(1)

Pārredzama, visaptveroša un uzticama statistikas zināšanu bāze ir nepieciešama, lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu, izvērtētu un pārskatītu ar lauksaimniecību saistītās Savienības rīcībpolitikas, jo īpaši kopējo lauksaimniecības politiku (“KLP”), tostarp lauku attīstības pasākumus, kā arī Savienības rīcībpolitikas, kas cita starpā saistītas ar vidi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un šo pārmaiņu mazināšanu, zemes izmantošanu, reģioniem, sabiedrības veselību, pārtikas nekaitīgumu, augu aizsardzību, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, veterināro zāļu lietošanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Turklāt šāda statistika var būt noderīga lauksaimniecības ietekmes uz apputeksnētājiem un būtiskiem augsnes organismiem uzraudzībai un novērtēšanai.

(2)

Statistikas datu vākšanai, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības ielaidi un izlaidi, inter alia vajadzētu būt vērstai uz to, lai uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanas procesu nodrošinātu ar atjauninātiem, ļoti kvalitatīviem un pieejamiem datiem, jo īpaši datiem, kas nepieciešami agrovides rādītāju izstrādei, un lai atbalstītu un izvērtētu Eiropas zaļā kursa progresu kopā ar saistīto stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju, Nulles piesārņojuma rīcības plānu, Rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai Savienībā un turpmākās KLP reformas. Būtisks elements Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā ir pārkārtošanās uz daudzfunkcionālu lauksaimniecību, kas spēj pietiekamā daudzumā saražot nekaitīgu pārtiku un vienlaikus nodrošināt videi labvēlīgu izlaidi.

(3)

Augstas kvalitātes saskaņoti, konsekventi un salīdzināmi statistikas dati ir svarīgi, lai novērtētu lauksaimniecības ielaides un izlaides stāvokli un tendences Savienībā nolūkā sniegt saturīgus un precīzus datus par lauksaimniecības ietekmi uz vidi un ekonomiku un par pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi. Savāktajiem datiem vajadzētu būt saistītiem arī ar tirgu darbību un pārtikas nodrošinājumu, lai pietiekamā daudzumā būtu pieejama kvalitatīva pārtika un lai varētu izvērtēt Savienības un valstu rīcībpolitiku ilgtspēju un rezultātus, tostarp ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu, kā arī jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstības ilgtspēju un ietekmi. Minētie dati cita starpā ietver statistiku par lauksaimniecības dzīvniekiem un gaļu, olu ražošanu un izmantošanu, kā arī piena un piena produktu ražošanu un izmantošanu. Svarīga ir arī statistika par laukaugu platību, ražu un produkciju, dārzeņiem, ilggadīgiem stādījumiem un zālājiem un preču bilancēm. Turklāt ir vajadzīga statistika par augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas līdzekļu un veterināro zāļu, jo īpaši barībā lietoto antibiotiku, pārdošanu un izmantošanu.

(4)

Lauksaimniecības statistikas starptautiska izvērtējuma rezultātā tika izstrādāta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas globāla stratēģija lauksaimniecības un lauku statistikas uzlabošanai. Minēto globālo stratēģiju Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komiteja apstiprināja 2010. gadā. Attiecīgā gadījumā Eiropas lauksaimniecības statistikā būtu jāievēro minētās globālās stratēģijas ieteikumi.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2) izveidots tiesiskais regulējums Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, pamatojoties uz kopīgiem statistikas principiem. Minētajā regulā izklāstīti kvalitātes kritēriji un norādīts uz vajadzību mazināt slogu apsekojuma respondentiem un dot ieguldījumu vispārīgāka mērķa – administratīvā sloga samazināšanas – sasniegšanā.

(6)

Lauksaimniecības statistikas stratēģijā 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, ko 2015. gada novembrī atbalstīja Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (“ESSK”), paredzēts pieņemt divas pamatregulas, kas aptvertu visus Savienības tiesību aktos par lauksaimniecības statistiku ietvertos aspektus, izņemot ekonomikas pārskatus lauksaimniecībā (EPL). Šī regula ir viena no minētajām divām pamatregulām, un tai būtu jāpapildina jau pieņemtā pamatregula, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (3).

(7)

Pašlaik Eiropas statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi vāc, sagatavo un izplata, pamatojoties uz virkni tiesību aktu. Pašreizējais tiesiskais regulējums nenodrošina pienācīgu konsekvenci starp dažādām statistikas jomām un neveicina integrētu pieeju tādas lauksaimniecības statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, kuras mērķis ir aptvert lauksaimniecības ekonomiskos un vides aspektus. Ar šo regulu būtu jāaizstāj minētie tiesību akti, lai informācija būtu saskaņota un salīdzināma un nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības statistikas konsekvenci un koordināciju, atvieglotu attiecīgo statistikas procesu integrāciju un racionalizāciju un nodrošinātu holistiskāku pieeju. Tāpēc ir jāatceļ minētie tiesību akti, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008 (4), (EK) Nr. 543/2009 (5) un (EK) Nr. 1185/2009 (6) un Padomes Direktīva 96/16/EK (7). Šajā regulā būtu jāiekļauj daudzie saistītie Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) nolīgumi un neoficiālās vienošanās starp valstu statistikas iestādēm (VSI) un Komisiju (Eurostat) par datu nosūtīšanu, ja ir pierādījumi, ka dati atbilst lietotāju vajadzībām, saskaņotā metodika darbojas un dati ir pienācīgā kvalitātē.

(8)

ESS ir vākusi statistiku, kas prasīta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008 (8) un kas atbilst atsevišķiem, taču ne visiem tās kvalitātes standartiem. Šī statistika atbalsta Savienības un valstu rīcībpolitikas ilgākā termiņā, un tā būtu jāintegrē kā Eiropas statistika, lai nodrošinātu datu pieejamību un kvalitāti. Lai dalībvalstis datus neziņotu divreiz, būtu jāatceļ minētajā regulā noteiktās statistikas prasības.

(9)

Lielu daļu lauksaimniecības platības Savienības līmenī veido zālāji. Iepriekš šo platību kultivēšanu neuzskatīja par svarīgu, un tāpēc šie dati netika iekļauti augkopības kultūru statistikā. Tā kā klimata pārmaiņu dēļ zālāju un atgremotāju ietekme uz vidi ir kļuvusi nozīmīgāka, tagad ir vajadzīga statistika par zālāju audzēšanu, tostarp ganībām.

(10)

Eiropas lauksaimniecības statistikas vajadzībām būtu jāizvērtē, vai, neradot jaunus pienākumus un administratīvo slogu, ir iespējams daudz plašāk izmantot datus, kas jau savākti saskaņā ar KLP prasībām.

(11)

Lai informāciju par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi saskaņotu un salīdzinātu ar informāciju par lauku saimniecību struktūru un lai turpinātu īstenot Lauksaimniecības statistikas stratēģiju 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, ar šo regulu būtu jāpapildina Regula (ES) 2018/1091.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 138/2004 (9) neattiecas uz lauksaimniecības produktu cenu statistiku, taču būtu jānodrošina tās pieejamība un saskaņotība ar EPL. Tādēļ statistikai par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi būtu jāaptver statistika par lauksaimniecības ielaides cenām, kas ir saskaņotas ar EPL. Lai varētu veikt EPL aprēķinus un sagatavot salīdzināmus cenu indeksus, lauksaimniecības izlaides cenu datiem vajadzētu būt pieejamiem dalībvalstīs.

(13)

Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, KLP un mērķi samazināt atkarību no pesticīdu lietošanas, ir svarīgi ik gadu sniegt ļoti kvalitatīvu statistiku par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saistībā ar vides, veselības un ekonomikas aspektiem. Tas, ka Savienības līmenī nav elektroniska reģistra, kurā apkopoti dati par augu aizsardzības līdzekļu profesionālu lietošanu un kuru varētu izmantot statistikas vajadzībām, ir būtisks šķērslis, kas liedz datus par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu lauksaimniecībā vākt biežāk, proti, nevis reizi piecos gados, bet gan reizi gadā. Lai VSI dotu laiku sagatavoties turpmākai ikgadējai statistikas sagatavošanai par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, šajā regulā būtu jāparedz pārejas režīms.

(14)

Dati par pesticīdu laišanu tirgū un izmantošanu, kuri jāiesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (11), būtu jāizmanto šīs regulas prasību nolūkos saskaņā ar attiecīgajiem minētās direktīvas un minētās regulas noteikumiem. Par augu aizsardzības līdzekļiem izplatītajos datos būtu jāiekļauj darbīgās vielas, kas laistas tirgū un lietotas lauksaimniecības darbībās, un attiecīgo vielu lietojums būtu jānorāda sadalījumā pa kultūraugu veidiem un tiem saistītajām apstrādātajām platībām.

(15)

Salīdzināma visu dalībvalstu statistika par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi ir svarīga, lai noteiktu KPL attīstību un uzraudzītu KLP īstenošanu, izmantojot valstu stratēģiskos plānus attiecībā uz KLP devumu Eiropas zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanā. Tādēļ mainīgajiem lielumiem pēc iespējas būtu jāizmanto standarta klasifikācijas un kopīgas definīcijas.

(16)

Datu saskaņotība, salīdzināmība un savstarpēja izmantojamība un ziņošanas formāta vienveidība ir priekšnoteikums Eiropas lauksaimniecības statistikas sagatavošanai, jo īpaši attiecībā uz vākšanas, apstrādes un izplatīšanas procedūru efektivitāti un rezultātu kvalitāti.

(17)

Statistikas apkopošanai vajadzīgie dati būtu jāvāc tādā veidā, kas respondentiem, tostarp lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un dalībvalstīm, pēc iespējas minimizē izmaksas un administratīvo slogu. Tādēļ ir jāapzina vajadzīgo datu avotu iespējamie īpašnieki un jānodrošina, ka minētos avotus var izmantot statistikai.

(18)

Nosūtāmās datu kopas aptver vairākas statistikas jomas. Lai saglabātu elastīgu pieeju, kas statistiku ļauj pielāgot, ja mainās datu prasības, pamatregulā būtu jāprecizē vienīgi jomas, temati un detalizētie temati un detalizētās datu kopas būtu jāprecizē ar īstenošanas aktiem. Detalizēto datu kopu vākšanai nevajadzētu radīt ievērojamas papildu izmaksas, kas respondentiem un dalībvalstīm uzliktu nesamērīgu un nepamatotu slogu.

(19)

Eiropas statistikā par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi datu kopas mainīgais lielums var ietvert vairākus aspektus, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības un reģionālā līmeņa aspektu. Bioloģiskās lauksaimniecības aspekts attiecas uz ražošanu un produktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848 (12) noteiktajiem principiem. Reģionālā līmeņa aspekts būtu jānodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (13). Lai datu sniegšana saskaņā ar šo regulu radītu mazāku slogu dalībvalstīm un lai zinātu iepriekš, kādi dati jāvāc, šīs regulas pielikumā būtu jānorāda detalizētie temati un piemērojamie aspekti. Regulas pielikumā būtu jāiekļauj vārds “piemēro” attiecībā uz detalizētiem tematiem, par kuriem jānorāda bioloģiskās lauksaimniecības vai reģionālā līmeņa aspekts, vai abi aspekti.

(20)

Bioloģiskā ražošana kļūst par arvien svarīgāku ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas sistēmu rādītāju. Statistikas dati par bioloģisko ražošanu ir būtiski, lai uzraudzītu, kā tiek īstenots rīcības plāns bioloģiskās ražošanas attīstībai Savienībā. Tādēļ ir jānodrošina, ka pieejamā statistika par bioloģisko ražošanu, tostarp dati par sertificētām platībām vai platībām, kurās pāriet uz bioloģisko ražošanu, ir saskanīga ar citu lauksaimnieciskās ražošanas statistiku un tiek integrēta datu kopās. Minētajai bioloģiskās ražošanas statistikai vajadzētu būt saskaņotai arī ar administratīvajiem datiem, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 un tai būtu tie jāizmanto.

(21)

Viens no visplašāk izmantotajiem agrovides rādītājiem ir augu barības vielu bruto bilance. Eurostat/ESAO kopējā metodikā tā ir aprakstīta kā aprēķinātā starpība starp kopējo barības vielu ienesi lauksaimniecības sistēmā, un no minētās lauksaimniecības sistēmas iznesto barības vielu daudzumu. Lai gan augu barības vielu bruto bilance ir svarīga, ne visas dalībvalstis brīvprātīgi iesniedz Komisijai (Eurostat) datus par to. Tāpēc ir būtiski, lai augu barības vielu bruto bilance tiktu iekļauta šajā regulā.

