(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu Savienība nosaka un īsteno kopīgo politiku un darbības, kā arī paaugstina sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai cita starpā veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

(2)

Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 206. pantam Savienība, nodibinot muitas savienību, vispārēju interešu labā veicina pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, starptautiskās tirdzniecības un tiešo ārvalstu ieguldījumu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, kā arī muitas un citu šķēršļu mazināšanu.

(3)

Saskaņā ar LESD 26. pantu Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību, un iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Trešo valstu ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuve Savienības publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem ietilpst kopējās tirdzniecības politikas darbības jomā.

(4)

1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību III.8. pants un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XIII pants izslēdz valsts iepirkumu no Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) galvenajiem daudzpusējiem priekšrakstiem.

(5)

PTO satvarā un divpusējās attiecībās Savienība atbalsta vērienīgu Savienības un tās tirdzniecības partneru starptautisko publiskā iepirkuma un koncesiju tirgu atvēršanu, ievērojot savstarpību un abpusēju labumu.

(6)

Plurilaterālais PTO Nolīgums par valsts iepirkumu un Savienības tirdzniecības nolīgumi, kas ietver noteikumus par publisko iepirkumu, nodrošina Savienības ekonomikas dalībniekiem piekļuvi tikai to trešo valstu publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, kas ir minēto nolīgumu puses.

(7)

Ja trešā valsts ir pievienojusies PTO Nolīgumam par valsts iepirkumu vai ar Savienību ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumu, kas ietver noteikumus par publisko iepirkumu, Komisijai būtu jāievēro minētajos nolīgumos izklāstītie konsultāciju mehānismi vai strīdu risināšanas procedūras, ja ierobežojumi attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, uz kuriem attiecas tirgus piekļuves saistības, kas minētajai trešai valstij ir pret Savienību.

(8)

Daudzas trešās valstis nevēlas atvērt savus publiskā iepirkuma vai koncensiju tirgus starptautiskai konkurencei vai uzlabot piekļuvi minētajiem tirgiem. Līdz ar to Savienības ekonomikas dalībnieki saskaras ar ierobežojošu publiskā iepirkuma praksi daudzās trešās valstīs, kā rezultātā tiek zaudētas būtiskas tirdzniecības iespējas.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 654/2014 (3) izklāstīti noteikumi un procedūras, kam jānodrošina Savienības tiesību izmantošana saskaņā ar Savienības noslēgtiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Nav tādu noteikumu un procedūru, kas attiektos uz režīmu, ko piemēro ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem, kurus šādi starptautiski nolīgumi neaptver.

(10)

Starptautiskās tirgus piekļuves saistības pret trešām valstīm, kuras Savienība uzņēmusies publiskā iepirkuma un koncesiju jomā, cita starpā prasa nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret minēto trešo valstu ekonomikas dalībniekiem. Attiecīgi saskaņā ar šo regulu pieņemtos pasākumus var piemērot tikai tādu trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, precēm vai pakalpojumiem, kuras nav parakstījušas plurilaterālo PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu vai divpusējos vai daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus, kuri noslēgti ar Savienību, kas ietver saistības par piekļuvi publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, vai tādu valstu ekonomikas dalībniekiem, precēm vai pakalpojumiem, kuras ir puses šādos nolīgumos, taču tikai attiecībā uz tādu preču un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūrām vai koncesijām, uz kurām minētie nolīgumi neattiecas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2014/23/ES (4), 2014/24/ES (5) un 2014/25/ES (6) un kā precizēts Komisijas 2019. gada 24. jūlija paziņojumā par norādījumiem par trešo valstu pretendentu un preču iesaisti Savienības iepirkuma tirgū, ekonomikas dalībniekiem no trešām valstīm, kuras nav noslēgušas nolīgumu, kas atver ES iepirkuma tirgu, vai uz kuru precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem neattiecas šāds nolīgums, nav nodrošināta piekļuve iepirkuma procedūrām ES, un tie var tikt izslēgti.

(11)

Lai efektīvi piemērotu jebkuru saskaņā ar šo regulu pieņemtu pasākumu nolūkā uzlabot Savienības ekonomikas dalībnieku piekļuvi dažu trešo valstu publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem, ir vajadzīgs skaidrs ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu izcelsmes noteikumu kopums.

(12)

Preču izcelsme būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (7) 60. pantu.

(13)

Pakalpojuma izcelsme būtu jānosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kas to sniedz. Par juridiskas personas izcelsmes valsti būtu jāatzīst valsts, pēc kuras likumiem juridiskā persona ir dibināta vai citādi organizēta un kuras teritorijā juridiskā persona veic būtisku saimniecisko darbību. Juridiskas personas, kas dibinātas vai citādi organizētas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, būtu jāuzskata par tādām, kuru izcelsme ir Savienībā tikai tad, ja tām ir tieša un faktiska saikne ar kādas dalībvalsts ekonomiku. Lai izvairītos no iespējamas kāda Starptautiskā iepirkuma akta (IPI) pasākuma apiešanas, tādu ārvalstu kontrolētu vai tām piederošu juridisko personu izcelsme, kuras neveic būtisku saimniecisko darbību kādas trešās valsts vai dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tās ir dibinātas vai citādi organizētas, var būt arī jānosaka, ņemot vērā citus elementus, piemēram, īpašnieku vai citu personu, kurām ir dominējoša ietekme pār minēto juridisko personu, izcelsmi.

(14)

Novērtējot, vai trešajā valstī pastāv īpaši pasākumi un prakse, kas varētu pasliktināt Savienības ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvi minētās trešās valsts publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, Komisijai būtu jāizmeklē, kādā mērā attiecīgās trešās valsts tiesību akti, noteikumi vai citi pasākumi par publiskā iepirkuma un koncesiju tirgiem nodrošina pārredzamību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un neizraisa nopietnus un atkārtotus ierobežojumus pret Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm vai pakalpojumiem. Komisijai būtu arī jāizskata, kādā mērā atsevišķas trešās valsts līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji pieņem vai īsteno ierobežojošu praksi pret Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm vai pakalpojumiem.

(15)

Komisijai būtu jāspēj jebkurā brīdī sākt pārredzamu izmeklēšanu par iespējamiem ierobežojošiem pasākumiem vai praksi, ko pieņēmusi vai īsteno trešā valsts.

(16)

Ņemot vērā Savienības vispārējo politikas mērķi atbalstīt vismazāk attīstīto valstu ekonomikas izaugsmi un to integrāciju globālajās vērtības ķēdēs, Komisijai nebūtu jāsāk izmeklēšana attiecībā uz valstīm, kuras gūst labumu no režīma “Viss, izņemot ieročus”, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 (8) IV pielikumā.

(17)

Veicot izmeklēšanu, Komisijai būtu jāaicina attiecīgā trešā valsts sākt konsultācijas, lai izbeigtu un novērstu jebkādus ierobežojošus pasākumus vai praksi un tādējādi Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem uzlabotu konkurēšanas iespējas minētās trešās valsts publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgos.

(18)

Ārkārtīgi svarīgi ir izmeklēšanu veikt pārredzami. Tādēļ būtu jāpublisko ziņojums par galveno izmeklēšanā konstatēto.

(19)

Ja izmeklēšanā tiek apstiprināta ierobežojošu pasākumu vai prakses pastāvēšana un pēc konsultācijām ar attiecīgo trešo valsti pieņemamā laikposmā nav veiktas apmierinoši korektīvi pasākumi, kas efektīvi novērš nopietnus un atkārtotus piekļuves traucējumus Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem, vai, ja attiecīgā trešā valsts atsakās piedalīties konsultācijās, Komisijai saskaņā ar šo regulu un, ja tā uzskata, ka šāda pieņemšana ir Savienības interesēs, būtu jāpieņem IPI pasākums novērtējuma korekcijas vai piedāvājumu izslēgšanas veidā.

(20)

Nosakot, vai IPI pasākuma pieņemšana ir Savienības interesēs, būtu jābalstās uz visu dažādo interešu novērtējumu kopumā, ietverot arī Savienības ekonomikas dalībnieku intereses. Komisijai būtu jāizsver, kāda būtu šāda pasākuma pieņemšanas ietekme uz plašākām Savienības interesēm. Ir svarīgi jo īpaši apsvērt vispārējo mērķi panākt savstarpīgumu, atverot trešo valstu tirgus un uzlabojot tirgus piekļuves iespējas Savienības ekonomikas dalībniekiem. Būtu jāņem vērā arī mērķis ierobežot jebkādu nevajadzīgu administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem.

(21)

Novērtējuma korekcija būtu piemērojama tikai ar nolūku izvērtēt piedāvājumus, ko iesnieguši ekonomikas dalībnieki, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešajā valstī. Šādam pasākumam nevajadzētu ietekmēt cenu, kas jāmaksā pēc līguma noslēgšanas ar izraudzīto pretendentu. Ja līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nolemj piedāvājumu novērtējumu balstīt uz cenu vai izmaksām kā vienīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, novērtējuma korekcijas līmenis būtu jānosaka ievērojami augstāks, lai nodrošinātu līdzvērtīgu īstenotā IPI pasākuma efektivitāti.

(22)

IPI pasākumi būtu jāpiemēro publiskā iepirkuma procedūrām, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, tostarp pamatlīgumiem un dinamiskām iepirkumu sistēmām. Ja konkrēta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar tādu dinamisko iepirkumu sistēmu, uz kuru attiecas kāds IPI pasākums, IPI pasākumi būtu jāpiemēro arī minētajam konkrētajam līgumam. Tomēr IPI pasākumi nebūtu jāpiemēro līgumiem, kuru summa nepārsniedz noteiktu robežvērtību, lai ierobežotu kopējo administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Lai izvairītos no IPI pasākumu iespējamas divkāršas piemērošanas, šādi pasākumi nebūtu jāpiemēro līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz pamatnolīgumu, ja IPI pasākumi jau ir piemēroti, noslēdzot attiecīgo pamatnolīgumu.

(23)

Lai izvairītos no IPI pasākuma iespējamās apiešanas, izraudzītajiem pretendentiem būtu jānosaka atbilstīgi pienākumi. Minētie pienākumi būtu jāpiemēro tikai tām publiskā iepirkuma procedūrām, uz kurām attiecas kāds IPI pasākums, kā arī līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz pamatnolīgumu, ja šādu līgumu vērtība atbilst konkrētai robežvērtībai vai pārsniedz to un ja uz attiecīgo pamatnolīgumu attiecas kāds IPI pasākums.

(24)

Ja trešā valsts iesaistās būtiskās un progresīvās sarunās ar Savienību par piekļuvi tirgum publiskā iepirkuma jomā, lai izbeigtu vai novērstu kaitējumu Savienības ekonomikas dalībnieku, preču vai pakalpojumu piekļuvei tās publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, Komisijai sarunu laikā būtu jāspēj apturēt IPI pasākumus, kas attiecas uz attiecīgo trešo valsti.

(25)

Ir svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji IPI pasākumus Savienībā piemērotu vienādi. Lai ņemtu vērā līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju administratīvo spēju daudzveidību, dalībvalstīm būtu jāspēj pieprasīt atbrīvojumu no IPI pasākumiem ierobežotam zemāka līmeņa vietējo līgumslēdzēju iestāžu sarakstam, ievērojot konkrētas stingras prasības. Pārbaudot dalībvalstu ierosinātos vietējo līgumslēdzēju iestāžu sarakstus, ir svarīgi, ka Komisija ņem vērā minēto līgumslēdzēju iestāžu īpašo situāciju, cita starpā attiecībā uz iedzīvotāju skaitu un ģeogrāfisko stāvokli. Šāds atbrīvojums varētu attiekties arī uz publiskā iepirkuma procedūrām, ko šīm līgumslēdzējām iestādēm būtu jāspēj veikt saskaņā ar pamatnolīgumiem vai dinamiskajām iepirkuma sistēmām.

(26)

Ir ļoti svarīgi, lai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji varētu par konkurētspējīgām cenām piekļūt augstas kvalitātes produktu klāstam, kas atbilst to iepirkuma prasībām. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai nepiemērot IPI pasākumus, kas ierobežo neaptvertu preču un pakalpojumu piekļuvi, ja nav pieejamas Savienības vai saistību aptvertas preces vai pakalpojumi, kas atbilst līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja prasībām, vai lai aizsargātu būtiskas sabiedriskās politikas vajadzības, piemēram, saistībā ar sevišķi svarīgiem iemesliem, kas skar sabiedrības veselību vai vides aizsardzību. Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ja tie piemēro minētos izņēmumus, būtu savlaicīgi un izsmeļoši par to jāinformē Komisija, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanas pienācīgu uzraudzību.

