ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80 |
|
![]() |
||
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
66. gadagājums |
|
|
II Neleģislatīvi akti |
|
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
* |
||
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/612 (2023. gada 17. marts), ar ko attiecībā uz konkrētām pārbaudāmās vielas vai vielu grupas nekaitīguma novērtēšanas procedūrām Savienībā groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 307/2012 ( 1 ) |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Leģislatīvi akti
REGULAS
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/606
(2023. gada 15. marts),
ar ko groza Regulu (ES) 2015/760 attiecībā uz prasībām, kuras saistītas ar Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu ieguldīšanas politiku un darbības nosacījumiem, un atbilstīgu ieguldījumu aktīvu tvērumu, portfeļa sastāva un diversifikācijas prasībām un naudas aizņemšanos un citiem fondu noteikumiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/760 (3) pieņemšanas atļauja ir piešķirta tikai dažiem Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (ELTIF). Šo fondu neto aktīvu kopējais apjoms 2021. gadā bija novērtēts aptuveni 2 400 000 000 EUR. |
(2) |
Pieejamie tirgus dati liecina, ka ELTIF segmenta attīstība nav vērsusies plašumā atbilstoši cerētajam, neraugoties uz to, ka Savienība pievērš īpašu uzmanību ilgtermiņa finansējuma veicināšanai Savienībā. |
(3) |
Dažas ELTIF tirgus iezīmes, tostarp mazais fondu skaits, nelielais neto aktīvu apjoms, mazais to jurisdikciju skaits, kurās ir ELTIF domicils, un tāds portfeļa sastāvs, kas ir novirzīts uz noteiktām atbilstīgo ieguldījumu kategorijām, uzskatāmi parāda minētā tirgus koncentrāciju gan ģeogrāfiskā, gan ieguldījumu veida ziņā. Turklāt šķiet, ka trūkst izpratnes un finanšpratības, kā arī – un kas ir vissvarīgākais – ir zems uzticēšanās un ticamības līmenis attiecībā uz finanšu nozari, kas ir jānovērš, lai padarītu ELTIF pieejamākus un populārākus privāto ieguldītāju vidū. Tādēļ ir jāpārskata ELTIF darbības tiesiskā regulējuma funkcionēšana, lai nodrošinātu, ka vairāk ieguldījumu tiek novirzīti uzņēmumiem, kam ir nepieciešams kapitāls, un ilgtermiņa ieguldījumu projektiem. |
(4) |
Pašreizējā redakcijā Regulas (ES) 2015/760 mērķis ir novirzīt kapitālu uz Eiropas ilgtermiņa ieguldījumiem Savienības reālajā ekonomikā. Tā rezultātā var gadīties, ka lielākā daļa ELTIF aktīvu un ieguldījumu vai šādu aktīvu un ieguldījumu radītie galvenie ienākumi vai peļņa atrodas Savienībā. Tomēr ilgtermiņa ieguldījumi projektos, uzņēmumos un infrastruktūras projektos trešās valstīs arī var piesaistīt kapitālu ELTIF un līdz ar to sniegt labumu Savienības ekonomikai. Šāds labums var tikt radīts dažādos veidos, tostarp, veicot ieguldījumus, kas veicina pierobežas reģionu attīstību, uzlabo komerciālo, finansiālo un tehnoloģisko sadarbību un atvieglo ieguldījumus vides un ilgtspējīgas enerģijas projektos. Tik tiešām, noteikti ilgtermiņa aktīvi un ieguldījumi, kas sniedz labumu Savienības reālajai ekonomikai, piemēram, zemūdens optiskās šķiedras kabeļi, kuri savieno Eiropu ar citiem kontinentiem, sašķidrinātās dabasgāzes termināļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecība un pārrobežu ieguldījumi tādās atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtās un objektos, kas veicina elektrotīkla noturību un Savienības energodrošību, nenovēršami atradīsies trešās valstīs. Tā kā ieguldījumi trešo valstu kvalificētos portfeļuzņēmumos un atbilstīgos aktīvos var sniegt labumu ieguldītājiem un ELTIF pārvaldniekiem, kā arī šādu trešo valstu ekonomikai, infrastruktūrai, klimata un vides ilgtspējai un iedzīvotājiem, Regulai (ES) 2015/760 nevajadzētu novērst, ka lielākā daļa ELTIF aktīvu un ieguldījumu vai šādu aktīvu un ieguldījumu radītie galvenie ienākumi vai peļņa atrodas trešā valstī. |
(5) |
Tādēļ un arī ņemot vērā ELTIF potenciālu atvieglot ilgtermiņa ieguldījumus arī enerģētikā, transportā, sociālajā infrastruktūrā un darbvietu radīšanā un veicināt Eiropas zaļā kursa īstenošanu, Regula (ES) 2015/760 būtu jāgroza, nosakot, ka tās mērķis ir atvieglot kapitāla piesaistīšanu un tā novirzīšanu uz ilgtermiņa ieguldījumiem reālajā ekonomikā, tostarp uz ieguldījumiem, kas veicina Eiropas zaļā kursa īstenošanu un citas prioritāras jomas, un nodrošināt, ka kapitāla plūsmas tiek novirzītas uz projektiem, kuri Savienības ekonomikai piešķir kursu uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. |
(6) |
Ir jāpalielina aktīvu pārvaldītāju elastība, lai tie varētu ieguldīt plašā reālo aktīvu kategoriju klāstā. Tādēļ reālie aktīvi būtu jāuzskata par atbilstīgo aktīvu kategoriju ar nosacījumu, ka šiem reālajiem aktīviem piemīt vērtība to rakstura vai būtības dēļ. Šādi reālie aktīvi ietver nekustamo īpašumu, piemēram, komunikācijas, vides, enerģētikas vai transporta infrastruktūru, sociālo infrastruktūru, tostarp veco ļaužu pansionātus vai slimnīcas, kā arī izglītības, veselības aizsardzības un labklājības atbalsta infrastruktūru vai rūpniecības objektus, iekārtas un citus aktīvus, tostarp intelektuālo īpašumu, kuģus, aprīkojumu, mašīnas, gaisa kuģus vai ritošo sastāvu. |
(7) |
Ieguldījumi komercīpašumā, objektos vai iekārtās, kas paredzēti izglītībai, konsultēšanai, pētniecībai, attīstībai – tostarp infrastruktūrā un citos aktīvos, kuri rada ekonomisko vai sociālo labumu –, sportam vai mājoklim, tostarp vecāka gadagājuma iemītniekiem paredzētajam vai sociālajam mājoklim, arī būtu uzskatāmi par atbilstīgiem ieguldījumiem reālos aktīvos, jo šādi aktīvi var palīdzēt sasniegt mērķi panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Lai dotu iespēju īstenot ieguldīšanas stratēģijas jomās, kurās tieši ieguldījumi reālos aktīvos nav iespējami vai nav ienesīgi, atbilstīgiem ieguldījumiem reālos aktīvos būtu jāietver arī ieguldījumi tiesībās uz ūdeni, meža tiesībās, apbūves tiesībās un tiesībās iegūt izrakteņus. |
(8) |
Ar atbilstīgiem ieguldījumu aktīviem būtu jāsaprot tādi aktīvi, kas neietver mākslas darbus, manuskriptus, vīna krājumus, juvelierizstrādājumus un citus aktīvus, kuri paši par sevi nav ilgtermiņa ieguldījumi reālajā ekonomikā. |
(9) |
Ir jāpalielina ELTIF pievilcīgums aktīvu pārvaldītājiem un jāpaplašina ELTIF pārvaldniekiem pieejamo ieguldījumu stratēģiju klāsts, lai lieki neierobežotu ELTIF aktīvu un ieguldīšanas darbību atbilstības tvērumu. Reālo aktīvu atbilstībai nevajadzētu būt atkarīgai no to rakstura un mērķiem, vides, sociālajiem vai pārvaldības jautājumiem un ar tiem saistītās ilgtspējas informācijas atklāšanas un līdzīgiem nosacījumiem, kurus jau ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (5). Tomēr uz ELTIF aizvien attiecas pienākumi, kas izriet no Regulas (ES) 2019/2088 par tādas informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju. Jo īpaši gadījumos, kad ELTIF vai nu atbalsta ar vidi saistītas vai sociālas iezīmes, vai arī to mērķis ir ilgtspējīga ieguldīšana, tiem ir jāatbilst informācijas atklāšanas prasībām, kas noteiktas attiecīgi Regulas (ES) 2019/2088 8. vai 9. pantā, no kuriem katrā ir sīki izklāstītas pārredzamības prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu pirms līguma noslēgšanas. |
(10) |
Lai veicinātu privātā kapitāla plūsmas uz vides ziņā ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, būtu jāpaskaidro, ka ELTIF var ieguldīt arī zaļajās obligācijās. Vienlaikus arī būtu jānodrošina, ka ELTIF ir paredzēti ilgtermiņa ieguldījumiem un ka tiek ievērotas Regulas (ES) 2015/760 prasības attiecībā uz atbilstīgiem ieguldījumu aktīviem. Tādēļ zaļās obligācijas, kas atbilst minētajām atbilstības prasībām un ir emitētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas zaļajām obligācijām, būtu skaidri jāiekļauj atbilstīgo ieguldījumu aktīvu sarakstā. |
(11) |
Lai uzlabotu ieguldītāju piekļuvi jaunākai un pilnīgākai informācijai par ELTIF tirgu, ir jāpaaugstina Regulā (ES) 2015/760 paredzētā centralizētā publiskā reģistra detalizētības pakāpe un savlaicīgums. Tādēļ būtu jāpapildina minētajā reģistrā jau iekļautā informācija, tostarp ar juridiskās personas identifikatoru (LEI) un ELTIF valsts koda identifikatoru, ELTIF pārvaldnieka nosaukumu, adresi un LEI, ELTIF un katras atsevišķās ieguldījumu apliecību vai daļu kategorijas starptautisko vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN kods) kodiem, ELTIF kompetento iestādi un attiecīgā ELTIF izcelsmes dalībvalsti, tām dalībvalstīm, kurās ELTIF tiek tirgots, to, vai konkrēto ELTIF drīkst tirgot privātiem ieguldītājiem vai tikai profesionāliem ieguldītājiem, ELTIF atļaujas piešķiršanas datumu un datumu, kurā ir sākta ELTIF tirdzniecība, ja šāda informācija ir pieejama. |
(12) |
ELTIF ieguldījumus var veikt, piedaloties starpniekvienībām, to skaitā īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām un vērtspapīrošanas vai agregatorsabiedrībām, vai pārvaldītājsabiedrībām. Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka ieguldījumi kvalificētu portfeļuzņēmumu pašu kapitāla vai kvazikapitāla instrumentos notiek tikai tad, ja šie uzņēmumi ir meitasuzņēmumi, kuros emitējošajam uzņēmumam ir vairākuma īpašumtiesības, un šāds nosacījums būtiski ierobežo atbilstīgo aktīvu bāzes tvērumu. Tādēļ ELTIF kopumā vajadzētu būt nodrošinātai iespējai ieguldījumu iespējās veikt mazākuma kolektīvo ieguldījumu. Šai iespējai būtu jānodrošina ELTIF papildu elastība savu ieguldīšanas stratēģiju īstenošanā, jāpiesaista vairāk ieguldījumu projektu virzītāju un jāpalielina iespējamo atbilstīgo mērķaktīvu klāsts, jo visi šie faktori ir svarīgi netiešas ieguldīšanas stratēģiju īstenošanā. |
(13) |
Tā kā pastāv bažas par to, ka fonda fondu stratēģijas var veicināt ieguldījumus, kas neietilpst atbilstīgo ieguldījumu aktīvu tvērumā, Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā ietver ierobežojumus attiecībā uz ieguldījumiem citos fondos visā ELTIF darbības laikā. Tomēr fonda fondu stratēģijas ir izplatīts un ļoti efektīvs veids, kā panākt ātru riska darījumu ar nelikvīdiem aktīviem, jo īpaši attiecībā uz nekustamo īpašumu un pilnībā apmaksāta kapitāla struktūru kontekstā. Tādēļ ir jāparedz, ka ELTIF var ieguldīt citos fondos, lai tiem dotu iespēju nodrošināt ātrāku kapitāla izmantošanu. ELTIF veiktu fonda fondu ieguldījumu atvieglošana arī ļautu atkārtoti ieguldīt naudas pārpalikumu fondos, jo dažādi ieguldījumi ar atšķirīgu termiņu varētu mazināt ELTIF portfeļa naudas slogu. Tādēļ attiecībā uz ELTIF pārvaldniekiem ir jāpaplašina fonda fondu stratēģiju atbilstība, neaprobežojoties tikai ar ieguldījumiem Eiropas riska kapitāla fondos (EuVECA) vai Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondos (EuSEF). Līdz ar to būtu jāpaplašina to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu kategorijas, kuros ELTIF var ieguldīt, tajās iekļaujot pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus (PVKIU) un ES alternatīvo ieguldījumu fondus (ES AIF), ko pārvalda ES AIF pārvaldītāji (ES AIFP). Tomēr, lai nodrošinātu efektīvu ieguldītāju aizsardzību, ir arī jāparedz, ka gadījumos, kad ELTIF iegulda citos ELTIF, EuVECA, EuSEF, PVKIU vai ES AIF, ko pārvalda ES AIFP, šiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem būtu arī jāiegulda atbilstīgos ieguldījumos un pašiem nevajadzētu būt ieguldījušiem vairāk kā 10 % no sava kapitāla jebkādā citā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā. Lai novērstu minēto noteikumu apiešanu un nodrošinātu, ka ELTIF kopējā portfeļa līmenī atbilst Regulas (ES) 2015/760 prasībām, ELTIF aktīvi un naudas aizņemšanās pozīcija būtu jākombinē ar to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu aktīviem un pozīciju, kuros ELTIF ir ieguldījuši, nolūkā izvērtēt, vai ELTIF ir ievērojuši portfeļa sastāva un diversifikācijas prasības un aizņemšanās robežas. |
(14) |
Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka gadījumos, kad atbilstīgie ieguldījumu aktīvi ir individuāli reālie aktīvi, to vērtībai jābūt vismaz 10 000 000 EUR. Tomēr reālo aktīvu portfeļi bieži vien sastāv no vairākiem individuāliem reālajiem aktīviem, kuru vērtība ir ievērojami mazāka par 10 000 000 EUR. Tādēļ prasība par individuālo reālo aktīvu minimālo vērtību būtu jāatceļ. Ir sagaidāms, ka minētās nevajadzīgās prasības atcelšana veicinās ELTIF ieguldījumu portfeļa diversifikāciju un efektīvākus ieguldījumus reālajos aktīvos, vienlaikus dodot iespēju ņemt vērā ilgtermiņa ieguldījumu instrumentu atšķirīgo attīstības līmeni dalībvalstīs. |
(15) |
Ir jāpaplašina atbilstīgo ieguldījumu aktīvu tvērums un jāveicina ELTIF ieguldījumi vērtspapīrotos aktīvos. Tādēļ būtu jāpaskaidro, ka gadījumos, kad pamatā esošie aktīvi sastāv no ilgtermiņa riska darījumiem, atbilstīgajiem ieguldījumu aktīviem būtu jāietver arī vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 (6) 18. pantā. Minētie ilgtermiņa riska darījumi ietver tādu mājokļa aizdevumu vērtspapīrošanu, kas ir nodrošināti ar vienu vai vairākām mājokļa nekustamā īpašuma hipotēkām (ar mājokļa hipotēku nodrošināti vērtspapīri), komercaizdevumus, kuri ir nodrošināti ar vienu vai vairākām komerciālā nekustamā īpašuma hipotēkām, korporatīvos aizdevumus, to skaitā aizdevumus, kas piešķirti maziem un vidējiem uzņēmumiem, un pircēju un pasūtītāju parādus vai citus pamatā esošus riska darījumus, kurus iniciators uzskata par atsevišķu aktīvu veidu, ar nosacījumu, ka ienākumi no šo pircēju un pasūtītāju parādu vai citu pamatā esošo riska darījumu vērtspapīrošanas tiek izmantoti ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai vai refinansēšanai. |
(16) |
Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā liedz iespēju ELTIF veikt ieguldījumus kredītiestādēs, ieguldījumu brokeru sabiedrībās, apdrošināšanas sabiedrībās un citās finanšu sabiedrībās. Tomēr inovatīvām nesen atļauju saņēmušām finanšu sabiedrībām, tādām kā finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, varētu būt svarīga loma digitālās inovācijas, Savienības finanšu tirgu vispārējās efektivitātes un darbvietu radīšanas veicināšanā un Savienības finanšu infrastruktūras un kapitāla tirgu savienības noturības un stabilitātes palielināšanā. Šādas finanšu sabiedrības projektē, izstrādā vai piedāvā inovatīvus produktus vai tehnoloģijas, kuru mērķis ir automatizēt vai uzlabot esošos vai radīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, procesus, lietojumus un produktus, tādējādi sniedzot labumu Savienības finanšu tirgiem un finanšu iestādēm un uzlabojot finanšu pakalpojumu sniegšanu finanšu iestādēm, uzņēmumiem un patērētājiem. Šādas finanšu sabiedrības arī padara konkrētus regulatīvos, uzraudzības vai pārraudzības procesus efektīvākus un veicina šo procesu piemērotību izvirzītā mērķa sasniegšanai vai modernizē regulatīvās, uzraudzības vai pārraudzības atbilstības nodrošināšanas funkcijas finanšu vai nefinanšu iestādēs. Tādēļ būtu vēlams grozīt Regulu (ES) 2015/760, lai atļautu ELTIF veikt ieguldījumus inovatīvās nesen atļauju saņēmušās finanšu sabiedrībās. Tā kā šī joma ir dinamiska un strauji attīstās, ELTIF būtu jāatļauj veikt ieguldījumus finanšu sabiedrībās, kas nav finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības un kas ir regulētas vienības, kurām atļauja piešķirta vai kuras reģistrētas mazāk kā piecus gadus pirms sākotnējā ieguldījuma veikšanas dienas. |
(17) |
Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka tādu kvalificētu portfeļuzņēmumu tirgus kapitalizācijas vērtība, kuriem ir ļauts veikt tirdzniecību regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, nepārsniedz 500 000 000 EUR. Tomēr daudziem biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem ar zemu tirgus kapitalizāciju ir ierobežota likviditāte, kas liedz iespēju ELTIF pārvaldniekiem saprātīgā termiņā izveidot pietiekamu pozīciju šādos biržas sarakstā iekļautos uzņēmumos un līdz ar to sašaurina pieejamo ieguldīšanas mērķu klāstu. Lai ELTIF nodrošinātu labāku likviditātes profilu, to biržas sarakstā iekļauto kvalificēto portfeļuzņēmumu tirgus maksimālā kapitalizācijas vērtība, kuros ELTIF var ieguldīt, būtu jāpalielina no 500 000 000 EUR līdz 1 500 000 000 EUR. Lai izvairītos no iespējamām šādu ieguldījumu atbilstības izmaiņām valūtas svārstību vai citu faktoru dēļ, tirgus kapitalizācijas robežvērtība būtu jānosaka tikai sākotnējā ieguldījuma veikšanas laikā. |
(18) |
Lai ieguldītājiem, ELTIF pārvaldniekiem un kompetentajām iestādēm nodrošinātu trešās valstīs izvietotos aktīvos veikto ieguldījumu pārredzamību un integritāti, prasības attiecībā uz ieguldījumiem trešo valstu kvalificētos portfeļuzņēmumos būtu jāsaskaņo ar standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (7). Tās arī būtu jāsaskaņo ar standartiem, kas izklāstīti dalībvalstu kopīgajā rīcībā attiecībā uz jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas (kas norādītas Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas). |
(19) |
ELTIF pārvaldnieki, kam ir daļas portfeļuzņēmumā, savas intereses varētu nostādīt augstāk par ELTIF ieguldošo personu interesēm. Lai izvairītos no šāda interešu konflikta un nodrošinātu pareizu korporatīvo pārvaldību, Regula (ES) 2015/760 paredz, ka ELTIF iegulda tikai tādos aktīvos, kas nav saistīti ar ELTIF pārvaldnieku, ja vien attiecīgais ELTIF neiegulda citu šā ELTIF pārvaldnieka pārvaldītu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecībās vai daļās. Tomēr saskaņā ar iedibināto tirgus praksi viens vai vairāki aktīvu pārvaldītāja ieguldījumu instrumenti kopīgi iegulda līdzās citam fondam, kuram ir līdzīgs mērķis un stratēģija kā attiecīgajam ELTIF. Šādi ES AIFP un citu tai pašai grupai piederošu saistīto vienību kolektīvie ieguldījumi dod iespēju piesaistīt vairāk kapitāla ieguldījumiem liela mēroga projektos. Šajā nolūkā aktīvu pārvaldītāji parasti paralēli ELTIF iegulda mērķvienībā un strukturē savus ieguldījumus, izmantojot kolektīvo ieguldījumu instrumentus. Aktīvu pārvaldības pilnvarojuma ietvaros no portfeļa pārvaldītājiem un aktīvu pārvaldītāju vadošā līmeņa darbiniekiem parasti tiek prasīts vai sagaidīts, ka tie kolektīvi ieguldīs tajā pašā fondā, kuru tie pārvalda. Tādēļ būtu jāprecizē, ka noteikumiem par interešu konfliktu nevajadzētu liegt iespēju ELTIF pārvaldniekam vai tai pašai grupai piederošam uzņēmumam kolektīvi ieguldīt šajā ELTIF vai kopā ar minēto ELTIF ieguldīt tajā pašā aktīvā. Lai nodrošinātu, ka šādu kolektīvu ieguldījumu veikšanas gadījumā ir ieviesti efektīvi ieguldītāju aizsardzības pasākumi, ELTIF pārvaldniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (8) izklāstītajām prasībām būtu jānosaka organizatoriska un administratīva kārtība, kādā identificē, novērš, pārvalda un uzrauga interešu konfliktus, un jānodrošina, ka šādi interešu konflikti tiek atbilstoši atklāti. |
(20) |
Lai novērstu interešu konfliktus, izvairītos no darījumiem, kas nenotiek saskaņā ar komerciālajiem noteikumiem, un nodrošinātu pareizu korporatīvo pārvaldību, Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā neatļauj ELTIF pārvaldnieka un to uzņēmumu darbiniekiem, kuri pieder tai pašai grupai, kam pieder ELTIF pārvaldnieks, ieguldīt šajā ELTIF vai kopā ar šo ELTIF ieguldīt tajā pašā aktīvā. Tomēr saskaņā ar iedibināto tirgus praksi no ELTIF pārvaldnieka un tādu citu tai pašai grupai piederošu saistīto vienību darbiniekiem, kuri kolektīvi iegulda paralēli ELTIF pārvaldniekam, tostarp portfeļu pārvaldītājiem un vadošā līmeņa darbiniekiem, kas atbild par svarīgākajiem ELTIF pārvaldnieka finanšu un darbības lēmumiem, aktīvu pārvaldības pilnvarojuma rakstura dēļ bieži vien tiek prasīts vai sagaidīts, ka tie kolektīvi ieguldīs tajā pašā fondā vai tajā pašā aktīvā, lai veicinātu minēto darbinieku un ieguldītāju finansiālo stimulu saskaņošanu. Tādēļ būtu jāprecizē, ka noteikumiem par interešu konfliktu nevajadzētu liegt iespēju ELTIF pārvaldnieka vai pie tās pašas grupas piederošo uzņēmumu darbiniekiem privātpersonas statusā kolektīvi ieguldīt šajā ELTIF un kopā ar šo ELTIF ieguldīt tajā pašā aktīvā. Lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad darbinieki veic šādus kolektīvos ieguldījumus, ir ieviesti efektīvi ieguldītāju aizsardzības pasākumi, ELTIF pārvaldniekiem būtu jānosaka organizatoriska un administratīva kārtība, kādā identificē, novērš, pārvalda un uzrauga interešu konfliktus, un jānodrošina, ka šādi interešu konflikti tiek atbilstoši atklāti. |
(21) |
Profesionāliem un privātiem ieguldītājiem paredzētie noteikumi par ELTIF, to skaitā noteikumi par aizņemtā kapitāla izmantošanu investēšanai, aktīvu diversifikāciju, portfeļa sastāvu, koncentrācijas robežām un atbilstīgo aktīvu un ieguldījumu robežām, ir gandrīz identiski. Tomēr profesionāliem un privātiem ieguldītājiem ir atšķirīgs ieguldījumu turēšanas periods, riska tolerance un ieguldīšanas vajadzības, kā arī atšķirīga spēja analizēt ieguldīšanas iespējas. Tik tiešām, profesionāliem ieguldītājiem ir augstāka riska tolerance nekā privātiem ieguldītājiem, tie spēj veikt ieguldīšanas iespēju visaptverošu analīzi un aktīvu pienācīgu izvērtēšanu, tostarp to vērtības noteikšanu, un to rakstura un darbību dēļ tiem var būt no privātiem ieguldītājiem atšķirīgi peļņas mērķi. Neraugoties uz iepriekš minēto, gandrīz identisko noteikumu un to radītā lielā administratīvā sloga un saistīto izmaksu dēļ, ar ko saskaras profesionāliem ieguldītājiem paredzēti ELTIF, aktīvu pārvaldītāji līdz šim ir negribīgi piedāvājuši īpaši pielāgotus produktus profesionāliem ieguldītājiem. Tādēļ būtu jāparedz īpaši noteikumi ELTIF, kurus tirgo tikai profesionāliem ieguldītājiem, jo īpaši noteikumi par attiecīgā portfeļa diversifikāciju un sastāvu, ieguldīšanas robežu, koncentrācijas robežām un naudas aizņemšanos. |
(22) |
Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka ELTIF vismaz 70 % no sava kapitāla iegulda atbilstīgos ieguldījumu aktīvos. Tik augsta ieguldīšanas robeža attiecībā uz atbilstīgajiem ieguldījumu aktīviem ELTIF portfeļos sākotnēji tika noteikta, ņemot vērā ELTIF koncentrēšanos uz ilgtermiņa ieguldījumiem un cerēto šādu ieguldījumu devumu Savienības ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanā. Tomēr, ņemot vērā dažu ELTIF portfeļos ietilpstošo atbilstīgo ieguldījumu aktīvu nelikvīdo un īpašo raksturu, ELTIF pārvaldniekiem var izrādīties sarežģīti un dārgi pārvaldīt ELTIF likviditāti, izpildīt atpakaļpirkšanas pieprasījumus, slēgt aizņemšanās līgumus un izpildīt citus ELTIF ieguldījumu stratēģiju elementus, kas attiecas uz šādu atbilstīgo ieguldījumu aktīvu nodošanu, vērtības noteikšanu un ieķīlāšanu. Tāpēc robežas pazemināšana attiecībā uz atbilstīgajiem ieguldījumu aktīviem ļautu ELTIF pārvaldniekiem labāk pārvaldīt ELTIF likviditāti. Lai izvērtētu, vai ELTIF ievēro ieguldīšanas robežu, kas noteikta attiecībā uz atbilstīgiem ieguldījumu aktīviem, būtu jākombinē tikai tādu ELTIF atbilstīgie ieguldījumu aktīvi, kuri nav kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, un to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu atbilstīgie ieguldījumu aktīvi, kuros ELTIF ir ieguldījuši. |
(23) |
Regulas (ES) 2015/760 pašreizējās diversifikācijas prasības tika ieviestas, lai nodrošinātu, ka ELTIF var izturēt nelabvēlīgus tirgus apstākļus. Tomēr minētie noteikumi ir izrādījušies pārāk apgrūtinoši, jo praksē tie nozīmē to, ka ELTIF ir jāveic vidēji 10 atsevišķi ieguldījumi. Attiecībā uz ieguldīšanu projektos vai liela mēroga infrastruktūrā prasība katram ELTIF veikt 10 ieguldījumus var būt grūti izpildāma un dārga darījumu izmaksu un kapitāla sadales ziņā. Tādēļ, lai samazinātu darījumu un administratīvās izmaksas ELTIF un galu galā to ieguldītājiem, ELTIF būtu jāspēj īstenot koncentrētākas ieguldījumu stratēģijas un līdz ar to veikt riska darījumus ar mazāku skaitu atbilstīgo aktīvu. Tādēļ ir jāpielāgo diversifikācijas prasības attiecībā uz ELTIF riska darījumiem ar atsevišķiem kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, atsevišķiem reāliem aktīviem, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un dažiem citiem atbilstīgiem ieguldījumu aktīviem, līgumiem un finanšu instrumentiem. Šādai papildu elastībai ELTIF portfeļa sastāvā un diversifikācijas prasību mazināšanai nevajadzētu būtiski ietekmēt ELTIF spēju izturēt tirgus svārstīgumu, jo ELTIF parasti iegulda aktīvos, kuriem nav viegli pieejama tirgus kotācija, kuri varētu būt ļoti nelikvīdi un kuriem bieži vien ir ilgs termiņš vai ilgāks turēšanas periods. |
(24) |
Atšķirībā no privātiem ieguldītājiem profesionāliem ieguldītājiem noteiktos apstākļos var būt ilgāks ieguldījumu turēšanas periods, atšķirīgi mērķi ieguldījumu peļņas ziņā, plašākas speciālās zināšanas, lielāka riska tolerance pret nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem un lielāka spēja absorbēt zaudējumus. Tādēļ attiecībā uz šādiem profesionāliem ieguldītājiem ir nepieciešams noteikt diferencētu ieguldītāju aizsardzības pasākumu kopumu un atcelt diversifikācijas prasības ELTIF, kurus tirgo tikai profesionāliem ieguldītājiem. |
(25) |
Lai labāk izmantotu ELTIF pārvaldnieku speciālās zināšanas un ņemot vērā diversifikācijas sniegtās priekšrocības, atsevišķos gadījumos ELTIF var būt izdevīgi visus vai gandrīz visus savus aktīvus ieguldīt galvenā ELTIF diversificētajā portfelī. Tādēļ būtu jāļauj ELTIF apvienot savus aktīvus un izmantot galvenās-pakārtotās struktūras, ieguldot galvenajos ELTIF. |
(26) |
Lai nodrošinātu ELTIF ikdienas darbību un īstenotu noteiktu ieguldījumu stratēģiju, bieži vien ieguldījumiem izmanto aizņemtu kapitālu. Ne pārāk lielas aizņemtā kapitāla summas, ja tās tiek atbilstoši kontrolētas, var palielināt peļņu bez pārmērīga riska radīšanas vai tā palielināšanas. Turklāt dažādi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi bieži vien var izmantot aizņemto kapitālu ieguldījumiem, lai uzlabotu efektivitāti vai darbības rezultātus. Tā kā Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā naudas aizņemšanās ir ierobežota līdz 30 % no ELTIF kapitāla vērtības, ELTIF pārvaldnieki var nespēt veiksmīgi īstenot noteiktas ieguldījumu stratēģijas, tostarp reālos aktīvos veiktu ieguldījumu gadījumos, kad augstāka aizņemtā kapitāla līmeņa izmantošana ir nozares norma vai arī ir nepieciešama, lai gūtu pievilcīgu ar risku koriģētu peļņu. Tādēļ būtu jāpalielina ELTIF pārvaldnieku elastība attiecībā uz papildu kapitāla piesaistīšanu ELTIF darbības laikā. Tajā pašā laikā ir vēlams uzlabot aizņemtā kapitāla izmantošanas ieguldīšanai pārvaldību un sekmēt lielāku atbilstību Direktīvai 2011/61/ES attiecībā uz aizņemšanās politiku, aizstājot kapitālu ar neto aktīvu vērtību kā atbilstošu atsauces punktu naudas aizņemšanās robežas noteikšanai, kas būtu jāpapildina ar uzlabojumiem izlabošanas politikā. Ņemot vērā iespējamos riskus, ko var radīt aizņemta kapitāla izmantošanai ieguldīšanai, ELTIF, kurus var tirgot privātiem ieguldītājiem, būtu jāatļauj aizņemties naudu ne vairāk kā 50 % apmērā no ELTIF neto aktīvu vērtības. Robeža 50 % apmērā ir atbilstoša, ņemot vērā vispārējās naudas aizņemšanās robežas, kas ir kopīgas fondiem, kuri iegulda reālos aktīvos ar līdzīgu likviditātes un atpakaļpirkšanas profilu. Tomēr attiecībā uz profesionāliem ieguldītājiem tirgotiem ELTIF būtu jāatļauj augstāka aizņemtā kapitāla robeža, jo profesionāliem ieguldītājiem ir augstāka riska tolerance nekā privātiem ieguldītājiem. Tādēļ naudas aizņemšanās robeža attiecībā uz ELTIF, ko tirgo tikai profesionāliem ieguldītājiem, būtu jāpaaugstina līdz 100 % no ELTIF neto aktīvu vērtības. Turklāt Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā nepiedāvā ELTIF pārvaldniekiem iespēju atbilstošā laikposmā izlabot ieguldījumu pozīciju gadījumos, kad ELTIF pārkāpj aizņemtā kapitāla izmantošanas ieguldījumiem robežu un šāds pārkāpums ir ārpus attiecīgā ELTIF pārvaldnieka kontroles. Tādēļ, ņemot vērā neto aktīvu vērtības kā atsauces vērtības svārstīgumu un ELTIF ieguldītāju intereses, būtu jāprecizē, ka Regulas (ES) 2015/760 noteikumi par izlabošanu attiecas arī uz aizņemšanas robežām. |
(27) |
Lai ELTIF nodrošinātu plašākas ieguldīšanas iespējas, ELTIF vajadzētu būt iespējai aizņemties valūtā, kurā ELTIF pārvaldnieks ir iecerējis iegādāties attiecīgo aktīvu. Tomēr ir jāmazina valūtu neatbilstības risks un līdz ar to jāierobežo ar valūtu atšķirību saistītais risks ieguldījumu portfelim. Tādēļ ELTIF būtu atbilstoši jāierobežo sava pakļautība ar valūtu atšķirību saistītajam riskam. |
(28) |
ELTIF vajadzētu būt iespējai apgrūtināt savus aktīvus, lai īstenotu savu aizņemšanās stratēģiju. Lai vēl vairāk palielinātu ELTIF elastību attiecībā uz to aizņemšanās stratēģijas īstenošanu, aizņemšanās darbības nevajadzētu uzskatīt par aizņemšanos, ja aizņemšanos pilnībā sedz ieguldītāju kapitāla saistības. |
(29) |
Ņemot vērā ELTIF naudas aizņemšanās maksimālo robežu palielināšanu un atsevišķu robežu, kas noteiktas attiecībā uz naudas aizņemšanos ārvalstu valūtās, atcelšanu, ieguldītāju rīcībā vajadzētu būt vispusīgākai informācijai par ELTIF izmantotajām aizņemšanās stratēģijām un robežām. Tādēļ būtu jāprasa ELTIF pārvaldniekiem attiecīgā ELTIF prospektā skaidri norādīt aizņemšanās robežas. |
(30) |
Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka ELTIF ieguldošās personas var pieprasīt šā ELTIF likvidāciju, ja to atpakaļpirkšanas pieprasījumi, kas iesniegti saskaņā ar ELTIF atpakaļpirkšanas politiku, nav izpildīti viena gada laikā no to iesniegšanas dienas. Ņemot vērā ELTIF ilgtermiņa orientāciju un ELTIF portfeļu bieži vien īpašo un nelikvīdo aktīvu profilu, jebkura ieguldītāja vai ieguldītāju grupas tiesības pieprasīt ELTIF likvidāciju var būt nesamērīgas un kaitēt gan veiksmīgai ELTIF ieguldījumu stratēģijas īstenošanai, gan citu ieguldītāju vai ieguldītāju grupu interesēm. Tādēļ būtu jāatceļ ieguldītāju iespēja pieprasīt ELTIF likvidāciju, ja tas nespēj izpildīt atpakaļpirkšanas pieprasījumus. |
(31) |
Regulas (ES) 2015/760 pašreizējā redakcija nav skaidra attiecībā uz kritērijiem, pēc kuriem novērtē atpakaļpirkšanas procentuālo daļu jebkurā konkrētā laikposmā, un attiecībā uz minimālo informāciju, kas sniedzama kompetentajām iestādēm par atpakaļpirkšanas iespēju. Ņemot vērā Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) (EVTI) centrālo lomu Regulas (ES) 2015/760 piemērošanā un tās specializētās zināšanas par vērtspapīriem un vērtspapīru tirgiem, EVTI būtu jāuztic izstrādāt tādu regulatīvu tehnisko standartu projektu, kuri precizē apstākļus, kādos ELTIF darbības laiku uzskata par savienojamu ar katra atsevišķā ELTIF aktīva dzīves ciklu; kritērijus, pēc kuriem nosaka minimālo turēšanas periodu, pirms ir iespējama atpakaļpirkšana; ELTIF kompetentajai iestādei sniedzamo minimālo informāciju; prasības, kas ELTIF jāizpilda saistībā ar tā atpakaļpirkšanas politiku un likviditātes pārvaldības instrumentiem; un kritērijus atpakaļpirkšanas procentuālās daļas novērtēšanai. Ir jāatzīmē, ka gadījumos, kad ELTIF nolikums vai dibināšanas dokumenti paredz atpakaļpirkšanas iespēju attiecīgā ELTIF darbības laikā, būtu jāpiemēro Direktīvā 2011/61/ES izklāstītie noteikumi par likviditātes riska pārvaldību un likviditātes pārvaldības instrumentiem. |
(32) |
Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka ELTIF nolikums vai dibināšanas dokumenti neliedz iespēju ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas tirgot regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā. Neraugoties uz šo iespēju, ELTIF pārvaldnieki, kā arī ieguldītāji un tirgus dalībnieki ELTIF daļu vai ieguldījumu apliecību tirdzniecībai ļoti maz ir izmantojuši otrreizējās tirdzniecības mehānismu. Lai veicinātu ELTIF ieguldījumu apliecību vai daļu otrreizējo tirdzniecību, būtu jāatļauj ELTIF pārvaldniekiem paredzēt ELTIF ieguldošo personu pirmstermiņa izstāšanās iespēju ELTIF darbības laikā. Lai nodrošinātu šāda otrreizējās tirdzniecības mehānisma efektīvu darbību, pirmstermiņa izstāšanās iespējai vajadzētu būt pieejamai tikai tad, ja ELTIF pārvaldnieks ir ieviesis politiku potenciālo ieguldītāju un izstāšanās pieprasījumu atbilstības noteikšanai. Šajā politikā būtu jāprecizē arī nodošanas procedūra, ELTIF pārvaldnieka vai fonda administratora loma, “likviditātes loga” – laikposma, kurā ir iespējams apmainīt ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas – periodiskums un ilgums, noteikumi par izpildes cenu un proporcionālas sadales nosacījumiem, informācijas atklāšanas prasības, nodevas, izmaksas un atlīdzības maksājumi un citi nosacījumi, kas attiecas uz šādu “likviditātes loga” mehānismu. EVTI būtu jāuztic izstrādāt tādu regulatīvu tehnisko standartu projektu, kuri precizē apstākļus atbilstības noteikšanas izmantošanai, tostarp informāciju, kas ELTIF jāatklāj ieguldītājiem. |
(33) |
Lai izvairītos no tā, ka privātie ieguldītāji pārprot otrreizējās tirdzniecības mehānisma juridisko raksturu un tā atļauto potenciālo likviditāti, izplatītājam vai – ja ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas tiek tieši piedāvātas vai izvietotas privātam ieguldītājam – ELTIF pārvaldniekam būtu jāizdod privātiem ieguldītājiem paredzēts skaidrs rakstisks brīdinājums, ka atbilstības noteikšanas mehānisma pieejamība negarantē atbilstības noteikšanu un nenodrošina privātiem ieguldītājiem tiesības uz izstāšanos vai to attiecīgo ELTIF ieguldījumu apliecību vai daļu atpirkšanu. Ja privātiem ieguldītājiem piedāvāta vai izvietota ELTIF darbības laiks pārsniedz 10 gadus, minētajam rakstiskajam brīdinājumam vajadzētu būt daļai no viena vienīga rakstiska brīdinājuma, ar ko privātos ieguldītājus informē arī par to, ka attiecīgais ELTIF produkts var nebūt piemērots tādiem privātiem ieguldītājiem, kuri nespēj izturēt šādas ilgtermiņa un nelikvīdas saistības. Iekļaujot atbilstības noteikšanas mehānisma pieejamību privātiem ieguldītājiem paredzētā mārketinga vēstījumā, to nevajadzētu reklamēt kā instrumentu, kas garantē likviditāti pēc pieprasījuma. |
(34) |
Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka ELTIF pieņem detalizētu grafiku savu aktīvu secīgai realizācijai, lai nodrošinātu ieguldītāju ieguldījumu apliecību vai daļu atpakaļpirkšanu pēc ELTIF darbības laika beigām. Minētā regula paredz arī to, ka ELTIF šo detalizēto grafiku dara zināmu ELTIF kompetentajai iestādei. Minētās prasības ELTIF pārvaldniekiem rada būtisku administratīvo un atbilstības nodrošināšanas slogu, tajā pašā laikā atbilstoši nepalielinot ieguldītāju aizsardzību. Lai atvieglotu minēto slogu, nemazinot ieguldītāju aizsardzību, ELTIF būtu jāinformē ELTIF kompetentā iestāde par savu aktīvu secīgu realizāciju nolūkā nodrošināt ieguldītāju ieguldījumu apliecību vai daļu atpakaļpirkšanu pēc ELTIF darbības laika beigām, un jāiesniedz ELTIF kompetentajai iestādei detalizēts grafiks tikai tad, ja minētā kompetentā iestāde tiem to ir skaidri pieprasījusi. |
(35) |
Pakārtotā ELTIF prospekts var ietvert ieguldītājiem ļoti svarīgu informāciju, kas tiem ļauj labāk izvērtēt ieguldījuma potenciālos riskus un tā sniegto labumu. Tādēļ būtu jāprasa, lai galvenās-pakārtotās struktūras gadījumā pakārtotā ELTIF prospektā tiktu atklāta informācija par galveno-pakārtoto struktūru, pakārtoto ELTIF un galveno ELTIF un apraksts par jebkādu atalgojumu vai izmaksu atlīdzinājumu, ko maksā pakārtotais ELTIF. |
(36) |
Atbilstoša informācijas atklāšana par nodevām un atlīdzības maksājumiem ir ļoti svarīga, lai ieguldītāji varētu izvērtēt ELTIF kā potenciālu ieguldīšanas mērķobjektu. Šādas informācijas atklāšana ir svarīga arī tad, ja ELTIF tiek tirgots privātiem ieguldītājiem galveno-pakārtoto struktūru gadījumā. Tādēļ būtu jāprasa, lai ELTIF pārvaldnieks pakārtotā ELTIF gada pārskatā iekļautu pārskatu par pakārtotā ELTIF un galvenā ELTIF kopējiem atlīdzības maksājumiem. Ir sagaidāms, ka šāda prasība veicinās ieguldītāju aizsardzību pret nepamatotām papildu izmaksām, ko radītu galvenā ELTIF veikta iespējama maksas noteikšana pakārtotajam ELTIF par parakstīšanos un atpakaļpirkšanu. |
(37) |
Regulā (ES) 2015/760 ELTIF pārvaldniekiem ir prasīts ELTIF prospektā atklāt informāciju par nodevām, kas saistītas ar ieguldīšanu attiecīgajā ELTIF. Tomēr arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1286/2014 (9) ir iekļautas prasības attiecībā uz informācijas par nodevām atklāšanu. Lai palielinātu pārredzamību par nodevu struktūru, Regulā (ES) 2015/760 noteiktā prasība būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) Nr. 1286/2014 noteikto prasību. |
(38) |
Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka ELTIF pārvaldnieki izveido vietējo struktūru katrā dalībvalstī, kurā tie plāno tirgot ELTIF. Lai gan ieguldītājiem noteiktās prasības veikt konkrētus uzdevumus visās dalībvalstīs paliek spēkā, prasība izveidot vietējās struktūras tomēr pēc tam ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1160 (10) attiecībā uz PVKIU un alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, kurus tirgo privātiem ieguldītājiem, jo šādas vietējās struktūras rada papildu izmaksas un domstarpības par ELTIF pārrobežu tirdzniecību. Turklāt ir mainījusies saziņai ar ieguldītājiem par labāku atzītā metode – vietējās struktūrās notiekošu klātienes sanāksmju vietā tiek izmantota tieša saziņa starp fondu pārvaldītājiem vai izplatītājiem un ieguldītājiem ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību. Tādējādi minētās prasības izņemšana no Regulas (ES) 2015/760 attiecībā uz visiem ELTIF ieguldītājiem atbilstu Direktīvai (ES) 2019/1160 un finanšu produktu tirdzniecības mūsdienu metodēm un varētu veicināt ELTIF pievilcīgumu aktīvu pārvaldītājiem, kuriem vairs nebūtu jāsedz izmaksas, ko rada vietējo struktūru izmantošana. Tādēļ minētā prasība būtu jāsvītro. |
(39) |
Tā kā ELTIF ieguldījumu apliecības un daļas ir finanšu instrumenti, gadījumos, kad ELTIF tiek tirgoti, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (11) noteikumus par produktu pārvaldību. Tomēr ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas var iegādāties arī bez ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas. Lai aptvertu minētos gadījumus, Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka ELTIF pārvaldniekiem ir jāizstrādā iekšējās izvērtēšanas procedūra attiecībā uz privātiem ieguldītājiem tirgotiem ELTIF. Pašreizējais režīms balstās uz Direktīvas 2014/65/ES noteikumiem par produktu pārvaldību, taču tajā ir vairākas atšķirības, kas nav pamatotas un varētu mazināt ieguldītāju aizsardzību. Tādēļ būtu jāprecizē, ka tiek piemēroti Direktīvas 2014/65/ES noteikumi par produktu pārvaldību. Atsauces uz Direktīvu 2014/65/ES būtu jāsaprot kā tādas, kas paredz minēto direktīvu papildinošo deleģēto aktu piemērošanu. |
(40) |
Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka ELTIF izplatītāji vai pārvaldnieki veic privāto ieguldītāju piemērotības izvērtējumu. Tomēr šī prasība jau ir paredzēta Direktīvas 2014/65/ES 25. pantā. Šāda dubulta prasība rada papildu administratīvo slogu, kā rezultātā privātiem ieguldītājiem palielinās izmaksas, un ir spēcīgs bremzējošs faktors, kas ELTIF pārvaldniekus attur no jaunu ELTIF piedāvāšanas privātiem ieguldītājiem. Tādēļ minētā dubultā prasība no Regulas (ES) 2015/760 būtu jāizņem. |
(41) |
Lai privātiem ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni, piemērotības izvērtējums būtu jāveic neatkarīgi no tā, vai privātie ieguldītāji ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas iegādājas no ELTIF izplatītājiem vai pārvaldniekiem, vai arī otrreizējā tirgū. Saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktu piemērotības izvērtējumam būtu jāietver informācija par ieguldījuma paredzamo ilgumu un mērķi un par privātā ieguldītāja riska toleranci kā daļa no informācijas par privātā ieguldītāja ieguldīšanas mērķiem un finansiālo situāciju, tostarp spēju ciest zaudējumus. Izvērtējuma rezultāti būtu jāpaziņo privātajiem ieguldītājiem paziņojuma par piemērotību veidā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 6. punktu. |
(42) |
Turklāt gadījumos, kad piemērotības izvērtējuma rezultāti liecina, ka ELTIF privātajam ieguldītājam nav piemērots, taču šis privātais ieguldītājs tik un tā vēlas veikt attiecīgo darījumu, pirms ELTIF izplatītājs vai pārvaldnieks veic šo darījumu, tam būtu jāsaņem privātā ieguldītāja skaidra piekrišana. |
(43) |
Regula (ES) 2015/760 paredz arī to, ka ELTIF izplatītāji vai pārvaldnieki, tirgojot ELTIF privātiem ieguldītājiem, sniedz atbilstošas ieguldījumu konsultācijas. Precizitātes trūkums Regulā (ES) 2015/760 attiecībā uz to, kas ir atbilstoša ieguldījumu konsultācija, un tas, ka nav mijnorādes uz ieguldījumu konsultācijas definīciju Direktīvā 2014/65/ES, ir izraisījis juridiskās noteiktības trūkumu un neskaidrību ELTIF izplatītāju un pārvaldnieku vidū. Turklāt pienākums sniegt ieguldījumu konsultācijas paredz, ka ārējiem izplatītājiem, kad tie tirgo ELTIF privātiem ieguldītājiem, jābūt saņēmušiem atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Tas rada nevajadzīgus kavēkļus ELTIF tirdzniecībai šādiem ieguldītājiem un arī pakļauj ELTIF stingrākām prasībām nekā tās, ko piemēro citu sarežģītu finanšu produktu izplatīšanai, tostarp Regulā (ES) 2017/2402 noteiktajām prasībām vērtspapīrošanai un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (12) noteiktajām subordinētajām atbilstīgajām saistībām. Tādēļ nevajadzētu prasīt ELTIF izplatītājiem un pārvaldniekiem sniegt privātiem ieguldītājiem šādas ieguldījumu konsultācijas. Turklāt, ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu produktiem, kad šādi produkti tiek tirgoti galaieguldītājiem, un nodrošināt, ka šī regula ietver arī efektīvus ieguldītāju aizsardzības pasākumus, ELTIF nevajadzētu pakļaut nevajadzīgam administratīvam un regulatīvam slogam. |
(44) |
Lai nodrošinātu, ka ar ELTIF tirdzniecību privātiem ieguldītajiem saistīto prasību piemērošana tiek efektīvi uzraudzīta, uz izplatītājiem vai – ja ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas tiek tieši piedāvātas vai izvietotas privātiem ieguldītājiem – ELTIF pārvaldniekiem būtu jāattiecina Direktīvas 2014/65/ES noteikumi par uzskaiti. |
(45) |
Ja ELTIF privātiem ieguldītājiem tirgo vai izvieto ar izplatītāja starpniecību, šādam izplatītājam būtu jāatbilst piemērojamajām Direktīvas 2014/65/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (13) prasībām. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un izvairītos no dublēšanās, gadījumos, kad privātam ieguldītājam ir sniegta ieguldījumu konsultācija saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, būtu jāuzskata, ka prasība sniegt piemērotības izvērtējumu ir izpildīta. |
(46) |
Saskaņā ar iedibināto tirgus praksi no portfeļa pārvaldītājiem un ELTIF pārvaldnieka vadošā personāla tiek prasīts vai sagaidīts, ka tie ieguldīs ELTIF, kurus pārvalda tas pats ELTIF pārvaldnieks. Tiek pieņemts, ka šādām personām ir liela finansiāla pieredze un ka tās ir labi informētas par attiecīgo ELTIF, kas nozīmē to, ka būtu lieki tām prasīt iziet piemērotības izvērtēšanu attiecībā uz ieguldīšanu attiecīgajā ELTIF. Tādēļ nevajadzētu prasīt ELTIF izplatītājiem vai pārvaldniekiem veikt šādu personu piemērotības izvērtējumu. |
(47) |
Attiecībā uz potenciālajiem privātajiem ieguldītājiem, kuru finanšu instrumentu portfelis nepārsniedz 500 000 EUR, Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz, ka sākotnējais minimālais ieguldījums vienā vai vairākos ELTIF ir 10 000 EUR un ka šādu ieguldītāju ELTIF ieguldītā kopējā summa nepārsniedz 10 % no to finanšu instrumentu portfeļa. Piemērotas kopā, prasība par minimālo sākotnējo ieguldījumu 10 000 EUR apjomā un 10 % robeža attiecībā uz kopējo ieguldījumu summu rada būtisku šķērsli privāto ieguldītāju ieguldījumiem ELTIF, un tas ir pretrunā ELTIF mērķim izveidot privāto alternatīvo ieguldījumu fondu produktu. Tādēļ prasība par sākotnējo minimālo ieguldījumu 10 000 EUR apjomā un 10 % robeža attiecībā uz kopējo ieguldījumu summu ir jāizņem. |
(48) |
Regula (ES) 2015/760 pašreizējā redakcijā paredz vienlīdzīgu attieksmi pret ieguldītājiem un aizliedz privileģētu attieksmi pret atsevišķiem ieguldītājiem vai ieguldītāju grupām vai īpašu ekonomisko priekšrocību piešķiršanu šiem ieguldītājiem. Tomēr ELTIF var būt vairākas ieguldījumu apliecību vai daļu kategorijas ar nedaudz vai būtiski atšķirīgiem nosacījumiem attiecībā uz nodevām, juridisko struktūru, tirdzniecības noteikumiem un citām prasībām. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, minētās prasības būtu jāpiemēro tikai atsevišķiem ieguldītājiem vai ieguldītāju grupām, kas iegulda vienā un tajā pašā ELTIF kategorijā vai kategorijās. |
(49) |
Lai ELTIF pārvaldniekiem dotu pietiekami daudz laika pielāgoties šīs regulas prasībām, to skaitā prasībām, kas attiecas uz ELTIF tirdzniecību ieguldītājiem, šo regulu būtu jāsāk piemērot deviņus mēnešus pēc tās stāšanās spēkā. |
(50) |
Atbilstīgo aktīvu iespējami nelikvīdā rakstura un ELTIF ilgtermiņa orientācijas dēļ ELTIF var saskarties ar grūtībām nodrošināt atbilstību to darbības laikā ieviestajām izmaiņām fonda nolikumā un regulatīvajās prasībās, vienlaikus nemazinot savu ieguldītāju uzticēšanos un paļāvību. Tādēļ ir jāparedz pārejas noteikumi attiecībā uz tiem ELTIF, kuriem atļauja piešķirta pirms šīs regulas piemērošanas sākšanās. Tomēr šādiem ELTIF arī vajadzētu būt iespējai izvēlēties piemērot šo regulu ar nosacījumu, ka ELTIF kompetentā iestāde par to ir atbilstoši informēta. |
(51) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt efektīvu tiesisko regulējumu ELTIF darbībai visā Savienībā un veicināt ilgtermiņa finansēšanu, piesaistot kapitālu un novirzot to ilgtermiņa ieguldījumiem reālajā ekonomikā saskaņā ar Savienības mērķi panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(52) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2015/760, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2015/760
Regulu (ES) 2015/760 groza šādi:
1) |
regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Šīs regulas mērķis ir atvieglot kapitāla piesaistīšanu un novirzīšanu ilgtermiņa ieguldījumiem reālajā ekonomikā, tostarp ieguldījumiem, kas veicina Eiropas zaļo kursu, un ieguldījumiem citās prioritārās jomās, saskaņā ar Savienības mērķi nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.”; |
2) |
regulas 2. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. ELTIF kompetentās iestādes reizi ceturksnī informē EVTI par atļaujām, kas piešķirtas vai anulētas saskaņā ar šo regulu, un par jebkādām izmaiņām informācijā par ELTIF, kura ir iekļauta otrajā daļā minētajā centralizētajā publiskajā reģistrā. EVTI uztur atjauninātu centralizētu publisko reģistru, kurā par katru ELTIF, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu, norāda:
Centralizēto publisko reģistru dara pieejamu elektroniskā formātā.”; |
4) |
regulas 5. pantu groza šādi:
|
5) |
regulas 10. pantu aizstāj ar šādu: “10. pants Atbilstīgi ieguldījumu aktīvi 1. Aktīvs, kas minēts 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir atbilstīgs ELTIF veiktai ieguldīšanai tikai tad, ja tas ietilpst kādā no šādām kategorijām:
Pirmās daļas d) punktā noteikto robežu nepiemēro pakārtotajiem ELTIF. 2. Lai noteiktu, vai ir ievērota 13. panta 1. punktā noteiktā ieguldīšanas robeža, ELTIF ieguldījumus ELTIF, EuVECA, EuSEF, PVKIU un ES AIF, ko pārvalda ES AIFP, daļās vai ieguldījumu apliecībās ņem vērā tikai tādā apmērā, kas atbilst to ieguldījumu summai, kurus minētie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi veikuši šā panta 1. punkta pirmās daļas a), b), c), e), f) un g) punktā minētajos atbilstīgajos ieguldījumu aktīvos. Lai noteiktu, vai ir ievērota ieguldīšanas robeža un citas robežas, kas noteiktas 13. pantā un 16. panta 1. punktā, ELTIF un citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kuros attiecīgais ELTIF ir ieguldījis, aktīvus un naudas aizņemšanās pozīciju apvieno. Atbilstību ieguldīšanas robežai un citām robežām, kuras noteiktas 13. pantā un 16. panta 1. punktā, saskaņā ar šo punktu nosaka, pamatojoties uz informāciju, ko atjaunina vismaz reizi ceturksnī, vai, ja minētā informācija nav pieejama reizi ceturksnī, pamatojoties uz visjaunāko pieejamo informāciju. (*3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1851 (2019. gada 28. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2402 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu viendabīgumu (OV L 285, 6.11.2019., 1. lpp.).”;" |
6) |
regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Kvalificēts portfeļuzņēmums ir uzņēmums, kas sākotnējā ieguldījuma veikšanas laikā atbilst šādām prasībām:
(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;" |
7) |
regulas 12. pantu aizstāj ar šādu: “12. pants Interešu konflikts 1. ELTIF neiegulda atbilstīgos ieguldījumu aktīvos, kuros ELTIF pārvaldniekam ir tieša vai netieša līdzdalība vai kuros tas iegūst šādu līdzdalību, izņemot līdzdalību, kas saistīta ar to ELTIF, EuSEF, EuVECA, PVKIU vai ES AIF ieguldījumu apliecību vai daļu turēšanu, kurus ELTIF pārvaldnieks pārvalda. 2. ELTIF pārvaldošs ES AIFP un uzņēmumi, kas pieder tai pašai grupai, kurai pieder minētais ES AIFP, un to darbinieki var kolektīvi ieguldīt minētajā ELTIF un kopā ar ELTIF kolektīvi ieguldīt tajā pašā aktīvā ar nosacījumu, ka ELTIF pārvaldnieks ir ieviesis organizatorisku un administratīvu kārtību, kādā identificē, novērš, pārvalda un uzrauga interešu konfliktus un ka šādi interešu konflikti tiek atbilstoši atklāti.”; |
8) |
regulas 13., 14., 15. un 16. pantu aizstāj ar šādiem: “13. pants Portfeļa sastāvs un diversifikācija 1. ELTIF vismaz 55 % no sava kapitāla iegulda atbilstīgos ieguldījumu aktīvos. 2. ELTIF iegulda ne vairāk kā:
3. Vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas kopējā vērtība ELTIF portfelī nepārsniedz 20 % no ELTIF kapitāla vērtības. 4. No ārpusbiržas (OTC) atvasināto instrumentu darījumiem, līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu izrietošā kopējā pakļautība riskam darījumos ar ELTIF darījuma partneri nepārsniedz 10 % no ELTIF kapitāla vērtības. 5. Atkāpjoties no 2. punkta d) apakšpunkta, ELTIF var paaugstināt tajā minēto 10 % robežu līdz 25 %, ja obligācijas ir emitējusi kredītiestāde, kuras juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm un kurai saskaņā ar tiesību aktiem tiek piemērota īpaša publiska uzraudzība, kas paredzēta obligāciju turētāju aizsardzībai. Jo īpaši summas, ko iegūst no minēto obligāciju emisijas, saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem iegulda aktīvos, kuri visā obligāciju derīguma periodā spēj segt ar obligācijām saistītos prasījumus un kurus emitenta maksātnespējas gadījumā prioritārā kārtā izmanto pamatsummas atmaksāšanai un uzkrāto procentu izmaksai. 6. Lai aprēķinātu šā panta 1. līdz 5. punktā noteiktās robežas, uzņēmumus, kas konsolidēto pārskatu sagatavošanas nolūkā ir iekļauti vienā grupā saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES vai atzītiem starptautiskiem grāmatvedības noteikumiem, uzskata par vienu kvalificētu portfeļuzņēmumu vai vienu struktūru. 7. Šā panta 2. līdz 4. punktā noteiktās ieguldīšanas robežas nepiemēro, ja ELTIF tiek tirgoti tikai profesionāliem ieguldītājiem. Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto ieguldīšanas robežu nepiemēro, ja ELTIF ir pakārtotais fonds. 14. pants Ieguldījumu pozīciju izlabošana Ja ELTIF neievēro 13. pantā noteiktās portfeļa sastāva un diversifikācijas prasības vai 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās aizņemšanās robežas un ja šāds pārkāpums ir ārpus ELTIF pārvaldnieka kontroles, ELTIF pārvaldnieks atbilstošā laikposmā veic nepieciešamos pasākumus, lai izlabotu pozīciju, pienācīgi ņemot vērā ELTIF ieguldītāju intereses. 15. pants Koncentrācijas robežas 1. ELTIF drīkst iegādāties ne vairāk kā 30 % no atsevišķa ELTIF, EuVECA, EuSEF, PVKIU vai ES AIF, ko pārvalda ES AIFP, ieguldījumu apliecībām vai daļām. Šo robežu nepiemēro, ja ELTIF tiek tirgoti tikai profesionāliem ieguldītājiem, un to nepiemēro pakārtotajiem ELTIF, kas iegulda savos galvenajos ELTIF. 2. Direktīvas 2009/65/EK 56. panta 2. punktā noteiktās koncentrācijas robežas piemēro ieguldījumiem aktīvos, kas minēti šīs regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad ELTIF tiek tirgoti tikai profesionāliem ieguldītājiem. 16. pants Naudas aizņemšanās 1. ELTIF var aizņemties naudu ar noteikumu, ka šāda aizņemšanās atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
Aizņemoties naudu, ELTIF var apgrūtināt aktīvus, lai īstenotu savu aizņemšanās stratēģiju. Aizņemšanās līgumus, kurus pilnībā sedz ieguldītāju kapitāla saistības, šā punkta piemērošanas nolūkā par aizņemšanos neuzskata. 2. ELTIF pārvaldnieks ELTIF prospektā precizē, vai ELTIF plāno aizņemties naudu ELTIF ieguldījumu stratēģijas ietvaros, un, ja tas tā ir – prospektā precizē arī aizņemšanās robežas. 3. Prospektā, kā minēts šā panta 2. punktā, noteiktās aizņemšanās robežas piemēro tikai, sākot no dienas, kas norādīta ELTIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos. Minētā diena nav vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kurā sākta ELTIF tirdzniecība. 4. Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) punktā minēto robežu piemērošanu uz laiku aptur, ja ELTIF piesaista papildu kapitālu vai samazina savu esošo kapitālu. Šādas apturēšanas ilgums ir ierobežots laikā līdz laikposmam, kas stingri nepieciešams, ņemot vērā ELTIF ieguldītāju intereses, un jebkurā gadījumā nepārsniedz 12 mēnešus.”; |
9) |
regulas 17. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “1. Šīs regulas 13. pantā noteiktās prasības attiecībā uz portfeļa sastāvu un diversifikāciju:
|
10) |
regulas 18. pantu aizstāj ar šādu: “18. pants ELTIF ieguldījumu apliecību vai daļu atpakaļpirkšana 1. ELTIF ieguldītāji nevar pieprasīt savu ieguldījumu apliecību vai daļu atpakaļpirkšanu pirms attiecīgā ELTIF darbības laika beigām. Atpakaļpirkšanu var sākt nākamajā dienā pēc dienas, kurā beidzas ELTIF darbības laiks. ELTIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos skaidri norāda konkrētu dienu, kurā beidzas ELTIF darbība, un tajos var paredzēt tiesības uz laiku pagarināt ELTIF darbības laiku un nosacījumus šādu tiesību izmantošanai. ELTIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos un ieguldītājiem paredzētajā informācijā nosaka kārtību, kādā veicama ieguldījumu apliecību vai daļu atpakaļpirkšana un aktīvu realizācija, un skaidri norāda, ka atpakaļpirkšanu var sākt nākamajā dienā pēc dienas, kurā beidzas ELTIF darbības laiks. 2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ELTIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos var paredzēt iespēju veikt atpakaļpirkšanu ELTIF darbības laikā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
Pirmās daļas a) punktā minēto minimālā turēšanas laikposma nosacījumu nepiemēro pakārtotajiem ELTIF, kas iegulda savos galvenajos ELTIF. 3. ELTIF darbības ilgums atbilst ELTIF ilgtermiņa raksturam un ir savienojams ar katra atsevišķā ELTIF aktīva dzīves ciklu, ko nosaka, balstoties uz attiecīgā aktīva nelikviditātes profilu un ekonomisko dzīves ciklu un paziņoto attiecīgā ELTIF ieguldījumu mērķi. 4. Ieguldītājiem vienmēr pastāv iespēja saņemt atmaksu naudā. 5. Atmaksa natūrā no ELTIF aktīviem ir iespējama vienīgi tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
6. EVTI izstrādā tādu regulatīvu tehnisko standartu projektu, kuri precizē apstākļus, kādos ELTIF darbības laiks tiek uzskatīts par savienojamu ar katra atsevišķā ELTIF aktīva dzīves ciklu, kā minēts 3. punktā. EVTI izstrādā arī tādu regulatīvu tehnisko standartu projektu, kuri precizē šādus elementus:
EVTI iesniedz pirmajā un otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2024. gada 10. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”; |
11) |
regulas 19. pantu groza šādi:
|
12) |
regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. ELTIF informē ELTIF kompetento iestādi par savu aktīvu secīgu realizāciju, lai veiktu ieguldītāju ieguldījumu apliecību vai daļu atpakaļpirkšanu pēc ELTIF darbības laika beigām, ne vēlāk kā vienu gadu pirms ELTIF darbības laika beigu datuma. Pēc ELTIF kompetentās iestādes pieprasījuma ELTIF iesniedz tai detalizētu grafiku savu aktīvu secīgai realizācijai.”; |
13) |
regulas 22. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Ja kāds no aktīviem tiek realizēts ELTIF darbības laikā, ELTIF var proporcionāli samazināt savu kapitālu, ar noteikumu, ka ELTIF pārvaldnieks pamatoti uzskata, ka šāda realizācija ir ieguldītāju interesēs.”; |
14) |
regulas 23. pantu groza šādi:
|
15) |
regulas 25. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Prospektā norāda ELTIF vispārējo izmaksu attiecību.”; |
16) |
regulas 26. pantu svītro; |
17) |
regulas 27. pantu aizstāj ar šādu: “27. pants Tādu ELTIF iekšējās novērtēšanas procedūra, kurus var tirgot privātiem ieguldītājiem Uz tāda ELTIF pārvaldnieku, kura ieguldījumu apliecības vai daļas var tirgot privātiem ieguldītājiem, attiecas Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkta otrajā līdz piektajā daļā un septītajā daļā, kā arī 24. panta 2. punktā minētās prasības.”; |
18) |
regulas 28. pantu svītro; |
19) |
regulas 29. pantam pievieno šādus punktus: “6. Galvenās-pakārtotās struktūras gadījumā galvenais ELTIF iesniedz pakārtotajam ELTIF visus dokumentus un informāciju, kas tam nepieciešami, lai izpildītu šīs regulas prasības. Šajā nolūkā pakārtotais ELTIF noslēdz līgumu ar galveno ELTIF. Pirmajā daļā minēto līgumu pēc pieprasījuma un bez maksas dara pieejamu visiem ieguldījumu apliecību vai daļu turētājiem. Ja gan galveno ELTIF, gan pakārtoto ELTIF pārvalda tas pats ELTIF pārvaldnieks, līgumu var aizstāt ar iekšējiem noteikumiem par uzņēmējdarbības veikšanu, nodrošinot atbilstību šā punkta prasībām. 7. Ja galvenajam ELTIF un pakārtotajam ELTIF ir atšķirīgs depozitārijs, minētie depozitāriji noslēdz vienošanos par informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu abu depozitāriju pienākumu izpildi. Pakārtotais ELTIF neiegulda galvenā ELTIF ieguldījumu apliecībās vai daļās, kamēr šāda vienošanās nav stājusies spēkā. Ja galvenā ELTIF un pakārtotā ELTIF depozitāriji pilda šā punkta prasības, tos neuzskata par tādiem, kas pārkāpj jebkādus noteikumus, kuri ierobežo informācijas atklāšanu vai attiecas uz datu aizsardzību, ja šādi noteikumi ir paredzēti līgumā vai normatīvā vai administratīvā aktā. Minētā prasību pildīšana nerada šādu depozitāriju vai citu personu, kas rīkojas to vārdā, nekādu atbildību. Pakārtotais ELTIF vai attiecīgā gadījumā pakārtotā ELTIF pārvaldnieks ir atbildīgs par to, lai pakārtotā ELTIF depozitārijam tiktu paziņota jebkāda informācija par galveno ELTIF, kas nepieciešama pakārtotā ELTIF depozitārija pienākumu izpildei. Galvenā ELTIF depozitārijs nekavējoties informē galvenā ELTIF, pakārtotā ELTIF vai attiecīgā gadījumā pakārtotā ELTIF pārvaldnieka un depozitārija izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes par jebkādiem pārkāpumiem, kurus tas atklāj saistībā ar galveno ELTIF un kuri uzskatāmi par tādiem, kas negatīvi ietekmē pakārtoto ELTIF.”; |
20) |
regulas 30. pantu aizstāj ar šādu: “30. pants Īpašas prasības attiecībā uz ELTIF izplatīšanu un tirdzniecību privātiem ieguldītājiem 1. ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas var tirgot privātam ieguldītājam vienīgi tad, ja ir veikts piemērotības izvērtējums saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 2. punktu un ja minētajam privātajam ieguldītajam ir sniegts paziņojums par piemērotību saskaņā ar minētās direktīvas 25. panta 6. punkta otro un trešo daļu. Šā punkta pirmajā daļā minēto piemērotības izvērtējumu veic neatkarīgi no tā, vai privātais ieguldītājs ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas iegādājas no ELTIF pārvaldnieka vai izplatītāja vai otrreizējā tirgū saskaņā ar šīs regulas 19. pantu. Privātā ieguldītāja skaidru piekrišanu, kurā norādīts, ka ieguldītājs apzinās ar ieguldīšanu ELTIF saistītos riskus, iegūst, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
Izplatītājs vai – ja ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas tiek tieši piedāvātas vai izvietotas privātam ieguldītājam – ELTIF pārvaldnieks izveido uzskaiti, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 5. punktā. 2. Izplatītājs vai – ja ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas tiek tieši piedāvātas vai izvietotas privātam ieguldītājam – ELTIF pārvaldnieks izdod skaidru rakstisku brīdinājumu, ar ko privāto ieguldītāju informē par šādiem aspektiem:
3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja privātais ieguldītājs ir ELTIF pārvaldnieka vai ar pārvaldnieku oficiāli saistītas vienības vadības loceklis, portfeļa pārvaldnieks, direktors, amatpersona, aģents vai darbinieks un viņam ir pietiekamas zināšanas par ELTIF. 4. Pakārtotais ELTIF savos mārketinga vēstījumos norāda, ka tas 85 % vai vairāk no saviem aktīviem pastāvīgi iegulda galvenā ELTIF ieguldījumu apliecībās vai daļās. 5. Tāda ELTIF nolikums vai dibināšanas dokumenti, kuru tirgo privātiem ieguldītājiem attiecīgajā ieguldījumu apliecību vai daļu kategorijā, paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ieguldītājiem un to, ka atsevišķiem ieguldītājiem vai ieguldītāju grupām attiecīgajā kategorijā vai kategorijās nepiemēro privileģētu režīmu vai īpašas ekonomiskās priekšrocības. 6. Privātiem ieguldītājiem tirgotu ELTIF tiesiskā forma nerada privātajam ieguldītājam nekādu turpmāku atbildību un neparedz, ka tas uzņemsies jebkādas papildus saistības, izņemot sākotnējās kapitāla saistības. 7. Privātie ieguldītāji parakstīšanās periodā un vismaz divu nedēļu laikposmā pēc ELTIF sākotnējā saistību līguma vai līguma par parakstīšanos uz ieguldījumu apliecībām vai daļām parakstīšanas var atcelt savu parakstīšanos un saņemt atpakaļ naudu bez sankcijām. 8. Privātiem ieguldītājiem tirgota ELTIF pārvaldnieks izstrādā atbilstošas procedūras un noteikumus privāto ieguldītāju sūdzību izskatīšanai, lai privātie ieguldītāji varētu iesniegt sūdzības savas dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām.”; |
21) |
regulas 31. panta 4. punktu groza šādi:
|
22) |
regulas 34. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. EVTI pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Direktīvu 2011/61/ES, īsteno arī saistībā ar šo regulu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (*6). (*6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;" |
23) |
regulas 37. pantu aizstāj ar šādu: “37. pants Pārskatīšana 1. Komisija pārskata šīs regulas piemērošanu un analizē vismaz šādus elementus:
2. Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto pārskatīšanu un pēc apspriešanās ar EVTI Komisija līdz 2030. gada 10. aprīlim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēts tas, kā šī regula un ELTIF ir veicinājuši kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanu un 1. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”; |
24) |
regulā iekļauj šādu pantu: “37.a pants ELTIF ilgtspējas aspektu pārbaude Komisija līdz 2026. gada 11. janvārim veic izvērtēšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu – attiecīgā gadījumā to papildinot ar tiesību akta priekšlikumu –, kurā izvērtēti vismaz šādi aspekti:
(*7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.)." (*8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).” " |
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2024. gada 10. janvāra.