(22)

Veterinārās zāles ir nozīmīgs ielaides elements lauksaimniecībā. Ir svarīgi izvairīties no darba dublēšanās un optimāli izmantot pieejamo informāciju, kas ir izmantojama statistikas vajadzībām. Līdz ar to un nolūkā Savienības pilsoņiem un citām ieinteresētajām personām sniegt viegli pieejamu un noderīgu informāciju par veterināro zāļu pārdošanu un lietošanu, tostarp par antimikrobiālo zāļu lietošanu produktīvo dzīvnieku audzēšanā, Komisijai (Eurostat) attiecīgā pieejamā statistika būtu jāizplata saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/6 (14). Šajā ziņā starp Komisiju un attiecīgajām struktūrām, tostarp starptautiskā līmenī, būtu jānoslēdz atbilstīgi sadarbības nolīgumi par statistikas pasākumiem.

(23)

Biocīdi ir nozīmīgs ielaides elements lauksaimniecībā, piemēram, veterinārajā higiēnā un dzīvnieku barībā. Augu aizsardzības līdzekļos atļautās darbīgās vielas bieži izmanto biocīdos. Regulā (EK) Nr. 1185/2009 jau ir minēta vajadzība vākt statistiku par biocīdiem, lai īstenotu uz informāciju balstītas, zinātniski pamatotas rīcībpolitikas lauksaimniecības, vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā. Ņemot vērā, ka joprojām tiek īstenota darba programma, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (15) paredz sistemātiski pārbaudīt visas biocīdos esošās darbīgās vielas, taču šajā saistībā darbs ir pabeigts tikai 35 % apmērā, pašlaik ir pāragri biocīdus iekļaut šīs regulas darbības jomā. Tiklīdz būs pabeigta biocīdos lietoto darbīgo vielu pārbaude, Komisijai būtu jāapsver iespēja paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai iekļautu šādus produktus.

(24)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 teritoriālās vienības būtu jānosaka saskaņā ar Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (“NUTS”) klasifikāciju. Lai mazinātu slogu dalībvalstīm, prasībām iesniegt reģionālos datus nevajadzētu pārsniegt līdz šim Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, ja vien nav ieviesti jauni reģionālie līmeņi. Līdz ar to būtu atbilstīgi atļaut Vācijai reģionālās statistikas datus sniegt tikai par NUTS 1 līmeņa teritoriālajām vienībām.

(25)

Vajadzētu būt iespējai vākt datus par ad hoc tematiem, kas saistīti ar lauksaimniecības ielaidi un izlaidi konkrētā laikā, lai regulāri savāktos datus papildinātu ar papildu datiem par tematiem, kuriem nepieciešama sīkāka informācija, par jaunām parādībām vai inovācijām. Tomēr vajadzība sniegt šādus papildu datus būtu pienācīgi jāpamato.

(26)

Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, būtu jāatļauj atbrīvojumi no konkrētām regulārām datu nosūtīšanām, ja dalībvalstu ieguldījums kopējos ES datos ir mazs vai ja konstatētā parādība ir nenozīmīga salīdzinājumā ar kopējo produkciju konkrētajā dalībvalstī.

(27)

Lai uzlabotu ESS statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un samazinātu respondentu administratīvo slogu, VSI un citām valsts iestādēm vajadzētu būt tiesībām ātri un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem datiem, kas vajadzīgi publiskiem mērķiem, un tos izmantot neatkarīgi no tā, vai tos glabā publiskas, daļēji publiskas vai privātas struktūras. Turklāt VSI un citām valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai attiecīgos administratīvos datus integrēt statistikā, ciktāl tas nepieciešams, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas lauksaimniecības statistiku, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu.

(28)

Dalībvalstīm vai atbildīgajām valsts iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas modernizēt datu vākšanas veidus. Būtu jāveicina digitālu risinājumu un zemes novērošanas rīku, piemēram, Savienības Zemes novērošanas programmas Copernicus un attālināto sensoru izmantošana. Lauksaimniecības datus aizvien biežāk ģenerē, izmantojot digitalizētas lauksaimniecības prakses, lauksaimniekam esot primārajam datu avotam.

(29)

Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, VSI un citām valsts iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot statistikas apsekojumus, administratīvos ierakstus un jebkādus citus avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, tostarp zinātniski pamatotas un labi dokumentētas metodes, piemēram, imputāciju, novērtēšanu un modelēšanu. Vienmēr būtu jānodrošina uz šiem avotiem balstītās statistikas kvalitāte un jo īpaši precizitāte, savlaicīgums un salīdzināmība.

(30)

Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par datu nosūtīšanu no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat) un par to izmantošanu, tostarp par konfidenciālu datu nosūtīšanu un aizsardzību. Ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu, jānodrošina, ka konfidenciālie dati tiek nosūtīti un izmantoti tikai statistiskiem mērķiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 21. un 22. pantu.

(31)

Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina atsauces sistēmu Eiropas statistikai un prasa dalībvalstīm ievērot šajā regulā noteiktos statistikas principus un kvalitātes kritērijus. Kvalitātes ziņojumi ir būtiski Eiropas statistikas kvalitātes novērtēšanai, uzlabošanai un ziņošanai par kvalitāti. ESSK kā ESS standartu ziņošanai par kvalitāti ir apstiprinājusi vienoto integrēto metadatu struktūru, kas ar vienotiem standartiem un saskaņotām metodēm palīdz izpildīt minētās regulas 12. panta 3. punktā noteiktās statistikas kvalitātes prasības. Šādam ESS standartam jāpalīdz saskaņot kvalitātes nodrošināšanu un ziņošanu atbilstīgi šai regulai.

(32)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 Komisijai (Eurostat) būtu jāizplata savāktie dati un kvalitātes ziņojumi, kurus dalībvalstis nosūtījušas atbilstīgi šai regulai.

(33)

Saskaņā ar šīs regulas mērķiem un gadījumos, kad vajadzīgas jaunas datu prasības vai jāuzlabo datu kopas, uz kurām attiecas šī regula, Komisijai būtu jānovērtē to īstenojamība, vajadzības gadījumā uzsākot priekšizpēti un izmēģinājuma pētījumus.

(34)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu 2016. gadā tika veikts Lauksaimniecības statistikas stratēģijas 2020. gadam un turpmākajam laikposmam ietekmes novērtējums, lai panāktu, ka ar šo regulu izveidotā statistikas programma ļauj efektīvi sasniegt tās mērķus, un lai ņemtu vērā budžeta ierobežojumus.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, sistemātiski sagatavot Eiropas statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo nepieciešama koordinēta pieeja, bet konsekvences un salīdzināmības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(36)

Lai ņemtu vērā jaunas vajadzības pēc datiem, kas galvenokārt izriet no jaunākajām tendencēm lauksaimniecībā, pārskatītiem tiesību aktiem un mainīgām politikas prioritātēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz šajā regulā uzskaitītos detalizētos tematu grozīšanu, lai grozītu nosūtīšanas biežumus, pārskata periodus un detalizēto tematu aspektu piemērojamību, un lai precizētu informāciju, kas dalībvalstīm ad hoc kārtībā jāsniedz ad hoc datu vākšanas nolūkos, kā noteikts šajā regulā. Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisijai būtu jāņem vērā tādi aspekti kā izmaksas un administratīvais slogs respondentiem un dalībvalstīm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (16). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(37)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai precizētu aptvēruma prasības, datu kopas, kas saistītas ar pielikumā uzskaitītajiem tematiem un detalizētajiem tematiem, un sniedzamo datu tehniskos elementus, noteiktu mainīgo lielumu sarakstus un aprakstus un citus praktiskus pasākumus ad hoc datu vākšanai, sīkāk precizētu datu kopu katras nosūtīšanas biežumu, noteiktu datu nosūtīšanas termiņus un attiecīgos nosūtīšanas biežumus, mainīgos lielumus un attiecīgās robežvērtības, uz kuru pamata dalībvalstis var atbrīvot no konkrētu datu nosūtīšanas, sīkāk precizētu pārskata periodus, noteiktu praktiskos pasākumus kvalitātes ziņojumiem un to saturu, precizētu aptvēruma prasības attiecībā uz pārejas režīmu, ko piemēro detalizētā temata “Augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā” datiem un piešķirtu atkāpes dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17). Izmantojot minētās pilnvaras, Komisijai būtu jāņem vērā tādi aspekti kā izmaksas un administratīvais slogs respondentiem un dalībvalstīm.

(38)

Ja šīs regulas īstenošanai vajadzētu būtiski pielāgot dalībvalsts statistikas sistēmu, Komisijai būtu jāvar pienācīgi pamatotos gadījumos un uz ierobežotu laiku piešķirt attiecīgajai dalībvalstij atkāpes. Šādi būtiski pielāgojumi var būt vajadzīgi jo īpaši, ja ir jāpielāgo datu vākšanas sistēmas, lai iekļautu jaunās datu prasības, tostarp piekļuvi administratīvajiem avotiem un citiem atbilstošiem avotiem.

(39)

Lai atbalstītu šīs regulas īstenošanu, finansējums būtu jāprasa gan no dalībvalstīm, gan no Savienības. Tāpēc būtu jāparedz Savienības finansiālais ieguldījums dotāciju veidā.

(40)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus.

(41)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (18) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (19) un (EK) Nr. 1049/2001 (20), un ievērojot statistiskas konfidencialitāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.

(42)

Būtu jāpastiprina iestāžu sadarbība un koordinācija ESS ietvaros, lai nodrošinātu saskaņā ar LESD 338. panta 2. punktā noteiktajiem principiem sagatavotās Eiropas lauksaimniecības statistikas saskaņotību un salīdzināmību. Datus vāc arī citas Savienības struktūras, kas nav minētas šajā regulā, un citas organizācijas. Tāpēc būtu jāpastiprina sadarbība starp šādām struktūrām un organizācijām un ESS darbā iesaistītām organizācijām, lai izmantotu sinerģijas sniegtās priekšrocības.

(43)

Ir notikusi apspriešanās ar ESS komiteju,

1)

“lauksaimnieciska darbība” ir ekonomiskas darbības, kuras lauksaimniecībā veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (21) un kuras ietilpst grupu A.01.1, A.01.2, A.01.3, A.01.4, A.01.5 darbības jomās vai grupas A.01.6 darbības jomā “lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšana labā lauksaimniecības un vides stāvoklī” Savienības ekonomiskajā teritorijā, un kuras veic kā primārās vai sekundārās darbības; attiecībā uz A.01.49. klases darbībām ir iekļautas tikai darbības “Daļēji pieradinātu un citu dzīvu dzīvnieku audzēšana un pavairošana”, izņemot kukaiņu audzēšanu, un “Biškopība un medus un bišu vaska ražošana”;

2)

“piensaimniecības uzņēmums” ir uzņēmums vai lauku saimniecība, kas iepērk pienu vai dažos gadījumos piena produktus, lai tos pārveidotu par piena produktiem; tas ietver arī uzņēmumus, kas savāc pienu vai krējumu ar mērķi visu vai daļu no tā bez pārstrādes nodot citiem piensaimniecības uzņēmumiem;

3)

“kautuve” ir oficiāli reģistrēts un apstiprināts uzņēmums tādu dzīvnieku kaušanai un apstrādei, kuru gaļa paredzēta lietošanai pārtikā;

4)

“inkubators” ir uzņēmums olu ievietošanai inkubatorā, perēšanai un cāļu ieguvei;

5)

“novērojamā vienība” ir identificējama vienība, par kuru iespējams iegūt datus;

6)

“joma” ir viena vai vairākas datu kopas, kas attiecas uz konkrētiem tematiem;

7)

“temats” ir par novērojamām vienībām vācamās informācijas saturs; katrs temats aptver vienu vai vairākus detalizētus tematus;

8)

“detalizēts temats” ir par novērojamām vienībām vācamās informācijas detalizētais saturs, kas attiecas uz kādu tematu; katrs detalizētais temats aptver vienu vai vairākus mainīgos lielumus;

9)

“augu aizsardzības līdzekļi” ir līdzekļi tādā veidā, kādā tos piegādā lietotājam, un kuri sastāv no Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 2. punktā minētajām darbīgajām vielām vai satur tās, aizsargvielas, kā izklāstīts minētās regulas 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā, vai sinerģisti, kā izklāstīts minētās regulas 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un kuri paredzēti kādam no minētās regulas 2. panta 1. punktā aprakstītajiem lietojumiem;

10)

“datu kopa” ir viens vai vairāki agregēti mainīgie lielumi, kas sakārtoti strukturētā veidā;

11)

“mainīgais lielums” ir novērojamās vienības raksturlielums, kas var uzrādīt vairāk nekā vienu vērtību no vērtību kopas;

12)

“iepriekš pārbaudīti dati” ir dati, ko dalībvalstis ir pārbaudījušas, pamatojoties uz saskaņotiem kopīgiem validācijas noteikumiem, ja tādi ir pieejami;

13)

“ad hoc dati” ir dati, kas lietotājus konkrētā brīdī īpaši interesē, bet kas nav iekļauti tradicionālajās datu kopās;

14)

“administratīvie dati” ir dati, kurus ir radījis ar statistiku nesaistīts avots, parasti – publisko vai privāto tiesību subjekts, un kuru galvenais mērķis nav statistikas sniegšana;

15)

“metadati” ir informācija, kas ir vajadzīga, lai izmantotu un interpretētu statistiku, un kas strukturēti apraksta datus;

16)

“profesionālais lietotājs” ir jebkura persona, kas profesionālajā darbībā lieto augu aizsardzības līdzekļus, tostarp operatori, tehniķi, darba devēji un pašnodarbinātas personas, kas strādā lauksaimniecībā.

