ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 322I

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

65. gadagājums
2022. gada 16. decembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) 2022/2474 (2022. gada 16. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā

1

 

*

Padomes Regula (ES) 2022/2475 (2022. gada 16. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

315

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2022/2476 (2022. gada 16. decembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

318

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2477 (2022. gada 16. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

466

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2478 (2022. gada 16. decembris), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā

614

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2479 (2022. gada 16. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība

687

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

16.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 322/1


PADOMES REGULA (ES) 2022/2474

(2022. gada 16. decembris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 (2022. gada 16. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (1),

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopējo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Regulu (ES) Nr. 833/2014 (2).

(2)

Ar Regulu (ES) Nr. 833/2014 tiek īstenoti konkrēti pasākumi, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/512/KĀDP (3).

(3)

Padome 2022. gada 16. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/2478, ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP.

(4)

Ir lietderīgi paplašināt to preču sarakstu, uz kurām attiecas ierobežojumi un kuras var veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai tās aizsardzības un drošības sektora attīstību, pievienojot dronu dzinējus, vēl citu ķīmisko un bioloģisko aprīkojumu, vielas nekārtību novēršanai un elektroniskos komponentus.

(5)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 arī paplašina to vienību sarakstu, kuras saistītas ar Krievijas militārrūpniecisko kompleksu un kurām tiek piemēroti stingrāki eksporta ierobežojumi attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, kā arī precēm un tehnoloģijām, kas varētu veicināt Krievijas aizsardzības un drošības sektora tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, pievienojot 168 jaunas vienības. Ņemot vērā konkrēto risku, ka noteiktas preces vai tehnoloģijas tiek pārvirzītas no Krimas vai Sevastopoles uz Krievijas Federāciju, ir lietderīgi šajā galalietotāju sarakstā iekļaut arī konkrētas vienības, ko kontrolē Krievija un kas bāzētas Krimā vai Sevastopolē. Šī iekļaušana sarakstā neietekmē faktu, ka Savienība neatzīst un turpina stingri nosodīt Krievijas Federācijas īstenoto Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju.

(6)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 paplašina to Krievijas mediju kanālu apraides licenču apturēšanu Savienībā, kurus pastāvīgi kontrolē Krievijas vadība, un to satura apraides aizliegumu.

(7)

Krievijas Federācija ir iesaistījusies sistemātiskā, starptautiskā mediju manipulēšanas un faktu sagrozīšanas kampaņā, lai uzlabotu savu stratēģiju destabilizēt savas kaimiņvalstis un Savienību un tās dalībvalstis. Konkrēti, propaganda tiek atkārtoti un konsekventi vērsta pret Eiropas politiskajām partijām, it sevišķi vēlēšanu laikā, kā arī pret pilsonisko sabiedrību, patvēruma meklētājiem, Krievijas etniskām minoritātēm un dzimtiskām minoritātēm un pret demokrātisko iestāžu darbību Savienībā un tās dalībvalstīs.

(8)

Lai attaisnotu un pamatotu savu agresiju pret Ukrainu, Krievijas Federācija ir iesaistījusies nepārtrauktās un saskaņotās propagandas darbībās, kas vērstas pret pilsonisko sabiedrību Savienībā un kaimiņvalstīs, nopietni sagrozot faktus un manipulējot ar tiem.

(9)

Minētās propagandas darbības tiek virzītas ar vairāku mediju kanālu starpniecību, kurus pastāvīgi tieši vai netieši kontrolē Krievijas Federācijas vadība. Šādas darbības rada būtisku un tiešu apdraudējumu Savienības sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Minētie mediju kanāli ir būtiski un kalpo tam, lai sekmētu un atbalstītu agresiju pret Ukrainu un lai destabilizētu tās kaimiņvalstis.

(10)

Ņemot vērā situācijas nopietnību un reaģējot uz Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, ievērojot Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un brīvības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, kā atzīts tās 11. pantā, nepieciešams ieviest turpmākus ierobežojošus pasākumus, lai apturētu šādu mediju kanālu pārraides darbības Savienībā, vai tādas šo mediju kanālu pārraides darbības, kuras vērstas uz Savienību. Šiem pasākumiem vajadzētu palikt spēkā līdz brīdim, kad tiks izbeigta agresija pret Ukrainu un kad Krievijas Federācija un ar to saistītie mediju kanāli pārstās izvērst propagandas darbības pret Savienību un tās dalībvalstīm.

(11)

Ievērojot Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un brīvības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, un tiesības uz īpašumu, kā atzīts Pamattiesību hartas 11., 16. un 17. pantā, minētie pasākumi neliedz mediju kanāliem un to personālam veikt citas darbības Savienībā, kas nav pārraidīšana, piemēram, pētniecību un intervijas. Jo īpaši minētie pasākumi negroza pienākumu ievērot tiesības, brīvības un principus, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, tostarp Pamattiesību hartā, un dalībvalstu konstitūcijās, to attiecīgajās piemērošanas jomās.

(12)

Lai nodrošinātu atbilstību Lēmumā 2014/512/KĀDP paredzētajam apraides licenču apturēšanas procesam, Padomei pēc attiecīgo lietu izskatīšanas būtu jāizmanto īstenošanas pilnvaras, lai nolemtu, vai ierobežojošajiem pasākumiem jākļūst piemērojamiem šajā regulā norādītajā datumā attiecībā uz vairākām vienībām, kas uzskaitītas šīs regulas XV pielikumā.

(13)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 paplašina jau spēkā esošo aizliegumu, kas vērsts uz jaunām investīcijām Krievijas enerģētikas nozarē, papildus aizliedzot jaunas investīcijas Krievijas ieguves rūpniecības nozarē, izņemot ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes darbības, kuras saistītas ar konkrētām kritiski svarīgām izejvielām.

(14)

Ir lietderīgi eksporta aizliegumu attiecināt arī uz precēm un tehnoloģijām, kas piemērotas izmantošanai aviācijā un kosmosa nozarē, iekļaujot minētajā aizliegumā gaisa kuģu dzinējus un to daļas. Šis aizliegums, kā arī aizliegums nolaisties Savienības teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to, attiecas gan uz pilotējamiem, gan bezpilota gaisa kuģiem. Turklāt ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 ievieš atkāpi, ar kuru atļauj sniegt tehnisko palīdzību saistībā ar tādu preču un tehnoloģijas izmantošanu, kas piemērotas izmantošanai aviācijā vai kosmosa nozarē, kad tas ir nepieciešams, lai novērstu sadursmi starp satelītiem vai to nekontrolētu atkārtotu ieiešanu atmosfērā. Turklāt ar minēto lēmumu ievieš iespēju, saskaņā ar kuru valstu kompetentās iestādes var piešķirt atkāpes, lai medicīniskos, farmaceitiskos vai humanitāros nolūkos atļautu eksportēt konkrētas aviācijas preces, kas tiek plaši izmantotas arī medicīnas jomā.

(15)

Ir lietderīgi arī paplašināt to preču sarakstu, kuras varētu veicināt Krievijas rūpniecības jaudas palielināšanu, iekļaujot tādas preces kā ģeneratori, rotaļu droni, klēpjdatori, cietie diski, IT komponenti, nakts redzamības un radionavigācijas aprīkojums, kameras un lēcas.

(16)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 vēl par sešiem mēnešiem pagarina atbrīvojumu, kas piemērojams Krievijas izcelsmes vai no tās eksportēta metanola importam.

(17)

Regulā (ES) Nr. 833/2014 ir noteikts aizliegums importēt jēlnaftu no Krievijas neatkarīgi no tā, vai piegāde notiek pa cauruļvadiem vai pa jūru. Regulā (ES) Nr. 833/2014 arī paredzētas pagaidu atkāpes attiecībā uz importu pa cauruļvadiem un – Bulgārijas gadījumā – importu pa jūru. Minēto atkāpju vienīgais mērķis bija nodrošināt dalībvalstu apgādes drošību, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstu starpā. Tādēļ ir lietderīgi precizēt, ka, tāpat kā to dalībvalstu gadījumā, kuras importē Krievijas jēlnaftu pa cauruļvadiem, Bulgārija naftas produktus, kas iegūti no Krievijas jēlnaftas, kura importēta uz iepriekš minētās atkāpes pamata, nevar pārdot pircējiem citās dalībvalstīs vai trešās valstīs. Minētais aizliegums neattiecas uz bunkurēšanu vai transportlīdzekļa vai gaisa kuģa degvielas uzpildīšanu dalībvalstīs, kuras izmanto minētās atkāpes.

(18)

Tomēr, solidarizējoties ar Ukrainu, ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 atļauj Ungārijai, Slovākijai un Bulgārijai eksportēt uz Ukrainu noteiktus naftas pārstrādes produktus, kas iegūti no Krievijas jēlnaftas, kura importēta uz attiecīgo atkāpju pamata, tostarp, ja vajadzīgs, tranzītā caur citām dalībvalstīm.

(19)

Lēmums (KĀDP) 2022/2478 arī atļauj Bulgārijai eksportēt uz trešām valstīm konkrētus naftas pārstrādes produktus, kas iegūti no Krievijas jēlnaftas, kura importēta uz attiecīgo atkāpju pamata. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu vidiskos un drošības riskus, jo šādus produktus nevar droši uzglabāt Bulgārijā. Ikgadējam eksportam nebūtu jāpārsniedz šādu produktu gada vidējais eksporta apjoms pēdējo piecu gadu laikā.

(20)

Ir lietderīgi no 3.m un 3.n pantā noteiktajiem aizliegumiem izslēgt dabasgāzes kondensātus, kas ražoti sašķidrinātas dabasgāzes ražotnēs, lai nodrošinātu sašķidrinātas dabasgāzes piegādes drošību. Lai izvairītos no apiešanas un nodrošinātu, ka ierobežojumiem pakļautie dabasgāzes kondensāta produkti, uz kuriem attiecas 3.m un 3.n pants, netiek pirkti, importēti vai transportēti Savienībā vai uz trešām valstīm, ir lietderīgi ieviest ziņošanas pienākumu operatoriem, kas iesaistīti darījumos attiecībā uz dabasgāzes kondensātu no sašķidrinātas dabasgāzes ražotnēm.

(21)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 Krievijas Reģionālās attīstības banku (Russian Regional Development Bank) pievieno to Krievijas valstij piederošu vai tās kontrolētu vienību sarakstam, kuras ir pakļautas darījumu aizliegumam.

(22)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 nosaka aizliegumu Savienības valstspiederīgajiem ieņemt jebkādus amatus visu Krievijas valstij piederošu vai tās kontrolētu juridisku personu, vienību vai struktūru pārvaldības struktūrās, kas ir iedibinātas Krievijā. Tas paredz kompetentajām iestādēm iespēju piešķirt atļauju saviem valstspiederīgajiem ieņemt šādus amatus pastāvošos kopuzņēmumos vai līdzīgos juridiskos veidojumos, kā arī ES meitasuzņēmumos, kas ir iedibināti Krievijā, un kad šādu amatu ieņemšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu kritiski svarīgu energoapgādi, vai kad juridiskā persona, vienība vai struktūra ir iesaistīta trešās valsts izcelsmes naftas tranzītā caur Krieviju un šāda amata veikšana ir paredzēta darbībām, kas citādi nav aizliegtas.

(23)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 pagarina tā atbrīvojuma ilgumu, kuru piemēro aizliegumam veikt jebkāda veida darījumus ar Krievijas valstij piederošām vienībām, ja šāds darījums ir absolūti nepieciešams, lai izbeigtu kopuzņēmuma vai līdzīga juridiska veidojuma darbību. Ar minēto lēmumu arī ievieš iespēju, saskaņā ar kuru valstu kompetentās iestādes var atļaut darījumus, kas ir nepieciešami minēto Krievijas valstij piederošo vienību atsavināšanai un pilnīgai izņemšanai no ES uzņēmumiem.

(24)

Lai Savienības uzņēmējiem atvieglotu iziešanu no Krievijas tirgus, ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 ievieš pagaidu atkāpi no importa un eksporta aizliegumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 833/2014. Lai atvieglotu ātru iziešanu no Krievijas tirgus, šī atkāpe ir pagaidu atkāpe un tai ir ierobežota darbības joma, ļaujot pārdot, piegādāt vai nodot šādas preces vai tās importēt Savienībā līdz 2023. gada 30. septembrim, un to piemēro tikai tām precēm, kas fiziski jau atradās Krievijā laikā, kad stājās spēkā attiecīgie aizliegumi. Turklāt valstu iestādēm būtu jānodrošina, ka aizliegtās preces, kas Krievijā paliek atsavināšanas rezultātā, nesniedz labumu militāram galalietotājam vai ka tām nav militāra galalietojuma.

(25)

Ir lietderīgi dalībvalstu ziņošanas pienākumu par noguldījumiem, kas pārsniedz 100 000 EUR un tiek pieņemti no juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras iedibinātas trešās valstīs un kuru lielākā kapitāla daļa pieder Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, saskaņot ar līdzīgiem pienākumiem, kuri jau ieviesti attiecībā uz citiem noguldījumu veidiem.

(26)

Turklāt ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 tiek paplašināts spēkā esošais aizliegums sniegt konkrētus pakalpojumus Krievijas Federācijai un Krievijā iedibinātām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, aizliedzot sniegt reklāmas, tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas pakalpojumus, kā arī produktu testēšanas un tehniskās inspicēšanas pakalpojumus. Atbilstīgi Centrālajai preču klasifikācijai, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā Nr. 77 (CPC prov., 1991. gads), “tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas pakalpojumi” ietver tirgus izpētes pakalpojumus un sabiedriskās domas aptaujas pakalpojumus. “Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi” ietver sastāva un tīrības testēšanas un analīzes pakalpojumus, fizikālo īpašību testēšanas un analīzes pakalpojumus, integrētu mehānisku un elektrisku sistēmu testēšanas un analīzes pakalpojumus, tehniskās inspicēšanas pakalpojumus, kā arī citus tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumus. Tehniskās palīdzības sniegšana saistībā ar precēm, kuras eksportē uz Krieviju, joprojām ir atļauta ar noteikumu, ka šādas tehniskās palīdzības sniegšanas laikā šādu preču pārdošana, piegāde, nodošana vai eksportēšana nav aizliegta saskaņā ar šo regulu. “Reklāmas pakalpojumi” ietver reklāmas laukuma vai laika pārdošanas vai izpirkumnomas pakalpojumus, reklāmas pakalpojumu plānošanas, izveidošanas un izvietošanas pakalpojumus, kā arī citus reklāmas pakalpojumus.

(27)

Lēmumā (KĀDP) 2022/2478 ir sīkāk precizēti un grozīti atbrīvojumi no importa aizlieguma attiecībā uz tērauda izstrādājumiem, kuru izcelsme ir Krievijā vai kuri ir eksportēti no Krievijas.

(28)

Visbeidzot, ar Lēmumu (KĀDP) 2022/2478 tiek veiktas konkrētas tehniskas korekcijas pamatdaļas tekstā.

(29)

Minētie pasākumi ir Līguma darbības jomā, un tādēļ ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(30)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 833/2014,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 833/2014 groza šādi:

1)

regulas 1. pantam pievieno šādu punktu:

“x)

“ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozare” ir nozare, kas aptver atrašanās vietas noteikšanas, ieguves, apsaimniekošanas un pārstrādes darbības saistībā ar materiāliem, kas nav paredzēti enerģijas ražošanai.”;

2)

regulas 3.a pantu aizstāj ar šādu:

“3.a pants

1.   Ir aizliegts:

a)

iegādāties jebkādu jaunu līdzdalību vai palielināt jebkādu esošo līdzdalību jebkurā juridiskā personā, vienībā vai struktūrā, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar Krievijas vai jebkuras citas trešās valsts tiesību aktiem un kas darbojas enerģētikas nozarē Krievijā;

b)

piešķirt jebkādu jaunu aizdevumu vai kredītu vai iesaistīties jebkādā shēmā, lai to piešķirtu, vai citādi nodrošināt finansējumu, tostarp pašu kapitālu, jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar Krievijas vai jebkuras citas trešās valsts tiesību aktiem un kas darbojas enerģētikas nozarē Krievijā, vai jebkādā shēmā, lai dokumentētā nolūkā finansētu šādu juridisku personu, vienību vai struktūru;

c)

izveidot jebkādu jaunu kopuzņēmumu ar jebkuru juridisku personu, vienību vai struktūru, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar Krievijas vai jebkuras citas trešās valsts tiesību aktiem un kas darbojas enerģētikas nozarē Krievijā;

d)

sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas tieši saistīti ar a), b) un c) apakšpunktā minētajām darbībām.

2.   Ir aizliegts:

a)

iegādāties jebkādu jaunu līdzdalību vai palielināt jebkādu esošo līdzdalību jebkurā juridiskā personā, vienībā vai struktūrā, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar Krievijas vai jebkuras citas trešās valsts tiesību aktiem un kas darbojas ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē Krievijā;

b)

piešķirt jebkādu jaunu aizdevumu vai kredītu vai iesaistīties jebkādā shēmā, lai to piešķirtu, vai citādi nodrošināt finansējumu, tostarp pašu kapitālu, jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar Krievijas vai jebkuras citas trešās valsts tiesību aktiem un kas darbojas ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē Krievijā, vai jebkādā shēmā, lai dokumentētā nolūkā finansētu šādu juridisku personu, vienību vai struktūru;

c)

izveidot jebkādu jaunu kopuzņēmumu ar jebkuru juridisku personu, vienību vai struktūru, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar Krievijas vai jebkuras citas trešās valsts tiesību aktiem un kas darbojas ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē Krievijā;

d)

sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas tieši saistīti ar a), b) un c) apakšpunktā minētajām darbībām.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut jebkuru 1. punktā minēto darbību, ja tās konstatējušas, ka:

a)

tā ir vajadzīga, lai nodrošinātu kritiski svarīgu energoapgādi Savienībā, kā arī dabasgāzes un naftas, tostarp naftas pārstrādes produktu, ja vien tas nav aizliegts ar 3.m vai 3.n pantu, transportēšanu no Krievijas vai caur to uz Savienību; vai

b)

tā attiecas vienīgi uz tādu juridisku personu, vienību vai struktūru, kas darbojas enerģētikas nozarē Krievijā, kura pieder juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem.

4.   Attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 2. punktu, divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas.

5.   Šā panta 2. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes darbībām, ar kurām vislielāko vērtību iegūst no XXX pielikumā uzskaitīto materiālu ražošanas vai kuru galvenais mērķis ir šādu materiālu ražošana.”;

3)

regulas 3.c pantu groza šādi:

a)

pantā iekļauj šādu punktu:

“5.b   Attiecībā uz XI pielikuma C daļā uzskaitītajām precēm 1. un 4. punktā minētos aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 16. janvārim, kas noslēgti pirms 2022. gada 17. decembra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.”

;

b)

pantā iekļauj šādus punktus:

“6.b   Atkāpjoties no 4. punkta, kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut tādas tehniskās palīdzības sniegšanu, kas saistīta ar 1. punktā minēto preču un tehnoloģiju izmantošanu, pēc tam, kad tās konstatējušas, ka šādas tehniskās palīdzības sniegšana ir vajadzīga, lai izvairītos no satelītu sadursmes vai to neplānotas nonākšanas atmosfērā.

6.c   Atkāpjoties no 1. un 4. punkta, kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut to preču pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu, ko klasificē ar KN kodiem 8517 71 00, 8517 79 00 un 9026 00 00 un kas uzskaitītas XI pielikuma B daļā, vai saistīto tehnisko palīdzību, starpniecības pakalpojumus, finansējumu vai finansiālo palīdzību, pēc tam, kad tās konstatējušas, ka tas ir nepieciešams ārstnieciskos vai farmācijas nolūkos vai humanitāriem mērķiem, piemēram, lai sniegtu palīdzību vai atvieglotu tās sniegšanu, tostarp, lai piegādātu medicīnas preces, pārtiku vai nodrošinātu humanitāro darbinieku un saistītas palīdzības piegādi, vai evakuācijai.

Kad valstu kompetentās iestādes pieņem lēmumu par atļauju pieprasījumiem ārstnieciskos, farmācijas vai humanitāros nolūkos saskaņā ar šo punktu, tās nepiešķir eksporta atļauju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka precēm varētu būt militārs galalietojums.”

;

4)

regulas 3.ea panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Attiecīgā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 5., 5.a un 5.b punktu.”

