ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
65. gadagājums |
Saturs |
|
I Leģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
|
DIREKTĪVAS |
|
|
* |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES ( 1 ) |
|
|
II Neleģislatīvi akti |
|
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Leģislatīvi akti
REGULAS
16.12.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2463
(2022. gada 14. decembris),
ar ko izveido instrumentu atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023. gadā (makrofinansiālā palīdzība +)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),
tā kā:
(1) |
Asociācijas nolīgums starp Savienību un Ukrainu (2), tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī. |
(2) |
Ukraina 2014. gadā uzsāka vērienīgu reformu programmu ar mērķi stabilizēt valsts ekonomiku un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Starp programmas galvenajām prioritātēm ir korupcijas apkarošana, kā arī konstitucionālā, vēlēšanu un tiesu reforma. Šo reformu īstenošana tika atbalstīta ar secīgām makrofinansiālās palīdzības programmām, kuru ietvaros Ukraina no Savienības ir saņēmusi palīdzību aizdevumu veidā par kopējo summu 6,6 miljardi EUR. |
(3) |
Ārkārtas makrofinansiālā palīdzība, kas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/313 (3), tika darīta pieejama pieaugošo draudu kontekstā tieši pirms Krievijas iebrukuma, nodrošināja aizdevumus Ukrainai 1,2 miljardu EUR apmērā, kuri tika izmaksāti divos maksājumos, katrs 600 miljonu EUR apmērā, 2022. gada martā un maijā. |
(4) |
Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība līdz 1 miljardam EUR, kas tika darīta pieejama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/1201 (4), sniedza ātru un steidzamu atbalstu Ukrainas budžetam un tika pilnībā izmaksāta divās daļās 2022. gada 1. un 2. augustā. Minētā palīdzība bija pirmais posms no plānotās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības Ukrainai līdz 9 miljardu EUR apmērā, ko Komisija izziņoja savā 2022. gada 18. maija paziņojumā “Palīdzība Ukrainai un Ukrainas atjaunošana” un ko Eiropadome apstiprināja 2022. gada 23.–24. jūnijā. |
(5) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/1628 (5) bija nākamais solis plānotās Savienības ārkārtas makrofinansiālās palīdzības īstenošanā. Tas izveidoja pamatu, lai Ukrainai piešķirtu papildu summu līdz 5 miljardu EUR apmērā aizdevumu veidā ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, no kuriem 2 miljardi EUR tika izmaksāti 18. oktobrī, bet atlikušie 3 miljardi EUR jāizmaksā līdz 2022. gada beigām. |
(6) |
Neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu kopš 2022. gada 24. februāra ir izraisījis Ukrainai finanšu tirgus piekļuves zudumu un publisko ieņēmumu ievērojamu samazināšanos, savukārt publiskie izdevumi humanitārās situācijas risināšanai un valsts pakalpojumu nepārtrauktības saglabāšanai ir ievērojami palielinājušies. Minētajā ļoti nenoteiktajā un nestabilajā situācijā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2022. gada vasarā veiktās labākās aplēses par Ukrainas finansējuma vajadzībām norādīja uz ārkārtas finansējuma deficītu aptuveni 39 miljardu ASV dolāru apmērā 2022. gadā, no kā aptuveni pusi varēja segt, pateicoties starptautiskajai palīdzībai. Savienības makrofinansiālās palīdzības ātra sniegšana Ukrainai saskaņā ar Lēmumu (ES) 2022/1628, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, tika uzskatīta par piemērotu īstermiņa reakciju uz būtiskajiem riskiem Ukrainas makrofinansiālajai stabilitātei. Minētajā lēmumā noteiktajai ārkārtas makrofinansiālajai palīdzībai vēl līdz 5 miljardu EUR apmērā bija jāatbalsta Ukrainas makrofinansiālā stabilizācija, jāstiprina valsts tūlītējā noturība un jāsaglabā tās spēja atgūties, tādējādi veicinot Ukrainas valsts parāda atmaksājamību un tās spēju galu galā izpildīt savas finansiālās saistības. |
(7) |
Kopš Krievijas agresijas kara sākuma pret Ukrainu Savienība, tās dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes ir piesaistījušas 19,7 miljardus EUR Ukrainas ekonomiskajai, sociālajai un finansiālajai noturībai. Šī summa apvieno atbalstu no Savienības budžeta 12,4 miljardu EUR apmērā, tostarp ārkārtas makrofinansiālo palīdzību un Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu, ko pilnībā vai daļēji garantē no Savienības budžeta, kā arī turpmāku finansiālu atbalstu no dalībvalstīm 7,3 miljardu EUR apmērā. |
(8) |
Turklāt Padome ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/509 (6) nolēma par palīdzības pasākumiem 3,1 miljardu EUR apmērā Ukrainas bruņoto spēku atbalstam no Eiropas Miera mehānisma un ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/1968 (7) – par militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam ar 0,1 miljardu EUR kopējām izmaksām. Savienība un tās dalībvalstis ir arī īstenojušas vēl nepieredzētu ārkārtas reakciju natūrā, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/836 (8), kas ir lielākā ārkārtas operācija kopš minētā mehānisma izveides, un novirzot miljoniem ārkārtas preču Ukrainai un reģionam. |
(9) |
Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā nolēma piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu. Turpināt spēcīgu atbalstu Ukrainai ir būtiska Savienības prioritāte. Tā kā Krievijas agresijas kara radītais kaitējums Ukrainas ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir milzīgs, lai turpinātu spēcīgu atbalstu Ukrainai, ir vajadzīga organizēta kolektīva pieeja, kas izklāstīta instrumentā Savienības atbalsta sniegšanai Ukrainai (makrofinansiālā palīdzība +), kas izveidots ar šo regulu (“instruments”). |
(10) |
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir stratēģisks ģeopolitisks drauds Savienībai kopumā un liek dalībvalstīm būt spēcīgām un vienotām. Tāpēc ir būtiski, lai Savienības atbalsts tiktu izmantots ātri un spētu elastīgi un pakāpeniski pielāgoties tūlītējai palīdzībai un īstermiņa rehabilitācijai ceļā uz turpmāku atjaunošanu. |
(11) |
Instrumenta vispārīgais mērķis ir palīdzēt 2023. gadā novērst finansējuma deficītu Ukrainā, jo īpaši, prognozējamā, nepārtrauktā, sakārtotā un savlaicīgā veidā sniedzot ļoti izdevīgu īstermiņa finansiālo atbalstu Ukrainas valsts budžetam, tostarp attiecīgā gadījumā finansēt rehabilitāciju un sākotnējo atbalstu pēckara atjaunošanai, lai atbalstītu Ukrainu tās virzībā uz Eiropas integrāciju. |
(12) |
Lai sasniegtu instrumenta vispārīgo mērķi, palīdzība būtu jāsniedz nolūkā atbalstīt makrofinansiālo stabilitāti Ukrainā un mazināt Ukrainas ārējā finansējuma ierobežojumus. Komisijai būtu jāīsteno atbalsts saskaņā ar instrumentu atbilstīgi to pasākumu pamatprincipiem un mērķiem, ko veic dažādās jomās ārējā darbībā un citos attiecīgos Savienības politikas virzienos. |
(13) |
Starp galvenajām atbalsta jomām saskaņā ar instrumentu būtu jāiekļauj arī rehabilitācijas atbalsta sniegšana, kritisko funkciju un infrastruktūras remonts un uzturēšana, kā arī palīdzība grūtībās nonākušiem cilvēkiem un visvairāk skartajām teritorijām materiālā un sociālā atbalsta, pagaidu mājokļu, dzīvojamo ēku un infrastruktūras būvniecības ziņā. |
(14) |
Ar instrumentu būtu arī jāatbalsta Ukrainas iestāžu spēju stiprināšana, lai sagatavotos turpmākajai pēckara atjaunošanai un attiecīgā gadījumā pirmspievienošanās procesa agrīnajam sagatavošanas posmam, tostarp stiprinot Ukrainas iestādes, reformējot un stiprinot valsts pārvaldes efektivitāti, kā arī pārredzamību, strukturālās reformas un labu pārvaldību visos līmeņos. |
(15) |
Instruments atbalstīs Savienības ārpolitiku attiecībā uz Ukrainu. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visā atbalsta sniegšanas laikā, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību. Atbalsts Ukrainai saskaņā ar instrumentu joprojām sniegs būtisku ieguldījumu Ukrainas finansējuma vajadzību segšanā saskaņā ar SVF, Pasaules Bankas un citu starptautisko finanšu iestāžu aplēsēm, ņemot vērā Ukrainas spēju finansēt sevi ar saviem resursiem. Atbalsta apmēra noteikšanā ņem vērā arī paredzētās finanšu iemaksas no divpusējiem un daudzpusējiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Ukrainā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību. |
(16) |
Ukrainas situācija prasa pakāpenisku pieeju, saskaņā ar kuru instruments, kas vērsts uz makrofinansiālo stabilitāti, kā arī tūlītēju palīdzību un rehabilitāciju, būtu jāpapildina ar pastāvīgu atbalstu saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (9), un Humānās palīdzības instrumentu, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 (10). |
(17) |
Šajā regulā būtu jānosaka instrumentam pieejamie resursi laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim ar iespējamām izmaksām līdz 2024. gada 31. martam. Aizdevumu veidā būtu jādara pieejama maksimālā summa 18 miljardu EUR apmērā. Turklāt attiecībā uz laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim šajā regulā būtu jāparedz procentu likmes subsīdija. Lai nodrošinātu procentu izmaksu segšanu aizdevumu darbības laikā, dalībvalstu iemaksas pēc 2027. gada būtu jāatjauno un jāturpina kā ārējie piešķirtie ieņēmumi, ja vien tos nesedz ar citiem līdzekļiem turpmākajās daudzgadu finanšu shēmās. Tāpēc dalībvalstu iemaksu sniegšanu varētu būt iespējams pagarināt arī pēc 2027. gada. |
(18) |
Šajā regulā būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm kā ārējos piešķirtos ieņēmumus darīt pieejamus papildu resursus, kas īstenojami saskaņā ar instrumenta saprašanās memorandu. Šāda iespēja veikt papildu iemaksas būtu jāparedz arī ieinteresētajām trešām valstīm un personām kā ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (11) (“Finanšu regula”) 21. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu. Lai veicinātu sinerģiju un papildināmību, ir lietderīgi atļaut, ka šādas dalībvalstu, ieinteresēto trešo valstu un personu papildu iemaksas varētu darīt pieejamas arī programmām, kas izveidotas saskaņā ar Regulām (ES) 2021/947 un (EK) Nr. 1257/96, lai finansētu pasākumus, kas veicina instrumenta mērķu sasniegšanu. |
(19) |
Dalībvalstu brīvprātīgajām iemaksām vajadzētu būt neatsaucamām, beznosacījumu un pēc pieprasījuma. Šajā nolūkā dalībvalstīm, kuras sniedz atbalstu, ar Komisiju būtu jānoslēdz iemaksu nolīgums Finanšu regulas 22. panta 2. punkta nozīmē. Šādam iemaksu nolīgumam būtu jāaptver iemaksa procentu likmes subsīdijā un, ja dalībvalstis to vēlas, arī papildu summas. |
(20) |
Atbalsts saskaņā ar instrumentu būtu jādara pieejams ar priekšnosacījumu, ka Ukrainā joprojām tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi un to institūti, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. |
(21) |
Atbalstam saskaņā ar instrumentu vajadzētu būt saistītam ar politikas nosacījumiem, kas jāizklāsta saprašanās memorandā. Minētajos nosacījumos būtu jāiekļauj arī apņemšanās stiprināt valsts ekonomisko sniegumu un noturību, uzņēmējdarbības vidi, veicināt kritiski svarīgu atjaunošanu un risināt problēmas enerģētikas nozarē. |
(22) |
Politikas nosacījumi būtu jāpapildina ar stingrām ziņošanas prasībām, kuru mērķis ir nodrošināt, ka līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, pārredzami un atbildīgi. |
(23) |
Ņemot vērā situāciju Ukrainā, ir lietderīgi paredzēt saprašanās memoranda vidusposma pārskatu. |
(24) |
Atbalsts saskaņā ar instrumentu būtu jāatbrīvo izmaksai tad, ja ir ievēroti priekšnosacījumi, panākta apmierinoša īstenošana un progress politikas nosacījumu īstenošanā. |
(25) |
Ir lietderīgi paredzēt iespēju atkārtoti novērtēt Ukrainas finansējuma vajadzības un samazināt, apturēt vai atcelt atbalstu, ja saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta izmaksāšanas laikposmā minētās vajadzības būtiski samazinās salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm. Ir arī lietderīgi paredzēt iespēju apturēt vai atcelt izmaksāšanu, ja nav izpildītas prasības par atbalsta atbrīvošanu izmaksai saskaņā ar instrumentu. |
(26) |
Ņemot vērā Ukrainas steidzamās finansējuma vajadzības, ir lietderīgi organizēt finansiālo palīdzību saskaņā ar Finanšu regulas 220.a pantā paredzēto diversificēto finansēšanas stratēģiju, kas tajā noteikta, kā vienota finansēšanas metode, kas, paredzams, uzlabos Savienības obligāciju likviditāti un Savienības emisijas pievilcību un rentabilitāti. |
(27) |
Ņemot vērā Krievijas agresijas kara izraisīto sarežģīto situāciju Ukrainā un lai atbalstītu Ukrainas ilgtermiņa stabilitāti, ir lietderīgi piešķirt Ukrainai aizdevumus ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem uz laiku, kas nepārsniedz 35 gadus, ar pamatsummas atmaksas sākumu ne agrāk kā 2033. gadā. Ir lietderīgi arī atkāpties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta un atļaut, ka Savienībai ir iespēja segt procentu likmes izmaksas un atbrīvot Ukrainu no administratīvajām izmaksām, kas citādi Ukrainai būtu jāmaksā. Procentu likmes subsīdija būtu jāpiešķir kā instruments, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbalsta efektivitātes nodrošināšanai saskaņā ar instrumentu, Finanšu regulas 220. panta 1. punkta nozīmē. Tā būtu jāfinansē no dalībvalstu papildu brīvprātīgām iemaksām, un tai vajadzētu kļūt pieejamai pakāpeniski, tiklīdz ir stājušies spēkā nolīgumi ar dalībvalstīm. |
(28) |
Ukrainai vajadzētu būt iespējai katru gadu pieprasīt procentu likmes subsīdiju un atbrīvojumu no administratīvajām izmaksām. |
(29) |
Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 3. punkta otrā teikuma, finansiālās saistības no aizdevumiem saskaņā ar šo regulu nebūtu jāatbalsta ar Ārējās darbības garantiju. Atbalstam, ko sniedz saskaņā ar instrumentu, vajadzētu būt finansiālai palīdzībai Finanšu regulas 220. panta 1. punkta nozīmē. Ņemot vērā finanšu riskus un budžeta segumu, finansiālajai palīdzībai aizdevumu veidā saskaņā ar instrumentu nebūtu jāveido uzkrājumi, un, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 1. punkta, nebūtu jānosaka uzkrājumu likme procentos no šīs regulas 4. panta 1. punktā minētās summas. |
(30) |
Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (12) pašlaik neļauj segt finanšu saistības, kas izriet no aizdevumiem saskaņā ar instrumentu. Kamēr nav izdarīts tās iespējamais grozījums, kurš kā garantiju ļautu izmantot budžeta resursus, kas pārsniedz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) maksimālās robežvērtības un nepārsniedz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 (13) 3. panta 1. un 2. punktā minētos maksimālās robežvērtības sliekšņus, ir lietderīgi meklēt alternatīvu risinājumu, ar ko nodrošina papildu resursus. |
(31) |
Ir konstatēts, ka dalībvalstu brīvprātīgās iemaksas garantiju veidā ir piemērots instruments, lai nodrošinātu aizsardzību, ļaujot veikt aizņēmumu un aizdevumu operācijas saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstu garantijām vajadzētu būt atbilstīgam aizsardzības pasākumam, kas nodrošina Savienības spēju atmaksāt aizdevumus atbalstošos aizņēmumus saskaņā ar šo instrumentu. |
(32) |
Dalībvalstu sniegtajām garantijām būtu jāsedz atbalsts saskaņā ar instrumentu aizdevumu veidā līdz 18 000 000 000 EUR. Ir svarīgi, lai dalībvalstis noteiktu par augstāko prioritāti to piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu, kuras nepieciešamas garantiju sniegšanai. Ņemot vērā situācijas steidzamību, laikam, kas vajadzīgs minēto procedūru pabeigšanai, nebūtu jākavē nepieciešamā finansiālā atbalsta izmaksāšana Ukrainai aizdevumu veidā saskaņā ar šo regulu. Tajā pašā laikā finansiālais atbalsts, ko aizdevumu veidā sniedz saskaņā ar instrumentu, būtu jādara pieejams pakāpeniski līdz ar dalībvalstu sniegto garantiju stāšanos spēkā. Ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības un piesardzības principu, Komisijai aizdevumi būtu jāorganizē, pienācīgi ņemot vērā tās kredītspēju. Tomēr atbalstam vajadzētu būt pieejamam par pilnu summu līdz 18 000 000 000 EUR no dienas, kad sāk piemērot Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 grozījumu vai tās pēcteci, kas paredz garantiju tādiem aizdevumiem saskaņā ar instrumentu no Savienības budžeta, kuri pārsniedz DFS maksimālās robežvērtības un nepārsniedz Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 3. panta 1. un 2. punktā minētos maksimālās robežvērtības sliekšņus. |
(33) |
Dalībvalstu garantijām vajadzētu būt neatsaucamām, beznosacījumu un pēc pieprasījuma. Minētajām garantijām būtu jānodrošina Savienības spēja atmaksāt līdzekļus, kas aizņemti kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm. Garantijām vairs nevajadzētu būt pieprasāmām no dienas, kad sāk piemērot Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 grozījumu vai tās pēcteci, kas paredz garantiju tādiem aizdevumiem saskaņā ar instrumentu no Savienības budžeta, kuri pārsniedz DFS maksimālās robežvērtības un nepārsniedz Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 3. panta 1. un 2. punktā minētos maksimālās robežvērtības sliekšņus. Garantijas būtu jāpieprasa gadījumā, ja Savienība nesaņem savlaicīgu maksājumu no Ukrainas par aizdevumiem saskaņā ar instrumentu, tostarp jo īpaši gadījumos, kad maksājumu grafiks tiek mainīts jebkāda iemesla dēļ, kā arī gadījumos, kad ir sagaidāms, ka maksājums netiks veikts, un neparedzētas nemaksāšanas gadījumos. |
(34) |
Summas, kas atgūtas atbilstoši aizdevuma līgumiem saistībā ar aizdevumiem saskaņā ar instrumentu, būtu jāatmaksā tām dalībvalstīm, kuras ir izpildījušas garantijas pieprasījumus, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta c) apakšpunkta. |
(35) |
Pirms Komisija pieprasa dalībvalstu sniegtās garantijas, tai, pēc saviem ieskatiem un uzņemoties atbildību kā Savienības iestādei, kurai ir uzticēta Savienības vispārējā budžeta izpilde saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu, būtu jāpārbauda visi pasākumi, kas pieejami saskaņā ar Finanšu regulas 220.a pantā paredzēto diversificēto finansēšanas stratēģiju, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus. Attiecīgajā garantiju pieprasījumā Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāinformē dalībvalstis par minēto pārbaudi. |
(36) |
Katras dalībvalsts iemaksu relatīvajai daļai (iemaksu sadalījums) kopējā garantētajā summā būtu jāatbilst dalībvalstu relatīvajai daļai no Savienības kopējā nacionālā kopienākuma (NKI). Garantiju pieprasījumus vajadzētu veikt proporcionāli, piemērojot minēto iemaksu sadalījumu. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā visi garantijas nolīgumi starp Komisiju un dalībvalstīm, iemaksu sadalījums būtu uz laiku proporcionāli jāpielāgo. |
(37) |
Ir lietderīgi, ka Komisija un Ukraina noslēdz aizdevuma nolīgumu par aizdevuma atbalstu saskaņā ar saprašanās memorandā izklāstītajiem noteikumiem. Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar atbalstu saskaņā ar instrumentu, tiek efektīvi aizsargātas, Ukrainai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt aizdevuma nolīgumā un finansēšanas nolīgumā būtu jāparedz noteikums, ka Komisija veic pārbaudes, ka Revīzijas palāta veic revīzijas un ka Eiropas Prokuratūra īsteno savas kompetences saskaņā ar Finanšu regulas 129. un 220. pantu. |
(38) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, palīdzēt novērst finansējuma deficītu Ukrainai 2023. gadā, jo īpaši, prognozējamā, nepārtrauktā, sakārtotā un savlaicīgā veidā sniedzot ļoti izdevīgu īstermiņa atbalstu Ukrainas valsts budžetam, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(39) |
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (14). |
(40) |
Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši neprovocētā un nepamatotā Krievijas agresijas kara izraisītie ārkārtas apstākļi, tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā. |
(41) |
Ņemot vērā situāciju Ukrainā, šai regulai steidzamības kārtā būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
SAVIENĪBAS ATBALSTS UKRAINAI
1. iedaļa
Vispārīgi noteikumi
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo regulu izveido instrumentu Savienības atbalsta sniegšanai Ukrainai (makrofinansiālā palīdzība +) (“instruments”) aizdevumu, neatmaksājama atbalsta un procentu likmes subsīdijas veidā.
2. Tajā ir noteikti instrumenta mērķi, tā finansēšana, Savienības finansējuma formas saskaņā ar to un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
2. pants
Instrumenta mērķi
1. Instrumenta vispārīgais mērķis ir prognozējamā, nepārtrauktā, sakārtotā un savlaicīgā veidā sniegt īstermiņa finansiālo atbalstu Ukrainai, vajadzības gadījumā finansējot rehabilitācijas un sākotnēju atbalstu pēckara atjaunošanai, lai atbalstītu Ukrainu virzībā uz Eiropas integrāciju.
2. Lai sasniegtu vispārīgo mērķi, galvenie konkrētie mērķi jo īpaši ir atbalstīt:
a) |
makrofinansiālo stabilitāti un atvieglot Ukrainas ārējā un iekšējā finansējuma ierobežojumus; |
b) |
reformu programmu, kas attiecīgā gadījumā vērsta uz pirmspievienošanās procesa agrīno sagatavošanas posmu, tostarp stiprinot Ukrainas iestādes, reformējot un stiprinot valsts pārvaldes efektivitāti, kā arī pārredzamību, strukturālās reformas un labu pārvaldību visos līmeņos; |
c) |
kritisko funkciju un infrastruktūras rehabilitāciju un palīdzību grūtībās nonākušiem cilvēkiem. |
3. pants
Atbalsta jomas
Lai sasniegtu savus mērķus, instruments jo īpaši atbalsta:
a) |
Ukrainas finansējuma vajadzību finansēšanu, lai saglabātu valsts makrofinansiālo stabilitāti; |
b) |
rehabilitāciju, piemēram, atjaunojot tādu kritisko infrastruktūru kā enerģētikas infrastruktūru, ūdensapgādes sistēmas, transporta tīklus, iekšējos ceļus vai tiltus, vai stratēģiskās ekonomikas nozarēs un sociālo infrastruktūru, piemēram, veselības aprūpes iestādes, skolas un pārvietoto personu mājokļus, tostarp pagaidu un sociālos mājokļus; |
c) |
nozaru un institucionālās reformas, tostarp korupcijas apkarošanas un tiesu iestāžu reformas, tiesiskuma ievērošanu, labu pārvaldību un valsts un vietējo iestāžu modernizāciju; |
d) |
gatavošanos Ukrainas atjaunošanai; |
e) |
Ukrainas tiesiskā regulējuma saskaņošanu ar Savienības tiesisko regulējumu un Ukrainas integrāciju vienotajā tirgū, kā arī ekonomikas attīstības stiprināšanu un konkurētspējas uzlabošanu; |
f) |
Ukrainas administratīvās spējas stiprināšanu ar piemērotiem līdzekļiem, tostarp tehniskās palīdzības izmantošanu. |
4. pants
Pieejamais atbalsts saskaņā ar instrumentu
1. Atbalsts saskaņā ar instrumentu aizdevumu veidā ir pieejams, ievērojot 5. pantu, par summu līdz 18 000 000 000 EUR laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim ar iespējamu izmaksu līdz 2024. gada 31. martam.
Atbalsts kļūst pieejams pakāpeniski līdz ar dalībvalstu sniegto garantiju stāšanos spēkā saskaņā ar 5. panta 4. punktu, bet nekad nepārsniedz summas, kuras aptver minētie garantijas nolīgumi.
Tomēr no dienas, kad sāk piemērot Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 grozījumu vai tās pēcteci, kas paredz garantiju tādiem šā punkta pirmajā daļā minētajiem aizdevumiem no Savienības budžeta, kuri pārsniedz DFS maksimālās robežvērtības un nepārsniedz Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 3. panta 1. un 2. punktā minētos maksimālās robežvērtības sliekšņus, beidz piemērot šā punkta otro daļu un šā punkta pirmajā daļā minētais atbalsts kļūst pieejams pilnībā.
2. Papildu atbalsts saskaņā ar instrumentu laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, ievērojot 7. panta 1. punktu, ir pieejams arī izdevumu segšanai saskaņā ar 17. pantu. Šis papildu atbalsts var būt pieejams pēc 2027. gada 31. decembra, ievērojot 7. panta 1. punktu.
3. Papildu summas, kas pieejamas saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. un 4. punktu, var īstenot kā neatmaksājamu atbalstu, ja tas paredzēts saprašanās memorandā, kas jānoslēdz saskaņā ar šīs regulas 9. pantu vai saskaņā ar Regulām (ES) 2021/947 un (EK) Nr. 1257/96, lai finansētu pasākumus, ar kuriem sasniedz šīs regulas 2. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētos mērķus, saskaņā ar minēto regulu noteikumiem.
4. Summas, kas minētas 3. punktā, var segt atbalsta izdevumus, kuri paredzēti instrumenta īstenošanai un tā mērķu sasniegšanai, tostarp administratīvo atbalstu, kas saistīts ar šādai īstenošanai vajadzīgajām sagatavošanas, turpmāku pasākumu, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, kā arī izdevumus, kuri galvenajiem birojiem un Savienības delegācijām rodas, tiem nodrošinot instrumentam nepieciešamo administratīvo un koordinācijas atbalstu un lai pārvaldītu saskaņā ar šo instrumentu finansētās operācijas, tostarp informācijas un komunikācijas darbības, un korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas.
5. pants
Dalībvalstu iemaksas garantiju veidā
1. Dalībvalstis var veikt iemaksas, sniedzot garantijas, kuru kopējā summa nepārsniedz 18 000 000 000 EUR attiecībā uz atbalstu, ko saskaņā ar instrumentu sniedz 4. panta 1. punktā minēto aizdevumu veidā.
2. Ja dalībvalstis veic iemaksas, tās sniedz tādu garantiju veidā, kuras ir neatsaucamas, beznosacījumu un sniegtas pēc pieprasījuma, izmantojot ar Komisiju noslēgtu garantijas nolīgumu saskaņā ar 6. pantu.
3. Attiecīgās dalībvalsts iemaksas relatīvā daļa (iemaksu sadalījums) šā panta 1. punktā minētajā summā atbilst minētās dalībvalsts relatīvajai daļai Savienības kopējā NKI, kas izriet no 2022. gada 23. novembrī galīgi pieņemtajā 2023. finanšu gada Savienības vispārējā budžeta A daļas (“Savienības gada budžeta finansējums, ievads”) 4. tabulas 1. slejā izklāstītās 2023. gada budžeta pozīcijas “Kopējie ieņēmumi”.
4. Garantijas attiecībā uz katru dalībvalsti ir spēkā no dienas, kad stājas spēkā 6. pantā minētais garantijas nolīgums starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti.
5. Summas, kas izriet no garantiju pieprasījumiem, veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu finanšu saistību atmaksai no atbalsta, ko saskaņā ar instrumentu sniedz šīs regulas 4. panta 1. punktā minēto aizdevumu veidā.
6. Pirms Komisija pieprasa dalībvalstu sniegtās garantijas, tā pēc saviem ieskatiem un pēc savas atbildības pārbauda visus pasākumus, kas pieejami saskaņā ar Finanšu regulas 220.a pantā paredzēto diversificēto finansēšanas stratēģiju, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus. Šāda pārbaude neietekmē to, ka saskaņā ar šā panta 2. punktu sniegtās garantijas ir neatsaucamas, beznosacījumu un sniegtas pēc pieprasījuma. Pieprasot garantijas, Komisija attiecīgā gadījumā informē dalībvalstis par pārbaudi.
7. Atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 4. punkta c) apakšpunkta, summas, kas atgūtas no Ukrainas attiecībā uz atbalstu, ko saskaņā ar instrumentu sniedz šīs regulas 4. panta 1. punktā minēto aizdevumu veidā, minētajām dalībvalstīm atmaksā, nepārsniedzot garantijas pieprasījumu summu, ko dalībvalstis izpildījušas saskaņā ar šīs regulas 6. panta a) punktu.
6. pants
Garantijas nolīgumi
Komisija ar katru dalībvalsti, kas sniedz 5. pantā minēto garantiju, noslēdz garantijas nolīgumu. Minētajā nolīgumā paredz noteikumus, kas reglamentē garantiju un ir vienādi visām dalībvalstīm, jo īpaši iekļaujot noteikumus, ar ko:
a) |
nosaka dalībvalstu pienākumu izpildīt garantijas pieprasījumus, ar ko Komisija nākusi klajā attiecībā uz atbalstu, ko saskaņā ar instrumentu sniedz 4. panta 1. punktā minēto aizdevumu veidā; |
b) |
nodrošina, ka garantijas pieprasījumi tiek veikti proporcionāli, piemērojot 5. panta 3. punktā minēto iemaksu sadalījumu. Iemaksu sadalījumu uz laiku proporcionāli pielāgo līdz brīdim, kad saskaņā ar 5. panta 4. punktu stājas spēkā visi garantijas nolīgumi starp Komisiju un dalībvalstīm; |
c) |
paredz, ka garantijas pieprasījumi nodrošina Savienības spēju atmaksāt saskaņā ar 16. panta 1. punktu kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm aizņemtos līdzekļus, kad Ukraina nav izpildījusi maksājumus, tostarp gadījumos, kad ir notikusi maksājumu grafika maiņa jebkāda iemesla vai gaidāmas atmaksājumu neizpildes dēļ; |
d) |
nodrošina, ka gadījumā, ja kāda dalībvalsts pilnībā vai daļēji laikus neizpilda garantijas pieprasījumu, Komisijai, lai segtu daļu, kas atbilst attiecīgajai dalībvalstij, ir tiesības nākt klajā ar papildu garantijas pieprasījumiem attiecībā uz garantijām, ko sniedz citas dalībvalstis. Šādus papildu pieprasījumus veic proporcionāli tai relatīvajai daļai, kāda katrai no pārējām dalībvalstīm ir 5. panta 3. punktā minētajā Savienības NKI, un pielāgo tā, ka netiek ņemta vērā attiecīgās dalībvalsts relatīvā daļa. Dalībvalsts, kas nav izpildījusi garantijas pieprasījumu, joprojām ir atbildīga par tā izpildi, kā arī ir atbildīga par visām no tā izrietošajām izmaksām. No summām, ko Komisija atguvusi no attiecīgās dalībvalsts, kas nebija izpildījusi pieprasījumu, pārējās dalībvalstis saņem atlīdzinājumu par jebkurām papildu iemaksām. Garantija, kas tiek pieprasīta no dalībvalsts, jebkurā gadījumā ir limitēta, proti, tā nepārsniedz minētās dalībvalsts saskaņā ar garantijas nolīgumu sniegtās garantijas kopējo summu; |
e) |
paredz maksājumu nosacījumus; |
f) |
nodrošina, ka garantija vairs nav pieprasāma no dienas, kad sāk piemērot grozījumu Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 vai tās pēcteci, kas paredz šīs regulas 4. panta 1. punktā minēto garantiju tādiem aizdevumiem no Savienības budžeta, kuri pārsniedz DFS maksimālās robežvērtības un nepārsniedz Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 3. panta 1. un 2. punktā minētos maksimālās robežvērtības sliekšņus. |
7. pants
Dalībvalstu un trešo personu iemaksas
1. Dalībvalstis var veikt iemaksas instrumentā ar 4. panta 2. punktā minētajām summām. Attiecīgās dalībvalsts iemaksas relatīvā daļa minētajās summās atbilst attiecīgās dalībvalsts relatīvajai daļai no Savienības kopējā NKI. Attiecībā uz iemaksām par n gadu relatīvo daļu, kas balstīta uz NKI, aprēķina kā daļu no Savienības kopējā NKI, kas izriet no attiecīgās slejas pēdējā Savienības gada budžeta ieņēmumu daļā vai Savienības gada budžeta grozījumā, kas pieņemts n-1 gadam.
Atbalsts saskaņā ar instrumentu atbilstīgi šim punktam kļūst pieejams attiecībā uz jebkuru summu, kas noteikta nolīgumā starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti pēc minētā nolīguma stāšanās spēkā.
2. Dalībvalstis var iemaksāt instrumentā 4. panta 3. punktā minētās papildu summas.
3. Iemaksas, kas minētas šā panta 1. un 2. punktā, veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.
4. Ieinteresētās trešās valstis un personas var arī iemaksāt neatmaksājamā atbalstā saskaņā ar instrumentu šīs regulas 4. panta 3. punktā minētās papildu summas, jo īpaši saistībā ar šīs regulas 2. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem. Minētās iemaksas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu.
2. IEDAĻA
Saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta nosacījumi
8. pants
Saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta priekšnosacījums
1. Priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai saskaņā ar instrumentu ir tas, ka Ukrainā joprojām tiek atbalstīti un ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.
2. Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests uzrauga 1. punktā noteiktā priekšnosacījuma izpildi visā saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta laikposmā, jo īpaši pirms izmaksāšanas, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā Komisijas regulāro paplašināšanās ziņojumu. Tiek ņemti vērā arī apstākļi Ukrainā un karastāvokļa piemērošanas sekas šajā valstī.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (15).
9. pants
Saprašanās memorands
1. Komisija noslēdz ar Ukrainu saprašanās memorandu, kurā jo īpaši nosaka politikas nosacījumus, indikatīvo finanšu plānošanu un ziņošanas prasības, kā minēts 10. pantā, ar ko jāsaista Savienības atbalsts saskaņā ar instrumentu.
Politikas nosacījumus attiecīgā gadījumā, ņemot vērā vispārējo situāciju Ukrainā, saista ar mērķiem un to īstenošanu, kas minēti attiecīgi 2. un 3. pantā, un ar 8. pantā izklāstīto priekšnosacījumu. Tie ietver apņemšanos ievērot pareizas finanšu pārvaldības principus, galveno uzmanību pievēršot korupcijas apkarošanai, cīņai pret organizēto noziedzību, krāpšanas apkarošanai un interešu konfliktu novēršanai, un pārredzamas un pārskatatbildīgas sistēmas izveidei rehabilitācijas un attiecīgā gadījumā atjaunošanas pārvaldībai.
2. Komisija var pārskatīt saprašanās memorandu termiņa vidusposmā. Pēc pārskatīšanas Komisija var grozīt saprašanās memorandu.
3. Saprašanās memorandu pieņem un groza saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā.
10. pants
Ziņošanas prasības
1. Ukrainai izvirzītās ziņošanas prasības iekļauj saprašanās memorandā un jo īpaši nodrošina saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta izmantošanas efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību.
2. Komisija regulāri pārbauda, kā tiek īstenotas ziņošanas prasības, un progresu to politikas nosacījumu īstenošanā, kuri izklāstīti saprašanās memorandā. Komisija par šīs pārbaudes rezultātiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
3. IEDAĻA
Saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta atbrīvošana izmaksai, novērtēšanas un informēšanas pienākumi
11. pants
Saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta atbrīvošana izmaksai
1. Ievērojot 12. pantā minētās prasības, atbalstu saskaņā ar instrumentu Komisija dara pieejamu pa daļām. Komisija lemj par katras daļas izmaksas grafiku. Daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos.
2. Saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta atbrīvošanu izmaksai pārvalda Komisija, pamatojoties uz tās novērtējumu par saprašanās memorandā iekļauto politikas nosacījumu īstenošanu.
12. pants
Lēmums atbrīvot izmaksai atbalstu saskaņā ar instrumentu
1. Ukraina iesniedz līdzekļu pieprasījumu pirms katras daļas izmaksas, pievienojot ziņojumu saskaņā ar saprašanās memoranda noteikumiem.
2. Komisija pieņem lēmumu par maksājumu daļu atbrīvošanu izmaksai, novērtējot šādas prasības:
a) |
ievērots 8. pantā izklāstītais priekšnosacījums; |
b) |
sekmīgi īstenotas ziņošanas prasības, kas saskaņotas saprašanās memorandā; |
c) |
vērojams apmierinošs progress ceļā uz to politikas nosacījumu īstenošanu, kuri izklāstīti saprašanās memorandā. |
3. Pirms saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta maksimālās summas izmaksāšanas Komisija pārbauda, vai ir izpildīti visi politikas nosacījumi, kuri izklāstīti saprašanās memorandā.
13. pants
Saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta samazināšana, apturēšana un atcelšana
1. Ja Ukrainas finansējuma vajadzības Savienības atbalsta saskaņā ar instrumentu izmaksāšanas laikā salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm būtiski samazinās, Komisija var samazināt atbalsta apjomu, to apturēt vai atcelt.
2. Ja 12. panta 2. punktā izklāstītās prasības netiek izpildītas, Komisija aptur vai atceļ atbalsta izmaksāšanu saskaņā ar instrumentu.
14. pants
Novērtējums par atbalsta īstenošanu saskaņā ar instrumentu
Instrumenta īstenošanas laikā Komisija, izmantojot operatīvo novērtējumu, ko var veikt kopā ar Lēmumos (ES) 2022/1201 un (ES) 2022/1628 paredzēto operatīvo novērtējumu, novērtē to Ukrainas finanšu noteikumu, administratīvo procedūru un iekšējās un ārējās kontroles mehānismu pareizību, kas ir būtiski atbalsta sniegšanai saskaņā ar instrumentu.
15. pants
Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei
Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par Savienības atbalstu saskaņā ar instrumentu, tostarp par tā izmaksāšanu, un 11. pantā minēto darbību attīstību un laikus iesniedz minētajām iestādēm attiecīgos dokumentus. Apturēšanas vai atcelšanas gadījumā saskaņā ar 13. panta 2. punktu tā nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.
II NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR ATBALSTA ĪSTENOŠANU
16. pants
Aizņēmumu un aizdevumu darbības
1. Lai finansētu atbalstu aizdevumu veidā saskaņā ar instrumentu, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā vajadzīgos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm saskaņā ar Finanšu regulas 220.a pantu.
2. Sīki izstrādātus noteikumus par atbalstu aizdevumu veidā saskaņā ar instrumentu nosaka aizdevuma nolīgumā saskaņā ar Finanšu regulas 220. pantu, kas jānoslēdz starp Komisiju un Ukrainu. Maksimālais aizdevumu atmaksas termiņš ir 35 gadi.
3. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 3. punkta otrā teikuma, makrofinansiālo palīdzību, ko Ukrainai sniedz aizdevumu veidā saskaņā ar instrumentu, neatbalsta ar Ārējās darbības garantiju.
Aizdevumu uzkrājumus saskaņā ar šo regulu neveido, un, atkāpjoties no Finanšu regulas 211. panta 1. punkta, uzkrājumu likmi, kas izteikta procentos no šīs regulas 4. panta 1. punktā minētās summas, nenosaka.
17. pants
Procentu likmes subsīdija
1. Atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta un atkarībā no pieejamiem resursiem, Savienība var segt procentus, piešķirot procentu likmes subsīdiju, un administratīvās izmaksas saistībā ar aizņēmumiem un aizdevumiem, izņemot izmaksas, kas saistītas ar aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, attiecībā uz aizdevumiem saskaņā ar šo regulu.
2. Ukraina katru gadu var pieprasīt Savienībai procentu likmes subsīdiju un administratīvo izmaksu segšanu.
18. pants
Finansēšanas nolīgums neatmaksājamam atbalstam
Sīki izstrādātus noteikumus par šīs regulas 4. panta 3. punktā minēto neatmaksājamo atbalstu nosaka finansēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz starp Komisiju un Ukrainu. Atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta, finansēšanas nolīgumā ietver tikai noteikumus, kas minēti tās 220. panta 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā. Finansēšanas nolīgumā iekļauj noteikumus par Savienības finanšu interešu aizsardzību, pārbaudēm, revīzijām, krāpšanas un citu pārkāpumu novēršanu un līdzekļu atgūšanu.
III NODAĻA
KOPĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
19. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
20. pants
Gada ziņojums
1. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējumu par šīs regulas I nodaļas īstenošanu, tostarp minētās īstenošanas izvērtējumu. Minētajā ziņojumā:
a) |
izvērtē Savienības saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta īstenošanā gūtos panākumus; |
b) |
novērtē Ukrainas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī šīs regulas I nodaļas 2. iedaļā minēto prasību un nosacījumu īstenošanu; |
c) |
norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajām prasībām un nosacījumiem, Ukrainas tābrīža makrofinansiālo situāciju un Komisijas lēmumiem atbrīvot izmaksai saskaņā ar instrumentu sniegtā atbalsta maksājumus. |
2. Ne vēlāk kā divus gadus pēc pieejamības perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post izvērtējuma ziņojumu, kurā novērtēti saskaņā ar instrumentu izmaksātā Savienības atbalsta rezultāti un efektivitāte un tas, kādā mērā tas ir veicinājis palīdzības mērķu sasniegšanu.
21. pants
Nobeiguma noteikumi
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2022. gada 14. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. BEK
(1) Eiropas Parlamenta 2022. gada 24. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 10. decembra nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2022. gada 14. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
(2) Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/313 (2022. gada 24. februāris), ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Ukrainai (OV L 55, 28.2.2022., 4. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/1201 (2022. gada 12. jūlijs), ar ko piešķir ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai (OV L 186, 13.7.2022., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/1628 (2022. gada 20. septembris), ar ko sniedz ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, pastiprina kopējo uzkrājumu fondu ar dalībvalstu garantijām un ar īpašiem uzkrājumiem dažām finanšu saistībām, kuras saistītas ar Ukrainu un kuras garantētas saskaņā ar Lēmumu Nr. 466/2014/ES, un ar ko groza Lēmumu (ES) 2022/1201 (OV L 245, 22.9.2022., 1. lpp.).
(6) Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/509 (2021. gada 22. marts), ar ko izveido Eiropas Miera mehānismu un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2015/528 (OV L 102, 24.3.2021., 14. lpp.).
(7) Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/1968 (2022. gada 17. oktobris) par Eiropas Savienības militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine) (OV L 270, 18.10.2022., 85. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/836 (2021. gada 20. maijs), ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 185, 26.5.2021., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).
(10) Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(12) Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).
(13) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembra) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(15) Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).
DIREKTĪVAS
16.12.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322/15 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/2464
(2022. gada 14. decembris),
ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. un 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā ar nosaukumu “Eiropas zaļais kurss” (“Zaļais kurss”) Eiropas Komisija apņēmās pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES noteikumus par nefinanšu informācijas sniegšanu (3). Zaļais kurss ir Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot Savienību par mūsdienīgu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību no riskiem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Zaļā kursa mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un nodrošināt, ka visi reģioni un Savienības iedzīvotāji piedalās sociāli taisnīgā pārejā uz ilgtspējīgu ekonomisko sistēmu, kurā novārtā netiek atstāts neviens cilvēks un neviena administratīvi teritoriālā vienība. Tas palīdzēs sasniegt mērķi izveidot ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, stiprinot Savienības sociālo tirgus ekonomiku un palīdzot nodrošināt to, ka tā ir gatava nākotnei un ka tā veicina stabilitāti, darbvietu radīšanu, izaugsmi un ilgtspējīgus ieguldījumus. Šie mērķi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto sociālekonomisko kaitējumu un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un taisnīgas atveseļošanas. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (4) padara mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam par Savienībā saistošu. Turklāt savā 2020. gada 20. maija paziņojumā ar nosaukumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: Atgriezīsim savā dzīvē dabu” Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka visas pasaules ekosistēmas līdz 2050. gadam būs atjaunotas, izturētspējīgas un atbilstoši aizsargātas. Minētās stratēģijas mērķis ir panākt, ka Eiropas bioloģiskā daudzveidība līdz 2030. gadam nostājas uz atlabšanas ceļa. |
(2) |
Savā 2018. gada 8. marta paziņojumā ar nosaukumu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (“Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”) Komisija ir izklāstījusi pasākumus šādu mērķu sasniegšanai – pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, resursu izsmelšanas, vides degradācijas un sociālajām problēmām, un veicināt pārredzamību un ilgtermiņa pieeju finansiālajā un ekonomiskajā darbībā. Atbilstošas, salīdzināmas un ticamas ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšana, ko veic noteiktas uzņēmumu kategorijas, ir priekšnoteikums šo mērķu sasniegšanai. Eiropas Parlaments un Padome, īstenojot Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, ir pieņēmuši vairākus leģislatīvus aktus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (5) nosaka kārtību, kādā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti atklāj ilgtspējas informāciju individuālajiem ieguldītājiem un aktīvu īpašniekiem. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (6) izveido vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu, lai palielinātu ilgtspējīgus ieguldījumus un apkarotu zaļmaldināšanu par finanšu produktiem, par kuriem nepamatoti tiek apgalvots, ka tie ir ilgtspējīgi. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2089 (7), ko papildina Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 (8), (ES) 2020/1817 (9) un (ES) 2020/1818 (10), ievieš vides, sociālās un pārvaldības (“VSP”) informācijas atklāšanas prasības etalonu administratoriem un minimālos standartus, kas paredzēti, lai izstrādātu ES klimata pārejas etalonus un Parīzes nolīgumam pielāgotus ES etalonus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (11) paredz prasību, ka lielām iestādēm, kas ir emitējušas vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, ir jāatklāj informācija par VSP riskiem, sākot no 2022. gada 28. jūnija. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām paredzētais prudenciālās uzraudzības regulējums, kas noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2033 (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 (13), ietver noteikumus par VSP riska dimensijas ieviešanu kompetento iestāžu īstenotajā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (“UPNP”) un VSP riska atklāšanas prasības, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamas no 2022. gada 26. decembra. Komisija, turpinot īstenot Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, 2021. gada 6. jūlijā pieņēma arī priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas zaļajām obligācijām. |
(3) |
Savā 2019. gada 17. jūnija paziņojumā “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu” (“pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu”) Komisija uzsver ieguvumus, kādus uzņēmumiem sniegs klimatiskās informācijas sniegšana, jo īpaši palielinot apzināšanos un izpratni par riskiem, kas saistīti ar klimatu, un iespējas uzņēmumā, dažādojot ieguldītāju bāzi, pazeminot kapitāla izmaksas un uzlabojot konstruktīvu dialogu ar visām ieinteresētajām personām. Turklāt dažādība uzņēmuma valdē varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu, korporatīvo pārvaldību un noturību. |
(4) |
Savos 2019. gada 5. decembra secinājumos par kapitāla tirgu savienības padziļināšanu Padome uzsver, cik liela nozīme ir ticamai, salīdzināmai un atbilstošai informācijai par riskiem, iespējām un ietekmi, kas saistīti ar ilgtspēju, un aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt Eiropas standartu nefinanšu informācijas sniegšanai. |
(5) |
Savā 2018. gada 29. maija rezolūcijā par ilgtspējīgām finansēm (14) Eiropas Parlaments prasa Direktīvas 2013/34/ES ietvaros vēl vairāk pilnveidot nefinanšu informācijas sniegšanas prasības. Savā 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību (15) Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt Direktīvu 2013/34/ES un pauž nepieciešamību izveidot tādu visaptverošu Savienības regulējumu nefinanšu informācijas sniegšanai, kas ietvertu obligātus Savienības standartus nefinanšu informācijas sniegšanai. Eiropas Parlaments prasa paplašināt ziņojumu sniegšanas prasību piemērošanas jomu, iekļaujot tajā jaunas uzņēmumu kategorijas, un ieviest revīzijas prasību. |
(6) |
Savā 2015. gada 25. septembra rezolūcijā ar nosaukumu “Pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” (“Programma 2030. gadam”) Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja pieņēma jaunu globālu ilgtspējīgas attīstības satvaru. Programmas 2030. gadam pamatā ir ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (“IAM”), un tā aptver trīs ilgtspējas dimensijas – ekonomisko, sociālo un vides dimensiju. Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumā ar nosaukumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” IAM ir sasaistīti ar Savienības politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka šie mērķi jau no paša sākuma tiek ņemti vērā visās Savienības darbībās un politikas iniciatīvās gan Savienībā, gan ārpus tās. Savos 2017. gada 20. jūnija secinājumos “Ilgtspējīga Eiropas nākotne: ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” Padome apstiprina Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos pilnībā, saskaņoti, visaptveroši, integrēti, efektīvi un ciešā sadarbībā ar partneriem un citām ieinteresētajām personām īstenot Programmu 2030. gadam. |
(7) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/95/ES (16) ir grozīta Direktīva 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu informācijas atklāšanu. Ar Direktīvu 2014/95/ES ir ieviesta prasība uzņēmumiem sniegt informāciju vismaz par jautājumiem, kas saistīti ar vidi, sociālo jomu, nodarbinātību, cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas un kukuļošanas apkarošanu. Attiecībā uz minētajiem tematiem Direktīvā 2014/95/ES uzņēmumiem prasīts atklāt informāciju šādās jomās: darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas, tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi, minēto rīcībpolitiku īstenošanas rezultāti, riski un riska pārvaldība un nefinanšu rezultātu pamatrādītāji, kas attiecas uz konkrēto darījumdarbību. |
(8) |
Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka termins “nefinanšu” ir neprecīzs, jo īpaši tāpēc, ka tas netieši norāda uz to, ka attiecīgā informācija nav svarīga no finanšu aspekta. Tomēr aizvien biežāk šāda informācija ir finansiāli nozīmīga. Daudzas organizācijas, iniciatīvas un praktiķi ilgtspējas ziņu sniegšanas jomā atsaucas uz jēdzienu “ilgtspējas informācija”. Tādēļ termina “nefinanšu informācija” vietā būtu vēlams izmantot terminu “ilgtspējas informācija”. Līdz ar to būtu jāgroza Direktīva 2013/34/ES, lai ņemtu vērā minētās izmaiņas terminoloģijā. |
(9) |
Ja uzņēmumi veiktu labāku ilgtspējas ziņu sniegšanu, galvenie labuma guvēji no tā būtu iedzīvotāji un noguldītāji, tostarp arodbiedrības un darba ņēmēju pārstāvji, kas būtu atbilstoši informēti un līdz ar to spētu labāk iesaistīties sociālajā dialogā. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt visi iedzīvotāji gūtu labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomiskās sistēmas. Lai nodrošinātu šādu labumu, ilgtspējas informācijai, ko atklāj uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās lietotāju grupas. Pirmā lietotāju grupa ir ieguldītāji, tostarp aktīvu pārvaldītāji, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Otrā lietotāju grupa ir pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas varētu izmantot gada pārskatos atklāto ilgtspējas informāciju, jo īpaši, lai uzlabotu salīdzināmību starp tirgus sektoriem un to iekšienē. Uzņēmumu darījumu partneri, tostarp klienti, varētu izmantot šo ilgtspējas informāciju, lai izprastu ar ilgtspēju saistītos riskus un ietekmi visās savās vērtību ķēdēs un nepieciešamības gadījumā ziņotu par tiem. Politikas veidotāji un vides aģentūras var izmantot šādu informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu ar vidi saistītās un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Neliels skaits iedzīvotāju un patērētāju tiešā veidā iepazīstas ar uzņēmumu gada pārskatiem, taču viņi ilgtspējas informāciju varētu izmantot netieši, piemēram, tad, kad viņi apsver finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no datu sniedzējiem, kas ir trešās personas un kas informāciju vāc no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem pārskatiem. |
(10) |
Ilgtspējas informācijas tirgus ātri aug, un, ņemot vērā jaunos pienākumus, kas jāpilda ieguldītājiem un trešo personu aktīvu pārvaldītājiem, trešo personu datu sniedzēju loma kļūst aizvien nozīmīgāka. Palielinoties sīkākās kategorijās iedalītu datu pieejamībai, ilgtspējas informācijai būtu jākļūst lētākai. Ir sagaidāms, ka ar šo grozošo direktīvu izdarītie grozījumi Direktīvā 2013/34/ES uzlabos datu salīdzināmību un saskaņos standartus. Tiek sagaidīts arī, ka uzlabosies trešo personu datu sniedzēju piekoptā prakse un speciālās zināšanas šajā jomā, tādējādi palielinot potenciālu darbvietu radīšanai. |
(11) |
Pēdējos gados ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju vidū. Šo pieprasījuma palielināšanos nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat arī pieaug izpratne par tiem riskiem un iespējām uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, tādas kā bioloģiskās daudzveidības zudums, kā arī ar veselību saistītie un sociālie jautājumi, tostarp bērnu darbs un piespiedu darbs. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma palielināšanās, ar kuriem nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus un nodrošināt atbilstību 2015. gada 12. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma (“Parīzes nolīgums”) vērienīgajam mērķim, ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību un Savienības rīcībpolitikām. Daļa no šīs palielināšanās ir loģiskas sekas iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulām (ES) 2019/2088 un (ES) 2020/852. Minētā palielināšanās daļēji būtu notikusi jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju izpratnei, patērētāju izvēlei un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinājusi to, ka pieaug lietotāju vajadzības pēc informācijas, jo īpaši tāpēc, ka šī pandēmija ir atklājusi darba ņēmēju un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir svarīga arī saistībā ar turpmāko pandēmiju seku mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk ir saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos. |
(12) |
Arī paši uzņēmumi var gūt labumu no kvalitatīvas ziņošanas par ilgtspējas jautājumiem. Tādu ieguldījumu produktu skaita pieaugums, kas paredzēti ilgtspējas mērķu īstenošanai, nozīmē to, ka efektīva ilgtspējas ziņu sniegšana var uzlabot uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam. Ilgtspējas ziņu sniegšana var palīdzēt uzņēmumiem noteikt un pārvaldīt savus riskus un iespējas, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Tā var radīt pamatu labākam dialogam un saziņai starp uzņēmumiem un ieinteresētajām personām un palīdzēt uzņēmumiem uzlabot reputāciju. Turklāt konsekvents pamats ilgtspējas ziņu sniegšanai ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu veidā izraisītu to, ka tiek sniegta atbilstoša un pietiekama informācija un līdz ar to būtiski samazinātu ad hoc pieprasījumus sniegt informāciju. |
(13) |
Komisijas 2021. gada 21. aprīļa ziņojumā par pārskatīšanas klauzulām Direktīvās 2013/34/ES, 2014/95/ES un 2013/50/ES un tam pievienotajā atbilstības pārbaudē attiecībā uz ES satvaru uzņēmumu veiktai publiskai ziņošanai (“Komisijas ziņojums par pārskatīšanas klauzulām un tam pievienotā atbilstības pārbaude”) ir konstatētas problēmas attiecībā uz Direktīvas 2014/95/ES atbilstību tās mērķa sasniegšanai. Pastāv nozīmīgi pierādījumi tam, ka daudzi uzņēmumi neatklāj būtisku informāciju par visiem galvenajiem ar ilgtspēju saistītajiem jautājumiem, tostarp ar klimatu saistītu informāciju, tādu kā visas SEG emisijas, un faktorus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību. Ziņojumā kā būtiska problēma ir konstatēta arī ilgtspējas informācijas ierobežotā salīdzināmība un ticamība. Turklāt daudziem uzņēmumiem, no kuriem lietotājiem ir nepieciešama ilgtspējas informācija, nav pienākuma šādu informāciju paziņot. Līdz ar to ir skaidra nepieciešamība pēc stabila un izmaksu ziņā pieejama ziņošanas satvara, kas būtu papildināts ar efektīvu revīzijas praksi, lai nodrošinātu datu ticamību un izvairītos no zaļmaldināšanas un dubultas uzskaites. |
(14) |
Ja netiks veikti politikas pasākumi, ir sagaidāms, ka plaisa starp lietotāju vajadzībām pēc informācijas un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju palielināsies. Minētajai plaisai ir būtiska negatīva ietekme. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldīšanu, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldīšanas lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraud finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka (ECB) un starptautiskas organizācijas, tādas kā Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, jo īpaši klimata jomā. Mazinās arī ieguldītāju spēja novirzīt finanšu līdzekļus tādiem uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina, nevis padziļina sociālās un vides problēmas, un līdz ar to ir apdraudēti Zaļā kursa, Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai un Parīzes nolīguma mērķi. Mazinās arī nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, uzņēmumu darbības skarto kopienu un citu ieinteresēto personu spēja saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Minētais rada atbildības deficītu un var izraisīt to, ka mazinās iedzīvotāju uzticēšanās uzņēmumiem, kas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Ar ilgtspēju saistītu risku mērīšanai, izvērtēšanai un pārvaldībai paredzētu vispārpieņemtu rādītāju un metožu neesamība arī ir šķērslis uzņēmumu centieniem nodrošināt savu uzņēmējdarbības modeļu un darbību ilgtspēju. Uzņēmumu sniegtas informācijas par ilgtspēju neesamība arī ierobežo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, arodbiedrību un darba ņēmēju pārstāvju spēju iesaistīties dialogā ar uzņēmumiem par ilgtspējas jautājumiem. |
(15) |
Komisijas ziņojumā par pārskatīšanas klauzulām un tam pievienotajā atbilstības pārbaudē ir norādīts arī uz to, ka būtiski palielinājies uzņēmumiem adresētais pieprasījums pēc informācijas par ilgtspējas jautājumiem, kura mērķis ir mazināt pašreizējo plaisu starp lietotāju vajadzību pēc informācijas un pieejamo korporatīvo ilgtspējas informāciju. Turklāt pašreizējās gaidas, ka uzņēmumi izmantos dažādus satvarus un standartus, ļoti iespējams, turpināsies un var pat pastiprināties, jo ilgtspējas informācijai tiek piešķirta arvien lielāka nozīme. Ja netiks veikti politikas pasākumi, lai panāktu vienprātību par to, kāda informācija uzņēmumiem jāpaziņo, ievērojami palielināsies izmaksas un slogs ziņojošajiem uzņēmumiem un šādas informācijas lietotājiem. |
(16) |
Pastāvošā plaisa informācijas jomā palielina iespēju, ka atsevišķas dalībvalstis ieviesīs arvien atšķirīgākus valsts noteikumus vai standartus. Atšķirīgas ziņošanas prasības dažādās dalībvalstīs varētu radīt papildu izmaksas un sarežģītību uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām, un tādējādi būtu apdraudēts iekšējais tirgus, un varētu būtu apdraudētas tiesības veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīva aprite visā Savienībā. Šādas atšķirīgas ziņošanas prasības arī varētu padarīt paziņoto informāciju mazāk salīdzināmu pāri robežām, tā vājinot kapitāla tirgu savienību. |
(17) |
Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu piemēro attiecīgi lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir lielas grupas mātesuzņēmumi, kuros vidējais konsolidētais darbinieku skaits pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, ilgtspējas informācija būtu jāpieprasa arī no arī citām uzņēmumu kategorijām. Tādēļ ir lietderīgi prasīt, lai visi lielie uzņēmumi un visi uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, sniegtu ilgtspējas informāciju. Šīs grozošās direktīvas noteikumi, ar kuriem groza Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu, skaidri izklāsta ziņošanas prasību piemērošanas jomu, atsaucoties uz Direktīvas 2013/34/ES 2. un 3. pantu. Tādēļ tie nevienkāršo un nemaina citas prasības, un Direktīvas 2013/34/ES 40. pantā sabiedriskas nozīmes struktūrām paredzētais atbrīvojumu ierobežojums netiek piemērots. Jo īpaši sabiedriskas nozīmes struktūras nevajadzētu uzskatīt par lieliem uzņēmumiem ilgtspējas informācijas sniegšanas prasību piemērošanas nolūkā. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā un kuri ir sabiedriskas nozīmes struktūras, attiecīgi būtu jāļauj ziņot saskaņā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsniedz informācija par ilgtspēju. Turklāt, tā kā Regulas (ES) 2020/852 8. pantā ir atsauce uz Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu, uzņēmumiem, kas no jauna iekļauti 19.a un 29.a pantā noteiktajā ilgtspējas ziņu sniegšanas prasību piemērošanas jomā, būs jāievēro arī Regulas (ES) 2020/852 8. panta noteikumi. |
(18) |
Šajā grozošajā direktīvā paredzētā prasība, ka arī lieliem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt ir pamatota ar bažām par šādu uzņēmumu ietekmi un pārskatatbildību, arī ar to vērtību ķēdes starpniecību. Šajā sakarā būtu visiem lielajiem uzņēmumiem jāpiemēro vienādas prasības publiski paziņot ilgtspējas informāciju. Turklāt arī finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama informācija no tiem lielajiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā. |
(19) |
Šajā grozošajā direktīvā paredzētās prasības, ka trešo valstu uzņēmumiem, kuri nav iedibināti Savienībā, bet kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, arī būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, mērķis ir reaģēt uz finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām saņemt informāciju no šādiem uzņēmumiem, lai tie spētu izprast savu ieguldījumu riskus un ietekmi, un izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās informācijas atklāšanas prasības. |
(20) |
Trešo valstu uzņēmumiem, kuriem ir būtiska darbība Savienības teritorijā, arī būtu jāpiemēro prasība sniegt ilgtspējas informāciju, jo īpaši par to ietekmi uz sociālajiem un vides jautājumiem, lai nodrošinātu to, ka trešo valstu uzņēmumi ir atbildīgi par savu ietekmi uz cilvēkiem un vidi un ka pastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Tādēļ trešo valstu uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums Savienībā pārsniedz 150 miljonus EUR un kuriem Savienības teritorijā ir meitasuzņēmums vai filiāle, būtu jāpiemēro ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. Lai nodrošinātu, ka šādas prasības ir samērīgas un īstenojamas, robežvērtība attiecībā uz vairāk nekā 40 miljonu EUR neto apgrozījumu būtu jāpiemēro trešo valstu uzņēmumu filiālēm, un robežvērtības attiecībā uz to, kad uzņēmums ir uzskatāms par lielu uzņēmumu vai mazu vai vidēju uzņēmumu, kura vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, būtu jāattiecina uz trešo valstu meitasuzņēmumiem, jo šādiem meitasuzņēmumiem un filiālēm vajadzētu būt atbildīgiem par attiecīgā trešās valsts uzņēmuma ilgtspējas ziņojuma publicēšanu. Ilgtspējas ziņojumi, ko publicē trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmums vai filiāle, būtu jāsagatavo saskaņā ar standartiem, kuri Komisijai ar deleģētajiem aktiem jāpieņem līdz 2024. gada 30. jūnijam. Trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumam vai filiālei arī būtu jāspēj ziņot saskaņā ar standartiem, ko piemēro Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem, vai saskaņā ar standartiem, kurus uzskata par līdzvērtīgiem saskaņā ar īstenošanas aktu. Ja trešās valsts uzņēmums nesniedz visu šajā grozošajā direktīvā prasīto informāciju, neraugoties uz tā meitasuzņēmuma vai filiāles labākajiem centieniem iegūt nepieciešamo informāciju, minētajam meitasuzņēmumam vai filiālei būtu jāsniedz visa tās rīcībā esošā informācija un jāizdod paziņojums, kurā norādīts, ka attiecīgais trešās valsts uzņēmums atlikušo prasīto informāciju nav darījis pieejamu. Lai paziņotā informācija būtu kvalitatīva un ticama, trešo valstu uzņēmumu ilgtspējas ziņojumi būtu jāpublicē, tiem pievienojot ticamības apliecinājuma atzinumu, kuru sniegusi persona vai uzņēmums, kas pilnvarots sniegt šādu apliecinājumu, vai nu saskaņā ar attiecīgā trešās valsts uzņēmuma valsts tiesību aktiem, vai ar dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šāds ticamības apliecinājuma atzinums nav sniegts, trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumam vai filiālei būtu jāizdod paziņojums, kurā norādīts, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis nepieciešamo ticamības apliecinājuma atzinumu. Ilgtspējas ziņojums bez maksas būtu jādara pieejams sabiedrībai ar dalībvalstu centrālā reģistra, komercreģistra vai sabiedrību reģistra starpniecību vai arī attiecīgā trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmuma vai filiāles tīmekļa vietnē. Dalībvalstīm būtu jāspēj reizi gadā informēt Komisiju par tiem trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas izpildījuši publicēšanas prasību, un par gadījumiem, kad ziņojums ir publicēts, taču trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmums vai filiāle ir paziņojusi, ka nav varējusi iegūt nepieciešamo informāciju no šā trešās valsts uzņēmuma. Komisijai savā tīmekļa vietnē būtu jādara publiski pieejams to trešo valstu uzņēmumu saraksts, kuri ir publicējuši ilgtspējas ziņojumu. |
(21) |
Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, ir ievērojama daļa no visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, ieguldītāju aizsardzības nolūkā būtu jāprasa, lai arī mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, atklātu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šādas prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt to, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos var iekļaut mazākus biržā kotētus uzņēmumus, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. Tas palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku uzņēmumu, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no tā, ka finanšu tirgus dalībnieki diskriminē šādus uzņēmumus. Prasību atklāt informāciju par ilgtspējas jautājumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, nepieciešams ieviest arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībnieku rīcībā ir informācija, kas tiem nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, lai tie paši varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Būtu jāparedz, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, var ziņot saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar to spējām un resursiem un atbilstoši to darbības mērogam un sarežģītībai. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, vajadzētu arī būt iespējai brīvprātīgi izvēlēties izmantot šādus samērīgus standartus. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti maziem un vidējiem uzņēmumiem būs atsauces punkts uzņēmumiem, kas ietilpst ar šo grozošo direktīvu ieviesto prasību darbības jomā, attiecībā uz ilgtspējas informācijas līmeni, ko tie varētu pamatoti pieprasīt no maziem, vidējiem un mikrouzņēmumiem, kuri ir piegādātāji vai klienti šādu uzņēmum vērtību ķēdēs. Turklāt maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, būtu jāatvēl pietiekams laiks sagatavoties tam, lai piemērotu noteikumus, ar kuriem tiek prasīta ilgtspējas informācijas sniegšana, jo tie ir mazāki uzņēmumi ar ierobežotākiem resursiem, un ir jāņem vērā sarežģītie ekonomiskie apstākļi, kas tiem radušies Covid-19 pandēmijas ietekmē. Tādēļ attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, izņemot mikrouzņēmumiem, noteikumi par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu būtu jāsāk piemērot attiecībā uz finanšu gadiem no 2026. gada 1. janvāra vai vēlāk. Pēc minētā datuma būtu jāparedz divu gadu pārejas periods, kad maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, būtu nodrošināta izvēles iespēja nepiemērot šajā grozošajā direktīvā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, ar noteikumu, ka tie savā vadības ziņojumā īsumā apraksta iemeslu, kāpēc ilgtspējas informācija nav sniegta. |
(22) |
Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai izvērtēt to valstu transponēšanas pasākumu ietekmi uz mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka ietekme uz tiem nav nesamērīga, minētajā izvērtēšanā īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem un nevajadzīga administratīvā sloga nepieļaušanai. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja ieviest pasākumus, lai mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegtu atbalstu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu piemērošanā. |
(23) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (17) attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā. Lai nodrošinātu, ka uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, tostarp uz trešo valstu emitentiem, attiecas tās pašas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, Direktīvā 2004/109/EK būtu jāiekļauj nepieciešamās savstarpējās atsauces uz jebkādām ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām gada finanšu pārskatā. |
(24) |
Ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta pirmās daļas i) punktu un 23. panta 4. punkta ceturto daļu Komisija ir pilnvarota pieņemt pasākumus, ar ko izveido mehānismu attiecīgi tās informācijas līdzvērtības noteikšanai, kura tiek prasīta saskaņā ar minēto direktīvu, un vispārēju līdzvērtīguma kritēriju noteikšanai grāmatvedības standartu jomā. Ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešo daļu Komisija ir arī pilnvarota pieņemt nepieciešamos lēmumus par trešo valstu emitentu izmantoto grāmatvedības standartu līdzvērtīgumu. Lai atspoguļotu ilgtspējas prasību iekļaušanu Direktīvā 2004/109/EK, Komisija būtu jāpilnvaro izveidot mehānismu trešo valstu emitentu izmantoto ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīguma noteikšanai, līdzīgi tam, ko paredz Komisijas Regula (EK) Nr. 1569/2007 (18), kurā izklāstīti kritēriji trešo valstu vērtspapīru emitentu izmantoto grāmatvedības standartu līdzvērtības noteikšanai. Tā paša iemesla dēļ Komisija arī būtu jāpilnvaro pieņemt nepieciešamos lēmumus par to ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurus izmanto trešo valstu emitenti. Grozījumi, kas ieviesti ar šo grozošo direktīvu, nodrošinās saskaņotus līdzvērtīguma režīmus attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un finanšu informācijas sniegšanas prasībām saistībā ar gada finanšu pārskatu. |
(25) |
Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punkts un 29.a panta 3. punkts atbrīvo visus meitasuzņēmumus no pienākuma paziņot nefinanšu informāciju, ja šie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, ar noteikumu, ka minētais ziņojums ietver nefinanšu informāciju, ko sniedz saskaņā ar minēto direktīvu. Tomēr ir jānodrošina, ka ilgtspējas informācija ir viegli pieejama lietotājiem, un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz to, kurš ir tas no minētā pienākuma atbrīvotā meitasuzņēmuma mātesuzņēmums, kas ziņo grupas līmenī. Tādēļ būtu jāprasa minētajiem meitasuzņēmumiem savā vadības ziņojumā iekļaut tā mātesuzņēmuma nosaukumu un reģistrēto adresi, kas grupas līmenī sniedz ilgtspējas informāciju, kā arī norādīt tīmekļa vietnes saites uz mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu un atsauci to vadības ziņojumā uz to, ka tie ir atbrīvoti no ilgtspējas ziņu sniegšanas. Būtu jāļauj dalībvalstīm prasīt, lai mātesuzņēmums publicētu konsolidēto vadības ziņojumu valodās, kuras tām ir pieņemamas, un lai mātesuzņēmums nodrošinātu jebkādu nepieciešamo tulkojumu šādās valodās. Šāds atbrīvojums būtu jāpiemēro arī tad, ja mātesuzņēmums, kas ziņo grupas līmenī, ir trešās valsts uzņēmums, kurš sniedz ilgtspējas informāciju saskaņā ar līdzvērtīgiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Ar Direktīvu 2004/109/EK, kas grozīta ar šo grozošo direktīvu, būtu jāparedz atbilstošus mehānismus ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīguma noteikšanai, un gan uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, gan uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, būtu jāprasa ziņot saskaņā ar tiem pašiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Šajā kontekstā īstenošanas akti, kurus pieņēmusi Komisija saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta pirmās daļas i) punktu un 23. panta 4. punkta ceturto daļu un ar kuriem izveido mehānismu standartu līdzvērtīguma noteikšanai, būtu jāizmanto, lai noteiktu, vai trešo valstu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem piemērojams atbrīvojums saskaņā ar Direktīvā 2013/34/ES paredzēto režīmu. Tāpēc meitasuzņēmumam būtu jāpiemēro atbrīvojums gadījumos, kad ilgtspējas ziņu sniegšana konsolidētā līmenī notiek saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kurus pieņēmusi Komisija, vai veidā, kas ir līdzvērtīgs ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri noteikti saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kas pieņemts atbilstoši Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai. Ieguldītāju aizsardzības nolūkā šādu atbrīvojumu nevajadzētu piemērot lieliem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts regulētā tirgū Savienībā, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz šādiem uzņēmumiem. |
(26) |
Ar Direktīvas 2013/34/ES 23. pantu mātesuzņēmumi ir atbrīvoti no pienākuma sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētu vadības ziņojumu, ja šie uzņēmumi ir cita mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, kurš ievēro minēto pienākumu. Tomēr būtu jāprecizē, ka šis atbrīvojumu režīms attiecībā uz konsolidētiem finanšu pārskatiem un konsolidētiem vadības ziņojumiem darbojas neatkarīgi no atbrīvojumu režīma, ko piemēro ilgtspējas ziņu sniegšanai konsolidētā līmenī. Līdz ar to uzņēmums var būt atbrīvots no prasībām sniegt konsolidētus finanšu pārskatus, taču ne no ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām konsolidētā līmenī, ja tā galvenais mātesuzņēmums sagatavo konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētus vadības ziņojumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar līdzvērtīgām prasībām gadījumos, kad šis uzņēmums ir iedibināts trešā valstī, bet konsolidētā līmenī neveic ziņu sniegšanu par ilgtspēju saskaņā ar ES tiesību aktiem vai saskaņā ar līdzvērtīgām prasībām gadījumos, kad tas ir iedibināts trešā valstī. Grupas līmenī ziņojošiem mātesuzņēmumiem būtu jānodrošina atbilstoša izpratne par savu meitasuzņēmumu riskiem un ietekmi, tostarp attiecīgā gadījumā jāsniedz informācija par to pienācīgas rūpības procesu. Varētu būt gadījumi, kad atšķirības starp grupas un atsevišķu tās meitasuzņēmumu stāvokli un atšķirības starp atsevišķu tās meitasuzņēmumu stāvokli dažādās teritorijās ir īpaši būtiskas, un bez papildu informācijas par attiecīgo individuālo meitasuzņēmumu informācijas lietotājam nāktos izdarīt būtiski atšķirīgu secinājumu par šī meitasuzņēmuma riskiem un ietekmi. |
(27) |
Kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām ir svarīga loma pārejā uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Zaļo kursu. Tām var būt būtiska pozitīva vai negatīva ietekme, veicot aizdošanas, ieguldīšanas un parakstīšanās darbības. Tādēļ kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām – izņemot tās, kurām jāievēro Direktīvas 2013/34/ES prasības –, tostarp kooperatīviem un savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumiem, būtu piemērojamas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības ar noteikumu, ka tās atbilst noteiktiem lieluma kritērijiem. Tādējādi ilgtspējas informācijas lietotājiem būtu iespēja izvērtēt gan šādu kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību ietekmi uz sabiedrību un vidi, gan riskus, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem, ar ko šādas kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības var saskarties. Direktīva 2013/34/ES paredz trīs iespējamus kritērijus uzņēmuma atzīšanai par lielu uzņēmumu, proti, bilances kopsumma, neto apgrozījums un vidējais darbinieku skaits finanšu gadā. Kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām piemērojamais neto apgrozījuma kritērijs būtu jāpielāgo, atsaucoties uz Padomes Direktīvās 86/635/EEK (19) un 91/674/EEK (20) minēto neto apgrozījuma definīciju, nevis Direktīvā 2013/34/ES noteikto vispārējo definīciju. Lai nodrošinātu atbilstību ziņošanas prasībām, kas noteiktas Direktīvā 86/635/EEK, dalībvalstīm būtu jāspēj izvēlēties nepiemērot ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības kredītiestādēm, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (21) 2. panta 5. punktā. |
(28) |
Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāziņo, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotākam ar Regulā (ES) 2019/2088 noteikto jēdziena “ilgtspējas faktori” definīciju un būtu jānovērš neatbilstība starp datu lietotāju prasīto informāciju un informāciju, kas jāpaziņo uzņēmumiem. Minētajam sarakstam arī būtu jāatbilst lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un gaidām; lietotāji un uzņēmumi trīs galveno ilgtspējas jautājumu iedalīšanai kategorijās bieži vien lieto terminus “vides”, “sociāls” un “pārvaldība”. Tomēr Regulā (ES) 2019/2088 noteiktā jēdziena “ilgtspējas faktori” definīcija skaidri neietver pārvaldības jautājumus. Tādēļ jēdziena “ilgtspējas jautājumi” definīcijai Direktīvā 2013/34/ES, kā tā grozīta ar šo grozošo direktīvu, būtu jāaptver vides, sociālie, cilvēktiesību un pārvaldības faktori, un tajā būtu jāiekļauj termina “ilgtspējas faktori” definīcija, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088. Direktīvā 2013/34/ES noteiktajām ziņošanas prasībām nevajadzētu skart valsts līmenī noteiktos ziņošanas pienākumus. |
(29) |
Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā prasīts paziņot ne tikai informāciju, ciktāl tas vajadzīgs, lai gūtu priekšstatu par attiecīgā uzņēmuma attīstību, veiktspēju un stāvokli, bet arī informāciju, kas nepieciešama, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz vides, sociālajiem un personāla jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu un korupcijas un kukuļošanas apkarošanas jautājumiem. Tāpēc ar minētajiem pantiem uzņēmumiem ir prasīts ziņot gan par uzņēmuma darbības ietekmi uz cilvēkiem un vidi, gan par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē pašu uzņēmumu. To dēvē par dubultā būtiskuma perspektīvu, kurā katrs no faktoriem, proti, uzņēmumu apdraudošie riski un uzņēmuma ietekme, atspoguļo vienu būtiskuma perspektīvu. Korporatīvās ziņošanas atbilstības pārbaude liecina, ka abas šīs perspektīvas bieži vien nav labi izprastas vai piemērotas. Tādēļ nepieciešams precizēt, ka uzņēmumiem būtu jāapsver katra būtiskuma perspektīva atsevišķi un būtu jāatklāj informācija, kas ir svarīga no abām perspektīvām, kā arī informācija, kura svarīga tikai no vienas perspektīvas. |
(30) |
Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā uzņēmumiem prasīts atklāt informāciju par piecām ziņošanas jomām: darījumdarbības modeli; rīcībpolitikām, tostarp par veiktajiem pienācīgas rūpības procesiem; minēto rīcībpolitiku rezultātu; riskiem un riska pārvaldību; un pamatrādītājiem, kas attiecas uz konkrēto darījumdarbību. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts neietver skaidru atsauci uz citām ziņošanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par svarīgām un no kurām dažas ir saskaņotas ar starptautiskos satvaros iekļauto atklājamo informāciju, tostarp ar Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas ieteikumiem. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību saistībā ar riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā norādītajām ziņošanas jomām uzņēmumiem būtu jāprasa atklāt informāciju par to darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību saistībā ar riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Tiem arī būtu jāprasa atklāt jebkādus iespējamos plānus, kā nodrošināt, ka to darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119, bez pārsnieguma vai ar nelielu pārsniegumu. Īpaši svarīgi ir, lai ar klimatu saistītie plāni balstītos uz jaunākajām zinātnes atziņām, tostarp Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ziņojumiem un Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos ziņojumiem. Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu atklāta informācija par tādu ar kapitālu saistīto izdevumu (CapEx) vai darbības izdevumu summu (OpEx), kas attiecas uz darbībām, kuras ir saskaņotas ar taksonomiju, attiecīgā gadījumā varētu palīdzēt īstenot finanšu un investīciju plānus, kas saistīti ar šādiem plāniem. Uzņēmumiem būtu jāprasa atklāt informāciju arī par to, vai un kā to darījumdarbības modelī un stratēģijā ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses; jebkādas uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; informāciju par to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošanu, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkādus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un to sasniegšanā panākto progresu; valdes un vadības lomu saistībā ar ilgtspējas jautājumiem; galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un to, kā uzņēmums ir identificējis paziņojamo informāciju. Ja tiek prasīts atklāt tādu informāciju kā mērķrādītāji un to sasniegšanā panāktais progress, vairs nav atsevišķi jāprasa atklāt rīcībpolitiku īstenošanas rezultātus. |
(31) |