1)

regulas 8. panta 3., 4 un 5. punktu svītro;

2)

regulas 11. pantu svītro;

3)

regulas III un IV pielikumu svītro.

(1)

Viens no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/53/ES (3) mērķiem ir nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Ievērojot minētās direktīvas 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu, viena no pamatprasībām, kam jāatbilst radioiekārtām, ir ka tām jāmijiedarbojas ar palīgierīcēm, jo īpaši ar vienotiem lādētājiem. Par to Direktīvā 2014/53/ES ir norādīts, ka radioiekārtu un tādu palīgierīču kā lādētāju sadarbspēja vienkāršo radioiekārtu izmantošanu un samazina nevajadzīgus atkritumus un izmaksas un ka ir jāizveido vienots lādētājs konkrētām radioiekārtu kategorijām vai klasēm, jo īpaši, ņemot vērā patērētāju un citu galalietotāju intereses.

(2)

Kopš 2009. gada Savienības līmenī ir bijuši pūliņi ierobežot mobilo tālruņu un tamlīdzīgu radioiekārtu uzlādes saskarņu tirgus sadrumstalotību. Kaut arī nesenās brīvprātīgās iniciatīvas ir palielinājušas uzlādes ierīču, kas ir lādētāju ārējā barošanas avota daļa, konverģences līmeni un samazinājušas tirgū pieejamo dažādo uzlādes risinājumu skaitu, minētās iniciatīvas pilnībā neatbilst Savienības politikas mērķiem nodrošināt patērētājiem ērtības, samazināt elektroniskos atkritumus (e-atkritumus) un novērst uzlādes ierīču tirgus sadrumstalotību.

(3)

Savienība ir apņēmusies veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru aprites ekonomiku, ieviešot tādas iniciatīvas kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (4) un nesen ieviešot Eiropas zaļo kursu, kā Komisija izklāstījusi tās 2019. gada 11. decembra paziņojumā. Šīs direktīvas mērķis ir samazināt e-atkritumus, ko rada radioiekārtu pārdošana, un samazināt izejvielu ieguvi un CO2 emisiju, ko rada lādētāju ražošana, transportēšana un likvidēšana, ar to veicinot aprites ekonomiku.

(4)

Komisijas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, kas izklāstīts tās 2020. gada 11. marta paziņojumā, bija paredzētas iniciatīvas visā produktu aprites ciklā, pievēršoties to izstrādei, veicinot aprites ekonomikas procesus, veicinot ilgtspējīgu patēriņu un cenšoties nodrošināt, ka izmantotie resursi Savienības ekonomikā saglabājas iespējami ilgi.

(5)

Komisija pabeidza ietekmes novērtējumu, kas parādīja, ka iekšējais tirgus neizmanto visu savu potenciālu, jo nepārtrauktā tirgus sadrumstalotība mobilo tālruņu un tamlīdzīgu radioiekārtu uzlādes saskarņu un uzlādes saziņas protokolu ziņā izraisa patērētāju neērtības un e-atkritumu pieaugumu.

(6)

Radioiekārtu un palīgierīču, piemēram, lādētāju, sadarbspēja ir apgrūtināta, jo pastāv dažādas uzlādes saskarnes noteiktām radioiekārtu kategorijām vai klasēm, kurās izmanto uzlādi caur vadu, piemēram, pārnēsājamiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem, digitālajām kamerām, austiņām vai galvas tālruņiem, rokas videospēļu konsolēm, portatīvajiem skaļruņiem, e-lasītājiem, tastatūrām, pelēm, portatīvajām navigācijas sistēmām, ieaušu austiņām un klēpjdatoriem. Turklāt ir vairāki ātras uzlādes saziņas protokolu veidi, kuriem ne vienmēr tiek garantēts minimālais veiktspējas līmenis. Tāpēc ir vajadzīga Savienības rīcība, lai veicinātu vienotu sadarbspējas pakāpi un informācijas sniegšanu patērētājiem un citiem galalietotājiem par radioiekārtu uzlādes parametriem. Tāpēc ir nepieciešams Direktīvā 2014/53/ES ieviest piemērotas prasības par uzlādes saziņas protokoliem, dažu radioiekārtu kategoriju vai klašu uzlādes saskarnēm, t. i., uzlādes ligzdu, kā arī informāciju par minēto radioiekārtu kategoriju vai klašu uzlādes parametriem, kas sniedzama patērētājiem un citiem galalietotājiem, piemēram, informāciju par minimālo un maksimālo jaudu, kas vajadzīga radioiekārtu uzlādei. Minimālajai jaudai būtu jāizsaka tās jaudas, kas vajadzīga radioiekārtu darbības uzturēšanai, un minimālās jaudas, kas akumulatoram vajadzīga uzlādes sākšanai, summa. Maksimālajai jaudai būtu jāizsaka tās jaudas, kas vajadzīga radioiekārtu darbības uzturēšanai, un jaudas, kas vajadzīga, lai sasniegtu maksimālo uzlādes ātrumu, summa.

(7)

Uzlādes saskarņu un uzlādes saziņas protokolu nesaskaņotība var radīt būtiskas atšķirības starp dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai praksi, kas attiecas uz mobilo tālruņu un tamlīdzīgu radioiekārtu kategoriju vai klašu sadarbspēju ar uzlādes ierīcēm un uz radioiekārtu piegādi bez uzlādes ierīces.

(8)

Atkaluzlādējamo mobilo tālruņu un tamlīdzīgu radioiekārtu kategoriju vai klašu iekšējā tirgus lielums, dažādu šādu radioiekārtu uzlādes ierīču izplatība, sadarbspējas trūkums starp radioiekārtām un uzlādes ierīcēm un minēto izstrādājumu ievērojamā pārrobežu tirdzniecība prasa stingrākus likumdošanas pasākumus Savienības līmenī, nevis valstu līmeņa vai brīvprātīgus pasākumus, lai panāktu vienmērīgu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot patērētājiem ērtības un samazinot atkritumu daudzumu vidē.

(9)

Tādēļ ir nepieciešams saskaņot uzlādes saskarnes un uzlādes saziņas protokolus noteiktu kategoriju vai klašu radioiekārtām, ko atkaluzlādē caur vadu. Ir arī jānodrošina pamats, lai pielāgotos jebkādam turpmākam zinātnes un tehnoloģiju progresam vai tirgus attīstībai, ko pastāvīgi uzraudzīs Komisija. Jo īpaši nākotnē būtu jāapsver arī uzlādes saskarņu un uzlādes saziņas protokolu saskaņošanas ieviešana attiecībā uz radioiekārtām, kuras varētu uzlādēt, izmantojot jebkādus citus līdzekļus, nevis uzlādi caur vadu, tostarp uzlādi ar radioviļņu palīdzību (bezvadu uzlāde). Turklāt, turpmāk pielāgojot saskaņotos uzlādes risinājumus, būtu sistemātiski jāapsver iespēja iekļaut tādu radioiekārtu papildu kategorijas vai klases, kuras atkaluzlādē caur vadu, ar noteikumu, ka saskaņoto uzlādes risinājumu integrēšana attiecībā uz šādām radioiekārtu papildu kategorijām vai klasēm ir tehniski iespējama. Ar saskaņošanu būtu jātiecas sasniegt mērķi nodrošināt patērētāju ērtības, samazināt atkritumus vidē un novērst tirgus sadrumstalotību starp dažādām uzlādes saskarnēm un uzlādes saziņas protokoliem, kā arī starp iniciatīvām valstu līmenī, kas var radīt šķēršļus tirdzniecībai iekšējā tirgū. Uzlādes saskarnes un uzlādes saziņas protokolu saskaņošanas turpmākai pielāgošanai būtu jāturpina minēto mērķu sasniegšana, nodrošinot, ka tā ietver vispiemērotākos tehniskos risinājumus uzlādes saskarnēm un uzlādes saziņas protokoliem visiem uzlādes līdzekļiem. Saskaņotajos uzlādes risinājumos būtu jāatspoguļo vispiemērotākā kombinācija, lai sasniegtu akceptu tirgū, kā arī mērķus nodrošināt patērētāju ērtības, samazināt atkritumus vidē un novērst tirgus sadrumstalotību. Lai izvēlētos šādus uzlādes risinājumus, pirmām kārtām būtu jāizmanto attiecīgie tehniskie standarti, kas atbilst minētajiem mērķiem un kas ir izstrādāti Eiropas vai starptautiskā līmenī. Izņēmuma gadījumos, kad ir nepieciešams ieviest, pievienot vai grozīt esošu tehnisko specifikāciju, ja nav publiski pieejamu Eiropas vai starptautisku standartu, kas atbilst minētajiem mērķiem, Komisijai vajadzētu spēt noteikt citas tehniskās specifikācijas ar noteikumu, ka tās ir izstrādātas saskaņā ar atklātības, konsensa un pārredzamības kritērijiem un atbilst neitralitātes un stabilitātes prasībām, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (5) II pielikumā. Visā saskaņoto uzlādes risinājumu pielāgošanas procesā jāiesaista visas attiecīgās nozares ieinteresētās personas, kas pārstāvētas Komisijas Radioiekārtu ekspertu grupā.

(10)

Tomēr šāda saskaņošana nebūtu pilnīga, ja tā netiktu apvienota ar prasībām par radioiekārtu un to lādētāju pārdošanu komplektā un informāciju, kas sniedzama patērētājiem un citiem galalietotājiem. Dalībvalstu pieejas sadrumstalotība attiecīgo radioiekārtu kategoriju vai klašu un to uzlādes ierīču tirdzniecībā kavētu šo izstrādājumu pārrobežu tirdzniecību, piemēram, uzliekot uzņēmējiem pienākumu izstrādājumus pārpakot atbilstoši tam, kurā dalībvalstī tos piegādās. Tas savukārt radītu lielākas neērtības patērētājiem un nevajadzīgus e-atkritumus, tādējādi nomācot ieguvumu no uzlādes saskarņu un uzlādes saziņas protokolu saskaņošanas. Tādēļ nepieciešams ieviest prasības, kas nodrošina, ka patērētājiem un citiem galalietotājiem nav jāiegādājas jauna uzlādes ierīce ikreiz, kad iegādājas jaunu mobilo tālruni vai tamlīdzīgu radioiekārtu. Uzlādes ierīču pārdošanas atsaistīšana no radioiekārtu pārdošanas nodrošinātu ilgtspējīgu, pieejamu, pievilcīgu un ērtu izvēli patērētājiem un citiem galalietotājiem. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot prasības, jaunajām tirgus tendencēm un tehnoloģiju attīstību, Komisijai būtu jāapsver iespēja prasību, kas saistīta ar uzlādes ierīču piegādi kopā ar radioiekārtām, attiecināt uz vadiem un/vai ieviest obligātu atsaistīšanu, lai nodrošinātu, ka patērētāju ērtību nodrošināšanas un atkritumu vidē samazināšanas mērķi tiek īstenoti visefektīvākajā veidā. Lai nodrošinātu šādu prasību efektivitāti, patērētājiem un citiem galalietotājiem, iegādājoties mobilo tālruni vai tamlīdzīgu radioiekārtu, būtu jāsaņem vajadzīgā informācija par uzlādes parametriem. Īpaša piktogramma ļautu patērētājiem un citiem galalietotājiem pirms pirkuma veikšanas noteikt, vai uzlādes ierīce ir iekļauta komplektā ar radioiekārtu. Piktogrammai būtu jāparādās visu veidu piegādes, tostarp tālpārdošanas, gadījumā.