;

5)

regulas 3.g pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

no 2023. gada 30. septembra tieši vai netieši importēt vai pirkt XVII pielikumā uzskaitītos dzelzs un tērauda izstrādājumus, kas pārstrādāti trešā valstī un satur XVII pielikumā uzskaitītos Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izstrādājumus; attiecībā uz XVII pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kas apstrādāti trešā valstī un satur Krievijas izcelsmes tērauda izstrādājumus ar KN kodu 7207 11 vai 7207 12 10 vai 7224 90, šo aizliegumu izstrādājumiem ar KN kodu 7207 11 piemēro no 2024. gada 1. aprīļa un izstrādājumiem ar KN kodiem 7207 12 10 un 7224 90 – no 2024. gada 1. oktobra;”;

b)

panta 3.punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Attiecībā uz XVII pielikuma B daļā uzskaitītajām precēm, kas nav uzskaitītas minētā pielikuma A daļā, un neskarot 4. punktu, 1. punktā noteiktos aizliegumus līdz 2023. gada 8. janvārim nepiemēro tādu līgumu izpildei, kas noslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra, vai papildu līgumu izpildei, kuri nepieciešami šādu līgumu izpildei. Šo noteikumu nepiemēro KN kodiem 7207 11, 7207 12 10 un 7224 90 atbilstošām precēm, uz kurām attiecas 4., 5. un 5.a punkts.”

;

c)

pantā iekļauj šādu punktu:

“5.a   Šā panta 1. punktā noteiktos aizliegumus nepiemēro KN kodam 7224 90 atbilstošu turpmāk noteikta daudzuma preču importam, iegādei vai transportēšanai, vai ar tām saistītai tehniskai vai finansiālai palīdzībai:

a)

147 007 tonnas laikposmā no 2022. gada 17. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim;

b)

110 255 tonnas laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. septembrim.”;

d)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Importa apjoma kvotas, kas norādītas 4., 5. un 5.a punktā, pārvalda Komisija un dalībvalstis saskaņā ar tarifu kvotu pārvaldības sistēmu, kura paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (*1) 49.–54. pantā.

(*1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).”;"

6)

regulas 3.i pantu groza šādi:

a)

panta 3.b punktu aizstāj šādu:

“3.b   Attiecībā uz XXI pielikuma B daļā uzskaitītajām precēm 1. un 2. punktā noteiktos aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 8. janvārim, kas noslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

Šis noteikums neattiecas uz XXI pielikuma B daļā uzskaitītajām precēm ar KN kodu 2905 11, kurām piemēro 3.ba punktu.”

;

b)

pantā iekļauj šādu punktu:

“3.ba   Attiecībā uz XXI pielikuma B daļā uzskaitītajām precēm ar KN kodu 2905 11. un 2. punktā noteiktos aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 18. jūnijam, kas noslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.”

;

7)

regulas 3.k pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Attiecībā uz XXIII pielikuma A daļā uzskaitītajām precēm 1. un 2. punktā noteiktos aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2022. gada 10. jūlijam, kas noslēgti pirms 2022. gada 9. aprīļa, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.”

;

b)

panta 3.a punktu aizstāj ar šādu:

“3.a   Attiecībā uz XXIII pielikuma A daļā uzskaitītajām precēm ar KN kodiem 2701, 2702, 2703 un 2704 1. un 2. punktā noteiktos aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 8. janvārim, kas noslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.”

;

c)

pantā iekļauj šādu punktu:

“3.b   Attiecībā uz XXIII pielikuma B daļā uzskaitītajām precēm 1. un 2. punktā minētos aizliegumus nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 16. janvārim, kas noslēgti pirms 2022. gada 17. decembra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.”

;

d)

pantā iekļauj šādu punktu:

“5.a   Dalībvalstu kompetentās iestādes var saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, atļaut pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt preces ar KN kodiem 8417 20, 8419 81 80 un 8438 10 10, vai sniegt saistītu tehnisko vai finansiālo palīdzību, ja tās ir konstatējušas, ka šādas preces vai saistītas tehniskās vai finansiālās palīdzības sniegšana ir nepieciešama fizisku personu personiskai lietošanai mājsaimniecībā.”

;

e)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Kad kompetentās iestādes pieņem lēmumu par 5. un 5.a punktā minēto atļauju pieprasījumiem, tās nepiešķir eksporta atļauju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai izmantošanai Krievijā, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka precēm varētu būt militārs galalietojums.”

;

8)

regulas 3.m pantu groza šādi:

a)

panta 7. punktam pievieno šādas daļas:

“No 2023. gada 5. februāra naftas produktus ar KN kodu 2710, kuri iegūti no jēlnaftas, kas importēta uz tās atkāpes pamata, kuru Bulgārijas kompetentā iestāde piešķīrusi saskaņā ar 5. punktu, ir aizliegts nodot vai transportēt uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, vai pārdot šādus naftas produktus pircējiem citās dalībvalstīs vai trešās valstīs.

Atkāpjoties no šā punkta otrajā daļā noteiktā aizlieguma, Bulgārijas kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut tādu XXXI pielikumā uzskaitīto noteiktu naftas produktu pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu uz Ukrainu, kas iegūti no jēlnaftas, kura importēta saskaņā ar 5. punktu, pēc tam, kad tās konstatējušas, ka:

a)

produkti ir paredzēti izmantošanai vienīgi Ukrainā;

b)

šāda pārdošana, piegāde, nodošana vai eksports nav paredzēts, lai apietu otrajā daļā noteiktos aizliegumus.

Atkāpjoties no šā punkta otrajā daļā noteiktā aizlieguma, Bulgārijas kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut tādu XXXII pielikumā uzskaitīto konkrētu naftas produktu pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu uz jebkuru trešo valsti, kas iegūti no jēlnaftas, kura importēta saskaņā ar 5. punktu, ievērojot minētajā pielikumā minētās eksporta apjoma kvotas, pēc tam, kad tās konstatējušas, ka:

a)

produktus nevar uzglabāt Bulgārijā vidisko un drošības risku dēļ;

b)

šāda pārdošana, piegāde, nodošana vai eksports nav paredzēts, lai apietu otrajā daļā noteiktos aizliegumus.

Bulgārija informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par katru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu, divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas.”;

b)

panta 8. punktam pievieno šādas daļas:

“Atkāpjoties no trešajā daļā minētajiem aizliegumiem, Ungārijas un Slovākijas kompetentās iestādes no 2023. gada 5. februāra ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut tādu XXXI pielikumā uzskaitīto noteiktu naftas produktu pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu uz Ukrainu, kas iegūti no jēlnaftas, kura importēta saskaņā ar 3. punkta d) apakšpunktu, pēc tam, kad tās konstatējušas, ka:

a)

produkti ir paredzēti izmantošanai vienīgi Ukrainā;

b)

šāda pārdošana, piegāde, nodošana vai eksports nav paredzēts, lai apietu trešajā daļā noteiktos aizliegumus.

Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par katru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu, divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas.”;

c)

pantam pievieno šādus punktus:

“11.   Fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras divu nedēļu laikā informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tās ir rezidenti, atrodas, ir iedibinātas vai reģistrētas, par visiem darījumiem, kas saistīti ar apakšpozīcijā KN 2709 00 10 minēto dabasgāzes kondensātu, kuri iegūti no sašķidrinātas dabasgāzes ražotnēm un kuru izcelsme ir Krievija vai kuri eksportēti no Krievijas, iegādi, importu vai nodošanu Savienībā. Ziņojumā iekļauj informāciju par apjomiem.

Attiecīgā dalībvalsts sniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai informāciju, kas saņemta saskaņā ar iepriekšējo daļu.

12.   Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 11. punktu, Komisija ne vēlāk kā 2023. gada 18. jūlijā pārskata to pasākumu darbību, kas attiecas uz apakšpozīcijā KN 2709 00 10 minētajiem dabasgāzes kondensātiem, kuri iegūti no sašķidrinātas dabasgāzes ražotnēm un kuru izcelsme ir Krievija vai kuri eksportēti no Krievijas.”

;

9)

regulas 3.n pantā pievieno šādus punktus:

“12.   Fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras divu nedēļu laikā informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tās ir rezidenti, atrodas, ir iedibinātas vai reģistrētas, par visiem darījumiem, kas saistīti ar apakšpozīcijā KN 2709 00 10 minēto dabasgāzes kondensātu, kuri iegūti no sašķidrinātas dabasgāzes ražotnēm un kuru izcelsme ir Krievija vai kuri eksportēti no Krievijas, iegādi vai nodošanu trešās valstīs. Ziņojumā iekļauj informāciju par apjomiem.

Attiecīgā dalībvalsts sniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai informāciju, kas saņemta saskaņā ar iepriekšējo daļu.

13.   Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 12. punktu, Komisija ne vēlāk kā 2023. gada 18. jūlijā pārskata to pasākumu darbību, kas attiecas uz apakšpozīcijā KN 2709 00 10 minētajiem dabasgāzes kondensātiem, kuri iegūti no sašķidrinātas dabasgāzes ražotnēm un kuru izcelsme ir Krievija vai kuri eksportēti no Krievijas.”

;

10)

regulas 5. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   No 2022. gada 12. aprīļa tirdzniecības vietās, kas reģistrētas vai atzītas Savienībā, ir aizliegts kotēt visu tādu juridisko personu, vienību vai struktūru pārvedamus vērtspapīrus un sniegt ar tiem saistītus pakalpojumus, kuras ir iedibinātas Krievijā un kurām vairāk nekā 50 % daļu ir publiskā īpašumā, un no 2023. gada 29. janvāra – pieņemt tos tirgošanai.”

;

11)

regulas 5.aa pantu groza šādi:

a)

pantā iekļauj šādus punktus:

“1.b   No 2023. gada 16. janvāra ir aizliegts ieņemt amatus šādu vienību pārvaldības struktūrās:

a)

juridiska persona, vienība vai struktūra, kura ir iedibināta Krievijā, kura ir publiskā kontrolē vai kurai vairāk nekā 50 % daļu ir publiskā īpašumā, vai kurā Krievijai, tās valdībai vai Centrālajai bankai ir tiesības piedalīties peļņas sadalē, vai ar kuru Krievijai, tās valdībai vai Centrālajai bankai ir citas būtiskas ekonomiskas attiecības;

b)

juridiska persona, vienība vai struktūra, kura iedibināta Krievijā un kurai vairāk nekā 50 % īpašuma daļu tieši vai netieši ir šā punkta a) apakšpunktā minētas vienības īpašumā; vai

c)

juridiska persona, vienība vai struktūra, kura iedibināta Krievijā un kura darbojas kādas šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētas vienības vārdā vai pēc tās rīkojuma.

Šo aizliegumu nepiemēro 1. punktā minētajām juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, uz kurām attiecas 1.a punkts.

1.c   Atkāpjoties no 1.b punkta, kompetentās iestādes var atļaut ieņemt amatu 1.b punktā minētās juridiskās personas, vienības vai struktūras pārvaldības struktūrā pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka juridiskā persona, vienība vai struktūra ir:

a)

kopuzņēmums vai līdzīgs juridisks veidojums, kurā iesaistīta 1.b punktā minēta juridiskā persona, vienība vai struktūra un kuru noslēgusi juridiskā persona, vienība vai struktūra, kas reģistrēts vai izveidots saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 2022. gada 17. decembra; vai

b)

1.b punktā minētā juridiskā persona, vienība vai struktūra, kas Krievijā bija iedibināta pirms 2022. gada 17. decembra un kas pieder juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kura ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, vai kuru pilnībā vai kopīgi kontrolē šāda juridiska persona, vienība vai struktūra.

1.d   Atkāpjoties no 1.b punkta, kompetentās iestādes var atļaut ieņemt amatu 1.b punktā minētās juridiskās personas, vienības vai struktūras pārvaldības struktūrā pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka šāda amata ieņemšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu kritiski svarīgu energoapgādi.

1.e   Atkāpjoties no 1.b punkta, kompetentās iestādes var atļaut ieņemt amatu 1.b punktā minētās juridiskās personas, vienības vai struktūras pārvaldības struktūrā pēc tam, kad tās ir konstatējušas, ka juridiskā persona, vienība vai struktūra ir iesaistīta trešās valsts izcelsmes naftas tranzītā caur Krieviju un ka šāda amata ieņemšana ir paredzēta tādu darbību veikšanai, , kas nav aizliegtas ar 3.m un 3.n pantu.”

;

b)

pantā iekļauj šādus punktus:

“2.d   Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro tādu līgumu izpildei līdz 2023. gada 18. martam, kas noslēgti ar XIX pielikuma C daļā minētu juridisku personu, vienību vai struktūru pirms 2022. gada 17. decembra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

2.e   Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro tādu maksājumu saņemšanai no XIX pielikuma C daļā minētajām juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, kuri tām jāveic saskaņā ar līgumiem, kas īstenoti pirms 2023. gada 18. marta.”

;

c)

panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

darījumiem, tostarp pārdošanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai līdz 2023. gada 30. jūnijam likvidētu kopuzņēmumu vai līdzīgu juridisku veidojumu, kuri noslēgti pirms 2022. gada 16. marta un kuros iesaistīta 1. punktā minēta juridiskā persona, vienība vai struktūra;”;

d)

pantā iekļauj šādu punktu:

“3.a   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut darījumus, kas ir absolūti nepieciešami, lai līdz 2023. gada 30. jūnijam atsavinātu 1. punktā minētās vienības vai to meitasuzņēmumus Savienībā un tās izņemtu no Savienībā iedibinātas juridiskas personas, vienības vai struktūras.”

;

e)

pantā pievieno šādu punktu:

“5.   Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, ko tā piešķir saskaņā ar 1.c, 1.d, 1.e un 3.a punktu, divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas.”

;

12)

regulas 5.g panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“aa)

ne vēlāk kā 2023. gada 27. maijā iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā kredītiestādes atrodas, vai Komisijai sarakstu ar noguldījumiem, kas pārsniedz 100 000 EUR un ko tur juridiska persona, vienība vai struktūra, kura iedibināta ārpus Savienības un kurai vairāk nekā 50 % īpašuma daļu tieši vai netieši ir Krievijas valstspiederīgo vai fizisko personu, kas uzturas Krievijā, īpašumā. Minētās kredītiestādes ik pēc 12 mēnešiem sniedz atjauninātu informāciju par šādu noguldījumu summām.”;

13)

regulas 5.n pantu aizstāj ar šādu:

“5.n pants

1.   Ir aizliegts tieši vai netieši sniegt grāmatvedības, revīzijas, tai skaitā tiesību aktos noteiktās revīzijas, uzskaites pakalpojumus vai konsultācijas nodokļu jomā, vai konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā vai sabiedrisko attiecību pakalpojumus:

a)

Krievijas valdībai; vai

b)

juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijā.

2.   Ir aizliegts tieši vai netieši sniegt arhitektūras un inženiertehniskos pakalpojumus, juridisko konsultāciju pakalpojumus un IT konsultāciju pakalpojumus:

a)

Krievijas valdībai; vai

b)

juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijā.

2.a   Ir aizliegts sniegt tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptaujas pakalpojumus, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumus, kā arī reklāmas pakalpojumus:

a)

Krievijas valdībai; vai

b)

juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijā.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai līdz 2022. gada 5. jūlijam izbeigtu ar šo pantu nesaderīgus līgumus, kuri noslēgti pirms 2022. gada 4. jūnija, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

4.   Šā panta 2. punktu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai līdz 2023. gada 8. janvārim izbeigtu ar šo pantu nesaderīgus līgumus, kuri noslēgti pirms 2022. gada 7. oktobra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

4.a   Šā panta 2.a punktu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai līdz 2023. gada 16. janvārim izbeigtu ar šo pantu nesaderīgus līgumus, kuri noslēgti pirms 2022. gada 17. decembra, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei.

5.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai īstenotu tiesības uz aizstāvību tiesvedībā un tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

6.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai kādā dalībvalstī nodrošinātu piekļuvi tiesas, administratīvām vai šķīrējtiesas procedūrām, vai lai atzītu vai izpildītu kādu spriedumu vai šķīrējtiesas nolēmumu, kas pasludināts kādā dalībvalstī, ar noteikumu, ka šādu pakalpojumu sniegšana atbilst šīs regulas un Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 mērķiem

7.   Šā panta 1., 2. un 2.a punktu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas paredzēti vienīgi tādu Krievijā iedibinātu juridisko personu, vienību vai struktūru lietošanai, kuras pieder juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices vai VIII pielikumā minētas partnervalsts tiesību aktiem, vai kuras atsevišķi vai kopīgi kontrolē šāda juridiska persona, vienība vai struktūra.

8.   Šā panta 2. un 2.a punktu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kuri ir nepieciešami ārkārtas situācijās sabiedrības veselības jomā, steidzamai tāda notikuma novēršanai vai tā ietekmes mazināšanai, kas var nopietni un ievērojami ietekmēt cilvēku veselību un drošību vai vidi, vai reaģēšanai uz dabas katastrofām.

9.   Šā panta 2. punktu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kuri nepieciešami programmatūras atjauninājumiem izmantošanai nemilitārām vajadzībām un nemilitāriem galalietotājiem, ko atļauj 2. panta 3. punkta d) apakšpunkts un 2.a panta 3. punkta d) apakšpunkts attiecībā uz precēm, kuras uzskaitītas VII pielikumā.

10.   Atkāpjoties no 1., 2. un 2.a punkta, kompetentās iestādes ar nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut tajos minētos pakalpojumus pēc tam, kad tās konstatējušas, ka tas ir nepieciešams:

a)

humanitāriem mērķiem, piemēram, lai sniegtu palīdzību vai atvieglotu tās sniegšanu, tostarp, lai piegādātu medicīnas preces, pārtiku vai nodrošinātu humanitāro darbinieku un saistītas palīdzības piegādi, vai evakuācijai;

b)

pilsoniskās sabiedrības darbībām, kas Krievijā tieši veicina demokrātiju, cilvēktiesības vai tiesiskumu;

c)

Savienības un dalībvalstu vai partnervalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbībai Krievijā, tostarp delegāciju, vēstniecību un misiju, vai starptautisko organizāciju darbībai Krievijā, kurām piešķirta imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

d)

lai nodrošinātu kritiski svarīgu energoapgādi Savienībā un titāna, alumīnija, vara, niķeļa, pallādija un dzelzsrūdas iegādei, importam vai transportēšanai uz Savienību;

e)

lai nodrošinātu to infrastruktūru, datortehnikas un programmatūras nepārtrauktu darbību, kas ir kritiski svarīgas cilvēku veselībai un drošībai vai vides drošībai;

f)

civilo kodolspēju izveidošanai, izmantošanai, uzturēšanai, degvielas piegādei un atkārtotai apstrādei un civilo kodolspēju drošībai, un projektēšanas, būvniecības darbu un nodošanas ekspluatācijā turpināšanai, kas nepieciešami civilo kodolobjektu pabeigšanai, prekursoru materiālu piegādei medicīniskam lietojumam paredzētu radioizotopu ražošanai un līdzīgiem medicīniskiem lietojumiem vai kritiski svarīgām tehnoloģijām, kuras paredzētas vides radiācijas monitoringam, kā arī sadarbībai civilās kodolenerģijas jomā, īpaši pētniecības un izstrādes jomā; vai

g)

elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, ko veic Savienības telekomunikāciju operatori un kas vajadzīgi elektronisko sakaru pakalpojumu darbībai, uzturēšanai un drošībai, tostarp kiberdrošībai, Krievijā, Ukrainā, Savienībā, starp Krieviju un Savienību un starp Ukrainu un Savienību, kā arī datu centru pakalpojumiem Savienībā.

11.   Attiecīgā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 10. punktu.”;

14)

regulā iekļauj šādus pantus:

“12.b pants

1.   Atkāpjoties no 2., 2.a, 3., 3.b, 3.c, 3.f, 3.h un 3.k panta, kompetentās iestādes var atļaut II, VII, X, XI, XVI, XVIII, XX un XXIII pielikumā, kā arī Regulas (ES) 2021/821 I pielikumā uzskaitīto preču un tehnoloģiju pārdošanu, piegādi vai nodošanu līdz 2023. gada 30. septembrim, ja šāda pārdošana, piegāde vai nodošana ir absolūti nepieciešama, lai atteiktos no uzņēmējdarbības Krievijā vai izbeigtu uzņēmējdarbību Krievijā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

preces un tehnoloģijas pieder kādas dalībvalsts valstspiederīgajam vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, vai Krievijā iedibinātām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras pieder juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, vai kuras pilnībā vai kopīgi kontrolē šāda juridiska persona, vienība vai struktūra; un

b)

kompetentajām iestādēm, kuras lemj par atļauju pieprasījumiem, nav pamatota iemesla uzskatīt, ka minētās preces varētu būt paredzētas militāram galalietotājam vai tām varētu būt militārs galalietojums Krievijā; un

c)

attiecīgās preces un tehnoloģijas fiziski atradās Krievijā, pirms attiecībā uz šīm precēm un tehnoloģijām stājās spēkā attiecīgie aizliegumi, kas noteikti 2., 2.a, 3., 3.b, 3.c, 3.f, 3.h vai 3.k pantā.