ELTIF, kuriem ir piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) 2015/760 noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2024. gada 10. janvāra, un kuri ievēro minētos noteikumus, līdz 2029. gada 11. janvārim uzskata par tādiem, kas ievēro šīs regulas noteikumus. ELTIF, kuriem ir piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) 2015/760 noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2024. gada 10. janvāra, kuri ievēro minētos noteikumus un kuri nepiesaista papildu kapitālu, uzskata par tādiem, kas ievēro šīs regulas noteikumus.
Neatkarīgi no trešās daļas ELTIF, kuriem atļauja piešķirta pirms 2024. gada 10. janvāra, var izvēlēties, lai tiem piemēro šo regulu, ar nosacījumu, ka ELTIF kompetentā iestāde par to ir informēta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2023. gada 15. martā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
J. ROSWALL
(1) OV C 290, 29.7.2022., 64. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2023. gada 15. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 7. marta lēmums.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1160 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko Direktīvas 2009/65/EK un 2011/61/ES groza attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanu (OV L 188, 12.7.2019., 106. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/24 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/607
(2023. gada 15. marts),
ar ko groza Regulas (ES) 2017/745 un (ES) 2017/746 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kas piemērojami noteiktām medicīniskām ierīcēm un noteiktām in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 168. panta 4. punkta c) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/745 (3) un (ES) 2017/746 (4) iedibina jaunu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu netraucētu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, par pamatu izvirzot pacientu un lietotāju veselības aizsardzību augstā līmenī. Tai pašā laikā, lai risinātu kopīgās bažas par medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču drošumu, Regulas (ES) 2017/745 un (ES) 2017/746 nosaka augstus šādu ierīču kvalitātes un drošuma standartus. Turklāt abas regulas būtiski pastiprina Padomes Direktīvās 90/385/EEK (5) un 93/42/EEK (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/79/EK (7) noteiktos līdzšinējā tiesiskā regulējuma galvenos elementus, piemēram, paziņoto struktūru uzraudzību, risku klasifikāciju, atbilstības novērtēšanas procedūras, klīniskajiem pierādījumiem izvirzītās prasības, vigilanci un tirgus uzraudzību, un ievieš medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču pārredzamības un izsekojamības noteikumus. |
(2) |
Covid-19 pandēmijas ietekmē Regulas (ES) 2017/745 piemērošana diena ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/561 (8) tika atlikta par vienu gadu, proti, līdz 2021. gada 26. maijam, bet 2024. gada 26. maijs saglabāts kā pārejas perioda beigu termiņš, līdz kuram noteiktas ierīces, kas joprojām atbilst Direktīvas 90/385/EEK vai Direktīvas 93/42/EEK prasībām, var likumīgi laist tirgū vai nodot ekspluatācijā. |
(3) |
Covid-19 pandēmijas ietekmē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/112 (9) jau tika pagarināts arī Regulā (ES) 2017/746 paredzētais pārejas periods. |
(4) |
Lai gan saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745 iecelto paziņoto struktūru skaits nemitīgi pieaug, joprojām nepietiekama ir šādu struktūru kopējā kapacitāte veikt atbilstības novērtēšanu lielam skaitam ierīču, uz kurām attiecas sertifikāti, kas saskaņā ar Direktīvu 90/385/EEK vai Direktīvu 93/42/EEK izdoti pirms 2024. gada 26. maija. Šķiet, ka daudzi ražotāji, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, nav pietiekami sagatavoti, lai demonstrētu atbilstību Regulas (ES) 2017/745 prasībām, jo īpaši tad, kad tiek ņemta vērā šo jauno prasību ir sarežģītība. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka daudzas ierīces, kuras var likumīgi laist tirgū saskaņā ar Regulā (ES) 2017/745 paredzētajiem pārejas noteikumiem, pirms pārejas perioda beigu termiņa netiks sertificētas saskaņā ar minēto regulu, un tas rada medicīnisko ierīču trūkuma risku Savienībā. |
(5) |
Ņemot vērā veselības aprūpes speciālistu ziņojumus par nenovēršamu ierīču trūkuma risku, derīguma termiņš sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Direktīvām 90/385/EEK un 93/42/EEK, un pārejas periods, kādā minētajām direktīvām atbilstošās ierīces var likumīgi laist tirgū, ir steidzami jāpagarina. Būtu jānosaka tāds pietiekami ilgs pagarinājums, kas paziņotajām struktūrām dotu laiku veikt tām uzticēto atbilstības novērtēšanu. Šāda pagarinājuma mērķis ir nodrošināt augstu sabiedrības veselības aizsardzības, tostarp pacientu drošības, līmeni, nepieļaut veselības aprūpes pakalpojumu netraucētai darbībai nepieciešamo medicīnisko ierīču trūkumu, vienlaikus saglabājot spēkā esošās kvalitātes vai drošuma prasības. |
(6) |
Pagarinājums būtu jāpiemēro ar konkrētiem nosacījumiem, kas nodrošinātu, ka papildu laiku varēs izmantot tikai attiecībā uz tādām ierīcēm, kuras ir drošas un attiecībā uz kurām ražotāji ir veikuši konkrētus pasākumus pārejai uz Regulas (ES) 2017/745 prasību ievērošanu. |
(7) |
Lai pakāpeniski pārietu uz Regulas (ES) 2017/745 prasību ievērošanu, pienākums pienācīgi uzraudzīt ierīces, uz kurām attiecas pārejas periods, būtu jāpārceļ no paziņotās struktūras, kas izdevusi sertifikātu saskaņā ar Direktīvu 90/385/EEK vai Direktīvu 93/42/EEK, uz paziņoto struktūru, kas iecelta saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745. Juridiskās noteiktības labad paziņotajai struktūrai, kas iecelta saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745, nevajadzētu būt atbildīgai atbilstības novērtēšanas un uzraudzības darbībām, ko veic paziņotā struktūra, kura izdevusi sertifikātu. |
(8) |
Attiecībā uz laikposmu, kas vajadzīgs, lai ražotāji un paziņotās struktūras varētu veikt tādu medicīnas ierīču atbilstības novērtēšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745, uz kurām attiecas sertifikāts vai atbilstības deklarācija, kas izdota saskaņā ar Direktīvu 90/385/EEK vai Direktīvu 93/42/EEK, būtu jāpanāk līdzsvars starp paziņoto struktūru ierobežoto pieejamo kapacitāti un pacientu drošības un sabiedrības veselības aizsardzības nodrošināšanu augstā līmenī. Tāpēc pārejas perioda ilguma noteikšanā būtu jāņem vērā attiecīgo ierīču riska klase: īsāks periods augstāka riska klases ierīcēm un garāks periods zemāka riska klases ierīcēm. |
(9) |
Pretēji Direktīvām 90/385/EEK un 93/42/EEK Regula (ES) 2017/745 uzliek pienākumu pēc pasūtījuma izgatavotu III klases implantējamu ierīču atbilstības novērtēšanā iesaistīt paziņoto struktūru. Ņemot vērā paziņotās struktūras nepietiekamo kapacitāti un to, ka pēc pasūtījuma izgatavotu ierīču ražotāji bieži vien ir mazie vai vidējie uzņēmumi, kuriem trūkst piekļuves Direktīvās 90/385/EEK un 93/42/EEK paredzētajai paziņotajai struktūrai, būtu jāparedz tāds pārejas periods, kādā pēc pasūtījuma izgatavotas III klases implantējamas ierīces var likumīgi laist tirgū vai nodot ekspluatācijā bez paziņotās struktūras izdota sertifikāta. |
(10) |
Regulas (ES) 2017/745120. panta 4. punkts un Regulas (ES) 2017/746110. panta 4. punkts aizliedz turpmāk darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā ierīces, kas laistas tirgū līdz piemērojamā pārejas perioda beigām un joprojām atrodas piegādes ķēdē vienu gadu pēc minētā perioda beigām. Lai novērstu to, ka drošas medicīniskās ierīces un in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces, kuras joprojām atrodas piegādes ķēdē, tiek nevajadzīgi iznīcinātas, tādējādi palielinot nenovēršamu šādu ierīču trūkuma risku, šādai turpmākai šādu ierīču darīšanai pieejamām tirgū vai nodošanai ekspluatācijā vajadzētu būt neierobežotai laikā. |
(11) |
Tāpēc Regulas (ES) 2017/745 un (ES) 2017/746 būtu attiecīgi jāgroza, |
(12) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, novērst medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču trūkuma riskus Savienībā nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(13) |
Šo regulu pieņem, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, ko rada nenovēršams medicīnisko ierīču trūkuma risks un ar to saistītais sabiedrības veselības krīzes risks. Lai panāktu Regulu (ES) 2017/745 un (ES) 2017/746 grozīšanas paredzēto rezultātu un nodrošinātu tādu ierīču pieejamību, kuru sertifikātu derīguma termiņš jau ir beidzies vai beigsies pirms 2024. gada 26. maija, lai nodrošinātu uzņēmējiem un veselības aprūpes sniedzējiem nodrošinātu juridisko noteiktību un lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz abu regulu grozījumiem, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To pašu iemeslu dēļ tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2017/745
Regulu (ES) 2017/745 groza šādi:
1) |
regulas 120. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 122. pantu groza šādi:
|
3) |
regulas 123. panta 3. punkta d) apakšpunkta 24. ievilkumu aizstāj ar šādu:
|
2. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2017/746
Regulu (ES) 2017/746 groza šādi:
1) |
regulas 110. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Ierīces, kas, ievērojot Direktīvu 98/79/EK, likumīgi laistas tirgū pirms 2022. gada 26. maija, un ierīces, kas, ievērojot šā panta 3. punktu, likumīgi laistas tirgū no 2022. gada 26. maija, drīkst turpināt darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā.” |
2) |
regulas 112. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “Attiecībā uz šīs regulas 110. panta 3. un 4. punktā minētajām ierīcēm Direktīvu 98/79/EK turpina piemērot tiktāl, ciktāl tas nepieciešams minēto punktu piemērošanai.” |
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2023. gada 15. martā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
J. ROSWALL
(1) 2023. gada 24. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) Eiropas Parlamenta 2023. gada 16. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 7. marta lēmums.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).
(5) Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).
(6) Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/561 (2020. gada 23. aprīlis), ar kuru attiecībā uz dažu noteikumu piemērošanas datumiem groza Regulu (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm (OV L 130, 24.4.2020., 18. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/112 (2022. gada 25. janvāris), ar ko attiecībā uz pārejas noteikumiem, kas piemērojami noteiktām in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, un nosacījumu atliktu piemērošanu iestādes iekšējai lietošanai paredzētām ierīcēm groza Regulu (ES) 2017/746 (OV L 19, 28.1.2022., 3. lpp.).
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/30 |
Informācija saistībā ar Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām stāšanos spēkā
Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām stāsies spēkā 2023. gada 7. aprīlī, ņemot vērā, ka vienošanās 9. panta 1. punktā paredzētā procedūra tika pabeigta 2023. gada 7. martā.
REGULAS
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/31 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/608
(2023. gada 17. marts),
ar ko attiecībā uz dažu tarifa kvotu pārvaldības sistēmu sakarā ar nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības groza Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 un (ES) 2020/1988
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 187. pantu un 223. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/761 (2) nosaka noteikumus par lauksaimniecības produktu importa un eksporta tarifa kvotu pārvaldību, kurā izmanto importa un eksporta licenču sistēmu, un paredz īpašus noteikumus. |
(2) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1988 (3) nosaka noteikumus par to importa tarifa kvotu pārvaldību, kuras paredzēts izmantot, ievērojot muitas deklarāciju pieņemšanas datumu hronoloģisko secību (“rindas kārtības princips”). |
(3) |
Ar Padomes Lēmumu (ES) 2022/2524 (4) noslēgtais Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības groza nosacījumus, kas piemērojami Jaunzēlandes izcelsmes importam saskaņā ar dažām tarifa kvotām. Konkrētāk, tas groza daudzumus, kuri noteikti tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.0147, 09.2013, 09.2109, 09.2110 un 09.4454. Turklāt tas groza tarifa kvotu ar kārtas numuriem 09.4182, 09.4195 un 09.4514 produkta aprakstu un KN kodus un atceļ noteikumus par Jaunzēlandes izcelsmes sviesta svara un tauku satura kontroli. |
(4) |
Jaunie noteikumi par sviesta svara un satura kontroli būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 XIV.5. pielikuma A daļas A.1. līdz A.6. daļā un jo īpaši tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.4182, 09.4195, 09.4514, 09.4515, 09.4521 un 09.4522 izmantojamo IMA1 sertifikātu veidnēs. |
(5) |
Ar minēto nolīgumu izdarītie grozījumi būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulu (ES) 2020/761 un (ES) 2020/1988 pielikumos. Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 grozījumi būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Tomēr papildu daudzums attiecībā uz augstas kvalitātes liellopu gaļu saskaņā ar tarifa kvotu 09.4454 būtu jādara pieejams no tarifa kvotas perioda, kas sākas 2023. gada 1. jūlijā. Turklāt tarifa kvotu 09.4182, 09.4195 un 09.4514 produkta apraksta un KN kodu grozījumi būtu jāpiemēro pirmajā dienā pēc tam, kad pēc šīs regulas publicēšanas beidzas 90 dienu laikposms. Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2020/1988 būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. jūlija. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2020/761
Īstenošanas regulu (ES) 2020/761 groza šādi:
1) |
regulas 50. panta 3. un 4. punktu svītro; |
2) |
regulas 51. pantu svītro; |
3) |
regulas VIII, IX un XIV.5 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu. |
2. pants
Grozījums Īstenošanas regulā (ES) 2020/1988
Īstenošanas regulas (ES) 2020/1988 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
3. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tomēr:
a) |
I pielikuma 1. punktu piemēro no 2023. gada 1. jūlija; |
b) |
I pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu, 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu piemēro no pirmās dienas pēc tam, kad pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī beidzas 90 dienu laikposms; |
c) |
2. pantu piemēro no 2023. gada 1. jūlija. |
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 17. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/761 (2019. gada 17. decembris), ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 510/2014 piemērošanai attiecībā uz pārvaldības sistēmu tarifa kvotām ar licencēm (OV L 185, 12.6.2020., 24. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1988 (2020. gada 11. novembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 510/2014 attiecībā uz importa tarifu kvotu pārvaldību pēc rindas kārtības principa (OV L 422, 14.12.2020., 4. lpp.).
(4) Padomes Lēmums (ES) 2022/2524 (2022. gada 12. decembris) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (OV L 328, 22.12.2022., 59. lpp.).
I PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 VIII, IX un XIV.5. pielikumu groza šādi:
1) |
VIII pielikuma tabulā, kas attiecas uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4454, rindu “Daudzums kilogramos” aizstāj ar šādu:
|
2) |
regulas IX pielikumu groza šādi:
|
3) |
XIV.5. pielikuma A daļas A.1. līdz A.6. daļu aizstāj ar šādām: “A DAĻA. IMPORTA KVOTAS AR IMA 1 SERTIFIKĀTIEM A.1. TARIFA KVOTĀM AR KĀRTAS NUMURIEM 09.4514, 09.4515, 09.4521, 09.4522 PIEMĒROJAMĀ IMA 1 SERTIFIKĀTA VEIDNE
A.2. TARIFA KVOTĀM AR KĀRTAS NUMURIEM 09.4195 UN 09.4182 PIEMĒROJAMĀ IMA 1 SERTIFIKĀTA VEIDNE
A.3. DEFINĪCIJAS UN NOTEIKUMI PAR TĀDU IMA 1 SERTIFIKĀTU AIZPILDĪŠANU UN PĀRBAUDI, KAS IZDOTI TARIFA KVOTĀM AR KĀRTAS NUMURIEM 09.4182 UN 09.4195 Definīcijas XIV.5. pielikuma A daļas vajadzībām piemēro šādas definīcijas:
IMA 1 sertifikāta aizpildīšana un pārbaude IMA 1 sertifikāts attiecas uz sviestu, kas atbilstoši vienai produkta iegādes specifikācijai saražots vienā ražotnē. Tas var aptvert vairāk nekā vienu tās pašas produkta iegādes specifikācijas ar šifru apzīmētu daudzumu no tās pašas ražotnes. Uzskata, ka A.6. daļā norādīta izdevēja struktūra IMA 1 sertifikātu ir pienācīgi aizpildījusi un autentificējusi tikai tad, ja tajā ir ietverta visa šāda informācija:
A.4. APSTĀKĻI, KĀDOS DRĪKST ANULĒT, GROZĪT, AIZSTĀT VAI KORIĢĒT IMA 1 SERTIFIKĀTU VAI TĀ DAĻU IMA 1 sertifikāta anulēšana, ja par sastāva prasību neievērošanu nodoklis ir maksājams un samaksāts pilnā apmērā Ja par partiju nodoklis ir samaksāts pilnā apmērā tāpēc, ka nav ievērota prasība par maksimālo tauku saturu, attiecīgo IMA 1 sertifikātu drīkst anulēt un IMA 1 izdevēja struktūra attiecīgos daudzumus drīkst pievienot tiem daudzumiem, par kuriem tajā pašā kvotu gadā drīkst izdot IMA 1 sertifikātus. Produkcija, kas iznīcināta vai padarīta nederīga tirdzniecībai IMA 1 izdevējas struktūras drīkst anulēt IMA 1 sertifikātu vai tā daļu par daudzumu, uz kuru tas attiecas, kurš ir iznīcināts vai padarīts nederīgs tirdzniecībai apstākļos, kas nav eksportētāja kontrolē. Ja daļa no daudzuma, uz kuru attiecas IMA 1 sertifikāts, ir iznīcināta vai padarīta nederīga pārdošanai, par pārējo daudzumu var izdot aizstājējsertifikātu. Aizstājējsertifikāts ir derīgs tikai līdz tai pašai dienai, līdz kurai derīgs oriģināleksemplārs. Šādā gadījumā IMA 1 aizstājējsertifikāta 17. ailē ietver vārdus “derīgs līdz 00.00.0000.”.3] Ja daudzums, uz ko attiecas IMA 1 sertifikāts, pilnībā vai daļēji ir iznīcināts vai padarīts nederīgs tirdzniecībai tādu apstākļu dēļ, kas nav eksportētāja kontrolē, IMA 1 izdevēja struktūra šos daudzumus drīkst pievienot tiem daudzumiem, par kuriem IMA 1 sertifikātus drīkst izdot tajā pašā kvotu gadā. Galamērķa dalībvalsts maiņa Ja pirms attiecīgās importa licences izdošanas eksportētājam ir jāmaina IMA 1 sertifikātā norādītā galamērķa dalībvalsts, tad IMA 1 izdevēja struktūra drīkst grozīt IMA 1 sertifikāta oriģināleksemplāru. Šādu grozītu IMA 1 sertifikāta oriģināleksemplāru, ko izdevēja struktūra ir pienācīgi autentificējusi un attiecīgi identificējusi, drīkst uzrādīt licencēšanas iestādei un muitas iestādēm. Pārrakstīšanās vai tehniska kļūda Ja IMA 1 sertifikātā pirms atbilstošās importa licences izdošanas tiek atklāta kāda pārrakstīšanās vai tehniska kļūda, izdevēja struktūra drīkst koriģēt sertifikāta oriģināleksemplāru. Šādu koriģētu IMA 1 sertifikāta oriģināleksemplāru drīkst uzrādīt licencēšanas iestādei un muitas iestādēm. Izņēmuma gadījumi, kad importam paredzētais produkts attiecīgajā gadā vairs nav pieejams Ja izņēmuma gadījumos, kas nav eksportētāja kontrolē, importam paredzētais produkts attiecīgajā gadā vairs nav pieejams un vienīgais kvotas izpildīšanas veids, ievērojot ierasto nosūtīšanas laiku no izcelsmes valsts, ir aizstāt to ar produktu, kurš sākotnēji paredzēts importam nākamajā gadā, izdevēja struktūra drīkst izdot jaunu IMA 1 sertifikātu par aizstājamo daudzumu laikā no sestās līdz desmitajai kalendārajai dienai pēc tam, kad Komisijai ir pienācīgi paziņota informācija par attiecīgajā gadā anulējamo IMA 1 sertifikātu vai tā daļu un informācija par anulējamo pirmo IMA 1 sertifikātu vai tā daļu, kas izdots par nākamo gadu. Ja Komisija uzskata, ka šis noteikums attiecīgā gadījuma apstākļos nav piemērojams, tā septiņu kalendāro dienu laikā var iebilst, norādot savas iebilšanas iemeslu. Ja aizstājamais daudzums ir lielāks nekā daudzums, uz kuru attiecas pirmais IMA 1 sertifikāts, kas izdots par nākamo gadu, tad prasīto daudzumu var iegūt, pilnībā vai vajadzības gadījumā daļēji secīgi anulējot nākamos IMA 1 sertifikātus. Visus daudzumus, attiecībā uz kuriem IMA 1 sertifikāti par attiecīgo gadu pilnībā vai daļēji ir anulēti, pieskaita daudzumiem, par kuriem IMA 1 sertifikātus minētajā kvotu gadā drīkst izdot. Visus no nākamā kvotu gada pārnestos daudzumus, attiecībā uz kuriem IMA 1 sertifikāts vai sertifikāti ir anulēti, pieskaita atpakaļ daudzumiem, par kuriem IMA 1 sertifikātus minētajā kvotu gadā drīkst izdot. A.5. IMA 1 SERTIFIKĀTU AIZPILDĪŠANAS NOTEIKUMI Papildus IMA 1 sertifikāta 1., 2., 4., 5., 9., 17. un 18. ailei ir jāaizpilda šādas ailes:
A.6. IMA 1 SERTIFIKĀTU IZDEVĒJAS STRUKTŪRAS
|
(1) Tikai tarifa kvotai ar kārtas numuru 09.4521.
(2) Lieko svītrot.
II PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2020/1988 I pielikumu groza šādi:
1) |
iedaļas “Tarifa kvotas piena un piena produktu nozarē” tabulā, kas attiecas uz tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.0147, rindu “Daudzums” aizstāj ar šādu:
|
2) |
iedaļas “Tarifa kvotas aitas gaļas un kazas gaļas nozarē” tabulā, kas attiecas uz tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.2109, 09.2110 un 09.2013, rindu “Daudzums” aizstāj ar šādu:
|
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/41 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/609
(2023. gada 17. marts),
ar ko attiecībā uz Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co. Ltd pēc Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-242/19 atkārtoti nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 14. panta 1. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi
(1) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 (2) (“apstrīdētā regula”) Eiropas Komisija noteica antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu (“elektriskie velosipēdi”) importam. |
1.2. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedums
(2) |
Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd (“Giant” jeb “prasītājs”) apstrīdēja apstrīdēto regulu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā (“Vispārējā tiesa”). Vispārējā tiesa 2022. gada 27. aprīlī pasludināja spriedumu lietā T-242/19 (3) par apstrīdēto regulu (“spriedums”). |
(3) |
Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisijai nebija pienākuma noteikt cenu samazinājuma starpības un bija tiesības pamatot kaitējuma analīzi un tādējādi arī cēloņsakarību ar citām antidempinga pamatregulas 3. panta 3. punktā uzskaitītajām cenu parādībām, piemēram, Savienības ražošanas nozares cenu ievērojamu nospiešanu vai cenu pieauguma nepieļaušanu. Tomēr, tā kā 3. panta 3. punkta kontekstā Komisija bija balstījusies uz cenu samazinājuma aprēķinu, tad Vispārējā tiesa konstatēja, ka attiecībā uz Savienības ražotāju cenām, ņemot vērā konkrētus elementus, kurus Komisija bija atskaitījusi no prasītāja cenām (vai kuru nebija attiecībā uz OEM (4) pārdošanu, jo attiecīgā ražojuma (5) lejupējo tirdzniecību veica neatkarīgais pircējs), aprēķinot prasītāja cenu samazinājuma starpību, Komisija nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu. Vispārējā tiesa norādīja, ka sakarā ar metodikā konstatēto kļūdu tika identificēts šo Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums, kura nozīmīgums vai pastāvēšana nebija pienācīgi noteikta. |
(4) |
Ņemot vērā, cik lielu nozīmi savā kaitējuma konstatējumā un secinājumā par cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un šo kaitējumu Komisija bija piešķīrusi cenu samazinājumam, Vispārējā tiesa konstatēja, ka kļūda cenu samazinājuma aprēķinā bija pietiekama, lai atzītu par nederīgu Komisijas analīzi par attiecīgo cēloņsakarību, kuras pastāvēšana ir būtisks elements pasākumu noteikšanai. |
(5) |
Visbeidzot, Vispārējā tiesa norādīja, ka neatkarīgi no tā, ka tādēļ, lai noteiktu, vai pastāv kaitējums antidempinga pamatregulas 3. panta nozīmē, pēc analoģijas piemērots tās 2. panta 9. punkts, salīdzinājuma netaisnīgums, kas konstatēts minētā prasības pamata otrajā daļā, katrā ziņā padara nederīgu analīzi, ko, piemērojot minētos noteikumus, veikusi Komisija (6). |
(6) |
Vispārējā tiesa norādīja arī, ka kaitējuma novēršanas līmenis tika noteikts, pamatojoties uz salīdzinājumu, kas ietvēra izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējo svērto importa cenu, pienācīgi koriģētu attiecībā uz importēšanas izmaksām un muitas nodokļiem, kas bija noteikti cenu samazinājuma aprēķinam (7). Tādējādi tā lēma, ka nevar izslēgt, ka gadījumā, ja metodikā nebūtu kļūdas, kas saistīta ar prasītāja cenu samazinājumu, Savienības ražošanas nozares kaitējuma starpība būtu bijusi noteikta zemākā līmenī, nekā tā tika noteikta apstrīdētajā regulā, un vēl aizvien zemākā nekā minētajā regulā noteiktā dempinga starpība. Tādā gadījumā saskaņā ar antidempinga pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā maksājuma apmērs būtu jāpazemina līdz likmei, ar kuru pietiek, lai novērstu kaitējumu (8). |
(7) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa apstrīdēto regulu atcēla attiecībā uz Giant. |
1.3. Vispārējās tiesas sprieduma izpilde
(8) |
Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu tās spriedumus. Gadījumā, ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts tādu administratīvu procedūru kontekstā kā antidempinga izmeklēšana šajā lietā, Vispārējās tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (9). |
(9) |
Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (10). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru pabeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Situācijā, kad, piemēram, tiek atcelta regula, ar ko nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tas nozīmē, ka pēc atcelšanas antidempinga procedūra vēl nav pabeigta, tāpēc ka akta, ar kuru pabeidz antidempinga procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (11), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi procedūras sākšanas posmā. |
(10) |
Pašreizējā lietā Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu viena iemesla dēļ, proti, Komisija, nosakot, vai pastāv ievērojams cenu samazinājums, cenu samazinājuma analīzē nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāja gadījumā šī kļūda liek arī apšaubīt cēloņsakarības analīzi un, iespējams, kaitējuma starpību. |
(11) |
Pārējie konstatējumi un secinājumi apstrīdētajā regulā, kuri netika apstrīdēti vai tika apstrīdēti, bet kurus Vispārējā tiesa nepārbaudīja, paliek spēkā, un šī atsākšana tos neietekmē (12). |
(12) |
Pēc Vispārējās tiesas sprieduma Komisija 2022. gada 6. jūlijā publicēja paziņojumu (“paziņojums par izmeklēšanas atsākšanu”) par to, ka attiecībā uz Giant tiek atsākta sākotnējā izmeklēšana, kas attiecās uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes elektrisko velosipēdu importu un kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, un ka izmeklēšana tiek atsākta tajā posmā, kurā noticis pārkāpums (13). |
(13) |
Atsākšana attiecās tikai uz Vispārējās tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz Giant. |
(14) |
Komisija 2022. gada 6. jūlijā arī noteica, ka jāreģistrē tādu ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu imports, ko ražojis Giant, un deva valstu muitas dienestiem rīkojumu, pirms lemt par atcelto maksājumu atmaksas pieprasījumiem, sagaidīt atkārtotās pārbaudes rezultātu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“reģistrācijas regula”) (14). |
(15) |
Komisija informēja ieinteresētās personas par atsākšanu un aicināja tās paust savu viedokli rakstveidā un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas norādīts paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu. |
(16) |
Viena ieinteresētā persona, Giant, pieprasīja uzklausīšanu paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu norādītajā termiņā un tai tika sniegta iespēja tikt uzklausītai. |
(17) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas gan Giant, gan EBMA pieprasīja uzklausīšanu un saņēma iespēju tikt uzklausītiem. |
(18) |
Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
1.4. Vispārējās tiesas sprieduma izpildes procedūras posmi
(19) |
Pēc atsākšanas Komisija nosūtīja izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un to saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem informācijas pieprasījumu. |
(20) |
Atbildes uz informācijas pieprasījumiem tika saņemtas no visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. |
(21) |
Komisija saskaņā ar antidempinga pamatregulas 16. pantu veica pārbaudes apmeklējumus šādu uzņēmumu telpās.
|
1.5. Izmeklēšanas periods
(22) |
Šī izmeklēšana aptver laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptver laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
2. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES PAR IZMEKLĒŠANAS ATSĀKŠANU
(23) |
Piezīmes par izmeklēšanas atsākšanu Komisija saņēma no Giant un importētāja Rad Power Bikes NL. |
(24) |
Giant apgalvoja, ka, ievērojot antidempinga pamatregulas 6. panta 9. punktu, tad, ja procedūras ir sāktas, ievērojot 5. panta 9. punktu, ja iespējams, izmeklēšana būtu jāpabeidz viena gada laikā. Katrā ziņā šādas izmeklēšanas vienmēr jāpabeidz 15 mēnešu laikā pēc sākšanas saskaņā ar konstatējumiem atbilstīgi 8. pantam attiecībā uz saistībām vai konstatējumiem atbilstīgi 9. pantam attiecībā uz galīgo lēmumu. Giant turklāt apgalvoja, ka PTO Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu 5.10. pants nosaka, ka izmeklēšana jāpabeidz viena gada laikā, izņemot īpašos apstākļos, un nekādā gadījumā nedrīkst turpināties ilgāk par 18 mēnešiem pēc tās sākšanas. Giant apgalvoja, ka PTO Antidempinga nolīguma 5.10. pantā noteikto termiņu obligātumu un absolūtumu PTO Apelācijas institūcija un PTO ekspertu grupas ir apstiprinājušas vairākkārt, īpaši lietā EC–Fasteners, kurā PTO Apelācijas institūcija norādīja, ka saskaņā ar 5.10. pantu izmeklēšanas jāpabeidz 12 mēnešu laikā vai, īpašos apstākļos, nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus (15), un lietā Morocco–Hot-Rolled Steel (Turcija) (16), kurā ekspertu grupa lēma, ka 5.10. pants nepieļauj nekādus izņēmumus attiecībā uz minētajā noteikumā noteikto termiņu ievērošanu. Giant piedevām apgalvoja, ka paziņojums par izmeklēšanas atsākšanu skaidri atzīst, ka pašreizējā procedūra ir sākotnējās izmeklēšanas turpinājums, un, tā kā sākotnējā antidempinga izmeklēšana tika sākta 2017. gada 20. oktobrī, izmeklēšana bija jāpabeidz 2019. gada 20. janvārī, lai tiktu ievērots antidempinga pamatregulas 6. panta 9. punktā noteiktais obligātais termiņš. Giant apgalvoja, ka līdz ar sākotnējās izmeklēšanas atsākšanu 2022. gada jūlijā izmeklēšanas termiņš tika pagarināts, pārsniedzot antidempinga pamatregulas 6. panta 9. punktā noteikto obligāto termiņu, kurā jāpabeidz izmeklēšanas, un ka tas arī neatbilst PTO Antidempinga nolīguma 5.10. pantā noteiktajiem termiņiem. |
(25) |
Komisija norādīja, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru (17) antidempinga pamatregulas 6. panta 9. punktā noteiktais 15 mēnešu termiņš izmeklēšanas pabeigšanai nav spēkā tad, ja procedūra atsākta pēc tiesas sprieduma. Tādējādi 6. panta 9. punkts aptver tikai sākotnējās procedūras, nevis tās procedūras, kuras atsāktas pēc sprieduma par atcelšanu vai spēkā neesamību. Šķiet, Giant citētās PTO lietas nav būtiskas, jo tās neapšauba, ka PTO Antidempinga nolīguma 5.10. pants attiecas ne tikai uz sākotnējām izmeklēšanām. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts. |
(26) |
Giant apgalvoja arī, ka Komisijai nav tiesību atsākt sākotnējo antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Giant, jo Vispārējās tiesas atklātā būtiskā kļūda ietekmēja ne tikai attiecībā uz Giant veikto izmeklēšanu, bet arī vispārējo kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, kura vismaz daļēji balstījās uz konstatējumiem, kas izdarīti attiecībā uz Giant. Giant bez tam apgalvoja, ka, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-242/19, Komisijai nebija tiesību atsākt sākotnējo izmeklēšanu, bet bija jāatceļ elektriskajiem velosipēdiem noteiktie antidempinga pasākumi, ciktāl tie attiecas uz Giant. Arī Rad Power Bikes NL apgalvoja, ka Vispārējās tiesas konstatējumi prasot Komisijai atcelt noteiktos pasākumus. |
(27) |
Komisija nepiekrita minētajiem apgalvojumiem, ka neesot iespējams atsākt izmeklēšanu, lai novērstu Eiropas tiesu konstatētu nelikumību. Vispārējā tiesa lietā Jindal (18) faktiski konstatēja, ka arī tad, ja ir būtiska kļūda/metodikā konstatēta kļūda, Komisija var atsākt izmeklēšanu, atsākt to tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, izlabot pārkāpumu un atkārtoti noteikt pasākumus tajā periodā, kurā tiek piemērota apstrīdētā regula. Komisija tāpat nav saskatījusi, kā uzņēmuma Giant citētie PTO noteikumi un judikatūra apstiprina tā apgalvojumus par to, ka tajos nav aplūkota nelikumību labošana pēc lietas izskatīšanas tiesā. |
(28) |
Turklāt 3. un 4. iedaļā paskaidrots, ka šajā atsāktajā izmeklēšanā Komisija, pārskatot Giant cenu samazinājuma aprēķinus, ir izlabojusi metodikā esošo kļūdu, kā prasīts Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-242/19. Novēršot to pašu metodikā esošo kļūdu, Komisija ir pārrēķinājusi arī kaitējuma novēršanas līmeni attiecībā uz Giant. Ņemot vērā Vispārējās tiesas secinājumu, ka šis jautājums ietekmē arī vispārējā kaitējuma un cēloņsakarības konstatējumus, Komisija ir pārskatījusi gan kaitējuma, gan cēloņsakarības analīzi, kā paskaidrots 3. un 4. iedaļā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās pārskatītie konstatējumi pilnībā atbilst Vispārējās tiesas spriedumam lietā T-242/19. Tā kā pārskatīto konstatējumu dēļ tika pazemināts maksājuma līmenis, bet tas netika likvidēts, tāpēc attiecībā uz Giant nebija nepieciešams atcelt elektriskajiem velosipēdiem noteiktos antidempinga pasākumus. Tāpēc Komisija noraida minētos argumentus. |
(29) |
Giant apgalvoja arī, kad tad, ja Komisija turpinās atsākto izmeklēšanu, tai jāizlabo arī visas pārējās kļūdas, kuras Giant apstrīdēja Vispārējā tiesā. Giant īpaši apgalvoja, ka Komisijai jāizlabo tās kļūdas, kas saistītas ar tās veikto dempinga starpības aprēķinu (ieskaitot tā prasību par TER un normālās vērtības novērtējumu). Giant apgalvoja, ka neesot bijis nodrošināts taisnīgs salīdzinājums saskaņā ar antidempinga pamatregulas 2. panta 10. punktu. |
(30) |
Komisija noraidīja šo argumentu. Lietā T-242/19 Vispārējās tiesas sprieduma 125. punkta secinājumā Vispārējā tiesa konstatēja, ka regula, ciktāl tā attiecas uz Giant, būtu jāatceļ, tāpēc ka cenu samazinājuma aprēķina metodikā konstatētā kļūda varēja likt apšaubīt apstrīdētās regulas tiesiskumu, padarot Komisijas veikto kaitējuma un cēloņsakarības analīzi par spēkā neesošu. Tiesa neuzskatīja, ka nepieciešams pārbaudīt vai novērtēt citu prasītāja izvirzīto apgalvojumu pamatotību. Kā norādīts 8. un 11. apsvērumā, LESD 266. pants nosaka, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Vispārējās tiesas spriedumus, un pārējie apstrīdētās regulas konstatējumi un secinājumi, kuri netika apstrīdēti vai kuri tika apstrīdēti, bet kurus Vispārējā tiesa nepārbaudīja, paliek spēkā pilnībā. Tā kā atsāktās izmeklēšanas tvērums ietver Vispārējās tiesas konstatēto konkrēto kļūdu labošanu, nevis visas lietas pārskatīšanu, Komisija neatzina par nepieciešamu pārskatīt uzņēmumam Giant noteikto dempinga starpību. |
(31) |
Giant turklāt norādīja uz to, ka gan sākotnējā, gan atsāktajā izmeklēšanā Komisija nebija pilnībā izpaudusi informāciju, kas tai nepieciešama, lai novērtētu, vai Giant eksporta cenas un Savienības ražošanas nozares cenas tika salīdzinātas taisnīgi. Tāpēc Giant pieprasīja, ka atsāktās izmeklēšanas kontekstā Komisijai būtu jāizpauž attiecīgā informācija par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas kanāliem. |
(32) |
Lai gan Komisija nemainīja savu nostāju par konkrētas ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū saistītas informācijas konfidencialitāti, Komisija uzskatīja par lietderīgu uzņēmumam Giant darīt zināmu šādu informāciju: četri izlasē iekļautie Savienības ražotāji apmēram 46 % no sava pārdošanas apjoma pārdeva ar saistītu tirgotāju starpniecību. Papildus izlasē iekļauto ražotāju veikto tiešo pārdošanu, elektriskos velosipēdus nesaistītiem uzņēmumiem pārdeva pavisam desmit saistīto tirgotāju. Tādējādi tiešā pārdošana veidoja apmēram 54 % no Savienības pārdošanas apjoma. |
(33) |
Giant apgalvoja, ka, pretēji Komisijas paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu norādītajam, Komisijai bija prasīts veikt taisnīgu salīdzinājumu starp importēto elektrisko velosipēdu cenām un to elektrisko velosipēdu cenām, kurus Savienības ražotāji pārdod Savienības tirgū. Giant apgalvoja, ka Komisijai, lai pārbaudītu attiecīgā importa ietekmi uz cenām, saskaņā ar antidempinga pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktu ir pozitīvs pienākums veikt cenu salīdzinājumu, kas var būt importēto elektrisko velosipēdu cenu un Savienības ražošanas nozares faktisko cenu salīdzinājums. Tādā taisnīgā salīdzinājumā būtu jāņem vērā pareizais punkts, kurā savstarpēji konkurē attiecīgās pārdošanas cenas. Tajā būtu jāņem vērā arī atšķirības, vai runa ir par zīmola ražojumu pārdošanu vai par pārdošanu OEM līmenī. |
(34) |
Pārskatītajā cenu samazinājuma, kaitējuma, cēloņsakarības un kaitējuma novēršanas analīzē un konstatējumos, tālāk 3. un 4. iedaļā, Komisija ņēma vērā Giant paustos argumentus un piezīmes Vispārējās tiesas spriedumā. |
(35) |
Giant uzsvēra arī, ka reģistrācijas regula skaidri atzīst, ka “galīgās saistības attiecībā uz antidempinga un kompensācijas maksājumu veikšanu izrietēs no atkārtotās pārbaudes konstatējumiem” (19), kas, pēc Giant domām, tādējādi nozīmējot, ka galīgās saistības var tikt piemērotas tikai turpmākajam importam, t. i., ražojumiem, kas nonāk brīvā apgrozībā pēc tam, kad šādi maksājumi stājušies spēkā. Giant apgalvoja, ka minēto nostāju apstiprina ģenerāladvokāta secinājumi lietā C-458/98 (IPS), kā arī agrāk pašas Komisijas paustais uzskats (20). Giant tādējādi apgalvoja, ka pārrēķinātie maksājumi var tikt noteikti tikai turpmākajam Giant ražoto elektrisko velosipēdu importam, t. i., elektriskajiem velosipēdiem, kuri nonāks brīvā apgrozībā pēc tam, kad tiks publicētas regulas, ar kurām atkārtoti nosaka maksājumus. Giant piedevām apgalvoja, ka pārrēķināto maksājumu atkārtota noteikšana attiecībā uz iepriekšēju importu būtu pretrunā antidempinga maksājumiem, kas pēc būtības nav soda pasākumi ar mērķi kompensēt iepriekšēju kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, bet gan veids, kā novērst kaitējumu nākotnē (21). |
(36) |
Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru antidempinga pamatregulas (22) 10. panta 1. punkts neliedz atkārtoti noteikt antidempinga maksājumus par importu, kas veikts par spēkā neesošām atzītu regulu piemērošanas laikā (23). Līdz ar to, kā paskaidrots reģistrācijas regulas 14. apsvērumā, administratīvas procedūras atsākšanu un maksājumu iespējamu atkārtotu noteikšanu nevar uzskatīt par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (24). Tāpēc tika noraidīts Giant apgalvojums, ka maksājumus nevar atkārtoti noteikt importam, kas nonāk brīvā apgrozībā, pirms publicēta (nākamā) Komisijas īstenošanas regula. |
(37) |
Rad Power Bikes NL piezīmēs norādīja, ka tas no citiem Ķīnas eksportētājiem importēja ražojumus, kas bija līdzīgi no Giant importētajiem ražojumiem, un uz minēto importu tika attiecināti maksājumi, kas tika aprēķināti un noteikti, pamatojoties uz attiecīgo kaitējuma novēršanas līmeni. Tas tādējādi apgalvoja, ka Komisijai, pārrēķinot uzņēmumam Giant piemērojamos maksājumus, ir jāpārskata un jāpazemina arī piemērojamās maksājuma likmes attiecībā uz pārējiem Ķīnas eksportētājiem, uz kuriem attiecināti maksājumi, – gan tiem, kam piešķirtas individuālās maksājuma likmes, gan pārējiem izlasē neiekļautajiem Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās. |
(38) |
Kā paskaidrots 30. apsvērumā, atsāktās izmeklēšanas tvērums ietver nevis visu apstrīdētās regulas konstatējumu pārskatīšanu, bet gan konkrēto Vispārējās tiesas konstatējumu īstenošanu attiecībā uz Giant. Vispārējā tiesa neatcēla apstrīdēto regulu attiecībā uz citiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija neuzskatīja par nepieciešamu vai lietderīgu pārskatīt savus sākotnējos konstatējumus, kas izdarīti par citiem Ķīnas eksportētājiem, uz kuriem attiecināti maksājumi. Tāpēc Komisija noraidīja minēto apgalvojumu. |
(39) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas sniegtajās piezīmēs Giant atkārtoja savus 35. apsvērumā sniegtos apgalvojumus, kas apšauba, ka ir bijis tiesiski ar atpakaļejošu spēku atkārtoti noteikti pārskatītos antidempinga maksājumus attiecībā uz Giant. Tomēr jaunu argumentu nav, tāpēc tiek apstiprināts, ka tā apgalvojums ir noraidīts. |
3. GIANT CENU SAMAZINĀJUMA STARPĪBAS UN KAITĒJUMA KONSTATĒJUMU ATKĀRTOTA PĀRBAUDE
3.1. Cenu samazinājuma noteikšana attiecībā uz Giant
(40) |
Kā norādīts 3. apsvērumā, Vispārējā tiesa konstatēja, ka, tā kā antidempinga pamatregulas 3. panta 3. punkta kontekstā Komisija bija balstījusies uz cenu samazinājuma aprēķinu, attiecībā uz Savienības ražotāju cenām ņemot vērā konkrētus elementus, kurus Komisija bija atskaitījusi no Giant cenām (vai kuru nebija attiecībā uz OEM pārdošanu), aprēķinot Giant cenu samazinājuma starpību, Komisija nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu. Tādējādi šāda cenu samazinājuma nozīme vai pastāvēšana nebija pienācīgi noteikta. |
(41) |
Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1012 (25) (“pagaidu regula”) 155. apsvērumā paskaidrots, ka Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:
|
(42) |
Lai nodrošinātu Giant cenu un Savienības ražotāju cenu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija pārrēķināja Giant cenu samazinājumu, divos aspektos koriģējot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas, kas minētas 41. apsvērumā. |
(43) |
Vispirms, ja izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija veikuši pārdošanas darījumus ar saistīto tirgotāju starpniecību, tika izdarīts atskaitījums no pārdošanas cenas (visu veidu) neatkarīgiem klientiem, lai ņemtu vērā attiecīgā tirgotāja faktiskās PVA izmaksas un 9 % peļņu. Viena Savienības ražotāja gadījumā tika identificēta īpaša vienošanās, kas līdzinājās apstrādes līgumam. Šajā lietā, ja saistītā tirgotāja izmaksas bija saistītas ar ražošanas darbībām, minētās izmaksas netika atskaitītas. Aprēķinā izmantotais peļņas līmenis ir tas pats peļņas līmenis, kas antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā pagaidu regulas (26) 109. apsvērumā tika noteikts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un kas tika aprēķināts, pamatojoties uz nesaistītiem importētājiem, kas sadarbojās. |
(44) |
Otrkārt, ja bija vajadzīgs salīdzināt cenas OEM līmenī, tika atskaitīti vēl 2,3 % no attiecīgajām Savienības ražošanas nozares cenām, lai ņemtu vērā projektēšanas, tirgvedības un pētniecības un izstrādes izmaksas. Apstrīdētās regulas 59. –72. apsvērumā izklāstīts, kā tika noteikts tāds atskaitījums. |
(45) |
Tika uzskatīts, ka nav vajadzīgs izdarīt tirdzniecības līmeņa papildu korekciju, lai ņemtu vērā klienta veidu, tāpēc ka izmeklēšana konstatēja, ka nepastāv stabila un nozīmīga atšķirība starp pārdošanas cenu tirgotājiem un mazumtirgotājiem Savienībā. |
(46) |
Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Giant apgalvoja, ka tā eksporta cenas būtu jāsalīdzina ar Savienības ražošanas nozares eksporta cenām punktā, kad notiek pirmā pārdošana nesaistītam klientam, neizdarot korekcijas attiecībā uz abu aprēķina pušu PVA izmaksām un peļņu. Giant apgalvoja, ka Komisija izmantoja šo pieeju, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu Jindal lietā. Giant norādīja, ka, izmantojot šo metodi, tiktu panākts taisnīgs salīdzinājums. |
(47) |
Komisija atgādināja, ka Jindal lietā ražotāja eksportētāja un Savienības ražošanas nozares cenu salīdzinājums notika nesaistītu klientu līmenī, ņemot vērā minētās lietas īpašos apstākļus, kad tirgus bija ģeogrāfiski sadalīts un konkurence notika piedāvājumu līmenī. Katra lieta tiek izskatīta, balstoties uz konkrētajiem faktiem un apstākļiem un ņemot vērā konkrēto spriedumu. Giant nav paskaidrojis, kāpēc šajā lietā apstākļi ir tādi, kas pamatotu tādu pašu pieeju kā Jindal lietā, un kāpēc Komisijas izmantotā pieeja neatbilstot Tiesas spriedumam. Komisija norādīja arī, ka sākotnējā izmeklēšanā eksporta cenas pēc vajadzības tika koriģētas attiecībā uz saistīto tirgotāju PVA izmaksām un nosacīto peļņu saskaņā ar Komisijas praksi pēc analoģijas izmantot vienu un to pašu pamatregulas 2. panta 9. punktā noteikto metodiku. Šo pieeju Tiesa skaidri apstiprināja Hansol spriedumā (27), kurā tika uzsvērts, ka tā atbilst plašajai rīcības brīvībai, kas ir Komisijai, piemērojot pamatregulas 3. panta 2. punktu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
(48) |
Papildus 46. apsvērumā apgalvotajam, Giant apgalvoja arī, ka Komisijai attiecībā uz Savienības ražošanas nozares tieši mazumtirgotājiem pārdoto apjomu būtu jāizdara papildu atskaitījumi no Savienības ražotāju pārdošanas cenām, lai ņemtu vērā pārdošanas iekšējo nodaļu PVA izmaksas un peļņu. |
(49) |
Taču Komisija atgādināja, ka 42.–45. apsvērumā izklāstītā pieeja nodrošināja taisnīgu salīdzinājumu, vieniem un tiem pašiem pārdošanas kanāliem pēc vienas metodes vienā veidā koriģējot eksporta cenas un Savienības ražošanas nozares cenas. Tas nozīmēja, ka tad, ja pārdošana notika ar saistītu tirgotāju starpniecību, gan eksporta cenas, gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tika koriģētas, lai ņemtu vērā PVA izmaksas un peļņu, savukārt tiešā pārdošana netika koriģēta. Ja tiktu koriģētas Savienības ražošanas nozares tiešās pārdošanas cenas tā, kā ierosinājis Giant, tiktu radīta asimetrija par sliktu Savienības ražošanas nozarei attiecībā pret Giant attiecīgā pārdošanas apjoma eksporta cenām, tāpēc ka tādi atskaitījumi netika izdarīti par Giant ražošanas struktūras Ķīnā tiešo pārdošanu. Tas būtu pretrunā arī Vispārējās tiesas spriedumam jau minēto asimetrijas apsvērumu dēļ, uz ko Tiesa atsaucās, kad sprieda par labu Giant. Turklāt Komisija norādīja, ka attiecībā uz projektēšanas, tirgvedības, kā arī pētniecības un izstrādes izmaksām un tirdzniecības līmeni vajadzības gadījumā jau tika izdarītas papildu korekcijas, kā paskaidrots 44. un 45. apsvērumā, lai atbilstīgi spriedumam nodrošinātu attiecīgo Giant un Savienības ražošanas nozares situāciju pilnīgu simetriju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
(50) |
Giant apgalvoja arī, ka tā OEM pārdošana būtu jāsalīdzina ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, uz kurām pēc vajadzības tika attiecināti PVA izmaksu un peļņas atskaitījumi. |
(51) |
Komisija apstiprināja, ka šī pieeja tika ievērota. |
(52) |
Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka izpaustie pārskatīto Savienības ražošanas nozares cenu aprēķini ir nepareizi, tāpēc ka izmantotajā metodikā tika ņemtas vērā kredītnotas. Savienības ražotāji apgalvoja, ka tas ietekmēja gan neto cenu aprēķinu, gan PVA izmaksu un peļņas korekcijas. |
(53) |
Komisija izvērtēja, vai pārskatītā metodika, ko ierosināja izlasē iekļautie Savienības ražotāji, ietekmēja cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības. Līdz ar to Komisija pārskatīja aprēķinus, tomēr tiem nebija būtiskas ietekmes uz minētajām starpībām. Pārskatītie aprēķini tika izpausti izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un 2023. gada 10. februārīGiant un pārējām ieinteresētajām personām tika izpausts arī fakts, ka aprēķini tika pārskatīti. Personām tika atvēlēts laiks piezīmju sniegšanai. |
(54) |
Savienības ražošanas nozare 2023. gada 13. februāra piezīmēs norādīja uz kļūdu kredītnotu aprēķinos attiecībā uz vienu Savienības ražotāju. Pēc šīs kļūdas izlabošanas Giant cenu samazinājuma starpība bija 11,5 %. Jaunie aprēķini tika izpausti visām ieinteresētajām personām 2023. gada 14. februārī, un personām tika atvēlēts papildu laiks piezīmju sniegšanai. Citas piezīmes netika saņemtas. |
(55) |
Savienības ražošanas nozare turpat, 2023. gada 13. februāra piezīmēs, apgalvoja, ka Komisijai, apstrādājot kredītnotas, bija jāaprēķina tikai PVA izmaksas un peļņa, pamatojoties uz katra pārdošanas darījuma EXW vērtību. Tomēr PVA izmaksas tika aprēķinātas par katru elektrisko velosipēdu un peļņas norma tika aprēķināta pēc rēķina vērtības, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
(56) |
Savienības ražošanas nozare uzklausīšanā apgalvoja, ka visa tā pārdošanas apjoma gadījumā, attiecībā uz kuru Komisija no Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas bija atskaitījusi saistītā importētāja peļņu, peļņas likme 9 % apmērā bija pārāk augsta, jo krietni pārsniedza sākotnējā izmeklēšanā noteikto mērķa peļņu (4,3 %). Apgalvojumā bija sīkāk paskaidrots, ka atsāktās izmeklēšanas “lietas materiālos nav nekādas informācijas”, kas pamatotu peļņas likmi 9 % apmērā. Lai šo apgalvojumu atspēkotu, Giant piezīmēs norādīja, ka nav lietderīgi mainīt piemēroto peļņas likmi, tāpēc ka nebija pamata apstrīdēt sākotnējā izmeklēšanā aprēķināto nosacītās peļņas likmi. |
(57) |
Sākotnējā izmeklēšanā (pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem datiem) tika noteikta gan saistītā importētāja mērķa peļņas likme, gan nosacītās peļņas likme, un Vispārējā tiesa to nepārbaudīja, un tā nebija minēta spriedumā, kura rezultātā tika atsākta šī izmeklēšana. Tāpēc Komisijai nav pienākuma atkārtoti izmeklēt šo jautājumu pašreizējā sprieduma izpildē. Turklāt mērķa peļņa (t. i., peļņa, ko Savienības ražošanas nozare gūst no pārdošanas iekšzemes tirgū normālos konkurences apstākļos) un tirgotāja peļņa (nosacīta summa, kas ietver peļņu, kuru parasti gūst importētājs) ir divi atsevišķi jēdzieni, un tos reglamentē dažādi pamatregulas noteikumi. Tāpēc, lai noteiktu abas peļņas normas, tiešs abu jēdzienu salīdzinājums nav nedz lietderīgs, nedz būtisks. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
(58) |
Savienības ražošanas nozare apgalvoja arī, ka PVA izmaksu un peļņas atskaitījums nebija pamatots sakarā ar saistību starp diviem Savienības ražotājiem un to saistītajiem tirgotājiem. Īpaši tika norādīts, ka PVA izmaksas un peļņa nav jāatskaita no to apjomu pārdošanas cenas, kas pārdoti ar konkrētu tirgotāju starpniecību, jo ražotājs darbojās uz apstrādes līguma pamata. Lai pamatotu apgalvojumu, Savienības ražošanas nozare sniedza līgumus starp attiecīgajiem ražošanas un pārdošanas uzņēmumiem. |
(59) |
Attiecībā uz ražotāju, kas minēts arī 43. apsvērumā, tam bija īpaša vienošanās, kas “līdzinājās apstrādes līgumam”. Komisija izskatīja precīzos vienošanās noteikumus un secināja, ka darbojās līgumražošanas sistēma, nevis apstrādes līgums, un gan ražotājam, gan saistītajam tirgotājam radās PVA izmaksas. Bez tam līgums liecināja, ka starp saistītajām personām bija līgumattiecības. Tāpēc Komisija apgalvoja, ka nav lietderīgi pilnībā izslēgt PVA izmaksu un peļņas atskaitījumus no cenām tam apjomam, ko šis ražotājs pārdevis ar saistīto personu starpniecību. Komisija ņēma vērā PVA izmaksas, kas bija saistītas ar izmaksām, kuras parasti rodas saistītajam tirgotājam, nevis izmaksas par funkcijām, ko parasti pilda ražotājs. Turklāt attiecīgajam ražotājam bija radušās PVA izmaksas, kas saistītas ar tiešo pārdošanu. Tāpēc Komisija secināja, ka PVA izmaksas un peļņa būtu jāatskaita no saistītā tirgotāja pārdošanas cenas, un noraidīja šo apgalvojumu. |
(60) |
Attiecībā uz otro ražotāju Savienības ražošanas nozare sniedza arī līgumu starp ražotāju un saistīto tirgotāju, lai pamatotu apgalvojumu, ka Komisijai nebūtu jāatskaita PVA izmaksas un peļņa no tā saistīto tirgotāju pārdošanas cenām. Giant šo argumentu atspēkoja, norādot, ka Savienības ražošanas nozares gadījumā pieejai vajadzētu būt tādai pašai kā Giant gadījumā. |
(61) |
Izskatot šo jautājumu, Komisija konstatēja, ka attiecībā uz otro ražotāju sniegtais līgums nebija apstrādes līgums, bet gan starp saistītām personām noslēgts ražošanas līgums, kurā bija noteikts ražotāja un saistītā tirgotāja uzdevums un iekļauti citi noteikumi, piemēram, transfertcenu aprēķina metode. Līgums neapstiprināja, ka sākotnējās izmeklēšanas izmeklēšanas periodā elektriskie velosipēdi tika ražoti uz apstrādes līguma vai kādas citas vienošanās pamata, kas nozīmētu, ka nav lietderīgi atskaitīt PVA izmaksas no saistīto tirgotāju pārdošanas cenām. Faktiski līgums liecināja, ka starp saistītajām personām bija līgumattiecības. Saistītais tirgotājs darbojās arī kā ražotājs un pārdeva elektriskos velosipēdus tirgū tieši, kā arī ar citu saistīto tirgotāju starpniecību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
(62) |
Savienības ražošanas nozare apgalvoja arī, ka cenu salīdzinājumā viena Savienības ražotāja pārdošanas apjoms vai nu būtu jākoriģē uz augšu, vai nebūtu jāņem vērā, tāpēc ka tas attiecās uz pārdošanu lielveikalu ķēdēm un tiešsaistes platformām, nevis citu veidu mazumtirdzniecības klientiem. |
(63) |
Komisija neuzskatīja par lietderīgu izslēgt tādu pārdošanu, tāpēc ka sākotnējā izmeklēšanā izlasē iekļautie Savienības ražotāji tika uzskatīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozarei. Turklāt 45. apsvērumā apstiprināts, ka, izņemot jau izdarītās korekcijas, cenu papildu korekcijas neatbilda dažādiem klientu veidiem. |
(64) |
Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka OEM pārdošana nebūtu jāsalīdzina ar eksporta pārdošanu, ja vien netiek koriģētas tās cenas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. |
(65) |
Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares pārdotais OEM apjoms bija ļoti mazs un lielākā daļa pārdošanas apjoma netika izmantota cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinos, tāpēc ka nebija atbilstīga importētā preču veida. Tāpēc tika secināts, ka vairs nebūtu jāapsver korekcija attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pārdoto OEM apjomu, jo šis jautājums būtiski neietekmētu cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpību. |
(66) |
Tādējādi tiek apstiprināts, ka pārskatītā cenu samazinājuma starpība attiecībā uz Giant sākotnējās izmeklēšanas periodā ir 11,5 %. |
3.2. Cenu samazinājuma noteikšana attiecībā uz citiem Ķīnas eksportētājiem
(67) |
Vispārējā tiesa lietā T-242/19 norādīja, ka metodikā konstatētā kļūda, kas nozīmēja, ka Giant cenu samazinājuma aprēķinā Komisija nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu, var arī būt ietekmējusi tā cenu samazinājuma aprēķinu, kurš noteikts attiecībā uz pārējiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (28). |
(68) |
Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp pārējo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju cenām un Savienības ražotāju cenām, Komisija pārrēķināja arī pārējo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju cenu samazinājuma starpības, ņemot vērā 41.–44. apsvērumā minētos jautājumus. |
(69) |
Salīdzinājumu iznākums rādīja, ka vidējā cenu samazinājuma starpība importam no izlasē iekļautajiem eksportētājiem (ieskaitot Giant) bija 17,1 %. Ņemot vērā iepriekš 53. apsvērumā izskaidroto Giant cenu samazinājuma starpības pārskatīšanu, tika apstiprināts, ka šis skaitlis ir 17,0 %. |
3.3. Pārskatītais secinājums par kaitējumu
(70) |
Komisija norādīja, ka pēc tam kad tika izlabota metodikā esošā kļūda, ko Vispārējā tiesa konstatēja lietā T-242/19 (29) un kas bija saistīta ar cenu samazinājuma aprēķinu, līmenis, par kādu Ķīnas importa cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, bija samazinājies līdz vidēji 17,0 %, kā minēts 69. apsvērumā. Lai gan cenu samazinājuma līmenis ir pazeminājies, importa par dempinga cenām no ĶTR dēļ joprojām acīmredzami pastāv ievērojams cenu samazinājums. |
(71) |
Komisijas konstatējumi attiecībā uz pārējiem kaitējuma rādītājiem, kas minēti pagaidu regulas 200.–205. apsvērumā un apstrīdētās regulas 141.–156. apsvērumā, pilnībā paliek spēkā. |
(72) |
Ņemot vērā pārskatītās ievērojamās cenu samazinājuma starpības, kas minētas 70. apsvērumā, un gandrīz visu kaitējuma rādītāju negatīvo dinamiku, kas paskaidrota pagaidu regulas 200.–205. apsvērumā un apstrīdētās regulas 141. –156. apsvērumā, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums antidempinga pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
4. CĒLOŅSAKARĪBA
(73) |
Komisija, ņemot vērā pārskatītās cenu samazinājuma starpības importam no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pārbaudīja arī, vai joprojām pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražotājiem. |
(74) |
Lai gan bija pazeminājusies visu izlasē iekļauto Ķīnas eksportētāju cenu samazinājuma starpība, tas nemainīja faktu, ka imports no izlasē iekļautajiem Ķīnas eksportētājiem notika par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Tāpēc pārskatītās cenu samazinājuma starpības negrozīja pagaidu regulas 223. apsvērumā izdarīto un apstrīdētās regulas 168. apsvērumā apstiprināto Komisijas sākotnējo konstatējumu par cēloņsakarības pastāvēšanu starp Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no ĶTR. |
(75) |
Pārskatītās cenu samazinājuma starpības negrozīja arī analīzi un konstatējumus, kas attiecās uz citiem kaitējuma cēloņiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 5.2. iedaļā un galīgās regulas 5.2. iedaļā. |
(76) |
Tā kā nav citu piezīmju, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori ne atsevišķi, ne kopā nav mazinājuši šo cēloņsakarību starp kaitējumu un importu par dempinga cenām. |
5. KAITĒJUMA STARPĪBAS PĀRSKATĪŠANA ATTIECĪBĀ UZ GIANT
(77) |
Ņemot vērā Vispārējā tiesas piezīmes sprieduma lietā T-242/19 123. punktā, Komisija attiecībā uz Giant pārrēķināja arī kaitējuma novēršanas līmeni. |
(78) |
Sākotnējā izmeklēšanā Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni izmeklēšanas periodā, salīdzinot:
|
(79) |
Lai nodrošinātu Giant cenu un Savienības ražotāju cenu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija pārrēķināja Giant kaitējuma novēršanas līmeni, koriģējot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās mērķa cenas, kas minētas 78. apsvērumā. |
(80) |
Tad, ja izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija veikuši pārdošanu ar saistīto tirgotāju starpniecību, tika izdarīts atskaitījums no cenas neatkarīgiem klientiem, lai ņemtu vērā tirgotāju faktiskās PVA izmaksas un 9 % peļņu. PVA izmaksu summa bija atkarīga no attiecīgā tirgotāja. Ja attiecīgā saistītā tirgotāja izmaksas bija saistītas nevis ar ražojumu tirgvedību, bet gan ar ražošanas darbībām (piemēram, ražošanas plānošanu un izejvielu sagādi), minētās izmaksas netika atskaitītas, tāpēc ka tās nebija saistītas ar saistītā tirgotāja, kurš veic ražojumu tirgvedību Savienības tirgū, parastajām funkcijām. Šajā aprēķinā izmantotais peļņas līmenis ir peļņas līmenis, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz nesaistītiem importētājiem, kuri sadarbojās. |
(81) |
Tika uzskatīts, ka attiecībā uz OEM/zīmolveides līmeni papildu korekcijas nebija vajadzīgas, jo tāda korekcija 2,3 % apmērā jau bija izdarīta. |
(82) |
Tika uzskatīts, ka tirdzniecības līmenī papildu korekcija attiecībā uz klienta veidu nav jāizdara, tāpēc ka izmeklēšana konstatēja, ka nepastāv stabila un nozīmīga atšķirība starp pārdošanas cenu tirgotājiem un pārdošanas cenu mazumtirgotājiem Savienībā. |
(83) |
Gan Giant, gan Savienības ražošanas nozares apgalvojumi piezīmēs par galīgo izpausto informāciju attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķinu 3. iedaļā attiecas arī uz mērķa cenu samazinājuma starpībām šajā iedaļā. |
(84) |
Ņemot vērā ieinteresēto personu izteikto piezīmju izskatīšanu, mērķa cenu samazinājuma starpība Giant ir 13,8 %. |
6. GALĪGIE PASĀKUMI
(85) |
Ņemot vērā Komisijas secinājumus šajā atsāktajā antidempinga izmeklēšanā, būtu atkārtoti jānosaka galīgais antidempinga maksājums attiecīgā ražojuma importam mazākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības apmērā, ievērojot noteikumu par mazāko maksājumu. |
(86) |
Tiek norādīts, ka līdztekus antidempinga izmeklēšanai tika veikta arī antisubsidēšanas izmeklēšana. Saskaņā ar 24. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1037 (30), ņemot vērā noteikumu par mazāko maksājumu un to, ka galīgās subsīdiju likmes ir mazākas nekā kaitējuma novēršanas līmenis, ir atbilstoši noteikt galīgo kompensācijas maksājumu noteikto galīgo subsīdijas likmju līmenī un tad noteikt galīgo antidempinga maksājumu līdz attiecīgā kaitējuma novēršanas līmenim. |
(87) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, izteiktām kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām: Galīgie pasākumi
|
(88) |
Pārskatītais antidempinga maksājuma līmenis ir spēkā uzreiz no pagaidu regulas spēkā stāšanās dienas (t. i., no 2018. gada 19. jūlija) (31). Muitas dienestiem tiek uzdots iekasēt attiecīgās summas, kas saistītas ar Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd importu, un atmaksāt līdz šim iekasētu pārsniegumu (proti, 10,8 %) saskaņā ar muitas jomā piemērojamajiem tiesību aktiem. |
(89) |
Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts atkārtoti noteikt galīgu antidempinga maksājumu elektrisko velosipēdu importam no ĶTR, ko veic ražotājs eksportētājs Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd. |
(90) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (32) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
(91) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo no 2018. gada 19. jūlija tiek noteikts galīgs antidempinga maksājums attiecībā uz tādiem importētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 8711 60 10 un ex 8711 60 90 (Taric kods 8711609010) un kurus ražojis Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd.
2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd (Taric papildu kods C383) ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 9,9 %.
2. pants
Galīgais antidempinga maksājums, ko Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd samaksājis saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 un kas pārsniedz 1. pantā noteikto galīgo antidempinga maksājumu, tiek atmaksāts vai atlaists.
Pieprasījumu veikt atmaksu vai atlaišanu iesniedz valsts muitas dienestiem saskaņā ar muitas jomā piemērojamajiem tiesību aktiem. Visus atmaksājumus, kas veikti pēc Vispārējās tiesas nolēmuma lietā T-242/19 Giant, atgūst tie dienesti, kuri veikuši atmaksājumu, nepārsniedzot 1. panta 2. punktā noteikto summu.
3. pants
Ar šīs regulas 1. pantu noteiktais galīgais antidempinga maksājums tiek iekasēts arī par importu, kas reģistrēts saskaņā ar 1. pantu Īstenošanas regulā (ES) 2022/1162, ar ko pēc tam, kad ar nolūku īstenot 2022. gada 27. aprīļa spriedumus lietās T-242/19 un T-243/19 attiecībā uz Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/72 (33) ir atsāktas izmeklēšanas, uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importu attiecina reģistrāciju.
4. pants
Muitas dienestiem tiek dots rīkojums vairs neturpināt reģistrēt importu, kas noteikts 1. panta 1. punktā Īstenošanas regulā (ES) 2022/1162, kura ar šo tiek atcelta.
5. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 17. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/73 (2019. gada 17. janvāris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam (OV L 16, 18.1.2019., 108. lpp.).
(3) Lieta T-242/19 Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd./Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2022:259.
(4) Oriģinālā aprīkojuma ražotājs.
(5) Kā tas definēts apstrīdētajā regulā.
(6) Lieta T-242/19 Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd./Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2022:259, 126. punkts.
(7) Lieta T-242/19 Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd./Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2022:259, 122. punkts.
(8) Lieta T-242/19 Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd./Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2022:259, 123. punkts.
(9) Apvienotās lietas 97, 193, 99 un 215/86 Asteris AE u. c. un Grieķijas Republika/Komisija, ECLI:EU:C:1988:199, 27. un 28. punkts un lieta T-440/20 Jindal Saw/Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2022:318, 115. punkts.
(10) Lieta C-415/96 Spānija/Komisija, ECLI:EU:C:1998:533, 31. punkts; lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, ECLI:EU:C:2000:531, 80.–85. punkts; lieta T-301/01 Alitalia/Komisija, ECLI:EU:T:2008:262, 99. un 142. punkts; apvienotās lietas T-267/08 un T-279/08 Région Nord-Pas de Calais/Komisija, ECLI:EU:T:2011:209, 83. punkts.
(11) Lieta C-415/96 Spānija/Komisija, ECLI:EU:C:1998:533, 31. punkts; lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, ECLI:EU:C:2000:531, 80.–85. punkts.
(12) Lieta T-650/17, Jinan Meide Casting Co. Ltd, ECLI:EU:T:2019:644, 333.–342. punkts.
(13) Paziņojums par antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas atsākšanu attiecībā uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/72, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz elektrisko velosipēdu importu no Ķīnas Tautas Republikas, pēc 2022. gada 27. aprīļa sprieduma lietās T-242/19 un T-243/19 (OV C 260, 6.7.2022., 5. lpp.).
(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1162 (2022. gada 5. jūlijs), ar ko pēc tam, kad ar nolūku īstenot 2022. gada 27. aprīļa spriedumus lietās T-242/19 un T-243/19 attiecībā uz Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 un Īstenošanas regulu (ES) 2019/72 ir atsāktas izmeklēšanas, uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importu attiecina reģistrāciju (OV L 179, 6.7.2022., 38. lpp.).
(15) Apelācijas institūcijas ziņojums, EC – Fasteners, 611. punkts. Arī Apelācijas institūcijas ziņojums lietā US–Hot-Rolled Steel (73. punkts), kurā Apelācijas institūcija norādīja, ka 5.10. pantā noteiktie termiņi, kuros jāpabeidz izmeklēšanas, ir “saistoši” uz Antidempinga nolīguma pamata, un ekspertu grupas ziņojums lietā US–Softwood Lumber V (7.333. punkts), kurā ekspertu grupa minētos termiņus nosaukusi par “stingri ievērojamiem”. Sk. arī ekspertu grupas ziņojumus, Ukraine – Passenger Cars, 277. zemsvītras piezīme; EU – Footwear (China), 7.832. punkts; EC – Salmon (Norway), 7.802. punkts; US – 1916 Act (Japan), 6.255. punkts.
(16) Ekspertu grupas ziņojums Morocco – Hot-Rolled Steel (Turkey), 7.72. un 7.74. punkts.
(17) Apvienotās lietas C-283/14, Eurologistik un C-284/14, GLS, ECLI:EU:C:2016:57, 61. lpp.
(18) Lieta T-300/16 Jindal Saw and Jindal Saw Italia/Komisija.
(19) Reģistrācijas regulas 22. apsvērums.
(20) Lieta C-458/98 P, Industrie des poudres sphériques/Padome, Ģenerāladvokāta Cosmas secinājumi, ECLI:EU:C:2000:138, 77. lpp.
(21) Lieta C-458/98 P, Industrie des poudres sphériques/Padome, Ģenerāladvokāta Cosmas secinājumi, ECLI:EU:C:2000:138, 76. lpp.
(22) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(23) Lieta C-256/16 Deichmann, ECLI:EU:C:2018:187, 77. un 78. punkts un 2019. gada 19. jūnija spriedums lietā C-612/16 C & J Clark International Ltd/Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs, 57. punkts.
(24) Lieta C-256/16 Deichmann SE/Hauptzollamt Duisburg, 79. punkts un 2019. gada 19. jūnija spriedums lietā C-612/16 C & J Clark International Ltd/Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs, 58. punkts.
(25) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1012 (2018. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam un groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/671 (OV L 181, 18.7.2018., 7. lpp.).
(26) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1012 (2018. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam un groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/671 (OV L 181, 18.7.2018., 7. lpp.).
(27) 2022. gada 12. maija spriedums, C-260/20 P, Hansol, 105. punkts.
(28) Lieta T-242/19 Giant Electric Vehicle Kunshan/Komisija, EU:T:2022:259, 113. punkts.
(29) Lieta T-242/19 Giant Electric Vehicle Kunshan/Komisija, EU:T:2022:259, 113. punkts.
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.).
(31) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1012 (2018. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam un groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/671 (OV L 181, 18.7.2018., 7. lpp.).
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(33) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/72 (2019. gada 17. janvāris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam (OV L 16, 18.1.2019., 5. lpp.).
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/54 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/610
(2023. gada 17. marts),
ar ko attiecībā uz Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd pēc Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-243/19 atkārtoti nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“antisubsidēšanas pamatregula”), un jo īpaši tās 15. pantu un 24. panta 1. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi
(1) |
Ar Regulu (ES) 2019/72 (2) (“apstrīdētā regula”) Eiropas Komisija noteica kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu (“elektriskie velosipēdi”) importam. |
1.2. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedums
(2) |
Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd (“Giant”, “prasītājs” jeb “GEV”) apstrīdēja apstrīdēto regulu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā (“Vispārējā tiesa”). Vispārējā tiesa 2022. gada 27. aprīlī pasludināja spriedumu lietā T-243/19 (3) par apstrīdēto regulu (“spriedums”). |
(3) |
Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisijai nebija pienākuma noteikt cenu samazinājuma starpības un bija tiesības pamatot kaitējuma analīzi un tādējādi arī cēloņsakarību ar citām antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 2. punktā uzskaitītajām cenu parādībām, piemēram, Savienības ražošanas nozares cenu ievērojamu nospiešanu vai cenu pieauguma nepieļaušanu. Tomēr, tā kā 8. panta 2. punkta kontekstā Komisija bija balstījusies uz cenu samazinājuma aprēķinu, tad Vispārējā tiesa konstatēja, ka attiecībā uz Savienības ražotāju cenām, ņemot vērā konkrētus elementus, kurus Komisija bija atskaitījusi no prasītāja cenām (vai kuru nebija attiecībā uz OEM (4) pārdošanu, jo attiecīgā ražojuma (5) lejupējo tirdzniecību veica neatkarīgais pircējs), aprēķinot prasītāja cenu samazinājuma starpību, Komisija nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu. Vispārējā tiesa norādīja, ka sakarā ar metodikā konstatēto kļūdu tika identificēts šo Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums, kura nozīmīgums vai pastāvēšana nebija pienācīgi noteikta. |
(4) |
Ņemot vērā, cik lielu nozīmi kaitējuma konstatējumā un secinājumā par cēloņsakarību starp subsidētu importu un šo kaitējumu Komisija bija piešķīrusi cenu samazinājumam, Vispārējā tiesa konstatēja, ka kļūda cenu samazinājuma aprēķinā bija pietiekama, lai atzītu par nederīgu Komisijas analīzi par attiecīgo cēloņsakarību, kuras pastāvēšana ir būtisks elements pasākumu noteikšanai. |
(5) |
Visbeidzot, Vispārējā tiesa norādīja, ka neatkarīgi no tā, ka tādēļ, lai noteiktu, vai pastāv kaitējums antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta nozīmē, pēc analoģijas piemērots 2. panta 9. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (6) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (“antidempinga pamatregula”), salīdzinājuma netaisnīgums, kas konstatēts minētā prasības pamata otrajā daļā, katrā ziņā padara nederīgu analīzi, ko, piemērojot minētos noteikumus, veikusi Komisija (7). |
(6) |
Vispārējā tiesa norādīja arī, ka kaitējuma novēršanas līmenis tika noteikts, pamatojoties uz salīdzinājumu, kas ietvēra izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējo svērto importa cenu, pienācīgi koriģētu attiecībā uz importēšanas izmaksām un muitas nodokļiem, kas bija noteikti cenu samazinājuma aprēķinam (8). Tādējādi tā lēma, ka nevar izslēgt, ka gadījumā, ja metodikā nebūtu kļūdas, kas saistīta ar prasītāja cenu samazinājumu, Savienības ražošanas nozares kaitējuma starpība būtu bijusi noteikta zemākā līmenī, nekā tā tika noteikta apstrīdētajā regulā, un vēl aizvien zemākā līmenī nekā minētajā regulā noteikto kompensējamo subsīdiju apmērs. Tādā gadījumā saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 15. panta 1. punktu attiecīgā maksājuma apmērs būtu jāpazemina līdz likmei, ar kuru pietiek, lai novērstu kaitējumu (9). |
(7) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Vispārējā tiesa apstrīdēto regulu atcēla attiecībā uz Giant. |
1.3. Vispārējās tiesas sprieduma izpilde
(8) |
Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu tās spriedumus. Ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts tādu administratīvu procedūru kontekstā kā antisubsidēšanas izmeklēšana šajā lietā, Vispārējās tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (10). |
(9) |
Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (11). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru pabeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antisubsidēšanas procedūras sākšana. Situācijā, kad, piemēram, tiek atcelta regula, ar ko nosaka galīgos kompensācijas pasākumus, tas nozīmē, ka pēc atcelšanas antisubsidēšanas procedūra vēl nav pabeigta, tāpēc ka akta, ar kuru pabeidz antisubsidēšanas procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (12), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi procedūras sākšanas posmā. |
(10) |
Pašreizējā lietā Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu viena iemesla dēļ, proti, Komisija, nosakot, vai pastāv ievērojams cenu samazinājums, cenu samazinājuma analīzē nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāja gadījumā šī kļūda liek arī apšaubīt cēloņsakarības analīzi un, iespējams, kaitējuma starpību. |
(11) |
Pārējie konstatējumi un secinājumi apstrīdētajā regulā, kuri netika apstrīdēti vai tika apstrīdēti, bet kurus Vispārējā tiesa nepārbaudīja, paliek spēkā, un šī atsākšana tos neietekmē (13). |
(12) |
Pēc Vispārējās tiesas sprieduma Komisija 2022. gada 6. jūlijā publicēja paziņojumu (“paziņojums par izmeklēšanas atsākšanu”) par to, ka attiecībā uz Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd tiek atsākta sākotnējā izmeklēšana, kas attiecās uz ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu importu un kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, un ka izmeklēšana tiek atsākta tajā posmā, kurā noticis pārkāpums (14). |
(13) |
Atsākšana attiecās tikai uz Vispārējās tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz Giant. |
(14) |
Komisija 2022. gada 6. jūlijā noteica arī, ka jāreģistrē tādu ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu imports, ko ražojis Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd, un deva valstu muitas dienestiem rīkojumu, pirms lemt par atcelto maksājumu atmaksas pieprasījumiem, sagaidīt atkārtotās pārbaudes rezultātu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“reģistrācijas regula”) (15). |
(15) |
Komisija informēja ieinteresētās personas par atsākšanu un aicināja tās paust savu viedokli rakstveidā un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas norādīts paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu. |
(16) |
Viena ieinteresētā persona, Giant, pieprasīja uzklausīšanu paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu norādītajā termiņā un tai tika sniegta iespēja tikt uzklausītai. |
(17) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas gan Giant, gan EBMA pieprasīja uzklausīšanu un saņēma iespēju tikt uzklausītiem. |
(18) |
Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
1.4. Vispārējās tiesas sprieduma izpildes procedūras posmi
(19) |
Pēc atsākšanas Komisija nosūtīja izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un to saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem informācijas pieprasījumu. |
(20) |
Atbildes uz informācijas pieprasījumiem tika saņemtas no visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. |
(21) |
Komisija saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 26. pantu veica pārbaudes apmeklējumus šādu uzņēmumu telpās.
|
1.5. Izmeklēšanas periods
(22) |
Šī izmeklēšana aptver laikposmu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
2. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES PAR IZMEKLĒŠANAS ATSĀKŠANU
(23) |
Piezīmes par izmeklēšanas atsākšanu Komisija saņēma no Giant un importētāja Rad Power Bikes NL. |
(24) |
Giant apgalvoja, ka, ievērojot antisubsidēšanas pamatregulas 11. panta 9. punktu, tad, ja procedūras ir sāktas, ievērojot 10. panta 11. punktu, ja iespējams, izmeklēšana būtu jāpabeidz viena gada laikā. Katrā ziņā šādas izmeklēšanas vienmēr jāpabeidz 13 mēnešu laikā pēc sākšanas saskaņā ar konstatējumiem atbilstīgi 13. pantam attiecībā uz saistībām vai konstatējumiem atbilstīgi 15. pantam attiecībā uz galīgo lēmumu. Giant turklāt apgalvoja, ka PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas maksājumiem (“PTO SKP nolīgums”) 11.11. pants nosaka, ka izmeklēšanas jāpabeidz viena gada laikā, izņemot tad, ja ir īpaši apstākļi, un nekādā gadījumā nedrīkst turpināties ilgāk par 18 mēnešiem pēc to sākšanas. |
(25) |
Giant apgalvoja, ka termiņu obligātums ir apstiprināts PTO SKP nolīguma kontekstā (16). |
(26) |
Giant piedevām apgalvoja, ka paziņojums par izmeklēšanas atsākšanu skaidri atzīst, ka pašreizējā procedūra ir sākotnējās izmeklēšanas turpinājums, un, tā kā sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšana tika sākta 2017. gada 21. decembrī, izmeklēšana bija jāpabeidz 2019. gada 20. janvārī, lai tiktu ievērots antisubsidēšanas pamatregulas 11. panta 9. punktā noteiktais obligātais termiņš. Tas apgalvoja, ka līdz ar sākotnējās izmeklēšanas atsākšanu 2022. gada jūlijā izmeklēšanas termiņš tika pagarināts, pārsniedzot antisubsidēšanas pamatregulas 11. panta 9. punktā noteikto obligāto termiņu, kurā jāpabeidz izmeklēšanas, un ka tas neatbilst arī PTO SKP nolīguma 11.11. pantā noteiktajiem termiņiem. |
(27) |
Komisija noraidīja šo argumentu. Saskaņā ar iedibināto judikatūru, kas attiecas uz analogu noteikumu antidempinga pamatregulā, sākotnējas izmeklēšanas pabeigšanas termiņš nav spēkā tad, ja procedūra atsākta pēc tiesas sprieduma. Tādējādi 11. panta 9. punkts aptver tikai sākotnējās procedūras, nevis tās procedūras, kuras atsāktas pēc sprieduma par atcelšanu vai spēkā neesamību. Šķiet, Giant citētā PTO lieta nav būtiska, jo tā neapšauba, ka PTO SKP nolīguma 11.11. pants attiecas ne tikai uz sākotnējām izmeklēšanām. |
(28) |
Giant apgalvoja arī, ka Komisijai nav tiesību atsākt sākotnējo antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Giant, jo Vispārējās tiesas atklātā būtiskā kļūda ietekmēja ne tikai attiecībā uz Giant veikto izmeklēšanu, bet arī vispārējo kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, kura vismaz daļēji balstījās uz konstatējumiem, kas izdarīti attiecībā uz Giant. Giant bez tam apgalvoja, ka, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-243/19, Komisijai nebija tiesību atsākt sākotnējo izmeklēšanu, bet bija jāatceļ elektriskajiem velosipēdiem noteiktie kompensācijas pasākumi, ciktāl tie attiecas uz Giant. |
(29) |
Arī Rad Power Bikes NL apgalvoja, ka Vispārējās tiesas konstatējumi prasot Komisijai atcelt noteiktos pasākumus. |
(30) |
Komisija nepiekrita minētajiem apgalvojumiem, ka neesot iespējams atsākt izmeklēšanu, lai novērstu Eiropas tiesu konstatētu nelikumību. Vispārējā tiesa lietā Jindal (17) faktiski konstatēja, ka arī tad, ja ir būtiska kļūda/metodikā konstatēta kļūda, Komisija var atsākt izmeklēšanu, atsākt to tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, izlabot pārkāpumu un atkārtoti noteikt pasākumus tajā periodā, kurā tiek piemērota apstrīdētā regula. Komisija tāpat nav saskatījusi, kā uzņēmuma Giant citētie PTO noteikumi un judikatūra apstiprina tā apgalvojumus par to, ka tajos nav aplūkota nelikumību labošana pēc lietas izskatīšanas tiesā. |
(31) |
Turklāt 3. un 4. iedaļā paskaidrots, ka šajā atsāktajā izmeklēšanā Komisija, pārskatot Giant cenu samazinājuma aprēķinus, ir izlabojusi metodikā esošo kļūdu, kā prasīts Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-243/19. Novēršot to pašu metodikā esošo kļūdu, Komisija ir pārrēķinājusi arī kaitējuma novēršanas līmeni attiecībā uz Giant. Ņemot vērā Vispārējās tiesas secinājumu, ka šis jautājums ietekmē arī vispārējā kaitējuma un cēloņsakarības konstatējumus, Komisija ir pārskatījusi gan kaitējuma, gan cēloņsakarības analīzi, kā paskaidrots 3. un 4. iedaļā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās pārskatītie konstatējumi pilnībā atbilst Vispārējās tiesas spriedumam lietā T-243/19. Tā kā pārskatīto konstatējumu dēļ tika pazemināts maksājuma līmenis, bet tas netika likvidēts, attiecībā uz Giant tādējādi nebija nepieciešams atcelt elektriskajiem velosipēdiem noteiktos kompensācijas pasākumus. Tāpēc Komisija noraida minētos argumentus. |
(32) |
Giant apgalvoja arī, kad tad, ja Komisija turpinās atsākto izmeklēšanu, tai jāizlabo arī visas pārējās kļūdas, kuras Giant apstrīdēja Vispārējā tiesā. Giant īpaši apgalvoja, ka atsāktās antisubsidēšanas izmeklēšanas kontekstā Komisijai būtu jānovērš arī tās kļūdas, kuras tā pieļāvusi subsīdiju novērtēšanā, un jo īpaši: i) konstatējumā, ka tika piešķirta subsīdija, GEV iegādājoties motorus un akumulatorus; ii) subsīdijas apjoma aprēķinā, kurā Komisija nepamatoti iekļāva ieguvumus, kas nebija saistīti ar elektriskajiem velosipēdiem, kuri laisti brīvā apgrozībā ES; iii) konstatējumā, ka bankas akcepta vekseļu izmantošana ir finansiāls ieguldījums antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 1. punkta nozīmē; iv) konstatējumā, kas attiecas uz ieguvumu, ko esot piešķīrusi bankas akcepta vekseļu izmantošana; v) konstatējumā par apgalvotās subsīdijas, kas piešķirta ar bankas akcepta vekseļiem, īpašām iezīmēm un vi) konstatējumā, ka GEV, iegādājoties zemes izmantošanas tiesības, saņēma ieguvumu. |
(33) |
Komisija noraidīja šo argumentu. Lietā T-243/19 Vispārējās tiesas sprieduma 117. punkta secinājumā Vispārējā tiesa konstatēja, ka regula, ciktāl tā attiecas uz Giant, būtu jāatceļ, tāpēc ka cenu samazinājuma aprēķina metodikā konstatētā kļūda varēja likt apšaubīt apstrīdētās regulas tiesiskumu, padarot Komisijas veikto kaitējuma un cēloņsakarības analīzi par spēkā neesošu. Tiesa neuzskatīja, ka nepieciešams pārbaudīt vai novērtēt citu prasītāja izvirzīto apgalvojumu pamatotību. Kā norādīts 8. un 11. apsvērumā, LESD 266. pants nosaka, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Vispārējās tiesas spriedumus, un pārējie apstrīdētās regulas konstatējumi un secinājumi, kuri netika apstrīdēti vai kuri tika apstrīdēti, bet kurus Vispārējā tiesa nepārbaudīja, paliek spēkā pilnībā. Tā kā atsāktās izmeklēšanas tvērums ietver Vispārējās tiesas konstatēto konkrēto kļūdu labošanu, nevis visas lietas pārskatīšanu, Komisija neatzina par nepieciešamu pārskatīt uzņēmumam Giant noteikto subsīdijas starpību. |
(34) |
Giant turklāt norādīja uz to, ka gan sākotnējā, gan atsāktajā izmeklēšanā Komisija nebija pilnībā izpaudusi informāciju, kas tai nepieciešama, lai novērtētu, vai Giant eksporta cenas un Savienības ražošanas nozares cenas tika salīdzinātas taisnīgi. Tāpēc Giant pieprasīja, ka atsāktās izmeklēšanas kontekstā Komisijai būtu jāizpauž attiecīgā informācija par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas kanāliem. |
(35) |
Lai gan Komisija nemainīja savu nostāju par konkrētas ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas darījumiem Savienības tirgū saistītas informācijas konfidencialitāti, Komisija uzskatīja par lietderīgu uzņēmumam Giant darīt zināmu šādu informāciju: četri izlasē iekļautie Savienības ražotāji apmēram 46 % no sava pārdošanas apjoma pārdeva ar saistītu tirgotāju starpniecību. Papildus izlasē iekļauto ražotāju veikto tiešo pārdošanu, elektriskos velosipēdus nesaistītiem uzņēmumiem pārdeva pavisam desmit saistīto tirgotāju. Tādējādi tiešā pārdošana veidoja apmēram 54 % no Savienības pārdošanas apjoma. |
(36) |
Giant apgalvoja, ka, pretēji Komisijas paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu norādītajam, Komisijai bija prasīts veikt taisnīgu salīdzinājumu starp importēto elektrisko velosipēdu cenām un to elektrisko velosipēdu cenām, kurus Savienības ražotāji pārdod Savienības tirgū. Giant apgalvoja, ka Komisijai, lai pārbaudītu attiecīgā importa ietekmi uz cenām, saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 1. un 2. punktu ir pozitīvs pienākums veikt cenu salīdzinājumu, kas var būt importēto elektrisko velosipēdu cenu un Savienības ražošanas nozares faktisko cenu salīdzinājums. Tādā taisnīgā salīdzinājumā būtu jāņem vērā pareizais punkts, kurā savstarpēji konkurē attiecīgās pārdošanas cenas. Tajā būtu jāņem vērā arī atšķirības, vai runa ir par zīmola ražojumu pārdošanu vai par pārdošanu OEM līmenī. |
(37) |
Pārskatītajā cenu samazinājuma, kaitējuma, cēloņsakarības un kaitējuma novēršanas analīzē un konstatējumos, tālāk 3. un 4. iedaļā, Komisija ņēma vērā Giant paustos argumentus un piezīmes Vispārējās tiesas spriedumā. |
(38) |
Giant uzsvēra arī, ka reģistrācijas regula skaidri atzīst, ka “galīgās saistības attiecībā uz antidempinga un kompensācijas maksājumu veikšanu izrietēs no atkārtotās pārbaudes konstatējumiem” (18), kas, pēc Giant domām, tādējādi nozīmējot, ka galīgās saistības var tikt piemērotas tikai turpmākajam importam, t. i., ražojumiem, kas nonāk brīvā apgrozībā pēc tam, kad šādi maksājumi stājušies spēkā. Giant apgalvoja, ka minēto uzskatu apstiprina ģenerāladvokāta secinājumi lietā C-458/98 (IPS), kā arī agrāk pašas Komisijas paustais uzskats (19). Giant tādējādi apgalvoja, ka pārrēķinātie maksājumi var tikt noteikti tikai turpmākajam Giant ražoto elektrisko velosipēdu importam, t. i., elektriskajiem velosipēdiem, kuri nonāks brīvā apgrozībā pēc tam, kad tiks publicētas regulas, ar kurām atkārtoti nosaka maksājumus. Giant piedevām apgalvoja, ka pārrēķināto maksājumu atkārtota noteikšana attiecībā uz iepriekšēju importu būtu pretrunā kompensācijas maksājumiem, kas pēc būtības nav soda pasākumi ar mērķi kompensēt iepriekšēju kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, bet gan veids, kā novērst kaitējumu nākotnē (20). |
(39) |
Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru antidempinga pamatregulas 10. panta 1. punkts neliedz atkārtoti noteikt antidempinga maksājumus par importu, kas veikts par spēkā neesošām atzītu regulu piemērošanas laikā (21). Komisija uzskata, ka minētie konstatējumi attiecas arī uz kompensācijas maksājumiem, jo arī patlaban spēkā esošās antisubsidēšanas pamatregulas 16. pants neliedz tiesību aktos atkārtoti noteikt kompensācijas maksājumus par importu, kas veikts par spēkā neesošām atzītu regulu piemērošanas laikā. Līdz ar to, kā paskaidrots reģistrācijas regulas 14. apsvērumā, administratīvas procedūras atsākšanu un maksājumu iespējamu atkārtotu noteikšanu nevar uzskatīt par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (22). Tāpēc tika noraidīts Giant apgalvojums, ka maksājumus nevar atkārtoti noteikt importam, kas nonāk brīvā apgrozībā, pirms publicēta (nākamā) Komisijas īstenošanas regula. |
(40) |
Rad Power Bikes NL piezīmēs norādīja, ka tas no citiem Ķīnas eksportētājiem importēja ražojumus, kas bija līdzīgi no Giant importētajiem ražojumiem, un uz minēto importu tika attiecināti maksājumi, kas tika aprēķināti un noteikti, pamatojoties uz attiecīgo kaitējuma novēršanas līmeni. Tas tādējādi apgalvoja, ka Komisijai, pārrēķinot uzņēmumam Giant piemērojamos maksājumus, ir jāpārskata un jāpazemina arī piemērojamās maksājuma likmes attiecībā uz pārējiem Ķīnas eksportētājiem, uz kuriem attiecināti maksājumi, – gan tiem, kam piešķirtas individuālās maksājuma likmes, gan pārējiem izlasē neiekļautajiem Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās. |
