ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 130

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

66. gadagājums
2023. gada 16. maijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu ( 1 )

52

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/957 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai paredzētu jūras transporta darbību gāzu iekļaušanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un papildu siltumnīcefekta gāzu emisiju un emisiju no papildu kuģu veidiem monitoringu, ziņošanu un verifikāciju ( 1 )

105

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/958 (2023. gada 10. maijs), ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu ( 1 )

115

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību ( 1 )

134

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

16.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 130/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/955

(2023. gada 10. maijs),

ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

2016. gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums (4), kas pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Minētā apņemšanās ir pastiprināta, 2021. gada 13. novembrī saskaņā ar UNFCCC pieņemot Glāzgovas klimata paktu, kurā UNFCCC Pušu konference, kas ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, atzīst, ka, temperatūrai pieaugot par 1,5 °C salīdzinājumā ar 2 °C, klimata pārmaiņu ietekme būs daudz mazāka, un apņemas turpināt centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C.

(2)

Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) ir izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par ilgtspējīgu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kur vēlākais līdz 2050. gadam būtu sasniegts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī atjaunot, aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Visbeidzot, tajā pausts, ka šim pārkārtošanās procesam vajadzētu būt taisnīgam un iekļaujošam, nevienu neatstājot novārtā.

(3)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5), Savienība ir tiesību aktos noteikusi mērķi panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā līdz 2050. gadam, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistošu iekšējās samazināšanas mērķrādītāju attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto emisijām (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas), proti, līdz 2030. gadam tās samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Sagaidāms, ka, lai izpildītu šo mērķrādītāju, pasākumi būs jāveic visās ekonomikas nozarēs.

(4)

Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumos tika apstiprināts saistošais Savienības neto iekšzemes samazinājuma mērķrādītājs siltumnīcefekta gāzu emisijām, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir taisnīguma un solidaritātes apsvērumi un neatstāt nevienu novārtā. Minētie secinājumi tika atkārtoti apstiprināti Eiropadomes 2021. gada 24. un 25. maija secinājumos, kuros Eiropadome aicināja Komisiju ātri nākt klajā ar tiesību aktu kopumu kopā ar padziļinātu analīzi par ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu dalībvalstu līmenī.

(5)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas apstiprināts Eiropadomes 2021. gada 24. un 25. jūnija secinājumos, ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt sociālās tiesības un Eiropas sociālo dimensiju visās Savienības politikas jomās. Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20. principā ir noteikts, ka “ikvienam ir tiesības uz piekļuvi labas kvalitātes pamatpakalpojumiem, tostarp ūdensapgādes, sanitārijas, energoapgādes, transporta, finanšu pakalpojumiem un digitālajiem sakariem. Tiem cilvēkiem, kuriem nepieciešams, nodrošina atbalstu piekļuvei šādiem pakalpojumiem.”

(6)

2021. gada 8. maija Portu deklarācijā tika atkārtoti apstiprināts Eiropadomes solījums strādāt, lai veidotu sociālu Eiropu, stiprinot taisnīgu pārkārtošanos, un tās apņēmība turpināt padziļināti īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru Savienības un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences jomas un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

(7)

Lai īstenotu apņemšanos attiecībā uz klimatneitralitāti, ir pārskatīti un grozīti Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti nolūkā paātrināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu.

(8)

Minētie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotājus un dalībvalstis ekonomiskā un sociālā ziņā ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (6) darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisijas no ēku, autotransporta un vēl citiem sektoriem, kas atbilst industriālajām darbībām, kuras neietilpst minētās direktīvas I pielikuma piemērošanas sfērā, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilās degvielas patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Tam apvienojumā ar citiem pasākumiem būtu vidējā termiņā un ilgtermiņā jāpalīdz samazināt enerģētisko nabadzību un transporta nabadzību, samazināt ēku un autotransporta izmaksas un attiecīgā gadījumā pavērt jaunas iespējas kvalitatīvu darbvietu radīšanai un ilgtspējīgām investīcijām, pilnībā pieskaņojoties Eiropas zaļā kursa mērķiem.

(9)

Tomēr minēto investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par siltumapgādi, aukstumapgādi, ēdiena gatavošanu un autotransportu, jo degvielas piegādātāji, kuriem tiek piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta sektoros, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.

(10)

Klimatiskajai pārkārtošanai būs ekonomiska un sociāla ietekme, ko ir grūti novērtēt ex ante. Lai sasniegtu vērienīgākās klimata ieceres, būs vajadzīgi ievērojami publiskie un privātie resursi. Investīcijas energoefektivitātes pasākumos, kā arī siltumapgādes sistēmās, kuru pamatā ir atjaunīgā enerģija, piemēram, apkurē ar elektriskajiem siltumsūkņiem, centralizētā siltumapgādē un aukstumapgādē un līdzdalībā atjaunīgās enerģijas kopienās, ir efektīva metode, kā samazināt atkarību no importa un emisijām, vienlaikus palielinot Savienības noturību. Ir vajadzīgs īpašs finansējums mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam.

(11)

Fosilo degvielu cenas pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var nebūt finansiālas spējas investēt fosilās degvielas patēriņa samazināšanā. Mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar transporta nabadzību īpaši var ietekmēt ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, salas, tālākie reģioni un teritorijas, lauku vai attāli apgabali, mazāk pieejamas perifērijas, kalnu apgabali vai atpalikuši apgabali. Tāpēc minētās ģeogrāfiskās īpatnības, ja tas ir piemērojami un attiecīgi, būtu jāņem vērā, izstrādājot pasākumus un investīcijas mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam.

(12)

Daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku, autotransporta un vēl citu sektoru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai pievērstos sociālajai ietekmei, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā. Saskaņā ar šo regulu izveidotā Sociālā klimata fonda (“fonds”) kopējai summai būtu jāatspoguļo dekarbonizācijas ieceres vērienīgums, ko paredz ēku, autotransporta un vēl citos sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

(13)

Ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni, ir vēl jo svarīgāk izmantot daļu no ieņēmumiem, lai novērstu sociālo ietekmi, ko rada ēku, autotransporta un vēl citu sektoru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem, kas ir pienācīga dzīves un veselības standarta pamatā, kā pienācīgs siltums, ko saņem caur siltumapgādi, aukstumapgāde (paaugstinoties temperatūrai), apgaisme un enerģija ierīču darbināšanai. 2021. gada Savienības mēroga apsekojumā aptuveni 34 miljoni eiropiešu jeb gandrīz 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Tāpēc enerģētiskā nabadzība Savienībai ir būtiska problēma. Kaut arī sociālie tarifi vai pagaidu tiešs ienākumu atbalsts var īstermiņā sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājumus spēj nodrošināt un cīņā pret enerģētisko nabadzību efektīvi var palīdzēt vienīgi mērķorientēti, strukturāli pasākumi, jo īpaši ēku renovācija, cita starpā nodrošinot piekļuvi no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtajai enerģijai un aktīvi popularizējot atjaunīgos energoresursus ar mājsaimniecībām paredzētiem informatīviem un izpratni veicinošiem pasākumiem, un ēku renovācija, kas palīdz sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES (7) noteiktos mērķus. Vajadzētu būt iespējai atjaunināt šajā regulā noteikto enerģētiskās nabadzības definīciju, lai atspoguļotu iznākumu sarunās par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija).

(14)

Holistiska pieeja ēku renovācijai, kurā efektīvākā veidā tiktu ņemti vērā atstumtības riskam pakļautie cilvēki, proti, tie, kuri Savienībā visvairāk cieš no enerģētiskās nabadzības, varētu samazināt pieprasījumu pēc enerģijas. Tāpēc atbalstam ēku sektorā saskaņā ar fondu vajadzētu būt vērstam uz energoefektivitātes uzlabošanu, tādējādi samazinot katras mājsaimniecības enerģijas patēriņu, kas izpaustos līdzekļu ietaupījumā un attiecīgi būtu viens no veidiem, kā cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Direktīvas 2010/31/ES pārskatīšana liktu pamatu minēto mērķu sasniegšanai, un tāpēc tā būtu jāņem vērā, īstenojot šo regulu.

(15)

Tā kā transporta nabadzība Savienības līmenī vēl nav definēta, šajā regulā būtu jāievieš šāda definīcija. Transporta nabadzība varētu kļūt par vēl sāpīgāku problēmu, kā atzīts Padomes 2022. gada 16. jūnija Ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (8), un tās dēļ varētu samazināties piekļuve būtiskām sociālekonomiskām aktivitātēm un pakalpojumiem, piemēram, nodarbinātībai, izglītībai vai veselības aprūpei, jo īpaši mazaizsargātām personām un mājsaimniecībām. Transporta nabadzību parasti izraisa viens faktors vai vairāku faktoru kombinācija, piemēram, zemi ienākumi, lieli izdevumi par degvielu, cenas ziņā pieejama privātā vai sabiedriskā transporta neesamība vai tā nepieejamība. Transporta nabadzība īpaši var skart personas un mājsaimniecības lauku, salu, perifēros, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apgabalos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās un tālākajos reģionos.

(16)

Fonds būtu jāizveido, lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešana ēku un autotransporta sektoros rada mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar tiešu pagaidu ienākumu atbalstu, kā arī pasākumiem un investīcijām, ar ko plānots samazināt atkarību no fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi neatkarīgi no tā, kas ir šo ēku īpašnieki, tostarp integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ir jāpievērš uzmanība dažādiem īres mājokļu veidiem, tostarp tiem, kas atrodas privātajā īres tirgū. Rūpēs par īrniekiem un cilvēkiem, kuri dzīvo sociālajos mājokļos, pasākumos varētu iekļaut finansiālo atbalstu vai fiskālos stimulus, piemēram, renovācijas izmaksu atskaitīšanu no īres maksas.

(17)

Katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns (“plāns”). Lai plānus varētu rūpīgi un savlaicīgi izskatīt, tie būtu jāiesniedz līdz 2025. gada 30. jūnijam. Plānos vajadzētu būt investīciju elementam, ar ko veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā mazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem. Plāniem vajadzētu būt diviem mērķiem. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē, cita starpā izmantojot kuponus, subsīdijas vai bezprocentu aizdevumus. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz visneaizsargātākajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā nabadzība un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos varētu paredzēt atbalstu piekļuvei cenas ziņā pieejamiem energoefektīviem mājokļiem, tostarp sociālajiem mājokļiem. Īstenojot pasākumus mazaizsargātu transporta lietotāju atbalstam, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savos plānos par prioritāti noteikt atbalstu bezemisiju transportlīdzekļiem ar nosacījumu, ka tas ir cenas ziņā pieejams un izvēršams risinājums.

(18)

Dalībvalstis, apspriežoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vislabāk var izstrādāt, īstenot un attiecīgā gadījumā grozīt saviem vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus, savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo Savienības fondu plānoto izmantošanu. Sabiedriskai apspriešanai ar ieinteresētajām personām būtu jānotiek ikreiz, kad Komisijai ir jānovērtē plāns. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību, ekonomisko un sociālo partneru, attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pētniecības un inovācijas iestāžu, rūpniecības nozares ieinteresēto personu un sociālā dialoga pārstāvju īpašās zināšanas, kā arī valsts apstākļus, un sekmēt mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.

(19)

Plāni būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar Komisiju un jāsagatavo saskaņā ar sniegto paraugu. Lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt nelielus pielāgojumus plānos vai labot tajos pieļautas pārrakstīšanās kļūdas, vienkārši paziņojot par šādām izmaiņām Komisijai. Nelieliem pielāgojumiem nevajadzētu palielināt vai samazināt plānā paredzēto mērķrādītāju par vairāk nekā 5 %.

(20)

Lai pārkārtošanās uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, ir būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz mājsaimniecībām, kuras skārusi enerģētiskā nabadzība, vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta sektoros.

(21)

Kamēr vēl nav jūtama minēto investīciju ietekme uz izmaksu un emisiju samazināšanu, tiešs ienākumu atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem palīdzētu sasniegt enerģijas un mobilitātes samazinājumu, kā arī atbalstītu taisnīgu pārkārtošanos. Tiešs ienākumu atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta sektoru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības pamatcēloņus. Šāds atbalsts būtu jāizmanto tikai attiecībā uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un tas nebūtu jāizmanto attiecībā uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu vajadzētu būt ierobežotām laika ziņā. Uz tieša ienākumu atbalsta saņēmējiem būtu kā uz vispārējas saņēmēju grupas locekļiem jāvērš tādi pasākumi un investīcijas, kuru mērķis ir efektīvi panākt, lai tie vairs neciestu no enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības. Tāpēc plānos būtu jāiekļauj tiešs ienākumu atbalsts ar noteikumu, ka tajos tiek paredzēti arī pasākumi vai investīcijas ar ilgstošu ietekmi, kas vērsti uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, kuri saņem tiešu ienākumu atbalstu.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāpalielina mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju informētība, sniedzot tiem mērķorientētu, piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu informāciju, izglītību un konsultācijas par izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un investīcijām un par pieejamo atbalstu, tostarp veicot ēku energoauditus, kā arī sniedzot pielāgotas konsultācijas par enerģijas jautājumiem vai pielāgotus mobilitātes pārvaldības pakalpojumus.

(23)

Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām, un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, paredzēts, ka šajā regulā noteiktie pasākumi un investīcijas atbilst mērķrādītājam, kas nosaka, ka vismaz 30 % no Savienības budžeta kopsummas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas izklāstīta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (9) (“DFS 2021.–2027. gadam”), un no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (10), kopsummas un vismaz 37 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (11), kopsummas būtu jāizmanto klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai. Pasākumi un ieguldījumi saskaņā ar šo Regulu atbilst arī iecerei biodaudzveidības mērķiem 2024. gadā novirzīt 7,5 % no DFS 2021.-2027. gadam paredzētajiem gada izdevumiem un 2026. un 2027. gadā – 10 % no DFS 2021.–2027. gadam paredzētajiem gada izdevumiem, vienlaikus ņemot vērā esošo klimata un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos.

Minētajā nolūkā fonda izdevumu izsekošanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (12) I pielikumā izklāstītā metodika. Fondam būtu jāatbalsta pasākumi un investīcijas, kuros pilnībā ievēroti Savienības klimata un vides aizsardzības standarti un prioritātes un kuri atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (13) 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam “nenodari būtisku kaitējumu”. Komisijai būtu jāizdod tehniski norādījumi dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Norādījumos būtu jāpaskaidro, kā pasākumos un investīcijās jānodrošina atbilstība principam “nenodari būtisku kaitējumu”.

(24)

Enerģētiskā nabadzība un transporta nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, kuru īpatsvars viena vecāka ģimeņu vidū ir 85 %, kā arī vientuļās sievietes, sievietes ar invaliditāti un vecāka gadagājuma sievietes, kuras dzīvo vienas. Turklāt sievietēm ir atšķirīgi un sarežģītāki mobilitātes modeļi. Viena vecāka ģimenēm ar apgādājamiem bērniem ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāatbalsta un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un minēto mērķu integrēšana, kā arī piekļuves tiesības personām ar invaliditāti.

(25)

Šīs regulas mērķus dalībvalstīm var palīdzēt sasniegt aktīvi lietotāji, iedzīvotāju energokopienas un atjaunīgās enerģijas savstarpēja tirdzniecība, izmantojot iedzīvotāju ierosinātu augšupēju pieeju. Tie nodrošina pilnvērtīgas iespējas patērētājiem un iesaista tos, kā arī sniedz iespējas konkrētām mājsaimniecību lietotāju grupām piedalīties energoefektivitātes pasākumos un investīcijās, atbalsta atjaunīgās enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un vienlaikus palīdz apkarot enerģētisko nabadzību. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveicina iedzīvotāju energokopienu un atjaunīgās enerģijas kopienu loma un jāuzskata tās par fonda atbalsttiesīgiem saņēmējiem.

(26)

Dalībvalstīm plānos būtu jāiekļauj finansējamie pasākumi un investīcijas, minēto pasākumu un investīciju aplēstās izmaksas un valstu ieguldījuma apmērs. Iesniedzot plānus, dalībvalstīm būtu jānorāda kopējās aplēstās izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), lai plānus varētu salīdzināt. Plānos būtu arī jāiekļauj galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, lai varētu novērtēt pasākumu un investīciju efektīvu īstenošanu.

(27)

Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem ar plānotajām reformām un saistībām, kā arī veidotiem atbilstoši šīm plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (14), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija), Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kohēzijas politikas programmās saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060, taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (15), atveseļošanas un noturības plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, saskaņā ar Modernizācijas fondu, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantā, un kā noteikts dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijās attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautajai informācijai vajadzētu būt saskanīgai ar minētajiem tiesību aktiem un plāniem.

(28)

Lai plānošana būtu efektīvāka, dalībvalstīm savos plānos būtu jānorāda, kādas sekas ir saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu izveidotās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas atlikšanai, ievērojot minētās direktīvas 30.k pantu. Minētajā nolūkā visa attiecīgā informācija, kas jāiekļauj plānā, būtu rūpīgi jānodala, to sadalot divos scenārijos, proti, aprakstot un kvantitatīvi nosakot nepieciešamos pielāgojumus pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, valsts ieguldījuma apmērā un jebkādos citos attiecīgos plāna elementos.

(29)

Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis ar finanšu resursiem, lai tās īstenotu savus plānus ar fonda palīdzību. Fonda maksājumu priekšnoteikumam vajadzētu būt plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei. Tas dotu iespēju ņemt vērā valstu apstākļus un prioritātes, vienlaikus vienkāršojot finansēšanu un veicinot fonda finansējuma integrēšanu citās valsts izdevumu programmās, kā arī garantējot Savienības izdevumu ietekmi un integritāti.

(30)

Fonds izņēmuma kārtā un uz laiku būtu jāfinansē no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 50 miljonus kvotu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu, 150 miljonus kvotu saskaņā ar minētās direktīvas 30.d panta 3. punktu un papildu kvotu apjomu saskaņā ar minētās direktīvas 30.d panta 4. punktu, kam būtu jāveido ārējie piešķirtie ieņēmumi. Principā fonda īstenošanai laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam būtu jādara pieejama maksimāla summa 65 000 000 000 EUR apmērā. Komisijai jānodrošina to kvotu izsole, uz kurām attiecas minētās direktīvas IVa nodaļa. Ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota saskaņā ar minēto nodaļu, tiek atlikta līdz 2028. gadam, ievērojot minētās direktīvas 30.k pantu, maksimālajai summai, kas pieejama fonda īstenošanai, vajadzētu būt 54 600 000 000 EUR. Minētā summa un ikgadējās summas atspoguļo lielāku vajadzību pēc finansējuma fonda darbības sākumā. Katras dalībvalsts maksimālais finanšu piešķīrums būtu jāaprēķina saskaņā ar piešķiršanas metodiku, nodrošinot papildu atbalstu jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras ēku un autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā ietekmē vairāk. Ņemot vērā to, ka ārējie piešķirtie ieņēmumi ir jādara pieejami pēc kvotu izsoles, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu un 30.d panta 3. un 4. punktu, ir jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) 22. panta 2. punkta, lai Savienība katru gadu varētu uzņemties saistības par summām, kas vajadzīgas maksājumiem dalībvalstīm saskaņā ar šo regulu, lai apropriācijas kārtotu atbilstoši piešķirtajiem ieņēmumiem.

(31)

Dalībvalstīm būtu jāfinansē vismaz 25 % no to plānos norādītajām aplēstajām kopējām izmaksām.

(32)

Attiecīgā gadījumā budžeta saistības varētu sadalīt gada maksājumos. Nolīgumos ar dalībvalstīm, kas veido atsevišķas juridiskas saistības, cita starpā būtu jāņem vērā Direktīvas 2003/87/EK 30.k pantā minētais notikums, kas varētu ierosināt viena gada kavēšanos attiecībā uz emisijas kvotu tirdzniecības ēku, autotransporta un vēl citos sektoros sākšanos. Minētajos nolīgumos būtu jāņem vērā arī visi iespējamie finanšu riski Savienībai, kuru dēļ varētu būt nepieciešams grozīt atsevišķās juridiskās saistības, ņemot vērā fonda specifiku, ka uz laiku un izņēmuma kārtā tas tiek finansēts no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotām.

(33)

Lai fondam nodrošinātu papildu resursus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt līdzekļu pārvietojumu uz fondu no kohēzijas politikas programmām, ko īsteno dalītā pārvaldībā, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1060, ievērojot minētajā regulā izklāstītos nosacījumus. Lai dalībvalstīm nodrošinātu pietiekamu elastību savu fonda piešķīrumu īstenošanā, vajadzētu būt iespējai pārvietot resursus no to ikgadējā finanšu piešķīruma uz dalītā pārvaldībā īstenotiem fondiem, kā paredzēts Regulā (ES) 2021/1060, līdz 15 % apmērā. Lai mazinātu administratīvo slogu, ko rada resursu secīga pārvietošana no dalībvalstu ikgadējā finanšu piešķīruma uz dalītā pārvaldībā īstenotiem fondiem, kuri ietilpst Regulas (ES) 2021/1060 darbības jomā, attiecīgais vienas vai vairāku programmu grozījums principā būtu jāpieprasa tikai vienu reizi, ievērojot konkrētus nosacījumus, lai nodrošinātu efektīvu finanšu kontroli. Turpmākajos gados vajadzētu būt iespējai veikt jaunus pārvietojumus, iesniedzot Komisijai finanšu tabulas, ar noteikumu, ka izmaiņas attiecas tikai uz finanšu resursu palielinājumu, neveicot citas izmaiņas attiecīgajā programmā.

(34)

Ar fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kuros ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu. Ar fondu nebūtu jāaizstāj valsts kārtējie izdevumi, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp maksājumi par plānos norādīto tehniskās palīdzības darbību izmaksām.

(35)

Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu, pārredzamu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālām programmām un tās jāpapildina, vienlaikus novēršot dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām attiecībā uz vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānus Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda sniegtajam finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Vajadzētu būt iespējai, ka pasākumi un investīcijas, ko finansē saskaņā ar fondu, var saņemt finansējumu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

(36)

Maksājumi būtu jāveic, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, ar kuru atļauj izmaksu attiecīgajai dalībvalstij. Tāpēc ir jāpiemēro atkāpe no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. punkta, lai maksājuma termiņu varētu sākt skaitīt no dienas, kad Komisija informējusi attiecīgo dalībvalsti par minēto lēmumu, un nevis no dienas, kurā saņemts maksājuma pieprasījums.

(37)

Pēc visu attiecīgajā kārtā saņemto maksājumu pieprasījumu analīzes un ja ieņēmumi, kas fondam piešķirti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punktu, nav pietiekami, lai segtu dalībvalstu iesniegtos maksājumu pieprasījumus, Komisijai būtu jāmaksā dalībvalstīm pro-rata, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm. Nākamajā maksājumu pieprasījumu kārtā Komisijai par prioritāti būtu jānosaka maksājumi tām dalībvalstīm, kuru maksājumi ir aizkavēti no iepriekšējās maksājumu pieprasījumu kārtas, un tikai pēc tam jāmaksā par maksājumu pieprasījumiem, kas iesniegti no jauna.

(38)

Lai atvieglotu plānu sagatavošanu un nodrošinātu pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas noteikumus, šīs regulas pielikumos būtu jāiekļauj kopējo rādītāju saraksts un plānu veidne. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot attiecīgus kopējus rādītājus, lai savos plānos izklāstītu atskaites punktus un mērķrādītājus. Kopējo rādītāju sarakstā būtu jāiekļauj kopēji rādītāji ziņošanai par progresu un plānu un fonda īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai.

(39)

Fonds būtu jāīsteno saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem. Fondam piemēro vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai gadījumos, kad dalībvalstīs notikuši tiesiskuma principu pārkāpumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2092 (17).

(40)

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā, ievērojot fonda uz sniegumu balstīto raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, līdzekļu maksājumiem, apturēšanu un atgūšanu, kā arī par to nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šāds atbalsts attiecīgā gadījumā tiek piešķirts saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem. Tām jo īpaši būtu jānodrošina, ka tiek novērsta, atklāta un koriģēta krāpšana, korupcija un interešu konflikti un ka netiek pieļauta dubulta finansēšana no fonda un citām Savienības programmām. Ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi plānu vai ir bijuši nopietni pārkāpumi, proti, krāpšana, korupcija un interešu konflikti saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem, vai arī ir būtiski pārkāptas nolīgumos par finansiālo atbalstu noteiktās saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un izbeigt nolīgumus, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, kā arī samazināt un atgūt finanšu piešķīrumu. Ja tiek izbeigts nolīgums, kas saistīts ar finansiālo atbalstu, vai tiek samazināts un atgūts finanšu piešķīrums, minētās summas dalībvalstīm būtu jāpiešķir līdz 2033. gada 31. decembrim saskaņā ar noteikumiem par kvotu sadali, kas izklāstīti Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 5. punktā. Būtu jāizveido atbilstošas pretrunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumos par izmaksāto summu apturēšanu un atgūšanu vai to nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu, tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

(41)

Komisijai būtu jānodrošina Eiropas Savienības finanšu interešu efektīva aizsardzība. Lai gan primāri par fonda īstenošanu atbilstīgi attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem ir atbildīga pati dalībvalsts, Komisijai minētajā sakarā vajadzētu būt iespējai saņemt pietiekamas garantijas no dalībvalstīm. Tādēļ, īstenojot fondu, dalībvalstīm būtu jānodrošina lietderīgas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbība un jāatgūst neatbilstīgi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Minētajā sakarā dalībvalstīm būtu jāvar paļauties uz savām parastajām valsts budžeta pārvaldības sistēmām. Dalībvalstīm būtu jāvāc, jāreģistrē un elektroniskā sistēmā jāglabā standartizētas datu un informācijas kategorijas, tādējādi nodrošinot iespēju novērst, atklāt un koriģēt nopietnus pārkāpumus saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un ieguldījumiem, proti, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus. Lai piekļūtu šiem datiem un informācijai un tos analizētu, Komisijai būtu jādara pieejama informācijas un uzraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska novērtēšanas rīks. Komisijai būtu jāveicina minētās informācijas un uzraudzības sistēmas izmantošana, lai dalībvalstis to vispārēji piemērotu.

(42)

Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Revīzijas palātai un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūrai (EPPO) vajadzētu būt iespējai izmantot šo informācijas un uzraudzības sistēmu savas kompetences un tiesību ietvaros.

(43)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāatļauj apstrādāt personas datus tikai tad, kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu budžeta izpildi, revīziju un kontroli, informācijas sniegšanu, komunikāciju un redzamību, kas attiecas uz līdzekļu izlietojumu saistībā ar pasākumiem, kuri īstenojami ar fonda atbalstu. Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta vai Padomes Regulu (ES) 2016/679 (18) vai Eiropas Parlamenta vai Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (19) atkarībā no tā, kurš tiesību akts piemērojams.

(44)

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (20) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (21), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (22) un (ES) 2017/1939 (23) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas saistīti ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu, korekciju un izmeklēšanu, un attiecīgā gadījumā administratīvu sodu uzlikšanu. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu potenciālus krāpšanas, korupcijas vai interešu konfliktu gadījumus vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

EPPO saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 ir pilnvarota izmeklēt un uzsākt kriminālvajāšanu saistībā ar krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (24). Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(45)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko, ievērojot 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 un jo īpaši nosaka procedūru Savienības budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo pārvaldību, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(46)

Regula (ES) 2021/1060 būtu attiecīgi jāgroza.

(47)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido Sociālo klimata fondu (“fonds”) laikposmam no 2026. gada līdz 2032. gadam.

Fonds sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm sociālajos klimata plānos (“plāni”) iekļautajiem pasākumiem un investīcijām.

Fonda atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecībām, kuras skar transporta nabadzība.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“enerģētiskā nabadzība” ir mājsaimniecības nespēja piekļūt pamata energopakalpojumiem, kuri nodrošina pienācīgus sadzīves un sanitāros apstākļus, tai skaitā pienācīgu siltumu, aukstumapgādi, apgaismi un enerģiju ierīču darbināšanai, attiecīgajā nacionālajā kontekstā un esošajā sociālajā rīcībpolitikā, kā arī citās attiecīgās rīcībpolitikās;

2)

“transporta nabadzība” ir personu un mājsaimniecību nespēja vai grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas vai tāda transporta piekļuves neesamība vai ierobežota piekļuve transportam, kas vajadzīgs, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem pakalpojumiem un aktivitātēm, ņemot vērā valsts un ģeogrāfisko kontekstu;

3)

“plāna aplēstās kopējās izmaksas” ir plānā iekļauto pasākumu un investīciju aplēstās kopējās izmaksas;

4)

“finanšu piešķīrums” ir neatmaksājams finansiāls atbalsts, kas saskaņā fondu ir pieejams piešķiršanai vai kas ir ticis piešķirts dalībvalstij;

5)

“atskaites punkts” ir kvalitatīvs rādītājs, ko izmanto, lai novērtētu progresu virzībā uz pasākuma vai investīcijas mērķa sasniegšanu;

6)

“mērķrādītājs” ir kvantitatīvs rādītājs, ko izmanto, lai novērtētu progresu virzībā uz pasākuma vai investīcijas mērķa sasniegšanu;

7)

“no atjaunīgajiem energoresursiem iegūta enerģija” jeb “atjaunīgā enerģija” ir no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (25) 2. panta otrās daļas 1. punktā;

8)

“mājsaimniecība” ir privāta mājsaimniecība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1700 (26) 2. panta 15. punktā;

9)

“mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (27) I pielikuma 3. līdz 6. pantu;

10)

“mazaizsargātas mājsaimniecības” ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem ienākumiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku sektora iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās mitinās;

11)

“mazaizsargāti mikrouzņēmumi” ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku vai autotransporta sektoru siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem savas darbības vajadzībām trūkst līdzekļu, lai vai nu attiecīgi renovētu ēku, kurā tie atrodas, vai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus, vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu;

12)

“mazaizsargāti transporta lietotāji” ir personas un mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība, kā arī personas un mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar autotransporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu;

13)

“ēku renovācija” ir jebkāda veida ar enerģiju saistīta ēku renovācija ar mērķi paaugstināt ēku energoefektivitāti, piemēram, ēku norobežojošo konstrukciju, tas nozīmē, sienu, jumta, grīdas un logu nomaiņa, un ēku inženiertehnisko sistēmu uzstādīšana, kas atbilst visiem attiecīgajiem nacionālajiem drošības standartiem, tostarp palīdzot izpildīt renovācijas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija);

14)

“ēkas inženiertehniskā sistēma” ir tehniskais aprīkojums, kas nodrošina ēkas vai ēkas daļas telpas apkuri, telpas dzesēšanu, ventilāciju, mājsaimniecības karstā ūdens apgādi, ēkas automatizāciju un vadību, atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu un uzglabāšanu objektā, vai šāda tehniskā aprīkojuma kombinācija, ieskaitot tās sistēmas, kurās izmanto atjaunīgo energoresursu enerģiju;

15)

“aktīvs lietotājs” ir aktīvs lietotājs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (28) 2. panta 8. punktā;

16)

“iedzīvotāju energokopiena” ir iedzīvotāju energokopiena, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 11. punktā;

17)

“atjaunīgās enerģijas kopiena” ir atjaunojamās enerģijas kopiena, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 16. punktā;

18)

“savstarpēja tirdzniecība ar atjaunīgo enerģiju” ir atjaunojamās enerģijas savstarpēja tirdzniecība, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 18. punktā;

19)

“bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis” ir bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/631 (29) 3. panta 1. punkta m) apakšpunktā.

3. pants

Mērķi

1.   Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

2.   Fonda konkrētie mērķi ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots paaugstināt ēku energoefektivitāti, veicot ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, cita starpā integrējot ēkās atjaunīgās enerģijas ražošanu un šādas enerģijas uzglabāšanu, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.

II NODAĻA

Sociālie klimata plāni

4. pants

Sociālie klimata plāni

1.   Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai savu plānu. Plāns ietver pastāvošu vai jaunu valsts pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina konsekvenci starp savu plānu un savu atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā.

3.   Plānā var iekļaut valsts pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai samazinātu ēku un autotransporta sektoru radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radīto ietekmi, kas izriet no fosilo degvielu cenu pieauguma.

4.   Plānā iekļauj valsts un attiecīgā gadījumā vietējus un reģionālus pasākumus un investīcijas saskaņā ar 8. pantu, kurus īsteno, lai:

a)

veiktu ēku renovāciju un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, tostarp integrētu atjaunīgās enerģijas ražošanu un uzglabāšanu;

b)

palielinātu bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta ieviešanas apjomu.

5.   Ja dalībvalstī jau ir izveidota valsts emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēkām un autotransportam vai oglekļa nodoklis, plānā var iekļaut valsts pasākumus, kuri jau ir ieviesti, lai mazinātu sociālo ietekmi un sociālos izaicinājumus, ar noteikumu, ka minētie pasākumi atbilst šai regulai.

5. pants

Sabiedriskā apspriešana

1.   Katra dalībvalsts pēc sabiedriskās apspriešanas ar vietējām un reģionālajām iestādēm, ekonomisko un sociālo partneru pārstāvjiem, attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām ieinteresētajām personām iesniedz plānu Komisijai. Katra dalībvalsts rīko minēto apspriešanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. panta prasībām un atbilstoši dalībvalsts valsts tiesiskajam regulējumam.

2.   Katra dalībvalsts savā plānā iekļauj kopsavilkumu par:

a)

apspriešanu, kas veikta, ievērojot 1. punktu; un

b)

to, kā plānā ir atspoguļots to ieinteresēto personu paustais, kuras piedalījās apspriešanā.

3.   Šīs regulas 16. panta 3. punkta nolūkā Komisija novērtē, vai plāns ir izstrādāts, apspriežoties ar ieinteresētajām personām saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.   Komisija atbalsta dalībvalstis, sniedzot piemērus attiecībā uz apspriešanas labu praksi saskaņā ar 6. panta 4. punktu.

6. pants

Sociālo klimata plānu saturs

1.   Plānā ir izklāstīti šādi elementi:

a)

konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 4. un 8. pantu, kuru nolūks ir samazināt šā punkta d) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā minētie pasākumi un investīcijas faktiski veicinās 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;

b)

attiecīgā gadījumā konkrēti, savstarpēji saskaņoti un pastiprināti papildu pasākumi, kuru nolūks ir īstenot pasākumus un investīcijas un samazināt d) apakšpunktā minēto ietekmi;

c)

informācija par esošo vai plānoto pasākumu un investīciju finansēšanu no citiem Savienības, starptautiskiem, publiskiem vai attiecīgā gadījumā privātiem avotiem, kas veicina plānā izklāstītos pasākumus un investīcijas, tostarp informācija par pagaidu tiešo ienākumu atbalstu;

d)

prognoze par to, kāda ietekme cenu palielinājumam, kurš izriet no ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, varētu būt uz mājsaimniecībām, jo īpaši uz enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības izplatību, un uz mikrouzņēmumiem; minētā ietekme ir jāanalizē attiecīgajā teritoriālajā līmenī, kā to noteikusi katra dalībvalsts, ņemot vērā valsts īpatnības un tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas;

e)

mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju aplēstais skaits un to noteikšana;

f)

skaidrojums par to, kā valsts līmenī jāpiemēro enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības definīcijas;

g)

ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 4. panta 3. punktā, tajā izklāsta kritērijus atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, paredzēto termiņu attiecīgo pasākumu īstenošanai un to pamatojumu, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar minētajiem pasākumiem paredzēts samazināt enerģētisko nabadzību, transporta nabadzību un mājsaimniecību neaizsargātību pret autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu;

h)

paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs visaptverošs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz līdz 2032. gada 31. jūlijam;

i)

attiecīgā gadījumā – grafiks pakāpeniskai atbalsta samazināšanai mazemisiju transportlīdzekļiem;

j)

plāna aplēstās kopējās izmaksas, kam pievienots atbilstošs izmaksu pamatojums un skaidrojumi par to, kā tās atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērīgas ar plāna paredzēto ietekmi;

k)

paredzētais valsts ieguldījums plāna aplēstajās kopējās izmaksās, aprēķināts saskaņā ar 15. pantu;

l)

izņemot šīs regulas 4. panta 3. punktā minētos pasākumus, skaidrojums par to, kā ar plānu tiks nodrošināts, ka neviens no pasākumiem vai neviena no investīcijām nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē;

m)

attiecīgās dalībvalsts īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, attiecīgie kopīgie rādītāji, kas minēti IV pielikumā, un, ja neviens no minētajiem rādītājiem neattiecas uz konkrētu pasākumu vai investīciju, attiecīgās dalībvalsts ierosinātie papildu individuālie rādītāji;

n)

saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā īstenošanu – 5. pantā minētais kopsavilkums par sabiedriskās apspriešanās procesu;

o)

skaidrojums par dalībvalsts sistēmu, ar kuru paredzēts novērst, atklāt un koriģēt krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumus fonda nodrošināto finanšu piešķīrumu izmantošanā, un par kārtību, kādā novērš dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām;

p)

attiecīgā gadījumā – skaidrojums par to, kā plānā ir ņemtas vērā ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, salas, tālākie reģioni un teritorijas, lauku vai attāli apgabali, mazāk pieejamas perifērijas, kalnu apgabali vai atpalikuši apgabali;

q)

attiecīgā gadījumā – skaidrojums par to, kā pasākumi un investīcijas tiecas novērst dzimumu nevienlīdzību.

2.   Plānā var iekļaut tehniskās palīdzības darbības, kas vajadzīgas pasākumu un investīciju efektīvai pārvaldībai un īstenošanai.

3.   Plāns ir saskanīgs ar informāciju, kas sniegta, un saistībām, ko dalībvalsts uzņēmusies saskaņā ar:

a)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu;

b)

savām kohēzijas politikas programmām saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060;

c)

savu atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241;

d)

savu ēku renovācijas plānu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija);

e)

savu atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999; un

f)

savu teritoriālo taisnīgas pārkārtošanās plānu saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1056.

4.   Sagatavojot plānus, Komisija organizē labas prakses apmaiņu, tostarp attiecībā uz izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un investīcijām, kas jāiekļauj plānos. Dalībvalstis var lūgt tehnisko atbalstu saskaņā ar Eiropas vietējā enerģijas atbalsta (ELENA) instrumentu, kas izveidots ar nolīgumu, kurš 2009. gadā tika noslēgts starp Komisiju un Eiropas Investīciju banku, vai saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (30).

5.   Šā panta 1. punkta l) apakšpunkta vajadzībām Komisija sniedz dalībvalstīm fonda darbības jomai pielāgotus tehniskus norādījumus par pasākumu un investīciju atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

6.   Lai palīdzētu dalībvalstīm sniegt šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto informāciju, Komisija nodrošina kopēju vērtību, kas uzskatāma par oglekļa cenas aplēsi, kura izriet no ēku, autotransporta un vēl citos sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

7.   Katra dalībvalsts plānam izmanto V pielikumā izklāstīto veidni.

III NODAĻA

Fonda atbalsts sociālajiem klimata plāniem

7. pants

Fondu reglamentējošie principi

1.   Fonds sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm, lai finansētu to plānos izklāstītos pasākumus un investīcijas.

2.   Finansiālā atbalsta maksājums saskaņā ar šā panta 1. punktu katrai dalībvalstij ir atkarīgs no tā, vai attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi pasākumu un investīciju atskaites punktus un mērķrādītājus saskaņā ar šīs regulas 8. pantu. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji ir saderīgi ar Savienības klimata mērķrādītājiem un Regulā (ES) 2021/1119 noteikto mērķi un jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:

a)

energoefektivitāti;

b)

ēku renovāciju;

c)

bezemisiju un mazemisiju mobilitāti un transportu;

d)

siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem;

e)

mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos.

3.   Fonds atbalsta tikai tādus pasākumus un investīcijas, kas atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

4.   Ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām samazina atkarību no fosilās degvielas un attiecīgā gadījumā veicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, kā arī ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas jomās, uz kurām attiecas fonda pasākumi un investīcijas.

8. pants

Atbalsttiesīgie pasākumi un investīcijas, kas jāiekļauj sociālajos klimata plānos

1.   Dalībvalsts plāna aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut šādus pasākumus un investīcijas ar ilgstošu ietekmi, ja tie galvenokārt ir vērsti uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ja ar tiem plānots:

a)

atbalstīt ēku renovāciju, jo īpaši mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, kas atrodas ēkās ar vissliktāko energosniegumu, tostarp īrniekiem un cilvēkiem, kuri dzīvo sociālajos mājokļos;

b)

paredzēt atbalstu piekļuvei cenas ziņā pieejamiem energoefektīviem mājokļiem, tostarp sociālajiem mājokļiem;

c)

veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu dekarbonizāciju, piemēram, tās elektrificējot, nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieejamām un energoefektīvām sistēmām un integrējot atjaunīgās enerģijas ražošanu un uzglabāšanu, tostarp izmantojot atjaunīgās enerģijas kopienas, iedzīvotāju energokopienas un citus aktīvus lietotājus, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas pašpatēriņu, piemēram, atjaunīgās enerģijas koplietošanu un savstarpēju tirdzniecību, pieslēgšanu viedtīkliem un centralizētās siltumapgādes tīkliem, kas veicina energotaupību vai enerģētiskās nabadzības mazināšanu;

d)

sniegt mērķorientētu, piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu informāciju, izglītību, izpratni un konsultācijas par izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un investīcijām, pieejamo atbalstu ēku renovācijai un energoefektivitātei, kā arī ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu mobilitāti un transporta alternatīvas;

e)

atbalstīt publiskās un privātās struktūras, tostarp sociālo mājokļu nodrošinātājus, jo īpaši publiskos un privātos kooperatīvus, lai izstrādātu un nodrošinātu cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītus risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem;

f)

nodrošināt piekļuvi bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem, vienlaikus saglabājot tehnoloģisko neitralitāti, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, jo īpaši attiecīgā gadījumā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei; uzlādes un uzpildes infrastruktūrai; un lietotu bezemisiju transportlīdzekļu tirgus attīstīšanai; dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka gadījumos, kad bezemisiju transportlīdzekļi ir cenas ziņā pieejams un izvēršams risinājums, to plānos prioritāte tiek piešķirta atbalstam šādiem transportlīdzekļiem;

g)

stimulēt cenas ziņā pieņemama un pieejama sabiedriskā transporta izmantošanu un atbalstīt privātās un publiskās struktūras, tostarp kooperatīvus, lai attīstītu un nodrošinātu ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma, koplietojamus mobilitātes pakalpojumus un aktīvas mobilitātes iespējas.