2.   Atkāpjoties no 3.g un 3.i panta, kompetentās iestādes var atļaut XVII un XXI pielikumā uzskaitīto preču importu vai nodošanu līdz 2023. gada 30. septembrim, ja šāds imports vai nodošana ir absolūti nepieciešami, lai atteiktos no uzņēmējdarbības Krievijā vai izbeigtu uzņēmējdarbību Krievijā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

preces pieder kādas dalībvalsts valstspiederīgajam vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, vai Krievijā iedibinātām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras pieder juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, vai kuras pilnībā vai kopīgi kontrolē šāda juridiska persona, vienība vai struktūra; un

b)

attiecīgās preces fiziski atradās Krievijā, pirms attiecībā uz šīm precēm stājās spēkā attiecīgie aizliegumi, kas noteikti 3.g un 3.i pantā.

3.   Attiecīgā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc atļaujas piešķiršanas informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 1. un 2. punktu.

4.   Visas 1. punktā minētās atļaujas attiecībā uz VII pielikumā, kā arī Regulas (ES) 2021/821 I pielikumā uzskaitītajām precēm un tehnoloģijām izsniedz, izmantojot elektroniskos līdzekļus un, kad vien iespējams, uz veidlapām, kurās ir vismaz visi elementi un tādā secībā, kā paredzēts IX pielikumā noteiktajā C paraugā.

12.c pants

1.   Kompetentās iestādes apmainās ar informāciju ar pārējām dalībvalstīm un Komisiju par atļaujām, kas saskaņā ar 12.b panta 1. punktu piešķirtas attiecībā uz VII pielikumā, kā arī Regulas (ES) 2021/821 I pielikumā uzskaitītajām precēm un tehnoloģijām. Informācijas apmaiņu veic, izmantojot elektronisko sistēmu, kas nodrošināta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/821 23. panta 6. punktu.

2.   Informāciju, kas saņemta, piemērojot šo pantu, izmanto vienīgi tam nolūkam, kādam tā pieprasīta, tostarp 2.d panta 4. punktā minētajai apmaiņai.

3.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina konfidenciālās informācijas, kas iegūta, piemērojot šo pantu, aizsardzību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

4.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka klasificētā informācija, kas sniegta vai ar ko apmainās saskaņā ar šo pantu, netiek ierindota zemākā kategorijā vai deklasificēta bez informācijas sniedzēja iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.”;

15)

regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

16)

regulas VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

17)

regulas IX pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

18)

regulas XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu;

19)

regulas XV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu.

Šā panta 19) punktu piemēro attiecībā uz vienu vai vairākām vienībām, kas minētas šīs regulas V pielikumā, sākot no 2023. gada 1. februāra un ar noteikumu, ka Padome, izskatījusi attiecīgās lietas, tā izlemj ar īstenošanas aktu;

20)

regulas XVII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu;

21)

regulas XIX pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VII pielikumu;

22)

regulas XXIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumu;

23)

regulas XXV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IX pielikumu;

24)

pievieno XXX pielikumu saskaņā ar šīs regulas X pielikumu;

25)

pievieno XXXI pielikumu saskaņā ar šīs regulas XI pielikumu;

26)

pievieno XXXII pielikumu saskaņā ar šīs regulas XII pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 16. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  OV L 322 I, 16.12.2022.

(2)  Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 833/2014 IV pielikumu aizstāj ar šādu:

“IV PIELIKUMS

Regulas 2. panta 7. punktā, 2.a panta 7. punktā un 2.b panta 1. punktā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru saraksts

JSC Sirius

OJSC Stankoinstrument

OAO JSC Chemcomposite

JSC Kalashnikov

JSC Tula Arms Plant

NPK Technologii Maschinostrojenija

OAO Wysokototschnye Kompleksi

OAO Almaz Antey

OAO NPO Bazalt

Admiralty Shipyard JSC (kuģubūvētava)

Aleksandrov Scientific Research Technological Institute NITI

Argut OOO

Aizsardzības ministrijas komunikācijas centrs

Federālais pētniecības centrs Boreskov Institute of Catalysis

Krievijas prezidenta administrācijas Federālais valsts budžeta uzņēmums

Krievijas prezidenta administrācijas Federālā valsts budžeta uzņēmuma vienība Special Flight Unit Rossiya

Federālais valsts unitārais uzņēmums Dukhov Automatics Research Institute (VNIIA)

Ārvalstu izlūkošanas dienests (SVR)

Nizhniy Novgorod apgabala kriminālistikas centrs Iekšlietu ministrijas galvenajā direktorātā

Starptautiskais kvantu optikas un kvantu tehnoloģiju centrs (the Russian Quantum Center)

Irkut Corporation

Irkut Research and Production Corporation Public Joint Stock Company

Joint Stock Company Scientific Research Institute of Computing Machinery

JSC Central Research Institute of Machine Building (JSC TsNIIMash)

JSC Kazan Helicopter Plant Repair Service

JSC Shipyard Zaliv (Zaliv kuģubūvētava)

JSC Rocket and Space Centre – Progress

Kamensk-Uralsky Metallurgical Works J.S. Co.

Kazan Helicopter Plant PJSC

Komsomolsk-na-Amur Aviation Production Organization (KNAAPO)

Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija

Maskavas Fizikas un tehnoloģiju institūts

NPO High Precision Systems JSC

NPO Splav JSC

OPK Oboronprom

PJSC Beriev Aircraft Company

PJSC Irkut Corporation

PJSC Kazan Helicopters

POLYUS Research Institute of M.F. Stelmakh Joint Stock Company

Promtech-Dubna, JSC

Public Joint Stock Company United Aircraft Corporation

Radiotehnisko un informācijas sistēmu (RTI) uzņēmums

Rapart Services LLC; Rosoboronexport OJSC (ROE)

Rostec (Krievijas tehnoloģiju valsts korporācija)

RostekhAzimuth

Russian Aircraft Corporation MiG

Russian Helicopters JSC

SP KVANT (Sovmestnoe Predpriyatie Kvantovye Tekhnologii)

Sukhoi Aviation JSC

Sukhoi Civil Aircraft

Tactical Missiles Corporation JSC

Tupolev JSC

UEC–Saturn

United Aircraft Corporation

JSC AeroKompozit

United Engine Corporation

UEC-Aviadvigatel JSC

United Instrument Manufacturing Corporation

United Shipbuilding Corporation

JSC PO Sevmash

Krasnoye Sormovo Shipyard (kuģubūvētava)

Severnaya Shipyard

Shipyard Yantar (kuģubūvētava)

UralVagonZavod

Baikal Electronics

Center for Technological Competencies in Radiophtonics (radioftonikas tehnoloģisko kompetenču centrs)

Central Research and Development Institute Tsiklon (Centrālais pētniecības un attīstības institūts Tsiklon)

Crocus Nano Electronics

Dalzavod Ship-Repair Center (kuģu remonta centrs)

Elara

Electronic Computing and Information Systems (Elektroniskās datošanas un informācijas sistēmas)

ELPROM

Engineering Center Ltd.

Forss Technology Ltd.

Integral SPB

JSC Element

JSC Pella-Mash

JSC Shipyard Vympel (kuģubūvētava)

Kranark LLC

Lev Anatolyevich Yershov (Ershov)

LLC Center

MCST Lebedev

Miass Machine-Building Factory (mašīnbūves rūpnīca)

Microelectronic Research and Development Center Novosibirsk (mikroelektronikas pētniecības un attīstības centrs)

MPI VOLNA

N.A. Dollezhal Order of Lenin Research and Design Institute of Power Engineering (enerģētikas izpētes un projektēšanas institūts)

Nerpa Shipyard (kuģubūvētava)

NM-Tekh

Novorossiysk Shipyard JSC (kuģubūvētava)

NPO Electronic Systems (elektroniskās sistēmas)

NPP Istok

NTC Metrotek

OAO GosNIIkhimanalit

OAO Svetlovskoye Predpriyatiye Era

OJSC TSRY

OOO Elkomtekh (Elkomtex)

OOO Planar

OOO Sertal

Photon Pro LLC

PJSC Zvezda

Amur Shipbuilding Factory PJSC (Amūras kuģubūves rūpnīca)

AO Center of Shipbuilding and Ship Repairing JSC (kuģubūves un kuģu remonta centrs)

AO Kronshtadt

Avant Space LLC

Ražošanas asociācija Strela

Radioavtomatika

Research Center Module (pētniecības centrs)

Robin Trade Limited

R.Ye.Alekseyev Central Design Bureau for Hydrofoil Ships (kuģu ar zemūdens spārniem projektēšanas birojs)

Rubin Sever Design Bureau

Krievijas kosmosa sistēmas

Rybinsk Shipyard Engineering (kuģubūves inženierija)

Scientific Research Institute of Applied Chemistry (Lietišķās ķīmijas zinātniskās pētniecības institūts)

Scientific-Research Institute of Electronics (Zinātniskās pētniecības institūts elektronikas jomā)

Scientific Research Institute of Hypersonic Systems (Hiperskaņas sistēmu zinātniskās pētniecības institūts)

Zinātniskās pētniecības institūts NII Submikron

Sergey IONOV

Serniya Engineering

Severnaya Verf Shipbuilding Factory

Kuģu apkopes centrs Zvezdochka

Valsts valdības gaisa kuģu sistēmu zinātniskās testēšanas telpa (GkNIPAS)

Valsts mašīnbūves projektēšanas birojs Raduga Bereznya

Valsts zinātniskais centrs AO GNTs RF—FEI A.I. Leypunskiy Physico-Energy Institute

State Scientific Research Institute of Machine Building Bakhirev (GosNIImash) (Valsts zinātniski pētnieciskais institūts mašīnbūves jomā)

Tomsk Microwave and Photonic Integrated Circuits and Modules Collective Design Center (Tomskas mikroviļņu un fotonikas integrālo shēmu un moduļu kolektīvo dizainparaugu centrs)

UAB Pella-Fjord

Apvienotā kuģubūves korporācija JSC35th Shipyard

Apvienotā kuģubūves korporācija JSCAstrakhan Shipyard

Apvienotā kuģubūves korporācija JSCAysberg Central Design Bureau

Apvienotā kuģubūves korporācija JSCBaltic Shipbuilding Factory

Apvienotā kuģubūves korporācija JSCKrasnoye Sormovo Plant OJSC

Apvienotā kuģubūves korporācija JSC SCZvyozdochka”“

Apvienotā kuģubūves korporācija “Pribaltic Shipbuilding Factory Yantar

Apvienotā kuģubūves korporācija “Scientific Research Design Technological Bureau Onega

Apvienotā kuģubūves korporācija “Sredne-Nevsky Shipyard

Ural Scientific Research Institute for Composite Materials (Urālu Zinātniskās pētniecības institūts kompozītmateriālu jomā)

Urals Project Design Bureau Detal (Urālu projektu izstrādes birojs Detal)

Vega Pilot Plant (izmēģinājuma ražotne)

Vertikal LLC

Vladislav Vladimirovich Fedorenko

VTK Ltd

Yaroslavl Shipbuilding Factory (Jaroslavļas kuģubūves rūpnīca)

ZAO Elmiks-VS

ZAO Sparta

ZAO Svyaz Inzhiniring

46th TSNII Central Scientific Research Institute (46. Centrālais zinātniskās pētniecības institūts TSNII)

Alagir Resistor Factory

All-Russian Research Institute of Optical and Physical Measurements (Viskrievijas pētniecības institūts optisko un fizisko mērījumu jomā)

All-Russian Scientific-Research Institute Etalon JSC (Viskrievijas zinātniskās pētniecības institūts Etalon)

Almaz JSC

Arzam Scientific Production Enterprise Temp Avia

Automated Procurement System for State Defense Orders, LLC (Automatizētā iepirkuma sistēma valsts aizsardzības jomā)

Dolgoprudniy Design Bureau of Automatics (DDBA JSC)

Electronic Computing Technology Scientific-Research Center JSC (Elektroniskās datošanas tehnoloģijas zinātniskās pētniecības institūts)

Electrosignal JSC

Energiya JSC

Engineering Center Moselectronproekt (Inženierijas centrs Moselectronproekt)

Etalon Scientific and Production Association (Zinātniskā un ražošanas asociācija Etalon)

Evgeny Krayushin

Foreign Trade Association Mashpriborintorg (Ārējās tirdzniecības asociācija Mashpriborintorg)

Ineko LLC

Informakustika JSC

Institute of High Energy Physics (Augstas enerģijas fizikas institūts)

Institute of Theoretical and Experimental Physics (Teorētiskās un eksperimentālās fizikas institūts)

Inteltech PJSC

ISE SO RAN Institute of High-Current Electronics (Augststrāvas elektronikas institūts ISE SO RAN)

Kaluga Scientific-Research Institute of Telemechanical Devices JSC (Kalugas telemehānisko ierīču zinātniskās pētniecības institūts)

Kulon Scientific-Research Institute JSC (Zinātniskās pētniecības institūts Kulon)

Lutch Design Office JSC

Meteor Plant JSC

Moscow Communications Research Institute JSC (Maskavas Komunikācijas pētniecības institūts)

Moscow Order of the Red Banner of Labor Research Radio Engineering Institute JSC

NPO Elektromechaniki JSC

Omsk Production Union Irtysh JSC

Omsk Scientific-Research Institute of Instrument Engineering JSC (Omskas Zinātniskās pētniecības institūts instrumentu inženierijas jomā)

Optron, JSC

Pella Shipyard OJSC (kuģubūvētava OJSC Pella)

Polyot Chelyabinsk Radio Plant JSC (Čeļabinskas radio rūpnīca Polyot)

Pskov Distance Communications Equipment Plant (Pleskavas attālinātās saziņas ierīču rūpnīca)

Radiozavod JSC

Razryad JSC

Research Production Association Mars (Pētniecības ražošanas asociācija Mars)

Ryazan Radio-Plant (Rjazaņas radio rūpnīca)

Scientific Production Center Vigstar JSC (Zinātniskās ražošanas centrs Vigstar)

Scientific Production Enterprise “Radiosviaz”

Scientific Research Institute Ferrite-Domen (Zinātniskās pētniecības institūts Ferrite-Domen)

Scientific Research Institute of Communication Management Systems (Komunikāciju vadības sistēmu zinātniskās pētniecības institūts)

Scientific-Production Association and Scientific-Research Institute of Radio-Components (Zinātniskās ražošanas asociācija un zinātniskās pētniecības institūts radiokomponentu jomā)

Scientific-Production EnterpriseKant

Scientific-Production EnterpriseSvyaz

Scientific-Production Enterprise Almaz JSC (Zinātniskās ražošanas uzņēmums Almaz)

Scientific-Production Enterprise Salyut JSC (Zinātniskās ražošanas uzņēmums Salyut)

Scientific Production Enterprise Volna (Zinātniskās ražošanas uzņēmums Volna)

Scientific-Production Enterprise Vostok JSC (Zinātniskās ražošanas uzņēmums Vostok)

Scientific-Research InstituteArgon” (Zinātniskās pētniecības institūts “Argon”)

Scientific-Research Institute and Factory Platan (Zinātniskās pētniecības institūts un rūpnīca Platan)

Scientific-Research Institute of Automated Systems and Communications Complexes Neptune JSC (Automatizēto sistēmu un komunikācijas kompleksu Zinātniskās pētniecības institūts Neptune)

Special Design and Technical Bureau for Relay Technology (Īpašā dizaina un tehniskais birojs releju jomā)

Special Design Bureau Salute JSC (Īpašā dizaina birojs Salute)

Tactical Missile Company, Joint Stock CompanySalute” (Taktisko raķešu uzņēmums “Salute”)

Tactical Missile Company, Joint Stock Company “State Machine Building Design Bureau “VympelBy Name I.I.Toropov” (I.I.Toropov vārdā nosauktais taktisko raķešu uzņēmums “Valsts mašīnbūves projektēšanas birojs Vympel”)

Tactical Missile Company, Joint Stock CompanyURALELEMENT” (Taktisko raķešu uzņēmums “URALELEMENT”)

Tactical Missile Company, Joint Stock CompanyPlant Dagdiesel” (Taktisko raķešu uzņēmums “Plant Dagdiesel”)

Tactical Missile Company, Joint Stock CompanyScientific Research Institute of Marine Heat Engineering” (Taktisko raķešu uzņēmums “Zinātniskās pētniecības institūts jūras karstuma inženierijas jomā”)

Tactical Missile Company, Joint Stock Company PA Strela (Taktisko raķešu uzņēmums PA Strela)

Tactical Missile Company, Joint Stock Company Plant Kulakov (Taktisko raķešu uzņēmums Plant Kulakov)

Tactical Missile Company, Joint Stock Company Ravenstvo (Taktisko raķešu uzņēmums Ravenstvo)

Tactical Missile Company, Joint Stock Company Ravenstvo-service (Taktisko raķešu uzņēmums Ravenstvo-service)

Tactical Missile Company, Joint Stock Company Saratov Radio Instrument Plant (Taktisko raķešu uzņēmums “Saratovas radio instrumentu rūpnīca”)

Tactical Missile Company, Joint Stock Company Severny Press (Taktisko raķešu uzņēmums Severny Press)

Tactical Missile Company, Joint-Stock CompanyResearch Center for Automated Design” (Taktisko raķešu uzņēmums “Pētniecības centrs automatizētās izstrādes jomā”)

Tactical Missile Company, KB Mashinostroeniya (Taktisko raķešu uzņēmums KB Mashinostroeniya)

Tactical Missile Company, NPO Electromechanics (Taktisko raķešu uzņēmums NPO Electromechanics)

Tactical Missile Company, NPO Lightning (Taktisko raķešu uzņēmums NPO Lightning)

Tactical Missile Company, Petrovsky Electromechanical PlantMolot” (Taktisko raķešu uzņēmums Petrovsky Electromechanical Plant “Molot”)

Tactical Missile Company, PJSC MBDBISKRA” (Taktisko raķešu uzņēmums PJSC MBDB“ISKRA”)

Tactical Missile Company, PJSC ANPP Temp Avia (Taktisko raķešu uzņēmums PJSC ANPP Temp Avia)

Tactical Missile Company, Raduga Design Bureau (Taktisko raķešu uzņēmums Raduga Design Bureau)

Tactical Missile Corporation, “Central Design Bureau of Automation” (Taktisko raķešu uzņēmums “Central Design Bureau of Automation”)

Tactical Missile Corporation, 711 Aircraft Repair Plant (Taktisko raķešu uzņēmums “711. Gaisa kuģu remonta rūpnīca”)

Tactical Missile Corporation, AO GNPP “Region” (Taktisko raķešu uzņēmums AO GNPP“Region”)

Tactical Missile Corporation, AO TMKB “Soyuz” (Taktisko raķešu uzņēmums AO TMKB“Soyuz”)

Tactical Missile Corporation, Azov Optical and Mechanical Plant (Taktisko raķešu uzņēmums “Azovas Optiskā un mehāniskā rūpnīca”)

Tactical Missile Corporation, Concern “MPO – Gidropribor” (Taktisko raķešu uzņēmums, koncerns “MPO – Gidropribor”)

Tactical Missile Corporation, Joint Stock Company “KRASNY GIDROPRESS” (Taktisko raķešu uzņēmums “KRASNY GIDROPRESS”)

Tactical Missile Corporation, Joint Stock Company Avangard (Taktisko raķešu uzņēmums Avangard)

Tactical Missile Corporation, Joint Stock Company Concern Granit-Electron (Taktisko raķešu uzņēmums Granit-Electron)

Tactical Missile Corporation, Joint Stock Company Elektrotyaga (Taktisko raķešu uzņēmums Elektrotyaga)

Tactical Missile Corporation, Joint Stock Company GosNIIMash (Taktisko raķešu uzņēmums GosNIIMash)

Tactical Missile Corporation, RKB Globus (Taktisko raķešu uzņēmums RKB Globus)

Tactical Missile Corporation, Smolensk Aviation Plant (Taktisko raķešu uzņēmums “Smoļenskas Aviācijas rūpnīca”)

Tactical Missile Corporation, TRV Engineering (Taktisko raķešu uzņēmums TRV Engineering)

Tactical Missile Corporation, Ural Design Bureau “Detal” (Taktisko raķešu uzņēmums “Urālu projektu izstrādes birojs Detal”)

Tactical Missile Corporation, Zvezda-Strela Limited Liability Company (Taktisko raķešu uzņēmums SIA Zvezda-Strela)

Tambov Plant (TZ) “October”

United Shipbuilding Corporation “Production Association Northern Machine Building Enterprise” (Apvienotā kuģubūves korporācija “Production Association Northern Machine Building Enterprise”)

Apvienotā kuģubūves korporācija “5th Shipyard”

Federālais Divējāda lietojuma tehnoloģiju centrs (FTsDT) “Soyuz”;

Turajevas mašīnbūves projektēšanas birojs “Soyuz”;

Žukovskijas Centrālais aerohidrodinamikas institūts (TsAGI)

Rosatomflot

Lyulki Experimental-Design Bureau (projektēšanas birojs Lyulki Experimental)

Lyulki Science and Technology Center (Zinātnes un tehnoloģiju centrs Lyulki)

AO Aviaagregat

Central Aerohydrodynamic Institute (TsAGI) (Centrālais aerohidrodinamikas institūts)

Closed Joint Stock Company Turborus (Turborus)

