ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 20

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

65. gadagājums
2022. gada 31. janvāris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/123 (2022. gada 25. janvāris) par pastiprinātu Eiropas Zāļu aģentūras lomu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm krīžgatavības un krīžu pārvarēšanas kontekstā ( 1 )

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2022/124 (2022. gada 25. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm

38

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/125 (2021. gada 19. novembris), ar ko groza I līdz V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 691/2011 par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem ( 1 )

40

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām

52

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/127 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu

95

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/128 (2021. gada 21. decembris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību

131

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/129 (2021. gada 21. decembris), ar ko paredz noteikumus, kuri piemērojami intervenču veidiem attiecībā uz eļļas augiem, kokvilnu un vīndarības blakusproduktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 un kuri piemērojami informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasībām saistībā ar Savienības atbalstu un KLP stratēģiskajiem plāniem

197

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/130 (2022. gada 24. janvāris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Bračko maslinovo ulje (ACVN))

206

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/131 (2022. gada 24. janvāris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Carne Ramo Grande (ACVN))

207

 

*

Komisijas Regula (ES) 2022/132 (2022. gada 28. janvāris), ar ko attiecībā uz ikgadējās, ikmēneša un ikmēneša īstermiņa enerģētikas statistikas atjauninājumu īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku ( 1 )

208

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/133 (2022. gada 25. janvāris), ar ko Francijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 218. un 232. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

272

 

*

Eiropas Centrālās Bankas Lēmums (ES) [2022/134] (2022. gada 19. janvāris), ar kuru paredz kopīgus noteikumus par to, kā Eiropas Centrālā banka nosūta uzraudzības informāciju iestādēm un struktūrām, lai veiktu tai ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 uzticētos uzdevumus (ECB/2022/2)

275

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/1 (2021. gada 20. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/821 attiecībā uz divējāda lietojuma preču sarakstu ( OV L 3, 6.1.2022. )

282

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/123

(2022. gada 25. janvāris)

par pastiprinātu Eiropas Zāļu aģentūras lomu attiecībā uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm krīžgatavības un krīžu pārvarēšanas kontekstā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 168. panta 4. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 9. un 168. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“harta”) 35. pantu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

(2)

Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi cilvēku, dzīvnieku un ekosistēmu veselības savstarpējo saistību un riskus, ko rada biodaudzveidības samazināšanās uz Zemes. Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka daudzi mikrobi var inficēt gan dzīvniekus, gan cilvēkus, tāpēc ar uzmanības pievēršanu vienīgi cilvēku veselībai vai vienīgi dzīvnieku veselībai nepietiek, lai novērstu vai izskaustu slimību pārnešanas problēmu. Slimības var pārnest no cilvēkiem uz dzīvniekiem vai otrādi, un tāpēc tās ir jāapkaro gan attiecībā uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem, izmantojot pētniecības un ārstēšanas jomu iespējamās sinerģijas. Aptuveni 70 % jaunradušos slimību un gandrīz visas zināmās pandēmijas, proti gripa, HIV/AIDS un Covid-19, ir zoonozes. Pēdējo 60 gadu laikā visā pasaulē saslimstība ar minētajām slimībām ir palielinājusies. Minēto palielinājumu ir veicinājušas izmaiņas zemes izmantošanā, atmežošana, urbanizācija, lauksaimniecības paplašināšanās un intensifikācija, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība un patēriņa modeļi. Zoonozes patogēni var būt baktērijas, vīrusi vai parazīti, un tajos var būt iekļauti netipiskiem slimību ierosinātāji, kas var pāriet uz cilvēkiem, nonākdami tiešā saskarē vai caur pārtiku, ūdeni vai vidi. Covid-19 pandēmija nepārprotami rāda, ka Savienībā ir jāstiprina pieejas “Viena veselība” piemērošana, lai sasniegtu labākus rezultātus sabiedrības veselības jomā, jo, kā izklastīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/522 (4), “cilvēka veselība ir saistīta ar dzīvnieku veselību un vidi un … minētie trīs aspekti ir jāņem vērā darbībās, kuru mērķis ir novērst veselības apdraudējumu”.

(3)

Covid-19 pandēmijas laikā iegūtā bezprecedenta pieredze ir arī izgaismojusi to, ka Savienībai un dalībvalstīm ir grūtības risināt šādu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju. Šajā kontekstā tā ir apliecinājusi, ka ir jāstiprina Savienības loma, lai Savienība varētu efektīvāk pārvaldīt zāļu pieejamību un medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču un to attiecīgo piederumu (kopā “medicīniskās ierīces”) pieejamību un izstrādāt medicīniskus pretpasākumus, lai novērstu sabiedrības veselības apdraudējumu jau no sākuma saskaņotā veidā, kas nodrošina sadarbību un koordināciju starp Savienības, valstu un reģionālajām kompetentajām iestādēm, zāļu un medicīnisko ierīču nozari un citiem zāļu un medicīnisko ierīču piegādes ķēžu dalībniekiem, tostarp veselības aprūpes speciālistiem. Lai arī Savienībā ir jāpiešķir augstāka prioritāte veselībai, Savienības spēju nodrošināt pastāvīgu augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un gatavību risināt pandēmijas un citus veselības apdraudējumus būtiski ir kavējis tas, ka nav skaidri noteikta tiesiskā regulējuma, kas ļautu pārvaldīt tās reakciju uz pandēmijām, un ir ierobežotas tās veselības jomas aģentūru pilnvaras un resursi, kā arī ierobežots Savienības un dalībvalstu sagatavotības līmenis tādām sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, kas ietekmē lielāko daļu dalībvalstu.

(4)

Zāļu un medicīnisko ierīču trūkumam ir dažādi un sarežģīti pamatcēloņi, un, lai tos visaptveroši novērstu, kopā ar dažādām ieinteresētajām personām ir jāturpina tos apzināt, izprast un analizēt. Lai minēto trūkumu labāk izprastu, būtu jāapzina arī piegādes ķēdes nepilnības. Konkrēti Covid-19 pandēmijas gadījumā slimības ārstēšanas iespēju trūkumam bija dažādi iemesli – no ražošanas grūtībām trešās valstīs līdz loģistikas vai ražošanas sarežģījumiem Savienībā, kur vakcīnu trūkuma iemesls bija nepietiekamas ražošanas spējas.

(5)

Traucējumi nereti sarežģītajās zāļu un medicīnisko ierīču piegādes ķēdēs, valstu eksporta ierobežojumi un aizliegumi, robežu slēgšana, kas kavē šādu preču brīvu apriti, neskaidrība, kas saistīta ar šādu preču piedāvājumu un pieprasījumu Covid-19 pandēmijas kontekstā, un fakts, ka noteiktas zāles vai aktīvās vielas Savienībā netiek ražotas, ir būtiski kavējuši iekšējā tirgus netraucētu darbību un traucējuši risināt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu visā Savienībā, un tas ir nopietni ietekmējis Savienības iedzīvotājus.

(6)

Zāļu trūkuma problēmas risināšana ir sena dalībvalstu un Eiropas Parlamenta prioritāte, par ko liecina vairāki Eiropas Parlamenta ziņojumi, piemēram, Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. septembra rezolūcija par zāļu trūkumu – jaunās problēmas risināšana (5), kā arī diskusijas Eiropas Savienības Padomē. Tomēr šis jautājums līdz šai dienai ir palicis nerisināts.

(7)

Zāļu trūkums ir arvien lielāks drauds sabiedrības veselībai, un tas nopietni ietekmē veselības aprūpes sistēmas un pacientu tiesības saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi. Pieaugošais globālais zāļu pieprasījums, ko saasināja Covid-19 pandēmija, ir vēl vairāk palielinājis zāļu trūkumu, vājinādams dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas un radīdams ievērojamus riskus pacientu veselībai un pacientu aprūpei, kas saistīti īpaši ar slimības progresēšanu un smagākiem simptomiem, ilgāku gaidīšanu līdz aprūpes vai terapijas saņemšanai vai aprūpes vai terapijas pārtraukumiem, ilgāku slimnīcā pavadīto laiku, lielāku risku nonākt saskarē ar viltotām zālēm, ārstēšanas kļūdām, blaknēm, ko izraisa nepieejamu zāļu aizstāšana ar alternatīvām, būtisku psiholoģisko stresu pacientiem un lielākām izmaksām veselības aprūpes sistēmām.

(8)

Covid-19 pandēmija ir pastiprinājusi konkrētu, par kritiski svarīgām pandēmijas novēršanā uzskatītu zāļu trūkuma problēmu un izgaismojusi faktu, ka zāļu un medicīnisko ierīču ražošanā uz vietas Savienība ir atkarīga no ārējām piegādēm, ka trūkst koordinācijas un pastāv strukturāli ierobežojumi, kas liedz Savienībai un dalībvalstīm sabiedrības veselības ārkārtas situācijās ātri un efektīvi reaģēt uz šādām problēmām. Tā ir arī izgaismojusi vajadzību ar atbilstošu politiku atbalstīt un stiprināt rūpniecības spējas saražot minētās zāles un medicīniskās ierīces, kā arī vajadzību aktīvāk un plašāk iesaistīt Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras Savienības iedzīvotāju veselības aizsardzībā.

(9)

Covid-19 straujās attīstības un vīrusa izplatīšanās rezultātā krasi auga pieprasījums pēc tādām medicīniskajām ierīcēm kā ventilatori, ķirurģiskās maskas un Covid-19 testēšanas komplekti, savukārt ražošanas traucējumi vai ierobežotas spējas ātri palielināt ražošanu, kā arī medicīnisko ierīču piegādes ķēdes sarežģītība un globālais raksturs izraisīja nopietnas grūtības medicīnisko ierīču piegādes jomā un dažkārt nopietnu to trūkumu. Tās rezultātā dalībvalstis nonāca savstarpējā konkurencē par spēju reaģēt uz iedzīvotāju likumīgajām vajadzībām, tādējādi veicinot nekoordinētu rīcību valstu līmenī, piemēram, krājumu un rezervju veidošanu dalībvalstīs. Turklāt minēto problēmu rezultātā šādu medicīnisko ierīču paātrinātā ražošanā iesaistījās jaunas vienības, kas pēc tam izraisīja atbilstības novērtēšanas kavēšanos un pārāk dārgu, neatbilstošu, nedrošu un dažkārt viltotu medicīnisko ierīču izplatību. Tāpēc ir lietderīgi un steidzamības kārtā nepieciešami izveidot ilgtermiņa struktūras Eiropas Zāļu aģentūrā (“aģentūra”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (6), lai nodrošinātu, ka stabilāk un efektīvāk tiek uzraudzīts medicīnisko ierīču trūkums, kas var rasties sabiedrības veselības ārkārtas situācijā, un koordinēta šāda trūkuma pārvaldīšana, kā arī paplašināts un savlaicīgi īstenots dialogs ar medicīnisko ierīču nozares pārstāvjiem un veselības aprūpes speciālistiem, lai minēto trūkumu novērstu un mazinātu.

(10)

Covid-19 pandēmija un tam sekojošā veselības ārkārtas situācija parādīja, ka Savienībai ir vajadzīga koordinētāka krīžu pārvarēšanas pieeja. Lai arī fakts, ka šīs regulas Komisijas priekšlikumam netika pievienots ietekmes novērtējums, ir skaidrojams ar situācijas ārkārtas steidzamību, būtu jānodrošina pietiekamu cilvēkresursu un finansējuma piešķiršana, ņemot vērā dažādo dalībvalstu veselības aprūpes nozares specifiku.

(11)

Sabiedrības veselības ārkārtas situācijā, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā, piedāvājuma un pieprasījuma nedrošība un risks, ka zāles un medicīniskās ierīces varētu pietrūkt, var būt iemesls, lai dalībvalstis noteiktu eksporta ierobežojumus un citus valsts aizsardzības pasākumus, kuri var nopietni ietekmēt iekšējā tirgus darbību, tādējādi izraisīt smagākas sekas sabiedrības veselības jomā, kā arī radīt nepieciešamību pēc pagaidu mehānismiem eksporta pārredzamības un eksporta atļauju jomās. Turklāt zāļu trūkums var radīt nopietnus riskus pacientu veselībai Savienībā, jo zāļu nepieejamības sekas var būt zāļu lietošanas kļūdas, ilgāks slimnīcā pavadītais laiks, blaknes un lielāks letāla iznākuma risks, kam iemesls ir neatbilstošu zāļu lietošana nepieejamu zāļu vietā. Medicīnisko ierīču trūkuma rezultātā var pietrūkt diagnostikas līdzekļi, un tas var negatīvi ietekmēt sabiedrības veselības pasākumus vai izraisīt slimības pastiprināšanos vai tās neārstēšanu, un var arī liegt veselības aprūpes speciālistiem pienācīgi darīt savu darbu vai būt aizsargātiem darba laikā, kā tas tika pieredzēts Covid-19 pandēmijas laikā un kas nopietni ietekmēja viņu veselību. Šāds trūkums, piemēram, nepietiekams Covid-19 testa komplektu piedāvājums, var arī būtiski ietekmēt spēju kontrolēt noteikta patogēna izplatīšanos. Tādēļ ir svarīgi izveidot Savienības līmenī pienācīgu satvaru, lai koordinētu Savienības reakciju uz zāļu un medicīnisko ierīču trūkumu un pastiprinātu un formalizētu kritiski svarīgo zāļu un medicīnisko ierīču uzraudzību visefektīvākā veidā, vienlaikus izvairoties uzlikt nevajadzīgu slogu ieinteresētajām personām, jo tas var noslogot resursus un radīt papildu kavēšanos.

(12)

Drošas un iedarbīgas zāles, ar kurām ārstē, novērš vai diagnosticē slimības, kuras izraisa sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, šādās ārkārtas situācijās būtu cik ātri vien iespējams jāapzina, jāizstrādā – īpaši, apvienojot publisko iestāžu, privātā sektora un akadēmisko aprindu spēkus,– un jādara pieejamas Savienības iedzīvotājiem. Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi arī nepieciešamību koordinēt starptautisku klīnisko pārbaužu novērtēšanu un secinājumu izdarīšanu par tām – ņemot vērā darbu, ko dalībvalstu klīniskās pārbaudes eksperti darīja brīvprātīgi pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 536/2014 (7) piemērošanas dienas – un izgaismojusi to, ka ir vajadzīgi Savienības līmeņa ieteikumi gan par zāļu lietošanu valsts līdzjūtīgas lietošanas programmās, gan par zāļu lietošanu tādām indikācijām, kuras neaptver Savienībā piešķirta tirdzniecības atļauja, lai izvairītos no kavējumiem pētījumu rezultātu īstenošanā un jaunu vai pārprofilētu zāļu izstrādē un pieejamībā.

(13)

Covid-19 pandēmijas laikā bija jārod ad hoc risinājumi, piemēram, jāvienojas par pagaidu kārtību starp Komisiju, Aģentūru, tirdzniecības atļaujas turētājiem, ražotājiem vai citiem citiem zāļu piegādes ķēdes dalībniekiem, no vienas puses, un dalībvalstīm, no otras puses, lai s darītu pieejamas drošas un iedarbīgas zāles Covid-19 ārstēšanai vai tā izplatīšanās novēršanai un lai veicinātu un paātrinātu ārstēšanas līdzekļu un vakcīnu izstrādi un to tirdzniecības atļauju piešķiršanu.

(14)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus attiecībā uz drošu un iedarbīgu zāļu Covid-19 ārstēšanai vai tās izplatības novēršanai labāku darbību un veicinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, ir lietderīgi tuvināt un stiprināt noteikumus par zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzību un veicināt tādu zāļu pētniecību un izstrādi, kam piemīt potenciāls ārstēt, novērst vai diagnosticēt slimības, kas izraisa sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, ar mērķi stratēģiski papildināt Komisijas centienus, tai skaitā Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes (HERA) kas izveidota ar Komisijas 2021. gada 16. septembra lēmumu (8), un Savienības aģentūru centienus šajā nolūkā.

(15)

Lai atbalstītu to, ka šajā regulā paredzētā krīžgatavības un krīžu pārvaldības satvara novērtēšanā tiek ietverts zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma aspekts, Komisijai būtu jāvar izmantot Komisijas, Aģentūras, dalībvalstu vai citu attiecīgo dalībnieku īstenoto mērķtiecīgo noturības testu rezultāti. Šādos noturības testos ietver simulāciju, kurā modelē sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu un kurā daļēji vai pilnībā testē šajā regulā paredzētos procesus un procedūras.

(16)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, nodrošinot zāļu un medicīnisko ierīču iekšējā tirgus netraucētu darbību. Turklāt šīs regulas mērķis ir nodrošināt to zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, kam piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas. Abi šie mērķi tiek īstenoti vienlaikus, tie ir nesaraujami saistīti un vienlīdz svarīgi. Saskaņā ar LESD 114. pantu ar šo regulu nosaka satvaru zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzībai un ziņošanai par to sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu laikā. Saskaņā ar LESD 168. panta 4. punkta c) apakšpunktu ar šo regulu būtu jāparedz pastiprinātu Savienības satvaru, kas nodrošina zāļu un medicīnisko ierīču kvalitāti un drošumu.

(17)

Ar šo regulu būtu jāizveido satvars, kura mērķis ir risināt jautājumu par zāļu un medicīnisko ierīču trūkumu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu laikā. Tomēr minētais trūkums ir sena problēma, kas gadu desmitiem arvien lielākā mērā ietekmē Savienības iedzīvotāju veselību un dzīvi. Tādēļ šai regulai vajadzētu būt pirmajam solim ceļā uz mērķi – uzlabot Savienības reakciju uz šo pastāvīgo problēmu. Pēc tam Komisijai būtu jānovērtē šā satvara paplašināšana, lai nodrošinātu, ka zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma problēma tiek risināta.

(18)

Lai uzlabotu gatavību krīzēm un krīžu pārvarēšanu zāļu un medicīnisko ierīču kontekstā un lai palielinātu noturību un solidaritāti visā Savienībā, būtu jāprecizē procedūras un dažādu iesaistīto vienību lomas un pienākumi. Ar šo regulu izveidotā satvara pamatā vajadzētu likt reakcijā uz Covid-19 pandēmiju līdz šim apzinātos ad hoc risinājumus, kas izrādījušies iedarbīgi, un tas būtu jābalsta uz trešo valstu pieredzi, paraugpraksi un piemēriem, vienlaikus paliekot pietiekami elastīgam, lai turpmāk jebkādu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu risinātu pēc iespējas efektīvāk un ņemot vērā sabiedrības veselības un pacientu intereses.

(19)

Būtu jāizveido saskaņota zāļu un medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzības sistēma. Tas veicinātu pienācīgu piekļuvi kritiski svarīgām zālēm un medicīniskajām ierīcēm tādu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, un liela mēroga notikumu laikā, kuri var nopietni ietekmēt sabiedrības veselību. Minētā sistēma būtu jāpapildina ar uzlabotām struktūrām, lai nodrošinātu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu atbilstošu pārvarēšanu un koordinētu tādu zāļu izpēti un izstrādi, kam piemīt potenciāls mazināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas un liela mēroga notikumus, un sniegtu konsultācijas saistībā ar šādu zāļu izpēti un izstrādi. Lai atvieglinātu zāļu un medicīnisko ierīču potenciāla vai faktiska trūkuma uzraudzību un ziņošanu par to, Aģentūrai vajadzētu būt iespējai ar izraudzītu vienotu kontaktpunktu starpniecību lūgt un iegūt informāciju un datus no attiecīgajiem tirdzniecības atļaujas turētājiem, ražotājiem un dalībvalstīm, vienlaikus nepieļaujot nekādu pieprasītās un sniegtās informācijas dublēšanos. Tam nevajadzētu traucēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (9) 23.a pantā noteiktajam tirdzniecības atļaujas turētāju pienākumam ziņot dalībvalstij, ja zāles vairs netiek laistas minētās dalībvalsts tirgū, vai minētās direktīvas 81. pantā noteiktajam tirdzniecības atļaujas turētāju un vairumtirdzniecības izplatītāju pienākumam nodrošināt pienācīgu un nepārtrauktu minēto zāļu piegādi personām un juridiskām vienībām, kas ir pilnvarotas vai tiesīgas piegādāt zāles, lai apmierinātu attiecīgās dalībvalsts pacientu vajadzības.

(20)

Lai atvieglinātu zāļu trūkuma novēršanu, uzraudzību un ziņošanu par to, Aģentūrai būtu jāizveido informācijas tehnoloģiju (IT) platforma, kuru sauks par Eiropas zāļu trūkuma uzraudzības platformu (“platforma”) un kura sabiedrības veselības ārkārtas situācijās vai liela mēroga notikumu laikā spētu apstrādāt informāciju par kritiski svarīgu zāļu piedāvājumu un pieprasījumu un citās situācijās dotu iespēju ziņot par tādu zāļu trūkumu, kas varētu izraisīt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikumus. Lai sekmētu platformas izstrādi, kad iespējams būtu jāizmanto esošās IT sistēmas un to priekšrocības. Platformai būtu valstu kompetentajām iestādēm jādod iespēja iesniegt un uzraudzīt informāciju par neapmierinātām vajadzībām – tostarp no tirdzniecības atļaujas turētājiem, vairumtirdzniecības izplatītājiem un citām personām vai juridiskām vienībām, kam ir atļauts vai kas ir tiesīgi sabiedrībai piegādāt zāles, saņemtu informāciju – lai prognozētu zāļu trūkumu. Platforma varētu apstrādāt arī no tirdzniecības atļaujas turētājiem, vairumtirdzniecības izplatītājiem un citām personām vai juridiskām vienībām, kam ir atļauts vai kas ir tiesīgi sabiedrībai piegādāt zāles, saņemtu papildu informāciju, lai novērstu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu. Lai paaugstinātu efektivitāti un paredzamību sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu laikā, un lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu, vienlaikus nepieļaujot centienu dublēšanos un nepamatota sloga uzlikšanu ieinteresētajām personām, platformai, kad tā būs pilnībā ieviesta, vajadzētu būt vienīgajam portālam, kurā tirdzniecības atļaujas turētāji sniedz informāciju, kas nepieciešama sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu laikā. Lai Aģentūrai būtu vieglāk pildīt koordinatora lomu, datu savietojamība attiecīgi ar jau pastāvošajām dalībvalstu zāļu trūkuma uzraudzības IT platformām un citām sistēmām, ir izšķiroši svarīga, lai ļautu būtisku informāciju kopīgot ar platformu, kura būtu jāpārvalda Aģentūrai.

(21)

Ja sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikuma dēļ faktiskais nākotnes pieprasījums nav zināms, ir svarīgi uz labākās pieejamās informācijas pamata pragmatiski prognozēt pieprasījumu pēc konkrētām zālēm. Šajā sakarā, kad iespēju robežās tiek apzināts pieprasījums, dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāapkopo un jāņem vērā informācija un dati par pieejamiem krājumiem un plānotiem minimāliem krājumiem. Minētā informācija un dati ir būtiski, lai pareizi pielāgotu zāļu ražošanu ar mērķi izvairīties no zāļu trūkuma vai vismaz mazināt tā ietekmi. Tomēr, ja dati par krājumiem nav pieejami vai tos nevar sniegt valsts drošības interešu dēļ, dalībvalstīm būtu Aģentūrai jāiesniedz aplēse par pieprasījuma apjomiem.

(22)

Attiecībā uz zālēm Aģentūrā būtu jāizveido koordinācijas izpildgrupa, lai nodrošinātu spēcīgu atbildes reakciju uz nozīmīgiem notikumiem un koordinētu steidzamu rīcību Savienībā saistībā ar tādu problēmu pārvarēšanu, kas saistītas ar zāļu piedāvājumu (“Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos”). Izpildgrupai zāļu trūkuma jautājumos būtu jāizveido kritiski svarīgo zāļu saraksti, lai nodrošinātu šādu zāļu uzraudzību, un tai būtu jāspēj sniegt konsultācijas un ieteikumus par nepieciešamo rīcību, kas jāveic, lai nodrošinātu zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, kā arī lai nodrošinātu zāļu piedāvājumu un cilvēka veselības aizsardzību augstā līmenī

(23)

Lai atvieglinātu atbilstošu saziņu starp pacientiem un patērētājiem, no vienas puses, un Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos, no otras puses, dalībvalstīm būtu jāapkopo dati par to, kā zāļu trūkums ietekmē pacientus un patērētājus, un attiecīgā informācija jādara pieejama Izpildgrupai zāļu trūkuma jautājumos, lai to varētu izmantot, kad tiek izstrādātas pieejas zāļu trūkuma pārvaldībai.

(24)

Lai nodrošinātu to, ka Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos strādā iekļaujoši un pārredzami, vajadzētu būt pienācīgai Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos un attiecīgu trešo pušu, tostarp zāļu interešu grupu, tirdzniecības atļaujas turētāju, vairumtirdzniecības izplatītāju pārstāvju un citu atbilstošu zāļu piegādes ķēdes dalībnieku, kā arī veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvju iesaistei.

(25)

Izpildgrupai zāļu trūkuma un drošuma jautājumos būtu jāizmanto Aģentūras plašā zinātniskā lietpratība zāļu izvērtēšanas un uzraudzības jomā, un tai būtu jāturpina pilnveidot Aģentūras vadošo lomu reakcijas uz zāļu trūkumu koordinēšanā un atbalstīšanā Covid-19 pandēmijas laikā.

(26)

Lai nodrošinātu, ka Savienībā sabiedrības veselības ārkārtas situācijās var pēc iespējas ātri izstrādāt un darīt pieejamas kvalitatīvas, drošas un iedarbīgas zāles, kam piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, Aģentūrā būtu jāizveido ārkārtas situāciju uzdevumu grupa, kas sniegtu konsultācijas par šādām zālēm (“uzdevumu grupa “). Uzdevumu grupai būtu zinātniskos jautājumos, kas saistīti ar ārstēšanas līdzekļu un vakcīnu izstrādi un ar klīnisko pārbaužu protokoliem, jāsniedz bezmaksas konsultācijas to izstrādē iesaistītām vienībām, piemēram, tirdzniecības atļaujas turētājiem, klīnisko pārbaužu sponsoriem, sabiedrības veselības iestādēm un akadēmiskajām aprindām, neatkarīgi no to lomas šādu zāļu izstrādē. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 536/2014 lēmumiem par klīnisko pārbaužu pieteikumiem būtu jāpaliek dalībvalstu kompetencē.

(27)

Uzdevumu grupas darbam vajadzētu būt nodalītam no Aģentūras zinātnisko komiteju darba, un tas būtu jāveic, neskarot minēto komiteju zinātniskos novērtējumus. Uzdevumu grupai būtu jāsniedz konsultācijas un ieteikumi attiecībā uz zāļu izmantošanu cīņā, kuras mērķis ir pārvarēt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas. Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejai, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 726/2004 5. pantu, vajadzētu būt iespējai minētos ieteikumus izmantot, kad tā sagatavo zinātniskus atzinumus par zāļu lietošanu līdzjūtības dēļ vai citu agrīnu lietošanu pirms tirdzniecības atļaujas saņemšanas. Izstrādādama kritiski svarīgo zāļu sarakstus, Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos varētu izmantot arī uzdevumu grupas darbu.

(28)

Uzdevumu grupa būtu jāveido, pamatojoties uz atbalstu, ko Aģentūra sniedza Covid-19 pandēmijas laikā, jo īpaši uz atbalstu saistībā ar zinātniskām konsultācijām par klīnisko pārbaužu plānu un produktu izstrādi, kā arī pastāvīgo pārskatu par jauniem pierādījumiem, lai varētu efektīvāk novērtēt zāles, tostarp vakcīnas, sabiedrības veselības ārkārtas situācijās, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

(29)

Lai nodrošinātu zāļu iekšējā tirgus labāku darbību un veicinātu augstu sabiedrības cilvēku veselības aizsardzības līmeni, ir lietderīgi paredzēt, ka uzdevumu grupa koordinē un sniedz konsultācijas izstrādātājiem, kas iesaistīti tādu zāļu pētniecībā un izstrādē, ar kurām varētu ārstēt, novērst vai diagnosticēt slimības, kas izraisa sabiedrības veselības ārkārtas situāciju.

(30)

Uzdevumu grupai būtu jāsniedz konsultācijas par klīnisko pārbaužu protokoliem un jākonsultē klīnisko pārbaužu izstrādātāji par Savienībā veiktām klīniskajām pārbaudēm, sniedzot norādījumus par klīniskā ziņā būtiskiem vakcīnu un ārstēšanas līdzekļu iedarbības parametriem un mērķrādītājiem, lai atvieglinātu klīnisko pārbaužu izstrādi, izpildot efektīvu sabiedrības veselības intervenču kritērijus.

(31)

Pieredze, kas gūta saistībā ar klīniskajām pārbaudēm Covid-19 pandēmijas laikā, liecina, ka vienu un to pašu intervenču pārbaudes ārkārtīgi bieži dublējas, tiek veikts liels skaits daudzu maza apmēra pārbaužu, nav pietiekami pārstāvētas svarīgas iedzīvotāju apakšgrupas (kuru pamatā ir dzimums, vecums, etniskā piederība vai blakusslimības) un trūkst sadarbības – tas rada risku, ka pētniecība būs nelietderīga. Starptautiskie regulatori norādīja, ka vajag uzlabot klīniskās pētniecības programmu, lai rastu pārliecinošus pierādījumus par zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu. Galvenais paņēmiens uzticamu pierādījumu iegūšanai ir koordinētas, labi plānotas un pienācīgi atbalstītas nejaušinātas kontrolētas pārbaudes. Kad ir pieejami klīnisko pārbaužu rezultāti un klīniskie dati, kas iegūti pēc tam, kad ir piešķirta attiecīga tirdzniecības atļauja, tie būtu savlaicīgi jādara publiski pieejami. Klīniskās pārbaudes protokola publicēšana tad, kad tiek sākta klīniskā pārbaude, radītu publiskas kontroles iespēju.

(32)

Ja nepieciešams, ņemot vērā, ka zāles, kas paredzētas cilvēka lietošanai, var ietekmēt veterināro nozari, būtu jāparedz cieša sazināšanās ar veterināro zāļu jautājumos kompetentajām valsts iestādēm.

(33)

Lai arī pētniecības vienības var savā starpā vai ar citu personu vienoties sponsorēt viena saskaņota Savienības mēroga klīniskās pārbaudes protokola izstrādi, Covid-19 pandēmijas pieredze liecina, ka ir grūti īstenot iniciatīvas, kuru mērķis ir organizēt lielus, starptautiskus pētījumus, tāpēc ka trūkst vienas struktūras, kas spētu uzņemties visus sponsora pienākumus un darbības Savienībā, kā arī sadarboties ar daudzām dalībvalstīm. Lai risinātu šīs grūtības, ievērojot Komisijas 2021. gada 17. februāra paziņojumu “HERA inkubators. Kopīga sagatavošanās Covid-19 variantu radītam apdraudējumam”, tika izveidots jauns Savienības mēroga un Savienības finansēts vakcīnu izmēģinājumu tīkls VACCELERATE. Tāpēc Aģentūrai būtu jāapzina un jāatvieglina šādas iniciatīvas, sniedzot konsultācijas par iespējām kļūt par sponsoru vai attiecīgā gadījumā par līdzsponsoru pienākumu piešķiršanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 72. pantu un jākoordinē klīnisko pārbaužu protokolu izstrāde. Šāda pieeja stiprinātu pētniecības vidi Savienībā, veicinātu saskaņošanu un palīdzētu izvairīties no kavēšanās izpētes rezultātus darīt pieejamus tirdzniecības atļauju izskatīšanas lietās. Savienības sponsori varētu izmantot sabiedrības veselības ārkārtas situācijā pieejamo Savienības pētniecības finansējumu, kā arī esošos klīnisko pārbaužu tīklus, lai atvieglinātu pārbaudes izstrādi, pieteikuma sagatavošanu, iesniegšanu un īstenošanu. Tas var īpaši noderēt pārbaudēm, ko organizē Savienības vai starptautiskās sabiedrības veselības vai pētniecības organizācijas.

(34)

Aģentūra publicē Eiropas publisko novērtējuma ziņojumus (EPAR) par zālēm, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004, un kuros sniegta informācija par minēto zāļu novērtējumu, proti, aprakstīti novērtētie dati un pamatojums, kāpēc konkrētās zāles būtu vai nebūtu jāreģistrē. EPAR saskaņā ar minēto regulu ir iekļauta detalizēta informācija par visām darbībām, kas veiktas pirms pieteikuma iesniegšanas, tostarp iesaistīto koordinatoru un ekspertu vārdi un, ja zāļu izstrādātājs pirms pieteikuma iesniegšanas ir pieprasījis zinātnisku konsultāciju, pārskats par zinātniskajiem tematiem, kas šajā konsultācijā ir apspriesti.

(35)

Attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm būtu jāizveido koordinācijas izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, kas koordinētu steidzamu rīcību Savienībā attiecībā uz medicīnisko ierīču piedāvājuma un pieprasījuma problēmu pārvaldību un izveidotu sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo medicīnisko ierīču sarakstu (“Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos”). Lai nodrošinātu šādu koordinēšanu, attiecīgos gadījumos Izpildgrupai medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos būtu jāsazinās arī ar Medicīnisko ierīču koordinācijas grupu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/745 (10) 103. pantu. Šādā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iecelt vienus un tos pašus pārstāvjus gan Izpildgrupā medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, gan Medicīnisko ierīču koordinācijas grupā.

(36)

Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos, Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos un uzdevumu grupas darba operatīvajam posmam būtu jāsākas tad, kad tiek atzīta sabiedrības veselības ārkārtas situācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (11) un – attiecībā uz Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos – arī kad tiek atzīta liela mēroga notikuma esība. Būtu jānodrošina arī pastāvīga tādu sabiedrības veselības risku uzraudzība, ko var izraisīt liela mēroga notikumi, tostarp ražošanas problēmas, dabas katastrofas un bioterorisms, un kam piemīt potenciāls ietekmēt zāļu kvalitāti, drošumu, iedarbīgumu vai piedāvājumu. Turklāt šādā uzraudzībā būtu jāņem vērā “Viena veselība” pieeja.

(37)

Visi šajā regulā minētie paredzētie ieteikumi, konsultācijas, norādījumi un atzinumi savā būtībā ir nesaistoši. Katrs no minētajiem instrumentiem ir vērsts uz to, lai Komisijai, Aģentūrai, Izpildgrupai zāļu trūkuma jautājumos, Izpildgrupai medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos un uzdevumu grupai ļautu darīt zināmus to viedokļus un ierosināt darbības virzienu, neuzliekot nekādas juridiskas saistības minēto instrumentu adresātiem.

(38)

Ir obligāti jāievieš stingri pārredzamības pasākumi un standarti attiecībā uz Aģentūras regulatīvajām darbībām, kas saistītas ar šīs regulas darbības jomā ietilpstošām zālēm un medicīniskajām ierīcēm. Minēto pasākumu vidū vajadzētu būt visas attiecīgās informācijas par apstiprinātajām zālēm un medicīniskām ierīcēm un klīnisko datu, tostarp klīnisko pārbaužu protokolu, savlaicīgai publicēšanai. Aģentūrai vajadzētu būt īpaši pārredzamai attiecībā uz Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos, Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos un uzdevumu grupas locekļiem, ieteikumiem, atzinumiem un lēmumiem. Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos, Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos un uzdevumu grupas locekļiem nevajadzētu būt ne finansiāli, ne citādi ieinteresētiem zāļu vai medicīnisko ierīču nozarē, ja šīs intereses varētu ietekmēt viņu objektivitāti.

(39)

Lai izveidotu kritiski svarīgu medicīnisko ierīču kategoriju sarakstu un atvieglinātu uzraudzības procesu, medicīnisko ierīču ražotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem un vajadzības gadījumā attiecīgajām paziņotajām struktūrām būtu jāsniedz Aģentūras pieprasītā informācija. Konkrētās situācijās, proti, ja dalībvalsts apsver nepieciešamību, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/745 59. panta 1. punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/746 (12) 54. panta 1. punktu, paredzēt pagaidu atbrīvojumus, lai mazinātu medicīnisko ierīču faktisku vai potenciālu trūkumu, arī importētājam un izplatītājam vajadzētu piešķirt lomu pieprasītās informācijas sniegšanā, ja ražotājs, kas neatrodas ES, nav iecēlis pilnvaroto pārstāvi.

(40)

Šai regulai būtu Aģentūrai arī jādod uzdevums atbalstīt medicīnisko ierīču ekspertu grupas, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/7451 06. panta 1. punktu (“ekspertu grupas”), lai nodrošinātu neatkarīgu zinātnisko un tehnisko palīdzību dalībvalstīm, Komisijai, MDCG, paziņotajām struktūrām un ražotājiem, vienlaikus nodrošinot maksimālu pārredzamību kā priekšnoteikumu tam, lai veicinātu uzticēšanos Savienības regulatīvajai sistēmai un pārliecību par to.

(41)

Papildus ekspertu grupu lomai dažu augsta riska medicīnisko ierīču klīniskās izvērtēšanas novērtējumos un veiktspējas izvērtējumos saskaņā ar attiecīgi Regulām (ES) 2017/745 un (ES) 2017/746, kā arī sniedzot atzinumus, kas ir atbildes uz ražotāju un paziņoto struktūru lūgumiem konsultēties, ekspertu grupām ir jānodrošina zinātniska, tehniska un klīniska palīdzība dalībvalstīm, Komisijai un MDCG. Ekspertu grupām jo īpaši jāpalīdz izstādāt norādes attiecībā uz vairākiem jautājumiem, tostarp konkrētu medicīnisku ierīču vai medicīnisku ierīču kategoriju vai grupu klīniskajiem un veiktspējas aspektiem vai konkrētiem apdraudējumiem, kas attiecas uz medicīnisko ierīču kategoriju vai grupu, jāizstrādā klīnisko izvērtējumu un veiktspējas izvērtējumu norādes atbilstoši aktuālajam tehnikas līmenim, un jāveicina bažu un jaunu problēmu apzināšana drošuma un veiktspējas jomā. Šajā sakarā, neskarot uzdevumus un pienākumus, kas noteikti Regulās (ES) 2017/745 un (ES) 2017/746, saistībā ar gatavošanos sabiedrības veselības ārkārtas situācijām un to pārvarēšanu ekspertu grupām varētu būt svarīga loma jautājumos, kas skar medicīniskās ierīces, jo īpaši augsta riska medicīniskās ierīces, tostarp medicīniskās ierīces, kam piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas.

(42)

Ņemot vērā Aģentūras ilggadējo un pierādīto lietpratību zāļu jomā un pieredzi darbā ar dažādām ekspertu grupām, ir atbilstīgi izveidot piemērotas struktūras Aģentūrā, kuras uzraudzītu medicīnisko ierīču potenciālu trūkumu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju kontekstā, un noteikt, ka Aģentūra ekspertu grupām nodrošina sekretariātu. Tas nodrošinātu ekspertu grupu ilgtspējīgu darbību ilgtermiņā un nodrošinātu skaidras sinerģijas ar saistīto darbu zāļu jomā, kurš attiecas uz gatavošanos krīzēm. Minētās struktūras nekādā veidā neizmainītu Savienībā jau ieviesto regulatīvo sistēmu vai lēmumu pieņemšanas procedūras medicīnisko ierīču jomā, kam arī turpmāk vajadzētu palikt nepārprotami nošķirtām no regulatīvās sistēmas vai lēmumu pieņemšanas procedūrām zāļu jomā. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz Aģentūru, Komisijai būtu jāatbalsta ekspertu grupas līdz 2022. gada 1. martam.

(43)

Lai atvieglinātu saskaņā ar šo regulu veicamo darbu un informācijas apmaiņu, būtu jāparedz IT infrastruktūru izveide un pārvaldība, un sinerģijas radīšana ar citām pastāvošām IT sistēmām un izstrādes stadijā esošām IT sistēmām, tostarp ar Eiropas Medicīnisko ierīču datubāzi (Eudamed), kas paredzēta Regulas (ES) 2017/745 33. pantā, kā arī uzlabota datu infrastruktūras aizsardzība un profilaktiski pasākumi iespējamo kiberuzbrukumu novēršanai. Eudamed datubāzē Eiropas medicīnisko ierīču nomenklatūras sistēma, kas paredzēta Regulas (ES) 2017/745 26. pantā un Regulas (ES) 2017/746 23. pantā, būtu jāizmanto, lai palīdzētu apkopot atbilstošu informāciju par medicīnisko ierīču kategorijām. Minēto darbu attiecīgos gadījumos varētu arī atvieglot ar jaunām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, ar skaitļošanas modeļiem un simulācijām klīnisko pārbaužu jomā, kā arī ar datiem no Savienības kosmosa programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (13), piemēram, no Galileo ģeolokācijas pakalpojumiem, un ar Copernicus Zemes novērošanas datiem.

(44)

Lai nodrošinātu Aģentūras iegūtās informācijas un datu pilnīgumu un ņemot vērā medicīnisko ierīču nozares specifiku, līdz brīdim, kad Eudamed datubāze būs pilnībā darbotiesspējīga, vajadzētu būt iespējamam izveidot sarakstu, kurā iekļauti vienotie kontaktpunkti, kuru uzdevums ir uzraudzīt sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļauto medicīnisko ierīču trūkumu, kā informācijas avotu izmantojot attiecīgās datubāzes vai medicīnisko ierīču apvienības Savienības vai valstu līmenī.

(45)

Lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu pārvaldību, ir svarīgi ātri piekļūt veselības datiem, tostarp reālās pasaules datiem, t. i., veselības datiem, kas iegūti ārpus klīniskajiem pētījumiem, un apmainīties ar šādiem datiem. Ar šo regulu būtu jānodrošina Aģentūrai iespēja izmantot un atvieglināt šādu apmaiņu un piedalīties sadarbspējīgas Eiropas veselības datu telpas infrastruktūras izveidē un ekspluatācijā, izmantojot visu superdatošanas, mākslīgā intelekta un lieto datu zinātnes potenciālu, lai izstrādātu prognozēšanas modeļus un pieņemtu savlaicīgākus un efektīvākus lēmumus, nepārkāpjot tiesības uz privātumu.

(46)

Lai atvieglinātu informācijas par zālēm uzticamu, stabilu un konsekventu apmaiņu, zāļu identifikācija būtu jābalsta uz Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātajiem cilvēkiem paredzēto zāļu identifikācijas standartiem.

(47)

Tādu sensitīvu datu apstrādei, kas ir būtiski iespējamu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju risināšanai, ir vajadzīga augsta līmeņa aizsardzība pret kiberuzbrukumiem. Covid-19 pandēmijas laikā veselības aprūpes organizācijas arī ir saskārušās ar paaugstinātu kiberdrošības apdraudējumu. Arī pret Aģentūru tika vērsts kiberuzbrukums, kura rezultātā internetā notika nelikumīga piekļūšana dažiem trešo personu dokumentiem par zālēm Covid-19 ārstēšanai un par vakcīnām un daži no tiem tika nopludināti. Tādēļ Aģentūrai ir vajadzīga augsta līmeņa drošības pārbaudes un procesi pret kiberuzbrukumiem, lai nodrošinātu, ka Aģentūra normāli darbojas jebkādos apstākļos un jo īpaši sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu laikā. Šādā nolūkā, lai Aģentūras darbība būtu droša jebkādos apstākļos un lai nepieļautu nelikumīgu piekļūšanu Aģentūras rīcībā esošiem dokumentiem, tai būtu jāizstrādā plāns kiberuzbrukumu novēršanai un atklāšanai, to ietekmes mazināšanai un reaģēšanai uz tiem.

(48)

Ņemot vērā, ka veselības dati ir sensitīvi, Aģentūrai būtu jānodrošina savas apstrādes darbības un jānodrošina, ka tajās tiek ievēroti tādi datu aizsardzības principi kā likumīgums, taisnīgums un pārredzamība, mērķa ierobežojums, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte. Ja šīs regulas nolūkos ir jāapstrādā persondati, šāda apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Jebkāda persondatu apstrāde, ko veic, saskaņā ar šo regulu, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (14) un Regulu (ES) 2018/1725 (15).

(49)

Aģentūras uzticamība un sabiedrības uzticēšanās tās lēmumiem balstās uz labu pārredzamību. Tādēļ būtu jāparedz atbilstošu komunikācijas mehānismu lietošana proaktīvai saziņai ar plašāku sabiedrību. Turklāt, lai iegūtu un saglabātu sabiedrības uzticēšanos, sevišķi svarīga nozīme ir tam, lai pārredzamības standarti un pasākumi, kas attiecas uz Aģentūras darba grupām un klīniskajiem datiem, kuri ir novērtēti zāļu un medicīnisko ierīču izvērtēšanas un uzraudzības procesā, būtu stingrāki un to īstenošana – straujāka. Šai regulai būtu jāizveido satvars minētajiem pastiprinātajiem pārredzamības standartiem un pasākumiem, pamatojoties uz pārredzamības standartiem un pasākumiem, kurus Aģentūra pieņēmusi Covid-19 pandēmijas laikā.

(50)

Sabiedrības veselības ārkārtas situācijās vai liela mēroga notikumu laikā Aģentūrai būtu jānodrošina sadarbība attiecīgi ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (16), un ar citām Savienības aģentūrām. Šādai sadarbībai būtu jāietver datu – tostarp epidemioloģisko prognožu datu – kopīgošana, regulāra saziņa vadības līmenī un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un citu Savienības aģentūru pārstāvju uzaicināšana piedalīties attiecīgi uzdevumu grupas, Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos sanāksmēs. Šajā sadarbībā būtu jāietver arī stratēģiskas diskusijas ar attiecīgajām Savienības vienībām, kas var palīdzēt izpētīt un izstrādāt piemērotus risinājumus un tehnoloģijas, ar kurām mazināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikuma ietekmi vai novērst līdzīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikumus nākotnē.

(51)

Sabiedrības veselības ārkārtas situāciju gadījumos vai saistībā ar liela mēroga notikumiem Aģentūrai būtu jāspēj nodrošināt regulāra informācijas apmaiņa ar dalībvalstīm, tirdzniecības atļaujas turētājiem, attiecīgajiem zāļu piegādes ķēdes dalībniekiem un veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvjiem, lai jau agrīnā posmā tiktu sāktas diskusijas par zāļu potenciālu trūkumu tirgū un piegādes ierobežojumiem un tādējādi ar labāku koordinēšanu un sinerģiju mazinātu un reaģētu uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu.

(52)

Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies un ka nav zināms sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, piemēram, pandēmiju, ilgums un attīstība, būtu jāparedz, ka tiek pārskatīta to struktūru un mehānismu efektivitāte, ko izveido saskaņā ar šo regulu. Pēc minētās pārskatīšanas minētās struktūras un mehānismi vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo.

(53)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo sabiedrības veselības ārkārtas situācijām un liela mēroga notikumiem piemīt pārrobežu dimensija, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(54)

Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzēto uzdevumu veikšanai ir pieejami pietiekami resursi, tostarp atbilstoši cilvēkresursi un lietpratība, Aģentūras izdevumi būtu jāsedz no iemaksas, ko Savienība veic Aģentūras ieņēmumos. Šajos izdevumos būtu jāietver atalgojums ziņojumu sagatavotājiem, kam uzdots sniegt zinātniskus pakalpojumus saistībā ar uzdevumu grupu, un saskaņā ar ierasto praksi – atlīdzinājums par ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumiem, kas saistīti ar sanāksmēm, kurās pulcējas Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos, Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, uzdevumu grupa un to darba grupas.

(55)

Programma “ES – veselībai”, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/522, vai Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (17), ir daži no instrumentiem, ar kuriem valsts kompetentajām iestādēm sniedz papildu atbalstu attiecībā uz zāļu trūkumu, tostarp īstenojot darbības, kuru mērķis ir mazināt zāļu trūkumu un uzlabot piegādes drošību. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no Savienības pieprasīt finansiālu atbalstu konkrēti šajā regulā izklāstīto dalībvalstu pienākumu īstenošanai.

(56)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš 2021. gada 4. martā sniedza oficiālas piezīmes.

(57)

Saskaņā ar LESD 168. panta 7. punktu šajā regulā ir pilnībā ievēroti dalībvalstu pienākumi noteikt savu veselības politiku un organizēt un sniegt veselības pakalpojumus un medicīnisko aprūpi, kā arī Hartā atzītās pamattiesības un principi, tostarp persondatu aizsardzība.

(58)

Viens no šīs regulas mērķiem ir nodrošināt pastiprinātu satvaru uzraudzībai un ziņošanai par zāļu trūkumu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu laikā. Kā norādīts Komisijas 2020. gada 25. novembra paziņojumā “Eiropas Zāļu stratēģija”, Komisija ierosinās pārskatīt farmācijas jomas tiesību aktus, lai ar konkrētiem pasākumiem uzlabotu piegādes drošību un novērstu zāļu trūkumu. Minētie tiesību akti varētu aptvert papildu koordinēšanas funkciju piešķiršanu Aģentūrai attiecībā uz zāļu trūkuma uzraudzību un pārvaldību. Ja šīs pārskatīšanas rezultātā tiks secināts, ka jāpastiprina pasākumi, kas saistīti ar zāļu piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzību un ziņošanu par tiem Savienības līmenī, būtu jāapsver platforma kā sistēma, kas ir piemērota tam, lai atvieglinātu jebkādus jaunus noteikumus, kuri saistīti ar uzraudzību un ziņošanu par zāļu trūkumu. Kad Komisija sagatavo ziņojumu par šo regulu, tai būtu jāapsver, vai ir jāpaplašina šīs regulas darbības joma, lai tajā ietvertu arī veterinārās zāles un individuālos aizsardzības līdzekļus, jāgroza definīcijas un jāievieš pasākumi Savienības vai valsts līmenī, lai stiprinātu šajā regulā izklāstīto pienākumu ievērošanu. Minētajā pārskatā būtu jāapsver arī platformas pilnvaras un darbība. Vajadzības gadījumā būtu jāapsver iespēja paplašināt platformas darbību un nepieciešamība pēc zāļu trūkuma uzraudzības sistēmām valsts līmenī. Lai sagatavotos zāļu trūkumam sabiedrības veselības ārkārtas situācijās un liela mēroga notikumu laikā un lai atbalstītu šāda trūkuma uzraudzību, būtu jāapsver iespēja ar Savienības finansēšanas mehānismu palīdzību nodrošināt spēju veidošanu ar mērķi uzlabot dalībvalstu sadarbību. Tas varētu ietvert paraugprakses apzināšanu un tādu IT rīku izstrādes koordinēšanu, ar kuru palīdzību var uzraudzīt un pārvaldīt zāļu trūkumu dalībvalstīs un savienoties ar platformu. Lai panāktu, ka tiek izmantots viss platformas potenciāls, un lai apzinātu un prognozētu izaicinājumus, kas saistīti ar zāļu piedāvājumu un pieprasījumu, attiecīgā gadījumā platformai būtu jāveicina lielo datu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta izmantošana.

(59)

Lai nodrošinātu tūlītēju šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanu, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu Eiropas Zāļu aģentūrā (“Aģentūra”) paredz satvaru un līdzekļus, kas ļauj:

a)

Savienības līmenī sagatavoties gan sabiedrības veselības ārkārtas situāciju ietekmei uz zālēm un uz medicīniskajām ierīcēm, gan liela mēroga notikumu ietekmei uz zālēm un uz medicīniskām ierīcēm, un šo ietekmi novērst, koordinēt un pārvaldīt;

b)

uzraudzīt un novērst zāļu trūkumu un medicīnisko ierīču trūkumu, un ziņot par to;

c)

Savienības līmenī izveidot sadarbspējīgu informāciju tehnoloģiju (IT) platformu, lai uzraudzītu zāļu trūkumu un ziņotu par to;

d)

sniegt konsultācijas par zālēm, kam piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas;

e)

sniegt atbalstu ekspertu grupām, kas paredzētas Regulas (ES) 2017/7451 06. panta 1. punktā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“sabiedrības veselības ārkārtas situācija” ir sabiedrības veselības ārkārtas situācija, ko atzinusi Komisija saskaņā ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 12. panta 1. punktu;

b)

“liela mēroga notikums” ir notikums, kas vairāk nekā vienā dalībvalstī varētu radīt nopietnu sabiedrības veselības risku saistībā ar zālēm, kas attiecas uz bioloģiskas, ķīmiskas, vides vai citas izcelsmes nāvīgu apdraudējumu vai nopietnu incidentu, kas var ietekmēt zāļu piedāvājumu, pieprasījumu, kvalitāti, drošumu vai efektivitāti, kā rezultātā var rasties zāļu trūkums vairāk nekā vienā dalībvalstī, un tam ir steidzami nepieciešama koordinācija Savienības līmenī, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni;

c)

“zāles” ir zāles, kā definēts Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 2. punktā;

d)

“veterinārās zāles” ir veterinārās zāles, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/6 (18) 4. panta 1. punktā;

e)

“medicīniskā ierīce” ir medicīniska ierīce, kā definēts Regulas (ES) 2017/745 2. panta 1. punktā, vai in vitro diagnostikas medicīniskā ierīce, kā definēts Regulas (ES) 2017/746 2. panta 2. punktā, un tā ietver šādu ierīču piederumus attiecīgi Regulas (ES) 2017/745 2. panta 2. punkta un Regulas (ES) 2017/746 2. panta 4. punkta izpratnē;

f)

“piedāvājums” ir tādu noteiktu zāļu vai medicīnisko ierīču krājuma kopējais apjoms, ko tirgū laidis tirdzniecības atļaujas turētājs vai ražotājs;

g)

“pieprasījums” ir vajadzība pēc zālēm vai medicīniskas ierīces, kas veselības aprūpes speciālistiem vai pacientiem radusies klīnisko vajadzību apmierināšanai; pieprasījums ir pietiekami apmierināts, kad zāles vai medicīniskās ierīces ir iegādātas savlaicīgi un pietiekamā daudzumā, kas ļauj nodrošināt pacientu labākās aprūpes nepārtrauktību;

h)

“trūkums” ir situācija, kurā zāļu, kas dalībvalstī ir reģistrētas un laistas tirgū, vai medicīnisko ierīču, kam uzlikta CE zīme, piedāvājums valsts līmenī nav pietiekams, lai apmierinātu šādu zāļu vai medicīnisko ierīču pieprasījumu, neatkarīgi no tā, kāds ir šā trūkuma iemesls;

i)

“izstrādātājs” ir jebkura juridiska vai fiziska persona, kas zāļu izstrādes gaitā vēlas radīt zinātniskus datus par minēto zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu.

II NODAĻA

KRITISKI SVARĪGU ZĀĻU TRŪKUMA UZRAUDZĪBA UN MAZINĀŠANA UN LIELA MĒROGA NOTIKUMU PĀRVALDĪBA

3. pants

Koordinācijas izpildgrupa zāļu trūkuma un drošuma jautājumos

1.   Ar šo Aģentūrā tiek izveidota Koordinācijas izpildgrupa zāļu trūkuma un drošuma jautājumos (“Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos”).

Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos ir atbildīga par 4. panta 3. un 4. punktā un 5.–8. pantā minēto uzdevumu izpildi.

Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos tiekas regulāri un arī, kad vien to prasa situācija, vai nu klātienē, vai attālināti, gatavojoties sabiedrības veselības ārkārtas situācijai vai tās laikā, vai kad saskaņā ar 4. panta 3. punktu Izpildgrupā zāļu trūkuma jautājumos tiek aktualizēts problemātisks jautājums vai Komisija ir atzinusi liela mēroga notikumu.

Aģentūra nodrošina Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos sekretariātu.

2.   Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos locekļi ir Aģentūras pārstāvis, Komisijas pārstāvis un pa vienam ieceltam pārstāvim no katras dalībvalsts.

Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos locekļus Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos sanāksmēs var pavadīt konkrētu zinātnes vai tehnikas jomu eksperti.

Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos locekļu sarakstu publicē Aģentūras tīmekļa portālā.

Aģentūras Pacientu un patērētāju darba grupas pārstāvis un Aģentūras Veselības aprūpes profesionāļu darba grupas pārstāvis var piedalīties Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos sanāksmēs kā novērotāji.

3.   Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos kopīgi vada Aģentūras pārstāvis un viens no dalībvalstu pārstāvjiem, ko dalībvalstu pārstāvji, kuri ir Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos locekļi, ievēl no sava vidus.

Vajadzības gadījumā Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos līdzpriekšsēdētāji pēc savas iniciatīvas vai pēc viena vai vairāku Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos locekļu pieprasījuma var uz grupas sanāksmēm – kā novērotājus un lai nodrošinātu ekspertu konsultācijas – uzaicināt pārstāvjus no valstu kompetentajām iestādēm veterināro zāļu jautājumos, citu attiecīgo kompetento iestāžu un trešo personu pārstāvjus, tostarp zāļu interešu grupu pārstāvjus, tirdzniecības atļaujas turētāju pārstāvjus, vairumtirdzniecības izplatītāju pārstāvjus, jebkāda cita attiecīga zāļu piegādes ķēdes dalībnieka pārstāvjus un veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvjus.

4.   Koordinācijā ar valstu kompetentajām iestādēm zāļu jautājumos Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos veicina atbilstošu saziņu ar tirdzniecības atļaujas turētājiem vai to pārstāvjiem, ražotājiem, citiem attiecīgiem zāļu piegādes ķēdes dalībniekiem un veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvjiem, lai saņemtu attiecīgu informāciju par faktisku vai potenciālu to zāļu trūkumu, kas tiek uzskatītas par kritiski svarīgām sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikuma laikā, kā paredzēts 6. pantā.

5.   Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos nosaka savu reglamentu, tostarp procedūras, kas attiecas uz šā panta 6. punktā minēto darba grupu, un kārtību, kādā tiek pieņemti kritiski svarīgo zāļu saraksti, informācijas kopums un 8. panta 3. un 4. punktā minētie ieteikumi.

Pirmajā daļā minētais reglaments stājas spēkā, kad Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos ir saņēmusi labvēlīgu atzinumu no Komisijas un Aģentūras valdes.

6.   Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos tās darbā atbalsta darba grupa, kas izveidota saskaņā ar 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Pirmajā daļā minēto darba grupu veido valsts kompetento iestāžu zāļu jautājumos pārstāvji, kuri ir vienotie kontaktpunkti zāļu trūkuma jautājumos.

7.   Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos var apspriesties ar Veterināro zāļu komiteju, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 726/2004 56. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kad vien Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos to uzskata par nepieciešamu, jo īpaši, lai risinātu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas un liela mēroga notikumus, kas saistīti ar zoonozēm vai slimībām, kuras ir raksturīgas tikai dzīvniekiem un kurām ir vai var būt būtiska ietekme uz cilvēku veselību, vai ja aktīvo vielu lietošana veterinārajās zālēs var būt noderīga, lai risinātu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu.

4. pants

Notikumu uzraudzība un sagatavotība sabiedrības veselības ārkārtas situācijām un liela mēroga notikumiem

1.   Aģentūra sadarbībā ar dalībvalstīm nepārtraukti uzrauga notikumus, kas varētu izraisīt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu. Vajadzības gadījumā Aģentūra sadarbojas ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām.

2.   Lai atvieglinātu 1. punktā minētā uzraudzības pienākuma izpildi, valstu kompetentās iestādes zāļu jautājumos, izmantodamas 3. panta 6. punktā minētos vienotos kontaktpunktus vai 13. pantā minēto Eiropas zāļu trūkuma uzraudzības platformu (“platforma”), kad tā ir pilnībā darbotiesspējīga, savlaicīgi ziņo Aģentūrai par jebkuru notikumu, kas varētu izraisīt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu, tostarp par zāļu faktisku vai potenciālu trūkumu noteiktā dalībvalstī. Šāda ziņošana balstās uz ziņošanas metodēm un kritērijiem, ievērojot 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Ja valsts kompetentā iestāde informē Aģentūru par zāļu trūkumu, kā minēts pirmajā daļā, tā Aģentūrai sniedz visu informāciju, ko tā saņēmusi no tirdzniecības atļaujas turētāja saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 23.a pantu, ja minētā informācija nav pieejama platformā.

Ja Aģentūra saņem ziņojumu par notikumu, kas saņemts no valsts kompetentās iestādes zāļu jautājumos, Aģentūra ar 3. panta 6. punktā minētās darba grupas starpniecību var pieprasīt informāciju no valsts kompetentajām iestādēm, lai izvērtētu notikuma ietekmi citās dalībvalstīs.

3.   Ja Aģentūra uzskata, ka ir jārisina faktisks vai nenovēršams liela mēroga notikums, tā Izpildgrupā zāļu trūkuma jautājumos aktualizē minēto problemātisko jautājumu.

Pēc tam, kad ir saņemts Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos pozitīvs atzinums, Komisija var atzīt liela mēroga notikumu.

Izpildgrupā zāļu trūkuma jautājumos problemātisku jautājumu pēc savas iniciatīvas var aktualizēt Komisija vai vismaz viena dalībvalsts.

4.   Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos informē Komisiju un Aģentūras izpilddirektoru, tiklīdz Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos uzskata, ka liela mēroga notikums ir pienācīgi atrisināts un ka tās palīdzība vairs nav nepieciešama.

Pamatojoties uz pirmajā daļā minēto informāciju vai pēc savas iniciatīvas Komisija vai izpilddirektors var apstiprināt, ka liela mēroga notikums ir pienācīgi atrisināts un ka tādēļ Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos palīdzība vairs nav nepieciešama.

5.   Pēc tam, kad ir atzīta sabiedrības veselības ārkārtas situācija vai atzīts liela mēroga notikums saskaņā ar šā panta 3. punktu, piemēro 5.–12. pantu šādā kārtībā:

a)

ja sabiedrības veselības ārkārtas situācija vai liela mēroga notikums var ietekmēt zāļu kvalitāti, drošumu vai iedarbīgumu, piemēro 5. pantu;

b)

ja sabiedrības veselības ārkārtas situācija vai liela mēroga notikums var izraisīt zāļu trūkumu vairāk nekā vienā dalībvalstī, piemēro 6.–12. pantu.

5. pants

Ar sabiedrības veselības ārkārtas situācijām un liela mēroga notikumiem saistītas informācijas izvērtēšana un ieteikumu sniegšana par rīcību attiecībā uz zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu

1.   Pēc tam, kad ir atzīta sabiedrības veselības ārkārtas situācija vai atzīts liela mēroga notikums saskaņā ar 4. panta 3. punktu, Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos izvērtē informāciju, kas saistīta ar sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu, un apsver vajadzību pēc neatliekamas un saskaņotas rīcības attiecībā uz konkrēto zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu.

2.   Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos sniedz ieteikumus Komisijai un dalībvalstīm par visām piemērotām darbībām, kas tās ieskatā ir jāveic Savienības līmenī attiecībā uz skartajām zālēm saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004.

3.   Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos var apspriesties ar Veterināro zāļu komiteju, kad vien Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos to uzskata par nepieciešamu, jo īpaši lai risinātu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikumus, kas saistīti ar zoonozēm vai slimībām, kuras raksturīgas tikai dzīvniekiem un kurām ir vai var būt būtiska ietekme uz cilvēku veselību, vai ja aktīvo vielu lietošana veterinārajās zālēs var būt noderīga, lai risinātu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu.

6. pants

Kritiski svarīgu zāļu saraksti un sniedzamā informācija

1.   Neskarot 2. punktu, Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos izveido sarakstu ar galvenajām zāļu terapeitiskajām grupām, kas ir nepieciešamas neatliekamai medicīniskai aprūpei, ķirurģiskai operācijai un intensīvās terapijas nodrošināšanai, lai sniegtu informāciju 2. un 3. punktā minēto kritiski svarīgo zāļu sarakstu sagatavošanai, ko izmanto, lai reaģētu uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu. Sarakstu izveido līdz 2022. gada 2. augustam, un to atjaunina ik gadu un pēc nepieciešamības.

2.   Nekavējoties pēc liela mēroga notikuma atzīšanas saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu, Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos apspriežas ar šīs regulas 3. panta 6. punktā minēto darba grupu. Nekavējoties pēc minētās apspriešanās Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos pieņem tādu zāļu sarakstu, kuras reģistrētas saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 un kuras tā uzskata par kritiski svarīgām liela mēroga notikuma laikā (“liela mēroga notikuma kritiski svarīgo zāļu saraksts”).

Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos pēc nepieciešamības atjaunina liela mēroga notikuma kritiski svarīgo zāļu sarakstu, līdz liela mēroga notikums ir pienācīgi atrisināts un, ievērojot šīs regulas 4. panta 4. punktu, ir apstiprināts, ka Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos palīdzība vairs nav nepieciešama.

3.   Nekavējoties pēc sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšanas Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos apspriežas ar šīs regulas 3. panta 6. punktā minēto darba grupu. Nekavējoties pēc minētās apspriešanās Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos pieņem tādu zāļu sarakstu, kuras reģistrētas saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 un kuras tā uzskata par kritiski svarīgām sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā (“sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo zāļu saraksts”). Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos pēc nepieciešamības atjaunina sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo zāļu sarakstu, līdz izbeidzas atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācija. Vajadzības gadījumā sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kritiski svarīgo zāļu sarakstu var atjaunināt, lai ņemtu vērā šīs regulas 18. pantā minētā pārskatīšanas procesa rezultātus. Šādos gadījumos Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos sazinās ar šīs regulas 15. pantā minēto uzdevumu grupu.

4.   Piemērojot 9. panta 2. punktu, Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos pieņem un dara publiski pieejamu 9. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto informācijas kopumu, kas ir nepieciešams, lai uzraudzītu šā panta 2. un 3. punktā minētajos sarakstos (“kritiski svarīgo zāļu saraksti”) iekļauto zāļu piedāvājumu un pieprasījumu, un informē par minēto informācijas kopumu 3. panta 6. punktā minēto darba grupu.

5.   Pēc kritiski svarīgo zāļu sarakstu pieņemšanas saskaņā ar 2. un 3. punktu, Aģentūra nekavējoties publicē minētos sarakstus un minēto sarakstu atjauninājumus savā tīmekļa portālā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 726/2004 26. pantā.

6.   Aģentūra savā tīmekļa portālā izveido publiski pieejamu tīmekļa vietni, kurā sniedz informāciju par kritiski svarīgu zāļu sarakstā iekļauto zāļu faktisko trūkumu gadījumos, kad Aģentūra ir novērtējusi trūkumu un sniegusi ieteikumus veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem. Tīmekļa vietnē sniedz vismaz šādu informāciju:

a)

kritiski svarīgo zāļu sarakstā iekļauto zāļu nosaukums un vispārpieņemtais nosaukums;

b)

kritiski svarīgo zāļu sarakstā iekļauto zāļu terapeitiska indikācija;

c)

kritiski svarīgo zāļu sarakstā iekļauto zāļu trūkuma iemesls;

d)

kritiski svarīgo zāļu sarakstā iekļauto zāļu trūkuma sākuma un beigu datums;

e)

dalībvalstis, kuras skar kritiski svarīgo zāļu sarakstā iekļauto zāļu trūkums;

f)

cita attiecīga informācija veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, tostarp informācija par to, vai ir pieejamas alternatīvas zāles.

Pirmajā daļā minētajā tīmekļa vietnē sniedz arī norādes uz valsts zāļu trūkuma reģistriem.

7. pants

Kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu trūkuma uzraudzība

Pēc tam, kad ir atzīta sabiedrības veselības ārkārtas situācija vai atzīts liela mēroga notikums saskaņā ar 4. panta 3. punktu, Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos uzrauga kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu piedāvājumu un pieprasījumu, lai atklātu šādu zāļu faktisku vai potenciālu trūkumu. Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos veic šādu uzraudzību, izmantojot kritiski svarīgo zāļu sarakstus un sniegto informāciju un datus, saskaņā ar 10. un 11. pantu, un kas ir pieejami, izmantojot platformu, tiklīdz tā ir pilnībā darbotiesspējīga.

Šā panta pirmajā daļa minētās uzraudzības nolūkā Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos attiecīgā gadījumā sazinās ar Veselības drošības komiteju, kas izveidota ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 17. pantu, un sabiedrības veselības ārkārtas situācijas gadījumā ar jebkuru citu attiecīgu padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ar ECDC.

8. pants

Ziņošana un ieteikumi par zāļu trūkumu

1.   Visu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laiku vai pēc liela mēroga notikuma atzīšanas, kā minēts 4. panta 3. punktā līdz, ievērojot 4. panta 4. punktu, ir apstiprināts, ka liela mēroga notikums ir pienācīgi atrisināts, Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos regulāri ziņo par 7. pantā minētās uzraudzības rezultātiem Komisijai un 3. panta 6. punktā minētajiem vienotiem kontaktpunktiem, un jo īpaši signalizē par kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu faktisku vai potenciālu trūkumu vai jebkuru notikumu, kas varētu izraisīt liela mēroga notikumu.

Pirmajā daļā minētos ziņojumus attiecīgā gadījumā un saskaņā ar konkurences tiesību aktiem var darīt pieejamus arī citiem zāļu piegādes ķēdes dalībniekiem.

2.   Ja to pieprasa Komisija vai viens vai vairāki 3. panta 6. punktā minētie vienotie kontaktpunkti, Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos sniedz agregētus datus un pieprasījumu prognozes, ar kuriem pamato savus konstatējumus un secinājumus. Šajā sakarā Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos:

a)

izmanto platformas datus, tiklīdz tā ir pilnībā darbotiesspējīga;

b)

sazinās ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, lai iegūtu epidemioloģiskus datus, modeļus un attīstības scenārijus, kas palīdzētu prognozēt zāļu vajadzības; un

c)

sazinās ar 21. pantā minēto Koordinācijas izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos (“Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos”), ja zāles, kas iekļautas kritiski svarīgo zāļu sarakstā, izmanto kopā ar medicīnisku ierīci.

Pirmajā daļā minētos agregētos datus un pieprasījumu prognozes attiecīgā gadījumā saskaņā ar konkurences tiesību aktiem var darīt pieejamus arī citiem zāļu piegādes ķēdes dalībniekiem, lai labāk novērstu vai mazinātu faktisku vai potenciālu zāļu trūkumu.

3.   Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos 1. un 2. punktā minētās ziņošanas nolūkā var sniegt ieteikumus par pasākumiem, ko Komisija, dalībvalstis, tirdzniecības atļaujas turētāji un citas vienības, tostarp veselības aprūpes speciālistu un pacientu pārstāvji varētu veikt, lai novērstu vai mazinātu zāļu faktisku vai potenciālu trūkumu.

Dalībvalstis var pieprasīt Izpildgrupai zāļu trūkuma jautājumos sniegt pirmajā daļā minētos ieteikumus par pasākumiem.

Piemērojot otro daļu, Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos attiecīgā gadījumā sazinās ar Veselības drošības komiteju un sabiedrības veselības ārkārtas situācijas gadījumā ar jebkuru citu attiecīgu padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

4.   Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts pieprasījuma var sniegt ieteikumus par pasākumiem, kurus Komisija, dalībvalstis, tirdzniecības atļaujas turētāji, veselības aprūpes speciālistu pārstāvji un citas vienības varētu veikt, lai nodrošinātu gatavību pārvarēt faktisku vai potenciālu zāļu trūkumu, ko ir izraisījušas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikumi.

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos var koordinēt pasākumus, ko veikušas attiecīgi valstu kompetentās iestādes, tirdzniecības atļaujas turētāji un citas vienības tostarp veselības aprūpes speciālistu un pacientu pārstāvji, lai novērstu vai mazinātu potenciālu vai faktisku trūkumu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikuma kontekstā.

9. pants

Darba metodes un informācijas sniegšana par zālēm

1.   Lai sagatavotos 4.–8. pantā minēto uzdevumu izpildei, Aģentūra:

a)

nosaka kritiski svarīgo zāļu sarakstu izveides un pārskatīšanas procedūras un kritērijus;

b)

nosaka 4., 7. un 8. pantā paredzētās uzraudzības, datu vākšanas un ziņošanas metodes un kritērijus ar minimālo pamatdatu kopumu;

c)

sadarbībā ar attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm izstrādā racionālas IT uzraudzības un IT ziņošanas sistēmas, kas atvieglo sadarbspēju ar citām pastāvošām IT sistēmām un izstrādes stadijā esošām sistēmām, līdz platforma ir pilnībā darbotiesspējīga, pamatojoties uz datu laukiem, kas ir saskaņoti visās dalībvalstīs;

d)

izveido 3. panta 6. punktā minēto darba grupu un nodrošina, ka minētajā darba grupā ir pārstāvētas visas dalībvalstis;

e)

izmantojot Regulas (EK) Nr. 726/2004 57. panta 1. punkta l) apakšpunktā paredzēto datubāzi, izveido un uztur tirdzniecības atļaujas turētāju vienoto kontaktpunktu sarakstu visām Savienībā reģistrētajām zālēm;

f)

nosaka metodes 5. panta 2. punktā un 8. panta 3. un 4. punktā minēto ieteikumu sniegšanai un 8. panta 5. punktā minēto pasākumu koordinēšanai;

g)

savā tīmekļa portālā speciāli tam atvēlētā tīmekļa vietnē publicē informāciju, ko aptver a), b) un f) apakšpunkts.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, nepieciešamības gadījumā var apspriesties ar dalībvalstīm, tirdzniecības atļaujas turētājiem, citiem attiecīgiem zāļu piegādes ķēdes dalībniekiem un veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvjiem.

2.   Pēc tam, kad ir atzīta sabiedrības veselības ārkārtas situācija vai atzīts liela mēroga notikums saskaņā ar 4. panta 3. punktu, Aģentūra:

a)

izveido tādu zāļu tirdzniecības atļaujas turētāju vienoto kontaktpunktu sarakstu, kuras iekļautas kritiski svarīgo zāļu sarakstā;

b)

sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikuma laikā uztur a) apakšpunktā minēto vienoto kontaktpunktu sarakstu;

c)

pieprasa attiecīgu informāciju par zālēm, kuras iekļautas kritiski svarīgo zāļu sarakstos, no a) apakšpunktā minētajiem vienotajiem kontaktpunktiem un nosaka termiņu minētās informācijas iesniegšanai, ja šāda informācija nav pieejama platformā;

d)

pieprasa informāciju par zālēm, kuras iekļautas kritiski svarīgo zāļu sarakstos, no 3. panta 6. punktā minētajiem vienotajiem kontaktpunktiem, pamatojoties uz 6. panta 4. punktā minēto informācijas kopumu, un nosaka termiņu minētās informācijas iesniegšanai, ja šāda informācija nav pieejama platformā.

3.   Pie 2. punkta c) apakšpunktā minētās informācijas pieder vismaz:

a)

zāļu tirdzniecības atļaujas turētāja nosaukums;

b)

zāļu nosaukums;

c)

zāļu gatavo produktu un aktīvo vielu aktīvo ražošanas vietu identifikācija;

d)

dalībvalsts, kurā ir derīga tirdzniecības atļauja, un zāļu reģistrācijas valsts un zāļu tirdzniecības statuss katrā dalībvalstī;

e)

ziņas par faktisko vai potenciālo zāļu trūkumu, piemēram, faktiskajiem vai plānotajiem sākuma un beigu datumiem un iespējamo vai zināmo cēloni;

f)

zāļu pārdošanas un tirgus daļas dati;

g)

zāļu pieejamie krājumi;

h)

zāļu piedāvājuma prognoze, tostarp informācija par iespējamām piegādes ķēdes nepilnībām, jau piegādātajiem daudzumiem un prognozētajām piegādēm;

i)

zāļu pieprasījuma prognoze;

j)

ziņas par pieejamām alternatīvām zālēm;

k)

trūkuma novēršanas un mazināšanas plāni, kas ietver vismaz informāciju par ražošanas jaudu un piegādes kapacitāti un apstiprinātajām gatavo zāļu un aktīvo vielu ražošanas vietām, potenciālajām alternatīvām ražošanas vietām un zāļu minimālo krājumu līmeni.

4.   Lai papildinātu 3. punkta k) apakšpunktā minētos kritiski svarīgu zāļu trūkuma novēršanas un mazināšanas plānus, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes zāļu jautājumos var vairumtirdzniecības izplatītājiem un citiem attiecīgajiem dalībniekiem pieprasīt informāciju par jebkādām loģistikas problēmām, kas radušās vairumtirdzniecības piegādes ķēdē.

10. pants

Tirdzniecības atļaujas turētāju pienākumi

1.   Savienībā reģistrētu zāļu tirdzniecības atļaujas turētāji līdz 2022. gada 2. septembrim iesniedz informāciju šīs regulas 9. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām, elektroniska iesnieguma formā Regulas (EK) Nr. 726/2004 57. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētajā datubāzē. Pēc nepieciešamības minētie tirdzniecības atļaujas turētāji iesniedz atjauninājumus.

2.   Lai veicinātu 7. pantā minēto uzraudzību, Aģentūra var pieprasīt kritiski svarīgo zāļu sarakstā iekļauto zāļu tirdzniecības atļaujas turētājiem iesniegt 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju.

Šā punkta pirmajā daļā minētie tirdzniecības atļaujas turētāji iesniedz pieprasīto informāciju Aģentūras noteiktajā termiņā ar 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto vienoto kontaktpunktu starpniecību, izmantojot uzraudzības un ziņošanas metodes un sistēmas, kas izveidotas, ievērojot attiecīgi 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Pēc nepieciešamības minētie tirdzniecības atļaujas turētāji iesniedz atjauninājumus.

3.   Tirdzniecības atļaujas turētāji, kas minēti 1. un 2. punktā, pamato jebkādu pienākuma sniegt pieprasīto informāciju neizpildi un jebkādu kavēšanos iesniegt pieprasīto informāciju Aģentūras noteiktajā termiņā.

4.   Ja 2. punktā minētie tirdzniecības atļaujas turētāji norāda, ka informācija, ko tie ir iesnieguši pēc Aģentūras vai valstu kompetento iestāžu zāļu jautājumos pieprasījuma, satur konfidenciālu komercinformāciju, tie norāda minētās informācijas attiecīgās daļas, kuras satur šādu konfidenciālu komercinformāciju, un paskaidro, kādēļ tā ir konfidenciāla komercinformācija.

Aģentūra novērtē katru konfidenciālas komercinformācijas norādi pēc būtības un pasargā šādu konfidenciālu komercinformāciju pret nepamatotu izpaušanu.

5.   Ja 2. punktā minēto tirdzniecības atļaujas turētāju vai citu zāļu piegādes ķēdes attiecīgo dalībnieku rīcībā ir jebkāda informācija papildus 2. punkta otrajā daļā minētajai informācijai, kas liecina par faktisku vai potenciālu zāļu trūkumu, tie nekavējoties sniedz šādu informāciju Aģentūrai.

6.   Pēc tam, kad ir paziņoti 7. pantā minētie uzraudzības rezultāti un saskaņā ar 8. panta 3. un 4. punktu sniegti ieteikumi par profilaktiskiem vai mazināšanas pasākumiem, šā panta 2. punktā minētie tirdzniecības atļaujas turētāji:

a)

sniedz komentārus Aģentūrai, ja tādi ir;

b)

ņem vērā 8. panta 3. un 4. punktā minētos ieteikumus un 12. panta c) punktā minētos norādījumus, ja tādi ir sniegti;

c)

ievēro jebkādus pasākumus, kas veikti Savienības vai dalībvalsts līmenī saskaņā ar 11. un 12. pantu;

d)

informē Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos par jebkādiem veiktajiem pasākumiem un ziņo par minēto pasākumu uzraudzību un rezultātiem, tostarp, sniedzot informāciju par faktiska vai potenciāla zāļu trūkuma novēršanu.

11. pants

Dalībvalstu loma zāļu trūkuma uzraudzībā un mazināšanā

1.   Lai veicinātu 7. pantā minēto uzraudzību, ja vien attiecīgā informācija nav pieejama platformā, Aģentūra var pieprasīt dalībvalstij:

a)

iesniegt 6. panta 4. punktā minēto informācijas kopumu, tostarp pieejamos un aplēstos datus par pieprasījuma apjomu un pieprasījuma prognozi, izmantojot 3. panta 6. punktā minēto vienoto kontaktpunktu un izmantojot ziņošanas metodes un sistēmu, kas izveidotas, ievērojot attiecīgi 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu;

b)

saskaņā ar 10. panta 4. punktu norādīt jebkādas konfidenciālas komercinformācijas esību un paskaidrot, kādēļ tā ir konfidenciāla komercinformācija;

c)

saskaņā ar 10. panta 3. punktu norādīt uz jebkādu pienākuma iesniegt pieprasīto informāciju neizpildi un to, vai ir kāda kavēšanās iesniegt minēto informāciju Aģentūras noteiktajā termiņā.

Dalībvalstis izpilda Aģentūras pieprasījumu Aģentūras noteiktajā termiņā.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām vairumtirdzniecības izplatītāji un citas personas vai juridiskas vienības, kas ir pilnvarotas vai kas ir tiesīgas piegādāt iedzīvotājiem kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļautās zāles, sniedz minētajai dalībvalstij pēc tās pieprasījuma attiecīgo informāciju un datus, tostarp informāciju un datus par minēto zāļu krājumu līmeni.

3.   Ja dalībvalstu rīcībā ir jebkāda informācija (papildus tai informācijai, kas jāsniedz saskaņā ar šā panta 1. un 2, punktu) par zāļu pārdošanas apjomiem un recepšu apjomiem, kura liecina par kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļautu zāļu faktisku vai potenciālu trūkumu, tostarp Direktīvas 2001/83/EK 23.a panta trešajā daļā minētie dati, tās nekavējoties ar savu attiecīgo šīs regulas 3. panta 6. punktā minēto vienoto kontaktpunktu starpniecību sniedz šādu informāciju Izpildgrupai zāļu trūkuma jautājumos.

4.   Pēc tam, kad ir paziņoti 7. pantā minētie uzraudzības rezultāti un saskaņā ar 8. panta 3. un 4. punktu sniegti jebkādi ieteikumi par profilaktiskiem vai mazināšanas pasākumiem, dalībvalstis:

a)

ņem vērā ieteikumus un 12. panta c) punktā minētos norādījumus, ja tādi ir sniegti, un koordinē savas darbības saistībā ar pasākumiem, kas veikti Savienības līmenī, ievērojot 12. panta a) punktu;

b)

informē Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos par jebkādiem veiktajiem pasākumiem un ziņo par a) apakšpunktā minēto pasākumu rezultātiem, tostarp sniedzot informāciju par faktiska vai potenciāla zāļu trūkuma novēršanu.

Piemērojot pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, dalībvalstis, kas veic alternatīvu rīcību valsts līmenī, savlaicīgi informē Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos par šādas rīcības iemesliem.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētos ieteikumus, norādījumus un pasākumus un kopsavilkuma ziņojumu par gūtajām atziņām dara publiski pieejamus 14. pantā minētajā tīmekļa portālā.

12. pants

Komisijas loma zāļu trūkuma uzraudzībā un mazināšanā

Komisija ņem vērā no Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos saņemto attiecīgi 8. panta 1. un 2. punktā un 8. panta 3. un 4. punktā minēto informāciju un ieteikumus un:

a)

veic visus nepieciešamos pasākumus Komisijai piešķirto pilnvaru robežās ar mērķi samazināt kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu faktisku vai potenciālu trūkumu;

b)

veicina koordināciju starp tirdzniecības atļauju turētājiem un citām attiecīgajām vienībām, lai nepieciešamības gadījumā reaģētu uz pieprasījuma pieaugumu;

c)

apsver nepieciešamību attiecīgā gadījumā sniegt norādījumus un ieteikumus dalībvalstīm, tirdzniecības atļaujas turētājiem un citām vienībām, tostarp attiecīgā gadījumā attiecīgām vienībām no zāļu piegādes ķēdes;

d)

informē Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos par jebkādiem Komisijas veiktajiem pasākumiem un ziņo par minēto pasākumu rezultātiem;

e)

pieprasa Izpildgrupai zāļu trūkuma jautājumos sniegt ieteikumus vai koordinēt pasākumus, kā paredzēts 8. panta 3., 4. un 5. punktā;

f)

apsver nepieciešamību veikt medicīniskus pretpasākumus saskaņā ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES un citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem;

g)

pēc vajadzības sazinās ar trešām valstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai mazinātu kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu vai to aktīvo vielu faktisku vai potenciālu trūkumu gadījumos, kad šīs zāles vai aktīvās vielas tiek importētas Savienībā un šādam faktiskam vai potenciālam trūkumam ir starptautiskas sekas, un par jebkādu saistītu darbību, kā arī par minēto darbību rezultātiem attiecīgā gadījumā ziņo Izpildgrupai zāļu trūkuma jautājumos.

13. pants

Eiropas zāļu trūkuma uzraudzības platforma

1.   Aģentūra izveido, uztur un pārvalda IT platformu, kuru sauks par Eiropas zāļu trūkuma uzraudzības platformu (“platforma”) un kura tiek sasaistīta ar Regulas (EK) Nr. 726/2004 57. panta 1. punkta l) apakšpunktā minēto datubāzi.

Platformu izmanto, lai atvieglotu informācijas vākšanu par zāļu piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu, tostarp informāciju par to vai zāles tiek laistas vai tās pārtrauc laist kādas dalībvalsts tirgū.

2.   Informāciju, kas ievākta ar platformas starpniecību, izmanto, lai uzraudzītu, novērstu un pārvaldītu:

a)

kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļauto zāļu faktisku vai potenciālu trūkumu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu laikā; un

b)

zāļu faktisku vai potenciālu trūkumu, kas varētu izraisīt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

3.   Piemērojot 2. punktu, sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un liela mēroga notikumu laikā:

a)

saskaņā ar 9. un 10. pantu tirdzniecības atļaujas turētāji izmanto platformu, lai ar 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto vienoto kontaktpunktu starpniecību sniegtu Aģentūrai informāciju saistībā ar kritisko zāļu sarakstā iekļautajām zālēm;

b)

saskaņā ar 9. un 11. pantu dalībvalstis izmanto platformu, lai ar 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto vienoto kontaktpunktu starpniecību sniegtu Aģentūrai informāciju saistībā ar kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļautajām zālēm.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētā informācijas sniegšana attiecīgā gadījumā ietver informāciju papildus pirmās daļas b) apakšpunktā minētajai informācijai, kas saņemta no tirdzniecības atļaujas turētājiem un vairumtirdzniecības izplatītājiem vai citām personām vai juridiskām vienībām, kas ir pilnvarotas vai kas ir tiesīgas apgādāt iedzīvotājus ar kritiski svarīgo zāļu sarakstos iekļautajām zālēm.

4.   Piemērojot 2. punktu un attiecībā uz to, ka ir jānodrošina gatavība sabiedrības veselības ārkārtas situācijām un liela mēroga notikumiem:

a)

tirdzniecības atļaujas turētāji izmanto platformu, lai ziņotu Aģentūrai:

i)

Regulas (EK) Nr. 726/2004 13. panta 4. punktā minēto informāciju par atļaujām, kuras piešķirtas saskaņā ar minēto regulu;

ii)

attiecīgā gadījumā informāciju, pamatojoties uz 9. panta 3. punktā paredzētajām kategorijām, kas saistās ar zāļu faktisku vai potenciālu trūkumu, kas varētu izraisīt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu;

b)

dalībvalstis izmanto platformu, lai ar 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto vienoto kontaktpunktu starpniecību ziņotu Aģentūrai par zāļu trūkumu, kas varētu izraisīt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju vai liela mēroga notikumu saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

5.   Šā panta 4.punkta b) apakšpunktā minētā ziņošana:

a)

ietver Direktīvas 2001/83/EK 23.a pantā minēto informāciju, kas tikusi paziņota valstu kompetentajām iestādēm zāļu jomā, par atļaujām, kuras piešķirtas saskaņā ar minēto direktīvu;

b)

var ietvert papildu informāciju, kas saņemta no tirdzniecības atļaujas turētājiem, vairumtirdzniecības izplatītājiem un citām personām vai juridiskām vienībām, kas ir pilnvarotas vai tiesīgas piegādāt iedzīvotājiem zāles.

6.   Lai nodrošinātu optimālu platformas izmantošanu, Aģentūra:

a)

sadarbībā ar Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos izstrādā platformas tehniskās un funkcionālās specifikācijas, tostarp datu apmaiņas mehānismu apmaiņai ar esošajām valsts sistēmām, un elektroniskas iesniegšanas formātu;

b)

pieprasa, lai platformas iesniegtie dati atbilst Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātajiem zāļu identifikācijas standartiem un lai to pamatā attiecīgā gadījumā ir pamatdatu jomas farmācijas regulējuma procesos, proti, dati par vielu, produktu un organizāciju un atsauces dati;

c)

sadarbībā ar Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos izstrādā standartizētu ziņošanas terminoloģiju, kas tirdzniecības atļaujas turētājiem un dalībvalstīm jāizmanto, ziņojot platformai;

d)

sadarbībā ar Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos izstrādā attiecīgus norādījumus par ziņošanu, izmantojot platformu;

e)

nodrošina to, ka dati ir sadarbspējīgi starp platformu, dalībvalstu IT sistēmām un citām attiecīgām sistēmām un datubāzēm bez jebkādas ziņošanas dublēšanās;

f)

nodrošina to, ka Komisijai, Aģentūrai, valstu kompetentajām iestādēm un Izpildgrupai zāļu trūkuma jautājumos ir atbilstoši piekļuves līmeņi platformā ietvertajai informācijai;

g)

nodrošina sistēmā iesniegtas konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību pret nepamatotu izpaušanu;

h)

nodrošina, ka platforma ir pilnībā darbotiesspējīga 2025. gada 2. februārī, un izstrādā plānu platformas ieviešanai.

14. pants

Komunikācija par Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos

1.   Aģentūra savā tīmekļa portālā speciāli tam atvēlētā tīmekļa vietnē un ar jebkādiem citiem piemērotiem līdzekļiem sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm savlaicīgi sniedz informāciju iedzīvotājiem un interešu grupām par Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos darbu un atbilstīgi reaģē uz dezinformāciju, kas vērsta pret Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos darbu.

2.   Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos procedūras ir pārredzamas.

Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos darba kārtību un sanāksmju protokolu kopsavilkumus, kā arī tās reglamentu, kas minēts 3. panta 5. punktā, un 8. panta 3. un 4. punktā minētos ieteikumus dokumentē, un tos dara publiski pieejamus Aģentūras tīmekļa portālā speciāli tam atvēlētā tīmekļa vietnē.

Gadījumos, kad 3. panta 5. punktā minētais reglaments Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos locekļiem ļauj iekļaut atšķirīgus viedokļus, Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos šādus atšķirīgus viedokļus un pamatojumu, uz ko tie ir balstīti, dara pieejamus valstu kompetentajām iestādēm zāļu jautājumos pēc to pieprasījuma.

III NODAĻA

ZĀLES, KAM PIEMĪT POTENCIĀLS RISINĀT SABIEDRĪBAS VESELĪBAS ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS

15. pants

Ārkārtas situāciju uzdevumu grupa

1.   Ar šo Aģentūrā tiek izveidota Ārkārtas situāciju uzdevumu grupa (“uzdevumu grupa”).

Uzdevumu grupa sanāk klātienē vai attālināti, gatavojoties sabiedrības veselības ārkārtas situācijām un to laikā.

Aģentūra nodrošina uzdevumu grupas sekretariātu.

2.   Sabiedrības veselības ārkārtas situāciju laikā uzdevumu grupa veic šādus uzdevumus:

a)

saziņā ar Aģentūras zinātniskajām komitejām, darba grupām un zinātniskajām padomdevēju grupām sniedz zinātniskas konsultācijas un pārskata pieejamos zinātniskos datus par zālēm, kam piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, tostarp pieprasa datus no izstrādātājiem un iesaista tos sākotnējās pārrunās;

b)

sniedz konsultācijas par klīnisko pārbaužu protokolu galvenajiem aspektiem un sniedz konsultācijas izstrādātājiem par klīniskajām pārbaudēm zālēm, ar kurām paredzēts ārstēt, novērst vai diagnosticēt slimību, kas izraisījusi sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, saskaņā ar šīs regulas 16. pantu, neskarot dalībvalstu uzdevumus attiecībā uz to iesniegto klīnisko pārbaužu pieteikumu novērtējumu, kas veicamas to teritorijās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 536/2014;

c)

sniedz zinātnisku atbalstu, lai veicinātu klīniskās pārbaudes zālēm, ar kurām paredzēts ārstēt, novērst vai diagnosticēt slimību, kas izraisījusi sabiedrības veselības ārkārtas situāciju;

d)

sniedz ieguldījumu Aģentūras zinātnisko komiteju, darba grupu un zinātnisko padomdevēju grupu darbā;

e)

saskaņā ar 18. pantu un saziņā ar Aģentūras zinātniskajām komitejām, darba grupām un zinātniskajām padomdevēju grupām sniedz zinātniskus ieteikumus par jebkuru tādu zāļu izmantošanu, kam piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas,;

f)

pēc vajadzības sadarbojas ar valstu kompetentajām iestādēm, Savienības struktūrām un aģentūrām, Pasaules Veselības organizāciju, trešām valstīm un starptautiskām zinātniskām organizācijām par zinātniskiem un tehniskiem jautājumiem, kas attiecas uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju un zālēm, kurām piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minētais atbalsts ietver konsultācijas līdzīgu vai saistītu plānotu klīnisko pārbaužu sponsoriem par kopīgu klīnisko pārbaužu izveidi un var ietvert konsultācijas par tādu vienošanos izveidi, kas tiem ļauj rīkoties kā sponsoram vai līdzsponsoram saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 2. panta 2. punktu, 14. punktu un 72. pantu.

3.   Uzdevumu grupas locekļi ir:

a)

Aģentūras zinātnisko komiteju priekšsēdētāji vai priekšsēdētāju vietnieki, vai abi, un citi minēto komiteju pārstāvji;

b)

Aģentūras darba grupu pārstāvji, tostarp Pacientu un patērētāju darba grupas pārstāvji un Darba grupas sadarbībai ar veselības aprūpes profesionāļu organizācijām pārstāvji;

c)

Aģentūras darbinieki;

d)

saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 27. pantu izveidotās koordinācijas grupas pārstāvji;

e)

saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 85. pantu izveidotās Klīnisko pārbaužu koordinācijas un konsultāciju grupas pārstāvji; un

f)

citi klīnisko pārbaužu eksperti, kas pārstāv valsts kompetentās iestādes zāļu jautājumos.

Uzdevumu grupas locekļus izvirza to pārstāvētās vienības.

Uz ad hoc pamata pēc vajadzības var iecelt uzdevumu grupas ārējos ekspertus, jo īpaši 5. panta 3. punktā minētajos gadījumos.

Uz ad hoc pamata pēc vajadzības uzaicina citu Savienības struktūru un aģentūru pārstāvjus piedalīties uzdevumu grupas darbā, jo īpaši 5. panta 3. punktā minētajos gadījumos.

Uzdevumu grupas priekšsēdētājs ir Aģentūras pārstāvis, un tās līdzpriekšsēdētājs ir Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.

4.   Uzdevumu grupas sastāvu apstiprina Aģentūras valde, ņemot vērā specifisko lietpratību saistībā ar terapeitisko reakciju uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju.

Aģentūras izpilddirektors vai izpilddirektora pārstāvis un Komisijas un Aģentūras valdes pārstāvji ir tiesīgi piedalīties visās uzdevumu grupas sanāksmēs.

Uzdevumu grupas sastāvu dara publiski pieejamu.