(11)

Tehniski ir iespējams par vienoto uzlādes ligzdu attiecīgajām radioiekārtu kategorijām vai klasēm noteikt USB Type-C, jo īpaši tāpēc, ka tās jau spēj integrēt šādu ligzdu. Tehnoloģija USB Type-C, ko izmanto visā pasaulē, ir pieņemta starptautiskā standartizācijas līmenī, un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec) ar šādu Eiropas standartu sēriju to ir transponējusi Eiropas standartā: EN IEC 62680-1-3:2021 “Universālo seriālo kopņu saskarnes datu pārraidei un elektrobarošanai. 1.–3. daļa: Kopīgie komponenti. USB Type-C® kabeļu un savienotāju specifikācija”.

(12)

USB Type-C ir tehnoloģija, kas jau pazīstama daudzās radioiekārtu kategorijās vai klasēs, jo nodrošina augstas kvalitātes uzlādi un datu pārraidi. USB Type-C uzlādes ligzda apvienojumā ar USB elektropiegādes uzlādes saziņas protokolu spēj nodrošināt jaudu līdz 100 vatiem un ar to pašķir ceļu ātrās uzlādes risinājumu turpmākai izstrādei, vienlaikus arī ļaujot tirgum apkalpot vienkāršākās ierīces, kurām ātrā uzlāde nav vajadzīga. Mobilajos tālruņos un līdzīgās radioiekārtās, kam iespējama ātrā uzlāde, var būt USB elektropiegādes funkcijas, kas aprakstītas Eiropas standartā EN IEC 62680-1-2:2021 “Universālo seriālo kopņu saskarnes datu pārraidei un elektrobarošanai. 1.–2. daļa: Kopīgie komponenti. USB elektropiegādes specifikācija”. USB specifikācijas nepārtraukti attīstās. Šajā ziņā USB Ieviesēju forums izstrādāja USB elektropiegādes specifikācijas atjauninātu versiju, kas ļauj atbalstīt jaudu līdz 240 vati. Ir veikti arī pielāgojumi USB Type-C specifikācijā, kas paplašinās prasības attiecībā uz savienotājiem un kabeļiem, lai nodrošinātu jaudu līdz 240 vatiem. Tas ļaus apsvērt iespēju radioiekārtas, kurām nepieciešams šāds jaudas līmenis, iekļaut to radioiekārtu sarakstā, uz kurām attiecas šī direktīva.

(13)

Uzlādei, kas nenotiek caur vadu, nākotnē varētu parādīties atšķirīgi risinājumi, kuri varētu negatīvi ietekmēt sadarbspēju, patērētāju ērtības un vidi. Lai gan vēl par agru tādiem risinājumiem noteikt īpašas prasības, Komisijai būtu jāveic pasākumi šādu risinājumu veicināšanai un saskaņošanai, lai novērstu turpmāku iekšējā tirgus sadrumstalotību.

(14)

Direktīva 2014/53/ES būtu jāgroza, lai iekļautu noteikumus attiecībā uz uzlādes saskarnēm un uzlādes saziņas protokoliem. Radioiekārtu kategorijas vai klases, uz kurām attiecas jaunie noteikumi, būtu sīkāk jāizklāsta jaunā minētās direktīvas pielikumā. Minētajās radioiekārtu kategorijās vai klasēs relevantas ir tikai radioiekārtas, kurām ir noņemams vai iegults atkaluzlādējams akumulators. Attiecībā uz digitālajām kamerām, relevantā radioiekārta ir jebkura digitālā fotokamera un videokamera, tostarp “action” kamera. Nevajadzētu prasīt integrēt saskaņoto uzlādes risinājumu attiecībā uz digitālajām fotokamerām, kas paredzētas tikai audiovizuālajai nozarei vai drošības un novērošanas nozarei. Attiecībā uz ieaušu austiņām, relevanto radioiekārtu izskata kopā ar tās īpašo uzlādes futrāli vai kasti, ņemot vērā to, ka ieauši to specifiskā izmēra un formas dēļ tiek reti vai nekad netiek nodalīti no to uzlādes futrāļa vai kastes. Šā konkrētā veida radioiekārtu uzlādes futrāli vai kasti neuzskata par uzlādes ierīces daļu. Attiecībā uz klēpjdatoriem, relevantā radioiekārta ir jebkurš portatīvais dators, tostarp klēpjdatorus, piezīmjdatorus, tīmekļa klēpjdatorus, hibrīddatorus vai hibrīdklēpjdatorus, interneta klēpjdatorus.

(15)

Direktīva 2014/53/ES būtu jāgroza arī tālab, lai ieviestu prasības par noteiktu kategoriju vai klašu radioiekārtu piegādi bez uzlādes ierīces. Attiecīgās radioiekārtu kategorijas vai klases, kā arī specifikācijas attiecībā uz uzlādes risinājumiem būtu jānorāda minētās direktīvas jaunā pielikumā.

(16)

Direktīvā 2014/53/ES ir noteikts, kāda informācija iekļaujama radioiekārtām pievienotajās instrukcijās, tāpēc minētās direktīvas attiecīgajā pantā būtu jāiekļauj papildu informācijas prasības. Jauno prasību saturs būtu jānorāda minētās direktīvas jaunā pielikumā. Konkrēta informācija būtu jāsniedz vizuālā veidā attiecībā uz visu veidu piegādi, tostarp tālpārdošanu. Īpašs marķējums, kurā norādītas specifikācijas attiecībā uz uzlādes spējām un saderīgām uzlādes ierīcēm, ļautu patērētājiem un citiem galalietotājiem noteikt piemērotāko uzlādes ierīci, kas vajadzīga viņu radioiekārtu uzlādei. Lai nodrošinātu noderīgas atsauces avotu visā radioiekārtu aprites ciklā, informācija par specifikācijām attiecībā uz uzlādes spējām un saderīgām uzlādes ierīcēm būtu jāiekļauj arī radioiekārtām pievienotajās instrukcijās un drošības informācijā. Vajadzētu būt iespējai nākotnē minētās informācijas prasības pielāgot, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas marķēšanas prasībās, jo īpaši attiecībā uz uzlādes ierīcēm, kuras varētu tikt ieviestas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (6). Minētajām informācijas prasībām jo īpaši būtu jāatspoguļo saskaņoto uzlādes risinājumu attīstība, un tās būtu attiecīgi jāpielāgo. Minētajā kontekstā varētu apsvērt arī krāsu kodu sistēmas iekļaušanu.

(17)

Ņemot vērā to, ka importētāji un izplatītāji radioiekārtas varētu piegādāt arī tieši patērētājiem un citiem galalietotājiem, uz tiem būtu jāattiecina tādi paši pienākumi kā ražotājiem attiecībā uz sniedzamo vai parādāmo informāciju. Būtu jāprasa, ka visi uzņēmēji, darot radioiekārtas pieejamas patērētājiem un citiem galalietotājiem, pilda pienākumu attiecībā uz piktogrammu, kas norāda, vai uzlādes ierīce ir iekļauta komplektā ar radioiekārtu. Tādējādi importētāji un izplatītāji varētu piedāvāt komplektus, kas ietvertu radioiekārtu un tās uzlādes ierīci, pat ja ražotājs šādu radioiekārtu piegādā bez uzlādes ierīces, ar noteikumu, ka importētāji un izplatītāji patērētājiem un citiem galalietotājiem piedāvātu arī iespēju iegādāties radioiekārtas bez uzlādes ierīces.

(18)

Direktīvā 2014/53/ES izklāstītas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tā būtu jāgroza, lai iekļautu atsauces uz jaunām pamatprasībām. Tādējādi ražotājiem vajadzētu būt iespējai pēc izvēles izmantot ražošanas iekšējās kontroles procedūru, lai pierādītu atbilstību jaunajām pamatprasībām.

(19)

Lai nodrošinātu, ka valstu tirgus uzraudzības iestāžu rīcībā ir procesuālie līdzekļi jauno prasību izpildes panākšanai attiecībā uz saskaņotajām uzlādes saskarnēm un uzlādes saziņas protokoliem, kā arī attiecībā uz radioiekārtu piegādi, uz kurām attiecas šāda saskaņošana, Direktīva 2014/53/ES būtu attiecīgi jāpielāgo. Jo īpaši būtu jāiekļauj tieša atsauce uz neatbilstību pamatprasībām, kas ietver arī jaunos noteikumus par specifikācijām attiecībā uz uzlādes spējām un saderīgām uzlādes ierīcēm. Ņemot vērā to, ka minētie noteikumi attiecas uz sadarbspējas aspektiem, mērķis būtu izvairīties no atšķirīgām interpretācijām par to, vai Direktīvā 2014/53/ES noteikto procedūru varētu piemērot arī attiecībā uz radioiekārtām, kas neapdraud cilvēku veselību vai drošību vai citus sabiedrības interešu aizsardzības aspektus.

(20)

Direktīvā 2014/53/ES ir izklāstīti formālas neatbilstības gadījumi. Ņemot vērā to, ka ar šo direktīvu ievieš jaunas prasības, kas piemērojamas konkrētām radioiekārtu kategorijām vai klasēm, būtu jāgroza Direktīva 2014/53/ES, lai valstu tirgus uzraudzības iestādes varētu efektīvi panākt jauno prasību izpildi.

(21)

Direktīva 2014/53/ES būtu arī jāgroza, lai tajā ietvertās atsauces pielāgotu jaunajām prasībām, kas ieviestas ar šo direktīvu.

(22)

Ir jānodrošina radioiekārtu un to uzlādes ierīču minimālo kopīgo sadarbspēju un jāņem vērā jebkāda turpmāka tirgus attīstība, piemēram, tādu jaunu radioiekārtu kategoriju vai klašu rašanās, attiecībā uz kurām pastāv ievērojama uzlādes saskarņu un uzlādes saziņas protokolu sadrumstalotība, kā arī jebkādas norises uzlādes tehnoloģijā. Ir arī jāatspoguļo turpmākie grozījumi marķēšanas prasībās, piemēram, attiecībā uz uzlādes ierīcēm vai kabeļiem, vai cita tehnoloģijas attīstība. Tādēļ būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem radioiekārtu kategorijās vai klasēs un specifikācijās attiecībā uz uzlādes saskarnēm un uzlādes saziņas protokoliem katrai no tām un attiecībā uz grozījumiem informācijas prasībās attiecībā uz uzlādes saskarnēm un uzlādes saziņas protokoliem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(23)

Tāpēc Direktīva 2014/53/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(24)

Būtu jādod pietiekams laiks uzņēmējiem, kurā veikt vajadzīgos pielāgojumus radioiekārtām, uz kurām attiecas šī direktīva un kuras tie plāno laist Savienības tirgū,

1)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

2)

iekļauj šādu pantu:

3)

direktīvas 10. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

4)

direktīvas 12. panta 4. punktā pievieno šādu daļu:

“Kad importētāji patērētājiem un citiem galalietotājiem dara pieejamas 3. panta 4. punktā minētās radioiekārtas, tie nodrošina, ka:

5)

direktīvas 13. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Kad izplatītāji patērētājiem un citiem galalietotājiem dara pieejamas 3. panta 4. punktā minētās radioiekārtas, tie nodrošina, ka:

6)

direktīvas 17. panta 2. punkta ievaddaļā vārdus “3. panta 1. punktā” aizstāj ar “3. panta 1. un 4. punktā”;

7)

direktīvas 40. pantu groza šādi:

8)

direktīvas 43. panta 1. punktu groza šādi:

9)

direktīvas 44. pantu groza šādi:

10)

direktīvas 47. pantam pievieno šādu punktu:

11)

šīs direktīvas pielikumā izklāstīto tekstu iekļauj kā Ia pielikumu.

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu līdztiesība ir Savienības pamatvērtība, un tā ir kopīga dalībvalstīm sabiedrībā, kurā valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. Kā paredzēts LES 3. panta 3. punktā, Savienībai ir jāveicina sieviešu un vīriešu līdztiesība.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. panta 3. punkts dod Eiropas Parlamentam un Padomei pilnvaras pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka nodarbinātības un profesiju jautājumos ir ievērots princips, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem.

(3)

Lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem darba dzīvē, LESD 157. panta 4. punkts atļauj pozitīvu rīcību, ļaujot dalībvalstīm atstāt spēkā vai ieviest pasākumus, kas dod īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētajam dzimumam, tā pārstāvjiem atvieglinot iesaistīšanos darbā vai arī novēršot vai kompensējot viņu profesionālās izaugsmes trūkumus. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 23. pantā ir paredzēts, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās un ka līdztiesības princips neliedz saglabāt vai noteikt pasākumus, kuri paredz īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētam dzimumam.

(4)

Viens no principiem Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ko 2017. gadā kopīgi izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, ir vienlīdzīga attieksme un iespējas sievietēm un vīriešiem, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un karjeras izaugsmi.

