(1)

2016. gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums (4), kas pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Minētā apņemšanās ir pastiprināta, 2021. gada 13. novembrī saskaņā ar UNFCCC pieņemot Glāzgovas klimata paktu, kurā UNFCCC Pušu konference, kas ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, atzīst, ka, temperatūrai pieaugot par 1,5 °C salīdzinājumā ar 2 °C, klimata pārmaiņu ietekme būs daudz mazāka, un apņemas turpināt centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C.

(2)

Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) ir izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par ilgtspējīgu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kur vēlākais līdz 2050. gadam būtu sasniegts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī atjaunot, aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Visbeidzot, tajā pausts, ka šim pārkārtošanās procesam vajadzētu būt taisnīgam un iekļaujošam, nevienu neatstājot novārtā.

(3)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5), Savienība ir tiesību aktos noteikusi mērķi panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā līdz 2050. gadam, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistošu iekšējās samazināšanas mērķrādītāju attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto emisijām (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas), proti, līdz 2030. gadam tās samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Sagaidāms, ka, lai izpildītu šo mērķrādītāju, pasākumi būs jāveic visās ekonomikas nozarēs.

(4)

Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumos tika apstiprināts saistošais Savienības neto iekšzemes samazinājuma mērķrādītājs siltumnīcefekta gāzu emisijām, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir taisnīguma un solidaritātes apsvērumi un neatstāt nevienu novārtā. Minētie secinājumi tika atkārtoti apstiprināti Eiropadomes 2021. gada 24. un 25. maija secinājumos, kuros Eiropadome aicināja Komisiju ātri nākt klajā ar tiesību aktu kopumu kopā ar padziļinātu analīzi par ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu dalībvalstu līmenī.

(5)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas apstiprināts Eiropadomes 2021. gada 24. un 25. jūnija secinājumos, ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt sociālās tiesības un Eiropas sociālo dimensiju visās Savienības politikas jomās. Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20. principā ir noteikts, ka “ikvienam ir tiesības uz piekļuvi labas kvalitātes pamatpakalpojumiem, tostarp ūdensapgādes, sanitārijas, energoapgādes, transporta, finanšu pakalpojumiem un digitālajiem sakariem. Tiem cilvēkiem, kuriem nepieciešams, nodrošina atbalstu piekļuvei šādiem pakalpojumiem.”

(6)

2021. gada 8. maija Portu deklarācijā tika atkārtoti apstiprināts Eiropadomes solījums strādāt, lai veidotu sociālu Eiropu, stiprinot taisnīgu pārkārtošanos, un tās apņēmība turpināt padziļināti īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru Savienības un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences jomas un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

(7)

Lai īstenotu apņemšanos attiecībā uz klimatneitralitāti, ir pārskatīti un grozīti Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti nolūkā paātrināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu.

(8)

Minētie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotājus un dalībvalstis ekonomiskā un sociālā ziņā ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (6) darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisijas no ēku, autotransporta un vēl citiem sektoriem, kas atbilst industriālajām darbībām, kuras neietilpst minētās direktīvas I pielikuma piemērošanas sfērā, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilās degvielas patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Tam apvienojumā ar citiem pasākumiem būtu vidējā termiņā un ilgtermiņā jāpalīdz samazināt enerģētisko nabadzību un transporta nabadzību, samazināt ēku un autotransporta izmaksas un attiecīgā gadījumā pavērt jaunas iespējas kvalitatīvu darbvietu radīšanai un ilgtspējīgām investīcijām, pilnībā pieskaņojoties Eiropas zaļā kursa mērķiem.

(9)

Tomēr minēto investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par siltumapgādi, aukstumapgādi, ēdiena gatavošanu un autotransportu, jo degvielas piegādātāji, kuriem tiek piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta sektoros, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.

(10)

Klimatiskajai pārkārtošanai būs ekonomiska un sociāla ietekme, ko ir grūti novērtēt ex ante. Lai sasniegtu vērienīgākās klimata ieceres, būs vajadzīgi ievērojami publiskie un privātie resursi. Investīcijas energoefektivitātes pasākumos, kā arī siltumapgādes sistēmās, kuru pamatā ir atjaunīgā enerģija, piemēram, apkurē ar elektriskajiem siltumsūkņiem, centralizētā siltumapgādē un aukstumapgādē un līdzdalībā atjaunīgās enerģijas kopienās, ir efektīva metode, kā samazināt atkarību no importa un emisijām, vienlaikus palielinot Savienības noturību. Ir vajadzīgs īpašs finansējums mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam.

(11)

Fosilo degvielu cenas pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var nebūt finansiālas spējas investēt fosilās degvielas patēriņa samazināšanā. Mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar transporta nabadzību īpaši var ietekmēt ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, salas, tālākie reģioni un teritorijas, lauku vai attāli apgabali, mazāk pieejamas perifērijas, kalnu apgabali vai atpalikuši apgabali. Tāpēc minētās ģeogrāfiskās īpatnības, ja tas ir piemērojami un attiecīgi, būtu jāņem vērā, izstrādājot pasākumus un investīcijas mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam.

(12)

Daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku, autotransporta un vēl citu sektoru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai pievērstos sociālajai ietekmei, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā. Saskaņā ar šo regulu izveidotā Sociālā klimata fonda (“fonds”) kopējai summai būtu jāatspoguļo dekarbonizācijas ieceres vērienīgums, ko paredz ēku, autotransporta un vēl citos sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

(13)

Ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni, ir vēl jo svarīgāk izmantot daļu no ieņēmumiem, lai novērstu sociālo ietekmi, ko rada ēku, autotransporta un vēl citu sektoru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem, kas ir pienācīga dzīves un veselības standarta pamatā, kā pienācīgs siltums, ko saņem caur siltumapgādi, aukstumapgāde (paaugstinoties temperatūrai), apgaisme un enerģija ierīču darbināšanai. 2021. gada Savienības mēroga apsekojumā aptuveni 34 miljoni eiropiešu jeb gandrīz 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Tāpēc enerģētiskā nabadzība Savienībai ir būtiska problēma. Kaut arī sociālie tarifi vai pagaidu tiešs ienākumu atbalsts var īstermiņā sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājumus spēj nodrošināt un cīņā pret enerģētisko nabadzību efektīvi var palīdzēt vienīgi mērķorientēti, strukturāli pasākumi, jo īpaši ēku renovācija, cita starpā nodrošinot piekļuvi no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtajai enerģijai un aktīvi popularizējot atjaunīgos energoresursus ar mājsaimniecībām paredzētiem informatīviem un izpratni veicinošiem pasākumiem, un ēku renovācija, kas palīdz sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES (7) noteiktos mērķus. Vajadzētu būt iespējai atjaunināt šajā regulā noteikto enerģētiskās nabadzības definīciju, lai atspoguļotu iznākumu sarunās par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija).

(14)

Holistiska pieeja ēku renovācijai, kurā efektīvākā veidā tiktu ņemti vērā atstumtības riskam pakļautie cilvēki, proti, tie, kuri Savienībā visvairāk cieš no enerģētiskās nabadzības, varētu samazināt pieprasījumu pēc enerģijas. Tāpēc atbalstam ēku sektorā saskaņā ar fondu vajadzētu būt vērstam uz energoefektivitātes uzlabošanu, tādējādi samazinot katras mājsaimniecības enerģijas patēriņu, kas izpaustos līdzekļu ietaupījumā un attiecīgi būtu viens no veidiem, kā cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Direktīvas 2010/31/ES pārskatīšana liktu pamatu minēto mērķu sasniegšanai, un tāpēc tā būtu jāņem vērā, īstenojot šo regulu.

(15)

Tā kā transporta nabadzība Savienības līmenī vēl nav definēta, šajā regulā būtu jāievieš šāda definīcija. Transporta nabadzība varētu kļūt par vēl sāpīgāku problēmu, kā atzīts Padomes 2022. gada 16. jūnija Ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (8), un tās dēļ varētu samazināties piekļuve būtiskām sociālekonomiskām aktivitātēm un pakalpojumiem, piemēram, nodarbinātībai, izglītībai vai veselības aprūpei, jo īpaši mazaizsargātām personām un mājsaimniecībām. Transporta nabadzību parasti izraisa viens faktors vai vairāku faktoru kombinācija, piemēram, zemi ienākumi, lieli izdevumi par degvielu, cenas ziņā pieejama privātā vai sabiedriskā transporta neesamība vai tā nepieejamība. Transporta nabadzība īpaši var skart personas un mājsaimniecības lauku, salu, perifēros, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apgabalos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās un tālākajos reģionos.

(16)

Fonds būtu jāizveido, lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešana ēku un autotransporta sektoros rada mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar tiešu pagaidu ienākumu atbalstu, kā arī pasākumiem un investīcijām, ar ko plānots samazināt atkarību no fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi neatkarīgi no tā, kas ir šo ēku īpašnieki, tostarp integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ir jāpievērš uzmanība dažādiem īres mājokļu veidiem, tostarp tiem, kas atrodas privātajā īres tirgū. Rūpēs par īrniekiem un cilvēkiem, kuri dzīvo sociālajos mājokļos, pasākumos varētu iekļaut finansiālo atbalstu vai fiskālos stimulus, piemēram, renovācijas izmaksu atskaitīšanu no īres maksas.