5.   Uzdevumu grupas līdzpriekšsēdētāji var uzaicināt sanāksmēs piedalīties citus dalībvalstu pārstāvjus, Aģentūras zinātnisko komiteju un darba grupu dalībniekus un trešās personas, tostarp zāļu interešu grupu pārstāvjus, tirdzniecības atļaujas turētājus, izstrādātājus, klīnisko pārbaužu sponsorus, klīnisko pārbaužu tīklu pārstāvjus, neatkarīgus klīnisko pārbaužu ekspertus un pētniekus un veselības aprūpes speciālistu un pacientu pārstāvjus.

6.   Uzdevumu grupa nosaka savu reglamentu, tostarp ieteikumu pieņemšanas noteikumus.

Pirmajā daļā minētais reglaments stājas spēkā, kad uzdevumu grupa no Komisijas un Aģentūras valdes ir saņēmusi labvēlīgu atzinumu.

7.   Uzdevumu grupa pilda savus uzdevumus kā padomdevēja un atbalsta struktūra, kas rīkojas atsevišķi no Aģentūras zinātniskajām komitejām un neskarot to uzdevumus, kuri attiecas uz skarto zāļu reģistrēšanu, uzraudzību un farmakovigilanci un saistītām regulatīvām darbībām, kā mērķis ir nodrošināt šo zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu.

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja vai citas attiecīgās Aģentūras zinātniskās komitejas, pieņemot savus atzinumus, ņem vērā uzdevumu grupas ieteikumus.

Uzdevumu grupa ņem vērā zinātniskos atzinumus, ko šā punkta otrajā daļā minētās komitejas sniegušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 un Direktīvu 2001/83/EK.

8.   Attiecībā uz uzdevumu grupas locekļu darbības pārredzamību un neatkarību piemēro Regulas (EK) Nr. 726/2004 63. pantu.

9.   Aģentūra savā tīmekļa portālā publicē informāciju par zālēm, kurām uzdevumu grupas ieskatā piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, un publicē jebkādus atjauninājumus. Par katru šādu publikāciju Aģentūra bez liekas kavēšanās un katrā gadījumā pirms šādas publicēšanas attiecīgi informē dalībvalstis un Veselības drošības komiteju.

16. pants

Konsultācijas par klīniskām pārbaudēm

1.   Sabiedrības veselības ārkārtas situācijā uzdevumu grupa konsultē par to klīnisko pārbaužu un klīnisko pārbaužu protokolu galvenajiem aspektiem, ko izstrādātāji iesnieguši vai paredzējuši iesniegt klīniskās pārbaudes pieteikumā paātrināta zinātnisko konsultāciju procesa ietvaros, neskarot attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atbildību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 536/2014.

2.   Ja izstrādātājs iesaistās paātrinātā zinātnisko konsultāciju procesā, uzdevumu grupa 1. punktā minēto konsultāciju sniedz bez maksas ne vēlāk kā 20 dienas pēc tam, kad izstrādātājs Aģentūrai ir iesniedzis visu pieprasīto informāciju un datus. Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja apstiprina sniegto konsultāciju.

3.   Uzdevumu grupa ievieš procedūras un norādījumus, saskaņā ar kuriem tiek pieprasīts un iesniegts nepieciešamais informācijas kopums un dati, tostarp informācija par dalībvalsti vai dalībvalstīm, kur ir iesniegts klīniskās pārbaudes atļaujas pieteikums vai kur to ir paredzēts iesniegt.

4.   Uzdevumu grupa zinātniskās konsultācijas sagatavošanā iesaista dalībvalstu pārstāvjus ar lietpratību klīnisko pārbaužu jomā, jo īpaši gadījumos, kad ir iesniegts klīniskās pārbaudes atļaujas pieteikums vai kur to ir paredzēts iesniegt.

5.   Apstiprinot klīniskās pārbaudes pieteikumu, par kuru uzdevumu grupa ir sniegusi zinātniskā konsultācijas, dalībvalstis ņem vērā minētās konsultācijas. Uzdevumu grupas sniegtās zinātniskās konsultācijas neskar Regulā (ES) Nr. 536/2014 paredzēto ētisko novērtēšanu.

6.   Ja šā panta 5. punktā minēto zinātnisko konsultāciju saņēmējs ir izstrādātājs, minētais izstrādātājs pēc tam iesniedz Aģentūrai klīniskajās pārbaudēs iegūtos datus, ja Aģentūra pieprasa minētos datus, ievērojot 18. pantu.

7.   Neskarot šā panta 1.– 6. punktu, šā panta 5. punktā minētās zinātniskās konsultācijas citos gadījumos sniedz saskaņā ar procedūrām, kas izveidotas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 726/2004 57. pantu.

17. pants

Publiski pieejama informācija par klīniskām pārbaudēm un lēmumiem par tirdzniecības atļaujām

1.   Sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā Savienībā veikto klīnisko pārbaužu sponsori jo īpaši, izmantojot ES portālu un ES datubāzi, kas izveidotas attiecīgi ar Regulas (ES) Nr. 536/2014 80. un 81. pantu, dara publiski pieejamu šādu informāciju:

a)

klīniskās pārbaudes protokolu, ko dara publiski pieejamu katras pārbaudes sākumā attiecībā uz visām tām pārbaudēm, kuras atļautas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 536/2014 un kurās pārbauda zāles, kam piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situāciju;

b)

rezultātu kopsavilkumu Aģentūras noteiktā termiņā, kas ir īsāks par Regulas (ES) Nr. 536/2014 37. pantā noteikto termiņu.

2.   Ja tirdzniecības atļauju saņem zāles, kas ir relevantas attiecībā uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, Aģentūra jo īpaši publicē:

a)

tirdzniecības atļaujas piešķiršanas laikā – zāļu aprakstu ar lietošanas instrukciju;

b)

pēc iespējas drīzāk un, ja iespējams, septiņu dienu laikā pēc tirdzniecības atļaujas piešķiršanas – Eiropas publiskā novērtējuma ziņojumus;

c)

ja iespējams, divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir izsniegusi tirdzniecības atļauju, – klīniskos datus, kas iesniegti Aģentūrai pieteikuma pamatošanai;

d)

visu riska pārvaldības plānu, kas minēts Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 28.c punktā, un jebkādus tā atjauninājumus.

Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, Aģentūra anonimizē visus persondatus un izslēdz konfidenciālu komercinformāciju.

18. pants

Zāļu pārskatīšana un ieteikumi par to lietošanu

1.   Pēc sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšanas uzdevumu grupa pārskata pieejamos zinātniskos datus par zālēm, kurām piemīt potenciāls risināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijas. Minēto pārskatu nepieciešamības gadījumā atjaunina sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā, tostarp gadījumos, kad uzdevumu grupa un Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja vienojas par gatavošanos tirdzniecības atļaujas pieteikuma novērtēšanai.

2.   Sagatavojot 1. punktā minēto pārskatu, uzdevumu grupa var pieprasīt informāciju un datus no tirdzniecības atļaujas turētājiem un izstrādātājiem un var iesaistīties ar tiem sākotnējās pārrunās. uzdevumu grupa var arī izmantot veselības datus, kas iegūti ārpus klīniskiem pētījumiem, ja tādi ir pieejami, ņemot vērā minēto datu uzticamību.

Lai iegūtu papildu informāciju un apmainītos ar datiem, uzdevumu grupa var sazināties ar trešo valstu zāļu aģentūrām.

3.   Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu vai pēc Komisijas pieprasījuma uzdevumu grupa sniedz ieteikumus Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejai atzinuma sniegšanai saskaņā ar 4. punktu par:

a)

tādu zāļu lietošanu līdzjūtības dēļ, kas ietilpst Direktīvas 2001/83/EK vai Regulas (EK) Nr. 726/2004 darbības jomā; vai

b)

nereģistrētu zāļu lietošana un izplatīšana saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 5. panta 2. punktu.

4.   Pēc ieteikuma, ko sniedz, ievērojot 3. punktu, saņemšanas Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja pieņem savu atzinumu nosacījumiem, kas ir jānosaka attiecīgo zāļu lietošanai un izplatīšanai un kas ir jānosaka mērķa pacientiem. Minēto atzinumu vajadzības gadījumā atjaunina.

5.   Dalībvalstis ņem vērā šā panta 4. punktā minētos atzinumus. Šāda atzinuma izmantošanai piemēro Direktīvas 2001/83/EK 5. panta 3. un 4. punktu.

6.   Sagatavojot ieteikumus, ko sniedz, ievērojot 3. punktu, uzdevumu grupa var apspriesties ar skarto dalībvalsti un pieprasīt tai sniegt jebkādu pieejamu informāciju vai datus, ko dalībvalsts ir izmantojusi, pieņemot savu lēmumu padarīt zāles pieejamas lietošanai līdzjūtības dēļ. Pēc šāda pieprasījuma dalībvalsts iesniedz visu pieprasīto informāciju un datus.

19. pants

Komunikācija par uzdevumu grupu

Aģentūra savā tīmekļa portālā speciāli tam atvēlētā tīmekļa vietnē un ar citiem piemērotiem līdzekļiem sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm savlaicīgi informē iedzīvotājus un attiecīgās interešu grupas par uzdevumu grupas darbu un atbilstīgi reaģē uz dezinformāciju, kas vērsta pret uzdevumu grupas darbu.

Aģentūra savā tīmekļa portālā regulāri publicē uzdevumu grupas locekļu sarakstu, 15. panta 6. punktā minēto reglamentu un pārskatāmo zāļu sarakstu, kā arī atzinumus, kas pieņemti, ievērojot 18. panta 4. punktu.

20. pants

IT rīki un dati

Gatavojoties uzdevumu grupas darbam un lai atbalstītu tās darbu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās, Aģentūra:

a)

izstrādā un uztur IT rīkus – tostarp sadarbspējīgu IT platformu – informācijas un datu, tostarp ārpus klīniskiem pētījumiem iegūtu elektronisku veselības datu, iesniegšanai, kas atvieglina sadarbspēju ar citiem pastāvošiem IT rīkiem un izstrādes stadijā esošiem rīkiem un sniedz pienācīgu atbalstu valsts kompetentajām iestādēm;

b)

izmantojot attiecīgus datus, tostarp attiecīgā gadījumā publisko iestāžu rīcībā esošus datus, koordinē neatkarīgus uzraudzības pētījumus par tādu zāļu izmantošanu, iedarbīgumu un drošumu, kas paredzētas slimību, kuras saistītas ar sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ārstēšanai, novēršanai vai diagnosticēšanai;

c)

veicot savus regulatīvos uzdevumus, izmanto digitālās infrastruktūras vai IT rīkus, lai veicinātu ātru piekļuvi ārpus klīniskiem pētījumiem iegūtiem pieejamiem elektroniskiem veselības datiem vai to analīzi un lai veicinātu šādu datu apmaiņu starp dalībvalstīm, Aģentūru un citām Savienības struktūrām;

d)

nodrošina uzdevumu grupai piekļuvi ārējiem elektronisko veselības datu, tostarp ārpus klīniskiem pētījumiem iegūtu veselības datu, avotiem, kuriem Aģentūrai ir piekļuve.

Piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, koordināciju attiecībā uz vakcīnām īsteno kopā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, jo īpaši, izmantojot jaunu IT platformu, kas paredzēta vakcīnu uzraudzībai.

IV NODAĻA

KRITISKI SVARĪGU MEDICĪNISKO IERĪČU TRŪKUMA UZRAUDZĪBA UN MAZINĀŠANA UN ATBALSTS EKSPERTU GRUPĀM

21. pants

Koordinācijas izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos

1.   Ar šo Aģentūrā tiek izveidota Koordinācijas izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos (“Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos”).

Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos ir atbildīga par 22., 23. un 24. pantā minēto uzdevumu izpildi.

Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos tiekas regulāri un arī, kad vien to prasa situācija, vai nu klātienē, vai attālināti, gatavojoties sabiedrības veselības ārkārtas situācijai vai tās laikā.

Aģentūra nodrošina Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos sekretariātu.

2.   Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos locekļi ir Aģentūras pārstāvis, Komisijas pārstāvis un pa vienam ieceltam pārstāvim no katras dalībvalsts.

Dalībvalstu pārstāvjiem ir jāpiemīt lietpratībai medicīnisko ierīču jomā. Minētie pārstāvji attiecīgā gadījumā var būt tie paši, kas iecelti Medicīnisko ierīču koordinācijas grupā, kura izveidota ar Regulas (ES) 2017/745 103. pantu.

Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos locekļus Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos sanāksmēs var pavadīt konkrētu zinātnes vai tehnikas jomu eksperti.

Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos locekļu sarakstu publicē Aģentūras tīmekļa portālā.

Aģentūras Pacientu un patērētāju darba grupas pārstāvis un Aģentūras Veselības aprūpes profesionāļu darba grupas pārstāvis var piedalīties Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos sanāksmēs kā novērotāji.

3.   Izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos kopīgi vada Aģentūras pārstāvis un viens no dalībvalstu pārstāvjiem, ko dalībvalstu pārstāvji, kuri ir Izpildgrupas medicīnisko ierīču jautājumos locekļi, ievēl no sava vidus.

Vajadzības gadījumā Izpildgrupas medicīnisko ierīču jautājumos līdzpriekšsēdētāji pēc savas iniciatīvas vai pēc viena vai vairāku Izpildgrupas medicīnisko ierīču jautājumos locekļu pieprasījuma var – kā novērotājus un lai nodrošinātu ekspertu konsultācijas – uzaicināt trešās personas, tostarp tādus medicīnisko ierīču interešu grupu pārstāvjus kā ražotāju un paziņoto struktūru pārstāvjus, vai jebkuru citu attiecīgu medicīnisko ierīču piegādes ķēdes dalībnieku pārstāvjus, un veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvjus.

4.   Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos nosaka savu reglamentu, tostarp procedūras, kas saistītas ar darba grupu, kura minēta šā panta 5. punktā, un kārtību, kādā tiek pieņemti 22. pantā minētie saraksti, kā arī 24. panta 3. un 4. punktā minētie informācijas kopumi un ieteikumi.

Pirmajā daļā minētais reglaments stājas spēkā, kad Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos ir saņēmusi labvēlīgu atzinumu no Komisijas un Aģentūras valdes.

5.   Izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos tās darbā atbalsta darba grupa, kas izveidota saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

Pirmajā daļā minēto darba grupu veido valstu kompetento iestāžu, kas ir atbildīgas par medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzību un pārvaldību, pārstāvji, kas ir vienotie kontaktpunkti attiecībā uz medicīnisko ierīču trūkumu.

22. pants

Kritiski svarīgu medicīnisko ierīču saraksts un sniedzamā informācija

1.   Nekavējoties pēc sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšanas Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos apspriežas ar 21. panta 5. punktā minēto darba grupu. Nekavējoties pēc minētās apspriešanās Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos pieņem tādu kritiski svarīgu medicīnisko ierīču kategoriju sarakstu, kuras tā uzskata par kritiski svarīgām sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā (“sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču saraksts”).

Tik lielā mērā, cik tas iespējams, attiecīgo informāciju par kritiski svarīgajām medicīniskajām ierīcēm un saistītajiem ražotājiem ievāc no Eudamed, tiklīdz tā ir pilnībā darbotiesspējīga. Informāciju attiecīgā gadījumā ievāc arī no importētājiem un izplatītājiem. Līdz brīdim, kad Eudamed ir pilnībā darbotiesspējīga, pieejamo informāciju var ievākt arī no valstu datubāzēm vai citiem pieejamiem avotiem.

Izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos pēc nepieciešamības atjaunina sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstu, līdz izbeidzas atzītā sabiedrības veselības ārkārtas situācija.

2.   Piemērojot 25. panta 2. punktu, Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos pieņem un dara publiski pieejamu 25. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto informācijas kopumu, kas ir nepieciešams, lai uzraudzītu sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļauto medicīnisko ierīču piedāvājumu un pieprasījumu, un par minēto informācijas kopumu informē darba grupu, kas minēta 21. panta 5. punktā.

3.   Aģentūra savā tīmekļa portālā speciāli tam atvēlētā tīmekļa vietnē publicē:

a)

sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstu, kā arī jebkādus minētā saraksta atjauninājumus; un

b)

informāciju par sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļauto kritiski svarīgo medicīnisko ierīču faktisko trūkumu.

23. pants

Sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļauto medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzīšana

1.   Sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā, Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos uzrauga sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo medicīnisko ierīču sarakstā iekļauto medicīnisko ierīču piedāvājumu un pieprasījumu, lai atklātu šādu medicīnisko ierīču faktisku vai potenciālu trūkumu. Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos šādu uzraudzību veic izmantojot sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo medicīnisko ierīču sarakstu un saskaņā ar 26. un 27. pantu sniegto informāciju un datiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētās uzraudzības vajadzībām Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos attiecīgā gadījumā sazinās ar Medicīnisko ierīču koordinācijas grupu, Veselības drošības komiteju un jebkuru citu attiecīgu padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētās uzraudzības nolūkā Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos var izmantot datus no ierīču reģistriem un datubāzēm, ja Aģentūrai ir pieejami šādi dati. Šādi rīkojoties, Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos var ņemt vērā datus, kas iegūti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/7451 08. pantu un Regulas (ES) 2017/7461 01. pantu.

24. pants

Ziņošana un ieteikumi par medicīnisko ierīču trūkumu

1.   Visu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laiku Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos regulāri ziņo par 23. pantā minētās uzraudzības rezultātiem Komisijai un vienotiem kontaktpunktiem, kas minēti 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un jo īpaši signalizē par sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļauto medicīnisko ierīču faktisku vai potenciālu trūkumu.

2.   Ja to pieprasa Komisija, dalībvalstis vai viens vai vairāki 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie vienotie kontaktpunkti, Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos sniedz agregētus datus un pieprasījumu prognozes, lai pamatotu savus konstatējumus un secinājumus.

Piemērojot pirmo daļu, Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos sazinās ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, lai iegūtu epidemioloģiskus datus, kas palīdzētu prognozēt medicīnisko ierīču vajadzības, un ar Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos, ja medicīniskās ierīces, kas iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā, izmanto kopā ar zālēm.

Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos konstatējumus un secinājumus, kas minēti pirmajā daļā, attiecīgā gadījumā un saskaņā ar konkurences tiesību aktiem var darīt pieejamus citiem medicīnisko ierīču nozares dalībniekiem, ar nolūku labāk novērst vai mazināt faktisko vai potenciālo trūkumu.

3.   Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, veicot 1. un 2. punktā paredzēto ziņošanu, var sniegt ieteikumus par pasākumiem, ko Komisija, dalībvalstis, medicīnisko ierīču ražotāji, paziņotās struktūras un citas vienības varētu veikt, lai novērstu vai mazinātu faktisku vai potenciālu trūkumu.

Piemērojot pirmo daļu, Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos attiecīgā gadījumā sazinās ar Medicīnisko ierīču koordinācijas grupu, Veselības drošības komiteju un jebkuru citu attiecīgu padomdevēju komiteju sabiedrības veselības ārkārtas situāciju jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

4.   Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos var pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma sniegt ieteikumus par pasākumiem, kurus Komisija, dalībvalstis, medicīnisko ierīču ražotāji, paziņotās struktūras un citas vienības varētu veikt, lai nodrošinātu gatavību risināt medicīnisko ierīču faktisku vai potenciālu trūkumu, ko ir izraisījušas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas.

5.   Ja to pieprasa Komisija, Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos attiecīgā gadījumā var koordinēt pasākumus, ko veikušas valstu kompetentās iestādes medicīnisko ierīču jautājumos, medicīnisko ierīču ražotājiem, paziņotajām struktūrām un citām vienībām, lai novērstu vai mazinātu faktisku vai potenciālu medicīnisko ierīču trūkumu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikuma kontekstā.

25. pants

Darba metodes un informācijas sniegšana par medicīniskajām ierīcēm

1.   Lai sagatavotos 22., 23. un 24. pantā minēto uzdevumu izpildei, Aģentūra:

a)

nosaka sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstu izveides un pārskatīšanas procedūras un kritērijus;

b)

sadarbībā ar attiecīgām valstu kompetentajām iestādēm izstrādā racionālas IT uzraudzības un ziņošanas sistēmas, kas atvieglo sadarbspēju ar pastāvošiem IT rīkiem un Eudamed, tiklīdz tas ir pilnībā darbotiesspējīgs, un sniedz pienācīgu atbalstu valstu kompetentajām iestādēm saistībā ar uzraudzību un ziņošanu;

c)

izveido darba grupu, kas minēta 21. panta 5. punktā un nodrošina, ka minētajā darba grupā ir pārstāvēta katra dalībvalsts;

d)

nosaka metodes 24. panta 3. un 4. punktā minēto ieteikumu sniegšanai un 24. pantā minēto pasākumu koordinācijai.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, nepieciešamības gadījumā var apspriesties ar Medicīnisko ierīču koordinācijas grupu, ražotāju un citu attiecīgo medicīnisko ierīču nozares piegādes ķēdes dalībnieku pārstāvjiem un veselības aprūpes speciālistu, pacientu un patērētāju pārstāvjiem.

2.   Pēc sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atzīšanas Aģentūra:

a)

izveido sarakstu, kurā ir medicīnisko ierīču ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju, importētāju un paziņoto struktūru vienotie kontaktpunkti attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm, kuras iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā;

b)

sabiedrības veselības ārkārtas situācijas laikā uztur a) apakšpunktā minēto vienoto kontaktpunktu sarakstu;

c)

pamatojoties uz informācijas kopumu, ko pieņēmusi Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, pieprasa attiecīgo informāciju par medicīniskajām ierīcēm, kuras iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā, no a) punktā minētajiem vienotajiem kontaktpunktiem un nosaka termiņu minētās informācijas iesniegšanai;

d)

pamatojoties uz informācijas kopumu, ko saskaņā ar 22. panta 2. punktu pieņēmusi Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, pieprasa attiecīgo informāciju par medicīniskajām ierīcēm, kuras iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā, no 21. panta 5. punkta otrajā daļā minētajiem vienotajiem kontaktpunktiem un nosaka termiņu minētās informācijas iesniegšanai.

Lai ievāktu 3. punktā prasīto informāciju, Aģentūra var izmantot citus avotus, papildus tiem, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, tostarp pastāvošas datubāzes un izstrādes stadijā esošas datubāzes.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, ja tas tiek uzskatīts par relevantu, kā informācijas avotus var izmantot valsts vai Savienības datubāzes, tostarp Eudamed, tiklīdz tā ir pilnībā darbotiesspējīga, vai medicīnisko ierīču apvienības.

3.   Pie 2. punkta c) apakšpunktā minētās informācijas pieder vismaz:

a)

medicīniskās ierīces ražotāja un attiecīgā gadījumā tā pilnvarotā pārstāvja vārds/nosaukums;

b)

informācija, kas identificē medicīnisko ierīci un tās paredzēto nolūku, un vajadzības gadījumā medicīniskās ierīces konkrētas īpašības;

c)

attiecīgā gadījumā paziņotās struktūras nosaukums un numurs un informācija par attiecīgo sertifikātu vai sertifikātiem;

d)

ziņas par faktisko vai potenciālo medicīniskās ierīces trūkumu, piemēram, faktiskajiem vai prognozētajiem trūkuma sākuma un beigu datumiem un iespējamo vai zināmo cēloni;

e)

medicīniskās ierīces pārdošanas un tirgus daļas dati;

f)

medicīniskās ierīces pieejamie krājumi;

g)

medicīniskās ierīces piedāvājuma prognoze, tostarp informācija par iespējamām piegādes ķēdes nepilnībām;

h)

jau piegādāto medicīnisko ierīču daudzums un prognozētās piegādes;

i)

medicīniskās ierīces pieprasījuma prognoze;

j)

trūkuma novēršanas un mazināšanas plāni, kas iekļauj vismaz informāciju par ražošanas jaudu un piegādes kapacitāti;

k)

informācija no attiecīgajām paziņotajām struktūrām par to spējām pienācīgā laikposmā, ņemot vērā steidzamību, apstrādāt pieteikumus un veikt un pabeigt to medicīnisko ierīču atbilstības novērtēšanu, kas iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā;

l)

informācija par pieteikumu skaitu, ko attiecīgās paziņotās struktūras saņēmušas saistībā ar medicīniskajām ierīcēm, kuras iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā, un par attiecīgajām atbilstības novērtēšanas procedūrām;

m)

ja atbilstības novērtēšana vēl nav pabeigta – kādā stadijā ir atbilstības novērtēšana, ko attiecīgās paziņotās struktūras veic attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm, kuras iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā, un iespējamās kritiskās problēmas attiecībā uz novērtēšanas gala iznākumu un kas ir jāņem vērā, lai pabeigtu atbilstības novērtēšanas procesu.

Piemērojot pirmās daļas j) apakšpunktu, attiecīgās paziņotās struktūras paziņo dienu, līdz kurai ir paredzēts pabeigt novērtēšanu. Šajā sakarā paziņotās struktūras par prioritāru nosaka to medicīnisko ierīču atbilstības novērtēšanu, kuras iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā.

26. pants

Medicīnisko ierīču ražotāju, pilnvaroto pārstāvju, importētāju, izplatītāju un paziņoto struktūru pienākumi

1.   Lai veicinātu 23. pantā minēto uzraudzību, Aģentūra var pieprasīt attiecīgi medicīnisko ierīču ražotājiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem un attiecīgā gadījumā importētājiem un izplatītājiem, kas iekļauti sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā, un vajadzības gadījumā attiecīgām paziņotām struktūrām iesniegt pieprasīto informāciju Aģentūras noteiktajā termiņā.

Medicīnisko ierīču ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji un attiecīgā gadījumā importētāji un izplatītāji, kas minēti pirmajā daļā iesniedz pieprasīto informāciju ar to vienoto kontaktpunktu starpniecību, kas minēti 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā, izmantojot uzraudzības un ziņošanas sistēmas, kas izveidotas, ievērojot 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pēc nepieciešamības tie iesniedz atjauninājumus.

2.   Medicīnisko ierīču ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji, paziņotās struktūras un attiecīgā gadījumā importētāji vai izplatītāji pamato jebkādu pienākuma iesniegt pieprasīto informāciju neizpildi un jebkādu kavēšanos iesniegt pieprasīto informāciju Aģentūras noteiktajā termiņā.

3.   Ja medicīnisko ierīču ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji, paziņotās struktūras un attiecīgā gadījumā importētāji vai izplatītāji norāda, ka to iesniegtā informācija satur konfidenciālu komercinformāciju, tie norāda minētās informācijas attiecīgās daļas, kuras satur šādu konfidenciālu komercinformāciju, un paskaidro, kādēļ tā ir konfidenciāla komercinformācija.

Aģentūra novērtē katru konfidenciālas komercinformācijas norādi pēc būtības un pasargā šādu konfidenciālu komercinformāciju pret nepamatotu izpaušanu.

4.   Medicīnisko ierīču ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju, attiecīgo paziņoto struktūru un attiecīgā gadījumā importētāju vai izplatītāju, rīcībā ir jebkāda informācija papildus tai, kas pieprasīta 1. punktā, kas liecina par faktisku vai potenciālu medicīnisko ierīču trūkumu, tie nekavējoties sniedz šādu informāciju Aģentūrai.

5.   Pēc tam, kad ir paziņoti 23. pantā minētās uzraudzības rezultāti un saskaņā ar 24. pantu sniegti jebkādi ieteikumi par trūkuma novēršanas vai mazināšanas pasākumiem, 1. punktā minētie medicīnisko ierīču ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji un attiecīgā gadījumā importētāji un izplatītāji:

a)

sniedz komentārus Aģentūrai, ja tādi ir;

b)

ņem vērā 24. panta 3. un 4. punktā minētos ieteikumus un 28. panta b) punktā minētos norādījumus, ja tādi ir;

c)

ievēro pasākumus, kas Savienības vai dalībvalsts līmenī veikti, ievērojot 27. vai 28. pantu;

d)

informē Izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos par veiktajiem pasākumiem un ziņo par minēto pasākumu rezultātiem, tostarp sniedzot informāciju par faktiska vai potenciāla medicīnisko ierīču trūkuma novēršanu.

6.   Ja 1. punktā minēto medicīnisko ierīču ražotāji ir iedibinājušies ārpus Savienības, tad saskaņā ar šo pantu pieprasīto informāciju sniedz pilnvarotie pārstāvji vai attiecīgā gadījumā importētāji vai izplatītāji.

27. pants

Dalībvalstu loma medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzībā un mazināšanā

1.   Lai veicinātu 23. pantā minēto uzraudzību, Aģentūra var pieprasīt dalībvalstij:

a)

izmantojot 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos attiecīgos vienotos kontaktpunktus un uzraudzības un ziņošanas metodes un sistēmas, kas izveidotas, ievērojot 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iesniedz Aģentūras pieprasīto informācijas kopumu, kas minēts 22. panta 2. punktā, tostarp pieejamo informāciju par vajadzībām, kas saistītas ar medicīniskajām ierīcēm, kuras iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā, un pieejamos un aplēstos datus par minēto medicīnisko ierīču pieprasījuma apjomu un pieprasījuma prognozēm;

b)

saskaņā ar 26. panta 3. punktu norāda uz konfidenciālas komercinformācijas esību un paskaidro, kādēļ tā ir konfidenciāla komercinformācija;

c)

saskaņā ar 26. panta 2. punktu norāda uz jebkādu pienākuma iesniegt pieprasīto informāciju neizpildi un to, vai ir kāda kavēšanās iesniegt minēto informāciju Aģentūras noteiktajā termiņā.

Dalībvalstis izpilda Aģentūras pieprasījumu Aģentūras noteiktajā termiņā.

2.   Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis attiecīgi no medicīnisko ierīču ražotājiem un to pilnvarotajiem pārstāvjiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, importētājiem, izplatītājiem un paziņotajām struktūrām ievāc informāciju par medicīniskajām ierīcēm, kas iekļautas sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā.

3.   Ja dalībvalstu rīcībā ir informācija (papildus tai informācijai, kas iesniegta saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu), kas liecina par faktisku vai potenciālu medicīnisko ierīču trūkumu, tās nekavējoties sniedz šādu informāciju Izpildgrupai medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, izmantojot attiecīgos 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos vienotos kontaktpunktus.

4.   Pēc tam, kad ir paziņoti 23. pantā minētās uzraudzības rezultāti un saskaņā ar 24. pantu sniegti jebkādi ieteikumi par veiktajiem trūkuma novēršanas vai mazināšanas pasākumiem, dalībvalstis:

a)

apsver nepieciešamību paredzēt pagaidu izņēmumus dalībvalsts līmenī, ievērojot Regulas (ES) 2017/745 59. panta 1. punktu vai Regulas (ES) 2017/746 54. panta 1. punktu, ar mērķi samazināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļautu medicīnisko ierīču faktisko vai potenciālo trūkumu, vienlaikus cenšoties panākt augstu pacientu drošības un ierīču drošuma līmeni;

b)

ņem vērā jebkādus 24. panta 3. punktā minētos ieteikumus un 28. panta b) punktā minētos norādījumus, ja tādi ir, un koordinē savas darbības saistībā ar pasākumiem, kas veikti Savienības līmenī, ievērojot 12. panta a) punktu;

c)

informē Izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos par veiktajiem b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem un ziņo par minēto pasākumu rezultātiem, tostarp sniedzot informāciju par attiecīgo medicīnisko ierīču faktiska vai potenciāla trūkuma novēršanu.

Piemērojot pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, dalībvalstis, kas veic alternatīvu rīcību valsts līmenī, informē Izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos par šādas rīcības iemesliem.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētos ieteikumus, norādījumus un pasākumus un kopsavilkuma ziņojumu par gūtajām atziņām dara publiski pieejamus 29. pantā minētajā tīmekļa portālā.

28. pants

Komisijas loma medicīnisko ierīču trūkuma uzraudzībā un mazināšanā

Komisija ņem vērā no Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos saņemto informāciju un tās ieteikumus un:

a)

savu pilnvaru robežās veic visus nepieciešamos pasākumus ar mērķi samazināt sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļautu medicīnisko ierīču faktisko vai potenciālo trūkumu, tostarp vajadzības gadījumā nosaka pagaidu izņēmumus Savienības līmenī, ievērojot Regulas (ES) 2017/745 59. panta 3. punktu vai Regulas (ES) 2017/746 54. panta 3. punktu un ievērojot minētajos pantos izklāstītos nosacījumus un cenšoties panākt gan pacientu drošību, gan ierīču drošumu;

b)

apsver nepieciešamību attiecīgā gadījumā sniegt norādījumus un ieteikumus dalībvalstīm, medicīnisko ierīču ražotājiem, paziņotajām struktūrām un citām vienībām;

c)

pieprasa Izpildgrupai medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos sniegt ieteikumus vai koordinēt pasākumus, kas paredzēti 24. panta 3., 4. un 5. punktā;

d)

apsver nepieciešamību veikt medicīniskus pretpasākumus saskaņā ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES un citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem;

e)

attiecīgā gadījumā sazinās ar trešām valstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai mazinātu sabiedrības veselības ārkārtas situācijā kritiski svarīgo ierīču sarakstā iekļauto medicīnisko ierīču vai to sastāvdaļu faktisku vai potenciālu trūkumu gadījumos, kad minētās ierīces vai šādu ierīču daļas tiek importētas Savienībā un šādam faktiskam vai potenciālam trūkumam ir starptautiskas sekas, un attiecīgā gadījumā par jebkādām saistītām darbībām, kā arī par minēto darbību rezultātiem ziņo Izpildgrupai medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos.

29. pants

Komunikācija par Izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos

1.   Aģentūra savā tīmekļa portālā speciāli tam atvēlētā tīmekļa vietnē un ar citiem piemērotiem līdzekļiem sadarbībā ar valsts kompetentajām iestādēm savlaicīgi sniedz informāciju iedzīvotājiem un attiecīgām interešu grupām par Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos darbu un attiecīgos gadījumos reaģē uz dezinformāciju, kas vērsta pret Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos darbu.

2.   Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos procedūras ir pārredzamas.

Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos darba kārtību un sanāksmju protokolu kopsavilkumus, kā arī tās reglamentu, kas minēts 21. panta 4. punktā, un 24. panta 3. un 4. punktā minētos ieteikumus dokumentē un dara publiski pieejamus Aģentūras tīmekļa portālā speciāli tam atvēlētā tīmekļa lapā.

Ja 21. panta 4. punktā minētais reglaments Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos locekļiem ļauj iekļaut atšķirīgus viedokļus, Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos šādus atšķirīgus viedokļus un pamatojumu, uz ko tie ir balstīti, dara pieejamu valsts kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

30. pants

Atbalsts ekspertu grupām medicīnisko ierīču jautājumos

Sākot ar 2022. gada 1. martu, Aģentūra Komisijas uzdevumā nodrošina sekretariātu ekspertu grupām, kas ieceltas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/7451 06. panta 1. punktu (“ekspertu grupas”), un nodrošina nepieciešamo atbalstu, lai garantētu, ka minētās ekspertu grupas var efektīvi veikt uzdevumus, kas noteikti minētās regulas 106. panta 9. un 10. punktā.

Aģentūra:

a)

nodrošina administratīvo un tehnisko atbalstu ekspertu grupām zinātnisko atzinumu, viedokļu un konsultāciju sniegšanai;

b)

veicina un pārvalda attālinātas un klātienes ekspertu grupu sanāksmes;

c)

nodrošina, ka ekspertu grupas strādā neatkarīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/7451 06. panta 3. punkta otro daļu un 107. pantu un izmantodamas sistēmas un procedūras, kuras Komisija izveidojusi, ievērojot minēto regulu, lai aktīvi pārvaldītu un novērstu potenciālus interešu konfliktus saskaņā ar minētās regulas 106. panta 3. punkta trešo daļu;

d)

uztur un regulāri atjaunina ekspertu grupu tīmekļa lapu, un minētajā tīmekļa lapā dara publiski pieejamu visu nepieciešamo informāciju, kas vēl nav publiski pieejama Eudamed, lai nodrošinātu ekspertu grupu darbības pārredzamību, tostarp sniedzot paziņoto struktūru pamatojumu gadījumos, kad minētās struktūras nav ņēmušas vērā ekspertu grupu konsultācijas, kas sniegtas, ievērojot Regulas (ES) 2017/7451 06. panta 9. punktu;

e)

publicē ekspertu grupu zinātniskos atzinumus, viedokļus un konsultācijas, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/7451 06. panta 12. punkta otro daļu un 109. pantu;

f)

nodrošina, ka ekspertiem tiek sniegta atlīdzība un segti izdevumi saskaņā ar īstenošanas aktiem, kurus Komisija pieņēmusi, ievērojot Regulas (ES) 2017/7451 06. panta 1. punktu;

g)

uzrauga atbilstību ekspertu grupu kopējam reglamentam un pieejamajām pamatnostādnēm un metodoloģijām, kas ir būtiskas minēto grupu darbībai;

h)

sagatavo gada pārskatus Komisijai un Medicīnisko ierīču koordinācijas grupai par ekspertu grupu darbu, tostarp informāciju par ekspertu grupu sniegto atzinumu, viedokļu un konsultāciju skaitu.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Sadarbība starp Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos, Izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, uzdevumu grupu un ekspertu grupām

1.   Aģentūra nodrošina sadarbību starp Izpildgrupu zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupu medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos saistībā ar pasākumiem, ar kuriem risina sabiedrības veselības ārkārtas situācijas un liela mēroga notikumus.

2.   Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos locekļi un attiecīgi 3. panta 6. punktā un 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto darba grupu locekļi var piedalīties cits cita sanāksmēs un darba grupās un attiecīgā gadījumā sadarboties uzraudzības darbībās, ziņošanā un atzinumu sagatavošanā.

3.   Attiecīgajiem priekšsēdētājiem vai līdzpriekšsēdētājiem savstarpēji vienojoties, var organizēt kopīgas Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos sanāksmes.

4.   Attiecīgā gadījumā Aģentūra nodrošina sadarbību starp uzdevumu grupu un ekspertu grupām saistībā ar gatavību sabiedrības veselības ārkārtas situācijām un to pārvarēšanu.

32. pants

Pārredzamība un interešu konflikti

1.   Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos strādā neatkarīgi, objektīvi un pārredzami.

2.   Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos locekļiem un attiecīgā gadījumā novērotājiem nav ne finansiālu, ne citu tādu interešu zāļu nozarē vai medicīnisko ierīču nozarē, kas varētu ietekmēt to neatkarību vai objektivitāti.

3.   Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos locekļi un attiecīgā gadījumā novērotāji deklarē savas finanšu intereses un citas intereses, un minētās interešu deklarācijas atjaunina ik gadus un kad nepieciešams.

Pirmajā daļā minētas deklarācijas dara publiski pieejamas Aģentūras tīmekļa portālā.

4.   Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos locekļi un attiecīgā gadījumā novērotāji atklāj jebkurus citus faktus, par kuriem tie uzzinājuši un kurus pēc labas ticības var pamatoti uzskatīt par tādiem, kas ietver vai rada interešu konfliktu.

5.   Pirms katras sanāksmes Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos locekļi un attiecīgā gadījumā novērotāji, kas piedalās Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos sanāksmēs, deklarē jebkādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību vai objektivitāti attiecībā uz darba kārtības jautājumiem.

6.   Ja Aģentūra nolemj, ka saskaņā ar 5. punktu deklarētās intereses rada interešu konfliktu, attiecīgais loceklis vai novērotājs nepiedalās diskusijās vai lēmumu pieņemšanā, kā arī neiegūst nekādu informāciju par attiecīgo darba kārtības punktu.

7.   Deklarācijas, kas attiecīgi minētas 5. un 6. punktā, un Aģentūras lēmumus iekļauj sanāksmes protokola kopsavilkumā.

8.   Uz Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos locekļiem un attiecīgā gadījumā novērotājiem prasība saglabāt dienesta noslēpumu attiecas arī pēc tam, kad tie ir beiguši pildīt attiecīgos amata pienākumus.

9.   Uzdevumu grupas locekļi Regulas (EK) Nr. 726/2004 63. pantā paredzēto ikgadējo deklarāciju par savām finanšu vai citām interesēm atjaunina ikreiz, kad to deklarētajā informācijā notiek relevantas izmaiņas.

33. pants

Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem

Lai nodrošinātu veselības datu aizsardzību un lai Aģentūra varētu normāli darboties jebkādos apstākļos un jo īpaši sabiedrības veselības ārkārtas situāciju laikā un Savienības līmeņa liela mēroga notikumu laikā, Aģentūra nodrošina sev augsta līmeņa drošības kontroli un procedūras pret kiberuzbrukumiem, kiberspiegošanu un citiem datu aizsardzības pārkāpumiem.

Piemērojot pirmo daļu, Aģentūra aktīvi identificē un īsteno Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās pieņemto kiberdrošības paraugpraksi, lai novērstu, atklātu un ierobežotu kiberuzbrukumus un reaģētu uz tiem.

34. pants

Konfidencialitāte

1.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (20), un dalībvalstu spēkā esošos noteikumus un praksi attiecībā uz konfidencialitāti, visas šīs regulas piemērošanā iesaistītās personas attiecībā uz informāciju un datiem, kas iegūti, pildot savus uzdevumus, ievēro konfidencialitāti, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943 (21) aizsargātu fizisku vai juridisku personu konfidenciālu komercinformāciju un komercnoslēpumus, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības.

2.   Neskarot 1. punktu, visas šīs regulas piemērošanā iesaistītās personas nodrošina, ka konfidenciāla komercinformācija netiek kopīgota tādā veidā, kas varētu ļaut uzņēmumiem ierobežot vai izkropļot konkurenci LESD 101. panta nozīmē.

3.   Neskarot 1. punktu, tā informācija, ar ko konfidenciāli apmainās valstu kompetentās iestādes savā starpā un valstu kompetentās iestādes ar Komisiju un Aģentūru, netiek izpausta bez iepriekšējas vienošanās ar informācijas izcelsmes iestādi.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts neskar ne Komisijas, Aģentūras, dalībvalstu vai citu šajā regulā norādīto dalībnieku tiesības un pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu un brīdinājumu izplatīšanu, ne arī attiecīgo personu pienākumus sniegt informāciju saskaņā ar krimināltiesību aktiem.

5.   Komisija, Aģentūra un dalībvalstis var apmainīties ar konfidenciālu komercinformāciju ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm, ar kurām tām ir noslēgti divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi par konfidencialitāti.

35. pants

Persondatu aizsardzība

1.   Uz persondatu nosūtīšanu saskaņā ar šo regulu attiecas Regula (ES) 2016/679 un attiecīgā gadījumā Regula (ES) 2018/1725.

2.   Attiecībā uz persondatu nosūtīšanu uz trešo valsti, ja nav pieņemts atbilstības lēmums vai nav sniegtas atbilstošas garantijas, kā minēts attiecīgi Regulas (ES) 2016/679 46. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 48. pantā, Komisija, Aģentūra un dalībvalstis var dažos gadījums nosūtīt persondatus uz trešo valstu regulatīvajām iestādēm, ar kurām tām ir noslēgti nolīgumi par konfidencialitāti, ja minētos persondatus ir nepieciešams nosūtīt svarīgu iemeslu dēļ saistībā ar sabiedrības interesēm, piemēram, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Šādi persondati tiek nosūtīti saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2016/679 49. pantā un Regulas (ES) 2018/1725 50. pantā.

36. pants

Ziņošana un pārskatīšana

1.   Līdz 2026. gada 31. decembrim un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Jo īpaši minētajā ziņojumā pārskata:

a)

krīžgatavības un krīžu pārvarēšanas satvaru zālēm un medicīniskajām ierīcēm, tostarp periodisku noturības testu izmantošanas rezultātus;

b)

gadījumus, kad tirdzniecības atļaujas turētāji, medicīnisko ierīču ražotāji, pilnvarotie pārstāvji, importētāji, izplatītāji un paziņotās struktūras nav izpildījuši 10. un 26. pantā noteiktos pienākumus;

c)

platformas pilnvaras un darbība.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Komisija pēc sabiedrības veselības ārkārtas situācijas vai liela mēroga notikuma savlaicīgi iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

3.   Pamatojoties uz 1. punktā minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu šo regulu. Jo īpaši Komisija apsver nepieciešamību:

a)

paplašināt šīs regulas darbības jomu, to attiecinot arī uz veterinārajām zālēm un izmantošanai medicīnā paredzētiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

b)

grozīt 2. pantu;

c)

ieviest pasākumus, kuru mērķis būtu Savienības vai valstu līmenī stiprināt 10. un 26. pantā paredzēto pienākumu ievērošanu; un

d)

paplašināt platformas pilnvaras, vēl vairāk veicināt platformas un valsts un Savienības IT sistēmu sadarbspēju, nepieciešamību pēc trūkuma uzraudzības platformām valsts līmenī un nepieciešamību apmierināt jebkādas papildu prasības, lai novērstu zāļu strukturālu trūkumu, ko var ieviest Direktīvas 2001/83/EK un Regulas (EK) Nr. 726/2004 pārskatīšanas kontekstā.

37. pants

Savienības finansējums

1.   Savienība nodrošina finansējumu Aģentūras darbībām, ar kurām tā atbalsta darbu, ko veic Izpildgrupa zāļu trūkuma jautājumos un Izpildgrupa medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, uzdevumu grupa, 3. panta 6. punktā un 25. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās darba grupas un ekspertu grupas, kas ietver sadarbību ar Komisiju un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru.

Savienības finansiālo palīdzību šajā regulā paredzētajām darbībām īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (22).

2.   Aģentūra sedz dalībvalstu pārstāvjiem un ekspertiem radušās izmaksas saistībā ar Izpildgrupas zāļu trūkuma jautājumos, Izpildgrupas medicīnisko ierīču trūkuma jautājumos, uzdevumu grupas un 3. panta 6. punktā un 21. panta 5. punkta a) apakšpunktā minēto darba grupu sanāksmēm saskaņā ar Aģentūras valdes noteiktajiem finanšu mehānismiem, un papildus atalgo novērtēšanas darbības, ko veic referenti saistībā ar uzdevumu grupu, kā noteikts šajā regulā. Šādu atalgojumu maksā attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm.

3.   Regulas (EK) Nr. 726/2004 67. pantā paredzētais Savienības ieguldījums sedz šajā regulā paredzētos Aģentūras uzdevumus un sedz pilnu atalgojuma summu, ko maksā valstu kompetentajām iestādēm zāļu jautājumos, ja atbrīvojumu no maksām piemēro saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 297/95 (23).

38. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. marta.

Tomēr, IV nodaļu, izņemot 30. pantu, piemēro no 2023. gada 2. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 25. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. BEAUNE


(1)  OV C 286, 16.7.2021., 109. lpp.

(2)  OV C 300, 27.7.2021., 87. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 20. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 25. janvāra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp.).

(5)  OV C 385, 22.9.2021., 83. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.).

(8)  OV C 393 I, 29.9.2021., 3. lpp.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(23)  Padomes Regula (EK) Nr. 297/95 (1995. gada 10. februāris) par maksām, kas maksājamas Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūrai (OV L 35, 15.2.1995., 1. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/38


PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/124

(2022. gada 25. janvāris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumu 2010/465/ES (2) Protokols, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts 2007. gada 25. un 30. aprīlī (“protokols”), tika parakstīts 2010. gada 24. jūnijā ar noteikumu, ka tas tiks noslēgts vēlāk.

(2)

Protokolu ir ratificējušas visas dalībvalstis, izņemot Horvātijas Republiku. Horvātijas Republikai ir jāpievienojas protokolam saskaņā ar 2012. gada Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu.

(3)

Protokols būtu jāapstiprina.

(4)

Tā kā Lēmuma 2010/465/ES 5. pants par dalībvalstu informācijas sniegšanu vairs nav vajadzīgs, minētais pants būtu jābeidz piemērot no dienas, kad stājas spēkā šis lēmums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Protokols, ar ko izdara grozījumus Gaisa transporta nolīgumā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts 2007. gada 25. un 30. aprīlī (“protokols”) (3).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā veic protokola 10. pantā paredzēto diplomātisko notu apmaiņu.

3. pants

Lēmuma 2010/465/ES 5. pantu beidz piemērot no dienas, kad stājas spēkā šis lēmums.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 25. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. BEAUNE


(1)  2021. gada 14. decembra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums 2010/465/ES (2010. gada 24. jūnijs) par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm (OV L 223, 25.8.2010., 1. lpp.).

(3)  Protokola teksts ir publicēts OV L 223, 25.8.2010., 3. lpp. kopā ar lēmumu par tā parakstīšanu.


REGULAS

31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/40


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/125

(2021. gada 19. novembris),

ar ko groza I līdz V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 691/2011 par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 691/2011 (2011. gada 6. jūlijs) par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (1) un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Lai Komisija varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši tos, kas saistīti ar vidi, ilgtspēju un klimata pārmaiņām, tai ir vajadzīga piekļuve pilnīgai, aktuālai un ticamai informācijai. Ar Regulu (ES) Nr. 691/2011 ir izveidota Eiropas vides ekonomisko kontu vienota sistēma, tostarp to raksturlielumu saraksti, par kuriem jāapkopo un jānosūta dati, un tajā ir paredzēti noteikumi par periodiskumu un nosūtīšanas termiņiem kontu apkopošanai.

(2)

Vides kontu raksturlielumu saraksti ir būtiski, lai nodrošinātu statistikas datu salīdzināmību starp dalībvalstīm. Tagad tie ir jāatjaunina, lai tos saskaņotu ar atjauninājumiem kontu datu avotos un lai tie arī turpmāk būtu relevanti lietotājiem.

(3)

Lai labāk uzraudzītu progresu virzībā uz zaļu, konkurētspējīgu un noturīgu aprites ekonomiku (2) un virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas attiecas uz ES, ir vajadzīgi papildu aktuāli dati par vides un ekonomikas saikni.

(4)

Vides kontu raksturlielumu saraksti ir būtiski, lai nodrošinātu statistikas datu salīdzināmību starp dalībvalstīm.

(5)

Regulas (ES) Nr. 691/2011 I pielikumā iekļautais gaisa piesārņotāju saraksts būtu jāatjaunina, lai to saskaņotu ar tādu siltumnīcefekta gāzu sarakstu, par kurām ziņo saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un kuras tika pārskatītas pēc Kioto protokola otrā saistību perioda, kā arī lai to saskaņotu ar pamatnostādnēm par emisiju pārskatiem saskaņā ar Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (CLRTAP) un definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (Direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju) (3).

(6)

Labākai klimata politikas veidošanai dalībvalstīm būtu jāsniedz tādu nodokļu dalījums, kuri valdības ieņēmumos iegrāmatoti no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) un citiem CO2 nodokļiem. Tāpēc minētie nodokļi būtu jāiekļauj raksturlielumu sarakstā Regulas (ES) Nr. 691/2011 II pielikumā.

(7)

Informācija Regulas (ES) Nr. 691/2011 III pielikuma C un E tabulā vairs nav vajadzīga Savienības agregātu sagatavošanai, jo Eurostat ir izstrādājis jaunu metodi, kuras pamatā ir citi viegli pieejami dati. Tāpēc minētās tabulas būtu jāsvītro.

(8)

Labākai tematiskās vides politikas veidošanai Eiropas zaļā kursa satvarā vides aizsardzības izdevumu kontos visām nozarēm ir jānošķir šādi vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) vides mērķi: apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība (CEPA 1), notekūdeņu apsaimniekošana (CEPA 2), atkritumu apsaimniekošana (CEPA 3), augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzība un attīrīšana (CEPA 4), trokšņu un vibrācijas mazināšana (CEPA 5), bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība (CEPA 6), aizsardzība pret radiāciju, pētniecība un izstrāde, citas vides aizsardzības darbības (CEPA 7–9). Tāpēc Regulas (ES) Nr. 691/2011 IV pielikums būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu šīs izmaiņas.

(9)

Informācija par vides preču un pakalpojumu nozares tirgus daļu nav pietiekama vides politikas veidošanai. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 691/2011 V pielikums būtu jāatjaunina, paredzot, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par nozares kopējo lielumu.

(10)

Lai lietotājiem būtu vieglāk interpretēt datus un lai dalībvalstis datu apkopošanas laikā varētu nodrošināt kvalitāti, dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par visiem valsts vides aizsardzības izdevumu komponentiem. Tas ietver aplēses un informāciju par vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņu. Eurostat pieredze dalībvalstu datu validēšanā liecina, ka, pamatojoties uz uzskaites attiecībām starp citām obligātajām ziņošanas kategorijām, Eurostat nevar attiecībā uz visām dalībvalstīm atvasināt pietiekami kvalitatīvus datus par vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņu, piemēram, par uzņēmumu izmaksām par atkritumu apglabāšanas vai notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumiem. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 691/2011 IV pielikums būtu jāatjaunina, paredzot, ka dalībvalstīm, veicot visus attiecīgos kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, būtu jāapkopo un jāpaziņo dati par šo pozīciju.

(11)

Lai precīzi noteiktu kopējos valsts vides aizsardzības izdevumus, būtu jāidentificē visi izdevumi par vides aizsardzības pakalpojumiem, kas radušies, sniedzot citus vides aizsardzības pakalpojumus, un kas tādējādi jau ir segti attiecīgo galaproduktu vērtībā. Tādēļ ir būtiski, ka dalībvalstis ziņo par visu vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņu vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanai neatkarīgi no tā, vai tos snieguši specializētie ražotāji.

(12)

Lai uzlabotu kontu lietderību politikas veidošanas mērķiem, būtu jāsaīsina Eiropas vides ekonomisko kontu ziņošanas termiņi.

(13)

Lai dalībvalstīm samazinātu ziņošanas slogu, būtu jāsamazina NACE klasifikācijas nepieciešamais detalizācijas līmenis vides preču un pakalpojumu nozares kontiem un vides aizsardzības izdevumu kontiem NACE kategorijā “Ražošana”. Tas ir izmaksu ziņā efektīvs pasākums, kas arī uzlabo datu pieejamību lietotājiem, samazinot konfidencialitātes karogu skaitu un datu izpaušanas ierobežojumus. Tāpēc būtu jāatjaunina Regulas (ES) Nr. 691/2011 IV un V pielikums.

(14)

Lai kompensētu papildu slogu, ko rada īsāki ziņošanas termiņi un atjaunināti raksturlielumu saraksti, būtu jāievieš sloga samazinājums 1 % robežlieluma veidā dalījumiem pēc saimnieciskās darbības vides aizsardzības izdevumu kontā.

(15)

Būtu jānosaka atjaunināto datu pirmais pārskata gads.

(16)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 691/2011,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 691/2011 I līdz V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 192, 22.7.2011., 1. lpp.

(2)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns: par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 691/2011 I līdz V pielikumu groza šādi:

1)

regulas I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par šādu gaisa piesārņotāju emisijām:

Nosaukums

Simbols

Informācijas sniegšanas vienība

Oglekļa dioksīds bez emisijām no biomasas

CO2

1 000  tonnu (Gg)

Oglekļa dioksīds no biomasas

Biomasas CO2

1 000  tonnu (Gg)

Slāpekļa oksīds

N2O

tonnas (Mg)

Metāns

CH4

tonnas (Mg)

Perfluorogļūdeņraži

PFC

tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti

Fluorogļūdeņraži

HFC

tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti

Sēra heksafluorīds un slāpekļa trifluorīds

SF6 NF3

tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti

Slāpekļa oksīdi

NOX

tonnas (Mg), NO2 ekvivalenti

Nemetāna gaistošie organiskie savienojumi

NMGOS

tonnas (Mg)

Oglekļa monoksīds

CO

tonnas (Mg)

Cietās daļiņas < 10 μm

PM10

tonnas (Mg)

Cietās daļiņas < 2,5 μm

PM2,5

tonnas (Mg)

Sēra oksīdi

SOX

tonnas (Mg), SO2 ekvivalenti

Amonjaks

NH3

tonnas (Mg)

Visus datus izsaka līdz vienai zīmei aiz komata.”;

b)

pielikuma 5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1.

Par katru 3. iedaļā minēto raksturlielumu datus sagatavo hierarhiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2. red. dalījumā (A*64 apkopojuma pakāpe), ievērojot pilnīgu saderību ar EKS 95. Turklāt datus sagatavo par šādām kategorijām:

mājsaimniecību emisijas gaisā,

izlīdzināšanas posteņi, kas ir informācijas posteņi, ar kuriem skaidri izlīdzinātas atšķirības starp saskaņā ar šo regulu sniegtajiem emisiju gaisā kontu datiem un datiem, kas sniegti oficiālajās valsts emisijas gaisā datu kopās.

2.

Hierarhiskā klasifikācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:

Emisijas gaisā nozaru dalījumā – NACE 2. red. (A*64)

Mājsaimniecību emisijas gaisā

Transports

Apkure/dzesēšana

Citas

Izlīdzināšanas posteņi

Kopējās emisijas gaisā konti (ražošanas darbības + mājsaimniecības) par katru no 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem

Mīnus valsts rezidenti ārvalstīs

Valsts zvejas kuģi ārvalstīs

Sauszemes transports

Ūdens transports

Gaisa transports

Plus nerezidenti teritorijā

+

Sauszemes transports

+

Ūdens transports

+

Gaisa transports

(+ vai –)

Citas korekcijas un statistiskās neatbilstības

=

Piesārņotāja X kopējās emisijas, kā ziņots UNFCCC (1)/CLRTAP (2)”;

2)

II pielikuma 3. un 4. iedaļu aizstāj ar šādām:

“3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides nodokļiem saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

energoresursu nodokļi,

transporta nodokļi,

piesārņojuma nodokļi,

resursu nodokļi.

Dalībvalstis kā par atsevišķu raksturlielumu ziņo arī par valsts nodokļu ieņēmumiem, kas saistībā ar to dalību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iegrāmatoti Eiropas kontu sistēmā.

Dalībvalstis kā par atsevišķu raksturlielumu ziņo arī par citiem vides nodokļiem, kas ir iekļauti kopējos energoresursu, transporta, piesārņojuma vai resursu nodokļos un ko iekasē par degvielu oglekļa saturu (citi CO2 nodokļi).

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

Statistiku nosūta 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5.

Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2016. gada.”;

3)

III pielikuma 4. un 5. iedaļu aizstāj ar šādām:

“4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

Statistiku nosūta 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2021. pārskata gadu.

3.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

Pirmais pārskata gads ir 2021. gads.

5.

Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2017. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Datus, kas izteikti masas vienībās, sagatavo par turpmākajās tabulās norādītajiem raksturlielumiem.

A tabula. Iekšzemes ieguve

MF.1.

Biomasa

MF.1.1.

Kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.1.1.

Graudaugi

MF.1.1.2.

Saknes, bumbuļi

MF.1.1.3.

Cukura kultūraugi

MF.1.1.4.

Pākšaugi

MF.1.1.5.

Rieksti

MF.1.1.6.

Eļļas kultūraugi

MF.1.1.7.

Dārzeņi

MF.1.1.8.

Augļi

MF.1.1.9.

Šķiedraugi

MF.1.1.A

Pārējie citur neklasificētie kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.2.

Kultūraugu atliekas (izmantotas), lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.1.

Kultūraugu atliekas (izmantotas)

MF.1.2.1.1.

Salmi

MF.1.2.1.2.

Citas kultūraugu atliekas (cukurbiešu un lopbarības biešu lapas u. c.)

MF.1.2.2.

Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.2.1.

Lopbarības kultūraugi (tostarp ganībās ievākta biomasa)

MF.1.2.2.2.

Ganību biomasa

MF.1.3.

Koks

MF.1.3.1.

Kokmateriāli (rūpnieciskie apaļkoki)

MF.1.3.2.

Malka un cita ieguve

MF.1.4.

Savvaļas zivju zveja, ūdensaugi un ūdensdzīvnieki, medības un vākšana

MF.1.4.1.

Savvaļas zivju zveja

MF.1.4.2.

Visi pārējie ūdensdzīvnieki un ūdensaugi

MF.1.4.3.

Medības un vākšana

MF.2.

Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)

MF.2.1.

Dzelzs

MF.2.2.

Krāsainais metāls

MF.2.2.1.

Varš

MF.2.2.2.

Niķelis

MF.2.2.3.

Svins

MF.2.2.4.

Cinks

MF.2.2.5.

Alva

MF.2.2.6.

Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli

MF.2.2.7.

Boksīts un cits alumīnijs

MF.2.2.8.

Urāns un torijs

MF.2.2.9.

Pārējie krāsainie metāli

MF.3.

Nemetālu minerāli

MF.3.1.

Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli)

MF.3.2.

Krīts un dolomīts

MF.3.3.

Slāneklis

MF.3.4.

Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli

MF.3.5.

Sāls

MF.3.6.

Kaļķakmens un ģipšakmens

MF.3.7.

Māli un kaolīns

MF.3.8.

Smiltis un grants

MF.3.9.

Pārējie citur neklasificētie nemetāla minerāli

MF.3.A

Izrakti zemes materiāli (tostarp augsne), tikai ja izmantoti (informācijas sniegšana pēc izvēles)

MF.4.

Fosilās enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.

Ogles un citi cietie enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.1.

Lignīts (brūnogles)

MF.4.1.2.

Akmeņogles

MF.4.1.3.

Degslāneklis un bitumensmiltis

MF.4.1.4.

Kūdra

MF.4.2.

Šķidrie un gāzveida enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.2.1.

Jēlnafta, dabasgāzes kondensāts un sašķidrināta dabasgāze (NGL)

MF.4.2.2.

Dabasgāze

B tabula (Imports – tirdzniecība kopā) un D tabula (Eksports – tirdzniecība kopā)

MF.1.

Biomasa

MF.1.1.

Kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.1.1.

Graudaugi

MF.1.1.2.

Saknes, bumbuļi

MF.1.1.3.

Cukura kultūraugi

MF.1.1.4.

Pākšaugi

MF.1.1.5.

Rieksti

MF.1.1.6.

Eļļas kultūraugi

MF.1.1.7.

Dārzeņi

MF.1.1.8.

Augļi

MF.1.1.9.

Šķiedraugi

MF.1.1.A

Pārējie citur neklasificētie kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.2.

Kultūraugu atliekas (izmantotas), lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.1.

Kultūraugu atliekas (izmantotas)

MF.1.2.1.1.

Salmi

MF.1.2.1.2.

Citas kultūraugu atliekas (cukurbiešu un lopbarības biešu lapas u. c.)

MF.1.2.2.

Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.2.1.

Lopbarības kultūraugi (tostarp ganībās ievākta biomasa)

MF.1.3.

Koks

MF.1.3.1.

Kokmateriāli (rūpnieciskie apaļkoki)

MF.1.3.2.

Malka un cita ieguve

MF.1.4.

Savvaļas zivju zveja, ūdensaugi un ūdensdzīvnieki, medības un vākšana

MF.1.4.1.

Savvaļas zivju zveja

MF.1.4.2.

Visi pārējie ūdensdzīvnieki un ūdensaugi

MF.1.5.

Dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku produkti (izņemot savvaļas zivis, ūdensaugus un ūdensdzīvniekus, nomedītos un savāktos dzīvniekus)

MF.1.5.1.

Dzīvi dzīvnieki (izņemot savvaļas zivis, ūdensaugus un ūdensdzīvniekus, nomedītos un savāktos dzīvniekus)

MF.1.5.2.

Gaļa un gaļas izstrādājumi

MF.1.5.3.

Piena produkti, putnu olas un medus

MF.1.5.4.

Citi dzīvnieku produkti (dzīvnieku šķiedras, ādas, kažokādas, āda u. c.)

MF.1.6.

Produkti galvenokārt no biomasas

MF.2.

Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)

MF.2.1.

Dzelzs

MF.2.2.

Krāsainais metāls

MF.2.2.1.

Varš

MF.2.2.2.

Niķelis

MF.2.2.3.

Svins

MF.2.2.4.

Cinks

MF.2.2.5.

Alva

MF.2.2.6.

Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli

MF.2.2.7.

Boksīts un cits alumīnijs

MF.2.2.8.

Urāns un torijs

MF.2.2.9.

Pārējie krāsainie metāli

MF.2.3.

Produkti galvenokārt no metāliem

MF.3.

Nemetālu minerāli

MF.3.1.

Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli)

MF.3.2.

Krīts un dolomīts

MF.3.3.

Slāneklis

MF.3.4.

Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli

MF.3.5.

Sāls

MF.3.6.

Kaļķakmens un ģipšakmens

MF.3.7.

Māli un kaolīns

MF.3.8.

Smiltis un grants

MF.3.9.

Pārējie citur neklasificētie nemetāla minerāli

MF.3.B

Produkti galvenokārt no nemetālu minerāliem

MF.4.

Fosilās enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.

Ogles un citi cietie enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.1.

Lignīts (brūnogles)

MF.4.1.2.

Akmeņogles

MF.4.1.3.

Degslāneklis un bitumensmiltis

MF.4.1.4.

Kūdra

MF.4.2.

Šķidrie un gāzveida enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.2.1.

Jēlnafta, dabasgāzes kondensāts un sašķidrināta dabasgāze (NGL)

MF.4.2.2.

Dabasgāze

MF.4.2.3.

Flotes degvielas (imports: rezidentu vienību uzpildītas ārvalstīs; eksports: nerezidentu vienību uzpildītas iekšzemē)

MF.4.2.3.1.

Degviela sauszemes transportam

MF.4.2.3.2.

Degviela ūdens transportam

MF.4.2.3.3.

Degviela gaisa transportam

MF.4.3.

Produkti galvenokārt no fosilās enerģijas produktiem

MF.5.

Citi produkti

MF.6.

Atkritumi galīgai apstrādei un apglabāšanai”;

4)

IV pielikuma 3., 4. un 5. iedaļu aizstāj ar šādām:

“3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo vides aizsardzības izdevumu kontus atbilstoši šādiem raksturlielumiem, kuri noteikti saskaņā ar EKS:

vides aizsardzības pakalpojumu izlaide. Nošķir tirgus izlaidi, ārpus tirgus izlaidi un palīgdarbību izlaidi,

vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņš,

vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņš vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanai,

vides aizsardzības pakalpojumu imports un eksports,

pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un pārējie nodokļi mīnus produktu subsīdijas par vides aizsardzības pakalpojumiem,

bruto pamatkapitāla veidošana un nefinanšu neražoto aktīvu iegāde mīnus realizācija par vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanu,

vides aizsardzības pakalpojumu galapatēriņš,

vides aizsardzības pārvedumi (saņemtie/izmaksātie).

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 28 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5.

Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2018. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1.

Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz dalījumā pa:

vides aizsardzības pakalpojumu sniedzēju/patērētāju veidiem, kā noteikts 2. iedaļā,

vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) klasēm, kuras sagrupētas šādi:

CEPA 1

CEPA 2

CEPA 3

CEPA 4

CEPA 5

CEPA 6

CEPA 7, CEPA 8 un CEPA 9 summa

šādiem NACE dalījumiem vides aizsardzības palīgpakalpojumu sniegšanai: NACE 2 red. B, C, D, 36. nodaļa. Datus C iedaļai sniedz šādi:

NACE C10–C12 – Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana

NACE C17 – Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

NACE C19–20 – Koksa, ķīmisko vielu, naftas pārstrādes produktu un ķīmisko produktu ražošana

NACE C 21–23 – Farmaceitisko produktu, gumijas, plastmasas un citu nemetālisko izstrādājumu ražošana

NACE C 24 – Metālu ražošana

NACE C 25–30 – Gatavo metālizstrādājumu ražošana, ieskaitot mašīnas un iekārtas

NACE C13–16, 18, 31–33 – Citas ražošanas darbības

Dalībvalstīm, kurās kopējais apgrozījums vai nodarbināto personu skaits vienā vai vairākos no šiem NACE dalījumiem ir mazāks par 1 % no Savienības kopējā rādītāja, dati par minētajiem NACE dalījumiem nav jāsniedz.

2.

CEPA klases, kas minētas 1. punktā, ir šādas:

 

CEPA 1 – Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība

 

CEPA 2 – Notekūdeņu apsaimniekošana

 

CEPA 3 – Atkritumu apsaimniekošana

 

CEPA 4 – Augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzība un attīrīšana

 

CEPA 5 – Trokšņu un vibrācijas mazināšana

 

CEPA 6 – Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība

 

CEPA 7 – Aizsardzība pret radiāciju

 

CEPA 8 – Pētniecība un izstrāde vides jomā

 

CEPA 9 – Citas vides aizsardzības darbības.”;

5)

V pielikuma 3., 4. un 5. iedaļu aizstāj ar šādām:

“3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides preču un pakalpojumu nozari saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares un tirgus darbību izlaide,

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares eksports,

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares un tirgus darbību pievienotā vērtība,

nodarbinātība vides preču un pakalpojumu kopējā nozarē un tirgus darbību ietvaros.

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos, izņemot raksturlielumam “nodarbinātība”, kurā ziņošanas vienība ir “pilna laika ekvivalents”.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1.

Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2.

Statistiku nosūta 22 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3.

Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 28 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.

Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5.

Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2018. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1.

Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz šķērsklasifikācijā pēc:

saimniecisko darbību klasifikācijas, NACE 2. red., sagrupētas šādi:

NACE A

NACE B

NACE C

NACE D

NACE E

NACE F

NACE J

NACE M

NACE O

NACE P

NACE G+NACE H+NACE I+NACE K+NACE L+NACE N+NACE Q+NACE R+ NACE S + NACE T + NACE U summa

vides aizsardzības darbību klasifikācijas (CEPA) klasēm un resursu pārvaldības darbību klasifikācijas (CReMA), kas sagrupētas šādi:

CEPA 1

CEPA 2

CEPA 3

CEPA 4

CEPA 5

CEPA 6

CEPA 7, CEPA 8 un CEPA 9 summa

CReMA 10

CReMA 11

CReMA 13

CReMA 13A

CReMA 13B

CReMA 13C

CReMA 14

CReMA 12, CReMA 15 un CReMA 16 summa

2.

CEPA klases, kas minētas 1. punktā, ir izklāstītas IV pielikumā. CReMA klases, kas minētas 1. punktā, ir šādas:

 

CReMA 10 – Ūdens resursu apsaimniekošana

 

CReMA 11 – Meža resursu apsaimniekošana

 

CReMA 12 – Savvaļas dzīvnieku un augu sugu apsaimniekošana

 

CReMA 13 – Energoresursu apsaimniekošana

 

CReMA 13A – Enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem

 

CReMA 13B – Siltuma/energotaupība un energoresursu pārvaldība

 

CReMA 13C – Fosilo energoresursu (kā izejvielu) izmantošanas mazināšana

 

CReMA 14 – Minerālu apsaimniekošana

 

CReMA 15 – Resursu apsaimniekošanas pētniecības un izstrādes darbības

 

CReMA 16 – Citas resursu apsaimniekošanas darbības.”


(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām.

(2)  Konvencija par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos.


31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/52


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/126

(2021. gada 7. decembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (1), un konkrēti tās 4. panta 8. punktu, 13. panta 3. punktu, 37. panta 5. punktu, 38. panta 5. punktu un 39. panta 3. punktu un 45. panta a)–i) punktu, 56. panta a), b) un c) punktu un 84. panta a) un b) punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2021/2115 nosaka jaunu tiesisko regulējumu kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), lai uzlabotu to, kādā veidā tā īsteno Līgumā par Eiropas Savienības darbību izvirzītos Savienības mērķus. Regula precizē šos Savienības mērķus, kas sasniedzami ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), un definē intervences pasākumu veidus, kā arī Savienības vienotās prasības dalībvalstīm, vienlaikus dodot tām iespēju elastīgi izstrādāt intervences pasākumus, kas iekļaujami to KLP stratēģiskajos plānos.

(2)

Lai panāktu KLP un iekšējā tirgus vienoto raksturu, Regula (ES) 2021/2115 pilnvaro Komisiju pieņemt papildu prasības KLP stratēģiskajos plānos nosakāmo intervences pasākumu izstrādei tiešo maksājumu jomā dažās lauksaimniecības nozarēs, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (2), un lauku attīstības jomā, kā arī vienotus noteikumus par īpatsvaru, ko minētajās jomās piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām. Visas šīs papildu prasības dalībvalstīm jāapsver, izstrādājot savus KLP stratēģiskos plānus, kas aptver visas attiecīgās jomas, un tādējādi visas šīs prasības būtu jāiekļauj šajā regulā.

(3)

Attiecībā uz intervences pasākumiem, kas dalībvalstīm jānosaka savos KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu jomā, būtu jānosaka papildu prasības intervences pasākumiem attiecībā uz kaņepēm un kokvilnu. Maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt no konkrētām kaņepju šķirnēm iegūtu sertificētu sēklu izmantošanai.

(4)

Turklāt būtu jānosaka kaņepju šķirņu noteikšanas un to tetrahidrokanabinola (THC) satura verifikācijas kārtība, kas minēta Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā. THC satura verifikācija ir vajadzīga, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, bet ir arī stratēģiski svarīgi saglabāt sabiedrības veselību un panākt saskaņotību ar citu tiesisko regulējumu, proti, krimināltiesībām nelikumīgu narkotisko vielu kontrabandas jomā, kā arī starptautiskajām saistībām, piemēram, kā noteikts Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām (3). Tādējādi būtu jāparedz noteikumi, ar ko, lai nodrošinātu rezultātu salīdzināmību, saskaņo dalībvalstu metodes un kārtību kaņepju šķirņu verifikācijai un THC satura kvantitatīvai noteikšanai kaņepēs.

(5)

Lai THC satura noteikšana kaņepēs būtu iedarbīga un uzticama, jānosaka periods, kura laikā šķiedras ieguvei paredzētas kaņepes nedrīkst novākt pēc ziedēšanas.

(6)

Skaidrības un juridiskās noteiktības interesēs, kad divus secīgus gadus tiek pārsniegts kādas šķirnes THC saturs, kas minēts Regulas(ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā, dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai savlaicīgi informētu uzņēmumus, ka minētās šķirnes audzēšana nedod tiesības saņemt tiešos maksājumus.

(7)

Noteikumos par kaņepju šķirņu verificēšanu un THC satura kvantitatīvo noteikšanu būtu jāņem vērā, ka kaņepes var audzēt kā pamatkultūru vai kā starpkultūru. Šajā kontekstā ir lietderīgi norādīt definīciju, kas ir kaņepes, kuras audzē kā starpkultūru.

(8)

Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā ir paredzēts kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu. Būtu jānosaka noteikumi un nosacījumi lauksaimniecības zemju un šķirņu apstiprināšanai šā maksājuma vajadzībām. Turklāt jānosaka papildu nosacījumi, lai panāktu minimālu aktivitāti atbilstoši atbalsta mērķim.

(9)

Regulas (ES) 2021/2115 36. pantā minētajām dalībvalstīm starpnozaru kokvilnas audzēšanas organizācijas jāapstiprina, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar to darbības mērogu un iekšējo organizāciju. Starpnozaru organizācijas darbības mērogs būtu jānosaka, ņemot vērā prasību, ka organizācijā ietilpstošajam kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam ir jāspēj pieņemt pietiekamu daudzumu piegādātās neattīrītās kokvilnas.

(10)

Būtu jāparedz konkrēti pienākumi lauksaimniekiem kā starpnozaru organizāciju biedriem. To mērķis ir veicināt lauksaimnieku dalības administrēšanu un kontroli, kā arī uzlabot organizāciju darbības potenciālo efektivitātes pieaugumu, kas izriet no to biedru skaita un mērķorientētā darba.

(11)

Papildu prasības attiecībā uz investīcijām, agrovides un klimata intervences pasākumiem, izaugsmes vadību, noieta veicināšanu, saziņu un tirgvedību, kopieguldījumu fondiem, augļu dārzu, olīvu audžu vai vīndārzu vēlreizēju apstādīšanu pēc obligātās izaršanas, priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu, ražas un produkcijas apdrošināšanu, izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, un kopīgu uzglabāšanu būtu jānosaka dalībvalstu norādāmajiem intervences pasākumiem KLP stratēģiskajos plānos augļu un dārzeņu nozarē, biškopības nozarē, vīna nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē, kā arī citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā. Turklāt būtu jāparedz noteikumi par atbalsta formām un izdevumu veidiem, to vidū vienoto likmju un vienības izmaksu vai fiksētu summu likmju izmantošanu, kā arī par administratīvajām un personāla izmaksām. Pareizas finanšu pārvaldības un tiesiskās noteiktības nolūkos būtu jāsagatavo saraksts ar izdevumiem, kas varētu nebūt ietverti KLP stratēģiskajos plānos, un neizsmeļošs saraksts ar izdevumiem, kas varētu būt ietverti augļu un dārzeņu, biškopības, vīna, apiņu, olīveļļas un galda olīvu nozarē, kā arī citās nozarēs.

(12)

Turklāt, lai ņemtu vērā nozarēm specifiskās iezīmes, būtu jāparedz konkrēti noteikumi par dažiem nozariskās intervences pasākumu veidiem augļu un dārzeņu, biškopības, vīna, apiņu un lauksaimniecības dzīvnieku nozarē.

(13)

Attiecībā uz tādu nozariskās intervences pasākumu veidiem, kurus ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas pārvalda ar darbības programmu starpniecību, augļu un dārzeņu, olīveļļas un galda olīvu, kā arī citās nozarēs būtu jāparedz konkrēti noteikumi par produktu klāstu un izņemšanu no tirgus bezmaksas izplatīšanai un transporta un pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksām, ņemot vērā šā intervences pasākuma potenciālo svarīgumu. Konkrētāk, lai nodrošinātu, ka izņemšana no tirgus nekļūst par produktu noieta pastāvīgu alternatīvu, kas aizstāj to laišanu tirgū, būtu jānosaka maksimālais atbalsta apmērs izņemšanai no tirgus. Visos gadījumos līdzīgu iemeslu dēļ ir jānosaka kvantitatīvs izņemšanas ierobežojums katram produktam katrā ražotāju organizācijā. Turklāt būtu jāparedz konkrēti noteikumi par izņemtu produktu galamērķiem, izņemtu produktu saņēmējiem piemērojamiem nosacījumiem un relevantiem standartiem, kuri jāizpilda izņemtiem produktiem.

(14)

Lai sekmētu nozariskās intervences pasākumu izmantošanu ar darbības programmu starpniecību, būtu jānosaka tirgū laistās ražotāju organizāciju produkcijas vērtības aprēķināšanas metode, arī vienotas likmes izmantošana, ar mērķi aprēķināt pārstrādei paredzētu augļu un dārzeņu vērtību. Tirgū laistās produkcijas vērtības aprēķināšanas metodē būtu jāņem vērā ikgadējās svārstības vai datu nepietiekamība par jaunatzītām organizācijām vai grupām. Lai novērstu shēmas ļaunprātīgu izmantošanu, nevajadzētu atļaut ražotāju organizācijām programmas laikā mainīt atsauces perioda noteikšanai izmantoto metodiku.

(15)

Lai nodrošinātu intervences pasākumu veidu veiksmīgu darbību augļu un dārzeņu nozarē, būtu lietderīgi noteikt konkrētus mērķus saistībā ar agrovides un klimata intervences pasākumiem.

(16)

Būtu jāpieņem noteikumi par valstu finansiālo palīdzību, ko dalībvalstis var piešķirt tajos reģionos, kuros augļu un dārzeņu ražotāju organizētības pakāpe ir īpaši zema, ietverot noteikumus par to, kā tiek aprēķināta organizētības pakāpe un kā tiek apstiprināta zema organizētības pakāpe.

(17)

Lai nodrošinātu intervences pasākumu veidu veiksmīgu darbību biškopības nozarē, būtu jāparedz noteikumi par stropiem.

(18)

Lai nodrošinātu intervences pasākumu veidu veiksmīgu darbību vīna nozarē, ir lietderīgi izstrādāt neizsmeļošu tādu operatoru sarakstu, kas var būt labumguvēji dažādu veidu intervences pasākumos. Jāparedz arī dažas īpašas atbalsttiesīguma prasības attiecībā uz intervences pasākumu veidu “vīndārzu pārstrukturēšana un pārveidošana”, “priekšlaicīga ražas novākšana” un “ražas apdrošināšana” labumguvējiem, publisko tiesību subjektiem un privātiem uzņēmumiem. Turklāt ir lietderīgi izslēgt no Savienības atbalsta ražotājus, kas audzē nelikumīgus stādījumus vai apstrādā neatļautas stādījumu platības.

(19)

Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu izlietojumu, ir jāparedz noteikumi par izdevumiem, kas saistīti ar “vīndārzu vēlreizēju apstādīšanu veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ” vīna nozarē. Konkrētāk, ir lietderīgi paredzēt, ka šādi izdevumi nepārsniedz noteiktu summu no kopējiem gada izdevumiem par vīndārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, ko attiecīgajā finanšu gadā maksā attiecīgā dalībvalsts. Būtu arī jāprecizē, ka izaršanas un negūto ienākumu kompensēšanas izmaksām nevajadzētu būt atbalsttiesīgiem izdevumiem saskaņā ar šo intervences pasākumu, kura vienīgais mērķis ir segt vēlreizējās apstādīšanas izmaksas pēc obligātajiem fitosanitārajiem pasākumiem.

(20)

Attiecībā uz intervences pasākumiem “vīndārzu pārstrukturēšana un pārveidošana” un “priekšlaicīga ražas novākšana” ir lietderīgi paredzēt noteikumus par platību mērīšanu, it īpaši tādēļ, lai noteiktu, kas atbilst ar vīnogulājiem apstādītajai platībai, jo tam ir īpaša nozīme, ja atbalstu izmaksā, pamatojoties uz platībatkarīgām vienības izmaksu standartlikmēm.

(21)

Lai nodrošinātu intervences pasākumu veidu veiksmīgu darbību apiņu nozarē, ir lietderīgi paredzēt noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu.

(22)

Lai nodrošinātu intervences pasākumu veidu veiksmīgu darbību lauksaimniecības dzīvnieku nozarē, ir lietderīgi paredzēt noteikumus par ganāmpulka atjaunošanu pēc obligātas nokaušanas vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ.

(23)

Nosacījumiem, ko piemēro saistībām saimniecībā saglabāt apdraudētas augu un dzīvnieku šķirnes, kam draud ģenētiskā erozija, un ģenētisko resursu saglabāšanai, ilgtspējīgai izmantošanai un attīstīšanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, būtu jāsekmē Regulas (ES) 2021/2115 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā noteikto konkrēto KLP vides un klimata mērķu sasniegšana. Jo īpaši tiem būtu jāapmierina vajadzība panākt ģenētiskās daudzveidības aizsardzību, saglabāšanu un veicināšanu.

(24)

Dzīvnieku labturības līmenis būtu jāuzlabo, nodrošinot atbalstu lauksaimniekiem, kuri apņemas ievērot augstākus dzīvnieku audzēšanas standartus, kas pārsniedz relevantās obligātās prasības. Ja tiek noteiktas dzīvnieku labturības saistības, lai nodrošinātu augstākus ražošanas metožu standartus, šīs jomas ir jādefinē. To darot, būtu jānovērš dzīvnieku labturības saistību pārklāšanās ar lauksaimniecības standartpraksi, jo īpaši ar vakcināciju kā daļu no patoloģiju profilakses.

(25)

Valstī atzītas kvalitātes shēmas var dot patērētājiem produkta vai apstrādes procesa kvalitātes un raksturīgo iezīmju garantiju. Lai optimizētu atbalstu saskaņā ar lauku attīstības intervences pasākumiem, būtu jānosaka galaprodukta specifiskuma, shēmas piekļūstamības, saistošu produkta specifikāciju verifikācijas, shēmas pārredzamības un produktu izsekojamības kritēriji. Ņemot vērā kokvilnas kā lauksaimniecības produkta specifiku, atbalstam būtu jāaptver arī valsts kokvilnas kvalitātes shēmas.

(26)

Lai atbalstītu brīvprātīgās lauksaimniecības produktu sertifikācijas shēmas, ko dalībvalstis atzīst saskaņā ar lauku attīstības intervences pasākumiem un kas ir saskaņotas ar nozares intervences pasākumiem, būtu jānosaka noteikti objektīvi kritēriji.

(27)

Lai panāktu vienādus nosacījumus attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā minēto īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām, būtu jāparedz noteikumi par paņēmienu, kā noteikt atsauces īpatsvaru un ilggadīgo zālāju ikgadējo īpatsvaru, kā arī līmeni, kurā tos var paredzēt.

(28)

Lai panāktu ilggadīgo zālāju daļas aizsardzību, būtu arī jānosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai nodrošinātu platību atkārtotu pārveidošanu gadījumos, kad ilggadīgo zālāju daļa ir kļuvusi mazāka par 5 % robežvērtību. Tomēr gadījumos, kad ilggadīgo zālāju absolūtā platība paliek relatīvi stabila vai kad šo zālāju daļas robežvērtība tiek pārsniegta platības pārveidošanas rezultātā vides un klimata mērķu dēļ, jo īpaši platību apmežošanas un mitruma atjaunošanas dēļ, būtu jāparedz atkāpes.

(29)

Tā kā dalībvalstīm, kad tās izstrādā savus KLP stratēģiskos plānus, jāņem vērā šajā regulā paredzētie noteikumi, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Priekšmets

Šī regula papildina Regulu (ES) 2021/2115 ar:

a)

papildu prasībām attiecībā uz konkrētiem intervences pasākumu veidiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim noteikušas:

i)

tiešo maksājumu veidā par kaņepju un kokvilnas audzēšanu;

ii)

Regulas (ES) 2021/2115 42. pantā minētajās lauksaimniecības nozarēs;

iii)

ģenētiskajiem resursiem un dzīvnieku labturībai vides, klimata un citu pārvaldības saistību satvarā un kvalitātes shēmām lauku attīstības jomā;

b)

noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām.

II SADAĻA

PAPILDU PRASĪBAS PAR NOTEIKTIEM TIEŠO MAKSĀJUMU INTERVENCES PASĀKUMU VEIDIEM

I NODAĻA

Kaņepes

2. pants

Papildu atbalsttiesīguma prasības

Kad dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 1. punktā paredzētās definīcijas, dalībvalstis turklāt noteic, ka maksājumu piešķiršana kaņepju ražošanā ir atkarīga no tādu kaņepju šķirņu sēklu izmantošanas, kas atbilst šādām prasībām:

a)

saskaņā ar Padomes Direktīvas 2002/53/EEK (4) 17. pantu šīs šķirnes katra tā gada, par kuru tiek piešķirts maksājums, 15. martā ir iekļautas lauksaimniecības augu šķirņu kopējā katalogā un publicētas;

b)

šo šķirņu Δ9-tetrahidrokanabinola saturs (turpmāk “THC saturs”) divus secīgus gadus nav pārsniedzis robežvērtību, kas noteikta Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā;

c)

tās ir sertificētas saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/57/EK (5) vai –– attiecībā uz saglabājamo kaņepju šķirnēm – saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2008/62/EK (6) 10. pantu.

3. pants

Kaņepju šķirņu verifikācija un THC satura kvantitatīvā noteikšana

1.   Dalībvalstis izveido tādu verifikācijas sistēmu THC satura noteikšanai kaņepju šķirnēs, kas ļauj tām piemērot I pielikumā izklāstīto kaņepju šķirņu verifikācijas metodi un kvantitatīvi noteikt THC saturu kaņepju šķirnēs.

2.   Dalībvalsts kompetentā iestāde kārto uzskaiti par konstatēto THC saturu. Šajā uzskaitē attiecībā uz katru šķirni iekļauj vismaz katra parauga THC saturu, kas izteikts procentos ar divām zīmēm aiz komata, izmantoto procedūru, veikto testu skaitu, norādi par parauga ņemšanas vietu un valsts līmenī veiktajiem pasākumiem.

3.   Ja visu attiecīgās šķirnes paraugu vidējais THC saturs pārsniedz Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā noteikto saturu, nākamajā pieprasījumu gadā attiecībā uz konkrēto šķirni dalībvalstis izmanto šīs regulas I pielikumā aprakstīto B procedūru. Minēto procedūru izmanto arī turpmākajos pieprasījuma gados, ja vien visu attiecīgās šķirnes analīžu rezultāti neliecina, ka THC saturs ir zemāks par to, kas noteikts Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā.

4.   Ja otro gadu pēc kārtas visu attiecīgās šķirnes paraugu vidējais THC saturs pārsniedz Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā noteikto līmeni, dalībvalstis līdz nākamā pieprasījuma gada 15. janvārim informē Komisiju par attiecīgās šķirnes nosaukumu. Sākot no nākamā pieprasījuma gada, attiecīgās šķirnes audzēšana nedod tiesības saņemt tiešos maksājumus attiecīgajā dalībvalstī.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka pēc paziņojuma, kas izdarīts atbilstīgi šā panta 4. punktam, kaņepju ražotāji savlaicīgi tiek informēti par to kaņepju šķirņu nosaukumu, par kurām nav tiesību saņemt tiešo maksājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otro daļu, un to dara, publiskojot šo informāciju ne vēlāk kā vienotā pieteikuma iesniegšanas dienā.

4. pants

Starpkultūra

Šajā nodaļā “kaņepes, ko audzē kā starpkultūru”, ir kaņepes, kas iesētas pēc attiecīgā gada 30. jūnija.

5. pants

Audzēšanas prasības

Kaņepju kultūras vismaz 10 dienas pēc noziedēšanas turpina audzēt parastos augšanas apstākļos saskaņā ar vietējo praksi tā, lai varētu veikt šā panta piemērošanai vajadzīgās pārbaudes.

Kaņepes, ko audzē kā starpkultūru, turpina audzēt parastos augšanas apstākļos saskaņā ar vietējo praksi vismaz līdz veģetācijas perioda beigām.

Dalībvalstis var atļaut novākt kaņepju ražu, pirms beidzas 10 dienu laikposms pēc noziedēšanas, ja ražu novāc pēc ziedēšanas sākuma un inspektori norāda, kuras katra attiecīgā lauka reprezentatīvās daļas turpina audzēt vēl vismaz 10 dienas pēc noziedēšanas, lai varētu veikt pārbaudi saskaņā ar I pielikumā noteikto metodi.

II NODAĻA

Kokvilna

6. pants

Lauksaimniecības zemju apstiprināšana kokvilnas ieguvei

Dalībvalstis, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 36. pantā, savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka objektīvus kritērijus lauksaimniecības zemes apstiprināšanai atbilstīgi šīs regulas 37. panta 3. punktam.

Šos kritērijus nosaka, pamatojoties uz vienu vai vairākiem turpmāk norādītajiem elementiem:

a)

to reģionu lauksaimniecības ekonomika, kuros kokvilna ir galvenais kultūraugs;

b)

attiecīgo teritoriju augsne un klimats;

c)

apūdeņošanas ūdeņu apsaimniekošana;

d)

videi draudzīgas augsekas sistēmas un audzēšanas metodes.

7. pants

Šķirņu apstiprināšana sēšanai

Regulas (ES) 2021/2115 36. pantā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuras šķirnes, kas reģistrētas lauksaimniecības augu šķirņu kopējā katalogā, kurš paredzēts Direktīvā 2002/53/EK, un pielāgotas to tirgus vajadzībām, ir atļautas sēšanai.

8. pants

Papildu nosacījumi kultūratkarīgā maksājuma saņemšanai par kokvilnu

Regulas (ES) 2021/2115 37. panta 1. punktā norādītajiem kultūratkarīgajiem maksājumiem par kokvilnu šīs regulas 36. pantā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos norāda minimālo augu blīvumu apsētajā platībā, un tas tiek noteikts uz augsnes un laikapstākļu un –– attiecīgā gadījumā –– uz konkrētu reģionālu iezīmju pamata.

9. pants

Starpnozaru organizāciju apstiprināšana

1.   Starpnozaru organizācijas apstiprinājumu Regulas (ES) 2021/2115 39. panta 1. punkta nozīmē dalībvalsts, kurā atrodas kokvilnas attīrīšanas uzņēmumi, piešķir uz viena gada periodu, kas sākas savlaicīgi pirms konkrētā gada sēšanas sezonas, un ja organizācija izpilda šādus kritērijus:

a)

tā aptver vismaz 4 000 ha, kas atbilst visiem apstiprināšanas kritērijiem, kā norādīts šīs regulas 6. pantā;

b)

saskaņā ar valsts un Eiropas Savienības noteikumiem tā ir pieņēmusi iekšējās kārtības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz dalības nosacījumiem un dalības maksām.

2.   Ja konstatē, ka apstiprināta starpnozaru organizācija vairs neatbilst 1. punktā paredzētajiem apstiprināšanas kritērijiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi apstiprinājumu, to atsauc, ja vien attiecīgo kritēriju neizpildīšana netiek novērsta līdz termiņam, kas dalībvalstij jānosaka atsaukuma lēmumā. Atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš paziņo starpnozaru organizācijai par nolūku atsaukt apstiprinājumu, norādot arī atsaukuma iemeslus. Tā starpnozaru organizācijai dod iespēju iesniegt savus apsvērumus periodā, kas norādīts paziņojumā par plānoto atsaukumu.

Lauksaimnieki, kuri ir tādas apstiprinātas starpnozaru organizācijas biedri, kuras apstiprinājums ir atsaukts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nav tiesīgi saņemt Regulas (ES) 2021/2115 40. panta 2. punktā paredzēto kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu palielinājumu.

10. pants

Kokvilnu ražojošo lauksaimnieku pienākumi

1.   Lauksaimnieks var būt tikai vienas tādas apstiprinātas starpnozaru organizācijas biedrs, kas minēta Regulas (ES) 2021/2115 39. panta 1. punktā.

2.   Lauksaimniekam, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas biedrs, izaudzētā kokvilna ir jāpiegādā tikai kokvilnas attīrīšanas uzņēmumam, kas pieder tai pašai organizācijai.

3.   Lauksaimnieku dalība apstiprinātā starpnozaru organizācijā ir brīvprātīga.

III SADAĻA

PAPILDU PRASĪBAS NOTEIKTIEM INTERVENCES PASĀKUMU VEIDIEM NOZARĒS, KAS MINĒTAS REGULAS (ES) 2021/2115 42. PANTĀ

I NODAĻA

Kopīgi noteikumi, kas piemērojami intervences pasākumiem augļu un dārzeņu nozarē, biškopības nozarē, vīna nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļā

1. iedaļa

Kopīgi noteikumi par investīcijām, ar agrovidi un klimatu saistītiem intervences pasākumiem, izaugsmes vadību, noieta veicināšanu un saziņu, kopieguldījumu fondiem, vēlreizēju apstādīšanu, priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu, ražas apdrošināšanu, izņemšanu no tirgus un kolektīvo uzglabāšanu

11. pants

Investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, kas paredzēti augļu un dārzeņu nozarē, biškopības nozarē, vīna nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās paredz turpmāko:

a)

labumguvējs iegādātos materiālos un nemateriālos aktīvus izmanto atbilstoši to raksturam, mērķiem un paredzētajam lietojumam, kā aprakstīts KLP stratēģiskā plāna saistītajos intervences pasākumos un – attiecīgā gadījumā – apstiprinātajā darbības programmā;

b)

neskarot 10. punktu, iegādātie materiālie un nemateriālie aktīvi paliek labumguvēja īpašumā un turējumā līdz fiskālās amortizācijas perioda beigām vai vismaz uz piecu gadu periodu, kas dalībvalstīm jānosaka, ņemot vērā aktīvu raksturu. Katru no šiem periodiem aprēķina, sākot no aktīva iegādes dienas vai dienas, kad aktīvs tiek nodots labumguvēja rīcībā.

Tomēr dalībvalstis var paredzēt īsāku laika periodu, kad aktīvam jāpaliek labumguvēja īpašumā un valdījumā, tomēr šis periods nav īsāks par trīs gadiem attiecībā uz tādu investīciju vai darbvietu uzturēšanu, ko izveidojuši mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (7) nozīmē.