(5)

Lai panāktu dzimumu līdztiesību darbavietā, ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kas ietver arī dzimumu ziņā līdzsvarotas lēmumu pieņemšanas veicināšanu uzņēmumos visos līmeņos, kā arī sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības novēršanu. Līdztiesības nodrošināšana darbavietā ir arī viens no galvenajiem priekšnoteikumiem sieviešu nabadzības samazināšanai.

(6)

Padomes Ieteikumā 84/635/EEK (4) tika ieteikts dalībvalstīm veikt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pozitīva rīcība iespēju robežās ietver darbības, kas sekmē sieviešu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas struktūrās. Padomes Ieteikumā 96/694/EK (5) tika ieteikts dalībvalstīm mudināt privāto sektoru palielināt sieviešu pārstāvību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, jo īpaši pieņemot līdztiesības plānus un pozitīvas rīcības programmas vai rīkojoties to ietvaros.

(7)

Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju principa piemērošanu un panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību augstākā līmeņa vadošajos amatos, nosakot procesuālu prasību kopumu attiecībā uz kandidātu atlasi iecelšanai vai ievēlēšanai direktoru amatos, kā pamatā būtu pārredzamība un nopelni.

(8)

Komisija pēdējos gados ir iesniegusi vairākus ziņojumus, kuros izvērtēta situācija saistībā ar dzimumu līdztiesību ekonomikas lēmumu pieņemšanā. Tā ir mudinājusi biržā kotētus uzņēmumus ar pašregulācijas pasākumiem palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvju skaitu savās valdēs un šajā sakarā uzņemties konkrētas brīvprātīgas saistības. Komisija savā 2010. gada 5. marta paziņojumā “Stingrāka apņemšanās veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību – Sieviešu harta” uzsvēra, ka sievietēm vēl aizvien nav pilntiesīgas iespējas piedalīties varas sadalē un lēmumu pieņemšanā politiskajā un saimnieciskajā dzīvē gan publiskajā, gan privātajā sektorā, un vēlreiz apliecināja apņemšanos izmantot savas pilnvaras, lai veicinātu sieviešu un vīriešu taisnīgāku pārstāvību vadībā gan sabiedriskajā dzīvē, gan ekonomikā. Dzimumu līdzsvara uzlabošanu lēmumu pieņemšanā Komisija noteica par vienu no prioritātēm savā 2010. gada 21. septembra paziņojumā “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija, 2010–2015”. Dzimumu līdzsvara panākšana lēmumu pieņemšanā un politikā ir viena no prioritātēm, kas izklāstītas Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumā “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam”.

(9)

Savos 2011. gada 7. marta secinājumos par Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads) Padome atzina, ka dzimumu līdztiesības politika ir ļoti būtiska ekonomikas izaugsmei, labklājībai un konkurētspējai. Tā atkārtoti apliecināja savu apņemšanos novērst plaisu starp dzimumiem, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, jo īpaši trīs jomās, kas ir ļoti svarīgas dzimumu līdztiesībai, proti, nodarbinātība, izglītība un sekmīgāka sociālā iekļaušana. Tā arī mudināja rīkoties, lai sekmētu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanā visos līmeņos un visās jomās, lai pilnībā izmantotu visus talantus. Šajā ziņā visu pieejamo talantu, zināšanu un ideju izmantošana vairotu cilvēkresursu daudzveidību un uzlabojot uzņēmējdarbības perspektīvas.

(10)

Savā 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija “Eiropa 2020”“) Komisija atzina, ka lielāka sieviešu līdzdalība darba tirgū ir priekšnosacījums izaugsmes veicināšanai un demogrāfisko problēmu risināšanai Eiropā. Stratēģijā “Eiropa 2020” bija izvirzīts pamatmērķis līdz 2020. gadam panākt vismaz 75 % nodarbinātības līmeni Savienības iedzīvotāju grupā no 20 līdz 64 gadiem. Ir svarīgi, ka tiek pausta skaidra apņemšanās likvidēt pastāvošo sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību un ka tiek pastiprināti centieni novērst visus šķēršļus sieviešu līdzdalībai darba tirgū, tostarp esošo “stikla griestu” fenomenu. Portu deklarācijā, ko valstu vai valdību vadītāji parakstīja 2021. gada 8. maijā (6), tika atzinīgi vērtēti jaunie Savienības pamatmērķi nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā un pārskatītais sociālo rezultātu pārskats, ko Komisija ierosināja savā 2021. gada 4. marta paziņojumā “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns”. Minētais rīcības plāns paredz, ka, lai sasniegtu vispārējo mērķi – līdz 2030. gadam panākt, ka nodarbinātības īpatsvars starp Savienības iedzīvotājiem vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem ir vismaz 78 %, – ir jācenšas vismaz uz pusi samazināt dzimumu nodarbinātības atšķirību salīdzinājumā ar 2019. gadu. Paredzams, ka lielākai sieviešu līdzdalībai ekonomikas lēmumu pieņemšanā, jo īpaši valdēs, būs pozitīva papildietekme uz sieviešu nodarbinātības līmeni attiecīgajos uzņēmumos un ekonomikā kopumā. Kā to prasa nepieciešamība pilnībā izmantot gan vīriešu, gan sieviešu pieejamo talantu kopumu, dzimumu līdztiesība un iekļaujoša vadība pēc Covid-19 krīzes ir svarīgākas nekā jebkad agrāk. Pētījumi liecina, ka iekļautība un daudzveidība padara iespējamu atveseļošanos un noturību. Tie ir ļoti būtiski Savienības ekonomikas konkurētspējai, lai veicinātu inovāciju un stiprinātu profesionālos standartus valdēs.

(11)

Eiropas Parlaments savā 2011. gada 6. jūlija rezolūcijā par sievietēm un uzņēmējdarbības augstākā līmeņa vadību mudināja uzņēmumus panākt kritiskās robežvērtības, proti, lai līdz 2015. gadam uzņēmumu vadības struktūrās darbotos vismaz 30 % sieviešu, bet līdz 2020. gadam – 40 %. Tas aicināja Komisiju – ja tiktu konstatēts, ka uzņēmumu un dalībvalstu veiktie pasākumi nav bijuši pietiekami, – līdz 2012. gadam ierosināt tiesību aktu, tostarp kvotas. Būtu svarīgi, lai šāds tiesību akts tiktu ieviests uz laiku un kalpotu par katalizatoru pārmaiņām un straujām reformām, kuru mērķis ir novērst pastāvošo dzimumu nevienlīdzību un stereotipus ekonomikas lēmumu pieņemšanā. Eiropas Parlaments 2012. gada 13. marta un 2021. gada 21. janvāra rezolūcijās atkārtoti aicināja pieņemt tiesību aktus.

(12)

Ir svarīgi, lai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras rādītu piemēru attiecībā uz dzimumu līdztiesību, tostarp nosakot mērķus dzimumu līdzsvarotai pārstāvībai visos vadības līmeņos. Īpaša uzmanība jāvelta politikai attiecībā uz pieņemšanu darbā augstākajos vadības amatos. Tāpēc Komisija savā 2020. gada 5. marta paziņojumā “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” uzsvēra, ka Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu jānodrošina dzimumu līdzsvars vadošajos amatos. Komisija savā 2022. gada 5. aprīļa paziņojumā “Komisijas jaunā cilvēkresursu stratēģija” apņēmās līdz 2024. gadam nodrošināt pilnīgu dzimumu līdztiesību visos savas pārvaldības līmeņos. Komisija uzraudzīs progresu un šajā sakarā regulāri ziņos savā tīmekļa vietnē. Komisija arī dalās paraugpraksē ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un savā tīmekļa vietnē ziņos par dzimumu līdzsvara stāvokli vadošajos amatos minētajās iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Eiropas Parlaments savā Prezidija 2020. gada 13. janvāra lēmumā ir vienojies līdz 2024. gadam noteikt mērķus attiecībā uz dzimumu līdzsvaru augstākā un vidējā līmeņa vadītāju amatos. Eiropas Parlaments turpinās uzraudzīt progresu visos savas pārvaldības līmeņos un centīsies rādīt piemēru. Padome savā daudzveidības un iekļautības stratēģijā 2021.–2024. gadam ir apņēmusies līdz 2026. gada beigām panākt dzimumu līdztiesību tās Ģenerālsekretariāta (PĢS) vadošajos amatos 45–55 % robežās. PĢS rīcības plānā par dzimumu līdztiesību vadības līmenī ir izklāstīti pasākumi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)

Ir svarīgi, lai uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi veicinātu, atbalstītu un attīstītu sieviešu talantu visos līmeņos un visas karjeras laikā, lai nodrošinātu to, ka kvalificētām sievietēm būtu iespējas ieņemt amatus valdēs un vadošus amatus.

(14)

Lai veicinātu dzimumu līdztiesību un atbalstītu sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1158 (7), ar kuru veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, ir paredzēts, ka dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu aprūpes pienākumu vienlīdzīgu sadali starp sievietēm un vīriešiem ar vecāku, paternitātes un aprūpētāja atvaļinājumu līdztekus esošajam grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam. Minētajā direktīvā ir paredzētas arī tiesības pieprasīt elastīgu darba režīmu.

(15)

Sieviešu iecelšanu par direktorēm kavē vairāki specifiski faktori, kurus var mazināt ne tikai ar saistošiem noteikumiem, bet arī ar izglītojošiem pasākumiem un stimuliem labas prakses veicināšanai. Pirmkārt, uzņēmējdarbības skolās un universitātēs ir būtiski palielināt izpratni par dzimumu līdztiesības priekšrocībām uzņēmumu konkurētspējas palielināšanā. Ir arī jāveicina regulāra direktoru mainība un jāievieš pozitīvi pasākumi, ar kuriem tiek veicināti un atalgoti dalībvalstu un uzņēmumu centieni pieņemt izlēmīgāku pieeju šādām pārmaiņām galvenajās ekonomikas lēmumu pieņemšanas struktūrās visos līmeņos.

(16)

Savienībā ir liels augsti kvalificētu sieviešu skaits, kas pastāvīgi pieaug, kā apliecina fakts, ka 60 % no universitāšu absolventiem ir sievietes. Dzimumu līdzsvara panākšana valdēs ir būtiska, lai efektīvi izmantotu šo esošo cilvēkkapitālu, kas savukārt ir ļoti svarīgi Savienības demogrāfisko un ekonomisko problēmu risināšanai. Tādējādi sieviešu nepietiekamā pārstāvība valdēs ir neizmantota iespēja dalībvalstu ekonomikām kopumā un to attīstībai un izaugsmei. Pilnībā izmantojot sieviešu talantu kopumu, uzlabotos arī izglītības atdeve – gan attiecībā uz katru individuāli, gan attiecībā uz publisko sektoru. Ir plaši atzīts, ka sieviešu klātbūtne valdē uzlabo korporatīvo pārvaldību, jo, pateicoties daudzveidīgākam un kolektīvam domāšanas veidam, kas aptver plašāku skatījumu loku, tiek uzlabots komandas sniegums un lēmumu pieņemšanas kvalitāte. Vairāki pētījumi liecina, ka daudzveidība veicina proaktīvāku uzņēmējdarbības modeli, līdzsvarotākus lēmumus un uzlabotus profesionālos standartus valdēs, kas labāk atspoguļo sabiedrības realitāti un patērētāju vajadzības. Tā arī veicina inovāciju. Vairāki pētījumi ir arī parādījuši, ka pastāv pozitīva saikne starp dzimumu daudzveidību augstākajā vadības līmenī un uzņēmuma finansiālās darbības rezultātiem un rentabilitāti, kas nodrošina ievērojamu ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc dzimumu līdzsvara panākšana valdēs ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu Savienības konkurētspēju globalizētā ekonomikā, un tā piedāvātu salīdzinošas priekšrocības attiecībā pret trešām valstīm.

(17)

Sieviešu pārstāvības palielināšana valdēs nāk par labu ne tikai valdēs ieceltajām sievietēm, bet arī palīdz piesaistīt uzņēmumam talantīgas sievietes un nodrošināt sieviešu lielāku pārstāvību visos vadības līmeņos un darbinieku vidū. Tāpēc lielākam sieviešu īpatsvaram valdēs vajadzētu pozitīvi ietekmēt gan dzimumu nodarbinātības atšķirības, gan sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības samazināšanu.

