(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Olio Campania”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Olio Campania” būtu jāreģistrē,

(1)

Regula (ES) 2015/2283 noteic, ka Savienībā tirgū drīkst laist tikai tādus jaunus pārtikas produktus, kas ir atļauti un iekļauti jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā. Uz Regulas (ES) 2015/2283 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā dotās definīcijas pamata tradicionālu pārtiku no trešās valsts uzskata par jaunu pārtikas produktu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 8. pantu tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2470 (2), ar ko izveido atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstu.

(3)

2020. gada 26. martā uzņēmums Kawanasi Sehat Dasacatur, PT (“pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 14. pantu iesniedza Komisijai paziņojumu par nodomu Savienības tirgū kā tradicionālu pārtiku no trešās valsts laist žāvētus Canarium indicum L. riekstus (kenari riekstus). Pieteikuma iesniedzējs lūdza atļaut attiecīgo pārtikas produktu lietot pašu par sevi vai pievienotu kā sastāvdaļu graudaugu un maizes izstrādājumos, konditorejas izstrādājumos, uzkodās un gatavos ēdienos, kas paredzēti visām lietotāju grupām.

(4)

Paziņojums atbilst Regulas (ES) 2015/2283 14. pantā noteiktajām prasībām. Proti, pieteikuma iesniedzēja uzrādītie dati liecina, ka žāvēti Canarium indicum L. rieksti izsenis ir lietoti kā nekaitīga pārtika (pārtikas nekaitīgas lietošanas vēsture) Indonēzijas Garšvielu salu reģionā.

(5)

2022. gada 13. jūnijā Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 1. punktu derīgo paziņojumu nosūtīja dalībvalstīm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”).

(6)

Regulas (ES) 2015/2283 15. panta 2. punktā noteiktajā laikposmā nedz dalībvalstis, nedz Iestāde Komisijai neiesniedza nevienu pienācīgi pamatotu iebildumu pret attiecīgā pārtikas produkta laišanu Savienības tirgū.

(7)

2022. gada 11. novembrī Iestāde publicēja tehnisko ziņojumu par paziņojumu par Canarium indicum L. riekstiem kā tradicionālu pārtiku no trešās valsts saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 14. pantu (3). Minētajā ziņojumā Iestāde secināja, ka pieejamie dati par Canarium indicum L. riekstu sastāvu un pieteikumā norādītās lietošanas iepriekšējo pieredzi bažas par nekaitīgumu nerada.

(8)

Pamatojoties uz nedaudziem publicētiem pierādījumiem par pārtikas izraisītu alerģiju Canarium indicum L. riekstu dēļ, Iestāde ziņojumā atzīmēja arī to, ka pēc Canarium indicum L. lietošanas uzturā varētu būt gaidāmas alerģiskas reakcijas. Proti, pētījumos konstatēta Canarium indicum L. riekstu krusteniskā reakcija ar lazdu riekstiem, Indijas riekstiem un pistācijas riekstiem. Ir svarīgi, ka informācija par tādu pārtikas produktu klātbūtni, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas, ir sniegta skaidri saprotami, lai patērētājiem būtu iespēja apzināti izvēlēties sev drošus pārtikas produktus. Tāpēc patērētājiem piedāvātus Canarium indicum L. riekstus ir lietderīgi pienācīgi marķēt saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2283 9. panta prasībām un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (4).

(9)

Tāpēc Komisijai žāvētus Canarium indicum L. riekstus būtu jāatļauj laist Savienības tirgū kā tradicionālu pārtiku no trešās valsts un attiecīgi jāatjaunina jauno pārtikas produktu Savienības saraksts.

(10)

Žāvētus Canarium indicum L. riekstus kā tradicionālu pārtiku no trešās valsts būtu jāiekļauj Īstenošanas regulā (ES) 2017/2470 esošajā jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 pielikums,

(1)

Regula (EK) Nr. 1831/2003 noteic, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredz šādas atļaujas piešķiršanas pamatojumu un kārtību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, kurā lūgta atļauja lietot Komagataella phaffii ATCC PTA-127053 producētas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju Komagataella phaffii ATCC PTA-127053 producētas endo-1,4-betaksilanāzes preparātu izmantot par barības piedevu visiem dējējmājputniem, to klasificējot piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2022. gada 29. jūnija atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Komagataella phaffii ATCC PTA-127053 producētas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts nelabvēlīgi neietekmē ne patērētāju drošību, ne vidi. Attiecībā uz mērķsugām Iestāde secināja, ka piedeva ir droša un attiecībā uz dējējvistām var būt iedarbīga, ja to pievieno barībai (koncentrācijā) 45 000 U/kg, un ka secinājumus par dējējvistām var ekstrapolēt uz visām dējējmājputnu sugām.