Šā punkta pirmajā daļā minētās investīcijas materiālajos aktīvos tiek veiktas labumguvēja teritorijā vai – attiecīgā gadījumā – tādu labumguvēja ražojošo biedru vai meitasuzņēmumu teritorijā, kuri atbilst šīs regulas 31. panta 7. punktā minētajai 90 % prasībai. Tomēr biškopības nozarē dalībvalstis var savos KLP stratēģiskajos plānos paredzēt arī tādas investīcijas materiālajos aktīvos, ko veic ārpus labumguvēja teritorijas.

Ja investīcija attiecas uz zemi, kas iznomāta saskaņā ar īpašiem valsts noteikumiem par īpašumu, prasību par atrašanos labumguvēja īpašumā var nepiemērot, ja aktīvs labumguvēja valdījumā bijis vismaz pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktā laikposma garumā.

2.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt, ka atbalstu investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos, arī nomas līguma gadījumā, drīkst finansēt kā vienu summu vai kā nomaksu, kas attiecīgā gadījumā apstiprināta darbības programmā vai kā dalībvalstis norādījušas attiecīgajos intervences pasākumos.

Ja konkrētām investīcijām 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā norādītais periods pārsniedz darbības programmas ilgumu, dalībvalstis nodrošina, ka minētās investīcijas var pārcelt uz nākamo darbības programmu.

Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos atbalstu investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos paredz, tiecoties sasniegt ar agrovidi un klimatu saistītos mērķus, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 46. panta e) un f) punktā un 57. panta b) punktā, šādām investīcijām tiek izvirzīts viens vai vairāki no mērķiem, kas uzskaitīti šīs regulas 12. panta 1. punktā.

3.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt atbalstu investīcijām materiālos aktīvos, kas ietver enerģiju ražojošas sistēmas, ja saražotās enerģijas daudzums nepārsniedz enerģijas daudzumu, ko var izmantot gada laikā, labumguvējam veicot parastās darbības.

4.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt atbalstu investīcijām apūdeņošanā ar nosacījumu, ka:

a)

ir noteikta procentuālā daļa tiem minimālajiem ūdens taupīšanas mērķrādītājiem gan potenciāla, gan faktiska ūdens izmantošanas samazinājuma izteiksmē, kuri labumguvējam jāsasniedz, un KLP stratēģiskajā plānā ir apliecināts, ka šādi ūdens taupīšanas mērķrādītāji noteikti, ņemot vērā vajadzības, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (8) minētajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos;

b)

jau ir ieviesta vai ar investīcijām tiek ieviesta ūdens patēriņa mērīšanas sistēma, kas ļauj mērīt ūdens izmantošanu saimniecības vai relevantās ražošanas vienības līmenī;

c)

attiecībā uz īpašām investīcijām apūdeņošanā, kas minētas 5.–8. punktā, ir izpildīti minētajos punktos paredzētie nosacījumi.

5.   Atbalstu investīcijām esošas apūdeņošanas iekārtas vai apūdeņošanas infrastruktūras elementa uzlabošanā var piešķirt ar šādiem nosacījumiem:

a)

labumguvējs ir ex ante novērtējis investīcijas kā tādas, kas varētu ļaut taupīt ūdeni, atspoguļojot esošo iekārtu vai infrastruktūru tehniskos parametrus;

b)

investīcijas attiecas uz pazemes vai virszemes ūdensobjektiem, kuru stāvoklis relevantajā upes baseina apsaimniekošanas plānā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK, ar ūdens daudzumu saistītu iemeslu dēļ ir noteikts par sliktāku nekā labs, un tiks panākts faktisks ūdens patēriņa samazinājums, kas sekmē šo ūdensobjektu laba stāvokļa sasniegšanu, kā noteikts minētās direktīvas 4. panta 1. punktā.

Nosacījumi, kas izklāstīti pirmās daļas a) un b) punktā, nav piemērojami investīcijām, ko veic, atbalstot esošas apūdeņošanas iekārtas vai apūdeņošanas infrastruktūras elementa uzlabojumus saistībā ar rezervuāra izveidi vai pārgūtā ūdens izmantošanu, kas neietekmē pazemes vai virszemes ūdensobjektus.

6.   Atbalstu investīcijām apūdeņošanā, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē konkrētu pazemes vai virszemes ūdensobjektu, var sniegt ar šādiem nosacījumiem:

a)

relevantajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteiktais ūdensobjekta stāvoklis ar ūdens daudzumu saistītu iemeslu dēļ nav sliktāks par labu;

b)

ietekmes uz vidi analīze liecina, ka investīcijas neradīs ievērojamu negatīvu ietekmi uz vidi; ietekmes uz vidi analīzi veic vai apstiprina kompetentā iestāde.

7.   Atbalstu investīcijām pārgūtā ūdens kā alternatīva ūdens padeves avota izmantošanā var sniegt ar nosacījumu, ka šāda ūdens izmantošana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/741 (9).

8.   Atbalstu investīcijām rezervuāra izveidē vai paplašināšanā apūdeņošanas vajadzībām var sniegt ar nosacījumu, ka tas nerada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.

9.   Dalībvalstis nodrošina Savienības finansiālā atbalsta atgūšanu no labumguvēja, ja 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā periodā rodas viena no šādām situācijām:

a)

labumguvēja darbības pārtraukšana vai nodošana citai struktūrai;

b)

ražošanas darbības pārcelšana ārpus labumguvēja vai –– attiecīgā gadījumā –– tā biedru apstrādātās ģeogrāfiskās platības;

c)

izmaiņas īpašnieku sastāvā, jo īpaši tad, ja tas uzņēmumam vai publiskai iestādei dod nepienācīgas priekšrocības, vai

d)

jebkuras citas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē attiecīgā intervences pasākuma raksturu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tā sākotnējo mērķu sasniegšanai.

Ja labumguvējs neizpilda nosacījumus, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos paredzējušas, pamatojoties uz šā punkta pirmās daļas 1.–8. punktu, dalībvalstis nodrošina Savienības finansiālā atbalsta atgūšanu proporcionāli neizpildes ilgumam.

Dalībvalstis var izvēlēties neatgūt Savienības finansiālo atbalstu, ja labumguvējs ražošanas darbību izbeidz nekrāpnieciska bankrota rezultātā.

Ja ražojošais biedrs izstājas no savas organizācijas vai ražotāju grupas, dalībvalstis nodrošina, ka labumguvējs atgūst investīcijas vai atlikušo vērtību un ieskaita to darbības fondā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var paredzēt, ka no labumguvēja netiek prasīts atgūt investīcijas vai atlikušo vērtību.

10.   Ja aktīvi, kuros izdarītās investīcijas tika atbalstītas, tiek aizstāti, aizstāto investīciju atlikušo vērtību:

a)

pieskaita ražotāju organizācijas darbības fondam vai

b)

atņem no aizstāšanas izmaksām.

Neskarot pirmo daļu, dalībvalstis nav tiesīgas savos KLP stratēģiskajos plānos paredzēt investīciju vienkāršu aizvietošanu ar identiskiem aktīviem.

11.   Dalībvalstis nesniedz atbalstu investīcijām, kas to KLP stratēģiskajos plānos norādītas kā intervences pasākumi, ja minētie intervences pasākumi saņem atbalstu atbilstoši minētās regulas 58. panta 1. punkta pirmās daļas h)–k) apakšpunktam.

12. pants

Intervences pasākumi, kas saistīti ar agrovides un klimata mērķiem

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj intervences pasākumus, ar kuriem tiecas sasniegt agrovides un klimata mērķus augļu un dārzeņu nozarē, biškopības nozarē, vīna nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē vai citās nozarēs, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās savos KLP stratēģiskajos plānos paredz, ka aptvertajiem intervences pasākumiem ir viens no šādiem mērķiem:

a)

samazināt ražošanas resursu pašreizējo izlietojumu, piesārņotāju emisiju vai ražošanas procesā radušos atkritumu daudzumu;

b)

aizstāt no fosilajiem energoresursiem iegūto enerģiju ar enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem;

c)

samazināt vidisko risku, kurš saistīts ar noteiktu ražošanas resursu izmantošanu vai noteiktu atliekvielu rašanos un aptver arī augu aizsardzības līdzekļus, mēslošanas līdzekļus, kūtsmēslus un citus dzīvnieku izkārnījumus;

d)

samazināt izmantotā ūdens daudzumu;

e)

veidot saikni ar investīcijām, kas nav saistītas ar ražošanu un vajadzīgas, lai izpildītu agrovides un klimata mērķus, jo īpaši gadījumos, kad šie mērķi attiecas uz dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;

f)

panākt iedarbīgu un izmērāmu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai noturīgu oglekļa sekvestrēšanu;

g)

palielināt ražošanas noturību pret risku, kas saistīts ar klimata pārmaiņām, piemēram, augsnes eroziju;

h)

panākt ģenētisko resursu saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un attīstīšanu vai

i)

uzlabot vides stāvokli.

Dalībvalstis nodrošina, ka labumguvēji, kad tie iesniedz apstiprināšanai ierosināto darbības programmu, intervences pasākumu vai šādas programmas vai intervences pasākuma grozījumus, sniedz pierādījumus par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku vidisko mērķu izpildē.

2.   Šā panta 1. punktā minētos intervences pasākumus veic labumguvēja teritorijā vai – attiecīgā gadījumā – tādu labumguvēja ražojošo biedru vai meitasuzņēmumu teritorijā, kas atbilst šīs regulas 31. panta 7. punktā minētajai 90 % prasībai. Tomēr biškopības nozarē dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt šādu intervences pasākumu veikšanu arī ārpus labumguvēja teritorijas. Gaidāmais ar agrovides un klimata mērķiem saistītā intervences pasākuma sniegtais ieguvums un papildu ietekme jāpierāda ex ante, izmantojot projekta specifikācijas vai citus tehniskos dokumentus, kas labumguvējam jāuzrāda, iesniedzot apstiprināšanai darbību, darbības programmu vai šādas programmas vai darbības grozījumu un parādot rezultātus, ko varētu sasniegt, īstenojot intervences pasākumu.

3.   Nosakot aptveramos izdevumus, dalībvalstis ņem vērā īstenoto ar agrovides un klimata mērķiem saistīto intervences pasākumu rezultātā radušās papildu izmaksas un zaudētos ienākumus, un noteiktos mērķrādītājus.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka labumguvējiem, kas īsteno ar agrovides un klimata mērķiem saistītus intervences pasākumus, ir piekļuve relevantām zināšanām un informācijai, kas vajadzīga šādu intervences pasākumu īstenošanai, un ka personām, kurām tas vajadzīgs, ir pieejama pienācīga apmācība, kā arī piekļuve speciālajām zināšanām, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri apņemas mainīt savas ražošanas sistēmas.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka darbības programmās attiecībā uz darbībām, ko īsteno atbilstīgi ar agrovidi un klimatu saistītiem intervences pasākumiem augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, ir paredzēta pārskatīšanas klauzula, lai nodrošinātu darbības programmu pielāgošanu jebkuru relevanto obligāto standartu, prasību vai pienākumu grozījumu gadījumā.

13. pants

Izaugsmes vadība

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos ietver izaugsmes vadības intervences pasākumus augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē vai citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās savos KLP stratēģiskajos plānos paredz, ka aptvertajiem intervences pasākumiem ir viens no šādiem mērķiem:

a)

apmainīties ar paraugpraksi saistībā ar krīzes novēršanu un pārvaldības intervences pasākumiem, lai palīdzētu labumguvējam gūt labumu no pieredzes, kas gūta, īstenojot krīzes novēršanas un riska pārvaldības intervences pasākumus;

b)

sekmēt jaunu ražotāju organizāciju izveidi, apvienojot esošas organizācijas vai dodot atsevišķiem ražotājiem iespēju pievienoties esošai ražotāju organizācijai, kā arī konsultēt ražotāju grupas par to, kā saņemt ražotāju organizācijas statusu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013;

c)

tīklošanās iespēju veidošana izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem un jo īpaši tirdzniecības kanālu kā krīžu novēršanas un pārvarēšanas līdzekļa nodrošināšana.

2.   Izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējs ir ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa. Izaugsmes vadības pakalpojuma sniedzējs ir atbalstītā izaugsmes vadības intervences pasākuma labumguvējs.

3.   Izaugsmes vadības pakalpojuma saņēmējs ir ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa, atsevišķi ražojošie biedri vai personas, kas nav ražotāju organizācijas, šo ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas biedres.

4.   Visas attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar izaugsmes vadības darbību, maksā izaugsmes vadības pakalpojuma sniedzējam, kurš šo intervences pasākumu ietver savā darbības programmā.

5.   Izaugsmes vadības intervences pasākumu izpildi nedrīkst nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

14. pants

Noieta veicināšana, saziņa un tirgvedība

Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos ietver noieta veicināšanas, saziņas un tirgvedības intervences pasākumus augļu un dārzeņu nozarē, vīna nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē vai citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās savos KLP stratēģiskajos plānos paredz, ka aptvertajiem intervences pasākumiem ir viens no šādiem mērķiem:

a)

palielināt informētību par Savienības lauksaimniecības produktu priekšrocībām un augstajiem kvalitātes standartiem, ko Savienībā piemēro ražošanas metodēm;

b)

palielināt Savienībā ražoto Savienības lauksaimniecības produktu un dažu pārstrādātu produktu konkurētspēju un patēriņu un palielināt šo produktu popularitāti gan Savienībā, gan ārpus tās nozarēs, kas nav vīna nozare;

c)

palielināt informētību par Savienības kvalitātes shēmām gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

d)

palielināt Savienības lauksaimniecības produktu un dažu Savienībā ražotu pārstrādātu produktu tirgus daļu, uzmanību pievēršot trešo valstu tirgiem, kuriem ir vislielākais izaugsmes potenciāls;

e)

attiecīgā gadījumā sekmēt normālu tirgus apstākļu atjaunošanu Savienības tirgū nopietnu tirgus traucējumu, patērētāju uzticēšanās zaudēšanas vai citu saistītu problēmu gadījumā;

f)

palielināt informētību par ilgtspējīgu ražošanu;

g)

uzlabot patērētāju informētību par ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību, transnacionālu ražotāju organizāciju, transnacionālu ražotāju organizāciju apvienību zīmoliem vai preču zīmēm augļu un dārzeņu nozarē;

h)

dažādot, atvērt un konsolidēt tirgus Savienības vīniem trešās valstīs un palielināt informētību minētajos tirgos par Savienības vīniem piemītošajām īpašībām. Atsauci uz vīna izcelsmi var izmantot tikai tad, ja tā papildina ar Savienības vīniem saistītu noieta veicināšanu, saziņu un tirgvedību trešās valstīs;

i)

informēt patērētājus par atbildīgu vīna lietošanu. Dalībvalstis nodrošina, ka vispārējos noieta veicināšanas un kvalitātes zīmju popularizēšanas materiālos ir norādīta Eiropas Savienības emblēma, un tie ietver šādu paziņojumu: “Finansē Eiropas Savienība”. Emblēmu un paziņojumu par finansējumu uzrāda saskaņā ar tehniskajiem raksturlielumiem, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 821/2014 (10).

15. pants

Kopieguldījumu fondi

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos ietver kopieguldījumu fondu intervences pasākumus augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē vai citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās paredz īstenošanas nosacījumus attiecībā uz kopieguldījumu fondu izveides, papildināšanas un – attiecīgā gadījumā – atkārtotas papildināšanas administratīvajām izmaksām.

2.   Attiecināmie izdevumi par kopieguldījumu fondu izveides administratīvajām izmaksām augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, ietver gan Savienības finansiālo atbalstu, gan labumguvēja iemaksas. Attiecināmo izdevumu apjoms pirmajā, otrajā un trešajā darbības gadā nepārsniedz attiecīgi 20 %, 16 % vai 8 % no labumguvēja iemaksām kopieguldījumu fonda kapitālā.

3.   Atbalstu par kopieguldījumu fondu izveides administratīvajām izmaksām augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, labumguvējs var saņemt tikai vienreiz un tikai trijos pirmajos kopieguldījumu fonda darbības gados.

Ja labumguvējs minētajam atbalstam piesakās tikai otrajā vai trešajā kopieguldījumu fonda darbības gadā, atbalsta apjoms ir 16 % vai 8 % no labumguvēja iemaksām kopieguldījumu fonda kapitālā attiecīgi tā otrajā un trešajā darbības gadā.

4.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas l) apakšpunktā minētos kopieguldījumu fondu intervences pasākumus vīna nozarē, Savienības atbalstu par kopieguldījumu fondu izveides administratīvajām izmaksām vīna nozarē tās ierobežo līdz:

a)

20 % no ražotāju iemaksām kopieguldījumu fondā pirmajā gadā;

b)

16 % no ražotāju iemaksām kopieguldījumu fondā otrajā gadā;

c)

8 % no ražotāju iemaksām kopieguldījumu fondā trešajā gadā.

Atbalsta periods nepārsniedz trīs gadus.

16. pants

Augļu dārzu, olīvu audžu vai vīndārzu vēlreizēja apstādīšana pēc obligātas izaršanas

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj tādus intervences pasākumus augļu un dārzeņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē, vīna nozarē vai citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, kā augļu dārzu, olīvu audžu vai vīndārzu vēlreizēja apstādīšana pēc obligātas izaršanas veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai – augļu dārzu un olīvu audžu gadījumā – lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tās nodrošina, ka labumguvēji, kad tie īsteno šos intervences pasākumus, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031 (11).

2.   Izmaksas par augļu dārzu vai olīvu audžu vēlreizēju apstādīšanu nepārsniedz 20 % no kopējiem izdevumiem katrā darbības programmā vai relevantajā intervences pasākumā.

17. pants

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj tādus intervences pasākumus augļu un dārzeņu nozarē, vīna nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē vai citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, kā priekšlaicīga ražas novākšana šajās nozarēs un ražas nenovākšana šajās nozarēs, izņemot vīna nozari, dalībvalstis nodrošina, ka minētie intervences pasākumi papildina parasto audzēšanas praksi un atšķiras no tās un ka tie attiecas uz 100 % no plānotās attiecīgās produkcijas konkrētā zemesgabalā.

Priekšlaicīga ražas novākšana ir tādu nenobriedušu, netirgojamu produktu ražas pilnīga novākšana noteiktā platībā, kuri pirms novākšanas nav bijuši bojāti. Ražas nenovākšana ir kārtēja ražošanas cikla izbeigšana attiecīgajā platībā, kad produkcija ir labi padevusies un produkti ir veseli, tīri un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka priekšlaicīgas ražas novākšanas intervences pasākumi tiek īstenoti augšanas periodā, pirms produkts sasniedzis tirgū laišanas posmu, un ka šos pasākumus neīsteno attiecībā uz produktiem, kam jau uzsākta normāla ražas novākšana.

3.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka maksimālos laika ierobežojumus priekšlaicīgas ražas novākšanas intervences pasākumiem ražošanas sezonā katram produktam, kam šādus intervences pasākumus piemēro, kā arī citus atbalsttiesīguma nosacījumus priekšlaicīgai ražas novākšanai un ražas nenovākšanai, to vidū – attiecīgā gadījumā – produktu šķirnes un kategorijas.

4.   Dalībvalstis nepiešķir finansiālu kompensāciju veiktajiem ražas nenovākšanas intervences pasākumiem, ja no attiecīgās platības parastajā ražošanas ciklā ir novākta komerciāli izmantojama produkcija.

5.   Atbalsts priekšlaicīgai ražas novākšanai attiecas tikai uz produktiem, kas fiziski atrodas uz lauka un ko faktiski novāc priekšlaikus. Kompensācijas summas, kuras ietver Savienības finansiālo palīdzību un ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas maksājumus par priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu nozarēs, kas nav vīna nozare, dalībvalsts izsaka ar maksājumu par hektāru un tā, lai šīs kompensācijas summas nesegtu vairāk kā 90 % no maksimālā atbalsta līmeņa, kas tam pašam produktam piemērojams par tādu izņemšanu no tirgus, kas nav bezmaksas izplatīšana.

6.   Dalībvalstis nosaka, ka labumguvējs iepriekš rakstveidā vai elektroniski informē dalībvalsts kompetentās iestādes par nodomu novākt ražu priekšlaicīgi vai nenovākt nemaz.

7.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka:

a)

sīki izstrādātus noteikumus par minēto intervences pasākumu īstenošanu, arī to saturu un termiņiem, par izmaksājamās kompensācijas lielumu un par intervences pasākumu piemērošanu, kā arī to produktu sarakstu, kas saskaņā ar intervences pasākumiem ir atbalsttiesīgi;

b)

noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka minēto intervences pasākumu īstenošana nerada negatīvu ietekmi uz vidi vai negatīvas fitosanitārās sekas;

c)

aizliegumu augļu un dārzeņu nozarē atbalstu piešķirt –– priekšlaicīgas ražas novākšanas gadījumā ––, ja ievērojama daļa parastās ražas novākšanas jau ir pabeigta un – ražas nenovākšanas gadījumā – ja ievērojama daļa komerciāli izmantojamās produkcijas jau ir novākta.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

attiecīgā platība ir labi uzturēta, raža vēl nav novākta, produkts ir labi attīstījies, nav bojāts un kopumā ir neskarts, labā stāvoklī un pārdošanai atbilstošā kvalitātē;

b)

novāktie produkti nav denaturēti;

c)

nav negatīvas ietekmes uz vidi vai negatīvu fitosanitāru seku, kas izriet no intervences, par ko atbildīga ir ražotāju organizācija;

d)

vīnogulāju stādījumu platība, kurā ir veikta priekšlaicīga ražas novākšana, netiek ņemta vērā, aprēķinot maksimālos ražas iznākuma apjomus, kas noteikti tehniskajās specifikācijās vīniem ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

e)

atkāpjoties no 2. un 4. punkta, augļu un dārzeņu nozarē, ja augļu un dārzeņu ražas novākšanas periods pārsniedz vienu mēnesi, priekšlaicīgu ražas novākšanu var veikt pēc tam, kad jau ir sākta parastā ražas novākšana, un ražu var nenovākt pat tad, ja no attiecīgās platības parastajā ražošanas ciklā ir novākta komerciāli izmantojama produkcija. Šādos gadījumos finansiālo kompensāciju piešķir tikai par to produkciju, kas tiktu novākta sešu nedēļu laikā pēc ražas priekšlaicīgas novākšanas vai ražas nenovākšanas darbības un kas netiek tirgota šādu darbību rezultātā. Minētos augļu un dārzeņu augus neizmanto turpmākas ražošanas vajadzībām tajā pašā veģetācijas periodā;

f)

augļu un dārzeņu nozarē, izņemot e) punktā minēto gadījumu, priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu nevienā gadā nevar attiecināt vienlaicīgi uz to pašu produktu un to pašu platību.

18. pants

Ražas un produkcijas apdrošināšana

Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos ražas un produkcijas apdrošināšanu iekļauj kā intervences pasākumu augļu un dārzeņu nozarē, apiņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē vai citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās var piešķirt papildu valsts finansējumu, lai atbalstītu ražas un produkcijas apdrošināšanas pasākumus, kas gūst labumu no darbības fonda. Kopējais publiskais atbalsts nepārsniedz 80 % no izmaksām par apdrošināšanas prēmijām, ko ražotāji samaksājuši par apdrošināšanu pret zaudējumiem.

Ražas un produkcijas apdrošināšanas pasākumi neietver apdrošināšanas maksājumus, kuri nodrošina ražotājiem kompensāciju, kas pārsniedz 100 % no ienākumu zaudējumiem, ņemot vērā visas kompensācijas, ko ražotāji saņem no citām atbalsta shēmām par apdrošināto risku.

19. pants

Izņemšana no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana

Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos intervences pasākumus iekļauj kā “izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana”, tās nodrošina konkrēta produkta galīgo izņemšanu no tirgus tādā veidā, kas ir neatgriezenisks attiecībā uz atgriešanu tirgū izmantošanai pārtikā.

Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos drīkst paredzēt tikai tādus intervences pasākumus, kuri izpaužas kā “izņemšana no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana” augļu un dārzeņu nozarē, kā arī citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta attiecīgi a) un f) punktā, un tikai ātrbojīgiem produktiem, kurus to normālajā komerciālajā stāvoklī nevar ilgstoši uzglabāt bez dzesēšanas.

Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos neparedz intervences pasākumus, kuri izpaužas kā “izņemšana no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana” attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem un cukura nozares produktiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punktā.

20. pants

Kolektīvā uzglabāšana

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj kolektīvās uzglabāšanas intervences pasākumus, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 2. punkta c) apakšpunktā, tās paredz produkta pagaidu izņemšanu no tirgus noteikta tirgus spiediena periodā un pieņem noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka produkts uz labumguvēja atbildību tiek uzglabāts apstākļos, kas nodrošina normālu komerciālu vērtību un atbilst piemērojamiem sanitārajiem noteikumiem. Attiecībā uz produktiem ar īsu glabāšanas laiku to svaigajā stadijā dalībvalstis nosaka, ka produkts ir jāuzglabā sasaldēts vai pārstrādātā formā. Attiecībā uz produktiem, kam to normālajā ražošanas procesā jāievēro noteikts nogatavināšanas periods, vai ja šāds nogatavināšanas process palielina produktu vērtību, kolektīvo uzglabāšanu var izmantot tikai tad, ja nogatavināšanas periods ir pilnībā beidzies.

2.   Dalībvalstis katram produktam, kam KLP stratēģiskajos plānos ir paredzēts šis intervences pasākums, nosaka minimālo uzglabāšanas ilgumu un maksimālo kompensācijas summu par produkta vienību un uzglabāšanas dienu, kā arī relevantos uzglabāšanas apstākļus. Maksimālā no darbības fonda finansējamā summa attiecīgā gadījumā nedrīkst būt lielāka par sasaldēta vai pārstrādāta produkta fiziskās uzglabāšanas izmaksu summu un finansiālajām izmaksām, kas rodas, produkta vērtību imobilizējot esošajā tirgus cenu līmenī. Šī maksimālā summa neietver iespējamās sasaldēšanas vai pārstrādes izmaksas vai iespējamo produkta vērtības samazināšanos. Dalībvalstis nosaka arī kontroles procedūras, to vidū pārbaudes uz vietas, lai tādējādi nodrošinātu, ka produkti netiek aizvietoti un ka tiek ievēroti uzglabāšanas apstākļi un uzglabāšanas periods.

2. iedaļa

Atbalsta veidi un izdevumu veidi

21. pants

Atbalsta veidi

1.   Regulas (ES) 2021/2115 42. pantā minētajās nozarēs dalībvalstis paredz atbalsta maksājumus, ko piešķir, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kuras rodas labumguvējam un kuras apliecina ar dokumentiem, piemēram, rēķiniem, ko labumguvējs iesniedz saistībā ar KLP stratēģiskajā plānā norādītā intervences pasākuma īstenošanu.

Tomēr dalībvalstis var izvēlēties atbalsta maksājumu paredzēt, pamatojoties uz standartizētām vienotām likmēm, vienības izmaksu likmēm vai fiksētām summām. Nosakot minētās vienotās likmes, vienības izmaksu likmes un fiksētās summas, dalībvalstis ņem vērā reģionālo vai vietējo specifiku un savu aprēķinu balsta uz dokumentāriem pierādījumiem, kas apliecina, ka aprēķins atspoguļo tirgus cenu par darbībām, uz kurām attiecas konkrētais intervences pasākums.

2.   Augļu un dārzeņu nozarē dalībvalstis ievēro izdevumu maksimālās summas un pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksas, ko var nākties maksāt saistībā ar relevantajiem intervences pasākumiem, kurus tās norādījušas savos KLP stratēģiskajos plānos un kuri minēti V un VII pielikumā.

3.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos paredz standartizētu vienotu likmju, vienības izmaksu likmju vai fiksētu maksājumu veidā izteiktus atbalsta maksājumus, tos periodiski pārskata, lai ņemtu vērā indeksāciju vai ekonomiskās pārmaiņas.

4.   Ja dalībvalstis izmanto taisnīgu, objektīvu un verificējamu aprēķina metodi, kas noteikta atbilstoši Regulas (ES) 2021/2115 44. panta 2. punkta a) apakšpunktam, tās saglabā visus dokumentāros pierādījumus attiecībā uz standartizētu vienotu likmju, vienības izmaksu likmju vai fiksētu summu noteikšanu un to pārskatīšanu, kā minēts šā panta 3. punktā.

5.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj tādus intervences pasākumus vīna nozarē, kas saistīti ar vīndārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu un investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos, ir piemērojami šādi noteikumi:

a)

ja dalībvalstis nolemj atbalsta summu aprēķināt, pamatojoties uz vienības izmaksu standartlikmēm, kuras noteiktas par platības mērvienību, summa atbilst faktiskajai platībai, kas izmērīta saskaņā ar šīs regulas 42. pantu;

b)

ja dalībvalsts pieņem lēmumu atbalsta summu aprēķināt, pamatojoties uz vienības izmaksu standartlikmēm, kas noteiktas par citām mērvienībām, vai pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas izriet no apliecinošiem dokumentiem, kuri labumguvējiem jāiesniedz, tās nosaka pienācīgas kontroles metodes, ar kurām noteikt faktisko darbības īstenošanas apjomu.

6.   Šis pants neattiecas uz Savienības finansiālo atbalstu vīndarības blakusproduktu destilēšanai, ko sniedz saskaņā ar ierobežojumiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļā.

22. pants

Izdevumu veidi

1.   Izdevumu veidi, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļā minētie intervences pasākumi, nekompensē pievienotās vērtības nodokli par attaisnotajiem izdevumiem, kas labumguvējam radušies, izņemot gadījumus, kad nodoklis saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem nav atgūstams.

2.   Šā panta 1. punktā minētie izdevumu veidi neietver II pielikumā uzskaitītos izdevumu veidus.

3.   Kad dalībvalstis nosaka relevantos intervences pasākumus, III pielikumā uzskaitītos izdevumu veidus tās uzskata par atbalsttiesīgiem, un dalībvalstis tos var ietvert darbības programmās vai kā tādus norādīt relevantajos intervences pasākumos. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos par atbalsttiesīgiem var uzskatīt arī citus izdevumu veidus ar nosacījumu, ka tie nav uzskaitīti II pielikumā.

4.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos paredz nosacījumus, ar kādiem izdevumus, kas saistīti ar 11. un 12. pantā minētajiem intervences pasākumiem, var ieskaitīt kā pienesumu darbības programmu mērķos par 15 % un 2 % izdevumiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 50. panta 7. punkta attiecīgi a) un c) apakšpunktā, un 5 % izdevumiem intervences pasākumos, kas minēti tās pašas regulas 60. panta 4. punktā. Šādi nosacījumi nodrošina, ka intervences pasākumi faktiski palīdz sasniegt saistītos mērķus, kas minētās regulas attiecīgi 46. un 57. pantā izklāstīti attiecībā uz augļu un dārzeņu un vīna nozari.

23. pants

Administratīvās un personāla izmaksas

1.   Personāla izmaksas, kuras radušās labumguvējam, meitasuzņēmumiem 31. panta 7. punkta nozīmē vai – ar dalībvalsts apstiprinājumu – kooperatīvam, kas ir ražotāju organizācijas biedrs, par atbalsttiesīgām uzskata tad, ja tās radušās saistībā ar konkrēta atbalstīta intervences pasākuma sagatavošanu, īstenošanu vai pēcpārbaudi.

Šādas personāla izmaksas cita starpā ietver tāda personāla izmaksas, ar ko labumguvējs ir noslēdzis līgumu, un izmaksas, kas atbilst darba stundu īpatsvaram, kuru tā pastāvīgais personāls ieguldījis intervences pasākuma īstenošanā.

Dalībvalstis nodrošina, ka labumguvējs iesniedz apliecinošus dokumentus, kuros sīki izklāstīti faktiski veiktie darbi saistībā ar konkrēto intervenci, un ka saistīto personāla izmaksu vērtību ir iespējams neatkarīgi novērtēt un verificēt. Personāla izmaksu vērtība, kas saistīta ar konkrētu intervenci, nedrīkst pārsniegt attiecīgajā tirgū vispārpieņemtās izmaksas par tāda paša veida pakalpojumiem.

Lai noteiktu personāla izmaksas saistībā ar intervences pasākumu, ko īstenojis labumguvēja pastāvīgais personāls, piemērojamo stundas likmi var aprēķināt, ar 1 720 stundām izdalot pēdējās dokumentētās gada bruto nodarbinātības izmaksas saistībā ar konkrētu darbaspēku, kas izmantots darbības īstenošanā.

Intervences pasākumiem “noieta veicināšana, saziņa un tirgvedība” un “komunikācijas pasākumi”, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 2. punkta l) apakšpunktā, un starpnozaru organizāciju darbībām un noieta veicināšanai un komunikācijai, ko veic trešās valstīs un kas minēta tās pašas regulas 58. panta 1. punkta pirmās daļas i), j) un k) apakšpunktā, izdevumi par tiešajām administratīvajām un personāla izmaksām, kuras radušās labumguvējiem, nepārsniedz 50 % no intervences pasākuma kopējām izmaksām.

2.   Administratīvās izmaksas, kuras radušās labumguvējam, meitasuzņēmumiem 31. panta 7. punkta nozīmē vai – ar dalībvalsts apstiprinājumu – kooperatīvam, kas ir ražotāju organizācijas biedrs, par atbalsttiesīgām uzskata tad, ja tās radušās saistībā ar konkrēta atbalstīta intervences pasākuma sagatavošanu, īstenošanu vai pēcpārbaudi.

Administratīvās izmaksas uzskata par attiecināmām, ja tās nepārsniedz 4 % no īstenotā intervences pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām.

Ārējo revīziju izmaksas uzskata par attiecināmām, ja šādas revīzijas veic neatkarīga un kvalificēta ārēja struktūra.

3.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari, apiņu nozari, olīveļļas un galda olīvu nozari vai citām nozarēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, var paredzēt vienotu standartlikmi personāla un administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar darbības fonda pārvaldību vai darbības programmas sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi, līdz ne vairāk kā 2 % apmērā no apstiprinātā darbības fonda un ietverot gan Savienības finansiālo atbalstu, gan ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas iemaksas.

II NODAĻA

Konkrēti noteikumi, kas piemērojami augļu un dārzeņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā

1. iedaļa

Aptvertie produkti un transporta izmaksas

24. pants

Aptvertie produkti

Šā veida intervence attiecas tikai uz produktiem, attiecībā uz kuriem pastāv atzīta ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa un ja ar darbības programmu aptverto produktu vērtība pārsniedz 50 % no visu organizācijas tirgoto produktu vērtības šīs darbības programmas aptvertajā nozarē. Turklāt attiecīgie produkti nāk no ražotāju organizācijas biedriem vai no citas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības ražojošajiem biedriem.

25. pants

Transporta izmaksas un pirmsrealizācijas sagatavošanas prasība attiecībā uz bezmaksas izplatīšanu

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētos intervences pasākumus “produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem”, ar darbības programmu ietvaros no tirgus izņemto produktu bezmaksas izplatīšanu saistītās transporta izmaksas dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz tādu vienības izmaksu likmi, kas noteiktas atbilstoši attālumam no izņemšanas vietas līdz bezmaksas izplatīšanai paredzētās piegādes vietai. Transporta izmaksas kompensēt var tikai līdz 750 km lielam attālumam.

2.   Transporta izmaksu kompensāciju izmaksā personai, kas faktiski sedz attiecīgās transportēšanas darbības finansiālās izmaksas. Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinoši dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

a)

ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas nosaukumu;

b)

attiecīgo produktu daudzumu;

c)

to, ka Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētie saņēmēji produktus ir pieņēmuši, un izmantotos transportlīdzekļus;

d)

attālumu no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai.

3.   To produktu pirmsrealizācijas sagatavošana, kas saskaņā ar darbības programmām izņemti no tirgus bezmaksas izplatīšanai, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma attēlo 15. panta 2. punktā minēto Savienības emblēmu kopā ar vienu vai vairākām norādēm, kas minētas IV pielikumā; maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinoši dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

i)

ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības nosaukumu;

ii)

attiecīgo produktu daudzumu;

b)

Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētais saņēmējs piekrīt produktu noformējumam.

2. iedaļa

Maksimālais Savienības finansiālās palīdzības apjoms par izņemšanu no tirgus

26. pants

Atbalsts

1.   Attiecībā uz intervences pasākumu “produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem”, kas minēts Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 2. punkta f) apakšpunktā, saistībā ar V pielikumā minētajiem produktiem transporta izmaksu un šīs regulas 33. pantā minēto bezmaksas izplatīšanai izņemto produktu pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksu summa, ko pievieno atbalsta summai par izņemšanu no tirgus, nepārsniedz attiecīgā produkta tādu vidējo tirgus cenu pēdējos trijos gados, kāda bija posmā “izvedot no ražotāju organizācijas”, attiecīgā gadījumā arī pēc pārstrādes.

2.   Intervences pasākumu veidam “produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem”, kas minēts Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 2. punkta f) apakšpunktā un ko piemēro produktiem, kuri nav uzskaitīti šīs regulas V pielikumā, maksimālās atbalsta summas, kas ietver Savienības finansiālo palīdzību, attiecīgā gadījumā valsts ieguldījumu un ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas iemaksas, dalībvalstis nosaka līmenī, kas nepārsniedz 40 % vai 30 % no tādām vidējām tirgus cenām pēdējos piecos gados, kādas bija posmā “izvedot no ražotāju organizācijas”, attiecīgi bezmaksas izplatīšanai un mērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana.

3.   Ja ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa no trešām personām ir saņēmusi kompensāciju par produktiem, kas izņemti no tirgus, pirmajā daļā minēto atbalstu samazina par summu, kas ir vienāda ar saņemto kompensāciju. Lai būtu tiesības pretendēt uz atbalstu par attiecīgajiem produktiem, tos nedrīkst atkal piedāvāt komerciālajā tirgū.

4.   Jebkuras ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas produktu no tirgus izņemtā daļa, izņemot bezmaksas izplatīšanai, gadā ir šāda:

a)

tā nepārsniedz 10 % no minētās ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas vidējā tirgū laistās produkcijas apjoma pēdējos trijos gados un

b)

attiecībā uz augļiem un dārzeņiem kopumā – procentuālo daļu summa trijos secīgos gados nepārsniedz 15 %, ja pieskaita saskaņā ar a) apakšpunktu aprēķināto daļu par kārtējo gadu un divos pēdējos gados no tirgus izņemtās produkcijas daļas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz minētās ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas attiecīgo apjomu šajos divos pēdējos gados.

Ja informācija par tirgū laistās produkcijas apjomu kādā gadā vai visos pēdējos gados nav pieejama, izmanto pārdotās produkcijas apjomu, attiecībā uz kuru ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa ir atzīta.

Tomēr minētajā no tirgus izņemto produktu procentuālajā daļā neņem vērā izņemtos bezmaksas izplatīšanai paredzēto produktu daudzumus, kas realizēti kādā no veidiem, kuri minēti Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punktā, vai jebkādā citā līdzvērtīgā galamērķī, ko dalībvalsts apstiprinājusi, kā minēts šīs regulas 27. panta 2. punktā.

5.   Attiecībā uz V pielikumā iekļautajiem produktiem atbalsts par produktu izņemšanu no tirgus, kas ietver gan Savienības finansiālo palīdzību, gan ražotāju organizācijas iemaksas, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktās summas.

Savienības finansiālā palīdzība gadījumā, ja no tirgus tiek izņemti augļi un dārzeņi, kas realizēti, nododot tos bezmaksas izplatīšanai labdarības organizācijām, fondiem un iestādēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punktā, attiecas tikai uz maksājumu par produktiem, kuri realizēti saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, ja pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksas ir tādas, kādas minētas šīs regulas 33. pantā.

27. pants

Izņemto produktu galamērķi

1.   Ja dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj intervences pasākumu veidu “produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem” augļu un dārzeņu nozarē, olīveļļas un galda olīvu nozarē un citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, tās nosaka no tirgus izņemto produktu pieļaujamos galamērķus un nodrošina, ka izņemšanas no tirgus vai galamērķa dēļ nerodas negatīva ietekme uz vidi vai negatīva fitosanitārā ietekme.

2.   Pēc tādu labdarības organizāciju, fondu vai iestāžu pieprasījuma, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis var atļaut labdarības organizācijām, fondiem vai iestādēm prasīt no tirgus izņemto produktu galasaņēmējiem veikt iemaksu.

Ja attiecīgās labdarības organizācijas, fondi vai iestādes, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punkta a) apakšpunktā, ir saņēmušas šādu atļauju, tās veic attiecīgās darbības finanšu uzskaiti.

Bez maksas izplatīto produktu gadījumā dalībvalstis var labumguvējiem atļaut produktu pārstrādātājiem samaksāt natūrā, ja šāds maksājums kompensē tikai pārstrādes izmaksas un ja dalībvalstī, kurā maksājums tiek veikts, ir pieņemti noteikumi, kas nodrošina, ka pārstrādātie produkti ir paredzēti otrajā daļā minēto galasaņēmēju patēriņam.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu kontaktus un sadarbību starp ražotāju organizācijām un labdarības organizācijām, fondiem vai iestādēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punkta a) apakšpunktā.

3.   Ir iespējama to produktu realizācija, kas izņemti no nozares, lai tos pārstrādātu nepārtikas produktos. Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgajās ražošanas nozarēs Savienībā vai saistībā ar ievestajiem produktiem nerodas konkurences izkropļojumi un ka produkti, kas izņemti no tirgus, nenonāk atpakaļ komerciālajā pārtikas tirgū. Spirtu, ko iegūst destilējot, izmanto vienīgi rūpniecības vai enerģētikas vajadzībām.

28. pants

Nosacījumi no tirgus izņemto produktu saņēmējiem

1.   Bezmaksas izplatīšanai paredzēto izņemto produktu saņēmēji nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta a), e) un f) punktā, apņemas:

a)

ievērot noteikumus attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1308/2013;

b)

kārtot atsevišķu krājumu uzskaiti par attiecīgajām izņemšanas darbībām;

c)

akceptēt Savienības un valstu noteikumos paredzētās pārbaudes;

d)

nodrošināt apliecinošos dokumentus par katra attiecīgā produkta galīgo galamērķi tāda pārņemšanas sertifikāta vai līdzvērtīga dokumenta formā, kas apliecina to, ka no tirgus izņemtos produktus ir pārņēmusi trešā persona, lai tos izplatītu bez maksas.

Dalībvalstis var nolemt, ka saņēmējiem nav jākārto pirmās daļas b) apakšpunktā minētā uzskaite, ja tie saņem daudzumus, kas ir mazāki par maksimālo daudzumu, kurš dalībvalstīm jānosaka, pamatojoties uz dokumentētu riska analīzi.

2.   Citiem galamērķiem, kas nav izplatīšana bez maksas, paredzēto izņemto produktu saņēmēji apņemas:

a)

ievērot noteikumus attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1308/2013;

b)

kārtot atsevišķu krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti par attiecīgajām darbībām, ja dalībvalsts to uzskata par vajadzīgu, neraugoties uz to, ka produkts pirms piegādes ir denaturēts;

c)

akceptēt Savienības un valstu noteikumos paredzētās pārbaudes;

d)

nepieprasīt papildu atbalstu par spirtu, kas ražots no attiecīgajiem produktiem, ja izņemtie produkti ir paredzēti destilācijai.

29. pants

Izņemto produktu tirdzniecības standarti

1.   No tirgus izņemts produkts galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, Regulas (ES) 2021/2115 42. panta a), e) un f) punktā minētajās nozarēs atbilst šim produktam noteiktajam relevantajam standartam un tirdzniecības noteikumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un nav noteikumi par produktu noformējumu un marķēšanu.

Ja augļus un dārzeņus izņem nefasētus, ievēro prasību minimumu, kas II šķirai noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011 (12).

Tomēr augļu un dārzeņu nozares “miniprodukcijai”, kā tā definēta relevantajā standartā, jāatbilst piemērojamajiem tirdzniecības standartiem, to vidū noteikumiem par produktu noformējumu un marķēšanu.

2.   Ja konkrētajam auglim vai dārzenim nav noteikts konkrēts tirdzniecības standarts, ir jāievēro VI pielikumā noteiktais prasību minimums. Dalībvalstis var noteikt papildu noteikumus, kas papildina minēto prasību minimumu.

3. iedaļa

Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanas pamats

30. pants

Tirgū laistās produkcijas vērtība jaunatzītu organizāciju vai grupu gadījumā

Ja ražotāju organizācijai, ražotāju organizāciju apvienībai, transnacionālai ražotāju organizācijai, transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai vai ražotāju grupai nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta a), e) un f) punktā, triju gadu laikā pēc atzīšanas vēsturiskie dati par pēdējos trijos gados tirgū laisto produkciju nav pieejami, dalībvalstis pieņem tādu tirgū laistās vai tirgojamās produkcijas vērtību 12 secīgu mēnešu periodā, kādu paziņojusi attiecīgā ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa un par ko attiecīgā organizācija vai ražotāju grupa dalībvalstij var pierādīt, ka tai ir reālas spējas laist tirgū produkciju tās ražojošo biedru vārdā.

Tomēr, ja ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa savas atzīšanas nolūkā jau ir paziņojusi tirgū laistās produkcijas vērtību, dalībvalsts pieņem tikai šo vērtību.

31. pants

Tirgū laistās produkcijas vērtības aprēķināšanas pamats

1.   Tirgū laistās produkcijas vērtību ražotāju organizācijai, transnacionālai ražotāju organizācijai vai ražotāju grupai nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta a), e) un f) punktā, aprēķina, pamatojoties uz ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizācijas vai pašas ražotāju grupas un tās ražojošo biedru produkciju, ko šī organizācija vai grupa laidusi tirgū, un tā ietver tikai to produktu ražošanu, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija, transnacionālā ražotāju organizācija vai ražotāju grupa ir atzīta. Tirgū laistās produkcijas vērtībā var iekļaut produktus, kuriem nav obligāti jāatbilst tirdzniecības standartiem, ja minētos standartus nepiemēro.

Ražotāju organizāciju apvienības vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtību aprēķina, pamatojoties uz produkciju, ko tirgū laidusi pati ražotāju organizāciju apvienība vai transnacionālā ražotāju organizāciju apvienība un tās ražotāju dalībniekorganizācijas, un tā ietver tikai to produktu ražošanu, attiecībā uz kuriem ražotāju organizāciju apvienība vai transnacionālā ražotāju organizāciju apvienība ir atzīta. Tomēr, ja darbības programmas ir apstiprinātas ražotāju organizāciju apvienībai vai transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai un atsevišķi tās ražotāju dalībniekorganizācijām, tirgū laistās produkcijas vērtību, ko ņem vērā biedru darbības programmās, neņem vērā, aprēķinot apvienības tirgū laistās produkcijas vērtību.

Turklāt attiecībā uz nozarēm, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta e) un f) punktā, tirgū laistās produkcijas vērtībā var iekļaut arī tās produkcijas vērtību, uz kuru attiecas līgumi, kurus savu biedru vārdā noslēgusi ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa.

2.   Tirgū laistās produkcijas vērtību aprēķina svaigai produkcijai vai pirmajam pārstrādes posmam, kurā produktu parasti tirgo, nefasētiem produktiem, ja tos ir atļauts tirgot nefasētus, un tajā neietver turpmākas pārstrādes vai turpmākas pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksas, vai pārstrādes galaproduktu vērtību. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos norāda, kā katrai nozarei aprēķina tirgū laistās produkcijas vērtību.

Tādas tirgū laistās un vienīgi pārstrādei paredzētās augļu un dārzeņu produkcijas vai jebkura cita šajā punktā minēta tāda pārstrādāta produkta vērtību, kuru ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība vai tās ražojošie biedri, vai šā panta 7. punktam atbilstoši meitasuzņēmumi ir vai nu paši, vai izmantojot ārpakalpojumus pārveidojuši par kādu no pārstrādātu augļu un dārzeņu produktiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma X daļā, aprēķina kā vienotu procentuālo likmi, ko piemēro minēto pārstrādāto produktu rēķinā norādītajai vērtībai. Minētā vienotā likme ir noteikta:

a)

53 % augļu sulām;

b)

73 % koncentrētām sulām;

c)

77 % tomātu koncentrātam;

d)

62 % saldētiem augļiem un dārzeņiem;

e)

48 % konservētiem augļiem un dārzeņiem;

f)

70 % konservētām atmatenēm (Agaricus bisporus) un citām kultivētām sēnēm, kas konservētas sālījumā;

g)

81 % augļiem, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai sālījumā;

h)

81 % žāvētiem augļiem;

i)

27 % pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem, kas nav minēti a)–h) apakšpunktā;

j)

12 % pārstrādātiem aromātiskajiem garšaugiem;

k)

41 % paprikas pulverim.

3.   Dalībvalstis var labumguvējam atļaut tirgū laistās produkcijas vērtībā iekļaut arī blakusproduktu vērtību.

4.   Tirgū laistās produkcijas vērtība ietver tās produkcijas vērtību, kas izņemta no tirgus izplatīšanai bez maksas. Bezmaksas izplatīšanai paredzēto izņemto produktu vērtību aprēķina, pamatojoties uz vidējo cenu tiem produktiem, kurus attiecīgajā periodā tirgū laiž ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa.

5.   Tirgū laistās produkcijas vērtībā iekļauj tikai ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības, ražotāju grupas vai tās ražojošo biedru produkciju, ko tirgū laiž šī ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa.

Ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas ražojošo biedru produkciju, ko tirgū laiž cita ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa, kuru izraudzījusies pašu organizācija, ieskaita tās organizācijas, apvienības vai grupas tirgū laistās produkcijas vērtībā, kas produkciju laidusi tirgū. Divkārša uzskaite ir aizliegta.

6.   Izņemot gadījumus, kuros piemēro 7. punktu, par ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas tirgū laisto produkciju rēķinu izraksta posmā “izvedot no ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas”, kad produkcija ir gatava laišanai tirgū, un atskaita:

a)

PVN;

b)

ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas iekšējās transporta izmaksas.

7.   Tomēr tirgū laistās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no meitasuzņēmuma” uz pamata, kas noteikts 6. punktā, ja vismaz 90 % no meitasuzņēmuma daļām vai kapitāla pieder:

a)

vienai ražotāju organizācijai, ražotāju organizāciju apvienībai, transnacionālai ražotāju organizācijai, transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai vai ražotāju grupai vai ––

b)

ja saņemts dalībvalsts apstiprinājums – ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas ražojošajiem biedriem, ja tādējādi tiek veicināta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšana.

8.   Gadījumos, kad izmanto ārpakalpojumus, tirgū laistās produkcijas vērtību aprēķina posmā “izvedot no ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas”, un tajā iekļauj tās darbības pievienoto ekonomisko vērtību, ko ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa ir uzticējusi kā ārpakalpojumu saviem biedriem, trešām personām vai tādam meitasuzņēmumam, kas nav minēts 7. punktā.

9.   Ja produkcijas apjoms ir samazinājies dabas katastrofas, klimatisko apstākļu, augu vai dzīvnieku slimību vai kaitīgo organismu invāzijas dēļ, visas apdrošināšanas atlīdzības, kas minēto iemeslu dēļ saņemtas par ražas vai produkcijas apdrošināšanas darbībām, kuras minētas 18. pantā, vai līdzvērtīgām darbībām, ko pārvalda ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa, vai tās ražojošie biedri, drīkst ieskaitīt tā 12 mēnešu atsauces perioda tirgū laistās produkcijas vērtībā, kurā attiecīgā atlīdzība faktiski ir izmaksāta.

32. pants

Atsauces periods un Savienības finansiālās palīdzības maksimālais apjoms

1.   Dalībvalstis katrai ražotāju organizācijai, ražotāju organizāciju apvienībai, transnacionālai ražotāju organizācijai, transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai vai ražotāju grupai nosaka 12 mēnešu atsauces periodu, kas sākas ne agrāk kā tā gada 1. janvārī, kas ir trīs gadus pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts, un beidzas ne vēlāk kā iepriekšējā gada 31. decembrī pirms gada, par kuru pieprasīts atbalsts.

12 mēnešu atsauces periods ir attiecīgās ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas pārskata periods.

Programmas laikā atsauces periods nedrīkst mainīties, izņemot pienācīgi pamatotas situācijas.

2.   Dalībvalstis izlemj, vai Savienības finansiālās palīdzības maksimālais apjoms darbības fondam katru gadu tiek aprēķināts:

a)

pamatojoties uz tirgū laistās to ražotāju produkcijas vērtību pārskata periodā, kuri ir ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas biedri tā gada 1. janvārī, par kuru tiek pieprasīts atbalsts, vai

b)

pamatojoties uz attiecīgās ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas tirgū laistās produkcijas faktisko vērtību attiecīgajā pārskata periodā. Tādā gadījumā šo noteikumu attiecīgajā dalībvalstī piemēro visiem labumguvējiem, kas nav transnacionāli.

3.   Ja produktam attiecīgajā gadā tirgū laistās produkcijas vērtība ir samazinājusies vismaz par 35 % salīdzinājumā ar triju pēdējo 12 mēnešu pārskata periodu vidējo rādītāju, piemēro šādus noteikumus:

a)

ja samazinājums noticis tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas atbildības jomas un kontroles, uzskata, ka šī produkta tirgū laistās produkcijas vērtība atbilst 65 % no triju pēdējo 12 mēnešu pārskata periodu vidējās vērtības;

b)

ja samazinājums noticis dabas katastrofu, klimatisko apstākļu vai augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas dēļ, kas ir ārpus ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, transnacionālas ražotāju organizācijas, transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas atbildības jomas un kontroles, uzskata, ka šī produkta tirgū laistās produkcijas vērtība atbilst 85 % no triju pēdējo 12 mēnešu pārskata periodu vidējās vērtības.

Abos gadījumos ražotāju organizācijai, ražotāju organizāciju apvienībai, transnacionālai ražotāju organizācijai, transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai vai ražotāju grupai attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei jāpierāda, ka šie iemesli ir ārpus tās atbildības jomas un kontroles.

Ja ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, transnacionāla ražotāju organizācija, transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība vai ražotāju grupa attiecīgajai dalībvalstij pierāda, ka minētie iemesli ir ārpus tās atbildības jomas un kontroles un ka tā ir īstenojusi nepieciešamos profilaktiskos pasākumus, uzskata, ka šī produkta tirgū laistās produkcijas apjoms ir 100 % no triju pēdējo 12 mēnešu pārskata periodu vidējās vērtības.

III NODAĻA

Augļu un dārzeņu nozare

33. pants

Ar bezmaksas izplatīšanu saistītās pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksas

Tādi izdevumu maksājumi ražotāju organizācijai, ražotāju organizāciju apvienībai, transnacionālai ražotāju organizācijai vai transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai, kas saistīti ar tādu augļu un dārzeņu pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksām, kuri izņemti no tirgus bezmaksas izplatīšanai saskaņā ar darbības programmām, ir noteikti VII pielikumā.

34. pants

Ražotāju pašorganizācijas pakāpes aprēķināšana valsts finansiālās palīdzības saņemšanai

1.   Kad valsts finansiālās palīdzības līmeni augļu un dārzeņu nozarē nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 53. pantu, organizētības pakāpi dalībvalsts reģionā aprēķina, pamatojoties uz tādu attiecīgajā reģionā saražoto augļu un dārzeņu vērtību, ko tirgū laiž organizācijas, un tajā iekļauj tikai tos produktus, attiecībā uz kuriem minētās organizācijas ir atzītas. Šīs regulas 31. pantu piemēro mutatis mutandis.

2.   Šā panta vajadzībām tiks ņemti vērā tikai augļi un dārzeņi, kas saražoti 3. punktā minētajā reģionā.

3.   Reģionus, par kuriem ir pieejami dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu 1. punktā minēto organizētības pakāpi, dalībvalstis par atsevišķām savas valsts teritorijas daļām nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, tādiem kā reģiona agronomiskās un ekonomiskās īpašības un reģionālais lauksaimniecības vai augļu un dārzeņu ražošanas potenciāls vai institucionālā vai administratīvā struktūra.

Sarakstu ar reģioniem, ko noteikusi dalībvalsts, negroza vismaz piecus gadus, ja vien šādi grozījumi nav objektīvi pamatoti, jo īpaši ar iemesliem, kas nav saistīti ar ražotāju organizētības pakāpes aprēķināšanu attiecīgajā reģionā vai reģionos.

4.   Dalībvalstis līdz katra gada 31. janvārim paziņo Komisijai sarakstu, kurā norādīti reģioni, kas atbilst Regulas (ES) 2021/2115 53. panta 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem, un finansiālās palīdzības apjomu, kas piešķirts minēto reģionu ražotāju organizācijām.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem grozījumiem reģionu sarakstā.

5.   Ražotāju organizācija, kas vēlas pieteikties uz valsts finansiālo palīdzību, vajadzības gadījumā groza savu darbības programmu.

35. pants

Trīsgadu vidējais rādītājs izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanas nolūkā

1.   Regulas (ES) 2021/2115 52. panta 6. punkta a) apakšpunktā minēto limitu 5 % apmērā no tirgū laistās produkcijas apjoma aprēķina, pamatojoties uz to produktu kopapjomu vidējo rādītāju, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija ir atzīta un kuri triju pēdējo gadu laikā tirgū laisti ar ražotāju organizācijas starpniecību.

2.   Jaunatzītām ražotāju organizācijām dati par tirdzniecības gadiem pirms atzīšanas ir:

a)

(ja organizācija bijusi ražotāju grupa) līdzvērtīgie šīs ražotāju grupas dati vai

b)

apjoms, kas atbilst atzīšanas pieteikumam.

IV NODAĻA

Biškopības nozare

36. pants

Stropa definīcija

Šajā nodaļā “strops” ir vienība, kas aptver medus bišu saimi, kuru izmanto medus, citu biškopības produktu vai medus bišu pavairošanas materiāla ražošanai, un visus saimes izdzīvošanai vajadzīgos elementus.

37. pants

Stropu skaita aprēķināšanas metode

To stropu skaitu, kas no 1. septembra līdz 31. decembrim dalībvalstu teritorijā ir gatavi ziemošanai, aprēķina katru gadu saskaņā ar KLP stratēģiskajos plānos noteiktu uzticamu metodi.

38. pants

Bišu stropu skaita paziņošana

Ikgadējo paziņojumu par Regulas (ES) 2021/2115 55. panta 7. punktā minēto stropu skaitu, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 37. pantu, katru gadu, sākot no 2023. gada, veic līdz 15. jūnijam.

39. pants

Minimālais Savienības ieguldījums

Minimālais Savienības ieguldījums izdevumos, kas saistīti ar Regulas (ES) 2021/2115 55. pantā minēto intervences pasākumu veidu īstenošanu biškopības nozarē un ko dalībvalstis norādījušas savos KLP stratēģiskajos plānos, ir 30 %.

V NODAĻA

Vīna nozare

40. pants

Labumguvēji

1.   Dalībvalstis nosaka, kuri tirgus dalībnieki var gūt labumu no KLP stratēģiskajos plānos norādītajiem intervences pasākumiem vīna nozarē. Minētie tirgus dalībnieki ir labumguvēji, kas minēti 2., 3. un 4. punktā, kā arī profesionālās organizācijas, vīna ražotāju organizācijas, vīna ražotāju organizāciju apvienības, divu vai vairāku vīna ražotāju pagaidu vai pastāvīgas apvienības un starpnozaru organizācijas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka vīnkopji ir vienīgie labumguvēji no intervences pasākumu veidiem “vīndārzu pārstrukturēšana un pārveidošana”, “priekšlaicīga ražas novākšana” un “ražas apdrošināšana”, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas attiecīgi a), c) un d) apakšpunktā.

3.   Publisko tiesību subjekts nevar saņemt atbalstu vīna nozarē intervences pasākumu veidu ietvaros. Tomēr dalībvalstis var atļaut publisko tiesību subjektam saņemt atbalstu:

a)

par starpnozaru organizāciju īstenotām darbībām, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas i) un j) apakšpunktā;

b)

par informatīvām darbībām un trešās valstīs veiktiem noieta veicināšanas un komunikācijas pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas h) un k) apakšpunktā, ar noteikumu, ka publisko tiesību subjekts nav vienīgais par minētajiem intervences pasākumiem piešķirtā atbalsta labumguvējs.

4.   Privāti uzņēmumi var būt labumguvēji no noieta veicināšanas un komunikācijas pasākumiem trešās valstīs, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas k) apakšpunktā.

5.   Atbalstu nepiešķir ražotājiem, kuri apsaimnieko nelikumīgus stādījumus, un platībām, kas ar vīnogulājiem apstādītas bez Regulas (ES) Nr. 1308/2013 71. pantā minētās atļaujas.

41. pants

Vēlreizēja apstādīšana veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ

Gada izdevumi, ko dalībvalstis saistībā ar vīndārzu vēlreizēju apstādīšanu pēc obligātas izaršanas maksā par atbalstu intervences pasākumiem, kuri norādīti to KLP stratēģiskajos plānos, nepārsniedz 15 % no tādiem kopējiem gada izdevumiem par vīndārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, ko attiecīgā dalībvalsts samaksājusi attiecīgajā finanšu gadā.

Izaršanas izmaksas un negūto ienākumu kompensācija nav attiecināmie izdevumi šāda veida intervences pasākumā.

42. pants

Apstādītā platība

1.   Ar vīnogulājiem apstādītas platības lielumu Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunkta nolūkos nosaka pēc vīnogulāju lauka ārējā perimetra un pieskaitot buferjoslu, kuras platums atbilst pusei no attāluma starp rindām.

2.   Ja dalībvalsts nolemj vīndārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas un priekšlaicīgas ražas novākšanas darbību attaisnotās izmaksas verificēt, pamatojoties tikai uz vienības izmaksu standartlikmēm, kuru pamatā ir mērvienības, kas nav platības mērvienības, vai pamatojoties uz labumguvēju iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem, kompetentās iestādes var nolemt nemērīt apstādīto platību, kā noteikts 1. punktā.

VI NODAĻA

Apiņu nozare

43. pants

Savienības finansiālā palīdzība

Maksimālo Savienības finansiālo palīdzību, kas katrai ražotāju organizācijai vai apvienībai piešķirama, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 62. panta 1. punktā, aprēķina proporcionāli ražojošo biedru atbalsttiesīgajām apiņu platībām. Lai apiņu platības būtu atbalsttiesīgas, tām jābūt apstādītām vienmērīgi ar vismaz 1 500 augu uz hektāru divkāršā auklojuma/vadojuma gadījumā vai 2 000 augu uz hektāru vienkāršā auklojuma/vadojuma gadījumā.

Platībās iekļauj tikai platības, ko ierobežo līnija, kura savieno stabu ārējos stāvus. Ja uz šīs līnijas atrodas apiņu augi, katrai minētās platības pusei var pievienot papildjoslu, kas atbilst vidējam celiņa platumam šajā zemesgabalā. Papildjosla nedrīkst būt daļa no ceļa servitūta. Platībā var iekļaut divas joslas apiņu rindu galos, kuras ir vajadzīgas lauksaimniecības mašīnu manevrēšanai, ar nosacījumu, ka nevienas šādas joslas garums nepārsniedz astoņus metrus, tās tiek pieskaitītas tikai vienreiz un tās nav daļa no ceļa servitūta.

Minētajās platībās neietilpst platības, kuras apstādītas ar jauniem apiņiem, kas tiek audzēti galvenokārt kā stādaudzētavas produkti.

VII NODAĻA

Lauksaimniecības dzīvnieku nozare

44. pants

Ganāmpulka atjaunošana pēc piespiedu kaušanas veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā intervences veida “ganāmpulka atjaunošana pēc piespiedu kaušanas veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ” pasākumi tiek īstenoti tikai pēc tam, kad ir veikti slimību kontroles pasākumi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/429 (13).

2.   Izdevumi par ganāmpulka atjaunošanu nepārsniedz 20 % no darbības programmu kopējiem izdevumiem.

IV SADAĻA

PAPILDU PRASĪBAS NOTEIKTIEM INTERVENCES PASĀKUMU VEIDIEM LAUKU ATTĪSTĪBAS JOMĀ

45. pants

Ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un attīstīšana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

1.   Dalībvalstis, kuras savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj Regulas (ES) 2021/2115 70. pantā minētos intervences pasākumus, kas saistīti ar ģenētisko resursu saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un attīstīšanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, atbalstu var sniegt tikai šādā veidā:

a)

agrovides un klimata saistības saglabāt saimniecībās tādas apdraudētas dzīvnieku un augu šķirnes, kuras apdraud ģenētiskā erozija, vai

b)

atbalsts darbībām, kas saistītas ar ģenētisko resursu saglabāšanu, ilgtspējīgu izmantošanu un attīstīšanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Darbības, uz kurām attiecas pirmās daļas a) apakšpunktā minētais agrovides un klimata saistību veids, nav atbalsttiesīgas saskaņā ar minētās daļas b) apakšpunktu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās agrovides un klimata saistības saglabāt saimniecībās tādas apdraudētas dzīvnieku un augu šķirnes, kuras apdraud ģenētiskā erozija, prasa:

a)

audzēt tādu vietējo šķirņu lauksaimniecības dzīvniekus, kuras dalībvalsts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1012 (14) 2. panta 24. punkta definīcijai atzinusi par apdraudētām, kuras ģenētiski ir pielāgotas vienai vai vairākām attiecīgās dalībvalsts tradicionālajām ražošanas sistēmām vai vidēm un kuru apdraudētības statusu zinātniski ir noteikusi iestāde, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas apdraudēto šķirņu jomā, vai

b)

saglabāt to augu ģenētiskos resursus, kuri dabiskā ceļā pielāgojušies vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un kuriem draud ģenētiskā erozija.

3.   Uz atbalstu pretendēt var šādas 2. punkta a) apakšpunktā minētās vietējās lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes:

a)

liellopi;

b)

aitas;

c)

kazas;

d)

zirgu dzimtas dzīvnieki (Equus caballus un Equus asinus);

e)

cūkas;

f)

putni;

g)

truši;

h)

bites.

4.   Dalībvalstis uzskata, ka 2. punkta a) apakšpunktā minētās vietējās šķirnes atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

a)

ir norādīts attiecīgo vaislas mātīšu skaits valsts līmenī;

b)

pienācīgi atzīta relevanta šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība reģistrē un regulāri atjaunina šķirnes ciltsgrāmatu.

5.   Dalībvalstis 2. punkta b) apakšpunktā minētos augu ģenētiskos resursus par ģenētiskās erozijas apdraudētiem uzskata tad, ja ir sniegti pietiekami ģenētiskās erozijas pierādījumi, kuri pamatoti ar zinātnisko pētījumu rezultātiem vai rādītājiem, kas liecina par savvaļas sugu vai primitīvo vietējo šķirņu, to populācijas daudzveidības samazināšanos un attiecīgā gadījumā par izmaiņām dominējošajā lauksaimniecības praksē vietējā līmenī.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka darbības ģenētisko resursu saglabāšanai, ilgtspējīgai izmantošanai un attīstīšanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas minētas 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver:

a)

mērķorientētas darbības, kas veicina ģenētisko resursu saglabāšanu in situ un ex situ, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, arī uz interneta resursiem balstītu uzskaiti, kas aptver patlaban in situ saglabātus ģenētiskos resursus (arī tādus, kas saglabāti lauku saimniecībā vai meža tiesiskajā valdījumā) un ex situ kolekcijas un datubāzes;

b)

saskaņotas darbības, kas veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām organizācijām par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu Savienības lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā;

c)

pavaddarbības –– informēšanu, izplatīšanu, konsultēšanu, apmācīšanu un tehnisko ziņojumu sagatavošanu, iesaistot nevalstiskās organizācijas un citas ieinteresētās personas.

7.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos piemēro šādas definīcijas:

a)

“saglabāšana in situ” lauksaimniecībā ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmās un dabiskajās dzīvotnēs un dzīvotspējīgu sugas vai savvaļā pārgājušas šķirnes populāciju uzturēšana un atgūšana to dabiskajā vidē, un –– attiecībā uz domesticētu dzīvnieku šķirnēm vai kultivētām augu sugām –– lauksaimnieciskajā vidē, kurā ir izveidojušās to atšķirīgās īpašības;

b)

“saglabāšana in situ” mežsaimniecībā ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmās un dabiskajās dzīvotnēs un dzīvotspējīgu sugas populāciju uzturēšana un atgūšana sugas dabiskajā vidē;

c)

“saglabāšana lauku saimniecībā vai meža tiesiskajā valdījumā” ir in situ saglabāšana un attīstīšana lauku saimniecības vai meža tiesiskā valdījuma mērogā;

d)

“saglabāšana ex situ” ir lauksaimniecības vai mežsaimniecības ģenētiskā materiāla saglabāšana ārpus tā dabiskās dzīvotnes;

e)

“kolekcija ex situ” ir lauksaimniecības vai mežsaimniecības ģenētiskā materiāla kolekcija, kuru uztur ārpus tā dabiskās dzīvotnes.

46. pants

Dzīvnieku labturība

Dalībvalstis, kas savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj intervences pasākumus, kuri ir saistīti ar dzīvnieku labturības saistībām, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 70. pantā, nodrošina, ka minētās dzīvnieku labturības saistības garantē augstākus ražošanas metožu standartus vismaz vienā no šīm jomām:

a)

ūdens, barība un dzīvnieku kopšana saskaņā ar dzīvnieku dabiskajām vajadzībām;

b)

turēšanas apstākļi, kas uzlabo dzīvnieku komfortu un pārvietošanās brīvību, piemēram, lielāka vienam dzīvniekam atvēlētā platība, grīdas segums, dabiskais apgaismojums, mikroklimata kontrole, kā arī turēšanas apstākļi, piemēram, brīva atnešanās vai dzīvnieku turēšana grupās atkarībā no dzīvniekiem dabiski raksturīgajām vajadzībām;

c)

apstākļi, kas atļauj dabiskās uzvedības izpausmes, piemēram, dzīves vides apstākļu uzlabošana vai vēlīna atšķiršana no mātes;

d)

iespējas atrasties ārpus telpām un ganības;

e)

prakse, kas palielina dzīvnieku izturību un ilgmūžību, arī lēnāk augošām šķirnēm;

f)

prakse, kas nepieļauj dzīvnieku kropļošanu vai kastrāciju. Konkrētos gadījumos, kad dzīvnieku kropļošana vai kastrācija tiek uzskatīta par nepieciešamu, izmanto anestēzijas līdzekļus, pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus vai imūnkastrāciju;

g)

sanitārie pasākumi, ar ko novērš nepārnēsājamas slimības, kuru dēļ nav jāizmanto tādas ārstnieciskas vielas kā vakcīnas, insekticīdi vai pretparazītu zāles.

47. pants

Kvalitātes shēmas

Dalībvalstis, kuras savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj intervences pasākumus, kas saistīti ar kvalitātes shēmām, kuras minētas Regulas (ES) 2021/2115 77. panta 1. punkta c) apakšpunktā, nodrošina, ka valsts atzītas kvalitātes shēmas aptver:

a)

dalībvalstu atzītās lauksaimniecības produktu, kokvilnas vai pārtikas produktu kvalitātes shēmas, to vidū lauku saimniecību sertifikācijas shēmas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

i)

saskaņā ar šādām shēmām saražotā galaprodukta specifika izriet no nepārprotamiem pienākumiem garantēt jebkuru no turpmāk minētā:

konkrētas produkta īpašības,

konkrētas lauksaimniecības vai ražošanas metodes vai

galaprodukta kvalitāti, kas ievērojami pārsniedz komerciālo preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību;

ii)

shēma ir pieejama visiem ražotājiem;

iii)

shēmā ir iekļautas saistošas produkta specifikācijas, un atbilstību šīm specifikācijām verificē valsts iestādes vai neatkarīga inspekcijas struktūra;

iv)

shēma ir pārredzama un nodrošina produktu pilnīgu izsekojamību;

b)

brīvprātīgas lauksaimniecības produktu sertifikācijas shēmas, kuras dalībvalstis ir atzinušas par atbilstīgām Savienības labākās prakses pamatnostādnēm to brīvprātīgo sertifikācijas shēmu darbībai, kas attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem minētas Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumā “ES labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām” (15).

V SADAĻA

NOTEIKUMI PAR ĪPATSVARU, KO PIEMĒRO LLVS 1. STANDARTA VAJADZĪBĀM

48. pants

Noteikumi par īpatsvaru, ko piemēro LLVS 1. standarta vajadzībām

1.   Ilggadīgo zālāju uzturēšanā saistībā ar LLVS 1. standartu, kas norādīts Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā, dalībvalstis nodrošina, ka ilggadīgo zālāju īpatsvars pret lauksaimniecības platību nesamazinās vairāk kā par 5 % salīdzinājumā ar atsauces īpatsvaru, kas ikvienai dalībvalstij savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka, dalot ilggadīgo zālāju platības ar kopējo lauksaimniecības platību.

Lai noteiktu pirmajā daļā minēto īpatsvara atsauces vērtību:

a)

“ilggadīgo zālāju platības” ir ilggadīgie zālāji, ko atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (16) 72. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktam 2018. gadā deklarējuši lauksaimnieki, kuri saņem tiešos maksājumus, un ko nosaka, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 (17) 2. panta 1. punkta otrās daļas 23. apakšpunktā, un ko dalībvalstis nepieciešamības gadījumā koriģē, lai ņemtu vērā iespējamo izmaiņu ietekmi, jo īpaši ilggadīgo zālāju definīcijā, kuru dalībvalstis nosaka atbilstīgi Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punkta c) apakšpunktam;

b)

“kopējā lauksaimniecības zeme” ir lauksaimniecības zeme, ko atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktam 2018. gadā deklarējuši lauksaimnieki, kuri saņem tiešos maksājumus, un ko nosaka, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 23. apakšpunktā, un ko dalībvalstis nepieciešamības gadījumā koriģē, jo īpaši lai ņemtu vērā iespējamo izmaiņu ietekmi uz lauksaimniecības zemes definīciju, kuru dalībvalstis nosaka atbilstīgi Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punktam.

2.   Ilggadīgo zālāju īpatsvaru nosaka katru gadu, pamatojoties uz platībām, ko attiecīgajā gadā deklarējuši labumguvēji, kuri saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļu vai ikgadējos maksājumus, ievērojot minētās regulas 70., 71. un 72. pantu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 (18) 67. panta 1. punktu.

Ilggadīgo zālāju īpatsvaru un atsauces īpatsvaru dalībvalstis var noteikt valsts, reģionālā, apakšreģionālā, saimniecību grupas vai saimniecības līmenī.

3.   Ja tiek konstatēts, ka 2. punktā minētais īpatsvars līmenī, kurā tiek īstenots LLVS 1. standarts, ir samazinājies par vairāk nekā 5 %, attiecīgā dalībvalsts dažiem vai visiem lauksaimniekiem, kuru rīcībā ir zeme, kas pagātnē no ilggadīgajiem zālājiem pārveidota par citai izmantošanai paredzētu zemi, uzliek pienākumu saimniecības līmenī pārveidot zemi par ilggadīgajiem zālājiem vai izveidot ilggadīgo zālāju platību.

Tomēr, ja ilggadīgo zālāju platība konkrētajā gadā tiek saglabāta absolūtā izteiksmē 0,5 % robežās no ilggadīgo zālāju platībām, kas noteiktas saskaņā ar 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, 1. punkta pirmajā daļā minēto pienākumu uzskata par izpildītu.

4.   Šā panta 3. punkta pirmo daļu nepiemēro, ja samazinājums zem 5 % robežvērtības ir saistīts ar tādām saistībām vai pienākumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu, kuru dēļ attiecīgajās platībās vairs netiek veikta lauksaimnieciska darbība un kuras neietver svētku eglīšu stādījumus vai enerģijas ražošanai paredzētu kultūru vai kokaugu audzēšanu.

5.   Šā panta 2. punktā minētā īpatsvara aprēķināšanas vajadzībām platības, kas ir atkārtoti pārveidotas par ilggadīgajiem zālājiem vai izveidotas kā ilggadīgie zālāji atbilstīgi 3. punktam, vai izveidotas kā ilggadīgie zālāji, dalībvalstīm īstenojot LLVS 1. standartu, uzskata par ilggadīgiem zālājiem no pirmās atkārtotas pārveidošanas vai izveides dienas. Šīs platības izmanto, lai atbilstīgi definīcijai, kas sniegta Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punkta c) apakšpunktā, vismaz piecus secīgus gadus pēc atkārtotas pārveidošanas vai izveides audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vai –– platībās, ko jau izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai, – tik gadus, cik atlikuši, lai sasniegtu piecus secīgus gadus.

VI SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(3)  https://www.unodc.org/unodc/en/treaties/single-convention.html.

(4)  Padomes Direktīva 2002/53/EEK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.).

(5)  Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.).

(6)  Komisijas Direktīva 2008/62/EK (2008. gada 20. jūnijs), ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu, atzīšanu, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiska erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību (OV L 162, 21.6.2008., 13. lpp.).

(7)  Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/741 (2020. gada 25. maijs) par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām (OV L 177, 5.6.2020., 32. lpp.).

(10)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 821/2014 (2014. gada 28. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par programmas ieguldījumu pārskaitīšanu un pārvaldību, ziņošanu par finanšu instrumentiem, informācijas un komunikācijas pasākumu tehniskajiem rādītājiem, kas attiecas uz darbību, un datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmu (OV L 223, 29.7.2014., 7. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

(12)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011 (2011. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.).

(15)  OV C 341, 16.12.2010., 5. lpp.

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(17)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV L 181, 20.6.2014., 48. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.).


I PIELIKUMS

3. pantā minētā Savienības metode Δ9-tetrahidrokanabinola satura noteikšanas verifikācijai kaņepju šķirnēs

1.   Piemērošanas joma

Šajā pielikumā izklāstītā metode ir paredzēta, lai noteiktu Δ9-tetrahidrokanabinola (turpmāk tekstā –“THC”) saturu kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirnēs. Attiecīgā gadījumā šī metode ietver šajā pielikumā aprakstītās A vai B procedūras piemērošanu.

Šīs metodes pamatā ir THC kvantitatīva noteikšana, pēc ekstrahēšanas ar piemērotu šķīdinātāju izmantojot gāzu hromatogrāfiju.

1.1.   A procedūra

A procedūru kaņepju produkcijas pārbaudīšanai izmanto, ja katru gadu uz vietas veikto pārbaužu kontrolparaugs aptver vismaz 30 % no visām kaņepju ražošanai deklarētajām platībām atbilstoši Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajai daļai.

1.2.   B procedūra

B procedūru izmanto, kad dalībvalsts ievieš iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu kaņepju audzēšanai un minimālais uz vietas veikto pārbaužu līmenis ir 20 % no platībām, kas deklarētas kaņepju ražošanai atbilstoši Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajai daļai.

2.   Paraugu ņemšana

2.1.   Paraugu ņemšanas nosacījumi

Paraugus ņem dienas gaišajā laikā, ievērojot noteiktu sistēmu, lai nodrošinātu, ka paraugi ir reprezentatīvi attiecībā pret lauku; paraugus neņem lauka malās.

2.1.1.   A procedūra

No katra auga, kas atlasīts no augošām attiecīgās šķirnes kaņepēm, ņem 30 cm garu fragmentu, kurā ir vismaz viena sievišķā ziedkopa. Paraugus ņem laikposmā, kas sākas 20 dienas pēc ziedēšanas sākuma un beidzas 10 dienas pēc ziedēšanas beigām.

Dalībvalstis var atļaut paraugu ņemšanu laikposmā, kas sākas ziedēšanas sākumā un beidzas 20 dienas pēc ziedēšanas sākuma, ja no katras audzētās šķirnes tiek ņemti citi reprezentatīvi paraugi saskaņā ar pirmajā daļā izklāstītajiem noteikumiem un ja to dara laikposmā, kas sākas 20 dienas pēc ziedēšanas sākuma un beidzas 10 dienas pēc ziedēšanas beigām.

No kaņepēm, ko audzē kā starpkultūru, ja sievišķo ziedkopu nav, ņem auga stublāja augšējos 30 cm. Tādā gadījumā paraugus ņem tieši pirms veģetācijas perioda beigām, kad redzamas lapu dzeltēšanas pirmās pazīmes, tomēr ne vēlāk kā prognozētā sala perioda sākumā.

2.1.2.   B procedūra

No katra auga, kas atlasīts no augošām attiecīgās šķirnes kaņepēm, ņem augšējo trešdaļu. Paraugus ņem 10 dienās pēc ziedēšanas beigām vai, ja kaņepes audzē kā starpkultūru un tām nav sievišķo ziedkopu, tieši pirms veģetācijas perioda beigām, kad redzamas lapu dzeltēšanas pirmās pazīmes, bet ne vēlāk kā prognozētā sala perioda sākumā. No divmāju šķirnēm ņem tikai sievišķo augu paraugus.

2.2.   Paraugkopas lielums

A procedūra: paraugkopā ietilpst 50 augu daļas no katra lauka.

B procedūra: paraugkopā ietilpst 200 augu daļas no katra lauka.

Katru paraugu nesaspiežot ievieto auduma vai papīra maisiņā un nosūta uz laboratoriju analīžu veikšanai.

Dalībvalstis var noteikt, ka vajadzības gadījumā, lai veiktu atkārtotas analīzes, tiek ņemts otrs paraugs, ko glabā ražotājs vai arī par analīžu veikšanu atbildīgā iestāde.

2.3.   Parauga žāvēšana un uzglabāšana

Paraugu žāvēšanu sāk tik drīz, cik vien iespējams, un katrā ziņā 48 stundu laikā, un tai izmanto jebkādu metodi, kuras laikā temperatūra ir zemāka par 70 °C.

Paraugus žāvē, līdz tie sasniedz nemainīgu masu un mitruma saturs tajos ir no 8 % līdz 13 %.

Pēc žāvēšanas nesaspiestus paraugus glabā tumšā vietā temperatūrā, kas ir zemāka par 25 °C.

3.    THC satura noteikšana

3.1.   Testa parauga sagatavošana

Izžāvētos paraugus atbrīvo no stublājiem un sēklām, kas lielākas par 2 mm.

Izžāvētos paraugus samaļ, lai iegūtu pussmalku pulveri (izsijājas caur sietu ar 1 mm lielām acīm).

Pulveri var uzglabāt 10 nedēļas tumšā, sausā vietā temperatūrā, kas ir zemāka par 25 °C.

3.2.   Reaģenti un ekstrakcijas šķīdums

Reaģenti:

tīrs Δ9-tetrahidrokanabinols, kas paredzēts hromatogrāfijai,

tīrs skvalāns, kas paredzēts hromatogrāfijai un ko izmanto kā iekšējo standartu.

Ekstrakcijas šķīdums:

35 mg skvalāna uz 100 ml heksāna.

3.3.   THC ekstrakcija

Nosver 100 g pulverveida analizējamā parauga, ievieto centrifūgas stobriņā un pievieno 5 ml ekstrakcijas šķīduma, kas satur iekšējo standartu.

Paraugu uz 20 minūtēm ievieto ultraskaņas vannā. To centrifugē piecas minūtes ar 3 000 apgriezieniem minūtē un pēc tam noņem supernatanta THC šķīdumu. Iegūto šķīdumu injicē hromatogrāfā un veic kvantitatīvo analīzi.

3.4.   Gāzu hromatogrāfija

a)

Aparatūra:

gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru un šķelšanās/nešķelšanās inžektoru,

kolonna, kas ir labi piemērota kanabinoīdu atdalīšanai, piemēram, 25 m gara stikla kapilārā kolonna ar 0,22 mm diametru, kas impregnēta ar 5 % nepolāru fenilmetilsiloksāna fāzi.

b)

Kalibrēšanas diapazoni

Vismaz trīs punkti attiecībā uz A procedūru un pieci punkti attiecībā uz B procedūru, ieskaitot punktus 0,04 un 0,50 mg/ml THC ekstrakcijas šķīdumā.

c)

Eksperimenta apstākļi

Turpmāk minētie apstākļi ir norādīti kā piemērs attiecībā uz a) apakšpunktā minēto kolonnu:

žāvēšanas skapja temperatūra 260 °C,

inžektora temperatūra 300 °C,

detektora temperatūra 300 °C.

d)

Ievadītais tilpums: 1 μl.

4.   Rezultāti

Konstatējumus izsaka ar divām zīmēm aiz komata, norādot THC gramos uz 100 g analizējamā parauga, kas izžāvēts līdz nemainīgai masai. Piemēro pielaidi 0,03 g uz 100 g.

A procedūra: viena noteikšanas procedūra vienam analizējamam paraugam.

Tomēr, ja iegūtais rezultāts pārsniedz robežvērtību, kas noteikta Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā, katram analizējamajam paraugam veic otru noteikšanas procedūru, un par rezultātu uzskata abu noteikšanas procedūru rezultātu vidējo vērtību.

B procedūra: rezultāts atbilst vidējai vērtībai, kas iegūta, veicot divas noteikšanas procedūras vienam analizējamajam paraugam.


II PIELIKUMS

22. panta 2. punktā minēto to izdevumu veidu saraksts, kas nav atbalsttiesīgi

I DAĻA

Augļu un dārzeņu nozare, biškopības nozare, apiņu nozare, olīveļļas un galda olīvu nozare un citas nozares, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā

1.

Vispārējās ražošanas izmaksas, jo īpaši izmaksas par micēliju, sēklām un viengadīgiem augiem (pat sertificētiem), augu aizsardzības līdzekļiem (arī integrētās kontroles līdzekļiem), mēslošanas līdzekļiem un citiem resursiem, savākšanas vai transportēšanas (iekšējās vai ārējās) izmaksas; uzglabāšanas izmaksas, iepakošanas izmaksas (ieskaitot iepakojuma lietošanu un apsaimniekošanu), arī tad, ja tās ir jaunu procesu daļa, saimnieciskās darbības izmaksas (proti, elektrība, kurināmais un tehniskā apkope).

2.

Intervences veikšanai saņemto aizdevumu atlīdzināšana.

3.

Neapbūvētas zemes iegāde, kas veido vairāk nekā 10 % no attiecīgās darbības attiecināmajiem izdevumiem.

4.

Investīcijas transportlīdzekļos, kurus izmantos biškopības nozarē strādājošais labumguvējs vai kurus ražotāju organizācija izmantos tirgvedības vai izplatīšanas vajadzībām.

5.

Nomātu preču ekspluatācijas izmaksas.

6.

Izdevumi, kas saistīti ar nomas līgumiem (nodokļi, procenti, apdrošināšanas izmaksas utt.), un ekspluatācijas izmaksas.

7.

Apakšuzņēmuma līgumi vai ārpakalpojumu līgumi, kas saistīti ar darbībām vai izdevumiem, kuri šajā sarakstā minēti kā tādi, par kuriem nav tiesību pretendēt uz atbalstu.

8.

Jebkādi valsts vai reģionāli nodokļi vai fiskālās nodevas.

9.

Procenti par parādiem, izņemot gadījumus, kad iemaksu veic veidā, kas nav neatmaksājama tieša palīdzība.

10.

Investēšana sabiedrību daļās vai kapitālā, ja tās ir finansiālas investīcijas.

11.

Izmaksas, kuras radušās personām, kas nav labumguvējs, ražotāju organizācija vai tās biedri, ražotāju organizāciju apvienības vai to ražojošie biedri vai meitasuzņēmumi, vai meitasuzņēmumu ķēdes struktūra 31. panta 7. punkta nozīmē, vai –– ar dalībvalsts apstiprinājumu –– kooperatīvs, kas ir ražotāju organizācijas biedrs.

12.

Intervences pasākumi, kuri nenotiek ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, tās ražojošo biedru vai meitasuzņēmumu vai meitasuzņēmumu ķēdes struktūras (31. panta 7. punkta nozīmē) saimniecībās un/vai telpās vai kurus neveic dalībvalsts apstiprinājumu saņēmis kooperatīvs, kas ir ražotāju organizācijas biedrs.

13.

Intervences pasākumi, ko veic kā ārpakalpojumu vai īsteno labumguvējs, ražotāju organizācija ārpus Savienības; izņēmums ir noieta veicināšanas, saziņas un tirgvedības intervences pasākumu veidi, kas minēti Regulas (ES) 2021/2115 47. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

II DAĻA

Vīna nozare

1.

Vīndārza ikdienas apsaimniekošana.

2.

Aizsardzība pret medījamo dzīvnieku, putnu vai krusas radītajiem bojājumiem.

3.

Vējtveru un pretvēja aizsargsienu celtniecība.

4.

Piebraucamie ceļi un lifti.

5.

Traktoru vai jebkādu citu transportlīdzekļu iegāde.

6.

Inficētu vīndārzu izaršana un ieņēmumu zaudēšana pēc obligātās izaršanas veselības un fitosanitāru iemeslu dēļ.

III PIELIKUMS

22. panta 3. punktā minēto atbalsttiesīgo izdevumu veidu saraksts

1.

Specifiskās izmaksas par:

kvalitātes uzlabošanas pasākumiem,

bioloģiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem (piemēram, feromoniem un plēsīgajiem kukaiņiem), ko izmanto bioloģiskajā, integrētajā vai tradicionālajā ražošanā,

agrovides un klimata intervences pasākumiem, kas minēti 12. pantā,

bioloģisko, integrēto vai eksperimentālo ražošanu, arī specifiskas izmaksas par bioloģiski audzētām sēklām un sējeņiem,

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 II sadaļā minēto standartu, augu veselības noteikumu un atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu ievērošanas uzraudzību.

Specifiskās izmaksas ir papildu izmaksas, kas aprēķinātas kā starpība starp parastajām ražošanas izmaksām un faktiskajām izmaksām, un darbības rezultātā negūtie ienākumi, izņemot papildu ienākumus un izmaksu ietaupījumus.

2.

Veterinārās zāles, kas paredzētas, lai ārstētu sekas, kuras rada iebrucēji stropos, un lai ārstētu bišu slimības.

3.

Izmaksas, kas saistītas ar stropu atjaunošanu un bišu audzēšanu.

4.

Mašīnu un iekārtu iegāde medus ražošanas un ievākšanas uzlabošanai.

5.

Administratīvās un personāla izmaksas, kas saistītas ar darbības programmu īstenošanu vai ar relevantajiem intervences pasākumiem, to vidū pārskatiem, pētījumiem, grāmatvedības uzskaites un kontu pārvaldības izmaksām, obligātajām izmaksām, kas saistītas ar algām un atalgojumu, ja tās tieši radušās labumguvējam, meitasuzņēmumiem vai meitasuzņēmumu ķēdes struktūrām 31. panta 7. punkta nozīmē, vai – ar dalībvalsts apstiprinājumu – kooperatīvam, kas ir ražotāju organizācijas biedrs.

6.

Neapbūvētas zemes iegāde, ja iegāde ir nepieciešama darbības programmā paredzētu investīciju veikšanai un ja izmaksas nepārsniedz 10 % no visiem attiecīgās darbības attiecināmajiem izdevumiem. Izņēmuma un attiecīgi pamatotos gadījumos var noteikt augstāku procentu likmi darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu.

7.

Iepriekš bez Savienības vai valsts atbalsta iegādāta materiāla aktīva, arī lietota materiāla aktīva, iegāde vai līzings piecu gadu periodā pirms iegādes vai līzinga un nepārsniedzot materiālā aktīva neto tirgus vērtību.

8.

Fizisku aktīvu noma, ja tā ir ekonomiski pamatota alternatīva iegādei un ir saņemts dalībvalsts apstiprinājums.

9.

Nozarēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta a), d), e) un f) punktā, investīcijas transportlīdzekļos, ja ražotāju organizācija pienācīgi pamato attiecīgajai dalībvalstij, ka transportlīdzekli izmanto pārvadāšanai ražotāju organizācijas teritorijā; investīcijas kravas automobiļu papildu aprīkojumā, ko izmanto saldēšanai vai atmosfēras modificēšanai.

10.

Investīcijas uzņēmumu daļās vai kapitālā, kas tieši veicina darbības programmas mērķu sasniegšanu.


IV PIELIKUMS

25. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā norāde uz produkta iepakojuma

Продукт, предназначен за безвъзмездно разпределяне (Делегиран регламент (ЕС) 2022/126)

Producto destinado a su distribución gratuita [Reglamento Delegado (UE) 2022/126]

Produkt určený k bezplatné distribuci (nařízení v přenesené pravomoci (EU) 2022/126)

Produkt til gratis uddeling (delegeret forordning (EU) 2022/126)

Zur kostenlosen Verteilung bestimmtes Erzeugnis (delegierte Verordnung (EU) 2022/126)

Tasuta jagamiseks mõeldud tooted [delegeeritud määrus (EL) 2022/126]

Προϊόν προοριζόμενο για δωρεάν διανομή [κατ’εξουσιοδότηση κανονισμός (ΕΕ) 2022/126]

Product for free distribution (Delegated Regulation (EU) 2022/126)

Produit destiné à la distribution gratuite [règlement délégué (UE) 2022/126]

Proizvod za besplatnu distribuciju (Delegirana uredba (EU) 2022/126)

Prodotto destinato alla distribuzione gratuita [regolamento delegato (UE) 2022/126]

Produkts paredzēts bezmaksas izplatīšanai [Deleģētā regula (ES) 2022/126]

Nemokamai platinamas produktas (Deleguotasis reglamentas (ES) 2022/126)

Ingyenes szétosztásra szánt termék ((EU) 2022/126 felhatalmazáson alapuló rendelet)

Prodott għad-distribuzzjoni bla ħlas (Ir-Regolament Delegat (UE) 2022/126)

Voor gratis uitreiking bestemd product (Gedelegeerde Verordening (EU) 2022/126)

Produkt przeznaczony do bezpłatnej dystrybucji [Rozporządzenie delegowane (UE) 2022/126]

Produto destinado a distribuição gratuita [Regulamento Delegado (UE) 2022/126]

Produs destinat distribuirii gratuite [Regulamentul delegat (UE) 2022/126]

Výrobok určený na bezplatnú distribúciu [delegované nariadenie (EÚ) 2022/126]

Proizvod, namenjen za prosto razdelitev (Delegirana uredba (EU) 2022/126)

Ilmaisjakeluun tarkoitettu tuote (delegoitu asetus (EU) 2022/126)

Produkt för gratisutdelning (delegerad förordning (EU) 2022/126)

Táirge lena dháileadh saor in aisce (Rialachán Tarmligthe (AE) 2022/126)


V PIELIKUMS

26. panta 1. punktā un 4. punkta pirmajā daļā minētā maksimālā atbalsta summa par izņemšanu no tirgus

Produkti

Maksimālais atbalsts (EUR/100 kg)

Bezmaksas izplatīšana

Citi galamērķi

Ziedkāposti

21,05

15,79

Tomāti (izņemti no 1. jūnija līdz 31. oktobrim)

7,25

7,25

Tomāti (izņemti no 1. novembra līdz 31. maijam)

33,96

25,48

Āboli

24,16

18,11

Vīnogas

53,52

40,14

Aprikozes

64,18

48,14

Nektarīni

37,82

28,37

Persiki

37,32

27,99

Bumbieri

33,96

25,47

Baklažāni

31,2

23,41

Melones

48,1

36,07

Arbūzi

9,76

7,31

Apelsīni

21,00

21,00

Mandarīni

25,82

19,50

Klementīni

32,38

24,28

Sacumas

25,56

19,50

Citroni

29,98

22,48


VI PIELIKUMS

29. panta 2. punktā minētais izņemtajiem produktiem piemērojamo prasību minimums

1.   

