15.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1214

(2022. gada 9. marts),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 attiecībā uz saimnieciskajām darbībām noteiktās enerģētikas nozarēs un Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (1) un jo īpaši tās 8. panta 4. punktu, 10. panta 3. punktu un 11. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139 (2) noteiktie tehniskās pārbaudes kritēriji attiecas uz vairākām tautsaimniecības nozarēm un darbībām, kas var sekmēt Savienības mērķu sasniegšanu saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šīs tautsaimniecības nozares un darbības tika izvēlētas, ņemot vērā to īpatsvaru kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijās un pierādīto potenciālu novērst, samazināt vai piesaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt ir pierādījies, ka šīm tautsaimniecības nozarēm un darbībām ir potenciāls rosināt siltumnīcefekta gāzu rašanās novēršanu, samazināšanu vai piesaistīšanu arī citās tautsaimniecības nozarēs un darbībās vai nodrošināt šajās citās nozarēs un darbībās radušos emisiju ilgtermiņa uzglabāšanu.

(2)

Kopējais enerģijas patēriņš veido aptuveni 75 % no tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā. Tādējādi turpmākā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana enerģētikas nozarei ir izšķiroša nozīme. Tāpēc Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139 paredzētie tehniskās pārbaudes kritēriji aptver plašu ar energoapgādes ķēdi saistītu tautsaimniecības nozaru un darbību loku, sākot no elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas no dažādiem avotiem un beidzot ar pārvades un sadales tīkliem, enerģijas uzkrāšanu, kā arī siltumsūkņiem un biogāzes un biodegvielas ražošanu. Tomēr Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139 nav ietverti tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz saimnieciskajām darbībām dabasgāzes un kodolenerģijas nozarēs, lai gan tās var sekmēt Savienības ekonomikas dekarbonizāciju.

(3)

Kā izklāstīts Komisijas 2021. gada 21. aprīļa paziņojumā (“ES taksonomija, uzņēmumu ilgtspējas informācijas ziņošana, vēlmes ilgtspējas jomā un fiduciārie pienākumi: finansējuma novirzīšana Eiropas zaļā kursa īstenošanai”) un Komisijas 2021. gada 6. jūlija paziņojumā (“Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija”), tehniskās pārbaudes kritēriju noteikšana attiecībā uz enerģijas ražošanu no dabasgāzes tika atlikta, jo bija nepieciešams padziļināts tehniskais novērtējums, jo īpaši par dabasgāzes nozīmi pārejā uz ekonomikas dekarbonizāciju (3). Tika atlikta arī tehniskās pārbaudes kritēriju noteikšana attiecībā uz kodolenerģijas ražošanas darbībām, gaidot padziļinātu ekspertu novērtējumu, kas tika uzsākts 2020. gadā, lai konstatētu, vai var uzskatīt, ka kodolenerģijas aprites cikls un jo īpaši kodolatkritumu apsaimniekošana ir saderīgi ar Regulas (ES) 2020/852 17. pantā izvirzīto prasību, ka darbība nedrīkst radīt būtisku kaitējumu citiem vides mērķiem. Ņemot vērā šos novērtējumus, ir jāatzīst, ka dabasgāzes un kodolenerģijas ražošanas darbības var veicināt Savienības ekonomikas dekarbonizāciju.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktu, kas aptver pārejas saimnieciskās darbības, ir jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz tādu elektroenerģijas ražošanu, augstefektīvu elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerāciju un siltuma/aukstuma ražošanu efektīvās centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās, izmantojot dabasgāzi, kas nodrošina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas no dabasgāzes nepārsniedz pieļaujamo robežvērtību. Turklāt ir jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz dabasgāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, augstefektīvā elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijā un siltuma/aukstuma ražošanā efektīvās centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās, kur šāda elektroenerģijas ražošana, augstefektīva elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācija un siltuma/aukstuma ražošana efektīvās centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās vēl neatbilst pieļaujamajai robežvērtībai, tā kā papildus klimatneitrālas enerģijas izmantošanai un lielākām investīcijām jau tagad esošajās mazoglekļa saimnieciskajās darbībās un nozarēs pārejai ir nepieciešams būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citās saimnieciskajās darbībās un nozarēs, kur nav tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamu mazoglekļa alternatīvu. Visas šīs saimnieciskās darbības būtu jākvalificē kā pārejas darbības saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktu, ņemot vērā to, ka tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamas mazoglekļa alternatīvas vēl var nebūt komerciāli pieejamas pietiekamā apjomā, lai segtu enerģijas pieprasījumu nepārtrauktā un drošā veidā. Jo īpaši attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu ir lietderīgi paredzēt alternatīvu pieeju siltumnīcefekta gāzu emisiju tiešai ierobežošanai. Saskaņā ar šo alternatīvo pieeju, kurai divdesmit gados būtu jānodrošina līdzīgi rezultāti, stacijas šādus rezultātus var panākt, ierobežojot ekspluatācijas stundu skaitu vai agrāk pārejot uz atjaunīgo gāzu vai mazoglekļa gāzu izmantošanu. Ar tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāveicina paātrināta oglekļietilpīgu energoresursu, citstarp cietā fosilā kurināmā, izmantošanas pārtraukšana. Turklāt, lai izpildītu prasības, kas noteiktas Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, ar tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz dabasgāzes izmantošanu būtu arī jānodrošina, ka ir pieejami pārliecinoši pierādījumi tam, ka tādu pašu enerģijas jaudu nevar saražot, izmantojot atjaunīgos energoresursus, un ka katram objektam tiek izstrādāti efektīvi plāni, kas atbilst nozares labākajiem rādītājiem, lai līdz noteiktam datumam pilnībā pārietu uz atjaunīgo energoresursu vai mazoglekļa gāzu izmantošanu. Visbeidzot, tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāparedz, ka uz laiku tiek atzīts šo darbību devums dekarbonizācijā.

(5)	Atjaunīgajiem energoresursiem būs būtiska nozīme Savienības klimata un vides mērķu sasniegšanā. Ņemot to vērā, ir jāpalielina investīcijas atjaunīgajos energoresursos, lai apmierinātu Savienības enerģijas tirgus vajadzības pēc atjaunīgās un tīrās enerģijas aizvien lielākos apjomos.

(6)

Ar kodolenerģiju saistītas darbības ir mazoglekļa darbības, tās nav saistītas ar enerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (4) 2. panta otrās daļas 1) punktā un kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un neietilpst citās saimniecisko darbību kategorijās, kas uzskaitītas minētā punkta b)–i) apakšpunktā. Šādas ar kodolenerģiju saistītās saimnieciskās darbības būtu jākvalificē saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktu, ja tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamas mazoglekļa alternatīvas nav pieejamas pietiekamā apjomā, lai segtu enerģijas pieprasījumu nepārtrauktā un drošā veidā. Turklāt Tehnisko ekspertu grupas 2020. gada marta galīgajā ziņojumā par ilgtspējīgu finansējumu (5) tika norādīts, ka “siltumnīcefekta gāzu emisijas kodolenerģijas ražošanā ir gandrīz nulles līmenī” un “ir plaši un skaidri pierādījumi tam, ka kodolenerģija būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus”. Turklāt vairāku dalībvalstu plānos kodolenerģija kopā ar atjaunīgo enerģiju ir iekļauta starp enerģijas avotiem, kuri ir jāizmanto, lai sasniegtu klimata mērķus, citstarp 2050. gada dekarbonizācijas mērķi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (6). Visbeidzot, nodrošinot stabilu bāzes slodzes enerģijas piegādi, kodolenerģija veicina periodisku atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu un nekavē to izstrādi, kā noteikts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Tāpēc būtu jāuzskata, ka ar kodolenerģiju saistītas darbības atbilst Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktam.

(7)

Ekspertu veiktajā zinātniskajā pārskatā (7) tika secināts, ka ar tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kas saistītas ar kodolenerģiju, būtu jānodrošina, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums citiem vides mērķiem tādu potenciālo risku dēļ, ko rada kodolatkritumu ilgtermiņa uzglabāšana un galīgā apglabāšana. Tāpēc šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāatspoguļo augstākie kodoldrošuma, pretradiācijas aizsardzības un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas standarti, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (“Euratom līgums”) un tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo līgumu, jo īpaši Padomes Direktīvā 2009/71/Euratom (8). Minētā direktīva paredz augsta līmeņa kodoldrošuma mērķi, kas aptver visus kodoliekārtu dzīves cikla posmus, citstarp šādu iekārtu atrašanās vietas noteikšanu, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju un dezekspluatāciju. Jo īpaši minētajā direktīvā ir prasīts, ka būtiski jāuzlabo drošums, kad tiek projektēti jauni reaktori, citstarp tā sauktie III+ paaudzes reaktori, attiecībā uz kuriem būtu jāizmanto jaunākās zināšanas un tehnoloģijas, ņemot vērā jaunākās starptautiskās drošības prasības. Šīs prasības nodrošina kodoldrošuma mērķa efektīvu īstenošanu, citstarp pastiprinātas aizsardzības principa un efektīvas drošuma kultūras piemērošanu. Šīs prasības nodrošina, ka tiek ārkārtēju cilvēka un dabas izraisītu katastrofu, arī zemestrīču un plūdu, ietekme tiek samazināta līdz minimumam un ka tiek novērstas avārijas, nestandarta operācijas un sistēmiski traucējumi vai kontroles sistēmu darbības pārtraukšana, citstarp izmantojot aizsargkonstrukcijas vai rezerves dzesēšanu un elektroapgādes sistēmas.

(8)

Tirgū ir kļuvusi pieejama avārijizturīga kodoldegviela, kas nodrošina papildu aizsardzību pret avārijām, kuras izraisa degvielas vai reaktora komponentu strukturālie bojājumi. Lai tiktu ņemti vērā šīs jaunākās tehnoloģiskās norises, tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jānosaka prasība, ka ir jāizmanto šāda veida degviela, ņemot vērā tās licencēšanas gaitu Savienībā.

(9)

Visā pasaulē turpinās pētniecības un attīstības centieni, lai izstrādātu jaunas kodolreaktoru tehnoloģijas, kurās citstarp tiek izmantoti slēgti degvielas cikli vai degvielas pašrašanās koncepcijas un kuras samazina augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu veidošanos (“IV paaudzes reaktori”). Lai gan šie IV paaudzes reaktori vēl nav komerciāli dzīvotspējīgi, attiecībā uz tiem būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, ņemot vērā to potenciālu dekarbonizācijas un radioaktīvo atkritumu samazināšanas mērķa sasniegšanā.

(10)

Vairākas dalībvalstis savos dekarbonizācijas plānos ir iekļāvušas kodolenerģiju kā vienu no nākotnes enerģijas avotiem. Komisijas novērtētie scenāriji paredz, ka izveidosies dekarbonizēta energosistēma, kuras pamatā ir ļoti lielā mērā atjaunīgi energoresursi un kodolenerģija ar stabilu uzstādīto jaudu salīdzinājumā ar pašreizējiem līmeņiem. Tā kā pašlaik izmantotās kodoliekārtas noveco, ir jāuzlabo pašreizējo iekārtu drošums, lai pagarinātu ekspluatācijas laiku, kā arī jābūvē jaunas kodoliekārtas, kas aizstātu novecojušas iekārtas. Šis ir nepārtraukts process, kam būtu jānodrošina energosistēmas dekarbonizācijai vajadzīgās jaudas līdz 2050. gadam un, ja vajadzēs, arī turpmāk. Attiecīgi līdz 2050. gadam un turpmāk būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas kodolenerģijā. Ir jānodrošina, ka jaunajās kodolelektrostacijās tiek izmantoti vismodernākie tehnoloģiskā progresa piedāvātie risinājumi. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijos attiecībā uz šādām jaunām kodolelektrostacijām būtu jāparedz regulāra katra investīciju projekta pārskatīšana un tehniskie parametri, kas atbilst vislabākajai pieejamajai tehnoloģijai, ņemot vērā ilgtspējīgu pētniecības un attīstības centienu iznākumus un nepārtrauktus tehnoloģiju uzlabojumus. Būtu jānosaka konkrēti datumi jaunu tehnoloģiju, kas ir saderīgas ar ilgtspējīgu dekarbonizāciju, pakāpeniskai ieviešanai, tiklīdz tās kļūst pieejamas.

(11)

Euratom līguma II pielikumā un Padomes Regulā (Euratom) Nr. 2587/1999 (9) ir noteiktas robežvērtības un citas prasības attiecībā uz paziņošanu Komisijai par investīcijām kodolenerģijā. Lai nodrošinātu, ka taksonomijas mērķu sasniegšanā tiek maksimāli ievēroti Euratom tiesību aktu principi un prasības, citstarp kodoldrošuma mērķis, par šādām investīcijām būtu jāsaņem Komisijas atzinums neatkarīgi no tā, vai Euratom līguma II pielikumā un Regulā (Euratom) Nr. 2587/1999 tiek prasīta jebkāda paziņošana. Tā paša iemesla dēļ būtu apmierinoši jāatrisina visi Komisijas atzinumā identificētie jautājumi, kas attiecas uz Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta un 17. panta piemērošanu un tehniskās pārbaudes kritērijiem.

(12)

Ņemot vērā to, ka ir vajadzīgs ilgs laiks, lai īstenotu investīcijas jaunās kodolenerģijas ražošanas jaudās, atsevišķu esošo kodoliekārtu ekspluatācijas laika pagarināšana var veicināt energosistēmas dekarbonizāciju tuvākā vai vidējā termiņā. Tomēr tehniskās pārbaudes kritērijos attiecībā uz šādiem paplašinājumiem būtu jāparedz prasība veikt modifikācijas un uzlabot drošumu, lai nodrošinātu, ka šīs kodoliekārtas atbilst augstākajiem sasniedzamajiem drošuma standartiem un visām prasībām attiecībā uz drošuma mērķi, kas noteiktas saskaņā ar Euratom līgumu pieņemtajos tiesību aktos.

(13)

Ņemot vērā sagaidāmo tehnoloģiju un zinātnes attīstību, investīcijām tādu jaunu kodoliekārtu būvniecībā un drošā ekspluatācijā, kas izmanto labākās pieejamās tehnoloģijas un ko līdz attiecīgam datumam apstiprinājušas dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, būtu jāpiemēro tehniskās pārbaudes kritēriji un termiņi, kas veicinās IV paaudzes reaktoru ar slēgtu degvielas ciklu vai degvielu pašražojošu reaktoru attīstību un turpmāku izmantošanu, tiklīdz šādi reaktori kļūs komerciāli pieejami. Šie termiņi būtu atbilstoši jāpārskata, ņemot vērā progresu šādu tehnoloģiju attīstībā.