(41) |
Kā paskaidrots 33. apsvērumā, atsāktās izmeklēšanas tvērums ietver nevis visu apstrīdētās regulas konstatējumu pārskatīšanu, bet gan konkrēto Vispārējās tiesas konstatējumu īstenošanu attiecībā uz Giant. Vispārējā tiesa neatcēla apstrīdēto regulu attiecībā uz citiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisija neuzskatīja par nepieciešamu vai lietderīgu pārskatīt savus sākotnējos konstatējumus, kas izdarīti par citiem Ķīnas eksportētājiem, uz kuriem attiecināti maksājumi. Tāpēc Komisija noraidīja minēto apgalvojumu. |
(42) |
Pēc galīgās informācijas izpaušanas sniegtajās piezīmēs Giant atkārtoja savus 38. apsvērumā sniegtos apgalvojumus par to, vai ir tiesiski ar atpakaļejošu spēku atkārtoti noteikti pārskatītos kompensācijas maksājumus attiecībā uz Giant. Tomēr jaunu argumentu nav, tāpēc tiek apstiprināts, ka tā apgalvojums ir noraidīts. |
3. GIANT CENU SAMAZINĀJUMA STARPĪBAS UN KAITĒJUMA KONSTATĒJUMU ATKĀRTOTA PĀRBAUDE
3.1. Cenu samazinājuma noteikšana attiecībā uz Giant
(43) |
Kā norādīts 3. apsvērumā, Vispārējā tiesa konstatēja, ka, tā kā antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 2. punkta kontekstā Komisija bija balstījusies uz cenu samazinājuma aprēķinu, attiecībā uz Savienības ražotāju cenām ņemot vērā konkrētus elementus, kurus Komisija bija atskaitījusi no Giant cenām (vai kuru nebija attiecībā uz OEM pārdošanu), aprēķinot Giant cenu samazinājuma starpību, Komisija nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu. Tādējādi šāda cenu samazinājuma nozīme vai pastāvēšana nebija pienācīgi noteikta. |
(44) |
Kā paskaidrots apstrīdētās regulas 610. apsvērumā, Komisija izmeklēšanas periodā konstatēja cenu samazinājumu, salīdzinot:
|
(45) |
Lai nodrošinātu Giant cenu un Savienības ražotāju cenu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija pārrēķināja Giant cenu samazinājumu, divos aspektos koriģējot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas, kas minētas 44. apsvērumā. |
(46) |
Vispirms, ja izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija veikuši pārdošanu ar saistīto tirgotāju starpniecību, tika izdarīts atskaitījums no pārdošanas cenas (visu veidu) neatkarīgiem klientiem, lai ņemtu vērā tirgotāja faktiskās PVA izmaksas un peļņu (9 %). Viena Savienības ražotāja gadījumā tika identificēta īpaša vienošanās, kas līdzinājās apstrādes līgumam. Šajā lietā, ja saistītā tirgotāja izmaksas bija saistītas ar ražošanas darbībām, minētās izmaksas netika atskaitītas. Šajā aprēķinā izmantotais peļņas līmenis ir tas pats peļņas līmenis, kas antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā apstrīdētās regulas 616.–618. apsvērumā pēc analoģijas tika noteikts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un kas tika aprēķināts, pamatojoties uz nesaistītiem importētājiem, kas sadarbojās. |
(47) |
Otrkārt, ja bija vajadzīgs salīdzināt cenas OEM līmenī, tika atskaitīti vēl 2,3 % no attiecīgajām Savienības ražošanas nozares cenām, lai ņemtu vērā projektēšanas, tirgvedības un pētniecības un izstrādes izmaksas. Apstrīdētās regulas 771. apsvērumā izklāstīts, kā tika noteikts tāds atskaitījums. |
(48) |
Tika uzskatīts, ka tirdzniecības līmenī papildu korekcija attiecībā uz klienta veidu nav jāizdara, tāpēc ka izmeklēšana konstatēja, ka nepastāv stabila un nozīmīga atšķirība starp pārdošanas cenu tirgotājiem un pārdošanas cenu mazumtirgotājiem Savienībā. |
(49) |
Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Giant apgalvoja, ka tā eksporta cenas būtu jāsalīdzina ar Savienības ražošanas nozares eksporta cenām punktā, kad notiek pirmā pārdošana nesaistītam klientam, neizdarot korekcijas attiecībā uz abu aprēķina pušu PVA izmaksām un peļņu. Giant apgalvoja, ka Komisija izmantoja šo pieeju, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu Jindal lietā. Giant norādīja, ka, izmantojot šo metodi, tiktu panākts taisnīgs salīdzinājums. |
(50) |
Komisija atgādināja, ka Jindal lietā ražotāja eksportētāja un Savienības ražošanas nozares cenu salīdzinājums notika nesaistītu klientu līmenī, ņemot vērā minētās lietas īpašos apstākļus, kad tirgus bija ģeogrāfiski sadalīts un konkurence notika piedāvājumu līmenī. Katra lieta tiek izskatīta, balstoties uz konkrētajiem faktiem un apstākļiem un ņemot vērā konkrēto spriedumu. Giant nav paskaidrojis, kāpēc šajā lietā apstākļi ir tādi, kas pamatotu tādu pašu pieeju kā Jindal lietā, un kāpēc Komisijas izmantotā pieeja neatbilstot Tiesas spriedumam. Komisija norādīja arī, ka atbilstīgi Komisijas praksei pēc analoģijas piemērot vienu un to pašu antidempinga pamatregulas 2. panta 9. punktā noteikto metodiku sākotnējā izmeklēšanā eksporta cenas pēc vajadzības tika koriģētas attiecībā uz saistīto tirgotāju PVA izmaksām un nosacīto peļņu. Šo pieeju Tiesa skaidri apstiprināja Hansol spriedumā (23), kurā tika uzsvērts, ka tā atbilst plašajai rīcības brīvībai, kas ir Komisijai, piemērojot antidempinga pamatregulas 3. panta 2. punktu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
(51) |
Papildus 49. apsvērumā apgalvotajam, Giant apgalvoja arī, ka Komisijai attiecībā uz Savienības ražošanas nozares tieši mazumtirgotājiem pārdoto apjomu būtu jāizdara papildu atskaitījumi no Savienības ražotāju pārdošanas cenām, lai ņemtu vērā pārdošanas iekšējo nodaļu PVA izmaksas un peļņu. |
(52) |
Taču Komisija atgādināja, ka 46.–48. apsvērumā izklāstītā pieeja nodrošināja taisnīgu salīdzinājumu, vieniem un tiem pašiem pārdošanas kanāliem pēc vienas metodes vienā veidā koriģējot eksporta cenas un Savienības ražošanas nozares cenas. Tas nozīmēja, ka tad, ja pārdošana notika ar saistītu tirgotāju starpniecību, gan eksporta cenas, gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tika koriģētas, lai ņemtu vērā PVA izmaksas un peļņu, savukārt tiešā pārdošana netika koriģēta. Ja tiktu koriģētas Savienības ražošanas nozares tiešās pārdošanas cenas tā, kā ierosinājis Giant, tiktu radīta asimetrija par sliktu Savienības ražošanas nozarei attiecībā pret Giant attiecīgā pārdošanas apjoma eksporta cenām, tāpēc ka tādi atskaitījumi netika izdarīti par Giant ražošanas struktūras Ķīnā tiešo pārdošanu. Tas būtu pretrunā arī Vispārējās tiesas spriedumam jau minēto asimetrijas apsvērumu dēļ, uz ko Tiesa atsaucās, kad sprieda par labu Giant. Turklāt Komisija norādīja, ka attiecībā uz projektēšanas, tirgvedības, kā arī pētniecības un izstrādes izmaksām un tirdzniecības līmeni vajadzības gadījumā jau tika izdarītas papildu korekcijas, kā paskaidrots 47. un 48. apsvērumā, lai atbilstīgi spriedumam nodrošinātu attiecīgo Giant un Savienības ražošanas nozares situāciju pilnīgu simetriju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
(53) |
Giant apgalvoja arī, ka tā OEM pārdošana būtu jāsalīdzina ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, uz kurām pēc vajadzības tika attiecināti PVA izmaksu un peļņas atskaitījumi. |
(54) |
Komisija apstiprināja, ka šī pieeja tika ievērota. |
(55) |
Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka izpaustie pārskatīto Savienības ražošanas nozares cenu aprēķini ir nepareizi, tāpēc ka izmantotajā metodikā tika ņemtas vērā kredītnotas. Savienības ražotāji apgalvoja, ka tas ietekmēja gan neto cenu aprēķinu, gan PVA izmaksu un peļņas korekcijas. |
(56) |
Komisija izvērtēja, vai pārskatītā metodika, ko ierosināja izlasē iekļautie Savienības ražotāji, ietekmēja cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības. Līdz ar to Komisija pārskatīja aprēķinus, tomēr tiem nebija būtiskas ietekmes uz minētajām starpībām. Pārskatītie aprēķini tika izpausti izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un Giant tika izpausts arī fakts, ka aprēķini tika pārskatīti. Minētajām personām tika atvēlēts laiks piezīmju sniegšanai. |
(57) |
Savienības ražošanas nozare 2023. gada 13. februāra piezīmēs norādīja uz kļūdu kredītnotu aprēķinos attiecībā uz vienu Savienības ražotāju. Pēc šīs kļūdas izlabošanas Giant cenu samazinājuma starpība bija 11,5 %. Jaunie aprēķini tika izpausti visām ieinteresētajām personām 2023. gada 14. februārī, un personām tika atvēlēts papildu laiks piezīmju sniegšanai. Citas piezīmes netika saņemtas. |
(58) |
Savienības ražošanas nozare turpat, 2023. gada 13. februāra piezīmēs, apgalvoja, ka Komisijai, apstrādājot kredītnotas, bija jāaprēķina tikai PVA izmaksas un peļņa, pamatojoties uz katra pārdošanas darījuma EXW vērtību. Tomēr PVA izmaksas tika aprēķinātas par katru elektrisko velosipēdu un peļņas norma tika aprēķināta pēc rēķina vērtības, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
(59) |
Savienības ražošanas nozare uzklausīšanā apgalvoja, ka visa tā pārdošanas apjoma gadījumā, attiecībā uz kuru Komisija no Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas bija atskaitījusi saistītā importētāja peļņu, peļņas likme 9 % apmērā bija pārāk augsta, jo krietni pārsniedza sākotnējā izmeklēšanā noteikto mērķa peļņu (4,3 %). Apgalvojumā bija sīkāk paskaidrots, ka atsāktās izmeklēšanas “lietas materiālos nav nekādas informācijas”, kas pamatotu peļņas likmi 9 % apmērā. Lai šo apgalvojumu atspēkotu, Giant piezīmēs norādīja, ka nav lietderīgi mainīt piemēroto peļņas likmi, tāpēc ka nebija pamata apstrīdēt sākotnējā izmeklēšanā aprēķināto nosacītās peļņas likmi. |
(60) |
Sākotnējā izmeklēšanā (pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem datiem) tika noteikta gan saistītā importētāja mērķa peļņas likme, gan nosacītās peļņas likme, un Vispārējā tiesa to nepārbaudīja, un tā nebija minēta spriedumā, kura rezultātā tika atsākta šī izmeklēšana. Tāpēc Komisijai nav pienākuma atkārtoti izmeklēt šo jautājumu pašreizējā sprieduma izpildē. Turklāt mērķa peļņa (t. i., peļņa, ko Savienības ražošanas nozare gūst no pārdošanas iekšzemes tirgū normālos konkurences apstākļos) un tirgotāja peļņa (nosacīta summa, kas ietver peļņu, kuru parasti gūst importētājs) ir divi atsevišķi jēdzieni, un tos reglamentē dažādi pamatregulas noteikumi. Tāpēc, lai noteiktu abas peļņas normas, tiešs abu jēdzienu salīdzinājums nav nedz lietderīgs, nedz būtisks. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
(61) |
Savienības ražošanas nozare apgalvoja arī, ka PVA izmaksu un peļņas atskaitījums nebija pamatots sakarā ar saistību starp diviem Savienības ražotājiem un to saistītajiem tirgotājiem. Īpaši tika norādīts, ka PVA izmaksas un peļņa nav jāatskaita no to apjomu pārdošanas cenas, kas pārdoti ar konkrētu tirgotāju starpniecību, jo ražotājs darbojās uz apstrādes līguma pamata. Lai pamatotu apgalvojumu, Savienības ražošanas nozare sniedza līgumus starp attiecīgajiem ražošanas un pārdošanas uzņēmumiem. |
(62) |
Attiecībā uz ražotāju, kas minēts arī 61. apsvērumā, tam bija īpaša vienošanās, kas “līdzinājās apstrādes līgumam”. Komisija izskatīja precīzos vienošanās noteikumus un secināja, ka darbojās līgumražošanas sistēma, nevis apstrādes līgums, un gan ražotājam, gan saistītajam tirgotājam radās PVA izmaksas. Bez tam līgums liecināja, ka starp saistītajām personām bija līgumattiecības. Tāpēc Komisija apgalvoja, ka nav lietderīgi pilnībā izslēgt PVA izmaksu un peļņas atskaitījumus no cenām tam apjomam, ko šis ražotājs pārdevis ar saistīto personu starpniecību. Komisija ņēma vērā PVA izmaksas, kas bija saistītas ar izmaksām, kuras parasti rodas saistītajam tirgotājam, nevis izmaksas par funkcijām, ko parasti pilda ražotājs. Turklāt attiecīgajam ražotājam bija radušās PVA izmaksas, kas saistītas ar tiešo pārdošanu. Tāpēc Komisija secināja, ka PVA izmaksas un peļņa būtu jāatskaita no saistītā tirgotāja pārdošanas cenas, un noraidīja šo apgalvojumu. |
(63) |
Attiecībā uz otro ražotāju Savienības ražošanas nozare sniedza arī līgumu starp ražotāju un saistīto tirgotāju, lai pamatotu apgalvojumu, ka Komisijai nebūtu jāatskaita PVA izmaksas un peļņa no tā saistīto tirgotāju pārdošanas cenām. Giant šo argumentu atspēkoja, norādot, ka Savienības ražošanas nozares gadījumā pieejai vajadzētu būt tādai pašai kā Giant gadījumā. |
(64) |
Izskatot šo jautājumu, Komisija konstatēja, ka attiecībā uz otro ražotāju sniegtais līgums nebija apstrādes līgums, bet gan starp saistītām personām noslēgts ražošanas līgums, kurā bija noteikts ražotāja un saistītā tirgotāja uzdevums un iekļauti citi noteikumi, piemēram, transfertcenu aprēķina metode. Līgums neapstiprināja, ka sākotnējās izmeklēšanas izmeklēšanas periodā elektriskie velosipēdi tika ražoti uz apstrādes līguma vai kādas citas vienošanās pamata, kas nozīmētu, ka nav lietderīgi atskaitīt PVA izmaksas no saistīto tirgotāju pārdošanas cenām. Faktiski līgums liecināja, ka starp saistītajām personām bija līgumattiecības. Saistītais tirgotājs darbojās arī kā ražotājs un pārdeva elektriskos velosipēdus tirgū tieši, kā arī ar citu saistīto tirgotāju starpniecību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
(65) |
Savienības ražošanas nozare apgalvoja arī, ka cenu salīdzinājumā viena Savienības ražotāja pārdošanas apjoms vai nu būtu jākoriģē uz augšu, vai nebūtu jāņem vērā, tāpēc ka tas attiecās uz pārdošanu lielveikalu ķēdēm un tiešsaistes platformām, nevis citu veidu mazumtirdzniecības klientiem. |
(66) |
Komisija neuzskatīja par lietderīgu izslēgt tādu pārdošanu, tāpēc ka sākotnējā izmeklēšanā izlasē iekļautie Savienības ražotāji tika uzskatīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozarei. Turklāt 48. apsvērumā apstiprināts, ka, izņemot jau izdarītās korekcijas, cenu papildu korekcijas neatbilda dažādiem klientu veidiem. |
(67) |
Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka OEM pārdošana nebūtu jāsalīdzina ar eksporta pārdošanu, ja vien netiek koriģētas tās cenas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu. |
(68) |
Komisija norādīja, ka Savienības ražošanas nozares pārdotais OEM apjoms bija ļoti mazs un lielākā daļa pārdošanas apjoma netika izmantota cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinos, tāpēc ka nebija atbilstīga importētā preču veida. Tāpēc tika secināts, ka vairs nebūtu jāapsver korekcija attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pārdoto OEM apjomu, jo šis jautājums būtiski neietekmētu cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpību. |
(69) |
Tādējādi tiek apstiprināts, ka pārskatītā cenu samazinājuma starpība attiecībā uz Giant sākotnējās izmeklēšanas periodā ir 11,5 %. |
3.2. Cenu samazinājuma noteikšana attiecībā uz citiem Ķīnas eksportētājiem
(70) |
Vispārējā tiesa lietā T-243/19 norādīja, ka metodikā konstatētā kļūda, kas nozīmēja, ka Giant cenu samazinājuma aprēķinā Komisija nebija veikusi taisnīgu salīdzinājumu, var arī būt ietekmējusi tā cenu samazinājuma aprēķinu, kurš noteikts attiecībā uz pārējiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (24). |
(71) |
Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp pārējo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju cenām un Savienības ražotāju cenām, Komisija pārrēķināja arī pārējo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju cenu samazinājuma starpības, ņemot vērā 44.–47. apsvērumā minētos jautājumus. |
(72) |
Salīdzinājumu iznākums rādīja, ka vidējā cenu samazinājuma starpība importam no izlasē iekļautajiem eksportētājiem (ieskaitot Giant) bija 17,1 %. Ņemot vērā iepriekš 56. apsvērumā izskaidroto Giant cenu samazinājuma starpības pārskatīšanu, tika apstiprināts, ka šis skaitlis ir 17,0 %. |
3.3. Pārskatītais secinājums par kaitējumu
(73) |
Komisija norādīja, ka pēc tam kad tika izlabota metodikā esošā kļūda, ko Vispārējā tiesa konstatēja lietā T-243/19 (25) un kas bija saistīta ar cenu samazinājuma aprēķinu, līmenis, par kādu Ķīnas importa cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, bija samazinājies līdz vidēji 17,0 %, kā minēts 72. apsvērumā. Lai gan cenu samazinājuma līmenis ir pazeminājies, importa par dempinga cenām no ĶTR dēļ joprojām acīmredzami pastāv ievērojams cenu samazinājums. |
(74) |
Komisijas konstatējumi attiecībā uz pārējiem kaitējuma rādītājiem, kas minēti apstrīdētās regulas 681.–693. apsvērumā, pilnībā paliek spēkā. |
(75) |
Ņemot vērā pārskatītās ievērojamās cenu samazinājuma starpības, kas minētas 73. apsvērumā, un gandrīz visu kaitējuma rādītāju negatīvo dinamiku, kas paskaidrota apstrīdētās regulas 630.–680. apsvērumā, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums antisubsidēšanas pamatregulas 8. panta 4. punkta nozīmē. |
4. CĒLOŅSAKARĪBA
(76) |
Komisija, ņemot vērā pārskatītās cenu samazinājuma starpības importam no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pārbaudīja arī, vai joprojām pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražotājiem. |
(77) |
Lai gan bija pazeminājusies visu izlasē iekļauto Ķīnas eksportētāju cenu samazinājuma starpība, tas nemainīja faktu, ka imports no izlasē iekļautajiem Ķīnas eksportētājiem notika par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Tāpēc pārskatītās cenu samazinājuma starpības negrozīja apstrīdētās regulas 718. apsvērumā izdarīto Komisijas sākotnējo konstatējumu par cēloņsakarības pastāvēšanu starp Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu un subsidētu importu no ĶTR. |
(78) |
Pārskatītās cenu samazinājuma starpības negrozīja arī analīzi un konstatējumus, kas attiecās uz citiem kaitējuma cēloņiem, kas izklāstīti apstrīdētās regulas 5.2. iedaļā. |
(79) |
Tā kā nav citu piezīmju, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori ne atsevišķi, ne kopā nav mazinājuši šo cēloņsakarību starp kaitējumu un subsidēto importu. |
5. KAITĒJUMA STARPĪBAS PĀRSKATĪŠANA ATTIECĪBĀ UZ GIANT
(80) |
Ņemot vērā Vispārējā tiesas piezīmes sprieduma lietā T-243/19 115. punktā, Komisija attiecībā uz Giant pārrēķināja arī kaitējuma novēršanas līmeni. |
(81) |
Sākotnējā izmeklēšanā Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni izmeklēšanas periodā, salīdzinot:
|
(82) |
Lai nodrošinātu Giant cenu un Savienības ražotāju cenu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija pārrēķināja Giant kaitējuma novēršanas līmeni, koriģējot izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās mērķa cenas, kas minētas 81. apsvērumā. |
(83) |
Tad, ja izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija veikuši pārdošanu ar saistīto tirgotāju starpniecību, tika izdarīts atskaitījums no cenas neatkarīgiem klientiem, lai ņemtu vērā tirgotāju faktiskās PVA izmaksas un peļņu (9 %). PVA izmaksu summa bija atkarīga no attiecīgā tirgotāja. Ja attiecīgā saistītā tirgotāja izmaksas bija saistītas nevis ar ražojumu tirgvedību, bet gan ar ražošanas darbībām (piemēram, ražošanas plānošanu un izejvielu sagādi), minētās izmaksas netika atskaitītas, tāpēc ka tās nebija saistītas ar saistītā tirgotāja, kurš veic ražojumu tirgvedību Savienības tirgū, parastajām funkcijām. Šajā aprēķinā izmantotais peļņas līmenis ir peļņas līmenis, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā attiecībā uz nesaistītiem importētājiem, kuri sadarbojās. |
(84) |
Tika uzskatīts, ka attiecībā uz OEM/zīmolveides līmeni papildu korekcijas nebija vajadzīgas, jo tāda korekcija 2,3 % apmērā jau bija izdarīta. |
(85) |
Tika uzskatīts, ka tirdzniecības līmenī papildu korekcija attiecībā uz klienta veidu nav jāizdara, tāpēc ka izmeklēšana konstatēja, ka nepastāv stabila un nozīmīga atšķirība starp pārdošanas cenu tirgotājiem un pārdošanas cenu mazumtirgotājiem Savienībā. |
(86) |
Gan Giant, gan Savienības ražošanas nozares apgalvojumi piezīmēs par galīgo izpausto informāciju attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķinu 3. iedaļā attiecas arī uz mērķa cenu samazinājuma starpībām šajā iedaļā. |
(87) |
Ņemot vērā ieinteresēto personu izteikto piezīmju izskatīšanu, pārskatītā mērķa cenu samazinājuma starpība Giant ir 13,8 %. |
6. GALĪGIE KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI
6.1. Kaitējuma novēršanas līmenis
(88) |
Pamatojoties uz secinājumiem, ko Komisija šajā atsāktajā antisubsidēšanas izmeklēšanā izdarījusi attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību, Giant ražotā Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam atkārtoti nosaka galīgo kompensācijas maksājumu. |
(89) |
Ņemot vērā to, ka attiecībā uz Giant atkārtoti noteiktā kaitējuma starpība (13,8 %) ir augstāka nekā subsīdijas apjoms (3,9 %), saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā piemērojamiem noteikumiem kompensācijas maksājuma likme būtu jānosaka subsidēšanas apjoma līmenī. Tādējādi atkārtoti noteiktā kompensācijas maksājuma likme uzņēmumam Giant ir šāda: Galīgais kompensācijas maksājums
|
(90) |
Šīs izmeklēšanas rezultātā noteiktā kompensācijas maksājuma līmenis, kas nav mainījies attiecībā pret to kompensācijas maksājumu līmeni, kuri noteikti, ievērojot apstrīdēto regulu, ir spēkā uzreiz no apstrīdētās regulas spēkā stāšanās dienas (proti, no 2019. gada 19. janvāra). Muitas dienestiem ir uzdots iekasēt attiecīgo summu par importu, kas attiecas uzGiant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd. |
(91) |
Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts atkārtoti noteikt galīgu kompensācijas maksājumu elektrisko velosipēdu importam no ĶTR, ko veic ražotājs eksportētājs Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd. |
(92) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (26) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
(93) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (ES) 2016/1037 25. panta 1. punktā minētā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo no 2019. gada 19. janvāra tiek noteikts galīgs kompensācijas maksājums attiecībā uz tādiem importētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem 8711 60 10 un ex 8711 60 90 (Taric kods 8711609010) un kurus ražojis Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd.
2. Galīgā kompensācijas maksājuma likmes, ko piemēro Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd (Taric papildu kods C383) ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 3,9 %.
2. pants
Ar šīs regulas 1. pantu noteiktais galīgais kompensācijas maksājums tiek iekasēts arī par importu, kas reģistrēts saskaņā ar 1. pantu Īstenošanas regulā (ES) 2022/1162, ar ko pēc tam, kad ar nolūku īstenot 2022. gada 27. aprīļa spriedumus lietās T-242/19 un T-243/19 attiecībā uz Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 un Īstenošanas regulu (ES) 2019/72 ir atsāktas izmeklēšanas, uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importu attiecina reģistrāciju.
3. pants
Muitas dienestiem tiek dots rīkojums vairs neturpināt reģistrēt importu, kas noteikts 1. panta 1. punktā Īstenošanas regulā (ES) 2022/1162, kura ar šo tiek atcelta.
4. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 17. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/72 (2019. gada 17. janvāris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam (OV L 16, 18.1.2019., 5. lpp.).
(3) Lieta T-243/19 Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd./Eiropas Komisija, EU:T:2022:260.
(4) Oriģinālā aprīkojuma ražotājs.
(5) Definēts apstrīdētajās regulās.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).
(7) Lieta T-243/19 Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd./Eiropas Komisija, EU:T:2022:260, 118. punkts.
(8) Lieta T-243/19 Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd./Eiropas Komisija, EU:T:2022:260, 114. punkts.
(9) Lieta T-243/19 Giant Electric Vehicle Kunshan Co. Ltd./Eiropas Komisija, EU:T:2022:260, 115. punkts.
(10) Apvienotās lietas 97, 193, 99 un 215/86 Asteris AE u. c. un Grieķijas Republika/Komisija, (1988) ECR 2181, 27. un 28. punkts un lieta T-440/20 Jindal Saw/Eiropas Komisija, EU:T:2022:318, 115. punkts.
(11) Lieta C-415/96 Spānija/Komisija, (1998) ECR I-6993, 31. punkts; lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, (2000) I-8147, 80.–85. punkts; lieta T-301/01 Alitalia/Komisija, (2008) II-1753, 99. un 142. punkts; apvienotās lietas T-267/08 un T-279/08 Région Nord-Pas de Calais/Komisija, (2011) II-0000, 83. punkts.
(12) Lieta C-415/96 Spānija/Komisija, (1998) ECR I-6993, 31. punkts; lieta C-458/98 P Industrie des Poudres Sphériques/Padome, (2000) I-8147, 80.–85. punkts.
(13) Lieta T-650/17, Jinan Meide Casting Co. Ltd, ECLI:EU:T:2019:644, 333.–342. punkts.
(14) Paziņojums par antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas atsākšanu attiecībā uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/72, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz elektrisko velosipēdu importu no Ķīnas Tautas Republikas, pēc 2022. gada 27. aprīļa sprieduma lietās T-242/19 un T-243/19 (OV C 260, 6.7.2022., 5. lpp.).
(15) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1162 (2022. gada 5. jūlijs), ar ko pēc tam, kad ar nolūku īstenot 2022. gada 27. aprīļa spriedumus lietās T-242/19 un T-243/19 attiecībā uz Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 un Īstenošanas regulu (ES) 2019/72 ir atsāktas izmeklēšanas, uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importu attiecina reģistrāciju (OV L 179, 6.7.2022., 38. lpp.).
(16) Ekspertu grupas ziņojums, Mexico – Olive Oil, 7.121. un 7.123. punkts.
(17) Lieta T-300/16 Jindal Saw and Jindal Saw Italia/Komisija.
(18) Reģistrācijas regulas 22. apsvērums.
(19) Lieta C-458/98 P, Industrie des poudres sphériques/Padome, Ģenerāladvokāta Cosmas secinājumi, ECLI:EU:C:2000:138, 77. punkts.
(20) Lieta C-458/98 P, Industrie des poudres sphériques/Padome, Ģenerāladvokāta Cosmas secinājumi, ECLI:EU:C:2000:138, 76. punkts.
(21) Lieta C-256/16 Deichmann, EU:C:2018:187, 77. un 78. punkts un 2019. gada 19. jūnija spriedums lietā C-612/16 C & J Clark International Ltd/Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs, 57. punkts.
(22) Lieta C-256/16 Deichmann SE/Hauptzollamt Duisburg, 79. punkts un 2019. gada 19. jūnija spriedums lietā C-612/16 C & J Clark International Ltd/Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs, 58. punkts.