Produkti ir:

neskarti svaigu, neapstrādātu produktu gadījumā,

nebojāti; nav pieļaujami iepuvuši vai citādi tik stipri bojāti produkti, ka tie vairs nav derīgi patēriņam,

tīri, praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,

praktiski brīvi no kaitīgajiem organismiem un to izraisītiem bojājumiem,

brīvi no pārmērīga mitruma,

bez neraksturīgas garšas vai smaržas.

2.   

Produktiem jābūt piemērotiem laišanai tirgū un patēriņam, attiecīgā gadījumā pietiekami izaugušiem un nobriedušiem, ņemot vērā to parastās īpašības.

3.   

Attiecīgā gadījumā produktiem jāpiemīt šķirnei un tirdzniecības tipam vai kvalitātei raksturīgajām īpašībām.


VII PIELIKUMS

33. pantā minētās pirmsrealizācijas sagatavošanas izmaksas

Produkts

Šķirošanas un iepakošanas izmaksas (EUR/t)

Āboli

187,70

Bumbieri

159,60

Apelsīni

240,80

Klementīni

296,60

Persiki

175,10

Nektarīni

205,80

Arbūzi

167,00

Ziedkāposti

169,10

Citi produkti

201,10


31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/95


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/127

(2021. gada 7. decembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu, 23. panta 2. punktu, 38. panta 2. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. punktu, 47. panta 1. punktu, 52. panta 1. punktu, 54. panta 4. punktu, 55. panta 6. punktu, 64. panta 3. punktu, 76. panta 2. punktu, 94. panta 5. un 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2021/2116 ir izklāstīti pamatnoteikumi, kas cita starpā attiecas uz maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditāciju, ar valsts intervenci saistītiem maksājumu aģentūru pienākumiem, finanšu pārvaldību un noskaidrošanas procedūrām, nodrošinājumiem un euro izmantošanu. Lai nodrošinātu jaunā tiesiskā regulējuma netraucētu darbību, ir jāpieņem daži noteikumi, ar kuriem papildina attiecīgo jomu noteikumus, kas noteikti minētajā regulā. Jaunajiem noteikumiem būtu jāaizstāj attiecīgie Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (2) noteikumi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 2. punktu dalībvalstis maksājumu aģentūras drīkst akreditēt tikai tad, ja tās atbilst konkrētiem minimālajiem kritērijiem, kas noteikti Savienības līmenī. Minētajiem kritērijiem jāaptver četras pamatjomas: iekšējā vide, kontroles aktivitātes, informācija un komunikācija, uzraudzība. Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai noteikt papildu akreditācijas kritērijus, lai ņemtu vērā maksājumu aģentūrai raksturīgās iezīmes.

(3)

Ministrijas līmenī izraudzītajai kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir jābūt atbildīgai par tās pašas regulas 10. pantā minētās koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atsaukšanu. Dalībvalstīm koordinējošās struktūras būtu jāakreditē tikai tad, ja tās atbilst konkrētiem minimālajiem kritērijiem, kas noteikti Savienības līmenī un ko noteikusi kompetentā iestāde. Minētajiem kritērijiem būtu jāaptver konkrētie koordinējošās struktūras uzdevumi, kuri saistīti ar finansiāla rakstura informācijas apstrādi, uz ko norādīts Regulas (ES) 2021/2116 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā.

(4)

Valsts intervences pasākumus drīkst finansēt tikai tad, ja attiecīgie izdevumi radušies maksājumu aģentūrām, ko dalībvalstis izraudzījušās par atbildīgām veikt konkrētus ar valsts intervenci saistītus pienākumus. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 1. punkta otro daļu uzdevumus, kas saistīti jo īpaši ar intervences pasākumu pārvaldību un pārbaudi, izņemot atbalsta izmaksāšanu, drīkst deleģēt. Turklāt iespējai pildīt šos uzdevumus vajadzētu būt vairākām maksājumu aģentūrām. Būtu jānoteic arī, ka dažu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas pasākumu pārvaldību, saglabājot maksājumu aģentūras atbildību, drīkst uzticēt trešām personām, kas var būt publiskas vai privātas struktūras. Tālab ir lietderīgi konkretizēt maksājumu aģentūru atbildības tvērumu šajā kontekstā, konkretizēt to pienākumus un noteikt, ar kādiem nosacījumiem un saskaņā ar kādiem noteikumiem trešām personām, kas var būt publiskas vai privātas struktūras, drīkst uzticēt dažu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas pasākumu pārvaldību. Šādā gadījumā būtu jāparedz, ka attiecīgajām struktūrām jārīkojas saskaņā ar līgumu, kas pamatojas uz vispārējiem pienākumiem un principiem, kuri būtu jānosaka.

(5)

Savienības lauksaimniecības tiesību aktos attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonu (ELGF) un intervencēm, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un pārvalda saskaņā ar integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS), ir noteikti laikposmi, kuros jāveic atbalsta maksājumi labuma guvējiem un kuri jāievēro dalībvalstīm. Ārpus minētajiem laikposmiem veiktie maksājumi ir jāuzskata par tādiem, kas uz Savienības finansējumu nav attiecināmi. Tomēr analīze liecina, ka vairākos gadījumos dalībvalstis atbalsta maksājumus ir veikušas novēloti tāpēc, ka ir veikušas papildu pārbaudes, kas saistītas ar strīdīgiem pieprasījumiem, pārsūdzībām vai citiem juridiskiem strīdiem valsts līmenī. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar proporcionalitātes principu attiecībā uz izdevumiem būtu jānosaka fiksēta robeža, par kuru mazāki maksājumi šādos gadījumos nav jāsamazina. Turklāt būtu jāparedz, ka gadījumos, kad šī robeža ir pārsniegta, Komisija Savienības maksājumus proporcionāli samazina atkarībā no reģistrētā maksājuma kavējuma ilguma, lai finansiālo ietekmi modulētu proporcionāli maksājuma kavējumam.

(6)

Atbalsta izmaksu pirms agrākās iespējamās maksājuma dienas, kas noteikta Savienības tiesību aktos, nevar pamatot ar tādiem pašiem iemesliem kā atbalsta izmaksu pēc pēdējās iespējamās maksājuma dienas. Tāpēc minēto agrīno maksājumu proporcionāla samazināšana nebūtu jāparedz. Tomēr būtu jāparedz izņēmums, kas attiecas uz gadījumiem, kad Savienības lauksaimniecības tiesību akti paredz izmaksāt avansu, kurš nepārsniedz noteiktu maksimālo summu.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 21. un 32. pantu Komisijai maksājumi dalībvalstīm jāveic, pamatojoties uz dalībvalstu iesūtītajām izdevumu deklarācijām. Taču Komisijai būtu jāņem vērā ieņēmumi, ko maksājumu aģentūras saņēmušas Savienības budžeta labā. Tāpēc būtu jāparedz nosacījumi, ar kādiem savstarpēji ieskaitāmi dažu veidu izdevumi un ieņēmumi, kas radušies ELGF un ELFLA satvarā.

(8)

Ja Savienības budžets līdz finanšu gada sākumam nav pieņemts, tad, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (3) 16. panta 2. punkta trešo daļu, maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijām, kas attiecīgajai budžeta nodaļai bijušas apstiprinātas iepriekšējā finanšu gadā. Lai pieejamās apropriācijas starp dalībvalstīm sadalītu taisnīgi, būtu jāparedz, ka tādā gadījumā mēneša maksājumi ELGF satvarā un starpposma maksājumi ELFLA satvarā ir jāveic kā procentuālā daļa no katras dalībvalsts deklarētajiem izdevumiem un ka kārtējā mēnesī neizlietotais atlikums ir jāpārdala starp nākamajiem mēneša vai starpposma maksājumiem.

(9)

Būtu jāparedz, ka Komisija pēc attiecīgo dalībvalstu informēšanas drīkst izdevumu kompensēšanu un piešķirtos ieņēmumus attiecībā uz nākamajiem mēneša maksājumiem atlikt, ja prasītā informācija ir iesniegta novēloti vai tajā ir nesakritības, kas vēl jānoskaidro ar attiecīgo dalībvalsti.

(10)

Lai dalībvalstis, kas nav ieviesušas euro, kontos, kuros iegrāmato saņemtos ieņēmumus vai labuma guvējiem izmaksāto atbalstu, ko maksājumu aģentūras iegrāmato citā valūtā, nevis euro, no vienas puses, un maksājumu aģentūras vai akreditētas koordinējošās struktūras sagatavotajā izdevumu deklarācijā, no otras puses, nepiemērotu atšķirīgus valūtas kursus, būtu jānosaka papildu prasības.

(11)

Attiecībā uz gadījumiem, kad noteicošajai dienai piemērojamais valūtas kurss Savienības tiesību aktos nav noteikts, ir jānosaka prasības par valūtas kursu, kas dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, jāizmanto izdevumu deklarācijā un – finansiālās noskaidrošanas un snieguma noskaidrošanas vajadzībām – attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem, kas izriet no līdzekļu neatgūšanas finansiālajām sekām.

(12)

Snieguma noskaidrošanas kontekstā ir lietderīgi noteikt noteikumus par kritērijiem, kas piemērojami attiecīgās dalībvalsts sniegtajiem pamatojumiem, un samazinājumu piemērošanas metodiku un kritērijiem.

(13)

Lai Komisija varētu pārliecināties par to, vai dalībvalstis pilda savu pienākumu aizsargāt Savienības finanšu intereses, un lai nodrošinātu Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā paredzētās atbilstības noskaidrošanas procedūras efektīvu piemērošanu, būtu jānosaka noteikumi par korekciju piemērošanas kritērijiem un metodiku. Būtu jādefinē dažādie minētajā 55. pantā minēto korekciju veidi, un būtu jānosaka principi, kā katra gadījuma apstākļi tiks ņemti vērā korekcijas summu noteikšanā. Turklāt būtu jānosaka noteikumi par to, kā summas, ko dalībvalstis atguvušas no labuma guvējiem, tiks kreditētas ELGF un ELFLA.

(14)

Attiecībā uz īpašajiem atbalsttiesīguma noteikumiem, kuri piemērojami kultūratkarīgajam maksājumam par kokvilnu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (4) III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, un atbalstam par priekšlaicīgu pensionēšanos, uz ko norādīts tās pašas regulas 155. panta 2. punktā, neatbilstības gadījumi ir jānovērtē atbilstības procedūrā, kurā atbilstību noteikumiem par likumību un pareizību novērtē labuma guvēja līmenī.

(15)

Saskaņā ar jauno īstenošanas modeli tiks novērtēta dalībvalstu sistēmu atbilstība Savienības noteikumiem, un gadījumos, kad pārvaldības sistēmās ir būtiski trūkumi, Komisija atbilstības procedūras satvarā ierosinās dažus izdevumus no Savienības finansējuma izslēgt. Novērtējums nebūtu jāattiecina uz neatbilstības gadījumiem, kad nav ievēroti individuāliem labuma guvējiem piemērojamie attiecināmības nosacījumi, kas noteikti KLP stratēģiskajos plānos un valstu noteikumos. Novērtējumu veic sistēmas līmenī, tāpēc priekšlikumam par izslēgšanu no Savienības finansējuma būtu jābalstās uz vienotas likmes korekcijām. Tomēr tad, ja konkrētie apstākļi to pieļauj, dalībvalstis varētu iesniegt ELGF vai ELFLA radītā riska detalizētu aprēķinu vai ekstrapolētu aprēķinu, kas Komisijai jānovērtē atbilstības procedūrā.

(16)

Lai garantētu piekritīgās summas samaksu pienākuma neizpildes gadījumā, vairākās Savienības lauksaimniecības regulās ir prasīts iesniegt nodrošinājumu. Tāpēc, lai nepieļautu nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus, būtu jānosaka minētās prasības piemērošanas nosacījumi.

(17)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014 būtu jāatceļ. Tomēr minētās regulas 5.a pants, 7. panta 3. un 4. punkts, 11. panta 1. punkta otrā daļa un 2. punkts un 13. pants būtu jāturpina piemērot lauku attīstības programmu īstenošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5) un darbības programmām, kas apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (6), bet minētās regulas 13. pants būtu jāturpina piemērot notiekošai līdzekļu atgūšanai, kas uzsākta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (7) 54. pantu.

(18)

Regulas (ES) 2021/2116 pareizas īstenošanas interesēs ir lietderīgi noteikt, ka gadījumos, kad saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013 akreditēta maksājumu aģentūra uzņemas atbildību par izdevumiem, par kuriem tā iepriekš nebija atbildīga, tā jauno pienākumu pildīšanai būtu jāakreditē pirms 2023. gada 1. janvāra.

(19)

Visbeidzot, ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 31. punktu, Komisija uzskata, ka starp Regulā (ES) 2021/2116 paredzētajiem pilnvarojumiem, kas attiecas uz noteikumiem par maksājumu aģentūru akreditāciju, finanšu pārvaldību, noskaidrošanu un nodrošinājumiem, pastāv būtiska saikne un KLP izdevumu ikdienas pārvaldības kontekstā tie ir savstarpēji saistīti. Tāpēc ir lietderīgi minētos noteikumus noteikt tajā pašā deleģētajā aktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Maksājumu aģentūras un citas struktūras

1. pants

Maksājumu aģentūru akreditācijas nosacījumi

1.   Par maksājumu aģentūrām dalībvalstis akreditē dienestus vai struktūras, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem. Maksājumu aģentūras, kas īsteno izdevumu pārvaldību un kontroli, kā tas paredzēts Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 1. punktā, attiecībā uz to veiktajiem maksājumiem un attiecībā uz informācijas paziņošanu un glabāšanu sniedz pietiekamas garantijas, ka:

a)

attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem – izdevumi ir atbilstoši ziņojumā uzrādītajai izlaidei un ir veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām;

b)

attiecībā uz Regulā (ES) Nr. 228/2013 (8), Regulā (ES) Nr. 229/2013 (9), Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1144/2014 (10) noteiktajiem pasākumiem – maksājumi ir likumīgi un pareizi;

c)

veiktie maksājumi tiek iegrāmatoti pareizi un pilnīgi;

d)

tiek veiktas Savienības tiesību aktos noteiktās pārbaudes;

e)

prasītie dokumenti tiek iesniegti Savienības noteikumos noteiktajos termiņos un formā;

f)

dokumenti, tai skaitā elektroniskie dokumenti Savienības noteikumu nozīmē, ir piekļūstami un tiek glabāti veidā, kas nodrošina to pilnīgumu, derīgumu un salasāmību laika gaitā.

2.   Lai maksājumu aģentūra varētu tikt akreditēta, tai jābūt administratīvai organizācijai un iekšējās kontroles sistēmai, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz:

a)

iekšējo vidi;

b)

kontroles aktivitātēm;

c)

informāciju un komunikāciju;

d)

uzraudzību.

3.   Lai ņemtu vērā maksājumu aģentūras lielumu, atbildību un citas raksturīgas iezīmes, dalībvalstis drīkst noteikt vēl citus akreditācijas kritērijus.

2. pants

Koordinējošo struktūru akreditācijas nosacījumi

1.   Ja saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 10. panta 1. punktu ir akreditētas vairākas maksājumu aģentūras, attiecīgā dalībvalsts par koordinējošām struktūrām akreditē dienestus vai struktūras, kas atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 3. un 4. punktā minētajiem kritērijiem. Minētā dalībvalsts ar oficiālu ministrijas līmeņa aktu lemj par koordinējošās struktūras akreditāciju pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka minētās struktūras administratīvā kārtība garantē, ka tā spēj pildīt minētajā pantā uzskaitītos uzdevumus.

2.   Lai koordinējošā struktūra varētu tikt akreditēta, tai jānodrošina, ka:

a)

Komisijai adresēto deklarāciju pamatā ir informācija no pienācīgi autorizētiem avotiem;

b)

Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 2. punktā minētā atzinuma darbības joma aptver Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minēto gada snieguma ziņojumu, un to nosūta kopā ar pārvaldības deklarāciju, kas aptver visu ziņojuma sagatavošanu;

c)

Komisijai adresētās deklarācijas pirms to nosūtīšanas tiek pienācīgi autorizētas;

d)

ir pienācīga revīzijas taka, kas apliecina Komisijai nosūtīto informāciju;

e)

saņemtā un nosūtītā informācija tiek droši glabāta datorizētā formātā.

3.   Lai koordinējošā struktūra varētu tikt akreditēta, tai jābūt administratīvajai organizācijai un iekšējās kontroles sistēmai, kas attiecas uz gada snieguma ziņojuma sagatavošanu un atbilst prasībām, kādas kompetentā iestāde noteikusi attiecībā uz iesaistītajām procedūrām, un it īpaši II pielikumā noteiktajiem informācijas un komunikācijas kritērijiem.

4.   Lai ņemtu vērā koordinējošās struktūras lielumu, atbildību un citas raksturīgas iezīmes, dalībvalstis drīkst noteikt vēl citus akreditācijas kritērijus.

3. pants

Maksājumu aģentūras pienākumi, kas saistīti ar valsts intervenci

1.   Maksājumu aģentūras, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 1. punktā, darbības, kas saistītas ar intervences pasākumiem, kuri ietver intervences krājumu publisko uzglabāšanu, par ko tās ir atbildīgas, pārvalda un šo darbību kontroli nodrošina saskaņā ar šīs regulas III pielikumā un attiecīgā gadījumā lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos izklāstītajiem nosacījumiem, jo īpaši pamatojoties uz pārbaužu minimālo intensitāti, kas noteikta minētajā pielikumā.

Ar valsts intervences pasākumiem saistītas pilnvaras maksājumu aģentūras drīkst deleģēt intervences aģentūrām, kuras atbilst šīs regulas I pielikuma 1. iedaļas D punktā izklāstītajiem apstiprināšanas nosacījumiem, vai rīkoties ar citu maksājumu aģentūru starpniecību.

2.   Maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras, neskarot to vispārējo atbildību par intervences krājumu publisko uzglabāšanu, drīkst:

a)

konkrētu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas pasākumu pārvaldību uzticēt fiziskām vai juridiskām personām, kas uzglabā iepirktos lauksaimniecības produktus (“uzglabātāji”);

b)

pilnvarot fiziskas vai juridiskas personas pildīt dažus konkrētus uzdevumus, kas noteikti lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos.

Ja maksājumu aģentūras pārvaldību uztic uzglabātājiem, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šādu pārvaldību īsteno saskaņā ar uzglabāšanas līgumiem, kas pamatojas uz IV pielikumā izklāstītajiem pienākumiem un vispārējiem principiem.

3.   Intervences krājumu publiskās uzglabāšanas jomā maksājumu aģentūrām ir jo īpaši šādi pienākumi:

a)

par katru produktu, uz kuru attiecas intervences pasākums, kas ietver intervences krājumu publisko uzglabāšanu, kārtot krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti, pamatojoties uz darbībām, ko tās īsteno laikposmā no viena gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim, sauktā par “grāmatvedības gadu”;

b)

kārtot atjauninātu sarakstu ar uzglabātājiem, ar kuriem tās noslēgušas līgumus par intervences krājumu publisko uzglabāšanu. Šis saraksts satur atsauces, kas ļauj precīzi identificēt visus uzglabāšanas punktus, to ietilpību, noliktavu, aukstā režīma glabātavu vai graudu torņu skaitu, kā arī to rasējumus un shēmas;

c)

darīt Komisijai pieejamus standarta līgumus, ko izmanto intervences krājumu publiskajā uzglabāšanā, noteikumus, kas noteikti attiecībā uz produktu pārņemšanu, to uzglabāšanu uzglabātāju noliktavās un izņemšanu no uzglabāšanas, un noteikumus, kas piemērojami uzglabātāju atbildībai;

d)

kārtot visu krājumu centralizētu un datorizētu uzskaiti, kura aptver visas uzglabāšanas vietas, visus produktus un visus dažādo produktu daudzumus un kvalitāti un kurā katrā gadījumā norādīts svars (attiecīgā gadījumā neto un bruto) vai tilpums;

e)

neskarot iepircēju, citu darbībā iesaistīto maksājumu aģentūru vai jebkādu citu šajā sakarā norīkotu personu atbildību, veikt visas darbības, kas saistītas ar intervences produktu uzglabāšanu, saglabāšanu, pārvadāšanu vai nodošanu saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem;

f)

visa gada garumā ar neregulāriem starplaikiem un bez iepriekšēja brīdinājuma veikt pārbaudes intervences krājumu uzglabāšanas vietās. Tomēr tad, ja kontroles mērķis netiek apdraudēts, par to drīkst paziņot iepriekš, taču paziņošanas termiņš ir stingri jāierobežo līdz īsākajam vajadzīgajam laikposmam. Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, šādu paziņojumu nedrīkst sniegt vairāk kā 24 stundas iepriekš;

g)

veikt ikgadēju inventarizāciju saskaņā ar 4. pantu.

Ja viena vai vairāku produktu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas uzskaiti dalībvalstī pārvalda vairākas maksājumu aģentūras, pirmās daļas a) un d) apakšpunktā minēto krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti pirms atbilstošās informācijas paziņošanas Komisijai konsolidē dalībvalsts līmenī.

4.   Maksājumu aģentūras:

a)

vismaz reizi gadā pārbaudot uzglabāto produktu kvalitāti, pārliecinās par Savienības intervences pasākumu aptverto produktu pienācīgu saglabāšanu;

b)

pārliecinās par intervences krājumu integritāti.

5.   Maksājumu aģentūras tūlīt informē Komisiju:

a)

par gadījumiem, kad produkta uzglabāšanas perioda pagarināšanas rezultātā varētu pasliktināties produkta kvalitāte;

b)

par produkta kvantitatīviem zudumiem vai kvalitātes pasliktināšanos dabas katastrofu rezultātā.

Pirmajā daļā minētajās situācijās Komisija pieņem atbilstošu lēmumu:

a)

pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās situācijās – saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. punktā;

b)

pirmās daļas b) apakšpunktā minētajās situācijās – saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 102. panta 3. punktā;

6.   Maksājumu aģentūras sedz finansiālās sekas, kas rodas Savienības intervences pasākumu aptverto produktu nepienācīgas saglabāšanas rezultātā, jo īpaši sekas, kas izriet no nepiemērotām uzglabāšanas metodēm. Neskarot jebkādu vēršanos ar prasību pret uzglabātājiem, maksājumu aģentūras uzņemas finansiālu atbildību par savu saistību vai pienākumu neizpildi.

7.   Maksājumu aģentūras vai nu elektroniski, vai arī maksājumu aģentūras telpās dara Komisijas darbiniekiem vai Komisijas pilnvarotām personām pastāvīgi pieejamu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas uzskaiti un visus dokumentus, līgumus un datnes, kas sagatavotas vai saņemtas intervences darbību kontekstā.

4. pants

Inventarizācija

1.   Maksājumu aģentūras katrā grāmatvedības gadā veic inventarizāciju par katru produktu, uz kuru attiekusies Savienības intervence.

Inventarizācijas rezultātus tās salīdzina ar uzskaites datiem. Konstatētās daudzumu atšķirības un summas, kas izriet no pārbaudēs konstatētām kvalitātes atšķirībām, uzskaita saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 47. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

2.   Lai piemērotu 1. punktu, iztrūkstošie daudzumi, kas rodas parastu uzglabāšanas darbību rezultātā, ir vienādi ar starpību starp teorētiskajiem krājumiem, ko uzrāda uzskaites inventarizācija, no vienas puses, un faktiskajiem fiziskajiem krājumiem, kas noteikti, pamatojoties uz 1. punktā paredzēto inventarizāciju, vai krājumiem, kas pēc noliktavas fizisko krājumu izsmelšanas uzskaites grāmatās uzrādās kā atlikušie krājumi, no otras puses, un tiem piemēro V pielikumā noteiktās pielaides robežas.

II NODAĻA

Finanšu pārvaldība

5. pants

Maksājuma termiņa pēdējās dienas neievērošana

1.   Maksājumus, kas labuma guvējam veikti pēc vēlākās iespējamās maksājuma dienas, par attiecināmiem drīkst uzskatīt tādos apstākļos un ar tādiem nosacījumiem, kas noteikti 2.–6. punktā.

2.   Ja 5. panta 2. punktā minētie Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumi vai 6. pantā minētie Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumi par Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētajām intervencēm, kuri radušies pēc Savienības tiesību aktos noteiktā termiņa, nepārsniedz 5 % no attiecīgajiem ELGF un ELFLA izdevumiem, kas radušies pirms termiņa beigām, mēneša vai starpposma maksājumus nesamazina.

Ja ELGF vai ELFLA izdevumi, kas radušies pēc Savienības tiesību aktos noteiktā termiņa, pārsniedz 5 % sliekšņvērtību attiecībā uz ELGF vai attiecībā uz ELFLA, visus turpmākos izdevumus, kuri radušies novēloti, samazina saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

attiecībā uz ELGF izdevumiem:

i)

izdevumus, kas radušies pirmajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 10 %;

ii)

izdevumus, kas radušies otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 25 %;

iii)

izdevumus, kas radušies trešajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 45 %;

iv)

izdevumus, kas radušies ceturtajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 70 %;

v)

izdevumus, kas radušies vēlāk par ceturto mēnesi pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 100 %;

b)

attiecībā uz ELFLA izdevumiem:

i)

izdevumus, kas radušies no 1. jūlija līdz 15. oktobrim gadā, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 25 %;

ii)

izdevumus, kas radušies no 16. oktobra līdz 31. decembrim gadā, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 60 %;

iii)

izdevumus, kas radušies vēlāk par tā gada 31. decembri, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 100 %.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, piemēro šādus nosacījumus:

a)

ja attiecībā uz izdevumiem par tiešo maksājumu intervencēm vai ELFLA izdevumiem 2. punkta pirmajā daļā minētā sliekšņvērtība nav pilnībā izsmelta ar maksājumiem, kas attiecībā uz N. kalendāro gadu veikti ne vēlāk kā N+1. kalendārā gada 15. oktobrī ELGF gadījumā un ne vēlāk kā N+1. kalendārā gada 31. decembrī ELFLA gadījumā, un sliekšņvērtības atlikums ir lielāks par 2 %, minēto atlikumu samazina līdz 2 %;

b)

N+1. finanšu gada laikā maksājumi par tiešo maksājumu intervencēm, kuri nav Regulās (ES) Nr. 228/2013 un (ES) Nr. 229/2013 paredzētie maksājumi un kuri attiecībā uz N–1. kalendāro gadu vai agrākiem gadiem veikti pēc maksājuma termiņa beigām, uz ELGF finansējumu ir attiecināmi tikai tad, ja N+1. finanšu gadā realizēto tiešo maksājumu intervenču kopsumma, attiecīgā gadījumā koriģēta līdz summām pirms Regulas (ES) 2021/2116 17. pantā paredzētās korekcijas piemērošanas, nepārsniedz maksimālo apjomu, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 87. panta 1. punktu tās pašas regulas V pielikumā noteikts attiecībā uz N kalendāro gadu;

c)

izdevumus, kas a) vai b) apakšpunktā minētās robežas pārsniedz, samazina par 100 %.

Lai pārbaudītu, vai šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētais nosacījums ir izpildīts, Regulas (ES) 2021/2116 17. panta 3. punkta otrajā daļā minēto atlīdzinājumu summas neņem vērā.

4.   Ja dažu intervenču un pasākumu pārvaldībā rodas ārkārtēji apstākļi vai dalībvalstis min pamatotus iemeslus, Komisija piemēro citu grafiku, nevis 2. un 3. punktā noteikto, un/vai piemēro mazākus samazinājumus vai samazinājumus nepiemēro vispār.

Tomēr izdevumiem, kas pārsniedz 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto maksimālo apjomu, pirmo daļu nepiemēro.

5.   Maksājuma termiņa ievērošanu pārbauda vienu reizi katrā finanšu gadā attiecībā uz izdevumiem, kas radušies līdz 15. oktobrim.

Visus maksājuma termiņa pārsniegumus ņem vērā, vēlākais, Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā minētajā lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu.

6.   Šajā pantā minētos samazinājumus piemēro, neskarot secīgo lēmumu par snieguma ikgadējo noskaidrošanu, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā, un atbilstības procedūru, kas minēta tās pašas regulas 55. pantā.

6. pants

Maksājuma termiņa pirmās dienas neievērošana

Attiecībā uz ELGF izdevumiem, ja dalībvalstīm ir atļauts avansus, kas nepārsniedz noteiktu maksimālo summu, izmaksāt pirms Savienības tiesību aktos noteiktā maksājuma termiņa pirmās dienas, šos izdevumus uzskata par izdevumiem, kas attiecināmi uz Savienības finansējumu. Samaksātie izdevumi, kas šo maksimālo summu pārsniedz, uz Savienības finansējumu nav attiecināmi, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kad konkrētu intervenču vai pasākumu pārvaldībā ir radušies ārkārtēji apstākļi vai dalībvalstis ir minējušas pamatotus iemeslus. Šādos gadījumos izdevumi, kas pārsniedz maksimālo summu, ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu, kam piemēro samazinājumu 10 % apmērā.

Atbilstošo samazinājumu ņem vērā, vēlākais, Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā minētajā lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu.

7. pants

Kompensēšana, ko veic maksājumu aģentūras

1.   Lēmumā par mēneša maksājumiem, kas jāpieņem, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 21. panta 3. punktu, Komisija aprēķina atlikumu, no katras dalībvalsts mēneša deklarācijās deklarētajiem izdevumiem atņemot piešķirtos ieņēmumus, ko minētā dalībvalsts iekļāvusi savās izdevumu deklarācijās. Šo savstarpējo ieskaitu uzskata par līdzvērtīgu atbilstošu ieņēmumu iekasēšanai.

Saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, ko radījuši piešķirtie ieņēmumi, atver, kad šie ieņēmumi ir piešķirti budžeta pozīcijām.

2.   Tomēr, ja pirms pārkāpuma vai nolaidības ietekmēta atbalsta izmaksas ir ieturētas Regulas (ES) 2021/2116 45. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās summas, šīs summas atskaita no atbilstošajiem izdevumiem.

3.   ELFLA iemaksu summas, kas katrā atsauces periodā atgūtas no labuma guvējiem attiecīgās dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna satvarā, minētā perioda izdevumu deklarācijā atskaita no summas, kura jāmaksā no ELFLA.

4.   Lielākas vai mazākas summas, kas attiecīgā gadījumā rodas ikgadējās finansiālās noskaidrošanas rezultātā, drīkst no jauna izmantot ELFLA satvarā, un tās ELFLA iemaksai pieskaita vai no tās atskaita pirmajā deklarācijā pēc grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas.

5.   ELGF finansējums ir vienāds ar izdevumiem, kuri aprēķināti, pamatojoties uz maksājumu aģentūras paziņoto informāciju, no kuriem atskaitīti visi intervences pasākumos uzkrātie ieņēmumi un kuri validēti, izmantojot Komisijas izveidotu datorizētu sistēmu, un kurus maksājumu aģentūra iekļāvusi savā izdevumu deklarācijā.

8. pants

Savienības budžeta novēlota pieņemšana

1.   Ja Savienības budžets līdz budžeta gada sākumam nav pieņemts, Regulas (ES) 2021/2116 21. pantā minētos mēneša maksājumus un tās pašas regulas 32. pantā minētos starpposma maksājumus veic proporcionāli apstiprinātajām katras nodaļas apropriācijām kā procentuālo daļu no izdevumu deklarācijām, kas no katras dalībvalsts saņemtas attiecībā uz ELGF un attiecībā uz ELFLA, un Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 16. pantā noteiktajās robežās.

Dalībvalstīm neatlīdzināto summu atlikumu Komisija ņem vērā nākamajos maksājumos.

2.   Kas attiecas uz ELFLA, ja Savienības budžets līdz budžeta gada sākumam nav pieņemts, attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 29. pantā minētajām budžeta saistībām pirmos gada maksājumus pēc dalībvalstu KLP stratēģisko plānu pieņemšanas veic, ievērojot minēto plānu pieņemšanas secību. Budžeta saistības attiecībā uz turpmākajiem gada maksājumiem uzņemas to dalībvalstu KLP stratēģisko plānu secībā, kas attiecīgās saistības ir izsmēluši. Ja pieejamās saistību apropriācijas ir ierobežotas, Komisija gada saistību apropriācijas attiecībā uz dalībvalstu KLP stratēģiskajiem plāniem var uzņemties daļējā apmērā. Atlikušās saistības attiecībā uz minētajiem plāniem uzņemas tikai tad, kad kļūst pieejamas papildu saistību apropriācijas.

9. pants

Mēneša maksājumu atlikšana

Regulas (ES) 2021/2116 21. pantā minētos mēneša maksājumus dalībvalstīm drīkst atlikt, ja tās pašas regulas 90. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktā minētie dokumenti tiek iesniegti novēloti vai tajos ir nesakritības, kuru dēļ vajadzīgas tālākas pārbaudes. Komisija par savu nodomu atlikt maksājumus laikus informē attiecīgās dalībvalstis.

10. pants

Maksājumu apturēšana, kas saistīta ar ikgadējo noskaidrošanu

1.   Ja Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 40. panta 1. punkta pirmo daļu, aptur tās pašas regulas 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus, tā piemēro šādas mēneša maksājumu apturēšanas likmes:

a)

ja dalībvalsts Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētos dokumentus neiesniedz līdz 1. martam, likme ir 1 % no tās pašas regulas 21. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummas;

b)

ja dalībvalsts Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētos dokumentus neiesniedz līdz 1. aprīlim, likme ir 1,5 % no tās pašas regulas 21. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummas.

2.   Kad visi Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētie relevantie dokumenti ir iesniegti, apturēšanu atceļ.

11. pants

Maksājumu apturēšana, kas saistīta ar snieguma noskaidrošanu

1.   Ja Komisija pēc Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā minētās snieguma noskaidrošanas, ievērojot tās pašas regulas 40. panta 2. punktu, aptur Regulas (ES) 2021/2116 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai tās pašas regulas 32. pantā minētos starpposma maksājumus, apturēšanas likme atbilst starpībai starp samazinājuma likmi, ko piemēro, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktu, un 50 procentpunktiem, reizinātai ar 2. Piemērotā apturēšanas likme nav mazāka par 10 %.

2.   Šā panta 1. punktā minētā apturēšana neskar Regulas (ES) 2021/2116 53. un 55. pantu.

12. pants

Valūtas kurss, kas piemērojams izdevumu deklarāciju sagatavošanā

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 94. panta 4. punktu attiecībā uz ELGF maksājumu aģentūras dalībvalstīs, kas nav ieviesušas euro, izdevumu deklarāciju sagatavošanā piemēro to pašu valūtas kursu, ko tās izmantoja, lai veiktu maksājumus labuma guvējiem vai saņemtu ieņēmumus, un to dara saskaņā ar šīs regulas V nodaļu un lauksaimniecības nozariskajiem tiesību aktiem.

2.   Attiecībā uz ELFLA maksājumu aģentūras dalībvalstīs, kas nav ieviesušas euro, izdevumu deklarāciju sagatavošanā katram maksājumam vai atgūšanas darbībai piemēro priekšpēdējo valūtas kursu, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms mēneša, kurā darbības ir iegrāmatotas maksājumu aģentūras kontos.

3.   Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 53. un 54. pantā minētajiem noskaidrošanas lēmumiem un tās pašas regulas 55. pantā minēto atbilstības procedūru izmanto pirmo valūtas kursu, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pēc dienas, kad pieņemti īstenošanas akti par noskaidrošanu.

4.   Citos gadījumos, kas 1., 2. un 3. punktā nav minēti, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kurām Savienības tiesību aktos noteicošā diena nav noteikta, valūtas kurss, kas jāpiemēro dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, ir priekšpēdējais valūtas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms tā mēneša, attiecībā uz kuru izdevumi vai piešķirtie ieņēmumi deklarēti.

III NODAĻA

Grāmatojumu noskaidrošana un citas pārbaudes

13. pants

Kritēriji un metodes, ko izmanto, lai piemērotu samazinājumus snieguma noskaidrošanas satvarā

1.   Lai, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktu, pieņemtu lēmumu par summām, par kādām jāsamazina Savienības finansējums, Komisija dalībvalstu deklarētos gada izdevumus par intervenci novērtē attiecībā pret atbilstošo izlaidi, kas uzrādīta gada snieguma ziņojumā, kurš minēts Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un iesniegts, ievērojot tās pašas regulas 9. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantu.

2.   Ja deklarētajiem izdevumiem attiecīgajā finanšu gadā nav atbilstošas izlaides un ja dalībvalsts šādas novirzes attiecībā uz izlaidi un realizētajām summām par vienību nav iepriekš izskaidrojusi gada snieguma ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 134. panta 5.–9. punktu, vai ja šo noviržu pamatojums nav pietiekams, dalībvalsts Komisijas noteiktajos termiņos sniedz papildu pamatojumus. Pamatojumi attiecas uz deklarētajiem izdevumiem, kam attiecīgajā budžeta gadā nav atbilstošas izlaides.

3.   Pamatojumi, kas dalībvalstij jāsniedz, satur relevantu informāciju, kura novirzi izskaidro summas par vienību līmenī un attiecīgajā periodā. Tā satur kvantitatīvu informāciju, kā arī kvalitatīvus skaidrojumus, kad tādi vajadzīgi.

Dalībvalstis sniedz arī skaidrojumus par to korektīvo darbību apmēru un ietekmi, kas jau veiktas, lai novirzi labotu un nepieļautu tās atkārtošanos.

Ja dalībvalsts nevar pamatot novirzes saskaņā ar 2. punktu, tās drīkst sniegt pamatojumus par noviržu daļu.

4.   Ja dalībvalsts nenorāda pienācīgi pamatotus noviržu iemeslus vai ja Komisija tos uzskata par nepietiekamiem saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai ja tie attiecas tikai uz noviržu daļu, Komisija par attiecīgajām summām samazina Savienības finansējumu. Komisija savu viedokli dalībvalstīm paziņo atsevišķā paziņojumā.

5.   Šajā pantā minētos samazinājumus piemēro, neskarot secīgo lēmumu par atbilstības noskaidrošanu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā.

14. pants

Kritēriji un metodika, ko izmanto, lai atbilstības procedūras satvarā piemērotu korekcijas izdevumiem, kuri neietilpst Regulas (ES) 2021/2115 darbības jomā, kultūratkarīgajam maksājumam par kokvilnu un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstam

1.   Lai pieņemtu lēmumu par summām, kas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. panta 1. punktu, no Savienības finansējuma jāizslēdz, Komisija nošķir summas vai summu daļas, kuras identificētas kā nepareizi iztērētas, un summas vai summu daļas, kuras noteiktas, piemērojot ekstrapolētās vai vienotas likmes korekcijas.

Lai noteiktu summas, kuras no Savienības finansējuma var tikt izslēgtas gadījumos, kad konstatēts, ka izdevumi, kas neietilpst Regulas (ES) 2021/2115 darbības jomā, vai izdevumi par kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, kas paredzēts tās pašas regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu, uz ko norādīts tās pašas regulas 155. panta 2. punktā, nav radušies atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, Komisija izmanto pati savus konstatējumus un ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis darījušas pieejamu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu veiktās atbilstības noskaidrošanas procedūras laikā.

2.   Nepareizi iztērēto summu identificēšanu Komisija izslēgšanas vajadzībām izmanto tik tad, ja minētās summas var identificēt ar samērīgiem centieniem. Ja nepareizi iztērētās summas Komisija ar samērīgiem centieniem identificēt nevar, dalībvalstis drīkst termiņos, kādus Komisija noteikusi atbilstības noskaidrošanas procedūras laikā, iesniegt minēto summu verifikācijas datus, kuri pamatojas uz visu to atsevišķo gadījumu pārbaudīšanu, kurus neatbilstība varētu būt ietekmējusi. Verifikācija aptver visus izdevumus, kas veikti, pārkāpjot piemērojamos tiesību aktus, un ko pieprasīts segt no Savienības budžeta. Iesniegtie dati ietver visas atsevišķās summas, kas minētās neatbilstības dēļ ir neattiecināmas.

3.   Ja nepareizi iztērētās summas saskaņā ar 2. punktu identificēt nevar, Komisija izslēdzamās summas drīkst noteikt, piemērojot ekstrapolētas korekcijas. Lai Komisija varētu noteikt attiecīgās summas, dalībvalstis drīkst termiņos, kādus Komisija noteikusi atbilstības noskaidrošanas procedūras laikā, iesniegt no Savienības finansējuma izslēdzamās summas aprēķinu, kas iegūts, ar statistiskiem līdzekļiem ekstrapolējot attiecīgo gadījumu reprezentatīvas izlases pārbaužu rezultātus. Izlasi atlasa no ģenerālkopas, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tajā varētu būt pieļauta identificētā neatbilstība.

4.   Lai ņemtu vērā dalībvalstu iesniegtos rezultātus, kas minēti 2. un 3. punktā, Komisijai jāspēj:

a)

novērtēt identificēšanā vai ekstrapolēšanā izmantotās metodes, kas dalībvalstīm skaidri jāapraksta;

b)

pārbaudīt 3. punktā minētās izlases reprezentativitāti;

c)

pārbaudīt tai iesniegto identificēšanas vai ekstrapolēšanas saturu un rezultātus;

d)

iegūt pietiekamus un relevantus revīzijas pierādījumus par pamatā esošajiem datiem.

5.   Kad dalībvalstis piemēro 3. punktā paredzētās ekstrapolētās korekcijas, tās var izmantot maksājumu aģentūru kontroles statistiku, ko apstiprinājusi sertifikācijas struktūra, vai kļūdu līmeņa novērtējumu, ko šāda struktūra sagatavojusi Regulas (ES) 2021/2116 12. pantā minētas revīzijas kontekstā, ja:

a)

Komisija ir apmierināta ar sertifikācijas struktūru veikto darbu gan revīzijas stratēģijas ziņā, gan attiecībā uz faktiskā revīzijas darba saturu, apmēru un kvalitāti;

b)

sertifikācijas struktūru darba tvērums ir saskanīgs ar attiecīgās atbilstības noskaidrošanas izziņas darba tvērumu, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem vai shēmām;

c)

novērtējumos ir ņemta vērā to sodu summa, kurus būtu vajadzējis piemērot.

6.   Ja no Savienības finansējuma izslēdzamo summu noteikšanas nosacījumi, kas minēti 2. un 3. punktā, nav izpildīti vai ja lietas būtība ir tāda, ka, pamatojoties uz minētajiem punktiem, izslēdzamās summas noteikt nevar, Komisija piemēro atbilstošas vienotas likmes korekcijas, kurās tā ņem vērā pārkāpuma raksturu un smagumu un pati savas aplēses par Savienības budžetam nodarīta finansiālā kaitējuma risku.

Vienotās likmes korekcijas līmeni nosaka, jo īpaši ņemot vērā identificētās neatbilstības veidu. Tālab kontrolei piemītošus trūkumus ar galvenajām kontrolēm saistītos trūkumos un ar papildu kontrolēm saistītos trūkumos iedala šādi:

a)

galvenās kontroles ir administratīvas pārbaudes un uz vietas veiktas pārbaudes, kas vajadzīgas, lai noteiktu atbalsta attiecināmību un attiecīgo samazinājumu un sodu piemērošanu;

b)

papildu kontroles ir visas citas administratīvās darbības, kas vajadzīgas, lai pareizi apstrādātu pieprasījumus.

Ja vienas un tās pašas atbilstības noskaidrošanas procedūras satvarā tiek konstatētas dažādas neatbilstības, kas katra atsevišķi novestu pie atšķirīgas vienotas likmes korekcijas, piemēro tikai korekciju ar visaugstāko vienoto likmi.

7.   Kad Komisija nosaka vienotas likmes korekciju līmeni, tā jo īpaši ņem vērā vienu vai vairākus no šādiem apstākļiem, kas liecina par smagākiem trūkumiem, kuri rada lielāku risku, ka Savienības budžetam varētu tikt nodarīti zaudējumi:

a)

viena vai vairākas galvenās kontroles nav tikušas piemērotas vai ir piemērotas tik slikti vai tik reti, ka pieprasījuma attiecināmības noteikšanas vai pārkāpumu novēršanas ziņā tās ir uzskatāmas par neiedarbīgām;

b)

vienā un tajā pašā kontroles sistēmā ir atklāti vismaz trīs trūkumi;

c)

ir atklājies, ka dalībvalsts kontroles sistēmu vai nu nepiemēro vispār, vai arī piemērošanā ir smagi trūkumi, un ir pierādījumi par plaši izplatītiem pārkāpumiem un nolaidību nelikumīgas vai krāpnieciskas prakses apkarošanā;

d)

līdzīgi trūkumi tajā pašā nozarē dalībvalstī tiek atklāti izziņas darbā, kas seko izziņas darbam, kurā tie pirmo reizi konstatēti un paziņoti dalībvalstij; tomēr šādā gadījuma ņem vērā dalībvalsts jau veiktos korektīvos vai kompensējošos pasākumus.

8.   Ja dalībvalsts iesniedz konkrētus objektīvus elementus, kas šā panta 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām neatbilst, taču pierāda, ka maksimālais ELGF un ELFLA zaudējums aprobežojas ar summu, kas ir mazāka nekā summa, kura izrietētu no ierosinātās vienotās likmes piemērošanas, Komisija lēmumā par summām, kas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu, no Savienības finansējuma jāizslēdz, izmanto minēto zemāko vienoto likmi.

9.   Summas, kas faktiski atgūtas no labuma guvējiem un kreditētas ELGF un ELFLA pirms attiecīgā datuma, kas Komisijai jānosaka atbilstības noskaidrošanas procedūras gaitā, tiek atskaitītas no summas, kuru Komisija nolemj no Savienības finansējuma izslēgt, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.

15. pants

Kritēriji un metodika, ko izmanto, lai atbilstības procedūras satvarā piemērotu korekcijas izdevumiem, kas ietilpst Regulas (ES) 2021/2115 darbības jomā

1.   Lai pieņemtu lēmumu par summām, kas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. panta 1. punktu, no Savienības finansējuma jāizslēdz, Komisija izmanto pati savus konstatējumus un ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis darījušas pieejamu saskaņā ar tās pašas regulas 55. panta 3. punktu veiktās atbilstības procedūras laikā. No Savienības finansējuma izslēdzamā summa pēc iespējas lielākā mērā atbilst Savienības budžetam nodarītajam faktiskajam finansiālajam zaudējumam vai radītajam riskam.

2.   Ja Komisija konstatē, ka izdevumi nav radušies saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, Komisija drīkst izslēdzamās summas noteikt, piemērojot vienotas likmes korekcijas un ņemot vērā pārkāpuma raksturu un smagumu un pati savas aplēses par Savienībai nodarīta finansiālā kaitējuma risku.

Vienotās likmes korekcijas līmeni nosaka, jo īpaši ņemot vērā identificētā būtiski trūkuma veidu. Šajā nolūkā ņem vērā būtisko trūkumu ietekmēto pārvaldības sistēmu elementus.

Ja vienas un tās pašas atbilstības procedūras satvarā tiek konstatēti dažādi būtiski trūkumi, kas katrs atsevišķi novestu pie atšķirīgām vienotas likmes korekcijām, piemēro tikai korekciju ar visaugstāko vienoto likmi.

3.   Kad Komisija nosaka vienotas likmes korekciju līmeni, tā jo īpaši ņem vērā vienu vai vairākus no šādiem apstākļiem, kas liecina par smagākiem trūkumiem, kuri rada lielāku risku, ka Savienības budžetam varētu tikt nodarīti zaudējumi:

a)

vienam vai vairākiem pārvaldības sistēmu elementiem piemīt būtiski trūkumi;

b)

ir atklājies, ka dalībvalsts kādu pārvaldības sistēmas elementu nepiemēro vispār, un ir pierādījumi par plaši izplatītiem pārkāpumiem un nolaidību nelikumīgas vai krāpnieciskas prakses apkarošanā;

c)

līdzīgi trūkumi tajā pašā nozarē dalībvalstī tiek atklāti izziņas darbā, kas seko izziņas darbam, kurā tie pirmo reizi konstatēti un paziņoti dalībvalstij; tomēr šādā gadījuma ņem vērā dalībvalsts jau veiktos korektīvos vai kompensējošos pasākumus.

4.   Ja dalībvalsts uzskatāmi parāda, ka maksimālais ELGF un ELFLA zaudējums aprobežojas ar summu, kas ir mazāka nekā summa, kura izrietētu no ierosinātās vienotās likmes piemērošanas, Komisija, lai Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā minētās atbilstības procedūras laikā noteiktu no Savienības finansējuma izslēdzamās summas, drīkst piemērot zemāko vienoto likmi vai izmantot pārvaldības sistēmu novērtējumu, ko sertifikācijas struktūra sagatavojusi tās pašas regulas 12. pantā minētās revīzijas laikā.

5.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis drīkst termiņos, kādus Komisija noteikusi atbilstības procedūras laikā, iesniegt minēto summu verifikācijas datus, kas pamatojas uz visu to atsevišķo gadījumu pārbaudīšanu, kurus trūkums varētu būt ietekmējis. Verifikācija aptver visus izdevumus, kas radušies, pārkāpjot Savienības tiesību aktus, un ko pieprasīts segt no Savienības budžeta. Iesniegtie dati ietver visas summas, kuru neattiecināmības cēlonis ir minētā neatbilstība Savienības tiesību aktiem. Ja nepamatoti iztērētās summas dalībvalstis nevar aprēķināt ar samērīgiem centieniem, tās drīkst kā alternatīvu iesniegt arī riska novērtējumu, kas pamatojas uz statistiski derīgu un reprezentatīvu izlasi no trūkuma ietekmētās ģenerālkopas. Dalībvalsts veikto trūkuma novērtējumu apstiprina sertifikācijas struktūra.

6.   Lai ņemtu vērā dalībvalstu iesniegtos rezultātus, kas minēti 5. punktā, Komisija novērtē iesniegtās verifikācijas vai ekstrapolācijas metodi, saturu un rezultātus. Ja Komisija ar iesniegtās verifikācijas vai ekstrapolācijas metodi, saturu un rezultātiem ir apmierināta, tā atbilstīgi 5. punktam dalībvalstu iesniegtos rezultātus izmanto, lai noteiktu summas, kas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu, no Savienības finansējuma jāizslēdz.

7.   Summas, kas faktiski atgūtas no labuma guvējiem un kreditētas ELGF un ELFLA pirms attiecīgā datuma, kas Komisijai jānosaka atbilstības procedūras gaitā, tiek atskaitītas no summas, kuru Komisija nolemj no Savienības finansējuma izslēgt, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.

IV NODAĻA

Nodrošinājumi

1. iedaļa

Darbības joma un terminu lietojums

16. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visos gadījumos, kad lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos ir prasīts nodrošinājums, neatkarīgi no tā, vai termins “nodrošinājums” ir lietots vai ne.

Šo nodaļu nepiemēro nodrošinājumiem, ko iesniedz, lai garantētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (11) minēto ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu samaksu.

17. pants

Šajā nodaļā lietotie termini

Šajā nodaļā:

a)

“kompetentā iestāde” ir vai nu persona, kas pilnvarota pieņemt nodrošinājumu, vai persona, kas saskaņā ar attiecīgo regulu pilnvarota izlemt, vai nodrošinājums jāatbrīvo vai jāatsavina;

b)

“grupveida nodrošinājums” ir nodrošinājums, kuru kompetentajai iestādei dara pieejamu, lai garantētu vairāku pienākumu izpildi;

c)

“garantētās summas attiecīgā daļa” ir garantētās summas daļa, kas atbilst daudzumam, attiecībā uz kuru ir pārkāpta kāda prasība.

2. iedaļa

Prasība pēc nodrošinājuma

18. pants

Atbildīgā persona

Nodrošinājumu iemaksā tā persona vai tās personas vārdā, kas atbildīga par kāda pienākuma neizpildes gadījumā piekritīgās naudas summas samaksu.

19. pants

Atteikšanās no prasības pēc nodrošinājuma

1.   Kompetentā iestāde no prasības pēc nodrošinājuma var atteikties, ja persona, kas atbildīga par pienākuma izpildi, ir:

a)

publiska struktūra, kas atbildīga par publiskas iestādes pienākumu izpildi, vai

b)

privāta struktūra, kas a) apakšpunktā minētos pienākumus pilda valsts uzraudzībā.

2.   Kompetentā iestāde no prasības pēc nodrošinājuma drīkst atteikties, ja garantētās summas vērtība ir mazāka par 500 EUR. Tādā gadījumā attiecīgā persona rakstiski apņemas, ka konkrētā pienākuma neizpildes gadījumā tā samaksās summu, kas vienāda ar nodrošinājumu, uz kuru attiecas atteikšanās.

Piemērojot pirmo daļu, nodrošinājuma vērtību aprēķina, aptverot visus relevantos pienākumus, kas saistīti ar to pašu darbību.

20. pants

Nodrošinājumiem piemērojamie nosacījumi

1.   Kompetentā iestāde atsakās pieņemt vai prasa aizstāt ikvienu nodrošinājumu, kuru tā uzskata par nepietiekamu vai neapmierinošu vai kurš nenosedz pietiekami ilgu laikposmu.

2.   Ja naudu deponē ar pārskaitījumu, uzskata, ka depozīts nodrošinājumu rada tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka naudas summa ir tās rīcībā.

3.   Čeku par summu, kuras samaksu garantē finanšu iestāde, ko attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalsts atzinusi minētajam nolūkam, uzskata par naudas depozītu. Kompetentajai iestādei šāds čeks nav jāiesniedz apmaksai agrāk kā īsi pirms tā laikposma beigām, attiecībā uz kuru maksājums garantēts.

Citāds čeks, kas pirmajā daļā nav minēts, nodrošinājumu rada tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka naudas summa ir tās rīcībā.

4.   Visas finanšu iestādes piemērotās maksas sedz persona, kas iesniedz nodrošinājumu.

5.   Persona, kas nodrošinājumu iesniedz naudas depozīta formā, procentus par to nesaņem.

21. pants

Euro izmantošana

1.   Nodrošinājuma valūta ir euro.

2.   Ja nodrošinājumu pieņem dalībvalstī, kas nav ieviesusi euro, nodrošinājuma summu, kas izteikta euro, konvertē attiecīgajā valsts valūtā saskaņā ar V nodaļu. Nodrošinājumam atbilstošā apņemšanās un ikviena summa, kas ieturēta pārkāpumu vai nelikumību gadījumā, paliek noteiktas euro.

22. pants

Garantijas sniedzējs

1.   Garantijas sniedzējam ir oficiāli reģistrēta dzīvesvieta vai tas ir iedibināts Savienībā, un, ievērojot Līguma noteikumus par pakalpojumu sniegšanas brīvību, to ir apstiprinājusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā nodrošinājumu iesniedz. Garantijas sniedzējs saistības uzņemas ar rakstisku garantiju.

2.   Rakstiskajā garantijā norāda vismaz:

a)

pienākumu vai – grupveida nodrošinājuma gadījumā – pienākuma veidu (veidus), kuru izpildi tā garantē ar naudas summas samaksu;

b)

maksimālo summu, par kuras samaksu garantijas sniedzējs uzņemas atbildību;

c)

to, ka garantijas sniedzējs solidāri ar personu, kas atbildīga par samaksas pienākuma izpildi, apņemas 30 dienās pēc kompetentās iestādes pieprasījuma samaksāt jebkuru garantijas robežās ietilpstošu summu, kas maksājama, tiklīdz nodrošinājumu pasludina par atsavinātu.

3.   Ja ir jau iesniegts rakstisks grupveida nodrošinājums, kompetentā iestāde nosaka procedūru, kas jāievēro, lai visu grupveida nodrošinājumu vai tā daļu piesaistītu konkrētam pienākumam.

23. pants

Nepārvaramas varas piemērošana

Jebkura persona, kas ir atbildīga par pienākumu, uz kuru attiecas nodrošinājums, un kas apgalvo, ka pienākums nav izpildīts nepārvaramas varas dēļ, pierāda kompetentajām iestādēm, ka ir iestājies nepārvaramas varas gadījums. Ja kompetentā iestāde nepārvaramas varas gadījumu atzīst, pienākums tiek atcelts tikai nodrošinājuma atbrīvošanas nolūkā.

3. iedaļa

4. iedaļā neminētu nodrošinājumu atbrīvošana un atsavināšana

24. pants

Nodrošinājumu atsavināšana

1.   Regulas (ES) 2021/2116 64. panta 1. punktā minētais pienākums ir prasība veikt vai neveikt kādu darbību, un tā ir pamatprasība tās regulas nolūkā, ar kuru šo pienākumu uzliek.

2.   Ja pienākums nav izpildīts un izpildes termiņš nav bijis noteikts, nodrošinājumu atsavina tad, kad kompetentā iestāde konstatē, ka pienākums nav izpildīts.

3.   Ja pienākuma izpildei ir noteikts konkrēts termiņš un izpilde ir notikusi tikai pēc minētā termiņa beigām, nodrošinājumu atsavina.

Šādā gadījumā uzreiz atsavina 10 % nodrošinājuma, bet atlikušajai summai piemēro vēl šādus papildu procentus:

a)

2 % par kalendāro dienu, kas pārsniedz noteikto termiņu, ja pienākums ir saistīts ar produktu importēšanu trešā valstī;

b)

5 % par kalendāro dienu, kas pārsniedz noteikto termiņu, ja pienākums ir saistīts ar produktu izvešanu no Savienības muitas teritorijas.

4.   Ja pienākums ir izpildīts laikus un izpildes pierādījuma sniegšanai ir noteikts konkrēts termiņš, nodrošinājumu, kas attiecas uz šo pienākumu, atsavina, par katru kalendāro dienu, kas šo termiņu pārsniedz, pielietojot formulu 0,2/noteiktais termiņš dienās un ņemot vērā 27. pantu.

Ja pirmajā daļā minētais pierādījums ir izmantotas vai derīgumu zaudējušas importa vai eksporta licences iesniegšana, atsavināmā nodrošinājuma daļa ir 15 %, ja minētais pierādījums tiek iesniegts pēc noteiktā termiņa, kas minēts pirmajā daļā, bet ne vēlāk kā 730. kalendārajā dienā pēc licences derīguma termiņa beigām. Pēc šīm 730 kalendārajām dienām pilnībā atsavina atlikušo nodrošinājuma daļu.

5.   Atsavināmo nodrošinājuma summu noapaļo līdz tuvākajai mazākajai summai veselos euro vai attiecīgajā valsts valūtā.

25. pants

Nodrošinājumu atbrīvošana

1.   Tiklīdz īpašajos Savienības noteikumos paredzētais pienākuma izpildes pierādījums ir iesniegts vai nodrošinājums ir daļēji atsavināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 64. panta 2. punktu un šīs regulas 24. pantu, nodrošinājumu vai, attiecīgā gadījumā, atlikušo nodrošinājuma daļu nekavējoties atbrīvo.

2.   Ja attiecīgais pierādījums ir iesniegts par produkta daudzuma daļu, nodrošinājumu pēc pieprasījuma atbrīvo daļēji, ar noteikumu, ka minētā daļa nav mazāka par minimālo daudzumu, kas noteikts regulā, kura prasa nodrošinājumu, vai – ja tādas nav – ko noteikusi dalībvalsts.

3.   Ja garantētās summas atbrīvošanai vajadzīgā pierādījuma iesniegšanas laikposms nav noteikts, šis laikposms ir 365 kalendārās dienas no termiņa, kas noteikts tā pienākuma izpildei, par kuru iesniegts nodrošinājums. Ja termiņš tā pienākuma izpildei, par kuru iesniegts nodrošinājums, nav noteikts, garantētās summas atbrīvošanai vajadzīgā pierādījuma iesniegšanas laikposms ir 365 kalendārās dienas no dienas, kad visi pienākumi ir izpildīti.

Pirmajā daļā noteiktais laikposms nepārsniedz 1 095 kalendārās dienas no dienas, kad nodrošinājums piesaistīts konkrētam pienākumam.

26. pants

Sliekšņvērtības

1.   Kopējā atsavinātā summa nepārsniedz 100 % no garantētās summas attiecīgās daļas.

2.   No tādas nodrošinājuma summas atsavināšanas, kas mazāka par 100 EUR, kompetentā iestāde var atteikties, ja valsts tiesību aktos ir noteiktas līdzīgas normas, kas piemērojamas salīdzināmos gadījumos.

4. iedaļa

Nodrošinājumi, kas attiecas uz avansa maksājumiem

27. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro gadījumos, kad īpaši Savienības noteikumi, izņemot noteikumus par nozariskām intervencēm, paredz, ka kādu naudas summu var izmaksāt avansā, pirms atbalsta vai priekšrocības saņemšanai noteiktais pienākums ir izpildīts.

28. pants

Nodrošinājumu atbrīvošana

1.   Nodrošinājumu atbrīvo:

a)

kad konstatētas galīgās tiesības uz avansā piešķirto summu

b)

vai piešķirtā summa, kam pieskaitīts īpašajos Savienības noteikumos paredzētais palielinājums, ir atmaksāta.

2.   Ja termiņš, līdz kuram jāpierāda galīgās tiesības uz piešķirto summu, ir pagājis, bet pierādījumi par tiesībām uz to nav iesniegti, kompetentā iestāde tūlīt sāk nodrošinājuma atsavināšanas procedūru.

Tomēr tad, ja īpaši Savienības noteikumi tā paredz, pierādījumu drīkst iesniegt arī pēc minētā termiņa beigām, bet tad nodrošinājumu atmaksā daļēji.

V NODAĻA

Euro izmantošana

29. pants

Tirdzniecība ar trešām valstīm

1.   Attiecībā uz summām, kas saistītas ar importu, un attiecībā uz eksporta nodokļiem, kas ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītos Savienības tiesību aktos noteikti euro un dalībvalstīm ir jāpiemēro valsts valūtā, valūtas kurss ir tieši vienāds ar kursu, kas piemērojams, ievērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 53. panta 1. punktu.

2.   Attiecībā uz cenām un summām, kas Savienības lauksaimniecības tiesību aktos, kuri attiecas uz tirdzniecību ar trešām valstīm, izteiktas euro, valūtas kursa noteicošā diena ir muitas deklarācijas pieņemšanas diena.

3.   Lai iekļuves cenas noteikšanas vajadzībām aprēķinātu augļu un dārzeņu standarta importa vērtību, attiecībā uz reprezentatīvajām cenām, ko izmanto, lai aprēķinātu minēto standarta vērtību un samazinājuma summu, valūtas kursa noteicošā diena ir diena, uz kuru attiecas reprezentatīvās cenas.

30. pants

Īpaši atbalsta veidi

1.   Neskarot 32. un 33. pantu, par tirgota produkta vai konkrētā veidā izmantojama produkta daudzumu piešķirta atbalsta gadījumā valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā veic pirmo darbību, kas garantē attiecīgo produktu atbilstošu izmantošanu pēc tam, kad attiecīgais tirgus dalībnieks ir pārņēmis produktus, un ir atbalsta piešķiršanas nosacījums.

2.   Attiecībā uz privātās uzglabāšanas atbalstu valūtas kursa noteicošā diena ir tā perioda pirmā diena, attiecībā uz kuru piešķir ar vienu un to pašu līgumu saistītu atbalstu.

3.   Attiecībā uz atbalstu, kas šā panta 1. un 2. punktā un 32. un 33. pantā nav minēts, valūtas kursa noteicošā diena ir pieteikumu iesniegšanas termiņš.

31. pants

Vīna nozare

1.   Valūtas kursa noteicošā diena ir tā finanšu gada pirmā diena, kurā tiek piešķirts atbalsts par:

a)

Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu;

b)

Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas l) apakšpunktā minēto ar kopfondu izveidi saistītās administratīvās izmaksas sedzošo pagaidu palīdzību, kuras apmērs ar laiku samazinās;

c)

Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto ražas apdrošināšanu pret ienākumu zaudēšanu, kas rodas no nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kurus var pielīdzināt dabas katastrofai, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, dzīvnieku, augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas nodarītiem postījumiem.

2.   Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā notiek ražas priekšlaicīgas novākšanas darbība.

3.   Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā minēto vīndarības blakusproduktu destilēšanu, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļā noteiktajiem ierobežojumiem, valūtas kursa noteicošā diena ir tā finanšu gada pirmā diena, kurā blakusprodukts piegādāts.

4.   Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas b), e) un m) apakšpunktā minētajām investīcijām valūtas kursa noteicošā diena ir tā gada 1. janvāris, kurā pieņemts lēmums piešķirt atbalstu.

5.   Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas f), h), i), j) un k) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem valūtas kurss ir priekšpēdējais valūtas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms tā mēneša, attiecībā uz kuru izdevumi vai piešķirtie ieņēmumi deklarēti.

32. pants

Ar skolu apgādes programmas īstenošanu saistītā atbalsta summas un maksājumi

Kas attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas II nodaļas I iedaļā minētās skolu apgādes programmas īstenošanai piešķirto atbalstu, valūtas kursa noteicošā diena ir 1. janvāris pirms attiecīgā mācību gada.

33. pants

Strukturāla vai vidiska rakstura atbalsts

Attiecībā uz lauku attīstības atbalstu, ko maksā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas IV nodaļu, kā arī attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar pasākumiem, kuri apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, valūtas kursa noteicošā diena ir tā gada 1. janvāris, kurā pieņemts lēmums piešķirt atbalstu.

Tomēr tajos gadījumos, kad saskaņā ar Savienības noteikumiem pirmajā daļā minēto summu izmaksa ir sadalīta pa vairākiem gadiem, valūtas kursa noteicošā diena katrai gada maksājuma daļai ir tā gada 1. janvāris, par kuru izmaksā attiecīgo daļu.

34. pants

Citas summas un cenas

Attiecībā uz citām cenām vai summām, kas 30.–33. pantā nav minētas, vai summām, kas saistītas ar minētajām cenām un Savienības tiesību aktos ir izteiktas euro vai ir izteiktas euro konkursa procedūrā, valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā notiek viena no šādām juridiskām darbībām:

a)

attiecībā uz iegādi – diena, kad saņemts derīgs piedāvājums;

b)

attiecībā uz pārdošanu – diena, kad saņemts derīgs piedāvājums;

c)

attiecībā uz produktu izņemšanu no tirgus – diena, kad notiek izņemšana;

d)

attiecībā uz ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām – diena, kad notiek ražas nenovākšanas vai priekšlaicīgas novākšanas darbība;

e)

attiecībā uz transporta, pārstrādes vai intervences krājumu publiskās uzglabāšanas izmaksām un attiecībā uz pētījumiem piešķirtām summām, kas noteiktas konkursa procedūrā, – piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā diena;

f)

attiecībā uz tirgus cenu, summu vai piedāvājumu reģistrēšanu – diena, attiecībā uz kuru šī cena, summa vai piedāvājums reģistrēts;

g)

attiecībā uz sodiem, kas saistīti ar neatbilstību lauksaimniecības tiesību aktiem, – diena, kurā kompetentā iestāde sastādījusi faktu konstatācijas aktu.

35. pants

Avansu izmaksāšana

Attiecībā uz avansiem valūtas kursa noteicošā diena ir noteicošā diena, kas piemērojama cenai vai summai, ar kuru saistīts avanss, ja šī diena ir pirms avansa izmaksas brīža, vai citos gadījumos diena, kad avanss ir izteikts euro, vai – ja tas nav darīts – avansa izmaksāšanas diena. Valūtas kursa noteicošo dienu avansiem piemēro, neskarot visai attiecīgajai cenai vai summai noteiktās noteicošās dienas piemērošanu.

36. pants

Nodrošinājumi

Attiecībā uz nodrošinājumiem valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā nodrošinājums iesniegts.

Tomēr piemēro šādus izņēmumus:

a)

attiecībā uz nodrošinājumu, kas saistīts ar avansiem, valūtas kursa noteicošā diena ir noteicošā diena, kas noteikta avansa summai, ja šī diena ir pirms nodrošinājuma iemaksāšanas;

b)

attiecībā uz nodrošinājumu, kas saistīts ar piedāvājumu iesniegšanu, valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā iesniegts piedāvājums;

c)

attiecībā uz nodrošinājumu, kas saistīts ar piedāvājumu izpildi, valūtas kursa noteicošā diena ir uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus pēdējā diena.

37. pants

Valūtas kursa noteikšana

Ja noteicošo dienu nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izmantojamais valūtas kurss ir jaunākais valūtas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā ir noteicošā diena.

Tomēr izmantojamais valūtas kurss ir:

a)

gadījumos, kuri minēti šīs regulas 29. panta 2. punktā un kuros valūtas kursa noteicošā diena ir muitas deklarācijas pieņemšanas diena, – kurss, kas minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 53. panta 1. punktā;

b)

attiecībā uz intervences izdevumiem, kas radušies intervences krājumu publiskās uzglabāšanas darbību kontekstā, – kurss, kas izriet no Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 (12) 3. panta 2. punkta piemērošanas.

38. pants

Darījumu rūpīga pārbaude

Euro izteiktās summas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļas piemērošanas, attiecīgā gadījumā konvertē valsts valūtā, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā tā gada pirmajā darbdienā, kurā sākas rūpīgo pārbaužu periods, un kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

VI NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

39. pants

Pārejas noteikumi

Ja maksājumu aģentūra, kas akreditēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013, uzņemas atbildību par izdevumiem, par kuriem tā iepriekš nebija atbildīga, tā jauno pienākumu pildīšanai jāakreditē pirms 2023. gada 1. janvāra.

40. pants

Atcelšana

Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr:

a)

minētās regulas 5.a pantu, 7. panta 3. un 4. punktu, 11. panta 1. punkta otro daļu un 2. punktu un 13. pantu turpina piemērot ELFLA gadījumā – attiecībā uz tiem izdevumiem, kas labuma guvējiem radušies, un tiem maksājumiem, ko maksājumu aģentūras veikušas lauku attīstības programmu īstenošanas satvarā atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, un ELGF gadījumā – attiecībā uz darbības programmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013;

b)

minētās regulas 13. pantu turpina piemērot notiekošai līdzekļu atgūšanai, kas uzsākta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. pantu.

41. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr tās 39. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 (2014. gada 22. oktobris) par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(12)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 906/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz valsts intervences izdevumiem (OV L 255, 28.8.2014., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

1. panta 2. punktā minētie maksājumu aģentūru akreditācijas kritēriji

1.   IEKŠĒJĀ VIDE

A.   Organizatoriskā struktūra

Maksājumu aģentūras organizatoriskā struktūra ļauj tai pildīt šādas galvenās funkcijas attiecībā uz ELGF un ELFLA izdevumiem:

i)

maksājumu autorizācija un kontrole, ko veic, lai noskaidrotu, vai labuma guvējam maksājamā summa atbilst Savienības noteikumiem, un kas jo īpaši ietver administratīvās kontroles un kontroles uz vietas;

ii)

autorizētās summas vai – lauku attīstības gadījumā – Savienības līdzfinansējuma daļas izmaksāšana labuma guvējiem (vai viņu tiesību pārņēmējiem);

iii)

informācijas sistēmas formā organizēta uzskaite, kurā visus maksājumus iegrāmato maksājumu aģentūras kontos, kas ELGF un ELFLA izdevumiem iekārtoti atsevišķi, un izdevumu kopsavilkumu periodiska sagatavošana, pie kuras pieder mēneša (ELGF), ceturkšņa (ELFLA) un gada deklarāciju iesniegšana Komisijai. Maksājumu aģentūras kontos iegrāmato arī ELGF un ELFLA finansētos aktīvus, jo īpaši attiecībā uz intervences krājumiem, nenoskaidrotajiem avansiem, nodrošinājumiem un debitoriem;

iv)

attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem maksājumu aģentūras organizatoriskā struktūra nodrošina arī to, ka tiek sagatavoti snieguma ziņojumi, kuros uzrāda izlaides rādītājus Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā minētās snieguma ikgadējās noskaidrošanas vajadzībām un rezultātu rādītājus Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minētās snieguma daudzgadu uzraudzības vajadzībām, un tādā veidā pierādīts, ka Regulas (ES) 2021/2116 37. pants ir ievērots.

Maksājumu aģentūras organizatoriskā struktūra nodrošina skaidru pilnvaru un atbildības sadalījumu visos darbības līmeņos un pirmās daļas i), ii), iii) punktā minēto funkciju nodalīšanu, turklāt atbildību par tām nosaka organigrammā, kurā norādīta arī funkcionālā pakļautība. Tajā ietilpst 4. punktā minētie tehniskie dienesti un iekšējās revīzijas dienests.

B.   Cilvēkresursu normas

Maksājumu aģentūra pierāda apņemšanos ievērot integritāti un ētiskās vērtības. Visi vadības līmeņi savos norādījumos, rīcībā un uzvedībā ievēro integritāti un ētiskās vērtības. Integritāte un ētiskās vērtības ir noteiktas rīcības standartos, un tās izprot visos organizācijas līmeņos, kā arī ārpakalpojumu sniedzēji un labuma guvēji. Ir ieviesti procesi, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai personas un struktūrvienības vadās pēc rīcības standartiem, un laikus novērstu novirzes. Maksājumu aģentūra pierāda arī apņemšanos piesaistīt, pilnveidot un noturēt kompetentas personas atbilstoši saviem mērķiem.

Aģentūra jo īpaši nodrošina to, ka:

i)

tiek iedalīti darbību veikšanai vajadzīgie cilvēkresursi un nodrošinātas atbilstošas tehniskās prasmes, kas vajadzīgas dažādos darbības līmeņos;

ii)

pienākumi tiek sadalīti tā, ka neviena amatpersona vienlaikus nav atbildīga par vairāk kā vienu pienākumu, kas saistīts ar ELGF vai ELFLA pieprasīto summu autorizāciju, izmaksāšanu vai iegrāmatošanu, un neviena amatpersona nevienu no minētajiem uzdevumiem neveic bez pārraudzības;

iii)

katras amatpersonas pienākumi ir noteikti rakstiskā darba aprakstā, kurā noteiktas arī tās pilnvaru finansiālās robežas. Minētās robežas var būt noteiktas sistēmā;

iv)

personālam visos darbības līmeņos tiek nodrošināta atbilstoša apmācība, kas ietver informētību par krāpšanu, un ir ieviesta sensitīvus amatus ieņemošu darbinieku rotācijas politika vai – alternatīvi – pastiprinātas pārraudzības politika;

v)

tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu un atklātu iespējamu risku, ka varētu rasties interešu konflikts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 61. panta nozīmē saistībā ar maksājumu aģentūras funkciju izpildi attiecībā uz personām, kurām ir ietekme un sensitīvi amati maksājumu aģentūrā un ārpus tās. Ja pastāv interešu konflikta risks, tiek ieviesti pasākumi, kas nodrošina minētā panta piemērošanu.

C.   Riska novērtējums

Maksājumu aģentūra nodrošina:

i)

maksājumu aģentūras mērķu apzināšanu, kas ļauj identificēt un novērtēt ar minētajiem mērķiem saistītos riskus;

ii)

tādu risku, tai skaitā iespējamo pārkāpumu vai krāpšanas, apzināšanu, kas apdraud tās mērķu sasniegšanu, un minēto risku analīzi, kas kalpo par riska pārvaldības iespēju noteikšanas pamatu;

iii)

attiecībā uz iespējamas krāpšanas risku – krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ietver pasākumus, ar kuriem apkaro krāpšanu un jebkādas nelikumīgas darbības, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Šie pasākumi ietver krāpšanas novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanas nosacījumus, kā arī izlabošanas un atturēšanas pasākumus ar samērīgām un atturošām sankcijām;

iv)

risku novēršanas un mazināšanas pasākumu īstenošanu;

v)

tādu izmaiņu apzināšanu un novērtēšanu, kas varētu būtiski ietekmēt iekšējās kontroles sistēmu;

vi)

riska novērtējuma un konstatēto risku novēršanai vai mazināšanai ieviesto pasākumu regulāru izskatīšanu.

D.   Deleģēšana

D.1.

Ja maksājumu aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 1. punktu kādu no saviem uzdevumiem deleģē citai struktūrai, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

i)

starp maksājumu aģentūru un šo struktūru ir jānoslēdz rakstiska vienošanās, kurā norādīti ne tikai deleģētie uzdevumi, bet arī tas, kāda informācija un kādi apliecinošie dokumenti jāiesniedz maksājumu aģentūrai un kādā termiņā tas jāizdara. Vienošanās jāizstrādā tā, lai maksājumu aģentūra varētu izpildīt akreditācijas kritērijus;

ii)

maksājumu aģentūra visos gadījumos saglabā atbildību par attiecīgo fondu efektīvu pārvaldību. Tā pilnībā atbild par pamatā esošo finanšu darījumu likumību un pareizību, arī par Savienības finanšu interešu aizsardzību, kā arī par atbilstošo izdevumu deklarēšanu Komisijai un par attiecīgo pārskatu sagatavošanu;

iii)

šīs citas struktūras atbildība un pienākumi ir skaidri noteikti, jo īpaši attiecībā uz Savienības noteikumu ievērošanas kontroli un verifikāciju;

iv)

maksājumu aģentūra pārliecinās par to, vai šīs citas struktūras rīcībā ir rezultatīvas sistēmas, kas nodrošina tās uzdevumu pienācīgu izpildi;

v)

minētā cita struktūra skaidri apliecina maksājumu aģentūrai, ka pilda savus uzdevumus, un apraksta izmantotos līdzekļus;

vi)

maksājumu aģentūra regulāri izskata deleģēto uzdevumu izpildi, lai pārliecinātos, ka darbs tiek veikts pienācīgi un atbilst Savienības noteikumiem.

D.2.

Nosacījumus, kas izklāstīti D.1. punkta i), ii), iii) un v) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro gadījumos, kad maksājumu aģentūras funkcijas kā daļu no saviem parastajiem uzdevumiem, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, veic cita struktūra.

2.   KONTROLES AKTIVITĀTES

A.   Pieprasījumu autorizācijas procedūras

Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai izpildītu šādus noteikumus:

i)

maksājumu aģentūra izstrādā detalizētas procedūras, kā tiek saņemti, iegrāmatoti un apstrādāti pieprasījumi, arī visu izmantojamo dokumentu un informācijas sistēmas aprakstu;

ii)

katras par autorizāciju atbildīgas amatpersonas rīcībā ir detalizēts tās veicamo verifikāciju kontrolsaraksts, un pieprasījumu apliecinošajos dokumentos tā apliecina, ka minētās pārbaudes ir veiktas. Minēto apliecinājumu var sagatavot elektroniski. Ir pierādījumi par sistemātisku, piemēram, uz izlasi, sistēmu vai plānu balstītu, darba izskatīšanu, ko veic augstākstāvošs darbinieks;

iii)

maksājuma pieprasījumu autorizē tikai pēc tam, kad veiktas pietiekamas pārbaudes, kurās noskaidro atbilstību Savienības noteikumiem;

iv)

pārbaudēs ietilpst arī pārbaudes, kas prasītas attiecīgajā regulā, ar ko reglamentē konkrēto pasākumu, saskaņā ar kuru atbalsts pieprasīts, un pārbaudes, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 59. pantu jāveic, lai novērstu un atklātu krāpšanu un pārkāpumu, it īpaši to radītos riskus. Attiecībā uz ELFLA papildus ir vajadzīgas procedūras, kurās pārliecinās par to, vai atbalsta piešķiršanas, tai skaitā līgumslēgšanas, nosacījumi ir izpildīti un visi piemērojamie Savienības noteikumi, arī KLP stratēģiskajā plānā noteiktie, ir ievēroti;

v)

maksājumu aģentūras vadība atbilstošā līmenī tiek pastāvīgi un savlaicīgi informēta par veikto administratīvo pārbaužu un uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem, lai minēto kontroļu pietiekamību varētu vienmēr ņemt vērā pirms pieprasījuma nokārtošanas;

vi)

veikto darbu detalizēti apraksta ziņojumā, ko pievieno katram pieprasījumam vai pieprasījumu partijai, vai attiecīgā gadījumā ziņojumā par vienu tirdzniecības gadu. Ziņojumam pievieno apliecinājumu par apstiprināto pieprasījumu attiecināmību un veiktā darba raksturu, jomu un robežām. To var sagatavot elektroniski. Turklāt attiecībā uz ELFLA ir vajadzīgs apliecinājums, ka atbalsta piešķiršanas, tai skaitā līgumslēgšanas, nosacījumi ir izpildīti un visi piemērojamie Savienības noteikumi, arī KLP stratēģiskajā plānā noteiktie, ir ievēroti. Ja kādas fiziskās vai administratīvās pārbaudes nav visaptverošas, bet ir veiktas attiecībā uz pieprasījumu izlasi, norāda atlasītos pieprasījumus, apraksta atlases metodi, visu inspekciju rezultātus un pasākumus, kas veikti attiecībā uz nesakritībām un pārkāpumiem, par kuriem ziņots. Apliecinošie dokumenti (papīra vai elektroniskā formā) ir pietiekami, lai varētu gūt pārliecību, ka visas prasītās autorizēto pieprasījumu attiecināmības pārbaudes ir veiktas;

vii)

ja dokumentus (papīra vai elektroniskā formā), kas attiecas uz autorizētiem pieprasījumiem un veiktām kontrolēm, patur citas struktūras, tad gan minētās struktūras, gan maksājumu aģentūra izveido procedūras, kas nodrošina, ka minētie dokumenti vai elektroniskie datu reģistri tiek glabāti un ir pieejami maksājumu aģentūrai.

B.   Maksāšanas procedūras

Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka maksājumi tiek veikti vienīgi uz labuma guvēju vai viņu tiesību pārņēmēju bankas kontiem. Maksājumu aģentūru apkalpojošā banka vai, attiecīgā gadījumā, valdības maksātāja iestāde maksājumu veic piecu darbdienu laikā no dienas, kad maksājums pieprasīts no ELGF vai ELFLA. Ir pieņemtas procedūras, ar ko nodrošina, ka visi maksājumi, kuru pārskaitījumi nav izpildīti, netiek deklarēti atlīdzināšanai no ELGF vai no ELFLA. Ja šādi maksājumi ELGF vai ELFLA jau tikuši deklarēti, tie no jauna jākreditē minētajiem fondiem ar nākamā mēneša/ceturkšņa deklarācijām vai, vēlākais, gada pārskatiem. Maksājumus neveic skaidrā naudā. Kredītrīkotāja un/vai tā uzraudzītāja apstiprinājumu drīkst sniegt elektroniski, ja ir nodrošināta pienācīga minēto elektronisko līdzekļu drošības pakāpe un elektroniskajos reģistros tiek ievadīta parakstītāja identitāte.

C.   Uzskaites procedūras

Maksājumu aģentūra pieņem šādas procedūras:

i)

uzskaites procedūras nodrošina, ka mēneša (ELGF), ceturkšņa (ELFLA) un gada deklarācijas ir pilnīgas, pareizas un laikus iesniegtas un ka ikviena kļūda vai izlaidums tiek atklāts un izlabots, it īpaši ar regulāri veiktu pārbaužu un saskaņošanas palīdzību;

ii)

intervences krājumu uzskaite nodrošina daudzumu un saistīto izmaksu pareizu un savlaicīgu apstrādi un iegrāmatošanu pēc identificējamas partijas un pareizā kontā katrā posmā no piedāvājuma pieņemšanas līdz produkta fiziskai izvākšanai atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem, kā arī nodrošina, ka jebkurā laikā var noteikt katrā vietā uzglabāto krājumu daudzumu un veidu.

D.   Snieguma ziņošanas procedūras

Attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem maksājumu aģentūra nodrošina, ka ir ieviesta informācijas sistēma, kas ļauj datorizētā veidā vākt, reģistrēt un glabāt datus par katru pieprasījumu un darbību. Turklāt sistēma nodrošina datus par visiem relevantajiem izlaides rādītājiem sadalījumā pa intervencēm, lai garantētu, ka gada snieguma ziņojumi uzrāda, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 37. pantu, kā arī datus par rezultātu rādītājiem, tai skaitā mērķrādītājiem un starpposma mērķrādītājiem.

E.   Avansu un nodrošinājumu procedūras

Ir pieņemtas procedūras, kas nodrošina to, ka:

i)

avansa maksājumi uzskaites vai papildu reģistros tiek iegrāmatoti atsevišķi;

ii)

pēc vienkārša maksājumu aģentūras pieprasījuma tiek saņemtas garantijas tikai no finanšu institūcijām, kuras atbilst šīs regulas IV nodaļas nosacījumiem un kuras ir apstiprinājušas attiecīgās iestādes, turklāt garantijas paliek spēkā līdz dzēšanai vai pieprasīšanai;

iii)

avansus noskaidro noteiktajos termiņos un tos, kas nav laikus noskaidroti, tūlīt identificē un tūlīt pieprasa garantijas.

F.   Parādu procedūras

Visus A–E iedaļā minētos kritērijus mutatis mutandis piemēro nodevām, atsavinātām garantijām, atlīdzinātiem maksājumiem, piešķirtajiem ieņēmumiem utt., kuri maksājumu aģentūrai jāiekasē ELGF un ELFLA uzdevumā.

Maksājumu aģentūra izveido sistēmu visu piekritīgo summu atzīšanai un visu šādu parādu reģistrēšanai vienotā debitoru virsgrāmatā pirms to saņemšanas. Debitoru virsgrāmatu regulāri inspicē, un veic nokavētu parādu iekasēšanai vajadzīgās darbības.

G.   Revīzijas taka

Lai jebkurā brīdī nodrošinātu pietiekami detalizētu revīzijas taku, maksājumu aģentūrā ir pieejama informācija attiecībā uz dokumentāriem pierādījumiem par pieprasījumu autorizāciju, iegrāmatošanu un maksāšanu, ziņošanu par sniegumu un avansu, nodrošinājumu un parādu apstrādi.

3.   INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA

A.   Komunikācija

Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka tiek reģistrētas visas izmaiņas Savienības noteikumos, jo īpaši piemērojamās atbalsta likmes, un laikus atjaunināti norādījumi, datubāzes un kontrolsaraksti.

B.   Informācijas sistēmu drošība

Informācijas sistēmu drošību sertificē saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartu ISO 27001 “Informācijas drošības pārvaldības sistēmas. Prasības”.

Ja Komisija to atļāvusi, dalībvalstis drīkst informācijas sistēmu drošību sertificēt saskaņā ar citiem atzītiem standartiem, ja minētie standarti garantē vismaz tādu pašu drošības līmeni, kādu garantē standarts ISO 27001.

Pirmo un otro daļu nepiemēro maksājumu aģentūrām, kas atbild par tādu gada izdevumu pārvaldību un kontroli, kuri nepārsniedz 400 miljonus EUR, ja attiecīgā dalībvalsts ir informējusi Komisiju par savu lēmumu tā vietā piemērot vienu no šādiem standartiem:

Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standarts ISO 27002 “Informācijas drošības kontroles prakses kodekss”;

Bundesamt für Sicherheit in der Infomationstechnik: IT-Grundschutzhandbuch/IT pamataizsardzības rokasgrāmata;

Information Systems Audit and Control Association [Informācijas sistēmu revīzijas un kontroles apvienība]: Control objectives for Information and related Technology (COBIT) [Informācijas tehnoloģijas un saistīto tehnoloģiju kontroles mērķi].

4.   UZRAUDZĪBA

A.   Pastāvīga uzraudzība, ko nodrošina iekšējās kontroles aktivitātes

Iekšējās kontroles aktivitātes aptver vismaz šādas jomas:

i)

lai nodrošinātu noteikumu, pamatnostādņu un procedūru pienācīgu īstenošanu, tiek uzraudzīti tehniskie dienesti un deleģētās struktūras, kas atbildīgas par kontroles un citu funkciju veikšana;

ii)

tiek ierosināta sistēmu maiņa, kas vajadzīga, lai uzlabotu kontroles sistēmas kopumā;

iii)

tiek izskatīti maksājumu aģentūrai iesniegtie pieprasījumi un lūgumi, kā arī cita informācija, kas rada aizdomas par pārkāpumiem;

iv)

lai novērstu un atklātu krāpšanu un pārkāpumus, tiek veikta uzraudzība, kurā īpašu uzmanību pievērš tādām maksājumu aģentūras kompetencē esošām KLP izdevumu jomām, kurās pastāv būtisks krāpšanas vai citu smagu pārkāpumu risks.

Pastāvīga uzraudzība ir neatņemama maksājumu aģentūras ikdienas darba un regulāri veikto pamatdarbību daļa. Aģentūras ikdienas darbu un kontroles aktivitātes pastāvīgi uzrauga visos līmeņos, lai nodrošinātu pietiekami detalizētu revīzijas taku.

B.   Atsevišķi izvērtējumi, ko nodrošina iekšējās revīzijas dienests

Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai izpildītu šādus noteikumus:

i)

iekšējās revīzijas dienests ir no citām maksājumu aģentūras struktūrvienībām neatkarīgs dienests, kas par savu darbību atskaitās tieši maksājumu aģentūras direktoram;

ii)

iekšējās revīzijas dienests pārliecinās par to, vai aģentūras pieņemtās procedūras ir piemērotas, lai nodrošinātu, ka tiek verificēta atbilstība Savienības noteikumiem un ka grāmatojumi ir pareizi, pilnīgi un savlaicīgi. Verifikācijas var aprobežoties ar izlases kārtībā noteiktiem pasākumiem un darījumu izlasi, ja revīzijas plāns nodrošina, ka tiek aptvertas visas būtiskās jomas, arī par autorizāciju atbildīgās struktūrvienības, laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus;

iii)

iekšējas revīzijas dienesta darbs tiek veikts saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, ieprotokolēts darba dokumentos un rezultējas aģentūras augstākajai vadībai adresētos ziņojumos un ieteikumos.


II PIELIKUMS

2. panta 3. punktā minētie koordinējošo struktūru akreditācijas kritēriji, kas attiecas uz gada snieguma ziņojuma sagatavošanu

1.   INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA

A.   Komunikācija

Koordinējošā struktūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka tiek reģistrētas visas izmaiņas Savienības noteikumos un laikus atjaunināti norādījumi un datubāzes.

B.   Informācijas sistēmu drošība

Informācijas sistēmu drošību sertificē saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartu ISO 27001 “Informācijas drošības pārvaldības sistēmas. Prasības”.

Ja Komisija to atļāvusi, dalībvalstis drīkst informācijas sistēmu drošību sertificēt saskaņā ar citiem atzītiem standartiem, ja minētie standarti garantē vismaz tādu pašu drošības līmeni, kādu garantē standarts ISO 27001. Ja maksājumu aģentūra darbojas kā koordinējošā struktūra, tās sertifikācija atbilst šim nosacījumam.


III PIELIKUMS

3. panta 1. punktā minētie maksājumu aģentūru pienākumi

I.   MAKSĀJUMU AĢENTŪRU PIENĀKUMI

A.   Pārbaudes

1.   Biežums un reprezentativitāte

Katru uzglabāšanas vietu vismaz reizi gadā inspicē saskaņā ar II daļā izklāstītajiem noteikumiem, lai jo īpaši pārliecinātos par:

a)

procedūru, kādā tiek vākta informācija par intervences krājumu publisko uzglabāšanu;

b)

uzglabātāja uz vietas glabāto uzskaites datu atbilstību maksājumu aģentūrai nosūtītajai informācijai.

c)

Fizisko atrašanos konstatē, veicot pietiekami reprezentatīvu fizisko inspekciju, kas aptver vismaz II daļā minētās procentuālās daļas un ļauj izdarīt secinājumus par visu krājumu uzskaitē reģistrēto daudzumu faktisko atrašanos krājumos.

d)

Kvalitāti pārbauda, veicot vizuālu, smaržas un/vai organoleptisko pārbaudi, bet šaubu gadījumā – padziļinātas analīzes.

2.   Papildu pārbaudes

Ja fiziskās inspekcijas laikā tiek konstatētas novirzes, ar to pašu metodi inspicē tālāku procentuālo daļu no intervences krājumos uzglabātajiem daudzumiem. Ja vajadzīgs, inspekciju var paplašināt, proti, nosvērt visus inspicētajā partijā vai noliktavā esošos produktus.

B.   Inspekcijas ziņojumi

1.

Maksājumu aģentūras iekšējās inspekcijas struktūra vai struktūra, kuru tā pilnvarojusi, sagatavo ziņojumu par katru veikto pārbaudi vai fizisko inspekciju.

2.

Ziņojums satur vismaz šādu informāciju:

a)

uzglabātāja vārds/nosaukums, apmeklētās noliktavas adrese un inspicēto partiju apraksts;

b)

inspekcijas sākuma un beigu datums un laiks;

c)

inspekcijas norises vieta un uzglabāšanas apstākļu, iepakojuma un piekļūstamības apraksts;

d)

inspicētāju pilna identitāte, viņu statuss un pilnvarojuma nosacījumi;

e)

veiktie inspekcijas pasākumi un procedūras, kas izmantotas tilpuma noteikšanā, piemēram, mērīšanas metodes, aprēķini, starpposma un galīgie rezultāti un izdarītie secinājumi;

f)

attiecībā uz katru uzglabāto partiju vai šķiru – daudzums maksājumu aģentūras uzskaites grāmatās, daudzums noliktavas uzskaites grāmatās un nesakritības, kas konstatētas starp abiem grāmatu komplektiem;

g)

attiecībā uz katru fiziski inspicēto partiju vai šķiru – f) apakšpunktā minētā informācija un uz vietas verificētais daudzums un jebkādas nesakritības, partijas vai šķiras numurs, paliktņi, kastes, graudu torņi, cisternas vai citas inspicētās tvertnes un svars (attiecīgā gadījumā neto un bruto) vai tilpums;

h)

uzglabātāja izteikumi nesakritību vai atšķirību gadījumā;

i)

vieta, datums un ziņojuma sagatavotāja un uzglabātāja vai viņa pārstāvja paraksts;

j)

jebkāda paplašināta inspekcija, kas veikta noviržu gadījumā; norāda uzglabāto produktu procentuālo daļu, ko aptvērusi paplašinātā inspekcija, atklātās nesakritības un sniegtos skaidrojumus.

3.

Ziņojumus tūlīt nosūta par maksājumu aģentūras uzskaites kārtošanu atbildīgās struktūrvienības vadītājam.

Tūlīt pēc ziņojuma saņemšanas maksājumu aģentūras uzskaiti labo, ņemot vērā konstatētās nesakritības un atšķirības.

4.

Ziņojumi ir pieejami Komisijas darbiniekiem un Komisijas pilnvarotām personām.

5.

Maksājumu aģentūra sagatavo kopsavilkuma dokumentu, kurā norāda:

a)

veiktās pārbaudes, skaidri norādot, kuras no tām ir fiziskas inspekcijas (inventarizācijas);

b)

pārbaudītos daudzumus;

c)

salīdzinājumā ar mēneša un gada pārskatiem konstatētās novirzes un šo noviržu iemeslus.

Pārbaudītos daudzumus un konstatētās novirzes attiecībā uz katru attiecīgo produktu norāda svara vai tilpuma izteiksmē un procentos no kopējiem uzglabātajiem daudzumiem.

Pārbaudes, kas veiktas, lai verificētu uzglabāto produktu kvalitāti, šajā kopsavilkuma dokumentā norāda atsevišķi. To nosūta Komisijai vienlaikus ar gada pārskatiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

II.   FIZISKĀS INSPEKCIJAS PROCEDŪRA, KĀ VEICAMAS I DAĻĀ PAREDZĒTĀS PĀRBAUDES ATKARĪBĀ NO KLP NOZARES

A.   Sviests

1.