(27)

Gadījumā, kad līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji nepareizi piemēro IPI pasākumus, kas negatīvi ietekmē tādu ekonomikas dalībnieku iespējas, kuriem ir tiesības piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā, būtu jāpiemēro Padomes Direktīvas 89/665/EEK (9) un 92/13/EEK (10). Skartajiem ekonomikas dalībniekiem būtu jāspēj uzsākt pārskatīšanas procedūru saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenotas minētās direktīvas, ja, piemēram, minētie ekonomikas dalībnieki uzskata, ka konkurējošais ekonomikas dalībnieks būtu bijis jāizslēdz vai saistībā ar IPI pasākuma piemērošanu piedāvājums būtu bijis jānovērtē zemāk. Komisijai būtu arī jāspēj piemērot korekcijas mehānismu saskaņā ar Direktīvas 89/665/EEK 3. pantu vai Direktīvas 92/13/EEK 8. pantu.

(28)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(29)

Pieņemot īstenošanas aktus par IPI pasākuma pieņemšanu, atcelšanu, apturēšanu, atjaunošanu vai pagarināšanu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, un Tirdzniecības šķēršļu komitejai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1834 (12), būtu jāpalīdz Komisijai. Ņemot vērā to, ka IPI pasākumiem varētu būt atšķirīga ietekme uz Savienības publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, būtu jāpielāgo komitoloģijas procedūra, ko piemēro īstenošanas aktu projektiem, kuros paredzēta piedāvājumu izslēgšana, un šādos gadījumos būtu jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

(30)

Vajadzības gadījumā un jautājumos, kas ietekmē Savienības tiesiskā regulējuma publiskā iepirkuma jomā piemērošanu, Komisijai būtu jāspēj lūgt padomu Padomdevējai komitejai valsts līgumu jautājumos, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK (13).

(31)

Informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, būtu jāizmanto tikai mērķim, kuram tā pieprasīta, un pienācīgi ievērojot piemērojamās Savienības un valsts datu aizsardzības un konfidencialitātes prasības. Attiecīgi būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (14), kā arī Direktīvas 2014/23/ES 28. pants, Direktīvas 2014/24/ES 21. pants un Direktīvas 2014/25/ES 39. pants.

(32)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (15) un tiecoties cita starpā, jo īpaši dalībvalstīm, samazināt administratīvo slogu, Komisijai būtu regulāri jāpārskata šīs regulas piemērošanas joma, darbība un efektivitāte. Šādā pārskatīšanā tiktu izskatīta arī iespēja izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai atvieglotu informācijas apmaiņu, tostarp elektroniskā iepirkuma iespējas, piemēram, standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publiskā iepirkuma jomā, ievērojot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1780 (16), kā arī slogu, ko līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem rada šīs regulas piemērošana. Komisija par minētā novērtējuma konstatējumiem būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā jāpievieno leģislatīvu aktu priekšlikumi.

(33)

Publiskā iepirkuma noteikumi un principi, kas piemērojami publiskajiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības Savienības iestādes piešķir uz sava rēķina, ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (17), un tādējādi tie neietilpst šīs regulas darbības jomā. Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 minēto noteikumu pamatā ir noteikumi, kas izklāstīti Direktīvās 2014/23/ES un 2014/24/ES. Tāpēc ir lietderīgi novērtēt, vai saistībā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 pārskatīšanu šajā regulā izklāstītie noteikumi un principi būtu jāpiemēro arī Savienības iestāžu piešķirtajiem publiskajiem līgumiem.

(34)

Lai līgumslēdzējām iestādēm, līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem atvieglotu šīs regulas piemērošanu, Komisijai būtu jāizdod pamatnostādnes. Minētajās pamatnostādnēs būtu jāsniedz informācija jo īpaši par fizisku un juridisku personu izcelsmes jēdzieniem, preču un pakalpojumu izcelsmi, papildu pienākumiem un minēto noteikumu piemērošanu saskaņā ar šo regulu. Ņemot vērā Savienības vispārējo politikas mērķi atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), minētajās pamatnostādnēs būtu jāņem vērā arī MVU īpašās vajadzības pēc informācijas saistībā ar minētās regulas piemērošanu, lai novērstu tiem pārmērīgu slogu.

(35)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu un lai sasniegtu pamatmērķi – uzlabot Savienības ekonomikas dalībnieku, preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma vai koncesiju tirgiem, nosakot pasākumus attiecībā uz neaptvertiem iepirkumiem, – ir vajadzīgs un ir lietderīgi paredzēt noteikumus par procedūrām, ar kurām Komisija izmeklē iespējamos trešo valstu pasākumus vai praksi, kas vērsta pret Savienības ekonomikas dalībniekiem, precēm un pakalpojumiem, un rīkot konsultācijas ar attiecīgajām trešajām valstīm. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar LES 5. panta 4. punktu,

(1)

Lai gan iepriekš ir bijuši īslaicīgi gāzes piegādes traucējumi, ir vairāki faktori, kas 2022. gada situāciju atšķir no iepriekšējām gāzes piegādes drošības krīzēm. Kopš 2022. gada februāra, saasinoties Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu, ir izcēlies līdz šim nepieredzēts cenu kāpums. Minētais cenu kāpums, visticamāk, fundamentāli mainīs motivāciju piepildīt pazemes gāzes krātuves Savienībā. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nevar izslēgt to, ka notiks turpmāki gāzes piegādes traucējumi. Šādi piegādes traucējumi varētu nopietni kaitēt Savienības iedzīvotājiem un ekonomikai, jo Savienība joprojām ir lielā mērā atkarīga no ārējām gāzes piegādēm, kuras var ietekmēt konflikts.

(2)

Nesenie notikumi pēc savas būtības un sekām ir ļoti plaši un skar visu Savienību, tāpēc ir vajadzīga visaptveroša Savienības reaģēšana. Šādā reaģēšanā prioritāte būtu jāpiešķir pasākumiem, kas var stiprināt gāzes piegādes drošību Savienības līmenī, jo īpaši gāzes piegādes aizsargājamiem lietotājiem. Energotaupība un energoefektivitāte ir galvenie palīgi virzībā uz šo mērķi. Tādēļ, lai izvairītos no varbūtējiem riskiem, ko rada iespējami gāzes piegādes traucējumi, Savienībai ļoti svarīgi ir koordinēti rīkoties, neskarot dalībvalstu tiesības izvēlēties dažādus energoavotus un savu vispārējo energoapgādes struktūru, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. pantu.

(3)

Pazemes gāzes krātuves veicina gāzes piegādes drošību un pienācīgi piepildītas pazemes gāzes krātuves garantē gāzes piegādes drošību, nodrošinot papildu gāzes piegādi liela pieprasījuma vai piegādes traucējumu gadījumā. Tā kā cauruļvadu gāzes piegādes traucējumi var rasties jebkurā laikā, būtu jāievieš pasākumi attiecībā uz Savienības pazemes gāzes krātuvju piepildījumu, lai nodrošinātu gāzes piegādes 2022./2023. gada ziemai.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (3) ieviesa solidaritātes mehānismu, kas ir kā instruments, ar ko vājināt smagas ārkārtas stāvokļa sekas Savienībā, kad kādā dalībvalstī ir apdraudēta gāzes piegāde solidāritātē aizsargājamiem lietotājiem, kura noteikta kā būtiska drošības vajadzība un nepieciešama prioritāte. Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā tūlītēja reaģēšana nodrošina, ka dalībvalstis spēj nodrošināt lietotājiem pastiprinātu aizsardzību.

(5)

Ietekme, ko rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, ir apliecinājusi, ka spēkā esošie piegādes drošības noteikumi nav pielāgoti pēkšņām, būtiskām izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, kur piegāžu nepietiekamību un straujus cenu kāpumus var radīt ne tikai infrastruktūras darbības traucējumi vai ekstremāli laika apstākļi, bet arī ar nodomu īstenoti liela mēroga notikumi un ilgstošāki vai pēkšņi piegādes traucējumi. Tāpēc ir jārisina izteikti paaugstinātie riski, kas pēkšņi radušies ģeopolitiskās situācijas pašreizējo izmaiņu rezultātā, tostarp, dažādojot Savienības energoapgādi.

(6)

Pamatojoties uz Komisijas analīzi par inter alia gāzes piegādes nodrošināšanas pasākumu adekvātumu, un par pastiprinātu riska gatavību visā Savienībā, ko Komisija un ar Regulu (ES) 2017/1938 izveidotā Gāzes koordinācijas grupa (“GKG”) veica 2022. gada februārī, katrai dalībvalstij principā būtu jānodrošina, lai līdz katra gada 1. novembrim pazemes gāzes krātuves, kas atrodas tās teritorijā un ir tieši savienotas ar minētās dalībvalsts tirgus zonu, būtu piepildītas vismaz līdz 90 % no to jaudas dalībvalsts līmenī (piepildījuma mērķrādītājs), katrai dalībvalstij nosakot virkni starpposma mērķrādītāju, kas sasniedzami maijā, jūlijā, septembrī un februārī (piepildījuma trajektorija) nākamajā gadā pēc tam. Dažas dalībvalstis, kurām ir ievērojama pazemes uzglabāšanas jauda, nesamērīgi ietekmētu pienākums savā teritorijā sasniegt pazemes gāzes krātuvju piepildījuma mērķrādītāju. Lai atspoguļotu šo situāciju pienākums piepildīt to pazemes gāzes krātuves būtu jāsamazina, nosakot to 35 % apmērā no to vidējā ikgadējā gāzes patēriņa iepriekšējos piecos gados. Tam nebūtu jāskar citu dalībvalstu pienākums ieguldīt savu attiecīgo pazemes gāzes krātuvju piepildīšanā. Dalībvalstīm būtu jāvar izlemt, ievērojot nosacījumus, sasniegt piepildījuma mērķrādītāju daļēji, skaitot sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) krājumus, kas uzglabāti SDG iekārtās. Piepildījuma mērķrādītāji ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka patērētāji Savienībā ir pienācīgi aizsargāti pret gāzes piegāžu nepietiekamību. Attiecībā uz 2022. gadu būtu jāpiemēro zemāks piepildījuma mērķrādītājs, proti, 80 %, un samazināts starpposma mērķrādītāju skaits, ņemot vērā to, ka šī regula stāsies spēkā tikai pēc krātuvju piepildīšanas sezonas sākuma un ka dalībvalstīm būt ierobežots laiks to īstenot.

(7)

Piepildot savas krātuves, dalībvalstīm būtu jānosprauž mērķis dažādot savus gāzes piegādātājus, lai samazinātu savu atkarību, ja tas var apdraudēt energoapgādes drošību vai būtiskas Savienības vai dalībvalstu drošības intereses.

(8)

Sākot ar 2023. gadu, katru gadu no februāra mēneša gāzes uzglabāšana būtu īpaši jāuzrauga, lai izvairītos no pēkšņas gāzes izsūknēšanas no pazemes gāzes krātuvēm ziemas vidū, kas varētu radīt piegādes drošības problēmas, pirms ziema ir beigusies. Piepildījuma trajektorijām būtu jānodrošina nepārtraukta uzraudzība visu krātuvju piepildīšanas sezonu.

(9)

Sākot ar 2023. gadu, katru gadu katrai dalībvalstij, kurai ir pazemes gāzes krātuves, apkopotā veidā būtu jāiesniedz Komisijai piepildījuma trajektorijas projekts attiecībā uz šādām krātuvēm, kas atrodas tās teritorijā un ir tieši savienotas ar tās tirgus zonu. Ņemot vērā GKG novērtējumu, Komisijai būtu jāpieņem lēmums noteikt katrai dalībvalstij piepildījuma trajektoriju tā, lai netiktu pārmērīgi kropļota pazemes gāzes krātuvju konkurētspēja minētajā dalībvalstī salīdzinājumā ar šādām krātuvēm, kas atrodas kaimiņos esošās dalībvalstīs.

(10)

Lai katrai dalībvalstij, kurā ir pazemes gāzes krātuves, sākot no 2023. gada noteiktu piepildījuma trajektoriju, kuras pamatā ir katras šādas dalībvalsts iesniegts piepildījuma trajektorijas projekts, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4).

(11)

Katras dalībvalsts, kurā ir pazemes gāzes krātuves, piepildījuma trajektorijai būtu jāaptver virkne starpposma mērķrādītāju un tās pamatā vajadzētu būt attiecīgās dalībvalsts vidējam piepildījuma rādītājam iepriekšējos piecos gados. Dalībvalstīm, kurām piepildījuma mērķrādītājs ir samazināts līdz 35 % no to vidējā ikgadējā gāzes patēriņa, būtu attiecīgi jāsamazina piepildījuma trajektorijas starpposma mērķrādītāji.

(12)

Ja dalībvalsts nespēj laikus sasniegt piepildījuma mērķrādītāju tehnisku problēmu dēļ, piemēram, tādu problēmu dēļ, kas saistītas ar piegādes cauruļvadiem uz pazemes gāzes krātuvēm, vai ar gāzes ievadīšanas kompleksiem, būtu jāļauj attiecīgajai dalībvalstij sasniegt piepildījuma mērķrādītāju vēlāk. Tomēr katrs piepildījuma mērķrādītājs būtu jāsasniedz, līdzko tas tehniski ir iespējams un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā attiecīgā gada 1. decembrī, lai garantētu gāzes piegādes drošību ziemas periodam.

(13)

Pastāv iespēja, ka kāda dalībvalsts nespēj sasniegt piepildījuma mērķrādītāju vai starpposma mērķrādītāju tāda reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa dēļ, piemēram, ja gāzes piegāde nav pietiekama, kā minēts Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ko Komisija ir izsludinājusi pēc attiecīgi vienas vai vairāku tādu dalībvalstu lūguma, kuras ir izsludinājušas valsts ārkārtas stāvokli, minētās regulas nozīmē. Tāpēc piepildījuma mērķrādītāji, sloga sadales mehānismu ieskaitot, nebūtu jāpiemēro, ja un kamēr Komisija ir izsludinājusi reģionālu vai Savienības ārkārtas stāvokli saskaņā ar minētās regulas 12. pantu.

(14)

Lai nodrošinātu to, ka nav novirzes no piepildījuma trajektorijām, kompetentajām iestādēm būtu pastāvīgi jāuzrauga pazemes gāzes krātuvju piepildījuma līmenis. Piepildījuma trajektorijas būtu jānosaka piecu procentpunktu robežās. Ja piepildījuma līmenis kādā dalībvalstī noslīd vairāk par pieciem procentpunktiem zem tās piepildījuma trajektorijas līmeņa, kompetentajai iestādei nekavējoties būtu jāveic iedarbīgi pasākumi tā paaugstināšanai. Dalībvalstīm par šādiem pasākumiem būtu jāinformē Komisija un GKG.

(15)

Jebkura būtiska un ilgstoša kādas dalībvalsts novirze no tās piepildījuma trajektorijas var apdraudēt pietiekama piepildījuma līmeņa un piepildījuma mērķrādītāja sasniegšanu, kas nepieciešami, lai solidaritātes garā garantētu gāzes piegādes drošību Savienībā. Ja notiek šāda būtiska un ilgstoša novirze no piepildījuma trajektorijas vai novirze no piepildījuma mērķrādītāja, Komisija būtu jāpilnvaro veikt efektīvus pasākumus, lai izvairītos no gāzes piegādes drošības problēmām, ko rada nepiepildītas krātuves. Lemjot par šādiem efektīviem pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā konkrētā situācija attiecīgajā dalībvalstī, piemēram, pazemes gāzes krātuvju lielums salīdzinājumā ar iekšzemes gāzes patēriņu, pazemes gāzes krātuvju nozīmīgums gāzes piegādes drošībai reģionā un jebkādas esošas SDG krātuves. Kad šī regula stāsies spēkā, 2022. gada krātuvju piepildīšanas sezona jau būs sākusies, tāpēc visos pasākumos, ko Komisija veic, lai novērstu novirzes no 2022. gada piepildījuma trajektorijas, būtu jāņem vērā, ka šīs regulas īstenošanai valstu līmenī ir atvēlēts ierobežots laiks. Komisijai būtu jānodrošina, ka pasākumi nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai garantētu gāzes piegādes drošību, neradot nesamērīgu slogu dalībvalstīm, gāzes tirgus dalībniekiem, uzglabāšanas sistēmas operatoriem un patērētājiem.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu piepildījuma mērķrādītāju sasniegšanu. To darot, tām būtu jānosprauž mērķis pirmām kārtām, ja iespējams, izmantot uz tirgu balstītus pasākumus tā, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirgus traucējumiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt brīvībai noteikt augstāku piepildījuma mērķrādītāju, lai Savienība 2022. gadā varētu censties kopīgi panākt piepildījumu 85 % apmērā no pazemes gāzes krātuvju jaudas Savienībā. Ņemot vērā to, ka dažādie regulatīvie režīmi, kas daudzās dalībvalstīs jau ir spēkā, lai atbalstītu krātuvju piepildījumu, ir atšķirīgi, nebūtu jāparedz īpašs instruments piepildījuma trajektoriju vai piepildījuma mērķrādītāja ievērošanai. Dalībvalstīm vajadzētu joprojām būt brīvībai izlemt, kurš instruments to valsts sistēmā ir vispiemērotākais, ar noteikumu, ka tiek ievēroti noteikti nosacījumi. Tādēļ dalībvalstīm vai kompetentām regulatīvajām iestādēm, vajadzētu būt iespējai noteikt, kuriem tirgus dalībniekiem jāparedz pienākums nodrošināt pazemes gāzes krātuvju piepildīšanu. Tām vajadzētu arī būt tiesībām lemt, vai regulatīvie līdzekļi, piemēram, pasākumi, kas liek jaudu turētājiem atbrīvot neizmantotu jaudu un kas ir iespējami saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tirgus noteikumiem, ir pietiekami, lai nodrošinātu to, ka piepildījuma mērķrādītāji tiek sasniegti, vai arī ir nepieciešami finansiāli stimuli vai uzglabāšanas tarifu atlaides. Ja dalībvalsts gāzes piegādātājiem, kas tās teritorijā piegādā gāzi aizsargājamiem lietotājiem, nosaka pienākumu uzglabāt gāzi pazemes gāzes krātuvēs, tad uzglababājamās gāzes daudzums būtu jānosaka, pamatojoties uz tās dabasgāzes daudzumu, ko piegādā šiem aizsargājamiem lietotājiem. Lai krātuvju piepildīšanā maksimāli izmantotu SDG, dalībvalstīm būtu jākoordinējas savā starpā un jāizmanto instrumenti, piemēram, SDG iegādes platformas. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsamazina infrastruktūras un regulatīvie šķēršļi kopīgai SDG izmantošanai krātuvju piepildīšanā.

(17)

Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojumā “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” ir precizēts, ka, lai nodrošinātu krātuvju piepildīšanu, Savienības tiesību akti saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu ļauj dalībvalstīm sniegt atbalstu gāzes piegādātājiem, piemēram, garantiju veidā (“divvirzienu starpības līgums”).

(18)

Jebkādiem pasākumiem, ko dalībvalstis veic, lai nodrošinātu pazemes gāzes krātuvju piepildīšanu, tostarp nosacījumiem, kas piemērojami piepildījumam, pamatojoties uz sloga sadali, un nosacījumiem, ko piemēro gāzes izsūknēšanai no pazemes gāzes krātuvēm, vajadzētu būt nepieciešamiem, skaidri definētiem, pārredzamiem, samērīgiem, nediskriminējošiem un pārbaudāmiem, un tiem nevajadzētu nepamatoti izkropļot konkurenci vai iekšējā gāzes tirgus pienācīgu darbību, kā arī apdraudēt gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā. Konkrētāk, šādiem pasākumiem nebūtu jānoved pie dominējošā stāvokļa nostiprināšanās vai negaidītas papildu peļņas tiem uzņēmumiem, kuri kontrolē pazemes gāzes krātuves vai kuri ir rezervējuši, bet nav izmantojuši uzglabāšanas jaudu.

(19)

Svarīgi ir efektīvi izmantot pašreizējo infrastruktūru, tostarp pārrobežu pārvades jaudu, pazemes gāzes krātuves un SDG iekārtas, lai solidaritātes garā garantētu gāzes piegādes drošību. Atvērtas enerģētikas robežas ir ļoti svarīgs faktors gāzes piegādes drošībai, tostarp laikā, kad pastāv gāzes piegādes traucējumi valstu, reģionālā vai Savienības līmenī. Tāpēc pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pazemes gāzes krātuvju piepildīšanu, nebūtu jābloķē vai jāierobežo pārrobežu jaudas, kas iedalītas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/459 (5). Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka krājums joprojām ir pieejams, tostarp kaimiņos esošām dalībvalstīm un gadījumā, ja tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis, kā minēts Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(20)

Uzglabāšanas pienākums, visticamāk, radīs finansiālu slogu attiecīgajiem tirgus dalībniekiem tajās dalībvalstīs, kuru teritorijā ir attiecīgās pazemes gāzes krātuves, savukārt ir iecerēts, ka gāzes piegādes drošības līmeņa paaugstināšanās nāks par labu visām dalībvalstīm, tostarp tām, kurās pazemes gāzes krātuvju nav. Lai dalītu slogu nodrošināt pazemes gāzes krātuvju Savienībā pienācīgu piepildīšanu, ar nolūku garantēt gāzes piegādes drošību, dalībvalstīm, kurās nav pazemes gāzes krātuvju, solidaritātes garā būtu jāizmanto pazemes gāzes krātuves citās dalībvalstīs. Ja kādai dalībvalstij nav starpsavienojumu ar citām dalībvalstīm vai ja kādai dalībvalstij ir ierobežota pārrobežu pārvades jauda, vai citu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams izmantot pazemes gāzes krātuves citās dalībvalstīs, minētais pienākums būtu attiecīgi jāsamazina.

(21)

Dalībvalstīm, kurām nav pazemes gāzes krātuvju, būtu jānodrošina tas, ka tirgus dalībniekiem šādās dalībvalstīs ir gatavas vienošanās dalībvalstīs, kurām ir šādas krātuves, ar ko tiek paredzēts izmantot, līdz 1. novembrim, tādus uzglabāšanas apjomus, kuri atbilst vismaz 15 % no to ikgadējā gāzes patēriņa iepriekšējo piecu gadu laikā. Tomēr dalībvalstīm, kurām nav pazemes gāzes krātuvju, būtu arī jāvar izstrādāt alternatīvu sloga sadales mehānismu kopā ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, kurās ir pazemes gāzes krātuves. Apsverot sloga sadales mehānismu, būtu jāņem vērā arī citi pastāvoši līdzvērtīgi pasākumi, lai garantētu gāzes piegādi, piemēram, līdzvērtīgs pienākums attiecībā uz citu kurināmo, kas nav dabasgāze, tostarp nafta, nosakot konkrētus nosacījumus. Dalībvalstīm par šādiem alternatīviem sloga sadales mehānismiem būtu jāpaziņo Komisijai un jāparāda tehniskie ierobežojumi un veikto pasākumu līdzvērtīgums.

(22)

Pastāv iespēja, ka pasākumiem, ar kuriem dalībvalstis, kurās pazemes gāzes krātuvju nav, dala uzglabāšanas pienākuma slogu ar dalībvalstīm, kurās ir pazemes gāzes krātuves, savukārt finansiāli ietekmē attiecīgos tirgus dalībniekus. Tādēļ dalībvalstīm, kurās nav pazemes gāzes krātuvju, būtu jāļauj sniegt finansiālus stimulus vai kompensāciju tirgus dalībniekiem par ieņēmumu samazinājumu vai par izmaksām, kas radušās saistībā ar tiem uzliktajiem pienākumiem, kuras nevar segt no ieņēmumiem. Ja šādus pasākumus finansē ar nodevu, minētā nodeva nebūtu jāpiemēro pārrobežu starpsavienojuma punktiem.

(23)

Lai novērtētu ar gāzes piegādes drošību saistīto risku veidu un apmēru un lai izvēlētos piemērotus pasākumus šādu risku novēršanai, ļoti būtiska ir efektīva uzraudzība un ziņošana. Pazemes gāzes krātuvju operatoriem krātuvju piepildīšanas sezonā ik mēnesi būtu jāziņo kompetentajām iestādēm par piepildījuma līmeni. Pazemes gāzes krātuvju īpašnieki un operatori tiek mudināti regulāri reģistrēt katras pazemes gāzes krātuves jaudu un piepildījuma līmeni centrālā ziņošanas platformā.

(24)

Kompetentajām iestādēm ir nozīmīga loma gāzes piegādes drošības uzraudzībā un tās nodrošina līdzsvaru starp gāzes piegādes drošību un patērētāju izmaksām, kas rodas no pasākumiem. Katras dalībvalsts kompetentajai iestādēm vai citai dalībvalsts izraudzītajai struktūrai būtu jāuzrauga to teritorijā esošo pazemes gāzes krātuvju piepildījuma līmenis un rezultāti jāziņo Komisijai. Komisijai vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā uzaicināt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) piedalīties uzraudzībā.

(25)

Ir būtiski, lai riska novērtējumos, kas veikti, ievērojot Regulas (ES) 2017/1938 7. pantu, tiktu ņemti vērā visi riski, kas varētu būtiski ietekmēt gāzes piegādes drošību. Šajā nolūkā uz risku balstītā pieejā gāzes piegādes drošības novērtēšanai un preventīvu un ietekmi mazinošu pasākumu noteikšanā būtu jāņem vērā arī scenāriji, kuros pilnībā tiek pārtraukta piegāde no viena piegādes avota. Lai nodrošinātu maksimālu sagatavotību nolūkā izvairīties no gāzes piegādes traucējumiem un mazināt šādu traucējumu ietekmi, būtu jāveic kopīgie riska novērtējumi un valstu riska novērtējumi, tajos ņemot vērā šādus scenārijus. Tas ļautu koordinēt pasākumus ārkārtas stāvokļa seku mazināšanai un optimizēt resursus, lai garantētu nepārtrauktu piegādi gadījumā, kad piegāde tiek pārtraukta pilnībā.

(26)

Būtu jāpastiprina GKG loma, piešķirot tai skaidri noteiktas pilnvaras uzraudzīt dalībvalstu sniegumu un izstrādāt paraugpraksi attiecībā uz gāzes piegādes drošību. Tāpēc Komisijai būtu regulāri jāziņo GKG, un GKG būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt piepildījuma mērķrādītājus un nodrošināt, ka tie tiek sasniegti.

(27)

GKG darbojas kā galvenais Komisijas konsultants nolūkā veicināt piegādes drošības pasākumu koordināciju, palīdzot Komisijai jebkurā laikā un jo īpaši krīzes gadījumā. Lai nodrošinātu maksimālu sagatavotību un veicinātu ātru informācijas apmaiņu, Komisija, paredzot iespējamu krīzi, nekavējoties sasauks GKG krīzes pārvarēšanas sastāvā. GKG krīzes pārvarēšanas sastāvā vajadzētu būt pieejamai, lai palīdzētu Komisijai tik ilgi, cik nepieciešams. Šajā nolūkā GKG būtu jāuztur saziņas kanāli ar dalībvalstīm un visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem attiecībā uz gāzes piegādes drošību un jāvāc informācija, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību valsts, reģionālā un Savienības līmenī.

(28)

Uzglabāšanas sistēmu nozare ir ļoti svarīga Savienībai, tās energoapgādes drošībai un citām būtiskām Savienības drošības interesēm. Tāpēc pazemes gāzes krātuves tiek uzskatītas par kritisku infrastruktūru Padomes Direktīvas 2008/114/EK (6) nozīmē. Dalībvalstis tiek mudinātas savos valsts enerģētikas un klimata plānos un progresa ziņojumos, ko pieņem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (7), ņemt vērā ar šo regulu ieviestos pasākumus.

(29)

Uzglabāšanas sistēmu tīklā ir nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības apdraudējumus Savienībā vai Savienības iedzīvotāju labklājības apdraudējumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka katru uzglabāšanas sistēmas operatoru, tostarp uzglabāšanas sistēmas operatorus, kurus kontrolē pārvades sistēmu operatori, sertificē valsts regulatīvā iestāde vai cita dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde, lai nodrošinātu, ka ietekme uz uzglabāšanas sistēmas operatoriem neapdraud energoapgādes drošību vai citas būtiskas drošības intereses Savienībā vai kādā citā dalībvalstī. Lai analizētu iespējamus energoapgādes drošības riskus, ir svarīgi starp dalībvalstīm koordinēt piegādes drošības novērtēšanas veikšanu. Minētai novērtēšanai nebūtu jādiskriminē tirgus dalībnieki, bet būtu pilnībā jāatbilst labi funkcionējoša iekšējā tirgus principiem. Lai ātri mazinātu risku, ko rada zems piepildījuma līmenis, par prioritāriem jāuzskata un ātrāk jāsertificē lielākas pazemes krātuves, kuru piepildījuma līmenis ilgstoši bijis zems, nolūkā nodrošināt, ka iespējamas gāzes piegādes drošības problēmas, ko rada kontrole pār šādām lielām krātuvēm, tiek izslēgtas vai, ja iespējams – novērstas. Ņemot vērā, ka visu Savienības pazemes krātuvju iepriekšējo sešu gadu vidējais piepildījuma līmenis 31. martā bija 35 % apmērā no to maksimālās jaudas, robežvērtība, lai noteiktu neparasti zemu piepildījuma līmeni 2021. gada martā un 2022. gada martā, būtu jānosaka 30 % apmērā.

(30)

Valstu regulatīvajām iestādēm vai citai attiecīgo dalībvalstu izraudzītai kompetentai iestādei (katra atsevišķi “sertifikācijas iestāde”) būtu jāatsaka sertifikācija, ja tās secina, ka persona, kam ir tieša vai netieša kontrole pār vai tiesības uz uzglabāšanas sistēmas operatoru, varētu apdraudēt energoapgādes drošību vai jebkādas citas būtiskas drošības intereses valsts, reģionālā vai Savienības līmenī. Veicot minēto novērtējumu, sertifikācijas iestādēm būtu jāņem vērā komerciālās attiecības, kas varētu negatīvi ietekmēt uzglabāšanas sistēmas operatora motivāciju un spēju piepildīt pazemes gāzes krātuvi, un Savienības starptautiskās saistības un jebkādi citi konkrēti lietas fakti un apstākļi. Lai nodrošinātu sertifikācijas noteikumu konsekventu piemērošanu visā Savienībā, Savienības starptautisko saistību ievērošanu un solidaritāti un enerģētisko drošību Savienībā, sertifikācijas iestādei, pieņemot lēmumus par sertifikāciju, būtu maksimāli jāņem vērā Komisijas atzinums, tostarp, vajadzības gadījumā pārskatot savu lēmuma projektu. Ja sertifikācijas iestāde atsaka sertifikāciju, tai vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt jebkurai personai atbrīvoties no uzglabāšanas sistēmas operatora akcijām vai tiesībām, kuras tai ir attiecībā uz uzglabāšanas sistēmas īpašnieku vai uzglabāšanas sistēmas operatoru, un noteikt šādas atbrīvošanās termiņu, uzdot veikt jebkādus citus pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā persona nav spējīga īstenot nekādu kontroli vai tiesības attiecībā uz minēto uzglabāšanas sistēmas īpašnieku vai uzglabāšanas sistēmas operatoru, un lemt par pienācīgiem kompensācijas pasākumiem. Visiem sertifikācijas lēmuma pasākumiem, kuri paredzēti, lai novērstu gāzes piegādes drošības riskus vai rūpētos par citām būtiskām drošības interesēm, vajadzētu būt nepieciešamiem, skaidri definētiem, pārredzamiem, samērīgiem un nediskriminējošiem.

(31)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). It īpaši tajā tiek respektētas tiesības, kas paredz, ka nevienam nedrīkst atņemt īpašumu, ja vien tas nav jādara sabiedrības interesēs, kā arī gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti tiesību aktos, ar noteikumu, ka par zaudējumiem laikus izmaksā taisnīgu kompensāciju, kā paredzēts hartas 17. pantā, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā paredzēts hartas 47. pantā.

(32)

Ja uzņēmumiem ir jāiegādājas vairāk gāzes laikā, kad gāzes cena ir augsta, tas varētu vēl vairāk paaugstināt cenas. Tāpēc regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot atlaidi līdz 100 % apmērā ieejas un izejas tarifiem pārvades un sadales jaudai uz krātuvi un no tās gan pazemes gāzes krātuvēm, gan SDG iekārtām, kas padarīs uzglabāšanu pievilcīgāku tirgus dalībniekiem. Valstu regulatīvās iestādes un konkurences iestādes tiek arī mudinātas izmantot savas pilnvaras, lai iedarbīgi nepieļautu uzglabāšanas tarifu nepamatotu paaugstināšanu.

(33)

Ņemot vērā pašreizējos ārkārtas apstākļus un neskaidrības saistībā ar ģeopolitiskās situācijas turpmākajām izmaiņām, dalībvalstis tiek mudinātas pēc iespējas ātrāk sasniegt piepildījuma mērķrādītājus.

(34)

Ņemot vērā pastāvošos draudus gāzes piegādes drošībai, ko rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas. Ņemot vērā esošo apstākļu īpašo raksturu, dažus noteikumus, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāpiemēro tikai līdz 2025. gada 31. decembrim.

(35)

Šai regulai būtu steidzamības kārtā jākļūst par daļu no Enerģētikas kopienas acquis saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, kas tika parakstīts 2005. gada 25. oktobrī Atēnās un stājās spēkā 2006. gada 1. jūlijā, nolūkā.

(36)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2017/1938 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (8),

(1)

Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis sekas, kuras Savienības lauksaimniekus un lauku uzņēmumus skārušas līdz šim nepieredzētā veidā. Ielaides cenu, jo īpaši enerģijas, mēslošanas līdzekļu un dzīvnieku barības cenu, pieaugums ir radījis ekonomiskus traucējumus Savienības lauksaimniecības nozarē un lauku kopienās un izraisījis likviditātes problēmas lauksaimniekiem un maziem lauku uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, tirdzniecību vai izstrādi. Tas radījis ārkārtēju situāciju, kura jārisina ar jaunu ārkārtas pasākumu.

(2)

Lai reaģētu uz ietekmi, ko Krievijas iebrukums Ukrainā izraisa Savienības lauksaimniecības un pārtikas nozarēm, šajā regulā būtu jāparedz jauns ārkārtas un pagaidu pasākums, lai risinātu likviditātes problēmas, kas apdraud lauksaimniecības darbību un to mazo uzņēmumu darbības nepārtrauktību, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, tirdzniecību vai izstrādi.

(3)

Atbalstam saskaņā ar šajā regulā paredzēto pasākumu, kura mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu konkurētspēju un lauku saimniecību dzīvotspēju Savienībā, būtu jāsniedz, būtu koncentrēti jānovirza pieejamie līdzekļi saņēmējiem, kurus visvairāk ietekmē Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās sekas, un tie jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Lauksaimnieku gadījumā vajadzētu būt iespējamam, lai šādi kritēriji ietver ražošanas nozares, lauksaimniecības vai lauku saimniecību struktūru veidus, un – mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) gadījumā – nozares, darbības veidus, reģionu veidus vai citus īpašus ierobežojumus.

(4)

Pašreizējā nopietnā krīze Savienības lauksaimniecības nozarē apstiprina vajadzību paātrināt pāreju uz ilgtspēju, lai labāk sagatavotos turpmākām krīzēm. Tāpēc saskaņā ar šajā regulā paredzēto pasākumu sniegtajam atbalstam nevajadzētu samazināt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ieguldījuma kopējo daļu, kas rezervēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (3) 59. panta 6. punktā minētajiem pasākumiem.

(5)

Ņemot vērā ar šo regulu paredzētā pasākuma steidzamību un pagaidu un ārkārtas raksturu, būtu jānosaka vienreizējs maksājums un pasākuma piemērošanas beigu datums. Būtu arī jāievēro princips, ka Komisijas maksājumi ir veicami saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstoši pieejamajam finansējumam.

(6)

Lai sniegtu lielāku atbalstu vissmagāk skartajiem lauksaimniekiem vai MVU, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm vienreizējo maksājumu līmeni pielāgot konkrētām atbalsttiesīgo saņēmēju kategorijām, piemēram, nosakot konkrētus diapazonus vai plašas kategorijas, kas pamatojas uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

(7)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzētajam pasākumam pienācīgu finansējumu, neapdraudot citus lauku attīstības programmu mērķus, būtu jānosaka Savienības ieguldījuma maksimālā daļa minētajā pasākumā.

(8)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1305/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un vajadzību steidzami risināt minētā iebrukuma ietekmi uz Savienības lauksaimniecības un pārtikas nozarēm, tiek uzskatīts par lietderīgu piemērot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību (LES), Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(10)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, risināt ārkārtējo situāciju, kādu Savienības lauksaimniecības un pārtikas nozarēm radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(11)

Ņemot vērā situācijas steidzamību saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto ietekmi uz Savienības lauksaimniecības un pārtikas nozarēm, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (2) ir noteikts sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (“ES digitālais Covid sertifikāts”) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvars, lai atvieglotu sertifikāta turētāju tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Tā arī palīdz atvieglot to brīvas pārvietošanās ierobežojumu pakāpenisku un koordinētu atcelšanu, kurus dalībvalstis ieviesušas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos.

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953 testa sertifikāti jāizdod, pamatojoties uz divu veidu SARS-CoV-2 infekcijas testiem, proti, molekulārajiem nukleīnskābes amplifikācijas testiem (NAAT testi), tostarp tiem, kuros izmanto reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PCR), un ātrajiem antigēna testiem, kas balstās uz vīrusu proteīnu (antigēnu) noteikšanu, izmantojot sānu plūsmas imūnanalīzi, un kas dod rezultātus mazāk nekā 30 minūtēs, ar noteikumu, ka tos veic veselības aprūpes speciālisti vai kvalificēts testēšanas personāls.

(3)

Regula (ES) 2021/953 neattiecas uz tādiem laboratoriskiem antigēnu testiem kā, piemēram, imūnfermentatīvām analīzēm vai automatizētām imūnanalīzēm. No 2021. gada jūlija Tehniskā darba grupa Covid-19 diagnostikas testu jautājumos, kas atbild par atjauninājumu sagatavošanu ES kopīgajam Covid-19 antigēna testu sarakstam, par kuru vienojusies Veselības drošības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1082/2013/ES (3) 17. pantu, ir izskatījusi dalībvalstu un ražotāju iesniegtos priekšlikumus par laboratoriskiem Covid-19 antigēnu testiem. Minētie priekšlikumi ir izvērtēti pēc tiem pašiem kritērijiem, ko izmanto ātrajiem antigēna testiem, un Veselības drošības komiteja ir izveidojusi sarakstu ar laboratoriskiem antigēnu testiem, kas atbilst minētajiem kritērijiem.

(4)

Minēto norišu rezultātā un lai paplašinātu to dažādo diagnostikas testu tvērumu, kurus var izmantot ES digitālā Covid sertifikāta izdošanai, ātro antigēna testu definīcija būtu jāgroza, lai iekļautu tajā arī laboratoriskos antigēnu testus. Tādējādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izdot testa sertifikātus un pēc Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/256 (4) pieņemšanas arī pārslimošanas sertifikātus, pamatojoties uz antigēna testiem, kas iekļauti ES kopīgajā Covid-19 antigēna testu sarakstā, par kuru Veselības drošības komiteja ir vienojusies un kuru regulāri atjaunina kā atbilstīgu noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Ņemot vērā to, ka dalībvalstu Covid-19 testēšanas stratēģijas atšķiras, dalībvalstīm būtu jāatstāj iespēja pēc izvēles izmantot antigēna testus pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai, jo īpaši, kad NAAT testu veikšanas jauda ir nepietiekama tāpēc, ka attiecīgajā apgabalā ir liels infekciju skaits, vai kāda cita iemesla dēļ. Ja NAAT testu veikšanas jauda ir pietiekama, dalībvalstis var turpināt izdot pārslimošanas sertifikātus, pamatojoties tikai uz NAAT testiem, ko uzskata par visdrošāko metodi ar Covid-19 saslimušo un viņu kontaktpersonu testēšanai. Tāpat laikā, kad inficēšanās ar SARS-CoV-2 pieaug, kā rezultātā paaugstinās testēšanas pieprasījums vai pastāv NAAT testu nepietiekamība, dalībvalstīm varētu būt iespēja uz laiku izdot pārslimošanas sertifikātus, kuru pamatā ir antigēna testi. Kad inficēto skaits samazinās, dalībvalstis var turpināt izdot pārslimošanas sertifikātus, pamatojoties tikai uz NAAT testiem.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 5. pantu dalībvalstu izdotajos vakcinācijas sertifikātos jāiekļauj sertifikāta turētāja saņemto devu skaits. Ir jāprecizē, ka šī prasība ir paredzēta, lai atspoguļotu visas saņemtās devas jebkurā dalībvalstī, ne tikai tās, kas saņemtas dalībvalstī, kura izdod vakcinācijas sertifikātu. Iekļaujot tikai tās iepriekšējās devas, kas saņemtas dalībvalstī, kura izdod vakcinācijas sertifikātu, varētu rasties atšķirība starp personas faktiski saņemto kopējo devu skaitu un vakcinācijas sertifikātā norādīto devu skaitu un turētājiem varētu tikt liegta iespēja izmantot savu vakcinācijas sertifikātu, īstenojot tiesības brīvi pārvietoties Savienībā. Iepriekšējo devu saņemšanu citās dalībvalstīs pierāda ar derīgu ES digitālo Covid sertifikātu. Dalībvalstij no Savienības pilsoņiem, kuriem ir šādi vakcinācijas sertifikāti, nebūtu jāpieprasa papildu informācija vai pierādījumi, piemēram, iepriekšējo devu sērijas numurs. Dalībvalstij vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai persona uzrāda derīgu identitātes apliecinājumu un iepriekšējo vakcinācijas sertifikātu vai pārslimošanas sertifikātu. Šajā kontekstā piemēro Regulas (ES) 2021/953 5. panta 5. punktā izklāstītos noteikumus par citu dalībvalstu izdotu vakcinācijas sertifikātu akceptēšanu. Turklāt sertifikāti, uz kuriem attiecas īstenošanas akts, kas pieņemts, ievērojot Regulas (ES) 2021/953 3. panta 10. punktu un 8. panta 2. punktu, lai atvieglotu turētāju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu, ir jāakceptē ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalstu izdotie ES digitālie Covid sertifikāti. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 3. panta 4. punktu ES digitālā Covid sertifikāta turētājs ir tiesīgs pieprasīt jauna sertifikāta izdošanu, ja sākotnējā sertifikātā iekļautie personas dati nav precīzi, tostarp attiecībā uz turētāja vakcināciju.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/953 5. panta 1. punktu dalībvalstij, kurā tika veikta vakcinācija ar Covid-19 vakcīnu, ir jāizdod vakcinācijas sertifikāts attiecīgajai personai. Tomēr tas nebūtu jāsaprot tā, ka dalībvalstij ir liegts izdot Regulas (ES) 2021/953 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos vakcinācijas sertifikātus tām personām, kuras sniedz pierādījumus, ka tām ir veikta vakcinācija citā dalībvalstī.

(7)

Jo īpaši ņemot vērā jaunu bažas raisošu SARS-CoV-2 variantu rašanos, Covid-19 vakcīnu turpmāka izstrāde un izpēte ir izšķiroši svarīgs faktors cīņā pret Covid-19 pandēmiju. Minētajā kontekstā ir svarīgi veicināt brīvprātīgo dalību klīniskajos pētījumos, proti, pētījumos, kas tiek veikti, lai izpētītu zāļu, piemēram, Covid-19 vakcīnas, drošumu vai iedarbīgumu. Klīniskajai pētniecībai ir būtiska nozīme vakcīnu izstrādē, tāpēc ir jāveicina brīvprātīga dalība klīniskajos pētījumos. Tas, ka brīvprātīgajiem, kas piedalās klīniskajos pētījumos, tiek liegta vakcinācijas sertifikātu saņemšana, varētu būt būtisks šķērslis dalībai šādos pētījumos, aizkavējot šādu pētījumu pabeigšanu un negatīvi ietekmējot sabiedrības veselību kopumā. Turklāt būtu jāsaglabā klīnisko pētījumu integritāte, tostarp attiecībā uz datu maskēšanu un konfidencialitāti, lai nodrošinātu to rezultātu derīgumu. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izdot vakcinācijas sertifikātus tādu klīnisko pētījumu dalībniekiem, kurus apstiprinājušas dalībvalstu ētikas komitejas un kompetentās iestādes, neatkarīgi no tā, vai dalībnieks ir saņēmis Covid-19 kandidātvakcīnu, vai – nolūkā neapdraudēt pētījumus – kontroles grupai administrēto devu.

(8)

Turklāt ir jāprecizē, ka citām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai akceptēt vakcinācijas sertifikātus Covid-19 vakcīnām, ar kurām veic klīniskos pētījumus, lai atceltu brīvas pārvietošanās ierobežojumus, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Šādu vakcinācijas sertifikātu akceptēšanas laikposmam nevajadzētu būt ilgākam par akceptēšanas laikposmu sertifikātiem, kas izdoti, pamatojoties uz Covid-19 vakcīnām, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (5). Šādu vakcinācijas sertifikātu akceptēšanas laikposms var atšķirties atkarībā no tā, vai vakcīna ir tikusi ievadīta kā daļa no primārās vakcinācijas vai kā balstdeva. Minētajā laikposmā dalībvalstis var akceptēt šādus vakcinācijas sertifikātus, izņemot gadījumus, kad tie ir atsaukti pēc klīniskā pētījuma pabeigšanas, jo īpaši tad, ja Covid-19 vakcīnai pēc pētījuma nepiešķir tirdzniecības atļauju vai ja vakcinācijas sertifikāti izdoti par kontroles grupas saņemto placebo kā daļa no maskētā pētījuma. Šajā sakarā vakcinācijas sertifikātu izdošana Covid-19 vakcīnu klīnisko pētījumu dalībniekiem un minēto sertifikātu akceptēšana ir dalībvalstu kompetencē. Ja Covid-19 vakcīnai, ar kuru veic klīniskos pētījumus, pēc tam piešķir tirdzniecības atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004, minētās vakcīnas vakcinācijas sertifikāti no tirdzniecības atļaujas izdošanas dienas ietilpst Regulas (ES) 2021/953 5. panta 5. punkta pirmās daļas darbības jomā. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, Komisija būtu jāpilnvaro lūgt Veselības drošības komiteju, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) vai Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) izdot norādījumus par tādu sertifikātu akceptēšanu, kas izsniegti Covid-19 vakcīnai, ar kuru veic klīniskos pētījumus un kurai vēl nav piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004, un kuros būtu jāņem vērā ētiskie un zinātniskie kritēriji, kas nepieciešami klīnisko pētījumu veikšanai.

(9)

Kopš Regulas (ES) 2021/953 pieņemšanas epidemioloģiskā situācija attiecībā uz Covid-19 pandēmiju ir ievērojami attīstījusies. Lai gan vakcinācijas līmenis dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs, līdz 2022. gada 31. janvārim vairāk nekā 80 % pieaugušo Savienībā bija pabeiguši pirmreizējās vakcinācijas ciklu un vairāk nekā 50 % bija saņēmuši balstdevu. Vakcinācijas aptveres palielināšana joprojām ir izšķiroši svarīgs mērķis cīņā pret Covid-19 pandēmiju, ņemot vērā to, ka vakcinācija sniedz ievērojamu aizsardzību pret hospitalizāciju un smagu slimības gaitu un tādējādi tai ir svarīga nozīme, lai panāktu, ka var atcelt personu brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

(10)

Turklāt bažas raisošā SARS-CoV-2 varianta “Delta” izplatīšanās 2021. gada otrajā pusē izraisīja inficēšanās, hospitalizācijas un nāves gadījumu skaita pieaugumu, liekot dalībvalstīm pieņemt stingrus sabiedrības veselības pasākumus, lai nepārsniegtu veselības aprūpes sistēmas spējas. 2022. gada sākumā bažas raisošais SARS-CoV-2 variants “Omicron” izraisīja strauju Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, ātri aizstājot variantu “Delta” un sasniedzot vēl nepieredzētu pārneses intensitāti sabiedrībā visā Savienībā. Kā savā 2022. gada 27. janvāra ātrajā riska novērtējumā norādījis ECDC, šķiet, ka inficēšanās ar variantu “Omicron” retāk noved pie smaga klīniskā iznākuma, kas prasa hospitalizāciju vai ārstēšanu intensīvās terapijas nodaļās. Lai gan slimības smaguma samazinājums daļēji ir saistīts ar vīrusa paša īpatnībām, vakcīnu efektivitātes pētījumu rezultāti liecina, ka arī vakcinācijai ir bijusi būtiska nozīme nopietnu varianta “Omicron” infekcijas klīnisko iznākumu novēršanā un ka aizsardzība pret smagu slimības gaitu ievērojami pieaug cilvēkiem, kuri bija saņēmuši trīs vakcīnas devas. Turklāt, ņemot vērā ļoti augsto pārneses līmeni sabiedrībā, kā rezultātā slimo daudzi cilvēki vienlaikus, dalībvalstis, visticamāk, izjutīs ievērojamu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām un sabiedrības kā tādas funkcionēšanu, galvenokārt darba un izglītības iestāžu kavējumu dēļ.

(11)

Paredzams, ka pēc tam, kad inficēšanās gadījumu skaits, ko 2022. gada sākumā izraisījis variants “Omicron”, būs sasniedzis maksimumu, lielai iedzīvotāju daļai vismaz kādu laiku būs nodrošināta aizsardzība pret Covid-19 vai nu vakcinācijas, vai iepriekšējas inficēšanās, vai arī abu rezultātā. Pašlaik pieejamo Covid-19 vakcīnu rezultātā ievērojami lielāka iedzīvotāju daļa ir arī labāk aizsargāta pret nopietnu saslimšanu un nāvi no Covid-19. Tomēr nav iespējams prognozēt, kāda ietekme būs iespējamam inficēšanās pieaugumam 2022. gada otrajā pusē. Turklāt nevar izslēgt, ka Covid-19 pandēmija varētu saasināties jaunu bažas raisošu SARS-CoV-2 variantu rašanās dēļ. Kā norādījis arī ECDC, šajā Covid-19 pandēmijas posmā joprojām pastāv būtiskas neskaidrības.

(12)

Ņemot vērā to, ka joprojām nav skaidrības, kā tālāk attīstīsies Covid-19 pandēmija, nevar izslēgt, ka pēc 2022. gada 30. jūnija, proti, datuma, kad jābeidzas Regulas (ES) 2021/953 darbības termiņam, dalībvalstis turpinās pieprasīt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, uzrādīt Covid-19 vakcinācijas, testa rezultāta vai pārslimošanas apliecinājumu. Tāpēc ir svarīgi izvairīties no situācijas, kad gadījumā, ja pēc 2022. gada 30. jūnija joprojām ir spēkā atsevišķi brīvas pārvietošanās ierobežojumi, kam pamatā ir sabiedrības veselības apsvērumi, Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem tiek liegta iespēja izmantot ES digitālos Covid sertifikātus, kas ir efektīvs, drošs un privātumu aizsargājošs veids, kā pierādīt Covid-19 vakcināciju, testa rezultātu vai pārslimošanu, ja šādu sertifikātu pieprasa dalībvalstis, lai Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi varētu izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties.

(13)

Minētajā sakarā dalībvalstīm būtu jāpieprasa Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, uzrādīt Covid-19 vakcinācijas, testa rezultāta vai pārslimošanas apliecinājumu vai arī būtu jānosaka papildu ierobežojumi, piemēram, ar ceļošanu saistīti papildu testi SARS-COV-2 infekcijas noteikšanai vai ar ceļošanu saistīta karantīna vai pašizolācija, tikai tad, ja šādi ierobežojumi ir nediskriminējoši un nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt sabiedrības veselību, balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, tostarp epidemioloģiskajiem datiem, ko publicējis ECDC, pamatojoties uz Padomes Ieteikumu (ES) 2022/107 (6), un atbilst piesardzības principam.

(14)

Nosakot brīvas pārvietošanās ierobežojumus sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība tālāko reģionu, eksklāvu un ģeogrāfiski izolētu teritoriju specifikai un šādu ierobežojumu iespējamajai ietekmei uz pārrobežu reģioniem, ņemot vērā minēto reģionu ciešās sociālās un ekonomiskās saites.

(15)

Jebkādai to sertifikātu verifikācijai, kuri veido ES digitālo Covid sertifikātu, nevajadzētu radīt papildu ierobežojumus pārvietošanās brīvībai Savienībā vai ierobežojumus ceļošanai Šengenas zonā.

(16)

Tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka ierobežojumi attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kas ieviesti, lai mazinātu SARS-CoV-2 izplatīšanos, tostarp prasība uzrādīt ES digitālos Covid sertifikātus, būtu jāatceļ, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskā situācija, Regulas (ES) 2021/953 piemērošanas laikposma pagarinājums būtu jāierobežo līdz 12 mēnešiem. Turklāt minētās regulas piemērošanas laikposma pagarinājums nebūtu jāsaprot kā prasība dalībvalstīm, jo īpaši tām, kas atceļ vietējos sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, saglabāt vai noteikt brīvas pārvietošanās ierobežojumus. Būtu arī jāpagarina pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kas deleģētas Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) 2021/953. Ir jānodrošina, ka ES digitālā Covid sertifikāta satvars var pielāgoties jaunajām atziņām par Covid-19 vakcināciju, atkārtotu inficēšanos pēc pārslimošanas vai testēšanu, kā arī zinātnes progresam Covid-19 pandēmijas ierobežošanā.

(17)

Līdz 2022. gada 31. decembrim Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei trešais ziņojums par Regulas (ES) 2021/953 piemērošanu. Ziņojumā jo īpaši būtu jāiekļauj pārskats par saskaņā ar minētās regulas 11. pantu saņemto informāciju par brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, ko dalībvalstis ieviesušas, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos, pārskats, kurā aprakstītas visas norises saistībā ar ES digitālā Covid sertifikāta izmantošanu iekšzemes un starptautiskā mērogā, visi attiecīgie otrajā ziņojumā iekļautā novērtējuma atjauninājumi un novērtējums par to, cik piemēroti minētās regulas vajadzībām ir turpināt izmantot ES digitālos Covid sertifikātus, ņemot vērā epidemioloģiskās tendences, jaunākos pieejamos zinātniskos pierādījumus un nepieciešamības un proporcionalitātes principus. Sagatavojot minēto ziņojumu, Komisija būtu jālūdz norādījumi ECDC un Veselības drošības komitejai. Neskarot Komisijas iniciatīvas tiesības, minētajam ziņojumam vajadzētu pievienot tiesību akta priekšlikumu, jo īpaši ar mērķi saīsināt Regulas (ES) 2021/953 piemērošanas laikposmu, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību saistībā ar Covid-19 pandēmiju un visus attiecīgos ECDC un Veselības drošības komitejas ieteikumus.

(18)

Tāpēc Regula (ES) 2021/953 būtu attiecīgi jāgroza.

(19)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atvieglot tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanu Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot satvaru sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai par personas Covid-19 vakcināciju, testa rezultātu vai pārslimošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(20)

Lai šo regulu varētu piemērot ātri un savlaicīgi nolūkā nodrošināt ES digitālā Covid sertifikāta nepārtrauktību, tai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(21)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (7) 42. panta 1. un 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas 2022. gada 14. martā sniedza kopīgu atzinumu (8),

(1)

Saskaņā ar Šengenas acquis, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 (2) (Šengenas Robežu kodekss), trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas vai dzīvo Savienībā, un trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi ieceļojuši kādas dalībvalsts teritorijā, drīkst brīvi pārvietoties visu pārējo dalībvalstu teritorijā 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā.

(2)

ES digitālo Covid sertifikātu izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (3), ar ko noteica vienotu satvaru sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa vai pārslimošanas sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai nolūkā atvieglot Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Minēto regulu papildināja Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/954 (4), ar ko ES digitālā Covid sertifikāta satvaru attiecināja uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstu teritorijā un kuriem ir tiesības ceļot uz citām dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(3)

Regulu (ES) 2021/953 un (ES) 2021/954 piemērošanas termiņš beigsies 2022. gada 30. jūnijā. Tomēr Covid-19 pandēmija joprojām turpinās, un bažas raisošu variantu uzliesmojumi var turpināt negatīvi ietekmēt ceļošanu Savienībā. Līdz ar to minēto regulu piemērošanas termiņš būtu jāpagarina, lai ES digitālo Covid sertifikātu varētu izmantot arī turpmāk.

(4)

Regulas (ES) 2021/953 piemērošanas termiņš ir jāpagarina par 12 mēnešiem. Ņemot vērā to, ka Regulas (ES) 2021/954 mērķis ir paplašināt Regulas (ES) 2021/953 piemērošanu, aptverot konkrētas to trešo valstu valstspiederīgo kategorijas, kas likumīgi uzturas vai dzīvo Savienībā, tās piemērošanas ilgumam vajadzētu būt tieši saistītam ar Regulas (ES) 2021/953 piemērošanas ilgumu. Tāpēc Regula (ES) 2021/954 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Šī regula nebūtu jāinterpretē kā tāda, kas atvieglo vai veicina ceļošanas ierobežojumu pieņemšanu sakarā ar Covid-19 pandēmiju. Turklāt jebkāda vajadzība verificēt ar Regulu (ES) 2021/953 izveidotos sertifikātus pati par sevi neattaisno robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām. Pārbaudes uz iekšējām robežām joprojām vajadzētu izmantot vienīgi kā galēju risinājumu, ievērojot īpašus noteikumus, kas izklāstīti Šengenas Robežu kodeksā.

(6)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(7)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (5); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Lai dalībvalstis saskaņā ar Regulā (ES) 2021/953 izklāstītajiem nosacījumiem varētu akceptēt Covid-19 sertifikātus, ko Īrija izdevusi trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo tās teritorijā, nolūkā atvieglot ceļošanu dalībvalstu teritorijā, Īrijai būtu minētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem jāizdod Covid-19 sertifikāti, kas atbilst ES digitālā Covid sertifikāta uzticamības satvara prasībām. Īrijai un pārējām dalībvalstīm būtu uz savstarpīguma pamata jāakceptē sertifikāti, kas izdoti trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(8)

Attiecībā uz Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts, attiecīgi, 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(9)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (6) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (7) 1. panta C punktā.

(10)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (9) 3. pantu.

(11)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (10), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (11) 3. pantu.

(12)

Tāpēc Regula (ES) 2021/954 būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atvieglot trešo valstu valstspiederīgo, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstu teritorijā, ceļošanu Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot satvaru sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai par personas Covid-19 vakcinācijas, testa rezultātu vai pārslimošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(14)

Lai būtu iespējams to ātri un savlaicīgi piemērot nolūkā nodrošināt ES digitālā Covid sertifikāta nepārtrauktību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(15)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (12) 42. panta 1. un 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas 2022. gada 14. martā sniedza kopīgu atzinumu (13),

(1)

Covid-19 pandēmijas rezultātā dzelzceļa satiksmes apjomā vērojams straujš kritums, ko izraisa pieprasījuma ievērojama samazināšanās un pandēmijas ierobežošanai ieviestie dalībvalstu tiešie pasākumi.

(2)

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ilgstoši saskaras ar ievērojamām likviditātes problēmām, lieliem zaudējumiem un dažos gadījumos ar maksātnespējas draudiem, un šos apstākļus tie nevar ietekmēt.

(3)

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas negatīvo ekonomisko ietekmi un atbalstītu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, Regula (ES) 2020/1429 ļauj dalībvalstīm atļaut infrastruktūras pārvaldītājiem samazināt, atcelt vai atlikt maksu par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai. Minētā iespēja tika piešķirta uz ierobežotu pārskata periodu, kas pēdējo reizi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/312 (2) tika pagarināts līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(4)

Mobilitātes ierobežojumi pandēmijas laikā būtiski ietekmēja dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu izmantošanu. Mazākā mērā tie ietekmēja arī dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus. Pamatojoties uz Savienības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju sniegtajiem datiem, pandēmija vissmagāk skāra pasažieru pārvadājumu segmentu. Visvairāk tika skarts pasažieru komercpakalpojumu segments, kurā visās dalībvalstīs ievērojami samazinājās tā piedāvājums, kas vēl nav atgriezies 2019. gada līmenī.

(5)

Tīklā ekspluatēto kravas vilcienu skaits atjaunojās, un 2021. gadā tas bija tikai par 0,1 % zemāks nekā 2019. gadā. Sabiedrisko pakalpojumu saistību (SPS) pasažieru vilcienu skaits, kas 2021. gadā pārvietojās tīklā, bija par 2 % lielāks nekā 2019. gadā, bet 2020. gadā tas bija par 5,1 % zemāks nekā 2019. gadā. Tomēr, ņemot vērā to, ka pasažieru skaits gan 2020. gadā, gan 2021. gadā sasniedza divas trešdaļas no 2019. gadā ceļojošo pasažieru skaita, pandēmijas samazināto ietekmi un turpmāko atveseļošanos, visticamāk, veicināja nepārtraukts finansiālais atbalsts, ko kompetentās iestādes sniedza saskaņā ar SPS līgumiem. Faktiski 2021. gadā pasažieru komercvilcienu skaits joprojām bija par 18,2 % mazāks nekā 2019. gadā. 2020. gadā tas bija par 22,9 % zemāks salīdzinājumā ar 2019. gadu, tādējādi neuzrādot būtisku atveseļošanos.

(6)

Līdzīgas tendences var novērot, ja satiksmi izsaka vilcienkilometros. Vilcienkilometros, ko nobraukuši dzelzceļa tīklā esoši kravas vilcieni, bija vērojamas atveseļošanās pazīmes, kas 2021. gadā bija tikai par 0,5 % mazākas nekā 2019. gadā. Pasažieru SPS pakalpojumi, kas izteikti vilcienkilometros, 2021. gadā bija par 1,1 % lielāki salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tomēr 2021. gadā pasažieru komercpakalpojumi, kas izteikti vilcienkilometros, joprojām bija par 18,7 % mazāki nekā 2019. gadā, kas ir neliels uzlabojums salīdzinājumā ar 2020. gadu.

(7)

Tāpēc ir skaidrs, ka Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ dzelzceļa satiksmes līmenis pastāvīgi samazinās pasažieru segmentā, kas 2018. gadā veidoja aptuveni 80 % no visas satiksmes, kas izteikta vilcienkilometros.

(8)

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka katru dienu reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits Eiropā strauji palielinājās 2022. gada sākumā līdz līmenim, kas pandēmijas laikā nekad netika sasniegts. Turklāt katru dienu ziņoto gadījumu skaits joprojām ir ļoti liels.

(9)

Paredzams, ka pandēmija pastāvīgi negatīvi ietekmēs dzelzceļa satiksmi, un arī dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu grūtā finansiālā situācija, visticamāk, saglabāsies līdz 2022. gada beigām.

(10)

Tādēļ Regulas (ES) 2020/1429 1. pantā noteiktais pārskata periods ir jāpagarina līdz 2022. gada 31. decembrim.