2.   Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šādam atbalstam ir pagaidu raksturs, un tas laika gaitā samazinās. Dalībvalstis var sniegt pagaidu tiešu ienākumu atbalstu, ja to plānos ir iekļauti pasākumi vai investīcijas, kas vērsti uz minētajām mazaizsargātajām mājsaimniecībām un mazaizsargātajiem transporta lietotājiem saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punktu. Šāds atbalsts attiecas tikai uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. To pasākumu izmaksas, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu, nepārsniedz 37,5 % no plāna aplēstajām kopējām izmaksām, kā minēts šīs regulas 6. panta 1. punkta j) apakšpunktā.

3.   Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var ietvert tehniskās palīdzības izmaksas, lai segtu tādus izdevumus, kuri saistīti ar mācību, plānošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, piemēram, pētījumiem, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumiem, publiskām konsultācijām ar ieinteresētajām personām, informēšanas un komunikācijas darbībām. Šādas tehniskās palīdzības izmaksas ir līdz 2,5 % no plāna aplēstajām kopējām izmaksām, kā minēts 6. panta 1. punkta j) apakšpunktā.

9. pants

Radītā labuma pārnešana uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem

1.   Dalībvalstis plānos var iekļaut atbalstu, kas tiek sniegts, izmantojot publiskas vai privātas struktūras, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, ar noteikumu, ka šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos ar likumu un līgumu noteiktus drošības pasākumus, lai garantētu, ka viss labums tiek pārnests uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

10. pants

Fonda resursi

1.   Fonda īstenošanai laikposmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim dara pieejamu maksimālu summu 65 000 000 000 EUR apmērā faktiskajās cenās saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8.b punktu, 30.d panta 3. punktu un 30.d panta 4. punktu. Minētā summa ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē, neskarot Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punkta sesto daļu.

Fondam piešķirtās ikgadējās summas šā punkta pirmajā daļā noteiktā maksimālā apjoma ietvaros nepārsniedz Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punkta ceturtajā daļā minētās summas.

Ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, tiek atlikta līdz 2028. gadam saskaņā ar minētās direktīvas 30.k pantu, maksimālais apjoms, kas jādara pieejams fondam, ir 54 600 000 000 EUR, un fondam piešķirtās ikgadējās summas nepārsniedz attiecīgās summas, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punkta piektajā daļā.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 22. panta 2. punkta un neskarot šīs regulas 19. pantu, saistību apropriācijas, kas sedz šā panta 1. punktā minēto attiecīgo maksimālo summu, no 2026. gada 1. janvāra automātiski dara pieejamas katra finanšu gada sākumā, nepārsniedzot attiecīgās piemērojamās gada summas, kas minētas 1. punkta otrajā un trešajā daļā.

3.   Šā panta 1. punktā minētās summas var aptvert arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras nepieciešamas fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, apspriešanām ar ieinteresētajām personām, informācijas un komunikācijas pasākumiem, tostarp iekļaujošiem sabiedriskiem pasākumiem, un Savienības politisko prioritāšu korporatīvajai komunikācijai, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, jo īpaši saistībā ar informācijas apstrādi un apmaiņu un korporatīvās IT rīkiem, kā arī jebkādus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai fonda pārvaldībā. Ar izdevumiem var segt arī citu atbalsta pasākumu izmaksas, piemēram, par projektu kvalitātes kontroli un uzraudzību uz vietas, un izmaksas par līdzbiedru konsultēšanu un ekspertu darbu atbalstāmo darbību novērtēšanai un īstenošanai.

11. pants

Dalītās pārvaldības programmu resursi un tām paredzētie resursi, un resursu izlietojums

1.   Saskaņā ar dalīto pārvaldību dalībvalstīm iedalītos resursus pēc valstu pieprasījuma var pieskaitīt fondam saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 attiecīgajos noteikumos. Komisija īsteno minētos resursus tieši saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto vienīgi attiecīgās dalībvalsts vajadzībām.

2.   Dalībvalstis savos plānos, kas iesniegti saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu, var lūgt pārvietot līdz 15 % no to maksimālā gada finanšu piešķīruma uz dalītā pārvaldībā īstenotajiem fondiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2021/1060. Ar pārvietotajiem resursiem finansē pasākumus un investīcijas, kā minēts šīs regulas 8. pantā, un tos īsteno saskaņā ar to fondu noteikumiem, uz kuriem resursi tiek pārvietoti. Dalībvalstis resursus pārvieto, grozot vienu vai vairākas programmas, izņemot programmas, uz kurām attiecas mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 26.a pantu, un tos īsteno saskaņā ar minētajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un noteikumiem par fondiem, uz kuriem resursi tiek pārvietoti.

3.   Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var uzticēt Regulā (ES) 2021/1060 noteikto kohēzijas politikas darbības programmu vadošajām iestādēm īstenot pasākumus un investīcijas, par kuriem saņem šī fonda atbalstu, ņemot vērā sinerģijas ar minētajām kohēzijas politikas programmām un saskaņā ar fonda mērķiem. Dalībvalstis savos plānos norāda nodomu tādējādi uzticēt šos pienākumus minētajām iestādēm. Šādos gadījumos uzskata, ka pastāvošās dalībvalstu ieviestās pārvaldības un kontroles sistēmas, kā par tām paziņots Komisijai, atbilst šīs regulas prasībām.

4.   Dalībvalstis savos plānos kā daļu no aplēstajām kopējām izmaksām var iekļaut maksājumus par papildu tehnisko atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/240 7. pantu un naudas iemaksu dalībvalsts nodalījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/523 (31) attiecīgajiem noteikumiem. Minētās izmaksas nepārsniedz 4 % no plāna kopējā maksimālā finanšu piešķīruma, un attiecīgie plānā noteiktie pasākumi atbilst šai regulai.

12. pants

Īstenošana

Fondu īsteno Komisija tiešas pārvaldības veidā saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi LESD 322. pantam, jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 un Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

13. pants

Papildināmība un papildu finansējums

1.   Fonda atbalsts ir papildinošs atbalstam, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem. Attiecībā uz pasākumiem un investīcijām, ko atbalsta ar fondu, var saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

2.   Fonda atbalsts, tostarp 4. panta 3. punktā minētais pagaidu tiešais ienākumu atbalsts, ir papildinošs un neaizstāj valsts budžeta regulāros izdevumus.

3.   Attiecībā uz tehnisko palīdzību dalībvalstīm – administratīvās izmaksas, kas tieši saistītas ar plāna īstenošanu, neuzskata par regulāriem valsts budžeta izdevumiem.

14. pants

Maksimālais finanšu piešķīrums

1.   Maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalsti atsevišķi saskaņā ar 10. pantu un kā norādīts I un II pielikumā.

2.   Katra dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu, kura summa nepārsniedz tai noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu plāna īstenošanai.

15. pants

Valsts ieguldījums aplēstajās kopējās izmaksās

Dalībvalstis līdzfinansē vismaz 25 % no sava plāna aplēstajām kopējām izmaksām.

16. pants

Komisijas novērtējums

1.   Komisija novērtē plānu un attiecīgā gadījumā jebkādus minētā plāna grozījumus, ko iesniegusi dalībvalsts saskaņā ar 18. pantu, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Veicot šo novērtējumu, Komisija cieši sadarbojas ar attiecīgo dalībvalsti. Komisija var sniegt apsvērumus vai pieprasīt papildu informāciju divu mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts ir iesniegusi plānu. Dalībvalsts sniedz pieprasīto papildu informāciju un vajadzības gadījumā var pārskatīt plānu, arī pēc plāna iesniegšanas. Dalībvalsts un Komisija var vienoties vajadzības gadījumā pagarināt novērtējuma sagatavošanas termiņu par saprātīgu laikposmu.

2.   Komisija novērtē, vai saskaņā ar 11. pantu pieprasītie pārvietojumi atbilst šīs regulas mērķiem.

3.   Komisija, ņemot vērā dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu, novērtē plāna atbilstību, efektivitāti, lietderību un saskaņotību šādi:

a)

lai novērtētu nozīmi, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

i)

to, vai plāns ir atbilstoša reakcija uz sociālo ietekmi un problēmām, kam pakļautas mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji attiecīgajā dalībvalstī, kurus skar ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un ilgtermiņa mērķi Savienībā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti;

ii)

to, vai ar plānu paredzēts nodrošināt, ka plānā iekļautie pasākumi un investīcijas nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, un vai plāns palīdz samazināt atkarību no fosilās degvielas;

iii)

to, vai plāns ietver pasākumus un investīcijas, kas veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp, lai risinātu no tās izrietošo sociālo ietekmi un problēmas un jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un ilgtermiņa mērķi Savienībā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un Savienības Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus;

b)

lai novērtētu lietderību, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

i)

to, vai ir paredzams, ka plānam dalībvalstī būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar minēto plānu, saskaņā ar Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājiem un ilgtermiņa mērķi Savienībā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un it sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecībām, kuras skar transporta nabadzība;

ii)

to, vai ar dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem ir paredzēts nodrošināt plāna iedarbīgu uzraudzību un īstenošanu, tai skaitā norādīts paredzētais grafiks, atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar tiem saistītie rādītāji;

iii)

to, vai dalībvalsts ierosinātie pasākumi un investīcijas atbilst prasībām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par energoefektivitāti (pārstrādāta versija), Direktīva (ES) 2018/2001, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2009/33/EK (32) un Direktīva 2010/31/ES; un

iv)

to, vai dalībvalsts ierosinātie pasākumi un investīcijas veicina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci ar 6. panta 3. punktā minētajiem Savienības instrumentiem.

c)

lai novērtētu efektivitāti, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

i)

to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums plāna aplēsto kopējo izmaksu summai ir pamatots, ticams, atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērīgs ar paredzēto ietekmi uz vidi un sabiedrību valstī, vienlaikus ņemot vērā valsts īpatnības, kas varētu ietekmēt plānā paredzētās izmaksas;

ii)

to, vai paredzams, ka ar dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem tiks novērsti, atklāti un koriģēti korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumi fonda finanšu piešķīrumu izmantošanā, tostarp ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām;

iii)

to, vai dalībvalsts ierosinātie atskaites punkti un mērķrādītāji ir efektīvi, ņemot vērā fonda darbības jomu, mērķus un atbalstāmās darbības;

d)

lai novērtētu saskaņotību, Komisija ņem vērā to, vai plānā ietvertie pasākumi un investīcijas ir saskaņotas darbības.

17. pants

Komisijas lēmums

1.   Pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 16. pantu, Komisija ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā kopš datuma, kad minētais plāns iesniegts, ievērojot 4. panta 1. punktu, ar īstenošanas aktu lemj par dalībvalsts plānu.

2.   Ja Komisija plānu novērtē pozitīvi, 1. punktā minētajā īstenošanas aktā izklāsta:

a)

dalībvalsts īstenojamos pasākumus un investīcijas, plāna aplēstās kopējās izmaksas un atskaites punktus un mērķrādītājus;

b)

maksimālo finanšu piešķīrumu, kas piešķirts saskaņā ar 14. panta 1. punktu un kas izmaksājams pa daļām saskaņā ar 20. pantu, tiklīdz dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas noteikti saistībā ar plāna īstenošanu;

c)

valsts ieguldījumu;

d)

plāna uzraudzības un īstenošanas kārtību un grafiku, tostarp attiecīgā gadījumā pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 21. pantam;

e)

attiecīgos rādītājus saistībā ar paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi; un

f)

kārtību, kādā Komisijai sniedz piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem.

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto maksimālo finanšu piešķīrumu nosaka, pamatojoties uz dalībvalsts ierosinātā plāna aplēstajām kopējām izmaksām, kuras novērtētas, ņemot vērā 16. panta 3. punktā izklāstītos kritērijus.

Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā maksimālā finanšu piešķīruma summu nosaka šādi:

a)

ja plāns apmierinoši atbilst 16. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem un plāna aplēsto kopēju izmaksu summa, no kuras atskaitīts valsts ieguldījums, ir vienāda ar vai lielāka par attiecīgajai valstij noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu, kas norādīts 14. panta 1. punktā, dalībvalstij iedalītais finanšu piešķīrums ir vienāds ar 14. panta 1. punktā minētā maksimālā finanšu piešķīruma kopsummu;

b)

ja plāns apmierinoši atbilst 16. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem un plāna aplēsto kopēju izmaksu summa, no kuras atskaitīts valsts ieguldījums, ir mazāka par attiecīgajai valstij noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu, kas norādīts 14. panta 1. punktā, dalībvalstij iedalītais finanšu piešķīrums ir vienāds ar plāna aplēsto kopējo izmaksu summu, no kuras atskaitīts valsts ieguldījums;

c)

ja plāns apmierinoši atbilst 16. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, bet novērtējumā tiek identificētas iekšējās kontroles sistēmu nepilnības, Komisija var prasīt dalībvalstij iekļaut plānā papildu pasākumus minēto trūkumu novēršanai un tos īstenot pirms pirmā maksājuma veikšanas;

d)

ja plāns apmierinoši neatbilst 16. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, dalībvalstij finanšu piešķīrumu nepiešķir.

4.   Ja Komisija ir sniegusi negatīvu novērtējumu par kādu plānu, 1. punktā minētajā lēmumā norāda attiecīgā negatīvā novērtējuma iemeslus. Dalībvalsts iesniedz plānu atkārtoti pēc tam, kad tā ņēmusi vērā Komisijas novērtējumu.

18. pants

Sociālo klimata plānu grozīšana

1.   Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, kas izriet no ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, vai ja tas ir būtiski jāpielāgo, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai grozītu plānu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Lai sagatavotu grozīto plānu, dalībvalstis saskaņā ar 11. panta 4. punktu var lūgt tehnisko atbalstu.

2.   Komisija izvērtē grozīto plānu saskaņā ar 16. pantu.

3.   Ja Komisija grozīto plānu novērtē pozitīvi, tā saskaņā ar 17. panta 1. punktu īstenošanas akta veidā pieņem lēmumu, kurā izklāsta tās pozitīvā novērtējuma iemeslus. Atkāpjoties no 17. panta 1. punkta, Komisija saskaņā ar šo punktu pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā dalībvalsts iesniegusi grozīto plānu.

4.   Ja Komisija grozīto plānu novērtē negatīvi, tā 3. punktā norādītajā laikposmā noraida grozīto plānu, vispirms sniedzot attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt tās apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kad paziņots Komisijas novērtējums attiecībā uz grozīto plānu.

5.   Līdz 2029. gada 15. martam katra dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, kas izriet no ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kopā ar integrētiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.

6.   Ja plānā ir veikti nelieli pielāgojumi, kuru rezultātā plānā noteiktais mērķrādītājs ir palielināts vai samazināts par mazāk nekā 5 %, piemēram, aprakstīto pasākumu un investīciju nelielu atjauninājumu vai pārrakstīšanās kļūdu labošanas gadījumā, dalībvalsts par šādām izmaiņām paziņo Komisijai.

19. pants

Finanšu piešķīruma saistības

1.   Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu, kā minēts šīs regulas 17. pantā, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē attiecībā uz laikposmu no 2026. līdz 2032. gadam, neskarot Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punktu un 30.i un 30.k pantu. Minēto nolīgumu noslēdz, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles, vai divus gadus pirms minētā gada gadījumos, kad piemēro šīs regulas 10. panta 1. punkta trešo daļu.

2.   Budžeta saistību pamatā var būt vispārējas saistības, un tās attiecīgā gadījumā var sadalīt ikgadējos maksājumos vairāku gadu periodā.

20. pants

Noteikumi par maksājumiem un finanšu piešķīrumu nolīgumu apturēšanu un izbeigšanu

1.   Finanšu piešķīrumu maksājumus saskaņā ar šo pantu dalībvalstij veic pēc to attiecīgo plānā paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildīšanas, kuri ir apstiprināti saskaņā ar 17. pantu un kuriem ir pieejams finansējums. Pēc minēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu piešķīruma maksājuma pieprasījumu. Šādus maksājumu pieprasījumus dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu vai divas reizes gadā, līdz 31. jūlijam vai līdz 31. decembrim.

2.   Saņemot maksājuma pieprasījumu no dalībvalsts, Komisija novērtē, vai ir apmierinoši izpildīti attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, kas norādīti 17. pantā minētajā Komisijas lēmumā. Atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinoša izpilde paredz, ka attiecīgā dalībvalsts nav pārtraukusi pasākumus, kas saistīti ar iepriekš apmierinoši izpildītajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem.

3.   Ja Komisija sniedz pozitīvu novērtējumu par atsevišķu maksājuma pieprasījumu, tā pieņem atsevišķu lēmumu, ar ko atļauj finanšu piešķīruma izmaksu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, ja ir pieejams finansējums un tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm. Komisija individuālo lēmumu pieņem ne agrāk kā divus mēnešus un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas attiecīgā termiņa saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.   Ja, veicot šā panta 3. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka 17. pantā minētajā Komisijas lēmumā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, aptur tās finanšu piešķīruma daļas izmaksāšanu, kura ir proporcionāla neizpildītajam atskaites punktam vai mērķrādītājam. Dalībvalsts viena mēneša laikā kopš Komisijas novērtējuma paziņošanas var iesniegt savus apsvērumus.

Apturēšanu atceļ tikai tad, kad atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti, kā noteikts 17. pantā minētajā Komisijas lēmumā.

5.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. punkta, maksājuma termiņu sāk skaitīt no dienas, kad ir izziņots Komisijas lēmums, ar kuru atļauj finanšu piešķīruma izmaksāšanu attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar šā panta 3. punktu, vai arī no dienas, kad paziņots par apturēšanas atcelšanu saskaņā ar šā panta 4. punkta otro daļu.

6.   Ja deviņu mēnešu laikā no 4. punkta pirmajā daļā minētās apturēšanas atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, Komisija proporcionāli samazina finanšu piešķīruma summu, vispirms dodot dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā no tās secinājumu paziņošanas iesniegt savus apsvērumus par atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi.

7.   Ja 15 mēnešu laikā no attiecīgo 19. pantā minēto nolīgumu noslēgšanas datuma dalībvalsts nav panākusi reālu progresu saistībā ar jebkuru no attiecīgajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, Komisija izbeidz minētos nolīgumus un atceļ finanšu piešķīruma summu, neskarot Regulas (EU, Euratom) 2018/1046 14. panta 3. punktu. Komisija pieņem lēmumu par minēto nolīgumu izbeigšanu, vispirms dodot dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā kopš Komisijas novērtējuma izziņošanas iesniegt savus apsvērumus par to, ka nav panākts reāls progress.

8.   Visus maksājumus veic līdz 2033. gada 31. decembrim.

9.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta un šā panta 5. punkta, ja konkrētā maksājumu pieprasījumu kārtā, kā minēts šā panta 1. punktā, ieņēmumi, kas šim fondam piešķirti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punktu, nav pietiekami, lai segtu iesniegtos maksājumu pieprasījumus, Komisija maksā dalībvalstīm pro-rata, ko nosaka kā daļu no pieejamajiem maksājumiem attiecībā pret kopējiem apstiprinātajiem maksājumiem. Nākamajā maksājumu pieprasījumu kārtā Komisija par prioritāti nosaka tās dalībvalstis, kuru maksājumi ir aizkavēti no iepriekšējās maksājumu pieprasījumu kārtas, un tikai pēc tam – no jauna iesniegtos maksājumu pieprasījumus.

10.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 12. panta 4. punkta c) apakšpunkta un neskarot Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 4. punkta sesto daļu, lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā minētos mērķus, Komisija piešķir dalībvalstīm summas, kas atbilst visām apropriācijām, kuras līdz 2033. gada 31. decembrim nav izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 5. punktā definētajiem noteikumiem par kvotu sadali.

21. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Īstenojot plānus, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka finanšu piešķīrumu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām, tostarp tiem, ko veic publiskas vai privātas struktūras, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji saskaņā ar 9. pantu, atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Minētajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk izklāstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.

2.   Regulas 19. pantā minētajos nolīgumos paredz šādas saistības dalībvalstīm:

a)

regulāri pārbaudīt, vai sniegtais finansējums ir pienācīgi izmantots saskaņā ar visiem piemērojamajiem noteikumiem un visi plānā paredzētie pasākumi vai investīcijas ir pareizi īstenoti saskaņā ar visiem piemērojamajiem noteikumiem, jo īpaši saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju;

b)

veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu, atklātu un koriģētu tādus krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumus, kā definēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 61. pantā, kas skar Savienības finanšu intereses, un veikt tiesiskas darbības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus, tostarp attiecībā uz jebkādiem pasākumiem vai investīcijām, kas īstenoti saskaņā ar plānu;

c)

maksājuma pieprasījumam pievienot:

i)

pārvaldības deklarāciju, kurā apliecināts, ka finanšu piešķīrumi tikuši izmantoti tiem paredzētajos nolūkos, ka kopā ar maksājuma pieprasījumu iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un uzticama un ka ieviestās iekšējās kontroles sistēmas sniedz nepieciešamās garantijas, ka finanšu piešķīrumi tikuši pārvaldīti saskaņā ar visiem piemērojamajiem noteikumiem, jo sevišķi noteikumiem par interešu konfliktu, krāpšanas, korupcijas un dubultas finansēšanas no fonda un citām Savienības programmām novēršanu atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principam; un

ii)

kopsavilkumu par revīzijām, kas veiktas saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem, norādot arī šo revīziju tvērumu izdevumu summas un aptvertā laika perioda izteiksmē, kā arī noteikto nepilnību analīzi un veikto korektīvo pasākumu aprakstu;

d)

revīzijas un kontroles vajadzībām, kā arī lai sniegtu salīdzināmu informāciju par finanšu piešķīrumu izlietojumu saistībā ar pasākumiem un investīcijām, kuri veikti saskaņā ar plānu, – vākt, reģistrēt un uzglabāt elektroniskā sistēmā un nodrošināt piekļuvi šādām standartizētām datu kategorijām:

i)

finanšu piešķīrumu galasaņēmēju nosaukumi, to PVN reģistrācijas numuri vai nodokļu maksātāja identifikācijas numuri un fonda finanšu piešķīruma summa;

ii)

darbuzņēmēja(-u) un apakšuzņēmēja(-u) un tā/to PVN reģistrācijas numurs(-i) vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i) un līguma(-u) vērtība, ja finanšu piešķīrumu galasaņēmējs ir līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par publisko iepirkumu;

iii)

finanšu piešķīrumu galasaņēmēja vai darbuzņēmēja faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vārds(-i), uzvārds(-i), dzimšanas datums(-i) un PVN reģistrācijas numurs(-i) vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs(-i), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (33) 3. panta 6. punktā;

iv)

visu to pasākumu un investīciju saraksts, kas īstenoti ar fonda atbalstu, norādot šo pasākumu un investīciju publiskā finansējuma kopsummu un tā finansējuma summu, kas izmaksāts no citiem no Savienības budžeta finansētiem fondiem;

e)

skaidri pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un, attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, EPPO īstenot savas tiesības, kā paredzēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. panta 1. punktā, un noteikt pienākumus visiem to finanšu piešķīrumu galasaņēmējiem, kas izmaksāti par plānā iekļauto pasākumu un investīciju īstenošanu, vai – jebkādām citām personām vai struktūrām, kas iesaistītas to īstenošanā, – skaidri pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un, ja piemērojams, EPPO īstenot savas tiesības, kā paredzēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. panta 1. punktā, un noteikt līdzīgus pienākumus visiem izmaksāto līdzekļu galasaņēmējiem;

f)

veikt uzskaiti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 132. pantu, atsauces punkts ir maksājuma darījums, kas attiecas uz attiecīgo pasākumu vai investīciju.

Šā panta pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktā minēto informāciju pieprasa tikai tad, ja publiskā iepirkuma vērtība pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (34) 4. pantā noteiktās Savienības robežvērtības. Attiecībā uz apakšuzņēmējiem minēto informāciju pieprasa tikai:

a)

attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumu pirmo līmeni;

b)

ja minētā informācija ir reģistrēta par attiecīgo darbuzņēmēju; un

c)

par apakšuzņēmuma līgumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 50 000 EUR.

3.   Šā panta 2. punkta d) apakšpunktā minētos personas datus attiecīgajā laikposmā apstrādā dalībvalstis un Komisija, lai veiktu budžeta izpildes, revīzijas un kontroles pasākumus, kā arī informācijas sniegšanas, saziņas un redzamības darbības attiecībā uz to finanšu piešķīrumu izlietojumu, kuri saistīti ar 19. pantā minēto nolīgumu īstenošanu. Personas datus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 vai Regulu (ES) 2018/1725 atkarībā no tā, kura no tām ir piemērojama. Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā Komisija saskaņā ar LESD 319. pantu saistībā ar fondu sagatavo integrētos finanšu un pārskatatbildības ziņojumus, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 247. pantā un jo īpaši gada pārvaldības un snieguma ziņojumā atsevišķi.

4.   Regulas 19. pantā minētajos nolīgumos arī paredz Komisijas tiesības proporcionāli samazināt fonda atbalstu un atgūt jebkādas summas, kas atmaksājamas Savienības budžetā, krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta gadījumos, kuri ietekmē Savienības finanšu intereses un kurus nav novērsusi attiecīgā dalībvalsts, vai arī ja būtiski pārkāpts kāds no pienākumiem, kas izriet no šādiem nolīgumiem.

Lemjot par atgūstamās summas un samazinājuma apmēru, Komisija ievēro proporcionalitātes principu un ņem vērā krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījuma, kas skar Savienības finanšu intereses, vai saistību pārkāpuma nopietnību. Komisija dod dalībvalstij iespēju pirms samazinājuma piemērošanas sniegt savus apsvērumus.

IV NODAĻA

Papildināmība, pārraudzība un izvērtēšana

22. pants

Koordinācija un papildināmība

Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem attiecīgajiem pienākumiem veicina sinerģijas un nodrošina efektīvu koordināciju starp fondu un Savienības programmām un instrumentiem, kas minēti šīs regulas 6. panta 3. punktā, un Modernizācijas fondu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantu. Šajā nolūkā tās:

a)

nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā vietējos vai reģionālajos līmeņos gan plānošanas, gan īstenošanas posmos;

b)

pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās; un

c)

nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas atbildīgi par īstenošanu un kontroli, Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā vietējos vai reģionālajos līmeņos, lai sasniegtu fonda mērķus.

23. pants

Informācija, komunikācija un redzamība

1.   Dalībvalstis dara pieejamus datus, kas minēti šīs regulas 21. panta 2. punkta d) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā, tos publiskojot un regulāri atjauninot vienotā tīmekļa vietnē atvērtos, mašīnlasāmos formātos, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1024 (35) 5. panta 1. punktā, kurā iespējams datus kārtot, meklēt, izvilkt, salīdzināt un atkalizmantot. Šīs regulas 21. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto informāciju nepublicē gadījumos, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 38. panta 3. punktā, vai ja tiek sniegts pagaidu tiešs ienākumu atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām.

2.   Fonda atbalsta saņēmēji tiek informēti par minēto līdzekļu izcelsmi, tostarp gadījumos, kad viņi minētos līdzekļus saņem, izmantojot starpniekus. Dokumentos un komunikācijas materiālos, kas saistīti ar pasākuma īstenošanu un paredzēti saņēmējiem, minētā informācija ietver Savienības emblēmu un attiecīgu finansējuma paziņojumu ar tekstu “finansē Eiropas Savienība – Sociālais klimata fonds”. Fonda atbalsta saņēmēji, izņemot saistībā ar fiziskām personām paredzētu atbalstu vai tad, ja pastāv risks, ka tiks publiskota komerciāli sensitīva informācija, nodrošina Savienības finansējuma redzamību, jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

3.   Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar fondu, darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, un iegūtajiem rezultātiem, tostarp attiecīgā gadījumā un ar valsts iestāžu piekrišanu – īstenojot komunikācijas pasākumus kopīgi ar valsts iestādēm un Eiropas Parlamenta un Komisijas pārstāvniecības birojiem attiecīgajā dalībvalstī.

24. pants

Īstenošanas uzraudzība

1.   Katra dalībvalsts reizi divos gados ziņo Komisijai par sava plāna īstenošanu kopā ar savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu un saskaņā ar tās 28. pantu. Īstenošanas uzraudzība ir mērķtiecīga un samērīga ar plāna ietvaros veiktajiem pasākumiem. Dalībvalstis savā progresa ziņojumā iekļauj šīs regulas IV pielikumā izklāstītos rādītājus.

2.   Komisija uzrauga fonda īstenošanu un novērtē tā mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzība ir mērķtiecīga un samērīga ar pasākumiem, kas veikti ar fonda atbalstu.

3.   Komisijas snieguma ziņošanas sistēma nodrošina, ka pasākumu īstenošanas un rezultātu uzraudzības dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šajā nolūkā fonda atbalsta saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

4.   Komisija IV pielikumā izklāstītos kopējos rādītājus izmanto ziņošanai par progresu un fonda darbības uzraudzīšanai un izvērtēšanai nolūkā virzīties uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

25. pants

Pārredzamība

1.   Komisija vienlaikus un ar vienādiem noteikumiem bez liekas kavēšanās nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei dalībvalstu iesniegtos plānus un Komisijas publiskotos lēmumus.

2.   Informāciju, ko Komisija nosūta Padomei saistībā ar šo regulu vai tās īstenošanu, vienlaikus dara pieejamu Eiropas Parlamentam, vajadzības gadījumā ievērojot konfidencialitātes pasākumus.

3.   Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var aicināt Komisiju sniegt informāciju par stāvokli Komisijas veiktajā plānu novērtēšanā.

26. pants

Sociālais klimata dialogs

1.   Lai sekmētu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var aicināt Komisiju divreiz gadā apspriest šādus jautājumus:

a)

dalībvalstu iesniegtie plāni;

b)

Komisijas novērtējums par dalībvalstu iesniegtajiem plāniem;

c)

situācija attiecībā uz dalībvalstu iesniegtajos plānos izklāstīto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi;

d)

maksājumu, apturēšanas un izbeigšanas procedūras, tostarp visi dalībvalstu iesniegtie novērojumi un veiktie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu to iesniegtajos plānos izklāstīto atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinošu izpildi.

2.   Komisija ņem vērā visus elementus, kas izriet no viedokļiem, kuri pausti sociālajā klimata dialogā, tostarp Eiropas Parlamenta rezolūcijas, ja tādas ir sagatavotas.

V NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

27. pants

Fonda izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Divus gadus pēc plānu īstenošanas sākšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību, ņemot vērā to pirmo ziņojumu rezultātus, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 24. pantu, un attiecīgā gadījumā iesniedz jebkādus priekšlikumus šīs regulas grozījumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē:

a)

to, cik lielā mērā ir sasniegti 3. pantā izklāstītie fonda mērķi, resursu izlietojuma lietderību un Savienības pievienoto vērtību;

b)

par katru valsti atsevišķi – pasākumu un investīciju lietderību un tiešā ienākumu atbalsta izmantošanu, ņemot vērā plānos izklāstīto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu;

c)

to, kā dalībvalstīs piemēro enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības definīcijas, pamatojoties uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto informāciju, kā arī to, vai ir vajadzīgi šādu definīciju grozījumi;

d)

visu šīs regulas 8. pantā izklāstīto mērķu un pasākumu, un ieguldījumu turpmāko atbilstību, ņemot vērā ietekmi, ko uz siltumnīcefekta gāzu emisiju atstāj ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā un valsts pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kuri dalībvalstīm jāpanāk saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (36), kā arī piešķirto ieņēmumu turpmāko atbilstību attiecībā uz potenciālām norisēm saistībā ar kvotu izsolēm emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ēku, autotransporta un vēl citos sektoros, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un citiem attiecīgiem apsvērumiem.

3.   Komisija līdz 2033. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai neatkarīgu ex post izvērtējuma ziņojumu. Ex post izvērtējuma ziņojumā ietver fonda vispārēju novērtējumu un informāciju par tā ietekmi.

4.   Neskarot daudzgadu finanšu shēmu, kas jāpieņem pēc 2027. gada, gadījumā, ja ieņēmumi, kas gūti kvotu izsolēs, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 5. punktā, tiek noteikti kā pašu resursi saskaņā ar LESD 311. panta 3. daļu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai daudzgadu finanšu shēmas pēc 2027. gada satvarā nodrošinātu fonda, kuru uz laiku un izņēmuma kārtā finansē no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kas gūti no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotām, īstenošanas efektivitāti un nepārtrauktību.

28. pants

Grozījums Regulā (ES) 2021/1060

Regulā (ES) 2021/1060 iekļauj šādu pantu:

“26.a pants

Resursi, kas pārvietoti no Sociālā klimata fonda

1.   Resursu pārvietojumus no Sociālā klimata fonda, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/955 (*1) , apgūst saskaņā ar šo regulu un noteikumiem, kas reglamentē to fondu, uz kuru resursi ir pārvietoti, un tie ir galīgi. Šādi resursi ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nolūkā un papildina šīs regulas 110. pantā minētos resursus.

2.   Ja dalībvalstis šā panta 1. punktā minētos resursus apgūst dalītā pārvaldībā, tās iesniedz programmas grozījumus saskaņā ar šīs regulas 24. pantu attiecībā uz vienu vai vairākām programmām. Dalībvalstis plāno šādu resursu izmantošanu Savienības budžetā noteikto klimata mērķu sasniegšanai saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu. Minētie resursi palīdz sasniegt attiecīgos Sociālā klimata fonda mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2023/955 3. pantā, un tos izmanto, lai atbalstītu minētās regulas 8. pantā izklāstītos pasākumus un investīcijas. Tos plāno saskaņā ar vienu vai vairākām konkrētajām prioritātēm, kas atbilst fonda, uz kuru resursi ir pārvietoti, vienam vai vairākiem konkrētajiem mērķiem, un attiecīgā gadījumā vienai vai vairākām reģionu kategorijām, norādot resursu sadalījumu pa gadiem. Tos neņem vērā, aprēķinot atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām, kā izklāstīts konkrētu fondu noteikumos.

3.   Ja Komisija jau ir apstiprinājusi dalībvalsts pieprasījumu grozīt programmu saistībā ar resursu pārvietošanu no Sociālā klimata fonda, dalībvalsts – attiecībā uz jebkādu turpmāku resursu pārvietošanu turpmākajos gados – var programmas grozījuma vietā iesniegt paziņojumu par finanšu tabulām, ar noteikumu, ka ierosinātās izmaiņas attiecas tikai uz finanšu resursu palielinājumu, neveicot nekādas turpmākas izmaiņas programmā.

4.   Atkāpjoties no šīs regulas 18. panta un 86. panta 1. punkta otrās daļas, resursus, kas pārvietoti saskaņā ar šo pantu un Regulas (ES) 2023/955 11. panta 2. punktu, neņem vērā saistībā ar vidusposma novērtējumu un elastīguma summu.

5.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 14. panta 3. punkta, termiņš, pēc kura Komisija atceļ saistības attiecībā uz summām saskaņā ar šīs regulas 105. panta 1. punktu, sākas gadā, kurā uzņemas atbilstošās budžeta saistības. Resursus nepārvieto uz programmām, uz kurām attiecas mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg).

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 30. jūnija, datuma, līdz kuram dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu prasības, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2023/959 (37), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 10. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. ROSWALL


(1)  OV C 152, 6.4.2022., 158. lpp.

(2)  OV C 301, 5.8.2022., 70. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 25. aprīļa lēmums.

(4)  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(8)  OV C 243, 27.6.2022., 35. lpp.

(9)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(10)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013(OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(21)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(22)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(23)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 261 I, 14.10.2019., 1. lpp.).

(27)  Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 134.. lpp.).


I PIELIKUMS

No fonda pieejamā maksimālā finansiālā piešķīruma aprēķina metodika katrai dalībvalstij saskaņā ar 14. pantu

Šajā pielikumā ir aprakstīta saskaņā ar 10. un 14. pantu katrai dalībvalstij pieejamā maksimālā finansiālā piešķīruma aprēķina metodika.

Šajā metodikā attiecībā uz katru dalībvalsti ir ņemti vērā šādi mainīgie lielumi:

nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļa, kas dzīvo lauku apvidos (2019. gads),

oglekļa dioksīda emisijas, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana mājsaimniecību sektorā (vidēji 2016.–2018. gadā),

to nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi (2019. gads),

kopējais iedzīvotāju skaits (2019. gads),

dalībvalsts nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, izmērīts pēc pirktspējas līmeņa (2019. gads),

Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļa emisijas avotiem 1A3b, 1A4a un 1A4b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (vidēji 2016.–2018. gadā), kas visaptveroši izskatīta, ievērojot minētās regulas 4. panta 3. punktu.

Dalībvalstij no fonda pieejamo maksimālo finansiālo piešķīrumu (MFAi) nosaka šādi:

Formula

kur:

MA ir maksimālā summa fonda īstenošanai, kā tā minēta 10. panta 1. punktā, un αi ir dalībvalsts i daļa no maksimālās summas, kas noteikta, veicot šādus aprēķinus:

Formula

kur

Formula

Formula

Formula

Formula

fi = 1, ja

Formula
; fi = 2,5, ja
Formula

kur attiecībā uz katru dalībvalsti i:

rural pop i ir nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļa, kas dzīvo dalībvalsts i lauku apvidos;

rural pop EU ir nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļas, kas dzīvo ES27 dalībvalstu lauku apvidos, summa;

pop i ir dalībvalsts i iedzīvotāju skaits;

pop EU ir ES27 dalībvalstu iedzīvotāju skaita summa;

HCO2 i ir oglekļa dioksīda emisijas, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana dalībvalsts i mājsaimniecību sektorā;

HCO2 EU ir oglekļa dioksīda emisiju, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana mājsaimniecību sektorā, kopsumma ES27 dalībvalstīs;

arrears i ir to dalībvalstī i nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi;

arrears EU ir to ES27 dalībvalstīs nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi;

Formula
ir dalībvalsts i NKI uz vienu iedzīvotāju;

Formula
ir ES27 dalībvalstu NKI uz vienu iedzīvotāju.

To dalībvalstu βi, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par ES27 vērtību un attiecībā uz kurām

Formula
ar vienādojumu iegūst mazāku daļu, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka βi summa visām dalībvalstīm ir vienāda ar 100 %. Visus λi proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka to summa ir vienāda ar 100 %.

Visām dalībvalstīm αi nevar būt mazāks par 0,07 % no 10. panta 1. punktā minētās maksimālās summas. Visu to dalībvalstu α i , kuru α i ir lielāks par 0,07 %, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu α i summa ir vienāda ar 100 %.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES27 vērtības, α i nevar būt mazāks par Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļu emisijas avotiem 1A3b, 1A4a un 1A4b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem vidēji laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, kas visaptveroši izskatīta, ievērojot minētās regulas 4. panta 3. punktu. α i dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par ES27 vērtību, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu α i summa ir vienāda ar 100 %.


II PIELIKUMS

Fonda maksimālais finansiālais piešķīrums katrai dalībvalstij saskaņā ar 10. un 14. pantu

Summām, kas minētas 10. panta 1. punktā, piemērojot I pielikumā aprakstīto metodiku, tiek iegūtas tālāk uzskaitītās katras dalībvalsts daļas un maksimālais finansiālais piešķīrums.

Jebkādas summas, kas noteiktas saskaņā ar 10. panta 3. punktu, proporcionāli sedz katrai dalībvalstij noteiktā maksimālā finansiālā piešķīruma robežās.

Maksimālais finansiālais piešķīrums katrai dalībvalstij

Dalībvalsts

Daļa kā % no kopsummas

KOPĀ

2026.–2032. gadam

(EUR, pašreizējās cenās)

Ievērojot 10. panta 1. punkta pirmo un otro daļu

Ievērojot 10. panta 1. punkta trešo daļu

Beļģija

2,55

1 659 606 425

1 394 069 397

Bulgārija

3,85

2 499 490 282

2 099 571 836

Čehija

2,40

1 562 617 717

1 312 598 882

Dānija

0,50

324 991 338

272 992 724

Vācija

8,18

5 317 778 511

4 466 933 949

Igaunija

0,29

186 244 570

156 445 439

Īrija

1,02

663 390 868

557 248 329

Grieķija

5,52

3 586 843 608

3 012 948 631

Spānija

10,52

6 837 784 631

5 743 739 090

Francija

11,19

7 276 283 944

6 112 078 513

Horvātija

1,94

1 263 071 899

1 060 980 395

Itālija

10,81

7 023 970 924

5 900 135 577

Kipra

0,20

131 205 466

110 212 591

Latvija

0,71

463 676 528

389 488 284

Lietuva

1,02

664 171 367

557 903 948

Luksemburga

0,10

66 102 592

55 526 177

Ungārija

4,33

2 815 968 174

2 365 413 267

Malta

0,07

45 500 000

38 220 000

Nīderlande

1,11

720 463 632

605 189 451

Austrija

0,89

578 936 189

486 306 399

Polija

17,60

11 439 026 446

9 608 782 215

Portugāle

1,88

1 223 154 017

1 027 449 374

Rumānija

9,25

6 012 677 290

5 050 648 923

Slovēnija

0,55

357 971 733

300 696 256

Slovākija

2,35

1 530 553 074

1 285 664 582

Somija

0,54

348 132 328

292 431 155

Zviedrija

0,62

400 386 447

336 324 616

ES27

100  %

65 000 000 000

54 600 000 000


III PIELIKUMS

Galvenās prasības attiecībā uz dalībvalsts iekšējās kontroles sistēmu

1.

