6.4.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/1

PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/542

(2022. gada 5. aprīlis),

ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Noteikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, kā paredzēts Padomes Direktīvā 2006/112/EK (3) , mērķis ir saglabāt iekšējā tirgus darbību un nepieļaut konkurences izkropļojumus. Minētie noteikumi tika izstrādāti vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, pamatojoties uz izcelsmes principu. Komisija 2016. gada 7. aprīļa paziņojumā par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu – laiks pieņemt lēmumu” un 2017. gada 4. oktobra paziņojumā “Turpmākie pasākumi PVN rīcības plāna īstenošanai. Ceļā uz vienotu ES PVN zonu – laiks rīkoties” paziņoja par savu nodomu pielāgot šos noteikumus attiecībā uz galīgu PVN sistēmu dalībvalstu starpā īstenotai preču pārrobežu tirdzniecībai starp uzņēmumiem, kuras pamatā būtu nodokļa uzlikšana galamērķa dalībvalstī.

(2)

Saskaņā ar sistēmu, kurā precēm un pakalpojumiem nodokli uzliek galamērķa dalībvalstī, piegādātāji negūst nekādu būtisku labumu no tā, ka tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstī ar zemāku PVN likmi. Lielāka PVN likmju dažādība šādā sistēmā netraucētu iekšējā tirgus darbībai un neradītu konkurences izkropļojumus. Šādos apstākļos būtu lietderīgi piešķirt dalībvalstīm lielāku elastību likmju noteikšanā.

(3)

Ar precēm un pakalpojumiem, kam var piemērot samazinātas likmes, būtu jātiecas sniegt labumu galapatērētājam un sasniegt vispārējas nozīmes mērķus. Lai izvairītos no nevajadzīgas sarežģītības un tam sekojoša izmaksu pieauguma uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību, pēc tam, kad dalībvalstis izvēlās šādas preces un pakalpojumus, samazinātas likmes parasti būtu piemērojamas visā tirdzniecības ķēdē.

(4)

Tiesiskajam regulējumam, kas ļauj piemērot samazinātas likmes, vajadzētu būt vispārēji saskaņotam ar citām Savienības politikām, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (4) , un Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu. Lai dalībvalstis varētu piemērot samazinātas likmes ar mērķi stiprināt savu veselības sistēmu noturību, ir lietderīgi paplašināt to preču un pakalpojumu klāstu, kurus uzskata par būtiskiem nolūkā atbalstīt veselības aprūpes sniegšanu un kompensēt un pārvarēt invaliditāti. Turklāt dalībvalstīm būtu jādod iespēja veicināt klimatneitrālu un zaļu ekonomiku, piemērojot samazinātas likmes videi draudzīgām piegādēm, vienlaikus gatavojoties pakāpeniski atcelt spēkā esošo preferenciālo režīmu videi kaitīgām piegādēm.

(5)

Attieksmei pret visām dalībvalstīm ir jābūt vienlīdzīgai, un tādēļ tām būtu jādod vienādas iespējas piemērot samazinātas likmes, kam tomēr būtu jāpaliek izņēmumam no pamatlikmes. Šādu vienlīdzīgu attieksmi var panākt, ļaujot visām dalībvalstīm noteiktās robežās piemērot atbilstīgām precēm un pakalpojumiem ne vairāk kā divas samazinātas likmes 5 % minimuma apmērā, samazinātu likmi, kas ir zemāka par 5 % minimumu, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN.

(6)

Ņemot vērā nepieciešamību budžeta apsvērumu dēļ izvairīties no samazinātu likmju biežākas piemērošanas un ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstīm būtu jāatļauj piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 5 % minimumu, to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti ne vairāk kā 24 punktos Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā. To pašu iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāvar piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka nekā 5 % minimums, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN, bet tikai to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti ne vairāk kā septiņos punktos Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā, ko tās izvēlējušās no tādu preču piegādes un tādu pakalpojumu sniegšanas, kas paredzēti pamatvajadzību apmierināšanai, proti, tiem, kas saistīti ar pārtikas produktu, ūdens, zāļu, farmaceitisko produktu, veselības un higiēnas produktu piegādi, personu un atsevišķu kultūras priekšmetu (grāmatu, laikrakstu un periodisko izdevumu) pārvadāšanu, vai no citu to preču piegādes un to pakalpojumu sniegšanas, kas uzskaitīti Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā un kam citas dalībvalstis piemēro samazinātas likmes, kas ir zemākas par 5 % minimumu, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN, ja vien tās ievēro piemērojamos termiņus. Ir lietderīgi dalībvalstīm, kas jau piemēro šādas samazinātas likmes vai atbrīvojumus, piešķirt laiku, kas vajadzīgs, lai pielāgotos minētajiem ierobežojumiem.

(7)

Ir lietderīgi minētajos septiņos punktos iekļaut saules enerģijas paneļus atbilstīgi Savienības saistībām vides jomā attiecībā uz dekarbonizāciju un atbilstīgi Eiropas zaļajam kursam, kā arī piedāvāt dalībvalstīm iespēju veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, arī piemērojot samazinātas PVN likmes. Lai atbalstītu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un veicinātu Savienības enerģijas pašpietiekamību, ir jāļauj dalībvalstīm uzlabot galapatērētāju piekļuvi zaļās enerģijas avotiem.

(8)	Tas, ka dalībvalsts izmanto kādu no minētajām iespējām, būtu jāuzskata par pasākumu, kas iestrādāts PVN likmju sistēmas loģikā un pieņemts skaidri definētu sociālu iemeslu dēļ galapatērētāja labā vai vispārējās interesēs.

(9)

Līdztekus vispārējiem noteikumiem par PVN likmēm pastāv vairākas atkāpes, kas ļauj dažām dalībvalstīm piemērot zemākas likmes. Minētās zemākās likmes ir pamatotas ar īpašām ģeogrāfiskām iezīmēm vai sociāliem iemesliem, un tās nāk par labu galapatērētājam vai kalpo vispārējām interesēm. Šādas zemākas likmes varētu būt noderīgas arī citām dalībvalstīm. Tāpēc saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu ir lietderīgi paredzēt visām dalībvalstīm pieejamu iespēju piemērot zemākas likmes tām pašām precēm un pakalpojumiem, kam piemēro zemākas likmes citās dalībvalstīs, un ar tādiem pašiem nosacījumiem. Lai ievērotu septiņu punktu maksimālo robežu, dalībvalstīm, kas 2021. gada 1. janvārī piemēroja šādas zemākas likmes to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti vairāk nekā septiņos punktos Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā, līdz 2032. gada 1. janvārim vai līdz galīgā režīma pieņemšanai, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, būtu jāierobežo līdz septiņiem punktiem samazinātu likmju, kas ir zemākas par 5 % minimumu, piemērošana un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN piešķiršana to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā. Minētie grozījumi neietekmē šajā direktīvā noteikto atkāpju kārtību attiecībā uz atbrīvojumu piemērošanu bez tiesībām atskaitīt PVN, kā izklāstīts Direktīvas 2006/112/EK X pielikumā.

(10)

Turklāt vairākas citas atkāpes dažām dalībvalstīm pašlaik ļauj piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, precēm un pakalpojumiem, kuri nav uzskaitīti Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā. Ņemot vērā to, ka minēto samazināto likmju līmenis ir tuvs pamatlikmei, un saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu ir lietderīgi paredzēt visām dalībvalstīm pieejamu iespēju piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, tām pašām precēm un pakalpojumiem, kuriem citās dalībvalstīs piemēro samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, un ar tādiem pašiem nosacījumiem.

(11)

Citām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējams piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas nav uzskaitīti Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā, un samazinātas likmes, kas ir zemākas par 5 %, un atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti jebkurā Direktīvas 2006/112/EK III pielikuma punktā, izņemot 1. līdz 6. un 10.c punktu, ciktāl tās ievēro PVN likmju struktūru, kas paredzēta šajā direktīvā, un attiecīgos nosacījumus, ko piemēro dalībvalstis, kurās 2021. gada 1. janvārī ir spēkā samazinātas likmes vai atbrīvojumi ar tiesībām atskaitīt PVN. Starp minētajām citām dalībvalstīm vajadzētu būt arī tām dalībvalstīm, kas pašlaik piemēro samazinātas likmes un atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN un vēlētos piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas nav uzskaitīti Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā, samazinātas likmes, kas ir zemākas par 5 %, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN citu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, nekā tos, ko tās pašlaik piemēro.

(12)

Dalībvalstīm, kas, pamatojoties uz atkāpēm, 2021. gada 1. janvārī piemēroja samazinātas likmes vai piešķīra atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN, būtu jāinformē PVN komiteja par atkāpju galvenajiem noteikumiem un nosacījumiem to tiesību aktos, kuras piemēro no 2021. gada 1. janvāra un kurām tiks nodrošināta piekļuve citām dalībvalstīm. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un visām dalībvalstīm nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi minētajām atkāpēm un pamatojoties uz informāciju, ko attiecīgās dalībvalstis sniegušas līdz noteiktajam termiņam, Komisijai pēc minētās informācijas saņemšanas nekavējoties jāsagatavo un jāizplata visām dalībvalstīm pilnīgs to preču un pakalpojumu saraksts, kuriem piemēro šādas samazinātas likmes vai atbrīvojumus. Lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm ir vienlīdzīga piekļuve atkāpēm, ir būtiski, lai dalībvalstis ievēro šādas informācijas paziņošanas termiņu.

(13)

Pamatojoties uz Komisijas izplatīto informāciju, dalībvalstīm vajadzētu varēt piemērot samazinātas likmes un atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN to preču piegādei un to pakalpojumu sniegšanai, kurām citas dalībvalstis piemēro šādas likmes un atbrīvojumus, ar noteikumu, ka samazinātas likmes un atbrīvojumus piemēro ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro dalībvalstīs, kuras jau piemēro minētās likmes un atbrīvojumus. Lai izmantotu šīs iespējas, dalībvalstīm būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi un jāpaziņo pieņemto noteikumu teksts PVN komitejai. Pamatojoties uz minēto paziņojumu, Komisijai būtu jāiesniedz Padomei ziņojums ar visaptverošu sarakstu, kurā norādītas preces un pakalpojumi, kam dalībvalstis piemēro samazinātas likmes un atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN.

(14)

Ņemot vērā nepieciešamību modernizēt un atjaunināt to preču un pakalpojumu sarakstu, kam var piemērot samazinātas likmes, Direktīva 2006/112/EK būtu jāgroza, lai ļautu piemērot samazinātas likmes konkrētu sociālās politikas mērķu dēļ, nodrošinātu skaidrību un ņemtu vērā neitralitātes principu, proti, nodrošinot vienādu attieksmi PVN likmju ziņā attiecībā uz konkrētu preču nomu vai līzingu un piegādi.

(15)

Lai dalībvalstīm sniegtu iespēju atbalstīt pārkārtošanos uz videi draudzīgu siltumapgādes sistēmu izmantošanu un saskaņā ar Savienības saistībām vides jomā attiecībā uz dekarbonizāciju, Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā turklāt būtu jāiekļauj iespēja dalībvalstīm piemērot samazinātu likmi tādu ļoti efektīvu zemu emisiju siltumapgādes sistēmu piegādei un uzstādīšanai, kas atbilst vides tiesību aktu kritērijiem.

(16)

Digitalizācijai ir būtiska nozīme vērtības radīšanā un konkurētspējas veicināšanā. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss mēra un sakārto zināmā kārtībā dalībvalstu digitālo sniegumu, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem rādītājiem, kas liecina par būtiskām atšķirībām digitālajā attīstībā. Lai novērstu interneta piekļuves pakalpojumu vājo pārklājumu un lai veicinātu to attīstību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šādiem pakalpojumiem piemērot samazinātu likmi. Samazinātas likmes piemērošana interneta piekļuves pakalpojumiem būtu jāpielāgo valsts digitalizācijas politikas mērķiem, un būtu attiecīgi jāierobežo šādas piemērošanas darbības joma. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2120 (5) interneta piekļuves pakalpojumi nodrošina savienojamību, bet neattiecas uz saturu, ko sniedz ar interneta starpniecību.

(17)	Turklāt, ņemot vērā ekonomikas digitālo pārveidi, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt tādu pašu režīmu attiecībā uz tiešraides straumētajām darbībām, tostarp pasākumiem, kā uz darbībām, kuras ir tiesīgas saņemt samazinātas likmes, ja tās notiek klātienē.

(18)

Lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu patēriņa dalībvalstī, ir nepieciešams, lai visiem pakalpojumiem, ko pakalpojuma saņēmējam var sniegt elektroniski, nodokli uzliek vietā, kur pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību, kur ir viņa pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta. Tādēļ ir jāgroza noteikumi, kas reglamentē ar šādām darbībām saistīto pakalpojumu sniegšanas vietu.

(19)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir nepieciešams precizēt, ka attiecībā uz organizācijām, kas strādā sociālās labklājības jomā, izvērtējot prasības samazinātas likmes piemērošanai, būtu jāņem vērā organizācijas vispārējā darbība un mērķi kopumā neatkarīgi no preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas galīgā labuma guvēja.

(20)

Turklāt Direktīva 2006/112/EK būtu jāgroza, lai samazinātas likmes varētu piemērot ierobežotā skaitā īpašās situācijās sociālu iemeslu dēļ, par labu galapatērētājam un nolūkā sasniegt vispārējas nozīmes mērķi. Tāpēc Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā minētais to preču un to pakalpojumu saraksts, kuriem var piemērot samazinātas likmes, būtu jāpaplašina, lai tajā ietvertu ierobežotu skaitu šādu spēkā esošu atkāpju.

(21)

Covid-19 pandēmija pierādīja, ka Direktīva 2006/112/EK ir jāpielāgo, lai tiesiskais regulējums būtu gatavs reaģēt uz turpmākām krīzēm un dalībvalstis tādējādi ātri varētu reaģēt uz ārkārtas apstākļiem, piemēram, pandēmijām, humanitārām krīzēm un dabas katastrofām. Minētajā nolūkā dalībvalstīm, kurām Komisija atļāva piemērot atbrīvojumu no PVN precēm, kas importētas nelaimē cietušo vajadzībām, vajadzētu būt iespējai atbilstīgajām struktūrām, – lai tās varētu palīdzēt šādās nelaimēs cietušajiem, – ar tādiem pašiem nosacījumiem piemērot atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN attiecībā uz minēto preču iegādi Kopienas iekšienē, šo preču piegādi iekšzemē un ar šādām precēm saistītiem pakalpojumiem. Ja vairs netiek izpildīti nosacījumi atbrīvojuma saņemšanai, šādu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai būtu jāpiemēro PVN.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas galvenos mērķus, proti, atjaunināt to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem var piemērot samazinātas likmes, un noteikt pamatojumu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir vienlīdzīga piekļuve samazināto likmju piemērošanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet esošo ierobežojumu dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(23)	Direktīvā 2006/112/EK grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu (ES) 2020/285 (6). Ņemot vērā šajā direktīvā noteikto PVN likmju atšķirīgo struktūru, atsauces Direktīvā (ES) 2020/285 būtu jāgroza.

(24)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (7) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(25)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2006/112/EK un (ES) 2020/285,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2006/112/EK

Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:

1)	direktīvas 53. pantam pievieno šādu daļu: “Šo pantu nepiemēro ieejas biļešu iegādei pasākumiem, kas minēti pirmajā daļā, ja apmeklējums ir virtuāls.”;

direktīvas 54. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja pakalpojumi un papildpakalpojumi ir saistīti ar darbībām, kas tiek straumētas vai citādi darītas virtuāli pieejamas, to sniegšanas vieta tomēr ir vieta, kur persona, kas nav nodokļa maksātāja, veic uzņēmējdarbību, vai kur ir tās pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta.”;

3)	direktīvas 59.a panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, nodokļa neuzlikšanu un konkurences izkropļojumu, dalībvalstis attiecībā uz pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka 44. un 45. pantā, 54. panta 1. punkta otrajā daļā, 56., 58. un 59. pantā, var:”;

direktīvas 81. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis, kas 1993. gada 1. janvārī neizmantoja 98. pantā paredzēto izvēles iespēju piemērot samazinātu likmi, ja tās izmanto 89. pantā paredzēto izvēles iespēju, attiecībā uz mākslas darbu piegādi, kā minēts III pielikuma 26) punktā, var paredzēt to, ka summa, kurai uzliek nodokli, ir vienāda ar daļu no summas, kas noteikta saskaņā ar 73., 74., 76., 78. un 79. pantu.”;

direktīvas 94. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Preču importam piemēro tādu pašu likmi, kādu piemēro līdzīgu preču piegādei dalībvalsts teritorijā.”;

pantam pievieno šādu punktu:

“3. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dalībvalstis, kas IX pielikuma A, B un C daļā uzskaitīto mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegādei piemēro standarta likmi, minēto preču importam dalībvalsts teritorijā var piemērot samazinātu likmi, kā paredzēts 98. panta 1. punkta pirmajā daļā.”;

direktīvas 98. pantu aizstāj ar šādu:

“98. pants

1. Dalībvalstis var piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes.

Samazinātās likmes nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli, un tās nevar būt mazākas par 5 %, un tās piemēro tikai to preču piegādei un to pakalpojumu sniegšanai, kas uzskaitīti III pielikumā.

Dalībvalstis var piemērot samazinātās likmes to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti ne vairāk kā 24 punktos III pielikumā.

2. Papildus divām šā panta 1. punktā minētajām samazinātajām likmēm dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka par 5 % minimumu, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti ne vairāk kā septiņos punktos III pielikumā.

Samazināto likmi, kas ir zemāka par 5 % minimumu, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN var piemērot tikai to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikuma šādos punktos:

a)	1. līdz 6. un 10.c punkts;

b)	jebkurš cits III pielikuma punkts, uz kuru attiecas 105.a panta 1. punktā paredzētās iespējas.

Piemērojot šā punkta otrās daļas b) apakšpunktu, 105.a panta 1. punkta otrajā daļā minētos darījumus attiecībā uz mājokļiem uzskata par tādiem, uz kuriem attiecas III pielikuma 10. punkts.

Dalībvalstis, kas 2021. gada 1. janvārī piemēro samazinātas likmes, kuras ir zemākas par 5 % minimumu, vai piešķir atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti vairāk nekā septiņos punktos III pielikumā, ierobežo minēto samazināto likmju vai atbrīvojumu piemērošanu, lai līdz 2032. gada 1. janvārim vai līdz dienai, kad ir pieņemts 402. pantā minētais galīgais režīms, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, panāktu atbilstību šā punkta pirmajai daļai. Dalībvalstis var brīvi noteikt, kuru preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai tās turpinās piemērot minētās samazinātās likmes vai piešķirt minētos atbrīvojumus.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās samazinātās likmes un atbrīvojumus nepiemēro elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, izņemot tos, kas uzskaitīti III pielikuma 6., 7., 8. un 13. punktā.

4. Piemērojot šajā direktīvā paredzētās samazinātās likmes un atbrīvojumus, dalībvalstis var izmantot kombinēto nomenklatūru vai preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm, vai abas, lai precīzi aptvertu attiecīgo kategoriju.”;

7)	iekļauj šādu pantu: “98.a pants Samazinātās likmes un atbrīvojumus, kas minēti 98. panta 1. un 2. punktā, nepiemēro tādu mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegādei, kam piemēro īpašo režīmu, kas noteikts XII sadaļas 4. nodaļā.”;

8)	direktīvas 99. pantu svītro;

9)	direktīvas 100. pantu aizstāj ar šādu: “100. pants Līdz 2028. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par III pielikuma darbības jomu, vajadzības gadījumā papildinot to ar atbilstīgiem priekšlikumiem.”;

10)	direktīvas 101. pantu svītro;

11)

direktīvas VIII sadaļas 2. nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“2.a iedaļa

Izņēmuma situācijas

101.a pants

1. Ja Komisija saskaņā ar Padomes Direktīvas 2009/132/EK (*1) 53. panta pirmo daļu dalībvalstij ir piešķīrusi atļauju piemērot atbrīvojumu precēm, kas importētas nelaimē cietušo vajadzībām, minētā dalībvalsts ar tādiem pašiem nosacījumiem var piešķirt atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN attiecībā uz minēto preču iegādi Kopienas iekšienē un šo preču piegādi, kā arī ar šādām precēm saistītiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem.

2. Dalībvalsts, kas vēlas piemērot 1. punktā minēto pasākumu, informē PVN komiteju.

3. Ja preces vai pakalpojumus, ko iegādājušās organizācijas, uz kurām attiecas šā panta 1. punktā paredzētais atbrīvojums, izmanto mērķiem, kas nav paredzēti Direktīvas 2009/132/EK VIII sadaļas 4. nodaļā, šādu preču vai pakalpojumu izmantošanai uzliek PVN saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami brīdī, kad vairs netiek izpildīti atbrīvojuma nosacījumi.

(*1) Padomes Direktīva 2009/132/EK (2009. gada 19. oktobris), kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (OV L 292, 10.11.2009., 5. lpp.).”;"

12)	direktīvas 102. un 103. pantu svītro;

13)

direktīvas 104. pantu aizstāj ar šādu:

“104. pants

1. Austrija Jungholz un Mittelberg (Kleines Walsertal) komūnā var piemērot otru pamatlikmi, kas ir zemāka nekā atbilstīgā likme, kuru piemēro pārējā Austrijas teritorijā, bet vismaz 15 %.

2. Grieķija Lesbas, Hijas, Samas, Dodekanēsas un Kiklādu salu departamentos un Tasas salā, Ziemeļsporādu salās, Samotrakes salā un Skiras salā var piemērot likmes, kuras ir līdz 30 % zemākas nekā atbilstīgās likmes, ko piemēro kontinentālajā Grieķijā..

3. Portugāle darījumiem, ko veic Azoru salu un Madeiras autonomajos apgabalos, un tiešam importam šajos reģionos var piemērot likmes, kuras ir zemākas nekā tās, ko piemēro kontinentālajā daļā.

4. Portugāle vienu no divām 98. panta 1. punktā paredzētajām samazinātajām likmēm var piemērot maksām par tiltu lietošanu Lisabonas apgabalā.”;

14)	direktīvas 104.a un 105. pantu svītro;

15)

direktīvā iekļauj šādus pantus:

“105.a pants

1. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī III pielikumā, izņemot III pielikuma 1. līdz 6. un 10.c punktu, uzskaitīto preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai piemēroja samazinātas likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai piešķīra atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, var saskaņā ar 98. panta 2. punktu turpināt piemērot minētās samazinātās likmes vai piešķirt minētos atbrīvojumus, neskarot šā panta 4. punktu.

Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī darījumiem, kas saistīti ar mājokļiem, kuri nav sociālās politikas daļa, piemēroja samazinātas likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, saskaņā ar 98. panta 2. punktu var turpināt piemērot minētās samazinātās likmes.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 7. jūlijā paziņo PVN komitejai valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu un nosacījumus tādu samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanai, kas attiecas uz 98. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu.

Neskarot šā panta 4. punktu, citas dalībvalstis saskaņā ar 98. panta 2. punkta pirmo daļu var piemērot samazinātas likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN tādu pašu preču piegādei vai tādu pašu pakalpojumu sniegšanai kā tie, kas minēti šā punkta pirmajā un otrajā daļā, un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami 2021. gada 1. janvārī šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajās dalībvalstīs.

2. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī tādu preču piegādei vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kas nav uzskaitīti III pielikumā, piemēroja samazinātas likmes, kas ir zemākas par 12 %, tostarp samazinātas likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai piešķīra atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, var saskaņā ar 98. panta 1. un 2. punktu turpināt piemērot minētās samazinātās likmes vai piešķirt minētos atbrīvojumus līdz 2032. gada 1. janvārim vai līdz 402. pantā minētā galīgā režīma pieņemšanai – atkarībā no tā, kas notiek agrāk, neskarot šā panta 4. punktu.

3. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī tādu preču piegādei vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kas nav uzskaitīti III pielikumā, piemēroja samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, var saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu turpināt piemērot minētās samazinātās likmes, neskarot šā panta 4. punktu.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 7. jūlijā paziņo PVN komitejai valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu un nosacījumus šā punkta pirmajā daļā minēto samazināto likmju piemērošanai.

Neskarot šā panta 4. punktu, citas dalībvalstis saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu var piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, tādu pašu preču piegādei vai tādu pašu pakalpojumu sniegšanai kā tie, kas minēti šā punkta pirmajā un otrajā daļā, un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami 2021. gada 1. janvārī šā punkta pirmajā daļā minētajās dalībvalstīs.

4. Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, samazinātās likmes vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN fosilajam kurināmajam, citām precēm, kam ir līdzīga ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, piemēram, kūdrai, un kokmateriāliem, ko izmanto kā malku, beidz piemērot līdz 2030. gada 1. janvārim. Samazinātās likmes vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN ķīmiskajiem pesticīdiem un ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem beidz piemērot līdz 2032. gada 1. janvārim.

5. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar šā panta 1. punkta ceturto daļu un 3. punkta trešo daļu un 105.b pantu vēlas piemērot samazinātās likmes, kas nav zemākas par 12 %, samazinātās likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, līdz 2023. gada 7. oktobrim pieņem sīki izstrādātus noteikumus, ar ko reglamentē minēto iespēju izmantošanu. Tās paziņo PVN komitejai savu pieņemto valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu.

6. Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, iesniedz Padomei ziņojumu ar visaptverošu sarakstu, kurā norādītas šā panta 1. un 3. punktā un 105.b pantā minētās preces un pakalpojumi, kam dalībvalstīs piemēro samazinātās likmes, tostarp samazinātās likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN.

105.b pants

Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī darījumiem, kas saistīti ar mājokļiem, kuri nav sociālās politikas daļa, piemēroja samazinātas likmes, kas nav zemākas par 5 % minimumu, saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu var turpināt piemērot minētās samazinātās likmes. Šādā gadījumā šādiem darījumiem piemērojamās samazinātās likmes no 2042. gada 1. janvāra nav zemāka par 12 %.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 7. jūlijā paziņo PVN komitejai valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu un nosacījumus pirmajā daļā minēto samazināto likmju piemērošanai.

Citas dalībvalstis saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu var piemērot samazinātu likmi, kas nav zemāka par 12 %, darījumiem, kas minēti šā panta pirmajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami 2021. gada 1. janvārī šā panta pirmajā daļā minētajās dalībvalstīs.

Piemērojot 98. panta 1. punkta trešo daļu, šajā pantā minētos darījumus uzskata par tādiem, uz kuriem attiecas III pielikuma 10. punkts.”;

16)	direktīvas VIII sadaļas 4. nodaļu svītro;

17)	direktīvas 123., 125., 128. un 129. pantu svītro;

18)

direktīvas 221. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalstis var atbrīvot nodokļa maksātājus no 220. panta 1. punktā vai 220.a pantā paredzētā pienākuma izsniegt rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kuru viņi veikuši to teritorijā un kura, ievērojot 98. panta 2. punktu, 105.a un 132. pantu, 135. panta 1. punkta h) līdz l) apakšpunktu, 136., 371., 375., 376. un 377. pantu, 378. panta 2. punktu, 379. panta 2. punktu un 380. līdz 390.c pantu, ir atbrīvota no nodokļa – ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN vai bez tām.”;

19)

direktīvas 288. panta pirmās daļas 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)	to darījumu vērtība, kuri ir atbrīvoti, ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, ievērojot 98. panta 2. punktu vai 105.a pantu;”;

20)

direktīvas 316. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja attiecīgajiem mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām, ko piegādā tādam tirgotājam vai ko importē tāds tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, nav piemērota samazināta likme, dalībvalstis tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji, piešķir tiesības izvēlēties piemērot peļņas daļas režīmu šādiem darījumiem:

a)	mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu piegādei, kuras importējis pats tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs;

b)	mākslas darbu piegādei, kurus tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, piegādājuši darbu autori vai autoru tiesību mantinieki;

c)	mākslas darbu piegādei, kurus tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, piegādājis nodokļa maksātājs, kurš nav tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs.”;

21)	direktīvas 387. panta c) punktu svītro;

22)	direktīvas III pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu: “To preču piegādes un to pakalpojumu sniegšanas saraksts, kam var piemērot 98. pantā minētās samazinātās likmes un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN”;

23)	direktīvas III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2020/285

Direktīvas (ES) 2020/285 1. panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15)

direktīvas 288. pantu aizstāj ar šādu:

“288. pants

1. Gada apgrozījums, ko ņem par pamatu 284. pantā paredzētā atbrīvojuma piemērošanai, sastāv no šādām summām bez PVN:

a)	piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtība, ciktāl šīm precēm un pakalpojumiem būtu uzliekams nodoklis, ja tos piegādātu no nodokļa neatbrīvots nodokļa maksātājs;

b)	to darījumu vērtība, kuri ir atbrīvoti, ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, ievērojot 98. panta 2. punktu vai 105.a pantu;

c)	to darījumu vērtība, kuri ir atbrīvoti, ievērojot 146. līdz 149. pantu un 151., 152. un 153. pantu;

d)	to darījumu vērtība, kuri ir atbrīvoti, ievērojot 138. pantu, ja piemēro minētajā pantā paredzēto atbrīvojumu;

e)	darījumu ar nekustamajiem īpašumiem vērtība, 135. panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā norādīto finanšu darījumu vērtība un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumu vērtība, ja vien minētie darījumi nav palīgdarījumi.

