ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167 |
|
![]() |
||
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
65. gadagājums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/1 |
GROZĪJUMI MUITAS KONVENCIJĀ PAR STARPTAUTISKAJIEM PREČU PĀRVADĀJUMIEM, KUROS IZMANTO TIR KARNETI (1975. GADA TIR KONVENCIJA)
Saskaņā ar ANO depozitārija paziņojumu C.N.91.2022.TREATIES-XI.A.16 2022. gada 25. jūnijā stājas spēkā šādi TIR konvencijas grozījumi, un tie attiecas uz visām Līgumslēdzējām pusēm:
18. panta 3. rinda
Vārdu “ four ” aizstāj ar vārdu “ eight ”
Pievieno jaunu daļu “Muitas dienesti var ierobežot maksimālo nosūtītāju (vai galamērķa) muitas iestāžu skaitu to teritorijā līdz mazāk par septiņām, bet ne mazāk par trim iestādēm.
1. pielikums, 1. VARIANTS, vāka 2. lappuse: TIR karnetes paraugs Nr. 5 “ règles relatives à l’utilisation du carnet TIR ”
Vārdu “ quatre ” aizstāj ar vārdu “ huit ”
1. pielikums, 1. VARIANTS, vāka 3. lappuse: TIR karnetes parauga, 1.variantā, Nr. 5 “ rules regarding the use of the TIR Carnet “
Vārdu “ four ” aizstāj ar vārdu “ eight ”
1. pielikums, 1. VARIANTS, TIR karnetes parauga 5. lappuse (balta), kupons Nr. 1
Esošo kuponu Nr. 1 aizstāj ar šādu: (1)
1. pielikums, 1. VARIANTS, TIR karnetes parauga 1. varianta 6. lappuse (zaļa), kupons Nr. 2
Esošo kuponu Nr. 2 aizstāj ar šādu (2):
1. pielikums, 2. VARIANTS, vāka 2. lappuse TIR karnetes paraugs Nr. 5 “ règles relatives à l’utilisation du carnet TIR ”
Vārdu “ quatre ” aizstāj ar vārdu “ huit ”
1. pielikums, 2. VARIANTS, vāka 3. lappuse TIR karnetes paraugs, 1. variants, Nr. 5 “ rules regarding the use of the TIR Carnet ”
Vārdu “ four ” aizstāj ar vārdu “ eight ”
1. pielikums, 2. VARIANTS, TIR karnetes parauga 12. lappuse (balta), kupons Nr. 1
Esošo kuponu Nr. 1 aizstāj ar šādu (3):
1. pielikums, 2. VARIANTS, TIR karnetes parauga 13. lappuse (zaļa), kupons Nr. 2
Esošo kuponu Nr. 2 aizstāj ar šādu (4):
6. pielikums, jauns paskaidrojums par 18. pantu
Pievieno jaunu 0.18.3. paskaidrojošo piezīmi šādā redakcijā:
0.18.3 |
Līgumslēdzējas puses dara publiski pieejamu informāciju par šādiem ierobežojumiem un informē TIR Kontroles komisiju, tostarp pienācīgā veidā izmantojot elektroniskās lietojumprogrammas, ko šim nolūkam TIR Kontroles komitejas uzraudzībā izstrādājis TIR sekretariāts. |
GOODS MANIFEST
GOODS MANIFEST
GOODS MANIFEST
GOODS MANIFEST
(1) Skatīt šā dokumenta 2. un 3. lpp.
(2) Skatīt šā dokumenta 4. un 5. lpp.
(3) Skatīt šā dokumenta 6. un 7. lpp.
(4) Skatīt šā dokumenta 8. un 9. lpp.
REGULAS
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/10 |
PADOMES REGULA (ES) 2022/972
(2022. gada 17. jūnijs),
ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2283, ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Lai nodrošinātu pietiekamu un nepārtrauktu tādu konkrētu lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu piegādi, kurus Savienībā ražo nepietiekamos daudzumos, un tādējādi izvairītos no traucējumiem minēto ražojumu tirgos, ar Padomes Regulu (ES) 2021/2283 (1) tika atvērtas autonomas Savienības tarifa kvotas (“kvotas”). Ražojumus minēto kvotu ietvaros Savienībā var importēt ar samazinātu vai nulles nodokļa likmi. |
(2) |
Tā kā Savienības interesēs ir nodrošināt, ka konkrēti rūpniecības ražojumi tiek piegādāti pietiekamā daudzumā, un ņemot vērā to, ka identiski un līdzvērtīgi ražojumi vai aizstājējražojumi Savienībā tiek ražoti nepietiekamā daudzumā, ir jāatver jaunas kvotas ar kārtas numuriem 09.2819, 09.2839, 09.2855, 09.2857 un 09.2702, piemērojot nulles nodokļa likmi atbilstošam šo ražojumu daudzumam. |
(3) |
Tā kā kvotu ar kārtas numuriem 09.2583 un 09.2876 tvērums vairs nav pietiekams, lai apmierinātu Savienības ekonomikas dalībnieku vajadzības, būtu jāgroza to ražojumu apraksts, uz kuriem attiecas šīs kvotas. Tāpēc būtu jāgroza norāde par minētajiem ražojumiem piemērojamo TARIC kodu. |
(4) |
Tā kā Savienības interesēs vairs nav saglabāt kvotas ar kārtas numuriem 09.2637, 09.2679 un 09.2740, minētās kvotas būtu jāslēdz ar 2022. gada 1. jūliju. |
(5) |
Ņemot vērā izdarāmos grozījumus un skaidrības labad, būtu jāaizstāj Regulas (ES) 2021/2283 pielikums. |
(6) |
Lai izvairītos no jebkādiem pārtraukumiem tarifa kvotu shēmas piemērošanā un ievērotu norādījumus, kas izklāstīti Komisijas 2011. gada 13. decembra paziņojumā par autonomo tarifu atcelšanu un kvotām, šajā regulā paredzētās izmaiņas attiecībā uz konkrēto ražojumu kvotām būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. jūlija. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) 2021/2283 pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Luksemburgā, 2022. gada 17. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
B. LE MAIRE
(1) Padomes Regula (ES) 2021/2283 (2021. gada 20. decembris), ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību, un atceļ Regulu (ES) Nr. 1388/2013 (OV L 458, 22.12.2021., 33. lpp.).
PIELIKUMS
“PIELIKUMS
Kārtas numurs |
KN kods |
TARIC |
Apraksts |
Kvotas periods |
Kvotas apjoms |
Kvotas nodokļa likme |
||||||||||||||||||||
09.2849 |
ex 0710 80 69 |
10 |
Saldētas Auricularia polytricha šķirnes sēnes, neapstrādātas vai vārītas ūdenī vai tvaicētas, kuras izmanto gatavo ēdienu ražošanā (1) (2) |
1.1.-31.12. |
700 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2664 |
ex 2008 60 39 |
30 |
Saldie ķirši ar spirta piedevu, kuru cukura saturs nepārsniedz 9 % no svara, ar diametru 19,9 mm vai mazāku, ar kauliņu, izmantošanai šokolādes izstrādājumos (1) |
1.1.-31.12. |
1 000 t |
10 % |
||||||||||||||||||||
09.2913 |
ex 2401 10 35 ex 2401 10 70 ex 2401 10 95 ex 2401 10 95 ex 2401 10 95 ex 2401 20 35 ex 2401 20 70 ex 2401 20 95 ex 2401 20 95 ex 2401 20 95 |
91 10 11 21 91 91 10 11 21 91 |
Dabīga neapstrādāta tabaka, sagriezta vienādos gabalos vai nesagriezta, kuras muitas vērtība nav mazāka par 450 Euro/100 kg neto svara un kuru izmanto kā aptinumu vai kā saistvielu, ražojot preces, kas minētas apakšpozīcijā 2402 10 00 (1) |
1.1.-31.12. |
6 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2828 |
2712 20 90 |
|
Parafīna vasks, kura eļļas saturs ir mazāks par 0,75 % no kopējās masas |
1.1.-31.12. |
100 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2600 |
ex 2712 90 39 |
10 |
Jēlparafīns (CAS RN 64742-61-6) |
1.1.-31.12. |
100 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2578 |
ex 2811 19 80 |
50 |
Sulfamīdskābe (CAS RN 5329-14-6) ar tīrības pakāpi 95 % no masas vai vairāk, arī ar pievienotu pretsalipes vielu silīcija dioksīdu (CAS RN 112926-00-8), kā daudzums nepārsniedz 5 % |
1.1.-31.12. |
27 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2928 |
ex 2811 22 00 |
40 |
Silīcija dioksīdu saturošs pildījums granulu veidā ar silīcija dioksīda tīrības pakāpi vismaz 97 % no masas |
1.1.-31.12. |
1 700 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2806 |
ex 2825 90 40 |
30 |
Volframa trioksīds, tostarp zilais volframa oksīds (CAS RN 1314-35-8 vai CAS RN 39318-18-8) |
1.1.-31.12. |
12 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2819 |
ex 2833 25 00 |
30 |
Vara hidroksīda sulfāts (Cu4(OH)6(SO4)), hidrāts (CAS RN 12527-76-3) ar tīrību 98 masas % vai lielāku |
1.7.-31.12. |
120 000 kg |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2872 |
ex 2833 29 80 |
40 |
Cēzija sulfāts (CAS RN 10294-54-9) cietā veidā vai kā ūdens šķīdums, kas masas procentu izteiksmē satur vairāk nekā 48 %, bet ne vairāk kā 52 % cēzija sulfāta |
1.1.-31.12. |
400 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2567 |
ex 2903 22 00 |
10 |
Trihloretilēns (CAS RN 79-01-6) ar tīrības pakāpi 99 % masas vai vairāk |
1.1.-31.12. |
11 885 000 kg |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2837 |
ex 2903 79 30 |
20 |
Bromhlormetāns (CAS RN 74-97-5) |
1.1.-31.12. |
600 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2933 |
ex 2903 99 80 |
30 |
1,3-dihlorbenzols (CAS RN 541-73-1) |
1.1.-31.12. |
2 600 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2700 |
ex 2905 12 00 |
10 |
Propān-1-ols (propilspirts) (CAS RN 71-23-8) |
1.1.-31.12. |
15 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2830 |
ex 2906 19 00 |
40 |
Ciklopropilmetanols (CAS RN 2516-33-8) |
1.1.-31.12. |
20 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2851 |
ex 2907 12 00 |
10 |
O-krezols (CAS RN 95-48-7), kura tīrības pakāpe nav mazāka kā 98,5 % no masas |
1.1.-31.12. |
20 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2704 |
ex 2909 49 80 |
20 |
2,2,2’,2’-tetrakis(hidroksimetil)-3,3’-oksidipropān-1-ols (CAS RN 126-58-9) |
1.1.-31.12. |
500 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2565 |
ex 2914 19 90 |
70 |
Kalcija acetilacetonāts (CAS RN 19372-44-2) ar tīrību 95 % pēc masas vai lielāku |
1.1.-31.12. |
400 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2852 |
ex 2914 29 00 |
60 |
Ciklopropilmetilketons (CAS RN 765-43-5) |
1.1.-31.12. |
300 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2638 |
ex 2915 21 00 |
10 |
Etiķskābe (CAS RN 64-19-7) ar tīrības pakāpi 99 % no masas vai augstāku |
1.1.-31.12. |
1 000 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2702 |
2915 32 00 |
|
Vinilacetāts (CAS RN 108-05-4) |
1.7.-31.12. |
225 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2728 |
ex 2915 90 70 |
85 |
Etiltrifluoracetāts (CAS RN 383-63-1) |
1.1.-31.12. |
400 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2665 |
ex 2916 19 95 |
30 |
Kālija (E,E)-heksa-2,4-dienoāts (CAS RN 24634-61-5) |
1.1.-31.12. |
8 250 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2684 |
ex 2916 39 90 |
28 |
2,5-Dimetilfenilacetilhlorīds (CAS RN 55312-97-5) |
1.1.-31.12. |
700 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2599 |
ex 2917 11 00 |
40 |
Dietiloksalāts (CAS RN 95-92-1) |
1.1.-31.12. |
500 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2769 |
ex 2917 13 90 |
10 |
Dimetilsebacāts (CAS RN 106-79-6) |
1.1.-31.12. |
1 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2634 |
ex 2917 19 80 |
40 |
Dodekanediokskābe (CAS RN 693-23-2) ar tīrības pakāpi, lielāku nekā 98,5 masas % |
1.1.-31.12. |
8 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2808 |
ex 2918 22 00 |
10 |
O-acetilsalicilskābe (CAS RN 50-78-2) |
1.1.-31.12. |
120 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2646 |
ex 2918 29 00 |
75 |
Oktadecil 3-(3,5-di-terc-butil-4-hidroksifenil)propionāts (CAS RN 2082-79-3), kuram:
izmantojams, lai ražotu PVC apstrādes kombinētos (vienpakas) stabilizatorus uz pulveru maisījumu bāzes (pulverus vai presētas granulas) (1) |
1.1.-31.12. |
380 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2647 |
ex 2918 29 00 |
80 |
Pentaeritrīttetrakis(3-(3,5-di-terc-butil-4-hidroksifenil)propionāts) (CAS RN 6683-19-8), kura
izmantojams, lai ražotu PVC apstrādes kombinētos (vienpakas) stabilizatorus uz pulveru maisījumu bāzes (pulverus vai presētas granulas) (1) |
1.1.-31.12. |
140 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2975 |
ex 2918 30 00 |
10 |
Benzofenon-3,3',4,4'-tetrakarbonskābes dianhidrīds (CAS RN 2421-28-5) |
1.1.-31.12. |
1 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2688 |
ex 2920 29 00 |
70 |
Tri(2,4-di-terc-butilfenil)fosfīts (CAS RN 31570-04-4) |
1.1.-31.12. |
6 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2598 |
ex 2921 19 99 |
75 |
Oktadecilamīns (CAS RN 124-30-1) |
1.1.-31.12. |
400 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2649 |
ex 2921 29 00 |
60 |
Bis(2-dimetilaminoetil)(metil)amīns (CAS RN 3030-47-5) |
1.1.-31.12. |
1 700 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2682 |
ex 2921 41 00 |
10 |
Anilīns (CAS RN 62-53-3) ar tīrību 99 masas % vai lielāku |
1.1.-31.12. |
150 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2617 |
ex 2921 42 00 |
89 |
4-Fluor-N-(1-metiletil)benzolamīns (CAS RN 70441-63-3) |
1.1.-31.12. |
500 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2602 |
ex 2921 51 19 |
10 |
O-fenilēndiamīns (CAS RN 95-54-5) |
1.1.-31.12. |
1 800 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2563 |
ex 2922 41 00 |
20 |
L-lizīna hidrohlorīds (CAS RN 657-27-2) vai L-lizīna ūdens šķīdums (CAS RN 56-87-1) ar L-lizīna saturu 50 % masas vai vairāk |
1.7.-31.12. |
122 500 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2592 |
ex 2922 50 00 |
25 |
L-Treonīns (CAS RN 72-19-5) |
1.1.-31.12. |
166 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2575 |
ex 2923 90 00 |
87 |
3-hlor-2-hidroksipropil)trimetilamonija hlorīds (CAS RN 3327-22-8) ūdens šķīduma veidā, kas satur pēc svara 65 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 71 % 3-hlor-2-hidroksipropil)trimetilamonija hlorīda |
1.1.-31.12. |
19 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2854 |
ex 2924 19 00 |
85 |
3-jodprop-2-in-1-il butilkarbamāts (CAS RN 55406-53-6) |
1.1.-31.12. |
400 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2874 |
ex 2924 29 70 |
87 |
Paracetamols (INN) (CAS RN 103-90-2) |
1.1.-31.12. |
20 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2742 |
ex 2926 10 00 |
10 |
Akrilnitrils (CAS RN 107-13-1), izmantošanai 55. nodaļas un pozīcijas 6815 preču ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
60 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2583 |
ex 2926 10 00 |
30 |
Akrilnitrils (CAS RN 107-13-1), izmantošanai pozīcijas 2921 , 2924 , 3903 , 3906 , 3908 , 3911 un 4002 preču ražošanā (1) |
1.7.-31.12. |
20 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2856 |
ex 2926 90 70 |
84 |
2-Nitro-4-(trifluormetil)benzonitrila (CAS RN 778-94-9) |
1.1.-31.12. |
900 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2708 |
ex 2928 00 90 |
15 |
Monometilhidrazīns (CAS RN 60-34-4) ūdens šķīduma veidā ar monometilhidrazīna saturu 40 (± 5) masas % |
1.1.-31.12. |
900 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2581 |
ex 2929 10 00 |
25 |
1,5-naftilēndiizocianāts (CAS RN 3173-72-6) ar tīrības pakāpi, lielāku nekā 90 masas % |
1.1.-31.12. |
300 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2685 |
ex 2929 90 00 |
30 |
Nitroguanidīns (CAS RN 556-88-7) |
1.1.-31.12. |
6 500 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2597 |
ex 2930 90 98 |
94 |
Bis[3-trietoksisililpropil]disulfīds (CAS RN 56706-10-6) |
1.1.-31.12. |
6 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2596 |
ex 2930 90 98 |
96 |
2-Hlor-4-(metilsulfonil)-3-((2,2,2-trifluoretoksi)metil)benzoskābe (CAS RN 120100-77-8) |
1.1.-31.12. |
300 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2580 |
ex 2931 90 00 |
75 |
Heksadeciltrimetoksilāns (CAS RN 16415-12-6) ar tīrības pakāpi vismaz 95 % no masas, izmantošanai polietilēna ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
165 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2842 |
2932 12 00 |
|
2-furaldehīds (furfuraldehīds) |
1.1.-31.12. |
10 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2696 |
ex 2932 20 90 |
25 |
Dekān-5-olīds (CAS RN 705-86-2) |
1.1.-31.12. |
6 000 kg |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2697 |
ex 2932 20 90 |
30 |
Dodekān-5-olīds (CAS RN 713-95-1) |
1.1.-31.12. |
6 000 kg |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2812 |
ex 2932 20 90 |
77 |
Heksān-6-olīds (CAS RN 502-44-3) |
1.1.-31.12. |
4 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2858 |
2932 93 00 |
|
Piperonāls (CAS RN 120-57-0) |
1.1.-31.12. |
220 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2839 |
ex 2933 39 99 |
09 |
2-(2-piridil)etanols (CAS RN 103-74-2) ar tīrību 99 % masas vai lielāku |
1.7.-31.12. |
350 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2673 |
ex 2933 39 99 |
43 |
2,2,6,6-tetrametilpiperidīn-4-ols (CAS RN 2403-88-5) |
1.1.-31.12. |
1 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2880 |
ex 2933 59 95 |
39 |
Ibrutinibs (INN) (CAS RN 936563-96-1) |
1.1.-31.12. |
5 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2860 |
ex 2933 69 80 |
30 |
1,3,5-Tris[(3-(Dimetilamino)propil)]heksahidro-1,3,5-triazīns (CAS RN 15875-13-5) |
1.1.-31.12. |
600 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2566 |
ex 2933 99 80 |
05 |
1,4,7,10-tetraazaciklododekāns (CAS RN 294-90-6) ar tīrību 96 % pēc masas vai lielāku |
1.1.-31.12. |
60 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2658 |
ex 2933 99 80 |
73 |
5-(Acetoacetilamino)benzimidazolons (CAS RN 26576-46-5) |
1.1.-31.12. |
400 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2593 |
ex 2934 99 90 |
67 |
5-Hlortiofēn-2-karbonskābe (CAS RN 24065-33-6) |
1.1.-31.12. |
45 000 kg |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2675 |
ex 2935 90 90 |
79 |
4-[[(2-metoksibenzoil)amino]sulfonil]-benzoilhlorīds (CAS RN 816431-72-8) |
1.1.-31.12. |
1 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2710 |
ex 2935 90 90 |
91 |
2,4,4-trimetilpentān-2-amīnija (3R,5S,6E)-7-{2-[(etilsulfonil)amino]-4-(4- fluorofenil)-6-(propān-2-il)pirimidīn-5-il}-3,5- dihidroksihept -6-enoāts (CAS RN 917805-85-7) |
1.1.-31.12. |
5 000 kg |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2945 |
ex 2940 00 00 |
20 |
D-ksiloze (CAS RN 58-86-6) |
1.1.-31.12. |
400 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2686 |
ex 3204 11 00 |
75 |
Krāsviela C.I. Disperse Yellow 54 (CAS RN 7576-65-0) un uz tās bāzes izgatavoti preparāti ar krāsvielas C.I. Disperse Yellow 54 saturu 99 svara % vai vairāk |
1.1.-31.12. |
250 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2676 |
ex 3204 17 00 |
14 |
Preparāti uz krāsvielas C.I. Pigment Red 48:2 (CAS RN 7023-61-2) bāzes ar tās saturu 60 % (masas) vai lielāku, bet mazāk par 85 % (masas) |
1.1.-31.12. |
50 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2698 |
ex 3204 17 00 |
30 |
Krāsviela C.I. Pigment Red 4 (CAS RN 2814-77-9) un uz tās bāzes izgatavoti preparāti ar krāsvielas C.I. Pigment Red 4 saturu 60 % vai vairāk no masas |
1.1.-31.12. |
150 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2659 |
ex 3802 90 00 |
19 |
Ar sodas kušņiem kalcinēta diatomīta zeme |
1.1.-31.12. |
35 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2908 |
ex 3804 00 00 |
10 |
Nātrija lignosulfonāts (CAS RN 8061-51-6) |
1.1.-31.12. |
40 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2889 |
3805 10 90 |
|
Sulfātterpentīns |
1.1.-31.12. |
25 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2935 |
ex 3806 10 00 |
10 |
Kolofonijskābe un sveķskābe, kas iegūtas no svaigiem oleosveķiem |
1.1.-31.12. |
280 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2832 |
ex 3808 92 90 |
40 |
Preparāts, kas satur 38 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 50 % no kopējās masas ūdenī disperģēta cinka piritiona (INN) (CAS RN 13463-41-7) |
1.1.-31.12. |
500 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2876 |
ex 3811 29 00 |
57 |
Piedevas, kas sastāv no difenilamīna un nonēnu ar sazarotu ķēdi reakcijas produktiem, ar:
tiek izmantotas ziežeļļu ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
900 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2814 |
ex 3815 90 90 |
76 |
Katalizators, kas sastāv no titāna dioksīda un volframa trioksīda |
1.1.-31.12. |
3 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2644 |
ex 3824 99 92 |
77 |
Preparāts, kas satur:
|
1.1.-31.12. |
10 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2681 |
ex 3824 99 92 |
85 |
Bis-(3-trietoksisililpropil)sulfīdu maisījums (CAS RN 211519-85-6) |
1.1.-31.12. |
9 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2650 |
ex 3824 99 92 |
87 |
Acetofenons (CAS RN 98-86-2) ar tīrības pakāpi 60 % no masas vai vairāk, bet ne vairāk par 90 % |
1.1.-31.12. |
2 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2829 |
ex 3824 99 93 |
43 |
Nešķīstošo atlikumu cietie ekstrakti alifātiskajos šķīdinātājos, kas iegūti, ekstrahējot sveķus no koksnes, ar šādām īpašībām:
|
1.1.-31.12. |
1 600 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2907 |
ex 3824 99 93 |
67 |
Fitosterīnu maisījums, pulverveida, kas satur:
izmantošanai sterīnu/stanolu vai sterīnu/stanolu esteru ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
2 500 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2568 |
ex 3824 99 96 |
91 |
Maisījums granulu veidā, kas satur:
un no kura caur sietu ar 0,60 mm acojumu izsijājas 75 % masas vai vairāk, bet caur sietu ar 0,25 mm acojumu izsijājas ne vairāk kā 10 % (ko nosaka ar ASTM D1511 metodi) |
1.1.-31.12. |
1 500 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2820 |
ex 3827 90 00 |
10 |
Maisījumi, kas satur no masas:
|
1.1.-31.12. |
6 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2671 |
ex 3905 99 90 |
81 |
Poli(vinilbutirāls) (CAS RN 63148-65-2):
|
1.1.-31.12. |
12 500 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2846 |
ex 3907 40 00 |
25 |
Polimēru maisījums no polikarbonāta un poli(metilmetakrilāta) ar polikarbonāta saturu 98,5 masas % vai lielāku, lodīšu vai granulu veidā, ar gaismas caurlaidību 88,5 % vai lielāku, ko mēra, izmantojot testa paraugu ar sieniņu biezumu 4,0 mm pie viļņu garuma λ = 400 nm (saskaņā ar standartu ISO 13468-2) |
1.1.-31.12. |
2 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2585 |
ex 3907 99 80 |
70 |
Poli(etilēntereftalāta) un cikloheksāndimetanola kopolimērs, kurā cikloheksāndimetanola masas daļa ir lielāka par 10 % |
1.1.-31.12. |
60 000 t |
2 % |
||||||||||||||||||||
09.2855 |
ex 3910 00 00 |
10 |
Šķidrs poli(metilhidrosiloksāns) ar trimetilsilila gala grupām (CAS RN 63148-57-2) ar tīrību 99,9 % masas vai lielāku |
1.7.-31.12. |
250 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2723 |
ex 3911 90 19 |
10 |
Poli(oksi-1,4-fenilēnsulfonil-1,4-fenilēnoksi-4,4’-bifenilēns) |
1.1.-31.12. |
5 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2816 |
ex 3912 11 00 |
20 |
Celulozes acetāta pārslas |
1.1.-31.12. |
75 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2573 |
ex 3913 10 00 |
20 |
Nātrija algināts, kas ekstrahēts no brūnajām aļģēm (CAS RN 9005-38-3) ar
|
1.1.-31.12. |
2 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2641 |
ex 3913 90 00 |
87 |
Nātrija hialuronāts, nesterils, kura:
|
1.1.-31.12. |
300 kg |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2661 |
ex 3920 51 00 |
50 |
Polimetilmetakrilāta loksnes, kas atbilst standartiem:
|
1.1.-31.12. |
100 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2645 |
ex 3921 14 00 |
20 |
Reģenerētas celulozes šūnu bloks, piesūcināts ar magnija hlorīda un četrvērtīgā amonija savienojumu saturošu ūdeni, izmēri 100 cm (± 10 cm) x 100 cm (± 10 cm) x 40 cm (± 5 cm) |
1.1.-31.12. |
1 700 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2572 |
ex 5205 26 00 ex 5205 27 00 |
10 10 |
Neapstrādāta balta vienkārtas kokvilnas dzija
|
1.1.-31.12. |
50 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2576 |
ex 5208 12 16 |
20 |
Nebalināts audekla pinuma audums:
No iekšpuses 15 mm (± 2mm) platā locījumeģe sastāv no 6 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 mm platas audekla pinuma daļas un 6 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 mm platas panamas pinuma daļas |
1.1.-31.12. |
1 500 000 m2 |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2577 |
ex 5208 12 96 |
20 |
Nebalināts audekla pinuma audums:
No iekšpuses 15 mm (± 2mm) platā locījumeģe sastāv no 6 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 mm platas audekla pinuma daļas un 6 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 9 mm platas panamas pinuma daļas |
1.1.-31.12. |
2 300 000 m2 |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2848 |
ex 5505 10 10 |
10 |
Neilona un citu poliamīdu (PA6 und PA66) sintētisko šķiedru atlikas (arī atsukas, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras) |
1.1.-31.12. |
10 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2721 |
ex 5906 99 90 |
20 |
Gumijoti tekstilmateriāli, austi un laminēti, ar šādām īpašībām:
kurus izmanto mehānisko transportlīdzekļu paceļamo jumtu ražošanai (1) |
1.1.-31.12. |
375 000 m2 |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2866 |
ex 7019 12 00 ex 7019 12 00 |
06 26 |
S-stikla grīstes:
izmantošanai aeronavigācijas izstrādājumu ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
1 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2628 |
ex 7019 66 00 |
10 |
No stiklšķiedras austs un ar plastmasu pārklāts tīkls, kura svars ir vienāds ar 120 g/m2(± 10 g/m2), ko parasti izmanto, ražojot izrullējamus un cietos rāmjos pretinsektu aizsegus |
1.1.-31.12. |
3 000 000 m2 |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2799 |
ex 7202 49 90 |
10 |
Ferohroms ar oglekļa masas saturu 1,5 % vai vairāk, bet ne vairāk par 4 %, un ar hroma masas saturu ne vairāk par 70 % |
1.1.-31.12. |
50 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2652 |
ex 7409 11 00 ex 7410 11 00 |
30 40 |
Elektrolītiski ražota rafinēta vara folija un sloksnes ar biezumu 0,015 mm vai vairāk |
1.1.-31.12. |
1 020 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2734 |
ex 7409 19 00 |
20 |
Loksnes un sloksnes, kas sastāv no:
|
1.1.-31.12. |
7 000 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2662 |
ex 7410 21 00 |
55 |
Plāksnes
|
1.1.-31.12. |
80 000 m2 |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2835 |
ex 7604 29 10 |
30 |
Alumīnija sakausējuma stieņi ar diametru 300,1 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 533,4 mm |
1.1.-31.12. |
1 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2736 |
ex 7607 11 90 ex 7607 11 90 ex 7607 11 90 ex 7607 11 90 |
75 77 78 79 |
Alumīnija un magnija sakausējuma sloksne vai folija:
izmantošanai žalūziju plāksnīšu ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
600 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2722 |
8104 11 00 |
|
Neapstrādāts magnijs ar magnija masas saturu ne mazāk kā 99,8 % |
1.1.-31.12. |
120 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2840 |
ex 8104 30 00 |
20 |
Magnija pulveris:
|
1.1.-31.12. |
2 000 t |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2629 |
ex 8302 49 00 |
91 |
Teleskopisks alumīnija rokturis, ko izmanto ceļojuma somu ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
1 500 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2720 |
ex 8413 91 00 |
50 |
Sūkņa galva divcilindru augstspiediena sūknim, kas izgatavota no kalta tērauda, ar:
izmantošanai dīzeļdegvielas iesmidzināšanas sistēmās |
1.1.-31.12. |
65 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2569 |
ex 8414 90 00 |
80 |
Turbokompresora darbrata korpuss no lejama alumīnija sakausējuma vai čuguna:
izmantošanai autobūves nozarē (1) |
1.1.-31.12. |
4 000 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2570 |
ex 8482 91 90 |
10 |
Rullīši ar logaritmisko profilu un diametru 25 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 70 mm vai lodītes ar diametru 30 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 100 mm,
izmantošanai vējturbīnu ražošanas nozarē (1) |
1.1.-31.12. |
600 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2738 |
ex 8482 99 00 |
30 |
Misiņa separatori ar šādām īpašībām:
izmantošanai lodīšu gultņu ražošanā |
1.1.-31.12. |
50 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2857 |
ex 8482 99 00 |
50 |
Iekšējie un ārējie gredzeni no tērauda, neslīpēti, ārējais gredzens ar iekšējo velšanās celiņu, iekšējais gredzens ar ārējo velšanās celiņu, ar ārējiem diametriem:
|
1.7.-31.12. |
10 000 000 kg |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2763 |
ex 8501 40 20 ex 8501 40 80 |
40 30 |
Vienfāzes maiņstrāvas elektromotors ar kolektoru, kā izejas jauda ir 250 W vai lielāka, ieejas jauda ir 700 W vai lielāka, bet nepārsniedz 2 700 W, ārējais diametrs pārsniedz 120 mm (± 0,2 mm), bet nepārsniedz 135 mm (± 0,2 mm), un nominālais apgriezienu skaits pārsniedz 30 000 apgr./min., bet nepārsniedz 50 000 apgr./min., un kas ir aprīkots ar gaisa iesūkšanas ventilatoru, izmantošanai putekļsūcēju ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
2 000 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2672 |
ex 8529 90 92 ex 9405 42 31 |
75 70 |
Iespiedshēmas plate ar LED diodēm:
tādu aizmugurējā apgaismojuma bloku ražošanai, kas paredzēti pozīcijas 8528 precēm (1) |
1.1.-31.12. |
115 000 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2574 |
ex 8537 10 91 |
73 |
Multifunkcionāla ierīce (instrumentu kopa):
izmantošanai tādu pasažieru automobiļu ražošanā, kuru dzinējs ir vienīgi elektriskais motors un kuri ietilpst HS apakšpozīcijā 8703 80 (1) |
1.1.-31.12. |
66 900 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2003 |
ex 8543 70 90 |
63 |
Ar spriegumu vadāmi frekvences ģeneratori, kas sastāv no aktīviem un pasīviem elementiem, kuri uzmontēti uz iespiestas shēmas, kas ir apvalkā, kura ārējie izmēri nepārsniedz 30 mm x 30 mm |
1.1.-31.12. |
1 400 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2910 |
ex 8708 99 97 |
75 |
Alumīnija sakausējuma balstošais kronšteins, ar montāžas caurumiem, ar fiksācijas uzgriežņiem vai bez tiem, pārnesumkārbas netiešai pievienošanai automobiļa virsbūvei, izmantošanai 87. nodaļas preču ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
200 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2694 |
ex 8714 10 90 |
30 |
Savilcējapskavas, korpusi, dakšas tilti un spailes no alumīnija sakausējuma, kādus izmanto motocikliem |
1.1.-31.12. |
1 000 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2668 |
ex 8714 91 10 ex 8714 91 10 ex 8714 91 10 |
21 31 75 |
Velosipēda rāmis no oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
600 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2564 |
ex 8714 91 10 ex 8714 91 10 ex 8714 91 10 |
25 35 77 |
Rāmis, kas konstruēts no alumīnija vai alumīnija un oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, izmantošanai velosipēdu (ieskaitot elektriskos velosipēdus) ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
9 600 000 gb. |
0 % |
||||||||||||||||||||
09.2579 |
ex 9029 20 31 ex 9029 90 00 |
40 40 |
Kombinēts instrumentu panelis ar:
izmantošanai 87. nodaļas preču ražošanā (1) |
1.1.-31.12. |
160 000 gb. |
0 % |
(1) Uz nodokļu apturēšanu attiecas galapatēriņa muitas uzraudzība saskaņā ar 254. pantu Regulā (ES) Nr. 952/2013.
(2) Tomēr tarifa nodokļu apturēšanu nepiemēro, ja apstrādi veic mazumtirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/29 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/973
(2022. gada 14. marts),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1009 papildina, nosakot agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijus, kuri piemērojami blakusproduktu izmantošanai ES mēslošanas līdzekļos
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (1), un jo īpaši tās 42. panta 7. punktu,
tā kā:
(1) |
Regula (ES) 2019/1009 nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus. ES mēslošanas līdzekļi satur vienas vai vairāku minētās regulas II pielikumā uzskaitīto kategoriju komponentmateriālus. Saskaņā ar minētā pielikuma 11. komponentmateriālu kategoriju (“CMC”) ES mēslošanas līdzekļi drīkst saturēt blakusproduktus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2) nozīmē (ar dažiem izņēmumiem), un šie blakusprodukti ir jāreģistrē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (3). |
(2) |
Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 7. punkts prasa Komisijai papildināt II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 11” 3. punktu, proti, noteikt agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijus, kas piemērojami blakusproduktu Direktīvas 2008/98/EK nozīmē izmantošanai ES mēslošanas līdzekļos. Šajā nolūkā Komisija pilnvaroja Kopīgo pētniecības centru (“JRC”) sniegt zinātniskus ieteikumus (4). |
(3) |
Blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē ir ļoti neviendabīga vielu kategorija. Šīm vielām ir atšķirīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības, un tās var tikt iegūtas dažādos ražošanas procesos. Šajā regulā blakusprodukti atkarībā no to agronomiskās efektivitātes veida ir iedalīti divās kategorijās. Pirmā kategorija aptver blakusproduktus, kas augus vai sēnes apgādā ar barības elementiem vai efektivizē to barošanos. Otrā kategorija aptver blakusproduktus, ko zemākā koncentrācijā izmanto par tehniskām piedevām. Lai gan tie nav tieši saistīti ar barības elementiem vai barošanās efektivitāti, tie uzlabo mēslošanas līdzekļa kvalitāti vai drošumu apiešanās laikā. |
(4) |
Pirmajā kategorijā JRC ir iekļāvis blakusproduktus, kas rodas dažādos ražošanas procesos un satur amonija sāļus, sulfātus, fosfātus, elementāro sēru, kalcija karbonātu un kalcija oksīdu. Lai nodrošinātu, ka šiem blakusproduktiem nepārprotami piemīt agronomiskā vērtība un tie nerada kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, būtu jānosaka stingra tīrības prasība. |
(5) |
Attiecībā uz otro kategoriju JRC ir ierosinājis atļaut blakusproduktus izmantot par tehniskām piedevām, piemēram, cietinātājiem, saistvielām vai pildvielām, vai – lietotāju veselības aizsardzības uzlabošanas nolūkā – par putekļu nomācējām vielām. Lai nodrošinātu, ka šādu blakusproduktu izmantošana neapdraud ES mēslošanas līdzekļa vispārējo agronomisko efektivitāti un ka tai nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēka veselību vai vidi, būtu jānosaka to maksimālā koncentrācija gatavajā ES mēslošanas līdzeklī. |
(6) |
Turklāt JRC biežāk izmantotos blakusproduktus ir novērtējis saskaņā ar pastāvošo praksi. Minētie blakusprodukti tika atlasīti, pamatojoties uz to tirgus potenciālu, pieejamajiem datiem, pašreizējo juridisko situāciju, to izmantošanas vēsturi un nepārprotamu agronomisko vērtību, kā arī – novērtējumam atvēlētā laika ierobežojumu dēļ – vadoties pēc drošuma kritēriju izstrādes vienkāršības. Identificētie blakusprodukti bija bāzes šķīdums, kas metionīna ražošanas procesā rodas no 5(β-metiltioetil)-hidantoīna reakcijas ar kālija karbonātu, minerālu un rūdu pārstrādes un attīrīšanas atlikumi, Solveja procesā radies pēcdestilācijas šķidrums, acetilēna ražošanā radušies karbīda kaļķi, melno metālu sārņi, rūdas koncentrāta pārstrādē un metāla virsmu apstrādē radušies metālu sāļi, dzeramā ūdens atkrāsošanā radušās humīnskābes un fulvoskābes. Šie konkrētie blakusprodukti ES mēslošanas līdzekļos būtu jāizmanto bez nosacījuma, ka tiem jāatbilst pirmās kategorijas blakusproduktiem noteiktajām restriktīvajām tīrības pakāpēm vai otrās kategorijas blakusproduktiem atļautajam nolūkam un maksimālajai koncentrācijai. Šādi blakusprodukti ir skaidri identificēti, tāpēc JRC varēja rūpīgi novērtēt to agronomisko vērtību un visus specifiskos riskus, ko tie var radīt. |
(7) |
Turklāt būtu jānosaka atbilstoši papildu drošuma kritēriji, kas attiecas uz blakusproduktu izmantošanu. |
(8) |
Dažiem no šiem blakusproduktiem būtu jāatbilst drošuma kritērijiem, kuri ierobežo nevēlamo piemaisījumu un citu bažas raisošo vielu saturu un kurus piemēro papildus kritērijiem, kas Regulas (ES) 2019/1009 I pielikumā noteikti attiecīgajai produktu funkcionālajai kategorijai, un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1021 (5). |
(9) |
Būtu jānosaka papildu robežvērtības tādiem nevēlamiem piemaisījumiem kā kopējais hroms, tallijs un vanādijs. Daži blakusprodukti ražošanas procesa specifikas dēļ var saturēt šādus nevēlamus piemaisījumus. Ierosinātajām minēto nevēlamo piemaisījumu robežvērtībām būtu jānodrošina, ka tādu ES mēslošanas līdzekļu izmantošana, kas satur blakusproduktus ar šādiem nevēlamiem piemaisījumiem, nenoved pie to uzkrāšanās augsnē. Šādu nevēlamo piemaisījumu robežvērtības būtu jāizsaka ar koncentrāciju galaproduktā, līdzīgi Regulas (ES) 2019/1009 I pielikumā noteiktajām prasībām. To pamato tas, ka drošuma kritēriji, kas ieviesti, reaģējot uz konkrētiem identificētiem riskiem, parasti attiecas uz galaproduktu, nevis uz komponentmateriālu. Tam būtu jāatvieglo mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība, jo būtu jāveic tikai galaprodukta testēšana. |
(10) |
Ir zināms, ka nogulumu fosfātu rūdas pārstrādes vai attīrīšanas atlikumi satur dabā sastopamus radionuklīdus. Lai nodrošinātu šādu blakusproduktu drošu izmantošanu ES mēslošanas līdzekļos, ir lietderīgi noteikt dabā sastopamu urāna un torija sērijas radionuklīdu maksimālās pieļaujamās radioaktivitātes koncentrācijas vērtības ES mēslošanas līdzekļos, kas šādus materiālus satur. |
(11) |
Turklāt būtu jānosaka papildu drošuma kritēriji, kas vajadzīgi, lai ierobežotu 16 policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO16) (6) un polihlordibenz-p-dioksīnu un polihlordibenzfurānu (PCDD/PCDF) (7) saturu. Regulā (ES) 2019/1021 ir noteikti PAO16 un PCDD/PCDF kā ražošanas procesos nejauši radušos vielu izdalīšanās samazinājumi, bet šādos gadījumos piemērojamās robežvērtības nav ieviestas. Ņemot vērā augsto risku, ko rada šādu piesārņotāju klātesība mēslošanas līdzekļos, tiek uzskatīts par lietderīgu ieviest stingrākas prasības nekā tās, kas noteiktas minētajā regulā. Lai nodrošinātu saskanību ar Regulu (ES) 2019/1021, šādas robežvērtības būtu jānosaka komponentmateriāla līmenī, nevis jāizsaka ar koncentrāciju galaproduktā. |
(12) |
Nevēlamo piemaisījumu PAO16 un PCDD/PCDF robežvērtības var nebūt visos gadījumos relevantas. Tāpēc ražotājiem vajadzētu būt iespējai prezumēt mēslošanas līdzekļa atbilstību konkrētai prasībai bez verifikācijas, piemēram, testēšanas, ja atbilstība minētajai prasībai noteikti un neapstrīdami izriet no kategorijā “CMC 11” ietilpstošu blakusproduktu vai šādu blakusproduktu saturoša ES mēslošanas līdzekļa īpašībām vai ražošanas procesa. |
(13) |
Daži blakusprodukti var saturēt selēnu, kas, augstā koncentrācijā klātesošs, var būt toksisks. Daži var saturēt arī hlorīdu, kas var radīt bažas par augsnes sāļumu. Ja minēto vielu koncentrācija pārsniedz noteiktu robežvērtību, to saturs būtu jānorāda uz etiķetes, lai mēslošanas līdzekļa lietotāji tiktu pienācīgi informēti. |
(14) |
Ņemot vērā to, ka Regulu (ES) 2019/1009 pilnībā piemēros no 2022. gada 16. jūlija, šīs regulas piemērošana ir jāatliek uz to pašu dienu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Blakusprodukti, kas pieder pie Regulas (ES) 2019/1009 II pielikuma II daļā minētās 11. komponentmateriālu kategorijas (CMC) un apgādā augus vai sēnes ar barības elementiem vai efektivizē to barošanos, atbilst šādiem agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijiem:
a) |
sausnā satur vismaz 95 % amonija sāļu, sulfātu, fosfātu, elementārā sēra, kalcija karbonāta vai kalcija oksīda vai to maisījumu; |
b) |
ir radušies kā neatņemama daļa no tāda ražošanas procesa, kurā par ielaidmateriāliem izmanto vielas un maisījumus, kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasināti produkti, kuri ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (8) darbības jomā; |
c) |
to organiskā oglekļa (Corg) saturs nepārsniedz 0,5 % no blakusprodukta sausnas; |
d) |
tie satur ne vairāk kā 6 mg policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO16) (9) uz kg sausnas; |
e) |
tie satur ne vairāk kā 20 ng PVO toksiskuma ekvivalentā (10) izteiktu polihlordibenz-para-dioksīnu un polihlordibenzfurānu (PCDD/PCDF) (11) uz kg sausnas. |
ES mēslošanas līdzeklis, kas satur blakusproduktus, kuri apgādā augus vai sēnes ar barības elementiem vai efektivizē to barošanos, vai sastāv no šādiem blakusproduktiem, satur ne vairāk kā:
a) |
400 mg kopējā hroma (Cr) uz kg sausnas; |
b) |
2 mg tallija (Tl) uz kg sausnas. |
2. Blakusprodukti, kas pieder pie Regulas (ES) 2019/1009 II pielikuma II daļā minētās kategorijas “ CMC 11” un ko izmanto par tehniskajām piedevām, atbilst šādiem agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijiem:
a) |
to funkcija ir uzlabot ES mēslošanas līdzekļa drošumu vai agronomisko efektivitāti; |
b) |
to kopējā koncentrācija ES mēslošanas līdzeklī nepārsniedz 5 masas %; |
c) |
tie satur ne vairāk kā 6 mg policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO16) uz kg sausnas; |
d) |
tie satur ne vairāk kā 20 ng PVO toksiskuma ekvivalentā (12) izteiktu polihlordibenz-para-dioksīnu un polihlordibenzfurānu (PCDD/PCDF) uz kg sausnas. |
2. pants
1. Regulas 1. pantā noteiktos kritērijus nepiemēro pie Regulas (ES) 2019/1009 II pielikuma II daļā minētās kategorijas “ CMC 11” piederošiem blakusproduktiem, kas ir jebkurš no turpmāk nosauktajiem:
a) |
bāzes šķīdums, kas metionīna ražošanas procesā rodas no 5(β-metiltioetil)-hidantoīna reakcijas ar kālija karbonātu; |
b) |
minerālu un rūdu pārstrādes un attīrīšanas atlikumi, ja tie satur kalcija karbonātus, magnija karbonātus, kalcija sulfātus, magnija oksīdu, fosfātus un/vai ūdenī šķīstošus kālija, magnija vai nātrija sāļus, kuru kopējais saturs atlikumu sausnā pārsniedz 60 %; |
c) |
Solveja procesā radies pēcdestilācijas šķidrums; |
d) |
acetilēna ražošanā radušies karbīda kaļķi; |
e) |
melno metālu sārņi; |
f) |
rūdas koncentrāta pārstrādē un metāla virsmu apstrādē radušās vielas, kas satur vismaz 2 masas % divvērtīgos vai trīsvērtīgos pārejas metālu (cinka (Zn), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn) vai kobalta (Co)) katjonus šķīdumā; |
g) |
dzeramā ūdens atkrāsošanā radušās humīnskābes un fulvoskābes. |
2. Dabā sastopamo U-238 un Th-232 sērijas radionuklīdu radioaktivitātes koncentrācijas vērtības ES mēslošanas līdzeklī, kas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu satur nogulumu fosfātu rūdas pārstrādes vai attīrīšanas atlikumus vai no tiem sastāv, nepārsniedz 1 kBq uz kg mēslošanas līdzekļa.
3. ES mēslošanas līdzeklis, kas satur pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētus blakusproduktus vai no tiem sastāv, satur ne vairāk kā:
a) |
400 mg kopējā hroma (Cr) uz kg sausnas; |
b) |
2 mg tallija (Tl) uz kg sausnas; |
c) |
600 mg vanādija (V) uz kg sausnas. |
3. pants
Ja atbilstība konkrētai prasībai, kas noteikta 1. panta 1. punkta pirmās daļas d) un e) apakšpunktā, 1. panta 1. punkta otrajā daļā, 1. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 2. panta 2. un 3. punktā, noteikti un neapstrīdami izriet no blakusprodukta vai, attiecīgā gadījumā, šādu blakusproduktu saturoša ES mēslošanas līdzekļa īpašībām vai ražošanas procesa, atbilstības novērtēšanas procedūrā atbilstību uz ražotāja atbildību drīkst prezumēt bez verifikācijas (piemēram, testēšanas).
4. pants
1. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur 1. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. panta 1. punkta b)–f) apakšpunktā minētos blakusproduktus vai no tiem sastāv un selēna (Se) saturs tajā pārsniedz 10 mg uz kg sausnas, norāda selēna saturu.
2. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur 1. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktā minētos blakusproduktus vai no tiem sastāv un tā hlorīda (Cl-) saturs pārsniedz 30 g uz kg sausnas, norāda hlorīda saturu, ja vien ES mēslošanas līdzeklis nav ražots ražošanas procesā, kurā hlorīdu saturošas vielas vai maisījumi ir izmantoti, lai ražotu vai iekļautu sārmu metālu sāļus vai sārmzemju metālu sāļus, un informācija par šiem sāļiem ir sniegta saskaņā ar III pielikumu.
3. Ja saskaņā ar 1. un 2. punktu tiek norādīts selēna vai hlorīda saturs, to skaidri nodala no barības elementu deklarācijas, un to drīkst izteikt ar vērtību diapazonu.
4. Ja tas, ka šāds ES mēslošanas līdzeklis selēnu vai hlorīdu satur daudzumā, kas mazāks par 1. un 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, noteikti un neapstrīdami izriet no blakusprodukta vai šādu blakusproduktu saturoša ES mēslošanas līdzekļa īpašībām vai ražošanas procesa, etiķetē informāciju par šiem parametriem uz ražotāja atbildību var neiekļaut bez verifikācijas (piemēram, testēšanas).
5. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no 2022. gada 16. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 14. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(4) Huygens D, Saveyn HGM, Technical proposals for by-products and high purity materials as component materials for EU Fertilising Products, JRC128459, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2022.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp.).
(6) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.
(7) 2,3,7,8-TCDD, 1,2,3,7,8-PeCDD, 1,2,3,4,7,8-HxCDD, 1,2,3,6,7,8-HxCDD, 1,2,3,7,8,9-HxCDD, 1,2,3,4,6,7,8-HpCDD, OCDD, 2,3,7,8-TCDF, 1,2,3,7,8-PeCDF, 2,3,4,7,8-PeCDF, 1,2,3,4,7,8-HxCDF, 1,2,3,6,7,8-HxCDF, 1,2,3,7,8,9-HxCDF, 2,3,4,6,7,8-HxCDF, 1,2,3,4,6,7,8-HpCDF, 1,2,3,4,7,8,9-HpCDF un OCDF summa.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
(9) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.
(10) Van den Berg M., L.S. Birnbaum, M. Denison, M. De Vito, W. Farland, et al. (2006) The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological sciences: an official journal of the Society of Toxicology 93:223-241. doi:10.1093/toxsci/kfl055.
(11) 2,3,7,8-TCDD, 1,2,3,7,8-PeCDD, 1,2,3,4,7,8-HxCDD, 1,2,3,6,7,8-HxCDD, 1,2,3,7,8,9-HxCDD, 1,2,3,4,6,7,8-HpCDD, OCDD, 2,3,7,8-TCDF, 1,2,3,7,8-PeCDF, 2,3,4,7,8-PeCDF, 1,2,3,4,7,8-HxCDF, 1,2,3,6,7,8-HxCDF, 1,2,3,7,8,9-HxCDF, 2,3,4,6,7,8-HxCDF, 1,2,3,4,6,7,8-HpCDF, 1,2,3,4,7,8,9-HpCDF un OCDF summa.
(12) Van den Berg M., L.S. Birnbaum, M. Denison, M. De Vito, W. Farland, et al. (2006) The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological sciences: an official journal of the Society of Toxicology 93:223-241. doi:10.1093/toxsci/kfl055.
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/34 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/974
(2022. gada 16. jūnijs)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [“Cidre du Perche/Perche” (ACVN)]
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Francijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Cidre du Perche/Perche”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Cidre du Perche/Perche” būtu jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Nosaukums “Cidre du Perche/Perche” (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.8. grupas “Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 16. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētājas vārdā –
Komisijas loceklis
Janusz WOJCIECHOWSKI
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 100, 1.3.2022., 43. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/35 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/975
(2022. gada 17. marts),
ar ko Deleģētajā regulā (ES) 2017/653 noteiktos regulatīvos tehniskos standartus groza attiecībā uz minētās regulas 14. panta 2. punktā paredzēto pārejas noteikumu pagarināšanu un Deleģētajā regulā (ES) 2021/2268 noteiktos regulatīvos tehniskos standartus groza attiecībā uz minētās regulas piemērošanas sākuma datumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (1) un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu un 10. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (ES) Nr. 1286/2014 ir paredzēti vienoti noteikumi par pamatinformācijas dokumenta, kas jāizstrādā PRIIP izveidotājiem, formātu un saturu un vienoti noteikumi par pamatinformācijas dokumenta nodrošināšanu privātiem ieguldītājiem, lai ļautu privātiem ieguldītājiem saprast un salīdzināt PRIIP pamatiezīmes un riskus. Tomēr saskaņā ar minētās regulas 32. panta 1. punktu pārvaldības sabiedrības, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (2) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ieguldījumu sabiedrības, kā minēts tās 27. pantā, un personas, kas konsultē par PVKIU sertifikātiem vai pārdod tos, kā minēts tās 1. panta 2. punktā, bija atbrīvotas no minētajā regulā paredzētajiem pienākumiem līdz 2021. gada 31. decembrim. Ja Direktīvas 2009/65/EK 78.–81. pantā minētos noteikumus par pamatinformācijas dokumenta formātu un saturu dalībvalsts piemēro fondiem, kuri nav saistīti ar PVKIU un tiek piedāvāti privātajiem ieguldītājiem, minētās regulas 32. panta 1. punktā paredzētos pārejas noteikumus piemēro pārvaldības sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām un personām, kas privātajiem ieguldītājiem sniedz konsultācijas par šādu fondu sertifikātiem vai pārdod tos. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2259 (3) tika grozīta Regula (ES) Nr. 1286/2014, lai minēto pārejas režīmu (pārejas noteikumus) pagarinātu līdz 2022. gada 31. decembrim. |
(2) |
Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/653 (4), kas pieņemta, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1286/2014 8. panta 5. punktu, 10. panta 2. punktu un 13. panta 5. punktu, ir paredzēti noteikumi attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu iesniegšanas prasības izpildes nosacījumiem. Saskaņā ar minētās deleģētās regulas 14. panta 2. punktu PRIIP izveidotāji līdz 2019. gada 31. decembrim var izmantot ieguldītājiem paredzēto pamatinformācijas dokumentu, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 78.–81. pantu, lai sniegtu konkrētu informāciju minētās deleģētās regulas 11.–13. panta vajadzībām, nevis Deleģētajā regulā (ES) 2017/653 minēto pamatinformācijas dokumentu, ar nosacījumu, ka vismaz viena no minētās deleģētās regulas 14. panta 1. punktā minētajām pamatā esošajām ieguldījumu iespējām ir PVKIU vai ne-PVKIU fonds, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. pantā. Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1866 (5) minētie pārejas noteikumi tika pagarināti līdz 2021. gada 31. decembrim, un ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2268 (6) tika grozīta Deleģētā regula (ES) 2017/653, lai minētos pārejas noteikumus pagarinātu vēl līdz 2022. gada 30. jūnijam. |
(3) |
Tā kā Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. pantā minētie pārejas noteikumi ar Regulu (ES) 2021/2259 tagad ir pagarināti līdz 2022. gada 31. decembrim, ir nepieciešams, lai minētais pagarinājums tiktu atspoguļots arī Deleģētajā regulā (ES) 2017/653 un lai pārejas noteikumu termiņš tiktu pagarināts no 2022. gada 30. jūnija līdz 2022. gada 31. decembrim. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2017/653. |
(4) |
Ir jānodrošina, ka Deleģēto regulu (ES) 2021/2268 piemēro tikai no nākamās dienas pēc Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. pantā paredzēto pārejas noteikumu piemērošanas beigām. Tādēļ Deleģētās regulas (ES) 2021/2268 2. panta otrajā daļā noteiktais datums būtu jāaizstāj. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2021/2268, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījums Deleģētajā regulā (ES) 2017/653
Deleģētās regulas (ES) 2017/653 18. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:
“Regulas 14. panta 2. punktu piemēro līdz 2022. gada 31. decembrim.”
2. pants
Grozījums Deleģētajā regulā (ES) 2021/2268
Deleģētās regulas (ES) 2021/2268 2. panta otrajā daļā vārdus “2022. gada 1. jūlija” aizstāj ar vārdiem “2023. gada 1. janvāra”.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 17. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2259 (2021. gada 15. decembris), ar ko attiecībā uz pārejas režīma pagarināšanu pārvaldības sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām un personām, kas konsultē par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) un ar PVKIU nesaistītiem sertifikātiem vai pārdod tos, groza Regulu (ES) Nr. 1286/2014 (OV L 455, 20.12.2021., 1. lpp.).
(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/653 (2017. gada 8. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, nosakot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu sniegšanas prasību izpildes nosacījumiem (OV L 100, 12.4.2017., 1. lpp.).
(5) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1866 (2019. gada 3. jūlijs), ar ko Deleģēto regulu (ES) 2017/653 groza, lai Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. pantā minētajiem PRIIP izveidotājiem, kuri piedāvā ieguldījumu apliecības kā pamatā esošas ieguldījumu iespējas, piemērotos pārejas noteikumus saskaņotu ar minētajā pantā noteikto pagarināto atbrīvojuma periodu (OV L 289, 8.11.2019., 4. lpp.).
(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2268 (2021. gada 6. septembris), ar ko groza regulatīvos tehniskos standartus, kuri Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/653 noteikti attiecībā uz pamatā esošo metodiku un darbības rezultātu scenāriju atspoguļošanu, izmaksu atspoguļojumu un izmaksu kopsavilkuma rādītāju aprēķināšanas metodiku, līdzšinējo darbības rezultātu informācijas noformēšanu un saturu, tādu komplektēto privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) izmaksu izklāstu, kuri piedāvā vairākas ieguldījumu iespējas, un pārejas noteikumu saskaņojumu PRIIP izveidotājiem, kas piedāvā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1286/2014 32. pantā norādītos fondu sertifikātus kā pamatā esošas ieguldījumu iespējas ar attiecīgajā pantā paredzētiem pagarinātiem pārejas noteikumiem (OV L 455 I, 20.12.2021., 1. lpp.).
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/38 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/976
(2022. gada 22. jūnijs),
ar ko attiecībā uz ierakstiem par Kanādu, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm to trešo valstu sarakstos, no kurām Savienībā atļauts ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 230. panta 1. punktu un 232. panta 1. un 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Regula (ES) 2016/429 nosaka: lai Savienībā varētu ievest dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, tiem jābūt no tādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas norādīti sarakstā saskaņā ar minētās regulas 230. panta 1. punktu. |
(2) |
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2) nosaka dzīvnieku veselības prasības, kuras jāievēro, lai konkrētu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, ja tie ir no trešām valstīm vai teritorijām vai to zonām vai – akvakultūras dzīvnieku gadījumā – nodalījumiem, varētu ievest Savienībā. |
(3) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/404 (3) sniegts tādu trešo valstu vai teritoriju vai to zonu vai nodalījumu saraksts, no kuriem Savienībā atļauts ievest Deleģētās regulas (ES) 2020/692 aptverto sugu un kategoriju dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus. |
(4) |
Konkrētāk, Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumā sniegti tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu saraksti, no kurām Savienībā atļauts ievest attiecīgi mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus. |
(5) |
Kanāda paziņoja Komisijai par vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu mājputnu populācijā Saskačevanas provincē, un tas ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 4. maijā. |
(6) |
Turklāt Kanāda paziņoja Komisijai par diviem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu populācijā Britu Kolumbijas provincē, un tas ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 4. jūnijā. |
(7) |
Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu netālu no Southwell, Newark and Sherwood Notingemšīrā, Anglijā, un tas ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 19. maijā. |
(8) |
Turklāt Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai vēl par vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu netālu no Bexhill-on-Sea, Rother Īstsaseksā, Anglijā, un tas ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 15. jūnijā. |
(9) |
Amerikas Savienotās Valstis paziņoja Komisijai par vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu mājputnu populācijā Ziemeļdakotas štatā, un tas ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināts 2022. gada 6. jūnijā. |
(10) |
Amerikas Savienotās Valstis Komisijai paziņoja par trim augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu populācijā: par vienu uzliesmojumu Kolorādo štatā, par vienu uzliesmojumu Indiānas štatā un vēl par vienu Vašingtonas štatā, un tie visi ar laboratoriskām analīzēm (RT-PCR) apstiprināti 2022. gada 7. jūnijā. |
(11) |
Pēc šiem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem Kanādas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu veterinārās iestādes ap skartajiem objektiem izveidoja 10 km kontroles zonu un īstenoja pilnīgas izkaušanas politiku, lai kontrolētu augsti patogēniskās putnu gripas klātbūtni un ierobežotu minētās slimības izplatīšanos. |
(12) |
Kanāda, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis iesniedza Komisijai informāciju par to teritorijā esošo epidemioloģisko situāciju un par pasākumiem, ko tās veikušas, lai novērstu augsti patogēniskās putnu gripas tālāku izplatīšanos. Komisija izvērtēja šo informāciju. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu un lai aizsargātu dzīvnieku veselības statusu Savienībā, vairs nevajadzētu atļaut Savienībā ievest mājputnu, mājputnu reproduktīvo produktu un svaigas mājputnu un medījamo putnu gaļas sūtījumus no apgabaliem, uz kuriem attiecas ierobežojumi, ko neseno augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu dēļ noteikušas Kanādas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu veterinārās iestādes. |
(13) |
Turklāt Kanāda iesniedza atjauninātu informāciju par tās teritorijā esošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar vienu augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumu mājputnu objektos, kas bija konstatēts Jaunskotijas provincē un apstiprināts 2022. gada 8. februārī. Kanāda arī iesniedza informāciju par pasākumiem, ko tā veikusi, lai nepieļautu minētās slimības tālāku izplatīšanos. Konkrēti, pēc šī augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma Kanāda ir īstenojusi pilnīgas izkaušanas politiku ar mērķi kontrolēt un ierobežot minētās slimības izplatīšanos. Turklāt pēc pilnīgas izkaušanas politikas īstenošanas savā teritorijā esošajos inficētajos mājputnu objektos Kanāda ir pabeigusi nepieciešamos tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumus. |
(14) |
Turklāt Apvienotā Karaliste iesniedza atjauninātu informāciju par tās teritorijā esošo epidemioloģisko situāciju saistībā ar desmit augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem mājputnu objektos, proti, par vienu uzliesmojumu, kas 2021. gada 16. decembrī bija apstiprināts netālu no Alford, East Lindsey Linkolnšīrā, Anglijā, par vienu uzliesmojumu, kas 2021. gada 11. decembrī apstiprināts netālu no Washington, Sunderland, Tainā un Vīrā, Anglijā, par vienu uzliesmojumu, kas 2021. gada 31. decembrī apstiprināts netālu no Mablethorpe, East Lindsey Linkolnšīra, Anglijā, par vienu uzliesmojumu, kas 2022. gada 2. janvārī apstiprināts netālu no Eton, Windsor & Maidenhead Bērkšīrā, Anglijā, par vienu uzliesmojumu, kas 2022. gada 3. janvārī apstiprināts netālu no Alford, East Lindsey Linkolnšīrā, Anglijā, par vienu uzliesmojumu, kas 2022. gada 7. janvārī apstiprināts netālu no Upholland, West Lancashire, Lankašīrā, Anglijā, par vienu uzliesmojumu, kas 2022. gada 25. janvārī apstiprināts netālu no Byker, Newcastle Upon Tyne Tainā un Vīrā, Anglijā, par vienu uzliesmojumu, kas 2022. gada 4. februārī apstiprināts netālu noBishop’s Waltham, Winchester, Hempšīrā, Anglijā, par vienu uzliesmojumu, kas 2022. gada 21. februārī apstiprināts netālu no Welshpool, Montgomeryshire Povīsā, Velsā, un par vienu uzliesmojumu, kas 2022. gada 11. martā apstiprināts netālu no Collieston, Aberdīnšīrā, Skotijā. Turklāt Apvienotā Karaliste iesniedza informāciju par pasākumiem, ko tā veikusi, lai nepieļautu minētās slimības tālāku izplatīšanos. Konkrēti, pēc šiem augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumiem Apvienotā Karaliste īstenoja pilnīgas izkaušanas politiku, lai kontrolētu un ierobežotu minētās slimības izplatīšanos. Turklāt pēc pilnīgas izkaušanas politikas īstenošanas savā teritorijā esošajos inficētajos mājputnu objektos Apvienotā Karaliste ir pabeigusi nepieciešamos tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumus. |
(15) |
Komisija izvērtēja Kanādas un Apvienotās Karalistes iesniegto informāciju un secināja, ka augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu objektos ir novērsti un ka vairs nepastāv risks, kas saistīts ar mājputnu izcelsmes preču ievešanu Savienībā no Kanādas un Apvienotās Karalistes zonām, no kurām šo uzliesmojumu dēļ ir apturēta mājputnu izcelsmes preču ievešana Savienībā. |
(16) |
Tāpēc, lai ņemtu vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu Kanādā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs, būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikums. Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2021/404 būtu attiecīgi jāgroza. |
(17) |
Ņemot vērā pašreizējo augsti patogēniskās putnu gripas epidemioloģisko situāciju Kanādā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs un nopietno risku, ka šī slimība varētu tikt ievesta Savienībā, grozījumiem, kas ar šo regulu izdarāmi Īstenošanas regulā (ES) 2021/404, būtu jāstājas spēkā steidzami. |
(18) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 22. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.
(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 379. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/404 (2021. gada 24. marts), ar ko nosaka tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu sarakstus, no kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 atļauts Savienībā ievest dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus (OV L 114, 31.3.2021., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 V un XIV pielikumu groza šādi:
1) |
regulas V pielikumu groza šādi:
|
2) |
regulas XIV pielikuma 1. daļu groza šādi:
|
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/55 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/977
(2022. gada 22. jūnijs),
ar ko pieņem divus jauna ražotāja eksportētāja režīma pieprasījumus attiecībā uz galīgajiem antidempinga pasākumiem, kuri pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam, un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/325
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”),
ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/325 (2017. gada 24. februāris), ar nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam (2), un jo īpaši tās 2. pantu,
tā kā:
A. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI
(1) |
Padome 2010. gada 29. novembrī ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1105/2010 (3) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu (“attiecīgais ražojums”) importam. |
(2) |
Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot 11. panta 2. punktu pamatregulā, Komisija 2017. gada 26. februārī ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/325 vēl uz pieciem gadiem pagarināja sākotnējās regulas pasākumus. |
(3) |
Izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica antidempinga maksājumus (“sākotnējā izmeklēšana”), lai izmeklētu ražotājus eksportētājus ĶTR, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika veidota izlase. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2017/325 pielikumā. |
(4) |
Attiecīgā ražojuma importam, ko veic izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji no ĶTR, Komisija noteica 0 %–9,8 % individuālas antidempinga maksājuma likmes. Ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, tika noteikta 5,3 % maksājuma likme. |
(5) |
Saskaņā ar sākotnējās regulas 4. pantu Komisija var grozīt minētās regulas pielikumu, piešķirot jaunam ražotājam eksportētājam maksājuma likmi, kas piemērojama izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, ja kāds jauns ražotājs eksportētājs ĶTR sniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus, ka:
|
B. JAUNA RAŽOTĀJA EKSPORTĒTĀJA REŽĪMA PIEPRASĪJUMI
(6) |
Uzņēmumi Fujian Billion Polymerization Fiber Technology Industrial Co., Ltd. un Zhejiang Sanwei Material Technology Co., Ltd. (“pieprasījuma iesniedzēji”) iesniedza Komisijai pieprasījumus, lai tiem piešķirtu jauna ražotāja eksportētāja režīmu (“JRER”). Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka tie atbilst visiem trim nosacījumiem, kas izklāstīti sākotnējās regulas 4. pantā (“JRER nosacījumi”). |
(7) |
Lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzēji atbilst JRER piešķiršanas nosacījumiem, Komisija vispirms nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējiem ar lūgumu sniegt pierādījumus, kas liecina, ka tie atbilst JRER nosacījumiem. |
(8) |
Izanalizējusi atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija lūdza papildu informāciju un pamatojošus pierādījumus, kurus pieprasījuma iesniedzēji sniedza. |
(9) |
Komisija centās pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzēji atbilst JRER nosacījumiem. Tādēļ pieprasījuma iesniedzēju atbildēs uz anketas jautājumiem sniegto pierādījumu analīzē Komisija izmantoja dažādas tiešsaistes datubāzes, ieskaitot datubāzi Orbis (4), un salīdzināja uzņēmuma informāciju ar informāciju, kura publiski pieejama internetā. Vienlaikus Komisija informēja arī Savienības ražošanas nozari par pieprasījuma iesniedzēju pieprasījumiem un aicināja to vajadzības gadījumā sniegt piezīmes. Savienības ražošanas nozare neiesniedza piezīmes par pieprasījuma iesniedzēju atbilstību JRER nosacījumiem. |
C. PIEPRASĪJUMU ANALĪZE
Fujian Billion Polymerization Fiber Technology Industrial Co., Ltd. (“Billion”)
(10) |
Attiecībā uz pirmo JRER nosacījumu sākotnējās izmeklēšanas periodā uzņēmumam Billion nebija rūpniecisko pavedienu ražošanas jaudas un tādējādi tas neeksportēja uz Savienību. No 2019. gada Billion ieguldīja šādā ražošanas jaudā (5). Tāpēc un tā kā nav pierādījumu par pretējo, pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam. |
(11) |
Attiecībā uz otro JRER nosacījumu Komisija konstatēja, ka Billion nav saistīts ne ar vienu no tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas sākotnējie antidempinga pasākumi. Turklāt Komisija pārbaudīja Billion akcionārus, un ne uz vienu no tiem neattiecas ar sākotnējo regulu noteiktie antidempinga pasākumi. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam. |
(12) |
Attiecībā uz trešo JRER nosacījumu Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs uz Savienību ir eksportējis 2021. gadā, tātad pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda. Billion ir iesniedzis rēķinus, iepakojumu sarakstu, konosamentu un maksājuma kvīti par pasūtījumiem, kurus 2021. gadā bija veikuši uzņēmumi, kas atrodas Beļģijā un Nīderlandē. Tādējādi Billion atbilst šim nosacījumam. |
(13) |
Līdz ar to Billion atbilst visiem trim JRER piešķiršanas nosacījumiem un pieprasījums būtu jāpieņem. Tādējādi uz pieprasījuma iesniedzēju būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē. |
Zhejiang Sanwei Material Technology Co., Ltd. (“Sanwei”)
(14) |
Attiecībā uz pirmo JRER nosacījumu Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs sākotnējās izmeklēšanas periodā patiešām nav eksportējis uz Savienību, jo uzņēmums Sanwei tika dibināts 2017. gada oktobrī. Tāpēc un tā kā nav pierādījumu par pretējo, pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam. |
(15) |
Attiecībā uz otro JRER nosacījumu Komisija konstatēja, ka Sanwei nav saistīts ne ar vienu no tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas sākotnējie antidempinga pasākumi. Turklāt Komisija pārbaudīja Sanwei akcionārus, un ne uz vienu no tiem neattiecas ar sākotnējo regulu noteiktie antidempinga pasākumi. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam. |
(16) |
Attiecībā uz trešo JRER nosacījumu Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs uz Savienību ir eksportējis 2021. gadā, pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda. Sanwei ir iesniedzis rēķinus, iepakojumu sarakstu, konosamentu un maksājuma kvīti par pasūtījumu, ko 2021. gadā bija veicis Vācijas uzņēmums. Tādējādi Sanwei atbilst šim nosacījumam. |
(17) |
Līdz ar to Sanwei atbilst visiem trim JRER piešķiršanas nosacījumiem un pieprasījums būtu jāpieņem. Tādējādi uz pieprasījuma iesniedzēju būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē. |
D. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA
(18) |
Pieprasījuma iesniedzēji un Savienības ražošanas nozare tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika uzskatīts par atbilstošu uzņēmumiem Fujian Billion Polymerization Fiber Technology Industrial Co., Ltd. un Zhejiang Sanwei Material Technology Co., Ltd. piešķirt antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē. |
(19) |
Personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas. |
(20) |
Regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) 2017/325 pielikumā sniegtajam Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju sarakstam pievieno turpmāk minētos uzņēmumus.
Uzņēmums |
Taric papildu kods |
Fujian Billion Polymerization Fiber Technology Industrial Co., Ltd. |
A977 |
Zhejiang Sanwei Material Technology Co., Ltd. |
A977 |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 22. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) OV L 49, 25.2.2017., 6. lpp.
(3) OV L 315, 1.12.2010., 1. lpp.
(4) Orbis ir globāls korporatīvas informācijas datu sniedzējs, kas aptver vairāk nekā 220 miljonus uzņēmumu visā pasaulē. Tas galvenokārt sniedz standartizētu informāciju par privātiem uzņēmumiem un korporatīvām struktūrām.
(5) https://www.oerlikon.com › ecoma › files › 2020-07_OBA_Billion_IDY_en.pdf.
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/58 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/978
(2022. gada 23. jūnijs),
ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu konkrētu tērauda ražojumu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (1) un jo īpaši tās 16. un 20. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 13. un 16. pantu,
tā kā:
1. KONTEKSTS
(1) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (3) Eiropas Komisija konkrētiem tērauda ražojumiem noteica galīgu aizsardzības pasākumu (“aizsardzības pasākums”), proti, tarifa kvotas (“TK”) konkrētiem tērauda ražojumiem (“attiecīgais ražojums”), kuras aptver 26 tērauda ražojumu kategorijas un ir noteiktas tādā līmenī, kas saglabā tradicionālās tirdzniecības plūsmas katrā ražojumu kategorijā. Tarifa nodokli 25 % apmērā piemēro tikai tad, ja ir pārsniegtas šo TK kvantitatīvās robežvērtības. Aizsardzības pasākums sākotnēji tika noteikts uz triju gadu periodu, t. i., līdz 2021. gada 30. jūnijam (“galīgā regula”). |
(2) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (4) (“pagarināšanas regula”) Komisija pagarināja aizsardzības pasākumu līdz 2024. gada 30. jūnijam. |
(3) |
Galīgās regulas 161. apsvērumā Komisija apņēmās, ka tā “regulāri veiks stāvokļa novērtējumu un izvērtēs pārskatīšanas iespēju vismaz katra pasākumu ieviešanas gada beigās”. Tādējādi Komisija attiecīgi 2019. un 2020. gadā veica divas darbības pārskatīšanas izmeklēšanas. |
(4) |
Pagarināšanas regulas 85. apsvērumā Komisija norādīja: “lai tikmēr saglabātu norisēm tirgū pielāgota aizsardzības pasākuma darbību un nodrošinātu atbilstību visu ieinteresēto personu interesēm, Komisija veiks darbības pārskatīšanu, kas būs līdzīga 2019. un 2020. gadā veiktajai pārskatīšanai. Šāda darbības pārskatīšana tiks sākta pietiekami laikus, lai ieviestu jebkādas nepieciešamās izmaiņas no 2022. gada 1. jūlija pēc pirmā pagarinājuma gada.” |
(5) |
Komisija attiecīgi sāka darbības pārskatīšanas izmeklēšanu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2021. gada 17. decembrī publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu (5) (“paziņojums”), kurā ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli un iesniegt pierādījumus jo īpaši par šādu pārskatīšanas pamatojumu:
|
2. PROCEDŪRA
(6) |
Tika ievērota likumā paredzētā kārtība, nodrošinot divu posmu rakstisko procedūru, kurā personas vispirms iesniedza piezīmes un apstiprinošus pierādījumus, un pēc tam tām bija iespēja atspēkot citu personu sākotnējos iesniegumus. Kopumā Komisija saņēma vairāk nekā simts iesniegumu un atspēkojumu. |
(7) |
Darbības pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā līdz tās pabeigšanai aizsardzības pasākumā tika veikti vairāki grozījumi. ES 2022. gada martā ar Regulu (ES) 2022/428 (6) kā daļu no ceturtās sankciju paketes, kas pieņemta, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, noteica konkrētu tērauda izstrādājumu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas (7). Lai izvairītos no jebkāda potenciāla piegādes deficīta Savienības tērauda tirgū, kas rastos no šā aizlieguma, Komisija ar Regulu (ES) 2022/434 (8) grozīja aizsardzības pasākumu, proporcionāli pārdalot Krievijai un Baltkrievijai iedalītās konkrētām valstīm noteiktās kvotas starp citām piegādātājvalstīm katrā skartajā ražojumu kategorijā. |
(8) |
Turklāt ar Regulu (ES) 2022/664 (9) Komisija no 2022. gada 1. maija attiecināja aizsardzības pasākumu uz Dienvidāfrikas un citām Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) valstīm, kad bija beidzies atbrīvojums, no kā tās bija guvušas labumu saskaņā ar divpusēju EPN. |
(9) |
Visbeidzot, Komisija pagaidu kārtā apturēja aizsardzības pasākuma piemērošanu attiecībā uz Ukrainu (10). Šīs apturēšanas sekas ir tādas, ka, kamēr vien tā paliek spēkā, imports no Ukrainas netiek iekļauts nevienā kvotā – ne konkrētai valstij noteiktajā, ne atlikušajā kvotā (11). Tāpat, aprēķinot atlikušās kvotas, netiek ņemti vērā importa no Ukrainas apjomi sākotnējās izmeklēšanas pārskata periodā (2015.–2017. gads) (12). |
3. IZMEKLĒŠANAS KONSTATĒJUMI
(10) |
Pēc visu saņemto iesniegumu un Komisijai pieejamo datu padziļinātas analīzes tā izdarīja turpmāk izklāstītos secinājumus. Secinājumi ir sakārtoti turpmākajās apakšiedaļās atbilstoši paziņojuma struktūrai. |
3.1. Kvotu piešķiršana un pārvaldība
Ieinteresēto personu piezīmes
(11) |
Dažas ieinteresētās personas (atsevišķas trešās valstis un lietotāji) pieprasīja kvotu ceturkšņa pārvaldību aizstāt ar ikgadēju pārvaldību, savukārt citas (Savienības ražošanas nozare) pieprasīja ieviest ikmēneša pārvaldību. Dažas personas (Savienības ražošanas nozare) arī pieprasīja ierobežot neizmantoto kvotu pārnešanu tikai līdz 4 %, savukārt citas (atsevišķas trešās valstis un lietotāji) pieprasīja pārdalīt dažu konkrētām valstīm noteikto kvotu (“KVNK”) neizmantoto daļu. Turklāt citas personas (atsevišķas trešās valstis un lietotāji) pieprasīja atcelt KVNK sistēmu un tai vietā nodrošināt globālu kvotu pārvaldību. Visbeidzot, citas ieinteresētās personas pieprasīja atcelt konkrētu valstu kvotas un pārdalīt šīs kvotas starp citām izcelsmes valstīm, kā arī dažām valstīm, kas eksportē atlikušo kvotu ietvaros, piešķirt KVNK. |
Novērtējums
(12) |
Neatkarīgi no tā, vai kvotas ir konkrētai valstij noteiktas vai atlikušās kvotas, tās tika piešķirtas, pamatojoties uz eksporta rādītājiem sākotnējās izmeklēšanas pārskata periodā (13). Kvotu ceturkšņa pārvaldības sistēma ir izrādījusies efektīva Savienības tirgus stabilitātes nodrošināšanai, izvairoties no pēkšņa importa pieplūduma, kas destabilizē tirgu (14), un nodrošinot sakārtotu un paredzamu importa plūsmu visa gada garumā. Šī sistēma arī ļauj ielaist apjoma un izcelsmes valstu ziņā tradicionālās tirdzniecības plūsmas bez papildu nodokļa. |
(13) |
Šī sistēma nodrošina līdzsvaru starp attiecīgajām pretējām interesēm. Pirmkārt, tā darbojas Savienības ražošanas nozares labā, jo ļauj izvairīties no importa liela pieplūduma īsā periodā, kas rada negatīvu ietekmi uz tirgu. Otrkārt, tā ir izdevīga arī konkrētām trešām valstīm un konkrētiem Savienības lietotājiem, ko pretējā gadījumā citi lielākie piegādātāji nepamatoti izstumtu no tirgus, un tie nevarētu apgādāt Savienības lietotājus, kuriem savukārt nebūtu iespējams iegādāties nepieciešamo materiālu no šīs konkrētās izcelsmes valsts. Visbeidzot, tā ļauj lielākām eksportētājvalstīm pārsniegt savas tradicionālās tirdzniecības plūsmas lielākajā daļā ražojumu kategoriju, piekļūstot atlikušajai kvotai perioda pēdējā ceturksnī, kad vēsturiskie piegādātāji nav varējuši kvotas izmantot pilnībā. |
(14) |
Pieņemot jebkuru no ieinteresēto personu izvirzītajām prasībām, kas apkopotas 11. apsvērumā, tiktu izjaukts šis līdzsvars un tiktu apdraudēta pasākuma efektivitāte. Turklāt savos iesniegumos ieinteresētās personas nekādi nav pierādījušas, kādā veidā pašreizējā sistēma nebūtu piemērota, un nav parādījušas, kā to ierosinātie dažādie pielāgojumi būtu Savienības vispārējās interesēs (ne tikai to individuālajās interesēs) un būtu saderīgi ar pasākuma loģiku un pareizu darbību. |
(15) |
Šo iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka pašreizējās kvotu pārvaldības sistēmas saglabāšana (ceturkšņa pārvaldība un konkrētām valstīm noteikto un atlikušo kvotu kombinācija), saglabājot neizmantoto kvotu pārnešanu un piekļuvi atlikušajai kvotai 4. ceturksnī, joprojām ir piemērota un taisnīga attiecībā pret visām ieinteresētajām personām. |
3.1.1. Pielāgojums 7. un 17. ražojumu kategorijā
(16) |
Lai gan pašreizējā kvotu piešķiršanas un pārvaldības sistēma ir piemērota, Komisija tomēr uzskatīja, ka ir vajadzīgi daži tehniski pielāgojumi, lai uzlabotu tās darbību, ņemot vērā apstākļu maiņu. Tie attiecas uz 7. ražojumu kategoriju (Quarto loksnes) un 17. ražojumu kategoriju (Leņķi, fasonprofili un speciālie profili). |
(17) |
Šajās divās ražojumu kategorijās Ukraina vēsturiski ir bijusi nozīmīga eksportētāja (15) (aptuveni 33 % no kopējām kvotām katrā no šīm kategorijām), un tā ir konsekventi izmantojusi savas kvotas diezgan augstā līmenī. Tomēr Komisija norādīja (16), ka, kopš Krievija sākusi neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, šo divu kategoriju importa Savienībā no Ukrainas praktiski nav bijis. Tas liecina, ka Ukraina pašlaik nespēj ražot un/vai eksportēt šīs ražojumu kategorijas uz Savienības tirgu nozīmīgos apjomos. Šādos apstākļos izanalizējusi, kā kvotas izmanto citas eksportētājvalstis, uz kurām attiecas pasākums, Komisija uzskatīja, ka, neveicot nekādus pasākumus, pastāvētu risks, ka Savienības lietotājiem šajās kategorijās varētu būt piegādes deficīts. |
(18) |
Šā iemesla dēļ Komisija uzskatīja, ka Savienības interesēs ir globalizēt to kvotu pārvaldību, kurām tiek piemērots pasākums (17) 7. un 17. kategorijā. Citiem vārdiem sakot, pašreizējās konkrētām valstīm noteiktās kvotas tiks atceltas, lai to vietā darītu pieejamu vienotu kvotu visām izcelsmes valstīm, tādējādi ievērojami palielinot lietotāju elastību importēt tēraudu, kas tiem varētu būt vajadzīgs, no jebkāda avota, kurš pieejams šo kategoriju kvotas apjoma ietvaros. |
(19) |
Komisija secināja, ka, ņemot vērā iepriekšējos importa apjomus (kvotu izmantojumu) un izcelsmes valstis, šis pielāgojums neapdraud pasākuma efektivitāti attiecībā uz Savienības ražotājiem, izstumšana ir maz ticama un tiks saglabātas tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Šis pielāgojums tiks atkārtoti novērtēts, ņemot vērā tirdzniecības plūsmu attīstību šajās kategorijās un aizsardzības pasākumu piemērošanas apturēšanu attiecībā uz Ukrainu vai gadījumā, ja tiks konstatēta nepamatota izstumšana. |
3.2. Tradicionālo tirdzniecības plūsmu izstumšana
(20) |
Galīgajā pasākumā Komisija ieviesa mehānismu, saskaņā ar kuru valstis, kas ir izsmēlušas savu KVNK, varētu (bez nodokļa līdz tās izsmelšanai) piekļūt arī atlikušajai kvotai, kas sākotnēji bija pieejama katra pasākuma gada perioda pēdējā ceturksnī (no aprīļa līdz jūnijam). |
(21) |
Komisija norādīja, ka šis mehānisms ir Savienības importētāju un lietotāju interesēs, jo tas ne tikai nodrošina tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu, bet arī ļauj izvairīties no tā, ka attiecīgā gadījumā atlikušās tarifa kvotas daļas paliktu neizmantotas. |
(22) |
Pirmajā darbības pārskatīšanā 2019. gadā Komisija konstatēja, ka divās ražojumu kategorijās valstis, kas gūst labumu no konkrētai valstij noteiktas TK, tikai divu dienu laikā gandrīz ekskluzīvi ir izmantojušas visu 4. ceturksnī atlikušās kvotas apjomu. Tādējādi perioda pēdējā ceturksnī vēsturiskie mazākie piegādātāji bez nodokļiem eksportēt nevarēja. Tas negatīvi ietekmēja tradicionālās tirdzniecības plūsmas izcelsmes valstu ziņā, kaitējot konkrētām trešām valstīm un konkrētiem Savienības lietotājiem. Lai kompensētu šo neplānoto negatīvo ietekmi, Komisija 13. kategorijā (Stiegras) un 16. kategorijā (Stiepļu stieņi) ieviesa ierobežojumu 30 % apmērā katrai valstij, kas piekļūst atlikušajai kvotai 4. ceturksnī. |
(23) |
Otrajā darbības pārskatīšanā 2020. gadā un pēc tam, kad tika konstatēti vairāki izstumšanas gadījumi vairākās ražojumu kategorijās, Komisija izstrādāja sistēmu, saskaņā ar kuru piekļuve 4. ceturksnī ir atkarīga no novērotajām importa tendencēm un no tā, kā atlikušo kvotu faktiski izmanto mazākie piegādātāji, kuri ir dabiskie labuma guvēji no šīs TK sadaļas (18). |
(24) |
Lai līdz minimumam samazinātu tradicionālo izcelsmes valstu izstumšanu atlikušajā kvotā, vienlaikus turpinot atļaut papildu piekļuvi tajās kategorijās, kur tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kvotas maksimālu izmantošanu, Komisija izveidoja sistēmu, saskaņā ar kuru katra ražojumu kategorija ietilpst vienā no šādām trim dažādām grupām, ievērojot trīs dažādus piekļuves scenārijus. Šī sistēma atbilst vienam no galvenajiem aizsardzības pasākuma principiem un mērķiem, proti, nodrošināt tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu izcelsmes valsts ziņā. |
(25) |
Šie trīs pašlaik spēkā esošie režīmi ir šādi:
|
Ieinteresēto personu piezīmes
(26) |
Dažas ieinteresētās personas (dažas trešās valstis un lietotāji) pieprasīja pilnībā atcelt piekļuvi atlikušajai kvotai 4. ceturksnī. Daži pieprasīja, lai konkrētās ražojumu kategorijās tiktu ieviestas izmaiņas, savukārt citi (tostarp dažas trešās valstis un lietotāji, kā arī Savienības ražošanas nozare) pieprasīja pilnīgi aizliegt lielākām eksportētājvalstīm kādā konkrētā kategorijā piekļūt atlikušajai kvotai vai arī īstenot ierobežojošāku pieeju. |
Novērtējums
(27) |
Izskatījusi saņemtos iesniegumus un pasākuma darbību, Komisija uzskatīja, ka pašreizējā sistēma joprojām ir vispiemērotākā, ciktāl tā nodrošina, ka lietotāji maksimāli palielina savas iespējas izmantot atlikušo kvotu, kā arī to, ka tiek ievērotas tradicionālās tirdzniecības plūsmas izcelsmes valsts ziņā (kas ir arī lietotāju interesēs). Sistēma, kas ļauj piekļūt atlikušajai kvotai, ir parastā sistēma visās ražojumu kategorijās, izņemot četras. |
(28) |
Ieinteresēto personu prasību pieņemšana vai nu liegtu dažiem lietotājiem palielināt importu bez nodokļa, ja pēc šā importa varētu būt pieprasījums Savienības tirgū, vai arī izstumšanas dēļ liegtu citiem Savienības lietotājiem iegādāties noteiktu izcelsmes valstu ražojumus, kas arī ir nepieciešami Savienības tirgum. Tajā pašā laikā sistēma nodrošina, ka papildu apjomi, kurus dažas valstis var eksportēt saskaņā ar šo sistēmu, paliek robežās, kas nodrošina, ka tie nemazina pasākuma efektivitāti attiecībā uz Savienības ražotājiem. Tāpēc pašreizējā sistēma ir vispiemērotākā Savienības vispārējās interesēs. |
Pielāgojums
(29) |
Notiekošajā pārskatīšanā Komisija novērtēja, vai ir notikusi izstumšana. Lai to izdarītu, Komisija, pamatojoties uz tāda paša veida analīzi, kāda tika veikta otrajā pārskatīšanā, atjaunināja dažādos režīmus, pamatojoties uz kopš tā laika pieejamajiem datiem. Tas nozīmē, ka Komisija analizēja importa datus un kvotu izmantojumu katrai izcelsmes valstij un kategorijai no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam. |
(30) |
Pamatojoties uz to pašu metodiku, ko piemēroja otrajā darbības pārskatīšanā, bet ar atjauninātiem datiem, piekļuves režīmus pa produktu kategorijām atjaunina šādi (par konkrētiem apjomiem sk. II pielikumu):
|
(31) |
Saskaņā ar principiem, kas tika piemēroti iepriekšējā darbības pārskatīšanā, īpašs režīms attieksies uz šādām kategorijām:
|
(32) |
7., 8., 17. un 25.A kategoriju pārvaldīs globāli. Tāpēc iespēja piekļūt atlikušajai kvotai 4. ceturksnī nav piemērojama, jo neviena valsts neeksportē konkrētai valstij noteiktas kvotas ietvaros. |
(33) |
Attiecībā uz 1. un 4.B kategoriju pašreizējais režīms, saskaņā ar kuru piekļuve 4. ceturksnī tiek piešķirta ar 30 % ierobežojumu katrai eksportētājvalstij, joprojām tiek uzskatīts par piemērotu, lai nodrošinātu piegādes avotu daudzveidību pietiekamā mērā, vienlaikus izvairoties no izstumšanas, ko rada pārmērīga papildu importa plūsma, kura pārsniedz tradicionālās tirdzniecības plūsmas. |
(34) |
Kopumā tādējādi pasākums turpinātu nodrošināt piekļuvi atlikušajai kvotai 4. ceturksnī lielākajā daļā ražojumu kategoriju (visās, izņemot trīs). |
3.3. To jaunattīstības valstu saraksta atjaunināšana, uz kurām attiecas pasākumi
(35) |
Jaunattīstības valstis, kas ir PTO dalībnieces, tika izslēgtas no galīgā pasākuma piemērošanas, ja to importa daļa ir mazāka par 3 % no kopējā importa katrā ražojumu kategorijā. Komisija apņēmās uzraudzīt importa attīstību pēc pasākuma pieņemšanas un regulāri pārskatīt izslēgto valstu sarakstu. |
(36) |
Pēdējais atjauninājums notika pārskatīšanas izmeklēšanas ietvaros pēc Izstāšanās līguma starp Savienību un Apvienoto Karalisti (“AK”) 2021. gada 1. janvārī, un kopš 2021. gada 1. janvāra tas nav mainījies. Tādējādi, lai pielāgotu to jaunattīstības valstu sarakstu, uz kurām attiecas pasākums un kuras no tā piemērošanas ir izslēgtas, Komisija atkārtoti veica aprēķinus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem importa datiem, t. i., 2021. gada importa statistiku (19). |
Pielāgojums
(37) |
Izmaiņas, kas izriet no šīs atjaunināšanas, ir šādas (Atjauninātā tabula ir pieejama I pielikumā).
|
3.4. Liberalizācijas līmenis
(38) |
Pašreizējā aizsardzības pasākuma liberalizācijas līmenis tika noteikts 3 % gadā. Šajā izmeklēšanā Komisija novērtēja, vai šis liberalizācijas līmenis joprojām ir atbilstošs. |
Ieinteresēto personu piezīmes
(39) |
Dažas ieinteresētās personas (jo īpaši ražotāji eksportētāji un Savienības lietotāji) pieprasīja Komisijai palielināt liberalizācijas līmeni virs 3 % (daudzas no tām pieprasīja liberalizācijas līmeni 5 % apmērā), savukārt Savienības ražošanas nozare pieprasīja, lai liberalizācijas temps tiktu samazināts līdz 1 %. |
Novērtējums
(40) |
Ir paredzēts, ka aizsardzības instrumentam ir pagaidu raksturs. 2022. gada 1. jūlijā sāksies pasākuma piemērošanas piektais gads.. Liberalizācijas (kas ir juridisks pienākums saskaņā ar PTO (21) un ES (22) noteikumiem) mērķis ir pakāpeniski nodrošināt tirgū lielāku konkurenci ar importu, kamēr iekšzemes ražošanas nozare pielāgojas pieaugošajam importa līmenim. Tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no tā, ka pasākums tā darbības laikā nestimulē iekšzemes rūpniecības pielāgošanos; tas radītu konkurētspējas problēmas, kad iekšzemes ražošanas nozare būs pakļauta lielākai konkurencei ar ārvalstīm pēc aizsardzības pasākuma darbības beigām. |
(41) |
Ņemot vērā šo loģiku, Komisija uzskatīja, ka pašlaik (pēc četriem pasākuma piemērošanas gadiem) būtu jāparedz nedaudz augstāks liberalizācijas līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, lai mudinātu iekšzemes ražošanas nozari turpināt pielāgojumus, vienlaikus paturot prātā, ka nedrīkst mazināt pasākuma efektivitāti. |
Pielāgojums
(42) |
Komisija uzskatīja, ka būtu lietderīgi no 2022. gada 1. jūlija noteikt liberalizācijas līmeni 4 % gadā. |
(43) |
Šim palielinājumam būtu arī jāpalīdz mazināt spriedzi Savienības lietotājiem konkrētās ražojumu kategorijās tādā vidē, kuru raksturo liela nenoteiktība tirgū. No otras puses, nelielais papildu palielinājums neapdraudētu Savienības ražošanas nozari un nemazinātu pasākuma efektivitāti. |
3.5. ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. panta pasākuma izmaiņu ietekme
(44) |
ASV 2018. gada martā noteica 25 % nodokli konkrētu tērauda ražojumu importam saskaņā ar ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. panta pasākumu. Šis pasākums pašlaik ir spēkā, lai gan tajā ir notikušas dažas izmaiņas. Šajā pārskatīšanas izmeklēšanā Komisija ir novērtējusi šīs izmaiņas, lai noteiktu, vai tās jebkādā veidā ietekmē ES aizsardzības pasākumu, jo īpaši attiecībā uz risku, ka tirdzniecība varētu novirzīties uz Savienības tirgu. |
Ieinteresēto personu piezīmes
(45) |
Šajā sakarā saņemtās prasības var iedalīt trijos veidos. Pirmajos divos gadījumos daži lietotāji un trešās valstis apgalvoja, ka tirdzniecības novirzīšanas risks ir neliels (vai nelielāks), jo minētā 232. panta pasākumā ir veikti dažādi pielāgojumi. Savukārt citas personas apgalvoja, ka Savienības eksportētājiem piešķirto TK dēļ Savienības ražošanas nozare novirzītu pārdošanu uz ASV tirgu uz iekšzemes pārdošanas rēķina, tādējādi radot deficītu iekšzemes tirgū. |
(46) |
No otras puses, Savienības tērauda ražošanas nozare norādīja, ka joprojām pastāv tirdzniecības novirzīšanas risks un ka uzlabota ES piekļuve ASV tirgum neietekmēs tās spēju apgādāt iekšzemes (Savienības) tirgu. |
Novērtējums
Izmaiņas attiecībā uz ES
(47) |
2021. gada oktobrī ASV nolēma uz ES importu saskaņā ar 232. panta pasākumu attiecināt TK sistēmu. Saskaņā ar šo jauno režīmu ES varētu eksportēt bez nodokļiem līdz noteiktam līmenim (pamatojoties uz vēsturiskajiem eksporta apjomiem) (23) un tikai tad, kad šis apjoms būtu izsmelts, kļūtu piemērojams 25 % nodoklis. Tā mērķis bija uzlabot ES eksportētāju, kuriem līdz tam tika piemērots 25 % nodoklis par katru eksportēto tonnu, stāvokli ASV tirgū. Šo jauno sistēmu piemēro no 2022. gada 1. janvāra. |
(48) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja – tā kā cenas ASV parasti ir augstākas nekā Savienībā, ES ražotājiem būtu stimuls eksportēt uz ASV uz iekšzemes pārdošanas rēķina, tādējādi dažās kategorijās radot deficīta risku Savienības tirgū. |
(49) |
Vairāku iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka šie apgalvojumi būtu jānoraida. Pirmkārt, tirdzniecības novirzīšanas uz Savienības tirgu jēdziens nevar ietvert pašas ES ražošanas nozares eksporta uz ASV ierobežojumu. Citiem vārdiem sakot, Savienības ražošanas nozare nekad nevar būt pakļauta riskam, ka tiktu novirzīti tās pārdošanas apjomi. Tas ir pretrunā tirdzniecības novirzīšanas loģikai. Tāpēc tas, ka ES varētu uzlabot savu klātbūtni ASV tirgū, neietekmē tirdzniecības novirzīšanas risku no eksportētājvalstīm uz Savienības tirgu. |
(50) |
Otrkārt, apgalvojumi, ka Savienības ražošanas nozare izmantotu savas TK (galvenokārt vai pat ekskluzīvi) uz iekšzemes pārdošanas rēķina, nav pamatoti ar pierādījumiem. Šajos apgalvojumos netiek ņemts vērā, ka (arī teorētiski) Savienības ražošanas nozare varētu palielināt ražošanas apjomu (24), tādējādi neupurējot iekšzemes pārdošanas apjomus un ar palielinātiem eksporta pārdošanas apjomiem uz ASV radot papildu ieņēmumus, un ka tā varētu arī novirzīt apjomus uz ASV no eksporta uz citiem tirgiem, kas vairāku iemeslu dēļ, tostarp cenu līmeņu dēļ, varētu būt mazāk pievilcīgi (25). |
(51) |
Neatkarīgi no visām šīm teorētiskajām iespējām realitāte ir parādījusi, ka pirmajā ceturksnī kopš TK sistēmas stāšanās spēkā ES ne tuvu nav izmantojusi savas kvotas. Faktiski pirmajā ceturksnī tā izmantoja tikai aptuveni 42 % no kvotas (26). |
(52) |
Tāpēc galvenais pieņēmums, ko izvirzījušas dažas ieinteresētās personas, un pieņēmums, kas ir šo argumentu pamatā, proti, ka ES ražotāji eksportētāji varētu izmantot visas savas kvotas ASV, ir izrādījies pašā pamatā nepareizs. |
(53) |
Komisija secināja, ka tas, ka uz ES attiecas TK sistēma saskaņā ar ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. panta pasākumiem, neietekmē aizsardzības pasākuma darbību attiecībā uz tirdzniecības novirzīšanas risku. Neviena persona nav arī pierādījusi, ka eksports, kas notiek saskaņā ar TK režīmu atbilstīgi 232. pantam, pats par sevi radītu piegādes deficīta risku Savienības tirgū. |
Izmaiņas attiecībā uz dažām trešām valstīm (izņemot ES)
(54) |
Attiecībā uz apgalvojumiem, kas skar izmaiņas ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. pantā attiecībā uz citām trešām valstīm, Komisijas rīcībā esošie dati liecina, ka 232. panta pasākumā ir notikušas šādas izmaiņas:
|
(55) |
Izmeklēšanā tika secināts, ka šiem ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. panta pielāgojumiem kopumā ir neliela ietekme uz mūsu aizsardzības pasākuma darbību un loģisko pamatojumu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, skatoties uz šīm izmaiņām perspektīvā, lielākā daļa šo valstu pašlaik gandrīz neeksportē tēraudu uz Savienību (ja vispār eksportē) (27), un tās nav arī vēsturiskas piegādātājas (28). Starp tām nedaudzajām valstīm, kuru eksporta apjomi uz Savienību ir ievērojamāki, ir Apvienotā Karaliste, Japāna un Koreja, un uz visām trim joprojām attiecas ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. panta pasākums, t. i., tās ir spiestas eksportēt bez nodokļa uz ASV tirgu. Patiesībā Korejai ir atļauts eksportēt tikai kvotas ietvaros (kvantitatīvs ierobežojums) bez iespējas eksportēt vairāk par šo apjomu, un Apvienotajai Karalistei un Japānai piemēro TK, ārpus kuras piemēro 25 % nodokli. Turklāt TK ieviešana ne vienmēr nozīmē, ka šīs valstis spēs efektīvi izmantot tām piešķirtos apjomus, par ko liecina Eiropas Savienībai piešķirtās TK piemērs. Visbeidzot, lielākajai daļai izcelsmes valstu, kas veido lielāko daļu importa Savienībā, joprojām piemēro 25 % nodokli to eksportam uz ASV. |
(56) |
Šajā ziņā tirdzniecības novirzīšanas risks galvenokārt izriet no galvenajām tērauda piegādātājvalstīm uz Savienību, kurām ir (dažos gadījumos diezgan liela) neizmantota jauda un kuras tādējādi spēj ātri (29) palielināt savu klātbūtni Savienības tirgū (30), kas, kā liecina iepriekšējās izmeklēšanas, ir pievilcīgs tirgus cenu un lieluma ziņā (31). |
(57) |
Turklāt ieinteresētās personas savos iesniegumos nav pierādījušas (vai nav pat minējušas), kā Komisijas iepriekšējo izmeklēšanu (32) konstatējumi būtu būtiski mainījušies. Turpina pastāvēt cita starpā globālais tērauda ražošanas nozares jaudas pārpalikums (33), importa ievērojamais samazinājums ASV tirgū salīdzinājumā ar periodu pirms ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. panta pasākuma piemērošanas (34) un zaudēto apjomu aizstājējtirgus trūkums (35). |
(58) |
Jebkurā gadījumā, uzlabojot piekļuvi ASV tirgum no dažām trešām valstīm, kā norādīts 54. apsvērumā, tiktu panākts vienīgi tas, ka pārējām valstīm būtu vēl grūtāk eksportēt uz ASV tirgu, jo tām ir salīdzinoši sliktāka konkurētspēja sakarā ar tām noteikto 25 % nodokli. Faktiski importa samazināšanās temps no valstīm, uz kurām neattiecas preferenciāla piekļuve saskaņā ar ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. panta pasākumu, bija ievērojami augstāks nekā vidējais rādītājs (36). Tāpēc ASV pasākuma pielāgojumi varētu vēl vairāk palielināt tirdzniecības novirzīšanas iespējamību no tām trešām valstīm, kuras negūst labumu no kāda preferenciāla režīma saskaņā ar 232. panta pasākumu un no kurām dažas savukārt var radīt importa pieaugumu Savienības tirgū. |
Secinājums
(59) |
Šajā apakšiedaļā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secināja, ka izmaiņas ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. panta pasākumā neietekmē ES tērauda nozares aizsardzības pasākuma darbību un nemaina to, kas ir tās novērtējuma pamatā attiecībā uz tirdzniecības novirzīšanas risku. |
4. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES
(60) |
Papildus 3. iedaļā aplūkotajiem jautājumiem ieinteresētās personas izteica citus apgalvojumus, kas aplūkoti šajā iedaļā. |
4.1. Prasības izbeigt vai apturēt pasākumu sakarā ar tērauda cenas izmaiņām Savienībā
(61) |
Izmeklēšanas gaitā un pēc procedūras rakstiskā posma beigām vairākas ieinteresētās personas spontāni vērsās pie Komisijas, apgalvojot, ka aizsardzības pasākums būtu jāaptur vai jāizbeidz sakarā ar tērauda cenu pieaugumu Savienībā. Šīs personas apgalvoja, ka aizsardzības pasākuma izbeigšana vai apturēšana būtu risinājums tērauda cenu pazemināšanai. |
(62) |
Pirmkārt, pārskatīšanas tvērumā nebija ietverta pasākuma iespējamā izbeigšana vai apturēšana. Tāpēc izmeklēšanā savākto pierādījumu veids un analīze neatbilda tam, kas būtu nepieciešams, lai aizsardzības pasākumu izbeigtu. Tādējādi aizsardzības pasākuma izbeigšana neietilpa šīs pārskatīšanas tvērumā. |
(63) |
Tomēr pilnīguma labad Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi šos apgalvojumus skatīt kontekstā un šajā regulā sniegt faktu analīzi par jaunākajām tirgus norisēm. Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka tērauda cenu dinamika Savienībā 2022. gada pirmajos mēnešos ir uzrādījusi augšupejošu tendenci, kas sasniedza maksimumu tieši pēc tam, kad Krievija sāka neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, un ka par to pastāvīgu pazemināšanos (samazinājums par 21 % salīdzinājumā ar 2022. gadā sasniegto maksimumu (37)) pazīmes liecina no 2022. gada aprīļa beigām (38). |
(64) |
Šī cenu tendence bija vērojama vispārējās inflācijas kontekstā un ietekmēja arī tērauda ražošanas izejvielas un enerģiju. Pasaules Tērauda asociācija (WSA) savā 2022. un 2023. gada īstermiņa prognozē (39) norādīja, ka neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu vēl vairāk palielinās inflācijas spiedienu, no vienas puses, ar augstākām enerģijas un izejvielu cenām tērauda ražošanā un, no otras puses, nepārtrauktiem piegādes ķēdes traucējumiem. To apstiprināja arī jaunākā pieejamā informācija par tērauda ražošanas izejvielu (tostarp enerģijas) cenu dinamiku no tādiem avotiem kā ESAO (40), Pasaules Banka (41) un S&P Platts (42), kas liecina par cenu kāpumu un vispārēju augšupejošu tendenci ar ievērojami augstāku līmeni nekā iepriekšējos periodos. |
(65) |
Arī pašas Komisijas veiktais statistiskais novērtējums (43) apstiprināja, ka cenu tendences galvenajā tērauda tirgū pasaulē uzrāda līdzīgu tendenci kā Savienībā, un tādējādi Savienības tirgū novērotā cenu tendence pilnībā atbilst tai, kas dominē galvenajos pasaules tirgos. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka aizsardzības pasākums nekādā gadījumā nevarēja būt iemesls cenu dinamikai Savienībā. |
4.2. Apgalvojums par tērauda deficītu Savienībā
(66) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības tirgū ir tērauda deficīts un ka tērauda aizsardzības pasākums to pastiprina, jo konkrētas kvotas ir izsmeltas. Tādējādi saistībā ar tērauda cenu pieaugumu tās apgalvoja, ka pasākums būtu jāaptur vai jāizbeidz. |
(67) |
Komisija norādīja, ka TK izmantošana pasākuma piemērošanas ceturtā gada pirmajos trijos ceturkšņos (no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. martam) bija 77 % apmērā, t. i., vairāk nekā 5,6 miljoni tonnu kvotas palika neizmantoti, kā parādīts turpmākajā tabulā. Tādējādi tas liecina, ka Savienības lietotājiem kopumā bija iespēja katrā periodā vēl vairāk palielināt tērauda importu bez nodokļiem. Lai gan tas neizslēdz to, ka dažās kategorijās varētu būt pastāvējusi saspringtāka situācija attiecībā uz kvotu izmantošanu salīdzinājumā ar citām, beznodokļa kvotas katrā ceturksnī bija pieejamas lielākajā daļā ražojumu kategoriju. 1. tabula TK izmantošanas dinamika 4. gada pirmajos trijos ceturkšņos (44)
|
(68) |
Komisija arī norādīja, ka importa līmenis 2021. gadā bija ļoti tuvu 2018. gada importa apjoma maksimumam (45). Turklāt Pasaules Tērauda asociācijas (WSA) īstermiņa prognoze (46) 2022. un 2023. gadam izgaismoja nenoteiktību ekonomikas perspektīvā. Tērauda tirgus perspektīvas 2022. gadam kara rezultātā ir sevišķi vājinājušās, un paredzams, ka pieprasījums pēc tērauda 2022. gadā pieaugs par 0,4 %, bet 2023. gadā – par 2,2 %. |
(69) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka no 2022. gada 1. jūlija kvotu līmenis tiks palielināts vēl par 4 %, kā paskaidrots 3.4. iedaļā, Komisija uzskatīja, ka jebkāds iespējamais spiediens konkrētos tirgus segmentos jebkurā gadījumā būtu jāsamazina, vienlaikus saglabājot pasākuma efektivitāti. |
4.3. Prasības apturēt pasākumu sakarā ar importa no Krievijas un Baltkrievijas aizlieguma ietekmi uz dažiem lietotājiem
(70) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka importa no Krievijas un Baltkrievijas aizliegums būtiski ietekmē to importa spējas, un apgalvoja, ka Komisijai tādēļ būtu jāizbeidz pasākums. |
(71) |
Šajā sakarā Komisija norādīja, ka nestabilitāte, kuru rada neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un tai sekojošās ES noteiktās sankcijas attiecībā uz tēraudu, ir nenovēršami faktori, kas tirgū pastāv un kam visām ieinteresētajām personām ir pakāpeniski jāpielāgojas. |
(72) |
Tomēr Komisija nekavējoties rīkojās saskaņā ar aizsardzības pasākumu, lai pēc iespējas samazinātu importa aizlieguma radīto netiešo kaitējumu, pārdalot kvotas un šim pārdalījumam stājoties spēkā no 2022. gada aprīļa. Šis pasākuma pielāgojums lielā mērā mazinās traucējumus, ko dažiem lietotājiem rada importa no Krievijas un Baltkrievijas aizliegums, ļaujot tiem piekļūt šiem beznodokļu apjomiem no citām izcelsmes valstīm. Tomēr neizbēgami būs vajadzīgs zināms laiks, lai Savienības lietotāji pielāgotos šai situācijai un pārietu pie citas izcelsmes valsts piegādātājiem (47). Jo īpaši Komisija atzina, ka dažos gadījumos dažiem lietotājiem būtu vajadzīga gandrīz pilnīga piegādātāju maiņa, jo to atkarība no Krievijas un/vai Baltkrievijas tērauda importa ir ļoti liela. Tomēr šo sankciju pastāvēšana tērauda nozarē pati par sevi nevar likt apšaubīt aizsardzības pasākuma spēkā esību vai nepieciešamību. |
4.4. Prasības pārdalīt Ukrainas kvotas
(73) |
Dažas ieinteresētās personas pieprasīja Komisijai pārdalīt konkrētai valstij noteiktās kvotas, kas piešķirtas Ukrainai, jo, ņemot vērā neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, Ukraina nespēs veikt eksportu uz Savienību ievērojamos apjomos. Dažas no šīm personām ierosināja Komisijai izmantot tādu pašu pieeju kā pārdalot Krievijai un Baltkrievijai noteiktās kvotas. |
(74) |
Komisijas analīze par Ukrainas kvotas izmantošanu pirms aizsardzības pasākuma regulas apturēšanas, kā tā paskaidrota 9. apsvērumā, parādīja, ka lielākajā daļā ražojumu kategoriju, kurās Ukrainai bija konkrētai valstij noteiktā kvota, tā turpināja šīs kvotas izmantot. Attiecībā uz tām kategorijām, kurās Ukrainai eksporta nebija, Komisija kvotas no visām pārējām izcelsmes valstīm, uz kurām attiecas pasākums, padarīja globālas katrā no šīm ražojumu kategorijām, kā paskaidrots iepriekš 3.1.1. iedaļā. Komisija atgādināja, ka kvotas, kas būtu noteiktas Ukrainai, ja nebūtu apturēšanas, nebūs pieejamas, kamēr attiecībā uz šo valsti būs spēkā pasākuma apturēšana. |
4.5. Prasības pēc atšķirīgas attieksmes pret konkrētām ražojumu kategorijām
(75) |
Vairākas ieinteresētās personas iesniedza prasības attiecībā uz konkrētām ražojumu kategorijām (šīs kategorijas atšķīrās atkarībā no prasības iesniedzēja). Šīs prasības ietvēra konkrētas ražojumu kategorijas izslēgšanu no pasākuma, atšķirīgu attieksmi pret konkrētu izcelsmes valsti konkrētā ražojumu kategorijā un dažāda liberalizācijas līmeņa piemērošanu atkarībā no ražojumu kategorijas. |
(76) |
Kā Komisija paskaidroja iepriekšējās regulās, pasākuma darbības joma attiecas uz vienu ražojumu, proti, konkrētiem tērauda ražojumiem. Tādējādi Komisija nevar uzskatīt ražojumu kategorijas, kas veido attiecīgo ražojumu, par tādām, kuras pašas par sevi būtu attiecīgais ražojums. Ja tas bija Savienības interesēs, Komisija pārvaldības un kvotu piešķiršanas jomā pielāgoja pasākumu, lai nodrošinātu aizsardzības pasākuma mērķu sasniegšanu. Tomēr Komisija nevar mainīt pasākuma pamatstruktūru, piemēram, ražojumu klāsta definīciju, lai apmierinātu ieinteresēto personu prasības, kuras radītu diskriminējošu attieksmi pret citām ražojumu kategorijām un ieinteresētajām personām un, kas ir vēl svarīgāk, neatbilstu pasākuma struktūrai un ražojumu klāstam, kas definēts galīgajā regulā. |
4.6. Prasības atcelt aizsardzības pasākumu tajās kategorijās, uz kurām attiecas antidempinga un/vai kompensācijas pasākumi
(77) |
Dažas ieinteresētās personas prasīja Komisijai atcelt aizsardzības pasākumu attiecībā uz tām ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas antidempinga un/vai kompensācijas maksājumi, jo saskaņā ar šo personu apgalvojumu tās Savienības ražošanas nozarei nodrošinātu pietiekamu aizsardzību. |
(78) |
Komisija atgādināja, ka aizsardzības instrumenta un citu tirdzniecības aizsardzības instrumentu pamatojums un mērķis ir atšķirīgs, jo tie nerisina tos pašus jautājumus. Kamēr aizsardzības pasākumi attiecas uz importa pieaugumu neparedzētu notikumu rezultātā, antidempinga un kompensācijas instrumenti risina negodīgas tirdzniecības prakses problēmu. Par piemēru var ņemt situāciju, kurā tiek konstatēts, ka kāda valsts vienubrīd nodarbojas ar dempingu kādā konkrētā produktu kategorijā un ka vēlāk importa pieplūdums, ko izraisa neparedzēti notikumi, tomēr notiek no vairākām izcelsmes valstīm. Turklāt abu instrumentu darbības joma attiecībā uz aptvertajām izcelsmes valstīm parasti ir būtiski atšķirīga, tāpat kā ir atšķirīgi veikto izmeklēšanu veidi, ieskaitot procesuālos noteikumus. Tādējādi abu instrumentu vienlaicīga piemērošana konkrētai ražojumu kategorijai ir pilnībā saderīga gan ar PTO, gan ES noteikumiem (48). |
4.7. Prasība palielināt Apvienotās Karalistes TK, lai iekļautu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas tirdzniecību
(79) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Apvienotajai Karalistei piešķirtās kvotas būtu jāpalielina, lai ņemtu vērā vēsturisko tirdzniecību starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju. |
(80) |
Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka attiecīgais tiesību akts, kas reglamentē Ziemeļīrijas statusu saistībā ar ES tirdzniecības un muitas noteikumiem, ir Protokols par Īriju/Ziemeļīriju (“protokols”) (49). Tāpēc un saskaņā ar protokola noteikumiem tērauda pārdošana Ziemeļīrijā (no Lielbritānijas vai no kādas citas trešās valsts) nav ieskaitīta kā vēsturiskais imports Savienībā un tādējādi nav iekļauta kvotas aprēķinā (50). Šī pieeja nodrošināja, ka ES īstenošanas tiesību akti aizsardzības pasākumu jomā pilnībā atbilst protokolam. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts. |
4.8. Apgalvojumi par iespējamu apiešanu
(81) |
Dažas personas norādīja uz iespējamiem pasākuma apiešanas gadījumiem. Konkrētāk, dažas personas norādīja uz iespējamu Krievijas īstenotu apiešanu 12. un 13. kategorijā un kopumā 28. kategorijā. |
(82) |
Šajā sakarā Komisija norāda, ka uz Krieviju pašlaik attiecas importa aizliegums no šīs valsts. Tādējādi visus mēģinājumus apiet pašreizējos pasākumus uzrauga ES un valstu muitas dienesti. |
(83) |
Visbeidzot, Komisija norādīja, ka pašreizējā pārskatīšana, kurā groza spēkā esošos aizsardzības pasākumus, atbilst arī pienākumiem, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri parakstīti ar konkrētām trešām valstīm. |
(84) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota ar attiecīgi Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) 2019/159 groza šādi:
1) |
regulas 1. panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Ja attiecīgā 2. punktā noteiktā tarifa kvota kādai valstij ir izsmelta, importu no šīs valsts var veikt atbilstīgi tās pašas ražojumu kategorijas tarifa kvotas atlikušajai daļai. Šo noteikumu piemēro tikai katra galīgās tarifa kvotas piemērošanas gada pēdējā ceturksnī. 5., 9. un 21. ražojumu kategorijā netiek atļauts papildus piekļūt tarifa kvotas atlikušajai daļai. 12., 13., 14., 16., 20. un 27. ražojumu kategorijā tiek atļauts piekļūt tikai noteiktam apjomam pēdējā ceturksnī sākotnēji pieejamā tarifa kvotas apjoma ietvaros. 1. un 4.B ražojumu kategorijā nevienai eksportētājvalstij nav atļauts vienai pašai izmantot vairāk par 30 % no katra pasākumu piemērošanas gada pēdējā ceturksnī sākotnēji pieejamās atlikušās tarifa kvotas apjoma. 2., 3.A, 3.B, 4.A, 6., 10., 15., 18., 19., 22., 24., 25.B, 26. un 28. ražojumu kategorijā tiek atļauts piekļūt kopējam tarifa kvotas apjomam, kas attiecīgajās ražojumu kategorijās ir sākotnēji pieejams pēdējā ceturksnī.”; |
2) |
regulas III pielikuma III.2. punktu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu; |
3) |
regulas IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 23. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.
(2) OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.)
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1029 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, lai pagarinātu konkrētu tērauda ražojumu importam noteikto aizsardzības pasākumu (OV L 225 I, 25.6.2021., 1. lpp.).
(5) Paziņojums par konkrētu tērauda ražojumu importam piemērojamā aizsardzības pasākuma pārskatīšanas sākšanu (2021/C 509/10) (OV C 509, 17.12.2021., 12. lpp.).
(6) Padomes Regula (ES) 2022/428 (2022. gada 15. marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 87 I, 15.3.2022., 13. lpp.).
(7) Saistībā ar Baltkrieviju importa aizliegums attiecās uz visiem tērauda izstrādājumiem (t. i., tādējādi tika iekļauti visi tie, uz kuriem attiecas aizsardzības pasākums), savukārt saistībā ar Krieviju aizliegums attiecās tikai uz tiem tērauda izstrādājumiem, uz kuriem attiecas tērauda aizsardzības pasākums.
(8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/434 (2022. gada 15. marts), ar kuru groza Regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 88, 16.3.2022., 181. lpp.).
(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/664 (2022. gada 21. aprīlis), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 121, 22.4.2022., 12. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/870 (2022. gada 30. maijs) par pagaidu tirdzniecības liberalizācijas pasākumiem, ar kuriem papildina tirdzniecības koncesijas, kas Ukrainas ražojumiem piemērojamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (OV L 152, 3.6.2022., 103. lpp.).
(11) Šā iemesla dēļ, pat ja konkrētās ražojumu kategorijās Ukraina pielikumā ir minēta, nav piemērojamas tās konkrētai valstij noteiktās kvotas, kuru kārtas numurs ir saistīts ar šīm kategorijām.
(12) Ieskaitot turpmākos palielinājumus liberalizācijas dēļ.
(13) Sk. 33. apsvērumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/894 (2020. gada 29. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 206, 30.6.2020., 27. lpp.): “Visbeidzot, Komisija arī norāda, ka TK aprēķināšanai izmantotais atsauces periods ir viens no pasākumu sistēmas pīlāriem, ko ab initio nosaka galīgā regula, un šīs pārskatīšanas tvērumā neietilpst būtisku izmaiņu izdarīšana aizsardzības pasākumu pamatstruktūrā”.
(14) Turpat 3.2.1. iedaļā.
(15) 7. kategoriju ietekmē arī importa aizliegums no vēsturiski nozīmīga piegādātāja – Krievijas.
(16) Avots: tarifa kvotu apskatīšana, pieejama šādā tīmekļa vietnē:
https://ec.europa.eu/taxation_customs/dds2/taric/quota_consultation.jsp?Lang=lv
(17) Ukrainai atbilstošās kvotas nav daļa no aizsardzības pasākuma, un tādējādi tās nav pieejamas nevienai citai valstij, kamēr ir spēkā 9. apsvērumā minētā pagaidu apturēšana.
(18) Sk. Īstenošanas regulas (ES) 2020/89 3.2.3. iedaļu.
(19) Avots: Eurostat.
(20) To nepiemēros, kamēr ir apturēta aizsardzības pasākuma piemērošana attiecībā uz Ukrainu.
(21) PTO Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 7.4. pants.
(22) Regulas (ES) 2015/478 19. panta 4. punkts.
(23) ES piešķirtais TK apjoms ir aptuveni 3,3 miljoni tonnu gadā, proti, aptuveni 2,5 % no Savienības ražošanas nozares vidējā iekšzemes pārdošanas apjoma Savienības tirgū (2018.–2019. gads).
(24) Gan galīgā, gan pagarināšanas regula apliecināja, ka kopumā Savienības ražošanas nozarei ir pieejama zināma papildu jauda.
(25) Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ASV parasti ir visaugstākais cenu līmenis.
(26) ASV ziņojums par TK izlietojumu.
(27) Imports no Kanādas, Meksikas, Brazīlijas, Austrālijas un Argentīnas Savienības tirgū 2021. gadā veidoja 0,9 %.
(28) Kopējais imports Savienībā no Kanādas, Meksikas, Brazīlijas, Austrālijas un Argentīnas 2013.–2021. gadā veidoja 2,25 % no visa importa (2016. gadā tas sasniedza maksimumu tikai 3,7 % apmērā).
(29) Iepriekšējās darbības pārskatīšanās tika konstatēts, ka dažas valstis spēja būtiski un strauji palielināt savu klātbūtni Savienības tirgū, piemēram, tika ļoti ātri izsmeltas kvotas, ieskaitot papildu kvotas 4. ceturksnī.
(30) Ir svarīgi norādīt, ka lielākās eksportētājvalstis uz Savienību ir konsekventi apgalvojušas (arī šīs pārskatīšanas iesniegumos), ka esošās kvotas nopietni ierobežotu to spēju eksportēt uz Savienību, tādējādi liekot domāt, ka tās varētu palielināt klātbūtni Savienības tirgū, ja aizsardzības pasākuma nebūtu.
(31) Sīkāku novērtējumu skatīt pagarināšanas regulas 3.1.2. iedaļas g) punktā. Apjoma ziņā Savienības tirgus joprojām ir galvenais tērauda importa tirgus pasaulē. Sk. ESAO dokumenta Steel Market Developments – Q2 2022, (DSTI/SC(2022)1), 8. tabulu.
(32) Sk., piemēram, Komisijas konstatējumus pagarināšanas regulas 3.1.2. un 3.1.3. iedaļā.
(33) Sk., piemēram, priekšsēdētāja paziņojumu ESAO Tērauda komitejas 91. sesijā 2022. gada 29.–31. martā: “jaudas pārpalikums, kas 2021. gadā bija 544 miljoni tonnu un kopš 2018. gada joprojām ir pastāvīgi augstā līmenī, uzsver vajadzību vēl vairāk samazināt jaudu attiecīgajās jurisdikcijās”. Pieejams šādā tīmekļa vietnē: 91st Session of the OECD Steel Committee - Chair's Statement - OECD;
Sk. arī ESAO dokumentu Latest Developments in Steelmaking Capacity, 4. un 6. lpp., (DSTI/SC(2022)3: “Globālais jaudas pārpalikums tērauda nozarē turpina pieaugt. Neapstrādāta tērauda ražošanas jauda 2021. gadā pasaulē palielinājās par 6,0 miljoniem metrisko tonnu (mmt) jeb par 0,2 % līdz 2 454,3 mmt”;
sk. arī G7 tirdzniecības ministru 2021. gada 21. oktobra kopīgo paziņojumu: “Mēs atkārtoti apliecinājām, cik svarīgs ir Pasaules forums par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (GFSEC) kā forums, kas daudzpusējā sistēmā var palīdzēt risināt jautājumu par tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu pasaulē. Mēs turpināsim atbalstīt ESAO un sadarboties ar to, lai turpinātu izcilo darbu, kas līdz šim paveikts, arī turpinot koncentrēties uz analīzi par tirgu kropļojošas prakses biežumu un apmēru un tās iespējamo ietekmi uz tādiem elementiem kā jaudas pārpalikuma radīšana un saglabāšana”, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.g7uk.org/g7-trade-ministers-communique-2/.
(34) Imports ASV 2021. gadā kopumā bija par 21 % zemāks nekā 2017. gadā, proti, pirms ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. panta pasākuma.
(35) Zaudētā eksporta apjomi cita starpā uz ASV un Savienības tirgiem, kā arī uz citu trešo valstu tirgiem. Sīkāku informāciju skatīt pagarināšanas regulas 3.1.2. iedaļā.
(36) Importa samazinājums valstīm ar būtisku eksportu uz Savienību, kuras negūst labumu no kāda preferenciāla režīma saskaņā ar ASV [Tirdzniecības paplašināšanas likuma] 232. panta pasākumu, ietverot cita starpā Apvienoto Karalisti, Indiju, Krieviju, Ķīnu, Taivānu, Turciju un Ukrainu, bija –48 % pretstatā kopējam importa samazinājumam par -21 % (sk. 34. zemsvītras piezīmi). Avots: ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija (https://dataweb.usitc.gov).
(37) Par atsauci ņemot karsti velmētu plakanu velmējumu cenu Savienībā (salīdzinot marta vidū sasniegto maksimumu ar datiem 2022. gada maija vidū).
(38) Avots: S&P Platts Global and Steel Business Briefing (SBB) (pieejams abonējot).
Informāciju no publiski pieejamiem avotiem par cenu dinamiku Savienībā skatīt cita starpā šeit: MEPS International – https://mepsinternational.com/gb/en/news/buying-panic-subsides-in-european-steel-market (2022. gada 20. aprīlis); EUROMETAL -Lower import offers, poor demand drags down EU HRC prices – EUROMETAL (2022. gada 2. maijs); Metal Bulletin – https://www.metalbulletin.com/Article/5097739/HRC-prices-across-Europe-continue-to-slide- on-weak-demand.html (2022. gada 10. maijs) un https://www.metalbulletin.com/Article/5098015/hot-rolled-coil/European-HRC-buyers-continue-to-be-held-back-by-sufficient-stocks-weak-demand.html (2022. gada 12. maijs)
(39) Sk. Pasaules Tērauda asociācija, Short Range Outlook, 2022. gada aprīlis, pieejams vietnē worldsteel Short Range Outlook April 2022 - worldsteel.org
(40) Sk. ESAO dokumentu “ Economic and Social Impacts and Policy Implications of the War in Ukraine ”, 2022. gada 29. marts, 7. un 8. lpp., pieejams tīmekļa vietnē: https://www.oecd.org/industry/ind/Item_3.1_Economic_and_financial_market_Impacts.pdf
Sk. arī 91st Session of the OECD Steel Committee – Chair's Statement – OECD, pieejams tīmekļa vietnē https://www.oecd.org/sti/ind/91-oecd-steel-chair-statement.htm; “Palielināts spiediens uz globālajām piegādes ķēdēm, tostarp pusvadītāju mikroshēmu deficīts, pieaugošās enerģijas izmaksas un augstāku procentu likmju prognozes sakarā ar inflācijas palielināšanos, vājināja rūpniecisko aktivitāti un globālo pieprasījumu pēc tērauda. (...) Ietekme ir tieši jūtama kā būtisks negatīvs piedāvājuma satricinājums saistībā ar tēraudu un izejvielām no Krievijas un Ukrainas, kas jo īpaši ietekmē Eiropas tērauda rūpniecību, izraisot tērauda un izejvielu cenu pieaugumu. Pasaules tērauda rūpniecību negatīvi ietekmē arī netieši faktori, piemēram, augstākas enerģijas un ražošanas izmaksas, kā arī globālās ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, kas ievērojami samazinās pieprasījumu pēc tērauda.”
(41) Sk. Pasaules Bankas preču cenas, 2022. gada maijs: CMO-Pink-Sheet-May-2022.pdf (worldbank.org)
(42) Sk. tērauda ražojumu cenu dinamiku S&P Platts Global, April 2022 Global Market Outlook (pieejams abonējot).
(43) Avots: Global Trade Atlas – analīze koncentrējās uz dažu pasaules galveno tērauda ražotāju eksporta cenu līmeņa salīdzinājumu (2021. gads salīdzinājumā ar 2019. gadu) attiecībā uz kategorijām, kurām piemēro ES tērauda aizsardzības pasākumu. Analīze parādīja, ka tā ražojuma eksporta cenām no dažām galvenajām tērauda ražotājvalstīm pasaulē, uz kuru attiecas ES aizsardzības pasākums, ir bijusi šāda dinamika: Apvienotā Karaliste (+ 21 %), Dienvidkoreja (+ 27 %), Indija (+ 32 %), Japāna (+ 14 %), Krievija (+ 28 %), Ķīna (+ 43 %) un Turcija (+ 43 %).
(44) Avots: https://ec.europa.eu/taxation_customs/dds2/taric/quota_consultation.jsp?Lang=lv.
(45) Importa apjoms 2021. gadā bija tikai par 1,5 % mazāks nekā 2018. gadā.
(46) Sk. World Steel Short Range Outlook tīmekļa vietnē: worldsteel Short Range Outlook of 14 April 2022 - worldsteel.org
(47) Šajā ziņā ar Regulas (ES) 2022/428 3.g pantu ir atļauts turpināt importu no Krievijas un Baltkrievijas atlikušās kvotas ietvaros, ja līdz 2022. gada 17. jūnijam tiek izpildīti līgumi, kas noslēgti pirms 2022. gada 16. marta, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamie papildlīgumi.
(48) Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/477 (2015. gada 11. marts) par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi (OV L 83, 27.3.2015., 11. lpp.), ir pienācīgi izklāstīta aizsardzības un antidempinga un kompensācijas pasākumu mijiedarbība. Sk. arī 2021. gada 20. oktobra spriedumu lietā Novolipetsk Steel PAO/Komisija, T-790/19, ECLI:EU:T:2021:706.
(49) Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) (OV L 63, 31.1.2020., 7. lpp.).
(50) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2037 (2020. gada 10. decembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 416, 11.12.2020., 32. lpp.).
I PIELIKUMS
“III.2. To ražojumu kategoriju saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kam piemēro galīgos pasākumus
To ražojumu kategoriju saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kam piemēro galīgos pasākumus |
|||||||||||||||||||||||||||||
Valsts / ražojumu grupa |
1. |
2. |
3.A |
3.B |
4.A |
4.B |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
10. |
12. |
13. |
14. |
15. |
16. |
17. |
18. |
19. |
20. |
21. |
22. |
24. |
25.A |
25.B |
26. |
27. |
28. |
Brazīlija |
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
Ķīna |
|
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
Ēģipte |
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
Indija |
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
|
|
|
|
X |
|
X |
X |
|
|
X |
|
|
Indonēzija |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
Kazahstāna |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
Moldova |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
Ziemeļmaķedonija |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
|
|
Dienvidāfrika |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
Tunisija |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
Turcija |
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
Ukraina |
X |
X |
|
|
X |
X |
|
|
X |
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
X” |
Apvienotie Arābu Emirāti |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
Vjetnama |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
Visas citas jaunattīstības valstis |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
II PIELIKUMS
“IV PIELIKUMS
IV.1. Tarifa kvotu apjomi
Ražojuma numurs |
Ražojumu kategorija |
KN kodi |
Sadalījums pa valstīm (ja piemēro) |
5. gads |
6. gads |
Papildu maksājuma likme |
Kārtas numuri |
||||||
No 1.7.2022. līdz 30.9.2022. |
No 1.10.2022. līdz 31.12.2022. |
No 1.1.2023. līdz 31.3.2023. |
No 1.4.2023. līdz 30.6.2023. |
No 1.7.2023. līdz 30.9.2023. |
No 1.10.2023. līdz 31.12.2023. |
No 1.1.2024. līdz 31.3.2024. |
No 1.4.2024. līdz 30.6.2024. |
||||||
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
||||||||||||
1. |
Neleģēta un citādas leģēta tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 10 , 7208 52 99 , 7208 53 10 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 13 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99 |
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8966 |
Turcija |
452 373,88 |
452 373,88 |
442 539,66 |
447 456,77 |
469 183,40 |
469 183,40 |
464 083,58 |
464 083,58 |
25 % |
09.8967 |
|||
Indija |
287 227,31 |
287 227,31 |
280 983,24 |
284 105,28 |
297 900,24 |
297 900,24 |
294 662,20 |
294 662,20 |
25 % |
09.8968 |
|||
Korejas Republika |
179 365,46 |
179 365,46 |
175 466,21 |
177 415,83 |
186 030,40 |
186 030,40 |
184 008,33 |
184 008,33 |
25 % |
09.8969 |
|||
Apvienotā Karaliste |
150 045,49 |
150 045,49 |
146 783,63 |
148 414,56 |
155 620,95 |
155 620,95 |
153 929,42 |
153 929,42 |
25 % |
09.8976 |
|||
Serbija |
159 231,56 |
159 231,56 |
155 770,01 |
157 500,79 |
165 148,37 |
165 148,37 |
163 353,27 |
163 353,27 |
25 % |
09.8970 |
|||
Citas valstis |
900 290,25 |
900 290,25 |
880 718,72 |
890 504,48 |
933 743,65 |
933 743,65 |
923 594,27 |
923 594,27 |
25 % |
||||
2. |
Neleģēta un citādas leģēta tērauda loksnes, auksti velmētas |
7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7226 20 00 , 7226 92 00 |
Indija |
156 974,80 |
156 974,80 |
153 562,31 |
155 268,55 |
162 807,74 |
162 807,74 |
161 038,10 |
161 038,10 |
25 % |
09.8801 |
Korejas Republika |
91 042,24 |
91 042,24 |
89 063,06 |
90 052,65 |
94 425,23 |
94 425,23 |
93 398,87 |
93 398,87 |
25 % |
09.8802 |
|||
Apvienotā Karaliste |
84 142,99 |
84 142,99 |
82 313,80 |
83 228,39 |
87 269,62 |
87 269,62 |
86 321,03 |
86 321,03 |
25 % |
09.8977 |
|||
Ukraina |
69 898,31 |
69 898,31 |
68 378,78 |
69 138,54 |
72 495,62 |
72 495,62 |
71 707,62 |
71 707,62 |
25 % |
09.8803 |
|||
Serbija |
39 631,71 |
39 631,71 |
38 770,15 |
39 200,93 |
41 104,37 |
41 104,37 |
40 657,58 |
40 657,58 |
25 % |
09.8805 |
|||
Citas valstis |
321 824,43 |
321 824,43 |
314 828,25 |
318 326,34 |
333 782,94 |
333 782,94 |
330 154,85 |
330 154,85 |
25 % |
||||
3.A |
Elektrotehniskā tērauda loksnes (izņemot GOES) |
7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10 |
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8808 |
Apvienotā Karaliste |
532,59 |
532,59 |
521,01 |
526,80 |
552,38 |
552,38 |
546,38 |
546,38 |
25 % |
09.8978 |
|||
Irānas Islāma Republika |
159,72 |
159,72 |
156,25 |
157,98 |
165,65 |
165,65 |
163,85 |
163,85 |
25 % |
09.8809 |
|||
Korejas Republika |
244,60 |
244,60 |
239,29 |
241,94 |
253,69 |
253,69 |
250,93 |
250,93 |
25 % |
09.8806 |
|||
Citas valstis |
817,65 |
817,65 |
799,87 |
808,76 |
848,03 |
848,03 |
838,81 |
838,81 |
25 % |
||||
3.B |
7225 19 90 , 7226 19 80 |
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8811 |
|
Korejas Republika |
33 860,21 |
33 860,21 |
33 124,12 |
33 492,16 |
35 118,40 |
35 118,40 |
34 736,68 |
34 736,68 |
25 % |
09.8812 |
|||
Ķīna |
29 777,29 |
29 777,29 |
29 129,96 |
29 453,62 |
30 883,77 |
30 883,77 |
30 548,08 |
30 548,08 |
25 % |
09.8813 |
|||
Taivāna |
23 288,87 |
23 288,87 |
22 782,59 |
23 035,73 |
24 154,25 |
24 154,25 |
23 891,70 |
23 891,70 |
25 % |
09.8814 |
|||
Citas valstis |
8 303,99 |
8 303,99 |
8 123,47 |
8 213,73 |
8 612,56 |
8 612,56 |
8 518,94 |
8 518,94 |
25 % |
||||
4.A |
Ar metālu pārklātas loksnes |
TARIC kodi: 7210 41 00 20, 7210 41 00 30, 7210 49 00 20, 7210 49 00 30, 7210 61 00 20, 7210 61 00 30, 7210 69 00 20, 7210 69 00 30, 7212 30 00 20, 7212 30 00 30, 7212 50 20 , 7212 50 61 20, 7212 50 61 30, 7212 50 69 20, 7212 50 69 30, 7225 92 00 20, 7225 92 00 30, 7225 99 00 11, 7225 99 00 22, 7225 99 00 23, 7225 99 00 41, 7225 99 00 45, 7225 99 00 91, 7225 99 00 92, 7225 99 00 93, 7226 99 30 10, 7226 99 30 30, 7226 99 70 11, 7226 99 70 13, 7226 99 70 91, 7226 99 70 93, 7226 99 70 94 |
Korejas Republika |
36 115,37 |
36 115,37 |
35 330,25 |
35 722,81 |
37 457,36 |
37 457,36 |
37 050,22 |
37 050,22 |
25 % |
09.8816 |
Indija |
51 623,89 |
51 623,89 |
50 501,64 |
51 062,77 |
53 542,16 |
53 542,16 |
52 960,18 |
52 960,18 |
25 % |
09.8817 |
|||
Apvienotā Karaliste |
34 028,35 |
34 028,35 |
33 288,60 |
33 658,47 |
35 292,79 |
35 292,79 |
34 909,17 |
34 909,17 |
25 % |
09.8979 |
|||
Citas valstis |
454 338,51 |
454 338,51 |
444 461,58 |
449 400,05 |
471 221,03 |
471 221,03 |
466 099,06 |
466 099,06 |
25 % |
||||
4.B |
CN kodi: 7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7226 99 10 TARIC kodi: 7210 41 00 80, 7210 49 00 80, 7210 61 00 80, 7210 69 00 80, 7212 30 00 80, 7212 50 61 80, 7212 50 69 80, 7225 92 00 80, 7225 99 00 25, 7225 99 00 95, 7226 99 30 90, 7226 99 70 19, 7226 99 70 96 |
Ķīna |
123 409,30 |
123 409,30 |
120 726,49 |
122 067,90 |
127 995,00 |
127 995,00 |
126 603,75 |
126 603,75 |
25 % |
09.8821 |
|
Korejas Republika |
160 163,83 |
160 163,83 |
156 682,01 |
158 422,92 |
166 115,27 |
166 115,27 |
164 309,67 |
164 309,67 |
25 % |
09.8822 |
|||
Indija |
73 708,96 |
73 708,96 |
72 106,59 |
72 907,78 |
76 447,88 |
76 447,88 |
75 616,92 |
75 616,92 |
25 % |
09.8823 |
|||
Apvienotā Karaliste |
34 028,35 |
34 028,35 |
33 288,60 |
33 658,47 |
35 292,79 |
35 292,79 |
34 909,17 |
34 909,17 |
25 % |
09.8980 |
|||
Citas valstis |
100 848,08 |
100 848,08 |
98 655,73 |
99 751,91 |
104 595,44 |
104 595,44 |
103 458,53 |
103 458,53 |
25 % |
||||
5. |
Loksnes ar organisku pārklājumu |
7210 70 80 , 7212 40 80 |
Indija |
75 642,86 |
75 642,86 |
73 998,45 |
74 820,66 |
78 453,64 |
78 453,64 |
77 600,88 |
77 600,88 |
25 % |
09.8826 |
Korejas Republika |
68 363,40 |
68 363,40 |
66 877,24 |
67 620,32 |
70 903,68 |
70 903,68 |
70 132,99 |
70 132,99 |
25 % |
09.8827 |
|||
Apvienotā Karaliste |
33 563,94 |
33 563,94 |
32 834,29 |
33 199,12 |
34 811,13 |
34 811,13 |
34 432,75 |
34 432,75 |
25 % |
09.8981 |
|||
Taivāna |
21 910,16 |
21 910,16 |
21 433,85 |
21 672,00 |
22 724,31 |
22 724,31 |
22 477,30 |
22 477,30 |
25 % |
09.8828 |
|||
Turcija |
15 126,78 |
15 126,78 |
14 797,94 |
14 962,36 |
15 688,87 |
15 688,87 |
15 518,34 |
15 518,34 |
25 % |
09.8829 |
|||
Citas valstis |
41 252,54 |
41 252,54 |
40 355,75 |
40 804,14 |
42 785,42 |
42 785,42 |
42 320,36 |
42 320,36 |
25 % |
||||
6. |
Skārda velmētavu ražojumi |
7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20 |
Ķīna |
106 758,00 |
106 758,00 |
104 437,17 |
105 597,58 |
110 724,96 |
110 724,96 |
109 521,43 |
109 521,43 |
25 % |
09.8831 |
Apvienotā Karaliste |
38 940,37 |
38 940,37 |
38 093,84 |
38 517,11 |
40 387,34 |
40 387,34 |
39 948,34 |
39 948,34 |
25 % |
09.8982 |
|||
Serbija |
21 429,38 |
21 429,38 |
20 963,53 |
21 196,46 |
22 225,67 |
22 225,67 |
21 984,08 |
21 984,08 |
25 % |
09.8832 |
|||
Korejas Republika |
15 501,05 |
15 501,05 |
15 164,07 |
15 332,56 |
16 077,04 |
16 077,04 |
15 902,29 |
15 902,29 |
25 % |
09.8833 |
|||
Taivāna |
12 887,99 |
12 887,99 |
12 607,82 |
12 747,90 |
13 366,89 |
13 366,89 |
13 221,60 |
13 221,60 |
25 % |
09.8834 |
|||
Citas valstis |
35 715,05 |
35 715,05 |
34 938,63 |
35 326,84 |
37 042,16 |
37 042,16 |
36 639,53 |
36 639,53 |
25 % |
||||
7. |
Neleģēta un citādas leģēta tērauda quarto loksnes |
7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60 , 7225 99 00 |
Ukraina |
270 017,57 |
270 017,57 |
264 147,62 |
267 082,59 |
280 051,01 |
280 051,01 |
277 006,97 |
277 006,97 |
25 % |
09.8836 |
Citas valstis |
554 571,27 |
554 571,27 |
542 515,37 |
548 543,32 |
575 178,29 |
575 178,29 |
568 926,35 |
568 926,35 |
25 % |
||||
8. |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00 |
Citas valstis |
105 581,29 |
105 581,29 |
103 286,04 |
104 433,67 |
109 504,53 |
109 504,53 |
108 314,26 |
108 314,26 |
25 % |
|
9. |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas |
7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80 |
Korejas Republika |
47 773,95 |
47 773,95 |
46 735,39 |
47 254,67 |
49 549,16 |
49 549,16 |
49 010,58 |
49 010,58 |
25 % |
09.8846 |
Taivāna |
44 302,39 |
44 302,39 |
43 339,29 |
43 820,84 |
45 948,59 |
45 948,59 |
45 449,15 |
45 449,15 |
25 % |
09.8847 |
|||
Indija |
29 610,23 |
29 610,23 |
28 966,53 |
29 288,38 |
30 710,50 |
30 710,50 |
30 376,69 |
30 376,69 |
25 % |
09.8848 |
|||
Dienvidāfrika |
25 765,68 |
25 765,68 |
25 205,56 |
25 485,62 |
26 723,10 |
26 723,10 |
26 432,63 |
26 432,63 |
25 % |
09.8853 |
|||
Amerikas Savienotās Valstis |
24 090,93 |
24 090,93 |
23 567,21 |
23 829,07 |
24 986,11 |
24 986,11 |
24 714,52 |
24 714,52 |
25 % |
09.8849 |
|||
Turcija |
20 046,66 |
20 046,66 |
19 610,86 |
19 828,76 |
20 791,56 |
20 791,56 |
20 565,57 |
20 565,57 |
25 % |
09.8850 |
|||
Malaizija |
12 700,45 |
12 700,45 |
12 424,35 |
12 562,40 |
13 172,38 |
13 172,38 |
13 029,20 |
13 029,20 |
25 % |
09.8851 |
|||
Citas valstis |
50 944,84 |
50 944,84 |
49 837,34 |
50 391,09 |
52 837,87 |
52 837,87 |
52 263,55 |
52 263,55 |
25 % |
||||
10. |
Nerūsējošā tērauda quarto loksnes, karsti velmētas |
7219 21 10 , 7219 21 90 |
Ķīna |
4 731,30 |
4 731,30 |
4 628,44 |
4 679,87 |
4 907,10 |
4 907,10 |
4 853,77 |
4 853,77 |
25 % |
09.8856 |
Indija |
2 007,05 |
2 007,05 |
1 963,42 |
1 985,24 |
2 081,63 |
2 081,63 |
2 059,01 |
2 059,01 |
25 % |
09.8857 |
|||
Dienvidāfrika |
1 374,32 |
1 374,32 |
1 344,44 |
1 359,38 |
1 425,39 |
1 425,39 |
1 409,89 |
1 409,89 |
25 % |
09.8859 |
|||
Apvienotā Karaliste |
827,96 |
827,96 |
809,96 |
818,96 |
858,73 |
858,73 |
849,39 |
849,39 |
25 % |
09.8984 |
|||
Taivāna |
764,41 |
764,41 |
747,79 |
756,10 |
792,81 |
792,81 |
784,19 |
784,19 |
25 % |
09.8858 |
|||
Citas valstis |
1 002,95 |
1 002,95 |
981,14 |
992,04 |
1 040,21 |
1 040,21 |
1 028,91 |
1 028,91 |
25 % |
||||
12. |
Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili |
7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00 |
Ķīna |
135 003,41 |
135 003,41 |
132 068,55 |
133 535,98 |
140 019,93 |
140 019,93 |
138 497,97 |
138 497,97 |
25 % |
09.8861 |
Apvienotā Karaliste |
112 785,82 |
112 785,82 |
110 333,95 |
111 559,89 |
116 976,77 |
116 976,77 |
115 705,28 |
115 705,28 |
25 % |
09.8985 |
|||
Turcija |
101 999,52 |
101 999,52 |
99 782,14 |
100 890,83 |
105 789,67 |
105 789,67 |
104 639,78 |
104 639,78 |
25 % |
09.8862 |
|||
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8863 |
|||
Šveice |
65 555,05 |
65 555,05 |
64 129,94 |
64 842,50 |
67 990,98 |
67 990,98 |
67 251,94 |
67 251,94 |
25 % |
09.8864 |
|||
Baltkrievija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8865 |
|||
Citas valstis |
58 414,15 |
58 414,15 |
57 144,27 |
57 779,21 |
60 584,73 |
60 584,73 |
59 926,20 |
59 926,20 |
25 % |
||||
13. |
Stiegras |
7214 20 00 , 7214 99 10 |
Turcija |
90 856,92 |
90 856,92 |
88 881,77 |
89 869,35 |
94 233,03 |
94 233,03 |
93 208,76 |
93 208,76 |
25 % |
09.8866 |
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8867 |
|||
Ukraina |
42 298,50 |
42 298,50 |
41 378,96 |
41 838,73 |
43 870,24 |
43 870,24 |
43 393,39 |
43 393,39 |
25 % |
09.8868 |
|||
Bosnija un Hercegovina |
32 685,87 |
32 685,87 |
31 975,31 |
32 330,59 |
33 900,43 |
33 900,43 |
33 531,95 |
33 531,95 |
25 % |
09.8869 |
|||
Moldovas Republika |
27 318,01 |
27 318,01 |
26 724,14 |
27 021,07 |
28 333,10 |
28 333,10 |
28 025,13 |
28 025,13 |
25 % |
09.8870 |
|||
Citas valstis |
132 668,90 |
132 668,90 |
129 784,79 |
131 226,85 |
137 598,67 |
137 598,67 |
136 103,03 |
136 103,03 |
25 % |
||||
14. |
Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili |
7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90 |
Indija |
30 542,92 |
30 542,92 |
29 878,94 |
30 210,93 |
31 677,84 |
31 677,84 |
31 333,52 |
31 333,52 |
25 % |
09.8871 |
Apvienotā Karaliste |
4 463,47 |
4 463,47 |
4 366,44 |
4 414,96 |
4 629,33 |
4 629,33 |
4 579,01 |
4 579,01 |
25 % |
09.8986 |
|||
Šveice |
4 393,46 |
4 393,46 |
4 297,95 |
4 345,71 |
4 556,72 |
4 556,72 |
4 507,19 |
4 507,19 |
25 % |
09.8872 |
|||
Ukraina |
3 393,31 |
3 393,31 |
3 319,54 |
3 356,42 |
3 519,40 |
3 519,40 |
3 481,14 |
3 481,14 |
25 % |
09.8873 |
|||
Citas valstis |
4 956,51 |
4 956,51 |
4 848,76 |
4 902,63 |
5 140,68 |
5 140,68 |
5 084,81 |
5 084,81 |
25 % |
||||
15. |
Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi |
7221 00 10 , 7221 00 90 |
Indija |
7 103,74 |
7 103,74 |
6 949,31 |
7 026,53 |
7 367,70 |
7 367,70 |
7 287,62 |
7 287,62 |
25 % |
09.8876 |
Taivāna |
4 580,21 |
4 580,21 |
4 480,64 |
4 530,43 |
4 750,40 |
4 750,40 |
4 698,77 |
4 698,77 |
25 % |
09.8877 |
|||
Apvienotā Karaliste |
3 679,69 |
3 679,69 |
3 599,69 |
3 639,69 |
3 816,42 |
3 816,42 |
3 774,93 |
3 774,93 |
25 % |
09.8987 |
|||
Korejas Republika |
2 286,74 |
2 286,74 |
2 237,03 |
2 261,88 |
2 371,71 |
2 371,71 |
2 345,93 |
2 345,93 |
25 % |
09.8878 |
|||
Ķīna |
1 548,74 |
1 548,74 |
1 515,07 |
1 531,90 |
1 606,28 |
1 606,28 |
1 588,83 |
1 588,83 |
25 % |
09.8879 |
|||
Japāna |
1 536,99 |
1 536,99 |
1 503,57 |
1 520,28 |
1 594,10 |
1 594,10 |
1 576,77 |
1 576,77 |
25 % |
09.8880 |
|||
Citas valstis |
773,87 |
773,87 |
757,04 |
765,46 |
802,62 |
802,62 |
793,90 |
793,90 |
25 % |
||||
16. |
Neleģēta un citādi leģēta tērauda stiepļu stieņi |
7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95 |
Apvienotā Karaliste |
176 384,36 |
176 384,36 |
172 549,92 |
174 467,14 |
182 938,53 |
182 938,53 |
180 950,07 |
180 950,07 |
25 % |
09.8988 |
Ukraina |
118 599,40 |
118 599,40 |
116 021,16 |
117 310,28 |
123 006,38 |
123 006,38 |
121 669,35 |
121 669,35 |
25 % |
09.8881 |
|||
Šveice |
130 373,45 |
130 373,45 |
127 539,25 |
128 956,35 |
135 217,93 |
135 217,93 |
133 748,17 |
133 748,17 |
25 % |
09.8882 |
|||
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8883 |
|||
Turcija |
113 300,38 |
113 300,38 |
110 837,33 |
112 068,85 |
117 510,45 |
117 510,45 |
116 233,16 |
116 233,16 |
25 % |
09.8884 |
|||
Baltkrievija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8885 |
|||
Moldovas Republika |
66 581,74 |
66 581,74 |
65 134,31 |
65 858,02 |
69 055,81 |
69 055,81 |
68 305,20 |
68 305,20 |
25 % |
09.8886 |
|||
Citas valstis |
116 864,97 |
116 864,97 |
114 324,43 |
115 594,70 |
121 207,50 |
121 207,50 |
119 890,02 |
119 890,02 |
25 % |
||||
17. |
Dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili |
7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90 |
Ukraina |
30 113,25 |
30 113,25 |
29 458,61 |
29 785,93 |
31 232,21 |
31 232,21 |
30 892,73 |
30 892,73 |
25 % |
09.8891 |
Citas valstis |
64 947,85 |
64 947,85 |
63 535,94 |
64 241,90 |
67 361,21 |
67 361,21 |
66 629,03 |
66 629,03 |
25 % |
||||
18. |
Rievkonstrukcijas |
7301 10 00 |
Ķīna |
6 736,44 |
6 736,44 |
6 590,00 |
6 663,22 |
6 986,76 |
6 986,76 |
6 910,82 |
6 910,82 |
25 % |
09.8901 |
Apvienotie Arābu Emirāti |
3 333,90 |
3 333,90 |
3 261,43 |
3 297,67 |
3 457,79 |
3 457,79 |
3 420,20 |
3 420,20 |
25 % |
09.8902 |
|||
Apvienotā Karaliste |
864,55 |
864,55 |
845,76 |
855,16 |
896,68 |
896,68 |
886,93 |
886,93 |
25 % |
09.8990 |
|||
Citas valstis |
274,44 |
274,44 |
268,47 |
271,45 |
284,63 |
284,63 |
281,54 |
281,54 |
25 % |
||||
19. |
Dzelzceļa materiāli |
7302 10 22 , 7302 10 28 , 7302 10 40 , 7302 10 50 , 7302 40 00 |
Apvienotā Karaliste |
4 916,90 |
4 916,90 |
4 810,01 |
4 863,46 |
5 099,61 |
5 099,61 |
5 044,18 |
5 044,18 |
25 % |
09.8991 |
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8906 |
|||
Turcija |
1 498,14 |
1 498,14 |
1 465,57 |
1 481,86 |
1 553,81 |
1 553,81 |
1 536,92 |
1 536,92 |
25 % |
09.8908 |
|||
Ķīna |
1 449,19 |
1 449,19 |
1 417,68 |
1 433,44 |
1 503,04 |
1 503,04 |
1 486,70 |
1 486,70 |
25 % |
09.8907 |
|||
Citas valstis |
759,42 |
759,42 |
742,91 |
751,17 |
787,64 |
787,64 |
779,08 |
779,08 |
25 % |
||||
20. |
Gāzes cauruļvadi |
7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77 |
Turcija |
47 578,14 |
47 578,14 |
46 543,83 |
47 060,99 |
49 346,07 |
49 346,07 |
48 809,70 |
48 809,70 |
25 % |
09.8911 |
Indija |
18 309,56 |
18 309,56 |
17 911,53 |
18 110,55 |
18 989,92 |
18 989,92 |
18 783,51 |
18 783,51 |
25 % |
09.8912 |
|||
Ziemeļmaķedonija |
6 762,54 |
6 762,54 |
6 615,53 |
6 689,04 |
7 013,83 |
7 013,83 |
6 937,59 |
6 937,59 |
25 % |
09.8913 |
|||
Apvienotā Karaliste |
6 432,95 |
6 432,95 |
6 293,10 |
6 363,03 |
6 671,99 |
6 671,99 |
6 599,47 |
6 599,47 |
25 % |
09.8992 |
|||
Citas valstis |
10 690,62 |
10 690,62 |
10 458,21 |
10 574,41 |
11 087,86 |
11 087,86 |
10 967,34 |
10 967,34 |
25 % |
||||
21. |
Dobi profili |
7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99 |
Turcija |
94 689,32 |
94 689,32 |
92 630,86 |
93 660,09 |
98 207,83 |
98 207,83 |
97 140,35 |
97 140,35 |
25 % |
09.8916 |
Apvienotā Karaliste |
50 502,05 |
50 502,05 |
49 404,18 |
49 953,11 |
52 378,63 |
52 378,63 |
51 809,29 |
51 809,29 |
25 % |
09.8993 |
|||
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8917 |
|||
Ziemeļmaķedonija |
27 955,71 |
27 955,71 |
27 347,98 |
27 651,85 |
28 994,51 |
28 994,51 |
28 679,35 |
28 679,35 |
25 % |
09.8918 |
|||
Ukraina |
20 676,33 |
20 676,33 |
20 226,85 |
20 451,59 |
21 444,63 |
21 444,63 |
21 211,54 |
21 211,54 |
25 % |
09.8919 |
|||
Šveice |
15 453,34 |
15 453,34 |
15 117,40 |
15 285,37 |
16 027,57 |
16 027,57 |
15 853,35 |
15 853,35 |
25 % |
09.8920 |
|||
Baltkrievija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8921 |
|||
Citas valstis |
19 871,64 |
19 871,64 |
19 439,65 |
19 655,65 |
20 610,04 |
20 610,04 |
20 386,02 |
20 386,02 |
25 % |
||||
22. |
Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes |
7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 83 , 7304 49 85 , 7304 49 89 |
Indija |
5 659,79 |
5 659,79 |
5 536,75 |
5 598,27 |
5 870,10 |
5 870,10 |
5 806,30 |
5 806,30 |
25 % |
09.8926 |
Ukraina |
3 543,95 |
3 543,95 |
3 466,91 |
3 505,43 |
3 675,64 |
3 675,64 |
3 635,69 |
3 635,69 |
25 % |
09.8927 |
|||
Apvienotā Karaliste |
1 798,90 |
1 798,90 |
1 759,80 |
1 779,35 |
1 865,75 |
1 865,75 |
1 845,47 |
1 845,47 |
25 % |
09.8994 |
|||
Korejas Republika |
1 114,07 |
1 114,07 |
1 089,85 |
1 101,96 |
1 155,47 |
1 155,47 |
1 142,91 |
1 142,91 |
25 % |
09.8928 |
|||
Japāna |
1 036,03 |
1 036,03 |
1 013,51 |
1 024,77 |
1 074,53 |
1 074,53 |
1 062,85 |
1 062,85 |
25 % |
09.8929 |
|||
Ķīna |
888,89 |
888,89 |
869,57 |
879,23 |
921,92 |
921,92 |
911,90 |
911,90 |
25 % |
09.8931 |
|||
Citas valstis |
2 586,28 |
2 586,28 |
2 530,05 |
2 558,16 |
2 682,38 |
2 682,38 |
2 653,22 |
2 653,22 |
25 % |
||||
24. |
Citādas bezšuvju caurules |
7304 19 10 , 7304 19 30 , 7304 19 90 , 7304 23 00 , 7304 29 10 , 7304 29 30 , 7304 29 90 , 7304 31 20 , 7304 31 80 , 7304 39 50 , 7304 39 82 , 7304 39 83 , 7304 39 88 , 7304 51 81 , 7304 51 89 , 7304 59 82 , 7304 59 83 , 7304 59 89 , 7304 90 00 |
Ķīna |
36 946,09 |
36 946,09 |
36 142,92 |
36 544,50 |
38 318,95 |
38 318,95 |
37 902,44 |
37 902,44 |
25 % |
09.8936 |
Ukraina |
30 880,76 |
30 880,76 |
30 209,44 |
30 545,10 |
32 028,25 |
32 028,25 |
31 680,11 |
31 680,11 |
25 % |
09.8937 |
|||
Baltkrievija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8938 |
|||
Apvienotā Karaliste |
11 268,07 |
11 268,07 |
11 023,11 |
11 145,59 |
11 686,77 |
11 686,77 |
11 559,74 |
11 559,74 |
25 % |
09.8995 |
|||
Amerikas Savienotās Valstis |
8 110,65 |
8 110,65 |
7 934,33 |
8 022,49 |
8 412,03 |
8 412,03 |
8 320,60 |
8 320,60 |
25 % |
09.8940 |
|||
Citas valstis |
43 742,37 |
43 742,37 |
42 791,45 |
43 266,91 |
45 367,77 |
45 367,77 |
44 874,64 |
44 874,64 |
25 % |
||||
25.A |
Lielas metinātas caurules |
7305 11 00 , 7305 12 00 |
Citas valstis |
115 747,59 |
115 747,59 |
113 231,34 |
114 489,47 |
120 048,60 |
120 048,60 |
118 743,72 |
118 743,72 |
25 % |
|
25.B |
Lielas metinātas caurules |
7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00 |
Turcija |
14 371,47 |
14 371,47 |
14 059,05 |
14 215,26 |
14 905,49 |
14 905,49 |
14 743,48 |
14 743,48 |
25 % |
09.8971 |
Ķīna |
8 134,62 |
8 134,62 |
7 957,78 |
8 046,20 |
8 436,89 |
8 436,89 |
8 345,18 |
8 345,18 |
25 % |
09.8972 |
|||
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8973 |
|||
Apvienotā Karaliste |
5 903,81 |
5 903,81 |
5 775,46 |
5 839,64 |
6 123,18 |
6 123,18 |
6 056,63 |
6 056,63 |
25 % |
09.8996 |
|||
Korejas Republika |
2 781,17 |
2 781,17 |
2 720,71 |
2 750,94 |
2 884,52 |
2 884,52 |
2 853,16 |
2 853,16 |
25 % |
09.8974 |
|||
Citas valstis |
6 251,05 |
6 251,05 |
6 115,16 |
6 183,11 |
6 483,33 |
6 483,33 |
6 412,86 |
6 412,86 |
25 % |
||||
26. |
Citādas metinātas caurulītes |
7306 11 00 , 7306 19 00 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 12 , 7306 30 18 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 21 , 7306 50 29 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00 |
Šveice |
46 275,35 |
46 275,35 |
45 269,36 |
45 772,35 |
47 994,87 |
47 994,87 |
47 473,18 |
47 473,18 |
25 % |
09.8946 |
Turcija |
36 650,08 |
36 650,08 |
35 853,34 |
36 251,71 |
38 011,94 |
38 011,94 |
37 598,77 |
37 598,77 |
25 % |
09.8947 |
|||
Apvienotā Karaliste |
11 192,00 |
11 192,00 |
10 948,70 |
11 070,35 |
11 607,88 |
11 607,88 |
11 481,71 |
11 481,71 |
25 % |
09.8997 |
|||
Taivāna |
8 671,66 |
8 671,66 |
8 483,14 |
8 577,40 |
8 993,88 |
8 993,88 |
8 896,12 |
8 896,12 |
25 % |
09.8950 |
|||
Ķīna |
7 769,95 |
7 769,95 |
7 601,04 |
7 685,50 |
8 058,67 |
8 058,67 |
7 971,08 |
7 971,08 |
25 % |
09.8949 |
|||
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8952 |
|||
Citas valstis |
19 298,91 |
19 298,91 |
18 879,37 |
19 089,14 |
20 016,03 |
20 016,03 |
19 798,47 |
19 798,47 |
25 % |
||||
27. |
Neleģēta un citu leģētu tēraudu aukstās apdares stieņi |
7215 10 00 , 7215 50 11 , 7215 50 19 , 7215 50 80 , 7228 10 90 , 7228 20 99 , 7228 50 20 , 7228 50 40 , 7228 50 61 , 7228 50 69 , 7228 50 80 |
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8956 |
Šveice |
40 584,14 |
40 584,14 |
39 701,88 |
40 143,01 |
42 092,18 |
42 092,18 |
41 634,66 |
41 634,66 |
25 % |
09.8957 |
|||
Apvienotā Karaliste |
24 483,32 |
24 483,32 |
23 951,08 |
24 217,20 |
25 393,08 |
25 393,08 |
25 117,07 |
25 117,07 |
25 % |
09.8998 |
|||
Ķīna |
25 900,31 |
25 900,31 |
25 337,26 |
25 618,79 |
26 862,73 |
26 862,73 |
26 570,74 |
26 570,74 |
25 % |
09.8958 |
|||
Ukraina |
29 232,30 |
29 232,30 |
28 596,82 |
28 914,56 |
30 318,53 |
30 318,53 |
29 988,98 |
29 988,98 |
25 % |
09.8959 |
|||
Citas valstis |
30 366,43 |
30 366,43 |
29 706,29 |
30 036,36 |
31 494,80 |
31 494,80 |
31 152,46 |
31 152,46 |
25 % |
||||
28. |
Neleģēta tērauda stieples |
7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90 |
Baltkrievija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8961 |
Ķīna |
75 996,55 |
75 996,55 |
74 344,45 |
75 170,50 |
78 820,47 |
78 820,47 |
77 963,72 |
77 963,72 |
25 % |
09.8962 |
|||
Krievijas Federācija |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25 % |
09.8963 |
|||
Turcija |
49 453,52 |
49 453,52 |
48 378,45 |
48 915,98 |
51 291,14 |
51 291,14 |
50 733,63 |
50 733,63 |
25 % |
09.8964 |
|||
Ukraina |
37 294,60 |
37 294,60 |
36 483,85 |
36 889,22 |
38 680,41 |
38 680,41 |
38 259,97 |
38 259,97 |
25 % |
09.8965 |
|||
Citas valstis |
47 545,89 |
47 545,89 |
46 512,29 |
47 029,09 |
49 312,63 |
49 312,63 |
48 776,62 |
48 776,62 |
25 % |
IV.2. Globālo un atlikušo tarifa kvotu apjoms vienā trimestrī
Ražojuma numurs |
Sadalījums pa valstīm (ja piemēro) |
2. gads |
3. gads |
||||||
No 1.7.2022. līdz 30.9.2022. |
No 1.10.2022. līdz 31.12.2022. |
No 1.1.2023. līdz 31.3.2023. |
No 1.4.2023. līdz 30.6.2023. |
No 1.7.2023. līdz 30.9.2023. |
No 1.10.2023. līdz 31.12.2023. |
No 1.1.2024. līdz 31.3.2024. |
No 1.4.2024. līdz 30.6.2024. |
||
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
||
1. |
Citas valstis |
900 290,25 |
900 290,25 |
880 718,72 |
890 504,48 |
933 743,65 |
933 743,65 |
923 594,27 |
923 594,27 |
2. |
Citas valstis |
321 824,43 |
321 824,43 |
314 828,25 |
318 326,34 |
333 782,94 |
333 782,94 |
330 154,85 |
330 154,85 |
3.A |
Citas valstis |
817,65 |
817,65 |
799,87 |
808,76 |
848,03 |
848,03 |
838,81 |
838,81 |
3.B |
Citas valstis |
8 303,99 |
8 303,99 |
8 123,47 |
8 213,73 |
8 612,56 |
8 612,56 |
8 518,94 |
8 518,94 |
4.A |
Citas valstis |
454 338,51 |
454 338,51 |
444 461,58 |
449 400,05 |
471 221,03 |
471 221,03 |
466 099,06 |
466 099,06 |
4.B |
Citas valstis |
100 848,08 |
100 848,08 |
98 655,73 |
99 751,91 |
104 595,44 |
104 595,44 |
103 458,53 |
103 458,53 |
5. |
Citas valstis |
41 252,54 |
41 252,54 |
40 355,75 |
40 804,14 |
42 785,42 |
42 785,42 |
42 320,36 |
42 320,36 |
6. |
Citas valstis |
35 715,05 |
35 715,05 |
34 938,63 |
35 326,84 |
37 042,16 |
37 042,16 |
36 639,53 |
36 639,53 |
7. |
Citas valstis |
554 571,27 |
554 571,27 |
542 515,37 |
548 543,32 |
575 178,29 |
575 178,29 |
568 926,35 |
568 926,35 |
8. |
Citas valstis |
105 581,29 |
105 581,29 |
103 286,04 |
104 433,67 |
109 504,53 |
109 504,53 |
108 314,26 |
108 314,26 |
9. |
Citas valstis |
50 944,84 |
50 944,84 |
49 837,34 |
50 391,09 |
52 837,87 |
52 837,87 |
52 263,55 |
52 263,55 |
10. |
Citas valstis |
1 002,95 |
1 002,95 |
981,14 |
992,04 |
1 040,21 |
1 040,21 |
1 028,91 |
1 028,91 |
12. |
Citas valstis |
58 414,15 |
58 414,15 |
57 144,27 |
57 779,21 |
60 584,73 |
60 584,73 |
59 926,20 |
59 926,20 |
13. |
Citas valstis |
132 668,90 |
132 668,90 |
129 784,79 |
131 226,85 |
137 598,67 |
137 598,67 |
136 103,03 |
136 103,03 |
14. |
Citas valstis |
4 956,51 |
4 956,51 |
4 848,76 |
4 902,63 |
5 140,68 |
5 140,68 |
5 084,81 |
5 084,81 |
15. |
Citas valstis |
773,87 |
773,87 |
757,04 |
765,46 |
802,62 |
802,62 |
793,90 |
793,90 |
16. |
Citas valstis |
116 864,97 |
116 864,97 |
114 324,43 |
115 594,70 |
121 207,50 |
121 207,50 |
119 890,02 |
119 890,02 |
17. |
Citas valstis |
64 947,85 |
64 947,85 |
63 535,94 |
64 241,90 |
67 361,21 |
67 361,21 |
66 629,03 |
66 629,03 |
18. |
Citas valstis |
274,44 |
274,44 |
268,47 |
271,45 |
284,63 |
284,63 |
281,54 |
281,54 |
19. |
Citas valstis |
759,42 |
759,42 |
742,91 |
751,17 |
787,64 |
787,64 |
779,08 |
779,08 |
20. |
Citas valstis |
10 690,62 |
10 690,62 |
10 458,21 |
10 574,41 |
11 087,86 |
11 087,86 |
10 967,34 |
10 967,34 |
21. |
Citas valstis |
19 871,64 |
19 871,64 |
19 439,65 |
19 655,65 |
20 610,04 |
20 610,04 |
20 386,02 |
20 386,02 |
22. |
Citas valstis |
2 586,28 |
2 586,28 |
2 530,05 |
2 558,16 |
2 682,38 |
2 682,38 |
2 653,22 |
2 653,22 |
24. |
Citas valstis |
43 742,37 |
43 742,37 |
42 791,45 |
43 266,91 |
45 367,77 |
45 367,77 |
44 874,64 |
44 874,64 |
25.A |
Citas valstis |
115 747,59 |
115 747,59 |
113 231,34 |
114 489,47 |
120 048,60 |
120 048,60 |
118 743,72 |
118 743,72 |
25.B |
Citas valstis |
6 251,05 |
6 251,05 |
6 115,16 |
6 183,11 |
6 483,33 |
6 483,33 |
6 412,86 |
6 412,86 |
26. |
Citas valstis |
19 298,91 |
19 298,91 |
18 879,37 |
19 089,14 |
20 016,03 |
20 016,03 |
19 798,47 |
19 798,47 |
27. |
Citas valstis |
30 366,43 |
30 366,43 |
29 706,29 |
30 036,36 |
31 494,80 |
31 494,80 |
31 152,46 |
31 152,46 |
28. |
Citas valstis |
47 545,89 |
47 545,89 |
46 512,29 |
47 029,09 |
49 312,63 |
49 312,63 |
48 776,62 |
48 776,62 |
IV.3. Maksimālais atlikušās kvotas apjoms, kas pieejams valstīm ar konkrētai valstij noteiktu kvotu
Ražojumu kategorija |
Jaunā iedalītā kvota tonnās |
|
No 1.4.2023. līdz 30.6.2023. |
No 1.4.2024. līdz 30.6.2024. |
|
1. |
Īpašais režīms |
Īpašais režīms |
2. |
318 326,34 |
330 154,85 |
3.A |
808,76 |
838,81 |
3.B |
8 213,73 |
8 518,94 |
4.A |
449 400,05 |
466 099,06 |
4.B |
Īpašais režīms |
Īpašais režīms |
5. |
Nav piekļuves atlikušajai kvotai 4. ceturksnī |
Nav piekļuves atlikušajai kvotai 4. ceturksnī |
6. |
35 326,84 |
36 639,53 |
7. |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
8. |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
9. |
Nav piekļuves atlikušajai kvotai 4. ceturksnī |
Nav piekļuves atlikušajai kvotai 4. ceturksnī |
10. |
992,04 |
1 028,91 |
12. |
22 671,97 |
23 514,42 |
13. |
53 215,94 |
55 193,36 |
14. |
3 652,73 |
3 788,46 |
15. |
765,46 |
793,90 |
16. |
18 138,68 |
18 812,69 |
17. |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
18. |
271,45 |
281,54 |
19. |
751,17 |
779,08 |
20. |
960,89 |
996,60 |
21. |
Nav piekļuves atlikušajai kvotai 4. ceturksnī |
Nav piekļuves atlikušajai kvotai 4. ceturksnī |
22. |
2 558,16 |
2 653,22 |
24. |
43 266,91 |
44 874,64 |
25.A |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
25.B |
6 183,11 |
6 412,86 |
26. |
19 089,14 |
19 798,47 |
27. |
4 699,24 |
4 873,85 |
28. |
47 029,09 |
48 776,62 |
(1) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8601.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8602.
No 1.4. līdz 30.6.: Turcijai*: 09.8572, Indijai*: 09.8573, Korejas Republikai*: 09.8574, Serbijai*: 09.8575 un Apvienotajai Karalistei*: 09.8599. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
2 No 1.7. līdz 31.3.: 09.8603.
(2) No 1.4. līdz 30.6.: 09.8604.
No 1.4. līdz 30.6.: Indijai*, Korejas Republikai*, Ukrainai*, Brazīlijai*, Serbijai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8567. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
3 No 1.7. līdz 31.3.: 09.8605.
(3) No 1.4. līdz 30.6.: 09.8606.
No 1.4. līdz 30.6.: Korejas Republikai*, Irānas Islāma Republikai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8568.
*Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(4) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8607.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8608.
09.8816. No 1.4. līdz 30.6.: Korejas Republikai*, Ķīnai* un Taivānai*: 09.8569. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(5) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8609.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8610.
No 1.4. līdz 30.6.: Indijai*, Korejas Republikai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8570. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(6) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8611.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8612.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*: 09.8581, Korejas Republikai*: 09.8582, Indijai*: 09.8583, Apvienotajai Karalistei*: 09.8584. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(7) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8613.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8614.
(8) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8615.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8616.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*, Korejas Republikai*, Taivānai*, Serbijai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8576. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(9) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8617.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8618.
(10) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8619.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8620.
(11) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8621.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8622.
No 1.4. līdz 30.6.: Korejas Republikai*, Taivānai*, Indijai*, Dienvidāfrikai*, Amerikas Savienotajām Valstīm*, Turcijai* un Malaizijai*: 09.8578. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(12) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8623.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8624.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*, Indijai*, Dienvidāfrikai*, Taivānai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8591. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(13) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8625.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8626.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*, Turcijai*, Šveicei* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8592. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(14) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8627.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8628.
No 1.4. līdz 30.6.: Turcijai*, Ukrainai*, Bosnijai un Hercegovinai* un Moldovai*: 09.8593. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(15) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8629.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8630.
No 1.4. līdz 30.6.: Indijai*, Šveicei*, Ukrainai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8594. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(16) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8631 09.8907.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8632.
No 1.4. līdz 30.6.: Indijai*, Taivānai*, Korejas Republikai*, Ķīnai*, Japānai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8595. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(17) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8633.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8634.
No 1.4. līdz 30.6.: Ukrainai*, Šveicei*, Turcijai*, Moldovai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8558. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(18) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8635.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8636.
(19) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8637.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8638.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*, Apvienotajiem Arābu Emirātiem* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8580. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(20) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8639.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8640.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*, Turcijai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8585. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(21) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8641.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8642.
(22) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8643.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8644.
(23) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8645.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8646.
No 1.4. līdz 30.6.: Indijai*, Ukrainai*, Korejas Republikai*, Japānai*, Ķīnai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8597. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(24) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8647.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8648.
No 1.4. līdz 30.6.: Ķīnai*, Ukrainai*, Amerikas Savienotajām Valstīm* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8586. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(25) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8657.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8658.
(26) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8659.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8660.
No 1.4. līdz 30.6.: Turcijai*, Ķīnai*, Korejas Republikai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8587. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(27) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8651.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8652.
No 1.4. līdz 30.6.: Šveicei*, Turcijai*, Taivānai*, Ķīnai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8588 *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(28) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8653.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8654.
No 1.4. līdz 30.6.: Šveicei*, Ķīnai*, Ukrainai* un Apvienotajai Karalistei*: 09.8539 *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
(29) No 1.7. līdz 31.3.: 09.8655.
No 1.4. līdz 30.6.: 09.8656.
No 1.4. līdz 30.6.: Turcijai*, Ukrainai* un Ķīnai*: 09.8598. *Ja saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir izsmelta konkrētai valstij noteikta kvota.
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/88 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/979
(2022. gada 22. jūnijs),
ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm, un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama papildu ievedmuitas nodokļu sistēma, un ir noteiktas reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam. |
(2) |
Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam ir jāgroza, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. |
(3) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza. |
(4) |
Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 22. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētājas vārdā –
Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Wolfgang BURTSCHER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (1995. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
KN kods |
Preču apraksts |
Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg) |
Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā (EUR/100 kg) |
Izcelsme (1) |
0207 14 10 |
Atkauloti, saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas gabali |
259,0 250,1 |
12 15 |
BR TH |
(1) Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).”
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/91 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/980
(2022. gada 23. jūnijs),
ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 75/2013 groza attiecībā uz papildu ievedmuitas nodokļiem cukura nozarē
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 182. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 951/2006 (2) 36. pantu dažiem cukura nozares produktiem paredzēti papildu ievedmuitas nodokļi. |
(2) |
Ņemot vērā tobrīd valdošos tirgus apstākļus un prognozes, Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 75/2013 (3) bija paredzēts, ka vairākiem cukura produktiem papildu ievedmuitas nodokļus līdz 2015. gada 30. septembrim nepiemēro. Tā kā pēc minētā datuma dominējošie tirgus apstākļi būtiski nemainījās, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1278/2014 (4) minētais laikposms tika pagarināts līdz 2017. gada 30. septembrim, un ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1409 (5) to vēlreiz pagarināja līdz 2022. gada 30. septembrim. |
(3) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 2. punktu papildu ievedmuitu neuzliek, ja attiecīgais imports nevarētu radīt traucējumus Savienības tirgū vai ja, ņemot vērā paredzēto mērķi, ievedmuitas piemērošanai varētu būt nesamērīga ietekme. Ņemot vērā pasaules un Savienības cukura tirgu pamatelementus, cukura produktu imports, kam piemēro kopējā muitas tarifā paredzēto ievedmuitas nodokli, visticamāk, Savienības tirgū traucējumus neradīs. Līdz ar to, ja tirgus situācija būtiski nemainīsies, šim importam papildu ievedmuita nebūtu jāpiemēro. |
(4) |
Tāpēc būtu jāpagarina Īstenošanas regulas (ES) Nr. 75/2013 1. pantā paredzētais laikposms, kurā vairākiem cukura produktiem papildu ievedmuitas nodokļus nepiemēro. |
(5) |
Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 75/2013 būtu attiecīgi jāgroza. |
(6) |
Juridiskās noteiktības labad šī regula būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 75/2013 1. pantā paredzētā laikposma beigām. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulas (ES) 75/2013 1. pantā datumu “2022. gada 30. septembrim” aizstāj ar datumu “2027. gada 30. septembrim”.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 1. oktobra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 23. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas Regula (EK) Nr. 951/2006 (2006. gada 30. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 75/2013 (2013. gada 25. janvāris), ar kuru pieļauj atkāpi no Regulas (EK) Nr. 951/2006 attiecībā uz reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanu dažiem cukura nozares produktiem un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 892/2012, ar ko nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem 2012./2013. tirdzniecības gadā (OV L 26, 26.1.2013., 19. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1278/2014 (2014. gada 1. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 967/2006, (EK) Nr. 828/2009, (EK) Nr. 891/2009 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 75/2013 (OV L 346, 2.12.2014., 26. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1409 (2017. gada 1. augusts), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 75/2013 un Regulu (EK) Nr. 951/2006 groza attiecībā uz papildu ievedmuitas nodokļiem cukura nozarē un attiecībā uz izoglikozes un dažu sīrupu saharozes satura aprēķināšanu (OV L 201, 2.8.2017., 21. lpp.).
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/93 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/981
(2022. gada 23. jūnijs),
ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/546, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importu tiek attiecināti galīgie antidempinga maksājumi, kas noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/546 (2). |
(2) |
Guangdong Huachang Aluminium Factory Co., Ltd. (Taric (3) papildu kods C575), uzņēmums, uz kuru attiecas 22,1 % antidempinga maksājuma likme, kura noteikta izlasē neiekļautajiem ražotājiem, kas sadarbojās, 2021. gada 9. jūnijā (“pieprasījuma diena”) informēja Komisiju, ka tā nosaukums ir mainīts uz Guangdong Huachang Group Co., Ltd. |
(3) |
Uzņēmums pieprasīja Komisijai apstiprināt, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības uz antidempinga maksājuma likmi, kas piemērota tam ar iepriekšējo nosaukumu. |
(4) |
Komisija pārbaudīja sniegto informāciju un secināja, ka nosaukuma maiņa ir pienācīgi reģistrēta attiecīgajās iestādēs un nav radījusi nekādu jaunu saistību ar citām uzņēmumu grupām, kuras Komisija neizmeklēja. |
(5) |
Tāpēc šī nosaukuma maiņa neietekmē Īstenošanas regulas (ES) 2021/546 konstatējumus, un jo īpaši uzņēmumam piemērojamo antidempinga maksājuma likmi. |
(6) |
Lietas materiālos iekļautie pierādījumi arī apstiprināja, ka nosaukuma maiņa bija piemērojama no 2021. gada 26. aprīļa, dienas, kad Foshan Nahai Tirgus regulēšanas administrācija apstiprināja nosaukuma maiņu. |
(7) |
Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumos izklāstīto pamatojumu, Komisija uzskatīja par lietderīgu grozīt Īstenošanas regulu (ES) 2021/546, lai ņemtu vērā tā uzņēmuma nosaukuma maiņu, uz kuru iepriekš tika attiecināts Taric papildu kods C575. Tādēļ nosaukuma maiņai būtu jāstājas spēkā no pieprasījuma dienas, t. i., no 2021. gada 9. jūnija. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Īstenošanas regulas (ES) 2021/546 pielikumu groza šādi:
“Guangdong Huachang Aluminium Factory Co., Ltd. |
C575” |
aizstāj ar šādu:
“Guangdong Huachang Group Co., Ltd. |
C575” |
2. Taric papildu kodu C575, kas iepriekš bija piešķirts Guangdong Huachang Aluminium Factory Co., Ltd., no 2021. gada 9. jūnija piemēro uzņēmumam Guangdong Huachang Group Co., Ltd..
3. Saskaņā ar piemērojamajiem muitas tiesību aktiem tiek atmaksāti visi galīgie maksājumi, kuri samaksāti par uzņēmuma Guangdong Huachang Group Co., Ltd. ražoto ražojumu importu, pārsniedzot Īstenošanas regulas (ES) 2021/546 1. panta 2. punktā attiecībā uz uzņēmumam Guangdong Huachang Aluminium Factory Co., Ltd. noteikto antidempinga maksājumu, vai piešķir atbrīvojumu no tiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 23. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/546 (2021. gada 29. marts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam (OV L 109, 30.3.2021., 1. lpp.).
(3) Eiropas Savienības integrētais muitas tarifs.
LĒMUMI
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/95 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/982
(2022. gada 16. jūnijs)
par to, lai Eiropas Savienības vārdā iesniegtu priekšlikumus grozīt I un II papildinājumu Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Cites), gatavojoties Cites Pušu konferences 19. sesijai, un lai iekļautu vienu sugu Cites III papildinājumā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām ("Cites”) stājās spēkā 1975. gada 1. jūlijā. Savienība pievienojās Cites ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/451 (1). |
(2) |
Ievērojot Cites XI panta 3. punktu, Cites Pušu konference var cita starpā pieņemt lēmumus grozīt Cites I un II papildinājumu. |
(3) |
Turklāt, ievērojot Cites XVI pantu, jebkura Cites Puse var iesniegt Cites sekretariātam to sugu sarakstu iekļaušanai Cites III papildinājumā, kuras minētā Puse noteikusi par kontroles objektu savā jurisdikcijā, lai novērstu vai ierobežotu izmantošanu, un kuru tirdzniecības kontrolei nepieciešama sadarbība ar citām Pusēm. |
(4) |
Pušu konferences 19. sesijā, kas norisināsies no 2022. gada 14. līdz 25. novembrim, tiks lemts par priekšlikumiem grozīt Cites I un II papildinājumu. Pusēm šādi priekšlikumi līdz 2022. gada 17. jūnijam ir jāiesniedz Cites sekretariātam. Savienība, būdama Cites Puse, var iesniegt šādus priekšlikumus. |
(5) |
Priekšlikumu iesniegšana izskatīšanai Pušu konferencē pamatojas uz ekspertu veiktu šādu priekšlikumu priekšrocību analīzi saskaņā ar Cites noteiktajiem kritērijiem un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos pierādījumus. Šādi pierādījumi pamato šajā lēmumā izklāstītos priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgo sugu tirdzniecība neapdraudētu to izdzīvošanu savvaļā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Gatavojoties Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Cites) Pušu konferences 19. sesijai, Savienība:
— |
iesniedz priekšlikumus Cites I un II papildinājuma grozījumiem, kas izklāstīti šā lēmuma I pielikumā; |
— |
iesniedz arī priekšlikumus Cites II papildinājuma grozījumiem, kas izklāstīti šā lēmuma II pielikumā. |
2. pants
Savienība iesniedz priekšlikumu par Cites III papildinājumā iekļaujamo sugu, kas norādīta šā lēmuma III pielikumā.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2022. gada 16. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
O. DUSSOPT
(1) Padomes Lēmums (ES) 2015/451 (2015. gada 6. marts) par Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Cites) (OV L 75, 19.3.2015., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Cites I un II papildinājuma grozījumi
Taksonomiskā grupa |
Taksons (vispārpieņemtais nosaukums) |
Priekšlikums |
Rāpuļi |
Physignathus cocincinus (Ķirzaka) |
Iekļaut II papildinājumā |
|
Cuora galbinifrons (Vjetnamas slēdzējbruņrupucis) |
No II papildinājuma pārvietot uz I papildinājumu |
Abinieki |
Laotriton laoensis (Laosas tritons) |
Iekļaut II papildinājumā Komerciāliem mērķiem ar gada nulles kvotu (izcelsmes kods W) |
Agalychnis lemur (lemurkokvarde) |
Iekļaut II papildinājumā Komerciāliem mērķiem ar gada nulles kvotu (izcelsmes kods W) |
|
Zivis |
Visas II papildinājumā vēl neiekļautās Sphyrnidae spp. (āmurhaizivju) sugas |
Iekļaut II papildinājumā |
Bezmugurkaulnieki |
Thelenota ananas, T. anax, T. rubralineata (jūrasgurķi) |
Iekļaut II papildinājumā |
Koki |
Khaya spp. (Āfrikas mahagoni) Āfrikas populācijas |
Iekļaut II papildinājumā ar norādi #17 |
Afzelia spp. (mahagoni) Āfrikas populācijas |
Iekļaut II papildinājumā ar norādi #17 |
|
|
Dipteryx spp. |
Iekļaut II papildinājumā ar norādi #17 + sēklas |
|
Handroanthus spp. (ipes koki) Tabebuia spp. un Roseodendron spp. |
Iekļaut II papildinājumā ar norādi #17 |
|
Pterocarpus spp. (pterokarpi) Āfrikas populācijas |
Iekļaut II papildinājumā ar norādi #17 |
Citi augi |
Rhodiola spp. |
Iekļaut II papildinājumā ar norādi #2 |
II PIELIKUMS
Cites II papildinājuma grozījums līdziesniegšanai
Ierosināja |
Taksonomiskā grupa |
Taksons (vispārpieņemtais nosaukums) |
Priekšlikums |
Panama |
skrimšļzivis |
Carcharhinidae spp. Haizivis |
Iekļaut II papildinājumā |
III PIELIKUMS
Cites III papildinājuma grozījums
Caribena versicolor |
III papildinājums |
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/100 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/983
(2022. gada 17. jūnijs)
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas padomē saistībā ar Harmonizētās sistēmas komitejas reglamenta grozījumu projekta apstiprināšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu, 43. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (“konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 87/369 (1), un minētā konvencija stājās spēkā 1988. gada 1. janvārī. |
(2) |
Ievērojot konvencijas 6. panta 6. punktu, Harmonizētās sistēmas komitejai (“HS komiteja”) ir jānosaka savs reglaments, pieņemot lēmumu ar ne mazāk kā divām trešdaļām tās locekļu balsu. Šādi noteikts reglaments ir jāapstiprina Pasaules Muitas organizācijas (PMO) padomei. |
(3) |
Gaidāms, ka PMO padome jūnija sesijās (139. un 140. sesijā 2022. gada 23.–25. jūnijā) apstiprinās HS komitejas reglamenta grozījumu projektu. Šāds grozījumu projekts jāapstiprina, pamatojoties uz HS komitejas izstrādāto priekšlikumu, kas tika pabeigts tās 64. sesijā (2019. gada 18.–27. septembrī) un 68. sesijā (2021. gada 6.–28. septembrī). Minētiem grozījumiem jāstājas spēkā pēc to pieņemšanas. |
(4) |
Ir ārkārtīgi svarīgi, lai HS komiteja lēmumus pieņemtu pārredzami un efektīvi un lai šādi lēmumi saņemtu maksimālu atbalstu no HS komitejas locekļiem. |
(5) |
Tā kā minētais HS komitejas reglamenta grozījumu projekts jāapstiprina PMO padomei, ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem PMO padomē, jo pēc grozītā reglamenta apstiprināšanas tam būs juridiskas sekas Savienībā un tas varēs ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, jo īpaši Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (2) I pielikumu. |
(6) |
Savienības nostājai vajadzētu būt – atbalstīt HS komitejas reglamenta grozījumu projektu, kā arī nelielus redakcionālus vai lingvistiskus pielāgojumus, ko uzskata par nepieciešamiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas (PMO) padomē tās 2022. gada jūnija sesijās, ir – atbalstīt Harmonizētās sistēmas komitejas reglamenta grozījumu projektu, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.
2. Savienības pārstāvji PMO padomē var piekrist nelieliem redakcionāliem vai lingvistiskiem pielāgojumiem 1. punktā minētajā grozījumu projektā, ņemot vērā norises gaidāmajās PMO padomes sesijās, apspriežoties ar dalībvalstīm vai koordinācijas sanāksmēs uz vietas bez Padomes papildu lēmuma.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2022. gada 17. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
B. LE MAIRE
(1) Padomes Lēmums 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) par noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās grozījumu protokolu (OV L 198, 20.7.1987., 1. lpp.).
(2) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Harmonizētās sistēmas komitejas reglamenta grozījumu PROJEKTS
1. Reglamenta 19. noteikuma grozījumu projekts:
Trešā daļa |
Lēmumus par Konvencijas grozījumiem pieņem ar Komitejas locekļu balsu vairākumu, kas nav mazāks par divām trešdaļām nodoto balsu. Tomēr, ja ir divi vai vairāki grozījuma varianti, Komiteja vispirms veic daļā par vienkārša vairākuma balsojuma procedūrām aprakstīto pakāpeniskas balsošanas procedūru, lai samazinātu variantu skaitu līdz vienam. Kad ir atlicis viens grozījuma variants, galīgais balsojums par grozījuma pieņemšanu vai noraidīšanu notiek, ievērojot noteikumu par divu trešdaļu nodoto balsu vairākumu. |
Ceturtā daļa |
Citus lēmumus pieņem ar Komitejas locekļu nodoto balsu vienkāršu vairākumu (vairāk nekā 50 procenti). Ja ir vairāk nekā divi varianti un neviens no tiem nav saņēmis vairāk nekā 50 % no Komitejas locekļu nodotajām balsīm, vienkārša vairākuma balsojumā piemēro pakāpeniskas balsošanas praksi, kurā variantu skaits tiek samazināts, atmetot vismazāk balsu saņēmušo variantu, līdz visvairāk balsu saņēmušais variants sasniedz vairāk nekā 50 procentus no Komitejas locekļu nodotajām balsīm. |
2. Reglamenta 20. noteikumu grozījumu projekts:
Paziņojumus ģenerālsekretāram par jautājuma nodošanu izskatīšanai Padomē vai atkārtotai izskatīšanai Komitejā saskaņā ar Konvencijas 8. panta 2. punktu un Padomes Lēmumu Nr. 298 nedrīkst sniegt pirms dienas, kas seko dienai, kurā ir beigusies Komitejas sesija, bet tie ir jāsniedz līdz otrā mēneša beigām pēc mēneša, kurā attiecīgā sesija ir beigusies. Paziņojumu uzskata par sniegtu attiecīgajā termiņā, ja ģenerālsekretārs to ir saņēmis līdz attiecīgā termiņa pēdējās dienas plkst. 24.00 (pēc Briseles laika). Saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. 298 ģenerālsekretārs pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma var no Konvencijas 8. panta 2. punkta izrietošus jautājumus tieši nodot atpakaļ izskatīšanai Komitejā ar noteikumu, ka pieprasījums ir iesniegts iepriekšējā daļā noteiktajā termiņā. Pēc tam ģenerālsekretārs šo jautājumu iekļauj Komitejas nākamās sesijas darba kārtībā atkārtotai izskatīšanai. Ja par vienu un to pašu jautājumu tiek saņemti pieprasījumi no dažādām līgumslēdzējām pusēm par tā nodošanu izskatīšanai Padomē un Komitejā vai ja kāda līgumslēdzēja puse neprecizē, vai jautājums būtu jānodod izskatīšanai Padomē vai tieši Komitejā, jautājumu nodod izskatīšanai Padomē. Ģenerālsekretārs informē visas līgumslēdzējas puses par to, ka ir saņemts pieprasījums nodot jautājumu izskatīšanai Padomē vai Komitejā. Līgumslēdzēja puse, kas iesniedz pieprasījumu nodot jautājumu izskatīšanai Padomē vai Komitejā, var atsaukt savu lūgumu jebkurā laikā, pirms jautājuma izskatīšanas Padomē vai pirms tā atkārtotas izskatīšanas Komitejā. Tomēr Komiteja izskatīs jautājumu, ja to izskatīšanai ir nodevusi Padome. Gadījumā, kad līgumslēdzēja puse atsauc pieprasījumu, Komitejas sākotnējo lēmumu uzskata par apstiprinātu ar noteikumu, ka netiek izskatīts citas līgumslēdzējas puses pieprasījums par to pašu jautājumu. Ģenerālsekretārs paziņo līgumslēdzējām pusēm par pieprasījuma atsaukšanu. Ja saskaņā ar Konvencijas 8. panta 3. punktu un Padomes Lēmumu Nr. 298 kāds jautājums ir pilnībā vai daļēji nodots izskatīšanai Komitejā, līgumslēdzēja puse, kas pieprasījusi jautājuma atkārtotu izskatīšanu, ne vēlāk kā 60 dienas pirms Komitejas nākamās sesijas atklāšanas dienas iesniedz ģenerālsekretāram piezīmi, kurā tā izklāsta atkārtotas izskatīšanas pieprasījuma iemeslus, kā arī savus priekšlikumus jautājuma atrisināšanai. Ģenerālsekretārs nosūta šo piezīmi pārējām līgumslēdzējām pusēm. |
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/103 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/984
(2022. gada 22. jūnijs)
par Ķīnas Tautas Republikas tiesiskā regulējuma, ko piemēro centrālajiem darījumu partneriem, kuriem ir atļauts veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti starpbanku tirgū un kurus uzrauga Ķīnas Tautas banka, līdzvērtību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 25. panta 6. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās procedūras par tādu centrālo darījumu partneru (“CCP”) atzīšanu, kas ir iedibināti trešās valstīs, nolūks ir dot CCP, kuri ir iedibināti un atļauju ir saņēmuši trešās valstīs, kur regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi minētajā regulā noteiktajiem standartiem, iespēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus Savienībā iedibinātiem tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām. Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un lēmumi par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi – samazināt sistēmisko risku, paplašinot tādu drošu un stabilu CCP izmantošanu, kas veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tai skaitā arī tad, ja šādi CCP ir iedibināti un atļauju ir saņēmuši kādā trešā valstī. |
(2) |
Lai trešās valsts tiesisko regulējumu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz CCP, šāda piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma sasniegtajam rezultātam jābūt līdzvērtīgam Savienības prasībām attiecībā uz regulatīvajiem mērķiem, kurus ar to ir paredzēts sasniegt. Tādēļ šīs līdzvērtības novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, ka Ķīnas Tautas Republika tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka CCP, kuri ir iedibināti un Ķīnas Tautas Republikā saņēmuši atļauju veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti starpbanku tirgū, tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kuras ir iedibinātas Savienībā, nerada lielāku risku, nekā minētajiem tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām radītu CCP, kas atļauju saņēmuši Savienībā, un līdz ar to arī nerada Savienībā nepieļaujama līmeņa sistēmisko risku. Tāpēc jo īpaši būtu jāņem vērā tas, ka ievērojami mazāki objektīvie riski piemīt tīrvērtes darbībai, ko veic finanšu tirgū, kurš ir mazāks par Savienības finanšu tirgu. |
(3) |
Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā ir ietverti trīs nosacījumi, kas jāizpilda, lai noteiktu, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz šajā trešā valstī atļauju saņēmušiem CCP ir līdzvērtīgs minētajā regulā noteiktajai sistēmai. |
(4) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta a) apakšpunktu trešā valstī atļauju saņēmušajiem CCP ir jāizpilda juridiski saistošas prasības, kuras ir līdzvērtīgas minētās regulas IV sadaļā noteiktajām prasībām. |
(5) |
Šis lēmums attiecas uz regulatīvo un uzraudzības režīmu, ko piemēro CCP, kuriem Ķīnas Tautas banka ir piešķīrusi atļauju veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti starpbanku tirgū. Ķīnas Tautas banka ir atbildīga par atļaujas piešķiršanu un uzraudzības veikšanu attiecībā uz tiem CCP, kuri veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu centralizētu tīrvērti Ķīnas starpbanku tirgos. Ķīnas Tautas Republikā starpbanku ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumi ir definēti kā tādi darījumi starp institucionālajiem ieguldītājiem, kas attiecas uz atvasināto instrumentu līgumiem, kurus netirgo Ķīnas Vērtspapīru regulatīvās komisijas (“CSRC”) uzraudzītā biržā (2). Ķīnas starpbanku tirgus galvenokārt sastāv no starpbanku obligāciju tirgus (3), starpbanku aizdevumu tirgus (4) un starpbanku valūtas tirgus (5). Ārpusbiržas atvasināto instrumentu starpbanku tirgi ietver procentu likmju atvasinātos instrumentus, valūtas kursa atvasinātos instrumentus, obligāciju atvasinātos instrumentus, kredītu atvasinātos instrumentus un preču atvasinātos instrumentus. Atvasināto instrumentu līgumi, kas ir Ķīnas Tautas bankas kompetencē, atbilst atvasināto instrumentu līgumu apakškopai, uz kuru attiecas Regulā (ES) Nr. 648/2012 izklāstītie CCP piemērojamie noteikumi. |
(6) |
Šis lēmums neattiecas uz regulatīvo un uzraudzības režīmu, ko piemēro CCP, kuri veic tīrvērti Ķīnas Vērtspapīru regulatīvās komisijas uzraudzītā biržā saskaņā ar Ķīnas Tautas Republikas Vērtspapīru likuma V nodaļu, Noteikumu par regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu tirdzniecības pārvaldību II nodaļu un Ķīnas Tautas Republikas Likumu par regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem un atvasinātajiem instrumentiem. |
(7) |
Ķīnas Tautas Republikas juridiski saistošās prasības attiecībā uz Ķīnas Tautas bankas atļauju saņēmušiem CCP ietver Ķīnas Tautas Republikas Likumu par Ķīnas Tautas banku (“Ķīnas Tautas bankas likums”) (6) un pakārtotos noteikumus, kuros izklāstītas juridiskās saistības, kas jāievēro CCP, kuri ir iedibināti un ir saņēmuši atļauju Ķīnas Tautas Republikā. Konkrētāk, saskaņā ar 2013. gada Paziņojumu par jautājumiem, kas attiecas uz Ķīnas Tautas Republikas Galvenā biroja finanšu tirgus infrastruktūru principu īstenošanu (7), atļauju saņēmušajiem CCP ir jāpiemēro un jāīsteno starptautiskie standarti, kas noteikti saskaņā ar Finanšu tirgus infrastruktūras principiem (“PFMI”), ko 2012. gada aprīlī izdeva Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteja un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (8). |
(8) |
Ķīnas Tautas Republikā piemērojamajos noteikumos izklāstītie CCP pamatprincipi nosaka augsta līmeņa standartus, kas CCP jāievēro, lai saņemtu atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus Ķīnā. Saskaņā ar šiem principiem CCP ir jāievēro PFMI, tiem ir jābūt skaidriem un pārredzamiem pārvaldības pasākumiem, jāveicina finanšu tirgus infrastruktūru drošība un efektivitāte un jāatbalsta plašākas finanšu sistēmas stabilitāte. Ķīnas Tautas banka var arī noteikt īpašas prasības CCP, jo īpaši attiecībā uz iekšējās kontroles mehānismiem un riska pārvaldības sistēmām. |
(9) |
Atļauju saņēmušos CCP pastāvīgi uzrauga Ķīnas Tautas banka. Atļauju saņēmušiem CCP ir jāpaziņo Ķīnas Tautas bankai par visiem CCP noteikumu grozījumiem un jebkādiem būtiskiem jautājumiem, tostarp par izmaiņām darbības jomā un jaunu pakalpojumu sniegšanu, par visām izmaiņām riska pārvaldības kontrolē un ārkārtas rīcības plānos, par visiem statūtu, iekšējo procedūru un iekšējās politikas grozījumiem, kā arī par apvienošanos un pārņemšanu. Ķīnas Tautas bankai ir jāapstiprina šādi grozījumi vai būtiski jautājumi. |
(10) |
Tādējādi juridiski saistošās prasības Ķīnas Tautas Republikā attiecībā uz Ķīnas Tautas bankas uzraudzībā esošiem CCP veido divpakāpju struktūru. Pirmo līmeni veido Ķīnas Tautas bankas likums un tā pakārtotie noteikumi, kuros noteikti augsta līmeņa standarti, tostarp PFMI piemērošana, kas jāievēro CCP. Otro līmeni veido noteikumi un procedūras, kas atļauju saņēmušam CCP uzliek par pienākumu iesniegt Ķīnas Tautas bankai apstiprināšanai visus grozījumus tā pakalpojumu klāstā un uzņēmējdarbības noteikumos, tostarp riska pārvaldības noteikumos un iekšējos noteikumos un procedūrās. |
(11) |
Novērtējumā par to, vai tiesiskais un uzraudzības regulējums, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikā iedibinātiem un Ķīnas Tautas bankas uzraudzībā esošiem CCP, ir līdzvērtīgs Savienības tiesiskajam un uzraudzības regulējumam, būtu jāņem vērā arī riska mazināšanas rezultāts, ko minētais tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina attiecībā uz riska līmeni, kuram pakļauti tīrvērtes dalībnieki un tirdzniecības vietas, kas ir iedibinātas Savienībā, ņemot vērā to dalību minētajās struktūrās. Riska mazināšanas rezultātu konstatē gan pēc attiecīgā CCP veiktajām tīrvērtes darbībām piemītošā objektīvā riska līmeņa, kas atkarīgs no tā finanšu tirgus lieluma, kurā darbojas šis CCP, gan pēc tiesiskā un uzraudzības regulējuma, ko piemēro CCP šā riska līmeņa mazināšanas nolūkā. Lai panāktu tādu pašu riska mazināšanas rezultātu, ir jānosaka stingrākas riska mazināšanas prasības CCP, kas veic savas darbības lielākos finanšu tirgos, kur objektīvā riska līmenis ir augstāks nekā CCP, kas veic darbības mazākos finanšu tirgos, kur objektīvā riska līmenis ir zemāks. |
(12) |
Finanšu tirgi, kuros tīrvērtes darbības veic CCP, kas saņēmuši atļauju starpbanku tirgū Ķīnas Tautas Republikā, ir ievērojami mazāki nekā tirgi, kuros tīrvērtes darbības veic Savienībā iedibināti CCP. Proti, pēdējo trīs gadu laikā atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Ķīnas Tautas bankas uzraudzītos CCP, vērtības kopsumma bija mazāka nekā 1 % no atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Savienībā, vērtības kopsummas. Tādēļ dalība šādos CCP pakļauj tīrvērtes dalībniekus un tirdzniecības vietas, kas ir iedibinātas Savienībā, daudz mazākiem riskiem nekā to dalība tādos CCP, kuri atļauju saņēmuši Savienībā. |
(13) |
Tāpēc tiesiskais un uzraudzības regulējums, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikā iedibinātiem un Ķīnas Tautas bankas uzraudzībā esošiem CCP, būtu jāuzskata par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam un uzraudzības regulējumam, ja minētais tiesiskais un uzraudzības regulējums ir piemērots, lai mazinātu šo zemāko riska līmeni. Primārie noteikumi, kas piemērojami Ķīnas Tautas bankas atļauju saņēmušiem CCP, tostarp atļauju saņēmušajiem CCP noteiktais pienākums piemērot un īstenot PFMI, mazina attiecīgajā tirgū pastāvošā zemākā riska līmeni un panāk riska mazināšanas rezultātu, kas ir līdzvērtīgs Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētajam. |
(14) |
Komisija secina, ka Ķīnas Tautas Republikas tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina to, ka Ķīnas Tautas bankas atļauju saņēmušie CCP izpilda juridiski saistošās prasības, kas ir līdzvērtīgas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā noteiktajām prasībām. |
(15) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta b) apakšpunktu trešās valsts tiesiskajam un uzraudzības regulējumam attiecībā uz CCP, kuri šajā valstī saņēmuši darbības atļauju, ir jāparedz minēto CCP pastāvīga un iedarbīga uzraudzība un prasību izpilde. |
(16) |
Ķīnas Tautas banka ir atbildīga par atļauju saņēmuša CCP uzraudzību starpbanku tirgū un ir iesaistīta tās uzraudzīto CCP ikdienas pārvaldībā. Ķīnas Tautas bankai ir visaptverošas pilnvaras kontrolēt un sodīt atļauju saņēmušu CCP, tostarp pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas un attālināti, pieprasīt atļauju saņēmušam CCP veikt korekcijas, pilnvaras izdot brīdinājumus, konfiscēt nelikumīgu peļņu, piemērot sankcijas CCP, kā arī brīdināt un sodīt CCP direktorus, augstākā līmeņa vadītājus un citus tieši atbildīgus darbiniekus. |
(17) |
Tāpēc Komisija secina, ka Ķīnas Tautas bankas atļauju saņēmušajiem un uzraudzītajiem CCP pastāvīgi tiek piemērota iedarbīga uzraudzība un prasību izpilde. |
(18) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta c) apakšpunktu trešās valsts tiesiskajā un uzraudzības regulējumā ir jābūt iekļautai efektīvai līdzvērtīgai sistēmai tādu CCP atzīšanai, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar trešo valstu tiesisko regulējumu (“trešo valstu CCP”). |
(19) |
Saskaņā ar Likuma par Ķīnas Tautas banku 4. panta 1. punkta 9. apakšpunktu un 32. panta 8. punktu Ķīnas Tautas banka ir atbildīga par tīrvērtes sistēmu normālas darbības uzturēšanu un ir pilnvarota īstenot tīrvērtes sistēmas noteikumus un norādījumus. CCP, kas ir iedibināti ārpus Ķīnas Tautas Republikas un kas vēlas veikt finanšu instrumentu tīrvērti Ķīnas Tautas Republikā iedibinātām komercbankām, var pieteikties uz vēstuli, kurā apliecināta iebildumu neesamība |
(20) |
Tāpēc Komisija secina, ka Ķīnas Tautas Republikas tiesiskais un uzraudzības regulējums, ko piemēro Ķīnas Tautas bankas uzraudzībā esošajiem CCP, nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu trešo valstu CCP atzīšanai. |
(21) |
Tādējādi būtu jāuzskata, ka Ķīnas Tautas Republikas tiesiskajā un uzraudzības regulējumā, kas piemērojams CCP, ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, un tas būtu jāuzskata par līdzvērtīgu Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām. Šis lēmums ir balstīts uz tiesisko un uzraudzības regulējumu, ko piemēro CCP, kuriem šā lēmuma pieņemšanas laikā Ķīnas Tautas banka ir piešķīrusi atļauju veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti. Komisija un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde turpinās regulāri uzraudzīt, kā mainās tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CCP Ķīnas Tautas Republikā un kā tiek pildīti nosacījumi, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums. |
(22) |
Komisijai vismaz reizi trijos gados būtu jāpārskata iemesli, uz kuru pamata Ķīnas Tautas Republikas tiesiskais un uzraudzības regulējums tiek uzskatīts par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam un uzraudzības regulējumam, tostarp tiesiskais un uzraudzības regulējums, ko piemēro CCP, kuri ir Ķīnas Tautas bankas uzraudzībā. Šāda regulāra pārskatīšana neskar Komisijas pilnvaras jebkurā laikā veikt īpašu pārskatīšanu, ja attiecīgo norišu dēļ Komisijai ir atkārtoti jānovērtē minētā tiesiskā un uzraudzības regulējuma līdzvērtība Savienības tiesiskajam un uzraudzības regulējumam. Pamatojoties uz minētās pārskatīšanas konstatējumiem, Komisija jebkurā laikā var nolemt grozīt vai atcelt šo lēmumu, jo īpaši, ja regulatīvās un uzraudzības norises Ķīnas Tautas Republikā ietekmē nosacījumus, uz kuru pamata tiek pieņemts šis lēmums. |
(23) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta nolūkos Ķīnas Tautas Republikas tiesiskais un uzraudzības regulējums, ko veido Ķīnas Tautas Republikas Likums par Ķīnas Tautas banku un tā pakārtotie noteikumi, ko piemēro centrālajiem darījumu partneriem, kuri saņēmuši Ķīnas Tautas bankas atļauju veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti starpbanku tirgū, ir jāuzskata par līdzvērtīgu Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām.
2. pants
Komisija līdz 2025. gada 22. jūnijam un pēc tam reizi trijos gados pārskata 1. pantā minētā lēmuma pamatojumu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2022. gada 22. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) Ķīnas Tautas Republikas Vērtspapīru likuma (Ķīnas Tautas Republikas prezidenta rīkojums Nr. 14) V nodaļa un Noteikumu par regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu tirdzniecības pārvaldību (Valsts padomes Rīkojums Nr. 676) II nodaļa.
(3) 3. pants, Pasākumi obligāciju darījumu pārvaldībai valsts starpbanku obligāciju tirgū, Ķīnas Tautas bankas 2000. gada Rīkojums Nr. 2.
(4) 3. pants, Pasākumi starpbanku aizdevumu pārvaldībai, Ķīnas Tautas bankas 2007. gada Rīkojums Nr. 3.
(5) 2. pants, Pagaidu noteikumi par starpbanku valūtas tirgus pārvaldību, YF (1996) Nr. 423.
(6) Ķīnas Tautas Republikas Likums par Ķīnas Tautas banku, kas pieņemts astotā Nacionālā tautas kongresa trešajā sesijā 1995. gada 18. martā.
(7) Paziņojums par jautājumiem saistībā ar Ķīnas Tautas Republikas galvenā biroja finanšu tirgus infrastruktūru principu īstenošanu (YBF (2013) Nr. 187).
(8) Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja / Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskā komiteja, Finanšu tirgus infrastruktūras principi, 2012. gada aprīlis, CPMI dokumenti Nr. 101.
(9) Paziņojums par jautājumiem saistībā ar Ķīnas Tautas Republikas galvenā biroja finanšu tirgus infrastruktūru principu īstenošanu (YBF (2013) Nr. 187, 11. lpp.).
(10) CBIRC 2013-33.
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/108 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/985
(2022. gada 22. jūnijs)
par Izraēlas normatīvā regulējuma attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem līdzvērtību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 25. panta 6. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās procedūras par tādu centrālo darījumu partneru (“CCP”) atzīšanu, kas ir iedibināti trešās valstīs, nolūks ir tiem CCP, kuri ir iedibināti un atļauju ir saņēmuši trešās valstīs, kur regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi minētajā regulā noteiktajiem standartiem, dot iespēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus Savienībā iedibinātiem tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un lēmums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi – samazināt sistēmisko risku, paplašinot tādu drošu un stabilu CCP izmantošanu, kas veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tai skaitā arī tad, ja šādi CCP ir iedibināti un atļauju ir saņēmuši kādā trešā valstī. |
(2) |
Lai trešās valsts tiesisko regulējumu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz CCP, piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma sasniegtajam rezultātam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām attiecībā uz regulatīvajiem mērķiem, kurus ar to ir paredzēts sasniegt. Tādēļ šādas līdzvērtības novērtēšanas mērķis ir pārliecināties, vai attiecīgās trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka CCP, kuri ir iedibināti un atļauju ir saņēmuši šajā trešā valstī, tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kuras ir iedibinātas Savienībā, nerada lielāku risku, nekā minētajiem tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām radītu CCP, kas atļauju saņēmuši Savienībā, un līdz ar to arī nerada Savienībā nepieļaujama līmeņa sistēmisko risku. |
(3) |
Novērtējums par to, vai Izraēlas tiesiskais un uzraudzības regulējums ir līdzvērtīgs Savienības tiesiskajam un uzraudzības regulējumam, būtu jābalsta ne tikai uz salīdzinošu analīzi par juridiski saistošajām prasībām, kas piemērojamas CCP Izraēlā, bet arī uz minēto prasību sasniegto rezultātu novērtējumu. Komisijai būtu arī, ņemot vērā tā finanšu tirgus lielumu, kurā darbojas CCP Izraēlā, jānovērtē minēto prasību piemērotība nolūkā mazināt riskus, kuriem var būt pakļauti tīrvērtes dalībnieki un tirdzniecības vietas, kas ir iedibinātas Savienībā. Lai panāktu līdzvērtīgu riska mazināšanas iznākumu, ir nepieciešamas stingrākas riska mazināšanas prasības attiecībā uz CCP, kas veic darbības lielākos finanšu tirgos, kuru riska līmenis ir augstāks, nekā attiecībā uz CCP, kas darbojas mazākos finanšu tirgos ar zemāku riska līmeni. |
(4) |
Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā ir noteikti trīs nosacījumi, kas jāizpilda, lai noteiktu, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CCP, kas atļauju saņēmuši šajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs minētajā regulā izklāstītajam regulējumam. |
(5) |
Saskaņā ar minētās regulas 25. panta 6. punkta a) apakšpunktu trešā valstī atļauju saņēmušajiem CCP ir jāizpilda juridiski saistošas prasības, kuras ir līdzvērtīgas minētās regulas IV sadaļā noteiktajām prasībām. |
(6) |
Juridiski saistošās prasības, kas piemērojamas Izraēlā atļauju saņēmušiem CCP, ietver Vērtspapīru likumu 5728–1968 (2) (“VL”), jo īpaši tā 50.A, 50.B, 50.B19. un 50.C pantu. Vērtspapīru likumā tiek piemērots Maksājumu sistēmu likuma 5768–2008 (3) (“MSL”) 10. pants, kurā noteikti kritēriji Izraēlā iedibinātu tīrvērtes iestāžu uzraudzībai (nodrošinot stabilas un efektīvas tīrvērtes iestādes), ko veic Izraēlas Vērtspapīru iestāde (“ISA”). Minēto tiesisko regulējumu papildina Izraēlā iedibinātiem CCP adresētu norādījumu kopums, ko izdevusi Izraēlas Vērtspapīru iestāde. Ar VL, MSL un Izraēlas Vērtspapīru iestādes izdotajiem norādījumiem nodrošina, ka tiek pilnībā īstenoti starptautiskie standarti, kas izklāstīti dokumentā Principles for financial market infrastructures (Finanšu tirgus infrastruktūras principi) (“PFMI”), kuru 2012. gada aprīlī izdeva Maksājumu un tirgus infrastruktūras komiteja (“CPMI”) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (4). |
(7) |
Izraēlā iedibinātiem CCP ir jāsaņem Izraēlas finanšu ministra atļauja pēc tam, kad ir notikusi apspriešanās ar Izraēlas Vērtspapīru iestādi un saņemts Kneseta Finanšu komitejas apstiprinājums. Lai sniegtu tīrvērtes pakalpojumus, CCP ir jāizpilda VL paredzētie īpašie noteikumi un jāievieš iekšējie noteikumi un procedūras, kas jo īpaši nodrošina atbilstību visiem attiecīgajiem PFMI standartiem. CCP jo īpaši ir jādarbojas droši un efektīvi un ir piesardzīgi jāpārvalda riski, kas saistīti ar to komercdarbību un pamatdarbību. CCP adresētajos norādījumos, ko Izraēlas Vērtspapīru iestāde izdevusi 2015. gada 15. decembrī, ir noteikts, ka CCP ir jābūt arī pietiekamiem finanšu, cilvēku, riska pārvaldības, informācijas tehnoloģiju, sistēmu un infrastruktūras resursiem, lai tie varētu pildīt CCP funkciju. Turklāt katrs Izraēlā atļauju saņēmušais CCP ir atbildīgs par savu iekšējo noteikumu formulēšanu, izņemot izmaiņas dalības noteikumos, kurām saskaņā ar VL 50.B panta a) punkta 1. apakšpunktu ir nepieciešams Izraēlas Vērtspapīru iestādes oficiāls apstiprinājums. Neatkarīgi no minētā noteikuma Izraēlas Vērtspapīru iestāde saskaņā ar VL 50.C panta b) punktu var likt veikt izmaiņas Izraēlā atļauju saņēmušā CCP noteikumos, ja šie noteikumi neatbilst CCP piemērojamajam Izraēlas tiesiskajam regulējumam un PFMI. |
(8) |
Izraēlas finanšu tirgus ir ievērojami mazāks nekā Savienības finanšu tirgus. Proti, kopš 2015. gada atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Izraēlas ietvaros, vērtības kopsumma bija mazāka nekā 1 % no atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Savienībā, vērtības kopsummas. Tāpēc dalība tādos CCP, kas atļauju saņēmuši Izraēlā, pakļauj tīrvērtes dalībniekus un tirdzniecības vietas, kas ir iedibinātas Savienībā, daudz mazākiem riskiem nekā to dalība tādos CCP, kuri atļauju saņēmuši Savienībā. |
(9) |
Komisija secina, ka Izraēlas tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina to, ka Izraēlā atļauju saņēmušie CCP izpilda juridiski saistošās prasības, kas ir līdzvērtīgas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā noteiktajām prasībām. |
(10) |
Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CCP, kas atļauju saņēmuši trešā valstī, nodrošina, ka centrālajiem darījumu partneriem pastāvīgi tiek piemērota efektīva uzraudzība un prasību izpilde. |
(11) |
Saskaņā ar VL 50.C pantu Izraēlas Vērtspapīru iestāde ir pilnvarota uzraudzīt Izraēlā atļauju saņēmušo CCP darbību. Izraēlas Vērtspapīru iestādes uzraudzības mērķi ir nodrošināt CCP stabilitāti un efektivitāti un kontrolēt Izraēlas CCP atbilstību to pienākumiem. Turklāt MSL 10. panta un ML 56.A panta un 50.C panta d) punkta noteikumi papildina Izraēlas Vērtspapīru iestādei piešķirto pilnvaru kopumu, kas ietver pilnvaras veikt CCP revīziju, veikt pārbaudes uz vietas un pieprasīt dokumentus, kuri apliecina, ka tiek pienācīgi īstenotas juridiski saistošās prasības, kas piemērojamas Izraēlā atļauju saņēmušajiem CCP. Ja ir aizdomas par pārkāpumu, kā noteikts VL 50.C pant b) punktā, Izraēlas Vērtspapīru iestāde var uzlikt par pienākumu iedibinātiem CCP ieviest iekšējus noteikumus. |
(12) |
Komisija secina, ka tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CCP, kas saņēmuši atļauju Izraēlā, nodrošina pastāvīgu efektīvu uzraudzību un izpildi. |
(13) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta c) apakšpunktu trešās valsts tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina efektīva līdzvērtīga sistēma tādu CCP atzīšanai, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar trešo valstu tiesisko regulējumu (“trešo valstu CCP”). |
(14) |
Tiem CCP, kas nav Izraēlas CCP un vēlas veikt atvasināto instrumentu tīrvērti Izraēlā, ir jāpiesakās licencei pie Izraēlas Vērtspapīru iestādes priekšsēdētāja un jāsaņem Izraēlas finanšu ministra apstiprinājums. Saskaņā ar VL 50.A panta a8. punktu, ja Izraēlas Vērtspapīru iestādes priekšsēdētājs uzskata, ka Izraēlas Vērtspapīru iestāde var sadarboties ar to atļauju saņēmušo CCP kompetento iestādi, kuri nav Izraēlas CCP, un ja priekšsēdētājs uzskata, ka juridiskās prasības attiecībā uz minēto CCP ir līdzvērtīgas Izraēlā spēkā esošājam regulējumam un ka licences izsniegšana minētajam CCP nekaitētu Izraēlas ieguldītāju interesēm, Izraēlas Vērtspapīru iestāde var nolemt minēto CCP atbrīvot no CCP adresēto Izraēlas tiesiskā regulējuma noteikumu piemērošanas. Tāpēc šajos apstākļos ir iespējams atzīt CCP, kas nav Izraēlas CCP. |
(15) |
Komisija secina, ka Izraēlas tiesiskais regulējums paredz efektīvu līdzvērtīgu sistēmu trešo valstu CCP atzīšanai. |
(16) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka Izraēlas tiesiskais un uzraudzības regulējums, ko piemēro CCP, atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punkta nosacījumiem. Līdz ar to minētā tiesiskā un uzraudzības sistēma būtu jāuzskata par līdzvērtīgu Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām. |
(17) |
Šis lēmums ir balstīts uz šā lēmuma pieņemšanas laikā Izraēlā juridiski saistošajām prasībām, kas piemērojamas CCP. Komisija un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde turpinās regulāri uzraudzīt, kā mainās tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CCP Izraēlā un kā tiek pildīti nosacījumi, uz kuru pamata ir pieņemts šis lēmums. |
(18) |
Komisija jebkurā laikā var nolemt grozīt vai atcelt šo lēmumu, jo īpaši, ja regulatīvās un uzraudzības norises Izraēlā ietekmē nosacījumus, uz kuru pamata tiek pieņemts šis lēmums. |
(19) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Piemērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu, Izraēlas tiesisko un uzraudzības regulējumu, kas piemērojams centrālajiem darījumu partneriem un noteikts Vērtspapīru likumā 5728–1968 un Maksājumu sistēmu likumā 5768-2008, kuri papildināti ar Izraēlas Vērtspapīru iestādes norādījumiem centrālajiem darījumu partneriem Izraēlā, uzskata par līdzvērtīgu Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām prasībām.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2022. gada 22. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) Vērtspapīru likums 5728–1968.
(3) Maksājumu sistēmu likums 5768–2008.
(4) Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja / Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskā komiteja, Finanšu tirgus infrastruktūras principi, 2012. gada aprīlis, CPMI dokumenti Nr. 101.
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/111 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/986
(2022. gada 23. jūnijs),
ar ko N-(3-aminopropil)-N-dodecilpropān-1,3-diamīnu neapstiprina par 8. produkta veida biocīdos lietojamu esošu aktīvo vielu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 89. panta 1. punkta trešo daļu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1062/2014 (2) izveido to esošo aktīvo vielu sarakstu, kuras jānovērtē, lai lemtu par to iespējamu apstiprināšanu lietošanai biocīdos. Minētajā sarakstā ir iekļauts N-(3-aminopropil)-N-dodecilpropān-1,3-diamīns (EK Nr.: 219-145-8; CAS Nr.: 2372-82-9). |
(2) |
N-(3-aminopropil)-N-dodecilpropān-1,3-diamīns ir novērtēts lietošanai biocīdos, kas pieder pie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (3) V pielikumā aprakstītā 8. produkta veida “koksnes konservanti”, kurš atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā aprakstītajam 8. produkta veidam. |
(3) |
Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Portugāle, un 2005. gada 9. novembrī tās kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, Komisijai iesniedza novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem. Pēc novērtējuma ziņojuma iesniegšanas notika diskusijas tehniskajās sanāksmēs, ko organizēja Komisija un pēc 2013. gada 1. septembra – Eiropas Ķimikāliju aģentūra (turpmāk tekstā “Aģentūra”). |
(4) |
No Regulas (ES) Nr. 528/2012 90. panta 2. punkta izriet, ka vielas, attiecībā uz kurām dalībvalstu veiktā novērtēšana ir pabeigta līdz 2013. gada 1. septembrim, būtu jāizvērtē saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK noteikumiem. |
(5) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 75. panta 1. punktu Aģentūras atzinumu par pieteikumiem apstiprināt aktīvās vielas sagatavo Biocīdu komiteja. 2020. gada 2. decembrī Biocīdu komiteja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1062/2014 7. panta 2. punktu pieņēma Aģentūras atzinumu (4), kurā ņēma vērā secinājumus, ko izdarījusi kompetentā iestāde, kura veic novērtēšanu. |
(6) |
No minētā atzinuma var secināt, ka nav paredzams, ka 8. produkta veida biocīdi, kuri satur N-(3-aminopropil)-N-dodecilpropān-1,3-diamīnu, atbildīs Direktīvas 98/8/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītajiem kritērijiem, kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītajiem kritērijiem, jo ir konstatēti nepieņemami riski cilvēka veselībai, un nebija iespējams konstatēt nevienu piemērotu riska mazināšanas pasākumu. |
(7) |
Diskusijās ar dalībvalstu pārstāvjiem Biocīdu pastāvīgajā komitejā tika uzskatīts, ka novērtējums veikts, apskatot vissliktāko reālistisko scenāriju, un ka izpildes panākšanas un kontroles grūtību dēļ koksnes apstrādes ciklu skaita ierobežošana līdz diviem cikliem dienā vienam operatoram nav piemērots riska mazināšanas pasākums, ar kuru varētu līdz pieņemamam līmenim samazināt identificētos riskus cilvēka veselībai. |
(8) |
Ņemot vērā Aģentūras atzinumu un diskusijas Biocīdu pastāvīgajā komitejā, apstiprināt N-(3-aminopropil)-N-dodecilpropān-1,3-diamīnu lietošanai 8. produkta veida biocīdos nav lietderīgi. |
(9) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
N-(3-aminopropil)-N-dodecilpropān-1,3-diamīnu (EK Nr. 219-145-8; CAS Nr. 2372-82-9) neapstiprina par 8. produkta veida biocīdos lietojamu aktīvo vielu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2022. gada 23. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.
(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1062/2014 (2014. gada 4. augusts) par darba programmu visu to esošo aktīvo vielu sistemātiskai pārbaudei, kuras satur Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 minētie biocīdi (OV L 294, 10.10.2014., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.).
(4) Biocīdu komitejas atzinums par pieteikumu apstiprināt šādu aktīvo vielu: N-(3-aminopropil)-N-dodecilpropān-1,3-diamīns, 8. produkta veids, ECHA/BPC/270/2020, pieņemts 2020. gada 2. decembrī.
PAMATNOSTĀDNES
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/113 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2022/987
(2022. gada 2. maijs),
ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2015/510 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2014/60) (ECB/2022/17)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. panta pirmo ievilkumu, 9.2. pantu, 12.1. pantu, 14.3. pantu, 18.2. pantu un 20. panta pirmo daļu,
tā kā:
(1) |
Vienotās monetārās politikas īstenošanai jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, lai šādu politiku īstenotu vienoti visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro. |
(2) |
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (1) būtu jāgroza, lai tajā iekļautu vajadzīgās tehniskās un redakcionālās korekcijas, kas attiecas uz dažiem monetārās politikas operāciju aspektiem. |
(3) |
Divpusējo procedūru saglabāšana naudas tirgus darījumiem vairs nav pamatota, jo pieredze rāda, ka izsoles procedūras ir efektīvas un atbilstošajiem darījuma partneriem nodrošina vienādu piekļuvi Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. |
(4) |
Jāveic ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (ABS) atbilstības kritēriju korekcijas, lai nepārprotami izslēgtu naudas plūsmas radošus aktīvus, kuri neietver pilnīgas regresa tiesības pret parādniekiem, un uzlabotu Eurosistēmas informācijas atklāšanas prasību caurredzamību saistībā ar ABS atbilstības novērtēšanas procesu. |
(5) |
Jāveic dažas korekcijas, lai nodrošināt lielāku skaidrību, novērtējot tādu kredītprasību atbilstību, kuru ar kuponu saistītā naudas plūsma pašreiz ir negatīva. |
(6) |
Ņemot vērā Eurosistēmas lēmumu mainīt Eurosistēmas nodrošinājuma regulējuma kredītu līmeņa datu sniegšanas prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2402 (2) noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, ir nepieciešamas korekcijas kredītu līmeņa datu sniegšanas prasībās attiecībā uz netirgojamiem parāda instrumentiem, kas nodrošināti ar atbilstošām kredītprasībām. |
(7) |
Jāveic dažas korekcijas, lai nodrošinātu Eurosistēmas nodrošinājuma regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2162 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) attiecīgajiem noteikumiem pēc grozījumiem, kas minētajā regulā attiecībā uz nodrošinātajām obligācijām ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2160 (5) un kurus piemēro no 2022. gada 8. jūlija. |
(8) |
To kredītnovērtējuma avotu skaits, kurus Eurosistēma atzinusi kredītprasību kā nodrošinājuma mobilizācijai, samazināts no četriem uz trim pēc tam, kad no vispārējās sistēmas tika pakāpeniski izslēgta reitingu instrumentu kā kredītnovērtējuma avotu izmantošana. Attiecīgie noteikumi ir jāatjaunina, lai atspoguļotu šīs izmaiņas. |
(9) |
ECB Padome veica to pagaidu nodrošinājuma atvieglojumu pasākumu visaptverošu pārskatīšanu, kuri pieņemti kopš 2020. gada, reaģējot uz ārkārtējiem ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem, kas saistīti ar koronavīrusa slimības (Covid-19) izplatīšanos. Šie pasākumi ietvēra tā limita paaugstināšanu, kas attiecas uz nenodrošinātiem parāda instrumentiem, kurus emitējušas kredītiestādes un ar tām cieši saistītas iestādes un kurus Eurosistēmas darījuma partneri var iesniegt vai izmantot kā nodrošinājumu. Šajā pārskatīšanā ņēma vērā a) to, ka Eurosistēmas darījumu partneriem, kuri piedalās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās, ko veic saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2019/1311 (ECB/2019/21) (6), būtu jāspēj turpināt mobilizēt šīm operācijām pietiekamu nodrošinājumu; b) nodrošinājuma ietekmi uz Eurosistēmas darījuma partneriem, kura saistīta ar katru no šādiem pasākumiem; c) riska apsvērumus, kas saistīti ar katru no šādiem pasākumiem; d) citus tirgus un politikas apsvērumus. Šajā kontekstā, lai mazinātu Eurosistēmas pakļaušanu koncentrācijas riskam, ECB Padome 2022. gada 23. martā citstarp nolēma atjaunot iepriekšējo limitu attiecībā uz minētajiem nenodrošinātajiem parāda instrumentiem. Tas jāatspoguļo attiecīgajos Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) noteikumos. |
(10) |
Atbilstošie darījuma partneri, kuru piekļuve monetārās politikas operācijām ir ierobežota piesardzības apsvērumu dēļ vai saistību neizpildes gadījumā saskaņā ar Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) 158. pantu, var izmantot aizdevumu iespēju uz nakti pēc automātiska pieprasījuma saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2012/27 (7) III pielikumā noteikto kredīta pagarināšanas procedūru. Ir jāprecizē sankcijas, kas piemērojamas, ja un ciktāl ir pārsniegti noteiktie limiti, šādos apstākļos izmantojot aizdevumu iespēju uz nakti. |
(11) |
Nepieciešams nodrošināt lielāku skaidrību attiecībā uz tirgojamo un netirgojamo aktīvu atsauces procentu likmju atbilstības režīmu. |
(12) |
Saskaņā ar ECB Padomes 2021. gada 17. februāra lēmumu ir sīkāk jāprecizē nodrošinājuma atbilstības kritēriji, ko piemēro ilgtspējai piesaistītām obligācijām. |
(13) |
Jāatjaunina noteikumi par vērtspapīru norēķinu sistēmu un saikņu atbilstību, lai skaidri risinātu gadījumu, kad centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) ir reģistrēti dalībvalstīs, kuras pievienojas euro zonai, un lai atspoguļotu to, ka atsauces uz attiecīgo lietotāju novērtēšanas sistēmu kļuva liekas tad, kad tika pabeigts atļauju piešķiršanas process saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 (8). |
(14) |
Ārkārtas ārvalstu nodrošinājuma sistēmas saglabāšana vairs nav pamatota, ņemot vērā sistēmas uzturēšanas operacionālo slogu, to, ka regulējums nekad nav ticis aktivizēts, un to, ka mērķa aktīvu pieejamība Eurosistēmas darījuma partneriem vajadzības gadījumā, visticamāk, būtu ierobežota. |
(15) |
Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) (9) par obligāto rezervju piemērošanu ir pārstrādāta un atcelta ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) (10). Ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) ieviestās izmaiņas ir jāatspoguļo Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) noteikumos par obligātajām rezervēm. |
(16) |
Daži pamatnostādnes noteikumi ir jāatjaunina, lai atspoguļotu ietekmi uz monetārās politikas īstenošanas regulējumu un ieinteresēto personu tiesībām un pienākumiem, īpaši saistībā ar atklātā tirgus operācijām, likviditātes pārvaldību, pastāvīgajām iespējām, sankciju režīmu, obligāto rezervju prasībām un atlīdzību par norēķinu kontiem gadījumā, ja TARGET2 sistēmā tiek aktivizēts pastiprināts ārkārtas apstākļu risinājums (ECON) un notiek vairākas darbadienas ilgstoši TARGET2 traucējumi. |
(17) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Pamatnostādne (ES) 2015/510 (ECB/2014/60), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Grozījumi
Pamatnostādni (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) groza šādi:
1) |
šādi groza 2. pantu:
|
2) |
ar šādu punktu aizstāj 3. panta 2. punktu: “2. Obligāto rezervju prasības noteiktas Regulā (EK) Nr. 2531/98 un Regulā (ES) 2021/378 (ECB/2021/1). Daži obligāto rezervju prasību elementi informācijas nolūkā atspoguļoti I pielikumā.”; |
3) |
šādi groza 4. panta 1. tabulu:
|
4) |
ar šādu apakšpunktu aizstāj 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu:
|
5) |
ar šādu apakšpunktu aizstāj 10. panta 4. punkta c) apakšpunktu:
|
6) |
ar šādu apakšpunktu aizstāj 11. panta 5. punkta c) apakšpunktu:
|
7) |
ar šādu apakšpunktu aizstāj 12. panta 6. punkta c) apakšpunktu:
|
8) |
ar šādu apakšpunktu aizstāj 14. panta 3. punkta d) apakšpunktu:
|
9) |
ar šādu punktu aizstāj 17. panta 6. punktu: “6. ECB Padome regulāri lemj par pastāvīgo iespēju procentu likmēm. Pārskatītās procentu likmes stājas spēkā ar jaunā rezervju prasību izpildes perioda sākumu, kā noteikts Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 8. pantā. Vismaz trīs mēnešus pirms katra kalendārā gada sākuma ECB publicē rezervju prasību izpildes periodu kalendāru.”; |
10) |
šādi groza 19. pantu:
|
11) |
ar šādu punktu aizstāj 22. panta 1. punktu: “1. Iestādes, kuras atbilst 55. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem un kurām ir piekļuve kontam NCB, kurā var tikt veikti norēķini par darījumu, īpaši TARGET2, var piekļūt noguldījumu iespējai. Piekļuvi noguldījumu iespējai nodrošina tikai TARGET2 darbadienās, izņemot dienas, kurās TARGET2 nav pieejama dienas beigās “vairākas darbadienas ilgstošu TARGET2 traucējumu” dēļ, kā minēts 187.a pantā.”; |
12) |
ar šādu virsrakstu aizstāj otrās daļas III sadaļas 1. nodaļas virsrakstu: “ Eurosistēmas atklātā tirgus operāciju izsoles procedūras ”; |
13) |
ar šādu pantu aizstāj 24. pantu: “24. pants Atklātā tirgus operāciju procedūru veidi Atklātā tirgus operācijas veic ar izsoles procedūru palīdzību.”; |
14) |
svītro otrās daļas III sadaļas 1. nodaļas 3. iedaļu, tostarp 44.–48. pantu; |
15) |
regulas 50. panta 2. punktā 8. tabulā tekstu “Norēķinu datums atklātā tirgus operācijās, kas pamatojas uz ātrās izsoles procedūru vai divpusējās izsoles procedūru” aizstāj ar tekstu “Norēķinu datums atklātā tirgus operācijās, kas pamatojas uz ātrās izsoles procedūru”; |
16) |
ar šādu pantu aizstāj 52. pantu: “52. pants Ar ātrās izsoles procedūras vai divpusējās procedūras palīdzību veikto atklātā tirgus operāciju norēķini 1. Eurosistēma cenšas panākt, lai norēķini par atklātā tirgus operācijām, kuras izpilda ar ātrās izsoles procedūras palīdzību, tiktu veikti darījuma dienā. Var piemērot citus norēķinu datumus, īpaši tiešajiem darījumiem un valūtas mijmaiņas darījumiem. 2. Par precizējošajām operācijām vai strukturālajām operācijām, ko veic ar tiešo darījumu palīdzību un izpilda ar divpusējās procedūras palīdzību, norēķinus veic decentralizēti, izmantojot NCB.”; |
17) |
ar šādiem punktiem aizstāj 54. panta 1. un 2. punktu: “1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu darījuma partnera norēķinu konti NCB var tikt izmantoti kā rezervju konti. Rezerves, kas atrodas norēķinu kontos, var izmantot norēķiniem dienas ietvaros. Darījuma partnera dienas rezerves tiek aprēķinātas, pamatojoties uz tā rezervju kontu dienas beigu atlikumu summu. Šajā pantā terminam “rezervju konti” ir tāda pati nozīme, kā Regulā (ES) 2021/378 (ECB/2021/1). 2. Rezervju turējumus, kuri atbilst obligāto rezervju prasībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2531/98 un Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1), atlīdzina saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1).”; |
18) |
ar šādu punktu aizstāj 55. panta a) punktu:
|
19) |
ar šādu punktu aizstāj 55.a panta 5. punktu: “5. Likvidēšanas mērķa iestāde nav atbilstoša piekļuvei Eurosistēmas monetārās politikas operācijām.”; |
20) |
šādi groza 57. pantu:
|
21) |
šādi groza 63. pantu:
|
22) |
šādu 6. punktu pievieno 73. pantam: “6. Naudas plūsmu radošiem aktīviem ir jāietver pilnīgas regresa tiesības pret parādniekiem.”; |
23) |
iekļauj šādu 79.a pantu: “79.a pants Informācijas novērtējums attiecībā uz ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru atbilstību Eurosistēma var nolemt nepieņemt ABS kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās, pamatojoties uz sniegtās informācijas novērtējumu. Savā novērtējumā Eurosistēma ņem vērā, vai iesniegtā informācija uzskatāma par pietiekami skaidru, konsekventu un visaptverošu, lai pierādītu katra ABS piemērojamā atbilstības kritērija izpildi, īpaši attiecībā uz to, vai naudas plūsmu radošie aktīvi ir iegādāti veidā, ko Eurosistēma uzskata par vērtspapīrošanu, “aktīvus pārdodot”, kā noteikts 75. panta 2. punktā.”; |
24) |
šādi groza 80. pantu:
|
25) |
šādi groza 90. pantu:
|
26) |
ar šādu punktu aizstāj 107.a panta 2. punktu: “2. DECC ir fiksēta beznosacījumu pamatsumma un kupona struktūra, kas atbilst 63. pantā noteiktajiem kritērijiem. Nodrošinājuma pūlā ir tikai kredītprasības, par kurām ir pieejama īpaša ECB DECC kredītu līmeņa datu sniegšanas veidlapa.”; |
27) |
ar šādu punktu aizstāj 110. panta 1. punktu: “1. Darījuma partneri, kuri mobilizē kredītprasības kā nodrošinājumu, izvēlas vienu kredītnovērtējuma sistēmu, ko piedāvā viens no trijiem kredītnovērtējuma avotiem, kurus atzinusi Eurosistēma saskaņā ar ceturtās daļas V sadaļas vispārējiem atzīšanas kritērijiem. Ja darījuma partneri izvēlas ECAI avotu, var tikt izmantota jebkura ECAI sistēma.”; |
28) |
ar šādiem punktiem aizstāj 112.a panta 1. un 2. punktu: “1. Par DECC nav jāsaņem novērtējums no viena no trijiem kredītnovērtējuma avotiem, kurus atzinusi Eurosistēma saskaņā ar ceturtās daļas V sadaļas vispārējiem atzīšanas kritērijiem. 2. Katrai pamatā esošajai kredītprasībai DECC nodrošinājuma pūlā ir kredītnovērtējums, ko piešķīris viens no trijiem kredītnovērtējuma avotiem, kurus atzinusi Eurosistēma saskaņā ar ceturtās daļas V sadaļas vispārējiem atzīšanas kritērijiem. Turklāt kredītnovērtējuma sistēmai vai izmantotajam avotam jābūt tai pašai sistēmai vai avotam, kuru iniciators izvēlējies saskaņā ar 110. pantu. Pamatā esošajām kredītprasībām piemēro 1. iedaļā noteikto Eurosistēmas kredītkvalitātes prasību noteikumus.”; |
29) |
svītro VII sadaļu un 137. pantu; |
30) |
šādi groza 138. pantu:
|
31) |
šādi groza 141. pantu:
|
32) |
ar šādu punktu aizstāj 153. panta 1. punktu: “1. ECB saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2532/98, Regulu (EK) Nr. 2157/1999 (ECB/1999/4), Regulu (EK) Nr. 2531/98, Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) un Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2021/1815 (ECB/2021/45) (*6) piemēro sankcijas iestādēm, kuras nepilda pienākumus, kas izriet no ECB regulām un lēmumiem attiecībā uz obligāto rezervju piemērošanu. Atbilstošās sankcijas un to piemērošanas kārtība izklāstīta šajos tiesību aktos. (*6) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/1815 (2021. gada 7. oktobris) par metodiku, ko piemēro, lai aprēķinātu sankcijas par obligāto rezervju turēšanas prasību un ar tām saistīto obligāto rezervju prasību neievērošanu (ECB/2021/45) (OV L 367, 15.10.2021., 4. lpp.).”;" |
33) |
ar šādu punktu aizstāj 154. panta 1. punkta d) apakšpunktu:
|
34) |
ar šādu 2.a punktu papildina 155. pantu: “2.a Ja saskaņā ar VII pielikumu aprēķinātā naudas soda summa, piemērojot 2. punktā paredzēto 50 % samazinājumu, ir mazāka par 500 euro, piemēro minimālo naudas sodu 500 euro apmērā.”; |
35) |
pēc 187. panta iekļauj šādu jaunu SEPTĪTO A DAĻU, kurā ir 187.a–187.d pants: “SEPTĪTĀ A DAĻA ĪPAŠI NOTEIKUMI VAIRĀKAS DARBADIENAS ILGSTOŠU TARGET2 TRAUCĒJUMU GADĪJUMIEM 187.a pants Vairākas darbadienas ilgstoši TARGET2 traucējumi 1. ECB var paziņot, ka TARGET2 sistēmas darbības traucējumi, kas traucē maksājumu normālu apstrādi, ir “vairākas darbadienas ilgstoši TARGET2 traucējumi”, ja:
Aktivizējot a) apakšpunktā minēto ārkārtas apstākļu risinājumu, var aizkavēt vai atcelt regulārās monetārās politikas operācijas. 2. Par 1. punktā minēto paziņošanu informē, izmantojot ECB interneta vietni. Veicot šādu paziņošanu vai pēc tās ECB informē par traucējumu sekām attiecībā uz konkrētām monetārās politikas operācijām un instrumentiem. 3. Pēc paziņošanas, kas veikta saskaņā ar šo pantu, var tikt piemēroti īpaši pasākumi un noteikumi attiecībā uz noteiktām monetārās politikas operācijām un instrumentiem, kā noteikts šajā pamatnostādnē un īpaši 187.b, 187.c un 187.d pantā. 4. Kad TARGET2 sistēmas darbības traucējumi ir novērsti, ECB, izmantojot ECB interneta vietni, informē par to, ka īpašie pasākumi un noteikumi, kas pieņemti saistībā ar minētajiem vairākas darbadienas ilgstošajiem TARGET2 traucējumiem, vairs nav piemērojami. 187.b pants Eurosistēmas monetārās politikas operāciju apstrāde vairākas darbadienas ilgstošu TARGET2 traucējumu gadījumā Ja saskaņā ar 187.a pantu tiek paziņots par vairākas darbadienas ilgstošiemTARGET2 traucējumiem, Eurosistēmas monetārās politikas operāciju apstrādei var piemērot šādus noteikumus.