Federal Autonomous Institution Central Institute of Engine-Building N.A. P.I. Baranov; Central Institute of Aviation Motors (CIAM)

Federal State Budgetary Institution National Research Center Institute N.A. N.E. Zhukovsky (Zhukovsky National Research Institute)

Federal State Unitary Enterprise “State Scientific-Research Institute for Aviation Systems” (GosNIIAS)

Joint Stock Company 123 Aviation Repair Plant (123 ARZ)

Joint Stock Company 218 Aviation Repair Plant (218 ARZ)

Joint Stock Company 360 Aviation Repair Plant (360 ARZ)

Joint Stock Company 514 Aviation Repair Plant (514 ARZ)

Joint Stock Company 766 UPTK

Joint Stock Company Aramil Aviation Repair Plant (AARZ)

Joint Stock Company Aviaremont (Aviaremont)

Joint Stock Company Flight Research Institute N.A. M.M. Gromov (FRI Gromov)

Joint Stock Company Metallist Samara (Metallist Samara)

Joint Stock Company Moscow Machine-Building Enterprise named after V. V. Chernyshev (MMP V.V. Chernyshev)

JSC NII Steel

Joint Stock Company Remdizel

Joint Stock Company Special Industrial and Technical Base Zvezdochka (SPTB Zvezdochka)

Joint Stock Company STAR

Joint Stock Company Votkinsk Machine Building Plant

Joint Stock Company Yaroslav Radio Factory

Joint Stock Company Zlatoustovsky Machine Building Plant (JSC Zlatmash)

Limited Liability Company Center for Specialized Production OSK Propulsion (OSK Propulsion)

Lytkarino Machine-Building Plant

Maskavas Aviācijas institūts

Moscow Institute of Thermal Technology

Omsk Motor-Manufacturing Design Bureau

Open Joint Stock Company 170 Flight Support Equipment Repair Plant (170 RZ SOP)

Open Joint Stock Company 20 Aviation Repair Plant (20 ARZ)

Open Joint Stock Company 275 Aviation Repair Plant (275 ARZ)

Open Joint Stock Company 308 Aviation Repair Plant (308 ARZ)

Open Joint Stock Company 32 Repair Plant of Flight Support Equipment (32 RZ SOP)

Open Joint Stock Company 322 Aviation Repair Plant (322 ARZ)

Open Joint Stock Company 325 Aviation Repair Plant (325 ARZ)

Open Joint Stock Company 680 Aircraft Repair Plant (680 ARZ)

Open Joint Stock Company 720 Special Flight Support Equipment Repair Plant (720 RZ SOP)

Open Joint Stock Company Volgograd Radio-Technical Equipment Plant (VZ RTO)

Public Joint Stock Company Agregat (PJSC Agregat)

Salute Gas Turbine Research and Production Center

Scientific-Production Association Vint of Zvezdochka Shipyard (SPU Vint)

Scientific Research Institute of Applied Acoustics (NIIPA)

Siberian Scientific-Research Institute of Aviation N.A. S.A. Chaplygin (SibNIA)

Software Research Institute

Subsidiary Sevastopol Naval Plant of Zvezdochka Shipyard (Sevastopol Naval Plant)

Tula Arms Plant

Russian Institute of Radio Navigation and Time

Federal Technical Regulation and Metrology Agency (Rosstandart)

Federal State Budgetary Institution of Science P.I. K.A. Valiev RAS of the Ministry of Science and Higher Education of Russia (FTIAN)

Federal State Unitary Enterprise All-Russian Research Institute of Physical, Technical and Radio Engineering Measurements (VNIIFTRI)

Institute of Physics Named After P.N. Lebedev of the Russian Academy of Sciences (LPI)

The Institute of Solid-State Physics of the Russian Academy of Sciences (ISSP)

Rzhanov Institute of Semiconductor Physics, Siberian Branch of Russian Academy of Sciences (IPP SB RAS)

UEC-Perm Engines, JSC

Ural Works of Civil Aviation, JSC

Central Design Bureau for Marine Engineering “Rubin”, JSC

“Aeropribor-Voskhod”, JSC

Aerospace Equipment Corporation, JSC

Central Research Institute of Automation and Hydraulics (CNIIAG), JSC

Aerospace Systems Design Bureau, JSC

Afanasyev Technomac, JSC

Ak Bars Shipbuilding Corporation, CJSC

AGAT, Gavrilov-Yaminskiy Machine-Building Plant, JSC

Almaz Central Marine Design Bureau, JSC

Joint Stock Company Eleron

AO Rubin

Branch of AO Company Sukhoi Yuri Gagarin Komsomolsk-on-Amur Aircraft Plant

Branch of PAO II – Aviastar

Branch of RSK MiG Nizhny Novgorod Aircraft-Construction Plant Sokol

Chkalov Novosibirsk Aviation Plant

Joint Stock Company All-Russian Scientific-Research Institute Gradient

Joint Stock Company Almatyevsk Radiopribor Plant (JSC AZRP)

Joint Stock Company Experimental-Design Bureau Elektroavtomatika in the name of P.A. Efimov

Joint Stock Company Industrial Controls Design Bureau

Joint Stock Company Kazan Instrument-Engineering and Design Bureau

Joint Stok Company Microtechnology

Phasotron Scientific-Research Institute of Radio-Engineering

Joint Stock Company Radiopribor

Joint Stock Company Ramensk Instrument-Engineering Bureau

Joint Stock Company Research and Production Center SAPSAN

Joint Stock Company Rychag

Joint Stock Company Scientific Production Enterprise Izmeritel

Joint Stock Company Scientific-Production Union for Radioelectronics named after V.I. Shimko

Joint Stock Company Taganrog Communications Scientific-Research Institute

Joint Stock Company Urals Instrument-Engineering Plant

Joint Stock Company Vzlet Engineering Testing Support

Joint Stock Company Zhiguli Radio Plant

Joint Stock Company Bryansk Electromechanical Plant

Public Joint Stock Company Moscow Institute of Electro-Mechanics and Automation

Public Joint Stock Company Stavropol Radio Plant Signal

Public Joint Stock Company Techpribor

Joint Stock Company Ramensky Instrument-Engineering Plant

V.V.Tarasov Avia Avtomatika

Design Bureau of Chemical Machine Building KBKhM

Far Eastern Shipbuilding and Ship Repair Center

Ilyushin Aviation Complex Branch: Myasishcheva Experimental Mechanical Engineering Plant

Institute of Marine Technology Problems Far East Branch Russian Academy of Sciences

Irkutsk Aviation Plant

Joint Stock Company Aerocomposit Ulyanovsk Plant

Joint Stock Company Experimental Design Bureau named after A.S. Yakovlev

Joint Stock Company Federal Research and Production Center Altai

Joint Stock Company “Head Special Design Bureau Prozhektor"

Joint Stock Company Ilyushin Aviation Complex

Joint Stock Company Lazurit Central Design Bureau

Joint Stock Company Research and Development Enterprise Protek

Joint Stock Company SPMDB Malachite

Joint Stock Company Votkinsky Zavod

Kalyazinsky Machine Building Factory – Branch of RSK MiG

Main Directorate of Deep-Sea Research of the Ministry of Defense of the Russian Federation

NPP Start

OAO Radiofizika

P.A. Voronin Lukhovitsk Aviation Plant, branch of RSK MiG

Public Joint Stock Company Bryansk Special Design Bureau

Public Joint Stock Company Voronezh Joint Stock Aircraft Company

Radio Technical Institute named after A. L. Mints

Russian Federal Nuclear Center – All-Russian Research Institute of Experimental Physics

Shvabe JSC

Special Technological Center LLC

St. Petersburg Marine Bureau of Machine Building Malakhit

St. Petersburg Naval Design Bureau Almaz

St. Petersburg Shipbuilding Institution Krylov 45

Strategic Control Posts Corporation

V.A. Trapeznikov Institute of Control Sciences of Russian Academy of Sciences

Vladimir Design Bureau for Radio Communications OJSC

Voentelecom JSC

A.A.Kharkevich Institute for Information Transmission Problems (IITP), Russian Academy of Sciences (RAS)

Ak Bars Holding

Special Research Bureau for Automation of Marine Researches Far East Branch Russian Academy of Sciences

Systems of Biological Synthesis LLC

Borisfen, JSC

Barnaul cartridge plant, JSC

Concern Avrora Scientific and Production Association, JSC

Bryansk Automobile Plant, JSC

Burevestnik Central Research Institute, JSC

Research Institute of Space Instrumentation, JSC

Arsenal Machine-building plant, OJSC

Central Design Bureau of Automatics, JSC

Zelenodolsk Design Bureau, JSC

Zavod Elecon, JSC

VMP “Avitec”, JSC

JSC V. Tikhomirov Scientific Research Institute of Instrument Design

Tulatochmash, JSC

PJSC “I.S. Brook” INEUM

SPE “Krasnoznamenets”, JSC

SPA Pribor named after S.S. Golembiovsky, SC

SPA “Impuls”, JSC

RusBITech

ROTOR 43

Rostov optical and mechanical plant, PJSC

RATEP, JSC

PLAZ

OKB “Technika”

Ocean Chips

Nudelman Precision Engineering Design Bureau

Angstrem JSC

NPCAP

Novosibirsk Plant of Artificial Fibre

Novosibirsk Cartridge Plant, JSC (alias: SIBFIRE), Новосибирский Патронный Завод

Novator DB

NIMI named after V.V. BAHIREV, JSC

NII Stali JSC

Nevskoe Design Bureau, JSC

Neva Electronica JSC

ENICS

The JSC Makeyev Design Bureau

KURGANPRIBOR, JSC”.


II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 833/2014 VII pielikumu aizstāj ar šādu:

“VII PIELIKUMS

Regulas 2.a panta 1. punktā un 2.b panta 1. punktā minēto preču un tehnoloģiju saraksts

A daļa

Šajā pielikumā piemēro vispārīgas piezīmes, akronīmus un abreviatūras (saīsinājumus), un definīcijas, kas lietotas Regulas (ES) 2021/821 I pielikumā, izņemot “I daļa. Vispārīgas piezīmes, akronīmi un saīsinājumi, un definīcijas. Vispārīgas piezīmes par I pielikumu. 2. punkts”.

Šajā pielikumā piemēro definētos terminus, kas lietoti Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā (KMPS) (2020/C 85/01).

Neskarot šīs regulas 12. pantu, kontrolei nepakļautiem priekšmetiem, kas satur vienu vai vairākus šajā pielikumā uzskaitītos komponentus, nepiemēro šīs regulas 2.a un 2.b pantā paredzēto kontroli.

Neskarot šīs regulas 12. pantu, kontrolei nepakļautiem priekšmetiem, kas satur vienu vai vairākus šajā pielikumā uzskaitītos komponentus, nepiemēro šīs regulas 2.a un 2.b pantā paredzēto kontroli.

I kategorija – Elektronika

X.A.I.001

Elektroniskas ierīces un komponenti:

a.

“mikroprocesoru mikroshēmas”, “mikrodatoru mikroshēmas” un mikrokontrolleru mikroshēmas, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

darbības ātrums ir 5 gigaflopi vai lielāks un aritmētiskās loģikas elementa ieejas signāla koda platums ir 32 biti vai lielāks;

2.

takts frekvence ir lielāka par 25 MHz; vai

3.

vairāk nekā viena datu kopne vai komandkopne vai secīgu datu pārraides ports, kas nodrošina tiešu ārēju savienojumu starp paralēlām “mikroprocesoru mikroshēmām” ar datu pārraides ātrumu 2,5 MB/s;

b.

šādas datu uzglabāšanas integrālshēmas:

1.

elektriski pārprogrammējamās lasāmatmiņas (EEPROM) ar uzglabāšanas spēju, kas

a.

zibatmiņas tipa iekārtu gadījumā pārsniedz 16 Mbit vienā paketē; vai

b.

visu citu EEPROM tipa iekārtu gadījumā pārsniedz kādu no turpmāk minētajiem raksturlielumiem:

1.

1 Mbit vienā paketē; vai

2.

256 kbit vienā paketē un maksimālais piekļuves laiks, kas ir mazāks par 80 ns;

2.

statiskās brīvpiekļuves atmiņas (SRAM) ar uzglabāšanas spēju, kas pārsniedz:

a.

1 Mbit vienā paketē; vai

b.

256 kbit vienā paketē un maksimālais piekļuves laiks, kas ir mazāks par 25 ns;

c.

analogciparu pārveidotāji, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

izšķiršanas spēja ir 8 biti vai lielāka, bet mazāka par 12 bitiem, ar izvades ātrumu lielāku par 200 megaparaugiem sekundē (MSPS);

2.

izšķiršanas spēja ir 12 biti, ar izvades ātrumu lielāku par 105 megaparaugiem sekundē (MSPS);

3.

izšķiršanas spēja ir lielāka par 12 bitiem, bet nepārsniedz 14 bitus, ar izvades ātrumu lielāku par 10 megaparaugiem sekundē (MSPS); vai

4.

izšķiršanas spēja ir lielāka par 14 bitiem, ar izvades ātrumu lielāku par 2,5 megaparaugiem sekundē (MSPS);

d.

uz vietas programmējamas loģiskas iekārtas, kuru maksimālais vienvirziena ciparu ievades/izvades skaits ir no 200 līdz 700;

e.

ātrā Furjē pārveidojuma (FFT) procesori, kuru nominālais operācijas izpildes laiks 1 024 punktu kompleksam FFT ir mazāks par 1 ms;

f.

pēc pasūtījuma izgatavotas integrālshēmas, kuru izpildāmās funkcijas nav zināmas vai arī par kurām ražotājam nav zināms, kādās iekārtās šīs shēmas lietos, ja tām ir kāda no šīm īpašībām:

1.

vairāk nekā 144 termināļu; vai

2.

raksturīgais pamatelementa signāla nodošanas kavējuma laiks mazāks par 0,4 ns;

g.

šādas skrejviļņu “elektroniskas vakuumierīces” ar pulsējošu vai nepārtrauktu vilni:

1.

savietotas rezonatorierīces vai to atvasinājumi;

2.

ierīces, kuras balstītas uz spirālveida liektā viļņvada vai serpentīnveida viļņvada shēmām vai to atvasinājumiem un kurām piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.

“momentānais joslas platums” ir vienāds ar pusi oktāvas vai lielāks par to, bet vidējās jaudas (kW izteiksmē) reizinājums ar frekvenci (GHz izteiksmē) ir lielāks par 0,2; vai

b.

“momentānais joslas platums” ir mazāks par pusi oktāvas, bet vidējās jaudas (kW izteiksmē) reizinājums ar frekvenci (GHz izteiksmē) ir lielāks par 0,4;

h.

elastīgi viļņvadi, kas paredzēti lietošanai frekvencē, kas pārsniedz 40 GHz;

i.

virsmas akustisku viļņu un virsmas virskārtas akustisku viļņu ierīces, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

nesējfrekvence ir lielāka par 1 GHz; vai

2.

nesējfrekvence nav lielāka par 1 GHz; un

a.

“frekvences blakuspīķu atdalīšana” (pavājinājums) pārsniedz 55 dB;

b.

maksimālā aiztures laika un joslas platuma reizinājums (laiks μs izteiksmē, bet joslas platums MHz izteiksmē) ir lielāks par 100; vai

c.

dispersā aizture ilgāka par 10 μs;

Tehniska piezīme. X.A.I.001.i pozīcijā “frekvences blakuspīķu atdalīšana” (pavājinājums) ir maksimālais atdalīšanas rādītājs, kas norādīts tehnisko datu sarakstā;

j.

šādi “galvaniskie elementi”:

1.

“primārie galvaniskie elementi”, kam enerģijas blīvums 293 K (20 °C) temperatūrā nepārsniedz 550 Wh/kg;

2.

“sekundārie galvaniskie elementi”, kam enerģijas blīvums 293 K (20 °C) temperatūrā nepārsniedz 350 Wh/kg.

Piezīme. X.A.I.001.j. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz baterijām, tostarp baterijām ar vienu galvanisko elementu.

Tehniskas piezīmes.

1.

X.A.I.001.j. pozīcijas vajadzībām enerģijas blīvumu (Wh/kg) aprēķina, nominālo spriegumu reizinot ar nominālo kapacitāti ampērstundās (Ah) un dalot ar masu kilogramos. Ja nominālā kapacitāte nav norādīta, enerģijas blīvumu aprēķina, nominālo spriegumu kāpinot kvadrātā un reizinot ar izlādes ilgumu stundās, dalot ar izlādes slodzi omos un ar masu kilogramos.

2.

X.A.I.001.j. pozīcijā “galvaniskais elements” ir elektroķīmiska ierīce, kam ir pozitīvs un negatīvs elektrods un elektrolīts un kas ir elektroenerģijas avots. Tas ir baterijas pamatsastāvdaļa.

3.

X.A.I.001.j.1. pozīcijā “primārais galvaniskais elements” ir “galvaniskais elements”, ko nav paredzēts uzlādēt no cita avota.

4.

X.A.I.001.j.2. pozīcijā “sekundārais galvaniskais elements” ir “galvaniskais elements”, ko paredzēts uzlādēt no ārēja elektrības avota;

k.

“supravadoši” elektromagnēti vai solenoīdi, kas speciāli konstruēti, lai pilnībā uzlādētos vai izlādētos laikā mazākā par vienu minūti, un kam ir visi šie raksturlielumi:

Piezīme. X.A.I.001.k. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz “supravadošiem” elektromagnētiem un solenoīdiem, kas speciāli konstruēti lietošanai medicīnā magnētiskas rezonanses caurskates (MRI) iekārtās.

1.

izlādes laikā saražotā maksimālā enerģija, dalīta ar izlādes ilgumu, ir lielāka par 500 kJ minūtē;

2.

strāvas vadītāju vijumu iekšējais diametrs ir lielāks par 250 mm; un

3.

nominālā magnētiskā indukcija ir lielāka par 8 T vai “kopējais strāvas blīvums” vijumos ir lielāks par 300 A/mm2;

l.

elektromagnētiskās enerģijas akumulēšanai paredzētās shēmas vai sistēmas, kurām ir komponenti, kas ražoti no “supravadošiem” materiāliem, kuras ir speciāli konstruētas ekspluatācijai temperatūrā, kas zemāka par vismaz vienas to “supravadošas” sastāvdaļas “kritisko temperatūru”, un kurām piemīt visas šīs īpašības:

1.

darbojas ar rezonanses frekvencēm, kas pārsniedz 1 MHz;

2.

uzkrātās enerģijas blīvums ir 1 MJ/m3 vai vairāk; un

3.

izlādes laiks ir mazāks par 1 ms;

m.

ar ūdeņradi/ūdeņraža izotopiem pildīti tiratroni, kuri izgatavoti no metālkeramikas un kuru nominālā maksimālā strāva ir vismaz 500 A;

n.

neizmanto;

o.

“kosmosā lietojami” saules enerģijas elementi, elementu, to savienojumu un stikla apvalku (CIC) bloki, saules enerģijas paneļi, kā arī fotoelementu virknes, uz ko neattiecas 3A001.e.4. pozīcija (1).

X.A.I.002

Vispārēja lietojuma “elektroniski mezgli”, moduļi un iekārtas:

a.

elektroniskas testēšanas iekārtas, kas nav minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

b.

digitālās datu magnētiskas ierakstīšanas ierīces, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

maksimālais ciparu saskarnes caurlaides ātrums ir lielāks par 60 Mbit/s, un tiek izmantota helikoidālas skenēšanas metode;

2.

maksimālais ciparu saskarnes caurlaides ātrums ir lielāks par 120 Mbit/s, un tiek izmantota fiksētas galviņas metodi; vai

3.

“lietojamas kosmosā”;

c.

iekārtas ar maksimālo digitālās saskarnes caurlaides ātrumu virs 60 Mbiti/s, kuras izgatavotas, lai digitālos videomagnetofonus pārviedotu par digitālajām datu ierakstīšanas ierīcēm;

d.

nemodulāri analogi osciloskopi ar joslas platumu 1 GHz vai lielāku;

e.

modulāras analogas osciloskopu sistēmas, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

centrālais procesors ar joslas platumu 1 GHz vai lielāku; vai

2.

spraudņi ar individuālo joslas platumu 4 GHz vai lielāku;

f.

analogi izlases osciloskopi atkārtotu parādību analīzei ar faktisko joslas platumu lielāku par 4 GHz;

g.

digitālie osciloskopi un pārejas procesu ierakstīšanas ierīces, kurās izmanto analogciparu konversijas metodi un kuri pārejas procesus reģistrē, secīgi izraugoties ievades datus ar secīgiem intervāliem, kas mazāki par 1 ns (vairāk par 1 gigaparaugu sekundē (GSPS)), digitalizējot līdz 8 bitiem vai lielāku izšķirtspēju un uzglabājot 256 paraugus vai vairāk.

Piezīme.X.A.I.002. pozīcijā paredzētā kontrole attiecas uz šādiem komponentiem, kas speciāli izstrādāti analogiem osciloskopiem:

1.

bloki ar spraudkontaktu;

2.