(5)

Iestāde secināja, ka minētā piedeva nav acu un ādas kairinātājs, bet tiek uzskatīta par ādas un elpceļu sensibilizatoru.

(6)

Iestāde uzskata, ka īpašas prasības par uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū nav jānoteic. Tā arī ir verificējusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(7)

Komagataella phaffii ATCC PTA-127053 producētas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tātad minēto preparātu būtu jāatļauj lietot. Komisija uzskata, ka būtu jāīsteno pienācīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka, it sevišķi uz piedevas lietotāju, veselību.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regula (EK) Nr. 1831/2003 noteic, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredz šādas atļaujas piešķiršanas pamatojumu un kārtību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, kurā lūgta atļauja lietot Komagataella phaffii DSM 33574 producētas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu. Šim pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Minētais ieteikums attiecas uz atļauju Komagataella phaffii DSM 33574 producētas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparātu lietot par barības piedevu visām gaļas mājputnu un visām dējējmājputnu un vaislas mājputnu sugām, to klasificējot piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2022. gada 29. jūnija atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Komagataella phaffii DSM 33574 producētas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāts nelabvēlīgi neietekmē ne (attiecībā uz mērķsugām) dzīvnieku veselību, ne patērētāju drošību vai vidi. Turklāt Iestāde konstatēja, ka ļoti varbūtīgi ir, ka lietotāji šim preparātam tiks eksponēti ar ieelpošanu, ka šis preparāts ir elpceļu kairinātājs un ka tas ir potenciāls acu kairinātājs. Par preparāta potenciālu izraisīt ādas sensibilizāciju secinājumus izdarīt nebija iespējams.

(5)

Iestāde turklāt secināja, ka šis preparāts ir potenciāli lietderīgs visu sugu gaļas mājputniem un visu sugu dējējmājputniem un vaislas mājputniem. Iestāde neuzskata, ka būtu vajadzīgas īpašas prasības veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Tā arī ir verificējusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(6)

Komagataella phaffii DSM 33574 producētas endo-1,4-beta-ksilanāzes preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ minēto preparātu būtu jāatļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā. Komisija uzskata, ka būtu jāīsteno pienācīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka, it sevišķi uz minētā preparāta lietotāju, veselību.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, valstu centrālo banku pārskati ir jārevidē neatkarīgiem ārējiem revidentiem, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)

Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland 2016. gadā par saviem ārējiem revidentiem laikposmam no 2016. līdz 2020. finanšu gadam izvēlējās Mazars. 2021. gada 15. novembrī Padome pieņēma lēmumu (ES) 2021/2018 (2), ar ko Mazars kā Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland ārējo revidentu pilnvaras tika pagarinātas laikposmam no 2021. līdz 2022. finanšu gadam.

(3)

Mazars kā pašreizējo Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland ārējo revidentu pilnvaras beidzas pēc 2022. finanšu gada revīzijas. Tādēļ ir jāieceļ ārējie revidenti laikposmam no 2023. finanšu gada.

(4)

Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland par saviem ārējiem revidentiem laikposmam no 2023. līdz 2027. finanšu gadam ir izvēlējusies Grant Thornton Ireland, paredzot iespēju to pilnvaras pagarināt 2028. un 2029. finanšu gadam.

(5)

ECB Padome ieteica par Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland ārējiem revidentiem laikposmam no 2023. līdz 2027. finanšu gadam iecelt Grant Thornton Ireland, paredzot iespēju to pilnvaras pagarināt 2028. un 2029. finanšu gadam.

(6)

Pēc ECB Padomes ieteikuma būtu attiecīgi jāgroza Padomes Lēmums 1999/70/EK (3),

(1)

Padomes 2022. gada 4. marta sanāksmē, atbildot uz tādu personu masveida pieplūdumu, kuras Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā bēg no Ukrainas, Padome, balsojot vienprātīgi, pieņēma Īstenošanas Lēmumu (ES) 2022/382 (1), lai konstatētu minēto personu masveida pieplūduma esamību un piedāvātu tām aizsardzību.

(2)

Minētajā Padomes sanāksmē tika izdots paziņojums par atbalstu tām dalībvalstīm, kas ir galvenie ieceļošanas punkti Savienībā no Ukrainas to pārvietoto personu masveida pieplūdumā, kuras bēg no Krievijas agresijas kara, un lai veicinātu pūliņu līdzsvarošanu starp visām dalībvalstīm minēto personu uzņemšanā.