Lai nodrošinātu saskaņotību ar starptautiskiem instrumentiem – piemēram, tiem, kas aprakstīti ANO publikācijā Implementing the United Nations “Protect, Respect and Remedy” Framework (“UN Guiding Principles on Business and Human Rights”) (Vadošie principi attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām: ANO satvara “Aizsargāt, ievērot un labot” īstenošana) (“ANO vadošie principi attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām”), ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai uzņēmējdarbībai –, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunkta un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunkta pašreizējā redakcijā. Pienācīga rūpība ir process, kuru uzņēmumi veic, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu galveno faktisko un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kura saistīta ar to darbību, un kurā tiek konstatēts, kā uzņēmumi novērš šo nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ietver ietekmi, kuru uzņēmums izraisa tiešā veidā, ietekmi, ko uzņēmums veicina, un ietekmi, kura kā citādi ir saistīta ar uzņēmuma vērtības ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtības ķēdi, tostarp uz tā darbībām, produktiem un pakalpojumiem, uzņēmējdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme ir uzskatāma par svarīgu ietekmi, ja tā ir atzīta par vienu no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmes izpausmēm, balstoties uz šādiem faktoriem: cik būtiska ir ietekme uz cilvēku vai vidi; to cilvēku skaits, kurus šī ietekme skar vai var skart, vai videi nodarītā kaitējuma apmērs; tas, cik viegli nodarīto kaitējumu iespējams novērst, atjaunojot vides vai skarto cilvēku agrāko stāvokli. |
(32) |
Direktīvā 2013/34/ES nav prasīts atklāt informāciju par nemateriāliem resursiem, kas nav bilancē atzīti nemateriālie aktīvi. Ir plaši atzīts, ka informācija par nemateriāliem aktīviem un citiem nemateriāliem faktoriem, tostarp iekšēji radītiem nemateriāliem resursiem, netiek sniegta pietiekamā apmērā, un tas neļauj pienācīgi izvērtēt uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli un uzraudzīt ieguldījumus. Lai ieguldītāji varētu labāk izprast daudzās ekonomikas nozarēs pieaugošo atšķirību starp daudzu uzņēmumu grāmatvedības uzskaites vērtību un to tirgus vērtību, visiem lielajiem uzņēmumiem un visiem tiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, būtu jāprasa atbilstoši ziņot par nemateriāliem aktīviem. Tomēr noteikta informācija par nemateriāliem resursiem ir cieši saistīta ar ilgtspējas jautājumiem, un tāpēc tā būtu jāiekļauj ilgtspējas ziņu sniegšanā. Piemēram, informācija par darbinieku prasmēm, kompetenci, pieredzi, lojalitāti uzņēmumam un motivāciju uzlabot procesus, preces un pakalpojumus, ir ilgtspējas informācija par sociāliem jautājumiem, kuru varētu uzskatīt arī par informāciju par nemateriāliem resursiem. Tāpat arī informācija par attiecību kvalitāti starp uzņēmumu un tā ieinteresētajām personām, tostarp klientiem, piegādātājiem un kopienām, kuras ietekmē uzņēmuma darbība, ir ilgtspējas informācija, kas attiecas uz sociāliem vai pārvaldības jautājumiem un ko varētu uzskatīt arī par informāciju par nemateriāliem resursiem. Šādi piemēri rāda, kā dažos gadījumos informāciju par nemateriāliem resursiem nav iespējams nošķirt no informācijas par ilgtspējas jautājumiem. |
(33) |
Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav precizēts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai arī informācijai par iepriekšējiem darbības rezultātiem. Pašlaik nepietiekamā apmērā tiek atklāta uz nākotni vērsta informācija, kuru īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka paziņotajā ilgtspējas informācijā ir jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā informācija. Attiecīgā gadījumā informācijai būtu jābalstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem. Informācijai arī vajadzētu būt saskaņotai, salīdzināmai un attiecīgā gadījumā balstītai uz vienotiem rādītājiem, vienlaikus nodrošinot iespēju ziņot individuāliem uzņēmumiem specifiskā veidā un neapdraudot uzņēmumu komerciālo stāvokli. Paziņotajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtības ķēdi, tostarp attiecīgā gadījumā par paša uzņēmuma darbībām, tā produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācija par visu uzņēmuma vērtības ķēdi ietvertu informāciju, kas saistīta ar tā vērtības ķēdi Savienībā, un informāciju, kura aptver trešās valstis, ja uzņēmuma vērtības ķēde sniedzas ārpus Savienības. Pirmajos trīs gados, kuros piemēro pasākumus, kas dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar šo grozošo direktīvu, kad visa nepieciešamā informācija par vērtības ķēdi nav pieejama, uzņēmumam būtu jāapraksta centieni, kas veikti, lai iegūtu informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc minēto informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus šādas informācijas iegūšanai nākotnē. |
(34) |
Šīs grozošās direktīvas mērķis nav prasīt uzņēmumiem atklāt tādu informāciju par intelektuālo kapitālu, intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, kas būtu kvalificējami kā komercnoslēpums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/943 (22). Tādēļ šajā grozošajā direktīvā paredzētajām ziņošanas prasībām nevajadzētu skart Direktīvu (ES) 2016/943. |
(35) |
Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā uzņēmumiem ir prasīts, paziņojot nefinanšu informāciju, iekļaut atsauces uz summām gada finanšu pārskatos un papildu skaidrojumus par tām. Tomēr šajos pantos uzņēmumiem nav prasīts norādīt atsauces uz citu informāciju vadības ziņojumā vai pievienot minētajai informācijai papildu skaidrojumus. Tādējādi pašlaik nav saskaņotības starp paziņoto nefinanšu informāciju un pārējo informāciju, kas atklāta vadības ziņojumā. Tādēļ būtu jānosaka skaidras prasības šajā jomā. |
(36) |
Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā uzņēmumiem, kas neīsteno rīcībpolitikas attiecībā uz vienu vai vairākiem no minētajos pantos uzskaitītajiem jautājumiem, ir prasīts sniegt skaidru un argumentētu pamatojumu, kāpēc tas netiek darīts. Atšķirīga režīma piemērošana informācijas atklāšanai par uzņēmumu iespējamām rīcībpolitikām salīdzinājumā ar citām minētajos pantos iekļautajām ziņošanas jomām ir radījusi neskaidrības ziņojošajiem uzņēmumiem un nav palīdzējusi uzlabot paziņotās informācijas kvalitāti. Tādēļ nav nepieciešams minētajā direktīvā saglabāt šo rīcībpolitikām piemēroto atšķirīgo režīmu. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būtu jānosaka, kāda informācija ir atklājama par katru no Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā, kā tie grozīti ar šo grozošo direktīvu, minētajām ziņošanas jomām. |
(37) |
Uzņēmumi, kas ietilpst Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta un 29.a panta 1. punkta darbības jomā, var izmantot valsts, Savienībā reģistrētu vai starptautisku ziņošanas sistēmu, un tādā gadījumā tiem ir jānorāda, kuru sistēmu tie izmantojuši. Tomēr Direktīvā 2013/34/ES uzņēmumiem nav prasīts izmantot kopīgu ziņošanas sistēmu vai standartu, un minētā direktīva neliedz uzņēmumiem iespēju izvēlēties vispār neizmantot nekādu ziņošanas sistēmu vai standartu. Saskaņā ar Direktīvas 2014/95/ES 2. pantā prasīto Komisija 2017. gada 5. jūlijā pieņēma paziņojumu ar nosaukumu “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” (“Komisijas pamatnostādnes par nefinanšu informācijas sniegšanu”), kas sniedz nesaistošas pamatnostādnes uzņēmumiem, kuri ietilpst minētās direktīvas darbības jomā. Komisija 2019. gada 17. jūnijā pieņēma pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu, kuras ietver papildu pamatnostādnes tieši par klimatiskās informācijas sniegšanu. Minētajās pamatnostādnēs par klimatiskās informācijas sniegšanu ir skaidri iekļauti Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas ieteikumi. Pieejamie dati liecina, ka pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu būtiski neietekmēja tās nefinanšu informācijas kvalitāti, ko paziņo uzņēmumi, kuri ietilpst Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a panta darbības jomā. Pamatnostādņu brīvprātīgais raksturs nozīmē to, ka uzņēmumi var brīvi nolemt – piemērot tās vai ne. Tādēļ šīs pamatnostādnes vienas pašas nevar nodrošināt dažādu uzņēmumu atklātās informācijas salīdzināmību vai visas tās informācijas atklāšanu, kuru minētās informācijas lietotāji uzskata par svarīgu. Līdz ar to ir nepieciešami obligāti kopīgi ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, lai nodrošinātu, ka informācija ir salīdzināma un ka visa svarīgā informācija ir atklāta. Pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, standartiem būtu jāattiecas uz visu informāciju, kas minētās informācijas lietotājiem ir svarīga. Kopīgi ziņu sniegšanas standarti ir nepieciešami arī tāpēc, lai būtu iespējama korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas apliecināšana un digitalizācija un lai vieglāk būtu īstenojama tās uzraudzība un izpildes nodrošināšana. Obligātu kopīgu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrāde ir nepieciešama, lai panāktu, ka ilgtspējas informācijas statuss ir salīdzināms ar finanšu informācijas statusu. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu pieņemšana, izmantojot deleģētos aktus, nodrošinātu visā Savienībā saskaņotu ilgtspējas ziņu sniegšanu. Līdz ar to uzņēmumi, veicot ziņošanu saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām, izpildītu Direktīvas 2013/34/ES prasības. Nosakot šādus standartus, ir svarīgi pēc iespējas lielākā mērā pienācīgi ņemt vērā pasaules mērogā izmantotos galvenos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, vienlaikus nepazeminot šīs grozošās direktīvas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto aktu mērķus. |
(38) |
Neviens no esošajiem standartiem vai sistēmām pats par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētu ilgtspējas ziņu sniegšanas. Direktīvā 2013/34/ES prasītājai informācijai būtu jāaptver informācija, kas ir svarīga no abām būtiskuma perspektīvām, un visi ilgtspējas jautājumi, un attiecīgā gadījumā tai vajadzētu būt saskaņotai ar citiem Savienības tiesību aktos paredzētiem pienākumiem atklāt ilgtspējas informāciju, tostarp pienākumiem, kuri noteikti Regulās (ES) 2019/2088 un (ES) 2020/852. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas paredzēti Savienības uzņēmumiem, vajadzētu būt samērīgiem ar vērienīgajiem Zaļā kursa mērķiem un Savienības mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, kā arī ar Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem starpposma mērķrādītājiem. Tādēļ Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un lai minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu saturs atbilst Savienības vajadzībām. |
(39) |
Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir pazīstama kā Eiropas speciālo zināšanu centrs korporatīvās ziņošanas jomā, un tā ir ļoti piemērota, lai uzlabotu koordināciju starp Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un starptautiskām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt visā pasaulē saskaņotus standartus. EFRAG izveidotā dažādu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai Savienībā izmantojamu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādei. Minētajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi izstrādāt saskaņotu un visaptverošu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvertu visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauts arī detalizēts ceļvedis šādu standartu izstrādei un priekšlikumi tam, kā savstarpēji pastiprināt sadarbību starp globālām standartu noteikšanas iniciatīvām un Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG valdes priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja to lūgtu izstrādāt tehniskus ieteikumus attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. EFRAG valdes priekšsēdētāja ieteikumi ietver jauna ilgtspējas ziņu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu informācijas sniegšanas pīlāru. EFRAG ģenerālā asambleja 2022. gada martā iecēla jaunizveidotās EFRAG Ilgtspējas ziņu sniegšanas valdes locekļus. Pieņemot ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā EFRAG izstrādātie tehniskie ieteikumi. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrisko labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG rīcībā vajadzētu būt tās neatkarības nodrošināšanai pietiekamam publiskajam finansējumam. Tās tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, nodrošinot pienācīgu procesu, publisko uzraudzību un pārredzamību un balstoties uz līdzsvarotā veidā pārstāvētu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp uzņēmumu, ieguldītāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un arodbiedrību, speciālajām zināšanām, un būtu jāpapildina ar izmaksu un ieguvumu analīzi. Par nosacījumu dalībai EFRAG tehniskā līmeņa darbā vajadzētu būt speciālajām zināšanām par ilgtspējas ziņu sniegšanu, un šai dalībai nevajadzētu būt atkarīgai no finansiāla ieguldījuma, neskarot publisko struktūru un valstu standartu noteikšanas organizāciju līdzdalību šajā darbā. Būtu jāgarantē pārredzams process, izvairoties no interešu konfliktiem. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos ir ņemts vērā dalībvalstu viedoklis, pirms minēto standartu pieņemšanas Komisijai par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulā (ES) 2020/852 (“Dalībvalstu ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos”), un Grāmatvedību regulējošo komiteju, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā (“Grāmatvedību regulējošā komiteja”). (23) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), Eiropas Banku iestādei (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) ir būtiska loma regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (24) EVTI arī ir būtiska loma, jo tā palīdz veicināt uzraudzības konverģenci, nodrošinot korporatīvās ziņošanas pienākuma izpildi, kas attiecas uz emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā un kuriem būs prasīts ziņot saskaņā ar minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai EVTI, EBI un EAAPI sniegtu atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šādi atzinumi būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad no Komisijas saņemts attiecīgais pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, ECB, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju (CEAOB) un Ilgtspējīga finansējuma platformu, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti ir saskaņoti ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Ja kāda no minētajām struktūrām nolemj sniegt atzinumu, tai tas būtu jādara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru. |
(40) |
Lai veicinātu demokrātisku kontroli, rūpīgu pārbaudi un pārredzamību, Komisijai vismaz reizi gadā būtu jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu, un abām iestādēm kopīgi būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos un Grāmatvedību regulējošo komiteju par EFRAG darba programmu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādi. |
(41) |
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar citiem Savienības tiesību aktiem. Šie standarti jo īpaši būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) 2019/2088 noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, un tajos būtu jāņem vērā pamatā esošie rādītāji un metodikas, kas izklāstīti dažādajos saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 pieņemtajos deleģētajos aktos, informācijas atklāšanas prasības, kuras piemērojamas etalonu administratoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 (25), minimālie standarti ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu izstrādei un jebkāds darbs, ko veikusi EBI, īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 III pīlāra informācijas atklāšanas prasības. Standartos būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (26) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (27), kā arī Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (28), tā pielikumi un to atjauninājumi. Būtu jāņem vērā arī citi attiecīgie Savienības tiesību akti, to skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (29), un citas prasības, kas uzņēmumiem noteiktas Savienības tiesību aktos attiecībā uz direktoru pienākumiem un pienācīgu rūpību. |
(42) |
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā Pamatnostādnes par nefinanšu informācijas sniegšanu un Pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu. Tajos būtu jāņem vērā arī citas Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ziņošanas prasības, kuras nav tieši saistītas ar ilgtspēju, un tas būtu jādara, lai paziņotās informācijas lietotājiem nodrošinātu labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi, maksimāli pastiprinot saikni starp ilgtspējas informāciju un citu informāciju, ko paziņo saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES. |
(43) |
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem vajadzētu būt samērīgiem, un tiem nevajadzētu radīt lieku administratīvo slogu uzņēmumiem, kuriem šie standarti jāizmanto. Lai mazinātu traucējumus uzņēmumiem, kuri jau sniedz ilgtspējas informāciju, ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā esošie ilgtspējas ziņu sniegšanas un grāmatvedības standarti un sistēmas. Šādi esošie standarti un sistēmas ietver Globālās ziņošanas iniciatīvu, Ilgtspējas grāmatvedības standartu padomi, Starptautisko integrēto pārskatu padomi, Starptautisko grāmatvedības standartu padomi, Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupu, Oglekļa informācijas atklāšanas standartu padomi un CDP (bijušais Oglekļa informācijas atklāšanas projekts). Savienības standartos būtu jāņem vērā visi ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kas izstrādāti ar Starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu fonda atbalstu. Lai izvairītos no liekas regulējuma sadrumstalotības, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumus, kuri darbojas pasaules mērogā, Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būtu jāveicina ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu konverģences process pasaules līmenī, atbalstot Starptautisko ilgtspējas standartu padomes (SISP) darbu. Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būtu jāmazina nekonsekventu ziņošanas prasību risks uzņēmumiem, kas darbojas pasaules mērogā, un tāpēc būtu jāintegrē SISP izstrādājamo globālo pamatstandartu saturs tiktāl, ciktāl minēto pamatstandartu saturs atbilst Savienības tiesiskajam regulējumam un Zaļā kursa mērķiem. |
(44) |
Zaļajā kursā Komisija ir apņēmusies palīdzēt uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām izstrādāt standartizētu dabas kapitāla uzskaites praksi Savienībā un starptautiskā mērogā, lai nodrošinātu atbilstošu ar vidi saistīto risku pārvaldību un to mazināšanas iespējas, kā arī lai samazinātu saistītās darījumu izmaksas. Pārredzamības projekts, kas tiek finansēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/783 (30) izveidotās vides un klimata pasākumu programmas (programma LIFE) ietvaros, izstrādā pirmo dabas kapitāla uzskaites metodiku, kura esošās metodes padarīs vieglāk salīdzināmas un pārredzamākas, vienlaikus pazeminot robežvērtību uzņēmumiem, lai tie varētu pieņemt un izmantot sistēmas, ar ko atbalsta uzņēmējdarbības orientēšanu uz nākotnes vajadzībām. Dabas kapitāla jomā svarīgs atskaites punkts ir arī Dabas kapitāla protokols. Lai arī dabas kapitāla uzskaites metodes galvenokārt noder iekšējo vadības lēmumu stiprināšanai, tās būtu pienācīgi jāņem vērā ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu noteikšanā. Dažas dabas kapitāla uzskaites metodikas paredzētas, lai uzņēmumu darbības ietekmi uz vidi novērtētu naudas izteiksmē, jo tas var palīdzēt ilgtspējas informācijas lietotājiem labāk izprast šādu ietekmi. Tādēļ būtu jānodrošina iespēja ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos iekļaut ilgtspējas ietekmes rādītājus naudas izteiksmē, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu. |
(45) |
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā arī starptautiski atzīti principi un sistēmas atbildīgas uzņēmējdarbības, uzņēmumu sociālās atbildības un ilgtspējīgas attīstības jomā, tostarp IAM, ANO vadošie principi attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, ESAO pienācīgas rūpības pamatnostādnes atbildīgai uzņēmējdarbībai un saistītās nozaru pamatnostādnes, Globālais līgums, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, sociālās atbildības standarts ISO 26000 un ANO principi atbildīgai investēšanai. |
(46) |
Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām un centienu un izmaksu ziņā nerada nesamērīgu slogu ziņas sniedzošajiem uzņēmumiem un tiem, kas ir netieši skarti minēto uzņēmumu vērtības ķēdes ietvaros. Tādēļ ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem svarīgākajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi uz klimatu, gaisu, zemi, ūdeni un bioloģisko daudzveidību un par uzņēmumu atkarību no šiem faktoriem. Regula (ES) 2020/852 nodrošina Savienības vides mērķu klasifikāciju. Konsekvences labad būtu lietderīgi līdzīgu klasifikāciju izmantot tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jārisina, izmantojot ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jāprecizē jebkāda ģeogrāfiskā vai cita no konteksta izrietoša informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai sniegtu izpratni par to galveno ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, kurus uzņēmumiem rada ilgtspējas jautājumi. Precizējot, kāda informācija uzņēmumiem ir jāatklāj par vides faktoriem, būtu jānodrošina saskaņotība ar definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) 2020/852 2. pantā, un ar ziņošanas prasībām, kuras noteiktas minētās regulas 8. pantā un saskaņā ar to pieņemtajos deleģētajos aktos. |
(47) |
Attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar klimatu, lietotāji ir ieinteresēti uzzināt par uzņēmumu fiziskajiem un pārkārtošanās radītajiem riskiem, par to noturību pret dažādiem klimata scenārijiem un par to plāniem, kā pielāgoties dažādiem klimata scenārijiem un plāniem, kā pielāgoties Savienības mērķim panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Viņus interesē arī uzņēmumiem piedēvēto SEG emisiju un piesaistījumu līmenis un apmērs, tostarp tas, cik lielā mērā uzņēmums izmanto izlīdzināšanas vienības un kāds ir šo izlīdzināšanas vienību avots. Lai panāktu klimatneitrālu ekonomiku, ir jāsaskaņo SEG uzskaites un izlīdzināšanas standarti. Lietotājiem ir nepieciešama ticama informācija par izlīdzināšanas vienībām, lai novērstu bažas par iespējamu dubulto uzskaiti un pārvērtēšanu, ņemot vērā riskus, kas apdraud ar klimatu saistīto mērķrādītāju sasniegšanu un ko var radīt dubulta uzskaite un pārvērtēšana. Viņi ir ieinteresēti uzzināt arī to, ko uzņēmumi ir darījuši, lai efektīvi samazinātu absolūtās SEG emisijas, īstenojot savas stratēģijas par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp attiecībā uz 1., 2. un attiecīgā gadījumā arī 3. pakāpes emisijām. Attiecībā uz 3. pakāpes emisijām lietotāji pirmām kārtām vēlas saņemt informāciju par to, kuras 3. pakāpes emisiju kategorijas ir būtiskas konkrētā uzņēmuma gadījumā, un par emisijām katrā no šīm 3. pakāpes kategorijām. Tādēļ ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāpaziņo par šiem jautājumiem. |
(48) |
Lai panāktu klimatneitrālu aprites ekonomiku bez difūzā piesārņojuma, ir pilnībā jāiesaista visas ekonomikas nozares. Šajā sakarā būtiska nozīme ir enerģijas patēriņa samazināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, jo enerģiju izmanto visās piegādes ķēdēs. Tādēļ ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu pienācīgi jāņem vērā enerģijas aspekti, jo īpaši attiecībā uz vides jautājumiem, tostarp ar klimatu saistītiem jautājumiem. |
(49) |
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociāliem faktoriem, tostarp par darba apstākļiem, sociālo partneru iesaisti, koplīguma sarunām, vienlīdzību, nediskriminēšanu, daudzveidību, iekļaušanu un cilvēktiesībām. Šādai informācijai būtu jāaptver attiecīgā uzņēmuma ietekme uz cilvēkiem, tostarp darbiniekiem, un uz cilvēka veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu un bērnu darbu to vērtības ķēdē. Ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām attiecībā uz piespiedu darbu nevajadzētu atbrīvot publiskās iestādes no pienākuma ar tirdzniecības politikas palīdzību un diplomātiskā ceļā risināt problēmu, kas saistīta ar tādu preču importu, kuras izgatavotas, pārkāpjot cilvēktiesības, tostarp izmantojot piespiedu darbu. Būtu jānodrošina, ka uzņēmumi var arī ziņot par potenciāliem riskiem un tendencēm attiecībā uz nodarbinātību un ienākumiem. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociāliem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar uzņēmumiem svarīgiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, tostarp saistībā ar vienlīdzīgām iespējām visiem un darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, ko Komisija pieņēma 2021. gada 4. martā, prasīts noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociāliem jautājumiem. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos arī būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās svarīgākajās ANO cilvēktiesību konvencijās, tostarp ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, ANO Konvencijā par bērna tiesībām, SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijās, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Sociālajā hartā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ziņošanai par sociāliem faktoriem, kā arī par vides un pārvaldības faktoriem vajadzētu būt samērīgai ar šīs grozošās direktīvas darbības jomu un mērķiem. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ar ko risina dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas darba samaksas par līdzvērtīgu darbu jautājumu, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāpaziņo par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, ņemot vērā citus attiecīgos Savienības tiesību aktus. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāpaziņo par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pieejamības jomā. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz apmācību un prasmju pilnveidošanu, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāpaziņo par to darbinieku īpatsvaru un sīkāku iedalījumu, kuri piedalās apmācībā. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz koplīguma sarunām, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāatklāj par uzņēmuma padomju esamību, kā arī par koplīgumu esamību un šādu līgumu aptverto darbinieku īpatsvaru. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ar ko risina darbinieku līdzdalības jautājumu, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāatklāj par darbinieku līdzdalību uzņēmuma administratīvajā valdē un uzraudzības valdē. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ar ko risina daudzveidības jautājumu, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāpaziņo par dzimumu dažādību augstākā līmeņa vadībā un par to valdēs nepietiekami pārstāvētā dzimuma personu skaitu. |
(50) |
Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem. Lietotājiem būtiskākie pārvaldības faktori ir uzskaitīti autoritatīvās ziņošanas sistēmās, tādās kā Globālās ziņošanas iniciatīva un Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa, kā arī autoritatīvās globālās sistēmās, tādās kā Starptautiskā korporatīvās pārvaldības tīkla globālās pārvaldības principi un G20/ESAO korporatīvās pārvaldības principi. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj par pārvaldības faktoriem. Šādai informācijai būtu jāaptver uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru loma attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, speciālās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas šīs lomas pildīšanai, vai šo struktūru piekļuve šādām speciālajām zināšanām un prasmēm, tas, vai uzņēmumam ir politika tādu stimulu ziņā, kuri tiek piedāvāti šo struktūru locekļiem un kuri ir saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, un informācija par uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir nepieciešama arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru un pieeju uzņēmējdarbības ētikai – autoritatīvu korporatīvās pārvaldības sistēmu, tādu kā Starptautiskā korporatīvās pārvaldības tīkla globālās pārvaldības principi, atzītiem elementiem –, tostarp informācija par korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, un informācija par uzņēmumu darbībām un apņemšanām, kuru mērķis ir to politiskās ietekmes īstenošana, tostarp to lobēšanas aktivitātēm. Informācija par uzņēmuma vadību un to, cik kvalitatīvas ir attiecības ar klientiem, piegādātājiem un uzņēmuma darbības skartajām kopienām, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, un tā ietekmi uz šādiem jautājumiem. Informācija par attiecībām ar piegādātājiem ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES (31) minēto maksāšanas praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, procentu likmi par kavētiem maksājumiem vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), cieš no administratīva un finansiāla sloga tāpēc, ka tiem paredzētie maksājumi kavējas vai vispār nav veikti. Galu galā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, atstājot postošu ietekmi uz visu vērtības ķēdi. Ja būtu pieejams plašāks informācijas apjoms par maksāšanas praksi, citi uzņēmumi spētu identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksāšanas praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un apspriest taisnīgākus maksāšanas noteikumus. |
(51) |
Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būtu jāveicina integrētāks skatījums uz visu informāciju, ko uzņēmumi publicē vadības ziņojumā, lai šīs informācijas lietotājiem nodrošinātu labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos pēc vajadzības būtu jānošķir informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, kad tie ziņo individuālā līmenī, un informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, kad tie ziņo grupas līmenī. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem arī būtu jāietver uzņēmumiem paredzēti norādījumi par procesu vadības ziņojumā iekļaujamās ilgtspējas informācijas noteikšanai, jo uzņēmumam būtu jāprasa atklāt tikai to informāciju, kas ir būtiska, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas ir būtiska, lai izprastu to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. |
(52) |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ilgtspējas ziņas tiek sniegtas, ievērojot darbinieku tiesības uz informācijas saņemšanu un apspriešanos. Tāpēc uzņēmuma vadībai atbilstošajā līmenī būtu jāinformē darbinieku pārstāvji un jāapspriež ar viņiem attiecīgā informācija un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļi. Šīs grozošās direktīvās nolūkā tas ietver dialogu un viedokļu apmaiņu starp darbinieku pārstāvjiem un centrālo vadību vai jebkāda cita līmeņa vadību, kas šādos gadījumos varētu būt piemērotāka, tādā veidā, lai darbinieku pārstāvjiem būtu iespēja paust savu viedokli. Viņu viedoklis attiecīgā gadījumā būtu jādara zināms attiecīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām. |
(53) |
Vienas nozares uzņēmumi bieži vien ir pakļauti līdzīgiem ar ilgtspēju saistītiem riskiem, un bieži vien tiem ir līdzīga ietekme uz sabiedrību un vidi. Vienas nozares uzņēmumu salīdzināšanas rezultātā iegūtā informācija ir īpaši vērtīga ieguldītājiem un citiem ilgtspējas informācijas lietotājiem. Tādēļ ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē gan informācija, kas būtu jāatklāj visu nozaru uzņēmumiem, gan informācija, kas būtu jāatklāj uzņēmumiem atkarībā no to darbības nozares. Nozarei specifiski ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti ir īpaši svarīgi tādu nozaru gadījumā, kurās ir liels ar ilgtspēju saistīts risks vai ietekme uz vidi, cilvēktiesībām un pārvaldību, tostarp tādu nozaru gadījumā, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (32) I pielikuma A līdz H un L iedaļā, kā arī attiecīgo šajās nozarēs veikto darbību gadījumā. Ņemot vērā to, ka dažās nozarēs ar ilgtspēju saistītie riski un ietekme ir lielāki nekā citās nozarēs, Komisijai, pieņemot nozarei specifiskus ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, būtu jānodrošina, ka informācija, kas precizēta ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ir samērīga ar katrai nozarei raksturīgā ar ilgtspēju saistītā riska un ietekmes apmēru. Komisijai arī būtu jāņem vērā tas, ka ne visas darbības šādās nozarēs ir saistītas ar lielu risku vai ietekmi no ilgtspējas viedokļa. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas nozarēs, kas ir īpaši atkarīgas no dabas resursiem, nozarei specifiskajos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāiekļauj prasība atklāt ar dabu saistītu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām un riskus, kuri tās apdraud. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā arī grūtības, ar kurām uzņēmumi var saskarties, vācot informāciju no dalībniekiem visā vērtības ķēdē, jo īpaši no piegādātājiem, kas ir mikrouzņēmumi un mazie un vidēji uzņēmumi, un no piegādātājiem jaunattīstības tirgos un ekonomikās. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būtu jāprecizē par vērtības ķēdēm atklājamā informācija, kas ir proporcionāla un nozīmīga uzņēmumu darbību mērogam un sarežģītībai un uzņēmumu spējām un iezīmēm vērtības ķēdēs, jo īpaši tām uzņēmumu spējām un iezīmēm, kuriem nepiemēro šajā grozošajā direktīvā paredzētās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem nevajadzētu prasīt atklāt tādu informāciju, kas uzņēmumiem būtu jāiegūst no mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem to vērtības ķēdē un kas pārsniegtu informāciju, kura atklājama saskaņā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Iepriekš minētajam nevajadzētu skart nekādas Savienības prasības uzņēmumiem veikt pienācīgas rūpības procesu. |
(54) |
Lai varētu laikus apmierināt lietotāju vajadzības pēc informācijas un jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāapmierina to finanšu tirgus dalībnieku vajadzības pēc informācijas, uz kuriem attiecas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktās prasības, Komisijai, izmantojot deleģētos aktus, līdz 2023. gada 30. jūnijam būtu jāpieņem pirmais ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu kopums. Minētajā ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu kopumā būtu jāprecizē informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj par visām ziņošanas jomām un ilgtspējas jautājumiem, un tas, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpilda Regulā (ES) 2019/2088 noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi. Komisijai, izmantojot deleģētos aktus, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam būtu jāpieņem otrs ilgstpējīgas ziņu sniegšanas standartu kopums, precizējot, kāda papildu informācija uzņēmumiem nepieciešamības gadījumā būtu jāatklāj par ilgtspējas jautājumiem un ziņošanas jomām, kā arī informācija, kas ir specifiska nozarei, kurā uzņēmums darbojas. Komisijai reizi trijos gados minētie ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, tostarp ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kas paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek tirgoti regulētos tirgos, būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā attiecīgās norises, tostarp starptautisku standartu izstrādi. |
(55) |
Direktīvā 2013/34/ES nav prasīts, lai uzņēmumi savus vadības ziņojumus iesniegtu digitālā formātā, un tas apgrūtina iespējas atrast un izmantot paziņoto informāciju. Ilgtspējas informācijas lietotāji aizvien vairāk sagaida, ka šāda informācija būs atrodama, salīdzināma un mašīnlasāma digitālos formātos. Dalībvalstīm būtu jāspēj prasīt, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, savus vadības ziņojumus bez maksas darītu publiski pieejamus savā tīmekļa vietnē. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju, un tai ir potenciāls būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Digitalizācija arī sniedz iespēju datus centralizēt Savienības un dalībvalstu līmenī atvērtā un pieejamā formātā, kas atvieglo lasīšanu un ļauj datus salīdzināt. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi savus vadības ziņojumus sagatavotu elektroniskās ziņošanas formātā, kas noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 (33) 3. pantā, un iezīmē savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklājamo informāciju, saskaņā ar elektroniskās ziņošanas formātu, kas norādīts Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, tiklīdz tas būs noteikts. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būs nepieciešama digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāizmanto, strādājot pie digitalizācijas, par ko Komisija informēja 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas datu stratēģija” un 2020. gada 24. septembra paziņojumā “ES digitālā finansējuma stratēģija”. Šīs prasības arī papildinātu Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publisku korporatīvo informāciju, kā paredzēts Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumā ar nosaukumu “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns”, kurā apsvērta arī nepieciešamība pēc strukturētiem datiem. |
(56) |
Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā, savus vadības ziņojumus, tostarp iedaļu par ilgtspējas ziņu sniegšanu, publicē elektroniskā ziņu sniegšanas formātā, kas norādīts Deleģētās regulā (ES) 2019/815 3. pantā. |
(57) |
Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 4. punkts ļauj dalībvalstīm atbrīvot uzņēmumus no prasības vadības ziņojumā iekļaut nefinanšu paziņojumu, kas prasīts minētās direktīvas 19.a panta 1. punktā. Dalībvalstis var tā rīkoties gadījumos, kad attiecīgais uzņēmums sagatavo atsevišķu ziņojumu, kurš tiek publicēts kopā ar vadības ziņojumu saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu, vai kad šis ziņojums tiek darīts publiski pieejams uzņēmuma tīmekļa vietnē pamatotā termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc bilances datuma, un vadības ziņojumā uz to ir iekļauta atsauce. Tāda pati iespēja pastāv arī attiecībā uz konsolidēto nefinanšu paziņojumu, kas minēts Direktīvā 2013/34/ES. Šo iespēju ir izmantojušas divdesmit dalībvalstis. Tomēr iespēja publicēt atsevišķu ziņojumu apgrūtina tādas informācijas pieejamību, kas finanšu informāciju saista ar informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Tā arī apgrūtina iespējas lietotājiem informāciju atrast un tai piekļūt, jo īpaši ieguldītājiem, kurus interesē gan finanšu, gan ilgtspējas informācija. Minēto problēmu palielina finanšu un ilgtspējas informācijas atšķirīgu publicēšanas laiku iespējamība. Publicēšana atsevišķā ziņojumā var arī radīt iespaidu – gan iekšēji, gan ārēji –, ka ilgtspējas informācija pieder pie mazāk svarīgas informācijas kategorijas, un tas var negatīvi ietekmēt priekšstatu par šīs informācijas ticamību. Tādēļ uzņēmumiem ilgtspējas informācija būtu jāiekļauj tam īpaši paredzētā un skaidri identificējamā vadības ziņojuma iedaļā, un vairs nevajadzētu ļaut dalībvalstīm atbrīvot uzņēmumus no pienākuma vadības ziņojumā iekļaut informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šāds pienākums arī palīdzētu noskaidrot kompetento valsts iestāžu lomu ilgtspējas ziņu sniegšanas uzraudzībā vadības ziņojuma ietvaros, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK. Turklāt uzņēmumus, kuriem jāsniedz ilgtspējas informācija, nekādā gadījumā nevajadzētu atbrīvot no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, jo ir svarīgi nodrošināt, lai ilgtspējas informācija būtu publiski pieejama. |
(58) |
Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā, vadības ziņojumā jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā jāietver arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības politiku un tās īstenošanu. Tomēr, lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu, šādiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paziņot daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas kopā ar citu ilgtspējas informāciju. Ja tie izlemj šādi rīkoties, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību būtu jāiekļauj atsauce uz uzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanu, un uz informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 20. pantu, joprojām būtu jāattiecina paziņojuma par korporatīvo pārvaldību ticamības apliecināšanas prasības. |
(59) |
Direktīvas 2013/34/ES 33. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem būtu kolektīvs pienākums nodrošināt, ka gada finanšu pārskatus, konsolidētos gada finanšu pārskatus, vadības ziņojumu, konsolidēto vadības ziņojumu, paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un konsolidēto paziņojumu par korporatīvo pārvaldību sagatavo un publicē saskaņā ar minētās direktīvas prasībām. Minētais kolektīvais pienākums būtu jāattiecina arī uz digitalizācijas prasībām, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, uz prasību ievērot Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus un uz prasību iezīmēt ilgtspējas informāciju. |
(60) |
Ticamības apliecināšanas profesijā izšķir ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu un pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma secinājumus parasti izsaka negatīva apgalvojuma veidā, norādot, ka speciālists nav konstatējis tādus aspektus, lai secinātu, ka uz pārbaudāmo priekšmetu attiecas būtiski nepareizi izklāsti. Ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā revidents veic mazāk pārbaužu nekā pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā. Tāpēc darba apjoms ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā ir mazāks nekā pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā. Darba apjoms pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā ietver plašas procedūras, tostarp ziņojošā uzņēmuma iekšējās kontroles pasākumu izvērtēšanu un substantīvu pārbaudi, tāpēc tas ir ievērojami lielāks nekā ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā. Pamatotas ticamības uzdevuma secinājumus parasti izsaka pozitīva apgalvojuma formā, un tajos ir norādīts atzinums par pārbaudāmā priekšmeta novērtējumu salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem. Direktīva 2013/34/ES paredz prasību dalībvalstīm nodrošināt, ka obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pārbauda, vai ir iesniegts nefinanšu paziņojums vai atsevišķais ziņojums. Tur nav prasīts, lai neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs pārbaudītu informāciju, kaut gan tur ļauts dalībvalstīm pieprasīt šādu pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Ticamības apliecināšanas prasību neesamība attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu – pretstatā prasībai, ka obligātajam revidentam jāveic obligātā revīzija, pamatojoties uz ticamības apliecināšanas uzdevumu, – apdraudētu atklātās ilgtspējas informācijas ticamību, tādējādi neapmierinot to lietotāju vajadzības, kuriem minētā informācija paredzēta. Kaut arī mērķis ir panākt līdzīgu ticamības nodrošinājuma līmeni gan finanšu pārskatiem, gan ilgtspējas ziņu sniegšanai, tas, ka nav kopīgi saskaņota standarta attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, rada risku, ka veidosies atšķirīga izpratne un prognozes attiecībā uz to, no kā sastāvētu pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevums dažādām ilgtspējas informācijas kategorijām, jo īpaši attiecībā uz tādas informācijas atklāšanu, kas vērsta uz nākotni un ir kvalitatīva. Tādēļ, lai uzlabotu ilgtspējas informācijai nepieciešamo ticamības nodrošinājuma līmeni, būtu jāapsver pakāpeniska pieeja, sākot ar obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma pienākumu sniegt atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību Savienības prasībām, pamatojoties uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Minētajam atzinumam būtu jāaptver ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstība Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, process, kuru uzņēmums īsteno, lai identificētu informāciju, kas tiek paziņota saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, un atbilstība prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņu sniegšanu. Revidentam būtu arī jānovērtē, vai uzņēmuma veiktā ziņošana atbilst Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktajām ziņojumu sniegšanas prasībām. Lai nodrošinātu vienotu izpratni un prognozes par to, kas būtu pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevums, būtu jāprasa obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam sniegt atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību Savienības prasībām, balstoties uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, Komisija ne vēlāk kā 2028. gada 1. oktobrī, izmantojot deleģētos aktus, pieņem ticamības apliecināšanas standartus attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas pamatotu ticamības apliecināšanu pēc tam, kad tā veikusi novērtējumu, lai noteiktu, vai revidenti un uzņēmumi, balstoties uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, spētu nodrošināt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Pakāpeniska pieeja no ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumiem līdz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumiem arī ļautu pakāpeniski attīstīt ilgtspējas informācijas ticamības apliecināšanas tirgu un uzņēmumu ziņošanas praksi. Visbeidzot, šāda pakāpeniska pieeja arī pakāpeniski palielinātu ziņojošo uzņēmumu izmaksas, ņemot vērā to, ka ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana, balstoties uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, ir dārgāka nekā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana, balstoties uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, būtu jāspēj izlemt, ja tie to vēlas, lūgt uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu balstītu ticamības apliecināšanas atzinumu par savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, un šādos gadījumos būtu jāuzskata, ka tie ir izpildījuši pienākumu saņemt atzinumu, kas balstīts uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Atzinums, kurš balstīts uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu attiecībā uz informāciju, kas vērsta uz nākotni, ir vienīgi ticamības apliecinājums, ka šāda informācija ir sagatavota saskaņā ar piemērojamiem standartiem. |