Pārbaudāmo partiju izlase atbilst vismaz 5 % no kopējā publiskajā uzglabāšanā esošo intervences krājumu daudzuma. Pārbaudāmās partijas, pamatojoties uz maksājumu aģentūras uzskaites datiem, atlasa pirms noliktavas apmeklējuma, taču uzglabātāju neinformē.

2.

Atlasīto partiju atrašanos noliktavā un šo partiju sastāvu uz vietas verificē šādi:

a)

partiju un kastu kontrolnumurus identificē, pamatojoties uz pirkuma vai ievešanas dokumentiem;

b)

nosver paliktņus (vienu no 10) un kastes (vienu no katra paliktņa);

c)

vizuāli pārbauda kastes saturu (vienu kasti no pieciem paliktņiem);

d)

pārbauda iepakojuma stāvokli.

3.

Fiziski inspicēto partiju un atklāto nepilnību aprakstu iekļauj inspekcijas ziņojumā.

B.   Vājpiena pulveris

1.

Pārbaudāmo partiju izlase atbilst vismaz 5 % no publiskajā uzglabāšanā esošo intervences krājumu daudzuma. Pārbaudāmās partijas, pamatojoties uz maksājumu aģentūras uzskaites datiem, atlasa pirms noliktavas apmeklējuma, taču uzglabātāju neinformē.

2.

Atlasīto partiju atrašanos noliktavā un šo partiju sastāvu uz vietas verificē šādi:

a)

partiju un maisu kontrolnumurus identificē, pamatojoties uz pirkuma vai ievešanas dokumentiem;

b)

nosver paliktņus (vienu no 10) un maisus (vienu no 10);

c)

vizuāli pārbauda viena maisa saturu (vienu maisu no pieciem paliktņiem);

d)

pārbauda iepakojuma stāvokli.

3.

Fiziski inspicēto partiju un atklāto nepilnību aprakstu iekļauj inspekcijas ziņojumā.

C.   Labība un rīsi

1.   Fiziskās inspekcijas procedūra

Inspekciju veic šādi.

a)

Atlasa pārbaudāmos bunkurus vai noliktavas telpas, kas atbilst vismaz 5 % no publiskajā uzglabāšanā esošo labības vai rīsu intervences krājumu kopējā daudzuma.

Izlasi veido, pamatojoties uz maksājumu aģentūras krājumu reģistriem, bet uzglabātāju neinformē.

b)

Fiziskajā inspekcijā:

i)

verificē labības vai rīsu atrašanos atlasītajos bunkuros vai noliktavas telpās;

ii)

identificē labību vai rīsus;

iii)

inspicē uzglabāšanas apstākļus un pārbauda Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1238 (1) paredzētajos apstākļos uzglabāto produktu kvalitāti;

iv)

uzglabāšanas vietu un identificēto labību vai rīsus salīdzina ar noliktavas reģistriem;

v)

uzglabātos daudzumus novērtē, izmantojot metodi, kuru iepriekš apstiprinājusi maksājumu aģentūra un kuras apraksts atrodas aģentūras galvenajā birojā.

2.   Procedūra, kas jāievēro, ja atklātas nesakritības

Tilpuma verificēšanā ir pieļaujama zināma pielaide.

IV pielikuma II iedaļā izklāstītos noteikumus piemēro tad, ja uzglabāto produktu svars, kas reģistrēts fiziskās inspekcijas laikā, no iegrāmatotā svara atšķiras par 5 % vai vairāk attiecībā uz labību un rīsiem, ja tos uzglabā graudu torņos vai uz grīdas.

Ja labību vai rīsus uzglabā noliktavā, drīkst reģistrēt daudzumus, kas nosvērti pie ievietošanas uzglabāšanā, nevis tilpuma novērtēšanā iegūtos daudzumus, ja otrā minētā metode nenodrošina adekvātu precizitātes līmeni un ja starpība starp abiem skaitļiem nav pārmērīga.

Maksājumu aģentūra šo iespēju izmanto, ja to attaisno apstākļi, ko izvērtē katrā gadījumā atsevišķi, un uz savu atbildību. Tā uz šīs iespējas izmantošanu norāda inspekcijas ziņojumā, kura pamatā ir šāds orientējošs paraugs.

LABĪBA. KRĀJUMU INSPEKCIJA

Produkts:

Uzglabātājs: Noliktava, graudu tornis:

Apcirkņa numurs:

Datums:

Partija

Krājumu uzskaitē norādītais daudzums

a)   Krājumi graudu tornī

Nodalījums Nr.

Specifikācijā norādītais tilpums m3 (A)

Reģistrētais brīvais tilpums m3 (B)

Uzglabātās labības tilpums m3 (A–B)

Reģistrētais īpatnējais svars kg/hl = 100

Labības vai rīsu svars

 

 

 

 

 

 

Kopā (a): …

b)   Uz grīdas uzglabātie krājumi

 

Noliktavas telpa Nr.

Noliktavas telpa Nr.

Noliktavas telpa Nr.

Aizņemtā platība …

Augstums …

m2

m2

m2

m3

m3

m3

 

… m

 

… m

 

… m

 

Korekcijas: …

… m3

… m3

… m3

Tilpums: …

… m3

… m3

… m3

Īpatnējais svars: …

… kg/hl

… kg/hl

… kg/hl

Kopējais svars

… tonnas

… tonnas

… tonnas

Kopā (b): …

Kopējais svars noliktavā: …

Starpība ar iegrāmatoto svaru: …

Procentos (%) …

…, [datums]

... (Zīmogs un paraksts)

Maksājumu aģentūras inspektors:

D.   Liellopu un teļa gaļa

1.

Pārbaudāmo partiju izlase atbilst vismaz 5 % no kopējā publiskajā uzglabāšanā esošo intervences krājumu daudzuma. Pārbaudāmās partijas, pamatojoties uz maksājumu aģentūras uzskaites datiem, atlasa pirms noliktavas apmeklējuma, taču uzglabātāju neinformē.

2.

Atlasīto partiju atrašanos noliktavā un to sastāvu verificē uz vietas. Verifikācijas gaitā:

a)

neatkaulotas gaļas gadījumā:

i)

identificē partijas un verificē gabalu skaitu,

ii)

attiecībā uz katru izcirtņa veidu un/vai kvalitāti – verificē svaru 20 % gabalu,

iii)

vizuāli pārbauda iepakojuma stāvokli;

b)

atkaulotas gaļas gadījumā:

i)

identificē partijas un paliktņus un verificē kastu skaitu,

ii)

pārbauda svaru 10 % paliktņu vai konteineru,

iii)

pārbauda svaru 10 % kastu no katra nosvērtā paliktņa,

iv)

vizuāli pārbauda šo kastu saturu un iepakojuma stāvokli katrā kastē.

Paliktņus izvēlas, ņemot vērā dažādos uzglabāto izcirtņu veidus.

3.

Fiziski inspicēto partiju un atklāto nepilnību aprakstu iekļauj inspekcijas ziņojumā.


(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1238 (2016. gada 18. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu ( OV L 206, 30.7.2016., 15. lpp. ).


IV PIELIKUMS

3. panta 2. punktā minētie pienākumi un vispārējie principi, kas attiecas uz uzglabātāju atbildību un jāiekļauj uzglabāšanas līgumos, kurus maksājumu aģentūra noslēdz ar uzglabātājiem

I.   UZGLABĀTĀJU VISPĀRĪGIE PIENĀKUMI

Uzglabātāji ir atbildīgi par Savienības intervences pasākumu aptverto produktu pienācīgu saglabāšanu. Uzglabātāji uzņemas finansiālās sekas par šā pienākuma neizpildi.

Katrā uzglabāšanas vietā tie glabā pieejamu noliktavas plānu un katra graudu torņa vai noliktavas telpas izmērus.

Labību vai rīsus uzglabā tā, lai varētu verificēt to tilpumu.

II.   PRODUKTU KVALITĀTE

Ja uzglabāto intervences produktu kvalitāte sliktu vai nepiemērotu uzglabāšanas apstākļu dēļ pasliktinās, zaudējumus sedz uzglabātājs, un intervences krājumu uzskaitē tos iegrāmato kā zaudējumus, kas radušies sakarā ar produkta kvalitātes pasliktināšanos uzglabāšanas apstākļu dēļ.

III.   IZTRŪKSTOŠI DAUDZUMI

1.

Uzglabātājs ir atbildīgs par visām nesakritībām, kas konstatētas starp noliktavā esošajiem daudzumiem un datiem, kas iekļauti maksājumu aģentūrai iesūtītajos krājumu pārskatos.

2.

Ja iztrūkstošie daudzumi pārsniedz piemērojamās pielaides robežas, kas noteiktas 4. pantā, III pielikuma II daļas C iedaļas 2. punktā un V pielikumā vai lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos, uzglabātājs tos sedz pilnībā kā nenosakāma iemesla iztrūkumu. Uzglabātāji, kas iztrūkstošos daudzumus apstrīd, var pieprasīt produkta svēršanu vai mērīšanu, un šādā gadījumā viņi sedz ar šīm darbībām saistītās izmaksas, ja vien netiek konstatēts, ka deklarētie daudzumi faktiski atrodas noliktavā un starpība relevantās pielaides robežas nepārsniedz, – tādā gadījumā svēršanas un mērīšanas izmaksas sedz maksājumu aģentūra.

Pielaides robežas, kas noteiktas III pielikuma II daļas C iedaļas 2. punktā, piemēro, neskarot citas pielaides, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.

IV.   APLIECINOŠIE DOKUMENTI UN MĒNEŠA UN GADA DEKLARĀCIJAS

1.   Apliecinošie dokumenti un mēneša deklarācija

a)

Dokumentiem, kas saistīti ar produktu ievietošanu uzglabāšanā, uzglabāšanu un izņemšanu no uzglabāšanas un tiek izmantoti, lai sagatavotu gada pārskatus, ir jāatrodas pie uzglabātāja un jāsatur vismaz šāda informācija:

i)

uzglabāšanas vieta (attiecīgā gadījumā norāda bunkuru vai cisternu),

ii)

no iepriekšējā mēneša pārnestais daudzums,

iii)

partiju ievietošana uzglabāšanā un izņemšana no tās,

iv)

krājumi perioda beigās.

Šie dokumenti ļauj jebkurā brīdī precīzi noteikt daudzumus, kas atrodas noliktavā, jo īpaši ņemot vērā iepirkumus un pārdevumus, par kuriem panākta vienošanās, bet kuriem atbilstošā krājumu ievietošana uzglabāšanā un izņemšana no tās vēl nav notikusi.

b)

Dokumentus, kas saistīti ar produktu ievietošanu uzglabāšanā, uzglabāšanu un izņemšanu no tās, uzglabātājs maksājumu aģentūrai iesūta vismaz reizi mēnesī, un šie dokumenti apliecina krājumu mēneša pārskata kopsavilkumu. Dokumentiem maksājumu aģentūras rīcībā jānonāk pirms tā mēneša desmitā datuma, kas seko mēnesim, uz kuru attiecas krājumu pārskats.

c)

Turpinājumā dots krājumu mēneša pārskata kopsavilkuma paraugs (orientējošs paraugs). Maksājumu aģentūras to uzglabātājiem dara pieejamu elektroniskā formā.

Mēneša krājumu pārskats

Produkti:

Uzglabātājs:

Noliktava: Nr.:

Adrese:

Mēnesis:

Partija

Apraksts

Daudzums (kg, tonnas, kastes, gabali u. c.)

Datums

Piezīmes

Ievietots

Izņemts

 

Pārnestais daudzums

 

 

 

 

 

Pārnesamais daudzums

 

 

 

(Zīmogs un paraksts)

Vieta un datums:

Vārds:

2.   Gada deklarācija

a)

Pamatojoties uz 1. punktā aprakstītajiem mēneša pārskatiem, uzglabātājs sagatavo gada krājumu deklarāciju. To maksājumu aģentūrai nosūta ne vēlāk kā 15. oktobrī pēc grāmatvedības gada noslēgšanas.

b)

Gada krājumu deklarācija ietver kopsavilkumu par uzglabātajiem daudzumiem sadalījumā pa produktiem un uzglabāšanas vietām, un tajā par katru produktu norādīti uzglabātie daudzumi, partiju numuri (izņemot labību), gads, kurā produkti ievietoti uzglabāšanā, un visu konstatēto noviržu skaidrojums.

c)

Turpinājumā dots gada krājumu deklarācijas kopsavilkuma paraugs (orientējošs paraugs).

Maksājumu aģentūras to uzglabātājiem dara pieejamu elektroniskā formā.

Gada krājumu pārskats

Produkti:

Uzglabātājs:

Noliktava: Nr.:

Adrese:

Gads:

Partija

Apraksts

Iegrāmatotais daudzums un/vai svars

Piezīmes

 

 

 

 

(Zīmogs un paraksts)

Vieta un datums:

Vārds:

V.   DATORIZĒTA KRĀJUMU UZSKAITE UN INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA

Intervences krājumu publiskās uzglabāšanas līgumā, kas noslēgts starp maksājumu aģentūru un uzglabātāju, ir paredzēti noteikumi, kas ļauj garantēt Savienības tiesību aktu ievērošanu.

Līgumi prasa:

a)

intervences krājumu uzskaites kārtošanu datorizētā formā;

b)

pastāvīgās inventarizācijas datu tiešu un tūlītēju pieejamību;

c)

visu to ar krājumu ievietošanu uzglabāšanā, uzglabāšanu un izņemšanu no uzglabāšanas saistīto dokumentu un to uzskaites dokumentu un ziņojumu pieejamību jebkurā laikā, kurus uzglabātājs sagatavojis saskaņā ar šo regulu un kurus tas glabā;

d)

maksājumu aģentūras un Komisijas darbinieku un to pienācīgi pilnvarotu personu pastāvīgu piekļuvi minētajiem dokumentiem.

VI.   MAKSĀJUMU AĢENTŪRAI IESŪTĀMO DOKUMENTU FORMA UN SATURS

IV iedaļā minēto dokumentu formu un saturu nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 92. pantu.

VII.   DOKUMENTU GLABĀŠANA

Neskarot relevantās valsts normas, grāmatojumu noskaidrošanas procedūru vajadzībām uzglabātājs glabā apliecinošos dokumentus par visām intervences krājumu publiskās uzglabāšanas darbībām tik ilgi, kā to prasa noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/2116 92. pantu.


V PIELIKUMS

4. panta 2. punktā minētās pielaides robežas

1.

Attiecībā uz kvantitatīviem zudumiem, kas rodas parastās uzglabāšanas darbībās, ko veic saskaņā ar noteikumiem, katram lauksaimniecības produktam, uz kuru attiecas intervences krājumu publiskās uzglabāšanas pasākums, piemēro šādas pielaides robežas:

a)

labība: 0,2 %,

b)

nelobīti rīsi, kukurūza: 0,4 %,

c)

vājpiena pulveris: 0,0 %,

d)

sviests: 0,0 %,

e)

liellopu un teļa gaļa: 0,6 %.

2.

Liellopu gaļas atkaulošanā pieļaujamie zudumi ir 32 %. Šos procentus piemēro visam daudzumam, kas atkaulots grāmatvedības gada laikā.

3.

Pielaides robežas, kas minētas 1. punktā, nosaka procentos no attiecīgajā grāmatvedības gadā uzglabāšanā ievietoto un pārņemto daudzumu faktiskā svara (bez iepakojuma), kam pieskaitīti minētā gada sākumā uzglabāšanā esošie daudzumi.

Šīs pielaides piemēro krājumu fizisko inspekciju laikā. Tās katram produktam aprēķina, pamatojoties uz visiem maksājumu aģentūras uzglabātajiem daudzumiem.

Faktiskais svars ievešanas un izvešanas brīdī ir reģistrētais svars, no kura atņemts standarta iepakojuma svars, kas noteikts ievešanas nosacījumos, vai – ja šādi nosacījumi nav bijuši noteikti – maksājumu aģentūras izmantotais iepakojuma vidējais svars.

4.

Pielaide nesedz zudumus iepakojumu skaita vai reģistrēto gabalu skaita izteiksmē.

5.

Zudumus, kas rodas zādzības dēļ, vai citus identificējamus zudumus 1. un 2. punktā paredzēto pielaides robežu aprēķinā neiekļauj.


31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/131


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/128

(2021. gada 21. decembris),

ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (1), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu, 12. panta 4. punktu, 32. panta 9. punktu, 39. panta 4. punktu, 41. panta 1. punkta ceturto daļu, 42. panta 1. punkta otro daļu, 43. panta 2. punktu, 47. panta 2. punktu, 51. panta 3. punktu, 53. panta 2. punktu, 54. panta 5. punktu, 55. panta 7. punktu, 58. pantu, 59. panta 9. punktu, 64. panta 4. punktu, 82. un 92. pantu, 95. panta 1. punktu un 100. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (2), un jo īpaši tās 223. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2021/2116 ir izklāstīti pamatnoteikumi par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, to vidū noteikumi par maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditāciju, par finanšu pārvaldību un noskaidrošanas procedūrām, kas ietver darījumu rūpīgu pārbaudi, par nodrošinājumiem un pārredzamību. Lai nodrošinātu, ka jaunais tiesiskais regulējums, kas izveidots ar minēto regulu, darbojas netraucēti un tiek piemērots vienādi, Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktiem pieņemt konkrētus noteikumus minētajās jomās. Jaunajiem noteikumiem būtu jāaizstāj attiecīgie Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (3) noteikumi.

(2)

Dalībvalstīm maksājumu aģentūras būtu jāakreditē tikai tad, ja tās atbilst konkrētiem Savienības līmenī noteiktiem minimālajiem akreditācijas kritērijiem, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/127 (4) 1. panta 2. punktā un izklāstīti tās pašas regulas I pielikumā. Būtu jānosaka noteikumi par maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditācijas piešķiršanas, izskatīšanas un atsaukšanas procedūrām.

(3)

Dalībvalstīm savas maksājumu aģentūras būtu pastāvīgi jāpārrauga. Dalībvalstīm būtu jāizveido informācijas apmaiņas sistēma, ar kuras palīdzību kompetentajām iestādēm ziņo un sniedz informāciju par gadījumiem, kad radušās aizdomas par neatbilstību. Būtu jāizveido procedūra, kā dalībvalstīm jārīkojas šādos gadījumos, un tajā būtu jāietver pienākums sagatavot plānu, kā visus konstatētos trūkumus novērst noteiktā termiņā. Attiecībā uz izdevumiem, kas radušies maksājumu aģentūrām, kuru akreditāciju attiecīgā dalībvalsts patur spēkā, kaut gan tās šādu plānu noteiktajā termiņā nav īstenojušas, Komisijai vajadzētu būt iespējai nolemt trūkumus izsekot atbilstības procedūrā, kas paredzēta Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā.

(4)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu, par akreditētām maksājumu aģentūrām atbildīgajām personām ir jāsagatavo pārvaldības deklarācijas par sniegtās informācijas pilnīgumu un pareizumu, par ieviesto pārvaldības sistēmu pienācīgu darbību, kā arī par to, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 37. pantu. Būtu jānosaka noteikumi par šādu pārvaldības deklarāciju saturu un formātu.

(5)

Būtu jānosaka noteikumi par Regulas (ES) 2021/2116 10. pantā minēto koordinējošo struktūru darbību, kā arī tās pašas regulas 12. pantā minēto sertifikācijas struktūru uzdevumi. Turklāt, lai nodrošinātu, ka sertifikācijas struktūru sagatavotie sertifikāti un ziņojumi palīdz Komisijai grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā, būtu jānosaka šādu sertifikātu un ziņojumu saturs.

(6)

Lai varētu pienācīgi pārvaldīt apropriācijas, kas Savienības budžetā iekļautas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk kopā “fondi”), maksājumu aģentūrām būtu jākārto atsevišķi konti, kuros iegrāmato tikai no katra fonda veiktos maksājumus un katram fondam piešķirtos ieņēmumus. Šajā nolūkā maksājumu aģentūru kārtotajos kontos attiecībā uz katru fondu būtu skaidri jānorāda veiktie izdevumi un piešķirtie ieņēmumi, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 5. panta 2. punktā, 6. un 45. pantā, un tas jādara tā, lai šos izdevumus un ieņēmumus varētu sasaistīt ar līdzekļiem, kuri tām darīti pieejami no Savienības budžeta.

(7)

Kopējā lauksaimniecības politika tiek finansēta euro, tomēr dalībvalstīm, kas nav ieviesušas euro, maksājumus labuma guvējiem atļauts veikt valsts valūtā. Lai varētu konsolidēt visus izdevumus un ieņēmumus, jānosaka, ka attiecīgajām maksājumu aģentūrām ir jāspēj datus par izdevumiem un ieņēmumiem sniegt gan euro, gan valūtā, kādā radušies izdevumi un saņemti ieņēmumi.

(8)

Izdevumi, ko līdzfinansē no Savienības budžeta un valstu budžetiem kā atbalstu lauku attīstībai ELFLA satvarā, pamatojas uz KLP stratēģiskajiem plāniem, kuros noteikti dažādi intervenču veidi un konkrētas iemaksu likmes. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu minētie izdevumi būtu jāuzrauga un jāiegrāmato tā, lai visas darbības varētu identificēt pēc KLP stratēģiskā plāna, intervences veida un konkrētās iemaksu likmes. Tādējādi tiks nodrošināts, ka ir iespējams verificēt atbilstību starp veiktajiem izdevumiem un piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Šajā sakarā būtu jānosaka elementi, kas jāņem vērā maksājumu aģentūrām. Konkrētāk, maksājumu aģentūrām grāmatojumos būtu skaidri jāparāda publisko un Savienības līdzekļu izcelsme saistībā ar izmaksāto finansējumu. Turklāt būtu jāidentificē no labuma guvējiem atgūstamās summas un jau atgūtās summas un jāparāda to saistība ar sākotnējām darbībām.

(9)

Līdzekļus, kas vajadzīgi, lai finansētu Regulas (ES) 2021/2116 5. pantā minētos ELGF izdevumus, dalībvalstis mobilizē, pirms Komisija tām radušos izdevumus finansē ar mēneša atlīdzinājumiem. Tāpat dalībvalstis var saņemt avansa maksājumu par ELFLA izdevumiem, kas vēlāk jānoskaidro ikgadējās finansiālās noskaidrošanas procedūrā, ko veic, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 53. pantu. Lai nodrošinātu finanšu plūsmu pareizu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāapkopo informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu šiem mēneša un starpposma atlīdzinājumiem atbilstošo izdevumu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, un šī informācija būtu jāglabā Komisijas rīcībā vienmēr, kad šādi izdevumi un ieņēmumi rodas, vai regulāri jānosūta Komisijai. Dalībvalstīm šī informācija būtu Komisijai jāsniedz ar tādiem starplaikiem, kas pielāgoti katra fonda pārvaldības metodei. Informācijas sniegšana ar šādiem starplaikiem nedrīkstētu ietekmēt dalībvalstu pienākumu gādāt par to, lai visa informācija, kas apkopota izdevumu pienācīgas uzraudzības nolūkā, būtu Komisijas rīcībā verifikācijas vajadzībām.

(10)

Vispārīgie maksājumu aģentūru pienākumi, kas saistīti ar uzskaites kārtošanu, aptver Savienības līdzekļu pārvaldībai un kontrolei vajadzīgos datus. Tomēr minētie pienākumi neietver prasības, kas attiecas uz izdevumu atlīdzināšanu un ziņām, kuras jāiesniedz Komisijai, lai šādu atlīdzinājumu saņemtu. Tāpēc būtu jānorāda, kāda informācija un ziņas par izdevumiem, kas jāfinansē no fondiem, ir regulāri jānosūta Komisijai. Informācijas paziņojumiem, ko dalībvalstis nosūta Komisijai, ir jādod tai iespēja nosūtīto informāciju tieši un pēc iespējas rezultatīvāk izmantot fondu grāmatojumu un attiecīgo maksājumu pārvaldībā. Lai sasniegtu šo mērķi, visa informācija, kas savstarpēji jādara pieejama vai jāpaziņo dalībvalstīm un Komisijai, būtu jāsūta elektroniski.

(11)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta c) apakšpunktu, attiecībā uz intervencēm un pasākumiem, kas saistīti ar fondu finansētām darbībām, noteiktos termiņos ir Komisijai jāiesūta arī izdevumu deklarācijas, kuras izmanto arī par maksājuma pieprasījumiem, kopā ar vajadzīgo informāciju. Lai dalībvalstis, akreditētās koordinējošās struktūras un maksājumu aģentūras minētās izdevumu deklarācijas varētu sagatavot atbilstoši saskaņotiem noteikumiem un lai Komisija varētu ņemt vērā maksājuma pieprasījumus, būtu jāparedz nosacījumi, ar kādiem šos izdevumus var ņemt vērā attiecīgajā ELGF un ELFLA budžetā. Šādos nosacījumos būtu jāiekļauj noteikumi, ko piemēro izdevumu un ieņēmumu, jo īpaši piešķirto ieņēmumu un visu veicamo korekciju, iegrāmatošanai un to faktiskajai deklarēšanai.

(12)

Ja, pamatojoties uz izdevumu deklarācijām, kas no dalībvalstīm saņemtas ELGF satvarā, to kopējās saistības, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (5) 11. panta 2. punkta b) apakšpunktu varētu atļaut uzņemties iepriekš, pārsniedz 75 % no kārtējā finanšu gada apropriācijām, Komisijai minētās summas ir jāsamazina. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu minētais samazinājums proporcionāli jāsadala starp visām dalībvalstīm, pamatojoties uz to iesniegtajām izdevumu deklarācijām. Lai pieejamās apropriācijas starp dalībvalstīm sadalītu taisnīgi, būtu jāparedz, ka ELGF satvarā veicamie mēneša maksājumi ir jāsamazina par procentuālo daļu no katras dalībvalsts deklarētajiem izdevumiem un ka konkrētā mēnesī neizmantotais atlikums ar Komisijas lēmumiem jāpārdala nākamajiem mēneša maksājumiem.

(13)

Kad Komisija ir apstiprinājusi mēneša maksājumus, tai dalībvalstu rīcībā būtu jānodod no fondiem finansējamo izdevumu segšanai vajadzīgie līdzekļi, un tas jādara saskaņā ar praktisku kārtību un nosacījumiem, kas jānosaka, pamatojoties uz informāciju, kuru Komisijai paziņojušas dalībvalstis, un uz Komisijas izveidotajām informācijas sistēmām.

(14)

Maksājumu aģentūrām radušos valsts intervences izdevumus atlīdzina ar nosacījumu, ka to izdevumu deklarācijās ir iekļautas vērtības un summas, kuras iegrāmatotas mēnesī, kas seko mēnesim, uz kuru attiecas intervences krājumu uzglabāšanas darbības. Lai nodrošinātu netraucētu atlīdzināšanas procedūras norisi, jānosaka veids, kā šāda izmaksu un izdevumu aprēķināšanai vajadzīgā informācija ir jāpaziņo Komisijai.

(15)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punktu valsts intervences krājumu uzskaitei ir jānodrošina iespēja pārliecināties gan par izmaksāto Savienības finansējuma summu, gan par intervences krājumu stāvokli. Šajā nolūkā būtu jāprasa maksājumu aģentūrām kārtot atsevišķu krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti, kura satur elementus, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu krājumus un nodrošinātu valsts intervences pasākumu radīto izdevumu un ieņēmumu finanšu pārvaldību.

(16)

Attiecībā uz valsts intervences krājumu uzglabāšanas pasākumiem maksājumu aģentūrām tiek prasīts uzskaites kontos reģistrēt elementus, kas saistīti ar daudzumiem, vērtībām un dažiem vidējiem lielumiem. Tomēr ir apstākļi, kuros dažas darbības un izdevumi uzskaites kontos nebūtu jāiegrāmato, vai arī būtu jāiegrāmato saskaņā ar īpašiem noteikumiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un aizsargātu Savienības finanšu intereses, būtu jākonkretizē šādi apstākļi un attiecīgā gadījumā arī kārtība, kādā darbības un izdevumi iegrāmatojami uzskaites kontos.

(17)

Datums, kad uzskaites kontos jāiegrāmato ar valsts intervences krājumu uzglabāšanas pasākumiem saistīto izdevumu un ieņēmumu dažādie elementi, ir atkarīgs no darbības veida, ar kuru tie saistīti, un šo datumu var noteikt saskaņā ar piemērojamajiem lauksaimniecības nozariskajiem tiesību aktiem. Šajā sakarā ir jāpieņem vispārējs noteikums, kurš norāda dažādos elementus, kas uzskaites kontos jāiegrāmato dienā, kurā tiek veikta no intervences pasākuma izrietošā fiziskā darbība, un jānosaka īpaši gadījumi, kas jāņem vērā.

(18)

Pareizas finanšu pārvaldības labad dalībvalstīm būtu jādara Komisijai zināmas prognozes par summām, kas lauksaimniecības finanšu gadā vēl jāfinansē no ELFLA, un aplēses par finansējuma pieprasījumiem nākamajam finanšu gadam. Lai Komisija varētu pildīt savus pienākumus, minētā informācija tai būtu jānosūta laikus, katrā ziņā divas reizes gadā un katru gadu ne vēlāk kā 31. janvārī un 31. augustā.

(19)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 32. panta 9. punktu ir jānosaka termiņi, kādos jāsagatavo ELFLA satvarā radušos izdevumu deklarācijas. Ņemot vērā specifiku, kas piemīt ELFLA piemērojamajiem uzskaites noteikumiem, priekšfinansējuma izmantošanai un intervenču, pasākumu un tehniskās palīdzības finansēšanai pa kalendārajiem gadiem, būtu jāparedz, ka minētie izdevumi ir jādeklarē ar starplaikiem, kas pielāgoti šiem īpašajiem nosacījumiem.

(20)

Pirmajā izdevumu deklarācijā pēc KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanas dalībvalstīm ir jādeklarē Komisijai visi ELFLA izdevumi, ko tās uz savu atbildību labuma guvējiem izmaksājušas pirms minētās apstiprināšanas. Tādu pašu noteikumu mutatis mutandis piemēro KLP stratēģiskā plāna grozīšanas gadījumā. Uzskaites vajadzībām skaidri jānosaka, ka deklarācijai par izdevumiem, ko maksājumu aģentūras samaksājušas pirms KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanas vai pirms KLP stratēģiskā plāna grozīšanas, būtu jāatbilst attiecīgajiem deklarēšanas periodiem. Turklāt visi izdevumi, ko maksājumu aģentūras samaksājušas periodā, kurā notiek KLP stratēģiskā plāna apstiprināšana vai grozīšana, būtu jādeklarē līdz termiņam, kas noteikts atbilstošajam periodam. Turklāt būtu skaidri jānoteic, ka KLP stratēģiskā plāna grozīšanas gadījumā minētais noteikums nebūtu jāpiemēro finansēšanas plāna korekcijām.

(21)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (6) 80. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (7) 58. pantā paredzēto atbalstu finanšu instrumentu veidā drīkst piešķirt Regulas (ES) 2021/2115 73.–78. pantā minēto intervenču veidu satvarā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka izdevumi jādeklarē tajā finanšu gadā, kad ir izpildīti Regulas (ES) 2021/2116 32. panta 3. un 4. punktā minētie nosacījumi, un ar noteikumu, ka minētie izdevumi maksājumu aģentūrai ir radušies pirms finanšu gada beigām.

(22)

Šajā regulā būtu jānosaka, kā aprēķina Savienības iemaksu, kas attiecībā uz deklarētajiem izdevumiem jāmaksā, pamatojoties uz iemaksu likmi vai vienotu likmi. Būtu jākonkretizē, ka attiecīgo noteikumu piemēro ar ELFLA saistītiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar KLP stratēģisko plānu un kuri minēti finansēšanas plānā, jo īpaši Regulas (ES) 2021/2116 6. pantā minētajiem ELFLA izdevumiem un dažiem Regulas (ES) 2021/2115 155. un 157. pantā minētiem attiecināmo izdevumu veidiem, un kuri pamatojas uz ELFLA iemaksu likmi un – tehniskās palīdzības gadījumā – uz vienotu likmi.

(23)

Dalībvalstis un Komisija ar informāciju un dokumentiem parasti apmainās elektroniski, un dalībvalstis informāciju Komisijai parasti sniedz un paziņo elektroniski. Lai uzlabotu šādas ar fondiem saistītas informācijas apmaiņu un paplašinātu tās izmantošanu, ir izstrādātas informācijas sistēmas. Šādas sistēmas būtu jāturpina izmantot un plašāk ieviest pēc dalībvalstu informēšanas ar Lauksaimniecības fondu komitejas starpniecību.

(24)

Nosacījumus, ar kādiem minētās informācijas sistēmas apstrādā informāciju, un to dokumentu forma un saturs, kuri jāiesniedz, ievērojot Regulu (ES) 2021/2116, nākas bieži pielāgot piemērojamo noteikumu vai pārvaldības prasību izmaiņām. Lai sasniegtu minētos mērķus, vienkāršotu procedūras un nodrošinātu, ka attiecīgās informācijas sistēmas var ātri sākt darboties, dokumentu forma un saturs būtu jānosaka, pamatojoties uz standartizētiem paraugiem un protokoliem, kuri Komisijai būtu jāpieņem un jāatjaunina pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas.

(25)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 59. pantu, dalībvalstis ar savu maksājumu aģentūru starpniecību ir atbildīgas par fondu izdevumu pārvaldību un kontroli. Tāpēc maksājumu aģentūrām vajadzētu būt atbildīgām par to, ka dati par finanšu darbībām tiek paziņoti vai ievadīti informācijas sistēmās un atjaunināti, un tas jāveic maksājumu aģentūrām pašām vai struktūrām, kurām minētā funkcija deleģēta, attiecīgā gadījumā ar akreditētas koordinējošās struktūras starpniecību. Katrai dalībvalstij būtu Komisijai jāpaziņo konta vai kontu nosaukums vai numurs tādā formātā, kādu tai darījusi pieejamu Komisija.

(26)

Elektroniskajiem parakstiem vai apstiprinājumiem, ko izmanto izdevumu deklarācijas un pārvaldības deklarācijas procedūrā, ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (8) izklāstītajām prasībām. Tāpēc ir vajadzīgs noteikums par minēto prasību īstenošanu.

(27)

Būtu jānosaka detalizēti noteikumi par Regulas (ES) 2021/2116 42. pantā minēto rīcības plānu struktūru, jo ir jānodrošina, ka dalībvalstis tajos skaidri norāda korektīvās darbības un to īstenošanas grafiku. Lai dalībvalstīm dotu norādījumus par rīcības plānu vēlamo struktūru, Komisijai būtu jānodrošina veidne. Minētā veidne būtu jāizmanto elektroniskajā apmaiņā, lai atvieglotu saziņu starp Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecībā uz īpašu gadījumu, kad rīcības plāni sagatavoti saistībā ar trūkumiem, kuri konstatēti minētās regulas 68., 69. un 70. pantā minēto korektīvo darbību gaitā, būtu jāņem vērā trūkumu novēršanā jau ieguldītie centieni.

(28)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 59. panta 1. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis ar maksājumu aģentūru starpniecību ir atbildīgas par nepamatoti veikto maksājumu un ar tiem saistīto procentu atgūšanu. Lai nodrošinātu minēto noteikumu rezultatīvu un pienācīgu piemērošanu, ir lietderīgi noteikt noteikumus par savstarpējo ieskaitu. Neskarot valstī noteiktās de minimis summas, kuras neatgūst, dalībvalstu pienākumu atgūt nepamatoti izmaksātās summas var izpildīt dažādi. Neskarot citas izpildes panākšanas darbības, kas noteiktas valsts tiesību aktos, iedarbīgs un izmaksefektīvs parādu atgūšanas līdzeklis ir piekritīgo summu atskaitīšana no turpmākiem maksājumiem debitoram, tiklīdz parāds ir konstatēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu obligāti jāpiemēro minētā parādu atgūšanas metode. Būtu jāparedz kopīgi nosacījumi par tā piemērošanu.

(29)

Būtu jānosaka detalizēti noteikumi par Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā paredzēto grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, minētās regulas 54. pantā paredzēto snieguma noskaidrošanas procedūru un minētās regulas 55. pantā paredzēto atbilstības procedūru, kā arī par mehānismu, ar kura palīdzību Komisija konstatētās summas attiecīgi pieskaita kādam no turpmākiem maksājumiem dalībvalstīm vai atskaita no tā.

(30)

Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā paredzēto grāmatojumu noskaidrošanas procedūru jānosaka maksājumu aģentūru gada pārskatu saturs un diena, kad minētie pārskati un citi relevantie dokumenti jānosūta Komisijai. Būtu jānorāda arī laikposms, kurā maksājumu aģentūrām apliecinošie dokumenti par visiem izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem jāglabā Komisijas rīcībā.

(31)

Lai nodrošinātu, ka lēmums par snieguma noskaidrošanu tiek pieņemts Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, ir lietderīgi noteikt konkrētus informācijas apmaiņas termiņus, kas jāievēro Komisijai un dalībvalstīm. Turklāt snieguma noskaidrošanas procedūrai būtu jādod dalībvalstīm tiesības pamatot visas konstatētās atšķirības, un tajā būtu pienācīgi jānovērtē izdevumu samazināšanai vajadzīgā informācija.

(32)

Lai nodrošinātu, ka atbilstības procedūra parasti tiek pabeigta pieņemamā termiņā, ir lietderīgi noteikt konkrētus laikposmus, kuri Komisijai un dalībvalstīm jāievēro dažādos procedūras posmos. Tajā pašā laikā būtu arī jādod Komisijai iespēja minētos laikposmus pagarināt, kad tas vajadzīgs izmeklējamā gadījuma sarežģītības dēļ. Atbilstības procedūrai būtu jādod dalībvalstīm tiesības uz pretrunu procedūru, un tajā būtu pienācīgi jānovērtē fondiem radītā riska izvērtēšanai vajadzīgā informācija.

(33)

Lai papildinātu un pastiprinātu KLP izdevumu pārbaudes, arī attiecībā uz grupu identificēšanu, būtu jāparedz, ka dalībvalstis var izmantot vienotu datizraces rīku, ko darījusi pieejamu Komisija.

(34)

Turklāt ir lietderīgi noteikt arī noteikumus par to, kā dalībvalstis, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 77. pantu, veic darījumu rūpīgās pārbaudes, jo īpaši noteikumi par uzņēmumu atlasi, rūpīgās pārbaudes intensitāti un laika plānojumu, savstarpējo palīdzību un kontroles plānu un ziņojumu saturu.

(35)

Deleģētā regula (ES) 2022/127 nosaka noteikumus, kas papildina tiesisko regulējumu par nodrošinājumiem, jo īpaši attiecībā uz prasību iesniegt nodrošinājumu, nodrošinājumiem piemērojamajiem nosacījumiem, kā arī noteikumus par nodrošinājuma iesniegšanu, atbrīvošanu un atsavināšanu. Lai panāktu minēto noteikumu vienādu piemērošanu, būtu jāparedz noteikumi par nodrošinājuma iesniegšanas un atbrīvošanas veidu un procedūrām, kā arī par šim nolūkam nepieciešamās informācijas apmaiņu un paziņojumiem.

(36)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 V sadaļas IV nodaļu par pārredzamību dalībvalstīm katru gadu jāpublicē fondu labuma guvēji un cita starpā summas, ko katrs labuma guvējs saņēmis no katra fonda. Šajā nolūkā un saskaņā ar minētās regulas 98. pantu būtu jānosaka minētās publicēšanas forma. Minētajai publicēšanai būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzītos pārredzamības mērķus.

(37)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 2. punktu, ir jāpublicē maksājuma summas, kas atbilst katrai fondu finansētajai darbībai un ko saņēmis katrs labuma guvējs. Turklāt, lai panāktu lielāku pārredzamību un būtu iespējams identificēt lielākos Savienības līdzekļu saņēmējus, dalībvalstīm būtu jāpublicē labuma guvēja saņemto maksājumu kopsumma.

(38)

Lai veicinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz fondu līdzekļu sadali, dalībvalstīm būtu jāvāc un jāpublicē Regulas (ES) 2021/2116 59. panta 4. punktā minētā informācija, kas dod iespēju identificēt uzņēmumu grupas.

(39)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 4 punktu, informācija ir jāpublicē tīmekļa vietnē atvērtā mašīnlasāmā formātā. Minētais formāts varētu būt CVS un XLXS. Lai sasniegtu kopīgus standartus un atvieglotu piekļuvi publicētajai informācijai, dalībvalstīm būtu jāizmanto vienots tabulas formāts, kurā uzrādīti dati par visiem labuma guvējiem. Tīmekļa meklēšanas rīkam būtu jānodrošina, ka informācija par labuma guvējiem ir aplūkojama plašai sabiedrībai viegli pieejamā formā.

(40)

Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 2. punkts noteic, ka attiecīgā gadījumā ir jāpiemēro Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. un 4. punktā minētās publicēšanas prasības. Diena, kad sākas un beidzas tiešo maksājumu intervences, lauku attīstības intervences, ko īsteno kā maksājumus par dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem un platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no konkrētām obligātajām prasībām, kā arī pasākumi, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 228/2013 (9) un (ES) Nr. 229/2013 (10), netiek uzskatīta par relevantu, jo minētās darbības aptver visu gadu. Tālab būtu jāparedz, ka dalībvalstis var nolemt minēto informāciju nepublicēt.

(41)

Lai fiziskas personas aizsargātu viņu persondatu apstrādes sakarā, Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 4. punkts noteic, ka dalībvalstīm nav jāpublicē to labuma guvēju vārdi, kuru saņemtā summa nepārsniedz 1 250 EUR. Lai sniegtu informāciju par attiecīgo darbību, dalībvalstij tā vietā būtu jāizmanto kods. Tā paša iemesla dēļ gadījumos, kad varētu identificēt nelielu labuma guvēju, kas dzīvo vai ir reģistrēts pašvaldībā, kurā labuma guvēju skaits ir neliels, dalībvalstij tā vietā būtu jāpublicē nākamā lielākā administratīvā vienība, pie kuras pieder šī pašvaldība.

(42)

Lai izpildītu piemērojamās datu aizsardzības prasības, fondu labuma guvēji pirms viņu datu publicēšanas būtu par to jāinformē. Šī informācija būtu labuma guvējiem jāsniedz atbalsta pieteikuma veidlapās vai datu vākšanas laikā.

(43)

Lai sabiedrībai būtu vieglāk piekļūt publicētajiem datiem, dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 4. punktu būtu jāizveido vienotas tīmekļa vietnes. Ņemot vērā dalībvalstu dažādās organizatoriskās struktūras, valsts līmenī būtu jānolemj, kura struktūra ir atbildīga par vienotās tīmekļa vietnes izveidošanu un uzturēšanu un par datu publicēšanu. Komisijai būtu jāizveido tīmekļa vietne, kurā ietvertas saites uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm.

(44)

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Lauksaimniecības nolīguma (11) 18. panta 2. punktu Savienībai ir jāsniedz daži paziņojumi, kā sīkāk izklāstīts PTO 1995. gada 30. jūnija dokumenta G/AG/2 4. punktā. Lai izpildītu minētās prasības, Komisijai no dalībvalstīm būtu jāpieprasa konkrēta informācija, proti, informācija par iekšzemes atbalstu.

(45)

Lai vienkāršotu un mazinātu dalībvalstīm noteiktās paziņošanas prasības, kas saistītas ar Savienībai uzliktajiem PTO iekšzemes atbalsta paziņošanas pienākumiem vajadzīgo datu nosūtīšanu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis no valsts avotiem izmaksāto izdevumu summas dara zināmas tajā pašā laikā, kad tās iesniedz gada pārskatus.

(46)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 būtu jāatceļ. Tomēr Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 21.–24. pantu un 27.–34. pantu būtu jāturpina piemērot lauku attīstības programmu īstenošanai, ko veic, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (12), un darbības programmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, bet minētās regulas 59. pantu būtu jāturpina piemērot maksājumiem, kas veikti par 2021., 2022. un 2023. finanšu gadu. Turklāt Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 II un III pielikumu būtu jāturpina piemērot konkrētiem datiem, kas iekļaujami gada pārskatos.

(47)

Šī regula būtu jāpiemēro no Regulas (ES) 2021/2116 piemērošanas sākumdienas. Taču, lai nodrošinātu ziņošanas nepārtrauktību tajā pašā finanšu gadā, šīs regulas attiecīgie noteikumi būtu jāpiemēro izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies, un piešķirtajiem ieņēmumiem, ko dalībvalstis saņēmušas, sākot no 2022. gada 16. oktobra.

(48)

Turklāt, lai notiekošajās atbilstības procedūrās nodrošinātu konsekventu attieksmi, šajā regulā paredzētie laikposmi nebūtu jāpiemēro procedūrām, par kurām paziņojums saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 34. panta 1. punktu ir nosūtīts pirms 2024. gada 1. janvāra.

(49)

Visbeidzot, Regulas (ES) 2021/2116 VII sadaļas IV nodaļu par pārredzamību piemēro maksājumiem, kas veikti, sākot no 2024. finanšu gada, tāpēc minētajiem maksājumiem būtu jāpiemēro šīs regulas attiecīgie noteikumi.

(50)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Maksājumu aģentūras un citas struktūras

1. pants

Maksājumu aģentūru akreditācijas procedūra

1.   Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas ir atbildīga par:

a)

maksājumu aģentūru akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atsaukšanu;

b)

to uzdevumu veikšanu, kas, ievērojot šo nodaļu, uzticēti kompetentajai iestādei.

2.   Kompetentā iestāde, pamatojoties uz Deleģētās regulas (ES) 2022/127 1. panta 2. un 3. punktā minēto akreditācijas kritēriju pārbaudi, ar oficiālu aktu lemj par maksājumu aģentūras akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – par tās atsaukšanu. Kompetentā iestāde par akreditāciju un akreditācijas atsaukšanu nekavējoties informē Komisiju.

3.   Kompetentā iestāde pirms ikvienas akreditācijas piešķiršanas norīko revīzijas struktūru veikt pārbaudi (pirmsakreditācijas izskatīšana). Revīzijas struktūra ir revīzijas iestāde vai cita publiska vai privāta organizācija, vai kādas iestādes organizatoriskā struktūrvienība, kurai ir revīzijas veikšanai nepieciešamā profesionālās zināšanas, prasmes un spējas. Revīzijas struktūra ir neatkarīga no akreditējamās maksājumu aģentūras.

4.   Pārbaude (pirmsakreditācijas izskatīšana), kas jāveic revīzijas struktūrai, jo īpaši aptver:

a)

procedūras un sistēmas, kas ieviestas maksājumu autorizācijas un izpildes un gada snieguma ziņojumu sagatavošanas vajadzībām;

b)

pienākumu sadali un iekšējās un ārējās kontroles piemērotību darījumiem, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk kopā “fondi”);

c)

apmēru, kādā izveidotās procedūras un sistēmas, to vidū uz risku balstītie krāpšanas apkarošanas pasākumi, spēj nodrošināt Savienības budžeta aizsardzību;

d)

informācijas sistēmu drošību;

e)

uzskaites reģistru kārtošanu.

Revīzijas struktūra sagatavo ziņojumu, kurā detalizēti apraksta veikto revīzijas darbu, minētā darba rezultātus un savu novērtējumu par to, vai maksājumu aģentūra atbilst akreditācijas kritērijiem. Ziņojumu iesniedz kompetentajai iestādei, kas tad novērtē rezultātus un, ja ir pārliecinājusies, ka maksājumu aģentūra akreditācijas kritērijiem atbilst, izdod akreditācijas aktu.

5.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka maksājumu aģentūra akreditācijas kritērijiem neatbilst, tā informē maksājumu aģentūru par konkrētiem nosacījumiem, kas tai jāizpilda, pirms tai var piešķirt akreditāciju.

Kamēr tiek izdarītas visas izmaiņas, kas vajadzīgas, lai izpildītu šādus konkrētus nosacījumus, akreditāciju var piešķirt provizoriski uz laikposmu, kas jānosaka, ņemot vērā konstatēto problēmu smagumu, un kas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma minēto laikposmu var pagarināt.

6.   Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto informāciju paziņo tūlīt pēc tam, kad maksājumu aģentūra ir pirmo reizi akreditēta, un katrā ziņā pirms tiek pieprasīts tās veiktos izdevumus segt no fondiem. Minētajai informācijai pievieno deklarācijas un dokumentus par:

a)

maksājumu aģentūrai uzticēto atbildību;

b)

atbildības sadali starp maksājumu aģentūras struktūrvienībām;

c)

maksājumu aģentūras attiecībām ar citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras ir atbildīgas par to pasākumu īstenošanu, kuru izdevumus maksājumu aģentūra pieprasa segt no fondiem;

d)

kārtību, kādā tiek saņemti, verificēti un validēti labuma guvēju pieprasījumi un autorizēti, samaksāti un iegrāmatoti izdevumi;

e)

noteikumiem par informācijas sistēmu drošību;

f)

ziņojumu par 3. punktā minēto pirmsakreditācijas izskatīšanu, ko veikusi revīzijas struktūra.

7.   Par katrā dalībvalstī akreditētajām maksājumu aģentūrām Komisija informē Lauksaimniecības fondu komiteju.

2. pants

Maksājumu aģentūru akreditācijas izskatīšana un atsaukšana

1.   Kompetentā iestāde, jo īpaši pamatojoties uz sertifikātiem un ziņojumiem, ko sagatavojusi Regulas (ES) 2021/2116 12. pantā minētā sertifikācijas struktūra, pastāvīgi pārrauga maksājumu aģentūras, par kurām tā ir atbildīga, un seko līdzi konstatēto trūkumu novēršanai.

Reizi trijos gados kompetentā iestāde rakstiski ziņo Komisijai par maksājumu aģentūru pārraudzību un to darbību uzraudzību. Ziņojumā ietver pārskatu par maksājumu aģentūru nepārtrauktu atbilstību akreditācijas kritērijiem un kopsavilkumu par veiktajām trūkumu novēršanas darbībām. Kompetentā iestāde apstiprina, vai maksājumu aģentūra, par kuru tā ir atbildīga, joprojām atbilst akreditācijas kritērijiem.

2.   Dalībvalstis izveido sistēmu, kas nodrošina, ka jebkuru informāciju, kas liek domāt, ka maksājumu aģentūra akreditācijas kritērijiem neatbilst, nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.

3.   Ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka akreditēta maksājumu aģentūra vairs neievēro vienu vai vairākus akreditācijas kritērijus veidā, kas varētu kavēt Deleģētās regulas (ES) 2022/127 1. panta 1. punktā noteikto uzdevumu izpildi, kompetentā iestāde nekavējoties nosaka maksājumu aģentūras akreditācijas pārbaudes laiku. Tā izstrādā plānu, kurā norāda darbības un termiņus, lai konstatētos trūkumus novērstu laikposmā, kas noteikts atkarībā no problēmas smaguma un nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kurā noteikts akreditācijas pārbaudes laiks. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma minēto laikposmu var pagarināt.

4.   Kompetentā iestāde informē Komisiju par savu lēmumu noteikt maksājumu aģentūras akreditācijas pārbaudes laiku, par plānu, kas izstrādāts, ievērojot 3. punktu, un pēc tam par šāda plāna īstenošanas gaitu.

5.   Ja akreditācija tiek atsaukta, kompetentā iestāde, lai nodrošinātu, ka maksājumi labuma guvējiem netiek pārtraukti, nekavējoties akreditē citu maksājumu aģentūru, kas atbilst Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

6.   Ja Komisija konstatē, ka kompetentā iestāde nav izpildījusi pienākumu saskaņā ar 3. punktu izstrādāt korektīvu plānu vai ka maksājumu aģentūra joprojām ir akreditēta, kaut arī šādu plānu nav pilnībā īstenojusi noteiktajā termiņā, tā pieprasa kompetentajai iestādei atsaukt maksājumu aģentūras akreditāciju, izņemot gadījumus, kad vajadzīgās izmaiņas tiek izdarītas laikposmā, kas Komisijai jānosaka atkarībā no problēmas smaguma. Šādā situācijā Komisija var nolemt trūkumus izsekot atbilstības procedūrā, ko īsteno saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.

3. pants

Koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanas, izskatīšanas un atsaukšanas procedūra

1.   Dalībvalstis ministrijas līmenī izraugās iestādi, kas atbildīga par Regulas (ES) 2021/2116 10. pantā minētās koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atsaukšanu (turpmāk “kompetentā iestāde”).

2.   Kompetentā iestāde ar oficiālu aktu izraugās koordinējošo struktūru un, pamatojoties uz Deleģētās regulas (ES) 2022/127 2. pantā minēto akreditācijas kritēriju pārbaudi, lemj par tās akreditācijas piešķiršanu vai – pēc izskatīšanas – par tās atsaukšanu. Šo pārbaudi par atbilstību akreditācijas kritērijiem veic kompetentā iestāde, un tā var paļauties uz revīzijas struktūras veiktu pārbaudi. Kompetentā iestāde par koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu un atsaukšanu nekavējoties informē Komisiju.

3.   Regulas (ES) 2021/2116 10. pantā minētā koordinējošā struktūra attiecīgajā dalībvalstī ir vienīgais Komisijas saziņas partneris visos ar fondiem saistītajos jautājumos, kas ietilpst tās uzdevumu jomā.

4.   Maksājumu aģentūra var darboties kā koordinējošā struktūra, ja abas funkcijas ir nodalītas.

5.   Pildot savus uzdevumus, koordinējošā struktūra drīkst saskaņā ar valsts procedūrām izmantot citas administratīvas struktūras vai dienestus, īpaši tos, kam ir grāmatvedības vai tehniskās zināšanas.

6.   Koordinējošās struktūras glabāto elektronisko datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību nodrošina ar pasākumiem, kas pielāgoti katras koordinējošās struktūras administratīvajai struktūrai, personālsastāvam un tehnoloģiskajai videi. Finansiālie un tehnoloģiskie centieni ir samērīgi ar faktiskajiem riskiem.

7.   Regulas (ES) 2021/2116 90. panta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto informāciju paziņo tūlīt pēc tam, kad koordinējošā struktūra ir pirmo reizi akreditēta, un katrā ziņā, pirms tiek pieprasīts tās atbildībā esošus izdevumus segt no fondiem. Minētajai informācijai pievieno deklarācijas un dokumentus par:

a)

koordinējošajai struktūrai uzticēto atbildību;

b)

atbildības sadalījumu koordinējošajā struktūrā;

c)

koordinējošās struktūras attiecībām ar citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras atbildīgas par sadarbību ar koordinējošo struktūru tās uzdevumu izpildē;

d)

procedūrām un sistēmām, kas ieviestas, lai nodrošinātu tās uzdevumu izpildi;

e)

noteikumiem par informācijas sistēmu drošību;

f)

rezultātiem, kas gūti 2. punktā minētajā pārbaudē par atbilstību akreditācijas kritērijiem.

8.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka koordinējošā struktūra akreditācijas kritērijiem neatbilst, tā informē koordinējošo struktūru par prasībām, kas tai jāizpilda.

Kamēr akreditācijas kritēriju izpildei vajadzīgās izmaiņas vēl nav ieviestas, var:

a)

akreditāciju provizoriski piešķirt jaunai koordinējošajai struktūrai;

b)

pastāvošas koordinējošās struktūras akreditācijai noteikt pārbaudes laiku, ja tiek īstenots rīcības plāns, lai stāvokli labotu.

Ja akreditācijas kritēriji nav izpildīti un kompetentā iestāde uzskata, ka koordinējošā struktūra savus uzdevumus izpildīt nevar, akreditāciju atsauc.

4. pants

Pārvaldības deklarācijas

1.   Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā un 10. panta 3. punktā minētās pārvaldības deklarācijas sagatavo laikus, lai sertifikācijas struktūra varētu sniegt tās pašas regulas 12. panta 1. punktā minēto atzinumu.

Pārvaldības deklarācijas sagatavo formā, kas noteikta, attiecīgi, šīs regulas I un II pielikumā, un tajās var būt iekļautas atrunas, kas skaitliski izsaka iespējamo finansiālo ietekmi. Gadījumā, kad ir izteiktas atrunas, deklarācijā iekļauj korektīvu rīcības plānu un precīzu tā īstenošanas grafiku.

2.   Pārvaldības deklarācijas pamatojas uz izveidotās pārvaldības un kontroles sistēmas faktisku pārraudzību visa gada laikā.

5. pants

Sertifikācija

1.   Kompetentā iestāde izraugās Regulas (ES) 2021/2116 12. pantā paredzēto sertifikācijas struktūru.

Ja dalībvalstī ir vairākas sertifikācijas struktūras, minētā dalībvalsts var valsts līmenī izraudzīties sertifikācijas struktūru, kas atbildīga par koordināciju.

2.   Sertifikācijas struktūra rezultatīvi un efektīvi organizē savu darbu un veic pārbaudes saskaņā ar atbilstošu grafiku, ņemot vērā attiecīgā finanšu gada darījumu raksturu un termiņus.

3.   Atzinumu, kas sertifikācijas struktūrai jāsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 1. punktu, sagatavo katru gadu.

Minētā atzinuma pamatā ir revīzijas darbs, kas jāveic saskaņā ar šīs regulas 6. un 7. pantu.

4.   Sertifikācijas struktūra sagatavo ziņojumu par saviem konstatējumiem. Ziņojums aptver arī maksājumu aģentūras deleģētās funkcijas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2022/127 I pielikuma 1. iedaļas D punktu. Ziņojumā norāda, vai ziņojuma aptvertajā periodā:

a)

maksājumu aģentūra ir atbildusi akreditācijas kritērijiem;

b)

maksājumu aģentūras procedūras bijušas tādas, lai sagādātu pietiekamu pārliecību, ka izdevumi, ko pieprasīts segt no fondiem, ir radušies saskaņā ar Savienības noteikumiem, tātad ir nodrošināts, ka:

i)

attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem – izdevumiem ir atbilstoša izlaide, kas uzrādīta ziņojumā, un tie ir veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, un ir ņemti vērā uzlabojumu ieteikumi, ja tādi bijuši,

ii)

attiecībā uz pasākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1144/2014 (13), kā arī attiecībā uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu, uz ko norādīts 155. panta 2. punktā, – pamatā esošie darījumi bijuši likumīgi un pareizi, un ir ņemti vērā uzlabojumu ieteikumi, ja tādi bijuši;

c)

Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā minētajai snieguma ikgadējai noskaidrošanai vajadzīgie snieguma ziņojumi par izlaides rādītājiem un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minētajai snieguma daudzgadu uzraudzībai vajadzīgie snieguma ziņojumi par rezultātu rādītājiem, kuri parāda, ka Regulas (ES) 2021/2116 37. pants ir izpildīts, ir bijuši pareizi;

d)

šīs regulas 33. pantā minētie gada pārskati ir saskaņā ar maksājumu aģentūras uzskaites grāmatām un reģistriem;

e)

darbības, kuras pieprasīts atlīdzināt no fondiem, izdevumu pārskatos un valsts intervences darbību pārskatos ir atspoguļotas patiesi, pilnīgi un pareizi;

f)

Savienības finanšu intereses ir pienācīgi aizsargātas attiecībā uz izmaksātajiem avansiem, saņemtajām garantijām, intervences krājumiem un iekasējamajām summām.

Ziņojumā iekļauj informāciju par to darbinieku skaitu un kvalifikāciju, kas veica revīziju, par veikto darbu, pārbaudītajām sistēmām, būtiskuma slieksni un attiecīgā gadījumā iegūtās pārliecības pakāpi, visām konstatētajām nepilnībām un izteiktajiem uzlabojumu ieteikumiem, un par sertifikācijas struktūras un citu maksājumu aģentūras iekšējo un ārējo revīzijas struktūru darbībām, no kurām sertifikācijas struktūra pilnībā vai daļēji guvusi pārliecību par ziņojumā atspoguļotajiem jautājumiem.

6. pants

Revīzijas principi

1.   Sertifikācijas revīziju veic saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem.

2.   Sertifikācijas struktūra sagatavo revīzijas stratēģiju, kurā nosaka sertifikācijas revīzijas tvērumu, grafiku un virzienu, revīzijas metodes un atlases metodiku, turklāt Regulā (ES) 2021/2115 minētos intervenču veidus nošķir no pasākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014. Katram revidētajam finanšu gadam izstrādā revīzijas plānu, kas pamatojas uz aplēsto revīzijas risku. Sertifikācijas struktūra revīzijas stratēģiju un revīzijas plānu pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai.

3.   Pietiekamo pārliecības līmeni, kas jāiegūst revīzijā, iegūst par pārvaldības sistēmu pareizu darbību, snieguma ziņojumu pareizību, to, ka gada pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu, un par to pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, kuri attiecas uz pasākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014, kā arī uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu, uz ko norādīts tās pašas regulas 155. panta 2. punktā, un par kuriem ir pieprasīts atlīdzinājums no Komisijas.

To panāk, attiecībā uz pārvaldības sistēmas darbību veicot sistēmas revīziju un atbilstības pārbaudi un attiecībā uz snieguma ziņošanas sistēmu veicot pilnīguma un pareizības pārbaudi un analītiskas procedūras

Attiecībā uz gada pārskatu revīziju piemēro izdevumu padziļināto pārbaudi, kas ietver detalizētu pārbaudi. Kas attiecas uz pirmajā daļā minēto pamatā esošo darījumu likumības un pareizības revīziju, pārbaude ietver verifikāciju uz vietas.

4.   Komisija izstrādā pamatnostādnes, kurās:

a)

sniedz papildu skaidrojumus un norādījumus par veicamo sertifikācijas revīziju;

b)

nosaka, kāds ir pietiekamais revīzijas pārliecības līmenis, kas jāiegūst revīzijā.

7. pants

Revīzijas metodes

1.   Sertifikācijas revīzijai relevantās revīzijas metodes nosaka 6. panta 2. punktā minētajā revīzijas stratēģijā.

2.   Lai sasniegtu revīzijas mērķus un sniegtu Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 2. punktā prasīto atzinumu, revīzijas posmi ietver sistēmu revīziju, padziļināto pārbaudi, kad tā vajadzīga, un finanšu un pārvaldības deklarāciju saskaņošanas verifikāciju.

3.   Kas attiecas uz pārvaldības sistēmu revidēšanu, sertifikācijas struktūra veic sistēmu revīzijas, kas var ietvert atbilstības pārbaudi un arī vispārējo IT kontroļu un lietotņu kontroļu pārbaudi, kuras nolūks ir verificēt sistēmas koncepciju un īstenošanu.

4.   Izdevumu padziļinātā pārbaude aptver to pamatā esošo darījumu likumības un pareizības verifikāciju galīgo labuma guvēju līmenī, kuri attiecas uz pasākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014, kā arī uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu, uz ko norādīts tās pašas regulas 155. panta 2. punktā. Šajā nolūkā sertifikācijas struktūra var pavadīt maksājumu aģentūru, kad tā veic otrā līmeņa pārbaudes uz vietas. Sertifikācijas struktūra var nepavadīt maksājumu aģentūru, kad tā veic sākotnējās pārbaudes uz vietas, izņemot situācijas, kad maksājumu aģentūras veikto sākotnējo pārbaudi atkārtoti verificēt būtu fiziski neiespējami.

5.   Kas attiecas uz snieguma ziņošanas sistēmas revidēšanu, sertifikācijas struktūra pārbauda reģistrus un datubāzes, lai pārliecinātos par to, vai snieguma ziņojumā uzrādītie izlaides un rezultātu rādītāji ir pareizi paziņoti un atbilst attiecīgi Savienības finansētajiem izdevumiem vai intervences mērķiem. Sertifikācijas struktūra verificē un apstiprina saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 2. punktu sniegtos pamatojumus par starpību starp gada izdevumiem, kas deklarēti attiecībā uz intervenci, un summu, kas atbilst attiecīgajam ziņojumā uzrādītajam izlaides rādītājam. Sertifikācijas struktūras darbs ietver arī rādītāju aprēķina verifikāciju.

6.   Vispārējās pārliecības iegūšanā sertifikācijas struktūra var paļauties uz revīzijas rezultātiem, ko ārējie revidenti guvuši, revidējot struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus, un uz šā pamata sertifikācijas struktūra var nolemt savu revīzijas darbu ierobežot.

Kas attiecas uz garantiju fondiem, revidēt struktūras, kuras izsniedz jaunus pamatā esošos aizdevumus, sertifikācijas struktūra drīkst tikai tad, ja rodas viena vai abas šādas situācijas:

a)

vadošās iestādes līmenī vai finanšu instrumentu īstenotāju struktūru līmenī nav pieejami apliecinošie dokumenti, kas pierāda finanšu instrumenta atbalstu galīgajiem saņēmējiem;

b)

ir pierādījumi, ka dokumenti, kas pieejami vadošās iestādes līmenī vai finanšu instrumentu īstenotāju struktūru līmenī, sniegto atbalstu neatspoguļo patiesi un pareizi.

Dalībvalsts nosaka kārtību, kā saskaņā ar III pielikumā doto veidni nodrošināma finanšu instrumentu revīzijas taka, kas pierāda nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu.

7.   Eiropas Investīciju banka (EIB) vai citas starptautiskas finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja un kuras īsteno finanšu instrumentus, līdz katra kalendārā gada beigām iesniedz dalībvalstīm Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 2. punkta trešajā daļā minēto gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši to ārējie revidenti un kas aptver šīs regulas IV pielikumā iekļautos elementus.

8.   Pamatnostādnēs, kas minētas 6. panta 4. punktā, Komisija paredz papildu nosacījumus un norādījumus par revīzijas procedūru izstrādi, atlases integrēšanu, uz vietas veiktas darījumu atkārtotas verifikācijas plānošanu un veikšanu, kad tā vajadzīga.

II NODAĻA

Fondu finanšu pārvaldība

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

8. pants

Maksājumu aģentūru grāmatojumi

1.   Katra maksājumu aģentūra kārto vairākus kontus, kuros iegrāmato tikai tos izdevumus un ieņēmumus, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 5. panta 1. punktā, 6. pantā un 45. pantā, un to līdzekļu izmantojumu, kas tai darīti pieejami atbilstošo izdevumu segšanai. Minētie konti dod iespēju fondu finanšu datus nošķirt un iesniegt atsevišķi.

Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma dara tai pieejamu informāciju par veiktajiem izdevumiem un saņemtajiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

2.   Maksājumu aģentūras dalībvalstīs, kas nav ieviesušas euro, kārto kontus, kuros summas norāda valūtā, kādā radušies izdevumi un saņemti ieņēmumi. Tomēr, lai visus to izdevumus un ieņēmumus varētu konsolidēt, tām jāspēj atbilstošos datus iesniegt gan valsts valūtā, gan euro.

3.   Attiecībā uz ELFLA katra maksājumu aģentūra kārto kontus, kas dod iespēju identificēt visas katram plānam un katrai intervencei atbilstošās darbības. Šajos kontos jo īpaši norāda:

a)

publisko izdevumu summu un Savienības iemaksas summu, kas samaksāta par katru darbību;

b)

summas, kas no labuma guvējiem jāatgūst par konstatētiem pārkāpumiem vai nolaidību;

c)

atgūtās summas ar norādi uz sākotnējo darbību.

2. iedaļa

ELGF grāmatojumi

9. pants

Izdevumu deklarācijas sagatavošana

1.   Maksājuma summu, kas labuma guvējam piešķirama no ELGF, dalībvalstis nosaka Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļā minēto kontroles sistēmu satvarā.

2.   Veiktajos izdevumos, kas jādeklarē ELGF, ņem vērā sodus, kuri dalībvalstu kontroles sistēmu satvarā piemēroti neatbilstību gadījumā.

3.   Summa, kas izriet no 2. punkta piemērošanas, kalpo par pamatu Regulas (ES) 2021/2115 17. pantā minētajai maksājumu samazināšanai un Regulas (ES) 2021/2116 17. pantā minētās finanšu disciplīnas piemērošanai attiecībā uz tiešo maksājumu intervenču veidiem, kuri minēti Regulas (ES) 2021/2115 16. pantā, un programmām, kas Savienības tālākajiem reģioniem paredzētas Regulā (ES) Nr. 228/2013 un Egejas jūras nelielajām salām – Regulā (ES) Nr. 229/2013.

4.   Komisijai deklarējamo summu veido summa, kas izriet no 2. punkta piemērošanas, un – 3. punktā minēto tiešo maksājumu un programmu īpašajā gadījumā – summa, kas izriet no 2. un 3. punkta piemērošanas.

5.   Izdevumi, kas deklarēti ELGF, kalpo par Savienības tiesību aktos noteikto maksimālo finanšu apjomu verifikācijas pamatu.

6.   Summa, kas izriet no 2. un 3. punkta piemērošanas, kalpo par pamatu, uz kura aprēķina ar Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas IV un V nodaļā minēto nosacījumu sistēmu saistītos administratīvos sodus.

7.   Atkāpjoties no 3. punkta, tiešo maksājumu avansus attiecībā uz konkrētā gada atbalsta pieteikumiem dalībvalstis drīkst labuma guvējiem izmaksāt, nepiemērojot Regulas (ES) 2021/2116 17. pantā minētās finanšu disciplīnas korekcijas likmi. Atlikuma maksājumā, kas jāpiešķir labuma guvējiem, sākot no 1. decembra, ņem vērā finanšu disciplīnas korekcijas likmi, kāda tajā laikā piemērojama visai tiešo maksājumu kopsummai attiecīgajā kalendārajā gadā.

10. pants

Informācijas paziņošana, ko veic dalībvalstis

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktu dalībvalstis elektroniski un vēlākais līdz katra mēneša septītajai dienai nosūta Komisijai šīs regulas 11. un 12. pantā minēto informāciju un dokumentus par izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem un jo īpaši izdevumu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Tomēr paziņojumu par laikā no 1. līdz 15. oktobrim veiktajiem izdevumiem un saņemtajiem piešķirtajiem ieņēmumiem nosūta vēlākais līdz 25. oktobrim.

Visu relevanto informāciju sniedz, pamatojoties uz paraugu, kuru Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamu ar informācijas sistēmu palīdzību.

2.   Izdevumu deklarācija, kas minēta 1. punktā, satur vismaz:

a)

katras maksājumu aģentūras sagatavotu pārskatu, kas, pamatojoties uz detalizētu nomenklatūru, kāda dalībvalstīm darīta pieejama informācijas sistēmās, ir sadalīts atbilstoši Savienības budžeta nomenklatūrai un pa izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem un aptver:

i)

iepriekšējā mēnesī radušos izdevumus un saņemtos piešķirtos ieņēmumus,

ii)

kopējos no finanšu gada sākuma līdz iepriekšējā mēneša beigām radušos izdevumus un saņemtos piešķirtos ieņēmumus,

iii)

izdevumu un piešķirto ieņēmumu aplēses par nākamajiem trim mēnešiem (katru atsevišķi) un, attiecīgā gadījumā, aplēsto izdevumu un piešķirto ieņēmumu kopsummu līdz finanšu gada beigām.

Ja pirmās daļas iii) apakšpunktā minētās aplēses par nākamajiem trim mēnešiem iekrīt nākamajā finanšu gadā, jānorāda tikai katra mēneša kopsumma;

b)

grāmatojumus, kas apliecina ar valsts intervenci saistītos izdevumus un ieņēmumus.

3.   Visu šajā pantā prasīto finanšu informāciju paziņo euro.

11. pants

Vispārīgi noteikumi par izdevumu deklarāciju un piešķirtajiem ieņēmumiem

1.   Neskarot 12. pantā minētos īpašos noteikumus par to izdevumu un ieņēmumu deklarācijām, kas saistīti ar intervences krājumu uzglabāšanu, maksājumu aģentūru deklarētie izdevumi un piešķirtie ieņēmumi par konkrētu mēnesi atbilst šajā mēnesī faktiski veiktajiem maksājumiem un saņemtajiem ieņēmumiem.

Minētos izdevumus un piešķirtos ieņēmumus ELGF budžeta kontos iegrāmato attiecībā uz atbilstošo finanšu gadu.

Tomēr:

a)

izdevumus, kurus var samaksāt, pirms īstenots noteikums, kas ļauj tos pilnībā vai daļēji segt no ELGF, drīkst deklarēt tikai:

i)

attiecībā uz mēnesi, kurā minētais noteikums tika īstenots, vai

ii)

attiecībā uz nākamo mēnesi pēc minētā noteikuma īstenošanas;

b)

ELGF piešķirtos ieņēmumus deklarē attiecībā uz mēnesi, kurā beidzas Savienības tiesību aktos noteiktais atbilstošo summu maksājuma termiņš. Ja piešķirto ieņēmumu korekcijas maksājumu aģentūras līmenī noved pie tā, ka par kādu budžeta pozīciju būtu jādeklarē piešķirtie ieņēmumi ar negatīvu vērtību, pārpalikuma korekcijas pārnes uz nākamo mēnesi.

2.   Izdevumus un piešķirtos ieņēmumus ņem vērā no dienas, kurā tie debetēti vai kreditēti maksājumu aģentūras kontā. Tomēr attiecībā uz maksājumiem datums, kas jāņem vērā, var būt datums, kurā attiecīgā aģentūra izdevusi maksājuma dokumentu un nosūtījusi to finanšu iestādei vai labuma guvējam. Katra maksājumu aģentūra visa finanšu gada laikā izmanto vienu un to pašu metodi.

3.   Neizpildītos maksājuma rīkojumus un kontā debetētos un pēc tam atkal kreditētos maksājumus kontos uzrāda kā atskaitījumus no izdevumiem mēnesī, kurā maksājumu aģentūrai ir paziņots par neizpildīšanu vai atcelšanu.

4.   Ja no ELGF piekritīgie maksājumi ir apgrūtināti ar prasījumiem, 1. punkta piemērošanas vajadzībām tos par pilnībā veiktiem uzskata:

a)

dienā, kurā samaksāta labuma guvējam piekritīgā summa, ja prasījums ir mazāks par samaksātajiem izdevumiem;

b)

savstarpējā ieskaita dienā, ja izdevumi nepārsniedz prasījuma summu.

12. pants

Īpaši noteikumi par to, kā deklarējami ar intervences krājumu uzglabāšanu saistīti izdevumi

1.   Sagatavojot ar intervences krājumu uzglabāšanu saistīto izdevumu deklarācijas, ņem vērā darbības, kuras maksājumu aģentūras kontos iegrāmatotas attiecīgā mēneša beigās un notikušas laikā no Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā definētā grāmatvedības gada sākuma līdz minētā mēneša beigām.

2.   Šajās izdevumu deklarācijās iekļauj vērtības un summas, kas noteiktas saskaņā ar šīs regulas 17. un 18. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 (14) 4. pantu un ko maksājumu aģentūras iegrāmatojušas tā mēneša laikā, kas seko mēnesim, ar kuru minētās darbības saistītas.

Tomēr:

a)

vērtības un summas, kas attiecas uz septembrī veiktām darbībām, maksājumu aģentūru kontos iegrāmato ne vēlāk kā 15. oktobrī;

b)

kopējās summas, par kādām samazinājusies produktu vērtība, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kontos iegrāmato datumā, kas norādīts lēmumā, ar kuru tās noteiktas.

13. pants

Komisijas lēmums par maksājumiem

1.   Pamatojoties uz datiem, kas iesūtīti saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punktu, Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 21. panta 3. punktu, pieņem lēmumu veikt mēneša maksājumus, neskarot korekcijas, kuras var izdarīt ar turpmākiem lēmumiem saskaņā ar minētās regulas 53., 54. un 55. pantu, un ņemot vērā samazinājumus un apturēšanu, par ko pieņemts lēmums saskaņā ar minētās regulas 39.–42. pantu.

2.   Ja kopējie izdevumi, ko dalībvalstis deklarējušas attiecībā uz nākamo finanšu gadu, pārsniedz trīs ceturtdaļas no ELGF kopējām kārtējā finanšu gada apropriācijām, Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās saistības, kuru uzņemšanās notikusi iepriekš, un atbilstošos mēneša maksājumus piešķir proporcionāli izdevumu deklarācijām, nepārsniedzot 75 % no kārtējā finanšu gada apropriācijām. Kad Komisija pieņem lēmumus par turpmākiem atlīdzinājumiem, tā ņem vērā dalībvalstīm neatlīdzināto summu atlikumu.

14. pants

Kārtība, kādā līdzekļus dara pieejamus dalībvalstīm

Kad Komisija pieņem lēmumu veikt mēneša maksājumus, tā no ELGF finansējamo izdevumu segšanai vajadzīgos līdzekļus, no kuriem atņemta piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošā summa, budžeta apropriāciju robežās nodod dalībvalstu rīcībā, ieskaitot šos līdzekļus katras dalībvalsts atvērtajā kontā.

Ja summa, kuru Komisija noteikusi 13. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām, dalībvalstij kopumā vai konkrētai budžeta pozīcijai ir negatīva, faktisko savstarpējo ieskaitīšanu var atlikt uz nākamajiem mēnešiem.

15. pants

Ar valsts intervenci saistīta saziņa

1.   Maksājumu aģentūras Komisijai nosūta:

a)

pēc Komisijas pieprasījuma – dokumentus un informāciju, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 7. punktā, un valsts papildu administratīvos noteikumus, kas pieņemti intervences pasākumu piemērošanas un pārvaldības vajadzībām;

b)

līdz šīs regulas 10. panta 1. punktā noteiktajai dienai – informāciju par intervences krājumu uzglabāšanu, izmantojot paraugus, kurus Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamus ar informācijas sistēmu palīdzību.

2.   Lai sniegtu paziņojumus un apmainītos ar informāciju un lai sagatavotu ar valsts intervences izdevumiem saistītos dokumentus, izmanto attiecīgās informācijas sistēmas, kas minētas 25. pantā.

16. pants

Intervences krājumu uzglabāšanas uzskaite, kas jākārto maksājumu aģentūrām

1.   Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētā krājumu uzskaite satur šādas elementu kategorijas, ko uzrāda atsevišķi:

a)

produktu daudzumi, kas reģistrēti laikā, kad tos ievieto uzglabāšanā un izņem no uzglabāšanas, neatkarīgi no tā, vai notiek fiziska pārvietošana;

b)

daudzumi, kuri izmantoti bezmaksas izplatīšanai vistrūcīgākajām personām ar Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām starpniecību un kuri iegrāmatoti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 4. panta 3. punktu, turklāt citai dalībvalstij nodotos daudzumus uzrāda atsevišķi;

c)

daudzumi, kuri paņemti kā paraugi, turklāt pircēju paņemtos paraugus uzrāda atsevišķi;

d)

daudzumi, kurus pēc vizuālas pārbaudīšanas, kas veikta ikgadējās inventarizācijas laikā vai pēc intervences krājumu pārņemšanas veiktas inspicēšanas laikā, vairs nav iespējams atkārtoti iepakot un kuri nonāk tiešajā pārdošanā;

e)

iztrūkstošie daudzumi neatkarīgi no tā, vai iztrūkuma iemesls ir nosakāms, tai skaitā daudzumi, kas iekļaujas likumīgajās pielaides robežās;

f)

daudzumi, kuru kvalitāte pasliktinājusies;

g)

pārpalikuma daudzumi;

h)

iztrūkstošie daudzumi, kas pārsniedz pielaides robežas;

i)

uzglabāšanā ievietotie daudzumi, kuri atzīti par prasībām neatbilstošiem un kuru pārņemšana tāpēc ir atteikta;

j)

neto daudzumi, kuri atrodas uzglabāšanā katra mēneša vai grāmatvedības gada beigās un kurus pārnes uz nākamo mēnesi vai grāmatvedības gadu.

2.   Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētā finanšu uzskaite satur šādus elementus:

a)

šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto daudzumu vērtība, turklāt iepirkto un pārdoto daudzumu vērtību uzrāda atsevišķi;

b)

to daudzumu uzskaites vērtība, kuri izmantoti vai ņemti vērā šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās bezmaksas izplatīšanas satvarā;

c)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās finansiālās izmaksas;

d)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie izdevumi par fiziskām darbībām;

e)

summas, kas izriet no produktu vērtības samazināšanas, uz ko norādīts Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

f)

no pārdevējiem, pircējiem vai uzglabātājiem iekasētās vai atgūtās summas, kas šīs regulas 21. pantā nav minētas;

g)

summa, kas iegūta tiešajā pārdošanā, kura notikusi pēc ikgadējās inventarizācijas vai pēc pārbaudēm, ko veic pēc produktu pārņemšanas intervences krājumu uzglabāšanā;

h)

zaudējumi un ieguvumi, kas rodas produktu izņemšanā no uzglabāšanas, ņemot vērā šā punkta e) apakšpunktā minēto vērtības samazināšanos;

i)

citus debeti un kredīti, jo īpaši tie, kas atbilst šā panta 1. punkta c)–g) apakšpunktā minētajiem daudzumiem;

j)

vidējā uzskaites vērtība, izteikta par tonnu.

17. pants

Ar valsts intervenci saistītā uzskaite

1.   Elementus, kas minēti 16. pantā, iegrāmato atbilstoši daudzumiem, vērtībām, summām un vidējiem lielumiem, kurus faktiski reģistrējušas maksājumu aģentūras, vai atbilstoši vērtībām un summām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz Komisijas noteiktajām standarta summām.

2.   Reģistrēšanai un aprēķināšanai, kas minēta 1. punktā, piemēro šādus noteikumus:

a)

izņemšanas izmaksas, kas saistītas ar daudzumiem, kuriem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 VI un VII pielikumā minētajiem noteikumiem reģistrēti kvantitatīvi zudumi vai kvalitātes pasliktināšanās, iegrāmato tikai par tiem daudzumiem, kas ir faktiski pārdoti un izņemti no uzglabāšanas;

b)

daudzumus, kas reģistrēti kā nodošanā starp dalībvalstīm iztrūkstoši daudzumi, par galamērķa dalībvalstī uzglabāšanā ievietotiem daudzumiem neuzskata, tāpēc standarta izmaksas par ievietošanu uzglabāšanā uz tiem neattiecas;

c)

standarta izmaksas par ievietošanu uzglabāšanā un izņemšanu no tās, kuras noteiktas par pārvadāšanu un nodošanu, iegrāmato tad, ja minētās izmaksas saskaņā ar Savienības noteikumiem netiek uzskatītas par pārvadāšanas izmaksu neatņemamu daļu;

d)

ja vien īpašos Savienības noteikumos nav paredzēts citādi, summas, kas iegūtas, pārdodot produktus, kuru kvalitāte pasliktinājusies, un visas citas šajā sakarā saņemtās summas ELGF kontos neiegrāmato;

e)

visus reģistrētos pārpalikuma daudzumus iegrāmato ar negatīvu zīmi pie iztrūkstošajiem daudzumiem krājumu stāvokļa un pārvietošanas uzskaitē. Minētos daudzumus ņem vērā, kad nosaka daudzumus, kas pārsniedz pielaides robežu;

f)

paraugus, kas nav pircēju paņemtie paraugi, iegrāmato saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 VII pielikuma 2. punkta a) apakšpunktu.

3.   Komisijas veiktās korekcijas attiecībā uz 16. pantā minētajiem elementiem par kārtējo grāmatvedības gadu paziņo Lauksaimniecības fondu komitejai. Dalībvalstīm tās var paziņot kopā ar lēmumu par mēneša maksājumiem vai – ja tāda nav – kopā ar lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu. Maksājumu aģentūras tās iegrāmato saskaņā ar minētā lēmuma nosacījumiem.

18. pants

Datumi, kuros izdevumus, ieņēmumus un produktu pārvietošanu iegrāmato valsts intervences uzskaitē

1.   Dažādos izdevumu un ieņēmumu posteņus iegrāmato tajā datumā, kurā veikta ar valsts intervences pasākumu saistītā fiziskā darbība, un šajā nolūkā izmanto Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 3. panta 2. punktā minēto valūtas kursu.

Tomēr turpmāk minētajos gadījumos piemēro šādus datumus:

a)

attiecībā uz saņemtajām vai atgūtajām summām, kas minētas šīs regulas 16. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā, – saņemšanas datumu;

b)

ar fiziskām darbībām saistīto izmaksu faktiskās samaksas datumu, ja standarta summas uz šīm izmaksām neattiecas.

2.   Ar produktu fizisko pārvietošanu un krājumu pārvaldību saistītos dažādos elementus uzskaitē iegrāmato tajā datumā, kurā veikta ar intervences pasākumu saistītā fiziskā darbība.

Tomēr turpmāk minētajos gadījumos piemēro šādus datumus:

a)

attiecībā uz daudzumiem, kurus intervences krājumu uzglabāšanā ievieto, nemainot uzglabāšanas vietu, – datumu, kurā maksājumu aģentūra pārņem produktus, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1240 (15) 22. panta 2. punktu;

b)

attiecībā uz iztrūkstošiem vai bojātiem un pārpalikuma daudzumiem – iztrūkstošu vai bojātu daudzumu un pārpalikuma fakta konstatācijas datumu;

c)

attiecībā uz to produktu tiešo pārdošanu, kuri paliek uzglabāšanā un kurus pēc vizuālas pārbaudīšanas, kas veikta ikgadējās inventarizācijas laikā vai pēc intervences krājumu pārņemšanas veiktas inspicēšanas laikā, vairs nav iespējams atkārtoti iepakot, – datumu, kurā produkti faktiski izņemti no uzglabāšanas;

d)

attiecībā uz visiem zudumiem, kas pārsniedz Deleģētās regulas (ES) 2022/127 4. panta 2. punktā minēto pielaides robežu, – grāmatvedības gada pēdējo dienu.

19. pants

Summa, ko finansē valsts intervences satvarā

1.   Summu, kas jāfinansē Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 2. pantā minēto intervences pasākumu satvarā, nosaka, pamatojoties uz uzskaites kontiem, kurus maksājumu aģentūras iekārtojušas un kārto saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un kuros tiek attiecīgi debetēti un kreditēti dažādie izdevumu un ieņēmumu posteņi, kas minēti šīs regulas 16. pantā, un vajadzības gadījumā ņemot vērā lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos noteiktās izdevumu summas.

2.   Maksājumu aģentūras vai attiecīgā gadījumā koordinējošās struktūras, izmantojot paraugus, kurus Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamus ar informācijas sistēmu palīdzību, katru mēnesi un katru gadu elektroniski nosūta Komisijai informāciju, kas vajadzīga intervences krājumu uzglabāšanas izdevumu finansēšanai, un pārskatus, kas apliecina ar intervences krājumu uzglabāšanu saistītos izdevumus un ieņēmumus; šo informāciju iesniedz tabulu veidā līdz dienai, kas noteikta 10. panta 1. punktā, un līdz datumam, kas noteikts 33. panta 2. punktā.

20. pants

Valsts intervences izdevumu un ieņēmumu deklarācijas

1.   ELGF finansējums Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 2. pantā minētajiem intervences pasākumiem ir vienāds ar izdevumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz maksājumu aģentūras paziņoto informāciju un atskaitot visus intervences pasākumos gūtos ieņēmumus, un kas validēti Komisijas izveidotajā informācijas sistēmā, un ko maksājumu aģentūra ir iekļāvusi izdevumu deklarācijā, kura sagatavota saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 53. pantu atgūtās summas un no pārdevējiem, pircējiem un uzglabātājiem saņemtās vai atgūtās summas, kas atbilst minētās regulas 45. pantā noteiktajiem kritērijiem, attiecībā uz ELGF budžetu deklarē saskaņā ar šīs regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

3. iedaļa

ELFLA grāmatojumi

21. pants

Finansējuma vajadzību prognoze

Par katru KLP stratēģisko plānu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2115 118. pantā, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii) punktu dalībvalstis divas reizes gadā, ne vēlāk kā līdz 31. janvārim un 31. augustam, nosūta Komisijai prognozes par summām, kas attiecīgajā finanšu gadā jāfinansē no ELFLA. Turklāt dalībvalstis nosūta atjauninātas aplēses par finansējuma pieprasījumiem nākamajam finanšu gadam.

Minētās prognozes un atjauninātās aplēses nosūta, izmantojot paraugu, kuru Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamu ar informācijas sistēmu palīdzību.

22. pants

Izdevumu deklarācijas

1.   Izdevumus un atgūto summu par katru lauku attīstības intervenču veidu un tehnisko palīdzību, kas paredzēta Regulas (ES) 2021/2115 118. pantā minētajā KLP stratēģiskajā plānā, maksājumu aģentūras par katru šā panta 2. punktā minēto atsauces periodu deklarē, pamatojoties uz paraugu, kuru Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamu ar informācijas sistēmu palīdzību.

Par katru KLP stratēģisko plānu maksājumu aģentūras izdevumu deklarācijā norāda vismaz šādu informāciju:

a)

attiecināmo publisko izdevumu summa, kurai atbilstošo ELFLA iemaksu maksājumu aģentūra faktiski samaksājusi katrā no šā panta 2. punktā minētajiem atsauces periodiem, izņemot Regulas (ES) 2021/2115 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu;

b)

informācija par finanšu instrumentiem, uz ko norādīts Regulas (ES) 2021/2116 32. panta 4. un 5. punktā;

c)

papildinformācija par labuma guvējiem izmaksātajiem avansiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 3. punktā;

d)

summa, kura attiecībā uz KLP stratēģisko plānu atgūta kārtējā periodā, kas minēts šā panta 2. punktā;

e)

summa, kura kārtējā periodā, kas minēts šā panta 2. punktā, atgūta attiecībā uz ELFLA lauku attīstības programmām, kuras īsteno, sākot no 2007. gada, un par kurām dalībvalstīm vairs nav pienākuma iesūtīt starpposma izdevumu deklarāciju;

f)

ar tehnisko palīdzību saistītās summas.

Veiktajos izdevumos, kas jādeklarē ELFLA, ņem vērā sodus, kuri neatbilstības gadījumā piemēroti dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmas satvarā.

2.   Kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta i) punktu Komisijai nosūta izdevumu deklarācijas, ievērojot šādus termiņus:

a)

par izdevumiem, kas radušies no 1. janvāra līdz 31. martam, – vēlākais līdz 30. aprīlim;

b)

par izdevumiem, kas radušies no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, – vēlākais līdz 31. jūlijam;

c)

par izdevumiem, kas radušies no 1. jūlija līdz 15. oktobrim, – vēlākais līdz 10. novembrim;

d)

par izdevumiem, kas radušies no 16. oktobra līdz 31. decembrim, – vēlākais līdz 31. janvārim.

Ja kādā dalībvalstī KLP stratēģisko plānu īsteno vairākas maksājumu aģentūras, koordinējošā struktūra nodrošina, ka izdevumu deklarācijas tiek nosūtītas vienā un tajā pašā dienā.

Tomēr visi izdevumi, ko maksājumu aģentūras saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 86. pantu līdz šā punkta pirmajā daļā noteiktā pēdējā perioda beigām labuma guvējiem izmaksājušas pirms tās pašas regulas 118. pantā minētā KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanas, tiek veikti uz dalībvalstu atbildību, un tos Komisijai deklarē pirmajā izdevumu deklarācijā pēc minētā plāna apstiprināšanas. Minētajā deklarācijā deklarē arī šā panta 1. punkta otrās daļas d) un e) apakšpunktā minētās atgūtās summas par atbilstošo periodu. To pašu noteikumu mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) 2021/2115 119. pantā minētās KLP stratēģiskā plāna grozīšanas gadījumā, izņemot finansēšanas plāna korekcijām, uz ko norādīts šīs regulas 23. pantā.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 58. pantu un Regulas (ES) 2021/2115 80. pantu, izdevumus deklarē tajā finanšu gadā, kad ir izpildīti Regulas (ES) 2021/2116 32. panta 3. un 4. punktā minētie nosacījumi, un ar noteikumu, ka maksājumu aģentūrai tie radušies pirms finanšu gada beigām.

Visu šajā pantā prasīto finanšu informāciju paziņo euro.

23. pants

Maksājamās summas aprēķināšana

1.   Savienības iemaksu, kas maksājama par attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem, izņemot Regulas (ES) 2021/2115 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu, norāda finansēšanas plānā, kas ir spēkā atsauces perioda pirmajā dienā, un attiecībā uz tās pašas regulas 118. pantā minētajiem KLP stratēģiskajiem plāniem aprēķina šādi:

a)

katram šīs regulas 22. panta 2. punktā minētajam atsauces periodam – pamatojoties uz ELFLA iemaksu likmi, kura paredzēta Regulas (ES) 2021/2115 91. pantā un kuru Komisija apstiprinājusi saskaņā ar minētās regulas 118. pantu;

b)

konkrētiem Regulas (ES) 2021/2115 155. pantā minētiem attiecināmo izdevumu veidiem 2023.–2027. gada periodā – pamatojoties uz KLP stratēģiskajā plānā noteikto intervences iemaksu likmi, saskaņā ar minētā panta nosacījumiem;

c)

tehniskajai palīdzībai – pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/2115 94. panta 2. punktā minēto vienoto likmi.

Minētajā aprēķinā ņem vērā minētā perioda izdevumu deklarācijā deklarētās Savienības iemaksas korekcijas.

2.   Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 30. panta 2. punktā noteikto maksimālo apjomu, ja Savienības iemaksu kopsumma, kas samaksāta KLP stratēģiskajam plānam, pārsniedz intervences veidam paredzēto iemaksu no ELFLA, tad maksājamo summu samazina līdz minētajam intervences veidam plānotajai summai. Ikvienu tādējādi izslēgto Savienības iemaksu drīkst izmaksāt vēlāk, ja dalībvalsts ir iesniegusi koriģētu finansēšanas plānu, kuru apstiprinājusi Komisija.

24. pants

Automātiska saistību atcelšana

Ja dalībvalsts līdz 30. jūnijam neiesniedz pārskatītu finansēšanas plānu, kā paredzēts Regulas (ES) 2021/2116 34. panta 6. punktā, un ar to saistīto KLP stratēģiskā plāna grozījumu, Komisija katram intervences veidam piešķirtās summas proporcionāli samazina, ne vēlāk kā 30. septembrī grozot lēmumu, ar ko apstiprina dalībvalsts KLP stratēģisko plānu.

4. iedaļa

Kopīgi noteikumi par fondiem

25. pants

Elektroniska informācijas un dokumentu apmaiņa

1.   Komisija nosaka informācijas sistēmas, kas tai un dalībvalstīm dod iespēju elektroniski apmainīties ar dokumentiem un informāciju, lai varētu paziņot informāciju un iepazīties ar to, kā paredzēts Regulas (ES) 2021/2116 90. pantā, un paredz sistēmu piemērošanai vajadzīgo kārtību. Ar Lauksaimniecības fondu komitejas starpniecību tā informē dalībvalstis par minēto sistēmu ieviešanas vispārīgajiem nosacījumiem.

2.   Informācijas sistēmas, kas minētas 1. punktā, jo īpaši spēj apstrādāt:

a)

finanšu darījumiem vajadzīgos datus, it īpaši tos, kas saistīti ar maksājumu aģentūru gada pārskatiem, izdevumu un piešķirto ieņēmumu deklarācijām un informācijas un dokumentu nosūtīšanu, uz ko norādīts Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. pantā un šīs regulas 8., 10., 11., 12., 14., 18., 19., 21., 22., 23. un 32. pantā;

b)

kopīgu interešu dokumentus, kas dod iespēju uzraudzīt mēneša un starpposma izdevumu deklarācijas un gada pārskatus un iepazīties ar informāciju un dokumentiem, kuri maksājumu aģentūrām jādara pieejami Komisijai;

c)

Savienības dokumentus un Komisijas pamatnostādnes par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2116 akreditētas un izraudzītas iestādes, un pamatnostādnes par relevanto tiesību aktu saskaņotu piemērošanu.