(3)

Minētajā paziņojumā dalībvalstis vienojās arī personām Savienībā, kuras bēg no Krievijas agresijas kara Ukrainā, nepiemērot Padomes Direktīvas 2001/55/EK (2) 11. panta noteikumus par personām, kurām kādā konkrētā dalībvalstī ir pagaidu aizsardzība un kuras uz citu dalībvalsti pārceļo bez atļaujas, ja vien attiecīgās dalībvalstis divpusēji nevienojas citādi.

(4)

Ievērojot Direktīvas 2001/55/EK 10. pantu, dalībvalstīm ir pienākums valsts līmenī reģistrēt personas datus personām, kam ir pagaidu aizsardzība to teritorijā. Turklāt minētās direktīvas 27. panta 1. punkts paredz, ka administratīvajai sadarbībai, kas nepieciešama pagaidu aizsardzības īstenošanai, dalībvalstīm saziņā ar Komisiju ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai izveidotu tiešu sadarbību un īstenotu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm.

(5)

Dalībvalstu interesēs ir apmainīties ar informāciju ar trešām valstīm Šengenas zonā. Šveice, kas 2022. gada 25. oktobrī bija reģistrējusi kopumā 65 953 personas, kurām ir pagaidu aizsardzība tās teritorijā, ir izrādījusi interesi par šādu apmaiņu. Tikpat daudz personu, kurām ir pagaidu aizsardzība tās teritorijā, iespējams, iepriekš ir reģistrējušas savus persondatus saskaņā ar Direktīvu 2001/55/EK kādā dalībvalstī, un tāpēc iespēja apmainīties ar datiem par šīm personām ar Šveici ļaus minētajām dalībvalstīm apturēt tādu pabalstu sniegšanu attiecīgajām personām, kas ir saistīti tiesībām, kuras izriet no pagaidu aizsardzības.

(6)

Turklāt dalībvalstu interesēs ir paredzēt zināmu stabilitātes pasākumu un pūliņu līdzsvaru to vidū, uzņemot personas, kuras bēg no Krievijas agresijas kara Ukrainā, un nodrošināt, ka sistēmu nav iespējams ļaunprātīgi izmantot

(7)

Būtu jāsāk sarunas nolūkā noslēgt nolīgumu starp Savienību un Šveices Konfederāciju, ar ko nosaka pamatu informācijas apmaiņai par personām, uz kurām attiecas pagaidu aizsardzība,

(1)

Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta regulējuma ietvaros Eiropas Centrālā banka (ECB) pilda tās ekskluzīvo uzdevumu uzraudzīt kredītiestādes ar mērķi nodrošināt uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu, lai stiprinātu finanšu stabilitāti un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 12. pantu ECB, lai izpildītu tai ar minēto regulu uzticētos uzdevumus, var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas minētās regulas 10. panta 1. punktā minēto juridisko personu un jebkuru citu konsolidētajā uzraudzībā iekļautu uzņēmumu telpās gadījumos, kuros ECB ir konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 99. panta 1. punktu ECB kā kompetentā iestāde katru gadu pieņem ECB lēmumu par uzraudzības pārbaudes programmu (UPP) (turpmāk – “UPP lēmums”), kurā cita starpā ietverts plāns pārbaudēm iestādes izmantotajās telpās, tostarp tās citās dalībvalstīs iedibinātās filiālēs un meitasuzņēmumos saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 52., 119. un 122. pantu. Jo īpaši UPP attiecas uz iestādes riska, riska kontroles un pārvaldības pārbaudēm uz vietas un pārbaudēm uz vietas, kas attiecas uz iestādes izmantoto iekšējo modeļu padziļinātiem novērtējumiem pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, jo īpaši attiecībā uz metodiku, ekonomisko piemērotību, riskiem, riska kontroli un pārvaldību.

(4)

Gada laikā UPP lēmumu var grozīt, lai ņemtu vērā ECB operatīvās darbības vajadzības, izmaiņas uzraudzīto iestāžu situācijā vai uzraudzīto iestāžu lūgumus un nodrošinātu plānoto pārbaužu efektīvu veikšanu. Grozījumi UPP lēmumā jāveic ar ECB pieņemta lēmuma palīdzību. Šādā grozījumu lēmumā var noteikt apstiprināto pārbaužu atcelšanu, plānoto pārbaužu apjoma grozīšanu vai papildu pārbaužu iekļaušanu attiecīgā gada UPP. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 12. panta 3. punktu pārbaudītajai juridiskajai personai pirms pārbaudes sākuma paziņo ECB lēmumu veikt pārbaudi uz vietas vai iekšējo modeļu analīzi.

