(1)

Ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšanai finanšu pakalpojumu nozarē vajadzētu būt pietiekami skaidrai, kodolīgai un viegli uztveramai, lai individuālie ieguldītāji varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus. Šajā nolūkā individuālajiem ieguldītājiem vajadzētu būt piekļuvei uzticamiem datiem, ko tie var savlaicīgi un efektīvi izmantot un analizēt. Tāpēc informācija, kas sniegta, atklājot šādu informāciju, būtu jāizskata un jāpārskata saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 6. panta 3. punktā un 11. panta 2. punktā minētajām direktīvām, regulām un valstu noteikumiem. Turklāt būtu jāparedz noteikumi par minētās informācijas publicēšanu tīmekļa vietnēs, ja šāda publicēšana ir prasīta Regulā (ES) 2019/2088.

(2)

Ar ilgtspēju saistītas informācijas saturam un noformējumam attiecībā uz finanšu produktiem, kuros ir atsauce uz indeksu grozu, būtu individuālajiem ieguldītājiem jāsniedz visaptverošs pārskats par šādu finanšu produktu iezīmēm. Tādēļ ir nepieciešams, lai ar ilgtspēju saistīta informācijas atklāšana par indeksu, kas izraudzīts kā atsauces etalons un ko veido indeksu grozs, aptvertu gan grozu, gan katru indeksu minētajā grozā.

(3)

Attiecībā uz individuālajiem ieguldītājiem, kuri ir ieinteresēti finanšu tirgus dalībnieku un finanšu konsultantu ilgtspējas rādītājos, ir būtiski, lai finanšu tirgus dalībnieku sniegtā informācija par to ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem un finanšu konsultantu sniegtā informācija par to ieguldījumu vai apdrošināšanas konsultāciju svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem būtu visaptveroša. Tāpēc šādai informācijai būtu jāaptver gan tiešie, gan netiešie ieguldījumi aktīvos.

(4)

Ir jānodrošina, ka atklāto informāciju var viegli salīdzināt un ka ir viegli saprotami rādītāji par ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem. Šāda salīdzināmība un saprotamība kļūtu labāka, nošķirot, no vienas puses, svarīgākās negatīvās ietekmes rādītājus, kas vienmēr rada negatīvo ietekmi, un, no otras puses, papildu rādītājus negatīvajai ietekmei uz ilgtspējas faktoriem, kuriem ir svarīga nozīme finanšu tirgus dalībniekiem. Tomēr ir būtiski nodrošināt, ka ieguldījumu lēmumu negatīvā ietekme uz klimatu vai citiem ar vidi saistītiem ilgtspējas faktoriem tiek uzskatīta par tik pat nozīmīgu kā ieguldījumu lēmumu negatīvā ietekme uz sociālajiem un ar darbiniekiem saistītiem jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas vai kukuļošanas apkarošanas jautājumu ilgtspējas faktoriem. Tāpēc svarīgākās negatīvās ietekmes papildu rādītājiem būtu jāattiecas vismaz uz vienu no minētajiem faktoriem. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citu informāciju, kas saistīta ar ilgtspēju, svarīgākās negatīvās ietekmes rādītājiem attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto standartizēti lielumi un jābalstās uz rādītājiem, kas izmantoti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/1818 (2) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139 (3).

(5)

Lai vēl vairāk uzlabotu atklājamās informācijas salīdzināmību, informācijai par svarīgāko negatīvo ietekmi būtu jāattiecas uz atsauces periodiem, kas ilgst no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, un tā būtu jāpublicē katru gadu līdz 30. jūnijam, kas būtu kopīgs datums. Tomēr ir iespējams, ka šādos atsauces periodos finanšu tirgus dalībnieku ieguldījumu portfeļi regulāri mainās. Tāpēc svarīgākās negatīvās ietekmes noteikšana būtu jāveic vismaz četros konkrētos datumos šādā atsauces periodā, un vidējais rezultāts būtu jāatklāj katru gadu. Lai nodrošinātu, ka individuālie ieguldītāji var salīdzināt, kā finanšu tirgus dalībnieki ir laika gaitā ņēmuši vērā svarīgāko negatīvo ietekmi, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāsniedz savu ziņojumu vēsturisks salīdzinājums pa gadiem vismaz par pieciem iepriekšējiem atsauces periodiem, ja tādi ir pieejami.

(6)

Pret finanšu tirgus dalībniekiem, kas attiecīgajā kalendārajā gadā pirmo reizi apsver svarīgāko negatīvo ietekmi, būtu jāattiecas pareizi, vienlaikus nodrošinot, ka individuālie ieguldītāji pirms savu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas saņem pietiekamu informāciju. Tāpēc šādiem finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāatklāj informācija par plānotajām darbībām vai noteiktajiem mērķiem nākamajam atsauces periodam, lai novērstu vai samazinātu jebkādu identificēto svarīgāko negatīvo ietekmi. Tā paša iemesla dēļ tiem būtu arī jāatklāj informācija par savu politiku, ko izmanto, lai identificētu un noteiktu prioritāti svarīgākajai negatīvajai ietekmei uz ilgtspējas faktoriem un starptautiskos standartus, ko tie piemēros minētajā nākamajā atsauces periodā.

(7)

Individuālajiem ieguldītājiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie dzīvo, vajadzētu būt iespējai salīdzināt atklāto svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem. Tādēļ finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāsniedz kopsavilkums par atklāto informāciju gan valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā, gan vienā no to dalībvalstu oficiālajām valodām, kurās šo finanšu tirgus dalībnieku finanšu produkti ir darīti pieejami.

(8)

Finanšu konsultanti izmanto finanšu tirgus dalībnieku sniegto informāciju par svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem. Tāpēc finanšu konsultantu sniegtajā informācijā par to, vai un kā tie savās ieguldījumu vai apdrošināšanas konsultācijās ņem vērā svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, būtu skaidri jāapraksta, kā finanšu tirgus dalībnieku sniegtā informācija tiek apstrādāta un iekļauta to ieguldījumu vai apdrošināšanas konsultācijās. Konkrētāk, finanšu konsultantiem, kas paļaujas uz tādiem kritērijiem vai robežvērtībām attiecībā uz svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, ko izmanto, lai atlasītu finanšu produktus vai sniegtu konsultācijas par tiem, būtu jāpublicē minētie kritēriji vai robežvērtības.