2. Aprēķinot 1. punktā minēto apgrozījumu, neņem vērā nodokļa maksātāja materiālo vai nemateriālo kapitālieguldījuma preču atsavināšanu.”;”.

3. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis līdz 2024. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. panta 1., 2., 5., 7. un 12. punkta prasības attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 103. panta svītrošanu, un 20. punktu un 2. pantu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2025. gada 1. janvāra.

Normatīvos un administratīvos aktus attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK III pielikuma 7. un 13. punktu par piekļuvi minētajos punktos minēto pasākumu vai apmeklējumu tiešraides straumēšanai un attiecībā uz 26. punktu dalībvalstis var piemērot no 2025. gada 1. janvāra.

2. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. Kad dalībvalstis pieņem 1. un 2. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz novērtējumu par to, vai ir iespējami nākotnes prasībām atbilstoši risinājumi, kas pielāgoti digitālajam laikmetam un ir saskaņoti ar mērķi izveidot uz galamērķi balstītu PVN sistēmu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu attiecīgos šīs direktīvas noteikumus, ciktāl tas attiecas uz peļņas daļas režīmu, kas noteikts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 4. nodaļā.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2022. gada 5. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. LE MAIRE

(1) 2022. gada 9. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 283, 10.8.2018., 35. lpp.

(3) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un mazumtirdzniecības maksu par regulētiem ES iekšzemes sakariem un groza Direktīvu 2002/22/EK un Regulu (ES) Nr. 531/2012 (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

(6) Padomes Direktīva (ES) 2020/285 (2020. gada 18. februāris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (OV L 62, 2.3.2020., 13. lpp.).

(7) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 2006/112/EK III pielikumu groza šādi:

pielikuma 3. līdz 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“3)	farmācijas līdzekļi, kurus izmanto medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, tostarp pretapaugļošanās un sieviešu higiēnas līdzekļi, un absorbējoši higiēnas produkti;

medicīniskais aprīkojums, iekārtas, ierīces, priekšmeti, palīglīdzekļi un aizsarglīdzekļi, tostarp veselības aizsardzības maskas, kas parasti paredzētas izmantošanai veselības aprūpē vai izmantošanai invalīdiem, preces, kas ir būtiskas invaliditātes kompensēšanai un pārvarēšanai, kā arī šādu preču pielāgošana, remonts, noma un līzings;

5)	pasažieru pārvadājumi un preču, ko viņi ved sev līdzi, pārvadājumi, piemēram, bagāža, velosipēdi, tostarp elektriskie velosipēdi, mehāniskie vai citi transportlīdzekļi, vai tādu pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar pasažieru pārvadāšanu;

fiziskā formātā vai elektroniski, vai abos šādos formātos izdotu, tostarp bibliotēku izsniegtu, grāmatu, laikrakstu un periodisku izdevumu (ietverot brošūras, bukletus un tamlīdzīgus iespieddarbus, bilžu, zīmējamās vai krāsojamās grāmatas bērniem, iespiestas notis vai nošu rokrakstus, kartes un hidrogrāfiskas vai tamlīdzīgas shēmas) piegāde, izņemot publikācijas, kas pilnīgi vai galvenokārt veltītas reklāmai, un izņemot publikācijas, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no video satura vai klausāmas mūzikas; bezpeļņas organizāciju publikāciju sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi;

7)	ieejas biļetes izrādēm, teātriem, cirkiem, gadatirgiem, izklaides parkiem, koncertiem, muzejiem, zvērudārziem, kinoteātriem, izstādēm un tamlīdzīgiem kultūras pasākumiem un iestādījumiem vai piekļuve šo pasākumu vai apmeklējumu tiešraides straumēšanai, vai abi;

8)	radio un televīzijas apraides pakalpojumi un to pašu programmu tīmekļapraide, ko nodrošina mediju pakalpojumu sniedzējs; interneta piekļuves pakalpojumi, kas tiek sniegti kā daļa no digitalizācijas politikas, ko definējušas dalībvalstis;”;

pielikuma 10. un 10.a punktu aizstāj ar šādiem:

“10)	mājokļu nodrošināšana un būvniecība kā daļa no sociālās politikas, kā to definējušas dalībvalstis; mājokļu un privāto mājokļu atjaunošana un pārbūve, tostarp nojaukšana un rekonstrukcija, un remonts; nekustamā īpašuma izīrēšana mājokļu vajadzībām;

10.a)

tādu sabiedrisko un citu ēku būvniecība un renovācija, kuras izmanto darbībām sabiedrības interesēs;”;

iekļauj šādu punktu:

“10.c)

saules enerģijas paneļu piegāde un uzstādīšana uz privātiem mājokļiem, mājokļiem un sabiedriskām un citām ēkām, ko izmanto darbībām sabiedrības interesēs, kā arī blakus šādiem mājokļiem un ēkām;”;

pielikuma 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11)	tādu preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, ko parasti izmanto lauksaimnieciskā ražošanā, izņemot kapitālieguldījumu preces, kā iekārtas vai ēkas; un līdz 2032. gada 1. janvārim ķīmisko pesticīdu un ķīmisko mēslošanas līdzekļu piegāde;”;

iekļauj šādu punktu:

“11.a)

dzīvi zirgu dzimtas dzīvnieki un tādu pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar dzīviem zirgu dzimtas dzīvniekiem;”;

pielikuma 13. punktu aizstāj ar šādu:

“13)	ieejas biļetes sporta pasākumiem vai piekļuve šo pasākumu tiešraides straumēšanai, vai abi; sporta telpu un inventāra izmantošana, un sporta vai fizisko vingrinājumu nodarbību nodrošināšana, arī tiešraides straumēšanā;”;

7)	pielikuma 14. punktu svītro;

pielikuma 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15)

preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, ko veic organizācijas, kuras ir iesaistītas labklājības vai sociālā nodrošinājuma darbā, kā to definējušas dalībvalstis, un ko dalībvalstis atzinušas par sociālās labklājības organizācijām, ciktāl minētie darījumi nav atbrīvoti no nodokļa, ievērojot 132., 135. un 136. pantu;”;

pielikuma 18. un 19. punktu aizstāj ar šādiem:

“18)	pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar kanalizāciju, ielu tīrīšanu, atkritumu vākšanu un atkritumu apstrādi vai pārstrādi, izņemot, ja šādus pakalpojumus sniedz organizācijas, kas minētas 13. pantā;

19)	sadzīves tehnikas, apavu un ādas izstrādājumu, apģērba un mājsaimniecības veļas remonta pakalpojumu sniegšana (ieskaitot lāpīšanu un pārveidošanu);”;

10)

pielikuma 21. punktu aizstāj ar šādu:

“21)	frizieru pakalpojumi;”;

11)

pielikumam pievieno šādus punktus:

“22)

elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un centralizētās aukstumapgādes, kā arī tādas biogāzes piegāde, kas saražota no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (*1) IX pielikuma A daļā uzskaitītajām izejvielām; tādu ļoti efektīvu zemu emisiju siltumapgādes sistēmu piegāde un uzstādīšana, kuras atbilst Komisijas Regulas (ES) 2015/1189 (*2) V pielikumā un Komisijas Regulas (ES) 2015/1185 (*3) V pielikumā noteiktajiem emisiju (daļiņu) kritērijiem un kurām piešķirts ES energomarķējums, lai pierādītu, ka ir izpildīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1369 (*4) 7. panta 2. punktā minētais kritērijs; un līdz 2030. gada 1. janvārim dabasgāze un kokmateriāli, ko izmanto kā malku;

23)	dzīvi augi un citi puķkopības produkti, tostarp sīpoli, kokvilna, saknes un tamlīdzīgas augu daļas, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi;

24)	bērnu apģērbs un apavi; bērnu autosēdekļu piegāde;

25)	velosipēdu, tostarp elektrisko velosipēdu, piegāde; šādu velosipēdu nomas un remonta pakalpojumi;

26)	IX pielikuma A, B un C daļā uzskaitīto mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegāde;

27)	juridiskie pakalpojumi, ko sniedz personām ar darba līgumu un bezdarbniekiem darba tiesvedībā, un juridiskie pakalpojumi, ko sniedz saskaņā ar juridiskās palīdzības sistēmu, kā to definējušas dalībvalstis;

28)	instrumenti un cits aprīkojums, ko parasti paredzēts izmantot glābšanas vai pirmās palīdzības pakalpojumos, ja tos piegādā publiskām struktūrām vai bezpeļņas organizācijām, kas darbojas civilās vai kopienas aizsardzības jomā;

29)	pakalpojumu sniegšana saistībā ar peldošu bāku, bāku vai citu navigācijas līdzekļu ekspluatāciju un dzīvības glābšanas pakalpojumi, tostarp glābšanas laivu dienesta organizēšana un uzturēšana.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.)."

(*2) Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem (OV L 193, 21.7.2015., 100. lpp.)."

(*3) Komisijas Regula (ES) 2015/1185 (2015. gada 24. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem (OV L 193, 21.7.2015., 1. lpp.)."

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).”"

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).””

6.4.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/27

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/547

(2022. gada 5. aprīlis),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Korejas Republikas izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēru importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1036 (“pamatregula”), Eiropas Komisija (“Komisija”) 2021. gada 18. februārī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Korejas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēru (“ĪAAP” jeb “izmeklējamais ražojums”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko iesniedza Eiropas Īpaši augstas absorbcijas polimēru koalīcija, turpmāk “ESPC” (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta divu Savienības ražotāju vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē, kuru saražotais īpaši augstas absorbcijas polimēru kopējais apjoms veido 65 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2. Piezīmes par procedūras sākšanu

1.2.1. Savienības interešu pārbaude saistībā ar sūdzību

(3)	Pēc procedūras sākšanas lietotāju koalīcija (3) apgalvoja, ka sūdzībā, secinot, ka Savienības interesēs ir sākt antidempinga izmeklēšanu par Korejas Republikas izcelsmes ĪAAP importu, nav ņemtas vērā importētāju un lietotāju intereses un tādējādi ir pārkāpts pamatregulas 21. pants.

(4)	Līdzīgus apgalvojumus pauda ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, LG Chem Ltd. (“LG Chem”).

(5)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. un 9. punktu procedūras sākšana ir pamatota, ja sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību starp importu, ko uzskata par importu par dempinga cenām, un kaitējumu, kuru uzskata par dempinga nodarītu kaitējumu. Minētie noteikumi neprasa sūdzības iesniedzējam sūdzībā veikt Savienības interešu analīzi. Tātad šajā ziņā sūdzība nebija nepilnīga.

(6)	Šajā sakarā Komisija saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktu pārbaudīja sniegto pierādījumu precizitāti un atbilstību un konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu šīs izmeklēšanas sākšanu.

(7)	Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

1.2.2. Sūdzībā norādītā pārlieku lielā dempinga starpība un cenu samazinājuma starpība

(8)	LG Chem apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs, uzskatot ĪAAP par viendabīgu ražojumu, sūdzībā ir norādījis pārlieku lielu dempinga starpību un cenu samazinājuma starpību. Šajā sakarā LG Chem galvenokārt atkārtoja piezīmes, kas jau bija sniegtas par ražojuma tvērumu un ir aplūkotas 2.3. iedaļā.

(9)

LG Chem arī apgalvoja, ka sūdzībā norādītā eksporta cena ir aprēķināta nepareizi. Saskaņā ar sūdzībā eksporta cenas aprēķināšanai izmantoto avotu, t. i., Korejas Tirdzniecības statistikas dienestu, eksporta cenai vajadzētu būt par 13 %–18 % augstākai nekā sūdzības iesniedzēja norādītajai cenai. Tāpēc Komisija ir pieļāvusi kļūdu, pieņemot sūdzībā sniegtos pierādījumus par eksporta cenu.

(10)

Sūdzības iesniegšanas posmā ir pietiekami norādīt dempinga starpību un cenu samazinājuma starpību, pamatojoties uz sūdzības iesniedzējam saprātīgi pieejamu informāciju un attiecībā uz ražojumu kopumā. Tas, ka LG Chem uzskata, ka izmeklējamais ražojums nav viendabīgs, izmeklēšanas sākšanas nolūkā nepadarīja sūdzības iesniedzēju veikto salīdzinājumu par kļūdainu. Tas, vai prasība veikt detalizētāku analīzi ir pamatota, drīzāk ir jāizvērtē Komisijas izmeklēšanas ietvaros.

(11)

Attiecībā uz sūdzībā izmantoto eksporta cenu Komisija norādīja, ka augstākās cenas, kuras izcēlis LG Chem sūdzībā iekļautajā 8. pierādījumā, faktiski ietver kopējo eksportu ar preču kodu 3906 90 90, ieskaitot ražojumus, kas nav attiecīgais ražojums, savukārt sūdzības 46. punktā dempinga aplēsēm izmantotās eksporta cenas, kas iegūtas, atlasot informāciju, pamatojoties uz papildu datu ieguves pieprasījumu sistēmā TRASS (4), ietver tikai attiecīgo ražojumu.

(12)	Tāpēc Komisija noraidīja LG Chem apgalvojumus.

1.2.3. Tirdzniecības līmenis

(13)	LG Chem arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav koriģējis eksporta cenu, lai ņemtu vērā tirdzniecības līmeņa atšķirības, jo tā eksporta pārdošana uz Savienības tirgu parasti tiek novirzīta caur saistītu uzņēmumu. Tāpēc sūdzībā norādītās dempinga un cenu samazinājuma starpības ir pārlieku lielas.

(14)

Komisija atgādina, ka attiecībā uz atskaitījumiem no eksporta cenām sūdzības iesniedzējs koriģēja tikai transporta izmaksas. Tā, iespējams, ir piesardzīga pieeja, tāpēc ka eksporta cenu korekcija saskaņā ar 2. panta 9. punktu vai preču importā iesaistīto saistīto tirgotāju iekasēto pārdošanas komisijas maksu papildu atskaitījumi tikai pazeminātu eksporta cenu un palielinātu dempinga starpību. Turklāt, pat ja attiecībā uz transportu netiktu veikti nekādi atskaitījumi, dempings joprojām būtu ievērojams, kā skaidri izriet no sūdzības nekonfidenciālās versijas. Attiecībā uz, iespējams, pārlieku lielo cenu samazinājuma starpību Komisija uzskatīja, ka izmantotā eksporta cenas, kuras pamatā ir importa statistika, ir procedūras sākumposmā sūdzības iesniedzējiem saprātīgi pieejams pierādījums, kas liecina par cenu samazinājumu. Turklāt Korejas Republikā ir vēl divi citi ražotāji eksportētāji, kuri ražojumus pārdod tieši Savienības tirgū, un arī pats LG Chem daļu no eksporta pārdošanas veic tieši. Jebkurā gadījumā LG Chem nepierādīja, kā no citas eksporta cenas izmantošanas izrietētu būtiski mazāks cenu samazinājums, nekā norādīts sūdzībā [10–30 %].

(15)	Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

1.2.4. Sūdzības atklātā versija neļauj saprast informāciju par cenu samazinājumu

(16)	LG Chem apgalvoja, ka sūdzības atklātajā versijā sniegtie pierādījumi, t. i., pierādījumi “Tirgus izpētes ziņojumi”, kas norāda uz iespējamu cenu nospiešanu Dienvidkorejas importa ietekmē, neļāva pieņemamā veidā saprast informāciju par cenu samazinājumu.

(17)

Komisija vispirms atgādināja, ka sūdzības nekonfidenciālās versijas mērķis ir sniegt tās konfidenciālajā versijā ietvertās informācijas jēgpilnu kopsavilkumu. Vērtējot, vai kopsavilkums ir jēgpilns, jāņem vērā visa nekonfidenciālajā versijā ietvertā informācija par konkrētajiem tematiem. Attiecībā uz apgalvojumiem par cenu samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu, ko veic Korejas eksportētāji, Komisija norādīja, ka sūdzības nekonfidenciālās versijas 5.3. iedaļā ir sniegts visaptverošs kopsavilkums par cenu salīdzinājumiem, uz kuriem balstīti apgalvojumi par cenu samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu, un to papildina jēgpilni tās galvenās informācijas kopsavilkumi, kas ietverta sūdzības 5-1.–5-3-3. pierādījumā. Komisija uzskatīja, ka sūdzības pamattekstā paustais un minēto pielikumu datu kopsavilkums nodrošina, ka apgalvojumi, kas attiecas uz cenu spiedienu, ir pietiekami saprotami. Ziņojumi par tirgu sūdzībā ir iekļauti, lai apliecinātu apgalvojumu pamatotību. Turklāt Komisija uzskatīja, ka tirgus informācijas ziņojumi par ĪAAP importu Eiropā satur detalizētu analīzi par tirgus dalībnieku iespējamajām stratēģijām. Pat dalīšanās ar kopsavilkuma veidā piedāvātu saturu radītu nelabvēlīgas sekas pakalpojumu sniedzējam, kurš savācis šo konfidenciālo informāciju.

(18)

Jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un PTO Antidempinga nolīguma 6.5. pantu (5) ir atļauts aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās izpaušana dotu būtisku priekšrocību konkurentam vai radītu nelabvēlīgas sekas personai, kura šādu informāciju sniegusi, vai personai, no kuras minētā persona ir ieguvusi informāciju.

(19)	Sūdzības konfidenciālajā versijā sniegtā informācija pieder pie minētajām kategorijām. Turklāt sūdzības iesniedzējs ir nodrošinājis sūdzības konfidenciālo daļu satura pietiekamus kopsavilkumus.

(20)	Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

1.2.5. Importa no Tālās Austrumāzijas agresīvā cenu noteikšana 2019. gadā

(21)

Attiecībā uz cenu pazemināšanas ietekmi 2019. gadā LG Chem iesniedza piezīmes par sūdzībā iekļauto 5-3-1-C pierādījumu, kurā bija neskaidra atsauce uz “importa no Tālās Austrumāzijas agresīvo cenu noteikšanu”. LG Chem apgalvoja, ka formulējums būtu varējis attiekties vienlīdz uz importu no Japānas vai Ķīnas.

(22)

Komisija piekrīt, ka formulējums “imports no Tālās Austrumāzijas” neattiecas tikai uz importu no Korejas Republikas. Tomēr formulējums skaidri attiecas arī uz importu no Dienvidkorejas. Lai gan minētais dokuments pats par sevi neattiecas konkrēti uz cenu spiedienu no Korejas Republikas puses, tas apstiprina pārējos sniegtos pierādījumus par importu no Korejas.

(23)	Tāpēc apgalvojums, ka minētie pierādījumi nepamato sūdzību, tika noraidīts.

1.2.6. Nepamatota mērķa peļņa sūdzībā

(24)	Attiecībā uz mērķa cenas samazinājumu LG Chem apgalvoja, ka nav pamata sūdzībā izmantotajai mērķa peļņai 10 % apmērā.

(25)

Attiecībā uz robežvērtību Komisija atgādināja, ka sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka imports no Korejas Republikas bija par cenām, kas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas ar ievērojamu starpību [10–30 %]. Tas pats par sevi jau ir pietiekams pierādījums importa par dempinga cenām ietekmei uz cenām Savienībā. Tas skaidri izriet no pamatregulas 3. panta 3. punkta formulējuma, kurā cenu samazinājums un cenu nospiešana ir minēti kā iespējama alternatīva ietekme, kāda importam par dempinga cenām var būt uz cenām Savienībā. Tāpēc arī bez sūdzībā paustā apgalvojuma, ka cenas tikušas nospiestas par [30–60 %], būtu pietiekami pierādījumi tam, ka ĪAAP no Korejas Republikas tiek importēti par cenām, kas rada kaitējumu. Jebkurā gadījumā sūdzības iesniedzēja izvēlētā mērķa peļņa Komisijas analīzē par mērķa cenas samazinājumu nav saistoša. Pamatregulas 7. panta 2.c punktā ir norādīts, ka mērķa peļņa nav mazāka par 6 %. Pat koriģējot mērķa peļņu līdz 6 %, sūdzības iesniedzēja aprēķinā joprojām bija augsta mērķa cenas samazinājuma starpība. Tāpēc nav būtiski, ka sūdzības iesniedzējs nepamatoja izvēlēto mērķa peļņu 10 %.

(26)	Šā iemesla dēļ Komisija noraidīja apgalvojumu, ka sūdzībā ir pieļauta kļūda, jo trūkst pamatojuma izvēlētajai mērķa peļņai.

1.2.7. Sūdzībā norādītie ieguldījumu dati nebūtu jāuzskata par konfidenciāliem

(27)	Attiecībā uz sūdzībā deklarētajiem ieguldījumiem LG Chem apgalvoja, ka nav pamatojuma tam, kāpēc sūdzības iesniedzēji šādus datus uzskatīja par konfidenciāliem.

(28)	Kā jau atgādināts 18. apsvērumā, pamatregulas 19. pants un PTO Antidempinga nolīguma 6.5. pants ļauj aizsargāt konfidenciālu informāciju apstākļos, kad tās izpaušana dotu ievērojamas priekšrocības konkurentam.

(29)

Sūdzības konfidenciālajā versijā sniegtā informācija pieder pie šīs kategorijas. Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzības atklātajā versijā norādīja indeksa diapazonu, kas raksturo ieguldījumu dinamiku izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tas parāda, kā ieguldījumi attiecīgajā periodā būtiski samazinājās, un ar to pietiek, lai saprastu minēto kaitējuma rādītāju. Jebkurā gadījumā — attiecīgās tendences ir redzamas tālāk 10. tabulā.

(30)	Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka sūdzības atklātajā versijā bija jāiekļauj detalizēti dati par ieguldījumiem.

1.2.8. Pierādījumi par cēloņsakarību ar importu no Dienvidkorejas

(31)

LG Chem apgalvoja, ka sūdzībā, pārkāpjot pamatregulas 3. panta 6. punktu, nav pierādīta cēloņsakarība starp iespējamo importu par dempinga cenām no Korejas Republikas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. LG Chem apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare vienīgi norādījusi, ka “imports par dempinga cenām no Korejas ir radījis lejupēju cenu spiedienu uz ES pārdošanas cenām (..), piespiežot ES ĪAAP ražošanas nozari samazināt cenas un tādējādi radot dramatiskus zaudējumus”.

(32)

Pretēji tam, ko apgalvo LG Chem, sūdzības iesniedzējs sniedza pietiekamus pierādījumus par cēloņsakarību starp importu no attiecīgās valsts un kaitējumu. Sūdzības iesniedzēja veiktā kaitējuma rādītāju analīze parādīja sakritību laikā starp zemo cenu importa apjomu no Dienvidkorejas palielināšanos un Savienības ražošanas nozares snieguma pasliktināšanos un tādējādi apliecināja, ka imports no Dienvidkorejas Savienības tirgū ir radījis lejupēju cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(33)	Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

1.3. Importa reģistrēšana, pagaidu pasākumu nenoteikšana un turpmākā procedūra

(34)	Komisija 2021. gada 17. septembrī saskaņā ar pamatregulas 19.a panta 2. punktu informēja dalībvalstis un visas ieinteresētās personas par savu nodomu nenoteikt pagaidu maksājumus Korejas Republikas izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēru importam un turpināt izmeklēšanu.

(35)	Tā kā pagaidu antidempinga pasākumi netika noteikti, Komisija nereģistrēja importu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai.

(36)

Pēc tam, kad tika izpausts Komisijas nodoms nenoteikt pagaidu pasākumus, ar diviem izlasē iekļautiem Savienības ražotājiem (BASF Antwerpen NV (“BASF”) un Nippon Shokubai Europe NV (BE) (“Nippon Shokubai Europe” jeb “NSE”)), vienu zināmo Savienības ražotāju (Evonik Operations GmbH (“Evonik”)), kā arī ražotāju eksportētāju LG Chem, notika uzklausīšanas, kurās šīs personas izteica piezīmes par pagaidu pasākumu nenoteikšanu. Minētās personas iesniedza savus izklāstus un papildu piezīmes par lietas materiāliem pēc uzklausīšanas.

1.4. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(37)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.5. Ieinteresētās personas

(38)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Korejas Republikas iestādes, zināmos importētājus, tirgotājus un lietotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(39)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Tika uzklausīts viens izlasē iekļautais Savienības ražotājs (BASF), viens zināmais Savienības ražotājs (Evonik), ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās (LG Chem), un divi zināmie Savienības lietotāji (Procter & Gamble International Operations SA (“P&G”) un FATER SpA (“Fater”)).

1.6. Atlase

(40)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.6.1. Savienības ražotāju atlase

(41)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija to izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šajā izlasē tika iekļauti divi Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā ražoja vairāk nekā 50 % no aplēstā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā, nodrošinot labu ģeogrāfisko izkliedi, un izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozarei. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un tāpēc izlase tika apstiprināta.

1.6.2. Importētāju atlase

(42)	Lai izlemtu, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(43)	Viens nesaistīts importētājs iesniedza pieprasīto informāciju. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav nepieciešama, un aicināja importētāju, kas sadarbojās, iesniegt atbildes uz anketu jautājumiem.

1.6.3. Korejas Republikas ražotāju eksportētāju atlase

(44)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Korejas Republikas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Korejas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas varētu vēlēties piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(45)	Viens ražotājs eksportētājs no attiecīgās valsts iesniedza prasīto informāciju un piekrita, ka to iekļauj izlasē, tāpēc atlases veikšana tika atzīta par nevajadzīgu.

1.7. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(46)	Komisija nosūtīja anketas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, nesaistītajam importētājam, kas sadarbojās, un abiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Šīs anketas procedūras sākšanas dienā kļuva pieejamas tiešsaistē (6).

(47)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no abiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, viena izlasē neiekļauta Savienības ražotāja (anketa par makroekonomiskajiem aspektiem), diviem lietotājiem un ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās. Vienīgais nesaistītais importētājs, kas sniedza atbildi saistībā ar atlases veikšanu, nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(48)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un ar tā pārvarēšanai veiktajiem pasākumiem (“Covid-19 paziņojums”) (7) Komisija nevarēja saskaņā ar pamatregulas 16. pantu veikt pārbaudes apmeklējumus to uzņēmumu telpās, kuri sadarbojās, un izlasē iekļauto uzņēmumu telpās. Tā vietā Komisija, izmantojot videokonferences, veica turpmāk norādīto uzņēmumu sniegtās informācijas attālinātas kontrolpārbaudes (“AKP”).

Savienības ražotāji:

—	BASF Antwerpen N.V. (BE),

—	Nippon Shokubai Europe NV (BE).

Lietotāji:

—	uzņēmums B, kura identitāte izmeklēšanas nolūkā ir konfidenciāla (8).

Saistītie importētāji un tirgotāji:

—	LG Chem Europe GmbH (“LG Chem Europe”)

Ražotāji eksportētāji Korejas Republikā:

—	LG Chem, Ltd.

1.8. Noslēguma informācijas izpaušana

(49)

Komisija 2022. gada 24. janvārī informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Korejas Republikas izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēru importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Turklāt Komisija 2022. gada 4. februārī un 2022. gada 21. februārī divas reizes izpauda galīgo papildinformāciju. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju, kā arī par izpausto galīgo papildinformāciju. Komisija saņēma piezīmes no ražotāja eksportētāja LG Chem, Savienības ražošanas nozares un vairākiem lietotājiem.

(50)	Pēc galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām tika dota iespēja tikt uzklausītām saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5.7. punkta noteikumiem. Notika uzklausīšanas, kurās piedalījās LG Chem, Atvērta un konkurētspējīga ES ĪAAP tirgus koalīcija un Evonik.

(51)	Pēc 2. papildinformācijas izpaušanas dokumenta (“2. PID”) LG Chem apgalvoja, ka apstāklis, ka piezīmju sniegšanai par būtiskām izmaiņām Komisijas konstatējumos tika piešķirta tikai viena diena, ir LG Chem tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo īpaši tāpēc, ka kļūdas avots netika izpausts.

(52)

Komisija norādīja, ka LG Chem nepieprasīja termiņa pagarinājumu piezīmju sniegšanai par 2. PID. Turklāt pēc sākotnējā piezīmju iesniegšanas termiņa ar LG Chem tika rīkotas divas uzklausīšanas, kurās tam bija iespēja izklāstīt piezīmes par 2. PID. Uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas pēc 2. PID publiskošanas Komisija norādīja, ka LG Chem sniedza piezīmes par sūdzībā un galīgajā izpaustajā informācijā izklāstīto datu neatbilstību, kā arī par LG Chem veikto tirgus izpēti atbildē uz galīgo izpausto informāciju. Komisija rūpīgi analizēja LG Chem piezīmes un novērsa viena uzņēmuma datu neiekļaušanu makroekonomiskajos datos pārrakstīšanās kļūdas dēļ un pievērsās 2. PID.

(53)

LG Chem arī apgalvoja, ka papilddatu izpaušanas rezultātā radās būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekš izpaustajiem makroekonomiskajiem datiem, jo ne tikai būtiski mainījās apmēri, bet arī tendences liecināja par uzlabojumu attiecībā uz visiem rādītājiem. Turklāt LG Chem apgalvoja, ka diapazonu izmantošana, kas izrietēja no datu par vienu uzņēmumu pievienošanas 2. PID, liedza LG Chem gūt pienācīgu izpratni par pārskatītajiem makroekonomiskajiem rādītājiem.

(54)

Ar 2. PID tika grozīti izpaustie makroekonomiskie dati un līdz ar to arī Savienības ražošanas nozares un importētājvalstu tirgus daļas. Šīs izmaiņas pieprasīja LG Chem piezīmēs par galīgo izpausto informāciju pirms 2. PID. Papildus sūdzībā minēto datu apmēriem LG Chem pat sniedza tirgus izpētes datus, kas liecina par vērtībām, kuras ir līdzīgas 2. PID norādītajiem diapazoniem. Tāpēc nevar uzskatīt, ka grozītie dati jau nebija prognozēti LG Chem iebildumu rakstā.

(55)

Tirgū, kurā ir ierobežots ražotāju skaits, viena ražotāja papilddati, protams, palielina absolūtos apjomus, ko LG Chem paredzēja savās sākotnējās piezīmēs. Tomēr apgalvojums, ka tas uzlaboja visu rādītāju tendences, ir maldinošs. Tendences, kas redzamas attiecībā uz visiem rādītājiem, bija līdzīgas sākotnēji izpaustajiem rādītājiem. Kopējais ražošanas indekss saglabājās nemainīgs, 2018. gadā palielinoties tikai minimāli. Jaudas izmantojuma indekss, kopējās pārdošanas indekss, kopējās nodarbinātības indekss, produktivitātes indekss un eksporta indekss liecināja, ka tendences attīstās tajā pašā virzienā, pat ja ne tādā pašā apmērā. Pretēji tam, ko apgalvo LG Chem, tendences neuzlabojās un turpināja uzrādīt tādu pašu kaitējumu, pat ja pārmaiņu apmērs bija atšķirīgs.

(56)

Turklāt LG Chem savās piezīmēs par 2. PID norādīja, ka pārskatītie dati par tirgus daļām faktiski apstiprināja LG Chem iepriekšējo apgalvojumu, ka imports no Korejas nekad neatspoguļoja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas. Šis apgalvojums pierāda, ka tendences, kas izpaustas 2. PID, kopumā nemainīja arī LG Chem novērtējumu. Tā kā Komisijas analīze un secinājumi nemainījās, visi argumenti, ko lietas dalībnieki bija izvirzījuši, reaģējot uz VIID, arī palika spēkā.

(57)

Visbeidzot, diapazonu piemērošana makroekonomiskajiem datiem neliedza LG Chem izprast pārskatītos makroekonomiskos rādītājus. Tie bija nepieciešami, lai saglabātu konfidencialitāti attiecībā uz precīzo pārdošanas un citu statistiku par Savienības ražotāju, kura statistika nejauši netika ņemta vērā sākotnējās informācijas izpaušanas laikā. Sniegtie indeksi skaidri atspoguļoja rādītāju attīstību, un tika noteikti arī pietiekami šauri diapazoni, lai gūtu pienācīgu izpratni par katra rādītāja apmēriem. Tāpēc Komisija noraidīja argumentu, ka īsais termiņš ir LG Chem tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(58)

Attiecīgais ražojums ir tādi Korejas Republikas izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēri (“ĪAAP”), kuri sastāv no neregulārām, apaļas formas vai aglomerētām pulverveida granulām, ir balti un nešķīstoši ūdenī, iegūti, ar šķērssaistītājiem polimerizējot monomēru molekulas un tādējādi izveidojot šķērssaistītus polimēra tīklus ar lielu spēju absorbēt un aizturēt ūdeni un šķidrumus, kas satur ūdeni, kurus patlaban klasificē ar KN kodu ex 3906 90 90 (TARIC kods 3906909017) (“attiecīgais ražojums”). KN kods un TARIC kods ir norādīti vienīgi informācijai.

(59)

Ņemot vērā ĪAAP īpaši lielo absorbcijas spēju, tos galvenokārt izmanto vienreizlietojamos higiēnas izstrādājumos, piemēram, bērnu autiņos un urīna nesaturēšanas autiņbiksītēs pieaugušajiem, kā arī citās higiēnas precēs, piemēram, sieviešu higiēnas produktos un ieliktnīšos krūts piena uzsūkšanai. ĪAAP var izmantot arī ar pārtiku saistītās nozarēs, piemēram, aukstumaģentos vai svaiguma uzturētājos, un mājsaimniecības izstrādājumos, piemēram, vienreizlietojamās sildpakās vai gaisa aromatizētājos. Turklāt ĪAAP var izmantot lauksaimniecībā ūdens aizturei. Tomēr ĪAAP izmantošana vienreizlietojamos higiēnas izstrādājumos ir daudz izplatītāka nekā citi lietojumi.

2.2. Līdzīgais ražojums

(60)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	attiecīgajam ražojumam,

—	Korejas Republikā ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam un

—	ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare.

(61)	Tāpēc Komisija secināja, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3. Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(62)	Pamatojoties uz sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem, Komisija sākotnēji noteica izmeklējamo ražojumu saskaņā ar aprakstu, ko iesniedza Savienības ražošanas nozare, un anketu veidlapās norādīja vienu ražojuma kontroles numuru (“RKN”).

(63)

LG Chem, ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, 2021. gada 8. martā iesniedza piezīmju kopumu, apgalvojot, ka ĪAAP nevar uzskatīt par viendabīgu ražojumu, jo fizikālo, tehnisko un ķīmisko īpašību atšķirības ietekmē izmeklējamā ražojuma galalietojumus un savstarpējo aizstājamību, kā arī ražošanas procesus un saistītās ražošanas izmaksas un pārdošanas cenas. Tādas pašas piezīmes par ražojuma galalietojumiem, savstarpējo aizstājamību, ražošanas procesu un izplatīšanas kanāliem iesniedza arī lietotāju koalīcija. Lai analizētu minētos apgalvojumus, Komisija nolēma pieprasīt no ražotāja eksportētāja un Savienības ražotājiem atjauninātu informāciju, kas būtu balstīta uz detalizētākiem RKN, kā norādīts 2.3.5. iedaļā.

2.3.1. Izslēgšanas pieprasījums attiecībā uz īpašu specifikāciju ražojumiem

(64)

Pirmkārt, LG Chem pieprasīja izslēgt no izmeklēšanas tā sauktos īpašu specifikāciju (“spec-in”) ražojumus, proti, ĪAAP ražojumus, kas ir īpaši pielāgoti, lai apmierinātu klientu prasības un vajadzības. Tas paskaidroja, ka to fizikālo, tehnisko un ķīmisko īpašību dēļ šādu veidu ražojumi nav savstarpēji aizstājami ar citiem ĪAAP ražojumiem.

(65)

Līdzīgi apgalvojumi tika izvirzīti attiecībā uz “kopīgi izstrādātiem” ĪAAP ražojumiem, proti, ražojumiem, ko LG Chem izstrādājis kopā ar konkrētu klientu, lai izpildītu šāda klienta noteiktas unikālas prasības. Papildus jau aprakstītajām īpašu specifikāciju ražojumu īpašībām, kopīgi izstrādātiem ražojumiem ir vēl citas atšķirības izplatīšanas kanālu, ražošanas procesa un ražošanas izmaksu ziņā. Tāpēc LG Chem pieprasīja izslēgt kopīgi izstrādātus ĪAAP ražojumus no izmeklēšanas tvēruma.

(66)	LG Chem arī pieprasīja izslēgt no attiecīgā ražojuma tvēruma īpašus ilgtermiņa iepirkumu un vispārēju piešķīrumu līgumu izplatīšanas kanālus, jo tie nekonkurē Savienības tirgū.

(67)

Tomēr LG Chem neapgalvoja, ka īpašu specifikāciju ražojumus vai kopīgi izstrādātus ražojumus varētu ražot tikai LG Chem un ka nepastāvētu konkurence starp dažādiem piegādātājiem. Gluži pretēji — arī Savienības ražotāji pēc klientu īpaša pieprasījuma ražo gan īpašu specifikāciju ražojumus, gan kopīgi izstrādātus ražojumus, kā aprakstīts 64. un 65. apsvērumā. Komisija arī secināja, ka pat īpašu specifikāciju ĪAAP vai kopīgi izstrādāto ĪAAP lietotāji arī izmanto vairāku piegādes avotu stratēģiju, kas nodrošina piegādes stabilitāti un ietver dažādus piegādātājus un dažādas ražošanas vietas, tajā skaitā Savienības piegādātājus. Turklāt LG Chem nelūdza iekļaut īpašu specifikāciju ražojumus vai kopīgi izstrādātus ražojumus kā vienu no īpašībām RKN līmenī, lai tādējādi tiktu ņemtas vērā iespējamās ražošanas izmaksu vai cenu atšķirības. Bez tam Komisija neguva pierādījumus, ka šādas atšķirības pastāv.

(68)	Tāpēc Komisija noraidīja pieprasījumu izslēgt īpašu specifikāciju ražojumus vai kopīgi izstrādātus ražojumus.

2.3.2. Izslēgšanas pieprasījums attiecībā uz smaku ierobežošanai paredzētiem ĪAAP

(69)

Otrkārt, LG Chem pieprasīja no izmeklēšanas tvēruma izslēgt ĪAAP ražojumus, ko izmanto smaku ierobežošanai, jo tie atšķiras no citiem ĪAAP ražojumiem tehnisko un ķīmisko īpašību, ražošanas procesa, saistīto izmaksu un galalietojumu ziņā. Tas paskaidroja, ka smaku ierobežošanas funkciju iegūst, pievienojot papildu izejvielas un izmantojot konkrētu ķīmisko sastāvu, no kā izriet augstāka cena, kas jāmaksā galapatērētājiem. Pamatojoties uz minēto, tika apgalvots, ražojumus, kas nodrošina smaku ierobežošanu, nevar savstarpēji aizstāt ar citiem ĪAAP ražojumiem. LG Chem arī norādīja, ka smaku ierobežošanai paredzētu ražojumu imports ir ļoti ierobežots un tādējādi šādu ražojumu imports no Dienvidkorejas nevarēja radīt kaitējumu smaku ierobežošanai paredzētu ĪAAP ražotājiem Savienībā.

(70)

Komisija pārbaudīja vairākus ĪAAP piegādes līgumus, kuros bija ietverta iespēja klientam izvēlēties starp smaku ierobežošanai paredzētu ĪAAP un ĪAAP, kas nenodrošina smaku ierobežošanu, bez jebkādas cenu starpības. Tas liecina, ka abi ĪAAP klāsti tieši konkurē savā starpā, neraugoties uz to tehniskajām un ķīmiskajām atšķirībām.

(71)	Tāpēc Komisija noraidīja izslēgšanas pieprasījumu. Tomēr, kā norādīts 2.3.5. iedaļā, Komisija smaku ierobežošanu iekļāva kā vienu no īpašībām RKN līmenī, lai ņemtu vērā iespējamās atšķirības cenās, kas izriet no tādu materiālu pievienošanas, kuri ierobežo smakas.

2.3.3. Izslēgšanas pieprasījums attiecībā uz bioloģiskajiem ĪAAP

(72)

Treškārt, LG Chem pieprasīja izslēgt no izmeklēšanas tvēruma bioloģiskos ĪAAP ražojumus (tā dēvētos "bioloģiskos ĪAAP"), kas ķīmiski atšķiras no nebioloģiskajiem ĪAAP ražojumiem, jo jēlnaftas vietā par izejvielu tiek izmantots biodīzelis. LG Chem arī paskaidroja, ka bioloģiskajiem ĪAAP salīdzinājumā ar nebioloģiskajiem ĪAAP ražojumiem ir atšķirīgs ražošanas process un ar to saistītās izmaksas, kā rezultātā galapatērētājiem ir jāmaksā augstākas cenas. Pamatojoties uz to, tika apgalvots, ka bioloģiskos ĪAAP nevar aizstāt ar citiem ĪAAP ražojumiem. LG Chem arī norādīja, ka Dienvidkorejas ražotāji nepiegādā bioloģiskos ĪAAP ražojumus Savienības tirgum un ka tādējādi Dienvidkorejas bioloģisko ĪAAP imports nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. LG Chem atkārtoja šīs piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas.

(73)

Sūdzība attiecās gan uz nebioloģiskajiem ĪAAP, gan uz bioloģiskajiem ĪAAP, jo Savienības ražošanas nozare ražo šo abu veidu ražojumus. Turklāt tiek ražoti dažādu veidu ĪAAP, kas atšķiras pēc formas un īpašībām. LG Chem nesniedza pietiekamu pamatojumu tam, ka bioloģiskajiem ĪAAP būtu atsevišķs tirgus un ka tie nekonkurētu ar ĪAAP, kas ražoti no jēlnaftas. Tāpēc Komisija noraidīja izslēgšanas pieprasījumu.

2.3.4. Izslēgšanas pieprasījums attiecībā uz rūpnieciskajiem ĪAAP

(74)

Ceturtkārt, LG Chem pieprasīja no izmeklēšanas tvēruma izslēgt rūpnieciskos ĪAAP ražojumus un apgalvoja, ka ĪAAP, kas nav paredzēti ar higiēnu saistītiem lietojumiem, nevar pielīdzināt tādiem lietojumiem paredzētiem ĪAAP. Tas paskaidroja, ka abas kategorijas atšķiras pēc fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām, jo rūpnieciskai izmantošanai paredzētiem ĪAAP ražojumiem parasti ir mazāks daļiņu izmērs. Pamatojoties uz minēto, tika apgalvots, ka higiēnas lietojumiem paredzētus ĪAAP nevar aizstāt ar rūpnieciskiem lietojumiem paredzētiem ĪAAP. LG Chem arī norādīja, ka rūpniecisko ĪAAP ražojumu imports no Dienvidkorejas atbilst nišas tirgum, kas veido aptuveni 1–3 % no kopējā ĪAAP tirgus Savienībā, un tādējādi tas nevarēja būt radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(75)

Sūdzība attiecas gan uz higiēnas lietojumiem paredzētiem ĪAAP, gan rūpnieciskiem lietojumiem paredzētiem ĪAAP, jo Savienības ražošanas nozare ražo šo abu veidu ražojumus. Lai gan galalietojumi atšķiras, ražošanas process un vispārējās ķīmiskās un tehniskās īpašības lielā mērā pārklājas. Nav arī nepieciešams, lai visi ražojuma veidi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, tieši konkurētu savā starpā. Kā norādīts 2.3.5. iedaļā, Komisija izpildīja lūgumu nošķirt lietojumu higiēnas vajadzībām un lietojumu rūpniecībā, ieviešot šīs kategorijas RKN.

2.3.5. RKN iedalījuma priekšlikumi

(76)

LG Chem2021. gada 12. martā iesniedza piezīmes un atkārtoja savus apgalvojumus par attiecīgā ražojuma neviendabīgo raksturu, iebilstot pret sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka ĪAAP raksturo to funkcionālā spēja, nevis ķīmiskā struktūra. Šajā sakarā LG Chem uzsvēra, ka viena RKN lietojums neļautu taisnīgi salīdzināt dažādus ĪAAP ražojumu veidus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, un ierosināja RKN iedalījumu. Tas izšķīra ĪAAP ražojumus pēc ražošanas procesā izmantotajām izejvielām, formas, vidējās centrbēdzes aiztures spējas (“CAS”), piedevām un papildu funkcijām (ieskaitot uzputotus ražojumus, pretsalipšanu, krāsu izmaiņu novēršanu un smaku ierobežošanu) un lietojumiem.

(77)

Izlasē iekļautie Savienības ražotāji BASF un Nippon Shokubai Europe, atbildot uz LG Chem iesniegto informāciju, 2021. gada 19. martā iesniedza piezīmes. Sākotnējā piezīmē tie apgalvoja, ka LG Chem piezīmes par ražojuma tvērumu tika iesniegtas pēc paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktā termiņa beigām, tāpēc tās nebūtu jāņem vērā un būtu jānoraida.

(78)

Attiecībā uz LG Chem sniegto informāciju par RKN iedalījumu, kā minēts 76. apsvērumā, Savienības ražotāji norādīja, ka, lai gan ir pareizi apgalvot, ka ĪAAP raksturo vairāki atšķirīgi parametri, kas var atšķirties atkarībā no klientu prasībām un vēlmēm, neviens no minētajiem parametriem ĪAAP ražojumu diferenciācijā nav svarīgāks par pārējiem. Konkrētāk, tie apgalvoja, ka atšķirības saistībā ar formu, CAS, piedevām un papildu funkcijām neapgrūtina ražojumu salīdzināmību un nerada būtiskas cenu atšķirības, kā arī iesniedza attiecīgus pierādījumus.

(79)

Attiecībā uz ĪAAP ražojumu diferenciāciju pēc lietojuma Savienības ražotāji piekrita, ka ĪAAP, kas paredzēts lietojumiem higiēnas vajadzībām, būtu jānošķir no ĪAAP ar higiēnu nesaistītiem lietojumiem, jo galalietojumi var izraisīt cenu atšķirības. Tomēr ES ražošanas nozare iebilda pret jebkādu LG Chem ierosināto nošķīrumu higiēnas preču tirgus segmentā, t. i., bērniem, pieaugušajiem vai sievietēm paredzētu higiēnas līdzekļu nošķīrumu, un apgalvoja, ka ar higiēnu saistītiem lietojumiem paredzētie ĪAAP ražojumi ir savstarpēji salīdzināmi. Šo iemeslu dēļ BASF un Nippon Shokubai Europe iebilda pret LG Chem ierosināto RKN iedalījumu un apgalvoja, ka viena RKN izmantošana neliegtu LG Chem pieprasīt korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(80)

Rezumējot — Savienības ražotāji iebilda pret LG Chem prasību izslēgt atsevišķus ražojumus, kā aprakstīts 2.3.1. iedaļā, un apgalvoja, ka LG Chem nav parādījis būtiskas atšķirības starp ĪAAP ražojumiem, attiecībā uz kuriem tika pieprasīta izslēgšana tehnisko un fizikālo īpašību, lietojumu, klientu uztveres vai savstarpējās aizstājamības dēļ, un citiem ĪAAP ražojumiem.

(81)	Pēc pieprasījuma piešķirt diferencētu RKN Komisija nolēma ievākt vairāk datu, lai analizētu pieprasījumu.

(82)

Pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, Komisija 2021. gada 9. aprīlī publiskoja paziņojumu par lietas materiāliem, aicinot visas ieinteresētās personas iesniegt datus un piezīmes par jaunu RKN iedalījumu, kurā būtu ņemtas vērā atšķirības starp ĪAAP ražojumiem ražošanas procesā izmantoto izejvielu, formas, CAS, uzputotu un neuzputotu ražojumu, pretsalipšanas, krāsu izmaiņu novēršanas, smaku ierobežošanas funkciju un lietojumu ziņā.

(83)	Izlasē iekļautie Savienības ražotāji, BASF un Nippon Shokubai Europe, kopā ar Savienības ražotāju Evonik atkārtoja pret RKN iedalījumu vērstos apgalvojumus, uzstājot, ka šis iedalījums ir patvaļīgs un selektīvs un kalpo tikai tam, lai atbalstītu LG Chem individuālās intereses izmeklēšanā.

(84)

Savukārt divi lietotāji — FATER un P&G — atzinīgi novērtēja lēmumu ieviest jaunu RKN iedalījumu. Abi lietotāji arī lūdza pievienot vēl vienu nošķīruma kritēriju, proti, “T20 — dinamiskās absorbcijas ātrums” (sekundēs), t. i., ātrumu, ar kādu ĪAAP absorbē šķidrumus spiediena apstākļos. No abu lietotāju iesniegtās informācijas izrietēja, ka P&G pēdējo desmit gadu laikā ir izstrādājis un būtiski uzlabojis T20 metodi un ka pašlaik to izmanto gan P&G, gan FATER“ĪAAP 8. paaudzes” ražojumos, kas 2022. gadā, visticamāk, tiks mainīti uz “ĪAAP 9. paaudzes” ražojumiem. Tāpēc abi divi lietotāji uzskatīja, ka minētā kritērija ieviešana ir būtiska, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku ražojumu un cenu salīdzināmību ar citiem ĪAAP ražojumiem.

(85)	Komisija uzskatīja, ka absorbcijas ātrums ir vispārīga īpašība, kas visiem ĪAAP atšķiras. Tomēr, ja tiktu diferencēti visi ĪAAP veidi, nebūtu iespējams salīdzināt cenas. Tāpēc Komisija noraidīja lūgumu iekļaut minēto kritēriju analīzē.

(86)

Pēc visu ieinteresēto personu piezīmju izskatīšanas un pamatojoties uz lietas materiālos ietvertajiem pierādījumiem, Komisija 2021. gada 22. aprīlī nolēma grozīt 2021. gada 9. aprīļa paziņojumā par lietas materiāliem ierosināto RKN iedalījumu. Galīgajā RKN iedalījumā tika ņemtas vērā atšķirības starp ĪAAP ražojumiem attiecībā uz izejvielām, ko izmanto ražošanas procesā, formu, CAS, smaku ierobežošanu un lietojumiem, un tādējādi netika ņemtas vērā atšķirības, kas izriet no uzputotiem un neuzputotiem ražojumiem, pretsalipšanas un krāsu izmaiņu novēršanas funkcijām. Komisija lūdza izlasē iekļautos Savienības ražotājus un ražotāju eksportētāju, izmantojot galīgo RKN iedalījumu, atkārtoti iesniegt tās atbilžu uz anketas jautājumiem daļas, kuru pamatā bija RKN.

(87)

Pēc tam, kad bija pieņemts lēmums par galīgo RKN iedalījumu, LG Chem2021. gada 27. maijā apgalvoja, ka ieinteresēto personu piezīmes, ar kurām tika pamatotas RKN galīgā iedalījuma izmaiņas, netika savlaicīgi pievienotas izmeklēšanas lietas materiālu nekonfidenciālajai versijai, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 6. panta 7. punktu.

(88)	Komisija piešķīra LG Chem termiņa pagarinājumu piezīmju iesniegšanai par minētajām piezīmēm.

(89)	LG Chem arī apgalvoja, ka citu personu dati, kas iesniegti atbilstoši detalizētajam RKN, neļauj pieņemamā veidā saprast konfidenciāli iesniegto informāciju.

(90)

LG Chem minētos datus Komisija uzskatīja par ļoti konfidenciāliem, jo konkurenti, izmantojot šos datus, varētu izprast Savienības ražošanas nozares uzņēmējdarbības stratēģijas. Komisija uzskatīja, ka nekonfidenciālie kopsavilkumi reprezentēja konfidenciāli sniegtos datus un ļāva citām ieinteresētajām personām pienācīgi īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

2.3.6. ĪAAP 8. un 9. paaudzes ražojumu izslēgšanas pieprasījums

(91)

Pēc tam, kad tika izpausts galīgais RKN iedalījums, divi lietotāji — FATER un P&G — pieprasīja izslēgt tā sauktos “ĪAAP 8. un 9. paaudzes” ražojumu veidus, pamatojoties uz to, ka pastāv īpašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, kas neļautu tos savstarpēji aizstāt ar citu veidu ĪAAP ražojumiem. Konkrēti, kā aprakstīts iepriekš 84. apsvērumā, lietotāji apgalvoja, ka T20 metode nošķir "ĪAAP 8. un 9. paaudzes ražojumus" no visiem pārējiem ĪAAP ražojumiem Savienības tirgū.

(92)

Komisija pārbaudīja apgalvojumus un secināja, ka uz visiem ĪAAP ražojumiem zināmā mērā attiecas atšķirīgas tehniskās vai ķīmiskās specifikācijas. Tomēr galu galā tiem ir viens un tas pats galalietojums, tie ir aizstājami, un uz tiem joprojām attiecas attiecīgā ražojuma definīcija, kas sniegta 58. apsvērumā. Jebkādas nelielas atšķirības specifikācijās tiek ņemtas vērā, sniedzot papildu informāciju RKN līmenī. Tāpēc "ĪAAP 8. un 9. paaudzes ražojumiem" izmantotā T20 metode nepamato to izslēgšanu no izmeklējamā ražojuma tvēruma. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(93)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas P&G un Fater apgalvoja, ka Komisija absorbcijas ātrumu neprecīzi attēloja kā “vispārēju īpašību”, kas atšķiras visos ĪAAP produktos. Tie norādīja, ka līdz ar to piecus raksturlielumus, kas izmantoti galīgajā RKN iedalījumā, varētu uzskatīt par “vispārējām īpašībām”, kas atšķiras visos ĪAAP ražojumos. Tādējādi P&G un Fater ierosināja, ka T20 līmeņa kā robežvērtības izmantošana RKN dalījumā būtu ļāvusi Komisijai iegūt precīzāku RKN analīzi.

(94)

Tie arī apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi iemeslus, kuru dēļ “T20 metode, kas izmantota “ĪAAP 8. un 9. paaudzes” dokumentā, nepamatoja to izslēgšanu no ražojumu klāsta”. Tie arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā papildu faktorus, kas raksturo T20 metodi, piemēram, ražošanas procesu un patērētāju uztveri, kā arī tās fizikālo, tehnisko un ķīmisko īpašību atšķirības, secinot, ka visiem ĪAAP ražojumiem ir “viens un tas pats galalietojums un tie ir aizstājami” un ka “jebkādas nelielas atšķirības specifikācijās tiek ņemtas vērā, sniedzot papildu informāciju RKN līmenī”.

(95)	P&G un Fater arī apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā pierādījumus, kas sniegti, lai pamatotu faktu, ka ĪAAP 8. un 9. paaudzes ražošanas process būtiski atšķiras no citu ĪAAP veidu ražošanas procesa.

(96)

Visbeidzot, P&G un Fater apgalvoja, ka ĪAAP 8. un 9. paaudzes ražojumu izslēgšana no šīs izmeklēšanas darbības jomas būtu Savienības interesēs, jo tādējādi tiktu novērsta negatīva ietekme uz P&G un Fater bērnu autiņu cenām mazumtirgotājiem, vienlaikus ļaujot saglabāt antidempinga pasākumus attiecībā uz citu ĪAAP ražojumu importu.

(97)

Kā tika izpausts ieinteresētajām personām, Komisija secināja, ka tikai tehniskās atšķirības vien nepamato izslēgšanu (sk. 92. apsvērumu). P&G un Fater neapstrīdēja, ka šāda veida ĪAAP ražošanas pamatā ir tās pašas izejvielas kā citu ĪAAP gadījumā un ka izmantošana zīdaiņu un pieaugušo higiēnas produktos konkurē ar citiem ĪAAP, ko izmanto tāda paša veida ražojumos. Turklāt tas vien, ka konkrēti lietotāji ir pielāgojuši savu ražošanu ĪAAP ar īpašām iezīmēm, neattaisno izslēgšanu. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka savā novērtējumā tā nav ņēmusi vērā nekādus faktorus. Savienības intereses ir sīkāk aplūkotas 6. iedaļā.

2.3.7. Kimberly-Clark pieprasījums izslēgt ražojumu

(98)	Savā iesniegumā pēc galīgās informācijas izpaušanas Kimberly-Clark lūdza Komisiju no ražojumu klāsta izslēgt konkrētu ĪAAP veidu, ko izmanto savā ražošanas procesā. .

(99)

Komisija norādīja, ka Kimberly-Clark nesniedza nekādus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu par dažādām tehniskajām īpašībām. Tas arī neapstrīdēja, ka tā īpašā veida ĪAAP pamatā ir tās pašas izejvielas kā citu ĪAAP gadījumā un ka tas konkurē ar citiem ĪAAP, ko izmanto tāda paša veida ražojumos. Turklāt, tā kā šis izslēgšanas pieprasījums tika iesniegts ļoti vēlā procedūras posmā, Komisija nevarēja pārbaudīt apgalvojumus, ka daži ražotāji nespētu ražot šāda veida ĪAAP. Tāpēc Komisija noraidīja izslēgšanas pieprasījumu.

3. DEMPINGS

3.1. Normālā vērtība

(100)

Ražotājiem eksportētājiem Korejas Republikā atlase netika piemērota. LG Chem bija vienīgais attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs Korejas Republikā, kas sadarbojās.

(101)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 2. punktu, vispirms pārbaudīja, vai LG Chem kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. Pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma, kuru tas pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma, kuru tas eksportējis uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā. Šādi noteiktais LG Chem līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(102)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, ko iekšzemes tirgū pārdod LG Chem un kas ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību un kuriem ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(103)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai katra LG Chem ražojuma veida, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida, kurš pārdots neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā, kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida, kurš pārdots eksportam uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma.

(104)

Komisija konstatēja, ka LG Chem iekšzemes tirgū nepārdeva četrus ražojuma veidus. Šo ražojuma veidu normālo vērtību aprēķināja, kā paskaidrots 111. un 112. apsvērumā.

(105)

Viens ražojuma veids tika pārdots apjomā, kas atbilst 4,3 % no kopējā LG Chem eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību, un tas ir tikai nedaudz zem 5 % sliekšņa. Tā kā šā ražojuma veida pārdošanas cena atbilda iekšzemes tirgū pārdotu salīdzināmu modeļu cenām, Komisija uzskatīja, ka tā ir reprezentatīva konkrētajam tirgum.

(106)

Pēc tam Komisija noteica katra ražojuma veida, kurš pārdots neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas perioda laikā, rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai nolemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, kā noteikts pamatregulas 2. panta 4. punktā.

(107)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(a)	tā ražojuma veida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura ir vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma un

(b)	šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai tās pārsniedz.

(108)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas, kas veikta IP laikā, cenu vidējā svērtā vērtība.

(109)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas, kas veikta IP laikā, faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(a)	šā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms ir 80 % no tā kopējā pārdošanas apjoma vai mazāks vai

(b)	šā ražojuma veida vidējā svērtā cena ir zemāka par vienības ražošanas izmaksām.

(110)

Iekšzemes pārdošanas analīze apliecināja, ka vairāk nekā 80 % (9) no ražojuma veidu, kas bija identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem, kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli un ka vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka par ražošanas izmaksām. Attiecīgi šiem ražojuma veidiem normālo vērtību aprēķināja kā visu izmeklēšanas periodā iekšzemes pārdošanas cenu vidējo svērto vērtību.

(111)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru gadījumā iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos netika pārdots līdzīgais ražojums, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību.

(112)

Attiecībā uz četriem ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

3.2. Eksporta cena

(113)

LG Chem eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai netieši, izmantojot LG Chem Europe — saistītu importētāju Savienībā.

(114)

Attiecībā uz attiecīgā ražojuma pārdošanu tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija tā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(115)

Piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu LG Chem apstrīdēja korekciju, ko Komisija veica, lai ņemtu vērā kredīta izmaksas par tā tiešo pārdošanu Savienībā, izmantojot trīs mēnešu procentu likmi Korejā un pamatojoties uz uzņēmuma grāmatvedības valūtu (KRW). Tas uzskata, ka Komisijai bija jāizmanto LIBOR likme, ko LG Chem izmantoja atbildēs uz anketas jautājumiem, pamatojoties uz rēķina valūtu (EUR).

(116)

LG Chem apgalvoja, ka izmaksām būtu jāatspoguļo izmaksas, kuru pamatā ir pārdošanas brīdī saskaņotie maksājuma nosacījumi. Tas uzskata, ka maksājumu nosacījumi, par kuriem ir panākta vienošanās, ir valūtas, kurās ir izrakstīti rēķini, un tāpēc Komisijai attiecībā uz euro bija jāpiemēro LIBOR īstermiņa procentu likmes.

(117)

Komisija nepiekrīt šādam viedoklim. Kā paskaidrots arī anketā, “kredīts attiecas uz izmaksām par laiku, kurā pircējs var norēķināties par precēm, t. i., par ko panākta vienošanās maksāšanas noteikumos”. Tāpēc noteikumi, par kuriem panākta vienošanās, paredz dienas, kurās pircējam ir jāapmaksā rēķins. Procentu likmei būtu jāatspoguļo izmaksas, ko uzņēmums būtu samaksājis par saviem īstermiņa aizņēmumiem par tādu pašu rēķina summu. Tāpēc tās pamatā būtu jābūt KRW, kas ir uzņēmuma funkcionālā valūta.

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cena pārdošanai ar LG Chem Europe starpniecību, tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas brīža līdz tālākpārdošanas brīdim, tajā skaitā PVA izmaksas, kā arī uzkrātā peļņa.

(119)

Attiecībā uz izmantoto peļņas procentu LG Chem Europe apgalvoja, ka būtu jāizmanto tā peļņas procents, jo tas uzskatīja, ka šis peļņas procents ir precīzs un samērīgs.

(120)

Taču tika konstatēts, ka sadales metodi pilnā mērā ietekmē saikne starp abiem uzņēmumiem, proti, LG Chem veic tiešu sadali. Tādējādi transfertcena nav cena, kas būtu noteikta sarunās ar neatkarīgu importētāju. Tāpēc Komisija secināja, ka LG Chem Europe peļņas procents nav samērīgs. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu un atbilstoši Savienības tiesu iedibinātajai judikatūrai tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot samērīgu peļņas procentu neatkarīgi no faktiskās peļņas, kas saistīta ar transfertcenu, lai izvairītos no izkropļojumiem, kuri var rasties no transfertcenas. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(121)

Tā kā nebija neviena nesaistīta importētāja, kas sadarbojās, Komisija nolēma izmantot peļņas procentu, kas izmantots agrākā procedūrā, kura attiecās uz citu ķīmisko produktu, ko ražo līdzīga ražošanas nozare un importē līdzīgos apstākļos, proti, peļņas procentu 6,89 % (10), kas noteikts polivinilspirtu (“PVS”) izmeklēšanā. Komisija uzskata, ka minētais peļņas procents ir visobjektīvākais pieejamais rādītājs, lai pietiekami pareizi aplēstu nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu eksporta cenu.

(122)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas uzņēmums atkārtoja savu apgalvojumu un iesniedza aprēķinu, lai pierādītu, ka LG Chem Europe pirkumu izmaksas no LG Chem bija augstākas nekā tādu identisku RKN pārdošanas cena, kurus LG Chem tieši pārdeva nesaistītiem pircējiem Savienībā. Tādējādi, pēc tā domām, tas parādīja, ka LG Chem Europe peļņas procents bija balstīts uz nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošām iepirkumu izmaksām un tāpēc tas būtu jāizmanto korekcijai saskaņā ar 2. panta 9. punktu.

(123)

Savā aprēķinā LG Chem salīdzināja LG Chem Europe cenu (pēc tam, kad bija atskaitītas kvotas, PVA izmaksas un peļņa, kā noteikts PVS izmeklēšanā) ar LG Chem tiešo pārdošanu ES (pēc kvotu atskaitīšanas), un tāpēc nesniedza nekādus pierādījumus, kas būtu pretrunā argumentam, ka peļņas sadali pilnā mērā ietekmēja izmeklēšanā konstatētā saikne starp abiem uzņēmumiem. Turklāt LG Chem Europe EXW cenas un PVA izmaksas un peļņa, kas noteikta PVS izmeklēšanā, vidēji par [5 %–8 %] pārsniedza LG Chem tiešo pārdevumu EXW cenas. Komisija uzskata, ka šis diapazons pilnībā atbilst uzcenojumam, ko iekasētu nesaistīts importētājs. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(124)

LG Chem arī apstrīdēja PVS izmeklēšanā noteiktā peļņas procenta izmantošanu. Uzņēmums apgalvoja, ka tā tika noteikta laikposmā, kas atšķiras no pašreizējās izmeklēšanas, un ka pastāv būtiskas atšķirības ĪAAP sadalījumā salīdzinājumā ar PVS. Tas uzskata, ka, pirmkārt, PVS tirgus apstākļi būtiski mainījās, samazinoties ķīmijas nozares importētāju peļņas procentam salīdzinājumā ar pašreizējās izmeklēšanas periodu, un, otrkārt, ĪAAP ir ražotāja un klienta līdzattīstīts produkts, ko parasti pārdod, izmantojot ilgtermiņa līgumus, savukārt PVS ir pamatprodukts, ko pārdod, veicot pārdošanu par tūlītēju samaksu.

(125)

Komisija neuzskata PVS izmeklēšanā noteikto peļņas procentu par nepiemērotu. Pirmkārt, informācija, kas savākta no ieinteresētajām personām, liecināja, ka importētāju vidējais peļņas procents speciālo ķīmisko vielu nozarē 2020. gadā bija no 10 % līdz 15 %. Otrkārt, pretēji LG Chem argumentam PVS ir arī ražojums, kas bieži tiek izstrādāts saskaņā ar klientu specifikācijām un bieži tiek pārdots, izmantojot ilgtermiņa līgumus, kā apstiprināts PVS izmeklēšanā. Treškārt, ievāktie dati liecināja, ka nesaistīto importētāju, kuri sadarbojās PVS izmeklēšanā, peļņa saglabājās tādā pašā diapazonā arī pirms PVS izmeklēšanas perioda. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.3. Saistību piedāvājums

(126)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā LG Chem kopā ar LG Chem Europe iesniedza cenu saistību piedāvājumu. Uzņēmums piedāvāja divas minimālās vidējās importa cenas (MIC), kurām piemērota indeksācija.

(127)

Komisijai iesniegto piezīmju kopumā sūdzības iesniedzēji un Evonik iebilda pret LG Chem piedāvājumu vairāku iemeslu dēļ, piemēram, ņemot vērā cenu šķērskompensācijas risku un risku, ka MIC varētu kļūt par atsauces cenu Savienības tirgū un tādējādi samazināt konkurenci. Tie lūdza noraidīt LG Chem piedāvājumu.

(128)

Turklāt sūdzības iesniedzēji un Evonik apgalvoja, ka Korejas Republikas neatbilstība konkrētiem SDO konvenciju noteikumiem varētu izkropļot Korejas ĪAAP ražošanas izmaksas un galu galā ietekmēt jebkādu cenu salīdzinājumu starp Savienības ražošanas nozares cenām un Korejas importa cenām. Tie lūdza Komisiju ņemt vērā šādus izkropļojumus šajā izmeklēšanā, vismaz pārbaudot jebkādu ražotāja eksportētāja iesniegto cenu saistību piedāvājumu.

(129)

Komisija neuzskatīja, ka tās rīcībā šajā izmeklēšanā ir pietiekami pierādījumi par neatbilstību konkrētiem SDO konvenciju noteikumiem, lai izdarītu secinājumus par darbaspēka izmaksu izkropļojumiem. Katrā ziņā LG Chem iesniegtais saistību piedāvājums bija jānoraida citu iemeslu dēļ, un tādējādi novērtējums šajā ziņā nebija nepieciešams.

(130)

Saskaņā ar pamatregulas 8. pantu cenu saistību piedāvājumiem jābūt pietiekamiem, lai novērstu dempinga kaitīgo ietekmi, un to pieņemšanu nevar uzskatīt par nepraktisku. Komisija novērtēja piedāvājumu, ņemot vērā šos kritērijus, un uzskatīja, ka to pieņemšana būtu nepraktiska un nenovērstu dempinga radīto kaitējumu šādu iemeslu dēļ.

(131)

Pirmkārt, attiecīgā ražojuma un izejvielu cena, uz kuras balstīta ierosinātā indeksācija, ir svārstīga. Saskaroties ar šādu svārstīgumu, nevar garantēt, ka ar MIC būs pietiekami, lai novērstu dempinga kaitīgās sekas pasākumu laikā.

(132)

Otrkārt, LG Chem izmeklēšanas periodā eksportēja vairākus dažādus ražojuma veidus ar cenu izmaiņām [30 %–40 %] apmērā. Vidējā svērtā MIC katrai attiecīgā ražojuma kategorijai radītu MIC, kas būtu zemāka par dažu ĪAAP ražojuma veidu cenu, kura nav dempinga cena, ņemot vērā arī cenu svārstīgumu, kā paskaidrots iepriekš.

(133)

Treškārt, ierosinātās MIC ir indeksētas, pamatojoties uz divām galvenajām izejvielām ĪAAP, propilēna un kaustiskās sodas cenas formulā. Tomēr indeksācijā netiek ņemti vērā citi svarīgi faktori, piemēram, enerģijas izmaksas.

(134)

Ceturtkārt, ĪAAP ražojuma veidus un RKN nevar viegli atšķirt citu no cita, veicot fizikālu pārbaudi. Tas rada augstu risku, ka dārgāki ražojuma veidi, iespējams, tiks nepareizi deklarēti kā lētāki ražojuma veidi. Tas apgrūtina saistību pārraudzību un tādējādi padara tās nepraktiskas pamatregulas 8. panta nozīmē.

(135)

Piektkārt, LG Chem ir globāla struktūra, ko veido vairāki saistīti uzņēmumi gan Savienībā, gan ārpus tās, un tas pārdod lielu skaitu citu ķīmisko ražojumu globālajiem klientiem Savienībā un ārpus tās. ĪAAP bieži tiek pārdoti, izmantojot vispārējus piešķīrumu līgumus, kuros klients, kas atrodas vairākās vietās visā pasaulē, risina sarunas ar LG Chem par apjomu un cenām attiecībā uz visiem tā saistītajiem uzņēmumiem. Šādos apstākļos Komisijai nebūtu iespējams efektīvi uzraudzīt šos darījumus, jo tie notiktu ārpus Savienības, un tas ļautu LG Chem viegli šķērskompensēt cenas Savienībā ar cenām globālajiem klientiem ārpus Savienības. Tas pats par sevi padarītu piedāvājumu nepraktisku.

(136)

Komisija saistību piedāvātājam nosūtīja vēstuli, kurā bija izklāstīti iepriekšminētie saistību piedāvājumu noraidīšanas iemesli. Pieteikuma iesniedzējs par to iesniedza piezīmes. Šīs piezīmes ieinteresētajām personām tika darītas pieejamas lietas materiālos.

(137)

LG Chem piezīmēs apstrīdēja iemeslus, ko Komisija minēja, lai noraidītu tā saistību piedāvājumu. LG Chem uzskata, ka ierosinātais indeksācijas mehānisms varēja atspoguļot cenu svārstīgumu un nodrošināt, ka MIC likvidē dempinga starpību visā pasākumu darbības laikā. Attiecībā uz dažādajiem ražojuma veidiem LG Chem apgalvoja, ka to ievērojamās cenu atšķirības izraisīja viens vienīgs RKN, ko eksportē ierobežotā daudzumā, un piedāvāja pārskatīt savu piedāvājumu, pamatojoties uz trim vienkāršotajiem RKN, ko izmantoja cenu samazinājuma nolūkā. Tas arī apgalvoja, ka nepastāv šķērskompensācijas risks starp dažādiem ražojuma veidiem, jo muitas dienesti var viegli pārbaudīt atšķirīgās īpašības, izmantojot pārdošanas dokumentus un tehnisko datu lapu, kas LG Chem jāsagatavo katram sūtījumam. Visbeidzot, LG Chem apgalvoja, ka nepastāv šķērskompensācijas risks, izmantojot ilgtermiņa un vispārējus piešķīrumu līgumus, un, lai mazinātu risku, piedāvāja sniegt informāciju par pārdošanu, kas veikta globālajiem klientiem ES un ārpus tās.

(138)

Komisija atzina, ka ierosinātā indeksācija varētu aptvert vismaz daļu no novērotā cenu svārstīguma. Tomēr ierosinātās MIC tikai daļēji balstījās uz izejvielu cenu formulu, bet fiksētā daļa, kas veido aptuveni 50 % no ĪAAP cenas, bija fiksēta. Turklāt arī attiecībā uz dažādajiem ražojuma veidiem, pat ja netiktu ņemts vērā atsevišķais RKN, kas eksportēts ierobežotā daudzumā, atlikušo deviņu RKN cenu svārstības joprojām būtu aptuveni [15 %–30 %]. Attiecībā uz šķērskompensācijas risku Komisija uzskata, ka pārdošanas dokumenti vien nenovērstu nepareizas deklarēšanas risku, jo muitas iestādes varētu paļauties tikai uz šīm deklarācijām. Visbeidzot, Komisija atzīst LG Chem piedāvājumu sniegt informāciju par pārdošanu globālajiem klientiem. Tomēr Komisija uzskata, ka tas nemazinātu šķērskompensācijas risku, jo Komisijai nebūtu iespējas pārbaudīt, vai ir iesniegta visa attiecīgā informācija, un būtu ārkārtīgi grūti izpildīt LG Chem saistības. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(139)

Turklāt LG Chem apgalvoja, ka Komisijas norādītie iemesli tā cenu saistību piedāvājuma noraidīšanai neatbilst vispārējā informācijas izpaušanas informācijas dokumenta konstatējumiem. Uzņēmums apgalvoja, ka: i) Komisija atzina, ka attiecīgā ražojuma cena bija svārstīga, bet, pēc tās domām, tas neatbilda apgalvojumam, ka Korejas imports nospieda Savienības ražošanas nozares cenas, ii) Komisija apgalvoja, ka LG Chem eksportēja 10 dažādus ražojuma veidus, kurus varēja identificēt pēc tādiem faktoriem kā ražojuma granulu forma, porainības pakāpe, tilpummasa un daļiņu izmēru sadalījums, pretēji vispārējam informācijas izpaušanas dokumentam, kurā Komisija cenu samazinājuma un kaitējuma starpības aprēķinu balstīja uz vienkāršotu RKN, kurā ņemta vērā tikai smaku ierobežošanas iekļaušana un ražojuma izmantošana (izmantošana higiēnas vajadzībām pretstatā rūpnieciskai izmantošanai), iii) vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā Komisija ĪAAP cenu formulu un Savienības ražotāju izmaksas neuzskatīja par būtiskiem faktoriem, kas nodarīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai gan tā šos faktorus ņēma vērā, noraidot saistību piedāvājumu, iv) Komisija ņēma vērā ilgtermiņa un vispārējo piešķīrumu līgumu nozīmi, lai noraidītu LG Chem saistību piedāvājumu, bet neņēma to vērā vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā, jo īpaši attiecībā uz Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem un importa no Japānas ietekmi.

(140)

Šie argumenti bija jānoraida. Pirmkārt, Komisija jau analizēja faktu, ka cenas tika uzskatītas par nepastāvīgām, t. i., cenas svārstījās atkarībā no izejvielu cenām. Tika konstatēts, ka tam ir niecīga ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un cenām, kā paskaidrots 283.–288. apsvērumā, jo importa par dempinga cenām dēļ no Korejas Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā mērā kā ražošanas izmaksas (sk. arī 249. apsvērumu). Otrkārt, Komisija apsvēra ĪAAP atšķirīgās īpašības attiecībā uz muitas ierēdņu spēju nošķirt dažādus produktu veidus un piedāvāto saistību izpildāmību. Tomēr, kā paskaidrots 182. apsvērumā, Komisija uzskata, ka vienkāršotais RKN, ko izmantoja cenu samazinājuma aprēķinā, bija pietiekami detalizēts, lai aptvertu ĪAAP galveno īpašību izmaksu ietekmi uz cenu. Treškārt, tāpat kā iepriekšējā punktā, vispārējie piešķīruma līgumi tika uzskatīti par būtiskiem, jo šķērskompensācijas riska dēļ tie apdraud saistību uzraudzību un izpildāmību. Turklāt LG Chem piezīmes par vispārējo piešķīruma līgumu ietekmi uz importa no Japānas sekām, Savienības nozares eksporta rādītājiem un pasaules mēroga sarunām par cenu Komisija analizēja 5.2.3., 5.2.4. un 5.2.8. iedaļā.

(141)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka saistību piedāvājums nav īstenojams un tādējādi ir nepraktisks pamatregulas 8. panta nozīmē, tāpēc to noraidīja.

3.4. Salīdzinājums

(142)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenu EXW līmenī.

(143)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Normālā vērtība tika koriģēta, ņemot vērā transporta izmaksas, iepakošanas izdevumus, kredīta izmaksas un tehniskās palīdzības izdevumus. Eksporta cena tika koriģēta, ņemot vērā pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, transporta, apdrošināšanas, iepakošanas izdevumus, ievedmuitas maksājumus un nodokļu atmaksu, kredīta izmaksas, bankas maksas, tehniskās palīdzības izdevumus, ja tie atzīti par samērīgiem, precīziem un apstiprinātiem ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(144)

LG Chem pieprasīja tirdzniecības līmeņa korekciju iekšzemes pārdošanai. Uzņēmums apgalvoja, ka pārdošanas funkcijas eksporta pārdošanai uz Savienību pilda ne tikai tā saistītais importētājs LG Chem Europe, bet arī pārdošanas komanda LG Chem galvenajā mītnē Korejas Republikā. Uzņēmuma ieskatā — tā kā Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu koriģēja eksporta cenu, ņemot vērā saistītā importētāja PVA izdevumus, analoģiski Komisijai būtu arī no iekšzemes cenas jāatskaita pārdošanas izdevumi, kas Korejas Republikas pārdošanas komandai radās saistībā ar pārdošanu iekšzemes tirgū.

(145)

Minētais apgalvojums bija jānoraida. Pirmkārt, pamatregulas 2. panta 9. punktā paredzētās korekcijas mērķis ir aprēķināt drošu eksporta cenu, kuru neietekmē attiecības starp eksportētāju eksportētājvalstī un saistīto importētāju Savienībā. Korekcijām jāaptver visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu (un arī uzkrātā peļņa), ciktāl šīs pozīcijas parasti sedz importētājs. LG Chem nav iesniedzis nekādus pierādījumus tam, ka eksporta cenas aprēķināšana saskaņā ar 2. panta 9. punktu ir pārsniegusi to, kas ir prasīts minētajā punktā. Apstāklis, ka normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanu reglamentē dažādas procedūras, pats par sevi nav faktors, kas ietekmē cenu salīdzināmību un kas jāņem vērā, veicot korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. LG Chem nav sniedzis pierādījumus tam, ka korekcijas, kas veiktas saskaņā ar 2. panta 10. punktu, kā atgādināts 143. apsvērumā, nav pietiekamas, lai veiktu taisnīgu eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu, vai ka tas iekšzemes tirgū ir pārdevis ražojumus citu veidu klientiem nekā Savienības tirgū.

3.5. Dempinga starpība

(146)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(147)

Šādi iegūtā vidējā svērtā galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no cenas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas līmenī (CIF cenas) ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, ir 13,4 %.

(148)

Visiem pārējiem Korejas Republikas ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni.

(149)

Tā kā Korejas Republikā ir vēl divi citi ražotāji, kas izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija uzskatīja, ka sadarbības līmenis ir zems. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ir pareizi noteikt atlikušo dempinga starpību reprezentatīva ražojuma veida augstākās dempinga starpības līmenī.

(150)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums	Galīgā dempinga starpība
LG Chem. Ltd.	13,4 %
Visi pārējie uzņēmumi	18,8 %

4. KAITĒJUMS

4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(151)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā Savienībā ražoja pieci ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(152)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 346 590 tonnas. Komisija šo rādītāju noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz antidempinga anketas jautājumiem, kā arī izlasē neiekļautā Savienības ražotāja atbildēm uz jautājumiem anketā par makroekonomiskajiem aspektiem. Šie dati tika salīdzināti ar sūdzībā iekļautajiem datiem, lai pārbaudītu to ticamību un pilnīgumu. Kā norādīts 41. apsvērumā, divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 50 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

4.2. Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(153)

Komisija konstatēja, ka visa Savienības ražotāju produkcija bija paredzēta brīvajam tirgum un tādējādi to ietekmēja tieša konkurence ar importu no attiecīgās valsts. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija pārbaudīja visus ar Savienības ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus kopumā.

4.3. Patēriņš Savienībā

(154)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz jautājumiem, kas iekļauti antidempinga anketā un anketā par makroekonomiskajiem aspektiem, kā arī uz importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(155)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

1. tabula.

Patēriņš Savienībā (t)

	2017	2018	2019	IP
Kopējais patēriņš Savienībā	[630 000 – 665 000 ]	[630 000 – 665 000 ]	[630 000 – 665 000 ]	[630 000 – 665 000 ]
Indekss	100	100	100	100
Avots: izlasē iekļautie un izlasē neiekļautie Savienības ražotāji, kā arī Eurostat

(156)

Attiecīgajā periodā kopējais brīvā tirgus patēriņš saglabājās stabils ar minimālām svārstībām, kas nepārprotami nepārsniedza 1 %.

4.4. Imports no attiecīgās valsts

4.4.1. Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(157)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz KN kodu (11), kura dati izgūti no Eurostat datubāzes un koriģēti atbilstoši sūdzībā sniegtajai informācijai no sistēmas TRASS, lai noteiktu attiecīgā ražojuma importu. Minētā korekcija bija nepieciešama, jo Eurostat dati par KN kodu ietvēra daļu datu par citiem ražojumiem, kas kropļotu gan daudzumus, gan cenas. Neviena no ieinteresētajām personām korekciju neapstrīdēja. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa no attiecīgās valsts apjomu, kas salīdzināts ar kopējo patēriņu Savienībā, kā parādīts 2. tabulā.

(158)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem pieprasīja izpaust papildinformāciju par metodiku, kas izmantota, lai noteiktu importa apjomus un vērtības, kā arī izpaustu detalizētus datus, kas iegūti no TRASS. Komisija sniedza šādu papildinformāciju:

(159)

kā paskaidrots sūdzības 18. punktā, KN kods 3906 90 90 nav paredzēts tikai ĪAAP. Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis aplēsi par ĪAAP proporcionālo daļu, kas, pamatojoties uz TRASS datiem, ir ietverta visā apjomā, kuram veikta muitošana ar KN kodu 3906 90 90. Kā redzams no sūdzības 5.–1. pielikuma “ĪAAP imports uz ES” atklātās versijas, attiecīgajā periodā ĪAAP eksporta apjoms uz ES atbilda 84 % no kopējā importa, kas muitots ar KN kodu 3906 90 90. Turklāt pielikumā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs šo informāciju izmantoja, lai koriģētu Eurostat datus.

(160)

Komisija izmantoja to pašu metodiku, kuru izmantoja sūdzības iesniedzējs un kura tika atzīta par piemērotu un neapstrīdētu, kā minēts vispārējā informācijas izpaušanas dokumenta (“VIID”) 119. apsvērumā par galīgo izpausto informāciju.

(161)

Komisija arī precizēja, ka TRASS datubāzē var izvēlēties ražojumu nosaukumus. Tādējādi ar HS kodu 3906 90 90 no Korejas uz ES veiktā TRASS eksporta apjoms un vērtība tika filtrēta, lai iekļautu tikai ĪAAP atbilstošos produktu nosaukumus. Tika atlasīti 15 ražojumi.

(162)

Tomēr TRASS ļauj iegūt datus tikai tad, ja ir pieejami dati par vismaz trim uzņēmumiem. Attiecībā uz 2018. gadu tā nebija. Tā kā ĪAAP eksporta attiecība TRASS salīdzinājumā ar Eurostat datiem ar KN kodu 3906 90 90 pārējos gados bija stabila, Komisija aprēķināja 2018. gada vērtību, izmantojot pārējo gadu vidējo attiecību.

(163)

Uz pamatā esošajiem TRASS datiem attiecas autortiesību aizsardzība, un Komisija tos nevar izpaust, bet tie ir pieejami iegādei.

(164)

Importam no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

2. tabula.

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

	2017	2018	2019	IP
Importa apjoms no attiecīgās valsts (t)	83 499	94 343	114 896	110 903
Indekss	100	113	138	133
Tirgus daļa	[12 %–14 %]	[13 %–15 %]	[16 %–18 %]	[16 %–18 %]
Indekss	100	114	138	133
Avots: Eurostat un TRASS dati

(165)

Imports no Korejas Republikas attiecīgajā periodā palielinājās no aptuveni 83 500 tonnām līdz aptuveni 110 900 tonnām, kas atbilst kopējam pieaugumam par 33 % no 2017. gada līdz IP. Šis pieaugums bija ievērojami lielāks nekā patēriņa pieaugums.

(166)

Būtiskākais importa no Korejas Republikas apjoma pieaugums tika reģistrēts laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam — pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija 22 %, un tam sekoja samazinājums par 3,5 % no 2019. gada līdz IP.

(167)

Rezultātā Dienvidkorejas ražojumu importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no [12 %–14%] līdz [16 %–18 %], t. i., par 33 % no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam. Jānorāda, ka gan importa no Korejas Republikas apjomi, gan Korejas Republikas tirgus daļa attiecīgajā periodā kopumā strauji palielinājās.

4.4.2. Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(168)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem, kas atbilst 157. apsvērumā minētajam TARIC kodam, un šos datus koriģējot atbilstoši no TRASS iegūtajiem datiem, kā paskaidrots 157.–162. apsvērumā.

(169)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem norādīja, ka Eurostat dati satur CIF cenas. Komisija to ņēma vērā un tādējādi konvertēja FOB importa cenas no TRASS datubāzes uz CIF, izmantojot attiecību starp FOB un CIF vērtību no LG Chem pārbaudītajiem datiem. Koriģētās vērtības ir redzamas turpmāk 3. tabulā.

(170)

Vidējās cenas dinamika importam no attiecīgās valsts bija šāda.

3. tabula.

Importa cenas (EUR/t)

	2017	2018	2019	IP
Importa cena	1 191	1 252	1 169	1 074
Indekss	100	105	98	90
Avots: sūdzībā sniegtie TRASS dati

(171)

Importa no Korejas Republikas vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 10% — no 1 191 EUR/t līdz 1 074 EUR/t. Kā redzams 7. tabulā, šīs cenas saglabājās ievērojami zemākas par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām attiecīgajā periodā.

(172)

Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz attiecīgās valsts ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, datiem un Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem par iekšzemē pārdotajiem apjomiem izmeklēšanas periodā. Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

—	katra veida ražojumu vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim), un

—	atbilstošās vidējās svērtās cenas katram ražojuma veidam, ko par Dienvidkorejas ražotāja, kas sadarbojās, importu maksā pirmais neatkarīgais pircējs Savienības tirgū, kas noteiktas, pamatojoties uz CIF cenām, ar atbilstošu korekciju attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām.

(173)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tika konstatēts, ka vidējais svērtais cenu samazinājums ir 14,7 %.

(174)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka galīgās informācijas izpaušanas 3.b pielikumā tam nav sniegti tā detalizētie dati un ka konfidenciālo datu diapazoni nav pietiekami lieli. Komisija pieņēma LG Chem piezīmes. Tāpēc LG Chem tika sniegti tā konfidenciālie dati, un diapazoni tika sašaurināti. Šīs izmaiņas tika iekļautas izpaustajā sensitīvajā papildinformācijā, kas 2022. gada 8. februārī tika sniegta LG Chem un Savienības ražošanas nozarei.

(175)

LG Chem arī apgalvoja, ka informācija par RKN līmeni būtu jāizpauž. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 19. pantu Komisija nevarēja izpaust pieprasītos datus attiecībā uz atsevišķu ražojumu veidu. Šajā gadījumā patiešām bija tikai divi Savienības ražotāji un trīs RKN. Tāpēc šādas detalizācijas pakāpes informācijas izpaušana ļautu tieši vai papildus tirgus informācijai aprēķināt konfidenciālus individuālu Savienības ražotāju pārdošanas vai ražošanas datus. LG Chem pēc galīgās papildinformācijas izpaušanas atkārtoja savu argumentu.

(176)

Komisija nevar izpaust detalizētus datus, kas iegūti tikai no diviem uzņēmumiem, jo tas rada risku, ka citas ieinteresētās personas ar tirgus izpētes palīdzību var rekonstruēt atsevišķu ražotāju konfidenciālus datus. Tas ir objektīvs risks, kas pastāv jebkurā tirgū, kurā ir tikai daži zināmi ražotāji, kas darbojas tirgū vai ir iesaistīti Komisijas veiktajā izmeklēšanā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(177)

LG Chem arī apgalvoja, ka skaitļiem, kas izmantoti cenu samazinājumam un mērķa cenu samazinājumam, nav pamatojuma izmeklēšanas dokumentācijā un ka šīs neatbilstības būtu jāizskaidro. LG Chem konstatēja, ka tas nevar precīzi saskaņot 3.b pielikumā norādīto CIF eksporta vērtību uz ES robežas, kā arī LG Chem izpaustos detalizētus cenu samazinājuma un kaitējuma aprēķinus ar skaitļiem, kas norādīti LGC pārdošanas sarakstos EUSALUR un RLSALUR tabulās. LG Chem arī apgalvoja, ka galīgās informācijas izpaušanas 2.1. pielikumā Korejas vonās norādītā CIF eksporta vērtība uz ES robežas radītu vērtību EUR, kas atšķiras no 3.b pielikumā izmantotās vērtības.

(178)

Komisija paskaidroja, ka, Korejas vonas konvertējot euro, tā konvertēja katra darījuma CIF vērtības ar attiecīgo ECB mēneša maiņas kursu, savukārt LG Chem savās piezīmēs norādīja, ka ir piemērots ECB gada maiņas kurss. Ikmēneša daudzuma svārstību dēļ LG Chem, veicot konvertēšanu saskaņā ar gada likmi, neizbēgami ieguva atšķirīgas vērtības. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka skaitļi, kas izmantoti nolūka noteikt cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu, liecina par neatbilstībām salīdzinājumā ar lietas materiālos esošajiem datiem.

(179)

LG Chem arī apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kā tā noteica salikto CIF vērtību, kas tika izmantota cenu samazinājuma nolūkā.

(180)

Komisija paskaidroja, ka saliktais CIF pārdevumiem, kas veikti ar LG Chem Europe starpniecību, tika veidots, atskaitot no rēķina neto vērtības PVA izmaksas un peļņu, kas noteikta, kā paskaidrots iepriekš 118.–125. apsvērumā, un korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās pēc importēšanas. Turklāt pretēji tam, ko apgalvo LG Chem, galīgās informācijas izpaušanas dokumenta 3.a pielikumā ir paskaidrots, kā tika noteikta CIF cena attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksu korekciju. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(181)

LG Chem arī apgalvoja, ka Komisija izmantoja RKN, lai salīdzinātu LG Chem importa cenas ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām, kas bija pārāk vienkārši un neņēma vērā visas īpašības, kas minētas LG Chem2021. gada 28. aprīļa iesniegumā, t. i., izejmateriālu, formu, CAS, smaku ierobežošanas funkciju, uzputotus ražojumus, pretsalipšanu, krāsu izmaiņu novēršanu un lietojumu. Jo īpaši atšķirības CAS vien varētu izskaidrot cenu samazinājuma starpību 14,7 % apmērā.

(182)

Komisija atsaucas uz 2.3.5. iedaļu, kas pierāda, ka Komisija ir ievākusi datus detalizētā veidā, lai varētu analizēt LG Chem piedāvāto dažādo raksturlielumu, tostarp CAS, ietekmi uz izmaksām un cenām. Tomēr šie dati kopā ar informāciju, kas savākta no lietotājiem un pārbaudīta, neapstiprināja citu raksturlielumu, izņemot tos, kurus piemēroja Komisija, iespējamo ietekmi uz izmaksām un cenu. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka būtu bijis jāizmanto detalizētāks RKN.

(183)

Visbeidzot LG Chem apgalvoja, ka LG Chem Europe faktiskās cenas koriģēšana ar teorētisko PVA un peļņas summu cenu samazinājuma nolūkā ir acīmredzama kļūda vērtējumā un neatbilst pamatregulas 3. panta 2. punktam un 3. panta 3. punktam, jo cenu samazinājuma salīdzinājuma nolūkā cenas ir jāsalīdzina vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī atbilstīgi Jindal spriedumam (12). Vispārējā tiesa Hansol (13) lietā ir apstiprinājusi, ka cenu samazinājuma nolūkā klienta lēmumu par iegādi varēja noteikt cenas, par kurām vienojušies uzņēmums un klienti, nevis cenas starpposmā.

(184)

Šis apgalvojums bija jānoraida. Pirmkārt, pamatregulas 3. panta 2. punktā ir atsauce uz importa par dempinga cenām ietekmi, kas var radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, nevis uz uzņēmuma (saistīta importētāja) tālākpārdošanas cenu Savienībā citam klientam.

(185)

Otrkārt, attiecībā uz cenas samazinājumu starpībām šim konceptam pamatregulā nav paredzēta īpaša metodika. Tāpēc Komisijai ir rīcības brīvība šā kaitējuma faktora novērtēšanā. Šo rīcības brīvību ierobežo vajadzība pamatot secinājumus ar tiešiem pierādījumiem un veikt objektīvu pārbaudi, kā noteikts pamatregulas 3. panta 2. punktā.

(186)

Attiecībā uz elementiem, kas ņemti vērā cenu (jo īpaši eksporta cenu) samazinājuma starpību aprēķināšanai, Komisijai ir jānosaka pirmais punkts, kurā notiek (vai var notikt) konkurence ar Savienības ražotājiem Savienības tirgū. Šis punkts faktiski ir pirmā nesaistītā importētāja pirkšanas cena, jo attiecīgajam uzņēmumam principā ir izvēle veikt iegādi no Savienības ražošanas nozares vai no ārvalstu klientiem. Turpretī tālākpārdošanas cenas saistītiem importētājiem neatspoguļo punktu, kurā notiek reāla konkurence. Tas ir tikai punkts, kurā eksportētāja noteiktā pārdošanas struktūra mēģina atrast klientus, bet jau aiz punkta, kurā ir pieņemts lēmums importēt. Kad ražotājs eksportētājs ir izveidojis savu saistīto uzņēmumu sistēmu Savienībā, tas faktiski jau ir nolēmis, ka veiks iegādi no ārvalstīm. Tādējādi salīdzināšanas punktam vajadzētu būt tūlīt pēc tam, kad prece šķērso Savienības robežu, nevis vēlākā izplatīšanas ķēdes posmā, piemēram, kad prece tiek pārdota galalietotājam.

(187)

Šī pieeja arī nodrošina saskaņotību gadījumos, kad ražotājs eksportētājs pārdod preces tieši nesaistītam klientam (importētājam vai galalietotājam), jo šajā scenārijā tālākpārdošanas cenas pēc definīcijas netiek izmantotas. Ja pieeja būtu citāda, tad ražotāji eksportētāji tiktu diskriminēti tikai pēc to izmantotā pārdošanas kanāla.

(188)

Šajā lietā importa cenu nevar pieņemt par nominālvērtību, jo ražotājs eksportētājs un importētājs ir saistīti. Tāpēc, lai noteiktu ticamu importa cenu, kas atbilst nesaistītu pušu darījumam principam, šāda cena ir jāpārrēķina, par sākumpunktu izmantojot saistītā importētāja tālākpārdošanas cenu. Lai veiktu šādu pārrēķināšanu, ir atbilstoši izmantot pamatregulas 2. panta 9. punkta noteikumus par eksporta cenas aprēķināšanu, jo tie ir izmantojami arī eksporta cenas noteikšanai attiecībā uz dempingu. Piemērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu, var aprēķināt cenu, kas ir pilnībā salīdzināma ar CIF cenu (ar piegādi līdz Savienības robežai), kuru izmanto, izvērtējot pārdošanu nesaistītiem klientiem.

(189)

Komisija arī norādīja, ka šo pieeju ir apstiprinājusi Vispārējā tiesa Severstal lietā (14).

(190)

Visbeidzot, LG Chem nesniedza pierādījumus, kas liecinātu par sistemātiskām cenu atšķirībām attiecībā uz līdzīgu ražojumu veidu pārdošanu izplatītājiem un tiešo pārdošanu lietotājiem. Komisija arī nevarēja atrast pierādījumus par atšķirībām cenu noteikšanā starp pārdošanu izplatītājiem un pārdošanu lietotājiem no Savienības ražošanas nozares puses.

4.4.3. Apgalvojums par to, ka 2018. gadā cenas tika palielinātas un tātad cenu samazinājuma nebija

(191)

Attiecībā uz cenu pazemināšanas ietekmi 2018. gadā LG Chem apgalvoja, ka gan importa no Dienvidkorejas, gan Savienības ražošanas nozares cenas palielinājās salīdzinājumā ar 2017. gada līmeni. Tāpēc cenu samazinājums nebūtu varējis notikt.

(192)

Tomēr importa cenu attīstības analīze attiecībā uz Savienības ražošanas nozares cenām ir veikta par visu attiecīgo periodu kopumā, t. i., no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam. Lai gan cenu tendences tiek novērtētas attiecībā uz visu attiecīgo periodu, cenu samazinājuma aprēķinus veic tikai par izmeklēšanas periodu (2020. gadu). Tāpēc Dienvidkorejas cenu, kā arī Savienības ražošanas nozares cenu pieaugums 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gada līmeni šajā gadījumā, aprēķinot cenu samazinājumu IP laikā, nav būtisks. Turklāt minētais fakts vien neliecina par to, ka attiecīgajā periodā importa no Dienvidkorejas cenas nebūtu bijušas zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, jo šo secinājumu varētu izdarīt, tikai detalizēti salīdzinot faktisko eksporta cenu un ES cenas.

(193)

Patiesi, cenu samazinājuma starpību definē kā summu, par kādu faktiskā importa cena no attiecīgās valsts ir zemāka par faktisko Savienības ražošanas nozares cenu. Starpība starp abām cenām pēc nepieciešamo korekciju veikšanas tiek izteikta procentos no Savienības ražošanas nozares cenas.

(194)

Importa no Dienvidkorejas vidējā cena 2018. gadā joprojām bija zemākā līmenī salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares vidējām cenām. Tādējādi, lai gan Dienvidkorejas un Savienības ražošanas nozares cenas minētajā periodā palielinājās, statistika liecina, ka cenu samazinājums noticis arī 2018. gadā.

(195)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(196)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka tas nekad nav apgalvojis, ka 2018. gadā cenu samazinājums nebūtu varējis notikt. Šī LG Chem apgalvojuma interpretācija esot pārkāpusi LG Chem tiesības uz labu pārvaldību.

(197)

Komisija ņēma vērā LG Chem skaidrojumu, ka tas nav mēģinājis izteikt iepriekš minēto apgalvojumu. Ņemot vērā, ka LG Chem nav norādījis nevienu argumentu, ko Komisija nebūtu izskatījusi, Komisija neuzskatīja, ka Komisija būtu pārkāpusi tiesības uz labu pārvaldību.

4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Vispārīgas piezīmes

(198)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(199)

Kā minēts 41. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(200)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju un izlasē neiekļauto ražotāju sniegtajiem datiem, salīdzinot tos ar sūdzībā norādītajiem datiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par tādām, kas atspoguļo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(201)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. Pēc galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētās personas norādīja uz dažām atšķirībām ražošanas un pārdošanas makroekonomiskajos rādītājos starp sūdzību un izpausto informāciju. Pēc analīzes Komisija pieņēma šos apgalvojumus un koriģēja skaitļus. Komisija ir atjauninājusi makroekonomiskos rādītājus, iekļaujot tajos viena uzņēmuma datus. Šā iemesla dēļ absolūtās vērtības tika parādītas kā diapazoni, lai nodrošinātu konfidencialitāti.

(202)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vidējās vienības cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(203)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2017	2018	2019	IP
Ražošanas apjoms (t)	[525 000 –560 000 ]	[530 000 –565 000 ]	[540 000 –575 000 ]	[520 000 –555 000 ]
Indekss	100	102	105	98
Ražošanas jauda (t)	[540 000 –580 000 ]	[600 000 –640 000 ]	[650 000 –690 000 ]	[650 000 –690 000 ]
Indekss	100	109	117	117
Jaudas izmantojums	[93 %–95 %]	[88 %–90 %]	[84 %–86 %]	[78 %–80 %]
Indekss	100	94	90	83
Avots: izlasē iekļautie un izlasē neiekļautie Savienības ražotāji

(204)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms laikā no 2017. līdz 2019. gadam palielinājās par pieciem procentpunktiem, bet pēc tam no 2019. gada līdz IP tas samazinājās par septiņiem procentpunktiem. Kopējais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %.

(205)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā stabili palielinājās no [540 000–580 000] tonnu 2017. gadā līdz [650 000–690 000] tonnu 2019. gadā, un izmeklēšanas periodā tā saglabājās šajā līmenī, kopumā palielinoties par 17%. ES ĪAAP ražošanas nozares jaudas pieaugums izrietēja no lieliem ieguldījumiem, ko attiecīgajā periodā veica viens Savienības ražotājs.

(206)

Kā parādīts 4. tabulā, lai gan Savienības ražošanas jauda attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, Savienības jaudas izmantojums būtiski samazinājās, proti, no [93–95 %] jaudas izmantojuma 2017. gadā tas saruka līdz [78 %–80 %] IP laikā. Šādas tendences rezultātā attiecīgajā periodā Savienības jaudas izmantojums kopumā samazinājās par 17 %.

4.5.2.2. Jaudas izmantojuma samazinājums, ko izraisīja jaudas pieaugums

(207)

LG Chem iesniedza piezīmes par Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma samazināšanos attiecīgajā periodā, īpaši atsaucoties uz viena Savienības ražotāja ieguldījumu projektu, kas 2018. gadā palielināja ražošanas jaudu. Pēc LG Chem domām, šī papildu jauda nekad nav bijusi paredzēta Savienības tirgus apgādāšanai, jo esošā jauda 2017. gadā jau pārsniedza pieprasījumu Savienības tirgū. Tāpēc Savienības ražotāju jaudas pārpalikumu nebūtu varējis izraisīt imports no Dienvidkorejas.

(208)

Komisija piekrita, ka jaudas izmantojuma kritums attiecīgajā periodā, vienlaikus saglabājoties relatīvi stabilam kopējam saražotajam apjomam, bija saistīts ar Savienības ražotāju jaudas pieaugumu. Tomēr pretēji LG Chem apgalvojumiem šī papildu jauda nepārsniedza pieprasījumu Savienības tirgū. Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas jauda 2017. gadā veidoja tikai [86 %–88 %] no patēriņa Savienībā. Pēc ražošanas jaudas pieauguma tā saglabājās saskaņā ar Savienības patēriņu ar jaudas pārpalikumu tikai [1 %–2 %] apmērā. Tādējādi nav pierādījumu, kas liecinātu, ka papildu jauda nebija paredzēta Savienības tirgum.

(209)

Pēc 2. galīgās papildinformācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka skaitļi neļauj secināt, ka Savienības ražošanas nozares papildu jauda, kas tika izveidota attiecīgajā periodā, bija paredzēta Savienības tirgus apkalpošanai.

(210)

Komisija ir secinājusi, ka jaudas palielinājums rada tikai minimālu jaudas pārpalikumu. Tā kā lietotāji un LG Chem argumentos par Savienības interesēm ir norādījuši, ka ne visa jauda tiek automātiski paredzēta ikviena ĪAAP veida ražošanai, minimālais jaudas pārpalikums [1 %–2 %] nenorāda uz to, ka tā nav paredzēta Savienības tirgum, bet drīzāk uz to, lai radītu pietiekamu jaudu dažādu veidu ĪAAP elastīgai ražošanai nolūkā apmierināt pieprasījumu pēc dažādiem ĪAAP veidiem. Turklāt pat pēc jaudas pieauguma faktiskais ražošanas apjoms saglabājās krietni zem Savienības patēriņa. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

4.5.2.3. Vērā neņemtā Sumitomo Seika jauda

(211)

LG Chem arī apgalvoja, ka sūdzībā norādītais Savienības ražošanas nozares jaudas pārpalikums ir novērtēts par zemu, jo tajā nav ņemta vērā Savienības ražotāja Sumitomo Seika ražošanas jauda. LG Chem lūdza Komisiju paskaidrot, kāpēc Savienības ražotāja Sumitomo Seika jaudas un kaitējuma rādītāji netika ņemti vērā, jo tie būtu varējuši ietekmēt un izkropļot sūdzībā aprakstīto kaitējuma ainu.

(212)

Komisija atgādināja, ka konkrētais uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās. Tomēr pretēji LG Chem apgalvojumiem tas nenozīmē, ka Komisija nav ņēmusi vērā uzņēmuma jaudas un kaitējuma rādītājus. LG Chem norādītais apjoms (47 000 tonnas) tika izmantots arī Komisijas makroekonomiskajos datos par ražošanas jaudu, un par pārējiem minētā uzņēmuma kaitējuma rādītājiem tika veiktas aplēses.

(213)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

4.5.2.4. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(214)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

5. tabula.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2017	2018	2019	IP
Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)	[350 000 –380 000 ]	[370 000 –400 000 ]	[370 000 –400 000 ]	[320 000 –350 000 ]
Indekss	100	104	103	89
Tirgus daļa	[56 %–58 %]	[58 %-60 %]	[57 %-59 %]	[49 %-51 %]
Indekss	100	105	103	88
Avots: izlasē iekļautie un izlasē neiekļautie Savienības ražotāji

(215)

Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā kopumā samazinājās, no 2017. gada līdz IP sarūkot par 11%. Laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam kopējais pārdošanas uz Savienību apjoms palielinājās par 4%, un pēc tam līdz IP tas pastāvīgi samazinājās. Lielākais samazinājums tika reģistrēts laikposmā no 2019. gada līdz IP, kad kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 14%.

(216)

Lai gan patēriņš Savienībā bija stabils, kā redzams 1. tabulā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, un līdz ar to tirgus daļa laikā no 2017. gada līdz IP saruka par 12 %. Līdzīgi Savienības pārdošanas apjoma tendencei, būtiskākais tirgus daļas samazinājums tika reģistrēts laikposmā no 2019. gada līdz IP, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tā samazinājās par 15 %.

(217)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka Komisija nevar analizēt pārdošanas apjomu attīstību Savienības tirgū atsevišķi no pārdošanas eksporta tirgos. Pārdošana ir novirzīta no Savienības tirgus uz eksporta tirgiem, nevis “zaudēta”.

(218)

Komisijai noteikti jāanalizē attīstība Savienības tirgū, lai noteiktu kaitējumu Savienības tirgum. Eksporta pieaugums ir analizēts 5.2.4. iedaļā, lai noteiktu, vai tas bija cēlonis nodarītajam kaitējumam. Tāpēc Komisija noraidīja argumentu, ka tā ir analizējusi attīstību atsevišķi, neņemot vērā Savienības ražošanas nozares eksportu.

4.5.2.5. Izaugsme

(219)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā saglabājās stabils, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū saruka par 12 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu, turpretī importa no attiecīgās valsts tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami pieauga.

4.5.2.6. Nodarbinātība un ražīgums

(220)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula.

Nodarbinātība un ražīgums

	2017	2018	2019	IP
Nodarbināto skaits	[1 000 –1 150 ]	[1 000 –1 150 ]	[950 –1 100 ]	[950 –1 100 ]
Indekss	100	98	92	91
Ražīgums (tonnas/FTE)	492	510	564	529
Indekss	100	104	115	108
Avots: izlasē iekļautie un izlasē neiekļautie Savienības ražotāji

(221)

Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā pazeminājās. No tā izrietēja darbinieku skaita samazināšanās par 9 %, neņemot vērā netiešo nodarbinātību.

(222)

Ražīguma tendence atbilda Savienības ražošanas apjomu tendencei, kuri palielinājās līdz 2019. gadam un pēc tam laikposmā no 2019. gada līdz IP samazinājās. Ražīgums laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam palielinājās par 15%, bet, ražošanas apjomam samazinoties, tas kritās. Tādējādi kopējais ražīgums palielinājās par 8%. Tas ir skaidrojams ar apstākli, ka, lai gan ražošanas apjoms līdz 2019. gadam palielinājās un pēc tam IP laikā samazinājās, nodarbināto skaits attiecīgajā periodā stabili un ievērojami saruka. Tomēr pārdošanas apjoma samazināšanās dēļ laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām ražošanas apjoms saruka straujāk nekā nodarbināto skaits, kā rezultātā attiecīgi pazeminājās ražīgums (-6 % no 2019. gada līdz IP).

(223)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka modernizācijas dēļ samazinājās nodarbinātība un ka tas neliecina par kaitējumu. Lai gan tiek prognozēts, ka NSE ieguldījumi radīs 70 papildu darbvietas, šīs papildu darbvietas, visticamāk, ir kompensētas ar tehnisko modernizāciju, ko 2017. gadā pabeidza BASF Antverpenes ražotnē, un tā nodomu īstenot ĪAAP uzņēmējdarbības digitalizācijas stratēģiju.

(224)

Lai gan nevar izslēgt, ka modernizācija, iespējams, ir veicinājusi nodarbinātības samazināšanos, pat ja nodarbinātības līmenis nesamazinās, citi rādītāji joprojām norāda uz skaidrām kaitējuma pazīmēm. Turklāt, ja kaitējuma nebūtu, būtu sagaidāms, ka modernizācija izraisīs produktivitātes pieaugumu. Tā tas nebija. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

4.5.2.7. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(225)

LG Chem dempinga starpība ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(226)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1. Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(227)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula.

Pārdošanas cenas Savienībā

	2017	2018	2019	IP
Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā (EUR/t)	[1 200 –1 500 ]	[1 250 –1 550 ]	[1 250 –1 550 ]	[1 000 –1 300 ]
Indekss	100	104	103	85
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	[1 200 –1 500 ]	[1 400 –1 700 ]	[1 400 –1 700 ]	[1 200 –1 500 ]
Indekss	100	121	118	105
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji

(228)

Pārdošanas cenas Savienības tirgū vispirms 2018. gadā pieauga par 4 %. Pēc tam tās samazinājās par 1 %, bet izmeklēšanas periodā — vēl par 17 %. Tāpēc vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 15 %.

(229)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto ražotāju vienības ražošanas izmaksas pieauga par 5 %. Laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam tās palielinājās par 21 %. Pēc tam 2019. gadā tās samazinājās par 3 % un IP — vēl par 11 %. Šādu tendenci var izskaidrot ar pēkšņu izejvielu cenu pieaugumu 2018. gadā, kuras tad atkal samazinājās līdz IP.

(230)

Kā parādīts 7. tabulā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās vienības pārdošanas cenas daļēji pielāgojās ražošanas izmaksu svārstībām, taču daudz lēnākā tempā. Tāpēc no 2018. gada līdz IP beigām pārdošanas cenas saglabājās krietni zem vienības ražošanas izmaksu līmeņa.

(231)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka, analizējot importu no Korejas, tika pārkāptas LG Chem tiesības uz aizstāvību, jo 7. tabulā norādītie diapazoni, kas liecina par cenām no 1 000 EUR līdz 1 300 EUR/t izmeklēšanas periodā (“IP”), t. i., 2020. gadā, bija pārmērīgi un importa cenas no Korejas arī varēja būt augstākā, salīdzināmā vai zemākā līmenī par izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām.

(232)

7. tabulā norādītie diapazoni nepārkāpj LG Chem tiesības uz aizstāvību. Tā kā Komisija 171. apsvērumā norādīja, ka Korejas cenas saglabājās ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, LG Chem aizstāvības nolūkos bija skaidrs, ka Korejas cenas 2020. gadā nebija ne augstākas, ne vienādas ar Savienības ražošanas nozares cenām, ne ļoti tuvas tām. Faktiskā Savienības ražotāja cena ir sensitīva komercinformācija, un tā ir jāaizsargā. Tomēr pat šaurāki diapazoni nekādā ziņā neļautu LG Chem uzzināt faktisko cenu atšķirību un paust apgalvojumus par to, cik tā ir augsta. Tāpēc atšķirīgs diapazons nebūtu uzlabojis LG Chem spēju sniegt piezīmes. Turklāt 7. tabulā norādītie ražošanas izmaksu diapazoni ļāva LG Chem redzēt, ka Korejas cena bija nepārprotami zemāka par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(233)

LG Chem arī apgalvoja, ka 7. tabulā ir iekļauti visi izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražojumi, tostarp bioloģiskie ĪAAP un SAVIVA ražojumi, kas nekonkurē ar importu no Korejas.

(234)

7. tabulā jāiekļauj viss attiecīgā ražojuma imports. Tā kā Komisija noraidīja LG Chem prasību izslēgt bioloģiskos ĪAAP un SAVIVA no ražojumu klāsta (sk. 73. apsvērumu), šie ražojumi ir pamatoti iekļauti skaitļos. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

4.5.3.2. Darbaspēka izmaksas

(235)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula.

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

	2017	2018	2019	IP
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)	[110 000 – 125 000 ]	[110 000 – 125 000 ]	[110 000 – 125 000 ]	[110 000 – 125 000 ]
Indekss	100	107	103	102
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji

(236)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto 2018. gadā palielinājās par 7 %, 2019. gadā tās samazinājās par 3,5 % un IP — vēl par 1 %, attiecīgajā periodā kopumā palielinoties par 2 %.

4.5.3.3. Krājumi

(237)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula.

Krājumi

	2017	2018	2019	IP
Krājumi perioda beigās (t)	[50 000 –60 000 ]	[50 000 –60 000 ]	[70 000 –80 000 ]	[75 000 –85 000 ]
Indekss	100	92	124	142
Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma	[20 –25 %]	[15 –18 %]	[20 –25 %]	[20 –25 %]
Indekss	100	87	105	121
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji

(238)

Krājumi perioda beigās 2018. gadā samazinājās par 8 %, bet no 2018. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām stabili un ievērojami palielinājās. Tie attiecīgajā periodā kopumā pieauga par 42 %.

(239)

Visu patēriņu Savienībā veido patēriņš brīvajā tirgū, tāpēc Savienības ražošanas nozares pārdošana Savienības tirgū tieši konkurēja ar Korejas Republikas izcelsmes importu. Pastāvīgais importa no Dienvidkorejas spiediens Savienības tirgū, kā arī Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanās daļēji var izskaidrot 9. tabulā atspoguļoto tendenci attiecībā uz krājumiem perioda beigās.

(240)

Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoma, 2018. gadā samazinājās par 13 %, bet pēc tam palielinājās virs 2017. gada līmeņa gan 2019. gadā, gan izmeklēšanas periodā, attiecīgi pieaugot par 5 % un 21 % salīdzinājumā ar 2017. gadu.

4.5.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(241)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2017	2018	2019	IP
Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	[no -2 % līdz -7 %]	[no -10 % līdz -15 %]	[no -5 % līdz -10 %]	[no -15 % līdz -20 %]
Indekss	(- 100 )	(- 469 )	(- 324 )	(- 756 )
Naudas plūsma (EUR)	[no -5 000 līdz -15 000 ]	[5 000 –15 000 ]	[10 000 –20 000 ]	[5 000 –15 000 ]
Indekss	(- 100 )	126	182	73
Ieguldījumi (EUR)	[15 000 000 – 25 000 000 ]	[300 000 000 – 400 000 000 ]	[5 000 000 – 15 000 000 ]	[1 000 000 – 10 000 000 ]
Indekss	100	1 749	37	19
Ienākums no ieguldījumiem	[no -1 % līdz -6 %]	[no -5 % līdz -10 %]	[no -5 % līdz -10 %]	[no -10 % līdz -15 %]
Indekss	(- 100 )	(- 630 )	(- 508 )	(-1 281 )
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji

(242)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(243)

Savienības ražošanas nozares pārdošana nesaistītiem klientiem no zaudējumus nesošas 2017. gadā kļuva par būtiskus zaudējumus nesošu gan 2018., gan 2019. gadā un vēl lielākus zaudējumus nesošu izmeklēšanas periodā. Lai gan laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte nedaudz uzlabojās, attiecīgajā periodā tā ievērojami pasliktinājās, sasniedzot vairāk nekā septiņas reizes lielāku kritumu nekā 2017. gadā.

(244)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā būtiski mainījās — galvenokārt ražošanas izmaksu pieauguma un negatīvās rentabilitātes dēļ.

(245)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tam attiecīgajā periodā bija negatīva dinamika, un to raksturoja rentabilitātes rādītājam līdzīga lejupēja tendence. Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozare kopumā samazināja savu ieguldījumu līmeni par 81 %, bet 2018. gadā tas palielinājās, jo viens Savienības ražotājs veica lielus ieguldījumus, kā norādīts 205. apsvērumā. Kā liecina ieguldījumu apjoma samazināšanās, Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu tomēr ietekmēja zaudējumi, kas radās attiecīgajā periodā.

(246)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis ņemt vērā to, ka abi izlasē iekļautie ražotāji ir uzrādījuši atšķirīgas tendences rentabilitātes ziņā. LG Chem norādīja, ka tikai NSE 2017. gadā strādāja ar zaudējumiem, savukārt BASF joprojām bija rentabls un NSE rentabilitāte laikposmā no 2018. gada līdz IP ir uzlabojusies.

(247)

Komisija analizēja kaitējuma ainu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari kopumā, nevis atsevišķu ražotāju līmenī. Lai gūtu līdzsvarotu priekšstatu, Komisija izmantoja Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi. Tomēr Komisija arī analizēja, vai atsevišķi fakti, piemēram, ieguldījumi, izkropļoja kaitējuma ainu. Šādi faktori tika izslēgti no kaitējuma analīzes, ciktāl tie nebija daļa no parastās uzņēmējdarbības. Visbeidzot, ne visiem uzņēmumiem, kas iekļauti izlasē, jābūt vienādai tendencei attiecībā uz katru rādītāju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

4.5.4. Secinājums par kaitējumu

(248)

Visi svarīgākie kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par aptuveni 2 %, un tās pārdošanas apjoms Savienības tirgū saruka par 11%. Ņemot vērā stabilo patēriņu Savienības tirgū, tas izpaudās kā tirgus daļas samazināšanās Savienības tirgū no [56 %–58%] 2017. gadā līdz [49 %–51 %] IP laikā, kas atbilst samazinājumam par 7 % attiecīgajā periodā.

(249)

Imports no Korejas Republikas laikposmā no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 33 % un būtiski palielināja savu tirgus daļu, lai gan patēriņš Savienības tirgū saglabājās stabils. Imports no attiecīgās valsts ievērojami palielināja savu tirgus daļu, palielinoties — no [12 %–14 %] līdz [16 %–18%]. Turklāt importa no Dienvidkorejas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 10 % un pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Izmeklēšanas periodā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, importa cenas bija vidēji par 14,7 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Turklāt neatkarīgi no cenu samazinājuma Komisija, pamatojoties uz 2., 3., 5. un 7. tabulā atspoguļotajām tendencēm, secināja, ka imports par dempinga cenām nospieda Savienības ražošanas nozares cenas. Savienības ražošanas nozare patiešām nespēja paaugstināt cenas tādā pašā mērā kā palielinājās tās ražošanas izmaksas.

(250)

Savienības ražošanas nozares vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %, un kopš 2018. gada vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū bija krietni zemākas par atbilstošajām vienības ražošanas izmaksām. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās no [-2 % līdz -7 %] 2017. gadā līdz [-15 % līdz -20 %] izmeklēšanas periodā. Turklāt Savienības ražošanas nozares krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 42 % un izmeklēšanas periodā atbilda 25 % no ražošanas apjoma

(251)

Vienīgi Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudai attiecīgajā periodā bija pozitīva dinamika. Kā parādīts 4. tabulā, ražošanas jauda palielinājās no [540 000–580 000] tonnu 2017. gadā līdz [650 000–690 000] tonnu IP laikā, kopumā palielinoties par 17 %. Jaudas palielinājumu izraisīja liels ieguldījums, ko 2018. gadā veica viens Savienības ražotājs, ņemot vērā īpaši augsto jaudas izmantojuma līmeni 2017. gadā ([93 %–95 %]). Tomēr jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 17% — no [93 %–95 %] 2017. gadā līdz [78 %–80 %] IP laikā.

(252)

Kopumā, lai gan patēriņš Savienības tirgū saglabājās stabils, Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt savu tirgus daļu. Attiecīgajā periodā imports no Korejas Republikas notika lielos apjomos par cenām, kas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Savienības ražošanas nozare kopš 2018. gada veica pārdošanu par cenām, kas vairs nesedza izmaksas, un tādēļ nozare būtiski samazināja pārdošanas apjomus un cenas.

(253)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(254)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka secinājums, ka visiem kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā bija negatīva tendence, ir daļējs, jo bija stabila ražošana, palielināta jauda, daļa pārdošanas apjoma tika novirzīta uz eksporta tirgiem, ievērojami ieguldījumi, nodarbinātību ietekmēja modernizācija un rentabilitāte vienkārši atspoguļoja 2017.–2018. gadā veiktos milzīgos ieguldījumus. Pretēji tam, ko apgalvo LG Chem, Komisija analizēja katru no faktoriem un atbildēja uz LG Chem argumentiem. Tas, ka Komisija nepiekrita LG Chem argumentiem, nepadarīja analīzi par daļēju. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(255)

Pēc 2. PID LG Chem apgalvoja, ka visi pārskatītie rādītāji liecina par labākām tendencēm salīdzinājumā ar sākotnēji izpaustajiem rādītājiem. Jo īpaši pārdošanas apjoma un nodarbinātības skaitliskie rādītāji liecināja par ievērojami mazāku lejupslīdi visā attiecīgajā periodā, un tie vairs nepamato secinājumu par kaitējumu.

(256)

Komisija iepriekš pierādīja, ka attiecībā uz katru rādītāju, kas izpausts 2. PID, skaitliskie rādītāji apstiprina vai vismaz nav pretrunā Komisijas sākotnējam kaitējuma esamības novērtējumam. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka šie skaitļi nepamato secinājumu par kaitējumu.

(257)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Atvērta un konkurētspējīga ĪAAP tirgus koalīcija (15) (“Koalīcija H”) apgalvoja, ka kopš izmeklēšanas perioda beigām ĪAAP cenas palielinājās. Koalīcija H apgalvoja un sniedza apstiprinošus pierādījumus tam, ka sakarā ar augstākām transporta izmaksām ĪAAP cenas pašlaik ir ievērojami augstākas nekā izmeklēšanas periodā reģistrētās cenas un ka Korejas cenas ir palielinājušās, pārsniedzot Savienības ražotāju cenas.

(258)

Komisija norādīja, ka Koalīcija H neapstrīdēja Komisijas analīzi par ĪAAP cenām attiecīgajā periodā. Šie apgalvojumi attiecas uz periodu pēc attiecīgā perioda, tāpēc tie nesniedz ieguldījumu šā perioda analīzē. Turklāt, kā norādījusi pati Koalīcija H, cenu pieaugumu pēc IP izraisīja augstākas transporta cenas. Šīs transporta cenas ir saistītas ar pašreizējo Covid-19 pandēmijas situāciju. Nevar apstiprināt, ka tās ir cenu ilgtermiņa izmaiņas un ka tādējādi nākotnē varētu tikt izslēgts turpmāks kaitējums. Tāpēc Komisija neuzskatīja, ka tas varētu mainīt tās konstatējumus attiecībā uz izmeklēšanas periodā konstatēto kaitējumu, un noraidīja apgalvojumu.

5. CĒLOŅSAKARĪBA

(259)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Minētie citi faktori ir: imports no trešām valstīm, īpašu specifikāciju līgumi, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, Covid-19 pandēmija, cenu formula izejvielu piegādes līgumos, cenu formula ĪAAP piegādes līgumos, jaudas palielināšanas izmaksas un pētniecības un izstrādes izmaksas.

5.1. Importa par dempinga cenām ietekme

(260)

No 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam importa no Korejas Republikas apjoms palielinājās (kā parādīts 2. tabulā) par 33 %, un līdz ar to tā tirgus daļa palielinājās par 33 %, t. i., no [12 %–14 %] līdz [16 %–18 %]. Tas kaitēja Savienības ražošanas nozarei. Tajā pašā periodā (kā redzams 5. tabulā) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 11% un tās tirgus daļa Savienības tirgū samazinājās par 12%. Konkrētāk, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no [56 %–58 %] 2017. gadā līdz [49 %–51 %] IP.

(261)

Dempinga importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 10 % (kā parādīts 3. tabulā). Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares cenas Savienības tirgū samazinājās par 15 %. Imports no Dienvidkorejas, kas attiecīgajā periodā ieguva arvien lielāku klātbūtni Savienības tirgū, bija par cenām, kuras pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(262)

Spiediens, kuru radīja imports par dempinga cenām, izraisīja arī ievērojamu cenu nospiešanu, ko apliecina fakts, ka Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā tempā kā izmaksas. Kā redzams 7. tabulā, attiecīgajā periodā ražošanas izmaksas palielinājās par vairāk nekā 5 %, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas samazinājās par 15 %. Attiecīgajā periodā šī nespēja paaugstināt cenas būtiski samazināja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti — tā samazinājās no [-2 % līdz -7 %] līdz [-15 % līdz -20 %], kas nepārprotami nav ilgtspējīgs līmenis.

(263)

Vienlaikus importa no Korejas Republikas apjoms ievērojami palielinājās par 33 %, un tā tirgus daļa palielinājās par 33%, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 12%. Neraugoties uz stabilo patēriņu Savienības tirgū laikā no 2017. gada līdz IP, imports no Dienvidkorejas turpināja pārņemt tirgus daļu no Savienības ražošanas nozares. Tajā pašā periodā importa no Dienvidkorejas cenas samazinājās par 10 % (3. tabula), savukārt Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās vēl vairāk, proti, par 15 %, kontrastējot ar ražošanas izmaksām, kas pieauga par 5 %. Tādējādi jau 2018. gadā Savienības ražošanas nozare saskārās ar būtisku kaitējumu, ko radīja imports par dempinga cenām.

(264)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no Korejas Republikas nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

(265)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem uzstāja, ka apgalvojumi par cenu spiedienu nav pamatoti ar faktiem, jo nesenajos specializētajos preses ziņojumos ir norādīts, ka vismaz divi Savienības ražotāji ir īstenojuši strauju ĪAAP cenu pieaugumu.

(266)

Šie ziņojumi attiecas uz laiku pēc attiecīgā perioda, tāpēc tie nesniedza ieguldījumu šā perioda analīzē. Turklāt šādi cenu paaugstinājumi varētu būt saistīti ar vairākiem īstermiņa faktoriem, tostarp piegādes deficītu, ko izraisīja starptautiskais konteineru trūkums, kā to uzsvēra Koalīcija H. Tāpēc Komisija neuzskatīja, ka tas varētu mainīt tās konstatējumus attiecībā uz izmeklēšanas periodā konstatēto kaitējumu, un noraidīja šo apgalvojumu.

(267)

LG Chem arī apgalvoja, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju sāka samazināties laikposmā no 2019. gada līdz IP, savukārt Korejas imports palielinājās tikai no 2017. līdz 2019. gadam, proti, periodā, kurā Savienības ražošanas nozarei nebija nodarīts kaitējums. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās IP laikā, kad Savienības ražošanas nozare nolēma arvien vairāk pievērsties eksporta tirgiem un kad palielinājās Japānas imports.

(268)

Šajā prasībā LG Chem apvieno divus apgalvojumus, kas sniegti arī atsevišķi. Komisija 5.2.4. iedaļā aplūko apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare nolēma koncentrēties uz eksporta tirgiem, un 5.2.3. iedaļā — apgalvojumu, ka importa no Japānas pieaugums IP laikā būtu varējis veicināt kaitējumu. LG Chem turklāt apgalvoja, ka nav saiknes starp Korejas eksporta tirgus daļas attīstību un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas dinamiku, jo Savienības ražošanas nozare zaudēja lielāko tirgus daļas 2020. gadā, kad imports no Korejas arī zaudēja tirgus daļu.

(269)

Šis arguments ir cieši saistīts ar LG Chem argumentu, ka 2020. gadā tirgus daļu zaudēšanu izraisīja imports no Japānas, nevis imports Korejas, un tas tika apspriests un noraidīts 299.–306. apsvērumā.

(270)

LG Chem arī apgalvoja, ka imports no Korejas nekad nav ietekmējis ieguldījumus, par ko liecina Savienības ražotāju nepārtrauktā jaunu ražojumu attīstība.

(271)

Lai gan Savienības ražotāju ieguldījumi no 2017. līdz 2019. gadam patiešām palielinājās, izmeklēšanas periodā tie strauji samazinājās Korejas importa radītā cenu spiediena dēļ. LG Chem savā analīzē par jaunu ražojumu nepārtrauktu attīstību neiekļāva IP. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

5.2. Citu faktoru ietekme

(272)

Piezīmēs par procedūras sākšanu LG Chem lūdza Komisiju analizēt, vai Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos izraisīja imports no Japānas, īpašu specifikāciju līgumu globāla piešķiršana, kā arī ieguldījumi jaudas palielināšanā. LG Chem atsaucās uz sūdzību, kurā sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Savienības ražotāju pārdošanas apjoma svārstīgā tendence bija līdzīga patēriņa tendencei līdz 2019. gadam un ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa IP laikā samazinājās tikai salīdzinājumā ar patēriņa tendenci Savienībā. LG Chem apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos ir izraisījis ievērojamais importa pieaugums no Japānas, savukārt nelielo importa no Korejas Republikas pieaugumu izraisījuši īpašu specifikāciju līgumi.

(273)

Komisija veica analīzi par to, vai un cik lielā mērā minētie faktori veicināja kaitējumu.

5.2.1. Palielināts pieprasījums pēc īpašu specifikāciju ražojumiem

(274)

LG Chem apgalvoja, ka Korejas eksporta pieaugumu izraisīja palielināts pieprasījums pēc īpašu specifikāciju ražojumiem, kuri tika iegūti no Korejas.

(275)

Īpašu specifikāciju ražojumus Savienībā ražo un pārdod gan Savienības, gan Dienvidkorejas ražotāji. Komisija nekonstatēja, ka būtu palielinājies pieprasījums pēc īpašu specifikāciju ražojumiem kopumā. Taču tā konstatēja, ka globālā mērogā notikusi piegādātāju maiņa, laika gaitā vairāk īpašu specifikāciju ražojumu pasūtījumu piešķirot Korejas ražotājam.

(276)

Papildus tam Komisija analizēja, kā attiecīgajā periodā attīstījās nolīgtais piegāžu apjoms, ko nodrošināja Savienības ražotāji, un konstatēja, ka, lai gan Savienības piegādātāju starpā notikusi apjomu pārbīdes, kopumā piegāžu apjoma izmaiņām attiecīgajā periodā nebija ietekmes uz kaitējuma rādītāju tendencēm, un jo īpaši Savienības ražošanas nozares rentabilitāti attiecīgajā periodā kopumā.

(277)

Tāpēc Komisija secināja, ka šis faktors nav veicinājis konstatēto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(278)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka, tā kā ĪAAP nav patēriņa prece, sarunas nav balstītas uz cenām, bet uz kvalitāti. Lietotājiem ir vajadzīgas īpašas ĪAAP kategorijas konkrētiem lietojumiem. Tādējādi līgumi tiek vienkārši noslēgti ar ražotājiem, kas vislabāk atbilst klientu prasībām.

(279)

Komisija norādīja, ka ĪAAP ražotāji parasti spēj ražot plašu kategoriju klāstu konkrētiem lietojumiem un ka gan Savienības, gan Korejas ražotāji ražo šādus standarta ražojumus. Par to liecina arī tas, ka daudzi lietotāji, jo īpaši lielie lietotāji, piemēro vairāku piegādātāju stratēģiju. Tas liecina, ka regulāri ir ne tikai viens ĪAAP ražotājs ar konkrētu kategoriju, kas vislabāk atbilst klientu prasībām, bet dažādi ražotāji. Loģiski, ka lietotāji kā uz peļņu orientēti uzņēmumi šajā gadījumā līdzsvaros vairāku piegādātāju piedāvātās konkrēta ĪAAP raksturīgās priekšrocības ar visrentablāko piegādes avotu. Tas atšķiras no situācijas, kad kvalitātes vai tehnisku problēmu dēļ lietotājiem būtu liegts izvēlēties lētāko piegādātāju. Tāpēc Komisija noraidīja argumentu, ka sarunas būtu balstītas nevis uz cenām, bet tikai uz kvalitāti.

5.2.2. Cenu formula izejvielu piegādes līgumos

(280)

Lietotāju koalīcija apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums piegādes līgumos izmantotās cenu formulas dēļ un tādējādi antidempinga pasākumu noteikšana nenovērsīs Savienības ražotāju cenu samazināšanos. Tā norādīja, ka Savienības ražošanas nozares ĪAAP cenas seko izejvielu cenu indeksācijas mehānismam un tādējādi svārstās atbilstoši izejvielu cenu svārstībām neatkarīgi no importa apjoma no attiecīgās valsts.

(281)

Turklāt gan lietotāju koalīcija, gan LG Chem apgalvoja, ka piegādes līgumos izmantotais cenu formulas mehānisms ir pietiekams, lai ĪAAP piegādātāji sasniegtu pietiekamu rentabilitātes līmeni, jo izejvielu izmaksu augšupējās un lejupējās izmaiņas tiek automātiski atspoguļotas ĪAAP ražojumu galīgajā cenā.

(282)

Tāpēc sūdzībā aprakstītos apgalvotos rentabilitātes zaudējumus nevarēja izraisīt Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu kritums pēc importa no Dienvidkorejas cenu samazinājuma, bet to izraisīja Savienības ražotāju ražošanas struktūru izmaksu pieaugums.

(283)

Komisija veica cenu formulas ietekmes uz rentabilitāti analīzi. ĪAAP pārdošanas līgumu noslēgšana uz gadu vai vairākiem gadiem ir vispārējs standarts. Šajos līgumos ĪAAP cena par konkrētu mēnesi parasti ir saistīta ar galveno izejvielu cenu iepriekšējā ceturksnī. Šī izejvielu cenas novēlotā ietekme attiecīgajā mēnesī rada zemāku vai lielāku peļņas procentu. Ja izejvielu cena iepriekšējā ceturksnī ir bijusi zemāka nekā kārtējā mēnesī, tas peļņas procentu ietekmē negatīvi. Lai gan laika gaitā kopumā pozitīvā ietekme var kompensēt negatīvo ietekmi, Komisija konstatēja, ka IP kopumā ir bijusi negatīva ietekme. Tomēr šī ietekme bija tik neliela, ka ar to varēja izskaidrot tikai ļoti nelielu daļu no zaudējumiem, kas radušies Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc Komisija secināja, ka šis faktors nevarēja veicināt konstatēto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(284)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka cenu pazemināšanās vai nospiešana nav notikusi. LG Chem apgalvoja, ka cenu lejupvērstā tendence bija skaidrojama ar ĪAAP cenu formulām, kas atspoguļo izejvielu cenu attīstību, nevis Korejas importu, tāpēc tām bija depresīva vai ierobežojoša ietekme uz iekšzemes cenām. Tāpēc Komisija saskārās ar citiem elementiem, kas nav imports un kas var izskaidrot iekšzemes cenu ievērojamo pazemināšanos vai nospiešanu. Turklāt Korejas importa cenām un Savienības ražošanas nozares cenām bija vienādas tendences.

(285)

Komisija ir ņēmusi vērā faktu, ka ĪAAP cenu formulas atspoguļo izejvielu cenu attīstību. Šīs formulas nodrošina, ka ĪAAP ražotāju peļņu no spēkā esošajiem pārdošanas līgumiem, kas noslēgti uz noteiktu laiku, neietekmē izejvielu cenu pieaugums. Ja cenu formulas bija vienīgais izskaidrojošais faktors cenu lejupejošajai tendencei, tai būtu bijis jārada stabilāks peļņas procents Eiropas ražotājiem un tikai neliela ietekme uz cenām, kā aprakstīts 283. apsvērumā, jo cenas ir saistītas ar izejvielu cenām iepriekšējā ceturksnī. Tomēr šīs cenu formulas pašas par sevi nevar būt par pamatu cenu tendencēm atkārtotās sarunās vai sarunās par jauniem līgumiem, salīdzinot ar iepriekšējiem līgumiem.

(286)

Tāpēc Komisija analizēja cenu svārstības attiecīgajā periodā papildus cenu tendencēm, kas saistītas ar izejvielu cenām. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās vairāk nekā izejvielu cenas. Tieši šis pārdošanas cenu papildu samazinājums radīja kaitējumu, jo tas nebija neitrāls peļņas gūšanas ziņā. Tas, ka Korejas importa cenas un Savienības ražošanas nozares cenas mainījās vienā un tajā pašā virzienā ar atšķirīgām likmēm, nav pretrunā tam, ka papildus peļņas gūšanas ziņā neitrālajai tendencei, ko radīja izejvielu cenas, bija vērojama pārklāšanās tendence. Tāpēc Komisija noraidīja argumentu, ka tā neesot ņēmusi vērā cenu pazemināšanos skaidrojošu faktoru.

(287)

LG Chem arī apgalvoja, ka iekšzemes cenu kritumu nav izraisījis ĪAAP pārdošanas līgumu fiksētā elementa samazinājums, bet gan mainīgais elements, kas atspoguļo izejvielu C3 un NaOH cenu pārmaiņas. LG Chem apgalvoja, ka lielāko daļu Savienības ražošanas nozares cenu samazinājuma no 2017. līdz 2020. gadam izraisīja C3 un NaOH cenas, kas tajā pašā periodā samazinājās par 18 %, savukārt fiksētās cenas elements saskaņā ar LG Chem aprēķiniem tajā pašā periodā samazinājās tikai par 12 %. LG Chem arī apgalvoja, ka Savienības ražotāju rentabilitāte Savienības tirgū ir saistīta ar rentabilitāti Savienības ražotāju eksporta tirgos, kas apstiprinātu to, ka ir atbildīgi ārējie elementi, kas ietekmē pasaules ĪAAP tirgus, proti, ĪAAP cenu formula un izmaksu ierobežojumi.

(288)

Kā minēts iepriekš, Komisija ņēma vērā faktu, ka izmaiņas saistībā ar izejvielām ietekmē pārdošanas cenu. Tomēr cenu formulas sasaista pārdošanas cenu tieši tādēļ, lai saglabātu stabilu peļņas līmeni un izejvielu izmaiņu neitralitāti attiecībā uz peļņas procentu. Tāpēc cenu formulas fiksētās summas izmaiņas attiecībā uz jauniem līgumiem vai atkārtotām sarunām ir elements, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Ja būtu notikušas tikai izejvielu cenu izraisītas pārmaiņas, tad rentabilitātes līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis stabilāks. Tas liecina, ka rentabilitātes samazinājuma iemesls ir Korejas importa cenu spiediens sarunās par līguma cenu elementu, nevis izejvielu cenu izmaiņas. Tas, ka cenu spiediens paralēli notiek arī eksporta tirgos, nav pretrunā analīzei, kas veikta attiecībā uz Savienības tirgu. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

5.2.3. Imports no trešām valstīm

(289)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula.

Imports no trešām valstīm

Valsts		2017	2018	2019	IP
Japāna	Apjoms (t)	[85 000 – 95 000 ]	[60 000 – 70 000 ]	[45 000 – 55 000 ]	[105 000 – 115 000 ]
	Indekss	100	72	47	122
	Tirgus daļa	[no 11 % līdz 15 %]	[no 8 % līdz 11 %]	[no 5 % līdz 8 %]	[no 14 % līdz 18 %]
	Indekss	100	73	54	122
	Vidējā cena (EUR/t)	[1 200 –1 500 ]	[1 200 –1 500 ]	[1 200 –1 500 ]	[1 000 –1 300 ]
	Indekss	100	101	105	87
Turcija	Apjoms (t)	43 571	46 929	52 626	54 537
	Indekss	100	108	121	125
	Tirgus daļa	[6 %–8 %]	[6 %–8 %]	[7 %–9 %]	[7 %–9 %]
	Indekss	100	108	121	125
	Vidējā cena (EUR/t)	1 140	1 155	1 088	981
	Indekss	100	101	96	86
ASV	Apjoms (t)	40 494	34 952	30 911	30 952
	Indekss	100	87	77	76
	Tirgus daļa	[5 %–7 %]	[4 %–6 %]	[4 %–6 %]	[4 %–6 %]
	Indekss	100	88	75	75
	Vidējā cena (EUR/t)	3 646	3 936	4 522	4 431
	Indekss	100	108	124	122
Citas trešās valstis	Apjoms (t)	32 587	29 109	29 046	28 594
	Indekss	100	89	89	88
	Tirgus daļa	[4 %–6 %]	[3 %–5 %]	[3 %–5 %]	[3 %–5 %]
	Indekss	100	90	89	88
	Vidējā cena (EUR/t)	3 407	3 176	3 070	3 149
	Indekss	100	93	90	92
Avots: Eurostat, Japānas dati, kas koriģēti atbilstoši konfidenciālai tirgus informācijai

(290)

Lai gan imports no Japānas vispirms samazinājās laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam par 28 % un laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam — par 25 %, izmeklēšanas periodā tas ievērojami palielinājās, proti, par 75 %. Importu no Japānas veica viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, Nippon Shokubai Europe, kas veic ne tikai savas produkcijas, bet arī sava mātesuzņēmuma Nippon Shokubai Japan (“Nippon Shokubai”) ražoto ĪAAP tālākpārdošanu. Līdz 2019. gadam Nippon Shokubai īstenoja stratēģiju nolūkā samazināt importu no Japānas par labu tā veiktajai ražošanai Eiropā, kas izpaudās kā lielāks ražošanas apjoms un ieguldījumi, kā rezultātā 2018. gadā Eiropas ražošanas jauda ievērojami palielinājās. Tomēr laika gaitā Nippon Shokubai Europe arvien vairāk saskārās ar klientu prasībām pēc zemākām cenām sakarā ar spiedienu, ko radīja imports par zemām cenām no Dienvidkorejas. Tāpēc Nippon Shokubai, sākot no IP, pielāgoja savu stratēģiju.

(291)

Lai saglabātu konkurētspēju ar importu no Dienvidkorejas un nezaudētu pārdošanas apjomus Eiropā, Nippon Shokubai Europe palielināja Japānā ražoto ĪAAP tālākpārdošanas apjomu.

(292)

Lai gan Japānas un Dienvidkorejas importa cenām kopumā bija līdzīga tendence (tāpat kā Savienības ražošanas nozares cenām), ir viens būtisks izņēmums: importa no Dienvidkorejas cenas 2019. gadā ievērojami samazinājās, savukārt Japānas cenas arvien palielinājās un Savienības ražošanas nozares cenas saglabājās gandrīz nemainīgas. Tas nebija ilgtspējīgi, tāpēc gan Japānas, gan Savienības ražošanas nozarei IP laikā bija jāseko Dienvidkorejai un ievērojami jāpazemina savas cenas.

(293)

Būtiska ir arī tirgus daļu dinamika. Korejas Republika visā attiecīgajā periodā palielināja savu tirgus daļu par 4 procentpunktiem. Turpretī imports no Japānas vispirms ievērojami samazinājās 2018. un 2019. gadā, un izmeklēšanas periodā tas palielinājās tikai importa no Dienvidkorejas cenu spiediena dēļ, kurš padarīja Eiropas produkciju nerentablu. Rezultātā no Japānas importētie daudzumi IP laikā bija lielāki nekā tie, kas importēti kaitējuma izmeklēšanas perioda sākumā, un Japānas tirgus daļa visā kaitējuma periodā palielinājās par 20 %.

(294)

Lietas materiālos nav pierādījumu, kas liecinātu, ka imports no Japānas būtu noticis par dempinga cenām. Tādējādi neatkarīgi no tā, vai imports no Japānas veicinājis kaitējumu citiem Savienības ražotājiem, Dienvidkorejas eksporta ietekme attiecīgajā periodā bija ievērojami lielāka, jo minētajā periodā tam bija zemāka cena un lielāks apjoma pieaugums.

(295)

Turklāt arī Nippon Shokubai Europe savu Eiropā ražoto ĪAAP pārdošanā turpināja ciest zaudējumus.

(296)

Imports no Turcijas attiecīgajā periodā palielinājās par 25 %. Šajā periodā tā tirgus daļa pieauga no [6 %–8 %] to [7 %–9 %]. Minētā importa vidējai cenai bija tāda pati tendence kā importa no Korejas Republikas cenai, neraugoties uz to, ka tā no 2018. gada līdz IP bija zemākā līmenī. Izmeklēšanas periodā minētā importa cenas bija par 3 % zemākas nekā importa no Dienvidkorejas cenas un par 14 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tādējādi imports no Turcijas būtu jāuzskata par faktoru, kas veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(297)

Tomēr, tā kā šāda importa apjoms nekad nepārsniedza pusi no Korejas Republikas izcelsmes importa apjoma, ir skaidrs, ka imports no Korejas Republikas bija nozīmīgāks izraisošais faktors.

(298)

Gan ASV importa apjoms, gan tā tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 24 %. Vienlaikus tā vidējā cena palielinājās par 22 %. Tādējādi imports no ASV šajā periodā nebūtu varējis veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(299)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem pieprasīja papildinformāciju par metodiku, kas izmantota, lai noteiktu importa apjomus un vērtības no Korejas un Japānas. Komisija 2022. gada 8. februāra izpaustajā papildinformācijā paskaidroja, ka attiecībā uz importu no trešām valstīm ir izmantoti Eurostat importa dati, kuru pamatā ir KN kodi. Attiecībā uz Japānu Eurostat informācija par KN kodu 3906 90 90 tika pārbaudīta, izmantojot konfidenciālo informāciju lietas materiālos. Kā paskaidrots VIID 195. apsvērumā, importu no Japānas veica viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tā kā skaitļi ir iegūti no viena ražotāja, tie ir konfidenciāli. Attiecībā uz Koreju Komisija sniedza koriģētus rādītājus, kā aplūkots 159.–163. apsvērumā.

(300)

Attiecībā uz LG Chem piezīmi, ka importam no Japānas noteiktie diapazoni neļauj veikt pienācīgus salīdzinājumus ne ar Korejas importu, ne ar Savienības ražošanas nozares cenām, Komisija atsaucās uz faktu, ka dati ir konfidenciāli un šaurāki diapazoni nenodrošinātu datu konfidencialitāti.

(301)

LG Chem arī apgalvoja, ka kaitējumu galvenokārt izraisījis imports no Japānas. Pamatojot savu apgalvojumu, LG Chem norādīja, ka, 2019. gadā Korejas imports sasniedzot maksimumu, neliedzot Savienības ražošanas nozarei palielināt cenas fiksēto elementu. Fiksētais elements samazinājās tikai 2020. gadā, kad Korejas imports samazinājās, bet Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās vēl vairāk, sekojot importa no Japānas cenu samazinājumam.

(302)

LG Chem arguments norāda tikai uz atsevišķu 2019. un 2020. gada salīdzinājumu. Tomēr netiek ņemts vērā tas, ka ĪAAP līgumi tiek apspriesti regulāri vismaz vienu gadu, kā arī tas, ka vairāku gadu līgumi un sarunas par cenām regulāri notiek gadā pirms līguma sākuma. Tas nozīmē, ka to līgumu cenas, kas stājās spēkā 2020. gadā, tika apspriestas 2019. gadā, un daudzgadu līgumi, kas stājās spēkā 2019. gadā, tika apspriesti jau 2018. gadā.

(303)

Tomēr 2018. gadā imports no Japānas bija samazinājies par 28 % un 2019. gadā pat par 57 % salīdzinājumā ar 2017. gadu. Turklāt 2019. gadā no Japānas importētais apjoms pat 11. tabulā norādītā diapazona augšgalā nav pat puse no importa, kas tajā pašā periodā tika veikts no Korejas. Salīdzinot sūdzības 113. apsvērumā norādīto importu no Japānas laikposmā no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam [63 000–67 000 tonnas] ar importu visa 2020. gada laikā, kas norādīts 11. tabulā, [105 000–115 000 tonnas], ir arī redzams, ka Japānas importa pieaugums lielākoties notika tikai 2020. gada otrajā pusē.

(304)

Tāpēc ir ļoti maz ticams, ka importa no Japānas pieaugums 2020. gadā ietekmēja sarunas par cenām attiecībā uz pārdošanu 2020. gadā, bet diezgan loģiski, ka 2020. gada importa no Japānas papildu ietekme, ja tāda vispār būs, materializēsies tikai no 2021. gada. Pretēji tam, kā atzīst LG Chem, Korejas imports 2018. gadā ievērojami palielinājās un ar 38 % pieaugumu sasniedza augstāko līmeni 2019. gadā. Abos minētajos gados notika lielākā daļa sarunu par cenām 2020. gadā. Tas, ka imports no Japānas būtiski palielinājās tikai 2020. gada otrajā pusē, liecina, ka šis imports ir reakcija uz cenu spiedienu, ko izraisīja imports no Korejas, kā uzsvērts iepriekš 291. apsvērumā. Tāpēc Komisija noraidīja argumentu, ka importa no Japānas pieaugums, kas notika 2020. gadā, ir cēlonis cenu nospiešanai Savienības tirgū 2020. gadā.

(305)

LG Chem arī apgalvoja, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenas atbilda cenām importam no Japānas, nevis importam no Korejas.

(306)

LG Chem nepierādīja Savienības ražotāju cenu korelāciju ar importa no Japānas cenām. No 2017. līdz 2018. gadam Savienības ražotāju cenas un importa cenas no Korejas palielinājās par līdzīgu procentuālo daļu, savukārt Japānas importa cenas palielinājās tikai nedaudz. No 2018. līdz 2019. gadam Japānas importa cenas nepārprotami palielinājās par 4 procentpunktiem, savukārt Savienības ražotāju cenas samazinājās, tāpat kā Korejas importa cenas. Tikai no 2019. gada līdz IP pastāv skaidra korelācija, kas norāda, ka gan Savienības ražotāji, gan Japānas imports 2019. gadā bija pakļauts rekordlielā Korejas importa cenu spiedienam.

(307)

LG Chem arī apgalvoja, ka NSE nepielāgoja savu stratēģiju, jo izmeklēšanas periodā tas saglabāja stabilu pārdošanas apjomu Savienībā papildus ievērojamam importam no Japānas. Turklāt LG Chem uzskata, ka piegādātājus nevar mainīt vienas dienas laikā ilgstoša lietotāju piesaistīšanas procesa dēļ. NSE īstenoja saimnieciski nepamatoti zemu cenu noteikšanas ilgtermiņa stratēģiju, lai apgādātu Savienības tirgu gan no Japānas, gan Savienības rūpnīcām, palielinot jaudu Savienībā un pārdevumu apjomu, kaitējot citiem Savienības ražotājiem.

(308)

Komisija norādīja, ka imports no Japānas, tostarp NSE veiktais imports, no 2017. līdz 2019. gadam ir ievērojami sarucis, palielinoties tikai IP laikā. Tas apliecina, ka tika veikta stratēģijas pielāgošana ar mērķi aizstāt Japānas importa tālākpārdošanas apjomus ar vietējiem ES ražojumiem. Tikai reaģējot uz konkurenci, ko radīja Korejas imports par zemām cenām, 2020. gada beigās imports no Japānas palielinājās. Šādus pielāgojumus var veikt ātrāk starp daudznacionālas grupas meitasuzņēmumiem, un lietotājam ir vajadzīgs īsāks pielāgošanās laiks. Tas arī atbilst faktam, ka imports no Japānas samazinājās, savukārt ražošanas jauda Savienībā tika palielināta. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(309)

LG Chem arī apgalvoja, ka Komisija, iespējams, pārāk zemu novērtēja Japānas tirgus daļu, neņemot vērā citus Japānas piegādātājus, piemēram, Sumitomo Seika.

(310)

Komisija ir salīdzinājusi Eurostat datus ar lietas materiālos pieejamajiem datiem, tostarp lietotāju sniegto informāciju. Lietas materiālos nebija nekādu norāžu par to, ka citu Japānas piegādātāju veiktais imports būtu novērtēts par zemu. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(311)

Visbeidzot, LG Chem apgalvoja, ka, ciktāl imports no Turcijas ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, Komisijai būtu bijis jānodrošina, lai Turcijas importa kaitējumu kaitīgās sekas tiktu nodalītas un netiktu attiecinātas uz importu no Korejas.

(312)

Komisija 296. un 297. apsvērumā norādīja, ka imports no Turcijas attiecīgajā periodā nav būtiski palielinājies un to absolūtos skaitļos nevar salīdzināt ar importu no Korejas. Tāpēc Komisija noraidīja argumentus, ka tā ir attiecinājusi Turcijas importa ietekmi uz Korejas importu.

5.2.4. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(313)

Piezīmēs par procedūras sākšanu LG Chem lūdza Komisiju izvērtēt, vai kaitējumu ir veicinājusi apzināta Savienības ražošanas nozares koncentrēšanās uz eksportu.

(314)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12. tabula.

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

	2017	2018	2019	IP
Eksporta apjoms (t)	[90 000 – 105 000 ]	[95 000 – 110 000 ]	[115 000 – 130 000 ]	[135 000 –150 000 ]
Indekss	100	102	124	145
Vidējā cena (EUR/t)	[1 000 –1 300 ]	[1 200 –1 500 ]	[1 200 –1 500 ]	[1 000 –1 300 ]
Indekss	100	123	118	98
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji

(315)

Minētā eksporta vidējā cena vispirms 2018. gadā paaugstinājās par 23 %. Pēc tam šis līmenis 2019. gadā samazinājās, paliekot līmenī, kas par 18 % pārsniedza 2017. gada līmeni, un izmeklēšanas periodā tas samazinājās vēl vairāk – līdz līmenim, kas bija zemāks par 2017. gada līmeni (-2 %). Šā eksporta vidējā cena visā attiecīgajā periodā bija zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cena Savienības tirgū un saglabājās stabila. Eksporta apjomi pastāvīgi bija mazāki par tiem apjoma līmeņiem, kādus Savienības ražošanas nozare sasniedza Savienības tirgū, lai gan attiecīgajā periodā eksporta apjomi kopumā palielinājās par 45 %.

(316)

Eksporta pārdošanas cenu dinamika attiecīgajā periodā bija atbilstošāka izejvielu cenu dinamikai, un tādējādi tās attiecīgajā periodā netika nospiestas tik ļoti kā pārdošanas cenas Savienības tirgū (kā parādīts 5. tabulā). Turklāt, ņemot vērā, ka eksporta pārdošanas apjoms pieauga, tam nebija nekādas nelabvēlīgas papildu ietekmes uz nemainīgajām izmaksām par saražoto vienību. Tāpēc Komisija secināja, ka eksporta rādītājiem nebija tādas ietekmes, kas ievērojami veicinātu Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(317)

Ņemot vērā Savienības ražotāju neizmantoto ražošanas jaudu 2018. gadā, nekas neliecina arī par to, ka Savienības ražotājiem būtu bijusi apzināta stratēģija atteikties no ES tirgus daļām par labu pārdošanai ārpus ES. Neizmantotā jauda būtu ļāvusi Savienības ražotājiem palielināt pārdošanas apjomus ārpus ES, nezaudējot tirgus daļu ES.

(318)

Tāpēc Komisija noraidīja argumentu, ka Savienības ražošanas nozares apzināta koncentrēšanās uz eksportu ir veicinājusi kaitējumu.

(319)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū netika zaudēts, bet gan novirzīts no Savienības tirgus uz eksporta tirgiem. Turklāt LG Chem apgalvoja, ka 2007. gada izmeklēšanā attiecībā uz pentaeritrītu Komisija konstatēja, ka neliels eksporta apjoma pieaugums par pārdošanas cenām, kas ir zemākas par vidējām pārdošanas cenām Savienības tirgū, negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli.

(320)

Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums IP laikā bija tikai [78 %–80 %]. Tas apstiprina, ka Savienības ražošanas nozare būtu varējusi palielināt eksporta pārdošanas apjomu, arī nepārdodot mazāk Savienības tirgū. Pretēji pentaeritrīta izmeklēšanai, eksporta pārdošanas apjoma pieaugums būtiski neveicināja būtisko kaitējumu, kā aprakstīts 316. apsvērumā.

(321)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

5.2.5. Covid-19 pandēmija

(322)

LG Chem apgalvoja arī, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde būtu jāņem vērā kā faktors, kas laikposmā no 2019. gada vidus līdz 2020. gadam varētu būt radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tas lūdza Komisiju izmeklēt, cik lielā mērā šis faktors ir veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(323)

ĪAAP galvenokārt izmanto higiēnas pamatvajadzībām, un tāpēc Covid-19 pandēmija šo nozari neietekmēja negatīvi. Lai gan 2020. gada sākumā bailes tirgū izraisīja pieprasījuma pieaugumu pēc higiēnas produktiem un tādējādi pēc ĪAAP, gada laikā pieprasījums izlīdzinājās. Pandēmijas dēļ nebija arī būtisku ražošanas apturēšanas gadījumu. Attiecībā uz ĪAAP ražotājiem netika novērota nekāda cita negatīva Covid-19 pandēmijas ietekme. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Covid-19 pandēmija ir veicinājusi kaitējumu.

5.2.6. Kaitējums, ko radījušas jaudas palielināšanas izmaksas

(324)

Lietotāju koalīcija un LG Chem apgalvoja arī, ka Savienības ražošanas nozares sūdzībā minētie rentabilitātes zaudējumi varētu būt saistīti ar ārkārtas izdevumiem, nevis parastiem komerciāliem apsvērumiem. Tie norādīja, ka šajā ziņā varētu būt bijusi nozīme 205. apsvērumā aprakstītajiem Savienības ražošanas nozares ieguldījumiem jaudas palielināšanā, jo tie palielinājuši ražošanas izmaksas.

(325)

LG Chem piebilda, ka šādi ārkārtas izdevumi varētu būt saistīti arī ar Savienības ražošanas nozares ieguldījumiem jaunu tehnoloģiju izstrādē, kas, tāpat kā ieguldījumi ražošanas jaudā, veicināja ražošanas izmaksu pieaugumu.

(326)

Komisija norādīja, ka ir ierasta prakse, ka ĪAAP ražotāji iegulda līdzekļus jaunās ražotnēs, jo īpaši situācijā, kad jaudas izmantojums ir tuvu pilnam jaudas izmantojumam, kas tā bija attiecīgā perioda sākumā. Jaudas palielinājums arī nebija nesamērīgi liels, jo īpaši ņemot vērā ražošanas produktivitāti, kas saistīta ar lielāku jaudu. Turklāt Komisija pieprasīja izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem no kaitējuma rādītājiem izslēgt jebkādu ārkārtēju ietekmi, kas izriet no vērtības samazināšanās vai ārkārtējas norakstīšanas.

(327)

Tāpēc Komisija noraidīja argumentu, ka jaudas palielināšanas izmaksas ir veicinājušas kaitējumu.

5.2.7. Ievērojamas pētniecības un izstrādes izmaksas

(328)

LG Chem apgalvoja, ka Savienības ražotāji ir pievērsušies jaunu materiālu izstrādei, kam nepieciešamas ievērojamas pētniecības un izstrādes izmaksas, kuras arī neizbēgami būtiskā mērā palielinājušas izmaksas.

(329)

Apstāklis, ka ĪAAP ražotāji veic ieguldījumus jaunu veidu ĪAAP izstrādē, ir daļa no ierastas uzņēmējdarbības prakses. Arī LG Chem regulāri iegulda jaunu veidu ĪAAP izstrādē un skaidri uzsvēra šādu ieguldījumu nozīmi īpašu specifikāciju ĪAAP kontekstā. Tāpēc tas, ka pētniecība un izstrāde rada izmaksas, ir ierasta uzņēmējdarbības daļa. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudes laikā netika konstatētas nepamatoti augstas pētniecības un izstrādes izmaksas.

(330)

Tāpēc Komisija noraidīja argumentu, ka pētniecības un izstrādes izmaksas ir veicinājušas kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.2.8. Pasaules mēroga sarunas par cenām

(331)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka, ņemot vērā globālo pircēju nelielo skaitu, cenas tiek noteiktas pasaules līmenī, nevis pamatojoties uz atsevišķām tendencēm Savienības tirgū.

(332)

Pirmkārt, ne visi ĪAAP lietotāji darbojas pasaules mērogā, kā to apliecina dažādi lietotāji, kuri pieteicās procedūrā un kuri veic ražošanu tikai Savienībā. LG Chem savā argumentācijā neprecizēja un nepamatoja, uz kādu pārdošanas apjoma daļu Savienībā attiecas pasaules mēroga sarunu par cenām princips. Otrkārt, pat gadījumos, kad cenas tiek apspriestas pasaules līmenī, šajās sarunās par cenām noteikti ņem vērā cenu līmeni Savienības tirgū. Neviens no globālajiem dalībniekiem nemaksātu augstāku cenu pasaulē, ja būtu iespējama lētāka piegāde Savienības tirgū. Tajā pašā laikā, ja piegādātājs vispārējā līgumā piekrīt veikt piegādes Savienībai par dempinga cenām un kaitējumu radošām cenām, tad vispārējais līgums neattaisno šādu dempingu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

5.3. Secinājums par cēloņsakarību

(333)

Importa situācijas salīdzinājums ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgā perioda sākumā un beigās skaidri rāda ievērojamu importa pieaugumu no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Konkrētāk, situācija ievērojami pasliktinājās 2019. un 2020. gadā. Dienvidkorejas cenas 2019. gadā būtiski samazinājās, savukārt Savienības ražošanas nozare (un Japāna) saglabāja cenu līmeni. Tomēr tas notika uz to pārdošanas apjoma rēķina, jo Korejas Republika savu pārdošanas apjomu ievērojami palielināja. Reaģējot uz šo dinamiku, Savienības ražošanas nozare sekoja Korejas Republika noteiktajai cenu tendencei, un 2020. gadā samazināja savas pārdošanas cenas, taču tā turpināja tirgū zaudēt ievērojamus pārdošanas apjomus. Imports no Korejas Republikas par dempinga cenām Savienības ražošanas nozarei kopš 2017. gada nodarīja būtisku kaitējumu, tāpēc ka uz Savienības ražošanas nozares rēķina tika pārņemta milzīga tirgus daļa. Runājot par cenām, cenas augošā importa tirgus daļai nepārtraukti bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un radīja ievērojamu cenu spiedienu, kā arī neļāva paaugstināt tirgus cenas atbilstoši izejvielu izmaksu pieaugumam, kas bija vajadzīgs, lai Savienības ražošanas nozare sasniegtu samērīgu peļņas līmeni.

(334)

Citi faktori, piemēram, pārdošanas apjoma zaudējumi, pāreja uz īpašu specifikāciju ĪAAP vai izejvielu cenu svārstības, neveicināja konstatēto kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(335)

Savukārt importam no Japānas un Turcijas bija ierobežota ietekme uz nozari. Importa no Turcijas cenas līdzinājās importa no Dienvidkorejas cenām, taču tā apjomi bija daudz mazāki, tādējādi tāds imports nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Līdzīgi, imports no Japānas nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei. Tāds imports attiecīgajā periodā samazinājās, un būtiski tas palielinājās tikai IP laikā. Tomēr importam no Japānas saglabājās augstāks cenu līmenis nekā importam no Dienvidkorejas. Imports no Dienvidkorejas par cenām, kas bija daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, ir galvenais iemesls, kāpēc Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu un nespēja paaugstināt savas cenas atbilstīgi ražošanas izmaksām, tādējādi saskaroties ar smagiem rentabilitātes zaudējumiem.

(336)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori ne atsevišķi, ne kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(337)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Kaitējums ir acīmredzams attiecībā uz ražošanas apjoma, jaudas izmantojuma, pārdošanas apjoma Savienības tirgū, tirgus daļas, nodarbinātības, vidējās vienības pārdošanas cenas Savienības tirgū, ražošanas izmaksu, krājumu perioda beigās, rentabilitātes un ienākuma no ieguldījumiem dinamiku, ja to aplūko, ņemot vērā importa no Dienvidkorejas apjomu un cenu attīstību (gan absolūtos skaitļos, gan salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem).

6. SAVIENĪBAS INTERESES

(338)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka šajā lietā Savienības interesēs nav pieņemt pasākumus, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, arī Savienības ražošanas nozares un lietotāju intereses. Tā kā ražojumu galvenokārt pārdod tieši klientam, procedūrā nepiedalījās neviens nesaistīts importētājs.

6.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(339)

Pasākumu noteikšana uzlabos tirgus apstākļus Savienības ražotājiem, kuri spēs uzlabot savu konkurētspēju tirgū un atgūt zaudēto pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Tā kā netaisnīga importa radītais cenu spiediens tiktu novērsts, Savienības ražošanas nozare spētu palielināt savas pārdošanas cenas un sasniegt ilgtspējīgu rentabilitāti.

(340)

Pasākumu nenoteikšana būtiski negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, jo imports turpinātu palielināties un izraisītu turpmāku cenu nospiešanu Savienībā. Tam būtu nelabvēlīga ietekme uz Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī tirgus daļu. Tas savukārt negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus, un situācija, kas jau tā rada zaudējumus, vēl vairāk pasliktinātos, negatīvi ietekmējot ieguldījumus un nodarbinātību Savienībā.

(341)

Tāpēc pasākumu noteikšana nepārprotami būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.2. Lietotāju intereses

(342)

Izmeklēšanā pieteicās vairāki lietotāji, bet tikai divi no tiem sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Abi ražoja galvenokārt pieaugušo veselības aprūpes produktus. Abu lietotāju atbildes bija ļoti nepilnīgas, un tikai viens no uzņēmumiem atbildēja uz Komisijas pieprasījumu sniegt papildinformāciju noteiktajā termiņā, tomēr atbilde joprojām bija nepilnīga. Tādējādi attiecībā uz vienu no lietotājiem Komisija nemaz nevarēja novērtēt antidempinga maksājumu ietekmi. Attiecībā uz otro lietotāju, lai gan atbildes uz anketas jautājumiem bija nepilnīgas, Komisija varēja aplēst pasākumu ietekmi. ĪAAP veidoja [5–15 %] no šā uzņēmuma ražošanas izmaksām, bet tikai aptuveni viena trešdaļa no šiem ĪAAP tika piegādāta no Dienvidkorejas. Uzņēmums arī pierādīja, ka svarīgos galvenajos tirgos daudzgadu līgumi ar sabiedrības veselības nozari un apdrošināšanas sabiedrībām liedz pārnest papildu ražošanas izmaksas. Uzņēmums sniedza arī pierādījumus tam, ka dažādās valstīs ir samazinājušās izmaksas veselības nozarē, radot spiedienu uz uzņēmumu samazināt pārdošanas cenas. Neraugoties uz minētajām problēmām un īpaši sabiedrības veselības nozarē veikto izmaksu samazināšanu, kas ietekmē lietotāju pārdošanas apjomu, uzņēmums uzrādīja veselīgu peļņu [10–20 %] apmērā. Tāpēc Komisija secināja, ka 14,7 % pasākumi attiecībā pret [5–15 %] no uzņēmuma ražošanas izmaksām varētu tikt absorbēti vai vismaz novirzīti uz patērētājiem.

(343)

Vēl četri lietotāji, to skaitā Procter & Gamble, FATER un Essity, kā arī lietotāju koalīcija, ko veido četri lietotāji, uzklausīšanā un iesniegtajā informācijā izvirzīja savus argumentus. Visi lietotāji stingri iebilda pret pasākumiem.

(344)

Procter & Gamble apgalvoja, ka piekļuve visiem ĪAAP piegādātājiem, tajā skaitā Dienvidkorejas piegādātājiem, ir būtiska, lai saglabātu vairāku piegādes avotu stratēģiju, kas nodrošina piegādes stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz īpašu specifikāciju ĪAAP, kurus nevar ražot visi ĪAAP ražotāji. Savienības ražotāju spēja saražot Procter & Gamble pieprasītos īpašos 8. paaudzes ĪAAP nav pietiekama, lai nodrošinātu vajadzīgo apjomu. Ja Procter & Gamble būtu spiests izmantot citus ĪAAP, kas neatbilst 8. paaudzes specifikācijām, varētu rasties būtiskas izmaksas par iepakojuma un transporta pielāgošanu un negatīva ietekme uz vidi, palielinoties atkritumu daudzumam. Turklāt izmaiņas ĪAAP prasītu vismaz sešus mēnešu ilgu pielāgošanās procesu.

(345)

FATER izvirzīja līdzīgus argumentus par piegādes stabilitāti un nepietiekamu 8. un 9. paaudzes ĪAAP ražošanas jaudu, kā arī nepieciešamību pēc 6–9 mēnešus ilga pielāgošanās perioda. FATER aplēsa negatīvo ietekmi uz uzņēmumu gadījumā, ja tam būtu jāizmanto cita veida ĪAAP, un secināja, ka būtu jāveic destandartizācija un rastos papildu izmaksas, kas euro izteiksmē sasniegtu septiņu ciparu summu.

(346)

Trešais lietotājs izvirzīja līdzīgus argumentus attiecībā uz piegādes stabilitāti, pielāgošanas izmaksām saistībā ar ĪAAP maiņu un ietekmi uz vidi.

(347)

Lietotāju koalīcija, kā arī viens cits lietotājs norādīja, ka, ņemot vērā risku, ka viens no Savienības ražotājiem apsver iespēju pārdot savu ĪAAP uzņēmumu, antidempinga pasākumu noteikšana stiprinātu duopola situāciju un apdraudētu konkurenci Savienības tirgū.

(348)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, arī iesniedza piezīmes par risku, ka antidempinga pasākumi varētu apdraudēt godīgu konkurenci Savienības tirgū.

(349)

Līdzīgus apgalvojumus izvirzīja cits ĪAAP lietotājs — Essity. Tas apgalvoja, ka bez konkurences spiediena Savienības ražošanas nozarei būtu maz stimulu dažādot ražošanu un izstrādāt jaunus risinājumus, lai apmierinātu mainīgās klientu vajadzības, un ka tādējādi tiktu kavēta Essity virzība uz diversifikāciju un tas kļūtu atkarīgs tikai no dažiem Savienības ražotājiem.

(350)

Komisija uzskata, ka lietotāju koalīcija nesniedza pietiekamus pierādījumus, kas pamatotu savus apgalvojumus par iespēju, ka antidempinga maksājumu noteikšanas gadījumā Savienības tirgus kļūtu par duopolu. Koalīcija neņēma vērā īpaši to, ka imports par dempinga cenām un tā izraisītā Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanās varētu nepalielināt risku, ka viens Savienības ražotājs izstāsies no tirgus.

(351)

Turklāt izmeklēšanas gaitā savāktā informācija nesniedza nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu, ka Savienības ražošanas nozare īstenotu kādu pret konkurenci vērstu praksi. Gluži pretēji — tika savākti konkrēti pierādījumi, kas liecina, ka ražošanas nozare spēj un ir gatava nodrošināt piegādi jebkuram attiecīgā ražojuma lietotājam.