ārējie pastiprinātāji;

3.

priekšpastiprinātāji;

4.

paraugu ņemšanas ierīces;

5.

katodstaru lampas.

X.A.I.003

Specifiskas apstrādes ierīces, izņemot tās, kas minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821:

a.

frekvenču pārveidotāji un to speciāli konstruēti komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

b.

masspektometri, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

c.

visas impulsa tipa rentgenstaru iekārtas un no tām izstrādāti komponenti, tostarp Marksa ģeneratori, lieljaudas impulsu formēšanas tīkli, augstsprieguma kondensatori un trigeri;

d.

impulsu pastiprinātāji, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

e.

elektroniskas ierīces laikiztures ģenerēšanai vai laika intervāla mērījumiem:

1.

digitālie laikiztures ģeneratori ar ne vairāk kā 50 ns izšķirtspēju vismaz 1 μs ilgos laika intervālos; vai

2.

daudzkanālu (t. i., ar 3 vai vairāk kanāliem) vai modulāri laika intervālu mērītāji un hronometrāžas ierīces ar ne vairāk kā 50 ns izšķirtspēju vismaz 1 μs ilgos laika intervālos;

f.

hromatogrāfijas un spektrometrijas analītiskie instrumenti

X.B.I.001

Iekārtas elektronisko komponentu vai materiālu ražošanai un speciāli konstruēti komponenti un piederumi:

a.

iekārtas, kas speciāli izstrādātas elektronu lampu, optisko elementu un speciāli tiem izstrādātu komponentu ražošanai, uz kurām attiecas 3A001. (2) vai X.A.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole;

b.

iekārtas, kas speciāli konstruētas pusvadītāju ierīču, integrālshēmu un “elektronisko mezglu ražošanai”, un sistēmas, kurās ir iestrādātas šādas iekārtas vai kurām piemīt to īpašības:

Piezīme. X.B.I.001.b. pozīcijā paredzētā kontrole attiecas arī uz iekārtām, ko izmanto vai kas pārveidotas tā, lai tās varētu izmantot citu ierīču, piemēram, attēlveidošanas ierīču, elektrooptisku ierīču, akustisko viļņu ierīču, ražošanā.

1.

Iekārtas to materiālu pārstrādei, kas nepieciešami X.B.I.001.b pozīcijā minēto ierīču un komponentu ražošanai:

Piezīme. X.B.I.001. pozīcijā paredzēto kontroli neattiecina uz krāšņu kvarca caurulēm, krāšņu oderējumu, lāpstiņām, pusvadītāju plāksnīšu turētājiem (izņemot speciāli konstruētus būra tipa turētājus), iztvaicētājus, kasetes un tīģeļus, kas “speciāli konstruēti” apstrādes iekārtām, uz kurām attiecas X.B.I.001.b.1. pozīcijā paredzētā kontrole.

a.

iekārtas polikristāliskā silīcija un tādu materiālu ražošanai, uz kuriem attiecas 3C001. pozīcijā paredzētā kontrole (3);

b.

iekārtas, kas speciāli izstrādātas tādu III/V un II/VI pusvadītāju materiālu attīrīšanai vai apstrādei, uz kuriem attiecas 3C001., 3C002., 3C003., 3C004. vai 3C005. pozīcijā (4) paredzētā kontrole, izņemot kristālu audzēšanas ierīces, par kurām sk. X.B.I.001.b.1.c pozīciju;

c.

kristālu audzēšanas ierīces (ar stiepšanas metodi) un krāsnis:

Piezīme. X.B.I.001.b.1.c. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz difūzijas un oksidācijas krāsnīm.

1.

Atkvēlināšanas vai rekristalizācijas iekārtas, izņemot konstantas temperatūras krāsnis, kurās izmanto intensīvu enerģijas pārnesi un kurās ir iespējams pusvadītāju plāksnes apstrādāt ar ātrumu virs 0,005 m2 minūtē;

2.

“ierakstītas programmas vadītas” rūpnieciskās kristālu audzēšanas iekārtas (ar stiepšanas paņēmienu), kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.

papildināmas, nenomainot tīģeli;

b.

spēj darboties spiedienā virs 2,5 x 105 Pa; vai

c.

spēj izvilkt kristālus, kuru diametrs pārsniedz 100 mm;

d.

“ierakstītas programmas vadītas” kristālu epitaksiālās audzēšanas iekārtas, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

spēj izveidot viendabīga biezuma silīcija slāni, proti, 200 mm vai lielākā atstatumā biezuma atšķirība ir mazāka par ± 2,5 %;

2.

spēj izveidot viendabīga biezuma jebkāda materiāla (izņemot silīciju) slāni, proti, biezuma atšķirība uz plāksnes nav lielāka par ± 3,5 %; vai

3.

nodrošina atsevišķu plākšņu rotāciju apstrādes laikā;

e.

molekulārā kūļa epitaksiālās audzēšanas iekārtas;

f.

magnētiskā lauka ierosinātas “uzputināšanas” iekārtas ar speciāli konstruētām integrālām ielaides slūžām, kas spēj pārvietot plāksnes izolētā vakuuma vidē;

g.

iekārtas, kas speciāli konstruētas jonu implantācijai, jonpastiprinātai difūzijai vai fotopastiprinātai difūzijai un kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

zīmējuma uznešanas spēja;

2.

starojuma enerģija (paātrināšanas spriegums) ir lielāka par 200 keV;

3.

optimizācija darbam pie starojuma enerģijas (paātrinošā sprieguma), kas mazāka par 10 keV; vai

4.

skābekļa augstas enerģijas implantācija sakarsētā “substrātā”;

h.

“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas selektīvai noārdīšanai (kodināšanai), izmantojot anizotropiskas sausās metodes (piemēram, plazmu):

1.

“partiju apstrādei paredzētas iekārtas”, kurām piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.

beigu punkta detektēšana, izņemot optiskās emisijas spektroskopijas tipus; vai

b.

reaktora darbības (kodināšanas) spiediens ir 26,66 Pa vai mazāks;

2.

“atsevišķu pusvadītāju apstrādei paredzētas iekārtas”, kurām piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.

beigu punkta detektēšana, izņemot optiskās emisijas spektroskopijas tipus;

b.

reaktora darbības (kodināšanas) spiediens ir 26,66 Pa vai mazāks; vai

c.

pusvadītāju plāksnītes tiek pārvietotas, izmantojot “kasetnes–kasetnes” sistēmu vai ielaides slūžas;

Piezīmes.

1.

“Partiju tipa” mašīnas ir mašīnas, kas nav speciāli konstruētas atsevišķu pusvadītāju plāksnīšu izgatavošanai. Šādas mašīnas var apstrādāt divas vai vairākas plāksnītes vienlaicīgi pie kopējiem procesa parametriem (piem., RF jaudas, temperatūras, kodināšanas gāzes veida, plūsmas ātruma).

2.

“Atsevišķu plāksnīšu tipa” mašīnas ir mašīnas, kas ir speciāli konstruētas atsevišķu pusvadītāju plāksnīšu izgatavošanai. Šīs mašīnas var izmantot automātiskas pusvadītāju plāksnīšu pārvietošanas metodes, lai apstrādes iekārtā ievietotu pa vienai plāksnītei. Definīcija ietver aprīkojumu, kas var padot un apstrādāt vairākas plāksnītes, bet kur kodināšanas parametrus, piemēram, RF jaudu vai beigu punktu, var neatkarīgi iestatīt katrai atsevišķai plāksnītei.

i.

ķīmiskās tvaiku nogulsnēšanas (CVD) iekārtas, piemēram, plazmas stimulētas CVD (PECVD) vai fotostimulētas CVD iekārtas pusvadītāju ierīču ražošanai, kurām piemīt kāda no šīm funkcijām oksīdu, nitrīdu, metālu vai polisilīcija uzklāšanai:

1.

ķīmiskās tvaiku nogulsnēšanas iekārtas, kas darbojas zem 105 Pa; vai

2.

PECVD iekārtas, kuras vai nu darbojas spiedienā zem 60 Pa, vai kurās pusvadītāju plāksnītes tiek pārvietotas, izmantojot “kasetnes–kasetnes” vai ielaides slūžu sistēmu;

Piezīme. X.B.I.001.b.1.i. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz zema spiediena “ķīmiskās tvaika nogulsnēšanas” (LPCVD) sistēmām vai reaktīvām “uzputināšanas” iekārtām.

j.

elektronstaru sistēmas, kas speciāli konstruētas vai modificētas masku izgatavošanai vai pusvadītāju ierīču apstrādei un kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

elektrostatiskā stara noliece;

2.

formēts stara profils, kas nav Gausa stara profils;

3.

konversijas ātrums no digitālā signāla uz analogo signālu pārsniedz 3 MHz;

4.

ciparanalogā pārveidošana, kuras precizitāte pārsniedz 12 bitus; vai

5.

“mērķa – stara” pozīcijas atgriezeniskās saites kontroles precizitāte 1 μm vai lielāka;

Piezīme. X.B.I.001.b.1.j. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz elektronstaru nogulsnēšanas sistēmām vai vispārlietojamiem skenējošiem elektronu mikroskopiem.

k.

pusvadītāju plāksnīšu virsmas apstrādes iekārtas:

1.

speciāli konstruētas iekārtas par 100 μm plānāku pusvadītāju plāksnīšu apakšpuses apstrādei un pēcākai atdalīšanai; vai

2.

speciāli izstrādātas iekārtas, kas paredzētas, lai panāktu, ka apstrādātas pusvadītāju plāksnītes aktīvās virsmas nelīdzenums nepārsniedz 2 μm (novirzes vērtība 2 sigmas) ar kopējo indikatoru rādījumu (TIR);

Piezīme. X.B.I.001.b.1.k. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz vienpusējas lepēšanas un pulēšanas iekārtām pusvadītāju plākšņu virsmas apdarei.

l.

starpsavienojumu iekārtas, kurās ietilpst kopējas viennodalījuma vai daudznodalījumu vakuumkameras, kas speciāli konstruētas tā, lai visas iekārtas, uz kurām attiecas X.B.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole, varētu integrēt pilnā sistēmā;

m.

“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas, kurās izmanto “lāzerus”“monolītu integrālshēmu” remontam vai apgriešanai un kurām piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

pozicionēšanas precizitāte ir mazāka par ± 1 μm; vai

2.

stara diametrs (griezuma platums) ir mazāks par 3 μm.

Tehniska piezīme. X.B.I.001.b.1. pozīcijā “uzputināšana” ir virsmas pārklāšanas process, kura gaitā pozitīvi lādētu jonu kustība elektriskajā laukā paātrinās virzienā uz mērķvirsmu (pārklājamo materiālu). Jonu triecienu kinētiskā enerģija ir pietiekama, lai atbrīvotu atomus uz mērķvirsmas un ar tiem pārklātu substrātu. (Piezīme. Bieži vien procesā izmanto triodes, magnetronus vai radiofrekvences, lai palielinātu pārklājuma adhēziju un pārklāšanas ātrumu.)

2.

Maskas, masku substrāti, masku izgatavošanas iekārtas un attēlpārneses iekārtas, ko izmanto X.B.I.001. pozīcijā minēto ierīču un komponentu ražošanā:

Piezīme. Jēdziens “maskas” attiecas uz maskām, ko izmanto elektronstaru litogrāfijā, rentgenstaru litogrāfijā un ultravioleto staru litogrāfijā, kā arī parastajā ultravioleto staru un redzamo staru fotolitogrāfijā.

a.

gatavas maskas, fotošabloni (retikuli) un to modeļi, izņemot:

1.

gatavas maskas vai fotošabloni (retikuli) tādu integrālshēmu ražošanai, uz kurām neattiecas 3A001. pozīcijā (5) paredzētā kontrole; vai

2.

maskas vai fotošabloni (retikuli), kam piemīt abas šīs īpašības:

a.

to zīmējuma pamatā ir vismaz 2,5 μm platas līnijas; un

b.

zīmējums nesatur nekādas īpašas iezīmes, kas ļautu mainīt paredzēto lietojumu, izmantojot ražošanas iekārtas vai “programmatūru”;

b.

masku substrāti:

1.

substrāti (piem., stikls, kvarcs, safīrs) ar cietu pārklājumu (piem., hroms, silīcijs, molibdēns), kas domāti tādu masku izgatavošanai, kuru izmēri pārsniedz 125 mm x 125 mm; vai

2.

substrāti, kas speciāli konstruēti rentgenstaru maskām;

c.

iekārtas, izņemot vispārlietojamus datorus, kas speciāli konstruētas pusvadītāju ierīču vai integrālshēmu datorizētai projektēšanai (CAD);

d.

iekārtas vai mašīnas masku vai fotošablonu (retikulu) izgatavošanai:

1.

fotooptiskās ikkadra uzņemšanas kameras (steperi), kas spēj producēt blokus, kuri ir lielāki par 100 mm x 100 mm, vai kas spēj attēla (t. i., fokusa) plaknē eksponēt bloku, kas ir lielāks par 6 mm x 6 mm, vai kas uz “substrāta” uzklātajā fotorezistā spēj producēt līnijas, kuru platums ir mazāks par 2,5 μm;

2.

masku vai fotošablonu (retikulu) ražošanas iekārtas, kurās izmanto jonu vai “lāzera” staru litogrāfiju, kas spēj radīt līnijas, kas nav platākas par 2,5 μm; vai

3.

iekārtas vai turētāji masku vai fotošablonu (retikulu) izmainīšanai vai plēvīšu (pelikulu) uzklāšanai defektu novēršanas nolūkā;

Piezīme. X.B.I.001.b.2.d.1. un b.2.d.2. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz masku ražošanas iekārtām, kurās izmanto fotooptiskas metodes un kuras vai nu bija komerciāli pieejamas pirms 1980. gada 1. janvāra, vai kuru veiktspēja nav labāka kā šādām iekārtām.

e.

“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas masku, fotošablonu (retikulu) vai plēvīšu (pelikulu) pārbaudei, ja:

1.

izšķirtspēja ir 0,25 μm vai lielāka; un

2.

precizitāte ir 0,75 μm vai lielāka vienas vai divu koordinātu attālumā, kas ir 63,5 mm vai vairāk;

Piezīme. X.B.I.001.b.2.e. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz vispārlietojamiem skenējošiem elektronu mikroskopiem, izņemot gadījumus, kad tie ir speciāli izstrādāti un instrumentalizēti zīmējuma automātiskai pārbaudei.

f.

līdzināšanas un ekspozīcijas iekārtas, ko izmanto pusvadītāju plākšņu ražošanā, izmantojot fotooptiskas vai rentgenstaru metodes, piemēram, litogrāfijas iekārtas, tostarp gan projicējošās attēlpārneses iekārtas, gan steperus (projicēšana tieši uz plāksnītes) vai skenerus, kas spēj veikt kādu no šīm funkcijām:

Piezīme. X.B.I.001.b.2.f. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz fotooptiskajām kontakta un bezkontakta masku līdzināšanas un ekspozīcijas iekārtām vai attēlu kontaktpārneses iekārtām.

1.

tādu zīmējumu izgatavošana, kuru izmērs ir mazāks par 2,5 μm;

2.

līdzināšana ar precizitāti, kas lielāka par ± 0,25 μm (3 sigmas);

3.

mašīnas–mašīnas pārklājums nav labāks par ± 0,3 μm; vai

4.

gaismas avota viļņu garums mazāks par 400 nm;

g.

elektronstaru, jonu staru vai rentgenstaru attēlpārneses iekārtas, kas spēj radīt zīmējumus, kuri mazāki par 2,5 μm;

Piezīme. Par fokusēta, noliekta stara sistēmām (tiešā ieraksta sistēmām) sk. X.B.I.001.b.1.j. pozīciju.

h.

iekārtas, kurās izmanto tiešā ieraksta “lāzerus” tādu zīmējumu iegūšanai uz pusvadītāju plāksnēm, kuru izmērs ir mazāks par 2,5 μm.

3.

Integrālshēmu montāžas iekārtas:

a.

“ierakstītas programmas vadītas” kristālu montāžas iekārtas, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

speciāli konstruētas “hibrīdajām integrālshēmām”;

2.

pozicionētas atstatumā X–Y, kas pārsniedz 37,5 × 37,5 mm; un

3.

novietojuma precizitāte X–Y plaknē ir lielāka par ±10 μm;

b.

“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas, ar kurām vienas operācijas laikā veido vairākus savienojumus (piemēram, “sijas” tipa savienojumu veidotājiekārtas, kristālu nesējiekārtas, lentes iekārtas);

c.

pusautomātiskie vai automātiskie termohermetizētāji (hot cap seals), kuros hermetizējošo stiklu lokāli uzkarsē līdz augstākai temperatūrai nekā mikroshēmas korpuss; šīs ierīces ir speciāli konstruētas keramiskiem mikroshēmu korpusiem, uz kuriem attiecas 3A001. pozīcija (6), un to ražīgums ir viens vai vairāki korpusi minūtē.

Piezīme. X.B.I.001.b.3. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz vispārlietojamām punktmetināšanas (metināšanas ar pretestību) iekārtām.

4.

Tīrtelpu filtri, kas spēj nodrošināt tādu gaisa vidi, kurā 0,02832 m3 gaisa tilpumā ir ne vairāk kā 10 daļiņas, kuru izmērs ir 0,3 μm vai mazāk, un šādiem filtriem nepieciešamie materiāli.

Tehniska piezīme. X.B.I.001. pozīcijā “ierakstītas programmas vadīts” nozīmē vadīšanu, kurā izmanto instrukcijas, kas atrodas elektroniskā krātuvē un ko procesors var izpildīt, lai vadītu iepriekš noteiktu funkciju izpildi.. Iekārta var būt “ierakstītas programmas vadīta” neatkarīgi no tā, vai elektroniskā atmiņa ir iekšēja vai ārēja.

X.B.I.002

Elektronisku komponentu un materiālu un to īpaši konstruētu komponentu un piederumu inspicēšanas vai testēšanas iekārtas:

a.

iekārtas, kas speciāli konstruētas elektronu lampu, to optisko elementu un speciāli konstruētu to komponentu inspicēšanai vai testēšanai un uz ko tāpēc attiecas 3A001. (7) vai X.A.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole;

b.

zemāk norādītās pusvadītāju ierīču, integrālshēmu un elektronisku bloku inspicēšanai vai testēšanai speciāli konstruētas iekārtas, kā arī sistēmas, kurās šādas iekārtas iebūvētas vai kurām piemīt šādu iekārtu īpašības:

Piezīme. X.B.I.002.b. pozīcijā paredzētā kontrole attiecas arī uz iekārtām, ko izmanto tādu citu ierīču inspicēšanai vai testēšanai kā attēlveides ierīces, elektrooptiskas ierīces un akustisko viļņu ierīces, vai kas ir attiecīgi pārveidotas šādai izmantošanai.

1.

“ierakstītas programmas vadītas” inspicēšanas iekārtas, kas paredzētas tam, lai apstrādātos pusvadītāju sagatavju diskos un tādos substrātos, kas nav iespiedshēmu plates vai integrētas shēmas, vai uz šādiem diskiem un substrātiem automātiski detektētu defektus, kļūdas vai kontaminantus, kā izmērs ir 0,6 μm vai mazāks; attiecas uz shēmu salīdzināšanai paredzētas optiskās attēlu ieguves tehnoloģijas izmantošanu;

Piezīme. X.B.I.002.b.1. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz vispārlietojamiem skenējošiem elektronu mikroskopiem, ja vien tie nav speciāli konstruēti un instrumentizēti automātiskai shēmu inspicēšanai.

2.

šādas speciāli konstruētas “ierakstītas programmas vadītas” mērierīces un analītiskas ierīces:

a.

speciāli konstruētas pusvadītāju materiālu skābekļa vai oglekļa satura mērīšanas iekārtas;

b.

līniju platuma mērīšanas iekārtas, kuru izšķirtspēja ir 1 μm vai lielāka;

c.

speciāli konstruēti reljefa (plakanuma) mērīšanas instrumenti, kas pie 1 μm vai lielākas izšķirtspējas spēj izmērīt reljefa (plakanuma) novirzi 10 μm vai mazāk;

3.

“ierakstītas programmas vadītas” pusvadītāju sagatavju disku zondēšanas iekārtas, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.

pozicionēšanas precizitāte ir lielāka par 3,5 μm;

b.

spēj testēt ierīces, kam ir vairāk nekā 68 termināļi; vai

c.

spēj testēt par 1 GHz augstākā frekvencē;

4.

šādas testēšanas iekārtas:

a.

“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas, kas speciāli konstruētas diskrētu pusvadītāju ierīču un neiekapsulētu disku testēšanai un ir piemērotas testēšanai par 18 GHz augstākās frekvencēs;

Tehniska piezīme. Pie diskrētām pusvadītāju ierīcēm pieder fotoelementi un saules enerģijas elementi.

b.

