ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 114

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

65. gadagājums
2022. gada 12. aprīlis


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/590 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 138/2004 attiecībā uz reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā ( 1 )

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam

22

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2022/592 (2022. gada 11. aprīlis), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā

37

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/593 (2022. gada 1. marts) par atļauju Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēterisko eļļu lietot par barības piedevu noteiktu sugu dzīvniekiem ( 1 )

44

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/594 (2022. gada 8. aprīlis), ar ko Regulu (EK) Nr. 474/2006 groza attiecībā uz tādu gaisa pārvadātāju sarakstu, kuru darbība Savienībā ir aizliegta vai kuriem piemēro darbības ierobežojumus Savienībā ( 1 )

49

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/595 (2022. gada 11. aprīlis), ar ko groza dažas regulas par ierobežojošiem pasākumiem un izveido vienotu sarakstu minēto regulu pielikumiem, kuros norādīta dalībvalstu kompetento iestāžu kontaktinformācija un adrese paziņojumu sniegšanai Eiropas Komisijai

60

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/596 (2022. gada 11. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2011/235/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā

68

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/597 (2022. gada 11. aprīlis), ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas un atbruņošanās domnīcu Eiropas tīklu

75

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/598 (2022. gada 5. aprīlis) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, attiecībā uz grozījumu minētā līguma 4. protokolā par izcelsmes noteikumiem, un ar ko atceļ Lēmumu (ES) 2020/2058 ( 1 )

88

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/599 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Biomass Biofuels Sustainability voluntary scheme (2BSvs) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

173

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/600 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Bonsucro EU atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

176

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/601 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Better Biomass atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

179

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/602 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas International Sustainability & Carbon Certification- ISCC EU atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

182

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/603 (2022. gada 8. aprīlis) par shēmas KZR INiG atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

185

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/604 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Red Tractor Farm Assurance Crops and Sugar Beet Scheme atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

188

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/605 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas REDcert-EU atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

191

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/606 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Round Table on Responsible Soy with EU RED Requirements (RTRS EU RED) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

194

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/607 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Roundtable on Sustainable Biomaterials (RSB) EU RED atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

197

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/608 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Scottish Quality Crops Farm Assurance Scheme (SQC) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

200

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/609 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas SURE atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

203

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/610 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Trade Assurance Scheme for Combinable Crops (TASCC) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

206

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/611 (2022. gada 8. aprīlis) par brīvprātīgās shēmas Universal Feed Assurance Scheme (UFAS) atzīšanu vajadzībām pierādīt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktajām prasībām attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem/degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida degvielām un reciklēta oglekļa degvielām ( 1 )

209

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Regulā (ES) 2022/328 (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā ( OV L 49, 25.2.2022. )

212

 

*

Labojums Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2022/558 (2022. gada 6. aprīlis), ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam ( OV L 108, 7.4.2022. )

213

 

*

Labojums Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā ( OV L 229, 31.7.2014. )

214

 

*

Labojums Padomes Regulā (ES) Nr. 692/2014 (2014. gada 23. jūnijs) par ierobežojumiem attiecībā uz Krimas vai Sevastopoles izcelsmes preču importu Savienībā, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju ( OV L 183, 24.6.2014. )

215

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

12.4.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/590

(2022. gada 6. aprīlis),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 138/2004 attiecībā uz reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (2) ir izveidota Eiropas Kontu sistēma (“EKS 2010”) un tajā ir ietverta atsauces sistēma kopējiem standartiem, definīcijām, klasifikācijām un uzskaites noteikumiem, lai sagatavotu dalībvalstu kontus atbilstoši Savienības statistikas prasībām.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 138/2004 (3) Savienībā ir izveidoti ekonomikas pārskati lauksaimniecībā (“EPL”), kuros noteikta lauksaimniecības pārskatu nosūtīšanas metodoloģija un termiņi. Kā paredzēts EKS 2010, EPL ir nacionālo kontu satelītkonti, kuru mērķis ir iegūt rezultātus, kas ir saskaņoti un salīdzināmi starp dalībvalstīm, lai sagatavotu kontus Savienības nolūkiem. Eiropas Revīzijas palāta 2016. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 1/2016 “Vai Komisijas sistēma darbības rezultātu novērtēšanai attiecībā uz lauksaimnieku ienākumiem ir labi izstrādāta un balstīta uz pamatotiem datiem?”. Minētajā ziņojumā ietverti pārliecinoši un būtiski konstatējumi un ieteikumi attiecībā uz EPL un Regulu (EK) Nr. 138/2004.

(3)

Reģionālie ekonomikas pārskati lauksaimniecībā (“REPL”) ir EPL reģionālā līmeņa pielāgojums. Valstu rādītāji vien nespēj pilnībā parādīt dažkārt sarežģīto ainu, kāda tā ir detalizētākā līmenī. Tāpēc reģionālā līmeņa dati palīdz vairot izpratni par daudzveidību, kas pastāv starp reģioniem, papildina informāciju par Savienību, eurozonu un atsevišķām dalībvalstīm, kā arī apmierina aizvien lielāko vajadzību pēc statistikas pārskatatbildības nodrošināšanai un paaugstina Savienības lauksaimniecības statistikas saskaņotības, efektivitātes un konsekvences līmeni. Tāpēc REPL jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 138/2004 metodoloģijas un datu nosūtīšanas programmas.

(4)

Statistiku vairs neuzskata tikai par vienu no daudziem informācijas avotiem politikas veidošanas nolūkos, tagad tai ir centrāla nozīme lēmumu pieņemšanas procesā. Lai pieņemtu pierādījumos balstītus lēmumus, ir vajadzīga attiecīgo lēmumu mērķiem atbilstīga un saskaņā ar augstas kvalitātes kritērijiem veidota statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (4).

(5)

Augstas kvalitātes statistikas dati reģionālā līmenī ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar ko īstenot, uzraudzīt, novērtēt, pārskatīt un izvērtēt ar lauksaimniecību saistīto rīcībpolitiku ekonomisko, vidisko un sociālo ietekmi Savienībā, jo īpaši kopējo lauksaimniecības politiku (“KLP”), tostarp lauku attīstības pasākumus, KLP jauno īstenošanas modeli un nacionālos stratēģiskos plānus, kā arī Savienības rīcībpolitikas, kas inter alia attiecas uz vidi, klimata pārmaiņām, biodaudzveidību, aprites ekonomiku, zemes izmantošanu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu reģionālo attīstību, sabiedrības veselību, dzīvnieku labturību, pārtikas nekaitīgumu, nodrošinātību ar pārtiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Turklāt REPL ir izšķirīga nozīme, lai varētu precīzi izvērtēt lauksaimniecības nozares ieguldījumu virzībā uz Eiropas zaļā kursa un jo īpaši stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Savienības biodaudzveidības stratēģijas īstenošanu. Arvien vairāk tiek atzīta reģionu un reģionālo datu nozīme KLP īstenošanā. Reģioni ir svarīgs nodarbinātības un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes virzītājspēks Savienībā un nodrošina labākus datus lauksaimniecības nozares ilgtspējas izvērtēšanai attiecībā uz vidi, cilvēkiem, reģioniem un ekonomiku.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (5) būtu jānodrošina sabiedrības piekļuve nepublicētiem datiem, kas savākti atbilstīgi šai regulai.

(7)

Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina tiesisko regulējumu Eiropas statistikai un paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro minētajā regulā izklāstītie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu, uzlabotu un ziņotu par Eiropas statistikas kvalitāti. Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (“ESSK”) ir apstiprinājusi vienoto integrēto metadatu struktūru kā Eiropas Statistikas sistēmas standartu ziņošanai par kvalitāti, tādējādi ar vienotiem standartiem un saskaņotām metodēm palīdzot izpildīt statistikas kvalitātes prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 223/2009, īpaši tās, kas izklāstītas 12. panta 3. punktā. Resursi būtu jāizmanto optimāli un informācijas sniegšanas slogs būtu jāsamazina līdz minimumam.

(8)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu. Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz iespējamām atkāpēm no prasībām, kas izvirzītas REPL. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(9)

EPL trīs reizes gadā sniedz Eiropas politikas veidotājiem svarīgus gada makroekonomiskos datus, kā noteikts šīs regulas II pielikumā. EPL otro novērtējumu – viena no minētajām trim datu sniegšanas reizēm, kas jāveic katru gadu, – pašreizējais nosūtīšanas termiņš pēc pārskata perioda beigām neparedz daudz laika, kurā savākt uzlabotus datus salīdzinājumā ar datiem, kas sniegti EPL pirmajos novērtējumos. Lai uzlabotu EPL otro novērtējumu kvalitāti, attiecīgais nosūtīšanas termiņš ir nedaudz jāatliek.

(10)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 138/2004.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, integrēt RELP esošajā tiesiskajā regulējumā Eiropas statistikai par EPL, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet konsekvences un salīdzināmības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(12)

Ir notikusi apspriešanās ar ESSK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 138/2004 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pirmo reizi datus nosūta 2003. gada novembrī.

Tomēr datus par reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā (REPL) NUTS 2 līmenī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003 (*1) nozīmē pirmo reizi nosūta līdz 2023. gada 30. septembrim.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).”;"

2)

iekļauj šādus pantus:

“3.a pants

Statistikas izplatīšana

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (*2) un Regulu (EK) Nr. 223/2009, Komisija (Eurostat) datus, kuri tai nosūtīti saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, bez maksas izplata tiešsaistē.

3.b pants

Kvalitātes novērtējums

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

2.   Piemērojot šo regulu, datiem, kas nosūtāmi saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā izklāstītos kvalitātes kritērijus.

3.   Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti. Šajā nolūkā dalībvalstis pirmo reizi līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem nosūta Komisijai (Eurostat) kvalitātes ziņojumu par attiecīgajā ziņošanas periodā nosūtītajām datu kopām.

4.   Piemērojot Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā izklāstītos kvalitātes kritērijus datiem, kas nosūtāmi saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šā panta 3. punktā minēto kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, struktūru un novērtējuma rādītājus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 4.a panta 2. punktā. Tie nerada ievērojamu papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm.

5.   Dalībvalstis nekavējoties sniedz Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas jebkādā būtiskā veidā varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti.

6.   Pēc Komisijas (Eurostat) pienācīgi pamatota pieprasījuma dalībvalstis nekavējoties sniedz jebkādus papildu skaidrojumus, kas nepieciešami, lai novērtētu statistikas datu kvalitāti.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Savienības iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).”;"

3)

iekļauj šādus pantus:

“4.a pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.b pants

Atkāpes

1.   Ja šīs regulas piemērošanai ir vajadzīgi būtiski pielāgojumi kādas dalībvalsts statistikas sistēmā attiecībā uz I pielikuma VII. nodaļas īstenošanu un datu nosūtīšanas programmā par REPL, kā minēts II pielikumā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem minētajai dalībvalstij piešķir atkāpes uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus. Tomēr jebkurā gadījumā pirmo reizi datus par REPL nosūta ne vēlāk kā 2025. gada 30. septembrī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 4.a panta 2. punktā.

2.   Dalībvalsts, kas nolemj pieteikties 1. punktā minētajai atkāpei, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu par šādu atkāpi līdz 2022. gada 21. augustam.

3.   No Savienības vispārējā budžeta Savienība var piešķirt finanšu iemaksas Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valstu statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm, lai segtu šīs regulas īstenošanas izmaksas, ja attiecīgajai dalībvalstij REPL izveidei ir nepieciešama vērienīga valsts statistikas sistēmas pielāgošana.”;

4)

I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

5)

II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumā iekļauto tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 6. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. BEAUNE


(1)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 8. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 29. marta lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 138/2004 (2003. gada 5. decembris) par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 138/2004 I pielikumu groza šādi:

1)

iedaļā “Saturs” pievieno šādu nodaļu:

“VII.

Reģionālie ekonomikas pārskati lauksaimniecībā (“REPL”)

A.

Vispārīgi principi

1.

Ievads

2.

Reģiona ekonomika, reģiona teritorija

3.

Pamata vienība REPL apkopošanā

4.

REPL apkopošanas metodes

5.

Rezidences un teritorijas jēdzieni

6.

Lauksaimniecības nozare un raksturīgās vienības

B.

Produktu darījumi

1.

Izlaide

2.

Starppatēriņš

3.

Bruto kapitāla veidošana

C.

Sadales darījumi un citas plūsmas

1.

Vispārīgi noteikumi

2.

Pievienotā vērtība

3.

Pamatkapitāla patēriņš

4.

Subsīdijas

5.

Nodokļi

6.

Darbinieku atalgojums

7.

Neto pamatdarbības pārpalikums

8.

Procenti, nomas maksa

9.

Lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības ienākums: vispārīgi aprēķināšanas noteikumi

D.

Īss pārskats par īstenošanu

1.

Ievads

2.

Reģionālās lauksaimniecības definēšana

3.

Lauksaimnieciskās izlaides mērīšana

4.

Nenodalāmas nelauksaimnieciskas sekundārās darbības

5.

Starppatēriņš”;

2)

pielikuma 1.27. punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“–

visbiežāk tās var neietvert ražošanu saistībā ar BPKV, kuri uz pašu rēķina veikti attiecībā uz produkciju, kas nav lauksaimniecības produkti (piemēram, ēkas vai iekārtas). Minēto ražošanu saistībā ar BPKV, kuri veikti attiecībā uz produkciju, kas nav lauksaimniecības produkti, pašu galaizlietojumam uzskata par atsevišķi nodalāmu darbību un reģistrē kā identificējamas vietējās DVV veiktu ražošanu. Pret izmitināšanas pakalpojumiem, kas darbiniekiem ir pieejami kā atlīdzība natūrā, ir jāattiecas līdzīgi (tos ienākuma veidošanas kontā reģistrē kā atlīdzību natūrā),”;

3)

pielikuma 2.006. punktu aizstāj ar šādu:

“2.006.

EPL cenas jāreģistrē vai nu noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim, vai ar precizitāti līdz vienai vai divām zīmēm aiz komata atkarībā no pieejamo datu statistiskās ticamības. Lai apkopotu EPL, ir nepieciešama atbilstīga cenu informācija par ielaidi un izlaidi.”;

4)

pielikuma 2.108. punktā g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

atlīdzība par pakalpojumiem, kas ietilpst bruto apdrošināšanas prēmijās, kuras izmaksātas, lai uzņēmumam nodrošinātu tādu risku segumu kā lauksaimniecības dzīvnieku zudums, krusas, sala, uguns un vētru nodarītie bojājumi. Atlikums, t. i., neto prēmija, ir izmaksātās bruto prēmijas daļa, kas apdrošināšanas sabiedrībām ir pieejama atlīdzības pieprasījumu apmierināšanai.

Precīzu bruto prēmiju sadalījumu divās minētajās daļās var veikt tikai tautsaimniecībai kopumā, kā to dara nacionālajos kontos. Pakalpojumu daļas sadalīšanu pa ražošanas nozarēm, izmantojot atbilstīgus sadalījuma kodus, parasti veic saistībā ar ielaides/izlaides tabulu veidošanu. Tādēļ, aizpildot minēto posteni EPL, jāizdara atsauce uz nacionālajiem kontiem (ar apdrošināšanas pakalpojumiem saistītu subsīdiju reģistrēšana apskatīta 3.063. punktā, 1. zemsvītras piezīmē);”;

5)

pielikuma 2.136. punktā trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“–

izmaiņas pamatlīdzekļu klasifikācijā vai struktūrā, piemēram, ekonomiskā lietojuma izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības zemi, piena lopiem, kas paredzēti gaļas ražošanai (sk. 2.149. punktu, 1. zemsvītras piezīmi), vai attiecībā uz lauku saimniecības ēkām, kuras pielāgotas izmantošanai privātām vai citām ekonomiskām vajadzībām.”;

6)

pievieno šādu nodaļu:

“VII.   REĢIONĀLIE EKONOMIKAS PĀRSKATI LAUKSAIMNIECĪBĀ (“REPL”)

A.   VISPĀRĪGI PRINCIPI

1.   Ievads

7.01.

Reģionālajiem kontiem ir svarīga nozīme reģionālo rīcībpolitiku formulēšanā, īstenošanā un izvērtēšanā. Objektīvi, ticami, konsekventi, saskanīgi, salīdzināmi, atbilstīgi un saskaņoti reģionālie statistikas rādītāji nodrošina stabilu pamatu rīcībpolitikām, kuru mērķis ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp Savienības reģioniem.

7.02.

REPL ir EPL reģionālā līmeņa pielāgojums.

7.03.

REPL aptver to pašu kontu komplektu, ko EPL, bet konceptuālu un mērījumu problēmu dēļ reģionu kontu komplekta tvērums un detalizācija ir ierobežotāka salīdzinājumā ar EPL nacionālajā līmenī.

7.04.

Tāpat kā reģionālie konti, REPL jāapkopo, pamatojoties uz tieši savāktajiem reģionu datiem un nacionālajiem datiem, kuriem uz pieņēmumu pamata piemērots reģionālais sadalījums. Pietiekami pilnīgas, savlaicīgas un ticamas reģionālās informācijas trūkuma dēļ, apkopojot reģionālos kontus, ir nepieciešami pieņēmumi. Tas nozīmē, ka atsevišķas atšķirības starp reģioniem ne vienmēr tiek parādītas reģionālajos kontos (EKS 2010, 13.08.).

2.   Reģiona ekonomika, reģiona teritorija

7.05.

Visos reģionālo kontu apkopojumos neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz nozarēm vai institucionālajiem sektoriem, nepieciešama reģiona ekonomikas un reģiona teritorijas stingra definīcija. Teorētiski lauksaimniecības nozare reģionā aptver vienības (lauku saimniecības), kas veic lauksaimnieciskas darbības (sk. 1.60.–1.66. punktu) reģiona teritorijā.

7.06.

Valsts reģiona ekonomika ir daļa no šīs valsts kopējās ekonomikas. Kopējo ekonomiku definē institucionālo vienību un sektoru izteiksmē. Tā sastāv no visām institucionālajām vienībām, kuru galveno ekonomisko interešu centrs atrodas valsts ekonomiskajā teritorijā. Ekonomiskā teritorija precīzi nesakrīt ar ģeogrāfisko teoriju (sk. 7.08. punktu). Valsts ekonomisko teritoriju var iedalīt reģionu teritorijās un ārpusreģionu teritorijā (EKS 2010, 13.09.).

7.07.

Reģiona teritorija, kā tā definēta EKS 2010, ietver to valsts ekonomiskās teritorijas daļu, kura ir tieši attiecināta uz kādu reģionu. Brīvās zonas, muitas noliktavas un muitas kontrolētās rūpnīcas ir piesaistītas reģioniem, kuros tās atrodas.

7.08.

Tomēr minētais teritorijas dalījums pilnībā neatbilst nacionālajos kontos izmantotajam nacionālās ekonomiskās teritorijas jēdzienam. Ārpusreģionu teritoriju veido tās valsts ekonomiskās teritorijas daļas, kuras nevar tieši piesaistīt vienam reģionam un kuras ir izslēgtas no REPL, piemēram, šādas:

a)

nacionālā gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, uz ko valstij ir ekskluzīvas tiesības;

b)

teritoriālie anklāvi (t. i., ģeogrāfiskas teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem vai vienošanos starp valstīm izmanto vispārējās valdības institūcijas (vēstniecības, konsulāti, militārās bāzes, zinātniskās bāzes utt.));

c)

naftas, dabasgāzes un citas iegulas starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, ko izmanto rezidentvienības.

7.09.

Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) klasifikācija, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (*1), nodrošina vienotu, saskaņotu Savienības ekonomiskās teritorijas iedalījumu. Lai izveidotu REPL, ir jāvāc statistika NUTS 2 līmenī, kā to vienoti paredz pašreizējā kārtība saskaņā ar minēto regulu. Nacionālajām vajadzībām reģionālos kontus var apkopot arī sīkākā reģionālā līmenī, proti, vajadzības gadījumā NUTS 3 līmenī (EKS 2010, 13.12.).

3.   Pamata vienība REPL apkopošanā

7.10.

Vienības, ko reģionālajos kontos izmanto nozaru dalījumā, ir vietējās DVV. Vietējā DVV ir ražošanas vienības novērojamā forma.

7.11.

Statistiskā pieeja (nozare) “iztiek” ar novērojamo vienību pat tad, ja tas nozīmē novirzīšanos no vienas darbības. Tāpat kā 2008. gada NKS, EKS 2010 dod priekšroku statistiskajai pieejai un atbalsta vietējo DVV nacionālo kontu apkopošanai nozaru dalījumā. Tādējādi tiek definēta viena un tā pati vienība nozarēm neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas reģionālajā vai nacionālajā līmenī.

7.12.

Tāpat kā EPL, REPL izmanto lauku saimniecību – “pielāgotu” saskaņā ar noteiktām konvencijām, lai sasniegtu attiecīgos mērķus, – kā lauksaimniecības nozares pamata vienību. Minētajai izvēlei ir divi būtiski iemesli. No vienas puses, “lauku saimniecības” vienība ir lauksaimniecības vietējā DVV (sk. 1.09.–1.17. punktu), kura definēta kā tāda vietējās darbības veida vienības DVV daļa, kas attiecas uz vietējo līmeni. Vietējā DVV ir arī vispiemērotākā vienība lauksaimniecības nozarei, pat ja tā ietver nelauksaimnieciskas sekundārās darbības, kuras nevar uzrādīt atsevišķi no lauksaimnieciskajām darbībām (sk. 1.15. un 1.16., 1.25.–1.32. punktu).

7.13.

Lauku saimniecības kā pamata vienības izmantošana nozīmē iekļaut minēto lauku saimniecību nelauksaimnieciskas sekundārās darbības REPL (sk. 7.12. punktu). Tā kā EPL mērķis ir izmērīt, aprakstīt un analizēt ienākuma veidošanos no lauksaimnieciskās ekonomiskās darbības, tiek izslēgtas vienības, kas nodarbojas tikai ar atpūtas darbību (piemēram, piemājas dārziņi un privāta lopkopība). Turpretim vienības, kurās ir pašnodrošinājuma saimniecība, iekļauj EPL (sk. 1.24. punktu).

7.14.

Lauku saimniecība ir atsauces vienība statistikas apsekojumiem, kas attiecas uz lauksaimniecību, neatkarīgi no tā, vai tie ir nacionālie vai reģionālie apsekojumi. Pateicoties tam, izlaides izvērtējumus daudzuma izteiksmē var tieši balstīt uz statistikas sistēmām platību, ražas, ganāmpulku lieluma u. tml. mērīšanai. Lauku saimniecības izvēle arī nodrošina labāku uzskaites konsekvenci.

4.   REPL apkopošanas metodes

7.15.

EKS (EKS 2010, 13.24.–13.32. punkts) ierosina divas metodes, kas piemērojamas vai nu nozarēm, vai institucionālajiem sektoriem: augšupēju un lejupēju metodi. Augšupējā metode ietver datu vākšanu vienību līmenī (vietējās DVV, institucionālās vienības) un pēc tam to summēšanu, lai iegūtu dažādu agregātu reģionālo vērtību. Izmantojot lejupēju metodi, tiek rekonstruētas reģionālās vērtības, ko panāk ar nacionālās kopsummas iedalījumu, izmantojot rādītāju, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļo attiecīgā mainīgā lieluma reģionālo sadalījumu. Abas minētās metodes var arī tikt apvienotas dažādos veidos; EKS šādas kombinācijas tiek dēvētas par “jauktu metodi, kas ietver augšupēju un lejupēju metodi”. Tomēr jāizvairās no vienas un tās pašas informācijas vairākkārtējas vākšanas, kas lieki palielina paziņoto datu apjomu. Tomēr priekšroka tiek dota augšupējai metodei, lai gan ir skaidrs, ka daudzos gadījumos faktiski tiek izmantota “jaukta metode, kas ietver augšupēju un lejupēju metodi”. Sīkāku informāciju par konkrēto metodi un avotiem jāsniedz pilnīgi pārskatāmā veidā un jāizklāsta kvalitātes ziņojumos, norādot, kuri reģionālie dati vākti tieši un kuri dati balstīti uz valstu datiem un ietver reģionālus sadalījumus, kam pamatā ir pieņēmumi.

5.   Rezidences un teritorijas jēdzieni

7.16.

Gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību ekonomiskie darījumi var šķērsot reģionālās robežas. Uzņēmumi var darboties arī vairāk nekā vienā reģionā vai nu pastāvīgās vietās, vai īslaicīgi, piemēram, lielas saimniecības var strādāt dažādos reģionos. Tāpēc ir vajadzīgs skaidrs princips, kas palīdzētu dalībvalstīm minēto starpreģionālo darbību konsekventi iedalīt konkrētajam reģionam.

7.17.

Nozaru reģionālo kontu pamatā ir ražošanas vienības rezidences kritērijs. Katra nozare reģionālā līmenī attiecas uz tādu vietējo DVV grupu, kuras veic tādu pašu vai līdzīgu galveno ekonomisko darbību un kuru ekonomisko interešu centrs atrodas attiecīgajā reģiona teritorijā. Visbiežāk minētais interešu centrs ir saistīts ar konkrētu ilgtermiņa atrašanās vietu reģionā, piemēram, institucionālajām vienībām, pie kurām pieder vietējās DVV.

7.18.

Tomēr reģionālajiem kontiem ir vairākas atšķirīgas iezīmes. Attiecībā uz dažām darbībām ne vienmēr ir viegli definēt reģionu kā īpašu apgabalu. Saikne starp galvenā biroja atrašanās vietu un lauku saimniecības fizisko atrašanās vietu var radīt problēmas, jo lauksaimnieciskās ražošanas faktorus var pārvaldīt galvenais birojs citā reģionā. Attiecībā uz REPL ir svarīgi sadalīt abas vienības, un šā iemesla dēļ lauku saimniecība ir jāattiecina uz reģionu, kurā atrodas tās ražošanas faktori, nevis uz reģionu, kurā atrodas tās galvenā mītne. Tādējādi vienam galvenajam birojam var būt vairākas vienības REPL nozīmē, proti, tik daudz vienību, cik ir rezidences reģionu attiecībā uz vietējām DVV, kas atrodas ārpus galvenā biroja reģiona.

7.19.

Alternatīvs jēdziens, kas nacionālajos un reģionālajos kontos parasti netiek piemērots, būtu strikti teritoriāls. Minētais jēdziens nozīmē, ka darbības tiek iedalītas teritorijai, kurā tās faktiski notiek, neatkarīgi no darbībā iesaistīto vienību rezidences.

7.20.

Lai gan rezidences pieeja ir prioritāra rezidentvienību darījumu reģionālajam iedalījumam, EKS 2010 paredz ierobežotu teritoriālās pieejas piemērošanas jomu (EKS 2010, 13.21. punkts). Tas notiek, ja tiek izveidotas nosacītas vienības zemei un ēkām reģionā vai valstī, kurā atrodas zeme vai ēkas.

7.21.

Hipotētiskajā gadījumā, ja vienībām, kam ir rezidence reģionā, veic darbības tikai savā reģiona teritorijā, rezidences jēdziens sakrīt ar teritorijas jēdzienu. Tas attiecas arī uz reģionālo iedali, kuras pamatā ir nosacītas vienības, kas izveidotas zemei un ēkām un neinkorporētiem uzņēmumiem citās valstīs vai reģionos, kuri atšķiras no īpašnieka rezidences reģiona.

6.   Lauksaimniecības nozare un raksturīgās vienības

7.22.

Nozare sastāv no visām vietējām DVV, kas veic identisku vai līdzīgu ekonomisko darbību (sk. 1.59. punktu). Lauksaimniecības nozare, kā aprakstīts EPL, principā atbilst NACE 2. redakcijas 01. nodaļai ar atšķirībām, kas norādītas 1.62.–1.66. punktā. REPL tvērumu nosaka, pamatojoties uz EPL vajadzībām raksturīgo darbību sagatavoto sarakstu. Pastāv dažas atšķirības starp lauksaimniecības nozari, kas ietverta EPL un tādējādi arī REPL, un nozari, kas izveidota nacionālo kontu centrālajam ietvaram (sk. 1.93. punktu).

B.   PRODUKTU DARĪJUMI

7.23.

Lauksaimnieciskās izlaides vērtēšana rada vairākas konkrētas problēmas. Svarīgākās attiecas uz sezonas produktiem, dzīvnieku audzēšanu un kontu ierakstu grafiku. EPL metodoloģijā paredzēti precīzi noteikumi, kas reglamentē to, kā jāņem vērā sezonas produktu uzglabāšanas ietekme, kā jāmēra lauksaimniecības dzīvnieku izlaide un jāreģistrē nepabeigti produkti. Minētie principi jāievēro, apkopojot REPL. Tomēr tas neizslēdz dažus pielāgojumus reģionālā līmenī, piemēram, attiecībā uz dzīvnieku audzēšanu. Jāuzsver, ka kopējam reģionālajam novērtējumam jābūt identiskam ar EPL novērtējumiem.

1.   Izlaide

a)   Izlaides mērīšana

7.24.

REPL reģiona izlaide ir visi EPL tvērumā ietilpstošie produkti, ko pārskata periodā attiecīgajā reģionā saražojušas visas lauksaimniecības nozares vienības, neatkarīgi no tā, vai tie ir paredzēti realizēšanai ārpus nozares, pārdošanai citām lauku saimniecībām vai – dažos gadījumos – izmantošanai tajā pašā lauku saimniecībā. Līdz ar to:

a)

katru lauksaimniecības produktu, ko izved no lauku saimniecības reģionā, jāreģistrē kā daļu no reģiona izlaides neatkarīgi no tā galamērķa vai vienības, kas to pērk;

b)

dažus lauksaimniecības produktus, ko viena un tā pati lauku saimniecība izmanto kā starppatēriņu, jāiekļauj reģiona izlaidē (sk. 2.056. punktu).

7.25.

Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas process parasti ilgst vairākus gadus. Novērtējot lauksaimniecības dzīvniekus, jānošķir dzīvnieki, kas klasificēti kā pamatlīdzekļi (vaislas dzīvnieki un vilcējdzīvnieki, piena govis utt.), un dzīvnieki, kas klasificēti kā krājumi (galvenokārt gaļai paredzēti dzīvnieki). Tādējādi, lai izvairītos no dubultas uzskaites, darījumi, kas saistīti ar dzīvnieku pārvietošanu starp lauku saimniecībām (kas tiek uzskatīti par “pozitīviem” pārdošanas darījumiem lauku saimniecībām, kuras pārdod lauksaimniecības dzīvniekus, un “negatīviem” pārdošanas darījumiem lauku saimniecībām, kuras tos pērk), tiek aplūkoti turpmāk tekstā:

a)

starp lauku saimniecībām tajā pašā reģionā veiktie darījumi, kuros iesaistīti dzīvnieki, kas klasificēti kā pamatlīdzekļi, viens otru atceļ, izņemot īpašumtiesību maiņas izmaksas (*2); tās neieraksta kā lauku saimniecību pārdošanas darījumus un tāpēc neiekļauj attiecīgā reģiona izlaidē;

b)

dzīvnieki, kas klasificēti kā krājumi un uz ko attiecas darījums starp reģioniem, tiek uzskatīti par “pozitīviem” pārdošanas darījumiem (kopā ar eksportu) izcelsmes reģionam, un dzīvnieki, kas iepirkti no citiem reģioniem, tiek uzskatīti par “negatīviem” pārdošanas darījumiem (kopā ar importu) (*3);

c)

ja īpašumtiesību maiņas izmaksas (transports, tirdzniecības uzcenojums utt.) attiecas uz tirdzniecību ar dzīvniekiem, kas klasificēti kā krājumi, tās atskaita no izlaides; tas notiek automātiski, ja ir iesaistīti pirkšanas darījumi no lauku saimniecībām citos reģionos, jo izmaksas ir daļa no “negatīviem” pārdošanas darījumiem, savukārt pārdošanas darījumos, un līdz ar to arī izlaidē, jāveic korekcija tirdzniecībai starp viena un tā paša reģiona lauku saimniecībām.

b)   Izlaides novērtējums

7.26.

Izlaide jānovērtē bāzes cenās (sk. 2.082. punktu), t. i., pieskaitot produktu subsīdijas, atņemot produktu nodokļus. Minētā aprēķina metode nozīmē, ka produktu nodokļi un produktu subsīdijas ir jāiedala pa reģioniem.

2.   Starppatēriņš

a)   Definīcija

7.27.

Starppatēriņu veido preces (izņemot pamatlīdzekļus) un tirgus pakalpojumi, ko patērē ražošanas procesā, lai ražotu citas preces (sk. 2.097.–2.109. punktu).

7.28.

Kad tiek apkopoti REPL, starppatēriņš ietver:

a)

lauksaimniecības produktus, kas iepirkti patēriņam ražošanas procesā no citām lauku saimniecībām (vai nu tajā pašā reģionā, vai citā reģionā);

b)

konkrētus produktus, ko izmanto kā vienības iekšējo patēriņu un ieraksta kā izlaidi (sk. 2.054.–2.058. punktu un 7.24. punktu).

7.29.

NMFSP konkrētajam gadījumam reģionālajos kontos piemēro tādus pašus principus kā nacionālajos kontos. Ja aizdevumu un noguldījumu krājumu aplēses ir pieejamas pa reģioniem, var izmantot augšupēju metodi. Tomēr parasti aizdevumu un noguldījumu krājumu aplēses pa reģioniem nav pieejamas. Šādos gadījumos NMFSP iedalei lietotāju nozarēm lieto otro labāko metodi – reģionālo bruto izlaidi vai bruto pievienoto vērtību pa nozarēm izmanto kā sadalījuma rādītāju (EKS 2010, 13.40. punkts).

b)   Starppatēriņa novērtējums

7.30.

Visi starppatēriņam izmantotie produkti un pakalpojumi jānovērtē pēc iegādes cenas (bez atskaitāmā PVN) (sk. 2.110.–2.114. punktu).

3.   Bruto kapitāla veidošana

7.31.

Bruto kapitāla veidošanu sīkāk iedala šādi:

a)

BPKV;

b)

krājumu pārmaiņas.

a)   BPKV

7.32.