(17)

Katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns (“plāns”). Lai plānus varētu rūpīgi un savlaicīgi izskatīt, tie būtu jāiesniedz līdz 2025. gada 30. jūnijam. Plānos vajadzētu būt investīciju elementam, ar ko veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā mazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem. Plāniem vajadzētu būt diviem mērķiem. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē, cita starpā izmantojot kuponus, subsīdijas vai bezprocentu aizdevumus. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz visneaizsargātākajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā nabadzība un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos varētu paredzēt atbalstu piekļuvei cenas ziņā pieejamiem energoefektīviem mājokļiem, tostarp sociālajiem mājokļiem. Īstenojot pasākumus mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savos plānos par prioritāti noteikt atbalstu bezemisiju transportlīdzekļiem ar nosacījumu, ka tas ir cenas ziņā pieejams un izvēršams risinājums.

(18)

Dalībvalstis, apspriežoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vislabāk var izstrādāt, īstenot un attiecīgā gadījumā grozīt saviem vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus, savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo Savienības fondu plānoto izmantošanu. Sabiedriskai apspriešanai ar ieinteresētajām personām būtu jānotiek ikreiz, kad Komisijai ir jānovērtē plāns. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību, ekonomisko un sociālo partneru, attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pētniecības un inovācijas iestāžu, rūpniecības nozares ieinteresēto personu un sociālā dialoga pārstāvju īpašās zināšanas, kā arī valsts apstākļus, un sekmēt mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.

(19)

Plāni būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar Komisiju un jāsagatavo saskaņā ar sniegto paraugu. Lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt nelielus pielāgojumus plānos vai labot tajos pieļautas pārrakstīšanās kļūdas, vienkārši paziņojot par šādām izmaiņām Komisijai. Nelieliem pielāgojumiem nevajadzētu palielināt vai samazināt plānā paredzēto mērķrādītāju par vairāk nekā 5 %.

(20)

Lai pārkārtošanās uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, ir būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz mājsaimniecībām, kuras skārusi enerģētiskā nabadzība, vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta sektoros.

(21)

Kamēr vēl nav jūtama minēto investīciju ietekme uz izmaksu un emisiju samazināšanu, tiešs ienākumu atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem palīdzētu sasniegt enerģijas un mobilitātes samazinājumu, kā arī atbalstītu taisnīgu pārkārtošanos. Tiešs ienākumu atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta sektoru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības pamatcēloņus. Šāds atbalsts būtu jāizmanto tikai attiecībā uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un tas nebūtu jāizmanto attiecībā uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu vajadzētu būt ierobežotām laika ziņā. Uz tieša ienākumu atbalsta saņēmējiem būtu kā uz vispārējas saņēmēju grupas locekļiem jāvērš tādi pasākumi un investīcijas, kuru mērķis ir efektīvi panākt, lai tie vairs neciestu no enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības. Tāpēc plānos būtu jāiekļauj tiešs ienākumu atbalsts ar noteikumu, ka tajos tiek paredzēti arī pasākumi vai investīcijas ar ilgstošu ietekmi, kas vērsti uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, kuri saņem tiešu ienākumu atbalstu.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāpalielina mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju informētība, sniedzot tiem mērķorientētu, piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu informāciju, izglītību un konsultācijas par izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un investīcijām un par pieejamo atbalstu, tostarp veicot ēku energoauditus, kā arī sniedzot pielāgotas konsultācijas par enerģijas jautājumiem vai pielāgotus mobilitātes pārvaldības pakalpojumus.

(23)

Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām, un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, paredzēts, ka šajā regulā noteiktie pasākumi un investīcijas atbilst mērķrādītājam, kas nosaka, ka vismaz 30 % no Savienības budžeta kopsummas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas izklāstīta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (9) (“DFS 2021.–2027. gadam”), un no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (10), kopsummas un vismaz 37 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (11), kopsummas būtu jāizmanto klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai. Pasākumi un ieguldījumi saskaņā ar šo Regulu atbilst arī iecerei biodaudzveidības mērķiem 2024. gadā novirzīt 7,5 % no DFS 2021.-2027. gadam paredzētajiem gada izdevumiem un 2026. un 2027. gadā – 10 % no DFS 2021.–2027. gadam paredzētajiem gada izdevumiem, vienlaikus ņemot vērā esošo klimata un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos.

Minētajā nolūkā fonda izdevumu izsekošanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (12) I pielikumā izklāstītā metodika. Fondam būtu jāatbalsta pasākumi un investīcijas, kuros pilnībā ievēroti Savienības klimata un vides aizsardzības standarti un prioritātes un kuri atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (13) 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam “nenodari būtisku kaitējumu”. Komisijai būtu jāizdod tehniski norādījumi dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Norādījumos būtu jāpaskaidro, kā pasākumos un investīcijās jānodrošina atbilstība principam “nenodari būtisku kaitējumu”.

(24)

Enerģētiskā nabadzība un transporta nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, kuru īpatsvars viena vecāka ģimeņu vidū ir 85 %, kā arī vientuļās sievietes, sievietes ar invaliditāti un vecāka gadagājuma sievietes, kuras dzīvo vienas. Turklāt sievietēm ir atšķirīgi un sarežģītāki mobilitātes modeļi. Viena vecāka ģimenēm ar apgādājamiem bērniem ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāatbalsta un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un minēto mērķu integrēšana, kā arī piekļuves tiesības personām ar invaliditāti.

(25)

Šīs regulas mērķus dalībvalstīm var palīdzēt sasniegt aktīvi lietotāji, iedzīvotāju energokopienas un atjaunīgās enerģijas savstarpēja tirdzniecība, izmantojot iedzīvotāju ierosinātu augšupēju pieeju. Tie nodrošina pilnvērtīgas iespējas patērētājiem un iesaista tos, kā arī sniedz iespējas konkrētām mājsaimniecību lietotāju grupām piedalīties energoefektivitātes pasākumos un investīcijās, atbalsta atjaunīgās enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un vienlaikus palīdz apkarot enerģētisko nabadzību. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveicina iedzīvotāju energokopienu un atjaunīgās enerģijas kopienu loma un jāuzskata tās par fonda atbalsttiesīgiem saņēmējiem.

(26)

Dalībvalstīm plānos būtu jāiekļauj finansējamie pasākumi un investīcijas, minēto pasākumu un investīciju aplēstās izmaksas un valstu ieguldījuma apmērs. Iesniedzot plānus, dalībvalstīm būtu jānorāda kopējās aplēstās izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), lai plānus varētu salīdzināt. Plānos būtu arī jāiekļauj galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, lai varētu novērtēt pasākumu un investīciju efektīvu īstenošanu.

(27)

Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem ar plānotajām reformām un saistībām, kā arī veidotiem atbilstoši šīm plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (14), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija), Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kohēzijas politikas programmās saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060, taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (15), atveseļošanas un noturības plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, saskaņā ar Modernizācijas fondu, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantā, un kā noteikts dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijās attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautajai informācijai vajadzētu būt saskanīgai ar minētajiem tiesību aktiem un plāniem.

(28)

Lai plānošana būtu efektīvāka, dalībvalstīm savos plānos būtu jānorāda, kādas sekas ir saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu izveidotās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas atlikšanai, ievērojot minētās direktīvas 30.k pantu. Minētajā nolūkā visa attiecīgā informācija, kas jāiekļauj plānā, būtu rūpīgi jānodala, to sadalot divos scenārijos, proti, aprakstot un kvantitatīvi nosakot nepieciešamos pielāgojumus pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, valsts ieguldījuma apmērā un jebkādos citos attiecīgos plāna elementos.

(29)

Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis ar finanšu resursiem, lai tās īstenotu savus plānus ar fonda palīdzību. Fonda maksājumu priekšnoteikumam vajadzētu būt plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei. Tas dotu iespēju ņemt vērā valstu apstākļus un prioritātes, vienlaikus vienkāršojot finansēšanu un veicinot fonda finansējuma integrēšanu citās valsts izdevumu programmās, kā arī garantējot Savienības izdevumu ietekmi un integritāti.

(30)

Fonds izņēmuma kārtā un uz laiku būtu jāfinansē no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 50 miljonus kvotu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu, 150 miljonus kvotu saskaņā ar minētās direktīvas 30.d panta 3. punktu un papildu kvotu apjomu saskaņā ar minētās direktīvas 30.d panta 4. punktu, kam būtu jāveido ārējie piešķirtie ieņēmumi. Principā fonda īstenošanai laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam būtu jādara pieejama maksimāla summa 65 000 000 000 EUR apmērā. Komisijai jānodrošina to kvotu izsole, uz kurām attiecas minētās direktīvas IVa nodaļa. Ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota saskaņā ar minēto nodaļu, tiek atlikta līdz 2028. gadam, ievērojot minētās direktīvas 30.k pantu, maksimālajai summai, kas pieejama fonda īstenošanai, vajadzētu būt 54 600 000 000 EUR. Minētā summa un ikgadējās summas atspoguļo lielāku vajadzību pēc finansējuma fonda darbības sākumā. Katras dalībvalsts maksimālais finanšu piešķīrums būtu jāaprēķina saskaņā ar piešķiršanas metodiku, nodrošinot papildu atbalstu jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras ēku un autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā ietekmē vairāk. Ņemot vērā to, ka ārējie piešķirtie ieņēmumi ir jādara pieejami pēc kvotu izsoles, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu un 30.d panta 3. un 4. punktu, ir jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) 22. panta 2. punkta, lai Savienība katru gadu varētu uzņemties saistības par summām, kas vajadzīgas maksājumiem dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu, lai apropriācijas kārtotu atbilstoši piešķirtajiem ieņēmumiem.