(18)

Neskatoties uz pierādījumiem, ka dzimumu līdzsvars labvēlīgi ietekmē gan uzņēmumus pašus, gan ekonomiku vispār, un kaut arī esošie Savienības tiesību akti aizliedz diskrimināciju dzimuma dēļ un ar esošajām Savienības līmeņa darbībām tiek veicināta pašregulācija, sievietes joprojām ir ļoti nepietiekami pārstāvētas uzņēmumu augstākajās lēmumu pieņemšanas struktūrās visā Savienībā. Statistika liecina, ka to sieviešu īpatsvars, kuras ir iesaistītas uzņēmumu augstākā līmeņa lēmumu pieņemšanā, joprojām ir ļoti zems. Ja, pieņemot darbā vadošajos amatos, puse no talantu kopuma netiek pat izskatīta, varētu būt apdraudēts pats amatā iecelšanas process un tā kvalitāte, kas palielinātu neuzticēšanos uzņēmumu varas struktūrām un varētu samazināt pieejamā cilvēkkapitāla izmantošanas efektivitāti. Ir svarīgi, lai korporatīvajā lēmumu pieņemšanā tiktu patiesi atspoguļots sabiedrības sastāvs un lai tiktu izmantots visu Savienības iedzīvotāju potenciāls. Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ziņām 2021. gadā sieviešu īpatsvars lielāko biržā kotētu uzņēmumu valdēs vidēji veidoja 30,6 % no valžu locekļiem un tikai 8,5 % no priekšsēdētājiem. Tas liecina par netaisnīgu un diskriminējošu sieviešu nepietiekamu pārstāvību un tādējādi nepārprotami apdraud Savienības principus par vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem nodarbinātības un profesijas jomā. Tādēļ būtu jāievieš un jāpastiprina pasākumi sieviešu karjeras izaugsmes veicināšanai visos vadības līmeņos, un būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka tā notiek biržā kotētos uzņēmumos, ņemot vērā šādu uzņēmumu būtisko ekonomisko un sociālo atbildību. Turklāt ir svarīgi, lai Savienības struktūras un aģentūras rādītu piemēru pastāvošās dzimumu nelīdzsvarotības novēršanai savās valdēs.

(19)

Sieviešu īpatsvars valdēs pēdējo gadu laikā ir palielinājies ļoti lēni. Uzlabojumu temps dalībvalstīs ir bijis dažāds, un ir iegūti ļoti atšķirīgi rezultāti. Daudz lielāks progress bija vērojams tajās dalībvalstīs, kurās ir ieviesti saistoši pasākumi. Šī atšķirība, visticamāk, palielināsies, ņemot vērā ļoti atšķirīgās pieejas dzimumu līdzsvara uzlabošanai valdēs. Tādēļ dalībvalstis tiek mudinātas dalīties ar informāciju par efektīviem pasākumiem un politiku, kas īstenota valstu līmenī, un apmainīties ar paraugpraksi, lai visā Savienībā atbalstītu progresu ceļā uz sieviešu un vīriešu līdzsvarotākas pārstāvības nodrošināšanu valdēs.

(20)

Sadrumstalotais un atšķirīgais valstu regulējums attiecībā uz dzimumu līdzsvaru biržā kotētu uzņēmumu valdēs vai šāda regulējuma neesamība ir ne tikai iemesls tam, ka atšķiras sieviešu īpatsvars direktoru bez izpildpilnvarām vidū un ka uzlabojumu temps dalībvalstīs ir dažāds, bet tas rada arī šķēršļus iekšējam tirgum, jo uz biržā kotētiem uzņēmumiem Savienībā tiek attiecinātas atšķirīgas korporatīvās pārvaldības prasības. Minētās atšķirības juridiskajās un pašregulācijas prasībās par valdes sastāvu var radīt praktiskus sarežģījumus biržā kotētiem uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu mērogā, jo īpaši tad, kad tie dibina meitasuzņēmumus, apvienojas vai iegādājas citu uzņēmumu, un kandidātiem uz direktoru amatiem.

(21)

Dzimumu nelīdzsvarotība uzņēmumos ir lielāka augstākajos vadības līmeņos. Turklāt daudzas no sievietēm, kuras ir pārstāvētas augstākās vadības līmenī, ir atrodamas tādās jomās kā cilvēkresursi un komunikācija, turpretī vīrieši augstākās vadības līmenī visdrīzāk strādā uzņēmuma vispārējā vadībā vai tiešajā vadībā. Tā kā lielākā daļa direktoru amatu tiek aizpildīti ar kandidātiem, kuriem ir pieredze augstākajos vadības amatos, ir būtiski, lai uzņēmumos pieaugtu to sieviešu skaits, kuras virzās uz šiem vadošajiem amatiem.

(22)

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ļauj šo direktīvu pareizi īstenot, ir tas, ka direktoru atlasei tiek efektīvi piemēroti kritēriji, kuri būtu jānosaka iepriekš un pilnīgi pārredzamā veidā un jāizstrādā tā, lai vienlīdzīgi izskatītu kandidātu kvalifikācijas, zināšanas un prasmes neatkarīgi no viņu dzimuma.

(23)

Pārredzamības trūkums, kas vairumā dalībvalstu šobrīd pastāv attiecībā uz direktoru amatu atlases procesu un kvalifikācijas kritērijiem, ir būtisks šķērslis lielākam dzimumu līdzsvaram direktoru vidū un negatīvi ietekmē gan valdes kandidātu karjeru un viņu pārvietošanās brīvību, gan ieguldītāju lēmumus. Šāds pārredzamības trūkums attur potenciālos direktoru amatu kandidātus no kandidēšanas valdēs, kurās viņu kvalifikācija būtu visvairāk vajadzīga, un no to iecelšanas lēmumu apstrīdēšanas, kuru pamatā ir ar dzimumu saistīti aizspriedumi, tādējādi ierobežojot viņu pārvietošanās brīvību iekšējā tirgū. No otras puses, ieguldītājiem varētu būt tādas ieguldījumu stratēģijas, kas prasa, lai tiktu sniegta informācija arī par direktoru pieredzi un kompetenci. Lielāka pārredzamība saistībā ar kvalifikācijas kritērijiem un direktoru atlases procesu ļauj ieguldītājiem labāk novērtēt uzņēmuma darbības stratēģiju un pieņemt informētus lēmumus. Tāpēc ir svarīgi, lai kārtība, kādā ieceļ valdi, būtu skaidra un pārredzama, un lai kandidāti tiktu vērtēti objektīvi, pamatojoties uz viņu individuālajiem nopelniem, neatkarīgi no viņu dzimuma.

(24)

Kaut arī šīs direktīvas mērķis nav sīki saskaņot valstu tiesību aktus par direktoru amatu atlases procesu un kvalifikācijas kritērijiem, dzimumu līdzsvara panākšanai ir nepieciešams ieviest konkrētas minimālās prasības biržā kotētiem uzņēmumiem, kuros nav līdzsvarotas dzimumu pārstāvības, attiecībā uz kandidātu atlasi iecelšanai vai ievēlēšanai direktoru amatos, balstoties uz pārredzamu un skaidri definētu atlases procesu un to kvalifikācijas objektīvu un salīdzinošu izvērtēšanu tādā ziņā kā piemērotība, kompetence un profesionālais sniegums. Tikai saistošs pasākums Savienības līmenī var efektīvi palīdzēt nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā un novērst praktiskus sarežģījumus uzņēmumu dzīvē.

(25)

Tāpēc Savienībai būtu jācenšas palielināt sieviešu pārstāvību valdēs visās dalībvalstīs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, sekmētu darba tirgus mobilitāti, stiprinātu biržā kotētu uzņēmumu konkurētspēju un darba tirgū panāktu patiesu dzimumu līdztiesību. Šis mērķis būtu jāīsteno, nosakot minimālās prasības attiecībā uz pozitīvu rīcību, kas izpaužas kā saistoši pasākumi. Ar šiem saistošajiem pasākumiem būtu jātiecas sasniegt kvantitatīvu mērķi dzimumu sadalījumam valdēs, ņemot vērā apstākli, ka dalībvalstis un trešās valstis, kas ir izvēlējušās šo vai līdzīgu metodi, ir guvušas vislabākos rezultātus sieviešu nepietiekamās pārstāvības samazināšanā amatos, kas saistīti ar ekonomikas lēmumu pieņemšanu.

(26)

Ir svarīgi, lai ikviens biržā kotēts uzņēmums izstrādātu dzimumu līdztiesības politiku ar mērķi panākt līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību visos līmeņos. Šāda politika varētu ietvert gan sieviešu, gan vīriešu izvirzīšanu par kandidātiem uz vadošajiem amatiem, mentorēšanas shēmas un karjeras attīstības norādes sievietēm, kā arī cilvēkresursu stratēģijas, kas izstrādātas, lai veicinātu uz dažādību vērstu darbā pieņemšanas procesu.

(27)

Biržā kotētiem uzņēmumiem ir īpaša ekonomiskā nozīme, atpazīstamība un ietekme uz visu tirgu. Šie uzņēmumi nosaka standartus ekonomikai plašākā mērogā, un ir paredzams, ka to piemēram sekos cita veida uzņēmumi. Biržā kotētu uzņēmumu sabiedriskais raksturs attaisno to, ka sabiedrības interesēs šie uzņēmumi tiek lielākā mērā regulēti.

(28)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi būtu jāpiemēro biržā kotētiem uzņēmumiem.

(29)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(30)

Šīs direktīvas īstenošanas nolūkos dalībvalstij, kuras kompetencē ir regulēt šajā direktīvā iekļautos jautājumus, vajadzētu būt tai dalībvalstij, kurā attiecīgajam biržā kotētajam uzņēmumam ir juridiskā adrese. Šī direktīva neietekmē valstu noteikumus, kas nosaka uzņēmumiem piemērojamos tiesību aktus jautājumos, kurus nereglamentē šī direktīva.

(31)

Dalībvalstīs pastāv dažādas biržā kotētu uzņēmumu valdes struktūru sistēmas, un galvenā atšķirība ir starp duālu sistēmu, kurā ir gan valde, gan uzraudzības padome, un unitāru sistēmu, kurā vadības un uzraudzības funkcijas ir apvienotas vienā valdē. Pastāv arī jauktas sistēmas, kurām ir abu sistēmu elementi vai kuras ļauj uzņēmumiem izvēlēties starp dažādiem modeļiem. Šai direktīvai vajadzētu attiekties uz visām valdes sistēmām, kas pastāv dalībvalstīs.

(32)

Visās valdes sistēmās tiek de jure vai de facto nošķirti izpilddirektori, kuri ir iesaistīti uzņēmuma ikdienas vadībā, un direktori bez izpildpilnvarām, kuri pilda uzraudzības funkciju, bet nav iesaistīti biržā kotētā uzņēmuma ikdienas vadībā. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot dzimumu līdzsvaru abās direktoru kategorijās. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp vajadzību palielināt dzimumu līdzsvaru valdēs un nepieciešamību pēc iespējas samazināt iejaukšanos uzņēmuma ikdienas vadībā, šajā direktīvā tiek nošķirtas šīs abas direktoru kategorijas.

(33)

Vairākās dalībvalstīs noteiktu daļu no direktoriem bez izpildpilnvarām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi var iecelt vai ievēlēt uzņēmuma darbinieki, darbinieku organizācijas vai abi. Kvantitatīvajiem mērķiem, kas noteikti šajā direktīvā, būtu jāattiecas arī uz šādiem direktoriem. Tomēr, tā kā daži direktori bez izpildpilnvarām ir darbinieku pārstāvji, dalībvalstīm būtu jānosaka līdzekļi tam, kā nodrošināt minēto mērķu sasniegšanu, pienācīgi ņemot vērā konkrētos noteikumus par darbinieku pārstāvju ievēlēšanu vai izraudzīšanu, kuri paredzēti valstu tiesību aktos, un attiecībā uz balsošanas brīvību darbinieku pārstāvju ievēlēšanā. Ņemot vērā atšķirības dalībvalstu uzņēmējdarbības tiesībās, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam kvantitatīvos mērķus piemērot atsevišķi akcionāru pārstāvjiem un darbinieku pārstāvjiem.

(34)

Dalībvalstīm būtu biržā kotētiem uzņēmumiem vai nu jāuzliek mērķis panākt, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji līdz 2026. gada 30. jūnijam to valdēs ieņem vismaz 40 % no direktoru amatiem bez izpildpilnvarām, vai, alternatīvi, tā kā ir svarīgi, lai biržā kotēti uzņēmumi palielinātu nepietiekami pārstāvētā dzimuma īpatsvars visos ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, dalībvalstīm būtu biržā kotētiem uzņēmumiem jāuzliek mērķis panākt, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji to valdēs līdz 2026. gada 30. jūnijam ieņem vismaz 33 % no visiem direktoru amatiem neatkarīgi no tā, vai tie ir ar izpildpilnvarām vai bez izpildpilnvarām, lai veicinātu līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību visu direktoru vidū.