Pamatkapitāla veidošana lauksaimniecībā notiek vienmēr, kad turētājs iegādājas vai ražo pamatlīdzekļus, kurus paredzēts izmantot ilgāk nekā vienu gadu kā ražošanas līdzekli lauksaimnieciskās ražošanas procesā. Iedales kritērijs BPKV reģistrēšanai attiecas uz lietotāju nozarēm, nevis nozari, pie kuras pieder juridiskais īpašnieks.

7.33.

Pamatlīdzekļus, kas pieder daudzreģionu vienībām, iedala tai vietējai DVV, kurā tos izmanto. Pamatlīdzekļus, ko lieto saskaņā ar operatīvo nomu, reģistrē aktīvu īpašnieka reģionā, bet tos, kas tiek lietoti saskaņā ar finanšu nomu, reģistrē lietotāja reģionā (EKS 2010, 13.33. punkts).

7.34.

Jaunus aktīvus, kas tiek iekļauti pamatkapitālā, ieraksta bruto, t. i., neatskaitot pamatkapitāla patēriņu. Turklāt par šiem aktīviem parasti aprēķina pamatkapitāla patēriņu. Neto kapitāla veidošanu iegūst, atņemot pamatlīdzekļus no bruto kapitāla veidošanas.

7.35.

Ražošanas vienības var savstarpēji pārdot esošos aktīvus, piemēram, lietotas mašīnas. Ja aktīvi tiek pārvietoti starp nozarēm un reģioniem, kopējā samaksātā cena jāiekļauj BPKV vienā nozarē vai reģionā un saņemtā cena jāatskaita no BPKV citā nozarē vai reģionā. Aktīvu īpašumtiesību darījumu izmaksas, piemēram, juridisko maksu par zemes un esošo ēku pārdošanu, ieguvējs uzskata par papildu BPKV pat tad, ja daļu izmaksu sedz pārdevējs.

7.36.

BPKV attiecībā uz reģiona lauksaimniecības dzīvniekiem jāapkopo saskaņā ar EKS 2010 (3.124.–3.138. punktu) un šā pielikuma 2.149.–2.161. punktu. BPKV attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem atbilst starpībai starp lauksaimniecības dzīvnieku iegādēm gada laikā (dabiskais pieaugums un pirkšanas darījumi ārpus reģiona, ieskaitot importu), tostarp pašražošanas rezultātā, un lauksaimniecības dzīvnieku realizāciju (kaušana, pārdošana uz citiem reģioniem, ieskaitot eksportu, vai jebkāds cits galapatēriņš). Kad agregēti visi reģioni, ir svarīgi nodrošināt, ka starpreģionālās plūsmas viena otru izslēdz (izņemot īpašumtiesību maiņas izmaksas), lai visas reģionālās BPKV summa būtu vienāda ar nacionālo lauksaimniecības kontu BPKV summu. Ja izmanto augšupēju metodi, piemēro šādu kārtību: dzīvnieku pārdošanas darījumi lauku saimniecībām citos reģionos ir negatīva BPKV, savukārt pirkšanas darījumi no citiem reģioniem ir pozitīva BPKV. BPKV aprēķināšanai attiecībā uz reģiona lauksaimniecības dzīvniekiem var izmantot ieteikto netiešo metodi (sk. 2.156. punktu).

b)   Krājumu pārmaiņas

7.37.

Krājumi ietver visus aktīvus, kas nav daļa no pamatkapitāla un ko konkrētā brīdī īslaicīgi tur ražošanas vienības. Nošķir divu veidu krājumus: ielaides krājumus un izlaides krājumus (sk. 2.171. punktu).

7.38.

Attiecībā uz dzīvniekiem, kas klasificēti kā krājumi, tirdzniecība, kura jāņem vērā krājumu pārmaiņu aprēķinā, ietver pārdošanas darījumus uz citiem reģioniem un pirkšanas darījumus no tiem, kā arī importu un eksportu.

C.   SADALES DARĪJUMI UN CITAS PLŪSMAS

7.39.

Praktiskās grūtības iegūt ticamu reģionālo informāciju par sadales darījumiem dažos gadījumos, jo īpaši tad, ja vienības veic darbības vairāk nekā vienā reģionā vai ja reģions ne vienmēr ir skaidri noteikts apgabals, kurā tiek veiktas konkrētas darbības, izskaidro, kādēļ EKS lauksaimniecības nozares reģionālos kontus aptver tikai attiecībā uz dažiem agregātiem: pievienoto vērtību, subsīdijām, nodokļiem, darbinieku atalgojumu, nomas maksu un citiem ienākumiem, procentiem un BPKV.

1.   Vispārīgi noteikumi

7.40.

Sadales darījumus reģistrē pēc uzkrāšanas principa, t. i., brīdī, kad ekonomiskā vērtība, izmaksājamā summa vai prasība tiek radīta, pārveidota vai anulēta vai pārtrauc eksistēt, un nevis maksājuma faktiskās veikšanas brīdī. Šo reģistrēšanas principu (kura pamatā ir tiesības un pienākumi) piemēro visām plūsmām neatkarīgi no tā, vai tās ir monetāras plūsmas un vai tās attiecas uz vienu vai uz vairākām vienībām.

7.41.

Tomēr, ja nav iespējams precīzi noteikt datumu, kurā prasība (parāds) ir iegūts, var izmantot maksājuma datumu vai citu pieņemamu uzkrāšanas principa tuvinājumu (sk. 3.007. punktu).

2.   Pievienotā vērtība

a)   Vispārīgi noteikumi

7.42.

Pievienotā vērtība ir ekonomikas vai kādas tās nozares ražošanas darbības rezultāts noteiktā periodā, un tas ir ražošanas konta balanspostenis. Tā ir starpība starp izlaides vērtību un starppatēriņa vērtību. Tas ir svarīgs postenis produktivitātes mērīšanai ekonomikā vai nozarē (sk. 3.013. punktu) vai reģionā, vai nozarē reģionā.

b)   Pievienotās vērtības novērtējums

7.43.

Pievienoto vērtību var ierakstīt bruto (bruto pievienotā vērtība bāzes cenās) vai neto (neto pievienotā vērtība bāzes cenās), t. i., pirms vai pēc pamatkapitāla patēriņa atskaitīšanas. Atbilstīgi metodei, pēc kuras novērtē izlaidi (bāzes cena) un starppatēriņu (pircēja cenas), pievienoto vērtību mēra bāzes cenās (sk. 3.013. punktu).

7.44.

Bāzes cenu izmantošana nozīmē, ka produktu nodokļi un produktu subsīdijas jāattiecina uz konkrētām precēm un pakalpojumiem, kas pēc tam jāiedala starp reģioniem.

7.45.

No pievienotās vērtības bāzes cenās atņemot citus ražošanas nodokļus un iegūtajai vērtībai pieskaitot citas ražošanas subsīdijas, iegūst pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām. Neto pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām veido ražošanas faktoru radīto ienākumu (sk. 3.014. punktu).

3.   Pamatkapitāla patēriņš

7.46.

REPL preces un pakalpojumi, kas veido lauku saimniecības pamatkapitālu (piemēram, stādījumi, kas regulāri dod produkciju, mašīnas un ēkas, būtiski zemes uzlabojumi, programmatūra, izmaksas, kas saistītas ar īpašumtiesību maiņu neražotajiem aktīviem), ir pakļauti nolietojumam un novecošanai kā ražošanas līdzekļi ražošanas procesā. Šādu nolietojumu un novecošanu mēra kā pamatkapitāla patēriņu. Līdzīgi kā EPL, pamatkapitāla patēriņš nav jāaprēķina produktīvajiem dzīvniekiem.

4.   Subsīdijas

7.47.

REPL piemēro tādus pašus noteikumus kā EPL: plūsmas, ko EPL klasificē kā darbības subsīdijas, REPL klasificē tādā pašā veidā, turklāt plūsmas kapitāla pārvedumu veidā apstrādā līdzīgi.

5.   Nodokļi

7.48.

REPL piemēro tādus pašus noteikumus kā EPL: REPL dažādie nodokļu veidi tiek klasificēti tādā pašā veidā, kādā tos klasificē EPL.

6.   Darbinieku atalgojums

7.49.

Attiecībā uz ražotājiem darbinieku atalgojumu iedala vietējām DVV, kurās konkrētie darbinieki tiek nodarbināti. Ja minētie dati nav pieejami, saskaņā ar otro labāko metodi darbinieku atalgojumu iedala, piemērojot nostrādāto stundu skaitu. Ja informācija nav pieejama ne par darbinieku atalgojumu, ne par nostrādātajām stundām, lieto darbinieku skaitu vietējo DVV dalījumā (sk. EKS 2010, 13.42. punktu).

7.   Neto pamatdarbības pārpalikums

7.50.

Neto pamatdarbības pārpalikumu iegūst, no neto pievienotās vērtības bāzes cenās atskaitot darbinieku atalgojumu un citus ražošanas nodokļus un pieskaitot citas ražošanas subsīdijas.

8.   Procenti, nomas maksa

7.51.

REPL piemēro tādus pašus noteikumus kā EPL: plūsmas, kas EPL klasificētas kā procenti, nomas maksa, tādā pašā veidā klasificē REPL.

9.   Lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības ienākums: vispārīgi aprēķināšanas noteikumi

7.52.

No pamatdarbības pārpalikuma atskaita tieši maksājamo īpašuma ienākumu no lauksaimnieciskām darbībām un nelauksaimnieciskām sekundārām darbībām, t. i., procentus, kas samaksāti par aizdevumiem, kuri ņemti saistībā ar minētajām darbībām, ieskaitot lauksaimniecības zemes pirkšanas darījumiem, un zemes īpašniekiem maksāto nomas maksu (sk. 3.070.–3.087. punktu).

D.   ĪSS PĀRSKATS PAR ĪSTENOŠANU

1.   Ievads

7.53.

Šīs iedaļas mērķis ir uzsvērt dažus metodoloģijas aspektus, īpaši lauku saimniecības izvēli un izlaides mērīšanu.

7.54.

Lauku saimniecība ir atsauces vienība lauksaimniecības statistikas apsekojumiem gan nacionālajā, gan apakšnacionālajā līmenī. Tā ir būtiska priekšrocība REPL, jo tas nozīmē, ka izlaides daudzumu novērtējumu var tieši balstīt uz statistikas sistēmām zemes platību, ražas, ganāmpulku lieluma u. tml. mērīšanai. Lauku saimniecības izvēlei ir arī priekšrocība nodrošināt kontu lielāku konsekvenci. Izlaide un izmaksas faktiski attiecas uz identiskiem vienību kopumiem, pat ja ekstrapolācijas metodes dažādos avotos atšķiras. Visbeidzot, ar lauku saimniecības izvēli kopā ar raksturīgo darbību un vienību jēdzieniem izvairās no iespējamu korekciju veikšanas, kas varētu būt pretrunīgas, kā tas varētu būt attiecībā uz piemājas dārziņiem un privātu ar uzņēmējdarbību nesaistītu lopkopību. Minētā kārtība atvieglo salīdzinājumus starp valstīm. Patiešām, saikne ar statistikas datiem faktiskos daudzumos, kas ir būtiski lauksaimniecībai un nodrošina uzskaites ierakstu mērījumu konsekvenci, jo tādējādi korekcijas vai “ārpusstatistiskas” korekcijas ir ierobežotas, acīmredzami vienkāršo un uzlabo aprēķinus. Minētie aspekti atbilst arī mērķim piešķirt prioritāti augšupējai pieejai REPL.

2.   Reģionālās lauksaimniecības definēšana

7.55.

Katram reģionam lauksaimniecības nozari veido visas lauku saimniecības, kuru ražošanas faktori atrodas reģionā. Minētais princips, kas atbilst ražošanas vienību rezidences jēdzienam, var radīt dažas problēmas: lauksaimniecības statistikā parasti nosaka lauku saimniecību atrašanās vietu atkarībā no to galvenās mītnes, nevis tieši atkarībā no ražošanas faktoru atrašanās vietas. Abas minētās atrašanās vietas ne vienmēr ir tās pašas, un minētā parādība, visticamāk, tiks novērota jo biežāk, jo lielākas kļūst lauku saimniecības. Tāpēc, apkopojot REPL, dažas lauku saimniecības jāpārklasificē starp reģioniem un dažos gadījumos pat jāsadala. Praksē tas varētu būt sarežģīti, un šādā gadījumā varētu būt vēlams saglabāt lauku saimniecību to pašu atrašanās vietu, kāda ir statistikas apsekojumos. Tomēr minētais priekšlikums ir atkarīgs no diviem nosacījumiem: pirmkārt, atrašanās vietas noteikšanas metodei jābūt identiskai visiem valsts reģioniem un, otrkārt, visi uzskaites ieraksti jānovērtē no avotiem, kuros lauku saimniecību atrašanās vietas noteikšanai izmantoti vieni un tie paši noteikumi.

3.   Lauksaimnieciskās izlaides mērīšana

7.56.

Lauksaimnieciskā izlaide ietver noteiktus augkopības produktus, ko viena un tā pati lauku saimniecība atkal izmanto kā starppatēriņu; tas galvenokārt attiecas uz dzīvnieku barības produktiem. Jo īpaši attiecībā uz laukaugiem reģionālo izlaidi bieži var noteikt, pamatojoties uz katrā reģionā novāktajiem daudzumiem, un pēc tam to vērtību nosaka ar cenām. Šādā gadījumā visu izlaidi novērtē neatkarīgi no tā, vai tā ir paredzēta realizēšanai ārpus nozares, pārdošanai citām lauku saimniecībām vai izmantošanai tajā pašā lauku saimniecībā. Tādējādi katra reģiona izlaidi iegūst tieši saskaņā ar EPL un REPL pieņemto jēdzienu. Cenas, ar kurām novērtē izlaidi, kas veido vienības iekšējo patēriņu, var pamatot arī ar reģionāliem datiem, kuri atbilst cenām, par kādām tiek realizēta izlaide. Tomēr reģionālo cenu datu trūkums rada vispārēju problēmu, novērtējot izlaidi, gan (reģionālo) realizēto izlaidi, gan izlaidi, kas veido vienības iekšējo patēriņu. Tādējādi REPL novērtēšana produktiem, kas veido vienības iekšējo patēriņu, rada tādas pašas grūtības kā novērtēšana produktiem, kas tiek realizēti. Acīmredzami tas ir cits jautājums, kad daudzumus nevar novērtēt reģionālā līmenī. Šādā gadījumā lejupejoša metode, kuras pamatā ir valsts līmeņa novērtējumi, parasti ir vienīgā metode, ko var izmantot (*4).

7.57.

Attiecībā uz dzīvniekiem neatkarīgi no tā, vai tos klasificē kā krājumus vai pamatkapitālu, jāņem vērā šādi elementi:

krājumu un BPKV pārmaiņu novērtējumi reģionālā līmenī attiecībā uz dzīvniekiem, jo abas minētās plūsmas ir izlaides aprēķina netiešās metodes sastāvdaļas,

dzīvnieku tirdzniecības starp reģioniem novērtējumi, jo minētā tirdzniecība ir izlaides aprēķina netiešās metodes sastāvdaļa,

dzīvnieku importa un eksporta plūsmu sadalījums starp reģioniem,

īpašumtiesību maiņas izmaksu atbilstīga apstrāde,

metode reģionālo ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā (REPL) pielāgošanai ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā (EPL).

7.58.

Dažos gadījumos netiešā metode lopkopības izlaides aprēķinam reģionālā līmenī var būt pārāk sarežģīta. Šādos gadījumos ir labāk aprēķināt izlaidi, pamatojoties uz modeli, kurā izmantoti faktiskie dati, un pēc tam koriģēt vērtības atbilstoši EPL vērtībām.

4.   Nenodalāmas nelauksaimnieciskas sekundārās darbības

7.59.

Ir dažādi veidi, kā REPL iekļaut nenodalāmas nelauksaimnieciskas sekundārās darbības atkarībā no darbības veida. Dažas no minētajām sekundārajām darbībām ir ļoti koncentrētas reģionālā līmenī, piemēram, lauksaimniecības produktu pārstrāde. Šādā gadījumā izlaides novērtējumi gan attiecībā uz daudzumiem, gan cenām var balstīties uz vietējiem statistikas datiem. Attiecībā uz minēto izlaidi EPL vērtības de facto ir tādas pašas kā REPL. Tomēr citi gadījumi var būt sarežģītāki. Piemēram, dažām darbībām var nebūt reģionāla avota, īpaši tad, ja tās jau no paša sākuma nav koncentrētas konkrētos reģionos. Par citām darbībām reģionālos datus sniedz statistikas apsekojumi vai mikroekonomisko kontu informācija (piemēram, lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls (FADN)), bet nav garantijas, ka tie ir reģionāli reprezentatīvi. Turklāt dati var būt novecojuši, un tiem var nebūt pieejami avoti uzticamai atjaunināšanai. Visbeidzot, reizēm nav pieejami kvalitatīvi rādītāji reģionālajā līmenī. Visos minētajos gadījumos EPL vērtības ir REPL sākumpunkts, un bieži jāizmanto lejupēja metode.

5.   Starppatēriņš

7.60.

Starppatēriņš reģionālajos ekonomikas pārskatos lauksaimniecībā (REPL) ietver lauksaimniecības produktus, ko izmanto lauku saimniecības, neatkarīgi no tā, vai tos tieši tirgo starp turētājiem tajā pašā reģionā vai dažādos reģionos, vai notiek īpašumtiesību maiņa ar starpnieku palīdzību, kuri var kļūt par produktu īpašniekiem pirms to tālākpārdošanas. Turklāt daži vienības iekšējā patēriņa lauksaimniecības produkti arī tiek ierakstīti kā starppatēriņš, galvenokārt daži kultūraugi, ko izmanto dzīvnieku barībā. Pirkšanas darījumi ar dzīvniekiem, pat ar importētajiem, nav jāieraksta kā starppatēriņš.

7.61.

Pirmā lauksaimniecības produktu starppatēriņa aprēķina metode reģionālā līmenī ir katram produktam atsevišķi aprēķināt starpību starp REPL izlaidi un to izlaides daļu, kas paredzēta nozares atstāšanai (*5). Tomēr tas nav pilnīgi precīzs lauksaimniecības produktu starppatēriņa atspoguļojums katrā reģionā, jo, lai gan ir iekļauti lauksaimniecības produkti, kas paredzēti citu reģionu lauku saimniecību starppatēriņam, nav iekļauti lauksaimniecības produkti, kuri iegūti no lauku saimniecībām citos reģionos. Tāpēc starppatēriņš ir jākoriģē atbilstoši EPL vērtībām.

7.62.

Ir iespējama arī cita aprēķina metode, kā informācijas avotu izmantojot lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu (FADN). Minētais avots ļauj novērtēt lauksaimniecības produktu starppatēriņu neatkarīgi no tā, vai tie iegūti no citu lauku saimniecību pārdošanas darījumiem vai citiem avotiem, piemēram, importa. Tomēr FADN tieši tādā pašā veidā neattiecas uz produktiem, ko viena un tā pati lauku saimniecība izmanto kā starppatēriņu, un tādēļ ir vajadzīgas korekcijas. Tāpēc arī starppatēriņš ir jākoriģē atbilstoši EPL vērtībām.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.)."

(*2)  Ja attiecīgie pārdošanas un pirkšanas darījumi attiecas uz to pašu uzskaites periodu."

(*3)  Dzīvnieka pirkšanas darījumu nekad nereģistrē kā starppatēriņu (pamatā tā ir nepabeigta produkta iegāde, sk. 2.067. punktu), un lopkopības izlaides aprēķinu var veikt tikai netieši, pamatojoties uz pārdošanas darījumiem, bruto pamatkapitāla veidošanu (BPKV) un krājumu pārmaiņām."

(*4)  Saskaņā ar izmantoto metodi vienības iekšējo patēriņu jāpielāgo EPL vērtībām."

(*5)  Šeit neietilpst importētie lauksaimniecības produkti (izņemot dzīvniekus).”"


(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(*2)  Ja attiecīgie pārdošanas un pirkšanas darījumi attiecas uz to pašu uzskaites periodu.

(*3)  Dzīvnieka pirkšanas darījumu nekad nereģistrē kā starppatēriņu (pamatā tā ir nepabeigta produkta iegāde, sk. 2.067. punktu), un lopkopības izlaides aprēķinu var veikt tikai netieši, pamatojoties uz pārdošanas darījumiem, bruto pamatkapitāla veidošanu (BPKV) un krājumu pārmaiņām.

(*4)  Saskaņā ar izmantoto metodi vienības iekšējo patēriņu jāpielāgo EPL vērtībām.

(*5)  Šeit neietilpst importētie lauksaimniecības produkti (izņemot dzīvniekus).””


II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

DATU NOSŪTĪŠANAS PROGRAMMA

Jānosūta katra izlaides posteņa (posteņi 01 līdz 18, tostarp apakšposteņi) vērtība bāzes cenās, kā arī šīs vērtības sastāvdaļas (vērtība ražotāja cenās, produktu subsīdijas un produktu nodokļi).

Dati, kas attiecas uz ražošanas kontu un bruto pamatkapitāla veidošanu (“BPKV”), jānosūta gan faktiskajās cenās, gan iepriekšējā gada cenās.

Visas vērtības jāizsaka miljonos valsts valūtas vienību. Darba ieguldījums jāizsaka tūkstošos ikgadējo darba vienību.

Dati par reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā (“REPL”) jāsagatavo NUTS 2 līmenī un jānosūta tikai faktiskajās cenās.

1.   Ražošanas konts

 

 

Dati par atsauces gadu n

a

b

c

d

Postenis

Mainīgo lielumu saraksts

Novembris n gads

(EPL aplēses)

Marts n+1 gads

(EPL aplēses)

Septembris n+1 gads

(EPL dati)

Septembris n+2 gads

(REPL dati)

01

LABĪBA (tostarp sēklas)

X

X

X

X

01.1

Kvieši un speltas kvieši

X

X

X

X

01.1/1

Mīkstie kvieši un speltas kvieši

X

X

01.1/2

Cietie kvieši

X

X

01.2

Rudzi un rudzu un kviešu maisījums

X

X

X

X

01.3

Mieži

X

X

X

X

01.4

Auzas un vasarāju maisījumi

X

X

X

X

01.5

Graudu kukurūza

X

X

X

X

01.6

Rīsi

X

X

X

X

01.7

Cita labība

X

X

X

X

02

TEHNISKĀS KULTŪRAS

X

X

X

X

02.1

Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi (tostarp sēklas)

X

X

X

X

02.1/1

Rapšu un ripšu sēklas

X

X

02.1/2

Saulgriezes

X

X

02.1/3

Soja

X

X

02.1/4

Citi eļļas augu produkti

X

X

02.2

Proteīnaugi (tostarp sēklas)

X

X

X

X

02.3

Jēltabaka

X

X

X

X

02.4

Cukurbietes

X

X

X

X

02.5

Citas tehniskās kultūras

X

X

X

X

02.5/1

Šķiedraugi

X

02.5/2

Apiņi

X

02.5/3

Citas tehniskās kultūras: citas

X

03

RUPJĀS LOPBARĪBAS AUGI

X

X

X

X

03.1

Rupjās lopbarības kukurūza

X

X

03.2

Rupjās lopbarības sakņu kultūras (tostarp lopbarības bietes)

X

X

03.3

Citi rupjās lopbarības augi

X

X

04

DĀRZEŅI UN DĀRZKOPĪBAS PRODUKTI

X

X

X

X

04.1

Svaigi dārzeņi

X

X

X

X

04.1/1

Ziedkāposti

X

04.1/2

Tomāti

X

04.1/3

Citi svaigie dārzeņi

X

04.2

Augi un ziedi

X

X

X

X

04.2/1

Stādaudzētavas augi

X

04.2/2

Dekoratīvie augi un ziedi (tostarp Ziemassvētku eglītes)

X

04.2/3

Stādījumi

X

05

KARTUPEĻI (tostarp sēklas)

X

X

X

X

06

AUGĻI

X

X

X

X

06.1

Svaigi augļi

X

X

X

X

06.1/1

Deserta āboli

X

06.1/2

Deserta bumbieri

X

06.1/3

Persiki

X

06.1/4

Citi svaigie augļi

X

06.2

Citrusaugļi

X

X

X

X

06.2/1

Saldie apelsīni

X

06.2/2

Mandarīni

X

06.2/3

Citroni

X

06.2/4

Citi citrusaugļi

X

06.3

Tropu augļi

X

X

X

X

06.4

Vīnogas

X

X

X

X

06.4/1

Deserta vīnogas

X

06.4/2

Citas vīnogas

X

06.5

Olīvas

X

X

X

X

06.5/1

Galda olīvas

X

06.5/2

Citas olīvas

X

07

VĪNS

X

X

X

X

07.1

Galda vīns

X

07.2

Kvalitatīvs vīns

X

08

OLĪVEĻĻA

X

X

X

X

09

CITI AUGKOPĪBAS PRODUKTI

X

X

X

X

09.1

Augu materiāli, ko izmanto galvenokārt pinumos

X

09.2

Sēklas

X

09.3

Citi augkopības produkti: citi

X

10

AUGKOPĪBAS IZLAIDE (01 LĪDZ 09)

X

X

X

X

11

DZĪVNIEKI

X

X

X

X

11.1

Liellopi

X

X

X

X

11.2

Cūkas

X

X

X

X

11.3

Zirgu dzimtas dzīvnieki

X

X

X

X

11.4

Aitas un kazas

X

X

X

X

11.5

Mājputni

X

X

X

X

11.6

Citi dzīvnieki

X

X

X

X

12

DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI

X

X

X

X

12.1

Piens

X

X

X

X

12.2

Olas

X

X

X

X

12.3

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti

X

X

X

X

12.3/1

Neapstrādāta vilna

X

12.3/2

Zīdvērpēja kokoni

X

12.3/3

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti: citi

X

13

LOPKOPĪBAS IZLAIDE (11+12)

X

X

X

X

14

LAUKSAIMNIECĪBAS PREČU IZLAIDE (10+13)

X

X

X

X

15

LAUKSAIMNIECISKO PAKALPOJUMU IZLAIDE

X

X

X

X

15.1

Lauksaimnieciskie pakalpojumi

X

15.2

Piena kvotas izīrēšana

X

16

LAUKSAIMNIECISKĀ IZLAIDE (14+15)

X

X

X

X

17

NELAUKSAIMNIECISKAS SEKUNDĀRĀS DARBĪBAS (NENODALĀMAS)

X

X

X

X

17.1

Lauksaimniecības produktu pārstrāde

X

X

X

X

17.2

Citas nenodalāmas sekundārās darbības (preces un pakalpojumi)

X

X

X

X

18

LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARES IZLAIDE (16+17)

X

X

X

X

19

KOPĒJAIS STARPPATĒRIŅŠ

X

X

X

X

19.01

Sēklas un stādāmais materiāls

X

X

X

X

19.02

Enerģija; eļļošanas līdzekļi

X

X

X

X

19.02/1

elektroenerģija

X

19.02/2

dabasgāze

X

19.02/3

citas degvielas un propelenti

X

19.02/4

citi

X

19.03

Mēslojums un augsnes ielabotāji

X

X

X

X

19.04

Augu aizsardzības līdzekļi un pesticīdi

X

X

X

X

19.05

Veterinārie izdevumi

X

X

X

X

19.06

Dzīvnieku barība

X

X

X

X

19.06/1

dzīvnieku barība, ko piegādā citas lauku saimniecības

X

X

X

X

19.06/2

dzīvnieku barība, kas nav iepirkta lauksaimniecības nozarē

X

X

X

X

19.06/3

dzīvnieku barība, ko ražo un patērē vienā un tajā pašā lauku saimniecībā

X

X

X

X

19.07

Mteriālu apkope

X

X

X

X

19.08

Ēku uzturēšana

X

X

X

X

19.09

Lauksaimnieciskie pakalpojumi

X

X

X

X

19.10

Netieši mērītie finanšu starpniecības pakalpojumi (NMFSP)

X

X

X

X

19.11

Citas preces un pakalpojumi

X

X

X

X

20

BRUTO PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA BĀZES CENĀS (18-19)

X

X

X

X

21

PAMATKAPITĀLA PATĒRIŅŠ

X

X

X

X

21.1

Iekārtas

X

21.2

Ēkas

X

21.3

Stādījumi

X

21.4

Cits

X

22

NETO PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA BĀZES CENĀS (20-21)

X

X

X

X

2.   Ienākuma veidošanas konts

 

 

Nosūtīšana par atsauces gadu n

a

b

c

d

Postenis

Mainīgo lielumu saraksts

Novembris n gads

(EPL aplēses)

Marts n+1 gads

(EPL aplēses)

Septembris n+1 gads

(EPL dati)

Septembris n+2 gads

(REPL dati)

23

DARBINIEKU ATALGOJUMS

X

X

X

X

24

CITI RAŽOŠANAS NODOKĻI

X

X

X

X

25

CITAS RAŽOŠANAS SUBSĪDIJAS

X

X

X

X

26

Starpnieku ienākums (22-24+25)

X

X

X

X

27

PAMATDARBĪBAS PĀRPALIKUMS/JAUKTAIS IENĀKUMS (22-23-24+25)

X

X

X

X

3.   Uzņēmējdarbības ienākuma konts

 

 

Nosūtīšana par atsauces gadu n

a

b

c

d

Postenis

Mainīgo lielumu saraksts

Novembris n gads

(EPL aplēses)

Marts n+1 gads

(EPL aplēses)

Septembris n+1 gads

(EPL dati)

Septembris n+2 gads

(REPL dati)

28

NOMAS MAKSA UN CITI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU SAISTĪTI MAKSĀJUMI, KAS JĀSEDZ

X

X

X

X

29

MAKSĀJAMIE PROCENTI

X

X

X

X

30

SAŅEMAMIE PROCENTI

X

X

X

X

31

UZŅĒMĒJDARBĪBAS IENĀKUMS (27-28-29+30)

X

X

X

X

4.   Kapitāla konta elementi

 

 

Nosūtīšana par atsauces gadu n

a

b

c

d

Postenis

Mainīgo lielumu saraksts

Novembris n gads

(EPL aplēses)

Marts n+1 gads

(EPL aplēses)

Septembris n+1 gads

(EPL dati)

Septembris n+2 gads

(REPL dati)

32

BPKV (LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTI)

X

X

32.1

BPKV (stādījumi)

X

32.2

BPKV (dzīvnieki)

X

33

BPKV (nelauksaimniecības produkti)

X

X

33.1

BPKV (materiāli)

X

33.2

BPKV (ēkas)

X

33.3

Cita BPKV

X

34

BPKV (IZŅEMOT ATSKAITĀMO PVN) (32+33)

X

X

35

NETO PAMATKAPITĀLA VEIDOŠANA (IZŅEMOT ATSKAITĀMO PVN) (34-21)

X

X

36

KRĀJUMU PĀRMAIŅAS

X

X

37

KAPITĀLA PĀRVEDUMI

X

X

37.1

Ieguldījumu pārvedumi

X

37.2

Citi kapitāla pārvedumi

X

5.   Lauksaimnieciskā darba ieguldījums

 

 

Nosūtīšana par atsauces gadu n

a

b

c

Postenis

Mainīgo lielumu saraksts

Novembris n gads

(EPL aplēses)

Marts n+1 gads

(EPL aplēses)

Septembris n+1 gads

(EPL dati)

38

KOPĒJAIS LAUKSAIMNIECISKĀ DARBA IEGULDĪJUMS

X

X

X

38.1

Neatalgota lauksaimnieciskā darba ieguldījums

X

X

X

38.2

Atalgota lauksaimnieciskā darba ieguldījums

X

X

X


LĒMUMI

12.4.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/22


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/591

(2022. gada 6. aprīlis)

par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. panta 3. punktu secīgas vispārējās vides rīcības programmas kopš 1973. gada ir virzījušas Savienības vides politikas izstrādi un koordināciju un veidojušas satvaru Savienības rīcībai vides un klimata jomā.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1386/2013/ES (4) tika izveidota 7. vides rīcības programma (“7. VRP”). 7. VPR nosaka Savienības vides jomas dienaskārtību laikposmam līdz 2020. gada 31. decembrim, kā arī ilgtermiņa redzējumu 2050. gada perspektīvā.

(3)

Komisijas 2019. gada 15. maija ziņojumā par 7. VRP izvērtējumu tika secināts, ka programmas redzējums 2050. gada perspektīvā un tajā izvirzītie prioritārie mērķi joprojām ir aktuāli, ka 7. VRP palīdzējusi nodrošināt paredzamāku, ātrāku un koordinētāku rīcību vides politikas jomā un ka 7. VRP struktūra un veicinošais satvars devuši iespēju veidot sinerģijas, kuru iespaidā vides politika bijusi iedarbīgāka un efektīvāka. Tajā secināts arī tas, ka 7. VRP aizsteigusies priekšā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam (“ANO Programma 2030. gadam”) ar nostādni, ka ekonomiskā izaugsme un sociālā labbūtība ir atkarīga no veselīga dabas resursu pamata, sekmējusi virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un devusi Savienībai iespēju klimata un vides jautājumos paust vienotu nostāju starptautiskajā arēnā, bet ka progress dabas aizsardzības un veselības jomā, kā arī vides aspektu integrēšanā citos politikas virzienos ir nepietiekams. Tajā tika konstatēts arī tas, ka 7. VRP būtu bijis vairāk jāņem vērā sociālie jautājumi, pamatojoties uz pašreizējo vides un sociālās politikas saikni, piemēram, saistībā ar ietekmi uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, darbvietām, sociālo iekļaušanu un nevienlīdzību. Turklāt Komisijas ziņojumā tika norādīts, ka, lai gan daudzās politikas jomās ir paredzēti aizvien vērienīgāki vides mērķrādītāji, izdevumi vides aizsardzībai Eiropā daudzu gadu garumā nav mainījušies (apmēram 2 % no IKP) un ka tiesību aktu vides jomā neīstenošana Savienības ekonomikai katru gadu izmaksā aptuveni 55 miljardus EUR veselības aprūpes izdevumos un tiešās vides izmaksās. Komisijas ziņojumā tika norādīts, ka 7. VRP īstenošanu būtu bijis iespējams stiprināt ar stingrāku monitoringa mehānismu.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā. Zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu” (“SOER 2020”) Savienībai ir unikāla iespēja nākamajā desmitgadē rādīt priekšzīmi pasaulei ilgtspējas jomā, risinot neatliekamās ar ilgtspēju saistītās problēmas, kam vajadzīgi sistēmiski risinājumi. Sistēmiskas pārmaiņas ietver fundamentālas, pārveidojošas un transversālas pārmaiņas, kas prasa būtiskus pārveidojumus un sistēmas mērķu, stimulu, tehnoloģiju, sociālās prakses un normu, kā arī zināšanu sistēmu un pārvaldības pieeju pārorientāciju. Kā norādīts SOER 2020, viens no vissvarīgākajiem aspektiem, kas ir Eiropas pastāvīgo vides un ilgtspējas problēmu pamatā, ir tas, ka tās ir nesaraujami saistītas ar saimniecisko darbību un dzīvesveidu, jo īpaši ar sociālajām sistēmām, kuras eiropiešiem nodrošina tādas vajadzības kā preces, enerģiju un mobilitāti. Nodrošinot politikas saskaņotību ar pašreizējām vides politikas nostādnēm un to pilnīgu īstenošanu, Eiropai būtu vajadzīgs ilgs laiks, lai sasniegtu savus izvirzītos mērķus vides jomā līdz 2030. gadam un panāktu ANO Programmas 2030. gadam izpildi un tās IAM sasniegšanu.