“ierakstītas programmas vadītas” iekārtas, kas speciāli konstruētas integrālshēmu un to “elektronisko mezglu” testēšanai un spēj funkcionāli testēt:

1.

pie “digitālās frekvences”, kas pārsniedz 20 MHz; vai

2.

pie “digitālās frekvences” starp 10 un 20 MHz un turklāt spēj testēt vairāk nekā 68 termināļu paketes;

Piezīmes. X.B.I.002.b.4.b. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz testēšanas iekārtām, kas ir speciāli konstruētas šādu elementu testēšanai:

1.

atmiņas;

2.

sadzīves vai izklaides lietotnēm paredzēti “mezgli” vai šādu “elektronisko mezglu” klase, un

3.

tādi elektroniski komponenti, “elektroniski bloki” un integrālshēmas, uz kurām neattiecas 3A001. (8) vai X.A.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole, ja vien šādā testēšanas iekārtā nav integrēts skaitļošanas bloks ar “lietotājam pieejamu programmējamību”.

Tehniska piezīme. X.B.I.002.b.4.b. pozīcijā “digitālā frekvence” ir testera digitālo operāciju maksimālā frekvence. Proti, tā ir vienāda ar lielāko datu pārraides ātrumu, kuru testētājs spēj nodrošināt, nestrādājot multipleksā režīmā. To sauc arī par testēšanas ātrumu, maksimālo digitālo frekvenci vai maksimālo digitālo ātrumu.

c.

iekārtas, kuras speciāli konstruētas tā, lai pie viļņu garuma, kas pārsniedz 1 200 nm, ar “ierakstītas programmas vadītiem” mērījumiem vai datoratbalstītu izvērtēšanu noteiktu fokālās plaknes bloku veiktspēju un kurām piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

izmanto skenējošu gaismas punktu diametrus, kas nesasniedz 0,12 mm;

2.

ir konstruētas fotosensitīvu veiktspējas parametru mērīšanai un frekvenčnoteiktu reakciju, modulācijas pārneses funkcijas, jutības vai trokšņa vienveidības izvērtēšanai; vai

3.

ir konstruētas izvērtēt matrices, kas spēj veidot attēlus, kuriem ir vairāk par 32 x 32 līnijelementiem;

5.

3 keV vai zemākam spriegumam konstruētas elektronstaru testēšanas sistēmas vai “lāzera” staru sistēmas, kas paredzētas spriegumam pievienotu pusvadītāja ierīču bezkontakta zondēšanai un kam piemīt kāda no šīm funkcijām:

a.

spēj darboties stroboskopiski, vai nu ar stara slāpētāju vai plaiksnījošu detektoru;

b.

elektronu spektrometrs sprieguma mērījumiem ar precizitāti, kas nesasniedz 0,5 V; vai

c.

integrālshēmu veiktspējas analīzei paredzētas elektrisku testu palīgierīces;

Piezīme. X.B.I.002.b.5. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz skenējošiem elektronu mikroskopiem, ja vien tie nav speciāli konstruēti un instrumentizēti ar strāvu darbināmu pusvadītāju ierīču bezkontakta zondēšanai.

6.

“ierakstītas programmas vadītas” vairākfunkcionāli orientētas jonu staru sistēmas, kas speciāli konstruētas masku vai pusvadītāju ierīču ražošanai, labošanai, fiziskā izvietojuma analizēšanai un testēšanai un kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.

“mērķa – stara” pozīcijas atgriezeniskās saites kontroles precizitāte 1 μm vai lielāka; vai

b.

ciparanalogā pārveidošana, kuras precizitāte pārsniedz 12 bitus;

7.

daļiņu mērīšanas sistēmas, kurās izmantoti daļiņu lieluma un gaisa koncentrācijas mērīšanai konstruēti “lāzeri” un kurām ir abas šīs funkcijas:

a.

pie caurplūduma 0,02832 m3 minūtē vai pie augstāka caurplūduma spēj mērīt 0,2 μm lielas vai mazākas daļiņas; un

b.

gaisam spēj noteikt 10. tīrības klasi vai augstāku klasi.

Tehniska piezīme. X.B.I.002. pozīcijā “ierakstītas programmas vadīts” nozīmē vadīšanu, kurā izmanto instrukcijas, kas atrodas elektroniskā krātuvē un ko procesors var izpildīt, lai vadītu iepriekš noteiktu funkciju izpildi. Iekārta var būt “ierakstītas programmas vadīta” neatkarīgi no tā, vai elektroniskā atmiņa ir iekšēja vai ārēja.

X.C.I.001

Pusvadītāju litogrāfijai konstruēti pozitīvi aizsargpārklājumi, kas speciāli pielāgoti (optimizēti) lietošanai pie viļņu garuma no 370 nm līdz 193 nm.

X.D.I.001

“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta tādu elektronisku ierīču vai komponentu, uz kurām attiecas X.A.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole, universālu elektronisku iekārtu, uz kurām attiecas X.A.I.002. pozīcijā paredzētā kontrole, vai ražošanas un testēšanas iekārtu, uz kurām attiecas X.B.I.001. un X.B.I.002. pozīcijā paredzētā kontrole, “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”; vai “programmatūra”, kas speciāli izstrādāta tādu iekārtu “lietošanai”, uz kurām attiecas 3B001.g. vai 3B001.h. (9) pozīcijā paredzētā kontrole.

X.E.I.001

“Tehnoloģija”, kas paredzēta tādu elektronisku ierīču vai komponentu, uz kurām attiecas X.A.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole, universālu elektronisku iekārtu, uz kurām attiecas X.A.I.002. pozīcijā paredzētā kontrole, ražošanas un testēšanas iekārtu, uz kurām attiecas X.B.I.001. un X.B.I.002. pozīcijā paredzētā kontrole, vai materiālu, uz kuriem attiecas X.C.I.001. pozīcijā paredzētā kontrole, “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

II kategorija – Datori

Piezīme. II kategorijā netiek kontrolētas fizisku personu personiska lietojuma preces.

X.A.II.001

Datori, “elektroniski mezgli” un saistītās iekārtas, uz ko neattiecas 4A001. vai 4A003. pozīcija (10), un speciāli tiem izstrādāti komponenti:

Piezīme. X.A.II.001. pozīcijā aprakstīto “cipardatoru” un ar tiem saistīto iekārtu kontroles režīms ir atkarīgs no pārējo iekārtu vai sistēmu kontroles režīma, ja:

a.

“cipardatori” vai saistītās iekārtas ir būtiskas pārējo iekārtu vai sistēmu ekspluatācijai;

b.

“cipardatori” vai saistītās iekārtas nav pārējo iekārtu vai sistēmu “galvenais elements”; un

N.B.1! Kontroles režīmu “signālu apstrādes” vai “attēlu uzlabošanas” iekārtām, kas speciāli konstruētas lietošanai citās iekārtās, kuru funkcijas nepārsniedz pārējām iekārtām nepieciešamās funkcijas, ir atkarīgs no pārējo iekārtu kontroles režīma, pat ja šajā gadījumā tiek pārsniegts “galvenā elementa” kritērijs.

N.B.2! Attiecībā uz kontroles režīmu “cipardatoriem” vai saistītām iekārtām, kas paredzēti telesakariem, sk. 5. kategorijas 1. daļu (“Telesakari”) (11) .

c.

“cipardatoriem” un saistītām iekārtām paredzētās “tehnoloģijas” konstatē saskaņā ar 4E sadaļu (12) .

a.

elektroniski datori un saistītās iekārtas un “elektroniski mezgli” un speciāli tiem izstrādāti komponenti, kas paredzēti ekspluatācijai apkārtējās vides temperatūrā, kura pārsniedz 343 K (70°C);

b.

“cipardatori”, to skaitā “signālu apstrādes” vai “attēlu uzlabošanas” iekārtas, kuru “koriģētā maksimumjauda” (APP) ir 0,0128 svērto TeraFLOPS (WT) vienību vai lielāka par to;

c.

“elektroniski mezgli”, kas speciāli izstrādāti vai pārveidoti, lai palielinātu veiktspēju, apvienojot procesorus, šādā veidā:

1.

izstrādāts, lai būtu apvienojams konfigurācijās ar 16 vai vairāk procesoru;

2.

neizmanto;

1. piezīme. X.A.II.001.c. pozīcija attiecas tikai uz “elektroniskiem mezgliem” un programmējamiem savienotājelementiem ar “APP”, kuri nepārsniedz X.A.II.001.b. pozīcijā minēto robežlielumu, ja tos piegādā kā atsevišķus “elektroniskos mezglus”. Tas neattiecas uz “elektroniskiem mezgliem”, kurus to konstrukcijas dēļ paredzēts lietot tikai kā saistītās iekārtas, uz ko attiecas X.A.II.001.k. pozīcijā paredzētā kontrole.

2. piezīme. X.A.II.001.c. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz “elektroniskiem mezgliem”, kas ir speciāli izstrādāti izstrādājumam vai izstrādājumu grupai, kuru maksimālā konfigurācija nepārsniedz X.A.II.001.b. pozīcijā minētos robežlielumus.

d.

neizmanto;

e.

neizmanto;

f.

“signālu apstrādes” vai “attēlu uzlabošanas” iekārtas, kuru “koriģētā maksimumjauda” (APP) ir 0,0128 svērto TeraFLOPS (WT) vienību vai lielāka par to;

g.

neizmanto;

h.

neizmanto;

i.

iekārtas, kas satur “termināļa saskarnes iekārtu”, kura pārsniedz X.A.III.101. pozīcijā noteiktos robežlielumus;

Tehniska piezīme. X.A.II.001.i. pozīcijā “termināļa saskarnes iekārta” ir iekārta, kurā informācija iekļūst telesakaru sistēmā vai atstāj to, piem., tālrunis, datu ierīce, dators utt.

j.

iekārtas, kas speciāli izstrādātas, lai nodrošinātu “cipardatoru” vai ar tiem saistīto iekārtu ārējo starpsavienojumu, kas nodrošina sakarus ar datu apmaiņas ātrumu virs 80 MB/s;

Piezīme. X.A.II.001.j. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz iekšējā, starpsavienojumu iekārtām (piemēram, aizmugures paneļiem, kopnēm), pasīvu starpsavienojumu iekārtām, “tīkla piekļuves kontrolleriem” vai “sakaru kanāla kontrolleriem”.

Tehniska piezīme. X.A.II.001.j. pozīcijā “sakaru kanāla kontrollers” ir fiziskā saskarne, kas kontrolē sinhronas vai asinhronas digitālas informācijas plūsmu. Šādu iekārtu var integrēt datorā vai telesakaru iekārtās, lai nodrošinātu pieeju sakariem.

k.

“hibrīdie datori” un “elektroniski mezgli” un speciāli tiem izstrādāti komponenti, kas satur ciparanalogos pārveidotājus, kuriem ir visi turpmāk minētie raksturlielumi:

1.

32 kanāli vai vairāk; un

2.

14 bitu izšķirtspēja (pluszīmes bits) vai augstāka, ar pārveidošanas ātrumu 200 000 Hz vai vairāk.

X.D.II.001

“Programmas” noturības un validēšanas “programmatūra”, “programmatūra”“pirmkoda” automātiskai ģenerēšanai un operētājsistēmas “programmatūra”, kas ir speciāli izstrādāta iekārtām, kas veic “apstrādi reāllaikā”:

a.

“programmas” noturības un validēšanas “programmatūra”, kurā izmantoti matemātiski un analītiski paņēmieni un kura izstrādāta vai pārveidota “programmām”, kurās ir vairāk nekā 500 000“pirmkoda” instrukciju;

b.

“programmatūra”“pirmkoda” automātiskai ģenerēšanai no datiem, kas iegūti no ārējiem sensoriem, kuri aprakstīti Regulā (ES) 2021/821; vai

c.

operētājsistēmas “programmatūra”, kas speciāli izstrādāta iekārtām, kuras veic “apstrādi reāllaikā” un garantē “globālā pārtraukuma latento laiku”, kas ir mazāks nekā 20 μs.

Tehniska piezīme. X.D.II.001. pozīcijā “globālā pārtraukuma latentais laiks” ir laiks, kas datorsistēmai vajadzīgs, lai konstatētu pārtraukumu, kas radies notikuma rezultātā, apstrādāt pārtraukumu un kontekstuāli pārslēgties uz alternatīvu atmiņā esošu uzdevumu, kura turpināšana ir atkarīga no pārtraukuma.

X.D.II.002

“Programmatūra”, izņemot programmatūru, uz ko attiecas 4D001. pozīcija (13) un kas ir speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai “izstrādātu”, “ražotu” vai “lietotu” iekārtu, uz ko attiecas 4A101. pozīcija (14).

X.E.II.001

“Tehnoloģija” tādas iekārtas “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz ko attiecas X.A.II.001. pozīcijā paredzētā kontrole, vai “programmatūra”, uz kuru attiecas X.D.II.001. vai X.D.II.002. pozīcijā paredzētā kontrole.

X.E.II.002

“Tehnoloģija” tādas iekārtas “izstrādei” vai “ražošanai”, kas izstrādāta “multidatu plūsmas apstrādei”.

Tehniska piezīme. X.E.II.002. pozīcijā “multidatu plūsmas apstrāde” ir mikroprogramma vai tādu iekārtu arhitektūra, kas reizē ļauj apstrādāt divas vai vairākas datu sekvences, un ko kontrolē viena vai vairākas instrukciju sekvences, izmantojot:

1.

vienas instrukcijas multidatu (SIMD) arhitektūras izstrādnes, piemēram, vektora vai blokprocesorus;

2.

daudzkārtīgas vienas instrukcijas multidatu (MSIMD) arhitektūras izstrādnes;

3.

daudzkārtīgas instrukciju multidatu (MIMD) arhitektūras izstrādnes, tai skaitā tādas, kas ir tuvu sapārotas, cieši sapārotas vai brīvi sapārotas; vai

4.

izpildelementu procesoru elementu struktūrblokus, tai skaitā sistoliskos blokus.

III kategorija. 1. daļa – Telesakari

Piezīme. III kategorijas 1. daļā kontrole neattiecas uz fizisku personu personiska lietojuma precēm.

X.A.III.101

Telesakaru iekārtas

a.

Jebkura veida telesakaru iekārtas, uz ko neattiecas 5A001.a. pozīcijā (15) paredzētā kontrole un kas ir speciāli izstrādātas darbam ārpus temperatūras diapazona no 219 K (–54 °C) līdz 397 K (124 °C).

b.

telesakaru pārraides iekārtas un sistēmas, kā arī speciāli tām izstrādāti komponenti un piederumi, kam ir kāds no šiem raksturlielumiem, funkcijām vai īpašībām:

Piezīme. Telesakaru pārraides iekārtas:

a.

šādās kategorijās vai to kombinācijās:

1.

radioiekārtas (piemēram, raidītāji, uztvērēji un raiduztvērēji);

2.

līnijas galiekārtas;

3.

starppastiprinātāju iekārtas;

4.

retranslatoru iekārtas;

5.

reģeneratoru iekārtas;

6.

pārkodētāji (transkoderi);

7.

multipleksēšanas iekārtas (ieskaitot statistiskos multipleksus);

8.

modulatori/demodulatori (modemi);

9.

transmultipleksēšanas iekārtas (sk. CCITT Rec. G701);

10.

“ierakstītas programmas vadītas” šķērssavienojuma cipariekārtas;

11.

“vārtejas” un tilti;

12.

“vides piekļuves bloki”;

b.

konstruētas lietošanai viena vai vairāku kanālu sakaros pa kādu no šiem:

1.

vads (stieple);

2.

koaksiālais kabelis;

3.

optiskās šķiedras kabelis;

4.

elektromagnētiskais starojums; vai

5.

zemūdens akustisko viļņu izplatīšanās,

1.

kas izmanto ciparsignālu tehnoloģijas, ieskaitot analogu signālu ciparapstrādi, un paredzēti darbam ar “cipardatu pārsūtīšanas ātrumu” augstākajā multipleksa līmenī, kas pārsniedz 45 Mbit/s, vai ar “kopējo cipardatu pārsūtīšanas ātrumu”, kas pārsniedz 90 Mbit/s;

Piezīme. X.A.III.101.b.1. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz iekārtām, kas speciāli izstrādātas iebūvēšanai un darbināšanai satelītu sistēmā civilām vajadzībām.

2.

modemi, kuros izmanto viena balss kanāla joslas platumu ar “datu signāla pārraides ātrumu”, kas pārsniedz 9 600 bitus sekundē;

3.

kas ir “ierakstītas programmas vadītas” šķērssavienojuma cipariekārtas, kuru “cipardatu pārsūtīšanas ātrums” pārsniedz 8,5 Mbit/s vienā pieslēgvietā;

4.

kas ir iekārtas, kurās ir kāds no šiem:

a.

“tīkla piekļuves kontrolleri” un ar tiem saistītie parastie datu nesēji, kam “cipardatu pārsūtīšanas ātrums” pārsniedz 33 Mbit/s; vai

b.

“sakaru kanālu kontrolleri” ar cipardatu izvadi, kam “datu signāla pārraides ātrums” ir lielāks par 64 000 bit/s vienam kanālam;

Piezīme. Ja kādā nekontrolētā iekārtā ir “tīkla piekļuves kontrollers”, tai nevar būt nekāda veida telesakaru saskarnes, izņemot tādas, kas aprakstītas X.A.III.101.b.4. pozīcijā, bet netiek tai atbilstoši kontrolētas.

5.

kas izmanto “lāzeru” un kam ir kāds no šiem raksturlielumiem:

a.

pārraides viļņu garums ir lielāks par 1 000 nm; vai

b.

izmanto analogus paņēmienus, un joslas platums pārsniedz 45 MHz;

c.

izmanto koherentās optiskās pārraides vai koherentās optiskās detektēšanas metodi (ko dēvē arī par optiskām heterodīna vai homodīna metodēm);

d.

izmanto multipleksās viļņu garuma dalīšanas paņēmienus; vai

e.

veic “optisko pastiprināšanu”;

6.

radioiekārtas, kas darbojas ar ieejas vai izejas frekvencēm, kuras pārsniedz:

a.

31 GHz satelīta–Zemes stacijas lietojumiem; vai

b.

26,5 GHz citiem lietojumiem;

Piezīme. X.A.III.101.b.6. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz civilām vajadzībām paredzētām iekārtām, ja tās atbilst Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) piešķirtai joslai starp 26,5 GHz un 31 GHz.

7.

kas ir radioiekārtas, kuras izmanto kādu no šīm:

a.

kvadrātiskās amplitūdas modulācijas (QAM) metodes virs 4. līmeņa, ja “kopējais cipardatu pārsūtīšanas ātrums” pārsniedz 8,5 Mbit/s;

b.

QAM metodes virs 16. līmeņa, ja “kopējais cipardatu pārsūtīšanas ātrums” ir vienāds ar vai mazāks par 8,5 Mbit/s;

c.

citas ciparmodulācijas metodes, kuru “spektrālā efektivitāte” pārsniedz 3 bit/s/Hz; vai

d.

darbojas 1,5 MHz līdz 87,5 MHz frekvenču diapazonā, un izmanto adaptīvus paņēmienus, kas nodrošina traucētāju signālu slāpēšanu vairāk par 15 dB;

Piezīmes.

1.

X.A.III.101.b.7. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz iekārtām, kas speciāli izstrādātas iebūvēšanai un darbināšanai satelītu sistēmā civilām vajadzībām.

2.

X.A.III.101.b.7. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz radioreleja iekārtām, kas paredzētas darbībai Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) piešķirtā joslā:

a.

kam ir kāda no šīm īpašībām:

1.

nepārsniedz 960 MHz vai

2.

“kopējais cipardatu pārsūtīšanas ātrums” nepārsniedz 8,5 Mbit/s; un

b.

kuru “spektrālā efektivitāte” nepārsniedz 4 bit/s/Hz.

c.

“ierakstītas programmas vadītas” komutācijas iekārtas un ar tām saistītas signalizācijas sistēmas, kam ir kādi no šiem raksturlielumiem, funkcijām vai īpašībām, un speciāli tām izstrādātas sastāvdaļas un piederumi:

Piezīme. Statistiskos multipleksorus ar cipardatu ievadi un cipardatu izvadi, kas nodrošina komutāciju, uzskata par “ierakstītas programmas vadītiem” komutatoriem.

1.

“datu (ziņojuma) komutācijas” iekārtas vai sistēmas, kas projektētas “darbībai paketes režīmā” un to elektroniskie bloki un komponenti, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 noteiktās;

2.

neizmanto;

3.

“datagrammu” pakešu maršrutēšana vai komutācija;

Piezīme. X.A.III.101.c.3. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz tīkliem, kuros izmanto tikai “tīkla piekļuves kontrollerus”, un uz pašiem “tīkla piekļuves kontrolleriem”.

4.

neizmanto;

5.

vairāklīmeņu prioritāte un privilēģija ķēžu komutācijai;

Piezīme. X.A.III.101.c.5. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz vienlīmeņa izsaukuma privilēģiju.