187.c pants Piekļuve aizdevumu iespējai uz nakti vairākas darbadienas ilgstošu TARGET2 traucējumu gadījumā Ja saskaņā ar 187.a pantu tiek paziņots par vairākas darbadienas ilgstošiemTARGET2 traucējumiem, piekļuvei aizdevumu iespējai uz nakti var piemērot šādus noteikumus.
187.d pants Sankciju nepiemērošana vairākas darbadienas ilgstošu TARGET2 traucējumu gadījumā Darījuma partnerim nepiemēro sankcijas saskaņā ar 154. pantu, ja saskaņā ar 187.a pantu paziņots par vairākas darbadienas ilgstošiem TARGET2 traucējumiem, kas ietekmē šā darījuma partnera spēju izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo pamatnostādni.”; |
36) |
pamatnostādnes I pielikumu aizstāj ar šīs pamatnostādnes I pielikumu; |
37) |
pamatnostādnes VIa un VII pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu. |
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.
2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu šīs pamatnostādnes noteikumiem, un piemēro tos ar 2022. gada 8. jūliju. Tās ne vēlāk kā 2022. gada 20. maijā informē Eiropas Centrālo banku par dokumentiem un līdzekļiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem.
3. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 2. maijā
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (Vispārējās dokumentācijas pamatnostādne) (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2162 (2019. gada 27. novembris) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (OV L 328, 18.12.2019., 29. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2160 (2019. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 328, 18.12.2019., 1. lpp.).
(6) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/1311 (2019. gada 22. jūlijs) par ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju trešo kopumu (ECB/2019/21) (OV L 204, 2.8.2019., 100. lpp.).
(7) Pamatnostādne ECB/2012/27 (2012. gada 5. decembris) par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (OV L 30, 30.1.2013., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
(9) Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1745/2003 (2003. gada 12. septembris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.).
(10) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/378 (2021. gada 22. janvāris) par obligāto rezervju prasību piemērošanu (ECB/2021/1) (OV L 73, 3.3.2021., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Pamatnostādnes (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:
“I PIELIKUMS
OBLIGĀTĀS REZERVES
Pielikuma saturam ir tikai informatīvs raksturs. Pretrunu gadījumā starp šo pielikumu un Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas tiesisko regulējumu, kas aprakstīts 1. punktā, pēdējais ir noteicošais.
1.
Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (tālāk tekstā – “ECBS Statūti”) 19. pantu Eiropas Centrālā banka (ECB) pieprasa, lai Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas ietvaros kredītiestādes turētu obligātās rezerves nacionālo centrālo banku (NCB) kontos. Šīs sistēmas tiesiskais pamatojums izklāstīts ECBS Statūtu 19. pantā, Regulā (EK) Nr. 2531/98 un Regulā (ES) 2021/378 (ECB/2021/1). Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) piemērošana nodrošina to, ka Eurosistēmas obligāto rezervju nosacījumi ir vienādi visās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.
2.
Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmas mērķi galvenokārt ir naudas tirgus procentu likmju stabilizēšana un strukturāla likviditātes deficīta radīšana (vai palielināšana).
3.
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 1. panta a) punktu Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma attiecas uz kredītiestādēm, kuras:
(i) |
saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu; vai |
(ii) |
atbrīvotas no prasības par šādu atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punktu. |
Turklāt Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma attiecas arī uz euro zonā nereģistrētu kredītiestāžu filiālēm, kas atrodas euro zonā. Tomēr šī sistēma neattiecas uz euro zonā reģistrētu kredītiestāžu filiālēm, kas nav reģistrētas euro zonā.
4.
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 4. panta 1. punktu iestādes tiek atbrīvotas no rezervju prasībām, ja atļauju anulē vai atsakās no tās, vai ja uzsākts iestādes likvidācijas process saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/24/EK (*1).
5.
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 4. panta 2. punktu ECB pēc attiecīgās NCB pieprasījuma minētā punkta a)–d) apakšpunktā minētajos apstākļos var piešķirt atbrīvojumu no rezervju prasībām. Šādas iestādes ietver arī iestādes, uz kurām attiecas reorganizācijas pasākumi saskaņā ar Direktīvu 2001/24/EK, iestādes, uz kurām attiecas Savienības vai dalībvalsts izdots līdzekļu iesaldēšanas rīkojums vai Savienības piemēroti pasākumi saskaņā ar Līguma 75. pantu, ierobežojot to līdzekļu izmantošanu, iestādes, uz kurām attiecas Eurosistēmas lēmums apturēt vai liegt dalību Eurosistēmas atklātā tirgus operācijās vai piekļuvi Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām, un iestādes, attiecībā uz kurām nav lietderīgi noteikt obligāto rezervju prasību.
6.
Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 4. pantā minētos atbrīvojumus piemēro no tā izpildes perioda sākuma, kurā iestājas attiecīgais notikums.
7.
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 3. panta 3. punktu ECB savā interneta vietnē publicē to iestāžu sarakstu, kurām piemēro Eurosistēmas obligāto rezervju prasības saskaņā ar minēto regulu.
8.
ECB publicē arī to iestāžu sarakstu, kuras atbrīvotas no obligāto rezervju prasībām, izņemot tās iestādes, kas minētas Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 4. panta 2. punkta a)–c) apakšpunktā.
9.
Katras iestādes rezervju bāze tiek noteikta atbilstoši tās bilances sastāvdaļām. Par bilances datiem NCB tiek ziņots saskaņā ar vispārējo ECB monetārās un finanšu statistikas sistēmu. Iestādes saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. panta 5. punktu aprēķina rezervju bāzi attiecībā uz konkrētu izpildes periodu, pamatojoties uz datiem par to mēnesi, kurš bija divus mēnešus pirms tam, kad sākās izpildes periods, ņemot vērā minētās regulas 5. panta 6. punktā noteiktos izņēmumus mazietekmīgajām iestādēm.
10.
Rezervju normas nosaka ECB, ievērojot maksimāli pieļaujamo limitu, kas norādīts Regulā (EK) Nr. 2531/98.
11.
Obligāto rezervju apjomu, kas jātur iestādēm, aprēķina, katrai no Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantā minētajām rezervju bāzes saistībām izmantojot rezervju rādītājus, kas noteikti minētās regulas 6. panta 1. punktā. Lai atlīdzinātu obligāto rezervju turējumus un novērtētu, vai iestādes ievēro pienākumu turēt obligātās rezerves vajadzīgajā apjomā, NCB jāizmanto obligātās rezerves, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 6. pantu.
12.
Lai sasniegtu procentu likmju stabilizēšanas mērķi, Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma ļauj iestādēm izmantot vidējā atlikuma nosacījumus, kas nozīmē to, ka rezervju prasību izpilde noteikta, pamatojoties uz viena vai vairāku rezervju kontu vidējiem atlikumiem dienas beigās attiecīgajā izpildes periodā. Izpildes periods ir definēts Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 8. pantā.
13.
Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 9. pantu iestāžu obligāto rezervju turējumus atlīdzina, balstoties uz vidējo likmi izpildes periodā (kas svērta atbilstoši kalendāro dienu skaitam), ko piemēro Eurosistēmas galvenajām refinansēšanas operācijām, saskaņā ar šādu formulu (kur rezultātu noapaļo līdz tuvākajam centam):
kur:
Rt |
= |
atlīdzība, ko izmaksā par obligāto rezervju turējumiem izpildes periodā t; |
Ht |
= |
vidējais obligāto rezervju dienas turējums izpildes periodā t; |
nt |
= |
kalendāro dienu skaits izpildes periodā t; |
rt |
= |
atlīdzības lielums, ko izmaksā par obligāto rezervju turējumiem izpildes periodā t; atlīdzības lieluma standartnoapaļošana jāveic līdz diviem cipariem aiz komata; |
i |
= |
izpildes perioda t i-tā kalendārā diena; |
MRi |
= |
pirms i-tās kalendārās dienas vai šajā dienā veiktās pēdējās galvenās refinansēšanas operācijas robežlikme. |
Veicot aprēķinus saskaņā ar šo formulu attiecībā uz vairākas darbadienas ilgstošu TARGET2 traucējumu periodu, kā minēts 187.a pantā, TARGET2 dienas beigu atlikums tiks ņemts vērā ar atpakaļejošu spēku pēc TARGET2 traucējumu novēršanas. Dienas beigu atlikums, ko piemēro vairākas darbadienas ilgstošu TARGET2 traucējumu gadījumā, tiks noteikts saskaņā ar labāko ECB pieejamo informāciju. Visus atlikumus, kas dienu vai ilgāku periodu tiek turēti ārkārtas apstākļu risinājumā, kuru izmanto vairākas darbadienas ilgstošu TARGET2 traucējumu gadījumā, atlīdzina ar nulles procentu likmi.
Ja iestāde nepilda citas saistības, kas paredzētas ECB regulās un lēmumos saistībā ar Eurosistēmas obligāto rezervju sistēmu (piemēram, laikus nenosūta svarīgus datus vai arī tie ir nepilnīgi), ECB ir tiesības piemērot sankcijas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2532/98, Regulu (EK) Nr. 2157/1999 (ECB/1999/4) un Lēmumu (ES) 2021/1815 (ECB/2021/45).
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.).”
II PIELIKUMS
Pamatnostādnes (ES) 2017/510 (ECB/2017/60) VIa un VII pielikumu groza šādi:
1) |
ar šādu iedaļu aizstāj VIa pielikuma I iedaļu: “I. VĒRTSPAPĪRU NORĒĶINU SISTĒMU (VNS) UN VNS SAIKŅU ATBILSTĪBAS NOTEIKUMI
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).”;" |
2) |
svītro VII pielikuma II iedaļas 10. punktu. |
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).”;”
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/131 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2022/988
(2022. gada 2. maijs),
ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2016/65 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanā piemērotajiem novērtējuma diskontiem (ECB/2015/35) (ECB/2022/18)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. panta pirmo ievilkumu, 9.2. pantu, 12.1. pantu, 14.3. pantu, 18.2. pantu un 20. panta pirmo daļu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 18.1. pantu Eiropas Centrālā banka (ECB) un to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”), var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Vispārējie nosacījumi, ar kādiem ECB un NCB ir gatavas veikt kredītoperācijas, tostarp kritēriji, kas nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas kredītoperāciju mērķiem, noteikti Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (1). |
(2) |
Uz visiem Eurosistēmas kredītoperāciju atbilstošajiem aktīviem attiecas noteikti riska kontroles pasākumi, kuri aizsargā no finansiāliem zaudējumiem gadījumos, kuros nodrošinājums jārealizē darījuma partnera saistību neizpildes dēļ. Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, Eurosistēmas riska kontroles sistēma tiek regulāri pārskatīta. |
(3) |
ECB Padome veica to nodrošinājuma atvieglojumu pagaidu pasākumu visaptverošu pārskatīšanu, kuri pieņemti kopš 2020. gada, reaģējot uz ārkārtējiem ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem, kas saistīti ar koronavīrusa slimības (Covid-19) izplatīšanos, t. sk. novērtējuma diskontu pagaidu samazināšanu. Šajā pārskatīšanā ņēma vērā a) to, ka Eurosistēmas darījumu partneriem, kas piedalās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās, ko veic saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2019/1311 (ECB/2019/21) (2), būtu jāspēj turpināt mobilizēt šīm operācijām pietiekamu nodrošinājumu; b) nodrošinājuma ietekmi uz Eurosistēmas darījuma partneriem, kas saistīta ar katru no šādiem pasākumiem; c) riska apsvērumus, kas saistīti ar katru no šādiem pasākumiem; d) citus tirgus un politikas apsvērumus. Šajā kontekstā, lai palielinātu Eurosistēmas riska aizsardzību un riska efektivitāti, ECB Padome 2022. gada 23. martā cita starpā nolēma pakāpeniski atcelt iepriekš minēto diskonta samazinājumu divos posmos, no kuriem pirmais sāksies 2022. gada 8. jūlijā. Tas jāatspoguļo attiecīgajos noteikumos. |
(4) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/65 (ECB/2015/35) (3), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Grozījumi
Pamatnostādni (ES) 2016/65 (ECB/2015/35) groza šādi:
1) |
ar šādu apakšpunktu aizstāj 4. panta a) un b) punktu:
|
2) |
ar šādu tekstu aizstāj 5. panta 5. punktu: “5. Netirgojamiem neliela apjoma ar hipotēku nodrošinātiem parāda instrumentiem piemēro 28,4 % novērtējuma diskontu.”; |
3) |
pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu. |
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NCB.
2. NCB veic vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šai pamatnostādnei, un piemēro tos ar 2022. gada 8. jūliju. Tās ne vēlāk kā 2022. gada 20. maijā informē Eiropas Centrālo banku par dokumentiem un līdzekļiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem.
3. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta NCB.
Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 2. maijā
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (Vispārējās dokumentācijas pamatnostādne) (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/1311 (2019. gada 22. jūlijs) par ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju trešo kopumu (ECB/2019/21) (OV L 204, 2.8.2019., 100. lpp.).
(3) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2016/65 (2015. gada 18. novembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanā piemērotajiem novērtējuma diskontiem (ECB/2015/35) (OV L 14, 21.1.2016., 30. lpp.).
PIELIKUMS
Pielikumā ar šādām tabulām aizstāj 2., 2.a un 3. tabulu:
“2. tabula
Novērtējuma diskontu līmeņi (%), ko piemēro atbilstošiem tirgojamiem aktīviem I–IV diskontu kategorijā
|
Diskontu kategorijas |
||||||||||||
Kredītkvalitāte |
Atlikušais termiņš (gados) (*1) |
I kategorija |
II kategorija |
III kategorija |
IV kategorija |
||||||||
fiksētas procentu likmes kupons |
nulles kupons |
mainīgas procentu likmes kupons |
fiksētas procentu likmes kupons |
nulles kupons |
mainīgas procentu likmes kupons |
fiksētas procentu likmes kupons |
nulles kupons |
mainīgas procentu likmes kupons |
fiksētas procentu likmes kupons |
nulles kupons |
mainīgas procentu likmes kupons |
||
1. un 2. līmenis |
[0,1 ) |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
0,9 |
0,9 |
0,9 |
0,9 |
0,9 |
0,9 |
6,8 |
6,8 |
6,8 |
[1,3 ) |
0,9 |
1,8 |
0,5 |
1,4 |
2,3 |
0,9 |
1,8 |
2,7 |
0,9 |
9,0 |
9,5 |
6,8 |
|
[3,5 ) |
1,4 |
2,3 |
0,5 |
2,3 |
3,2 |
0,9 |
2,7 |
4,1 |
0,9 |
11,7 |
12,2 |
6,8 |
|
[5,7 ) |
1,8 |
2,7 |
0,9 |
3,2 |
4,1 |
1,4 |
4,1 |
5,4 |
1,8 |
13,1 |
14,0 |
9,0 |
|
[7,10 ) |
2,7 |
3,6 |
1,4 |
4,1 |
5,9 |
2,3 |
5,4 |
7,2 |
2,7 |
14,9 |
16,2 |
11,7 |
|
[10 , ∞) |
4,5 |
6,3 |
1,8 |
7,2 |
9,5 |
3,2 |
8,1 |
11,7 |
4,1 |
18,0 |
23,0 |
13,1 |
|
3. līmenis |
[0,1 ) |
5,4 |
5,4 |
5,4 |
6,3 |
6,3 |
6,3 |
7,2 |
7,2 |
7,2 |
11,7 |
11,7 |
11,7 |
[1,3 ) |
6,3 |
7,2 |
5,4 |
8,6 |
12,2 |
6,3 |
10,8 |
13,5 |
7,2 |
20,3 |
22,5 |
11,7 |
|
[3,5 ) |
8,1 |
9,0 |
5,4 |
12,2 |
16,7 |
6,3 |
14,9 |
19,8 |
7,2 |
25,2 |
29,3 |
11,7 |
|
[5,7 ) |
9,0 |
10,4 |
6,3 |
12,6 |
18,0 |
8,6 |
16,7 |
23,4 |
10,8 |
27,5 |
31,5 |
20,3 |
|
[7,10 ) |
10,4 |
11,7 |
8,1 |
14,4 |
22,1 |
12,2 |
17,1 |
25,2 |
14,9 |
27,9 |
33,3 |
25,2 |
|
[10 , ∞) |
11,7 |
14,4 |
9,0 |
17,1 |
26,6 |
12,6 |
17,6 |
27,0 |
16,7 |
28,4 |
34,2 |
27,5 |
2.a tabula
Novērtējuma diskontu līmeņi (%), ko piemēro atbilstošiem tirgojamiem aktīviem V diskontu kategorijā
|
|
V kategorija |
Kredītkvalitāte |
Vidējais svērtais izmantošanas laiks (*2) |
Novērtējuma diskonts |
1. un 2. līmenis |
[0,1 ) |
3,6 |
[1,3 ) |
4,1 |
|
[3,5 ) |
4,5 |
|
[5,7 ) |
8,1 |
|
[7,10 ) |
11,7 |
|
[10 , ∞) |
18 |
3. tabula
Novērtējuma diskontu līmeņi (%), ko piemēro atbilstošām kredītprasībām
Kredītkvalitāte |
Atlikušais termiņš (gados) (*3) |
Fiksētais procentu maksājums |
Mainīgais procentu maksājums |
1. un 2. līmenis |
[0,1 ) |
7,2 |
7,2 |
[1,3 ) |
10,8 |
7,2 |
|
[3,5 ) |
14,4 |
7,2 |
|
[5,7 ) |
16,7 |
10,8 |
|
[7,10 ) |
21,6 |
14,4 |
|
[10 , ∞) |
31,5 |
16,7 |
|
3. līmenis |
[0,1 ) |
13,5 |
13,5 |
[1,3 ) |
25,2 |
13,5 |
|
[3,5 ) |
32,9 |
13,5 |
|
[5,7 ) |
38,7 |
25,2 |
|
[7,10 ) |
40,5 |
32,9 |
|
[10 , ∞) |
43,2 |
38,7 |
(*1) T. i., [0,1) – atlikušais termiņš īsāks par 1 gadu, [1,3) – atlikušais termiņš ir 1 gads vai ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par 3 gadiem, utt.
(*2) T.i., [0,1) – vidējais svērtais izmantošanas laiks īsāks par 1 gadu, [1,3) – vidējais svērtais izmantošanas laiks ir 1 gads vai ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par 3 gadiem, utt.
(*3) T. i., [0,1) – atlikušais termiņš īsāks par 1 gadu, [1,3) – atlikušais termiņš ir 1 gads vai ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par 3 gadiem, utt.”
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/135 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2022/989
(2022. gada 2. maijs),
ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2021/975 par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību (ECB/2014/31) (ECB/2022/19)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1. panta pirmo ievilkumu, kā arī 5.1., 12.1., 14.3. un 18.2. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 18.1. pantu, lai sasniegtu Eiropas Centrālo banku sistēmas mērķus, Eiropas Centrālā banka (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas (turpmāk tekstā – “NCB”) var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Vispārējie nosacījumi, ar kādiem ECB un NCB ir gatavas veikt kredītoperācijas, tostarp kritēriji, kas nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas kredītoperāciju mērķiem, noteikti Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (1). |
(2) |
Nepieciešams nodrošināt lielāku skaidrību attiecībā uz tirgojamo aktīvu atsauces procentu likmju atbilstības režīmu. |
(3) |
ECB Padome veica to nodrošinājuma atvieglojumu pagaidu pasākumu visaptverošu pārskatīšanu, kuri kopš 2020. gada pieņemti, reaģējot uz ārkārtējiem ekonomikas un finanšu apstākļiem saistībā ar koronavīrusa slimības (Covid-19) izplatīšanos. Šie pasākumi ietvēra novērtējuma diskontu pagaidu samazināšanu; tādu aktīvu, kā arī šo aktīvu emitentu un garantijas devēju atbilstības saglabāšanu, kuri 2020. gada 7. aprīlī izpildīja Eurosistēmas minimālās kredītkvalitātes prasības, bet kuru novērtējums pēc tam tika pazemināts; un atļauju NCB kā atbilstošu nodrošinājumu pieņemt Grieķijas Republikas centrālās valdības emitētus valsts parāda vērtspapīrus, kas neatbilst Eurosistēmas kredītkvalitātes prasībām. Šajā pārskatīšanā ņēma vērā a) to, ka Eurosistēmas darījumu partneriem, kas piedalās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās, ko veic saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2019/1311 (ECB/2019/21) (2), būtu jāspēj turpināt mobilizēt šīm operācijām pietiekamu nodrošinājumu; b) nodrošinājuma ietekmi uz Eurosistēmas darījuma partneriem, kas saistīta ar katru no šādiem pasākumiem; c) riska apsvērumus, kas saistīti ar katru no šādiem pasākumiem; d) citus tirgus un politikas apsvērumus. |
(4) |
Šajā kontekstā, lai palielinātu Eurosistēmas riska aizsardzību un riska efektivitāti, ECB Padome 2022. gada 23. martā cita starpā nolēma pakāpeniski atcelt iepriekš minēto diskonta samazinājumu divos posmos, no kuriem pirmais sāksies 2022. gada 8. jūlijā. |
(5) |
Tā arī nolēma ar 2022. gada 8. jūliju vairs nepieņemt kā atbilstīgus tirgojamus aktīvus, kā arī šo aktīvu emitentus un garantijas devējus, kas 2020. gada 7. aprīlī izpildīja Eurosistēmas minimālās kredītkvalitātes prasības, bet kuru novērtējumu pēc tam Eurosistēmā akceptētās kredītreitingu aģentūras samazināja līdz kredītkvalitātes līmenim, kas ir zemāks par Eurosistēmas obligāto līmeni, lai atgrieztos pie konsekventas attieksmes pret emitentiem, tirgojamiem aktīviem un garantijas devējiem Eurosistēmas nodrošinājuma sistēmā neatkarīgi no kredītreitingu aģentūru darbības grafika. |
(6) |
Turklāt ECB Padome nolēma arī turpmāk atļaut NCB kā atbilstošu nodrošinājumu pieņemt Grieķijas Republikas centrālās valdības emitētus tirgojamus parāda vērtspapīrus, kas neatbilst Eurosistēmas kredītkvalitātes prasībām, bet atbilst visiem pārējiem tirgojamiem aktīviem piemērojamiem atbilstības kritērijiem, vismaz tik ilgi, kamēr turpinās atkārtoti ieguldījumi šajos vērtspapīros pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) (3) ietvaros, ievērojot īpašu diskontu grafiku. Šis būs pagaidu pasākums, un tā pamatā ir šādi papildu apsvērumi: a) vajadzība turpināt novērst piekļuves Eurosistēmas monetārās politikas operācijām sadrumstalotību, kas traucētu Grieķijas ekonomikai piemērotā monetārās politikas transmisijas mehānisma pienācīgu darbību, kamēr tā joprojām atgūstas no pandēmijas sekām; b) saistības, ko Grieķijas Republika uzņēmusies saistībā ar pastiprināto uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (4), un to izpildes kontroli, ko veic Savienības iestādes; c) to, ka vidēja termiņa parāda atvieglošanas pasākumi Grieķijas Republikai, ko īsteno ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību, ir atkarīgi no šo saistību turpmākas izpildes; d) ECB pieejamo informāciju par Grieķijas Republikas ekonomikas un finanšu stāvokli, kas izriet no ECB iesaistes pastiprinātas uzraudzības sistēmā; e) to, ka pat pēc pastiprinātās uzraudzības beigām: i) Grieķijas Republikas ekonomiskais, fiskālais un finansiālais stāvoklis tiks regulāri pārskatīts pēcprogrammas uzraudzības kontekstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 14. pantu un Eiropas Stabilizācijas mehānisma ceturkšņa agrīnās brīdināšanas sistēmas kontekstā, ii) Grieķijas Republikai paredzētie parāda atvieglošanas pasākumi arī turpmāk būs saistīti ar pēcprogrammas uzraudzību un iii) plānotās izmaksas Grieķijas Republikai saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (5) ir atkarīgas no tā, vai tiks sekmīgi izpildīti saskaņotie starpposma mērķrādītāji un mērķi saskaņā ar minētās regulas 24. pantu; f) Eiropas Stabilizācijas mehānisms, Eiropas Komisija un ECB veiks regulārus valsts parāda ilgtspējas novērtējumus; g) to, ka ECB arī pēc pastiprinātās uzraudzības beigām joprojām būs pieejama informācija par Grieķijas Republikas ekonomisko un finansiālo stāvokli, izmantojot e) apakšpunkta i) un iii) punktā aprakstītos mehānismus. |
(7) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne 2014/528/ES (ECB/2014/31) (6), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Grozījumi
Pamatnostādni ECB/2014/31 groza šādi:
1) |
ar šādu tekstu aizstāj 7. panta 3. punktu: “3. Šā panta 1. punktā aprakstītie tirgojamie parāda instrumenti, kuru kuponi ir piesaistīti vienotai naudas tirgus likmei, ko nodrošina centrālā banka vai ko sniedz administrators saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1011 (*1) 36. pantu, vai naudas tirgus likmei, kas kā trešās valsts etalons iekļauta minētās regulas 36. pantā minētajā reģistrā to denominācijas valūtā, vai inflācijas indeksam bez discrete range, range accrual, ratchet vai līdzīgas sarežģītas struktūras attiecīgajai valstij, arī ir atbilstošs nodrošinājums Eurosistēmas monetārās politikas operāciju vajadzībām. (*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).”;" |
2) |
svītro 8.a panta 3. punktu; |
3) |
ar šādu punktu aizstāj 8.b panta 12. punktu: “12. Šā panta noteikumi paliek spēkā līdz 2022. gada 7. jūlijam.”; |
4) |
Pamatnostādnes IIa pielikumu aizstāj ar šīs pamatnostādnes I pielikumu; |
5) |
Pamatnostādnes IIb pielikumu aizstāj ar šīs pamatnostādnes II pielikumu. |
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo NCB.
2. NCB veic vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šai pamatnostādnei, un piemēro tos ar 2022. gada 8. jūliju, izņemot pasākumus, lai panāktu atbilstību 1. panta 2. un 3. punktam, kurus tās piemēro ar 2022. gada 30. jūniju. Tās ne vēlāk kā 2022. gada 20. maijā informē Eiropas Centrālo banku par dokumentiem un līdzekļiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem.
3. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 2. maijā
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/510 (2014. gada 19. decembris) par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (Vispārējās dokumentācijas pamatnostādne) (ECB/2014/60) (OV L 91, 2.4.2015., 3. lpp.).
(2) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/1311 (2019. gada 22. jūlijs) par ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju trešo kopumu (ECB/2019/21) (OV L 204, 2.8.2019., 100. lpp.).
(3) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/440 (2020. gada 24. marts) par pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmu (ECB/2020/17) (OV L 91, 25.3.2020., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to euro zonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140., 27.5.2013., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).
(6) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne 2014/528/ES (2014. gada 9. jūlijs) par papildu pagaidu pasākumiem attiecībā uz Eurosistēmas refinansēšanas operācijām un nodrošinājuma atbilstību, kā arī grozījumiem Pamatnostādnē ECB/2007/9 (ECB/2014/31) (OV L 240, 13.8.2014., 28. lpp.).
I PIELIKUMS
Pamatnostādnes ECB/2014/31 IIa pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:
“IIA PIELIKUMS
Novērtējuma diskonta līmeņi (%), kurus piemēro ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kas ir atbilstoši saskaņā ar šīs pamatnostādnes 3. panta 2. punktu
Vidējais svērtais izmantošanas laiks (*1) |
Novērtējuma diskonts |
[0,1) |
5,4 |
[1,3) |
8,1 |
[3,5) |
11,7 |
[5,7) |
13,5 |
[7,10) |
16,2 |
[10, ∞) |
27 |
(*1) t. i., [0,1) – vidējais svērtais izmantošanas laiks īsāks par 1 gadu, [1,3) – vidējais svērtais izmantošanas laiks ir 1 gads vai ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par 3 gadiem, utt.
II PIELIKUMS
Pamatnostādnes ECB/2014/31 IIb pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:
“IIB PIELIKUMS
Novērtējuma diskontu līmeņi (%), ko piemēro 8.a pantā minētajiem atbilstošajiem tirgojamiem aktīviem
Kredītkvalitāte |
Atlikušais termiņš (gados) (*1) |
I kategorija |
||
fiksētas procentu likmes kupons |
nulles kupons |
mainīgas procentu likmes kupons |
||
4. līmenis |
[0,1) |
7,2 |
7,2 |
7,2 |
[1,3) |
10,8 |
11,7 |
10,8 |
|
[3,5) |
12,6 |
13,5 |
12,6 |
|
[5,7) |
14,0 |
15,3 |
14,0 |
|
[7,10) |
14,9 |
16,2 |
14,9 |
|
[10, ∞) |
16,2 |
18,9 |
16,2 |
|
5. līmenis |
[0,1) |
9 |
9 |
9 |
[1,3) |
12,6 |
13,5 |
12,6 |
|
[3,5) |
14,9 |
15,8 |
14,9 |
|
[5,7) |
16,2 |
17,6 |
16,2 |
|
[7,10) |
17,1 |
18,5 |
17,1 |
|
[10, ∞) |
18,5 |
21,2 |
18,5 |
(*1) t. i., [0,1) – atlikušais termiņš īsāks par 1 gadu, [1,3) – atlikušais termiņš ir 1 gads vai ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par 3 gadiem, utt.
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
24.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 167/140 |
ES UN JORDĀNIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2022
(2022. gada 2. jūnijs)
par ES un Jordānijas partnerības prioritātēm 2021.–2027. gadam [2022/990]
ES UN JORDĀNIJAS ASOCIĀCIJAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valsts nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses,
tā kā:
(1) |
Eiropas un Vidusjūras reģiona valsts nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (“nolīgums”), tika parakstīts 1997. gada 24. novembrī un stājās spēkā 2002. gada 1. maijā. |
(2) |
Nolīguma 91. pants ES un Jordānijas Asociācijas padomi pilnvaro pieņemt attiecīgus lēmumus, lai sasniegtu nolīguma mērķus. |
(3) |
Saskaņā ar nolīguma 101. pantu Pusēm ir jāveic visi vajadzīgie vispārīgie vai īpašie pasākumi, lai izpildītu saistības, kas izriet no nolīguma, un ir jānodrošina nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšana. |
(4) |
Pārskatot Eiropas kaimiņattiecību politiku, tika ierosināts jauns posms attiecībās ar partneriem, kas abām pusēm ļaus uzņemties lielāku atbildību. |
(5) |
Eiropas Savienība un Jordānija ir vienojušās nostiprināt savu partnerību, vienojoties par prioritāšu kopumu laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam (“ES un Jordānijas partnerības prioritātes 2021.–2027. gadam”) ar mērķi atbalstīt un stiprināt Jordānijas noturību un stabilitāti, turklāt vienlaikus tiecoties risināt ieilgušā Sīrijas konflikta ietekmi. |
(6) |
Eiropas Savienība un Jordānija ir vienojušās par tekstu ES un Jordānijas partnerības prioritātēm 2021.–2027. gadam, kas palīdzēs īstenot nolīgumu, sadarbībā galveno uzmanību pievēršot kopīgi noteiktajām kopīgajām interesēm, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
ES un Jordānijas Asociācijas padome iesaka nolīguma Pusēm īstenot ES un Jordānijas partnerības prioritātes 2021.–2027. gadam, kā tās izklāstītas šā lēmuma pielikumā.
2. pants
ES un Jordānijas partnerības prioritātes 2021.–2027. gadam aizstāj ES un Jordānijas partnerības prioritātes, par kurām tika panākta vienošanās ar ES un Jordānijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 1/2016 (1).
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2022. gada 2. jūnijā
ES un Jordānijas Asociācijas padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORRELL-FONTELLES
(1) ES un Jordānijas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2016 (2016. gada 19. decembris), vienojoties par ES un Jordānijas partnerības prioritātēm (OV L 355, 24.12.2016., 31. lpp.).
PIELIKUMS
ES UN JORDĀNIJAS PARTNERĪBAS PRIORITĀTES 2021.–2027. GADAM
IEVADS
ES un Jordānijas partnerība ir cieša. Jordānija ir svarīga ES partnere, un ES augstu vērtē Jordānijas svarīgo līdzsvarojošo lomu reģionā. Lai vēl vairāk stiprinātu stabilas un daudzšķautņainas attiecības starp abiem partneriem, ir noteiktas prioritātes, lai atbalstītu ES un Jordānijas asociācijas nolīguma īstenošanu, kas virzīs partnerību laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.
ES un Jordānijas partnerības prioritātes ietver Eiropas kaimiņattiecību politikas kopīgos mērķus kopīgai miera, labklājības un stabilitātes telpai. Tās pamatojas uz galvenajām kaimiņattiecību politikas iezīmēm – diferencēšanu un līdzatbildību –, kā arī elastīgumu, lai būtu iespējams pielāgoties mainīgiem apstākļiem, kā par to vienojušās ES un Jordānija. Turklāt tās atbilst Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumos (1) paustajiem centieniem panākt demokrātisku, stabilāku, zaļāku un pārtikušāku dienvidu kaimiņreģionu kā stratēģiskai ES prioritātei.
Partnerības prioritātēs ir iekļauti arī mērķi, kas izvirzīti jaunajā, vērienīgajā un inovatīvajā Programmā Vidusjūras reģionam, kura izklāstīta Komisijas un Augstā pārstāvja 2021. gada 9. februāra kopīgajā paziņojumā par dienvidu kaimiņreģionu (2) un turpmākajos Padomes 2021. gada 16. aprīļa secinājumos par atjaunotu partnerību ar dienvidu kaimiņreģionu (3) un kuras nolūks ir atsākt sadarbību un izmantot attiecību potenciālu, kas vēl nav atraisīts. Šādi tiks atbalstīta Ekonomikas un investīciju plānā dienvidu kaimiņvalstīm (4) noteikto savstarpēji saskaņoto pamatiniciatīvu efektīva un laicīga īstenošana, kas stiprinās ES partnerību ar Jordāniju un palīdzēs aizsargāt mūsu kopīgos labumus Vidusjūras reģionā. Jaunā programma piedāvā iespējas veidot jaunas partnerības attiecībā uz zaļās un digitālās pārkārtošanās stratēģiskajām prioritātēm, kuras veicinās ilgtspēju, labklājību un noturību. Šajos centienos ES un Jordānija balstīsies uz partnerību ar Jordāniju un Jordānijas reformu programmas turpmāku īstenošanu. ES un Jordānija turpinās konstruktīvi sadarboties, kopīgiem spēkiem vadot Savienību Vidusjūrai, lai veicinātu spēcīgu partnerību visā Vidusjūras reģionā.
Saskaņā ar jauno programmu ES un Jordānijas partnerība arī turpmāk balstīsies uz kopīgām vērtībām un dialogu, un tā virzīs uz priekšu kopīgu sociālekonomisko un politisko programmu, tostarp reformas un to īstenošanu tādās jomās kā laba pārvaldība, tiesiskums, cilvēktiesības, sociālā kohēzija un vienlīdzīgas iespējas visiem, nediskriminācija, vides un klimata aizsardzība, makroekonomikas stabilitāte un uzņēmējdarbības vide. Tās mērķis būs zaļa, digitāla, noturīga un taisnīga atveseļošana pēc Covid-19 pandēmijas saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Eiropas zaļo kursu.
Jaunajā Programmā Vidusjūras reģionam viena no galvenajām kopīgajām prioritātēm un tās inovatīvais stūrakmens ir ilgtspējīgas sociālekonomiskās atveseļošanas un darbvietu radīšanas rosināšana dienvidu kaimiņreģionā ilgtermiņā. Paziņojumam pievienotajā kopīgajā dienestu darba dokumentā par ekonomikas un investīciju plānu dienvidu kaimiņreģionam ir pievērsta liela uzmanība Jordānijai, un tajā izpaužas apņēmīgi centieni realizēt praksē šo partnerību un koncentrēties uz galvenajiem projektiem, kas stiprina ES partnerību ar Jordāniju. Jaunās Programmas Vidusjūras reģionam ekonomikas un investīciju plāna pamatiniciatīvu īstenošana palīdzēs īstenot partnerības prioritātes un būs nozīmīga ES sadarbības ar Jordāniju daļa.
Pamatojoties uz kopīgo paziņojumu un tā ekonomikas un investīciju plānu, kā arī Padomes secinājumiem, ES arī strādās, lai apvienotu spēkus ar dalībvalstīm nolūkā veicināt Eiropas komandas iniciatīvas galvenajās savstarpējo interešu jomās, balstoties uz veiksmīgo Eiropas komandas reakciju uz Covid-19 krīzi gan pasaulē, gan Jordānijā.
Partnerības prioritātes ir adaptīvs dokuments, un tas ietver savstarpējo saistību izpildi.
Partnerība un prioritārās sadarbības jomas arī turpmāk tiks uzturētas, izmantojot regulāras augsta līmeņa politiskas sanāksmes, dialogus par ekonomiku, nodarbinātību un sociālajām lietām, tirdzniecību, tieslietām, cilvēktiesībām, demokrātiskajiem procesiem, klimatu un vidi, ES un Jordānijas mobilitātes partnerību, ES un Jordānijas nolīgumu zinātnes un tehnoloģiju jomā un citas esošās sadarbības jomas, ES un Jordānijas apņemšanos stiprināt dialogu un sadarbību drošības jomā, tostarp vardarbīga ekstrēmisma un terorisma un kiberdrošības apkarošanā, kā arī notiekošo divpusējo sadarbību Jordānijas atbalstam.
Partnerības prioritātes apstiprina ES un Jordānijas saites un nosaka savstarpējās iesaistes padziļināšanas iespējas.
Pašreizējais konteksts īpaši veicina ES un Jordānijas attiecību nostiprināšanu, pamatojoties uz kopīgiem mērķiem, vērtībām un interesēm kopīgu problēmu risināšanā.
Covid-19 pandēmija ir radījusi papildu spiedienu uz veselības, izglītības un ekonomikas nozari un rada būtiskas sociālekonomiskas problēmas. ES un Jordānija, cita starpā īstenojot savu ekonomiku zaļo un digitālo pārveidi, palielinot noturību un iekļaujošā veidā sniedzot pārticību un pienācīgas kvalitātes darba iespējas savām sabiedrībām, pēc krīzes atjaunosies uzlabojušās. Virzībā uz iekļaujošu atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas ES un tās partneri pastiprinās savu iesaisti cīņā pret visu veidu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju reliģijas vai ticības dēļ, un veicinās dzimumu līdztiesību visās politikas jomās.
Kopš 2011. gada Sīrijā pastāvošā krīze ievērojami ietekmē Jordāniju, reģionu, kā arī ES. ES un Jordānija ir apstiprinājušas kopīgus mērķus un kopīgas intereses gan miera procesa īstenošanā, gan stabilitātes un miera atjaunošanā Sīrijā. Tas galu galā ļautu bēgļiem brīvprātīgi, droši un cieņpilni atgriezties. Tikmēr attiecībā uz tiem bēgļiem no Sīrijas, kuri atrodas Jordānijā, ir svarīgi saglabāt palīdzības apjomu un piekļuvi aizsardzībai, izglītībai, iztikas līdzekļiem un pakalpojumiem.
ES atzīst Jordānijas svarīgo lomu nacionālajā, reģionālajā un starptautiskajā vidē un atbalsta Jordānijas iesaistīšanos daudzpusējā sistēmā. ES atzinīgi vērtē Jordānijas dāsno un pastāvīgo apņemšanos uzņemt un aizsargāt lielu skaitu bēgļu, tostarp sīriešus, palestīniešus, irākiešus, Lībijas iedzīvotājus un jemeniešus, kuri meklē drošu patvērumu Jordānijā, un nodrošināt viņiem izglītību, veselības aprūpi, iztikas līdzekļus un sociālās aizsardzības pakalpojumus. ES turpinās palīdzēt Jordānijai sniegt atbalstu bēgļiem, kuri meklē aizsardzību Jordānijā, un stiprināt Jordānijas noturību, tostarp pastāvīgi iesaistīties Covid-19 pandēmijas seku mazināšanā. Tāpat kā iepriekš, ES atbalsts Jordānijai attiecībā uz bēgļiem tiek sniegts papildus divpusējām atbalsta programmām. Ir ļoti svarīgi cīnīties pret nabadzību, diskrimināciju un dzimumu nevienlīdzību, nodrošināt pienācīgu ienākumu atbalstu, nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai saskaņā ar valsts sistēmām, piemēram, Jordānijas valsts sociālās aizsardzības stratēģiju, veicināt ilgtspējīgu attīstību, izaugsmi, aizsargāt cilvēktiesības un nodrošināt taisnīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem.
Turklāt Jordānija ir turpinājusi pielikt teicamas pūles, un tai ir nozīmīga un līdzsvarota loma miera un drošības veicināšanā Tuvajos Austrumos, jo īpaši Tuvo Austrumu miera procesā. Turklāt ļoti vērtīga ir izrādījusies Jordānijas loma radikalizācijas, terorisma un vardarbīga ekstrēmisma novēršanā un apkarošanā. Jordānija kopā ar ES kopīgi vada Savienību Vidusjūrai, ar kuras palīdzību tā atbalsta politiskus risinājumus dažādām krīzēm reģionā, kā arī reģionālo integrāciju un attīstību, ilgtspējīgu, zaļu, zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku, kas ir vēl viens piemērs Jordānijas vadošajai stabilizējošajai lomai.
Jordānija un ES arī turpinās sadarbību attiecībā uz visiem migrācijas aspektiem visaptverošā, savstarpēji izdevīgā un īpaši pielāgotā partnerībā un mobilitātes partnerības ietvaros, kas nodrošina saskaņotu satvaru darbībām migrācijas, mobilitātes un drošības jomā un tādu jautājumu risināšanā, kuri saistīti ar robežu pārvaldību, neatbilstīgas migrācijas novēršanu un starptautisko aizsardzību (5).
Partnerības prioritātes balstās uz kopīgiem sasniegumiem savstarpēju interešu jomās, tostarp uz mērķi veicināt reformu turpmāku īstenošanu, tādējādi veicinot Jordānijas makroekonomikas stabilitāti, saskaņā ar pārskatītās SVF programmas prioritātēm un ņemot vērā Covid-19 pandēmijas sekas. Tās pamatojas arī uz 2016. gada Londonas konferenci “Atbalsts Sīrijai un reģionam”, kā arī uz starptautiskajā nolīgumā Jordānijas un šīs konferences organizētāju izstrādātajām saistībām, kuru mērķis ir Jordānijas attīstības panākumu veicināšana, ņemot vērā ilgstošo humāno palīdzību, un adekvāts atbalsts uzņēmējkopienai. Piecās turpmākajās Briseles konferencēs “Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei” tika atjaunota un nostiprināta starptautiskās sabiedrības politiskā, humanitārā un finansiālā apņemšanās atbalstīt Sīrijas tautu, kaimiņvalstis un uzņēmējkopienas, kuras visvairāk skāris konflikts, un pārskatīts progress, ko valdības, līdzekļu devēji un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir panākuši, pildot tajā uzņemtās saistības un dotos solījumus. Ņemot vērā Sīrijas bēgļu un neaizsargātu uzņēmējkopienu pastāvīgo ārkārtējo neaizsargātību, ko vēl vairāk saasinājusi Covid-19 pandēmija, ES un Jordānija atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sniegt palīdzību un efektīvu aizsardzību visiem bēgļiem Jordānijā. Ir svarīgi vēl vairāk uzlabot viņu piekļuvi pakalpojumiem, nodrošināt viņu cilvēktiesību ievērošanu un turpināt palielināt viņu pašpaļāvības potenciālu, un radīt viņiem iespējas dot ieguldījumu Jordānijas ekonomiskajā attīstībā. Atbalstot bēgļus, tostarp no Sīrijas, ES un Jordānija pieņems uz neaizsargātību balstītu pieeju, kurā pienācīgu uzmanību pievērsīs neaizsargātu uzņēmējkopienu situācijai.
ES joprojām ir apņēmības pilna sniegt nepārtrauktu palīdzību un aizsardzību palestīniešu bēgļiem, tostarp tiem, kuri atrodas Jordānijā. Šajā sakarā ES un Jordānija ir uzsvērušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) izšķirošo nozīmi reģiona drošībai un stabilitātei saskaņā ar tās ANO pilnvarām, kas noteiktas attiecīgajās ANO rezolūcijās, un pauda apņemšanos turpināt politisku un finansiālu atbalstu aģentūrai. Tās atzīst, ka UNRWA joprojām ir svarīga loma, un apņemas atbalstīt aģentūru tās pilnvaru īstenošanā tās darbības jomās, kā arī pārvaldības un valdības reformās, kuru mērķis ir palielināt aģentūras pārredzamību, pārskatatbildību un pareizu finanšu pārvaldību, un kopā ar līdzekļu devēju kopienu iestāties par ilgtspējīgāku un paredzamāku daudzgadu finansējumu un taisnīgu sloga sadali.
PRIORITĀTES
Partnerības prioritātes atspoguļo kopīgās intereses un pievēršas jomām, kurās ES un Jordānijas sadarbība ir abpusēji izdevīga. Saskaņā ar kopīgo paziņojumu un Padomes secinājumiem ES un Jordānija ir apņēmušās veicināt sadarbību virknē darbību šādās galvenajās politikas jomās: noturības un starpsavienojumu/līdzdalības stiprināšana pasaules ekonomikā, labklājības veidošana un divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās iespēju izmantošana; cilvēces attīstība, laba pārvaldība, tiesiskums un cilvēktiesības; miers un drošība; migrācija un mobilitāte; klimata politika, enerģētika un vide.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir noteiktas trīs prioritātes:
ES un Jordānija centīsies stiprināt sadarbību reģionālās stabilitātes un drošības jomā, tostarp terorisma apkarošanā. ES un Jordānija ir stabilas partneres ārpolitikā un drošības politikā. Stratēģiskā un operatīvā sadarbība tiks turpināta gan divpusēji, gan daudzpusējos forumos, kā arī reģionālā līmenī, tostarp ES un Jordānijai kopīgiem spēkiem vadot Savienību Vidusjūrai un izmantojot ierosinātās ikgadējās ES ārlietu ministru un dienvidu partneru sanāksmes, kā arī iespējamās nozaru ministru sanāksmes. ES un Jordānijas abpusējās interesēs ir veicināt mieru un stabilitāti reģionā un pasaulē, kas tiks panākts, kopīgi strādājot pie Tuvo Austrumu miera procesa saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijām, kā arī atbalstot politisku pāreju un miera veidošanu Sīrijā, pamatojoties cita starpā uz ANO DP Rezolūciju 2254. Gan ES, gan Jordānija cenšas būt tolerantas sabiedrības paraugs, un tas ir vēl viens iemesls sadarbības stiprināšanai ārpolitikas jomā.
Partnerība ir vērsta uz to, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu un stabilitāti, zaļu, digitālu, iekļaujošu un uz zināšanām balstītu izaugsmi, izglītības kvalitāti un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, tostarp jauniešiem, saskaņā ar valdības prioritātēm, attīstības indikatīvo izpildprogrammu, “Jordānija 2025 – Nacionālais redzējums un stratēģija” un nozaru politiku un stratēģijām. Atbalsta mērķis ir uzlabot Jordānijas noturību, lai tiktu galā ar Sīrijas krīzes ietekmi un reģionālo nestabilitāti, kā arī Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām un sociālajām sekām, vienlaikus izmantojot iespējas pēc krīzes atjaunoties uzlabojoties.
ES un Jordānija pastiprinās sadarbību cīņā ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju, apvienojot centienus veicināt zaļo izaugsmi un enerģētikas pārkārtošanu virzībā uz klimatneitralitāti, kas saskaņota ar Jordānijas enerģētikas nozares stratēģiju (2020.–2030. gadam) un ir saskaņā ar “Jordānijas Nacionālo noteikto devumu” (NND) un nacionālo pielāgošanās plānu. Spēcīga, iekļaujoša, zaļa un savienota Jordānijas ekonomika, ko atbalsta brīvās tirdzniecības zona, kura izveidota saskaņā ar asociācijas nolīgumu starp Jordāniju un ES, vienkāršota izcelsmes noteikumu shēma un uzlabota investīciju vide (izmantojot uzņēmējdarbības vides reformas) un uzņēmēju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), piekļuve finansējumam, tostarp veicinot publiskā un privātā sektora dialogu un tiešāk sadarbojoties ar privāto sektoru, būs spēcīgs stimuls pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanai. Ekonomikas modernizēšanu, zaļināšanu un daudzveidības palielināšanu veicinās arī atbalsts inovāciju virzītai izaugsmei un zināšanu apmaiņai. Reģionālo un ekonomisko integrāciju veicinās arī sadarbība ilgtspējīgas, viedas un noturīgas transporta savienojamības jomā (tostarp ES un Jordānijas aviācijas nolīgums) un 2015.–2030. gada valsts transporta ilgtermiņa stratēģijas īstenošana.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešu un sieviešu nodarbināmības un līdzdalības palielināšanai ekonomikā. Šāda uzmanība tiks pievērsta arī tam, lai radītu ilgtspējīgas un vienlīdzīgas ekonomiskās iespējas, tostarp pamatojoties uz augstas kvalitātes izglītību un profesionālo apmācību un sniedzot pienācīgus sabiedriskā transporta pakalpojumus, un lai veicinātu uzņēmējdarbības un inovācijas kultūru un pāreju uz zaļu aprites un digitālo ekonomiku. Ņemot vērā partnerības ievērojamo devumu kultūru dialoga un sociālekonomiskās attīstības veicināšanā, būtu jāizskata iniciatīvas kultūras jomā, tostarp tās, kuras ir vērstas uz kultūras un radošās industrijas attīstību.
Asociācijas nolīguma pilnīga izpilde un kopīgā darba turpināšana nolūkā stiprināt esošās tirdzniecības un investīciju attiecības arī veicinātu Jordānijas integrāciju ES tirgū un radītu jaunas iespējas tirdzniecībai, investīcijām un attīstībai. Saskaņā ar paziņojumu par tirdzniecības politikas pārskatīšanu (6) ES ierosinās jaunu ilgtspējīgu investīciju iniciatīvu ieinteresētajiem partneriem dienvidu kaimiņreģionā un Āfrikā.
Partnerība ir vērsta uz to, lai atbalstītu Jordānijas centienus un apņemšanos stiprināt labu pārvaldību, tiesiskumu, demokrātiskas reformas un cilvēktiesības, tostarp sociālās un darba tiesības. Cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ietvertas starptautiskajos, reģionālajos un nacionālajos tiesību aktos, ir kopīgas vērtības. Demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošana ir būtisks elements ES un Jordānijas attiecībās un ilgtspējīgā Jordānijas sociālekonomiskajā attīstībā un stabilitātē .
Migrācijas un mobilitātes jomā, ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu par Migrācijas un patvēruma paktu (7) un Jordānijas tiesību aktus, progress mobilitātes partnerības dažādo komponentu efektīvā īstenošanā ir transversāla prioritāte, kas arī palīdzētu nodrošināt, ka personas var regulāri un vieglāk pārvietoties starp Jordāniju un ES, cita starpā ar mērķi veicināt tūrismu, atvieglot izglītības apmaiņu un sadarboties ar Jordānijas diasporas kopienām ārvalstīs. Visaptveroša un ilgtspējīga pieeja migrācijai un patvērumam, tostarp sadarbība atgriešanas jomā ES un tās dalībvalstu kompetences ietvaros, varētu izrādīties abpusēji izdevīga ES un Jordānijai.
1. STIPRINĀT SADARBĪBU ATTIECĪBĀ UZ REĢIONA STABILITĀTI UN DROŠĪBU, TOSTARP TERORISMA APKAROŠANU
ES atzīst visus Jordānijas veiktos attiecīgos centienus. ES un Jordānijai būtu jāturpina cieša sadarbība, risinot reģiona nestabilitātes problēmu, tostarp draudus drošībai, ko rada Da'esh un citi teroristu grupējumi. Šajā sakarā ES ir apņēmusies palīdzēt Jordānijai centienos stabilizēt un aizsargāt savas ārējās robežas. Gan ES, gan Jordānija atbalsta vajadzību pēc ilgtspējīgiem un noturīgiem Sīrijas krīzes risinājumiem saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2254 (2015). Attiecīgajos starptautiskajos forumos būtu jāturpina darbs pie Sīrijas krīzes atrisināšanas, kā arī sadarbība saistībā ar ES un Jordānijas pastiprinātas drošības un terorisma apkarošanas ceļvedi, īpaši pievēršoties kopīgiem projektiem un informācijas apmaiņai.
ES un Jordānijai būtu arī jāpastiprina “tiltu veidošana” citu konfliktu kontekstā, tostarp Tuvo Austrumu miera procesā. ES atzīst Jordānijas neaizstājamo un konstruktīvo lomu reģiona stabilitātē un atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir saglabāt Jeruzalemes svētvietu vēsturisko status quo, tostarp attiecībā uz hāšimītiem kā svētvietu glabātājiem. ES un Jordānija turpinās ciešu iesaisti, lai panāktu taisnīgu un visaptverošu Izraēlas un palestīniešu konflikta risinājumu, pamatojoties uz divu valstu risinājumu, starptautiski saskaņotiem parametriem un starptautiskajām tiesībām. Papildus tiešajai konflikta dimensijai Savienības civilās aizsardzības mehānisma kontekstā tās stiprinās sadarbību un noturību katastrofu riska pārvaldībā un civilajā aizsardzībā, pastiprinās darbu pie klimatnoturības un pielāgošanās klimata pārmaiņām un investēs preventīvos pasākumos.
ES un Jordānija ir partneres, tās veicina un sekmē tos reliģiju un kultūru dialogus globālā un reģionālā līmenī, kuros Jordānijai ir vadoša loma. ES un Jordānija sadarbosies un noteiks veidus, kā aizsargāt un saglabāt kultūras mantojumu, kas ir svarīgs miera, demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības līdzeklis, kā arī līdzeklis pozitīva dialoga un iekļaušanas radīšanai, un ierosinās šajā nolūkā veicamās darbības.
Vēl viens svarīgs ilgtermiņa stabilitātes aspekts būs piekļuve dabas resursiem, jo īpaši drošam dzeramajam ūdenim. Jordānija un ES turpinās sadarboties, lai vēl vairāk uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanas efektivitāti un ilgtspēju.
Darba kārtībā arī turpmāk prioritāte jāpiešķir terorisma, vardarbīga ekstrēmisma un radikalizācijas novēršanai un apkarošanai. Šajā kontekstā un papildus regulāram politiskajam un tematiskajam dialogam ES un Jordānija pastiprinās sadarbību konkrētos jautājumos un informācijas apmaiņā nolūkā risināt šos uzdevumus, ievērojot tiesiskuma principus, kā arī pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības. ES un Jordānija sadarbosies, lai cīnītos pret radikalizācijas, terorisma un vardarbīga ekstrēmisma pamatcēloņiem, ņemot vērā sociālo kohēziju, sieviešu un jauniešu un izglītības svarīgo lomu, tostarp izmantojot savstarpēji saskaņotas izglītības programmas un iesaistot plašu Jordānijas pilsoniskās sabiedrības loku.
ES un Jordānija ir arī izveidojušas sistēmu Jordānijas dalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās, kas ir vēl viens piemērs ciešai sadarbībai drošības jautājumos, uz kuru var balstīties.
2. STIPRINĀT ILGTSPĒJĪGU EKONOMIKAS STABILITĀTI, ZAĻU, DIGITĀLU, IEKĻAUJOŠU UN UZ ZINĀŠANĀM BALSTĪTU IZAUGSMI, IZGLĪTĪBAS KVALITĀTI UN PIENĀCĪGAS KVALITĀTES DARBVIETU RADĪŠANU
Sīrijas krīze un tās izraisītā ilgstošā bēgļu klātbūtne ir spēcīgi ietekmējusi Jordānijas ekonomisko struktūru, tās ierobežotos dabas resursus un pamatpakalpojumu sniegšanu, pasliktinot jau tā sarežģīto ekonomisko situāciju. Covid-19 pandēmija ir ievērojami saasinājusi sociālekonomiskās problēmas, neaizsargātību un nevienlīdzību. Tādēļ koordinācijā ar daudzpusējiem un divpusējiem līdzekļu devējiem tiks turpināta ekonomikas dialoga, reformu un sadarbības makroekonomikas jautājumos izvēršana un īstenošana ar mērķi veicināt stabilu makroekonomikas un strukturālo politiku, kas veicina ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes potenciālu, palielina Jordānijas ekonomikas noturību pret ekonomikas satricinājumiem un uzlabo publisko finanšu ilgtspēju. Būtu jāturpina centieni saglabāt makroekonomisko stabilitāti saistībā ar pārskatīto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmu un Jordānijas saistībām pret starptautisko sabiedrību, kuras tā uzņēmās pēc Londonas konferences 2019. gadā un saskaņā ar Jordānijas reformu matricu. ES atbalsta šādus centienus, sniedzot sadarbības palīdzību, kā arī ar būtisku makrofinansiālās palīdzības programmu starpniecību.
Papildus stabilai fiskālajai un budžeta pārvaldībai sadarbība tiks turpināta Jordānijas publiskā sektora reformu jautājumos, lai uzlabotu publiskā sektora finanšu pārvaldību un tā vispārējo efektivitāti un pakalpojumu sniegšanas spējas.
Jordānijas galvenā sociālekonomiskā problēma, ko cita starpā izraisījušas ieilgušas reģionālas krīzes, ir nevienlīdzīga piekļuve nodarbinātībai, tostarp sieviešu un jauniešu vidū, zema ekonomikas izaugsme, augsts bezdarba līmenis un augošs parāds. Tas būtu jāpārvar, radot pienācīgas kvalitātes darbvietas, atbalstot uzņēmējdarbību un inovāciju, jo īpaši zaļajā, digitālajā un sociālajā ekonomikā, attīstot prasmes un kvalifikācijas, veicinot mērķtiecīgu apmācību, izglītību un pētniecību un izstrādājot mērķtiecīgu un visaptverošu sociālās aizsardzības sistēmu. Ar partnerības prioritātēm centīsies sasniegt šos mērķus, piemērojot dažādus politikas instrumentus: tirdzniecību; uzņēmējdarbības attīstīšanu; izglītību, mācības un mūžizglītību; lielāku mobilitāti. Visu šo instrumentu mērķis cita starpā ir pastiprināt visu sabiedrības grupu ekonomisko iespēju veicināšanu un dalību.
a) |
Tirdzniecība attīstības nolūkos ir viens no galvenajiem partnerības prioritāšu elementiem. Jordānija gūs labumu no darbvietu radīšanas, ko veicina eksporta pieaugums uz ES saskaņā ar vienkāršoto izcelsmes noteikumu shēmu un papildu pasākumiem. ES un Jordānija kopīgi noteiks piemērotu pieeju divpusējo tirdzniecības un investīciju attiecību modernizācijai. Turklāt divpusējo un ekonomisko saišu stiprināšanas nolūkā ES un Jordānija sadarbosies tādās jomās kā MVU, izstrāde, tehnoloģijas un zinātība. |
b) |
Vienlaikus ES un Jordānija turpinās dialogu nolūkā veicināt saskaņošanu tādās jomās kā sanitārie un fitosanitārie pasākumi (SPS), tehniskie šķēršļi tirdzniecībai (TBT) un pakalpojumi nolūkā atvieglot tirdzniecību un stiprināt Jordānijas pievilcību investīcijām. Turklāt, lai labāk aizsargātu patērētāju veselību un drošību un atvieglotu tirdzniecību, ES sadarbosies ar Jordāniju nolūkā atbalstīt produktu efektīvu drošības sistēmu izstrādi saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, vienlaikus izvairoties no šķēršļiem, kas nav saistīti ar tarifiem. |
c) |
ES un Jordānija piešķirs prioritāti un pastiprinās centienus šādās jomās: uzlabot uzņēmējdarbības vidi un piesaistīt investīcijas, jo īpaši investīcijas, kas atbalsta pāreju uz mazemisiju, noturīgu un aprites ekonomiku; atbalstīt privātā sektora produktivitāti un konkurētspēju un veicināt uzņēmējdarbību (tostarp ar juridiskām, regulatīvām un administratīvām reformām, kas aptver konkurences politiku un subsīdiju kontroles noteikumus, aizdevumus uzņēmumiem, un pēc iespējas labi izmantojot digitālo un zaļo pārkārtošanos); izveidot pareizo zināšanu un prasmju kopumu, kas nepieciešams Jordānijas darba tirgū un zaļajā, digitālajā un sociālajā ekonomikā. Šo mērķu sasniegšanu varētu palīdzēt īstenot jauna ilgtspējīgu investīciju iniciatīva, kā tā minēta iepriekš. Turklāt ES un Jordānija sadarbosies, lai stiprinātu uz zināšanām balstītas nozares, kas ir svarīgas pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanai, jo īpaši jauniešu un sieviešu vidū, kā arī lai atbalstītu un sniegtu iespējas uzņēmumiem, jo īpaši ekonomikas nozarēs, kuras visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija. |
d) |
Izglītība ir vēl viens instruments, kam ir ļoti liela ietekme sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanā. Jordānijai, sadarbojoties ar ES, būs ļoti svarīgi īstenot šo prioritāti, lai sniegtu labumu visiem tiem, kas dzīvo Jordānijā, un pārvarētu problēmas, kas saistītas ar Covid-19, un novērstu trūkumus mācību vielas apguvē. Drošas un kvalitatīvas publiskas izglītības pieejamība visiem bērniem, jauniešiem un jauniem pieaugušajiem visos līmeņos būs viens no ES un Jordānijas sadarbības vadmotīviem, un tā mērķis būs nodrošināt, ka ikvienam ir iespēja mācīties, veidot savu nākotni un veicināt ekonomikas izaugsmi un valsts attīstību. Īpaša uzmanība jāpievērš arodmācībām un izglītībai, kas reaģē uz darba tirgu, kā arī augstākajai izglītībai un mūžizglītībai. |
ES un Jordānija arī divpusēji un Savienības Vidusjūrai kontekstā sadarbosies zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas jomā, tostarp īstenojot ceļvežus, lai pievērstos tādām kopīgām prioritātēm kā klimata pārmaiņas, veselība un atjaunojamā enerģija.
ES un Jordānija veicinās inovatīvu pētniecību un uz zināšanām balstītus risinājumus un sadarbību tādās jomās kā atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte (saskaņoti ar Jordānijas enerģētikas nozares stratēģiju (2020.–2030. gadam)) un ilgtspējīga dabas resursu pārvaldība, tostarp ilgtspējīga lauksaimniecības prakse un ilgtspējīga ūdens un atkritumu apsaimniekošana, kas ietver droša dzeramā ūdens nodrošināšanu. To sadarbība atbildīs Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un Parīzes nolīgumam, tostarp Eiropas zaļā kursa kontekstā, un tiks pastiprināta rīcība nolūkā veicināt pāreju uz klimatneitrālu, noturīgu un aprites ekonomiku. Sadarbība pētniecības un inovācijas jomā turpināsies, izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa”, partnerību pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) un Savienības Vidusjūrai reģionālo pētniecības un inovācijas platformu.
ES un Jordānija izveidos forumu turpmāku investīciju projektu apzināšanai un sagatavošanai saskaņā ar Jordānijas valsts prioritātēm un koordinācijā ar divpusējiem un daudzpusējiem līdzekļu devējiem. ES cita starpā koordinācijā ar citiem līdzekļu devējiem tieksies atbalstīt Jordānijas plānus īstenot projektu Aqaba-Amman Water Desalination and Conveyance (AAWDC) kā stratēģisku valsts projektu, kura mērķis ir samazināt valsts būtisko ūdens resursu deficītu.
ES un Jordānija sadarbosies, lai nodrošinātu saskaņotību starp enerģētikas, ūdens, pārtikas, veselības un klimata pārmaiņu prioritātēm, veicinātu to īstenošanu un nodrošinātu līdzdalības procesus reģionālā un starptautiskā līmenī.
3. STIPRINĀT LABU PĀRVALDĪBU, TIESISKUMU, DEMOKRĀTISKAS REFORMAS UN CILVĒKTIESĪBU IEVĒROŠANU
Saskaņā ar Jordānijas stingro apņemšanos turpināt reformu procesu, ko veicina Karaliskā komiteja politiskās sistēmas modernizēšanai, ES un Jordānija turpinās sadarboties, lai vēl vairāk stiprinātu Jordānijas demokrātisko un tiesu sistēmu, tiesiskumu, dzimumu līdztiesību un cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību. ES un Jordānija atbalstīs pasākumus, kuru mērķis ir apkarot visu veidu diskrimināciju, un atbalstīs visus aspektus, kas saistīti ar efektīvu un labi izveidotu pilsonisko sabiedrību, tostarp izveidojot likumīgu darba vidi un darbības telpu, kas veicina aktīvas pilsoniskās sabiedrības attīstību.
Sadarbība koncentrēsies uz visaptverošu un iekļaujošu reformu īstenošanu, tiesu iestāžu rezultativitātes, efektivitātes un neatkarības turpmāku stiprināšanu, kā arī uz tiesu iestāžu vienlīdzīgu pieejamību visiem saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem. Tas ietvers tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, veicinot pievienošanos attiecīgajām starptautiskajām konvencijām un to īstenošanu un kopā ar Eurojust strādājot pie starptautiska nolīguma par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Sadarbība vēl vairāk tiks vērsta uz vēlēšanu procesu (tostarp turpmākiem pasākumiem saistībā ar ES vēlēšanu novērošanas misiju un vēlēšanu ekspertu misiju ieteikumiem), atbalstu dzimumu līdztiesībai, tostarp ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, sieviešu un jauniešu jēgpilnai politiskai līdzdalībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. ES un Jordānijas sadarbībā tiks iekļautas arī ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, pilsoniskā izglītība, politisko partiju sistēmas stiprināšana un parlamenta pārraudzības un likumdošanas loma, saikne starp vietējā un valsts līmeņa politiku, jēgpilns sociālais dialogs, decentralizācijas process, plurālistiski un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, pārredzamība, tostarp finanšu pārredzamība, un pārskatatbildība, kā arī cīņa pret korupciju.
ES un Jordānija turpinās regulāru dialogu demokrātijas un labas pārvaldības, tieslietu, tiesiskuma un cilvēktiesību jautājumos. Dialoga pamatā būs Jordānijas starptautiskie, reģionālie un valsts mēroga sasniegumi un saistības. Pilsoniskā sabiedrība pēc pušu kopīga aicinājuma varēs sniegt savu ieguldījumu.
Jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām regulārais ES un Jordānijas dialogs cita starpā pievērsīsies šādiem jautājumiem: vārda brīvība visās tās formās; biedrošanās brīvība, tostarp pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru, piemēram, arodbiedrību un tirdzniecības palātu, darba vide; sieviešu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm politiskajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī bērnu tiesības. Atbildīga, pārredzama, efektīva un iekļaujoša valsts pārvalde ir būtiska šo mērķu īstenošanā un Jordānijas demokrātijas un labas pārvaldības, kā arī cīņas pret krāpšanu un korupciju turpmākā veicināšanā un stiprināšanā, tostarp izmantojot efektīvu un lietderīgu sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru.
Dialogā pienācīgi ņems vērā spēkā Jordānijas esošās saistības, ko tā ir uzņēmusies daudzpusējā līmenī. Šajā dialogā ietvers ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, piemēram, tiesības uz izglītību un darbu. Šis dialogs jo īpaši attieksies uz partnerības prioritātēs ietvertajām jomām.
ES turpinās iesaistīties, lai nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību un veicinātu turpmāku pārveidi saskaņā ar ES un starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem. Jordānijai būtu jāveic turpmāki praktiski pasākumi, lai garantētu tiesību uz privātumu un personas datu aizsardzības ievērošanu publiskajā un privātajā sektorā, tostarp tiesībaizsardzības un krimināltiesību jomā.
REAKCIJA UZ KRĪZI SĪRIJĀ
ES un Jordānija turpinās sadarboties, lai rastu noturīgus un ilgtspējīgus Sīrijas krīzes risinājumus saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2254 (2015) un lai ļautu bēgļiem brīvprātīgi, droši un cieņpilni atgriezties. ES un Jordānijas centieni turpinās nodrošināt piekļuvi aizsardzībai, iztikas līdzekļiem un pakalpojumiem gan bēgļiem, gan neaizsargātām uzņēmējkopienām, tostarp veicot šādus pasākumus:
— |
turpināt atvieglot bēgļu administratīvā statusa piešķiršanu un nodrošināt efektīvu aizsardzību, piekļuvi pamatpakalpojumiem un viņu pamata cilvēktiesību un juridisko tiesību ievērošanu, |
— |
uzlabot pamatpakalpojumu, tostarp sociālās palīdzības, notekūdeņu, veselības aprūpes, tostarp garīgās veselības un psihosociālā atbalsta, un formālās un neformālās izglītības pieejamību un kvalitāti, |
— |
palielināt viņu iztikas līdzekļus un pašpaļāvību, radot iespējas veicināt Jordānijas ekonomikas attīstību, cita starpā uzlabot uzņēmējdarbības vidi un uzlabot ražīgumu un darba tirgus apstākļus; atbalstīt politiku attiecībā uz prasmju pielāgošanu tirgus vajadzībām; atvieglot piekļuvi izglītībai un apmācībai; uzlabot un paplašināt piekļuvi darba iespējām, tostarp atbalstot uzņēmējdarbību mājās un darba atļaujas; stiprināt sieviešu un jauniešu ekonomiskās iespējas un dalību, |
— |
veicināt eksportu uz ES tirgu, tostarp efektīvi īstenojot izcelsmes noteikumu shēmu attiecībā uz Jordāniju, lai veicinātu investīcijas un darbvietu radīšanu gan Jordānijas, gan Sīrijas bēgļu labā. |
DIALOGA UN SAVSTARPĒJAS SADARBĪBAS MEHĀNISMI
ES un Jordānijas attiecību vispārējais satvars noteikts asociācijas nolīgumā, kas stājās spēkā 2002. gadā, un 2010. gadā tās ieguva īpašu statusu. Asociācijas nolīguma īstenošanas racionalizācija ir veiksmīgi panākta, sagrupējot apakškomitejas dažos tematiskos dialogos saskaņā ar partnerības prioritātēm un papildinot politiskos dialogus.
Saistībā ar Programmas Vidusjūras reģionam un Padomes secinājumu pārskatīšanu, kas notiks 2024. gadā, ir paredzēts arī vidusposma pārskats, lai izvērtētu partnerības prioritāšu ietekmi un vajadzības gadījumā pielāgotu tās prioritātes, par kurām ES un Jordānija savstarpēji vienosies.
Turklāt, lai atbalstītu ES atbalsta sniegšanu, reaģējot uz Sīrijas bēgļu krīzi, ES un Jordānijas divpusējās sadarbības, kā arī citu attiecīgu dialogu un sanāksmju kontekstā un veicot turpmākus pasākumus pēc Briseles konferencēm, regulāri tiks pārskatītas attiecīgās savstarpējās saistības, kas izriet no šīm prioritātēm.
Saskaņā ar principu par lielāku atbildību par Eiropas kaimiņattiecību politiku ES ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm piedalīsies mehānismu koordinēšanā ar Jordānijas valdību centrālā un vietējā līmenī un ar partneriem, piemēram, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru.
Īstenojot partnerības prioritātēs izklāstītos mērķus, ES ir apņēmusies turpināt sniegt finansiālu atbalstu un iesaistīties ar starptautisko sabiedrību, lai atbalstītu Jordāniju, un Jordānija apņemas turpināt īstenot savu reformu programmu, kurai būs izšķiroša nozīme, lai partnerībā varētu gūt kopīgus panākumus.
(1) EUCO 22/20, 2020. gada 11. decembris.
(2) JOIN(2021) 2 final.
(3) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7931-2021-INIT/lv/pdf
(4) SWD(2021) 23 final
(5) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10055-2014-REV-3/lv/pdf
(6) COMM(2021) 66 final, 18.2.2021.
(7) COMM(2020) 609 final, 23.9.2020.