(5)

Komisija uz SOER 2020 konstatētajiem izaicinājumiem reaģēja, 2019. gada 11. decembrī pieņemot paziņojumu “Eiropas zaļais kurss”, kas ir jauna izaugsmes stratēģija, kura vērsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku un aizsargāt, saglabāt un uzlabot Savienības dabas kapitālu, vienlaikus uzlabojot pašreizējo un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti. Par prioritāti vajadzētu izvirzīt klimata un vides mērķrādītāju ātru sasniegšanu, vienlaikus no vides riskiem un ietekmes aizsargājot cilvēku veselību un labbūtību un nodrošinot taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5) Savienības mērķrādītājs, kas paredz vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir nostiprināts Eiropas Savienības tiesībās.

(6)

Eiropas Parlaments 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ārkārtas stāvokli klimata un vides jomā uzsvēra, ka ātri un nozīmīgi pasākumi ir izšķiroši, un mudināja Komisiju spert konkrētus soļus, tostarp nodrošinot, ka visi attiecīgie turpmākie tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu mazāk kā 1,5 °C apmērā un ka tie neveicina biodaudzveidības zudumu, un novēršot neatbilstības dažādās pašreizējās Savienības politikas jomās attiecībā uz ārkārtas stāvokli klimata un vides jomā, jo īpaši veicot lauksaimniecības, tirdzniecības, transporta, enerģētikas un infrastruktūras investīciju politikas tālejošu reformu.

(7)

Eiropas zaļais kurss ir pamatā atveseļošanas plānam Next Generation EU, kas veicina ieguldījumus nozarēs, kuras ir būtiskas zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, nolūkā vairot noturību un nodrošināt izaugsmi un darbvietas taisnīgā un iekļaujošā sabiedrībā. Arī Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas līdzās Savienības 2021.–2027. gada budžetam būs dzinējspēks, kurš Savienībai ļaus ekonomiski atkopties no Covid-19 krīzes, ir orientēts uz Eiropas zaļajā kursā izklāstītajiem prioritārajiem mērķiem. Turklāt visās iniciatīvās, kas tiek īstenotas saskaņā ar atveseļošanas plānu Next Generation EU, attiecīgā gadījumā jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (6) (“Taksonomijas regula”) 17. pantā. Atveseļošanas plāns Next Generation EU sniedz svarīgu iespēju paātrināt pāreju uz klimatneitralitāti un vides aizsardzību.

(8)

7. VRP īstenošanas termiņš beidzās 2020. gada 31. decembrī, un tās 4. panta 3. punkts Komisijai noteica pienākumu attiecīgā gadījumā laicīgi – lai nepieļautu starplaiku starp 7. VRP un 8. VRP – nākt klajā ar priekšlikumu Astotajai vides rīcības programmai (8. VRP). Savā paziņojumā par Eiropas zaļo kursu Komisija paziņoja, ka 8. VRP ietvers jaunu monitoringa mehānismu, kas nodrošinās, ka Savienība turpina virzīties uz savu vides mērķu sasniegšanu.

(9)

Saskaņā ar LESD 192. panta 3. punktu 8. VRP ir noteikti sasniedzamie prioritārie mērķi. 8. VRP īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar LESD 192. panta 1. vai 2. punktu.

(10)

Pasākumos, ar kuriem īsteno 8. VRP, piemēram, iniciatīvās, programmās, investīcijās, projektos un nolīgumos, būtu jāņem vērā princips “nenodari būtisku kaitējumu”, kas noteikts Taksonomijas regulas 17. pantā.

(11)

8. VRP vajadzētu atbalstīt Eiropas zaļā kursa mērķus, ievērojot ilgtermiņa mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt labklājīgu dzīvi planētas iespēju robežās, saskaņā ar to, kas jau noteikts 7. VRP. 8. VRP kā vispārējā Savienības vides rīcības programma, kuras īstenošanas termiņš ir 2030. gads, ir plašāka par Eiropas zaļo kursu. 8. VRP prioritārie mērķi nosaka Savienības politikas veidošanas virzienu, tostarp pamatojoties uz saistībām, kas noteiktas Eiropas zaļā kursa stratēģijās un iniciatīvās, piemēram, ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā, ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā un Nulles piesārņojuma rīcības plānā.

(12)

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma (7) (“Parīzes nolīgums”) mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem, tostarp ierobežojot globālās vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpinot centienus ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas būtiski samazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi.

(13)

8. VRP veido pamatu to ar vidi un klimatu saistīto mērķu sasniegšanai, kas noteikti ANO Programmā 2030. gadam un tās IAM, un tā būtu jāsaskaņo ar Parīzes nolīguma, Rio konvenciju un citu attiecīgo starptautisko nolīgumu mērķiem. Ar 8. VRP sekmē sistēmiskas pārmaiņas Savienības ekonomikā, kas nodrošina labbūtību planētas iespēju robežās, kur izaugsme ir reģeneratīva, un ar to būtu arī jānodrošina, ka zaļā pārkārtošanās tiek īstenota taisnīgā un iekļaujošā veidā, vienlaikus palīdzot mazināt nevienlīdzību. Saskaņā ar Stokholmas Noturības centra izstrādāto modeli ar vidi un klimatu saistīto IAM sasniegšana ir pamatā sociālo un ekonomikas IAM sasniegšanai, jo mūsu sabiedrība un ekonomika ir atkarīgas no veselīgas biosfēras un ilgtspējīga attīstība var notikt tikai stabilas un noturīgas planētas drošā darbības telpā. Lai Savienība varētu demonstrēt pasaulē vadošo lomu ilgtspējīgas pārkārtošanās panākšanā, tai ir jāsasniedz savi izvirzītie IAM un jāsniedz atbalsts trešām valstīm tādu pašu centienu īstenošanā.

(14)

Pasākumi, ar ko iecerēts sasniegt Savienības vides un klimata mērķus, ir jāveic saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu.

(15)

Ievērojot LESD 191. panta 2. punktu, Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības, un tā jābalsta uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

(16)

8. VRP būtu jāpaātrina zaļā pārkārtošanās taisnīgā un iekļaujošā veidā uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu, netoksisku, resursefektīvu, atjaunīgajā enerģijā balstītu, noturīgu un konkurētspējīgu aprites ekonomiku, kas planētai atdotu vairāk, nekā no tās paņem. Zaļā pārkārtošanās būtu jāveic tāda labbūtības modeļa kontekstā, kas ietver reģeneratīvu izaugsmi un ļauj veikt sistēmiskas pārmaiņas, kuras atzīst, ka mūsu sabiedrības labbūtība un labklājība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām, un kuras nodrošina drošu darbības telpu planētas iespēju robežās. Pasaules iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc dabas resursiem aizvien augot, saimnieciskajai darbībai vajadzētu attīstīties ilgtspējīgā veidā, lai tā ne tikai nekaitētu, bet, tieši otrādi, pavērstu pretējā virzienā klimata pārmaiņas, aizsargātu, atjaunotu un uzlabotu vides stāvokli, tostarp apturot un pavēršot pretējā virzienā biodaudzveidības zudumu, novērstu vides degradāciju, aizsargātu veselību un labbūtību no negatīviem vides riskiem un ietekmes, novērstu un līdz minimumam samazinātu piesārņojumu, tādējādi saglabājot un bagātinot dabas kapitālu un sekmējot ilgtspējīgu bioekonomiku, tā gādājot par atjaunīgo un neatjaunīgo resursu pārpilnību. Pastāvīga pētniecība un inovācija, ražošanas un patēriņa modeļu pārveide, stāšanās pretī jauniem izaicinājumiem un līdzradīšana nozīmē, ka labbūtības ekonomika stiprina noturību un aizsargā gan tagadējo, gan nākamo paaudžu labbūtību.

(17)

Ar 8 VRP būtu jānosaka tematiskie prioritārie mērķi tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, sauszemes un jūras biodaudzveidības aizsardzība un atjaunošana, netoksiska aprites ekonomika, nulles piesārņojums vidē un ražošanas un patēriņa radīto vides noslogojumu samazināšana līdz minimumam visās ekonomikas nozarēs. Šie tematiskie prioritārie mērķi, kas attiecas gan uz videi nodarītā kaitējuma virzītājspēkiem, gan ietekmi, ir savstarpēji saistīti, un tādēļ to sasniegšanai ir vajadzīga sistēmiska pieeja. Turklāt 8. VRP būtu jāapzina, kādi veicinoši nosacījumi visiem iesaistītajiem dalībniekiem dotu iespēju ilgtermiņa un tematiskos prioritāros mērķus patiešām sasniegt saskaņotā veidā.

(18)

Ietekmes novērtējumos, ko veic saistībā ar 8. VRP, būtu jāņem vērā visu veidu tūlītēja un ilgtermiņa ietekme uz vidi un klimatu kā daļa no integrētas analīzes par ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, tostarp to kumulatīvo ietekmi, kā arī rīcības un bezdarbības izmaksas. Minēto ietekmes novērtējumu pamatā vajadzētu būt plašai un pārredzamai apspriešanai. Astoņu nedēļu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas beigām Komisijai būtu jānāk klajā ar detalizētām atsauksmēm par apspriedēs ar ieinteresētajām personām saņemtajām atbildēm, nošķirot dažādu ieinteresēto personu grupu viedokļus.

(19)

Pāreja uz labbūtības ekonomiku, kurā izaugsme ir reģeneratīva, ir iestrādāta 8. VRP un nostiprināta gan 2030. gadam, gan 2050. gadam izvirzītajos prioritārajos mērķos. Lai nodrošinātu minēto pāreju, Savienībai būs jāizstrādā holistiskāka pieeja politikas veidošanai, cita starpā izmantojot kopsavilkuma informācijas paneli, ar ko mēra ekonomikas, sociālo un vides progresu “ne tikai IKP izteiksmē”. Kopsavilkuma rādītāju kopums, kas ir daļa no Savienības centieniem īstenot ANO Programmu 2030. gadam, apkopotu pašreizējos rādītājus un monitoringa procesus, vienlaikus, ja iespējams, sniedzot arī informāciju par to, kas vēl jāpaveic līdz mērķrādītāju sasniegšanai, un galu galā kalpojot par politisku kopsavilkumu, kas palīdzētu virzīt politikas veidošanas procesu. Tāpēc šāda rādītāju kopuma izstrāde ir iekļauta 8. VRP kā veicinošs nosacījums.

(20)

ANO Vides programma un ESAO Pasaules vides forums ir uzsvēruši, ka klimata pārmaiņām ir dzimumspecifiska ietekme. Dzimumiem raksturīgas atšķirīgas lomas rada arī atšķirīgu sieviešu un vīriešu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi, un klimata pārmaiņu ietekme saasina dzimumu nevienlīdzību. Tāpēc, lai palīdzētu nodrošināt, ka dzimumu nevienlīdzība neturpinās, darbībās un mērķos, kas saistīti ar 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu, ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības aspekts.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (8) 35. pantā ir noteikts, ka ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli ir jāiekļauj elements par dalībvalstu progresu virzībā uz pakāpenisku atteikšanos no enerģijas subsīdijām, jo īpaši subsīdijām fosilajam kurināmajam. Minētās regulas 17. pantā noteikts, ka Komisijai ar Enerģētikas savienības komitejas palīdzību ir jāpieņem īstenošanas akti, tostarp metodika ziņošanai par pakāpenisku atteikšanos no enerģijas subsīdijām, jo īpaši subsīdijām fosilajam kurināmajam. Turklāt, pamatojoties uz patlaban notiekoša pētījuma rezultātiem, Komisija atbalstīs dalībvalstis, tām pakāpeniski atsakoties no citām videi kaitīgām subsīdijām.

(22)

Lai apmierinātu ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam vajadzības, tostarp īstenotu tīkla Natura 2000 un zaļās infrastruktūras investīciju prioritātes, Komisija ir aplēsusi, ka dabai paredzētiem izdevumiem būtu jāatvēl vismaz 20 miljardi EUR gadā. Lai to panāktu, būs jāpiesaista privātais un publiskais finansējums valstu un Savienības līmenī, tostarp ar dažādu programmu starpniecību.

(23)

Saskaņā ar Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija – Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” 8. VRP būtu jāatbalsta Savienības centieni veicināt pareizu ķimikāliju pārvaldību, izmantojot starptautisku sadarbību un partnerības, divpusējos, reģionālos un daudzpusējos forumos, kā arī sadarbībā ar trešām valstīm. Savienība saskaņā ar starptautiskajām saistībām nodrošinās, tostarp vajadzības gadījumā grozot attiecīgos tiesību aktus, ka bīstamās ķimikālijas, kas ir aizliegtas Savienībā, netiek ražotas eksportam.

(24)

Gan Savienībā, gan visā pasaulē turpinās zemes un augsnes degradācija, kuras pamatā ir cilvēka darbība, piemēram, slikta zemes apsaimniekošana, zemes izmantošanas veida maiņa, neilgtspējīga lauksaimniecības prakse, zemes pamešana, piesārņojums, neilgtspējīga mežsaimniecības prakse un augsnes noslēgšana, un biodaudzveidības zuduma un klimata pārmaiņu dēļ, ko bieži vien papildina vēl arī citi faktori, tādējādi samazinot zemes un augsnes spēju nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas.

(25)

Pasaules pārtikas sistēma, tostarp lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra, joprojām ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu un vides degradācijas, tostarp globālās atmežošanas, virzītājspēkiem. Savienībā ir jāpārveido Savienības pārtikas sistēma, lai nodrošinātu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanu.

(26)

Saskaņā ar starpvaldību zinātnes un politikas platformas biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2020. gada 29. oktobra darbsemināra ziņojumu par biodaudzveidību un pandēmijām pandēmiju cēloņi ir tās pašas globālās vides izmaiņas, kas veicina biodaudzveidības zudumu un klimata pārmaiņas, tostarp zemes izmantošanas maiņa, lauksaimniecības ekspansija un intensifikācija, savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecība un patēriņš, kā arī citi virzītājspēki. Klimata pārmaiņas ir saistītas ar slimību parādīšanos un, iespējams, nākotnē izraisīs ievērojamu pandēmiju risku, savukārt biodaudzveidības zudums ir saistīts arī ar ainavu pārveidošanu un dažos gadījumos var palielināt jaunu slimību parādīšanās risku. Saskaņā ar ziņojumu bezdarbības izmaksas lielā mērā pārsniedz izmaksas, kas rodas, īstenojot globālas stratēģijas pandēmiju novēršanai, kuru pamatā ir savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības un zemes izmantošanas maiņas ierobežošana un pastiprināta uzraudzība saskaņā ar pieeju “Viena veselība”.

(27)

Covid-19 pandēmija, kas ir izraisījusi vēl nepieredzētu veselības un ekonomikas krīzi, ir vēlreiz parādījusi, ka politikas veidošanā ir svarīgi piemērot daudznozaru pieeju “Viena veselība”, kurā atzīts, ka cilvēku veselība ir atkarīga no vides stāvokļa un ir saistīta ar tā komponentiem un faktoriem, tostarp dzīvnieku veselību, un ka veselības apdraudējumu novēršanas darbībās ir jāņem vērā veselības un vides savstarpējo saikņu sarežģītība. 8. VRP būtu jāpalīdz pilnībā integrēt pieeju “Viena veselība” visos politikas veidošanas līmeņos.

(28)

Virzība uz to, lai tiktu atzītas tiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes Rezolūcijā Nr. 48/13, ir veicinošs nosacījums 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanai.

(29)

Termins “ekosistēmas pieeja”, kas noteikts ANO Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, ir sauszemes, ūdens un dzīvo resursu integrētas apsaimniekošanas stratēģija, kas veicina saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu taisnīgā veidā, lai palīdzētu panākt līdzsvaru starp minētās konvencijas trim mērķiem, proti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un ieguvumu sadali.

(30)

Saskaņā ar EVA ziņojumu Nature-based solutions in Europe: Policy, knowledge and practice for climate change adaptation and disaster risk reduction (“Dabā balstīti risinājumi Eiropā – Politika, zināšanas un prakse attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu”) dabā balstīti risinājumi, kas paredzēti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu katastrofu risku, ir darbības, kuras ir saskaņā ar dabu un dabai labvēlīgas ar mērķi atjaunot un aizsargāt ekosistēmas un palīdzēt sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, kā arī palēnināt turpmāku sasilšanu, vienlaikus nodrošinot vairākus papildu ieguvumus. Dabā balstītu risinājumu īstenošanai vajadzētu būt saskaņotai ar 8. VRP prioritārajiem mērķiem.

(31)

Dabas kapitāla uzskaitei, kas ir instruments, kura mērķis ir mērīt izmaiņas dabas kapitāla uzkrājumos dažādos mērogos un integrēt ekosistēmu pakalpojumu vērtību uzskaites un ziņošanas sistēmās, būtu jāpalīdz novērtēt progresu virzībā uz vērienīgu mērķrādītāju sasniegšanu un pasākumu veikšanu nolūkā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību, ko nevar aizstāt.

(32)

Jūras un piekrastes ekosistēmas, piemēram, mangroves, koraļļu rifi, sāls purvi un jūraszāļu pļavas, degradē un negatīvi ietekmē kaitīgas prakses, piesārņojums un tādi procesi kā eitrofikācija un paskābināšanās, kas ietekmē to uzturēto biodaudzveidību un sniegtos ekosistēmu pakalpojumus un funkcijas, kā arī to spēju darboties kā oglekļa piesaistītājiem. Ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu un atjaunotu jūras un piekrastes ekosistēmas, tostarp okeāna gultni. Okeānu aizsardzība un saglabāšana ir globāla problēma un kolektīva atbildība, un ir jāsekmē informētība un jāuzlabo zināšanas par okeāniem, lai veicinātu efektīvu pasākumu pieņemšanu un īstenošanu visos sabiedrības līmeņos un visu dalībnieku vidū.

(33)

Paredzams, ka vides degradācija un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme turpmākajos gados turpinās palielināties, vissmagāk ietekmējot jaunattīstības valstis un neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Lai palīdzētu veidot noturību un sniegtu atbalstu trešām valstīm to centienos mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī aizsargāt biodaudzveidību, Savienības un dalībvalstu finansiālajai palīdzībai trešām valstīm būtu jāveicina tas, lai tiktu īstenota ANO Programma 2030. gadam, Parīzes nolīgums un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību globālais satvars laikam pēc 2020. gada, un jābūt saskaņā ar 8. VRP prioritārajiem mērķiem. Turklāt Savienībai un dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka Parīzes nolīgums un citi starptautiskie klimata un vides nolīgumi tiek īstenoti tādā veidā, kas atspoguļo taisnīguma un kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principus, kā noteikts Parīzes nolīguma 2. panta 2. punktā.

(34)

Lai izdotos sasniegt IAM un Savienības vides un klimata mērķus, ir jāīsteno zaļā diplomātija un spēcīgāka sadarbība ar trešām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm, un jāatbalsta laba pasaules mēroga vides pārvaldība, tostarp sekmējot informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un tiesu iestāžu pieejamību vides jautājumos. Būtiska nozīme ir arī sinerģijas un saskaņotības nodrošināšanai starp visām Savienības iekšpolitikas un ārpolitikas jomām, tostarp tirdzniecības politikas virzieniem un nolīgumiem, un ilgtspējīgai attīstības politikas saskaņošanai.

(35)

Tā kā vides politika ir ļoti decentralizēta, rīcība 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanai būtu jāveic dažādos pārvaldības līmeņos, proti, Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, realizējot sadarbīgu pieeju daudzlīmeņu pārvaldībai. Efektīvs monitorings, īstenošana, izpilde un pārskatatbildība ir būtiska, un ir jāīsteno efektīva pārvaldība, lai nodrošinātu politikas virzienu saskaņotību. Integrētā pieeja rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai būtu jāstiprina, lai maksimāli izmantotu sinerģijas starp vides, sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem, vienlaikus sistemātiski pārbaudot un attiecīgā gadījumā novērtējot iespējamos nevēlamos kompromisus starp tiem, kā arī sistemātiski novērtējot mazaizsargātu un marginalizētu grupu vajadzības. Šai integrētajai pieejai būtu jāatbilst visu reģionu, tostarp pilsētu, lauku teritoriju un tālāko reģionu, īpašajām vajadzībām. Turklāt, lai nodrošinātu, ka 8. VRP tiek īstenota veiksmīgi, svarīga ir vides informācijas pieejamība, sabiedrības līdzdalība vides lēmumu pieņemšanā un tiesu iestāžu pieejamība, tostarp pārredzama sadarbība ar un starp publiskajām iestādēm visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, nevalstiskajiem dalībniekiem un plašāku sabiedrību saskaņā ar Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (9) (“Orhūsas konvencija”).

(36)

Komisijai būtu jānovērtē Savienības un dalībvalstu progress 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā saistībā ar taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz ilgtspēju, labbūtību un noturību planētas iespēju robežās. Tas atbilst aicinājumiem, kas pausti dalībvalstu un to valdību vadītāju Portu deklarācijā, Padomes 2019. gada 24. oktobra secinājumos par labklājības ekonomiku un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārdomu dokumentā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam”, proti, ekonomikas sniegumu un sabiedrības progresu mērīt “ne tikai IKP izteiksmē” un virzīties uz to, ka rīcībpolitiku izstrādes kompass ir labbūtība, ko atbalsta arī ESAO.

(37)

Novērtējumam par progresu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā būtu jāatspoguļo jaunākās norises datu un rādītāju pieejamības un relevantuma ziņā. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar monitoringa un pārvaldības instrumentiem, kas aptver konkrētākus vides un klimata rīcībpolitikas aspektus, piemēram, jo īpaši ar Regulu (ES) 2018/1999, vides politikas īstenošanas pārskatu, par ko Komisija paziņoja savā 2016. gada 27. maija paziņojumā “ES vides politikas potenciāla atraisīšana: kā tas paveicams ar regulāriem vides politikas īstenošanas pārskatiem”, un monitoringa instrumentiem, kas attiecas uz aprites ekonomiku, nulles piesārņojumu, biodaudzveidību, gaisu, ūdeni, augsni, atkritumiem vai jebkādām citām vides rīcībpolitikām, un tas nedrīkstētu šos instrumentus skart. Līdzās instrumentiem, ko izmanto saskaņā ar Eiropas pusgadu, Eurostat IAM monitoringu un Komisijas 2020. gada 9. septembra paziņojumu “2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums”, novērtējumam par progresu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā vajadzētu būt daļai no transversāla, saskaņota un savstarpēji saistītu monitoringa un pārvaldības instrumentu kopuma, kas aptver ne tikai vides, bet arī sociālos un ekonomiskos faktorus.

(38)

Ņemot vērā 8. VRP prioritāros mērķus, jo īpaši tās ilgtermiņa prioritāro mērķi, ir svarīgi turpināt attīstīt zinātnisko datu bāzi par planētas iespēju robežām un vides pēdas nospiedumu un izstrādāt attiecīgo rādītāju kopumus.

(39)

Lai varētu uzraudzīt progresu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā, ir jāparedz stabili un jēgpilni dati un rādītāji. Komisijai, EVA un citām attiecīgām aģentūrām vajadzētu būt iespējai piekļūt datiem un rādītājiem, ko saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem sniegušas dalībvalstis, tos atkalizmantot un balstīties uz tiem. Turklāt būtu jāizmanto arī citi datu avoti, piemēram, satelītu dati un apstrādāta informācija, kas iegūta no Savienības Zemes novērošanas programmas (Copernicus), Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas, Eiropas Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmas, zemes gabalu identifikācijas sistēmas un Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmas un tādām datu platformām kā Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls un Ķīmiskā monitoringa informācijas platforma. Mūsdienīgu digitālo rīku un mākslīgā intelekta izmantošana dod iespēju efektīvi pārvaldīt un analizēt datus un tādējādi mazināt administratīvo slogu, vienlaikus palielinot savlaicīgumu un kvalitāti. Lai novērtētu progresu 8. VRP prioritāro mērķu sasniegšanā, papildus juridiski saistošiem mērķiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos, varētu izmantot arī juridiski nesaistošus mērķus.

(40)

Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2003/4/EK (10), 2007/2/EK (11) un (ES) 2019/1024 (12) noteiktajām prasībām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka 8. VRP īstenošanas monitoringam relevantie dati, informācija un rādītāji ir brīvi pieejami, nediskriminējoši, atvērtā piekļuvē, pienācīgi, kvalitatīvi, salīdzināmi, atjaunināti, lietotājdraudzīgi un viegli piekļūstami tiešsaistē.

(41)

Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būtu jānodrošina EVA un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA), kā arī dalībvalstīm pienācīga kapacitāte un pietiekami resursi, kas ļautu nodrošināt stabilu, piekļūstamu un caurredzamu zināšanu un pierādījumu bāzi Eiropas zaļā kursa stratēģisko prioritāšu īstenošanai un 8. VRP īstenošanas progresa novērtēšanai. Attiecīgos gadījumos būtu jāiesaista arī citas struktūras un aģentūras, kas palīdzētu īstenot minētās stratēģiskās prioritātes un minētā progresa izvērtējumu.

(42)

LESD 192. panta 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem vispārējas rīcības programmas, izvirzot prioritārus mērķus, kas jāsasniedz Savienības vides politikas jomā. Tā kā Komisijas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir iekļauts svarīgāko darbību vides un klimata jomā ceļvedis turpmākajiem gadiem, ar šo lēmumu izņēmuma kārtā nenosaka darbības tā prioritāro mērķu sasniegšanai laikposmam līdz 2025. gadam. Tomēr tas būs jādara attiecībā uz laikposmu, kas seko paredzētajai Eiropas zaļā kursa svarīgāko darbību īstenošanai līdz 2024. gadam, nolūkā nodrošināt šajā lēmumā izvirzīto tematisko prioritāro mērķu sasniegšanu un lai 8. VRP arī turpmāk veidotu visaptverošu redzējumu par Savienības vides politiku. Tas ir vajadzīgs arī tādēļ, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas saskaņā ar LESD 192. panta 3. punkta pirmo daļu, neskarot Komisijas prerogatīvas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantu. Šajā nolūkā Komisijai līdz 2024. gada 31. martam būtu jāveic vidusposma pārskatīšana, kurai attiecīgā gadījumā, ja tas vajadzīgs, lai sasniegtu tematiskos prioritāros mērķus, līdz 2025. gada 31. martam seko tiesību akta priekšlikums, ar ko šim lēmumam pievieno pielikumu.

(43)

Lai ņemtu vērā aizvien mainīgos politikas mērķus un panākto progresu, Komisijai 8. VRP būtu jāizvērtē 2029. gadā. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā izklāstīti minētā izvērtējuma konstatējumi, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz nākamo vides rīcības programmu. Šāds tiesību akta priekšlikums būtu jāiesniedz savlaicīgi, lai nepieļautu pārtraukumu starp 8. VRP un 9. VRP.

(44)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās rīcības programmas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1.   Šajā lēmumā ir noteikta vispārēja rīcības programma vides jomā laikposmam līdz 2030. gada 31. decembrim (“8. vides rīcības programma” jeb “8. VRP”). Tajā ir noteikti 8. VRP prioritārie mērķi un norādīti minēto prioritāro mērķu sasniegšanai nepieciešamie veicinošie nosacījumi. Ar to tiek izveidots monitoringa satvars, lai izmērītu Savienības un dalībvalstu progresu 8. VRP prioritāro mēru sasniegšanā, un pārvaldības mehānisms, lai nodrošinātu minēto prioritāro mērķu sasniegšanu.

2.   8. VRP mērķis ir paātrināt taisnīgu, vienlīdzīgu un iekļaujošu zaļo pārkārtošanos uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu, netoksisku, resursefektīvu, atjaunīgajā enerģijā balstītu, noturīgu un konkurētspējīgu aprites ekonomiku un aizsargāt, atjaunot un uzlabot vides stāvokli, cita starpā apturot un pavēršot pretējā virzienā biodaudzveidības zudumu. Tā atbalsta un stiprina integrētu politikas un īstenošanas pieeju, kas balstās Eiropas zaļajā kursā.

3.   8. VRP veido pamatu ANO Programmā 2030. gadam un tās IAM noteikto vides un klimata mērķu, kā arī daudzpusējos vides un klimata jomas nolīgumos izvirzīto mērķu sasniegšanai.

4.   8. VRP monitoringa satvars sekmē Savienības centienus izmērīt progresu virzībā uz ilgtspēju, labbūtību un noturību.

5.   8. VRP ir balstīta uz piesardzības principu, preventīvas darbības principu un principu, ka piesārņojums novēršams izcelsmes vietā, kā arī principu “piesārņotājs maksā”.

2. pants

Prioritārie mērķi

1.   8. VRP ir ilgtermiņa prioritārais mērķis, ka vēlākais 2050. gadā cilvēkiem tiks nodrošināta labklājīga dzīve planētas iespēju robežās labbūtības ekonomikā, kurā nekas netiek izšķērdēts, izaugsme ir reģeneratīva, Savienībā ir sasniegta klimatneitralitāte un ir ievērojami samazināta nevienlīdzība. Veselīga vide ir visu cilvēku labbūtības pamats, un tā ir vide, kurā tiek saglabāta biodaudzveidība, plaukst ekosistēmas un daba tiek aizsargāta un atjaunota, kā rezultātā tiek uzlabota noturība pret klimata pārmaiņām, ar laikapstākļiem un klimatu saistītām katastrofām un citiem vides riskiem. Savienība rāda priekšzīmi, kā nodrošināt pašreizējo un nākamo paaudžu labklājību visā pasaulē saskaņā ar paaudžu savstarpējo atbildību.

2.   8. VRP ir šādi seši savstarpēji saistīti tematiskie prioritārie mērķi laikposmam līdz 2030. gada 31. decembrim:

a)

ātri un paredzami mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un vienlaikus kāpināt piesaistījumus dabiskos piesaistītājos Savienībā, lai sasniegtu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119, saskaņā ar Savienības klimata un vides mērķiem, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos, kurā neviens netiek atstāts novārtā;

b)

pastāvīgi kāpināt un integrēt pielāgotiesspēju, tostarp balstoties uz ekosistēmu pieejām, stiprināt noturību un pielāgošanos un mazināt vides, sabiedrības un visu ekonomikas nozaru neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, vienlaikus uzlabojot ar laikapstākļiem un klimatu saistīto katastrofu novēršanas spējas un sagatavotību tām;

c)

virzīties uz labbūtības ekonomiku, kas nozīmētu planētai atdot vairāk nekā no tās paņem, un paātrināt pārkārtošanos uz netoksisku aprites ekonomiku, kurā izaugsme ir reģeneratīva, resursi tiek izmantoti efektīvi un ilgtspējīgi un tiek ievērota atkritumu apsaimniekošanas hierarhija;

d)

censties panākt nulles piesārņojumu, tostarp attiecībā uz piesārņojumu ar kaitīgām ķimikālijām, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi, tostarp gaisu, ūdeni un augsni, kā arī attiecībā uz gaismas un trokšņa piesārņojumu, un aizsargāt no vides riskiem un negatīvas ietekmes cilvēku, dzīvnieku un ekosistēmu veselību un labbūtību;

e)

aizsargāt, saglabāt un atjaunot jūras un sauszemes biodaudzveidību un iekšzemes ūdeņu biodaudzveidību aizsargājamajās teritorijās un ārpus tām, cita starpā apturot un pavēršot pretējā virzienā biodaudzveidības izzušanu un uzlabojot ekosistēmu, to funkciju un to sniegto pakalpojumu stāvokli, un uzlabojot vides stāvokli, jo īpaši gaisu, ūdeni un augsni, kā arī apkarojot pārtuksnešošanos un augsnes degradāciju;

f)

veicināt ilgtspējas vides aspektus un būtiski mazināt galvenos vides un klimata noslogojumus, kas saistīti ar Savienības ražošanu un patēriņu, jo īpaši enerģētikā, rūpniecībā, ēku un infrastruktūras sektorā, mobilitātes sektorā, tūrismā, starptautiskajā tirdzniecībā un pārtikas sistēmā.

3. pants

Prioritāro mērķu sasniegšanu veicinoši nosacījumi

Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, kas izklāstīti 2. pantā, Komisijai, dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām un ieinteresētajām personām attiecīgi jāveic šādi pasākumi:

a)

nodrošināt, ka tiek sekmīgi, ātri un pilnībā īstenoti Savienības tiesību akti un stratēģijas vides un klimata jomā, un tiekties uz izcilu vides sniegumu Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp gādājot par pietiekamu administratīvo un izpildes nodrošināšanas spēju, kā izklāstīts regulārajā vides politikas īstenošanas pārskatā, un atbalstot praktiķu tīklus, piemēram, Eiropas Savienības Vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes tīklu, Eiropas Prokuroru tīklu vides tiesībaizsardzībai, Eiropas Savienības Tiesnešu forumu vides tiesībaizsardzībai un Eiropas tīklu noziegumu pret vidi apkarošanai, un sadarbojoties ar tiem;

b)

noteikt par prioritāti Savienības vides tiesību aktu izpildi gadījumos, kad to īstenošana nav pietiekama, tostarp izmantojot pienākumu neizpildes procedūras, kā arī nodrošinot, ka minētajam nolūkam tiek piešķirti pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi un ka informācija par minētajām procedūrām ir pilnīga un viegli pieejama, vienlaikus ievērojot Savienības tiesību aktus;

c)

uzlabot norādījumus un ieteikumus, tostarp par efektīviem, atturošiem un samērīgiem sodiem, ar mērķi samazināt vides tiesību aktu neievērošanas risku, kā arī pastiprināt rīcību saistībā ar atbildību vides jomā un reaģēšanu uz Savienības vides tiesību aktu neievērošanu un stiprināt tiesu iestāžu sadarbību un tiesībaizsardzības īstenošanu vides noziegumu apkarošanā, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/99/EK (13);

d)

stiprināt integrēto pieeju politikas virzienu izstrādei un īstenošanai, jo īpaši šādos veidos:

i)

integrēt 2. pantā noteiktos prioritāros mērķus, kā arī attiecīgā gadījumā IAM visās attiecīgajās stratēģijās, leģislatīvajās un neleģislatīvajās iniciatīvās, programmās, investīcijās un projektos Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi pēc 2022. gada 2. maija, lai nodrošinātu, ka minētās stratēģijas, leģislatīvās un neleģislatīvās iniciatīvas, programmas, investīcijas, projekti un starptautiskie nolīgumi un to īstenošana atbilst 2. pantā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem, attiecīgā gadījumā veicina to sasniegšanu un nekaitē nevienam no tiem;

ii)

maksimāli kāpināt ieguvumus no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (14) un 2001/42/EK (15) īstenošanas;

iii)

visām iniciatīvām sistemātiski pārbaudīt un attiecīgā gadījumā izvērtēt sinerģijas un iespējamās pretrunas starp vides, sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem, lai nodrošinātu, ka cilvēku labbūtība un jo īpaši viņu vajadzības attiecībā uz veselīgu vidi, tīru gaisu un cenas ziņā pieejamu un piekļūstamu augstas kvalitātes pārtiku, ūdeni, enerģiju, mājokli, zaļo infrastruktūru un mobilitāti tiek apmierinātas ilgtspējīgi, nevienu neatstājot novārtā;

iv)

izmantot pieeju “vispirms domāt par ilgtspēju”, tostarp attiecīgā gadījumā integrējot IAM “labāka regulējuma” pamatnostādnēs un “labāka regulējuma” rīkkopā, kā arī integrējot un ieviešot principu “nekaitēt”;

v)

regulāri izvērtēt spēkā esošos politikas virzienus un attiecīgā gadījumā ierosināt jaunus tiesību aktus, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem, kuru pamatā ir plašas un pārredzamas apspriešanās, ievērojot procedūras, kas ir pārskatāmas, iekļaujošas, informācijā balstītas un viegli īstenojamas, un kuri ņem vērā visu veidu tūlītēju un ilgtermiņa ietekmi uz vidi un klimatu kā daļu no integrētas analīzes par ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, tostarp to kumulatīvo ietekmi, kā arī darbības un bezdarbības izmaksas;

vi)

astoņu nedēļu laikā pēc Komisijas veiktas sabiedriskās apspriešanas beigām sagatavot detalizētas atsauksmes par atbildēm, kas saņemtas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, nošķirot dažādu ieinteresēto personu grupu viedokļus;

e)

izstrādāt kopsavilkuma infopaneli un rādītāju kopumu, ar ko mērīt progresu “ne tikai IKP izteiksmē”, cita starpā pamatojoties uz mērķtiecīgu apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā arī uz ziņojumu, kurā apzinātas savstarpējās saiknes starp pašreizējiem rādītāju kopumiem, monitoringa satvariem un procesiem Savienības līmenī progresa sociālajā, ekonomikas un vides jomā mērīšanai un kurā ierosināta rīcība attiecībā uz to, kā racionalizēt pašreizējos infopaneļus un rādītāju kopumus;

f)

nodrošināt, ka līdz minimumam tiek samazināta sociālā nevienlīdzība, ko rada ar klimatu un vidi saistītā ietekme un politikas virzieni, un ka vides un klimata aizsardzības pasākumi tiek veikti sociāli taisnīgā un iekļaujošā veidā;

g)

integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visos klimata un vides politikas virzienos, tostarp iekļaujot dzimumu perspektīvu visos politikas veidošanas procesa posmos;

h)

stiprināt videi labvēlīgus stimulus, kā arī Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī pakāpeniski atcelt videi kaitīgas subsīdijas, jo īpaši fosilā kurināmā subsīdijas, cita starpā nekavējoties:

i)

paredzot saistošu Savienības satvaru, kura mērķis ir uzraudzīt dalībvalstu progresu virzībā uz fosilā kurināmā subsīdiju pakāpenisku atcelšanu, pamatojoties uz saskaņotu metodiku, un ziņot par to;

ii)

nosakot termiņu fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskai atcelšanai saskaņā ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C;

iii)

izmantojot metodiku, ko Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, noteikusi izmantošanai līdz 2023. gadam, lai identificētu citas videi kaitīgas subsīdijas; pamatojoties uz minēto metodiku, dalībvalstis identificē citas videi kaitīgas subsīdijas un regulāri ziņo par tām Komisijai, kas ļauj Komisijai sagatavot ziņojumu par šādu subsīdiju līmeni un veidu Savienībā, kā arī par progresu, kas panākts to pakāpeniskā izbeigšanā;

i)

integrēt Savienības politikas virzienos darbības, ko veic biodaudzveidības jomā un kas palīdz sasniegt vispārējo mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam atvēlēt biodaudzveidības mērķiem un 2026. un 2027. gadā šim mērķim veltīt 10 % no minētajiem gada izdevumiem, un šos izdevumus kontrolēt saskaņā ar efektīvu, pārredzamu un visaptverošu metodiku, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un biodaudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos;

j)

nodrošināt klimata un biodaudzveidības efektīvu integrēšanu un Savienības budžeta kontroli, kā arī klimata un biodaudzveidības jomas finansējuma saskaņotību;

k)

veicināt ķimikāliju pareizu pārvaldību starptautiskā līmenī, vienlaikus veicinot arī Savienībā neatļautu vielu izmantošanas samazināšanu pasaules mērogā;

l)

ātri aizstāt vielas, kas rada bažas, tostarp vielas, kas rada ļoti lielas bažas, endokrīnos disruptorus, ļoti noturīgas ķimikālijas, neirotoksiskās vielas un imūntoksiskās vielas, kā arī novērst ķimikāliju un vielu nanoformu kombinēto ietekmi un saskari ar produktos esošām bīstamām ķimikālijām, novērtējot to ietekmi uz veselību, vidi, tostarp klimatu, un uz biodaudzveidību, un vienlaikus veicinot konceptuāli drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju un materiālu izmantošanu un pastiprinot un koordinējot centienus veicināt alternatīvu izmēģinājumiem ar dzīvniekiem izstrādi un validēšanu;

m)

risināt zemes degradācijas problēmu un nodrošināt augsnes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp līdz 2023. gadam izstrādājot leģislatīvā akta priekšlikumu par augsnes veselību;

n)

pārveidot Savienības pārtikas sistēmu tā, lai tā cita starpā palīdzētu aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību Savienībā un ārpus tās un panāktu augstu dzīvnieku labturības līmeni, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos skartajām ieinteresētajām personām;

o)

vispārēji atzīt cilvēku veselības, dzīvnieku veselības un vides savstarpējo saikni, politikas veidošanā integrējot pieeju “Viena veselība”;

p)

virzīties uz to, lai starptautiskā mērogā tiktu atzītas tiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi;

q)

pilnvērtīgi izmantot ekosistēmas pieejas un zaļo infrastruktūru, tostarp biodaudzveidībai draudzīgus, dabā balstītus risinājumus, vienlaikus arī nodrošinot, ka ar to izmantošanu tiek atjaunota biodaudzveidība un uzlabota ekosistēmu integritāte un savienotība, rodas skaidrs papildu ieguvums sabiedrībai, kuru panākšanai vajadzīga pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu pilnīga iesaiste un piekrišana, un tie neaizstāj vai neapdraud pasākumus, ko veic, lai aizsargātu biodaudzveidību vai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā;

r)

izmantot pašreizējos instrumentus un metodiku, kā arī turpināt uzlabot monitoringa metodes, novērtēšanas instrumentus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz dabā balstītiem risinājumiem;

s)

būtiski samazināt Savienības izejvielu izmantojuma un patēriņa pēdu, lai pēc iespējas ātrāk panāktu to atbilstību planētas iespēju robežām, tostarp attiecīgā gadījumā ieviešot Savienības samazināšanas mērķrādītājus 2030. gadam;

t)

IAM un klimata un vides mērķus sekmīgi integrēt Eiropas ekonomikas pārvaldības pusgadā, neskarot tā sākotnējo nolūku, tostarp valsts reformu programmās un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos;

u)

mobilizēt resursus un nodrošināt pietiekamas un ilgtspējīgas investīcijas no publiskiem un privātiem avotiem, tostarp Savienības budžeta fondiem un instrumentiem, gan ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, gan valstu līmenī saskaņā ar Savienības ilgtspējīga finansējuma politikas programmu;

v)

iespējami labākajā veidā izmantot vides nodokļu sistēmu, tirgū balstītus instrumentus un zaļās budžeta plānošanas un finansēšanas rīkus, ieskaitot tos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos, un sniegt atbalstu uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām standartizētas dabas kapitāla uzskaites prakses izstrādē un piemērošanā;

w)

nodrošināt, ka vides politikas virzieni un rīcība Savienības, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī balstās uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un tehnoloģijām, un stiprināt vides zināšanu bāzi, tostarp tradicionāli pārmantotās un vietējās zināšanas, un tās izmantojumu, tostarp izmantojot pētniecību, inovāciju, zaļo prasmju veicināšanu, apmācību un pārkvalifikāciju, un turpmāku vides un ekosistēmu uzskaites pilnveidošanu;

x)

attīstīt un konsolidēt zināšanu bāzi, cita starpā par prasībām attiecībā uz sistēmiskām pārmaiņām, un to, kā pāriet no vienpusējas un nozaru politikas pieejas uz sistēmisku pieeju politikas saskaņotībai, kā arī par dažādu ekosistēmu spēju darboties kā siltumnīcefekta gāzu piesaistītājsistēmām un uzkrājumiem;

y)

vides politikas atbalstam atraisīt digitālo un datu tehnoloģiju potenciālu, tostarp sniedzot reāllaika datus un informāciju par ekosistēmu stāvokli, vienlaikus pastiprinot centienus līdz minimumam samazināt šo tehnoloģiju vides pēdu un nodrošinot datu un informācijas pārredzamību, autentiskumu, savstarpēju izmantojamību un publisku pieejamību;

z)

novērst nepilnības attiecīgajos rādītāju kopumos un optimizēt tos, piemēram, rādītāju kopumus, kas saistīti ar sistēmiskām pārmaiņām, planētas iespēju robežām un Savienības ražošanas un patēriņa pēdu, kā arī rādītāju kopumus, kas attiecas uz mijiedarbību starp vides un sociālekonomiskiem faktoriem, piemēram, vides pārmaiņu radīto nevienlīdzību, un vienlaikus nodrošināt, ka rādītāju kopumi ir salīdzināmi visos politikas veidošanas līmeņos;

aa)

mobilizēt plašu pilsoniskās sabiedrības atbalstu un sadarboties ar uzņēmumiem, jo īpaši ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, sociālajiem partneriem, iedzīvotājiem, kopienām un citām ieinteresētajām personām;

ab)

palielināt informētību par to, cik svarīgi ir sasniegt prioritāros mērķus, kas izklāstīti 2. pantā, kā arī stiprināt iedzīvotāju spēju rīkoties, cita starpā veicinot debates un saziņu visos līmeņos, mūžizglītību vides jomā, pilsonisko līdzdalību un sabiedrības virzītu rīcību;

ac)

palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai, publiskajām iestādēm, iedzīvotājiem un kopienām, sociālajiem partneriem un privātajam sektoram apzināt klimata un vides riskus, novērtēt to ietekmi un rīkoties, lai novērstu un mazinātu šādus riskus un pielāgotos tiem, kā arī veicināt sabiedrības iesaistīšanos zināšanu plaisas novēršanā, cita starpā veicinot iedzīvotāju veiktu novērošanu un ziņošanu par vides jautājumiem un nepilnībām prasību ievērošanā, tostarp veicinot labu praksi amatierzinātnes jomā, kurā amatieri izmanto digitālās tehnoloģijas;

ad)

veicināt sadarbību ar 8. VRP saistītu stratēģiju, politikas virzienu vai tiesību aktu izstrādē un īstenošanā un nodrošināt reģionālo un vietējo pašvaldību pilnīgu līdzdalību pilsētu un lauku apvidos, tostarp tālākajos reģionos, visās vides politikas veidošanas dimensijās, izmantojot uz sadarbību balstītu un daudzlīmeņu pieeju un nodrošinot, ka reģionālajām un vietējām kopienām ir pietiekami resursi īstenošanai uz vietas;

ae)

stiprināt sadarbību starp visām Savienības iestādēm, tostarp starp Komisiju un Reģionu komiteju, klimata un vides politikas jomā atbilstīgi to ciešākas sadarbības principam un izpētīt, kā uzlabot dialogu un informācijas apkopošanu;

af)

gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī efektīvi piemērot augstus pārredzamības, sabiedrības līdzdalības un tiesu iestāžu pieejamības standartus saskaņā ar Orhūsas konvenciju;

ag)

neskarot noteiktu jomu tiesību aktu noteikumus par konfidencialitāti, darīt publiski pieejamus, viegli piekļūstamus un saprotamus datus un pierādījumus, kas saistīti ar 8. VRP īstenošanu;

ah)

atbalstīt 2. pantā izklāstīto prioritāro mērķu pieņemšanu visā pasaulē, rūpējoties par iekšējo un ārējo pieeju saskanību un koordinētu rīcību, jo īpaši nolūkā:

i)

iesaistīties dialogā ar trešām valstīm par rīcību klimata un vides jomā, tās aicināt šajās jomās pieņemt un īstenot vismaz tikpat vērienīgus noteikumus kā Savienībā un tās šajā procesā atbalstīt, kā arī nodrošināt, ka visi Savienības tirgū laistie produkti pilnībā atbilst attiecīgajām Savienības prasībām atbilstoši Savienības starptautiskajām saistībām, tostarp attiecībā uz atmežošanas un zemes degradācijas apturēšanu;

ii)

veicināt ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, tostarp noteikt obligātas pienācīgas rūpības prasības Savienības līmenī, un veicināt atbildīgas uzņēmējdarbības ieviešanu Savienības ārpolitikā, tostarp tirdzniecības politikā;

iii)

pastiprināt sadarbību ar trešo valstu valdībām, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī starptautiskām organizācijām nolūkā izveidot partnerības un alianses ar mērķi aizsargāt vidi un klimatu, kā arī sekmēt sadarbību vides un klimata pārmaiņu jomā, tostarp G7 un G20 valstu vidū;

iv)

demonstrēt līderību starptautiskos forumos, cita starpā Savienībai sasniedzot IAM, kā arī mērķus, kas noteikti Parīzes nolīgumā, Biodaudzveidības konvencijā, Konvencijā par cīņu pret pārtuksnešošanos un citos daudzpusējos vides jomas nolīgumos, jo īpaši stiprinot to īstenošanu, un sniegt atbalstu trešām valstīm virzībā uz to pašu mērķu sasniegšanu, tostarp vairojot pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz to, cik sekmīgi tiek pildītas saistības, ko puses uzņēmušās saskaņā ar minētajiem nolīgumiem;

v)

spēcināt starptautisko vides pārvaldību, novēršot atlikušās nepilnības un stiprinot atzītu starptautisko vides principu ievērošanu un piemērošanu;

vi)

nodrošināt, ka Savienības un dalībvalstu finansiālā palīdzība trešām valstīm sekmē ANO Programmas 2030. gadam izpildi.

4. pants

Monitoringa satvars un pārvaldība

1.   Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra (EVA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), neskarot to neatkarību, katru gadu veic monitoringu, novērtē un ziņo par Savienības un dalībvalstu progresu 2. pantā izklāstīto prioritāro mērķu sasniegšanā, ņemot vērā 3. pantā noteiktos veicinošos nosacījumus un vispārējo mērķi panākt sistēmiskas pārmaiņas. Informāciju, kas izriet no minētā monitoringa, novērtēšanas un ziņošanas, dara publiski pieejamu un viegli piekļūstamu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā monitoringa, novērtēšanas un ziņošanas mērķis ir veicināt augsta līmeņa stratēģisko politisko komunikāciju. Pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām Komisija līdz 2022. gada 2. maijam nāk klajā ar monitoringa satvaru, kura pamatā ir ierobežots skaits pamatrādītāju, kas ietver, ja pieejami, sistēmiskus rādītājus, kuri cita starpā attiecas uz vides un sociālās jomas, kā arī vides un ekonomikas jomas savstarpējo saikni. Lai nodrošinātu pārskatatbildību, pamatrādītāju saraksts paliek nemainīgs. Tomēr attiecīgā gadījumā to atjaunina, lai atspoguļotu jaunākās norises politikas un rādītāju attīstībā.

3.   Šā panta 1. punktā minētais monitorings un novērtējums atspoguļo jaunāko situāciju datu un rādītāju pieejamības un nozīmīguma ziņā, un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā tā pamatā ir dati, kas pieejami dalībvalstīs un Savienības līmenī, jo īpaši dati un rādītāji, ko veido EVA un Eiropas Statistikas sistēma. Tā ir saskanīga ar citiem monitoringa, ziņošanas un pārvaldības satvariem un procedūrām, kas attiecas uz vides un klimata politiku, un neskar tos. Tās pamatā ir metodika, kura, ja iespējams, ļauj izmērīt to, kas vēl jāpaveic līdz mērķrādītāju sasniegšanai attiecībā uz 2. pantā izklāstītajiem prioritārajiem mērķiem un izvēlētajiem pamatrādītājiem.

4.   Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katru gadu ņem vērā 1. punktā minēto novērtējumu, kā arī veiktās darbības un iespējamās turpmākās darbības un apmainās viedokļiem par tiem.

5.   EVA un ECHA Komisijai palīdz uzlabot datu, rādītāju un zināšanu pieejamību un relevantumu, jo īpaši ar pasākumiem, kas paredz:

a)

ar mūsdienīgiem digitālajiem rīkiem vākt, apstrādāt un ziņot datus un pierādījumus, vienlaikus uzlabojot datu vākšanas un apstrādes metodiku, kā arī saskaņotu rādītāju izstrādes metodiku;

b)

stiprināt fundamentālos pētījumus, kartēšanu un monitoringu un sniegt atbalstu to veikšanā;

c)

kopā ar dalībvalstīm un ņemot vērā vajadzību veikt sistēmiskas pārmaiņas, strādāt pie tā, lai novērstu nepilnības attiecīgajos monitoringa datos;

d)

sagatavot konkrētiem politikas virzieniem nozīmīgu un sistēmisku analīzi un palīdzēt īstenot politikas mērķus Savienības un valstu līmenī, tostarp piedāvājot ieteikumus attiecībā uz to, kā panākt lielāku progresu mērķu sasniegšanā;

e)

integrēt datus par ietekmi uz vidi, veselību, sociālo un ekonomikas jomu un pilnvērtīgi izmantot citus pieejamos datus un pakalpojumus, piemēram, tos, ko sniedz Copernicus;

f)

sekmēt kritiski svarīgu zināšanu trūkuma novēršanu ekoloģiski kritiskajos punktos, vienlaikus ņemot vērā dažādu reģionu ģeogrāfiskās un ekoloģiskās atšķirības;

g)

izstrādāt kvantitatīvus un kvalitatīvus instrumentus, tostarp prognozēšanas metodes un modeļus, kas cita starpā varētu sniegt informāciju par to politikas virzienu iespējamo ietekmi uz visu sistēmu, kuri saistīti ar vidi un klimatu, un par to, kas vēl jāpaveic līdz mērķrādītāju sasniegšanai;

h)

vēl vairāk uzlabot datu pieejamību un savstarpēju izmantojamību un piekļuvi datiem ar Savienības programmām;

i)

nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību.

6.   Komisija regulāri Savienības un valstu līmenī izvērtē to, kādi dati un zināšanas vajadzīgi, tostarp to, kāda ir EVA un ECHA, kā arī attiecīgā gadījumā citu Eiropas struktūru un aģentūru spēja pildīt 5. punktā minētos uzdevumus.

5. pants

Vidusposma pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2024. gada 31. martam veic vidusposma pārskatīšanu par progresu, kas panākts 2. panta 2. punktā izklāstīto tematisko prioritāro mērķu sasniegšanā, ņemot vērā 3. pantā noteikto veicinošo nosacījumu statusu un progresu, kas panākts sistēmisku pārmaiņu monitoringa un novērtēšanas procesā. Ņemot vērā vidusposma pārskatīšanas rezultātus, Komisija attiecīgā gadījumā ierosina izmaiņas 4. panta 2. punktā minētajos pamatrādītājos. Vidusposma pārskatīšanu balsta uz novērtējumiem, kas veikti, ievērojot 4. panta 1. punktu, un uz citiem attiecīgiem konstatējumiem. Komisija iesniedz ziņojumu par vidusposma pārskatīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Ņemot vērā šā panta 1. punktā minēto vidusposma pārskatīšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes iespējamās reakcijas uz minēto pārskatīšanu, citas attiecīgās politikas norises un Eiropas Vides aģentūras jaunāko ziņojumu par vides stāvokli Eiropā un tā perspektīvām, Komisija nolūkā sasniegt 2. panta 2. punktā izklāstītos tematiskos prioritāros mērķus attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu par pielikuma pievienošanu 8. VRP attiecībā uz laikposmu pēc 2025. gada, kurā iekļauj to darbību sarakstu, kas jāveic minēto mērķu sasniegšanai, kā arī atbilstošo darbību īstenošanas grafiku.

6. pants

Izvērtēšana

Komisija līdz 2029. gada 31. martam veic 8. VRP izvērtēšanu. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā ietverti minētā izvērtējuma galvenie konstatējumi, un attiecīgā gadījumā vēlākais līdz 2029. gada 31. decembrim iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu nākamajai vides rīcības programmai.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2022. gada 6. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. BEAUNE


(1)  OV C 123, 9.4.2021., 76. lpp.

(2)  OV C 106, 26.3.2021., 44. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 29. marta lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES (2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(7)  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(9)  OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

12.4.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/37


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/592

(2022. gada 11. aprīlis),

ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 359/2011 (2011. gada 12. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 12. aprīlī pieņēma Regulu (ES) Nr. 359/2011.

(2)

Pamatojoties uz Padomes Lēmuma 2011/235/KĀDP (2) pārskatīšanu, Padome ir nolēmusi, ka tajā izklāstītie ierobežojošie pasākumi būtu jāatjauno līdz 2023. gada 13. aprīlim.

(3)

Trīs personas, kas iekļautas Regulas (ES) Nr. 359/2011 I pielikumā, ir mirušas, un ieraksti attiecībā uz tām būtu jāsvītro no minētā pielikuma. Padome ir arī secinājusi, ka būtu jāatjaunina ieraksti attiecībā uz 25 personām, kas iekļautas Regulas (ES) Nr. 359/2011 I pielikumā.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 359/2011 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 359/2011 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2022. gada 11. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES


(1)  OV L 100, 14.4.2011., 1. lpp.

(2)  Padomes Lēmums 2011/235/KĀDP (2011. gada 12. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 100, 14.4.2011., 51. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 359/2011 I pielikumu (“Regulas 2. panta 1. punktā minēto fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru saraksts”) groza šādi:

1)

sarakstā, kas izklāstīts sadaļā “Personas”, svītro 27. ierakstu (attiecībā uz ZARGAR Ahmad), 38. ierakstu (attiecībā uz FIRUZABADI Maj-Gen Dr Seyyed Hasan) un 41. ierakstu (attiecībā uz HEJAZI Mohammad);

2)

ierakstus attiecībā uz turpmāk norādītajām 25 personām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

Personas

 

Uzvārds, vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Iekļaušanas datums

“1.

AHMADI-MOQADDAM Esmail

Dzimšanas vieta: Tehran (Irāna)

Dzimšanas datums: 1961. gads

Dzimums: vīrietis

Universitātes un Augstākā valsts aizsardzības pētniecības institūta direktors kopš 2021. gada 20. septembra. Bijušais bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka vecākais padomdevējs drošības jautājumos. Irānas valsts policijas priekšnieks no 2005. gada līdz 2015. gada sākumam. Viņš bija arī Irānas kiberdrošības policijas (iekļauta ES sarakstā) priekšnieks no 2011. gada janvāra līdz 2015. gada sākumam. Viņa pakļautībā esošie spēki 2009. gada 15. jūnijā veica nežēlīgus uzbrukumus pret miermīlīgiem protestētājiem un varmācīgu nakts uzbrukumu Tehran universitātes kopmītnēs. Bijušais Irānas Headquarters in support of the Yemeni People vadītājs.

12.4.2011.

20.

MOGHISSEH Mohammad (jeb NASSERIAN)

Dzimums: vīrietis

Kopš 2020. gada novembra Augstākās tiesas tiesnesis. Bijušais Tehran Revolucionārās tiesas priekšsēdētājs, 28. nodaļa. Tiek uzskatīts, ka viņš ir atbildīgs arī par bahājiešu (Baha'i) kopienas locekļu notiesāšanu. Viņš ir nodarbojies ar pēcvēlēšanu lietām. Netaisnīgās tiesas prāvās viņš piesprieda ilgus cietumsodus sociālajiem un politiskajiem aktīvistiem un žurnālistiem un vairākus nāvessodus protestētājiem un sociālajiem un politiskajiem aktīvistiem.

12.4.2011.

21.

MOHSENI-EJEI Gholam-Hossein

Dzimšanas vieta: Ejiyeh (Irāna)

Dzimšanas datums: aptuveni 1956. gads

Dzimums: vīrietis

Tiesas priekšsēdētājs kopš 2021. gada. Konsultatīvās padomes (Expediency Council) loceklis. Irānas ģenerālprokurors no 2009. gada septembra līdz 2014. gadam. Bijušais tiesu iestāžu vadītāja vietnieks (no 2014. gada līdz 2021. gada jūlijam) un runaspersona (2010.–2019. gadā). Izlūkošanas ministrs no 2005. gada līdz 2009. gadam. Kamēr viņš 2009. gada vēlēšanu laikā bija izlūkošanas ministrs, viņa pakļautībā esošie izlūkošanas aģenti bija atbildīgi par simtiem aktīvistu, žurnālistu, disidentu un reformistu politiķu aizturēšanu, spīdzināšanu un par nepatiesu atzīšanos izspiešanu no tiem. Turklāt politiķi bija spiesti sniegt nepatiesas liecības neizturamās pratināšanās, kuras ietvēra spīdzināšanu, varmācību, šantāžu un ģimenes locekļu iebiedēšanu.

12.4.2011.

22.

MORTAZAVI Said (jeb MORTAZAVI Saeed)

Dzimšanas vieta: Meybod, Yazd (Irāna)

Dzimšanas datums: 1967. gads

Dzimums: vīrietis

Labklājības sistēmas vadītājs no 2011. gada līdz 2013. gadam. Tehran ģenerālprokurors līdz 2009. gada augustam. Kā Tehran ģenerālprokurors viņš izdeva vispārēju pavēli, ko izmantoja simtiem aktīvistu, žurnālistu un studentu aizturēšanai. 2010. gada janvārī parlamentārā izmeklēšana atzina, ka viņš ir tieši atbildīgs par to trīs cietumnieku aizturēšanu, kuri vēlāk ieslodzījumā nomira. Viņu atstādināja no amata 2010. gada augustā pēc Irānas tiesu iestāžu veiktās izmeklēšanas par viņa iesaisti trīs vīriešu nāvē, kurus aizturēja saskaņā ar viņa pavēlēm pēc vēlēšanām.

2014. gada novembrī Irānas iestādes oficiāli atzina viņa lomu aizturēto nāvē. 2015. gada 19. augustā Irānas tiesa viņu attaisnoja apsūdzībās par triju jauniešu spīdzināšanu un nāvi Kahrizak ieslodzījuma centrā 2009. gadā. Sodīts ar cietumsodu 2017. gadā un atbrīvots 2019. gada septembrī. Irānas Augstākā tiesa 2021. gada augustā, pilnībā atbalstot Said Mortazavi, pieņēma nolēmumu, ar kuru atcēla viņa iepriekšējo divu gadu cietumsodu.

12.4.2011.

25.

SALAVATI Abdolghassem

Dzimums: vīrietis

Kopš 2019. gada Finanšu noziegumu īpašās tiesas tiesnesis, 4. nodaļa. Bijušais Tehran Revolucionārās tiesas priekšsēdētājs, 15. nodaļa. Tehran tiesas tiesnesis ar apcietināšanas pilnvarām. Atbildīgs par pēcvēlēšanu lietām; viņš bija tiesnesis, kas vadīja 2009. gada vasarā notikušās “paraugprāvas”, kurās viņš piesprieda nāvessodu diviem monarhistiem. Viņš ir piespriedis ilgus cietumsodus vairāk nekā simts politieslodzītajiem, cilvēktiesību aktīvistiem un demonstrantiem.

2018. gadā ziņojumi liecināja, ka viņš turpina piespriest līdzīgus sodus, pienācīgi neievērojot taisnīgas tiesas procedūras.

12.4.2011.

28.

YASAGHI Ali-Akbar

Dzimums: vīrietis

Augstākās tiesas tiesnesis, 13. nodaļas vadītājs. Setad-e Dieh Foundation izpilddirektora vietnieks. Mashhad Revolucionārās tiesas galvenais tiesnesis (2001.–2011. gadā). Viņa pakļautībā veiktie tiesas procesi notika saīsinātā procesā un slēgtās sēdēs, neievērojot apsūdzēto pamattiesības. Tā kā rīkojumi par nāvessoda izpildīšanu tika izdoti masveidā (no 2009. gada vasaras līdz 2011. gada vasarai līdz pat 550), nāvessodus piesprieda, pienācīgi neievērojot taisnīgas tiesāšanas procedūras.

12.4.2011.

30.

ESMAILI Gholam-Hossein (jeb ESMAILI Gholam Hossein)

Dzimums: vīrietis

Irānas prezidenta Raisi štāba priekšnieks kopš 2021. gada augusta. Runaspersona tiesu iestādēs no 2019. gada aprīļa līdz 2021. gada jūlijam. Bijušais Tehran tiesu iestāžu vadītājs. Bijušais Irānas cietumu organizācijas vadītājs. Ieņemot šo amatu, viņš piedalījās politisku protestētāju masveida aizturēšanā un slēpa cietumu sistēmā veiktos pārkāpumus.

12.4.2011.

33.

ABBASZADEH-MESHKINI Mahmoud

Dzimums: vīrietis

Parlamenta deputāts (kopš 2020. gada februāra) un Parlamenta Nacionālās drošības un ārlietu komitejas priekšsēdētājs. Bijušais Irānas Augstās cilvēktiesību padomes padomnieks (līdz 2019. gadam). Bijušais Augstās cilvēktiesību padomes sekretārs. Bijušais Ilam provinces gubernators. Bijušais politiskais direktors Iekšlietu ministrijā. Kā Likuma par politisko partiju un grupu darbību 10. pantā paredzētās komitejas vadītājs viņš bija atbildīgs par demonstrāciju un citu publisku pasākumu atļaušanu un politisko partiju reģistrāciju.

2010. gadā viņš apturēja divu ar Mousavi saistīto reformistu politisko partiju darbību: Islamic Iran Participation Front un Islamic Revolution Mujahedeen Organisation. Kopš 2009. gada viņš ir pastāvīgi un konsekventi aizliedzis visus nevalstisko organizāciju rīkotos mītiņus, tādējādi liedzot konstitucionālās tiesības paust protestu un izraisot daudzus miermīlīgu demonstrantu aizturēšanas gadījumus, kas ir pretrunā tiesībām uz pulcēšanās brīvību.

2009. gadā viņš arī opozīcijai nedeva atļauju rīkot sēru ceremoniju, lai pieminētu cilvēkus, kas tika nogalināti protestos saistībā ar prezidenta vēlēšanām.

10.10.2011.

35.

AKHARIAN Hassan

Dzimums: vīrietis

Kopš 2015. gada ES sarakstā iekļautā Rajaee Shahr cietuma 5. bloka vadītājs un atbildīgais par vieninieku kamerām; Rajaee Shahr cietuma (Karadj) 1. bloka bijušais uzraugs līdz 2010. gada jūlijam. Vairāki bijušie ieslodzītie viņu apsūdz spīdzināšanas izmantošanā, kā arī par pavēlēm, kas ieslodzītajiem liedza saņemt medicīnisko palīdzību. Kāda Rajaee Shahr cietuma ieslodzītā liecībā teikts, ka visi uzraugi viņu nežēlīgi situši, kas Akharian bijis labi zināms. Ir arī ziņots, ka nežēlīga izturēšanās izraisījusi vismaz viena ieslodzītā, Mohsen Beikvand, nāvi laikā, kad Akharian bija uzraugs. Beikvand mira 2010. gada septembrī. Citi ieslodzītie ticami apgalvo, ka viņš tika nogalināts pēc Hassan Akharian rīkojuma.

10.10.2011.

36.

AVAEE Seyyed Ali-Reza (jeb AVAEE Seyyed Alireza, AVAIE Alireza)

Dzimšanas vieta: Dezful (Irāna)

Dzimšanas datums: 1956. gada 20. maijs

Dzimums: vīrietis

Tieslietu ministrs līdz 2021. gada 25. augustam. Bijušais Īpašās izmeklēšanas biroja direktors. Iekšlietu ministra vietnieks un Publiskā reģistra vadītājs līdz 2016. gada jūlijam. 2014. gada aprīlī Tiesnešu disciplinārtiesas padomnieks. Bijušais Tehran tiesu iestāžu priekšsēdētājs. Kā Tehran tiesu iestāžu priekšsēdētājs viņš bija atbildīgs par cilvēktiesību pārkāpumiem, patvaļīgas aizturēšanas gadījumiem, tiesību liegšanu ieslodzītajiem un daudzu nāvessodu izpildi.