(11)

Ja Eiropas Parlamentam un Padomei šī regula būtu jāpārbauda visu Regulas (ES) 2020/1429 6. panta 6. punktā paredzēto iebildumu laikposmu, šī regula stātos spēkā tikai pēc tā pārskata perioda beigām, kas patlaban paredzēts Regulas (ES) 2020/1429 1. pantā. Lai novērstu juridisko nenoteiktību, šī regula būtu jāpieņem saskaņā ar steidzamības procedūru, kas sīki izklāstīta Regulas (ES) 2020/1429 7. pantā, un tai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas nosacījumi.

(2)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 231/2012 (3) pielikums nosaka Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikuma sarakstā norādīto pārtikas piedevu specifikācijas.

(3)

Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu un pārtikas piedevu specifikācijas vai nu pēc Komisijas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts vai ieinteresētas personas pieteikuma saņemšanas var atjaunināt saskaņā ar vienoto procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā.

(4)

2019. gada decembrī Komisijai tika iesniegts pieteikums uz atļauju glikolipīdus izmantot par konservantu aromatizētos dzērienos, dažos citos 14.1. kategorijas “Bezalkoholiskie dzērieni” produktos, bezalkoholiskajā alū un iesala dzērienos.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) izvērtēja glikolipīdu kā pārtikas piedevas nekaitīgumu attiecībā uz ierosināto lietojumu. 2021. gada 4. maijā pieņemtajā Iestādes atzinumā (4) tika noteikts, ka pieņemamā diennakts deva (PDD) ir 10 mg/kg ķermeņa svara dienā. Iestāde norādīja, ka lielākā aplēse par eksponētību, proti, 3,1 mg/kg ķermeņa svara dienā mazbērniem, ir noteiktās PDD robežās, un secināja, ka pieteikuma iesniedzēja ierosinātajos lietošanas veidos un lietošanas daudzumos eksponētība glikolipīdiem nerada bažas par kaitīgumu.

(6)

Glikolipīdus iegūst fermentācijas procesā no sēnes Dacryopinax spathularia. Glikolipīdi, ja tos izmanto par konservantu, paildzina dzērienu glabāšanas laiku, aizsargājot tos no mikroorganismu izraisītas bojāšanās, un kavē patogēno mikroorganismu augšanu. Glikolipīdi ir iedarbīgi pret rauga un pelējuma sēnītēm un grampozitīvām baktērijām, un tie var būt alternatīva citiem pašlaik dzērienos atļautajiem konservantiem.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi atļaut glikolipīdus izmantot par konservantu dzērienos, uz kuriem attiecas pieteikums, un piešķirt minētajai piedevai E numuru E 246.

(8)

Kad glikolipīdus (E 246) pirmo reizi iekļauj Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā noteiktajā Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstā, Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumā būtu jāiekļauj šīs piedevas specifikācijas.

(9)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1333/2008 un (ES) Nr. 231/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un šo pārtikas piedevu lietošanas nosacījumi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā minēto vienoto procedūru šo sarakstu var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu polivinilpirolidonu (E1201) atļauts izmantot par tādu galda saldinātāju pārtikas piedevu, ko lieto tabletēs un cietos uztura bagātinātājos, izņemot zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētus uztura bagātinātājus.

(4)

2018. gada 29. oktobrī tika iesniegts pieteikums uz atļauju polivinilpirolidonu (E1201) izmantot par pārtikas piedevas tablešu saistvielu īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētā tablešu un apvalkotu tablešu veida pārtikā. Pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 4. panta 1. punkta otro daļu darīja pieejamu dalībvalstīm.

(5)

1990. gadā (3) polivinilpirolidonu (E1201) novērtēja Pārtikas zinātniskā komiteja. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2020. gada 1. jūlija zinātniskajā atzinumā (4) atkārtoti izvērtēja polivinilpirolidona (E1201) kā pārtikas piedevas nekaitīgumu un apsvēra lietojumu paplašināt ar īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku tablešu un apvalkotu tablešu veidā. Minētajā atzinumā Iestāde secināja: lietojumu šādi paplašinot, nav paredzams, ka rastos bažas par nekaitīgumu, ja piedeva tiek lietota maksimālajā pieļaujamajā līmenī un ieteicamajā patēriņa daudzumā.

(6)

Tabletēm, kas paredzētas īpašiem medicīniskiem nolūkiem, polivinilpirolidons (E1201) jāpievieno tehnisku apsvērumu dēļ: lai cieši saistītu sastāvdaļas, nodrošinātu to kohēziju, kā arī palēninātu to sairšanu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut šo piedevu izmantot par stabilizējošu piedevu īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētā tablešu un apvalkotu tablešu veida pārtikā.

(7)

Atļauja polivinilpirolidonu (E1201) izmantot par pārtikas piedevu, kas pieder pie Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma E daļas 13.2. kategorijas “Īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta diētiskā pārtika, kā noteikts Direktīvā 1999/21/EK (izņemot 13.1.5. pārtikas produktu kategorijas produktus)” neparedz produktus, kuri sagatavoti ar minēto pārtikas piedevu, klasificēt par īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 609/2013 (5).

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1333/2008.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 978/2012 8. panta 1. punktu, vispārējās preferenču sistēmas (“VPS”) vispārējā režīma tarifa preferences ir jāaptur attiecībā uz tādiem VPS sadaļas produktiem, kuru izcelsme ir VPS saņēmējvalstī, ja trīs gadus pēc kārtas šo produktu importa Savienībā no attiecīgās VPS saņēmējvalsts vidējā vērtība pārsniedz minētās regulas VI pielikumā uzskaitītās robežvērtības.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 978/2012 8. panta 2. punktu un pamatojoties uz tirdzniecības statistiku par 2015.–2017. kalendāro gadu, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/249 (2) tika izveidots to produktu sadaļu saraksts, kurām no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim aptur tarifa preferences.

(3)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 978/2012 8. panta 3. punktu, Komisijai ik pēc trīs gadiem jāpārskata šis saraksts un jāpieņem īstenošanas akts, lai apturētu vai atjaunotu tarifa preferences.

(4)

Regulas (ES) Nr. 978/2012 darbības termiņš beigsies 2023. gada 31. decembrī, tāpēc no 2023. gada 1. janvāra vienu gadu būtu jāpiemēro pārskatītais saraksts. Saraksta pamatā ir tirdzniecības statistika par 2018.–2020. kalendāro gadu, kas pieejama 2021. gada 1. septembrī, un tajā ņemts vērā imports no VPS saņēmējvalstīm, kuras uzskaitītas II pielikumā Regulā (ES) Nr. 978/2012, kas piemērojama minētajā dienā. Tomēr neņem vērā importa vērtību no VPS saņēmējvalstīm, kuras no 2023. gada 1. janvāra vairs nesaņem tarifa preferences saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 978/2012 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

(1)

Regula (ES) 2016/429 cita starpā nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, un to piemēro no 2021. gada 21. aprīļa. Viena no šādām dzīvnieku veselības prasībām atbilstoši minētās regulas 230. panta 1. punktam ir, ka minētajiem sūtījumiem jābūt no kādas sarakstā norādītas trešās valsts, teritorijas vai to zonas vai nodalījuma.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2) Regulu (ES) 2016/429 papildina ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras attiecas uz noteiktu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām vai nodalījumiem. Deleģētā regula (ES) 2020/692 paredz, ka minētās regulas tvērumā esošu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus drīkst atļaut ievest Savienībā tikai tad, ja tie ir no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas attiecībā uz konkrētajām dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sugām un kategorijām ir norādīts sarakstā saskaņā ar minētajā deleģētajā regulā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām.

(3)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/404 (3) nosaka tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu vai nodalījumu sarakstus, no kuriem atļauts Savienībā ievest Deleģētās regulas (ES) 2020/692 aptverto sugu un kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus. Minētie saraksti un konkrēti vispārīgi noteikumi attiecībā uz šiem sarakstiem ir sniegti minētās īstenošanas regulas I līdz XXII pielikumā.

(4)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 VI pielikuma 1. daļas A iedaļa nosaka to trešo valstu, teritoriju vai to zonu sarakstu, no kurām Savienībā atļauts ievest nebrīvē turētu putnu un nebrīvē turētu putnu reproduktīvo produktu sūtījumus, izņemot nebrīvē turētus putnus, uz kuriem attiecas Deleģētās regulas (ES) 2020/692 62. pantā minētās atkāpes.

(5)

Apvienotā Karaliste Komisijai ir iesniegusi pieteikumu atļaut no tās kroņa teritorijām Menas Salas un Džērsijas ievest Savienībā nebrīvē turētu putnu un to reproduktīvo produktu sūtījumus, kas nav Deleģētās regulas (ES) 2020/692 62. pantā minētie nebrīvē turētie putni, un ir sniegusi garantijas par minēto kroņa teritoriju kompetento iestāžu spējām nodrošināt uzticamu oficiālo sertifikāciju un atbilstību relevantajām dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz šādiem nebrīvē turētu putnu un to reproduktīvo produktu sūtījumiem, ko paredzēts ievest Savienībā. Tāpēc minētās kroņa teritorijas būtu jānorāda Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 VI pielikuma sarakstā.

(6)

Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 VI pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 XV pielikuma 1. daļas A iedaļā ir dots tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu sarakstu, no kurām Savienībā atļauts ievest nagaiņu, mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus, kam veikta Deleģētās regulas (ES) 2020/692 XXVI pielikumā minētā risku mazinošā apstrāde.

(8)

Maroka ir iesniegusi Komisijai pieteikumu uz atļauju Savienībā ievest mājputnu (izņemot skrējējputnu) gaļas produktu sūtījumus un ir sniegusi garantijas par minētās trešās valsts atbilstību prasībām attiecībā uz paziņošanu un ziņošanu par sarakstā norādītajām slimībām, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2020/692 I pielikuma 1. punktā un attiecas uz mājputniem, un garantijas attiecībā uz minētās trešās valsts atbilstību relevantajām Savienības dzīvnieku veselības prasībām vai līdzvērtīgām prasībām. Tāpēc un ņemot vērā mājputnu veselības situāciju Marokā, ir lietderīgi minēto trešo valsti iekļaut Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 XV pielikuma 1. daļas A iedaļas sarakstā attiecībā uz mājputnu (izņemot skrējējputnu) gaļas produktiem, kuriem veikta specifiskā risku mazinošā apstrāde “D”, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2020/692 XXVI pielikumā.

(9)

Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 XV pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2021/404 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Īstenošanas regula (ES) 2021/404 tiek piemērota no 2021. gada 21. aprīļa, tātad juridiskās noteiktības labad un lai atvieglotu tirdzniecību, grozījumiem, kas ar šo regulu veicami Īstenošanas regulā (ES) 2021/404, būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Komisija (“Komisija”) 2017. gada 17. novembrī publicēja Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2005, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam (2). Komisija 2017. gada 3. maijā publicēja Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/763, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam (3) (“izskatāmā regula”)

(2)

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 20. jūnijā, Hansol Group (Hansol Paper Co. Ltd. un Hansol Artone Paper Co. Ltd.) (turpmāk tekstā – “Hansol”) cēla prasību atcelt Īstenošanas regulu (ES) 2017/763, ciktāl tā attiecas uz Hansol (lieta T-383/17). Hansol apstrīdēja izskatāmās regulas tiesiskumu vairākos aspektos. Vienā no saviem izvirzītajiem pamatiem Hansol apstrīdēja konkrētu salikto normālo vērtību veidošanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Citā izvirzītajā pamatā Hansol apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izsverot pārdošanu nesaistītiem klientiem Savienībā salīdzinājumā ar pārdošanu saistītajiem pārstrādātājiem. Hansol apgalvoja, ka šī apgalvotā aprēķina kļūda izkropļoja dempinga starpības aprēķinu un cita starpā arī cenu samazinājuma starpību.

(3)

Tiesa 2020. gada 2. aprīlī pieņēma spriedumu lietā T-383/17, ar kuru atcēla Īstenošanas regulu (ES) 2017/763, ciktāl tā attiecās uz Hansol ražotajām precēm (4). Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 1. punktu, veidojot salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu tādam ražojuma veidam, ko pārdeva Hansol Artone Paper Co. Ltd., lai gan Hansol Paper Co. Ltd. tā paša ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi. Vispārējā tiesa konstatēja arī to, ka apgalvotā svēruma kļūda tika konstatēta un ka Komisijai būtu bijis jāņem vērā daudzumi, ko Schades Nordic, kas ir viens no Hansol Group saistītajiem pārveidotājiem Savienībā, pārdeva neatkarīgiem klientiem. Tāpēc Komisija bija pārkāpusi pamatregulas 2. panta 11. punktu, jo Komisijas veiktie aprēķini neatspoguļoja Hansol veiktā dempinga patieso apmēru. Visbeidzot, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šī svēruma kļūda ir ietekmējusi arī cenu samazinājuma starpības aprēķinu, jo Komisija šim aprēķinam bija izmantojusi to pašu svērumu. Vispārējā Tiesa arī konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, piemērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu pēc analoģijas, proti, kad tā minētā ražojuma eksporta cenas noteikšanas vajadzībām saistībā ar kaitējuma konstatēšanu atskaitīja PVA izmaksas un peļņas normu par attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu.