(61) |
Obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi jau pašlaik pārbauda finanšu pārskatus un vadības ziņojumus. Ja ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību apliecinātu obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, tas palīdzētu nodrošināt finanšu un ilgtspējas informācijas sasaisti un konsekvenci, un tas ir īpaši svarīgi ilgtspējas informācijas lietotājiem. Tomēr pastāv risks, ka turpināsies revīzijas tirgus koncentrācija, un tas var apdraudēt revidentu neatkarību un palielināt revīzijas maksas vai maksas, kas saistītas ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Ņemot vērā būtisko lomu, ko obligātie revidenti pilda, veicot ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un nodrošinot uzticamu ilgtspējas informāciju, Komisija ir paziņojusi, ka rīkosies, lai vēl vairāk uzlabotu revīzijas kvalitāti un izveidotu atvērtāku un daudzveidīgāku revīzijas tirgu, un tie ir šīs grozošās direktīvas sekmīgas piemērošanas nosacījumi. Turklāt ir vēlams uzņēmumiem piedāvāt plašāku neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju izvēli ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai. Tādēļ būtu jāļauj dalībvalstīm akreditēt neatkarīgus ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (34), lai tie sniegtu ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu, kuri būtu jāpublicē kopā ar vadības ziņojumiem. Turklāt būtu jādod dalībvalstīm izvēles iespēja atļaut, ka ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu sniedz cits obligātais revidents, nevis tas obligātais revidents vai obligātie revidenti, kuri veic finanšu pārskatu obligāto revīziju. Turklāt, ja dalībvalstis atļauj ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veikt neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tām būtu arī jāatļauj, ka ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu sniedz cits obligātais revidents, nevis tas obligātais revidents vai obligātie revidenti, kuri veic finanšu pārskatu obligāto revīziju. Dalībvalstīm būtu jānosaka prasības, kas garantē neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju veiktas ticamības apliecināšanas kvalitāti un konsekventus rezultātus ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai. Tādēļ uz visiem neatkarīgajiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas gadījumā būtu jāattiecina prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK (35), vienlaikus tās pielāgojot tādu neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju iezīmēm, kuri neveic obligātās revīzijas. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jānosaka līdzvērtīgas prasības attiecībā uz neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju apmācību un pārbaudījumus, tālākizglītību, kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, iecelšanu un atstādināšanu, darba organizāciju, izmeklēšanu un sankcijām, kā arī ziņošanu par pārkāpumiem. Tas arī garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām personām un uzņēmumiem, kuriem dalībvalstis atļauj sniegt ticamības apliecinājuma atzinumus par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību, tostarp obligātajiem revidentiem. Ja uzņēmums vēlas no akreditēta neatkarīga ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja, kas nav obligātais revidents, saņemt atzinumu par savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, tam papildus nebūtu jāprasa arī obligātā revidenta ticamības apliecinājuma atzinums par ilgtspējas ziņu sniegšanu. Neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurus dalībvalsts jau ir akreditējusi ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, būtu arī turpmāk jāatļauj to darīt. Tāpat dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz dienai, kad sāk piemērot jaunās prasības par apmācību un pārbaudījumus, atrodas akreditācijas procesā, minētās jaunās akreditācijas prasības nepiemēro ar noteikumu, ka tie minēto procesu pabeidz divu gadu laikā no minēto jauno prasību piemērošanas sākuma datuma. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visi neatkarīgie ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji, kurus dalībvalsts akreditējusi ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai divu gadu laikā pēc jauno akreditācijas prasību piemērošanas sākuma datuma, tālākizglītības ceļā iegūst nepieciešamās jaunās zināšanas saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
(62) |
Lai veicinātu pakalpojumu brīvu apriti, dalībvalstīm būtu jāatļauj citā dalībvalstī iedibinātiem neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu savā teritorijā. Tas arī veicinātu ticamības apliecināšanas tirgus atvēršanu pat tad, ja ne visas dalībvalstis savā teritorijā ļautu akreditēt neatkarīgus ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējus. Ja neatkarīgi ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, minētajai uzņēmēja dalībvalstij vajadzētu spēt nolemt uzraudzīt neatkarīgus ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējus, ņemot vērā iespēju šajā nolūkā izmantot sistēmu, kas ieviesta to revidentu uzraudzībai, kuri veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
(63) |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tad, ja Savienības tiesību aktos ir paredzēts, ka uzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas elementi ir jāpārbauda akreditētai neatkarīgai trešajai personai, akreditētās neatkarīgās trešās personas ziņojums ir darīts pieejams vai nu kā vadības ziņojuma pielikums, vai arī izmantojot citus publiski pieejamus līdzekļus. Šādai minētā ziņojuma pieejamībai nevajadzētu skart ticamības apliecinājuma atzinuma rezultātu, un trešās personas veiktajai pārbaudei vajadzētu būt no tās neatkarīgai. Tā rezultātā nevajadzētu dublēties darbam, ko veic auditors vai neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš sniedz ticamības apliecinājuma atzinumu, un akreditētā neatkarīgā trešā persona. |
(64) |
Direktīvā 2006/43/EK ir izklāstīti noteikumi par gada un konsolidēto finanšu pārskatu obligāto revīziju. Jānodrošina, lai finanšu pārskatu revīzijai un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, ko veic obligātais revidents, būtu piemēroti konsekventi noteikumi. Direktīva 2006/43/EK būtu jāpiemēro, ja ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu sniedz obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums. |
(65) |
Noteikumos par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un atzīšanu būtu jāparedz iespēja, ka obligātie revidenti ir kvalificēti veikt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka obligātajiem revidentiem, kuri vēlas kvalificēties ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, ir nepieciešamais teorētisko zināšanu līmenis par tematiem, kas attiecas uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un spējas šādas zināšanas pielietot praksē. Tāpēc obligātajiem revidentiem būtu jāpabeidz vismaz astoņu mēnešu ilga praktiskā apmācība par gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu vai par citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem, ņemot vērā iepriekšējo nodarbinātības pieredzi. Tomēr obligātajiem revidentiem, kurus jau ir apstiprinājusi vai atzinusi kāda dalībvalsts, arī turpmāk būtu jāļauj veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Tāpat dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka fiziskām personām, kuras dienā, kad sāk piemērot ar šo grozošo direktīvu noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas prasības, atrodas apstiprinājuma procesā, minētās prasības nepiemēro, ar noteikumu, ka tās šo procesu pabeidz turpmāko divu gadu laikā. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka obligātie revidenti, kuri apstiprināti agrāk divu gadu laikā no minēto prasību piemērošanas sākuma dienas un kuri vēlas veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņu sniegšanu un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, turpinot profesionālo izglītību. Fiziskām personām, kas izlemj, lai tās apstiprinātu tikai kā obligātos revīzijas obligātos revidentus, būtu jāļauj vēlāk izlemt iegūt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas kvalifikāciju. Lai to izdarītu, šādām personām būtu jāatbilst nepieciešamajām prasībām, ko nosaka dalībvalstis ar mērķi nodrošināt, ka šādām personām ir arī vajadzīgais teorētisko zināšanu līmenis par tematiem, kas attiecas uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un spējas šādas zināšanas piemērot praksē. |
(66) |
Būtu jānodrošina, lai revidentiem izvirzītās prasības attiecībā uz viņu pienākumu veikt obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu būtu konsekventas. Tādēļ vajadzētu būt vismaz vienai norīkotai personai (“galvenais ilgtspējas partneris”), kas ir aktīvi iesaistīta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā. Būtu jāparedz, ka, veicot ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, obligātajiem revidentiem ir tam jāvelta pietiekami daudz laika un jāparedz pietiekami resursi un zināšanas, lai pienācīgi pildītu savus pienākumus. Klienta konta ierakstā būtu jānorāda maksas, kas iekasētas par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un būtu jāizveido ticamības apliecinājuma lieta, kurā jāiekļauj informācija, kas saistīta ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Ja gada finanšu pārskatu obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic viens un tas pats obligātais revidents, vajadzētu būt iespējamam ticamības apliecinājuma lietu iekļaut revīzijas lietā. Tomēr prasības, kas obligātajiem revidentiem izvirzītas saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, būtu jāpiemēro tikai tiem obligātajiem revidentiem, kuri veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
(67) |
Obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem, kas veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, vajadzētu būt augsta līmeņa tehniskajām un specializētajām zināšanām ilgtspējas jomā. |
(68) |
Direktīva 2006/43/EK pieprasa, lai dalībvalstis ieviestu atbilstošus noteikumus, novēršot to, ka maksu par obligāto revīziju var ietekmēt vai noteikt papildu pakalpojumu sniegšana revidējamai vienībai vai ka šīs maksas pamatā ir jebkādi nosacījumi. Minētā direktīva arī pieprasa dalībvalstīm nodrošināt, lai obligātie revidenti, kas veic obligāto revīziju, ievērotu noteikumus par profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu. Saskanības nolūkā ir lietderīgi šos noteikumus attiecināt arī uz obligātajiem revidentiem, kuri veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
(69) |
Lai visā Savienībā izveidotu vienotu ticamības apliecināšanas praksi un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu augstā kvalitātē, Komisija būtu jāpilnvaro ar deleģētajiem aktiem pieņemt ilgtspējas ticamības apliecināšanas standartus. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja piemērot valsts ticamības apliecināšanas standartus, procedūras vai prasības tik ilgi, kamēr Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nav pieņēmusi ticamības apliecināšanas standartu, kas aptver to pašu jomu. Šādiem ticamības apliecināšanas standartiem būtu jānosaka procedūras, kuras revidentam jāveic, lai izdarītu secinājumus par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecinājumu. Tāpēc Komisijai līdz 2026. gada 1. oktobrim, izmantojot deleģētos aktus, būtu jāpieņem ierobežotas ticamības apliecināšanas standarti. Lai veicinātu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas saskaņošanu starp dalībvalstīm, CEAOB būtu jāmudina pieņemt nesaistošas pamatnostādnes, kurās būtu izklāstītas procedūras, kas jāveic, sniedzot ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu, kamēr Komisija nav pieņēmusi ticamības apliecināšanas standartu, kas aptver to pašu jomu. |
(70) |
Direktīvā 2006/43/EK ir izklāstīti noteikumi par uzņēmumu grupu obligātajām revīzijām. Līdzīgi noteikumi būtu jāparedz attiecībā uz konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
(71) |
Direktīvā 2006/43/EK ir noteikts, ka veiktās obligātās revīzijas rezultāti obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem jāizklāsta revīzijas ziņojumā. Līdzīgi noteikumi būtu jāparedz attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. To darbību rezultāti, kuras veiktas ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas nolūkā, būtu jāizklāsta ticamības apliecināšanas ziņojumā. Ja gada finanšu pārskatu obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic viens un tas pats obligātais revidents, vajadzētu būt iespējamam informāciju, kas saistīta ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, iekļaut revīzijas ziņojumā. |
(72) |
Direktīvā 2006/43/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm jāizveido obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes sistēma. Lai garantētu, ka kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes notiek arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas jomā un ka personām, kuras veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze ilgtspējas ziņu sniegšanā un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā, minētā prasība izveidot kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes sistēmu būtu jāattiecina arī uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Kā pārejas pasākums līdz 2025. gada 31. decembrim būtu jāparedz, ka personas, kuras veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ir atbrīvotas no prasības par attiecīgu pieredzi ilgtspējas ziņu sniegšanā un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā vai citu ar ilgtspēju saistītu pakalpojumu sniegšanā. |
(73) |
Direktīvā 2006/43/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizveido izmeklēšanas un sankciju sistēmas obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic obligātās revīzijas. Minētā direktīva arī nosaka, ka dalībvalstīm jāorganizē efektīva publiskās pārraudzības sistēma un jānodrošina, lai publisko pārraudzības sistēmu reglamentējošie noteikumi ļautu efektīvi sadarboties Savienības līmenī attiecībā uz dalībvalstu pārraudzības darbībām. Šādas prasības būtu jāattiecina arī uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kuri veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un tas būtu jādara, lai nodrošinātu konsekvenci izmeklēšanas, sankciju un pārraudzības sistēmās, kas izveidotas attiecībā uz obligātā revidenta darbu obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ietvaros. |
(74) |
Direktīvā 2006/43/EK ir iekļauti noteikumi par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu, kas veic obligātās revīzijas, iecelšanu un atstādināšanu. Šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, lai panāktu obligātajiem revidentiem paredzēto noteikumu konsekvenci attiecībā uz viņu darbu pie obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas. |
(75) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/36/EK (36) 6. pantu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, akcionāriem, rīkojoties individuāli vai kolektīvi, vajadzības gadījumā ir tiesības iekļaut jautājumus pilnsapulces darba kārtībā, ja ikvienam no iekļaujamiem jautājumiem ir pievienots pamatojums vai lēmuma projekts pieņemšanai pilnsapulcē, un ka viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektus par jautājumiem, kas iekļauti vai tiks iekļauti pilnsapulces darba kārtībā. Ja minētās tiesības ir atkarīgas no nosacījuma, ka attiecīgajam akcionāram vai akcionāriem pieder minimāla uzņēmuma kapitāla daļa, šī minimālā daļa nedrīkst pārsniegt 5 % no pamatkapitāla. Attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu akcionāriem būtu jābūt iespējai izmantot Direktīvas 2007/36/EK 6. pantā izklāstītās tiesības, lai iesniegtu tādus lēmumu projektus pieņemšanai pilnsapulcē, kuros prasīts, ka, pirmkārt, akreditēta trešā persona, kas nepieder pie tā paša revīzijas uzņēmuma vai tīkla kā obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kurš veic obligāto revīziju, sagatavo ziņojumu par konkrētiem ilgtspējas ziņu sniegšanas elementiem un, otrkārt, ka šāds ziņojums tiek darīts pieejams pilnsapulcei. Uzņēmumiem, kuriem jāpilda šajā grozošajā direktīvā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības un uz kuriem neattiecas Direktīvas 2007/36/EK 6. panta darbības joma, arī būtu jāpiešķir tiesības akcionāriem, kas pārstāv vairāk nekā 5 % balsstiesību vai 5 % no uzņēmuma kapitāla, iesniegt lēmuma projektu pieņemšanai pilnsapulcē – rīkojoties individuāli vai kolektīvi, – kurā prasīts, ka, pirmkārt, akreditēta trešā persona, kas nepieder pie tā paša revīzijas uzņēmuma vai tīkla kā obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kurš veic obligāto revīziju, sagatavo ziņojumu par ilgtspējas ziņu sniegšanas konkrētiem elementiem un, otrkārt, ka šāds ziņojums tiek darīts pieejams pilnsapulcei. |
(76) |
Direktīvā 2006/43/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai katrai sabiedriskas nozīmes struktūrai būtu revīzijas komiteja un lai būtu noteikti tās uzdevumi attiecībā uz obligāto revīziju. Šai revīzijas komitejai būtu jāuzdod noteikti uzdevumi attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Starp šiem uzdevumiem būtu jāparedz arī pienākums informēt revidētās sabiedriskas nozīmes struktūras administratīvo vai uzraudzības iestādi par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātiem un izskaidrot, kā revīzijas komiteja ir veicinājusi ilgtspējas ziņu sniegšanas integritāti un kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme minētajā procesā. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja atļaut to, ka revīzijas komitejai uzticētās funkcijas saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu un saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic administratīvā vai uzraudzības struktūra kā vienots veselums vai administratīvās vai uzraudzības struktūras izveidota specializēta struktūra. |
(77) |
Direktīvā 2006/43/EK ir noteiktas prasības trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru reģistrācijai un pārraudzībai. Lai nodrošinātu konsekventu regulējumu obligāto revidentu darbam gan obligātajā revīzijā, gan ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā, minētās prasības jāattiecina arī uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
(78) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (37) attiecas uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās. Lai nodrošinātu obligātā revidenta neatkarību, kad tas veic obligāto revīziju, minētajā regulā ir noteikts maksimums attiecībā uz maksām par citiem pakalpojumiem, kuras obligātais revidents var saņemt. Ir svarīgi precizēt, ka ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana nebūtu jāierēķina minētā maksimuma aprēķināšanā. Turklāt Regula (ES) Nr. 537/2014 aizliedz sniegt noteiktus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus noteiktos laikposmos, kad obligātais revidents veic obligāto revīziju. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas sagatavošanu saistīti pakalpojumi, tostarp jebkādi konsultāciju pakalpojumi, arī būtu jāuzskata par aizliegtiem pakalpojumiem Regulā (ES) Nr. 537/2014 noteiktajā laikposmā. Šādu pakalpojumu sniegšanas aizliegumi būtu jāpiemēro visos gadījumos, kad obligātais revidents veic finanšu pārskatu obligāto revīziju. Lai nodrošinātu obligātā revidenta neatkarību, būtu jāaizliedz arī noteikti ar revīziju nesaistīti pakalpojumi, kad obligātais revidents veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Regula (ES) Nr. 537/2014 paredz, ka obligātajiem revidentiem par pārkāpumiem ir jāinformē revidētā struktūra un noteiktos apstākļos arī iestādes, kas atbildīgas par šādu pārkāpumu izmeklēšanu, kā to noteikušas dalībvalstis. Šāds pienākums atbilstošā gadījumā būtu jāattiecina arī uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem saistībā ar darbu pie ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas sabiedriskas nozīmes struktūrās. |
(79) |
Direktīva 2004/109/EK valstu uzraudzītājiem uzliek pienākumu panākt, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, ievērotu korporatīvo ziņojumu sniegšanas prasības. Minētās direktīvas 4. pantā ir precizēts gada finanšu pārskatu saturs, bet tajā nav skaidras atsauces uz Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu, kas prasa sagatavot nefinanšu paziņojumu un konsolidētu nefinanšu paziņojumu. Tas nozīmē, ka dažu dalībvalstu kompetentajām valsts iestādēm nav juridisku pilnvaru uzraudzīt šos nefinanšu paziņojumus, it īpaši tad, ja minētie nefinanšu paziņojumi ir publicēti atsevišķā ziņojumā ārpus gada finanšu pārskata, ko dalībvalstis pašlaik var atļaut. Tādēļ Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 5. punktā ir jāiekļauj atsauce uz ilgtspējas ziņu sniegšanu. Ir arī jāpieprasa, lai emitenta atbildīgās personas gada finanšu pārskatā apstiprinātu, ka saskaņā ar tām zināmo vadības ziņojums ir sagatavots atbilstīgi ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka šīs ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības ir jaunas, EVTI būtu jāizdod pamatnostādnes kompetentajām valstu iestādēm ar mērķi veicināt konverģētu uzraudzību pār ilgtspējas ziņu sniegšanu, ko veic emitenti, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/109/EK. Minētās pamatnostādnes būtu jāpiemēro vienīgi to uzņēmumu uzraudzībai, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā. |
(80) |
Lai precizētu prasības, kas izklāstītas šajā grozošajā direktīvā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu noteikšanu, līdzvērtīgu standartu noteikšanu trešo valstu uzņēmumiem un standartu noteikšanu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (38). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(81) |
Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs grozošās direktīvas īstenošanu, tajā cita starpā iekļaujot: novērtējumu par šīs direktīvas mērķu sasniegšanu, tostarp par ziņošanas prakses konverģenci starp dalībvalstīm; novērtējumu par to mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, kuri brīvprātīgi izmanto ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus; novērtējumu par to, vai un kā būtu vēl vairāk jāpaplašina ziņošanas prasību darbības joma, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas tieši darbojas Savienības iekšējā tirgū bez meitasuzņēmuma vai filiāles Savienības teritorijā; novērtējumu par to, kā tiek īstenotas ar šo grozošo direktīvu ieviestās ziņošanas prasības attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, arī novērtējumu par to trešo valstu uzņēmumu skaitu, kuru meitasuzņēmums vai filiāle ir pakļauti ziņošanas prasībām saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES; novērtējumu par izpildes mehānismu un Direktīvā 2013/34/ES noteiktajām attiecīgajām robežvērtībām; novērtējumu par to, vai un kā nodrošināt to ilgtspējas ziņu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, kuras publicē uzņēmumi, kuri ietilpst šīs grozošās direktīvas darbības jomā. Ziņojums par šīs grozošās direktīvas mērķu sasniegšanu būtu jāpublicē līdz 2029. gada 30. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados, un attiecīgā gadījumā tam būtu jāpievieno tiesību aktu priekšlikumi. Komisijai līdz 2028. gada 31. decembrim būtu jāpārskata ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus koncentrācijas līmenis un jāziņo par to. Pārskatīšanā būtu jāņem vērā valstu režīmi, ko piemēro neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, un jānovērtē, vai un cik lielā mērā šādi valstu režīmi veicina ticamības apliecināšanas tirgus atvēršanu. Komisijai līdz 2028. gada 31. decembrim būtu jāizvērtē iespējamie juridiskie pasākumi, kas nodrošinātu ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus pietiekamu diversifikāciju un atbilstīgu ilgtspējas ziņu sniegšanas kvalitāti. Ziņojums par ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus koncentrācijas līmeni līdz 2028. gada 31. decembrim būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un attiecīgā gadījumā tam jāpievieno tiesību aktu priekšlikumi. |
(82) |
Ņemot vērā to, ka šīs grozošās direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā grozošajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(83) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 537/2014, Direktīva 2004/109/EK, Direktīva 2006/43/EK un Direktīva 2013/34/ES. |
(84) |
Ir notikusi apspriešanās ar ECB, kas 2021. gada 7. septembrī sniedza atzinumu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 2013/34/ES
Direktīvu 2013/34/ES groza šādi:
1) |
direktīvas 1. pantam pievieno šādus punktus: “3. Šīs direktīvas 19.a, 29.a, 29.d, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas, ar noteikumu, ka minētie uzņēmumi ir lielie uzņēmumi vai mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumus, un minētie uzņēmumi ir:
4. Šīs direktīvas 19.a, 29.a un 29.d pantā paredzētos koordinācijas pasākumus nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 (*4) 2. panta 12. punkta b) un f) apakšpunktā minētajiem finanšu produktiem. 5. Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti 40.a līdz 40.d pantā, piemēro arī tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz tādu uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, kurus nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem. (*1) Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.)." (*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)." (*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)." (*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).”;" |
2) |
direktīvas 2. pantu groza šādi:
|
3) |
direktīvas 19. panta 1. punktā pievieno šādu daļu: “Lielie uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumi, sniedz informāciju par būtiskajiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā uzņēmuma darījumdarbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi uzņēmumam rada vērtību.”; |
4) |
direktīvas 19.a pantu aizstāj ar šādu: “19.a pants Ilgtspējas ziņu sniegšana 1. Lielie uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumi, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kura vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Pirmajā daļā minētā informācija vadības ziņojumā ir skaidri identificējama, jo tā ir iekļauta īpaši šim nolūkam paredzētā vadības ziņojuma sadaļā. 2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:
Uzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, kuru tie iekļāvuši vadības ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šā punkta pirmajā daļā norādītā informācija attiecīgā gadījumā ietver informāciju saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām. 3. Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par paša uzņēmuma darbību un par tā vērtības ķēdi, arī tā produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Pirmajos trīs gados, kad tiek piemēroti pasākumi, ko dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 (*9) 5. panta 2. punktu, un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, uzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē. Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kuras norādītas gada finanšu pārskatos. Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli, un darbības ietekmi. 4. Uzņēmumi šā panta 1. līdz 3. punktā minēto informāciju paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 29.b pantu. 5. Uzņēmuma vadība atbilstīgā līmenī informē darbinieku pārstāvjus un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli attiecīgā gadījumā dara zināmu atbilstīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām. 6. Atkāpjoties no šā panta 2. līdz 4. punkta un neskarot šā panta 9. un 10. punktu, šā panta 1. punktā minētie mazie un vidējie uzņēmumi, Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145. apakšpunktā definētās mazās un nesarežģītās iestādes, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (*10) 13. panta 2. punktā definētās kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un minētās direktīvas 13. panta 5. punktā definētās kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības var savu ilgtspējas ziņu sniegšanu ierobežot, norādot tikai šādu informāciju:
Mazie un vidējie uzņēmumi, mazas un nesarežģītas iestādes un kaptīvās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas izmanto pirmajā daļā minēto atkāpi, ziņo saskaņā ar 29.c pantā minētajiem mazo un vidējo uzņēmumu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. 7. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta – attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas pirms 2028. gada 1. janvāra – mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var nolemt savā vadības ziņojumā neiekļaut šā panta 1. punktā minēto informāciju. Šādos gadījumos uzņēmums savā vadības ziņojumā tomēr īsi norāda, kāpēc nav sniegtas ziņas par ilgtspēju. 8. Uzskata, ka uzņēmumi, kas atbilst šā panta 1. līdz 4. punktā izklāstītajām prasībām, un uzņēmumi, kuri izmanto šā panta 6. punktā paredzēto atkāpi, ir izpildījuši 19. panta 1. punkta trešajā daļā noteikto prasību. 9. Ar noteikumu, ka ir izpildītas šā punkta otrajā daļā izklāstītās prasības, uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums, atbrīvo no šā panta 1. līdz 4. punktā paredzētajiem pienākumiem (“atbrīvotais meitasuzņēmums”), ja šāds uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kurš ir sagatavots saskaņā ar 29. un 29.a pantu. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš ir iedibināts trešā valstī, arī atbrīvo no šā panta 1. līdz 4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šāds uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma, kurš ir iedibināts trešā valstī, konsolidētajā ilgtspējas ziņu sniegšanā un ja šī konsolidētā ilgtspējas ziņu sniegšana ir veikta saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti atbilstīgi 29.b pantam, vai veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurš pieņemts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (*11) 23. panta 4. punkta trešajai daļai. Uz pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu attiecas šādi nosacījumi:
Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto meitasuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Visos tulkojumos, kas nav apliecināti, iekļauj attiecīgu paziņojumu. Uzņēmumiem, kas saskaņā ar 37. pantu ir atbrīvoti no vadības ziņojuma sagatavošanas, nav pienākums sniegt šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minēto informāciju, ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi publicē konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 37. pantu. Šā punkta pirmās daļas izpildei un ja piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, uzskata par minētās centrālās iestādes meitasuzņēmumiem. Šā panta pirmās daļas izpildei šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir daļa no grupas, pamatojoties uz finansiālām attiecībām, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar minētās direktīvas 213. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, tiek uzskatīti par minētās grupas mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. 10. Šā panta 9. punktā paredzēto atbrīvojumu piemēro arī sabiedriskas nozīmes struktūrām, uz kurām attiecas šā panta prasības, izņemot lielus uzņēmumus, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. (*8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.)." (*9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES, attiecībā uz korporatīvās ilgtspējas ziņošanu (OV L 322, 16.12.2022., 15.. lpp.)." (*10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.)." (*11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.)." (*12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).”;" |
5) |
direktīvas 20. panta 1. punktu groza šādi:
|
6) |
direktīvas 23. pantu groza šādi:
|
7) |
direktīvas 29.a pantu aizstāj ar šādu: “29.a pants Konsolidētā ilgtspējas ziņu sniegšana 1. Direktīvas 3. panta 7. punktā minētās lielās grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas ir vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kura vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Pirmajā daļā minētā informācija konsolidētajā vadības ziņojumā ir skaidri identificējama, ko panāk, izveidojot īpaši šim nolūkam paredzētu konsolidētu vadības ziņojuma sadaļu. 2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:
Mātesuzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, kuru tie iekļāvuši konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šā punkta pirmajā daļā norādītā informācija attiecīgā gadījumā ietver informāciju saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām. 3. Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par pašas grupas darbību un par tās vērtības ķēdi, arī tās produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Pirmajos trīs gados, kad tiek piemēroti pasākumi, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktu un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, mātesuzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē. Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šīs direktīvas 29. pantu, un par summām, kuras norādītas konsolidētajos gada finanšu pārskatos. Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli, un darbības ietekmi. 4. Ja ziņojošais uzņēmums konstatē būtiskas atšķirības starp grupai draudošajiem riskiem vai grupas ietekmi un riskiem, kas apdraud vienu vai vairākus no meitasuzņēmumiem, vai šāda meitasuzņēmuma vai meitasuzņēmumu ietekmi, uzņēmums nodrošina pienācīgu izpratni attiecīgi par vienu vai vairākus šādus meitasuzņēmumus apdraudošajiem riskiem un viena vai vairāku šādu meitasuzņēmumu ietekmi. Uzņēmumi norāda, vai konsolidācijā iekļautie meitasuzņēmumi ir atbrīvoti no ilgtspējas ziņu sniegšanas gadskārtējā vai konsolidētā līmenī attiecīgi saskaņā ar 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu. 5. Mātesuzņēmumi paziņo šā panta 1. līdz 3. punktā minēto informāciju saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 29.b pantu. 6. Mātesuzņēmuma vadība pienācīgā līmenī informē darbinieku pārstāvjus un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli attiecīgā gadījumā dara zināmu atbilstīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām. 7. Uzskata, ka mātesuzņēmums, kas atbilst šā panta 1. līdz 5. punktā paredzētajām prasībām, ir izpildījis 19. panta 1. punkta trešajā daļā un 19.a pantā noteiktās prasības. 8. Ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta otrajā daļā izklāstītie nosacījumi, mātesuzņēmumu, kas ir arī meitasuzņēmums, atbrīvo no šā panta 1. līdz 5. punktā paredzētajiem pienākumiem (“atbrīvotais mātesuzņēmums), ja šāds mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti cita uzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kurš ir sagatavots saskaņā ar 29. pantu un šo pantu. Mātesuzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš ir iedibināts trešā valstī, arī atbrīvo no šā panta 1. līdz 5. punktā izklāstītajiem pienākumiem, ja šāds uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma, kurš ir iedibināts trešā valstī, konsolidētajā ilgtspējas ziņu sniegšanā un ja minētā konsolidētā ilgtspējas ziņu sniegšana ir veikta saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti atbilstīgi 29.b pantam, vai veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai. Uz pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu attiecas šādi nosacījumi:
Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto mātesuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Visos tulkojumos, kas nav apliecināti, iekļauj attiecīgu paziņojumu. Mātesuzņēmumiem, kas saskaņā ar 37. pantu ir atbrīvoti no vadības ziņojuma sagatavošanas, nav pienākuma sniegt šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minēto informāciju, ja šādi uzņēmumi publicē konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 37. pantu. Šā punkta pirmās daļas izpildei un ja piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, uzskata par minētās centrālās iestādes meitasuzņēmumiem. Šā panta pirmās daļas izpildei šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir daļa no grupas, pamatojoties uz finansiālām attiecībām, kas minētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar minētās direktīvas 213. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, tiek uzskatīti par minētās grupas mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. 9. Šā panta 8. punktā paredzēto atbrīvojumu piemēro arī sabiedriskas nozīmes struktūrām, uz kurām attiecas šā panta prasības, izņemot lielus uzņēmumus, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.”; |
8) |
direktīvā iekļauj šādu nodaļu: “6.a NODAĻA ILGTSPĒJAS ZIŅU SNIEGŠANAS STANDARTI 29.b pants Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti 1. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus. Minētajos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un attiecīgā gadījumā norāda struktūru, kura jāizmanto minētās informācijas izklāstam. Šā punkta pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos Komisija līdz 2023. gada 30. jūnijam precizē, kāda informācija uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar 29.a panta 1. un 2. punktu, un kas ietver vismaz informāciju, kura vajadzīga finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regulā (ES) 2019/2088 paredzētie informācijas atklāšanas pienākumi, lai tie varētu izpildīt minētos pienākumus. Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam precizē:
Ziņošanas prasības, kas noteiktas pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos, stājas spēkā ātrākais četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi. Pieņemot deleģētos aktus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar trešās daļas ii) apakšpunktu, Komisija pievērš īpašu uzmanību ar ilgtspējas jautājumiem saistīto risku un ietekmes apmēram katrā nozarē, ņemot vērā to, ka dažās nozarēs riski un ietekme ir lielāki. Komisija vismaz reizi trijos gados, sākot no to piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos. Komisija vismaz reizi gadā apspriežas ar Eiropas Parlamentu un kopīgi apspriežas ar Regulas (ES) 2020/852 24. pantā minēto dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos un ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā minēto grāmatvedību regulējošo komiteju par EFRAG darba programmu saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādi. 2. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti nodrošina sniegtās informācijas kvalitāti, prasot, lai tā būtu saprotama, attiecīga, pārbaudāma, salīdzināma un precīzi sniegta. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti uzņēmumiem nerada nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp pēc iespējas ņemot vērā arī globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbu attiecībā uz ziņošanu par ilgtspēju, kā prasīts 5. punkta a) apakšpunktā. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ņemot vērā konkrētā ilgtspējas ziņu sniegšanas standarta priekšmetu:
3. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos norāda, kāda attiecīgā gadījumā uz nākotni vērsta, retrospektīva, kvalitatīva un kvantitatīva informācija uzņēmumiem ir jāsniedz. 4. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos ņem vērā grūtības, ar kurām uzņēmumi var saskarties, vācot informāciju no dalībniekiem visā vērtības ķēdē, jo īpaši no tiem, uz kuriem neattiecas 19.a pantā vai 29.a pantā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, un no piegādātājiem jaunajos tirgos un ekonomikās. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos precizē atklājamo informāciju par vērtības ķēdēm, kas ir samērīga un nozīmīga vērtības ķēdēs iekļauto uzņēmumu spējām un iezīmēm, un to darbības mērogam un sarežģītībai, un tas jo īpaši attiecas uz uzņēmumiem, kuriem nepiemēro 19.a pantā vai 29.a pantā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem neparedz, ka jāatklāj tāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāiegūst no maziem un vidējiem uzņēmumiem to vērtības ķēdē un kas pārsniegtu informāciju, kura atklājama saskaņā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem noteiktajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti 29.c pantā. Pirmā daļa neskar Savienības prasības uzņēmumiem īstenot pienācīgas rūpības procesu. 5. Deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu Komisija pieņem, cik vien iespējams ņemot vērā:
29.c pants Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti maziem un vidējiem uzņēmumiem 1. Komisija saskaņā ar 49. pantu līdz 2024. gada 30. jūnijam pieņem deleģētos aktus, ar ko papildina šo direktīvu, lai sniegtu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi un nozīmīgi mazo un vidējo uzņēmumu spējām un iezīmēm un to darbības mērogam un sarežģītībai. Minētajos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos precizē, kāda informācija 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem maziem un vidējiem uzņēmumiem ir jāsniedz saskaņā ar 19.a panta 6. punktu. Ziņošanas prasības, kas noteiktas pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos, stājas spēkā ātrākais četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi. 2. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos maziem un vidējiem uzņēmumiem ņem vērā kritērijus, kas izklāstīti 29.b panta 2. līdz 5. punktā. Ciktāl iespējams, tajos norāda arī struktūru, kas jāizmanto minētās informācijas izklāstam. 3. Komisija vismaz reizi trijos gados, sākot no to piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā tā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos. (*13) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.)." (*14) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1817 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz satura minimumu skaidrojumā par to, kā etalonu noteikšanas metodoloģijā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 12. lpp.)." (*15) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.)." (*16) Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.)." (*17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.)." (*18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.)." (*19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).”;" |
9) |
direktīvā iekļauj šādu nodaļu: “6.b NODAĻA VIENOTAIS ELEKTRONISKĀS ZIŅOŠANAS FORMĀTS 29.d pants Vienotais elektroniskais ziņošanas formāts 1. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs direktīvas19.a panta prasības, sagatavo savus vadības ziņojumus elektroniskā ziņošanas formātā, kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 (*20) 3. pantā, un iezīmē savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto atklājamo informāciju, atbilstīgi minētajā deleģētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam. 2. Mātesuzņēmumi, uz kuriem attiecas 29.a panta prasības, sagatavo savus konsolidētos vadības ziņojumus elektroniskā ziņošanas formātā, kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantā, un iezīmē ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto atklājamo informāciju, atbilstīgi minētajā deleģētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam. (*20) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).”;" |
10) |
direktīvas 30. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi pamatotā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma, publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumu – attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 29.d pantā minētajā elektroniskās ziņošanas formātā – kopā ar atzinumu un paziņojumu, kuru iesniedzis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas minēts šīs direktīvas 34. pantā, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132 (*21) 1. sadaļas III nodaļai. Dalībvalstis var pieprasīt, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a un 29.a pants, nodrošinātu, ka vadības ziņojums bez maksas ir publiski pieejams attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē. Ja uzņēmumam nav tīmekļa vietnes, dalībvalstis var tam pieprasīt, lai tas nodrošinātu, ka pēc pieprasījuma ir pieejama tā vadības ziņojuma rakstiska kopija. Ja neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz 34. panta 1. punkta aa) apakšpunkta otrajā daļā minēto atzinumu, šo atzinumu publicē kopā ar šā punkta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem. Tomēr dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, ja ir viegli īstenojama iespēja pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju par cenu, kas nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām. Šā panta ceturtajā daļā noteikto atbrīvojumu nepiemēro uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, kas noteiktas 19.a un 29.a pantā. (*21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).”;" |