(35)

Mērķi panākt, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji valdēs ieņem vismaz 40 % no direktoru amatiem bez izpildpilnvarām vai vismaz 33 % no visiem direktoru amatiem, attiecas uz vispārējo dzimumu līdzsvaru direktoru vidū un neietekmē atsevišķu direktoru konkrēto izvēli no plaša vīriešu un sieviešu kandidātu loka katrā konkrētajā gadījumā. Jo īpaši šī direktīva neizslēdz nevienu konkrētu direktora amata kandidātu, kā arī neliek biržā kotētiem uzņēmumiem vai akcionāriem izvēlēties kādu konkrētu direktoru. Tādējādi lēmums par piemērotajiem direktoriem paliek biržā kotētu uzņēmumu un akcionāru ziņā.

(36)

Ņemot vērā to būtību, ir vietā, ka publiskie uzņēmumi, kuri ir šīs direktīvas darbības jomā, kalpo par paraugu privātajam sektoram. Dalībvalstīm ir dominējoša ietekme uz publiskiem uzņēmumiem Komisijas Direktīvas 2006/111/EK (8) 2. panta b) punkta nozīmē, kuri tiek kotēti regulētā tirgū. Minētās dominējošās ietekmes dēļ dalībvalstu rīcībā ir instrumenti, lai ātrāk ieviestu vajadzīgās izmaiņas.

(37)

Lai noteiktu direktoru amatu skaitu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, ir vajadzīgi vēl citi precizējumi, jo, ņemot vērā vairuma valžu lielumu, matemātiski nav iespējams sasniegt precīzi 40 % vai attiecīgos gadījumos 33 % daļu. Tādēļ direktoru amatu skaitam, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, vajadzētu būt skaitlim, kas ir vistuvāk 40 % vai attiecīgos gadījumos – 33 % daļai, un abos gadījumos tam nevajadzētu pārsniegt 49 %.

(38)

Savā judikatūrā (9) par pozitīvu rīcību un tās atbilstību principam par diskriminācijas aizliegumu dzimuma dēļ, kas noteikts arī Hartas 21. pantā, Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) atzina, ka atlasē pieņemšanai darbā vai paaugstināšanai konkrētos gadījumos priekšroku var dot nepietiekami pārstāvētajam dzimumam ar noteikumu, ka nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidāts piemērotības, kompetences un profesionālā snieguma ziņā ir tikpat kvalificēts kā otra dzimuma kandidāts, ka priekšroku nedrīkst dot automātiski un bez nosacījumiem, bet to var neievērot, ja iemesli, kas ir specifiski konkrētajam otra dzimuma kandidātam, liek izšķirties par labu šim kandidātam, un ka katra kandidāta pieteikums tiek objektīvi novērtēts, konkrēti piemērojot visus atlases kritērijus atsevišķajiem kandidātiem.

(39)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tie biržā kotētie uzņēmumi, kuru valdēs nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem, attiecīgi, mazāk nekā 40 % no direktoru amatiem bez izpildpilnvarām vai mazāk nekā 33 % no visiem direktoru amatiem, ieskaitot gan izpilddirektorus, gan direktorus bez izpildpilnvarām, viskvalificētākos kandidātus iecelšanai vai ievēlēšanai minētajos amatos atlasa ar kandidātu kvalifikāciju salīdzinošu izvērtēšanu, piemērojot skaidrus, neitrāli formulētus un nepārprotamus kritērijus, kuri noteikti pirms atlases procesa, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru valdēs. Starp atlases kritēriju piemēriem, kurus varētu izmantot biržā kotēti uzņēmumi, ir profesionālā pieredze vadības vai uzraudzības pienākumu veikšanā, starptautiskā pieredze, daudzdisciplināras, vadības un komunikācijas prasmes, sakaru veidošanas un uzturēšanas spējas un zināšanas konkrētās specifiskās jomās, piemēram, finanses, finanšu pārraudzība vai cilvēkresursu pārvaldība.

(40)

Atlasot kandidātus iecelšanai vai ievēlēšanai direktoru amatos, prioritāte būtu jāpiešķir tikpat kvalificētam nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam. Tomēr šādai prioritātei nevajadzētu būt automātiskai un beznosacījumu prioritātei. Varētu būt izņēmuma gadījumi, kad, objektīvi izvērtējot tikpat kvalificēta pretējā dzimuma kandidāta īpašo situāciju, priekšroka tiek dota viņam, neskatoties uz to, ka prioritāte būtu jāpiešķir nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam. Šāda priekšrokas neievērošana varētu būt, piemēram, tad, ja direktoru atlasei valsts vai uzņēmuma līmenī tiek piemērota plašāka daudzveidības politika. Tomēr šādai pozitīvas rīcības nepiemērošanai vajadzētu palikt izņēmuma gadījumam, tai būtu jābalstās uz katra atsevišķa gadījuma novērtējumu, un tā būtu pienācīgi jāpamato ar objektīviem kritērijiem, ar kuriem nekādā gadījumā nevajadzētu diskriminēt nepietiekami pārstāvēto dzimumu.

(41)

Dalībvalstīs, kurās ir piemērojamas šajā direktīvā noteiktās prasības par kandidātu atlasi iecelšanai vai ievēlēšanai direktoru amatos, biržā kotētiem uzņēmumiem, kuru valdēs nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem, attiecīgi, vismaz 40 % no direktoru amatiem bez izpildpilnvarām vai vismaz 33 % no visiem direktoru amatiem, nevajadzētu būt pienākumam izpildīt minētās prasības.

(42)

Dažādās dalībvalstīs un dažādos biržā kotētos uzņēmumos atšķiras kandidātu atlases metodes iecelšanai vai ievēlēšanai direktoru amatos. Tās var paredzēt kandidātu priekšatlasi, lai ar tiem iepazīstinātu akcionāru sapulci, un to veic, piemēram, iecelšanas komiteja vai vadošo darbinieku meklēšanas uzņēmumi. Prasības par kandidātu atlasi iecelšanai vai ievēlēšanai direktoru amatos būtu jāizpilda piemērotā atlases procesa posmā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgo biržā kotētu uzņēmumu statūtiem, tostarp pirms akcionāri kandidātu ievēl, piemēram, gatavojot sākotnējo sarakstu. Šajā sakarā šī direktīva paredz minimālos standartus tikai kandidātu atlasei iecelšanai vai ievēlēšanai direktoru amatos, dodot iespēju piemērot Tiesas judikatūrā noteiktos nosacījumus nolūkā panākt dzimumu līdzsvaru un sasniegt mērķi attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību biržā kotētu uzņēmumu valdēs. Šī direktīva nerada pārmērīgu iejaukšanos biržā kotētu uzņēmumu ikdienas vadībā, jo tiem paliek rīcības brīvība atlasīt kandidātus, pamatojoties uz kvalifikāciju vai citiem būtiskiem objektīviem apsvērumiem.

(43)

Ievērojot šīs direktīvas mērķus attiecībā uz dzimumu līdzsvaru, biržā kotētiem uzņēmumiem vajadzētu būt pienākumam pēc lūguma no kandidāta iecelšanai vai ievēlēšanai direktora amatā šo kandidātu informēt par kvalifikācijas kritērijiem, uz kuriem tika balstīta atlase, kandidātu objektīvo salīdzinošo izvērtējumu pēc minētajiem kritērijiem un attiecīgā gadījumā – par konkrētajiem apsvērumiem, kuri izņēmuma kārtā līdzsvaram lika nosliekties par labu kandidātam, kas nav nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvis. Prasība sniegt šādu informāciju varētu nozīmēt, ka tiek ierobežotas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, kas atzītas, attiecīgi, Hartas 7. un 8. pantā. Tomēr šādi ierobežojumi ir nepieciešami un saskaņā ar proporcionalitātes principu patiešām atbilst atzītiem vispārējas nozīmes mērķiem. Tāpēc tie atbilst prasībām, kas attiecībā uz šādiem ierobežojumiem ir noteiktas Hartas 52. panta 1. punktā, kā arī attiecīgajai Tiesas judikatūrai. Šādi ierobežojumi būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (10).

(44)

Ja nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidāts iecelšanai vai ievēlēšanai direktora amatā tiesā vai citā kompetentā iestādē uzrāda faktus, no kuriem var secināt, ka minētais kandidāts bijis tikpat kvalificēts kā atlasītais pretējā dzimuma kandidāts, biržā kotētajam uzņēmumam vajadzētu būt pienākumam pierādīt izvēles pareizību.

(45)

Pat ja šīs direktīvas mērķis ir noteikt minimālās prasības saistošu pasākumu veidā, lai uzlabotu dzimumu pārstāvību valdēs, saskaņā ar subsidiaritātes principu ir svarīgi atzīt atšķirīgu pieeju leģitimitāti un atzīt dažu tādu esošo valsts pasākumu efektivitāti, kas jau ir pieņemti šajā politikas jomā un kas ir devuši apmierinošus rezultātus. Tādējādi dažās dalībvalstīs jau ir bijuši centieni nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotāku pārstāvību valdēs, pieņemot saistošus pasākumus, kas tiek uzskatīti par tikpat efektīviem kā tie, kas paredzēti šajā direktīvā. Minētajām dalībvalstīm vajadzētu spēt apturēt šajā direktīvā noteikto prasību piemērošanu attiecībā uz kandidātu atlasi iecelšanai vai ievēlēšanai direktoru amatos un attiecīgā gadījumā tās prasības, kas attiecas uz individuālo kvantitatīvo mērķu noteikšanu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie apturēšanas nosacījumi. Šādos gadījumos, kad dalībvalstis šādus saistošus pasākumus ir ieviesušas ar valsts tiesību aktiem, šajā direktīvā noteiktie noapaļošanas noteikumi par konkrētu direktoru skaitu būtu jāpiemēro mutatis mutandis, lai izvērtētu minētos valsts noteikumus saskaņā ar šo direktīvu. Būtu jāuzskata, ka dalībvalstī, kurā piemēro šādu apturēšanu, šajā direktīvā izklāstītie mērķi ir sasniegti un tādējādi šajā direktīvā noteiktie mērķi attiecībā uz direktoriem bez izpildpilnvarām un visiem direktoriem neaizstāj attiecīgos valsts noteikumus un tiek netiek tiem pievienoti.

(46)

Lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru to direktoru vidū, kas iesaistīti ikdienas vadības darbā, biržā kotētiem uzņēmumiem būtu jānosaka pienākums izvirzīt individuālus kvantitatīvus mērķus attiecībā uz abu dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību izpilddirektoru vidū nolūkā šādus mērķus sasniegt līdz šajā direktīvā noteiktajai dienai. Minētajiem mērķiem būtu jāpalīdz uzņēmumiem panākt jūtamu progresu salīdzinājumā ar to pašreizējo situāciju. Minēto pienākumu nevajadzētu piemērot biržā kotētiem uzņēmumiem, kas tiecas panākt 33 % mērķi attiecībā uz visiem direktoriem – gan izpilddirektoriem, gan direktoriem bez izpildpilnvarām.

(47)

Dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums biržā kotētiem uzņēmumiem katru gadu sniegt kompetentajām iestādēm informāciju par dzimumu pārstāvību to valdes locekļu vidū un par pasākumiem, ko tās veikušas šajā direktīvā noteikto mērķu sasniegšanai, lai kompetentās iestādes varētu izvērtēt katra biržā kotētā uzņēmuma progresu ceļā uz dzimumu līdzsvara panākšanu direktoru vidū. Biržā kotētiem uzņēmumiem šāda informācija piemērotā un viegli pieejamā veidā būtu jāpublicē savā tīmekļa vietnē un jāiekļauj to gada pārskatos. Ja biržā kotēts uzņēmums nav sasniedzis piemērojamos kvantitatīvos mērķus, tam šajā informācijā būtu arī jāiekļauj apraksts par konkrētiem pasākumiem, ko tas līdz šim ir veicis vai ir iecerējis veikt turpmāk, lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus. Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga un centienu dublēšanās, informācijai par dzimumu līdzsvaru valdēs, kas jāziņo saskaņā ar šo direktīvu, attiecīgā gadījumā vajadzētu būt daļai no biržā kotētu uzņēmumu paziņojuma par korporatīvo pārvaldību saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (11). Ja dalībvalstis, ievērojot 12. pantu, ir apturējušas 6. panta piemērošanu, šajā direktīvā noteiktie ziņošanas pienākumi nebūtu jāpiemēro, ar noteikumu, ka minēto dalībvalstu tiesību aktos ir paredzēti ziņošanas pienākumi, kas nodrošina, ka tiek regulāri publicēta informācija par biržā kotētu uzņēmumu progresu ceļā uz sieviešu un vīriešu līdzsvarotākas pārstāvības panākšanu to valdēs.