3.   Šīs regulas 10., 18., 19., 21., 22., 23. un 32. pantā minēto dokumentu formu un saturu Komisija dara dalībvalstīm zināmu, ievietojot paraugus informācijas sistēmās.

Pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas Komisija minētos paraugus pielāgo un atjaunina.

4.   Informācijas sistēmas, kas minētas 1. punktā, var ietvert rīkus, kas vajadzīgi datu glabāšanai un fondu kontu pārvaldībai, ko veic Komisija.

5.   Par finanšu darījumu datu paziņošanu, ievadīšanu un atjaunināšanu 1. punktā minētajās informācijas sistēmās atbild maksājumu aģentūras, kuras to veic pašas vai deleģē šo funkciju struktūrām, attiecīgā gadījumā ar tādu koordinējošo struktūru starpniecību, kas akreditētas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 4. punktu un 10. pantu.

6.   Ja dokumentam, ko nosūta, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta c) punkta i) un iii) apakšpunktu, vai procedūrai informācijas sistēmās vienā vai vairākos minētās procedūras posmos ir vajadzīgs pilnvarotas personas paraksts vai apstiprinājums, minēto obligāto elektronisko parakstu vai apstiprinājumu uzliek saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 910/2014.

7.   Elektroniskos un digitalizētos dokumentus glabā visu Deleģētās regulas (ES) 2022/127 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto laikposmu.

8.   Ja informācijas sistēmas darbība ir traucēta vai nav stabila savienojuma, dalībvalsts ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu un ar Komisijas noteiktiem nosacījumiem drīkst iesūtīt dokumentus citā formā.

26. pants

Prasības, kas piemērojamas izdevumu atlīdzināšanai no fondiem

1.   Akreditētās maksājumu aģentūras vai akreditētā koordinējošā struktūra fondiem adresētās izdevumu deklarācijas ievada strukturētu datu veidā, pamatojoties uz modeli, kuru Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamu ar informācijas sistēmu palīdzību.

2.   ELGF un ELFLA izdevumi un ELGF piešķirtie ieņēmumi, kas deklarēti attiecībā uz konkrētu periodu, var saturēt attiecībā uz tā paša finanšu gada iepriekšējiem deklarēšanas periodiem deklarēto datu korekcijas.

3.   ELGF un ELFLA izdevumus un piešķirtos ieņēmumus, kas attiecināmi uz finanšu gadu un attiecīgi mēneša un starpposma deklarācijās nav bijuši iekļauti, var labot tikai gada pārskatos, kuri jāiesūta Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punktu.

4.   Atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem Komisija Savienības iemaksu iemaksā katras dalībvalsts atvērtajā kontā vai kontos.

5.   Katra dalībvalsts Komisijai paziņo konta vai kontu nosaukumu vai numuru tādā formātā, kādu tai darījusi pieejamu Komisija.

27. pants

Maksājumu apturēšana

Īstenošanas aktos, ar ko nosaka Regulas (ES) 2021/2116 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai tās pašas regulas 32. pantā minētos starpposma maksājumus, ņem vērā maksājumu apturēšanu, par ko pieņemts lēmums saskaņā ar minētās regulas 40. panta 1. un 2. punktu, 41. panta 2. punktu un 42. panta 2. punktu.

28. pants

Rīcības plāni, kas saistīti ar snieguma daudzgadu uzraudzību

1.   Pēc tam, kad ir novērtēts pamatojums, ko dalībvalsts iesniegusi Regulas (ES) 2021/2115 135. pantā minētās snieguma izskatīšanas kontekstā, Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti iesniegt rīcības plānu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2116 41. pantā. Rīcības plānu dalībvalsts iesniedz divu mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas. Minētajā rīcības plānā dalībvalsts ierosina konkrētas korektīvas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu nepilnības un identificētu intervences, kuras ietekmē KLP stratēģiskā plāna sniegumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, kuri noteikti Regulas (ES) 2021/2115 6. panta 1. punktā izvirzīto konkrēto mērķu sasniegšanas nolūkā. Korektīvās darbības apraksta pietiekami detalizēti, lai Komisija varētu novērtēt, vai rīcības plāns ir piemērots šo nepilnību novēršanai, un attiecīgā gadījuma iekļauj darbības, kas vajadzīgas attiecīgo intervenču snieguma uzlabošanai.

2.   Dalībvalsts nosaka katrai darbībai plānoto īstenošanas termiņu, kas nav vēlāk kā divi gadi no rīcības plāna uzsākšanas brīža. Lai varētu izskatīt gaidāmo rīcības plāna izpildes grafiku, dalībvalsts nosaka arī progresa rādītājus, kādi minētā termiņa ievērošanas vajadzībām jāsasniedz vismaz ik pēc trim mēnešiem visā rīcības plāna darbības laikā.

3.   Divu mēnešu laikā pēc rīcības plāna saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts Komisija vajadzības gadījumā rakstiski informē minēto dalībvalsti par saviem iebildumiem pret iesniegto rīcības plānu un pieprasa to grozīt. Attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc Komisijas komentāru saņemšanas sniedz tālākus skaidrojumus vai iesniedz atjauninātu rīcības plānu.

4.   Pēc 3. punktā minētā laikposma Komisija divu mēnešu laikā rakstiski informē dalībvalsti par to, vai tā uzskata, ka rīcības plāns ir pietiekams, lai novērstu nepilnības, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna sniegumu. Pozitīva novērtējuma gadījumā par dienu, kad dalībvalsts sāk īstenot rīcības plānu, uzskata minētā novērtējuma saņemšanas dienu. Uzsākšanas diena neskar attiecīgās dalībvalsts iespēju korektīvās darbības sākt īstenot agrāk. Ja novērtējums ir negatīvs, Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu apturēt maksājumus, kā minēts Regulas (ES) 2021/2116 41. panta 2. punktā.

5.   Dalībvalstis rīcības plānus sagatavo un par to īstenošanas progresu ziņo saskaņā ar attiecīgo veidni, kuru Komisija darījusi pieejamu brīdī, kad saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu iesniegts gada snieguma ziņojums. Veidne ir pieejama un tiek izmantota elektroniskā formā.

29. pants

Rīcības plāni, kas saistīti ar pārvaldības sistēmām piemītošiem trūkumiem

1.   Regulas (ES) 2021/2116 42. pantā minēto rīcības plānu dalībvalsts iesniedz divu mēnešu laikā pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts rīcības plānā ierosina konkrētas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu katru nopietno trūkumu, uz kuru norādījusi Komisija. Korektīvās darbības apraksta pienācīgi, lai Komisija varētu novērtēt, vai rīcības plāns ir pietiekams trūkumu novēršanai.

2.   Dalībvalsts nosaka katrai darbībai plānoto īstenošanas termiņu, kas nav vēlāk kā divi gadi no rīcības plāna uzsākšanas brīža. Lai varētu izskatīt progresa rādītājus, dalībvalsts nosaka arī starpposma mērķrādītājus, kādi minētā termiņa ievērošanas vajadzībām jāsasniedz vismaz ik pēc trim mēnešiem visā rīcības plāna darbības laikā.

3.   Divu mēnešu laikā pēc rīcības plāna saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts Komisija vajadzības gadījumā rakstiski informē minēto dalībvalsti par saviem iebildumiem pret iesniegto rīcības plānu un pieprasa to grozīt. Attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc Komisijas komentāru saņemšanas sniedz tālākus skaidrojumus vai iesniedz atjauninātu rīcības plānu. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo laikposmu var pagarināt.

4.   Pēc 3. punktā minētās informācijas apmaiņas un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas no dalībvalsts Komisija rakstiski informē dalībvalsti par savu novērtējumu. Pozitīva novērtējuma gadījumā par dienu, kad dalībvalsts sāk īstenot rīcības plānu, uzskata minētā novērtējuma saņemšanas dienu. Uzsākšanas diena neskar attiecīgās dalībvalsts iespēju korektīvās darbības sākt īstenot agrāk. Ja acīmredzami nepietiekama rīcības plāna dēļ novērtējums ir negatīvs, Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu apturēt maksājumus, kā minēts Regulas (ES) 2021/2116 42. panta 2. punktā.

5.   Ja rīcības plāna īstenošanā nav panākts pietiekams progress vai minētais plāns pēc Komisijas rakstiskā pieprasījuma nav iesniegts, Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu apturēt maksājumus, kā minēts Regulas (ES) 2021/2116 42. panta 2. punktā.

6.   Attiecībā uz atkārtotiem būtiskiem trūkumiem, uz kuriem norādīts Regulas (ES) 2021/2116 68. panta 3. punktā, 69. panta 6. punktā un 70. panta 2. punktā minētajos kvalitātes novērtējuma ziņojumos, Komisija pieprasa iesniegt rīcības plānu saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. punktu, ja otro gadu pēc kārtas tiek konstatēti tie paši trūkumi un nav nekāda uzlabojuma.

7.   Dalībvalstis rīcības plānus sagatavo un par to īstenošanā panākto progresu ziņo saskaņā ar attiecīgo Komisijas nodrošināto veidni. Veidne ir pieejama un tiek izmantota elektroniskā formā.

III NODAĻA

Grāmatojumu noskaidrošana

1. iedaļa

Parādu atgūšana

30. pants

Nepamatotu maksājumu atgūšana

1.   Attiecībā uz jebkādiem nepamatotiem maksājumiem, kas radušies pārkāpuma vai nolaidības rezultātā, dalībvalstis izveido sistēmu, kas nodrošina, ka labuma guvēji saņem atgūšanas pieprasījumu pieņemamā termiņā pēc tam, kad maksājumu aģentūra vai, attiecīgā gadījumā, par atgūšanu atbildīgā struktūra ir saņēmusi kontroles ziņojumu vai līdzīgu dokumentu, kurā norādīts, ka pieļauts pārkāpums. Sistēma nodrošina, ka atgūšanas pieprasījuma saņemšanas laikā atbilstošās summas tiek iegrāmatotas maksājumu aģentūras debitoru virsgrāmatā.

2.   Dalībvalstīs ir ieviesta sistēma, kas nodrošina, ka atgūšanas procedūras, tai skaitā procentu aprēķināšana saskaņā ar piemērojamajiem valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 59. panta 1. punktā, nepamatoti izmaksāto summu savstarpēja ieskaitīšana un piedzīšana tiek laikus uzsākta un turpināta. Parādiem tiek sekots līdzi saskaņā ar valstī piemērojamo atgūšanas procedūru, un atgūtās summas tiek laikus atlīdzinātas fondiem.

3.   Attiecībā uz fondiem radušos parādu koriģē tikai tad, ja pārkāpuma neesība ir konstatēta ar galīgu administratīvu vai juridisku aktu.

4.   Parāda norakstīšanu un lēmumu neturpināt parāda atgūšanu saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem dalībvalstis pienācīgi pamato.

31. pants

Atgūšana ar ieskaitīšanu

Neskarot citas izpildes panākšanas darbības, kas paredzētas valsts tiesību aktos, dalībvalstis jebkādu nepamatotu summu, kas izriet no labuma guvēja pieļauta pārkāpuma, kurš konstatēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, atgūst ar ieskaitu no turpmākiem maksājumiem, kuri par labu minētajam labuma guvējam jāveic maksājumu aģentūrai, kas ir atbildīga par parāda atgūšanu.

2. iedaļa

Noskaidrošana

32. pants

Gada pārskatu saturs

1.   Regulas (ES) 2021/2116 90. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punktā minētajos gada pārskatos iekļauj:

a)

piešķirtos ieņēmumus, kas minēti tās pašas regulas 45. pantā;

b)

pa Savienības budžeta posteņiem un apakšposteņiem apkopotus ELGF izdevumus, no kuriem atskaitīti visi nepamatotie maksājumi, kas finanšu gada beigās nav atgūti un kas nav šā punkta f) apakšpunktā minētie maksājumi, un visi ar tiem saistītie procenti;

c)

ELFLA izdevumus, kas attiecīgi sadalīti pa programmām, pasākumiem vai intervenču veidiem un konkrētām iemaksu likmēm. Gada izdevumu pārskatā iekļauj arī informāciju par atgūtajām summām. Kad programma vai KLP stratēģiskais plāns tiek slēgts, no attiecīgā finanšu gada izdevumiem atskaita visus nepamatotos maksājumus, kas nav atgūti un kas nav šā punkta f) apakšpunktā minētie maksājumi, un visus ar tiem saistītos procentus;

d)

tabulu, kurā sadalījumā pa posteņiem un apakšposteņiem vai – ELFLA gadījumā – attiecīgi sadalījumā pa programmām, pasākumiem vai intervenču veidiem un pa konkrētām iemaksu likmēm un prioritārajām jomām parādītas atšķirības starp izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri deklarēti gada pārskatos, un izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri par to pašu periodu deklarēti šīs regulas 10. panta 2. punktā minētajos dokumentos, ciktāl tas attiecas uz ELGF, un šīs regulas 22. panta 2. punktā minētajos dokumentos, ciktāl tas attiecas uz ELFLA, kopā ar skaidrojumiem par katru atšķirību;

e)

atsevišķi – summas, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (16) 54. panta 2. punkta pirmo daļu un 3. punktu jāsedz attiecīgajai dalībvalstij vai Savienībai un kas attiecas uz:

i)

izdevumiem un maksājumiem, kas par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1307/2013 (17) paredzētām atbalsta shēmām radušies vai veikti attiecībā uz 2022. kalendāro gadu un pirms tam,

ii)

Regulā (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014 paredzētiem pasākumiem, ko īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim,

iii)

atbalstu augļu un dārzeņu nozarē izveidotu atzītu ražotāju organizāciju vai to apvienību darbības programmām un vīna nozares atbalsta programmām, kas minētas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2117 (18) 5. panta 6. un 7. punktā, attiecībā uz izdevumiem un maksājumiem, kas par darbībām, kuras, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1308/2013, īstenotas pēc 2022. gada 31. decembra, radušies vai veikti līdz darbības programmu vai atbalsta programmu beigu termiņam saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2117 5. panta 6. punkta c) apakšpunktu un 7. punktu,

iv)

ieņēmumiem, kas deklarēti to lauku attīstības programmu īstenošanas satvarā, kuras Komisija apstiprinājusi, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1305/2013, Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (19) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 27/2004 (20);

f)

izrakstu, kurš jāsagatavo šīs regulas V pielikumā dotajam paraugam atbilstošas tabulas formā un kurā jānorāda nepamatotie maksājumi, kas līdz finanšu gada beigām vēl jāatgūst sakarā ar pārkāpumiem Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (21) 1. panta 2. punkta nozīmē, tai skaitā visi sodi, kas paredzēti piemērojamajos Savienības nozariskajos tiesību aktos, un ar tiem saistītie procenti. Attiecībā uz šā punkta e) apakšpunktā minētajiem izdevumiem nepamatoto maksājumu izrakstu iesniedz atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 II pielikumā dotajam paraugam sagatavotas tabulas formā;

g)

debitoru virsgrāmatas izrakstu, kurā norādītas summas, kas nav šā punkta b), c), e) un f) apakšpunktā minētās summas un kas jāatgūst un jākreditē vai nu ELGF, vai ELFLA, un visi ar tām saistītie sodi un procenti; šā punkta e) apakšpunktā minētie izdevumi jāiesniedz atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 III pielikumā dotajam paraugam sagatavotas tabulas formā;

h)

kopsavilkumu par intervences darbībām un pārskatu par krājumu apjomu un atrašanās vietu finanšu gada beigās;

i)

apliecinājumu, ka maksājumu aģentūras dokumentos un uzskaites reģistros tiek glabāta informācija par izdevumiem, piešķirtajiem ieņēmumiem un par katru intervences krājumu pārvietošanas gadījumu;

j)

to neizmantoto/nenoskaidroto kumulēto avansu beigu atlikumu finanšu gada beigās, kuras dalībvalstis izmaksājušas labuma guvējiem, ELGF gadījumā – sadalījumā pa intervencēm un ELFLA gadījumā – attiecīgi sadalījumā pa programmām vai intervenču veidiem, otrajā minētajā gadījumā iekļaujot arī finanšu instrumentus. Finanšu instrumentu gadījumā beigu atlikums attiecas uz summām, kuras Komisija izmaksājusi avansā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 32. panta 4. punkta a) apakšpunktu un kuras dalībvalstis nav izmantojušas maksājumiem galasaņēmējiem vai galasaņēmēju labā, kuras nav piesaistītas garantijas līgumiem vai samaksātas kā pārvaldības maksas un izmaksas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 80. panta 5. punktu.

2.   Gada pārskati veido pamatu gada snieguma ziņojumam, kas jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) 2021/2115 134. pantu.

33. pants

Informācijas nosūtīšana

1.   Lai, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 53. un 54. pantu, varētu veikt grāmatojumu noskaidrošanu, katra dalībvalsts nosūta Komisijai:

a)

gada pārskatos iekļautos posteņus, kas minēti šīs regulas 32. pantā;

b)

gada snieguma ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā;

c)

sertifikācijas struktūras vai struktūru sagatavoto atzinumu un ziņojumus, kas minēti šīs regulas 5. panta 3. un 4. punktā;

d)

pārvaldības deklarācijas, kas minētas šīs regulas 3. pantā;

e)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 63. panta 5. punkta b) apakšpunktā un Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā paredzēto gada kopsavilkumu par galīgajiem revīzijas ziņojumiem un veiktajām kontrolēm, tai skaitā analīzi par sistēmās konstatēto kļūdu un nepilnību raksturu un apmēru, kā arī par veiktajām vai plānotajām korektīvajām darbībām, un to iesniedz kopā ar šīs regulas 3. pantā minēto maksājumu aģentūras pārvaldības deklarāciju.

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts iesniedz pilnīgus reģistrus, kuros atrodama visa uzskaites informācija, kas vajadzīga statistikas un kontroles nolūkos un attiecas uz izdevumiem, kas saistīti ar Regulā (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1144/2014 paredzētajiem pasākumiem. Uzskaites informācijas formu un saturu konkretizē Komisija.

2.   Dokumentus, kas minēti 1. punktā, Komisijai nosūta vēlākais līdz 15. februārim nākamajā gadā pēc tā finanšu gada beigām, uz kuru tie attiecas. Dokumentus iesniedz elektroniski, ievērojot formātu un nosacījumus, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar 25. pantu.

Minētajiem dokumentiem ir obligāti uzlikts elektroniskais paraksts Regulas (ES) Nr. 910/2014 nozīmē.

3.   Pēc Komisijas lūguma vai pēc dalībvalsts iniciatīvas ar grāmatojumu noskaidrošanu saistītu papildinformāciju var Komisijai iesūtīt laikposmā, kuru Komisija nosaka, ņemot vērā minētās informācijas sagādāšanai nepieciešamā darba apjomu. Šādu informāciju nesaņēmusi, Komisija grāmatojumus var noskaidrot, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

4.   Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var akceptēt lūgumu par novēlotu informācijas iesniegšanu, ja šis lūgums tai iesūtīts pirms iesniegšanas termiņa beigām.

34. pants

Uzskaites informācijas glabāšana

1.   Apliecinošos dokumentus par finansētajiem izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kas jāiekasē ELGF, glabā Komisijas rīcībā vismaz trīs gadus pēc gada, kurā Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 53. pantu, noskaidro attiecīgā finanšu gada grāmatojumus.

2.   Apliecinošos dokumentus par finansētajiem izdevumiem un piešķirtajiem ieņēmumiem, kas jāiekasē ELFLA, glabā Komisijas rīcībā vismaz trīs gadus pēc gada, kurā maksājumu aģentūra veikusi galīgo maksājumu.

3.   Pārkāpumu vai nolaidības gadījumā 1. un 2. punktā minētos apliecinošos dokumentus glabā Komisijas rīcībā vismaz trīs gadus pēc gada, kurā summas ir pilnībā atgūtas no labuma guvēja un kreditētas fondiem.

4.   Apliecinošos dokumentus par izlaidi, kas atbilst izdevumiem, kuri, ievērojot Regulu (ES) 2021/2115, deklarēti ELGF satvarā un ELFLA satvarā, glabā Komisijas rīcībā vismaz trīs gadus pēc gada, kurā, ievērojot Regulu (ES) 2021/2115, ir deklarēti galīgie izdevumi saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem.

5.   Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā paredzētās atbilstības procedūras gadījumā šā panta 1. un 2. punktā minētos apliecinošos dokumentus glabā Komisijas rīcībā vismaz vienu gadu pēc gada, kurā pabeigta šī procedūra, vai – ja lēmums par atbilstību tiek izskatīts Eiropas Savienības Tiesā – vismaz vienu gadu pēc gada, kurā pabeigta attiecīgā tiesvedība.

6.   Apliecinošos dokumentus, kas minēti 1.–5. punktā, glabā Komisijas rīcībā papīra formā, elektroniskā formā un/vai abās formās.

Dokumentus drīkst glabāt tikai elektroniskā formā, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos ir atļauts pamatā esošo darījumu pierādīšanas vajadzībām valsts tiesvedībā izmantot elektroniskus dokumentus.

Ja dokumentus glabā tikai elektroniskā formā, sistēma, ko lieto šim nolūkam, atbilst Deleģētās regulas (ES) 2022/127 I pielikuma 3. iedaļas B punktam.

35. pants

Finansiālā noskaidrošana

1.   Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā minētajā Komisijas lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu nosaka katrā dalībvalstī attiecīgajā finanšu gadā radušos izdevumu summas, kuras atzīst par summām, ko jāpieprasa segt no fondiem, pamatojoties uz šīs regulas 32. pantā minētajiem pārskatiem un ikvienu samazināšanu un apturēšanu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 39., 40. un 41. pantu.

Attiecībā uz ELFLA lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu noteiktajā summā ietilpst līdzekļi, kurus attiecīgā dalībvalsts, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 57. pantu, pēc pārdalīšanas drīkst izmantot atkārtoti.

2.   Attiecībā uz ELGF summu, kas saskaņā ar lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai tai izmaksājama, nosaka, par attiecīgo finanšu gadu veiktos mēneša maksājumus atskaitot no izdevumiem, kas saskaņā ar 1. punktu atzīti attiecībā uz to pašu gadu. Komisija minēto summu atskaita no mēneša maksājuma, kas attiecas uz izdevumiem, kuri radušies otrajā mēnesī pēc lēmuma par grāmatojumu noskaidrošanu, vai pieskaita minētajam maksājumam.

Attiecībā uz ELFLA summu, kas saskaņā ar lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai tai izmaksājama, nosaka, par attiecīgo finanšu gadu veiktos starpposma maksājumus atskaitot no izdevumiem, kas saskaņā ar 1. punktu atzīti attiecībā uz to pašu gadu.

Komisija minēto summu atskaita no pirmā maksājuma, par kuru dalībvalsts iesniegusi izdevumu deklarāciju pēc tam, kad pieņemts lēmums, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 53. pantu, vai arī pieskaita minētajam pirmajam maksājumam.

3.   Komisija iesniegtās informācijas verifikācijā iegūtos rezultātus, kā arī visus ierosinātos grozījumus vēlākais līdz 30. aprīlim pēc finanšu gada beigām paziņo attiecīgajai dalībvalstij.

4.   Ja ar attiecīgo dalībvalsti saistītu iemeslu dēļ Komisija nespēj dalībvalsts grāmatojumus noskaidrot līdz nākamā gada 31. maijam, Komisija paziņo dalībvalstij par papildu izziņas darbu, ko tā ierosina veikt, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 49. pantu.

5.   Šā panta 1.–4. punktu mutatis mutandis piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 45. pantā.

36. pants

Snieguma noskaidrošana

1.   Lai noteiktu summas, par kādām Savienības finansējums jāsamazina gadījumos, kad konstatēts, ka Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minētajā gada snieguma ziņojumā nav uzrādīta izdevumiem atbilstoša izlaide, Komisija izmanto pati savus konstatējumus un sertifikācijas struktūras konstatējumus un ņem vērā informāciju, ko darījušas pieejamu dalībvalstis, ar noteikumu, ka minētā informācija ir iesniegta termiņos, kurus Komisija noteikusi snieguma ikgadējās noskaidrošanas procedūrā, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 54. pantu un atbilstoši šim pantam.

2.   Ja dalībvalsts iesniegto ikgadējās noskaidrošanas dokumentu rezultātā un pietiekama pamatojuma neesības gadījumā Komisija uzskata, ka izdevumiem nav atbilstošas izlaides, tā paziņo attiecīgajai dalībvalstij savus konstatējumus un norāda konstatēto atšķirību. Paziņojumā iekļauj atsauci uz šo pantu.

Dalībvalsts atbild paziņojumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 30 kalendārajām dienām no paziņojuma saņemšanas. Atbildē dalībvalstij ir iespēja jo īpaši:

a)

sniegt komentārus un pamatojumus par konstatētajām atšķirībām;

b)

parādīt Komisijai, ka faktiskā konstatētā atšķirība vai summa, kam nav atbilstošas izlaides, ir mazāka, nekā bija norādījusi Komisija;

c)

informēt Komisiju par korektīvajiem pasākumiem, ko dalībvalsts veikusi, lai nodrošinātu pareizu izlaides uzrādīšanu ziņojumā vai lai nodrošinātu, ka izdevumiem ir atbilstoša izlaide, un par šo pasākumu faktiskās īstenošanas datumu.

Pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņošanā var izmantot elektroniskus līdzekļus.

3.   Novērtējusi dalībvalstu pamatojumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā paredzēto lēmumu, ar kuru Savienības finansējumu samazina par izdevumiem, kam attiecīgajā finanšu gadā nav atbilstošas izlaides.

4.   Attiecībā uz ELGF Komisija Savienības finansējuma samazinājumus veic, samazinot mēneša maksājumus, kas attiecas uz izdevumiem, kuri veikti otrajā mēnesī pēc tam, kad pieņemts lēmums, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 54. pantu.

5.   Attiecībā uz ELFLA Komisija Savienības finansējuma samazinājumus veic, samazinot maksājumu, par kuru dalībvalsts iesniegusi izdevumu deklarāciju pēc tam, kad pieņemts lēmums, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 54. pantu.

6.   Šā panta 1.–5. punktu mutatis mutandis piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 45. pantā.

37. pants

Atbilstības procedūra

1.   Lai noteiktu summas, kas no Savienības finansējuma jāizslēdz gadījumos, kad konstatēts, ka izdevumi nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, Komisija izmanto pati savus konstatējumus un ņem vērā informāciju, ko darījušas pieejamu dalībvalstis, ar noteikumu, ka minētā informācija ir iesniegta termiņos, kurus Komisija noteikusi atbilstības procedūrā, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu un atbilstoši šim pantam. Attiecībā uz intervencēm, kas ietilpst tās pašas regulas 65. pantā minētās integrētās administrācijas un kontroles sistēmas darbības jomā, Komisija ņem vērā arī lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas, ģeotelpisko pieteikumu sistēmas un platību uzraudzības sistēmas kvalitātes novērtējuma ziņojumus.

2.   Ja izziņas darba rezultātā Komisija uzskata, ka izdevumi nav veikti saskaņā ar Savienības noteikumiem, tā paziņo attiecīgajai dalībvalstij savus konstatējumus, norāda korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai turpmāk nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem, un nosaka finanšu korekcijas provizorisko līmeni, kādu tā attiecīgajā procedūras posmā uzskata par saviem konstatējumiem atbilstošu. Minētajā paziņojumā paredz arī divpusēju sanāksmi, kas jāsarīko piecu mēnešu laikā pēc dalībvalstij noteiktā atbildes sniegšanas termiņa beigām. Paziņojumā iekļauj atsauci uz šo pantu.

Dalībvalstis atbild divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas. Atbildē dalībvalstij ir iespēja jo īpaši:

a)

parādīt Komisijai, ka faktiskais neatbilstības vai fondiem radītā riska apmērs ir mazāks, nekā bija norādījusi Komisija;

b)

informēt Komisiju par korektīvajiem pasākumiem, ko dalībvalsts veikusi, lai nodrošinātu atbilstību Savienības noteikumiem, un par šo pasākumu faktiskās īstenošanas datumu.

Pamatotos gadījumos Komisija pēc pamatota dalībvalsts lūguma var atļaut divu mēnešu laikposmu pagarināt ne vairāk kā par diviem mēnešiem. Pamatots iemesls var būt dalībvalsts aprēķinu novērtēšana, ko veic sertifikācijas struktūra. Lūgumu Komisijai adresē pirms minētā laikposma beigām.

Ja dalībvalsts uzskata, ka divpusēja sanāksme nav vajadzīga, tā savā atbildē uz paziņojumu attiecīgi informē Komisiju.

3.   Divpusējā sanāksmē abas puses cenšas vienoties par veicamajiem pasākumiem, kā arī par pārkāpuma smaguma un Savienības budžetam nodarītā finansiālā kaitējuma izvērtējumu.

Komisija 30 darbdienās pēc divpusējās sanāksmes sagatavo protokolu un nosūta to dalībvalstij. Dalībvalsts 15 darbdienās pēc protokola saņemšanas var nosūtīt Komisijai savus apsvērumus.

Komisija sešos mēnešos pēc divpusējās sanāksmes protokola nosūtīšanas oficiāli paziņo dalībvalstij secinājumus, kas izdarīti, pamatojoties uz atbilstības procedūras satvarā saņemto informāciju. Minētajā paziņojumā izvērtē izdevumus, kuri no Savienības finansējuma jāizslēdz saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu un Deleģētās regulas (ES) 2022/127 14. un 15. pantu. Paziņojumā ietver atsauci uz šīs regulas 43. panta 1. punktu.

Ja dalībvalsts paziņo Komisijai, ka divpusējā sanāksme nav nepieciešama, sešu mēnešu periods sākas no dienas, kad Komisija saņēmusi šo paziņojumu.

4.   Ja dalībvalsts ir izmantojusi 43. pantā minēto samierināšanas procedūru, Komisija savus secinājumus dalībvalstij paziņo ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc:

a)

samierināšanas struktūras ziņojuma saņemšanas vai

b)

papildinformācijas saņemšanas no dalībvalsts 43. panta 3. punkta otrajā daļā minētajā termiņā ar noteikumu, ka šā panta 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti.

5.   Lai 3. un 4. punktu varētu piemērot attiecīgajos laikposmos, Komisijas rīcībā jābūt visai informācijai, kas ir konkrētajam procedūras posmam relevanta. Ja Komisija uzskata, ka tai trūkst informācijas, tā jebkurā laikā minētajos punktos noteiktajos laikposmos var:

a)

prasīt dalībvalstij papildinformāciju, un uz šo pieprasījumu dalībvalstij jāatbild divos mēnešos pēc šāda paziņojuma saņemšanas, un/vai

b)

informēt dalībvalsti par savu nodomu veikt papildu revīzijas apmeklējumu, lai veiktu vajadzīgās verifikācijas.

Tādā gadījumā 3. un 4. punktā minētie laikposmi sākas no jauna vai nu tad, kad Komisija saņem prasīto papildinformāciju, vai arī no papildu revīzijas apmeklējuma pēdējās dienas.

Ja 2., 3. un 4. punktā un šajā punktā norādītie laikposmi pilnībā vai daļēji ietver augustu, šo laikposmu ritējumu minētajā mēnesī aptur.

6.   Informāciju, kuru dalībvalsts paziņojusi pēc 3. punkta trešajā daļā minētā Komisijas oficiālā paziņojuma, no Savienības finansējuma izslēdzamo izdevumu izvērtēšanā var ņemt vērā tikai tad:

a)

ja tas vajadzīgs, lai Savienības budžetam nodarītais finansiālais kaitējums netiktu aplēsts daudz par augstu, un

b)

ja novēlotu informācijas nosūtīšanu pienācīgi attaisno ārēji faktori un tā netraucē Komisiju laikus pieņemt lēmumu, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.

7.   Nosūtījusi dalībvalstīm savus secinājumus saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem vienu vai vairākus Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā paredzētos lēmumus, ar kuriem no Savienības finansējuma izslēdz izdevumus, ko ietekmējusi neatbilstība Savienības noteikumiem. Komisija var veikt secīgas atbilstības procedūras līdz brīdim, kad dalībvalsts ir faktiski īstenojusi korektīvos pasākumus.

8.   Attiecībā uz ELGF atskaitījumus no Savienības finansējuma Komisija veic no mēneša maksājumiem, kas attiecas uz izdevumiem, kuri radušies otrajā mēnesī pēc tam, kad pieņemts lēmums, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.

Attiecībā uz ELFLA atskaitījumus no Savienības finansējuma Komisija veic no maksājuma, par kuru dalībvalsts iesniegusi izdevumu deklarāciju pēc tam, kad pieņemts lēmums, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.

Tomēr pēc dalībvalsts lūguma un pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar ko atskaitījumiem nosaka citu datumu vai atļauj veikt atlīdzināšanu ne vairāk kā trīs daļās, ja to attaisno uz Regulas (ES) 2021/2116 55. panta pamata pieņemtā īstenošanas aktā iekļauto atskaitījumu būtiskums. Pieprasījumu maksāt pa daļām dalībvalsts iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju par lēmumu, kas pieņemts, ievērojot minētās regulas 55. pantu.

9.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saņem Padomes Regulā (EK) Nr. 332/2002 (22), Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 (23) un Līgumā par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi paredzēto finansiālo palīdzību, Komisija pēc dalībvalsts lūguma un pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar ko uz laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus no tā pieņemšanas dienas, atliek to lēmumu izpildi, kas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu, pieņemti pēc 2025. gada 1. maija (“atlikšanas lēmums”).

Ar atlikšanas lēmumu atskaitījumus atļauj veikt pēc atlikšanas perioda beigām trīs ikgadējās daļās. Ja kopējā summa, uz kuru attiecas atlikšanas lēmums, pārsniedz 0,02 % no dalībvalsts iekšzemes kopprodukta, Komisija var atļaut atlīdzināšanu veikt ne vairāk kā piecās ikgadējās daļās.

Pēc dalībvalsts lūguma un pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju Komisija var nolemt pirmajā daļā minēto atlikšanas periodu vienu reizi pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

Dalībvalsts, kura gūst labumu no atlikšanas lēmuma, nodrošina, ka trūkumi, kas bijuši šo atskaitījumu pamatā un atlikšanas lēmuma pieņemšanas laikā joprojām pastāv, tiek novērsti, pamatojoties uz rīcības plānu, kurš izveidots, apspriežoties ar Komisiju, un kurā noteikti termiņi un skaidri progresa rādītāji. Komisija, ņemot vērā proporcionalitātes principu, atlikšanas lēmumu groza vai atceļ vienā no šādiem gadījumiem:

a)

dalībvalsts neveic darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu trūkumus, kā paredzēts rīcības plānā,

b)

progresa rādītāji liecina, ka korektīvo darbību progress nav pietiekams, vai

c)

darbību iznākums nav apmierinošs.

10.   Īstenošanas lēmumus, kuri minēti 8. un 9. punktā, pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 102. panta 2. punktā.

11.   Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas jāpaziņo attiecīgajai dalībvalstij, Komisija 2.–5. punktā noteiktos laikposmus var pagarināt.

12.   Šajā pantā minētajā paziņošanā var izmantot elektroniskus līdzekļus.

13.   Šā panta 1.–11. punktu mutatis mutandis piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 45. pantā.

38. pants

Lēmums nesākt vai neturpināt atbilstības izziņas darbu

1.   Komisija var nolemt nesākt vai neturpināt atbilstības izziņas darbu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu, ja tā paredz, ka šīs regulas 37. panta 2. punktā minētajā izziņas darbā konstatētās neatbilstības rezultātā iespējamā finansiālā korekcija nepārsniegs 50 000 EUR un 2 % no attiecīgajiem izdevumiem vai atgūstamajām summām.

2.   Ja Komisija samazina mēneša maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 39. panta 1. un 2. punktu, tā var nolemt nesākt vai neturpināt atbilstības izziņas darbu saskaņā ar minētās regulas 55. pantu, ja attiecīgā dalībvalsts minētās regulas 39. panta 1. un 2. punktā paredzētās procedūras satvarā nav izteikusi iebildumu pret šā punkta piemērošanu.

39. pants

Samierināšanas struktūra

Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā paredzētās atbilstības procedūras nolūkā izveido samierināšanas struktūru. Tās uzdevumi ir šādi:

a)

pārbaudīt visas lietas, ko tai nodevusi dalībvalsts, kura saņēmusi oficiālu Komisijas paziņojumu, ko sniedz, ievērojot šīs regulas 37. panta 3. punkta trešo daļu, kā arī izvērtēt izdevumus, kurus Komisija plāno izslēgt no Savienības finansējuma;

b)

censties samierināt Komisijas un attiecīgās dalībvalsts atšķirīgās nostājas;

c)

pārbaudes beigās sagatavot ziņojumu par samierināšanas centienu rezultātiem un tajā izteikt piezīmes, kuras tā uzskata par noderīgām, ja visi vai daži strīdīgie punkti paliek neatrisināti.

40. pants

Samierināšanas struktūras sastāvs

1.   Samierināšanas struktūras sastāvā ir vismaz pieci locekļi, kurus izraugās no to personu vidus, kas ir autoritātes un garantē pilnīgu neatkarību un augstu kvalifikāciju kopējās lauksaimniecības politikas, arī lauku attīstības, finansēšanas vai finanšu revīzijas prakses jautājumos.

Šīm personām jābūt dažādu dalībvalstu valstspiederīgajiem.

2.   Komisija pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju ieceļ priekšsēdētāju, locekļus un locekļu aizstājējus uz sākotnējo pilnvaru termiņu, kas ir trīs gadi.

Pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas pilnvaru termiņu drīkst pagarināt, taču katru reizi tikai par vienu gadu. Tomēr, ja ieceļamais priekšsēdētājs jau ir samierināšanas struktūras loceklis, viņa sākotnējais pilnvaru termiņš priekšsēdētāja amatā ir trīs gadi.

Struktūras priekšsēdētāja, locekļu un locekļu aizstājēju vārdus publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3.   Samierināšanas struktūras locekļi saņem atlīdzību atkarībā no laika, kādu tiem nācies veltīt attiecīgajam uzdevumam. Izmaksas kompensē saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā attiecībā uz Komisijas darbiniekiem.

4.   Pēc pilnvaru termiņa beigām priekšsēdētājs un locekļi paliek amatā līdz viņu aizstāšanai vai atkārtotai iecelšanai amatā.

5.   Komisija pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju var izbeigt pilnvaru termiņu struktūras locekļiem, kuri vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami, lai pildītu uzdevumus samierināšanas struktūrā, vai jebkāda iemesla dēļ uz nenoteiktu laiku nav pieejami.

Tādā gadījumā attiecīgo locekli pēc Lauksaimniecības fondu komitejas informēšanas aizstāj ar locekļa aizstājēju uz minētā locekļa atlikušo amata pilnvaru laiku.

Ja priekšsēdētāja pilnvaru termiņš tiek izbeigts, Komisija pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju ieceļ struktūras locekli, kuram jāpilda priekšsēdētāja pienākumi atlikušajā pilnvaru laikā.

41. pants

Samierināšanas struktūras neatkarība

1.   Samierināšanas struktūras locekļi veic pienākumus pilnīgi neatkarīgi, nedz lūdzot, nedz pieņemot Komisijas, kādas valdības vai struktūras norādījumus.

Ja locekļi iepriekšējā amatā ir bijuši personīgi iesaistīti izskatāmajā jautājumā, tie samierināšanas struktūras darbā nepiedalās un ziņojumu neparaksta.

2.   Neskarot Līguma 287. pantu, locekļi neizpauž nekādu informāciju, ko tie ieguvuši, darbojoties samierināšanas struktūrā. Šāda informācija ir konfidenciāla, un uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums.

42. pants

Darba organizācija

1.   Samierināšanas struktūra tiekas Komisijas galvenajā mītnē. Darbu sagatavo un organizē priekšsēdētājs. Neskarot 40. panta 5. punkta pirmo daļu, priekšsēdētāja prombūtnē priekšsēdētāja funkcijas pilda vecākais struktūras loceklis.

Samierināšanas struktūras sekretariāta funkcijas nodrošina Komisija.

2.   Neskarot 41. panta 1. punkta otro daļu, ziņojumus pieņem ar klātesošo locekļu absolūtu balsu vairākumu, un vajadzīgais apspriedes kvorums ir trīs locekļi.

Ziņojumus paraksta priekšsēdētājs un locekļi, kuri piedalījušies apspriedē. Tos līdzparaksta sekretariāts.

43. pants

Samierināšanas procedūra

1.   Dalībvalsts 30 darbdienās no 37. panta 3. punkta trešajā daļā minētā oficiālā Komisijas paziņojuma saņemšanas dienas var nodot lietu izskatīšanai samierināšanas struktūrā, nosūtot samierināšanas struktūras sekretariātam pamatotu samierināšanas lūgumu.

2.   Procedūru, kas jāievēro, un sekretariāta adresi dalībvalstīm paziņo ar Lauksaimniecības fondu komitejas starpniecību.

3.   Samierināšanas lūgums ir pieņemams tikai tad, ja summa, ko paredzēts izslēgt no Savienības finansējuma saskaņā ar Komisijas paziņojumu:

a)

pārsniedz vienu miljonu EUR

vai

b)

ir vismaz 25 % no dalībvalsts kopējiem gada izdevumiem attiecīgajos budžeta posteņos.

Turklāt, ja iepriekš notikušajās diskusijās dalībvalsts ir apgalvojusi un pierādījusi, ka tas ir jautājums, kas saistīts ar Savienības noteikumu piemērošanas principu, samierināšanas struktūras priekšsēdētājs var pasludināt, ka samierināšanas lūgums ir pieņemams. Taču šāds lūgums nav pieņemams, ja tas ir saistīts vienīgi ar juridisko interpretāciju.

4.   Samierināšanas struktūra, cik neformāli un ātri vien iespējams, veic izmeklēšanu, pamatojas tikai uz pierādījumiem, kuri Komisijai ir pieejami laikā, kad tiek nosūtīti oficiālie secinājumi saskaņā ar 37. panta 3. punkta trešo daļu, un pienācīgi uzklausot Komisiju un attiecīgās valsts iestādes.

Tomēr, ja dalībvalsts uzskata, ka līdz ar samierināšanas lūgumu ir jāiesniedz informācija, kas Komisijai vēl nav paziņota, samierināšanas struktūra var aicināt Komisiju novērtēt minēto jauno informāciju, taču tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti 37. panta 6. punkta nosacījumi. Informāciju Komisijai paziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pēc 39. panta c) punktā minētā ziņojuma nosūtīšanas.

5.   Ja samierināšanas struktūra četros mēnešos pēc lietas nodošanas nespēj saskaņot Komisijas un dalībvalsts atšķirīgās nostājas, samierināšanas procedūru uzskata par nesekmīgu.

6.   Ziņojumā, kas minēts 39. panta c) punktā, norāda iemeslus, kuru dēļ nostājas nevarēja saskaņot. Tajā norāda, vai izskatīšanas laikā ir panākta jelkāda daļēja vienošanās un vai samierināšanas struktūra aicina Komisiju novērtēt jaunu informāciju saskaņā ar 4. punkta otro daļu.

7.   Ziņojumu nosūta:

a)

attiecīgajai dalībvalstij;

b)

Komisijai, lai tā pārbaudītu ziņojumu pirms secinājumu nosūtīšanas dalībvalstij;

c)

citām dalībvalstīm Lauksaimniecības fondu komitejas satvarā.

8.   Ja 1. punktā, 4. punkta otrajā daļā un 5. punktā norādītie laikposmi pilnībā vai daļēji ietver augustu, šo laikposmu ritējumu minētajā mēnesī aptur.

IV NODAĻA

Pārbaudes

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

44. pants

Informācija, kas jāvāc par labuma guvēju identifikāciju

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka labuma guvēji atbalsta pieteikumos un maksājuma pieprasījumos sniedz informāciju, kas vajadzīga to identificēšanai, attiecīgā gadījumā arī informāciju par grupu, kura definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (24) 2. panta 11) punktā un kurā tie piedalās no konkrētas dienas, kas jānosaka dalībvalstij. Minētajā informācijā ietver vismaz:

a)

tiesību subjekta nosaukumu;

b)

PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numuru;

c)

mātesuzņēmuma nosaukumu un PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numuru;

d)

galīgo mātesuzņēmumu un tā PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numuru;

e)

meitasuzņēmumus un to PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numuru.

Pirmajā daļā minēto informāciju drīkst izmantot, kad tiek sagatavota Regulas (ES) 2021/2116 60. panta 1. punkta otrajā daļā minētā pārbaudes izlase. Šo informāciju jo īpaši var izmantot, lai veiktu pārbaudes saistībā ar tās pašas regulas 62. pantā minēto apiešanu.

2.   Grupu identificēšanai izmantojamo informāciju, kas minēta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 98. pantu publicē ex post.

45. pants

Prasības par datizraces rīku

1.   Lai brīvprātīgi izmantotu Regulas (ES) 2021/2116 59. panta 2. punktā minēto datizraces rīku, kuru Komisija darījusi pieejamu minētās regulas 60. pantā paredzētajām pārbaudēm, dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

pārvaldības un kontroles sistēmas, pie kurām pieder Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 1. punktā minētā integrētā administrācijas un kontroles sistēma, var elektroniski sasaistīt ar rīku, un, lai minimalizētu administratīvo slogu un manuālu iejaukšanos, datu apmaiņa notiek automātiski un mašīnlasāmā formātā;

b)

ar datizraces rīka palīdzību iegūto informāciju un veikto pārbaužu datus var automātiski ievadīt atpakaļ pārvaldības un kontroles sistēmās un tajās reģistrēt un uzglabāt.

2.   Ja dalībvalsts nolemj saskaņā ar šīs regulas 44. pantu savākto informāciju izmantot Regulas (ES) 2021/2116 60. panta 1. punkta otrajā daļā minētās pārbaudes izlases sagatavošanā, informāciju var verificēt ar minēto datizraces rīku.

2. iedaļa

Darījumu rūpīgā pārbaude

46. pants

Dalībvalstu veiktā rūpīgā pārbaude

1.   Sistemātiski veiktās komercdokumentu rūpīgās pārbaudes, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 77. panta 1. punktā, katrā rūpīgo pārbaužu periodā, kurš minēts šā panta 4. punktā, aptver tādu uzņēmumu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks kā puse no uzņēmumiem, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa ELGF finansēšanas sistēmā ELGF finanšu gadā, kas ir pirms attiecīgā rūpīgo pārbaužu perioda sākuma, ir pārsniegusi 150 000 EUR.

2.   Attiecībā uz katru rūpīgo pārbaužu periodu dalībvalstis, neskarot Regulas (ES) 2021/2116 77. panta 1. punktā noteiktos pienākumus, rūpīgi pārbaudāmos uzņēmumus atlasa, pamatojoties uz visu to pasākumu riska analīzi, kuriem to praktiski iespējams veikt. Riska analīzi dalībvalstis Komisijai paziņo kā daļu no tās pašas regulas 80. panta 1. punktā minētā kontroles plāna.

3.   Attiecībā uz pasākumiem, kuriem riska analīzes izmantošanu dalībvalsts uzskata par praktiski neiespējamu, rūpīgās pārbaudes obligāti jāveic uzņēmumos, kuru saņemtie maksājumi ELGF finansēšanas sistēmā ir pārsnieguši 350 000 EUR un kuri nevienā no diviem iepriekšējiem rūpīgo pārbaužu periodiem nav tikuši rūpīgi pārbaudīti saskaņā ar šo regulu un Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļu.

4.   Rūpīgo pārbaužu periods ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.

47. pants

Savstarpēja palīdzība

Regulas (ES) 2021/2116 79. pantā minēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu dalībvalstis nosūta ikvienai dalībvalstij, kurā iedibināts uzņēmums, kā tas noteikts minētajā pantā. Pieprasījumā iekļauj visas ziņas, kas vajadzīgas, lai pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts varētu identificēt uzņēmumus un izpildīt savus rūpīgās pārbaudes pienākumus. Pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts ir atbildīga par šādu uzņēmumu rūpīgo pārbaudi saskaņā ar minētās regulas 77. pantu.

48. pants

Gada kontroles plāni un ziņojumi

1.   Rūpīgo pārbaužu kontroles plānu un ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2116 80. pantā, sagatavo saskaņā ar šīs regulas VI un VII pielikumā doto veidlapas paraugu.

2.   Informāciju, kas jāiesniedz saskaņā ar šo pantu, paziņo elektroniski.

3.   Komisija katru gadu informē dalībvalstis par veikto rūpīgo pārbaužu rezultātiem.

V NODAĻA

Nodrošinājumi

1. iedaļa

Darbības joma, informācijas tehnoloģija, nepārvarama vara

49. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visos gadījumos, kad lauksaimniecības tiesību aktos ir prasīts nodrošinājums, neatkarīgi no tā, vai termins “nodrošinājums” ir lietots vai ne.

Šo nodaļu nepiemēro nodrošinājumiem, ko iesniedz, lai garantētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (25) minēto ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu samaksu.

50. pants

E-pārvaldība

Paziņojumus, dokumentus un nodrošinājumus var sagatavot, apstrādāt un pārvaldīt, izmantojot IT sistēmas, ja piemērojamās sistēmas tiek pārvaldītas saskaņā ar oficiāli apstiprinātiem kvalitātes un drošības protokoliem, kas ir minētajām sistēmām piemēroti.

Ja IT sistēmu atšķirību dēļ kompetentās iestādes nevar verifikācijas nolūkā piekļūt vajadzīgajiem dokumentiem, minētos dokumentus izdrukā un to īstumu apliecina iestāde, kuras kompetencē ir minēto IT sistēmu pārvaldība (“izdevējiestāde”), vai iestāde, kuras kompetencē ir dokumentu kopiju īstuma apliecināšana.

Šādas izdrukas var aizstāt ar elektronisku ziņapmaiņu starp izdevējiestādi un labuma guvēju vai kompetento iestādi, ja izdevējiestāde iesniedz oficiāli apstiprinātu sertifikācijas protokolu, ar kuru garantē ziņas īstumu.

51. pants

Nepārvaramas varas termiņi

1.   Šo pantu piemēro, ja uz to ir atsauce konkrētā regulā.

2.   Pieprasījums atzīt nepārvaramas varas gadījumu ir nepieņemams, ja kompetentā iestāde to saņēmusi vairāk nekā 30 kalendārās dienas pēc dienas, kurā kompetentā iestāde ir operatoru informējusi par to, ka ir konstatēta attiecīgā pienākuma neizpilde Deleģētās regulas (ES) 2022/127 24. panta 2. punkta nozīmē, ir beidzies attiecīgā pienākuma izpildes termiņš, kas minēts tās pašas regulas 24. panta 3. punktā, vai termiņš, līdz kuram jāiesniedz attiecīgā pienākuma izpildes pierādījums, kas minēts tās pašas regulas 24. panta 4. punktā.

3.   Operatori 181 kalendārās dienas laikā pēc tā perioda beigām, kurā pienākums bija pilnībā jāizpilda, iesniedz kompetentajai iestādei pieņemamu pierādījumu par apstākļiem, kuri, viņuprāt, ir nepārvaramas varas gadījums. Operatoriem var piešķirt papildu laiku, ja tie minētajā termiņā iesniegt pierādījumu nespēj, lai gan ir rīkojušies ar pienācīgu rūpību.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par nepārvaramas varas gadījumiem, kurus tās ir atzinušas, un sniedz relevantu informāciju par katru gadījumu.

2. iedaļa

Nodrošinājumu veids

52. pants

Veids

1.   Nodrošinājumu var iesniegt:

a)

kā naudas depozītu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2022/127 20. panta 2. un 3. punktā, un/vai

b)

norādot garantijas sniedzēju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2022/127 22. pantu.

2.   Pēc kompetentās iestādes ieskatiem nodrošinājumu var iesniegt:

a)

ieķīlājot bankā naudas depozītus,

b)

ieķīlājot tādus atzītus prasījumus pret publisku struktūru vai publiskiem fondiem, kuriem pienācis maksājuma termiņš un attiecībā pret kuriem neviens cits prasījums nav prioritārs, un/vai

c)

ieķīlājot attiecīgajā dalībvalstī apgrozāmu nodrošinājumu, ja to izdevusi vai garantējusi minētā dalībvalsts.

3.   Kompetentā iestāde var izvirzīt papildu nosacījumus 2. punktā uzskaitīto nodrošinājuma veidu pieņemšanai.

53. pants

Apgrozāms nodrošinājums

1.   Saskaņā ar 52. panta 2. punkta c) apakšpunktu ieķīlāta nodrošinājuma pārdošanas vērtība nodrošinājuma iesniegšanas brīdī ir vismaz 115 % no prasītās nodrošinājuma vērtības.

2.   Nodrošinājumu, kas minēts 52. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kompetentā iestāde drīkst pieņemt tikai tad, ja persona, kas to piedāvā, rakstiski apņemas vai nu iesniegt papildu nodrošinājumu, vai aizstāt sākotnējo nodrošinājumu, ja attiecīgā nodrošinājuma pārdošanas vērtība ilgāk nekā trīs mēnešus ir bijusi mazāka nekā 105 % no prasītās nodrošinājuma vērtības. Minētā rakstiskā apņemšanās nav vajadzīga, ja tas jau ir paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos. Kompetentā iestāde regulāri izskata minētā nodrošinājuma vērtību.

3.   Kompetentā iestāde 52. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā nodrošinājuma pārdošanas vērtību novērtē, ņemot vērā ar pārdošanu saistītās izmaksas.

4.   Nodrošinājuma pārdošanas vērtību novērtē, izmantojot pēdējo pieejamo kotāciju.

5.   Persona, kas iesniedz šo nodrošinājumu, pēc kompetentās iestādes pieprasījuma iesniedz pierādījumus par tā pārdošanas vērtību.

54. pants

Aizstāšana un piesaistīšana

1.   Jebkuru nodrošinājumu var aizstāt ar citu.

Tomēr kompetentās iestādes piekrišana ir vajadzīga šādos gadījumos:

a)

ja sākotnējais nodrošinājums ir atsavināts, bet vēl nav realizēts, vai

b)

ja aizstājošais nodrošinājums pieder pie kāda no 52. panta 2. punktā minētajiem veidiem.

2.   Grupveida nodrošinājumu var aizstāt ar citu grupveida nodrošinājumu, ja jaunais grupveida nodrošinājums nosedz vismaz to sākotnējā grupveida nodrošinājuma daļu, kas aizstāšanas brīdī ir piesaistīta, lai garantētu viena vai vairāku vēl neizpildītu pienākumu izpildi.

3.   Tiklīdz grupveida nodrošinājuma daļu piesaista konkrēta pienākuma izpildei, tiek piefiksēts grupveida nodrošinājuma atlikums.

3. iedaļa

Atbrīvošana un atsavināšana

55. pants

Daļēja atbrīvošana

Ja īpašos Savienības noteikumos minimālais daudzums nav noteikts, kompetentā iestāde var pati ierobežot viena nodrošinājuma daļējas atbrīvošanas reižu skaitu un noteikt katrā reizē atbrīvojamo minimālo summu.

Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai pirms visa nodrošinājuma vai tā daļas atbrīvošanas tai tiktu iesniegts rakstisks atbrīvošanas pieprasījums.

Ja nodrošinājums sedz vairāk nekā 100 % garantējamās summas, to nodrošinājuma daļu, kas pārsniedz 100 %, atbrīvo, kad galīgi atbrīvo vai atsavina garantētās summas atlikumu.

56. pants

Atsavināšana

1.   Kad kompetentajai iestādei kļūst zināmi apstākļi, kas dod iemeslu nodrošinājuma pilnīgai vai daļējai atsavināšanai, tā nekavējoties pieprasa personai, kurai jāizpilda pienākums, samaksāt atsavināmo summu, un dod tai laiku, kas nepārsniedz 30 dienas no maksāšanas pieprasījuma saņemšanas brīža.

Ja maksājums līdz minētā laikposma beigām nav veikts, kompetentā iestāde:

a)

nekavējoties pārskaita 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā veida nodrošinājumu attiecīgajā kontā;

b)

nekavējoties pieprasa 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam garantijas sniedzējam maksāt, dodot laiku, kas nepārsniedz 30 dienas no maksāšanas pieprasījuma saņemšanas brīža;

c)

nekavējoties veic pasākumus, lai:

i)

nodrošinājumus, kas minēti 52. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, konvertētu naudā, kas ir pietiekama, lai atgūtu piekritīgo summu,

ii)

ieķīlāto naudas depozītu, kas minēts 52. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ieskaitītu savā kontā.

Jebkuru 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā aprakstītā veida nodrošinājumu kompetentā iestāde var nekavējoties pārskaitīt attiecīgajā kontā, iepriekš neprasot attiecīgajai personai veikt maksājumu.

2.   Neskarot 1. punktu:

a)

ja ir pieņemts lēmums nodrošinājumu atsavināt, bet pēc tam, pamatojoties uz pārsūdzību, lēmums ir atlikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, attiecīgā persona par faktiski atsavināto summu maksā procentus par laikposmu, kas sākas 30 dienas pēc 1. punktā minētā maksājuma pieprasījuma saņemšanas un beidzas dienā pirms faktiski atsavinātās summas samaksas;

b)

ja saskaņā ar pārsūdzības procedūras iznākumu attiecīgajai personai tiek pieprasīts 30 dienās samaksāt atsavināto summu, procentu aprēķināšanas nolūkos dalībvalsts var uzskatīt, ka maksājums jāveic 20. dienā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas;

c)

piemērojamo procentu likmi aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet tā nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka par procentu likmi, ko piemēro valstij piekritīgo summu atgūšanā;

d)

maksājumu aģentūras samaksātos procentus atskaita no ELGF vai ELFLA izdevumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2116;

e)

dalībvalstis var periodiski pieprasīt palielināt nodrošinājumu par attiecīgajiem procentiem.

3.   Ja nodrošinājums ir atsavināts un summa jau ir kreditēta fondiem un ja pilnībā vai daļēji atsavinātā summa, ieskaitot procentus, kuru likme noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, saskaņā ar pārsūdzības procedūras iznākumu ir jāatmaksā, atmaksājamo summu sedz fondi, izņemot gadījumus, kad nodrošinājuma atmaksas iemesls ir dalībvalsts pārvaldes iestāžu vai citu struktūru nolaidība vai nopietna kļūda.

4. iedaļa

Informācija

57. pants

Informācija par nodrošinājumu atsavināšanu, nodrošinājumu veidiem un garantijas sniedzējiem

1.   Dalībvalstis glabā Komisijai pieejamu informāciju attiecībā uz katru gadu par atsavināto nodrošinājumu kopējo skaitu un summu neatkarīgi no tā, kādu posmu sasniegusi 56. pantā noteiktā procedūra, un katrā atsevišķā gadījumā nošķir valstu budžetā kreditētās summas un Savienības budžetā kreditētās summas. Minētā informācija tiek glabāta par visiem atsavinātajiem nodrošinājumiem, kuru summa pārsniedz 1 000 EUR, un par katru Savienības noteikumu, kas prasa iesniegt nodrošinājumu. Informācija aptver gan summas, ko ieinteresētā persona samaksājusi tieši, gan summas, kuras atgūtas, realizējot nodrošinājumu.

2.   Dalībvalstis glabā Komisijai pieejamu sarakstu, kurā norādīti:

a)

to iestāžu veidi, kuras var darboties kā garantijas sniedzēji, un šajā sakarā noteiktās prasības;

b)

nodrošinājuma veidi, kas pieņemti, ievērojot 52. panta 2. punktu, un šajā sakarā noteiktās prasības.

VI NODAĻA

Pārredzamība

58. pants

Publicēšanas forma un veids

1.   Regulas (ES) 2021/2116 98. pantā minēto informāciju saistībā ar Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta pirmās daļas a), b), d), f)–l) apakšpunktu publicē atvērtā mašīnlasāmā formātā, piemēram, CSV vai XLXS, un tajā ietver šīs regulas VIII pielikumā norādīto informāciju, arī darbības kodu, kas aprakstīts šīs regulas IX pielikumā.

2.   Dalībvalstis var nolemt nepublicēt Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta pirmās daļas f) un g) apakšpunktā minēto informāciju par Regulas (ES) 2021/2115 16. pantā minētajiem tiešo maksājumu intervenču veidiem, Regulas (ES) 2021/2115 69. panta b) un c) punktā minētajiem lauku attīstības intervenču veidiem un Regulā (ES) Nr. 228/2013 un (ES) Nr. 229/2013 paredzētajiem pasākumiem.

3.   Informācijai var piekļūt, izmantojot tīmekļa meklēšanas rīku, kas ļauj lietotājam labuma guvējus meklēt pēc vārda/nosaukuma, labuma guvēju grupas, pašvaldības, saņemtajām summām vai darbības vai pēc minēto parametru kombinācijas un visu atbilstošo informāciju izvilkt kā vienotu datu kopu.

4.   Informāciju sniedz dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās un/vai vienā no trim Komisijas darba valodām.

5.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, izsaka euro. Dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro, summas izsaka gan euro, gan tās valūtā, izmantojot divas atsevišķas tabulas atvērtā mašīnlasāmā formātā.

6.   Valstu valūtām piemēro Deleģētās regulas (ES) 2022/127 12. pantā norādīto valūtas kursu.

7.   Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 2. punktā minēto informāciju saistībā ar Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu publicē atsevišķā dokumentā, kurā iekļauj vismaz šīs regulas IX pielikumā ietverto informāciju.

59. pants

Labuma guvēju publicēšana nelielu summu gadījumā

1.   Ja atbalsta summa, ko labuma guvējs saņēmis vienā gadā, nepārsniedz 1 250 EUR, minēto labuma guvēju identificē ar kodu. Par minētā koda formu lemj dalībvalstis.

2.   Ja 1. punktā minētā informācija par labuma guvējiem ļautu fizisku personu identificēt kā labuma guvēju tāpēc, ka attiecīgajā pašvaldībā dzīvo vai ir reģistrēts neliels labuma guvēju skaits, attiecīgā dalībvalsts Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 3. punkta pirmās daļas l) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām publicē informāciju par nākamo lielāko administratīvo vienību, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība.

60. pants

Publicēšanas datums

Šajā nodaļā minēto informāciju par iepriekšējo finanšu gadu katru gadu publicē līdz 31. maijam.

61. pants

Labuma guvēju informēšana

Regulas (ES) 2021/2116 98. pantā minēto informāciju labuma guvējiem sniedz, iekļaujot to pieteikuma veidlapās, kas jāaizpilda, lai saņemtu atbalstu no ELGF vai ELFLA, vai – citādā gadījumā – laikā, kad tiek vākti dati.

62. pants

Sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm

1.   Komisija savā centrālajā interneta adresē izveido un uztur Savienības tīmekļa vietni, kurā ietvertas saites uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 98. panta 4. punktā. Komisija interneta saites atjaunina saskaņā ar dalībvalstu iesūtīto informāciju.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai savu tīmekļa vietņu interneta adreses, tiklīdz šīs vietnes ir izveidotas, kā arī informē par visām turpmākajām izmaiņām, kuras ietekmē minēto tīmekļa vietņu piekļūstamību no Savienības tīmekļa vietnes.

3.   Dalībvalstis izraugās struktūru, kas atbild par tīmekļa vietnes izveidošanu un uzturēšanu. Dalībvalstis paziņo Komisijai minētās struktūras nosaukumu un adresi.

VII NODAĻA

Iekšzemes atbalsta paziņošanai PTO vajadzīgie dati

63. pants

Dati un nosūtīšana

1.   Tajā pašā dienā, kad Komisijai tiek nosūtīti gada pārskati, dalībvalstis nosūta datus par summām, kas no valsts avotiem izmaksātas par visiem ar fondiem saistītajiem izdevumiem, uz kuriem norādīts 32. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.

2.   Datus, kas prasīti 1. punktā, iesniedz atbilstoši tādai pašai struktūrai kā datus, kas jāiesniedz, ievērojot 32. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Šo informāciju sniedz, pamatojoties uz paraugu, kuru Komisija darījusi dalībvalstīm pieejamu ar informācijas sistēmu palīdzību.

VIII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

64. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 908/2014 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr:

a)

minētās regulas 21.–24. pantu un 27.–34. pantu turpina piemērot ELFLA gadījumā – attiecībā uz tiem izdevumiem, kas labuma guvējiem radušies, un tiem maksājumiem, ko maksājumu aģentūras veikušas lauku attīstības programmu īstenošanas satvarā atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, un ELGF gadījumā – attiecībā uz darbības programmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013;

b)

minētās regulas 59. pantu turpina piemērot maksājumiem, kas veikti attiecībā uz 2021., 2022. un 2023. finanšu gadu;

c)

minētās regulas II un III pielikumu turpina piemērot šīs regulas 32. panta f) un g) apakšpunkta vajadzībām.

65. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr:

a)

tās 9., 10. un 11. pantu dalībvalstu veiktajiem izdevumiem un saņemtajiem piešķirtajiem ieņēmumiem piemēro no 2022. gada 16. oktobra;

b)

tās 22. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunktu piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem, kas no 2026. gada 1. janvāra atgūti attiecībā uz lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1305/2013;

c)

tās VI nodaļu piemēro maksājumiem, kas veikti, sākot ar 2024. finanšu gadu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 (2014. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/127 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 20 lpp).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405//2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

(11)  OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 (2014. gada 22. oktobris) par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).

(14)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 906/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz valsts intervences izdevumiem (OV L 255, 28.8.2014., 1. lpp.).

(15)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1240 (2016. gada 18. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu (OV L 206, 30.7.2016., 71. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2117 (gada 2. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (OV L 435, 6.12.2021., 262. lpp.).

(19)  Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

(20)  Komisijas Regula (EK) Nr. 27/2004 (2004. gada 5. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus pārejas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai attiecībā uz lauku attīstības pasākumu finansēšanu, kuru veic ELVGF Garantiju nodaļa, Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (OV L 5, 9.1.2004., 36. lpp.).

(21)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(22)  Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

(23)  Padomes Regula (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

4. pantā norādītā maksājumu aģentūras pārvaldības deklarācija

Es, apakšā parakstījies(-usies), …, maksājumu aģentūras … direktors(-e), iesniedzu šīs maksājumu aģentūras pārskatus par finanšu gadu no xx. gada 16. oktobra līdz xx+1. gada 15. oktobrim.

Pamatojoties uz savu vērtējumu un manā rīcībā esošo informāciju, kas citstarp ietver iekšējā revīzijas dienesta darba rezultātus, apliecinu, ka:

iesniegtie pārskati, cik man zināms, sniedz patiesu, pilnīgu un precīzu priekšstatu par izdevumiem un ieņēmumiem iepriekš minētajā finanšu gadā. Visi parādi, avansi, garantijas un krājumi, kas man zināmi, ir uzrādīti šajos pārskatos, un visi ieņēmumi, kas iekasēti attiecībā uz ELGF un ELFLA, ir pienācīgi kreditēti attiecīgo fondu kontos;

esmu ieviesis(-usi) sistēmu, kas sniedz pamatotu pārliecību:

i)

attiecībā uz Regulā (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013 un (ES) Nr. 1144/2014 paredzētajiem pasākumiem – ka maksājumi ir likumīgi un pareizi;

ii)

ka Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktā norādītās pārvaldības sistēmas darbojas pareizi un nodrošina, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar minētās regulas 37. pantu;

iii)

attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 norādītajiem intervenču veidiem – ka ziņošanas sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi un ticami, ka izdevumi atbilst attiecīgajai ziņojumā uzrādītajai izlaidei un ir veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām.

Pārskatos deklarētie izdevumi tika izmantoti paredzētajam nolūkam, kā noteikts Regulā (ES) 2021/2116.

Turklāt apliecinu, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 59. pantu ir ieviesti efektīvi un samērīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi un ka šajos pasākumos ir ņemti vērā apzinātie riski.

Tomēr šai deklarācijai piemērojamas šādas atrunas:

Visbeidzot, apliecinu, ka man nav zināma nekāda neizpausta informācija, kas varētu kaitēt Savienības finansiālajām interesēm.

Paraksts


II PIELIKUMS

4. pantā norādītā koordinējošās struktūras pārvaldības deklarācija

Es, apakšā parakstījies(-usies), …, koordinējošās struktūras … direktors(-e), iesniedzu ... (dalībvalsts) gada snieguma ziņojumu par finanšu gadu no xx. gada 16. oktobra līdz xx+1. gada 15. oktobrim.

Pamatojoties uz savu vērtējumu un manā rīcībā esošo informāciju, kas citstarp ietver sertifikācijas struktūras darba rezultātus, apliecinu, ka:

gada snieguma ziņojums, kas norādīts Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā, ir sagatavots, ievērojot koordinējošās struktūras ieviesto akreditēto procedūru un sistēmas un pamatojoties uz ....... (dalībvalsts) maksājumu aģentūru (.....saraksts) sniegtajiem sertificētajiem datiem.

Tomēr šai deklarācijai piemērojamas šādas atrunas:

Visbeidzot, apliecinu, ka man nav zināma nekāda neizpausta informācija, kas varētu kaitēt Savienības finansiālajām interesēm.

Paraksts


III PIELIKUMS

7. panta 6. punktā norādītie finanšu instrumentu revīzijas takas elementi

1.   

Dokumenti par finanšu instrumenta izveidi, piemēram, finansēšanas nolīgumi u. c.;

2.   

dokumenti, kuros norādītas summas, kas KLP stratēģiskā plāna satvarā par katru intervences veidu iemaksātas finanšu instrumentā, saskaņā ar KLP stratēģisko plānu attiecināmie izdevumi, kā arī procenti un citi ieņēmumi, ko rada atbalsts no ELFLA, un ar ELFLA saistāmo līdzekļu atkārtota izmantošana saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 60. un 62. pantu;

3.   

dokumenti par finanšu instrumenta darbību, to vidū dokumenti, kas saistīti ar uzraudzību, ziņošanu un kontroli;

4.   

dokumenti par KLP stratēģiskā plāna iemaksu finanšu instrumentā pārtraukšanu un finanšu instrumenta slēgšanu;

5.   

dokumenti par pārvaldības izmaksām un maksām;

6.   

pieteikuma veidlapas vai līdzīgi dokumenti, ko galasaņēmēji iesnieguši kopā ar apliecinošajiem dokumentiem, to vidū uzņēmējdarbības plāni un attiecīgā gadījumā iepriekšējie gada pārskati;

7.   

to struktūru kontrolsaraksti un ziņojumi, kuras īsteno finanšu instrumentu;

8.   

attiecīgā gadījumā deklarācijas, kas sniegtas saistībā ar de minimis atbalstu;

9.   

nolīgumi, kas parakstīti saistībā ar atbalstu, ko sniedz ar finanšu instrumentu, to vidū attiecībā uz pašu kapitālu, aizdevumiem, garantijām vai citiem investīciju veidiem, ko nodrošina galasaņēmējiem;

10.   

pierādījumi, ka atbalsts, kas sniegts, izmantojot finanšu instrumentu, ir jāizmanto tā paredzētajam mērķim;

11.   

uzskaite par finanšu plūsmām starp maksājumu aģentūru un finanšu instrumentu un par finanšu plūsmām finanšu instrumentā visos līmeņos līdz galasaņēmēju līmenim, un – attiecībā uz garantijām – pierādījumi, ka pamatā esošie aizdevumi ir izmaksāti;

12.   

atsevišķa uzskaite vai grāmatvedības kodi attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna iemaksu, kas samaksāta no finanšu instrumenta, vai garantiju, par ko finanšu instruments uzņēmies saistības par labu galasaņēmējam.


IV PIELIKUMS

Veidne: 7. panta 7. punktā norādītais gada revīzijas ziņojums par finanšu instrumentiem

1.   Ievads

1.1.

Ziņojuma sagatavošanā iesaistītā ārējā revīzijas uzņēmuma identifikācija

1.2.

Atsauces periods (N-1. gada 16. oktobris līdz N. gada 15. oktobris).

1.3.

Revīzijas ziņojumā iekļauto finanšu instrumentu/pilnvarojumu un KLP stratēģisko plānu identifikācija. Norāde uz finansēšanas nolīgumu, uz kuru ziņojums attiecas (“finansēšanas nolīgums”).

2.   EIB/EIF vai citu starptautisko finanšu iestāžu izmantoto iekšējās kontroles sistēmu revīzija

Rezultāti, kas iegūti EIB vai citu starptautisko finanšu iestāžu, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, iekšējās kontroles sistēmas ārējā revīzijā, kurā novērtēta šīs iekšējās kontroles sistēmas struktūra un iedarbīgums un kura aptver šādus elementus.

2.1.

Pilnvarojuma pieņemšanas process.

2.2.

Finanšu starpnieku novērtēšanas un atlases process: formālais un kvalitātes novērtējums.

2.3.

Ar finanšu starpniekiem veikto darījumu apstiprināšanas process un attiecīgo finansēšanas nolīgumu parakstīšana.

2.4.

Finanšu starpnieku uzraudzības procesi saistībā ar:

2.4.1.

finanšu starpnieku veiktu ziņošanu;

2.4.2.

uzskaitvedību;

2.4.3.

izmaksu galasaņēmējiem;

2.4.4.

atbalsta galasaņēmējiem atbilstību;

2.4.5.

finanšu starpnieku iekasētajām pārvaldības maksām un izmaksām;

2.4.6.

redzamības, pārredzamības un komunikācijas prasībām;

2.4.7.

to, kā finanšu starpnieki ievēro valsts atbalsta un atbalsta kumulācijas prasības;

2.4.8.

attiecīgā gadījumā diferencētu attieksmi pret investoriem;

2.4.9.

atbilstību piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

2.5.

No maksājumu aģentūras saņemto maksājumu apstrādes sistēmas.

2.6.

Ar pārvaldības izmaksām un maksām saistīto summu aprēķināšanas un samaksas sistēmas.

2.7.

Finanšu starpniekiem paredzētu maksājumu apstrādes sistēmas.

2.8.

No KLP stratēģiskā(-ajiem) plāna(-iem) finanšu instrumentos iemaksātā atbalsta radītu procentu un citu ieņēmumu apstrādes sistēmas.

2.9.

Gada revīzijas ziņojumā par pēdējo grāmatvedības gadu papildus 2.1.–2.8. apakšpunktā minētajiem elementiem iekļauj šādu informāciju:

2.9.1.

atšķirīgas attieksmes pret investoriem izmantošana;

2.9.2.

sasniegtais multiplikatora koeficients salīdzinājumā ar multiplikatora koeficientu, par ko bija panākta vienošanās garantijas nolīgumos par finanšu instrumentiem, kas nodrošina garantijas;

2.9.3.

to procentu un citu ieņēmumu izmantošana, kas saistāmi ar atbalstu, kurš no KLP stratēģiskā plāna izmaksāts finanšu instrumentiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 60. pantu;

2.9.4.

to līdzekļu izmantošana, kas līdz attiecināmības perioda beigām iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos un kas saistāmi ar atbalstu no ELFLA, un ieviestā kārtība šo līdzekļu izmantošanai pēc attiecināmības perioda beigām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 62. pantu.

Attiecībā uz 2.1., 2.2. un 2.3. punktu pēc pirmā gada revīzijas ziņojuma iesniegšanas jāsniedz tikai informācija par ieviesto procedūru vai kārtības atjauninājumiem vai izmaiņām.

3.   Revīzijas secinājumi

3.1.

Secinājums par to, vai ārējās revīzijas uzņēmums saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem var sniegt pamatotu pārliecību par EIB vai citas starptautiskas finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, ieviestās iekšējās kontroles sistēmas struktūru un iedarbīgumu attiecībā uz 2. punktā minētajiem elementiem.

3.2.

Konstatējumi un ieteikumi, kas izriet no veiktā revīzijas darba.

Ziņojuma 3.1. un 3.2. punktu pamato ar 2. iedaļā minētajiem revīzijas darba rezultātiem un attiecīgā gadījumā ņem vērā citu valsts vai Savienības revīzijas darbu, kas veikts saistībā ar vienu un to pašu struktūru, kura īsteno finanšu instrumentus, un/vai saistībā ar vienu un to pašu pilnvarojumu attiecībā uz finanšu instrumentiem.


V PIELIKUMS

32. panta 1. punkta f) apakšpunktā norādītais tabulas paraugs, kas attiecas uz pārkāpumiem

Regulas 32. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto informāciju sniedz par katru maksājuma aģentūru, izmantojot šādu tabulu.

a

b

c

d

e

f

g

h

i

j

Maksājumu aģentūra

Fonds

Valūtas vienība

Atlikums N-1. gada 15. oktobrī

Kopā “jaunas lietas” (N. finanšu gads)

Kopā “korekcijas” (N. finanšu gads)

Kopā “procenti” (N. finanšu gads)

Kopā “atgūtie līdzekļi” (N. finanšu gads)

Kopā “neatgūstamās” summas (N. gads)

Summa, kuras atgūšana turpinās (atlikums N. gada 15. oktobrī)


VI PIELIKUMS

Regulas (ES) 2021/2116 80. panta 1. punktā un šīs regulas 48. pantā norādītais kontroles plāns, kas vajadzīgs rūpīgajai pārbaudei

IEROSINĀTAIS KONTROLES PLĀNS RŪPĪGO PĀRBAUŽU PERIODAM...

1. daļa.   daļa. Procedūras un riska analīze

1.1.   Atlases procedūra

Sniedz aprakstu par procedūru, kas piemērojama, lai atlasītu rūpīgi pārbaudāmos uzņēmumus.

Turklāt sniedz skaidru norādi par riska analīzes izmantošanu, norādot, vai šādu procedūru papildina atlase pēc nejaušas izvēles principa un/vai manuāla atlase.

Turklāt sniedz paskaidrojumu par to, kā uzņēmumu atlasē tiks aptvertas dažādas nozares/pasākumi un reģioni.

1.2.   Piemērojamie riska faktori, riska vērtības un svērums

Gadījumos, kad piemēro riska analīzi, sniedz informāciju par visiem vērā ņemtajiem riska faktoriem un izrietošajām iespējamām vērtībām, kas šiem riska faktoriem piešķirtas. Šo informāciju iekļauj turpmāk sniegtajās tabulās.

Attiecīgā gadījumā sniedz aprakstu par procedūru, kas piemērojama, lai svērtu riska faktorus.

Riska faktori un riska vērtības, ko piemēro visām nozarēm / visiem pasākumiem, kuriem veic riska analīzi

Riska faktoru svērums

Riska faktori

Riska vērtības

Apraksts

Vērtības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Īpaši riska faktori un riska vērtības, ko piemēro … (nozare/pasākums)

Riska faktoru svērums

Riska faktori

Riska vērtības

Apraksts

Vērtības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Attiecīgā gadījumā pievieno papildu ailes par nozares/pasākuma riska faktoriem un riska vērtībām.

1.3.   Atlases procedūras rezultāti

Sniedz informāciju par to, kā riska analīzes un pieņemto procedūru rezultātā uzņēmumi tika atlasīti galīgajā rūpīgajām pārbaudēm vajadzīgajā kontroles plānā.

Skaidri norāda neiekļaujamās nozares/pasākumus un izklāsta neiekļaušanas iemeslus.

Norāda apsvērumus par to uzņēmumu atlasi, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa bija mazāka nekā 40 000 EUR.

2. daļa.   Kontroles plāns

2.1.   Pārskats par atlasi

Minimālā uzņēmumu skaita aprēķins:

(A)

To uzņēmumu skaits, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa ELGF … finanšu gadā sasniedza vairāk nekā 150 000  EUR

 

(B)

Minimālais skaits (1/2 no A)

 

Ģenerālkopa, no kuras veikta atlase

(C)

Kopskaits

 

(D)

To uzņēmumu kopskaits, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa pārsniedza 350 000  EUR

 

(E)

To uzņēmumu kopskaits, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa bija 350 000  EUR vai mazāk, bet ne mazāk kā 40 000  EUR

 

(F)

To uzņēmumu kopskaits, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa bija mazāka nekā 40 000  EUR

 

Rūpīgajai pārbaudei ierosinātie uzņēmumi:

(G)

Kopskaits

 

(H)

Kopskaits, pamatojoties uz riska analīzi*

 

(I)

To uzņēmumu kopskaits, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa pārsniedza 350 000  EUR

 

(J)

To uzņēmumu kopskaits, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa bija 350 000  EUR vai mazāk, bet ne mazāk kā 40 000  EUR

 

(K)

To uzņēmumu kopskaits, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa bija mazāka nekā 40 000  EUR

 

Piezīme par tabulu

*

Šajā kategorijā ietver tikai tos uzņēmumus, kas atlasīti, pamatojoties uz riska analīzi, un neietver tos uzņēmumus, kas kontroles plānam pievienoti pēc nejaušas izvēles principa un/vai manuāli, neveicot riska analīzi.

2.2.   Rūpīgajai pārbaudei ierosināto uzņēmumu atlase

(A)

ELGF budžeta postenis Nr.

(B)

ELGF budžeta pants

(C)

Kopējie izdevumi pa ELGF budžeta pozīcijām (EUR)

(D)

Kopējie izdevumi pa ELGF budžeta pozīcijām attiecībā uz uzņēmumiem, kuru ieņēmumi, maksājumi vai to summa pārsniedza 40 000  EUR (EUR)

(E)

Kopējie izdevumi pa ELGF budžeta pozīcijām attiecībā uz uzņēmumiem, kas iekļauti rūpīgajām pārbaudēm vajadzīgajā kontroles plānā (EUR)

(F)

Rūpīgajām pārbaudēm vajadzīgajā kontroles plānā iekļauto uzņēmumu skaits pa ELGF budžeta pozīcijām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā:

 

 

 

 

 

Piezīme par tabulu

Attiecīgā gadījumā pievieno papildu rindas.


VII PIELIKUMS

Regulas (ES) 2021/2116 80. panta 2. punkta b) apakšpunktā un šīs regulas 48. pantā norādītais rūpīgās pārbaudes ziņojums

ZIŅOJUMS PAR RŪPĪGO PĀRBAUŽU PERIODU...

1.   Pārskats par kontrolēm

(A)

Rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu kopskaits:

 

(B)

Rūpīgi pārbaudīto uzņēmumu kopskaits:

 

(C)

To uzņēmumu kopskaits, kuros notiek rūpīgās pārbaudes:

 

(D)

To uzņēmumu kopskaits, kuros rūpīgās pārbaudes vēl nav veiktas:

 

2.   Pārskats par kontrolēm (pa budžeta pantiem vai budžeta posteņa numuriem)

(A)

ELGF budžeta postenis Nr.

(B)

ELGF budžeta pants

(C)

Kopējie izdevumi attiecībā uz rūpīgajai pārbaudei atlasītajiem uzņēmumiem ...

(EUR) (C=E+F+G)

Rūpīgi pārbaudītie uzņēmumi

(F)

Uzņēmumi, kuros notiek rūpīgās pārbaudes: kopējie izdevumi attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem

(EUR)

(G)

Uzņēmumi, kuros rūpīgās pārbaudes vēl nav veiktas: kopējie izdevumi attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem

(EUR)

(D)

Faktiski rūpīgi pārbaudītie izdevumi

(EUR)*

(E)

Kopējie izdevumi attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem

(EUR)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā:

 

 

 

 

 

 

Piezīme par tabulu

*

Attiecas tikai uz faktiski rūpīgi pārbaudīto rēķinu izdevumiem (proti, rēķiniem, kas atlasīti verifikācijai un/vai kontrolpārbaudei).

Attiecīgā gadījumā pievieno papildu rindas.

3.   Konstatētie iespējamie pārkāpumi

(A)

ELGF budžeta pants

(B)

ELGF budžeta postenis Nr.

(C)

Attiecīgā uzņēmuma atsauces numurs

(D)

Katra konstatētā iespējamā pārkāpuma apraksts un veids

(E)

Konstatēto iespējamo pārkāpumu skaits

(F)

Iespējamo pārkāpumu aplēstā vērtība

(G)

OLAF atsauces numuri (IMS paziņojuma numuri)

(H)

Rūpīgo pārbaužu periods, kurā plānota rūpīgā pārbaude*

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā:

 

 

 

 

 

 

 

Piezīme par tabulu

*

Par iepriekšējiem rūpīgo pārbaužu periodiem norāda tikai tos, kas nav iekļauti iepriekšējos ziņojumos.

Par katru uzņēmumu, kurā izdarīti pārkāpumi, jāziņo atsevišķā rindā.

Attiecīgā gadījumā jāpievieno papildu rindas.

4.   Rūpīgo pārbaužu veikšana attiecībā uz iepriekšējiem rūpīgajām pārbaudēm vajadzīgajiem kontroles plāniem

Rūpīgo pārbaužu veikšana attiecībā uz iepriekšējiem rūpīgajām pārbaudēm vajadzīgajiem kontroles plāniem

(A)

Uzņēmumu skaits

(B)

Attiecīgie izdevumi

(C)

Attiecībā uz uzņēmumiem faktiski rūpīgi pārbaudītie izdevumi *

4.1.

Uzņēmumi, kas iepriekšējā ziņojumā deklarēti kā uzņēmumi, kuros notiek rūpīgās pārbaudes (4.1. = 4.2.+ 4.3.)

 

 

x

4.2.

Uzņēmumi, kuri norādīti 4.1. punktā un kuros rūpīgās pārbaudes ir pabeigtas

 

 

 

4.3.

Uzņēmumi, kuri norādīti 4.1. punktā un kuros rūpīgās pārbaudes vēl notiek

 

 

x

4.4.

Uzņēmumi, kas iepriekšējā ziņojumā deklarēti kā uzņēmumi, kuros rūpīgās pārbaudes vēl nav sāktas (4.4. = 4.5.+4.6.+4.7.)

 

 

x

4.5.

Uzņēmumi, kuri norādīti 4.4. punktā un kuros rūpīgās pārbaudes ir pabeigtas

 

 

 

4.6.

Uzņēmumi, kuri norādīti 4.4. punktā un kuros rūpīgās pārbaudes vēl notiek

 

 

x

4.7.

Uzņēmumi, kuri norādīti 4.4. punktā un kuros rūpīgās pārbaudes vēl nav sāktas

 

 

x

Piezīme par tabulu

*

Attiecas tikai uz faktiski rūpīgi pārbaudīto rēķinu izdevumiem (proti, rēķiniem, kas atlasīti verifikācijai un/vai kontrolpārbaudei).

5.   Savstarpēja palīdzība

Sniedz kopsavilkumu par savstarpējās palīdzības pieprasījumiem, kas iesniegti un saņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļu.

Informāciju par nosūtītajiem pieprasījumiem un saņemtajām atbildēm iekļauj turpmāk norādītajās tabulās.

(A)

Dalībvalsts, kurai pieprasījums nosūtīts

(B)

Pieprasījuma iesniegšanas datums

(C)

Atbildes datums un rezultātu kopsavilkums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piezīme par tabulu

Attiecīgā gadījumā pievieno papildu rindas.

6.   Resursi

Norāda to darbinieku skaitu (personas gadā), kas norīkoti rūpīgo pārbaužu veikšanai, sadalījumā pa kontroles struktūrām un attiecīgā gadījumā pa reģioniem.

7.   Grūtības un uzlabojumu ieteikumi

Sniedz informāciju par visām grūtībām, kas pieredzētas, piemērojot Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļu, un pasākumiem, kas veikti, lai tās pārvarētu, vai attiecīgos priekšlikumus.

Attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus par to, kā uzlabot Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļas piemērošanu.


VIII PIELIKUMS

Informācija pārredzamības nolūkos saskaņā ar 58. pantu

Labuma guvēja vārds / tiesību subjekta / apvienības nosaukums

Labuma guvēja uzvārds

Ja ietilpst grupā, mātesuzņēmuma nosaukums un PVN vai nodokļa maksātāja identifikācijas numurs

Pašvaldība

Pasākuma / intervences veida / nozares kods, kā noteikts IX pielikumā

Konkrētais mērķis (1)

Sākuma datums (2)

Beigu datums (3)

Summa pa darbībām ELGF ietvaros

Kopējā ELGF summa šim labuma guvējam

Summa pa darbībām ELFLA ietvaros

Kopējā ELFLA summa šim labuma guvējam

Summa pa darbībām līdzfinan-sējuma ietvaros

Kopējā līdzfinan-sētā summa šim labuma guvējam

ELFLA summa un līdzfinan-sētā summa kopā

Kopējā ES summa šim labuma guvējam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

50

 

70

 

40

110

120

 

 

 

 

A kods

 

 

 

20

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B kods

 

 

 

 

 

40

 

25

 

 

 

 

 

 

 

C kods

 

 

 

30

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D kods

 

 

 

 

 

30

 

15

 

 

 


(1)  Darbības konkrētajam mērķim jāatbilst vienam vai vairākiem mērķiem, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē attiecīgo darbību, kā aprakstīts IX pielikumā. Konkrēti, darbības konkrētajam(-iem) mērķim(-iem) saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 jāatbilst tās 6. pantā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un jāsaskan ar dalībvalsts KLP plānu. Turklāt darbības konkrētajam(-iem) mērķim(-iem) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, Regulu (ES) Nr. 1307/2013 un Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir jāatbilst mērķiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punktā (sīkākus norādījumus dalībvalstis var atrast Tehniskajā rokasgrāmatā par kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu 2014.–2020. gadā).

(2)  Informācija par sākuma un beigu datumu attiecībā uz tiešo maksājumu intervenču veidiem, lauku attīstības intervenču veidiem saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem un platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no konkrētām obligātajām prasībām, kā arī attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 228/2013 un Regulu (ES) Nr. 229/2013 neattiecas, jo minētie pasākumi un intervenču veidu darbības aptver visu gadu.

(3)  Informācija par sākuma un beigu datumu attiecībā uz tiešo maksājumu intervenču veidiem, lauku attīstības intervenču veidiem saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem un platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no konkrētām obligātajām prasībām, kā arī attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 228/2013 un Regulu (ES) Nr. 229/2013 neattiecas, jo minētie pasākumi un intervenču veidu darbības aptver visu gadu.


IX PIELIKUMS

Pasākums / intervences veids / nozare, kā norādīts 58. pantā

Pasākuma / intervences veida /nozares kods

Pasākuma nosaukums / intervences veids / nozare

Pasākuma / intervences veida / nozares nolūks

 

Darbības, ko īsteno kā Regulas (ES) 2021/2115 16. pantā noteiktos tiešo maksājumu intervenču veidus

 

 

1.

Atsaistītais ienākumu atbalsts

 

I.1

Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts

Ienākumu pamatatbalsts ir no ražošanas atsaistīts platībmaksājums. Mērķis ir atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā nolūkā uzlabot uzturdrošību.

I.2

Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts

Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts ir no ražošanas atsaistīts platībmaksājums. Mērķis ir uzlabot tiešo maksājumu sadalījumu, pārdalot atbalstu no lielākām uz mazākām vai vidējām lauku saimniecībām.

I.3

Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem

Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem ir no ražošanas atsaistīts maksājums, kas nodrošina pastiprinātu ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi dibina lauku saimniecību. Mērķis ir modernizēt lauksaimniecības nozari, piesaistot jauniešus un uzlabojot viņu darījumdarbības attīstību.

I.4

Klimatiskās un vidiskās shēmas

Ekoshēmas (jeb klimatiskās un vidiskās shēmas) ir no ražošanas atsaistīts maksājums. Mērķis ir ienākumu atbalstu novirzīt uz videi, klimatam un dzīvnieku labturībai labvēlīgām lauksaimniecības praksēm.

I.5

Mazajiem lauksaimniekiem paredzēti maksājumi

Mazajiem lauksaimniekiem paredzēti maksājumi ir atsaistīti no ražošanas un aizstāj visus pārējos tiešos maksājumus attiecīgajiem labuma guvējiem. Mazajiem lauksaimniekiem paredzēto maksājumu nolūks ir veicināt līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazināt administratīvo slogu gan mazo summu saņēmējiem, gan vadošajām iestādēm.

 

2.

Saistītie tiešie maksājumi

 

I.6

Saistītais ienākumu atbalsts

Saistītais ienākumu atbalsts attiecas uz maksājumiem par hektāru vai dzīvnieku saistībā ar konkrētu produkciju. Mērķis ir uzlabot atsevišķu tādu nozaru un produktu konkurētspēju, ilgtspēju un/vai kvalitāti, kas sociālu, ekonomisku vai vidisku apsvērumu dēļ ir īpaši svarīgi un saskaras ar zināmām grūtībām.

I.7

Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu

Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu ir saistītais maksājums, ko piešķir par katru atbalsttiesīgas kokvilnas platības hektāru. Tā ir kokvilnas ražotāju dalībvalstīm obligāta shēma, kuras nolūks ir atbalstīt kokvilnas ražošanu reģionos, kur tā ir svarīga lauksaimniecības ekonomikai.

 

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā noteiktie pasākumi

 

II.1

Pamata maksājuma shēma (III sadaļas 1. nodaļas 1., 2., 3. un 5. iedaļa)

Pamata maksājuma shēma ir no ražošanas atsaistīts platībmaksājums, ko izmaksā, pamatojoties uz lauksaimniekiem piešķirtām maksājumtiesībām. Mērķis ir atbalstīt lauksaimnieku ienākumus, kas vidēji ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem pārējā ekonomikā.

II.2

Vienotā platībmaksājuma shēma (36. pants)

Vienotā platībmaksājuma shēma ir no ražošana atsaistīts platībmaksājums par atbalsttiesīgiem hektāriem, kurus deklarējis lauksaimnieks. Mērķis ir atbalstīt lauksaimnieku ienākumus, kas vidēji ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem pārējā ekonomikā.

II.3

Pārdalošais maksājums (III sadaļas 2. nodaļa)

Pārdalošais maksājums ir atsaistīts platībmaksājums. Mērķis ir atbalstīt mazākas lauku saimniecības, sniedzot tām papildu atbalstu par pirmajiem hektāriem, kas deklarēti pamata maksājuma saņemšanai.

II.4

Maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm (III sadaļas 3. nodaļa)

Zaļināšana ir atsaistīts platībmaksājums par katru hektāru, par ko izmaksāts atbalsts. Mērķis ir klimata un vides interesēs ievērot trīs lauksaimniecības prakses: kultūraugu dažādošana, ilggadīgo zālāju uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgas platības noteikšana lauksaimniecības platībā.

II.5

Maksājums par apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem (III sadaļas 4. nodaļa)

Maksājums par apgabaliem ar dabas radītiem ierobežojumiem ir atsaistīts platībatkarīgais maksājums, ko lauksaimniekiem piešķir papildus pamata maksājumam. Mērķis ir sniegt atbalstu lauksaimniekiem, kas atrodas apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi.

II.6

Maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem (III sadaļas 5. nodaļa)

Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem ir no ražošanas atsaistīts maksājums, kas nodrošina pastiprinātu ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen pirmo reizi ir nodibinājuši lauku saimniecību. Mērķis ir veicināt jaunu saimniecisko darbību izveidi un attīstību lauksaimniecības nozarē, jo tas ir būtiski Savienības lauksaimniecības nozares konkurētspējai.