Dalībvalsts nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu, tostarp nošķir funkcijas un ziņošanas, pārraudzības un uzraudzības procedūras.

Lai to panāktu:

a)

jāieceļ iestādes, kurām uzticēts īstenot Sociālo klimata plānu un piešķirt ar to saistītos pienākumus un funkcijas;

b)

jāieceļ iestāde vai iestādes, kas atbild par maksājumu pieprasījumiem pievienoto pārvaldības deklarāciju parakstīšanu;

c)

jāievieš procedūras, ar kurām nodrošina, ka šī iestāde vai šīs iestādes spēj pārliecināties par plānā noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un ka līdzekļus pārvalda saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par interešu konfliktu, krāpšanas, korupcijas un dubultas finansēšanas novēršanu;

d)

pareizi jānošķir pārvaldības un revīzijas funkcijas.

2.

Dalībvalsts iedarbīgi īsteno samērīgus krāpšanas un korupcijas apkarošanas pasākumus, kā arī jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai iedarbīgi novērstu interešu konfliktus.

Lai to panāktu:

a)

jāpieņem atbilstoši pasākumi saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju, kā arī dubultas finansēšanas novēršanu un jāveic tiesiskas darbības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus;

b)

jāievieš krāpšanas riska novērtējums un jānosaka atbilstoši krāpšanas ierobežošanas pasākumi.

3.

Dalībvalsts uztur atbilstošas procedūras pārvaldības deklarācijas un valsts līmenī veikto revīziju kopsavilkuma sagatavošanai.

Lai to panāktu:

a)

jāievieš iedarbīga procedūra pārvaldības deklarācijas sagatavošanai, revīziju kopsavilkuma dokumentēšanai un pamatā esošās informācijas glabāšanai, lai nodrošinātu revīzijas taku;

b)

jāievieš iedarbīgas procedūras, ar kurām nodrošina, ka par visiem krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumiem tiek pienācīgi ziņots un tie tiek pareizi koriģēti, atgūstot izmaksātos līdzekļus.

4.

Lai sniegtu vajadzīgo informāciju, dalībvalsts nodrošina atbilstošas pārvaldības pārbaudes, tostarp procedūras atskaites punktu un mērķrādītāju izpildes pārbaudei un pareizas finanšu pārvaldības horizontālo principu ievērošanai.

Lai to panāktu:

a)

jāievieš atbilstošas pārvaldības pārbaudes, ar kuru palīdzību par īstenošanu atbildīgās iestādes pārbauda fonda atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi (piemēram, veicot dokumentu pārbaudes, pārbaudes uz vietas);

b)

jāievieš atbilstošas pārvaldības pārbaudes, ar kuru palīdzību par īstenošanu atbildīgās iestādes pārbauda, vai nav nopietnu pārkāpumu (krāpšana, korupcija un interešu konflikti) un dubulta finansēšana (piemēram, veicot dokumentu pārbaudes, pārbaudes uz vietas).

5.

Dalībvalsts veic atbilstošas un neatkarīgas sistēmu un darbību revīzijas saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem.

Lai to panāktu:

a)

jāieceļ struktūra vai struktūras, kuras veic sistēmu un darbību revīzijas, un jānosaka, kā tiek nodrošināta to funkcionālā neatkarība;

b)

jānodrošina šai struktūrai vai šīm struktūrām pietiekami resursi fonda mērķu sasniegšanai;

c)

struktūrai vai struktūrām iedarbīgi jānovērš krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un dubultas finansēšanas risks gan sistēmas revīziju, gan darbību revīziju veidā.

6.

Dalībvalsts uztur lietderīgu sistēmu, ar kuru nodrošina visas revīzijas takai nepieciešamās informācijas un dokumentu glabāšanu.

Lai to panāktu:

a)

jānodrošina atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgo pasākumu vai investīciju galasaņēmēju datu rezultatīva vākšana, reģistrēšana un glabāšana elektroniskā sistēmā;

b)

jānodrošina Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO piekļuve datiem par galasaņēmējiem.


IV PIELIKUMS

Dalībvalstu sociālajiem klimata plāniem paredzēto indikatīvo atskaites punktu un mērķrādītāju kopīgie rādītāji, kā minēts 6. panta 1. punkta m) apakšpunktā; dalībvalsts veikta uzraudzība attiecībā uz sava plāna īstenošanu, kā minēts 24. panta 1. punktā; Komisijas veikta izvērtēšana par progresu virzībā uz fonda mērķu sasniegšanu, kā minēts 24. panta 4. punktā

Pasākumi un investīcijas var palīdzēt sasniegt vairākus kopīgos rādītājus. Ja dalībvalsts plānā nav pasākuma vai ieguldījuma, kas palīdz sasniegt kādus no rādītājiem, dalībvalsts var norādīt “neattiecas”.

Numurs

Kopīgais rādītājs, kas saistīts ar atbalstu no Sociālā klimata fonda

Skaidrojums

Vienība

Ēku sektors

Konteksta rādītāji

1.

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits

Saskaņā ar 2. panta 10. punktā sniegto definīciju.

Mājsaimniecību skaits

2.

Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaits

Saskaņā ar 2. panta 1. punktā sniegto definīciju.

Mājsaimniecību skaits

Iznākuma rādītāji

3.

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits, kuras ir guvušas labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas ēku sektorā

Saskaņā ar 2. panta 10. punktu un 8. panta 1. punktu. Tikai pasākumi, kas iespējami ar fonda atbalstu.

Mājsaimniecību skaits

4.

To ēku skaits, kurās veikta pamatīga renovācija (t. i., renovācija, kuras rezultātā ēku vai ēkas vienību a) pirms 2030. gada 1. janvāra pārveido par gandrīz nulles enerģijas ēku; b) no 2030. gada 1. janvāra pārveido par bezemisiju ēku)

Rādītājā uzskaita tās ēkas un attiecīgo grīdas platību, kas tiek pilnībā vai daļēji renovētas, pamatojoties uz atbalstu, ko sniedz pasākumi un investīcijas saskaņā ar fondu, un “ēku renovācija” šajā sakarā ir definēta 2. panta 13. punktā. Turklāt rādītājs nošķir ēkas, pamatojoties uz to energosnieguma sertifikāta klasi, un tajā konkrēti norāda, cik daudz ēku ar viszemāko sniegumu ir renovētas.

Ēku vienības

5.

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta pamatīga renovācija (t. i., renovācija, kuras rezultātā ēku vai ēkas vienību a) pirms 2030. gada 1. janvāra pārveido par gandrīz nulles enerģijas ēku; b) no 2030. gada 1. janvāra pārveido par bezemisiju ēku)

Renovētā grīdas platība (m2/gadā)

6.

To ēku skaits, kurās veikta cita energorenovācija (t. i., visa veida energorenovācija, izņemot pamatīgu renovāciju, par ko jāziņo saistībā ar iepriekš minēto)

Ēku vienības

7.

Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija (t. i., visa veida energorenovācija, izņemot pamatīgu renovāciju, par kuru jāziņo, kā norādīts augstāk)

Renovētā grīdas platība (m2/gadā)

8.

Fosilā kurināmā apsildes iekārtas aizstāšana ar atjaunīgo energoresursu iekārtu un/vai ļoti efektīvu iekārtu, pamatojoties uz energomarķējuma klasi, kā noteikts attiecīgajā tiesību aktā.

Šīs darbības atbilst ES atjaunīgās enerģijas kritērijam un atjaunīgās enerģijas indikatīvajam īpatsvaram (enerģijas galapatēriņā), kas valsts līmenī noteikts ēku sektorā saskaņā ar attiecīgo noteikumu Direktīvā (ES) 2018/2001. Šīs darbības arī palīdzētu sasniegt atjaunīgo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes mērķrādītāju saskaņā ar minētās direktīvas attiecīgo noteikumu. Tas attiecas tikai uz fosilā kurināmā apsildes iekārtu papildu aizstāšanu, kas iespējama ar fonda atbalstu.

Aizstāto fosilā kurināmā apsildes iekārtu vienību skaits (piemēram, ar siltumsūkni vai saules siltumenerģijas iekārtu)

9.

Papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunīgo energoresursu enerģijas vajadzībām

Jumta fotoelementu un saules enerģijas kolektoru vai fotoelementu termālo paneļu skaits un jauda ( PVT); siltumsūkņu skaits un jauda; citu atjaunīgo energoresursu telpu siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģiju, tostarp atjaunīgo energoresursu katlu, skaits un jauda. Attiecas tikai uz papildu darbības jaudu, kas iespējama ar fonda atbalstu.

MW

10.

vienību skaits

Rezultātu rādītāji

11.

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšana

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.

%

12.

Aplēstais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums ēku sektorā

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums ēku sektorā, ko izraisījuši no fonda finansētie pasākumi un investīcijas.

Emisijas ēku sektorā ir definētas kā emisijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa (attiecībā uz ēku sektoru – emisijas avoti 1A4a un 1A4b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem).

ktCO2e

13.

Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšana

Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.

Dalībvalstis, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunkts, savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos, ievērojot minētās regulas 24. panta b) punktu, iekļauj kvantitatīvu informāciju par enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu. Dalībvalstis var izmantot tos no Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) pieejamos rādītājus (un tām nav ar tiem jāaprobežojas), kuri Komisijas Ieteikumā (ES) 2020/1563 (2020. gada 14. oktobris) par enerģētisko nabadzību (1) identificēti kā būtiski un kuri ir uzskaitīti ziņošanas veidnē, kas paredzēta integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem.

Rādītājā netiek uzskaitīti kolektīvie mājokļi, piemēram, slimnīcas, aprūpes nami, cietumi, militārās kazarmas, reliģiskas iestādes, pansijas, darbinieku kopmītnes u. c.

%

14.

Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums

Šajā nolūkā – panākto enerģijas ietaupījumu aprēķina, pamatojoties tikai uz finansiālo atbalstu no fonda.

Dalībvalstis ziņo par gada enerģijas galapatēriņa/primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, kas, ievērojot attiecīgos noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija), mazaizsargātu mājsaimniecību, enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū panākts ar fonda atbalstu, kas saskaņā ar minētās direktīvas attiecīgajiem noteikumiem papildina valsts energoefektivitātes fonda panākto samazinājumu, tostarp par atbalstu, kas novirzīts no energoefektivitātes pienākuma shēmām un alternatīviem politikas pasākumiem saskaņā ar minētās direktīvas attiecīgo noteikumu, un ietverot intervences, kas veiktas, lai nodrošinātu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem minētajā direktīvā.

MWh/gadā

15.

kWh/m2 (ja ir pieejama kopējā grīdas platība)

16.

Gada enerģijas galapatēriņa ietaupījums

Bāzlīnija attiecas uz gada enerģijas galapatēriņu un primārās enerģijas patēriņu pirms intervences, un sasniegtā vērtība attiecas uz gada enerģijas galapatēriņu un primārās enerģijas patēriņu nākamajā gadā pēc intervences.

Enerģijas ietaupījumu atsevišķās ēkās dokumentē, pamatojoties uz energosnieguma sertifikātiem vai citiem kritērijiem plānotā vai sasniegtā enerģijas ietaupījuma noteikšanai, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija) attiecīgajā noteikumā.

kWh/m2 (ja ir pieejama kopējā grīdas platība)

17.

MWh/gadā

Autotransporta sektors

Konteksta rādītāji

18.

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits

Saskaņā ar 2. panta 12. punktā sniegto definīciju.

Mājsaimniecību skaits

19.

Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaits

Saskaņā ar 2. panta 2. punktā sniegto definīciju.

Mājsaimniecību skaits

Iznākuma rādītāji

20.

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits, kuri ir guvuši labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas autotransporta sektorā

Saskaņā ar 2. panta 12. punktu un 8. panta 1. punktu. Tikai pasākumi, kas iespējami ar fonda atbalstu.

Mājsaimniecību skaits

21.

Bezemisiju transportlīdzekļu iegāde

Tādu bezemisiju transportlīdzekļu skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.

Bezemisiju transportlīdzekļu skaits

22.

Mazemisiju transportlīdzekļu iegāde

Tādu mazemisiju transportlīdzekļu skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.

Mazemisiju transportlīdzekļu skaits

23.

Velosipēdu un mikromobilitātes transportlīdzekļu iegāde

Tādu velosipēdu un mikromobilitātes transportlīdzekļu skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.

Velosipēdu un mikromobilitātes transportlīdzekļu skaits

24.

Alternatīvo degvielu papildu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)

Bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes punktu (jaunu vai modernizētu) skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda, papildu uzmanību pievēršot attāliem reģioniem.

Terminiem “alternatīvā degviela”, “uzlādes punkts” un “uzpildes punkts” ir tāda pati nozīme kā šo terminu definīcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES.

Rādītāja datus par i) uzlādes punktiem un ii) uzpildes punktiem vāc un par tiem ziņo atsevišķi.

Pēdējā minētajā gadījumā iii) par ūdeņraža uzpildes punktiem ziņo atsevišķi.

Uzpildes un uzlādes punktu skaits

25.

Bezmaksas sabiedriskā transporta biļetes vai sabiedriskā transporta biļetes par samazinātu cenu

Tādu sabiedriskā transporta lietotāju skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.

Rādītāja datus par i) biļetēm par samazinātu cenu un ii) bezmaksas biļetēm vāc un par tiem ziņo atsevišķi.

Lietotāju skaits

26.

Kopīgotas mobilitātes un mobilitātes kā pakalpojuma papildu risinājumi

Tādu kopīgotas mobilitātes un mobilitātes kā pakalpojuma risinājumu lietotāju skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.

Lietotāju skaits

27.

Vienības

28.

Atbalstītā braukšanai ar velosipēdu paredzētā infrastruktūra

Tādas braukšanai ar velosipēdu paredzētās infrastruktūras garums, kura ir no jauna uzbūvēta vai būtiski modernizēta, izmantojot projektus, ko atbalsta no fonda. Braukšanai ar velosipēdu paredzētā infrastruktūra ietver velobūves, kas no autoceļiem vai citām tā paša ceļa daļām atdalītas ar strukturāliem līdzekļiem (piemēram, ietves apmalēm, barjerām), veloielas, velosipēdu tuneļus u. c. Attiecībā uz braukšanai ar velosipēdu paredzēto infrastruktūru ar nodalītām vienvirziena joslām (piemēram, katrā ceļa pusē) garumu mēra kā joslas garumu.

Km skaits

Rezultātu rādītāji

29.

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšana

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.

%

30.

Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšana

Mobilitātes iespēju nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.

%

31.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums autotransporta sektorā

Dalībvalstis ziņo par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu autotransporta sektorā, ko izraisījuši no fonda finansētie pasākumi un investīcijas.

Emisijas autotransporta sektorā ir definētas kā emisijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa (attiecībā uz autotransporta sektoru – emisiju avots 1A3b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem).

ktCO2e

Mikrouzņēmumi (gan ēku, gan autotransporta sektorā)

Konteksta rādītāji

32.

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaits

Saskaņā ar 2. panta 11. punktā sniegto definīciju.

Mikrouzņēmumu skaits

Iznākuma rādītāji

33.

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaits, kuri ir guvuši labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas ēku un autotransporta sektorā

Saskaņā ar 2. panta 11. punktu un 8. panta 1. punktu. Tikai pasākumi, kas iespējami ar fonda atbalstu.

Mikrouzņēmumu skaits

Rezultātu rādītāji

34.

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaita samazināšana

Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.

%

Pagaidu tiešs ienākumu atbalsts

Konteksta rādītāji

35.

Pagaidu tieša ienākumu atbalsta daļa sociālo klimata plānu kopējās izmaksās

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 10. pantu.

%

Iznākuma rādītāji

36.

Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaits, kuri ir saņēmuši pagaidu tiešu ienākumu atbalstu

Rādītājā norāda to mazaizsargāto mājsaimniecību un mazaizsargāto transporta lietotāju skaitu, kuri ir saņēmuši pagaidu tiešu ienākumu atbalstu, tādējādi uzskaitot visus no fonda izmaksāta pagaidu tiešā ienākumu atbalsta galasaņēmējus.

Rādītāja datus par mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem – saskaņā ar 2. panta 10. un 12. punktu un 4. panta 3. punktu – vāc un par tiem ziņo atsevišķi.

Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits

(vienība: mājsaimniecības)

37.

Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits

(vienība: mājsaimniecības)

Rezultātu rādītāji

38.

Vidējais pagaidu tiešais ienākumu atbalsts uz vienu mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju

Rādītājā norāda no fonda saņemtā pagaidu tieša ienākumu atbalsta vidējo summu uz vienu mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju.

EUR/mājsaimniecība (ēku sektors)

39.

EUR/mājsaimniecība (autotransporta sektors)


(1)  OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.


V PIELIKUMS

Sociālo klimata plānu veidne, kas minēta 6. panta 7. punktā

Saturs

1.

PĀRSKATS UN SOCIĀLĀ KLIMATA PLĀNA IZVEIDES PROCESS 43

1.1.

Kopsavilkums 43

1.2.

Pašreizējā rīcībpolitikas stāvokļa apskats 43

1.3.

Apspriešanās process 43

2.

PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS, ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI 44

2.1.

KOMPONENTS [1][2]: [ēku sektors][transporta sektors] 44

i)

Komponenta apraksts 44

ii)

Apraksts par komponenta pasākumiem un investīcijām 44

iii)

Princips “nenodari būtisku kaitējumu” 44

iv)

Atskaites punkti, mērķrādītāji un grafiks 45

v)

Finansējums un izmaksas 45

vi)

Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā) 45

vii)

Komponenta aplēstās kopējās izmaksas 46

viii)

Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk 46

2.2.

KOMPONENTS [3]: tiešais ienākumu atbalsts 46

i)

Apraksts par komponentu 46

ii)

Apraksts par komponenta pasākumiem 46

iii)

Atskaites punkti un mērķrādītāji attiecībā uz tiešā ienākumu atbalsta pasākumiem 47

iv)

Pasākumu pamatojums 47

v)

Pasākumu izmaksas 47

vi)

Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā) 47

vii)

Plāna aplēstās izmaksas attiecībā uz tiešā ienākumu atbalsta komponentu. 48

viii)

Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk 48

2.3.

Tehniskā palīdzība 48

2.4.

Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām 48

2.5.

Kopējās izmaksas 48

3.

ANALĪZE UN VISPĀRĒJĀ IETEKME 49

3.1.

Definīcijas 49

3.2.

Prognozētā ietekme uz neaizsargātām grupām 49

3.3.

Plānoto pasākumu un investīciju prognozētā ietekme 49

4.

PLĀNA PAPILDINĀMĪBA UN ĪSTENOŠANA 50

4.1.

Plāna uzraudzība un īstenošana 50

4.2.

Saskanība ar citām iniciatīvām 50

4.3.

Finansējuma savstarpējā papildināmība 50

4.4.

Papildināmība 50

4.5.

Ģeogrāfiskās īpatnības 51

4.6.

Korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršana 51

4.7.

Informācija un komunikācija 51

1.   PĀRSKATS UN SOCIĀLĀ KLIMATA PLĀNA IZVEIDES PROCESS

1.1.   Kopsavilkums

Zaļās pārkārtošanās konteksts dalībvalstī, īpašu uzmanību pievēršot galvenajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar sociālo ietekmi, kura izriet no ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un tam, kā ar plānu reaģēs uz šiem izaicinājumiem.

Pārskata tabula, kurā apkopoti plāna galvenie mērķi, kā arī aplēstās plāna kopējās izmaksas, tostarp ieguldījums no fonda, valsts ieguldījums un uz fondu pārvietojamie resursi no dalītās pārvaldības programmām, sadalījumā pa trim intervences jomām: pasākumi un investīcijas ēku sektorā, autotransporta sektorā un tiešam ienākumu atbalstam paredzēti pasākumi, pamatojoties uz turpmāk sniegto veidni:

Intervences joma

Kopējās izmaksas (absolūtās un % no kopējā finansējuma) pa finansējuma avotiem

Pārskats par galvenajiem plānotajiem pasākumiem un investīcijām

Pasākumu un investīciju mērķi

Pasākumu un investīciju ietekme

Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju samazinājums (vienība: mājsaimniecības)

CO2 emisiju samazinājums

Ēku sektors

 

 

 

 

 

Autotransporta sektors

 

 

 

 

 

Pagaidu tiešs ienākumu atbalsts

 

 

 

 

 

Tehniskā palīdzība (8. panta 3. punkts)

 

 

 

 

 

Ieguldījums tehniskā atbalsta instrumentā (11. panta 3. punkts)

 

 

 

 

 

Iemaksa InvestEU dalībvalsts nodalījumā (11. panta 3. punkts)

 

 

 

 

 

1.2.   Pašreizējā rīcībpolitikas stāvokļa apskats

Informācija par pašreizējām valstu enerģētikas un klimata rīcībpolitikām, par to, kā tās tiek piemērotas valsts kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot ēku un transporta sektoriem un attiecībā uz mazaizsargātākajām grupām.

1.3.   Apspriešanās process

Kopsavilkums par apspriešanās procesu ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas īstenots saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, lai sagatavotu un – attiecīgā gadījumā – īstenotu plānu, aptverot apspriešanās pasākumu tvērumu, veidu un grafiku un arī to, kā ieinteresēto personu viedokļi ir atspoguļoti plānā.

2.   PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS, ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI

Atsevišķi sniegta informācija par katru komponentu saistībā ar trim plānā paredzētajām jomām:

ēku sektors,

autotransporta sektors,

pagaidu tiešs ienākumu atbalsts.

Komponents var ietvert vairākus apakškomponentus, kuros galvenā uzmanība pievērsta konkrētai problēmai vai vajadzībai. Katrs komponents vai apakškomponents var ietvert vienu vai vairākus cieši saistītus vai savstarpēji atkarīgus pasākumus vai investīcijas.

2.1.   KOMPONENTS [1][2]: [ēku sektors][transporta sektors]

Informācija par komponentu:

i)   Komponenta apraksts

Kopsavilkuma logs:

Kopsavilkuma logs, komponents [1][2] [ēku sektors][transporta sektors]

Intervences joma: [ēku sektors][transporta sektors]

Mērķis:

Pasākumi un investīcijas:

Aplēstās kopējās izmaksas: xx EUR, t. sk.

Izmaksas, ko pieprasa segt no fonda: xx EUR

Izmaksas, ko sedz no valsts ieguldījuma: xx EUR

ii)   Apraksts par komponenta pasākumiem un investīcijām

Sīks apraksts par komponentu un tā konkrētajiem pasākumiem un investīcijām, kā arī to savstarpējām saiknēm un sinerģijām, aptverot šādus elementus:

skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un par to, kā tās tiek risinātas ar pasākumu un investīciju palīdzību,

pasākuma vai investīcijas būtība, veids un apjoms, kas var ietvert papildu tehniskā atbalsta pasākumus saskaņā ar 11. panta 4. punktu, norādot, vai tas ir jauns vai jau esošs pasākums vai investīcija, ko iecerēts pagarināt, izmantojot fonda atbalstu,

detalizēta informācija par pasākuma vai investīcijas mērķi un par to, kādām personām pasākums vai investīcija ir paredzēti un uz ko tie ir vērsti; skaidrojums par to, kā pasākums un investīcija faktiski veicinātu fonda mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgo rīcībpolitiku vispārējā satvarā un kā pasākums un investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas,

apraksts par to, kā pasākums vai investīcija tiek īstenoti (īstenošanas līdzekļi), šajā sakarā atsaucoties uz dalībvalsts administratīvajām spējām centrālā un – attiecīgā gadījumā – reģionālā un vietējā līmenī un sniedzot skaidrojumu par to, kā resursi tiks savlaicīgi apgūti un kā tie vajadzības gadījumā tiek novirzīti subnacionālajam līmenim,

attiecīgā gadījumā – skaidrojums par to, kā ar pasākumu vai investīciju tieksies novērst dzimumu nevienlīdzību,

pasākuma vai investīcijas grafiks; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem – minētā atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks.

iii)   Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

Informācija par komponentā iekļauto pasākumu un investīciju atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija sniegs tehniskus norādījumus, ievērojot šīs regulas 6. panta 5. punktu.

iv)   Atskaites punkti, mērķrādītāji un grafiks

Informācija par katru atskaites punktu un mērķrādītāju, kas atspoguļos progresu šā komponenta pasākumu un investīciju īstenošanā, kā minēts turpmāk:

kāpēc tika izvēlēts šis konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs,

ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju,

kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pareiza izpilde,

kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts,

līdz kuram laikam tas tiks sasniegts (pa ceturkšņiem un gadiem),

kas un kura iestāde būs atbildīga par īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu.

Tabula, kas ietver komponentu atskaites punktus, mērķrādītājus un grafiku, norādot šādu informāciju:

Kārtas numurs

Pasākuma/investīcijas nosaukums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta/mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji

(atskaites punkti)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītāji)

Izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punkta un mērķrādītāju

Pasākums/investīcija (vienībās)

Bāzlīnija

Mērķis

Ceturksnis

Gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

v)   Finansējums un izmaksas

Informācija un paskaidrojums par komponenta un par katra pasākuma un katras investīcijas aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, ietverot:

izmantoto metodiku, izdarītos pamatpieņēmumus (piemēram, par vienības izmaksām, resursu izmaksām) un šo pieņēmumu pamatojumu,

indikatīvu visaptverošu grafiku, kura ietvaros šīs izmaksas, paredzams, varētu rasties,

informāciju par valsts ieguldījumu nolūkā segt pasākumu un investīciju kopējās izmaksas,

jebkādu informāciju par to, kāds finansējums no citiem Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu komponentu,

attiecīgā gadījumā – jebkādu informāciju par paredzēto finansējumu no privātiem avotiem un par noteikto sviras līmeni,

pamatojumu saistībā ar aplēsto izmaksu ticamību un pamatotību, ja nepieciešams, ņemot vērā valstu specifiku.

vi)   Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)

Ja atbalstu no fonda sniedz ar tādu publisku vai privātu struktūru starpniecību, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi vai mazaizsargāti transporta lietotāji, skaidrojums par to, kādus pasākumus vai investīcijas minētās struktūras īstenos un kā šie pasākumi un investīcijas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Ja atbalstu no fonda sniedz ar finanšu starpnieku starpniecību, apraksts par pasākumiem, ko dalībvalsts plāno pieņemt, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki visu ieguvumu nodod tālāk galasaņēmējiem.

vii)   Komponenta aplēstās kopējās izmaksas

Tabulu par komponentā iekļauto pasākumu un investīciju aplēstajām izmaksām aizpilda saskaņā ar tālāk norādīto veidni:

Kārtas numurs

Saistītais pasākums (pasākums vai investīcija)

Attiecīgais laikposms

Aplēstās izmaksas, kurām tiek pieprasīts finansējums no fonda

Kopējā pieprasītā summa

Ja dati pieejami: sadalījums pa gadiem

No (datums)

Līdz (datums)

Summa (miljonos EUR)

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

viii)   Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk

Apraksts un kvantitatīva noteikšana attiecībā uz nepieciešamajiem pielāgojumiem pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, valsts ieguldījuma apmērā un jebkādos citos attiecīgos plāna elementos, kas izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, darbības sākuma atlikšanas saskaņā ar minētās direktīvas 30.k pantu.

Atsevišķs kopsavilkuma loga variants, tabula par atskaites punktiem, mērķrādītājiem un grafiku un tabula par aplēstajām izmaksām.

2.2.   KOMPONENTS [3]: tiešais ienākumu atbalsts

Informācija par komponentu “tiešais ienākumu atbalsts”:

i)   Apraksts par komponentu

Kopsavilkuma logs:

Kopsavilkuma logs, 3. komponents – tiešais ienākumu atbalsts

Intervences joma: tiešais ienākumu atbalsts

Mērķis:

Pasākumi:

Aplēstās kopējās izmaksas: xx EUR, t. sk.

Izmaksas, ko pieprasa segt no fonda: xx EUR

Izmaksas, ko sedz no valsts ieguldījuma: xx EUR

ii)   Apraksts par komponenta pasākumiem

Sīks apraksts par komponentu un tā konkrētajiem pasākumiem, kā arī to savstarpējām saiknēm un sinerģijām, tostarp:

skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un to, kā tās tiek risinātas, un atbalsta mērķiem,

atbalsta būtība, veids un lielums,

sīka informācija par atbalsta galasaņēmējiem un to noteikšanai izmantotajiem kritērijiem,

grafiks tiešā ienākumu atbalsta samazināšanai, kas ir saskaņots ar fonda grafiku, tostarp – konkrēts atbalsta beigu datums,

attiecīgā gadījumā – skaidrojums par to, kā ar atbalstu tieksies novērst dzimumu nevienlīdzību,

apraksts par to, kā atbalsts tiek īstenots,

informācija par valsts ieguldījumu nolūkā segt pasākumu izmaksas.

iii)   Atskaites punkti un mērķrādītāji attiecībā uz tiešā ienākumu atbalsta pasākumiem

Informācija par katru atskaites punktu un mērķrādītāju, kas atspoguļos progresu šā komponenta īstenošanā, kā minēts turpmāk:

kāpēc tika izvēlēts šis konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs,

ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju,

kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pareiza izpilde,

kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts,

līdz kuram laikam tas tiks sasniegts,

kas un kura iestāde būs atbildīga par īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu.

Tabula, kas ietver atskaites punktus, mērķrādītājus un grafiku pagaidu tiešā ienākumu atbalsta pasākumiem; zemāk dota veidne.

Kārtas numurs

Pasākums

Atskaites punkts vai mērķrādītājs

Atskaites punkta/mērķrādītāja nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji

(atskaites punkti)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītāji)

Izpildes grafiks

Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju

Pasākums (vienībās)

Bāzlīnija

Mērķis

Ceturksnis

Gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

iv)   Pasākumu pamatojums

Pamatojums pagaidu tiešā ienākumu atbalsta nepieciešamībai, balstoties uz 6. panta 1. punktā un 8. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem:

kvantitatīva aplēse un kvalitatīvs skaidrojums par to, kā plānā paredzētie pasākumi samazinās enerģētisko nabadzību un mobilitātes iespēju nabadzību, un mājsaimniecību un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu,

pamatojums ierosinātajam pagaidu tiešā ienākumu atbalsta samazināšanas grafikam un nosacījumi, pie kuriem to vairs nepiemēro,

apraksts par to, kā uz pagaidu tiešā ienākumu atbalsta saņēmēju grupām tiek mērķēti arī strukturāli pasākumi un investīcijas, lai efektīvi panāktu to izkļūšanu no enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības, un apraksts par to, kā pagaidu tiešais ienākumu atbalsts papildina strukturālos pasākumus un investīcijas, lai atbalstītu mazaizsargātas mājsaimniecības un mazaizsargātus transporta lietotājus.

v)   Pasākumu izmaksas

Informācija par komponenta aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, tostarp:

izmantotā metodika, izdarītie pamatpieņēmumi un pamatojums šiem pieņēmumiem,

salīdzinoši izmaksu dati par faktiskajām izmaksām, ja iepriekš ir veikti līdzīgi atbalsta pasākumi,

jebkāda informācija par to, kāds finansējums no citiem Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu atbalstu,

pienācīgs detalizēts pamatojums par aplēsto izmaksu ticamību un pamatotību, tostarp visi izmantotie dati vai pierādījumi, ko pievieno plānam.

vi)   Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)

Ja atbalstu no fonda sniedz ar tādu publisku vai privātu struktūru starpniecību, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības vai mazaizsargāti transporta lietotāji, skaidrojums par to, kādus pasākumus minētās struktūras īstenos un kā šie pasākumi galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Ja atbalstu no fonda sniedz ar finanšu starpnieku starpniecību, apraksts par pasākumiem, ko dalībvalsts plāno pieņemt, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki visus iegūtos līdzekļus nodod tālāk galasaņēmējiem.

vii)   Plāna aplēstās izmaksas attiecībā uz pagaidu tiešā ienākumu atbalsta komponentu.

Tabulu par aplēstajām komponentā iekļautā atbalsta izmaksām aizpilda saskaņā ar tālāk norādīto veidni:

Kārtas numurs

Atbalsta veids

Attiecīgais laikposms

Aplēstās izmaksas, par kurām tiek pieprasīts finansējums no fonda

Kopējā pieprasītā summa

Ja dati pieejami: sadalījums pa gadiem

No (datums)

Līdz (datums)

Summa (miljonos EUR)

2026

2027

2028

2029

2030

2031

2032

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

viii)   Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk

Apraksts un kvantitatīva noteikšana attiecībā uz nepieciešamajiem pielāgojumiem pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, valsts ieguldījuma apmērā un jebkādos citos relevantos plāna elementos, kas izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, darbības sākšanas atlikšanas saskaņā ar minētās direktīvas 30.k pantu.

Atsevišķs kopsavilkuma loga variants, tabula par atskaites punktiem, mērķrādītājiem un grafiku un tabula par aplēstajām izmaksām.

2.3.   Tehniskā palīdzība

Apraksts par tehniskās palīdzības darbībām, kas tiks iekļautas plānā izklāstīto pasākumu un investīciju efektīvai administrēšanai un īstenošanai saskaņā ar 8. panta 3. punktu, tostarp:

tehniskās palīdzības darbību būtība, veids un apjoms,

tehniskās palīdzības darbību aplēstās izmaksas.

2.4.   Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām

Ja ir paredzēts resursus pārvietot no fonda uz dalītās pārvaldības fondiem saskaņā ar 11. panta 2. punktu, norāde par to, uz kurām programmām šie resursi tiks pārvietoti un kādā grafikā, un norāde par to, kā pasākumi un investīcijas, kas īstenojami saskaņā ar šīm programmām, atbilstu 3. pantā minētajiem mērķiem, tostarp, vai tie ir attiecināmi uz 8. pantā izklāstītajiem pasākumiem un investīcijām.

2.5.   Kopējās aplēstās plāna izmaksas

Plāna aplēstās kopējās izmaksas, tostarp visas summas, kas darītas pieejamas papildu tehniskajam atbalstam saskaņā ar šīs regulas 11. panta 4. punktu, naudas iemaksas summa dalībvalsts nodalījumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 attiecīgajiem noteikumiem un visas summas, kas darītas pieejamas papildu tehniskajai palīdzībai saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu.

Norāde par valsts ieguldījumu savu plānu kopējās izmaksās, tostarp norāde par visiem resursiem, ko paredzēts pārvietot uz fondu no dalītās pārvaldības programmām, ievērojot šīs regulas 11. panta 1. punktu, un visiem resursiem, ko paredzēts pārvietot no fonda uz dalītās pārvaldības programmām, ievērojot šīs regulas 11. panta 2. punktu.

Apraksts par to, kā izmaksas atbilst izmaksu efektivitātes principam un kā tās ir samērīgas ar plāna paredzamo ietekmi.

Tabulu, kurā apkopo fonda izmaksas pa finansējuma avotiem, aizpilda saskaņā ar tālāk norādīto veidni:

Sociālā klimata plāna kopējās izmaksas

Pamatscenārijs

Direktīvas 2003/87/EK 30.k panta gadījumā

PLĀNA PAREDZAMĀS KOPĒJĀS IZMAKSAS,

t. sk.:

XXX EUR

XXX EUR

Sedz no fonda

XXX EUR

XXX EUR

Valsts ieguldījums

XXX EUR

XXX EUR

Pārvietojumi no dalītās pārvaldības programmām

XXX EUR

XXX EUR

(Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām)

-XXX EUR

-XXX EUR

3.   ANALĪZE UN VISPĀRĒJĀ IETEKME

3.1.   Definīcijas

Skaidrojums par to, kā valsts līmenī jāpiemēro enerģētiskās nabadzības un mobilitātes iespēju nabadzības definīcijas.

3.2.   Prognozētā ietekme uz neaizsargātām grupām

Aplēse par to, kāda ietekme cenu palielinājumam, kurš izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, visticamāk, būs uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības izplatību, un uz mikrouzņēmumiem, kas ietver jo īpaši mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju aplēsto skaitu un to noteikšanu. Šī ietekme jāanalizē attiecīgajā teritoriālajā līmenī, kā to noteikusi katra dalībvalsts, ņemot vērā valstu īpatnības un tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas.

Aplēsēs izmantotās metodikas apraksts, vienlaikus nodrošinot, ka aplēses tiek aprēķinātas pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī.

3.3.   Plānoto pasākumu un investīciju prognozētā ietekme

Aplēse par 2. iedaļā plānoto pasākumu un investīciju prognozēto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, enerģētisko nabadzību un mobilitātes iespēju nabadzību salīdzinājumā ar iepriekš aprakstīto pamatscenāriju.

Aplēsēs izmantotās metodikas apraksts.

Kvalitatīvās un kvantitatīvās tabulas par plāna ietekmi; tālāk norādīta veidne.

Komponents

Apraksts par komponenta paredzamo ietekmi uz:

(atzīmē ietver attiecīgos kvantitatīvos rādītājus)

Energoefektivitāte

Ēku renovācija

Bezemisiju un mazemisiju mobilitāte un transports

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumi

Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazinājums (vienība: mājsaimniecības)

Kopējais plāns

 

 

 

 

 

Ēku sektors

 

 

 

 

 

Autotransporta sektors

 

 

 

 

 


Komponents

Ietekmes kvantitatīvā noteikšana (ja pieejama)

t. i. % atšķirība no politikas ziņā neitrālas bāzlīnijas

Īstermiņa (3 turpmākie gadi)

Vidēja termiņa (plāna beigas)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības

Mājsaimniecības, kuras skar mobilitātes iespēju nabadzība

Siltumnīcefekta gāzu emisijas

Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības

Mājsaimniecības, kuras skar mobilitātes iespēju nabadzība

Kopējais plāns

 

 

 

 

 

 

Ēku sektors

 

 

 

 

 

 

Autotransporta sektors

 

 

 

 

 

 

Kvalitatīvā un kvantitatīvā parametra tabula par pagaidu tiešā ienākumu atbalsta pasākumu paredzamo ietekmi uz mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju, kā arī mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes iespēju nabadzība, skaita samazinājumu; zemāk dota veidne.

Komponents: tiešais ienākumu atbalsts

Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazinājums

Apraksts par paredzamo ietekmi

Aplēse par paredzamo ietekmi; vienība: mājsaimniecības

Enerģētiski nabadzīgo un transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazinājums

Apraksts par paredzamo ietekmi

Aplēse par paredzamo ietekmi; vienība: mājsaimniecības

4.   PLĀNA PAPILDINĀMĪBA UN ĪSTENOŠANA

Šī daļa attiecas uz visu plānu. Dažādie turpmāk izklāstītie kritēriji ir jāpamato attiecībā uz plānu kopumā.

4.1.   Plāna uzraudzība un īstenošana

Skaidrojums par to, kā dalībvalsts plāno īstenot ierosinātos pasākumus un investīcijas, galveno uzmanību pievēršot uzraudzības un īstenošanas kārtībai un grafikam, tostarp, attiecīgā gadījumā, pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 21. pantam.

4.2.   Atbilstība citām iniciatīvām

Skaidrojums par to, kā plāns ir saskanīgs ar informāciju, kas iekļauta, un saistībām, ko dalībvalsts uzņēmusies saskaņā ar citiem attiecīgiem plāniem un piešķīrumiem, un par mijiedarbību starp dažādu plānu īstenošanu, kā izklāstīts 6. panta 3. punktā un 16. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

4.3.   Finansējuma savstarpējā papildināmība

Informācija par esošo vai plānoto pasākumu un investīciju finansēšanu no citiem Savienības, starptautiskiem, publiskiem vai, attiecīgā gadījumā, privātiem avotiem, kas veicina plānā izklāstītos pasākumus un investīcijas, tostarp informācija par pagaidu tiešo ienākumu atbalstu, ievērojot 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

4.4.   Papildināmība

Skaidrojums un pamatojums tam, kā jaunie vai esošie pasākumi vai investīcijas ir papildinoši un neaizstāj regulārus valsts budžeta izdevumus saskaņā ar 13. panta 2. punktu, tostarp šāds skaidrojums un pamatojums attiecībā uz plānā iekļautajiem pasākumiem un investīcijām saskaņā ar 4. panta 5. punktu.

4.5.   Ģeogrāfiskās īpatnības

Skaidrojums par to, kā plānā ir ņemtas vērā ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, salas, tālākie reģioni un teritorijas, lauku vai attāli apgabali, mazāk pieejamas perifērijas, kalnu apgabali vai atpalikuši apgabali.

4.6.   Korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršana

Sistēma, ar kuru paredzēts novērst, atklāt un koriģēt korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumus, izmantojot fonda nodrošinātos finanšu piešķīrumus, un kārtība, kādā novērš dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām saskaņā ar 21. pantu un III pielikumu, tostarp līdzekļus, kas tiek nodrošināti caur publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji saskaņā ar 9. pantu.

4.7.   Informācija, komunikācija un redzamība

Atbilstība 23. pantā izklāstītajiem noteikumiem, kas attiecas uz publisku piekļuvi datiem, norādot tīmekļa vietni, kurā dati tiks publicēti, kā arī informācijas, komunikācijas, publicitātes un redzamības pasākumi.