(352)

Komisija secināja, ka pasākumi palielinās lietotāju ražošanas izmaksas un nav lietotāju interesēs. Ņemot vērā to, ka paredzētajai maksājumu summai nebūs aizsargājošas ietekmes, jo ĪAAP veido tikai [5–15 %] no pieaugušajiem paredzēto autiņbiksīšu vai bērnu autiņu ražošanas izmaksām, Komisija secināja, ka lietotāju intereses piekļūt visiem ĪAAP piegādātājiem visā pasaulē bez maksājumu noteikšanas nav svarīgākas par Savienības ražošanas nozares interesēm būt aizsargātai pret importu par dempinga cenām.

(353)

Savās piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas P&G un Fater nepiekrita 351. apsvērumā paustajam apgalvojumam attiecībā uz Savienības ražošanas nozares spēju apgādāt jebkuru attiecīgā ražojuma lietotāju. Tie apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nespēj piegādāt pieprasītos ĪAAP 8. un 9. paaudzes apjomus, jo tai trūkst ražošanas jaudas šim konkrētajam ĪAAP ražojumam.

(354)

Līdzīgus apgalvojumus pēc informācijas izpaušanas izvirzīja Koalīcija H. Tā nepiekrita arī Komisijas secinājumam par Savienības ražošanas nozares spēju apgādāt jebkuru attiecīgā ražojuma lietotāju. Tā apgalvoja un sniedza pierādījumus, ka ĪAAP lietotāji sistemātiski saskārās ar piegādes ķēdes traucējumiem Savienības tirgū un nespēja nodrošināt to ražošanai vajadzīgo ĪAAP kvalitāti un kvantitāti. Koalīcija secināja, ka, ņemot vērā pastāvošos piegādes ķēdes traucējumus, Savienības ražošanas nozare nespēs kompensēt zaudēto konkurējošu ĪAAP importu no valstīm ārpus ES.

(355)

P&G, Fater un Koalīcijas H iesniegtie pierādījumi piegādes deficīta pamatošanai galvenokārt attiecas uz laiku pēc IP, bet arī uz IP otro un trešo ceturksni. Pierādījumi, kas sniegti par IP, parāda, ja laikā no 2020. gada marta līdz jūnijam vienu no Eiropas piegādātājiem uz laiku ietekmēja Covid-19 pārvietošanās ierobežojumi. Tomēr dati arī parādīja, ka tā bija pagaidu un ārkārtas situācija, jo piegādes strauji atsākās pēc pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas. Turklāt dati neuzrādīja tādas pašas grūtības visai ES ražošanas nozarei. Gluži pretēji, šķiet, ka dati liecina, ka viena Savienības ražotāja piegādes deficītu daļēji mazināja lielāks piedāvājums no citiem Savienības ražotājiem (apvienojumā ar importu no valstīm ārpus ES). Tādējādi Komisija secināja, ka izmeklēšanas periodā nebija pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka ES ražošanas nozare parastos uzņēmējdarbības apstākļos nebūtu spējīga apgādāt attiecīgos lietotājus.

(356)

Visi atlikušie pierādījumi attiecās uz periodu pēc IP, kuru ietekmēja piegādes traucējumi no ārvalstīm un transporta trūkums pasaulē, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, tādējādi palielinot pieprasījumu pēc Eiropas ĪAAP. Tomēr tās bija īslaicīgas, nevis strukturālas parādības, kas, paredzams, izzudīs, jo piegādes ķēdes pielāgojās Covid-19 pandēmijas ietekmei. Kā apgalvo dažādi lietotāji, pielāgošanās jaunam piegādātājam bieži vien nevar notikt nekavējoties un piegādes līgumi tiek regulāri noslēgti vismaz uz vienu gadu. Šī ilgtermiņa līgumu struktūra dod Savienības ražošanas nozarei laiku pielāgoties, jo īpaši ņemot vērā tās pierādīto spēju veikt būtiskus ieguldījumus. Turklāt Koalīcijas H iesniegtie apstiprinošie pierādījumi nenorāda, ka Eiropas ražotāju spēju vai gatavību veikt piegādes normālos tirgus apstākļos ietekmētu būtiskas strukturālas problēmas. Piemēram, e-pasta vēstulēs, kas attiecas uz Nippon Shokubai, tika uzsvērtas problēmas tikai par piegādi no tā Japānas rūpnīcas, nevis no Eiropas rūpnīcas. Visi iesniegtie pierādījumi attiecībā uz BASF attiecās tikai uz negaidītu un īslaicīgu problēmu, kas ietekmēja vienu ĪAAP kategoriju. Līdzīgi, pierādījumi par pārējiem diviem Eiropas ražotājiem neatklāja strukturālas piegādes problēmas.

(357)

Attiecībā uz P&G, tas neapgalvoja, ka Savienības ražotāji nevar ražot ĪAAP 8. un 9. paaudzes ražojumus, bet tikai to, ka ražošanas jauda, kas pašlaik ir pielāgota un paredzēta šim ĪAAP, neapmierina P&G pieprasījumu. Tomēr Savienības ražošanas nozare ir apliecinājusi gatavību veikt ieguldījumus izmeklēšanas periodā, kas liecina par to, ka esošo neizmantoto jaudu vajadzības gadījumā var pielāgot vai paplašināt. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tā nav ņēmusi vērā P&G, Fater un Koalīcijas H iesniegtos pierādījumus.

(358)

P&G un Fater arī apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi, kuri “konkrēti pierādījumi” tika savākti, lai secinātu, ka Savienības ražošanas nozare spēja un bija gatava nodrošināt piegādi jebkuram attiecīgā ražojuma lietotājam, kā norādīts 351. apsvērumā. Līdzīgus apgalvojumus pēc informācijas izpaušanas izvirzīja Koalīcija H.

(359)

Komisija precizē, ka savāktie konkrētie pierādījumi attiecas uz neizmantoto jaudu, ieguldījumiem nolūkā pielāgoties jaunu klientu vajadzībām un jaunu klientu pieņemšanu.

(360)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka kopš 2020. gada Savienībā ir mainījusies piegādes situācija, tostarp ĪAAP piegāžu cenas un pieejamība, apstiprinot P&G un citu lietotāju argumentus. LG Chem arī apgalvo, ka ĪAAP cena pieaug, jo palielinās propilēna un kaustiskās sodas cenas. Komisija ņēma vērā faktu, ka lietotāji ir snieguši pierādījumus, ka Covid-19 pandēmija un tās izraisītais transporta trūkums ārvalstīs ir izraisījis pagaidu ĪAAP piegādes deficītu un cenu pieaugumu. Tomēr Komisija uzskatīja, ka tās ir tikai īslaicīgas izmaiņas (sk. tālāk 355. apsvērumu). Turklāt ĪAAP cenu pieaugums izejvielu cenu pieauguma dēļ, visticamāk, ilgtermiņā neuzlabos Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Savienības intereses noteikt pasākumu, lai novērstu konstatēto kaitējumu radošo dempingu, pagaidu piegādes deficīts neietekmēja.

(361)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Koalīcija H nepiekrita Komisijas metodikai. Jo īpaši tā norādīja, ka secinājumi par Savienības interesēm ir balstīti uz ierobežotu un neprecīzu informāciju, ko Komisija 342. apsvērumā raksturoja kā nepilnīgu.

(362)

Koalīcija H nepiekrita arī Komisijas secinājumam 352. apsvērumā, saskaņā ar kuru ĪAAP veido [5 %–15 %] no pieaugušajiem paredzēto autiņbiksīšu vai bērnu autiņu ražošanas izmaksām. Tā apgalvoja un sniedza pierādījumus, ka ĪAAP izmaksas veidoja līdz [20%–30 %] no kopējām ražošanas izmaksām.

(363)

Tā arī apgalvoja, ka Komisija savu secinājumu ir balstījusi uz datiem, ko sniedzis tikai viens lietotājs, un tādējādi nav ņēmusi vērā iesniegtos pierādījumus par grūtībām, kas saistītas ar maksājumu papildu sloga pārnešanu uz saviem klientiem. Jo īpaši tika paskaidrots, ka ĪAAP lietotāji parasti nevarētu novirzīt cenu pieaugumu uz saviem klientiem dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ilgtermiņa līgumu, sīvas konkurences no trešo valstu konkurentu puses un klientu cenu jutīguma dēļ.

(364)

Novērtējot visus visu ieinteresēto personu iesniegtos dokumentus, Komisija savu novērtējumu nebalstīja uz ierobežotu un neprecīzu informāciju. Ciktāl ieinteresētās personas sadarbojās, Komisija pārbaudīja sniegto informāciju. Tas ietvēra ĪAAP procentuālo daļu zīdaiņu un pieaugušo higiēnas produktu ražošanas izmaksās. Tāpēc Komisija noraidīja šos Koalīcijas H apgalvojumus.

(365)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Kimberly-Clark apgalvoja, ka ĪAAP cenas Savienības tirgū lielā mērā nosaka izgatavošanas izmaksu inflācija, nevis imports no Korejas. Tas apgalvoja, ka ĪAAP cenas visa 2021. gada laikā absorbēja inflācijas ietekmi uz preču, sadales, darbaspēka un enerģijas izmaksām un tā rezultātā palielinājās ĪAAP cenas. Visbeidzot, Kimberly-Clark apgalvoja, ka antidempinga pasākumi vēl vairāk saasinās cenu pieauguma tendenci gan ražojumu, tostarp ĪAAP, pakārtotajiem lietotājiem, gan galapatērētājiem.

(366)

Atbildot Komisija norādīja, ka Kimberly-Clark pareizi norādīja, ka Savienības ĪAAP ražotāji absorbēja izgatavošanas izmaksu pieaugumu, jo tie nevarēja attiecīgi palielināt savas pārdošanas cenas. Tomēr tas tikai parādīja cenu spiedienu tirgū un to, ka ražotāji nevarēja pārnest izgatavošanas izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(367)

Savās piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Kimberly-Clark arī nepiekrita Komisijas secinājumam, ka maksājumiem nebūs aizsargājošas ietekmes, jo ĪAAP veido tikai [5 %–15 %] no pieaugušajiem paredzēto autiņbiksīšu vai bērnu autiņu ražošanas izmaksām, kā norādīts 352. apsvērumā. Tas apgalvoja, ka šī aprēķina metode neatbilda faktam, ka ĪAAP nav aizstājamas patēriņa preces.

(368)

Savā novērtējumā Komisija ņēma vērā to, ka ĪAAP tiek ražoti ar atšķirīgām īpašībām un ka lietotāji izvēlas konkrētu ĪAAP veidu, kas vislabāk atbilst viņu ražojumam. Tomēr tehniskās atšķirības vien nepamatoja papildu PKN kategoriju pievienošanu. Komisija sākotnēji bija apkopojusi detalizētākus datus un secinājusi, ka pamatots ir nošķīrums tikai pēc lietojuma un pēc smaku ierobežošanas piedevām. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(369)

Koalīcija H arī apgalvoja, ka Komisija nav pareizi novērtējusi vairāku ĪAAP lietotāju paustās bažas par maksājumu noteikšanu, kā rezultātā tika izdarīti nepareizi secinājumi par Savienības interesēm. Tā apgalvoja, ka Komisija nav izmantojusi iespēju sniegt norādījumus lietotājiem par to, kā iesniegt savus iesniegumus pilnīgākā un lietderīgākā veidā, un nav pielikusi pietiekamas pūles, lai sadarbotos ar šiem lietotājiem un tādējādi galu galā savāktā informācija ļautu pienācīgi novērtēt Savienības intereses. Tā arī apgalvoja, ka no Koalīcijas H locekļiem tikai trīs ĪAAP lietotāji, šķiet, ir saņēmuši anketu no Komisijas un ka Komisija izmantoja tikai vienā no divām atbildēm uz anketas jautājumiem sniegto informāciju, vienlaikus neņemot vērā argumentus, kas izvirzīti uzklausīšanās un vismaz astoņu citu ĪAAP lietotāju iesniegumos.

(370)

Komisija visiem zināmajiem lietotājiem nosūtīja paziņojumu par procedūras sākšanu ar saiti uz attiecīgo lietotāja anketu, un visi lietotāji, kas pieteicās, tika informēti par procedūru. Novērtējumā tika ņemta vērā visa lietotāju sniegtā informācija. Komisija arī vērsās pie visiem lietotājiem, kuri bija snieguši atbildes uz lietotāja anketas jautājumiem, lai pārbaudītu viņu datus. Vēstulēs par nepilnībām tika sniegti norādījumi par nepieciešamajiem datiem. Tāpēc Komisija noraidīja argumentu, ka tā šajā procedūrā nav pietiekami ņēmusi vērā lietotājus vai sniegusi tiem palīdzību.

6.3. Citi faktori

(371)

Vairāki lietotāji norādīja, ka veselības aprūpes produktu ražošanas izmaksu pieaugums palielinās patērētāju izmaksas par veselības aprūpes produktiem. Turklāt ierobežota piekļuve 8. un 9. paaudzes ĪAAP varētu radīt situāciju, ka patērētājiem pieejams mazāk kvalitatīvu ražojumu.

(372)

Komisija uzskatīja, ka papildu ražošanas izmaksas, ko var radīt pasākumi, palielinās veselības aprūpes produktu cenu patērētājiem. Tomēr Komisija uzskata, ka šis pieaugums nebūs tik liels, lai patērētāju intereses piekļūt veselības aprūpes produktiem par samērīgu cenu būtu svarīgākas nekā Savienības ražošanas nozares intereses būt aizsargātai pret importu par dempinga cenām. Turklāt pasākumi neliegtu lietotājiem turpināt ražot veselības aprūpes produktus, kuros izmantoti 8. un 9. paaudzes ĪAAP.

(373)

Savās piezīmēs pēc informācijas izpaušanas Fater apgalvoja, ka Komisija nav kliedējusi bažas par to, ka antidempinga pasākumi varētu ietekmēt klientu spēju piekļūt veselības aprūpes produktiem par samērīgu cenu. Tas atkārtoti uzsvēra, ka medicīnisko ierīču ražošana ir atkarīga no sadarbības ar Korejas eksportētājiem un ka pasākumi nozīmētu papildu tehnisko darbu un tā ražojumu pārveidošanu, kā rezultātā palielinātos cena galapatērētājiem.

(374)

Komisija 372. apsvērumā ir izskatījusi iespējamo izmaksu pieaugumu veselības aprūpes produktu patērētājiem un to pretstatījusi Savienības ražošanas nozares interesēm saņemt aizsardzību pret importu par dempinga cenām. Tāpēc Komisija noraidīja Fater apgalvojumu.

6.4. Secinājumi par Savienības interesēm

(375)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav tādu nepārvaramu iemeslu, kas liktu domāt, ka pasākumu noteikšana Korejas Republikas izcelsmes ĪAAP importam būtu pretrunā Savienības interesēm.

7. PASĀKUMU LĪMENIS

(376)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi, lai novērstu tādu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko rada imports par dempinga cenām.

(377)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

7.1. Kaitējuma novēršanas līmenis (kaitējuma starpība)

(378)

Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un pamatregulas Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām, un varētu gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņu”), veicot pārdošanu par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 2.d punkta nozīmē.

(379)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu Komisija, nosakot mērķa peļņu, ņēma vērā rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %.

(380)

Komisija noteica pamata peļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus. Tā kā peļņas procents bija zemāks par pamatregulas 7. panta 2.c punktā noteikto minimālo 6 % apmēru, šo peļņas procentu aizstāja ar 6 %.

(381)

Netika izvirzīti apgalvojumi par to, ka normālos konkurences apstākļos Savienības ražošanas nozares ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks.

(382)

Tāpat saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu netika izteikti apgalvojumi par turpmākām izmaksām, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies 11. panta 2. punktā noteiktajā pasākuma piemērošanas periodā.

(383)

Uz šā pamata Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pa ražojuma veidiem pieskaitot mērķa peļņas procentu 6 % apmērā un korekcijas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu.

(384)

Tad Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju tādu vidējo svērto importa cenu pa ražojuma veidiem, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības brīvajā tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(385)

Kaitējuma novēršanas līmenis “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība uzņēmumam, kas sadarbojās.

Uzņēmums	Galīgā dempinga starpība	Galīgā kaitējuma starpība
LG Chem Ltd.	13,4 %	34,4 %
Visi pārējie uzņēmumi	18,8 %	101,2 %

(386)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LG Chem apgalvoja, ka kaitējuma starpības noteikšanā ir tāda pati kļūda kā cenu samazinājuma aprēķinos, un tā apsvērumi par cenu samazinājumu ir piemērojami mutatis mutandis. Arī kaitējuma starpība būtu jākoriģē, ņemot vērā citu LG Chem norādīto faktoru ietekmi.

(387)

Komisija atsaucās uz argumentiem 184.–188. apsvērumā, kā arī uz tās atspēkotajiem LG Chem argumentiem par importa no citām valstīm ietekmi, ĪAAP cenu formulu un Savienības ražošanas nozares ieguldījumiem, kas izklāstīti attiecīgajās cēloņsakarības analīzes iedaļās. Tādējādi šie apgalvojumi tika noraidīti arī attiecībā uz kaitējuma starpības noteikšanu.

(388)

Sūdzības iesniedzēji un Evonik informācijā, ko tie iesniedza pēc galīgās informācijas izpaušanas, apgalvoja, ka mērķa peļņa 6 % apmērā neatspoguļo peļņu, ko ES ražotāji gūtu, ja nebūtu negodīgas tirdzniecības prakses. Konkrētāk, tie apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju, kas tai būtu ļāvusi noteikt šādu peļņu augstākā līmenī. Tāpēc tie lūdza Komisiju palielināt peļņas procentu līdz vidējai mērķa peļņai, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji varētu pamatoti sasniegt normālos konkurences apstākļos, t. i., [14 %–19 %].

(389)

Turklāt sūdzības iesniedzēji un Evonik nepiekrita Komisijas apgalvojumam 382. apsvērumā un apgalvoja, ka apgalvojumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu tika izklāstīti to atbildēs uz Savienības ražotāju anketas jautājumiem un anketā par makroekonomiskajiem aspektiem. Tie lūdza Komisiju ņemt vērā nākotnes izmaksas mērķa cenas aprēķinā un iesniedza vidējo svērto gada izmaksu pieaugumu par saražoto ĪAAP tonnu, kas izriet no ES emisijas kvotām. Tādējādi sūdzības iesniedzējs un Evonik lūdza Komisiju palielināt Savienības ražotāju mērķa cenu par EUR [30–45] par ĪAAP tonnu.

(390)

Komisija nevarēja apstiprināt, ka mērķa peļņa, ko ierosināja sūdzības iesniedzēji un Evonik, tika noteikta adekvātā veidā, balstoties uz lietas materiālos pieejamajiem datiem. Komisija ņēma vērā attiecīgajā periodā gūto peļņu, ieskaitot korekcijas, kas jāveic, lai sasniegtu normālus konkurences apstākļus. Šādi aprēķinātā peļņa neatbilda skaitļiem, ko apgalvoja Savienības ražošanas nozare, pat attiecīgā perioda sākumā, kad imports no Korejas radīja mazāku spiedienu.

(391)

Komisija arī nepiekrita apgalvojumiem par emisijas kvotu nākotnē radītajām izmaksām. Saskaņā ar pārbaudītu informāciju, ko sniedza izlasē iekļautie uzņēmumi, Komisija patiešām ņēma vērā ar ES emisijas kvotām saistītās nākotnes izmaksas. Tā rezultātā mērķa cena palielinājās par [16–18] EUR par ĪAAP tonnu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

8. Galīgie pasākumi

(392)

Būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi Korejas Republikas izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēru importam.

(393)

Tādējādi galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

Uzņēmums	Dempinga starpība	Kaitējuma starpība	Galīgais antidempinga maksājums
LG Chem Ltd.	13,4 %	34,4 %	13,4 %
Visi pārējie uzņēmumi	18,8 %	101,2 %	18,8 %

(394)

Uzņēmuma individuālā antidempinga maksājuma likme, kas norādīta šajā regulā, tika noteikta, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tā atspoguļo stāvokli, kas šajā izmeklēšanā konstatēts saistībā ar vienīgo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās. Šī maksājuma likme ir piemērojama tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojusi konkrēti minētā juridiskā persona. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālā antidempinga maksājuma likme.

(395)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tam piemērotu individuālo antidempinga maksājuma likmi, ja tas maina tā subjekta nosaukumu, uz kuru attiecas minētais maksājums. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai. Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(396)

Ja uzņēmumam, kam noteikta mazāka individuālā maksājuma likme, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var tikt sākta pretapiešanas izmeklēšana. Tādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un attiecīgi noteikt valsts mēroga maksājumu.

(397)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(398)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas iesniegtajos dokumentos Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Turcijā ĪAAP neražo, tāpēc no Turcijas importēto ĪAAP apjomu izcelsme var būt tikai citā valstī. Tā lūdza galīgajā regulā iekļaut īpašu uzraudzības klauzulu, lai līdz minimumam samazinātu iespējamos apiešanas riskus no Turcijas.

(399)

Komisija precizē, ka īpašās uzraudzības klauzulas parasti attiecas tikai uz attiecīgās valsts importu. Tomēr Komisija ņēma vērā personu piezīmes un, kā vienmēr, būs modra, lai rīkotos saskaņā ar savu uzraudzības praksi attiecībā uz spēkā esošajiem pasākumiem.

9. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(400)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(401)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja atzinumu nav sniegusi, un komitejas locekļu vienkāršs vairākums iebilda pret Komisijas īstenošanas regulas projektu. Tad Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (17) 5. panta 5. punktu atkārtoti iesniedza pārsūdzības komitejai Komisijas īstenošanas regulas projektu.

(402)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punktu pārsūdzības komiteja atzinumu nav sniegusi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādu Korejas Republikas izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēru (“ĪAAP”) importam, kuri sastāv no neregulārām, apaļas formas vai aglomerētām pulverveida granulām, ir balti un nešķīstoši ūdenī, iegūti, ar šķērssaistītājiem polimerizējot monomēru molekulas un tādējādi izveidojot šķērssaistītus polimēra tīklus ar lielu spēju absorbēt un aizturēt ūdeni un šķidrumus, kas satur ūdeni, kurus patlaban klasificē ar KN kodu ex 3906 90 90 (TARIC kods 3906909017).

2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un turpmāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums	Galīgā antidempinga maksājuma likme (%)	TARIC papildu kods
LG Chem Ltd.	13,4 %	C766
Visi pārējie uzņēmumi	18,8 %	C999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) (attiecīgais ražojums), uz ko attiecas šis rēķins un ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražots uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese), (TARIC papildu kods), kurš atrodas [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 5. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Korejas Republikas izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēru importu (OV C 58, 18.2.2021., 73. lpp.).

(3) Šajā izmeklēšanā Komisija saglabāja koalīcijas dalībnieku identitātes konfidencialitāti. Komisija saņēma pierādījumus, ka to identitātes izpaušana varētu radīt nelabvēlīgas sekas koalīcijas dalībniekiem komerciālu pretpasākumu draudu dēļ.

(4) Lai aprēķinātu ĪAAP eksporta cenu no Korejas Republikas izmeklēšanas periodā, sūdzības iesniedzējs izmantoja Korejas Tirdzniecības statistikas dienesta (“TRASS”) datus. Sistēmā TRASS ar konkrētu pieprasījumu bija iespējams no datiem par ražojumiem, kuru eksports deklarēts ar preču kodu 3906 90 90, identificēt ĪAAP eksportu uz Eiropas Savienību.

(5) “Jebkura informācija, kura pēc savas dabas ir konfidenciāla (piemēram, tādēļ, ka tās izpaušana dotu būtisku priekšrocību konkurentam vai tādēļ, ka tās izpaušana varētu radīt nelabvēlīgas sekas informācijas sniedzējam vai personai, no kuras šī persona ir ieguvusi informāciju), vai kuru izmeklēšanā iesaistītās puses ir sniegušas kā konfidenciālu, institūcijām kā tāda arī jāuztver, ja tiek norādīts būtisks iemesls. Šāda informācija nav izpaužama bez īpašas tās puses piekrišanas, kura to iesniegusi.”

(6) https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_history.cfm?id=2516&init=2516

(7) Paziņojums par COVID-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

(8) Šajā izmeklēšanā Komisija saglabāja uzņēmuma B identitātes konfidencialitāti. Komisija saņēma pierādījumus, ka tā identitātes izpaušana varētu radīt nelabvēlīgas sekas uzņēmumam B komerciālu pretpasākumu draudu dēļ.

(9) Precīza vērtība nav sniegta, jo tie ir viena uzņēmuma dati.

(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1336 (2020. gada 25. septembris), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu importam (OV L 315, 29.9.2020., 1. lpp.), 352. apsvērums.

(11) KN kods 3906 90 90.

(12) 2019. gada 10. aprīļa spriedums lietā Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija, T-301/16, EU:T:234, 184. punkts.

(13) 2020. gada 2. aprīļa spriedums lietā Hansol Paper/Komisija, T-383/17, EU:T:2020:139, 196.-203. punkts.

(14) 2021. gada 22. septembra spriedums lietā PAO Severstal/Komisija, T-753/16, EU:T:2021:612, 272. punkts.

(15) Šajā izmeklēšanā Komisija saglabāja koalīcijas dalībnieku identitātes konfidencialitāti. Komisija saņēma pierādījumus, ka to identitātes izpaušana varētu radīt nelabvēlīgas sekas koalīcijas dalībniekiem komerciālu pretpasākumu draudu dēļ.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 107

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	65. gadagājums 2022. gada 6. aprīlis

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Padomes Direktīva (ES) 2022/542 (2022. gada 5. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm	1
	*	Padomes Direktīva (ES) 2022/543 (2022. gada 5. aprīlis), ar ko groza Direktīvas 2008/118/EK un (ES) 2020/262 attiecībā uz beznodokļu veikaliem, kas atrodas Lamanša tuneļa Francijas terminālī	13

	II Neleģislatīvi akti
	STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
*	Padomes Lēmums (ES) 2022/544 (2022. gada 4. aprīlis) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku par operacionālām darbībām, ko Moldovas Republikā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	16
	REGULAS
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/545 (2022. gada 26. janvāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2144, nosakot detalizētus noteikumus par specifiskām testa procedūrām un tehniskajām prasībām mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai attiecībā uz to notikuma datu reģistratoru un šo sistēmu kā atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanu, un ar ko groza minētās regulas II pielikumu ( 1 )	18
*	Komisijas Regula (ES) 2022/546 (2022. gada 31. marts), ar ko nosaka pagaidu aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģiem zvejot sarkanasarus NAFO 3M zonā	24
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/547 (2022. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Korejas Republikas izcelsmes īpaši augstas absorbcijas polimēru importam	27
	LĒMUMI
*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/548 (2022. gada 24. marts) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem izmantošanu saistībā ar Francijas iesniegto pieteikumu EGF/2021/007 FR/Selecta	76
*	Padomes Lēmums (ES) 2022/549 (2022. gada 17. marts), par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu pušu konferences ceturtās sanāksmes otrajā posmā jāieņem par to, lai pieņemtu Lēmumu grozīt minētās konvencijas A un B pielikumu	78
*	Padomes Lēmums (ES) 2022/550 (2022. gada 17. marts) par nostāju, kas Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu Pušu konferences ceturtās sanāksmes otrajā segmentā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz tāda lēmuma pieņemšanu, ar ko nosaka minētās konvencijas 11. panta 2. punktā minētās dzīvsudraba atkritumu sliekšņa vērtības	80
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/551 (2022. gada 4. aprīlis), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/85 par Amerikas Savienoto Valstu tiesiskā regulējuma līdzvērtību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasībām attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kuriem atļauju piešķir un kurus uzrauga ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisija ( 1 )	82
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/552 (2022. gada 4. aprīlis), ar kuru nosaka, ka Amerikas Savienoto Valstu valsts mēroga vērtspapīru biržas, kas reģistrētas Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijā, atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2014/65/ES III sadaļā noteiktajām prasībām, un tām piemēro efektīvu uzraudzību un prasību izpildi ( 1 )	85
	IETEIKUMI
*	Komisijas Ieteikums (ES) 2022/553 (2022. gada 5. aprīlis) par Alternaria toksīnu monitorēšanu pārtikā	90

Nr.	01/TQ109
Dalībvalsts	Eiropas Savienība (visas dalībvalstis)
Krājums	RED/N3M.
Suga	Sarkanasari (Sebastes spp.)
Zona	NAFO 3M
Aizlieguma periods	No 2022. gada 25. marta plkst. 24.00 (UTC) līdz 2022. gada 30. jūnijam

Pārtikas produkts	Alternariols (AOH) (μg/kg)	Alternariola monometilēteris (AME) (μg/kg)	Tenuazonskābe (TeA) (μg/kg)
Pārstrādātu tomātu produkti	10	5	500
Paprikas pulveris	—	—	10 000
Sezama sēklas	30	30	100
Saulespuķu sēklas	30	30	1 000
Saulespuķu eļļa	10	10	100
Koku rieksti	—	—	100
Žāvētas vīģes	—	—	1 000
Graudaugu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem	2	2	500


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.