(9)

Oglekļa dioksīda pēdas rādītāji vēl nav pilnībā izstrādāti. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem, kuri saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu savā vienības līmenī atklātajā informācijā atsaucas uz savu finanšu produktu atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām mērķiem, šādas informācijas atklāšanas pamatā vajadzētu būt tālredzīgiem klimata scenārijiem.

(10)

Viens no veidiem, kā ar finanšu produktiem var veicināt vides vai sociālos raksturlielumus, ir ņemt vērā ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi. Finanšu produktiem, kuru mērķis ir ilgtspējīgs ieguldījums, informācijas atklāšanas ietvaros attiecībā uz principu “nenodari būtisku kaitējumu” ņem vērā arī ilgtspējas rādītājus saistībā ar negatīvo ietekmi, kas minēta Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktā. Minēto iemeslu dēļ finanšu tirgus dalībniekiem, atklājot informāciju par ilgtspēju, būtu jānorāda, kā tie attiecībā uz minētajiem finanšu produktiem ņem vērā savu ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem.

(11)

Regulas (ES) 2019/2088 10. panta 1. punkta otrajā daļā noteikts, ka finanšu tirgus dalībniekiem, kuri dara pieejamus finanšu produktus, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus, ir jāatklāj minētie raksturlielumi, nemaldinot individuālos ieguldītājus. Tas nozīmē, ka finanšu tirgus dalībniekiem nebūtu jāatklāj informācija par ilgtspēju, tostarp izmantojot produktu iedalījumu kategorijās, tādā veidā, kas neatspoguļo to, kā finanšu produkts efektīvi veicina minētos vides vai sociālos raksturlielumus. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāatklāj tikai tie pamatā esošo aktīvu atlases kritēriji, kas ir saistoši ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā, nevis kritēriji, kurus tie var ignorēt vai neņemt vērā pēc saviem ieskatiem.

(12)

Finanšu produktus, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus, var izmantot, lai ieguldītu plašā pamatā esošu aktīvu klāstā, no kuriem daži paši nav kvalificējami kā ilgtspējīgi ieguldījumi vai nesekmē finanšu produkta veicinātos konkrētos vides vai sociālos raksturlielumus. Šādu ieguldījumu piemēri ir riska ierobežošanas instrumenti, nepārbaudīti ieguldījumi diversifikācijas nolūkā, ieguldījumi, par kuriem trūkst datu, vai nauda, kas tiek turēta kā papildu likviditāte. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem, kas dara pieejamus šādus finanšu produktus, vajadzētu būt pilnībā pārredzamiem attiecībā uz pamatā esošo ieguldījumu sadali minētajām ieguldījumu kategorijām.

(13)

Ar finanšu produktiem vides vai sociālos raksturlielumus var veicināt daudzos veidos, tostarp dokumentā pirms līguma noslēgšanas vai periodiskā dokumentā, produkta nosaukumā vai jebkādā tirgvedības paziņojumā par to ieguldījumu stratēģiju, finanšu produktu standartiem, marķējumu, ko tie izmanto, vai piemērojamiem automātiskas dalības nosacījumiem. Lai nodrošinātu veicināto vides vai sociālo raksturlielumu salīdzināmību un saprotamību, finanšu tirgus dalībniekiem, kas dara pieejamus finanšu produktus, kuri veicina vides vai sociālos raksturlielumus, informācija par vides vai sociālo raksturlielumu veicināšanu būtu jāapstiprina to dokumentu pielikumos vai informācijā, kas minēta Regulas (ES) 2019/2088 6. panta 3. punktā un 11. panta 2. punktā, attiecībā uz informācijas atklāšanu pirms līguma noslēgšanas un periodisku informācijas atklāšanu.

(14)

Finanšu produktiem, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus, ir dažādi ar ilgtspēju saistīti mērķi. Tāpēc, ja ar minētajiem finanšu produktiem daļēji veic ilgtspējīgu ieguldījumu, finanšu tirgus dalībniekiem tas būtu jāapstiprina dokumentu pielikumos vai informācijā, kas minēta Regulas (ES) 2019/2088 6. panta 3. punktā un 11. panta 2. punktā par informācijas atklāšanu pirms līguma noslēgšanas un periodisku informācijas atklāšanu, lai nodrošinātu, ka individuālie ieguldītāji spēj izprast atšķirīgās ilgtspējas pakāpes un ilgtspējas ziņā pieņemt uz informāciju balstītus ieguldījumu lēmumus.

(15)

Lai gan finanšu produktiem, kuru mērķis ir ilgtspējīgs ieguldījums, būtu jāveic tikai ilgtspējīgi ieguldījumi, šādi produkti zināmā mērā var veikt citus ieguldījumus, ja to prasa konkrēti nozaru noteikumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt atklāt informāciju par jebkuru citu ieguldījumu apjomu un mērķi, lai varētu pārbaudīt, vai šie ieguldījumi netraucē finanšu produktam sasniegt savu ilgtspējīga ieguldījuma mērķi.

(16)

Daudzi finanšu produkti balstās uz izslēgšanas stratēģijām, kuru pamatā ir vides vai sociālie kritēriji. Individuālajiem ieguldītājiem būtu jāsaņem informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu šādu kritēriju ietekmi uz ieguldījumu lēmumiem un šādu izslēgšanas stratēģiju ietekmi uz izveidotā portfeļa sastāvu. Tirgus prakse liecina, ka par dažām izslēgšanas stratēģijām tiek apgalvots, ka tās ir efektīvas, kaut gan patiesībā šīs izslēgšanas stratēģijas faktiski noved pie tā, ka tiek izslēgts tikai ierobežots skaits ieguldījumu, vai ka to pamatā ir tiesību aktos noteiktas izslēgšanas. Tāpēc ir jākliedē bažas par “zaļmaldināšanu”, proti, praksi gūt negodīgas konkurences priekšrocības, iesakot finanšu produktu kā videi draudzīgu vai ilgtspējīgu, lai gan faktiski konkrētais finanšu produkts neatbilst vides vai citiem ar ilgtspēju saistītiem pamatstandartiem. Lai novērstu maldinošu pārdošanu un zaļmaldināšanu un lai individuālajiem ieguldītājiem sniegtu labāku izpratni par konkrētu finanšu produktu piemēroto izslēgšanas stratēģiju ietekmi, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāapstiprina jebkura apņemšanās izslēgto ieguldījumu ziņā, jo īpaši kā saistoši ieguldījumu stratēģijas elementi, informācijā par aktīvu izvietošanu un informācijā par ilgtspējas rādītājiem, ko izmanto, lai izmērītu šādu stratēģiju ietekmi.