(14)

Ar tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas vai pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem, būtu jānodrošina, ka saimnieciskās darbības nerada būtisku kaitējumu nevienam citam vides mērķim. Īpaši attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kas saistītas ar kodolenerģiju, ir jānodrošina, ka atkritumu ilgtermiņa apglabāšana nerada būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 17. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punktā. Tāpēc ir lietderīgi tehniskās pārbaudes kritērijos noteikt īpašas prasības par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas fondu un kodoliekārtu dezekspluatācijas fondu, kuras var apvienot, ievērojot principu, ka atkritumu radītājiem būtu jāatbild par atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, un pieprasīt, lai visiem radioaktīvajiem atkritumiem tiktu nodrošināti funkcionējošas galīgās glabātavas; tādējādi vajadzētu novērst radioaktīvo atkritumu jebkāda veida eksportu nolūkā apglabāt tos trešās valstīs. Vairākās dalībvalstīs zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumi pašlaik tiek apglabāti tuvu zemes virsmai esošās glabātavās, un to ekspluatācijas vairākās desmitgadēs ir uzkrāta ievērojama pieredze un zinātība atkritumu apsaimniekošanā. Augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas gadījumā dziļa ģeoloģiskā apglabāšana ir vismodernākais risinājums, kas ekspertu aprindās visā pasaulē ir plaši atzīts kā drošākais un ilgtspējīgākais risinājums augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu un lietotās kodoldegvielas, ko uzskata par atkritumiem, apsaimniekošanas beigu posmā. Dalībvalstīm, saglabājot atbildību par savu politiku attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un zema, vidēja vai augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu apsaimniekošanu, savā rīcībpolitikā, jo īpaši nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmās, būtu jāiekļauj apglabāšanas iespēju plānošana un īstenošana, aptverot visus nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu veidus un apsaimniekošanas posmus no to rašanās līdz apglabāšanai. Valstu programmu saturs ir noteikts Padomes Direktīvā 2011/70/Euratom (10), un tajā ir iekļauti galvenie darbības rādītāji, kas vajadzīgi, lai pārredzami uzraudzītu progresu. Dalībvalstīm regulāri ir jāziņo Komisijai par valsts programmu īstenošanā panākto progresu. Dalībvalstu ziņojumi kopš 2021. gada liecina, ka ir panākts būtisks progress pirmo dziļo ģeoloģisko glabātavu izveidē Savienības teritorijā. Dalībvalstīm kļūst pieejami reālistiski risinājumi, kurus var izmantot, lai līdz 2050. gadam izstrādātu un sāktu ekspluatēt šādus kompleksus. Tāpēc atbilstošas prasības iekļaušana tehniskās pārbaudes kritērijos nodrošina, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums videi.

(15)

Ir nepieciešams, lai nefinanšu un finanšu uzņēmumi investoriem sniegtu pēc iespējas lielāku pārredzamību par investīcijām dabasgāzes un kodolenerģijas ražošanas darbībās, attiecībā uz kurām būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji. Lai nodrošinātu šo pārredzamību, būtu jānosaka īpašas informācijas atklāšanas prasības nefinanšu un finanšu uzņēmumiem. Lai nodrošinātu investoriem atklātās informācijas salīdzināmību, šī informācija būtu jāsniedz, izmantojot veidni, kur, skaidri norādīta ar dabasgāzi un kodolenerģiju saistīto darbību proporcija saucējā un – attiecīgā gadījumā – šo uzņēmumu galvenie darbības rādītāji skaitītājā. Lai investoriem nodrošinātu augstas pakāpes pārredzamību par Regulas (ES) 2020/852 5. un 6. pantā minētajiem finanšu produktiem, kas saistīti ar dabasgāzes un kodolenerģijas darbībām, attiecībā uz kurām ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, Komisija attiecīgi grozīs vai ierosinās grozīt informācijas atklāšanas sistēmu, kas attiecas uz šiem finanšu produktiem, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību visā to dzīves ciklā. Lai nodrošinātu, ka galainvestori skaidri identificē šādu informāciju, Komisija apsvērs iespēju grozīt prasības attiecībā uz izplatītāju sniegtajām finanšu un apdrošināšanas konsultācijām.

(16)

Lai vairotu investoru uzticēšanos, ar dabasgāzi saistīto darbību atbilstība tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāverificē neatkarīgai trešai personai. Lai nodrošinātu objektīvu un rūpīgu atbilstības verifikāciju, neatkarīgas trešās personas rīcībā ir jābūt resursiem un darbiniekiem ar verifikācijai vajadzīgām speciālām zināšanām, tai ir jābūt neatkarīgai, lai izvairītos no interešu konflikta ar īpašnieku vai finansētāju, un tai nevajadzētu būt iesaistītai šādu ar dabasgāzi saistītu darbību izstrādē vai darbībā. Papildus pārbaudes mehānismam uz finanšu un nefinanšu uzņēmumiem var attiekties īpašas verifikācijas prasības, kas noteiktas citos Savienības tiesību aktos par ilgtspējīgu finansējumu un attiecas uz atbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem. Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 26. panta 1. punkta c) apakšpunktu Komisijai būtu jāpārskata noteikumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu verifikācijas mehānismus attiecībā uz atbilstību minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem.

(17)

Dabasgāzes un kodolenerģijas nozarēm ir raksturīga strauja tehnoloģiju attīstība. Tāpēc ir regulāri jāpārskata tehniskās pārbaudes kritēriji, kas aptver enerģijas ražošanas darbības šajās nozarēs, kā noteikts Regulas (ES) 2020/852 19. panta 5. punktā. Turklāt, pamatojoties uz Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, šādai pārskatīšanai būtu jāaptver arī tehniskās pārbaudes kritērijos noteikto laika periodu atbilstība.

(18)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2021/2139 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (11) būtu attiecīgi jāgroza. Grozījumi Deleģētajās regulās (ES) 2021/2139 un (ES) 2021/2178 neuzliek pienākumu veikt investīcijas, bet ir paredzēti tādēļ, lai palīdzētu finanšu tirgiem un investoriem, ievērojot stingrus nosacījumus, identificēt attiecīgās ar gāzi un kodolenerģiju saistītās darbības, kas nepieciešamas dalībvalstu energosistēmu pārejā uz klimatneitralitāti saskaņā ar Savienības klimata mērķiem un saistībām.

(19)

Šajā deleģētajā regulā noteiktie grozījumi Deleģētajās regulās (ES) 2021/2139 un (ES) 2021/2178 ir cieši saistīti. Lai nodrošinātu, ka minētie noteikumi, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, lai ieinteresētās personas varētu vieglāk gūt visaptverošu pārskatu par tiesisko regulējumu un lai būtu vieglāk piemērot Regulu (ES) 2020/852, būtu savā starpā saskaņoti, šie noteikumi ir jāiekļauj vienā deleģētajā regulā.

(20)

Ir svarīgi nodrošināt nefinanšu un finanšu uzņēmumiem pietiekami daudz laika, lai tie varētu novērtēt, vai to saimnieciskās darbības, kas saistītas ar dabasgāzi un kodolenerģiju, atbilst šajā regulā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, ziņot saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2021/2178. Tāpēc šī regula būtu jāsāk piemērot no 2023. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139

Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 groza šādi:

regulā iekļauj šādu 2.a pantu:

“2.a pants

Pārskatīšana

Veicot Regulas (ES) 2020/852 19. panta 5. punktā minēto pārskatīšanu, Komisija arī pārskata un izvērtē nepieciešamību grozīt I pielikuma 4.27. iedaļā, 4.28. iedaļā, 4.29. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā, 4.30. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā un 4.31. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā minētos datumus.

Pārskatot I pielikuma 4.27. un 4.28. iedaļas 2. punktā minēto datumu, ņem vērā tehnikas attīstību, kas saistīta ar avārijizturīgas kodoldegvielas komercializāciju Savienībā un visā pasaulē.”;

2)	I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

3)	II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants.

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178

Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 groza šādi:

regulas 8. pantā pievieno šādu 6., 7. un 8. punktu:

“6. Nefinanšu uzņēmumi un finanšu uzņēmumi atklāj šādas summas un proporcijas:

a)	taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I un II pielikuma 4.26., 4.27. un 4.28. iedaļā, to galveno darbības rādītāju saucējā un skaitītājā;

b)	taksonomijai piederīgas, bet taksonomijai neatbilstīgas saimnieciskās darbības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I un II pielikuma 4.26., 4.27. un 4.28. iedaļā, to galveno darbības rādītāju saucējā;

c)	taksonomijai nepiederīgas, ar kodolenerģiju saistītas darbības to galveno darbības rādītāju saucējā.

7. Nefinanšu uzņēmumi un finanšu uzņēmumi atklāj šādas summas un proporcijas:

a)	taksonomijai atbilstīgas saimnieciskās darbības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I un II pielikuma 4.29., 4.30. un 4.31. iedaļā, to galveno darbības rādītāju saucējā un skaitītājā;

b)	taksonomijai piederīgas, bet taksonomijai neatbilstīgas saimnieciskās darbības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I un II pielikuma 4.29., 4.30. un 4.31. iedaļā, to galveno darbības rādītāju saucējā;

c)	taksonomijai nepiederīgas, ar fosilo dabasgāzi saistītas darbības to galveno darbības rādītāju saucējā.

8. Šā panta 6. un 7. punktā minēto informāciju noformē tabulas veidā, izmantojot šīs regulas XII pielikumā iekļautās veidnes.”;

2)	kā XII pielikumu pievieno šīs regulas III pielikumā doto tekstu.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 9. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).

(3) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (2021. gada 21. aprīlis) “ES taksonomija, uzņēmumu ilgtspējas informācijas ziņošana, vēlmes ilgtspējas jomā un fiduciārie pienākumi: finansējuma novirzīšana Eiropas zaļā kursa īstenošanai” (COM(2021) 188 final) un Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (2021. gada 6. jūlijs) “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija” (COM(2021) 390 final).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(5) TEG ziņojums pieejams tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/200309-sustainable-finance-teg-final-report-taxonomy_en.pdf.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(7) JRC ziņojums “ Technical assessment of nuclear energy with respect to the ‘do no significant harm’ criteria of Regulation (EU) 2020/852 (‘Taxonomy Regulation’ )” (Kodolenerģijas tehniskais novērtējums attiecībā uz Regulas (ES) 2020/852 (“Taksonomijas regula”) kritērijiem “nenodarīt būtisku kaitējumu”) ir pieejams tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/file/210329-jrc-report-nuclear-energy-assessment_en.

(8) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(9) Padomes Regula (Euratom) Nr. 2587/1999 (1999. gada 2. decembris), ar ko nosaka, par kuriem ieguldījumu projektiem saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 41. pantu jāinformē Komisija (OV L 315, 9.12.1999., 1. lpp.).

(10) Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).

(11) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).

I PIELIKUMS

Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikumā iekļauj šādu 4.26., 4.27., 4.28., 4.29., 4.30. un 4.31. iedaļu:

“4.26. Tādu progresīvo tehnoloģiju pirmskomercializācijas posmi, kuras izmanto enerģijas ražošanai kodolprocesos ar minimālu kodoldegvielas ciklā radušos atkritumu daudzumu

Darbības apraksts

Tādu inovatīvu elektrostaciju pētniecība, izstrāde, demonstrējumi un ieviešana, kuras licencējušas dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un kuras ražo enerģiju kodolprocesos ar minimālu kodoldegvielas ciklā radušos atkritumu daudzumu.

Darbība klasificēta ar NACE kodiem M72 un M72.1 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā darbība, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas un “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) vispārīgi kritēriji

Ar saimniecisko darbību saistītais projekts (“projekts”) atrodas dalībvalstī, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	dalībvalsts ir pilnībā transponējusi Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom (1) un Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom (2);

dalībvalsts ievēro Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom līgumu) un uz tā pamata pieņemtos tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2009/71/Euratom, Direktīvu 2011/70/Euratom un Padomes Direktīvu 2013/59/Euratom (*3), kā arī piemērojamos Savienības tiesību aktus vides jomā, kas pieņemti saskaņā ar LESD 192. pantu, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (*4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (*5);

c)	no projekta apstiprināšanas dienas dalībvalsts ir izveidojusi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas fondu un kodoliekārtu dezekspluatācijas fondu (fondus var apvienot);

d)	dalībvalsts ir pierādījusi, ka kodolelektrostacijas paredzamā ekspluatācijas darbmūža beigās tai būs pieejami resursi, kas atbilst paredzamajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un dezekspluatācijas izmaksām saskaņā ar Ieteikumu 2006/851/Euratom (*6);

dalībvalsts rīcībā ir visu ļoti zema, zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumu galīgās glabātavas, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu vai Padomes Regulas (Euratom) Nr. 2587/1999 1. panta 4. punktu un kuras ir iekļautas valsts programmā, kas atjaunināta saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom;

dalībvalstij ir dokumentēts plāns, kurā sīki izklāstīti pasākumi, kā panākt, ka līdz 2050. gadam sāk darboties augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu glabātava, un aprakstīti visi šie elementi:

i)	koncepcijas vai plāni un tehniski risinājumi nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai no atkritumu rašanās līdz to apglabāšanai;

ii)	koncepcijas vai plāni, kā rīkoties glabātavas pēcslēgšanas periodā līdz tās pastāvēšanas beigām, t. sk. cik ilgs ir periods, kurā tiek saglabāta pienācīga kontrole, un kādi paņēmieni jāizmanto, lai ilgtermiņā saglabātu informāciju par glabātavu;

iii)	atbildība par plāna īstenošanu un galvenie snieguma rādītāji, pēc kuriem novērtē progresu;

iv)	izmaksu novērtējumi un finansēšanas shēmas.

Šā punkta f) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis var izmantot plānus, kas izstrādāti kā daļa no Direktīvas 2011/70/Euratom 11. un 12. pantā paredzētās valsts programmas.

Projekts ir daļa no Savienības finansētas pētniecības programmas vai par projektu ir paziņots Komisijai saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu vai Padomes Regulas (Euratom) Nr. 2587/1999 1. panta 4. punktu, ja ir piemērojams kāds no šiem noteikumiem, Komisija ir sniegusi atzinumu par projektu saskaņā ar Euratom līguma 43. pantu un ir apmierinoši atrisināti visi atzinumā izvirzītie jautājumi, kas attiecas uz Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta un 17. panta, un šajā iedaļā noteikto tehniskās pārbaudes kritēriju piemērošanu.

Attiecīgā dalībvalsts ir apņēmusies reizi piecos gados par katru projektu ziņot Komisijai par visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

a)	1. punkta c) apakšpunktā minēto uzkrāto resursu pietiekamība;

b)	faktiskais progress 1. punkta f) apakšpunktā minētā plāna īstenošanā.