II.7

Brīvprātīgs saistītais atbalsts (IV sadaļas 1. nodaļa)

Brīvprātīgais saistītais atbalsts attiecas uz maksājumiem par hektāru vai dzīvnieku saistībā ar konkrētu produkciju. Mērķis ir uzlabot tādu nozaru konkurētspēju un ilgtspēju, kas ekonomisku, sociālu vai vidisku apsvērumu dēļ ir īpaši svarīgas un saskaras ar zināmām grūtībām.

II.8

Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu (IV sadaļas 2. nodaļa)

Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu ir saistītais maksājums, ko piešķir par katru atbalsttiesīgas kokvilnas platības hektāru. Tā ir kokvilnas ražotāju dalībvalstīm obligāta shēma, kuras nolūks ir atbalstīt kokvilnas ražošanu reģionos, kur tā ir svarīga lauksaimniecības ekonomikai.

II.9

Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma (V sadaļa)

Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma ir atsaistīta no ražošanas un aizstāj visus pārējos tiešos maksājumus attiecīgajiem labuma guvējiem. Mērķis ir veicināt līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazināt administratīvo slogu gan mazo summu saņēmējiem, gan vadošajām iestādēm.

II.10

Regulas (ES) Nr. 73/2009  (1) I pielikumā noteiktie pasākumi

Šo tiešo maksājumu mērķis ir atsaistīt atbalstu no kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas, lai uzlabotu ienākumu atbalstu lauksaimniekiem.

 

Darbības, ko īsteno kā Regulas (ES) 2021/2115 42. pantā noteiktās nozariskās intervences

 

III.1

Augļu un dārzeņu nozarē (49.–53. pants)

Mērķis ir augļu un dārzeņu nozarē atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju. To veic ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas un to apvienības. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma.

III.2

Biškopības produktu nozarē (54., 55. un 56. pants)

Mērķis ir atbalstīt biškopjus, biškopības produktu kvalitāti un tirgu.

III.3

Vīna nozarē (57.–60. pants)

Mērķis ir atbalstīt vīna nozares konkurētspēju un ilgtspēju. Dalībvalstis īsteno programmas valsts līmenī kā daļu no stratēģiskā plāna, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Labuma guvēji ir vīnkopji, kā arī vīndarības un vīna tirdzniecības operatori vai to apvienības/organizācijas. Darbības, kas jāapstiprina dalībvalstīm, var būt ikgada vai daudzgadu darbības.

III.4

Apiņu nozarē (61. un 62. pants)

Mērķis ir apiņu nozarē atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas un to apvienības. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma.

III.5

Olīveļļas un galda olīvu nozarē (63., 64. un 65. pants)

Mērķis ir olīveļļas un galda olīvu nozarē atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas un to apvienības. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma.

III.6

Citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā, un nozarēs, kas attiecas uz Regulas (ES) 2021/2115 XIII pielikumā uzskaitītajiem produktiem (66., 67. un 68. pants)

Mērķis ir attiecīgajās nozarēs atbalstīt produkcijas piedāvājuma koncentrāciju, konkurētspēju un ilgtspēju ar tādu ražotāju organizāciju vai to apvienību starpniecību, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, kā arī ar dalībvalstu pagaidu kārtā atzītu ražotāju grupu starpniecību, kuras īsteno darbības programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115. Labuma guvēji ir ražotāju organizācijas, to apvienības vai ražotāju grupas. Programmu ilgums ir no 3 līdz 7 gadiem, un to pārvaldība balstās uz finanšu gadu. Dalībvalstīm ir jāapstiprina katra atsevišķā programma.

 

Regulā (ES) Nr. 1308/2013 noteiktie pasākumi

 

IV.1

Valsts intervence

Ja konkrētu lauksaimniecības produktu tirgus cenas kļūst zemākas par iepriekš noteiktu cenu līmeni, dalībvalstu publiskā sektora iestādes tirgus stabilizācijas nolūkos drīkst iejaukties un iepirkt piegāžu pārpalikumus, kurus var uzglabāt, līdz tirgus cena pieaug. Publiskojamie subjekti ir tie, kas gūst labumu no atbalsta, citiem vārdiem sakot, subjekti, no kuriem produkts ticis iepirkts.

IV.2

Atbalsts privātai uzglabāšanai

Piešķirtā atbalsta mērķis ir, palīdzot segt privātās uzglabāšanas izmaksas, īslaicīgi atbalstīt konkrētu produktu ražotājus.

IV.3

Programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu

Sniegtā atbalsta mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības produktu izplatīšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, pamatskolās un vidusskolās nolūkā palielināt augļu, dārzeņu un piena patēriņu bērnu uzturā un uzlabot bērnu ēšanas paradumus.

IV.5

Ārkārtas pasākumi

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 219. panta 1. punktu, 220. panta 1. punktu un 221. panta 1. un 2. punktu piešķirto ārkārtas pasākumu mērķis ir atbalstīt lauksaimniecības tirgus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

IV.6

Atbalsts augļu un dārzeņu nozarē (II nodaļas 3. iedaļa)

Audzētāji tiek rosināti pievienoties ražotāju organizācijām. Tās saņem atbalstu tādu darbības programmu īstenošanai, kas balstās uz nacionālo stratēģiju. Piešķirtā atbalsta mērķis ir arī mazināt no krīzēm izrietošās ienākumu svārstības. Atbalsts tiek sniegts darbības programmu satvarā veiktiem krīžu novēršanas/pārvarēšanas pasākumiem, tādiem kā produktu izņemšana no tirgus, ražas priekšlaicīga novākšana / ražas nenovākšana, noieta veicināšanas / saziņas rīki, apmācība, ražas apdrošināšana, palīdzība nodrošināt bankas aizdevumus un segt kopfondu (lauksaimniekiem piederošu stabilizācijas fondu) izveidošanas administratīvās izmaksas.

IV.7

Atbalsts vīna nozarē (II nodaļas 4. iedaļa)

Dažādo piešķirto atbalstu mērķis ir nodrošināt tirgus līdzsvaru un palielināt Eiropas vīna konkurētspēju: atbalsts vīna popularizēšanai trešo valstu tirgos, informēšanai par vīna atbildīgu lietošanu un Savienības ACVN/AĢIN sistēmu; līdzfinansējums, kas palīdz segt izmaksas par vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, par ieguldījumiem vīna darītavās un tirdzniecības telpās, kā arī par inovāciju; atbalsts priekšlaicīgai ražas novākšanai, kopfondiem, ražas apdrošināšanai un blakusproduktu destilācijai.

IV.8

Atbalsts olīveļļas un galda olīvu nozarē (II nodaļas 2. iedaļa)

Atbalstu piešķir trīsgadu darba programmām, kas ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām vai starpnozaru organizācijām jāizstrādā vienā vai vairākās šādās jomās: tirgus uzraudzība un pārvaldība olīveļļas un galda olīvu nozarē; olīvu audzēšanas vidiskās ietekmes uzlabošana; olīvu audzēšanas konkurētspējas uzlabošana ar modernizācijas starpniecību; olīveļļas un galda olīvu produkcijas kvalitātes uzlabošana; olīveļļas un galda olīvu izsekojamības sistēma, sertifikācija un kvalitātes aizsardzība; informācijas izplatīšana par pasākumiem, ko ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un starpnozaru organizācijas veikušas, lai uzlabotu olīveļļas un galda olīvu kvalitāti.

IV.9

Atbalsts biškopības nozarē (II nodaļas 5. iedaļa)

Piešķirtā atbalsta mērķis ir ar biškopības programmu palīdzību atbalstīt šo nozari un uzlabot biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību.

IV.10

Atbalsts apiņu nozarē (II nodaļas 6. iedaļa)

Atbalstu piešķir apiņu ražotāju organizācijām.

 

Darbības, ko īsteno kā Regulas (ES) 2021/2115 69. pantā noteiktos lauku attīstības intervenču veidus

 

V.1

Vides, klimata un citas pārvaldības saistības

Piešķirtā atbalsta mērķis ir kompensēt lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar brīvprātīgām vides, klimata un citām pārvaldības saistībām, kuras pārsniedz obligātos standartus un veicina KLP konkrēto mērķu sasniegšanu, īpaši vides, klimata un dzīvnieku labturības jomā.

V.2

Dabas vai citi platībatkarīgie ierobežojumi

Piešķirtā atbalsta mērķis ir pilnībā vai daļēji kompensēt lauksaimniekiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem attiecīgajā apgabalā, piemēram, kalnu apgabalos.

V.3

Platībatkarīgi traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām

Piešķirtā atbalsta mērķis ir pilnībā vai daļēji kompensēt lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar konkrētiem platībatkarīgiem traucēkļiem attiecīgajā apgabalā un kas ir Natura 2000 direktīvu (Padomes Direktīva 92/43/EEK (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (3)) vai – attiecībā uz lauksaimniecības platībām – Ūdens pamatdirektīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (4)) prasību īstenošanas rezultāts.

V.4

Investīcijas, to vidū investīcijas apūdeņošanā

Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt investīcijas materiālos vai nemateriālos aktīvos, to vidū investīcijas apūdeņošanā, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākus KLP konkrētos mērķus.

V.5

Gados jaunu lauksaimnieku, jaunpienācēju un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana

Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt gados jaunu lauksaimnieku, jaunpienācēju un, ievērojot konkrētus nosacījumus, lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu nolūkā veicināt viena vai vairāku KLP konkrēto mērķu sasniegšanu.

V.6

Riska pārvaldības instrumenti

Piešķirtā atbalsta mērķis ir veicināt riska pārvaldības instrumentus, kas palīdz lauksaimniekiem pārvaldīt ar lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kuri ir ārpus lauksaimnieku kontroles.

V.7

Sadarbība

Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt sadarbību nolūkā veicināt viena vai vairāku KLP konkrēto mērķu sasniegšanu. Tas ietver sadarbības atbalstu nolūkā:

a)

sagatavot un īstenot Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” darbības grupas darbības;

b)

sagatavot un īstenot LEADER;

c)

veicināt un atbalstīt Savienības un valsts atzītas kvalitātes shēmas un to, lai lauksaimnieki tās izmantotu;

d)

atbalstīt ražotāju grupas, ražotāju organizācijas vai starpnozaru organizācijas;

e)

sagatavot un īstenot Viedo ciematu stratēģijas;

f)

atbalstīt citus sadarbības veidus.

V.8

Zināšanu apmaiņa un informācijas izplatīšana

Piešķirtā atbalsta mērķis ir atbalstīt zināšanu apmaiņas un informatīvos pasākumus, kas veicina viena vai vairāku KLP konkrēto mērķu sasniegšanu, īpaši pievēršoties dabas, vides un klimata aizsardzībai, to vidū vides izglītības un izpratnes veicināšanas darbībām un lauku uzņēmumu un kopienu attīstībai. Šādas darbības var ietvert darbības, kas veicina inovāciju, apmācību un konsultācijas, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu.

 

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 III sadaļas I nodaļā noteiktie pasākumi

 

VI.1

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi (14. pants)

Šis pasākums attiecas uz apmācību un cita veida darbībām, piemēram, darbsemināriem, padomdošanu, demonstrējumu pasākumiem, informācijas pasākumiem, lauku saimniecību un mežu pieredzes apmaiņas un apmeklējumu īstermiņa shēmām. Mērķis ir uzlabot lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē iesaistīto personu, zemes apsaimniekotāju un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kas darbojas lauku apvidos, cilvēkpotenciālu.

VI.2

Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi (15. pants)

Šā pasākuma mērķis ir, izmantojot konsultāciju pakalpojumus, kā arī izveidojot konsultāciju, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumus, uzlabot lauku saimniecību un meža tiesisko valdījumu, un lauku apvidu MVU ilgtspējīgu pārvaldību un ekonomisko un vidisko sniegumu. Tas atbalsta arī konsultantu apmācību.

VI.3

Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmas (16. pants)

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt visus Savienības, valstu un brīvprātīgo kvalitātes shēmu jaunos dalībniekus. Tiecoties uzlabot patērētāju zināšanas par tādu produktu esību un specifiku, kas ražoti saskaņā ar minētajām Savienības un valstu kvalitātes shēmām, atbalsts var segt arī informācijas un noieta veicināšanas pasākumu izmaksas.

VI.4

Ieguldījumi materiālajos aktīvos (17. pants)

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot lauku saimniecību un lauku uzņēmumu darbības ekonomisko un vidisko sniegumu, palielināt lauksaimniecības produktu tirdzniecības un pārstrādes nozares efektivitāti, nodrošināt lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai vajadzīgo infrastruktūru un atbalstīt neienesīgus ieguldījumus, kas nepieciešami vidisko mērķu sasniegšanai.

VI.5

Dabas katastrofās cietušā lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana (18. pants)

Šā pasākuma mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem ieviest profilaktiskos pasākumus dabas katastrofu un katastrofālu notikumu seku mazināšanai vai atjaunot lauksaimniecības potenciālu pēc tam, kad tam nodarīto kaitējumu oficiāli atzinušas dalībvalsts kompetentās iestādes, lai tādā veidā palīdzētu paaugstināt lauku saimniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju pēc šādiem notikumiem.

VI.6

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība (19. pants)

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt jaunu dzīvotspējīgu saimniecisko darbību uzsākšanu un attīstīšanu (piemēram, jaunas saimniecības, kuras vada gados jauni lauksaimnieki, jauni uzņēmumi lauku apvidos) vai mazu lauku saimniecību attīstību. Atbalstu piešķir arī jauniem vai esošiem uzņēmumiem, kuri veic ieguldījumus nelauksaimnieciskās darbībās vai izveido nelauksaimnieciskas darbības, kas ir svarīgas lauku apvidu un visu to lauksaimnieku attīstībai un konkurētspējai, kuri dažādo savas lauksaimnieciskās darbības. Pasākums paredz maksājumus arī lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu un neatgriezeniski nodod savu saimniecību citam lauksaimniekam.

VI.7

Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos (20. pants)

Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt darbības, kas veicina lauku apvidu izaugsmi un vidisko un sociālekonomisko ilgtspēju, jo īpaši attīstot vietējo infrastruktūru (to vidū platjoslas, atjaunojamo energoresursu un sociālo infrastruktūru) un vietējos pamatpakalpojumus, kā arī atjaunojot ciematus un veicot pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot un pilnveidot kultūras un dabas mantojumu. Šis pasākums atbalsta arī darbību pārvietošanu un objektu pārveidošanu ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti vai apdzīvotās vietas vidisko sniegumu.

VI.8

Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā (21. pants; 22.–26. pants)

Šā pasākuma mērķis ir veicināt ieguldījumus kokaugiem klātas zemes izveidē, meža aizsardzībā, mežsaimniecības, mežsaimniecības tehnoloģiju un meža produktu inovācijās, lai tādā veidā uzlabotu lauku apvidu izaugsmes potenciālu.

VI.9

Apmežošana un kokaugiem klātas zemes izveide (22. pants)

Šā apakšpasākuma mērķis ir sniegt atbalstu apmežošanas darbībām un kokaugiem klātas zemes ierīkošanai gan lauksaimniecības zemē, gan lauksaimniecībā neizmantojamā zemē.

VI.10

Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana, reģenerācija vai renovācija (23. pants)

Šā apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt tādu agromežsaimniecības sistēmu un prakšu izveidi, kurās daudzgadīgu kokaugu audzēšana tiek apzināti apvienota ar kultūraugu audzēšanu un/vai dzīvnieku turēšanu vienā un tajā pašā zemes vienībā.

VI.11

Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi (24. pants)

Šā apakšpasākuma mērķis ir mežsaimniecības potenciāla profilakse un tā atjaunošana (tīrīšana un vēlreizēja apstādīšana) pēc meža ugunsgrēkiem, citām dabas katastrofām, to vidū kaitīgo organismu invāzijām un slimību uzliesmojumiem, kā arī ar klimata pārmaiņām saistītiem draudiem.

VI.12

Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai (25. pants)

Šā apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt darbības, kas uzlabo meža vidisko vērtību, sekmē mežu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to devumu klimata pārmaiņu mīkstināšanā, nodrošina ekosistēmas pakalpojumus un uzlabo meža estētisko vērtību. Būtu jānodrošina meža vidiskās vērtības pieaugums.

VI.13

Ieguldījumi mežsaimniecības tehnoloģijās, meža produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā (26. pants)

Šā apakšpasākuma mērķis ir sniegt atbalstu ieguldījumiem tehnikā un/vai iekārtās, kas saistītas ar koksnes ieguvi, sagarumošanu, mobilizēšanu un apstrādi pirms rūpnieciskas sazāģēšanas. Galvenais šā apakšpasākuma mērķis ir uzlabot mežu ekonomisko vērtību.

VI.14

Ražotāju grupu un organizāciju izveide (27. pants)

Šā pasākuma mērķis, jo īpaši pirmajos gados, kad rodas papildu izmaksas, ir atbalstīt ražotāju grupu un organizāciju izveidi, lai kopīgi risinātu problēmas tirgū un stiprinātu spēju aizstāvēt savas intereses attiecībā uz ražošanu un tirdzniecību, to vidū vietējos tirgos.

VI.15

Agrovide un klimats (28. pants)

Šā pasākuma mērķis ir mudināt zemes apsaimniekotājus izmantot saimniekošanas prakses, kas palīdz aizsargāt vidi, ainavu, dabas resursus, mīkstināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām. Tas var attiekties ne tikai uz videi labvēlīgiem uzlabojumiem lauksaimniecības praksē, bet arī uz pašreizējo labvēlīgo prakšu saglabāšanu.

VI.16

Bioloģiskā lauksaimniecība (29. pants)

Šā pasākuma mērķis ir galvenokārt vērsts uz atbalstu pārejai uz bioloģiskās lauksaimniecības praksēm un metodēm un/vai to saglabāšanai nolūkā mudināt lauksaimniekus iesaistīties šādās shēmās, tādējādi atsaucoties uz sabiedrības pieprasījumu izmantot videi nekaitīgas lauksaimniecības prakses.

VI.17

Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi (30. pants)

Šā pasākuma mērķis ir sniegt kompensējošu atbalstu labuma guvējiem, kas saskaras ar konkrētiem traucēkļiem, kuri specifisku obligāto prasību dēļ izriet no Direktīvas 92/43/EEK, 2009/147/EK un 2000/60/EK īstenošanas attiecīgajos apgabalos, salīdzinājumā ar lauksaimnieku un mežsaimnieku stāvokli citos apgabalos, kuros šādi traucēkļi nav vērojami.

VI.18

Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (31. pants)

Šā pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu labuma guvējiem, kas saskaras ar konkrētiem ierobežojumiem, kuri saistīti ar atrašanos kalnu apgabalos vai citos apgabalos ar ievērojamiem dabas radītiem ierobežojumiem vai specifiskiem ierobežojumiem.

VI.19

Dzīvnieku labturība (33. pants)

Šā pasākuma mērķis ir paredzēt maksājumus lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi apņemas veikt darbības, kas ietver vienas vai vairākas dzīvnieku labturības saistības.

VI.20

Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana (34. pants)

Šā pasākuma mērķis ir reaģēt uz nepieciešamību veicināt ilgtspējīgu meža un kokaugiem klātas zemes apsaimniekošanu un uzlabošanu, to vidū biodaudzveidības, ūdens un augsnes resursu saglabāšanu un uzlabošanu, cīņu pret klimata pārmaiņām, kā arī nepieciešamību saglabāt meža ģenētiskos resursus, to vidū izveidot dažādas meža koku sugu varietātes, lai pielāgotos specifiskiem vietējiem apstākļiem.

VI.21

Sadarbība (35. pants)

Ar šo pasākumu veicina sadarbības veidus, kuri ietver vismaz divus subjektus un kuru mērķi (citstarp) ir izstrādāt/attīstīt: izmēģinājuma projektus; jaunus produktus, prakses, procesus un tehnoloģijas lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē; tūrisma pakalpojumus; īsas piegādes ķēdes un vietējos tirgus; vienotus projektus / prakses, kas attiecas uz vidi / klimata pārmaiņām; biomasas ilgtspējīgai nodrošināšanai paredzētus projektus; ar LEADER nesaistītas vietējās attīstības stratēģijas; meža apsaimniekošanas plānus, un pievērsties “sociālās lauksaimniecības” darbībām.

VI.22

Riska pārvaldība (36. pants)

Šis pasākums ir jauns riska pārvaldības rīks un paplašina pašreizējās iespējas ar dalībvalstu valsts tiešo maksājumu līdzekļiem atbalstīt apdrošināšanu un kopfondus, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kas ir pakļauti aizvien pieaugošiem ekonomiskiem un vidiskiem riskiem. Ar šo pasākumu ievieš arī ienākumu stabilizācijas instrumentu, kas izmantojams, lai piešķirtu kompensācijas lauksaimniekiem, kuru ienākumi ir stipri samazinājušies.

VI.22bis

Ārkārtas īslaicīgs atbalsts lauksaimniekiem un MVU, kurus sevišķi skārusi Covid-19 krīze (39.b pants)

Šā pasākuma mērķis ir sniegt lauksaimniekiem īslaicīgu atbalstu Covid-19 krīzes dēļ.

VI.23

Horvātijas valsts papildu tiešo maksājumu finansēšana (40. pants)

Šā pasākuma mērķis ir lauksaimniekiem, kuriem ir tiesības saņemt valsts papildu tiešos maksājumus Horvātijā, nodrošināt papildinošu maksājumu saskaņā ar otro pīlāru.

VI.24

Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 35. pants)

Šā pasākuma mērķis ir apakšreģionālā (vietējā) līmenī saglabāt LEADER kā integrētu teritoriālās attīstības rīku, kurš sniedz tiešu atbalstu lauku apvidu līdzsvarotā teritoriālā attīstībā, kas ir viens no lauku attīstības politikas vispārējiem mērķiem.

VI.25

Tehniskā palīdzība (51.–54. pants)

Šā pasākuma mērķis ir dalībvalstīm piešķirt iespēju sniegt tehnisko palīdzību nolūkā atbalstīt darbības, kas palīdz veidot administratīvās spējas, kuras saistītas ar ESI fondu pārvaldību. Šīs darbības var būt paredzētas lauku attīstības programmu sagatavošanai, pārvaldībai, uzraudzībai, izvērtēšanai, informācijai un komunikācijai, tīklu veidošanai, sūdzību izskatīšanai un kontrolei un revīzijai.

VII.1

Regulā (ES) Nr. 228/2013 paredzētie pasākumi

POSEI pasākumi ir īpašas lauksaimniecības shēmas, kuru mērķis ir ņemt vērā tālāko reģionu ierobežojumus, kā paredzēts LESD 349. pantā. To veido divi galvenie elementi: īpašais piegādes režīms un pasākumi, kas atbalsta vietējo ražošanu. Shēmas mērķi ir mazināt pirmās nepieciešamības preču piegādes papildu izmaksas, ko rada šo reģionu nošķirtība (atbalsts produktiem no Savienības un trešo valstu produktu atbrīvojums no ievedmuitas), un atbalstīt vietējās lauksaimniecības nozares attīstību (tiešie maksājumi un tirgus pasākumi). Ar POSEI ir iespējams finansēt arī augu veselības programmas.

VIII.1

Regulā (ES) Nr. 229/2013 paredzētie pasākumi

Egejas jūras nelielajām salām piemērojamais režīms ir līdzīgs POSEI, bet LESD tam nav tāda paša juridiskā pamata, un tas darbojas mazākā mērogā nekā POSEI. Tas ietver gan īpašo piegādes režīmu (attiecas tikai uz atbalstu produktiem no Savienības), gan pasākumus, kas atbalsta vietējās lauksaimnieciskās darbības un ko veido papildu maksājumi par īpaši noteiktiem vietējiem produktiem.

IX.1

Informācijas un veicināšanas pasākumi, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1144/2014

Regulā (ES) Nr. 1144/2014 minētos informācijas un veicināšanas pasākumus, ko iekšējā tirgū vai trešās valstīs veic attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un konkrētiem pārtikas produktiem, kuri ražoti uz lauksaimniecības produktu bāzes, var pilnībā vai daļēji finansēt no Savienības budžeta, ievērojot minētajā regulā paredzētos nosacījumus. Šos pasākumus īsteno kā informācijas un veicināšanas programmas.


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.)

(2)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).


31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/197


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/129

(2021. gada 21. decembris),

ar ko paredz noteikumus, kuri piemērojami intervenču veidiem attiecībā uz eļļas augiem, kokvilnu un vīndarības blakusproduktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 un kuri piemērojami informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasībām saistībā ar Savienības atbalstu un KLP stratēģiskajiem plāniem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (1), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu, 37. panta 6. punktu, 59. panta 8. punktu un 123. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2021/2115 nosaka jaunu tiesisko regulējumu kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), lai uzlabotu to, kādā veidā tā īsteno Līgumā par Eiropas Savienības darbību izvirzītos Savienības mērķus. Regula precizē šos Savienības mērķus, kas sasniedzami ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), un definē intervenču veidus, kā arī Savienības vienotās prasības dalībvalstīm, vienlaikus dodot tām iespēju elastīgi izstrādāt intervences, kas iekļaujamas to KLP stratēģiskajos plānos. Dalībvalstīm šie KLP stratēģiskie plāni ir jāizstrādā un par šiem plāniem jāiesniedz savi priekšlikumi Komisijai. Šajā nolūkā ir jāparedz daži īstenošanas noteikumi.

(2)

Regulas (ES) 2021/2115 11. panta 1. punktā teikts, ka, ja dalībvalstis paredz platībatkarīgas intervences, kas nav tādas platībatkarīgas intervences, kuras atbilst PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma noteikumiem, tostarp saistīto ienākumu atbalstu saskaņā ar minēto regulu, un ja šīs intervences attiecas uz vienu vai vairākiem eļļas augu veidiem, kas minēti pielikumā Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu saskaņā ar VVTT noslēgtajam Saprašanās memorandam par eļļas augiem (2), tad, lai nodrošinātu Savienības starptautisko saistību izpildi, kopējā atbalstplatība, kuru nosaka pēc attiecīgo dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos iekļautās plānotās izlaides, nepārsniedz maksimālo atbalstplatību, kas noteikta attiecībā uz visu Savienību. Tāpēc Komisijai indikatīva atsauces atbalstplatība attiecībā uz katru dalībvalsti jānosaka kā daļa no visai Savienībai noteiktās maksimālās atbalstplatības, kura atbilst 7 854 446 hektāriem un aprēķināta, par pamatu ņemot audzēšanas vidējo platību, kāda tā Savienībā bijusi 2016.–2020. gadā.

(3)

Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā ir paredzēts kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu; saistībā ar šo maksājumu četras dalībvalstis plāno piešķirt zemes un šķirņu izmantošanas atļaujas. Šajā sakarā būtu jāparedz šīm dalībvalstīm attiecīgie sīki izstrādātie noteikumi. Tomēr minēto atļauju piešķiršanas procedūra būtu jāorganizē tā, lai attiecīgie lauksaimnieki paziņojumus par atļauju varētu saņemt savlaicīgi pirms nākamās sējas sezonas. Turklāt ir lietderīgi noteikt minimālo informāciju, kas šajos paziņojumos būtu noteikti jāiekļauj.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punktu dažām dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos ir jāatlasa viens vai vairāki vīna nozares intervenču veidi, kuros ietilpst arī vīndarības blakusproduktu destilēšana. Attiecībā uz minēto intervenci Komisijai jānosaka Savienības finansiālā palīdzība.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 123. panta 2. punkta j) apakšpunktu vadošajai iestādei ar atpazīstamību veicinošām darbībām ir jānodrošina, ka labuma guvēji, kuriem atbalsts (izņemot atbalstu par platībatkarīgajām un dzīvniekatkarīgajām intervencēm) finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), apstiprina attiecīgā atbalsta saņemšanu, tai skaitā pienācīgi attēlojot Savienības emblēmu. Saskaņā ar minētās regulas 123. panta 2. punkta k) apakšpunktu KLP stratēģisko plānu publicitāte vadošajai iestādei jānodrošina, veicot komunikāciju un atpazīstamību veicinošas darbības, kuras adresētas plašai sabiedrībai, potenciālajiem labuma guvējiem un attiecīgajām mērķgrupām. Visbeidzot, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 124. panta 3. punkta f) apakšpunktu vadošā iestāde uzraudzības komitejai dara pieejamu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu komunikāciju un atpazīstamību veicinošu darbību izpildi. Minētajos noteikumos paredzēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību piemērošanai ir lietderīgi paredzēt vienotus nosacījumus.

(6)

Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm, kad tās izstrādā savus KLP stratēģiskos plānus, jāņem vērā šajā regulā paredzētie noteikumi, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopējās lauksaimniecības politikas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz Regulas (ES) 2021/2115 piemērošanas noteikumus attiecībā uz dalībvalstu KLP stratēģisko plānu izstrādāšanu un īstenošanu saskaņā ar minēto regulu un attiecībā uz:

a)

katrai dalībvalstij paredzamu indikatīvu atsauces atbalstplatību platībatkarīgajām intervencēm attiecībā uz eļļas augiem;

b)

zemes un šķirņu izmantošanas atļaujas piešķiršanu kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu vajadzībām un attiecībā uz paziņojumu, kas saistīts ar šo atļauju;

c)

atbalsta summu par vīndarības blakusproduktu destilēšanu;

d)

Savienības emblēmas izmantošanu konkrētu ELFLA finansēto intervenču kontekstā un informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasībām attiecībā uz KLP stratēģiskajiem plāniem un uz to pamata saņemto Savienības atbalstu.

2. pants

Indikatīva atsauces atbalstplatība

Katrai dalībvalstij paredzētā indikatīvā atsauces atbalstplatība Regulas (ES) 2021/2115 11. panta 1. punktā minētajām platībatkarīgajām intervencēm attiecībā uz eļļas augiem ir noteikta šīs regulas I pielikumā.

3. pants

Procedūra, kādā piešķirama ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu saistītā zemes un šķirņu izmantošanas atļauja, un ar šo atļauju saistītie paziņojumi

1.   Procedūru, kādā piešķirama ar Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā paredzēto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu saistītā zemes un šķirņu izmantošanas atļauja, organizē tā, lai attiecīgie lauksaimnieki paziņojumus par atļauju saņemtu savlaicīgi pirms nākamās sējas sezonas.

Attiecīgajā paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

a)

atļautās sējas šķirnes;

b)

kritēriji, uz kuru pamata zemi atļauj izmantot kokvilnas audzēšanai un kurus dalībvalstis noteikušas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/126 (3) 6. pantu;

c)

kokvilnas stādījumu minimālā biezība, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2022/126 8. pantā.

2.   Ja spēkā esošā šķirnes atļauja tiek atsaukta, dalībvalsts par to paziņo lauksaimniekiem savlaicīgi pirms nākamās sējas sezonas.

4. pants

Savienības finansiālā palīdzība vīndarības blakusproduktu destilēšanai

1.   Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā minētā tāda Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilēšanu, kas izmaksājama destilētājiem un kas ietver fiksētu summu, ar kuru kompensē minētās regulas 60. panta 3. punkta trešajā daļā minētās šo blakusproduktu savākšanas izmaksas, nepārsniedz turpmāk noteiktās robežvērtības:

a)

jēlspirtam, ko iegūst no čagām: 1,1 EUR/tilp. %/hl;

b)

jēlspirtam, ko iegūst no vīna un nogulsnēm: 0,5 EUR/tilp. %/hl.

2.   Faktiskās summas, kas maksājamas kā Savienības finansiālā palīdzība, dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un ņemot vērā dažādus ražošanas veidus.

5. pants

Savienības emblēma

Dalībvalsts un vadošā iestāde, veicot Regulas (ES) 2021/2115 123. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētās atpazīstamību, pārredzamību un komunikāciju veicinošas darbības, Savienības emblēmu izmanto saskaņā ar II pielikumā noteiktajām prasībām. Turklāt vadošā iestāde nodrošina, ka emblēmu attiecīgi izmanto arī labuma guvēji.

6. pants

Informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasības

Sīki izstrādāti noteikumi par Regulas (ES) 2021/2115 123. panta 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un publicitātes prasību piemērošanu ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.

(2)  OV L 147, 18.6.1993., 25. lpp.

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/126 (2021. gada 7. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervencēm, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 197 lpp.).


I PIELIKUMS

Indikatīva atsauces atbalstplatība, kas minēta 2. pantā

ha

Beļģija

7 295

Bulgārija

711 954

Čehija

300 498

Dānija

114 000

Vācija

846 779

Igaunija

51 620

Īrija

7 197

Grieķija

69 709

Spānija

559 382

Francija

1 525 286

Horvātija

117 366

Itālija

302 843

Kipra

-

Latvija

89 153

Lietuva

154 217

Luksemburga

2 270

Ungārija

707 720

Malta

-

Nīderlande

1 952

Austrija

88 129

Polija

644 818

Portugāle

7 865

Rumānija

1 250 509

Slovēnija

4 059

Slovākija

184 603

Somija

32 342

Zviedrija

72 880


II PIELIKUMS

Savienības emblēmas (“emblēma”) izmantošana un tās tehniskie parametri

1.   

Visos informatīvajos materiālos, ko izplata sabiedrībai vai dalībniekiem, piemēram, drukātos vai digitālos produktos, tīmekļa vietnēs un to mobilajās versijās, kas saistītas darbības īstenošanu, redzami attēlo emblēmu.

2.   

Paziņojums “Finansē Eiropas Savienība” vai “Līdzfinansē Eiropas Savienība” vienmēr jāraksta nesaīsināti un jānovieto blakus emblēmai.

3.   

Burtveidols, ko izmanto kopā ar emblēmu, var būt viens no šiem: Arial, Auto, Calibri, Garamond, Trebuchet, Tahoma, Verdana vai Ubuntu. Nav atļauts izmantot kursīvu, pasvītrojumu vai fonta efektus.

4.   

Teksta novietojums nekādā veidā nedrīkst pārklāties ar emblēmu.

5.   

Izmantotais fonta lielums ir proporcionāls emblēmas lielumam.

6.   

Fonta krāsa ir reflex blue, melna vai balta – atkarībā no fona.

7.   

Emblēmu nedrīkst pārveidot vai apvienot ar kādu citu grafisko elementu vai tekstu. Ja papildus emblēmai izvieto citus logotipus, emblēmai pēc augstuma vai platuma jābūt vismaz tikpat lielai kā lielākajam logotipam. Lai izceltu ES atbalstu, nedrīkst izmantot nekādu citu vizuālo identitāti vai logotipu kā vien emblēmu.

8.   

Ja vienā vietā tiek veiktas vairākas darbības, ko atbalsta ar tiem pašiem vai citiem finansēšanas instrumentiem, vai ja vēlāk tai pašai darbībai tiek piešķirts papildu finansējums, jāizvieto tikai viena plāksne vai informācijas stends.

9.   

Emblēmas grafiskie standarti un standarta krāsu noteikšana:

A)

SIMBOLU APRAKSTS

Uz debeszila pamata divpadsmit zeltainas zvaigznes veido apli, kas simbolizē Eiropas tautu savienību. Zvaigžņu skaits ir nemainīgs, skaitlis divpadsmit simbolizē pilnību un vienotību.

B)

HERALDISKAIS APRAKSTS

Zilā laukā divpadsmit zeltainas piecstaru zvaigznes veido apli tā, ka to stari nesaskaras.

C)

ĢEOMETRISKAIS APRAKSTS

Image 1

Emblēma ir zila taisnstūra karoga formā, kura garākā mala ir pusotras reizes garāka par īsāko malu. Divpadsmit zelta zvaigznes, kas izvietotas ar vienādu intervālu, veido neredzamu apli, kura centrs ir taisnstūra diagonāļu krustpunkts. Apļa rādiuss ir vienāds ar vienu trešdaļu no emblēmas augstuma. Katrai zvaigznei ir pieci stari, kas atrodas uz tāda neredzama apļa perimetra, kura rādiuss ir vienāds ar vienu astoņpadsmito daļu no karoga platuma. Visas zvaigznes ir stateniskas, t. i., pret mastu viens stars vertikāli un divi stari taisnā līnijā taisnā leņķī. Zvaigznes ir izvietotas kā pulksteņa ciparnīcas skaitļi. To skaits nav maināms.

D)

KRĀSAS

Emblēmā izmantotas šādas krāsas: PANTONE REFLEX BLUE taisnstūra virsmai, PANTONE YELLOW zvaigznēm.

E)

ČETRKRĀSU DRUKA

Ja tiek izmantota četrkrāsu druka, atkārtoti jāizveido divas standartkrāsas, izmantojot četrkrāsu drukas krāsas.

PANTONE YELLOW krāsu iegūst, izmantojot 100 % dzeltenu proceskrāsu.

PANTONE REFLEX BLUE krāsu iegūst, sajaucot 100 % ciāna proceskrāsu un 80 % fuksīna proceskrāsu.

INTERNETĀ

PANTONE REFLEX BLUE atbilst tīmekļa paletes krāsai RGB: 0/51/153 (heksadecimālajā sistēmā: 003399), un PANTONE YELLOW atbilst tīmekļa paletes krāsai RGB: 255/204/0 (heksadecimālajā sistēmā: FFCC00).

MELNBALTĀ REPRODUCĒŠANA

Izmantojot melno krāsu, taisnstūra kontūru drukā melnā krāsā un zvaigznes drukā melnas uz baltas pamatnes.

Image 2

Izmantojot zilo krāsu (Reflex Blue), izmanto 100 % zilu, zvaigznes atveidojot baltā negatīva krāsā.

Image 3

REPRODUCĒŠANA UZ KRĀSAINA PAMATA

Ja nav iespējams izmantot citu fonu kā tikai krāsainu, ap taisnstūri jābūt baltai apmalei, kuras platums ir 1/25. daļa no taisnstūra augstuma.

Image 4

Principi, uz kuru pamata trešās personas izmanto Eiropas emblēmu, ir noteikti Administratīvā nolīgumā ar Eiropas Padomi par Eiropas emblēmas izmantošanu, ko veic trešās personas (1).


(1)  OV C 271, 8.9.2012., 5. lpp.


III PIELIKUMS

Informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasības

1.   Vadošās iestādes komunikāciju un atpazīstamību veicinošas darbības

1.1.

Regulas (ES) 2021/2115 123. panta 2. punkta k) apakšpunkta nolūkā vadošā iestāde KLP stratēģiskā plāna publicitāti nodrošina, plānojot un veicot attiecīgās komunikāciju un atpazīstamību veicinošas darbības, ko īsteno visā KLP stratēģiskā plāna sagatavošanas un īstenošanas posmā, lai tādējādi informētu minētajā punktā noteiktās mērķgrupas.

1.2.

Regulas (ES) 2021/2115 124. panta 3. punkta f) apakšpunkta nolūkā vadošā iestāde uzraudzības komitejai dara pieejamu informāciju, kas tai vajadzīga, lai pārbaudītu komunikāciju un atpazīstamību veicinošu darbību izpildi.

1.3.

Vadošā iestāde nodrošina, ka 6 mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma par KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanu ir izveidota tīmekļa vietne, kurā ir pieejama informācija par tās atbildībā esošo KLP stratēģisko plānu un kura aptver plāna mērķus, darbības, pieejamās finansēšanas iespējas, kā arī gaidāmos un – tiklīdz tie būs pieejami – faktiskos rezultātus. Tīmekļa vietnes mērķauditorija ir plaša sabiedrība, kā arī potenciālie labuma guvēji, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 123. panta 2. punkta k) apakšpunktā.

1.4.

Vadošā iestāde nodrošina, ka 1.3. punktā minētajā tīmekļa vietnē tiek publicēts grafiks attiecībā uz plānotajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un pieteikumu iesniegšanas termiņiem; grafiks jāatjaunina vismaz trīs reizes gadā un tajā jāiekļauj šādi indikatīvi dati:

a)

aptvertais ģeogrāfiskais apgabals;

b)

attiecīgā intervence un tās konkrētais(-ie) mērķis(-i);

c)

atbalsttiesīgo pretendentu veids;

d)

atbalsta kopsumma;

e)

pieteikumu iesniegšanas sākuma un beigu datums.

1.5.

Vadošā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 123. panta 2. punkta k) apakšpunkta i) punktu nodrošina, ka potenciālajiem labuma guvējiem tiek nodrošināta piekļuve visai nepieciešamajai informācijai par finansējuma iespējām, tostarp piekļuve informācijai par atbalsttiesīguma nosacījumiem, atlases kritērijiem un visām prasībām, kas finansējuma saņemšanas nolūkā ir piemērojamas atlasītajiem labuma guvējiem, kā arī piekļuve informācijai par labuma guvēju atbildību.

1.6.

Vadošā iestāde nodrošina, ka finansējumam atlasītie labuma guvēji tiek informēti par to, ka atbalstu līdzfinansē Savienība.

1.7.

Vadošā iestāde nodrošina, ka komunikācijas un atpazīstamības materiāli, tostarp labuma guvēju līmenī, pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām un ka Savienībai saskaņā ar otro daļu tiek piešķirta neekskluzīva un neatsaucama licence bez autoratlīdzības izmantot šādus materiālus un visas ar tiem saistītās iepriekš pastāvējušās tiesības. Tas nerada ievērojamas papildu izmaksas vai ievērojamu administratīvo slogu nedz labuma guvējiem, nedz vadošajai iestādei.

Pirmajā daļā minētā intelektuālā īpašuma tiesību licence piešķir Savienībai vismaz šādas tiesības:

a)

iekšēja izmantošana, proti, tiesības reproducēt, kopēt un darīt pieejamus komunikācijas un atpazīstamības materiālus Savienības iestādēm un aģentūrām, dalībvalstu iestādēm un to darbiniekiem;

b)

komunikācijas un atpazīstamības materiālu reproducēšana ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

c)

komunikācijas un atpazīstamības materiālu publiskošana, izmantojot jebkādus komunikācijas līdzekļus;

d)

komunikācijas un atpazīstamības materiālu (vai to kopiju) publiska izplatīšana jebkādā formā;

e)

komunikācijas un atpazīstamības materiālu uzglabāšana un arhivēšana;

f)

apakšlicenču piešķiršana trešām personām par tiesībām uz komunikācijas un atpazīstamības materiāliem.

2.   Dažu ELFLA atbalstīto darbību atpazīstamība

Regulas (ES) 2021/2115 123. panta 2. punkta j) apakšpunkta nolūkā vadošā iestāde ar turpmāk minētajiem pasākumiem nodrošina, ka labuma guvēji, kuriem atbalsts sniegts saskaņā ar tādām ELFLA finansētajām intervencēm, kas nav platībatkarīgās un dzīvniekatkarīgās intervences, turpmāk minētā veidā apstiprina, ka atbalstu ir saņēmuši no KLP stratēģiskā plāna:

a)

labuma guvēja oficiālajā tīmekļa vietnē, ja šāda vietne ir, un oficiālajās sociālo mediju vietnēs publicē īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsver Savienības finansiālā atbalsta saņemšanas faktu;

b)

ar darbības īstenošanu saistītajos dokumentos un komunikācijas materiālos, ko paredzēts izplatīt sabiedrībai vai dalībniekiem, sniedz pamanāmu paziņojumu, kurā uzsver Savienības atbalsta saņemšanas faktu un kurā arī attēlo Savienības emblēmu saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem tehniskajiem parametriem;

c)

darbībām, kuras ir infrastruktūras vai būvniecības darbu finansēšana un kuru kopējie publiskie izdevumi vai kopējās izmaksas (ja runa ir par atbalstu finanšu instrumentu veidā), tostarp apgrozāmā kapitāla finansējums, pārsniedz 500 000 EUR, – tiklīdz sākas darbību faktiskā īstenošana vai tiklīdz tiek uzstādīts iegādātais aprīkojums, izvieto ilgtspējīgas plāksnes vai informācijas stendus, kuri sabiedrībai ir skaidri redzami un kuros Savienības emblēma ir attēlota saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem tehniskajiem parametriem;

d)

darbībām, kuras ir ieguldījumi materiālajos aktīvos (bet uz kurām neattiecas c) apakšpunkts) un kuru kopējais publiskais atbalsts pārsniedz 50 000 EUR, vai atbalstam finanšu instrumentu veidā, tostarp apgrozāmā kapitāla finansējumam, kura kopējās izmaksas pārsniedz 500 000 EUR, – uzstāda paskaidrojošu plāksni vai līdzvērtīgu elektronisko displeju ar informāciju par projektu, uzsverot Savienības finansiālā atbalsta saņemšanas faktu un attēlojot Savienības emblēmu saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem tehniskajiem parametriem;

e)

darbībām, ar kurām tiek atbalstītas LEADER darbības, pamatpakalpojumi un infrastruktūra (bet uz kurām neattiecas c) un d) apakšpunkts) un kuru kopējais publiskais atbalsts pārsniedz 10 000 EUR, vai atbalstam finanšu instrumentu veidā, tostarp apgrozāmā kapitāla finansējumam, kura kopējās izmaksas pārsniedz 100 000 EUR, – sabiedrībai skaidri redzamā vietā uzstāda vismaz vienu plakātu, kura minimālais izmērs ir A3, vai līdzvērtīgu elektronisko displeju ar informāciju par darbību, uzsverot Savienības finansiālā atbalsta saņemšanas faktu. LEADER finansēto vietējo rīcības grupu telpās uzstāda paskaidrojošu plāksni.

Atkāpjoties no pirmās daļas, vadošā iestāde, ciktāl tas iespējams, nodrošina, ka gadījumos, kad labuma guvējs ir fiziska persona, sabiedrībai redzamā vietā vai uz elektroniskā displeja ir pieejama atbilstīga informācija, kurā ir uzsvērts fondu atbalsta saņemšanas fakts.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktu mutatis mutandis piemēro struktūrām, kas īsteno ELFLA finansētos finanšu instrumentus.

Pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktu piemēro finanšu instrumentu galasaņēmējiem; to nodrošina ar līgumiskiem nosacījumiem, kas paredzēti finansēšanas nolīgumā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (1) 59. panta 5. punktā.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).


31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/206


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/130

(2022. gada 24. janvāris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Bračko maslinovo ulje” (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Horvātijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Bračko maslinovo ulje”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Bračko maslinovo ulje” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Bračko maslinovo ulje” (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.5. grupas “Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 24. janvārī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 400, 4.10.2021., 8. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/207


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/131

(2022. gada 24. janvāris)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Carne Ramo Grande” (ACVN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Portugāles pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Carne Ramo Grande”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Carne Ramo Grande” būtu jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Nosaukums “Carne Ramo Grande” (ACVN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.

Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.1. grupas “Svaiga gaļa (un subprodukti)” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 24. janvārī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV C 398, 1.10.2021., 40. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).


31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/208


KOMISIJAS REGULA (ES) 2022/132

(2022. gada 28. janvāris),

ar ko attiecībā uz ikgadējās, ikmēneša un ikmēneša īstermiņa enerģētikas statistikas atjauninājumu īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (1) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu, 5. panta 3. punktu un 9. panta 2. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1099/2008 noteikta vienota struktūra, kas paredzēta, lai sagatavotu, nosūtītu, novērtētu un izplatītu salīdzināmu enerģētikas statistiku Savienībā.

(2)

Enerģētikas statistiku nepieciešams pastāvīgi pilnveidot, ņemot vērā tehnoloģiskā progresa straujo tempu, Savienības enerģētikas politikas attīstību un to, cik svarīgi ir ar oficiāliem enerģētikas datiem pamatot Savienības mērķus un uzraudzīt progresu to sasniegšanā. Tādēļ, lai atspoguļotu augošās vai mainīgās vajadzības, regulāri jāatjaunina Eiropas enerģētikas statistikas ziņošanas sistēma.

(3)

Izmantojot uzticamu un kvalitatīvu enerģētikas statistiku, lai uzraudzītu politikas mērķu sasniegšanu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Enerģētikas savienības tiesību aktu kopumiem, vajadzētu tikt uzlabotai Savienības enerģētikas politikas uzticamībai.

(4)

Komisija ir noteikusi vairākus ikgadējās un ikmēneša īstermiņa enerģētikas statistikas aspektus, kurus nepieciešams atjaunināt. Tie jo īpaši attiecas uz statistikas lielāku dezagregācijas pakāpi par enerģijas galapatēriņu pakalpojumu un transporta sektoros, jauniem enerģijas nesējiem, piemēram, ūdeņradi, jauniem datiem par elektroenerģijas ražošanu un uzglabāšanu, detalizētākiem datiem par atjaunojamiem energoresursiem, jauniem aplēstiem datiem enerģijas bilanču agrākai sagatavošanai un ikgadējās datu vākšanas uzlabotu savlaicīgumu. Turklāt ir atceltas ziņošanas prasības, kas saistītas ar ikmēneša īstermiņa statistiku par dabasgāzi, naftu un naftas produktiem, jo tagad ir pieejami pilnīgāki mēneša dati, kuru savlaicīgums ir uzlabots. Komisija ir apspriedusi ar dalībvalstīm vairākus tehniskos aspektus un vienojusies par tiem, tostarp par darbības jomu, realizējamību, sagatavošanas izmaksām, konfidencialitāti un ziņošanas prasībām.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1099/2008.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (2) 7. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1099/2008 pielikumus aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 28. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).


PIELIKUMS

“A PIELIKUMS

TERMINOLOĢIJAS SKAIDROJUMI

Šajā pielikumā sniegti skaidrojumi, ģeogrāfiskās piezīmes vai definēti termini, kurus izmanto pārējos pielikumos, ja vien šajos pielikumos nav noteikts citādi.

1.   ĢEOGRĀFISKĀS PIEZĪMES

Tikai statistikas datu ziņošanas nolūkā piemēro šādas ģeogrāfiskās definīcijas:

Austrālija bez ārējām teritorijām,

Dānija bez Fēru Salām un Grenlandes,

Francija ar Monako un ar Francijas aizjūras teritorijām – Gvadelupu, Martiniku, Francijas Gviānu, Reinjonu un Majotu,

Itālija ar Sanmarīno un Vatikānu (Svēto Krēslu),

Japāna ar Okinavu,

Portugāle ar Azoru salām un Madeiru,

Spānija ar Kanāriju salām, Baleāru salām un Seūtu un Melilju,

Šveice bez Lihtenšteinas,

Amerikas Savienotās Valstis ar 50 štatiem, Kolumbijas apgabalu, ASV Virdžīnu salām, Puertoriko un Guamu.

2.   AGREGĀTI

Elektroenerģijas un siltuma ražotājus klasificē atbilstīgi ražošanas mērķim:

pamatdarbības ražotāji ir privātie vai valsts ražotāji, kas ražo elektroenerģiju un/vai siltumu pārdošanai trešām personām, un tā ir pamatdarbība,

pašražotāji ir privātie un valsts ražotāji, kas ražo elektroenerģiju un/vai siltumenerģiju pilnībā vai daļēji savai izmantošanai, un ražošana ir darbība, kas veicina pamatdarbību.

Piezīme:

Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var precizēt terminoloģiju, pievienojot attiecīgās NACE (1) atsauces pēc tam, kad stājusies spēkā NACE klasifikācijas jaunā redakcija.

2.1.   Piegāde

2.1.1.   RAŽOŠANA / VIETĒJĀ RAŽOŠANA

Iegūtie vai saražotie kurināmā daudzumi tiek aprēķināti pēc visām darbībām, ar ko likvidē inertas vielas. Ražošanā iekļauti daudzumi, ko ražošanas procesā patērē ražotājs (piemēram, apkurei vai iekārtu un palīgiekārtu ekspluatācijai), kā arī piegādes citiem enerģijas ražotājiem pārveidošanai vai cita veida izmantošanai.

“Vietējā ražošana” ir ražošana no avotiem konkrētajā teritorijā – ziņotājas valsts teritorija.

2.1.2.   REĢENERĒTIE PRODUKTI

Attiecas tikai uz akmeņoglēm. Sīkšķembas un atkritumu kaudzes ar slānekli, kas atgūtas raktuvēs.

2.1.3.   NO CITIEM AVOTIEM SAŅEMTAIS

Kurināmā daudzumi, kura ražošana ietilpst datu sniegšanā par citu kurināmo, bet kurš ir sajaukts ar citu kurināmo un tiek patērēts kā sajaukums. Sīkāka informācija par šo sastāvdaļu sniedzama kā:

No citiem avotiem saņemtais: ogles

No citiem avotiem saņemtais: nafta un naftas produkti

No citiem avotiem saņemtais: dabasgāze

No citiem avotiem saņemtais: atjaunojamie energoresursi

2.1.4.   IMPORTS/EKSPORTS

Ja vien nav norādīts citādi, “imports” attiecas uz saražotā energoprodukta galīgo izcelsmi (valsts, kurā energoprodukts tika saražots), lai izmantotu valstī, un “eksports” attiecas uz galapatēriņa valsti. Daudzumus uzskata par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās.

Ja nevar norādīt ne izcelsmi, ne galamērķi, drīkst izmantot pozīciju “Neklasificēts/Cits”.

2.1.5.   STARPTAUTISKIE KUĢU BUNKURI

Degvielas daudzumi, kuri nogādāti uz kuģiem, kas kuģo ar jebkuras valsts karogu un kas ir iesaistīti starptautiskajā kuģošanā. Starptautiskā kuģošana var notikt jūrā, iekšējos ezeros un ūdensceļos, un piekrastes ūdeņos. Nav ietverts turpmāk minētais:

tādu kuģu patēriņš, kuri ir iesaistīti vietējā kuģošanā; vietējais/starptautiskais dalījums būtu jānosaka, pamatojoties uz izbraukšanas un iebraukšanas ostu, nevis pēc kuģa karoga vai valstspiederības,

zvejas kuģu patēriņš,

militāro spēku patēriņš.

2.1.6.   STARPTAUTISKAIS GAISA TRANSPORTS

Piegādātie degvielas daudzumi gaisa kuģiem starptautiskajiem lidojumiem. Vietējais/starptautiskais dalījums būtu jānosaka, pamatojoties uz izlidošanas un ielidošanas vietām, nevis pēc aviosabiedrības valstspiederības. Neietver aviosabiedrību izmantoto degvielu to sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem (par to jāziņo “Citur neklasificēts – transports”) un aviācijas degvielu militārām vajadzībām (par to jāziņo “Citur neklasificēts – cits”).

2.1.7.   KRĀJUMU IZMAIŅAS

Starpība starp tiem krājumiem perioda sākumā un krājumiem perioda beigās, kas tiek glabāti valsts teritorijā. Ja vien nav norādīts citādi, krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

2.1.8.   KOPĒJIE KRĀJUMI PERIODA SĀKUMĀ UN PERIODA BEIGĀS VALSTS TERITORIJĀ

Visi krājumi valsts teritorijā, ieskaitot valdības, lielāko patērētāju vai krājumu glabāšanas organizāciju krājumus, krājumi uz ienākošo okeāna kuģu klāja, krājumi brīvajās zonās un krājumi, ko glabā citiem vai nu saskaņā ar divpusēju valdības nolīgumu vai bez tā. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās norāda attiecīgi uz pārskata perioda pirmo un pēdējo dienu. Krājumi ietver krājumus, ko glabā visu veidu īpašās krātuvēs virszemē vai pazemē.

2.1.9.   TIEŠĀ IZMANTOŠANA

Tieši izmantotā nafta (jēlnafta un naftas produkti) bez pārstrādes naftas rafinēšanas rūpnīcās. Ietver jēlnaftu, ko sadedzina elektroenerģijas ražošanai.

2.1.10.   PRIMĀRO PRODUKTU SAŅEMŠANA

Ietver vietējo vai importēto jēlnaftas daudzumu (ieskaitot kondensātu) un vietējo NGL (2), ko izmanto tieši, nepārstrādājot naftas rafinēšanas rūpnīcā, un atpakaļ nosūtītos daudzumus no naftas ķīmijas rūpniecības, kas, lai arī nav pamatkurināmais, tiek izmantoti tieši.

2.1.11.   BRUTO RAFINĒŠANAS RŪPNĪCAS PRODUKCIJA

Gatavās produkcijas ražošana naftas rafinēšanas rūpnīcā vai sajaukšanas rūpnīcā. Neietver naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumus, bet ietver naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmo.

2.1.12.   PĀRSTRĀDĀTIE PRODUKTI

Gatavā produkcija, kas otrreiz nonāk tirdzniecības tīklā pēc tam, kad vienreiz tā jau ir bijusi piegādāta galapatērētājiem (piemēram, izmantotās smērvielas, kas tiek pārstrādātas atkārtoti). Šie daudzumi būtu jānodala no naftas ķīmijas rūpniecības atpakaļ nosūtītajiem daudzumiem.

2.1.13.   ATPAKAĻ NOSŪTĪTIE DAUDZUMI

Gatavie izstrādājumi un pusfabrikāti, ko pārstrādei, sajaukšanai vai pārdošanai nosūta atpakaļ no galapatērētājiem uz pārstrādes rūpnīcām. Tie parasti ir naftas ķīmijas rūpniecības blakusprodukti.

2.1.14.   STARPPRODUKTU PĀRVEIDOJUMI

Daudzumi, kas no jauna klasificēti vai nu tāpēc, ka to specifikācija ir mainījusies, vai tāpēc, ka tie ir iejaukti citā produktā. Negatīvu ierakstu par vienu produktu kompensē pozitīvs ieraksts (vai vairāki ieraksti) vienam vai vairākiem produktiem un pretēji; kopējam neto iznākumam būtu jābūt nullei.

2.1.15.   PĀRVEIDOTIE PRODUKTI

Importētie naftas produkti, kas no jauna tiek klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, nepiegādājot tos galapatērētājiem.

2.1.16.   STATISTIKAS ATŠĶIRĪBAS

Aprēķinātā vērtība, kas definēta kā starpība starp aprēķinu no piegādes perspektīvas (lejupēja pieeja) un aprēķinu no patēriņa perspektīvas (augšupēja pieeja). Jebkādas lielākas statistikas atšķirības būtu jāskaidro.

2.2.   Pārveidošanas sektors

Pārveidošanas sektorā būtu jāziņo tikai par kurināmā daudzumiem, kas tika pārveidoti citā enerģijā. Par kurināmā daudzumiem, kas izmantoti apkurei, iekārtu ekspluatācijai un pārveidošanas vispārīgai nodrošināšanai būtu jāziņo enerģētikas sektorā.

2.2.1.   TIKAI ELEKTROENERĢIJAS PAMATDARBĪBAS RAŽOTĀJI

Kurināmā daudzumi, ko izmantojuši pamatdarbības ražotāji, lai ražotu elektroenerģiju tikai elektroenerģijas vienībās / ražošanas uzņēmumos.

2.2.2.   PAMATDARBĪBAS RAŽOTĀJU KOĢENERĀCIJAS VIENĪBAS

Kurināmā daudzumi, ko izmantojuši pamatdarbības ražotāji, lai ražotu elektroenerģiju un/vai siltumenerģiju koģenerācijas vienībās.

2.2.3.   TIKAI SILTUMENERĢIJAS PAMATDARBĪBAS RAŽOTĀJI

Kurināmā daudzumi, ko izmantojuši pamatdarbības ražotāji, lai ražotu siltumenerģiju tikai siltumenerģijas vienībās / ražošanas uzņēmumos.

2.2.4.   TIKAI ELEKTROENERĢIJAS PAŠRAŽOTĀJI

Kurināmā daudzumi, ko izmantojuši pašražotāji, lai ražotu elektroenerģiju tikai elektroenerģijas vienībās / ražošanas uzņēmumos.

2.2.5.   PAŠRAŽOTĀJU KOĢENERĀCIJAS VIENĪBAS

Visi kurināmā daudzumi, ko izmantojuši pašražotāji, lai ražotu elektroenerģiju, un kurināmā proporcionālā daļa, kas izmantota, lai ražotu siltumenerģiju pārdošanai koģenerācijas vienībās. Par kurināmā proporcionālo daļu, kas izmantota, lai ražotu siltumenerģiju, kas netika pārdota (pašpatērētā siltumenerģija), jāziņo enerģijas galapatēriņa konkrētajā sektorā, pamatojoties uz NACE klasifikāciju. Par siltumenerģiju, kas netika pārdota, bet piegādāta citām vienībām saskaņā ar nefinanšu nolīgumiem vai vienībām ar atšķirīgām īpašumtiesībām, būtu jāziņo uz to pašu principu pamata kā par pārdoto siltumenerģiju.

2.2.6.   TIKAI SILTUMENERĢIJAS PAŠRAŽOTĀJI

Kurināmā proporcionālā daļa, kas izmantota, lai ražotu siltumenerģiju, kura pārdota tikai siltumenerģijas pašražotāju vienībās / ražošanas uzņēmumos. Par proporcionālo kurināmā daļu, kas izmantota, lai ražotu siltumenerģiju, kas netika pārdota (pašpatērētā siltumenerģija), jāziņo enerģijas galapatēriņa konkrētajā sektorā, pamatojoties uz NACE klasifikāciju. Par siltumenerģiju, kas netika pārdota, bet piegādāta citām vienībām saskaņā ar nefinanšu nolīgumiem vai vienībām ar atšķirīgām īpašumtiesībām, būtu jāziņo uz to pašu principu pamata kā par pārdoto siltumenerģiju.

2.2.7.   AKMEŅOGĻU BRIKEŠU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI

Kurināmā daudzumi, kas izmantoti akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumos, lai ražotu akmeņogļu briketes.

2.2.8.   KOKSA KRĀSNIS

Kurināmā daudzumi, kas izmantoti koksa krāsnīs, lai ražotu koksa krāsns koksu un koksa krāsns gāzi.

2.2.9.   BRŪNOGĻU/KŪDRAS BRIKEŠU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI

Kurināmā daudzumi, kas izmantoti brūnogļu brikešu ražošanā brūnogļu brikešu ražošanas uzņēmumos, un kurināmā daudzumi, kas izmantoti kūdras brikešu ražošanā kūdras brikešu ražošanas uzņēmumos.

2.2.10.   GĀZES RŪPNĪCAS

Kurināmā daudzumi, kas izmantoti gāzes rūpnīcu gāzes iegūšanai gāzes rūpnīcās un ogļu gazifikācijas iekārtās.

2.2.11.   DOMNAS

Kurināmā daudzumi, kurus izmanto domnās, pievadot no augšas kopā ar dzelzsrūdu vai izmantojot dūkas apakšā kopā ar karstu vilkmes gaisu.

2.2.12.   OGĻU SAŠĶIDRINĀŠANA

Sintētiskās eļļas iegūšanai izmantotie kurināmā daudzumi.

2.2.13.   RŪPNĪCAS, KURĀS GĀZI PĀRVĒRŠ ŠĶIDRĀ VEIDĀ

Gāzveida kurināmā daudzumi, kas pārvērsti šķidrajā degvielā.

2.2.14.   KOKOGĻU RAŽOŠANAS RŪPNĪCAS

Cietā biokurināmā daudzumi, kas pārvērsti kokoglēs.

2.2.15.   NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCAS

Kurināmā daudzumi, kas izmantoti naftas produktu iegūšanai.

2.2.16.   DABASGĀZES SAJAUKŠANAS RŪPNĪCAS (SAJAUKŠANAI AR DABASGĀZI)

Ar dabasgāzi sajaukti gāzes daudzumi, kurus ievada gāzes tīklā.

2.2.17.   SAJAUKUMI AR DZINĒJU BENZĪNU/DĪZEĻDEGVIELU/PETROLEJU

Ar fosilajām degvielām sajauktie šķidro biodegvielu daudzumi.

2.2.18.   CITUR NEKLASIFICĒTS

Pārveidošanai izmantotie kurināmā daudzumi, kas nav ietverti citur. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā būtu jāskaidro.

2.3.   Enerģētikas sektors

Enerģētikas sektorā izlietotie daudzumi ieguves (ogļu, naftas un gāzes ieguves) nodrošināšanai vai pārveidošanas darbībās iekārtu ekspluatācijā. Tas atbilst NACE 2. red. 05., 06., 19. un 35. nodaļai, NACE 2. red. 09.1 grupai un NACE 2. red. 07.21 un 08.92 klasei.

Neietver kurināmā daudzumus, kas pārveidoti citā enerģijas veidā (par ko būtu jāziņo pārveidošanas sektorā) vai izmantoti, lai nodrošinātu naftas, gāzes un ogļu sīkšķembu cauruļvadu ekspluatāciju (par ko būtu jāziņo transporta sektorā).

Ietver ķīmisko materiālu ražošanu atomu šķelšanai un kausēšanai un šo procesu produktus.

2.3.1.   ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS UZŅĒMUMU, KOĢENERĀCIJAS STACIJU UN SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANAS UZŅĒMUMU PAŠU PATĒRIŅŠ

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības ražošanas uzņēmumos ar tikai elektroenerģijas, ar tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām.

2.3.2.   OGĻRAKTUVES

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu ogļu ieguvi un sagatavošanu ogļu ieguves nozarē. Par sadedzinātajām oglēm ogļu termoelektrostacijās būtu jāziņo pārveidošanas sektorā.

2.3.3.   AKMEŅOGĻU BRIKEŠU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumos.

2.3.4.   KOKSA KRĀSNIS

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības koksa krāsnīs (koksēšanas rūpnīcas).

2.3.5.   BRŪNOGĻU/KŪDRAS BRIKEŠU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumos (brikešu ražošanas uzņēmumi).

2.3.6.   GĀZES RŪPNĪCAS / GAZIFIKĀCIJAS IEKĀRTAS

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības gāzes rūpnīcās un ogļu gazifikācijas iekārtās.

2.3.7.   DOMNAS

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības domnās.

2.3.8.   OGĻU SAŠĶIDRINĀŠANA

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības ogļu sašķidrināšanas rūpnīcās.

2.3.9.   SAŠĶIDRINĀŠANA (LNG)/REGAZIFIKĀCIJA

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības dabasgāzes sašķidrināšanas un regazifikācijas rūpnīcās.

2.3.10.   GAZIFIKĀCIJAS RŪPNĪCAS (BIOGĀZE)

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības biogāzes gazifikācijas rūpnīcās.

2.3.11.   RŪPNĪCAS, KURĀS GĀZI PĀRVĒRŠ ŠĶIDRĀ VEIDĀ (GTL)

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības rūpnīcās, kurās gāzi pārvērš šķidrā veidā.

2.3.12.   KOKOGĻU RAŽOŠANAS RŪPNĪCAS

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības kokogļu ražošanas rūpnīcas.

2.3.13.   NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCAS

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības naftas rafinēšanas rūpnīcās.

2.3.14.   NAFTAS UN GĀZES IEGUVE

Patērētie kurināmā daudzumi naftas un dabasgāzes ieguves iekārtās. Neietver zudumus cauruļvados (par to ir jāziņo kā par sadales zudumiem) un izlietotos enerģijas daudzumus cauruļvadu ekspluatācijā (par to ir jāziņo transporta sektorā).

2.3.15.   CITUR NEKLASIFICĒTS – ENERĢĒTIKA

Ar enerģētikas darbībām saistītie kurināmā daudzumi, kas nav ietverti citur. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā būtu jāskaidro.

2.4.   Pārvades un sadales zudumi

2.4.1.   PĀRVADES ZUDUMI

Kurināmā zudumu daudzumi, kas pārvades rezultātā radušies pārvades sistēmas operatora pārvaldītajā sistēmas daļā. Tas ietver tehniskus un netehniskus zudumus. Attiecībā uz elektroenerģiju ietver zudumus transformatoros, ko neuzskata par elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu sastāvdaļām. Attiecībā uz gāzi tas ietver novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā pārvades laikā.

2.4.2.   SADALES ZUDUMI

Kurināmā zudumu daudzumi, kas sadales rezultātā radušies sadales sistēmas operatora pārvaldītajā sistēmas daļā. Tas ietver tehniskus un netehniskus zudumus. Attiecībā uz gāzi tas ietver novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā sadales laikā.

2.5.   Neenerģētikas galapatēriņš

Neenerģētikas vajadzībām izmantotie fosilā kurināmā daudzumi – nesadedzinātais kurināmais.

2.6.   Enerģijas galapatēriņš pa nozarēm (galapatēriņa specifikācijas)

2.6.1.   RŪPNIECĪBAS SEKTORS

Tas attiecas uz kurināmā daudzumiem, ko patērē rūpniecības uzņēmums savas pamatdarbības nodrošināšanai.

Par tikai siltumenerģijas vai koģenerācijas vienībām ir jāziņo tikai tie kurināmā daudzumi, ko vienība pati patērējusi siltumenerģijas ražošanai (pašpatērētā siltumenerģija). Par kurināmā patēriņu tādas siltumenerģijas ražošanai, kas tiek pārdota, un elektroenerģijas ražošanai būtu jāziņo attiecīgajā pārveidošanas sektorā.

2.6.1.1.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde: NACE 2. red. 07. nodaļa (izņemot 07.21) un 08. nodaļa (izņemot 08.92); NACE 2. red. 09.9 grupa.

2.6.1.1.1.

Metāla rūdu ieguve [NACE 2. red. 07. nodaļa; izņemot NACE 2. red. 07.21 klasi “Urāna un torija rūdu ieguve”]

2.6.1.1.2.

Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde [NACE 2. red. 08. nodaļa; izņemot NACE 2. red. 08.92 klasi “Kūdras ieguve”]

2.6.1.1.3.

Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības [NACE 2. red. 09. nodaļa; izņemot NACE 2. red. 09.1 grupu “Ar naftas un dabas gāzes ieguvi saistītās palīgdarbības”]

2.6.1.2.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana: NACE 2. red. 10., 11. un 12. nodaļa.

2.6.1.2.1.

Pārtikas produktu ražošana [NACE 2. red. 10. nodaļa];

2.6.1.2.2.

Dzērienu ražošana [NACE 2. red. 11. nodaļa];

2.6.1.2.3.

Tabakas ražošana [NACE 2. red. 12. nodaļa];

2.6.1.3.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 13., 14. un 15. nodaļa; ietver “Tekstilizstrādājumu ražošanu”, “Apģērbu ražošanu” un “Ādas un ādas izstrādājumu ražošanu”]

2.6.1.4.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana – Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 16. nodaļa]

2.6.1.5.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība: NACE 2. red. 17. un 18. nodaļa.

2.6.1.5.1.

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 17. nodaļa]

2.6.1.5.1.1.

Celulozes (papīrmasas) ražošana [NACE 2. red. 17.11 klase]

2.6.1.5.1.2.

Cits papīrs un papīra izstrādājumi [NACE 2. red. 17.12 klase un NACE 2. red. 17.2. grupa]

2.6.1.5.2.

Poligrāfija un ierakstu reproducēšana [NACE 2. red. 18. nodaļa]

2.6.1.6.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība: NACE 2. red. 20. un 21. nodaļa.

2.6.1.6.1.

Ķīmisku vielu un ķīmisko produktu ražošana [NACE 2. red. 20. nodaļa]

2.6.1.6.2.

Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana [NACE 2. red. 21. nodaļa]

2.6.1.7.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 23. nodaļa]

2.6.1.7.1.

Stikla un stikla izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 23.1. grupa]

2.6.1.7.2.

Cementa, kaļķa un ģipša (tostarp klinkera) ražošana [NACE 2. red. 23.5 grupa]

2.6.1.7.3.

Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 23.2, 23.3, 23.4, 23.6, 23.7 un 23.9 grupa]

2.6.1.8.

Dzelzs un tērauda ražošana [Metālu ražošana A: NACE 2. red. 24.1, 24.2 un 24.3 grupa un 24.51 un 24.52 klase]

2.6.1.9.

Krāsaino metālu ražošanas nozares [Metālu ražošana B: NACE 2. red. 24.4 grupa un 24.53 un 24.54 klase]

2.6.1.9.1.

Alumīnija ražošana [NACE 2. red. 24.42 klase]

2.6.1.9.2.

Citas krāsaino metālu ražošanas nozares [NACE 2. red. 24.4 grupa – izņemot NACE 2. red. 24.42 klasi; NACE 2. red. 24.53 un 24.54 klase]

2.6.1.10.

Mašīnas un iekārtas: NACE 2. red. 25., 26., 27. un 28. nodaļa.

2.6.1.10.1.

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas [NACE 2. red. 25. nodaļa]

2.6.1.10.2.

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana [NACE 2. red. 26. nodaļa]

2.6.1.10.3.

Elektrisko iekārtu ražošana [NACE 2. red. 27. nodaļa]

2.6.1.10.4.

Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana [NACE 2. red. 28. nodaļa]

2.6.1.11.

Transportlīdzekļu ražošana: Nozares, kuras ir saistītas ar transportlīdzekļu aprīkojumu [NACE 29. un 30. nodaļa; ietver “Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanu” un “Citu transportlīdzekļu ražošanu”]

2.6.1.12.

Citur neklasificēts – rūpniecība: NACE 22., 31. un 32. nodaļa

2.6.1.12.1.

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 22. nodaļa]

2.6.1.12.2.

Mēbeļu ražošana [NACE 2. red. 31. nodaļa]

2.6.1.12.3.

Cita ražošana [NACE 2. red. 32. nodaļa]

2.6.1.13.

Būvniecība [NACE 2. red. 41., 42. un 43. nodaļa]

2.6.2.   TRANSPORTA SEKTORS

Enerģija, kas izmantota visās transportēšanas darbībās neatkarīgi no NACE kategorijas (ekonomikas nozares), kurā veic attiecīgās darbības. Par dzelzceļa staciju, autobusu pieturu, ostas piestātņu un lidostu apkurei un apgaismošanai izmantoto kurināmo būtu jāziņo nevis transporta sektorā, bet komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā.

2.6.2.1.   Dzelzceļš

Enerģija, kas izmantota dzelzceļa satiksmē, tostarp rūpnieciskajos dzelzceļos un dzelzceļa transportā kā pilsētu un piepilsētu transporta sistēmu daļā (piemēram, vilcienos, tramvajos, metro).

2.6.2.1.1.   Ātrgaitas dzelzceļš

Enerģija, kas izmantota vilcieniem, kas brauc līnijās, kur ātrums var pārsniegt 200 km/h.

2.6.2.1.2.   Parastais dzelzceļš

Enerģija, kas izmantota dzelzceļa satiksmei, izņemot ātrgaitas dzelzceļam, metro un tramvajiem.

2.6.2.1.2.1.   Parastā dzelzceļa pasažieru pārvadājumi

Enerģija, kas izmantota dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, t. i., pasažieru kustībai pa dzelzceļu starp iekāpšanas vietu un izkāpšanas vietu. Pasažieris ir jebkura persona, izņemot vilciena apkalpes locekļus, kas veic braucienu pa dzelzceļu.

2.6.2.1.2.2.   Parastā dzelzceļa kravu pārvadājumi

Enerģija, kas izmantota dzelzceļa kravu pārvadājumiem, t. i., preču kustībai pa dzelzceļu starp iekraušanas vietu un izkraušanas vietu.

2.6.2.1.3.   Metro un tramvajs

Enerģija, kas izmantota metro, tramvajiem, vieglajam dzelzceļam un citām virszemes vai pazemes pilsētas dzelzceļa sistēmām.

2.6.2.2.   Vietējā kuģošana

Piegādātie degvielas daudzumi kuģiem, kas kuģo ar jebkādas valsts karogu un kas nav iesaistīti starptautiskajā kuģošanā (skatīt “Starptautiskie kuģu bunkuri”). Vietējais/starptautiskais dalījums būtu jānosaka, pamatojoties uz izbraukšanas un iebraukšanas ostu, nevis pēc kuģa karoga vai valstspiederības.

2.6.2.3.   Sauszemes transports

Sauszemes transportlīdzekļos izmantotie degvielas daudzumi. Ietver degvielu, kas izmantota lauksaimniecības mašīnās uz lielceļiem, un smērvielas izmantošanai sauszemes transportlīdzekļos.

Neietver izmantoto enerģiju stacionāros dzinējos (skatīt “Citi sektori”), traktoros uz maziem ceļiem (skatīt “Lauksaimniecība”), sauszemes transportlīdzekļos militārām vajadzībām (skatīt “Cits sektors – citur neklasificēts”), izmantoto bitumenu ceļu klāšanā un izmantoto enerģiju dzinējos būvniecības vietās (skatīt rūpniecības apakšiedalījumu “Būvniecība”).

2.6.2.3.1.   Lielas noslodzes transportlīdzekļi kravu pārvadāšanai

Degvielas daudzumi, kas izmantoti kravas automobiļos, kuru kravnesība pārsniedz 3,5 t un ar kuriem pārvadā kravas (N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi saskaņā ar Eiropas transportlīdzekļu kategoriju klasifikāciju, kuras pamatā ir ANO EEK standarti).

2.6.2.3.2.   Kolektīvais transports

Degvielas daudzumi, kas izmantoti lielos transportlīdzekļos, ar kuriem pārvadā pasažierus, piemēram, autobusi, tālsatiksmes autobusi, mikroautobusi utt. (M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi saskaņā ar Eiropas transportlīdzekļu kategoriju klasifikāciju, kuras pamatā ir ANO EEK standarti).

2.6.2.3.3.   Vieglie automobiļi un furgoni

Degvielas daudzumi, kas izmantoti mazos transportlīdzekļos, piemēram, vieglajos automobiļos un furgonos, ar kuriem pārvadā pasažierus un kravas (N1 un M1 kategorijas transportlīdzekļi saskaņā ar Eiropas transportlīdzekļu kategoriju klasifikāciju, kuras pamatā ir ANO EEK standarti).

2.6.2.3.4.   Cits autotransports

Degvielas daudzumi, kas izmantoti visu veidu autotransportā, izņemot lielas noslodzes transportlīdzekļus kravu pārvadāšanai, kolektīvo transportu un vieglos automobiļus un furgonus.

2.6.2.4.   Cauruļvadu transports

Patērētā enerģija cauruļvadu darbības nodrošināšanā, pārvietojot gāzes, šķidrumus, ogļu sīkšķembas un citas preces. Ietver izmantoto enerģiju sūkņu stacijās un cauruļvadu uzturēšanā. Neietver enerģiju, kas izmantota, lai pa cauruļvadiem piegādātu dabasgāzi vai rūpniecisko gāzi, karsto ūdeni vai tvaiku no piegādātāja galapatērētājiem (par to jāziņo enerģētikas sektorā), enerģiju, kas izmantota, lai piegādātu ūdeni galapatērētājiem – mājsaimniecībām, rūpnieciskajiem, komerciālajiem un citiem lietotājiem (tas jāiekļauj komercpakalpojumos un sabiedriskajos pakalpojumos), un radušos zudumus šādu piegāžu laikā starp piegādātāju un galapatērētājiem (par to ir jāziņo kā par sadales zudumiem).

2.6.2.5.   Vietējais gaisa transports

Piegādātie degvielas daudzumi gaisa kuģiem vietējiem lidojumiem. Ietver izmantoto degvielu citiem mērķiem, nevis lidošanai, piemēram, dzinēju stendpārbaudei. Vietējais/starptautiskais dalījums būtu jānosaka, pamatojoties uz izlidošanas un ielidošanas vietām, nevis pēc aviosabiedrības valstspiederības. Tas ietver ievērojama ilguma lidojumus starp divām lidostām valstī ar aizjūras teritorijām. Neietver aviosabiedrību izmantoto degvielu to sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem (par to jāziņo “Citur neklasificēts – transports”) un aviācijas degvielu militārām vajadzībām (par to jāziņo “Citur neklasificēts – cits”).

2.6.2.6.   Citur neklasificēts – transports

Transportam izmantotie degvielas daudzumi, kas nav ietverti citur. Ietver aviosabiedrību izmantoto degvielu to sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem un izmantoto degvielu ostās kuģu izkraušanas iekārtās, dažāda veida autokrānos. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā būtu jāskaidro.

2.6.3.   CITI SEKTORI

Šī kategorija ietver kurināmā daudzumus, kas izmantoti īpaši nenosauktos sektoros vai tādos, kas nepieder pārveidošanas, enerģētikas, rūpniecības vai transporta sektoram.

2.6.3.1.   Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

Komercdarbības un biroju patērētie kurināma daudzumi valsts un privātajā sektorā. NACE 2. red. 33., 36., 37., 38., 39., 45., 46., 47., 52., 53., 55., 56., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 84. (izņemot 84.22. klasi), 85., 86., 87., 88., 90., 91., 92., 93., 94., 95., 96. un 99. nodaļa. Par dzelzceļa, autobusu pieturu, ostas piestātņu un lidostu apkurei un apgaismošanai izmantoto kurināmo būtu jāziņo šajā kategorijā. Tas ietver kurināmo, kas izmantots visām ar transportu nesaistītām darbībām NACE 2. red. 49., 50. un 51. nodaļā.

2.6.3.1.1.

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana [NACE 2. red. C sadaļas 33. nodaļa]

2.6.3.1.2.

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija [NACE 2. red. E sadaļa]

2.6.3.1.3.

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (NACE 2. red. G sadaļa)

2.6.3.1.3.1.

Vairumtirdzniecība [NACE 2. red. G sadaļas 46. nodaļa]

2.6.3.1.3.2.

Mazumtirdzniecība [NACE 2. red. G sadaļas 47. nodaļa]

2.6.3.1.4.

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības [NACE 2. red. H sadaļas 52. nodaļa]

2.6.3.1.5.

Pasta un kurjeru darbība [NACE 2. red. H sadaļas 53. nodaļa]

2.6.3.1.6.

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi [NACE 2. red. I sadaļa]

2.6.3.1.6.1.

Izmitināšana [NACE 2. red. I sadaļas 55. nodaļa]

2.6.3.1.6.2.

Ēdināšanas pakalpojumi [NACE 2. red. I sadaļas 56. nodaļa]

2.6.3.1.7.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi [NACE 2. red. J sadaļa]

2.6.3.1.8.

Finanšu un apdrošināšanas darbības un Operācijas ar nekustamo īpašumu [NACE 2. red. K sadaļa un NACE 2. red. L sadaļa]

2.6.3.1.9.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība [NACE 2. red. N sadaļa]

2.6.3.1.10.

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana [NACE 2. red. O sadaļa]

2.6.3.1.11.

Izglītība [NACE 2. red. P sadaļa]

2.6.3.1.12.

Veselība un sociālā aprūpe [NACE 2. red. Q sadaļa]

2.6.3.1.12.1.

Slimnīcu darbība [NACE 2. red. Q sadaļas 86.1 grupa]

2.6.3.1.13.

Māksla, izklaide un atpūta [NACE 2. red. R sadaļa]

2.6.3.1.13.1.

Sporta nodarbības [NACE 2. red. R sadaļas 93. nodaļa]

2.6.3.1.14.

Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība [NACE 2. red. U sadaļa]

2.6.3.1.15.

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi un Citi pakalpojumi [NACE 2. red. M sadaļa un NACE 2. red. S sadaļa]

2.6.3.1.16.

Datu centri Datu centru definē kā struktūru vai struktūru grupu, ko izmanto, lai izvietotu, savienotu un ekspluatētu datorsistēmas/serverus un saistītu aprīkojumu datu glabāšanai, apstrādei un/vai izplatīšanai, kā arī saistītām darbībām.

2.6.3.2.   Mājsaimniecības

Kurināmā daudzumi, kas patērēti visās mājsaimniecībās, ieskaitot “mājsaimniecības, kurās ir nodarbinātas personas”. NACE 2. red. 97. un 98. nodaļa.

Mājsaimniecību sektorā piemēro šādas īpašas definīcijas.

“Mājsaimniecība” ir persona, kas dzīvo viena pati, ģimene vai cilvēku grupa, kas kopā dzīvo vienā privātā mājoklī un kopīgi sedz komunālo pakalpojumu un citus nepieciešamos iztikas izdevumus. Tādējādi mājsaimniecību sektors, kas pazīstams arī kā dzīvojamais sektors, ir visu privāto mājsaimniecību kopsumma valstī.

Kolektīvās dzīvesvietās, kas var būt pastāvīgas (piemēram, cietumi) vai pagaidu (piemēram, slimnīcas) dzīvesvietas, būtu jāizslēdz, jo tās ir ietvertas pakalpojumu sektora patēriņā. Par enerģiju, kas izmantota visās transporta darbībās, būtu jāziņo transporta sektorā, nevis mājsaimniecību sektorā.

Enerģijas patēriņš, kas saistīts ar būtiskām mājsaimniecību veiktajām saimnieciskajām darbībām, arī būtu jāizslēdz no mājsaimniecību kopējā enerģijas patēriņa. Šīs darbības ietver saimnieciskās darbības lauksaimniecības jomā nelielās saimniecībās un citas saimnieciskās darbības, ko veic mājsaimniecības dzīvesvietā, par kurām būtu jāziņo attiecīgajā galapatēriņa sektorā.

2.6.3.2.1.   Telpu apkure

Šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu, lai nodrošinātu mājokļa iekštelpu apkuri.

2.6.3.2.2.   Telpu dzesēšana

Šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu, lai nodrošinātu mājokļa dzesēšanu ar dzesēšanas sistēmu un/vai agregātu.

Ventilatori, gaislaiži un citas ierīces, kas nav savienotas ar dzesēšanas agregātu, ir izslēgtas no šīs sadaļas, bet tās būtu jāietver sadaļā “Apgaismojums un elektroierīces”.

2.6.3.2.3.   Ūdens sildīšana

Šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu siltā ūdens nodrošināšanai tādām vajadzībām kā silts tekošs ūdens, mazgāšanās, tīrīšana un cita veida pielietojumam, kas nav saistīts ar ēdiena gatavošanu.

Peldbaseina ūdens sildīšana ir izslēgta; tā būtu jāietver sadaļā “Citi galalietojumi”.

2.6.3.2.4.   Ēdiena gatavošana

Šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu maltīšu gatavošanai.

Papildu ierīces ēdiena gatavošanai (mikroviļņu krāsnis, ūdens vārāmās kannas, kafijas vārītāji u. tml.) ir izslēgtas, un tās būtu jāietver sadaļā “Apgaismojums un elektroierīces”.

2.6.3.2.5.   Apgaismojums un elektroierīces (tikai elektriskās)

Elektroenerģijas patēriņš apgaismojumam un jebkādām citām elektroierīcēm mājoklī, kas nav aplūkotas sadaļā “Citi galalietojumi”.

2.6.3.2.6.   Citi galalietojumi

Jebkāda cita veida energopatēriņš mājsaimniecībās, piemēram, energopatēriņš āra un jebkādām citām darbībām, kas nav ietvertas piecās iepriekš minētajās enerģijas galalietojumu grupās (piemēram, zāles pļāvēji, peldbaseina ūdens sildīšana, āra sildītāji, āra restes cepšanai, saunas u. tml.).

2.6.3.3.   Lauksaimniecība

Tādu lietotāju patērētie degvielas daudzumi, kurus klasificē augkopības un lopkopības, medniecības un saistītās palīgdarbības nozarē; NACE 2. red. 01. nodaļa.

2.6.3.4.   Mežsaimniecība

Tādu lietotāju patērētie degvielas daudzumi, kurus klasificē mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē; NACE 2. red. 02. nodaļa.

2.6.3.5.   Zvejniecība

Iekšzemes, piekrastes un dziļjūras zvejniecībai piegādātie degvielas daudzumi. Zvejniecībai būtu jāaptver piegādātā degviela kuģiem, kas kuģo ar jebkādas valsts karogu un kas ir valstī no jauna iepildījuši degvielu (tostarp starptautiskā zvejniecība), un zvejniecībā izmantotā enerģija. NACE 2. red. 03. nodaļa.

2.6.3.6.   Citur neklasificēts – cits

Degvielas daudzumi, kas izmantoti darbībām, kuras nav ietvertas citur (piemēram, NACE 2. red. 84.22 klase). Šajā kategorijā ietilpst izmantotā degviela militārām vajadzībām visam mobilajam un stacionārajam patēriņam (piemēram, kuģi, gaisa kuģi, sauszemes transportlīdzekļi un izmantotā enerģija dzīvojamās mājās) neatkarīgi no tā, vai degviela ir piegādāta minētās vai citas valsts militārajiem spēkiem. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā būtu jāskaidro.

3.   PRODUKTI

3.1.   OGLES (cietais fosilais kurināmais un rūpnieciskās gāzes)

3.1.1.   AKMEŅOGLES

Akmeņogles ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar antracīta, koksa ogļu un citu bitumenogļu summu.

3.1.2.   ANTRACĪTS

Augstas šķiras ogles, kas izmantotas rūpnieciski un mājsaimniecībās. Tajās kopumā ir mazāk nekā 10 % gaistošo vielu un augsts oglekļa saturs (aptuveni 90 % fiksētā oglekļa). To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 24 000 kJ/kg mitrumā bez pelniem.

3.1.3.   KOKSA OGLES

Bitumenogles ar tādām īpašībām, kas ļauj iegūt koksu (koksa krāsns koksu), kurš ir piemērots domnām. To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 24 000 kJ/kg mitrumā bez pelniem.

3.1.4.   CITAS BITUMENOGLES

Ogles, kas izmantotas tvaika ražošanā un ietver visas bitumenogles, kuras nav ietvertas pie koksa oglēm vai antracīta. Tām ir augstāks gaistošo vielu daudzums nekā antracītam (vairāk nekā 10 %) un mazāks oglekļa daudzums (mazāk nekā 90 % fiksētā oglekļa). To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 24 000 kJ/kg mitrumā bez pelniem.

3.1.5.   BRŪNOGLES

Brūnogles ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar melnā lignīta un lignīta summu.

3.1.6.   MELNAIS LIGNĪTS

Attiecas uz neaglomerētām akmeņoglēm ar augstāko siltumspēju robežās no 20 000 kJ/kg līdz 24 000 kJ/kg, un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 % sausnā bez minerālvielām.

3.1.7.   LIGNĪTS

Neaglomerētas akmeņogles ar augstāko siltumspēju, kas nepārsniedz 20 000 kJ/kg, un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 % sausnā bez minerālvielām.

3.1.8.   AKMEŅOGĻU BRIKETES

Kurināmā maisījums, kas iegūts no akmeņogļu sīkdaļām, pievienojot saistvielu. Saražoto akmeņogļu brikešu daudzums tādēļ drīkst būt nedaudz lielāks nekā faktiskais patērētais ogļu daudzums pārveidošanas procesā.

3.1.9.   KOKSA KRĀSNS KOKSS

Ciets produkts, kas iegūts, karbonizējot ogles, pamatā koksa ogles augstā temperatūrā, ar mazu mitruma un gaistošo vielu saturu. Koksa krāsns koksu pamatā izmanto dzelzs un tērauda rūpniecībā, kur tas ir enerģijas avots un ķīmiska viela.

Par koksa putekļiem un lietuvju koksu jāziņo šajā kategorijā.

Šajā kategorijā būtu jāietver puskokss (ciets produkts, ko iegūst, zemā temperatūrā karbonizējot ogles). Puskoksu izmanto kā kurināmo vai to izmanto pati pārveidošanas rūpnīca.

Šajā iedaļā ietilpst arī kokss, koksa putekļi un puskokss no lignīta.

3.1.10.   GĀZES KOKSS

Akmeņogļu blakusprodukts, ko izmanto komunālās gāzes ražošanai gāzes rūpnīcās. Gāzes koksu izmanto apsildē.

3.1.11.   AKMEŅOGĻU DARVA

Bitumenogļu sausās destilācijas produkts. Akmeņogļu darva ir ogļu destilācijas šķidrs blakusprodukts, lai ražotu koksu koksa krāsnī, vai to iegūst no brūnoglēm (“zemas temperatūras darva”).

3.1.12.   BRŪNOGĻU BRIKETES

Brūnogļu briketes ir kurināmā maisījums, kas iegūts no lignīta vai melnā lignīta, zem spiediena veidojot briketes bez saistvielas un pievienojot sausa lignīta sīkdaļas un putekļus.

3.1.13.   RŪPNIECISKĀS GĀZES

Rūpnieciskās gāzes ir produktu agregāts, kas vienāds ar gāzes rūpnīcu gāzes, koksa krāsns gāzes, domnas gāzes un citu reģenerētu gāzu summu.

3.1.14.   GĀZES RŪPNĪCU GĀZE

Ietver visa veida gāzes, ko iegūst komunālo pakalpojumu vai privātajos uzņēmumos, kuru galvenais mērķis ir gāzes ražošana, transportēšana un sadale. Tajā ir iekļauta gāze, kas iegūta karbonizējot (tostarp gāze, kas iegūta koksa krāsnīs un pārveidota par gāzes rūpnīcu gāzi), gazificējot ar vai bez bagātināšanas ar naftas produktiem (LPG, degvieleļļu utt.) un pārveidojot, un vienkārši sajaucot gāzes un/vai gaisu, tostarp sajaucot ar dabasgāzi; tā tiks piegādāta un patērēta, izmantojot dabasgāzes tīklu. Par to gāzes apjomu, ko iegūst, pārveidojot citas ogļu gāzes gāzes rūpnīcu gāzē, būtu jāziņo kā par gāzes rūpnīcu gāzes produkciju.

3.1.15.   KOKSA KRĀSNS GĀZE

Koksa krāsns gāze ir gāze, ko iegūst kā koksa krāsns koksa ražošanas blakusproduktu dzelzs un tērauda ražošanā.

3.1.16.   DOMNAS GĀZE

Domnas gāzi iegūst, sadedzinot koksu domnās tērauda un dzelzs ražošanas nozarē. To reģenerē un izmanto kā kurināmo daļēji rūpnīcā un daļēji citos tērauda nozares procesos vai enerģijas ražošanas uzņēmumos, kuros ir iekārtas to sadedzināšanai.

3.1.17.   CITAS REĢENERĒTĀS GĀZES

Tērauda ražošanas blakusprodukts skābekļa kurtuvē, ko reģenerē pēc iziešanas no kurtuves. Gāzes ir zināmas arī kā konvertoru gāze, zema blīvuma gāze vai pamata skābekļa gāze tērauda ražošanā. Par reģenerētā kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz augstāko siltumspēju. Ietver arī citas iepriekš neminētas un neklasificētas ražošanā iegūtas gāzes, piemēram, deggāzes no cietām ogles daļiņām, kas rodas citur neminētos ražošanas un ķīmiskos procesos.

3.1.18.   KŪDRA

Kūdra ir degošas mīkstas, porainas vai saspiestas, augu izcelsmes nogulsnes ar augstu ūdens saturu (līdz 90 % neapstrādātā veidā), viegli sagriežamas, gaiši brūnā vai tumši brūnā krāsā. Kūdra ietver gabalkūdru un frēzkūdru. Nav ietverta kūdra, ko izmanto neenerģētikas vajadzībām.

3.1.19.   KŪDRAS PRODUKTI

Tādi produkti kā kūdras briketes, ko iegūst tieši vai netieši no gabalkūdras un frēzkūdras.

3.1.20.   DEGSLĀNEKLIS UN NAFTAS SMILTIS

Degslāneklis un naftas smiltis ir nogulumieži, kas satur organiskas vielas kerogēna veidā. Kerogēns ir vaskveidīgs ar ogļūdeņradi bagāts materiāls, ko uzskata par naftas prekursoru. Degslānekli var tieši dedzināt vai apstrādāt un karsējot iegūt slānekļa naftu. Par slānekļa naftu un citiem produktiem, kas iegūti sašķidrināšanas procesā, būtu jāziņo kā par citiem ogļūdeņražiem naftas produktos.

3.2.   DABASGĀZE

3.2.1.   DABASGĀZE

Dabasgāze ietver gāzes, kas ir sastopamas pazemes atradnēs, un tās ir sašķidrinātas vai gāzveida, ko pamatā veido metāns, neatkarīgi no ieguves metodes (konvencionālā un nekonvencionālā). Tas ietver gan “neasimilēto” gāzi, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums, gan “asimilēto” gāzi, kas iegūta saistībā ar jēlnaftu, kā arī metānu, kas reģenerēts no ogļraktuvēm (akmeņogļu gāze) vai no ogļu slāņa (ogļu slāņa gāze). Dabasgāze neietver biogāzi vai rūpnieciskās gāzes. Par šādu produktu iekļaušanu dabasgāzes tīklā ir jāziņo atsevišķi no dabasgāzes. Dabasgāze ietver sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) un saspiestu dabasgāzi (CNG).