(31)

Dalībvalstīm būtu jāfinansē vismaz 25 % no to plānos norādītajām aplēstajām kopējām izmaksām.

(32)

Attiecīgā gadījumā budžeta saistības varētu sadalīt gada maksājumos. Nolīgumos ar dalībvalstīm, kas veido atsevišķas juridiskas saistības, cita starpā būtu jāņem vērā Direktīvas 2003/87/EK 30.k pantā minētais notikums, kas varētu ierosināt viena gada kavēšanos attiecībā uz emisijas kvotu tirdzniecības ēku, autotransporta un vēl citos sektoros sākšanos. Minētajos nolīgumos būtu jāņem vērā arī visi iespējamie finanšu riski Savienībai, kuru dēļ varētu būt nepieciešams grozīt atsevišķās juridiskās saistības, ņemot vērā fonda specifiku, ka uz laiku un izņēmuma kārtā tas tiek finansēts no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotām.

(33)

Lai fondam nodrošinātu papildu resursus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt līdzekļu pārvietojumu uz fondu no kohēzijas politikas programmām, ko īsteno dalītā pārvaldībā, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1060, ievērojot minētajā regulā izklāstītos nosacījumus. Lai dalībvalstīm nodrošinātu pietiekamu elastību savu fonda piešķīrumu īstenošanā, vajadzētu būt iespējai pārvietot resursus no to ikgadējā finanšu piešķīruma uz dalītā pārvaldībā īstenotiem fondiem, kā paredzēts Regulā (ES) 2021/1060, līdz 15 % apmērā. Lai mazinātu administratīvo slogu, ko rada resursu secīga pārvietošana no dalībvalstu ikgadējā finanšu piešķīruma uz dalītā pārvaldībā īstenotiem fondiem, kuri ietilpst Regulas (ES) 2021/1060 darbības jomā, attiecīgais vienas vai vairāku programmu grozījums principā būtu jāpieprasa tikai vienu reizi, ievērojot konkrētus nosacījumus, lai nodrošinātu efektīvu finanšu kontroli. Turpmākajos gados vajadzētu būt iespējai veikt jaunus pārvietojumus, iesniedzot Komisijai finanšu tabulas, ar noteikumu, ka izmaiņas attiecas tikai uz finanšu resursu palielinājumu, neveicot citas izmaiņas attiecīgajā programmā.

(34)

Ar fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kuros ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu. Ar fondu nebūtu jāaizstāj valsts kārtējie izdevumi, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp maksājumi par plānos norādīto tehniskās palīdzības darbību izmaksām.

(35)

Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu, pārredzamu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālām programmām un tās jāpapildina, vienlaikus novēršot dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām attiecībā uz vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānus Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda sniegtajam finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Vajadzētu būt iespējai, ka pasākumi un investīcijas, ko finansē saskaņā ar fondu, var saņemt finansējumu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

(36)

Maksājumi būtu jāveic, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, ar kuru atļauj izmaksu attiecīgajai dalībvalstij. Tāpēc ir jāpiemēro atkāpe no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. punkta, lai maksājuma termiņu varētu sākt skaitīt no dienas, kad Komisija informējusi attiecīgo dalībvalsti par minēto lēmumu, un nevis no dienas, kurā saņemts maksājuma pieprasījums.

(37)

Pēc visu attiecīgajā kārtā saņemto maksājumu pieprasījumu analīzes un ja ieņēmumi, kas fondam piešķirti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punktu, nav pietiekami, lai segtu dalībvalstu iesniegtos maksājumu pieprasījumus, Komisijai būtu jāmaksā dalībvalstīm pro-rata, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm. Nākamajā maksājumu pieprasījumu kārtā Komisijai par prioritāti būtu jānosaka maksājumi tām dalībvalstīm, kuru maksājumi ir aizkavēti no iepriekšējās maksājumu pieprasījumu kārtas, un tikai pēc tam jāmaksā par maksājumu pieprasījumiem, kas iesniegti no jauna.

(38)

Lai atvieglotu plānu sagatavošanu un nodrošinātu pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas noteikumus, šīs regulas pielikumos būtu jāiekļauj kopējo rādītāju saraksts un plānu veidne. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot attiecīgus kopējus rādītājus, lai savos plānos izklāstītu atskaites punktus un mērķrādītājus. Kopējo rādītāju sarakstā būtu jāiekļauj kopēji rādītāji ziņošanai par progresu un plānu un fonda īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai.

(39)

Fonds būtu jāīsteno saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem. Fondam piemēro vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai gadījumos, kad dalībvalstīs notikuši tiesiskuma principu pārkāpumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2092 (17).

(40)

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā, ievērojot fonda uz sniegumu balstīto raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, līdzekļu maksājumiem, apturēšanu un atgūšanu, kā arī par to nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šāds atbalsts attiecīgā gadījumā tiek piešķirts saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem. Tām jo īpaši būtu jānodrošina, ka tiek novērsta, atklāta un koriģēta krāpšana, korupcija un interešu konflikti un ka netiek pieļauta dubulta finansēšana no fonda un citām Savienības programmām. Ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi plānu vai ir bijuši nopietni pārkāpumi, proti, krāpšana, korupcija un interešu konflikti saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem, vai arī ir būtiski pārkāptas nolīgumos par finansiālo atbalstu noteiktās saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un izbeigt nolīgumus, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, kā arī samazināt un atgūt finanšu piešķīrumu. Ja tiek izbeigts nolīgums, kas saistīts ar finansiālo atbalstu, vai tiek samazināts un atgūts finanšu piešķīrums, minētās summas dalībvalstīm būtu jāpiešķir līdz 2033. gada 31. decembrim saskaņā ar noteikumiem par kvotu sadali, kas izklāstīti Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 5. punktā. Būtu jāizveido atbilstošas pretrunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumos par izmaksāto summu apturēšanu un atgūšanu vai to nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu, tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

(41)

Komisijai būtu jānodrošina Eiropas Savienības finanšu interešu efektīva aizsardzība. Lai gan primāri par fonda īstenošanu atbilstīgi attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem ir atbildīga pati dalībvalsts, Komisijai minētajā sakarā vajadzētu būt iespējai saņemt pietiekamas garantijas no dalībvalstīm. Tādēļ, īstenojot fondu, dalībvalstīm būtu jānodrošina lietderīgas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbība un jāatgūst neatbilstīgi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Minētajā sakarā dalībvalstīm būtu jāvar paļauties uz savām parastajām valsts budžeta pārvaldības sistēmām. Dalībvalstīm būtu jāvāc, jāreģistrē un elektroniskā sistēmā jāglabā standartizētas datu un informācijas kategorijas, tādējādi nodrošinot iespēju novērst, atklāt un koriģēt nopietnus pārkāpumus saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un ieguldījumiem, proti, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus. Lai piekļūtu šiem datiem un informācijai un tos analizētu, Komisijai būtu jādara pieejama informācijas un uzraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska novērtēšanas rīks. Komisijai būtu jāveicina minētās informācijas un uzraudzības sistēmas izmantošana, lai dalībvalstis to vispārēji piemērotu.

(42)

Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Revīzijas palātai un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūrai (EPPO) vajadzētu būt iespējai izmantot šo informācijas un uzraudzības sistēmu savas kompetences un tiesību ietvaros.

(43)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāatļauj apstrādāt personas datus tikai tad, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu budžeta izpildi, revīziju un kontroli, informācijas sniegšanu, komunikāciju un redzamību, kas attiecas uz līdzekļu izlietojumu saistībā ar pasākumiem, kuri īstenojami ar fonda atbalstu. Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta vai Padomes Regulu (ES) 2016/679 (18) vai Eiropas Parlamenta vai Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (19) atkarībā no tā, kurš tiesību akts piemērojams.

(44)

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (20) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (21), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (22) un (ES) 2017/1939 (23) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas saistīti ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu, korekciju un izmeklēšanu, un attiecīgā gadījumā administratīvu sodu uzlikšanu. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu potenciālus krāpšanas, korupcijas vai interešu konfliktu gadījumus vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

EPPO saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 ir pilnvarota izmeklēt un uzsākt kriminālvajāšanu saistībā ar krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (24). Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(45)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko, ievērojot 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 un jo īpaši nosaka procedūru Savienības budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo pārvaldību, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(46)

Regula (ES) 2021/1060 būtu attiecīgi jāgroza.