Ieskicēt paredzēto valsts komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrības informētību par Savienības finansējumu.


16.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 130/52


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/956

(2023. gada 10. maijs),

ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju. Šīs stratēģijas mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā, vēlākais, 2050. gadā vairs nebūs neto emisiju (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas zaļā kursa mērķis ir aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Vienlaikus arī jāpanāk, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā. Tāpat Komisija savā 2021. gada 12. maija paziņojumā “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” paziņoja, ka tā grasās popularizēt attiecīgos instrumentus un stimulus nolūkā labāk īstenot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā nostiprināto principu “piesārņotājs maksā” un pilnīgi izskaust to, ka piesārņošana neko nemaksā, lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp dekarbonizāciju un nulles piesārņojumu.

(2)

Parīzes nolīgums (4), kas 2015. gada 12. decembrī pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Parīzes nolīguma Puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. 2021. gada 13. novembrī pieņemtajā Glāzgovas klimata paktā arī UNFCCC Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma Pušu sanāksme, atzina, ka, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ievērojami mazinātos ar klimata pārmaiņām saistītie riski un šādu pārmaiņu ietekme, un apņēmās līdz 2022. gada beigām padarīt stingrākus 2030. gada mērķrādītājus, lai likvidētu vērienīguma atšķirības.

(3)

Klimata un citu vides problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Eiropas zaļā kursa stūrakmens. Tas, cik vērtīgs ir Eiropas zaļais kurss, ir kļuvis vēl skaidrāks, ņemot vērā ļoti smago Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Savienības iedzīvotāju veselību un ekonomisko labklājību.

(4)

Savienība ir apņēmusies līdz 2030. gadam visas Savienības tautsaimniecības mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā tas izklāstīts atjauninātajā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nacionāli noteiktajā devumā, kas Eiropas Savienības vārdā iesniegts UNFCCC.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5) Savienība tiesību aktos ir nostiprinājusi mērķi panākt, ka, vēlākais, 2050. gadā visa tautsaimniecība ir klimatneitrāla. Ar minēto regulu ir noteikts arī saistošs Savienības mērķrādītājs siltumnīcefekta gāzu neto emisiju (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) samazināšanai Savienībā līdz 2030. gadam vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(6)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2018. gada īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālam temperatūras pieaugumam par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un ar to saistītajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem, ir izklāstīts neapšaubāms zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un ilustrēta nepieciešamība pēc enerģiskākas klimatrīcības. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5 °C, lai samazinātu ekstrēmu laikapstākļu iespējamību. Turklāt, ja netiks ātri īstenoti klimata pārmaiņu mīkstināšanas risinājumi, kas atbilst globālās sasilšanas ierobežošanai līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, būs jāveic daudz dārgāki un sarežģītāki pielāgošanās pasākumi, lai izvairītos no augstāka globālās sasilšanas līmeņa ietekmes sekām. I darba grupas ieguldījums IPCC sestajā novērtējuma ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021. gadā: Fizikālo zinātņu pamatojums” atgādina, ka klimata pārmaiņas jau ietekmē ikvienu pasaules reģionu, un norāda uz to, kas tuvākajās desmitgadēs klimata pārmaiņas visos reģionos tikai pastiprināsies. Minētajā ziņojumā ir uzsvērts, ka tad, ja netiks nekavējoties, ātri un plašā mērogā samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ierobežot sasilšanu līdz 1,5 °C vai pat 2 °C būs neiespējami.

(7)

Savienība īsteno ļoti vērienīgu klimatrīcības politiku un ir ieviesusi tiesisko regulējumu 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai. Tiesību akti, ar kuriem šis mērķrādītājs tiek īstenots, cita starpā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (6), ar ko izveidota Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (“ES ETS”) un tiek nodrošināta saskaņota siltumnīcefekta gāzu emisiju cenu noteikšana Savienības līmenī energoietilpīgos sektoros un apakšsektoros, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (7), ar kuru ir noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (8), kas nosaka dalībvalstīm pienākumu ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kompensēt ar emisiju piesaisti no atmosfēras.

(8)

Lai arī Savienība ir ievērojami samazinājusi pati savas siltumnīcefekta gāzu emisijas, importā uz Savienību iegultās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pastāvīgi augušas, tādējādi vājinot Savienības centienus samazināt savu globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju pēdu. Savienībai ir pienākums arī turpmāk uzņemties vadību globālajā klimatrīcībā.

(9)

Kamēr vien krietns skaits Savienības starptautisko partneru piekopj rīcībpolitiku, kas klimatieceru vēriena ziņā atpaliek no Savienības īstenotās rīcībpolitikas, tikmēr pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks. Oglekļa emisiju pārvirze notiek tad, ja ar klimatpolitiku saistītu izmaksu dēļ uzņēmumi konkrētos industriālos sektoros vai apakšsektoros pārceļ ražošanu uz citām valstīm vai ja imports no šādām valstīm aizstāj līdzvērtīgus produktus, kas rada mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šādas situācijas varētu izraisīt kopējo globālo emisiju pieaugumu un tādējādi apdraudēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kas ir steidzami nepieciešama, ja vēlamies globālo vidējās temperatūras pieaugumu pasaulē ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras paaugstināšanos ierobežot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Tā kā Savienība paplašina savu klimatisko ieceru vērienu, minētais oglekļa emisiju pārvirzes risks varētu mazināt Savienības emisiju samazināšanas politikas efektivitāti.

(10)

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (“OIM”) iniciatīva ir daļa no tiesību aktu kopuma “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. OIM ir viens no būtiskiem Savienības instrumentiem, ar ko iecerēts panākt, ka atbilstīgi Parīzes nolīgumam, vēlākais, 2050. gadā Savienība ir klimatneitrāla, proti, tas palīdzēs novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, kura iemesls ir Savienības klimatieceres, kas kļūst vērienīgākas. Paredzams, ka OIM arī palīdzēs veicināt dekarbonizāciju trešās valstīs.

(11)

Pašlaik pastāv vairāki mehānismi, kuru uzdevums ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi tās apdraudētajos sektoros un apakšsektoros, proti, ES ETS bezmaksas kvotu pagaidu iedale un finansiāli pasākumi, ar ko kompensē netiešās emisiju izmaksas, kas rodas, jo siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas tiek iekļautas elektroenerģijas cenās. Minētie mehānismi ir noteikti Direktīvas 2003/87/EK attiecīgi 10.a panta 6. punktā un 10.b pantā. ES ETS bezmaksas kvotu iedale labāko rezultātu guvēju līmenī ir bijis politikas instruments atsevišķām rūpniecības nozarēm, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku. Tomēr salīdzinājumā ar visu kvotu izsolīšanu šāda bezmaksas kvotu iedale vājina cenu signālu, ko dod šī sistēma, un līdz ar to tā ietekmē stimulus investēt turpmākā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.

(12)

OIM mērķis ir minētos pašreizējos mehānismus aizstāt, proti, oglekļa emisiju pārvirzes risku novērst citā veidā, nodrošinot, ka gan importētiem, gan iekšzemē saražotiem produktiem tiek noteikta līdzvērtīga oglekļa cena. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no pašreizējās bezmaksas kvotu iedales uz OIM, OIM būtu jāievieš pakāpeniski, vienlaikus pakāpeniski atceļot bezmaksas kvotas OIM aptvertajos sektoros. Situācija, kad uz laiku tiek kombinēti izmantotas gan ES ETS bezmaksas kvotas, gan OIM mehānisms, nekādā gadījumā nedrīkstētu novest pie tā, ka Savienībā ražotām precēm tiek piemērots labvēlīgāks režīms nekā Savienības muitas teritorijā importētām precēm.

(13)

Oglekļa cena pieaug, un uzņēmumiem ir vajadzīga ilgtermiņa redzamība, paredzamība un juridiskā noteiktība, lai pieņemtu lēmumus par ieguldījumiem rūpniecības procesu dekarbonizācijā. Tāpēc, lai stiprinātu tiesisko regulējumu cīņai pret oglekļa emisiju pārvirzi, būtu jāizveido skaidra pieeja OIM darbības jomas pakāpeniskai turpmākai paplašināšanai, iekļaujot tajā produktus, nozares un apakšnozares, kurās pastāv siltumnīcefekta gāzu emisiju pārvirzes risks.

(14)

Lai gan OIM mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, šīs regula arī rosinātu trešo valstu ražotājus izmantot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ziņā efektīvākas tehnoloģijas, lai tiktu radīts mazāk emisiju. Šā iemesla dēļ paredzams, ka OIM efektīvi atbalstīs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu trešās valstīs.

(15)

OIM, kura mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vajadzētu nodrošināt, ka uz importētajiem produktiem attiecina tādu regulatīvo sistēmu, kurā piemērotās oglekļa izmaksas ir līdzvērtīgas tām, kas rastos ES ETS ietvaros, tādējādi padarot importēto un vietējo produktu oglekļa cenu līdzvērtīgu. OIM ir klimata pasākums, kam būtu jāatbalsta globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un jānovērš oglekļa emisiju pārvirzes risks, vienlaikus nodrošinot atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesību aktiem.

(16)

Šī regula būtu jāpiemēro precēm, kas no trešām valstīm importētas Savienības muitas teritorijā, izņemot tad, ja uz to ražošanu jau attiecas ES ETS, attiecinot to uz trešām valstīm vai teritorijām, vai ar ES ETS pilnībā sasaistīta oglekļa cenas noteikšanas sistēma.

(17)

Lai nodrošinātu, ka pāreju uz oglekļneitrālu ekonomiku pastāvīgi pavada ekonomiskā un sociālā kohēzija, turpmākajā šīs regulas pārskatīšanā būtu jāņem vērā LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu, kā arī salu valstu, kas ir daļa no Savienības muitas teritorijas, īpatnības un ierobežojumi, neapdraudot Savienības tiesiskās kārtības, tostarp iekšējā tirgus un kopējās politikas, integritāti un saskaņotību.

(18)

Lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku atkrastes iekārtās, šī regula būtu jāpiemēro precēm vai šo preču pārstrādes produktiem, kas iegūti ievešanas pārstrādei procedūrā un tiek ievesti uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā struktūrā vai jebkurā citā struktūrā kādas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ja minētā struktūra vai ekskluzīvā ekonomikas zona ir pieguloša Savienības muitas teritorijai. Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai noteiktu detalizētus nosacījumus OIM piemērošanai šādām precēm.

(19)

OIM būtu jāattiecas uz tām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko būtu jāaptver ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu, proti, uz oglekļa dioksīda (“CO2”) emisijām, kā arī attiecīgā gadījumā uz slāpekļa oksīda un perfluorogļūdeņražu emisijām. Sākotnēji OIM būtu jāpiemēro šo siltumnīcefekta gāzu tiešajām emisijām, kas rodas preču ražošanā līdz brīdim, kad tās importē Savienības muitas teritorijā, tā salāgojot OIM un ES ETS tvērumu, lai nodrošinātu saskaņotību. OIM būtu jāpiemēro arī netiešajām emisijām. Minētās netiešās emisijas ir emisijas, kas rodas, ražojot elektroenerģiju, kuru izmanto, lai ražotu preces, uz kurām attiecas šī regula. Netiešo emisiju iekļaušana vēl vairāk uzlabotu OIM vidisko efektivitāti un tā mērķi palīdzēt cīnīties pret klimata pārmaiņām. Tomēr sākotnēji nebūtu jāņem vērā netiešās emisijas attiecībā uz precēm, kurām Savienībā piemēro finanšu pasākumus, kas kompensē netiešo emisiju izmaksas, kuras radušās no siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksām, kas iekļautas elektroenerģijas cenā. Minētās preces ir noteiktas šīs regulas II pielikumā. Turpmākajā Direktīvas 2003/87/EK ietvaros veiktajā ES ETS un jo īpaši netiešo izmaksu kompensācijas pasākumu pārskatīšanā būtu pienācīgi jāatspoguļo OIM piemērošanas joma. Pārejas laikā būtu jāvāc dati, lai sīkāk precizētu netiešo emisiju aprēķināšanas metodiku. Šajā metodikā būtu jāņem vērā elektroenerģijas daudzums, kas izmantots šīs regulas I pielikumā uzskaitīto preču ražošanā, kā arī ar šo elektroenerģiju saistītā izcelsmes valsts, ražošanas avots un emisijas faktori. Būtu sīkāk jāprecizē konkrētā metodika, lai panāktu vispiemērotāko veidu, kā novērst oglekļa emisiju pārvirzi un nodrošināt OIM vidisko integritāti.

(20)

ES ETS un OIM ir kopīgs mērķis – izmantojot īpašas kvotas vai sertifikātus, noteikt cenu tajos pašos sektoros vai precēs iegultajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tās abas ir būtībā regulatīvas sistēmas, kas vajadzīgas tāpēc, ka ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā to paredz Regulā (ES) 2021/1119 noteiktie Savienības saistošie vidiskie mērķi – līdz 2030. gadam panākt neto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni un vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā.

(21)

ES ETS nosaka absolūto limitu siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas tās aptvertajās darbībās, un paredz kvotu tirgojamību (“emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēma”), taču OIM nevajadzētu noteikt kvantitatīvus limitus importam, lai neierobežotu tirdzniecības plūsmas. Turklāt ES ETS attiecas uz Savienībā esošām iekārtām, savukārt OIM būtu jāpiemēro konkrētām precēm, ko importē Savienības muitas teritorijā.

(22)

Salīdzinājumā ar ES ETS OIM sistēmai ir dažas specifiskas iezīmes, tostarp tas, kā tiek aprēķināta OIM sertifikātu cena, kādas ir iespējas ar OIM sertifikātiem tirgoties un kāds ir to derīguma termiņš. Minētās iezīmes ir saistītas ar nepieciešamību saglabāt OIM kā pasākuma, ar ko laika gaitā novērst oglekļa emisiju pārvirzi, efektivitāti. Tās arī nodrošina, ka OIM sistēmas pārvaldība nav pārmērīgi apgrūtinoša nedz operatoriem uzlikto pienākumu, nedz administratīvo resursu ziņā, vienlaikus saglabājot operatoriem pieejamo elastības līmeni, kas ir līdzvērtīgs ES ETS ietvaros pieejamajam elastīguma līmenim. Šāda līdzsvara nodrošināšana ir īpaši svarīga attiecīgajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(23)

Lai saglabātu OIM kā oglekļa emisiju pārvirzes novēršanai paredzēta pasākuma iedarbīgumu, tam jābūt cieši salāgotam ar ES ETS cenu. ES ETS tirgū laisto kvotu tirgus cenu nosaka izsolēs, savukārt OIM sertifikātu cenai vajadzētu samērīgi atspoguļot šādu izsoļu cenu, proti, ik nedēļu būtu jāaprēķina vidējā cena. Šādas iknedēļas vidējās cenas precīzi atspoguļo ES ETS cenu svārstības un dod importētājiem pienācīgas manevrēšanas iespējas, lai izmantotu izdevības, ko sniedz ES ETS cenu izmaiņas, vienlaikus arī nodrošinot, ka administratīvajām iestādēm sistēmu nav nesamērīgi grūti pārvaldīt.

(24)

ES ETS maksimālais apjoms nosaka emisiju kvotu piedāvājumu un sniedz noteiktību par siltumnīcefekta gāzu maksimālajām emisijām. Oglekļa cenu nosaka līdzsvars starp minēto piedāvājumu un tirgus pieprasījumu. Lai cena būtu stimulējoša, ir nepieciešams deficīts. Šī regula nav paredzēta, lai ierobežotu importētājiem pieejamo OIM sertifikātu maksimālo apjomu; ja importētāji varētu OIM sertifikātus pārcelt uz nākamajiem gadiem un tirgot, šāda iespēja varētu novest pie situācijas, kad OIM sertifikātu cena vairs neatspoguļo cenu izmaiņas ES ETS. Šāda situācija vājinātu stimulu īstenot dekarbonizāciju, veicinātu oglekļa emisiju pārvirzi un kavētu OIM visaptverošā klimata mērķa sasniegšanu. Tas arīdzan varētu novest pie situācijas, kad dažādu valstu operatoriem ir jāmaksā atšķirīgas cenas. Tāpēc OIM sertifikātu tirdzniecības un pārnešanas ierobežojumus pamato nepieciešamība izvairīties no OIM efektivitātes un ar to saistītā klimata mērķa vājināšanu, kā arī nepieciešamība nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret operatoriem no dažādām valstīm. Tomēr, lai nelaupītu importētājiem iespējas optimizēt izmaksas, ar šo regulu vajadzētu paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru iestādes var no importētājiem atpirkt zināmu daudzumu pārpalikušo sertifikātu. Šādu daudzumu vajadzētu noteikt tā, lai dotu importētājiem pietiekamas iespējas optimizēt izmaksas sertifikātu derīguma termiņa laikā, bet vienlaikus saglabātos vispārējais cenu pārneses efekts un nezustu OIM vidiskā jēga.

(25)

Tā kā OIM attiektos nevis uz iekārtām, bet gan uz preču importu Savienības muitas teritorijā, OIM ietvaros būtu jāpiemēro arī zināmi pielāgojumi un vienkāršojumi. Viens šāds vienkāršojums būtu vienkāršas un pieejamas deklarēšanas sistēmas ieviešana, ar kuru importētāji ziņotu par konkrētajā kalendārajā gadā importētajās precēs iegultajām kopējām verificētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tāpat vajadzētu izmantot no ES ETS atbilstības cikla atšķirīgu grafiku, lai izvairītos no iespējamas akreditēto verificētāju pārslodzes, ko varētu izraisīt tiem saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2003/87/EK noteiktie pienākumi.

(26)

Dalībvalstīm būtu jāpiemēro sodi par šīs regulas pārkāpumiem un jānodrošina, ka tie tiek izpildīti. Konkrētāk, soda summai par atzītā OIM deklarētāja nespēju nodot OIM sertifikātus vajadzētu būt identiskai ar to, kas paredzēta Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. un 4. punktā. Tomēr, ja persona, kas nav atzītais OIM deklarētājs, ir ievedusi preces Savienībā, neievērojot šajā regulā noteiktos pienākumus, šādu sodu apmēram vajadzētu būt lielākam, lai nodrošinātu, ka tie ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, ņemot vērā arī nosacījumu, ka šādai personai nav pienākuma nodot OIM sertifikātus. Sodu uzlikšana saskaņā ar šo regulu neskar tādus sodus, ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem var uzlikt par citu attiecīgo pienākumu pārkāpumiem, jo īpaši saistībā ar muitas noteikumiem.

(27)

ES ETS attiecas uz konkrētiem ražošanas procesiem un darbībām, savukārt OIM būtu jāpiemēro attiecīgam preču importam. Tas nozīmē, ka importētās preces ir skaidri jāidentificē pēc to klasifikācijas kombinētajā nomenklatūrā (“KN”), kas izklāstīta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (9), un jāsasaista tās ar iegultajām emisijām.

(28)

Tam, kādas preces vai pārstrādātus produktus aptver OIM, būtu jāatspoguļo darbības, ko aptver ES ETS, jo ES ETS pamatā ir kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji, kas ir saistīti ar Direktīvas 2003/87/EK vidisko mērķi un tā ir visplašākā siltumnīcefekta gāzu emisiju regulatīvā sistēma Savienībā.

(29)

Definējot OIM apjomu veidā, kas atspoguļo ES ETS aptvertās darbības, būtu arī vieglāk nodrošināt, ka importētajiem produktiem netiek piemērots mazāk labvēlīgs režīms kā vietējās izcelsmes produktiem.

(30)

Lai gan OIM virsmērķis ir aptvert pēc iespējas vairāk produktu, būtu saprātīgi sākt ar atsevišķām nozarēm ar relatīvi viendabīgām precēm, kur pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks. Savienības nozares, kuras uzskatāmas par tādām, ko apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks, ir uzskaitītas Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/708 (10).

(31)

Preces, uz kurām šī regula būtu jāattiecina, būtu jānosaka, rūpīgi analizējot, cik tās ir relevantas kumulēto siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā un cik lielā mērā tās var radīt oglekļa emisiju pārvirzes risku attiecīgajās ES ETS aptvertajās nozarēs, un kā tajā pašā laikā nepieļaut pārlieku sarežģītību un administratīvo slogu attiecīgajiem operatoriem. Konkrētāk, preču atlasē būtu jāņem vērā ES ETS aptvertie pamatmateriāli un pamatprodukti, lai nodrošinātu, ka emisijām, kas iegultas emisijietilpīgos produktos, ko importē Savienībā, nosaka tādu oglekļa cenu, kas ir līdzvērtīga Savienībā produktiem noteiktajai cenai, un samazinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku. Attiecīgajiem kritērijiem, ko izmanto, lai sašaurinātu preču klāstu, vajadzētu būt šādiem: pirmkārt, cik relevanta ir nozare emisiju ziņā, proti, vai nozare pieder pie tām, kas rada lielākās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas; otrkārt, vai nozari apdraud oglekļa emisiju pārvirzes risks, saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK; un treškārt, kā sabalansēt vajadzību pēc iespējas plašāk aptvert produktus siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, vienlaikus ierobežojot sarežģītību un administratīvo slogu.

(32)

Pirmā kritērija izmantošana ļautu no kumulēto emisiju viedokļa aptvert šādas rūpniecības nozares: dzelzs un tērauda ražošana, naftas rafinēšana, cementa, alumīnija, organisko pamatķimikāliju, ūdeņraža un mēslošanas līdzekļu ražošana.

(33)

Uz vairākām no Deleģētajā lēmumā (ES) 2019/708 uzskaitītajām nozarēm to specifikas dēļ pašreizējā posmā šo regulu tomēr nevajadzētu attiecināt.

(34)

Konkrētāk, šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj organiskās ķimikālijas, jo šīs regulas pieņemšanas laikā pastāvošo tehnisku ierobežojumu dēļ nav iespējams skaidri noteikt šādu importēto preču iegultās emisijas. Minētajām precēm ES ETS ietvaros piemērojamā līmeņatzīme ir pamatparametrs, kas neļauj viennozīmīgi noteikt, kādas emisijas ir iegultas atsevišķās importētās precēs. Precīzāka organisko ķimikāliju iegulto emisiju noskaidrošana prasa vairāk datu un analīzes.

(35)

Līdzīgi tehniskie ierobežojumi attiecas uz naftas rafinēšanas produktiem, jo arī šajā gadījumā nav iespējams nešaubīgi attiecināt siltumnīcefekta gāzu emisijas uz konkrētiem saražotajiem produktiem. Tajā pašā laikā relevantā ES ETS līmeņatzīme nav tieši attiecināta uz specifiskiem produktiem, piemēram, benzīnu, dīzeļdegvielu vai petroleju, bet uz visu rafinētavas produkcijas izlaidi.

(36)

Alumīnija produkti būtu jāiekļauj OIM, jo šo nozari apdraud ievērojams oglekļa emisiju pārvirzes risks. Turklāt vairākos rūpnieciskos lietojumos tie līdzīgo īpašību dēļ tieši konkurē ar tērauda produktiem.

(37)

Šīs regulas pieņemšanas laikā ūdeņraža imports Savienībā ir salīdzinoši zems. Tomēr paredzams, ka šī situācija turpmākajos gados būtiski mainīsies, jo Savienības pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” veicina atjaunīgā ūdeņraža izmantošanu. Lai dekarbonizētu rūpniecību kā tādu, pieprasījums pēc atjaunīgā ūdeņraža palielināsies un tādējādi novedīs pie neintegrētiem ražošanas procesiem pakārtotajos produktos, kuros ūdeņradis ir prekursors. Ūdeņraža iekļaušana OIM darbības jomā ir piemērots līdzeklis, lai vēl vairāk veicinātu ūdeņraža dekarbonizāciju.

(38)

Tāpat OIM darbības jomā būtu jāiekļauj konkrēti produkti, lai gan tajos iegultās emisijas, kas rodas to ražošanas procesā, ir zemas, jo, ja šie produkti netiktu iekļauti, tas palielinātu iespējas apiet tērauda izstrādājumu iekļaušanu OIM, jo mainītos tirdzniecības modelis, proti, tirdzniecība koncentrētos nevis uz izejvielām, bet produkciju.

(39)

Un otrādi – šo regulu sākotnēji nevajadzētu piemērot konkrētiem produktiem, kuru ražošana nerada nozīmīgas emisijas, piemēram, dzelzs lūžņiem, dažiem ferosakausējumiem un konkrētiem mēslošanas līdzekļiem.

(40)

Šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj elektroenerģijas imports, jo šī nozare rada 30 % no Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Savienības vērienīgākās klimatieceres nozīmē, ka oglekļa izmaksas elektroenerģijas ražošanā Savienībā un trešās valstīs kļūs aizvien atšķirīgākas. Minētā atšķirība kombinācijā ar Savienības elektrotīkla savienošanu ar kaimiņvalstu elektrotīkliem palielinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo pieaugtu elektroenerģijas imports, bet ievērojamu daļu šīs elektroenerģijas ražo ogļu spēkstacijās.

(41)

Lai neradītu pārmērīgu administratīvo slogu attiecībā uz kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm un importētājiem, ir lietderīgi uzskaitīt tos nedaudzos konkrētos gadījumus, kad nebūtu jāpiemēro šajā regulā noteiktie pienākumi. Tomēr minētais de minimis noteikums neskar to Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumu turpmāku piemērošanu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, kā arī jo īpaši tiesību aktu muitas jomā, tostarp par krāpšanas novēršanu, ievērošanu.

(42)

Tā kā šīs regulas aptverto preču importētājiem šajā regulā tiem noteiktos pienākumus nevajadzētu izpildīt tieši importēšanas brīdī, būtu jāpiemēro īpaši administratīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādi pienākumi tiek izpildīti vēlāk. Tāpēc importētāji drīkstētu importēt preces, uz kurām attiecas šī regula, tikai tad, kad ir saņēmuši atļauju no kompetentajām iestādēm.

(43)

Muitas dienestiem nebūtu jāļauj importēt preces nevienai personai, kas nav atzītais OIM deklarētājs. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (11) 46. un 48. pantu muitas dienesti ir tiesīgi veikt preču pārbaudes, tostarp pārbaudīt atzītā OIM deklarētāja identifikāciju, astoņu ciparu KN kodu, importēto preču daudzumu un izcelsmes valsti, deklarācijas datumu un muitas procedūru. Izstrādājot kopējos riska kritērijus un standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 50. pantu, Komisijai būtu jāņem vērā ar OIM saistītie riski.

(44)

Pārejas laikā muitas dienestiem būtu jāinformē muitas deklarētāji par informācijas paziņošanas pienākumu, lai palīdzētu vākt informāciju, kā arī jāpalielina informētība par nepieciešamību attiecīgā gadījumā pieprasīt atzītā OIM deklarētāja statusu. Lai nodrošinātu, ka muitas deklarētāji ir informēti par šādu pienākumu, muitas dienestiem būtu jāpaziņo šāda informāciju pienācīgā veidā.

(45)

OIM vajadzētu balstīties uz deklarēšanas sistēmu, kur atzītais OIM deklarētājs, kas varētu pārstāvēt arī vairākus importētājus, ik gadu iesniegtu deklarāciju par Savienības muitas teritorijā importētajās precēs iegultajām emisijām un nodotu minētajām deklarētajām emisijām atbilstošu OIM sertifikātu skaitu. Pirmā OIM deklarācija par 2026. kalendāro gadu būtu jāiesniedz līdz 2027. gada 31. maijam.

(46)

Atzītajam OIM deklarētājam vajadzētu būt tiesībām prasīt, lai nododamo OIM sertifikātu skaits tiktu samazināts atbilstīgi oglekļa cenai, kas par deklarētajām iegultajām emisijām jau faktiski samaksāta izcelsmes valstī.

(47)

Deklarētās iegultās emisijas būtu jāverificē personai, ko akreditējusi valsts akreditācijas struktūra, kas izraudzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (12) vai Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 (13).

(48)

OIM būtu jāveido tā, lai ražošanas iekārtu operatori trešās valstīs varētu reģistrēties OIM reģistrā, un darīt atzītajiem OIM deklarētājiem pieejamas savas verificētās iegultās emisijas, kas rodas preču ražošanas gaitā. Operatoram vajadzētu būt iespējai izvēlēties nepubliskot savu nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju, kas iekļauta OIM reģistrā.

(49)

OIM sertifikāti no ES ETS kvotām atšķirtos arī ar to, ka kvotas tiek katru dienu izsolītas. Nepieciešamība skaidri noteikt OIM sertifikātu cenu un to publicēt katru dienu operatoriem būtu pārmērīgi apgrūtinoša un mulsinoša, jo dienas cenas jau publicēšanas brīdī varētu būt neaktuālas. Tāpēc OIM cenu publicēšana reizi nedēļā precīzāk atspoguļotu ES ETS tirgū laisto kvotu cenu tendences un nāktu par labu tā paša klimata mērķa sasniegšanai. Tāpēc OIM sertifikātu cena būtu jānosaka ilgākam laikposmam, proti, reizi nedēļā, nekā ES ETS kvotu cena, ko nosaka reizi dienā. Minētās vidējās cenas aprēķināšana un publicēšana būtu jāuztic Komisijai.

(50)

Lai atzītajiem OIM deklarētājiem dotu lielāku elastību savu pienākumu saskaņā ar šo regulu izpildē un ļautu tiem gūt labumu no ES ETS kvotu cenu svārstībām, OIM sertifikātu derīguma termiņu vajadzētu noteikt uz ierobežotu laiku, kas sāktos to iegādes dienā. Atzītajam OIM deklarētājam vajadzētu būt iespējai pārdot atpakaļ daļu no iegādātajiem pārpalikušajiem sertifikātiem. Lai nodotu OIM sertifikātus, atzītajam OIM deklarētājam būtu jāuzkrāj gada laikā nepieciešamo sertifikātu skaits, kas atbilst katra ceturkšņa beigās noteiktajām robežvērtībām.

(51)

Elektroenerģijas kā produkta fizikālās īpašības attaisno nedaudz atšķirīgu OIM koncepciju salīdzinājumā ar citām precēm. Standartvērtības būtu jāizmanto skaidri noteiktos apstākļos, un atzītajiem OIM deklarētājiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai viņu pienākumus saskaņā ar šo regulu tiek aprēķinātas, pamatojoties uz faktiskajām emisijām. Elektroenerģijas tirdzniecība atšķiras no citu preču tirdzniecības, jo īpaši tāpēc, ka to tirgo, izmantojot starpsavienotus elektrotīklus, enerģijas biržas un specifiskus tirdzniecības veidus. Tirgu sasaiste ir pamatīgi regulēts elektroenerģijas tirdzniecības veids, kas ļauj agregēt solījumus un piedāvājumus visā Savienībā.

(52)

Lai izvairītos no apiešanas riska un būtu iespējams labāk izsekot faktiskajām CO2 emisijām no elektroenerģijas importa un izmantošanas precēs, faktisko emisiju aprēķināšana būtu pieļaujama tikai ar vairākiem stingriem nosacījumiem. Konkrētāk, būtu jāpierāda, ka piešķirtā starpsavienojuma jauda ir stingri nominēta un ka pastāv tiešas līgumiskas attiecības starp atjaunīgās elektroenerģijas pircēju un ražotāju vai starp tādas elektroenerģijas pircēju un ražotāju, kuras emisijas ir mazākas par standartvērtību.

(53)

Lai samazinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku, Komisijai būtu jārīkojas, lai novērstu apiešanas praksi. Komisijai būtu jānovērtē šādas apiešanas risks visās nozarēs, uz kurām attiecas šī regula.

(54)

Ar Padomes Lēmumu 2006/500/EK (14) noslēgtā Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses un asociācijas nolīgumu – tostarp padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu nolīgumu – Puses ir apņēmušās īstenot dekarbonizācijas procesus, kuru rezultātā vai nu tās ieviestu ES ETS līdzīgus vai līdzvērtīgus oglekļa cenas noteikšanas mehānismus, vai iesaistītos ES ETS.

(55)

Trešo valstu integrācija Savienības elektroenerģijas tirgū ir svarīgs apstāklis, kas rosina šīs valstis straujāk pārkārtoties uz energosistēmām ar lielu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru. Elektroenerģijas tirgu sasaiste, ko paredz Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (15), dod trešām valstīm iespēju elektroenerģijas tirgū labāk integrēt atjaunīgo elektroenerģiju, efektīvi apmainīties ar šādu elektroenerģiju plašākā teritorijā, sabalansējot piedāvājumu un pieprasījumu ar lielāko Savienības tirgu, un samazināt savas elektroenerģijas ražošanas CO2 emisijas intensitāti. Trešo valstu integrēšana Savienības elektroenerģijas tirgū arī veicina gan šo valstu, gan kaimiņu dalībvalstu elektroapgādes drošību.

(56)

Tiklīdz trešo valstu elektroenerģijas tirgi, pateicoties tirgu sasaistei, būs cieši integrēti Savienības elektroenerģijas tirgū, vajadzētu rast tehnisku risinājumu, lai nodrošinātu, ka OIM tiek piemērots arī elektroenerģijai, kas no šīm valstīm tiek eksportēta uz Savienības muitas teritoriju. Ja tehniskus risinājumus atrast nav iespējams, trešām valstīm, kuru tirgus ir sasaistīts ar Savienības tirgu, vajadzētu uz laiku, proti, līdz 2030. gadam, piešķirt atbrīvojumu no OIM attiecībā tikai uz elektroenerģijas eksportu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tomēr minētajām trešām valstīm būtu jāizstrādā ceļvedis un jāapņemas īstenot oglekļa cenu noteikšanas mehānismu, kas paredz līdzvērtīgu cenu kā ES ETS, un jāapņemas vēlākais līdz 2050. gadam panākt, oglekļneitralitāti, kā arī pielāgoties Savienības tiesību aktiem tādās jomās kā vide, klimats, konkurence un enerģētika. Šādam atbrīvojumam vajadzētu būt atceļamam jebkurā brīdī, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā valsts nepilda savas saistības vai līdz 2030. gadam nav ieviesusi ES ETS līdzvērtīgu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

(57)

Pārejas noteikumi būtu jāpiemēro ierobežotu laiku. Tādēļ, lai atvieglotu sekmīgu mehānisma ieviešanu un tādejādi samazinātu traucējošas ietekmes uz tirdzniecību risku, OIM būtu jāpiemēro bez finanšu korekcijām. Importētājiem būtu reizi ceturksnī jāziņo par iegultajām emisijām kalendārā gada iepriekšējā ceturksnī importētajās precēs, norādot tiešās un netiešās emisijas, kā arī jebkādu ārvalstīs faktiski samaksāto oglekļa cenu. Pēdējais OIM ziņojums, kurš jāiesniedz par 2025. gada pēdējo ceturksni, būtu jāiesniedz līdz 2026. gada 31. janvārim.

(58)

Lai atvieglotu un nodrošinātu OIM pienācīgu darbību, Komisijai būtu jāpalīdz kompetentajām iestādēm izpildīt ar šo regulu noteiktās funkcijas un pienākumus. Komisijai būtu jākoordinē, jāizdod pamatnostādnes un jāatbalsta paraugprakses apmaiņa.

(59)

Lai šo regulu piemērotu izmaksu ziņā lietderīgi, Komisijai būtu jāpārvalda OIM reģistrs, kas satur datus par trešās valstīs esošajiem atzītajiem OIM deklarētājiem, operatoriem un iekārtām.

(60)

Būtu jāizveido kopīga centrālā platforma OIM sertifikātu pārdošanai un atpirkšanai. Lai pārraudzītu darījumus kopējā centrālajā platformā, Komisijai būtu jāveicina informācijas apmaiņa un sadarbība starp kompetentajām iestādēm, kā arī starp minētajām iestādēm un Komisiju. Turklāt būtu jāizveido ātra informācijas plūsma starp kopīgo centrālo platformu un OIM reģistru.

(61)

Lai veicinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, Komisijai būtu jāveic uz risku balstītas kontroles un attiecīgi jāizskata OIM deklarāciju saturs.

(62)

Lai vēl vairāk nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, Komisijai vispirms būtu jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pieejami tās aprēķini par nododamajiem OIM sertifikātiem, pamatojoties uz OIM deklarāciju izskatīšanu. Šādi sākotnējie aprēķini būtu jāsniedz tikai orientējošiem mērķiem un neskarot galīgo aprēķinu, kas jāpieņem kompetentajai iestādei. Jo īpaši nevajadzētu būt iespējai pārsūdzēt šādus Komisijas sākotnējos aprēķinus vai veikt citus pret tiem vērstus korektīvus pasākumus.

(63)

Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai izpildes nolūkos pārskatīt atsevišķas OIM deklarācijas. Atsevišķu OIM deklarāciju pārskatīšanā izdarītie secinājumi būtu jādara zināmi Komisijai. Minētie secinājumi ar OIM reģistra starpniecību būtu jādara pieejami arī citām kompetentajām iestādēm.

(64)

Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to ieņēmumu pareizu noteikšanu un iekasēšanu, kas izriet no šīs regulas piemērošanas.

(65)

Komisijai būtu regulāri jāizvērtē šīs regulas piemērošana un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajos ziņojumos īpaša uzmanība būtu jāpievērš iespējām pilnveidot klimatrīcību virzībā uz to, lai vēlākais līdz 2050. gadam Savienība kļūtu klimatneitrāla. Ziņošanas gaitā Komisijai būtu jāvāc informācija, kas vajadzīga, lai vēl vairāk paplašinātu šīs regulas darbības jomu, pēc iespējas ātrāk attiecinot to arī uz iegultajām netiešajām emisijām, ko rada II pielikumā uzskaitītās preces un pakalpojumi, un uz citām precēm un pakalpojumiem, kas varētu būt pakļauti oglekļa emisiju pārvirzes riskam, piemēram, pakārtotie produkti, un būtu jāizstrādā metodes iegulto emisiju aprēķināšanai, pamatojoties uz vidiskās pēdas metodēm, kā izklāstīts Komisijas Ieteikumā 2013/179/ES (16). Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj arī novērtējums par OIM ietekmi uz oglekļa emisiju pārvirzi, tostarp saistībā ar eksportu, un par tā ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi visā Savienībā, ņemot vērā arī īpatnības un ierobežojumus, kas raksturīgi LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem un Savienības muitas teritorijā esošajām salu valstīm.

(66)

Komisijai būtu jāuzrauga un jānovērš šīs regulas apiešanas prakse, tostarp gadījumos, kad operatori varētu veikt savu preču nelielu pārveidošanu, nemainot to būtiskās īpašības, vai mākslīgi sadalīt sūtījumus, lai izvairītos no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Būtu jāuzrauga arī situācijas, kad preces tiek nosūtītas uz trešo valsti vai reģionu pirms to importēšanas Savienības tirgū, lai izvairītos no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, vai kad operatori trešās valstīs eksportē uz Savienību savus produktus ar mazāku siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, bet savus produktus ar lielāku siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti sūta uz citiem tirgiem, vai situācijas, kad eksportētāji vai ražotāji reorganizē savus tirdzniecības un ražošanas modeļus un kanālus vai īsteno jebkādu cita veida divējādas ražošanas un divējādas pārdošanas praksi, lai izvairītos no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem.

(67)

Pilnībā ievērojot šajā regulā izklāstītos principus, šīs regulas darbības jomas paplašināšanas mērķim vajadzētu būt līdz 2030. gadam iekļaut tās darbības jomā visas nozares, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK. Tāpēc, pārskatot un novērtējot šīs regulas piemērošanu, Komisijai būtu jāsaglabā atsauce uz šo grafiku un jāpiešķir prioritāte mērķim šīs regulas darbības jomā iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas iegultas precēs, kuras ir visvairāk pakļautas oglekļa emisiju pārvirzei un kuras ir visoglekļietilpīgākās, kā arī pakārtotajos produktos, kuri satur ievērojamu daļu vismaz vienas preces, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Ja Komisija neiesniedz tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas darbības jomas paplašināšanu līdz 2030. gadam, tai būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par iemesliem un jāveic vajadzīgie pasākumi, lai sasniegtu mērķi pēc iespējas ātrāk iekļaut visas nozares, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK.

(68)

Divus gadus pēc pārejas laika beigām un pēc tam reizi divos gados Komisijai būtu arī jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumu iesniegšanas termiņam būtu jāatbilst oglekļa tirgus darbības grafikiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktu. Ziņojumos būtu jāiekļauj OIM ietekmes novērtējums.

(69)

Lai varētu ātri un efektīvi reaģēt uz neprognozējamiem, ārkārtas un neizprovocētiem apstākļiem, kam ir postoša ietekme uz vienas vai vairāku OIM pakļautu trešo valstu ekonomikas un rūpniecības infrastruktūru, Komisijai būtu attiecīgā gadījumā jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikums par šīs regulas grozīšanu. Šādā tiesību akta priekšlikumā būtu jāparedz pasākumi, kas ir vispiemērotākie apstākļos, ar kuriem saskaras minētā trešā valsts vai valstis, vienlaikus saglabājot šīs regulas mērķus. Minētajiem pasākumiem vajadzētu būt ierobežotiem laikā.

(70)

Būtu jāturpina dialogs ar trešām valstīm un jārod iespējas sadarbībai un risinājumiem, uz kuru pamata varētu izdarīt konkrētu izvēli attiecībā uz OIM detaļām tā īstenošanas gaitā, jo īpaši pārejas laikā.