(17)

Regulas (ES) 2019/2088 mērķis ir mazināt informācijas asimetriju pilnvarotāja un pārstāvja attiecībās saistībā ar vides vai sociālo raksturlielumu un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu veicināšanu. Šajā nolūkā minētajā regulā ir noteikts, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir pirms līguma noslēgšanas un tīmekļa vietnēs jāatklāj informācija individuālajiem ieguldītājiem, kad tie darbojas kā minēto individuālo ieguldītāju pārstāvji. Lai minētā prasība būtu pilnībā efektīva, finanšu tirgus dalībniekiem visā finanšu produkta dzīves ciklā būtu jāuzrauga, vai šis produkts atbilst atklātajai informācijai par vides vai sociālajiem raksturlielumiem vai ilgtspējīga ieguldījuma mērķim. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem tīmekļa vietnē atklātās informācijas ietvaros būtu jāizskaidro iekšējās vai ārējās kontroles mehānismi, kas ieviesti, lai pastāvīgi uzraudzītu šādu atbilstību.

(18)

Regulā (ES) 2019/2088 ir precizēts, ka labas pārvaldības prakses novērtēšana ir tādu finanšu produktu neatņemama daļa, kuri veicina vides vai sociālos raksturlielumus vai kuru mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem, kas dara pieejamus finanšu produktus, kuri veicina vides vai sociālos raksturlielumus vai kuriem ir ilgtspējīga ieguldījuma mērķis, būtu jāatklāj informācija par savu politiku ieguldījumu saņēmēju sabiedrību labas pārvaldības prakses novērtēšanai.

(19)

Regulas (ES) 2019/2088 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka finanšu tirgus dalībniekiem, kuri dara pieejamus finanšu produktus, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus un kas izmanto izraudzītu indeksu kā atsauces etalonu, ir jāatklāj, vai un kā šis indekss atbilst minētajiem raksturlielumiem. Turpretim Regulas (ES) 2019/2088 9. panta 1. punktā ir noteikts, ka finanšu tirgus dalībniekiem, kas dara pieejamus finanšu produktus, kuru mērķis ir ilgtspējīgs ieguldījums un kas izmanto izraudzītu indeksu kā atsauces etalonu, ir jāatklāj, kā šis indekss ir saskaņots ar minēto ieguldījumu mērķi un kāpēc un kā šis izraudzītais indekss atšķiras no plašā tirgus indeksa. Tādējādi attiecībā uz šādiem finanšu produktiem finanšu tirgus dalībniekiem būtu skaidri jāparāda, ka izraudzītā indeksa uzbūve ir piemērota konkrētā ilgtspējīgu ieguldījumu mērķa sasniegšanai un ka finanšu produkta stratēģija nodrošina, ka finanšu produkts ir pastāvīgi saskaņots ar minēto indeksu. Tāpēc par šādiem finanšu produktiem indeksa līmenī būtu jāatklāj metodoloģiskā informācija.

(20)

Finanšu tirgus dalībnieki var izmantot dažādas ieguldījumu metodes, lai nodrošinātu, ka finanšu produkti, ko tie dara pieejamus, atbilst vides vai sociālajiem raksturlielumiem vai ka tie sasniedz ilgtspējīga ieguldījuma mērķi. Finanšu tirgus dalībnieki var tieši ieguldīt vērtspapīros, ko emitējušas ieguldījumu saņēmējas sabiedrības, vai veikt netiešus ieguldījumus. Finanšu tirgus dalībniekiem vajadzētu būt pārredzamiem attiecībā uz to, kura viņu ieguldījumu daļa tiek turēta tieši un kura daļa tiek turēta netieši. Konkrētāk, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāpaskaidro, kā atvasināto instrumentu izmantošana ir saderīga ar finanšu produkta veicinātajiem vides vai sociālajiem raksturlielumiem vai ar ilgtspējīga ieguldījuma mērķi.

(21)

Lai individuālajiem ieguldītājiem nodrošinātu skaidrību, pirms līguma noslēgšanas sniegtajā informācijā par finanšu produktiem, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus, būtu atsevišķā paziņojumā skaidri jānorāda, ka šādu produktu mērķis nav ilgtspējīgi ieguldījumi. Tādā pašā nolūkā un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar finanšu produktiem, kuru mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi, informācijā, kas sniegta pirms līguma noslēgšanas, tīmekļa vietnes un periodiskā informācijā par produktiem, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus, būtu jānorāda arī ilgtspējīgu ieguldījumu proporcionālais daudzums.