6.

paredzētas šūnu radioizsaukumu automātiskai nodošanai citiem šūnu komutatoriem vai automātiskai savienošanai ar centralizētu abonentu datubāzi, kas kopīga vairāk nekā vienam komutatoram;

7.

kurās ir “ierakstītas programmas vadītas” šķērssavienojuma cipariekārtas, kuru “cipardatu pārsūtīšanas ātrums” pārsniedz 8,5 Mbit/s vienā pieslēgvietā;

8.

“vienkanāla signalizācija”, kas darbojas nesaistītā vai kvazisaistītā darbības režīmā;

9.

“dinamiska adaptīvā maršrutēšana”;

10.

ir pakešu komutatori, ķēžu komutatori un maršrutētāji, kuru pieslēgvietas vai līnijas pārsniedz kādu no šiem raksturlielumiem:

a.

“datu signāla ātrums”64 000 bit/s vienā kanālā “sakaru kanāla kontrolierim”; vai

Piezīme. X.A.III.101.c.10.a. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz multipleksiem saliktiem savienojumiem, kas sastāv tikai no sakaru kanāliem, uz kuriem atsevišķi neattiecas X.A.III.101.b.1. pozīcijā paredzētā kontrole.

b.

“cipardatu pārsūtīšanas ātrums” 33 Mbit/s “tīkla piekļuves kontrolleram” un ar to saistītiem parastiem datu nesējiem;

Piezīme. X.A.III.101.c.10. pozīcijā paredzētā kontrole neattiecas uz pakešu slēdžiem un maršrutētājiem, kuru pieslēgvietas un līnijas nepārsniedz X.A.III.101.c.10. pozīcijā noteiktos robežlielumus.

11.

“optiskā komutācija”;

12.

izmanto “asinhroniskas pārsūtīšanas režīma” (“ATM”) metodes;

d.

optiskās šķiedras un optiskās šķiedras kabeļi, garāki par 50 m, paredzēti darbam vienā režīmā;

e.

ar šādiem raksturlielumiem:

1.

saņem datus no mezgliem; un

2.

apstrādā šos datus, lai nodrošinātu kontroli pār datplūsmu, par kuru nav jāpieņem operatora lēmumi, un tādējādi veiktu “dinamisko adaptīvo maršrutēšanu”;

1. piezīme. X.A.III.101.e neietilpst gadījumi, kur lēmumus par maršrutēšanu pieņem pēc iepriekš noteiktas informācijas.

2. piezīme. X.A.III.101.e neizslēdz datplūsmas kā prognozējamu statistisko datplūsmas apstākļu funkcijas kontroli.

f.

fāzētu bloku antenas, kas darbojas virs 10,5 GHz un satur aktīvus elementus un izkliedētas sastāvdaļas, un ir konstruētas tā, lai varētu elektroniski kontrolēt staru kūļa veidošanu un orientāciju, izņemot nosēšanās sistēmas ar instrumentiem, kas atbilst Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem (mikroviļņu nosēšanās sistēmas (MLS));

g.

mobilo sakaru iekārtas, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 noteiktās, elektroniskie mezgli un to sastāvdaļas; vai

h.

radioreleju sakaru iekārtas, kas paredzētas izmantošanai frekvencēs, kas vienādas ar 19,7 GHz vai augstākas, un to sastāvdaļas, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 noteiktās.

Tehniska piezīme. X.A.III.101. pozīcijā:

1)

“Asinhroniskās pārsūtīšanas režīms”(“ATM”) ir pārsūtīšanas režīms, kurā informāciju organizē šūnās; tas ir asinhronisks tādā nozīmē, ka šūnu informācijas atjaunošanās ir atkarīga no vajadzīgā vai momentānā datu pārsūtīšanas ātruma.

2)

“Viena balss kanāla platuma josla” ir datu sakaru iekārta, kas paredzēta darbam vienā 3 100 Hz balss kanālā, kā noteikts CCITT Ieteikumā G.151.

3)

“Sakaru kanāla kontrollers” ir fiziskā saskarne, kas kontrolē sinhroniskas vai asinhroniskas cipardatu informācijas plūsmu. Šādu iekārtu var integrēt datorā vai telesakaru iekārtās, lai nodrošinātu pieeju sakariem.

4)

“Datagramma” ir autonoms, neatkarīgs datu vienums, kas nes pietiekamu informāciju, lai to varētu maršrutēt no avota uz galamērķa datu galiekārtu, nebalstoties uz agrāku apmaiņu starp šo avotu un galamērķa datu galiekārtu un pārsūtošo tīklu.

5)

“Ātrā atlase” ir funkcija, ko izmanto virtuāliem izsaukumiem, ļaujot datu galiekārtām paplašināt iespēju pārsūtīt datus izsaukuma savienošanas un notīrīšanas “paketēs”, pārsniedzot virtuāla izsaukuma pamatiespējas.

6)

“Vārteja” ir funkcija, ko īsteno ar kādu iekārtas un “programmatūras” kombināciju, lai veiktu vienā sistēmā izmantotās informācijas attēlošanas, apstrādes vai nosūtīšanas konvenciju konvertēšanu attiecīgajās, bet atšķirīgās konvencijās, ko izmanto citā sistēmā.

7)

“Integrēto pakalpojumu cipardatu tīkls” (ISDN) ir vienots gala–gala cipardatu tīkls, kurā visdažādākos veidos (piemēram, balss, teksta, datu, nekustīgu un kustīgu attēlu) komunicētos datus pārraida no vienas pieslēgvietas (galiekārtas) centrālē (komutatorā) pa vienu piekļuves līniju abonentam un no abonenta.

8)

“Pakete” ir binārciparu grupa, kurā ietilpst datu un izsaukuma vadības signāli un kuru komutē kā saliktu veselumu. Dati, izsaukuma vadības signāli un varbūtējā informācija par kļūdvadīklu ir sakārtota noteiktā formā.

9)

“Vienkanāla signalizācija” ir vadības informācijas pārraide (signāls) atsevišķā kanālā, ko neizmanto ziņojumiem. Signalizācijas kanāls parasti vada vairākus ziņojumu kanālus.

10)

“Datu signāla ātrums” ir ātrums, kas definēts ITU Ieteikumā 53–36, ievērojot, ka nebinārā modulācijā bods un bits sekundē nav vienādi. Jāiekļauj biti kodēšanas, pārbaudes un sinhronizācijas funkcijām.

11)

“Dinamiska adaptīvā maršrutēšana” ir automātiska datu pārraides maršruta maiņa pēc tīkla faktiskā stāvokļa noteikšanas un analīzes.

12)

“Vides piekļuves bloks” ir iekārta, kurā ir viena vai vairākas sakaru saskarnes (“tīkla pieslēguma vadības ierīce”, “sakaru kanāla vadības ierīce”, modems vai datoru kopne), kas galiekārtu savieno ar tīklu.

13)

“Spektrālā efektivitāte” ir “cipardatu pārsūtīšanas ātrums” [bit/s] / 6 dB spektra joslas platuma Hz.

14)

“Ierakstītas programmas vadīts” ir vadībā, kura izmanto elektroniskā atmiņas ierīcē saglabātas komandas, ko procesors var izpildīt, lai virzītu iepriekš noteiktu funkciju izpildi.

Piezīme. Iekārta var būt “ierakstītas programmas vadīta” neatkarīgi no tā, vai elektroniskā atmiņa ir iekšēja vai ārēja.

X.B.III.101

Telesakaru pārbaudes iekārtas, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 noteiktās.

X.C.III.101

Stikla vai cita materiāla sagataves, kas optimalizētas atbilstoši X.A.III.101. pozīcijai kontrolējamo optisko šķiedru izgatavošanai.

X.D.III.101

“Programmatūra”, kas īpaši izstrādāta vai pārveidota, lai “izstrādātu”, “ražotu” vai “lietotu” iekārtas, uz kurām attiecas kontrole atbilstoši X.A.III.101. un X.B.III.101. pozīcijai, un tālāk te aprakstītā dinamiskas adaptīvās maršrutēšanas programmatūra:

a.

“programmatūra”, kas nav mašīnizpildāmā formā, ir īpaši izstrādāta “dinamiskai adaptīvajai maršrutēšanai”.

b.

neizmanto;

X.E.III.101

“Tehnoloģija” tādu iekārtu “izstrādei”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz ko attiecas X.A.III.101. vai X.B.III.101. pozīcija, vai “programmatūra”, uz kuru attiecas X.D.III.101. pozīcija, un citas “tehnoloģijas”:

a.

šādas specifiskas “tehnoloģijas”:

1.

“tehnoloģija” pārklājumu apstrādei un uzklāšanai optiskajai šķiedrai, īpaši izstrādāta, lai to padarītu derīgu lietošanai zem ūdens;

2.

“tehnoloģija” iekārtu “izstrādei”, kur izmanto “sinhroniskās cipardatu hierarhijas” (“SDH”) vai “sinhroniskā optiskā tīkla” (“SONET”) metodes.

Tehniska piezīme. X.E.III.101. pozīcijā:

1)

“Sinhroniska cipardatu hierarhija” (SDH) ir cipardatu hierarhija, kas nodrošina līdzekļus dažādu datplūsmas veidu pārvaldībai, multipleksēšanai un piekļuvei tiem, izmantojot sinhronisku pārraides formātu dažādu veidu nesējos. Formāts balstās uz sinhronisko pārsūtīšanas moduli (STM), kas definēts CCITT Ieteikumos G.703, G.707, G.708, G.709 un citos vēl publicējamos ieteikumos. “SDH” pirmā līmeņa ātrums ir 155,52 Mbit/s.

2)

“Sinhronisks optiskais tīkls” (SONET) ir tīkls, kas nodrošina līdzekli dažādu cipardatu plūsmas veidu pārvaldībai, multipleksēšanai un piekļuvei, izmantojot sinhronisku pārraides formātu šķiedru optikā. Formāts ir “SDH” Ziemeļamerikas paveids, un arī tajā izmantots sinhroniskais pārsūtīšanas modulis (STM). Taču par pamata pārsūtīšanas moduli tas lieto sinhronisko pārsūtīšanas signālu (STS) ar pirmā līmeņa ātrumu 51,81 Mbit/s. SONET standarti tiek iestrādāti “SDH” standartos.

III kategorija. 2. daļa – Informācijas drošība

Piezīme. III kategorijas 2. daļā kontrole neattiecas uz fizisku personu personiska lietojuma precēm.

X.A.III.201

Šādas iekārtas:

a.

neizmanto;

b.

neizmanto;

c.

preces, ko klasificē kā šifrēšanas preces masu patēriņa tirgum saskaņā ar piezīmi par kriptogrāfiju – 5. kategorijas 2. daļas 3. piezīmi (16).

X.D.III.201

Šāda “informācijas drošības”“programmatūra”:

Piezīme. Šis ieraksts neskar “programmatūru”, kas izstrādāta vai pārveidota aizsardzībai pret ļaunprātīgu datora bojāšanu, piemēram, vīrusiem, ja “kriptogrāfijas” izmantošana nepārsniedz autentifikāciju, digitālo parakstīšanu un/vai datu vai datņu atšifrēšanu.

a.

neizmanto;

b.

neizmanto;

c.

“programmatūra”, kas klasificēta kā šifrēšanas programmatūra masu patēriņa tirgum saskaņā ar piezīmi par kriptogrāfiju – 5. kategorijas 2. daļas 3. piezīmi (17).

X.E.III.201

“Informācijas drošības”“tehnoloģija” saskaņā ar vispārīgo piezīmi par tehnoloģijām, šāda:

a.

neizmanto;

b.

“tehnoloģija”, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 noteikto, X.A.III.201.c pozīcijas masu patēriņa tirgus preču vai X.D.III.201.c pozīcijas masu patēriņa tirgus “programmatūras”“lietošanai”

IV kategorija– Sensori un lāzeri

X.A.IV.001

Jūras vai sauszemes akustiskās iekārtas, kas spēj atklāt zemūdens objektus vai iezīmes vai noteikt to atrašanās vietu, vai noteikt virsūdens kuģu vai zemūdens aparātu pozīciju; īpaši izstrādāti komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

X.A.IV.002

Optiskie sensori:

a.

attēla pastiprinātājlampas un tām speciāli konstruēti komponenti:

1.

attēla pastiprinātājlampas, kam ir visas šīs īpašības:

a.

maksimālā jutība ir viļņu garuma diapazonā, kas pārsniedz 400 nm, bet nepārsniedz 1 050 nm;

b.

mikrokanālu plate elektronu attēlu pastiprinātājam ar perforācijas soli (atstatums no centra līdz centram) mazāku nekā 25 μm; un

c.

kam ir kāda no turpmākajām īpašībām:

1.

S–20, S–25 vai vairāku sārmu fotokatods; vai

2.

GaAs vai GaInAs fotokatods;

2.

speciāli konstruētas mikrokanālu plates, kam ir abas šīs īpašības:

a.

katrai platei ir 15 000 vai vairāk dobu cauruļu; un

b.

perforācijas solis (atstatums no centra līdz centram) mazāks nekā 25 μm;

b.

tiešā skata attēlveidošanas iekārtas darbam spektra redzamajā vai infrasarkanajā daļā, kurās izmanto attēla pastiprinātājlampas, kam ir X.A.IV.002.a.1. pozīcijā uzskaitītās īpašības.

X.A.IV.003

Kameras:

a.

kameras, kas atbilst 6A003.b.4. pozīcijas 3. piezīmē noteiktajiem kritērijiem (18);

b.

neizmanto;

X.A.IV.004

Optikas ierīces:

Piezīme. X.A.IV.004. pozīcija neattiecas uz optiskajiem filtriem ar fiksētām gaisa spraugām vai Lyot tipa filtriem.

a.

Optiskie filtri:

1.

kas paredzēti viļņu garumiem, kuri pārsniedz 250 nm, un sastāv no daudzslāņu optiskiem pārklājumiem un kam ir kāda no šīm īpašībām:

a.

joslas platums ir 1 nm no pilna platuma pusintensitātes (FWHI) vai mazāks un maksimālā transmisija ir 90 % vai vairāk; vai

b.

joslas platums ir 0,1 nm FWHI vai mazāks un maksimālā transmisija ir 50 % vai vairāk;

2.

kas paredzēti viļņu garumiem, kuri pārsniedz 250 nm, un kam ir visas šīs īpašības:

a.

noskaņojami spektra diapazonā 500 nm vai vairāk;

b.

momentānais optiskais joslu filtrs 1,25 nm vai mazāks;

c.

viļņu garums atiestatāms 0,1 ms robežās ar precizitāti 1 nm vai labāku noskaņojamajā spektra diapazonā; un

d.

viena maksimālā transmisija ir 91 % vai lielāka;

3.

optiskie necaurspīdības slēdži (filtri), kuru redzes lauks ir 30° vai lielāks un reakcijas laiks ir vienāds ar vai mazāks par 1 ns;

b.

"fluorīda šķiedras" kabeļi vai to optiskās šķiedras ar vājinājumu mazāk nekā 4 dB/km viļņu garuma diapazonā, kas pārsniedz 1 000 nm, bet nepārsniedz 3 000 nm.

Tehniska piezīme. X.A.IV.004.b pozīcijā "fluorīda šķiedras" ir šķiedras, kas izgatavotas no makroskopiskiem fluorīda savienojumiem.

X.A.IV.005

“Lāzeri”:

a.

oglekļa dioksīda (CO2) “lāzeri”, kuriem piemīt jebkura no šādām īpašībām:

1.

nepārtrauktā režīma (CW) izejas jauda pārsniedz 10 kW;

2.

ģenerē pulsējošu starojumu ar “impulsa ilgumu” virs 10 μs; un

a.

vidējā izstarošanas jauda lielāka par 10 kW; vai

b.

impulsa "maksimālā jauda" pārsniedz 100 kW; vai

3.

ģenerē pulsējošu starojumu ar 10 μs vai mazāku “impulsa ilgumu”; un

a.

starojuma enerģija uz vienu impulsu pārsniedz 5 J un “maksimumjauda” pārsniedz 2,5 kW; vai

b.

vidējā izstarošanas jauda lielāka par 2,5 kW;

b.

šādi pusvadītāju lāzeri:

1.

atsevišķi viena šķērsmoda pusvadītāju “lāzeri” ar šādām īpašībām:

a.

vidējā izstarošanas jauda lielāka par 100 mW; vai

b.

viļņu garums pārsniedz 1 050 nm;

2.

atsevišķi vairāku šķērsmodu pusvadītāju “lāzeri” vai atsevišķu pusvadītāju “lāzeru” bloki ar viļņu garumu lielāku nekā 1 050 nm;

c.

rubīna “lāzeri”, kuru radītā enerģija pārsniedz 20 J uz vienu impulsu;

d.

“nenoskaņojami”“impulsu lāzeri”, kam izejas viļņu garums pārsniedz 975 nm, bet nepārsniedz 1 150 nm, un kam ir kāda no šīm īpašībām:

1.

“impulsa ilgums” ir 1 ns vai garāks, bet nepārsniedz 1 μs, un kāda no šīm īpašībām:

a.

viena šķērsmoda izeja un kāda no šīm īpašībām:

1.

"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 12 % un "vidējā izejas jauda" pārsniedz 10 W, un var darboties ar impulsa atkārtošanās frekvenci, lielāku par 1 kHz; vai

2.

vidējā izstarošanas jauda lielāka par 20 W; vai

b.

vairāku šķērsmodu izeja un kāda no šīm īpašībām:

1.

"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 18 % un “vidējā izejas jauda” ir lielāka par 30 W;

2.

"maksimālā jauda" ir lielāka par 200 MW; vai

3.

vidējā izstarošanas jauda lielāka par 50 W; vai

2.

“impulsa ilgums” ir garāks par 1 μs, un ir kāda no šīm īpašībām:

a.

viena šķērsmoda izeja un kāda no šīm īpašībām:

1.

"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 12 % un "vidējā izejas jauda" pārsniedz 10 W, un var darboties ar impulsa atkārtošanās frekvenci, lielāku par 1 kHz; vai

2.

vidējā izstarošanas jauda lielāka par 20 W; vai

b.

vairāku šķērsmodu izeja un kāda no šīm īpašībām:

1.

"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 18 % un “vidējā izejas jauda” ir lielāka par 30 W; vai

2.

vidējā izstarošanas jauda lielāka par 500 W;

e.

“nenoskaņojami” nepārtrauktā viļņa “(CW) lāzeri”, kam izejas viļņu garums pārsniedz 975 nm, bet nepārsniedz 1 150 nm, un kam ir kāda no šīm īpašībām:

1.

viena šķērsmoda izeja un kāda no šīm īpašībām:

a.

"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 12 % un "vidējā izejas jauda" pārsniedz 10 W, un var darboties ar impulsa atkārtošanās frekvenci, lielāku par 1 kHz; vai

b.

vidējā izstarošanas jauda lielāka par 50 W; vai

2.

vairāku šķērsmodu izeja un kāda no šīm īpašībām:

a.

"elektrorozetes efektivitāte" ir lielāka par 18 % un “vidējā izejas jauda” ir lielāka par 30 W; vai

b.

vidējā izstarošanas jauda lielāka par 500 W;

Piezīme. X.A.IV.005.e.2.b pozīcija neattiecas uz vairāku šķērsmodu, industriāliem “lāzeriem”, kuru izejas jauda ir mazāka nekā vai vienāda ar 2 kW un kopējā masa ir lielāka par 1200 kg. Šajā piezīmē kopējā masa ir visu to detaļu masa, kas ir vajadzīgas, lai darbinātu “lāzeru”, piemēram, pats “lāzers”, tā barošanas bloks, siltummaiņa bloks, tomēr tajā nav iekļautas ārējās optikas ierīces staru kūļa kondicionēšanai un/vai nodrošināšanai.

f.

“nenoskaņojami”“lāzeri”, kam viļņu garums pārsniedz 1 400 nm, bet nepārsniedz 1 555 nm, un kam ir kāda no šīm īpašībām:

1.

enerģija pārsniedz 100 mJ impulsā, un impulsa "maksimālā jauda" pārsniedz 1 W; vai

2.

vidējā vai nepārtrauktā režīma (CW) izejas jauda pārsniedz 1 W;

g.

brīvo elektronu “lāzeri”.

Tehniska piezīme. X.A.IV.005. pozīcijā "elektrorozetes efektivitāte" ir “lāzera” izejas jaudas (vai “vidējās izejas jaudas”) attiecība pret kopējo patērēto elektrisko jaudu, kas vajadzīga “lāzera” darbināšanai, ieskaitot enerģijas piegādi kondicionēšanai un siltummaiņu termiskajai kondicionēšanai.

X.A.IV.006

“Magnetometri”, “supravadošie” elektromagnētiskie sensori un tiem speciāli konstruēti komponenti:

a.

“magnetometri”, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 minētos, ar “jutību”, kas mazāka (labāka) par 1,0 nT (vidējā kvadrātiskā vērtība) uz kvadrātsakni no Hz; Tehniska piezīme.