10.10.2011.

46.

KAMALIAN Behrouz (jeb Hackers Brain, Behrooz_Ice)

Dzimšanas vieta: Tehran (Irāna)

Dzimšanas datums: 1983. gads

Dzimums: vīrietis

Ar Irānas režīmu saistītās kibergrupas “Ashiyaneh” vadītājs. Behrouz Kamalian izveidotā kibergrupa “AshiyanehDigital Security ir atbildīga par intensīviem kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret valstī esošajiem oponentiem un reformistiem, kā arī ārvalstu iestādēm. Kamalian izveidotās “Ashiyaneh” organizācijas darbs palīdzēja režīmam apspiest opozīciju, un šī apspiešana bija saistīta ar daudziem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem 2009. gadā. Gan Kamalian, gan “Ashiyaneh” kibergrupa turpināja savu darbību vismaz līdz 2021. gada decembrim.

10.10.2011.

47.

KHALILOLLAHI Moussa (jeb KHALILOLLAHI Mousa, ELAHI Mousa Khalil)

Dzimšanas vieta: Tabriz (Irāna)

Dzimšanas datums: 1963. gads

Dzimums: vīrietis

East Azerbaijan provinces galvenais tiesnesis. Bijušais Tabriz prokurors no 2010. līdz 2019. gadam. Viņš bija iesaistīts Sakineh Mohammadi-Ashtiani lietā un bija līdzatbildīgs par to, ka tika smagi pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu.

10.10.2011.

53.

TALA Hossein (jeb TALA Hosseyn)

Dzimšanas vieta: Tehran (Irāna)

Dzimšanas datums: 1969. gads

Dzimums: vīrietis

Eslamshahr mērs līdz 2020. gadam. Bijušais Irānas parlamenta deputāts. Bijušais Tehran provinces ģenerālgubernators (“Farmandar”) līdz 2010. gada septembrim, viņš jo īpaši bija atbildīgs par policijas spēku iejaukšanos un tādējādi par represijām pret demonstrantiem. Viņš 2010. gada decembrī saņēma balvu par ieguldījumu pēc vēlēšanām notikušajās represijās.

10.10.2011.

55.

ZEBHI Hossein

Dzimums: vīrietis

Tiesu iestāžu padomnieka pirmais vietnieks un Augstākās tiesas tiesnesis (Augstākās tiesas 41. nodaļas, kuras kompetencē ir jo īpaši noziedzīgi nodarījumi drošības un narkotiku jomā, vadītājs). Irānas ģenerālprokurora vietnieks (2007–2015). Šajā amatā viņš bija atbildīgs par tiesu lietām, kas tika ierosinātas pēc protestiem, kuri notika pēc 2009. gada vēlēšanām, un kas tika izskatītas, pārkāpjot cilvēktiesības. Šajā amatā viņš ir arī pieļāvis pārmērīgus sodus par pārkāpumiem saistībā ar narkotikām.

10.10.2011.

56.

BAHRAMI Mohammad- Kazem

Dzimums: vīrietis

Administratīvās tiesas priekšsēdētājs līdz 2021. gada aprīlim. Viņš bija iesaistīts miermīlīgo demonstrantu apspiešanā 2009. gadā kā bruņoto spēku militāras tiesas vadītājs.

10.10.2011.

60.

HOSSEINI Dr Mohammad (jeb HOSSEYNI Dr Seyyed Mohammad; Seyed, Sayyed un Sayyid)

Dzimšanas vieta: Rafsanjan, Kerman (Irāna)

Dzimšanas datums: 23.7.1961.

Dzimums: vīrietis

Kopš 2021. gada augusta prezidenta vietnieks parlamentārajos jautājumos prezidenta Raisi vadībā. Prezidenta Mahmoud Ahmadinejad bijušais padomnieks un radikālās politiskās frakcijas YEKTA runaspersona. Kultūras un islāma vadības ministrs (2009.–2013. gadā). Kā bijušais IRGC loceklis viņš bija iesaistīts žurnālistu apspiešanā.

10.10.2011.

62.

ZARGHAMI Ezzatollah

Dzimšanas vieta: Dezful (Irāna)

Dzimšanas datums: 22.7.1959.

Dzimums: vīrietis

Kultūras, amatniecības un tūrisma ministrs kopš 2021. gada 25. augusta. Kopš 2014. gada Supreme Cyberspace Council un Cultural Revolution Council loceklis. Bijušais Islamic Republic of Iran Broadcasting (IRIB) vadītājs līdz 2014. gada novembrim. Kad viņš strādāja IRIB, viņš bija atbildīgs par visiem lēmumiem saistībā ar programmu veidošanu. 2009. gada augustā un 2011. gada decembrī IRIB pārraidīja aizturēto personu piespiedu atzīšanos, kā arī virkni paraugprāvu. Minētais ir acīmredzams starptautisko normu pārkāpums attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām uz pienācīgu procesu.

23.3.2012.

64.

KAZEMI Toraj

Dzimums: vīrietis

ES sarakstā iekļautās Cyber Police Greater Tehran divīzijas priekšsēdētājs līdz 2020. gada jūnijam. Šajā amatā viņš izsludināja hakeru pieņemšanu darbā valdības labā, lai panāktu labāku kontroli pār informāciju internetā un uzbruktu “bīstamām” vietnēm.

23.3.2012.

65.

LARIJANI Sadeq

Dzimšanas vieta: Najaf (Irāka)

Dzimšanas datums: 1960. gads vai 1961. gada augusts

Dzimums: vīrietis

Kopš 2018. gada 29. decembraExpediency Council vadītājs. Bijušais Guardian Council loceklis (līdz 2021. gada septembrim). Bijušais tiesu sistēmas vadītājs (2009.–2019. gadā). Tiesu sistēmas vadītājam ir jāsniedz piekrišana un jāparaksta lēmums par visiem sodiem, kas saistīti ar qisas (atriebību), hohoud (noziegumiem pret dievu) un ta’zirat (noziegumiem pret valsti). Tostarp arī spriedumus par nāvessodu, pēršanu un locekļu amputāciju. Viņš ir personīgi parakstījis daudzus spriedumus par nāvessodu, kuri ir pretrunā starptautiskiem standartiem, tostarp par nomētāšanu ar akmeņiem, pakāršanu, nepilngadīgo sodīšanu ar nāvi un publisku sodīšanu ar nāvi, piemēram, gadījumos, kad ieslodzītie ir tikuši pakārti no tiltiem tūkstošiem cilvēku acu priekšā. Tātad viņš ir veicinājis lielu skaitu nāvessodu. Viņš ir arī apstiprinājis spriedumus par miesas sodiem, piemēram, par locekļu amputāciju un skābes pilināšanu notiesātu personu acīs. Kopš Sadeq Larijani stāšanās amatā ir ievērojami pieaudzis patvaļīgas politiski ieslodzīto, cilvēktiesību aizstāvju un minoritāšu pārstāvju aizturēšanas gadījumu skaits. Sadeq Larijani ir atbildīgs arī par to, ka Irānas tiesu procesos sistemātiski netiek ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu.

23.3.2012.

69.

MORTAZAVI Seyyed Solat

Dzimšanas vieta: Farsan, Tchar Mahal-o-Bakhtiari (South) – (Irāna)

Dzimšanas datums: 1967. gads

Dzimums: vīrietis

Kopš 2021. gada 5. septembra prezidenta vietnieks Irānas izpildlietu jautājumos un prezidenta biroja vadītājs. No 2019. gada 16. septembra līdz 2021. gada septembrim bija augstākā garīgā līdera Khamenei tieši vadītā Mostazafan Foundation nekustamo īpašumu filiāles vadītājs. Līdz 2019. gada novembrim Foundation Astan Qods Razavi Tehran filiāles direktors. Bijušais Irānas otrās lielākās pilsētas Mashhad mērs, tur regulāri tiek veikta publiska nāvessodu izpilde. Bijušais iekšlietu ministra vietnieks politikas jautājumos, iecelts 2009. gadā. Minētajā amatā viņš bija atbildīgs par represiju vēršanu pret personām, kas publiski aizstāvēja savas likumīgās tiesības, tostarp vārda brīvību. Vēlāk viņu iecēla par Irānas vēlēšanu komitejas vadītāju 2012. gada parlamenta vēlēšanām un 2013. gada prezidenta vēlēšanām.

23.3.2012.

74.

REZVANMA-NESH Ali

Dzimums: vīrietis

Laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam prokurora vietnieks Karaj provincē Alborz reģionā. Atbildīgs par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp bijis iesaistīts nepilngadīgas personas sodīšanā ar nāvi.

23.3.2012.

79.

RASHIDI AGHDAM Ali Ashraf

Dzimums: vīrietis

Tehran ieslodzījumu vietu direktora vietnieks veselības, labošanas darbu un izglītības jautājumos. Bijušais Evin cietuma priekšnieks (2012.–2015. gadā). Laikā, kad viņš ieņēma šo amatu, apstākļi cietumā pasliktinājās, un ziņojumos tiek minēts, ka ir pastiprinājusies slikta izturēšanās pret ieslodzītajiem. 2012. gada oktobrī deviņas ieslodzītās uzsāka bada streiku, protestējot pret to, ka tiek pārkāptas viņu tiesības, un pret cietumsargu vardarbīgo izturēšanos.

12.3.2013.

80.

KIASATI Morteza

Dzimums: vīrietis

Tehran Revolucionārās tiesas 54. nodaļas un Ahwaz Revolucionārās tiesas 4. nodaļas tiesnesis; piespriedis nāvessodu četriem arābu tautības politieslodzītajiem: Taha Heidarian, Abbas Heidarian, Abd al- Rahman Heidarian (trīs brāļi) un Ali Sharifi. Viņus apcietināja, spīdzināja un pakāra bez pienācīga tiesas procesa. Šie gadījumi un tas, ka nebija pienācīga tiesas procesa, ir minēti ANO īpašā referenta cilvēktiesību jautājumos Irānā 2012. gada 13. septembra ziņojumā, ANO ģenerālsekretāra 2012. gada 22. augusta ziņojumā par Irānu.

12.3.2013.

83.

JAFARI Asadollah

Dzimums: vīrietis

Pašreizējais Isfahan ģenerālprokurors. Šajā amatā viņš deva pavēli vardarbīgi vērsties pret protestētājiem, kas 2021. gada novembrī devās ielās, lai protestētu pret ūdens trūkumu. Daži avoti ziņo par to, ka Jafari ir paziņojis par īpaša biroja izveidi izmeklēšanas vēršanai pret aizturētajiem protestētājiem.

Būdams Mazandaran provinces prokurors, Jafari ieteica piespriest nāvessodu lietās, kurās viņš bijis prokurors, kā rezultātā tika izpildīti daudzi nāvessodi, arī publiski un tādos apstākļos, kuros nāvessoda piespriešana ir pretrunā starptautiskajām cilvēktiesībām, tostarp kā nesamērīgs un pārmērīgs sods. Jafari ir arī atbildīgs par nelikumīgiem apcietinājumiem un tiesību pārkāpumiem, kas tika vērsti pret aizturētajiem bahājiešiem (Baha'i) no viņu sākotnējās apcietināšanas brīža līdz ieslodzījumam vieninieku kamerās Izlūkdienesta aizturēšanas centrā.

12.3.2013.

95.

VASEGHI Leyla (jeb VASEQI Layla, VASEGHI Leila, VASEGHI Layla)

Dzimšanas vieta: Sari, Mazandaran province (Irāna)

Dzimšanas datums: 1352. gads (pēc Hidžras kalendāra), 1972. vai 1973. gads (pēc Gregora kalendāra)

Dzimums: sieviete

Amats: Bijusī Shahr-e Qods gubernatore un Pilsētas drošības padomes vadītāja

Būdama Shahr-e Qods gubernatore un pilsētas drošības padomes vadītāja no 2019. gada septembra līdz 2021. gada novembrim, Leyla Vaseghi pavēlēja policijai un citiem bruņotajiem spēkiem pielietot nāvējošus līdzekļus 2019. gada novembra protestu laikā, tā izraisot neapbruņotu protestētāju un citu civiliedzīvotāju nāvi un ievainojumus. Būdama Shahr-e Qods gubernatore un pilsētas drošības padomes vadītāja, Leyla Vaseghi ir atbildīga par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā.

12.4.2021.”


12.4.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/44


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/593

(2022. gada 1. marts)

par atļauju Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēterisko eļļu lietot par barības piedevu noteiktu sugu dzīvniekiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. panta 2. punktā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), ir jāizvērtē atkārtoti.

(2)

Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēterisko eļļu saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK bez termiņa ierobežojuma atļāva lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem. Pēc tam šī piedeva saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu kā esošs barības līdzeklis tika ierakstīta Lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu ir iesniegts pieteikums Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēterisko eļļu atkārtoti izvērtēt kā visu sugu dzīvniekiem paredzētu barības piedevu.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis minēto piedevu klasificēt piedevu kategorijā “organoleptiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “aromatizējošas sastāvdaļas”. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs lūdza atļauju Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēterisko eļļu lietot arī dzirdināmajā ūdenī. Tomēr Regula (EK) Nr. 1831/2003 neļauj “aromatizējošas sastāvdaļas” izmantot dzirdināmajā ūdenī. Tāpēc Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēterisko eļļu nebūtu jāatļauj izmantot dzirdināmajā ūdenī.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2021. gada 5. maija (3) atzinumā secināja, ka, ievērojot ierosinātos izmantošanas nosacījumus, Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēteriskā eļļa kaitīgi neietekmē ne dzīvnieku vai patērētāja veselību, ne vidi. Iestāde arī secināja, ka Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēterisko eļļu būtu jāuzskata par ādas un acu kairinātāju un par ādas un elpceļu sensibilizatoru. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāīsteno pienācīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka, jo īpaši uz piedevas lietotāju, veselību.

(7)

Turklāt iestāde secināja, ka Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēteriskā eļļa ir atzīta par pārtikas aromatizētāju un tās uzdevums barībā būtībā būtu tāds pats kā pārtikā. Tāpēc papildu pierādījumi par iedarbīgumu nav nepieciešami. Iestāde arī ir verificējusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodēm.

(8)

Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēteriskās eļļas novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo vielu būtu jāatļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(9)

Lai panāktu labāku kontroli, būtu jānosaka zināmi nosacījumi. Konkrētāk, uz barības piedevu etiķetes būtu jānorāda ieteicamais saturs. Ja minētais saturs ir pārsniegts, uz premiksa etiķetes jābūt attiecīgai informācijai.

(10)

Fakts, ka Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēterisko eļļu nav atļauts izmantot par dzirdināšanas ūdens aromatizētāju, neizslēdz tā lietošanu barības maisījumā, ko izbaro iejauktu ūdenī.

(11)

Nekaitīguma apsvērumi neliek attiecīgās vielas atļaujas nosacījumu grozījumus piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(12)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atļauja

Pielikumā specificēto vielu, kas pieder pie piedevu kategorijas “organoleptiskās piedevas” un funkcionālās grupas “aromatizējošas sastāvdaļas”, ir atļauts lietot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. pants

Pārejas pasākumi

1.   Pielikumā specificēto vielu un šo vielu saturošus premiksus, kuri ražoti un marķēti pirms 2022. gada 2. novembra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2022. gada 2. maija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.

2.   Tādus pielikumā specificēto vielu saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, kuri paredzēti produktīviem dzīvniekiem un ražoti un marķēti pirms 2023. gada 2. maija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2022. gada 2. maija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.

3.   Tādus pielikumā specificēto vielu saturošus barības maisījumus un barības sastāvdaļas, kuri paredzēti neproduktīviem dzīvniekiem un ražoti un marķēti pirms 2024. gada 2. maija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2022. gada 2. maija, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 1. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Padomes Direktīva 70/524/EEK (1970. gada 23. novembris) par barības piedevām (OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2021, 19(6):6623.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg aktīvās vielas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: organoleptiskās piedevas. Funkcionālā grupa: aromatizējošas sastāvdaļas

2b491-eo

Litsea cubeba (Lour.) Pers. ogu ēteriskā eļļa

Piedevas sastāvs

No Litsea cubeba (Lour.) Pers. augļiem iegūta ēteriskā eļļa

Šķidrums

Aktīvās vielas raksturojums

Ēteriskā eļļa, kas pēc Eiropas Padomes (1) definīcijas destilācijā ar ūdens tvaiku iegūta no Litsea cubeba (Lour.) Pers. augļiem

Geraniāls: 36–45 %

Nerāls: 25–35 %

Limonēns: 9–15 %

Linalools: 0,4–3 %

Geraniols: 1–4 %

CAS numurs: 68855-99-2

Einecs numurs: 290-018-7

FEMA numurs: 3846

CoE numurs: 491

Analītiskā metode  (2)

Fitoķīmiskā marķiera nerāla identificēšanai barības piedevā vai aromatizējošu sastāvdaļu maisījumā:

gāzhromatogrāfija/masspektrometrija ar aizturlaika fiksēšanu (RTL-GC-MS).

Gaļas cāļi

Dējējvistas

Gaļas tītari

Nobarojamās cūkas

Sivēni

Sivēnmātes laktācijas periodā

Teļi

Piena govis

Gaļas liellopi

Aitas/kazas

Zirgi

Truši

Lašu dzimtas zivis

Suņi

Kaķi

Dekoratīvās zivis

1.

Barībā piedevu iekļauj premiksa veidā.

2.

Piedevas un premiksu lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret termisku apstrādi.

3.

Uz piedevas etiķetes jābūt šādai norādei:

“Ieteicamais maksimālais aktīvās vielas saturs uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %:

gaļas cāļi: 11 mg;

dējējvistas: 16 mg;

gaļas tītari: 14 mg;

nobarojamās cūkas: 23 mg;

sivēni: 19 mg;

sivēnmātes laktācijas periodā: 28 mg;

teļi (piena aizstājējbarība): 48 mg;

gaļas liellopi, kā arī aitas, kazas un zirgi: 43 mg;

piena govis: 28 mg;

truši: 17 mg;

lašu dzimtas zivis: 47 mg;

suņi: 50 mg;

kaķi: 8,5 mg;

dekoratīvās zivis: 125 mg”.

4.

Ja, piedevu lietojot tādā līmenī, kā norādīts uz premiksa etiķetes, 3. punktā minētais līmenis tiek pārsniegts, uz šīs premiksa etiķetes jānorāda aktīvās vielas funkcionālā grupa, identifikācijas numurs, tās nosaukums un pievienotais aktīvās vielas daudzums.

5.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka, kādas darbības procedūras un organizatoriskie pasākumi piedevas un premiksu lietotājiem jāveic, lai novērstu potenciālos riskus, kas izriet no ieelpošanas, saskares ar ādu vai saskares ar acīm. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, t. sk. ādas, acu un elpceļu aizsarglīdzekļus.

2032. gada 2. maijs


(1)  Natural sources of flavourings – Report No. 2 (Dabīgi aromatizētāju avoti – 2. ziņojums), 2007.

(2)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


12.4.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/49


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/594

(2022. gada 8. aprīlis),

ar ko Regulu (EK) Nr. 474/2006 groza attiecībā uz tādu gaisa pārvadātāju sarakstu, kuru darbība Savienībā ir aizliegta vai kuriem piemēro darbības ierobežojumus Savienībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (1) un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 (2) ir izveidots darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju saraksts.

(2)

Krievijas Federālās gaisa transporta aģentūras (FATA) sertificētie gaisa pārvadātāji nav iekļauti Regulas (EK) Nr. 474/2006 A vai B pielikumā, izņemot gaisa pārvadātāju SKOL Airline LLC, kas ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/2070 (3) tika pievienots A pielikumam.

(3)

Dažas Eiropas Savienības (“ES”) dalībvalstis un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (“Aģentūra”) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 3. punktu ir paziņojušas Komisijai informāciju, kas var būt būtiska minētā saraksta atjaunināšanas kontekstā. Arī trešās valstis un starptautiskās organizācijas sniedza attiecīgo informāciju. Komisija, nosakot, vai sarakstu ir lietderīgi atjaunināt, ir pienācīgi ņēmusi vērā sniegto informāciju.

(4)

Saskaņā ar 1999. gadā noslēgto nolīgumu starp Bermudu Salām un Krieviju par 1944. gada 7. decembrī Čikāgā parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) 83.a panta īstenošanu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas iekļauti Bermudu Salu reģistrā un ko ekspluatē FATA sertificēti gaisa pārvadātāji, un kurš attiecas uz Čikāgas konvencijas 1., 2. un 6. pielikumā ietverto regulatīvās uzraudzības funkciju un pienākumu nodošanu, Bermudu Salu Civilās aviācijas iestāde (BCAA) 2022. gada 14. martā ar vispārīgu paziņojumu GEN-01–2022 paziņoja FATA, ka visu Bermudu Salās reģistrēto un FATA sertificēto gaisa pārvadātāju nomāto gaisa kuģu lidojumderīguma sertifikāti (CoA) tiks apturēti no 2022. gada 12. marta plkst. 23.59 UTC, pamatojoties uz konstatējumu, ka minēto gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu vairs nav iespējams nodrošināt.

(5)

Saskaņā ar 2002. gadā noslēgto nolīgumu starp starp Īriju un Krieviju par Čikāgas konvencijas 83.a panta īstenošanu attiecībā uz gaisa kuģiem, kas iekļauti Īrijas reģistrā un ko ekspluatē FATA sertificēti gaisa pārvadātāji, un kurš attiecas uz Čikāgas konvencijas 1., 2. un 6. pielikumā ietverto regulatīvās uzraudzības funkciju un pienākumu nodošanu, Īrijas aviācijas iestāde (IAA) 2022. gada 15. martā izdeva Aeronavigācijas paziņojumu A.114, kurā tā paziņoja, ka visu to gaisa kuģu CoA, kurus ekspluatē FATA sertificēti gaisa pārvadātāji, no minētā paziņojuma datuma ir zaudējuši spēku, pamatojoties uz konstatējumu, ka nav iespējams nodrošināt šo gaisa kuģu lidojumderīgumu.

(6)

Neraugoties uz šiem lēmumiem, ko BCAA un IAA pieņēmušas, rīkojoties kā reģistrācijas valstu kompetentās iestādes, vairākus skartos gaisa kuģus joprojām ekspluatē FATA sertificēti gaisa pārvadātāji gan Krievijā, gan dažās citās trešās valstīs. Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (“ICAO”) 2022. gada 11. marta Elektroniskajā biļetenā 2022/12 atgādināja, ka šāda rīcība ir tiešs Čikāgas konvencijas 29. un 31. panta pārkāpums. Saskaņā ar minēto elektronisko biļetenu FATA kā iestāde, kas ir atbildīga par to, lai nodrošinātu Krievijas sertificēto gaisa pārvadātāju atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošuma standartiem, nedrīkstēja atļaut šādas darbības. Turklāt FATA sertificētie gaisa pārvadātāji, kas veic šādus lidojumus ar 4. un 5. apsvērumā minētajiem gaisa kuģiem, ir apzināti to darījuši, pārkāpjot attiecīgos starptautiskos drošuma standartus, jo īpaši ICAO 6. pielikuma I daļas 5. nodaļas 5.2.3. standartu “Lidmašīnu ekspluatē saskaņā ar tās lidojumderīguma sertifikāta noteikumiem un apstiprinātajiem ekspluatācijas ierobežojumiem, kas ietverti tās lidojumu rokasgrāmatā”, ar nosacījumu, ka šādu CoA izdevusi reģistrācijas valsts.

(7)

Turklāt liels skaits šo gaisa kuģu ir iekļauti Krievijas gaisa kuģu reģistrā bez to īpašnieku piekrišanas un bez turpmākas ar drošumu saistītas sadarbības ar BCAA vai IAA. Kā norādīts arī 6. apsvērumā minētajā ICAO elektroniskajā biļetenā, šāda rīcība ir Čikāgas konvencijas 17. un 18. panta pārkāpums.

(8)

ICAO2022. gada 18. martā nāca klajā ar vēstuli valstīm AN 3/1.1–22/41, kurā tā visām Čikāgas konvencijas līgumslēdzējām valstīm atgādina par uzraudzības atbildību un pienākumiem, kas izriet no minētās konvencijas un tās pielikumiem attiecībā uz drošuma uzraudzības pienācīgu veikšanu.

(9)

Krievija 2022. gada 18. martā paziņoja Bermudu Salām, ka tā nekavējoties aptur 4. apsvērumā minētā 83.a panta nolīguma darbību. Rezultātā saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem civilās aviācijas drošuma standartiem visi regulatīvās uzraudzības pienākumi, kas iepriekš tika nodoti Krievijai saskaņā ar minēto nolīgumu, tiek nodoti atpakaļ Bermudu Salām kā reģistrācijas valstij.

(10)

Pārkāpjot piemērojamos starptautiskos civilās aviācijas drošuma standartus, FATA ir saglabājusi nodotos regulatīvās uzraudzības pienākumus, kas minēti 4. un 5. apsvērumā, un bez koordinācijas ar Bermudu Salām un Īriju kā reģistrācijas valstīm uzņēmusies Čikāgas konvencijas 8. pielikumā iekļautās regulatīvās funkcijas un pienākumus. Nav pārbaudāmu pierādījumu, kas ļautu secināt, ka FATA ir attīstījusi nepieciešamās drošuma uzraudzības spējas, lai pienācīgi veiktu šādu paplašinātu uzraudzības pienākumu tik īsā laikā, kā arī attiecībā uz tik lielu gaisa kuģu skaitu.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 473/2006 (4) 3. panta 2. punktu Komisija 2022. gada 21. martā informēja FATA par savām nopietnajām bažām attiecībā uz aviācijas drošuma uzraudzības situāciju Krievijā un informēja to par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas varētu būt pamatā lēmumam FATA sertificētiem gaisa pārvadātājiem noteikt darbības aizliegumu Savienībā.

(12)

Komisija FATA deva iespēju iesniegt rakstiskas piezīmes un 2022. gada 5. aprīlī mutiski izklāstīt savus apsvērumus Komisijai un ES Aviācijas drošības komitejai. FATA tika prasīts līdz 2022. gada 1. aprīlim norādīt, vai tā plāno izmantot savas tiesības uz aizstāvību un vēlas ierasties ES Aviācijas drošības komitejā.

(13)

Komisija 2022. gada 21. martā informēja ES Aviācijas drošības komiteju par notiekošajām kopīgajām apspriedēm ar FATA saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 473/2006.

(14)

FATA2022. gada 31. martā Komisijai adresētā vēstulē informēja, ka tā noraida apgalvojumus par FATA sertificēto gaisa pārvadātāju drošuma rādītājiem un uzskata, ka tā pilnībā pilda ICAO līgumslēdzējām valstīm noteiktos pienākumus. Tomēr FATA nesniedza nekādus pierādījumus vai informāciju savu paziņojumu pamatošanai un nepierādīja, kā tā pilda savus pienākumus attiecībā uz Čikāgas konvencijas 8. pielikumā ietvertajām regulatīvajām funkcijām un pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz gaisa pārvadātājiem, kas ekspluatē 4. un 5. apsvērumā minētos gaisa kuģus.

(15)

Komisija 2022. gada 1. aprīlī atzīmēja, ka FATA nav norādījusi savu nodomu izmantot savas tiesības uz aizstāvību, kuras paredzētas Regulā (EK) Nr. 2111/2005, kā tika prasīts Komisijas vēstulē, kas FATA tika nosūtīta 2022. gada 21. martā,.

(16)

ES Aviācijas drošības komiteja 2022. gada 5. aprīlī tikās, lai apspriestu situāciju saistībā ar FATA sertificēto gaisa pārvadātāju drošuma rādītājiem, kā arī FATA spēju nodrošināt atbilstību starptautiskajiem aviācijas drošuma standartiem. ES Aviācijas drošības komiteja norādīja uz Čikāgas konvencijas pārkāpumiem, kas minēti 6. un 7. apsvērumā, kā arī uz piemērojamo starptautisko civilās aviācijas drošuma standartu pārkāpumiem, kas minēti 10. apsvērumā. Tā arī norādīja uz nevēlēšanos sadarboties ar Komisiju un ES dalībvalstīm jautājumā par FATA un tās sertificēto gaisa pārvadātāju spēju nodrošināt gaisa pārvadātāju flotes, tostarp 4. un 5. apsvērumā minēto gaisa kuģu, lidojumderīguma uzturēšanu un darbības drošumu.

(17)

Tika arī apsvērta to ierobežojošo pasākumu turpmākā ietekme, kuri izriet no Padomes Regulas (ES) 2022/328 (5), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 833/2014, un jo īpaši īstermiņa ietekme uz darbību, ko rada tikai ierobežota piekļuve navigācijas datubāzu atjauninājumiem un brīdinājuma sistēmu par bīstamu tuvošanos zemei datubāzēm, tādējādi nopietni pasliktinot FATA sertificētu gaisa pārvadātāju ekspluatēto gaisa kuģu drošas navigācijas spējas.

(18)

Tika ņemts vērā, ka piemērojamo ierobežojošo pasākumu rezultātā FATA sertificēto gaisa pārvadātāju tehnoloģiskais un tehniskais atbalsts ir kļuvis ierobežots. Turklāt šāda tehnoloģiskā un tehniskā atbalsta trūkums apvienojumā ar pastiprinātām uzraudzības darbībām, kas izriet no ievērojama skaita jaunu gaisa kuģu iekļaušanas Krievijas reģistrā, palielinās FATA darba slodzi un vajadzību pēc speciālām zināšanām, kas, visticamāk, nebūs uzreiz sasniedzama, ņemot vērā, no vienas puses, 83.a panta nolīguma nosacījumus, saskaņā ar kuriem šāda darbība līdz šim ir veikta Krievijā, un, no otras puses, piemērojamo ierobežojošo pasākumu sekas.

(19)

Ņemot vērā iepriekš minētos pārkāpumus un nevēlēšanos sadarboties ar Komisiju un ES dalībvalstīm, risinot konkrētos jautājumus un bažas, ko Komisija pauda savā 2022. gada 21. marta vēstulē, Komisija un ES Aviācijas drošības komiteja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem, tostarp jo īpaši trešo kritēriju, secināja, ka nav pierādījumu, ka FATA spētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar Čikāgas konvenciju un tās pielikumos iekļautajiem standartiem attiecībā uz 4. un 5. apsvērumā minētajiem FATA sertificēto gaisa pārvadātāju ekspluatētajiem gaisa kuģiem.

(20)

Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem, un jo īpaši ar pirmo kritēriju, FATA sertificētie gaisa pārvadātāji, kas ekspluatējuši vienu vai vairākus no 4. un 5. apsvērumā minētajiem gaisa kuģiem, ir pierādījuši nopietnus drošuma trūkumus, ļaujot veikt lidojumus, pārkāpjot attiecīgos starptautiskos drošuma standartus, kas piemērojami komerciāliem gaisa pārvadājumiem.

(21)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem Komisija uzskata, ka būtu jāgroza darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju saraksts, Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā ietverot visus Krievijā sertificētos gaisa pārvadātājus, kas ekspluatē 4. un 5. apsvērumā minētos gaisa kuģus.

(22)

Nosakot par prioritāti visu FATA sertificēto gaisa pārvadātāju perona pārbaudes saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 965/2012 (6), dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošuma standartiem.

(23)

Situācija attiecībā uz FATA spēju un jaudu pildīt savus uzdevumus un pienākumus saistībā ar aviācijas nozares, kā arī visu Krievijā sertificēto gaisa pārvadātāju, tostarp jo īpaši to gaisa pārvadātāju, kas ekspluatē 4. un 5. apsvērumā minētos gaisa kuģus, uzraudzību tiks rūpīgi novērota, un Komisija ar Aģentūras palīdzību turpinās to rūpīgi pārbaudīt, lai nākamajās ES Aviācijas drošības komitejas sanāksmēs to pārskatītu.

(24)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 474/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(25)

Regulas (EK) Nr. 2111/2005 5. un 6. pantā ir atzīts, ka lēmumi jāpieņem bez kavēšanās un vajadzības gadījumā pat steidzami atkarībā no tā, kā tie ietekmē drošumu. Tāpēc sensitīvas informācijas un ceļotāju aizsardzībai ir svarīgi, lai visi lēmumi, kas saistīti ar to gaisa pārvadātāju saraksta atjaunināšanu, kuriem Savienībā piemērots darbības aizliegums vai ierobežojumi, tiktu publicēti un stātos spēkā nekavējoties pēc to pieņemšanas.

(26)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 15. pantu izveidotā ES Aviācijas drošības komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 474/2006 groza šādi:

1)

A pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

2)

B pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 8. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas locekle

Adina VĂLEAN


(1)  OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 474/2006 (2006. gada 22. marts) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2070 (2021. gada 25. novembris), ar ko Regulu (EK) Nr. 474/2006 groza attiecībā uz tādu gaisa pārvadātāju sarakstu, kuru darbība Savienībā ir aizliegta vai kuriem piemēro darbības ierobežojumus Savienībā (OV L 421, 26.11.2021., 31. lpp.).

(4)  Komisijas Regula (EK) Nr. 473/2006 (2006. gada 22. marts), ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (OV L 84, 23.3.2006., 8. lpp.).

(5)  Padomes Regula (ES) 2022/328 (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 49, 25.2.2022., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

“A PIELIKUMS

GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURU DARBĪBA SAVIENĪBĀ IR AIZLIEGTA, AR IZŅĒMUMIEM (1)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā (AOC) norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs vai darbības licences numurs

ICAO trīsburtu apzīmējums

Ekspluatanta valsts

AVIOR AIRLINES

ROI-RNR-011

ROI

Venecuēla

BLUE WING AIRLINES

SRBWA-01/2002

BWI

Surinama

IRAN ASEMAN AIRLINES

FS-102

IRC

Irāna

IRAQI AIRWAYS

001

IAW

Irāka

MED-VIEW AIRLINE

MVA/AOC/10-12/05

MEV

Nigērija

AIR ZIMBABWE (PVT)

177/04

AZW

Zimbabve

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Afganistānā, tostarp šādi:

 

 

Afganistāna

ARIANA AFGHAN AIRLINES

AOC 009

AFG

Afganistāna

KAM AIR

AOC 001

KMF

Afganistāna

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Angolā, izņemot TAAG Angola Airlines un Heli Malongo, bet ieskaitot turpmākos:

 

 

Angola

AEROJET

AO-008/11-07/17 TEJ

TEJ

Angola

GUICANGO

AO-009/11-06/17 YYY

Nav zināms

Angola

AIR JET

AO-006/11-08/18 MBC

MBC

Angola

BESTFLYA AIRCRAFT MANAGEMENT

AO-015/15-06/17YYY

Nav zināms

Angola

HELIANG

AO 007/11-08/18 YYY

Nav zināms

Angola

SJL

AO-014/13-08/18YYY

Nav zināms

Angola

SONAIR

AO-002/11-08/17 SOR

SOR

Angola

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Armēnijā, tostarp šādi:

 

 

Armēnija

AIRCOMPANY ARMENIA

AM AOC 065

NGT

Armēnija

ARMENIA AIRWAYS

AM AOC 063

AMW

Armēnija

ARMENIAN HELICOPTERS

AM AOC 067

KAV

Armēnija

FLYONE ARMENIA

AM AOC 074

 

Armēnija

NOVAIR

AM AOC 071

NAI

Armēnija

SHIRAK AVIA

AM AOC 072

SHS

Armēnija

SKYBALL

AM AOC 073

Neattiecas

Armēnija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo (Brazavilā), tostarp šādi:

 

 

Kongo (Brazavila)

CANADIAN AIRWAYS CONGO

CG-CTA 006

TWC

Kongo (Brazavila)

EQUAFLIGHT SERVICES

CG-CTA 002

EKA

Kongo (Brazavila)

EQUAJET

RAC06-007

EKJ

Kongo (Brazavila)

TRANS AIR CONGO

CG-CTA 001

TSG

Kongo (Brazavila)

SOCIETE NOUVELLE AIR CONGO

CG-CTA 004

Nav zināms

Kongo (Brazavila)

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), tostarp šādi:

 

 

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR FAST CONGO

AAC/DG/OPS-09/03

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR KATANGA

AAC/DG/OPS-09/08

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BUSY BEE CONGO

AAC/DG/OPS-09/04

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

COMPAGNIE AFRICAINE D’AVIATION (CAA)

AAC/DG/OPS-09/02

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CONGO AIRWAYS

AAC/DG/OPS-09/01

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

KIN AVIA

AAC/DG/OPS-09/10

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

MALU AVIATION

AAC/DG/OPS-09/05

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SERVE AIR CARGO

AAC/DG/OPS-09/07

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SWALA AVIATION

AAC/DG/OPS-09/06

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

MWANT JET

AAC/DG/OPS-09/09

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Džibutijā, tostarp šādi:

 

 

Džibutija

DAALLO AIRLINES

Nav zināms

DAO

Džibutija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Ekvatoriālajā Gvinejā, tostarp šādi:

 

 

Ekvatoriālā Gvineja

CEIBA INTERCONTINENTAL

2011/0001/MTTCT/DGAC/SOPS

CEL

Ekvatoriālā Gvineja

CRONOS AIRLINES

2011/0004/MTTCT/DGAC/SOPS

Nav zināms

Ekvatoriālā Gvineja

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Eritrejā, tostarp šādi:

 

 

Eritreja

ERITREAN AIRLINES

AOC No 004

ERT

Eritreja

NASAIR ERITREA

AOC No 005

NAS

Eritreja

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kirgizstānā, tostarp šādi:

 

 

Kirgizstāna

AEROSTAN

08

BSC

Kirgizstāna

AIR COMPANY AIR KG

50

Nav zināms

Kirgizstāna

AIR MANAS

17

MBB

Kirgizstāna

AVIA TRAFFIC COMPANY

23

AVJ

Kirgizstāna

FLYSKY AIRLINES

53

FSQ

Kirgizstāna

HELI SKY

47

HAC

Kirgizstāna

KAP.KG AIRCOMPANY

52

KGS

Kirgizstāna

SKY KG AIRLINES

41

KGK

Kirgizstāna

TEZ JET

46

TEZ

Kirgizstāna

VALOR AIR

07

VAC

Kirgizstāna

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Libērijā

 

 

Libērija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Lībijā, tostarp šādi:

 

 

Lībija

AFRIQIYAH AIRWAYS

007/01

AAW

Lībija

AIR LIBYA

004/01

TLR

Lībija

AL MAHA AVIATION

030/18

Nav zināms

Lībija

BERNIQ AIRWAYS

032/21

BNL

Lībija

BURAQ AIR

002/01

BRQ

Lībija

GLOBAL AIR TRANSPORT

008/05

GAK

Lībija

HALA AIRLINES

033/21

HTP

Lībija

LIBYAN AIRLINES

001/01

LAA

Lībija

LIBYAN WINGS AIRLINES

029/15

LWA

Lībija

PETRO AIR

025/08

PEO

Lībija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Nepālā, tostarp šādi:

 

 

Nepāla

AIR DYNASTY HELI. S.

035/2001

Nav zināms

Nepāla

ALTITUDE AIR

085/2016

Nav zināms

Nepāla

BUDDHA AIR

014/1996

BHA

Nepāla

FISHTAIL AIR

017/2001

Nav zināms

Nepāla

SUMMIT AIR

064/2010

Nav zināms

Nepāla

HELI EVEREST

086/2016

Nav zināms

Nepāla

HIMALAYA AIRLINES

084/2015

HIM

Nepāla

KAILASH HELICOPTER SERVICES

087/2018

Nav zināms

Nepāla

MAKALU AIR

057A/2009

Nav zināms

Nepāla

MANANG AIR PVT

082/2014

Nav zināms

Nepāla

MOUNTAIN HELICOPTERS

055/2009

Nav zināms

Nepāla

PRABHU HELICOPTERS

081/2013

Nav zināms

Nepāla

NEPAL AIRLINES CORPORATION

003/2000

RNA

Nepāla

SAURYA AIRLINES

083/2014

Nav zināms

Nepāla

SHREE AIRLINES

030/2002

SHA

Nepāla

SIMRIK AIR

034/2000

Nav zināms

Nepāla

SIMRIK AIRLINES

052/2009

RMK

Nepāla

SITA AIR

033/2000

Nav zināms

Nepāla

TARA AIR

053/2009

Nav zināms

Nepāla

YETI AIRLINES

037/2004

NYT

Nepāla

Visi šie gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Krievijā

 

 

Krievija

AURORA AIRLINES

486

SHU

Krievija

AVIACOMPANY "AVIASTAR-TU" CO. LTD

458

TUP

Krievija

IZHAVIA

479

IZA

Krievija

JOINT STOCK COMPANY "AIR COMPANY "YAKUTIA"

464

SYL

Krievija

JOINT STOCK COMPANY "RUSJET"

498

RSJ

Krievija

JOINT STOCK COMPANY "UVT AERO"

567

UVT

Krievija

JOINT STOCK COMPANY SIBERIA AIRLINES

31

SBI

Krievija

JOINT STOCK COMPANY SMARTAVIA AIRLINES

466

AUL

Krievija

JOINT-STOCK COMPANY "IRAERO" AIRLINES

480

IAE

Krievija

JOINT-STOCK COMPANY "URAL AIRLINES"

18

SVR

Krievija

JOINT–STOCK COMPANY ALROSA AIR COMPANY

230

DRU

Krievija

JOINT-STOCK COMPANY NORDSTAR AIRLINES

452

TYA

Krievija

JS AVIATION COMPANY "RUSLINE"

225

RLU

Krievija

JSC YAMAL AIRLINES

142

LLM

Krievija

LLC "NORD WIND"

516

NWS

Krievija

LLC “AIRCOMPANY IKAR”

36

KAR

Krievija

POBEDA AIRLINES LIMITED LIABILITY COMPANY

562

PBD

Krievija

PUBLIC JOINT STOCK COMPANY "AEROFLOT - RUSSIAN AIRLINES"

1

AFL

Krievija

ROSSIYA AIRLINES, JOINT STOCK COMPANY

2

SMD

Krievija

SKOL AIRLINE LLC

228

CDV

Krievija

UTAIR AVIATION, JOINT-STOCK COMPANY

6

UTA

Krievija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Santomē un Prinsipi, tostarp šādi:

 

 

Santome un Prinsipi

AFRICA'S CONNECTION

10/AOC/2008

ACH

Santome un Prinsipi

STP AIRWAYS

03/AOC/2006

STP

Santome un Prinsipi

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Sjerraleonē

 

 

Sjerraleone

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Sudānā, tostarp šādi:

 

 

Sudāna

ALFA AIRLINES SD

54

AAJ

Sudāna

BADR AIRLINES

35

BDR

Sudāna

BLUE BIRD AVIATION

11

BLB

Sudāna

ELDINDER AVIATION

8

DND

Sudāna

GREEN FLAG AVIATION

17

GNF

Sudāna

HELEJETIC AIR

57

HJT

Sudāna

KATA AIR TRANSPORT

9

KTV

Sudāna

KUSH AVIATION CO.

60

KUH

Sudāna

NOVA AIRWAYS

46

NOV

Sudāna

SUDAN AIRWAYS CO.

1

SUD

Sudāna

SUN AIR

51

SNR

Sudāna

TARCO AIR

56

TRQ

Sudāna


(1)  A pielikumā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošuma standarti.


II PIELIKUMS

“B PIELIKUMS

GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO DARBĪBAS IEROBEŽOJUMUS SAVIENĪBĀ (1)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā (AOC) norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs

ICAO trīsburtu apzīmējums

Ekspluatanta valsts

Gaisa kuģa tips, uz kuru attiecas ierobežojumi

Gaisa kuģa, uz kuru attiecas ierobežojumi, reģistrācijas zīme(-es) un (ja zināms) konstrukcijas sērijas numurs(-i)

Reģistrācijas valsts

IRAN AIR

FS100

IRA

Irāna

Visi Fokker F100 tipa un Boeing B747 tipa gaisa kuģi

Fokker F100 tipa gaisa kuģi, kā minēts AOC; Boeing B747 tipa gaisa kuģi, kā minēts AOC

Irāna

AIR KORYO

GAC-AOC/KOR-01

KOR

Ziemeļkoreja

Visa flote, izņemot: divus TU-204 tipa gaisa kuģus

Visa flote, izņemot: P-632, P-633

Ziemeļkoreja


(1)  B pielikumā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošuma standarti.


12.4.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/60


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/595

(2022. gada 11. aprīlis),

ar ko groza dažas regulas par ierobežojošiem pasākumiem un izveido vienotu sarakstu minēto regulu pielikumiem, kuros norādīta dalībvalstu kompetento iestāžu kontaktinformācija un adrese paziņojumu sniegšanai Eiropas Komisijai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (1), un jo īpaši tās 7. pantu, Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002 (2002. gada 27. maijs), ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida (2), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Padomes Regulu (EK) Nr. 147/2003 (2003. gada 27. janvāris) par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Somāliju (3) un jo īpaši tās 6.a pantu, Padomes Regulu (EK) Nr. 1210/2003 (2003. gada 7. jūlijs) par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu (4) un jo īpaši tās 11. panta c) punktu, Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 (2004. gada 19. februāris) par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (5) un jo īpaši tās 11. panta a) punktu, Padomes Regulu (EK) Nr. 1183/2005 (2005. gada 18. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā (6) un jo īpaši tās 9. panta 6. punktu, Padomes Regulu (EK) Nr. 305/2006 (2006. gada 21. februāris), ar ko nosaka īpašus ierobežojošus pasākumus pret konkrētām personām, kuras tur aizdomās par dalību bijušā Libānas premjerministra Rafika Hariri slepkavībā (7), un jo īpaši tās 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (8), un jo īpaši tās 8. pantu, Padomes Regulu (EK) Nr. 1412/2006 (2006. gada 25. septembris) par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Libānu (9) un jo īpaši tās 5. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 1284/2009 (2009. gada 22. decembris) par dažu ierobežojošu pasākumu noteikšanu attiecībā uz Gvinejas Republiku (10) un jo īpaši tās 15. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 356/2010 (2010. gada 26. aprīlis), ar kuru nosaka īpašus ierobežojošus pasākumus pret noteiktām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām saistībā ar situāciju Somālijā (11), un jo īpaši tās 11. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 101/2011 (2011. gada 4. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (12), un jo īpaši tās 11. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 359/2011 (2011. gada 12. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā (13), un jo īpaši tās 11. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 753/2011 (2011. gada 1. augusts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām, ņemot vērā situāciju Afganistānā (14), un jo īpaši tās 10. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (15), un jo īpaši tās 31. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 267/2012 (2012. gada 23. marts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (16) un jo īpaši tās 45. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2012 (2012. gada 3. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā (17), un jo īpaši tās 10. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 401/2013 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 194/2008 (18), un jo īpaši tās 7. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 208/2014 (2014. gada 5. marts) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (19), un jo īpaši tās 13. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 224/2014 (2014. gada 10. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā (20) un jo īpaši tās 16. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (21), un jo īpaši tās 13. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 747/2014 (2014. gada 10. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sudānā un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 131/2004 un (EK) Nr. 1184/2005 (22), un jo īpaši tās 14. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (23), un jo īpaši tās 7. pantu, Padomes Regulu (ES) Nr. 1352/2014 (2014. gada 18. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Jemenā (24) un jo īpaši tās 14. pantu, Padomes Regulu (ES) 2015/735 (2015. gada 7. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 748/2014 (25), un jo īpaši tās 19. pantu, Padomes Regulu (ES) 2015/1755 (2015. gada 1. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Burundi (26) un jo īpaši tās 12. pantu, Padomes Regulu (ES) 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 204/2011 (27), un jo īpaši tās 20. panta a) punktu, Padomes Regulu (ES) 2016/1686 (2016. gada 20. septembris), ar ko nosaka papildu ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret ISIL (Da'esh) un Al-Qaida un ar tām saistītām fiziskām un juridiskām personām, vienībām vai struktūrām (28), un jo īpaši tās 17. pantu, Padomes Regulu (ES) 2017/1509 (2017. gada 30. augusts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 329/2007 (29), un jo īpaši tās 46. panta a) punktu, Padomes Regulu (ES) 2017/1770 (2017. gada 28. septembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mali (30) un jo īpaši tās 12. panta 7. punktu, Padomes Regulu (ES) 2017/2063 (2017. gada 13. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (31) un jo īpaši tās 17. panta 5. punktu, Padomes Regulu (ES) 2018/1542 (2018. gada 15. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret ķīmisko ieroču izplatīšanu un izmantošanu (32) un jo īpaši tās 12. panta 5. punktu, Padomes Regulu (ES) 2019/796 (2019. gada 17. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis (33), un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu, Padomes Regulu (ES) 2019/1890 (2019. gada 11. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Turcijas neatļautajām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā (34) un jo īpaši tās 12. panta 5. punktu, Padomes Regulu (ES) 2020/1998 (2020. gada 7. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (35) un jo īpaši tās 14. panta 5. punktu, Padomes Regulu (ES) 2021/1275 (2021. gada 30. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Libānā (36) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu, Padomes Regulu (ES) 2022/263 (2022. gada 23. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu valdības nekontrolēto teritoriju atzīšanu un rīkojumu izvietot Krievijas bruņotos spēkus minētajās teritorijās (37), un jo īpaši tās 12. pantu,

Tā kā:

(1)

Lai saskaņotu un atjauninātu dalībvalstu kompetento iestāžu kontaktinformāciju, ko tās sniedz saskaņā ar konkrētām regulām par ierobežojošiem pasākumiem, šajā regulā ir izklāstīts vienots saraksts ar dalībvalstu kompetento iestāžu kontaktinformāciju un adresi paziņojumu sniegšanai Komisijai.

(2)

Šajā regulā izklāstītais vienotais saraksts, kurā ietverta dalībvalstu kompetento iestāžu kontaktinformācija un adrese paziņojumu sniegšanai Komisijai, aizstāj īpašos sarakstus, kas izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 2580/2001, Padomes Regulā (EK) Nr. 881/2002, Padomes Regulā (EK) Nr. 147/2003, Padomes Regulā (EK) Nr. 1210/2003, Padomes Regulā (EK) Nr. 314/2004, Padomes Regulā (EK) Nr. 1183/2005, Padomes Regulā (EK) Nr. 305/2006, Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2006, Padomes Regulā (EK) Nr. 1412/2006, Padomes Regulā (ES) Nr. 1284/2009, Padomes Regulā (ES) Nr. 356/2010, Padomes Regulā (ES) Nr. 101/2011, Padomes Regulā (ES) Nr. 359/2011, Padomes Regulā (ES) Nr. 753/2011, Padomes Regulā (ES) Nr. 36/2012, Padomes Regulā (ES) Nr. 267/2012, Padomes Regulā (ES) Nr. 377/2012, Padomes Regulā (ES) Nr. 401/2013, Padomes Regulā (ES) Nr. 208/2014, Padomes Regulā (ES) Nr. 224/2014, Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, Padomes Regulā (ES) Nr. 747/2014, Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014, Padomes Regulā (ES) Nr. 1352/2014, Padomes Regulā (ES) 2015/735, Padomes Regulā (ES) 2015/1755, Padomes Regulā (ES) 2016/44, Padomes Regulā (ES) 2016/1686, Padomes Regulā (ES) 2017/1509, Padomes Regulā (ES) 2017/1770, Padomes Regulā (ES) 2017/2063, Padomes Regulā (ES) 2018/1542, Padomes Regulā (ES) 2019/796, Padomes Regulā (ES) 2019/1890, Padomes Regulā (ES) 2020/1998, Padomes Regulā (ES) 2021/1275 un Padomes Regulā (ES) 2022/263, un tādēļ būtu attiecīgi jāgroza minētās regulas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 2580/2001 pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

2. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2002 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

3. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 147/2003 I pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

4. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 1210/2003 V pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

5. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 314/2004 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

6. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 1183/2005 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

7. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 305/2006 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

8. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

9. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 1412/2006 pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

10. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 1284/2009 III pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

11. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 356/2010 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

12. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 101/2011 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

13. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 359/2011 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

14. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 753/2011 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

15. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 36/2012 III pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

16. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 267/2012 X pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

17. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 377/2012 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

18. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 401/2013 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

19. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 208/2014 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

20. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 224/2014 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

21. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

22. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 747/2014 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

23. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 I pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

24. pants

Padomes Regulas (ES) Nr. 1352/2014 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

25. pants

Padomes Regulas (ES) 2015/735 III pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

26. pants

Padomes Regulas (ES) 2015/1755 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

27. pants

Padomes Regulas (ES) 2016/44 IV pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

28. pants

Padomes Regulas (ES) 2016/1686 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

29. pants

Padomes Regulas (ES) 2017/1509 I pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

30. pants

Padomes Regulas (ES) 2017/1770 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

31. pants

Padomes Regulas (ES) 2017/2063 III pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

32. pants

Padomes Regulas (ES) 2018/1542 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

33. pants

Padomes Regulas (ES) 2019/796 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

34. pants

Padomes Regulas (ES) 2019/1890 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

35. pants

Padomes Regulas (ES) 2020/1998 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

36. pants

Padomes Regulas (ES) 2021/1275 II pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

37. pants

Padomes Regulas (ES) 2022/263 I pielikumu aizstāj ar sarakstu šīs regulas pielikumā.

38. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 11. aprīlī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors


(1)  OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.

(2)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.

(3)  OV L 24, 29.1.2003., 2. lpp.

(4)  OV L 169, 8.7.2003., 6. lpp.

(5)  OV L 55, 24.2.2004., 1. lpp.

(6)  OV L 193, 23.7.2005., 1. lpp.

(7)  OV L 51, 22.2.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 267, 27.9.2006., 2. lpp.

(10)  OV L 346, 23.12.2009., 26. lpp.

(11)  OV L 105, 27.4.2010., 1. lpp.

(12)  OV L 31, 5.2.2011., 1. lpp.

(13)  OV L 100, 14.4.2011., 1. lpp.

(14)  OV L 199, 2.8.2011., 1. lpp.

(15)  OV L 16, 19.1.2012., 1. lpp.

(16)  OV L 88, 24.3.2012., 1. lpp.

(17)  OV L 119, 4.5.2012., 1. lpp.

(18)  OV L 121, 3.5.2013., 1. lpp.

(19)  OV L 66, 6.3.2014., 1. lpp.

(20)  OV L 70, 11.3.2014., 1. lpp.

(21)  OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.

(22)  OV L 203, 11.7.2014., 1. lpp.

(23)  OV L 229, 31.7.2014., 1. lpp.

(24)  OV L 365, 19.12.2014., 60. lpp.

(25)  OV L 117, 8.5.2015., 13. lpp.

(26)  OV L 257, 2.10.2015., 1. lpp.

(27)  OV L 12, 19.1.2016., 1. lpp.

(28)  OV L 255, 21.9.2016., 1. lpp.

(29)  OV L 224, 31.8.2017., 1. lpp.

(30)  OV L 251, 29.9.2017., 1. lpp.

(31)  OV L 295, 14.11.2017., 21. lpp.

(32)  OV L 259, 16.10.2018., 12. lpp.

(33)  OV L 129I, 17.5.2019., 1. lpp.

(34)  OV L 291, 12.11.2019., 3. lpp.

(35)  OV L 410I, 7.12.2020., 1. lpp.

(36)  OV L 277I, 2.8.2021., 1. lpp.

(37)  OV L 42I, 23.2.2022., 77. lpp.


PIELIKUMS

“BEĻĢIJA

https://diplomatie.belgium.be/en/policy/policy_areas/peace_and_security/sanctions

BULGĀRIJA

https://www.mfa.bg/en/EU-sanctions

ČEHIJA

www.financnianalytickyurad.cz/mezinarodni-sankce.html

DĀNIJA

http://um.dk/da/Udenrigspolitik/folkeretten/sanktioner/

VĀCIJA

https://www.bmwi.de/Redaktion/DE/Artikel/Aussenwirtschaft/embargos-aussenwirtschaftsrecht.html

IGAUNIJA

https://vm.ee/et/rahvusvahelised-sanktsioonid

ĪRIJA

https://www.dfa.ie/our-role-policies/ireland-in-the-eu/eu-restrictive-measures/

GRIEĶIJA

http://www.mfa.gr/en/foreign-policy/global-issues/international-sanctions.html

SPĀNIJA

https://www.exteriores.gob.es/es/PoliticaExterior/Paginas/SancionesInternacionales.aspx

FRANCIJA

http://www.diplomatie.gouv.fr/fr/autorites-sanctions/

HORVĀTIJA

https://mvep.gov.hr/vanjska-politika/medjunarodne-mjere-ogranicavanja/22955

ITĀLIJA

https://www.esteri.it/it/politica-estera-e-cooperazione-allo-sviluppo/politica_europea/misure_deroghe/

KIPRA

https://mfa.gov.cy/themes/

LATVIJA

http://www.mfa.gov.lv/en/security/4539

LIETUVA

http://www.urm.lt/sanctions

LUKSEMBURGA

https://maee.gouvernement.lu/fr/directions-du-ministere/affaires-europeennes/organisations-economiques-int/mesures-restrictives.html

UNGĀRIJA

https://kormany.hu/kulgazdasagi-es-kulugyminiszterium/ensz-eu-szankcios-tajekoztato

MALTA

https://foreignandeu.gov.mt/en/Government/SMB/Pages/SMB-Home.aspx

NĪDERLANDE

https://www.rijksoverheid.nl/onderwerpen/internationale-sancties

AUSTRIJA

https://www.bmeia.gv.at/themen/aussenpolitik/europa/eu-sanktionen-nationale-behoerden/

POLIJA

https://www.gov.pl/web/dyplomacja/sankcje-miedzynarodowe

https://www.gov.pl/web/diplomacy/international-sanctions

PORTUGĀLE

https://www.portaldiplomatico.mne.gov.pt/politica-externa/medidas-restritivas

RUMĀNIJA

http://www.mae.ro/node/1548

SLOVĒNIJA

http://www.mzz.gov.si/si/omejevalni_ukrepi

SLOVĀKIJA

https://www.mzv.sk/europske_zalezitosti/europske_politiky-sankcie_eu

SOMIJA

https://um.fi/pakotteet

ZVIEDRIJA

https://www.regeringen.se/sanktioner

Adrese paziņojumu nosūtīšanai Eiropas Komisijai:

European Commission

Directorate-General for Financial Stability, Financial Services and Capital Markets Union (DG FISMA)

Rue de Spa 2

1049 Brussels, Belgium

E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu”


LĒMUMI

12.4.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/68


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2022/596

(2022. gada 11. aprīlis),

ar kuru groza Lēmumu 2011/235/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 12. aprīlī pieņēma Lēmumu 2011/235/KĀDP (1).

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2011/235/KĀDP pārskatīšanu, Padome uzskata, ka tajā izklāstītie ierobežojošie pasākumi būtu jāatjauno līdz 2023. gada 13. aprīlim.

(3)

Trīs personas, kas iekļautas Lēmuma 2011/235/KĀDP pielikumā, ir mirušas, un ieraksti attiecībā uz tām būtu jāsvītro no minētā pielikuma. Padome ir arī secinājusi, ka būtu jāatjaunina ieraksti attiecībā uz 25 personām, kas iekļautas Lēmuma 2011/235/KĀDP pielikumā.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2011/235/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2011/235/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šo lēmumu piemēro līdz 2023. gada 13. aprīlim. To pastāvīgi pārskata. Ja Padome uzskata, ka lēmuma mērķi nav sasniegti, lēmumu atjauno vai attiecīgi groza.”;

2)

pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2022. gada 11. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES


(1)  Padomes Lēmums 2011/235/KĀDP (2011. gada 12. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 100, 14.4.2011., 51. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 2011/235/KĀDP pielikumu (“1. un 2. pantā minēto personu un vienību saraksts”) groza šādi:

1)

sarakstā, kas izklāstīts sadaļā “Personas”, svītro 27. ierakstu (attiecībā uz ZARGAR Ahmad), 38. ierakstu (attiecībā uz FIRUZABADI Maj-Gen Dr Seyyed Hasan) un 41. ierakstu (attiecībā uz HEJAZI Mohammad);

2)

ierakstus attiecībā uz turpmāk norādītajām 25 personām aizstāj ar šādiem ierakstiem:

Personas

 

Uzvārds, vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Iekļaušanas datums

“1.

AHMADI-MOQADDAM Esmail

Dzimšanas vieta: Tehran (Irāna)

Dzimšanas datums: 1961. gads

Dzimums: vīrietis

Universitātes un Augstākā valsts aizsardzības pētniecības institūta direktors kopš 2021. gada 20. septembra. Bijušais bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka vecākais padomdevējs drošības jautājumos. Irānas valsts policijas priekšnieks no 2005. gada līdz 2015. gada sākumam. Viņš bija arī Irānas kiberdrošības policijas (iekļauta ES sarakstā) priekšnieks no 2011. gada janvāra līdz 2015. gada sākumam. Viņa pakļautībā esošie spēki 2009. gada 15. jūnijā veica nežēlīgus uzbrukumus pret miermīlīgiem protestētājiem un varmācīgu nakts uzbrukumu Tehran universitātes kopmītnēs. Bijušais Irānas Headquarters in support of the Yemeni People vadītājs.

12.4.2011.

20.

MOGHISSEH Mohammad (jeb NASSERIAN)

Dzimums: vīrietis

Kopš 2020. gada novembra Augstākās tiesas tiesnesis. Bijušais Tehran Revolucionārās tiesas priekšsēdētājs, 28. nodaļa. Tiek uzskatīts, ka viņš ir atbildīgs arī par bahājiešu (Baha'i) kopienas locekļu notiesāšanu. Viņš ir nodarbojies ar pēcvēlēšanu lietām. Netaisnīgās tiesas prāvās viņš piesprieda ilgus cietumsodus sociālajiem un politiskajiem aktīvistiem un žurnālistiem un vairākus nāvessodus protestētājiem un sociālajiem un politiskajiem aktīvistiem.

12.4.2011.

21.

MOHSENI-EJEI Gholam-Hossein

Dzimšanas vieta: Ejiyeh (Irāna)

Dzimšanas datums: aptuveni 1956. gads

Dzimums: vīrietis

Tiesas priekšsēdētājs kopš 2021. gada. Konsultatīvās padomes (Expediency Council) loceklis. Irānas ģenerālprokurors no 2009. gada septembra līdz 2014. gadam. Bijušais tiesu iestāžu vadītāja vietnieks (no 2014. gada līdz 2021. gada jūlijam) un runaspersona (2010.–2019. gadā). Izlūkošanas ministrs no 2005. gada līdz 2009. gadam. Kamēr viņš 2009. gada vēlēšanu laikā bija izlūkošanas ministrs, viņa pakļautībā esošie izlūkošanas aģenti bija atbildīgi par simtiem aktīvistu, žurnālistu, disidentu un reformistu politiķu aizturēšanu, spīdzināšanu un par nepatiesu atzīšanos izspiešanu no tiem. Turklāt politiķi bija spiesti sniegt nepatiesas liecības neizturamās pratināšanās, kuras ietvēra spīdzināšanu, varmācību, šantāžu un ģimenes locekļu iebiedēšanu.

12.4.2011.

22.

MORTAZAVI Said (jeb MORTAZAVI Saeed)

Dzimšanas vieta: Meybod, Yazd (Irāna)

Dzimšanas datums: 1967. gads

Dzimums: vīrietis

Labklājības sistēmas vadītājs no 2011. gada līdz 2013. gadam. Tehran ģenerālprokurors līdz 2009. gada augustam. Kā Tehran ģenerālprokurors viņš izdeva vispārēju pavēli, ko izmantoja simtiem aktīvistu, žurnālistu un studentu aizturēšanai. 2010. gada janvārī parlamentārā izmeklēšana atzina, ka viņš ir tieši atbildīgs par to trīs cietumnieku aizturēšanu, kuri vēlāk ieslodzījumā nomira. Viņu atstādināja no amata 2010. gada augustā pēc Irānas tiesu iestāžu veiktās izmeklēšanas par viņa iesaisti trīs vīriešu nāvē, kurus aizturēja saskaņā ar viņa pavēlēm pēc vēlēšanām.

2014. gada novembrī Irānas iestādes oficiāli atzina viņa lomu aizturēto nāvē. 2015. gada 19. augustā Irānas tiesa viņu attaisnoja apsūdzībās par triju jauniešu spīdzināšanu un nāvi Kahrizak ieslodzījuma centrā 2009. gadā. Sodīts ar cietumsodu 2017. gadā un atbrīvots 2019. gada septembrī. Irānas Augstākā tiesa 2021. gada augustā, pilnībā atbalstot Said Mortazavi, pieņēma nolēmumu, ar kuru atcēla viņa iepriekšējo divu gadu cietumsodu.

12.4.2011.

25.

SALAVATI Abdolghassem

Dzimums: vīrietis

Kopš 2019. gada Finanšu noziegumu īpašās tiesas tiesnesis, 4. nodaļa. Bijušais Tehran Revolucionārās tiesas priekšsēdētājs, 15. nodaļa. Tehran tiesas tiesnesis ar apcietināšanas pilnvarām. Atbildīgs par pēcvēlēšanu lietām; viņš bija tiesnesis, kas vadīja 2009. gada vasarā notikušās “paraugprāvas”, kurās viņš piesprieda nāvessodu diviem monarhistiem. Viņš ir piespriedis ilgus cietumsodus vairāk nekā simts politieslodzītajiem, cilvēktiesību aktīvistiem un demonstrantiem.

2018. gadā ziņojumi liecināja, ka viņš turpina piespriest līdzīgus sodus, pienācīgi neievērojot taisnīgas tiesas procedūras.

12.4.2011.

28.

YASAGHI Ali-Akbar

Dzimums: vīrietis

Augstākās tiesas tiesnesis, 13. nodaļas vadītājs. Setad-e Dieh Foundation izpilddirektora vietnieks. Mashhad Revolucionārās tiesas galvenais tiesnesis (2001.–2011. gadā). Viņa pakļautībā veiktie tiesas procesi notika saīsinātā procesā un slēgtās sēdēs, neievērojot apsūdzēto pamattiesības. Tā kā rīkojumi par nāvessoda izpildīšanu tika izdoti masveidā (no 2009. gada vasaras līdz 2011. gada vasarai līdz pat 550), nāvessodus piesprieda, pienācīgi neievērojot taisnīgas tiesāšanas procedūras.

12.4.2011.

30.

ESMAILI Gholam-Hossein (jeb ESMAILI Gholam Hossein)

Dzimums: vīrietis

Irānas prezidenta Raisi štāba priekšnieks kopš 2021. gada augusta. Runaspersona tiesu iestādēs no 2019. gada aprīļa līdz 2021. gada jūlijam. Bijušais Tehran tiesu iestāžu vadītājs. Bijušais Irānas cietumu organizācijas vadītājs. Ieņemot šo amatu, viņš piedalījās politisku protestētāju masveida aizturēšanā un slēpa cietumu sistēmā veiktos pārkāpumus.

12.4.2011.

33.

ABBASZADEH-MESHKINI Mahmoud

Dzimums: vīrietis

Parlamenta deputāts (kopš 2020. gada februāra) un Parlamenta Nacionālās drošības un ārlietu komitejas priekšsēdētājs. Bijušais Irānas Augstās cilvēktiesību padomes padomnieks (līdz 2019. gadam). Bijušais Augstās cilvēktiesību padomes sekretārs. Bijušais Ilam provinces gubernators. Bijušais politiskais direktors Iekšlietu ministrijā. Kā Likuma par politisko partiju un grupu darbību 10. pantā paredzētās komitejas vadītājs viņš bija atbildīgs par demonstrāciju un citu publisku pasākumu atļaušanu un politisko partiju reģistrāciju.

2010. gadā viņš apturēja divu ar Mousavi saistīto reformistu politisko partiju darbību: Islamic Iran Participation Front un Islamic Revolution Mujahedeen Organisation. Kopš 2009. gada viņš ir pastāvīgi un konsekventi aizliedzis visus nevalstisko organizāciju rīkotos mītiņus, tādējādi liedzot konstitucionālās tiesības paust protestu un izraisot daudzus miermīlīgu demonstrantu aizturēšanas gadījumus, kas ir pretrunā tiesībām uz pulcēšanās brīvību.

2009. gadā viņš arī opozīcijai nedeva atļauju rīkot sēru ceremoniju, lai pieminētu cilvēkus, kas tika nogalināti protestos saistībā ar prezidenta vēlēšanām.

10.10.2011.

35.

AKHARIAN Hassan

Dzimums: vīrietis

Kopš 2015. gada ES sarakstā iekļautā Rajaee Shahr cietuma 5. bloka vadītājs un atbildīgais par vieninieku kamerām; Rajaee Shahr cietuma (Karadj) 1. bloka bijušais uzraugs līdz 2010. gada jūlijam. Vairāki bijušie ieslodzītie viņu apsūdz spīdzināšanas izmantošanā, kā arī par pavēlēm, kas ieslodzītajiem liedza saņemt medicīnisko palīdzību. Kāda Rajaee Shahr cietuma ieslodzītā liecībā teikts, ka visi uzraugi viņu nežēlīgi situši, kas Akharian bijis labi zināms. Ir arī ziņots, ka nežēlīga izturēšanās izraisījusi vismaz viena ieslodzītā, Mohsen Beikvand, nāvi laikā, kad Akharian bija uzraugs. Beikvand mira 2010. gada septembrī. Citi ieslodzītie ticami apgalvo, ka viņš tika nogalināts pēc Hassan Akharian rīkojuma.

10.10.2011.

36.

AVAEE Seyyed Ali-Reza (jeb AVAEE Seyyed Alireza, AVAIE Alireza)

Dzimšanas vieta: Dezful (Irāna)

Dzimšanas datums: 1956. gada 20. maijs

Dzimums: vīrietis

Tieslietu ministrs līdz 2021. gada 25. augustam. Bijušais Īpašās izmeklēšanas biroja direktors. Iekšlietu ministra vietnieks un Publiskā reģistra vadītājs līdz 2016. gada jūlijam. 2014. gada aprīlī Tiesnešu disciplinārtiesas padomnieks. Bijušais Tehran tiesu iestāžu priekšsēdētājs. Kā Tehran tiesu iestāžu priekšsēdētājs viņš bija atbildīgs par cilvēktiesību pārkāpumiem, patvaļīgas aizturēšanas gadījumiem, tiesību liegšanu ieslodzītajiem un daudzu nāvessodu izpildi.

10.10.2011.

46.

KAMALIAN Behrouz (jeb Hackers Brain, Behrooz_Ice)

Dzimšanas vieta: Tehran (Irāna)

Dzimšanas datums: 1983. gads

Dzimums: vīrietis

Ar Irānas režīmu saistītās kibergrupas “Ashiyaneh” vadītājs. Behrouz Kamalian izveidotā kibergrupa “AshiyanehDigital Security ir atbildīga par intensīviem kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret valstī esošajiem oponentiem un reformistiem, kā arī ārvalstu iestādēm. Kamalian izveidotās “Ashiyaneh” organizācijas darbs palīdzēja režīmam apspiest opozīciju, un šī apspiešana bija saistīta ar daudziem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem 2009. gadā. Gan Kamalian, gan “Ashiyaneh” kibergrupa turpināja savu darbību vismaz līdz 2021. gada decembrim.

10.10.2011.

47.

KHALILOLLAHI Moussa (jeb KHALILOLLAHI Mousa, ELAHI Mousa Khalil)

Dzimšanas vieta: Tabriz (Irāna)

Dzimšanas datums: 1963. gads

Dzimums: vīrietis

East Azerbaijan provinces galvenais tiesnesis. Bijušais Tabriz prokurors no 2010. līdz 2019. gadam. Viņš bija iesaistīts Sakineh Mohammadi-Ashtiani lietā un bija līdzatbildīgs par to, ka tika smagi pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu.

10.10.2011.

53.

TALA Hossein (jeb TALA Hosseyn)

Dzimšanas vieta: Tehran (Irāna)

Dzimšanas datums: 1969. gads

Dzimums: vīrietis

Eslamshahr mērs līdz 2020. gadam. Bijušais Irānas parlamenta deputāts. Bijušais Tehran provinces ģenerālgubernators (“Farmandar”) līdz 2010. gada septembrim, viņš jo īpaši bija atbildīgs par policijas spēku iejaukšanos un tādējādi par represijām pret demonstrantiem. Viņš 2010. gada decembrī saņēma balvu par ieguldījumu pēc vēlēšanām notikušajās represijās.

10.10.2011.

55.

ZEBHI Hossein

Dzimums: vīrietis

Tiesu iestāžu padomnieka pirmais vietnieks un Augstākās tiesas tiesnesis (Augstākās tiesas 41. nodaļas, kuras kompetencē ir jo īpaši noziedzīgi nodarījumi drošības un narkotiku jomā, vadītājs). Irānas ģenerālprokurora vietnieks (2007–2015). Šajā amatā viņš bija atbildīgs par tiesu lietām, kas tika ierosinātas pēc protestiem, kuri notika pēc 2009. gada vēlēšanām, un kas tika izskatītas, pārkāpjot cilvēktiesības. Šajā amatā viņš ir arī pieļāvis pārmērīgus sodus par pārkāpumiem saistībā ar narkotikām.

10.10.2011.

56.

BAHRAMI Mohammad- Kazem

Dzimums: vīrietis

Administratīvās tiesas priekšsēdētājs līdz 2021. gada aprīlim. Viņš bija iesaistīts miermīlīgo demonstrantu apspiešanā 2009. gadā kā bruņoto spēku militāras tiesas vadītājs.

10.10.2011.

60.

HOSSEINI Dr Mohammad (jeb HOSSEYNI Dr Seyyed Mohammad; Seyed, Sayyed un Sayyid)

Dzimšanas vieta: Rafsanjan, Kerman (Irāna)

Dzimšanas datums: 23.7.1961.

Dzimums: vīrietis

Kopš 2021. gada augusta prezidenta vietnieks parlamentārajos jautājumos prezidenta Raisi vadībā. Prezidenta Mahmoud Ahmadinejad bijušais padomnieks un radikālās politiskās frakcijas YEKTA runaspersona. Kultūras un islāma vadības ministrs (2009.–2013. gadā). Kā bijušais IRGC loceklis viņš bija iesaistīts žurnālistu apspiešanā.

10.10.2011.

62.

ZARGHAMI Ezzatollah

Dzimšanas vieta: Dezful (Irāna)

Dzimšanas datums: 22.7.1959.

Dzimums: vīrietis

Kultūras, amatniecības un tūrisma ministrs kopš 2021. gada 25. augusta. Kopš 2014. gada Supreme Cyberspace Council un Cultural Revolution Council loceklis. Bijušais Islamic Republic of Iran Broadcasting (IRIB) vadītājs līdz 2014. gada novembrim. Kad viņš strādāja IRIB, viņš bija atbildīgs par visiem lēmumiem saistībā ar programmu veidošanu. 2009. gada augustā un 2011. gada decembrī IRIB pārraidīja aizturēto personu piespiedu atzīšanos, kā arī virkni paraugprāvu. Minētais ir acīmredzams starptautisko normu pārkāpums attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām uz pienācīgu procesu.

23.3.2012.

64.

KAZEMI Toraj

Dzimums: vīrietis

ES sarakstā iekļautās Cyber Police Greater Tehran divīzijas priekšsēdētājs līdz 2020. gada jūnijam. Šajā amatā viņš izsludināja hakeru pieņemšanu darbā valdības labā, lai panāktu labāku kontroli pār informāciju internetā un uzbruktu “bīstamām” vietnēm.

23.3.2012.

65.

LARIJANI Sadeq

Dzimšanas vieta: Najaf (Irāka)

Dzimšanas datums: 1960. gads vai 1961. gada augusts

Dzimums: vīrietis

Kopš 2018. gada 29. decembraExpediency Council vadītājs. Bijušais Guardian Council loceklis (līdz 2021. gada septembrim). Bijušais tiesu sistēmas vadītājs (2009.–2019. gadā). Tiesu sistēmas vadītājam ir jāsniedz piekrišana un jāparaksta lēmums par visiem sodiem, kas saistīti ar qisas (atriebību), hohoud (noziegumiem pret dievu) un ta’zirat (noziegumiem pret valsti). Tostarp arī spriedumus par nāvessodu, pēršanu un locekļu amputāciju. Viņš ir personīgi parakstījis daudzus spriedumus par nāvessodu, kuri ir pretrunā starptautiskiem standartiem, tostarp par nomētāšanu ar akmeņiem, pakāršanu, nepilngadīgo sodīšanu ar nāvi un publisku sodīšanu ar nāvi, piemēram, gadījumos, kad ieslodzītie ir tikuši pakārti no tiltiem tūkstošiem cilvēku acu priekšā. Tātad viņš ir veicinājis lielu skaitu nāvessodu. Viņš ir arī apstiprinājis spriedumus par miesas sodiem, piemēram, par locekļu amputāciju un skābes pilināšanu notiesātu personu acīs. Kopš Sadeq Larijani stāšanās amatā ir ievērojami pieaudzis patvaļīgas politiski ieslodzīto, cilvēktiesību aizstāvju un minoritāšu pārstāvju aizturēšanas gadījumu skaits. Sadeq Larijani ir atbildīgs arī par to, ka Irānas tiesu procesos sistemātiski netiek ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu.

23.3.2012.

69.

MORTAZAVI Seyyed Solat

Dzimšanas vieta: Farsan, Tchar Mahal-o-Bakhtiari (South) – (Irāna)

Dzimšanas datums: 1967. gads

Dzimums: vīrietis

Kopš 2021. gada 5. septembra prezidenta vietnieks Irānas izpildlietu jautājumos un prezidenta biroja vadītājs. No 2019. gada 16. septembra līdz 2021. gada septembrim bija augstākā garīgā līdera Khamenei tieši vadītā Mostazafan Foundation nekustamo īpašumu filiāles vadītājs. Līdz 2019. gada novembrim Foundation Astan Qods Razavi Tehran filiāles direktors. Bijušais Irānas otrās lielākās pilsētas Mashhad mērs, tur regulāri tiek veikta publiska nāvessodu izpilde. Bijušais iekšlietu ministra vietnieks politikas jautājumos, iecelts 2009. gadā. Minētajā amatā viņš bija atbildīgs par represiju vēršanu pret personām, kas publiski aizstāvēja savas likumīgās tiesības, tostarp vārda brīvību. Vēlāk viņu iecēla par Irānas vēlēšanu komitejas vadītāju 2012. gada parlamenta vēlēšanām un 2013. gada prezidenta vēlēšanām.

23.3.2012.

74.

REZVANMA-NESH Ali

Dzimums: vīrietis

Laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam prokurora vietnieks Karaj provincē Alborz reģionā. Atbildīgs par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp bijis iesaistīts nepilngadīgas personas sodīšanā ar nāvi.

23.3.2012.

79.

RASHIDI AGHDAM Ali Ashraf

Dzimums: vīrietis

Tehran ieslodzījumu vietu direktora vietnieks veselības, labošanas darbu un izglītības jautājumos. Bijušais Evin cietuma priekšnieks (2012.–2015. gadā). Laikā, kad viņš ieņēma šo amatu, apstākļi cietumā pasliktinājās, un ziņojumos tiek minēts, ka ir pastiprinājusies slikta izturēšanās pret ieslodzītajiem. 2012. gada oktobrī deviņas ieslodzītās uzsāka bada streiku, protestējot pret to, ka tiek pārkāptas viņu tiesības, un pret cietumsargu vardarbīgo izturēšanos.

12.3.2013.

80.

KIASATI Morteza

Dzimums: vīrietis

Tehran Revolucionārās tiesas 54. nodaļas un Ahwaz Revolucionārās tiesas 4. nodaļas tiesnesis; piespriedis nāvessodu četriem arābu tautības politieslodzītajiem: Taha Heidarian, Abbas Heidarian, Abd al- Rahman Heidarian (trīs brāļi) un Ali Sharifi. Viņus apcietināja, spīdzināja un pakāra bez pienācīga tiesas procesa. Šie gadījumi un tas, ka nebija pienācīga tiesas procesa, ir minēti ANO īpašā referenta cilvēktiesību jautājumos Irānā 2012. gada 13. septembra ziņojumā, ANO ģenerālsekretāra 2012. gada 22. augusta ziņojumā par Irānu.

12.3.2013.

83.

JAFARI Asadollah

Dzimums: vīrietis

Pašreizējais Isfahan ģenerālprokurors. Šajā amatā viņš deva pavēli vardarbīgi vērsties pret protestētājiem, kas 2021. gada novembrī devās ielās, lai protestētu pret ūdens trūkumu. Daži avoti ziņo par to, ka Jafari ir paziņojis par īpaša biroja izveidi izmeklēšanas vēršanai pret aizturētajiem protestētājiem.

Būdams Mazandaran provinces prokurors, Jafari ieteica piespriest nāvessodu lietās, kurās viņš bijis prokurors, kā rezultātā tika izpildīti daudzi nāvessodi, arī publiski un tādos apstākļos, kuros nāvessoda piespriešana ir pretrunā starptautiskajām cilvēktiesībām, tostarp kā nesamērīgs un pārmērīgs sods. Jafari ir arī atbildīgs par nelikumīgiem apcietinājumiem un tiesību pārkāpumiem, kas tika vērsti pret aizturētajiem bahājiešiem (Baha'i) no viņu sākotnējās apcietināšanas brīža līdz ieslodzījumam vieninieku kamerās Izlūkdienesta aizturēšanas centrā.

12.3.2013.

95.

VASEGHI Leyla (jeb VASEQI Layla, VASEGHI Leila, VASEGHI Layla)

Dzimšanas vieta: Sari, Mazandaran province (Irāna)

Dzimšanas datums: 1352. gads (pēc Hidžras kalendāra), 1972. vai 1973. gads (pēc Gregora kalendāra)

Dzimums: sieviete

Amats: Bijusī Shahr-e Qods gubernatore un Pilsētas drošības padomes vadītāja

Būdama Shahr-e Qods gubernatore un pilsētas drošības padomes vadītāja no 2019. gada septembra līdz 2021. gada novembrim, Leyla Vaseghi pavēlēja policijai un citiem bruņotajiem spēkiem pielietot nāvējošus līdzekļus 2019. gada novembra protestu laikā, tā izraisot neapbruņotu protestētāju un citu civiliedzīvotāju nāvi un ievainojumus. Būdama Shahr-e Qods gubernatore un pilsētas drošības padomes vadītāja, Leyla Vaseghi ir atbildīga par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā.

12.4.2021.”


12.4.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/75


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2022/597

(2022. gada 11. aprīlis),

ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas un atbruņošanās domnīcu Eiropas tīklu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembra sanāksmē pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“ES MII neizplatīšanas stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

Savienība aktīvi īsteno ES MII neizplatīšanas stratēģiju un veic pasākumus, kas minēti tās III nodaļā, piemēram, Savienībā attīstot vajadzīgās struktūras.

(3)

Padome 2008. gada 8. decembrī pieņēma secinājumus un dokumentu “Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu” (“Jaunās darbības līnijas”), kur teikts, ka masu iznīcināšanas ieroču (“MII”) izplatīšana joprojām ir viens no lielākajiem drošības apdraudējumiem un ka neizplatīšanas politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) būtiska daļa.

(4)

Jaunajās darbības līnijās Padome aicina Padomes kompetentos sastāvus un struktūras, Komisiju, citas iestādes un dalībvalstis konkrēti rīkoties saistībā ar minēto dokumentu.

(5)

Jaunajās darbības līnijās Padome uzsver, ka Savienības darbībā, vēršoties pret izplatīšanu, varētu noderēt atbalsts, ko sniegtu nevalstisku organizāciju veidots neizplatīšanas tīkls, kurā apvienotas ārpolitikas iestādes un pētniecības centri, kas specializējas Savienības stratēģiskajās jomās, un vienlaikus varētu balstīties uz jau pastāvošajiem lietderīgajiem tīkliem. Šādā tīklā varētu iekļaut arī iestādes trešās valstīs.

(6)

Padome 2018. gada 19. novembrī pieņēma ES stratēģiju pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un to munīciju “Ieroču drošība un iedzīvotāju aizsardzība”( “ES VIKI stratēģija”). Ar ES VIKI stratēģiju tiek aizstāta ES Stratēģija vieglo un kājnieku ieroču un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai, kas tika pieņemta 2005. gadā. Nelikumīgi VIKI vēl aizvien veicina nestabilitāti un vardarbību Savienībā, tās tuvākajos kaimiņreģionos un pārējā pasaulē. Nelikumīgi kājnieku ieroči piedod sparu bruņotai vardarbībai un organizētajai noziedzībai, kā arī globālam terorismam un konfliktiem un kavē ilgtspējīgu attīstību un krīzes pārvarēšanas centienus. Tie destabilizē veselus reģionus, kā arī valstis un to sabiedrību un vairo teroristu uzbrukumu ietekmi. Tāpēc Padome ir apņēmības pilna nepieļaut un mazināt VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un veicina atskaitīšanos un atbildību par to likumīgo tirdzniecību. ES VIKI stratēģijā ir ņemta vērā drošības konteksta attīstība, tostarp terorisma draudi Savienībā, un VIKI konstrukcijas un tehnoloģijas attīstība, kas ietekmē valdību spēju pret šādiem draudiem vērsties. Tajā ir ņemti vērā arī 2016. gada ES globālās stratēģijas pamatprincipi.

(7)

Padome 2010. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu 2010/430/KĀDP (1), ar ko izveidoja neatkarīgu neizplatīšanas domnīcu Eiropas tīklu un kurā noteica, ka minētā lēmuma īstenošanu tehniski veic ES ieroču izplatīšanas novēršanas konsorcijs (“konsorcijs”).

(8)

Konsorcija kā vienīgā dotācijas saņēmēja izvēle šajā gadījumā ir pamatota ar Savienības vēlmi, ko atbalsta arī tās dalībvalstis, turpināt tās produktīvo sadarbību ar neatkarīgo neizplatīšanas domnīcu Eiropas tīklu, kurš palīdz veidot kopīgu Eiropas kultūru neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos, kā arī palīdz Savienībai izstrādāt un veidot tās politiku minētajās jomās un palielināt Savienības pamanāmību. Šajā gadījumā finansējums 100 % apmērā ir nepieciešams paša konsorcija būtības dēļ, jo to ir izveidojusi Savienība un tas ir pilnībā atkarīgs no Savienības atbalsta. Konsorcijam nav neatkarīgu finanšu resursu, un tam juridiski nav tiesību vākt citus līdzekļus. Turklāt konsorcijs ir izveidojis tīklu, kuru vada sešas domnīcas un kas apvieno vairāk nekā 100 domnīcas, pētniecības centrus un universitāšu departamentus, apkopojot gandrīz visas nevalstiskā sektora speciālās zināšanas par neizplatīšanu un atbruņošanos Savienībā, tostarp vienības visās dalībvalstīs.

(9)

Padome 2014. gada 10. martā pieņēma Lēmumu 2014/129/KĀDP (2), ar kuru uz trim gadiem pagarināja Savienības pastāvīgos veicināšanas pasākumus un finansiālo atbalstu neatkarīgu neizplatīšanas domnīcu Eiropas tīkla darbībām un minētā lēmuma tehnisko īstenošanu uzticēja konsorcijam.

(10)

Padome 2017. gada 3. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/632 (3), ar kuru paredz pagarināt Lēmuma 2014/129/KĀDP darbības termiņu, lai nodrošinātu darbību turpmāku īstenošanu līdz 2017. gada 2. jūlijam.

(11)

Padome 2017. gada 4. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/1195 (4), ar kuru no 2017. gada 3. jūlija līdz 31. decembrim pagarina Lēmuma 2014/129/KĀDP īstenošanas laikposmu, lai 2017. gadā varētu sarīkot vienu vērienīgu ikgadēju konferenci par neizplatīšanu un atbruņošanos, kā arī lai varētu turpināt uzturēt un atjaunināt konsorcija interneta platformu.

(12)

Padome 2018. gada 26. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/299 (5), ar kuru uz trim gadiem pagarināja Savienības pastāvīgos veicināšanas pasākumus un finansiālo atbalstu neatkarīgu neizplatīšanas domnīcu Eiropas tīkla darbībām un minētā lēmuma tehnisko īstenošanu uzticēja konsorcijam.

(13)

Īstenošanas izaicinājumu, kas izriet no ieilgušās Covid-19 pandēmijas, dēļ Padome 2021. gada 16. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/648 (6), ar ko Lēmuma (KĀDP) 2018/299 īstenošanas laikposmu pagarina līdz 2022. gada 17. maijam.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Nolūkā sekmēt to, ka tiek aktīvāk īstenotas ES MII neizplatīšanas stratēģija un ES VIKI stratēģija, kuru pamatā ir efektīvu daudzpusējo attiecību, novēršanas un ar trešām valstīm īstenotas sadarbības principi, neatkarīgu neizplatīšanas un atbruņošanās domnīcu Eiropas tīkla darbību veicināšana un atbalstīšana ar šo tiek pagarināta, lai sasniegtu šādus mērķus:

a)

pilsoniskajā sabiedrībā un it īpaši ekspertu, pētnieku un akadēmiskajās aprindās veicināt politisku un ar drošības jautājumiem saistītu dialogu un ilgtermiņa diskusijas par pasākumiem, kā apkarot MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu;

b)

dot personām, kas piedalās atbilstīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās, iespēju ar tīklu apspriesties par jautājumiem, kuri saistīti ar neizplatīšanu, atbruņošanos un ieroču eksporta kontroli, un nodrošināt, ka dalībvalstu pārstāvji var piedalīties konsorcija sanāksmēs;

c)

radīt lietderīgu atspēriena punktu Savienības un starptautiskās sabiedrības rīcībai neizplatīšanas un atbruņošanās jomā, it īpaši sniedzot ziņojumus un/vai ieteikumus Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) pārstāvjiem;

d)

trešās valstīs sekmēt plašāku informētību par izplatīšanas un atbruņošanās problēmām un par nepieciešamību sadarboties ar Savienību, kā arī daudzpusējos forumos, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai novērstu ieroču izplatīšanas programmas, kas rada bažas visā pasaulē, atturētu no šādām programmām, tās apturētu un, ja iespējams, izskaustu;

e)

domnīcās un Savienības valstu un trešo valstu valdībās veicināt speciālo zināšanu pilnveidošanu un institucionālo spēju attīstīšanu ar neizplatīšanu un atbruņošanos saistītos jautājumos, tostarp stiprinot izglītošanos par neizplatīšanu un atbruņošanos, palielinot jaunāko paaudžu informētību par šiem jautājumiem un atbalstot šīs jomas pētnieku un praktiskā darba veicēju nākamo paaudzi, jo īpaši sievietes, arī dabaszinātnēs un tehniskajās zinātnēs.

2.   Projekti, ko atbalstīs Savienība, ietver šādas konkrētas darbības:

a)

nodrošināt līdzekļus ikgadēju vērienīgu konferenču rīkošanai ar trešām valstīm un pilsonisko sabiedrību par neizplatīšanu un atbruņošanos, lai apspriestu un noteiktu turpmākos pasākumus, kas veicami, lai apkarotu MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu, un savstarpēji saistītos atbruņošanās mērķus, kā arī lai risinātu ar parastajiem ieročiem saistītās problēmas, tostarp vēršoties pret VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu. Turklāt konferencēs starptautiskā mērogā tiks popularizēta ES MII neizplatīšanas stratēģija un ES VIKI stratēģija, kā arī Savienības iestāžu un domnīcu loma šajā jomā ar mērķi palielināt šajā jomā īstenotās Savienības politikas pamanāmību un iesniegt ziņojumus un/vai ieteikumus AP pārstāvjiem;

b)

nodrošināt līdzekļus Savienības iestāžu pārstāvju, dalībvalstu pārstāvju un ekspertu ikgadējo konsultatīvo sanāksmju rīkošanai, lai apmainītos ar viedokļiem par būtiskiem jautājumiem un svarīgām norisēm atbruņošanās, neizplatīšanas un ieroču eksporta kontroles jomās ar mērķi iesniegt ziņojumus un/vai ieteikumus AP pārstāvjiem;

c)

nodrošināt līdzekļus tādu ad hoc semināru rīkošanai, kuri paredzēti ekspertiem un praktiskā darba veicējiem un kuros pievēršas izsmeļošam jautājumu lokam saistībā ar neizplatīšanu un atbruņošanos, aptverot gan nekonvencionālos ieročus, gan parastos ieročus, ar mērķi iesniegt ziņojumus un/vai ieteikumus AP pārstāvjiem;

d)

nodrošināt līdzekļus tādu politikas dokumentu sagatavošanai un publicēšanai, kuri attiecas uz tematiem, kas ietilpst konsorcija pilnvarās, un ar kuriem tiek sniegti politiski un/vai operatīvās politikas priekšlikumi;

e)

nodrošināt līdzekļus, lai domnīcās un Savienības valstu un trešo valstu valdībās nepārtraukti palielinātu informētību, nodrošinātu izglītošanu un attīstītu speciālās zināšanas un institucionālās spējas neizplatīšanas un atbruņošanās jomā:

uzturot un turpinot optimizēt e-mācību kursu, kurš aptver visus attiecīgos neizplatīšanas un atbruņošanās aspektus,

izveidojot neizplatīšanas un atbruņošanās prakses vietas augstskolu beidzējiem vai jauniem diplomātiem no Savienības un trešām valstīm,

turpinot jaunu sieviešu un nākamās paaudzes iniciatīvu un konsultāciju programmu,

rīkojot ikgadējus mācību apmeklējumus Briselē ANO Atbruņošanās stipendiju programmas dalībniekiem, lai popularizētu politiku, ko Savienība īsteno neizplatīšanas, atbruņošanās un ieroču eksporta kontroles jomās, un lai palielinātu tās pamanāmību,

organizējot mācību kursu, lai dabas zinātņu studentu vidū veicinātu izpratni par izplatīšanas riskiem, tostarp tiem, kas izriet no zinātnes un tehnoloģiju attīstības;

f)

nodrošināt līdzekļus interneta platformas un saistīto kontu sociālajos tīklos turpmākai uzturēšanai, pārvaldībai un attīstībai, lai veicinātu kontaktus, nodrošinātu unikālu forumu pētniecībai Eiropā atbruņošanās un neizplatīšanas jomā, sekmētu neatkarīgu neizplatīšanas un atbruņošanās domnīcu Eiropas tīklu, dibinātu kontaktus ar pasaules neizplatīšanas un atbruņošanās kopienu un popularizētu konsorcija izglītojošo piedāvājumu gan attiecībā uz mācību kursiem uz vietas, gan e-mācībām.

Detalizēts projektu apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu ir atbildīgs AP.

2.   Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minētās darbības tehniski īsteno konsorcijs, kuru veido Fondation pour la Recherche Stratégique (FRS), Peace Research Institute Frankfurt (HSFK/PRIF), International Institute for Strategic Studies Europe (IISS-Europe), Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI), International Affairs Institute (IAI) Romā un Vienna Center for Disarmament and Non-Proliferation (VCDNP). Konsorcijs veic šo uzdevumu AP pārziņā. Šajā nolūkā AP ar konsorciju noslēdz vajadzīgās vienošanās.

3.   Atbilstīgi Savienības politikas virzieniem dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienests ierosina konsorcija pētniecības programmu ietvaros izvērtēt īpašu interesi raisošas prioritātes un jautājumus, kam jāpievēršas darba dokumentos un semināros.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa to projektu īstenošanai, kuri ietver 1. panta 2. punktā minētās darbības, ir 4 700 000 EUR.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga 1. punktā minēto izdevumu pienācīgu pārvaldību. Šim nolūkam tā ar konsorciju noslēdz dotācijas nolīgumu. Nolīgumā paredz, ka konsorcijam jānodrošina Savienības ieguldījuma publiskums, kas atbilst ieguldījuma apjomam.

4.   Komisija cenšas 3. punktā minēto nolīgumu noslēgt pēc iespējas drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām minētajā procesā un par nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

1.   AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz regulāriem ziņojumiem, ko gatavo konsorcijs. Padome veic izvērtēšanu, pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem.

2.   Komisija ziņo par 1. panta 2. punktā minēto projektu finanšu aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā nolīguma noslēgšanas dienas. Taču tas zaudē spēku sešus mēnešus pēc stāšanās spēkā, ja šajā laikposmā minēto nolīgumu nenoslēdz.

Luksemburgā, 2022. gada 11. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES


(1)  Padomes Lēmums 2010/430/KĀDP (2010. gada 26. jūlijs), ar ko izveido neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 202, 4.8.2010., 5. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2014/129/KĀDP (2014. gada 10. marts), ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 71, 12.3.2014., 3. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/632 (2017. gada 3. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2014/129/KĀDP, ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 90, 4.4.2017., 10. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/1195 (2017. gada 4. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 2014/129/KĀDP, ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 172, 5.7.2017., 14. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/299 (2018. gada 26. februāris), ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas un atbruņošanās “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 56, 28.2.2018., 46. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/648 (2021. gada 16. aprīlis), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2018/299, ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas un atbruņošanās “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 133, 20.4.2021., 57. lpp.).


PIELIKUMS

PROJEKTA DOKUMENTS

ES Ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konsorcijs (IV posms) – HR(2022) 34

2022. gada 17. janvārī

ES Ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konsorciju (EUNPDC) izveidoja Eiropas Savienības Padome, lai Eiropā radītu neatkarīgu ideju ģeneratoru tīklu, kas veicinātu politisku un ar drošību saistītu dialogu un ilgtermiņa diskusijas par pasākumiem, kā apkarot masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to piegādes sistēmu izplatīšanu. Šāds dialogs aptver arī jautājumus, kas saistīti ar parastajiem ieročiem, tostarp kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem (VIKI). 2010. gadā ar Padomes Lēmumu 2010/430/KĀDP sāktajam projektam Eiropas Savienība 2014. gadā (ar ES Padomes Lēmumu 2014/129/KĀDP) un 2018. gadā (ar ES Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/299) atjaunoja atbalstu, kas paredzēts vēl diviem posmiem. III posma īstenošana beigsies 2022. gada maijā.

ES Ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konsorciju pašlaik veido Fondation pour la Recherche Stratégique (FRS), Istituto Affari Internazionali (IAI), International Institute for Strategic Studies (IISS), Peace Research Institute Frankfurt (HSFK/PRIF), Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI) un Vienna Center for Disarmament and Non-Proliferation (VCDNP). Gadu gaitā tīkls ir paplašinājies, uzņemot 104 dalībniekus no ideju laboratorijām, pētniecības centriem un universitāšu nodaļām, kas atrodas visās ES dalībvalstīs un sešās citās valstīs (Norvēģijā, Serbijā, Šveicē, Turcijā, Ukrainā, Apvienotajā Karalistē).

Konsorcija uzdevums ir koordinēt un atbalstīt tīklu un darīt Eiropas Savienībai pieejamas tā speciālās zināšanas, lai sniegtu informāciju attiecīgo ES struktūru diskusijām par ieroču neizplatīšanas, ieroču kontroles un atbruņošanās politiku un nodrošinātu idejas, analīzi un ieteikumus. Konsorcijs pilda šo uzdevumu, rīkojot dažādus pasākumus, tostarp tādus kā starptautiskas konferences un sanāksmes, izglītojoši pasākumi, publikācijas un informatīvi pasākumi. Projekta III posmā konsorcija darba joma ir pakāpeniski paplašināta, lai reaģētu uz nepieciešamību uzlabot nākamās paaudzes praktiskā darba darītāju un zinātnieku, kā arī dabaszinātņu speciālistu spējas, informētību un iespējas atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas un ieroču kontroles jomā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, ka šajā jomā ir jāiesaista vairāk sieviešu.

Pastāvīgās norises un problēmas atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas un ieroču kontroles jomā padara konsorcija un tīkla sasaukšanu un veikto pētniecības un informēšanas darbu īpaši svarīgu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Balstoties uz projekta iepriekšējos posmos paveikto, šajā dokumentā izklāstīts EUNPDC IV posms, kas atspoguļo, kā tā darbību var turpināt, lai konsorcijs un tīkls varētu sniegt informāciju, kura vajadzīga ES darbam šajā svarīgajā jomā.

1.   Vispārējā vadība

Nodrošinot vispārējo pārvaldību, Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI) turpinās pārraudzīt un koordinēt konsorcija un neatkarīgu neizplatīšanas un atbruņošanās “ideju ģeneratoru” Eiropas tīkla (tīkls) darbību, tostarp organizējot koordinācijas komitejas sanāksmes, kurās piedalās Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), Eiropas Komisijas un konsorcija pārstāvji, un pildot ziņošanas pienākumus. Vadības uzdevums ir arī paplašināt tīkla daudzveidību tādās jomās kā akadēmiskās disciplīnas, ģeogrāfija, dzimums un vecums. Vispārējā vadība ietver arī laiku, kas visiem konsorcija locekļiem vajadzīgs, lai pildītu vispārējos pārvaldības uzdevumus (piemēram, koordinācijas sanāksmju apmeklēšana, ieguldījuma iesniegšana koordinatoram), un publicitātes izmaksas.

IV posmā (2022.–2025. gads) paredzēts arī:

izveidot EUNPDC programmas komiteju, kuras sastāvā būs konsorcija, EĀDD un Eiropas Komisijas pārstāvji, kas sniegs ieguldījumu ikgadējās konferences un citu projektu (piemēram, konsultatīvās sanāksmes, publikāciju sēriju un ad hoc semināru) satura veidošanā un organizēšanā,

vajadzības gadījumā sniegt sešus mutiskus (virtuālus vai klātienes) informatīvus paziņojumus Neizplatīšanas jautājumu darba grupai (CONOP), Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupai (COARM) un citām ES struktūrām, un tos sniegs ar tīkla vai konsorcija dalībniekiem saistīti eksperti pēc EĀDD pieprasījuma (agrāk tie tika sniegti, īstenojot projektu Help Desk).

2.   Projektu apraksts

Visiem projektiem ir šādi transversāli mērķi:

ar dzimumu saistītās un ģeogrāfiskās daudzveidības nodrošināšana visās darbībās,

atbalsts nākamās paaudzes ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās ekspertiem.