11) |
direktīvas 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kuri darbojas saskaņā ar kompetenci, kas viņiem piešķirta ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīvi atbildīgi par to, lai būtu sagatavoti un publicēti turpmāk minētie dokumenti atbilstīgi šīs direktīvas prasībām un – attiecīgā gadījumā – starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, Deleģēto regulu (ES) 2019/815, ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti šīs direktīvas 29.b vai 29.c pantā, un šīs direktīvas 29.d panta prasībām:
|
12) |
direktīvas 8. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “Ilgtspējas ziņu sniegšanas revīzija un ticamības apliecināšana”; |
13) |
direktīvas 34. pantu groza šādi:
|
14) |
direktīvā iekļauj šādu nodaļu: “9.a NODAĻA ZIŅOJUMI ATTIECĪBĀ UZ TREŠO VALSTU UZŅĒMUMIEM 40.a pants Ilgtspējas ziņojumi attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem 1. Dalībvalsts pieprasa, lai meitasuzņēmums, kurš iedibināts tās teritorijā un kura galveno mātesuzņēmumu reglamentē trešās valsts tiesību akti, publicē un dara pieejamu ilgtspējas ziņojumu, kas ietver 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) punktā, b) līdz f) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā h) apakšpunktā norādīto informāciju, darot to šāda galvenā trešās valsts mātesuzņēmuma grupas līmenī. Pirmo daļu piemēro tikai lieliem meitasuzņēmumiem un maziem un vidējiem meitasuzņēmumiem, izņemot mikrouzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Dalībvalsts pieprasa, lai filiāle, kas atrodas tās teritorijā un ir tāda uzņēmuma filiāle, uz kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti un kura vai nu neietilpst grupā, vai arī tās galīgais īpašnieks ir uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, publicē un dara pieejamu ilgtspējas ziņojumu, kurā ietverta informācija, kas norādīta 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) punktā, b) līdz f) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā h) apakšpunktā, darot to trešās valsts uzņēmuma grupas līmenī vai, ja tas nav piemērojams, individuālā līmenī. Trešajā daļā minēto noteikumu piemēro filiālei tad, ja trešās valsts uzņēmumam nav pirmajā daļā minētā meitasuzņēmuma un ja filiāles neto apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā pārsniedza 40 miljonus EUR. Pirmo un trešo daļu piemēro minētajās daļās minētajiem meitasuzņēmumiem vai filiālēm vienīgi tad, ja trešās valsts uzņēmums grupas līmenī vai, ja tas nav piemērojams, individuālā līmenī katrā no pēdējiem diviem secīgiem finanšu gadiem Savienībā ir sasniedzis neto apgrozījumu, kas pārsniedz 150 miljonus EUR. Dalībvalstis var pieprasīt, lai pirmajā un trešajā daļā minētie meitasuzņēmumi vai filiāles nosūta tām informāciju par neto apgrozījumu, ko to teritorijā un Savienībā sasnieguši trešo valstu uzņēmumi. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punktā minētais meitasuzņēmuma vai filiāles publiskotais ilgtspējas ziņojums būtu sagatavots saskaņā ar standartiem, kas pieņemti atbilstīgi 40.b pantam. Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šā panta 1. punktā minēto ilgtspējas ziņojumu var sagatavot saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 29.b pantu, vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai. Ja šā punkta pirmajā daļā minētā informācija, kas nepieciešama ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai, nav pieejama, 1. punktā minētais meitasuzņēmums vai filiāle pieprasa trešās valsts uzņēmumam sniegt visu informāciju, kas tiem vajadzīga savu saistību izpildei. Ja visa prasītā informācija netiek sniegta, 1. punktā minētais meitasuzņēmums vai filiāle sagatavo, publisko un dara pieejamu 1. punktā minēto ilgtspējas ziņojumu, kurā iekļauj visu šāda meitasuzņēmuma vai filiāles rīcībā esošo, iegūto vai saņemto informāciju, un izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis vajadzīgo informāciju. 3. Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punktā minētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu, ko sniegusi viena vai vairākas personas vai uzņēmumi, kuri pilnvaroti to darīt saskaņā ar trešās valsts uzņēmuma vai dalībvalsts tiesību aktiem. Gadījumā, ja trešās valsts uzņēmums nesniedz ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar pirmo daļu, meitasuzņēmums vai filiāle izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis nepieciešamo ticamības apliecinājuma atzinumu. 4. Dalībvalstis katru gadu var informēt Komisiju par trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kas izpildījuši 40.d pantā minēto publiskošanas prasību, un par gadījumiem, kad ziņojums ir publicēts, bet filiāle vai meitasuzņēmums ir rīkojies saskaņā ar šā panta 2. punkta ceturto daļu. Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu to trešo valstu uzņēmumu sarakstu, kuri publicē ilgtspējas ziņojumu. 40.b pants Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti trešo valstu uzņēmumiem Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 49. pantu, ar ko papildina šo direktīvu, lai paredzētu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus trešo valstu uzņēmumiem, kuros precizēta 40.a pantā minētajos ilgtspējas ziņojumos iekļaujamā informācija. 40.c pants Atbildība par ilgtspējas ziņojumu attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem sagatavošanu, publicēšanu un pieejamības nodrošināšanu Dalībvalstis nosaka, ka trešo valstu uzņēmumu filiāles ir atbildīgas par to, lai atbilstoši to labākajām zināšanām un spējām būtu nodrošināts, ka to ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 40.a pantu un ka minētais ziņojums ir publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 40.d pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka 40.a pantā minēto meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi ir kolektīvi atbildīgi par to, lai atbilstoši to labākajām zināšanām un spējām būtu nodrošināts, ka viņu ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 40.a pantu un ka minētais ziņojums ir publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 40.d pantu. 40.d pants Publicēšana 1. Šīs direktīvas 40.a panta 1. punktā minētie uzņēmumu meitasuzņēmumi un filiāles publicē savu ilgtspējas ziņojumu kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu un attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 40.a panta 2. punkta ceturtajā daļā minēto paziņojumu 12 mēnešu laikā pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ir sagatavots ziņojums, kā to noteikusi katra dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 14. līdz 28. pantu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu. 2. Ja ilgtspējas ziņojums kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu un attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas publicēts saskaņā ar šā panta 1. punktu, nav bez maksas publiski pieejams Direktīvas (ES) 2017/1132 16. pantā minētā reģistra tīmekļa vietnē, dalībvalstis nodrošina, ka ilgtspējas ziņojums kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu un attiecīgā gadījumā ar paziņojumu, ko uzņēmumi publicējuši saskaņā ar šā panta 1. punktu, ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ir sagatavots ziņojums, ir bez maksas publiski pieejami vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām meitasuzņēmuma vai filiāles tīmekļa vietnē, kā minēts šīs direktīvas 40.a panta 1. punktā.”; |
15) |
direktīvas 11. nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: “11. NODAĻA PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI”; |
16) |
direktīvā iekļauj šādu pantu: “48.i pants Pārejas noteikumi 1. Līdz 2030. gada 6. janvārim dalībvalstis atļauj Savienības meitasuzņēmumam, uz kuru attiecas 19.a vai 29.a pants un kura mātesuzņēmumu nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, sagatavot konsolidētu ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar 29.a panta prasībām, ietverot visus šāda mātesuzņēmuma Savienības meitasuzņēmumus, uz kuriem attiecas 19.a vai 29.a pants. Līdz 2030. gada 6. janvārim dalībvalstis atļauj šā punkta pirmajā daļā minētajā konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā iekļaut Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto informāciju par darbībām, ko veic šā punkta pirmajā daļā minētā mātesuzņēmuma visi Savienības meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 19.a vai 29.a pants. 2. Šā panta 1. punktā minētais Savienības meitasuzņēmums ir viens no grupas Savienības meitasuzņēmumiem, kas vismaz vienā no pieciem iepriekšējiem finanšu gadiem Savienībā ir sasniedzis lielāko apgrozījumu, attiecīgā gadījumā konsolidēti. 3. Šā panta 1. punktā minēto konsolidēto ilgtspējas ziņojumu publicē saskaņā ar 30. pantu. 4. Piemērojot 19.a panta 9. punktā un 29.a panta 8. punktā noteikto atbrīvojumu, ziņošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu uzskata par mātesuzņēmuma ziņošanu grupas līmenī attiecībā uz konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem. Uzskata, ka ziņošana saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu atbilst attiecīgi 19.a panta 9. punkta otrās daļas c) apakšpunktā un 29.a panta 8. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.”; |
17) |
direktīvas 49. pantu groza šādi:
|
2. pants
Grozījumi Direktīvā 2004/109/EK
Direktīvu 2004/109/EK groza šādi:
1) |
direktīvas 2. panta 1. punktam pievieno šādu r) apakšpunktu:
(*23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;" |
2) |
direktīvas 4. pantu groza šādi:
|
3) |
direktīvas 23. panta 4. punktu groza šādi:
|
4) |
direktīvā iekļauj šādu pantu: “28.d pants EVTI pamatnostādnes Pēc apspriešanās ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par ilgtspējas ziņu sniegšanas uzraudzību, ko veic valstu kompetentās iestādes.” |
3. pants
Grozījumi Direktīvā 2006/43/EK
Direktīvu 2006/43/EK groza šādi:
1) |
direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants Priekšmets Šī direktīva paredz noteikumus attiecībā uz gada un konsolidēto pārskatu obligāto revīziju un gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.”; |
2) |
direktīvas 2. pantu groza šādi:
|
3) |
direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu: “6. pants Izglītības kvalifikācijas 1. Neskarot 11. pantu, fizisko personu var apstiprināt obligātās revīzijas veikšanai vienīgi tad, ja attiecīgā persona ir ieguvusi pirmsuniversitātes vai līdzvērtīga līmeņa izglītību, pabeigusi teorētisko nodarbību kursu, pabeigusi praktisko apmācību un nokārtojusi attiecīgās dalībvalsts organizētu vai atzītu profesionālās kompetences pārbaudījumu universitātes gala pārbaudījumu vai līdzvērtīgā līmenī. 2. Papildus šā panta 1. punktā paredzētajam apstiprinājumam veikt obligātās revīzijas fizisku personu var apstiprināt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, ja ir izpildītas šīs direktīvas 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 1. punkta otrajā daļā un 14. panta 2. punkta ceturtajā daļā noteiktās īpašās papildu prasības. 3. Kompetentās iestādes, kas minētas 32. pantā, sadarbojas savā starpā nolūkā sasniegt šajā pantā izklāstīto prasību konverģenci. Sākot šādu sadarbību, minētās kompetentās iestādes ņem vērā sasniegumus revīzijas jomā un revidenta profesijā un jo īpaši šajā profesijā jau panākto konverģenci. Tās sadarbojas ar Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju (CEAOB) un kompetentajām iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 537/2014 20. pantā, ciktāl šāda konverģence ir saistīta ar obligāto revīziju un ar ziņošanas par ilgtspēju ticamības apliecināšanu sabiedriskas nozīmes struktūrām.”; |
4) |
direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu: “7. pants Profesionālās kompetences pārbaudījums 1. Profesionālās kompetences pārbaudījums, kas minēts 6. panta 1. punktā, apliecina nepieciešamo teorētisko zināšanu līmeni jomās, kas saistītas ar obligāto revīziju, un spēju šīs zināšanas izmantot praksē. Vismaz daļēji šis pārbaudījums notiek rakstveidā. 2. Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, 6. panta 1. punktā minētais profesionālās kompetences pārbaudījums garantē nepieciešamo teorētisko zināšanu līmeni jomās, kas saistītas ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un spēju šīs zināšanas izmantot praksē. Vismaz daļēji šis pārbaudījums notiek rakstveidā.”; |
5) |
direktīvas 8. pantam pievieno šādu punktu: “3. Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu veikšanai, 1. punktā minētais teorētisko zināšanu pārbaudījums aptver vismaz šādus tematus:
|
6) |
direktīvas 10. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: “Lai obligāto revidentu vai praktikantu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, vismaz astoņiem mēnešiem no pirmajā daļā minētās praktiskās apmācības jābūt par gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem.”; |
7) |
direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu: “12. pants Praktiskās apmācības un teorētisko nodarbību apvienojums 1. Dalībvalstis var noteikt, ka teorētisko nodarbību periodus 8. panta 1. un 2. punktā minētajos priekšmetos ieskaita 11. pantā minētajos profesionālās darbības periodos, ja šādu apmācību apliecina dalībvalsts atzīts pārbaudījums. Šāda apmācība nav īsāka par vienu gadu, un ar to nevar saīsināt profesionālās darbības periodu par vairāk nekā četriem gadiem. 2. Profesionālās darbības periods un praktiskās apmācības laiks nav īsāks par teorētisko nodarbību un 10. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktās praktiskās apmācības kopējo ilgumu.”; |
8) |
direktīvas 14. panta 2. punktam pievieno šādu daļu: “Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, pirmajā daļā minētajā zināšanu pārbaudē pārliecinās, ka obligātais revidents pietiekami pārzina uzņēmējas dalībvalsts normatīvos aktus, ciktāl tas attiecas uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.”; |
9) |
direktīvā iekļauj šādu pantu: “14.a pants Obligātie revidenti, kas apstiprināti vai atzīti pirms 2024. gada 1. janvāra, un personas, kuras 2024. gada 1. janvārī ir obligāto revidentu apstiprināšanas procesā Dalībvalstis nodrošina, ka obligātajiem revidentiem, kuri apstiprināti vai atzīti obligāto revīziju veikšanai pirms 2024. gada 1. janvāra, nepiemēro 7. panta 2. punkta, 8. panta 3. punkta, 10. panta 1. punkta otrās daļās un 14. panta 2. punkta ceturtās daļas prasības. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas 2024. gada 1. janvārī ir 6. līdz 14. pantā paredzētajā apstiprinājuma procesā, nepiemēro šīs direktīvas 7. panta 2. punkta, 8. panta 3. punkta, 10. panta 1. punkta otrās daļas un 14. panta 2. punkta ceturtās daļās prasības ar noteikumu, ja tās šo procesu pabeidz līdz 2026. gada 1. janvārim. Dalībvalstis nodrošina, ka pirms 2026. gada 1. janvāra jau apstiprinātie obligātie revidenti, kas vēlas veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumus, iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņu sniegšanu un par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, tostarp par 8. panta 3. punktā minētajiem tematiem, pamatojoties uz 13. pantā minēto tālākizglītību.”; |
10) |
direktīvas 16. pantu groza šādi:
|
11) |
direktīvas 17. pantu groza šādi:
|
12) |
direktīvas 24.b pantu groza šādi:
|
13) |
direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu: “25. pants Revīzijas un ticamības apliecināšanas maksas Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv atbilstoši noteikumi, kas paredz, ka obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas maksas:
|
14) |
iekļauj šādus pantus: “25.b pants Profesionālā ētika, neatkarība, objektivitāte, konfidencialitāte un dienesta noslēpums attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu Šīs direktīvas 21.–24.a panta prasības attiecībā uz finanšu pārskatu obligāto revīziju mutatis mutandis attiecas arī uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.”; 25.c pants Aizliegtie ar revīziju nesaistītie pakalpojumi gadījumos, ja obligātais revidents veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu 1. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, vai jebkurš dalībnieks tīklā, kuram pieder obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, nevar tieši vai netieši sniegt sabiedriskas nozīmes struktūrai, par kuru tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem Savienībā Regulas (ES) Nr. 537/2014 5. panta 1. punkta otrās daļas b) un c) un e) līdz k) apakšpunktā minētos aizliegtos ar revīziju nesaistītos pakalpojumus:
2. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūru ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, un, ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pieder tīklam – ikviens šāda tīkla dalībnieks – var sniegt sabiedriskas nozīmes struktūrai, kurai tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas nav šā panta 1. punktā minētie aizliegtie ar revīziju nesaistītie pakalpojumi, vai attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 537/2014 5. panta 1. punkta otrajā daļā minētos aizliegtos ar revīziju nesaistītos pakalpojumus vai pakalpojumus, kurus dalībvalstis uzskata par tādiem, kas apdraud neatkarību, kā minēts minētās regulas 5. panta 2. punktā, ja to apstiprinājusi revīzijas komiteja pēc tam, kad tā ir pienācīgi izvērtējusi neatkarības apdraudējumu un aizsardzības pasākumus, kuri piemēroti saskaņā ar šīs direktīvas 22.b pantu. 3. Ja dalībnieks tādā tīklā, kuram pieder obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, sniedz aizliegtus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kuri minēti šā panta 1. punktā, trešā valstī reģistrētam uzņēmumam, ko kontrolē sabiedriskas nozīmes struktūra, kurai tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, attiecīgais obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums izvērtē, vai šāda tīkla dalībnieka pakalpojumu sniegšana varētu ietekmēt tā neatkarību. Ja neatkarība ir ietekmēta, obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums piemēro aizsardzības pasākumus, lai mazinātu apdraudējumu, ko rada šā panta 1. punktā minēto aizliegto ar revīziju nesaistīto pakalpojumu sniegšana trešā valstī. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums var turpināt pildīt sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu tikai tad, ja tas saskaņā ar 22.b pantu var pamatot, ka šāda pakalpojumu sniegšana neietekmē tā profesionālo spriedumu un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu. 25.d pants Pārkāpumi Regulas (ES) Nr. 537/2014 7. pantu mutatis mutandis piemēro obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kurš veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu.”; |
15) |
direktīvā iekļauj šādu pantu: “26.a pants Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas standarti 1. Dalībvalstis nosaka, ka obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu atbilstīgi ticamības apliecināšanas standartiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu. 2. Dalībvalstis var piemērot valsts apliecināšanas standartus, procedūras vai prasības tik ilgi, kamēr Komisija nav pieņēmusi apliecināšanas standartu, kas reglamentē to pašu jomu. Dalībvalstis paziņo Komisijai to valsts apliecināšanas standartus, procedūras vai prasības vismaz trīs mēnešus pirms to stāšanās spēkā. 3. Komisija ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. oktobrim saskaņā ar 48.a pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot ierobežotas ticamības apliecināšanas standartus, ar kuriem nosaka procedūras, kas jāveic revidentam(-iem) un revīzijas uzņēmumam(-iem), lai sagatavotu savus secinājumus par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību, tostarp par uzdevumu plānošanu, riska ņemšanu vērā un reakciju uz riskiem, kā arī par to, kāda veida secinājumi ir iekļaujami ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumā vai attiecīgā gadījumā revīzijas ziņojumā. Komisija ne vēlāk kā līdz 2028. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot pamatotas ticamības apliecināšanas standartus, pēc tam, kad ir novērtēts, vai revidenti un uzņēmumi var pamatoti apliecināt ticamību. Ņemot vērā minētā novērtējuma rezultātus un atzīstot to par lietderīgu, minētajos deleģētajos aktos nosaka datumu, no kura 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minētajam atzinumam ir jābalstās uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, kura pamatā ir minētie pamatotas ticamības apliecināšanas standarti. Komisija var pieņemt pirmajā un otrajā daļā minētos ticamības apliecināšanas standartus tikai tad, ja tie:
|
16) |
direktīvā iekļauj šādu pantu: “27.a pants Konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana 1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumu grupas konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu gadījumā:
Grupas revidenta saglabātie dokumenti ir tādi, kas nodrošina iespēju attiecīgajai kompetentajai iestādei pārbaudīt grupas revidenta darbu. Pildot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, grupas revidents pieprasa, lai neatkarīgais(-ie) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs(-i), trešās valsts revidents(-i), obligātais(-ie) revidents(-i), trešās valsts revīzijas vienība(-as) vai revīzijas uzņēmums(-i) apņemtos nodot attiecīgos dokumentus konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas veikšanas laikā kā nosacījumu grupas revidenta paļāvībai uz darbu, ko veicis minētais(-ie) neatkarīgais(-ie) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs(-i), trešās valsts revidents(-i), obligātais(-ie) revidents(-i), trešās valsts revīzijas vienība(-as) vai revīzijas uzņēmums(-i). 2. Ja grupas revidents nespēj pildīt 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, tas veic vajadzīgos pasākumus un par to informē attiecīgo kompetento iestādi. Šādi pasākumi attiecīgā gadījumā ietver papildu ticamības apliecināšanas darba veikšanu attiecīgajā meitasuzņēmumā vai nu patstāvīgi, vai izmantojot ārpakalpojumus šādu uzdevumu veikšanai. 3. Ja attiecībā uz grupas revidentu tiek veikta kvalitātes nodrošināšanas pārbaude vai izmeklēšana saistībā ar uzņēmumu grupas konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, grupas revidents pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei attiecīgos dokumentus, ko tas saglabā saistībā ar attiecīgā(-o) neatkarīgā(-o) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja(-u), trešās valsts revidenta(-u), obligātā(-o) revidenta(-u), trešās valsts revīzijas vienības(-u) vai revīzijas uzņēmuma(-u) veikto ticamības apliecināšanas darbu konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas veikšanai, tostarp visus darba dokumentus, kuri attiecas uz konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Kompetentā iestāde, ievērojot 36. pantu, var no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieprasīt papildu dokumentus par ticamības apliecināšanas darbu, ko konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai veicis obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i). Ja uzņēmumu grupas mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic jebkurš trešās valsts revidents (-i) vai revīzijas vienība(-as), kompetentā iestāde, pamatojoties uz sadarbības pasākumiem, var pieprasīt no attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm papildu dokumentus par trešās valsts revidenta(-u) vai trešās valsts revīzijas vienības(-u) veikto ticamības apliecināšanas darbu. Atkāpjoties no trešās daļas, ja uzņēmumu grupas mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu ir veicis jebkurš neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs(-i), trešās valsts revidents(-i) vai revīzijas vienība(-as), ar ko nav noslēgta vienošanās par sadarbības pasākumiem, grupas revidents pēc pieprasījuma ir atbildīgs arī par to, lai būtu pienācīgi iesniegti šāda(-u) neatkarīgā(-o) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja(-u), trešās valsts revidenta(-u) vai revīzijas vienības(-u) veiktā ticamības apliecināšanas darba papildu dokumenti, tostarp darba dokumenti, kas attiecas uz konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Lai nodrošinātu šādu prasību izpildi, grupas revidents saglabā šādu dokumentu kopijas vai arī vienojas ar neatkarīgo(-ajiem) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju(-iem), trešās valsts revidentu(-iem) vai revīzijas vienību(-ām) par neierobežotu piekļuvi šai informācijai pēc pieprasījuma, vai arī veic citas atbilstošas darbības. Ja juridisku vai citādu iemeslu dēļ ticamības apliecināšanas darba dokumentus no trešās valsts grupas revidentam nav iespējams nodot, tad grupas revidenta saglabātajiem dokumentiem pievieno pierādījumu, ka revidents ir veicis atbilstošās procedūras, lai piekļūtu ticamības apliecināšanas dokumentiem, un tādu šķēršļu gadījumā, kas nav ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem saistīti juridiski šķēršļi, pierādījumu par šādu šķēršļu esamību.”; |
17) |
direktīvas 28. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
18) |
direktīvā iekļauj šādu pantu: “28.a pants Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojums 1. Obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumā iekļauj ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātus. Minēto ziņojumu sagatavo saskaņā ar to apliecināšanas standartu prasībām, kurus Komisija pieņēmusi, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 26.a panta 3. punktu, vai – kamēr Komisija nav pieņēmusi minētos ticamības apliecināšanas standartus, – saskaņā ar valstu ticamības apliecināšanas standartiem, kā minēts 26.a panta 2. punktā. 2. Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu sagatavo rakstiski un tajā:
3. Ja ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veicis vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, tad obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) vienojas par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātiem un iesniedz kopīgu ziņojumu un atzinumu. Ja ir domstarpības, katrs obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums sniedz savu atzinumu atsevišķā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojuma sadaļā un norāda domstarpību iemeslus. 4. Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu paraksta un datē obligātais revidents, kas veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Ja ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību apliecina revīzijas uzņēmums, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu paraksta vismaz tas(-ie) obligātais(-ie) revidents(-i), kas revīzijas uzņēmuma vārdā apliecina ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību. Ja vienlaikus bija iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu paraksta visi obligātie revidenti vai vismaz tie obligātie revidenti, kuri katra revīzijas uzņēmuma vārdā apliecina ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šādu(-us) parakstu(-us) nav jāizpauž atklātībai, ja šāda izpaušana varētu nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību. Jebkurā gadījumā iesaistītās(-o) personas(-u) vārds un uzvārds ir zināms attiecīgajām kompetentajām iestādēm. 5. Dalībvalstis var pieprasīt, lai tad, ja gada finanšu pārskatu obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic viens un tas pats obligātais revidents, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojums kā atsevišķa nodaļa būtu iekļauts revīzijas ziņojumā. 6. Obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma ziņojums par konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu atbilst 1. līdz 5. punktā izklāstītajām prasībām.”; |
19) |
direktīvas 29. pantu groza šādi:
|
20) |
direktīvas 30. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu: “1. Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv efektīvas izmeklēšanas un sankciju sistēmas, lai konstatētu, labotu un novērstu obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas neatbilstošu izpildi. 2. Neskarot dalībvalstu civiltiesiskās atbildības sistēmas, dalībvalstis paredz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, ja tie obligātās revīzijas vai ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu nav veikuši saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 537/2014. Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvām sankcijām par pārkāpumiem, uz kuriem jau attiecas valsts krimināltiesības. Tādā gadījumā dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem.”; |
21) |
direktīvas 30.a panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
|
22) |
direktīvas 30.a panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
|
23) |
direktīvas 32. pantu groza šādi:
|
24) |
direktīvā iekļauj šādu pantu: “36.a pants Normatīvie pasākumi starp dalībvalstīm attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu Šīs direktīvas 34. un 36. panta prasības attiecībā uz finanšu pārskatu obligāto revīziju mutatis mutandis piemēro ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai.”; |
25) |
direktīvas 37. pantu groza šādi:
|
26) |
direktīvas 38. pantu groza šādi:
|
27) |
direktīvas 39. pantu groza šādi:
|
28) |
direktīvas 45. pantu groza šādi:
|
29) |
direktīvas 48.a pantu groza šādi:
|
4. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 537/2014
Regulu (ES) Nr. 537/2014 groza šādi:
1) |
regulas 4. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Šā punkta pirmajā daļā noteikto limitu nolūkos netiek iekļauta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana un ar revīziju nesaistītie pakalpojumi, kas nav minēti 5. panta 1. punktā un ko pieprasa Savienības vai valsts tiesību akti.”; |
2) |
regulas 5. pantu groza šādi:
|
5. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs līdz 2024. gada 6. jūlijam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. līdz 3. panta prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
2. Pasākumus, kas vajadzīgi 1. panta, izņemot 14. punkta, prasību izpildei, dalībvalstis piemēro:
a) |
attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk:
|
b) |
attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk:
|
c) |
attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk:
|
Pasākumus, kas vajadzīgi 1. panta 14. punkta prasību izpildei, dalībvalstis piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk.
Pasākumus, kas vajadzīgi 2. panta izpildei, dalībvalstis piemēro:
a) |
attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk:
|
b) |
attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk:
|
c) |
attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk:
|
Pasākumus, kas vajadzīgi 3. panta izpildei, dalībvalstis piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.
3. Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
6. pants
Pārskatīšana un ziņošana
1. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs grozošās direktīvas īstenošanu, tajā cita starpā iekļaujot:
a) |
novērtējumu par šīs grozošās direktīvas mērķu sasniegšanu, tostarp par ziņošanas prakses konverģenci starp dalībvalstīm; |
b) |
novērtējumu par to mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, kuri brīvprātīgi izmanto Direktīvas 2013/34/ES 29.c pantā minētos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus; |
c) |
novērtējumu par to, vai un kā būtu vēl vairāk jāpaplašina ar šo grozošo direktīvu grozīto noteikumu darbības joma, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas tieši darbojas Savienības iekšējā tirgū bez meitasuzņēmuma vai filiāles Savienības teritorijā; |
d) |
novērtējumu par to, kā tiek īstenotas ar šo grozošo direktīvu ieviestās ziņošanas prasības attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, arī novērtējumu par to trešo valstu uzņēmumu skaitu, kuru meitasuzņēmumi vai filiāles ziņo saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 40.a pantu; novērtējumu par izpildes mehānismu un minētajā pantā noteiktajām robežvērtībām; |
e) |
novērtējumu par to, vai un kā nodrošināt personām ar invaliditāti piekļuvi ilgtspējas ziņojumiem, ko publicē uzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs grozošās direktīvas darbības joma. |
Minēto ziņojumu publicē līdz 2029. gada 30. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.
2. Līdz 2028. gada 31. decembrim Komisija pārskata ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus koncentrācijas līmeni un ziņo par to. Minētajā pārskatīšanā ņem vērā valstu režīmus, ko piemēro neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, un novērtē, vai un kādā mērā minētie valstu režīmi veicina ticamības apliecināšanas tirgus atvēršanu.
Līdz 2028. gada 31. decembrim Komisija izvērtē iespējamos tiesiskos pasākumus, ar ko nodrošināt ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus pietiekamu diversifikāciju un ziņošanas par ilgtspēju atbilstīgu kvalitāti. Komisija pārskata Direktīvas 2013/34/ES 34. pantā paredzētos pasākumus un novērtē nepieciešamību tos attiecināt arī uz citiem lieliem uzņēmumiem.
Ziņojumu līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.
7. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs direktīvas 4. pantu piemēro no 2024. gada 1. janvāra attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.
8. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Direktīvas 4. pants uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2022. gada 14. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. BEK
(1) OV C 517, 22.12.2021., 51. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 28. novembra lēmums.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2089 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem, Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un ar ilgtspēju saistītu informācijas atklāšanu attiecībā uz etaloniem (OV L 317, 9.12.2019., 17. lpp.).
(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.).
(9) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1817 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz satura minimumu skaidrojumā par to, kā etalonu noteikšanas metodoloģijā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 12. lpp.).
(10) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).
(14) OV C 76, 9.3.2020., 23. lpp.
(15) OV C 445, 29.10.2021., 94. lpp.
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
(18) Komisijas Regula (EK) Nr. 1569/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti (OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.).
(19) Padomes direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).
(20) Padomes direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
(28) Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/783 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (OV L 172, 17.5.2021., 53. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(33) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).
(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.).
(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.).
(38) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
16.12.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322/81 |
PADOMES REGULA (ES) 2022/2465
(2022. gada 12. decembris),
ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Savienībā konkrētu slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu tirgus ir lielā mērā atkarīgs no importa no trešām valstīm. Slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanai Savienība 2021. gadā importēja 2,9 miljonus tonnu amonjaka un 4,7 miljonus tonnu karbamīda. 2021. gadā šo produktu cenas ievērojami palielinājās, un šā gada laikā tās ir palielinājušās vēl vairāk. |
(2) |
Patlaban ievērojamu daļu minēto slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu Savienībā importē no trešām valstīm, kurām ir preferenciāla piekļuve Savienības tirgum, tāpēc importam netiek piemērots nodoklis. Neraugoties uz to, Savienība lielos apjomos importē slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursus, kuru izcelsme ir valstīs, uz kurām attiecas Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1) noteiktais kopējais muitas tarifs, un patlaban tarifa likmes ir 5,5–6,5 % robežās. |
(3) |
Komisijas 2022. gada 23. marta paziņojumā par pārtikas nodrošinājuma garantēšanu un pārtikas sistēmu noturības stiprināšanu Komisija norādījusi, ka jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā izejvielu tirgos bija vērojams būtisks cenu kāpums, kas lauksaimniecības tirgos atspoguļojās ar enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu pieaugumu, un rezultātā palielinājās lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas. Komisija norāda, ka iebrukums Ukrainā un izejvielu cenu kāpums pasaulē ir paaugstinājis cenas lauksaimniecības tirgos vēl vairāk un atklājis no mēslošanas līdzekļu importa daļēji atkarīgās Savienības pārtikas sistēmas neaizsargātību. Tas palielina ražotāju izmaksas un ietekmē pārtikas cenas, radot bažas par patērētāju pirktspēju un Savienības lauksaimnieku ienākumiem. Komisija uzsver, ka īstermiņā minerālo mēslošanas līdzekļu izmaksām un pieejamībai jābūt prioritātēm, kamēr notiek pāreja uz ilgtspējīgu mēslošanas līdzekļu veidu vai mēslošanas metožu izmantošanu. Lai ražotu mēslošanas līdzekļus pašā Savienībā, minētās pārejas perioda laikā mēslošanas līdzekļu nozarei Savienībai ir vajadzīga piekļuve nepieciešamajam importam, arī ielaides resursiem. Komisija arī uzsver – lai nodrošinātu, ka netiek apdraudētas Savienības ražas izredzes, tiks uzraudzītas mēslošanas līdzekļu cenas un to piegādes lauksaimniekiem. |
(4) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir lietderīgi rīkoties, lai samazinātu izmaksas, kas, importējot slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanai nepieciešamos ielaides resursus, rodas Savienības mēslošanas līdzekļu ražotājiem. |
(5) |
Turklāt tas, ka starpposma ražošanas resursu, piemēram, amonjaka un karbamīda, importam Savienībā ir noteikti tarifi, laikā, kad starptautiskajos tirgos valda slāpekļa mēslošanas līdzekļu trūkums, faktiski nestimulē Savienības tirgus apgādi, salīdzinājumā ar citiem pasaules tirgiem, kur šādu importa tarifu nav. Tarifu atšķirība arī kavē centienus dažādot Savienības importu. |
(6) |
Tāpēc ir lietderīgi uz laiku apturēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2) 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto kopējā muitas tarifa nodokļu piemērošanu konkrētiem slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursiem. Šo pagaidu pasākumu būtu jāpiemēro sešus mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Lai varētu izvērtēt minētā pasākuma ietekmi, Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums un jāiesniedz tas Padomei. |
(7) |
Tajā pašā laikā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 3. punktu Savienībai ir jāgādā par saskanību starp dažādajām savas ārējās darbības jomām, kā arī starp savu ārējo darbību un citām Savienības politikas jomām. |
(8) |
Pēdējo gadu laikā Savienības un Krievijas Federācijas attiecības ir attīstījušās ļoti negatīvā gultnē, tām pasliktinoties īpaši pēdējo mēnešu laikā sakarā ar starptautisko tiesību nerespektēšanu no Krievijas Federācijas puses un īpaši neprovocēto un nepamatoto tās agresijas karu pret Ukrainu. |
(9) |
Kopš 2014. gada jūlija Savienība Krievijas Federācijai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus. Eiropadome 2022. gada 24. februāra secinājumos paziņoja, ka neprovocētā un nepamatotā Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu rupji pārkāpj starptautiskās tiesības un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus un apdraud Eiropas un globālo drošību un stabilitāti. |
(10) |
Padome nesen, 2022. gada 3. jūnijā, pieņēma sesto sankciju paketi pret Krievijas Federāciju par tās nepārtraukto agresijas karu pret Ukrainu un ziņotajām Krievijas bruņoto spēku Ukrainā pastrādātajām zvērībām. |
(11) |
Turklāt, lai arī Krievijas Federācija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, Savienība, ņemot vērā uz Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu un īpaši GATT 1994 XXI panta pamata spēkā esošos izņēmumus, ir atbrīvota no saistībām piešķirt no Krievijas Federācijas importētiem produktiem priekšrocības, kādas piešķirtas līdzīgiem no citām valstīm importētiem produktiem (lielākās labvēlības režīms). |
(12) |
Tāpēc nebūtu lietderīgi atļaut, ka importam no Krievijas Federācijas tiek piešķirts beznodokļu un lielākās labvēlības režīms attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
(13) |
Pēdējo gadu laikā ir pasliktinājies stāvoklis arī Savienības un Baltkrievijas starpā, tāpēc ka režīms nerespektē starptautiskās tiesības, pamattiesības un cilvēktiesības. Turklāt Baltkrievija jau no paša sākuma ir atbalstījusi Krievijas Federācijas agresijas karu pret Ukrainu, arī ļaujot Krievijas Federācijai šaut ballistiskās raķetes no Baltkrievijas teritorijas, transportēt Krievijas militārpersonas un smagos ieročus, tankus un militāros transportierus, ļaujot Krievijas militārajiem gaisa kuģiem lidot pāri Baltkrievijas gaisa telpai uz Ukrainu, nodrošinot uzpildes punktus un Baltkrievijā uzglabājot Krievijas ieročus un militāro aprīkojumu. |
(14) |
Kopš 2020. gada oktobra Savienība Baltkrievijai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus. Padome 2021. gada 2. decembrī pieņēma piekto sankciju paketi sakarā ar pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem un migrantu instrumentalizāciju. Sakarā ar Baltkrievijas iesaistīšanos neprovocētajā un nepamatotajā Krievijas Federācijas agresijas karā pret Ukrainu, 2022. gada 24. februārī, 2. martā, 9. martā un 3. jūnijā tika pieņemtas vēl citas jaunu sankciju paketes. Turklāt Baltkrievija nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts. Tāpēc Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu neuzliek Savienībai par pienākumu piešķirt produktiem no Baltkrievijas lielākās labvēlības režīmu. Turklāt tirdzniecības nolīgumi atļauj darbības, kas pamatotas ar piemērojamām izņēmuma klauzulām, jo īpaši izņēmumiem drošībai. |
(15) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir lietderīgi, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma vispārīgos noteikumus par nodokļiem un jo īpaši tā pirmās daļas I sadaļas B daļas 1. punktu, izslēgt Krieviju un Baltkrieviju no šajā regulā izklāstītās autonomo tarifu apturēšanas darbības jomas. |
(16) |
Uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu importu tāpēc nebūtu jāattiecina tarifa apturēšana. Tā vietā to produktu importam no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jāturpina piemērot ievedmuitas nodokli, kurš uz tiem attiecās iepriekš, |
(17) |
Ņemot vērā slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanas ielaides resursu būtisko un pēkšņo cenu pieaugumu, ko saasinājusi ārkārtas situācija, kura mēslošanas līdzekļu tirgū izveidojusies sakarā ar Krievijas Federācijas agresijas karu pret Ukrainu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
(18) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma otrās daļas VI sadaļas 28. nodaļā tekstu 3. ailē (“Līgtā nodokļu likme (%)”) attiecībā uz KN kodu 2814 10 00 aizstāj ar šādu: “5,5 (*1) (*1) Ievērojot Padomes Regulu (ES) 2022/2465 muitas nodokli autonomi aptur uz sešiem mēnešiem, sākot no 2022. gada 16. decembra, izņemot attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, kurām tiek piemērota 5,5 % likme.”;" |
2) |
pielikuma otrās daļas VI sadaļas 31. nodaļā tekstu 3. ailē (“Līgtā nodokļu likme (%)”) attiecībā uz KN kodu 3102 10 10 un 3102 10 90 aizstāj ar šādu: “6,5 (*2) (*2) Ievērojot Padomes Regulu (ES) 2022/2465 muitas nodokli autonomi aptur uz sešiem mēnešiem, sākot 2022. gada 16. decembra, izņemot attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, kurām tiek piemērota 6,5 % likme.”" |
2. pants
Līdz 2023. gada 17. maijam Komisija sagatavo un iesniedz Padomei ziņojumu, kurā izvērtētas šajā regulā noteiktās tarifa apturēšanas sekas. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu par minētās tarifa apturēšanas pagarināšanu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To beidz piemērot 2023. gada 17. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 12. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
(1) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
16.12.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322/85 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2466
(2022. gada 9. decembris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Nuez de Pedroso” (ACVN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Spānijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Nuez de Pedroso”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Nuez de Pedroso” būtu jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Nosaukums “Nuez de Pedroso” (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 9. decembrī
Komisijas
un tās priekšsēdētājas vārdā –
Komisijas loceklis
Janusz WOJCIECHOWSKI
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 321, 25.8.2022., 11. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).