(71)

Komisijai būtu jācenšas līdzsvaroti un Savienības starptautiskajām saistībām atbilstoši sadarboties ar trešām valstīm, kuru tirdzniecību ar Savienību skar šī regula, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas dialogam un sadarbībai saistībā ar šajā regulā un saistītajos īstenošanas aktos izklāstīto konkrētu OIM elementu īstenošanu. Tāpat Komisijai būtu jāizskata iespēja noslēgt vienošanās, kurās tiktu ņemts vērā trešo valstu oglekļa cenas noteikšanas mehānisms. Šajā nolūkā Savienībai būtu jāsniedz tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), kuras par tādām atzinusi Apvienoto Nāciju Organizācija.

(72)

OIM izveidei nepieciešams attīstīt divpusēju, daudzpusēju un starptautisku sadarbību ar trešām valstīm. Tādēļ būtu jāizveido to valstu forums, kam ir oglekļa cenas noteikšanas instrumenti vai citi salīdzināmi instrumenti (“Klimata klubs”), nolūkā veicināt vērienīgu klimata politiku visās valstīs un pavērt ceļu oglekļa cenas noteikšanai globālā līmenī. Dalībai Klimata klubā vajadzētu būt atvērtai, brīvprātīgai, neekskluzīvai, bet jo īpaši vērstai uz augstu klimata mērķu sasniegšanu atbilstīgi Parīzes nolīgumam. Klimata klubs varētu darboties daudzpusējas starptautiskas organizācijas aizbildnībā, un tam būtu jāatvieglo attiecīgo pasākumu, kas ietekmē emisiju samazināšanu, salīdzināšana un attiecīgā gadījumā koordinācija. Klimata klubam būtu arī jāatbalsta attiecīgo klimata pasākumu salīdzināmība, panākot tā dalībnieku īstenotā klimata monitoringa, ziņošanas un verifikācijas kvalitāti un nodrošinot līdzekļus iesaistei un pārredzamībai starp Savienību un tās tirdzniecības partneriem.

(73)

Lai turpinātu atbalstīt Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu trešās valstīs, ir vēlams, lai Savienība no sava budžeta turpinātu sniegt finansiālu atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem vismazāk attīstītajās valstīs, tostarp to centieniem dekarbonizēt un pārveidot savas ražošanas nozares. Minētajam Savienības atbalstam būtu arī jāveicina attiecīgo nozaru pielāgošanās jaunajām regulatīvajām prasībām, kas izriet no šīs regulas.

(74)

Tā kā OIM mērķis ir veicināt tīrākus ražošanas procesus, Savienība ir apņēmusies zaļā kursa ārējās dimensijas ietvaros un atbilstoši starptautiskajām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu sadarboties ar un sniegt atbalstu valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, lai panāktu to ražošanas nozaru dekarbonizāciju. Savienībai būtu jāturpina ar saviem budžeta līdzekļiem atbalstīt minētās valstis, jo īpaši VAV, lai palīdzētu nodrošināt, ka tās pielāgojas šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Savienībai būtu arī jāturpina atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām minētajās valstīs, tostarp to centienos dekarbonizēt un pārveidot savas ražošanas nozares, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas maksimālo apjomu un finansiālo atbalstu, ko Savienība sniedz starptautiskajam finansējumam klimata pārmaiņu jomā. Savienība strādā pie tā, lai ieviestu jaunus pašu resursus, kuru pamatā ir ieņēmumi, kas gūti no OIM sertifikātu pārdošanas.

(75)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (17) un (ES) 2018/1725 (18).

(76)

Efektivitātes labad šai regulai mutatis mutandis būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 515/97 (19) noteikumi.

(77)

Lai papildinātu vai grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai:

papildinātu šo regulu, nosakot prasības un procedūras attiecībā uz trešām valstīm vai teritorijām, kas svītrotas no III pielikuma 2. punkta saraksta, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu minētajām valstīm vai teritorijām attiecībā uz elektroenerģiju,

grozītu III pielikuma 1. vai 2. punktā uzskaitīto trešo valstu un teritoriju sarakstu, vai nu pievienojot minētās valstis vai teritorijas minētajam sarakstam, lai no OIM izslēgtu tās trešās valstis vai teritorijas, kas turpmāku nolīgumu gadījumā ir pilnībā integrētas ES ETS vai ir ar to saistītas, vai no minētā saraksta svītrojot trešās valstis vai teritorijas, tādējādi tām piemērojot OIM, ja tās faktiski neiekasē ES ETS cenu par precēm, ko eksportē uz Savienību,

papildinātu šo regulu, precizējot nosacījumus verificētāju akreditācijas piešķiršanai, akreditēto verificētāju kontrolei un pārraudzībai, akreditācijas atsaukšanai un akreditācijas struktūru savstarpējai atzīšanai un salīdzinošai izvērtēšanai,

papildinātu šo regulu, sīkāk nosakot OIM sertifikātu pārdošanas un atpirkšanas grafiku, administrēšanu un citus aspektus, un

grozītu I pielikumā iekļauto preču sarakstu, noteiktos apstākļos pievienojot preces, kas ir nedaudz pārveidotas, lai pastiprinātu pasākumus, kas vērsti pret apiešanas praksi.

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (20). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(78)

Šādas apspriešanās būtu jāveic pārredzamā veidā un tās var ietvert iepriekšēju apspriešanos ar ieinteresētajām personām, piemēram, kompetentajām struktūrām, nozari (tostarp MVU), sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vides organizācijām.

(79)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21).

(80)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, to vidū pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus. Tāpēc OIM būtu jābalstās uz piemērotiem un iedarbīgiem mehānismiem, lai nepieļautu ieņēmumu zaudējumus.

(81)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku un tādējādi samazināt globālās oglekļa emisijas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(82)

Lai būtu iespējams savlaicīgi pieņemt deleģētos un īstenošanas aktus saskaņā ar šo regulu, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (“OIM”), kas nolūkā novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku ir piemērojams I pielikumā uzskaitītajās precēs iegultajām siltumnīcefekta gāzu emisijām brīdī, kad šīs preces tiek importētas Savienības muitas teritorijā, tādējādi samazinot globālās oglekļa emisijas un atbalstot Parīzes nolīguma mērķu īstenošanu, kā arī radot stimulus operatoriem trešās valstīs šo emisiju samazināšanai.

2.   OIM papildina Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, kas izveidota ar Direktīvu 2003/87/EK (“ES ETS”), proti, ar to tiek piemēroti līdzvērtīgi noteikumi šīs regulas 2. pantā uzskaitīto preču importam Savienības muitas teritorijā.

3.   Ar OIM ir paredzēts aizstāt mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK nolūkā novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, atspoguļojot to ES ETS kvotu apjomu, kas tiek iedalītas bez maksas saskaņā ar minētās direktīvas 10.a pantu.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro I pielikumā uzskaitītajām precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī, ja šīs preces vai šo preču pārstrādes produkti, uz ko attiecas Regulas (ES) Nr. 952/2013 256. pantā minētā ievešanas pārstrādei procedūra, tiek importēti Savienības muitas teritorijā.

2.   Šo regulu piemēro arī šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī, ja šīs preces vai šo preču pārstrādes produkti, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 952/2013 256. pantā minētā ievešanas pārstrādei procedūra, tiek ievesti uz mākslīgas salas, fiksētā vai peldošā struktūrā vai jebkurā citā struktūrā kādas Savienības muitas teritorijai piegulošas dalībvalsts kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kas atrodas blakus Savienības muitas teritorijai.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredzēti sīki izstrādāti nosacījumi OIM piemērošanai šādām precēm, jo īpaši attiecībā uz jēdzieniem, kuri ir līdzvērtīgi tādiem jēdzieniem kā importēšana Savienības muitas teritorijā un laišanas brīvā apgrozībā, procedūrām, kas saistītas ar OIM deklarācijas iesniegšanu par šādām precēm, un kontroles pasākumiem, kas jāveic muitas dienestiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, šo regulu nepiemēro:

a)

šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām precēm, ko importē Savienības muitas teritorijā, ar noteikumu, ka šādu preču patiesā vērtība vienā sūtījumā nepārsniedz vērtību, kas noteikta nelielas vērtības precēm, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 (22) 23. pantā;

b)

precēm, kas atrodas tādu ceļotāju personīgajā bagāžā, kuri ierodas no trešās valsts, ar noteikumu, ka šādu preču patiesā vērtība nepārsniedz vērtību, kas noteikta nelielas vērtības precēm, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. pantā;

c)

precēm, kas pārvietojamas vai izmantojamas saistībā ar militārām darbībām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (23) 1. panta 49. punktu.

4.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, šo regulu nepiemēro precēm, kuru izcelsme ir III pielikuma 1. punktā uzskaitītajās trešās valstīs un teritorijās.

5.   Importētas preces uzskata par tādām, kuru izcelsme ir trešās valstīs, saskaņā ar noteikumiem par nepreferenciālu izcelsmi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 59. pantā.

6.   Trešās valstis un teritorijas III pielikuma 1. punktā iekļauj, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

uz šo trešo valsti vai teritoriju attiecas ES ETS vai arī ir noslēgts nolīgums starp minēto trešo valsti vai teritoriju un Savienību, ar ko tiek pilnībā sasaistīta ES ETS un minētās trešās valsts vai teritorijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma;

b)

oglekļa cena, kas samaksāta preču izcelsmes valstī, ir faktiski iekasēta par šajās precēs iegultajām siltumnīcefekta gāzu emisijām bez jebkādām tādām atlaidēm, kas pārsniedz tās, kādas tiek piemērotas arī saskaņā ar ES ETS.

7.   Ja trešā valstī vai teritorijā ir elektroenerģijas tirgus, kas, pateicoties tirgu sasaistei, ir integrēts Savienības elektroenerģijas iekšējā tirgū, un nav tehniska risinājuma, kā piemērot OIM elektroenerģijas importam Savienības muitas teritorijā no šādas trešās valsts vai teritorijas, šādu elektroenerģijas importu no valsts vai teritorijas atbrīvo no OIM piemērošanas, ja Komisija ir novērtējusi, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi saskaņā ar 8. punktu:

a)

trešā valsts vai teritorija ir noslēgusi nolīgumu ar Savienību, kurā ir izklāstīts pienākums elektroenerģijas nozarē piemērot Savienības tiesību aktus, tostarp tiesību aktus par atjaunīgo energoresursu attīstīšanu, kā arī citus noteikumus enerģētikas, vides un konkurences jomā;

b)

ar šīs trešās valsts vai teritorijas tiesību aktiem tiek īstenoti Savienības elektroenerģijas tirgum veltīto tiesību aktu galvenie noteikumi, tostarp par atjaunīgo energoresursu attīstīšanu un elektroenerģijas tirgu sasaisti;

c)

trešā valsts vai teritorija ir iesniegusi Komisijai ceļvedi, kurā norādīts, kādos termiņos tā pieņems pasākumus, ar ko īsteno d) un e) punktā norādītos nosacījumus;

d)

trešā valsts vai teritorija ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un attiecīgi ir oficiāli formulējumi un iesniegusi ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ilgtermiņa (gadsimta vidus) attīstības stratēģiju, kā panākt zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kura ir salāgota ar šo mērķi, un ir iestrādājusi šīs saistības savos tiesību aktos;

e)

trešā valsts vai teritorija, īstenodama c) apakšpunktā minēto ceļvedi, ir pierādījusi, ka ir ievēroti noteiktie termiņi un ir panākts būtisks progress virzībā uz tiesību aktu salāgošanu ar Savienības tiesību aktiem klimatrīcības jomā, pamatojoties uz minēto ceļvedi, tostarp attiecībā uz oglekļa cenu noteikšanu Savienībai līdzvērtīgā līmenī vismaz tiktāl, ciktāl tas skar elektroenerģijas ražošanu; tāda elektroenerģijas sektora emisiju tirdzniecības sistēma, kur cena ir līdzvērtīga ES ETS cenai, ir pilnībā jāievieš līdz 2030. gada 1. janvārim;

f)

trešā valsts vai teritorija ir ieviesusi efektīvu sistēmu, lai nepieļautu elektroenerģijas netiešu importu Savienībā no citām trešām valstīm vai teritorijām, kas nepilda a) līdz e) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.

8.   Trešo valsti vai teritoriju, kas atbilst visiem 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iekļauj III pielikuma 2. punktā un iesniedz divus ziņojumus par minēto nosacījumu izpildi, pirmo ziņojumu līdz 2025. gada 1. jūlijam un otro līdz 2027. gada 31. decembrim. Līdz attiecīgi 2025. gada 31. decembrim un 2028. gada 1. jūlijam un Komisija, jo īpaši balstīdamās uz 7. punkta c) apakšpunktā minēto ceļvedi un no trešās valsts vai teritorijas saņemtajiem ziņojumiem, novērtē, vai trešā valsts vai teritorija joprojām nepilda 7. punktā izklāstītos nosacījumus.

9.   Trešo valsti vai teritoriju, kas iekļauta III pielikuma 2. punktā, svītro no minētā saraksta, ja ir spēkā viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

a)

ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka minētā trešā valsts vai teritorija nav pietiekami progresējusi kāda no 7. punktā izklāstīto nosacījumu izpildē, vai ja minētā trešā valsts vai teritorija ir rīkojusies tā, ka tas nav saderīgi ar Savienības klimata un vides tiesību aktos noteiktajiem mērķiem;

b)

ja minētā trešā valsts vai teritorija ir veikusi pasākumus, kas ir pretrunā tās dekarbonizācijas mērķiem, piemēram, sniegusi publisko atbalstu tādu jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai, kas rada vairāk nekā 550 gramus fosilā kurināmā izcelsmes oglekļa dioksīdu (“CO2”) uz elektroenerģijas kilovatstundu.

c)

ja Komisijai ir pierādījumi, ka elektroenerģijas eksporta uz Savienību pieauguma dēļ minētajā trešā valstī vai teritorijā elektroenerģijas ražošanas izraisītās emisijas pieaugušas vismaz par 5 % salīdzinājumā ar 2026. gada 1. janvāri.

10.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai papildinātu šo regulu, izklāstot prasības un procedūras attiecībā uz trešām valstīm, kas svītrotas no III pielikuma 2. punkta, lai nodrošinātu, ka šī regula tiek piemērota minētajām valstīm vai to teritorijām attiecībā uz elektroenerģiju. Ja šādos gadījumos tirgu sasaiste joprojām nav saderīga ar šīs regulas piemērošanu, Komisija var nolemt izslēgt minētās trešās valstis vai teritorijas no sasaistes ar Savienības tirgu un pieprasīt tiešu jaudas piešķiršanu uz robežas starp Savienību un minētajām trešām valstīm vai teritorijām, lai būtu iespējams piemērot OIM.

11.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai grozītu III pielikuma 1. vai 2. punktā izklāstītos sarakstus ar trešām valstīm vai teritorijām, vai nu pievienojot vai svītrojot trešo valsti vai teritoriju, atkarībā no tā, vai attiecībā uz minēto trešo valsti vai teritoriju ir izpildīti 6., 7. vai 9. punktā izklāstītie nosacījumi.

12.   Savienība var noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm vai teritorijām, lai 9. panta piemērošanā būtu iespējams ņemt vērā oglekļa cenu noteikšanas mehānismus šādās valstīs vai teritorijās.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“preces” ir I pielikumā uzskaitītās preces;

2)

“siltumnīcefekta gāzes” ir siltumnīcefekta gāzes, kas I pielikumā norādītas pie katras minētajā pielikumā uzskaitītās preces;

3)

“emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu izplūde atmosfērā no preču ražošanas;

4)

“imports” ir laišana brīvā apgrozībā, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantā;

5)

“ES ETS” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Savienībā attiecībā uz Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām (izņemot aviācijas darbības);

6)

“Savienības muitas teritorija” ir teritorija, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā;

7)

“trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus Savienības muitas teritorijas;

8)

“kontinentālais šelfs” ir ANO Jūras tiesību konvencijas 76. pantā definētais kontinentālais šelfs;

9)

“ekskluzīvā ekonomikas zona” ir ekskluzīvā ekonomikas zona, kas definēta ANO Jūras tiesību konvencijas 55. pantā, un kuru dalībvalsts saskaņā ar minēto konvenciju ir deklarējusi par savu ekskluzīvo ekonomikas zonu;

10)

“patiesā vērtība” ir patiesā vērtība attiecībā uz komerciālām precēm, kā definēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 48. punktā;

11)

“tirgu sasaiste” ir pārvades jaudas piešķiršana, izmantojot Savienības sistēmu, kas vienlaicīgi savieto uzdevumus un piešķir starpzonu jaudas, kā izklāstīts Regulā (ES) 2015/1222;

12)

“tieša jaudas piešķiršana” ir pārrobežu pārvades jaudas piešķiršana atsevišķi no elektroenerģijas tirdzniecības;

13)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 11. pantu;

14)

“muitas dienesti” ir dalībvalstu muitas administrācijas saskaņā ar definīciju Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

15)

“importētājs” ir vai nu persona, kura iesniedz muitas deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā savā vārdā un savā uzdevumā, vai, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 18. pantu muitas deklarāciju iesniedz netiešs pārstāvis muitā, persona, kuras uzdevumā šāda deklarācija tiek iesniegta;

16)

“muitas deklarētājs” ir deklarētājs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 15. punktā, kas iesniedz muitas deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā savā vārdā, vai persona, kuras vārdā šāda deklarācija tiek iesniegta;

17)

“atzītais OIM deklarētājs” ir persona, ko kompetentā iestāde par tādu atzinusi saskaņā ar 17. pantu;

18)

“persona” ir fiziska persona, juridiska persona vai jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības;

19)

“iedibināta dalībvalstī” ir:

a)

fiziskas personas gadījumā – ikviena persona, kuras dzīvesvieta ir kādā dalībvalstī;

b)

juridiskas personas vai personu apvienības gadījumā – ikviena persona, kurai kādā dalībvalstī ir tās juridiskā adrese, galvenā mītne vai pastāvīga darījumdarbības vieta;

20)

“uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs)” ir numurs, kuru muitas dienests piešķir, kad ir veikta reģistrācija muitas vajadzībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 9. pantu;

21)

“tiešās emisijas” ir emisijas no preču ražošanas procesiem, tostarp emisijas no siltumapgādes un aukstumapgādes ražošanas, ko patērē ražošanas procesos, neatkarīgi no siltumapgādes vai aukstumapgādes ražošanas vietas;

22)

“iegultās emisijas” ir tiešās emisijas, kas rodas preču ražošanas procesos, un netiešās emisijas, kuras rodas šīs ražošanas procesos patērētās elektroenerģijas ražošanā, un kas tiek aprēķinātas saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajām metodēm un sīkāk precizētas saskaņā ar 7. panta 7. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos;

23)

“tonna CO2e” ir viena metriskā tonna CO2 vai jebkuras citas tādas siltumnīcefekta gāzes daudzums, kura ir uzskaitīta I pielikumā un kurai ir līdzvērtīgs globālās sasilšanas potenciāls;

24)

“OIM sertifikāts” ir sertifikāts elektroniskā formātā, kas atbilst vienai tonnai CO2e precēs iegulto emisiju;

25)

“nodošana” ir deklarēto importētajās precēs iegulto emisiju vai importētajās precēs iegulto emisiju, kuras būtu bijis jādeklarē, kompensēšana ar OIM sertifikātiem;

26)

“ražošanas procesi” ir ķīmiskie un fizikālie procesi, ko veic, lai iekārtā saražotu preces;

27)

“standartvērtība” ir vērtība, ko aprēķina vai atvedina no sekundārajiem datiem un kas atspoguļo precēs iegultās emisijas;

28)

“faktiskās emisijas” ir emisijas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz primārajiem datiem par preču ražošanas procesiem, kas radušās preču ražošanas procesos patērētās enerģijas ražošanas laikā, un kas tiek aprēķinātas saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajām metodēm;

29)

“oglekļa cena” ir naudas summa, kas saskaņā ar oglekļa emisiju samazināšanas shēmu samaksāta trešā valstī kā nodoklis, nodeva vai maksa vai par emisijas kvotām siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros un kas aprēķināta par šāda pasākuma aptvertajām siltumnīcefekta gāzēm, kuras rodas preču ražošanas laikā;

30)

“iekārta” ir stacionāra tehniska vienība, kurā notiek ražošanas process;

31)

“operators” ir jebkura persona, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu trešā valstī;

32)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 4. panta 1. punktu;

33)

“ES ETS kvota” ir kvota, kas definēta Direktīvas 2003/87/EK 3. panta a) punktā, attiecībā uz minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām darbībām, izņemot aviācijas darbības;

34)

“netiešās emisijas” ir emisijas, kas rodas preču ražošanas procesos patērētās elektroenerģijas ražošanā, neatkarīgi no tā, kur šī patērētā elektroenerģija tiek ražota.

II NODAĻA

ATZĪTO OIM DEKLARĒTĀJU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

4. pants

Preču imports

Savienības muitas teritorijā preces importē tikai atzītais OIM deklarētājs.

5. pants

Atzīšanas pieteikums

1.   Ikviens importētājs, kas ir iedibināts dalībvalstī, pirms preču importēšanas Savienības muitas teritorijā iesniedz pieteikumu atzītā OIM deklarētāja statusa iegūšanai (“atzīšanas pieteikums”). Ja šāds importētājs ieceļ netiešu pārstāvi muitā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 18. pantu un ja šis netiešais pārstāvis muitā piekrīt rīkoties kā atzītais OIM deklarētājs, netiešais pārstāvis muitā iesniedz atzīšanas pieteikumu.

2.   Ja importētājs nav iedibināts dalībvalstī, atzīšanas pieteikumu iesniedz netiešais pārstāvis muitā.

3.   Atzīšanas pieteikumu iesniedz, izmantojot OIM reģistru, kas izveidots saskaņā ar 14. pantu.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja elektroenerģijas importam nepieciešamā pārvades jauda tiek piešķirta, izmantojot tiešo jaudas piešķiršanu, tad personu, kurai importa vajadzībām šī jauda piešķirta un kura importa vajadzībām šo jaudu nominē, šīs regulas nolūkā uzskata par atzīto OIM deklarētāju tajā dalībvalstī, kurā persona muitas deklarācijā ir deklarējusi elektroenerģijas importu. Importu mēra uz katras robežas laika periodā, kas nepārsniedz vienu stundu, un tās pašas stundas laikā nav iespējams atskaitīt ne eksportu, ne tranzītu.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā iesniegta muitas deklarācija, reģistrē šo personu OIM reģistrā.

5.   Atzīšanas pieteikumā iekļauj šādu informāciju par pieteikuma iesniedzēju:

a)

vārds/nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

b)

EORI numurs;

c)

galvenā Savienībā veiktā saimnieciskā darbība;

d)

tās dalībvalsts nodokļu iestādes apliecinājums, kurā pieteikuma iesniedzējs ir iedibināts, ka uz pieteikuma iesniedzēju neattiecas neizpildīts valsts nodokļu parādu atgūšanas rīkojums;

e)

apliecinājums ar godavārdu, ka pēdējo piecu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas gada pieteikuma iesniedzējs nav bijis iesaistīts nekādos smagos vai atkārtotos muitas tiesību aktu, nodokļu noteikumu vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumos, tostarp nav izdarījis smagus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar tā saimniecisko darbību;

f)

informācija, kas nepieciešama, lai pierādītu pieteikuma iesniedzēja finansiālās iespējas un darbības spēju izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, un, ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu, tā nolēmusi – apliecinoši dokumenti, kas apstiprina šo informāciju, piemēram, peļņas un zaudējumu pārskats un bilance par līdz pat trim pēdējiem noslēgtajiem finanšu gadiem;

g)

aplēstā to preču monetārā vērtība un apjoms – norādot pa preču veidiem –, ko importē Savienības teritorijā tajā kalendārajā gadā, kurā iesniegts pieteikums, un nākamajā kalendārajā gadā;

h)

attiecīgā gadījumā to personu vārdi/nosaukumi un kontaktinformācija, kuru vārdā pieteikuma iesniedzējs rīkojas.

6.   Pieteikumu iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu pieteikumu.

7.   Atzītais OIM deklarētājs nekavējoties ar OIM reģistra starpniecību informē kompetento iestādi par visām izmaiņām saskaņā ar šā panta 5. punktu sniegtajā informācijā, kuras radušās pēc tam, kad atbilstīgi 17. pantam ir pieņemts lēmums, ar ko piešķir atzītā OIM deklarētāja statusu, un kuras var ietekmēt minēto lēmumu vai saskaņā ar to piešķirtās atzīšanas saturu.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par saziņu starp pieteikuma iesniedzēju, kompetento iestādi un Komisiju, par atzīšanas pieteikuma standartformātu un procedūrām šāda pieteikuma iesniegšanai, izmantojot OIM reģistru, par procedūru, kas kompetentajai iestādei jāievēro, un atzīšanas pieteikumu izskatīšanas termiņiem saskaņā ar šā panta 1. punktu, un par noteikumiem, kā kompetentā iestāde identificē atzītos OIM deklarētājus, kuri vēlas importēt elektroenerģiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

6. pants

OIM deklarācija

1.   Līdz katra gada 31. maijam un pirmo reizi 2027. gadā par 2026. gadu ikviens atzītais OIM deklarētājs ar 14. pantā minētajā OIM reģistra starpniecību iesniedz OIM deklarāciju par iepriekšējo kalendāro gadu.

2.   OIM deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

a)

katra veida preču kopējais daudzums, kas importēts iepriekšējā kalendārajā gadā, kas attiecībā uz elektroenerģiju izteikts megavatstundās, bet attiecībā uz pārējām precēm – tonnās;

b)

kopējās šā punkta a) apakšpunktā minēto preču iegultās emisijas, kas attiecībā uz elektroenerģiju izteiktas tonnās CO2e emisiju uz megavatstundu, bet attiecībā uz pārējām precēm tonnās CO2e emisiju uz katra veida preču tonnu, un kas aprēķinātas saskaņā ar 7. pantu un verificētas saskaņā ar 8. pantu;

c)

kopējām iegultajām emisijām, kuras minētas šā punkta b) apakšpunktā, atbilstošais kopējais nododamo OIM sertifikātu skaits, kas ir attiecīgi samazināts, ja izcelsmes valstī ir samaksāta oglekļa cena saskaņā ar 9. pantu, un vajadzīgās korekcijas, lai atspoguļotu to, kādā mērā ES ETS kvotas tiek iedalītas bez maksas saskaņā ar 31. pantu;

d)

to verifikācijas ziņojumu kopijas, ko akreditēti verificētāji izdevuši saskaņā ar 8. pantu un VI pielikumu.

3.   Ja pārstrādes produkti, kas radušies Regulas (ES) Nr. 952/2013 256. pantā minētajā ievešanas pārstrādei procedūrā, tiek importēti, atzītais OIM deklarētājs OIM deklarācijā norāda emisijas, kas iegultas precēs, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un kuras ir rezultējušās importētos pārstrādes produktos, pat tad, ja pārstrādes produkti nav preces, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā. Šo punktu piemēro arī tad, ja pārstrādes produkti, kas radušies ievešanas pārstrādei procedūrā, ir atpakaļievestas preces, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 205. pantā.

4.   Ja šīs regulas I pielikumā uzskaitītās importētās preces ir pārstrādes produkti, kas radušies Regulas (ES) Nr. 952/2013 259. pantā minētajā izvešanas pārstrādei procedūrā, tad atzītais OIM deklarētājs OIM deklarācijā norāda tikai emisijas, kas rodas pārstrādes operācijā, kura notiek ārpus Savienības muitas teritorijas.

5.   Ja importētās preces ir Regulas (ES) Nr. 952/2013 203. pantā minētās atpakaļievestās preces, atzītais deklarētājs OIM deklarācijā atsevišķi norāda “nulle” pie kopējām iegultajām emisijām, kas atbilst minētajām precēm.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par OIM deklarācijas standartformātu, tostarp detalizētu informāciju, kas paziņojama par katru iekārtu un izcelsmes valsti, un preču veidu, ar ko pamato šā panta 2. punktā minētos kopējos daudzumus, jo īpaši attiecībā uz iegultajām emisijām un samaksāto oglekļa cenu, par minētās deklarācijas iesniegšanas procedūru, izmantojot OIM reģistru, kā arī par kārtību, kādā saskaņā ar 22. panta 1. punktu nododami šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie OIM sertifikāti, jo īpaši attiecībā uz procesu un to, kā atzītais OIM deklarētājs izvēlas nododamos sertifikātus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

7. pants

Iegulto emisiju aprēķināšana

1.   Precēs iegultās emisijas aprēķina, izmantojot IV pielikumā izklāstītās metodes. II pielikumā uzskaitītajām precēm aprēķina un ņem vērā tikai tiešās emisijas.

2.   Iegultās emisijas precēs, kas nav elektroenerģija, nosaka, pamatojoties uz faktiskajām emisijām un izmantojot IV pielikuma 2. un 3. punktā izklāstītās metodes. Ja faktiskās emisijas, tāpat kā arī netiešās emisijas, nav iespējams pienācīgi noteikt, tad iegultās emisijas nosaka, vadoties pēc standartvērtībām un izmantojot IV pielikuma 4.1. punktā izklāstītās metodes.

3.   Importētajā elektroenerģijā iegultās emisijas nosaka, vadoties pēc standartvērtībām un izmantojot III pielikuma 4.2. punktā izklāstīto metodi, izņemot tad, ja atzītais OIM deklarētājs pierāda, ka ir izpildīti IV pielikuma 5. punktā uzskaitītie kritēriji, pēc kuriem iegultās emisijas nosaka, pamatojoties uz faktiskajām emisijām.

4.   Iegultās netiešās emisijas aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 4.3. punktā noteikto metodi un sīkāk precizē saskaņā ar šā panta 7. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos, ja vien atzītais OIM deklarētājs nepierāda, ka ir izpildīti kritēriji iegulto emisiju noteikšanai, pamatojoties uz IV pielikuma 6. punktā uzskaitītajām faktiskajām emisijām.

5.   Atzītais OIM deklarētājs glabā informāciju, kas vajadzīga iegulto emisiju aprēķināšanai saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām. Minētā informācija ir pietiekami detalizēta, lai saskaņā ar 18. pantu akreditētie verificētāji varētu verificēt iegultās emisijas saskaņā ar 8. pantu un VI pielikumu un lai Komisija un kompetentā iestāde varētu izskatīt OIM deklarāciju saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

6.   Atzītais OIM deklarētājs glabā 5. punktā minēto informāciju, tostarp verificētāja ziņojumu, līdz ceturtā gada beigām pēc gada, kurā OIM deklarācija ir iesniegta vai bija jāiesniedz.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par:

a)

šīs regulas IV pielikumā izklāstīto aprēķina metožu elementu piemērošanu, tostarp ražošanas procesu sistēmas robežu noteikšanu un attiecīgajiem ielaides materiāliem (prekursoriem), emisijas faktoriem, iekārtai specifiskajām faktisko emisiju vērtībām un standartvērtībām un to attiecīgo piemērošanu atsevišķām precēm, kā arī par metodēm, ar kurām nodrošina tādu datu ticamību, uz kuru pamata nosaka standartvērtības, tostarp par datu detalizācijas pakāpi un verifikāciju, kā arī par tādu preču sīkāku precizēšanu, kuras IV pielikuma 1. punkta nolūkā uzskatāmas par “vienkāršām precēm” un “kompleksām precēm”; minētajos īstenošanas aktos arī precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek uzskatīts, ka faktiskās emisijas nevar pienācīgi noteikt, kā arī pierādījumu elementus, kas apliecina, ka ir izpildīti IV pielikuma 5. un 6. punktā uzskaitītie kritēriji, kas pamato faktisko emisiju izmantošanu attiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta preču ražošanas procesos 2. punkta nolūkā; un

b)

aprēķina metožu elementu piemērošanu saskaņā ar 4. punktu atbilstīgi IV pielikuma 4.3. punktam.

Objektīvi pamatotos gadījumos pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos paredz, ka standartvērtības var pielāgot konkrētām teritorijām, reģioniem vai valstīm, lai ņemtu vērā specifiskus objektīvus faktorus, kuri ietekmē emisijas, piemēram, dominējošos enerģijas avotus vai industriālos procesus. Minēto īstenošanas aktu pamatā ir pašreizējie tiesību akti par Direktīvas 2003/87/EK aptverto iekārtu emisiju un darbības datu monitoringu un verifikāciju, jo īpaši Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (24), Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 (25). Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 29. panta 2. punktā.

8. pants

Iegulto emisiju verifikācija

1.   Atzītais OIM deklarētājs nodrošina, ka kopējās iegultās emisijas, kas deklarētas saskaņā ar 6. pantu iesniegtajā OIM deklarācijā, verificē saskaņā ar 18. pantu akreditēts verificētājs, pamatojoties uz VI pielikumā izklāstītajiem verifikācijas principiem.

2.   Ja emisijas ir iegultas precēs, kas saražotas saskaņā ar 10. pantu reģistrētās iekārtās trešā valstī, atzītais OIM deklarētājs var izvēlēties izmantot verificētu informāciju, kas tam darīta zināma saskaņā ar 10. panta 7. punktu, lai izpildītu šā panta 1. punktā minēto pienākumu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par VI pielikumā izklāstīto verifikācijas principu piemērošanu attiecībā uz:

a)

iespēju, pienācīgi pamatotos apstākļos un neapdraudot iegulto emisiju ticamu aplēsi, atbrīvot verificētāju no pienākuma apmeklēt iekārtu, kur tiek ražotas attiecīgās preces;

b)

tādu robežsliekšņu noteikšanu, pēc kuriem nosaka, vai nepatiesas ziņas vai neatbilstības ir būtiskas; un

c)

nepieciešamajiem verifikācijas ziņojumu pamatojošiem dokumentiem, tostarp to formātu.

Pieņemot pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus, Komisija cenšas panākt līdzvērtīgumu un saskaņotību ar Īstenošanas regulā (ES) 2018/2067 noteiktajām procedūrām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 29. panta 2. punktā.

9. pants

Trešā valstī samaksātā oglekļa cena

1.   Atzītais OIM deklarētājs OIM deklarācijā var prasīt samazināt nododamo OIM sertifikātu skaitu, lai ņemtu vērā oglekļa cenu, kas par šīm deklarētajām iegultajām emisijām jau samaksāta izcelsmes valstī. Samazinājumu var pieprasīt tikai tad, ja oglekļa cena ir faktiski samaksāta izcelsmes valstī. Šādā gadījumā ņem vērā visas minētajā valstī pieejamās atlaides vai cita veida kompensācijas, kuru rezultātā minētā oglekļa cena būtu samazinājusies.

2.   Atzītais OIM deklarētājs glabā dokumentus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka par deklarētajām iegultajām emisijām bija jāmaksā oglekļa cena preču izcelsmes valstī, kas ir faktiski samaksāta, kā minēts 1. punktā. Atzītais OIM deklarētājs jo īpaši glabā pierādījumus par visām pieejamajām atlaidēm vai jebkāda cita veida kompensāciju, it sevišķi atsauces uz attiecīgajiem minētās valsts tiesību aktiem. Minētajos dokumentos saturošo informāciju sertificē persona, kas ir neatkarīga no atzītā OIM deklarētāja un izcelsmes valsts iestādēm. Dokumentos ir norādīts šīs neatkarīgās personas vārds un kontaktinformācija. Atzītais OIM deklarētājs arī glabā pierādījumus par oglekļa cenas faktisko samaksu.

3.   Atzītais OIM deklarētājs glabā 2. punktā minētos dokumentus līdz ceturtā gada beigām pēc gada, kurā OIM deklarācija ir iesniegta vai bija jāiesniedz.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par gada vidējās oglekļa cenas, kas faktiski samaksāta saskaņā ar šā panta 1. punktu, konvertēšanu atbilstošā nododamo OIM sertifikātu skaita samazinājumā, tostarp ārvalstu valūtā faktiski samaksātās oglekļa cenas konvertēšanu euro pēc gada vidējā maiņas kursa, par nepieciešamajiem pierādījumiem, ka oglekļa cena ir faktiski samaksāta, šā panta 1. punktā minēto attiecīgo atlaižu vai cita veida kompensācijas piemēriem, par šā panta 2. punktā minētās neatkarīgās personas kvalifikāciju un nosacījumiem, lai pārliecinātos par minētās personas neatkarību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

10. pants

Trešās valstīs esošu operatoru un iekārtu reģistrācija

1.   Pēc trešā valstī esošas iekārtas operatora pieprasījuma Komisija 14. pantā minētajā OIM reģistrā reģistrē informāciju par šo operatoru un par tā iekārtu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā reģistrācijas pieprasījumā iekļauj šādu informāciju, kas pēc reģistrācijas iekļaujama OIM reģistrā:

a)

operatora vārds vai nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

b)

katras iekārtas atrašanās vieta, ieskaitot pilnu adresi un ģeogrāfiskās koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums ar sešām zīmēm aiz komata);

c)

iekārtas galvenā saimnieciskā darbība.

3.   Komisija paziņo operatoram par reģistrāciju OIM reģistrā. Reģistrācija ir derīga piecus gadus no dienas, kad par to ir paziņots operatoram.

4.   Operators nekavējoties informē Komisiju par visām 2. punktā minētās informācijas izmaiņām, kas radušās pēc reģistrācijas, un Komisija atjaunina attiecīgo informāciju OIM reģistrā.

5.   Operators:

a)

nosaka iegultās emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajām metodēm, katram šā panta 1. punktā minētajā iekārtā saražotajam preču veidam;

b)

nodrošina, ka šā punkta a) apakšpunktā minētās iegultās emisijas verificē saskaņā ar 18. pantu akreditēts verificētājs, ievērojot VI pielikumā izklāstītos verifikācijas principus;

c)

četrus gadus pēc verifikācijas glabā verifikācijas ziņojuma kopiju, kā arī informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu precēs iegultās emisijas saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām.

6.   Šā panta 5. punkta c) apakšpunktā minētā informācija ir pietiekami detalizēta, lai būtu iespējams verificēt iegultās emisijas saskaņā ar 8. pantu un VI pielikumu un lai varētu saskaņā ar 19. pantu izskatīt OIM deklarāciju, ko iesniedzis atzītais OIM deklarētājs, kuram attiecīgā informācija tika izpausta saskaņā ar šā panta 7. punktu.

7.   Operators var šā panta 5. punktā minēto informāciju par iegulto emisiju verifikāciju atklāt atzītam OIM deklarētājam. Atzītajam OIM deklarētājam ir tiesības izmantot minēto atklāto informāciju, lai izpildītu 8. pantā minēto pienākumu.

8.   Operators var jebkurā brīdī prasīt, lai reģistrāciju OIM reģistrā atceļ. Komisija pēc šāda pieprasījuma un pēc tam, kad ir informētas valstu kompetentās iestādes, no OIM reģistra svītro šo operatoru un dzēš informāciju par minēto operatoru un par tā iekārtu, ar noteikumu, ka šāda informācija nav nepieciešama iesniegto OIM deklarāciju izskatīšanai. Komisija pēc tam, kad tā ir devusi attiecīgajam operatoram iespēju tikt uzklausītam un ir apspriedusies ar atbilstīgajām kompetentajām iestādēm, var arī dzēst informāciju, ja Komisija konstatē, ka informācija par minēto operatoru vairs nav precīza. Komisija informē kompetentās iestādes par šādu dzēšanu.

III NODAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

11. pants

Kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kas pilda šajā regulā noteiktās funkcijas un pienākumus, un par to informē Komisiju.

Komisija dara pieejamu dalībvalstīm visu kompetento iestāžu sarakstu un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un dara minēto informāciju pieejamu OIM reģistrā.

2.   Kompetentās iestādes apmainās ar visu informāciju, kas ir būtiska vai relevanta to funkciju un pienākumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

12. pants

Komisija

Papildus citiem uzdevumiem, kurus Komisija īsteno saskaņā ar citiem šīs regulas noteikumiem, Komisija palīdz kompetentajām iestādēm veikt šajā regulā noteiktās funkcijas un pienākumus un koordinē to darbības, atbalstot paraugprakses apmaiņu un izdodot pamatnostādnes par paraugpraksi šīs regulas darbības jomā un veicinot pienācīgu informācijas apmaiņu un sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kā arī starp kompetentajām iestādēm un Komisiju.

13. pants

Dienesta noslēpums un informācijas izpaušana

1.   Uz visu informāciju, ko kompetentā iestāde vai Komisija ir ieguvusi, veicot savus pienākumus, un kas pēc savas būtības ir konfidenciāla vai ir sniegta konfidenciāli, attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu. Kompetentā iestāde vai Komisija to neizpauž bez informāciju sniegušās personas vai iestādes skaidras iepriekšējas atļaujas vai pamatojoties uz noteikumiem, kas paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes un Komisija var apmainīties ar šādu informāciju savā starpā, ar muitas dienestiem, kā arī ar dienestiem, kas atbild par administratīvām sankcijām vai kriminālsodiem, un Eiropas Prokuratūru, lai nodrošinātu, ka personas pilda šajā regulā tām noteiktos pienākumus, un ka tiek piemēroti tiesību akti muitas jomā. Uz šādu kopīgotu informāciju attiecas dienesta noslēpums, un to neatklāj nevienai citai personai vai iestādei, izņemot, pamatojoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem.

14. pants

OIM reģistrs

1.   Komisija izveido atzīto OIM deklarētāju OIM reģistru, kas ir standartizēta elektroniska datubāze, kurā ir dati par šo atzīto OIM deklarētāju OIM sertifikātiem. Komisija OIM reģistrā iekļauto informāciju automātiski un reāllaikā dara pieejamu muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm.

2.   Šā panta 1. punktā minētais OIM reģistrs satur kontus ar informāciju par katru atzīto OIM deklarētāju, proti:

a)

atzītā OIM deklarētāja vārds/nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

b)

atzītā OIM deklarētāja EORI numurs;

c)

OIM konta numurs;

d)

katra atzītā OIM deklarētāja OIM sertifikātu identifikācijas numurs, pārdošanas cena, pārdošanas datums, un nodošanas, atpirkšanas vai anulēšanas datums.

3.   OIM reģistrā atsevišķā sadaļā iekļauj informāciju par tiem trešās valstīs esošiem operatoriem un iekārtām, kas reģistrēti saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētā informācija OIM reģistrā ir konfidenciāla, izņemot operatoru nosaukumus, adreses un kontaktinformāciju, kā arī iekārtu atrašanās vietu trešās valstīs. Operators var izvēlēties iespēju, ka tā nosaukums, adrese un kontaktinformācija netiek publiskota. Komisija dara pieejamu OIM reģistrā iekļauto publisko informāciju sadarbspējīgā formātā.

5.   Komisija par katru no I pielikumā uzskaitītajām precēm katru gadu publicē informāciju par kopējām šajās importētajās precēs iegultajām emisijām.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par OIM reģistra infrastruktūru un īpašajiem procesiem un procedūrām, tostarp 15. pantā minēto riska analīzi, elektroniskajām datubāzēm, kurās ir šā panta 2. un 3. punktā minētā informācija, 16. pantā minētajiem OIM reģistra kontu datiem, 20. pantā minētās informācijas par OIM sertifikātu pārdošanu, atpirkšanu un anulēšanu nosūtīšanu OIM reģistram un 25. panta 3. punktā minēto informācijas kontrolpārbaudi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

15. pants

Riska analīze

1.   Komisija veic uz risku balstītas kontroles darbības attiecībā uz 14. pantā minētajā OIM reģistrā reģistrētajiem datiem un darījumiem, lai nodrošinātu, ka OIM sertifikātu pirkšanā, turēšanā, nodošanā, atpirkšanā un anulēšanā nav notikuši nekādi pārkāpumi.

2.   Ja saskaņā ar 1. punktu veiktajā kontrolē Komisija konstatē pārkāpumus, tā informē attiecīgās kompetentās iestādes, ka jāveic turpmāka izmeklēšana, lai šos konstatētos pārkāpumus novērstu.

16. pants

Konti OIM reģistrā

1.   Komisija katram atzītajam OIM deklarētājam piešķir unikālu OIM konta numuru.

2.   Katram atzītajam OIM deklarētājam piešķir piekļuvi savam OIM reģistra kontam.

3.   Komisija izveido kontu, tiklīdz ir piešķirta 17. panta 1. punktā minētā atzīšana, un par to paziņo atzītajam OIM deklarētājam.

4.   Ja atzītais OIM deklarētājs ir pārtraucis saimniecisko darbību vai tā atzīšana ir atsaukta, Komisija šā atzītā OIM deklarētāja kontu slēdz ar noteikumu, ka atzītais OIM deklarētājs ir izpildījis visus pienākumus, kas tam noteikti šajā regulā.

17. pants

Atzīšana

1.   Ja atzīšanas pieteikums ir iesniegts saskaņā ar 5. pantu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pieteikuma iesniedzējs ir iedibināts, piešķir atzītā OIM deklarētāja statusu, ja ir izpildīti šā panta 2. punktā izklāstītie kritēriji. Atzītā OIM deklarētāja statusu atzīst visās dalībvalstīs.

Pirms atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kompetentā iestāde, izmantojot OIM reģistru, veic konsultāciju procedūru par atzīšanas pieteikumu. Konsultāciju procedūrā iesaista citu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju, un tā nepārsniedz 15 darba dienas.

2.   Atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritēriji ir šādi:

a)

pēdējo piecu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas gada pieteikuma iesniedzējs nav bijis iesaistīts smagā vai atkārtotos muitas tiesību aktu, nodokļu noteikumu, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu vai šīs regulas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumu pārkāpumos, un – jo īpaši – pieteikuma iesniedzējs nav izdarījis smagus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar tā saimniecisko darbību;

b)

pieteikuma iesniedzējs pierāda savas finansiālās iespējas un darbības spēju izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;

c)

pieteikuma iesniedzējs ir iedibināts dalībvalstī, kurā ir iesniegts pieteikums; un

d)

pieteikuma iesniedzējam ir piešķirts EORI numurs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 9. pantu.

3.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka šā panta 2. punktā izklāstītie kritēriji nav izpildīti, vai ja pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis 5. panta 5. punktā uzskaitīto informāciju, atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu atsaka. Šādā lēmumā par atteikumu piešķirt atzītā OIM deklarētāja statusa norāda atteikuma iemeslus un iekļauj informāciju par pārsūdzības iespēju.

4.   Kompetentās iestādes lēmumu, ar ko piešķir atzītā OIM deklarētāja statusu, reģistrē OIM reģistrā, un tajā iekļauj šādu informāciju:

a)

atzītā OIM deklarētāja vārds/nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

b)

atzītā OIM deklarētāja EORI numurs;

c)

OIM konta numurs, kas atzītajam OIM deklarētājam piešķirts saskaņā ar 16. panta 1. punktu;

d)

garantijas, kas nepieciešamas saskaņā ar šā panta 5. punktu.

5.   Lai izpildītu šā panta 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos kritērijus, kompetentā iestāde prasa sniegt garantiju, ja pieteikuma iesniedzējs nav bijis iedibināts divu pilnu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā saskaņā ar 5. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums.

Kompetentā iestāde šādas garantijas summu nosaka kā summu, kas aprēķināta atbilstoši to OIM sertifikātu skaitam, kuri atzītajam OIM deklarētājam būtu jānodod saskaņā ar 22. pantu attiecībā uz to preču importu, par kurām ziņots saskaņā ar 5. panta 5. punkta g) apakšpunktu. Sniegtā garantija ir bankas garantija, ko pēc pirmā pieprasījuma izmaksā finanšu iestāde, kura darbojas Savienībā, vai cita veida garantija ar līdzvērtīgu drošību.

6.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka sniegtā garantija nenodrošina vai nav vairs pietiekama, lai nodrošinātu atzītā OIM deklarētāja finansiālās iespējas un darbības spēju izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, tā prasa atzītajam OIM deklarētājam izvēlēties – vai nu sniegt papildu garantiju, vai aizstāt sākotnējo garantiju ar jaunu saskaņā ar 5. punktu.

7.   Kompetentā iestāde garantiju atbrīvo uzreiz pēc 31. maija otrajā gadā, kurā atzītais OIM deklarētājs ir nodevis OIM sertifikātus saskaņā ar 22. pantu.

8.   Kompetentā iestāde atsauc atzītā OIM deklarētāja statusu, ja:

a)

atzītais OIM deklarētājs pieprasa atsaukšanu; vai

b)

atzītais OIM deklarētājs vairs neatbilst šā panta 2. vai 6. punktā noteiktajiem kritērijiem vai ir bijis iesaistīts 22. panta 1. punktā minētā pienākuma – t. i., pienākuma nodot OIM sertifikātus, – smagā vai atkārtotā pārkāpumā vai 22. panta 2. punktā minētā pienākuma – t. i., pienākuma katra ceturkšņa beigās nodrošināt pietiekamu OIM sertifikātu skaitu tā kontā OIM reģistrā, – smagā vai atkārtotā pārkāpumā.

Pirms atzītā OIM deklarētāja statusa atsaukšanas kompetentā iestāde atzītajam OIM deklarētājam dod iespēju tikt uzklausītam un veic konsultāciju procedūru par iespējamo šāda statusa atsaukšanu. Konsultāciju procedūrā iesaista citu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju, un tā nepārsniedz 15 darba dienas.

Jebkurā lēmumā par atsaukšanu iekļauj šā lēmuma pamatojumu, kā arī informāciju par pārsūdzības tiesībām.

9.   Kompetentā iestāde OIM reģistrā reģistrē informāciju par:

a)

pieteikuma iesniedzējiem, kuru pieteikumi atzīšanas saņemšanai ir noraidīti saskaņā ar šā panta 3. punktu; un

b)

personām, kuru atzītā OIM deklarētāja statuss ir atsaukts saskaņā ar šā panta 8. punktu.

10.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem nosacījumus:

a)

šā panta 2. punktā minēto kritēriju piemērošanai, tostarp kritērija piemērošanai par to, ka šī persona nav bijusi iesaistīta smagā pārkāpumā vai atkārtotos pārkāpumos saskaņā ar šā panta 2. punkta a) apakšpunktu;

b)

šā panta 5., 6. un 7. punktā minētās garantijas piemērošanai;

c)

šā panta 8. punktā minēto smaga vai atkārtota pārkāpuma kritēriju piemērošanai;

d)

šā panta 8. punktā minētā atzītā OIM deklarētāja statusa atsaukšanas sekām; un

e)

šā panta 1. un 8. punktā minētās konsultāciju procedūras konkrētiem termiņiem un formātam.

Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

18. pants

Verificētāju akreditācija

1.   Jebkuru personu, kas saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 akreditēta attiecīgai darbību grupai, uzskata par akreditētu verificētāju šīs regulas vajadzībām. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu attiecīgās darbību grupas, nodrošinot akreditēta verificētāja kvalifikācijas, kas nepieciešama šajā regulā paredzēto verifikāciju veikšanai, saskaņošanu ar attiecīgo darbību grupu, kas uzskaitīta Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 I pielikumā un norādīta akreditācijas sertifikātā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 29. panta 2. punktā.

2.   Valsts akreditācijas struktūra pēc pieprasījuma var akreditēt Savienībā iedibinātu personu kā verificētāju saskaņā ar šo regulu, ja tā, pamatojoties uz tai iesniegto dokumentāciju, uzskata, ka šāda persona spēj piemērot VI pielikumā minētos verifikācijas principus, lai izpildītu iegulto emisiju kontroles pienākumus, kas noteikti 8. un 10. pantā.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai šo regulu papildinātu ar precizējošiem nosacījumiem par šā panta 2. punktā minētās akreditācijas piešķiršanu, akreditēto verificētāju kontroli un pārraudzību, akreditācijas atsaukšanu un akreditācijas struktūru savstarpēju atzīšanu un salīdzinošu izvērtēšanu.

19. pants

OIM deklarāciju izskatīšana

1.   Komisija pārrauga OIM deklarāciju izskatīšanu.

2.   Saskaņā ar izskatīšanas stratēģiju, tostarp riska faktoriem, Komisija OIM deklarācijas var izskatīt laika periodā, kas noslēdzas ar ceturto gadu pēc gada, kurā OIM deklarācijas bija jāiesniedz.

Izskatīšana var ietvert OIM deklarācijā un verifikācijas ziņojumos sniegtās informācijas verificēšanu, pamatojoties uz informāciju, ko paziņojuši muitas dienesti saskaņā ar 25. pantu, un citiem attiecīgiem pierādījumiem, un pamatojoties uz jebkādu revīziju, ko uzskata par nepieciešamu, tostarp atzītā OIM deklarētāja telpās.

Komisija ar OIM reģistra starpniecību paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts, par izskatīšanas uzsākšanu un gūtajiem rezultātiem.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts, arī var izskatīt OIM deklarāciju šā punkta pirmajā daļā minētajā laikposmā. Kompetentā iestāde ar OIM reģistra starpniecību paziņo Komisijai par izskatīšanas uzsākšanu un gūtajiem rezultātiem.

3.   Komisija periodiski norāda konkrētus riska faktorus un punktus, kam jāpievērš uzmanība, pamatojoties uz risku analīzi saistībā ar OIM īstenošanu Savienības līmenī, ņemot vērā OIM reģistrā iekļauto informāciju, muitas dienestu paziņotos datus un citus attiecīgus informācijas avotus, tostarp kontroles un pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar 15. panta 2. punktu un 25. pantu.

Komisija arī veicina informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm par krāpnieciskām darbībām un sodu uzlikšanu saskaņā ar 26. pantu.

4.   Ja atzītais OIM deklarētājs neiesniedz OIM deklarāciju saskaņā ar 6. pantu vai ja Komisija, pamatojoties uz izskatīšanu, ko tā veikusi saskaņā ar šā panta 2. punktu, uzskata, ka paziņotais OIM sertifikātu skaits ir nepareizs, Komisija novērtē minētā atzītā OIM deklarētāja OIM saistības saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju. Komisija veic provizorisku aprēķinu par kopējo OIM sertifikātu skaitu, kurus būtu bijis jānodod, attiecīgi vēlākais līdz 31. decembrim tajā gadā, kas seko gadam, kurā OIM deklarācija bija jāiesniedz, vai vēlākais līdz 31. decembrim ceturtajā gadā pēc tam, kad iesniegta nepareizā OIM deklarācija. Komisija iesniedz kompetentajām iestādēm šādu provizorisku aprēķinu orientējošā nolūkā un neskarot galīgo aprēķinu, ko noteikusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts.

5.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka deklarētais nododamo OIM sertifikātu skaits ir nepareizs vai ka nav iesniegta OIM deklarācija saskaņā ar 6. pantu, tā nosaka OIM sertifikātu skaitu, kas atzītajam OIM deklarētājam būtu bijis jānodod, ņemot vērā Komisijas iesniegto informāciju.

Kompetentā iestāde atzītajam OIM deklarētājam paziņo savu lēmumu par noteikto OIM sertifikātu skaitu un pieprasa tam viena mēneša laikā nodot šos papildu OIM sertifikātus.

Kompetentās iestādes lēmumā ir iekļauts tā pamatojums, kā arī informācija par pārsūdzības tiesībām. Lēmumu paziņo arī ar OIM reģistra starpniecību.

Ja kompetentā iestāde pēc tam, kad ir saņēmusi Komisijas saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu veikto provizorisko aprēķinu, nolemj neveikt nekādas darbības, kompetentā iestāde ar OIM reģistra starpniecību attiecīgi informē Komisiju.

6.   Ja kompetentā iestāde konstatē, ka nodoto OIM sertifikātu skaits pārsniedz sertifikātu, kurus būtu bijis jānodod, skaitu, tā nekavējoties informē Komisiju. Par daudz nodotos OIM sertifikātus atpērk saskaņā ar 23. pantu.

IV NODAĻA

OIM SERTIFIKĀTI

20. pants

OIM sertifikātu pārdošana

1.   Dalībvalstis kopējā centrālā platformā pārdod OIM sertifikātus atzītajiem OIM deklarētājiem, kas ir iedibināti minētajā dalībvalstī.

2.   Komisija izveido un pārvalda kopējo centrālo platformu, ievērojot Komisijas un dalībvalstu kopīgu iepirkuma procedūru.

Komisijai un kompetentajām iestādēm ir piekļuve informācijai, kas glabājas minētajā kopējā centrālajā platformā.

3.   Kopējā centrālajā platformā iekļauto informāciju par OIM sertifikātu pārdošanu, atpirkšanu un anulēšanu katras darbdienas beigās nodod OIM reģistram.

4.   OIM sertifikātus pārdod atzītajiem OIM deklarētājiem par cenu, kas aprēķināta saskaņā ar 21. pantu.

5.   Komisija nodrošina, ka katram OIM sertifikātam tā izveidošanas brīdī tiek piešķirts unikāls identifikācijas numurs. Komisija reģistrē unikālo identifikācijas numuru un OIM sertifikāta cenu un pārdošanas datumu OIM reģistrā tā atzītā OIM deklarētāja kontā, kurš iegādājas minēto sertifikātu.

6.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot OIM sertifikātu pārdošanas un atpirkšanas grafiku, administrēšanu un citus aspektus, kas saistīti ar OIM sertifikātu pārdošanu un atpirkšanu, nolūkā panākt saskaņotību ar Komisijas Regulā (ES) Nr. 1031/2010 (26) noteiktajām procedūrām.

21. pants

OIM sertifikātu cena

1.   OIM sertifikātu cenu Komisija aprēķina kā izsoles platformā tirgoto ES ETS kvotu vidējo noslēguma cenu katrā kalendārajā nedēļā saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1031/2010 noteiktajām procedūrām.

Kalendārajās nedēļās, kurās izsoles platformā nav ieplānotas izsoles, OIM sertifikātu cena ir ES ETS kvotu vidējā noslēguma cena pēdējā nedēļā, kurā izsoles platformā notika izsoles.

2.   Komisija publicē 1. punkta otrajā daļā minēto vidējo cenu savā tīmekļa vietnē vai jebkādā citā piemērotā veidā nākamās kalendārās nedēļas pirmajā darbdienā. Minēto cenu piemēro no pirmās darbdienas pēc tās publicēšanas līdz nākamās kalendārās nedēļas pirmajai darbdienai.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par šā panta 1. punktā noteiktās metodikas piemērošanu, pēc kuras aprēķina OIM sertifikātu vidējo cenu, un cenas publicēšanas praktisko kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

22. pants

OIM sertifikātu nodošana

1.   Atzītais OIM deklarētājs līdz katra gada 31. maijam un pirmo reizi 2027. gadā par 2026. gadu ar OIM reģistra starpniecību nodod OIM sertifikātus tādā skaitā, kas atbilst iegultajām emisijām, kuras par kalendāro gadu pirms nodošanas deklarētas saskaņā ar 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu un verificētas saskaņā ar 8. pantu. Nodotos OIM sertifikātus Komisija no OIM reģistra svītro. Atzītais OIM deklarētājs nodrošina, ka prasītais OIM sertifikātu skaits ir pieejams tā kontā OIM reģistrā.

2.   Atzītais OIM deklarētājs nodrošina, ka OIM sertifikātu skaits tā kontā OIM reģistrā katra ceturkšņa beigās atbilst vismaz 80 % no iegultajām emisijām, kuras noteiktas, izmantojot standartvērtības saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajām metodēm, visās precēs, ko tas importējis kopš kalendārā gada sākuma.

3.   Ja Komisija konstatē, ka OIM sertifikātu skaits atzītā OIM deklarētāja kontā neatbilst 2. punktā noteiktajiem pienākumiem, tā par to ar OIM reģistra starpniecību paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts.

Kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc šāda paziņojuma paziņo atzītajam OIM deklarētājam par nepieciešamību savā kontā nodrošināt pietiekamu OIM sertifikātu skaitu.

Kompetentā iestāde reģistrē atzītajam OIM deklarētājam nosūtīto paziņojumu un atzītā OIM deklarētāja sniegto atbildi OIM reģistrā.

23. pants

OIM sertifikātu atpirkšana

1.   Ja atzītais OIM deklarētājs to pieprasa, dalībvalsts, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts, atpērk pārpalikušos OIM sertifikātus, kas deklarētāja kontā OIM reģistrā atlikuši pēc tam, kad sertifikāti ir nodoti saskaņā ar 22. pantu.

Komisija, izmantojot 20. pantā minēto kopējo centrālo platformu, atpērk pārpalikušos sertifikātus tās dalībvalsts vārdā, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts. Atzītais OIM deklarētājs atpirkšanas pieprasījumu iesniedz līdz katra tā gada 30. jūnijam, kurā OIM sertifikāti nodoti.

2.   Šā panta 1. punktā minēto atpērkamo sertifikātu skaits nepārsniedz vienu trešo daļu no kopējā to OIM sertifikātu skaita, ko atzītais deklarētājs OIM iegādājies iepriekšējā kalendārajā gadā.

3.   Katra OIM sertifikāta atpirkšanas cena ir cena, ko atzītais OIM deklarētājs par to samaksājis iegādes brīdī.

24. pants

OIM sertifikātu anulēšana

Katra gada 1. jūlijā Komisija anulē visus OIM sertifikātus, kas iegādāti gadā pirms iepriekšējā kalendārā gada un kas ir palikuši atzītā OIM deklarētāja kontā OIM reģistrā. Minētos OIM sertifikātus anulē bez kompensācijas.

Ja nododamo OIM sertifikātu skaits tiek apstrīdēts kādā dalībvalstī notiekošā strīdā, Komisija aptur OIM sertifikātu anulēšanu tādā apmērā, kas atbilst apstrīdētajam skaitam. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts, nekavējoties paziņo Komisijai visu attiecīgo informāciju.

V NODAĻA

PREČU IMPORTAM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

25. pants

Preču importam piemērojamie noteikumi

1.   Muitas dienesti neļauj importēt preces nevienai personai, kas nav atzītais OIM deklarētājs.

2.   Muitas dienesti periodiski un automātiski, jo īpaši izmantojot uzraudzības mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 5. punktu, paziņo Komisijai konkrētu informāciju par importam deklarētajām precēm. Minētajā informācijā iekļauj atzītā OIM deklarētāja EORI numuru un OIM konta numuru, preču 8 ciparu KN kodu, daudzumu, izcelsmes valsti, muitas deklarācijas datumu un muitas procedūru.

3.   Komisija šā panta 2. punktā minēto informāciju paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atzītais OIM deklarētājs ir iedibināts, un attiecībā uz katru OIM deklarētāju salīdzina šo informāciju ar datiem OIM reģistrā saskaņā ar 14. pantu.

4.   Muitas dienesti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 12. panta 1. punktu Komisijai un tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas ir piešķīrusi atzītā OIM deklarētāja statusu, var paziņot konfidenciālu informāciju, ko muitas dienesti ieguvuši, pildot savus pienākumus, vai kas muitas dienestiem ir sniegta konfidenciāli.

5.   Šai regulai mutatis mutandis piemēro Regulu (EK) Nr. 515/97.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka, kāda informācija, cik periodiski, kādos termiņos un ar kādiem līdzekļiem ir jāpaziņo saskaņā ar šā panta 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

VI NODAĻA

IZPILDES PANĀKŠANA

26. pants

Sodi

1.   Atzītajam OIM deklarētājam, kurš līdz katra gada 31. maijam nenodod OIM sertifikātus tādā skaitā, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā importētajās precēs iegultajām emisijām, ir jāmaksā sods. Šāds sods ir identisks Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punktā noteiktajam sodam par emisiju pārsniegšanu un tiek palielināts, ievērojot minētās direktīvas 16. panta 4. punktu, ir piemērojams preču importēšanas gadā. Šādu sodu piemēro katram OIM sertifikātam, kuru atzītais OIM deklarētājs nav nodevis.

2.   Ja persona, kas nav atzītais OIM deklarētājs, ieved preces Savienības muitas teritorijā, neievērojot šajā regulā noteiktos pienākumus, minētā persona ir atbildīga par soda samaksāšanu. Šāds sods ir iedarbīgs, samērīgs un atturošs un jo īpaši atkarībā no šādas neievērošanas ilguma, smaguma pakāpes, apmēra, nodoma un atkārtošanas biežuma, kā arī līmeņa, kādā minētā persona sadarbojas ar kompetento iestādi, ir trīs līdz piecas reizes lielāks par 1. punktā minēto sodu un ir piemērojams preču ievešanas gadā par katru OIM sertifikātu, ko minētā persona nav nodevusi.

3.   Soda samaksāšana neatbrīvo atzīto OIM deklarētāju no pienākuma konkrētajā gadā nodot neizmantotos OIM sertifikātus.

4.   Ja kompetentā iestāde, tostarp ņemot vērā 19. pantā minēto Komisijas sagatavoto provizorisko aprēķinu, konstatē, ka atzītais OIM deklarētājs nav izpildījis pienākumu nodot OIM sertifikātus, kā izklāstīts šā panta 1. punktā, vai ka persona ir ievedusi preces Savienības muitas teritorijā, neievērojot šajā regulā noteiktos pienākumus, kā izklāstīts 2. punktā, kompetentā iestāde uzliek sodu, ievērojot attiecīgi šā panta 1. vai 2. punktu. Šajā nolūkā kompetentā iestāde atzītajam OIM deklarētājam vai, ja tiek piemērots šā panta 2. punkts, personai paziņo:

a)

ka kompetentā iestāde ir secinājusi, ka atzītais OIM deklarētājs vai šā panta 2. punktā minētā persona nav izpildījusi šajā regulā paredzētos pienākumus;

b)

secinājuma iemeslus;

c)

atzītajam OIM deklarētājam vai šā panta 2. punktā minētājai personai uzliktā soda summu;

d)

dienu, līdz kurai ir jāmaksā sods;

e)

to, kā atzītajam OIM deklarētājam vai šā panta 2. punktā minētajai personai jārīkojas, lai samaksātu sodu; un

f)

par atzītā OIM deklarētāja vai šā panta 2. punktā minētās personas tiesībām iesniegt pārsūdzību.

5.   Ja sods noteiktajā termiņā, kas minēts 4. punkta d) apakšpunktā, nav samaksāts, kompetentā iestāde nodrošina minētās summas samaksu, izmantojot visus līdzekļus, kas tai ir pieejami saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

6.   Lēmumus par 1. un 2. punktā minētajiem sodiem dalībvalstis paziņo Komisijai un reģistrē 5. punktā minēto galīgo maksājumu OIM reģistrā.

27. pants

Apiešana

1.   Komisija, pamatojoties uz relevantiem un objektīviem datiem, rīkojas saskaņā ar šo pantu, lai novērstu šīs regulas apiešanas praksi.

2.   Apiešanas praksi definē kā tādu tirdzniecības modeļa maiņu attiecībā uz precēm, kura izriet no prakses, procesa vai darba, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien pilnībā vai daļēji izvairīties no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Šāda prakse, process vai darbs var izpausties kā, bet ne tikai:

a)

attiecīgo preču neliela pārveidošana nolūkā panākt, ka šīs preces atbilst KN kodiem, kas nav uzskaitīti I pielikumā, izņemot gadījumus, kad šādas pārveidošanas rezultātā mainās preču būtiskās īpašības;

b)

sūtījumu mākslīgu sadalīšana vairākos sūtījumos, kuru patiesā vērtība kopā nepārsniedz 2. panta 3. punktā minēto robežslieksni.

3.   Komisija pastāvīgi uzrauga situāciju, lai Savienības līmenī identificētu apiešanas praksi, tostarp veicot tirgus uzraudzību vai izmantojot jebkādus attiecīgos informācijas avotus, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesniegumus un ziņojumus.

4.   Dalībvalsts vai jebkura puse, kuru skar kāda no 2. punktā minētajām situācijām vai kura gūst no tās labumu, var paziņot Komisijai, ja tā saskaras ar apiešanas praksi. Arī tādas ieinteresētās puses, kas nav tieši skartās puses vai kas negūst labumu, piemēram, vides organizācijas un nevalstiskās organizācijas, kurām ir konkrēti pierādījumi par šīs regulas apiešanu, var par to ziņot Komisijai.

5.   Šā panta 4. punktā minētajā ziņojumā norāda tā pamatojumu un relevantos datus un statistiku, lai pamatotu apgalvojumu par šīs regulas apiešanu. Komisija uzsāk izmeklēšanu par šādu dalībvalsts, skartās vai labumu gūstošās puses vai arī citas ieinteresētās personas sniegtu ziņojumu par apiešanu, ja šis ziņojums atbilst šajā punktā minētajām prasībām vai ja Komisija pati konstatē, ka šāda izmeklēšana ir vajadzīga. Komisijai izmeklēšanā var palīdzēt kompetentās iestādes un muitas dienesti. Komisija veic izmeklēšanu deviņu mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas datuma. Ja tiek uzsākta izmeklēšana, Komisija informē visas kompetentās iestādes.

6.   Ja Komisijai, ņemot vērā relevantos datus, ziņojumus un statistiku, tostarp to, ko snieguši muitas dienesti, ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka vienā vai vairākās dalībvalstīs sistemātiski pastāv šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie apstākļi, tā, lai novērstu apiešanu, ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 28. pantu nolūkā grozīt I pielikumā iekļauto preču sarakstu, pievienojot attiecīgos nedaudz pārveidotos produktus, kas minēti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

VII NODAĻA

DELEĢĒŠANAS ĪSTENOŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

28. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 10. punktā, 2. panta 11. punktā, 18. panta 3. punktā, 20. panta 6. punktā un 27. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 17. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 10. punktā, 2. panta 11. punktā, 18. panta 3. punktā, 20. panta 6. punktā un 27. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

4.   Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

6.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

7.   Saskaņā ar 2. panta 10. punktu, 2. panta 11. punktu, 18. panta 3. punktu, 20. panta 6. punktu un 27. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

29. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz OIM komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VIII NODAĻA

ZIŅOŠANA UN PĀRSKATĪŠANA

30. pants

Komisijas veiktā pārskatīšana un ziņošana

1.   Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, vāc informāciju, kas vajadzīga, lai paplašinātu šīs regulas darbības jomu, kā norādīts 2. punkta a) apakšpunktā un ievērojot to, un lai izstrādātu iegulto emisiju aprēķināšanas metodes, pamatojoties uz vidiskās pēdas metodēm.

2.   Līdz 32. pantā minētā pārejas laika beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

Izpildes ziņojumā iekļauj novērtējumu par:

a)

iespēju paplašināt darbības jomu, iekļaujot:

i)

šīs regulas II pielikumā uzskaitītajās precēs iegultās netiešās emisijas;

ii)

šīs regulas I pielikumā uzskaitīto preču pārvadājumos un transporta pakalpojumos iegultās emisijas;

iii)

preces, kas ir pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam un kas nav uzskaitītas I pielikumā, un jo īpaši organiskās ķīmiskās vielas un polimēri;

iv)

citus ielaides materiālus (prekursorus) I pielikumā uzskaitītajām precēm;

b)

kritērijiem, kas jāizmanto, lai identificētu šīs regulas I pielikuma sarakstā iekļaujamās preces, pamatojoties uz oglekļa emisiju pārvirzes riskam pakļautajām nozarēm, kas identificētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b pantu; minētajam novērtējumam pievieno grafiku preču pakāpeniskai iekļaušanai šīs regulas darbības jomā, kas beidzas 2030. gadā, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo oglekļa emisiju pārvirzes riska līmeni;

c)

tehniskajām prasībām iegulto emisiju aprēķināšanai citām I pielikuma sarakstā iekļaujamām precēm;

d)

progresu, kas panākts starptautiskajās diskusijās par klimatrīcību;

e)

pārvaldības sistēmu, tostarp administratīvās izmaksas;

f)

šīs regulas ietekmi uz I pielikumā uzskaitītajām precēm, kas importētas no jaunattīstības valstīm, īpašu uzmanību pievēršot valstīm, kuras Apvienoto Nāciju Organizācija atzinusi par vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), un sniegtās tehniskās palīdzības rezultātiem;

g)

metodiku netiešo emisiju aprēķināšanai saskaņā ar 7. panta 7. punktu un IV pielikuma 4.3. punktu.

3.   Vismaz vienu gadu pirms pārejas laika beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā norādīti produkti, kas atrodas zemāk to I pielikumā uzskaitīto preču vērtību ķēdē un kuru iekļaušanu šīs regulas darbības jomā tajā ir ieteikts apsvērt. Šajā nolūkā Komisija savlaicīgi izstrādā metodiku, kuras pamatā vajadzētu būt būtiskumam attiecībā uz kumulētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa emisiju pārvirzes risku.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētajiem ziņojumiem attiecīgā gadījumā līdz pārejas laika beigām pievieno tiesību akta priekšlikumu, tostarp detalizētu ietekmes novērtējumu, jo īpaši, lai paplašinātu šīs regulas darbības jomu, pamatojoties uz minētajos ziņojumos izdarītajiem secinājumiem.

5.   Reizi divos gados no pārejas laika beigām Komisija sava saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktu Eiropas Parlamentam un Padomei sniedzamā gada ziņojuma ietvaros novērtē, cik efektīvi OIM palīdz novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, ko rada Savienībā ražotas preces, kas paredzētas eksportam uz tādām trešām valstīm, kuras nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu. Ziņojumā it sevišķi novērtē Savienības eksporta attīstību OIM nozarēs un norises saistībā ar tirdzniecības plūsmām un šo preču iegultajām emisijām globālajā tirgū. Ja šajā ziņojumā secina, ka pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks saistībā ar precēm, ko Savienībā ražo eksportam uz trešām valstīm, kuras nepiemēro ES ETS vai līdzīgu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu minēto risku atbilstīgi Pasaules Tirdzniecības organizācijas tiesību aktiem un ņemot vērā iekārtu dekarbonizāciju Savienībā.

6.   Komisija uzrauga OIM darbību, lai novērtētu ietekmi un iespējamās korekcijas tā piemērošanā.

Pirms 2028. gada 1. janvāra un turpmāk ik pēc diviem gadiem Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un OIM darbību. Ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)

novērtējumu par OIM ietekmi uz:

i)

oglekļa emisiju pārvirzi, tostarp saistībā ar eksportu;

ii)

aptvertajām nozarēm;

iii)

iekšējo tirgu, ekonomisko un teritoriālo ietekmi visā Savienībā;

iv)

inflāciju un preču cenu;

v)

nozarēm, kas izmanto I pielikumā uzskaitītās preces;

vi)

starptautisko tirdzniecību, tostarp resursu pārvirzi; un

vii)

VAV;

b)

novērtējumu par:

i)

pārvaldības sistēmu, tostarp novērtējumu par OIM deklarētāju atzīšanas īstenošanu un administrēšanu dažādās dalībvalstīs;

ii)

šīs regulas darbības jomu;

iii)

apiešanas praksi;

iv)

dalībvalstīs piemērotajiem sodiem;

c)

izmeklēšanas rezultātiem un uzliktajiem sodiem;

d)

apkopotu informāciju par emisiju intensitāti katrā I pielikumā uzskaitīto dažādo preču izcelsmes valstī.

7.   Ja ir noticis neparedzams, ārkārtējs un neizprovocēts notikums, ko nevar kontrolēt viena vai vairākas trešās valstis, uz kurām attiecas OIM, un ja minētajam notikumam ir postošas sekas uz šādas attiecīgās valsts vai attiecīgo valstu ekonomikas un rūpniecības infrastruktūru, Komisija novērtē situāciju un attiecīgā gadījumā sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu, lai noteiktu pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi minēto ārkārtas apstākļu novēršanai.

8.   Sākot no šīs regulas 32. pantā minētā pārejas laika beigām, Komisija, sniedzot gada ziņojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/947 (27) 41. pantu, izvērtē un ziņo par to, kā atbilstīgi šai regulai piešķirtais finansējums ir veicinājis apstrādes rūpniecības dekarbonizāciju VAV.

IX NODAĻA

KOORDINĒŠANA AR BEZMAKSAS KVOTU IEDALI SASKAŅĀ AR ES ETS

31. pants

Bezmaksas kvotu iedale saskaņā ar ES ETS un pienākums nodot OIM sertifikātus

1.   Saskaņā ar šīs regulas 22. pantu nododamo OIM sertifikātu daudzumu koriģē tā, lai atspoguļotu to ES ETS bezmaksas kvotu apjomu, kādu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu iedala iekārtām, kas Savienībā ražo šīs regulas I pielikumā uzskaitītās preces.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paredz detalizētus noteikumus par korekcijas aprēķināšanu, kā minēts šā panta 1. punktā. Šādus detalizētus noteikumus izstrādā, atsaucoties uz principiem, ko ES ETS piemēro bezmaksas kvotu iedalei iekārtām, kuras Savienībā ražo I pielikumā uzskaitītās preces, ņemot vērā dažādās līmeņatzīmes, ko ES ETS izmanto bezmaksas iedalei, lai tās apvienotu atbilstīgās attiecīgo preču vērtībās, un ņemot vērā attiecīgos ielaides materiālus (prekursorus). Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 29. panta 2. punktā.

X NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

32. pants

Pārejas laika tvērums

Pārejas laikā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 31. decembrim importētāja pienākumi saskaņā ar šo regulu attiecas tikai uz šīs regulas 33., 34. un 35. pantā izklāstītajiem ziņošanas pienākumiem. Ja importētājs ir iedibināts dalībvalstī un ieceļ netiešu pārstāvi muitā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 18. pantu un ja netiešais pārstāvis muitā tam piekrīt, šādam netiešajam pārstāvim muitā piemēro ziņošanas pienākumus. Ja importētājs nav iedibināts dalībvalstī, ziņošanas pienākumus piemēro netiešajam pārstāvim muitā.

33. pants

Preču imports

1.   Muitas dienesti informē importētāju vai situācijās, uz kurām attiecas 32. pants, netiešo pārstāvi muitā par 35. pantā minēto ziņošanas pienākumu, ne vēlāk kā brīdī, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā.

2.   Muitas dienesti periodiski un automātiski, jo īpaši izmantojot uzraudzības mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 5. punktu, vai elektroniski pārsūtot datus, paziņo Komisijai informāciju par importētajām precēm, tostarp pārstrādes produktiem, kas iegūti izvešanas pārstrādei procedūrā. Šāda informācija ietver muitas deklarētāja un importētāja EORI numuru, astoņu ciparu KN kodu, preču daudzumu, izcelsmes valsti, muitas deklarācijas datumu un muitas procedūru.

3.   Komisija 2. punktā minēto informāciju paziņo to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās muitas deklarētājs un attiecīgā gadījumā importētājs ir iedibināti.

34. pants

Ziņošanas pienākums attiecībā uz dažām muitas procedūrām

1.   Ja importē pārstrādes produktus, kas iegūti Regulas (ES) Nr. 952/2013 256. pantā minētajā ievešanas pārstrādei procedūrā, šīs regulas 35. pantā minētais ziņošanas pienākums ietver arī informāciju par precēm, kurām tika piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un kuras ir rezultējušās importētos pārstrādes produktos, pat tad, ja attiecīgie pārstrādes produkti nav uzskaitīti šīs regulas I pielikumā. Šo punktu piemēro arī tad, ja pārstrādes produkti, kas radušies ievešanas pārstrādei procedūrā, ir atpakaļievestas preces, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 205. pantā.

2.   Šīs regulas 35. pantā minētais ziņošanas pienākums neattiecas uz šādu importu:

a)

pārstrādes produkti, kas iegūti izvešanas pārstrādei procedūrā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 259. pantā;

b)

preces, kas uzskatāmas par atpakaļievestām precēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 203. pantu.

35. pants

Ziņošanas pienākums

1.   Katrs importētājs vai situācijās, uz kurām attiecas 32. pants, netiešais pārstāvis muitā, kas importējis preces kalendārā gada konkrētā ceturksnī, par minēto ceturksni ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc minētā ceturkšņa beigām iesniedz Komisijai ziņojumu (“OIM ziņojumu”), kurā ietverta informācija par minētajā ceturksnī importētajām precēm.

2.   OIM ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)

katra preču veida kopējais daudzums, kas ir izteikts megavatstundās, ja tā ir elektroenerģija, un tonnās, ja tās ir citas preces, norādot to par katru iekārtu preču izcelsmes valstī;

b)

faktiskās kopējās iegultās emisijas, kas attiecībā uz elektroenerģiju izteiktas tonnās CO2e emisiju uz megavatstundu, bet attiecībā uz pārējām precēm tonnās CO2e emisiju uz katra veida preču tonnu, un kas aprēķinātas saskaņā ar IV pielikumā izklāstīto metodi;

c)

kopējās netiešās emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 7. punktā minēto īstenošanas aktu;

d)

oglekļa cena, kas izcelsmes valstī jāmaksā par importētajās precēs iegultajām emisijām, ņemot vērā visas atlaides vai citus pieejamos kompensācijas veidus.

3.   Komisija attiecīgajām kompetentajām iestādēm periodiski paziņo to importētāju vai netiešo pārstāvju muitā, kas iedibināti dalībvalstī, sarakstu, tostarp attiecīgos pamatojumus, attiecībā uz kuriem tai ir pamats uzskatīt, ka tie nav izpildījuši pienākumu iesniegt OIM ziņojumu saskaņā ar 1. punktu.

4.   Ja Komisija uzskata, ka OIM ziņojums ir nepilnīgs vai nepareizs, tā paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā importētājs ir iedibināts, vai situācijās, uz kurām attiecas 32. pants, netiešais pārstāvis muitā ir iedibināts, papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu minētā ziņojuma papildināšanai vai labošanai. Šādu informāciju paziņo orientējošiem mērķiem, neskarot minētās kompetentās iestādes galīgo novērtējumu. Minētā kompetentā iestāde sāk koriģēšanas procedūru un paziņo importētājam vai situācijās, uz kurām attiecas 32. pants, netiešajam pārstāvim muitā papildu informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma labošanai. Attiecīgā gadījumā minētais importētājs vai minētais netiešais pārstāvis muitā iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei un Komisijai koriģētu ziņojumu.

5.   Ja šā panta 4. punktā minētā dalībvalsts kompetentā iestāde sāk koriģēšanas procedūru, tostarp ņemot vērā informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 4. punktu, un konstatē, ka importētājs vai attiecīgā gadījumā saskaņā 32. pantu netiešais pārstāvis muitā nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai labotu OIM ziņojumu, vai ja attiecīgā kompetentā iestāde konstatē, tostarp ņemot vērā informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 3. punktu, ka importētājs vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešais pārstāvis muitā nav izpildījis pienākumu iesniegt OIM ziņojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, minētā kompetentā iestāde importētājam vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešajam pārstāvim muitā uzliek iedarbīgu, samērīgu un atturošu sodu. Šajā nolūkā kompetentā iestāde paziņo importētājam vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešajam pārstāvim muitā un sniedz Komisijai informāciju par:

a)

secinājumu un minētā secinājuma iemeslus, ka importētājs vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešais pārstāvis muitā nav izpildījis pienākumu iesniegt ziņojumu par attiecīgo ceturksni vai nav veicis vajadzīgos pasākumus, lai labotu ziņojumu;

b)

importētājam vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešajam pārstāvim muitā uzliktā soda apmēru;

c)

dienu, līdz kurai sods ir jānomaksā;

d)

to, kā importētājam vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešajam pārstāvim muitā jārīkojas, lai samaksātu sodu; un

e)

importētāja vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 32. pantu netiešā pārstāvja muitā tiesībām iesniegt pārsūdzību.

6.   Ja kompetentā iestāde pēc informācijas saņemšanas no Komisijas saskaņā ar šo pantu nolemj neveikt nekādas darbības, kompetentā iestāde attiecīgi informē Komisiju.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz:

a)

ziņojamo informāciju, minētā ziņojuma sniegšanas līdzekļiem un formātu, tostarp detalizētu informāciju par katru izcelsmes valsti un preču veidu, lai pamatotu 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās kopsummas, un visu attiecīgo atlaižu vai cita veida pieejamās kompensācijas piemēriem, kā minēts 2. punkta d) apakšpunktā;

b)

saskaņā ar 5. punktu uzliekamo sodu indikatīvo apmēru, un kritērijiem, kas jāņem vērā, nosakot faktisko apmēru, tostarp ziņojuma nesniegšanas smaguma pakāpi un ilgumu;

c)

sīki izstrādātiem noteikumiem par 2. punkta d) apakšpunktā minētās gada vidējās oglekļa cenas, kas izteikta ārvalstu valūtā, konvertēšanu euro pēc gada vidējā valūtas maiņas kursa;

d)

detalizētiem noteikumiem attiecībā uz IV pielikumā izklāstīto aprēķina metožu elementiem, tostarp, nosakot ražošanas procesu sistēmas robežas, emisijas faktorus, iekārtām specifiskās faktisko emisiju vērtības un to attiecīgo piemērošanu atsevišķām precēm, kā arī izklāstot metodes, ar kurām nodrošina datu ticamību, tostarp detalizācijas pakāpi; un

e)

līdzekļiem un formātu ziņošanas prasībām par netiešajām emisijām importētās precēs; šajā formātā būtu jānorāda elektroenerģijas daudzums, kas izmantots I pielikumā uzskaitīto preču ražošanā, kā arī ar šo elektroenerģiju saistītā izcelsmes valsts, ražošanas avots un emisijas faktori.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 29. panta 2. punktā. Tos piemēro precēm, kas importētas šīs regulas 32. pantā minētajā pārejas laikā, un to pamatā ir spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz iekārtām, kas ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

XI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2023. gada 1. oktobra. Tomēr:

a)

regulas 5., 10., 14., 16. un 17. pantu piemēro no 2024. gada 31. decembra;

b)

regulas 2. panta 2. punktu, 4. pantu, 6.– 9. pantu, 15. un 19. pantu, 20. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 21.– 27. pantu un 31. pantu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 10. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. ROSWALL


(1)  OV C 152, 6.4.2022., 181. lpp.

(2)  OV C 301, 5.8.2022., 116. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 25. aprīļa lēmums.

(4)  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/708 (2019. gada 15. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, 2021.–2030. gada periodam nosakot sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam (OV L 120, 8.5.2019., 20. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas prasības un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(13)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 334, 31.12.2018., 94. lpp.).

(14)  Padomes Lēmums 2006/500/EK (2006. gada 29. maijs), lai Eiropas Kopiena noslēgtu Enerģētikas kopienas līgumu (OV L 198, 20.7.2006., 15. lpp.).

(15)  Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24. lpp.).

(16)  Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(19)  Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(20)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(22)  Padomes Regula (EK) Nr. 1186/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 324, 10.12.2009., 23. lpp.).

(23)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(24)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).

(25)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 (2018. gada 19. decembris), ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (OV L 59, 27.2.2019., 8. lpp.).

(26)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 (2010. gada 12. novembris) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Preču un siltumnīcefekta gāzu saraksts

1.   

Preču identifikācijas nolūkā šo regulu piemēro precēm, uz kurām attiecas šajā tabulā norādītie kombinētās nomenklatūras (KN) kodi. KN kodi ir noteikti Regulā (EEK) Nr. 2658/87.

2.   

Šajā regulā siltumnīcefekta gāzes, kas saistītas ar 1. punktā minētajām precēm, ir tās, kas attiecīgajām precēm norādītas šajā tabulā.

Cements

KN kods

Siltumnīcefekta gāze

2507 00 80 – citi kaolīnmāli

Oglekļa dioksīds

2523 10 00 – cementa klinkeri

Oglekļa dioksīds

2523 21 00 – baltais portlandcements, mākslīgi iekrāsots vai nekrāsots

Oglekļa dioksīds

2523 29 00 – citāds portlandcements

Oglekļa dioksīds

2523 30 00 – aluminātcements

Oglekļa dioksīds

2523 90 00 – citi hidrauliskie cementi

Oglekļa dioksīds

Elektroenerģija

KN kods

Siltumnīcefekta gāze

2716 00 00 – elektriskā enerģija

Oglekļa dioksīds

Mēslošanas līdzekļi

KN kods

Siltumnīcefekta gāze

2808 00 00 – slāpekļskābe; sulfoslāpekļskābes

Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds

2814 – bezūdens amonjaks vai amonjaka ūdens šķīdums

Oglekļa dioksīds

2834 21 00 – kālija nitrāti

Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds

3102 – minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi

Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds

3105 – minerālie vai ķīmiskie mēslojumi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus: slāpekli, fosforu, kāliju; citādi mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētās preces, tabletēs vai līdzīgās formās vai iepakojumos, ar bruto masu ne vairāk kā 10 kg

Izņemot: 3105 60 00 – minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus mēslojuma elementus – fosforu un kāliju

Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds

Dzelzs un tērauds

KN kods

Siltumnīcefekta gāze

72

– dzelzs un tērauds

Izņemot:

 

7202 2 – ferosilīcijs

 

7202 30 00 – ferosilīcijmangāns

 

7202 50 00 – ferohromsilīcijs

 

7202 70 00 – feromolibdēns

 

7202 80 00 – ferovolframs un ferosilīcijvolframs

 

7202 91 00 – ferotitāns un ferosilīcijtitāns

 

7202 92 00 – ferovanādijs

 

7202 93 00 – feroniobijs

 

7202 99 – citi:

 

7202 99 10 – ferofosfors

 

7202 99 30 – ferosilīcijmagnijs

 

7202 99 80 – citi

 

7204 – dzelzs atkritumi un lūžņi; lietņi lūžņu pārliešanai un tērauds

Oglekļa dioksīds

2601 12 00 – aglomerētas dzelzsrūdas un koncentrāti, izņemot apdedzināto dzelzs pirītu

Oglekļa dioksīds

7301 – dzelzs vai tērauda rievkonstrukcijas urbtas vai neurbtas, perforētas vai neperforētas, monolītas vai izgatavotas no saliktiem elementiem; metināti dzelzs vai tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

Oglekļa dioksīds

7302 – dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, pārmiju stieņi un citādi šķērssavienojumi, gulšņi, uzliktņi, paliktņi, ķīļi, balstpaliktņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņi un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai

Oglekļa dioksīds

7303 00 – caurules, caurulītes un dobie profili, no čuguna

Oglekļa dioksīds

7304 – dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda bezšuvju caurules, caurulītes un dobie profili:

Oglekļa dioksīds

7305 – citas dzelzs vai tērauda caurules un caurulītes (piemēram, metinātas, kniedētas vai tamlīdzīgi sastiprinātas) ar apaļu šķērsgriezumu, kura ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm

Oglekļa dioksīds

7306 – citādi dzelzs vai tērauda cauruļvadi, caurules, caurulītes un dobie profili (piemēram, ar vaļējo šuvi vai metināti, kniedēti vai citādi sastiprināti)

Oglekļa dioksīds

7307 – dzelzs vai tērauda piederumi caurulēm vai caurulītēm (piemēram, savienojumi, līkumi, uzmavas)

Oglekļa dioksīds

7308 – metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tiltus un to sekcijas, slūžu vārtus, torņus, režģu konstrukcijas, jumtus, jumta konstrukcijas, durvis un logus un to rāmjus, durvju sliekšņus, slēģus, balustrādes, balstus un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Oglekļa dioksīds

7309 00 – dzelzs vai tērauda tvertnes, cisternas, rezervuāri un tamlīdzīgas tilpnes jebkuru materiālu (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 l, ar apšuvumu vai siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma:

Oglekļa dioksīds

7310 – dzelzs vai tērauda cisternas, mucas, cilindri, kannas, kastes un tamlīdzīgas tilpnes jebkura materiāla (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību ne vairāk kā 300 l, ar apšuvumu vai bez tā, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma:

Oglekļa dioksīds

7311 00 – dzelzs vai tērauda tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei

Oglekļa dioksīds

7318 – dzelzs vai tērauda skrūves, bultskrūves, uzgriežņi, kokskrūves, ieskrūvējamie āķi, kniedes, ierievji, šķelttapas, paplākšņi (ieskaitot atsperplāksnes) un tamlīdzīgi izstrādājumi

Oglekļa dioksīds

7326 – citādi dzelzs vai tērauda izstrādājumi

Oglekļa dioksīds

Alumīnijs

KN kods

Siltumnīcefekta gāze

7601 – neapstrādāts alumīnijs

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7603 – alumīnija pulveri un plēksnes

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7604 – alumīnija stieņi un profili

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7605 – alumīnija stieple

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7606 – alumīnija plātnes, loksnes un sloksnes, kas ir biezākas par 0,2 mm

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7607 – alumīnija folija (spiesta vai nespiesta, uz papīra, kartona, plastmasas vai tamlīdzīgu materiālu pamatnes vai bez pamatnes), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatni) ne vairāk kā 0,2 mm

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7608 – alumīnija caurules un caurulītes

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7609 00 00 – alumīnija cauruļu savienotājelementi (piemēram, savienojumi, leņķa gabali, uzmavas)

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7610 – alumīnija konstrukcijas (izņemot saliekamas būvkonstrukcijas, kas minētas pozīcijā 9406 ) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, piloni, režģu masti, jumta pārsegumi, būvkopnes, durvis, logi un to aplodas, durvju sliekšņi, margas, balsti un kolonnas); alumīnija plāksnes, stieņi, profili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7611 00 00 – alumīnija cisternas, tvertnes, kubli un tamlīdzīgas tilpnes jebkuras vielas (izņemot saspiestu vai sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 l, ar apšuvumu vai bez tā, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7612 – alumīnija cisternas, mucas, trumuļi, kastes un tamlīdzīgas tilpnes (ieskaitot neizjaucamas vai saliekamas cilindriskas tilpnes) jebkuras vielas (izņemot saspiestu vai sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību ne vairāk kā 300 l, ar apdari vai bez tās, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7613 00 00 – alumīnija tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7614 – alumīnija stiepļu vijumi, troses, pītas lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7616 – citādi alumīnija izstrādājumi

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

Ķīmiskas vielas

KN kods

Siltumnīcefekta gāze

2804 10 00 – ūdeņradis

Oglekļa dioksīds


II PIELIKUMS

Tādu preču saraksts, attiecībā uz kurām jāņem vērā tikai tiešās emisijas saskaņā ar 7. panta 1. punktu

Dzelzs un tērauds

KN kods

Siltumnīcefekta gāze

72

– dzelzs un tērauds

Izņemot:

 

7202 2 – ferosilīcijs

 

7202 30 00 – ferosilīcijmangāns

 

7202 50 00 – ferohromsilīcijs

 

7202 70 00 – feromolibdēns

 

7202 80 00 – ferovolframs un ferosilīcijvolframs

 

7202 91 00 – ferotitāns un ferosilīcijtitāns

 

7202 92 00 – ferovanādijs

 

7202 93 00 – feroniobijs

 

7202 99 – citi:

 

7202 99 10 – ferofosfors

 

7202 99 30 – ferosilīcijmagnijs

 

7202 99 80 – citi

 

7204 – dzelzs atkritumi un lūžņi; lietņi lūžņu pārliešanai un tērauds

Oglekļa dioksīds

7301 – dzelzs vai tērauda rievkonstrukcijas urbtas vai neurbtas, perforētas vai neperforētas, monolītas vai izgatavotas no saliktiem elementiem; metināti dzelzs vai tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

Oglekļa dioksīds

7302 – dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, pārmiju stieņi un citādi šķērssavienojumi, gulšņi, uzliktņi, paliktņi, ķīļi, balstpaliktņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņi un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai

Oglekļa dioksīds

7303 00 – caurules, caurulītes un dobie profili, no čuguna

Oglekļa dioksīds

7304 – dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda bezšuvju caurules, caurulītes un dobie profili:

Oglekļa dioksīds

7305 – citas dzelzs vai tērauda caurules un caurulītes (piemēram, metinātas, kniedētas vai tamlīdzīgi sastiprinātas) ar apaļu šķērsgriezumu, kura ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm

Oglekļa dioksīds

7306 – citādi dzelzs vai tērauda cauruļvadi, caurules, caurulītes un dobie profili (piemēram, ar vaļējo šuvi vai metināti, kniedēti vai citādi sastiprināti)

Oglekļa dioksīds

7307 – dzelzs vai tērauda piederumi caurulēm vai caurulītēm (piemēram, savienojumi, līkumi, uzmavas)

Oglekļa dioksīds

7308 – metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tiltus un to sekcijas, slūžu vārtus, torņus, režģu konstrukcijas, jumtus, jumta konstrukcijas, durvis un logus un to rāmjus, durvju sliekšņus, slēģus, balustrādes, balstus un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Oglekļa dioksīds

7309 00 – dzelzs vai tērauda tvertnes, cisternas, rezervuāri un tamlīdzīgas tilpnes jebkuru materiālu (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 l, ar apšuvumu vai siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma

Oglekļa dioksīds

7310 – dzelzs vai tērauda cisternas, mucas, cilindri, kannas, kastes un tamlīdzīgas tilpnes jebkura materiāla (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību ne vairāk kā 300 l, ar apšuvumu vai bez tā, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma

Oglekļa dioksīds

7311 00 – dzelzs vai tērauda tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei

Oglekļa dioksīds

7318 – dzelzs vai tērauda skrūves, bultskrūves, uzgriežņi, kokskrūves, ieskrūvējamie āķi, kniedes, ierievji, šķelttapas, paplākšņi (ieskaitot atsperplāksnes) un tamlīdzīgi izstrādājumi:

Oglekļa dioksīds

7326 – citādi dzelzs vai tērauda izstrādājumi

Oglekļa dioksīds

Alumīnijs

KN kods

Siltumnīcefekta gāze

7601 – neapstrādāts alumīnijs

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7603 – alumīnija pulveri un plēksnes

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7604 – alumīnija stieņi un profili

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7605 – alumīnija stieple

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7606 – alumīnija plātnes, loksnes un sloksnes, kas ir biezākas par 0,2 mm

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7607 – alumīnija folija (spiesta vai nespiesta, uz papīra, kartona, plastmasas vai tamlīdzīgu materiālu pamatnes vai bez pamatnes), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatni) ne vairāk kā 0,2 mm

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7608 – alumīnija caurules un caurulītes

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7609 00 00 – alumīnija cauruļu savienotājelementi (piemēram, savienojumi, leņķa gabali, uzmavas)

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7610 – alumīnija konstrukcijas (izņemot saliekamas būvkonstrukcijas, kas minētas pozīcijā 9406 ) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, piloni, režģu masti, jumta pārsegumi, būvkopnes, durvis, logi un to aplodas, durvju sliekšņi, margas, balsti un kolonnas); alumīnija plāksnes, stieņi, profili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7611 00 00 – alumīnija cisternas, tvertnes, kubli un tamlīdzīgas tilpnes jebkuras vielas (izņemot saspiestu vai sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 l, ar apšuvumu vai bez tā, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7612 – alumīnija cisternas, mucas, trumuļi, kastes un tamlīdzīgas tilpnes (ieskaitot neizjaucamas vai saliekamas cilindriskas tilpnes) jebkuras vielas (izņemot saspiestu vai sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību ne vairāk kā 300 l, ar apdari vai bez tās, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7613 00 00 – alumīnija tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7614 – alumīnija stiepļu vijumi, troses, pītas lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7616 – citādi alumīnija izstrādājumi

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

Ķīmiskas vielas

KN kods

Siltumnīcefekta gāze

2804 10 00 – ūdeņradis

Oglekļa dioksīds


III PIELIKUMS

Trešās valstis un teritorijas, kas 2. panta nolūkā neietilpst šīs regulas darbības jomā

1.   TREŠĀS VALSTIS UN TERITORIJAS, KAS NEIETILPST ŠĪS REGULAS DARBĪBAS JOMĀ

Šo regulu nepiemēro precēm, kuru izcelsme ir šādās valstīs:

Islande

Lihtenšteina

Norvēģija

Šveice

Šo regulu nepiemēro precēm, kuru izcelsme ir šādās teritorijās:

Bīzingena

Helgolande

Livinjo

Seūta

Melilja

2.   TREŠĀS VALSTIS UN TERITORIJAS, KAS NEIETILPST ŠĪS REGULAS DARBĪBAS JOMĀ ATTIECĪBĀ UZ ELEKTROENERĢIJAS IMPORTU SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJĀ

[Trešās valstis vai teritorijas, kas Komisijai jāpievieno vai jāsvītro saskaņā ar 2. panta 11. punktu.]


IV PIELIKUMS

Iegulto emisiju aprēķināšanas metodes 7. panta nolūkā

1.   DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā un V un VI pielikumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“vienkāršas preces” ir preces, kas saražotas ražošanas procesā, kam vajadzīgi tikai ielaides materiāli (prekursori) un kurināmais ar nulles iegultajām emisijām;

b)

“kompleksas preces” ir preces, kas nav vienkāršas preces;

c)

“īpatnējās iegultās emisijas” ir vienā tonnā preču iegultās emisijas, kas izteiktas kā tonnas CO2e emisiju uz tonnu preču;

d)

“CO2 emisijas faktors” ir ģeogrāfiskajā apgabalā no fosilā kurināmā saražotās elektroenerģijas vidējā svērtā CO2 intensitāte. emisijas faktoru iegūst, dalot elektroenerģijas nozares paziņotās CO2 emisijas ar tādas elektroenerģijas bruto apjomu, kura attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā saražota, izmantojot fosilo kurināmo; to izsaka tonnās CO2 uz megavatstundu;

e)

“emisijas faktors elektroenerģijai” ir CO2e izteikta standartvērtība, kas atspoguļo preču ražošanā patērētās elektroenerģijas emisiju intensitāti;

f)

“elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru persona piekrīt pirkt elektroenerģiju tieši no elektroenerģijas ražotāja;

g)

“pārvades sistēmas operators” ir operators, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 35. punktā (1).

2.   FAKTISKO ĪPATNĒJO IEGULTO EMISIJU NOTEIKŠANA VIENKĀRŠĀM PRECĒM

Lai noteiktu konkrētajā iekārtā saražotu vienkāršu preču īpatnējās faktiskās iegultās emisijas, vērā ņem tiešās un attiecīgā gadījumā netiešās emisijas. Šajā nolūkā izmanto šādu vienādojumu:

Formula

kur:

SEEg

ir preču g īpatnējās iegultās emisijas, kas izteiktas kā CO2e uz tonnu;

AttrEmg

ir uz precēm g attiecinātās emisijas; un

ALg

ir preču aktivitātes līmenis, kas ir attiecīgajā iekārtā saražoto preču daudzums pārskata periodā.

“Attiecinātās emisijas” ir tā iekārtas emisiju daļa pārskata periodā, ko izraisījis ražošanas process, kura rezultātā rodas preces g, ja tiek piemērotas ražošanas procesa sistēmas robežas, kas noteiktas saskaņā ar 7. panta 7. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos. Attiecinātās emisijas aprēķina ar šādu vienādojumu:

Formula

kur:

DirEm

ir ražošanas procesā radušās tiešās emisijas, kas izteiktas kā tonnas CO2e, sistēmas robežās, kas minētas saskaņā ar 7. panta 7. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos, un

IndirEm

ir netiešās emisijas, kas rodas preču ražošanas procesos patērētās elektroenerģijas ražošanas procesā un izteiktas CO2e tonnās, sistēmas robežās, kas minētas īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 7. panta 7. punktu.

3.   FAKTISKO IEGULTO EMISIJU NOTEIKŠANA KOMPLEKSĀM PRECĒM

Lai noteiktu konkrētajā iekārtā saražotu vienkāršu preču īpatnējās faktiskās iegultās emisijas, izmanto šādu vienādojumu:

Formula

kur:

AttrEmg

ir uz precēm g attiecinātās emisijas;

ALg

ir preču aktivitātes līmenis, kas ir attiecīgajā iekārtā saražoto preču daudzums pārskata periodā, un

EEInpMat

ir ražošanas procesā patērēto ielaides materiālu (prekursoru) iegultās emisijas. Vērā ņem tikai tos ielaides materiālus (prekursorus), kas uzskaitīti kā relevanti ražošanas procesa sistēmas robežām, kā norādīts saskaņā ar 7. panta 7. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā. Relevanto EEInpMat aprēķina šādi:

Formula

kur:

Mi

ražošanas procesā izmantotā ielaides materiāla (prekursora) i masa un

SEEi

ir ielaides materiāla (prekursora) i īpatnējās iegultās emisijas. Attiecībā uz SEEi iekārtas operators izmanto to emisiju vērtību, kuras rodas iekārtā, kurā ielaides materiāls (prekursors) saražots, ar nosacījumu, ka minētās iekārtas datus var precīzi izmērīt.

4.   7. PANTA 2. UN 3. PUNKTĀ MINĒTO STANDARTVĒRTĪBU NOTEIKŠANA

Lai noteiktu standartvērtības, iegulto emisiju noteikšanā izmanto tikai faktiskās vērtības. Ja faktisko datu nav, var izmantot literatūrā minētas vērtības. Pirms tiek savākti dati, kas vajadzīgi, lai noteiktu attiecīgās standartvērtības katram I pielikumā uzskaitītajam preču veidam, Komisija publicē norādījumus, kāda pieeja izmantojama, lai izdarītu korekcijas par atlikumgāzēm vai siltumnīcefekta gāzēm, ko izmanto kā procesa ielaides materiālu. Labāko pieejamo datu pamatā ir ticama un publiski pieejama informācija. Standartvērtības periodiski pārskata ar īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 7. panta 7. punktu, pamatojoties uz visjaunāko un ticamāko informāciju, tostarp, pamatojoties uz trešās valsts vai trešo valstu grupas sniegto informāciju.

4.1.   7. panta 2. punktā minētās standartvērtības

Ja atzītais OIM deklarētājs nevar pienācīgi noteikt faktiskās emisijas, izmanto standartvērtības. Minētās vērtības nosaka pēc vidējās emisiju intensitātes katrā eksportētājvalstī un katrai no I pielikumā uzskaitītajām precēm (izņemot elektroenerģiju), kam pieskaita proporcionāli izstrādātu palielinājumu. Šo palielinājumu nosaka īstenošanas aktos, kas pieņemti, ievērojot 7. panta 7. punktu, un, pamatojoties uz jaunāko un uzticamāko informāciju, tostarp pārejas laikā savākto informāciju, to nosaka tādā līmenī, kas ir piemērots, lai nodrošinātu OIM vidisko integritāti. Ja uzticamus datus par eksportētājvalsti kādam preču veidam nevar piemērot, standartvērtības nosaka, pamatojoties uz vidējo emisiju intensitāti X % ES ETS iekārtu ar sliktākajiem rādītājiem attiecībā uz minēto preču veidu. X vērtību nosaka īstenošanas aktos, kas pieņemti, ievērojot 7. panta 7. punktu, un, pamatojoties uz jaunāko un uzticamāko informāciju, tostarp pārejas laikā savākto informāciju, to nosaka tādā līmenī, kas ir piemērots, lai nodrošinātu OIM vidisko integritāti.

4.2.   Šīs regulas 7. panta 3. punktā minētās standartvērtības importētai elektroenerģijai

Importētās elektroenerģijas standartvērtības nosaka trešai valstij, trešo valstu grupai vai trešās valsts reģionam, pamatojoties vai nu uz specifiskām standartvērtībām saskaņā ar 4.2.1. punktu, vai, ja minētās vērtības nav pieejamas, uz alternatīvām standartvērtībām saskaņā ar 4.2.2. punktu.

Ja elektroenerģiju ražo trešā valstī, trešo valstu grupā vai trešās valsts reģionā un tranzītā piegādā caur trešām valstīm, trešo valstu grupām vai trešās valsts reģioniem, vai dalībvalstīm, lai to importētu Savienībā, izmantojamās standartvērtības ir tās trešās valsts, trešo valstu grupas vai trešās valsts reģiona standartvērtības, kurā elektroenerģija tika saražota.

4.2.1.   Trešai valstij, trešo valstu grupai vai trešās valsts reģionam specifiskās standartvērtības

Specifiskās standartvērtības nosaka kā CO2 emisijas faktoru trešā valstī, trešo valstu grupā vai trešās valsts reģionā, pamatojoties uz labākajiem datiem, kas Komisijai pieejami.

4.2.2.   Alternatīvās standartvērtības

Ja trešai valstij, trešo valstu grupai vai trešās valsts reģionam specifiska standartvērtība nav pieejama, alternatīvo elektroenerģijas standartvērtību nosaka kā CO2 emisijas faktoru Savienībā.

Ja, pamatojoties uz ticamiem datiem, var pierādīt, ka CO2 emisijas faktors trešā valstī, trešo valstu grupā vai trešās valsts reģionā ir zemāks par Komisijas noteikto specifisko standartvērtību vai zemāks par CO2 emisijas faktoru Savienībā, minētajai trešai valstij, trešo valstu grupai vai trešās valsts reģionam var izmantot alternatīvu standartvērtību, kuras pamatā ir minētais CO2 emisijas faktors.

4.3   Iegulto netiešo emisiju standartvērtības

Standartvērtības netiešajām emisijām, kas iegultas trešā valstī ražotā precē, nosaka, izmantojot standartvērtību, ko aprēķina, pamatojoties vai nu uz Savienības elektrotīkla emisijas faktora, izcelsmes valsts elektroenerģijas tīkla emisijas faktora, vai izcelsmes valsts cenu nosakošā avota CO2 emisijas faktora vidējo vērtību, ko aprēķina, pamatojoties uz minētās preces ražošanā izmantotās elektroenerģijas vidējo vērtību.

Ja trešā valsts vai trešo valstu grupa, pamatojoties uz ticamiem datiem, Komisijai pierāda, ka vidējais elektroenerģijas struktūras emisijas faktors vai cenu noteicošo avotu vidējais CO2 emisijas faktors šajā trešā valstī vai šajā trešo valstu grupā ir zemāks par netiešo emisiju standartvērtību, šai valstij vai valstu grupai nosaka alternatīvu standartvērtību, kuras pamatā ir vidējais CO2 emisijas faktors.

Komisija ne vēlāk kā 2025. gada 30. jūnijā pieņem īstenošanas aktu, ievērojot 7. panta 7. punktu, lai sīkāk precizētu, kuras no pirmajā daļā noteiktajām aprēķina metodēm piemēro standartvērtību aprēķināšanai. Šajā nolūkā Komisija pamatojas uz visjaunākajiem un ticamākajiem datiem, tostarp uz pārejas laikā savāktajiem datiem par elektroenerģijas daudzumu, kas izmantots I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai, kā arī par izcelsmes valsti, ražošanas avotu un emisijas faktoriem, kas saistīti ar minēto elektroenerģiju. Konkrēto aprēķina metodi nosaka, pamatojoties uz vispiemērotāko veidu, kā sasniegt abus šādus kritērijus:

oglekļa emisiju pārvirzes novēršana,

OIM vidiskās integritātes nodrošināšana.

5.   NOSACĪJUMI PAR FAKTISKO IEGULTO EMISIJU PIEMĒROŠANU IMPORTĒTAJAI ELEKTROENERĢIJAI

Atzītais OIM deklarētājs 7. panta 3. punktā minētajai aprēķināšanai standartvērtību vietā var piemērot faktiskās iegultās emisijas, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie kritēriji:

a)

uz elektroenerģijas daudzumu, par kuru tiek apgalvots, ka tiek izmantotas faktiskās iegultās emisijas, attiecas elektroenerģijas pirkuma līgums starp atzīto OIM deklarētāju un elektroenerģijas ražotāju, kas atrodas trešā valstī;

b)

iekārta, kas ražo elektroenerģiju, ir vai nu tieši savienota ar Savienības pārvades sistēmu, vai arī var pierādīt, ka eksportēšanas brīdī nevienā punktā tīklā starp iekārtu un Savienības pārvades sistēmu nav bijusi fiziska tīkla pārslodze;

c)

iekārta, kas ražo elektroenerģiju, neemitē vairāk kā 550 gramus fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz elektroenerģijas kilovatstundu;

d)

visi atbildīgie pārvades sistēmu operatori izcelsmes valstī, galamērķa valstī un attiecīgā gadījumā ikvienā tranzītvalstī ir stingri nominējuši elektroenerģijas daudzumu, par kuru tiek apgalvots, ka tiek izmantotas faktiskās iegultās emisijas, un nominētā jauda un elektroenerģijas ražošana elektroenerģijas ražošanas iekārtā attiecas uz to pašu laika periodu, kas nav ilgāks par vienu stundu;

e)

iepriekš minēto kritēriju izpildi sertificē akreditēts verificētājs, kurš saņem vismaz ikmēneša starpposma ziņojumus, kas apliecina, kā ir izpildīti iepriekš minētie kritēriji.

Saskaņā ar elektroenerģijas pirkuma līgumu uzkrāto elektroenerģijas daudzumu un tās atbilstošās faktiskās iegultās emisijas izslēdz attiecīgi no valsts emisijas faktora vai CO2 emisijas faktora aprēķina, ko izmanto, lai aprēķinātu preču ražošanā izmantotās elektroenerģijas netiešās iegultās emisijas saskaņā ar 4.3. punktu.

6.   NOSACĪJUMI PAR FAKTISKO IEGULTO EMISIJU PIEMĒROŠANU NETIEŠAJĀM EMISIJĀM

Atzītais OIM deklarētājs 7. panta 4. punktā minētajam aprēķinam standartvērtību vietā var piemērot faktiskās iegultās emisijas, ja tas var pierādīt tiešu tehnisku saikni starp iekārtu, kurā importētā prece ir ražota, un elektroenerģijas ražošanas avotu, vai ja minētās iekārtas operators ir noslēdzis elektroenerģijas pirkuma līgumu ar trešās valsts elektroenerģijas ražotāju par tādu elektroenerģijas daudzumu, attiecībā uz kuru tiek prasīts izmantot specifisku vērtību.

7.   REGULAS 7. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO STANDARTVĒRTĪBU PIELĀGOŠANA REĢIONA SPECIFIKAI

Standartvērtības var pielāgot konkrētām teritorijām un trešo valstu reģioniem, kur dominē specifiskas iezīmes attiecībā uz objektīviem emisijas faktoriem. Ja ir pieejami minētajām specifiskajām vietējām iezīmēm pielāgoti dati un var noteikt mērķtiecīgākas standartvērtības, tad var izmantot tās.

Ja tādu preču deklarētāji, kuru izcelsme ir trešā valstī, trešo valstu grupā vai trešās valsts reģionā, pamatojoties uz ticamiem datiem, var pierādīt, ka alternatīvas, reģionam specifiskas, pielāgotas standartvērtības ir zemākas par Komisijas noteiktajām standartvērtībām, tad šādus reģionam specifiskus pielāgojumus var izmantot.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).


V PIELIKUMS

Uzskaites prasības informācijai, ko izmanto iegulto emisiju aprēķināšanai 7. panta 5. punkta nolūkā

1.   DATU MINIMUMS, KAS JĀGLABĀ IMPORTĒTO PREČU ATZĪTAM OIM DEKLARĒTĀJAM

1.

Atzītā OIM deklarētāja identifikācijas dati:

a)

nosaukums;

b)

OIM konta numurs.

2.

Dati par importētajām precēm:

a)

preču veids un katra preču veida daudzums;

b)

izcelsmes valsts;

c)

faktiskās emisijas vai standartvērtības.

2.   DATU MINIMUMS, KAS ATZĪTAM OIM DEKLARĒTĀJAM JĀGLABĀ PAR IMPORTĒTAJĀS PRECĒS IEGULTAJĀM EMISIJĀM, KAS IR NOTEIKTAS, PAMATOJOTIES UZ FAKTISKAJĀM EMISIJĀM

Par katru importēto preču veidu, ja iegultās emisijas nosaka, pamatojoties uz faktiskajām emisijām, glabā šādus papildu datus:

a)

tās iekārtas identifikācija, kurā preces saražotas;

b)

tās iekārtas operatora kontaktinformācija, kurā preces saražotas;

c)

verifikācijas ziņojumi, kā izklāstīts VI pielikumā;

d)

preču īpatnējās iegultās emisijas.


VI PIELIKUMS

Verifikācijas principi un verifikācijas ziņojumu saturs 8. panta nolūkā

1.   VERIFIKĀCIJAS PRINCIPI

Piemēro šādus principus:

a)

verificētāji veic verifikācijas ar profesionālu skepticismu;

b)

kopējās iegultās emisijas, kas jādeklarē OIM deklarācijā, uzskata par verificētām tikai tad, ja verificētājs ar pamatotu pārliecību konstatē, ka verifikācijas ziņojumā nav būtisku nepatiesu apgalvojumu un būtisku neatbilstību attiecībā uz iegulto emisiju aprēķināšanu saskaņā ar IV pielikuma noteikumiem;

c)

verificētāja veiktie iekārtas apmeklējumi ir obligāti, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti specifiski kritēriji, kas ļauj atteikties no iekārtas apmeklējuma;

d)

lai izlemtu, vai nepatiesas ziņas vai neatbilstības ir būtiskas, verificētājs izmanto robežsliekšņus, kas noteikti īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 8. panta 3. punktu.

Attiecībā uz parametriem, kuriem šādi robežsliekšņi nav noteikti, verificētājs izmanto ekspertu atzinumu par to, vai nepatiesi apgalvojumi vai neatbilstības atsevišķi vai kopā ar citiem nepatiesiem apgalvojumiem vai neatbilstībām, kas pamatoti ar to lielumu un veidu, uzskatāmi par būtiskiem.

2.   VERIFIKĀCIJAS ZIŅOJUMA SATURS

Verificētājs sagatavo verifikācijas ziņojumu, kurā norāda preču iegultās emisijas un precizē visus jautājumus, kas attiecas uz veikto darbu, un tajā ietver vismaz šādu informāciju:

a)

to iekārtu identifikācija, kurā preces saražotas;

b)

to iekārtu operatoru kontaktinformācija, kurās preces saražotas;

c)

piemērojamais pārskata periods;

d)

verificētāja vārds un kontaktinformācija;

e)

verificētāja akreditācijas numurs un akreditācijas struktūras nosaukums;

f)

attiecīgā gadījumā iekārtu apmeklējumu datumi vai iemesli, kāpēc iekārtas nav apmeklētas;

g)

katra deklarēto preču veida daudzumi, kas saražoti pārskata periodā;

h)

iekārtas tiešo emisiju daudzuma noteikšana pārskata periodā;

i)

apraksts par to, kā iekārtas emisijas tiek attiecinātas uz dažādiem preču veidiem;

j)

kvantitatīva informācija par precēm, emisijām un enerģijas plūsmām, kas nav saistītas ar šīm precēm;

k)

komplekso preču gadījumā:

i)

katra izmantotā ielaides materiāla (prekursora) daudzums;

ii)

īpatnējās iegultās emisijas, kas saistītas ar katru no izmantotajiem ielaides materiāliem (prekursoriem);

iii)

ja izmanto faktiskās emisijas: to iekārtu identifikācija, kurās ielaides materiāls (prekursors) ir saražots, un faktiskās emisijas, kas rodas šā materiāla ražošanā;

l)

verificētāja paziņojums, kurā apstiprina, ka tas ar pamatotu pārliecību konstatē, ka ziņojumā nav būtisku nepatiesu apgalvojumu un būtisku neatbilstību attiecībā uz IV pielikuma noteikumiem par aprēķināšanu;

m)

informācija par konstatētām un labotām būtiskām nepatiesām ziņām;

n)

informācija par konstatētām un labotām būtiskām neatbilstībām IV pielikumā izklāstītajiem aprēķināšanas noteikumiem.


16.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 130/105


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/957

(2023. gada 10. maijs),

ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai paredzētu jūras transporta darbību gāzu iekļaušanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un papildu siltumnīcefekta gāzu emisiju un emisiju no papildu kuģu veidiem monitoringu, ziņošanu un verifikāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Parīzes nolīgums (4), kas pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”), stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Tā puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Minētās saistības tika nostiprinātas Glāzgovas klimata paktā, ko saskaņā ar UNFCCC pieņēma 2021. gada 13. novembrī, un šajā paktā UNFCCC Pušu konference, kas ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, atzīst, ka klimata pārmaiņu ietekme būs daudz mazāka, ja temperatūras kāpums būs 1,5 °C, nevis 2 °C, un apņemas arī turpmāk censties temperatūras pieaugumu iegrožot līdz 1,5 °C.

(2)

Parīzes nolīgumā noteiktā 1,5 °C mērķa steidzama īstenošana vēl jo aktuālāka kļuvusi pēc Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestā izvērtējuma ziņojuma, kurā konstatēts, ka globālo sasilšanu līdz 1,5 °C var ierobežot vienīgi tad, ja šajā desmitgadē nekavējoties panāk globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju stingru un noturīgu samazinājumu.

(3)

Klimata un vides problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Komisijas 2019. gada 11. decembrī pieņemtā paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) stūrakmens.

(4)

Eiropas zaļais kurss vienlaikus ir visaptverošu, savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, un jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir padarīt Savienību par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurencei atvērtu ekonomiku, kur ekonomiskā izaugsme ir atsaistīta no resursu patēriņa. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē dažādu nozaru darba ņēmējus. Tajā pašā laikā šādam pārkārtošanās procesam ir savi dzimumu līdztiesības aspekti, tāpat tas sevišķi smagi ietekmē dažas nelabvēlīgā situācijā esošas cilvēku grupas un mazaizsargātas personas, piemēram, gados vecākus ļaudis, cilvēkus ar invaliditāti, personas, kas pieder pie rasu vai etniskām minoritātēm, un personas un mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem. Turklāt pārkārtošanās ir problemātiskāka atsevišķos reģionos, jo īpaši strukturāli nelabvēlīgos un perifēros reģionos, kā arī salās. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un ka neviens netiek atstāts novārtā.

(5)

Tas, cik vajadzīgi un vērtīgi ir sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, kļuva jo skaidrāks, ņemot vērā, cik smagi Savienības iedzīvotāju veselību, dzīves un darba apstākļus un labbūtību ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Kļuva skaidrs, ka jāstiprina mūsu sabiedrības un ekonomikas noturība attiecībā pret ārējiem satricinājumiem un ka jārīkojas laikus, lai šādus satricinājumus novērstu vai vismaz mīkstinātu to sekas, turklāt tā, lai neatstātu novārtā nevienu, arī enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās personas. Eiropas iedzīvotāji joprojām ir cieši pārliecināti, ka šāda pieeja ir sevišķi aktuāla klimata pārmaiņu jautājumā.

(6)

Atjauninātajā nacionāli noteiktajā devumā, kas 2020. gada 17. decembrī iesniegts UNFCCC sekretariātam, Savienība ir apņēmusies visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas apjoms samazinās vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(7)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5), Savienība ir nostiprinājusi tiesību aktos uzdevumu panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam un pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci. Ar minēto regulu ir noteikta arī saistoša Savienības apņemšanās iekšzemes neto siltumnīcefekta gāzu emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un paredzēts, ka visus turpmākos pasākumu projektus vai likumdošanas priekšlikumus, arī budžeta priekšlikumus, Komisijai jācenšas sagatavot atbilstīgi šīs regulas mērķiem un ka neatbilstības gadījumā Komisijai jāizklāsta šādas neatbilstības iemesli attiecīgajiem priekšlikumiem pievienotajos ietekmes novērtējumos.

(8)

Visām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums, lai panāktu ar Regulu (ES) 2021/1119 noteiktos emisiju samazinājumus. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (6) tiek grozīta, lai jūras transporta darbības iekļautu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) nolūkā nodrošināt, ka minētās darbības sniedz taisnīgu pienesumu Savienības paaugstināto klimata mērķu, kā arī Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Tādēļ, lai ņemtu vērā jūras transporta darbību iekļaušanu ES ETS, ir jāgroza arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (7).

(9)

Turklāt, lai ņemtu vērā Savienības palielinātos mērķus klimata jomā, kā arī Parīzes nolīguma mērķus, būtu jāgroza Regulas (ES) 2015/757 darbības joma. Spēcīga monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma ir priekšnoteikums jebkādam tirgus instrumentam, efektivitātes standartam vai attiecīgam pasākumam, ko piemēro Savienības vai pasaules mērogā. Kaut gan oglekļa dioksīda (CO2) emisijas veido lielāko daļu no jūras transporta radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, metāna (CH4) un dislāpekļa oksīda (N2O) emisijas ir ievērojama šādu emisiju daļa. CH4 un N2O emisiju iekļaušana Regulā (ES) 2015/757 sekmētu vidisko integritāti un stimulētu labas prakses izmantošanu, un tā būtu jāpiemēro no 2024. gada. Ģenerālkravas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, veido ievērojamu daļu no visu ģenerālkravu kuģu siltumnīcefekta gāzu emisijām. Lai palielinātu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmas vidisko efektivitāti, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un samazinātu apiešanas risku, no 2025. gada Regulā (ES) 2015/757 būtu jāiekļauj ģenerālkravas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet vismaz 400 tonnas. Atkrastes kuģi rada būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju daļu. Tāpēc minētā regula no 2025. gada būtu jāpiemēro arī atkrastes kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 tonnas un lielāka. Komisijai līdz 2024. gada 31. decembrim būtu jānovērtē, vai Regulā (ES) 2015/757 būtu jāiekļauj papildu kuģu veidi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām.

(10)

Regula (ES) 2015/757 būtu jāgroza tā, lai uzņēmumiem noteiktu pienākumu ziņot par agregēto emisiju datiem uzņēmuma līmenī un iesniegt šādus datus atbildīgajai administrējošajai iestādei un iesniegt minētajai iestādei apstiprināšanai savus verificētos monitoringa plānus. Veicot verifikācijas uzņēmuma līmenī, verificētājam nevajadzētu verificēt emisiju ziņojumus kuģa līmenī vai ziņojumus kuģa līmenī, kas jāiesniedz, ja tiek mainīts uzņēmums, jo minētie ziņojumi kuģa līmenī jau būs verificēti. Lai nodrošinātu saskaņotu administrēšanu un izpildi, struktūrai, kas atbild par atbilstību Regulai (ES) 2015/757, vajadzētu būt tai pašai struktūrai, kas ir atbildīga par atbilstību Direktīvai 2003/87/EK.

(11)

Lai nodrošinātu ES ETS efektīvu darbību administratīvā līmenī un lai ņemtu vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī emisiju no atkrastes kuģiem iekļaušanu Regulas (ES) 2015/757 darbības jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz monitoringa metodēm un noteikumiem un ziņošanas noteikumiem par emisijām, uz kurām attiecas Regula (ES) 2015/757, kā arī attiecībā uz jebkādu citu būtisku informāciju, kas izklāstīta minētajā regulā, noteikumiem par monitoringa plānu apstiprināšanu un to izmaiņām, ko veic atbildīgās administrējošās iestādes, noteikumiem par agregēto emisiju datu monitoringu, ziņošanu un iesniegšanu uzņēmuma līmenī, kā arī noteikumiem par uzņēmuma līmenī agregēto emisiju datu verificēšanu un noteikumiem par verificēšanas ziņojumu sagatavošanu attiecībā uz agregētajiem datiem uzņēmuma līmenī. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(12)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, paredzēt monitoringa, ziņošanas un verifikācijas noteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ES ETS attiecinātu uz jūras transporta darbību, un paredzēt papildu siltumnīcefekta gāzu emisiju un emisiju no papildu kuģu veidiem monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(13)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2015/757,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) 2015/757 grozījumi

Regulu (ES) 2015/757 groza šādi:

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK”;

2)

visā regulas tekstā, izņemot 2. pantu, 5. panta 2. punktu, 21. panta 5) punktu un I un II pielikumu, terminu “CO2” aizstāj ar “siltumnīcefekta gāze” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

3)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Lai veicinātu jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju rentablu samazināšanu, ar šo regulu paredz noteikumus par precīzu siltumnīcefekta gāzu emisijām un citas attiecīgas informācijas no kuģiem, kas ienāk dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās, uzturas tajās un iziet no tām, monitoringu, paziņošanu un verifikāciju.”

;

4)

regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Regulu piemēro kuģiem ar bruto tilpību vismaz 5 000 tonnu apmērā attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos, komercnolūkos pārvadājot kravu vai pasažierus no šādu kuģu pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu, un reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz to nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.

1.a   No 2025. gada 1. janvāra šo regulu piemēro arī ģenerālkravas jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos, komercnolūkos pārvadājot kravu no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu un reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās, un atkrastes kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos, no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu un no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz to nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.

1.b   No 2025. gada 1. janvāra regulu piemēro atkrastes kuģiem ar bruto tilpību vismaz 5 000 tonnu apmērā, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radušās minēto kuģu reisos no to pēdējās piestāšanas ostas uz dalībvalsts jurisdikcijā esošu piestāšanas ostu, reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas uz nākamo piestāšanas ostu, kā arī dalībvalsts jurisdikcijā esošās piestāšanas ostās.

1.c   Siltumnīcefekta gāzes, uz kurām attiecas šī regula, ir šādas:

a)

oglekļa dioksīds (CO2);

b)

attiecībā uz emisijām, kas radušās no 2024. gada – metāns (CH4); un

c)

attiecībā uz emisijām, kas radušās no 2024. gada – dislāpekļa oksīds (N2O).

Ja šajā regulā ir minētas kopējās agregētās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai kopējie agregētie emitētās siltumnīcefekta gāzes daudzumi, tas tiek saprasts kā atsauce uz kopējiem agregētiem daudzumiem katrai gāzei atsevišķi.”

;

5)

regulas 3. pantu groza šādi:

a)

panta a) līdz d) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“a)

“siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir tādu siltumnīcefekta gāzu izplūde no kuģiem, uz kurām saskaņā ar 2. panta 1.c punkta pirmo daļu attiecas šī regula;

b)

“piestāšanas osta” ir piestāšanas osta, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (*1) 3. panta z) punktā;

c)

“reiss” ir jebkura kuģa kustība, kas sākas vai beidzas piestāšanas ostā;

d)

“uzņēmums” ir kuģošanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2003/87/EK 3. panta w) punktā;

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).”;"

b)

panta m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m)

“ziņošanas periods” ir laikposms no katra konkrētā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim; attiecībā uz reisiem, kas sākas un beidzas divos dažādos gados, atbilstīgos datus uzskaita attiecīgajā gadā;”;

c)

pievieno šādus apakšpunktus:

“p)

“atbildīgā administrējošā iestāde” ir Direktīvas 2003/87/EK* 3.gf pantā minētā kuģošanas sabiedrību administrējošā iestāde;

q)

“uzņēmuma līmenī apkopotie emisiju dati” ir to siltumnīcefekta gāzu emisiju summa, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu, un par kurām uzņēmumam jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu attiecībā uz visiem kuģiem, par kuriem tas ir atbildīgs ziņošanas periodā.”;

6)

regulas 4. pantā iekļauj šādu punktu:

“8.   Uzņēmumi saskaņā ar 11.a pantu ziņo par to atbildībā esošo kuģu agregēto emisiju datiem uzņēmuma līmenī ziņošanas periodā.”

;

7)

regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, lai grozītu šīs regulas I un II pielikumu nolūkā ņemt vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā, un Direktīvas 2003/87/EK grozījumus, kā arī lai minētos pielikumus saskaņotu ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minētās direktīvas 14. panta 1. punktu, ar attiecīgajiem starptautiskajiem noteikumiem un starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 23. pantu, lai grozītu šīs regulas I un II pielikumu nolūkā precizēt tajos iekļautos monitoringa metožu elementus, ņemot vērā tehnoloģijas un zinātnes attīstības norises, un lai nodrošinātu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK izveidotās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) efektīvu darbību.

Komisija līdz 2023. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus nolūkā ņemt vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā, kā tas noteikts šā punkta pirmajā daļā. Šādu CH4 un N2O emisiju monitoringa metodes balstās uz tādiem pašiem principiem, uz kādiem balstās CO2 emisiju monitoringa metodes, kas izklāstītas šīs regulas I ielikumā, ar pielāgojumiem, kas vajadzīgi attiecīgo siltumnīcefekta gāzu rakstura dēļ. Šīs regulas I pielikumā izklāstītās metodes un šīs regulas II pielikumā izklāstītos noteikumus attiecīgā gadījumā saskaņo ar metodēm un noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un Direktīvas 2009/16/EK grozīšanu.”

;

8)

regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

uzņēmuma nosaukums un kontaktpersonas adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese un SJO sabiedrības un reģistrētā īpašnieka unikālais identifikācijas numurs;”;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Uzņēmumi izmanto standartizētus monitoringa plānus, kuru pamatā ir veidlapas, un tie minētos monitoringa plānus iesniedz, izmantojot automatizētas sistēmas un datu apmaiņas formātus. Minētās veidlapas, tostarp tehniskos noteikumus par to vienveidīgu piemērošanu un tehniskos noteikumus par to automātisku nosūtīšanu, nosaka Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

;

c)

pievieno šādus punktus:

“6.   Līdz 2024. gada 1. aprīlim uzņēmumi par katru savu kuģi, uz kuru attiecas šīs regulas darbības joma, atbildīgajai administrējošajai iestādei iesniedz monitoringa plānu, kuru verificētājs ir novērtējis kā atbilstīgu šai regulai un kurš atspoguļo metāna un CH4 un N2O emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā.

7.   Neatkarīgi no 6. punkta par kuģiem, uz kuriem šī regula pirmo reizi attiecināma pēc 2024. gada 1. janvāra, uzņēmumi šīs regulas prasībām atbilstošu monitoringa plānu atbildīgajai administrējošajai iestādei iesniedz bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra kuģa pirmās ienākšanas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā.

8.   Līdz 2025. gada 6. jūnijam atbildīgās administrējošās iestādes apstiprina monitoringa plānus, ko uzņēmumi iesnieguši saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā panta trešo daļu. Attiecībā uz kuģiem, uz kuriem Direktīva 2003/87/EK attiecas pirmo reizi pēc 2024. gada 1. janvāra, atbildīgā administrējošā iestāde apstiprina iesniegto monitoringa plānu četru mēnešu laikā pēc kuģa pirmās ienākšanas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā punkta trešo daļu.

Komisija līdz 2023. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu nolūkā grozīt 6.–10. pantu attiecībā uz noteikumiem minētajos pantos par monitoringa plāniem, lai ņemtu vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par to, kā atbildīgās administrējošās iestādes apstiprina monitoringa plānus.”

;

9)

regulas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Izmaiņas monitoringa plānā saskaņā ar šā panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu izvērtē verificētājs saskaņā ar 13. panta 1. punktu. Pēc izvērtējuma verificētājs paziņo uzņēmumam, vai minētās izmaiņas ir atbilstīgas. Uzņēmums izmainīto monitoringa plānu iesniedz atbildīgajai administrējošajai iestādei pēc tam, kad tas saņēmis verificētāja paziņojumu, ka monitoringa plāns ir atbilstīgs.”

;

b)

pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Atbildīgā administrējošā iestāde apstiprina izmaiņas monitoringa plānā atbilstīgi šā panta 2. punkta a)–d) apakšpunktam saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā punkta otro daļu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par to, kā atbildīgās administrējošās iestādes apstiprina monitoringa plānu izmaiņas.”

;

10)

regulas 10. panta pirmo daļu papildina ar šādu punktu:

“k)

kopējās agregētās tādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu, un par ko ir jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu, kopā ar nepieciešamo informāciju, ar ko pamato jebkādas attiecīgas atkāpes piemērošanu no minētās direktīvas 12. panta 3. punkta, kuras paredzētas tās 12. panta 3.-e līdz 3.-b punktā.”;

11)

regulas 11. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“No 2025. gada katru gadu līdz 31. martam uzņēmumi par katru to pārziņā esošu kuģi iesniedz atbildīgajai administrējošajai iestādei, attiecīgo karoga valstu iestādēm par kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, un Komisijai emisiju ziņojumu attiecībā uz visu iepriekšējā gada ziņošanas laikposmu, kuru verificētājs verificējis kā apmierinošu saskaņā ar 13. pantu. Atbildīgā administrējošā iestāde var pieprasīt, lai uzņēmumi agregēto emisiju ziņojumus iesniedz agrāk par 31. martu, tomēr ne agrāk par 28. februāri.”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja tiek mainīts uzņēmums, iespējami tuvu maiņas pabeigšanas dienai un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tās iepriekšējais uzņēmums iesniedz savai atbildīgajai administrējošajai iestādei, attiecīgo karoga valstu iestādēm par kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, jaunajam uzņēmumam un Komisijai verificētu ziņojumu, kurā iekļauti tie paši elementi kā 1. punktā minētajā emisiju ziņojumā, bet kurš aprobežojas ar laikposmu, kas atbilst uzņēmuma atbildībā veiktajām darbībām.”

;

c)

pievieno šādu punktu:

“4.   Komisija līdz 2023. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu 11., 11.a un 12. pantu par ziņošanas noteikumiem nolūkā ņemt vērā CH4 un N2O emisiju, kā arī atkrastes kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušanu šīs regulas darbības jomā.”

;

12)

regulā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Agregēto emisiju datu ziņošana un iesniegšana uzņēmuma līmenī

1.   Uzņēmumi ziņošanas laikposmā nosaka agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, balstoties uz datiem emisiju ziņojumos un 11. panta 2. punktā minētajā ziņojumā, par katru kuģi, kas ziņošanas periodā bijis to atbildībā, saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šā panta 4. punktu.

2.   Sākot no 2025. gada, uzņēmumi, ievērojot noteikumus saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos, līdz katra gada 31. martam atbildīgajai administrējošajai iestādei iesniedz agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, kuri aptver emisijas iepriekšējā gada ziņošanas laikposmā, par ko jāziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām, un kuri ir verificēti saskaņā ar šīs regulas III nodaļu (“verificētie kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī”).

3.   Atbildīgā administrējošā iestāde var pieprasīt, lai uzņēmumi 2. punktā verificētos kopējo emisiju datus uzņēmuma līmeni iesniedz agrāk par 31. martu, tomēr ne agrāk par 28. februāri.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par monitoringu un to, kā ziņo agregētos emisiju datus uzņēmuma līmeni, un kā kopējo emisiju datus uzņēmuma līmenī iesniedz atbildīgajai administrējošai iestādei.”

;

13)

regulas 12. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Formāts, kādā sagatavojams emisiju ziņojums un iesniedzami kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Emisiju ziņojumu un ziņojumu par kopējo emisiju datiem uzņēmuma līmeni iesniedz, izmantojot automatizētas sistēmas un datu apmaiņas formātus, tostarp elektroniskas veidlapas.”

;

14)

regulas 13. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Verificētājs izvērtē emisiju ziņojuma un 11. panta 2. punktā minētā ziņojuma atbilstību prasībām, kas noteiktas 8. līdz 12. pantā un I un II pielikumā.”

;

b)

pievieno šādus punktus:

“5.   Verificētājs izvērtē, vai kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī atbilst prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 6. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos.

Ja verificētājs ar pietiekamu pārliecību secina, ka kopējo emisiju datos uzņēma līmenī nav būtisku nepatiesu apgalvojumu, verificētājs izdod verifikācijas ziņojumu, apliecinot, ka kopējo emisiju dati uzņēmuma līmenī ir verificēti kā apmierinoši saskaņā ar noteikumiem deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 6. punktu.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par kopējo emisiju datu verifikāciju uzņēmuma līmenī, tostarp par verifikācijas metodēm un verifikācijas procedūru, un par verifikācijas ziņojuma izdošanu.”

;

15)

regulas 14. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanā veiktie aprēķini un kopējās agregētās tādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK saistībā ar jūras transporta darbībām saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu un par kurām jāziņo saskaņā ar minēto direktīvu;”;

b)

pievieno šādu punktu:

“4.   Apsverot, kā verificēt agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, verificētājs novērtē paziņoto datu pilnīgumu un minēto paziņoto datu atbilstību uzņēmuma sniegtajai informācijai, tostarp tā verificētajiem emisiju ziņojumiem un 11. panta 2. punktā minētajiem ziņojumiem.”

;

16)

regulas 15. pantam pievieno šādu 6. punktu:

“6.   Verificējot agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī, verificētājs un uzņēmums ievēro verificēšanas noteikumus deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 13. panta 6. punktu. Verificētājs neverificē katra uzņēmuma atbildībā esošā kuģa emisiju ziņojumu un 11. panta 2. punktā minēto ziņojumu.”

;

17)

regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Verificētājus, kas izvērtē monitoringa plānus, emisiju ziņojumus, šīs regulas 11. panta 2. punktā minētos ziņojumus un agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī un izdod šīs regulas 13. panta 3. un 5. punktā minētos verifikācijas ziņojumus un atbilstības dokumentus, kas minēti šīs regulas 17. panta 1. punktā, šīs regulas darbības jomā ietilpstošu darbību veikšanai akreditē valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.”

;

18)

regulas 20. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja kuģis divos vai vairākos secīgos ziņošanas periodos nav izpildījis monitoringa un ziņošanas pienākumus un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību, ienākšanas ostas dalībvalsts kompetentā iestāde, devusi attiecīgajam uzņēmumam iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izdot izraidīšanas rīkojumu, par ko paziņo Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), pārējām dalībvalstīm un attiecīgajai karoga valstij. Ja ir izdots šāds izraidīšanas rīkojums, ikviena dalībvalsts, izņemot to dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis kuģo, liedz attiecīgajam kuģim ienākt jebkurā savā ostā, līdz uzņēmums ir izpildījis savus monitoringa un ziņošanas pienākumus saskaņā ar 11. un 18. pantu. Ja šāds kuģis kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un ienāk vai atrodas kādā no tās ostām, attiecīgā dalībvalsts, devusi attiecīgajai sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, aiztur kuģi līdz brīdim, kad sabiedrība ir izpildījusi savus monitorēšanas un ziņošanas pienākumus.

Ja konstatē, ka kuģis, kā minēts pirmajā daļā, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, nav izpildījis pirmajā daļā minētās monitorēšanas un ziņošanas prasības, atrodoties vienā no tās dalībvalsts ostām, ar kuras karogu kuģis kuģo, attiecīgā dalībvalsts, devusi attiecīgajai sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, var izdot karoga valsts aizturēšanas rīkojumu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi savus monitorēšanas un ziņošanas pienākumus. Par to tā informē Komisiju, EMSA un pārējās dalībvalstis.

Minēto monitorēšanas un ziņošanas pienākumu izpildi apliecina paziņojums par derīgu atbilstības dokumentu kompetentajai valsts iestādei, kas izdevusi izraidīšanas rīkojumu. Šis punkts neskar starptautiskos jūrniecības noteikumus, ko piemēro briesmās esošu kuģu gadījumā.”

;

b)

panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Iespēja atkāpties saskaņā ar pirmo daļu neattiecas uz dalībvalsti, kuras atbildīgā iestāde ir kuģošanas sabiedrības administrējošā iestāde.”;

19)

regulas 21. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

kuģa identifikāciju (vārds, sabiedrība, SJO identifikācijas numurs, pieraksta osta vai piederības osta);”;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija reizi divos gados novērtē jūras transporta darbību vispārējo ietekmi uz pasaules klimatu, tostarp siltumnīcefekta gāzu, kas nav CO2, un tādu daļiņu ar globālās sasilšanas potenciālu emisijas vai ietekmi, uz kurām neattiecas šī regula.”

;

20)

regulā iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī pārskata šo regulu, jo īpaši, ņemot vērā tās īstenošanā gūto papildu pieredzi, inter alia, lai šīs regulas darbības jomā iekļaut kuģus, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 tonnām, bet ne mazāka par 400 tonnām, lai šādus kuģus pēc tam varētu iekļaut Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā vai ierosināt citus pasākumus šādu kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Minētajam pārskatam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu par grozījumiem šajā regulā.”

;

21)

regulas 23. pantu groza šādi:

a)

panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 1. jūlija.

Pilnvaras pieņemt 6. panta 8. punktā, 7. panta 5. punktā, 11. panta 4. punktā, 11.a panta 4. punktā un 13. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 5. jūnija.

Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms attiecīgā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 8. punktā, 7. panta 5. punktā, 11. panta 4. punktā, 11.a panta 4. punktā, 13. panta 6. punktā, 15. panta 5. punktā un 16. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 8. punktu, 7. panta 5. punktu, 11. panta 4. punktu, 11.a panta 4. punktu, 13. panta 6. punktu, 15. panta 5. un 6. punktu vai 16. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Tomēr šā punkta pirmās daļas pēdējais teikums neattiecas uz deleģētajiem aktiem, kas pieņemti līdz 2023. gada 1. oktobrim, ievērojot 5. panta 2. punkta otro daļu, 6. panta 8. punkta otro daļu vai 11. panta 4. punktu.”

.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 5. jūnija. Tomēr šīs regulas 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 5. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz Regulas (ES) 2015/757 3. panta b), d) un m) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 10. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. ROSWALL


(1)  OV C 152, 6.4.2022., 175. lpp.

(2)  OV C 301, 5.8.2022., 116. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2023. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 25. aprīļa lēmums.

(4)  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata likums”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

(8)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.


DIREKTĪVAS

16.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 130/115


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2023/958

(2023. gada 10. maijs),

ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (4) Savienībā ir izveidota siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ar mērķi veicināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas izmaksu efektīvu un ekonomiski izdevīgu samazināšanu. Aviācijas darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) tika iekļautas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/101/EK (5). Eiropas Savienības kompetencē ir paplašināt ES ETS, to attiecinot uz visiem lidojumiem uz lidlaukiem dalībvalstīs vai no tiem.

(2)

Vides aizsardzība ir viens no vissvarīgākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Savienība un pārējā pasaule. Parīzes nolīgums (6), kas pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”), stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Minētā apņemšanās tika pastiprināta, 2021. gada 13. novembrī saskaņā ar UNFCCC pieņemot Glāzgovas klimata paktu, kurā UNFCCC Pušu konference, kas ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, atzīst, ka, saglabājot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, ievērojami samazinātos klimata pārmaiņu riski un ietekme, un minētās puses apņēmās līdz 2022. gada beigām nospraust vēl stingrākus mērķrādītājus 2030. gadam, lai šajā kritiskajā desmitgadē paātrinātu klimatrīcību un pietuvinātos nospraustajam 1,5 °C mērķrādītājam. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, visām ekonomikas nozarēm, tostarp starptautiskajai aviācijai, būtu jāpalīdz panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanās.

(3)

Aviācija rada 2 līdz 3 % no globālajām CO2 emisijām, un aviācijas kopējā ietekme uz klimatu ir vismaz divas reizes lielāka nekā tās CO2 emisiju ietekme viena pati. Aviācija ir otrs lielākais transporta ietekmes uz klimatu avots pēc autotransporta. Eirokontrole 2022. gadā prognozēja, ka Eiropas aviācijas intensitāte pieaugs un 2050. gadā būs par 44 % lielāka salīdzinājumā ar 2019. gadu. Nepieciešamība rīkoties, lai samazinātu CO2 emisijas, kļūst arvien aktuālāka, kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome norādījusi savos jaunākajos ziņojumos, proti, 2021. gada 7. augusta ziņojumā “Climate change 2021: The Physical Science Basis” (“Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālo zinātņu pamatojums”), 2022. gada 28. februāra ziņojumā “Climate Change 2022: Impacts, Adaptation and Vulnerability” (“Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība”) un 2022. gada 4. aprīļa ziņojumā “Climate Change 2022: Mitigation of Climate Change” (“Klimata pārmaiņas 2022. gadā: klimata pārmaiņu mazināšana”). Minētais 2022. gada 4. aprīļa ziņojums starptautisko aviāciju nosaka kā nozari, kurā nozaru nolīgumos ir pieņemti klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, kuri ir tālu no tā, kas būtu vajadzīgs, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķi attiecībā uz temperatūru. Tāpēc Savienībai būtu steidzami jārīkojas, strādājot vēl intensīvāk un kļūstot par starptautisku līderi cīņā pret klimata pārmaiņām.

(4)

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padome savā 214. sesijas desmitajā sanāksmē 2018. gada 27. jūnijā pieņēma 1944. gada 7. decembrī parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) 16. pielikuma IV sējuma pirmo izdevumu – Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA), ar ko izveido CORSIA Starptautisko standartu un ieteicamās prakses vides aizsardzības jomā (CORSIA SARPs). Savienība un tās dalībvalstis īsteno CORSIA jau no izmēģinājuma posma sākuma 2021.–2023. gadā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/954 (7).

(5)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/2027 (8) dalībvalstis ziņoja ICAO sekretariātam par atšķirībām starp CORSIA un ES ETS. Mērķis bija saglabāt Savienības acquis un politikas turpmākās prerogatīvas, kā arī Savienības līmeņa klimatiskās ieceres un Eiropas Parlamenta un Padomes ekskluzīvo lomu lemšanā par Savienības tiesību aktu saturu. Pēc šīs Direktīvas pieņemšanas ICAO sekretariātam iesniegtais paziņojums par atšķirībām starp CORSIA un ES ETS būtu jāatjaunina ar otru paziņojumu par atšķirībām, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, lai atspoguļotu direktīvā 2003/87/EK izdarītās izmaiņas.

(6)

Ar klimatu un vidi saistītu problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma “Eiropas zaļais kurss (“Eiropas zaļais kurss”) stūrakmens.

(7)

Atjauninātajā nacionāli noteiktajā devumā, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniedza UNFCCC sekretariātam 2020. gada 17. decembrī, Savienība apņēmās līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt neto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Aviācijas nozarei būtu jāsniedz ieguldījums attiecībā uz minētajiem emisiju samazināšanas centieniem.

(8)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (9), Savienība ir nostiprinājusi tiesību aktos mērķi, vēlākais, līdz 2050. gadam emisijas samazināt līdz neto nulles līmenim un mērķi pēc tam panākt negatīvu emisiju bilanci. Minētā regula arī nosaka saistošu Savienības vidēja termiņa klimata mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 55 % siltumnīcas efektu izraisošo gāzu neto emisiju (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) samazinājumu Savienībā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(9)

Ar šo Direktīvu ieviestie grozījumi ir svarīgi, nodrošinot ES ETS integritāti un efektīvi vadot ES ETS darbību, lai tā kā rīcībpolitikas instruments palīdzētu sasniegt Savienības mērķus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu neto emisijas vismaz par 55 % un, vēlākais, līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvas emisijas, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā. Tādējādi minēto grozījumu mērķis ir arī panākt, ka Parīzes nolīgumā paredzētais Savienības devums tiek izpildīts arī attiecībā uz aviāciju. Tāpēc kopējais aviācijai atvēlētais kvotu daudzums būtu jākonsolidē un uz to vajadzētu attiecināt lineāro samazinājuma koeficientu, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā.

(10)

Papildus CO2 aviācija ietekmē klimatu ar emisijām, kas nav CO2 emisijas, piemēram, ar slāpekļa oksīdu (NOx), kvēpu daļiņu, oksidēto sēra savienojumu un ūdens tvaika emisijām, kā arī ar šādu emisiju izraisītiem atmosfēras procesiem, piemēram, ozona un kondensācijas taku veidošanos. Šādu emisiju, kas nav CO2 emisijas, ietekme uz klimatu ir atkarīga no izmantotās degvielas un dzinēja veida, no vietas, kurā emisijas rodas, jo īpaši no gaisakuģa kreisēšanas augstuma un platuma un garuma koordinātām, kā arī no emisiju rašanās laika un tā brīža meteoroloģiskajiem apstākļiem. Pamatojoties uz Komisijas 2006. gada ietekmes novērtējumu par aviācijas iekļaušanu ES ETS, Direktīvā 2008/101/EK ir atzīts, ka pasaules klimatu ietekmē arī aviācijas emisijas, kas nav CO2 emisijas. Direktīvas 2003/87/EK, kā tā grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (10), 30. panta 4. punktā bija noteikts, ka Komisijai līdz 2020. gada 1. janvārim jāiesniedz atjaunināta analīze par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, un attiecīgā gadījumā jāpievieno priekšlikums par to, kā vislabāk novērst šo ietekmi. Lai izpildītu minēto prasību, Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) veica atjauninātu analīzi par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, uz klimata pārmaiņām, un 2020. gada 23. novembrī publicēja savu pētījumu. Minētā pētījuma konstatējumi apstiprināja iepriekš aplēsto, proti, ka ar CO2 emisijām nesaistītu aviācijas darbību radītās sekas kopumā klimatu ietekmē vismaz tikpat lielā mērā, cik to ietekmē CO2 emisijas vienas pašas.

(11)

No EASA2020. gada 23. novembra pētījuma konstatējumiem izriet, ka aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, saskaņā ar piesardzības principu vairs nevar ignorēt. Ir vajadzīgi Savienības regulatīvi pasākumi, lai panāktu emisiju samazināšanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tāpēc Komisijai attiecībā uz aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, būtu jāizveido monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma. Komisijai, pamatojoties uz minētās sistēmas darbības rezultātiem, līdz 2028. gada 1. janvārim būtu jāiesniedz ziņojums un – attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz ietekmes novērtējumu – leģislatīvā akta priekšlikums, kurā ietverti mazināšanas pasākumi attiecībā uz aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, paplašinot ES ETS darbības jomu, lai aptvertu šādu ietekmi.

(12)

Šo vērienīgāko klimatisko ieceru realizēšana prasīs pēc iespējas vairāk resursu koncentrēt klimatiskās pārkārtošanās procesam, kam vajadzētu būt arī taisnīgas pārkārtošanās procesam. Tāpēc visi izsoļu ieņēmumi, kas nav ieskaitāmi Savienības budžetā, būtu jāatvēl ar klimatu saistītām vajadzībām.

(13)

Kopējais aviācijai pieejamais kvotu daudzums būtu jākonsolidē tiem lidojumiem paredzēto kvotu sadales līmenī, par kuriem saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK kvotas ir jānodod. 2024. gadā sadalāmo kvotu apjoms būtu jābalsta uz kopējo aktīvajiem gaisakuģu operatoriem 2023. gadā piešķirto apjomu, kas samazināts, piemērojot lineāro samazinājuma koeficientu, kā noteikts minētajā direktīvā. Sadales līmenis būtu jāpaaugstina, lai ņemtu vērā maršrutus, ko ES ETS neaptvēra 2023. gadā, bet aptvers no 2024. gada.

(14)

Sākot ar nākamo gadu pēc šīs Direktīvas spēkā stāšanās, aviācijas nozarē pamatprincipam vajadzētu būt tādam, ka aizvien lielāku kvotu daļu sadala izsoles ceļā, ņemot vērā nozares iespējas novirzīt CO2 izmaksu pieaugumu. 2024. un 2025. gadā būtu pakāpeniski jāizbeidz bezmaksas kvotu piešķiršana un no 2026. gada būtu pilnībā jāpāriet uz kvotu izsoli.

(15)

Direktīvai 2003/87/EK būtu jāpalīdz stimulēt komerciālā gaisa transporta dekarbonizāciju. Atteikšanās no fosilo degvielu izmantošanas būtu nozīmīgs solis šādas dekarbonizācijas panākšanā. Tomēr, ņemot vērā augsto konkurences līmeni starp gaisakuģu operatoriem, Savienības ilgtspējīgu aviācijas degvielu tirgus attīstību un būtisko cenu atšķirību starp fosilajām petrolejas un ilgtspējīgām aviācijas degvielām, minētā pāreja būtu jāatbalsta, stimulējot pāreju veikt agrāk. Tāpēc laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim būtu jārezervē 20 miljoni kvotu, lai tās piešķirtu atsevišķiem gaisakuģu operatoriem ar mērķi segt daļu no atlikušās cenu starpības starp fosilo petroleju un atbalsttiesīgajām aviācijas degvielām. Minētās kvotas būtu jāņem no visu aviācijai pieejamo kvotu kopuma, un tās būtu jāpiešķir nediskriminējoši un tikai lidojumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2003/87/EK kvotu nodošanas pienākums. Pēc minētās rezerves izvērtēšanas Komisija varētu nolemt iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu par skaitā un laikā ierobežota kvotu daudzuma piešķiršanu. Šādai piešķiršanai vajadzētu turpināties tikai līdz 2034. gada 31. decembrim.

(16)

Virsskaņas komerclidojumi vairs nav pieejami, inter alia to radītā neproporcionāli lielā kaitējuma videi dēļ. Tomēr ir redzams, ka norit pētījumi ar mērķi pie virsskaņas aviācijas atkal atgriezties. Pozitīvā korelācija starp lidošanas ātrumu un degvielas degšanas radīto emisiju līmeni pamato atšķirīgo attieksmi pret zemskaņas lidojumiem un virsskaņas lidojumiem. Tāpēc ir lietderīgi no šajā direktīvā paredzētā atbalsta nefosilajām degvielām izslēgt nākotnē iespējamos virsskaņas lidojumus.

(17)

Tāpat Direktīva 2003/87/EK būtu jāgroza arī attiecībā uz akceptējamām atbilstības vienībām, lai ņemtu vērā CORSIA emisijas vienību atbilstības kritērijus, kas ir būtisks CORSIA elements un ko ICAO padome pieņēma savā 216. sesijā 2019. gada martā. Savienībā iedibinātiem gaisakuģu operatoriem vajadzētu būt iespējai atbilstības CORSIA nokārtošanai izmantot atbilstības vienības attiecībā uz lidojumiem uz vai no, vai starp tādām trešām valstīm, kuras tiek uzskatītas par CORSIA dalībniecēm. Lai nodrošinātu, ka Savienībā CORSIA tiek īstenota tā, ka tas nāk par labu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai un motivē pēc iespējas plašāku iesaistīšanos CORSIA, atbilstības vienību izcelsmei vajadzētu būt valstīs, kas ir Parīzes nolīguma puses un CORSIA dalībnieces, un būtu jāizvairās no dubultas uzskaites.

(18)

Lai nodrošinātu, ka vienību izmantošanai tiek piemēroti vienveidīgi nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt sarakstu ar vienībām, kas pamatojas uz tām, kuras ICAO padome ir atzinusi par tādām, ko var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību CORSIA, un kuras atbilst šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(19)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz to, lai būtu ieviesta nepieciešamā kārtība, kā iesaistītās puses veic atzīšanu, kā tiek laikus koriģēti ziņojumi par pušu nacionāli noteikto devumu aptvertajām antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājsistēmās un kā nepieļaut dubultu uzskaiti un globālo emisiju neto pieaugumu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt detalizētas prasības attiecībā uz šādu kārtību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(20)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz to, kā aprēķināt CORSIA izlīdzināšanas prasības Savienībā iedibinātiem gaisakuģu operatoriem, būtu jāpiešķir atbilstīgas īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(21)

Tā kā par CORSIA īstenošanu un piemērošanu ārpus Savienības iedibinātiem gaisakuģu operatoriem ir atbildīga vienīgi minēto gaisakuģu operatoru piederības valsts, ārpus Savienības iedibinātiem gaisakuģu operatoriem nebūtu jāpieprasa dzēst vienības, lai nodrošinātu atbilstību CORSIA saskaņā ar šo direktīvu.

(22)

Tā kā par CORSIA īstenošanu un izpildes panākšanu ārpus Savienības iedibinātiem gaisakuģu operatoriem ir atbildīga vienīgi minēto gaisakuģu operatoru piederības valsts, ja ārpus Savienības iedibinātam gaisakuģa operatoram ir ievērojamas emisijas lidojumos Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) robežās vai lidojumos no EEZ lidlauka uz lidlauku Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, tad valsts, kurā gaisakuģa operators ir iedibināts, var paziņot arī par atšķirībām CORSIA piemērošanā attiecībā uz lidojumiem Eiropas iekšienē. Direktīvu 2003/87/EK būtu jāturpina pārskatīt, ņemot vērā notikumu attīstību minētajā sakarā.

(23)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi maršrutos, lidojumi uz un no valstīm, kuras Savienības tiesību aktu vajadzībām neīsteno CORSIA, izņemot lidojumus, kas nav lidojumi no EEZ lidlauka uz citu EEZ, Šveices vai Apvienotās Karalistes lidlauku, būtu jāatbrīvo no pienākumiem nodot kvotas vai dzēst vienības. Lai sekmētu CORSIA pilnvērtīgu piemērošanu, kas sākas 2027. gadā, šis atbrīvojums būtu jāpiemēro tikai emisijām, kas radušās līdz 2026. gada 31. decembrim, attiecībā uz kvotu nodošanu.

(24)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantā ir noteikts, ka Savienības politika vides jomā palīdz starptautiskā līmenī veicināt pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām un ka Savienībai un dalībvalstīm atbilstīgi savai kompetencei ir jāsadarbojas ar trešām valstīm un kompetentajām starptautiskajām organizācijām. Minētie mērķi attiecas arī uz ICAO un uz CORSIA turpmāko attīstību.

(25)

Datu pārredzamība un publiska piekļuve informācijai ir būtiska, lai uzlabotu pārskatatbildību un izpildāmību. Tādēļ Komisijai būtu lietotājdraudzīgā veidā jāpublicē dati par gaisakuģu operatoru emisijām un to izlīdzināšanu. Šāda publicēšana palīdzētu novērtēt CORSIA ietekmi uz CO2 emisiju samazināšanu pasaulē un tās lomu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā.

(26)

Lidojumi uz un no valstīm, kuras ANO definējusi kā vismazāk attīstītās valstis un mazās salu jaunattīstības valstis un kuras Savienības tiesību aktu vajadzībām neīsteno CORSIA, izņemot valstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar vai lielāks par Savienības vidējo rādītāju, būtu atbrīvojami no pienākumiem nodot kvotas vai dzēst vienības. Minēto atbrīvojumu vajadzētu piemērot uz nenoteiktu laiku.

(27)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, ar kādiem gaisakuģu operatori tiek atbrīvoti no šajā direktīvā noteiktajām izlīdzināšanas prasībām attiecībā uz emisijām, kas rodas lidojumos uz un no valstīm, kuras ar saviem valsts tiesību aktiem CORSIA piemēro mazāk stingri vai kuras CORSIA noteikumus nepiemēro visiem gaisakuģu operatoriem vienādi, ievērojot šo direktīvu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai Savienībā iedibinātus gaisakuģu operatorus atbrīvot no izlīdzināšanas prasībām attiecībā uz lidojumu emisijām, ja pastāv nozīmīgi konkurences izkropļojums, kas kaitē Savienībā iedibinātiem gaisakuģu operatoriem, trešajām valstīm CORSIA īstenojot vai piemērojot mazāk stingri. Konkurences izkropļojumu var izraisīt mazāk stingra pieeja attiecībā uz atbilstīgām vienībām vai dubultās uzskaites noteikumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(28)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus, ar kādiem iedibina vienlīdzīgus konkurences apstākļus maršrutos starp divām dažādām valstīm, kuras piemēro CORSIA, ja minētās valstis atļauj gaisakuģu operatoriem izmantot citas vienības, nevis tās, kas ir iekļautas vienību atbilstības sarakstā, kurš pieņemts, ievērojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo direktīvu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai atļaut dalībvalstī iedibinātiem gaisakuģu operatoriem izmantot arī citas vienības papildus tām, kas uzskaitītas minētajā vienību atbilstības sarakstā, vai neievērot ar šo direktīvu ieviestos vienību atbilstības nosacījumus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(29)

Komisijai būtu jāziņo par CORSIA shēmas un ICAO pasākumu groza īstenošanu nolūkā sasniegt ilgtermiņa globālo vēlamo mērķi – līdz 2050. gadam starptautiskajā aviācijā panākt oglekļneitralitāti (“ilgtermiņa vēlamais mērķis”)–, ko ICAO 41. asambleja pieņēma 2022. gada 7. oktobrī.

(30)

Lai veicinātu ICAO progresu, Savienība trīs reizes gadījumos uz noteiktu laiku ir pieņēmusi atkāpes no ES ETS, lai atbilstības saistības attiecinātu tikai uz emisijām, kas rodas lidojumos starp lidlaukiem, kuri atrodas EEZ, vienlīdzīgi attiecoties pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to iedibinājuma vietas. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2392 (12) noteiktā nesenākā atkāpe no ES ETS attiecināja atbilstības saistības tikai uz EEZ iekšējo lidojumu emisijām, kas radušās līdz 2023. gadam, un paredzēja, ka no 2024. gada 1. janvāra pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmas darbības jomā varēs ieviest izmaiņas attiecībā uz lidojumiem uz un no lidlaukiem ārpus EEZ. Lai novērtētu CORSIA shēmas, kuras izmēģinājuma posms ir sācies, īstenošanu un piemērošanu praksē, pašreizējā atkāpe no ES ETS pienākumiem būtu jāpagarina līdz 2026. gada 31. decembrim attiecībā uz kvotu nodošanas pienākumiem lidojumiem uz un no attiecīgām trešām valstīm, ko veic gaisakuģu lidmašīnu operatori maršrutos, uz kuriem CORSIA neattiecas un attiecībā uz kuriem citādi līdz 2027. gada 31. martam un 2027. gada 30. septembrim tiktu piemēroti ES ETS ziņošanas un kvotu nodošanas pienākumi. Tai vajadzētu būt pēdējai uz laiku noteiktai atkāpei no ES ETS. Līdz 2026. gada 1. jūlijam būtu jāveic CORSIA pārskatīšana. Ja ICAO asambleja līdz 2025. gada 31. decembrim nepadarīs CORSIA shēmu stingrāku atbilstoši tās ilgtermiņa globālajam vēlamajam mērķim, proti, sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vai ja īstenošanas aktā, kuru paredzēts pieņemt Komisijai, uzskaitītās valstis saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem radīs mazāk nekā 70 % no starptautiskās aviācijas emisijām, tad Komisijai būtu attiecīgi jāierosina, ka no 2027. gada ES ETS piemēro izlidojošo reisu emisijām un ka gaisakuģu operatoriem vajadzētu būt iespējai atskaitīt visas izmaksas, kas radušās no CORSIA izlīdzināšanas minētajos maršrutos, lai izvairītos no divkāršas maksāšanas. Vienlaikus, ja trešā valsts no 2027. gada CORSIA shēmu nepiemēro, emisijām no lidojumiem uz minēto trešo valsti būtu jāpiemēro ES ETS.

(31)

Informācija par oglekļa kredītu atbilstības vienību ar izlīdzināšanas prasībām izmantošanu, lai veiktu izlīdzināšanu saskaņā ar CORSIA shēmu, būtu jādara publiski pieejama līdz 2020. gadam saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 (13) XIV pielikumu ne mazāk pārredzamā veidā kā informācija par starptautisko kredītu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

(32)

ICAO 41. asambleja 2022. gada 7. oktobrī saistībā ar Covid-19 pandēmiju nolēma mainīt iepriekšējo CORSIA shēmas bāzlīniju laikposmam no 2024.– līdz 2035. gadam no 2019. un 2020. gada vidējām CO2 emisijām uz 85 % no 2019. gada CO2 emisijām. Visu 2019. un 2020. gada paziņoto CO2 emisiju vidējais rādītājs bija 435 859 594 tonnas. 2019. gada