(5)

Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu un ļautu ECB efektīvi reaģēt uz izmaiņām uzraudzīto iestāžu situācijā, kas ietekmē plānoto pārbaužu veikšanu un apjomu, nepieciešams pieņemt deleģēšanas lēmumu attiecībā uz šādu SEP lēmumu grozījumu lēmumu pieņemšanu. Šādā lēmumā par deleģēšanu būtu jānosaka gadījumi, kuros vienā deleģētajā lēmumā iekļauti grozījumi vairāk nekā vienā plānotajā pārbaudē. Eiropas Savienības Tiesa atzinusi pilnvaru deleģēšanu par vajadzīgu, lai iestāde, kurai jāpieņem ievērojams lēmumu skaits, varētu veikt savus pienākumus. Tiesa tāpat atzinusi, ka lēmējinstanču darboties spējas nodrošināšana atbilst principiem, kas piemīt visām institucionālajām sistēmām (5).

(6)

Lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai jābūt ierobežotai un proporcionālai, un deleģēšanas piemērošanas jomai jābūt skaidri definētai.

(7)

ECB Padome 2020. gada 24. jūnijā nolēma uzsākt ciešu ECB un Bulgārijas Republikas sadarbību (6). Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. panta 1. punktā noteikts, ka, lai veiktu konkrētus uzdevumus attiecībā uz dalībvalstī, kuras valūta nav euro, iedibinātām kredītiestādēm gadījumos, kuros saskaņā ar minēto pantu izveidota cieša sadarbība, ECB var dot norādījumus attiecīgās dalībvalsts nacionālajai kompetentajai iestādei. Tāpēc ir lietderīgi šādus norādījumus iekļaut to aktu lokā, kurus ECB, deleģējot tos struktūrvienību vadītājiem, var pieņemt saskaņā ar attiecīgajiem šī lēmuma noteikumiem.

(8)

Lēmumā (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) noteikta procedūra, kura jāievēro, pieņemot deleģēšanas lēmumus attiecībā uz uzraudzību, un personas, kurām var tikt deleģētas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Minētais lēmums neietekmē ECB uzraudzības uzdevumu izpildi un neierobežo Uzraudzības valdes kompetenci iesniegt ECB Padomei pabeigtus lēmumu projektus.

(9)

Ja šajā lēmumā noteiktie kritēriji deleģēta lēmuma pieņemšanai netiek izpildīti, lēmumi jāpieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā un Eiropas Centrālās bankas Lēmuma ECB/2004/2 13.g pantā (7). Turklāt iebildumu neizteikšanas procedūra būtu jāizmanto arī tad, ja struktūrvienību vadītājiem ir bažas par vērtēšanas kritēriju izpildi, ņemot vērā jautājuma novērtējuma sarežģītību vai sensitivitāti, un ja attiecīgā novērtējuma rezultāts tieši ietekmē citu lēmumu, un tādēļ, lai novērstu pretrunīgus iznākumus, lēmumi būtu jāizskata vienlaikus vienam un tam pašam lēmumu pieņēmējam.

(10)

ECB uzraudzības lēmumi var tikt pakļauti administratīvai pārskatīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 24. pantu un to, kā tas tālāk noteikts Eiropas Centrālās bankas Lēmumā ECB/2014/16 (8). Šādas administratīvās pārskatīšanas gadījumā Uzraudzības valdei būtu jāņem vērā Administratīvās pārskatīšanas padomes atzinums un jāiesniedz jauns lēmuma projekts apstiprināšanai ECB Padomē saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru,

1)

“uzraudzības pārbaudes programma” jeb “UPP” ir uzraudzības pārbaudes programma Direktīvas 2013/36/ES 99. panta 1. punkta izpratnē;

2)

“UPP lēmums” ir ECB lēmums par uzraudzības pārbaudes programmu;

3)

“pārbaude uz vietas” ir pārbaude, ko veic jebkuras Regulas (ES) Nr. 1024/2013 10. panta 1. punktā minētās juridiskās personas un jebkura cita konsolidētajā uzraudzībā iekļauta uzņēmuma telpās gadījumos, kuros ECB ir konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu;

4)

“iekšējo modeļu analīze” ir pārbaude uz vietas attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (9) noteikto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai nolūkā pieņemt lēmumu par iekšējiem modeļiem;

5)

“pārbaude” ir pārbaude uz vietas vai iekšējo modeļu analīze;

6)

“ECB uzraudzības lēmums” ir ECB uzraudzības lēmums, kas definēts Regulas (ES) 468/2014 (ECB/2014/17) 2. panta 26) punktā;