16.12.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322/86 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2467
(2022. gada 14. decembris),
ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm, un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama papildu ievedmuitas nodokļu sistēma, un ir noteiktas reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam. |
(2) |
Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam ir jāgroza, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. |
(3) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza. |
(4) |
Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 14. decembrī
Komisijas
un tās priekšsēdētājas vārdā –
Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Wolfgang BURTSCHER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (1995. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
KN kods |
Preču apraksts |
Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg) |
Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā (EUR/100 kg) |
Izcelsme (1) |
0207 14 10 |
Atkauloti, saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas gabali |
267,4 |
10 |
TH |
(1) Nomenklatūra noteikta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1470 (2020. gada 12. oktobris) par valstu un teritoriju nomenklatūru, kura izmantojama Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību, un par ģeogrāfisko dalījumu, kas izmantojams citā uzņēmējdarbības statistikā (OV L 334, 13.10.2020., 2. lpp.).”
16.12.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322/89 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2468
(2022. gada 15. decembris),
ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2021/2325 labo attiecībā uz kontroles institūcijas “IMOCERT Latinoamérica Ltda” atzīšanu, kura piešķirta attiecībā uz bioloģisko produktu importu Savienībā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (1), un jo īpaši tās 57. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/2325 (2) II pielikumā ir saraksts ar kontroles iestādēm un kontroles institūcijām, kuras ir atzītas līdzvērtības nolūkā un ir kompetentas veikt kontroles un izdot sertifikātus trešās valstīs. |
(2) |
Īstenošanas regulas (ES) 2021/2325 II pielikumā “IMOCERT Latinoamérica Ltda” kļūdas pēc norādīta kā kontroles institūcija, kas atzīta attiecībā uz Kostariku. Attiecīgais ieraksts ir jālabo. |
(3) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2021/2325 būtu attiecīgi jālabo. |
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Labojums Īstenošanas regulā (ES) 2021/2325
Regulas (ES) 2021/2325 II pielikumā ieraksta par “IMOCERT Latinoamérica Ltda” 3. punktā rindu, kas attiecas uz Kostariku, svītro.
2. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 15. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2325 (2021. gada 16. decembris), ar ko, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848, izveido sarakstu ar trešām valstīm un sarakstu ar kontroles iestādēm un kontroles institūcijām, kurām saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. un 3. punktu piešķirta atzīšana attiecībā uz bioloģisko produktu importu Savienībā (OV L 465, 29.12.2021., 8. lpp.).
LĒMUMI
16.12.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322/91 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2469
(2022. gada 12. decembris)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Muitas komitejā, kura izveidota saskaņā ar Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku, saistībā ar grozījumu 1. protokolā attiecībā uz jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (“nolīgums”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/1875 (1), un tas ir stājies spēkā 2019. gada 21. novembrī. |
(2) |
Ievērojot nolīguma 1. protokola 34. pantu, Muitas komiteja var pieņemt lēmumus grozīt minētā protokola noteikumus. |
(3) |
Muitas komitejai savā pirmajā sanāksmē ir jāpieņem lēmums, ar ko groza 1. protokolu un tā pielikumus (“lēmums”). |
(4) |
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Muitas komitejā, jo lēmums Savienībai būs saistošs. |
(5) |
Attiecībā uz nomenklatūru, kuru reglamentē Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (“HS”), 2012. gada 1. janvārī, 2017. gada 1. janvārī un 2022. gada 1. janvārī ir izdarīti grozījumi protokolā. Lēmums ir vajadzīgs, lai atjauninātu 1. protokolu un tā pielikumus nolūkā atspoguļot HS jaunāko redakciju. |
(6) |
Gada kvotas, kas 1. protokola B a) pielikumā noteiktas konservētai gaļai, karija zivju bumbiņām un sēpijas bumbiņām, būtu jāpaplašina, lai tās varētu izmantot Singapūras eksportētāji. |
(7) |
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret abu pušu uzņēmējiem attiecībā uz izcelsmes sertificēšanu, 1. protokols būtu jāgroza tā, lai katra puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem varētu izlemt, kādam eksportētājam ir atļauts pašsertificēt savu noteiktas izcelsmes preču izcelsmi. Savienībā tas ļaus preču izcelsmi sertificēt reģistrētajiem eksportētājiem, nevis atzītajiem eksportētājiem, līdzīgi sistēmai, ko Singapūra piemēro nolīguma kontekstā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem Muitas komitejas pirmajā sanāksmē, pamatā ir Muitas komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.
Savienības pārstāvji Muitas komitejā var vienoties par nelieliem tehniskiem labojumiem lēmuma projektā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2022. gada 12. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
Z. NEKULA
(1) Padomes Lēmums (ES) 2019/1875 (2019. gada 8. novembris) par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (OV L 294, 14.11.2019., 1. lpp.).
PROJEKTS
LĒMUMS Nr. 01/2022, KO PIEŅĒMUSI BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS NOLĪGUMA STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN SINGAPŪRAS REPUBLIKU MUITAS KOMITEJA
(... gada ...),
ar ko groza konkrētus elementus 1. protokolā attiecībā uz “noteiktas izcelsmes ražojumu” jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm un tā pielikumus
MUITAS KOMITEJA,
ņemot vērā Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (turpmāk “nolīgums”) un jo īpaši nolīguma 1. protokola 34. pantu un 16.2. pantu,
tā kā:
(1) |
Nolīguma 1. protokola 34. pantā (Protokola grozīšana) ir noteikts, ka nolīguma 1. protokola noteikumus puses var grozīt, par to pieņemot lēmumu Muitas komitejā, kura izveidota saskaņā ar nolīguma 16.2. pantu (Specializētās komitejas). |
(2) |
Attiecībā uz nomenklatūru, kuru reglamentē Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (“HS”), 2012. gada 1. janvārī, 2017. gada 1. janvārī un 2022. gada 1. janvārī ir izdarīti grozījumi. Puses ir vienojušās atjaunināt 1. protokolu, lai atspoguļotu jaunāko HS redakciju. |
(3) |
Puses ir vienojušās grozīt gada kvotu darbības jomu, kas 1. protokola B a) pielikumā noteiktas konservētai gaļai, karija zivju bumbiņām un sēpijas bumbiņām. |
(4) |
Nolīguma 1. protokola 17. pantā (Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi) noteikts, ka izcelsmes deklarāciju Eiropas Savienībā cita starpā var sagatavot eksportētājs, kas ir atzītais eksportētājs, un Singapūrā cita starpā reģistrētais eksportētājs. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret abu pušu uzņēmējiem, 1. protokols būtu jāgroza tā, lai katra puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem varētu izlemt, kurš eksportētājs var sagatavot izcelsmes deklarāciju. Tādēļ šajā nolūkā būtu vajadzīga “eksportētāja” definīcija. |
(5) |
Ņemot vērā “eksportētāja” jauno definīciju, termins “eksportētājs”“sūtījuma” definīcijā 1. protokola 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 13. pantā (Izmaiņu neveikšana) un 14. pantā (Izstādes) ir jāaizstāj ar terminu “nosūtītājs”. |
(6) |
Nolīguma 1. protokola 17. panta (Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi) 5. punktā ir noteikts, ka izcelsmes deklarācijā jābūt eksportētāja pašrocīgam parakstam. Puses ir vienojušās atcelt šo prasību, lai atvieglotu tirdzniecību un samazinātu administratīvo slogu, ko rada nolīgumā paredzēto tarifa preferenču izmantošana. |
(7) |
“EXW cenas” definīcijā 1. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir jāprecizē, kā jāsaprot termins “ražotājs”, ja par pēdējo apstrādi vai pārstrādi ir noslēgts apakšlīgums. |
(8) |
Ņemot vērā to, ka abām pusēm jāpiemēro reģistrēto eksportētāju sistēma, pušu sagatavotais izcelsmes dokuments būtu jāpārdēvē no “izcelsmes deklarācijas” uz “paziņojumu par izcelsmi”. |
(9) |
Kā pārejas pasākums būtu jāparedz, ka trīs mēnešus no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas Singapūra akceptē izcelsmes deklarācijas, kas sagatavotas saskaņā ar nolīguma 1. protokola 17. pantu (Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi) un 18. pantu (Atzītais eksportētājs), kas ir spēkā pirms šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. |
(10) |
Tādēļ būtu jāgroza nolīguma 1. protokols un vairāki tā pielikumi, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nolīguma 1. protokolu groza šādi:
1) |
nolīguma 1. protokola satura rādītāju aizstāj ar šādu: “SATURS 1. SADAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
2. SADAĻA JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA
3. SADAĻA TERITORIĀLĀS PRASĪBAS
4. SADAĻA ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS
5. SADAĻA PAZIŅOJUMS PAR IZCELSMI
6. SADAĻA ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI
7. SADAĻA SEŪTA UN MELILJA
8. SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI
Pielikumu saraksts
Kopīgās deklarācijas KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ANDORAS FIRSTISTI KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR SANMARĪNO REPUBLIKU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 1. PROTOKOLĀ IETVERTO IZCELSMES NOTEIKUMU PĀRSKATĪŠANU”; |
2) |
nolīguma 1. protokola 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. PANTS Definīcijas 1. Šajā protokolā:
|
3) |
nolīguma 1. protokola 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Neskarot 5. sadaļu, sūtījumu sadalīšanu var veikt, ja to dara vai par to atbild nosūtītājs, taču ar nosacījumu, ka sūtījumi paliek tranzīta valsts vai valstu muitas uzraudzībā.”; |
4) |
nolīguma 1. protokola 14. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
5) |
nolīguma 1. protokola 17. pantu aizstāj ar šādu: “17. PANTS Paziņojuma par izcelsmi sagatavošanas nosacījumi 1. Eksportētājs var sagatavot 16. pantā (Vispārīgās prasības) minēto paziņojumu par izcelsmi. 2. Paziņojumu par izcelsmi var sagatavot, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par Savienības vai Singapūras izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām. 3. Eksportētājs, kurš sagatavo paziņojumu par izcelsmi, ir gatavs pēc eksportētājas puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā iesniegt visus 23. pantā (Apliecinošie dokumenti) minētos attiecīgos dokumentus, kas apliecina ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību pārējām šā protokola prasībām. 4. Eksportētājs sagatavo paziņojumu par izcelsmi, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts iekļauts šā protokola E pielikumā, saskaņā ar eksportētājas puses iekšējiem tiesību aktiem. Ja paziņojumu raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem. Eksportējot no Singapūras, paziņojumu par izcelsmi sagatavo angliski, bet, eksportējot no Savienības, to var sagatavot vienā no šā protokola E pielikumā sniegtajām valodām. 5. Atkāpjoties no 1. punkta, paziņojumu par izcelsmi izņēmuma kārtā var sagatavot pēc eksportēšanas (“retrospektīvs paziņojums”), ja importētāja puse to uzrāda Savienības gadījumā ne vēlāk kā divus gadus un Singapūras gadījumā ne vēlāk kā vienu gadu pēc preču nonākšanas attiecīgajā teritorijā.”; |
6) |
satura rādītājā un 3. panta 6. punktā, 3. panta 13. punktā, 11. panta 5. punktā, 14. panta 2. punktā, 15. panta 1. punktā, 15. panta 3. punktā, 5. sadaļas nosaukumā, 16. panta 1. punktā, 16. panta 2. punktā, 19. panta nosaukumā, 19. panta 1. punktā, 19. panta 2. punktā, 19. panta 3. punktā, 20. panta nosaukumā, 20. pantā, 21. pantā, 22. panta nosaukumā, 22. panta 1. punktā, 23. pantā, 24. panta nosaukumā, 24. panta 1. punktā, 24. panta 2. punktā, 25. panta 1. punktā, 25. panta 2. punktā, 27. panta 1. punktā, 27. panta 2. punktā, 28. panta nosaukumā, 28. panta 1. punktā, 28. panta 2. punktā, 30. panta 1. punktā, 33. panta 3. punktā, un 35. pantā terminu “izcelsmes deklarācija” aizstāj ar terminu “paziņojums par izcelsmi”; |
7) |
nolīguma 1. protokola 18. pantu svītro; |
8) |
nolīguma 1. protokola 26. pantu aizstāj ar šādu: “26. PANTS Euro izteiktās summas 1. Lai piemērotu 22. panta (Atbrīvojumi no paziņojuma par izcelsmi) 3. punkta noteikumus gadījumos, kad rēķini par ražojumiem nav euro, ik gadu attiecīgās valstis nosaka summas Savienības dalībvalstu valūtās, kas ir līdzvērtīgas summām, kuras izteiktas euro. 2. Sūtījumam 22. panta (Atbrīvojumi no paziņojuma par izcelsmi) 3. punkta noteikumus piemēro, norādot valūtu, kurā rēķins sastādīts, un attiecīgās puses noteikto summu. 3. Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm. 4. Savienības dalībvalsts var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, euro izteiktu summu konvertējot tās valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertējot iegūtās summas par vairāk nekā pieciem procentiem. Savienības dalībvalsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgadējo korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertējot šī līdzvērtīgā summa samazinātos. 5. Euro izteiktās summas puses pēc Savienības vai Singapūras lūguma pārskata Muitas komitejā, kas izveidota saskaņā ar 16.2 pantu (Specializētās komitejas). Veicot šo pārskatīšanu, puses ievēro vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam puses ar Muitas komitejas lēmumu var grozīt euro izteiktās summas.”; |
9) |
nolīguma 1. protokola B pielikumu groza, kā izklāstīts šā lēmuma 1. pielikumā; |
10) |
nolīguma 1. protokola B a) pielikumu groza, kā izklāstīts šā lēmuma 2. pielikumā; |
11) |
nolīguma 1. protokola D pielikumu groza, kā izklāstīts šā lēmuma 3. pielikumā; |
12) |
nolīguma 1. protokola E pielikumu groza, kā izklāstīts šā lēmuma 4. pielikumā. |
2. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā [2023. gada 1. janvārī].
...,
ES un Singapūras Muitas komitejas vārdā –
Eiropas Savienības vārdā –
Singapūras Republikas vārdā –
1. PIELIKUMS
Nolīguma 1. protokola B pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “0305”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā”; |
2) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “ ex 0306”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Žāvēti vai sālīti vēžveidīgie vai vēžveidīgie sālījumā, čaulā vai bez tās; kūpināti vēžveidīgie, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; vēžveidīgie čaulā, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā”; |
3) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “ ex 0307”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Žāvēti vai sālīti mīkstmieši vai mīkstmieši sālījumā, čaulā vai bez tās; kūpināti mīkstmieši, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā”; |
4) |
pielikumā starp tabulas rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “ ex 0307”, un rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “4. nodaļa”, iekļauj šādas rindas:
|
5) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 15. nodaļa”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot:”; |
6) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “1509 un 1510”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Olīveļļa un tās frakcijas, citas eļļas un to frakcijas, kas iegūtas tikai no olīvām”; |
7) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “1516 un 1517”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kuri iegūti no dzīvnieku, augu vai mikrobu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 15.16”; |
8) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “16. nodaļa”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku, vai kukaiņu izstrādājumi”; |
9) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 24. nodaļa”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izstrādājumi, kas satur vai nesatur nikotīnu un kas paredzēti ieelpošanai bez sadegšanas; citi nikotīnu saturoši izstrādājumi, kas paredzēti nikotīna uzņemšanai cilvēka ķermenī; izņemot:”; |
10) |
pielikumā starp tabulas rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 2402”, un rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 25. nodaļa”, iekļauj šādas rindas:
|
11) |
pielikumā starp tabulas rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 38. nodaļa”, un rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “3823”, iekļauj šādas rindas:
|
12) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “6306”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Nojumes, markīzes un sauljumi; teltis (tostarp pagaidu tenti un tamlīdzīgi izstrādājumi); buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumi”; |
13) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “8522”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Daļas un piederumi, kas piemēroti lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijā 8519 vai 8521 minēto aparatūru”; |
14) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “8529”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Detaļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijās 8524–8528 minēto aparatūru”; |
15) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “8548”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur šajā nodaļā nav minētas”; |
16) |
pielikumā starp tabulas rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “8548”, un rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 86. nodaļa”, iekļauj šādu rindu:
|
17) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 86. nodaļa”, tekstu slejā “HS pozīcija” un tekstu slejā “Ražojuma apraksts” attiecīgi aizstāj ar šādu: “86. nodaļa” un “Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā daļas; visu veidu mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas”; |
18) |
pielikumā starp tabulas rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 8804”, un rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “89. nodaļa”, iekļauj šādu rindu:
|
19) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “9013”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Lāzeri, izņemot lāzerdiodes; citas optiskas ierīces un instrumenti, kas citur šajā nodaļā nav minēti vai ietverti”; |
20) |
pielikumā starp tabulas rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “9016”, un rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “9025”, iekļauj šādu rindu:
|
21) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “94. nodaļa”, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas”. |
2. PIELIKUMS
Nolīguma 1. protokola B a) pielikumu groza šādi:
1) |
kopīgo noteikumu 3. punktu svītro; |
2) |
kopīgo noteikumu 4. punktu pārnumurē par 3. punktu; |
3) |
kopīgo noteikumu 5. punktu pārnumurē par 4. punktu; |
4) |
rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 1602 32 ex 1602 41 ex 1602 49 ex 1602 50”, tekstu “Konservēta gaļa – cūkgaļa, vistas gaļa un liellopu gaļa (午餐肉)” slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Konservēta gaļa vai viltotais zaķis no cūkgaļas (kas satur vairāk nekā 40 % no svara cūkgaļas vai gaļas subproduktu), konservēta gaļa vai viltotais zaķis no vistas gaļas (kas satur vairāk nekā 20 % no svara vistas gaļas vai gaļas subproduktu), konservēta gaļa vai viltotais zaķis no liellopu gaļas (kas satur vairāk nekā 20 % no svara liellopu gaļas vai gaļas subproduktu)”; |
5) |
rindā, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 1604 20”, tekstu “Karija zivju bumbiņas, kas izgatavotas no zivs, karija, kviešu cietes, sāls, cukura un dažādām garšvielām” slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Zivju bumbiņas un zivju kotletes, kas izgatavotas no zivju mīkstuma (izņemot tunzivis un makreles), cietes, sāls, cukura un dažādām garšvielām”; |
6) |
rindu, kas attiecas uz HS pozīciju “ex 1605 10 ex 1605 90 ex 1605 20 ex 1605 20 ex 1605 20 ex 1605 30”, aizstāj ar šādu:
|
3. PIELIKUMS
Nolīguma 1. protokola D pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS kodu 2909, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Ēteri, hidroksiēteri, alkoksifenoli, alkoksifenolspirti, spirtu peroksīdi, ēteru peroksīdi, acetālu un pusacetālu peroksīdi, ketonu peroksīdi (noteikta vai nenoteikta ķīmiskā sastāva) un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi”; |
2) |
pielikuma tabulas rindā, kas attiecas uz HS kodu 9013, tekstu slejā “Ražojuma apraksts” aizstāj ar šādu: “Lāzeri, izņemot lāzerdiodes; citas optiskas ierīces un instrumenti, kas citur šajā nodaļā nav minēti vai ietverti”. |
4. PIELIKUMS
Nolīguma 1. protokola E pielikumu groza šādi:
1) |
E pielikuma nosaukumu “Izcelsmes deklarācijas teksts” aizstāj ar “Paziņojuma par izcelsmi teksts”; |
2) |
E pielikuma pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Paziņojums par izcelsmi, kura teksts sniegts zemāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāatveido.”; |
3) |
pielikuma 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “Norāda eksportētāja identifikācijas numuru. Savienības eksportētājam tas ir numurs, kas piešķirts saskaņā ar Savienības normatīvajiem aktiem. Singapūrai tas būs numurs, kas piešķirts saskaņā ar Singapūras normatīvajiem aktiem. Ja eksportētājam nav piešķirts numurs, šo lauku var atstāt neaizpildītu.”; |
4) |
pēdējo teikumu pirms zemsvītras piezīmēm aizstāj ar šādu: “(Eksportētāja vārds, uzvārds/nosaukums)”; |
5) |
svītro 4. zemsvītras piezīmi. |
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PĀREJAS PASĀKUMIEM PĒC LĒMUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENAS
Atkāpjoties no nolīguma 1. protokola 17. panta (Paziņojuma par izcelsmi sagatavošanas nosacījumi), kas grozīts ar šo lēmumu, Singapūra turpina piešķirt preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar šo nolīgumu precēm, kuru izcelsme ir Savienībā un kuras eksportē no Savienības, pēc tam, kad ir uzrādīta izcelsmes deklarācija, kas sagatavota saskaņā ar nolīguma 1. protokola 17. pantu (Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi) un 18. pantu (Atzītais eksportētājs), kas ir spēkā pirms šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Šo pārejas pasākumu piemēro 3 mēnešus, sākot no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
16.12.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322/107 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/2470
(2022. gada 14. decembris),
ar ko nosaka pasākumus, kuri vajadzīgi, lai tehniski izstrādātu un īstenotu centralizēto sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (ECRIS-TCN)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/816 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu (ECRIS-TCN) tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 (1), un jo īpaši tās 10. panta 1. punkta a), b), c), e) līdz k) un l) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (ES) 2019/816 tika izveidota centralizēta sistēma tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (ECRIS-TCN), kas ir sistēma, ar kuras palīdzību dalībvalsts centrālā iestāde vai cita kompetentā iestāde var ātri un efektīvi uzzināt, kurai dalībvalstij ir sodāmības reģistra informācija par trešās valsts valstspiederīgo. Pēc tam centrālās iestādes var izmantot esošo ECRIS sistēmu, lai pieprasītu sodāmības reģistru informāciju no minētajām dalībvalstīm saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/315/TI (2). Citas kompetentās iestādes šim nolūkam var izmantot to attiecīgos saziņas kanālus. |
(2) |
Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (3), ir atbildīga par ECRIS-TCN sistēmas izstrādi, tostarp tehnisko specifikāciju izstrādi un īstenošanu un testēšanu, kā arī par sistēmas darbības pārvaldību. |
(3) |
Lai eu-LISA varētu izstrādāt ECRIS-TCN fizisko arhitektūru, noteikt sistēmas tehniskās specifikācijas un izstrādāt ECRIS-TCN, būtu jānosaka nepieciešamās tehniskās specifikācijas burtciparu un pirkstu nospiedumu datu apstrādei, datu kvalitātei, datu ievadīšanai, piekļuvei ECRIS-TCN un meklēšanai tajā, reģistra ierakstu glabāšanai un piekļuvei tiem, statistikas sagatavošanai, kā arī ECRIS-TCN sistēmas veiktspējas un pieejamības prasību nodrošināšanai. Pēc Regulas (ES) 2019/816 11. panta 1. punktā minēto testu pabeigšanas eu-LISA būtu jāizstrādā detalizētas tehniskās specifikācijas. |
(4) |
ECRIS-TCN sistēmas arhitektūrai būtu jāatbilst Eiropas sadarbspējas satvaram, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2019/817 (4) un (ES) 2019/818 (5). Lai publiskos pakalpojumus Eiropas līmenī sniegtu sadarbspējīgā veidā, ECRIS-TCN sistēmas programmatūrai un aparatūrai būtu jāatbilst noteiktiem standartiem, kas veicina datu, lietojumprogrammu un tehnoloģiju sadarbspēju. |
(5) |
Attiecībā uz sadarbspējas īstenošanu starp ECRIS-TCN sistēmu, no vienas puses, un Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), no otras puses, nepieciešamie izrietošie grozījumi tika pieņemti attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2021/1133 (6) un (ES) 2021/1151 (7). |
(6) |
Lai atbalstītu VIS un ETIAS mērķi veicināt augstu drošības līmeni, nodrošinot tādu pieteikuma iesniedzēju vispusīgu drošības riska novērtējumu, kuri šķērso Savienības ārējās robežas, gan VIS, gan ETIAS sistēmām vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, vai pastāv jebkāda atbilstība starp VIS un ETIAS pieteikuma datnēs esošajiem datiem un ECRIS-TCN sistēmā glabātajiem datiem attiecībā uz to, kuru dalībvalstu rīcībā ir informācija par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri iepriekšējo 25 gadu laikā ir notiesāti par teroristu nodarījumu vai iepriekšējo 15 gadu laikā par jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, kas uzskaitīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 (8) pielikumā, ja tas ir sodāms saskaņā ar valsts tiesību aktiem, piemērojot brīvības atņemšanu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi. |
(7) |
Šajā nolūkā, izveidojot datu ierakstu ECRIS-TCN sistēmā, notiesāšanas dalībvalsts centrālajai iestādei būtu jāpievieno atzīme, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (9) un (ES) 2018/1240 vajadzībām norāda, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais iepriekšējos 25 gados ir notiesāts par teroristu nodarījumu vai iepriekšējo 15 gadu laikā par jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu, kas uzskaitīts Regulas (ES) 2018/1240 pielikumā, ja tas ir sodāms saskaņā ar valsts tiesību aktiem, piemērojot brīvības atņemšanu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi, kā arī notiesāšanas dalībvalsts kods. |
(8) |
Eiropas meklēšanas portālam, kas izveidots ar Regulām (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818, būtu jāļauj veikt vaicājumus ECRIS-TCN sistēmas glabātajos datos. Vajadzības gadījumā sadarbspējas kontekstā, Eiropas meklēšanas portālam būtu arī jāļauj veikt vaicājumus ECRIS-TCN sistēmas datos paralēli datiem, kas tiek glabāti citās attiecīgajās ES informācijas sistēmās. |
(9) |
Kopējais biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums, kas izveidots ar Regulām (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818, glabā pirkstu nospiedumu veidnes, un tam būtu jāļauj veikt vaicājumus ECRIS-TCN sistēmas glabātajos pirkstu nospiedumu datos. |
(10) |
Tā kā pirkstu nospiedumu identifikācija ne vienmēr ir iespējama, ECRIS-TCN sistēmā vajadzētu būt iespējai identificēt personu tikai ar burtciparu datiem. Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem galvenā tehniskā problēma ir tāda, ka burtciparu dati ne vienmēr ir precīzi. Šādu neprecizitāšu piemēri ir neskaidrības par to, kurš ir vārds un kurš – uzvārds, vārdu/uzvārdu pareizrakstības un transliterācijas variācijas vai dzimšanas datuma neprecizitāte. Tāpēc ir svarīgi, lai ECRIS-TCN sistēmā varētu salīdzināt burtciparu datus arī tad, ja ne visi identifikācijas elementi ir identiski; to dēvē par meklēšanu neprecīzā režīmā. Trešās valsts valstspiederīgā identifikācija būtu jāveic, apvienojot datu kvalitātes pārbaudes un meklēšanu neprecīzā režīmā vai jebkādus citus sistēmas mērķim piemērotus līdzekļus, ko nodrošina izmantotā meklētājprogramma. Tāpēc pārbaudes attiecībā uz vaicājuma rezultātā iegūto ierakstu skaitu būtu jānosaka saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem. Pretējā gadījumā tiktu ietekmētas personu tiesības, kā arī sistēmas veiktspēja un pieejamība. |
(11) |
Programmai, kas veic meklēšanu neprecīzā režīmā, vajadzētu spēt ierobežot rezultātus, norādot atbilsmes rezultātu robežvērtību un nosakot iegūto ierakstu saraksta maksimālo izmēru. Līmenis, kurā meklēšanas rezultāts jāuzskata par atbilsmi, kā arī to datu lauku saraksts, kurus var izmantot neprecīzas meklēšanas režīmā, būtu jānosaka pēc testiem, kas veikti īstenošanas posmā. |
(12) |
Katram ECRIS-TCN sistēmas datu apstrādes darbību reģistra ierakstam būtu jānodrošina skaidra revīzijas izsekojamība, t. i., jāsniedz dokumentāri pierādījumi un jāļauj izsekot visas ECRIS-TCN sistēmā veiktās darbības. |
(13) |
ECRIS-TCN sistēmas statistikai būtu jāļauj uzraudzīt no sodāmības reģistriem iegūtas informācijas reģistrēšanu, glabāšanu un apmaiņu, izmantojot ECRIS-TCN sistēmas un ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru. Šai statistikai vajadzētu būt iegūtai no šādiem avotiem: centrālais ziņošanas un statistikas repozitorijs, ko eu-LISA izveidojusi un ievieš saskaņā ar Regulas (ES) 2019/818 39. panta 2. punktu, ECRIS ieteicamā īstenošanas programmatūra vai valsts ECRIS īstenošanas programmatūra un dalībvalstu sodāmības reģistri attiecībā uz notiesāto trešo valstu valstspiederīgo skaitu un viņu notiesājošo spriedumu skaitu. |
(14) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalījās Regulas (ES) 2019/816 pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tādēļ Dānijai šis lēmums nav jāīsteno. |
(15) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalījās Regulas (ES) 2019/816 pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Tādēļ Īrijai šis lēmums nav jāīsteno. |
(16) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Datu ievadīšana ECRIS-TCN sistēmā
Ievadot datus ECRIS-TCN sistēmā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 5. pantu, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde izmanto datu modeli, kas izklāstīts šā lēmuma pielikuma I iedaļā.
Datu modelī iekļauto datu elementu tehniskās specifikācijas atbilst minētās regulas 4. panta 3. punktā minētajam ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras datu modelim.
2. pants
Datu apstrāde
1. Ja datu ierakstā, kas izveidots ECRIS-TCN sistēmā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 5. pantu, ir iekļauti gan personas burtciparu dati, gan pirkstu nospiedumu dati, burtciparu datus sasaista ar to attiecīgajiem pirkstu nospiedumu datiem.
2. Izmantojamajā pirkstu nospiedumu attēlu saspiešanas algoritmā jāievēro Nacionālā Standartu un tehnoloģiju institūta (NIST) ieteikumi.
Pirkstu nospiedumu datus ar 500 ppi izšķirtspēju saspiež, izmantojot WSQ algoritmu (ISO/IEC 19794–5:2005).
Pirkstu nospiedumu datus ar 1 000 ppi izšķirtspēju saspiež, izmantojot JPEG 2000 attēlu saspiešanas standartu (ISO/IEC 15444–1) un kodēšanas sistēmu.
Mērķa saspiešanas pakāpe ir 15:1.
3. Pirms ECRIS-TCN sistēmā veic 4. panta 7. punktā minēto pirkstu nospiedumu datu aizstāšanu vai atjaunināšanu, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde sekmīgi verificē identitāti. Minētās aizstāšanas vai atjaunināšanas tehniskās specifikācijas nosaka saskaņā ar principiem, kas ietverti Regulas (ES) 2019/816 11. panta 3. punktā minētajā ECRIS-TCN sistēmas fiziskās arhitektūras projektā.
3. pants
Burtciparu datu kvalitāte
1. Ievadot vai grozot burtciparu datus ECRIS-TCN sistēmā, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde izmanto ECRIS ieteicamajā īstenošanas programmatūrā integrēto datu kvalitātes pārbaudes mehānismu.
2. Dalībvalstis, kas izmanto savas valsts ECRIS īstenošanas programmatūru, kā paredzēts Regulas (ES) 2019/816 4. panta 4.–7. punktā, nodrošina, ka to valsts ECRIS īstenošanas programmatūra ļauj veikt tādu pašu burtciparu datu kvalitātes pārbaudi kā 1. punktā minētais mehānisms.
3. Datu kvalitātes pārbaudes process attiecas uz visu burtciparu datu ievadīšanu vai grozīšanu un nodrošina, ka ir izpildīti vismaz šādi nosacījumi:
a) |
visi obligātie lauki ir aizpildīti vai tiem ir vērtība “nav zināms”; |
b) |
ja vārdam ir vērtība “nav zināms”, uzvārds nedrīkst saturēt vērtību “nav zināms” un otrādi, ja vien nav pieejams tās pašas personas pieņemtais vārds un uzvārds vai pseidonīms, vai pirkstu nospiedumi; |
c) |
notiesāšanas dalībvalsts ienākošā ziņojuma datu elementu “valstspiederība vai valstspiederības” pārbauda, salīdzinot to ar iepriekš noteiktu valstu sarakstu, bet tas var ietvert vienu no vērtībām “nezināms” vai “bezvalstnieks”. |
4. Jaunu datu ierakstu neveido, ja tā pati dalībvalsts ECRIS-TCN sistēmā jau ir izveidojusi ierakstu ar identiskiem burtciparu datiem, jo īpaši tad, ja jau pastāv tās pašas dalībvalsts atsauces kods.
Salīdzinot datu ierakstu identiskumu, ņem vērā tikai tos burtciparu datu elementus, kas pielikuma I iedaļā sniegtajā datu modelī atzīmēti kā būtiski šādam salīdzinājumam.
Šajā salīdzinājumā neņem vērā tukšus burtciparu datu elementus nevienā no salīdzinātajiem datu ierakstiem.
5. Ja ieraksts satur burtciparu datus, kas neatbilst 3. un 4. punktā noteiktajiem standartiem, ECRIS-TCN sistēma šo ierakstu pilnībā noraida un to neglabā un neapstrādā.
4. pants
Pirkstu nospiedumu datu kvalitāte
1. Ievadot vai grozot pirkstu nospiedumu datus ECRIS-TCN sistēmā, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde izmanto datu kvalitātes pārbaudes mehānismu, kas integrēts ECRIS ieteicamajā īstenošanas programmatūrā vai ko eu-LISA piedāvā kā lietojumprogrammu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 11. panta 2. punktā minētajiem eu-LISA pienākumiem, eu-LISA ir atbildīga arī par šā datu kvalitātes pārbaudes mehānisma izstrādi, uzturēšanu un atjaunināšanu.
2. ECRIS-TCN centrālajā sistēmā izveido, uztur un atjaunina tādu pašu datu kvalitātes pārbaudes mehānismu kā 1. punktā minētais mehānisms.
3. Dalībvalstis, kuras izmanto savu valsts ECRIS īstenošanas programmatūru, kā paredzēts Regulas (ES) 2019/816 4. panta 4.–7. punktā, gadījumā, ja vien tās neizmanto šā panta 1. punktā minēto datu kvalitātes mehānismu, nodrošina, ka to valsts ECRIS īstenošanas programmatūra garantē tādus pašus pirkstu nospiedumu datu kvalitātes pārbaudes standartus un parametrus kā 1. punktā minētais mehānisms.
4. Lai veiktu šajā pantā minēto kvalitātes pārbaudi, izmanto vismaz NIST definētā pirkstu nospiedumu attēlu kvalitātes (NFIQ) rādītāja 2.0 versiju.
5. Datu kvalitātes pārbaudes process attiecas uz visiem pirkstu nospiedumu datiem, kas ievadīti vai grozīti ECRIS-TCN sistēmā, un nodrošina, ka ir izpildīti vismaz šādi nosacījumi:
a) |
pirkstu nospiedumu datus veido ne vairāk kā desmit atsevišķi pirkstu nospiedumi, kas ir pārvelti, uzspiesti vai abējādi iegūti; |
b) |
visi pirkstu nospiedumi ir marķēti; |
c) |
pirkstu nospiedumu datus iegūst, izmantojot tiešās skenēšanas ierīces vai tinti uz papīra, ja pirkstu nospiedumi, kas iegūti ar tinti uz papīra, ir skenēti vajadzīgajā izšķirtspējā un tādā pašā kvalitātē; |
d) |
pirkstu nospiedumu datus sniedz vienā datnē, kurā ir pirkstu nospiedumu digitālie attēli (NIST datne), un tos iesniedz saskaņā ar ANSI/NIST-ITL 1-2011 atjauninātu 2015. gada standartu (vai jaunāku versiju); |
e) |
NIST datne ļauj iekļaut papildu informāciju, piemēram, pirkstu nospiedumu reģistrācijas nosacījumus, metodi, kas izmantota atsevišķu pirkstu nospiedumu attēlu iegūšanai, un kvalitātes vērtību, ko dalībvalstis aprēķinājušas datu kvalitātes pārbaudes procesā; |
f) |
pirkstu nospiedumu datu nominālā izšķirtspēja ir vai nu 500 ppi, vai 1000 ppi (ar pieņemamu novirzi +/– 10 ppi) ar 256 pelēkās krāsas toņiem; |
g) |
pirkstu nospiedumu dati atbilst kvalitātes robežvērtībām, ko nosaka pēc Regulas (ES) 2019/816 11. panta 1. punktā minēto attiecīgo testu veikšanas īstenošanas posmā. |
6. Kad kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 7. pantu veic meklēšanu ECRIS-TCN sistēmā ar pirkstu nospiedumu datiem, lai identificētu dalībvalstis, kurām ir sodāmības reģistra informācija par trešās valsts valstspiederīgo, tās, kad vien iespējams, izmanto pirkstu nospiedumu datus, kas atbilst šā panta 5. punkta d) un f) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
7. ECRIS-TCN sistēma pilnībā noraida pirkstu nospiedumu datus, izņemot 8. punktā minētos pirkstu nospiedumu datus, kas ievadīti vai grozīti ECRIS-TCN sistēmā un neatbilst 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tos neglabā un neapstrādā.
8. Attiecībā uz Regulas (ES) 2019/816 5. panta 5. punktā minētajiem datu ierakstiem visus pirkstu nospiedumu datus, kas neatbilst šā panta 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, glabā ECRIS-TCN sistēmā, bet tos var izmantot tikai kompetentās iestādes, lai apstiprinātu tāda trešās valsts valstspiederīgā identitāti, kurš ir identificēts burtciparu meklēšanas rezultātā. Ievadot šādus datu ierakstus ECRIS-TCN sistēmā, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde nodrošina, ka šie datu ieraksti ir skaidri atšķirami no citiem datu ierakstiem.
5. pants
Piekļuve ECRIS-TCN sistēmai un vaicājumu veikšana tajā
1. Veicot vaicājumus ECRIS-TCN sistēmā, lai identificētu dalībvalstis, kurām ir sodāmības reģistra informācija par trešās valsts valstspiederīgo saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 7. pantu, kompetentās iestādes izmanto datu modeli, kas izklāstīts šā lēmuma pielikuma II iedaļā.
2. Veicot 1. punktā minēto vaicājumu, kompetentās iestādes aizpilda pēc iespējas vairāk datu elementu, kas identificē attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo. Ja vien vaicājumā nav ietverti pirkstu nospiedumu digitālie attēli (NIST datne), izvēlas vismaz trīs datu elementus no tiem, kas šim nolūkam atzīmēti pielikuma II iedaļā sniegtajā datu modelī.
3. Pēc īstenošanas posmā veiktajiem Regulas (ES) 2019/816 11. panta 1. punktā minētajiem testiem nosaka šādas tehniskās specifikācijas:
a) |
to datu lauku saraksts, kurus var izmantot neprecīzas meklēšanas režīmā; |
b) |
nosacījumus, saskaņā ar kuriem meklēšanas rezultāts ir uzskatāms par atbilstību, ņemot vērā ECRIS-TCN centrālās sistēmas veiktspējas prasības, kas izklāstītas pielikuma III iedaļā, kā arī kļūdaini pozitīvu un kļūdaini negatīvu rezultātu pieņemamo līmeni. |
4. Vaicājuma rezultātā saņemto ierakstu skaits katrai dalībvalstij nepārsniedz desmit ierakstus. Vajadzības gadījumā var noteikt papildu ierobežojumus attiecībā uz saņemto ierakstu skaitu.
5. Izņemot gadījumus, kad Regulā (ES) 2019/816 paredzēts citādi, centrālajām iestādēm vienmēr ir piekļuve visiem datiem, ko tās ievadījušas ECRIS-TCN sistēmā, tostarp piekļuve vairākiem datu ierakstiem vienlaikus.
6. To darbinieku profilu sarakstus, kuriem ir atļauts piekļūt ECRIS-TCN sistēmai un kurus kompetentās iestādes izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 15. pantu, kā arī to atjauninājumus iesniedz eu-LISA.
6. pants
Reģistra ierakstu glabāšana un piekļuve tiem
1. eu-LISA un kompetentās iestādes ir atbildīgas par nepieciešamās infrastruktūras un rīku nodrošināšanu datu apstrādes darbību ierakstīšanai ECRIS-TCN sistēmā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 31. pantu un jo īpaši par rīkiem reģistra ierakstu apkopošanai un meklēšanai.
eu-LISA, apspriežoties ar ECRIS-TCN sistēmas padomdevēju grupu, kas minēta Regulas (ES) 2019/816 39. pantā (“ECRIS-TCN padomdevēju grupa”), un kompetentajām iestādēm, ir atbildīga arī par savu attiecīgo reģistra ierakstu reģistrācijas standartu, prakses un procedūru precizēšanu, tostarp attiecībā uz reģistrācijas ierakstu konkrēto formātu un reģistrācijas ierakstu kopīgošanas procedūru.
2. eu-LISA un kompetentās iestādes ir atbildīgas par savu attiecīgo 1. punktā minēto standartu un procedūru īstenošanu. Minētā īstenošana ietver:
a) |
ja iespējams, reģistra ierakstu proaktīvu pārbaudi, reaģējot uz starpgadījumiem; |
b) |
reģistra ierakstu pārvaldības uzdevumus, piemēram, arhivēšanu, drošu glabāšanu, augstu pieejamību un aizsardzību pret neatļautu piekļuvi saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 19. pantu. |
3. eu-LISA ir atbildīga par to, lai reģistra ieraksti būtu pieejami kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma saskaņā ar procedūru, kas noteikta saskaņā ar 1. punkta otro daļu.
4. Kompetentās iestādes ir atbildīgas par savu attiecīgo Regulas (ES) 2019/816 31. pantā minēto reģistra ierakstu glabāšanu, to pārvaldību un iesniegšanu eu-LISA pēc pieprasījuma saskaņā ar procedūru, kas precizēta saskaņā ar 1. punkta otro daļu.
5. Katrs ECRIS-TCN sistēmas datu apstrādes darbību reģistra ieraksts ietver vismaz hronoloģisku ierakstu, kas sniedz dokumentārus pierādījumus par to darbību secību, kuras jebkurā laikā ir ietekmējušas konkrētu darbību, procedūru vai notikumu.
6. eu-LISA un kompetentās iestādes katra nosaka to darbinieku sarakstu, kuri ir pilnvaroti piekļūt ECRIS-TCN sistēmas datu apstrādes reģistra darbību ierakstiem, un viņu profilus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 31. pantu.
7. pants
Statistika
1. Centrālais ziņošanas un statistikas repozitorijs, ko eu-LISA izveidojusi un īsteno saskaņā ar Regulas (ES) 2019/818 39. panta 2. punktu, un ECRIS ieteicamā īstenošanas programmatūra sagatavo statistiku par tādas informācijas reģistrēšanu, glabāšanu un apmaiņu, kas iegūta no sodāmības reģistriem, izmantojot ECRIS-TCN sistēmu un ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru, kā minēts Regulas (ES) 2019/816 32. pantā.
2. Šā panta 1. punktā minētā statistika jo īpaši ietver šādu darbību statistiku:
a) |
attiecībā uz sistēmas izmantošanas rādītājiem:
|
b) |
attiecībā uz datu rādītājiem:
|
c) |
attiecībā uz salīdzināšanas efektivitātes rādītājiem:
|
d) |
citi rādītāji:
|
3. Vajadzības gadījumā 2. punktā minēto statistiku sagatavo par katru kompetento iestādi atsevišķi.
4. Statistika, kas minēta 1. punktā, jo īpaši ietver šādu tehnisko statistiku attiecībā uz pakalpojumu kvalitātes rādītājiem:
a) |
pieprasījumu panākumu/neatbilstības attiecība; |
b) |
sistēmas pieejamība; |
c) |
atbildes laika statistika par katru lietošanas gadījumu, ko atbalsta sistēma. |
5. Statistiku, kas minēta 1.–4. punktā, sagatavo katru dienu.
6. Dalībvalstis, kas izmanto savu valsts ECRIS īstenošanas programmatūru, kā paredzēts Regulas (ES) 2019/816 4. panta 4.–7. punktā, nodrošina, ka to valsts ECRIS īstenošanas programmatūra ļauj sagatavot tādu pašu statistiku kā ECRIS ieteicamā īstenošanas programmatūra.
8. pants
ECRIS-TCN sistēmas veiktspējas prasības
1. ECRIS-TCN centrālās sistēmas veiktspējas prasības datu ierakstu izveidei, grozīšanai, dzēšanai un aplūkošanai, kā arī notiesāšanas dalībvalsts meklēšanai ir izklāstītas pielikuma III iedaļā.
2. eu-LISA, pamatojoties uz lietu reprezentatīvu izlasi, centralizēti uzrauga, cik precīzi ir pirkstu nospiedumu dati, ko dalībvalstis ievadījušas ECRIS-TCN sistēmā.
3. Šā panta 2. punktā minēto uzraudzību veic regulāri un vismaz reizi mēnesī. eu-LISA izplata dalībvalstīm ziņojumus par minēto uzraudzību.
4. Pirkstu nospiedumu datu precizitātes mērīšanas procesu cik vien iespējams automatizē, un tas neļauj veikt individuālu identifikāciju. Minēto procesu nosaka pēc tam, kad īstenošanas posmā ir veikti Regulas (ES) 2019/816 11. panta 1. punktā minētie attiecīgie testi.
5. Pirkstu nospiedumu datu precizitātes uzraudzības procesā attiecībā uz tādu reģistrēto datu proporciju, kuru kvalitāte nav pietiekama, piemēro precizitātes rādītāju Failure to Enrol Rate.
Minētā rādītāja precizitātes mērķrādītāju nosaka pēc tam, kad īstenošanas posmā ir veikti Regulas (ES) 2019/816 11. panta 1. punktā minētie attiecīgie testi.
9. pants
ECRIS-TCN sistēmas pieejamības un atgūstamības prasības
1. ECRIS-TCN centrālās sistēmas pieejamības koeficients ir vismaz 97,6 %, kas aprēķināts viena gada laikā. Plānotā uzturēšana notiek ārpus eu-LISA un centrālo iestāžu darba laika.
2. Iespējamu traucējumu vai nelabvēlīgu situāciju gadījumā ECRIS-TCN sistēmas darbības uztur saskaņā ar atkopšanas laika mērķa vērtībām, ko eu-LISA un dalībvalstis apstiprinājušas pēc katru gadu veiktā darbības ietekmes analīzes procesa.
3. eu-LISA nodrošina, ka ECRIS-TCN sistēmā iekļautos datus var atjaunot jebkādu iespējamu traucējumu vai nelabvēlīgu situāciju gadījumā saskaņā ar atkopšanas punkta mērķa vērtībām, kuras apstiprinājusi eu-LISA un dalībvalstis, kā noteikts katru gadu veiktajā darbības ietekmes analīzes procesā.
10. pants
ECRIS-TCN sistēmas komunikācijas infrastruktūra
1. Komunikācijas infrastruktūra, kas minēta 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ir Eiropas Telemātikas pakalpojumu tīkla drošai apmaiņai starp valsts pārvaldes iestādēm (TESTA) EuroDomain tīkls, ko veido TESTA EuroDomain piekļuves punkts (TAP) un TESTA Eiropas pamattīkls. Jebkāda turpmāka tās izstrāde vai jebkāds alternatīvs drošs tīkls nodrošina, ka izveidotā komunikācijas infrastruktūra joprojām atbilst nepieciešamajām drošības prasībām, kas noteiktas saskaņā ar principiem, kuri ietverti Regulas (ES) 2019/816 11. panta 3. punktā minētajā ECRIS-TCN sistēmas fiziskās arhitektūras projektā, kā arī pašā ECRIS-TCN regulā.
2. Saskaņā ar šā panta 1. punktu un ECRIS-TCN regulas 3. panta 15. punktu un 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kamēr ECRIS-TCN komunikācijas infrastruktūra ir TESTA EuroDomain tīkls, ar ECRIS-TCN valsts centrālo piekļuves punktu saprot TESTA EuroDomain piekļuves punktu (TAP).
11. pants
Saskarnes programmatūra
Saskarnes programmatūras tehniskās specifikācijas nosaka saskaņā ar principiem, kas ietverti Regulas (ES) 2019/816 11. panta 3. punktā minētajā ECRIS-TCN sistēmas fiziskās arhitektūras projektā.
12. pants
Tehnisko specifikāciju izstrāde
eu-LISA, apspriežoties ar ECRIS-TCN sistēmas padomdevēju grupu, ir atbildīga par 1. pantā, 2. panta 3. punktā, 4. panta 5. punkta g) apakšpunktā, 5. panta 3. punktā, 5. panta 4. punktā, 8. panta 4. punktā, 8. panta 5. punktā un 11. pantā minēto ECRIS-TCN sistēmas detalizētu tehnisko specifikāciju izstrādi saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajām prasībām.
13. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2022. gada 14. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.
(2) Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/884 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) un ar ko aizstāj Padomes Lēmumu 2009/316/TI (OV L 151, 7.6.2019., 143. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/818 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā un groza Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/816 (OV L 135, 22.5.2019., 85. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1133 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko attiecībā uz nosacījumu izveidi piekļuvei citām ES informācijas sistēmām vīzu informācijas sistēmas VIS vajadzībām groza Regulas (ES) Nr. 603/2013, (ES) 2016/794, (ES) 2018/1862, (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818 (OV L 248, 13.7.2021., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1151 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko attiecībā uz nosacījumu noteikšanu piekļuvei citām ES informācijas sistēmām Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas vajadzībām groza Regulas (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818 (OV L 249, 14.7.2021., 7. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS Regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).
PIELIKUMS
I. Datu ievadīšana ECRIS-TCN sistēmas datu modelī ziņojumam “Nosūtīt datus”
Kad notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde ievada vai groza ECRIS-TCN sistēmas datus saskaņā ar Regulu (ES) 2019/816, tā izmanto turpmāk tabulā sniegto datu modeli. Var iekļaut un pieprasīt arī papildu tehniskos elementus.
Datu elements |
Datu veids |
“Nezināms” vērtība ir iespējama |
[Notiesāšanas dalībvalsts]: Dalībvalsts |
Obligāti |
N.p. (1) |
[Notiesāšanas dalībvalsts]: Dalībvalstu centrālās iestādes |
Obligāti |
N.p. |
[Kontaktpersona]: Vārds(-i) |
Fakultatīvi |
N.p. |
[Kontaktpersona]: Uzvārds |
Fakultatīvi |
N.p. |
[Kontaktpersona]: Otrais uzvārds |
Fakultatīvi |
N.p. |
[Kontaktpersona]: Tālrunis |
Fakultatīvi |
N.p. |
[Kontaktpersona]: Fakss |
Fakultatīvi |
N.p. |
[Kontaktpersona]: E-pasts |
Obligāti |
N.p. |
Amatpersonas lietotājvārds |
Obligāti |
N.p. |
Dalībvalsts atsauces kods (*1) |
Obligāti |
Nē |
Unikālais identifikators (2) |
Obligāti |
Nē |
Laika zīmogs, kad datu ieraksts nosūtīts no ECRIS RI sistēmas vai valsts īstenošanas programmatūras uz ECRIS-TCN centrālo sistēmu |
Obligāti |
N.p. |
Uzvārds(-i) (*1) |
Obligāti |
Jā |
Vārds(-i) (*1) |
Obligāti |
Jā |
Pilns vārds un uzvārds (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
Dzimšanas datums (*1) |
Obligāti |
Jā |
Dzimšanas vieta: [Vieta]: Valsts (*1) |
Obligāti |
Jā |
Dzimšanas vieta: [Vieta]: Pilsētas nosaukums (*1) |
Obligāti |
Jā |
Dzimšanas vieta: [Vieta]: Valsts reģions (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
Dzimšanas vieta: [Vieta]: Pilsētas kods (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
Valstspiederība(-as) (*1) |
Obligāti |
Jā |
Dzimums (*1) |
Obligāti |
Jā |
Iepriekšējais(-ie) uzvārds(-i) (*1) |
Obligāti, ja piemērojams (3) |
Jā |
Iepriekšējais(-ie) vārds(-i) (*1) |
Obligāti, ja piemērojams (4) |
Jā |
Mātes uzvārds(-i) (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
Mātes vārds(-i) (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
Tēva uzvārds(-i) (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
Tēva vārds(-i) (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
Personas kods (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta kategorija (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta numurs (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta veids (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta izdevējiestādes nosaukums |
Fakultatīvi |
Nē |
[Personas identifikācijas dokuments]: Attiecīgā gadījumā izdevējas valsts trīs burtu kods (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
Fakultatīvi |
Nē |
|
[Ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta veids (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta izdevējiestādes nosaukums (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Ceļošanas dokuments]: Attiecīgā gadījumā izdevējas valsts trīs burtu kods (*1) |
Fakultatīvi |
Nē |
Pseidonīms |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) vārds(-i) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) uzvārds(-i) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) pilnais(-ie) vārds(-i) un uzvārds(-i) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais dzimums |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtā dzimšanas vieta: [Vieta]: Valsts |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtā dzimšanas vieta: [Vieta]: Pilsētas nosaukums |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtā dzimšanas vieta: [Vieta]: Valsts reģions |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtā dzimšanas vieta: [Vieta]: Pilsētas kods |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Dzimšanas datums |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtā valstspiederība(-as) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) mātes vārds(-i) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) mātes uzvārds(-i) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) tēva vārds(-i) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) tēva uzvārds(-i) |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta numurs |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta veids |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta izdevējiestādes nosaukums |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [personas identifikācijas dokuments]: Attiecīgā gadījumā izdevējas valsts trīs burtu kods |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta numurs |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta veids |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta izdevējiestādes nosaukums |
Fakultatīvi |
Nē |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [ceļošanas dokuments]: Attiecīgā gadījumā izdevējas valsts trīs burtu kods |
Fakultatīvi |
Nē |
Pirkstu nospiedumu digitālie attēli (NIST datne) |
Fakultatīvi |
Nē |
Pirkstu nospiedumu digitālā attēla atsauces numurs |
Obligāti, ja tiek sniegti pirkstu nospiedumu digitālie attēli |
Nē |
Parametrs, kas norāda datu ierakstu, kurš izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 5. panta 5. punktu (mantoto datu parametrs) |
Obligāti, ja tiek sniegti pirkstu nospiedumu digitālie attēli |
Nē |
Atzīme, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu |
Fakultatīvi |
Nē |
II. Piekļuve ECRIS-TCN sistēmai un vaicājumu veikšana tajā – datu modelis ziņojumam “Meklēt notiesāšanas dalībvalsti”
Kompetentās iestādes, izmantojot ECRIS-TCN sistēmu, izmanto turpmāk tabulā izklāstīto datu modeli, lai identificētu dalībvalstis, kurām ir sodāmības reģistra informācija par trešās valsts valstspiederīgo saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 7. pantu.
Datu elements |
Datu veids |
Pieprasītāja kompetentā iestāde |
Obligāti |
Amatpersonas lietotājvārds |
Obligāti |
Meklēšanas ziņojuma mērķis |
Obligāti |
Dalībvalsts atsauces numurs |
Fakultatīvi |
Laika zīmogs, kad meklēšanas dati nosūtīti no ECRIS RI sistēmas vai valsts īstenošanas programmatūras uz ECRIS-TCN centrālo sistēmu |
Obligāti |
Precīzas meklēšanas/neprecīzas meklēšanas režīms |
Obligāti |
Uzvārds(-i) (*2) |
Fakultatīvi |
Vārds(-i) (*2) |
Fakultatīvi |
Pilns vārds un uzvārds |
Fakultatīvi |
Dzimšanas datums (*2) |
Fakultatīvi |
Dzimšanas vieta: [Vieta]: valsts (*2) |
Fakultatīvi |
Dzimšanas vieta: [Vieta]: pilsētas nosaukums |
Fakultatīvi |
Dzimšanas vieta: [Vieta]: Valsts reģions |
Fakultatīvi |
Dzimšanas vieta: [Vieta]: Pilsētas kods |
Fakultatīvi |
Valstspiederība(-as) (*2) |
Fakultatīvi |
Dzimums |
Fakultatīvi |
Iepriekšējais(-ie) uzvārds(-i) (*2) |
Fakultatīvi |
Iepriekšējais(-ie) vārds(-i) (*2) |
Fakultatīvi |
Mātes uzvārds(-i) |
Fakultatīvi |
Mātes vārds(-i) |
Fakultatīvi |
Tēva uzvārds(-i) |
Fakultatīvi |
Tēva vārds(-i) |
Fakultatīvi |
Personas kods (*2) |
Fakultatīvi |
[Personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta kategorija |
Fakultatīvi |
[Personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta numurs |
Fakultatīvi |
[Personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta veids |
Fakultatīvi |
[Personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta izdevējiestādes nosaukums |
Fakultatīvi |
[Personas identifikācijas dokuments]: Attiecīgā gadījumā izdevējas valsts trīs burtu kods |
Fakultatīvi |
[Ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta numurs |
Fakultatīvi |
[Ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta veids |
Fakultatīvi |
[Ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta izdevējiestādes nosaukums |
Fakultatīvi |
[Ceļošanas dokuments]: Attiecīgā gadījumā izdevējas valsts trīs burtu kods |
Fakultatīvi |
Pseidonīms |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) vārds(-i) (*2) |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) uzvārds(-i) (*2) |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) pilnais(-ie) vārds(-i) un uzvārds(-i) |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais dzimums |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtā dzimšanas vieta: [Vieta]: valsts |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtā dzimšanas vieta: [Vieta]: pilsētas nosaukums |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtā dzimšanas vieta: [Vieta]: valsts reģions |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtā dzimšanas vieta: [Vieta]: Pilsētas kods |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Dzimšanas datums |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtā valstspiederība(-as) |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) mātes vārds(-i) |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) mātes uzvārds(-i) |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) tēva vārds(-i) |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais(-ie) tēva uzvārds(-i) |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta numurs |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta veids |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [personas identifikācijas dokuments]: Personas identifikācijas dokumenta izdevējiestādes nosaukums |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [personas identifikācijas dokuments]: Attiecīgā gadījumā izdevējas valsts trīs burtu kods |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta numurs |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta veids |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [ceļošanas dokuments]: Ceļošanas dokumenta izdevējiestādes nosaukums |
Fakultatīvi |
[Pieņemtais vārds]: Pieņemtais vārds [ceļošanas dokuments]: Attiecīgā gadījumā izdevējas valsts trīs burtu kods |
Fakultatīvi |
Pirkstu nospiedumu digitālie attēli (NIST datne) |
Fakultatīvi |
III. ECRIS-TCN sistēmas veiktspējas prasības
ECRIS-TCN sistēmas veiktspējas prasībām vajadzētu pārsniegt turpmāk tabulā norādītās vērtības vai būt vienādām ar tām.
Izmantošana |
Reakcijas laiks, pamatojoties uz individuālām darbībām, attiecībā uz 95 % pieprasījumu |
Maksimālais reakcijas laiks, pamatojoties uz individuālām darbībām |
Izveidot/grozīt TCN datu ierakstu (bez pirkstu nospiedumiem) |
30 sek. |
60 sek. |
Izveidot/grozīt TCN datu ierakstu (ar pirkstu nospiedumiem) |
Saņemšanas apstiprinājums: 30 sek. Pabeigšana: 5 min. |
Saņemšanas apstiprinājums: 60 sek. Pabeigšana: 10 min. |
Dzēst TCN datu ierakstu (ar pirkstu nospiedumiem vai bez tiem) |
30 sek. |
60 sek. |
Skatīt datu ierakstu, ko izveidojusi viena un tā pati dalībvalsts (ar pirkstu nospiedumiem vai bez tiem) |
15 sek. |
30 sek. |
Meklēt notiesāšanas dalībvalsti (precīza meklēšana; bez pirkstu nospiedumiem) |
15 sek. |
30 sek. |
Meklēt notiesāšanas dalībvalsti (ar pirkstu nospiedumiem) |
30 sek. |
60 sek. |
Meklēt notiesāšanas dalībvalsti (neprecīzas meklēšanas režīms; ar pirkstu nospiedumiem vai bez tiem) |
30 sek. |
60 sek. |
Pārbaudīt pirkstu nospiedumu datu kvalitāti |
10 sek. |
20 sek. |
(1) “N.p.” nozīmē “nav piemērojams”.
(2) Dalībvalsts atsauces koda un notiesāšanas dalībvalsts ISO koda kombinācija.
(3) Attiecas tikai uz gadījumiem, kad personai ir iepriekšējs(-i) vārds(-i) vai uzvārds(-i), piemēram, pirmslaulības uzvārds.
(4) Turpat.
(5) Ceļošanas dokuments ir pase vai cits līdzvērtīgs dokuments, kas turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kurā var tikt ielīmēta vīza, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1105/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, un par mehānisma izveidi šāda saraksta sagatavošanai (OV L 287, 4.11.2011., 9. lpp.).
(*1) Esošā datu ieraksta burtciparu datu elements, ko salīdzina ar attiecīgo datu ieraksta datu elementu, kurš jāizveido saskaņā ar 3. panta 4. punktu.
(*2) Datu elements, ko saskaņā ar 5. panta 2. punktu varētu izvēlēties kā vienu no trim minimālajiem datu elementiem ECRIS-TCN sistēmas vaicājumam.
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
16.12.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 322/122 |
EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES APVIENOTĀS GAISA TRANSPORTA KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR GAISA TRANSPORTU, LĒMUMS Nr. 1/2022
(2022. gada 24. novembris),
ar ko aizstāj pielikumu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu [2022/2471]
EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES GAISA TRANSPORTA KOMITEJA,
ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu, (“nolīgums”), un jo īpaši tā 23. panta 4. punktu,
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
Vienīgais pants
Šā lēmuma pielikums aizstāj nolīguma pielikumu no 2023. gada 1. janvāra.
Bernē un Briselē, 2022. gada 24. novembrī
Apvienotās komitejas vārdā –
Eiropas Savienības delegācijas vadītājs
Filip CORNELIS
Šveices delegācijas vadītājs
Christian HEGNER
PIELIKUMS
Šajā nolīgumā:
— |
saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, |
— |
kur vien šajā pielikumā norādītajos tiesību aktos ir atsauces uz Eiropas Kopienas (aizstāta ar Eiropas Savienību) dalībvalstīm vai prasība par saistību ar tām, šajā nolīgumā atsauces jāsaprot kā vienlīdz piemērojamas Šveicei vai kā prasība par saistību ar Šveici, |
— |
nolīguma 4., 15., 18., 27. un 35. pantā atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 un Nr. 2408/92 saprot kā atsauces uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008, |
— |
neskarot šā nolīguma 15. pantu, ar terminu “Kopienas gaisa pārvadātājs”, kas minēts uzskaitītajās Kopienas direktīvās un regulās, apzīmē gaisa pārvadātāju, kurš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 noteikumiem ir licencēts un kura galvenā uzņēmējdarbības vieta un juridiskā adrese (ja tāda ir) ir Šveicē. Jebkuru atsauci uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 saprot kā atsauci uz Regulu (EK) Nr. 1008/2008, |
— |
jebkuru atsauci uz Līguma 81. un 82. pantu vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu turpmākajos dokumentos saprot kā atsauci uz šā nolīguma 8. un 9. pantu. |
1. Aviācijas liberalizācija un citi civilās aviācijas noteikumi
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija), OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (ES) 2018/1139, OV L 212, 22.8.2018, 1. lpp., |
— |
Regulu (ES) 2020/696, OV L 165, 27.5.2020., 1. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/2114, OV L 426, 17.12.2020., 1. lpp. Šveicē Regula (ES) 2020/2114 uzliek saistības kopumā kopš 18.12.2020., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/2115, OV L 426, 17.12.2020., 4. lpp., Šveicē Regula (ES) 2020/2115 uzliek saistības kopumā kopš 18.12.2020. |
Padomes Direktīva 2000/79/EK (2000. gada 27. novembris) par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA) (teksts attiecas uz EEZ), OV L 302, 1.12.2000., 57. lpp.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 437/2003 (2003. gada 27. februāris) par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravas un pasta gaisa pārvadājumiem, OV L 66, 11.3.2003., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (EK) Nr. 1358/2003, OV L 49, 17.2.2007., 9. lpp. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1358/2003 (2003. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem un ar ko groza tās I un II pielikumu, OV L 194, 1.8.2003., 9. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (EK) Nr. 158/2007, OV L 49, 17.2.2007., 9. lpp. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 785/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem, OV L 138, 30.4.2004., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 285/2010, OV L 87, 7.4.2010., 19. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1118, OV L 243, 29.7.2020., 1. lpp. |
Padomes Regula (EEK) Nr. 95/93 (1993. gada 18. janvāris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp., (1.–12. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (EK) Nr. 793/2004, OV L 138, 30.4.2004., 50. lpp. |
— |
Regulu (ES) 2020/459, OV L 99, 31.3.2020, 1. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1477, OV L 338, 15.10.2020., 4. lpp., |
— |
Regulu (ES) 2021/250, OV L 58, 19.2.2021., 1. lpp., Regulas (EEK) Nr. 95/93 10.a panta 1. un 4. punkts, kurā grozījumi izdarīti ar Regulas (ES) 2021/250 1. panta 6. punktu, piemērojami Šveicē kopš 20.2.2021., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1889, OV L 384, 29.10.2021., 20. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/255, OV L 42, 23.2.2022., 1. lpp. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 70, 14.3.2009., 11. lpp.
Padomes Direktīva 96/67/EK (1996. gada 15. oktobris) par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272, 25.10.1996., 36. lpp.). (1.–9., 11.–23. un 25. pants).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 80/2009 (2009. gada 14. janvāris) par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 2299/89 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 35, 4.2.2009., 47. lpp.).
2. Konkurences noteikumi
Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. (1.–13. pants, 15.–45. pants).
(Ciktāl šī regula attiecas uz šā nolīguma piemērošanas jomu. Minētās regulas iekļaušana šā nolīguma pielikumā neietekmē atbilstoši nolīgumam ieviesto pienākumu sadalījumu.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 123, 27.4.2004, 18. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (EK) Nr. 622/2008, OV L 171, 1.7.2008., 3. lpp. |
Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (1.–18. pants, 19. panta 1. un 2. punkts un 20.–23. pants).
Attiecībā uz Apvienošanās regulas 4. panta 5. punktu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju piemēro šādus nosacījumus:
1) |
saistībā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā definēto koncentrāciju, kas nav Kopienas mēroga koncentrācija minētās regulas 1. panta nozīmē un ko var izskatīt saskaņā ar vismaz trīs EK dalībvalstu un Šveices Konfederācijas konkurences jomas tiesību aktiem, minētās regulas 4. panta 2. punktā norādītās personas vai uzņēmumi pirms koncentrācijas paziņošanas kompetentajām iestādēm var informēt Komisiju, iesniedzot pamatotu iesniegumu, ka koncentrācija jāpārbauda Komisijai; |
2) |
visus iesniegumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktu un saskaņā ar iepriekšējo punktu, Eiropas Komisija nekavējoties nosūta Šveices Konfederācijai; |
3) |
ja Šveices Konfederācija izteikusi pretenzijas attiecībā uz prasību nodot lietu izskatīšanai, kompetentā Šveices konkurences iestāde saglabā savas pilnvaras un saskaņā ar šo punktu lieta paliek Šveices Konfederācijai. |
Attiecībā uz termiņiem, kas minēti Apvienošanās regulas 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā:
1) |
visus attiecīgos dokumentus, kas prasīti saskaņā ar 4. panta 4. un 5. punktu, 9. panta 2. un 6. punktu un 22. panta 2. punktu, Eiropas Komisija nekavējoties nosūta kompetentajai Šveices konkurences iestādei; |
2) |
Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā noteikto termiņu attiecībā uz Šveices Konfederāciju rēķina no dienas, kad kompetentā Šveices konkurences iestāde saņem attiecīgos dokumentus. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 802/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 133, 30.4.2004., 1. lpp., (1.–24. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006, OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (EK) Nr. 1033/2008, OV L 279, 22.10.2008., 3. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1269/2013, OV L 336, 14.12.2013., 1. lpp. |
Komisijas Direktīva 2006/111/EK (2006. gada 16. novembris) par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (Kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 318, 17.11.2006., 17. lpp.
Padomes Regula (EK) Nr. 487/2009 (2009. gada 25. maijs) par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē (Kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 148, 11.6.2009., 1. lpp.
3. Aviācijas drošums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91, OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1087, OV L 236, 5.7.2021., 1. lpp. |
Aģentūrai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar regulas noteikumiem.
Komisijai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar regulas 2. panta 6. un 7. punktu, 41. panta 6. punktu, 62. panta 5. punktu, 67. panta 2. un 3. punktu, 70. panta 4. punktu, 71. panta 2. punktu, 76. panta 4. punktu, 84. panta 1. punktu, 85. panta 9. punktu, 104. panta 3. punkta i) apakšpunktu, 105. panta 1. punktu un 106. panta 1. un 6. punktu.
Neskarot horizontālo pielāgojumu, kas paredzēts Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu pielikuma otrajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” Regulas (ES) Nr. 182/2011 noteikumos, kas minēti Regulas (ES) 2018/1139 127. pantā, neuzskata par attiecināmām uz Šveici.
Nekas šajā regulā nesniedz EASA pilnvaras rīkoties Šveices vārdā saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem citos nolūkos, kas nav palīdzība saistību pildīšanā saskaņā ar šādiem nolīgumiem.
Šā nolīguma vajadzībām regulas tekstu lasa ar šādiem pielāgojumiem:
a) |
regulas 68. pantu groza šādi:
|
b) |
regulas 95. pantam pievieno šādu punktu:
|
c) |
regulas 96. pantam pievieno šādu punktu: “Šveice attiecībā uz Aģentūru piemēro Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas izklāstīts šā pielikuma A pielikumā, saskaņā ar A pielikuma papildinājumu.”; |
d) |
regulas 102. pantam pievieno šādu punktu:
|
e) |
regulas 120. pantam pievieno šādu punktu:
|
f) |
regulas 122. pantam pievieno šādu punktu:
|
g) |
regulas I pielikumu paplašina, lai tajā iekļautu turpmāk minētos gaisa kuģus kā ražojumus, uz kuriem attiecas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts Komisijas 2012. gada 3. augusta Regulā (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (1):
|
h) |
Šveices gadījumā regulas 132. panta 1. punktā atsauce uz Regulu (ES) 2016/679 jāsaprot kā atsauce uz tās attiecīgajiem valsts tiesību aktiem; |
i) |
regulas 140. panta 6. punkts uz Šveici neattiecas. |
Komisijas Regula (ES) Nr. 1178/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 290/2012, OV L 100, 5.4.2012., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 70/2014, OV L 23, 28.1.2014., 25. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 245/2014, OV L 74, 14.3.2014., 33. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2015/445, OV L 74, 18.3.2015., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2016/539, OV L 91, 7.4.2016., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2018/1065, OV L 192, 30.7.2018., 21. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2018/1119, OV L 204, 13.8.2018., 13. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2018/1974, OV L 326, 20.12.2018., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2019/27, OV L 8, 10.1.2019., 1. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/430, OV L 75, 19.3.2019., 66. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1747, OV L 268, 22.10.2019., 23. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/359, OV L 67, 5.3.2020., 82. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/723, OV L 170, 2.6.2020., 1. lpp. |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2193, OV L 434, 23.12.2020., 13. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1310, OV L 284, 9.8.2021., 15. lpp. |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/2227, OV L 448, 15.12.2021., 39. lpp. |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/844, OV L 148, 31.5.2022., p. 24. lpp. |
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/723 (2020. gada 4. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par trešās valsts izdotu pilotu sertifikātu akceptēšanu un groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011, OV L 170, 2.6.2020., 1. lpp.
Padomes Regula (EEK) Nr. 3922/91 (1991. gada 16. decembris) par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā, OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp. (1.–3. pants, 4. panta 2. punkts, 5.–11. pants un 13. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (EK) Nr. 1899/2006, OV L 377, 27.12.2006., 1. lpp., |
— |
Regulu (EK) Nr. 1900/2006, OV L 377, 27.12.2006., 176. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (EK) Nr. 8/2008, OV L 10, 12.1.2008., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (EK) Nr. 859/2008, OV L 254, 20.9.2008., 1. lpp. |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 139. pantu Regulu (EEK) Nr. 3922/91 atceļ no dienas, kad sāk piemērot sīki izstrādātos noteikumus par lidojuma un pienākumu pildīšanas laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām attiecībā uz gaisa taksometru, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un vienpilota komerciāliem gaisa pārvadājumiem ar lidmašīnām, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 996/2010 (2010. gada 20. oktobris) par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (ES) Nr. 376/2014, OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp., |
— |
Regulu (ES) 2018/1139, OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 104/2004 (2004. gada 22. janvāris), ar ko paredz noteikumus par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras Apelācijas padomes izveidošanu un sastāvu, OV L 16, 23.1.2004, 20. lpp.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (ES) 2018/1139, OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 473/2006 (2006. gada 22. marts), ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 84, 23.3.2006., 8. lpp.
Komisijas Regula (EK) Nr. 474/2006 (2006. gada 22. marts) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā, OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/862, OV L 151, 2.6.2022., 45. lpp. |
Komisijas Regula (ES) Nr. 1332/2011 (2011. gada 16. decembris), ar ko nosaka kopējas gaisa telpas izmantošanas prasības un ekspluatācijas procedūras attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju novēršanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 336, 20.12.2011., 20. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) 2016/583, OV L 101, 16.4.2016., 7. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 646/2012 (2012. gada 16. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par naudas sodiem un periodiskiem kavējuma maksājumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 187, 17.7.2012., 29. lpp.
Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju, OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 7/2013, OV L 4, 9.1.2013., 36. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 69/2014, OV L 23, 28.1.2014., 12. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2015/1039, OV L 167, 1.7.2015., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2016/5, OV L 3, 6.1.2016., 3. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/897, OV L 144, 3.6.2019., 1. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/570, OV L 132, 27.4.2020., 1. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/699, OV L 145, 28.4.2021., 1. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1088, OV L 236, 5.7.2021., 3. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/201, OV L 33, 15.2.2022., 7. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/203, OV L 33, 15.2.2022., 46. lpp. |
Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 800/2013, OV L 227, 24.8.2013., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 71/2014, OV L 23, 28.1.2014., 27. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 83/2014, OV L 28, 31.1.2014., 17. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 379/2014, OV L 123, 24.4.2014., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2015/140, OV L 24, 30.1.2015., 5. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2015/1329, OV L 206, 1.8.2015., 21. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2015/640, OV L 106, 24.4.2015., 18. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2015/2338, OV L 330, 16.12.2015., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2016/1199, OV L 198, 23.7.2016., 13. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2017/363, OV L 55, 2.3.2017., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2018/394, OV L 71, 14.3.2018., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2018/1042, OV L 188, 25.7.2018., 3. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
|
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1975, OV L 326, 20.12.2018., 53. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1387, OV L 229, 5.9.2019., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
|
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1384, OV L 228, 4.9.2019., 106. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2036, OV L 416, 11.12.2020., 24. lpp., Regulas (ES) 2020/2036 pielikuma 4. līdz 6. punkts piemērojams Šveicē kopš 31.12.2020., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1062, OV L 229, 29.6.2021., 3. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1296, OV L 282, 5.8.2021., 5. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/2237, OV L 450, 16.12.2021., 21. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/414, OV L 85, 14.3.2022., 4. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/790, OV L 141, 20.5.2022., 13. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 628/2013 (2013. gada 28. jūnijs) par darba metodēm, ar kādām Eiropas Aviācijas drošības aģentūra veic standartizācijas inspekcijas un pārrauga Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanu, un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 736/2006 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 179, 29.6.2013., 46. lpp.
Komisijas Regula (ES) Nr. 139/2014 (2014. gada 12. februāris), ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 44, 14.2.2014., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) 2017/161, OV L 27, 1.2.2017., 99. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2018/401, OV L 72, 15.3.2018., 17. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/469, OV L 104, 3.4.2020., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
|
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1234, OV L 282, 31.8.2020., 1. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/2148, OV L 428, 18.12.2020., 10. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/208, OV L 35, 17.2.2022., 1. lpp., |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/697, OV L 130, 4.5.2022., 1. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2153 (2019. gada 16. decembris) par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras iekasētajām maksām un atlīdzībām un par Regulas (ES) Nr. 319/2014 atcelšanu, OV L 327, 17.12.2019., 36. lpp.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (ES) 2018/1139, OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2082 (2021. gada 26. novembris), ar ko nosaka kārtību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 376/2014 īstenošanai attiecībā uz Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu, OV L 426, 29.11.2021., 32. lpp.
Komisijas Regula (ES) Nr. 452/2014 (2014. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras gaisa kuģu ekspluatācijai, ko veic trešo valstu ekspluatanti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 133, 6.5.2014., 12. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) 2016/1158, OV L 192, 16.7.2016., 21. lpp. |
Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) 2015/1088, OV L 176, 7.7.2015., 4. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2015/1536, OV L 241, 17.9.2015., 16. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2017/334, OV L 50, 28.2.2017., 13. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2018/750, OV L 126, 23.5.2018., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) 2018/1142, OV L 207, 16.8.2018., 2. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1383, OV L 228, 4.9.2019., 1. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1384, OV L 228, 4.9.2019., 106. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/270, OV L 56, 27.2.2020., 20. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1159, OV L 257, 6.8.2020., 14. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/685, OV L 143, 27.4.2021., 6. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/700, OV L 145, 28.4.2021., 20. lpp., Regulas (ES) 2021/700 1. panta 1. punkts un I pielikuma 5., 6. un 8. punkts piemērojams Šveicē kopš 18.5.2021., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1963, OV L 400, 12.11.2021., 18. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/410, OV L 84, 11.3.2022., 20. lpp. |
Komisijas Regula (ES) 2015/340 (2015. gada 20. februāris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 805/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 63, 6.3.2015, 1. lpp.
Komisijas Regula (ES) 2015/640 (2015. gada 23. aprīlis) par lidojumderīguma papildu specifikācijām konkrēta veida ekspluatācijai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 965/2012 (OV L 106, 24.4.2015., 18. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/133, OV L 25, 29.1.2019., 14. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1159, OV L 257, 6.8.2020., 14. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/97, OV L 31, 29.1.2021., 208. lpp., Regulas (ES) 2021/97 1. pants piemērojams Šveicē kopš 26.02.2021., izņemot I pielikuma 1. punktu, kas ir piemērojams Šveicē kopš 16.02.2021. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1018 (2015. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka sarakstu, kurā klasificēti atgadījumi civilajā aviācijā, par kuriem obligāti jāziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 163, 30.6.2015., 1. Lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/3, OV L 1, 5.1.2022., 3. lpp. |
Komisijas Lēmums (ES) 2016/2357 (2016. gada 19. decembris) par Grieķijas Aviācijas akadēmijas (HATA) izdoto sertifikātu un uz to pamata izdoto Part-66 apliecību neatbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 8645), OV L 348, 21.12.2016., 72. lpp.
Komisijas Regula (ES) 2018/395 (2018. gada 13. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 paredz sīki izstrādātus gaisa balonu ekspluatācijas noteikumus un gaisa balonu lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus, OV L 71, 14.3.2018., 10. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/357, OV L 67, 5.3.2020., 34. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1874, OV L 378, 26.10.2021., 4. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1976 (2018. gada 14. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 paredz sīki izstrādātus planieru ekspluatācijas noteikumus un planieru lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus, OV L 326, 20.12.2018., 64. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/358, OV L 67, 5.3.2020., 57. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1874, OV L 378, 26.10.2021., 4. lpp. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/494 (2019. gada 25. marts) par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 85 I, 27.3.2019., 11. lpp.
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/945 (2019. gada 12. marts) par bezpilota gaisa kuģu sistēmām un trešo valstu bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem, OV L 152, 11.6.2019., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1058 (2020. gada 27. aprīlis) (OV L 232, 20.7.2020., 1. lpp.), |
— |
Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/851 (2022. gada 22. marts) (OV L 150, 1.6.2022., 21. lpp.). |
Attiecībā uz Regulas (ES) 2019/945 2. panta 1. punktā uzskaitītajiem ražojumiem Šveice piemēro šajā regulā minētos tiesību aktus, kas minēti šajā pielikumā, tostarp, kā izklāstīts turpmāk; turklāt jāņem vērā tos, ka pielikuma otrais ievilkums attiecas arī uz šādiem aktiem:
— |
Regula (EK) Nr. 765/2008 (2), kā minēts Regulas (ES) 2019/945 3. panta 9. punktā, 15. pantā, 19. panta 2. punktā un 39. panta 1. punkta a) apakšpunktā, |
— |
Regula (ES) Nr. 1025/2012 (3), kā minēts Regulas (ES) 2019/945 3. panta 20. punktā un 37. panta 3. punktā, |
— |
Direktīva 2009/48/EK (4), kā minēts Regulas (ES) 2019/945 4. panta 2. punktā un 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kā arī pielikuma 1. daļas 10. punktā, |
— |
Direktīva 2006/42/EK (5), kā minēts Regulas (ES) 2019/945 4. panta 2. punktā, tostarp:
|
— |
Regula (ES) 2019/1020 (8), tostarp atsauces uz to Regulas (ES) 2019/945 5. panta 3. punktā un tās 35. un 36. panta 1 punktā, paturot prātā, ka atsauces uz svītrotajiem Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumiem ir jāuzskata par atsaucēm uz attiecīgajiem Regulas (ES) 2019/1020 (9) noteikumiem, un arī:
|
Atsauces uz “Savienību” Regulas (ES) 2019/1020 1. panta 1. punktā (teikuma pēdējā daļa), 3. panta 1. punktā, 3. panta 2. punktā, 3. panta 9. punktā, 3. panta 12. punktā (teikuma pirmajā daļā), 3. panta 21. punktā, 4. panta 1. punktā (teikuma pēdējā daļa), 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā, 5. panta 2. punktā, 6. pantā, 21. panta 1. punktā (teikuma pēdējā daļa), 29. panta 2. punktā, 31. panta 2. pnkta p) apakšpunktā vienlīdz attiecas arī uz Šveici.
Šveices gadījumā Regulas (ES) 2019/1020 14. panta 2. punktā un 17. pantā minētās atsauces uz Savienības tiesību aktiem jāsaprot kā atsauces uz tās attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.
Atsauces uz “Savienību” Regulas (ES) 2019/945 1. panta 2. punktā, 2. panta 3. punktā, 3. panta 14. punktā, 3. panta 15. punktā, 3. panta 18. punktā, 3. panta 19. punktā, 6. panta 1. punktā, 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 8. panta 1. punktā, 8. panta 2. punktā, 9. panta 1. punktā, 35. panta 1. punktā, 36. panta 3. punktā, 38. panta 2. punktā, 41. panta 3. punktā un 5. iedaļas virsraksta pirmajā atsaucē attiecas arī uz Šveici.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/947 (2019. gada 24. maijs) par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām (OV L 152, 11.6.2019., 45. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/639 (otrdiena, 2020. gada 12. maijā) (OV L 150, 13.5.2020., 1. lpp.), |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/746 (ceturtdiena, 2020. gada 4. jūnijā) (OV L 176, 5.6.2020., 13. lpp.), |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1166 (ceturtdiena, 2021. gada 15. jūlijā) (OV L 253, 16.7.2021., 49. lpp.), |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/425 (pirmdiena, 2022. gada 14. martā) (OV L 87, 15.3.2022., 20. lpp.), |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/525 (piektdiena, 2022. gada 1. aprīlī) (OV L 105, 4.4.2022., 3. lpp.). |
Attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu sistēmām Šveice piemēro šajā regulā minētos tiesību aktus, kas uzskaitīti šajā pielikumā, tostarp, kā izklāstīts turpmāk, turklāt ņemot vērā to, ka pielikuma otrais ievilkums attiecas arī uz šādiem aktiem:
— |
Direktīva 2009/48/EK (12), kā minēts Regulas (ES) 2019/947 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 14. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) punktā. |
Šveices gadījumā Regulas (ES) 2019/947 pielikuma B daļas UAS.SPEC.050. punkta 1. apakšpunkta a) punkta iv) apakšpunktā atsauce uz Regulu (ES) 2016/679 (13) jāsaprot kā atsauce uz tās attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1128 (2019. gada 1. jūlijs) par tiesībām piekļūt Eiropas Centrālajā repozitorijā glabātajām drošības rekomendācijām un atbildes pasākumiem un par Lēmuma 2012/780/ES atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 177, 2.7.2019., 112. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2034 (2020. gada 6. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 papildina attiecībā uz Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 416, 11.12.2020., 1. lpp.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/664 (2021. gada 22. aprīlis) par “U-space” tiesisko regulējumu ( OV L 139, 23.04.2021., 161. lpp.).
4. Aviācijas drošība
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 18/2010, OV L 7, 12.1.2010., 3. lpp. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 272/2009 (2009. gada 2. aprīlis), ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā, OV L 91, 3.4.2009., 7. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 297/2010, OV L 90, 10.4.2010., 1. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 720/2011, OV L 193, 23.7.2011., 19. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 1141/2011, OV L 293, 11.11.2011., 22. lpp., |
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 245/2013, OV L 77, 20.3.2013., 5. lpp. |
Komisijas Regula (ES) Nr. 1254/2009 (2009. gada 18. decembris), ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 338, 19.12.2009., 17. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) 2016/2096, OV L 326, 1.12.2016., 7. lpp. |
Komisijas Regula (ES) Nr. 72/2010 (2010. gada 26. janvāris), ar ko nosaka procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai aviācijas drošības jomā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 23, 27.1.2010., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/472, OV L 85, 1.4.2016., 28. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1998 (2015. gada 5. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 299, 14.11.2015., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2426, OV L 334, 22.12.2015., 5. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/815, OV L 122, 13.5.2017., 1. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/55, OV L 10, 13.1.2018., 5. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/103, OV L 21, 24.1.2019., 13. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
|
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/413, OV L 73, 15.3.2019., 98. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1583, OV L 246, 26.9.2019., 15. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
|
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/111, OV L 21, 27.1.2020., 1. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/910, OV L 208, 1.7.2020., 43. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/255, OV L 58, 19.2.2021., 23. lpp., Regulas (ES) 2021/255 pielikuma 15., 18. līdz 19. un 32. punkts piemērojams Šveicē kopš 11.3.2021., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/421, OV L 87, 15.3.2022., 1. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/463, OV L 94, 23.3.2022., 3. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1174, OV L 183, 8.7.2022., 35. lpp., izņemot Regulas (ES) 2015/1998 pielikuma jaunā 11.1.1. punkta b) apakšpunktu, kā noteikts Regulas (ES) 2022/1174 pielikuma 35. punktā. |
Komisijas Īstenošanas lēmums C(2015) 8005 (2015. gada 16. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta a) punktā minētā informācija (nav publicēts OV), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2017) 3030, |
— |
Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2018) 4857, |
— |
(Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2019) 132, kurā grozījumi izdarīti ar:
|
— |
Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2021) 0996, |
— |
Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2022) 4638. |
Komisijas Lēmums (ES) 2021/2147 (2021. gada 3. decembris) par civilās aviācijas drošības iekārtu ar marķējumu “ES zīmogs” (“EU Stamp”) apstiprināšanu, OV L 433, 6.12.2021., 25.lpp..
5. Gaisa satiksmes pārvaldība
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (EK) Nr. 1070/2009, OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp. |
Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 6., 8., 10., 11. un 12. pantu.
Regulas 10. pantu groza šādi:
panta 2. punktā vārdus “Kopienas līmenī” aizstāj ar vārdiem “Kopienas līmenī, iesaistot Šveici”.
Neskarot horizontālo pielāgojumu, kas paredzēts Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu pielikuma otrajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. pantā vai Lēmuma 1999/468/EK noteikumos, kas norādīti minētajā pantā, neuzskata par attiecināmām uz Šveici.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (EK) Nr. 1070/2009, OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp. |
Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 9.a, 9.b, 15., 15.a, 16. un 17. pantu.
Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus groza šādi:
a) |
regulas 3. pantu groza šādi: panta 2. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”; |
b) |
regulas 7. pantu groza šādi: panta 1. punktā un 6. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”; |
c) |
regulas 8. pantu groza šādi: panta 1. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”; |
d) |
regulas 10. pantu groza šādi: panta 1. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”; |
e) |
regulas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Gaisa telpas regula) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (EK) Nr. 1070/2009, OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp. |
Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 3.a, 6. un 10. pantu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (Savietojamības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (EK) Nr. 1070/2009, OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp. |
Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 4. un 7. pantu un 10. panta 3. punktu.
Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus groza šādi:
a) |
regulas 5. pantu groza šādi: panta 2. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”; |
b) |
regulas 7. pantu groza šādi: panta 4. punktā aiz vārda "Kopienā" iekļauj vārdus "vai Šveicē"; |
c) |
regulas III pielikumu groza šādi: pielikuma 3. punkta otrajā un pēdējā ievilkumā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 139. pantu Regula (EK) Nr. 552/2004 ir atcelta no 2018. gada 11. septembra. Tomēr minētās regulas 4., 5., 6., 6.a un 7. pantu un tās III un IV pielikumu turpina piemērot līdz Regulas (ES) Nr. 2018/1139 47. pantā minēto deleģēto aktu piemērošanas dienai un tiktāl, ciktāl minētie akti aptver Regulas (EK) Nr. 552/2004 attiecīgo noteikumu priekšmetu, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz 2023. gada 12. septembrim. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 2150/2005 (2005. gada 23. decembris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 342, 24.12.2005., 20. lpp.
Komisijas Regula (EK) Nr. 1033/2006 (2006. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka prasības attiecībā uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 186, 7.7.2006., 46. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012, OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 428/2013, OV L 127, 9.5.2013., 23. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2120, OV L 329, 3.12.2016., 70. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/139, OV L 25, 30.1.2018., 4. lpp. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1032/2006 (2006. gada 6. jūlijs), ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām (dokuments atteicas uz EEZ), OV L 186, 7.7.2006., 27. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (EK) Nr. 30/2009, OV L 13, 17.1.2009., 20. lpp. |
Padomes Regula (EK) Nr. 219/2007 (2007. gada 27. februāris) ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Padomes Regulu (EK) Nr. 1361/2008, OV L 352, 31.12.2008., 12. lpp., |
— |
Padomes Regulu (ES) Nr. 721/2014, OV L 192, 1.7.2014., 1. lpp. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 633/2007 (2007. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 146, 8.6.2007., 7. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) Nr. 283/2011, OV L 77, 23.3.2011., 23. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/373 (2017. gada 1. marts), ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 62, 8.3.2017., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/469, OV L 104, 3.4.2020., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
|
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/665, OV L 139, 23.4.2021., 184. lpp. |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1338, OV L 289, 12.8.2021., 12. lpp. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 29/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 13, 17.1.2009., 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/310, OV L 56, 27.2.2015., 30. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1170, OV L 183, 9.7.2019., 6. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/208, OV L 43, 17.2.2020., 72. lpp. |
Šā nolīguma vajadzībām regulas tekstu lasa ar šādiem pielāgojumiem:
|
I pielikuma A daļu papildina ar “Šveices UIR”. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 262/2009 (2009. gada 30. marts), ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 84, 31.3.2009., 20. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2345, OV L 348, 21.12.2016., 11. lpp. |
Komisijas Regula (ES) Nr. 255/2010 (2010. gada 25. marts), ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 80, 26.3.2010., 10. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012, OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1006, OV L 165, 23.6.2016., 8. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2159, OV L 304, 21.11.2017., 45. lpp. |
Komisijas Lēmums C(2010) 5134 (2010. gada 29. jūlijs) par Eiropas vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes noteikšanu (nav publicēts OV).
Komisijas Regula (ES) Nr. 176/2011 (2011. gada 24. februāris) par informāciju, kas jāsniedz pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas un pārveidošanas, OV L 51, 25.2.2011., 2. lpp.
Komisijas Lēmums C(2011) 4130 (2011. gada 7. jūlijs) par Tīkla pārvaldnieka iecelšanu gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju veikšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ) (nav publicēts OV).
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1206/2011 (2011. gada 22. novembris), ar ko nosaka prasības gaisa kuģa identifikācijai uzraudzības nolūkos Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 305, 23.11.2011., 23. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/587, OV L 138, 30.4.2020., 1. lpp. |
Šā nolīguma vajadzībām Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1206/2011 tekstu lasa ar šādu pielāgojumu:
|
I pielikumu papildina ar “Šveices UIR”. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011 (2011. gada 22. novembris), ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 305, 23.11.2011., 35. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1028/2014, OV L 284, 30.9.2014., 7. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/386, OV L 59, 7.3.2017., 34. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/587, OV L 138, 30.4.2020., 1. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/2, OV L 1, 5.1.2022., 1. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012 (2012. gada 26. septembris), ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Regulu (ES) 2015/340, OV L 63, 6.3.2015., 1. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1185, OV L 196, 21.7.2016., 3. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/835, OV L 124, 17.5.2017., 35. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/469, OV L 104, 3.4.2020., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
|
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/886, OV L 205, 29.6.2020., 14. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/666, OV L 139, 23.4.2021., 187. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1079/2012 (2012. gada 16. novembris), ar ko nosaka prasības balss sakaru kanālu atstatumam Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 320, 17.11.2012., 14. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 657/2013, OV L 190, 11.7.2013., 37. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2345, OV L 348, 21.12.2016., 11. lpp., |
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2160, OV L 304, 21.11.2017., 47. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013 (2013. gada 3. maijs) par kopprojektu definēšanu, pārvaldības izveidi un tādu stimulu apzināšanu, kuri atbalsta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 123, 4.5.2013., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/116, OV L 36, 2.2.2021., 10. lpp. |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/116 (2021. gada 1. februāris) par pirmā kopprojekta izveidi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 550/2004 paredzētā Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanas atbalstam, ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 409/2013 un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 716/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 36, 2.2.2021., 10. lpp.
Šā nolīguma piemērošanai regulas pielikums lasāms ar šādiem pielāgojumiem:
(a) |
aiz 1.2.1. punkta r) apakšpunkta pievieno šādu: “s) Zürich Kloten” |
(b) |
aiz 2.2.1. punkta r) apakšpunkta pievieno šādu: “s) Zürich Kloten” |
(c) |
aiz 2.2.2. punkta r) apakšpunkta pievieno šādu: “s) Zürich Kloten” |
(d) |
aiz 2.2.3. punkta bb) apakšpunkta pievieno šādu: “cc) Geneva; “dd) Zürich Kloten” |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1048 (2018. gada 18. jūlijs), ar ko nosaka gaisa telpas izmantošanas prasības un ekspluatācijas procedūras attiecībā uz veiktspējas navigāciju, OV L 189, 26.7.2018., 3. lpp.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/123 (2019. gada 24. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 677/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 28, 31.1.2019., 1. lpp.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/317 (2019. gada 11. februāris), ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 un (ES) Nr. 391/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 56, 25.2.2019., 1. Lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1880, OV L 380, 27.10.2021., 1. lpp. |
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/709 (2019. gada 6. maijs) par tīkla pārvaldnieka iecelšanu gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkcijām Eiropas vienotajā gaisa telpā (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3228), OV L 120, 8.5.2019., 27. lpp.
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/891 (2021. gada 2. jūnijs), ar ko nosaka pārskatītus Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus gaisa satiksmes pārvaldības tīklam trešajam pārskata periodam (2020.–2024. gads) un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/903 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 195, 3.6.2021., 3. lpp.
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2167 (2019. gada 17. decembris), ar ko Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkcijām apstiprina tīkla stratēģijas plānu 2020.–2029. gadam, OV L 328, 18.12.2019., 89. lpp.
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2168 (2019. gada 17. decembris) par Tīkla pārvaldības padomes priekšsēdētāja, locekļu un viņu aizstājēju un Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienības locekļu un viņu aizstājēju iecelšanu uz trešo pārskata periodu (2020.–2024. gads) gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju īstenošanai, OV L 328, 18.12.2019., 90. lpp.
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2012 (2019. gada 29. novembris) par atvieglojumiem saskaņā ar 14. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 29/2009, ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 312, 3.12.2019., 95. lpp.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1627 (2020. gada 3. novembris) par ārkārtas pasākumiem Covid-19 pandēmijas dēļ Eiropas vienotās gaisa telpas darbības uzlabošanas sistēmas un tarifikācijas sistēmas trešajam pārskata periodam (2020.–2024. gads) (OV L 366, 4.11.2020., 7. lpp.).
6. Vide un trokšņa piesārņojums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/30/EK (2002. gada 26. marts) par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni (Dokuments attiecas uz EEZ) (1.–12. un 14.–18. pants), OV L 85, 28.3.2002., 40. lpp.
(Piemēro I pielikuma grozījumus, kas izriet no Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, II pielikuma 8. nodaļas (Transporta politika) G iedaļas (Gaisa transports) 2. punkta.)
Padomes Direktīva 89/629/EEK (1989. gada 4. decembris) par civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu trokšņa emisijas ierobežošanu (OV L 363, 13.12.1989., 27. lpp.).
(1.–8. pants).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/93/EK (2006. gada 12. decembris) par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa (kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 374, 27.12.2006., 1. lpp.
7. Patērētāju aizsardzība
Padomes Direktīva 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām, OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp., (1.–10. pants).
Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp., (1.–11. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Direktīvu 2011/83/ES, OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp. |
Padomes Regula (EK) Nr. 2027/97 (1997. gada 9. oktobris) par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus, OV L 285, 17.10.1997., 1. lpp., (1.–8. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:
— |
Regulu (EK) Nr. 889/2002, OV L 140, 30.5.2002., 2. lpp. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp. (1.-18. pants).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp.
8. Dažādi
Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.
(14. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 14. panta 2. punkts).
9. Pielikumi
A |
: |
Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti |
B |
: |
Noteikumi par Eiropas Savienības finanšu kontroli saistībā ar Šveices dalībniekiem EASA darbībās |
(1) OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93, OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2019/1020, OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/1535, OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (2009. gada 18. jūnijs) par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu (ES) 2021/903, OV L 197, 4.6.2021., 110. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāta versija), OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2019/1243, OV L 198, 25.7.2019., 241. lpp.
(6) Padomes Direktīva 73/23/EEK (1973. gada 19. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 77, 26.3.1973., 29. lpp), kas atcelta ar:
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/95/EK (2006. gada 12. decembris) (OV L 374, 27.12.2006., 10. lpp.), kas atcelta ar: |
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris), OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp. |
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).
(9) Skat. 39. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/515 (2019. gada 19. marts) par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (OV L 91, 29.3.2019., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 596/2009 (OV L 188, 18.7.2009., 14. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (2009. gada 18. jūnijs) par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu (ES) 2021/903, OV L 197, 4.6.2021., 110. lpp.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
A PIELIKUMS
PROTOKOLS PAR EIROPAS SAVIENĪBAS PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI
AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
(2)
ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 343. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK) dibināšanas līguma 191. pantu Eiropas Savienībai un EAEK dalībvalstīs ir privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīga, lai pildītu to uzdevumus,
IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.
I NODAĻA
EIROPAS SAVIENĪBAS ĪPAŠUMS, LĪDZEKĻI, AKTĪVI UN DARBĪBAS
1. pants
Savienības telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Savienības īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.
2. pants
Savienības arhīvi ir neaizskarami.
3. pants
Savienība, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.
Ja vien tas iespējams, dalībvalstu valdības veic attiecīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summas, kas iekļautas kustama vai nekustama īpašuma cenā, ja Savienība savai oficiālai lietošanai izdara lielus pirkumus, kuru cenā ietilpst šādi nodokļi. Šos noteikumus tomēr nepiemēro tā, lai to darbība Savienībā izkropļotu konkurenci.
Nekādus izņēmumus neparedz attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājami par sabiedriskiem pakalpojumiem.
4. pants
Savienība ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; tajā valstī, kur šādi priekšmeti ievesti, tos var atsavināt par atlīdzību vai bez atlīdzības tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko apstiprinājusi attiecīgās valsts valdība.
Savienība ir atbrīvota arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās publikācijām.
II NODAĻA
SAZIŅA UN CEĻOŠANAS ATĻAUJAS
5. pants
Katrā dalībvalstī Savienības iestāžu oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.
Savienības iestāžu oficiālo korespondenci un citu oficiālu saziņu necenzē.
6. pants
Savienības iestāžu locekļiem un darbiniekiem šo iestāžu vadītāji var izsniegt ceļošanas atļaujas Padomes ar vienkāršu balsu vairākumu noteiktā formā, ko dalībvalstu iestādes atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem. Šīs ceļošanas atļaujas izdod ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.
Komisija var noslēgt nolīgumus par to, lai šīs ceļošanas atļaujas atzītu par derīgiem ceļošanas dokumentiem trešo valstu teritorijā.
III NODAĻA
EIROPAS PARLAMENTA LOCEKĻI
7. pants
Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai prom no tās, nepiemēro nekādus administratīvus vai citādus brīvas pārvietošanās ierobežojumus.
Eiropas Parlamenta locekļiem attiecībā uz muitām un valūtas kontroli:
a) |
viņu valsts valdība piešķir tādas pašas iespējas kā augstākajiem ierēdņiem, kas dodas uz ārzemēm pildīt īslaicīgus oficiālus uzdevumus; |
b) |
citu valstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas pilda īslaicīgus oficiālus uzdevumus. |
8. pants
Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.
9. pants
Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:
a) |
savā valstī — imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem; |
b) |
visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību. |
Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.
Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.
IV NODAĻA
DALĪBVALSTU PĀRSTĀVJI, KAS PIEDALĀS EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU DARBĀ
10. pants
Dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Savienības iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un prom no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.
Šis pants attiecas arī uz Savienības padomdevēju struktūru locekļiem.
V NODAĻA
EIROPAS SAVIENĪBAS IERĒDŅI UN PĀRĒJIE DARBINIEKI
11. pants
Neatkarīgi no pilsonības Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem visās dalībvalstīs:
a) |
saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju domstarpībās starp Savienību un tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus; |
b) |
uz viņiem, kā arī viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes; |
c) |
attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām; |
d) |
viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodokļiem attiecīgā valstī ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un tiesības bez muitas nodokļiem izvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus atpakaļ, beidzot pildīt pienākumus attiecīgajā valstī, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi tās valsts valdība, kurā šīs tiesības īsteno; |
e) |
viņiem ir tiesības personiskai lietošanai bez muitas nodokļiem ievest automašīnu, kas iegādāta iepriekšējā dzīves vietā, vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, kā arī to izvest atpakaļ, nemaksājot muitas nodokļus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko attiecīgās valsts valdība uzskata par vajadzīgiem. |
12. pants
Savienības ierēdņi un pārējie darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Savienība, saskaņā ar nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktu procedūru, pieņemot regulas atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai un pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm.
Viņi ir atbrīvoti no valstu nodokļiem no algas un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Savienība.
13. pants
Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādā dalībvalstī, kas nav valsts, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, stājoties Savienības dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan valsts, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, pieņem, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ja tā ir Savienības dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.
Kustams īpašums, kas pieder pirmajā panta daļā minētajām personām un atrodas tajā valstī, kurā tās uzturas, ir atbrīvots no šīs valsts mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.
Piemērojot šo pantu, neņem vērā pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.
14. pants
Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēmu.
15. pants
Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka to Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas 11. pants, 12. panta otrā daļa un 13. pants.
Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un pārējo darbinieku vārdus, amata pakāpes un adreses periodiski dara zināmus dalībvalstu valdībām.
VI NODAĻA
EIROPAS SAVIENĪBĀ AKREDITĒTO TREŠO VALSTU PĀRSTĀVNIECĪBU PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE
16. pants
Dalībvalsts, kurā ir Savienības mītne, Savienībā akreditēto trešo valstu pārstāvniecībām piešķir parasto diplomātisko imunitāti un privilēģijas.
VII NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
17. pants
Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir vienīgi Savienības interesēs.
Jebkurai Savienības iestādei ir jāatņem ierēdnim vai darbiniekam piešķirtā imunitāte, ja šī iestāde uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.
18. pants
Lai piemērotu šo protokolu, Savienības iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.
19. pants
Šā protokola 11.–14. pants un 17. pants attiecas uz Komisijas locekļiem.
20. pants
Šā protokola 11.–14. pants un 17. pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem, sekretāriem un referentu palīgiem, neskarot 3. panta noteikumus Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem, kas saistīti ar tiesnešu un ģenerāladvokātu imunitāti pret tiesvedību.
21. pants
Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Investīciju banku, tās struktūru locekļiem, tās personālu un uz dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās darbā, neskarot Protokolu par bankas Statūtiem.
Eiropas Investīciju banka turklāt, to veidojot un palielinot tās kapitālu, ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kā arī no dažādām formalitātēm, kas var būt ar to saistītas valstī, kurā banka atrodas. Arī bankas darbības izbeigšanas vai bankas likvidācijas gadījumā tai neuzliek nekādus maksājumus. Visbeidzot, bankai un tās struktūru darbībām, kas veiktas saskaņā ar Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.
22. pants
Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Centrālo banku, tās struktūru locekļiem un personālu, neskarot noteikumus, kas ietverti Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.
Eiropas Centrālā banka turklāt ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem gadījumā, ja palielinās tās kapitāls, un no dažādām formalitātēm, kas ar to var būt saistītas valstī, kurā ir Bankas mītne. Bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.
A PIELIKUMA papildinājums
PROTOKOLA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI PIEMĒROŠANAS KĀRTĪBA ŠVEICĒ
1. Piemērošanas attiecinājums uz Šveici
Visas Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti (turpmāk “protokols”) minētās atsauces uz dalībvalstīm jāsaprot kā attiecināmas arī uz Šveici, ja vien turpmāk izklāstītajos noteikumos nav paredzēts citādi.
2. Aģentūras atbrīvojums no netiešajiem nodokļiem (tostarp PVN)
Preces un pakalpojumi, ko eksportē no Šveices, nav apliekami ar Šveices pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ja Aģentūrai preces piegādā un pakalpojumus sniedz Šveicē oficiālai lietošanai, saskaņā ar protokola 3. panta otro daļu atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju. Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).
Lai saņemtu PVN kompensāciju, Federālās nodokļu administrācijas PVN galvenajā nodaļā jāiesniedz veidlapas, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.
3. Piemērošanas kārtība noteikumiem, kas attiecas uz Aģentūras personālu
Saistībā ar protokola 12. panta otro daļu Šveice atbilstīgi valsts tiesību aktu principiem Aģentūras ierēdņus un pārējos darbiniekus Padomes Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1) 2. panta nozīmē atbrīvo no federālajiem, kantonu un komunālajiem nodokļiem attiecībā uz Eiropas Savienības maksāto algu, darba samaksu un citu atalgojumu, uz ko attiecas iekšējais nodoklis par labu Eiropas Savienībai.
Protokola 13. panta piemērošanai Šveici neuzskata par dalībvalsti iepriekš izklāstītā 1. punkta nozīmē.
Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, kuri ir Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemērojamās sociālās nodrošināšanas maksājumu sistēmas dalībnieki, nav obligāti jābūt Šveices sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem.
Eiropas Savienības Tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija visos jautājumos, kas saistīti ar Aģentūras vai Komisijas un tās personāla attiecībām saistībā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2) piemērošanu un citiem Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, kuros izklāstīti darba apstākļi.
(1) Padomes Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1969. gada 25. marts), ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants (OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1749/2002 (OV L 264, 2.10.2002., 13. lpp.).
(2) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas amatpersonām (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2104/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 7. lpp.).
B PIELIKUMS
FINANŠU KONTROLE SAISTĪBĀ AR ŠVEICES DALĪBNIEKIEM EIROPAS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS AĢENTŪRAS DARBĪBĀS
1. pants
Tieša saziņa
Aģentūra un Komisija tieši sazinās ar visām personām vai struktūrām, kas dibinātas Šveicē un piedalās Aģentūras darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmu dalībnieki, maksājumu saņēmēji no Aģentūras vai Kopienas budžeta vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Komisijai un Aģentūrai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šajā lēmumā minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem, kā arī uz lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar tiem.
2. pants
Pārbaudes
1. Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un Aģentūras valdes 2003. gada 26. martā pieņemtajiem finanšu noteikumiem, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un citiem šajā lēmumā minētajiem instrumentiem ar Šveicē dibinātiem saņēmējiem noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās Aģentūras un Komisijas ierēdņi vai citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt zinātnisku, finanšu, tehnoloģisku vai cita veida revīziju.
2. Aģentūras un Komisijas ierēdņi un citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā lēmumā minēto instrumentu īstenošanai.
3. Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai.
4. Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šā lēmuma darbības termiņa beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.
5. Par Šveices teritorijā veicamām revīzijām iepriekš informē Šveices Federālo revīzijas biroju. Šī informācija nav juridisks nosacījums šādu revīziju veikšanai.
3. pants
Pārbaudes uz vietas
1. Saskaņā ar šo līgumu Komisija (OLAF) ir pilnvarota veikt pārbaudes un kontroli uz vietas Šveices teritorijā atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (3).
2. Pārbaudes un kontroli uz vietas Komisija sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo revīzijas biroju vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas biroja norādītām Šveices iestādēm, kas laikus informējamas par pārbaužu un kontroles priekšmetu, mērķi un tiesisko pamatu, lai tās varētu sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā kompetento Šveices iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un kontrolē uz vietas.
3. Ja attiecīgās Šveices kompetentās iestādes vēlas, tās var veikt pārbaudes un kontroli uz vietas kopā ar Komisiju.
4. Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudēm vai kontrolei uz vietas, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz Komisijas inspektoriem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai kontroli uz vietas.
5. Komisija iespējami drīz paziņo Šveices Federālajam revīzijas birojam par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tā atklājusi, veicot pārbaudes un kontroli uz vietas. Jebkurā gadījumā Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu pārbaužu un kontroles iznākumu.
4. pants
Informācija un apspriešanās
1. Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkā Šveices un Kopienas kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas puses pieprasījuma rīko konsultācijas.
2. Kompetentās Šveices iestādes bez kavēšanās informē Aģentūru un Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šajā lēmumā minētos instrumentus.
5. pants
Konfidencialitāte
Uz paziņoto vai jebkādā citā veidā iegūto informāciju saskaņā ar šo pielikumu attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā līdzīgu informāciju aizsargā Šveices tiesību akti un attiecīgie Kopienas iestādēm piemērojamie noteikumi. Šādu informāciju var izpaust tikai tām personām Kopienas iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.
6. pants
Administratīvie pasākumi un sankcijas
Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, Aģentūra vai Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4).
7. pants
Atgūšana un izpilde
Šveicē ir izpildāmi Aģentūras vai Komisijas lēmumi, kas pieņemti šā lēmuma darbības jomā un uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis.
Izpildes rīkojumu, neveicot citu kontroli kā vien tiesību akta autentiskuma pārbaudi, izdod Šveices valdības norādīta iestāde, kura par to informē Aģentūru vai Komisiju. Izpilde notiek saskaņā ar Šveices noteiktu kārtību. Izpildes lēmuma likumību pārbauda Eiropas Savienības Tiesa.
Eiropas Savienības Tiesas spriedumi saskaņā ar šķīrējklauzulu izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.
(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(2) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.