(48)

Tas, ka tiek pildītas prasības attiecībā uz kandidātu atlasi iecelšanai vai ievēlēšanai direktoru amatos, pienākums izvirzīt kvantitatīvu mērķi attiecībā uz izpilddirektoriem un ziņošanas pienākumi, būtu jānodrošina ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem sodiem, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šim nolūkam ir pieejamas atbilstošas administratīvās vai tiesas procedūras. Šādi sodi varētu ietvert naudas sodus vai iespēju, ka tiesu iestāde anulē lēmumu attiecībā uz direktoru atlasi vai pasludina to par spēkā neesošu. Neskarot valsts tiesību aktus par sodu piemērošanu, ja biržā kotēti uzņēmumi izpilda minētos pienākumus, tos nevajadzētu sodīt, ja tie nesasniedz kvantitatīvos mērķus attiecībā uz sieviešu un vīriešu pārstāvību direktoru vidū. Sodus nevajadzētu piemērot pašiem biržā kotētiem uzņēmumiem, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem konkrēta darbība vai bezdarbība ir piedēvējama nevis uzņēmumam, bet citām fiziskām vai juridiskām personām, piemēram, individuāliem akcionāriem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam piemērot sodus, kas nav uzskaitīti šajā direktīvā izklāstītajā neizsmeļošajā sodu sarakstā, jo īpaši gadījumos, kad biržā kotēts uzņēmums izdara smagus un atkārtotus pārkāpumus attiecībā uz šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, izpildot publiskus līgumus un koncesijas, biržā kotēti uzņēmumi pilda piemērojamos pienākumus attiecībā uz sociālajām un darba tiesībām saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

(49)

Dalībvalstīm vai biržā kotētiem uzņēmumiem būtu jāspēj ieviest vai paturēt spēkā labvēlīgākus pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu pārstāvību.

(50)

Dalībvalstīm vajadzētu izraudzīties struktūras dzimumu līdzsvara veicināšanai, analizēšanai, uzraudzīšanai un atbalstīšanai valdēs. Turklāt informatīvas kampaņas un paraugprakses apmaiņa ievērojami veicinātu visu uzņēmumu informētību par šo jautājumu un mudinātu tos proaktīvi sasniegt dzimumu līdzsvaru. Konkrētāk – dalībvalstis tiek aicinātas īstenot tādu politiku, kas atbalsta un mudina MVU būtiski uzlabot dzimumu līdzsvaru visos to vadības līmeņos un valdēs.

(51)

Šajā direktīvā tiek respektētas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Hartā. Jo īpaši tā palīdz īstenot sieviešu un vīriešu līdztiesības principu (Hartas 23. pants) un brīvību izraudzīties profesiju un tiesības strādāt (Hartas 15. pants). Šī direktīva tiecas pilnībā nodrošināt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (Hartas 47. pants). Darījumdarbības brīvības (Hartas 16. pants) un tiesību uz īpašumu (Hartas 17. panta 1. punkts) ierobežojumi ievēro minētās brīvības un tiesību būtību, un tie ir nepieciešami un samērīgi. Ierobežojumus var noteikt tikai tad, ja tie patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.

(52)

Lai arī dažas dalībvalstis ar lielākiem vai mazākiem panākumiem ir veikušas regulatīvas darbības vai veicinājušas pašregulāciju, vairums dalībvalstu nav veikušas nekādas darbības vai izrādījušas vēlmi rīkoties tādā veidā, ka tiktu gūti pietiekami uzlabojumi. Prognozes, kas balstās uz visas pieejamās informācijas visaptverošu analīzi par iepriekšējām un pašreizējām tendencēm un par nodomiem, liecina, ka, rīkojoties atsevišķi, dalībvalstis tuvākajā nākotnē nesasniegs sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību direktoru vidū visā Savienībā saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem mērķiem. Bezdarbība šajā jomā palēnina centienus panākt dzimumu līdztiesību darbavietā kopumā, tostarp attiecībā uz sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības novēršanu, kas daļēji ir vertikālās segregācijas rezultāts. Ņemot vērā minētos apstākļus un arvien pieaugošās atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz sieviešu un vīriešu pārstāvību valdēs, dzimumu līdzsvaru valdēs visā Savienībā var uzlabot vienīgi ar kopīgu pieeju, un potenciālu dzimumu līdztiesībai, konkurētspējai un izaugsmei var labāk sasniegt ar saskaņotu darbību Savienības līmenī nekā ar valstu iniciatīvām, kam ir atšķirīga piemērošanas joma, mērķi un efektivitāte. Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, panākt līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu pārstāvību biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū, nosakot efektīvus pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt progresu attiecībā uz dzimumu līdzsvaru, tajā pašā laikā dodot biržā kotētiem uzņēmumiem pietiekami daudz laika nepieciešamo pasākumu veikšanai šajā nolūkā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir noteikti tikai kopīgi mērķi un principi, un tā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Dalībvalstīm tiek dots pietiekami daudz brīvības noteikt, kā šajā direktīvā noteiktie mērķi būtu vislabāk sasniedzami, ņemot vērā apstākļus valstī, jo īpaši noteikumus un praksi attiecībā uz pieņemšanu darbā valdēs. Šī direktīva neskar biržā kotētu uzņēmumu iespējas iecelt viskvalificētākos direktorus, un tā nodrošina elastīgu satvaru un sniedz pietiekami ilgu pielāgošanās laikposmu.

(53)

Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai tos efektīvi informētu par šīs direktīvas nozīmi, transponēšanu un īstenošanu.

(54)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu mērķi, kas jāsasniedz biržā kotētiem uzņēmumiem, būtu jāierobežo laikā, un tam vajadzētu palikt spēkā tikai tik ilgi, līdz būs sasniegts ilgtspējīgs progress attiecībā uz dzimumu pārstāvību valdēs. Šā iemesla dēļ Komisijai būtu regulāri jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei. Turklāt šī direktīva paredz datumu, kurā tā zaudēs spēku. Komisijai savā pārskatā būtu jāizvērtē, vai pēc minētā datuma beigām šīs direktīvas darbības termiņš būtu jāpagarina.

(55)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (12) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

1)

“biržā kotēts uzņēmums” ir uzņēmums, kura juridiskā adrese atrodas dalībvalstī un kura akcijas ir atļauts tirgot regulētā tirgū Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21) apakšpunkta nozīmē vienā vai vairākās dalībvalstīs;

2)

“valde” ir biržā kotēta uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra;

3)

“direktors” ir valdes loceklis, tostarp loceklis, kas ir darbinieku pārstāvis;

4)

“izpilddirektors” ir unitāras valdes loceklis, kas ir iesaistīts biržā kotēta uzņēmuma ikdienas vadībā, vai – duālas valdes sistēmas gadījumā – valdes loceklis, kas pilda biržā kotēta uzņēmuma vadības funkcijas;

5)

“direktors bez izpildpilnvarām” ir unitāras valdes loceklis, kas nav izpilddirektors, vai – duālas valdes sistēmas gadījumā – valdes loceklis, kas pilda biržā kotēta uzņēmuma uzraudzības funkcijas;

6)

“unitāra valde” ir valde, kas biržā kotētā uzņēmumā pilda gan vadības, gan uzraudzības funkcijas;

7)

“divu līmeņu valde” ir sistēma, kurā biržā kotētā uzņēmuma vadības un uzraudzības funkcijas veic atsevišķas valdes;

8)

“mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums” jeb “MVU” ir uzņēmums, kurā nodarbinātas mazāk nekā 250 personas un kura gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai kura gada bilance nepārsniedz 43 miljonus EUR vai līdzvērtīgu summu attiecīgās dalībvalsts valūtā tādam MVU, kura juridiskā adrese atrodas dalībvalstī, kuras valūta nav euro.

(1)

Padomes Regulā (ES) 2022/109 (2) ir noteiktas kvotas 2022. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Portugāles karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Portugālē, ar nozveju no cirtainās rajas krājuma Savienības ūdeņos 9. zonā ir pilnībā apguvuši 2022. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

(1)

Transportlīdzekļiem, kuru tips ir apstiprināts ES, ir jāspēj darboties ar tīru biodīzeļdegvielu un vajadzības gadījumā ar dažādiem biodīzeļdegvielas un fosilās degvielas maisījumiem.

(2)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 582/2011 (2) 3. pantu mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprināšanai attiecībā uz emisijām ražotājam ir jānodrošina atbilstība tipa apstiprināšanas testēšanā izmantoto standartdegvielu specifikācijām, kas noteiktas minētās regulas IX pielikumā.

(3)

Tīra biodīzeļdegviela (FAME B100) nav minēta Regulas (ES) Nr. 582/2011 IX pielikumā kā standartdegviela lielas noslodzes transportlīdzekļu emisiju tipa apstiprināšanai. Lai pierādītu atbilstību emisiju prasībām, tipa apstiprināšanas testi ir jāveic gan ar dīzeļdegvielu (B7), gan ar tīru biodīzeļdegvielu (B100). Lai pēc iespējas samazinātu testēšanas dublēšanos un atvieglotu tīras biodīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielu maisījumu (tādu kā FAME B20/B30) izmantošanas sertificēšanu, ir nepieciešams ieviest specifikācijas tīrai biodīzeļdegvielai kā standartdegvielai, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Atbilstību emisiju testēšanas prasībām attiecībā uz B100 tipa apstiprināšanu būtu jāatļauj pierādīt, veicot cilmes motora emisiju testēšanu ar tīru biodīzeļdegvielu. Tajā pašā laikā nepieciešamajai atbilstības ekspluatācijā testēšanai var izvēlēties jebkādu biodegvielu maisījumu.

(4)

Transportlīdzekļu ar apstiprinātu motoru apstiprināšanai ir nepieciešams tipa apstiprinājuma sertifikāta papildpielikums ar specifikācijām.

(5)

Tāpēc Komisijas Regula (ES) Nr. 582/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

(1)

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 11. ministru konferencē 59 PTO dalībnieku grupa, tostarp Savienība, nāca klajā ar kopīgu ministru paziņojumu par iekšzemes regulējumu pakalpojumu jomā, ar kuru tie uzsāka plurilaterālu iniciatīvu nolūkā apspriest disciplīnas attiecībā uz iekšzemes regulējumu pakalpojumu jomā.

(2)

Komisija risināja sarunas, apspriežoties ar komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līguma 207. panta 3. punktu. Šīs plurilaterālās kopīgā paziņojuma iniciatīvas dalībnieku skaits laika gaitā palielinājās līdz 67 PTO dalībniekiem.

(3)

Minēto sarunu dalībnieki 2021. gada 2. decembrī nāca klajā ar Deklarāciju par sarunu noslēgšanu par iekšzemes regulējumu pakalpojumu jomā (“deklarācija”), kurā paziņoja, ka sarunas ir sekmīgi noslēgtas. Dalībnieki atzīmēja, ka ir noslēgtas sarunas par atsauces dokumentu par iekšzemes regulējumu pakalpojumu jomā, kas ir izklāstīts deklarācijas 1. pielikumā. Tie arī atzinīgi novērtēja GATS specifisko saistību grafikus, kurus PTO dalībnieki bija iesnieguši kā savu ieguldījumu sarunu pabeigšanai un kuri bija pievienoti deklarācijai kā 2. pielikums.

(4)

Deklarācijas dalībnieki ir iecerējuši deklarācijas 1. pielikumā minētās disciplīnas iekļaut kā papildu saistības savos GATS specifisko saistību grafikos saskaņā ar minētā pielikuma 1. iedaļu. Saskaņā ar deklarācijas 5. punktu dalībnieku mērķis ir iesniegt savus GATS specifisko saistību grafikus sertificēšanai, ievērojot specifisko saistību grafiku labojumu vai uzlabojumu sertifikācijas procedūras, divpadsmit mēnešu laikā no deklarācijas datuma, ar noteikumu, ka tiek pabeigtas visas vajadzīgās iekšzemes procedūras.

(5)

Saskaņā ar deklarāciju Savienībai būtu jāiesniedz PTO nepieciešamās izmaiņas tās GATS specifisko saistību grafikā, kā izklāstīts Savienības specifisko saistību grafikā tā redakcijā pirms galīgās apstiprināšanas.

(6)

Tāpēc Savienības vārdā būtu jāapstiprina deklarācijas 1. pielikumā minēto disciplīnu kā papildu saistību iekļaušana Savienības GATS specifisko saistību grafikā,