7)

“nozīmīga uzraudzītā iestāde” ir nozīmīga uzraudzītā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 2. panta 16) punktā;

8)

“mazāk nozīmīga uzraudzītā iestāde” ir mazāk nozīmīga uzraudzītā iestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 2. panta 7) punktā;

9)

“pārbaudītā juridiskā persona” ir:

10)

“VUM resursi” ir ECB un nacionālo kompetento iestāžu darbinieki, kas veido pārbaudes uz vietas grupu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 144. pantu;

11)

“lēmums par pārbaudēm uz vietas” ir jebkurš ECB lēmums, ar ko groza apstiprināto UPP lēmumu attiecībā uz vienu vai vairākām plānotām pārbaudēm uz vietas;

12)

“lēmums par iekšējo modeļu analīzi” ir jebkurš ECB lēmums, ar ko groza apstiprināto UPP lēmumu attiecībā uz vienu vai vairākām plānotām iekšējo modeļu analīzēm;

13)

“deleģēšanas lēmums” ir deleģēšanas lēmums, kas definēts Lēmuma (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) 3. panta 2) punktā;

14)

“deleģēts lēmums” ir deleģēts lēmums, kas definēts Lēmuma (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) 3. panta 4) punktā;

15)

“struktūrvienību vadītāji” ir ECB struktūrvienību vadītāji, kuriem deleģētas pilnvaras pieņemt lēmumus par pārbaudēm uz vietas un lēmumus par iekšējo modeļu analīzi;

16)

“iebildumu neizteikšanas procedūra” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā, kā tālāk noteikts Lēmuma ECB/2004/2 13.g pantā;

17)

“negatīvs lēmums” ir lēmums, ar ko paplašina plānotas pārbaudes uz vietas vai plānotas iekšējo modeļu analīzes apjomu, ja vien šāds lēmums netiek pieņemts pēc uzraudzītās iestādes lūguma. Lēmumu ar papildnoteikumiem, piem., nosacījumiem, pienākumiem vai ierobežojumiem, uzskata par negatīvu lēmumu, izņemot, ja šādi papildnoteikumi: a) nodrošina, ka uzraudzītā iestāde atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu prasībām, un par tām notikusi rakstiska vienošanās; vai b) tikai atkārto vienu vai vairākas esošās prasības, kuras uzraudzītajai iestādei jāievēro saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai pieprasa informāciju par vienas vai vairāku šādu prasību izpildi;

18)

“sensitivitāte” ir īpašība vai faktors, kas var negatīvi ietekmēt ECB reputāciju un/vai vienotā uzraudzības mehānisma efektīvu un konsekventu darbību, tostarp, bet ne tikai, šādos gadījumos: a) attiecīgajai uzraudzītajai iestādei iepriekš piemēroti vai pašlaik tiek piemēroti stingri uzraudzības pasākumi, piem., agrīnās iejaukšanās pasākumi; b) lēmuma projekts, tiklīdz tas tiks pieņemts, radīs jaunu precedentu, kas nākotnē varētu būt saistošs ECB; c) lēmuma projekts pēc pieņemšanas var piesaistīt negatīvu plašsaziņas līdzekļu vai sabiedrības uzmanību; vai d) nacionālā kompetentā iestāde, kas īsteno ciešu sadarbību ar ECB, paziņo ECB par saviem iebildumiem pret ierosināto norādījumu projektu.

(1)

Lai nodrošinātu ievērojamo skaitu lēmumu, kurus Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jāpieņem, lai izpildītu savus uzraudzības uzdevumus, izveidota procedūra noteiktu deleģēto lēmumu pieņemšanai.

(2)

Deleģēšanas lēmums stājas spēkā pēc tam, kad ECB Valde pieņēmusi lēmumu, ar kuru ieceļ vienu vai vairākus struktūrvienību vadītājus lēmumu pieņemšanai, pamatojoties uz deleģēšanas lēmumu.

(3)

Ieceļot struktūrvienību vadītājus, ECB Valdei būtu jāņem vērā deleģēšanas lēmuma nozīmīgums un to adresātu skaits, kuriem jānosūta deleģētie lēmumi.

(4)

Eiropas Centrālās bankas Lēmuma ECB/2004/2 10. panta 1. punktā noteikts, ka ECB Valde lemj par ECB struktūrvienību skaitu, nosaukumu un attiecīgo kompetenci.

(5)

Notikusi apspriešanās ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju par struktūrvienību vadītājiem, kuriem būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētus lēmumus par pārbaudēm uz vietas un iekšējo modeļu analīzi,