(47)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

(1)

Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju. Šīs stratēģijas mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā, vēlākais, 2050. gadā vairs nebūs neto emisiju (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa mērķis ir aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Vienlaikus arī jāpanāk, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā. Tāpat Komisija savā 2021. gada 12. maija paziņojumā “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” paziņoja, ka tā grasās popularizēt attiecīgos instrumentus un stimulus nolūkā labāk īstenot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā nostiprināto principu “piesārņotājs maksā” un pilnīgi izskaust to, ka piesārņošana neko nemaksā, lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp dekarbonizāciju un nulles piesārņojumu.

(2)

Parīzes nolīgums (4), kas 2015. gada 12. decembrī pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Parīzes nolīguma Puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. 2021. gada 13. novembrī pieņemtajā Glāzgovas klimata paktā arī UNFCCC Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme, atzina, ka, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ievērojami mazinātos ar klimata pārmaiņām saistītie riski un šādu pārmaiņu ietekme, un apņēmās līdz 2022. gada beigām padarīt stingrākus 2030. gada mērķrādītājus, lai likvidētu vērienīguma atšķirības.

(3)

Klimata un citu vides problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Eiropas zaļā kursa stūrakmens. Tas, cik vērtīgs ir Eiropas zaļais kurss, ir kļuvis vēl skaidrāks, ņemot vērā ļoti smago Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Savienības iedzīvotāju veselību un ekonomisko labklājību.

(4)

Savienība ir apņēmusies līdz 2030. gadam visas Savienības tautsaimniecības mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā tas izklāstīts atjauninātajā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nacionāli noteiktajā devumā, kas Eiropas Savienības vārdā iesniegts UNFCCC.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5) Savienība tiesību aktos ir nostiprinājusi mērķi panākt, ka, vēlākais, 2050. gadā visa tautsaimniecība ir klimatneitrāla. Ar minēto regulu ir noteikts arī saistošs Savienības mērķrādītājs siltumnīcefekta gāzu neto emisiju (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) samazināšanai Savienībā līdz 2030. gadam vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(6)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2018. gada īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālam temperatūras pieaugumam par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un ar to saistītajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem, ir izklāstīts neapšaubāms zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un ilustrēta nepieciešamība pēc enerģiskākas klimatrīcības. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5 °C, lai samazinātu ekstrēmu laikapstākļu iespējamību. Turklāt, ja netiks ātri īstenoti klimata pārmaiņu mīkstināšanas risinājumi, kas atbilst globālās sasilšanas ierobežošanai līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, būs jāveic daudz dārgāki un sarežģītāki pielāgošanās pasākumi, lai izvairītos no augstāka globālās sasilšanas līmeņa ietekmes sekām. I darba grupas ieguldījums IPCC sestajā novērtējuma ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021. gadā: Fizikālo zinātņu pamatojums” atgādina, ka klimata pārmaiņas jau ietekmē ikvienu pasaules reģionu, un norāda uz to, kas tuvākajās desmitgadēs klimata pārmaiņas visos reģionos tikai pastiprināsies. Minētajā ziņojumā ir uzsvērts, ka tad, ja netiks nekavējoties, ātri un plašā mērogā samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ierobežot sasilšanu līdz 1,5 °C vai pat 2 °C būs neiespējami.

(7)

Savienība īsteno ļoti vērienīgu klimatrīcības politiku un ir ieviesusi tiesisko regulējumu 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai. Tiesību akti, ar kuriem šis mērķrādītājs tiek īstenots, cita starpā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (6), ar ko izveidota Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (“ES ETS”) un tiek nodrošināta saskaņota siltumnīcefekta gāzu emisiju cenu noteikšana Savienības līmenī energoietilpīgos sektoros un apakšsektoros, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (7), ar kuru ir noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (8), kas nosaka dalībvalstīm pienākumu ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kompensēt ar emisiju piesaisti no atmosfēras.

(8)

Lai arī Savienība ir ievērojami samazinājusi pati savas siltumnīcefekta gāzu emisijas, importā uz Savienību iegultās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pastāvīgi augušas, tādējādi vājinot Savienības centienus samazināt savu globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju pēdu. Savienībai ir pienākums arī turpmāk uzņemties vadību globālajā klimatrīcībā.

(9)

Kamēr vien krietns skaits Savienības starptautisko partneru piekopj rīcībpolitiku, kas klimatieceru vēriena ziņā atpaliek no Savienības īstenotās rīcībpolitikas, tikmēr pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks. Oglekļa emisiju pārvirze notiek tad, ja ar klimatpolitiku saistītu izmaksu dēļ uzņēmumi konkrētos industriālos sektoros vai apakšsektoros pārceļ ražošanu uz citām valstīm vai ja imports no šādām valstīm aizstāj līdzvērtīgus produktus, kas rada mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šādas situācijas varētu izraisīt kopējo globālo emisiju pieaugumu un tādējādi apdraudēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kas ir steidzami nepieciešama, ja vēlamies globālo vidējās temperatūras pieaugumu pasaulē ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras paaugstināšanos ierobežot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Tā kā Savienība paplašina savu klimatisko ieceru vērienu, minētais oglekļa emisiju pārvirzes risks varētu mazināt Savienības emisiju samazināšanas politikas efektivitāti.

(10)

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (“OIM”) iniciatīva ir daļa no tiesību aktu kopuma “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. OIM ir viens no būtiskiem Savienības instrumentiem, ar ko iecerēts panākt, ka atbilstīgi Parīzes nolīgumam, vēlākais, 2050. gadā Savienība ir klimatneitrāla, proti, tas palīdzēs novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, kura iemesls ir Savienības klimatieceres, kas kļūst vērienīgākas. Paredzams, ka OIM arī palīdzēs veicināt dekarbonizāciju trešās valstīs.

(11)

Pašlaik pastāv vairāki mehānismi, kuru uzdevums ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi tās apdraudētajos sektoros un apakšsektoros, proti, ES ETS bezmaksas kvotu pagaidu iedale un finansiāli pasākumi, ar ko kompensē netiešās emisiju izmaksas, kas rodas, jo siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas tiek iekļautas elektroenerģijas cenās. Minētie mehānismi ir noteikti Direktīvas 2003/87/EK attiecīgi 10.a panta 6. punktā un 10.b pantā. ES ETS bezmaksas kvotu iedale labāko rezultātu guvēju līmenī ir bijis politikas instruments atsevišķām rūpniecības nozarēm, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku. Tomēr salīdzinājumā ar visu kvotu izsolīšanu šāda bezmaksas kvotu iedale vājina cenu signālu, ko dod šī sistēma, un līdz ar to tā ietekmē stimulus investēt turpmākā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.

(12)

OIM mērķis ir minētos pašreizējos mehānismus aizstāt, proti, oglekļa emisiju pārvirzes risku novērst citā veidā, nodrošinot, ka gan importētiem, gan iekšzemē saražotiem produktiem tiek noteikta līdzvērtīga oglekļa cena. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no pašreizējās bezmaksas kvotu iedales uz OIM, OIM būtu jāievieš pakāpeniski, vienlaikus pakāpeniski atceļot bezmaksas kvotas OIM aptvertajos sektoros. Situācija, kad uz laiku tiek kombinēti izmantotas gan ES ETS bezmaksas kvotas, gan OIM mehānisms, nekādā gadījumā nedrīkstētu novest pie tā, ka Savienībā ražotām precēm tiek piemērots labvēlīgāks režīms nekā Savienības muitas teritorijā importētām precēm.

(13)

Oglekļa cena pieaug, un uzņēmumiem ir vajadzīga ilgtermiņa redzamība, paredzamība un juridiskā noteiktība, lai pieņemtu lēmumus par ieguldījumiem rūpniecības procesu dekarbonizācijā. Tāpēc, lai stiprinātu tiesisko regulējumu cīņai pret oglekļa emisiju pārvirzi, būtu jāizveido skaidra pieeja OIM darbības jomas pakāpeniskai turpmākai paplašināšanai, iekļaujot tajā produktus, nozares un apakšnozares, kurās pastāv siltumnīcefekta gāzu emisiju pārvirzes risks.

(14)

Lai gan OIM mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, šīs regula arī rosinātu trešo valstu ražotājus izmantot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ziņā efektīvākas tehnoloģijas, lai tiktu radīts mazāk emisiju. Šā iemesla dēļ paredzams, ka OIM efektīvi atbalstīs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu trešās valstīs.

(15)

OIM, kura mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vajadzētu nodrošināt, ka uz importētajiem produktiem attiecina tādu regulatīvo sistēmu, kurā piemērotās oglekļa izmaksas ir līdzvērtīgas tām, kas rastos ES ETS ietvaros, tādējādi padarot importēto un vietējo produktu oglekļa cenu līdzvērtīgu. OIM ir klimata pasākums, kam būtu jāatbalsta globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un jānovērš oglekļa emisiju pārvirzes risks, vienlaikus nodrošinot atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesību aktiem.

(16)

Šī regula būtu jāpiemēro precēm, kas no trešām valstīm importētas Savienības muitas teritorijā, izņemot tad, ja uz to ražošanu jau attiecas ES ETS, attiecinot to uz trešām valstīm vai teritorijām, vai ar ES ETS pilnībā sasaistīta oglekļa cenas noteikšanas sistēma.

(17)

Lai nodrošinātu, ka pāreju uz oglekļneitrālu ekonomiku pastāvīgi pavada ekonomiskā un sociālā kohēzija, turpmākajā šīs regulas pārskatīšanā būtu jāņem vērā LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu, kā arī salu valstu, kas ir daļa no Savienības muitas teritorijas, īpatnības un ierobežojumi, neapdraudot Savienības tiesiskās kārtības, tostarp iekšējā tirgus un kopējās politikas, integritāti un saskaņotību.

(18)

Lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku atkrastes iekārtās, šī regula būtu jāpiemēro precēm vai šo preču pārstrādes produktiem, kas iegūti ievešanas pārstrādei procedūrā un tiek ievesti uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā struktūrā vai jebkurā citā struktūrā kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ja minētā struktūra vai ekskluzīvā ekonomikas zona ir pieguloša Savienības muitas teritorijai. Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai noteiktu detalizētus nosacījumus OIM piemērošanai šādām precēm.

(19)

OIM būtu jāattiecas uz tām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko būtu jāaptver ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu, proti, uz oglekļa dioksīda (“CO2”) emisijām, kā arī attiecīgā gadījumā uz slāpekļa oksīda un perfluorogļūdeņražu emisijām. Sākotnēji OIM būtu jāpiemēro šo siltumnīcefekta gāzu tiešajām emisijām, kas rodas preču ražošanā līdz brīdim, kad tās importē Savienības muitas teritorijā, tā salāgojot OIM un ES ETS tvērumu, lai nodrošinātu saskaņotību. OIM būtu jāpiemēro arī netiešajām emisijām. Minētās netiešās emisijas ir emisijas, kas rodas, ražojot elektroenerģiju, kuru izmanto, lai ražotu preces, uz kurām attiecas šī regula. Netiešo emisiju iekļaušana vēl vairāk uzlabotu OIM vidisko efektivitāti un tā mērķi palīdzēt cīnīties pret klimata pārmaiņām. Tomēr sākotnēji nebūtu jāņem vērā netiešās emisijas attiecībā uz precēm, kurām Savienībā piemēro finanšu pasākumus, kas kompensē netiešo emisiju izmaksas, kuras radušās no siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksām, kas iekļautas elektroenerģijas cenā. Minētās preces ir noteiktas šīs regulas II pielikumā. Turpmākajā Direktīvas 2003/87/EK ietvaros veiktajā ES ETS un jo īpaši netiešo izmaksu kompensācijas pasākumu pārskatīšanā būtu pienācīgi jāatspoguļo OIM piemērošanas joma. Pārejas laikā būtu jāvāc dati, lai sīkāk precizētu netiešo emisiju aprēķināšanas metodiku. Šajā metodikā būtu jāņem vērā elektroenerģijas daudzums, kas izmantots šīs regulas I pielikumā uzskaitīto preču ražošanā, kā arī ar šo elektroenerģiju saistītā izcelsmes valsts, ražošanas avots un emisijas faktori. Būtu sīkāk jāprecizē konkrētā metodika, lai panāktu vispiemērotāko veidu, kā novērst oglekļa emisiju pārvirzi un nodrošināt OIM vidisko integritāti.

(20)

ES ETS un OIM ir kopīgs mērķis – izmantojot īpašas kvotas vai sertifikātus, noteikt cenu tajos pašos sektoros vai precēs iegultajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tās abas ir būtībā regulatīvas sistēmas, kas vajadzīgas tāpēc, ka ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā to paredz Regulā (ES) 2021/1119 noteiktie Savienības saistošie vidiskie mērķi – līdz 2030. gadam panākt neto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni un vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā.

(21)

ES ETS nosaka absolūto limitu siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas tās aptvertajās darbībās, un paredz kvotu tirgojamību (“emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēma”), taču OIM nevajadzētu noteikt kvantitatīvus limitus importam, lai neierobežotu tirdzniecības plūsmas. Turklāt ES ETS attiecas uz Savienībā esošām iekārtām, savukārt OIM būtu jāpiemēro konkrētām precēm, ko importē Savienības muitas teritorijā.

(22)

Salīdzinājumā ar ES ETS OIM sistēmai ir dažas specifiskas iezīmes, tostarp tas, kā tiek aprēķināta OIM sertifikātu cena, kādas ir iespējas ar OIM sertifikātiem tirgoties un kāds ir to derīguma termiņš. Minētās iezīmes ir saistītas ar nepieciešamību saglabāt OIM kā pasākuma, ar ko laika gaitā novērst oglekļa emisiju pārvirzi, efektivitāti. Tās arī nodrošina, ka OIM sistēmas pārvaldība nav pārmērīgi apgrūtinoša nedz operatoriem uzlikto pienākumu, nedz administratīvo resursu ziņā, vienlaikus saglabājot operatoriem pieejamo elastības līmeni, kas ir līdzvērtīgs ES ETS ietvaros pieejamajam elastīguma līmenim. Šāda līdzsvara nodrošināšana ir īpaši svarīga attiecīgajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(23)

Lai saglabātu OIM kā oglekļa emisiju pārvirzes novēršanai paredzēta pasākuma iedarbīgumu, tam jābūt cieši salāgotam ar ES ETS cenu. ES ETS tirgū laisto kvotu tirgus cenu nosaka izsolēs, savukārt OIM sertifikātu cenai vajadzētu samērīgi atspoguļot šādu izsoļu cenu, proti, ik nedēļu būtu jāaprēķina vidējā cena. Šādas iknedēļas vidējās cenas precīzi atspoguļo ES ETS cenu svārstības un dod importētājiem pienācīgas manevrēšanas iespējas, lai izmantotu izdevības, ko sniedz ES ETS cenu izmaiņas, vienlaikus arī nodrošinot, ka administratīvajām iestādēm sistēmu nav nesamērīgi grūti pārvaldīt.

(24)

ES ETS maksimālais apjoms nosaka emisiju kvotu piedāvājumu un sniedz noteiktību par siltumnīcefekta gāzu maksimālajām emisijām. Oglekļa cenu nosaka līdzsvars starp minēto piedāvājumu un tirgus pieprasījumu. Lai cena būtu stimulējoša, ir nepieciešams deficīts. Šī regula nav paredzēta, lai ierobežotu importētājiem pieejamo OIM sertifikātu maksimālo apjomu; ja importētāji varētu OIM sertifikātus pārcelt uz nākamajiem gadiem un tirgot, šāda iespēja varētu novest pie situācijas, kad OIM sertifikātu cena vairs neatspoguļo cenu izmaiņas ES ETS. Šāda situācija vājinātu stimulu īstenot dekarbonizāciju, veicinātu oglekļa emisiju pārvirzi un kavētu OIM visaptverošā klimata mērķa sasniegšanu. Tas arīdzan varētu novest pie situācijas, kad dažādu valstu operatoriem ir jāmaksā atšķirīgas cenas. Tāpēc OIM sertifikātu tirdzniecības un pārnešanas ierobežojumus pamato nepieciešamība izvairīties no OIM efektivitātes un ar to saistītā klimata mērķa vājināšanu, kā arī nepieciešamība nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret operatoriem no dažādām valstīm. Tomēr, lai nelaupītu importētājiem iespējas optimizēt izmaksas, ar šo regulu vajadzētu paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru iestādes var no importētājiem atpirkt zināmu daudzumu pārpalikušo sertifikātu. Šādu daudzumu vajadzētu noteikt tā, lai dotu importētājiem pietiekamas iespējas optimizēt izmaksas sertifikātu derīguma termiņa laikā, bet vienlaikus saglabātos vispārējais cenu pārneses efekts un nezustu OIM vidiskā jēga.

(25)

Tā kā OIM attiektos nevis uz iekārtām, bet gan uz preču importu Savienības muitas teritorijā, OIM ietvaros būtu jāpiemēro arī zināmi pielāgojumi un vienkāršojumi. Viens šāds vienkāršojums būtu vienkāršas un pieejamas deklarēšanas sistēmas ieviešana, ar kuru importētāji ziņotu par konkrētajā kalendārajā gadā importētajās precēs iegultajām kopējām verificētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tāpat vajadzētu izmantot no ES ETS atbilstības cikla atšķirīgu grafiku, lai izvairītos no iespējamas akreditēto verificētāju pārslodzes, ko varētu izraisīt tiem saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2003/87/EK noteiktie pienākumi.

(26)

Dalībvalstīm būtu jāpiemēro sodi par šīs regulas pārkāpumiem un jānodrošina, ka tie tiek izpildīti. Konkrētāk, soda summai par atzītā OIM deklarētāja nespēju nodot OIM sertifikātus vajadzētu būt identiskai ar to, kas paredzēta Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. un 4. punktā. Tomēr, ja persona, kas nav atzītais OIM deklarētājs, ir ievedusi preces Savienībā, neievērojot šajā regulā noteiktos pienākumus, šādu sodu apmēram vajadzētu būt lielākam, lai nodrošinātu, ka tie ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, ņemot vērā arī nosacījumu, ka šādai personai nav pienākuma nodot OIM sertifikātus. Sodu uzlikšana saskaņā ar šo regulu neskar tādus sodus, ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem var uzlikt par citu attiecīgo pienākumu pārkāpumiem, jo īpaši saistībā ar muitas noteikumiem.

(27)

ES ETS attiecas uz konkrētiem ražošanas procesiem un darbībām, savukārt OIM būtu jāpiemēro attiecīgam preču importam. Tas nozīmē, ka importētās preces ir skaidri jāidentificē pēc to klasifikācijas kombinētajā nomenklatūrā (“KN”), kas izklāstīta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (9), un jāsasaista tās ar iegultajām emisijām.

(28)

Tam, kādas preces vai pārstrādātus produktus aptver OIM, būtu jāatspoguļo darbības, ko aptver ES ETS, jo ES ETS pamatā ir kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji, kas ir saistīti ar Direktīvas 2003/87/EK vidisko mērķi un tā ir visplašākā siltumnīcefekta gāzu emisiju regulatīvā sistēma Savienībā.

(29)

Definējot OIM apjomu veidā, kas atspoguļo ES ETS aptvertās darbības, būtu arī vieglāk nodrošināt, ka importētajiem produktiem netiek piemērots mazāk labvēlīgs režīms kā vietējās izcelsmes produktiem.

(30)

Lai gan OIM virsmērķis ir aptvert pēc iespējas vairāk produktu, būtu saprātīgi sākt ar atsevišķām nozarēm ar relatīvi viendabīgām precēm, kur pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks. Savienības nozares, kuras uzskatāmas par tādām, ko apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks, ir uzskaitītas Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/708 (10).

(31)

Preces, uz kurām šī regula būtu jāattiecina, būtu jānosaka, rūpīgi analizējot, cik tās ir relevantas kumulēto siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā un cik lielā mērā tās var radīt oglekļa emisiju pārvirzes risku attiecīgajās ES ETS aptvertajās nozarēs, un kā tajā pašā laikā nepieļaut pārlieku sarežģītību un administratīvo slogu attiecīgajiem operatoriem. Konkrētāk, preču atlasē būtu jāņem vērā ES ETS aptvertie pamatmateriāli un pamatprodukti, lai nodrošinātu, ka emisijām, kas iegultas emisijietilpīgos produktos, ko importē Savienībā, nosaka tādu oglekļa cenu, kas ir līdzvērtīga Savienībā produktiem noteiktajai cenai, un samazinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku. Attiecīgajiem kritērijiem, ko izmanto, lai sašaurinātu preču klāstu, vajadzētu būt šādiem: pirmkārt, cik relevanta ir nozare emisiju ziņā, proti, vai nozare pieder pie tām, kas rada lielākās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas; otrkārt, vai nozari apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks, saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK; un treškārt, kā sabalansēt vajadzību pēc iespējas plašāk aptvert produktus siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, vienlaikus ierobežojot sarežģītību un administratīvo slogu.

(32)

Pirmā kritērija izmantošana ļautu no kumulēto emisiju viedokļa aptvert šādas rūpniecības nozares: dzelzs un tērauda ražošana, naftas rafinēšana, cementa, alumīnija, organisko pamatķimikāliju, ūdeņraža un mēslošanas līdzekļu ražošana.

(33)

Uz vairākām no Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/708 uzskaitītajām nozarēm to specifikas dēļ pašreizējā posmā šo regulu tomēr nevajadzētu attiecināt.

(34)

Konkrētāk, šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj organiskās ķimikālijas, jo šīs regulas pieņemšanas laikā pastāvošo tehnisku ierobežojumu dēļ nav iespējams skaidri noteikt šādu importēto preču iegultās emisijas. Minētajām precēm ES ETS ietvaros piemērojamā līmeņatzīme ir pamatparametrs, kas neļauj viennozīmīgi noteikt, kādas emisijas ir iegultas atsevišķās importētās precēs. Precīzāka organisko ķimikāliju iegulto emisiju noskaidrošana prasa vairāk datu un analīzes.

(35)

Līdzīgi tehniskie ierobežojumi attiecas uz naftas rafinēšanas produktiem, jo arī šajā gadījumā nav iespējams nešaubīgi attiecināt siltumnīcefekta gāzu emisijas uz konkrētiem saražotajiem produktiem. Tajā pašā laikā relevantā ES ETS līmeņatzīme nav tieši attiecināta uz specifiskiem produktiem, piemēram, benzīnu, dīzeļdegvielu vai petroleju, bet uz visu rafinētavas produkcijas izlaidi.

(36)

Alumīnija produkti būtu jāiekļauj OIM, jo šo nozari apdraud ievērojams oglekļa emisiju pārvirzes risks. Turklāt vairākos rūpnieciskos lietojumos tie līdzīgo īpašību dēļ tieši konkurē ar tērauda produktiem.

(37)

Šīs regulas pieņemšanas laikā ūdeņraža imports Savienībā ir salīdzinoši zems. Tomēr paredzams, ka šī situācija turpmākajos gados būtiski mainīsies, jo Savienības pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” veicina atjaunīgā ūdeņraža izmantošanu. Lai dekarbonizētu rūpniecību kā tādu, pieprasījums pēc atjaunīgā ūdeņraža palielināsies un tādējādi novedīs pie neintegrētiem ražošanas procesiem pakārtotajos produktos, kuros ūdeņradis ir prekursors. Ūdeņraža iekļaušana OIM darbības jomā ir piemērots līdzeklis, lai vēl vairāk veicinātu ūdeņraža dekarbonizāciju.

(38)

Tāpat OIM darbības jomā būtu jāiekļauj konkrēti produkti, lai gan tajos iegultās emisijas, kas rodas to ražošanas procesā, ir zemas, jo, ja šie produkti netiktu iekļauti, tas palielinātu iespējas apiet tērauda izstrādājumu iekļaušanu OIM, jo mainītos tirdzniecības modelis, proti, tirdzniecība koncentrētos nevis uz izejvielām, bet produkciju.

(39)

Un otrādi – šo regulu sākotnēji nevajadzētu piemērot konkrētiem produktiem, kuru ražošana nerada nozīmīgas emisijas, piemēram, dzelzs lūžņiem, dažiem ferosakausējumiem un konkrētiem mēslošanas līdzekļiem.

(40)

Šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj elektroenerģijas imports, jo šī nozare rada 30 % no Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Savienības vērienīgākās klimatieceres nozīmē, ka oglekļa izmaksas elektroenerģijas ražošanā Savienībā un trešās valstīs kļūs aizvien atšķirīgākas. Minētā atšķirība kombinācijā ar Savienības elektrotīkla savienošanu ar kaimiņvalstu elektrotīkliem palielinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo pieaugtu elektroenerģijas imports, bet ievērojamu daļu šīs elektroenerģijas ražo ogļu spēkstacijās.

(41)

Lai neradītu pārmērīgu administratīvo slogu attiecībā uz kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm un importētājiem, ir lietderīgi uzskaitīt tos nedaudzos konkrētos gadījumus, kad nebūtu jāpiemēro šajā regulā noteiktie pienākumi. Tomēr minētais de minimis noteikums neskar to Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumu turpmāku piemērošanu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, kā arī jo īpaši tiesību aktu muitas jomā, tostarp par krāpšanas novēršanu, ievērošanu.

(42)

Tā kā šīs regulas aptverto preču importētājiem šajā regulā tiem noteiktos pienākumus nevajadzētu izpildīt tieši importēšanas brīdī, būtu jāpiemēro īpaši administratīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādi pienākumi tiek izpildīti vēlāk. Tāpēc importētāji drīkstētu importēt preces, uz kurām attiecas šī regula, tikai tad, kad ir saņēmuši atļauju no kompetentajām iestādēm.

(43)

Muitas dienestiem nebūtu jāļauj importēt preces nevienai personai, kas nav atzītais OIM deklarētājs. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (11) 46. un 48. pantu muitas dienesti ir tiesīgi veikt preču pārbaudes, tostarp pārbaudīt atzītā OIM deklarētāja identifikāciju, astoņu ciparu KN kodu, importēto preču daudzumu un izcelsmes valsti, deklarācijas datumu un muitas procedūru. Izstrādājot kopējos riska kritērijus un standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 50. pantu, Komisijai būtu jāņem vērā ar OIM saistītie riski.

(44)

Pārejas laikā muitas dienestiem būtu jāinformē muitas deklarētāji par informācijas paziņošanas pienākumu, lai palīdzētu vākt informāciju, kā arī jāpalielina informētība par nepieciešamību attiecīgā gadījumā pieprasīt atzītā OIM deklarētāja statusu. Lai nodrošinātu, ka muitas deklarētāji ir informēti par šādu pienākumu, muitas dienestiem būtu jāpaziņo šāda informāciju pienācīgā veidā.

(45)

OIM vajadzētu balstīties uz deklarēšanas sistēmu, kur atzītais OIM deklarētājs, kas varētu pārstāvēt arī vairākus importētājus, ik gadu iesniegtu deklarāciju par Savienības muitas teritorijā importētajās precēs iegultajām emisijām un nodotu minētajām deklarētajām emisijām atbilstošu OIM sertifikātu skaitu. Pirmā OIM deklarācija par 2026. kalendāro gadu būtu jāiesniedz līdz 2027. gada 31. maijam.