(22)

Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 17. punktā ilgtspējīgs ieguldījums ir definēts kā ieguldījums saimnieciskā darbībā, kas veicina vidiska vai sociāla mērķa sasniegšanu, vai ieguldījums cilvēkkapitālā vai ekonomiski vai sociāli nelabvēlīgās kopienās, ar noteikumu, ka šādi ieguldījumi nenodara būtisku kaitējumu neviena no minēto mērķu sasniegšanai un ka ieguldījumu saņēmējas sabiedrības īsteno labas pārvaldības praksi. Princips “nenodari būtisku kaitējumu” ir īpaši svarīgs finanšu produktiem, kuru mērķis ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo šā principa ievērošana ir nepieciešamais kritērijs, lai novērtētu, vai ar ieguldījumu tiek sasniegts ilgtspējīga ieguldījuma mērķis. Tomēr minētais princips ir būtisks arī finanšu produktiem, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus, ja minētie finanšu produkti veic ilgtspējīgus ieguldījumus, jo finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāatklāj veikto ilgtspējīgo ieguldījumu proporcionālais daudzums. Tādējādi finanšu tirgus dalībniekiem, kas dara pieejamus vai nu finanšu produktus, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus un kas daļēji veic ilgtspējīgus ieguldījumus, vai finanšu produktus, kuru mērķis ir ilgtspējīgs ieguldījums, būtu jāsniedz informācija par principu “nenodari būtisku kaitējumu”. Princips “nenodari būtisku kaitējumu” ir saistīts ar informācijas atklāšanu par ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem. Šā iemesla dēļ atklātajā finanšu produkta informācijā par principu “nenodari būtisku kaitējumu” būtu jāpaskaidro, kā ir ņemti vērā negatīvās ietekmes rādītāji. Turklāt, tā kā minētā informācijas atklāšana ir cieši saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (4), ir lietderīgi pieprasīt papildu informāciju par ieguldījumu saskaņošanu ar minētajā regulā noteiktajiem minimuma aizsargpasākumiem.

(23)

Lai individuālie ieguldītāji varētu labāk izprast piedāvātās ieguldījumu stratēģijas, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāizmanto tīmekļa vietnē atklātā informācija, kas saistīta ar ilgtspēju, lai plašāk izvērstu informāciju par tematiem, kas kodolīgi atklāti dokumentos pirms līguma noslēgšanas, un lai sniegtu papildu informāciju, kas ir būtiska šiem individuālajiem ieguldītājiem. Pirms līguma noslēgšanas finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāinformē individuālie ieguldītāji par to, ka tīmekļa vietnē var atrast sīkāku informāciju par konkrēto produktu, un jāsniedz viņiem hipersaite uz šo informāciju.

(24)

Tīmekļa vietnē atklātajā informācijā par produktu būtu jāsniedz papildu informācija par ieguldījumu stratēģiju, kas izmantota attiecīgajam finanšu produktam, tostarp par ieguldījumu saņēmēju sabiedrību labas pārvaldības novērtēšanas politiku un metodoloģijām, ko izmanto, lai izmērītu, vai finanšu produkts atbilst vides vai sociālajiem raksturlielumiem vai arī – vai tas sasniedz ilgtspējīgu ieguldījumu mērķus. Turklāt finanšu tirgus dalībniekiem savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē skaidrs, kodolīgs un saprotams kopsavilkums par informāciju, kas sniegta periodiskajos ziņojumos.

(25)

Attiecībā uz Regulas (ES) 2019/2088 11. pantā prasītās periodiskās informācijas atklāšanas saturu finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāatklāj standartizētu un salīdzināmu kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju minimuma kopums, kas parāda, kā katrs finanšu produkts atbilst vides vai sociālajiem raksturlielumiem, kurus tas veicina, vai ilgtspējīga ieguldījuma mērķim, kuru tas cenšas sasniegt. Minētajiem rādītājiem vajadzētu būt nozīmīgiem finanšu produkta uzbūvei un ieguldījumu stratēģijai, kā aprakstīts finanšu produkta informācijā pirms līguma noslēgšanas. Jo īpaši, lai nodrošinātu konsekvenci starp informācijas atklāšanu pirms līguma noslēgšanas un periodisku informācijas atklāšanu, finanšu tirgus dalībniekiem savā periodiski atklājamajā informācijā būtu jāziņo par konkrētajiem ilgtspējas rādītājiem, kas minēti informācijā pirms līguma noslēgšanas un kurus izmanto, lai izmērītu, kā tiek panākta atbilstība vides vai sociālajiem raksturlielumiem vai tiek sasniegts ilgtspējīgu ieguldījumu mērķis.

(26)

Ir jānodrošina, lai individuālajiem ieguldītājiem būtu skaidrs pārskats par finanšu produkta ieguldījumiem. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem Regulas (ES) 2019/2088 11. pantā noteiktajos periodiskajos ziņojumos būtu jāsniedz informācija par finanšu produkta piecpadsmit lielāko ieguldījumu ietekmi. Minētie lielākie ieguldījumi būtu jāatlasa, pamatojoties uz ieguldījumiem, kas periodiskā ziņojuma aptvertajā periodā veido ieguldījumu lielāko proporcionālo daudzumu un ko aprēķina atbilstošos intervālos, lai tie būtu reprezentatīvi attiecībā uz minēto atsauces periodu. Tomēr, ja mazāk nekā piecpadsmit ieguldījumi veido pusi no finanšu produkta ieguldījumiem, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāsniedz informācija tikai par šiem ieguldījumiem. Turklāt, lai nodrošinātu pienācīgu salīdzināmību laika gaitā, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāsniedz vēsturisks savu periodisko ziņojumu salīdzinājums pa gadiem par vismaz pieciem iepriekšējiem periodiem ar noteikumu, ka par šiem periodiem ir pieejami periodiski ziņojumi.

(27)

Finanšu tirgus dalībniekiem, kas dara pieejamus finanšu produktus, kuri izmanto atsauces etalonu, lai panāktu atbilstību vides vai sociālajiem raksturlielumiem vai sasniegtu ilgtspējīga ieguldījuma mērķi, vajadzētu būt pārredzamiem attiecībā uz to, cik labi finanšu produkts spēj ievērot izraudzīto atsauces etalonu, cenšoties panākt atbilstību minētajam raksturlielumam vai sasniegt minēto mērķi. Šā iemesla dēļ un lai veicinātu saskanību ar vides, sociālo un pārvaldības (VSP) informācijas atklāšanu, kas etalona līmenī prasīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1011 (5), finanšu tirgus dalībniekiem savos periodiskajos ziņojumos būtu jāsalīdzina attiecīgā finanšu produkta darbības rezultāti ar izraudzītā atsauces etalona darbības rezultātiem attiecībā uz visiem tiem ilgtspējas rādītājiem, kas ir būtiski, lai pamatotu, ka izraudzītais etalons ir saskaņots ar finanšu produkta vides vai sociālajiem raksturlielumiem vai ar tā ilgtspējīgu ieguldījumu mērķi. Šim salīdzinājumam būtu arī jāļauj individuālajiem ieguldītājiem skaidri noteikt, cik lielā mērā finanšu produkts darbojas ilgtspējīgā veidā salīdzinājumā ar tradicionāla produkta sniegumu.

(28)

Ir jānodrošina, ka individuālie ieguldītāji var gūt labumu no tādas informācijas atklāšanas, kas saistīta ar ilgtspēju, attiecībā uz finanšu produkta piedāvājumu, ko sniedz citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieks. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāsagatavo tās informācijas kopsavilkums, kas sniegta ar ilgtspēju saistītajā atklātajā informācijā, valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā. Ja finanšu produkts ir darīts pieejams ārpus dalībvalsts, kurā finanšu tirgus dalībnieks ir iedibināts, minētās informācijas kopsavilkums būtu jāsniedz arī vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā finanšu produkts ir darīts pieejams.

(29)

Ir jānodrošina paziņojuma par svarīgāko negatīvo ietekmi, informācijas atklāšanas pirms līguma noslēgšanas un Regulā (ES) 2019/2088 prasītās periodiskās informācijas atklāšanas salīdzināmība, un ir jānodrošina, ka šāda informācija ir viegli saprotama individuālajiem ieguldītājiem. Tāpēc ir lietderīgi noteikt standarta veidnes minētās informācijas sniegšanai. Tā paša iemesla dēļ veidnēs būtu jāiekļauj šajās veidnēs izmantoto svarīgāko terminu skaidrojums.

(30)

Daži finanšu produkti individuālajiem ieguldītājiem var piedāvāt virkni pamatā esošu ieguldījumu iespēju. Ir jānodrošina, ka individuālie ieguldītāji ir informēti par šādu produktu iespējamiem ilgtspējas rādītājiem un ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāsniedz informācija par tām iespējām, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus vai kuru mērķis ir ilgtspējīgs ieguldījums. Attiecībā uz finanšu produktiem, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus, minētajā informācijā būtu skaidri jānorāda, ka tas, cik lielā mērā šie produkti atbilst minētajiem raksturlielumiem, ir atkarīgs no individuālā ieguldītāja izvēlēto iespēju proporcionālā daudzuma, kas veicina šos raksturlielumus, un no perioda, kurā individuālais ieguldītājs veic ieguldījumus šajās iespējās. Sniegtajā informācijā būtu arī skaidri jānorāda, ka attiecībā uz finanšu produktiem, kuru mērķis ir ilgtspējīgs ieguldījums, visu pamatā esošo ieguldījumu iespēju mērķim ir jābūt ilgtspējīgam ieguldījumam. Pastāv finanšu produkti, kas individuālajiem ieguldītājiem piedāvā virkni pamatā esošo ieguldījumu iespēju, no kurām viena vai vairākas ir kvalificējamas kā finanšu produkti, kas veicina vides vai sociālos raksturlielumus. Lai sniegtu pilnīgu pārredzamību, ir svarīgi nodrošināt, ka informācija par šiem finanšu produktiem aptver arī šīs iespējas. Ir arī finanšu produkti, kur viena vai vairākas pamatā esošās ieguldījumu iespējas ir finanšu produkti, kuru mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi. Tādā gadījumā arī informācijai par šiem produktiem būtu jāaptver minētās iespējas. Ir arī finanšu produkti ar vienu vai vairākām pamatā esošajām ieguldījumu iespējām, kuru mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi, bet kuras nav finanšu produkti, kas definēti Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 12. punktā. Tā kā minētās iespējas ietilpst vispārējā finanšu produktā, uz kuru attiecas Regulas (ES) 2019/2088 darbības joma, un to mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi, ir lietderīgi pieprasīt sniegt minimālo informāciju par to ilgtspējīga ieguldījuma mērķi.

(31)

Informācijas atklāšanai pirms līguma noslēgšanas par finanšu produktiem, kas piedāvā virkni pamatā esošu ieguldījumu iespēju, par finanšu produktu kopumā būtu jāsniedz atbilstoša līmeņa informācija, kas saistīta ar ilgtspēju. Individuālajiem ieguldītājiem būtu jānodrošina kopsavilkuma saraksts ar pamatā esošajām ieguldījumu iespējām, kas saistītas ar ilgtspēju, un skaidra norāde par to, kur par minētajām iespējām atrodama informācija, kas saistīta ar ilgtspēju. Minētajam sarakstam būtu jānodrošina, ka pamatā esošās ieguldījumu iespējas ir pienācīgi iedalītas kategorijās ilgtspējīgu ieguldījumu mērķa un vides vai sociālo raksturlielumu veicināšanas ziņā.

(32)

Ja ar ilgtspēju saistītā informācija tiek tieši iekļauta kā pielikumi pirms līguma noslēgšanas atklātajai informācijai, kas minēta Regulā (ES) 2019/2088, tas var liegt individuālajiem ieguldītājam saņemt skaidru un kodolīgu atklāto informāciju, jo finanšu produkts var piedāvāt plašu pamatā esošo ieguldījumu iespēju klāstu un atbilstošu informācijas pielikumu skaitu. Šādos gadījumos būtu jāļauj šādu informāciju sniegt, atsaucoties uz citu informāciju, kas atklāta saskaņā ar direktīvām, regulām vai valsts tiesību aktiem. Tāpat lai periodiski atklātu informāciju par finanšu produktiem, kas piedāvā virkni pamatā esošo ieguldījumu iespēju, periodiskajai informācijai būtu jāattiecas tikai uz ieguldījumu iespējām, kurās veikts ieguldījums, jo ieguldījumu iespējas, kurās faktiski ir ieguldīts, reglamentē to, cik lielā mērā finanšu produkts atbilst vides vai sociālajiem raksturlielumiem, ko tas veicina, vai cik lielā mērā tas sasniedz savu ilgtspējīga ieguldījuma mērķi.

(33)

Ar Regulu (ES) 2020/852 tika grozīta Regula (ES) 2019/2088, nosakot, ka finanšu tirgus dalībniekiem, pirms līguma noslēgšanas un periodiski atklājot informāciju par finanšu produktiem, kuru mērķis ir ilgtspējīgs ieguldījums un kuri iegulda saimnieciskā darbībā, kas veicina vides mērķa sasniegšanu minētās regulas 2. panta 17. punkta nozīmē, ir jāiekļauj informācija par Regulā (ES) 2020/852 noteikto vides mērķi un apraksts par to, kā un cik lielā mērā finanšu produkta pamatā esošie ieguldījumi ir vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās, kā norādīts minētās regulas 3. pantā. Turklāt Regulā (ES) 2019/2088 tagad arī noteikts, ka finanšu tirgus dalībniekiem, pirms līguma noslēgšanas un periodiski atklājot informāciju par finanšu produktiem, kas veicina vides raksturlielumus, ir jāiekļauj informācija, kas vajadzīga par finanšu produktiem, kuru mērķis ir ilgtspējīgs ieguldījums un kuri iegulda saimnieciskā darbībā, kas veicina vides mērķa sasniegšanu minētās regulas nozīmē. Ir jādod iespēja individuālajiem ieguldītājiem viegli salīdzināt pakāpes, kādās finanšu produkti veic ieguldījumus vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskās darbībās. Tāpēc Regulas (ES) 2019/2088 6. panta 1. un 2. punkta un 11. panta 2. punkta vajadzībām finanšu tirgus dalībniekiem dokumentu pielikumos vai informācijā, kas norādīta minētās regulas 6. panta 3. punktā un 11. panta 2. punktā, būtu jāiekļauj šādu ieguldījumu grafisks attēlojums, pamatojoties uz standartizētu rādītāju, kura skaitītāju veido vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskās darbībās veikto ieguldījumu tirgus vērtība un kura saucēju veido visu ieguldījumu tirgus vērtība. Lai individuālajiem ieguldītājiem sniegtu uzticamu informāciju, skaitītājā būtu jāiekļauj ieguldījumu saņēmējās sabiedrībās veikto ieguldījumu tirgus vērtība, kas atspoguļo šo ieguldījumu saņēmēju sabiedrību vides ziņā ilgtspējīgo saimniecisko darbību proporcionālo daudzumu, un ieņēmumus no parāda vērtspapīriem, ja parāda vērtspapīru noteikumos paredzēts, ka šie ieņēmumi jāizmanto vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Lai aptvertu visus ieguldījumus, ar kuriem var finansēt vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, vajadzētu būt iespējai skaitītājā iekļaut infrastruktūras aktīvus, nekustamā īpašuma aktīvus, vērtspapīrošanas aktīvus un ieguldījumus citos finanšu produktos, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 5. panta pirmajā daļā un 6. panta pirmajā daļā. Tā kā trūkst uzticamu metodoloģiju, lai noteiktu, cik lielā mērā ar atvasinātajiem instrumentiem panāktie riska darījumi ir riska darījumi ar vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, šādi riska darījumi nebūtu jāiekļauj skaitītājā. Saucējam būtu jāiekļauj visu ieguldījumu tirgus vērtība.

(34)

Pašlaik nav piemērotas metodoloģijas, lai aprēķinātu, cik lielā mērā riska darījumi ar centrālajām valdībām, centrālajām bankām un pārvalstiskiem emitentiem (“riska darījumi ar suverēniem subjektiem”) ir riska darījumi ar vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Lai palielinātu individuālo ieguldītāju informētību, ir lietderīgi aprēķināt un grafiski attēlot ieguldījumu apjomu vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskās darbībās divos veidos. Pirmais veids ir ļaut skaitītājā iekļaut ieguldījumus parāda vērtspapīros, ko emitējušas centrālās valdības, centrālās bankas un pārvalstiski emitenti, ja parāda vērtspapīru noteikumi paredz, ka ieņēmumi jāizmanto vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un saucējā iekļaut ieguldījumus parāda vērtspapīros, ko emitējušas centrālās valdības, centrālās bankas un pārvalstiski emitenti, neatkarīgi no ieņēmumu izmantošanas. Lai nodrošinātu sīkāku informāciju individuālo ieguldītāju ieguldījumu lēmumiem, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāpaskaidro, kāpēc daži riska darījumi ar suverēniem subjektiemnav ar vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, tostarp, ja tas tā ir tāpēc, ka trūkst piemērotu metodoloģiju, lai aprēķinātu, cik lielā mērā šie riska darījumi ir riska darījumi ar vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Otrais veids ir izslēgt riska darījumi ar suverēniem subjektiem no skaitītāja un saucēja, tādējādi vēl vairāk uzlabojot finanšu produktu salīdzināmību un ļaujot individuālajiem ieguldītājiem novērtēt, cik lielā mērā finanšu produkti iegulda vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās, neiekļaujot riska darījumus ar suverēniem subjektiem.

(35)

Finanšu tirgus dalībniekiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz trešo personu datu sniedzējiem, ja uzņēmumi vēl nav izpildījuši Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto pienākumu atklāt informāciju par to, kā un cik lielā mērā to darbības ir saistītas ar saimnieciskajām darbībām, kas kvalificējamas kā vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības saskaņā ar minētās regulas 3. un 9. pantu. Lai novērtētu ieguldījumus ieguldījumu saņēmējās sabiedrībās, uz kurām neattiecas Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktā informācijas atklāšana, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jānovērtē un jāizmanto publiski paziņotie dati. Tikai tad, ja šādi dati nav pieejami, finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāļauj izmantot datus, kas iegūti vai nu tieši no ieguldījumu saņēmējām sabiedrībām, vai no trešām personām, visos gadījumos ar noteikumu, ka dati, kas darīti pieejami saskaņā ar šādu informācijas atklāšanu, ir līdzvērtīgi datiem, kas darīti pieejami saskaņā ar informācijas atklāšanu, kura sniegta atbilstoši minētajam 8. pantam.

