ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 300

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

65. gadagājums
2022. gada 21. novembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2264 (2022. gada 14. novembris), ar kuru attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs (Piadina Romagnola / Piada Romagnola (AĢIN))

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2265 (2022. gada 14. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Κατσικάκι Λήμνου / Katsikaki Limnou (AĢIN))

3

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2266 (2022. gada 14. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Samoborska češnjovka / Samoborska češnofka (AĢIN))

4

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2267 (2022. gada 14. novembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Meso istarskog goveda – boškarina / Meso istrskega goveda – boškarina (ACVN))

5

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2268 (2022. gada 18. novembris), ar kuru izbeidz Īstenošanas regulas (ES) 2019/1379, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, pārskatīšanu sakarā ar jaunu eksportētāju un importu reģistrāciju

6

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2269 (2022. gada 18. novembris) par Savienības atbalstu projekta Atbildīgas inovācijas veicināšana mākslīgā intelekta jomā mieram un drošībai īstenošanai

11

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2270 (2022. gada 18. novembris), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2019/2108, ar ko atbalsta bioloģiskā drošuma un drošības stiprināšanu Latīņamerikā atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) par masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu neizplatīšanu īstenošanai

21

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/2271 (2022. gada 18. novembris), ar ko pilnvaro sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Albānijas Republiku par operacionālajām darbībām, ko Albānijas Republikā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

23

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/2272 (2022. gada 18. novembris), ar ko pilnvaro sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu par operacionālām darbībām, ko Bosnijā un Hercegovinā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

25

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/2273 (2022. gada 18. novembris), ar ko pilnvaro sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Melnkalni par operacionālām darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

27

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/2274 (2022. gada 18. novembris), ar ko pilnvaro sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Serbijas Republiku par operacionālajām darbībām, ko Serbijas Republikā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

29

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2275 (2022. gada 18. novembris), ar ko atbalsta starptautiski atzītas ieroču un munīcijas pārvaldības validācijas sistēmas (IMPVS) izstrādi nolūkā novērst nelikumīgu izplatīšanu

31

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/2276 (2022. gada 18. novembris), ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2019/2009, ar ko atbalsta Ukrainas centienus sadarbībā ar EDSO apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību

42

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2277 (2022. gada 15. novembris), ar ko pieņem Itālijas Republikas iesniegto pieprasījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 4. punktu nepiemērot Komisijas Regulas (ES) Nr. 1303/2014 pielikuma 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 1. punktu (izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 8068)

43

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2022/2278 (2022. gada 8. novembris) par 2023. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2022/40)

46

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2264

(2022. gada 14. novembris),

ar kuru attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs (“Piadina Romagnola / Piada Romagnola” (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Piadina Romagnola / Piada Romagnola”, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1174/2014 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Piadina Romagnola / Piada Romagnola” (AĢIN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI


(1)   OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1174/2014 (2014. gada 24. oktobris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Piadina Romagnola / Piada Romagnola (AĢIN)) (OV L 316, 4.11.2014., 3. lpp.).

(3)   OV C 278, 20.7.2022., 27. lpp.


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/3


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2265

(2022. gada 14. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Κατσικάκι Λήμνου / Katsikaki Limnou” (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Grieķijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Κατσικάκι Λήμνου / Katsikaki Limnou”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Κατσικάκι Λήμνου / Katsikaki Limnou” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Κατσικάκι Λήμνου / Katsikaki Limnou” (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.1. grupas “Svaiga gaļa (un subprodukti)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI


(1)   OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)   OV C 281, 22.7.2022., 12. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/4


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2266

(2022. gada 14. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Samoborska češnjovka / Samoborska češnofka” (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Samoborska češnjovka / Samoborska češnofka”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Samoborska češnjovka / Samoborska češnofka” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Samoborska češnjovka / Samoborska češnofka” (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.2. grupas “Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI


(1)   OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)   OV C 278, 20.7.2022., 35. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/5


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2267

(2022. gada 14. novembris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Meso istarskog goveda – boškarina / Meso istrskega goveda – boškarina” (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas un Slovēnijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Meso istarskog goveda – boškarina / Meso istrskega goveda – boškarina”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Meso istarskog goveda – boškarina / Meso istrskega goveda – boškarina” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Meso istarskog goveda – boškarina / Meso istrskega goveda – boškarina” (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.1. grupas “Svaiga gaļa (un subprodukti)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI


(1)   OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)   OV C 288, 29.7.2022., 46. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2268

(2022. gada 18. novembris),

ar kuru izbeidz Īstenošanas regulas (ES) 2019/1379, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, pārskatīšanu sakarā ar jaunu eksportētāju un importu reģistrāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

1.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (2) (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes velosipēdu importam noteica 30,6 % galīgo antidempinga maksājumu. Kopš tā laika notikušas vairākas izmeklēšanas, kuru rezultātā ir paplašināti vai grozīti sākotnējie pasākumi.

(2)

Pēc starpposma pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (3) 11. panta 3. punktu, Padome ar Regulu (ES) Nr. 502/2013 (4) šos pasākumus grozīja. Minētajā izmeklēšanā netika veikta Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase, un tika saglabāts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1095/2005 (5) noteiktais 48,5 % valsts mēroga antidempinga maksājums, kura pamatā ir dempinga starpība.

(3)

Patlaban spēkā esošie pasākumi ir antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1379 (6), saskaņā ar kuru uz pieprasījuma iesniedzēja ražotā pārskatāmā ražojuma importu tiek attiecināts galīgais antidempinga maksājums 48,5 % apmērā.

2.   PAŠREIZĒJĀ IZMEKLĒŠANA

2.1.   Pārskatīšanas pieprasījums

(4)

Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu sakarā ar jaunu eksportētāju atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam. Pieprasījumu 2019. gada 10. septembrī iesniedza un 2021. gada 26. novembrī atjaunināja Zhejiang Feishen Vehicle Industry Co., Ltd. (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir velosipēdu ražotājs eksportētājs Ķīnā.

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu no velosipēdu ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie pasākumi. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka bija eksportējis velosipēdus uz Savienību tikai pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām.

2.2.   Pārskatīšanas sākšana sakarā ar jaunu eksportētāju

(6)

Komisija pārbaudīja pieejamos pierādījumus un secināja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu pārskatīšanu sākšanu sakarā ar jaunu eksportētāju, ievērojot pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc tam, kad Savienības ražotājiem bija dota iespēja sniegt piezīmes, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2022/358 (7) attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju sāka Īstenošanas regulas (ES) 2019/1379 pārskatīšanu.

2.3.   Attiecīgais ražojums

(7)

Pārskatāmais ražojums ir Ķīnas izcelsmes divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), bez motora, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (Taric kodi 8712007091, 8712007092 un 8712007099).

2.4.   Ieinteresētās personas

(8)

Komisija par pārskatīšanas sākšanu oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, Savienības ražošanas nozarei un eksportētājvalsts pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(9)

Procedūras sākšanas dienā Komisija pieprasīja pieprasījuma iesniedzējam sniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

2.5.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

(10)

Tika izmeklēts laikposms no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

2.6.   Izpaušana

(11)

Komisija 2022. gada 29. jūlijā izpauda ieinteresētajām personām savu nodomu izbeigt pārskatīšanas izmeklēšanu, nenosakot pieprasījuma iesniedzējam individuālo dempinga starpību. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes.

(12)

Pieprasījuma iesniedzējs savās 2022. gada 12. augustā iesniegtajās piezīmēs nepiekrita Komisijas analīzei, kurā tika atteikts uz pieprasījuma iesniedzēja pārdošanas apjomu reprezentativitātes pamata piešķirt jaunā eksportētāja statusu, un apgalvoja, ka šāds lēmums nav juridiski pamatots un nesaskan ar Ekspertu grupas un Apelācijas institūcijas ziņojumiem lietā Meksika – Galīgie antidempinga maksājumi attiecībā uz liellopu gaļu un rīsiem (8).

(13)

Komisija norāda, ka Ekspertu grupa un Apelācijas institūcija pārbaudīja Meksikas normatīvajos aktos izklāstītos nosacījumus, lai pieņemtu vai noraidītu pieprasījumu veikt paātrinātu pārskatīšanu sakarā ar jaunu eksportētāju. Šajā lietā Komisija ir pieņēmusi pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumu un atbilstoši sākusi pārskatīšanu sakarā ar jaunu eksportētāju, taču dempinga starpības ticamam aprēķinam Komisijai ir vajadzīga droša eksporta cena, kura uzskatāma par tādu, kas atspoguļo attiecīgā ražotāja eksportētāja parasto cenas noteikšanas praksi. Kā paskaidrots 25.–28. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzēja darījums nevar kalpot par pamatu dempinga starpības aprēķināšanai, jo pietiekami precīzi neatspoguļo normālu un ilgtspējīgu eksporta cenu noteikšanas praksi, kas varētu kalpot par pamatu turpmākiem darījumiem piemērojamas individuālās dempinga starpības noteikšanai. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(14)

Pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz vairākām pārskatīšanas izmeklēšanām sakarā ar jaunu eksportētāju, kurās eksportētājiem tika piešķirta labvēlīga dempinga starpība, lai gan tiem bija bijis tikai viens pārdošanas darījums. Pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja Komisijai ievērot konsekvenci attiecībā uz pieprasījumu šajā lietā.

(15)

Pārskatīšanas, uz kurām atsaucās pieprasījuma iesniedzējs, attiecās uz izmeklēšanām, kurās patiešām bija pieejama izlases vidējā likme. Tāpēc nebija vajadzīgs noteikt individuālās dempinga starpības. Pretēji pieprasījuma iesniedzēja apgalvotajam, Komisijas metode novērtēt jaunā eksportētāja situāciju ir konsekventa. Pārskatīšanā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes trihlorizocianūrskābi (9) Komisija nevarēja izmantot eksporta cenu, tāpēc pārskatīšana tika izbeigta, nepiešķirot pieprasījuma iesniedzējam individuālo likmi.

(16)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija esot kļūdījusies, izskatot faktiskos pierādījumus pārdošanas apjoma reprezentativitātes noteikšanas, eksporta cenas un statistikas datu salīdzinājuma un tā klienta tālākpārdošanas cenas kontekstā.

(17)

Attiecībā uz eksporta cenas salīdzinājumu pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tā ražojumi tiek pozicionēti kā augstas kvalitātes ražojumi un ir starptautisko konkursu laureāti dizaina kategorijā, tāpēc nav atbilstošs salīdzinājums ar statistiku par jauktu kopumu, kura liecināja par augstāku cenu. Pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja arī Austrijas importētāja sniegtās informācijas piemērotību, kurā darījums definēts kā izmēģinājums, un apgalvoja, ka no pieprasījuma iesniedzēja viedokļa tas bija parasts darījums, nevis izmēģinājums.

(18)

Komisija norāda, ka nevienā no pieprasījuma iesniedzēja argumentiem nebija informācijas, kas liktu apšaubīt informāciju, kuru Komisija ņēma vērā, novērtējot faktus. Tāpēc tie, tādi būdami, tiek noraidīti.

(19)

To vietā pieprasījuma iesniedzējs piedāvāja pasākumu uzraudzību vai minimālās importa cenas noteikšanu.

(20)

Komisija nevar pieņemt nevienu no minētajiem abiem pieprasījuma iesniedzēja iesniegtajiem pieprasījumiem. Ne uzraudzība, ne minimālā importa cena neatbilst jauna ražotāja eksportētāja situācijai. Pieprasījuma iesniedzēja minētā uzraudzība spraudīšu un skavu lietā (10) notika, lai uzraudzītu importa situāciju, ja antidempinga pasākumi netiek noteikti. Minimālās importa cenas mehānisms ir instruments, ar ko nosaka maksājuma līmeni attiecīgās valsts kopējam eksporta apjomam procedūrās, kurās Komisija uzskata, ka, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, tāds pasākuma veids ir piemērots. Šajā lietā pasākumi ir ad valorem maksājumi, un jaunpienācēja pārskatīšanas nolūks nav pārskatīt pasākumu veidu.

3.   IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

3.1.   Jauna ražotāja eksportētāja kritēriji

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu jaunam ražotājam eksportētājam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

a)

tas nav eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu izmeklēšanas periodā, ar kuru pamatoti pasākumi;

b)

tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi; un

c)

tas ir faktiski eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu.

(22)

Izmeklēšana apstiprināja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas perioda laikā.

(23)

Pieprasījuma iesniedzējs pierādīja, ka nav saistīts ar tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas noteikti attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(24)

Attiecībā uz kritēriju, ka pieprasījuma iesniedzējs sācis eksportēt attiecīgo ražojumu uz Savienību pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda, Komisija novērtēja šādus aspektus. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (“PIP”) pieprasījuma iesniedzējs veica tikai vienu ierobežota apjoma eksporta darījumu, tāpēc Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka šis eksporta darījums pietiekami precīzi atspoguļo pieprasījuma iesniedzēja pašreizējo un turpmāko eksporta praksi. Proti, Komisija sīkāk analizēja eksportētā daudzuma daļu attiecībā pret kopējo ražošanas apjomu un pārdošanas cenas uz ES attiecībā pret to citu Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējām cenām, kuri PIP laikā eksportēja ievērojamus apjomus uz ES.

(25)

Pieprasījuma iesniedzējs vienu reizi kādam Austrijas importētājam pārdeva 30 bērnu velosipēdu, kas veido 1 % no tā kopējā ražošanas apjoma. Pieprasījuma iesniedzēja darījuma cena CIF līmenī bija par 73 % (11) augstāka nekā citu Ķīnas ražotāju eksportētāju vidējā cena Austrijas tirgū. Tas norādīja uz to, ka šis darījums nenotika pēc parastiem komercnoteikumiem.

(26)

Komisija sazinājās ar importētāju, lai iegūtu papildu informāciju par darījuma veidu un tālākpārdošanas vērtību.

(27)

Austrijas importētājs arī apstiprināja, ka tas bija tikai izmēģinājuma darījums (nevis parasts komercdarījums), ka pirkuma cena bija pārāk augsta, tāpēc tas velosipēdus pārdeva tālāk galapatērētājiem par cenu, kas ir zemāka par pirkuma cenu.

3.2.   Secinājums

(28)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka darījums, par kuru pieprasījuma iesniedzējs bija sniedzis informāciju, nav pietiekami reprezentatīvs pamats un pietiekami precīzi neatspoguļo tā pašreizējo un turpmāko eksporta cenu noteikšanas praksi, kas varētu kalpot par pamatu individuālas dempinga starpības noteikšanai. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, pārskatīšanas izmeklēšana būtu jāizbeidz.