(46)

Atzītajam OIM deklarētājam vajadzētu būt tiesībām prasīt, lai nododamo OIM sertifikātu skaits tiktu samazināts atbilstīgi oglekļa cenai, kas par deklarētajām iegultajām emisijām jau faktiski samaksāta izcelsmes valstī.

(47)

Deklarētās iegultās emisijas būtu jāverificē personai, ko akreditējusi valsts akreditācijas struktūra, kas izraudzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (12) vai Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 (13).

(48)

OIM būtu jāveido tā, lai ražošanas iekārtu operatori trešās valstīs varētu reģistrēties OIM reģistrā, un darīt atzītajiem OIM deklarētājiem pieejamas savas verificētās iegultās emisijas, kas rodas preču ražošanas gaitā. Operatoram vajadzētu būt iespējai izvēlēties nepubliskot savu nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju, kas iekļauta OIM reģistrā.

(49)

OIM sertifikāti no ES ETS kvotām atšķirtos arī ar to, ka kvotas tiek katru dienu izsolītas. Nepieciešamība skaidri noteikt OIM sertifikātu cenu un to publicēt katru dienu operatoriem būtu pārmērīgi apgrūtinoša un mulsinoša, jo dienas cenas jau publicēšanas brīdī varētu būt neaktuālas. Tāpēc OIM cenu publicēšana reizi nedēļā precīzāk atspoguļotu ES ETS tirgū laisto kvotu cenu tendences un nāktu par labu tā paša klimata mērķa sasniegšanai. Tāpēc OIM sertifikātu cena būtu jānosaka ilgākam laikposmam, proti, reizi nedēļā, nekā ES ETS kvotu cena, ko nosaka reizi dienā. Minētās vidējās cenas aprēķināšana un publicēšana būtu jāuztic Komisijai.

(50)

Lai atzītajiem OIM deklarētājiem dotu lielāku elastību savu pienākumu saskaņā ar šo regulu izpildē un ļautu tiem gūt labumu no ES ETS kvotu cenu svārstībām, OIM sertifikātu derīguma termiņu vajadzētu noteikt uz ierobežotu laiku, kas sāktos to iegādes dienā. Atzītajam OIM deklarētājam vajadzētu būt iespējai pārdot atpakaļ daļu no iegādātajiem pārpalikušajiem sertifikātiem. Lai nodotu OIM sertifikātus, atzītajam OIM deklarētājam būtu jāuzkrāj gada laikā nepieciešamo sertifikātu skaits, kas atbilst katra ceturkšņa beigās noteiktajām robežvērtībām.

(51)

Elektroenerģijas kā produkta fizikālās īpašības attaisno nedaudz atšķirīgu OIM koncepciju salīdzinājumā ar citām precēm. Standartvērtības būtu jāizmanto skaidri noteiktos apstākļos, un atzītajiem OIM deklarētājiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai viņu pienākumus saskaņā ar šo regulu tiek aprēķinātas, pamatojoties uz faktiskajām emisijām. Elektroenerģijas tirdzniecība atšķiras no citu preču tirdzniecības, jo īpaši tāpēc, ka to tirgo, izmantojot starpsavienotus elektrotīklus, enerģijas biržas un specifiskus tirdzniecības veidus. Tirgu sasaiste ir pamatīgi regulēts elektroenerģijas tirdzniecības veids, kas ļauj agregēt solījumus un piedāvājumus visā Savienībā.

(52)

Lai izvairītos no apiešanas riska un būtu iespējams labāk izsekot faktiskajām CO2 emisijām no elektroenerģijas importa un izmantošanas precēs, faktisko emisiju aprēķināšana būtu pieļaujama tikai ar vairākiem stingriem nosacījumiem. Konkrētāk, būtu jāpierāda, ka piešķirtā starpsavienojuma jauda ir stingri nominēta un ka pastāv tiešas līgumiskas attiecības starp atjaunīgās elektroenerģijas pircēju un ražotāju vai starp tādas elektroenerģijas pircēju un ražotāju, kuras emisijas ir mazākas par standartvērtību.

(53)

Lai samazinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku, Komisijai būtu jārīkojas, lai novērstu apiešanas praksi. Komisijai būtu jānovērtē šādas apiešanas risks visās nozarēs, uz kurām attiecas šī regula.

(54)

Ar Padomes Lēmumu 2006/500/EK (14) noslēgtā Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses un asociācijas nolīgumu – tostarp padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu nolīgumu – Puses ir apņēmušās īstenot dekarbonizācijas procesus, kuru rezultātā vai nu tās ieviestu ES ETS līdzīgus vai līdzvērtīgus oglekļa cenas noteikšanas mehānismus, vai iesaistītos ES ETS.

(55)

Trešo valstu integrācija Savienības elektroenerģijas tirgū ir svarīgs apstāklis, kas rosina šīs valstis straujāk pārkārtoties uz energosistēmām ar lielu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru. Elektroenerģijas tirgu sasaiste, ko paredz Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (15), dod trešām valstīm iespēju elektroenerģijas tirgū labāk integrēt atjaunīgo elektroenerģiju, efektīvi apmainīties ar šādu elektroenerģiju plašākā teritorijā, sabalansējot piedāvājumu un pieprasījumu ar lielāko Savienības tirgu, un samazināt savas elektroenerģijas ražošanas CO2 emisijas intensitāti. Trešo valstu integrēšana Savienības elektroenerģijas tirgū arī veicina gan šo valstu, gan kaimiņu dalībvalstu elektroapgādes drošību.

(56)

Tiklīdz trešo valstu elektroenerģijas tirgi, pateicoties tirgu sasaistei, būs cieši integrēti Savienības elektroenerģijas tirgū, vajadzētu rast tehnisku risinājumu, lai nodrošinātu, ka OIM tiek piemērots arī elektroenerģijai, kas no šīm valstīm tiek eksportēta uz Savienības muitas teritoriju. Ja tehniskus risinājumus atrast nav iespējams, trešām valstīm, kuru tirgus ir sasaistīts ar Savienības tirgu, vajadzētu uz laiku, proti, līdz 2030. gadam, piešķirt atbrīvojumu no OIM attiecībā tikai uz elektroenerģijas eksportu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tomēr minētajām trešām valstīm būtu jāizstrādā ceļvedis un jāapņemas īstenot oglekļa cenu noteikšanas mehānismu, kas paredz līdzvērtīgu cenu kā ES ETS, un jāapņemas vēlākais līdz 2050. gadam panākt, oglekļneitralitāti, kā arī pielāgoties Savienības tiesību aktiem tādās jomās kā vide, klimats, konkurence un enerģētika. Šādam atbrīvojumam vajadzētu būt atceļamam jebkurā brīdī, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā valsts nepilda savas saistības vai līdz 2030. gadam nav ieviesusi ES ETS līdzvērtīgu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

(57)

Pārejas noteikumi būtu jāpiemēro ierobežotu laiku. Tādēļ, lai atvieglotu sekmīgu mehānisma ieviešanu un tādejādi samazinātu traucējošas ietekmes uz tirdzniecību risku, OIM būtu jāpiemēro bez finanšu korekcijām. Importētājiem būtu reizi ceturksnī jāziņo par iegultajām emisijām kalendārā gada iepriekšējā ceturksnī importētajās precēs, norādot tiešās un netiešās emisijas, kā arī jebkādu ārvalstīs faktiski samaksāto oglekļa cenu. Pēdējais OIM ziņojums, kurš jāiesniedz par 2025. gada pēdējo ceturksni, būtu jāiesniedz līdz 2026. gada 31. janvārim.

(58)

Lai atvieglotu un nodrošinātu OIM pienācīgu darbību, Komisijai būtu jāpalīdz kompetentajām iestādēm izpildīt ar šo regulu noteiktās funkcijas un pienākumus. Komisijai būtu jākoordinē, jāizdod pamatnostādnes un jāatbalsta paraugprakses apmaiņa.

(59)

Lai šo regulu piemērotu izmaksu ziņā lietderīgi, Komisijai būtu jāpārvalda OIM reģistrs, kas satur datus par trešās valstīs esošajiem atzītajiem OIM deklarētājiem, operatoriem un iekārtām.

(60)

Būtu jāizveido kopīga centrālā platforma OIM sertifikātu pārdošanai un atpirkšanai. Lai pārraudzītu darījumus kopējā centrālajā platformā, Komisijai būtu jāveicina informācijas apmaiņa un sadarbība starp kompetentajām iestādēm, kā arī starp minētajām iestādēm un Komisiju. Turklāt būtu jāizveido ātra informācijas plūsma starp kopīgo centrālo platformu un OIM reģistru.

(61)

Lai veicinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, Komisijai būtu jāveic uz risku balstītas kontroles un attiecīgi jāizskata OIM deklarāciju saturs.

(62)

Lai vēl vairāk nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, Komisijai vispirms būtu jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pieejami tās aprēķini par nododamajiem OIM sertifikātiem, pamatojoties uz OIM deklarāciju izskatīšanu. Šādi sākotnējie aprēķini būtu jāsniedz tikai orientējošiem mērķiem un neskarot galīgo aprēķinu, kas jāpieņem kompetentajai iestādei. Jo īpaši nevajadzētu būt iespējai pārsūdzēt šādus Komisijas sākotnējos aprēķinus vai veikt citus pret tiem vērstus korektīvus pasākumus.