(36)

Ir jānodrošina, ka finanšu produkti konsekventi atklāj informāciju par to, cik lielā mērā ieguldījumi ieguldījumu saņēmējās sabiedrībās, kas ir nefinanšu uzņēmumi, ir ieguldījumi vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 3. un 9. pantu. Šajā nolūkā finanšu tirgus dalībniekiem būtu jāizvēlas vai nu apgrozījuma, kapitālizdevumu vai darbības izdevumu proporcionālais daudzums, lai aprēķinātu galveno darbības rādītāju katram finanšu produktam ar mērķi izmērīt šo pakāpi, un viņiem minētā izvēle būtu jāatklāj dokumentu pielikumos vai informācijā, kas norādīta Regulas (ES) 2019/2088 6. panta 3. punktā. Lai nodrošinātu finanšu produktu salīdzināmību un individuālajiem ieguldītājiem atvieglotu izpratni, galvenajam darbības rādītājam pēc noklusējuma vajadzētu būt apgrozījumam. Kapitālizdevumi vai darbības izdevumi būtu jāizmanto tikai tad, ja finanšu produkta iezīmes pamato šādu izmantojumu, jo īpaši, ja kapitālizdevumi vai darbības izdevumi ir reprezentatīvāki attiecībā uz to, cik lielā mērā minētie finanšu produkti iegulda vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās, un ja šāds izmantojums ir paskaidrots. Attiecībā uz ieguldījumu saņēmējām sabiedrībām, kas ir finanšu uzņēmumi, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 (6) 1. panta 8. punktā, salīdzināmība būtu jāpanāk, pieprasot izmantot to pašu galveno darbības rādītāju tāda paša veida finanšu sabiedrībām. Apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas veic nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas darbības, vajadzētu būt iespējai apvienot gan ieguldījumu, gan parakstīšanas galvenos darbības rādītājus vienā galvenajā darbības rādītājā. Nolūkā veicināt pārredzamību individuālajiem ieguldītājiem, ir jāpieprasa, lai periodiskā informācijas atklāšana par to, kā un cik lielā mērā finanšu produkta pamatā esošie ieguldījumi tiek veikti vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās, sniegtu salīdzinājumu ar ieguldījumu mērķproporcijām minētajās saimnieciskajās darbībās, kas atspoguļotas informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas. Lai nodrošinātu salīdzināmību un pārredzamību, periodiskajā informācijas atklāšanā būtu jānorāda, cik lielā mērā ieguldījumi šajās saimnieciskajās darbībās ir veikti pēc apgrozījuma, kapitālizdevumiem un darbības izdevumiem.

(37)

Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo tie visi attiecas uz informāciju, kas finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem ir jāsniedz saistībā ar informācijas atklāšanu, kura saistīta ar ilgtspēju finanšu pakalpojumu nozarē, kā noteikts Regulā (ES) 2019/2088. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un lai veicinātu to, ka finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem ir visaptverošs pārskats par saviem pienākumiem saskaņā ar minēto regulu, ir lietderīgi vienā regulā iekļaut visus regulatīvos tehniskos standartus, kas prasīti 2.a panta 3. punktā, 4. panta 6. punkta trešajā daļā, 4. panta 7. punkta otrajā daļā, 8. panta 3. punkta ceturtajā daļā, 8. panta 4. punkta ceturtajā daļā, 9. panta 5. punkta ceturtajā daļā, 9. panta 6. punkta ceturtajā daļā, 10. panta 2. punkta ceturtajā daļā, 11. panta 4. punkta ceturtajā daļā un 11. panta 5. punkta ceturtajā daļā.

(38)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (turpmāk “Eiropas uzraudzības iestādes”).

(39)

Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (7) 54. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (8) 54. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (9) 54. pantā, ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 37. pantu, un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu, konsultāciju.

(40)

Ir jādod iespēja finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem pielāgoties šajā deleģētajā regulā noteiktajām prasībām. Tāpēc tās piemērošanas datums būtu jāatliek līdz 2023. gada 1. janvārim. Tomēr finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir ņēmuši vērā ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, kā minēts Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai kā prasīts noteikts minētās regulas 4. panta 3. vai 4. punktā, ir līdz 2022. gada 31. decembrim jāuzliek pienākums līdz 2023. gada 30. jūnijam pirmo reizi publicēt informāciju par minēto ietekmi savās tīmekļa vietnēs atsevišķās iedaļās “Paziņojums par ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem” par periodu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim,

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Slovākijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Hrušovský lepník”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Hrušovský lepník” būtu jāreģistrē,

(1)

Ametoktradīna un dodīna maksimālie atlieku līmeņi (“MAL”) ir noteikti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā. Hlormekvata un nikotīna MAL ir noteikti minētās regulas III pielikuma A daļā. Profenofosa MAL ir noteikti minētās regulas II pielikumā un III pielikuma B daļā. Attiecībā uz Spodoptera exigua multikapsīdu kodolu poliedrozes vīrusa (SeMNPV) izolātu BV-0004 konkrēti MAL Regulā (EK) Nr. 396/2005 netika noteikti, un šī viela netika iekļauta minētās regulas IV pielikumā, tāpēc uz to attiecas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā sākotnējā vērtība, proti, 0,01 mg/kg.

(2)

Saistībā ar procedūru, kurā piešķir atļauju darbīgo vielu ametoktradīnu saturoša augu aizsardzības līdzekļa izmantošanai uz kultūrām, kas varētu piesaistīt bites, kā rezultātā medū varētu nokļūt atliekas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums grozīt spēkā esošo MAL attiecībā uz medu.

(3)

Kas attiecas uz dodīnu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums grozīt spēkā esošos MAL attiecībā uz citrusaugļiem.

(4)

Attiecīgās dalībvalstis novērtēja abus iepriekš minētos pieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantu un iesniedza Komisijai novērtēšanas ziņojumus.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieteikumus un novērtēšanas ziņojumus novērtēja, īpaši izskatot riskus patērētājam un attiecīgos gadījumos – dzīvniekiem, un sniedza pamatotus atzinumus par ierosinātajiem MAL (2). Iestāde minētos atzinumus nosūtīja pieteikumu iesniedzējiem, Komisijai un dalībvalstīm un publiskoja tos.

(6)

Iestāde secināja, ka visas prasības par datu pilnīgumu ir izpildītas un, balstoties uz patērētāju eksponētības novērtējumu, kas sagatavots par 27 konkrētām Eiropas patērētāju grupām, tā secināja, ka pieteikumu iesniedzēju pieprasītie MAL grozījumi patērētāju drošības ziņā ir pieņemami. Izdarot šo secinājumu, Iestāde ņēma vērā jaunāko informāciju par vielu toksikoloģiskajām īpašībām. Ne mūžilga eksponētība šīm vielām, kas rodas, uzturā lietojot visus pārtikas produktus, kuros tās varētu būt, ne īslaicīga eksponētība, kas rodas, uzturā lietojot lielu attiecīgo produktu daudzumu, neliecina par risku pārsniegt pieņemamo diennakts devu vai akūto references devu.

(7)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2019/1561 (3) attiecībā uz austersēnēm un ar Komisijas Regulu (ES) 2017/693 (4) attiecībā uz kultivētajām sēnēm tika noteikti hlormekvata pagaidu MAL: attiecīgi 6 mg/kg un 0,9 mg/kg. Minētie pagaidu MAL noteikti, balstoties uz monitoringa datiem, kuri liecina, ka ar hlormekvatu likumīgi apstrādātu salmu izraisītās kultivēto sēņu krusteniskās kontaminācijas dēļ atlieku daudzums, kurš konstatēts neapstrādātās kultivētajās sēnēs, ir augstāks par noteikšanas robežu. Minētie pagaidu MAL bija derīgi līdz 2021. gada 13. aprīlim, kamēr nav iesniegti monitoringa dati par minētās vielas sastopamību attiecīgajos produktos.

(8)

Iestāde un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji iesniedza jaunākos monitoringa datus, kuri liecina, ka austersēnēs un kultivētās sēnēs konstatētais hlormekvata atlieku daudzums joprojām ir augstāks par noteikšanas robežu. Sēņu audzētāji Komisiju informēja par kādu patlaban notiekošu pētījumu, kas veltīts austersēņu un citu kultivētu sēņu kontaminācijas līmeņu novērtēšanai. Pētījums beigsies 2022. gadā un savāktie dati tad tiks nosūtīti Komisijai, tāpēc ir lietderīgi turpināt minēto pagaidu MAL derīguma termiņu pagarināt par vienu gadu no šīs regulas publicēšanas.

(9)

Ar Regulu (ES) 2017/693 tika noteikti arī hlormekvata pagaidu MAL bumbieriem (0,07 mg/kg), jo monitoringa dati liecināja, ka pagātnē lietotā hlormekvata dēļ tas joprojām atrodams kokos. Pagaidu MAL bija derīgi līdz 2021. gada 13. aprīlim, kamēr nav iesniegti monitoringa dati par šīs vielas sastopamību attiecīgajā produktā. Iestāde, dalībvalstis un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji iesniedza jaunākos monitoringa datus, kuri liecina, ka bumbieros konstatētais šīs vielas atlieku daudzums joprojām ir augstāks par noteikšanas robežu. Tādēļ ir lietderīgi turpināt monitorēt hlormekvata līmeni bumbieros un pagarināt minētā pagaidu MAL derīguma termiņu par septiņiem gadiem no šīs regulas publicēšanas dienas.

(10)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2017/978 (5) attiecībā uz savvaļas sēnēm (kaltētām baravikām un kaltētām savvaļas sēnēm, kas nav baravikas) tika noteikti nikotīna pagaidu MAL, kas bija derīgi līdz 2021. gada 19. oktobrim, kamēr nav iesniegti un novērtēti jauni dati un informācija par nikotīna dabisko klātbūtni vai tā veidošanos attiecīgajos produktos. Nav neapstrīdamu zinātnisku pierādījumu, kas apliecinātu, ka attiecīgajos produktos nikotīns ir dabiski sastopams, un izskaidrotu tā veidošanās mehānismu. Iestāde un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji iesniedza jaunākos monitoringa datus, kuri liecina, ka minētajos produktos konstatētais šīs vielas atlieku daudzums joprojām ir augstāks par noteikšanas robežu. Tādēļ ir lietderīgi turpināt monitorēt nikotīna līmeni minētajos produktos un pagarināt minēto pagaidu MAL derīguma termiņu par septiņiem gadiem no šīs regulas publicēšanas dienas.

(11)

Ar Regulu (ES) 2017/978 attiecībā uz rožu ziedlapiņām tika noteikti profenofosa pagaidu MAL, kas bija derīgi līdz 2021. gada 18. oktobrim, kamēr nav iesniegti monitoringa dati par šīs vielas sastopamību attiecīgajā produktā. Iestāde un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji iesniedza jaunākos monitoringa datus, kuri liecina, ka rožu ziedlapiņās joprojām tiek konstatētas šīs vielas atliekas un to daudzums ir augstāks par noteikšanas robežu. Tādēļ ir lietderīgi turpināt monitorēt profenofosa līmeni rožu ziedlapiņās un pagarināt minētā pagaidu MAL derīguma termiņu par septiņiem gadiem no šīs regulas publicēšanas dienas.

(12)

Par darbīgo vielu Spodoptera exigua multikapsīdu kodolu poliedrozes vīrusa (SeMNPV) izolātu BV-0004 dalībvalstij iesniegts iesniegums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (6) 7. pantu. Šo pieteikumu attiecīgā dalībvalsts novērtēja saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu. Iestāde novērtēja pieteikumu un sniedza secinājumu par darbīgo vielu saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtējumu (7), un tā norādīja, ka Spodoptera exigua multikapsīdu kodolu poliedrozes vīrusa (SeMNPV) izolātu BV-0004 var iekļaut Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā. Tāpēc ir lietderīgi minēto vielu iekļaut Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikumā.

(13)

Balstoties uz Iestādes sniegtajiem pamatotajiem atzinumiem un secinājumu un ņemot vērā ar izskatāmo jautājumu saistītos faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punktā, ierosinātie MAL grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 14. panta 2. punkta prasībām.

(14)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 396/2005.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,