(23) 2022. gada 12. maija spriedums, C-260/20 P, Hansol, 105. punkts.
(24) Lieta T-243/19 Giant Electric Vehicle Kunshan/Komisija, EU:T:2022:259, 113. punkts.
(25) Lieta T-243/19 Giant Electric Vehicle Kunshan/Komisija, EU:T:2022:259, 82. punkts.
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/67 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/611
(2023. gada 17. marts),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 88/97, ar ko atļauj atbrīvojumu no ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 uzliktā un ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 paplašinātā antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”),
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 (1997. gada 10. janvāris), ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem, attiecina arī uz konkrētu velosipēda daļu importu no Ķīnas Tautas Republikas, kā arī iekasē paplašināto maksājumu par šādu importu, kas reģistrēts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 703/96 (2), un jo īpaši tās 3. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 71/97 veiktās paplašināšanas rezultātā patlaban Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes svarīgāko velosipēda daļu importam Savienībā tiek piemērots antidempinga maksājums (“paplašinātais maksājums”). |
(2) |
Ievērojot Regulas (EK) Nr. 71/97 3. pantu, būtu jāizveido atbrīvojuma shēma, kas vajadzīga, lai atļautu atbrīvot no paplašinātā maksājuma svarīgāko velosipēda daļu importu, ar kuru netiek apiets antidempinga maksājums (“atbrīvojuma shēma”). Minēto atbrīvojuma shēmu reglamentē pamatregulas 13. panta 4. punkts. Montētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie nepiekopj velosipēdiem noteikto antidempinga pasākumu apiešanas praksi, atbrīvojuma shēma piešķir atbrīvojumu importēt Ķīnas velosipēda daļas bez antidempinga maksājuma. |
(3) |
Atbrīvojuma shēmas darbības tiesiskais regulējums ir paredzēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 88/97 (3) (“Atbrīvojuma regula”), kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 512/2013 (4), Īstenošanas regulu (ES) 2015/831 (5) un Īstenošanas regulu (ES) 2020/1296 (6). |
(4) |
Kā noteikts Regulas (EK) Nr. 71/97 44. apsvērumā, Komisija pastāvīgi pārskata atbrīvojuma sistēmu, lai to vajadzības gadījumā varētu pielāgot, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no minētās sistēmas darbības. |
(5) |
Mērķis, kas izvirzīts šai Komisijas īstenošanas regulai, ar ko groza Atbrīvojuma regulu, ir, pamatojoties uz jaunāko pieredzi un norisēm pēc jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1296, pielāgot un uzlabot atbrīvojuma regulu. |
(6) |
Lai viestu lielāku juridisko noteiktību un pārredzamību, būtu jāpievieno jēdziena “montētājs” definīcija un jāievieš citi formāli pielāgojumi, ar kuriem tiktu precizēts Atbrīvojuma regulas formulējums un atjauninātas atsauces uz citiem Savienības tiesību aktiem to jaunākajā redakcijā, kā arī III pielikumā sniegtā Taric struktūra. |
(7) |
Turklāt būtu jāatjaunina I pielikums, kurā uzskaitītas saskaņā ar Atbrīvojuma regulas 6. pantu izskatīšanai pakļautās Puses, un II pielikums, kurā uzskaitītas saskaņā ar Atbrīvojuma regulas 7. pantu no maksājuma atbrīvotās Puses. Tomēr šīs regulas pieņemšanas brīdī tiks atkārtoti novērtētas atbrīvojuma atļaujas, kas attiecīgi piešķirtas Pusēm, kuras sarakstā norādītas ar Taric papildu kodiem 8605, A576 un C009. Uz atkārtotā novērtējuma rezultātu attieksies atsevišķs tiesību akts. |
(8) |
Uz atbrīvojuma shēmas pamata dalībvalstu kompetentās iestādes, kā izklāstīts Atbrīvojuma regulas 5. panta 2. punktā, var atlikt paplašinātā maksājuma samaksu, ja tiek sniegts galvojums par paplašinātā maksājuma samaksu. Tomēr šis noteikums nav obligāts, un, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot atbrīvojuma shēmu, Komisija norāda, ka Atbrīvojuma regulas noteikumu izpildes ziņā tas rada iespējamas diskriminācijas problēmas un nepilnības. |
(9) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata par vajadzīgu ieviest obligātu galvojuma sniegšanu gadījumā, kad, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi un pienācīgu izpildi, ir atļauta atlikšana. |
(10) |
Turklāt, tad, ja prasītājs atsauc atbrīvojuma lūgumu (“lūgums”) vai lūgums pēc tam tiek atzīts par nepieņemamu vai tiek noraidīts, atlikto paplašināto maksājumu nevar atgūt. Jo īpaši, grozītajā Atbrīvojuma regulā nav konkrēti reglamentētas lūguma atsaukšanas sekas. Komisija uzskata, ka obligātai galvojuma sniegšanai būtu jānodrošina, ka paplašinātais maksājums tiek atgūts arī gadījumos, kad lūgums pēc tam tiek atzīts par neatbilstīgu, noraidīts un atsaukts. |
(11) |
Turklāt Komisija uzskata, ka ir lietderīgi skaidri reglamentēt lūguma atsaukšanas sekas. Tāpēc atsaukšanas gadījumā būtu jāuzskata, ka lūgums nav iesniegts, un būtu jāatceļ paplašinātā maksājuma samaksas atlikšana. Šī pieeja būtu līdzīga kā pamatregulas 5. panta 8. punktā. |
(12) |
Šajā sakarā Komisija uzskata arī, ka ir lietderīgi uzsvērt atlikšanas pagaidu ietekmi salīdzinājumā ar atbrīvojuma ilgtermiņa ietekmi. Tālab atsauces uz atbrīvojumu attiecīgā gadījumā būtu jāapvieno vai jāaizstāj ar atsaucēm uz atlikšanu. |
(13) |
Izvērtējusi pieredzi, kas gūta atbrīvojuma shēmas darbībā, Komisija uzskata par vajadzīgu ieviest konkrētus grozījumus, lai nodrošinātu tās pienācīgu darbību un izpildi. |
(14) |
Pirmkārt, Komisija norāda, ka Atbrīvojuma regulā ir paredzēta iespēja pieteikties uz atbrīvojuma shēmu atkārtoti pēc 12 mēnešiem no lūguma noraidīšanas vai atbrīvojuma atsaukšanas. Šis laikposms nav pietiekami ilgs, lai montāžu saskaņotu ar atbrīvojuma shēmas izmantošanas nosacījumiem, konkrēti tiem, kuri uzskaitīti 4., 5. un 8. pantā. |
(15) |
Tādējādi Atbrīvojuma regulā būtu jānosaka ilgāks laikposms – vismaz 36 mēneši –, iekams prasītājs var atkārtoti iesniegt atbrīvojuma lūgumu. Turklāt 36 mēnešu ierobežošanas periods būtu jāpiemēro arī lūgumiem, kas noraidīti atbilstības noteikšanas posmā. |
(16) |
Bez tam Komisija norāda, ka ir svarīgi, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai no maksājuma atbrīvotās Puses attiecībā uz svarīgāko velosipēda daļu importu pilda pretapiešanas noteikumus. |
(17) |
Tāpēc Atbrīvojuma regulai būtu jānosaka, ka no maksājuma atbrīvotās Puses vai izskatīšanai pakļautās Puses veic tām piegādāto svarīgāko velosipēda daļu un šo daļu izmantojuma uzskaiti par laikposmu, kas ir ilgāks nekā pašlaik paredzētie trīs gadi un atbilst vismaz pieciem gadiem. Šis laikposms ietvertu pretapiešanas izmeklēšanu un citu procedūru ilgumu citās politikas jomās, tādās kā muita vai krāpšanas apkarošanas procedūras. |
(18) |
Attiecībā uz izpildi Komisija norāda, ka, sākot pārskatīšanu, kas attiecas uz Pusi, kura atbrīvota no maksājuma, pārskatīšanas procedūru laikā atbrīvojumu turpina piemērot. Atbrīvojuma atcelšanas gadījumā nevar atgūt paplašināto maksājumu, kas pārskatīšanas laikā nav samaksāts. |
(19) |
Tāpēc Atbrīvojuma regulai būtu jāprecizē, ka tādā gadījumā pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā, kamēr nav zināmi pārskatīšanas rezultāti, būtu jāreģistrē pārskatāmo Pušu svarīgāko velosipēda daļu imports, lai nodrošinātu, ka tad, ja pārskatīšanas rezultātā atbrīvojums tiek atsaukts, pasākumus attiecībā uz minēto importu pēc tam varētu piemērot no šādas reģistrācijas dienas. |
(20) |
Komisija norāda arī, ka no maksājuma atbrīvoto Pušu saistību, īpaši ar Atbrīvojuma regulas 8. pantu uzlikto saistību, izpildi tieši ietekmē tas, ka tiek konstatēts, ka no maksājuma atbrīvotā Puse nepareizi deklarē ražojumu Ķīnas izcelsmi. |
(21) |
Tāpēc šādos gadījumos atbrīvojuma shēmā būtu jāparedz sākt tāda atbrīvojuma pārskatīšanu, kas piešķirts Pusei, par kuru konstatēts, ka tā nepareizi deklarējusi importēto velosipēda daļu Ķīnas izcelsmi. |
(22) |
Turklāt, ja no maksājuma atbrīvotā Puse atkārtoti nepareizi muitā deklarē velosipēda daļas, atbrīvojums būtu jāatceļ. |
(23) |
Atbrīvojums būtu jāatceļ arī tad, ja tiek konstatēts, ka no maksājuma atbrīvotā Puse piekopj paplašinātā maksājuma apiešanas praksi, kas ievērojamu daudzumu importa gadījumā cita starpā mazina maksājuma korektīvo ietekmi. Atbrīvojuma regulas 14. panta c) punkts liek saprast, ka maksājuma korektīvā ietekme tiks mazināta tad, ja Puse ir deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā vismaz 300 viena tipa svarīgāko velosipēda daļu vienību vai tās ir tai piegādātas šādā daudzumā. |
(24) |
Lai panāktu juridisko noteiktību un pārredzamību, Atbrīvojuma regulā būtu skaidri jānorāda šī robežvērtība. |
(25) |
Komisija uzskata arī, ka ir lietderīgi precizēt 14. panta c) punktā noteiktās robežvērtības skaidrojumu. Šajā gadījumā robežvērtībai, kas ir mazāka par 300 viena tipa svarīgākajām velosipēda daļu vienībām mēnesī, būtu jāattiecas uz vidējo vienību skaitu mēnesī katram svarīgāko velosipēda daļu tipam 12 mēnešu periodos, kas sākas attiecīgās īpašās izmantošanas atļaujas spēkā stāšanās dienā. Jebkurā gadījumā viena perioda kopējais ilgums vai vairāku periodu kopējais ilgums nevar pārsniegt attiecīgās īpašās izmantošanas atļaujas derīguma termiņu. |
(26) |
Attiecībā uz dalībvalstu attiecīgo iestāžu piešķirtajām īpašās izmantošanas atļaujām Komisija norāda, ka no maksājuma atbrīvotā Puse, kura nesasniedz iepriekš minētās atbrīvojuma shēmas piemērošanas robežvērtību, turpinātu izmantot piešķirto atbrīvojumu, kaut arī neatbilst vienai no lūguma atbilstības prasībām. |
(27) |
Tāpēc Atbrīvojuma regulai būtu jāļauj atcelt atbrīvojumus Pusēm, kuru importa apjomi nesasniedz atbrīvojuma regulas 14. panta c) punktā norādīto robežvērtību. |
(28) |
Bez tam izskatīšanai pakļautā Puse saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem var pieteikties uz īpašās izmantošanas atļauju un izmantot abus statusus, kaut arī abi instrumenti viens otru izslēdz. |
(29) |
Tāpēc no to Pušu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt īpašās izmantošanas atļauju, būtu jāizslēdz gan no maksājuma atbrīvotā Puse, gan izskatīšanai pakļautā Puse, uz kuru attiecas atbrīvojuma shēma. |
(30) |
Komisija uzskata arī par lietderīgu atgādināt, ka Regula (ES) Nr. 512/2013, uz kuru ir atsauce 3. apsvērumā, precizē, ka uz velosipēda daļām, ko izmanto motovelosipēdu montāžai, neattiecina ne antidempinga maksājumu, ne paplašināto antidempinga maksājumu un tāpēc tādu velosipēdu montāžas operācijas neietilpst Regulas (EK) Nr. 71/97 un līdz ar to arī Atbrīvojuma regulas darbības jomā. |
(31) |
Juridiskās noteiktības dēļ un saskaņā ar procedūrām, kas reglamentē īstenošanas aktus, tostarp tirdzniecības aizsardzības procedūrās, Atbrīvojuma regulā būtu jānosaka, ka pārskatīšanas izmeklēšanas pabeigšanas lēmumam vajadzētu būt Komisijas regulai, kura pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (7) 5. pantā minēto pārbaudes procedūru. |
(32) |
Ievērojot labas pārvaldības principu, šajā regulā paredzētie Atbrīvojuma regulas grozījumi pēc iespējas drīz ir piemērojami visām jaunām un visām jau notiekošām izmeklēšanām. |
(33) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 88/97. |
(34) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 88/97 groza šādi:
1) |
regulas 1. pantā terminu – “paplašinātais maksājums”, “montāža” un “no maksājuma atbrīvotā Puse” – definīciju attiecīgi aizstāj ar šādu:
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).”;" |
2) |
regulas 1. pantā pievieno šādu termina “montētājs” definīciju:
|
3) |
regulas 1. pantā pievieno šādu termina “pasākumu korektīvā ietekme” definīciju:
|
4) |
regulas 2. panta nosaukumu aizstāj ar šādu: “2. pants Importa atbrīvojums no paplašinātā maksājuma un paplašinātā maksājuma atlikšana”; |
5) |
regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Svarīgāko velosipēda daļu importam noteiktā maksājuma samaksa tiek atlikta, ja izskatīšanai pakļautā Puse tās deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā vai tas darīts šīs Puses vārdā.” |
6) |
regulas 3. panta 1. punktā minēto adresi aizstāj ar šādu:
|
7) |
regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Saņēmusi lūgumu, Komisija uzreiz apstiprina saņemšanu.” |
8) |
regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
9) |
regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
10) |
regulas 4. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Ja lūgums tiek atzīts par neatbilstīgu, to noraida ar lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 4. punktā minēto procedūru.” |
11) |
regulas 5. pantu aizstāj ar šādu: “5. pants Maksājumu samaksas atlikšana 1. No tāda lūguma saņemšanas dienas, kas atzīts par atbilstīgu, ievērojot 4. pantu, un iekams, ievērojot 6. un 7. pantu, nav pieņemts lēmums par lūguma pamatotību, tiek atlikta muitas parāda samaksa attiecībā uz paplašināto maksājumu, ievērojot Atsauces regulas 2. panta 1. punktu, attiecībā uz visu to svarīgāko velosipēda daļu importu, kuras izskatīšanai pakļautā Puse deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā. Lai nodrošinātu pirmšķietamu atbilstību 4. panta 1. un 2. punkta nosacījumiem, ņem vērā laikposmu, kas līdz lūguma saņemšanai ir ne mazāks kā seši mēneši. 2. Dalībvalstu kompetentās iestādes atliek paplašinātā maksājuma samaksu, ja saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa (*2) III sadaļas 2. nodaļu tiek sniegts galvojums par paplašinātā maksājuma samaksu tādā gadījumā, ja pēc tam lūgums tiek atzīts par neatbilstīgu saskaņā ar 4. panta 4. punktu, atsaukts saskaņā ar 7. panta 5. punktu vai noraidīts saskaņā ar 7. panta 3. vai 4. punktu. (*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).”;" |
12) |
regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Ikviena izskatīšanai pakļautā Puse nodrošina, ka svarīgākās velosipēda daļas, ko tā deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā, pastāvīgi tiek vai nu izmantotas tās veiktā montāžā vai citu ražojumu montāžā, vai iznīcinātas, vai reeksportētas. Tā veic tai piegādāto svarīgāko velosipēda daļu un šo daļu izmantojuma uzskaiti. Šo uzskaiti glabā piecus gadus no atlikšanas dienas. Uzskaites dati un jebkuri nepieciešamie papildu pierādījumi un informācija tiek paziņoti Komisijai pēc tās lūguma.” |
13) |
regulas 7. pantu aizstāj ar šādu: “7. pants Lēmums 1. Ja galīgi noskaidrotajos faktos atklājas, ka prasītāja montāža nav iekļauta Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 2. punkta darbības jomā, tad saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 4. punktā minēto procedūru tiek atļauts atbrīvot prasītāju no paplašinātā maksājuma. 2. Lēmumam ir atpakaļejošs spēks no dienas, kad saņemts 4. panta 1. punktā minētais lūgums, kas ir pienācīgi pamatots. No minētās dienas prasītāja muitas parādu, ievērojot Atsauces regulas 2. panta 1. punktu, uzskata par spēkā neesošu. 3. Ja nav izpildīti atbrīvojuma no maksājuma kritēriji, lūgums tiek noraidīts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 4. punktā minēto procedūru un tiek atcelta paplašinātā maksājuma samaksas atlikšana, kas minēta 5. pantā. 4. Ikviens to saistību pārkāpums, kuras uzliktas ar 6. panta 2. punktu, vai ikvienas nepatiesas ziņas, kas attiecas uz lēmumu, var būt par iemeslu lūguma noraidīšanai. 5. Ja tiek atsaukts atbrīvojuma lūgums, tad tiek uzskatīts, ka tas nav bijis iesniegts, un tiek atcelta paplašinātā maksājuma samaksas atlikšana, kas minēta 5. pantā.”; |
14) |
regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
15) |
regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. No maksājuma atbrīvotā Puse veic tai piegādāto svarīgāko velosipēda daļu un šo daļu izmantojuma uzskaiti. Tā glabā minēto uzskaiti un attiecīgos būtiskos pierādījumus piecus gadus. Minēto uzskaiti dara pieejamu Komisijai pēc tās lūguma.” |
16) |
regulas 9. pantu aizstāj ar šādu: “9. pants Pārskatīšana 1. Komisija pēc savas iniciatīvas var pārskatīt no maksājuma atbrīvotās Puses stāvokli, lai, aptverot visus saistītos jautājumus, pārbaudītu, vai tā pilda saistības, kas tai uzliktas ar 8. pantu. 2. Pārskatīšanā ietver izskatīšanu, kurā aptver laikposmu, kas drīkst būt īsāks par sešiem mēnešiem. 3. Pārskatīšanu sāk ar Komisijas regulu pēc tam, kad ir informētas dalībvalstis. No pārskatīšanas sākšanas dienas importu no pārskatīšanai pakļautās Puses reģistrē saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, lai nodrošinātu, ka tad, ja pārskatīšanas rezultātā atbrīvojums tiek atsaukts, pasākumus attiecībā uz minēto importu pēc tam varētu piemērot no šādas reģistrācijas dienas. 4. Ja no maksājuma atbrīvotā Puse nepareizi deklarē muitā Ķīnas izcelsmes svarīgākās velosipēda daļas, Komisija var sākt pārskatīšanu 1. punkta nozīmē. 5. Izmeklēšanu veic Komisija. Komisijai, kas rīkojas saskaņā ar pārbaudes procedūru, uz kuru sniegta atsauce Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 3. punktā, var palīdzēt muitas dienesti, un izmeklēšana tiek pabeigta ar Komisijas regulu.”; |
17) |
regulas 10. pantu aizstāj ar šādu: “10. pants Atbrīvojuma atcelšana Atbrīvojumu no maksājuma atceļ saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 4. punktā minēto procedūru pēc tam, kad no maksājuma atbrīvotajai Pusei ir bijusi dota iespēja iesniegt atsauksmes, šādos gadījumos:
|
18) |
regulas 13. pantu aizstāj ar šādu: “13. pants Procesuālie noteikumi Attiecīgie Regulas (ES) 2016/1036 noteikumi par:
attiecas uz izskatīšanu, kas veikta saskaņā ar šo regulu.” |
19) |
regulas 14. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Ja svarīgāko velosipēda daļu importu deklarē laišanai brīvā apgrozībā tāda persona, kas nav no maksājuma atbrīvotā Puse, vai izskatīšanai pakļautā Puse saskaņā ar 5. pantu, sākot no Atsauces regulas spēkā stāšanās dienas, importu atbrīvo no paplašinātā maksājuma piemērošanas, ja tas ir deklarēts saskaņā ar III pielikumā atspoguļoto Taric struktūru un atbilstoši nosacījumiem, kuri paredzēti Savienības Muitas kodeksa 254. pantā, ko piemēro mutatis mutandis, ja:”; |
20) |
regulas 14. panta b) punktu aizstāj ar šādu:
|
21) |
regulas 14. panta c) punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Puse deklarējusi svarīgākās velosipēda daļas laišanai brīvā apgrozībā tādā daudzumā vai tās ir tai piegādātas tādā daudzumā, kas vidēji ir mazāks par 300 viena tipa vienībām mēnesī. Termiņš, kurā aprēķina minēto vidējo daudzumu, nav ilgāks par 12 mēnešiem, turklāt pirmais periods sākas attiecīgās īpašās izmantošanas atļaujas spēkā stāšanās dienā un nekādā gadījumā nav ilgāks par tās derīguma termiņu.” |
22) |
regulas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Ja tiek konstatēts, ka 1. punktā minētās Puses ir deklarējušas laišanai brīvā apgrozībā vai saņēmušas piegādes ar tādiem svarīgāko velosipēda daļu daudzumiem, kas pārsniedz 14. panta c) punktā norādīto robežvērtību, vai ja tās nesadarbojas izskatīšanā, tās vairs neuzskata par tādām Pusēm, kuras neietilpst Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 2. punkta darbības jomā, un šādām Pusēm piešķirtā atbrīvojuma atļauja tiek atcelta ar atpakaļejošu spēku. Kad attiecīgajai Pusei ir bijusi dota iespēja iesniegt atsauksmes, minētos konstatējumus paziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.” |
23) |
regulas 15. panta 3. punktā vārdus “ var pieprasīt” aizstāj ar “pieprasa”; |
24) |
regulas 18. pantā vārdu “Kopienu” aizstāj ar vārdu “Savienības”; |
25) |
regulas I, II un III pielikumu aizstāj ar šīs regulas I, II un III pielikumu; |
26) |
regulas IV pielikumu atceļ. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
No tās spēkā stāšanās dienas to piemēro visām no maksājuma atbrīvotajām Pusēm. Lai novērstu šaubas, saistības, kas ieviestas, ievērojot 1. panta 15. punktu, attiecas tikai uz uzskaiti, ko 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā glabā iepriekš no maksājuma atbrīvotās Puses.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 17. martā
Komisijas vārdā –
Priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp.
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 88/97 (1997. gada 20. janvāris), ar ko atļauj atbrīvojumu no ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 uzliktā un ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 paplašinātā antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam (OV L 17, 21.1.1997., 17. lpp.).
(4) Komisijas Regula (ES) Nr. 512/2013 (2013. gada 4. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 88/97, ar ko atļauj atbrīvojumu no ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 uzliktā un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 paplašinātā antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam (OV L 152, 5.6.2013., 1. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/831 (2015. gada 28. maijs), ar ko atjaunina to Pušu sarakstu, kuras pēc pārbaudes, kas sākta ar Komisijas Paziņojumu 2014/C 299/08, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 88/97 ir atbrīvotas no paplašinātā antidempinga maksājuma, kas uzlikts noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam (OV L 132, 29.5.2015., 32. lpp.).