4.   ANTIDEMPINGA MAKSĀJUMA IEKASĒŠANA

(29)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos konstatējumus, Komisija secināja, ka pārskatīšana attiecībā uz to Ķīnas izcelsmes velosipēdu importu, kurus ražojis pieprasījuma iesniedzējs, būtu jāizbeidz. Maksājums, kas, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) 2019/1379 1. panta 2. punktu, piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro pieprasījuma iesniedzēja ražotajiem ražojumiem. Tādējādi būtu jābeidz pieprasījuma iesniedzēja importa reģistrēšana un no pārskatīšanas sākšanas dienas attiecībā uz šo importu būtu jāiekasē visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamais valsts mēroga maksājums (48,5 %), kas noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1379. Tas neskar importētāju iespējas pieprasīt atmaksu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 8. punktu.

(30)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek izbeigta pārskatīšana, kas sakarā ar jaunu eksportētāju sākta ar Īstenošanas regulu (ES) 2022/358.

2.   Ar šo tiek atcelts Īstenošanas regulas (ES) 2022/358 2. pants.

3.   Antidempinga maksājums, kas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/1379 1. pantu piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem” Ķīnas Tautas Republikā (Taric papildu kods B999), ar šo tiek piemērots to ražojumu importam, kurus ražojis Zhejiang Feishen Vehicle Industry Co., Ltd.

2. pants

1.   Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums beigt importa reģistrēšanu, ko tie veic, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) 2022/358 3. pantu.

2.   Ar šo no 2022. gada 3. marta tiek iekasēts 1. panta 3. punktā minētais antidempinga maksājums par ražojumiem, kas reģistrēti, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) 2022/358 3. pantu.

3.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 18. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2474/93 (1993. gada 8. septembris), ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importu un veic pagaidu antidempinga maksājuma galīgo iekasēšanu (OV L 228, 9.9.1993., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES) Nr. 502/2013 (2013. gada 29. maijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (OV L 153, 5.6.2013., 17. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1095/2005 (2005. gada 12. jūlijs), ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Vjetnamas izcelsmes velosipēdu importu un groza Regulu (EK) Nr. 1524/2000, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz tādu velosipēdu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 183, 14.7.2005., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1379 (2019. gada 28. augusts), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecinot to uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas, Tunisijas, Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta šo valstu izcelsme (OV L 225, 29.8.2019., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/358 (2022. gada 2. marts) ar kuru jauna eksportētāja dēļ sāk pārskatīt Īstenošanas regulu (ES) 2019/1379, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam attiecībā uz vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju, atceļ maksājumu šā ražotāja eksportētāja veiktajam importam un nosaka šā importa reģistrāciju (OV L 68, 3.3.2022., 9. lpp.).

(8)  Apelācijas institūcijas ziņojums Mexico – Anti-Dumping Measures on Rice, 323. punkts.

(9)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/619 (2022. gada 12. aprīlis), ar kuru attiecībā uz trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tiek izbeigtas Īstenošanas regulas (ES) 2017/2230, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes trihlorizocianūrskābes importam, pārskatīšanas sakarā ar jaunu eksportētāju, tiek noteikts maksājums šo ražotāju veiktajam importam un tiek izbeigta šāda importa reģistrācija (OV L 115, 13.4.2022., 66. lpp.).

(10)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1202 (2020. gada 14. augusts), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes spraudīšu un skavu importu un piemēro uzraudzību Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes spraudīšu un skavu importam (OV L 269, 17.8.2020., 40. lpp.).

(11)  Cenu salīdzinājumā tika salīdzināta uzņēmuma pārdošanas cena Eiropas Savienībā ar vidējo importa cenu no Ķīnas konkrētajā ES tirgū tajā pašā periodā. Cenu salīdzinājums tika veikts CIF līmenī, t. i., ņemot vērā cenu, par kādu velosipēdi tika nogādāti līdz ES robežai. Ņemot vērā 48,5 % antidempinga maksājumu, cena bija par 99 % augstāka.


LĒMUMI

21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/11


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2022/2269

(2022. gada 18. novembris)

par Savienības atbalstu projekta “Atbildīgas inovācijas veicināšana mākslīgā intelekta jomā mieram un drošībai” īstenošanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2016. gada “Globālā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā” uzsvērts, ka Savienība pastiprinās savu ieguldījumu kolektīvajā drošībā.

(2)

2018. gada Savienības stratēģijā pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem (VIKI) un to munīciju ar nosaukumu “Ieroču drošības garantēšana, pilsoņu aizsardzība” ir norādīts, ka Savienība izmantos attiecīgus instrumentus, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi tādas uzticamas un rentablas tehnoloģijas jomā, kas uzlabo VIKI un munīcijas drošību un samazina to novirzīšanas risku. Turklāt Padome savos secinājumos par minētās stratēģijas pieņemšanu ņēma vērā drošības konteksta attīstību, tostarp terorisma draudus Savienības iekšienē, un VIKI konstrukcijas un tehnoloģijas attīstību, kas ietekmē valdību spēju vērsties pret minētajiem draudiem.

(3)

Komisijas 2018. gada paziņojumā “Mākslīgais intelekts Eiropai” ir norādīts, ka visa ar mākslīgo intelektu (MI) saistītas pētniecības atbalsta pamatprincips būs “atbildīga MI” izstrāde. Tajā ir arī norādīts, ka, tā kā MI ir viegli tirgojams pāri robežām, šajā jomā ilgtspējīgi būs tikai globāli risinājumi un ka Savienība veicinās MI un tehnoloģiju izmantošanu kopumā, lai palīdzētu risināt globālus izaicinājumus, atbalstītu Parīzes klimata nolīguma īstenošanu un sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(4)

ANO ģenerālsekretārs 2019. gada platformas “AI for Good” globālajā samitā atzīmēja, ka, ja mēs vēlamies izmantot MI sniegtās priekšrocības un novērst riskus, mums visiem ir jāsadarbojas – valdībām, nozarei, akadēmiskajām aprindām un pilsoniskai sabiedrībai –, lai izstrādātu satvarus un sistēmas, kas veicina atbildīgu inovāciju.

(5)

Savienība vēlas sniegt ieguldījumu “atbildīga MI” attīstībā, kolektīvajā drošībā un spējā gūt labumu no MI sniegtajām iespējām, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī risinātu izaicinājumus, ko MI rada mieram un drošībai.

(6)

Savienībai būtu jāatbalsta projekta “Atbildīgas inovācijas veicināšana mākslīgā intelekta jomā mieram un drošībai” īstenošana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai īstenotu “Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju” un ņemot vērā Savienības Stratēģiju pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un to munīciju ar nosaukumu “Ieroču drošības garantēšana, pilsoņu aizsardzība”, kā arī Komisijas paziņojumu “Mākslīgais intelekts Eiropai”, Savienība atbalsta projekta “Atbildīgas inovācijas veicināšana mākslīgā intelekta jomā mieram un drošībai” īstenošanu.

2.   Savienības atbalstāmajām projekta darbībām ir konkrēts mērķis, proti, atbalstīt civilās mākslīgā intelekta (MI) kopienas plašāku iesaisti to risku mazināšanā, ko bezatbildīgu aktoru veikta civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana var radīt starptautiskajam mieram un drošībai:

veidojot labāku izpratni par to, kā lēmumi MI pētniecības un inovācijas izstrādē un izplatīšanā var ietekmēt novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riskus un savukārt radīt risku vai iespējas mieram un drošībai,

veicinot atbildīgus inovācijas procesus, metodes un rīkus, kas var palīdzēt nodrošināt civilo inovāciju izmantošanu miermīlīgiem mērķiem un MI zināšanu atbildīgu izplatīšanu. Šajā nolūkā projekts atbalstīs spēju veidošanas, pētniecības un iesaistes darbības, ar kurām: izmantojot atbildīgus inovācijas procesus, uzlabos globālās civilās MI kopienas spēju darbības jomā ietvert un novērst miera un drošības riskus, ko rada bezatbildīgu aktoru veikta civilā MI novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana; un stiprinās saikni starp riska mazināšanas centieniem atbildīga MI jomā civilajā sfērā un tiem centieniem, kas starpvaldību līmenī jau tiek īstenoti atbruņošanās, ieroču kontroles un neizplatīšanas kopienā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētais projekts un darbības nav paredzētas, lai noteiktu jaunus standartus, principus vai regulējumu, vai kā citādi iejauktos jomās, kas ir dalībvalstu kompetencē. Mērķis drīzāk ir attīstīt civilus atbildīgus inovācijas centienus, lai darbības jomā ietvertu miera un drošības riskus, ko rada bezatbildīgu aktoru veikta civilā MI novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana, un nodrošināt izglītību par esošajiem attiecīgajiem starpvaldību centieniem.

4.   Detalizēts projekta apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) ir atbildīgs par šā lēmuma īstenošanu.

2.   Šā lēmuma 1. pantā minētā projekta tehnisko īstenošanu veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu birojs (UNODA), ko atbalsta Stokholmas Starptautiskais miera pētniecības institūts (SIPRI).

3.   UNODA un SIPRI savus uzdevumus veic Augstā pārstāvja pārraudzībā. Šim nolūkam Augstais pārstāvis slēdz vajadzīgās vienošanās ar UNODA un SIPRI.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. pantā minētā Savienības finansētā projekta īstenošanai ir 1 782 285,71EUR.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā norādītās atsauces summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.

3.   Komisija uzrauga no 1. punktā noteiktās atsauces summas finansēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā noslēdz iemaksu nolīgumu ar UNODA. Iemaksu nolīgumā paredz, ka UNODA ir jānodrošina Savienības ieguldījuma pamanāmība atbilstoši tā apjomam.

4.   Komisija cenšas 3. punktā minēto iemaksu nolīgumu noslēgt pēc iespējas drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Komisija informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā un par minētā nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

1.   Pamatojoties uz UNODA un SIPRI reizi ceturksnī sagatavotiem kopējiem ziņojumiem, Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu. Minētie ziņojumi ir Padomes veiktā izvērtējuma pamatā.

2.   Komisija informē par 1. pantā minētā projekta īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā iemaksu nolīguma noslēgšanas. Tomēr, ja minētajā laikposmā šāds nolīgums nav noslēgts, šis lēmums zaudē spēku sešus mēnešus pēc stāšanās spēkā.

Briselē, 2022. gada 18. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


PIELIKUMS

PROJEKTA DOKUMENTS

Atbildīgas inovācijas veicināšana mākslīgā intelekta jomā mieram un drošībai

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Jaunākie sasniegumi mākslīgā intelekta (MI) jomā ir pavēruši jaunas iespējas atbalstīt un uzturēt mieru un drošību, piemēram, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus tādās jomās kā konfliktu agrīnā brīdināšana un ieroču un eksporta kontroles pārbaudes. No otras puses, šie sasniegumi ir darījuši iespējamus jaunus veidus, kā radīt – vai padziļināt – saspīlējumu, konfliktus un nedrošību starp valstīm un to iekšienē. Riski, ko rada daži MI lietojumi, piemēram, letālu autonomu ieroču sistēmas, ir kļuvuši par būtisku ieroču kontroles kopienas problēmu. Viens no riska veidiem, kam jāpievērš lielāka uzmanība un attiecībā uz kuru pašreizējie bruņojuma kontroles un diplomātiskie centieni var būt nepietiekami, ir bezatbildīgu aktoru, tostarp ļaunprātīgu nevalstisku aktoru, veikta civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana, piemēram, ģeneratīvo sāncenšu tīklu (Generative Adversarial Networks – GAN) ļaunprātīga izmantošana, lai radītu dziļviltojumus dezinformācijas kampaņām.

MI ir pamattehnoloģija ar lielu vispārējas izmantošanas potenciālu. MI pētniecībai un inovācijai, ko izstrādā civiliem lietojumiem, daži aktori varētu (relatīvi viegli) piekļūt un tos pārprofilēt kaitniecīgai vai plašas ietekmes izmantošanai, kas varētu ietekmēt starptautisko mieru un drošību. Civilo tehnoloģiju novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana nav nekas jauns un arī neattiecas vienīgi uz MI jomu. Tam pierādījums radniecīgajā robotikas jomā bija tas, kā Daesh/ISIS Sīrijā izklaides dronus pārveidoja par ieročiem un izmantoja šādos nolūkos. Taču MI gadījumā problēmu sarežģī vairāki faktori – MI algoritmu un datu nemateriālais un strauji mainīgais raksturs, kas apgrūtina to nodošanas/izplatīšanas kontroli; privātā sektora vadošā loma pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēmā un no tā izrietošā nepieciešamība aizsargāt privātos algoritmus; un tādu ekspertu zināšanu un materiālo resursu globāla pieejamība, kas spēj pārprofilēt MI tehnoloģijas. Savukārt tie, kas strādā MI jomā civilajā sektorā, pārāk bieži neapzinās, kāda varētu būt viņu darba novirzīšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas ietekme uz starptautisko mieru un drošību, vai arī vilcinās iesaistīties noritošajās diskusijās par MI riskiem ieroču kontroles un neizplatīšanas aprindās.

Ir jāatbalsta civilās MI kopienas lielāka iesaiste to mieram un drošībai radīto risku izpratnē un mazināšanā, kuri saistīti ar bezatbildīgu aktoru veiktu civilās MI tehnoloģijas novirzīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Runājot par Stokholmas Starptautisko miera pētniecības institūtu (SIPRI) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu biroju (UNODA) – to varētu panākt, vairāk veicinot atbildīgu inovāciju globālajā civilajā MI kopienā. SIPRI un UNODA līdzšinējais darbs ir parādījis, ka atbildīga inovācija kā pašpārvaldības mehānisms varētu nodrošināt globālajai civilajai MI kopienai praktiskus rīkus un metodes, lai identificētu, kā arī palīdzētu novērst un mazināt riskus, ko civilas MI pētniecības un inovācijas novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana varētu radīt mieram un drošībai. SIPRI un UNODA darbā ir apzināta arī metodika un vairākas uz civilo sektoru vērstas iniciatīvas atbildīga MI jomā, uz kurām varētu balstīties, lai civilo MI kopienu informētu par ieroču kontroles un neizplatīšanas jautājumiem, ekspertu debates un valstu nostājas par MI atbildīgu izstrādi, izplatīšanu un izmantošanu, kā arī atziņas, kas gūtas aizsardzības nozares atbildības darbā. (1) Būtiski ir tas, ka šis iepriekšējais darbs ir skaidri parādījis – lai atbildīgas inovācijas centieni būtu efektīvi, vissvarīgākā ir iesaiste ar zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) studentiem, kuri ar mākslīgo intelektu vēl nodarbojas izglītības formātā.

2.   MĒRĶI

Šo projektu mērķis ir atbalstīt civilās MI kopienas lielāku iesaisti to risku mazināšanā, ko bezatbildīgu aktoru veikta civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana var radīt starptautiskajam mieram un drošībai. Šajā sakarā, pirmkārt, tiek plānots radīt labāku izpratni par to, kā lēmumi MI pētniecības un inovācijas izstrādes un izplatīšanas jomā var ietekmēt novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riskus un savukārt radīt risku vai iespējas mieram un drošībai, un, otrkārt, sekmēt atbildīgas inovācijas procesus, metodes un rīkus, kas var palīdzēt nodrošināt civilu inovāciju miermīlīgu izmantošanu un MI zināšanu atbildīgu izplatīšanu. Šajā nolūkā ar tiem tiek atbalstītas spēju veidošanas, pētniecības un iesaistes darbības, kas i) izmantojot atbildīgus inovācijas procesus, uzlabos globālās civilās MI kopienas spēju darbības jomā ietvert un novērst miera un drošības riskus, ko rada bezatbildīgu aktoru veikta civilā MI novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana; un ii) stiprinās saikni starp riska mazināšanas centieniem atbildīga MI jomā civilajā sfērā un tiem centieniem, kas starpvaldību līmenī jau tiek īstenoti atbruņošanās, ieroču kontroles un neizplatīšanas kopienā. Būtiski ir tas, ka ar tiem nav paredzēts noteikt jaunus standartus, principus vai regulējumu vai kā citādi iejaukties jomās, kas ir valstu kompetencē. Mērķis drīzāk ir attīstīt civilā sektora atbildīgas inovācijas centienus, lai darbības jomā ietvertu riskus, ko mieram un drošībai rada bezatbildīgu aktoru veikta civilā MI novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana, un nodrošināt izglītību par esošiem attiecīgiem starpvaldību centieniem.

Lai efektīvi vērstos pie civilās MI kopienas un to ietekmētu, projektos tiek izmantota trīsvirzienu pieeja, ar ko paredzēts

a)

iesaistīt izglītotājus – strādāt kopā ar izraudzītiem izglītotājiem un akadēmisko mācību programmu izstrādātājiem pie tādu izglītojošu materiālu izstrādes un popularizēšanas, kurus var izmantot, lai topošo MI jomas praktiķu apmācībā (piemēram, kursos par MI ētiku un atbildīgu inovāciju) integrētu apsvērumus par miera un drošības riskiem, kas izriet no bezatbildīgu aktoru veiktas civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas;

b)

iesaistīt studentus – iepazīstināt izraudzītus zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) studentus no visas pasaules ar to, kā pētniecības un inovācijas procesā vai izmantojot citus pārvaldības procesus var identificēt, novērst vai mazināt riskus, ko mieram un drošībai rada bezatbildīgu aktoru veikta civilās MI izstrādes novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana; un

c)

iesaistīt MI nozari – strādāt kopā ar profesionālajām apvienībām un standartizācijas struktūrām, piemēram, Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūtu (IEEE), lai i) tehniskajiem speciālistiem izplatītu pielāgotus izglītojošus materiālus un iesaistes darbības; ii) atbalstītu MI pozitīvu izmantošanu mieram un drošībai; un iii) veicinātu dialogu un informācijas apmaiņu starp ekspertiem no akadēmiskajām aprindām, privātā sektora un valdības par to, kā var mazināt bezatbildīgu aktoru veiktas civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas risku.

Šāda pieeja ļauj projektiem sasniegt MI kopienu visos līmeņos, ietverot ne tikai pašreizējos jomas praktiķus, bet arī nākamās paaudzes. Tā arī dod iespēju iesaistīt akadēmiskās aprindas, nozari un citas izolētas grupas, un ar to atbalsta turpmāko centienu ilgtspēju, izveidojot tīklus, kas pārsniedz šīs robežas.

Projektu mērķis ir arī izmantot SIPRI un UNODA pilnvaras sasaukt dalībniekus un pieredzi, lai ietekmētu MI kopienu visā pasaulē, ne tikai ES ieinteresētās personas. SIPRI un UNODA stāvoklis ir vienreizīgi labi piemērots tam, lai sasniegtu MI jomas aktorus no Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna reģiona, Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas un veicinātu to savstarpējo iesaisti. Abām struktūrām ir arī pieredze darbā citās zinātnes un tehnoloģijas jomās, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem ieroču divējādas lietošanas un izplatīšanas jomā, tostarp biotehnoloģijas jomā. Projektu mērķis ir arī izmantot apstākļus, kādi ir Eiropas Savienībā, piemēram, a) augsti attīstīti procesi ar daudzu ieinteresēto personu iesaisti atbildīga MI jomā; b) augsts iesaistes līmenis un speciālās zināšanas atbruņošanās, ieroču kontroles un ieroču neizplatīšanas jautājumos Eiropas Savienībā; c) daudzveidīgās saiknes, kādas akadēmiskajām, pētniecības un privātā sektora organizācijām Eiropas Savienībā ir ar citiem reģioniem, jo īpaši globālajos dienvidos, kas arī būs viens no galvenajiem iesaistes mērķiem; un d) studentu, izglītotāju un inženieru nacionalitāšu daudzveidība universitātēs, pētniecības institūcijās un privātajā sektorā.

Viens no galvenajiem apsvērumiem projektu darbību īstenošanā būs iekļaušana. Lai efektīvi atbalstītu MI kopienu, projektos tiek atzīts, ka MI kopienu veido daudzveidīgu aktoru loks, un jo īpaši, ka:

a)

dzimums ir ļoti būtisks faktors. Šā iemesla dēļ dzimumu aspekts tiks integrēts saskaņā ar visām ANO sistēmas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas un paritātes stratēģijām. Visās projekta darbībās tiks sekmēta un pieprasīta sieviešu dalība; un

b)

personu ar invaliditāti iekļaušana un saprātīgi vajadzību pielāgojumi tiks veikti visā norises gaitā. Tas ietvers to šķēršļu novēršanu, kas kavē personu ar invaliditāti dalību, kā arī to, ka tiek veikti pasākumi nolūkā nodrošināt personu ar invaliditāti iesaisti un veicināt būtisku viņu viedokļu un pieredzes pārstāvību.

3.   PROJEKTI

Paredzēts, ka trīs turpmāk aprakstītie projekti cits citu papildinās un savstarpēji atbalstīs un to elementi ilgs visus 36 mēnešus.

3.1.   Projekts Nr. 1 – Izglītojošu un spēju veidošanai veltītu materiālu sagatavošana civilajai MI kopienai

3.1.1.   Projekta mērķis

Projekts Nr. 1 ir vērsts uz zināšanu un līdzekļu nodrošināšanu civilajiem MI jomas aktoriem nolūkā novērtēt un mazināt tos riskus, ko bezatbildīgu aktoru veikta civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana var radīt starptautiskajam mieram un drošībai. Tā mērķis ir sagatavot izglītojošus un spēju veidošanai veltītus materiālus, kas MI jomas praktiķiem no visiem reģioniem, līmeņiem un sektoriem (tostarp uz MI orientētiem izglītotājiem, mācību programmu izstrādātājiem, STEM studentiem un MI jomas inženieriem un pētniekiem akadēmiskajās aprindās un privātajā sektorā) sniegs informāciju un rīkus, kas vajadzīgi, lai:

a)

izprastu, kā civilā MI pētniecība un inovācija varētu tikt novirzīta un ļaunprātīgi izmantota tādos veidos, kas varētu apdraudēt starptautisko mieru un drošību, un kā lēmumi pētniecības un inovācijas izstrādes un izplatīšanas jomā var palielināt vai samazināt novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas risku;

b)

izprastu centienus, ko atbruņošanās, ieroču kontroles un ieroču neizplatīšanas kopiena jau ir ieguldījusi, lai mazinātu civilās pētniecības un inovācijas novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riskus; un

c)

praksē īstenotu atbildīgu inovāciju tādā veidā, kas mazina novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas risku pētniecības un inovācijas izstrādē un izplatīšanā.

3.1.2.   Projekta apraksts

Šā projekta ietvaros tiks sagatavoti trīs atsevišķi izglītojošu un spēju veidošanai veltītu materiālu kopumi.

a)

Rokasgrāmata (1) – Rokasgrāmatā tiks apkopotas pamatzināšanas un līdzekļi MI jomas aktoriem, lai pētniecības un inovācijas procesā novērtētu un mazinātu riskus, ko rada bezatbildīgu aktoru veikta civilās MI tehnoloģijas novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana. Tajā tiks izskatīts, kāpēc un kā lēmumi, kas saitīti ar pētniecības un inovācijas izstrādi un izplatīšanu, var ietekmēt novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riskus un savukārt radīt riskus vai iespējas mieram un drošībai. Papildus drošuma un drošības apsvērumiem, kas tiek apspriesti militārajās, kā arī atbruņošanās, ieroču kontroles un ieroču neizplatīšanas aprindās, tajā tiks minētas arī attiecīgās starptautiskās tiesības un saistības eksporta kontroles jomā, kā arī sniegti piemēri procesiem un rīkiem atbildīgas inovācijas īstenošanai praksē, piemēram, tehnoloģiju ietekmes novērtēšanas metodikas un riska novērtēšanas veidnes.

b)

Podkāstu sērija (~10) – Šie podkāsti MI jomas aktoriem būs pieejams un pievilcīgs medijs, lai uzzinātu, kāpēc un kā atbildīgi MI inovācijas procesi var atbalstīt starptautisko mieru un drošību ar to, ka mazina riskus, ko rada bezatbildīgu aktoru veikta novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana. Šajā sērijā tiks izskatīti svarīgi temati (piemēram, divējādi/vispārēji izmantojamas pētniecības un inovācijas novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas modelis; humanitārie, stratēģiskie un politiskie izaicinājumi, kas saistīti ar iespējamu civilās MI pētniecības un inovācijas ļaunprātīgu izmantošanu; izaicinājumi, ar kuriem atbruņošanās, ieroču kontroles un ieroču neizplatīšanas aprindas saskaras riska mazināšanas centienu ietvaros; kā īstenot atbildīgu inovāciju, izmantojot riska novērtējumu; atbilstība eksporta kontroles prasībām; integrēta riska samazināšana; atbildīga publicēšana; savu klientu pazīšana; un teorētisko mācību pieredze), un tie tiks strukturēti, pamatojoties uz intervijām, ko projekta grupa rīkos ar attiecīgo kopienu pārstāvjiem.

c)

Blogu sērija (9–10) – Grupa izstrādās pārraudzītu blogu sēriju, kuras mērķis ir vairot to centienu redzamību, ar kuriem mēģina tuvināt uz civilpersonām vērstu “atbildīgu MI” un ieroču kontroles un ieroču neizplatīšanas kopienas. Blogu sērija sniegs platformu, lai izplatītu atziņas, idejas un risinājumus attiecībā uz tādu risku apzināšanu un novēršanu, kas saistīti ar civilā MI novirzīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu pētniecības un inovācijas procesā. Blogos tiks mēģināts pārstāvēt MI sektorā pastāvošo domu un perspektīvu daudzveidību.

Šie materiāli tiks publiski izplatīti, izmantojot īstenotāju tīmekļa vietnes, to klātbūtni sociālajos medijos un tiešu saziņu ar attiecīgajām akadēmiskajām struktūrām, civilām MI jomas profesionālajām apvienībām un citām attiecīgām grupām.

3.1.3.   Gaidāmie projekta rezultāti

Sagaidāms, ka ar šo projektu tiks izveidots jauns materiālu kopums, kuros civilie MI jomas praktiķi var iegūt informāciju par to, a) kā civilā MI pētniecība un inovācija varētu tikt novirzīta un ļaunprātīgi izmantota tādos veidos, kas varētu apdraudēt starptautisko mieru un drošību, b) kā šādus riskus novērš atbruņošanās, ieroču kontroles un ieroču neizplatīšanas kopiena un c) kā MI jomas praktiķi varētu vēl vairāk palīdzēt mazināt šādus riskus, izmantojot atbildīgus inovācijas procesus.

Sagaidāms, ka tas veicinās civilā MI sektora iesaisti to risku mazināšanā, ko civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana var radīt starptautiskajam mieram un drošībai; uzlabos tehnisko praktiķu spējas iesaistīties attiecīgos procesos atbruņošanās, ieroču kontroles un ieroču neizplatīšanas kopienas ietvaros, kā arī atbalstīs tādu jaunu auditoriju iesaisti, kuras tradicionāli nav iekļautas izglītošanā par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu.

Sagaidāms, ka ar šiem materiāliem atbalstīs arī citu projektu īstenošanu un tie kalpos par pamatu izglītojošām un spēju veidošanas darbībām projekta Nr. 2 ietvaros, kā arī dialoga un iesaistes darbībām projekta Nr. 3 ietvaros. Sagaidāms, ka šīs darbības savukārt nodrošinās atgriezenisko saiti materiālu sagatavošanā un uzlabošanā. Sagaidāms, ka šāda iteratīva pieeja palīdzēs novērst iespējamos šķēršļus to popularizēšanai, izplatīšanai un izmantošanai MI kopienā, tostarp jautājumos, kas saistīti ar valodu, saturu, kontekstu un pieejamību un kas varētu kavēt to ietekmi pasaules līmenī, jo īpaši globālajos dienvidos.

3.2.   Projekts Nr. 2 – Izglītojošas un spēju veidošanas darbības topošajiem MI jomas praktiķiem

3.2.1.   Projekta mērķis

Projekta Nr. 2 mērķis ir atbalstīt bezatbildīgu aktoru veiktas civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas problēmas integrēšanu nākamo paaudžu MI jomas praktiķu izglītošanā. Ilgtermiņā tas nodrošinās, ka zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) studenti, kuri veido MI nākotni, apzinās negatīvo ietekmi, kāda bezatbildīgu aktoru veiktai viņu darba novirzīšanai un ļaunprātīgai izmantošanai varētu būt uz starptautisko mieru un drošību, un ka viņiem būs pamatrīki, kas vajadzīgi, lai pētniecības un inovācijas procesā identificētu un mazinātu šādu risku.

Šā projekta ietvaros kopdarbībā ar izraudzītām starptautiskām universitātēm un nozares aktoriem tiks rīkoti vairāki izglītojoši un spēju veidošanai veltīti darbsemināri ar izglītotājiem un studentiem. Tādējādi projekta mērķis ir izstrādāt spēju veidošanas darbības, ko izglītotāji un akadēmisko mācību programmu izstrādātāji varētu izmantot, lai topošo MI jomas praktiķu apmācībā (piemēram, kursi par MI ētiku un atbildīgu inovāciju) iekļautu apsvērumus par bezatbildīgu aktoru veiktas civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riskiem, un sasaistīt minētos riskus ar plašāku miera un drošības kontekstu. Izmantojot šos darbseminārus, projekta mērķis būs arī apzināt ieinteresēto izglītotāju, mācību programmu izstrādātāju un studentu tīklu, kas atbalstītu projekta izglītojošu materiālu un spēju veidošanas darbību izplatīšanu un popularizēšanu MI izglītošanas kopienā un MI jomas praktiķu kopienā. Šā tīklošanās komponenta mērķis ir nodrošināt projektu ilgtspēju pēc to beigām un dot iespēju veidot ciešākas saiknes, lai atbalstītu civilu tehnisko iesaisti nolūkā sasniegt lielākus mērķus miera, drošības, atbruņošanās un ieroču kontroles jomā.

3.2.2.   Projekta apraksts

Šā projekta ietvaros tiks rīkoti vairāki izglītojoši un spēju veidošanai veltīti darbsemināri ar izglītotājiem un studentiem no izraudzītām starptautiskām universitātēm no visas pasaules. Tos veidotu lekcijas un interaktīvas darbības, kas izglītotājiem un studentiem sniegs iespējas pārdomāt, kā civilā MI pētniecība un inovācija varētu tikt novirzīta un ļaunprātīgi izmantota tādos veidos, kas varētu apdraudēt starptautisko mieru un drošību, un kā šādus riskus inovācijas procesā vai izmantojot citus pārvaldības procesus var identificēt, novērst vai mazināt. Šīs darbības balstīsies uz agrāku mazāka mēroga izmēģinājuma darbu, kuru veica UNODA un kurā tika eksperimentēts ar metodēm, kā iesaistīt STEM studentus un sniegt viņiem informāciju par to, cik svarīgi ir ņemt vērā plašāku sava darba ietekmi, kā arī ar metodēm, kā iesaistīt ekspertus no citām jomām. Konkrēti, tos veidotu:

a)

spēju veidošanai veltīti darbsemināri izglītotājiem un studentiem (4) – reģionālajos darbsemināros tiks veiktas un popularizētas darbības, ko izglītotāji var izmantot, lai veidotu STEM studentu spējas atbildīgas MI inovācijas jomā, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā novērtēt un mazināt bezatbildīgu aktoru veiktas civilās MI tehnoloģijas novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riskus. Katrs darbseminārs tiks rīkots kopā ar ES bāzētu universitāti un augsta līmeņa universitāti no cita pasaules reģiona, tādējādi vienmēr sasaistot daudzveidīgu ES bāzētu dalībnieku kopumu ar daudzveidīgu, ārpus ES bāzētu kopumu. Darbsemināri tad aptvers Latīņameriku un Karību jūras reģionu, Ziemeļameriku, Āfriku, kā arī Āziju un Klusā okeāna reģionu. Tas ļaus piedalīties studentiem (maģistrantūras un doktorantūras līmenī) no visas pasaules, tostarp no globālajiem dienvidiem. Darbsemināri galvenokārt notiktu angļu valodā, bet, ja iespējams, dalībniekiem būtu iespēja iesaistīties darbībās, kas balstītas uz citu valodu salikumu; un

b)

starptautisks darbseminārs par ilgtspējīgu spēju veidošanu (1) – darbseminārā tiks izmantotas reģionālajos darbsemināros gūtās atziņas un veicināta informācijas un pieredzes apmaiņa starp izglītotājiem un izraudzītiem studentiem no projektā iesaistītajām universitātēm. Darbseminārā tiktu apspriests, kā pilnveidot projekta gaitā izstrādātās darbības un rīkus un kā tos izplatīt ārpus iesaistīto universitāšu grupas. Tajā arī tiktu apspriests, kā atbalstīt studentu iesaisti atbildīga MI jomā, kas pievēršas novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riskiem starptautiskajam mieram un drošībai, pēc tam, kad viņi būs iesaistījušies darba tirgū.

Lai atvieglotu un atbalstītu darbību aspektus, vajadzības gadījumā tiks izmantoti SIPRI un UNODA tīkli un klātbūtne Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

3.2.3.   Gaidāmie projekta rezultāti

Sagaidāms, ka projekta ietvaros tiks izveidoti spēju veidošanas un iesaistes darbību modeļi, kurus izglītotāji un akadēmisko mācību programmu izstrādātāji varētu atkārtoti izmantot, lai topošos MI jomas praktiķus informētu par problēmām saistībā ar bezatbildīgu aktoru veiktas civilās MI un inovācijas novirzīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu un to, kā viņi var palīdzēt mazināt šīs problēmas, izmantojot atbildīgas inovācijas procesus. Sagaidāms, ka pēc projekta darbību pabeigšanas dalībnieki (izglītotāji, kā arī STEM studenti) spēs izmantot un popularizēt atbildīgas inovācijas rīkus, metodes un koncepcijas, lai identificētu un mazinātu novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riskus civilās MI pētniecības un inovācijas izstrādē un izplatīšanā.

Sagaidāms, ka ar projekta darbībām tiks izveidots arī izglītotāju, mācību programmu izstrādātāju un studentu tīkls, kas ne tikai popularizētu projekta darbības MI izglītošanas un profesionālajās kopienās (piemēram, IEEE Computational Intelligence Society konferencēs), bet arī būtu pieejams, lai ar tehniskām spējām sniegtu ieguldījumu valsts vadītos starptautiskās pārvaldības procesos (piemēram, Parasto ieroču konvencijas procesā par jaunajām tehnoloģijām autonomu letālu ieroču sistēmu jomā).

Šo darbību īstermiņa un ilgtermiņa vērtība tiks noskaidrota, veicot apsekojumus pirms darbību sākšanas un pēc to pabeigšanas.

3.3.   Projekts Nr. 3 – Atbildīgas inovācijas MI jomā mieram un drošībai ilgāka termiņa ilgtspējīgas attīstības, izplatīšanas un ietekmes sekmēšana

3.3.1.   Projekta mērķis

Projekta Nr. 3 mērķis ir sekmēt atbildīgas inovācijas ilgāka termiņa ilgtspējīgu attīstību, izplatīšanu un ietekmi MI jomā kā līdzekli, ar kuru mazinātu riskus, ko civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana var radīt mieram un drošībai. Šā mērķa sasniegšanai tiks izmantoti apaļie galdi ar MI nozari, daudzu ieinteresēto personu dialogi, publiska ziņojuma sagatavošana un mērķtiecīgi izplatīšanas pasākumi. Projekta mērķis ir nodrošināt, ka paveiktais darbs, jo īpaši izglītošanas, spēju veidošanas un iesaistes darbības, sasniedz un ietekmē MI kopienu kopumā, visos līmeņos (no studentiem līdz inženieriem un citiem MI jomas profesionāļiem) un visās ģeogrāfiskajās, sektorālajās un citās jomās. Lai palielinātu iespēju panākt plašu un dziļu ietekmi, ir būtiski šajā telpā sadarboties ar profesionālajām organizācijām, piemēram, IEEE, un īstenot daudzdimensionālu iesaisti akadēmiskajās aprindās, nozarē un citās izolētās grupas. Šādi centieni dos iespēju ieinteresētajiem pārstāvjiem no dažādām MI kopienām uzņemties atbildību par problēmu un paust savu viedokli par to, kā globālajā MI kopienā un visā pasaulē var ilgtspējīgi īstenot un veicināt riska mazināšanas centienus. Valstīm, starpvaldību organizācijām un citiem, ņemot vērā projekta ilgtermiņa vērtību, ir svarīgi arī tas, ka MI jomas praktiķi var mācīties no valdību ekspertiem, kas iesaistīti riska mazināšanā atbruņošanās, ieroču kontroles un ieroču neizplatīšanas kontekstā, un iesaistīt viņus. Lai nodrošinātu ilgtspēju, ļoti svarīgi ir arī nodrošināt, ka iesaistes darbībās gūtās atziņas tiek pienācīgi analizētas, konsolidētas un izplatītas.

3.3.2.   Projekta apraksts

Šo projektu veido šādi galvenie virzieni:

a)

daudzu ieinteresēto personu dialogi par “atbildīgu MI inovāciju mieram un drošībai” (līdz 9) – šīs virtuālās dialogu sanāksmes pulcēs ekspertus no akadēmiskajām un pētniecības aprindām, privātā sektora un tradicionālās ieroču kontroles no ES un citām valstīm, lai apspriestu:

i)

tehnoloģiskās tendences, kas var radīt tādus izplatīšanas, novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riskus, kuri ietekmē starptautisko mieru un drošību;

ii)

iesaistīšanos riska mazināšanā, izmantojot atbildīgas inovācijas procesus, metodes un līdzekļus, un iespējas un izaicinājumus saistībā ar dialogu un zināšanu apmaiņu starp ieinteresēto personu kopienām, tostarp tām, kas darbojas citos sektoros, piemēram, bioloģijas un ķīmijas nozarēs; un

iii)

pašpietiekama ekspertu tīkla un dialoga darbību potenciālo vērtību, mērķi un formātu. Ekspertu grupa tiksies vairākas reizes gadā un strādās pie tā, lai sarīkotu divus publiskus pasākumus plašākai sabiedrībai.

Paredzēts, ka no deviņām virtuālajām sanāksmēm divas būs atvērtas sabiedrībai, lai veicinātu plašāku apspriešanos.

b)

privātā sektora apaļā galda diskusijas (līdz 6) – šīs virtuālās apaļā galda diskusijas uzsāks dialogu ar aktoriem, kas strādā ar atbildīgas MI inovācijas procesiem privātajā sektorā (piemēram, partnerību MI jomā), par to, kā viņi var sekmēt risku mazināšanu, ka bezatbildīgi aktori novirza vai ļaunprātīgi izmanto civilās MI tehnoloģijas, kā arī pētīs iespējamos stimulus privātā sektora attīstībā, lai to īstenotu. Temati būs, piemēram,

i)

starptautiskās drošības un atbruņošanās konteksta nozīmīgums privātajam sektoram;

ii)

juridiskā(-ās) vide(-es), kādā(-ās) visā pasaulē notiek MI attīstība, izmantošana un darbība;

iii)

kā izvērst riska novērtēšanas mehānismus un citus pasākumus, kas ietilpst vai ko varētu integrēt atbildīgas inovācijas procesos un korporatīvās atbilstības programmās; un

iv)

atziņas, kas jāņem vērā no citām ar ieroču kontroli saistītām nozarēm, procesiem un satvariem (piemēram, bioloģijas un ķīmijas nozarēm);

c)

ziņojums par MI kopienas redzējumiem par ieroču kontroli un riska mazināšanu mākslīgajā intelektā; vērsts uz MI un ieroču kontroles kopienām (1) – šā ziņojuma izstrādē projekta konstatējumi un ieteikumi tiks fiksēti un apkopoti vienā atsauces dokumentā, kura mērķauditorija būs gan civila atbildīga MI kopiena, gan ieroču kontroles kopiena. Ziņojumā tiktu apspriests, kā var apzināt, izvērtēt un vērsties pret starptautiskajam mieram un drošībai radītiem riskiem, kas saistīti ar civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu;

d)

izplatīšanas pasākumi, kuru mērķis ir apspriešanās un iesaiste ar MI un ieroču kontroles kopienām (tiks precizēts) – grupa meklēs iespējas visā projekta laikā sniegt informāciju par darba norisi un konstatējumiem un ieteikumiem. Pasākumu formātu un prezentāciju saturu pielāgotu katras mērķgrupas vajadzībām. Tās var būt CONOP sanāksmes, Eiropas Mākslīgā intelekta alianses asambleja; Valdības ekspertu grupa jauno tehnoloģiju jomā saistībā ar letālu autonomu ieroču sistēmām; Starpaģentūru darba grupa MI jomā (IAWG-AI); ITU iniciatīva “MI labiem mērķiem” (AI for Good); UNIDIR ikgadējais inovācijas dialogs; un Elektronikas un elektrotehnikas inženieru institūts. Grupa arī censtos divpusēji sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām no valdības, akadēmiskajām aprindām un privātā sektora.

3.3.3.   Kas tiek gaidīts no projekta

Tiek gaidīts, ka šis projekts veidos pamatu MI procesu atbildīgas inovācijas ilgtspējīgai attīstībai, izplatīšanai un ietekmei, pievēršoties izplatīšanas, novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riskiem un to ietekmei uz mieru un drošību, tiecoties tālāk par Padomes lēmuma tiešo darbības laiku.

No daudzu ieinteresēto personu dialoga tiek gaidīts, ka tas nodrošinās modeli informācijas koplietošanai un sadarbībai riska mazināšanas jomā ne tikai globālajā MI kopienā, bet arī starp civilu atbildīga MI kopienu un atbruņošanās, ieroču kontroles un neizplatīšanas kopienām. Šādu modeli varētu izmantot, lai iepazīstinātu politikas veidotājus ar galvenajiem tehnoloģiskajiem un zinātniskajiem sasniegumiem, kas ir būtiski MI atbildīgai inovācijai, kā arī iepazīstināt tehniķu auditoriju ar vidi, kādā pašlaik darbojas politikas veidotāji. Tiek gaidīts, ka projekts sekmēs ilgtspējīgas attiecības un iesaisti ieinteresēto aktoru starpā dažādās kopienās un starp tām. Tiek gaidīts, ka šādi heterogēni tīkla efekti dos iespēju vairāk attīstīt un plaši popularizēt MI atbildīgu inovāciju mieram un drošībai, tiecoties tālāk par projekta darbības laiku.

No privātā sektora dialoga tiek gaidīts, ka tas dos iespēju MI privāto sektoru vairāk un dziļāk iesaistīt tādu mieram un drošībai radītu risku apzināšanā, novēršanā un mazināšanā, kuri izriet no civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas. Tiek gaidīts, ka projekts vairos galveno privātā sektora procesu aktoru izpratni un atbildību par problēmām, kuras tajā mēģina risināt. Turklāt tā mērķis ir sekmēt atbildīgas inovācijas procesu, metožu un rīku (plašāku) pieņemšanu un īstenošanu esošajos korporatīvā riska pārvaldības mehānismos un procedūrās.

Tiek gaidīts arī, ka daudzu ieinteresēto personu dialogs un privātā sektora apaļā galda diskusija sniegs ieskatu par vairākiem būtiskiem jautājumiem, tostarp, a) kā vēl vairāk pilnveidot un izmantot inovatīvas metodes un rīkus, lai apzinātu, novērstu un mazinātu riskus, ko rada civilās MI pētniecības un inovācijas novirzīšana un ļaunprātīga izmantošana; b) kā MI pētniecību un inovāciju var izmantot pozitīvi, lai atbalstītu miera un drošības mērķus (piemēram, lietojumi konfliktu agrīnai brīdināšanai un humānajai palīdzībai); un c) kā sekmēt plašāku dialogu un informācijas koplietošanu starp riska mazināšanas centieniem, kas tiek īstenoti civilā atbildīgā MI kopienā (t. i., dažādas IEEE vadītas iniciatīvas), un centieniem, kas starpvaldību līmenī jau tiek īstenoti atbruņošanās, ieroču kontroles un neizplatīšanas kopienā.

Ziņojumā un izplatīšanas pasākumos tiks analizēti, apkopoti un izplatīti 1., 2. un 3. projektā gūtie ieskati, un tādējādi tiks sniegts atbalsts projekta pasākumu konstatējumu un ieteikumu popularizēšanai globālajā MI kopienā, kā arī politikas kopienā. Tiek gaidīts arī, ka tie palīdzēs nodrošināt ietekmes ilgtspēju, tiecoties tālāk par projekta darbības laiku.

4.   ILGUMS

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 36 mēneši.


(1)  Metodika ietver, piemēram, Elektronikas un elektrotehnikas inženieru institūta (IEEE) ieteikto praksi autonomu un intelektisku sistēmu ietekmes uz cilvēku labbūtību novērtēšanai (IEEE Std 7010-2020), Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupas uzticama mākslīgā intelekta novērtējuma sarakstu (Assessment list for Trustworthy Artificial Intelligence – ALTAI). Iniciatīvas ietver: IEEE globālo autonomo un intelektisko sistēmu ētikas iniciatīvu; partnerību MI jomā; globālo partnerību MI jomā.


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/21


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2022/2270

(2022. gada 18. novembris),

ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2019/2108, ar ko atbalsta bioloģiskā drošuma un drošības stiprināšanu Latīņamerikā atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) par masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu neizplatīšanu īstenošanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2019. gada 9. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/2108 (1), kurā paredzēts, ka lēmuma 1. pantā minētajiem projektiem ir 36 mēnešu īstenošanas laikposms, sākot no minētā lēmuma 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas.

(2)

Nolīguma īstenošanas periods beidzas 2022. gada 20. decembrī.

(3)

Amerikas valstu organizācijas Amerikas Terorisma apkarošanas komitejas (OAS/CICTE), kas ir atbildīga par Lēmuma (KĀDP) 2019/2108 1. pantā minēto projektu tehnisko īstenošanu, izpildsekretārs 2022. gada 12. septembrī lūdza par 14 mēnešiem bez izmaksām pagarināt minētā lēmuma īstenošanas periodu. Šis pagarinājums OAS/CICTE ļauj īstenot vairākus Lēmuma 2019/2108 1. pantā minētos projektus, kuru īstenošanu negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija.

(4)

Tas, ka Lēmuma (KĀDP) 2019/2108 1. pantā minēto projektu īstenošanas laikposms tiek pagarināts līdz 2024. gada 20. februārim, nekādi neietekmē finanšu resursus.

(5)

Tāpēc Lēmums 2019/2108 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (KĀDP) 2019/2108 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šis lēmums zaudē spēku 2024. gada 20. februārī.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 18. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/2108 2019. gada 9. decembrī, ar ko atbalsta bioloģiskā drošuma un drošības stiprināšanu Latīņamerikā atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) par masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu neizplatīšanu īstenošanai (OV L 318, 10.12.2019., 123. lpp.).


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/23


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2271

(2022. gada 18. novembris),

ar ko pilnvaro sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Albānijas Republiku par operacionālajām darbībām, ko Albānijas Republikā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Apstākļos, kuros no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa nepieciešama robežu pārvaldības vienību izvietošana trešā valstī, kur vienību dalībnieki īstenos izpildpilnvaras, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 (1) 73. panta 3. punktā ir prasīts, lai Savienība, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu, noslēdz ar attiecīgo trešo valsti statusa nolīgumu.

(2)

Būtu jāsāk sarunas, lai noslēgtu statusa nolīgumu ar Albānijas Republiku par operacionālām darbībām, ko Albānijas Republikas teritorijā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

(3)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(4)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija ar šo tiek pilnvarota Savienības vārdā sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Albānijas Republiku par operacionālām darbībām, ko Albānijas Republikas teritorijā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

2. pants

Sarunas risina, pamatojoties uz Padomes sarunu norādēm, kas izklāstītas šā lēmuma papildinājumā, un apspriežoties ar attiecīgo Padomes darba grupu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē, 2022. gada 18. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/25


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2272

(2022. gada 18. novembris),

ar ko pilnvaro sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu par operacionālām darbībām, ko Bosnijā un Hercegovinā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Apstākļos, kuros no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa nepieciešama robežu pārvaldības vienību izvietošana trešā valstī, kur vienību dalībnieki īstenos izpildpilnvaras, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 (1) 73. panta 3. punktā ir prasīts, lai Savienība, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu, noslēdz ar attiecīgo trešo valsti statusa nolīgumu.

(2)

Būtu jāsāk sarunas, lai noslēgtu statusa nolīgumu ar Bosniju un Hercegovinu par operacionālām darbībām, ko Bosnijas un Hercegovinas teritorijā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

(3)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(4)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija ar šo tiek pilnvarota Savienības vārdā sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu par operacionālām darbībām, ko Bosnijas un Hercegovinas teritorijā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

2. pants

Sarunas risina, pamatojoties uz Padomes sarunu norādēm, kas izklāstītas šā lēmuma papildinājumā, un apspriežoties ar attiecīgo Padomes darba grupu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē, 2022. gada 18. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/27


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2273

(2022. gada 18. novembris),

ar ko pilnvaro sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Melnkalni par operacionālām darbībām, ko Melnkalnē veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Apstākļos, kuros no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa nepieciešama robežu pārvaldības vienību izvietošana trešā valstī, kur vienību dalībnieki īstenos izpildpilnvaras, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 (1) 73. panta 3. punktā ir prasīts, lai Savienība, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu, noslēdz ar attiecīgo trešo valsti statusa nolīgumu.

(2)

Būtu jāsāk sarunas, lai noslēgtu statusa nolīgumu ar Melnkalni par operacionālām darbībām, ko Melnkalnes teritorijā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

(3)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(4)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija ar šo tiek pilnvarota Savienības vārdā sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Melnkalni par operacionālām darbībām, ko Melnkalnes teritorijā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

2. pants

Sarunas risina, pamatojoties uz Padomes sarunu norādēm, kas izklāstītas šā lēmuma papildinājumā, un apspriežoties ar attiecīgo Padomes darba grupu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē, 2022. gada 18. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/29


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/2274

(2022. gada 18. novembris),

ar ko pilnvaro sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Serbijas Republiku par operacionālajām darbībām, ko Serbijas Republikā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Apstākļos, kuros no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa nepieciešama robežu pārvaldības vienību izvietošana trešā valstī, kur vienību dalībnieki īstenos izpildpilnvaras, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 (1) 73. panta 3. punktā ir prasīts, lai Savienība, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu, noslēdz ar attiecīgo trešo valsti statusa nolīgumu.

(2)

Būtu jāsāk sarunas, lai noslēgtu statusa nolīgumu ar Serbijas Republiku par operacionālām darbībām, ko Serbijas Republikas teritorijā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

(3)

Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(4)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija ar šo tiek pilnvarota Savienības vārdā sākt sarunas par statusa nolīgumu starp Eiropas Savienību un Serbijas Republiku par operacionālām darbībām, ko Serbijas Republikas teritorijā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra.

2. pants

Sarunas risina, pamatojoties uz Padomes sarunu norādēm, kas izklāstītas šā lēmuma papildinājumā, un apspriežoties ar attiecīgo Padomes darba grupu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē, 2022. gada 18. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/31


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2022/2275

(2022. gada 18. novembris),

ar ko atbalsta starptautiski atzītas ieroču un munīcijas pārvaldības validācijas sistēmas (IMPVS) izstrādi nolūkā novērst nelikumīgu izplatīšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2018. gada 19. novembrī pieņēma ES stratēģiju pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem (VIKI) un to munīciju “Ieroču drošība un iedzīvotāju aizsardzība” (“ES VIKI stratēģija”). ES VIKI stratēģijas mērķis ir noteikt virzienu integrētai, kolektīvai un koordinētai Eiropas darbībai, kuras mērķis ir novērst un ierobežot VIKI un to munīcijas nelikumīgu iegādi no teroristu, noziedznieku un citu neatļautu aktoru puses un veicināt pārskatatbildību un pienākuma apziņu attiecībā uz ieroču likumīgu tirdzniecību.

(2)

ES VIKI stratēģijā norādīts, ka vāja krājumu drošība ir svarīgs faktors, kas ļauj ieročus un munīciju novirzīt no likumīgiem tirgiem uz nelikumīgiem. Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās palīdzēt citām valstīm uzlabot valsts rīcībā esošo krājumu pārvaldību un drošību, stiprinot valsts tiesisko un administratīvo regulējumu un stiprinot institūcijas, kas reglamentē VIKI likumīgu piegādi un krājumu pārvaldību.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu birojs (UNODA) ir izstrādājis standartus un labu praksi kājnieku ieroču un munīcijas pārvaldībai, jo īpaši Starptautiskās munīcijas tehniskās pamatnostādnes (IATG) un Modulāro kājnieku ieroču kontroles īstenošanas apkopojumu (MOSAIC), kas agrāk bija pazīstams kā Starptautiskie kājnieku ieroču kontroles standarti (ISACS). ES VIKI stratēģija pauž Savienības apņemšanos veicināt un īstenot standartus un labo praksi.

(4)

Trešajā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konferencē 2018. gada 30. jūnijā, kurā pārskatīja panākumus, kas gūti, īstenojot ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos, tika pieņemts noslēguma dokuments, kurā valstis atjaunoja savu apņemšanos novērst un apkarot kājnieku ieroču un vieglo ieroču novirzīšanu. Valstis no jauna apliecināja, ka tām ir jādubulto centieni gādāt par valdību rīcībā esošo kājnieku ieroču un vieglo ieroču krājumu drošu un efektīvu pārvaldību, jo īpaši konflikta un pēckonflikta situācijā. Valstis arī atzina attiecīgo starptautisko standartu piemērošanu ANO Rīcības programmas par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos īstenošanas stiprināšanā.

(5)

ANO Ģenerālā asambleja 2021. gada 24. decembrī pieņēma Rezolūciju 76/233, ar ko izveido atklātā sastāva darba grupu (OEWG), lai izstrādātu politisku saistību kopumu kā jaunu globālu satvaru, kas novērsīs munīcijas ekspluatācijas pārvaldībā esošās nepilnības. 2022. gadā notikušajā astotajā divgadējā valstu sanāksmē ANO Rīcības programmas īstenošanas izskatīšanai (“BMS8”) tika pieņemta zināšanai minētā OEWG.

(6)

ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam apliecināts, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošana ir vajadzīga, lai sasniegtu daudzus ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp mērķus, kas saistīti ar mieru, taisnīgumu un spēcīgām institūcijām, nabadzības mazināšanu, ekonomikas izaugsmi, veselību, dzimumu līdztiesību un drošām pilsētām. Tāpēc saistībā ar 16.4. ilgtspējīgas attīstības mērķi visas valstis apņēmās ievērojami samazināt finanšu un ieroču nelikumīgu apriti.

(7)

ANO ģenerālsekretāra atbruņošanās programmā “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana”, ar ko viņš nāca klajā 2018. gada 24. maijā, viņš aicināja pievērsties parasto ieroču pārmērīgai uzkrāšanai un parasto ieroču nelikumīgai tirdzniecībai un aicināja atbalstīt valstu līmeņa pieejas attiecībā uz vieglajiem ieročiem. Savienība ir nolēmusi atbalstīt programmas 22. darbību: “Padarīt drošus pārmērīgus un slikti uzturētus krājumus”.

(8)

ANO Ģenerālā asambleja 2017. gada 4. decembrī pieņēma Rezolūciju 72/55 par problēmām, kas izriet no parastās munīcijas pārpalikumu uzkrāšanās. Minētā rezolūcija atbalsta starptautiska, reģionāla un valsts līmeņa iniciatīvas, kas palīdz apzināt iespējas uzlabot munīcijas ilgtspējīgu pārvaldību, tostarp īstenojot IATG.

(9)

Ženēvas Starptautiskais humanitārās atmīnēšanas centrs (GICHD) palīdz izstrādāt, pārskatīt un popularizēt starptautiskos pretmīnu standartus un ar savas Munīcijas pārvaldības konsultatīvās grupas (AMAT) starpniecību – izstrādāt, pārskatīt un izplatīt IATG. AMAT tika izveidota GICHD un UNODA kopīgas iniciatīvas rezultātā, reaģējot uz neatliekamo vajadzību atbalstīt valstis munīcijas drošā un efektīvā pārvaldīšanā saskaņā ar IATG.

(10)

Savienība ir pētījusi iespēju izveidot starptautiski atzītu sistēmu nolūkā validēt ieroču un munīcijas politiku un praksi valsts un galalietotāju līmenī. Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/979 (1) uzdeva AMAT projektu – izstrādāt starptautiski atzītu IMPVS nolūkā novērst nelikumīgu izplatīšanu un nejaušus sprādzienus.

(11)

Lai gan pastāv dažādi starptautiski standarti, pamatnostādnes un laba prakse attiecībā uz krājumu pārvaldību un drošību, pašlaik nav starptautiski atzītas metodikas, lai sniegtu garantijas par trešās valsts vai galalietotāja spējām novērst Ieroču tirdzniecības līguma 11. pantā minēto “novirzīšanu” to ieroču un munīcijas krājumos. Starptautiski atzīta metodika, pēc kuras veikt neatkarīgu validāciju atbilstībai starptautiskiem ieroču pārvaldības standartiem, padarīs izmērāmu ietekmi, kāda ir Savienības atbalstam trešām valstīm attiecībā uz ieroču krājumu pārvaldību, un arī atbalstīs riska novērtēšanu saistībā ar ieroču eksporta kontroli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai īstenotu ES VIKI stratēģiju, šā lēmuma mērķis ir atbalstīt centienus nodrošināt VIKI un munīcijas drošu un neapdraudētu pārvaldību, uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesus ieinteresētajām personām, kas strādā eksporta kontroles un starptautiskās sadarbības un palīdzības jomā.

2.   Ievērojot šā panta 1. punktu, šā lēmuma mērķi ir šādi:

a)

izveidot funkcionējošu IMPVS, un

b)

veicināt reģionālo organizāciju un to dalībvalstu centienus izstrādāt savas IMPVS.

3.   Projekta sīks apraksts ir izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”).

2.   Lēmuma 1. pantā minētā projekta tehnisko īstenošanu veic Ženēvas Starptautiskais humanitārās atmīnēšanas centrs (“GICHD”) un tā specializētā aģentūra – Munīcijas pārvaldības konsultatīvā grupa (“AMAT”).

3.   GICHD un AMAT savus uzdevumus veic AP pārziņā. Šim nolūkam AP slēdz vajadzīgās vienošanās ar GICHD.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa Savienības finansētā projekta īstenošanai ir 1 792 690,84 EUR.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā noteiktās atsauces summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kas piemērojami Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga 1. punktā minēto izdevumu pienācīgu pārvaldību. Šim nolūkam tā noslēdz vajadzīgo nolīgumu ar GICHD. Nolīgumā nosaka, ka GICHD ir jānodrošina Savienības ieguldījuma redzamība, kas samērojama ar tā apjomu.

4.   Komisija 3. punktā minēto nolīgumu cenšas noslēgt cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā un par nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1.   AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz GICHD sagatavotiem regulāriem aprakstošiem ziņojumiem. Padomes veicamā izvērtēšana balstās uz minētajiem ziņojumiem.

2.   Komisija ziņo par 1. pantā minētā projekta finanšu aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā nolīguma noslēgšanas dienas. Tomēr, ja minētajā laikposmā nolīgums nav noslēgts, šis lēmums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā.

Briselē, 2022. gada 18. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/979 (2020. gada 7. jūlijs), ar ko atbalsta starptautiski atzītas sistēmas izveidi ieroču un munīcijas pārvaldības validācijai saskaņā ar atklātiem starptautiskiem standartiem (OV L 218, 8.7.2020., 1. lpp.).


PIELIKUMS

PROJEKTA DOKUMENTS

STARPTAUTISKI ATZĪTAS IEROČU UN MUNĪCIJAS PĀRVALDĪBAS VALIDĀCIJAS SISTĒMAS (IMPVS) IZSTRĀDE NOLŪKĀ NOVĒRST NELIKUMĪGU IZPLATĪŠANU

1.   Vispārīga informācija

Ieroču kontroles aprindās pieaug vienprātība par to, ka efektīvai krājumu pārvaldībai ir centrāla loma eksporta kontroles pasākumu, ar ko novērš novirzīšanu, stiprināšanā. Darba dokumentā, kas tika sagatavots Ieroču tirdzniecības līguma (ITL) valstu-pušu septītajai konferencei (CSP7), CSP7 prezidentūra aicināja valstis-puses “apsvērt visus krājumu pārvaldības aspektus gan pirms eksporta licences izdošanas, gan drošu un neapdraudētu uzglabāšanu pēc piegādes”. Turklāt – un papildus informācijas apmaiņai par nelikumīgām darbībām (ITL 11. panta 5. punkts un 15. panta 4. punkts) – tā mudināja importētājvalstis un eksportētājvalstis pirms eksporta vienoties par konkrētiem nosacījumiem un garantijām attiecībā uz glabātuvēm, priekšmetu marķēšanu vai galalietotāju kontroli. Visbeidzot, un kā veidu, kā panākt atbilstību 13. panta 2. punktam, CSP7 prezidentūra ierosināja, ka valstis-puses varētu ziņot par pasākumiem, kas veikti nolūkā stiprināt fizisko drošību un krājumu pārvaldību (PSSM), – kā norādi par veiktajām darbībām novērst novirzīšanu un risināt šo problēmu (1).

Joprojām problēma ir garantiju sniegšana, kā aprakstīts CSP7 darba dokumentā, saistībā ar trešās valsts krājumu pārvaldīšanas praksi. Šī joma ir tehniska, un informācija tiek uzskatīta par ļoti sensitīvu. Tas sarežģī informācijas apmaiņas centienus. Daudzās nozarēs gan privātajā, gan publiskajā sektorā, lai nodrošinātu produktu un pakalpojumu iedarbīguma, drošuma un drošības garantijas, tiek izmantoti atbilstības novērtējumi. Atbilstības novērtējumi nodrošina starptautiski atzītas metodes tam, lai noteiktu, vai produkts vai pakalpojums atbilst pieņemtajām normām un standartiem. Lai gan pastāv dažādi starptautiski standarti, pamatnostādnes un laba prakse attiecībā uz krājumu pārvaldību un drošību, pašlaik nav starptautiski atzītas metodikas, lai sniegtu garantijas par trešās valsts vai galalietotāja spējām novērst novirzīšanu (ITL 11. panta 1. punkts) to ieroču un munīcijas krājumos.

Ņemot to vērā, kopš 2020. gada Eiropas Savienība pēta iespēju izveidot starptautiski atzītu sistēmu nolūkā validēt ieroču un munīcijas politiku un praksi valsts un galalietotāju līmenī. Pieņemot Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/979, kas grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/2075, ES uzdeva Ženēvas Starptautiskā humānās atmīnēšanas centra (GICHD) Munīcijas pārvaldības konsultatīvajai grupai (AMAT) izstrādāt projektu “Starptautiski atzītas ieroču un munīcijas pārvaldības validācijas sistēmas (IMPVS) izstrāde nolūkā novērst nelikumīgu izplatīšanu un nejaušus sprādzienus”. Tas bija darbs vairāku gadu garumā, kas bija iedalīts konkrētos posmos ar īpašiem mērķiem un iznākumiem.

Pirmajā posmā (KĀDP 2020/979) mērķis bija izpētīt, cik reāli ir izstrādāt starptautiski atzītu kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un munīcijas pārvaldības prakses validēšanas sistēmu. Sistēmas īstenojamība tika novērtēta septiņās kategorijās: tehniskajā, politiskajā, juridiskajā, ekonomiskajā, militārās drošības, sabiedrības drošuma un drošības, kā arī savlaicīguma kategorijā. Pētījumā tika konstatēts: kaut gan nav “sarkano karodziņu”, kas liegtu šādu sistēmu izstrādāt, tas, vai ieinteresētās personas būtu gatavas šādā sistēmā iesaistīties, beigās būtu atkarīgs no tās galīgās uzbūves. Tāpēc ieinteresētās personas nevarēja apsolīt dalību, kamēr nebija noskaidroti jautājumi par galīgo sistēmas uzbūvi.

Otrajā posmā (KĀDP 2021/2075) mērķis bija izstrādāt novērtēšanas rīku, kas būtu sistēmas pamatā, un noteikt piemērotas IMPVS opcijas. Tika izveidots pašnovērtējuma rīks un apsvērtas potenciālās opcijas validācijas sistēmai. Projekts noslēdzās ar ieteikumu pieejai, kā izstrādāt darboties spējīgu IMPVS.

Kas ir IMPVS?

Informācija par kopējo stāvokli ieroču un munīcijas pārvaldības praksē interesē daudzas vietējās un ārvalstu ieinteresētās personas. Piemēram, eksporta kontroles iestādes varētu stiprināt novirzīšanas riska novērtējumus, ko tās veic pirms eksporta licences apstiprināšanas, uzlabojot analīzi par pēcpiegādes uzglabāšanas posmu, savukārt starptautiskajā sadarbībā un palīdzības sniegšanā vajadzības varētu precīzāk apmierināt ar pašreizējo spēju analīzes palīdzību.

IMPVS ir strukturēta tā, lai atvieglotu informācijas apmaiņu par galalietotāju spēju uzturēt drošus un neapdraudētus krājumus. Tas tiek panākts, novērtējot galalietotāja pārvaldības sistēmas struktūras spējas salīdzinājumā ar starptautiski atzītu paraugpraksi, kas izklāstīta Starptautiskajās munīcijas tehniskās pamatnostādnēs (IATG) un Modulāro kājnieku ieroču kontroles standartos (MOSAIC).

IMPVS pamatā ir rīki, kas tika izstrādāti Padomes Lēmuma (KĀDP) 2021/2075 īstenošanas laikā. Standartizēts pašnovērtējums (viens no galvenajiem iznākumiem, kas tika izstrādāts Lēmuma KĀDP 2021/2075 īstenošanas laikā) nodrošina metodiku, ar kuru tiek analizēta pārvaldības sistēmas satvara sarežģītība, kā noteikts IATG 01:35 izklāstītajās spēju nodrošināšanas pamatfunkcijās (capability enabling lines) Pašnovērtējumu papildina paralēls dokuments ar norādēm rezultātu interpretēšanai. Rīks pats par sevi var būt divpusējas informācijas apmaiņas rīks par vispārējo stāvokli bruņoto spēku praksē attiecībā uz ieroču un munīcijas pārvaldības praksi.

IMPVS kļūst par “sistēmu”, kad rīku sāk plaši izmantot visā organizācijā kopīgu vajadzību apmierināšanai. Organizācijas, ko veido dalībvalstis ar kopīgām eksporta kontroles prasībām, importēšanas noteikumiem, spēju veidošanas mērķiem vai pārraudzības vajadzībām attiecībā uz instrumentu īstenošanu, ir galvenās kandidātes, kas gūtu labumu no sistēmas izveides. Katrā gadījumā informācijas apmaiņu vēl vairāk atvieglina kopēja platforma. Standartizēto novērtējumu varētu izmantot vairāku ieinteresēto personu vajadzību apmierināšanai. Pašnovērtējums varētu būt derīgs vairākus gadus, tā ļaujot jau apstiprinātu analīzi koplietot ar apstiprinātām ieinteresētajām personām. Tas varētu mazināt galalietotāja ziņošanas slogu, vienlaikus padarot efektīvāku eksporta kontroles amatpersonu spēju posmā pirms apstiprināšanas piekļūt informācijai par pēcpiegādes uzglabāšanas apstākļiem pie potenciāla galalietotāja, kurš veic importu.

Pastāv vairākas opcijas IMPVS izveidei. Tas organizācijai dod iespēju sistēmu pielāgot savām vajadzībām. Dažas organizācijas varētu gūt labumu no tādas validēšanas sistēmas izveides, kurā pilnvaroti lietotāji varētu koplietot vienu standartizētu analīzi. Citas organizācijas validēšanu varētu uzskatīt par problemātisku un tāpēc izvēlēties mazāk konkrētas informācijas apmaiņas iespējas. IMPVS izstrādē ļoti svarīgi būs noteikt, kuri elementi ir pieņemami katrai organizācijai.

Uz minēto iznākumu un konstatējumu pamata projekta III posmā uzmanība būs pievērsta IMPVS izstrādes tālākvirzīšanai. Tiks pieņemta reģionāla pieeja validēšanas sistēmu izstrādei, koncentrējoties uz to, lai apzinātu un ņemtu par pamatu esošās reģionālās organizatoriskās struktūras un mehānismus informācijas apmaiņai un pielāgotu metodiku un rīku izstrādei, kas domāti valsts ieroču un munīcijas pārvaldības sistēmu validēšanai (tostarp, izstrādājot pašnovērtējuma rīku un atbilstošas norādes novērtējuma veikšanai un novērtējuma rezultātu interpretēšanai).

2.   Tehniskā pieeja

Šā projekta mērķis ir izstrādāt neatkarīgas ieroču un munīcijas pārvaldības validācijas sistēmas (IMPVS) esošajās reģionālajās organizatoriskajās struktūrās. Katra sistēma funkcionēs neatkarīgi, un tās pamatā būs rīki un metodiskās norādes, kas izstrādāti Padomes Lēmuma (KĀDP) 2021/2075 īstenošanas laikā. Rīks ietver standartizētu pašnovērtējuma metodiku, kas pielāgota reģiona kontekstam un standartiem, saskaņotu validēšanas jeb vērtējuma piešķiršanas procesu, kurā pašnovērtējuma rezultātu analizēšanā var izmantot reģionā pieejamās ekspertzināšanas, informācijas apmaiņas platformu nolūkā atvieglot konkrētas informācijas nodošanu pilnvarotām pieprasījumu iesniegušām iestādēm, kā arī nelielu pārvaldības satvaru nolūkā uzturēt sistēmas ilgtspēju.

Īstenojot šo projektu, ES izstrādātu, attīstītu, testētu un īstenotu pirmo reģionālo IMPVS. ES IMPVS būtu platforma dalībvalstīm, kurā standartizētā formātā apmainīties ar informāciju par ieroču un munīcijas pārvaldības praksi, pamatojoties uz trešo valstu galalietotāju veiktiem pašnovērtējumiem, un kurā šādai informācijai piekļūt. ES aktīvi piedalītos visu sistēmas elementu izstrādē, izmantojot ES un ES dalībvalstīs esošu ekspertu tīklu, kuri konsultētu par visiem sistēmas uzbūves aspektiem. Diskusiju ar tīklu sekmēšana un izstrādātā modeļa īstenošana būs GICHD pienākums.

ES IMPVS stiprinātu Neizplatīšanas un ieroču eksporta jautājumu darba grupas (COARM apakšgrupas), dalībvalstu eksporta kontroles iestāžu un Eiropas Miera mehānisma (EMM) spēju analizēt pēcpiegādes novirzīšanas un nejaušu sprādzienu riskus, kas saistīti ar galalietotāja ieroču un munīcijas pārvaldības sistēmām. Šī informācija palīdzētu novērtēt novirzīšanas riskus pirms licenču apstiprināšanas. IMPVS pašnovērtējums arī varētu atbalstīt Neizplatīšanas un ieroču eksporta jautājumu darba grupas (CONOP apakšgrupas) un ES dalībvalstu starptautiskās palīdzības un spēju veidošanas procesus, sniedzot standartizētu novērtējumu par to, kā ieroču un munīcijas pārvaldības satvars atbilst starptautiskajai paraugpraksei. Tas palīdzētu identificēt vājās vietas un vajadzības, tā virzot spēju veidošanas darbu turp, kur resursi ir vajadzīgi visvairāk.

Šis projekts arī palīdzētu informēt apakšreģionus par IMPVS un par priekšrocībām, ko sniedz standartizētas pieejas izstrāde attiecībā uz informācijas novērtēšanu un apmaiņu par ieroču un munīcijas pārvaldības praksi. Šādas informēšanas mērķis ir mudināt citas reģionālās organizācijas izstrādāt pielāgotas IMPVS un atbalstīt pašnovērtējuma rīka izmantošanu. Šie centieni būs turpinājums informēšanas darbam, kas notika Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/979 un (KĀDP) 2021/2075 īstenošanas laikā. Ja informēšanas laikā kāda reģionālā organizācija lūgs atbalstu IMPVS izstrādē, projekts varētu novirzīt resursus šādu centienu atbalstīšanai.

3.   Vispārējie mērķi

Šā projekta primārais mērķis ir atbalstīt centienus nodrošināt VIKI un munīcijas drošu un neapdraudētu pārvaldību, uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesus ieinteresētajām personām, kas strādā eksporta kontroles un starptautiskās sadarbības un palīdzības jomā.

Šis mērķis tiks panākts, palielinot pārredzamību attiecībā uz VIKI un munīcijas pārvaldības praksi, ko īsteno galalietotāji trešā valstī. Būdamas informētākas par šo praksi, ieinteresētās personas varēs pieņemt labākus lēmumus saistībā ar nodošanas atļaušanu un spēju veidošanas iniciatīvām.

Lai sasniegtu šo mērķi, projektā tiks strādāts divos galvenajos virzienos:

1)

lai izveidotu funkcionējošu IMPVS;

2)

lai veicinātu reģionālo organizāciju un to dalībvalstu centienus izstrādāt savas IMPVS.

4.   Darbību apraksts

1. mērķis: izveidot funkcionējošu IMPVS

1. gads Konsolidēt IMPVS satvaru

DARBĪBAS

 

IZNĀKUMI

Izveidot ES konsultatīvo tīklu, kurā iesaistītas ieinteresētās personas, kuras var sniegt ekspertu konsultācijas pēc būtības un operatīvus norādījumus par jautājumiem, kas saistīti ar ES politiku un darbībām. Šos konsultantus aicinās sniegt ieguldījumu ES IMPVS izstrādes posmā, lai nodrošinātu, ka sistēma ir piemērota ES vajadzībām. Par viņu padomu īstenošanu būs atbildīga GICHD projekta grupa. Tiks strādāts pie tā, lai gada garumā sarīkotu vairākas klātienes sanāksmes. Konsultatīvā tīkla mērķis ir nodrošināt, ka ES ieinteresētās personas uzņemas vadību tādas sistēmas izstrādē, kas atbilst to vajadzībām un darba procesiem. Konsultanti palīdzēs definēt šādus sistēmas elementus:

izstrādās politiku attiecībā uz IMPVS darbības un sistēmas pārraudzību un uzturēšanu,

pārskatīs pašnovērtējuma rīkus, lai noteiktu to lietderību un piemērotību vajadzībām,

noteiks, kuras struktūras ir piemērotas veikt validāciju un IMPVS īstenošanas pārraudzību,

noteiks, kāda veida informācijas apmaiņa ir pieļaujama elektroniskajā platformā un divpusējā kārtībā.

 

Tādu ES rīku īstenošana, kas pielāgoti ES kritērijiem un ko validējusi ES.

Pamatdokumenta izstrāde attiecībā uz ES IMPVS, kopā ar attīstības stratēģiju.

Validēt pašnovērtējumu un veikt validācijas analīzi. Vispārējie pašnovērtējuma rīki, kas tika izstrādāti Lēmuma KĀDP 2021/2075 īstenošanas laikā, ES tehniskajiem ekspertiem ir jāpārskata, jāpielāgo un jāvalidē, lai nodrošinātu, ka tie atbilst ES ieinteresēto personu prasībām.

Veikt tematisko ekspertu (ieroču un munīcijas pārvaldība un eksporta kontrole) apstiprināto pašnovērtējuma rīku tehnisku validāciju.

Novērtēt tīmekļa dizaina prasības informācijas apmaiņas platformas izveidei. Pamatojoties uz ES konsultantu ieteikumiem, novērtējumā tiks noteiktas programmēšanas prasības vēlamās tīmekļa platformas izveidei.

 

Iekļautas piezīmes un sarakste no saziņas ar ES konsultatīvo tīklu.

Tīmekļa platformas izstrādes plāna izveide, kurā ietverta projektēšana, izstrāde, testēšana un finalizēšana.

2. gads Rīku un sistēmas testēšana

DARBĪBAS

 

IZNĀKUMI

Testēt pašnovērtējuma rīkus trešās valstīs. Testi sastāvēs no trim elementiem:

atbalstīt trešās valstis un visus aktorus (starpniekus utt.), kas ir iesaistīti to centienos pilnībā veikt apmierinošu pašnovērtējumu,

novērtēt problēmas īstenošanā, ar kurām saskaras visi iesaistītie aktori novērtējuma veikšanā, un to bažas saistībā ar informācijas apmaiņu,

sagatavot novērtējuma ziņojumu, kurā izceltas problēmas un gūtās atziņas.

 

Pašnovērtējuma izmēģinājuma novērtējuma ziņojums.

Izstrādāt, testēt un validēt tīmekļa platformu atbilstīgi specifikāciju izklāstam, ko sagatavojis ES konsultatīvais tīkls.

 

Atsevišķi mācību materiāli pašnovērtējuma un validācijas veikšanai.

Izstrādāt mācību materiālus un darbības procedūras nolūkā atbalstīt centienus veikt pašnovērtējumu, standartizēt validācijas procesu un dot ievirzi sistēmas pārraudzības mehānismam.

 

Izstrādāta politika un darbības procedūras validācijas veikšanai un sistēmas pārraudzības mehānismam.

Izstrādāt politikas dokumentus IMPVS darbībai un pārraudzībai.

 

Tīmekļa platforma IMPVS informācijas apmaiņai.

Informēt ES konsultatīvo tīklu par īstenošanas stāvokli un apspriest radušās problēmas un jautājumus.

 

Piezīmes ES konsultantiem.

2. mērķis: mudināt citas organizācijas izstrādāt savas reģionālās IMPVS.

1. gads Iepazīstināt divas reģionālās organizācijas ar IMPVS; turpināt izskatīt saiknes ar starptautiskiem instrumentiem

DARBĪBAS

 

IZNĀKUMI

Veikt informēšanas pasākumus attiecībā uz divām reģionālajām organizācijām un to dalībvalstīm, lai popularizētu reģionālo IMPVS koncepciju.

Tie ietvers līdz trim vizītēm reģionā. Pirmā tikšanās ar reģionālo organizāciju tiks izmantota, lai mudinātu reģionālas IMPVS izstrādi un, ja būs vēlēšanās, sāktu turpmāko soļu plānošanu. Otrā sanāksmē piedalītos visas ES dalībvalstis, un tajā notiktu iepazīstināšana ar sistēmu un ieguvumiem. Sagaidāms, ka notiks turpmākas sanāksmes, lai vēl vairāk iedrošinātu un plānotu reģionālu IMPVS izveidi.

 

Reģionālās organizācijas un to dalībvalstis ir informētas par ES IMPVS un priekšrocībām, kas rastos, ja tās izveidotu pašas savas sistēmas.

Piedalīties reģionālo un starptautisko bruņojuma kontroles instrumentu sanāksmēs.

Tas varētu ietvert paralēlu vai citu pasākumu rīkošanu nolūkā popularizēt IMPVS un attīstīt ES IMPVS.

 

 

2. un 3. gads Katru gadu ar IMPVS iepazīstināt divas reģionālās organizācijas, turpināt to popularizēt starptautiskā mērogā

Piezīme: 2. un 3. gadā projekta plānā ir viena variācija atkarībā no tā, cik sekmīgi ir bijuši iepriekšējā gada centieni popularizēt IMPVS reģionālā mērogā. Sākotnējais plāns paredz rīkot divus reģionālus informatīvos pasākumus gadā saskaņā ar 1. gada sadaļā aprakstīto formātu. Tomēr, ja reģionālā organizācija apstiprina, ka tā vēlas īstenot IMPVS, AMAT lūgs ES atļauju pārvirzīt daļu no resursiem tam, lai izstrādātu IMPVS reģionā, kurš ir pieprasījis sistēmu. Tas nozīmētu, ka samazinātos to reģionālo organizāciju skaits gadā, ar kurām notiek sadarbība, taču potenciāli palielinātos to valstu skaits, kuras izmanto un gūst labumu no IMPVS satvara.

5.   Tehniskās īstenošanas aģentūra

Projekta īstenošanu vadīs Ženēvas Starptautiskais humānās atmīnēšanas centrs (GICHD) ar savas specializētās aģentūras AMAT starpniecību. Konkrēti, AMAT vadīs visu šā projekta darbību pārvaldību un īstenošanu un saglabās atbildību par budžetu un ziņošanu. Līdzīgi AMAT bija atbildīga par darbību pārvaldību un īstenošanu Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/979 un (KĀDP) 2021/2075 ietvaros.

AMAT paredz piesaistīt konsultējošos ekspertus dažādu šā projekta aspektu atbalstam. Jo īpaši tiks piesaistīti eksperti tīmekļa vietņu izstrādes, atbilstības novērtēšanas un VIKI pārvaldības jomās, lai atbalstītu projekta aspektu īstenošanu. Šos konsultantus izraudzīsies apstiprinātā piesaistes procesā.

6.   Nozīmīgums

Šis projekts, tostarp tā mērķi, darbības un iznākumi, atbilst vairākām Eiropas Savienības stratēģijām un politiskas vienošanās aktiem.

2018. gada ES Stratēģija pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un to munīciju (VIKI stratēģija)

2018. gada VIKI stratēģijas mērķis ir noteikt virzienu integrētai, kolektīvai un koordinētai Eiropas darbībai, kuras mērķis ir novērst un ierobežot VIKI un to munīcijas nelikumīgu iegādi un veicināt pārskatatbildību un pienākuma apziņu attiecībā uz ieroču likumīgu tirdzniecību (2). 2018. gada VIKI stratēģija paredz konkrētus pasākumus attiecībā uz krājumu pārvaldību un uzliek ES saistības atbalstīt sadarbību un palīdzību ANO Rīcības programmas īstenošanai, tostarp saistībā ar krājumu pārvaldību; veicina un īsteno standartus un labo praksi attiecībā uz kājnieku ieroču (starptautiskie kājnieku ieroču kontroles standarti ISACS [šobrīd MOSAIC]) un munīcijas (IATG) pārvaldību.

ES IMPVS sekmētu ES centienus īstenot 2018. gada VIKI stratēģiju:

novirzīšanas novēršana un pārskatatbildības veicināšana VIKI likumīgajā tirdzniecībā ir konkrēti noteikts IMPVS mērķis. ES IMPVS var atbalstīt novirzīšanas riska novērtējumus, kas veikti pirms eksporta licenču apstiprināšanas.

ES IMPVS var atbalstīt sadarbību un palīdzību krājumu pārvaldības jomā, apzinot pārvaldības sistēmas vājās vietas un kalpojot par pārraudzības rīku, kas seko prakses izmaiņām un uzlabojumiem.

Pašnovērtējuma metodika veicina, ka MOSAIC un IATG tiek īstenoti kā standarti, pēc kuriem nosaka atbilstības novērtējumu.

ES 2020.–2025. gada rīcības plāns cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību

ES 2020.–2025. gada rīcības plānā cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, kas vērsts uz nelikumīgās tirdzniecības problēmu ES iekšienē un pie partneriem Eiropas dienvidaustrumu daļā (Rietumbalkānos, Moldovā un Ukrainā), atzīts, ka ir jāuzlabo krājumu drošums Eiropas dienvidaustrumu daļā, un tiek atbalstīts Rietumbalkānu reģions (3). Ceļvedī arī paredzēts palielināt krājumu pārvaldības drošību, uzlabot noteikumus un pārraudzīt pienācīgu atbilstību (4). Turklāt 4.2. darbībā noteikta prasība veicināt labāku krājumu pārvaldību Sāhelas reģionā.

Kaut gan ES IMPVS nekoncentrējas uz konkrētu reģionu, tā var atbalstīt centienus apzināt strukturālas nepilnības galalietotāja krājumu pārvaldības praksē. Pašnovērtējuma metodika ir īpaši labi piemērota drošības noteikumu nepilnību apzināšanai.

2008. gada ES Kopējā nostāja par ieroču eksportu (ES kopējā nostāja) un brīvprātīgie norādījumi par kopējo nostāju  (5)

ES kopējā nostājā ietverti astoņi kritēriji, kuros izklāstīti četri risku kopumi, kas dalībvalstīm ir jāuzskata par pamatu neizsniegt eksporta licenci, un četri faktoru kopumi, kas valstīm ir “jāņem vērā”, izvērtējot eksporta licences pieteikumu. 7. kritērijā kā viens no faktoriem, kas eksportētājam būtu jāņem vērā, minēta “iespējamība, ka pircējvalstī militāro tehnoloģiju vai ekipējumu novirzīs vai reeksportēs no tās saskaņā ar nevēlamiem nosacījumiem”. Kopējā nostājā tiek piebilsts, ka, vērtējot novirzīšanas risku, eksportētājam būtu jāņem vērā “saņēmējvalsts spējas piemērot efektīvu eksporta kontroli”.

Norādījumos par ES kopējo nostāju, kuros sniegtas papildu, taču nesaistošas instrukcijas tam, kā īstenot šā dokumenta noteikumus, eksportētāji tiek aicināti apsvērt, a) vai saņēmējvalstī krājumu pārvaldība un drošība atbilst attiecīgajiem standartiem (tostarp MOSAIC UN IATG) un b) vai ir konstatēti krājumu zudumu gadījumi (6).

Norādījumos minēts, cik svarīga ir efektīva drošība un krājumu pārvaldība ne tikai saistībā ar 7. kritērija īstenošanu un novirzīšanas riska novērtēšanu, bet arī saistībā ar ES kopējās nostājas 1. un 2. kritērija piemērošanu, kas aptver attiecīgi starptautisko saistību ievērošanu un cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu. Norādījumos konkrēti aplūkota ANO Rīcības programmā paredzēto standartu ievērošana, tostarp attiecībā uz krājumu pārvaldību, kuri ir būtiski, lai novērtētu, vai saņēmēji ievēro starptautiskos pienākumus saskaņā ar 1. kritēriju (7). Papildus tam norādījumos kā elementi, kas būtu jāapsver, lai novērtētu, cik liels ir risks, ka eksportētie ieroči varētu tikt izmantoti, pārkāpjot cilvēktiesības vai starptautiskās humanitārās tiesības atbilstīgi 2. kritērijam, minēta “piemērotu procedūru” esība “krājumu pārvaldībai un drošībai, arī attiecībā uz pārpalikušo bruņojumu un munīciju” un vai pastāv problēmas, kas saistītas ar “krājumu zādzībām un zudumiem” norādītajā galalietotāja valstī (8).

ES kopējā nostājā un norādījumos arī sniegtas attiecīgas norādes informācijas apmaiņai, kas ir svarīga IMPVS daļa. ES kopējās nostājas 4. pantā ir noteikta prasība dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par noraidītajiem eksporta licenču pieteikumiem un konsultēties, ja tās apsver apstiprināt licenci, kas ir būtībā identiska tādai, ko iepriekš atteikusi cita dalībvalsts. Šī norma ir vēl vairāk nostiprināta ES kopējās nostājas 7. pantā, kurā dalībvalstīm noteikta prasība “stiprināt savstarpēju sadarbību un veicināt konverģenci” ieroču eksporta kontroles jomā, “apmainoties ar attiecīgu informāciju” – ne vien par atteikumiem, bet arī par ieroču eksporta politiku. Norādījumos dalībvalstis tiek mudinātas apmainīties ar informāciju Neizplatīšanas un ieroču eksporta jautājumu darba grupas (COARM) ietvaros un arī izmantojot COARM tiešsaistes sistēmu vai, ja par piemērotu tiek uzskatīta klasifikācija “ Restricted ”, – COREU ziņojumus. Informācijas apmaiņai būtu jāattiecas arī uz informāciju, kas varētu būt noderīga citām dalībvalstīm novirzīšanas riska novēršanai (9).

ES kopējā nostāja nodrošina skaidru saikni starp iedibināto politiku un IMPVS. Saikne tika izveidota Padomes Lēmumā (KĀDP) 2020/979, un IMPVS tika konkrēti izstrādāta, lai atbalstītu eksporta kontroles iestādes ES kopējās nostājas 7. kritērija piemērošanā, kalpojot par tehnisku rīku, kas var sniegt analīzi par drošuma un drošības pasākumiem, ko īsteno iespējamā importētājvalsts. Izmantotā metodika atbilst norādījumos minētajam saistībā ar standarta vērtēšanu salīdzinājumā ar esošo starptautiski pieņemto labo praksi. Kopējās nostājas 4. pantā arī tiek noteikts politisks pamatojums ES IMPVS informācijas apmaiņas komponentam.

Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/38 (2021. gada 15. janvāris), ar ko nosaka vienotu pieeju attiecībā uz elementiem īsto lietotāju apliecībās saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas eksportu

Ar Padomes Lēmumu 2021/38/KĀDP nosaka vienotu pieeju attiecībā uz elementiem īsto lietotāju apliecībās saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas eksportu (10). Lēmumā ietverti divi “fakultatīvi elementi”, ko valstis var apsvērt un kas tieši attiecas uz IMPVS: c) atļaut eksportētājas dalībvalsts pārstāvjiem veikt eksportēto preču pēcpiegādes pārbaudi uz vietas; d) sniegt garantijas, kas parāda īstā lietotāja spēju droši un neapdraudēti pārvaldīt ieročus un munīciju, tostarp tā spēju droši un neapdraudēti pārvaldīt krājumus, kuros preces tiks uzglabātas.

IMPVS var ietvert pēcpiegādes verifikācijas metodiku, lai atbalstītu to, ka uz vietas tiek pārbaudīti pašnovērtējumā paustie apgalvojumi. Tas nodrošinātu pat vēl lielāku pārliecības līmeni.

7.   Komunikācijas un redzamības stratēģija

AMAT tiks prasīts veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai informētu sabiedrību par to, ka šo projektu ir finansējusi ES, saskaņā ar 2018. gada Komunikācijas un pamanāmības prasībām ES ārējām darbībām, ko publicējusi Eiropas Komisija. Eiropas Savienības atbalsts tiks norādīts arī ielūgumos un citos dokumentos, kas tiek izplatīti dažādu pasākumu dalībniekiem. AMAT nodrošinās, ka ES, ja iespējams, tiks pārstāvēta pasākumos, kurus atbalsta saskaņā ar šo lēmumu.

Konkrēti, ES tiks minēta kā projekta vadītāja visos reģionālajos un starptautiskajos pasākumos, kuros IMPVS tiks prezentēta. ES IMPVS varētu būt lielisks stimuls citām reģionālajām organizācijām, tāpēc AMAT veicinās un atbalstīs ES centienus rīku popularizēt dažādos bruņojuma kontroles kontekstos. ES pārstāvji tiks aicināti teikt uzrunas, un prezentācijās un reklāmās tiks attēlots ES logotips.


(1)   CSP7 prezidentūras darba dokumenta projekts: Pastiprināt centienus, lai izskaustu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību un nodrošinātu efektīvu krājumu pārvaldību.

(2)  Eiropas Savienības Padome, Padomes secinājumi par ES stratēģijas pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un to munīciju pieņemšanu (Brisele, 2018. gada 19. novembris), 13581/18, <https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13581-2018-INIT/lv/pdf>.

(3)  Eiropas Komisija, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES 2020.–2025. gada rīcības plāns cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību”, (30. piezīme).

(4)  Sk. 7. mērķi “Ceļvedī ilgtspējīgam risinājumam kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) / šaujamieroču un to munīcijas nelikumīgai glabāšanas, ļaunprātīgas izmantošanas un tirdzniecības apkarošanai Rietumbalkānos līdz 2024. gadam”, Londona, 2018. gada 10. jūlijs, <https://www.seesac.org/f/docs/publications-salw-control-roadmap/Regional-Roadmap-for-a-sustainable-solution-to-the.pdf>.

(5)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (7. piezīme).

(6)  Eiropas Savienības Padome, Norādījumi par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (kas grozīta ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/1560), 129. lpp.

(7)  Eiropas Savienības Padome, Norādījumi par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (kas grozīta ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/1560), 24. lpp.

(8)  Eiropas Savienības Padome, Norādījumi par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (kas grozīta ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/1560), 58. lpp.

(9)  Eiropas Savienības Padome, Norādījumi par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (kas grozīta ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/1560), 159. lpp.

(10)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/38 (2021. gada 15. janvāris), ar ko nosaka vienotu pieeju attiecībā uz elementiem īsto lietotāju apliecībās saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas eksportu, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L14/4, 2021. gada 18. janvāris, <https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32021D0038&from=LV>.


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/42


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2022/2276

(2022. gada 18. novembris),

ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2019/2009, ar ko atbalsta Ukrainas centienus sadarbībā ar EDSO apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2019. gada 2. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/2009 (1).

(2)

Lēmumā (KĀDP) 2019/2009 ir paredzēts 36 mēnešu laikposms, lai pēc lēmuma 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas īstenotu lēmuma 1. pantā minētās darbības.

(3)

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) lūdza pagarināt Lēmuma (KĀDP) 2019/2009 īstenošanas laikposmu par trīspadsmit mēnešiem, proti, līdz 2024. gada 23. janvārim, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas un neprovocētā un nepamatotā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu dēļ ir aizkavējusies Lēmumā (KĀDP) 2019/2009 paredzēto projektu darbību īstenošana.

(4)

Lēmuma (KĀDP) 2019/2009 1. pantā minēto darbību turpināšanu līdz 2024. gada 23. janvārim var īstenot bez jebkādām sekām attiecībā uz finanšu resursiem.

(5)

Pagarinājuma lūgums būtu jāpieņem, attiecīgi grozot Lēmuma (KĀDP) 2019/2009 5. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma (KĀDP) 2019/2009 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šis lēmums zaudē spēku 2024. gada 23. janvārī.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 18. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/2009 (2019. gada 2. decembris), ar ko atbalsta Ukrainas centienus sadarbībā ar EDSO apkarot ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību (OV L 312, 3.12.2019., 42. lpp.).


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/43


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/2277

(2022. gada 15. novembris),

ar ko pieņem Itālijas Republikas iesniegto pieprasījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 4. punktu nepiemērot Komisijas Regulas (ES) Nr. 1303/2014 pielikuma 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 1. punktu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 8068)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Itālija 2022. gada 28. jūlijā iesniedza Komisijai pieprasījumu nepiemērot Komisijas Regulas (ES) Nr. 1303/2014 (2) pielikuma 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 1. punktu Miglionico tunelim, kas pieder pie dzelzceļa līnijas Ferrandina–Matera La Martella. Atbilde uz Komisijas 2022. gada 8. augusta papildu informācijas pieprasījumu tika sniegta 2022. gada 16. augustā, tādējādi pabeidzot pieprasījumu. Minētais pieprasījums tika iesniegts, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(2)

Tunelis ar vienu sliežu ceļu ir 6,6 km garš un jau pastāv. Līnijas Ferrandina–Matera La Martella celtniecības darbi tika daļēji veikti, bet netika pabeigti no 1984. līdz 2000. gadam, pamatojoties uz valsts standartiem. Līnija nekad nav bijusi nodota ekspluatācijā, jo nebija pabeigti būvdarbi, jo trūka līdzekļu. Ir sākta konkursa procedūra, lai pabeigtu, modernizētu un atklātu līniju Ferrandina–Matera La Martella pēc ievērojamas kavēšanās, un to ir plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām (“projekts”). Miglionico tuneļa pabeigšana, modernizācija un atklāšana paredz īstenot visus attiecīgos savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS) noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1303/2014, izņemot tās pielikuma 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 1. punktu, kurā noteikts, ka laterālas un/vai vertikālas avārijas izejas uz virszemi ierīko vismaz ik pēc 1 000 m; alternatīvo 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 2. punktu nevar piemērot, jo tas ir vienas caurules tunelis.

(3)

Kā alternatīvu pasākumu projektā ir paredzēts izveidot piekļuvi drošai zonai caur vertikālu avārijas izeju uz virszemi pēc 3,895 km no Miglionico tuneļa ieejas, lai evakuētu pasažierus un nodrošinātu piekļuvi glābšanas transportlīdzekļiem. Ierosinātais pasākums atbilst prasībai, kas noteikta Itālijas 2005. gada 28. oktobra ministra dekrētā “Drošība dzelzceļa tuneļos” (3), kas paredz avārijas izeju izbūvi aptuveni ik pēc 4 km tuneļiem, kuru garums pārsniedz 5 km. Itālijas infrastruktūras pārvaldītājs veica īpašu un padziļinātu riska analīzi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 (4), parādot, ka šajā gadījumā visi identificētie riski ir zem nepieņemamības līmeņa, un tāpēc secināts, ka tuneļa drošību uzskata par pieņemamu, ja ir ieviesti riska mazināšanas pasākumi. Regulas (ES) Nr. 1303/2014 pielikuma 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 1. punkta nepiemērošana neapdraud tuneļa drošību.

(4)

Itālijas Republikas iesniegtā lūguma nepieņemšana apdraudētu projekta ekonomisko dzīvotspēju. Saskaņā ar Itālijas infrastruktūras pārvaldītāja sniegto informāciju pašreizējā projekta kopējās izmaksas ir 315,49 miljoni EUR; papildu darbu izmaksas, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) Nr. 1303/2014 pielikuma 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 1. punktam, ir noteiktas 165 miljonu EUR apmērā, no kuriem 137 miljoni EUR ir paredzēti darbu izpildei un pārējie – izpētei un atbalstam. Tas palielinātu projekta ieguldījumu izmaksas par vairāk nekā 50 %, sasniedzot 500 miljonus EUR. Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/424 (5) 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu Itālijas infrastruktūras pārvaldītāja veiktajā un Komisijai iesniegtajā ekonomiskās dzīvotspējas analīzē tika ņemti vērā izmantošanas ieņēmumi no nepiemērošanas, kas ļauj projektu īstenot agrāk, un projekta ekonomiskā dzīvotspēja valsts un Eiropas dzelzceļu sistēmā ilgtermiņā. Pamatojoties uz sniegto informāciju, šī līnija nebūtu daļa no visaptverošā TEN-T tīkla un galvenokārt kalpotu vietējam transportam, savienojot Materas pilsētu ar galveno Itālijas dzelzceļa tīklu. Ja tiek pieņemts pieprasījums nepiemērot Regulas (ES) Nr. 1303/2014 pielikuma 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 1. punktu, paredzams, ka projekts dos Kopienai lielākus ieguvumus nekā resursu izlietojums. Gluži pretēji, paredzams, ka gadījumā, ja pieprasījums tiks noraidīts, projekta ieguvumi nepārsniegs izmaksas.

(5)

Minēto iemeslu dēļ Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 7. panta 4. punktā izklāstītos nosacījumus var uzskatīt par izpildītiem.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1303/2014 pielikuma 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 1. punkta nepiemērošana būtu jāatļauj līdz nākamajai tuneļa modernizācijai vai atjaunošanai.

(7)

Kamēr atkāpe nav piemērota, var mainīties 3. apsvērumā minētās riska analīzes pamatā esošie pieņēmumi vai apsvērumi. Tādēļ šādā gadījumā ir lietderīgi pieprasīt Itālijas Republikai nekavējoties informēt Komisiju par šādām izmaiņām un par jebkādiem citiem iespējamiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas būtu jāievieš.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 51. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Itālijas Republikas lūgums Miglionico tunelim nepiemērot Regulas (ES) Nr. 1303/2014 pielikuma 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 1. punktu tiek pieņemts līdz nākamajai tuneļa modernizācijai vai atjaunošanai ar nosacījumu, ka tiek piemērots Itālijas Republikas ierosinātais alternatīvais pasākums.

Itālijas Republika nekavējoties informē Komisiju, ja tās rīcībā ir informācija, kas var pamatoti apšaubīt konstatējumu, ka Regulas (ES) Nr. 1303/2014 pielikuma 4.2.1.5.2. punkta b) apakšpunkta 1. punkta nepiemērošana neapdraud Miglionico tuneļa drošību.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2022. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Adina VĂLEAN


(1)   OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1303/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos (OV L 356, 12.12.2014., 394. lpp.).

(3)  Itālijas ministra 2005. gada 28. oktobra dekrēts “Drošība dzelzceļa tuneļos” tiek pārskatīts pēc negatīva novērtējuma, kas veikts saskaņā ar procedūru, kura izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/796 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (OV L 138, 26.5.2016., 1. lpp.) 26. pantā.

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 402/2013 (2013. gada 30. aprīlis) par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (OV L 121, 3.5.2013., 8. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/424 (2020. gada 19. marts) par informācijas sniegšanu Komisijai attiecībā uz savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nepiemērošanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/797 (OV L 84, 20.3.2020., 20. lpp.).


21.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/46


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2022/2278

(2022. gada 8. novembris)

par 2023. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanu (ECB/2022/40)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2015/2332 (2015. gada 4. decembris) par euro monētu emisijas apjoma apstiprināšanas procedūru (ECB/2015/43) (1) un jo īpaši tā 2. panta 9. punktu,

tā kā:

(1)

No 1999. gada 1. janvāra Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības apstiprināt dalībvalstu, kuru valūta ir euro (turpmāk tekstā – “euro zonas dalībvalstis”), emitēto monētu apjomu.

(2)

Euro zonas 19 dalībvalstis un Horvātija, kas euro kā vienoto valūtu ieviesīs ar 2023. gada 1. janvāri, iesniegušas ECB savus lūgumus apstiprināt euro monētu emisijas apjomu 2023. gadā kopā ar paskaidrojumiem par prognozēm izmantoto metodiku. Dažas no šīm dalībvalstīm iesniegušas papildu informāciju par apgrozības monētām, ja šāda informācija bijusi pieejama un attiecīgās dalībvalstis to uzskatījušas par svarīgu apstiprinājuma lūguma pamatošanai.

(3)

Ņemot vērā to, ka uz euro zonas dalībvalstu tiesībām emitēt euro monētas attiecas ECB emisijas apjoma apstiprinājums, saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/2332 (ECB/2015/43) 3. panta 1. punktu ECB apstiprinātos apjomus dalībvalstis nedrīkst pārsniegt bez iepriekšējas ECB piekrišanas.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/2332 (ECB/2015/43) 2. panta 9. punktu, ja nav vajadzīgs grozīt monētu emisijas lūgto apjomu, ECB Valde ir pilnvarota pieņemt lēmumu par 2023. gada monētu emisijas apjoma apstiprināšanas lūgumiem, ko iesniegušas euro zonas dalībvalstis un Horvātija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro definīcijas, kas iekļautas Lēmuma (ES) 2015/2332 (ECB/2015/43) 1. pantā.

2. pants

2023. gada euro monētu emisijas apjoma apstiprinājums

ECB apstiprina šajā tabulā noteikto euro monētu apjomu, ko euro zonas dalībvalstis emitēs 2023. gadā:

(milj. EUR)

 

Emisijai 2023. gadā apstiprinātais euro monētu apjoms

Apgrozības monētas

Kolekcijas monētas

(nav paredzētas apgrozībai)

Monētu emisijas apjoms

Beļģija

38,00

0,40

38,40

Vācija

427,00

206,00

633,00

Igaunija

15,30

0,29

15,59

Īrija

32,60

0,50

33,10

Grieķija

125,50

0,62

126,12

Spānija

303,00

40,00

343,00

Francija

284,00

55,00

339,00

Horvātija

316,34

0,43

316,77

Itālija

257,00

4,55

261,55

Kipra

6,00

0,01

6,01

Latvija

10,00

0,20

10,20

Lietuva

12,00

0,41

12,41

Luksemburga

13,20

0,26

13,46

Malta

8,00

0,50

8,50

Nīderlande

49,00

1,00

50,00

Austrija

81,00

175,51

256,51

Portugāle

71,50

2,00

73,50

Slovēnija

25,50

1,50

27,00

Slovākija

16,00

2,00

18,00

Somija

10,00

5,00

15,00

Kopā

2 100,94

496,18

2 597,12

3. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kurā to paziņo adresātiem.

4. pants

Adresāti

Šis lēmums adresēts dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un Horvātijai.

Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 8. novembrī

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)   OV L 328, 12.12.2015., 123. lpp.