Pamatojoties uz ziņojumiem, Komisija izskata 1. punkta c) apakšpunktā minētā radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas fondā un kodoliekārtu dezekspluatācijas fondā uzkrāto resursu pietiekamību un 1. punkta f) apakšpunktā minētā dokumentētā plāna īstenošanas gaitu un var attiecīgajai dalībvalstij sniegt atzinumu.

Darbība atbilst valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos tiesību aktus, tostarp attiecībā uz Savienības teritorijā izvietoto kodolelektrostaciju noturības novērtēšanu, jo īpaši stresa testēšanu pret ārkārtējiem dabiskiem apdraudējumiem, tostarp zemestrīcēm. Tas nozīmē, ka darbība notiek dalībvalsts teritorijā, kurā kodoliekārtas operators:

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Darbība atbilst Direktīvas 2009/71/Euratom prasībām, tajā tiek ievēroti jaunākie Starptautiskā Atomenerģijas aģentūras (SAEA) un Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) starptautiskie norādījumi un tā palīdz palielināt jaunu un esošu kodolelektrostaciju noturību un spēju izturēt ārkārtējus dabiskus apdraudējumus, tostarp plūdus un ekstremālus laikapstākļus.

Šā panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētie radioaktīvie atkritumi tiek apglabāti dalībvalstī, kurā tie radušies, ja vien starp attiecīgo dalībvalsti un galamērķa dalībvalsti nav noslēgts nolīgums, kā noteikts Direktīvā 2011/70/Euratom. Tādā gadījumā galamērķa dalībvalstī ir radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas programmas un piemērota glabātava, kas tiek ekspluatēta saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom prasībām.

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas papildu kritēriji

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģiju, izmantojot kodolenerģiju, vai arī tāds ir tās mērķis. Elektroenerģijas ražošanā no kodolenerģijas vidējās aprites cikla siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir mazākas par robežvērtību, kas ir100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

“Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) papildu kritēriji

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Darbība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punktā, 8.b panta 1. punkta a) apakšpunktā un 8.c panta a) punktā.

Darbība atbilst Direktīvas 2009/71/Euratom prasībām saskaņā ar SAEA un WENRA starptautiskajiem norādījumiem par ārkārtējiem dabiskiem apdraudējumiem, tostarp plūdiem un ekstremāliem laikapstākļiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Ir identificēti un apzināti vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi, saskaņā ar ūdens izmantošanas un aizsardzības plānu, kurš izstrādāts saziņā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Lai ierobežotu ar atlikumsiltuma novadīšanu saistītās termiskās anomālijas, tādu iekšzemes kodolelektrostaciju operatori, kurās izmanto caurplūdes dzesēšanu, ūdeni ņemot no upes vai ezera, kontrolē:

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Temperatūras kontroli attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar vai nu individuālajiem nosacījumiem konkrētām operācijām izdotās licencēs, vai robežvērtībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

Ar kodolenerģiju saistītās darbības notiek saskaņā ar prasībām par dzeramo ūdeni, kas noteiktas Direktīvā 2000/60/EK un Direktīvā 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Ir ieviests gan neradioaktīvo, gan radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas nodrošina šādu atkritumu maksimālu atkalizmantošanu vai reciklēšanu darbmūža beigās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tostarp izmantojot līgumiskas vienošanās ar atkritumu apsaimniekošanas partneriem, informāciju finanšu prognozēs vai oficiālos projekta dokumentos.

Ekspluatācijas un dezekspluatācijas laikā radioaktīvo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un no regulatīvās kontroles atbrīvojamo materiālu daudzums tiek maksimāli palielināts saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un atbilstīgi Direktīvā 2013/59/Euratom noteiktajām prasībām par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

Ir izveidota finansēšanas shēma, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu visām dezekspluatācijas darbībām un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Ieteikumu 2006/851/Euratom.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Neradioaktīvās emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām. Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Ja kodolelektrostaciju ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet nesasniedz robežvērtības secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, to emisijas ir mazākas par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

Radioaktīvo vielu izkliede gaisā, ūdensobjektos un zemē (augsnē) attiecīgā gadījumā atbilst specifiskām operācijām izdotas individuālas licences nosacījumiem vai valsts robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 2013/51/Euratom (*7) un Direktīvu 2013/59/Euratom.

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

Projektam ir pieejama adekvāta pagaidu glabāšanas jauda, un ir izstrādāti nacionālie apglabāšanas plāni, lai līdz minimumam samazinātu pagaidu glabāšanas ilgumu saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom, kas paredz, ka radioaktīvo atkritumu glabāšana, tostarp ilgtermiņa glabāšana, ir pagaidu risinājums, nevis alternatīva apglabāšanai.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Ja objekti/operācijas izvietoti biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā (tostarp Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā, UNESCO pasaules mantojuma vietās un galvenajās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās) vai var tās būtiski ietekmēt, attiecīgā gadījumā ir veikts atbilstošs novērtējums un, pamatojoties uz tā secinājumiem, ir īstenoti vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.27. Tādu jaunu kodolelektrostaciju būvniecība un droša ekspluatācija, kuras paredzētas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp ūdeņraža ražošanai, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas

Šajā iedaļā “labākās pieejamās tehnoloģijas” jāsaprot kā tehnoloģijas, kas pilnībā atbilst Direktīvas 2009/71/Euratom prasībām un jaunākajiem SAEA standartu tehniskajiem parametriem, WENRA drošuma mērķiem un references līmeņiem.

Darbības apraksts

Tādu jaunu kodoliekārtu būvniecība un droša ekspluatācija, kurām būvniecības atļauju dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem izsniegušas līdz 2045. gadam un kuras paredzētas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp centralizētās siltumapgādes vai rūpniecisko procesu (piemēram, ūdeņraža ražošanas) vajadzībām (jaunas kodoliekārtas), kā arī to modernizācija drošuma uzlabošanas nolūkā.

Darbība klasificēta ar NACE kodiem D35.11 un F42.22 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā darbība, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas un “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) vispārīgi kritēriji

Ar saimniecisko darbību saistītais projekts (“projekts”) atrodas dalībvalstī, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	dalībvalsts ir pilnībā transponējusi Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom un Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom;

dalībvalsts ievēro Euratom līgumu un uz tā pamata pieņemtos tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2009/71/Euratom, Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom, kā arī piemērojamos Savienības tiesību aktus vides jomā, kas pieņemti saskaņā ar LESD 192. pantu, jo īpaši Direktīvu 2011/92/ES un Direktīvu 2000/60/EK;

c)	no projekta apstiprināšanas dienas dalībvalsts ir izveidojusi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas fondu un kodoliekārtu dezekspluatācijas fondu (fondus var apvienot);

d)	dalībvalsts ir pierādījusi, ka kodolelektrostacijas paredzamā ekspluatācijas darbmūža beigās tai būs pieejami resursi, kas atbilst paredzamajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un dezekspluatācijas izmaksām saskaņā ar Ieteikumu 2006/851/Euratom;

dalībvalsts rīcībā ir visu ļoti zema, zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumu galīgās glabātavas, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 2587/1999 1. panta 4. punktu un kuras ir iekļautas valsts programmā, kas atjaunināta saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom;

i)	koncepcijas vai plāni un tehniski risinājumi nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai no atkritumu rašanās līdz to apglabāšanai;

ii)	koncepcijas vai plāni, kā rīkoties glabātavas pēcslēgšanas periodā līdz tās pastāvēšanas beigām, t. sk. cik ilgs ir periods, kurā tiek saglabāta pienācīga kontrole, un kādi paņēmieni jāizmanto, lai ilgtermiņā saglabātu informāciju par glabātavu;

iii)	atbildība par plāna īstenošanu un galvenie snieguma rādītāji, pēc kuriem novērtē progresu;

iv)	izmaksu novērtējumi un finansēšanas shēmas.

Šā punkta f) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis var izmantot plānus, kas izstrādāti kā daļa no Direktīvas 2011/70/Euratom 11. un 12. pantā paredzētās valsts programmas.

Projektā pilnībā tiek izmantota labākā pieejamā tehnoloģija un no 2025. gada – avārijpiecietīga degviela. Tehnoloģiju ir sertificējis un apstiprinājis valsts drošības regulators.

Par projektu ir paziņots Komisijai saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 2587/1999 1. panta 4. punktu, ja ir piemērojams kāds no šiem noteikumiem, Komisija ir sniegusi atzinumu par projektu saskaņā ar Euratom līguma 43. pantu un ir apmierinoši atrisināti visi atzinumā izvirzītie jautājumi, kas attiecas uz Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta un 17. panta, un šajā iedaļā noteikto tehniskās pārbaudes kritēriju piemērošanu.

Attiecīgā dalībvalsts ir apņēmusies reizi piecos gados par katru projektu ziņot Komisijai par visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

a)	1. punkta c) apakšpunktā minēto uzkrāto resursu pietiekamība;

b)	faktiskais progress 1. punkta f) apakšpunktā minētā plāna īstenošanā.

Komisija, sākot no 2025. gada un vismaz reizi 10 gados, pārskata tehniskos parametrus, kas atbilst labākajai pieejamajai tehnoloģijai, pamatojoties uz Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa (ENSREG) izvērtējumu.

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Darbība atbilst Direktīvas 2009/71/Euratom prasībām, tajā tiek ievēroti jaunākie SAEA un WENRA starptautiskie norādījumi un tā palīdz palielināt jaunu un esošu kodolelektrostaciju noturību un spēju izturēt ārkārtējus dabiskus apdraudējumus, tostarp plūdus un ekstremālus laikapstākļus.

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas papildu kritēriji

Darbības ietvaros tiek ražota elektroenerģija, izmantojot kodolenerģiju. Elektroenerģijas ražošanā no kodolenerģijas vidējās aprites cikla siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir mazākas par robežvērtību, kas ir100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

“Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) papildu kritēriji

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Darbība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punktā, 8.b panta 1. punkta a) apakšpunktā un 8.c panta a) punktā.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.28. Elektroenerģijas ražošana no kodolenerģijas esošās iekārtās

Darbības apraksts

Esošu kodoliekārtu modificēšana tālab, lai līdz 2040. gadam dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pagarinātu to kodoliekārtu drošas ekspluatācijas laiku, kuras ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju no kodolenerģijas (“kodolelektrostacijas”).

Darbība klasificēta ar NACE kodiem D35.11 un F42.22 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētā darbība, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas un “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) vispārīgi kritēriji

Ar saimniecisko darbību saistītais projekts (“projekts”) atrodas dalībvalstī, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	dalībvalsts ir pilnībā transponējusi Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom un Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom;

c)	no projekta apstiprināšanas dienas dalībvalsts ir izveidojusi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas fondu un kodoliekārtu dezekspluatācijas fondu (fondus var apvienot);

d)	dalībvalsts ir pierādījusi, ka kodolelektrostacijas paredzamā ekspluatācijas darbmūža beigās tai būs pieejami resursi, kas atbilst paredzamajām radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un dezekspluatācijas izmaksām saskaņā ar Ieteikumu 2006/851/Euratom;

dalībvalsts rīcībā ir visu ļoti zema, zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumu galīgās glabātavas, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar Euratom līguma 41. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 2587/1999 1. panta 4. punktu un kuras ir iekļautas valsts programmā, kas atjaunināta saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom;

attiecībā uz projektiem, kas atļauju saņēmuši pēc 2025. gada, dalībvalstij ir dokumentēts plāns, kurā sīki izklāstīti pasākumi, kā panākt, ka līdz 2050. gadam sāk darboties augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu glabātava, un aprakstīti visi šie elementi:

i)	koncepcijas vai plāni un tehniski risinājumi nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai no atkritumu rašanās līdz to apglabāšanai;

ii)	koncepcijas vai plāni, kā rīkoties glabātavas pēcslēgšanas periodā līdz tās pastāvēšanas beigām, t. sk. cik ilgs ir periods, kurā tiek saglabāta pienācīga kontrole, un kādi paņēmieni jāizmanto, lai ilgtermiņā saglabātu informāciju par glabātavu;

iii)	atbildība par plāna īstenošanu un galvenie snieguma rādītāji, pēc kuriem novērtē progresu;

iv)	izmaksu novērtējumi un finansēšanas shēmas.

Šā punkta f) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis var izmantot plānus, kas izstrādāti kā daļa no Direktīvas 2011/70/Euratom 11. un 12. pantā paredzētās valsts programmas.

Modernizētajā projektā pilnībā tiek izmantoti visi saprātīgi realizējamie uzlabojumi un no 2025. gada – avārijpiecietīga degviela. Tehnoloģiju ir sertificējis un apstiprinājis valsts drošības regulators.

Attiecīgā dalībvalsts ir apņēmusies reizi piecos gados par katru projektu ziņot Komisijai par visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

a)	1. punkta c) apakšpunktā minēto uzkrāto resursu pietiekamība;

b)	faktiskais progress 1. punkta f) apakšpunktā minētā plāna īstenošanā.

Darbība atbilst valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos tiesību aktus, tostarp attiecībā uz Savienības kodolelektrostaciju noturības novērtēšanu, jo īpaši stresa testēšanu pret ārkārtējiem dabiskiem apdraudējumiem, tostarp zemestrīcēm. Tas nozīmē, ka darbība notiek dalībvalsts teritorijā, kurā kodoliekārtas operators:

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Klimata pārmaiņu mazināšanas būtiskas sekmēšanas papildu kritēriji

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

“Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” (DNSH) papildu kritēriji

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Darbība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punktā, 8.b panta 1. punkta a) apakšpunktā un 8.c panta a) punktā.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.29. Elektroenerģijas ražošana no fosilā gāzveida kurināmā

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās ražo elektroenerģiju no fosilā gāzveida kurināmā. Šī darbība neietver elektroenerģijas koģenerāciju, kurā izmanto tikai atjaunīgos nefosilos gāzveida un šķidros kurināmos, kas minēti šā pielikuma 4.7. iedaļā, un biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo, kas minēti šā pielikuma 4.8. iedaļā.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar vairākiem NACE kodiem, jo īpaši D35.11 un F42.22, saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

elektroenerģijas ražošanā no fosilā gāzveida kurināmā vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Ja CO2, kas tiktu emitēts elektroenerģijas ražošanas procesā, tiek uztverts, lai to pēc tam uzglabātu pazemē, šis CO2 tiek transportēts un uzglabāts pazemē saskaņā ar šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā izklāstītajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

iekārtas, kurām būvatļauja ir piešķirta līdz 2030. gada 31. decembrim, atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)	darbības tiešās SEG emisijas ir vai nu mazākas par 270 g CO2e/kWh izlaides enerģijas, vai gada tiešās SEG emisijas nepārsniedz vidēji 550 kg CO2e/kW no stacijas jaudas 20 gadu laikā;

ii)

pamatojoties uz salīdzinošu novērtējumu ar pašām izmaksefektīvākajām un tehniski realizējamākajām atjaunīgajām alternatīvām līdzvērtīgai jaudai, aizstājamo elektroenerģiju nav iespējams saražot no atjaunīgiem energoresursiem; šā salīdzinošā novērtējuma rezultāts ir publicēts un apspriests ar ieinteresētajām personām;

iii)	darbība aizstāj esošu elektroenerģijas ražošanas darbību ar augstu emisiju līmeni, kurā izmanto cietos vai šķidros fosilos kurināmos;

iv)	jaunuzstādītā ražošanas jauda nepārsniedz aizstātās iekārtas jaudu vairāk kā par 15 %;

stacija ir projektēta un būvēta tā, lai izmantotu atjaunīgas un/vai mazoglekļa gāzveida degvielas, un pāreja uz atjaunīgo un/vai mazoglekļa gāzveida degvielu pilnīgu izmantošanu notiek līdz 2035. gada 31. decembrim, turklāt uzņēmuma vadības struktūra ir uzņēmusies attiecīgas saistības un apstiprinājusi verificējamu plānu;

vi)	aizstāšanas rezultātā SEG emisijas samazinās par vismaz 55 % jaunuzstādītās ražošanas jaudas darbmūža laikā;

vii)

ja darbība notiek tādas dalībvalsts teritorijā, kurā enerģijas ražošanai izmanto ogles, šī dalībvalsts ir apņēmusies pakāpeniski pārtraukt enerģijas ražošanu no oglēm un par to ir ziņojusi integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (*8) 3. pantā vai citā instrumentā.

Atbilstību 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem verificē neatkarīga trešā puse. Šim verificētājam, kas ir neatkarīgā trešā puse, ir šādai verificēšanai nepieciešamie resursi un speciālās zināšanas. Verificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, nedrīkst būt nekādā interešu konfliktā ar īpašnieku vai finansētāju un nedrīkst būt iesaistīts darbības izstrādē vai īstenošanā. Verificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, rūpīgi verificē atbilstību tehniskās pārbaudes kritērijiem. Konkrētāk, katru gadu neatkarīgā trešā puse publicē un nosūta Komisijai ziņojumu, kurā:

a)	sertificē 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto tiešo SEG emisiju līmeni;

b)	attiecīgā gadījumā – novērtē, vai darbības gada tiešo SEG emisiju trajektorija ir tāda, ka ir ticams, ka 20 gadu laikā tiks panākta atbilstība 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajai vidējo emisiju robežvērtībai;

c)	novērtē, vai darbības trajektorija ir tāda, ka ir ticams, ka tiks izpildīts 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts.

Veicot 1. punkta b) apakšpunktā minēto novērtējumu, verificētājs, kas ir neatkarīga trešā puse, jo īpaši ņem vērā plānotās gada tiešās SEG emisijas katrā trajektorijas gadā, faktiskās gada tiešās SEG emisijas, plānotās un faktiskās darbības stundas un plānoto un realizēto atjaunīgo vai mazoglekļa gāzu izmantošanu.

Pamatojoties uz tai iesniegtajiem ziņojumiem, Komisija var attiecīgajiem operatoriem sniegt atzinumu. Komisija šos ziņojumus ņem vērā, gatavojot Regulas (ES) 2020/852 19. panta 5. punktā minēto pārskatu.

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

a)	būvniecības laikā tiek vai nu uzstādītas mēriekārtas, ar kurām monitorē fiziskās emisijas, piem., no metāna noplūdēm, vai arī ir ieviesta noplūžu atklāšanas un novēršanas programma;

b)	ekspluatācijas laikā tiek ziņots par emisiju fiziskajiem mērījumiem un noplūdes tiek novērstas.

Ja darbības ietvaros fosilie gāzveida kurināmie tiek maisīti ar biogāzi vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biodegvielas ražošanā izmantotā lauksaimniecības biomasa atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, savukārt meža biomasa atbilst minētās direktīvas 29. panta 6. un 7. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti jaunākajos relevantajos secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP), t. sk. secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Ja sadedzināšanas iekārtu ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 MW, bet nesasniedz robežvērtības secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām, to emisijas ir mazākas par Direktīvas (ES) 2015/2193 II pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.30. Augstefektīva siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija no fosilajiem gāzveida kurināmajiem

Darbības apraksts

Tādu siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācijas staciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās izmanto fosilos gāzveida un šķidros kurināmos. Šī darbība neietver augstefektīvu siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerāciju, kurā izmanto tikai atjaunīgos nefosilos gāzveida un šķidros kurināmos, kas minēti šā pielikuma 4.19. iedaļā, un biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo, kas minēti šā pielikuma 4.20. iedaļā.

Pie šīs kategorijas piederošās saimnieciskās darbības var saistīt ar NACE kodiem D35.11 un D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

Elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijā no gāzveida un šķidrā kurināmā aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e uz 1 kWh koģenerācijā saražotās enerģijas.

Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, balstoties uz datiem par konkrēto projektu, ja tādi ir pieejami, izmantojot Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

Ja objektā ir ieviesta kāda veida emisiju samazināšanas sistēma, t. sk. oglekļa uztveršana vai atjaunīgo vai mazoglekļa gāzu kurināmā, samazināšanas darbība attiecīgā gadījumā atbilst šā pielikuma attiecīgajām iedaļām. Ja elektroenerģijas ražošanā emitētais CO2 tiek uztverts, CO2 emisijas atbilst šīs iedaļas 1. punktā noteiktajai emisiju robežvērtībai, un CO2 transportē un uzglabā pazemē tādā veidā, kas atbilst CO2 transportēšanas un uzglabāšanas tehniskās pārbaudes kritērijiem, kuri izklāstīti attiecīgi šā pielikuma 5.11. un 5.12. iedaļā.

iekārtas, kurām būvatļauja ir piešķirta līdz 2030. gada 31. decembrim, atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)	darbība nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 10 % apmērā salīdzinājumā ar patēriņu, kas rodas siltuma un elektroenerģijas atsevišķā ražošanā; primārās enerģijas ietaupījumu aprēķina, pamatojoties uz Direktīvā 2012/27/ES sniegto formulu;

ii)	darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh;

iii)

pamatojoties uz salīdzinošu novērtējumu ar pašām izmaksefektīvākajām un tehniski realizējamākajām atjaunīgajām alternatīvām līdzvērtīgai jaudai, aizstājamo elektroenerģiju un/vai siltumu/aukstumu nav iespējams saražot no atjaunīgiem energoresursiem; šā salīdzinošā novērtējuma rezultāts ir publicēts un apspriests ar ieinteresētajām personām;

iv)	darbība aizstāj esošu elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijas darbību, tikai siltuma/aukstuma ražošanas darbību vai tikai elektroenerģijas ražošanas darbību, kurā izmanto cieto vai šķidro fosilo kurināmo un kurā rodas lielas emisijas;

v)	jaunuzstādītā ražošanas jauda nepārsniedz aizstātās iekārtas jaudu;

vi)

vii)	aizstāšanas rezultātā SEG emisijas samazinās par vismaz 55 % uz kWh izlaides enerģijas;

viii)

stacijas pārjaunošana nepalielina tās ražošanas jaudu;

ix)

ja darbība notiek tādas dalībvalsts teritorijā, kurā enerģijas ražošanai izmanto ogles, šī dalībvalsts ir apņēmusies pakāpeniski pārtraukt enerģijas ražošanu no oglēm un par to ir ziņojusi integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā vai citā instrumentā.

a)	sertificē 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto tiešo SEG emisiju līmeni;

b)	novērtē, vai darbības trajektorija ir tāda, ka ir ticams, ka tiks izpildīts 1. punkta b) apakšpunkta vi) punkts.

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

a)	būvniecības laikā tiek vai nu uzstādītas mēriekārtas, ar kurām monitorē fiziskās emisijas, piem., no metāna noplūdēm, vai arī ir ieviesta noplūžu atklāšanas un novēršanas programma;

b)	ekspluatācijas laikā tiek ziņots par emisiju fiziskajiem mērījumiem un jebkādas noplūdes tiek novērstas.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.31. Siltuma/aukstuma ražošana no fosilā gāzveida kurināmā efektīvā centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmā

Darbības apraksts

Tādu staciju būvniecība, pārjaunošana vai ekspluatācija, kurās siltumu/aukstumu ražo, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo, un kuras ir pievienotas efektīvai centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmai Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē Šī darbība neietver tādu siltuma/aukstuma ražošanu efektīvā centralizētas siltumapgādes sistēmā, kurā izmanto tikai šā pielikuma 4.23. iedaļā minēto atjaunīgo nefosilo gāzveida un šķidro kurināmo un šā pielikuma 4.24. iedaļā minēto biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo.

Darbība klasificēta ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Pie šīs kategorijas piederoša darbība ir pārejas darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, ja tā atbilst šajā iedaļā noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

Siltuma/aukstuma ražošanā no gāzveida kurināmā vidējās aprites cikla SEG emisijas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh. Aprites cikla SEG emisijas aprēķina, izmantojot Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES vai arī ISO 14067:2018 vai ISO 14064-1:2018.

Kvantificētās aprites cikla SEG emisijas verificē neatkarīga trešā persona;

iekārtas, kurām būvatļauja ir piešķirta līdz 2030. gada 31. decembrim, atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)	darbības rezultātā saražoto siltumenerģiju izmanto efektīvā centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmā, kā definēts Direktīvā 2012/27/ES;

ii)	darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh;

iii)

pamatojoties uz salīdzinošu novērtējumu ar pašām izmaksefektīvākajām un tehniski realizējamākajām atjaunīgajām alternatīvām līdzvērtīgai jaudai, aizstājamo siltumu/aukstumu nav iespējams saražot no atjaunīgiem energoresursiem; šā salīdzinošā novērtējuma rezultāts ir publicēts un apspriests ar ieinteresētajām personām;

iv)	darbība aizstāj esošu siltuma/aukstuma ražošanas darbību ar augstu emisiju līmeni, kurā izmanto cietos vai šķidros fosilos kurināmos;

v)	jaunuzstādītā ražošanas jauda nepārsniedz aizstātās iekārtas jaudu;

vi)

vii)	aizstāšanas rezultātā SEG emisijas samazinās par vismaz 55 % uz kWh izlaides enerģijas;

viii)

stacijas pārjaunošana nepalielina tās ražošanas jaudu;

ix)

ja darbība notiek tādas dalībvalsts teritorijā, kurā enerģijas ražošanai izmanto ogles, šī dalībvalsts ir apņēmusies pakāpeniski pārtraukt enerģijas ražošanu no oglēm un par to ir ziņojusi integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā vai citā instrumentā.

a)	sertificē 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto tiešo SEG emisiju līmeni;

b)	novērtē, vai darbības trajektorija ir tāda, ka ir ticams, ka tiks izpildīts 1. punkta b) apakšpunkta vi) punkts.

Darbība atbilst vienam no šiem kritērijiem:

a)	būvniecības laikā tiek vai nu uzstādītas mēriekārtas, ar kurām monitorē fiziskās emisijas, piem., no metāna noplūdēm, vai arī ir ieviesta noplūžu atklāšanas un novēršanas programma;

b)	ekspluatācijas laikā tiek ziņots par emisiju fiziskajiem mērījumiem un jebkādas noplūdes tiek novērstas.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

(2)	Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Darbība atbilst šā pielikuma A papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

(*1) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(*2) Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).

(*3) Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013. gada 5. decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom (OV L 13, 17.1.2014., 1. lpp.).

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(*5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(*6) Komisijas Ieteikums 2006/851/Euratom (2006. gada 24. oktobris) par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai, izlietotajai kodoldegvielai un radioaktīvajiem atkritumiem paredzēto finanšu resursu vadību (OV L 330, 28.11.2006., 31. lpp.).

(*7) Padomes Direktīva 2013/51/Euratom (2013. gada 22. oktobris), ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (OV L 296, 7.11.2013., 12. lpp.).

(*8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).”

II PIELIKUMS

Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikumā iekļauj šādu 4.26., 4.27., 4.28., 4.29., 4.30. un 4.31. iedaļu:

“4.26. Tādu progresīvo tehnoloģiju pirmskomercializācijas posmi, kuras izmanto enerģijas ražošanai kodolprocesos ar minimālu kodoldegvielas ciklā radušos atkritumu daudzumu

Darbības apraksts

Darbība klasificēta ar NACE kodiem M72 un M72.1 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

Tas, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem ir nozīmīgi šai darbībai, ir noskaidrots, veicot stingru klimatriska un neaizsargātības novērtējumu, kas sastāv no šādiem posmiem:

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (1), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (2), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (3) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (4) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (5);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

Darbība atbilst noteikumiem, kas paredzēti Euratom līgumā un uz tā pamata pieņemtos tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 2013/59/Euratom, Direktīvā 2009/71/Euratom un Direktīvā 2011/70/Euratom, kā arī piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vides jomā, kas pieņemti saskaņā ar LESD 192. pantu, jo īpaši Direktīvai 2011/92/ES un Direktīvai 2000/60/EK.

Darbība atbilst valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2009/71/Euratom, tostarp attiecībā uz Savienības kodolelektrostaciju noturības stresa testēšanu pret ārkārtējiem dabiskiem apdraudējumiem, tostarp zemestrīcēm. Tas nozīmē, ka darbība notiek dalībvalsts teritorijā, kurā kodoliekārtas operators:

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Temperatūras kontroli attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar vai nu individuālajiem nosacījumiem konkrētām operācijām izdotās licencēs, vai robežvērtībām saskaņā ar ES tiesisko regulējumu.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem. Neradioaktīvās emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP SEL) diapazoniem, kuri izklāstīti secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām. Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

Radioaktīvo vielu izkliede gaisā, ūdensobjektos un zemē (augsnē) attiecīgā gadījumā atbilst specifiskām operācijām izdotas individuālas licences nosacījumiem un/vai valsts robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 2013/51/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.27. Tādu jaunu kodolelektrostaciju būvniecība un droša ekspluatācija, kuras paredzētas elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp ūdeņraža ražošanai, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas

Darbības apraksts

Darbība klasificēta ar NACE kodiem D35.11 un F42.22 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (6), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (7), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (8) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (9) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (10);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Temperatūras kontroli attiecīgā gadījumā īsteno saskaņā ar individuālajiem nosacījumiem konkrētām operācijām izdotās licencēs un/vai robežvērtībām saskaņā ar ES tiesisko regulējumu.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.28. Elektroenerģijas ražošana no kodolenerģijas esošās iekārtās

Darbības apraksts

Darbība klasificēta ar NACE kodiem D35.11 un F42.2 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (11), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (12), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (13) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (14) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (15);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

a)	ir iesniedzis kodoldrošības pierādījumu, kura apjoms un detalizācijas līmenis ir proporcionāls attiecīgās kodoliekārtas un tās atrašanās vietas apdraudējuma potenciālajam apmēram un būtībai (Direktīvas 2009/71/Euratom 6. panta b) punkts);

b)	ir veicis padziļinātas aizsardzības pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināta ārkārtēju ārēju dabisku apdraudējumu un netīšu cilvēka izraisītu apdraudējumu ietekme (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.b panta 1. punkta a) apakšpunkts);

c)	piesakoties licencei, kas atļauj būvēt vai ekspluatēt kodoliekārtu, ir veicis atbilstošu vietas un iekārtas novērtējumu (Direktīvas 2009/71/Euratom 8.c panta a) punkts).

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

a)	saņemošā saldūdens objekta maksimālo temperatūru pēc sajaukšanas, un

b)	maksimālo temperatūras starpību starp novadīto dzesēšanas ūdeni un saņemošo saldūdens objektu.

Darbība atbilst Nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes – IFC) standartiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Šīs iedaļas relevantos elementus aptver dalībvalstu ziņojumi Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/70/Euratom 14. panta 1. punktu.

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši un atbildīgi apsaimniekoti saskaņā ar Direktīvu 2011/70/Euratom un Direktīvu 2013/59/Euratom.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Pirms kodolelektrostacijas būvniecības ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES. Tiek īstenoti vajadzīgie mitigācijas un kompensācijas pasākumi.

Objekti/operācijas nedrīkst kaitēt aizsargājamās teritorijās esošo dzīvotņu vai sugu saglabāšanās stāvoklim.

4.29. Elektroenerģijas ražošana no fosilā gāzveida kurināmā

Darbības apraksts

Tādu elektrostaciju būvniecība vai ekspluatācija, kurās elektroenerģiju ražo, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo, kas atbilst I pielikuma 4.29. iedaļas 1. punkta a) apakšpunkta kritērijiem. Šī darbība neietver elektroenerģijas ražošanu, kurā izmanto tikai I pielikuma 4.7. iedaļā minēto atjaunīgo nefosilo gāzveida un šķidro kurināmo un I pielikuma 4.8. iedaļā minēto biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (16), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (17), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (18) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (19) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (20);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.30. Augstefektīva siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija no fosilajiem gāzveida kurināmajiem

Darbības apraksts

Tādu elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerācijas staciju būvniecība, pārjaunošana vai ekspluatācija, kurās izmanto fosilo gāzveida kurināmo, kas atbilst I pielikuma 4.30. iedaļas 1. punkta a) apakšpunkta kritērijiem. Šī darbība neietver augstefektīvu elektroenerģijas un siltuma/aukstuma koģenerāciju, kurā izmanto tikai I pielikuma 4.19. iedaļā minēto atjaunīgo nefosilo gāzveida un šķidro kurināmo un I pielikuma 4.20. iedaļā minēto biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (21), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (22), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (23) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (24) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (25);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4.31. Siltuma/aukstuma ražošana no fosilā gāzveida kurināmā efektīvā centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmā

Darbības apraksts

Tādu staciju būvniecība, pārjaunošana vai ekspluatācija, kurās siltumu/aukstumu ražo, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo, un kuras ir pievienotas efektīvai centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmai Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē, kas atbilst I pielikuma 4.31. iedaļas 1. punkta a) apakšpunkta kritērijiem. Šī darbība neietver tādu siltuma/aukstuma ražošanu efektīvā centralizētas siltumapgādes sistēmā, kurā izmanto tikai I pielikuma 4.23. iedaļā minēto atjaunīgo nefosilo gāzveida un šķidro kurināmo un I pielikuma 4.24. iedaļā minēto biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo.

Darbība klasificēta ar NACE kodu D35.30 saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

Tehniskās pārbaudes kritēriji

Tiek būtiski sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām

1.	Saimnieciskās darbības ietvaros ir īstenoti fiziski un nefiziski risinājumi (“pielāgošanās risinājumi”), kas būtiski samazina svarīgākos fiziskos klimatriskus, kuri ir šai darbībai nozīmīgi.

a)	darbības pārbaude, lai noskaidrotu, kuri no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem var ietekmēt saimnieciskās darbības veikšanu tās paredzētajā ilgumā;

b)	ja novērtējumā konstatēts, ka darbību apdraud viens vai vairāki no šā pielikuma A papildinājumā uzskaitītajiem fiziskajiem klimatriskiem – klimatriska un neaizsargātības novērtējums, kurā noskaidro, cik nozīmīga ir šo fizisko klimatrisku ietekme uz šo saimniecisko darbību;

c)	novērtējums par pielāgošanās risinājumiem, ar ko var samazināt identificēto fizisko klimatrisku.

Klimatriska un neaizsargātības novērtējums ir proporcionāls darbības mērogam un paredzamajam ilgumam, proti:

a)	ja darbības paredzamais ilgums ir mazāks par 10 gadiem, novērtējumā izmanto vismaz klimata projekcijas mazākajā piemērotajā mērogā;

visu citu darbību novērtējumā izmanto pašas jaunākās klimata projekcijas visaugstākajā pieejamajā detalizācijas pakāpē pie dažādiem pašlaik apskatītajiem nākotnes scenārijiem (26), kuri atbilst darbības paredzamajam ilgumam, tostarp – attiecībā uz lielām investīcijām – vismaz 10–30 gadu klimata projekciju scenārijos.

Klimata projekciju un ietekmes novērtējuma pamatā ir paraugprakse un pieejamās vadlīnijas, un tajos ir ņemtas vērā gan jaunākās zinātniskās atziņas par neaizsargātības un riska analīzi, gan saistītās metodikas, kas saskan ar jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumiem (27), zinātniski recenzētām publikācijām un atklātā pirmkoda (28) vai maksas modeļiem.

Īstenotie pielāgošanās risinājumi:

a)	negatīvi neietekmē citu cilvēku, dabas, kultūras mantojuma, aktīvu un citu saimniecisko darbību pielāgošanās centienus vai noturības līmeni pret fiziskajiem klimatriskiem;

b)	dod priekšroku dabā rodamiem risinājumiem (29) vai iespēju robežās paļaujas uz zilo vai zaļo infrastruktūru (30);

c)	atbilst vietējiem, nozariskiem, reģionāliem vai nacionāliem pielāgošanās plāniem un stratēģijām;

d)	tiek monitorēti un mērīti, salīdzinot ar iepriekšnoteiktiem rādītājiem, un, ja rādītāji nav sasniegti, tiek apsvērti korektīvi pasākumi;

e)	ja īstenotais risinājums ir fizisks un ietver darbību, kurai šajā pielikumā ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, risinājums atbilst minētās darbības tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas paredz nenodarīt būtisku kaitējumu.

Netiek nodarīts būtisks kaitējums (DNSH)

1)	Klimata pārmaiņu mazināšana

Darbības tiešās SEG emisijas ir mazākas par 270 g CO2e/kWh.

3)	Ilgtspējīga ūdeņu un jūras resursu izmantošana un aizsardzība

Darbība atbilst šā pielikuma B papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

4)	Pāreja uz aprites ekonomiku

Neattiecas

5)	Piesārņojuma novēršana un kontrole

Darbība atbilst šā pielikuma C papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.

Nav būtiskas šķērsvidiskās ietekmes.

6)	Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana

Darbība atbilst šā pielikuma D papildinājumā izklāstītajiem kritērijiem.”

(1) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(2) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(3) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(4) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(5) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(6) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(7) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(8) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(9) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(10) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(11) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(12) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(13) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(14) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(15) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(16) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(17) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(18) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(19) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(20) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(21) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(22) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(23) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(24) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(25) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(26) Nākotnes scenāriji ietver Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes reprezentatīvās koncentrāciju trajektorijas RCP2.6, RCP4.5, RCP6.0 un RCP8.5.

(27) Novērtējuma ziņojumi par klimata pārmaiņām (ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību), ko periodiski publicē Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kura novērtē ar klimata pārmaiņām saistītās zinātnes atziņas, https://www.ipcc.ch/reports/.

(28) Piemēram, Copernicus pakalpojumi, ko pārvalda Eiropas Komisija.

(29) Dabā rodami risinājumi ir definēti kā “dabas iedvesmoti un atbalstīti dzīvesveida risinājumi, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību. Šādi risinājumi pilsētās, ainavās un jūras ainavās ienes vairāk un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus, izmantojot vietēji pielāgotu, resursefektīvu un sistēmisku iejaukšanos.” Tātad dabā rodami risinājumi nāk par labu biodaudzveidībai un palīdz sniegt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu ([pieņemšanas datums] versija): https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/nature-based-solutions_en/).

(30) Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

III PIELIKUMS

“XII PIELIKUMS

8. panta 6. un 7. punktā minētās informācijas atklāšanas standartveidlapa

8. panta 6. un 7. punktā minēto informāciju par katru piemērojamo galveno darbības rādītāju (GDR) sniedz šādi.

1. veidne. Ar kodolenerģiju un fosilo gāzi saistītas darbības

Rinda	Ar kodolenerģiju saistītas darbības
1.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu inovatīvu elektrostaciju pētniecību, izstrādi, demonstrējumiem un ieviešanu, kuras ražo enerģiju kodolprocesos ar minimālu kodoldegvielas ciklā radušos atkritumu daudzumu.	JĀ/NĒ
2.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu jaunu kodoliekārtu būvniecību un drošu ekspluatāciju, kuras paredzētas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp centralizētās siltumapgādes vai rūpniecisko procesu (piemēram, ūdeņraža ražošanas) vajadzībām, kā arī to modernizāciju ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem nolūkā uzlabot to drošumu.	JĀ/NĒ
3.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu esošu kodoliekārtu drošu ekspluatāciju, kuras paredzētas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai, tostarp centralizētās siltumapgādes vai rūpniecisko procesu (piemēram, ūdeņraža ražošanas no kodolenerģijas) vajadzībām, kā arī to modernizāciju nolūkā uzlabot to drošumu.	JĀ/NĒ
	Ar fosilo gāzi saistītas darbības
4.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu elektrostaciju būvniecību vai ekspluatāciju, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo.	JĀ/NĒ
5.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācijas staciju būvniecību, pārjaunošanu vai ekspluatāciju, kurās izmanto fosilos gāzveida kurināmos.	JĀ/NĒ
6.	Uzņēmums veic, finansē vai saskaras (tam ir riska darījumi) ar tādu staciju būvniecību, pārjaunošanu un ekspluatāciju, kas ražo siltumu/aukstumu, izmantojot fosilo gāzveida kurināmo.	JĀ/NĒ

2. veidne. Taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības (saucējs)

Rinda	Saimnieciskās darbības	Summa un proporcija (informācija jānorāda naudas summās un procentos)
		CCM + CCA		Klimata pārmaiņu mazināšana (CCM)		Pielāgošanās klimata pārmaiņām (CCA)
		Summa	%	Summa	%	Summa	%
1.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
2.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
3.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
4.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
5.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
6.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
7.	Citu, 1.–6. rindā neminētu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
8.	Kopā piemērojamie GDR

3. veidne. Taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības (skaitītājs)

Rinda	Saimnieciskās darbības	Summa un proporcija (informācija jānorāda naudas summās un procentos)
		(CCM+CCA)		Klimata pārmaiņu mazināšana		Pielāgošanās klimata pārmaiņām
		Summa	%	Summa	%	Summa	%
1.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
2.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
3.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
4.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
5.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
6.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļā minētās taksonomijai atbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR skaitītājā
7.	1.–6. rindā neminētu taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR skaitītājā
8.	Taksonomijai atbilstīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR skaitītājā		100 %

4. veidne. Taksonomijai piederīgas, bet taksonomijai neatbilstīgas saimnieciskās darbības

Rinda	Saimnieciskās darbības	Proporcija (informācija jānorāda naudas summās un procentos)
		(CCM+CCA)		Klimata pārmaiņu mazināšana		Pielāgošanās klimata pārmaiņām
		Summa	%	Summa	%	Summa	%
1.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
2.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
3.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
4.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
5.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
6.	Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļā minētās taksonomijai piederīgās, bet neatbilstīgās saimnieciskās darbības summa un īpatsvars piemērojamo GDR saucējā
7.	1.–6. rindā neminētu taksonomijai piederīgu, bet taksonomijai neatbilstīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
8.	Taksonomijai piederīgu, bet taksonomijai neatbilstīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā

5. veidne. Taksonomijai nepiederīgas saimnieciskās darbības

Rinda	Saimnieciskās darbības	Summa	Procenti
1.	Tādas 1. veidnes 1. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.26. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
2.	Tādas 1. veidnes 2. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.27. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
3.	Tādas 1. veidnes 3. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.28. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
4.	Tādas 1. veidnes 4. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.29. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
5.	Tādas 1. veidnes 5. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.30. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
6.	Tādas 1. veidnes 6. rindā minētās saimnieciskās darbības summa un proporcija, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2021/2139 I un II pielikuma 4.31. iedaļu ir taksonomijai nepiederīga, piemērojamo GDR saucējā
7.	Citu, 1.–6. rindā neminētu taksonomijai nepiederīgu saimniecisko darbību summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā
8.	Taksonomijai nepiederīgu saimniecisko darbību kopējā summa un proporcija piemērojamo GDR saucējā

”

15.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/49

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1216

(2022. gada 8. jūlijs),

ar kuru attiecībā uz 2022. gadu un attiecībā uz dažām administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas piemērojamas kopējās lauksaimniecības politikas satvarā, atkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014, (ES) Nr. 180/2014, (ES) Nr. 181/2014, (ES) 2017/892, (ES) 2016/1150, (ES) 2018/274, (ES) Nr. 615/2014 un (ES) 2015/1368 un groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/725

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 62. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (2), un jo īpaši tās 8. pantu un 18. panta 1. punkta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (3), un jo īpaši tās 7. pantu, 11. panta 3. punktu un 14. panta 1. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Covid-19 pandēmijas dēļ un sakarā ar pasākumiem, ko dalībvalstis ieviesušas, lai ar to cīnītos, visās dalībvalstīs ir radušās ārkārtējas administratīvas grūtības prasītajā skaitā ieplānot un paveikt savlaicīgas pārbaudes uz vietas. Minētās grūtības var aizkavēt pārbaužu veikšanu un no tām izrietošā atbalsta izmaksu. Tajā pašā laikā lauksaimnieki ir neaizsargāti pret pandēmijas izraisītajiem ekonomikas traucējumiem un piedzīvo finansiālas grūtības un naudas plūsmas problēmas.

(2)

Ņemot vērā šos nepieredzētos apstākļus, Komisija ir pieņēmusi Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/532 (4) un (ES) 2021/725 (5), lai minētās grūtības atvieglotu, attiecībā uz dažu administratīvo pārbaužu un uz vietas veicamo pārbaužu kalendāro grafiku un skaitu atkāpjoties no vairākām īstenošanas regulām, ko piemēro kopējās lauksaimniecības politikas jomā. Grūtības, ko radījusi ieilgusī Covid-19 pandēmija, 2022. gadā turpinās, tāpēc ir lietderīgi līdzīgus pasākumus paredzēt arī 2022. gadā.

(3)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 (6) cita starpā paredz noteikumus par pārbaužu uz vietas kalendāro grafiku, par kontroles intensitāti, kāda jānodrošina dažām integrētajā sistēmā ietilpstošām pārbaudēm uz vietas, arī attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām. Turklāt minētā regula satur noteikumus par to, kā uz vietas pārbaudāma atbalsttiesīguma kritēriju, saistību un citu pienākumu izpilde attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem, ko iesniedz ar dzīvniekiem saistītu atbalsta pasākumu sakarā, kā arī attiecībā uz platībneatkarīgu un ar dzīvniekiem nesaistītu lauku attīstības pasākumu kontroles intensitāti un ar savstarpējo atbilstību saistītās kontroles minimālo intensitāti.

(4)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 24. panta 4. punkts, 48. panta 5. punkts, 49. panta 1. punkts, 52. panta 1. punkts, 60. panta 2. punkts un 71. panta 3. punkts noteic konkrētus noteikumus, kas kompetentajai iestādei jāievēro, kad tā veic administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas. Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos ir lietderīgi mudināt šo pārbaužu veikšanā izmantot tālizpēti un jaunās tehnoloģijas, piemēram, bezpilota gaisa kuģu sistēmas, ģeomarķētus fotoattēlus, globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) uztvērējus apvienojumā ar Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) un Galileo iespējām, Copernicus Sentinel satelītu savāktos datus un citus relevantus dokumentārus pierādījumus, kas jāizmanto, lai pārbaudītu attiecīgajai atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumam noteikto atbalsttiesīguma kritēriju, saistību vai citu pienākumu izpildi, kā arī savstarpējai atbilstībai relevanto prasību un standartu izpildi.

(5)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 26. panta 4. punkts un 42. panta 1. punkts satur noteikumus par to, kā pārbaudēs uz vietas verificē, vai visi atbalsttiesīguma kritēriji, saistības un citi pienākumi ir izpildīti un vai tie aptver visus dzīvniekus, par kuriem saskaņā ar pārbaudāmajām dzīvnieku atbalsta shēmām vai ar dzīvniekiem saistītajiem atbalsta pasākumiem iesniegti atbalsta pieteikumi vai maksājuma pieprasījumi. Pašreizējos apstākļos ir lietderīgi noteikt, ka tad, ja dalībvalstis nespēj nodrošināt šo uz vietas veicamo pārbaužu izpildi, kas prasīta ar minētajiem noteikumiem, un alternatīvi pierādījumi nav pieejami, dalībvalstis var nolemt, ka attiecībā uz 2022. pieprasījumu gadu vai 2022. kalendāro gadu šīs pārbaudes drīkst veikt visu gadu jebkurā laikā, kad ir iespējams pārbaudīt atbalsttiesīguma nosacījumu ievērošanu.

(6)

Vairāki pienākumi, kas atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1306/2013 attiecas uz savstarpējo atbilstību un atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1307/2013 (7) – uz atbalsta shēmām un atbalsta pasākumiem, kas saistīti ar dzīvniekiem, ir pildāmi pēc konkrēta un diferencēta kalendārā grafika, kurš attiecīgi nosaka arī to, kad veicamas pārbaudes uz vietas. Pasākumi, ko dalībvalstis ieviesušas, lai ierobežotu Covid-19 pandēmiju, mazina iespējamību, ka prasītās pārbaudes uz vietas var tikt veiktas pareizi un minētajiem pienākumiem atbilstošā termiņā. Dažu veidu pārbaudes varētu arī nebūt iespējams veikt, izmantojot jaunas tehnoloģijas, kas aizstāj lauku saimniecības apmeklējumus. Tāpēc attiecībā uz dažām pārbaudēm, kas veicamas 2022. gadā, ir jāatkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 30.–33., 40.a, 50. un 52. panta un 68. panta 1. punkta un salīdzinājumā ar parasto kontroles intensitāti, kas noteikta, attiecīgi, platībatkarīgajām un ar dzīvniekiem saistītajām atbalsta shēmām un atbalsta pasākumiem, lauku attīstības pasākumiem, kuri integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā neietilpst, un savstarpējās atbilstības pienākumiem, jāsamazina uz vietas veicamo pārbaužu minimālā intensitāte.

(7)

Lai saglabātu pārbaužu preventīvo ietekmi, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 35. pantā, 50. panta 5. punktā un 68. panta 4. punktā paredzētais pienākums iepriekšējā gadā veiktās pārbaudēs konstatētu būtisku neatbilstību dēļ palielināt kontroles intensitāti ir jāpatur spēkā arī 2022. pieprasījumu gadā. Ja 2021. gadā pārbaudēs uz vietas konstatētas būtiskas neatbilstības, 2022. gadā uz vietas veicamo pārbaužu intensitāte būtu jāpalielina. Tāpēc dalībvalstīm, kurām minētās regulas 35. panta, 50. panta 5. punkta vai 68. panta 4. punkta piemērošanas rezultātā ir pienākums kontroles intensitāti 2022. pieprasījumu gadā palielināt, bet kuras nolemj piemērot šajā regulā paredzēto samazināto kontroles intensitāti, minētie palielinājumi būtu jāpiemēro, rēķinot no šajā regulā paredzētās samazinātās kontroles intensitātes.

(8)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 180/2014 (8) un (ES) Nr. 181/2014 (9) nosaka kontroles intensitāti, kas jānodrošina ar lauksaimniecības jomā veikto īpašo pasākumu pārbaudēm Savienības tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās. Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviestie pasākumi skar arī Savienības tālākos reģionus un Egejas jūras nelielās salas, tāpēc ir lietderīgi no minētajām regulām atkāpties, proti, arī attiecībā uz 2022. gadu dot iespēju pārbaudēs izmantot jaunas tehnoloģijas, kas kalpo par alternatīviem pierādījumu avotiem, un pielāgot uz vietas veicamo pārbaužu nodrošināto kontroles intensitāti. Tomēr, lai saglabātu Īstenošanas regulā (ES) Nr. 180/2014 un (ES) Nr. 181/2014 paredzēto pārbaužu preventīvo ietekmi, pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 5. punktu palielināt kontroles intensitāti būtu jāpatur spēkā. Tāpēc dalībvalstīm, kurām Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 5. punkta piemērošanas rezultātā ir pienākums kontroles intensitāti 2022. pieprasījumu gadā palielināt, bet kuras nolemj piemērot šajā regulā paredzēto samazināto kontroles intensitāti, minētie palielinājumi būtu jāpiemēro, rēķinot no šajā regulā paredzētās samazinātās kontroles intensitātes.

(9)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 (10) 24. pants paredz, ka dalībvalstīm jāpārbauda, arī uz vietas, augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību atzīšanas kritēriji. Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ atzīšanas kritēriju pārbaudes uz vietas 2022. gadā nebūtu jāpiemēro.

(10)

Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 27. panta 2. punkts noteic, ka ikgadējām pārbaudēm uz vietas domātā izlase aptver vismaz 30 % no kopējā atbalsta, par kuru iesniegts pieteikums. Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis varētu nespēt izpildīt šīs prasības, un tāpēc būtu jāatļauj tām 2022. gadā pārbaudīt procentuāli mazāku izlasi.

(11)

Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 27. panta 7. punkts paredz, ka ražotāju organizāciju biedru individuālās saimniecības, kurās īstenotās darbības ir iekļautas tās pašas regulas 27. panta 2. punktā minētajā izlasē, šo darbību izpildes verificēšanas nolūkā jāapmeklē vismaz vienu reizi. Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis varētu nespēt izpildīt šīs prasības, un tāpēc prasības par ražotāju organizāciju individuālo saimniecību apmeklējumu biežumu 2022. gadā tām nebūtu jāpiemēro.

(12)

Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 29. panta 2. punkts paredz, ka izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudēm jāaptver 100 % no tirgus izņemto produktu daudzuma, izņemot bezmaksas izplatīšanai paredzētus produktus, kuru gadījumā saskaņā ar minētās regulas 29. panta 3. punktu dalībvalstis drīkst pārbaudīt procentuāli mazāku izlasi, bet ar nosacījumu, ka tā aptver ne mazāk kā 10 % no attiecīgajiem daudzumiem, kuri tirdzniecības gada laikā nākuši no jebkuras konkrētas ražotāju organizācijas. Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis varētu nespēt izpildīt šo prasību, un tāpēc 2022. gadā būtu jāatļauj dalībvalstīm pārbaudīt procentuāli mazāku izlasi arī no visiem pārējiem izņemtajiem produktiem neatkarīgi no tiem paredzētā pielietojuma ar nosacījumu, ka šī izlase aptver ne mazāk kā 10 % no attiecīgajiem daudzumiem, kuri tirdzniecības gada laikā nākuši no jebkuras konkrētas ražotāju organizācijas.

(13)

Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 30. panta 3. punkts paredz, ka pārbaudāmā izlase vienmēr aptver vismaz 5 % no daudzumiem, kurus ražotāju organizācija tirdzniecības gada laikā izņēmusi no tirgus. Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis varētu nespēt izpildīt šo prasību, un tāpēc būtu jāatļauj, lai 2022. gadā izlases aptvertu vismaz 3 % no daudzumiem, kurus ražotāju organizācija no tirgus izņēmusi 2020. tirdzniecības gada laikā.

(14)

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstīm arī 2022. gadā būs ļoti grūti veikt ikgadējo atbalsta pieteikumu pārbaudes uz vietas, izņemšanas darbību pirmā un otrā līmeņa pārbaudes un ražas priekšlaicīgas novākšanas un nenovākšanas pārbaudes, kas prasītas, attiecīgi, Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 27. panta 2. un 7. punktā, 29. panta 2. punktā, 30. panta 3. punktā un 31. panta 1. un 2. punktā. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstīm noteikt, kādas pārbaudes ir līdzvērtīgas pārbaudēm uz vietas, – tie var būt, piemēram, ģeomarķēti fotoattēli, datēti fotoattēli, datēti drona pārlidojuma ziņojumi, administratīvas pārbaudes vai videokonferences ar atbalsta saņēmējiem.

(15)

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstīm arī 2022. gadā būs ļoti grūti sistemātiski un izlases veidā uz vietas pārbaudīt darbības, ko atbalsta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (11) 45.–52. pantu. Tāpēc atkāpe no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 (12) 32. panta 1. punkta un 42. panta 3. punkta, kura jau bija ieviesta attiecībā uz 2020. un 2021. finanšu gadu, būtu jāpatur spēkā arī attiecībā uz 2022. finanšu gadu, šādi atļaujot dalībvalstīm noteikt, kādas kontroles ir līdzvērtīgas sistemātiskām pārbaudēm uz vietas, – tie var būt, piemēram, datēti fotoattēli, datēti drona pārlidojuma ziņojumi, administratīvas pārbaudes vai videokonferences ar atbalsta saņēmējiem, – un garantē vīna nozares atbalsta programmu jomā pieņemto tiesību aktu noteikumu izpildi pirms maksājumu veikšanas.

(16)

Tāpat dalībvalstīm attiecībā uz 2022. finanšu gadu būs ļoti grūti Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 43. panta 3. punktā noteiktajā termiņā sistemātiski uz vietas pārbaudīt priekšlaicīgas ražas novākšanas darbības, ko atbalsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 47. pantu. Tāpēc būtu jāparedz atkāpe, kas ļauj pārbaužu pabeigšanu atlikt līdz 2022. gada 15. septembrim.

(17)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 (13) 27. panta 3. punktā ir noteikts svaigo vīnogu paraugu skaits, kāds no vīnadārziem laikā, kad tiek novākta raža no attiecīgā zemesgabala, jāņem, lai izveidotu Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/273 (14) 39. pantā minēto izotopu analītisko datubāzi. Gadījumos, kad Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis šādas pārbaudes nespēj veikt joprojām, būtu jāatļauj dalībvalstīm atkāpties no prasības par paraugu minimālo skaitu.

(18)

Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 31. panta 2. punkta b) apakšpunkts paredz, ka dalībvalstīm ik gadus uz vietas jāpārbauda vismaz 5 % no visiem vīnadārzu reģistrā ierakstītajiem vīnkopjiem. Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ šādas pārbaudes vairākās vīna ražotājās dalībvalstīs veikt joprojām ir ļoti grūti, tāpēc šī procentuālā daļa attiecībā uz 2022. gadu būtu jāsamazina. Tā paša iemesla dēļ būtu jāatļauj dalībvalstīm uz laiku apturēt minētās regulas 31. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās sistemātiskās pārbaudes uz vietas, kas veicamas ar vīnogulājiem apstādītās platībās, kuras 2022. gadā neviena vīnkopja dokumentācijā nav iekļautas.

(19)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 615/2014 (15) attiecībā uz darba programmām, kas paredzētas olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam, satur noteikumus par pārbaudēm uz vietas, kas veicamas, lai verificētu, vai Savienības finansējuma piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviestie pasākumi var apgrūtināt minēto pārbaužu veikšanu tādā skaitā, kāds prasīts minētās regulas 6. pantā. Tāpēc ir lietderīgi sagādāt dalībvalstīm elastību, atļaujot 2022. kalendārajā gadā pārbaudes uz vietas aizstāt ar alternatīvām pārbaudēm.

(20)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1368 (16) attiecībā uz atbalstu biškopības nozarei satur noteikumus par to, kā uzraugāma un pārbaudāma valsts biškopības programmas īstenošanas pareizība, faktiskie izdevumi un biškopju paziņotā stropu skaita pareizība. Saskaņā ar minētās regulas 8. panta 3. punktu dalībvalstīm jānodrošina, ka valsts biškopības programmas satvarā uz vietas pārbaudīti tiek vismaz 5 % atbalsta pieteikuma iesniedzēju. Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviestie pasākumi var apgrūtināt uz vietas veicamo pārbaužu nodrošināšanu tādā skaitā, kāds vajadzīgs, lai minēto slieksni sasniegtu. Tāpēc ir lietderīgi sagādāt dalībvalstīm elastību, atļaujot atkāpties no minētās prasības. Tomēr nepamatotu maksājumu izdarīšanas risks šādas atkāpšanās dēļ nedrīkstētu pieaugt. Tāpēc jebkāda uz vietas veicamo pārbaužu skaita samazināšana būtu pēc iespējas jākompensē ar alternatīvām pārbaudēm.