(4)

Komisija 2020. gada 11. jūnijā lūdza Tiesu atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, iesniedzot apelācijas sūdzību (lieta C-260/20 P). 2022. gada 12. maijā Tiesas otrā palāta noraidīja apelācijas sūdzību un apstiprināja Vispārējās tiesas konstatējumus (5). Tomēr Tiesa norādīja, ka pretēji Vispārējās Tiesas konstatējumiem Komisija nav pieļāvusi kļūdu, piemērojot šajā lietā pamatregulas 2. panta 9. punktu pēc analoģijas.

(5)

Rezultātā Īstenošanas regula (ES) 2017/763 tika atcelta, ciktāl tā attiecas uz Hansol.

(6)

Komisija analizēja, vai ir lietderīgi attiecināt reģistrāciju uz attiecīgā ražojuma importu. Šajā sakarā Komisija ņēma vērā šādus apsvērumus.

(7)

LESD 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumus. Gadījumā, ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts saistībā ar administratīvu procedūru, tādu kā antidempinga izmeklēšanas, Vispārējās Tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (6).

(8)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (7). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Situācijā, kad, piemēram, tiek atcelta regula, ar ko nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tas nozīmē, ka pēc anulēšanas antidempinga procedūra vēl nav pabeigta, jo akts, ar kuru pabeidz antidempinga procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (8), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi procedūras sākšanas posmā.

(9)

Kā paskaidrots paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu un tā kā nelikumība nav notikusi procedūras sākšanas posmā, bet gan izmeklēšanas posmā, Komisija nolēma atsākt izmeklēšanu, ciktāl tā attiecas uz Hansol, un Komisija izmeklēšanu atsāka tajā posmā, kurā izdarīts pārkāpums.

(10)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru administratīvas procedūras atsākšanu un maksājumu iespējamu atkārtotu noteikšanu nevar uzskatīt par pretēju noteikumam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku (9). Paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu ieinteresētās personas, to skaitā importētāji, tiek informētas par to, ka turpmākās saistības attiecīgā gadījumā būs atkarīgas no atkārtotās pārbaudes konstatējumiem.

(11)

Pamatojoties uz jaunajiem konstatējumiem un atsāktās izmeklēšanas rezultātiem, kas šajā posmā nav zināmi, Komisija var pieņemt regulu, ar ko vajadzības gadījumā pārskata piemērojamo maksājuma likmi. Šī pārskatītā likme, ja tāda būs, stāsies spēkā no dienas, kurā stājās spēkā izskatāmā regula.

(12)

Šim nolūkam Komisija pieprasīja valstu muitas dienestiem sagaidīt atkārtotās pārbaudes rezultātus un tikai pēc tam lemt par atmaksas pieprasījumiem saistībā ar Vispārējās tiesas atceltajiem antidempinga maksājumiem attiecībā uz Hansol. Tādējādi muitas dienestiem ir ieteikts neveikt atcelto maksājumu pieprasījumus līdz brīdim, kad atkārtotās pārbaudes rezultāti būs publicēti Oficiālajā Vēstnesī.

(13)

Turklāt, ja atsāktās izmeklēšanas rezultātā atkārtoti tiktu noteikti pasākumi, maksājumi būtu jāiekasē arī par laikposmu, kurā tika veikta atsāktā izmeklēšana.

(14)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka reģistrācija ir instruments, kas paredzēts pamatregulas 14. panta 5. punktā, lai pasākumus importam vēlāk varētu piemērot no reģistrācijas dienas (10). Šajā lietā Komisija uzskata, ka ir lietderīgi reģistrēt importu attiecībā uz Hansol, lai vienkāršotu antidempinga maksājumu iekasēšanu pēc tam, kad būs pārskatīts to apmērs atbilstoši Vispārējās tiesas spriedumam.

(15)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru (11), pretēji reģistrācijai, kas notiek laikposmā pirms pagaidu pasākumu pieņemšanas, konkrētajā lietā nav piemērojami antidempinga pamatregulas 10. panta 4. punkta nosacījumi. Patiesi, reģistrācijas, kas saistīta ar Tiesas spriedumu izpildi, mērķis nav atļaut atpakaļejošu maksājumu, kas noteikti ar tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, iekasēšanu, kā paredzēts minētajos noteikumos. Mērķis drīzāk ir nodrošināt spēkā esošo pasākumu efektivitāti, bez nepamatota pārtraukuma, no izskatāmo regulu spēkā stāšanās dienas līdz koriģēto maksājumu atkārtotai noteikšanai, nodrošinot, ka nākotnē ir iespējama maksājumu iekasēšana pareizā apmērā.

(16)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskatīja, ka ir pamatoti veikt reģistrāciju saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(17)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāreģistrē Hansol (Hansol Paper Co. Ltd. un Hansol Artone Paper Co. Ltd.) ražotā attiecīgā ražojuma imports.

(18)

Kā norādīts paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu, iespējamās no izskatāmās antidempinga regulas spēkā stāšanās dienas piemērojamās galīgās saistības attiecībā uz antidempinga maksājuma veikšanu izrietēs no atkārtotās pārbaudes konstatējumiem.

(19)

Par laikposmu no paziņojuma publicēšanas līdz atsāktās izmeklēšanas rezultātu spēkā stāšanās dienai neiekasē maksājumus, kas pārsniedz izskatāmajā regulā noteiktos maksājumus.

(20)

Pašreizējais antidempinga maksājums, kas ir piemērojams uzņēmumam Hansol, ir 104,46 EUR par tonnu neto,

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, ar EEZ līgumu izveidotā EEZ Apvienotā komiteja (“EEZ Apvienotā komiteja”) var nolemt grozīt, citā starpā, EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības (“31. protokols”).

(3)

Ir lietderīgi turpināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību Savienības darbībās, kuras finansē no Savienības vispārējā budžeta, saistībā ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, sociālā nodrošinājuma shēmu koordinēšanu un pasākumiem migrantiem, tostarp migrantiem no trešām valstīm.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza 31. protokols.

(5)

Tādēļ Savienības nostājas EEZ Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektam,

(1)

Ievērojot Līguma 300. panta 3. punktu, Reģionu komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam.

(2)

Padome 2020. gada 3. februārī pieņēma Lēmumu (ES) 2020/144 (2), ar ko laikposmam no 2020. gada 26. janvāra līdz 2025. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļu aizstājējus.

(3)

Pēc Juan ESPADAS CEJAS kunga atkāpšanās no amata ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta.

(4)

Pēc Carlos MARTÍNEZ MÍNGUEZ kunga atkāpšanās no amata un pēc tam, kad beidzies termiņš valsts piešķirtam pilnvarojumam, uz kura pamata tika izvirzīts José Francisco BALLESTA GERMÁN kungs, ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas.

(5)

Spānijas valdība uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2025. gada 25. janvārim, par Reģionu komitejas locekli ir ierosinājusi iecelt Julio MILLÁN MUÑOZ kungu, kam ir vietējas vēlētas varas pilnvaras, Alcalde del Ayuntamiento de Jaén (Andalucía) (Haenas pilsētas domes mērs (Andalūzija)).

(6)

Spānijas valdība uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2025. gada 25. janvārim, par Reģionu komitejas locekļu aizstājējiem ir ierosinājusi iecelt šādus vietēju struktūru pārstāvjus, kam ir vietējas vēlētas varas pilnvaras: Noelia María ARROYO HERNÁNDEZ kundzi, Alcaldesa del Ayuntamiento de Cartagena (Murcia) (Kartahenas pilsētas domes mēre (Mursija)), un Óscar PUENTE SANTIAGO kungu, Alcalde del Ayuntamiento de Valladolid (Castilla y León) (Valjadolidas pilsētas domes mērs (Kastīlija un Leona)),

(1)

Ievērojot Lēmuma 2013/354/KĀDP 9. panta 1. punktu, Politikas un drošības komiteja (PDK) saskaņā ar Līguma 38. pantu ir pilnvarota pieņemt attiecīgos lēmumus Eiropas Savienības Policijas misijas palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) politiskās kontroles un stratēģiskās virzības nodrošināšanai, tostarp pieņemt lēmumu par misijas vadītāja iecelšanu amatā.

(2)

PDK 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/1541 (2), ar ko par EUPOL COPPS misijas vadītāju no 2020. gada 15. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam iecēla Nataliya APOSTOLOVA kundzi.

(3)

Padome 2021. gada 28. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/1066 (3), ar ko EUPOL COPPS pilnvaru termiņu pagarina līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(4)

PDK 2021. gada 1. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/1128 (4), ar ko EUPOL COPPS misijas vadītājas Nataliya APOSTOLOVA kundzes pilnvaru termiņu pagarināja līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(5)

Padome 27. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/1018 (5), ar ko EUPOL COPPS pilnvaru termiņu pagarina no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(6)

Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ierosinājis pagarināt EUPOL COPPS misijas vadītājas Nataliya APOSTOLOVA kundzes pilnvaru termiņu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam,

(1)

Ievērojot Vienotās rīcības 2005/889/KĀDP 10. panta 1. punktu, Politikas un drošības komiteja (PDK) ir pilnvarota saskaņā ar Līguma 38. pantu pieņemt attiecīgos lēmumus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas Rafas šķērsošanas punktā (EU BAM Rafah) politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumu par misijas vadītāja iecelšanu.

(2)

PDK 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/1548 (2), ar ko par EU BAM Rafah misijas vadītāju laikposmam no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam iecēla Mihai-Florin BULGARIU kungu.

(3)

Padome 2021. gada 28. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/1065 (3), ar ko EU BAM Rafah termiņu pagarināja līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(4)

PDK 2021. gada 1. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/1127 (4), ar ko EU BAM Rafah misijas vadītāja Mihai-Florin BULGARIU kunga pilnvaru termiņu pagarināja no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(5)

Padome 2022. gada 27. jūnijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/1017 (5), ar ko EU BAM Rafah termiņu pagarināja līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(6)

Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ierosinājis pagarināt EU BAM Rafah misijas vadītāja Mihai-Florin BULGARIU pilnvaru termiņu līdz 2023. gada 30. jūnijam,

(1)

Divdesmit sešu Vispārējās tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada 31. augustā. Būtu jāveic iecelšana šajos amatos laikposmam no 2022. gada 1. septembra līdz 2028. gada 31. augustam.

(2)

Vispārējās tiesas tiesneša amata pilnvaru termiņa pagarināšanai ir izvirzītas Ion GÂLEA kunga, Marc JAEGER kunga, Dean SPIELMANN kunga un Mirela STANCU kundzes kandidatūras.

(3)

Vispārējās tiesas tiesneša pirmajam pilnvaru termiņam ir izvirzīta Steven VERSCHUUR kunga kandidatūra.

(4)

Turklāt Protokola Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 48. pantā, kā tas grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/2422 (1), ir paredzēts, ka Vispārējās tiesas tiesnešu skaits tiek palielināts trijos posmos, tādējādi panākot, ka no 2019. gada 1. septembra Vispārējā tiesā ir divi tiesneši no katras dalībvalsts. Ņemot vērā minētās regulas 2. panta a) punktu, pirmajā Vispārējās tiesas tiesnešu skaita palielināšanas posmā ir paredzēts iecelt divpadsmit papildu tiesnešus, un sešiem no viņiem pilnvaru termiņš beidzas 2016. gada 31. augustā. Minētos sešus tiesnešus izvēlas, sešu dalībvalstu valdībām izvirzot divus tiesnešus Vispārējās tiesas sastāva daļējai nomaiņai 2016. gadā uz pilnvaru termiņu no 2016. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam. Papildu tiesnesis, kas amatā jāieceļ pēc Slovākijas Republikas valdības priekšlikuma, ir viens no sešiem papildu tiesnešiem, kurus skar Vispārējās tiesas sastāva daļējā nomaiņa 2016. gadā. Vispārējās tiesas papildu tiesneša amatam ir izvirzīta Beatrix RICZIOVÁ kundzes kandidatūra.

(5)

Saskaņā ar Protokola Nr. 3 7. pantu un pēc Barna BERKE kunga nāves būtu jāieceļ amatā Vispārējās tiesas tiesnesis uz atlikušo Barna BERKE kunga pilnvaru laiku, proti, uz laikposmu līdz 2022. gada 31. augustam.

(6)

Brīvajai amata vietai ir izvirzīta Tihamér TÓTH kunga kandidatūra.

(7)

Komiteja, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantu, ir sniegusi pozitīvu atzinumu par minēto kandidātu piemērotību Vispārējās tiesas tiesneša pienākumu veikšanai,