2.1   Ikgadējas ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konferences organizēšana (vada: Istituto Affari Internazionali (IAI))

Projekta mērķis un apraksts

Gadskārtējā konferencē, kurā piedalās valdību eksperti, neatkarīgi “ideju ģeneratori” un citi akadēmisko aprindu eksperti no Eiropas Savienības, asociētajām valstīm un trešām valstīm, apspriedīs un noteiks turpmākos pasākumus, kas veicami, lai apkarotu masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to piegādes sistēmu izplatīšanu, un savstarpēji saistītos atbruņošanās mērķus, kā arī iztirzās gan ar parastajiem ieročiem saistītās problēmas, tostarp vēršoties pret VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu, gan arī jauno tehnoloģiju radītos draudus un iespējas.

IV posmā (2022.–2025. gads), īstenojot šo darbību, paredzēts katru gadu rīkot vienu konferenci. Konsorcija mērķis ir rīkot konferenci klātienē, bet pavērt iespēju daļu pasākuma vai visu pasākumu straumēt. Ja arī turpmāk tiks piemēroti ar Covid-19 pandēmiju saistīti ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi, konsorcijs ir gatavs pielāgot pasākuma formātu, kā tas jau tika darīts III posmā. Turklāt:

tīkla sanāksme notiks klātienē līdztekus ikgadējai konferencei; visa gada garumā notiks citas virtuālas tīkla sanāksmes,

Jaunajai paaudzei veltīta sanāksme tiks organizēta vienlaikus ar ikgadējo konferenci, bet būs saistīta ar citiem pasākumiem, kuros iesaistīti gados jauni eksperti (sk. šā dokumenta 2.6. punktu),

konferencē aicinās piedalīties EUNPDC konsultāciju programmas konsultantus.

Projekta rezultāti

Arī turpmāk organizēt vērienīgu ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem veltītu starptautisku konferenci, kas tiek rīkota Eiropas vadībā un kas arī turpmāk būs nozīmīga vieta stratēģiskas diskusijas veicināšanai par pasākumiem, kuri veicami, lai apkarotu MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu, un par savstarpēji saistītiem atbruņošanās mērķiem, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp vēršoties pret VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu.

Valdības amatpersonu, akadēmiķu un trešo valstu pilsoniskās sabiedrības vidū palielināt Savienības MII un VIKI neizplatīšanas politikas un ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču (CBRN) pasākumu pamanāmību, kā arī palielināt informētību par tiem.

Veicināt tīkla lomu un kohēziju, kā arī Savienības lomu šajā jomā.

Uzkrāt speciālās zināšanas par ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos valstīs, kurās tās ir nepietiekamas, tostarp trešās valstīs, īpašu uzmanību pievēršot nākamās paaudzes atbalstam.

Iesniegt uz konkrētu rīcību vērstus ieteikumus, kas stiprinātu Eiropas Savienības MII neizplatīšanas stratēģijas un VIKI stratēģijas īstenošanu un kļūtu par lietderīgu atspēriena punktu Savienības un starptautiskās sabiedrības rīcībai saistībā ar neizplatīšanu un parastajiem ieročiem.

Uzlabot Savienības iestāžu, dalībvalstu, pilsoniskās sabiedrības un trešo valstu informētību un zināšanas par apdraudējumu, kas saistīts ar MII un to piegādes līdzekļiem, lai palielinātu to iespējas savlaicīgi rīkoties.

2.2   Ikgadējas konsultatīvas sanāksmes par ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos organizēšana (vada: Fondation pour la Recherche Stratégique (FRS))

Projekta mērķis un apraksts

Konsultatīvajās sanāksmēs, kurās piedalās ES, dalībvalstu un “ideju ģeneratoru” pārstāvji, tiek apspriestas gan īstermiņa, gan vidēja termiņa problēmas, kas Savienībai jārisina tādās jomās kā ieroču neizplatīšana un atbruņošanās, it īpaši MII un to piegādes transportlīdzekļi, parastie ieroči, tostarp VIKI, jauni ieroču veidi un piegādes sistēmas.

Projekta IV posmā šī darbība paredz katru gadu rīkot vienu konsultatīvo sanāksmi, kam būs divas daļas, no kurām katra attieksies uz jautājumiem, kas saistīti ar CONOP un COARM, un sagatavot attiecīgus ziņojumus un/vai ieteikumus. Šo pasākumu darba kārtību sagatavos ciešā sadarbībā ar EĀDD un Padomes KĀDP darba grupām, kuras darbojas neizplatīšanas un atbruņošanās jomā (CONOP) un parasto ieroču eksporta kontroles jomā (COARM). Vajadzības gadījumā notiks apspriešanās ar citām struktūrām (piemēram, EĀDD Kosmosa jautājumu darba grupu). Konkrēti:

Ikgadējā konsultatīvā sanāksme ilgs ne vairāk kā 2 dienas, un tās gaitā notiks gan CONOP, gan COARM sanāksme. Plānots, ka katrā no abām minētajām CONOP un COARM sanāksmēm klātienē piedalās ne vairāk kā 50 personu, kas pārstāv Eiropas “ideju ģeneratorus”, ES dalībvalstis un ES iestādes un kas specializējas MII atbruņošanās un neizplatīšanas un parasto ieroču, tostarp VIKI, kā arī jauno tehnoloģiju jautājumos.

Konsultatīvā sanāksme notiks klātienē un ilgs 2 dienas, lai iespējami palielinātu dalībnieku viedokļu apmaiņas iespējas.

Projekta rezultāti

Dalībvalstu politikas procesos iesaistīto personu un akadēmisko ekspertu, kā arī EĀDD un citu Savienības iestāžu speciālistu apmaiņa ar informāciju un analīzi par pašreizējām tendencēm izplatīšanas jomā.

Diskusijas par labākajiem veidiem un metodēm, kā īstenot Savienības politikas pasākumus izplatīšanas novēršanai.

Konstruktīvas atsauksmes, ko neatkarīgi Eiropas “ideju ģeneratori” sniedz Savienībai par tās stratēģijām MII un VIKI izplatīšanas novēršanai, un ieteikumi, kurus praktiskā darba veicēji sniedz pētniekiem un kuri ir saistīti ar svarīgākajiem politikas jomas jautājumiem, kas būtu jāturpina pētīt.

Būtisku un politiski orientētos ziņojumos aplūkojamu jautājumu apzināšana neizplatīšanas un atbruņošanās jomā.

AP pārstāvjiem paredzētu politiski orientētu ziņojumu un uz konkrētu rīcību vērstu ieteikumu kopuma izstrāde.

2.3.   Deviņu ad hoc semināru par ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos organizēšana

Projekta mērķis un apraksts

Ad hoc semināri kalpo konsultatīviem mērķiem tīkla, Savienības un tās dalībvalstu starpā, lai apspriestu nozīmīgus notikumus un Savienības politikas iespējas, kā arī dotu iespēju Savienības “ideju ģeneratoriem”, dalībvalstīm un Savienības iestādēm informēt mērķauditoriju gan Savienībā, gan ārpus tās.

Projektā paredzēts rīkot ne vairāk kā deviņus ekspertu ad hoc seminārus un sagatavot attiecīgus rakstiskus kopsavilkumus. IV posmā:

klātienē tiks organizēti trīs semināri, bet seši – virtuāli,

rīkojot seminārus, attiecīgajiem ekspertiem, kas saistīti ar tīklu, konsorciju vai, ja vajadzīgs, citām institūcijām, tiks pasūtīts rakstisks ad hoc kopsavilkums par semināra saturu. Šos kopsavilkumus izplatīs pirms semināra kā informatīvu dokumentu vai pēc tam, lai sniegtu pārskatu par svarīgākajām atziņām. Ad hoc kopsavilkumus publicēs Konsorcija tīmekļa vietnē,

EĀDD var arī pieprasīt atsevišķus kopsavilkumus (iepriekš Help Desk dokumenti), nevis rakstisku kopsavilkumu par ad hoc semināra tematu.

Projekta rezultāti

Dalībvalstu politikas procesos iesaistīto personu un akadēmisko ekspertu, kā arī EĀDD un citu Savienības iestāžu speciālistu apmaiņa ar informāciju un analīzi par pašreizējām tendencēm izplatīšanas jomā.

Diskusijas par labākajiem veidiem un metodēm, kā īstenot Savienības politikas pasākumus izplatīšanas novēršanai.

Konstruktīvas atsauksmes, ko neatkarīgi Savienības “ideju ģeneratori” sniedz Savienībai par tās stratēģijām MII un VIKI izplatīšanas novēršanai, un ieteikumi, kurus praktiskā darba veicēji sniedz ‘ideju ģeneratoriem” un kuri saistīti ar svarīgākajiem politikas jomas jautājumiem, kas jāturpina pētīt.

Būtisku un politiski orientētos ziņojumos aplūkojamu jautājumu apzināšana neizplatīšanas un atbruņošanās jomā.

AP pārstāvjiem paredzētu politiski orientētu ziņojumu un uz konkrētu rīcību vērstu ieteikumu kopuma izstrāde. Šie ziņojumi tiks izplatīti attiecīgajām Savienības iestādēm un dalībvalstīm.

2.4   15 Eiropas Savienības MII neizplatīšanas un atbruņošanās politikas dokumentu publicēšana (vada: Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI))

Projekta mērķis un apraksts

Projekta mērķis ir izstrādāt un publicēt ne vairāk kā 15 politikas dokumentus. Politikas dokumentus pasūtīs konsorcijs, un tos galvenokārt sagatavos konsorcijs vai tīkls, lai nodrošinātu, ka viedokļu pārstāvība dzimuma un tematisko un reģionālo speciālo zināšanu ziņā ir līdzsvarota un daudzveidīga. Lai veicinātu “nākamās paaudzes” speciālistu profesionālo izaugsmi, viņi, ja iespējams, tiks lūgti sniegt ieguldījumu politikas dokumentu sagatavošanā. Dokumenti aptvers jautājumus, kas ir konsorcija kompetencē. Katrā dokumentā tiks ierosināti ieteikumi/politikas risinājumi. Visus politikas dokumentus publicēs konsorcija tīmekļa vietnē.

Projekta rezultāti

Veicināt politisku un ar drošības jautājumiem saistītu dialogu par pasākumiem, ar ko apkaro MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu, par ieroču kontroli un atbruņošanos; šo dialogu galvenokārt risina eksperti, pētnieki un akadēmisko aprindu pārstāvji.

Palielināt pilsoniskās sabiedrības, neatkarīgo neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīkla un valdību informētību, zināšanas un izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības neizplatīšanas, ieroču kontroles un atbruņošanās politikas pasākumiem.

Sniegt politiskus un/vai operatīvās politikas priekšlikumus AP, Savienības iestādēm un dalībvalstīm.

Savienības līmenī izstrādāt neizplatīšanas, ieroču kontroles un atbruņošanās darbības, balstoties uz idejām, informāciju un analīzi. Ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos saistītās izglītības veicināšana un stiprināšana

2.5   Projekts paredz šādas darbības:

Projekts paredz šādas darbības:

2.5.1    Ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos saistīto e-mācību infrastruktūras un kursu atjaunināšana Eiropas Savienībā (vada: Peace Research Institute Frankfurt (PRIF))

Projekta mērķis un apraksts

Šī darbība būs vērsta uz II un III posmā izstrādātā e-mācību rīka izplatīšanu un izmantošanu visā pasaulē. Kursu pašlaik veido 20 mācību vienības par visiem attiecīgajiem jautājumiem saistībā ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos. IV posmā visas 20 vienības tiks regulāri atjauninātas, lai sniegtu studentiem jaunākos faktus un skaitļus. Tā kā pēdējos gados ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā notikušas būtiskas pārmaiņas, šajā posmā uzsvars tiek likts uz 15 sākotnējo mācību vienību, kas tika izveidotas laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam, būtisku atjaunināšanu: satura; lietošanas ērtuma un lietotājsaskarnes; kā arī grafiskā un video dizaina ziņā. Šīs pārmaiņas atvieglos mācību vienību atjaunināšanu.

Īpaša uzmanība atkal tiks pievērsta pieejamībai, t. i., modernizācijai, kas kalpos lietotājiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Visa kursa uztveramība tiks uzlabota, pārskatot valodas lietojumu, ko veiks speciālisti, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda. Pastāvīga izglītības iestāžu informēšana un atbalsta sniegšana tām dos iespēju viegli integrēt e-mācības universitāšu maģistra programmās un citos izglītības piedāvājumos un rosinās visā pasaulē izmantot e-mācību kursu.

Projekta rezultāti

Ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos saistīto ES e-mācību kursa uzturēšana, optimizācija un atjaunināšana, aptverot visus attiecīgos neizplatīšanas un atbruņošanās aspektus.

Izglītotāju un pasniedzēju apmācītāju informēšana par ES mācību resursu izmantošanu neizplatīšanas un atbruņošanās jomā un palīdzība viņiem šajā saistībā.

Žurnālistu un jaunāko diplomātu informēšana par ES mācību resursu izmantošanu neizplatīšanas un atbruņošanās jomā un palīdzība viņiem šajā saistībā.

Atbalsta sniegšana universitāšu semināros notiekošajām mācībām par ieroču kontroli, ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos.

Atbalsta sniegšana e-mācību kombinēšanai ar mācībām klasē (“jauktā mācīšanās”).

Savienībā un trešās valstīs vēl vairāk padziļinātas zināšanas par ES neizplatīšanas un atbruņošanās politikas pasākumiem.

Pastāvīgi atjaunināta atvērta izglītības resursa nodrošināšana visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas neizplatīšanas jomas pētniecībā un plānošanā.

Būtisku papildu zināšanu sniegšana ieroču neizplatīšanas jomas praktiskā darba veicējiem un zinātniekiem.

2.5.2    “Mācību klīnika” (mācību resursu centrs) (vada: Peace Research Institute Frankfurt (PRIF))

Projekta mērķis un apraksts

Ar šo darbību tiks turpināts 2021./22. gadā sāktais darbs, lai Eiropas Savienībā stiprinātu izglītību atbruņošanās, ieroču kontroles un neizplatīšanas jomā. Līdz šim, veicot plašu meklēšanu tiešsaistē, apzināti 59 attiecīgi kursi, kas nesen pasniegti ES universitātēs. Attiecīgie lektori tika uzrunāti individuāli. No atbildētājiem tika saņemtas 24 mācību programmas. Pēc sākotnējā novērtējuma tika sagatavotas divas maģistra programmas un īsi svarīgāko tekstu kopsavilkumi. IV posmā ar projektu tiks apkopoti kursi Eiropas un Ziemeļamerikas universitātēs un izvērsta meklēšana valstīs, kas nav Rietumu valstis. Statistiskā analīze tiks pastāvīgi pilnveidota un atjaunināta. Pasniedzējiem un skolotājiem tiks piedāvāti papildu materiāli.

Projekta rezultāti

Konsorcija tīmekļa vietnē paraugam un iedvesmai publicēts plašs mācību pasākumu programmu klāsts.

Informācija par pašlaik pasniegto kursu statistisko novērtējumu, piemēram, par mācītajiem tematiem, teorētiskajām pieejām vai dzimumu daudzveidību tiks publicēta konsorcija tīmekļa vietnē un sniegta konferencēs vai darbsemināros.

Pirmreizējiem pasniedzējiem paredzētu divu “maģistra mācību programmu” izveide un atjaunināšana.

Konsorcija tīmekļa vietnē publicēti īsi attiecīgās vai trūkstošās literatūras kopsavilkumi.

2.5.3    Apmācības kursi izpratnes veidošanai par ieroču izplatīšanu (vada: Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI))

Projekta mērķis un apraksts

Šī darbība paredz rīkot sešus apmācības kursus, lai vairotu dabaszinātņu un citu attiecīgu jomu diplomu ieguvušo un pēcdiploma studentu izpratni par ieroču izplatīšanas riskiem. Tā arī radīs saikni starp sociālajām un dabas zinātnēm, jo pēdējā posmā tika atzīts, ka tāda steidzami vajadzīga. Paredzēta arī īpašas mācību programmas izstrāde dažādām auditorijām (piemēram, biomedicīna, inženierzinātnes vai kodolenerģija) un divu kursu pasniegšana katru gadu. IV posmā trīs no šiem kursiem tiks klātienē rīkoti Stokholmā, un trīs notiks neklātienē.

Projekta rezultāti

Dabaszinātņu un citu attiecīgu jomu nākamās paaudzes zinātnieku spēju stiprināšana saistībā ar neizplatīšanas instrumentiem un politikas pasākumiem.

Ieguldījums Savienības neizplatīšanas politikas mērķa sasniegšanā, pateicoties labākai izpratnei par izplatīšanas riskiem disciplīnās, kurās pastāv būtiski izplatīšanas riski un notiek tehnoloģiska attīstība; kā arī iespējas ar tehnoloģiju attīstību ierobežot izplatīšanas risku.

Tālmācības (e-mācību) un klātienes apmācības apvienošana (“jauktā mācīšanās”).

2.6   Jaunu sieviešu un nākamās paaudzes informēšana par jautājumiem, kas saistīti ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos

Projekts paredz šādas darbības:

2.6.1.    Stažēšanās programma (vada: Peace Research Institute (PRIF))

Projekta mērķis un apraksts

Darbība paredz Eiropas prakses iespējas neizplatīšanas un atbruņošanās jomā līdz pat 30 diplomu ieguvušiem studentiem vai jauniem diplomātiem (līdz pat trim mēnešiem katrai no minētajām personām). Praktikantu vietas izveidos un dokumentēs konsorcijs, un prakse aptvers dalību pasākumos un darbsemināros, lasīšanas un rakstīšanas uzdevumus un iesaisti projektos. Par uzņemošajiem institūtiem ir tiesības būt visiem institūtiem, kas pieder tīklam. 24 no 30 prakses vietām ir rezervētas kandidātiem no Eiropas valstīm, bet atlikušās sešas ir rezervētas kandidātiem, kas nav no Eiropas. Visi praktikanti iespēju robežās tiks aicināti uz konsorcija rīkotām konferencēm un semināriem, kas notiks viņu prakses laikā.

Projekta rezultāti

Uzlabotas nākamās paaudzes zinātnieku un praktiskā darba veicēju spējas ieroču neizplatīšanas politikas un plānošanas jomā.

Savienībā vēl vairāk padziļinātas zināšanas par Savienības ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās politikas pasākumiem.

Labāka trešo valstu izpratne par Savienības stratēģijām, politikas pasākumiem un pieejām ieroču neizplatīšanas jomā.

Gados jaunu praktiskā darba veicēju un akadēmisko aprindu pārstāvju tīklu izveide un praktiskās sadarbības veicināšana.

Stiprināta tīkla spēju veidošana saistībā ar Savienības politiku MII un VIKI jomā.

2.6.2    Nākamās paaudzes un gados jaunu sieviešu pasākumu un konsultāciju programma (vada: Vienna Center for Disarmament and Non-Proliferation (VCDNP))

Projekta mērķis un apraksts

Tā kā ieroču neizplatīšanas, atbruņošanās un ieroču kontroles jomā plaši izplatīta ir ekspertu un praktiskā darba veicēju vecuma un dzimuma nelīdzsvarotība, projekta mērķis ir informēt pirmsdiploma studentus, absolventus un pēcdiploma studentus par neizplatīšanas, atbruņošanās un ieroču kontroles jautājumiem, palielinot viņu informētību par tiem un mudinot viņus iesaistīties pasākumos un darbsemināros par attiecīgiem tematiem. IV posmā darbība paredz katru gadu rīkot divus informatīvus Eiropas universitāšu klātienes apmeklējumus, lai uzlabotu šīs jomas pamanāmību un izpratni par gados jaunu zinātnieku iespējām. Darbība arī paredz turpmāk organizēt tīmekļseminārus par tematiskiem jautājumiem, vienmēr iekļaujot informāciju par jauniešu karjeras iespējām vai virzieniem.

Lai palielinātu šajā jomā aktīvo sieviešu skaitu, IV posmā projekts paredz arī katru gadu īstenot oficiālu konsultēšanas programmu (1 gadu), kas 20 jaunām sievietēm nodrošinās 20 konsultantus, lai palīdzētu uzlabot attiecīgās personas sadarbības tīklus, vairot izpratni par šo jomu un sameklēt padomu par karjeras iespējām. Konsultāciju programmu papildinās ekspertu sesijas, sociālie un prasmju veidošanas semināri.

Projekta rezultāti

Uzlabotas nākamās paaudzes zinātnieku un praktiskā darba veicēju spējas neizplatīšanas, atbruņošanās un ieroču kontroles jomā.

Labāka izpratne par šo jomu un attiecīgajiem ES politikas pasākumiem.

Lielāka informētība par gados jaunu zinātnieku, it īpaši sieviešu iespējām aktīvāk iesaistīties ieroču neizplatīšanas, atbruņošanās un ieroču kontroles jomā.

Nostiprināti gan jauno praktiskā darba veicēju tīkli, gan jauno praktiskā darba veicēju un vispāratzītu ekspertu tīkli.

Labāka sadarbība ar jaunajiem zinātniekiem, kas vēlas uzzināt vairāk par šo jomu un sāk darbību šajā jomā.

2.7   ANO stipendiātu, kas ir atbruņošanās pētnieki, vizīte Briselē (vada: Vienna Center for Disarmament and Non-Proliferation (VCDNP))

Projekta mērķis un apraksts

Šis projekts, kas ietverts atbruņošanās pētniekiem paredzētajā ANO stipendiātu programmā, nodrošina 2–3 dienu izpētes vizīti Briselē (Beļģija), lai stipendiāti varētu uzzināt vairāk par ES, tās politiku, darbību un iestādēm. Apmeklējums tiks ieplānots tā, lai tas iekļautos stipendiju programmas Eiropas komponentā. Programmas mērķis ir dot visaptverošu pārskatu par nozīmīgākajām ES iestādēm un politikas veidošanas struktūrām, it īpaši tām, kas saistītas ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, un sniegt tematiskas prezentācijas par ES darbu šajā jomā, tostarp par atbalsta programmām, ko piedāvā trešām valstīm.

Projekta rezultāti

Uzlabotas zināšanas un priekšstats par ES darbību, institūcijām un politikas pasākumiem, kā arī par trešo valstu atbalsta programmām ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā.

Uzlabotas partnervalstu un trešo valstu speciālās zināšanas par MII un VIKI jautājumiem.

Pastiprināta sadarbība ar ANO Atbruņošanās lietu biroju un atbalsts izglītībai, ko nodrošina saskaņā ar atbruņošanās pētniekiem paredzēto ANO stipendiju programmu.

2.8   Informēšana un saziņa (vada: Fondation pour la Recherche Stratégique (FRS))

Projekts paredz šādas darbības:

Tīmekļa vietne, tīkla platforma un informēšana (vada: Fondation pour la Recherche Stratégique (FRS))

Projekta mērķis un apraksts

Šī darbība nodrošina līdzekļus konsorcija tīmekļa vietnes un sociālo tīklu (Twitter, LinkedIn, Youtube) mitināšanai tīmeklī, tīmekļa vietnes noformējumam un tīmekļa vietnes tehniskajai uzturēšanai. Pēc digitālās sadarbības platformas izveides iepriekšējā posmā, lai tīklā veicinātu saziņu, sadarbību un paraugprakses apmaiņu, šī darbība aptvers kopienas pārvaldību, atjaunināšanu un platformas tehnisko uzturēšanu. Tīkla dalībnieki, mijiedarbojoties forumā, daloties ar saviem resursiem un informējot par gaidāmajiem pasākumiem, kā arī sniedzot jaunāko informāciju par saviem ekspertiem un institūtu, tiks tiešāk iesaistīti ar šīs digitālās sadarbības platformas starpniecību. Platformā katram pētījumam varēs izveidot īpašu profilu, iegūt informāciju par ES Ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konsorciju un tīklu un mijiedarboties ar citiem lietotājiem. Turklāt:

dažādās platformās turpinās popularizēt un atbalstīt konsorcija un citu tīkla dalībnieku publikācijas, pasākumus un darba iespējas,

arī turpmāk tiks popularizētas konsorcija rīkotās konferences, kuras dokumentēs tīmekļa vietnē (informatīvi dokumenti, darba kārtība, prezentācijas un, atbilstīgā gadījumā, atklātas sanāksmes videoieraksts),

īpašā tīmekļa vietnes sadaļā arī turpmāk tiks popularizētas konsorcija pavērtās izglītības iespējas, tostarp e-mācību kurss, mācīšanas resursi, Jaunu sieviešu un nākamās paaudzes iniciatīva, stipendijas un prakses iespējas,

tiks izveidotas saites starp tīmekļa vietni un platformu, lai nodrošinātu visu konsorcija izmantoto informēšanas un saziņas rīku integrāciju un regulāru atjaunināšanu,

arī turpmāk katru mēnesi tiks publicēts biļetens. Katrā numurā būs: 1) forums, kas tīkla pārstāvjiem dod iespēju popularizēt savas pētniecības darbības, galveno uzmanību pievēršot pēdējā laikā sāktajiem pētījumiem; 2) jaunākā informācija par konsorcija darbību; 3) ziņas par tīkla dalībnieku darbību; 4) redaktora sleja, kurā runa būs par ES politikai nozīmīgiem ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem.

2.8.1    ES Ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konsorcija raidieraksta sagatavošana (vada: International Institute for Strategic Studies (IISS-Europe))

Projekta mērķis un apraksts

Šī darbība paredz sagatavot ES Ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konsorcija raidierakstus, kuros tiek aplūkoti konsorcija darbības jomā esoši tematiski jautājumi. Projekta IV posmā IISS-Europe publiskos ne vairāk kā 36 raidierakstus.

Projekta rezultāti

Savienības iestāžu, dalībvalstu, pilsoniskās sabiedrības un trešo valstu informētības un zināšanu uzlabošana par apdraudējumu, kas saistīts ar parastajiem ieročiem, MII un to piegādes līdzekļiem, lai palielinātu to iespējas savlaicīgi rīkoties.

Labāka pilsoniskās sabiedrības izpratne par Eiropas Savienības MII neizplatīšanas un VIKI stratēģijām.

Nodrošināta Savienības un “ideju ģeneratoru” tīkla saskarne.

Platformas pārvaldīšana, kurā neizplatīšanas “ideju ģeneratori” var pastāvīgi dalīties ar saviem neatkarīgajiem uzskatiem un analīzi par MII izplatīšanu un problēmām, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp VIKI.

Neatkarīgu “ideju ģeneratoru” tīkla izvēršana, pārvaldīšana un atjaunināšana.

Iespēja pastāvīgi un bez maksas lejupielādēt dokumentus no tīkla sanāksmēm un neatkarīgajiem “ideju ģeneratoriem”, kas, iespējams, vēlas bez finansiālas atlīdzības dalīties ar savu pētījumu rezultātiem.


12.4.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/88


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/598

(2022. gada 5. aprīlis)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, attiecībā uz grozījumu minētā līguma 4. protokolā par izcelsmes noteikumiem, un ar ko atceļ Lēmumu (ES) 2020/2058

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Savienība ar Padomes un Komisijas Lēmumu 94/1/EOTK, EK (1) noslēdza Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”), un tas stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

EEZ līguma 4. protokolā ir izklāstīti izcelsmes noteikumi. Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, EEZ Apvienotā komiteja, kas izveidota ar EEZ līguma 92. pantu (“Apvienotā komiteja”), var nolemt grozīt 4. protokolu.

(3)

Apvienotā komiteja tās nākamajā sanāksmē pirms 2023. gada beigām pieņems lēmumu, ar ko groza 4. protokolu (“lēmums”).

(4)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, jo lēmumam Savienībā būs juridiskas sekas.

(5)

Savienība ar Padomes Lēmumu 2013/94/ES (2) noslēdza Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem ("konvencija”), un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2012. gada 1. maijā. Tajā ir paredzēti noteikumi par to preču izcelsmi, kuras tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas noslēgti starp konvencijas Līgumslēdzējām pusēm, un šos noteikumus piemēro, neskarot principus, kuri noteikti minētajos divpusējos nolīgumos.

(6)

Diskusijas par grozījumiem konvencijā ir radījušas jaunu modernizētu un elastīgāku izcelsmes noteikumu kopumu, kas jāiekļauj konvencijā. Līdz būs noslēgts un stāsies spēkā konvencijas grozījums, EEZ līguma Līgumslēdzējas Puses ir vienojušās, cik vien ātri iespējams, piemērot alternatīvu izcelsmes noteikumu kopumu, kas balstīts uz grozītās konvencijas noteikumiem un ko divpusēji var izmantot kā alternatīvu tiem izcelsmes noteikumiem, kas noteikti konvencijā (“pārejas noteikumi”) (3). Šajā nolūkā lēmumā tiks paredzēti arī pārejas noteikumi.

(7)

Apvienotās komitejas lēmuma projekta tekstu, uz kuru Padome balstīja savu Lēmumā (ES) 2020/2058 (4) izklāstīto nostāju, EEZ Apvienotās apakškomitejas preču brīvas pārvietošanas jautājumos 2021. gada 30. jūnija sanāksmē Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis tehnisku iemeslu dēļ noraidīja. Tādēļ skaidrības un juridiskās noteiktības labad Lēmums (ES) 2020/2058 būtu jāatceļ, un Padomei būtu jānosaka jauna nostāja, kas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā attiecībā uz 4. protokola grozījumu.

(8)

EEZ līguma Līgumslēdzējas Puses no 2021. gada 1. septembra sāka savā starpā divpusēji piemērot pārejas noteikumus. Tādēļ ir lietderīgi lēmumu piemērot ar atpakaļejošu spēku, proti, no 2021. gada 1. septembra, saskaņā ar minētā lēmuma 4. pantā paredzētajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu konsekvenci izcelsmes noteikumu piemērošanā EEZ.

(9)

Tādēļ Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, attiecībā uz grozījumu minētā līguma 4. protokolā, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Lēmumu (ES) 2020/2058 atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā un zaudē spēku 2023. gada 31. decembrī.

Luksemburgā, 2022. gada 5. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. LE MAIRE


(1)  Padomes un Komisijas Lēmums 94/1/EOTK, EK (1993. gada 13. decembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu, tās dalībvalstīm un Austrijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Lihtenšteinas Grāfisti, Norvēģijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti un Šveices Konfederāciju (OV L 1, 3.1.1994., 1. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2013/94/ES (2012. gada 26. marts) par to, lai noslēgtu Reģionālu konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (OV L 54, 26.2.2013., 3. lpp.).

(3)  Skatīt Padomes Lēmumu (ES) 2020/2056 (2020. gada 7. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, attiecībā uz grozījumu minētajā nolīgumā, aizstājot tā 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (OV L 424, 15.12.2020., 15. lpp.) un Padomes Lēmumu (ES) 2020/2057 (2020. gada 7. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku, attiecībā uz grozījumu minētajā nolīgumā, aizstājot tā 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (OV L 424, 15.12.2020., 17. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums (ES) 2020/2058 (2020. gada 7. decembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, attiecībā uz grozījumu minētā līguma 4. protokolā (par izcelsmes noteikumiem) (OV L 424, 15.12.2020., 19. lpp.).


PROJEKTS

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. .../2022

(... gada ...),

ar ko groza EEZ līguma 4. protokolu par izcelsmes noteikumiem

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)

EEZ līguma 9. pantā ir atsauce uz EEZ līguma 4. protokolu (“4. protokols”), kurā izklāstīti izcelsmes noteikumi.

(2)

Reģionālajā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (1) (“PEM konvencija”) ir izvirzīts mērķis transponēt spēkā esošās divpusējās izcelsmes noteikumu sistēmas, kuras noteiktas divpusējās tirdzniecības nolīgumos, ko noslēgušas PEM konvencijas Līgumslēdzējas puses, daudzpusējā satvarā, neskarot principus, kas noteikti minētajos divpusējos nolīgumos.

(3)

Savienība, Norvēģija un Lihtenšteina parakstīja PEM konvenciju 2011. gada 15. jūnijā, un Islande parakstīja PEM konvenciju 2011. gada 30. jūnijā.

(4)

Savienība, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina savu pieņemšanas instrumentu PEM konvencijas depozitāram iesniedza attiecīgi 2012. gada 26. martā, 2011. gada 9. novembrī, 2012. gada 12. martā un 2011. gada 28. novembrī. Rezultātā un saskaņā ar PEM konvencijas 10. panta 3. punktu attiecībā uz Lihtenšteinu un Norvēģiju PEM konvencija stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī, un attiecībā uz Islandi un Savienību – 2012. gada 1. maijā.

(5)

Līdz būs noslēgts un stāsies spēkā PEM konvencijas grozījums, EEZ līguma Līgumslēdzējas Puses ir vienojušās, pievienojot 4. protokolam A papildinājumu, piemērot alternatīvu izcelsmes noteikumu kopumu, kas balstīts uz grozītās PEM konvencijas noteikumiem un ko divpusēji var izmantot kā alternatīvu tiem izcelsmes noteikumiem, kas noteikti PEM konvencijā.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza 4. protokols,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

4. protokolu groza, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā […], ar noteikumu, ka ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (*1). To piemēro no 2021. gada 1. septembra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

4. pants

Lai piemērotu šo lēmumu, ar atpakaļejošu spēku var izdot izcelsmes apliecinājumus eksportam, kas veikts laikposmā no 2021. gada 1. septembra līdz šā lēmuma spēkā stāšanās dienai.

...,

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

EEZ Apvienotās komitejas

sekretāri


(1)  OV L 54, 26.2.2013, 4. lpp.

(*1)  [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]


PIELIKUMS

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMAM Nr. …/…

4. protokola beigās pievieno šādu tekstu:

“A PAPILDINĀJUMS

ALTERNATĪVI PIEMĒROJAMIE IZCELSMES NOTEIKUMI

Noteikumi par to, kā Līgumslēdzējas Puses pēc izvēles piemēro Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“PEM konvencija”), pirms tiek noslēgti un stājas spēkā PEM konvencijas grozījumi

(“noteikumi” vai “pārejas noteikumi”)

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODES

SATURA RĀDĪTĀJS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgās prasības

3. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

4. pants

Pietiekama apstrāde vai pārstrāde

5. pants

Noteikums par pielaidi

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

7. pants

Izcelsmes kumulācija

8. pants

Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi

9. pants

Kvalificēšanas vienība

10. pants

Komplekti

11. pants

Neitrāli elementi