(21)

Ņemot vērā iepriekšējos divos gados dalībvalstīm piedāvātās elastības iespējas palielināt kontroles intensitāti, ir svarīgi atjaunot sākotnējo noteikumu, kam ir būtiska atturoša ietekme, un konkretizēt, kurš gads būtu jāņem vērā, kad saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 35. pantu, 50. panta 5. punktu un 68. panta 4. punktu un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 5. punktu tiek noteikts kontroles intensitātes palielinājums. Kas attiecas uz iespējamām izmaiņām, ko dalībvalstis savās kontroles procedūrās ievieš pēc neatbilstību konstatēšanas, korektīvu mehānismu piemērošana, atsaucoties uz neatbilstībām, kuras atklātas kontrolēs par 2019. pieprasījumu gadu, nav uzskatāma par piemērotu, un vērā būtu jāņem nesenākais gads. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/725 3., 5. un 6. pants ir jāgroza.

(22)

Ar šajā regulā paredzētajām atkāpēm no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014, (ES) Nr. 180/2014, (ES) Nr. 181/2014, (ES) 2017/892, (ES) 2016/1150, (ES) 2018/274, (ES) Nr. 615/2014 un (ES) 2015/1368 būtu jāsagādā dalībvalstīm iespēja novērst kontroles pasākumu un atbalsta pieteikumu apstrādes aizkavēšanos un attiecīgi nepieļaut, ka aizkavējas maksājumi, kas atbalsta saņēmējiem pienākas par 2022. gadu. Tomēr šīs atkāpes nekādi nedrīkst kaitēt finanšu pārvaldības pareizībai un prasībai pēc pietiekama pārliecības līmeņa. Tāpēc dalībvalstīm, kuras minētās atkāpes izmanto, ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka nenotiek pārmaksāšana un nepamatoti izmaksātas summas tiek atgūtas. Turklāt šo atkāpju izmantošana būtu jānorāda Regulas (ES) Nr. 1306/2013 7. panta 3. punkta pirmā daļas b) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā par 2022. un 2023. finanšu gadu.

(23)

Lai nodrošinātu to šajā regulā paredzēto pasākumu raitu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai dalībvalstis varētu organizēt kontroles kampaņas un vienlaikus ievērot Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviestos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, lai dalībvalstis paredzētās izmaiņas varētu īstenot no attiecīgo kontroles kampaņu sākuma, tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku: I un II nodaļā un III nodaļas 3. un 4. iedaļā noteiktie pasākumi būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra atbilstoši pieprasījumu gadam integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā vai kalendārajam gadam platībneatkarīgu un ar dzīvniekiem nesaistītu lauku attīstības atbalsta pasākumu un vīna nozarē veicamo pasākumu gadījumā; III nodaļas 1. un 2. iedaļā noteiktie pasākumi būtu jāpiemēro no 2021. gada 16. oktobra atbilstoši finanšu gadam, un III nodaļas 5. iedaļā noteiktie pasākumi būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. augusta atbilstoši biškopības gadam.

(24)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas, Tiešo maksājumu komitejas, Lauku attīstības komitejas un Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

ATKĀPES NO ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) NR. 809/2014

1. pants

Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 24. panta 4. punkta, 48. panta 5. punkta, 49. panta 1. punkta, 52. panta 1. punkta, 60. panta 2. punkta trešās daļas un 71. panta 3. punkta, Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ attiecībā uz pārbaudēm, kuras veicamas attiecīgi par 2022. pieprasījumu gadu vai 2022. kalendāro gadu, dalībvalstis drīkst nolemt saskaņā ar minēto regulu veicamās fiziskās inspekcijas, jo īpaši lauka apskates un pārbaudes uz vietas, pilnībā aizstāt ar satelītattēlu vai ortofotoattēlu interpretāciju vai jaunu tehnoloģiju, piemēram, ģeomarķētu fotoattēlu, izmantošanu vai ar citiem relevantiem pierādījumiem, arī tādiem dokumentāriem pierādījumiem, ko atbalsta saņēmējs iesniedzis pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, ja tie ļauj izdarīt kompetentajai iestādei pieņemamus galīgus secinājumus.

Ja atbalstītās darbības vai investīcijas vietas apmeklējumus, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 48. panta 5. punktā, ar relevantiem dokumentāriem pierādījumiem aizstāt nevar, dalībvalstis minētos apmeklējumus veic pēc galīgā maksājuma izdarīšanas.

2. pants

Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis nespēj nodrošināt uz vietas veicamo pārbaužu izpildi tādā grafikā, kāds prasīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 26. panta 4. punktā un 42. panta 1. punktā, un alternatīvu metožu, tai skaitā jaunu tehnoloģiju, izmantošana vajadzīgos pierādījumus sagādāt nevar, tad, atkāpjoties no minētajiem noteikumiem, dalībvalstis drīkst nolemt, ka minētās pārbaudes attiecībā uz 2022. pieprasījumu gadu vai 2022. kalendāro gadu drīkst veikt visu gadu jebkurā laikā, kad ir iespējams pārbaudīt atbalsttiesīguma nosacījumu ievērošanu.

3. pants

1. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis nespēj attiecīgi 2022. pieprasījumu gadā vai 2022. kalendārajā gadā pārbaudes uz vietas veikt saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 30.–33. pantā, 40.a panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, 40.a panta 2. punkta b) apakšpunktā, 50. panta 1. punkta pirmajā daļā, 52. panta 2. punktā, 60. panta 2. punkta trešajā daļā un 68. panta 1. punkta pirmajā daļā, dalībvalstis drīkst nolemt piemērot noteikumus, kas izklāstīti attiecīgi šā panta 2.–10. punktā.

2. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 30. panta, 2022. pieprasījumu gadā kontroles intensitāte aptver vismaz:

a)	3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmā vai vienotā platībmaksājuma shēmā;

b)	3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz pārdalošo maksājumu;

c)	3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz maksājumu par platībām ar dabas radītiem ierobežojumiem;

d)	3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem;

e)	3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz platībatkarīgajiem maksājumiem, kurus izmaksā kā brīvprātīgu saistīto atbalstu;

f)	3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz maksājumu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā;

g)	10 % no platībām, kas deklarētas kaņepju audzēšanai;

h)	3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu.

Dalībvalstis, kas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 36. pantu jau bija nolēmušas konkrētu shēmu kontroles intensitāti samazināt līdz 3 %, drīkst minētajām shēmām šajā daļā noteikto procentu samazināt vēl vairāk – līdz 1 %. Dalībvalstīm, kas saskaņā ar minētās regulas 36. panta 6. punktu ir ieviesušas kaņepju audzēšanas iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu, nav atļauts kontroles intensitāti samazināt zem 10 %.

3. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 31. panta, 2022. pieprasījumu gadā kontroles intensitāte aptver vismaz:

a)	3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kuriem pieprasīts ievērot klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses;

1 % no:

vai nu visiem atbalsta saņēmējiem, kuri ir tiesīgi saņemt zaļo maksājumu un ir atbrīvoti gan no kultūraugu dažādošanas, gan no ekoloģiski nozīmīgu platību pienākumiem, jo nav sasnieguši robežvērtības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā, un uz kuriem minētās regulas 45. pantā noteiktie pienākumi neattiecas,

ii)

vai arī – gados, kad dalībvalstī Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 (17) 44. pantu nepiemēro, – no atbalsta saņēmējiem, kuri ir tiesīgi saņemt zaļo maksājumu un ir atbrīvoti gan no kultūraugu dažādošanas, gan no ekoloģiski nozīmīgu platību pienākumiem, jo nav sasnieguši robežvērtības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā, un uz kuriem minētās regulas 45. panta 1. punktā noteiktais pienākums neattiecas;

c)	3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kuriem pieprasīts īstenot zaļināšanas praksi un kuri izmanto nacionālas vai reģionālas vides sertifikācijas shēmas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētā kontroles intensitāte vienlaikus aptver vismaz 3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kuriem ir ilggadīgo zālāju platības, kas ir vidiski jutīgas un atrodas apgabalos, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 92/43/EEK (18) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (19), un citos jutīgos apgabalos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktā.

4. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 32. panta, 2022. pieprasījumu gadā kontroles intensitāte aptver vismaz:

a)	3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz lauku attīstības pasākumiem;

b)	3 % no visiem kolektīviem, kas iesniedz kolektīvu pieprasījumu.

Attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (20) 28. un 29. pantā, pirmās daļas a) apakšpunktā minētā kontroles intensitāte 3 % apmērā ir jāsasniedz katra pasākuma līmenī.

5. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 33. panta, 2022. pieprasījumu gadā kontroles intensitāte aptver vismaz 3 % no visiem atbalsta saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu dzīvnieku atbalsta shēmā, kura savukārt aptver vismaz 3 % dzīvnieku.

6. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 40.a panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta pirmā teikuma, relevantās atbalsttiesīguma kritēriju, saistību un citu pienākumu pārbaudes aptver vismaz 3 % no attiecīgajiem atbalsta saņēmējiem.

7. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 40.a panta 2. punkta b) apakšpunkta, verfikācijas, kurās nosaka tetrahidrokanabinola saturu kaņepēs, veic vismaz 10 % platības.

8. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 50. panta 1. punkta pirmās daļas un 60. panta 2. punkta trešās daļas, 2022. kalendārajā gadā pārbaužu intensitāte ir vismaz 3 %.

9. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 52. panta 2. punkta, 2022. kalendārajā gadā ex post pārbaužu nodrošinātā kontroles intensitāte ir vismaz 0,6 %.

10. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 68. panta 1. punkta pirmās daļas, minimālā kontroles intensitāte 2022. pieprasījumu gadā attiecībā uz savstarpējo atbilstību ir 0,5 %.

II NODAĻA

ATKĀPES NO ĪPAŠAJIEM PASĀKUMIEM, KAS NOTEIKTI PAR LABU SAVIENĪBAS TĀLĀKAJIEM REĢIONIEM UN EGEJAS JŪRAS NELIELAJĀM SALĀM

1. IEDAĻA

Atkāpes no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 180/2014

4. pants

1. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis nespēj nodrošināt tālākajos reģionos veicamo fizisko pārbaužu izpildi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 180/2014 16. panta 2. punkta noteikumiem, tad, atkāpjoties no minētā punkta, dalībvalstis drīkst nolemt, ka 2022. gadā fiziskās pārbaudes organizējamas saskaņā ar šā panta 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Fiziskās pārbaudes, ko attiecīgajā tālākajā reģionā veic, kad tiek importēti, ievesti, eksportēti un nosūtīti lauksaimniecības produkti, attiecina uz reprezentatīvu izlasi, ar kuru aptver vismaz 3 % no licencēm un sertifikātiem, kas uzrādīti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 180/2014 9. pantu.

3. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis nespēj nodrošināt uz vietas tālākajos reģionos veicamo pārbaužu izpildi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 180/2014 22. panta noteikumiem, tad, atkāpjoties no minētā panta, dalībvalstis drīkst nolemt, ka 2022. gadā uz vietas veicamās pārbaudes organizējamas saskaņā ar šā panta 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

4. Pamatojoties uz riska analīzi, kas veikta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 180/2014 24. panta 1. punktu, kompetentās iestādes uz vietas veicamās pārbaudes izpilda, atlasījušas vismaz 3 % atbalsta pieteikumu. Turklāt izlase aptver vismaz 3 % no summām, par kurām saņem atbalstu par katru darbību.

5. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis nespēj pārbaudes uz vietas attiecībā uz īpašajiem pasākumiem, kas noteikti par labu tālākajiem reģioniem, izpildīt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 180/2014 16. panta 2. punktu un 22. pantu, tad, atkāpjoties no noteikumiem, kas minētajos pantos izklāstīti attiecībā uz 2022. gadu, dalībvalstis drīkst nolemt:

uz vietas veicamās pārbaudes aizstāt ar jaunajām tehnoloģijām, to vidū ģeomarķētiem fotoattēliem, datētiem fotoattēliem, datētiem drona pārlidojuma ziņojumiem, videokonferencēm ar atbalsta saņēmējiem vai jebkādiem relevantiem dokumentāriem pierādījumiem, kuri varētu palīdzēt verificēt pasākumu īstenošanas pareizību;

b)	minētās pārbaudes veikt visu gadu jebkurā laikā, kad ir iespējams pārbaudīt atbalsttiesīguma nosacījumu ievērošanu, arī pēc galīgā maksājuma veikšanas.

2. IEDAĻA

Atkāpes no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 181/2014

5. pants

1. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ Grieķija nespēj nodrošināt fizisko pārbaužu izpildi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 181/2014 13. panta 2. punkta noteikumiem, tad, atkāpjoties no minētā punkta, Grieķija drīkst nolemt, ka 2022. gadā fiziskās pārbaudes organizējamas saskaņā ar šā panta 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

2. Fiziskās pārbaudes, ko Egejas jūras nelielajās salās veic, kad tiek ievesti lauksaimniecības produkti, attiecina uz reprezentatīvu izlasi, ar kuru aptver vismaz 3 % no sertifikātiem, kas uzrādīti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 181/2014 7. pantu. Fiziskās pārbaudes, ko Egejas jūras nelielajās salās veic, kad notiek minētās regulas 3. iedaļā paredzētais eksports vai nosūtīšana, attiecina uz reprezentatīvu izlasi, ar kuru aptver vismaz 3 % no darbībām un kura pamatojas uz Grieķijas izveidotajiem riska profiliem.

3. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ Grieķija nespēj nodrošināt uz vietas veicamo pārbaužu izpildi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 181/2014 20. panta noteikumiem, tad, atkāpjoties no minētā panta, Grieķija drīkst nolemt, ka 2022. gadā uz vietas veicamās pārbaudes organizējamas saskaņā ar šā panta 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

4. Pamatojoties uz riska analīzi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 181/2014 22. panta 1. punktu, kompetentās iestādes uz vietas veicamās pārbaudes par katru darbību izpilda, atlasījušas vismaz 3 % atbalsta pieteikumu. Turklāt izlase aptver vismaz 3 % no summām, par kurām saņem atbalstu par katru darbību.

5. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ Grieķija nespēj pārbaudes uz vietas attiecībā uz īpašajiem pasākumiem, kas noteikti par labu Egejas jūras nelielajām salām, izpildīt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 181/2014 13. panta 2. punktu un 20. pantu, tad, atkāpjoties no noteikumiem, kas minētajos pantos izklāstīti attiecībā uz 2022. gadu, tā drīkst nolemt:

b)	minētās pārbaudes veikt visu gadu jebkurā laikā, kad ir iespējams pārbaudīt atbalsttiesīguma nosacījumu ievērošanu, arī pēc galīgā maksājuma veikšanas.