Tehniska piezīme. X.A.IV.006.a. pozīcijā "jutība" (trokšņa līmenis) ir (vidējā kvadrātiskā vērtība) no ierīces zemākā trokšņa robežlieluma, kas ir zemākais izmērāmais signāls.

b.

“supravadošie” elektromagnētiskie sensori, komponenti, kas izgatavoti no “supravadošiem” materiāliem:

1.

paredzēti darbam temperatūrās zemākās par vismaz vienas to “supravadošās” sastāvdaļas “kritisko temperatūru” (ieskaitot Džozefsona efekta ierīces vai “supravadītāju” kvantu interferences ierīces (SQUIDS));

2.

paredzēti elektromagnētiskā lauka izmaiņu konstatēšanai pie frekvencēm 1 kHz vai zemākām; un

3.

tiem ir kāda no šīm īpašībām:

a.

tajos ietilpst plānas plēves SQUIDS ar minimālo izšķirtspēju mazāku par 2 μm un ar saistītiem ieejas un izejas ķēžu savienojumiem;

b.

paredzēti darbam ar lielā ātrumā rotējošu magnētisko lauku, kura rotācijas ātrums pārsniedz 1 x 106 magnētiskās plūsmas kvantu sekundē;

c.

paredzēti darbam bez magnētiskā ekrāna dabiskajā zemes magnētiskajā laukā; vai

d.

ar temperatūras koeficientu, kas mazāks par 0,1 no magnētiskās plūsmas kvanta/K.

X.A.IV.007

Gravitācijas mērītāji (gravimetri) izmantošanai uz zemes, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821:

a.

ar statisko precizitāti mazāku (labāku) par 100 μGal; vai

b.

kvarca elementa (Vordena) tipa.

X.A.IV.008

Radaru sistēmas, iekārtas un svarīgi komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821, un tām speciāli konstruēti komponenti:

a.

gaisa kuģa radara iekārtas, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 minētās, un tām speciāli konstruēti komponenti;

b.

“kosmosā lietojamu”“lāzera” radaru vai attāluma lāzermērīšanas (LIDAR) iekārtas, kas speciāli konstruētas novērošanai vai meteoroloģiskajiem novērojumiem;

c.

milimetru viļņu uzlabotas redzamības radara attēlveidošanas sistēmas, kas speciāli konstruētas rotorplāniem un kam ir visas šīs īpašības:

1.

darbojas 94 GHz frekvencē;

2.

vidējā izejas jauda ir mazāka nekā 20 mW;

3.

radara staru kūļa platums ir 1 grāds; un

4.

darbības diapazons ir 1 500 m vai lielāks.

X.A.IV.009

Īpašas apstrādes iekārtas:

a.

seismiskās noteikšanas iekārtas, uz ko neattiecas X.A.IV.009.c pozīcija;

b.

pret radiāciju izturīgas TV kameras, izņemot KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 minētās; vai

c.

ielaušanās atklāšanas seismiskās sistēmas, kas atklāj, klasificē un nosaka konstatētā signāla avota kursu.

X.B.IV.001

Iekārtas, ieskaitot instrumentus, veidnes, palīgierīces vai mērītājus, un citi tām speciāli konstruēti komponenti un piederumi, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti kādam no šiem nolūkiem:

a.

lai ražotu vai pārbaudītu:

1.

brīvo elektronu “lāzera” magnēta viglerus;

2.

brīvo elektronu “lāzera” fotoinžektorus;

b.

lai pieļaujamo pielaižu robežās pielāgotu brīvo elektronu “lāzeru” garenvirziena magnētisko lauku.

X.C.IV.001

Optiskās sensoru šķiedras, kas ir strukturāli pārveidotas tā, lai to "sitienu garums" būtu mazāks par 500 mm (augsta dubultlaušana), vai optisko sensoru materiāli, kuri nav aprakstīti 6C002.b pozīcijā (19) un kuros cinka saturs pēc "mola daļas" ir 6 % vai lielāks. Tehniska piezīme.

Tehniska piezīme. X.C.IV.001. pozīcijā:

1)

“Mola daļas” ir kristālā esošo ZnTe molu attiecība pret CdTe un ZnTe molu summu.

2)

"sitienu garums" ir attālums, kāds diviem ortogonāli polarizētiem signāliem, kas sākotnēji atrodas fāzē, jāveic, lai sasniegtu 2 Pi radiāna(–u) fāzes starpību.

X.C.IV.002

Optiskie materiāli:

a.

materiāli ar zemu optisko absorbciju:

1.

makroskopiski fluorīda savienojumi, kas satur sastāvdaļas ar tīrības pakāpi 99 999 % vai augstāku; vai

Piezīme. X.C.IV.002.a.1. pozīcija attiecas uz cirkonija vai alumīnija fluorīdiem un to variantiem.

2.

monokristāliskais fluorīdu stikls, kas izgatavots no savienojumiem, uz ko attiecas 6C004.e.1. pozīcija (20);

b.

“optiskās šķiedras sagataves”, kas izgatavotas no makroskopiskiem fluorīda savienojumiem, kuri satur sastāvdaļas ar tīrības pakāpi 99 999 % vai augstāku, “speciāli konstruētas” tādu "fluorīda šķiedru" ražošanai, uz kurām attiecas X.A.IV.004.b pozīcija.

Tehniska piezīme. X.C.IV.002. pozīcijā:

1)

"fluorīda šķiedras" ir šķiedras, kas ražotas no makroskopiskiem fluorīda savienojumiem;

2)

"optisko šķiedru sagataves" ir no stikla, plastmasas vai citiem materiāliem izgatavoti stieņi vai lietņi, kas speciāli apstrādāti izmantošanai optisko šķiedru ražošanā. Sagataves īpašības nosaka iegūstamo optisko šķiedru pamatparametrus.

X.D.IV.001

KMPS vai Regulā (ES) 2021/821 neminēta “programmatūra”, kas speciāli izstrādāta tādu preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz kurām attiecas 6A002., 6A003. (21), X.A.IV.001., X.A.IV.006., X.A.IV.007. vai X.A.IV.008. pozīcija.

X.D.IV.002

“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta tādu iekārtu “projektēšanai” vai “ražošanai”, uz kurām attiecas X.A.IV.002., X.A.IV.004. vai X.A.IV.005. pozīcija.

X.D.IV.003

Šāda cita “programmatūra”:

a.

gaisa satiksmes vadības (ATC) “programmatūras” lietojuma “programmas”, kas tiek mitinātas parastajos gaisa satiksmes vadības centru datoros un spēj primārā radara mērķa datus (ja tie nav korelēti ar sekundārā radara (SSR) datiem) automātiski nodot no galvenā ATC centra citam ATC centram;

b.

“programmatūra”, kas speciāli izstrādāta” X.A.IV.009.c pozīcijā minētajām seismiskajām ielaušanās atklāšanas sistēmām; vai

c.

“pirmkods”, kas speciāli izstrādāts X.A.IV.009.c pozīcijā minētajām seismiskajām ielaušanās atklāšanas sistēmām.

X.E.IV.001

“Tehnoloģija” tādu iekārtu “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz kurām attiecas X.A.IV.001., X.A.IV.006., X.A.IV.007., X.A.IV.008. vai X.A.IV.009.c pozīcija.

X.E.IV.002

“Tehnoloģija” tādu iekārtu, materiālu vai “programmatūras”“projektēšanai” vai “ražošanai”, uz kuriem attiecas X.A.IV.002., X.A.IV.004. vai X.A.IV.005., X.B.IV.001., X.C.IV.001., X.C.IV.002. vai X.D.IV.003. pozīcija.

X.E.IV.003

Šādas citas “tehnoloģijas”:

a.

optiskās ražošanas tehnoloģijas, kas paredzētas optisko komponentu sērijveida ražošanai apjomā, kas pārsniedz 10 m2 virsmas laukuma gadā vienai vārpstai, un kam ir visas šīs īpašības:

1.

laukums pārsniedz 1 m2; un

2.

virsmas skaitlis pārsniedz λ/10 (vidējā kvadrātiskā vērtība) konkrētajā viļņa garumā;

b.

“tehnoloģija” optiskajiem filtriem ar joslas platumu 10 nm vai lielāku, redzes leņķi (FOV) lielāku par 40° un izšķirtspēju lielāku par 0,75 līniju pāriem miliradiānā;

c.

“tehnoloģija” tādu kameru “projektēšanai” vai “ražošanai”, uz kurām attiecas X.A.IV.003. pozīcija;

d.

“tehnoloģija”, kas nepieciešama tādu netriaksiālo magnētiskās plūsmas ieejas (fluxgate) “magnetometru” vai netriaksiālo magnētiskās plūsmas ieejas (fluxgate) “magnetometru” sistēmu “projektēšanai” vai “ražošanai”, kam ir kāda no šīm īpašībām:

1.

"jutība" mazāka (labāka) par 0,05 nT (vidējā kvadrātiskā vērtība) uz kvadrātsakni no Hz pie frekvencēm, kas mazākas par 1 Hz; vai

2.

"jutība" mazāka (labāka) par 1 x 10-3 nT (vidējā kvadrātiskā vērtība) uz kvadrātsakni no Hz, ja frekvence ir 1 Hz vai lielāka;

e.

“tehnoloģija”, kas nepieciešama tādu infrasarkano augšupkonvertēšanas ierīču “projektēšanai” vai “ražošanai”, kurām piemīt visas šīs īpašības:

1.

jutība ir viļņu garuma diapazonā, kas pārsniedz 700 nm, bet nepārsniedz 1 500 nm; un

2.

infrasarkanā fotodetektora, gaismas diodes (OLED) un nanokristāla kombinācija, ko izmanto, lai infrasarkano gaismu pārvērstu redzamā gaismā. Tehniska piezīme.

Tehniska piezīme. X.E.IV.003. pozīcijā "jutība" (trokšņa līmenis) ir vidējā kvadrātiskā vērtība no ierīces zemākā trokšņa robežlieluma, kas ir zemākais izmērāmais signāls.

V kategorija — Navigācija un aviācijas elektronika

X.A.V.001

Gaisa kuģu sakaru iekārtas, visas “gaisa kuģu” inerciālās navigācijas sistēmas un citas aviācijas elektronikas iekārtas, tai skaitā komponenti, izņemot tās, kas minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821. piezīme.

1. piezīme. X.A.V.001. pozīcija neattiecas uz austiņām un mikrofoniem.

2. piezīme. X.A.V.001. pozīcija neattiecas uz precēm, ko fiziskas personas izmanto personiskai lietošanai.

X.B.V.001

Citas iekārtas, kas speciāli konstruētas navigācijas un aviācijas elektronikas iekārtu testēšanai, pārbaudei vai “ražošanai”.

X.D.V.001

“Programmatūra”, izņemot to, kas minēta KMPS vai Regulā (ES) 2021/821, navigācijas iekārtu, gaisa kuģu sakaru iekārtu un citas aviācijas elektronikas “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

X.E.V.001

“Tehnoloģijas”, izņemot tās, kas minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821, navigācijas iekārtu, gaisa kuģu sakaru iekārtu un citas aviācijas elektronikas “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

VI kategorija – Jūrniecība

X.A.VI.001

Šādi peldlīdzekļi, kuģu sistēmas vai iekārtas un speciāli konstruēti to komponenti, kā arī komponenti un piederumi:

a.

šādas zemūdens redzamības sistēmas:

1.

televīzijas sistēmas (kas sastāv no kameras, apgaismošanas aprīkojuma, monitora un signālu pārraides iekārtas), kuru robežizšķirtspēja, mērīta atmosfērā, ir lielāka par 500 rindām un kuras ir speciāli konstruētas vai pārveidotas attālinātai ekspluatācijai zemūdens transportlīdzeklī, vai

2.

televīzijas kameras darbam zem ūdens, ar lielāko izšķirtspēju, veicot mērījumus gaisa vidē, pāri par 700 līnijām;

Tehniska piezīme. Televīzijā lielākā izšķiršanas spēja ir horizontālās izšķiršanas spējas mērījums, ko parasti nosaka pēc maksimālā līniju skaita attēlā, ko var labi izšķirt izmēģinājuma diagrammā, izmantojot IEEE standartu 208/1960 vai tam līdzvērtīgu valsts nacionālo standartu.

b.

fotokameras, kas speciāli konstruētas vai pārveidotas izmantošanai zem ūdens, ar 35 mm vai platāku fotofilmu un ar automātisku vai attālinātu fokusēšanu, kas “speciāli konstruēta” izmantošanai zem ūdens;

c.

stroboskopiskas apgaismošanas sistēmas, kas speciāli konstruētas vai pārveidotas izmantošanai zem ūdens un spēj sasniegt gaismas impulsa enerģiju virs 300 J zibsnī;

d.

citas zemūdens kameru iekārtas, izņemot tās, kas minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

e.

neizmanto;

f.

peldlīdzekļi (virsūdens vai zemūdens), tai skaitā piepūšamās laivas, un speciāli konstruēti to komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821; Piezīme.

Piezīme. X.A.VI.001.f pozīcija neattiecas uz peldlīdzekļiem, kuri teritorijā uzturas uz laiku un kurus izmanto privātiem pārvadājumiem vai pasažieru vai kravu pārvadājumiem no Savienības muitas teritorijas vai caur to.

g.

kuģu dzinēji (iebūvēti un piekarināmi) un zemūdeņu dzinēji, un speciāli konstruēti to komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

h.

autonomi zemūdens elpošanas aparāti (akvalangi) un to piederumi, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821;

i.

glābšanas vestes, kasetnes piepūšanai, niršanas kompasi un niršanas datori;

Piezīme. X.A.VI.001.i pozīcija neattiecas uz precēm, ko fiziskas personas izmanto personiskai lietošanai.

j.

zemūdens apgaismošanas un vilces iekārtas; Piezīme. vai

Piezīme. X.A.VI.001.j pozīcija neattiecas uz precēm, ko fiziskas personas izmanto personiskai lietošanai.

k.

gaisa kompresori un filtrācijas sistēma, kas speciāli konstruēti gaisa balonu uzpildīšanai.

X.D.VI.001

“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota tādu iekārtu “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz kurām attiecas X.A.VI.001. pozīcija.

X.D.VI.002

“Programmatūra”, kas speciāli izstrādāta tādu bezpilota zemūdens transportlīdzekļu ekspluatācijai, kurus izmanto naftas un gāzes rūpniecībā.

X.E.VI.001

“Tehnoloģijas” tādu iekārtu “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, uz kurām attiecas X.A.VI.001. pozīcija.

VII kategorija — Kosmiskā aviācija un vilces dzinēju sistēmas

X.A.VII.001

Dīzeļdzinēji, traktori un vilcēji, un speciāli konstruēti to komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821:

a.

Dīzeļdzinēji, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821, kravas automobiļiem, traktoriem, vilcējiem un autobūves ražojumiem, ar kopējo jaudu 298 kW vai lielāku.

b.

Apvidus riteņtraktori ar kravnesību 9 t vai lielāku; un galvenie komponenti un piederumi, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821.

c.

Vilcēji puspiekabēm, ar vienu pakaļējo asi vai pakaļējo dubultasi, ar nominālo asslodzi 9 t vai lielāku, un speciāli konstruēti galvenie komponenti.

Piezīme. X.A.VII.001.b un X.A.VII.001.c pozīcija neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuri teritorijā uzturas uz laiku un kurus izmanto privātiem pārvadājumiem vai pasažieru vai kravu pārvadājumiem no Savienības muitas teritorijas vai caur to.

X.A.VII.002

Gāzturbīnu dzinēji un komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821.

a.

neizmanto;

b.

neizmanto;

c.

Aviācijas gāzturbīnu dzinēji un speciāli konstruēti to komponenti;

d.

neizmanto;

e.

Saspiesta gaisa elpošanas aparātu komponenti, kas tiem speciāli konstruēti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821.

X.A.VII.003

Gaisa kuģu dzinēji, izņemot tos, kas minēti KMPS X.A.VII.002. pozīcijā vai Regulā (ES) 2021/821:

a.

virzuļdzinēji un rotācijas iekšdedzes virzuļdzinēji vai

b.

elektromotori

Tehniska piezīme. X.A.VII.003. pozīcijā gaisa kuģi aptver: lidmašīnas, bezpilota lidaparātus, helikopterus, žiroplānus, hibrīdus gaisa kuģus vai radiovadāmus modeļus.

X.B.VII.001

Vibrācijas testu iekārtas un speciāli konstruēti komponenti, izņemot tos, kas minēti KMPS vai Regulā (ES) 2021/821. Piezīme.

Piezīme. X.B.VII.001. pozīcija attiecas tikai uz iekārtām “projektēšanai” vai “ražošanai”. Tā neattiecas uz stāvokļa uzraudzības sistēmām.

X.B.VII.002

Šādas speciāli konstruētas “iekārtas”, rīki vai piederumi gāzturbīnu kustīgo lāpstiņu, nekustīgo lāpstiņu vai uzgaļu apvalku lējumu ražošanai vai mērīšanai:

a.

automātiskas iekārtas, kurās izmanto nemehāniskas metodes aerodinamisko lāpstiņu sieniņu biezuma mērīšanai;

b.

tādi rīki, piederumi vai mērīšanas iekārtas “lāzera”, ūdensstrūklas vai ECM/EDM caurumu urbšanas procesiem, uz ko attiecas 9E003.c pozīcija (22);

c.

keramikas serdeņa izskalošanas iekārtas;

d.

keramikas serdeņa ražošanas iekārtas vai rīki;

e.

keramikas čaulas vaska šablona sagatavošanas iekārtas;

f.

keramikas čaulas izdedzināšanas vai apdedzināšanas iekārtas.

X.D.VII.001

“Programmatūra”, izņemot to, kas minēta KMPS vai Regulā (ES) 2021/821, tādu iekārtu “projektēšanai” vai “ražošanai”, uz kurām attiecas X.A.VII.001. vai X.B.VII.001. pozīcija.

X.D.VII.002

“Programmatūra” tādu iekārtu “projektēšanai” vai “ražošanai”, uz kurām attiecas X.A.VII.002. vai X.B.VII.002. pozīcija.

X.E.VII.001

“Tehnoloģijas”, izņemot tās, kas minētas KMPS vai Regulā (ES) 2021/821, tādu iekārtu “projektēšanai”, “ražošanai”, vai “lietošanai”, uz kurām attiecas X.A.VII.001. vai X.B.VII.001. pozīcija.

X.E.VII.002

“Tehnoloģijas” tādu iekārtu “projektēšanai”, “ražošanai”, vai “lietošanai”, uz kurām attiecas X.A.VII.002. vai X.B.VII.002. pozīcija.

X.E.VII.003

Šādas citas “tehnoloģijas”, kas nav aprakstītas 9E003. pozīcijā (23):

a.

rotoru lāpstiņu uzgaļu klīrensa vadības sistēmas, kurās izmanto korpusa aktīvas līdzsvarošanas “tehnoloģiju”, aprobežojoties ar konstrukcijas un projektēšanas datubāzi; vai

b.

gāzes gultņi turbodzinēju rotoru mezgliem.

VIII kategorija – Dažādi priekšmeti

X.A.VIII.001

Šādas iekārtas naftas ieguvei vai naftas izpētei:

a.

urbšanas galviņas integrētās mērīšanas iekārtas, tostarp inerciālās navigācijas sistēmas mērījumiem urbšanas laikā (MWD);

b.

gāzu monitoringa sistēmas un tām paredzēti detektori, kas izstrādātas pastāvīgai darbībai un sērūdeņraža konstatēšanai;

c.

iekārtas seismoloģiskajiem mērījumiem, tostarp seismiskajai atstarošanai un seismiskajiem vibratoriem;

d.

nogulu eholotes.

X.A.VIII.002

Iekārtas, “elektroniski mezgli” un komponenti, kas speciāli konstruēti kvantu datoriem, kvantu elektronikai, kvantu sensoriem, kvantu procesoru blokiem, kubitu shēmām, kubitu ierīcēm vai kvantu radaru sistēmām, tostarp Pokela elementiem.

1. piezīme. Kvantu datori veic aprēķinus, kuros izmanto tādas kvantu stāvokļu kopīgās īpašības kā superpozīcija, interference un sasaiste.

2. piezīme. Bloki, shēmas un ierīces cita starpā ietver supervadītāja shēmas, kvantu atkvēlināšanu, jonu uztveršanu, fotonisku mijiedarbību, silīciju/spinu, aukstus atomus.

X.A.VIII.003

Šādi mikroskopi, saistītās iekārtas un detektori:

a.

skenējošie elektronmikroskopi (SEM);

b.

skenējošie Ožē mikroskopi;

c.

transmisijas elektronmikroskopi (TEM);

d.

atomspēku mikroskopi (AFM);

e.

skenējošie spēka mikroskopi (SFM);

f.

iekārtas un detektori, kas speciāli konstruēti lietošanai ar X.A.VIII.003.a–X.A.VIII.0003.e pozīcijā norādītajiem mikroskopiem, izmantojot jebkuru no turpmāk minētajām materiālu analīzes metodēm: