26.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2056

(2022. gada 19. oktobris),

ar ko nosaka Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencijas apgabalā piemērojamus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir panākt, lai ūdeņu dzīvie resursi tiktu izmantoti veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) Savienība ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju, un ar Padomes Lēmumu 98/414/EK (5) – ratificējusi Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību; tajos ietverti principi un noteikumi attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos, un tiecas stiprināt okeānu globālo pārvaldību un veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību.

(3)

Ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (6) Eiropas Kopiena ir apstiprinājusi tās pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (“konvencija”), ar kuru izveido Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisiju (“WCPFC”).

(4)

WCPFC ir pilnvarota pieņemt juridiski saistošus lēmumus (“saglabāšanas un pārvaldības pasākumi” jeb “CMM”) par tās pārziņā esošo zvejas resursu saglabāšanu. Minētie lēmumi ir adresēti galvenokārt konvencijas līgumslēdzējām pusēm, taču tajos ir ietverti arī operatoru (piemēram, zvejas kuģu kapteiņu) pienākumi.

(5)	CMM pēc to stāšanās spēkā ir saistoši visām konvencijas līgumslēdzējām pusēm, tostarp Savienībai.

(6)

Lai gan attiecīgie būtiskie CMM noteikumi tiek ieviesti katru gadu Zvejas iespēju regulas kontekstā, pārējie noteikumi iepriekšējo reizi tika ieviesti ar V sadaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 520/2007 (7). Tāpēc ir jānodrošina, ka WCPFC pieņemtie CMM tiek pilnībā un savlaicīgi ieviesti Savienības tiesībās un tātad visā Savienībā tiek īstenoti vienādi un efektīvi, un sniedz skaidrību un paredzamību Savienības zvejas kuģu operatoriem.

(7)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 Savienības darbībai starptautiskās zvejniecības organizācijās ir jābalstās uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nodrošinātu, ka zvejas resursi tiek pārvaldīti saskaņā ar KZP mērķiem, jo īpaši mērķi nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīga un tās rezultātā iegūto sugu populācijas tiek atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, nodrošināt apstākļus, lai zvejas un pārstrādes nozare un darbības uz sauszemes, kas saistītas ar zvejniecību, būtu ekonomiski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas, un veicināt ilgtspējīgu pārtikas krājumu pieejamību.

(8)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 (8) Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA) ir pēc Komisijas lūguma jāpalīdz Savienībai un dalībvalstīm to attiecībās ar trešām valstīm un reģionālām starptautiskām zvejniecības organizācijām, kuru locekle ir Savienība. Saskaņā ar minēto regulu EFCA, kad tas ir nepieciešams Savienības pienākumu izpildei, pēc Komisijas lūguma ir jākoordinē dalībvalstu veiktās kontroles un inspekcijas darbības, balstoties uz starptautiskām kontroles un inspekcijas programmām, kas var ietvert WCPFC CMM iestrādātas programmas. EFCA, saskaņojot ar attiecīgajām dalībvalstīm, var minētajā nolūkā izstrādāt kopīgas operatīvas koordinācijas un pārbaudes programmas, sagatavojot kopējas izvietošanas plānus. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā pieņemt noteikumus, kas ietver EFCA kā Komisijas iecelto struktūru, ja to norīko Komisija, kura no dalībvalstīm saņem un WCPFC sekretariātam nosūta informāciju, kas attiecas uz kontroli un pārbaudi, piemēram, jūrā veiktas inspekcijas ziņojumus un attiecīgus WCPFC reģionālās novērotāju programmas (“RNP”) paziņojumus.

(9)

Ņemot vērā, ka CMM turpmākajās WCPFC gadskārtējās sanāksmēs vēl tiks grozīti, un tāpēc, lai minētos CMM ātri iestrādātu Savienības tiesību aktos, nostiprinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un turpinātu ilgtermiņā atbalstīt krājumu ilgtspējīgu pārvaldību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šādiem aspektiem: kuģa informācijas iesniegšana, prasības, kas piemērojamas kuģu satelītnovērošanas shēmai (“VMS”), procentuālā daļa, kāda jāaptver RNP satvarā īstenotai novērotāju klātbūtnes shēmai, novērotāju tiesības un pienākumi, kuģu operatoru, kapteiņu un apkalpju tiesības un pienākumi, ziņošanas termiņi un I–VI pielikums par putnu ietekmējuma mazināšanas pasākumiem, kuģu marķējumu un citām tehniskajām specifikācijām, minimālajiem standartiem, kas piemērojami automātiskajām atrašanās vietas paziņošanas ierīcēm, ko izmanto WCPFC VMS, WCPFC pārkraušanas deklarāciju un haizivju zvejas auklu attēlu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(10)	Šajā regulā paredzētajām deleģētajām pilnvarām nebūtu jāietekmē ar parasto likumdošanas procedūru izdarīta turpmāku CMM izmaiņu ieviešana Savienības tiesību aktos.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (10) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 14. jūnijā sniedza oficiālus komentārus. Šīs regulas satvarā apstrādātos personas datus būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (11) un Regulas (ES) 2018/1725 piemērojamajiem noteikumiem. Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu izpildi, personas dati būtu jāglabā 10 gadus. Gadījumā, ja attiecīgie personas dati ir vajadzīgi, lai varētu veikt turpmākos pasākumus saistībā ar pārkāpumu, inspekciju vai tiesas vai administratīvajām procedūrām, minētos datus var glabāt ilgāk par 10 gadiem, taču ne ilgāk kā 20 gadus.

(12)	Tā kā ar šo regulu tiek ieviesti visi WCPFC pasākumi, Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 4. punkts un 28. pants būtu jāsvītro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka pārvaldības un saglabāšanas pasākumus, kuri saistīti ar zveju apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, kam Savienība ir pievienojusies saskaņā ar Lēmumu 2005/75/EK, un kuri attiecas uz minētās konvencijas aptvertajām zivju sugām.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo konvencijas apgabalā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“konvencija” ir Konvencija par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, kurā laiku pa laikam izdarīti grozījumi;

2)	“konvencijas apgabals” ir tās 3. panta 1. punktā aprakstītais apgabals, kurā konvenciju piemēro;

3)	“WCPFC” ir Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija, kas izveidota ar konvenciju;

4)	“Savienības zvejas kuģis” ir jebkurš dalībvalsts karoga kuģis, ko izmanto vai ir paredzēts izmantot zvejas vajadzībām, arī atbalsta kuģi, transportkuģi un jebkādi citi kuģi, kas tieši iesaistījušies šādā zvejā;

“zveja” ir:

a)	zivju meklēšana, nozvejošana, ievākšana vai ieguve;

b)	mēģinājumi meklēt, nozvejot, ievākt vai iegūt zivis;

c)	iesaistīšanās jebkādā citā darbībā, kuras pamatoti sagaidāmais rezultāts ir zivju atrašana, nozvejošana, ievākšana vai ieguve jebkādā nolūkā;

d)	zivju pievilināšanas ierīču vai ar tām saistīto elektronisko iekārtu, piemēram, radiobāku, ievietošana, meklēšana vai izcelšana;

e)	ikviena operācija, ko jūrā veic tieši tādēļ, lai atbalstītu vai sagatavotu jebkuru no a) līdz d) apakšpunktā aprakstītajām darbībām, tai skaitā pārkraušana citā kuģī; vai

f)	jebkāda kuģa, transportlīdzekļa, gaisa kuģa vai transportlīdzekļa uz gaisa spilvena izmantošana jebkurā a) līdz d) apakšpunktā aprakstītajā darbībā, izņemot ārkārtas situācijas, kas saistītas ar apkalpes veselību un drošību vai kuģa drošību;

6)	“CMM” ir piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, ko pieņēmusi WCPFC;

7)	“zvejas iespējas” ir nozvejas kvotas un zvejas piepūle, kas iedalīta dalībvalstij, vai zvejas aizlieguma periodi, kas spēkā esošā Savienības tiesību aktā ir noteikti attiecībā uz konvencijas apgabalu;

“pārtikai nederīgas” zivis:

ir (bet ne tikai) zivis, kuras:

i)	ir iestrēgušas riņķvada linuma acīs vai saspiestas riņķvadā;

ii)	kurām ir haizivs vai vaļa nodarīti bojājumi; vai

iii)	kuras ir nobeigušās un sabojājušās linumā, ja zvejas rīka darbības kļūmes dēļ nav bijusi iespējama ne linuma un nozvejas normāla izcelšana, ne dzīvu zivju atbrīvošana; un

neietver zivis, ko:

i)	par nevēlamām uzskata izmēra, tirgspējas vai sugu sastāva dēļ; vai

ii)	kas ir sabojājušās vai kontaminētas zvejas kuģa apkalpes darbības vai bezdarbības rezultātā.

“zivju pievilināšanas ierīce” jeb “ZPI” ir ikviens jebkāda izmēra objekts vai objektu grupa, kuri ir vai nav izvietoti un ir dzīvi vai nedzīvi, un pie kuriem pieder arī, bet ne tikai bojas, pludiņi, linums, tīklveida pinums, plastmasa, bambuss, baļķi un vaļhaizivis, kas peld uz ūdens virsmas vai tās tuvumā un ko zivis var pavadīt;

10)	“seklā ievietošana” notiek zvejniecībās, kurās vairums āķu tiek ievietots dziļumā, kas mazāks nekā 100 m;

11)	“reģistrs” ir WCPFC zvejas kuģu reģistrs;

12)	“WIN” ir WCPFC identifikācijas numurs;

13)	“VMS” ir kuģu satelītnovērošanas sistēma;

14)	“RNP” ir reģionālā novērotāju programma, ko WCPFC izveidojusi, lai vāktu verificētus nozvejas datus, citus zinātniskus datus un papildinformāciju, kas saistīta ar zvejniecību konvencijas apgabalā, un lai uzraudzītu CMM īstenošanu;

15)	“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj to identificēt, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kas ļauj uzraudzīt tās pozīciju;

16)	“datu boja” ir dreifējoša vai noenkurota peldoša ierīce, ko valstiskas organizācijas vai atzītas zinātniskas organizācijas vai subjekti izvieto, lai elektroniski vāktu un mērītu vidiskos datus, bet neizmanto zvejas darbību vajadzībām;

17)	“WCPFC pārkraušanas deklarācija” ir dokuments, kas satur IV pielikumā norādīto informāciju;

18)	“atklātās jūras austrumu nogabals” ir atklātās jūras apgabals, kuru rietumos norobežo Kuka Salu ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ), austrumos Francijas Polinēzijas EEZ, ziemeļos Kiribati EEZ un kā norādīts kartē, kas izklāstīta V pielikumā;

19)	“mobulīdrajas” ir Mobulidae dzimtas sugas, pie kurām pieder Manta ģints un Mobula ģints rajas;

20)	“automātiska atrašanās vietas paziņošanas ierīce” jeb “ALC” ir satelītraidītājs, kas dod iespēju noteikt pozīciju teju reāllaikā;

21)	“izmetumi” ir nozveja, kuru atlaiž atpakaļ jūrā;

22)	“pilnvarots inspektors” ir konvencijas līgumslēdzējas puses inspektors, kura identitāte ir paziņota WCPFC;

23)	“pilnvarots Savienības inspektors” ir Savienības inspektors, kura identitāte saskaņā ar jebkuru tiesību aktu, kas pieņemts atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (12) 79. panta 7. punktam, ir paziņota WCPFC.

4. pants

Atļaujas

1. Zvejas atļauju skaitu un zvejas apjomu dalībvalstis pārvalda atbilstoši zvejas iespējām.

2. Katrā atļaujā, ko izdod Savienības zvejas kuģim, šim kuģim nosaka:

a)	konkrētos apgabalus, sugas un laikposmus, attiecībā uz kuriem atļauja ir derīga;

b)	darbības, ko atļauts veikt Savienības zvejas kuģim;

c)	aizliegumu Savienības zvejas kuģim zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju apgabalos, kas ir citas valsts jurisdikcijā, izņemot tad, ja tas notiek saskaņā ar jebkādu licenci vai atļauju, ko pieprasa šāda cita valsts;

d)	prasību, ka uz Savienības zvejas kuģa ir jābūt saskaņā ar šo punktu izdotai atļaujai vai apliecinātai šīs atļaujas kopijai, un ikvienai piekrastes valsts izdotai licencei vai atļaujai vai apliecinātai šīs licences vai atļaujas kopijai, kā arī derīgai kuģa reģistrācijas apliecībai.

II NODAĻA

Saglabāšanas un pārvaldības pasākumi

5. pants

Nozvejas paturēšana tropisko tunzivju zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu

1. Uz Savienības kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo ekskluzīvajās ekonomikas zonās un konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, patur visas lielacu tunzivs, svītrainās tunzivs un dzeltenspuru tunzivs nozvejas, izņemot šādās situācijās:

ja uzglabāšanas ietilpība nav pietiekama, lai novietotu visas reisa pēdējā zvejas rīku ievietošanas reizē nozvejotās zivis; šādā gadījumā pēdējā ievietošanas reizē nozvejoto zivju pārpalikumu drīkst nodot citam kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, un paturēt uz tā ar noteikumu, ka tas nav aizliegts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

b)	ja zivis ir pārtikai nederīgas; un

c)	ja iekārtu darbība ir būtiski traucēta.

2. Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis konstatē, ka ar izmēru, tirgspēju vai sugu sastāvu saistītu iemeslu dēļ zivis nevajadzētu pacelt uz kuģa, tās atbrīvo, pirms riņķvada linums ir pilnībā savilkts un pirms ir izcelta vairāk nekā puse riņķvada.

3. Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis konstatē, ka zivis nevajadzētu pacelt uz kuģa, jo tās nozvejotas reisa pēdējā zvejas rīku ievietošanas reizē un uzglabāšanas ietilpība nav pietiekama, lai novietotu visas minētajā ievietošanas reizē nozvejotās zivis, šīs zivis drīkst izmest ar noteikumu, ka:

a)	kapteinis un apkalpe mēģina zivis pēc iespējas drīzāk atbrīvot dzīvas; un

b)	pēc izmešanas zveja vairs nenotiek līdz brīdim, kad uz zvejas kuģa esošās zivis ir izkrautas vai pārkrautas citā kuģī.

4. Zivis no Savienības zvejas kuģiem izmet tikai pēc tam, kad RNP novērotājs ir aplēsis izmetamo zivju sugu sastāvu.

5. Savienības zvejas kuģa kapteinis 48 stundu laikā pēc ikvienas izmešanas WCPFC sekretariātam, ar kopiju karoga dalībvalstij un Komisijai, iesniedz ziņojumu, kurā ir iekļauta šāda informācija:

a)	Savienības zvejas kuģa vārds, karogs un WIN un kapteiņa vārds un valstspiederība;

b)	licences numurs;

c)	uz kuģa esošā novērotāja vārds;

d)	izmešanas datums, laiks un vieta (ģeogrāfiskais platums/garums);

e)	zvejas rīka ievietošanas datums, laiks, vieta (ģeogrāfiskais platums/garums) un veids (dreifējoša ZPI, noenkurota ZPI, brīvi peldošs bars utt.);

f)	iemesls, kura dēļ zivis izmestas, tostarp norāde par izcelšanas stāvokli, ja zivis izmestas tādēļ, ka tās bija pārtikai nederīgas;

g)	aplēstais izmesto zivju daudzums tonnās un sugu sastāvs;

h)	aplēstais attiecīgajā zvejas rīka ievietošanas reizē paturēto zivju daudzums tonnās un sugu sastāvs;

i)	ja zivis izmestas saskaņā ar 3. punktu, apliecinājums, ka zveja vairs nenotiks līdz brīdim, kad uz kuģa esošā nozveja būs izkrauta; un

j)	jebkāda cita informācija, ko Savienības zvejas kuģa kapteinis uzskata par relevantu.

6. Savienības zvejas kuģa kapteinis 5. punktā minēto informāciju iesniedz uz kuģa esošam RNP novērotājam tajā pašā laikā, kad tā tiek iesniegta WCPFC sekretariātam.

6. pants

Uzraudzība un kontrole tropisko tunzivju zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu

1. Neatkarīgi no 26. panta ZPI izmantošanas aizlieguma periodos, kā definēts Zvejas iespēju regulā, kuģa pozīcijas VMS datu pārraidīšanas biežumu palielina līdz reizei 30 minūtēs.

2. Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, ZPI izmantošanas aizlieguma periodos nedarbojas ziņojumu manuālas nosūtīšanas režīmā.

3. Ja Savienības zvejas kuģu VMS pozīcijas datu automātiska saņemšana WCPFC sekretariātā pārtrūkst, kuģis netiek novirzīts atpakaļ uz ostu līdz brīdim, kad WCPFC sekretariāts būs izsmēlis visas saprātīgās iespējas atjaunot VMS pozīcijas datu automātisku saņemšanu.

4. Uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, RNP novērotājs atrodas tad, ja apgabalā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, minētais kuģis zvejo:

a)	atklātā jūrā;

b)	atklātā jūrā un ūdeņos, kas ir vienas vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā; vai

c)	ūdeņos, kas ir divu vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā.

7. pants

ZPI un instrumentālās bojas tropisko tunzivju zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu

1. To ZPI konstrukcija un uzbūve, kuras paredzēts izvietot vai kuras dreifē konvencijas apgabalā, atbilst šādām specifikācijām:

a)	ja ZPI peldošā daļa jeb plosta daļa (plakana vai cilindriska konstrukcija) ir pārklāta ar tīklu, nostieptas linuma acs izmērs ir mazāks par 7 cm un linums ir cieši aptīts ap visu plostu tā, lai linums nenokarātos zem ZPI, kad tā izvietota;

ja izmanto tīklu, nostieptas linuma acs izmērs ir mazāks par 7 cm vai arī tīkls ir nosiets ciešos saišķos vai grīstēs, kuru gals ir pietiekami noslogots, lai tās ūdens slānī turētos, stingri nostieptas uz leju. Kā alternatīvu drīkst izmantot vienu noslogotu linuma plātni, kurai nostieptas acs izmērs ir mazāks par 7 cm, vai plātni bez acīm (piemēram, buraudekla vai neilona gabalu).

2. ZPI izmantošanas aizlieguma periodos, kas noteikti Savienības tiesību aktos par zvejas iespēju iedalīšanu, Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un jebkādiem to zvejas rīkiem vai palīgkuģiem zvejas rīka ievietošanas laikā ir aizliegts atrasties mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no ZPI.

3. Savienības zvejas kuģus neizmanto, lai pievilinātu zivis vai pārvietotu pievilinātu zivju barus, arī ar zemūdens apgaismojuma un ēsmas iebarošanas palīdzību.

4. ZPI vai ar tām saistītās elektroniskās iekārtas ZPI izmantošanas aizlieguma periodā Savienības zvejas kuģis izceļ tikai tad, ja:

a)	ZPI vai saistītās elektroniskās iekārtas tiek izceltas un turētas uz kuģa līdz izkraušanas brīdim vai līdz ZPI izmantošanas aizlieguma perioda beigām; un

b)	Savienības zvejas kuģis neveic jebkādu zvejas rīku ievietošanu vai nu 7 dienu laikposmā pēc izcelšanas, vai arī 50 jūras jūdžu rādiusā ap ZPI izcelšanas vietu.

5. Papildus 4. punktam Savienības zvejas kuģi nesadarbojas cits ar citu, lai zvejotu pievilinātu zivju barus.

6. ZPI izmantošanas aizlieguma periodā Savienības zvejas kuģi neveic jebkādu zvejas rīku ievietošanu mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no vietas, kurā cits kuģis 24 stundu laikā pirms zvejas rīka ievietošanas izcēlis ZPI, ja Savienības zvejas kuģa kapteinim ir zināma minētās ZPI izcelšanas vieta un laiks.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kas darbojas piekrastes valsts ūdeņos, ievēro minētās piekrastes valsts tiesību aktus, kas attiecas uz ZPI pārvaldību, tostarp ZPI lokalizāciju.

8. pants

Instrumentālās bojas

Instrumentālās bojas aktivizē vienīgi uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu.

9. pants

Datu bojas

1. Zveja mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no datu bojas vai mijiedarbība ar to ir aizliegta. Minētais aizliegums ietver datu bojas apņemšanu ar zvejas rīkiem, kuģa, jebkāda zvejas rīka vai kuģa daļas vai sastāvdaļas piesiešanu vai piestiprināšanu pie datu bojas vai tās tauvojuma un datu bojas enkurtroses pārraušanu.

2. Ja Savienības zvejas kuģis iepin datu boju, iepinušo zvejas rīku noņem, pēc iespējas mazāk bojājot datu boju.

3. Savienības zvejas kuģa kapteinis ziņo karoga dalībvalstij par visiem iepīšanas gadījumiem un norāda iepīšanas datumu, vietu un veidu, kā arī visu identifikācijas informāciju, kas atrodama uz datu bojas. Minētā karoga dalībvalsts ziņojumu tūlīt nosūta Komisijai.

4. Neatkarīgi no 1. punkta Komisijai paziņotas un tās atļautas zinātniskās pētniecības programmas satvarā Savienības zvejas kuģus drīkst izmantot mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no datu bojas, kamēr vien netiek pieļauta mijiedarbība ar minētajām datu bojām 1. punktā minētajā veidā.

10. pants

Īpašais pārvaldības apgabals “atklātās jūras austrumu nogabals”

1. To Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas darbojas atklātās jūras austrumu nogabalā, ziņo savai karoga dalībvalstij, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un WCPFC sekretariātam par ikvienu zvejas kuģa pamanīšanas gadījumu. Paziņojamā informācija ietver: datumu un laiku (UTC), pozīciju (īstie garuma un platuma grādi), peilējumu, marķējumus, ātrumu (mezglos) un kuģa tipu. Zvejas kuģi nodrošina, ka informācija tiek pārraidīta sešu stundu laikā pēc pamanīšanas notikuma.

2. Piegulošās piekrastes valstis vai teritorijas nepārtraukti saņem teju reāllaika VMS datus.

11. pants

Pārkraušana citā kuģī

1. Visas tālu migrējošo sugu zivju pārkraušanas citā kuģī, kas notiek konvencijas apgabalā un uz ko attiecas konvencija, veic ostā, un zivis sver saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. pantu.

2. Dalībvalstis ziņo Komisijai par to karoga kuģu veiktām pārkraušanām citā kuģī, izņemot gadījumus, kad fraktēšanas, nomas vai cita līdzīga mehānisma satvarā kuģis tiek ekspluatēts kā konvencijas apgabalā esošas piekrastes valsts iekšējās flotes daļa.

3. Ja pārkraušana citā kuģī notiek ostā vai ārpus konvencijas apgabala, tā Savienības zvejas kuģa kapteinis, no kura pārkrauj no konvencijas apgabalā ietilpstošu un tajā nozvejotu tālu migrējošo zivju krājumiem iegūtus zvejas produktus, par katru konvencijas apgabalā gūtās nozvejas pārkraušanu citā kuģī aizpilda WCPFC pārkraušanas deklarāciju. WCPFC pārkraušanas deklarāciju nosūta Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

4. Ja pārkraušana citā kuģī notiek ostā vai ārpus konvencijas apgabala, tā Savienības zvejas kuģa kapteinis, kurš saņem no konvencijas apgabalā ietilpstošu un tajā nozvejotu tālu migrējošo zivju krājumiem iegūtus zvejas produktus, par katru konvencijas apgabalā gūtās nozvejas pārkraušanu citā kuģī aizpilda WCPFC pārkraušanas deklarāciju. WCPFC pārkraušanas deklarāciju nosūta Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

5. Karoga dalībvalstis validē minētos datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu un, ja iespējams, informāciju, kas saņemta no Savienības zvejas kuģiem, kuri veic pārkraušanu citā kuģī, labo, izmantojot visu pieejamo informāciju, tādu kā nozvejas un zvejas piepūles dati, pozīcijas dati, novērotāju ziņojumi un ostas uzraudzības dati.

12. pants

Pārkraušana kuģos, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, un no šādiem kuģiem

1. Savienības zvejas kuģi neveic pārkraušanu kuģī, kas nav līgumslēdzējas puses karoga kuģis, un pārkraušanu no šāda kuģa, izņemot gadījumus, kad attiecīgais kuģis ar WCPFC lēmumu ir saņēmis atļauju un ir, piemēram:

a)	transportkuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, bet ir ierakstīts reģistrā; vai

b)	zvejas kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, bet kam saskaņā ar WCPFC lēmumu ir piešķirta licence zvejot līgumslēdzējas puses ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

2. Šā panta 1. punktā minētajā situācijā WCPFC pārkraušanas deklarāciju karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta Savienības transportkuģa kapteinis vai fraktētāja dalībvalsts un piemēro 11. panta 5. punktu.

III NODAĻA

Jūras organismu sugu aizsardzība

13. pants

Mobulīdrajas

1. Mobulīdraju (Mobula ģints) specializētā zveja vai zvejas rīka tīša ievietošana šādas zvejas nolūkā ir aizliegta.

2. Aizliegts arī paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut un piedāvāt pārdošanai mobulīdrajas liemeņa daļas vai visu liemeni.

3. Savienības zvejas kuģi nodrošina, ka mobulīdrajas, ciktāl praktiski iespējams, tūlīt tiek atbrīvotas dzīvas un neskartas un ka tas tiek darīts veidā, kas katram nozvejotajam īpatnim nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu, vienlaikus ņemot vērā apkalpes drošību.

4. Neatkarīgi no 3. punkta attiecībā uz mobulīdrajām, kas netīši nozvejotas un izkrautas ar riņķvadu zvejojoša kuģa veiktas operācijas laikā, kuģim izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas vietā visa mobulīdraja jānodod atbildīgajām iestādēm vai, ja iespējams, jāizmet. Minētajā veidā nodotas mobulīdrajas nepārdod vai neiemaina bartera veidā, bet drīkst ziedot vietējai lietošanai pārtikā.

5. Nozvejas, kas minētas šā panta 4. punktā, reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

14. pants

Vispārīgs haizivju aizsardzības pasākums

Savienības kuģi, kas ar āķu jedām kā mērķsugas zvejo tunzivis, buruzivis un marlīnus, neizmanto tieši no āķu jedas pludiņiem vai piesējuma auklām izejošas atzaru auklas, ko sauc arī par haizivju zvejas auklām, kā attēlots VI pielikumā.

15. pants

Okeāna baltspuru haizivs

1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt zvejas kuģī, izkraut vai piedāvāt pārdošanai visu okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) vai tās daļas.

2. Ikvienu nozvejotu okeāna baltspuru haizivi atbrīvo iespējami drīz pēc tam, kad haizivs ir pacelta līdzās kuģa bortam, lai atvieglotu sugas noteikšanu, pirms to palaiž brīvībā, un tādā veidā, kas haizivij nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu.

3. RNP novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskus paraugus no okeāna baltspuru haizivīm, kas zvejas rīka pacelšanas brīdī ir nedzīvas, ja paraugu ņemšana ir daļa no WCPFC Zinātniskās komitejas apstiprināta pētniecības projekta.

4. Nejauši nozvejotas okeāna baltspuru haizivis reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

16. pants

Vaļhaizivis

1. Aizliegts ievietot riņķvadu ap tunzivju baru, kas pavada vaļhaizivi (Rhincodon typus), ja tā pamanīta pirms riņķvada ievietošanas sākuma.

2. Ja vaļhaizivs netīši apņemta ar riņķvadu, Savienības zvejas kuģa kapteinis:

a)	nodrošina, ka tiek veikti visi saprātīgie pasākumi, lai panāktu tās drošu atbrīvošanu; un

ziņo attiecīgajai karoga dalībvalsts iestādei par šo starpgadījumu, norādot informāciju par attiecīgo īpatņu skaitu, ziņas par to, kā, kāpēc un kur apņemšana notikusi, pasākumus, kas veikti, lai panāktu drošu atbrīvošanu, un novērtējumu par vaļhaizivs stāvokli atbrīvošanas laikā (arī to, vai dzīvnieks atbrīvots dzīvs, bet pēc atbrīvošanas miris).

3. Nejauši nozvejotas vaļhaizivis reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

17. pants

Zīdainās haizivis

1. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt zvejas kuģī vai izkraut visu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) vai tās daļas.

2. Ikvienu nozvejotu zīdaino haizivi atbrīvo iespējami drīz pēc tam, kad haizivs ir pacelta līdzās Savienības zvejas kuģa bortam, lai atvieglotu sugas noteikšanu, pirms to palaiž brīvībā, un tādā veidā, kas haizivij nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu.

3. Nejauši nozvejotas zīdainās haizivis reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

4. Dalībvalstis, izmantojot datus, kas savākti novērotāju programmās un ar citiem līdzekļiem, tādiem kā zvejas žurnāli vai elektroniskā uzraudzība, aplēš nozvejoto un pēc tam atbrīvoto zīdaino haizivju skaitu, arī novērtē to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas), un šo informāciju paziņo Komisijai saskaņā ar 38. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

5. RNP novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskus paraugus no nozvejotām zīdainajām haizivīm, kas zvejas rīka pacelšanas laikā ir nedzīvas, ja paraugu ņemšana ir daļa no WCPFC Zinātniskās komitejas apstiprināta pētniecības projekta.

18. pants

Vaļveidīgie

1. Aizliegts ievietot riņķvadu ap tunzivju baru, kas pavada vaļveidīgo (vaļveidīgo infrakārta), ja dzīvnieks pamanīts pirms riņķvada ievietošanas sākuma.

2. Ja vaļveidīgais netīši apņemts ar riņķvadu, Savienības zvejas kuģis nodrošina, ka tiek veikti visi saprātīgie pasākumi, lai panāktu tā drošu atbrīvošanu. Tas nozīmē, ka zvejas rīka uztīšanas spole tiek apturēta un zvejas operācijas netiek atsāktas līdz brīdim, kad dzīvnieks ir atbrīvots un vairs nepastāv risks, ka tas tiks sagūstīts atkārtoti.

3. Nejauši nozvejotus vaļveidīgos reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvi vai dzīvi).

19. pants

Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi

1. Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo uz dienvidiem no 30° dienvidu platuma paralēles, izmanto vai nu:

a)	vismaz divus no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem: atzaru auklas ar gremdēm, ievietošana nakts laikā vai putnu atbaidīšanas auklas; vai

b)	āķu aizsargierīces.

2. Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo starp 25° dienvidu platuma un 30° dienvidu platuma paralēli, izmanto vienu no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem: atzaru auklas ar gremdēm, putnu atbaidīšanas auklas vai āķu aizsargierīces.

3. Savienības kuģi, kuru lielākais garums ir 24 metri vai vairāk un kuri ar āķu jedām zvejo uz ziemeļiem no 23° ziemeļu platuma paralēles, izmanto vismaz divus no I pielikuma 1. tabulā minētajiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem, tostarp vismaz vienu no minētās tabulas A slejā norādītajiem pasākumiem.

4. Putnu atbaidīšanas auklas drīkst izmantot tikai saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām specifikācijām.

5. Šajā pantā minētos pasākumus reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver jūrasputnu stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvi vai dzīvi).

20. pants

Jūras bruņurupuči

1. Savienības zvejas kuģi visus notvertos jūras bruņurupučus ar cietām bruņām (Cheloniidae dzimta), kas ir komatozi vai neaktīvi, pēc iespējas drīzāk pēc sagūstīšanas paceļ uz kuģa un veicina to atgūšanos, arī cenšas tos atdzīvināt pirms atlaišanas ūdenī. Savienības zvejas kuģu kapteiņi un operatori nodrošina, ka apkalpe ir informēta par pienācīgiem ietekmējuma mazināšanas un apiešanās paņēmieniem un šos paņēmienus izmanto.

2. Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu:

a)	nepieļauj jūras bruņurupuču apņemšanu un, ja jūras bruņurupucis ir netīši apņemts vai iepinies, veic praktiski iespējamos pasākumus, lai bruņurupuci droši atbrīvotu;

b)	atbrīvo visus jūras bruņurupučus, kas pamanīti iepinušies ZPI vai zvejas rīkos;

ja jūras bruņurupucis ir iepinies zvejas rīkā, nodrošina, ka uztīšanas spole tiek apturēta, tiklīdz bruņurupucis parādās virs ūdens, un ka pirms uztīšanas spoles darbības atsākšanas bruņurupucis tiek atsvabināts, to neievainojot, un pirms atlaišanas ūdenī palīdz bruņurupucim atgūties, ciktāl tas praktiski iespējams;

d)	uz kuģa tur uztveramos tīkliņus, kurus vajadzības gadījumā izmanto, lai apietos ar bruņurupučiem.

3. Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo seklās ievietošanas režīmā, izmanto vismaz vienu no šādām metodēm jūras bruņurupuču sagūstīšanas iespēju mazināšanai:

a)	izmanto tikai lielus apaļos āķus, kas parasti ir apaļā vai ovālā formā izliekti zvejas āķi, kuri sākotnēji konstruēti un izgatavoti tā, lai āķa smaile būtu pavērsta perpendikulāri pret kātiņu. Šo āķu smaile ir noliekta sānis ne vairāk kā par 10 grādiem;

b)	par ēsmu izmanto tikai zivis;

izmanto jebkādu citu pasākumu, ietekmējuma mazināšanas plānu vai darbību, ko WCPFC Zinātniskā komiteja un WCPFC Tehnisko jautājumu un atbilstības komiteja ir izskatījusi (vērtējot pēc konstatēto bruņurupuču skaita un zvejā izmantoto āķu skaita attiecības) un WCPFC ir apstiprinājusi kā tādus, kas spēj mazināt mijiedarbību ar bruņurupučiem zvejniecībās, kurās āķu jedas izmanto seklās ievietošanas režīmā.

4. Šā panta 3. punkts neattiecas uz zvejniecībām, kuras izmanto āķu jedas seklās ievietošanas režīmā un kurās iepriekšējo trīs gadu laikā konstatētais rādītājs, kas raksturo mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem, ir mazāks par 0,019 (visu sugu) jūras bruņurupučiem uz 1 000 āķiem un novērotāju klātbūtnes līmenis katrā no minētajiem trim gadiem ir vismaz 10 %.

21. pants

Jūras piesārņojums

Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts jūrā izsviest jebkādu plastmasu, naftu, degvielas produktus vai naftu saturošas atliekas, atkritumus, pārtikas atkritumus, mājturības atkritumus, atkritumu dedzināmās krāsns pelnus un novadīt notekūdeņus. Minētais aizliegums neattiecas uz zvejas rīkiem vai zvejas palīgierīcēm, tādām kā ZPI, ko ūdenī ielaiž zvejas nolūkā.

IV NODAĻA

Kuģiem piemērojamās prasības un kuģu fraktēšana

22. pants

Reģistrs

1. Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības zvejas kuģi ir iekļauti reģistrā saskaņā ar šo regulu.

2. Uzskata, ka nevienam Savienības zvejas kuģim, kas nav iekļauts reģistrā, nav atļauts konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt vai izkraut zivis no tālu migrējošo zivju krājumiem.

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkādu faktuālo informāciju, kas liecina par pamatotu iemeslu aizdomām, ka reģistrā neiekļauts kuģis konvencijas apgabalā zvejo tālu migrējošu zivju krājumus vai ir bijis iesaistīts to zvejošanā vai pārkraušanā citā kuģī.

23. pants

Kuģa informācijas iesniegšana

1. Katra karoga dalībvalsts elektroniski iesniedz Komisijai šādu informāciju par katru reģistrā iekļautu Savienības zvejas kuģi:

a)	Savienības zvejas kuģa vārds, reģistrācijas numurs, WIN, iepriekšējie vārdi (ja zināmi) un reģistrācijas osta;

b)	kuģa īpašnieka vai īpašnieku vārds/nosaukums un adrese;

c)	kapteiņa vārds un valstspiederība;

d)	iepriekšējais karogs (ja ir);

e)	starptautiskais radio izsaukuma signāls;

f)	kuģa sakaru veidi un numuri (Inmarsat A, B un C numuri un satelīttālruņa numurs);

g)	krāsains kuģa fotoattēls;

h)	kuģa būves vieta un laiks;

i)	kuģa tips;

j)	parastais apkalpes sastāvs;

k)	zvejas metode vai metodes;

l)	garums (jānorāda tips un mērvienība);

m)	teorētiskais borta augstums (jānorāda mērvienība);

n)	platums (jānorāda mērvienība);

o)	reģistrētā bruto tilpība (GRT) vai bruto tilpība (GT);

p)	galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (jānorāda mērvienība);

q)	kravnesība, arī saldētavu tips, ietilpība un skaits, zivju tilpņu ietilpība un saldēšanas kameru ietilpība (jānorāda mērvienība);

r)	karoga dalībvalsts piešķirtās atļaujas veids un numurs, visi konkrētie apgabali, sugas un laikposmi, attiecībā uz kuriem atļauja ir derīga; un

s)	Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs vai Lloyd’s Register numurs.

2. Visas izmaiņas 1. punktā minētajā informācijā un visus Savienības zvejas kuģus, kas jāieraksta reģistrā vai no tā jāsvītro, dalībvalstis Komisijai paziņo 12 dienu laikā pēc jebkādu šādu izmaiņu veikšanas un katrā ziņā ne vēlāk kā septiņas dienas pirms attiecīgā kuģa zvejas darbību sākuma konvencijas apgabalā.

3. Komisijas pieprasītu informāciju par reģistrā ierakstītiem Savienības zvejas kuģiem dalībvalstis Komisijai iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

4. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 1. jūnijam (neieskaitot) iesniedz Komisijai sarakstu ar visiem Savienības zvejas kuģiem, kas reģistrā iekļauti jebkurā laikā iepriekšējā kalendārajā gadā, kopā ar katra kuģa WIN un norādi par to, vai attiecīgais kuģis no tālu migrējošo zivju krājumiem konvencijas apgabalā zvejojis ārpus tās jurisdikcijā esošas teritorijas. Norādi attiecīgi izsaka šādi: kuģis a) ir zvejojis vai b) nav zvejojis.

5. Dalībvalstis, kas kuģi ekspluatē saskaņā ar nomas, fraktēšanas vai līdzīgiem līgumiem, kuru rezultātā datu ziņošanas pienākumi tiek uzlikti pusei, kas nav karoga valsts, nosaka kārtību, kā nodrošināt, ka karoga valsts var izpildīt 4. punktā noteiktos pienākumus.

6. Dalībvalstis Komisijai iesniedz pilnīgus zvejas kuģa reģistra datus, kas atbilst CMM 2014-03 1. papildinājumā noteiktajām struktūras un formāta specifikācijām, un kuģa fotoattēlus, kas atbilst CMM 2014-03 2. papildinājumā noteiktajām specifikācijām.

7. Kuģa reģistra datus Komisijai iesūta elektroniski, ievērojot CMM 2014-03 3. papildinājumā noteiktās elektroniskās formatēšanas specifikācijas.

24. pants

Bunkurēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar to karogu, bunkurēšanas pakalpojumus sniedz tikai vai bunkurēšanas pakalpojumus vai citādu atbalstu saņem tikai no:

a)	zvejas kuģiem ar līgumslēdzēju pušu karogu;

b)	reģistrā iekļautiem zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzēju pušu karoga kuģi; vai

c)	zvejas kuģiem, kurus valstis, kas nav līgumslēdzējas puses, ekspluatē saskaņā ar fraktēšanas, nomas vai līdzīgiem līgumiem un kuri atbilst CMM prasībām.

25. pants

Zvejas kuģu marķēšana un identifikācija

1. Savienības zvejas kuģus, kas darbojas konvencijas apgabalā, marķē, lai tos varētu identificēt ar Starptautiskās Telesakaru savienības radio izsaukuma signāliem (IRCS).

2. Savienības zvejas kuģi ievēro marķējumus un citas tehniskās specifikācijas, kas dotas II pielikumā.

26. pants

Kuģa satelītnovērošanas sistēma ( VMS)

Savienības zvejas kuģi, kas darbojas konvencijas apgabalā, izmanto divas uzraudzības sistēmas:

a)	VMS, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. pantu vai jebkuru atbilstoši tai pieņemtu tiesību aktu; un

VMS, kura saņem datus tieši no Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās, un kuru vai nu administrē WCPFC, vai kura ziņo Klusā okeāna salu zvejniecības foruma aģentūrai, un kuras nolūkos dalībvalstis:

i)	nodrošina, ka to zvejas kuģi konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās izpilda WCPFC noteiktās prasības, kas piemērojamas VMS, un ir aprīkoti ar ALC, kas pārraida WCPFC prasītos datus;

ii)	nodrošina, ka to zvejas kuģu VMS iekārta atbilst III pielikumā paredzētajiem standartiem, specifikācijām un procedūrām, kas piemērojami zvejas kuģu uzraudzībā konvencijas apgabalā;

iii)	sadarbojas, lai nodrošinātu valsts un atklātās jūras VMS savietojamību;

iv)	nodrošina, ka uz to zvejas kuģiem uzstādītā ALC atbilst III pielikumā izklāstītajiem minimālajiem standartiem;

v)	nodrošina, ka laikā, kamēr kuģi atrodas konvencijas apgabalā, pozīciju ziņošanas noklusējuma intervāls ir četras stundas (seši pozīcijas ziņojumi diennaktī);

vi)	nodrošina, ka kuģi, kas iziet no konvencijas apgabala, savu pozīciju ziņo reizi dienā.

27. pants

Fraktēšanas paziņošanas shēma

1. Fraktētāja dalībvalsts 20 dienu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā 96 stundas pirms fraktēšanas līguma satvarā veikto zvejas darbību sākuma Komisijai paziņo ikvienu kuģi, kas identificējams kā fraktēts, un šajā nolūkā par katru fraktēto kuģi elektroniski sniedz šādu informāciju:

a)	zvejas kuģa vārds;

WIN;

c)	īpašnieka vai īpašnieku vārds/nosaukums un adrese;

d)	fraktētāja vārds/nosaukums un adrese;

e)	fraktēšanas līguma ilgums;

f)	zvejas kuģa karoga valsts.

2. Pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas Komisija to tūlīt paziņo WCPFC sekretariātam.

3. Katra fraktētāja dalībvalsts 20 dienu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā deviņdesmit sešas stundas pirms fraktēšanas līguma ietvaros veikto zvejas darbību sākuma Komisijai un karoga valstij paziņo par:

a)	ikvienu papildus nofraktētu kuģi un 1. punktā minēto informāciju par to;

b)	jebkādām 1. punktā minētās informācijas izmaiņām, kas attiecas uz jebkuru fraktētu kuģi; un

c)	ikviena iepriekš saskaņā ar 1. punktu paziņota kuģa fraktēšanas līguma izbeigšanu.

4. Ir tiesības fraktēt tikai reģistrā iekļautus kuģus.

5. Kuģi, kas iekļauti WCPFC NNN (nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja) zvejas kuģu sarakstā vai citas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN zvejas sarakstā,nav fraktējami.

6. To kuģu nozveju un zvejas piepūli, kas paziņoti kā fraktēti, attiecina uz fraktētāju dalībvalsti vai līgumslēdzēju pusi. Fraktētāja dalībvalsts katru gadu ziņo Komisijai par fraktēto kuģu nozveju un zvejas piepūli iepriekšējā gadā.

7. Attiecībā uz zvejniecību, kurā ar riņķvadu zvejo tropiskās tunzivis, nozveju un zvejas piepūli attiecina uz karoga valsti un 6. punktu nepiemēro.

V NODAĻA

Reģionālā novērotāju programma

28. pants

RNP

1. RNP mērķis ir vākt verificētus nozvejas datus, citus zinātniskus datus un papildinformāciju, kas saistīta ar zvejniecību konvencijas apgabalā, un uzraudzīt CMM īstenošanu.

2. RNP piemēro kuģiem, kas zvejo:

a)	tikai atklātās jūras teritorijās;

b)	atklātās jūras teritorijās un vienas vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā esošos ūdeņos; un

c)	divu vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā esošos ūdeņos.

3. Par WCPFC noteiktā novērotāju klātbūtnes līmeņa panākšanu atbild dalībvalstis.

4. Dalībvalstis panāk, ka zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu apgabalā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, RNP novērotāju klātbūtne katru gadu sasniedz 100 %, bet citās zvejniecībās RNP novērotāju klātbūtne katru gadu sasniedz vismaz 5 %.

5. To novērotāju pienākumi, kuri darbojas saskaņā ar RNP, ietver nozvejas datu un citu zinātnisku datu vākšanu, CMM īstenošanas uzraudzību un jebkādas tādas ar zvejniecību saistītas papildinformācijas vākšanu, par kādu var būt nolēmusi WCPFC.

6. RNP novērotāji ir uzmanīgi un saskaņā ar piemērojamajiem CMM vāc informāciju par praksi, kas varētu kaitēt videi.

7. Savienības zvejas kuģi, kas zvejo konvencijas apgabalā, uzņem uz kuģa RNP novērotāju.

8. Dalībvalstis novērotāju savākto informāciju izmanto, lai izmeklētu iespējamus neatbilstības gadījumus, un sadarbojas šādas informācijas apmaiņā, tostarp saskaņā ar WCPFC pieņemtajiem standartiem proaktīvi pieprasa novērotāju ziņojumu kopijas un atbild uz šādiem pieprasījumiem un atvieglo šādu pieprasījumu izpildi.

9. Novērotāju tiesības ietver:

a)	pilnīgu piekļuvi visām kuģa telpām un iekārtām, ko novērotājs var norādīt par vajadzīgām savu pienākumu izpildei, un iespējas tās izmantot, tostarp pilnīgu piekļuvi komandtiltam, uz kuģa esošajām zivīm un zonām, ko var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai vai uzglabāšanai;

b)	pilnīgu piekļuvi kuģa ierakstiem, tai skaitā kuģa žurnāliem un dokumentācijai, ierakstu inspicēšanas un kopēšanas vajadzībām, saprātīgu piekļuvi navigācijas iekārtām, kartēm un radio un citai ar zveju saistītai informācijai;

c)	pēc pieprasījuma – piekļuvi sakaru iekārtām un apkalpei un iespējas ar to palīdzību ievadīt, pārraidīt un saņemt ar darbu saistītus datus vai informāciju;

d)	piekļuvi visam uz kuģa esošajam papildu aprīkojumam, tādam kā jaudīgi binokļi, elektroniskie sakaru līdzekļi u. c., kas var atvieglot novērotāja darbu laikā, kamēr viņš atrodas uz kuģa;

e)	piekļuvi darba klājam zvejas rīka linuma vai āķu jedas izcelšanas laikā un piekļuvi īpatņiem (dzīviem vai nedzīviem) paraugu vākšanas un paņemšanas vajadzībām;

f)	paziņojumu vismaz 15 minūtes pirms zvejas rīka pacelšanas vai ievietošanas sākuma, ja vien novērotājs īpaši nelūdz par to nepaziņot;

g)	piekļuvi ēdināšanai, izmitināšanai, medicīniskās aprūpes iespējām un sanitārajām labierīcībām, kas atbilst saprātīgiem standartiem un ir līdzvērtīgas tām, kas parasti pieejamas kuģa virsniekam;

h)	piemērotu vietu uz komandtilta vai citā noteiktā zonā lietvedības kārtošanai un piemērotu vietu uz klāja novērotāja pienākumu veikšanai;

i)	brīvību pildīt savus pienākumus bez uzbrukumiem, šķēršļiem, pretestības, aizkavēšanas, iebiedēšanas vai iejaukšanās pienākumu izpildē.

10. Novērotāju pienākumi ir šādi:

a)	spēt veikt šajā regulā un piemērojamajos CMM noteiktos pienākumus;

b)	akceptēt un izpildīt pieņemtos konfidencialitātes noteikumus un procedūras attiecībā uz kuģu un kuģu īpašnieku zvejas operācijām;

c)	visā RNP pienākumu pildīšanas laikā saglabāt neatkarību un objektivitāti;

d)	ievērot RNP protokolus RNP novērotājiem uz kuģa;

e)	izpildīt normatīvos aktus, kurus pieņēmusi tā līgumslēdzēja puse un sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse, kā definēts konvencijā, kuru jurisdikcijā ir kuģis;

f)	respektēt hierarhiju un vispārējos uzvedības noteikumus, kuri attiecas uz visu kuģa apkalpi;

g)	pildīt pienākumus veidā, kas nerada nepamatotu iejaukšanos kuģa likumīgajās operācijās, šajā nolūkā pienācīgi ņemot vērā kuģa ekspluatācijas prasības un regulāri sazinoties ar kuģa kapteini;

h)	iepazīties ar kuģa avārijas procedūrām, arī zināt, kur atrodas glābšanas plosti, ugunsdzēsības aparāti un pirmās palīdzības aptieciņas;

i)	regulāri sazināties ar kuģa kapteini par novērotājam būtiskiem jautājumiem un pienākumiem;

j)	ievērot kuģa apkalpes etniskās tradīcijas un karoga valsts paražas;

k)	ievērot novērotājiem piemērojamo rīcības kodeksu;

l)	bez kavēšanās sagatavot un iesniegt ziņojumus Komisijai saskaņā ar WCPFC pieņemtajām procedūrām;

m)	nepamatoti neiejaukties kuģa likumīgajās operācijās un, veicot savus pienākumus, pienācīgi ņemt vērā kuģa ekspluatācijas prasības un radīt pēc iespējas mazākus konvencijas apgabalā zvejojošo kuģu darbības traucējumus.

29. pants

Kuģa operatora, kapteiņa un apkalpes tiesības un pienākumi

1. Kuģa operatoru un kapteiņu tiesības ietver:

a)	saprātīgu termiņu, kurā sniedzams iepriekšējs paziņojums par RNP novērotāja izvietošanu;

b)	to, ka minētais novērotājs ievēro vispārējos uzvedības noteikumus, hierarhiju un piemērojamos normatīvos aktus; un

c)	iespēju izskatīt RNP novērotāja ziņojumu un sniegt par to komentārus, un tiesības iekļaut par relevantu uzskatītu papildinformāciju vai personisku paziņojumu.

2. Zvejas kuģa operatori, arī zvejas kuģa kapteiņi, pilda šādus pienākumus:

a)	pēc WCPFC pieprasījuma uzņem uz kuģa ikvienu personu, kas identificēta kā RNP novērotājs;

b)	informē apkalpi par laiku, kad RNP novērotājs uzkāps uz kuģa, kā arī par apkalpes tiesībām un pienākumiem laikā, kad RNP novērotājs uzkāpj uz kuģa;

c)	palīdz RNP novērotājam droši uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā vietā un laikā, par ko panākta vienošanās;

d)	vismaz 15 minūtes pirms zvejas rīka ievietošanas vai pacelšanas sākuma par to paziņo RNP novērotājam, ja vien novērotājs īpaši nelūdz par to nepaziņot;

e)	atļauj un palīdz RNP novērotājam droši pildīt visus pienākumus;

f)	ļauj RNP novērotājam ierakstu inspicēšanas un kopēšanas vajadzībām pilnībā piekļūt kuģa ierakstiem, arī kuģa žurnāliem un dokumentācijai;

g)	sagādā RNP novērotājam saprātīgu piekļuvi navigācijas iekārtām, kartēm un radio un citai ar zveju saistītai informācijai;

h)	ļauj piekļūt visam papildu aprīkojumam, tādam kā jaudīgi binokļi, elektroniskie sakaru līdzekļi u. c., kas var atvieglot RNP novērotāja darbu laikā, kamēr viņš atrodas uz kuģa;

i)	atļauj un palīdz RNP novērotājam paņemt un uzglabāt nozvejas paraugus;

laikā, kamēr RNP novērotājs atrodas uz kuģa, nodrošina viņam ēdināšanu, izmitināšanu un piemērotas sanitārās labierīcības, neprasot maksu no novērotāja vai RNP novērotāju pakalpojuma sniedzēja, vai jebkuras valdības, kas nodrošina novērotājus, kā arī nodrošina medicīniskās aprūpes iespējas, kas atbilst saprātīgiem standartiem un ir līdzvērtīgas tām, kas parasti pieejamas kuģa virsniekam;

k)	nodrošina RNP novērotājam apdrošināšanas segumu uz laiku, kamēr novērotājs atrodas uz kuģa;

atļauj un palīdz RNP novērotājam saņemt pilnīgu piekļuvi visām kuģa telpām un iekārtām, ko novērotājs var noteikt par vajadzīgām savu pienākumu izpildei, un iespējas tās izmantot, arī pilnīgu piekļuvi komandtiltam, uz kuģa esošajām zivīm un zonām, ko var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai vai uzglabāšanai;

m)	nodrošina, ka RNP novērotājs pienākumu izpildes laikā nesaskaras ar uzbrukumiem, šķēršļiem, pretestību, aizkavēšanu, iebiedēšanu, iejaukšanos viņa darbā, ietekmēšanu, kukuļdošanu vai kukuļdošanas mēģinājumiem;

n)	nodrošina, ka RNP novērotājs netiek piespiests vai pierunāts pārkāpt savus pienākumus.

3. Zvejas kuģa apkalpes tiesības ietver:

a)	to, ka RNP novērotājs ievēro vispārējos uzvedības noteikumus, hierarhiju un piemērojamos normatīvos aktus;

b)	saprātīgu termiņu, kurā kuģa kapteinis sniedz iepriekšēju paziņojumu par RNP novērotāja izvietošanu; un

c)	privātumu apkalpes personīgajās telpās.

4. Zvejas kuģa apkalpe pilda šādus pienākumus:

a)	nemēģina ietekmēt vai aizkavēt novērotāja pienākumu izpildi un piespiest vai pierunāt RNP novērotāju pārkāpt savus pienākumus;

b)	ievēro šo regulu, noteikumus un procedūras, kas noteiktas saskaņā ar konvenciju, un vadlīnijas, noteikumus vai nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir kuģis;

atļauj un palīdz saņemt pilnīgu piekļuvi visām kuģa telpām un iekārtām, ko novērotājs var noteikt par vajadzīgām savu pienākumu izpildei, un iespējas tās izmantot, arī pilnīgu piekļuvi komandtiltam, uz kuģa esošajām zivīm un zonām, ko var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai vai uzglabāšanai;

d)	atļauj un palīdz RNP novērotājam droši pildīt visus pienākumus;

e)	atļauj un palīdz RNP novērotājam paņemt un uzglabāt nozvejas paraugus;

f)	izpilda norādījumus, ko zvejas kuģa kapteinis devis attiecībā uz RNP novērotāju pienākumiem.

30. pants

Novērotāju drošība

1. Ja RNP novērotājs pazūd vai tiek pieņemts, ka viņš pārkritis pār bortu, zvejas kuģa kapteinis:

a)	tūlīt pārtrauc visas zvejas operācijas;

tūlīt sāk meklēšanas un glābšanas operācijas un meklē vismaz 72 stundas, izņemot gadījumus, kad nepārvaramas varas apstākļu dēļ karoga dalībvalstīm ir pienākums atļaut saviem karoga kuģiem meklēšanas un glābšanas operācijas pārtraukt, pirms pagājušas 72 stundas, vai karoga dalībvalsts dod norādījumus turpināt meklēšanu pēc tam, kad pagājušas 72 stundas;

c)	tūlīt informē par to karoga dalībvalsti;

d)	izmantojot visus pieejamos sakaru līdzekļus, tūlīt brīdina citus tuvumā esošus kuģus;

e)	pilnībā sadarbojas visās meklēšanas un glābšanas operācijās;

f)	neatkarīgi no tā, vai meklēšana bijusi sekmīga, liek kuģim turpmākas izmeklēšanas nolūkā doties uz tuvāko ostu, par ko vienojusies karoga dalībvalsts un novērotāju pakalpojumu sniedzējs;

g)	novērotāju pakalpojumu sniedzējam un attiecīgajām iestādēm sniedz ziņojumu par šo starpgadījumu; un

h)	pilnībā sadarbojas visās oficiālajās izmeklēšanās un saglabā jebkādus iespējamus pierādījumus un mirušā vai pazudušā novērotāja personiskās lietošanas priekšmetus un dzīvojamās telpas.

2. Panta 1. punkta a), c) un h) apakšpunktu piemēro arī RNP novērotāja nāves gadījumā. Turklāt zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka līķis tiek labi saglabāts autopsijas vai izmeklēšanas vajadzībām.

3. Ja RNP novērotājs smagi saslimst vai iegūst traumu, kas apdraud viņa veselību vai drošību, zvejas kuģa kapteinis:

a)	tūlīt pārtrauc zvejas operācijas;

b)	tūlīt informē par to karoga dalībvalsti;

c)	rūpējas par novērotāju un nodrošina uz kuģa pieejamo un iespējamo medicīnisko aprūpi;

d)	tiklīdz tas praktiski iespējams, saskaņā ar karoga dalībvalsts norādījumiem vai – ja šādu norādījumu nav – ar RNP novērotāju pakalpojumu sniedzēja norādījumiem palīdz novērotāju nocelt no kuģa un nogādāt medicīnas iestādē, kas aprīkota, lai sniegtu vajadzīgo aprūpi; un

e)	pilnībā sadarbojas visās slimības vai traumas cēloņa oficiālajās izmeklēšanās.

4. Šā panta 1.–3. punkta piemērošanas vajadzībām karoga dalībvalsts nodrošina, ka tūlīt tiek informēts attiecīgais jūras glābšanas koordinācijas centrs, RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs un WCPFC sekretariāts.

5. Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka RNP novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, kas apdraud viņa veselību vai drošību, un RNP novērotājs vai RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs izsaka karoga dalībvalstij vēlmi, lai novērotājs nokāptu no zvejas kuģa, karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģa kapteinis:

a)	tūlīt rīkojas, lai aizsargātu RNP novērotāja drošību un uzlabotu un atrisinātu situāciju uz kuģa;

b)	pēc iespējas drīzāk paziņo karoga dalībvalstij un RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējam par situāciju, tostarp par novērotāja stāvokli un atrašanās vietu;

c)	palīdz novērotājam droši nokāpt no kuģa tādā veidā un vietā, par ko vienojusies karoga dalībvalsts un RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs un kas atvieglo piekļuvi jebkādai nepieciešamai medicīniskai aprūpei; un

d)	pilnībā sadarbojas visās oficiālajās starpgadījuma izmeklēšanās.

6. Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka RNP novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, bet nedz novērotājs, nedz novērotāju pakalpojumu sniedzējs nevēlas, lai novērotājs nokāptu no zvejas kuģa, karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģa kapteinis:

a)	rīkojas, lai aizsargātu RNP novērotāja drošību un pēc iespējas drīzāk uzlabotu un atrisinātu situāciju uz kuģa;

b)	par situāciju pēc iespējas drīzāk informē karoga dalībvalsti un RNP novērotāju pakalpojumu sniedzēju; un

c)	pilnībā sadarbojas visās oficiālajās starpgadījuma izmeklēšanās.

7. Ja pēc RNP novērotāja nokāpšanas no zvejas kuģa RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs konstatē iespējamu pārkāpumu, kas saistīts ar uzbrukšanu RNP novērotājam vai viņa aizskaršanu uz zvejas kuģa, RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs par to rakstiski paziņo karoga dalībvalstij un WCPFC sekretariātam. Minētā dalībvalsts par saņemto paziņojumu informē Komisiju vai tās izraudzītu struktūru.

8. Pēc 7. punktā minētā paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts:

a)	pamatojoties uz RNP novērotāju pakalpojumu sniedzēja sniegto informāciju, veic izmeklēšanu un attiecīgi rīkojas, reaģējot uz izmeklēšanas rezultātiem;

b)	pilnībā sadarbojas jebkurā RNP novērotāju pakalpojumu sniedzēja veiktā izmeklēšanā, arī iesniedz RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējam un attiecīgajām iestādēm ziņojumu par starpgadījumu; un

c)	paziņo novērotāju pakalpojumu sniedzējam un WCPFC sekretariātam (ar kopiju Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai) izmeklēšanas rezultātus un savu rīcību.

9. Dalībvalstis nodrošina, ka to nacionālie novērotāju pakalpojumu sniedzēji:

a)	tūlīt informē dalībvalsti, ja RNP novērotājs savu pienākumu pildīšanas laikā nomirst, pazūd vai tiek pieņemts, ka viņš pārkritis pār bortu;

b)	pilnībā sadarbojas visās meklēšanas un glābšanas operācijās;

c)	pilnībā sadarbojas visās oficiālajās ar RNP novērotāju notikušā starpgadījuma izmeklēšanās;

d)	palīdz RNP novērotājam pēc iespējas drīzāk nokāpt no kuģa un viņu aizstāt situācijā, kas saistīta ar minētā novērotāja smagu saslimšanu vai traumu;

e)	palīdz RNP novērotājam nokāpt no kuģa jebkurā situācijā, kur minētais novērotājs bijis pakļauts draudiem, uzbrukumiem, iebiedēšanai vai aizskaršanai, ja novērotājs vēlas pēc iespējas drīzāk nokāpt no kuģa; un

f)	pēc pieprasījuma iesniedz dalībvalstij tā ziņojuma kopiju, kuru RNP novērotājs sagatavojis par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar konkrēto pakalpojumu sniedzēja RNP novērotāju.

10. Karoga dalībvalstis nodrošina, ka to pilnvarotie inspekcijas kuģi sadarbojas visās ar RNP novērotāju saistītās meklēšanas un glābšanas operācijās.

VI NODAĻA

Uzkāpšana uz kuģa un tā inspicēšana

31. pants

Savienības zvejas kuģa kapteiņa pienākumi inspekcijas laikā

1. Neskarot nevienu Savienības zvejas kuģa kapteiņa pienākumu inspekcijas laikā, kas paredzēts jebkurā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, laikā, kad notiek uzkāpšana uz kuģa un tā inspicēšana, Savienības zvejas kuģa kapteinis:

a)	vadās pēc starptautiski atzītiem labas kuģošanas principiem tā, lai neradītu pilnvarotu inspekcijas kuģu un inspektoru drošības riskus,;

b)	akceptē un atvieglo pilnvarotu inspektoru ātru un drošu uzkāpšanu uz kuģa;

c)	atbilstīgi WCPFC uzkāpšanas uz kuģa un inspicēšanas procedūrām sadarbojas ar pilnvarotiem inspektoriem un palīdz kuģa inspicēšanā;

d)	nemēģina nepamatoti traucēt vai aizkavēt pilnvarotus inspektorus pienākumu izpildē;

e)	ļauj pilnvarotiem inspektoriem sazināties ar inspekcijas kuģa apkalpi, inspekcijas kuģa iestādēm, kā arī ar inspicējamā zvejas kuģa iestādēm;

f)	nodrošina pilnvarotiem inspektoriem saprātīgas ērtības, kas ir līdzvērtīgas tām, kas parasti pieejamas kuģa virsniekam, attiecīgā gadījumā arī ēdināšanu un izmitināšanu; un

g)	veicina pilnvarotu inspektoru drošu nokāpšanu no kuģa.

2. Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis atsakās atļaut pilnvarotam inspektoram uzkāpt uz kuģa un veikt inspekcijas darbības saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām, minētais kapteinis paskaidro šāda atteikuma iemeslus. Inspekcijas kuģa iestādes kapteiņa atteikumu un sniegtos skaidrojumus tūlīt paziņo zvejas kuģa karoga dalībvalsts iestādēm, kā arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija par šādu paziņojumu tūlīt informē WCPFC sekretariātu.

3. Saņēmušas paziņojumu par atteikumu saskaņā ar 2. punktu, zvejas kuģa karoga dalībvalsts iestādes dod rīkojumu kapteinim akceptēt uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu, ja vien vispārpieņemti starptautiski noteikumi, procedūras un prakses, kas saistītas ar drošību jūrā, neliek uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu atlikt.

4. Ja kapteinis neizpilda rīkojumu, kas dots saskaņā ar 3. punktu, karoga dalībvalsts aptur kuģa zvejas atļauju un dod kuģim rīkojumu tūlīt atgriezties ostā. Karoga dalībvalsts tūlīt paziņo inspekcijas kuģa iestādēm un Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai par savu rīcību.

32. pants

Procedūra, kas jāievēro smagu pārkāpumu gadījumā

1. Saņēmusi no līgumslēdzējas puses pilnvarota inspektora paziņojumu par iespējamu smagu pārkāpumu, kas minēts 33. pantā, attiecīgā zvejas kuģa karoga dalībvalsts nekavējoties:

saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (13) 43. pantu uzņemas savu izmeklēšanas pienākumu un, ja pierādījumi to pamato, veic izpildes panākšanas darbības pret attiecīgo zvejas kuģi un par tām paziņo pilnvarota inspektora iestādēm, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un WCPFC sekretariātam; vai

b)	atļauj pilnvarota inspektora iestādēm pabeigt iespējamā pārkāpuma izmeklēšanu un par to paziņot Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un tās WCPFC sekretariātam.

2. Pilnvaroti Savienības inspektori inspekcijas ziņojumus apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 76. pantu.

3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā pilnvarota inspektora dalībvalsts iestādes pilnvarotu inspektoru savāktos konkrētos pierādījumus un izmeklēšanas rezultātus tūlīt pēc izmeklēšanas pabeigšanas iesniedz zvejas kuģa karoga valsts iestādēm. Saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegtu paziņojumu, zvejas kuģa karoga dalībvalsts reaģē nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā.

33. pants

Smags pārkāpums

1. Par smagu pārkāpumu Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta izpratnē uzskata ikvienu no šādiem pārkāpumiem:

a)	zvejošana bez karoga dalībvalsts izdotas licences vai atļaujas;

b)	tas, ka netiek veikta pietiekama nozvejas un ar nozveju saistīto datu uzskaite saskaņā ar šajā regulā izklāstītajām prasībām par ziņošanu, vai ir būtiski sagrozīti ziņojumi par šādu nozveju vai ar nozveju saistītiem datiem;

c)	zvejošana aizlieguma apgabalā;

d)	zvejošana aizlieguma sezonā;

e)	tīša sugu nozvejošana vai paturēšana pretrunā jebkādiem piemērojamiem CMM un šai regulai;

f)	būtiski zvejas iespēju regulās noteikto nozvejas limitu vai kvotu pārkāpumi;

g)	aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

h)	zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

i)	ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

j)	vairāki vienlaicīgi pārkāpumi, kas kopā kvalificējami kā atbilstīgi šai regulai spēkā esošo pasākumu būtiska neizpilde;

k)	atteikšanās akceptēt uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu;

l)	pilnvarota inspektora nepamatota traucēšana vai aizkavēšana;

m)	RNP novērotāja iebiedēšana vai fiziska ietekmēšana;

n)	tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās deaktivizēšana;

o)	zvejošana, ko veic reģistrā neierakstīti Savienības zvejas kuģi;

p)	zvejošana datu boju tuvumā vai datu bojas pacelšana uz kuģa, pārkāpjot 9. panta 1. vai 2. punktu.

2. Ja konstatēts, ka Savienības zvejas kuģis ir bijis iesaistījies smaga pārkāpuma izdarīšanā, karoga dalībvalsts iestādes anulē minētā kuģa licenci un nodrošina, ka minētais kuģis nezvejo minētajā konvencijas apgabalā līdz brīdim, kad sankcijas, kuras karoga dalībvalsts piemērojusi par pārkāpumu, ir tikušas izpildītas.

34. pants

Izpildes panākšana

1. Pret karoga dalībvalsts zvejas kuģu vai šādu kuģu kapteiņa vai apkalpes iejaukšanos pilnvarota inspektora vai pilnvarota inspekcijas kuģa darbībā karoga dalībvalsts iestādes izturas tāpat kā pret jebkuru šādu iejaukšanos, kas ir karoga dalībvalsts ekskluzīvā jurisdikcijā.

2. Kad pilnvaroti Savienības inspektori veic šajā regulā noteikto procedūru īstenošanai vajadzīgās darbības, viņi iesaistās pārraudzībā, kuras mērķis ir identificēt zvejas kuģus, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi vai kam varētu nebūt valstspiederības un kas veic zvejas darbības konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās. Par visiem šādi identificētiem kuģiem tūlīt ziņo karoga dalībvalstij, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un WCPFC sekretariātam.

3. Par 2. punktā minētajiem zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, dalībvalstis ziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un attiecīgā kuģa karoga valstij.

VII NODAĻA

Ostas valsts pasākumi

35. pants

Ostas valsts pasākumi

Savienības zvejas kuģa kapteinis ar ikvienas līgumslēdzējas puses ostas iestādēm sadarbojas konvencijā un šajā regulā noteikto ostas valsts pasākumu īstenošanā.

36. pants

Procedūra, kas jāievēro gadījumā, kad radušās aizdomas par NNN zveju

Ja pēc ostā veiktas inspekcijas dalībvalsts saņem inspekcijas ziņojumu, kurā norādīts, ka pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka tās karoga kuģis ir iesaistījies NNN zvejā vai ar zveju saistītās darbībās, kas atbalsta NNN zveju, tā tūlīt un pilnībā izmeklē šo jautājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 43. pantu un konvencijas 25. pantu.

VIII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

37. pants

Vadlīnijas

1. Komisija dalībvalstīm, kurām ir zvejas iespējas WCPFC pārvaldītajās zvejniecībās, sniedz visas WCPFC pieņemtās vadlīnijas, jo īpaši attiecībā uz:

a)	praksi, kā apieties ar mobulīdrajām;

b)	paraugpraksi, kā apieties ar vaļhaizivīm un citām haizivīm;

c)	apiešanos ar jūras bruņurupučiem; un

d)	vaļveidīgo atbrīvošanu drošā veidā.

2. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās vadlīnijas tiek sniegtas to kuģu kapteiņiem, kuri kuģo ar šo valstu karogu un ir iesaistīti minētajās zvejniecībās. Minētie kapteiņi veic visus saprātīgos pasākumus, lai šādas vadlīnijas piemērotu.

38. pants

Ziņošana

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 20. aprīlim saskaņā ar piemērojamajām WCPFC ziņošanas prasībām attiecībā uz zinātniskajiem datiem iesniedz Komisijai zinātniskus datus un katru gadu līdz 15. jūnijam – gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, ievērojot WCPFC ziņošanas prasības saskaņā ar CMM, tostarp par visām pārbaudēm, ko dalībvalstis uzlikušas savām flotēm, un par visiem uzraudzības, kontroles un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem, ko tās noteikušas, lai nodrošinātu atbilstību šādu pārbaužu prasībām.

2. Savienības kuģu nozveju un zvejas piepūli ziņo saskaņā ar CMM sadalījumā pa šādām sugu grupām: garspuru tunzivs, lielacu tunzivs, svītrainā tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, zobenzivs, buruzivis un marlīni, haizivis. Par katru no minētajām sugu grupām iesniedz arī aplēses par izmetumiem un atbrīvošanu. Nozvejas aplēses sniedz arī par citām sugām, kuras norādījusi Komisija.

3. Panta 1. punktā minētajā gada ziņojumā cita starpā jo īpaši norāda:

a)	to attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģu nozvejas apjomu, kuri svītraino marlīnu (Kajikia audax) ir guvuši piezvejā, kā arī to kuģu skaitu un nozvejas apjomu, kuri svītraino marlīnu zvejojuši konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 15° dienvidu platuma paralēles;

gada nozvejas apjomus, ko guvis katrs to karoga zvejas kuģis, kurš no Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejojis garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), kā arī to kuģu skaitu, kuri no Klusā okeāna dienvidu krājuma aktīvi zvejojuši garspuru tunzivi konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles;

c)	virzību, kas panākta, īstenojot šo regulu attiecībā uz jūras bruņurupuču saglabāšanu, tostarp apkopoto informāciju par mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem zvejniecībās, ko pārvalda saskaņā ar konvenciju;

d)	atbrīvoto zīdaino haizivju un okeāna baltspuru haizivju skaita aplēses, tostarp to stāvokli atbrīvošanas brīdī (nedzīvas vai dzīvas); šīs informācijas sagatavošanā izmanto novērotāju programmās un ar citiem līdzekļiem apkopotus datus;

e)	visu atbilstīgi 11. panta 3. un 4. punktam saņemto WCPFC pārkraušanas deklarāciju skaitu, kuras tās nosūtījušas Komisijai;

f)	visus gadījumus, kad to karoga kuģi ar riņķvadu apņēmuši vaļhaizivi, arī 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā prasīto detalizēto informāciju;

g)	visus gadījumus, kad to karoga kuģi ar riņķvadu apņēmuši vaļveidīgo saskaņā ar 18. panta 2. punktu;

h)	visas pārkraušanas operācijas, uz kurām attiecas 11. pants, saskaņā ar CMM 2009-06 II pielikumā dotajām vadlīnijām;

iekļauj ikgadēju atbilstības pasākumu deklarāciju, ko saskaņā ar konvencijas 25. panta 8. punktu sniedz par rīcību, ko dalībvalstis veikušas, reaģējot uz jebkādu iespējamu šīs regulas pārkāpumu, tai skaitā par uzkāpšanu uz to karoga zvejas kuģiem un to inspicēšanu, kuras rezultātā fiksēti iespējami pārkāpumi, arī par visām uzsāktajām procedūrām un piemērotajām sankcijām.

4. Dalībvalstis 1. punktā minētā ikgadējā ziņojuma satvarā ziņo Komisijai arī to kuģu kopējo skaitu, kas zvejojuši zobenzivi (Xiphias gladius), un zobenzivju kopējo nozveju, ko guvuši:

a)	kuģi, kas ar to karogu kuģo uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles, izņemot kuģus, kas fraktēšanas, nomas vai cita līdzīga mehānisma satvarā darbojas citas līgumslēdzējas puses iekšējā zvejniecībā;

b)	kuģi, kas uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles fraktēšanas, nomas vai cita līdzīga mehānisma satvarā darbojas citas līgumslēdzējas puses iekšējā zvejniecībā; un

c)	visi citi kuģi, kas dalībvalstu ūdeņos zvejo uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles.

5. Dalībvalstu iestādes pēc iespējas drīzāk ziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai arī par visiem tādu zvejas kuģu pamanīšanas gadījumiem, kuriem varētu nebūt valstspiederības un kuri, iespējams, zvejo konvencijas aptvertās sugas konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā.

39. pants

WCPFC paziņota iespējama neatbilstība

1. Ja Komisija no WCPFC sekretariāta saņem informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts vai tās karoga zvejas kuģu pieļautu neatbilstību konvencijai vai CMM, Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajai dalībvalstij.

2. Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas no Komisijas saņemšanas dara Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai zināmus iespējamās neatbilstības sakarā veiktās izmeklēšanas konstatējumus un to, kas darīts, lai bažas par neatbilstību kliedētu.

3. Komisija 2. punktā norādītos konstatējumus vismaz 60 dienas pirms WCPFC tehnisko jautājumu un atbilstības komitejas sanāksmes pārsūta WCPFC sekretariātam.

40. pants

Konfidencialitāte un datu aizsardzība

1. Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantā noteiktajiem pienākumiem dalībvalstis un Komisija vai struktūra, ko tā izraudzījusies saskaņā ar šo regulu, nodrošina WCPFC sekretāram nosūtīto un no tā saņemto elektronisko ziņojumu un ziņu konfidencialitāti.

2. Visus personas datus, kas savākti, pārsūtīti un glabāti atbilstīgi šai regulai, apstrādā saskaņā ar Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725.

3. Saskaņā ar šo regulu apstrādātos personas datus glabā ne ilgāk kā 10 gadus, izņemot tad, ja minētie personas dati ir vajadzīgi, lai varētu veikt turpmākos pasākumus saistībā ar pārkāpumu vai inspekciju, vai tiesas vai administratīvo procedūru nolūkos. Minētajos gadījumos personas datus drīkst glabāt 20 gadus. Ja personas datus glabā ilgāk, datus anonimizē.

41. pants

Grozījumu procedūra

1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, lai grozītu šo regulu attiecībā uz:

a)	kuģa informāciju, kas jāiesniedz Komisijai saskaņā ar 23. panta 1. punktu;

b)	VMS piemērojamajām prasībām, kas paredzētas 26. pantā;

c)	procentuālo daļu, kas jāaptver RNP satvarā īstenotai novērotāju klātbūtnei un kas minēta 28. panta 4. punktā;

d)	RNP novērotāju tiesībām un pienākumiem, kas minēti 28. panta 9. un 10. punktā;

e)	kuģa operatora, kapteiņa un apkalpes tiesībām un pienākumiem, kas minēti 29. pantā;

f)	ziņošanas termiņiem, kas jāievēro ziņošanas pienākumu izpildē un minēti 38. panta 1. punktā;

g)	regulas I līdz VI pielikumu.

2. Panta 1. punktā minētās deleģētās pilnvaras attiecas tikai un vienīgi uz Savienībai saistošo CMM grozījumu vai aizvietojumu ieviešanu Savienības tiesību aktos.

42. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 41. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2022. gada 15. Novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 41. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 41. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikposmā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

43. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 520/2007

Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 4. punktu un 28. pantu svītro.

44. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 19. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK

(1) OV C 341, 24.8.2021., 108. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 4. oktobra lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 98/414/EK (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts) par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.).

(9) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(13) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

PUTNU IETEKMĒJUMA MAZINĀŠANAS PASĀKUMI

1. tabula. Ietekmējuma mazināšanas pasākumi

A sleja	B sleja
Zvejas rīku ievietošana no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm (1)	Putnu atbaidīšanas aukla (2)
Zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu	Zili iekrāsota ēsma
Putnu atbaidīšanas aukla	Āķu jedas izlaidējs, ar ko āķu jedu ievieto dziļumā
Atzaru auklas ar gremdēm	Zivju atkritumu izsviešanas pārvaldība
Āķu aizsargierīces (3)

Specifikācijas

Putnu atbaidīšanas auklas (uz dienvidiem no 25° S)

Kuģi, kuru kopējais garums ≥ 35 m

Izvieto vismaz vienu putnu atbaidīšanas auklu. Ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums; abas putnu atbaidīšanas auklas izvieto vienlaicīgi, pa vienai katrā ievietojamās jedas pusē. Ja izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, āķus ar ēsmu izvieto starp abām putnu atbaidīšanas auklām.

ii)

Izmanto putnu atbaidīšanas auklu, kurai ir garas un īsas slokšņu virtenes. Slokšņu virtenes ir spilgtā krāsā, pamīšus garas un īsas.

1)	Garas slokšņu virtenes izvieto ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas, un garas slokšņu virtenes pie auklas jāpiestiprina ar griezuļiem, kas neļauj slokšņu virtenēm aptīties ap auklu. Garajām slokšņu virtenēm jābūt pietiekami garām, lai mierīgos apstākļos tās sniegtos līdz jūras virsmai.

2)	Īsās slokšņu virtenes (garākas par 1 m) izvieto ne vairāk kā 1 m attālumā citu no citas.

iii)

Kuģi izmanto putnu atbaidīšanas auklu, kuras vēlamais garums virs ūdens virsmas ir vismaz 100 m. Lai sasniegtu šādu garumu virs ūdens virsmas, putnu atbaidīšanas auklai jābūt vismaz 200 m garai, piestiprinātai pie kārts vairāk nekā 7 m augstumā virs jūras virsmas un novietotai tik tuvu kuģa pakaļgalam, cik vien praktiski iespējams.

iv)	Ja kuģi izmanto tikai vienu putnu atbaidīšanas auklu, to izliek pa vējam no iegremdētajām ēsmām.

Kuģi, kuru kopējais garums < 35 m

i)	Izmanto vienu putnu atbaidīšanas auklu, kurai ir garas un īsas slokšņu virtenes vai tikai īsas slokšņu virtenes.

ii)

Slokšņu virtenes ir spilgtā krāsā, garas un/vai īsas (bet garākas par 1 m); slokšņu virtenes jāizvieto šādos attālumos:

1)	putnu atbaidīšanas auklas pirmajos 75 m izvieto garas slokšņu virtenes ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas;

2)	īsas slokšņu virtenes izvieto ne vairāk kā 1 m attālumā citu no citas.

iii)	Garas slokšņu virtenes pie auklas jāpiestiprina tā, lai slokšņu virtenes neaptītos ap auklu. Visas garās slokšņu virtenes mierīgos apstākļos sniedzas līdz jūras virsmai. Pirmo 15 m posmā slokšņu virtenes var pārveidot, lai novērstu to sapīšanos.

iv)

Kuģi izmanto putnu atbaidīšanas auklu, kuras garums virs ūdens virsmas ir vismaz 75 m. Lai sasniegtu šādu garumu virs ūdens virsmas, putnu atbaidīšanas auklai jābūt piestiprinātai pie kārts vairāk nekā 6 m augstumā virs jūras virsmas un novietotai tik tuvu kuģa pakaļgalam, cik vien praktiski iespējams. Jārada pietiekams nostiepums, lai garums virs ūdens virsmas būtu iespējami lielāks un sānvēja laikā aukla atrastos tieši aiz kuģa. Sapīšanos vislabāk var novērst, izmantojot garu virves vai monopavediena posmu, kas atrodas ūdenī.

v)	Ja izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, tās jāizvieto pa vienai katrā pamatauklas pusē.

Putnu atbaidīšanas auklas (uz ziemeļiem no 23° N)

Garā slokšņu virtene

i)	Minimālais garums ir 100 m.

ii)	Tai jābūt piestiprinātai pie kuģa tā, lai tā sāktos punktā, kas atrodas kuģa pakaļgalā vismaz 5 m augstumā virs ūdens un pa vējam no vietas, kurā aukla ar āķiem iegrimst ūdenī.

iii)	Tai jābūt piestiprinātai tā, lai vietā, kurā āķi ar ēsmu iegrimst ūdenī, tā atrastos virs ūdens.

iv)	Slokšņu virtenēm jāatrodas mazāk nekā 5 m attālumā citai no citas, tās jāpiestiprina ar griezuļiem, un tām jābūt pietiekami garām, lai tās atrastos pēc iespējas tuvāk ūdens virsmai.

v)	Ja izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas (t. i., auklu pārus), tās jāizvieto pa vienai katrā pamatauklas pusē.

Īsā slokšņu virtene (kuģi, kuru kopējais garums ≥ 24 m)

i)	Tai jābūt piestiprinātai pie kuģa tā, lai tā sāktos punktā, kas atrodas kuģa pakaļgalā vismaz 5 m augstumā virs ūdens un pa vējam no vietas, kurā aukla ar āķiem iegrimst ūdenī.

ii)	Tai jābūt piestiprinātai tā, lai vietā, kurā āķi ar ēsmu iegrimst ūdenī, tā atrastos virs ūdens.

iii)	Slokšņu virtenēm jābūt tuvāk nekā 1 m attālumā citai no citas un vismaz 30 cm garām.

iv)	Ja izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas (t. i., auklu pārus), tās jāizvieto pa vienai katrā pamatauklas pusē.

Īsā slokšņu virtene (kuģi, kuru kopējais garums < 24 m)

Virtenes konstrukciju, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, pārskata ne vēlāk kā trīs gadus no īstenošanas sākumdienas.

i)	Tai jābūt piestiprinātai pie kuģa tā, lai tā sāktos punktā, kas atrodas kuģa pakaļgalā vismaz 5 m augstumā virs ūdens un pa vējam no vietas, kurā aukla ar āķiem iegrimst ūdenī.

ii)	Tai jābūt piestiprinātai tā, lai vietā, kurā āķi ar ēsmu iegrimst ūdenī, tā atrastos virs ūdens.

iii)	Ja izmanto slokšņu virtenes, rosina izmantot slokšņu virtenes, kas konstruētas tā, lai varētu atrasties tuvāk nekā 1 m attālumā cita no citas, un ir vismaz 30 cm garas.

iv)	Ja izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas (t. i., auklu pārus), tās jāizvieto pa vienai katrā pamatauklas pusē.

Zvejas rīku ievietošana no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm

a)	Pamatauklu izvieto no labā vai kreisā borta tik tālu no kuģa pakaļgala, cik vien praktiski iespējams (vismaz 1 m); ja izmanto pamatauklas izlaidēju, arī tam jābūt uzstādītam vismaz 1 m attālumā no kuģa pakaļgala.

b)	Ja tuvumā ir jūrasputni, ierīcei jānodrošina, ka pamataukla tiek ievietota vaļīgi, lai āķi ar ēsmu paliktu zem ūdens.

Jāizmanto putnu atturēšanas ierīce:

i)	vismaz 3 m gara kārts, kas novietota aiz āķu jedas izlaidēja;

ii)	vismaz trīs galvenās slokšņu virtenes, kas piestiprinātas kārts augšējos 2 m;

iii)	galvenās slokšņu virtenes diametrs vismaz 20 mm;

iv)	atzaru virtenes, kuras piestiprinātas pie katras galvenās slokšņu virtenes un kuru minimālais diametrs ir 10 mm, ir pietiekami garas, lai (bezvēja apstākļos) sniegtos līdz ūdenim.

Ievietošana nakts laikā

a)	Ievietošanu neveic laikā no jūras ausmas līdz jūras krēslai.

b)	Jūras krēslas un jūras ausmas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti astronomiskās gadagrāmatas (Nautical Almanac) tabulās.

c)	Uztur minimālu klāja apgaismojumu. Minimālais klāja apgaismojums nedrīkst būt pretrunā ar minimālajiem drošības un navigācijas standartiem.

Atzaru auklas ar gremdēm

Jāievēro šādas minimālā svara specifikācijas:

a)	viena gremde, kuras svars ir vismaz 40 g, piestiprināta līdz 50 cm attālumā no āķa;

b)	gremdes, kuru kopējais svars ir vismaz 45 g, piestiprinātas līdz 1 m attālumā no āķa;

c)	gremdes, kuru kopējais svars ir vismaz 60 g, piestiprinātas līdz 3,5 m attālumā no āķa; vai

d)	gremdes, kuru kopējais svars ir vismaz 98 g, piestiprinātas līdz 4 m attālumā no āķa.

Āķu aizsargierīces

Āķu aizsargierīces aptver āķu smaili un atkarpi ar ēsmu un tādā veidā attur jūrasputnus no uzlidojumiem āķu jedas ievietošanas laikā. Izmantošanai WCPFC zvejniecībās ir apstiprinātas šādas ierīces:

Hookpod, kas atbilst šādiem veiktspējas parametriem:

a)	ierīce apņem āķa smaili un atkarpi līdz brīdim, kad āķis sasniedz vismaz 10 m dziļumu vai ir atradies zem ūdens vismaz 10 minūtes;

b)	ierīce atbilst pašreizējiem šajā pielikumā aprakstītajiem minimālajiem standartiem par atzaru auklu noslogošanu ar gremdēm; un

c)	ierīce ir konstruēta tā, lai tā paliktu pie zvejas rīka, nevis tiktu nozaudēta.

Zivju atkritumu izsviešanas pārvaldība

a)	Zivju atkritumi netiek izsviesti zvejas rīka ievietošanas vai pacelšanas laikā,

b)	vai arī zivju atkritumi tiek plānveidīgi izsviesti no kuģa pretējā borta, nevis no tās puses, kurā notiek zvejas rīka ievietošana vai pacelšana, lai tādā veidā aktīvi atturētu putnus no tuvošanās āķiem ar ēsmu.

Zili iekrāsota ēsma

a)	Ja izmanto zili iekrāsotu ēsmu, iekrāsošanas laikā tai jābūt pilnībā atkausētai.

b)	WCPFC sekretariāts izplata standartizētu krāsu paleti.

c)	Visa ēsma jāiekrāso paletē norādītajā tonī.

Āķu jedas izlaidējs, ar ko āķu jedu ievieto dziļumā

a)	Āķu jedas izlaidēji jāizmanto tā, lai āķi tiktu ievietoti ievērojami dziļāk nekā tad, ja āķu jedas izlaidējs netiktu izmantots, un tā, lai vairums āķu sasniegtu vismaz 100 m dziļumu.

(1) A slejā norādītā pasākuma “zvejas rīku ievietošana no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm” izmantošanu ieskaita kā divus ietekmējuma mazināšanas pasākumus.

(2) Ja pasākums “putnu atbaidīšanas aukla” ir izvēlēts gan no A slejas, gan no B slejas, tiek uzskatīts, ka vienlaikus tiek izmantotas divas putnu atbaidīšanas auklas (auklu pāris).

(3) Āķu aizsargierīces var izmantot kā patstāvīgu pasākumu.

II PIELIKUMS

ZVEJAS KUĢU MARĶĒJUMS UN CITAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

Uz Savienības zvejas kuģiem vienmēr ir labi redzams WIN angļu valodā:

a)	uz kuģa korpusa vai virsbūves, uz labā un kreisā borta. Operatori var izmantot stiprinājumus, kas ir leņķī savērsti pret kuģa bortu vai virsbūvi, ar noteikumu, ka savērsuma leņķis netraucē pamanīt zīmi no cita kuģa vai no gaisa;

b)	uz klāja, izņemot 3. punktā norādītos gadījumus. Ja tents vai cits pagaidu pārsegs ir novietots tā, ka tas aizsedz uz klāja esošo marķējumu, marķē arī tentu vai pārsegu. Šie marķējumi jānovieto perpendikulāri kuģa viduslīnijai tā, lai ciparu vai burtu augšpuse būtu vērsta kuģa priekšgala virzienā.

WIN jānovieto:

a)	pēc iespējas augstāk virs ūdenslīnijas uz abiem kuģa bortiem, taču ne uz tādām kuģa korpusa daļām kā priekšgala un pakaļgala izliekums;

b)	tādā veidā, lai marķējumi nebūtu aizsegti ar zvejas rīkiem neatkarīgi no tā, vai zvejas rīki ir uzglabāti vai tiek izmantoti;

c)	tā, lai marķējumus neskartu plūsmas no notekām vai izplūdēm, kas tiek novadītas pāri bortam, arī tā, lai tie neatrastos zonās, kurās dažu sugu nozvejas rezultātā marķējumi var tikt bojāti vai mainīt krāsu; un

d)	tā, lai tie neatrastos zem ūdenslīnijas.

Kuģiem bez klāja WIN nav jāattēlo uz horizontālas virsmas. Tomēr operatori tiek aicināti ierīkot dēli, uz kura WIN attēlots tā, lai tas būtu skaidri redzams no gaisa.

Dažāda veida laivām un plakandibena laivām, ko kuģis pārvadā zvejas operāciju vajadzībām, ir tāds pats WIN kā attiecīgajam kuģim.

Savienības zvejas kuģi, novietojot WIN uz kuģa, ievēro šādus noteikumus:

a)	visā tekstā izmanto drukātos burtus un ciparus;

b)	burtu un ciparu platums ir proporcionāls to augstumam;

burtu un ciparu augstums (h) ir proporcionāls kuģa lielumam un atbilst šādiem nosacījumiem:

WIN, ko novieto uz korpusa, virsbūves un/vai slīpām virsmām: kuģa lielāko garumu (LOA) norāda metros (m); burtu un ciparu augstums metros (m) nav mazāks par: 1,0 m kuģiem, kuru garums ir 25 m un vairāk, 0,8 m kuģiem, kuru garums ir vismaz 20 m, bet mazāks nekā 25 m, 0,6 m kuģiem, kuru garums ir vismaz 15 m, bet mazāks nekā 20 m, 0,4 m kuģiem, kuru garums ir vismaz 12 m, bet mazāks nekā 15 m, 0,3 m kuģiem, kuru garums ir vismaz 5 m, bet mazāks nekā 12 m, 0,1 m kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 5 m;

ii)	WIN, ko novieto uz klāja: augstums nav mazāks par 0,3 m visu klašu kuģiem, kuru garums ir 5 m vai vairāk;

d)	defises garums ir puse no burtu un ciparu augstuma;

e)	visu burtu, ciparu un defises vilkuma platums ir h/6;

f)	atstarpe starp burtiem un/vai cipariem nav ne lielāka par h/4, ne mazāka par h/6;

g)	atstarpe starp blakusesošiem burtiem ar slīpām malām nav ne lielāka par h/8, ne mazāka par h/10;

h)	WIN ir balts uz melna fona vai melns uz balta fona;

i)	fons ir tik liels, lai ap WIN būtu apmale, kas ir ne mazāka par h/6;

j)	visām rakstzīmēm tiek izmantota kvalitatīva kuģu krāsa;

k)	WIN atbilst šo specifikāciju prasībām arī tad, ja tiek izmantotas atpakaļatstarojošas vai siltumģenerējošas vielas; un

l)	WIN un fons vienmēr tiek uzturēts labā stāvoklī.

III PIELIKUMS

MINIMĀLIE STANDARTI, KAS PIEMĒROJAMI AUTOMĀTISKAJĀM ATRAŠANĀS VIETAS PAZIŅOŠANAS IERĪCĒM (ALC), KURAS IZMANTO WCPFC KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMĀ

ALC automātiski un neatkarīgi no jebkādas intervences uz kuģa paziņo šādus datus:

i)	ALC statiskais unikālais identifikators;

ii)	kuģa pašreizējā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums);

iii)	šā punkta ii) apakšpunktā minētās kuģa pozīcijas noteikšanas datums un laiks (izteikts ar universālā laika konstanti (UTC)).

Datus, kas minēti 1. punkta ii) un iii) apakšpunktā, iegūst no satelītu pozicionēšanas sistēmas.

Zvejas kuģos uzstādītajai ALC 1. punktā minētos datus jāspēj pārraidīt reizi stundā.

Parastos darbības apstākļos datus, kas minēti 1. punktā, WCPFC saņem 90 minūšu laikā pēc tam, kad ALC tos ģenerējusi.

Zvejas kuģos uzstādītajai ALC jābūt aizsargātai, lai saglabātu 1. punktā minēto datu drošību un integritāti.

Informācijas uzglabāšanai ALC parastos darbības apstākļos jābūt drošai un integrētai.

Nevienam citam kā tikai uzraudzības iestādei drīkst būt iespējams mainīt kādu no minētās iestādes datiem, kas uzglabāti ALC, arī biežumu, kādā pozīcija tiek ziņota minētajai iestādei.

Nekādas funkcijas, kas ALC vai termināļa programmatūrā integrētas, lai atvieglotu apkalpošanu, nedod iespēju neatļauti piekļūt jebkuram ALC elementam, kas varētu potenciāli ietekmēt VMS darbību.

ALC uz kuģa tiek uzstādītas saskaņā ar to ražotāja specifikācijām un piemērojamajiem standartiem.

10.

Parastos satelītnavigācijas darbības apstākļos no pārraidītajiem datiem jāspēj noteikt pozīcijas ar precizitāti līdz 100 kvadrātmetriem, aprēķinātiem no kvadrātiskā vidējā attāluma (DRMS) (t. i., šajā diapazonā jāiekļaujas 98 % pozīciju).

11.

ALC un/vai pārraidīšanas pakalpojuma sniedzējam jāspēj nodrošināt iespēju nosūtīt datus uz vairākiem neatkarīgiem galamērķiem.

12.

Satelītnavigācijas dekoders un raidītājs ir pilnībā integrēti un ievietoti vienā viltojumdrošā fiziskajā korpusā.

13.

ALC darbības traucējumu vai kļūmes gadījumā pozīcijas ziņojumus nosūta manuāli šādā standarta formātā:

WIN;

b)	kuģa vārds;

c)	datums formātā dd/mm/gg;

d)	laiks 24 stundu formātā SS:MM (UTC);

e)	ģeogrāfiskais platums formātā GG-MM-SS (N/S);

f)	ģeogrāfiskais garums formātā GGG-MM-SS (E/W);

g)	darbība (zvejošana/meklēšana/tranzīts/pārkraušana citā kuģī)

IV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ WCPFC PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJĀ

1.	Unikāls dokumenta identifikators

2.	Zvejas kuģa vārds un WIN

3.	Transportkuģa vārds un WIN

4.	Zivju zvejā izmantotais zvejas rīks

5.	Pārkraujamā produkta daudzums (1) (norādot sugas un to apstrādes pakāpi (2))

6.	Zivju stāvoklis (svaigas vai saldētas)

7.	Pārkraujamā blakusprodukta (3) daudzums

8.	Tālu migrējošo zivju krājumu nozvejas ģeogrāfiskā atrašanās vieta (4)

9.	Pārkraušanas datums un vieta (5)

10.	Attiecīgā gadījumā – WCPFC novērotāja vārds un paraksts

11.	Produkta, kas jau atrodas uz saņēmējkuģa, daudzums un minētā produkta ģeogrāfiskā izcelsme (6)

(1) Tunzivis un tunzivjveidīgās sugas.

(2) Veselas; ķidātas un bez galvas; ķidātas, bez galvas un astes; tikai ķidātas, ar žaunām; bez žaunām un ķidātas; ķidātas, bez žaunām un astes; haizivju spuras.

(3) Zivis, kas nav tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis.

(4) Nozvejas ģeogrāfiskā atrašanās vieta nozīmē pietiekamu informāciju, kas ļauj noteikt to, cik liela daļa nozvejas iegūta šādos apgabalos: atklātā jūra, ārpus WCPFC konvencijas apgabala, EEZ (norāda atsevišķi). Nozvejas vieta nav jānorāda attiecībā uz saņēmējkuģi.

(5) Vietu, kur notikusi pārkraušana citā kuģī, norāda platuma un garuma decimālgrādos līdz tuvākajam 0,1 grādam un pievienojot vietas aprakstu, piemēram, atklātā jūra, ārpus konvencijas apgabala vai konkrētas EEZ (jānorāda) teritorija.

(6) Par produkta izcelsmi ziņo, norādot RZPO apgabalu un katrā atsevišķā apgabalā iegūta produkta daudzumu.

V PIELIKUMS

ATKLĀTĀS JŪRAS AUSTRUMU NOGABALA KOORDINĀTAS UN KARTE

ĢEOGR. GARUMS	ĢEOGR. PLATUMS
-155.495308	-11.375548
-155.498321	-11.391248
-155.375667	-11.6652
-155.144789	-12.031226
-155.087069	-12.286791
-155.011312	-12.527927
-154.988916	-12.541928
-155.011131	-12.528155
-155.4405	-12.58823
-155.8398	-12.7045
-156.3396	-12.96024
-156.748	-13.26971
-157.0805	-13.57845
-157.4277	-13.99567
-157.6434	-14.37697
-157.7986	-14.73752
-157.9131	-15.11709
-157.962	-15.46605
-158.039622	-15.653761
-158.122829	-15.877123
-158.127739	-15.869203
-158.231024	-15.803568
-158.36955	-15.745447
-158.496828	-15.694033
-158.661362	-15.634953
-158.821586	-15.583395
-159.026918	-15.539192
-159.190663	-15.503491
-159.372631	-15.472738
-159.548569	-15.453715
-159.736692	-15.448871
-159.90316	-15.449959
-160.083542	-15.463548
-160.226654	-15.480612
-160.365423	-15.495182
-160.451319	-15.514117
-160.406016	-15.448192
-160.316351	-15.338878
-160.217964	-15.213622
-160.156932	-15.110787
-160.074995	-14.978629
-160.011413	-14.890788
-159.926847	-14.750107
-159.87787	-14.621808
-159.79653	-14.407807
-159.75968	-14.275899
-159.711458	-14.113648
-159.682425	-13.98575
-159.655144	-13.863674
-159.621745	-13.726376
-159.619708	-13.634445
-159.616001	-13.561895
-159.614094	-13.509574
-159.561966	-13.476838
-159.464666	-13.417237
-159.323121	-13.349332
-159.212807	-13.287211
-159.104174	-13.209011
-158.983445	-13.143509
-158.882253	-13.049931
-158.744371	-12.94646
-158.649624	-12.872332
-158.560938	-12.795621
-158.495677	-12.723884
-158.424306	-12.639442
-158.333838	-12.548261
-158.2853	-12.45563
-158.071642	-12.43816
-157.8909	-12.42376
-157.747379	-12.436771
-157.631174	-12.428707
-157.4811	-12.39678
-157.229515	-12.356368
-157.039477	-12.306157
-156.868471	-12.243143
-156.665366	-12.174288
-156.495214	-12.106995
-156.3649	-12.01769
-156.25113	-11.967768
-156.113903	-11.894359
-156.012144	-11.844092
-155.895851	-11.761728
-155.77415	-11.66355-
-155.688884	-11.572012
-155.593209	-11.478779
-155.495308	-11.375548

Apzīmējumi:

1.	Atklātās jūras austrumu nogabals (E-HSP)

2.	Atklātā jūra

Kiribati

4.	Kuka Salas

5.	Francijas Polinēzija

VI PIELIKUMS

HAIZIVJU ZVEJAS AUKLAS SHEMATISKA DIAGRAMMA

Apzīmējumi:

Āķu jeda

Pludiņš

3.	Peldošā virve

4.	Haizivju zvejas auklas

5.	Pamataukla

6.	Atzaru auklas

26.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/47

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2059

(2022. gada 14. jūnijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē atpakaļejošas pārbaudes un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību tehniskos datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf un 325.bg pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 325.bf. panta 9. punkta trešo daļu un 325.bg panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 2. punktā ir noteikts, ka iestādēm ir jāskaita dienas pārsniegumi, balstoties uz atpakaļejošām pārbaudēm par to, kādas hipotētiskas un faktiskas izmaiņas ir notikušas to portfeļa vērtībā, kuru veido visas pozīcijas, kas ir piesaistītas to tirdzniecības nodaļām. Šāda atpakaļejoša pārbaude ir paredzēta, lai atkarībā no tā, kādā līmenī tā tiek veikta, novērtētu, vai ir lietderīgi aprēķināt pašu kapitāla prasības pozīcijām tirdzniecības nodaļā, izmantojot alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, un to, vai pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar modelējamiem riska faktoriem, ir adekvātas. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 4. punktā noteikts, ka iestādes izmanto portfeļa dienas beigu vērtību kā sākumpunktu šādai atpakaļejošai pārbaudei, tostarp visām korekcijām, piemēram, rezervēm vai jebkādām vērtības korekcijām.

(2)

Riskam pakļautās vērtības atpakaļejošajā pārbaudē portfeļa vērtības faktiskajās izmaiņās joprojām būtu jāiekļauj dažas tirgus riska sekas, kas nav ietvertas iekšējā riska mērīšanas modelī. Attiecīgi visas korekcijas, kas saistītas ar tirgus risku, neatkarīgi no tā, cik bieži iestādes tās atjaunina, būtu jāiekļauj portfeļa vērtības faktiskajās izmaiņās. Tomēr riskam pakļautās vērtības atpakaļejošā pārbaude ar hipotētiskajām izmaiņām portfeļa vērtībā būtu jāveic, pieņemot, ka portfelis ir statisks. Tāpēc iestādēm šādu hipotētisku izmaiņu portfeļa vērtībā aprēķinā būtu jāiekļauj tikai tās korekcijas, ko aprēķina katru dienu un kas ir iekļautas iekšējā riska mērīšanas modelī.

(3)

Dažos gadījumos ir iespējams, ka korekcijas rakstura un šai korekcijai piemērojamās iekšējās riska pārvaldības dēļ šādu korekciju aprēķina pozīciju kopumiem, kas piesaistīti vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai. Lai nodrošinātu saskaņotību visā Savienībā, iestādēm, aprēķinot faktiskās un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, būtu vai nu jāpārrēķina šāda korekcija katrai tirdzniecības nodaļai atsevišķi tikai attiecībā uz pozīcijām, kas piesaistītas konkrētajai tirdzniecības nodaļai, vai, ja ir izpildīti īpaši nosacījumi, jāatspoguļo izmaiņas, kas izriet no šādas korekcijas, tikai saistībā ar atpakaļejošo pārbaudi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 6. punktā. Attiecīgi, ja iestādes veic dienas beigu novērtēšanas procesu, lai atvasinātu tirdzniecības nodaļu dienas beigu portfeļa vērtības, tām, aprēķinot hipotētiskās un faktiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas līmenī, nevajadzētu atļaut attiecināt korekciju uz tirdzniecības nodaļām tādā veidā, kas ir proporcionāls katras tirdzniecības nodaļas devumam korekcijas vērtībā.

(4)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg pantā noteiktajai peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ir pietiekami tuvas. Šim nolūkam ir piemēroti statistikas testi, kas iekļauti Bāzeles Banku un uzraudzības komitejas izstrādātajos starptautiskajos standartos, Spīrmena korelācijas koeficients un Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītājs, lai praksē ieviestu peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību, un tāpēc iestādēm tie būtu jāizmanto.

(5)

Starptautiskajos standartos ir noteikts, ka iestādēm būtu jāizpilda papildu kapitāla prasība, ja teorētiskās un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļu portfeļu vērtībā nav pietiekami tuvas. Šādā situācijā iestādēm būtu jāaprēķina un jāziņo kompetentajām iestādēm minētā papildu kapitāla prasība attiecīgajām tirdzniecības nodaļām.

(6)

Ziņojot par peļņas un zaudējumu attiecinājuma rezultātiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.az panta 2. punkta d) apakšpunktu, iestādēm būtu arī jānorāda uz hipotētisko izmaiņu un teorētisko izmaiņu būtiskām atšķirībām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā. Tam būtu jāpalīdz iestādēm noteikt iespējamās nepilnības teorētisko izmaiņu aprēķināšanā.

(7)

Novērtējot atbilstību peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai, portfeļa vērtības teorētiskās izmaiņas salīdzina ar hipotētiskajām izmaiņām, ko aprēķina, pieņemot, ka portfelis ir statisks. Šā salīdzinājuma mērķis ir noteikt, cik būtiskas ir atšķirības iestādes riska mērīšanas modeļa vērtēšanas procesos, kas rada teorētiskās izmaiņas, un iestādes iekšējo sistēmu vērtēšanas procesos, kas rada hipotētiskās izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka šo salīdzinājumu neietekmē izmaiņas portfeļa sastāvā, portfeļa vērtības teorētiskās izmaiņas, ko izmanto peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībā, arī būtu jāaprēķina, pieņemot, ka portfelis ir statisks.

(8)	Lai nodrošinātu konsekvenci ar starptautiskajiem standartiem, hipotētiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, ko aprēķina, lai novērtētu atbilstību peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai, būtu jāsaskaņo ar hipotētiskajām izmaiņām portfeļa vērtībā, ko iestāde aprēķina atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām.

(9)

Atšķirības starp vērtēšanas procesiem, kas rada hipotētiskas un teorētiskas izmaiņas portfeļa vērtībā, var būt saistītas ar konkrētu riska faktoru izlaidumu riska mērīšanas modelī vai riska mērīšanas modeļa vienkāršojumiem. Citas atšķirības var būt saistītas ar datu neatbilstību, ko iestāde izmanto kā ievaddatus, lai noteiktu savu portfeļu vērtību. Lai izvairītos no papildu neatbilstības avotiem, kas rodas šādu ievaddatu atšķirību dēļ, iestādēm būtu jāļauj saskaņot ievaddatus ar noteikumu, ka ir izpildīti daži īpaši nosacījumi.

(10)

Peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības rezultātu uzrādīšanas biežums būtu jāsaskaņo ar riska faktoru modelējamības novērtēšanas biežumu un biežumu, kādā tiek uzrādītas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku. Tādējādi iestādes varēs noteikt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, pamatojoties uz konsekventiem rezultātiem attiecībā uz atpakaļejošās pārbaudes prasībām, peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībām un modelējamības novērtējumu.

(11)

Veids, kādā iestādēm būtu jāapkopo savas kopējās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, būtu jāsaskaņo ar starptautiskajiem standartiem. Tāpēc apkopošanas formulai būtu jāatspoguļo peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības rezultāti, tostarp papildu kapitāla prasība, ja teorētiskās un hipotētiskās izmaiņas nav pietiekami tuvas. Turklāt apkopošanas formulā būtu jāatspoguļo diversifikācijas ieguvumu samazinājums, ja pašu kapitāla prasības tirdzniecības nodaļai tiek aprēķinātas, izmantojot alternatīvo standartizēto pieeju, nevis alternatīvo iekšējā modeļa pieeju.

(12)	Lai palīdzētu kompetentajām iestādēm pārbaudīt iestāžu atbilstību šai regulai, iestādēm būtu jādokumentē šīs regulas īstenošana.

(13)

Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo tie visi attiecas uz elementiem, kas jāiekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības izmaiņās, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskiem, izmantojot alternatīvo iekšējā modeļa pieeju. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un nodrošinātu to, ka personām, uz kurām attiecas tajos noteiktie pienākumi, ir visaptveroša noteikumu izpratne un viegla piekļuve tiem, ir vēlams visus Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 9. punkta trešajā daļā un 325.bg panta 4. punkta trešajā daļā paredzētos regulatīvos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(14)	Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(15)

EBI sarīkoja atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, izanalizēja potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūdza atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

TEHNISKIE ELEMENTI, KAS JĀIEKĻAUJ PORTFEĻA VĒRTĪBAS FAKTISKAJĀS UN HIPOTĒTISKAJĀS IZMAIŅĀS, LAI IZPILDĪTU ATPAKAĻEJOŠAS PĀRBAUDES PRASĪBAS

1. Iedaļa

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj portfeļa vērtības faktiskajās izmaiņās

1. pants

Tehniskie elementi, kas jākļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības faktiskajās izmaiņās attiecībā uz atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ko veic tirdzniecības nodaļas līmenī

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 3. punktā minētās tirdzniecības nodaļas atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām iestādes aprēķina faktiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, izmantojot tās pašas metodes, tostarp tās pašas cenu noteikšanas metodes, modelēšanas parametrus un tirgus datus, ko izmanto dienas beigu vērtību aprēķināšanas procesā (“dienas beigu vērtēšanas process”), tostarp Regulas (ES) Nr. 575/2013 105. panta 8. punktā minētās neatkarīgās cenu pārbaudes rezultātus.

2. Aprēķinot faktiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, iestādes atspoguļo minētā portfeļa vērtības izmaiņas, kas radušās laika gaitā.

3. Aprēķinot faktiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, iestādes šajā vērtībā iekļauj visas tās korekcijas, kas ņemtas vērā 1. punktā minētajā dienas beigu vērtēšanas procesā un kas ir saistītas ar tirgus risku, izņemot visas šādas korekcijas:

a)	kredīta vērtības korekcijas, kas atspoguļo iestādes darījuma partneru kredītriska pašreizējo tirgus vērtību;

b)	korekcijas, kas attiecinātas uz iestādes pašas kredītrisku un kas ir izslēgtas no pašu kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 33. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu;

c)	papildu vērtības korekcijas, kas atskaitītas no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu.

4. Iestādes aprēķina korekcijas vērtību, kā minēts 3. punktā, pamatojoties uz visām pozīcijām, kas piesaistītas tai pašai tirdzniecības nodaļai. Iestādes korekcijas vērtības izmaiņas iekļauj tikai tajā dienā, kurā korekcija ir aprēķināta.

5. Papildus 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem izņēmumiem iestādes no tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības faktisko izmaiņu aprēķina var izslēgt korekciju, kas aprēķināta dienas beigu vērtēšanas procesā pozīciju kopumiem, kuri piesaistīti vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai pēc neto principa, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	minēto korekciju tās būtības dēļ aprēķina pēc neto principa pozīciju kopumiem, kas piesaistīti vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai;

b)	šīs korekcijas iekšējā riska pārvaldība atbilst līmenim, kādā tiek aprēķināta korekcija;

attiecīgā iestāde dokumentē visus turpmāk minētos elementus:

i)	pozīciju kopas, kurām aprēķina korekciju;

ii)	pamatojums, kas ir pamatā korekcijas aprēķinam attiecībā uz i) punktā minētajām pozīciju kopām;

iii)	pamatojums korekcijas aprēķina neveikšanai, pamatojoties tikai uz pozīcijām, kas piesaistītas šai tirdzniecības nodaļai.

2. pants

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj portfeļa vērtības faktiskajās izmaiņās attiecībā uz atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ko veic iestādes līmenī

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 6. punktā minētās atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām iestādes aprēķina faktiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, izmantojot tās pašas metodes, tostarp tās pašas cenu noteikšanas metodes, modelēšanas parametrus un tirgus datus, ko izmanto dienas beigu vērtēšanas procesā, tostarp Regulas (ES) Nr. 575/2013 105. panta 8. punktā minētās neatkarīgās cenu pārbaudes rezultātus.

2. Aprēķinot faktiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, iestādes atspoguļo minētā portfeļa vērtības izmaiņas, kas radušās laika gaitā.

3. Aprēķinot faktiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, iestādes šajā vērtībā iekļauj visas tās korekcijas, kas ņemtas vērā 1. punktā minētajā dienas beigu novērtēšanas procesā un kas ir saistītas ar tirgus risku, izņemot visas šādas korekcijas:

a)	kredīta vērtības korekcijas, kas atspoguļo iestādes darījuma partneru kredītriska pašreizējo tirgus vērtību;

b)	korekcijas, kas attiecinātas uz iestādes pašas kredītrisku un kas ir izslēgtas no pašu kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 33. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu;

c)	papildu vērtības korekcijas, kas atskaitītas no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu.

4. Iestādes aprēķina 3. punktā minēto korekciju vērtības izmaiņas, pamatojoties uz jebkuru no šiem kritērijiem:

a)	visas tās pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā;

b)	visas pozīcijas, uz kurām attiecas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.

5. Iestādes korekcijas vērtības izmaiņas iekļauj tikai tajā dienā, kurā korekcija ir aprēķināta.

2. Iedaļa

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj portfeļa vērtības prasību hipotētiskajās izmaiņās

3. pants

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības hipotētiskajās izmaiņās attiecībā uz atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ko veic tirdzniecības nodaļas līmenī

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 3. punktā minētās tirdzniecības nodaļas atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām iestādes aprēķina hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, izmantojot tās pašas metodes, tostarp tās pašas cenu noteikšanas metodes, modelēšanas parametrus un tirgus datus, kuras izmanto dienas beigu vērtēšanas procesā, neņemot vērā nekādas maksas un komisijas naudu.

2. Aprēķinot hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, iestādes atspoguļo minētā portfeļa vērtības izmaiņas, kas radušās laika gaitā, tādā pašā veidā, kā tās atspoguļo izmaiņas, kuras izriet no aprēķina par:

a)	sagaidāmā iztrūkuma riska mēru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)	spriedzes scenārija riska mēru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bk pantā.

3. Aprēķinot hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, iestādes šajā vērtībā iekļauj visas tās korekcijas, kas ņemtas vērā 1. punktā minētajā dienas beigu vērtēšanas procesā un kas ir saistītas ar tirgus risku un aprēķinātas katru dienu, kā arī kuras ir iekļautas iestādes riska novērtēšanas modelī, izņemot visas šādas korekcijas:

a)	kredīta vērtības korekcijas, kas atspoguļo iestādes darījuma partneru kredītriska pašreizējo tirgus vērtību;

b)	korekcijas, kas attiecinātas uz iestādes pašas kredītrisku un kas ir izslēgtas no pašu kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 33. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu;

c)	papildu vērtības korekcijas, kas atskaitītas no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu.

4. Iestādes aprēķina korekcijas vērtību, kā minēts 3. punktā, pamatojoties uz visām pozīcijām, kas piesaistītas attiecīgajai tirdzniecības nodaļai. Iestādes iekļauj korekcijas vērtības izmaiņas, pamatojoties uz salīdzinājumu starp dienas beigu korekcijas vērtību un, pieņemot, ka pozīcijas tirdzniecības nodaļas portfelī nav mainījušās, korekcijas vērtību nākamās dienas beigās.

5. Papildus 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem izņēmumiem iestādes no tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības hipotētisko izmaiņu aprēķina var izslēgt arī korekciju, kas aprēķināta pēc neto principa dienas beigu vērtēšanas procesā pozīciju kopumiem, kuri piesaistīti vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	minēto korekciju tās būtības dēļ aprēķina pēc neto principa pozīciju kopumiem, kas piesaistīti vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai;

b)	šīs korekcijas iekšējā riska pārvaldība atbilst līmenim, kādā tiek aprēķināta korekcija;

attiecīgā iestāde dokumentē visu turpmāk minēto:

i)	pozīciju kopas, kurām aprēķina korekciju;

ii)	pamatojums, kas ir pamatā korekcijas aprēķinam attiecībā uz i) punktā minētajām pozīciju kopām;

iii)	pamatojums korekcijas aprēķina neveikšanai, pamatojoties tikai uz tām pozīcijām, kas piesaistītas attiecīgajai tirdzniecības nodaļai.

4. pants

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj portfeļa vērtības hipotētiskajās izmaiņās attiecībā uz atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ko veic iestādes līmenī

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 6. punktā minētās atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām iestādes aprēķina hipotētiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, izmantojot tās pašas metodes, tostarp tās pašas cenu noteikšanas metodes, modelēšanas parametrus un tirgus datus, kuras izmanto dienas beigu vērtēšanas procesā, neņemot vērā nekādas maksas un komisijas naudu.

2. Aprēķinot hipotētiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, iestādes atspoguļo minētā portfeļa vērtības izmaiņas, kas radušās laika gaitā, tādā pašā veidā, kā tās atspoguļo izmaiņas, kuras izriet no aprēķina par:

a)	sagaidāmo iztrūkuma riska mēru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)	spriedzes scenārija riska mēru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bk pantā.

3. Aprēķinot hipotētiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, iestādes šajā vērtībā iekļauj visas tās korekcijas, kas ņemtas vērā 1. punktā minētajā dienas beigu vērtēšanas procesā un kas ir saistītas ar tirgus risku un aprēķinātas katru dienu, kā arī kuras ir iekļautas iestādes riska novērtēšanas modelī, izņemot visas šādas korekcijas:

a)	kredīta vērtības korekcijas, kas atspoguļo iestādes darījuma partneru kredītriska pašreizējo tirgus vērtību;

b)	korekcijas, kas attiecinātas uz iestādes pašas kredītrisku un kas ir izslēgtas no pašu kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 33. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu;

c)	papildu vērtības korekcijas, kas atskaitītas no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu.

4. Iestādes aprēķina 3. punktā minēto korekciju vērtības izmaiņas, pamatojoties uz jebkuru no šiem kritērijiem:

a)	visām tām pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā;

b)	visām pozīcijām, uz kurām attiecas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.

5. pants

Dokumentācijas prasības

Iestādēm ir politika un procedūras, kas nosaka, kā tās aprēķina faktiskās un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā vai portfeļa vērtībā saskaņā ar šīs regulas 1. līdz 4. pantu. Minētā politika un procedūras ietver visus šādus elementus:

a)	aprakstot, kā aprēķina attiecīgā portfeļa vērtības faktiskās izmaiņas, izklāsts par atšķirībām starp dienas beigu portfeļa vērtību izmaiņām, kas iegūtas dienas beigu vērtēšanas procesā, un attiecīgā portfeļa vērtības faktiskajām izmaiņām;

b)	maksas un komisijas maksas un tas, kā tiek piemērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais izņēmums;

visu korekciju saraksts, katrai korekcijai norādot visus turpmāk minētos elementus:

i)	korekcijas apraksts un mērķis;

ii)	korekcijas aprēķināšanā izmantotā metodika un process;

iii)	korekcijas aprēķināšanas biežums un, ja biežums ir retāk kā reizi dienā, šāda biežuma pamatojums;

iv)	tas, vai korekcija ir jutīga pret tirgus risku;

v)	pozīciju kopumi, kuriem aprēķina korekciju, un iemesli, kuru dēļ tiek veikts aprēķins šādos kopumos;

vi)	tas, vai un kā tiek aktīvi ierobežots risks, kas izriet no izmaiņām korekcijā, un kura tirdzniecības nodaļa vai nodaļas ir atbildīgas par šādu riska ierobežošanu;

vii)	tas, vai un kā korekcija ir ņemta vērā faktiskajās attiecīgā portfeļa vērtības izmaiņās Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 3. punktā norādītās atpakaļejošās pārbaudes un minētās regulas 325.bf panta 6. punktā norādītās atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām;

viii)

tas, vai un kā korekcija ir ņemta vērā hipotētiskās attiecīgā portfeļa vērtības izmaiņās Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf un 325.bg panta vajadzībām, un izklāsts, kā tiek aprēķinātas korekcijas izmaiņas, ja tiek pieņemtas, ka portfelī pozīcijas nav mainījušās.

2. NODAĻA

PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU ATTIECINĀJUMA PRASĪBAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

1. Iedaļa

Kritēriji, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ir pietiekami tuvas, un sekas attiecībā uz tirdzniecības nodaļām, kas neatbilst šim nosacījumam

6. pants

Vispārīgas prasības

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta 2. punkta vajadzībām iestādes konkrētas tirdzniecības nodaļas portfelim aprēķina šīs regulas 7. pantā noteikto Spīrmena korelācijas koeficientu un šīs regulas 8. pantā noteikto Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītāju un, pamatojoties uz minēto aprēķinu rezultātiem, piemēro šīs regulas 9. pantā minētos kritērijus. Ja saskaņā ar minētajiem kritērijiem teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā nav pietiekami tuvas, iestādēm piemēro šīs regulas 10. pantā izklāstītās sekas.

2. Šā panta 1. punkta nolūkā iestādes var saskaņot konkrētu brīdi (snapshot time), kurā tās aprēķina teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, ar konkrētu brīdi, par kuru tās aprēķina hipotētiskās izmaiņas minētajā vērtībā.

7. pants

Spīrmena korelācijas koeficienta aprēķināšana

1. Iestādes aprēķina šīs regulas 6. panta 1. punktā minēto Spīrmena korelācijas koeficientu, veicot šādas darbības šādā secībā:

a)	tās nosaka novērojumu laikrindas par hipotētiskajām un teorētiskajām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā pēdējās 250 darbdienās;

b)	no a) apakšpunktā minēto hipotētisko un teorētisko izmaiņu laikrindām iestādes sagatavo attiecīgās pakāpju laikrindas saskaņā ar 2. punktu, hipotētisko un teorētisko izmaiņu laikrindas uzskatot par sākuma laikrindām;

tās aprēķina Spīrmena korelācijas koeficientu saskaņā ar šādu formulu:

kur:

R HPL	=	pakāpju laikrindas, kas iegūtas no b) apakšpunktā minēto hipotētisko izmaiņu laikrindām;
R RTPL	=	pakāpju laikrindas, kas iegūtas no b) apakšpunktā minētajām teorētisko izmaiņu laikrindām;
	=	RHPL pakāpju laikrindas standarta novirze, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu;
	=	RRTPL pakāpju laikrindas standarta novirze, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu;
cov (RHPL , RRTPL )	=	kovariācija, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, starp RHPL un RRTPL pakāpju laikrindām.

2. Iestādes sagatavo 1. punkta b) apakšpunktā minēto pakāpju laikrindas no sākuma laikrindām, veicot šādas darbības šādā secībā:

a)	katram novērojumam sākuma laikrindās iestādes uzskaita novērojumu skaitu, kuru vērtība ir zemāka nekā minētais novērojums attiecīgajās laikrindās;

b)	iestādes katru novērojumu apzīmē ar skaitli, kas iegūts a) apakšpunktā minētā aprēķina rezultātā un kas palielināts par vienu;

c)	ja saskaņā ar b) apakšpunktu veiktās apzīmēšanas rezultātā divi vai vairāki novērojumi ir apzīmēti ar vienu un to pašu numuru, iestādes papildus palielina šo apzīmējumu skaitu ar šādu daļskaitli: kur N ir vienāds ar apzīmējumu daudzumu ar tādu pašu numuru;

d)	iestādes par pakāpju laikrindām uzskata saskaņā ar b) un c) apakšpunktu iegūto apzīmējumu laikrindas.

3. Iestādes aprēķina RHPL pakāpju laikrindu standarta novirzi saskaņā ar a) apakšpunktā noteikto formulu, RRTPL pakāpju laikrindu standarta novirzi saskaņā ar b) apakšpunktā noteikto formulu un kovariāciju starp šīmlaikrindām saskaņā ar c) apakšpunktā noteikto formulu šādi:

;

kur:

i	=	indekss, kas apzīmē novērojumu pakāpju laikrindās;
	=	R HPL pakāpju laikrindu “i (kārtas numurs)” novērojums;
	=	RHPL pakāpju laikrindu vidējais rādītājs;
	=	RRTPL pakāpju laikrindu “i (kārtas numurs)” novērojums;
	=	RRTPL pakāpju laikrindu vidējais rādītājs.

8. pants

Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītāju aprēķināšana

1. Iestādes aprēķina šīs regulas 6. panta 1. punktā minēto Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītāju, veicot šādas darbības šādā secībā:

a)	tās nosaka pēdējo 250 darbdienu laikrindas novērojumiem par hipotētiskajām un teorētiskajām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā;

b)	tās aprēķina empīrisko kumulatīvo sadalījuma funkciju tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības hipotētiskajām izmaiņām, izmantojot a) apakšpunktā minēto hipotētisko izmaiņu laikrindas;

c)	tās aprēķina tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības teorētisko izmaiņu empīrisko kumulatīvo sadalījuma funkciju no a) apakšpunktā minēto teorētisko izmaiņu laikrindām;

d)	tās iegūst Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītāju, aprēķinot maksimālo starpību starp abām empīriskajām kumulatīvajām sadalēm, kas aprēķinātas saskaņā ar b) un c) apakšpunktu, pie peļņas un zaudējumu jebkuras iespējamās vērtības.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām empīriskā sadalījuma funkcija, kas iegūta no laikrindām, ir funkcija, kas, ņemot vērā jebkuru skaitu kā ievades datus, iegūst attiecību starp novērojumu skaitu laikrindās, kuru vērtība ir mazāka vai vienāda ar ievades skaitli, un novērojumu kopskaitu laikrindās.

9. pants

To kritēriju precizēšana, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ir pietiekami tuvas

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta 2. punkta vajadzībām iestādes katru tirdzniecības nodaļu klasificē kā zaļās, oranžās, dzeltenās vai sarkanās zonas nodaļu saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

Ja tirdzniecības nodaļa ir klasificēta kā zaļās zonas nodaļa, teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas šīs tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā uzskata par pietiekami tuvām.

Ja tirdzniecības nodaļa ir klasificēta kā oranžās, dzeltenās vai sarkanās zonas nodaļa, teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā neuzskata par pietiekami tuvām.

2. Tirdzniecības nodaļu klasificē kā “zaļās zonas nodaļu”, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	Spīrmena korelācijas koeficients tirdzniecības nodaļai, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, ir lielāks par 0,8;

b)	Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītājs tirdzniecības nodaļai, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, ir mazāks par 0,09.

3. Tirdzniecības nodaļu klasificē kā “sarkanās zonas nodaļu”, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	Spīrmena korelācijas koeficients tirdzniecības nodaļai, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, ir mazāks par 0,7;

b)	Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītājs tirdzniecības nodaļai, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, ir lielāks par 0,12.

4. Tirdzniecības nodaļu klasificē kā “oranžās zonas nodaļu”, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	tirdzniecības nodaļa nav klasificēta ne kā zaļās, ne kā sarkanās zonas nodaļa;

b)	pašu kapitāla prasības visām pozīcijām, kas piesaistītas minētajai tirdzniecības nodaļai, iepriekšējā ceturksnī tika aprēķinātas, pamatojoties uz alternatīvo standartizēto pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā.

5. Tirdzniecības nodaļu, kas nav klasificēta kā zaļās, oranžās vai sarkanās zonas nodaļa, klasificē kā “dzeltenās zonas nodaļu”.

10. pants

Sekas attiecībā uz tirdzniecības nodaļām, kas klasificētas kā dzeltenās, oranžās vai sarkanās zonas nodaļas

1. Iestādes, kas pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kuras klasificētas kā sarkanās, oranžās vai dzeltenās zonas nodaļas saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, attiecībā uz minētajām pozīcijām aprēķina papildu kapitāla prasību saskaņā ar šādu formulu:

kur:

k	=	kā noteikts 2. punktā
SAima	=	pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, kas aprēķinātas saskaņā ar alternatīvo standartizēto pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā, visu to pozīciju portfelim, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskiem saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā;
IMAima	=	pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, kas aprēķinātas saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, visu to pozīciju portfelim, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļu.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos koeficientu k aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

SA i

pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, kas aprēķinātas saskaņā ar alternatīvo standartizēto pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā, visām pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļai “i”;

visu to tirdzniecības nodaļu indeksi, kas saskaņā ar šīs regulas 9. pantu ir klasificētas kā sarkanās, oranžās vai dzeltenās zonas nodaļas, no tām nodaļām, kurām pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem aprēķinātas saskaņā ar alternatīvā iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā;

visu to tirdzniecības nodaļu indeksi, kurām pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku aprēķina saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā.

3. Iestādes, kas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem aprēķina saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, attiecībā uz pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kuras saskaņā ar šīs regulas 9. pantu ir klasificētas kā sarkanās vai oranžās zonas nodaļas, par to informē kompetento iestādi, kad tās ziņo par peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības rezultātiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.az panta 2. punkta d) apakšpunktu.

11. pants

Novērtējuma par atbilstību peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai biežums

Iestādes katru ceturksni novērtē atbilstību peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai visām tirdzniecības nodaļām, attiecībā uz kurām minētajām iestādēm ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.az panta 2. punktā minētā atļauja aprēķināt pašu kapitāla prasības, izmantojot iekšējos modeļus.

2. Iedaļa

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības teorētiskajās un hipotētiskajās izmaiņās peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības vajadzībām

12. pants

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības teorētiskajās izmaiņās

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta vajadzībām iestādes aprēķina teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, pamatojoties uz salīdzinājumu starp portfeļa vērtību dienas beigās un, pieņemot, ka pozīcijas tirdzniecības nodaļas portfelī nav mainījušās, minētā portfeļa vērtību nākamās dienas beigās.

2. Iestādes aprēķina teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfelī, izmantojot tās pašas metodes, tostarp tās pašas cenu noteikšanas metodes, modelēšanas parametrus un tirgus datus, kuras izmanto riska mērīšanas modelī.

3. Teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ietver tikai izmaiņas visu riska faktoru vērtībā, kas iekļauti riska mērīšanas modelī, kuram iestādes piemēro nākotnes satricinājumu scenārijus.

13. pants

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības hipotētiskajās izmaiņās attiecībā uz peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību

Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta vajadzībām iestādes aprēķina hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā saskaņā ar šīs regulas 3. pantu.

14. pants

Datu saskaņošana attiecībā uz peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībām

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta vajadzībām iestādes var aizstāt ievaddatu vērtību konkrētam riska faktoram, ko izmanto, lai aprēķinātu teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, ar tāda paša veida ievaddatu vērtību tam pašam riska faktoram, ko izmanto, lai aprēķinātu hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, ar noteikumu, ka ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)	ievaddatu atšķirības ir saistītas ar to, ka datus iegūst no dažādiem datu sniedzējiem;

b)	ievaddatu atšķirības ir saistītas ar to, ka ievaddati tiek iegūti no tirgus datu avota dažādos laikos vienas un tās pašas darbdienas laikā.

2. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta vajadzībām iestādes var aizstāt vērtību konkrētam riska faktoram, ko izmanto, lai aprēķinātu teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, ar tāda paša veida vērtību tam pašam riska faktoram, ko izmanto, lai aprēķinātu hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, ar noteikumu, ka ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)	riska faktors, ko izmanto, lai aprēķinātu hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, tieši neatbilst ievaddatiem;

b)	riska faktors ir atvasināts no ievaddatiem, izmantojot vērtēšanas sistēmu metodes, ko izmanto hipotētiskām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā;

c)	neviena no b) apakšpunktā minētajām vērtēšanas sistēmu metodēm nav pārbūvēta riska mērīšanas modelī izmantotajās vērtēšanas sistēmās, lai iegūtu riska faktora vērtību, ko izmanto, aprēķinot teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā.

15. pants

Dokumentācijas prasības

1. Iestādēm ir politika un procedūras, kas nosaka, kā tās aprēķina teorētiskās izmaiņas saskaņā ar šīs regulas 12. un 14. pantu, un kas ietver paskaidrojumu par to, kā tiek aprēķinātas teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā modelējamiem un nemodelējamiem riska faktoriem.

2. Izstrādājot procedūras datu saskaņošanai, kā minēts šīs regulas 14. pantā, iestādes piemēro abus turpmāk minētos elementus:

a)	tās salīdzina teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā bez šīs regulas 14. pantā minētajiem pielāgojumiem ar teorētiskajām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ar šīs regulas 14. pantā minētajiem pielāgojumiem, un dokumentē šo salīdzinājumu;

b)	tās novērtē pielāgojumu ietekmi uz attiecīgo kritēriju rādītājiem, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību šīs regulas 7. un 8. pantā minētajai peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai, un dokumentē minēto novērtējumu.

3. Iestādes dokumentē visas ievaddatu korekcijas attiecībā uz riska faktoriem, aprēķinot teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfelī, kas veiktas saskaņā ar šīs regulas 14. pantu, kā arī šādu korekciju pamatojumu.

3. Iedaļa

Pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar alternatīvā iekšējā modeļa pieeju

16. pants

Pašu kapitāla prasību aprēķināšana attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju iestādēm, kurām ir tirdzniecības nodaļas

Iestādes, kas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem aprēķina saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, pozīcijām, kas piesaistītas dažām to tirdzniecības nodaļām, pašu kapitāla prasības visām savām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un visām savām netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas rada ārvalstu valūtas vai preču riskus, aprēķina kā a) un b) apakšpunktā izklāstīto formulu rezultātu summu šādi:

kur:

IMAima	=	IMAima , kā precizēts šīs regulas 10. pantā;
SAima	=	SAima , kā precizēts šīs regulas 10. pantā;
Capital surcharge	=	papildu kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar šīs regulas 10. pantu;
C U	=	pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļu, to pozīciju portfelim, kas nav piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskiem saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā;
SAall desks	=	pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un visām netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas rada ārvalstu valūtas vai preču riskus, saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

26.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/60

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2060

(2022. gada 14. jūnijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē kritērijus riska faktoru modelējamības novērtēšanai saskaņā ar iekšējā modeļa pieeju (IMA) un norāda minētā novērtējuma biežumu saskaņā ar 325.be panta 3. punktu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 325.be panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.be panta 1. punktā minētajam riska faktoru modelējamības novērtējumam būtu jānosaka atbilstošais riska mērs, kas iestādēm jāizmanto, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam attiecībā uz katru riska faktoru, kas ir iekļauts (vai atrodas iekļaušanas procesā) iestāžu alternatīvo iekšējo modeļu pieejā, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā. Modelējamiem riska faktoriem būtu jāpiemēro sagaidāmā iztrūkuma riska mērs, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bb pantu, savukārt nemodelējamiem riska faktoriem būtu jāpiemēro spriedzes scenārija riska mērs, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas 325.bk pantu.

(2)

Sagaidāmā iztrūkuma riska mēram būtu jāaptver riska faktoru varbūtības sadalījums pietiekami ilgā vēsturiskā laikposmā, kurā ir novērojami attiecīgie tirgus dati par šiem riska faktoriem. Tāpēc riska faktors būtu jāuzskata par modelējamu, ja ir pieejams pietiekams skaits novērojamu un pārbaudāmu cenu, kas ir reprezentatīvas minētajam riska faktoram. Lai veiktu minēto novērtējumu, būtu lietderīgi noteikt 12 mēnešu novērošanas periodu, kas beidzas iepriekšējā pārskata atsauces datumā. Tomēr, lai ņemtu vērā iespējamo kavēšanos ar datu pieejamību, iestādēm būtu jāļauj aizstāt minēto 12 mēnešu novērošanas periodu ar nobīdītu 12 mēnešu periodu. Lai nodrošinātu prakses salīdzināmību visā Savienībā, šādai nobīdei nevajadzētu būt ilgākai par vienu mēnesi. Tā paša iemesla dēļ iestādēm šādi nobīdīti periodi būtu konsekventi jāpiemēro visiem viena veida riska faktoriem un jāsniedz savai kompetentajai iestādei sīki izstrādāta dokumentācija par šādu nobīdītu periodu piemērošanu.

(3)

Paredzams, ka iestāžu pašu darījumu darbība var tām arī nesniegt visu modelējamības novērtēšanai nepieciešamo cenu informāciju. Tāpēc, novērtējot, vai riska faktori ir modelējami, iestādēm vajadzētu būt arī ļautam izmantot cenu informāciju, kas iegūta no pārdevēja, kurš ir trešā persona, ar noteikumu, ka šīs cenas ir pārbaudāmas un ka minētajiem pārdevējiem, kuri ir trešās personas, tiek veikta neatkarīga revīzija attiecībā uz viņu cenu informācijas derīgumu.

(4)

Lai novērtētu, vai riska faktori ir modelējami, svarīgs solis ir novērtēt, kā identificētās pārbaudāmās cenas ir reprezentatīvas šiem riska faktoriem. Būtu jāuzskata, ka pārbaudāma cena ir reprezentatīva iestādes riska faktoram, ja iestāde ar plaši izmantotas kvantitatīvas metodoloģijas palīdzību no pārbaudāmās cenas vērtības var iegūt precīzu riska faktora vērtību. Vairākām no šīm metodēm ir vajadzīgi papildu ievaddati, lai iestādes varētu iegūt riska faktora vērtību, un tas pārbaudāmo cenu reprezentativitātes pierādīšanu padara sarežģītāku. Tāpēc minētās metodes, kā arī vajadzības gadījumā papildu ievaddati, būtu jābalsta uz objektīvu un pienācīgi dokumentētu informāciju, tādējādi neļaujot iestādēm izmantot nepamatotus pieņēmumus. Tā kā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem nodrošinājuma saskaņošana un vērtēšana nav pārbaudāma un reprezentatīva, to nevajadzētu uzskatīt par pārbaudāmu cenu atbilstīgu avotu.

(5)

Ja riska faktori ir līknes, virsmas vai kuba punkti, šo riska faktoru modelējamība būtu jānovērtē, ņemot vērā katras minētās līknes, virsmas vai kuba kopas modelējamību, ņemot vērā attiecīgajai kopai piederīgo riska faktoru kopīgās iezīmes. Tādējādi šīs kopas modelējamība būtu jānovērtē, atsaucoties uz visām uz minēto kopu attiecinātajām pārbaudāmajām cenām, savukārt pārbaudāmās cenas, kuras ir reprezentatīvas vienam riska faktoram kopā, būtu jāuzskata par reprezentatīvām attiecībā uz visiem tai pašai kopai piederīgajiem riska faktoriem. Turklāt iestādēm būtu jāļauj izvēlēties standarta kopas vai, ja to uzskata par piemērotāku konkrētai līknei, virsmai vai kubam, alternatīvas kopas, ko tās pašas izstrādājušas.

(6)

Turklāt riska faktoru modelējamības kritērijiem būtu jāattiecas uz gadījumiem, kuros iestāde izmanto parametrisku funkciju, lai atspoguļotu līkni, virsmu vai kubu, un nosaka funkcijas parametrus kā riska faktorus savā riska mērīšanas modelī. Šādos gadījumos minētajos kritērijos būtu jāprecizē, kā veicams modelējamības novērtējums, ņemot vērā minēto parametrisko funkciju un funkciju parametru specifiku.

(7)	Lai palīdzētu kompetentajām iestādēm novērtēt atbilstību šai regulai, ir jāprecizē, kā iestādēm, novērtējot, vai riska faktors ir modelējams, jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā vispārīgā dokumentācijas prasība.

(8)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(9)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kritēriji to riska faktoru modelējamības novērtēšanai, kuri nav līknei, virsmai vai kubam piederīgi

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.be panta 1. punktā minēto pozīciju riska faktorus, kas nav līknei, virsmai vai kubam piederīgi, novērtē kā modelējamus, ja ir izpildīts kāds no šādiem kritērijiem:

12 mēnešu novērošanas periodā, kas beidzas iepriekšējā pārskata atsauces datumā, kurš minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 (3) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i)	iestāde attiecībā uz minēto riska faktoru ir identificējusi, ka pastāv vismaz 24 cenas, kuras ir pārbaudāmas saskaņā ar šīs regulas 2. pantu, kurām ir atšķirīgi novērošanas datumi un kuras tiek uzskatītas par reprezentatīvām minētajam riska faktoram saskaņā ar šīs regulas 3. pantu;

ii)	nav bijis 90 dienu gara vai ilgāka laikposma, kurā ir bijušas mazāk nekā četras no i) apakšpunktā minētajām pārbaudāmajām cenām;

a) apakšpunktā minētajā 12 mēnešu novērošanas periodā iestāde attiecībā uz minēto riska faktoru ir identificējusi, ka pastāv vismaz 100 cenas, kuras ir pārbaudāmas saskaņā ar šīs regulas 2. pantu, kurām ir atšķirīgi novērošanas datumi un kuras tiek uzskatītas par reprezentatīvām minētajam riska faktoram saskaņā ar šīs regulas 3. pantu.

2. Iestāde 1. punktā minēto 12 mēnešu periodu var aizstāt ar 12 mēnešu periodu, kas beidzas ne agrāk kā vienu mēnesi pirms Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā iepriekšējā pārskata atsauces datuma (“nobīdīts periods”), ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	iestāde minēto nobīdīto periodu konsekventi piemēro visiem tāda paša veida riska faktoriem kā attiecīgais riska faktors;

b)	iestāde minēto nobīdīto periodu piemēro konsekventi laika gaitā;

c)	iestāde kompetentajai iestādei sniedz sīku aprakstu par minētā nobīdītā perioda piemērošanu.

2. pants

Pārbaudāmas cenas

1. Cenu uzskata par pārbaudāmu, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)	cenu iegūst no darījuma, kurā iestāde ir bijusi viena no pusēm un kurš ticis noslēgts godīgas konkurences apstākļos;

b)	cenu iegūst no darījuma, ko noslēgušas trešās personas godīgas konkurences apstākļos un kas atbilst visiem 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

cenu iegūst no faktiskiem, godprātīgiem un konkurētspējīgiem piedāvātās cenas un pieprasītās cenas kotējumiem, kurus godīgas konkurences apstākļos sniegusi pati iestāde vai trešās personas, vērtības, par kurām iestāde vai trešās personas ir apņēmušās veikt darījumu saskaņā ar tirdzniecības paražām un kuri atbilst visiem 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Neskarot 1. punktu, cenu neuzskata par pārbaudāmu, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)	cenu iegūst no darījuma vai no piedāvātās cenas un pieprasītās cenas kotējumiem starp divām vienas grupas struktūrām;

b)	cenu iegūst no darījuma vai no piedāvātās cenas un pieprasītās cenas kotējumiem, kuru apjoms ir neievērojams salīdzinājumā ar parasto darījumu vai kotējumu apjomu, kurš atspoguļo pašreizējos tirgus apstākļus;

c)	cenu iegūst no kotējumiem ar piedāvātās cenas un pieprasītās cenas starpību, kas būtiski atšķiras no piedāvātās cenas un pieprasītās cenas starpības, kura atspoguļo pašreizējos tirgus apstākļus;

d)	cenu iegūst no darījuma, kas noslēgts ar vienīgo mērķi identificēt pietiekamu skaitu pārbaudāmu cenu, kuras atbilst šīs regulas 1. pantā noteiktajiem kritērijiem;

e)	cenu iegūst no kotējumiem, kuri sniegti ar vienīgo mērķi identificēt pietiekamu skaitu pārbaudāmu cenu, kas atbilst šīs regulas 1. pantā noteiktajiem kritērijiem.

3. Pārbaudāmas cenas novērošanas datums ir identisks datumam, kurā darījums tika veikts, vai datumam, kurā tika sniegti piedāvātās cenas un pieprasītās cenas kotējumi. Pārbaudāmo cenu novērošanas datumus reģistrē, pamatojoties uz vienotu laika zonu visos datu avotos.

4. Šajā pantā pārdevējs, kas ir trešā persona, ir uzņēmums, kurš šīs regulas 1. panta nolūkos iestādēm sniedz datus par darījumiem vai kotējumiem, tostarp datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (4) 2. panta 1. punkta 36.a apakšpunktā, un daudzpusējas sistēmas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (5) 4. panta 1. punkta 19. apakšpunktā.

5. Darījumu vai piedāvātās cenas un pieprasītās cenas kotējumus 1. punkta b) un c) apakšpunkta vajadzībām izmanto tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	informāciju no darījuma vai kotējumiem ir apstrādājis vai savācis pārdevējs, kas ir trešā persona;

b)	pārdevējs, kas ir trešā persona, vai iestāde ir piekritusi pēc pieprasījuma sniegt iestādes kompetentajai iestādei pierādījumus par darījumu vai kotējumiem un pierādījumus par cenas, kas iegūta no minētā darījuma vai kotējumiem, pārbaudāmību;

pārdevējs, kas ir trešā persona, ir paziņojis iestādei datumu, kurā darījums vai kotējumi ir novēroti, un minimālo informācijas kopumu par darījumu vai kotējumiem, lai iestāde varētu attiecināt pārbaudāmo cenu uz riska faktoriem, kuriem minētā cena, kas iegūta no minētā darījuma vai kotācijām, ir reprezentatīva saskaņā ar šīs regulas 3. pantu;

iestāde ir pārliecinājusies, ka pārdevējs, kas ir trešā persona, vismaz reizi gadā ir pakļauts neatkarīgai revīzijai, ko veic trešās personas uzņēmums Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punkta otrās daļas nozīmē, attiecībā uz tā cenu informācijas, pārvaldības un procesu derīgumu un ka tam ir piekļuve revīzijas rezultātiem un ziņojumiem, lai pēc pieprasījuma varētu paziņot savus rezultātus un ziņojumus savai kompetentajai iestādei.

6. Šā panta 5. punkta d) apakšpunkta vajadzībām neatkarīgajā revīzijā novērtē visus turpmāk minētos aspektus:

a)	vai pārdevēja, kas ir trešā persona, rīcībā ir informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, vai cena ir pārbaudāma, un lai noteiktu pārbaudāmo cenu atbilstoši riska faktoriem, kuriem minētā cena ir reprezentatīva saskaņā ar šīs regulas 3. pantu;

b)	vai pārdevējs, kas ir trešā persona, spēj pierādīt a) apakšpunktā minētās informācijas integritāti;

c)	vai pārdevējs, kas ir trešā persona, ir ieviesis iekšējus procesus, un vai tam ir pietiekams skaits darbinieku ar prasmēm, kas piemērotas a) apakšpunktā minētās informācijas pārvaldībai;

d)	vai gadījumā, ja pārdevējs, kas ir trešā persona, nesniedz iestādei informāciju, kura nepieciešama, lai pārliecinātos par cenas pārbaudāmību, pārdevējam, kas ir trešā persona, ir līgumā noteikts pienākums pārliecināties par cenas pārbaudāmību.

7. Ja pārdevējs, kas ir trešā persona, iestādei nesniedz informāciju, kura nepieciešama, lai pārliecinātos par cenas pārbaudāmību, iestāde var pierādīt savai kompetentajai iestādei, ka pārdevējam, kas ir trešā persona, ir līgumā noteikts pienākums pārliecināties par cenas pārbaudāmību.

3. pants

Pārbaudāmo cenu reprezentativitāte attiecībā uz riska faktoriem

1. Pārbaudāmu cenu uzskata par reprezentatīvu riska faktoram tā novērošanas dienā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	pastāv cieša saikne starp riska faktoru un pārbaudāmo cenu;

b)	iestāde ir noteikusi konceptuāli pamatotu metodiku riska faktora vērtības iegūšanai no pārbaudāmās cenas vērtības.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām visus metodikā izmantotos ievaddatus vai riska faktorus, kas nav pārbaudāmā cena, pamato ar objektīviem datiem.

2. Jebkuru pārbaudāmu cenu var uzskatīt par novērojumu 1. panta vajadzībām attiecībā uz visiem riska faktoriem, kuriem tā ir reprezentatīva saskaņā ar 1. punktu.

3. Ja iestāde izmanto sistemātisku kredītriska vai kapitāla vērtspapīru riska faktoru, lai aptvertu tirgus mēroga izmaiņas attiecībā uz konkrētiem emitentu portfeļa raksturlielumiem, tostarp šo emitentu valsti, reģionu vai nozari, atsevišķu emitentu tirgus indeksu vai instrumentu pārbaudāmās cenas uzskata par reprezentatīvām šim sistemātiskajam riska faktoram tikai tad, ja tām ir tādi paši raksturlielumi kā minētajam sistemātiskajam riska faktoram.

4. pants

Kritēriji to riska faktoru modelējamības novērtēšanai, kuri ir līknei, virsmai vai kubam piederīgi

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.be panta 1. punktā minēto pozīciju riska faktorus, kas ir līknei, virsmai vai kubam piederīgi, novērtē kā modelējamus, šādus soļus piemērojot šādā secībā:

a)	iestāde attiecībā uz katru līkni, virsmu vai kubu nosaka attiecīgo riska faktoru kopu saskaņā ar šīs regulas 5. pantu;

b)	iestāde nosaka a) apakšpunktā minēto attiecīgo kopu modelējamību saskaņā ar 2. punktu;

c)	iestāde par modelējamu uzskata jebkuru riska faktoru, kas ir piederīgs kopai, kura tiek uzskatīta par modelējamu saskaņā ar 2. punktu.

2. To, vai kopa ir modelējama, novērtē saskaņā ar jebkuru no turpmāk minētajiem kritērijiem:

12 mēnešu novērošanas periodā, kas beidzas iepriekšējā pārskata atsauces datumā, kurš minēts Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

i)	iestāde attiecībā uz minēto kopu ir identificējusi, ka pastāv vismaz 24 cenas, kuras ir pārbaudāmas saskaņā ar šīs regulas 2. pantu, kurām ir atšķirīgi novērošanas datumi un kuras tiek attiecinātas uz minēto kopu; un

ii)	nav bijis 90 dienu gara vai ilgāka laikposma, kurā ir bijušas mazāk nekā četras no i) apakšpunktā minētajām pārbaudāmajām cenām;

b)	a) apakšpunktā minētajā 12 mēnešu novērošanas periodā iestāde attiecībā uz minēto kopu ir identificējusi, ka pastāv vismaz 100 cenas, kuras ir pārbaudāmas saskaņā ar šīs regulas 2. pantu, kurām ir atšķirīgi novērošanas datumi un kuras tiek attiecinātas uz minēto kopu.

3. Iestāde 2. punktā minēto 12 mēnešu periodu var aizstāt ar 12 mēnešu periodu, kas beidzas ne agrāk kā vienu mēnesi pirms Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā iepriekšējā pārskata atsauces datuma (“nobīdīts periods”), ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	iestāde šo nobīdīto periodu konsekventi piemēro visām līknes, virsmas vai kuba kopām;

b)	iestāde minēto nobīdīto periodu piemēro konsekventi laika gaitā;

c)	iestāde tās kompetentajai iestādei sniedz sīku aprakstu par minētā nobīdītā perioda piemērošanu.

4. Pārbaudāmu cenu attiecina uz kopu, ja tā saskaņā ar šīs regulas 3. pantu ir reprezentatīva riska faktoram, kas ir piederīgs minētajai kopai.

5. Šā panta 4. punkta vajadzībām iestāde par riska faktoru var uzskatīt jebkuru līknes, virsmas vai kuba punktu, kas ir piederīgs grupai, neatkarīgi no tā, vai šāds punkts ir tās riska mērīšanas modelī iekļauts riska faktors.

5. pants

Pieejas līknēm, virsmām vai kubiem piederīgu riska faktoru iedalīšanai kopās

1. Attiecībā uz katru līkni, virsmu vai kubu, kam riska faktors ir piederīgs, iestādes nosaka minētās līknes, virsmas vai kuba kopas, izmantojot vai nu 2. punktā minētās standarta iepriekš definētās kopas, vai pašu iestāžu definētās kopas, ar noteikumu, ka minētās iestādes atbilst 3. punkta prasībām.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām iepriekš noteiktas standarta kopas ir šādas:

deviņas kopas, kas minētas 3. punkta 1. tabulas i) rindā attiecībā uz riska faktoriem ar vienu termiņa dimensiju “t”, kas izteiktas gados, un iedalītas šādās vispārīgās riska faktoru kategorijās:

i)	“procentu likme”, izņemot tos riska faktorus, kas iedalīti vispārīgajā riska faktoru apakškategorijā “svārstīgums”;

ii)	“ārvalstu valūtas”, izņemot tos riska faktorus, kas iedalīti vispārīgajā riska faktoru apakškategorijā “svārstīgums”;

iii)	“preces”, izņemot tos riska faktorus, kas iedalīti vispārīgajās riska faktoru apakškategorijās “enerģijas cenu svārstīgums un oglekļa dioksīda emisiju cenu svārstīgums”, “dārgmetālu cenu svārstīgums un krāsaino metālu cenu svārstīgums” un “citu preču cenu svārstīgums”;

sešas kopas, kas minētas 3. punkta 1. tabulas ii) rindā attiecībā uz katru riska faktoru termiņa dimensiju “t”, kas izteiktas gados, un iedalītas šādās vispārīgās riska faktoru kategorijās:

i)	“procentu likme”, izņemot tos riska faktorus, kas iedalīti vispārīgajā riska faktoru apakškategorijā “svārstīgums”;

ii)	“ārvalstu valūtas”, izņemot tos riska faktorus, kas iedalīti vispārīgajā riska faktoru apakškategorijā “svārstīgums”;

iii)	“preces”, izņemot tos riska faktorus, kas iedalīti vispārīgajās riska faktoru apakškategorijās “enerģijas cenu svārstīgums un oglekļa dioksīda emisiju cenu svārstīgums”, “dārgmetālu cenu svārstīgums un krāsaino metālu cenu svārstīgums” un “citu preču cenu svārstīgums”;

piecas kopas, kas minētas 3. punkta 1. tabulas iii) rindā attiecībā uz katru riska faktoru termiņa dimensiju “t” ar vienu vai vairākām termiņa dimensijām, kas izteiktas gados, un iedalītas šādās vispārīgās riska faktoru kategorijās:

i)	“kredītriska starpība”, izņemot tos riska faktorus, kas iedalīti vispārīgajā riska faktoru apakškategorijā “svārstīgums”;

ii)	“kapitāla vērtspapīri”, izņemot tos riska faktorus, kas iedalīti vispārīgajā riska faktoru apakškategorijā “svārstīgums (lielapjoma tirgus kapitalizācija)” un “svārstīgums (mazapjoma tirgus apitalizācija)”;

d)	piecas kopas, kas minētas 3. punkta 1. tabulas iv) rindā, visiem riska faktoriem ar vienu vai vairākām naudas pakāpes dimensijām, kas izteiktas, izmantojot iespējas līgumu delta koeficientu (“δ”);

piecas kopas, kas minētas 3. punkta 1. tabulas iii) rindā un piecas kopas, kas minētas 3. punkta 1. tabulas iv) rindā attiecībā riska faktoriem un iedalītas šādās vispārīgās riska faktoru kategorijās:

i)	“ārvalstu valūtas” tiem riska faktoriem, kas iedalīti vispārīgajā riska faktoru apakškategorijā “svārstīgums”;

ii)	“kredītriska starpība” tiem riska faktoriem, kas iedalīti vispārīgajā riska faktoru apakškategorijā “svārstīgums”;

iii)	“kapitāla vērtspapīri” tiem riska faktoriem, kas iedalīti vispārīgajās riska faktoru apakškategorijās “svārstīgums (lielapjoma tirgus kapitalizācija)” un “svārstīgums (mazapjoma tirgus kapitalizācija)”;

iv)	“preces” tiem riska faktoriem, kas iedalīti vispārīgajās riska faktoru apakškategorijās “enerģijas cenu svārstīgums un oglekļa dioksīda emisiju cenu svārstīgums”, “dārgmetālu cenu svārstīgums un krāsaino metālu cenu svārstīgums” un “citu preču cenu svārstīgums”;

sešas kopas, kas minētas 3. punkta 1. tabulas ii) rindā, piecas kopas, kuras minētas 3. punkta 1. tabulas iii) rindā, un piecas kopas, kas minētas 3. punkta 1. tabulas iv) rindā attiecībā uz riska faktoriem, kuri iedalīti vispārīgajā riska faktoru kategorijā “procentu likme” un vispārīgajā riska faktoru apakškategorijā “svārstīgums” ar termiņa, beigu datuma un naudas pakāpes dimensiju.

Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām attiecībā uz iespēju līgumu tirgiem, kuros naudas pakāpes noteikšanai neizmanto iespējas līguma delta koeficientu, iestādes 3. punkta 1. tabulas iv) rindā minētās kopas konvertē, lai piemērotu minētajos iespēju līgumu tirgos spēkā esošās vienošanās, izmantojot kvantitatīvas metodes, kuras atvasinātas no iestādes pašas cenu noteikšanas modeļiem, ar noteikumu, ka minētie cenu noteikšanas modeļi ir labi dokumentēti un ir neatkarīgi pārskatīti.

3. Šā panta 2. punkta vajadzībām standarta kopu var iedalīt mazākās kopās.

1. tabula

Kopas Nr.	1	2	3	4	5	6	7	8	9
i.	0 ≤ t < 0,75	0,75 ≤ t <1,5	1,5 ≤ t <4	4 ≤ t < 7	7 ≤ t < 12	12 ≤ t < 18	18 ≤ t < 25	25 ≤ t < 35	35 ≤ t
ii.	0 ≤ t <0,75	0,75 ≤ t < 4	4 ≤ t < 10	10 ≤ t < 18	18 ≤ t < 30	30 ≤ t
iii.	0 ≤ t < 1,5	1,5 ≤ t < 3,5	3,5 ≤ t < 7,5	7,5 ≤ t < 15	15 ≤ t
iv.	0 ≤ δ < 0,05	0,05 ≤ δ < 0,3	0,3 ≤ δ < 0.7	0,7 ≤ δ < 0,95	0,95 ≤ δ ≤ 1

4. Šā panta 1. punkta vajadzībām iestādes var pašas izveidot kopas konkrētai līknei, virsmai vai kubam, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	kopas aptver visu līkni, virsmu vai kubu;

b)	kopas nepārklājas;

c)	katrā kopā ir ietverts tieši viens riska faktors, kas ir daļa no iestādes vienas tirdzniecības nodaļas portfeļu vērtības teorētisko izmaiņu aprēķina, lai novērtētu atbilstību peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg pantā.

5. Lai novērtētu noteiktai termiņu kopai piederīgu vispārējās riska faktoru kategorijas “kredītriska starpība” riska faktoru modelējamību, iestāde kopas pārbaudāmās cenas uz blakus esošo grupu, kas saistīta ar īsākiem termiņiem, var pārdalīt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	iestāde nav pakļauta nevienam riska faktoram, kas ir piederīgs grupai, kura atbilst ilgākiem termiņiem, un tādējādi neizmanto nevienu no šiem riska faktoriem savā riska pārvaldības modelī;

b)	jebkuru pārbaudāmu cenu uzskaita tikai vienā termiņu grupā;

c)	jebkuru pārbaudāmu cenu pārdala tikai vienu reizi.

6. pants

Kritēriji to riska faktoru modelējamības novērtēšanai, kuri attēlo parametriskas līknes, virsmas vai kuba funkcijas parametrus

1. Iestādes, kas izmanto vienu vai vairākas parametriskas funkcijas, lai attēlotu līkni, virsmu vai kubu, un savos iekšējos riska mērīšanas modeļos iekļauj funkcijas parametrus kā riska faktorus, novērtē šo funkciju parametru modelējamību, katrai parametriskajai funkcijai piemērojot šādus soļus šādā secībā:

a)	minētās iestādes identificē līknes, virsmas vai kuba punktu kopumu, kas tika izmantots, lai kalibrētu parametrisko funkciju;

b)	minētās iestādes 5. panta 2. punktā izklāstīto pieeju iedalīšanai kopās piemēro tā, it kā riska faktori to riska mērīšanas modelī būtu punkti, kas identificēti saskaņā ar a) apakšpunktu;

c)	minētās iestādes saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punktu kopu modelējamību, kas izriet no 5. panta 2. punktā izklāstītās pieejas iedalīšanai kopās, novērtē tā, it kā riska faktori to riska mērīšanas modelī būtu punkti, kas identificēti saskaņā ar a) apakšpunktu.

2. Parametriskās funkcijas parametra modelējamību, kā minēts 1. punktā, novērtē, identificējot līknes, virsmas vai kuba punktu kopumu, kas tika izmantoti minētā funkcijas parametra kalibrēšanai. Ja identificētie punkti ir piederīgi tikai kopām, kas novērtētas kā modelējamas saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, funkcijas parametru novērtē kā modelējamu.

7. pants

Dokumentācija

1. Iestādes savā iekšējā reglamentā dokumentē visu turpmāk minēto:

a)	riska faktoru kopumu un aprakstu savā iekšējā riska mērīšanas modelī, uz kuru attiecas modelējamības novērtējums;

b)	pārbaudāmas cenu informācijas avotus, ko izmanto, lai novērtētu riska faktoru modelējamību;

kritērijus, pēc kuriem cenu uzskata par pārbaudāmu saskaņā ar 2. pantu, tostarp aprakstu par to, kā iestāde novērtē, vai darījuma vai sniegtā cenas kotējuma apjoms nav neievērojams, kā minēts 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un to, vai kotējuma piedāvātās cenas un pieprasītās cenas starpība ir pamatota, kā minēts 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

attiecināšanas procesu un kritērijus, ko izmanto, lai noteiktu pārbaudāmo cenu reprezentativitāti attiecībā uz riska faktoriem, kā minēts 3. pantā, tostarp izklāstu par metodiku, kura noteikta riska faktora vērtības ekstrahēšanai no pārbaudāmām cenām, un jebkādus papildu datus, kas varētu būt nepieciešami metodikai;

e)	modelējamības novērtējumu parametru līknēm, virsmām vai kubiem, kā minēts 6. pantā;

f)	to, kā tiek izmantotas 5. pantā minētās pieejas iedalīšanai kopās, precizējot arī, vai un kā iestāde piemēro 5. panta 5. punktu;

g)	to, kā tiek izmantots 12 mēnešu nobīdītais periods saskaņā ar 1. panta 2. punktu vai 4. panta 3. punktu.

2. Iestādes saglabā dokumentāciju par katra riska faktora modelējamības novērtējumu vismaz viena gada garumā, tostarp glabā 1. punktā minēto dokumentāciju. Attiecībā uz riska faktoriem, par kuriem vēl nav pieejami rezultāti par vienu gadu, iestādes glabā maksimālo pieejamo rezultātu reģistru.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/451 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (OV L 97, 19.3.2021., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

26.10.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/69

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2061

(2022. gada 24. oktobris),

ar ko attiecībā uz ierakstiem par Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm to trešo valstu sarakstos, no kurām Savienībā atļauts ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 230. panta 1. punktu un 232. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) 2016/429 nosaka: lai Savienībā varētu ievest dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, tiem jābūt no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas norādīti sarakstā saskaņā ar minētās regulas 230. panta 1. punktu.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2) nosaka dzīvnieku veselības prasības, kuras jāievēro, lai konkrētu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, ja tie ir no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem, varētu ievest Savienībā.

(3)	Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/404 (3) sniegts tādu trešo valstu vai teritoriju vai to zonu vai nodalījumu saraksts, no kuriem Savienībā atļauts ievest Deleģētās regulas (ES) 2020/692 aptverto sugu un kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus.

(4)	Konkrētāk, Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumā sniegti tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu saraksti, no kurām Savienībā atļauts ievest attiecīgi mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus.

(5)

Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par 17 augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem, kuri laikposmā no 2022. gada 6. līdz 12. oktobrim konstatēti mājputnu populācijā Norfolkas (11), Eseksas (3), Somersetas (1) un Linkolnšīras (1) grāfistē, Anglijā, Apvienotajā Karalistē, un Lūisas salā (1), Skotijā, Apvienotajā Karalistē, un apstiprināti ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR).

(6)

Arī Amerikas Savienotās Valstis paziņoja Komisijai par 10 augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem, kuri laikposmā no 2022. gada 5. līdz 12. oktobrim konstatēti mājputnu populācijā Amerikas Savienoto Valstu Kolorādo (1), Kentuki (1), Mičiganas (2), Pensilvānijas (1), Dienviddakotas (3) un Jūtas (2) štatā un apstiprināti ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR).

(7)

Pēc šo augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu konstatēšanas Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu veterinārās iestādes ap skartajiem objektiem izveidoja 10 km kontroles zonu un īstenoja pilnīgas izkaušanas politiku, lai kontrolētu augsti patogēniskās putnu gripas klātbūtni un ierobežotu minētās slimības izplatīšanos.

(8)

Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis iesniedza Komisijai informāciju par epidemioloģisko situāciju to teritorijā un par pasākumiem, ko tās veikušas, lai novērstu augsti patogēniskās putnu gripas tālāku izplatīšanos. Komisija izvērtēja šo informāciju. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu un lai aizsargātu dzīvnieku veselības statusu Savienībā, vairs nevajadzētu atļaut Savienībā ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus no apgabaliem, uz kuriem attiecas ierobežojumi, ko neseno augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu dēļ noteikušas Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu veterinārās iestādes.

(9)

Apvienotā Karaliste arī iesniedza atjauninātu informāciju par tās teritorijā valdošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu, kas tika apstiprināts mājputnu audzēšanas objektā Birsay, Orkneju salās, Skotijā, Apvienotajā Karalistē, 2022. gada 6. jūlijā.

(10)

Turklāt Amerikas Savienotās Valstis iesniedza atjauninātu informāciju par tās teritorijā valdošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar 71 augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu, kuri laikposmā no 2022. gada 22. februāra līdz 7. jūnijam konstatēti Amerikas Savienoto Valstu Kolorādo (1), Delavēras (2), Indiānas (1), Aiovas (3), Kanzasas (1), Mērilendas (3), Mičiganas (1), Minesotas (31), Misūri (2), Ziemeļkarolīnas (9), Ziemeļdakotas (1), Pensilvānijas (11), Dienviddakotas (1) un Viskonsinas (4) štatā mājputnu audzēšanas objektos.

(11)

Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis arī iesniedza informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas, lai nepieļautu minētās slimības tālāku izplatīšanos. Konkrētāk, pēc šo augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu konstatēšanas Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis ir īstenojušas pilnīgas izkaušanas politiku, lai kontrolētu un ierobežotu minētās slimības izplatīšanos, un pēc minētās izkaušanas politikas īstenošanas to teritorijā esošajos inficētajos mājputnu audzēšanas objektos tās arī pabeigušas nepieciešamo tīrīšanu un dezinficēšanu.

(12)

Komisija ir izvērtējusi Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu iesniegto informāciju un ir secinājusi, ka augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu audzēšanas objektos ir novērsti un ka vairs nepastāv risks, kas saistīts ar mājputnu izcelsmes preču ievešanu Savienībā no Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu zonām, no kurām šo uzliesmojumu dēļ mājputnu izcelsmes preču ievešana Savienībā bija apturēta.

(13)	Tāpēc, lai ņemtu vērā pašreizējo augsti patogēniskās putnu gripas epidemioloģisko situāciju Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs, Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikums būtu jāgroza.

(14)

Ņemot vērā pašreizējo augsti patogēniskās putnu gripas epidemioloģisko situāciju Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs un nopietno risku, ka šī slimība varētu tikt ievesta Savienībā, grozījumiem, kas ar šo regulu izdarāmi Īstenošanas regulā (ES) 2021/404, būtu jāstājas spēkā steidzami.

(15)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1961 (4) tika grozīta Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V pielikuma 2. daļa, minētā V pielikuma ierakstā par Apvienoto Karalisti iekļaujot rindu GB-2.156, kurā noteikta viena skartā zona. Tika konstatēta kļūda, tāpēc rinda par zonu GB-2.156 būtu attiecīgi jālabo. Šis labojums būtu jāpiemēro no dienas, kad sāk piemērot Īstenošanas regulu (ES) 2022/1961.

(16)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2021/404

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Labojums Īstenošanas regulā (ES) 2021/404

Regulas V pielikuma 2. daļas ierakstā par Apvienoto Karalisti rindu par zonu GB-2.156 aizstāj ar šādu:

“Apvienotā Karaliste

GB-2.156

Near Selby, Selby, North Yorkshire, England, GB

The area contained with a circle of a radius of 10km, centred on WGS84 dec, coordinates N53.85 and W0.98.”

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr tās 2. pantu piemēro no 2022. gada 19. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 24. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 379. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/404 (2021. gada 24. marts), ar ko nosaka tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu sarakstus, no kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 atļauts Savienībā ievest dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus (OV L 114, 31.3.2021., 1. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1961 (2022. gada 17. oktobris), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Kanādu, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm to trešo valstu sarakstos, no kurām Savienībā atļauts ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu (OV L 270, 18.10.2022., 16. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu groza šādi:

regulas V pielikumu groza šādi:

1. daļu groza šādi:

ierakstā par Apvienoto Karalisti rindas par zonu GB-2.127 aizstāj ar šādām:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-2.127	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1	6.7.2022.	9.10.2022.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1	6.7.2022.	9.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1	6.7.2022.	9.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1	6.7.2022.	9.10.2022.
		Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1	6.7.2022.	9.10.2022.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1	6.7.2022.	9.10.2022.
		Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1	6.7.2022.	9.10.2022.
		Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1	6.7.2022.	9.10.2022.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1	6.7.2022.	9.10.2022.
		Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1	6.7.2022.	9.10.2022.”;

ii)

ierakstā par Apvienoto Karalisti aiz rindām par zonu GB-2.164 pievieno šādas rindas par zonām GB-2.165 līdz GB-2.181:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-2.165	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		6.10.2022.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		6.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		6.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		6.10.2022.
		Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		6.10.2022.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		6.10.2022.
		Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		6.10.2022.
		Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		6.10.2022.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		6.10.2022.
		Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		6.10.2022.
	GB-2.166	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		7.10.2022.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		7.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		7.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		7.10.2022.
		Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		7.10.2022.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		7.10.2022.
		Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		7.10.2022.
		Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		7.10.2022.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		7.10.2022.
		Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		7.10.2022.
	GB-2.167	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		6.10.2022.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		6.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		6.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		6.10.2022.
		Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		6.10.2022.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		6.10.2022.
		Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		6.10.2022.
		Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		6.10.2022.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		6.10.2022.
		Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		6.10.2022.
	GB-2.168	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		7.10.2022.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		7.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		7.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		7.10.2022.
		Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		7.10.2022.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		7.10.2022.
		Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		7.10.2022.
		Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		7.10.2022.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		7.10.2022.
		Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		7.10.2022.
	GB-2.169	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		8.10.2022.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		8.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		8.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		8.10.2022.
		Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		8.10.2022.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		8.10.2022.
		Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		8.10.2022.
		Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		8.10.2022.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		8.10.2022.
		Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		8.10.2022.
	GB-2.170	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		7.10.2022.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		7.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		7.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		7.10.2022.
		Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		7.10.2022.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		7.10.2022.
		Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		7.10.2022.
		Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		7.10.2022.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		7.10.2022.
		Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		7.10.2022.
	GB-2.171	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		9.10.2022.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		9.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		9.10.2022.
		Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		9.10.2022.
Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)		DOC	N, P1		9.10.2022.
Diennakti veci skrējējputnu cāļi		DOR	N, P1		9.10.2022.
Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)		POU-LT20	N, P1		9.10.2022.
Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas		HEP	N, P1		9.10.2022.
Inkubējamas skrējējputnu olas		HER	N, P1		9.10.2022.
Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas		HE-LT20	N, P1		9.10.2022.
GB-2.172	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		11.10.2022.
	Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		11.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		11.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		11.10.2022.
	Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		11.10.2022.
	Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		11.10.2022.
	Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		11.10.2022.
	Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		11.10.2022.
	Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		11.10.2022.
	Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		11.10.2022.
GB-2.173	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		10.10.2022.
	Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		10.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		10.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		10.10.2022.
	Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		10.10.2022.
	Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		10.10.2022.
	Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		10.10.2022.
	Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		10.10.2022.
	Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		10.10.2022.
	Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		10.10.2022.
GB-2.174	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		10.10.2022.
	Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		10.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		10.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		10.10.2022.
	Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		10.10.2022.
	Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		10.10.2022.
	Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		10.10.2022.
	Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		10.10.2022.
	Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		10.10.2022.
	Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		10.10.2022.
GB-2.175	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		11.10.2022.
	Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		11.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		11.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		11.10.2022.
	Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		11.10.2022.
	Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		11.10.2022.
	Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		11.10.2022.
	Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		11.10.2022.
	Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		11.10.2022.
	Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		11.10.2022.
GB-2.176	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		11.10.2022.
	Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		11.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		11.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		11.10.2022.
	Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		11.10.2022.
	Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		11.10.2022.
	Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		11.10.2022.
	Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		11.10.2022.
	Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		11.10.2022.
	Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		11.10.2022.
GB-2.177	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		11.10.2022.
	Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		11.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		11.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		11.10.2022.
	Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		11.10.2022.
	Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		11.10.2022.
	Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		11.10.2022.
	Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		11.10.2022.
	Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		11.10.2022.
	Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		11.10.2022.
GB-2.178	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		11.10.2022.
	Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		11.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		11.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		11.10.2022.
	Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		11.10.2022.
	Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		11.10.2022.
	Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		11.10.2022.
	Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		11.10.2022.
	Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		11.10.2022.
	Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		11.10.2022.
GB-2.179	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		12.10.2022.
	Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		12.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		12.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		12.10.2022.
	Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		12.10.2022.
	Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		12.10.2022.
	Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		12.10.2022.
	Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		12.10.2022.
	Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		12.10.2022.
	Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1		12.10.2022.
GB-2.180	Vaislas mājputni (izņemot skrējējputnus) un produktīvie mājputni (izņemot skrējējputnus)	BPP	N, P1		12.10.2022.
	Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P1		12.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti mājputni (izņemot skrējējputnus)	SP	N, P1		12.10.2022.
	Nokaušanai paredzēti skrējējputni	SR	N, P1		12.10.2022.
	Diennakti veci cāļi (izņemot skrējējputnu cāļus)	DOC	N, P1		12.10.2022.
	Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P1		12.10.2022.
	Mazāk nekā 20 mājputnu (izņemot skrējējputnus)	POU-LT20	N, P1		12.10.2022.
	Inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HEP	N, P1		12.10.2022.
	Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P1		12.10.2022.
	Mazāk nekā 20 inkubējamas mājputnu (izņemot skrējējputnu) olas	HE-LT20	N, P1

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 276

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 26. oktobris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2056 (2022. gada 19. oktobris), ar ko nosaka Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencijas apgabalā piemērojamus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Padomes Regula (ES) 2022/2057 (2022. gada 13. oktobris), ar kuru groza Regulu (ES) 2020/1706, ar ko uz 2021.–2023. gada periodu atver autonomas Savienības tarifa kvotas konkrētiem zvejas produktiem un paredz šo kvotu pārvaldību ( 1 )	37
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2058 (2022. gada 28. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par likviditātes periodiem alternatīvajai iekšējo modeļu pieejai, kā minēts 325.bd panta 7. punktā ( 1 )	40
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2059 (2022. gada 14. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē atpakaļejošas pārbaudes un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību tehniskos datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf un 325.bg pantu ( 1 )	47
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2060 (2022. gada 14. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē kritērijus riska faktoru modelējamības novērtēšanai saskaņā ar iekšējā modeļa pieeju (IMA) un norāda minētā novērtējuma biežumu saskaņā ar 325.be panta 3. punktu ( 1 )	60
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2061 (2022. gada 24. oktobris), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm to trešo valstu sarakstos, no kurām Savienībā atļauts ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu ( 1 )	69
	LĒMUMI
*	Padomes Lēmums (ES) 2022/2062 (2022. gada 25. oktobris) par finanšu iemaksām, kas Eiropas Attīstības fonda pusēm jāveic, lai finansētu minēto fondu, attiecībā uz iemaksas trešo daļu 2022. gadam	139
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2022/2063 (2022. gada 13. oktobris), ar ko groza Lēmumu (ES) 2020/637 par akreditācijas procedūrām aizsargāto euro materiālu un euro materiālu ražotājiem (ECB/2022/35)	142
	TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
*	ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības specializētās komitejas muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā lēmums Nr. 1/2022 (2022. gada 17. oktobris) par Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, paredzēto apspriešanās procedūru preferenciāla tarifa režīma atteikuma gadījumā [2022/2064]	147

Kārtas Nr.	KN kods	Taric kods	Apraksts	Kvotas ikgadējais apjoms (tonnās) (1)	Kvotas nodoklis	Kvotas periods
09.2509	ex 1604 12 91	13	Siļķes, ar garšvielām un/vai marinētas etiķī, sālījumā, apstrādei	17 500 (sausais tīrsvars)	0 %	1.11.2022.– 31.12.2023.
		93
	ex 1604 12 99	16
		17
09.2510	ex 0303 51 00	10	Siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii), saldētas, apstrādei (2)	11 670	0 %	1.11.2022.– 31.12.2023.
		20
09.2512			Saldētas zivis, apstrādei:	3 850	0 %	1.11.2022.– 31.12.2023.
	0303 55 30	10	Čīles stavrida (Trachurus murphyi);
	ex 0303 55 90	95	citas Trachurus spp. sugu zivis, izņemot Trachurus trachurus, Trachurus murphyi un izņemot stavridas (Caranx trachurus);
	0303 56 00	10	kobija (Rachycentron canadum);
	0303 69 90	10	citas zivis;
	0303 89 90	11
		21
		30
		91
	0303 82 00	10	raju dzimtas zivis (Rajidae);
	0303 89 55	10	zeltainā jūraskarūsa (Sparus aurata)
09.2513	0304 86 00	20	Siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii) filejas, saldētas, apstrādei	29 170	0 %	1.11.2022.– 31.12.2023.
	ex 0304 99 23	10	Siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii) plētnes, saldētas, apstrādei (2)
		20
09.2514	0304 49 50	10	Sarkanasaru (Sebastes spp.) filejas, svaigas vai atdzesētas, apstrādei	1 520	0 %	1.11.2022.– 31.12.2023.


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.