III NODAĻA

ATKĀPES NO NOTEIKUMIEM, AR KURIEM ĪSTENO TIRGU KOPĪGO ORGANIZĀCIJU

1. IEDAĻA

Atkāpes no Īstenošanas regulas (ES) 2017/892

6. pants

1. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 24. panta, atzīšanas kritēriju pārbaudes uz vietas 2022. gadā nepiemēro.

2. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 27. panta 2. punkta, minētās regulas 27. pantā prasītajās pārbaudēs uz vietas 2022. gadā pārbauda izlasi, kas aptver vismaz 10 % no kopējā atbalsta, par ko iesniegti pieteikumi attiecībā uz 2021. gadu.

3. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 27. panta 7. punkta, noteikumu par to, ka ražotāju organizāciju biedru individuālās saimniecības, kurās notiekošās darbības ir iekļautas tās pašas regulas 27. panta 2. punktā minētajā izlasē, jāapmeklē vismaz vienu reizi, lai attiecīgās darbības izpildi verificētu uz vietas, attiecībā uz 2022. gadā uz vietas veicamajām pārbaudēm nepiemēro.

4. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 29. panta 2. punkta, 2022. gadā dalībvalstis attiecībā uz visiem no tirgus izņemtajiem produktiem neatkarīgi no tiem paredzētā pielietojuma drīkst pārbaudīt procentuāli mazāku izlasi, nekā noteikts minētajā punktā, bet ar nosacījumu, ka šī izlase aptver ne mazāk kā 10 % no attiecīgajiem daudzumiem, kuri tirdzniecības gada laikā nākuši no jebkuras konkrētas ražotāju organizācijas.

5. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 30. panta 3. punkta, 2022. gadā katrā pārbaudē pārbauda izlasi, kas aptver vismaz 3 % no daudzumiem, kurus ražotāju organizācija no tirgus izņēmusi 2021. tirdzniecības gada laikā.

6. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis nespēj nodrošināt uz vietas veicamo pārbaužu izpildi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/892 27. panta 2. un 7. punktu, 29. panta 2. punktu, 30. panta 3. punktu un 31. panta 1. un 2. punktu, tad, atkāpjoties no minētajiem noteikumiem, 2022. finanšu gadā pārbaudes uz vietas drīkst aizstāt ar cita veida pārbaudēm, kuras dalībvalstīm vēl jānosaka, piemēram, ar ģeomarķētiem fotoattēliem, datētiem fotoattēliem, datētiem drona pārlidojuma ziņojumiem, administratīvām pārbaudēm vai videokonferencēm ar atbalsta saņēmējiem.

2. IEDAĻA

Atkāpes no Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150

7. pants

1. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis nespēj nodrošināt uz vietas veicamo pārbaužu izpildi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 32. panta 1. punktu un 42. panta 3. punktu, tad, atkāpjoties no minētajiem noteikumiem, 2022. finanšu gadā šādas pārbaudes drīkst aizstāt ar cita veida kontrolēm, kuras dalībvalstīm vēl jānosaka, piemēram, ar datētiem fotoattēliem, datētiem drona pārlidojuma ziņojumiem, administratīvām pārbaudēm vai videokonferencēm ar atbalsta saņēmējiem, un kuras garantē vīna nozares atbalsta programmu noteikumu ievērošanu.

2. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis nespēj nodrošināt uz vietas veicamo pārbaužu izpildi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/1150 43. panta 3. punktu, tad, atkāpjoties no minētā punkta, ražas priekšlaicīgas novākšanas darbību pārbaudes 2022. finanšu gadā veic līdz 2022. gada 15. septembrim.

3. IEDAĻA

Atkāpes no Īstenošanas regulas (ES) 2018/274

8. pants

1. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis 2022. gada vīnogu ražas novākšanas laikā nespēj nodrošināt svaigu vīnogu paraugu ievākšanu un pārstrādi minētās regulas III pielikuma II daļā prasītajā skaitā, tad, atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 27. panta 3. punkta, dalībvalstis drīkst atkāpties no prasības par paraugu skaitu.

2. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis 2022. gadā nespēj nodrošināt uz vietas veicamo pārbaužu izpildi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tad, atkāpjoties no minētā noteikuma, dalībvalstis šādi pārbauda vismaz 3 % no visiem vīnadārzu reģistrā ierakstītajiem vīnkopjiem.

3. Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis nespēj nodrošināt tādu uz vietas veicamo sistemātisko pārbaužu izpildi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/274 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kas veicamas ar vīnogulājiem apstādītās platībās, kuras neviena vīnkopja dokumentācijā nav iekļautas, tad, atkāpjoties no minētā noteikuma, dalībvalstis 2022. gadā drīkst uz laiku apturēt šādu pārbaužu veikšanu.

4. IEDAĻA

Atkāpes no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 615/2014

9. pants

Ja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas nolūkā ieviesto pasākumu dēļ dalībvalstis nespēj 2022. kalendārajā gadā laikus veikt pārbaudes uz vietas, tad, atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 615/2014 6. panta, dalībvalstis drīkst nolemt pārbaudes uz vietas daļēji vai pilnībā aizstāt ar administratīvām pārbaudēm vai relevantu pierādījumu, to vidū ģeomarķētu fotoattēlu, videosarunu vai citu elektroniskā formātā pieejamu pierādījumu, izmantošanu.

5. IEDAĻA

Atkāpes no Īstenošanas regulas (ES) 2015/1368

10. pants

Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) 2015/1368 8. panta 3. punkta, 2022. biškopības gadā dalībvalstis drīkst nolemt atkāpties no prasības uz vietas pārbaudīt vismaz 5 % no pieteikuma iesniedzējiem, kuri pretendē uz atbalstu no biškopības programmas, un tādā gadījumā plānotās pārbaudes uz vietas aizstāj ar alternatīvām pārbaudēm, kuras var izpausties kā pārbaudīšana pēc iesniegtajiem fotoattēliem, videosarunas vai jebkādu citu līdzekļu izmantošana, kuri varētu palīdzēt verificēt biškopības programmā iekļauto pasākumu īstenošanas pareizību.

IV NODAĻA

GROZĪJUMI ĪSTENOŠANAS REGULĀ (ES) 2021/725

11. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2021/725 groza šādi:

regulas 3. pantu groza šādi:

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 35. panta, dalībvalstis drīkst nolemt nepiemērot kontroles intensitātes palielinājumu, kāds 2021. pieprasījumu gadā būtu bijis jāpiemēro attiecībā uz šā panta 2.–5. punktā minētajām atbalsta shēmām un atbalsta pasākumiem.”;

panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 50. panta 5. punkta, dalībvalstis drīkst nolemt nepiemērot kontroles intensitātes palielinājumu, kāds 2021. kalendārajā gadā būtu bijis jāpiemēro attiecībā uz šā panta 2.–5. punktā minētajām atbalsta shēmām un atbalsta pasākumiem.”;

c)	panta 13. punktu aizstāj ar šādu: “13. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 68. panta 4. punkta, dalībvalstis drīkst nolemt nepiemērot kontroles intensitātes palielinājumu, kāds būtu bijis jāpiemēro 2021. pieprasījumu gadā.”;

regulas 5. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 5. punkta, dalībvalstis drīkst nolemt nepiemērot kontroles intensitātes palielinājumu, kāds 2021. pieprasījumu gadā būtu bijis jāpiemēro attiecībā uz šā panta 1.–5. punktā minētajām atbalsta shēmām un atbalsta pasākumiem.”;

regulas 6. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 5. punkta, Grieķija drīkst nolemt nepiemērot kontroles intensitātes palielinājumu, kāds 2021. pieprasījumu gadā būtu bijis jāpiemēro attiecībā uz šā panta 1.–5. punktā minētajām atbalsta shēmām un atbalsta pasākumiem.”

V NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

12. pants

Ja dalībvalstis piemēro I, II un III nodaļā paredzētos noteikumus, pārvaldības deklarācijā, kas jāsagatavo atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 7. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktam, par 2022. un 2023. finanšu gadu ietver apstiprinājumu, ka pēc visas vajadzīgās informācijas verificēšanas ir novērsta pārmaksāšana atbalsta saņēmējiem un ir notikusi nepamatoti izmaksāto summu atgūšana.

VI NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

13. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I un II nodaļu, III nodaļas 3. un 4. iedaļu un IV nodaļu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

III nodaļas 1. un 2. iedaļu piemēro no 2021. gada 16. oktobra.

III nodaļas 5. iedaļu piemēro no 2021. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 8. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2) OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.

(3) OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/532 (2020. gada 16. aprīlis), ar kuru attiecībā uz 2020. gadu un attiecībā uz dažām administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas piemērojamas kopējās lauksaimniecības politikas satvarā, atkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014, (ES) Nr. 180/2014, (ES) Nr. 181/2014, (ES) 2017/892, (ES) 2016/1150, (ES) 2018/274, (ES) 2017/39, (ES) 2015/1368 un (ES) 2016/1240 (OV L 119, 17.4.2020., 3. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/725 (2021. gada 4. maijs), ar kuru attiecībā uz 2021. gadu un attiecībā uz dažām administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas piemērojamas kopējās lauksaimniecības politikas satvarā, atkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014, (ES) Nr. 180/2014, (ES) Nr. 181/2014, (ES) 2017/892, (ES) 2016/1150, (ES) 2018/274, (ES) Nr. 615/2014 un (ES) 2015/1368 (OV L 155, 5.5.2021., 8. lpp.).

(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV L 227, 31.7.2014., 69. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 180/2014 (2014. gada 20. februāris), ar kuru nosaka piemērošanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (OV L 63, 4.3.2014., 13. lpp.).

(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 181/2014 (2014. gada 20. februāris), ar kuru nosaka piemērošanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām (OV L 63, 4.3.2014., 53. lpp.).

(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/892 (2017. gada 13. marts), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanu attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 138, 25.5.2017., 57. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(12) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1150 (2016. gada 15. aprīlis), kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē (OV L 190, 15.7.2016., 23. lpp.).

(13) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/274 (2017. gada 11. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (OV L 58, 28.2.2018., 60. lpp.).

(14) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/273 (2017. gada 11. decembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 (OV L 58, 28.2.2018., 1. lpp.).

(15) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 615/2014 (2014. gada 6. jūnijs), ar ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 īstenošanas noteikumus attiecībā uz darba programmām olīveļļas un galda olīvu nozares atbalstam (OV L 168, 7.6.2014., 95. lpp.).

(16) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1368 (2015. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz atbalstu biškopības nozarē (OV L 211, 8.8.2015., 9. lpp.).

(17) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (OV L 181, 20.6.2014., 1. lpp.).

(18) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 188

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 15. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1214 (2022. gada 9. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 attiecībā uz saimnieciskajām darbībām noteiktās enerģētikas nozarēs un Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (ES) 2022/1215 (2022. gada 7. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģiem zvejot Grenlandes paltusu Norvēģijas ūdeņos 1. un 2. zonā	46
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1216 (2022. gada 8. jūlijs), ar kuru attiecībā uz 2022. gadu un attiecībā uz dažām administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas piemērojamas kopējās lauksaimniecības politikas satvarā, atkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014, (ES) Nr. 180/2014, (ES) Nr. 181/2014, (ES) 2017/892, (ES) 2016/1150, (ES) 2018/274, (ES) Nr. 615/2014 un (ES) 2015/1368 un groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/725	49
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1217 (2022. gada 14. jūlijs), ar ko attiecībā uz atvilkumiem no Spānijai 2021., 2022. un 2023. gadam iedalītajām nozvejas kvotām groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 185/2013	62
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1218 (2022. gada 14. jūlijs), ar ko attiecībā uz statusa brīvs no slimības apstiprināšanu konkrētām dalībvalstīm vai to zonām noteiktu sarakstā norādītu slimību un noteiktu sarakstā norādītu slimību izskaušanas programmu apstiprināšanas sakarā groza dažus Īstenošanas regulas (ES) 2021/620 pielikumus ( 1 )	65
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1219 (2022. gada 14. jūlijs), ar ko attiecībā uz tādiem sertifikātu paraugiem, kuri vajadzīgi, lai Savienībā ievestu un caur to tranzītā vestu noteiktu kombinētu produktu sūtījumus, groza Īstenošanas regulas (ES) 2020/2235 III pielikumu ( 1 )	75
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1220 (2022. gada 14. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES piemērošanai attiecībā uz formātu, kādā trešo valstu brokeru sabiedrību filiālēm un kompetentajām iestādēm jāsniedz minētās direktīvas 41. panta 3. un 4. punktā minētā informācija ( 1 )	98
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1221 (2022. gada 14. jūlijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Marokas izcelsmes alumīnija riteņu importam	114
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2022/1222 (2022. gada 12. jūlijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Lisabonas Īpašās savienības Asamblejā	142
	*	Padomes Lēmums (ES) 2022/1223 (2022. gada 12. jūlijs) par 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda projektu atbrīvoto līdzekļu piešķiršanu Krievijas agresijas kara pret Ukrainu radītās pārtikas nodrošinājuma krīzes un ekonomiskā satricinājuma novēršanai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs	147
	*	Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2022/1224 (2022. gada 13. jūlijs), ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (Atalanta) un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2022/1179 (ATALANTA/5/2022)	150

Nr.	03/TQ109
Dalībvalsts	Eiropas Savienība (visas dalībvalstis)
Krājums	GHL/1N2AB.
Suga	Grenlandes paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)
Zona	Norvēģijas ūdeņi 1. un 2. zonā
Aizlieguma datums	2022. gada 20. jūnijs

Krājums	Sākotnējā kvota (2009)	Pielāgotā kvota (2009)	Konstatētā nozveja (2009)	Kvotas un nozvejas starpība (pārzveja)	Atvilkums (2013)	Atvilkums (2014)	Atvilkums (2015)	Atvilkums (2016)	Atvilkums (2017)	Atvilkums (2018)	Atvilkums (2019)	Atvilkums (2020)	Atvilkums (2021)	Atvilkums (2022)	Atvilkums (2023)
MAC8C 3411	29 529	25 525	90 954	-65 429	100	100	100	5 544	6 283	4 805	7 762	3 328	8 944	2 411	0
ANE08 (1)								3 696	4 539	2 853	3 696	3 696	3 696	3 696	180

		Labojumi
	*	Labojumi Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2022/913 (2022. gada 30. maijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793 par to oficiālo kontroļu pagaidu pastiprināšanu un ārkārtas pasākumiem, kas attiecas uz noteiktu preču ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm, un ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 un (EK) Nr. 178/2002 ( OV L 158, 13.6.2022. )	152


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.