(63)

Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai izpildes nolūkos pārskatīt atsevišķas OIM deklarācijas. Atsevišķu OIM deklarāciju pārskatīšanā izdarītie secinājumi būtu jādara zināmi Komisijai. Minētie secinājumi ar OIM reģistra starpniecību būtu jādara pieejami arī citām kompetentajām iestādēm.

(64)

Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to ieņēmumu pareizu noteikšanu un iekasēšanu, kas izriet no šīs regulas piemērošanas.

(65)

Komisijai būtu regulāri jāizvērtē šīs regulas piemērošana un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajos ziņojumos īpaša uzmanība būtu jāpievērš iespējām pilnveidot klimatrīcību virzībā uz to, lai vēlākais līdz 2050. gadam Savienība kļūtu klimatneitrāla. Ziņošanas gaitā Komisijai būtu jāvāc informācija, kas vajadzīga, lai vēl vairāk paplašinātu šīs regulas darbības jomu, pēc iespējas ātrāk attiecinot to arī uz iegultajām netiešajām emisijām, ko rada II pielikumā uzskaitītās preces un pakalpojumi, un uz citām precēm un pakalpojumiem, kas varētu būt pakļauti oglekļa emisiju pārvirzes riskam, piemēram, pakārtotie produkti, un būtu jāizstrādā metodes iegulto emisiju aprēķināšanai, pamatojoties uz vidiskās pēdas metodēm, kā izklāstīts Komisijas Ieteikumā 2013/179/ES (16). Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj arī novērtējums par OIM ietekmi uz oglekļa emisiju pārvirzi, tostarp saistībā ar eksportu, un par tā ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi visā Savienībā, ņemot vērā arī īpatnības un ierobežojumus, kas raksturīgi LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem un Savienības muitas teritorijā esošajām salu valstīm.

(66)

Komisijai būtu jāuzrauga un jānovērš šīs regulas apiešanas prakse, tostarp gadījumos, kad operatori varētu veikt savu preču nelielu pārveidošanu, nemainot to būtiskās īpašības, vai mākslīgi sadalīt sūtījumus, lai izvairītos no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Būtu jāuzrauga arī situācijas, kad preces tiek nosūtītas uz trešo valsti vai reģionu pirms to importēšanas Savienības tirgū, lai izvairītos no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, vai kad operatori trešās valstīs eksportē uz Savienību savus produktus ar mazāku siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, bet savus produktus ar lielāku siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti sūta uz citiem tirgiem, vai situācijas, kad eksportētāji vai ražotāji reorganizē savus tirdzniecības un ražošanas modeļus un kanālus vai īsteno jebkādu cita veida divējādas ražošanas un divējādas pārdošanas praksi, lai izvairītos no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem.

(67)

Pilnībā ievērojot šajā regulā izklāstītos principus, šīs regulas darbības jomas paplašināšanas mērķim vajadzētu būt līdz 2030. gadam iekļaut tās darbības jomā visas nozares, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK. Tāpēc, pārskatot un novērtējot šīs regulas piemērošanu, Komisijai būtu jāsaglabā atsauce uz šo grafiku un jāpiešķir prioritāte mērķim šīs regulas darbības jomā iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas iegultas precēs, kuras ir visvairāk pakļautas oglekļa emisiju pārvirzei un kuras ir visoglekļietilpīgākās, kā arī pakārtotajos produktos, kuri satur ievērojamu daļu vismaz vienas preces, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Ja Komisija neiesniedz tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas darbības jomas paplašināšanu līdz 2030. gadam, tai būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par iemesliem un jāveic vajadzīgie pasākumi, lai sasniegtu mērķi pēc iespējas ātrāk iekļaut visas nozares, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK.

(68)

Divus gadus pēc pārejas laika beigām un pēc tam reizi divos gados Komisijai būtu arī jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumu iesniegšanas termiņam būtu jāatbilst oglekļa tirgus darbības grafikiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktu. Ziņojumos būtu jāiekļauj OIM ietekmes novērtējums.

(69)

Lai varētu ātri un efektīvi reaģēt uz neprognozējamiem, ārkārtas un neizprovocētiem apstākļiem, kam ir postoša ietekme uz vienas vai vairāku OIM pakļautu trešo valstu ekonomikas un rūpniecības infrastruktūru, Komisijai būtu attiecīgā gadījumā jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikums par šīs regulas grozīšanu. Šādā tiesību akta priekšlikumā būtu jāparedz pasākumi, kas ir vispiemērotākie apstākļos, ar kuriem saskaras minētā trešā valsts vai valstis, vienlaikus saglabājot šīs regulas mērķus. Minētajiem pasākumiem vajadzētu būt ierobežotiem laikā.

(70)

Būtu jāturpina dialogs ar trešām valstīm un jārod iespējas sadarbībai un risinājumiem, uz kuru pamata varētu izdarīt konkrētu izvēli attiecībā uz OIM detaļām tā īstenošanas gaitā, jo īpaši pārejas laikā.

(71)

Komisijai būtu jācenšas līdzsvaroti un Savienības starptautiskajām saistībām atbilstoši sadarboties ar trešām valstīm, kuru tirdzniecību ar Savienību skar šī regula, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas dialogam un sadarbībai saistībā ar šajā regulā un saistītajos īstenošanas aktos izklāstīto konkrētu OIM elementu īstenošanu. Tāpat Komisijai būtu jāizskata iespēja noslēgt vienošanās, kurās tiktu ņemts vērā trešo valstu oglekļa cenas noteikšanas mehānisms. Šajā nolūkā Savienībai būtu jāsniedz tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), kuras par tādām atzinusi Apvienoto Nāciju Organizācija.

(72)

OIM izveidei nepieciešams attīstīt divpusēju, daudzpusēju un starptautisku sadarbību ar trešām valstīm. Tādēļ būtu jāizveido to valstu forums, kam ir oglekļa cenas noteikšanas instrumenti vai citi salīdzināmi instrumenti (“Klimata klubs”), nolūkā veicināt vērienīgu klimata politiku visās valstīs un pavērt ceļu oglekļa cenas noteikšanai globālā līmenī. Dalībai Klimata klubā vajadzētu būt atvērtai, brīvprātīgai, neekskluzīvai, bet jo īpaši vērstai uz augstu klimata mērķu sasniegšanu atbilstīgi Parīzes nolīgumam. Klimata klubs varētu darboties daudzpusējas starptautiskas organizācijas aizbildnībā, un tam būtu jāatvieglo attiecīgo pasākumu, kas ietekmē emisiju samazināšanu, salīdzināšana un attiecīgā gadījumā koordinācija. Klimata klubam būtu arī jāatbalsta attiecīgo klimata pasākumu salīdzināmība, panākot tā dalībnieku īstenotā klimata monitoringa, ziņošanas un verifikācijas kvalitāti un nodrošinot līdzekļus iesaistei un pārredzamībai starp Savienību un tās tirdzniecības partneriem.

(73)

Lai turpinātu atbalstīt Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu trešās valstīs, ir vēlams, lai Savienība no sava budžeta turpinātu sniegt finansiālu atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem vismazāk attīstītajās valstīs, tostarp to centieniem dekarbonizēt un pārveidot savas ražošanas nozares. Minētajam Savienības atbalstam būtu arī jāveicina attiecīgo nozaru pielāgošanās jaunajām regulatīvajām prasībām, kas izriet no šīs regulas.

(74)

Tā kā OIM mērķis ir veicināt tīrākus ražošanas procesus, Savienība ir apņēmusies zaļā kursa ārējās dimensijas ietvaros un atbilstoši starptautiskajām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu sadarboties ar un sniegt atbalstu valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, lai panāktu to ražošanas nozaru dekarbonizāciju. Savienībai būtu jāturpina ar saviem budžeta līdzekļiem atbalstīt minētās valstis, jo īpaši VAV, lai palīdzētu nodrošināt, ka tās pielāgojas šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Savienībai būtu arī jāturpina atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām minētajās valstīs, tostarp to centienos dekarbonizēt un pārveidot savas ražošanas nozares, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas maksimālo apjomu un finansiālo atbalstu, ko Savienība sniedz starptautiskajam finansējumam klimata pārmaiņu jomā. Savienība strādā pie tā, lai ieviestu jaunus pašu resursus, kuru pamatā ir ieņēmumi, kas gūti no OIM sertifikātu pārdošanas.

(75)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (17) un (ES) 2018/1725 (18).

(76)

Efektivitātes labad šai regulai mutatis mutandis būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 515/97 (19) noteikumi.

(77)

Lai papildinātu vai grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai:

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (20). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(78)

Šādas apspriešanās būtu jāveic pārredzamā veidā un tās var ietvert iepriekšēju apspriešanos ar ieinteresētajām personām, piemēram, kompetentajām struktūrām, nozari (tostarp MVU), sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vides organizācijām.

(79)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21).

(80)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, to vidū pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus. Tāpēc OIM būtu jābalstās uz piemērotiem un iedarbīgiem mehānismiem, lai nepieļautu ieņēmumu zaudējumus.

(81)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku un tādējādi samazināt globālās oglekļa emisijas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(82)

Lai būtu iespējams savlaicīgi pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus saskaņā ar šo regulu, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,