(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1296 (2020. gada 16. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 88/97, ar ko atļauj atbrīvojumu no ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 uzliktā un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 paplašinātā antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda daļu importam (OV L 303, 17.9.2020., 20. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
I PIELIKUMS
Izskatīšanai pakļautās Puses
Taric papildu kods |
Nosaukums |
Adrese |
Spēkā stāšanās datums |
||
C557 |
Berria Bike SL |
|
30.3.2022. |
||
C720 |
Propain Bicycles GmbH |
|
1.7.2021. |
||
C860 |
Profil Bicycles CZ s.r.o. |
|
20.2.2022. |
||
C863 |
Decathlon Sp. Z.o.o. |
|
21.3.2022. |
II PIELIKUMS
Atjaunināts no maksājuma atbrīvoto Pušu saraksts
Taric papildu kods |
Nosaukums |
Adrese |
Spēkā stāšanās datums |
|||
8005 |
Gruppo Bici S.p.A. |
|
27.2.1998. |
|||
8062 |
Nikos Maniatopoulos S.A. |
|
22.1.1997. |
|||
8065 |
Arcade Cycles |
|
27.1.1997. |
|||
8068 |
Cicli Esperia S.p.a. |
|
30.1.1997. |
|||
8069 |
Orbea S. Coop Ltd. |
|
31.1.1997. |
|||
8071 |
Yakari S.p.A. |
|
6.2.1997. |
|||
8073 |
Van den Berghe N.V. |
|
11.2.1997. |
|||
8075 |
Alpina di Montevecchi Manolo & C. s.a.s. |
|
13.2.1997. |
|||
8078 |
Jan Janssen Fietsen B.V. |
|
19.2.1997. |
|||
8079 |
F.I.V. Edoardo Bianchi S.p.A. |
|
20.2.1997. |
|||
8080 |
Etablissements Savoye et Cie |
|
5.3.1997. |
|||
8081 |
Scout s.n.c |
|
6.3.1997. |
|||
8082 |
Órbita-Bicicletas Portuguesas Lda |
|
12.3.1997. |
|||
8083 |
Établissements René Valdenaire S.A. |
|
13.3.1997. |
|||
8084 |
Schiano S.r.l. |
|
14.3.1997. |
|||
8085 |
Decathlon Produzione Italia S.r.l. |
|
3.4.1997. |
|||
8088 |
Denver S.r.l. |
|
28.2.1997. |
|||
8091 |
Azor Bike B.V. |
|
30.6.1997. |
|||
8205 |
Cicli Frera S.n.c. di Antonio e Vittorio Fontana & C. |
|
18.2.1998. |
|||
8296 |
Inter bike – Importação e Exportação Lda |
|
17.6.1998. |
|||
8328 |
Giant Europe Manufacturing B.V. |
|
10.7.1997. |
|||
8330 |
NV Minerva |
|
9.7.1997. |
|||
8489 |
Cycle-Union GmbH |
|
6.1.1998. |
|||
8490 |
ZPG GmbH & Co. KG |
|
16.3.1998. |
|||
8491 |
Thompson |
|
22.4.1998. |
|||
8522 |
Flanders NV |
|
30.9.1997. |
|||
8523 |
Ghost-Bikes GmbH |
|
19.9.1997. |
|||
8524 |
Kurt Gudereit GmbH & Co. KG Fahrradfabrik |
|
22.9.1997. |
|||
8604 |
Giubilato Cicli S.r.l. |
|
27.11.2003. |
|||
8605 |
Cicli Elios S.r.l. (*) |
|
15.10.1998. |
|||
8609 |
Koninklijke Gazelle N.V. |
|
29.6.2005. |
|||
8612 |
Tecno Bike S.r.l. |
|
13.1.1999. |
|||
8624 |
Berg Toys B.V. |
|
12.3.1999. |
|||
8748 |
All Bike’ s S.r.l. |
|
28.10.1997. |
|||
8749 |
Bikkel Bikes Group B.V. |
|
18.11.1997. |
|||
8750 |
Ludo N.V. |
|
24.11.1997. |
|||
8767 |
Planet’Fun S.A. |
|
12.2.1998. |
|||
8768 |
Cyclopodilatiki S.A. |
|
9.2.1998. |
|||
8973 |
Fahrradfabrik Schauff GmbH & Co. KG |
|
24.1.1997. |
|||
8979 |
W.S.B. Hi-Tech Bicycle Europe B.V. |
|
5.2.1997. |
|||
8981 |
Olmo Giuseppe S.p.A. |
|
6.7.1998. |
|||
8983 |
Mandelli s.r.l. |
|
12.2.1997. |
|||
A045 |
Simplon Fahrrad GmbH |
|
29.9.1999. |
|||
A087 |
Bottecchia Cicli S.r.l. |
|
10.8.2005. |
|||
A088 |
Cicli Adriatica S.r.l. Uninominale |
|
14.12.1999. |
|||
A090 |
Intersens Bikes & Parts B.V. |
|
10.12.1999. |
|||
A162 |
Fratelli Zanoni S.r.l. |
|
7.3.2000. |
|||
A163 |
Speedcross s.r.l. |
|
30.3.2000. |
|||
A167 |
Cicli Olympia S.r.l. |
|
30.5.2000. |
|||
A168 |
EGC s.r.l. |
|
19.5.2000. |
|||
A172 |
Lenardon Lida |
|
3.5.2000. |
|||
A201 |
Kokotis A. Bros S.A. |
|
3.7.2000. |
|||
A221 |
GTA My Bicycle s.a.a. |
|
5.12.2001. |
|||
A227 |
IKO Sportartikel Handels GmbH |
|
7.9.2000. |
|||
A231 |
Velomarche di Giunta Giancarlo & C. s.n.c. |
|
13.12.2000. |
|||
A232 |
Fabbrica Biciclette Trubbiani S.r.l. |
|
3.1.2001. |
|||
A233 |
VICINI di Vicini Ottavio e Figli s.n.c. |
|
1.1.2000. |
|||
A247 |
AT Zweirad GmbH |
|
15.1.2001. |
|||
A249 |
F.A.R.A.M. S.r.l. |
|
22.2.2001. |
|||
A271 |
Cicli Lombardo S.p.A. |
|
23.5.2001. |
|||
A288 |
Paul Lange & Co. OHG |
|
27.4.2000. |
|||
A320 |
RGVS Ibérica Unipessoal Lda |
|
22.5.2001. |
|||
A326 |
Cicli Casadei S.r.l. |
|
1.1.2002. |
|||
A327 |
Dino Bikes S.p.A. |
|
1.1.2002. |
|||
A346 |
Diamant Fahrradwerke GmbH |
|
1.9.2001. |
|||
A359 |
Biciclasse C.S. S.r.l. |
|
1.3.2002. |
|||
A360 |
G.F.M. Bike di Franco Ingarao |
|
18.3.2002. |
|||
A377 |
F.A.A.C. s.n.c. di Sbrissa F.lli & C. |
|
23.4.2002. |
|||
A384 |
Toim S.L. |
|
7.5.2002. |
|||
A402 |
Cicli Roveco di Veronese Paolo & C. s.a.s. |
|
12.1.2002. |
|||
A403 |
Telai Olagnero S.r.l. |
|
18.7.2002. |
|||
A407 |
Sangal – Indústria de Veículos Lda |
|
15.10.2001. |
|||
A412 |
Atala S.p.A. |
|
23.9.2002. |
|||
A413 |
Norta N.V. |
|
24.9.2002. |
|||
A415 |
Böttcher Fahrräder GmbH |
|
7.3.2001. |
|||
A432 |
Star Due S.r.l. |
|
31.1.2003. |
|||
A436 |
Motomur S.L. |
|
11.2.2003. |
|||
A445 |
Star Ciclo, Montagem Comercializaçaõ de Bicicletas Lda |
|
13.5.2003. |
|||
A469 |
Kettler Alu-Rad GmbH |
|
20.6.2003. |
|||
A485 |
SFM GmbH |
|
4.6.2003. |
|||
A487 |
IMACYCLES – Acessorios Para Bicicletas e Motociclos Lda |
|
25.9.2003. |
|||
A500 |
Bicicletas de Castilla y León S.L. |
|
9.10.2003. |
|||
A533 |
Special Bike Società Cooperativa |
|
22.1.2008. |
|||
A534 |
Accell Hunland Kft. |
|
1.5.2004. |
|||
A535 |
BELVE s.r.o. |
|
4.5.2004. |
|||
A536 |
Bike Fun International s.r.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A537 |
BPS Bicycle Industrial s.r.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A539 |
IB Sp. z o.o. Zakład Pracy Chronionej |
|
1.5.2004. |
|||
A540 |
Ideal Europe Sp. z.o.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A542 |
Biuro Ekonomiczno-Handlowe Jan Zasada Sp. z o.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A543 |
KROSS S.A. |
|
1.5.2004. |
|||
A545 |
Neuzer Kerékpar Kereskedelmi és Szolgáltató Kft. |
|
1.5.2004. |
|||
A546 |
OLPRAN Spol. s.r.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A547 |
UAB Baltik Vairas |
|
1.5.2004. |
|||
A548 |
FHMM Sp. z o.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A551 |
Kellys Bicycles s.r.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A552 |
Master Bike s.r.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A553 |
Novus Bike s.r.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A554 |
Olimpia Kerékpár Kft. |
|
1.5.2004. |
|||
A555 |
Csepel Bicycle Manufacturing and Sales Company LTD |
|
1.5.2004. |
|||
A556 |
UNIBIKE K. Orłowska, P. Drobotowski Sp.J. |
|
1.5.2004. |
|||
A557 |
KENZEL s.r.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A558 |
4EVER s.r.o. |
|
1.5.2004. |
|||
A565 |
Romet Sp. z o.o. |
|
1.6.2005. |
|||
A566 |
Zweirad Paulsen |
|
22.6.2004. |
|||
A571 |
Sprick Rowery Sp. z o.o. |
|
7.6.2004. |
|||
A576 |
N.V. Race Productions (*) |
|
15.9.2004. |
|||
A586 |
Tolin Przedsiebiorstwo Prywatne Jerzy Topolski |
|
10.9.2004. |
|||
A589 |
Bike Mate s.r.o. |
|
8.10.2004. |
|||
A605 |
Bohemia Bike a.s. |
|
8.11.2004. |
|||
A616 |
Koliken MAGYAR-CSEH és SZLOVÁK Kereskedelmi Korlátolt Felelősségű Társaság |
|
8.11.2004. |
|||
A630 |
CULT d.o.o. |
|
24.1.2005. |
|||
A662 |
CREDAT Holding a.s. |
|
10.2.2005. |
|||
A664 |
Maxbike s.r.o. |
|
3.1.2005. |
|||
A668 |
PFIFF Vertriebs GmbH |
|
6.4.2005. |
|||
A686 |
Cycling Sports Group Europe B.V. |
|
21.6.2005. |
|||
A697 |
Artur Nowak Firma Wielobranż Mexller |
|
22.9.2005. |
|||
A726 |
Unibike OEM Factory S.A. |
|
10.11.2005. |
|||
A730 |
Alubike – Bicicletas S.A. |
|
12.12.2005. |
|||
A732 |
Bonaventure BVBA |
|
19.1.2006. |
|||
A737 |
Prestige Rijwielen N.V. |
|
16.2.2006. |
|||
A745 |
Skeppshultcykeln AB |
|
29.3.2005. |
|||
A746 |
TRENGA DE Vertriebs GmbH |
|
10.5.2006. |
|||
A774 |
Stevens Vertriebs GmbH |
|
3.7.2006. |
|||
A776 |
Ing. Jaromír Březina |
|
20.7.2006. |
|||
A777 |
Goldbike – Industria de Bicicletas Lda |
|
9.8.2006. |
|||
A778 |
Puky GmbH & Co. KG |
|
21.8.2006. |
|||
A781 |
Look Cycle International S.A. |
|
14.9.2006. |
|||
A794 |
TG Supplies GmbH |
|
6.11.2006. |
|||
A810 |
CROSS Ltd |
|
1.1.2007. |
|||
A811 |
Balkanvelo AD |
|
1.1.2007. |
|||
A812 |
Maxcom |
|
1.1.2007. |
|||
A813 |
Leader-96 Ltd |
|
1.1.2007. |
|||
A814 |
Velomania Ltd |
|
1.1.2007. |
|||
A815 |
Robifir Bike Ltd. |
|
1.1.2007. |
|||
A817 |
Eurosport DHS SA |
|
1.1.2007. |
|||
A824 |
Fratelli Schiano S.r.l. |
|
31.1.2007. |
|||
A825 |
Helkama Velox Oy |
|
29.1.2007. |
|||
A826 |
Rijwielen en bromfietsen L’Avenir |
|
21.3.2007. |
|||
A838 |
KOVL spol. sro |
|
29.3.2007. |
|||
A849 |
Euro Bike Products |
|
6.8.2007. |
|||
A850 |
Radsportvertrieb Ditmar Bayer GmbH |
|
25.6.2007. |
|||
A856 |
Canyon Bicycles GmbH |
|
4.12.2007. |
|||
A894 |
Winora Staiger GmbH |
|
19.1.1997. |
|||
A896 |
S.C. Madirom Prod S.r.l. |
|
11.8.2008. |
|||
A897 |
ROSE Bikes GmbH |
|
16.9.2008. |
|||
A963 |
Wilier Triestina S.p.A. |
|
3.11.2009. |
|||
A966 |
Skilledbike Sp. z o.o. |
|
22.1.2010. |
|||
A967 |
Unicykel AB |
|
11.1.2010. |
|||
A968 |
JETLANE S.A.S. |
|
18.2.2010. |
|||
A970 |
Sintema Sport S.r.l. |
|
22.2.2010. |
|||
A979 |
New Metelli di Metelli Maria Rosa & C. s.a.s. |
|
13.4.2010. |
|||
A984 |
Blue Factory Team S.L. |
|
16.7.2010. |
|||
A991 |
Maxtec Ltd |
|
15.10.2010. |
|||
A993 |
Kwasny & Diekhöner GmbH |
|
5.7.2011. |
|||
B294 |
Etablissements Th. Brasseur S.A. |
|
29.5.2012. |
|||
B934 |
C2g-engineering GmbH |
|
16.12.2013. |
|||
B935 |
Longway Poland Sp. z o.o. |
|
16.12.2013. |
|||
B936 |
BBF Bike GmbH |
|
14.1.2014. |
|||
B940 |
Solo International Oy |
|
26.7.2013. |
|||
B960 |
In Cycles – Montagem e Comércio de Bicicletas Lda |
|
2.5.2014. |
|||
B963 |
Panex Dinamic d.o.o. |
|
13.8.2014. |
|||
C001 |
Cicli Europa S.r.l. |
|
10.11.2014. |
|||
C002 |
OLYMPIQUE SARL |
|
28.10.2014. |
|||
C003 |
Interbike Spólka z o.o. |
|
18.12.2014. |
|||
C004 |
Accell Nederland B.V. |
|
20.4.1996. |
|||
C005 |
Cycles France Loire |
|
20.4.1996. |
|||
C006 |
Cycles Lapierre |
|
28.1.1997. |
|||
C007 |
Cycleurope Industries |
|
20.4.1996. |
|||
C008 |
Cycleurope Sverige AB (mentioned as Monrak Crescent) |
|
19.1.1997. |
|||
C009 |
Derby Cycle Werke GmbH (*) |
|
19.1.1997. |
|||
C010 |
Engelbert Meyer GmbH |
|
19.1.1997. |
|||
C011 |
Esmaltina – Auto ciclos S.A. |
|
27.1.1997. |
|||
C012 |
Fratelli Masciaghi S.p.A. |
|
29.1.1997. |
|||
C013 |
KTM Fahrrad GmbH |
|
30.1.1997. |
|||
C014 |
Manufacture Française Du Cycle |
|
20.4.1996. |
|||
C015 |
MBM S.r.l. |
|
29.1.1997. |
|||
C016 |
Montana S.r.l. |
|
30.1.1997. |
|||
C017 |
Panther International GmbH |
|
20.4.1996. |
|||
C018 |
Promiles |
|
20.4.1996. |
|||
C019 |
Prophete GmbH & Co. KG |
|
19.1.1997. |
|||
C020 |
TNT Cycles S.L. |
|
19.1.1997. |
|||
C021 |
Kuisle & Kuisle GmbH |
|
17.2.2015. |
|||
C053 |
Trans- Rower Roman Tylec |
|
1.7.2015. |
|||
C102 |
Uno Bike B.V. |
|
24.11.2015. |
|||
C128 |
Slavomir Sladek Velosprint S |
|
14.4.2016. |
|||
C202 |
Vanmoof B.V. |
|
1.1.2018. |
|||
C307 |
Merida Polska Sp. Z o.o. |
|
14.6.2017. |
|||
C311 |
Juan Luna Cabrera |
|
4.10.2017. |
|||
C481 |
FJ Bikes Europe Unipessoal, Lda |
|
8.5.2018. |
|||
C492 |
MOTOKIT Veiculos e Acessórios Lda |
|
25.9.2020. |
|||
C527 |
FIRMA ADAM Adam Ziętek |
|
29.8.2019. |
|||
C559 |
Northtec sp. z.o.o. |
|
27.7.2020. |
|||
C560 |
Giant Gyártó Hungary Kft. |
|
15.7.2020. |
III PIELIKUMS
Taric struktūra
8714 91 10 |
– – – rāmji: |
||||
|
– – – – krāsoti, anodēti, pulēti un/vai lakoti: |
||||
|
– – – – – ar izcelsmi Ķīnā vai nosūtīti no Ķīnas: (1)
|
||||
8714911021 |
– – – – – – no oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714911025 |
– – – – – – rāmis no alumīnija vai alumīnija un oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714911029 |
– – – – – – citādi |
||||
|
|||||
8714911031 |
– – – – – – no oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714911035 |
– – – – – – rāmis no alumīnija vai alumīnija un oglekļa šķiedrām, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714911039 |
– – – – – – citādi |
||||
|
– – – – citādi |
||||
8714911070 |
– – – – – rāmis no alumīnija vai alumīnija un oglekļa šķiedrām, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714911075 |
– – – – – no oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714911089 |
– – – – – citādi |
||||
8714 91 30 |
– – – priekšējās dakšas: |
||||
|
– – – – krāsotas, anodētas, pulētas un/vai lakotas: |
||||
|
– – – – – ar izcelsmi Ķīnā vai nosūtītas no Ķīnas: (1)
|
||||
8714913025 |
– – – – – – priekšējās dakšas, izņemot nekustīgas (neteleskopiskās) dakšas, pilnībā izgatavotas no tērauda, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714913029 |
– – – – – – citādas |
||||
|
|||||
8714913035 |
– – – – – – priekšējās dakšas, izņemot nekustīgas (neteleskopiskās) dakšas, pilnībā izgatavotas no tērauda, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714913039 |
– – – – – – citādas |
||||
|
– – – – citādas |
||||
8714913072 |
– – – – – priekšējās dakšas, izņemot nekustīgas (neteleskopiskās) dakšas, pilnībā izgatavotas no tērauda, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714913089 |
– – – – – citādas |
||||
|
– – – brīvrumbas ķēžrati: |
||||
8714930011 |
– – – – ar izcelsmi Ķīnā vai nosūtīti no Ķīnas: (1)
|
||||
8714930019 |
|||||
|
– – – – citādas bremzes: |
||||
8714942091 |
– – – – – ar izcelsmi Ķīnā vai nosūtītas no Ķīnas: (1)
|
||||
8714942099 |
|||||
8714 94 90 |
– – – daļas: |
||||
|
– – – – bremžu sviras: |
||||
8714949011 |
– – – – – ar izcelsmi Ķīnā vai nosūtītas no Ķīnas: (1)
|
||||
8714949019 |
|||||
8714949090 |
– – – – citādas |
||||
8714 96 30 |
– – – kloķa un zobratu mehānismi: |
||||
8714963010 |
– – – – ar izcelsmi Ķīnā vai nosūtīti no Ķīnas: (1)
|
||||
8714963090 |
|||||
8714 99 10 |
– – – stūres: |
||||
|
– – – – ar izcelsmi Ķīnā vai nosūtītas no Ķīnas: (1)
|
||||
8714991020 |
– – – – – velosipēdu stūres,
|
||||
8714991029 |
– – – – – citādas |
||||
|
|||||
8714991089 |
– – – – – velosipēdu stūres,
|
||||
8714991099 |
– – – – – citādas |
||||
8714 99 50 |
– – – pārnesumu pārslēgšanas ierīces: |
||||
|
– – – – ar izcelsmi Ķīnā vai nosūtītas no Ķīnas: (1)
|
||||
8714995011 |
– – – – – pārnesumu pārslēgšanas ierīces, kas sastāv no:
|
||||
8714995019 |
– – – – – citādas |
||||
|
|||||
8714995091 |
– – – – – pārnesumu pārslēgšanas ierīces, kas sastāv no:
|
||||
8714995099 |
– – – – – citādas |
||||
8714 99 90 |
– – – citādi, daļas: |
||||
|
– – – – veseli riteņi ar kamerām, riepām un ķēdes ratiem vai bez tiem: |
||||
8714999011 |
– – – – – ar izcelsmi Ķīnā vai nosūtīti no Ķīnas: (1)
|
||||
8714999019 |
|||||
8714999030 |
– – – – sēdekļu stangas, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714999040 |
– – – – velosipēda stūres balstenis, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā |
||||
8714999089 |
– – – – citas |
(1) Īpašas izmantošanas (galapatēriņa) kontroles noteikumus (Regulas Nr. 952/2013 254. pants) piemēro mutatis mutandis.
(2) No maksājuma atbrīvotās Puses, kuru veiktā montāža nerada apiešanu, jo tā neietilpst Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 2. punkta darbības jomā, ir šādas (sk. II pielikumu)
(3) Ar Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 2. punkta kritērijiem saistītajai izskatīšanai pakļautās Puses, kurām ir apturēts antidempinga maksājums, iekams Komisija pieņem lēmumu, un no kurām dalībvalstu kompetentās iestādes prasa nodrošinājumu, ir šādas (sk. I pielikumu).
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/89 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/612
(2023. gada 17. marts),
ar ko attiecībā uz konkrētām pārbaudāmās vielas vai vielu grupas nekaitīguma novērtēšanas procedūrām Savienībā groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 307/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (1) un jo īpaši tās 8. panta 6. punktu,
tā kā:
(1) |
Regula (EK) Nr. 1925/2006 saskaņo dalībvalstu noteikumus par vitamīnu un minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai. |
(2) |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 307/2012 (2) pirmām kārtām paredz īstenošanas noteikumus, ar kādiem Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. panta 4. un 5. punktā minētā procedūra piemērojama attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma C daļā iekļauto pārbaudāmo vielu nekaitīguma novērtēšanu, ko veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”). |
(3) |
Lai pierādītu Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma C daļas sarakstā iekļautas konkrētas pārbaudāmās vielas nekaitīgumu, pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki un citas ieinteresētās personas 24 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par vielas iekļaušanu minētā pielikuma C daļā, var Iestādei novērtēšanai iesniegt dosjē ar zinātniskajiem datiem. |
(4) |
Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 307/2012 6. panta 1. punktu Iestāde par iesniegtajiem dosjē sniedz atzinumu deviņu mēnešu laikā no derīga dosjē saņemšanas dienas. Ja vienas un tās pašas vielas vai vielu grupas novērtēšanai ir saņemti vairāki datu dosjē un tā kā katru dosjē novērtē atsevišķi no pārējiem dosjē, Iestāde var nebūt spējīga ņemt vērā visus nekaitīguma datus, kas iesniegti minētās pārbaudāmās vielas vai vielu grupas novērtēšanai. Tāpēc, novērtējot katru datu dosjē atsevišķi, var rasties situācija, ka par vienu un to pašu vielu vai vielu grupu ir vairāki nepilnīgi un, iespējams, pretrunīgi atzinumi. Ņemot vērā iepriekš minēto, Īstenošanas regula (ES) Nr. 307/2012 ir jāgroza, lai Iestādei Regulas (EK) Nr. 1925/2006 III pielikuma C daļā iekļautas vielas vai vielu grupas riska novērtēšanu ļautu sākt, tikai beidzoties 24 mēnešu periodam, kas seko pēc lēmuma par minētās vielas vai vielu grupas iekļaušanu minētā pielikuma C daļā stāšanās spēkā, un ļautu izdot vienu atzinumu par dosjē, kas iesniegti par vienu un to pašu vielu vai vielu grupu. |
(5) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 307/2012. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 307/2012
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 307/2012 6. pantu aizstāj ar šādu:
“6. pants
Iestādes atzinums
1. Trīsdesmit dienu laikā pēc katra šīs regulas 5. panta prasībām atbilstoša datu dosjē saņemšanas Iestāde novērtē tā derīgumu.
2. Deviņu mēnešu laikā pēc šīs regulas 5. panta 2. punktā minētā 24 mēnešu termiņa beigām Iestāde sniedz atzinumu par tiem datu dosjē, kurus tā uzskata par derīgiem saskaņā ar šīs regulas 5. pantu.
3. Ja saskaņā ar šīs regulas 5. pantu ir iesniegti vairāki dosjē par vienu un to pašu vielu vai vielu grupu, Iestāde par šiem dosjē sniedz vienu atzinumu.
4. Iestāde var pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju vai ieinteresēto personu lūgt 15 dienu laikā no Iestādes lūguma saņemšanas dienas sniegt papildu informāciju, kas pievienojama dosjē.
Ja Iestāde lūdz sniegt papildu informāciju, tostarp informāciju par to, kādi nosacījumi jāievēro, ja vielu izmanto pārtikas produktā vai pārtikas produktu kategorijā, un kādi ir šādas izmantošanas mērķi, tā 2. punktā minēto termiņu var pagarināt.
Termiņu var pagarināt tikai vienu reizi un ne ilgāk kā par trim mēnešiem. Minētais termiņš ietver pirmajā daļā noteikto laiku, kurā pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam vai jebkurai ieinteresētajai personai jāsniedz prasītā informācija.
5. Ja Iestāde saskaņā ar 4. punktu termiņu pagarina, tā par to informē visus pārtikas apritē iesaistītos uzņēmējus vai ieinteresētās personas, kuras iesniegušas dosjē par vienu un to pašu vielu vai vielu grupu, kā arī Komisiju.
Papildu informāciju, kas sniegta saskaņā ar 4. punktu, Iestāde dara pieejamu Komisijai un dalībvalstīm.”
2. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 17. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 307/2012 (2012. gada 11. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus par to, kā piemērojams 8. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (OV L 102, 12.4.2012., 2. lpp.).
LĒMUMI
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/91 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2023/613
(2023. gada 14. marts)
par Eiropas Savienības KDAP misijas Mali (EUCAP Sahel Mali) vadītāja iecelšanu (EUCAP Sahel Mali/1/2023)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. panta trešo daļu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/219/KĀDP (2014. gada 15. aprīlis) par Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali) (1) un jo īpaši tā 7. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Ievērojot Lēmuma 2014/219/KĀDP 7. panta 1. punktu, Politikas un drošības komiteja (PDK) ir pilnvarota saskaņā ar Līguma 38. panta trešo daļu pieņemt attiecīgus lēmumus par Eiropas Savienības KDAP misijas Mali (EUCAP Sahel Mali) politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumu par misijas vadītāja iecelšanu. |
(2) |
PDK 2020. gada 8. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/2199 (2), ar ko Hervé FLAHAUT kungu iecēla par EUCAP Sahel Mali misijas vadītāju no 2021. gada 1. janvāra. |
(3) |
Padome 2023. gada 10. janvārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/96 (3), ar ko pagarināja EUCAP Sahel Mali pilnvaru termiņu līdz 2025. gada 31. janvārim. |
(4) |
Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 20. februārī ierosināja līdz 2024. gada 31. janvārim par EUCAP Sahel Mali misijas vadītāju iecelt Peter KOLDING kungu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Peter KOLDING kungs tiek iecelts par Eiropas Savienības KDAP misijas Mali (EUCAP Sahel Mali) misijas vadītāju no 2023. gada 11. aprīļa līdz 2024. gada 31. janvārim.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
To piemēro no 2023. gada 11. aprīļa.
Briselē, 2023. gada 14. martā
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētāja
D. PRONK
(1) OV L 113, 16.4.2014., 21. lpp.
(2) Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2020/2199 (2020. gada 8. decembris) par Eiropas Savienības KDAP misijas Mali (EUCAP Sahel Mali) vadītāja iecelšanu (EUCAP Sahel Mali/2/2020) (OV L 434, 23.12.2020., 54. lpp.).
(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2023/96 (2023. gada 10. janvāris), ar ko groza Lēmumu 2014/219/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali) (OV L 8, 11.1.2023., 2. lpp.).
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/93 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2023/614
(2023. gada 14. marts)
par ES misijas spēku komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārās partnerības misijai Nigērā (EUMPM Niger) (EUMPM Niger/1/2023)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/2444 (2022. gada 12. decembris) par Eiropas Savienības militārās partnerības misiju Nigērā (EUMPM Niger) (1) un jo īpaši tā 5. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Ievērojot Lēmuma (KĀDP) 2022/2444 5. panta 1. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt attiecīgos lēmumus, ar ko cita starpā ieceļ Eiropas Savienības militārās partnerības misiju Nigērā (EUMPM Niger) misijas spēku komandieri ("ES misijas spēku komandieris"). |
(2) |
Itālijas militārās iestādes 2023. gada 2. februārī ierosināja par pirmo ES misijas spēku komandieri no 2023. gada 1. marta iecelt pulkvedi Antonio D’AGOSTINO. |
(3) |
EUMPM Niger misijas komandieris 2023. gada 7. februārī izteica atbalstu šai kandidatūrai. |
(4) |
Eiropas Savienības Militārā komiteja 2023. gada 10. februārī vienojās ieteikt, lai PDK par Eiropas Savienības misijas spēku komandieri no 2023. gada 1. marta ieceltu pulkvedi Antonio D’AGOSTINO. |
(5) |
Būtu jāpieņem lēmums par pulkveža Antonio D’AGOSTINO iecelšanu amatā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo pulkvedis Antonio D’AGOSTINO no 2023. gada 1. marta tiek iecelts par ES misijas spēku komandieri Eiropas Savienības militārās partnerības misijai Nigērā (EUMPM Niger).
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
To piemēro no 2023. gada 1. marta.
Briselē, 2023. gada 14. martā
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētāja
D. PRONK
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/94 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2023/615
(2023. gada 14. marts)
par ES misijas spēku komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Somālijas bruņoto spēku apmācībā (EUTM Somalia), un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2022/170 (EUTM Somalia/1/2023)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/96/KĀDP (2010. gada 15. februāris) par Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā (1), un jo īpaši tā 5. pantu,
tā kā:
(1) |
Ievērojot Lēmuma 2010/96/KĀDP 5. panta 1. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 38. pantu pieņemt atbilstīgus lēmumus par Eiropas Savienības militārās misijas, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā (EUTM Somalia), politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumus, ar ko ieceļ amatā ES misijas spēku komandieri. |
(2) |
PDK 2022. gada 8. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/170 (2), ar ko par EUTM Somalia ES misijas spēku komandieri tika iecelts brigādes ģenerālis Roberto VIGLIETTA. |
(3) |
Itālijas militārās iestādes 2022. gada 29. novembrī ierosināja par EUTM Somalia ES misijas spēku komandieri iecelt brigādes ģenerāli Fulvio POLI, kas nomainītu brigādes ģenerāli Roberto VIGLIETTA. |
(4) |
Eiropas Savienības Militārā komiteja 2022. gada 9. decembrī vienojās ieteikt PDK par EUTM Somalia ES misijas spēku komandieri iecelt brigādes ģenerāli Fulvio POLI. |
(5) |
Būtu jāpieņem lēmums par brigādes ģenerāļa Fulvio POLI iecelšanu amatā un Lēmums (KĀDP) 2022/170 būtu jāatceļ, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo brigādes ģenerālis Fulvio POLI no 2023. gada 23. marta tiek iecelts par ES misijas spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Somālijas drošības spēku apmācībā (EUTM Somalia).
2. pants
Lēmums (KĀDP) 2022/170 ar šo tiek atcelts.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
To piemēro no 2023. gada 23. marta.
Briselē, 2023. gada 14. martā
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētāja
D. PRONK
(1) OV L 44, 19.2.2010., 16. lpp.
(2) Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2022/170 (2022. gada 8. februāris) par ES misijas spēku komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai misijai, lai palīdzētu Somālijas bruņoto spēku apmācībā (EUTM Somalia), un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2020/1072 (EUTM Somalia/1/2022) (OV L 28, 9.2.2022., 17. lpp.).
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/96 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2023/616
(2023. gada 17. marts),
ar ko Lēmumu 2005/37/EK groza attiecībā uz uzdevumiem, kurus veic Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs (ETZC)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2003/861/EK (1) (2003. gada 8. decembris) par analīzi un sadarbību attiecībā uz viltotām euro monētām un jo īpaši tā 1. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2003/862/EK (2) (2003. gada 8. decembris), ar ko tajās dalībvalstīs, kuras nav pieņēmušas euro par vienoto valūtu, paplašina ietekmi Lēmumam 2003/861/EK par analīzi un sadarbību attiecībā uz viltotām euro monētām, un jo īpaši tā 1. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2005/37/EK (3) 1. pantu Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā (ECFIN ĢD) ir izveidots Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs (ETZC). |
(2) |
Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1338/2001 (4) 7. panta 2. punktu valstu kompetentās iestādes, Komisija un Eiropas Centrālā banka sadarbojas, lai aizsargātu euro pret viltošanu, apmainoties ar informāciju un nodrošinot savstarpēju palīdzību. |
(3) |
ETZC savus uzdevumus veic Briselē. Daži tā uzdevumi tiek veikti Francijas monētu valsts analīzes centrā, kas izveidots Parīzes Monētu kaltuvē Pesakā. |
(4) |
Saskaņā ar Lēmuma 2005/37/EK 2. pantu ETZC ir jākoordinē autentiskuma noteikšanas procedūru īstenošana, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1210/2010 (5). |
(5) |
ETZC izmanto pieejamo tehnisko aprīkojumu, lai veiktu viltotu euro monētu iepriekšēju nesagraujošu analīzi. Tas inter alia ietver dalībvalstu konfiscēto viltoto euro monētu mikroskopisko, vizuālo un tehnisko analīzi, attiecīgo tehnisko dokumentu sagatavošanu un pētījumus, izmantojot īpašas IT datubāzes, lai identificētu kopīgās iezīmes ar jau zināmām un klasificētām viltotu euro monētu kategorijām. |
(6) |
ETZC jāveic arī padziļināta, nesagraujoša analīze, lai savlaicīgi identificētu augstas kvalitātes viltotas euro monētas, noteiktu to tehniskās īpašības un nekavējoties novērtētu to radīto apdraudējumu līmeni. Šāda padziļināta nesagraujoša analīze ļautu ETZC pieņemt atbilstošus, savlaicīgus un efektīvus politikas lēmumus, lai vērstos pret jauniem apdraudējumiem un viltošanas apkarošanas stratēģijas ietvaros informētu par tiem tiesībaizsardzības iestādes. Šajā nolūkā ETZC vajadzētu būt iespējai iegādāties piemērotu tehnisko aprīkojumu šādas padziļinātas nesagraujošas analīzes veikšanai. Saskaņā ar spēkā esošajiem finanšu noteikumiem izdevumi, kas saistīti ar tehnisko aprīkojumu, kurš darīts pieejams, un ETZC personālu, būtu jāsedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. |
(7) |
ETZC veic papildu nesagraujošu analīzi Parīzes Monētu kaltuvē, lai pabeigtu jaunu viltoto euro monētu veidu klasifikāciju. ETZC ad hoc kārtībā veic arī papildu sagraujošu analīzi, izmantojot Parīzes Monētu kaltuves specializēto tehnisko aprīkojumu. |
(8) |
Tāpēc Lēmums 2005/37/EK ir attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Grozījumi
Lēmumu 2005/37/EK groza šādi:
1) |
lēmuma 2. pantam pievieno šādu e) punktu:
|
2) |
lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu: “3. pants 1. Pildot savas funkcijas, ETZC veic iepriekšēju tehnisko analīzi Briselē un var veikt papildu analīzi Francijas monētu valsts analīzes centrā, kas izveidots Parīzes Monētu kaltuvē. 2. ECFIN ĢD nodod ETZC rīcībā atbilstošu tehnisko aprīkojumu, lai Briselē veiktu nesagraujošu analīzi nolūkā identificēt jaunus apdraudējumus, kas saistīti ar augstas kvalitātes viltotām euro monētām, un laikus reaģētu uz tiem. 3. ETZC izmanto Parīzes Monētu kaltuves personālu un aprīkojumu, lai veiktu nepieciešamo papildu analīzi tā telpās. Francijas iestādes prioritārā kārtā nodrošina ETZC attiecīgo personālu un aprīkojumu. Par tehniskā aprīkojuma uzturēšanu Parīzes Monētu kaltuvē ir atbildīgas Francijas iestādes. 4. ETZC personāla un tā uzdevumu veikšanai Briselē nepieciešamā tehniskā aprīkojuma izmaksas sedz no Savienības budžeta. Izdevumus, kas saistīti ar ETZC personāla komandējumiem uz Pesaku, un dažādus pamatotus sīkus izdevumus, kas var rasties, izmantojot tehnisko aprīkojumu Parīzes Monētu kaltuves laboratorijā, sedz no Savienības budžeta. 5. ECFIN ĢD sadarbībā ar Parīzes Monētu kaltuvi var noteikt administratīvo kārtību, kas piemērojama ETZC, kad tiek izmantots Parīzes Monētu kaltuves tehniskais aprīkojums.”; |
3) |
lēmuma 4. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Komisija koordinē nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu euro monētas pret viltošanu un nodrošinātu autentiskuma noteikšanas procedūru efektīvu un vienotu īstenošanu eurozonā, inter alia regulāri tiekoties ar Eiropolu un viltotu monētu ekspertiem.” |
2. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2023. gada 17. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 325,12.12.2003., 44. lpp.
(2) OV L 325,12.12.2003., 45. lpp.
(3) Komisijas Lēmums 2005/37/EK (2004. gada 29. oktobris), ar ko izveido Eiropas Tehnikas un zinātnes centru (ETZC) un paredz tehnisko pasākumu koordinēšanu nolūkā pasargāt euro monētas no viltojumiem (OV L 19, 21.1.2005., 73. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1210/2010 (2010. gada 15. decembris) par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām (OV L 339, 22.12.2010., 1. lpp.).
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 80/99 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2023/617
(2023. gada 17. marts),
ar ko izbeidz antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes taukskābes importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Antisubsidēšanas procedūras sākšana
(1) |
Eiropas Komisija (“Komisija”) 2022. gada 31. martā saņēma sūdzību, kas atbilst Regulas (ES) 2016/1037 (“pamatregula”) 10. pantam un ko iesniedza koalīcija pret taukskābes negodīgu tirdzniecību (“sūdzības iesniedzējs”). |
(2) |
Pēc apspriešanās ar Indonēzijas valdību 2022. gada 12. maijā Komisija 2022. gada 13. maijā sāka antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes taukskābes importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (2). |
1.2. Antidempinga procedūra
(3) |
Komisija 2021. gada 30. novembrī sāka antidempinga procedūru attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes taukskābes importu. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (3). |
(4) |
Komisija 2023. gada 19. janvārī ar Regulu (ES) 2023/111 (4) Indonēzijas izcelsmes taukskābju importam noteica antidempinga maksājumus robežās no 15,2 % līdz 46,4 %. |
1.3. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
(5) |
Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
1.4. Ieinteresētās personas
(6) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Bez tam Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Indonēzijas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties. |
(7) |
Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
2. IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS
(8) |
Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir taukskābes, kurām oglekļa ķēdes garums ir C6, C8, C10, C12, C14, C16 vai C18, kuru joda skaitlis ir mazāks nekā 105 g/100 g un kuru brīvo taukskābju attiecība pret triglicerīdiem (sašķelšanas pakāpe) ir vismaz 97 %, ieskaitot:
|
3. SŪDZĪBAS ATSAUKŠANA
(9) |
Sūdzības iesniedzējs 2022. gada 3. oktobra vēstulē Komisijai atsauca savu sūdzību. |
(10) |
Antisubsidēšanas sūdzības atsaukšanu reglamentē pamatregulas 14. panta 1. punkts, kas nosaka ka gadījumā, “[j]a sūdzība tiek atsaukta, tad procedūru var izbeigt, ja vien šāda izbeigšana nav pretrunā ar Savienības interesēm.” Kā Vispārējā tiesa ir norādījusi spriedumā lietā Philips Lighting Poland un Philips Lighting / Padome (5), Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība turpināt vai izbeigt izmeklēšanu pēc sūdzības atsaukšanas. |
(11) |
Izmeklēšanā netika atklāti apsvērumi, kas liecinātu, ka procedūras izbeigšana būtu pretrunā Savienības interesēm. |
4. SECINĀJUMI UN INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA
(12) |
Tāpēc Komisija uzskatīja, ka procedūra būtu jāizbeidz. |
(13) |
Ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. |
(14) |
Komisija nesaņēma piezīmes, kas liecinātu, ka šāda izbeigšana būtu pretrunā Savienības interesēm. |
(15) |
Šis lēmums ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas minēta pamatregulas 25. panta 1. punktā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo izbeidz antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes taukskābes importu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2023. gada 17. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.
(2) Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes taukskābes importu (OV C 195, 13.5.2022., 11. lpp.).
(3) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Indonēzijas izcelsmes taukskābes importu (OV C 482, 30.11.2021., 5. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/111 (2023. gada 18. janvāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Indonēzijas izcelsmes taukskābes importam (OV L 18, 19.1.2023., 1. lpp.).
(5) 2013. gada 11. jūlija spriedums lietā Philips Lighting Poland un Philips Lighting / Padome, T-469/07, EU:T:2013:370, 87. punkts.