3.3.   Elektroenerģija un siltumenerģija

3.3.1.   ELEKTROENERĢIJA

Elektroenerģija ir enerģijas pārnese, izmantojot elektriskā lādiņa fizikālo parādību un tā ietekmi gan miera stāvoklī, gan kustībā. Jāziņo par visu izmantoto, saražoto un patērēto elektroenerģiju, tostarp ārpustīkla un pašpatērēto. Ārpustīkla elektroenerģiju ražo iekārtās, kas no ražošanas perspektīvas ir atslēgtas no tīkla; iekārtā saražoto elektroenerģiju nevar ievadīt tīklā. Pašpatērētā elektroenerģija ir elektroenerģija, ko ražotājs patērē pirms tās ievadīšanas tīklā.

3.3.2.   SILTUMENERĢIJA (IEGŪTĀ SILTUMENERĢIJA)

Siltumenerģija attiecas uz enerģiju, kas iegūta vielas daļiņu pārveides, rotācijas un vibrācijas kustībā, kā arī tās fizikālā stāvokļa pārmaiņās. Jāziņo par visu saražoto siltumenerģiju, izņemot siltumenerģiju, ko pašražotāji saražojusi savai izmantošanai un nav pārdevuši; par visiem citiem siltumenerģijas veidiem ziņo kā par tādu produktu izmantošanu, no kuriem tika saražota siltumenerģija.

3.4.   NAFTA (jēlnafta un naftas produkti)

3.4.1.   JĒLNAFTA

Jēlnafta ir dabīgas izcelsmes minerāleļļa, ko veido ogļūdeņražu un saistīto piemaisījumu, piemēram, sēra maisījums. Tā ir sastopama šķidrā veidā normālā virsmas temperatūrā un spiedienā, un tās fizikālās īpašības (blīvums, viskozitāte utt.) ir ļoti mainīgas. Šajā kategorijā iekļauts atradņu vai atbrīvotais kondensāts, kas reģenerēts no asimilētas vai neasimilētas gāzes, tās sajaucot ar komerciālas jēlnaftas plūsmu. Par daudzumiem būtu jāziņo neatkarīgi no ieguves metodes (konvencionālas un nekonvencionālas). Jēlnafta neietver NGL.

3.4.2.   DABASGĀZES KONDENSĀTS (NGL)

NGL ir šķidri vai sašķidrināti ogļūdeņraži, kas reģenerēti no dabasgāzes atdalīšanas iekārtās vai gāzes pārstrādes rūpnīcās. NGL ir etāns, propāns, butāns (parastais un izo-), (izo) pentāns un pentāni plus (ko dažreiz sauc par dabīgo benzīnu vai iekārtu kondensātu).

3.4.3.   NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCU IZEJVIELAS

Naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas ir apstrādāta nafta, kas domāta tālākai pārstrādei (piemēram, tiešas vadības degvieleļļa vai vakuuma gāzeļļa), izņemot sajaukšanai. Tālākā pārstrādē tā tiks pārveidota vienā vai vairākās sastāvdaļās un/vai gala produktos. Šajā definīcijā iekļauti arī produkti, kurus naftas ķīmijas rūpniecība nosūtījusi atpakaļ pārstrādei (piemēram, pirolīzes benzīns, C4 frakcijas, gāzeļļa un degvieleļļas frakcijas).

3.4.4.   PIEDEVAS/SKĀBEKĻA SAVIENOJUMI

Piedevas ir ar ogļūdeņradi nesaistīti savienojumi, kas pievienoti vai sajaukti ar naftas produktiem, lai mainītu to īpašības (oktānskaitli, cetānskaitli, aukstuma īpašības utt.). Piedevas ietver skābekļa savienojumus (piemēram, spirtus (metanolu, etanolu), ēterus (metiltercbutilēteri (MTBE), etiltercbutilēteri (ETBE), tercamilmetilēteri (TAME) utt.), esterus (rapša sēklu eļļu vai dimetilesteri utt.), ķīmiskus savienojumus (piemēram, tetrametilsvinu (TML), tetraetilsvinu (TEL) un mazgāšanas līdzekļus). Piedevu/skābekļa savienojumu (spirtu, ēteru, esteru un citu ķīmisku savienojumu) daudzumiem, par ko ziņo šajā kategorijā, būtu jāattiecas uz daudzumiem, kas ir sajaukti ar degvielām vai izmantošanai par degvielu. Šī kategorija ietver ar šķidrajām fosilajām degvielām sajauktu biodegvielu.

3.4.5.   BIODEGVIELAS PIEDEVĀS / SKĀBEKĻA SAVIENOJUMOS

Šķidro biodegvielu daudzumi, par ko ziņo šajā kategorijā, attiecas uz sajauktām šķidrām biodegvielām un tikai uz šķidrās biodegvielas daļu, nevis uz šķidrumu kopējo daudzumu, kurā šķidrās biodegvielas tiek iejauktas. Neietver visas nesajauktās šķidrās biodegvielas.

3.4.6.   CITI OGĻŪDEŅRAŽI

Sintētiska jēlnafta no darvas smiltīm, slānekļa naftas utt., šķidras vielas no ogļu sašķidrināšanas, iegūtie šķidrumi no dabasgāzes pārvēršanas benzīnā, ūdeņradis un emulģētas eļļas (piemēram, orimulsija); neietver degslānekli; ietver slānekļa naftu (atvasināts produkts).

3.4.7.   NAFTAS PRODUKTI

Naftas produkti ir produktu agregāts, kas vienāds ar naftas pārstrādes gāzes, etāna, sašķidrinātas naftas gāzes, ligroīna, dzinēju benzīna, aviācijas benzīna, benzīna tipa reaktīvās degvielas, petrolejas tipa reaktīvās degvielas, citu petrolejas veidu, gāzeļļas/dīzeļdegvielas, degvieleļļas, lakbenzīna un SBP, smērvielu, bitumena, parafīna vasku, naftas koksa un citu produktu summu.

3.4.8.   NAFTAS PĀRSTRĀDES GĀZE

Naftas pārstrādes gāze ietver nekondensētu gāzu maisījumu pamatā no ūdeņraža, metāna, etāna un olefīniem, kas iegūti jēlnaftas pārtvaicēšanas laikā vai naftas produktu apstrādes (piemēram, krekinga) laikā naftas rafinēšanas rūpnīcās. Šī iedaļa arī ietver gāzes, kas nosūtītas atpakaļ no naftas ķīmijas rūpniecības.

3.4.9.   ETĀNS

Dabīgs gāzveida tiešas ķēdes ogļūdeņradis (C2H6), kas iegūts no dabasgāzes un naftas pārstrādes gāzes plūsmām.

3.4.10.   SAŠĶIDRINĀTAS NAFTAS GĀZES (LPG)

LPG ir viegli parafīna ogļūdeņraži, kas iegūti naftas rafinēšanas procesos, jēlnaftas stabilizēšanas un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcās. To pamatā veido propāns (C3H8) un butāns (C4Hl0) vai abu kombinācija. Tajā var arī būt propilēns, butilēns, izopropilēns un izobutilēns. LPG parasti ir sašķidrināta zem spiediena transportēšanai un glabāšanai.

3.4.11.   LIGROĪNS

Ligroīns ir izejviela, kas domāta naftas ķīmijas rūpniecībai (piemēram, etilēna vai aromātvielu ražošanai) vai benzīna ražošanai, tam nonākot pārveidošanas vai izomerizācijas procesā pārstrādes rūpnīcā. Ligroīns ietver materiālu 30 °C un 210 °C destilēšanas robežās vai kādā šo robežu daļā.

3.4.12.   DZINĒJU BENZĪNS

Dzinēju benzīnu veido vieglo ogļūdeņražu maisījums, kas pārtvaicēti temperatūrā no 35 °C līdz 215 °C. To izmanto kā degvielu sauszemes transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoros. Benzīnā var būt piedevas, skābekļa savienojumi un oktāna skaitļa palielinātāji, ieskaitot svina savienojumus. Ietver dzinēju benzīna sajaukšanas sastāvdaļas (izņemot piedevas/skābekļa savienojumus), piemēram, alkilātus, izomerātu, reformātu, krekinga procesā iegūtu benzīnu, kas paredzēts izmantošanai kā gatavs dzinēju benzīns. Dzinēju benzīns ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar sajaukta biobenzīna (biobenzīns dzinēju benzīnā) un nebioloģiska benzīna summu.

3.4.12.1.   Sajaukts biobenzīns (biobenzīns dzinēju benzīnā)

Dzinēju benzīnā iejaukts biobenzīns.

3.4.12.2.   Nebioloģisks benzīns

Atlikusī dzinēju benzīna daļa – dzinēju benzīns, izņemot sajauktu biobenzīnu (galvenokārt tas ir fosilas izcelsmes dzinēju benzīns).

3.4.13.   AVIĀCIJAS BENZĪNS

Benzīns, kas īpaši sagatavots aviācijas virzuļdzinējiem, kura oktāna skaitlis ir piemērots dzinējam, sasalšanas punkts – 60 °C un destilēšanas robeža parasti ir no 30 °C līdz 180 °C.

3.4.14.   BENZĪNA TIPA REAKTĪVĀ DEGVIELA (LIGROĪNA TIPA REAKTĪVĀ DEGVIELA VAI JP4)

Tā ietver visas vieglās ogļūdeņraža eļļas, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos, pārtvaicējot no 100 °C līdz 250 °C. Tās iegūst, sajaucot petroleju un benzīnu vai ligroīnu tādā veidā, ka aromātvielu saturs pēc apjoma nepārsniedz 25 % un tvaika spiediens ir no 13,7 kPa līdz 20,6 kPa.

3.4.15.   PETROLEJAS TIPA REAKTĪVĀ DEGVIELA

Destilāts, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos. Tam ir tādas pašas pārtvaicēšanas īpašības 150 °C līdz 300 °C temperatūrā (pamatā ne vairāk kā 250 °C) un uzliesmojuma punkts kā petrolejai. Turklāt tai ir īpaša specifikācija (piemēram, sasalšanas punkts), ko ir noteikusi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija. Ietver petrolejas sajaukšanas sastāvdaļas. Petrolejas tipa reaktīvā degviela ir produktu agregāts, kas vienāds ar sajauktas petrolejas tipa reaktīvās biodegvielas (petrolejas tipa reaktīvā biodegviela petrolejas tipa reaktīvajā degvielā) un petrolejas tipa reaktīvās nebioloģiskās degvielas summu.

3.4.15.1.   Sajaukta petrolejas tipa reaktīvā biodegviela (petrolejas tipa reaktīvā biodegviela petrolejas tipa reaktīvajā degvielā)

Petrolejas tipa reaktīvajā degvielā iejaukta petrolejas tipa reaktīvā biodegviela.

3.4.15.2.   Petrolejas tipa reaktīvā nebioloģiskā degviela

Atlikusī petrolejas tipa reaktīvās degvielas daļa – petrolejas tipa reaktīvā degviela, izņemot sajauktu petrolejas tipa reaktīvo biodegvielu (galvenokārt tā ir fosilas izcelsmes petrolejas tipa reaktīvā degviela).

3.4.16.   CITI PETROLEJAS VEIDI

Rafinēts naftas destilāts, ko izmanto citos sektoros, kas nav gaisa transports. Tas pārtvaicējas 150 °C līdz 300 °C temperatūrā.

3.4.17.   GĀZEĻĻA/DĪZEĻDEGVIELA (DESTILĒTA DEGVIELEĻĻA)

Gāzeļļas/dīzeļdegvielas pamatā ir starpposma destilāts, kas pārtvaicējas no 180 °C līdz 380 °C. Atkarībā no izmantošanas ir pieejamas vairākas šķiras. Gāzeļļa/dīzeļdegviela ietver sauszemes transporta dīzeļdegvielu dīzeļkompresijas aizdedzei vieglajiem automobiļiem un smagajiem automobiļiem. Gāzeļļa/dīzeļdegviela ietver gaišo apkures eļļu rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai, jūras kuģu dīzeļdegvielu un dzelzceļa transportā izmantoto dīzeļdegvielu, cita veida gāzeļļu, ieskaitot smagās gāzeļļas, kas pārtvaicējas 380 °C līdz 540 °C temperatūrā un ko izmanto kā naftas ķīmijas rūpniecības izejvielas. Gāzeļļa/dīzeļdegviela ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar sajauktas biodīzeļdegvielas (biodīzeļdegviela gāzeļļā/dīzeļdegvielā) un nebioloģiskas dīzeļdegvielas summu.

3.4.17.1.   Sajaukta biodīzeļdegviela (biodīzeļdegviela gāzeļļā/dīzeļdegvielā)

Gāzeļļā/dīzeļdegvielā iejaukta biodīzeļdegviela.

3.4.17.2.   Nebioloģiska dīzeļdegviela

Atlikusī gāzeļļas/dīzeļdegvielas daļa – gāzeļļa/dīzeļdegviela, izņemot sajauktu biodīzeļdegvielu (galvenokārt tā ir fosilas izcelsmes gāzeļļa/dīzeļdegviela).

3.4.18.   DEGVIELEĻĻA (MAZUTS)

Jebkādas atlieku (smagās) degvieleļļas (ieskaitot tās, kas iegūtas sajaucot). Kinemātiskā viskozitāte 80 °C temperatūrā pārsniedz 10 cSt. Uzliesmošanas temperatūra vienmēr ir augstāka par 50 °C, un blīvums vienmēr ir lielāks par 0,90 kg/l. Degvieleļļa ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar degvieleļļas ar zemu sēra saturu un degvieleļļas ar augstu sēra saturu summu.

3.4.18.1.   Degvieleļļa ar zemu sēra saturu (LSFO)

Degvieleļļa ar sēra saturu, kas mazāks par 1 %.

3.4.18.2.   Degvieleļļa ar augstu sēra saturu (HSFO)

Degvieleļļa ar sēra saturu, kas ir 1 % vai vairāk.

3.4.19.   LAKBENZĪNS UN SBP

Lakbenzīnu un SBP definē kā rafinētus destilātu starpproduktus ar pārtvaicēšanu ligroīna/petrolejas robežās. Tie ietver rūpniecisko spirtu (to sauc arī par SBP; vieglas eļļas, kas pārtvaicējas 30 °C un 200 °C robežās 7 vai 8 rūpnieciskā spirta šķirās atkarībā no griezuma pozīcijas destilēšanas robežās – šķiras tiek definētas saskaņā ar temperatūras starpību starp 5 % daudzuma un 90 % daudzuma destilēšanas punktos, kas ir ne vairāk kā 60 °C) un lakbenzīnus (rūpnieciskais spirts ar uzliesmojuma punktu, kas pārsniedz 30 °C, un destilēšanas temperatūra ir no 135 °C līdz 200 °C robežās).

3.4.20.   SMĒRVIELAS

Ogļūdeņraži, kas iegūti no pārtvaicēšanas blakusprodukta. Pamatā tos izmanto berzes mazināšanai starp darba virsmām. Ietver visas gatavās smērvielu šķiras no vārpstu eļļas līdz cilindru eļļai un tās, ko izmanto ieeļļošanai, motoreļļas un visu uz naftas bāzes šķiru smēreļļu krājumi.

3.4.21.   BITUMENS

Ciets, pusciets vai viskozs ogļūdeņradis ar koloidālu struktūru, brūnā vai melnā krāsā, ko iegūst kā atliekvielu jēlnaftas pārtvaicēšanas procesā, pārtvaicējot vakuumā naftas atliekas no atmosfēras pārtvaicēšanas. Bitumenu bieži sauc par asfaltu un to pamatā izmanto ceļu būvniecībā un kā jumta seguma materiālu. Ietver sašķidrinātu un sagrieztu bitumenu.

3.4.22.   PARAFĪNA VASKI

Tie ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži. Tie ir pārpalikumi, kas iegūti, izspiežot vasku no smēreļļām. Tiem ir kristāliska struktūra, kas ir vairāk vai mazāk smalka atkarībā no šķiras. To galvenās īpašības ir šādas: tie ir bez krāsas, smaržas un caurspīdīgi ar kušanas punktu, kas pārsniedz 45 °C.

3.4.23.   NAFTAS KOKSS

Melns ciets blakusprodukts, ko pamatā iegūst krekinga procesā un karbonizējot no naftas atvasinātas izejvielas, vakuuma atlikumus, darvu un piķi tādos procesos kā aizkavēta koksēšana vai šķidra koksēšana. To pamatā veido ogleklis (90 līdz 95 %) ar zemu pelnu saturu. To izmanto kā izejvielu koksa krāsnīs tērauda nozarē, apkurē, elektrodu ražošanā un ķīmisku vielu ražošanā. Divi svarīgākie veidi ir “nekalcinēts kokss” un “kalcinēts kokss”. Ietver “katalizatora koksu”, kas uzkrājas katalizatorā rafinēšanas procesa laikā; šāds kokss nav reģenerējams un parasti tiek sadedzināts kā pārstrādes procesa kurināmais.

3.4.24.   CITI PRODUKTI

Visi citi produkti, kas nav īpaši minēti iepriekš, piemēram: darva un sērs. Ietver aromātvielas (piemēram, BTX vai benzolu, toluolu un ksilolu) un olefīnus (piemēram, propilēnu), kas iegūti naftas rafinēšanas rūpnīcās.

3.5.   Atjaunojamie energoresursi un atkritumi

3.5.1.   HIDROELEKTROENERĢIJA

Potenciāla un kinētiska ūdens enerģija, kas pārvērsta elektroenerģijā hidroelektrostacijās. Hidroelektroenerģija ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar tikai hidroelektrostaciju, jauktu hidroelektrostaciju un tikai hidroakumulācijas staciju summu.

3.5.1.1.   Tikai hidroelektrostacijas

Hidroelektrostacijas, kas izmanto tikai tiešu dabisku ūdens ieplūdi un kurās nav hidroakumulācijas jaudas (ūdens sūknēšanas kalnup).

3.5.1.2.   Jauktas hidroelektrostacijas

Hidroelektrostacijas ar dabisku ūdens ieplūdi augšējā krātuvē, turklāt daļu vai visas iekārtas var izmantot ūdens sūknēšanai kalnup; elektroenerģijas ražošana notiek gan dabiskās ūdens ieplūdes rezultātā, gan iepriekš kalnup sūknētā ūdens ieplūdes rezultātā.

3.5.1.3.   Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas

Hidroelektrostacijas bez dabiskas ūdens ieplūdes augšējā krātuvē; lielākā daļa ūdens, kas ražo elektroenerģiju, iepriekš tika sūknēta kalnup; izņemot lietu un sniegu.

3.5.2.   ĢEOTERMĀLĀ ENERĢIJA

Enerģija, kas ir pieejama kā siltumenerģija, ko izstaro zemes garoza parasti karsta ūdens vai tvaiku veidā; izņemot apkārtējās vides siltumenerģiju, ko savāc zemes siltumsūkņi. Ģeotermālās enerģijas ražošana ir starpība starp šķidruma entalpiju, kas iegūts no dziļurbuma, un to šķidrumu, no kura beigās atbrīvojas.

3.5.3.   SAULES ENERĢIJA

Saules enerģija ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar saules fotoelementu un saules siltumenerģijas summu.

3.5.3.1.   Saules fotoelementi

Saules gaisma, kas pārvērsta elektroenerģijā, izmantojot saules baterijas, kas pēc pakļaušanas gaismai radīs elektroenerģiju. Ir jāziņo pa visu saražoto elektroenerģiju (tostarp maza mēroga ražošanu un ārpustīkla ražošanas iekārtām).

3.5.3.1.1.   Jumta platības

Šeit norāda enerģijas daudzumu, ko saražojuši saules fotoelementu paneļi, kuri atrodas ēkās, kurām ir cits primārais mērķis, kas nav enerģijas ražošana. Te norāda arī BIPV (ēkas integrētos fotoelementu paneļus), ja fotoelementu paneļi neatrodas uz jumta, bet, piemēram, ir piestiprināti ēkai. Saules fotoelementu paneļus neuzskata par jumta platībām, ja tie atrodas plašā teritorijā, uz zemes, piemēram, ieņemot papildu telpu (piemēram, lauksaimniecības platības).

3.5.3.1.2.   Ārpustīkla

Šeit norādāms arpustīkla elektroenerģijas daudzums, kā definēts A pielikuma 3.3.1. punktā.

3.5.3.2.   Saules siltumenerģija

Saules starojuma siltumenerģija (saules gaisma), ko izmanto lietderīgās enerģijas vajadzībām. Piemēram, tā ietver saules termoelektrostacijas un aktīvas sistēmas karstā ūdens ražošanai higiēnas vajadzībām vai telpu apsildīšanai ēkās. Šī saražotā enerģija ir siltumenerģija, kas pieejama siltuma pārvietošanas līdzeklī, t. i., krītošā saules enerģija mīnus optiskie un savācēju zudumi. Nav jāietver saules enerģija, ko pasīvas sistēmas savāc ēku apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam; jāietver vienīgi saules enerģija saistībā ar aktīvajām sistēmām.

3.5.4.   PLŪDMAIŅAS, VIĻŅU, OKEĀNA ENERĢIJA

Mehāniskā enerģija, kas iegūta no plūdmaiņas, viļņu kustības vai okeāna straumes un izmantota elektroenerģijas ražošanā.

3.5.5.   VĒJA ENERĢIJA

Vēja kinētiskā enerģija, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai vējturbīnās. Vēja enerģija ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar sauszemes un atkrastes vēja enerģijas summu.

3.5.5.1.   Sauszemes vēja enerģija

Elektroenerģijas ražošana ar vēja palīdzību sauszemes vietās (iekšzemē, ieskaitot ezerus un citas ūdenstilpnes, kas atrodas iekšzemē).

3.5.5.2.   Atkrastes vēja enerģija

Elektroenerģijas ražošana atkrastes vietās (piemēram, jūrā, okeānā un mākslīgās salās). Attiecībā uz atkrastes vēja enerģijas ražošanu ārpus attiecīgās teritorijas teritoriālajiem ūdeņiem ņem vērā visas iekārtas, kas atrodas valsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

3.5.6.   RŪPNIECISKIE ATKRITUMI (NEATJAUNOJAMĀ DAĻA)

Ziņo par rūpnieciskajiem atkritumiem, kas ir neatjaunojamas izcelsmes un tiek tieši sadedzināti īpašās iekārtās lietderīgās enerģijas vajadzībām. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju. Neietver atkritumus, kas sadedzināti bez enerģijas reģenerācijas. Par rūpniecisko atkritumu atjaunojamo daļu būtu jāziņo tajā biokurināmā kategorijā, kas vislabāk tos raksturo.

3.5.7.   SADZĪVES ATKRITUMI

Atkritumi, ko saražo mājsaimniecības, slimnīcas un terciārais sektors (kopumā visi atkritumi, kas līdzinās mājsaimniecības atkritumiem) un ko sadedzina īpašās iekārtās lietderīgās enerģijas vajadzībām. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju. Neietver atkritumus, kas sadedzināti bez enerģijas reģenerācijas. Sadzīves atkritumi ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar atjaunojamo sadzīves atkritumu un neatjaunojamo sadzīves atkritumu summu.

3.5.7.1.   Atjaunojamie sadzīves atkritumi

Bioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.

3.5.7.2.   Neatjaunojamie sadzīves atkritumi

Nebioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.

3.5.8.   BIOKURINĀMAIS

Biokurināmais ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar cietā biokurināmā, biogāzes un šķidrās biodegvielas summu. Enerģētikas statistikas jomā neietver biokurināmo, ko izmanto neenerģētikas vajadzībām (piemēram, koksni, ko izmanto būvniecībā vai mēbelēm, biosmērvielu dzinēju eļļošanai un biobitumenu, ko izmanto ceļu virsmām).

3.5.8.1.   Cietais biokurināmais

Ietver bioloģiskas izcelsmes cietu organisku, nefosilu materiālu (pazīstamu arī kā biomasu), ko var izmantot kā kurināmo siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai. Cietais kurināmais ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar kokogļu, kurināmās koksnes, koksnes atlieku un blakusproduktu, melnā atsārma, izspaidu, dzīvnieku izcelsmes atkritumu, citu augu izcelsmes materiālu un atlieku un rūpniecisko atkritumu atjaunojamās frakcijas summu.

3.5.8.1.1.   Kokogles

Kokogles ir kurināmais, ko ražo no cietā biokurināmā – sausās destilācijas un pirolīzes procesā radušies koksnes un citu augu materiālu cietie atlikumi.

3.5.8.1.2.   Kurināmā koksne, koksnes atliekas un blakusprodukti

Kurināmā koksne jeb malka (apaļkoku, žagaru, granulu vai šķeldu veidā), kas iegūta dabiskos vai apsaimniekotos mežos vai no atsevišķiem kokiem. Ietver koksnes atliekas, kuras izmanto par kurināmo un kurās ir saglabāts koksnes sākotnējais sastāvs; koksnes granulas ir ietvertas. Nav ietvertas kokogles un melnais atsārms. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.1.2.1.   Koksnes granulas

Koksnes granulas ir cilindriskas formas produkts, kas saspiežot ir aglomerēts no koksnes atliekām.

3.5.8.1.3.   Melnais atsārms

Enerģija no sārmu izdalīta atsārma, ko iegūst no vārkatliem sulfātcelulozes vai natroncelulozes ražošanas laikā, kas vajadzīga papīra izgatavošanā. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.1.4.   Izspaidas

Kurināmais, ko iegūst no šķiedru atliekām pēc sulas izspiešanas cukurniedru pārstrādē. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.1.5.   Dzīvnieku izcelsmes atkritumi

Enerģija no dzīvnieku ekskrementiem, gaļas un zivju atliekām, kas sausā veidā tiek tieši izmantotas kā kurināmais. Tas neietver atkritumus, ko izmanto anaerobās fermentācijas iekārtās. Kurināmā gāzes no šīm iekārtām ir ietvertas biogāzu sadaļā. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.1.6.   Citi augu izcelsmes materiāli un atliekas

Biokurināmais, kas nav klasificēts citur un ietver salmus, dārzeņu mizas, zemesriekstu čaumalas, atzarojot iegūtos zarus, olīvu izspaidas un citus atkritumus, kas rodas, kopjot, audzējot un apstrādājot augus. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.1.7.   Rūpniecisko atkritumu atjaunojamā daļa

Rūpniecisko atkritumu cietā atjaunojamā daļa, kas tieši sadedzināta īpašās iekārtās lietderīgās enerģijas vajadzībām (piemēram, bet ne tikai, dabiskā kaučuka daļa nolietotās gumijas riepās vai dabisko šķiedru daļa tekstilatkritumos – no attiecīgi 07.3 un 07.6 atkritumu kategorijas, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem). Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.2.   Biogāze

Gāze, kas sastāv galvenokārt no metāna un oglekļa dioksīda, ko iegūst biomasas anaerobās sadalīšanās procesā vai termiskos procesos no biomasas, ietverot biomasu atkritumos. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju. Biogāze ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu dūņu gāzes, anaerobās sadalīšanās procesā iegūtu citu biogāzu un termiskos procesos iegūtu biogāzu summu.

3.5.8.2.1.   Atkritumu poligonu gāze

Biogāze, kas iegūta poligonu atkritumu anaerobās sadalīšanās procesā.

3.5.8.2.2.   Notekūdeņu dūņu gāze

Biogāze, kas iegūta notekūdeņu dūņu anaerobās fermentācijas procesā.

3.5.8.2.3.   Citas biogāzes, kas iegūtas anaerobās sadalīšanās procesā

Biogāze, kas iegūta dzīvnieku mēslu un kautuvju, alus darītavu un citu lauksaimniecības pārtikas nozaru atkritumu anaerobās fermentācijas procesā.

3.5.8.2.4.   Biogāzes, kas iegūtas termiskos procesos

Biogāze, kas iegūta biomasas termiskos procesos (gazifikācijā vai pirolīzē).

3.5.8.3.   Šķidrā biodegviela

Šajā kategorijā ietilpst visas dabiskās izcelsmes šķidrās degvielas (proti, degvielas, kas iegūtas no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas), kas ir piemērotas sajaukšanai ar fosilas izcelsmes šķidrajām degvielām vai to aizstāšanai. Šajā kategorijā ziņotajiem šķidrās biodegvielas daudzumiem būtu jāietver tīras biodegvielas daudzumi, kas nav sajaukta ar fosilajām degvielām. Īpaši attiecībā uz šķidras biodegvielas importu un eksportu jāņem vērā tikai pārdotie vai iepirktie daudzumi, kas nav sajaukti ar transporta degvielu (t. i., tīrā veidā); par tādas šķidrās biodegvielas tirdzniecību, kas sajaukta ar transporta degvielu, būtu jāziņo produktu naftas kategorijā. Jāziņo tikai par šķidro biodegvielu, kas izmantota enerģijas vajadzībām – sadedzināta tieši vai sajaukta ar fosilām degvielām. Šķidrās biodegvielas ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar biobenzīna, biodīzeļdegvielas, petrolejas tipa reaktīvās biodegvielas un citu šķidro biodegvielu summu.

3.5.8.3.1.   Biobenzīns

Šķidrās biodegvielas, kas ir piemērotas sajaukšanai ar fosilas izcelsmes dzinēju benzīnu vai tā aizstāšanai.

3.5.8.3.1.1.   Bioetanols

Etanols kā daļa no biobenzīna.

3.5.8.3.2.   Biodīzeļdegvielas

Šķidrās biodegvielas, kas ir piemērotas sajaukšanai ar fosilas izcelsmes dzinēju gāzeļļu/dīzeļdegvielu vai to aizstāšanai.

3.5.8.3.3.   Petrolejas tipa reaktīvā biodegviela

Šķidrās biodegvielas, kas ir piemērotas sajaukšanai ar fosilas izcelsmes petrolejas tipa reaktīvo degvielu vai tās aizstāšanai.

3.5.8.3.4.   Citas šķidrās biodegvielas

Šķidrās biodegvielas, kas nav iekļautas nevienā no iepriekšējām kategorijām.

3.5.9.   APKĀRTĒJĀS VIDES SILTUMENERĢIJA

Siltumenerģija, kas noderīgā temperatūras līmenī iegūta (savākta), izmantojot siltumsūkņus, kuru darbībai nepieciešama elektroenerģija vai cita papildu enerģija. Šī siltumenerģija var būt apkārtējā gaisā, zem cietas zemes virsmas vai virszemes ūdeņos. Vērtības būtu jāziņo, pamatojoties uz to pašu metodoloģiju kā tā, kas izmantota, ziņojot par siltumenerģiju, kas savākta, izmantojot siltumsūkņus, saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK un Direktīvu (ES) 2018/2001, tomēr ir jāiekļauj visi siltumsūkņi neatkarīgi no to darbības rādītājiem.

3.6.   Ūdeņradis

Jāziņo par ūdeņradi, ko izmanto kā izejvielu, degvielu vai enerģijas nesēju/uzkrājēju. Jāziņo par visu ūdeņradi neatkarīgi no tā, vai to pārdod. Ja tas ir maisījumā, par ūdeņradi būtu jāziņo tikai tad, ja tas ir galvenais elements ar augstu tīrības pakāpi.

B PIELIKUMS

IKGADĒJĀ ENERĢĒTIKAS STATISTIKA

Šajā pielikumā ir aprakstīta ikgadējās enerģētikas statistikas vākšanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un nosūtīšanas kārtība.

Ja vien nav norādīts citādi, visām datu vākšanām, kas norādītas šajā pielikumā, piemēro šādus noteikumus.

a)

Pārskata periods. Paziņoto datu pārskata periods būs kalendārais gads (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), sākot ar 2022. pārskata gadu.

b)

Biežums. Dati būtu jāpaziņo reizi gadā.

c)

Datu nosūtīšanas termiņš. Dati būtu jāiesniedz līdz 31. oktobrim nākamajā gadā pēc pārskata gada, ja vien nav norādīts citādi.

d)

Nosūtīšanas formāts. Nosūtīšanas formātam būtu jāatbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.

e)

Nosūtīšanas metode. Dati būtu jānosūta vai jāaugšupielādē elektroniski Eurostat vienotajā datu saņemšanas vietā.

A pielikumā ir sniegts skaidrojums par terminiem, kuriem nav sniegts skaidrojums šajā pielikumā.

1.   CIETAIS FOSILAIS KURINĀMAIS UN RŪPNIECISKĀS GĀZES

1.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.1. nodaļā. OGLES (cietais fosilais kurināmais un rūpnieciskās gāzes)

1.2.   Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāziņo par visiem energoproduktiem, kas norādīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

1.2.1.   PIEGĀDE

1.2.1.1.

Ražošana

1.2.1.1.1.

Apakšzemes ražošana

Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam.

1.2.1.1.2.

Ražošana virszemē

Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam.

1.2.1.2.

No citiem avotiem saņemtais

To veido divas sastāvdaļas:

reģenerētās ogļu sīkšķembas, vidējas kvalitātes un citi zemas šķiras ogļu produkti, kurus nevar klasificēt pēc ogļu veida, iekļaujot ogles, kas reģenerētas no atkritumkaudzēm un citām atkritumu savākšanas vietām,

no citiem avotiem saņemtais.

1.2.1.3.

No citiem avotiem saņemtais: no naftas produktiem

Nepiemēro antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, degslāneklim un naftas smiltīm.

1.2.1.4.

No citiem avotiem saņemtais: no dabasgāzes

Nepiemēro antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, degslāneklim un naftas smiltīm.

1.2.1.5.

No citiem avotiem saņemtais: no atjaunojamiem energoresursiem

Nepiemēro antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, degslāneklim un naftas smiltīm.

1.2.1.6.

Imports

1.2.1.7.

Eksports

1.2.1.8.

Starptautiskie kuģu bunkuri

1.2.1.9.

Krājumu izmaiņas

1.2.2.   PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS

1.2.2.1.

Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji

1.2.2.2.

Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības

1.2.2.3.

Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji

1.2.2.4.

Tikai elektroenerģijas pašražotāji

1.2.2.5.

Pašražotāju koģenerācijas vienības

1.2.2.6.

Tikai siltumenerģijas pašražotāji

1.2.2.7.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

1.2.2.8.

Koksa krāsnis

1.2.2.9.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.2.2.10.

Gāzes rūpnīcas

1.2.2.11.

Domnas

1.2.2.12.

Ogļu sašķidrināšana

1.2.2.13.

Sajaukšanai ar dabasgāzi

1.2.2.14.

Citur neklasificēts – pārveidošana

1.2.3.   ENERĢĒTIKAS SEKTORS

1.2.3.1.

Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.2.3.2.

Ogļraktuves

1.2.3.3.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

1.2.3.4.

Koksa krāsnis

1.2.3.5.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.2.3.6.

Gāzes rūpnīcas

1.2.3.7.

Domnas

1.2.3.8.

Naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.2.3.9.

Ogļu sašķidrināšana

1.2.3.10.

Citur neklasificēts – enerģētika

1.2.4.   PĀRVADES UN SADALES ZUDUMI

1.2.5.   NEENERĢĒTIKAS PATĒRIŅŠ

1.2.5.1.

Rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas sektori

Neenerģētikas patēriņš visos rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas apakšsektoros, piemēram, ogles, kas izmantotas metanola vai amonjaka ražošanā.

1.2.5.1.1.

Ķīmisko vielu ražošanas un naftas ķīmijas sektors

NACE 2. red. 20. un 21. nodaļa; ogļu neenerģētikas patēriņš ir ogļu izmantošana par izejvielām mēslojuma ražošanā un par izejvielām citu naftas ķīmijas produktu ražošanā.

1.2.5.2.

Transporta sektors

Neenerģētikas patēriņš visos transporta apakšsektoros.

1.2.5.3.

Citi sektori

Neenerģētikas patēriņš komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā, mājsaimniecību sektorā, lauksaimniecībā un citur neklasificētos sektoros.

1.2.6.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS

1.2.6.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

1.2.6.2.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

1.2.6.3.

Krāsaino metālu ražošana

1.2.6.4.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

1.2.6.5.

Transportlīdzekļu ražošana

1.2.6.6.

Mašīnas un iekārtas

1.2.6.7.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

1.2.6.8.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

1.2.6.9.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

1.2.6.10.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

1.2.6.11.

Būvniecība

1.2.6.12.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

1.2.6.13.

Citur neklasificēts – rūpniecība

1.2.7.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS

1.2.7.1.

Dzelzceļš

1.2.7.2.

Vietējā kuģošana

1.2.7.3.

Citur neklasificēts – transports

1.2.8.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI

1.2.8.1.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

1.2.8.2.

Mājsaimniecības

1.2.8.3.

Lauksaimniecība

1.2.8.4.

Mežsaimniecība

1.2.8.5.

Zvejniecība

1.2.8.6.

Citur neklasificēts – cits

1.2.9.   IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ

Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam, lignītam, akmeņogļu briketēm, koksa krāsns koksam, akmeņogļu darvai, brūnogļu briketēm, kūdrai, kūdras produktiem, degslāneklim un naftas smiltīm.

1.2.10.   SILTUMSPĒJA

Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam, lignītam, akmeņogļu briketēm, koksa krāsns koksam, gāzes koksam, akmeņogļu darvai, brūnogļu briketēm, kūdrai, kūdras produktiem, degslāneklim un naftas smiltīm.

Gan augstākā, gan zemākā siltumspēja jāziņo šādiem agregātiem.

1.2.10.1.

Ražošana

1.2.10.2.

Imports

1.2.10.3.

Eksports

1.2.10.4.

Izmantota koksa krāsnīs

1.2.10.5.

Izmantota domnās

1.2.10.6.

Izmantota pamatdarbības ražotājos ar tikai elektroenerģijas, ar tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām.

1.2.10.7.

Izmantota rūpniecībā

1.2.10.8.

Citiem izmantojuma veidiem

1.3.   Mērvienības

Ziņotie daudzumi ir jānorāda kt (kilotonnās), izņemot: rūpnieciskajām gāzēm (gāzes rūpnīcu gāzei, koksa krāsns gāzei, domnu gāzei, citām reģenerētām gāzēm), kurām ziņotais daudzums ir jānorāda TJ GCV (teradžoulos, pamatojoties uz augstāko siltumspēju).

Siltumspēja jānorāda MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu).

1.4.   Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

2.   DABASGĀZE

2.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz ziņošanu par dabasgāzi.

2.2.   Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāziņo par dabasgāzi.

2.2.1.   PIEGĀDES SEKTORS

Paziņotie daudzumi piegādes sektoram jāizsaka gan apjoma, gan enerģijas vienībās un jāietver augstākā un zemākā siltumspēja.

2.2.1.1.

Vietējā ražošana

Ietver atkrastes ražošanu.

2.2.1.1.1.

Asimilētā gāze

Dabasgāze, kas iegūta kopā ar jēlnaftu.

2.2.1.1.2.

Neasimilētā gāze

Dabasgāze, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums.

2.2.1.1.3.

Ogļraktuvju gāze

Ogļraktuvēs vai no ogļu slāņa iegūtais metāns, izvadīts virszemē un patērēts ogļraktuvēs vai pa cauruļvadiem piegādāts patērētājiem.

2.2.1.2.

No citiem avotiem saņemtais

2.2.1.2.1.

No citiem avotiem saņemtais: nafta un naftas produkti

2.2.1.2.2.

No citiem avotiem saņemtais: ogles

2.2.1.2.3.

No citiem avotiem saņemtais: atjaunojamie energoresursi

2.2.1.3.

Imports

2.2.1.4.

Eksports

2.2.1.5.

Starptautiskie kuģu bunkuri

2.2.1.6.

Krājumu izmaiņas

2.2.1.7.

Iekšzemes patēriņš (faktiskais)

2.2.1.8.

Reģenerējamā gāze

Par krājumu līmeņiem perioda sākumā un perioda beigās būtu jāziņo atsevišķi kā par krājumiem, kas tiek glabāti valsts teritorijā, un attiecīgi krājumiem, kas tiek glabāti ārvalstīs. “Krājumu līmenis” ir pieejamais gāzes daudzums piegādei jebkādā ievades izvades cikla laikā. Tas attiecas uz reģenerējamo dabasgāzi, ko uzglabā īpašās krātuvēs (izsmelta gāzes un/vai naftas atradne, uzglabāšana ūdens nesējslānī, sāls dobumā, jaukta veida dobumos vai citā veidā), kā arī uzglabāto sašķidrināto dabasgāzi. Nebūtu jāietver balasta gāze. Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

2.2.1.9.

Izplūdusī gāze

Gāzes daudzums, kas izplūdis gaisā ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā. Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

2.2.1.10.

Sadedzinātā gāze

Sadegušas gāzes daudzums uzliesmojumos ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā. Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

2.2.2.   PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS

2.2.2.1.

Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji

2.2.2.2.

Tikai elektroenerģijas pašražotāji

2.2.2.3.

Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības

2.2.2.4.

Pašražotāju koģenerācijas vienības

2.2.2.5.

Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji

2.2.2.6.

Tikai siltumenerģijas pašražotāji

2.2.2.7.

Gāzes rūpnīcas

2.2.2.8.

Koksa krāsnis

2.2.2.9.

Domnas

2.2.2.10.

Gāzes sašķidrināšana

2.2.2.11.

Citur neklasificēts – pārveidošana

2.2.3.   ENERĢĒTIKAS SEKTORS

2.2.3.1.

Ogļraktuves

2.2.3.2.

Naftas un gāzes ieguve

2.2.3.3.

Patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās

2.2.3.4.

Koksa krāsnis

2.2.3.5.

Domnas

2.2.3.6.

Gāzes rūpnīcas

2.2.3.7.

Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

2.2.3.8.

Sašķidrināšana (LNG) vai gazifikācija

2.2.3.9.

Gāzes sašķidrināšana

2.2.3.10.

Citur neklasificēts – enerģētika

2.2.4.   PĀRVADES ZUDUMI

2.2.5.   SADALES ZUDUMI

2.2.6.   TRANSPORTA SEKTORS

Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem.

2.2.6.1.

Sauszemes transports

2.2.6.2.

Cauruļvadu transports

2.2.6.3.

Vietējā kuģošana

2.2.6.4.

Citur neklasificēts – transports

2.2.7.   RŪPNIECĪBAS SEKTORS

Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem.

2.2.7.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

2.2.7.2.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.2.7.3.

Krāsaino metālu ražošana

2.2.7.4.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.2.7.5.

Transportlīdzekļu ražošana

2.2.7.6.

Mašīnas un iekārtas

2.2.7.7.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.2.7.8.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.2.7.9.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.2.7.10.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.2.7.11.

Būvniecība

2.2.7.12.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.2.7.13.

Citur neklasificēts – rūpniecība

2.2.8.   CITI SEKTORI

Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem.

2.2.8.1.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

2.2.8.2.

Mājsaimniecības

2.2.8.3.

Lauksaimniecība

2.2.8.4.

Mežsaimniecība

2.2.8.5.

Zvejniecība

2.2.8.6.

Citur neklasificēts – cits

2.2.9.   IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ

Būtu jāziņo gan par dabasgāzes kopējo daudzumu, gan tās LNG daļas daudzumu par katru importa izcelsmes valsti un katru eksporta galamērķa valsti.

2.2.10.   GĀZES KRĀTUVJU IETILPĪBA

Jāziņo atsevišķi kā par gāzveida gāzes krātuvēm un LNG termināļiem (jānošķir sīkāk kā LNG importa termināļi vai LNG eksporta termināļi).

2.2.10.1.

Nosaukums

Krātuves vietas vai LNG termināļa nosaukums.

2.2.10.2.

Veids (tikai gāzveida gāzes krātuvēm)

Krātuves veids, piemēram, izsmelta gāzes atradne, ūdens nesējslānis, sāls dobums utt.

2.2.10.3.

Darba jauda

Gāzveida gāzes krātuvēm: kopējā gāzes krātuves ietilpība mīnus balasta gāze. Balasta gāze ir kopējais gāzes daudzums, kas ir vajadzīgs kā pastāvīgs krājums, lai saglabātu pietiekamu pazemes krātuves rezervuāra spiedienu un piegādes tempu visā izsūknēšanas ciklā.

LNG termināļiem: kopējā gāzes krātuves ietilpība, kas izteikta gāzveida gāzes ekvivalentā.

2.2.10.4.

Maksimālais izvades ātrums

Maksimālais ātrums, kādā gāzi no attiecīgās krātuves var izsūknēt; tas atbilst maksimālajai izsūknēšanas jaudai.

2.2.10.5.

Regazifikācijas vai sašķidrināšanas jauda (tikai LNG termināļi)

Jāziņo par regazifikācijas jaudu importa termināļos un sašķidrināšanas jaudu eksporta termināļos.

2.3.   Mērvienības

Dabasgāzes daudzumi būtu jāpaziņo pēc to enerģijas satura, t. i., TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju. Ja ir vajadzīgi fiziskie daudzumi, vienība ir 106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa).

Siltumspēja būtu jāpaziņo kJ/m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa).

Darba jauda būtu jāpaziņo 106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa).

Maksimālais izvades ātrums, regazifikācijas vai sašķidrināšanas jauda būtu jāpaziņo 106 m3 dienā, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa).

3.   ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA

3.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz siltumenerģiju un elektroenerģiju.

3.2.   Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts būtu jāziņo par siltumenerģiju un elektroenerģiju, ja vien nav norādīts citādi.

3.2.1.   ELEKTROENERĢIJAS UN SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANA

Šajā nodaļā tiek piemērotas šādas īpašas definīcijas agregātiem par elektroenerģiju un siltumenerģiju.

Bruto saražotā elektroenerģija: ir visu attiecīgo ražojošo iekārtu saražotās elektroenerģijas summa (ieskaitot sūkņu iekārtas), ko iegūst pie galveno ģeneratoru izejas termināļiem.

Bruto saražotā siltumenerģija: ir kopējais saražotais siltums iekārtā un ietver siltumu, kas izmantots iekārtas palīgierīcēs, kuras izmanto karstu šķidrumu (telpu apkure, šķidrā kurināmā apkure utt.), un zudumi iekārtas/tīkla siltuma apmaiņā, kā arī siltums no ķīmiskajiem procesiem, ko izmanto kā primāro enerģijas veidu.

Neto saražotā elektroenerģija: ir bruto saražotā elektroenerģija mīnus palīgierīču patērētā elektroenerģija un zudumi galveno ģeneratoru transformatoros.

Neto saražotā siltumenerģija: ir siltums, kas piegādāts sadales sistēmai, kā noteikts no izejošās un ienākošās plūsmas mērījumiem.

3.2.1.1. līdz 3.2.1.11. sadaļā minētie agregāti atsevišķi jāziņo par pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos gan bruto, gan neto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija atsevišķi jāziņo par tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām. Bruto elektroenerģijai, kas saražota koģenerācijas vienībās, būtu jāpaziņo apakškategorija pilnā koģenerācijas režīmā. Neto siltumenerģijai, kas saražota koģenerācijas vienībās, būtu jāpaziņo atsevišķs postenis par pašpatērēto siltumu.

3.2.1.1.

Kodolenerģija

3.2.1.2.

Hidroenerģija (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.1.3.

Ģeotermālā enerģija

3.2.1.4.

Saules enerģija

3.2.1.5.

Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.1.6.

Vēja enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.1.7.

Sadedzināmais kurināmais

Kurināmais, kas spēj aizdegties vai degt, t. i., reaģējot ar skābekli, būtiski paaugstina temperatūru, un kas sadedzināts tieši elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai.

3.2.1.8.

Siltumsūkņi (piemēro tikai siltumenerģijai)

3.2.1.9.

Elektriskie boileri (piemēro tikai siltumenerģijai)

3.2.1.10.

Siltumenerģija no ķīmiskajiem procesiem

Siltumenerģija, kas rodas procesos bez enerģijas pievades, piemēram, ķīmiskā reakcijā. Neietver atkritumu siltumenerģiju, kas rodas enerģijas vadītos procesos, par ko būtu jāziņo kā par siltumenerģiju, kas iegūta no attiecīgā kurināmā.

3.2.1.11.

Citi avoti

3.2.2.   PIEGĀDE

3.2.2.1 un 3.2.2.2. sadaļai minētie daudzumi būtu jāsaskaņo ar vērtībām, kas ziņotas 3.2.1.1. līdz 3.2.1.11. sadaļas agregātiem.

3.2.2.1.

Bruto ražošana kopā

3.2.2.2.

Neto ražošana kopā

3.2.2.3.

Imports

Elektroenerģijas apjomus uzskata par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās. Ja elektroenerģiju piegādā tranzītā caur kādu valsti, par apjomu būtu jāziņo gan kā par importu, gan kā par eksportu.

3.2.2.4.

Eksports

Skatīt skaidrojumu 3.2.2.3. sadaļā. “Imports”.

3.2.2.5.

Starptautiskie kuģu bunkuri

3.2.2.6.

Izmantota siltumsūkņiem (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.2.7.

Izmantota elektriskajiem boileriem (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.2.8.

Izmantota hidroakumulācijai – tikai hidroakumulācijas elektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.2.9.

Izmantota hidroakumulācijai – jauktas hidroelektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.2.10.

Izmantota elektroenerģijas ražošanai (piemēro tikai siltumenerģijai)

3.2.3.   PĀRVADES ZUDUMI

3.2.4.   SADALES ZUDUMI

3.2.5.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – transporta sektors

Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem.

3.2.5.1.

Dzelzceļš

3.2.5.2.

Cauruļvadu transports

3.2.5.3.

Sauszemes transports

3.2.5.4.

Vietējā kuģošana

3.2.5.5.

Citur neklasificēts – transports

3.2.6.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI

3.2.6.1.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

3.2.6.2.

Mājsaimniecības

3.2.6.3.

Lauksaimniecība

3.2.6.4.

Mežsaimniecība

3.2.6.5.

Zvejniecība

3.2.6.6.

Citur neklasificēts – cits

3.2.7.   ENERĢĒTIKAS SEKTORS

Neietver enerģiju, kas izmantota savām vajadzībām, ko izmanto hidroakumulācijai, siltuma sūkņos un elektriskajos boileros.

3.2.7.1.

Ogļraktuves

3.2.7.2.

Naftas un gāzes ieguve

3.2.7.3.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

3.2.7.4.

Koksa krāsnis

3.2.7.5.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

3.2.7.6.

Gāzes rūpnīcas

3.2.7.7.

Domnas

3.2.7.8.

Naftas rafinēšanas rūpnīcas

3.2.7.9.

Kodolnozare

3.2.7.10.

Ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

3.2.7.11.

Sašķidrināšanas (LNG)/regazifikācijas rūpnīcas

3.2.7.12.

Gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

3.2.7.13.

Gāzes sašķidrināšana

3.2.7.14.

Kokogļu ražošanas rūpnīcas

3.2.7.15.

Citur neklasificēts – enerģētika

3.2.8.   RŪPNIECĪBAS SEKTORS

3.2.8.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

3.2.8.2.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

3.2.8.3.

Krāsaino metālu ražošana

3.2.8.4.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

3.2.8.5.

Transportlīdzekļu ražošana

3.2.8.6.

Mašīnas un iekārtas

3.2.8.7.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3.2.8.8.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

3.2.8.9.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

3.2.8.10.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

3.2.8.11.

Būvniecība

3.2.8.12.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

3.2.8.13.

Citur neklasificēts – rūpniecība

3.2.9.   IMPORTS UN EKSPORTS

Jāziņo par elektroenerģijas un siltumenerģijas daudzumu importu un eksportu attiecīgi izcelsmes valsts dalījumā un galamērķa valsts dalījumā. Skatīt skaidrojumu 3.2.2.3. sadaļā. “Imports”.

3.2.10.   PAŠRAŽOTĀJU SARAŽOTĀ NETO ELEKTROENERĢIJA UN NETO SILTUMENERĢIJA

Par pašražotāju saražoto neto elektroenerģiju un neto siltumenerģiju atsevišķi būtu jāziņo attiecībā uz tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām šādos uzņēmumos vai darbībās:

3.2.10.1.

Enerģētikas sektors: Ogļraktuves

3.2.10.2.

Enerģētikas sektors: Naftas un gāzes ieguve

3.2.10.3.

Enerģētikas sektors: Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

3.2.10.4.

Enerģētikas sektors: Koksa krāsnis

3.2.10.5.

Enerģētikas sektors: Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

3.2.10.6.

Enerģētikas sektors: Gāzes rūpnīcas

3.2.10.7.

Enerģētikas sektors: Domnas

3.2.10.8.

Enerģētikas sektors: Naftas rafinēšanas rūpnīcas

3.2.10.9.

Enerģētikas sektors: Ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

3.2.10.10.

Enerģētikas sektors: Sašķidrināšanas (LNG)/regazifikācijas rūpnīcas

3.2.10.11.

Enerģētikas sektors: Gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

3.2.10.12.

Enerģētikas sektors: Gāzes sašķidrināšana

3.2.10.13.

Enerģētikas sektors: Kokogļu ražošanas rūpnīcas

3.2.10.14.

Enerģētikas sektors: Citur neklasificēts – enerģētika

3.2.10.15.

Rūpniecības sektors: Dzelzs un tērauda ražošana

3.2.10.16.

Rūpniecības sektors: Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

3.2.10.17.

Rūpniecības sektors: Krāsaino metālu ražošana

3.2.10.18.

Rūpniecības sektors: Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

3.2.10.19.

Rūpniecības sektors: Transportlīdzekļu ražošana

3.2.10.20.

Rūpniecības sektors: Mašīnas un iekārtas

3.2.10.21.

Rūpniecības sektors: Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3.2.10.22.

Rūpniecības sektors: Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

3.2.10.23.

Rūpniecības sektors: Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

3.2.10.24.

Rūpniecības sektors: Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

3.2.10.25.

Rūpniecības sektors: Būvniecība

3.2.10.26.

Rūpniecības sektors: Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

3.2.10.27.

Rūpniecības sektors: Citur neklasificēts – rūpniecība

3.2.10.28.

Transporta sektors: Dzelzceļš

3.2.10.29.

Transporta sektors: Cauruļvadu transports

3.2.10.30.

Transporta sektors: Sauszemes transports

3.2.10.31.

Transporta sektors: Citur neklasificēts – transports

3.2.10.32.

Citi sektori: Mājsaimniecības

3.2.10.33.

Citi sektori: Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

3.2.10.34.

Citi sektori: lauksaimniecība/mežsaimniecība

3.2.10.35.

Citi sektori: Zvejniecība

3.2.10.36.

Citi sektori: Citur neklasificēts – cits

3.2.11.   SARAŽOTĀ NETO ELEKTROENERĢIJA PA SEKTORIEM

Par kopējo saražoto neto elektroenerģiju un par daļu, kas tiek pašpatērēta (nenodalot pamatdarbības ražotāju un pašražotāju), atsevišķi jāziņo par mājsaimniecībām, komercpakalpojumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, enerģētikas sektoru, rūpniecības sektoru un citiem sektoriem par katru no šādām kurināmā grupām:

3.2.11.1.

Saules fotoelementi

3.2.11.2.

Cietais biokurināmais, šķidrās un gāzveida biodegvielas

3.2.11.3.

Citi atjaunojamie energoresursi

3.2.11.4.

Dabasgāze

3.2.11.5.

Citi (neatjaunojamie energoresursi)

3.2.12.   BRUTO SARAŽOTĀ ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA NO SADEDZINĀMĀ KURINĀMĀ

Par bruto saražoto elektroenerģiju, pārdoto siltumenerģiju un izmantotā kurināmā daudzumiem, tostarp attiecīgo kopējo enerģiju no kurināmā veidiem, kas ir turpmāk uzskaitīti, atsevišķi jāziņo attiecībā uz pamatdarbības ražotājiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu ražotāju ietvaros saražotā elektroenerģija un siltumenerģija atsevišķi jāziņo par tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām.

3.2.12.1.

Antracīts

3.2.12.2.

Koksa ogles

3.2.12.3.

Citas bitumenogles

3.2.12.4.

Melnais lignīts

3.2.12.5.

Lignīts

3.2.12.6.

Kūdra

3.2.12.7.

Akmeņogļu briketes

3.2.12.8.

Koksa krāsns kokss

3.2.12.9.

Gāzes kokss

3.2.12.10.

Akmeņogļu darva

3.2.12.11.

Brūnogļu briketes

3.2.12.12.

Gāzes rūpnīcu gāze

3.2.12.13.

Koksa krāsns gāze

3.2.12.14.

Domnas gāze

3.2.12.15.

Citas reģenerētās gāzes

3.2.12.16.

Kūdras produkti

3.2.12.17.

Degslāneklis un naftas smiltis

3.2.12.18.

Jēlnafta

3.2.12.19.

NGL

3.2.12.20.

Naftas pārstrādes gāze

3.2.12.21.

LPG

3.2.12.22.

Ligroīns

3.2.12.23.

Petrolejas tipa reaktīvā degviela

3.2.12.24.

Citi petrolejas veidi

3.2.12.25.

Gāzeļļa/dīzeļeļļa

3.2.12.26.

Degvieleļļa

3.2.12.27.

Bitumens

3.2.12.28.

Naftas kokss

3.2.12.29.

Citi naftas produkti

3.2.12.30.

Dabasgāze

3.2.12.31.

Rūpnieciskie atkritumi

3.2.12.32.

Atjaunojamie sadzīves atkritumi

3.2.12.33.

Neatjaunojamie sadzīves atkritumi

3.2.12.34.

Cietais biokurināmais

3.2.12.35.

Biogāzes

3.2.12.36.

Biodīzeļdegvielas

3.2.12.37.

Biobenzīns

3.2.12.38.

Citas šķidrās biodegvielas

3.2.13.   NETO MAKSIMĀLĀ ELEKTRISKĀ JAUDA

Par jaudu būtu jāziņo attiecīgā pārskata gada 31. decembrī un attiecībā uz turpmāk norādītajiem kurināmajiem. Ietver tikai elektroenerģijas un koģenerācijas vienību elektrisko jaudu. Neto maksimālā elektriskā jauda jāziņo gan par pamatdarbības ražotājiem, gan pašražotājiem. Tā ir visu staciju neto maksimālo jaudu summa, kas ņemta atsevišķi noteiktā ekspluatācijas periodā. Pieņemtais ekspluatācijas periods pašreizējiem mērķiem ir nepārtraukta darbība: darbojas dienā 15 stundas vai vairāk. Neto maksimālā jauda ir maksimālā enerģija, kas, kā pieņemts, ir vienīgā aktīvā enerģija, ko var piegādāt nepārtraukti pie visu staciju darbības tīkla izejas punktā.

3.2.13.1.

Kodolenerģija

3.2.13.2.

Tikai hidroelektrostacijas

3.2.13.3.

Jauktas hidroelektrostacijas

3.2.13.4.

Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas

3.2.13.5.

Ģeotermālā enerģija

3.2.13.6.

Saules fotoelementi

3.2.13.7.

Saules siltumenerģija

3.2.13.8.

Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija

3.2.13.9.

Vēja enerģija

3.2.13.10.

Sadedzināmais kurināmais

3.2.13.10.1.

Iegūšanas veids: tvaiks

3.2.13.10.2.

Iegūšanas veids: iekšējā sadedzināšana

3.2.13.10.3.

Iegūšanas veids: gāzes turbīna

3.2.13.10.4.

Iegūšanas veids: kombinētais cikls

3.2.13.10.5.

Iegūšanas veids: cits

3.2.13.11.

Citi avoti

3.2.14.   NETO MAKSIMĀLĀ SADEDZINĀMĀ KURINĀMĀ ELEKTRISKĀ JAUDA

Par neto maksimālo sadedzināmā kurināmā elektrisko jaudu jāziņo gan attiecībā uz pamatdarbības ražotājiem, gan pašražotājiem un atsevišķi par katru iekārtu, ko kurina ar viena veida kurināmo vai vairākiem kurināmā veidiem un kas minēta turpmāk. Sistēmas, kuras darbina ar vairākiem kurināmā veidiem, ietver tikai tās ierīces, kurās nepārtraukti var sadedzināt vairāk nekā vienu kurināmā veidu. Stacijas, kurās ir atsevišķas iekārtas, kurās izmanto dažāda veida kurināmo, būtu jāiedala attiecīgajās viena veida kurināmā kategorijās. Norāde par to, kāda veida kurināmais ir izmantots kā primārais un alternatīvais, jāpievieno katrai kategorijai, ja ir iekārtas, ko darbina ar vairākiem kurināmā veidiem.

3.2.14.1.

Kurināta ar viena veida kurināmo (visām pamatkurināmā kategorijām)

3.2.14.2.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro

3.2.14.3.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un dabasgāzi

3.2.14.4.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – šķidro un dabasgāzi

3.2.14.5.

Kurinātā ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro kurināmo un dabasgāzi

3.2.15.   JAUNUZSTĀDĪTĀ UN NO EKSPLUATĀCIJAS IZŅEMTĀ ELEKTRISKĀ JAUDA

Jaunuzstādītā jauda ir to ģenerētājvienību neto maksimālā elektriskā jauda, kuras sāk darboties pārskata gadā. No ekspluatācijas izņemtā jauda ir neto maksimālā elektriskā jauda, kas pārskata gadā vairs nedarbojas.

Attiecībā uz visiem kurināmajiem, kas norādīti 3.2.13. un 3.2.14. punktā, par pārskata gadu jāziņo par jaunuzstādīto un no ekspluatācijas izņemto jaudu.

3.2.16.   AKUMULATORI

Akumulatora uzglabāšanas kapacitāte vai enerģijas ietilpība ir kopējais enerģijas daudzums, ko akumulators var uzglabāt. Nominālā jauda ir maksimālais izlādes ātrums, ko akumulators var sasniegt, sākot no pilnībā uzlādēta stāvokļa. Turpmāk sniegtā informācija būtu jāziņo par akumulatoriem, kas pieslēgti tīklam un ko izmanto kā uzglabāšanas/balansēšanas elementu. Jāziņo tikai par akumulatoriem ar uzglabāšanas kapacitāti, kas vienāda ar 1 MWh vai lielāka par to, un tikai apmaiņas ar tīklu.

3.2.16.1.

Akumulatoru uzglabāšanas kapacitāte

3.2.16.2.

Akumulatoru nominālā jauda

3.2.16.3.

Elektrotīklā ievadītā elektroenerģija no akumulatoriem

3.2.16.4.

Elektroenerģija, ko akumulatoru uzlādei izmanto no tīkla

Katrs no iepriekš minētajiem elementiem jāsadala šādās uzglabāšanas kapacitātes lielumu grupās:

no 1 MWh līdz 10 MWh,

no vairāk nekā 10 MWh līdz 100 MWh,

vairāk nekā 100 MWh.

3.3.   Mērvienības

Par elektroenerģiju būtu jāziņo GWh (gigavatstundās), siltumenerģiju – TJ (teradžoulos) un jaudu – MW (megavatos). Attiecībā uz akumulatoriem uzglabāšanas kapacitāte būtu jādeklarē MWh un nominālā jauda MW.

Ja jāziņo par citiem kurināmajiem, piemērojamās mērvienības ir noteiktas šā pielikuma attiecīgajās nodaļās.

4.   NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI

4.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.4. nodaļā. NAFTA (jēlnafta un naftas produkti)

4.2.   Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts būtu jāziņo par visiem energoproduktiem, kas norādīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

4.2.1.   JĒLNAFTAS, NGL, NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCU IZEJVIELU, PIEDEVU UN CITU OGĻŪDEŅRAŽU PIEGĀDE

Šādi agregāti būtu jāziņo par jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām / skābekļa savienojumiem, biodegvielu piedevās / skābekļa savienojumos un citiem ogļūdeņražiem:

4.2.1.1.

Vietējā ražošana

Nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai.

4.2.1.2.

no citiem avotiem saņemtais.

Nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

4.2.1.2.1.

No citiem avotiem saņemtais: no oglēm

4.2.1.2.2.

No citiem avotiem saņemtais: no dabasgāzes

4.2.1.2.3.

No citiem avotiem saņemtais: no atjaunojamiem energoresursiem

4.2.1.2.4.

No citiem avotiem saņemtais: no ūdeņraža

4.2.1.3.

No naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie daudzumi

Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

4.2.1.4.

Pārveidotie produkti

Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

4.2.1.5.

Imports

Ietver jēlnaftas un importēto vai eksportēto produktu daudzumus saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem (piemēram, rafinēšana uz kāda cita rēķina). Par jēlnaftu un NGL būtu jāziņo kā par produktiem, kas nāk no galīgās izcelsmes valsts; par naftas rafinēšanas rūpnīcu un gatavajiem produktiem būtu jāziņo kā par tādiem, kas importēti no pēdējās nosūtītājas valsts. Ietver jebkādu šķidru gāzi (piemēram, LPG), kas ekstrahēta importētas sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas laikā, un naftas produktus, ko tieši importējusi vai eksportējusi naftas ķīmijas rūpniecība. Piezīme: šeit nebūtu jāziņo par visu veidu tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar autodegvielu (t. i., ko tirgo tīrā veidā). Importētas naftas reeksports pārstrādei brīvajās zonās būtu jāiekļauj kā produkta eksports no pārstrādes valsts uz galamērķa valsti.

4.2.1.6.

Eksports

Piezīme par importu (4.2.1.5. sadaļa) attiecas arī uz eksportu.

4.2.1.7.

Tiešā izmantošana

4.2.1.8.

Krājumu izmaiņas

4.2.1.9.

Faktiskais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums

Daudzumi, kas noteikti kā patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās

4.2.1.10.

Naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumi

Starpība starp rafinēšanas rūpnīcas saņemto daudzumu (faktisko) un bruto rafinēšanas rūpnīcas produkciju. Zudumi var rasties pārtvaicēšanas laikā iztvaikojumu dēļ. Paziņotie zudumi ir pozitīvi. Var būt tilpuma, bet ne masas pieaugums.

4.2.1.11.

Kopējie krājumi perioda sākumā valsts teritorijā

4.2.1.12.

Kopējie krājumi perioda beigās valsts teritorijā

4.2.1.13.

Zemākā siltumspēja

4.2.1.13.1.

Ražošana (nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai piedevās / skābekļa savienojumos)

4.2.1.13.2.

Imports (nepiemēro biodegvielai piedevās / skābekļa savienojumos)

4.2.1.13.3.

Eksports (nepiemēro biodegvielai piedevās / skābekļa savienojumos)

4.2.1.13.4.

Kopējais vidējais

4.2.2.   NAFTAS PRODUKTU PIEGĀDE

Šādi agregāti attiecas uz gatavajiem produktiem (naftas pārstrādes gāzi, etānu, LPG, ligroīnu, benzīnu, kā arī uz tā biobenzīna daļu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu, petrolejas tipa reaktīvo degvielu, kā arī uz tās biodegvielas daļu, cita veida petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu, degvieleļļu ar zemu un augstu sēra saturu, lakbenzīnu un SBP, smērvielām, bitumenu, parafīna vaskiem, naftas koksu un citiem produktiem). Jēlnafta un NGL, kas ir izmantotas tiešai sadedzināšanai, būtu jāietver gatavo produktu un starpproduktu pārveidojumu piegādēs.

4.2.2.1.

Primāro produktu saņemšana

4.2.2.2.

Bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija

4.2.2.3.

Pārstrādātie produkti

4.2.2.4.

Rafinēšanas rūpnīcu kurināmais (naftas rafinēšanas rūpnīcas)

Kurināmais, kas rafinēšanas rūpnīcās izmantots elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, arī būtu jāietver šajā kategorijā.

4.2.2.4.1.

Izmantots tikai elektroenerģijas vienībās/rūpnīcās

4.2.2.4.2.

Izmantots koģenerācijas vienībās

4.2.2.4.3.

Izmantots tikai siltumenerģijas vienībās/rūpnīcās

4.2.2.5.

Imports

Piezīme par importu 4.2.1.5. sadaļā attiecas arī šeit.

4.2.2.6.

Eksports

Piezīme par importu 4.2.1.5. sadaļā attiecas arī šeit.

4.2.2.7.

Starptautiskie kuģu bunkuri

4.2.2.8.

Starpproduktu pārveidojumi

4.2.2.9.

Pārveidotie produkti

4.2.2.10.

Krājumu izmaiņas

4.2.2.11.

Krājumi perioda sākumā

4.2.2.12.

Krājumi perioda beigās

4.2.2.13.

Krājumu izmaiņas pie pamatdarbības ražotājiem

To krājumu izmaiņas, kurus tur komunālie uzņēmumi un kuri nav ietverti krājumu līmeņos un krājumu izmaiņās, kas ir ziņoti citur. Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

4.2.2.14.

Vidējā zemākā siltumspēja

4.2.3.   PIEGĀDES NAFTAS ĶĪMIJAS SEKTORAM

Faktiskā gatavo naftas produktu piegāde no pirmavotiem (piemēram, pārstrādes rūpnīcām, sajaukšanas rūpnīcām, utt.) iekšzemes tirgū.

4.2.3.1.

Bruto piegādes naftas ķīmijas sektoram

4.2.3.2.

Izmantotā enerģija naftas ķīmijas sektorā

Naftas daudzumi, kas izmantoti kā kurināmais naftas ķīmijas procesos, piemēram, tvaika krekingā.

4.2.3.3.

Neenerģētikas patēriņš naftas ķīmijas sektorā

Naftas daudzumi, kas izmantoti naftas ķīmijas sektorā, lai iegūtu etilēnu, propilēnu, butilēnu, sintētisko gāzi, aromātiskas vielas, butadiēnu un citas ogļūdeņraža bāzes izejvielas tādos procesos kā tvaika krekings, aromātisko vielu iekārtās un tvaika pārveidošanā. Nav iekļauti naftas daudzumi, kas ir izmantoti kā kurināmais.

4.2.3.4.

No naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie daudzumi uz naftas rafinēšanas rūpnīcām

4.2.4.   PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.4.1.

Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji

4.2.4.2.

Tikai elektroenerģijas pašražotāji

4.2.4.3.

Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības

4.2.4.4.

Pašražotāju koģenerācijas vienības

4.2.4.5.

Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji

4.2.4.6.

Tikai siltumenerģijas pašražotāji

4.2.4.7.

Gāzes rūpnīcas / gazifikācijas rūpnīcas

4.2.4.8.

Dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas

4.2.4.9.

Koksa krāsnis

4.2.4.10.

Domnas

4.2.4.11.

Naftas ķīmijas rūpniecība

4.2.4.12.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

4.2.4.13.

Citur neklasificēts – pārveidošana

4.2.5.   ENERĢĒTIKAS SEKTORS

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.5.1.

Ogļraktuves

4.2.5.2.

Naftas un gāzes ieguve

4.2.5.3.

Koksa krāsnis

4.2.5.4.

Domnas

4.2.5.5.

Gāzes rūpnīcas

4.2.5.6.

Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu, koģenerācijas staciju un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumu pašu patēriņš

4.2.5.7.

Citur neklasificēts – enerģētika

4.2.6.   PĀRVADES UN SADALES ZUDUMI

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.7.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.7.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

4.2.7.2.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

4.2.7.3.

Krāsaino metālu ražošana

4.2.7.4.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

4.2.7.5.

Transportlīdzekļu ražošana

4.2.7.6.

Mašīnas un iekārtas

4.2.7.7.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

4.2.7.8.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

4.2.7.9.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

4.2.7.10.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

4.2.7.11.

Būvniecība

4.2.7.12.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

4.2.7.13.

Citur neklasificēts – rūpniecība

4.2.8.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.8.1.

Starptautiskais gaisa transports

4.2.8.2.

Vietējais gaisa transports

4.2.8.3.

Sauszemes transports

4.2.8.4.

Dzelzceļš

4.2.8.5.

Vietējā kuģošana

4.2.8.6.

Cauruļvadu transports

4.2.8.7.

Citur neklasificēts – transports

4.2.9.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.9.1.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.9.2.

Mājsaimniecības

4.2.9.3.

Lauksaimniecība

4.2.9.4.

Mežsaimniecība

4.2.9.5.

Zvejniecība

4.2.9.6.

Citur neklasificēts – cits

4.2.10.   IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ

Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piezīme par importu 4.2.1.5. sadaļā attiecas arī šeit.

4.2.11.   NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCU JAUDA

Ziņo par valsts kopējo naftas rafinēšanas rūpnīcu jaudu un gada jaudu naftas rafinēšanas rūpnīcu dalījumā, tūkstošos tonnu gadā. Ziņo par šādiem posteņiem.

4.2.11.1.

Nosaukums/vieta

4.2.11.2.

Destilācija pie atmosfēras spiediena

4.2.11.3.

Vakuumdestilācija

4.2.11.4.

Krekings (termiskais)

4.2.11.4.1.

T. sk. viskozitātes samazināšana

4.2.11.4.2.

T. sk. koksēšana

4.2.11.5.

Krekings (katalītiskais)

4.2.11.5.1.

T. sk. plūstoša slāņa katalītiskais krekings (FCC)

4.2.11.5.2.

T. sk. hidrokrekings (HCK)

4.2.11.6.

Pārveidošana

4.2.11.7.

Desulfurizācija

4.2.11.8.

Alkilēšana, polimerizācija, izomerizācija

4.2.11.9.

Eterificēšana

4.3.   Mērvienības

Ziņotie daudzumi ir jānorāda kt (kilotonnās). Siltumspēja jānorāda MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu).

4.4.   Atbrīvojumi

Kipra ir atbrīvota no to agregātu ziņošanas, kas ir norādīti 4.2.9. sadaļā (Enerģijas galapatēriņš – citi sektori); ziņo tikai kopējās vērtības. Kipra ir atbrīvota arī no datu ziņošanas par neenerģētikas patēriņu 4.2.4. sadaļā (Pārveidošanas sektors), 4.2.5. sadaļā (Enerģētikas sektors), 4.2.7. sadaļā (Rūpniecība), 4.2.7.2. sadaļā (Rūpniecības sektors – t. sk. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība), 4.2.8. sadaļā (Transports) un 4.2.9. sadaļā (Citi sektori).

5.   ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI UN ENERĢIJA NO ATKRITUMIEM

5.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.5. nodaļā. ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI UN ATKRITUMI Būtu jāziņo tikai par kurināmā daudzumiem, kas izmantoti enerģētikas vajadzībām (piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, sadedzināšanai ar enerģijas reģenerāciju, mobiliem dzinējiem transportā un izmantošanai stacionāros dzinējos). Atjaunojamo energoresursu energoproduktu daudzumi, kas izmantoti, lai aizstātu neenerģētikas vajadzībām izmantotos fosilā kurināmā daudzumus, būtu jānorāda 5.2.9. sadaļā, bet tie nebūtu jāiekļauj pārējās šīs nodaļas sadaļās. Atjaunojamo energoresursu produkti, kas nav izstrādāti fosilā kurināmā aizstāšanai, nebūtu jāietver ziņojumos 5.2.9. sadaļā, piemēram, cietais kurināmais, ko izmanto mēbeļu ražošanā, būvniecībā un papīra/kartona ražošanā, spirti, ko izmanto pārtikas rūpniecībā, un kokvilnas/dabiskās šķiedras, ko izmanto tekstilrūpniecībā. Arī pasīvā termiskā enerģija nebūtu jāietver ziņojumos 5. nodaļā (piemēram, ēku pasīvo saules enerģijas siltumapgādi).

5.2.   Agregātu saraksts

Ja vien nav norādīts citādi, šāds agregātu saraksts būtu jāziņo par visiem energoproduktiem, kas norādīti iepriekšējā punktā. Par apkārtējās vides siltumenerģiju (siltumsūkņi) ziņo tikai attiecībā uz šādiem sektoriem: Pārveidošana (tikai ar pārdoto siltumenerģiju saistītiem agregātiem), Enerģētika (tikai kopējā vērtība, nevis apakškategorijas), Rūpniecība kopā (tikai kopējā vērtība, nevis apakškategorijas), Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi, Mājsaimniecības un Citur neklasificēts – cits. Attiecībā uz apkārtējās vides siltumenerģiju (siltumsūkņiem) apakškategorijas aerotermālā enerģija, ģeotermālā enerģija un hidrotermālais siltums būtu jādeklarē pie vietējās ražošanas. Katrai no šīm trim kategorijām būtu jāziņo apakškategorija “T. sk. no siltumsūkņiem, kuru sezonālais lietderības koeficients (SPF) pārsniedz robežvērtību”. SPF (sezonālā lietderības koeficienta) robežvērtībai vajadzētu būt saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK un Direktīvu (ES) 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

5.2.1.   BRUTO SARAŽOTĀ ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA

Piemēro 3.2.1. sadaļā izklāstītās definīcijas. 5.2.1.1. līdz 5.2.1.18. sadaļā minētie agregāti atsevišķi jāziņo par pamatdarbības ražotājiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos saražotā bruto elektroenerģija un bruto siltumenerģija atsevišķi jāziņo par tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām.

5.2.1.1.

Tikai hidroelektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai)

5.2.1.2.

Jauktas hidroelektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai)

5.2.1.3.

Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai)

5.2.1.4.

Ģeotermālā enerģija

5.2.1.5.

Saules fotoelementi (piemēro tikai elektroenerģijai)

Saules fotoelementiem jānorāda šādas lieluma apakškategorijas:

5.2.1.5.1.

mazāk nekā 30 kW

5.2.1.5.2.

no 30 līdz 1 000 kW

5.2.1.5.3.

vairāk nekā 1 000 kW

No 5.2.1.5.1. līdz 5.2.1.5.3. sadaļai jānorāda jumta un ārpustīkla apakškategorijas. Ārpustīkla kategorija ir obligāta tikai tad, ja tā veido 1 % vai vairāk no fotoelementu jaudas tās attiecīgajā lieluma kategorijā.

5.2.1.6.

Saules siltumenerģija

5.2.1.7.

Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai)

5.2.1.8.

Vēja enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai)

5.2.1.9.

Sauszemes vēja enerģija

5.2.1.10.

Atkrastes vēja enerģija

5.2.1.11.

Atjaunojamie sadzīves atkritumi

5.2.1.12.

Neatjaunojamie sadzīves atkritumi

5.2.1.13.

Cietais biokurināmais

5.2.1.14.

Biogāzes

5.2.1.15.

Biodīzeļdegvielas

5.2.1.16.

Biobenzīns

5.2.1.17.

Citas šķidrās biodegvielas

5.2.1.18.

Siltumsūkņi (piemēro tikai siltumenerģijai)

5.2.2.   PIEGĀDE

5.2.2.1.

Ražošana

5.2.2.2.

Imports

5.2.2.3.

Eksports

5.2.2.4.

Starptautiskie kuģu bunkuri

5.2.2.5.

Krājumu izmaiņas

5.2.3.   PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS

5.2.3.1.

Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji

5.2.3.2.

Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības

5.2.3.3.

Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji

5.2.3.4.

Tikai elektroenerģijas pašražotāji

5.2.3.5.

Pašražotāju koģenerācijas vienības

5.2.3.6.

Tikai siltumenerģijas pašražotāji

5.2.3.7.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

5.2.3.8.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

5.2.3.9.

Domnas

5.2.3.10.

Sajaukts gāzes tīklā (piemēram, dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas)

5.2.3.11.

Sajaukts ar šķidrajām fosilajām degvielām (piemēram, dzinēju benzīnu/dīzeļdegvielu/petroleju)

5.2.3.12.

Kokogļu ražošanas rūpnīcas

5.2.3.13.

Citur neklasificēts – pārveidošana

5.2.4.   ENERĢĒTIKAS SEKTORS

5.2.4.1.

Gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

5.2.4.2.

Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

5.2.4.3.

Ogļraktuves

5.2.4.4.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

5.2.4.5.

Koksa krāsnis

5.2.4.6.

Naftas rafinēšanas rūpnīcas

5.2.4.7.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

5.2.4.8.

Gāzes rūpnīcas

5.2.4.9.

Domnas

5.2.4.10.

Kokogļu ražošanas rūpnīcas

5.2.4.11.

Citur neklasificēts – enerģētika

5.2.5.   PĀRVADES UN SADALES ZUDUMI

5.2.6.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS

5.2.6.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

5.2.6.2.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

5.2.6.3.

Krāsaino metālu ražošana

5.2.6.4.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

5.2.6.5.

Transportlīdzekļu ražošana

5.2.6.6.

Mašīnas un iekārtas

5.2.6.7.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

5.2.6.8.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

5.2.6.9.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

5.2.6.10.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

5.2.6.11.

Būvniecība

5.2.6.12.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

5.2.6.13.

Citur neklasificēts – rūpniecība

5.2.7.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS

5.2.7.1.

Dzelzceļš

5.2.7.2.

Sauszemes transports

5.2.7.3.

Vietējā kuģošana

5.2.7.4.

Vietējais gaisa transports

5.2.7.5.

Starptautiskais gaisa transports

5.2.7.6.

Citur neklasificēts – transports

5.2.8.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI

5.2.8.1.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

5.2.8.2.

Mājsaimniecības

5.2.8.3.

Lauksaimniecība

5.2.8.4.

Mežsaimniecība

5.2.8.5.

Zvejniecība

5.2.8.6.

Citur neklasificēts – cits

5.2.9.   GALAPATĒRIŅŠ – NEENERĢĒTIKAS PATĒRIŅŠ

Šādiem posteņiem:

5.2.9.1.

Transporta sektors

5.2.9.2.

Rūpniecības sektors

5.2.9.3.

Citi sektori

Galapatēriņš – neenerģētikas patēriņš būtu jāziņo šādām kurināmo grupām:

5.2.9.4.

Cietais biokurināmais

5.2.9.5.

Šķidrā biodegviela

5.2.9.6.

Biogāzes

Pirmais pārskata gads, kurā paziņo 5.2.9. sadaļā minētos elementus, ir 2024. gads. Līdz 2027. pārskata gadam atsevišķi var paziņot tikai kopējo galapatēriņu – neenerģētikas patēriņu, nevis 5.2.9.1. līdz 5.2.9.3. posteni. Daudzumi, kas norādīti 5.2.9. punktā, nebūtu jāiekļauj 5.2.2. līdz 5.2.8. punktā.

5.2.10.   NETO MAKSIMĀLĀ ELEKTRISKĀ JAUDA

Būtu jāziņo par jaudu attiecīgā pārskata gada 31. decembrī. Ietver tikai elektroenerģijas un koģenerācijas vienību elektrisko jaudu. Neto maksimālā elektriskā jauda ir visu staciju neto maksimālo jaudu summa, kas ņemta atsevišķi konkrētā ekspluatācijas periodā. Pieņemtais ekspluatācijas periods pašreizējiem mērķiem ir nepārtraukta darbība: darbojas dienā 15 stundas vai vairāk. Neto maksimālā jauda ir maksimālā enerģija, kas, kā pieņemts, ir vienīgā aktīvā enerģija, ko var piegādāt nepārtraukti pie visu staciju darbības tīkla izejas punktā.

5.2.10.1.

Tikai hidroelektrostacijas

5.2.10.2.

Jauktas hidroelektrostacijas

5.2.10.3.

Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas

5.2.10.4.

Ģeotermālā enerģija

5.2.10.5.

Saules fotoelementi

Saules fotoelementiem jānorāda šādas lieluma apakškategorijas:

5.2.10.5.1.

mazāk nekā 30 kW

5.2.10.5.2.

no 30 līdz 1 000 kW

5.2.10.5.3.

vairāk nekā 1 000 kW

No 5.2.10.5.1 līdz 5.2.10.5.3. sadaļai jānorāda jumta un ārpustīkla apakškategorijas. Ārpustīkla kategorija ir obligāta tikai tad, ja tā veido 1 % vai vairāk no jaudas tās attiecīgajā lieluma kategorijā.

5.2.10.6.

Saules siltumenerģija

5.2.10.7.

Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija

5.2.10.8.

Sauszemes vēja enerģija

5.2.10.9.

Atkrastes vēja enerģija

5.2.10.10.

Rūpnieciskie atkritumi

5.2.10.11.

Sadzīves atkritumi

5.2.10.12.

Cietais biokurināmais

5.2.10.13.

Biogāzes

5.2.10.14.

Biodīzeļdegvielas

5.2.10.15.

Biobenzīns

5.2.10.16.

Citas šķidrās biodegvielas

5.2.11.   TEHNISKIE PARAMETRI

5.2.11.1.

Saules kolektoru virsma

Jāziņo par kopējo uzstādīto saules kolektoru virsmu. Saules kolektoru virsma ir saistīta tikai ar saules kolektoriem, kas izmantoti saules termiskās enerģijas ražošanai; šeit nav jāziņo par elektroenerģijas ražošanai izmantoto saules kolektoru virsmu (saules fotoelementi un saules enerģijas koncentrēšana). Būtu jāietver visu saules kolektoru virsma: kolektorus ar aizsargstiklu un bez tā, plakanus un vakuuma cauruļu kolektorus ar šķidrumu vai gaisu kā enerģijas nesēju.

5.2.11.2.

Biobenzīna ražošanas jauda

5.2.11.3.

Biodīzeļdegvielas ražošanas jauda

5.2.11.4.

Petrolejas tipa reaktīvās biodegvielas ražošanas jauda

5.2.11.5.

Citu šķidro biodegvielu ražošanas jauda

5.2.11.6.

Biobenzīna vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.7.

Bioetanola vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.8.

Biodīzeļdegvielas vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.9.

Petrolejas tipa reaktīvās biodegvielas vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.10.

Citu šķidro biodegvielu vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.11.

Kokogļu vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.12.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā

5.2.11.12.1.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss–gaiss”

5.2.11.12.2.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss–ūdens”

5.2.11.12.3.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss–gaiss” (reversīvs)

5.2.11.12.4.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss–ūdens” (reversīvs)

5.2.11.12.5.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā, izplūde “gaiss–gaiss”

5.2.11.12.6.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā, izplūde “gaiss–ūdens”

5.2.11.13.

Siltumsūkņu siltumietilpība: ģeotermālā enerģija

5.2.11.13.1.

Siltumsūkņu siltumietilpība: ģeotermālā enerģija “zeme–gaiss”

5.2.11.13.2.

Siltumsūkņu siltumietilpība: ģeotermālā enerģija “zeme–ūdens”

5.2.11.14.

Siltumsūkņu siltumietilpība: hidrotermālais siltums

5.2.11.14.1.

Siltumsūkņu siltumietilpība: hidrotermālais siltums “ūdens–gaiss”

5.2.11.14.2.

Siltumsūkņu siltumietilpība: hidrotermālais siltums “ūdens–ūdens”

Visiem posteņiem no 5.2.11.12 līdz 5.2.11.14.2 būtu jāziņo apakškategorija “T. sk. no siltumsūkņiem, kuru sezonālais lietderības koeficients (SPF) pārsniedz robežvērtību”. SPF (sezonālā lietderības koeficienta) robežvērtībai vajadzētu būt saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (3) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

5.2.12.   CIETĀ BIOKURINĀMĀ UN BIOGĀZU RAŽOŠANA

Kopējo cietā biokurināmā ražošanu (izņemot kokogles) sadala pēc šādiem kurināmajiem:

5.2.12.1.

Kurināmā koksne, koksnes atliekas un blakusprodukti

5.2.12.1.1.

Koksnes granulas kā daļa no kurināmās koksnes, koksnes atliekām un blakusproduktiem

5.2.12.2.

Melnais atsārms

5.2.12.3.

Izspaidas

5.2.12.4.

Dzīvnieku izcelsmes atkritumi

5.2.12.5.

Citi augu izcelsmes materiāli un atliekas

5.2.12.6.

Rūpniecisko atkritumu atjaunojamā frakcija

Kopējo biogāzes ražošanu sadala pēc šādām ražošanas metodēm:

5.2.12.7.

Biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā: atkritumu poligonu gāze

5.2.12.8.

Biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā: notekūdeņu dūņu gāze

5.2.12.9.

Biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā: citas biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā

5.2.12.10.

Biogāzes, kas iegūtas termiskos procesos

5.2.13.   IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ

Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piemēro biobenzīnam, bioetanolam, petrolejas tipa reaktīvajām biodegvielām, biodīzeļdegvielai, citām šķidrajām biodegvielām, koksnes granulām.

5.3.   Mērvienības

Par elektroenerģiju ziņo GWh (gigavatstundās), siltumenerģiju – TJ (teradžoulos) un elektrisko jaudu – MW (megavatos).

Ziņotos daudzumus norāda TJ NCV (teradžoulos, pamatojoties uz zemāko siltumspēju), izņemot par kokoglēm, biobenzīnu, bioetanolu, petrolejas tipa reaktīvajām biodegvielām, biodīzeļdegvielām un citām šķidrajām biodegvielām, par kurām ziņo kt (kilotonnās).

Siltumspēja jānorāda MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu).

Saules kolektoru virsmu norāda 1 000 m2.

Ražošanas jaudu norāda kt (kilotonnās) gadā.

6.   IKGADĒJĀ KODOLENERĢIJAS STATISTIKA

Jāziņo šādi dati par kodolenerģijas izmantošanu civilām vajadzībām:

6.1.   Agregātu saraksts

6.1.1.   BAGĀTINĀŠANAS JAUDA

Ikgadējā atdalīšanas darba jauda bagātināšanas iekārtās, kuras darbojas (urāna izotopu separācija).

6.1.2.   JAUNU DEGVIELAS ELEMENTU RAŽOŠANAS JAUDA

Ikgadējā degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda. Neietver MOX degvielas ražošanas iekārtas.

6.1.3.   MOX DEGVIELAS RAŽOŠANAS IEKĀRTU RAŽOŠANAS JAUDA

Ikgadējā MOX degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda.

MOX degviela sastāv no plutonija un urāna maisījuma (jaukts oksīds).

6.1.4.   JAUNU DEGVIELAS ELEMENTU RAŽOŠANA

Gatavu jaunu degvielas elementu ražošana kodoldegvielas ražošanas iekārtās. Neietver degstieņus vai citus nepabeigtus ražojumus. Neietver arī MOX degvielas ražošanas iekārtas.

6.1.5.   MOX DEGVIELAS ELEMENTU RAŽOŠANA

Gatavu jaunu degvielas elementu ražošana MOX ražošanas iekārtās. Neietver degstieņus vai citus nepabeigtus ražojumus.

6.1.6.   KODOLSILTUMA RAŽOŠANA

Kodolreaktoros saražotais kopējais siltuma apjoms elektroenerģijas ražošanai vai citiem lietderīgiem siltuma lietojumiem.

6.1.7.   GALĪGI IZŅEMTU APSTAROTU DEGVIELAS ELEMENTU IZDEGŠANAS IKGADĒJAIS VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

To degvielas elementu izdegšanas aprēķinātais vidējais rādītājs, kurus galīgi izņem no kodolreaktoriem attiecīgajā pārskata gadā. Neietver degvielas elementus, kurus uz laiku izņem un, iespējams, vēlāk atkal uzpilda.

6.1.8.   URĀNA UN PLUTONIJA RAŽOŠANA PĀRSTRĀDES IEKĀRTĀS

Pārskata gadā pārstrādes iekārtās saražotais urāns un plutonijs.

6.1.9.   PĀRSTRĀDES IEKĀRTU JAUDA (URĀNS UN PLUTONIJS)

Ikgadējā pārstrādes jauda (urāns un plutonijs).

6.2.   Mērvienības

tSWU (separācijas darba vienību tonnas) 6.1.1. sadaļai.

tHM (smagā metāla tonnas) 6.1.4., 6.1.5., 6.1.8. sadaļai.

tHM (smagā metāla tonnas) gadā 6.1.2., 6.1.3., 6.1.9. sadaļai.

TJ (teradžouli) 6.1.6. sadaļai.

GWd/tHM (gigavatdiena uz smago metālu tonnu) 6.1.7. sadaļai.

7.   ŪDEŅRADIS

Par 2024. pārskata gadu pirmo reizi jāziņo šādi dati par ūdeņradi:

7.1.   Agregātu saraksts

7.1.1.

Vietējā ražošana

7.1.1.1.

No dabasgāzes

7.1.1.2.

No naftas un naftas produktiem

7.1.1.3.

No cietā kurināmā

7.1.1.4.

No atjaunojamiem energoresursiem

7.1.1.5.

No elektrolīzes

7.1.1.5.1.

T. sk.: elektroenerģija no ilgtspējīgiem atjaunojamiem energoresursiem – tiešās pārvades līnija

7.1.1.5.2.

T. sk.: elektroenerģija no kodolenerģijas – tiešās pārvades līnija

7.1.1.6.

No citiem avotiem

7.1.2.

Imports

7.1.3.

Eksports

7.1.4.

Krājumu izmaiņas

7.1.5.

Starptautiskie kuģu bunkuri

7.1.6.

Starptautiskais gaisa transports

7.1.7.

Statistikas atšķirības

7.1.8.

Pārveidošana: elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji

7.1.9.

Pārveidošana: elektroenerģijas pašražotāji

7.1.10.

Pārveidošana: pamatdarbības ražotāju koģenerācija

7.1.11.

Pārveidošana: pašražotāju koģenerācija

7.1.12.

Pārveidošana: siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji

7.1.13.

Pārveidošana: siltumenerģijas pašražotāji

7.1.14.

Pārveidošana: gāzes rūpnīcas (un cita pārvēršana gāzēs)

7.1.15.

Pārveidošana: rafinēšanas rūpnīcas

7.1.16.

Pārveidošana: naftas ķīmijas rūpniecība

7.1.17.

Citur neklasificēta pārveidošana (pārveidošana)

7.1.18.

Enerģētikas sektors: ogļraktuves

7.1.19.

Enerģētikas sektors: naftas un gāzes ieguve

7.1.20.

Enerģētikas sektors: koksa krāsnis (enerģētika)

7.1.21.

Enerģētikas sektors: domnas (enerģētika)

7.1.22.

Enerģētikas sektors: gāzes rūpnīcas (enerģētika)

7.1.23.

Enerģētikas sektors: elektroenerģija, koģenerācija un siltumenerģija

7.1.24.

Enerģētikas sektors: citur neklasificēts (enerģētika)

7.1.25.

Pārvades un sadales zudumi

7.1.26.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: dzelzs un tērauda ražošana

7.1.27.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

7.1.28.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: krāsaino metālu ražošana

7.1.29.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

7.1.30.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: transportlīdzekļu ražošana

7.1.31.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: mašīnas un iekārtas

7.1.32.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

7.1.33.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

7.1.34.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: papīra, celulozes ražošana un izdevējdarbība

7.1.35.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

7.1.36.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: būvniecība

7.1.37.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: tekstilizstrādājumi un ādas izstrādājumi

7.1.38.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: citur neklasificēts (rūpniecība)

7.1.39.

Neenerģētikas galapatēriņš: citi sektori

7.1.40.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: dzelzs un tērauda ražošana

7.1.41.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

7.1.42.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: krāsaino metālu ražošana

7.1.43.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

7.1.44.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: transportlīdzekļu ražošana

7.1.45.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: mašīnas un iekārtas

7.1.46.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

7.1.47.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

7.1.48.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: papīra, celulozes ražošana un izdevējdarbība

7.1.49.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

7.1.50.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: būvniecība

7.1.51.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: tekstilizstrādājumi un ādas izstrādājumi

7.1.52.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: citur neklasificēts (rūpniecība)

7.1.53.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: vietējais gaisa transports

7.1.54.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: sauszemes transports

7.1.55.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: dzelzceļš

7.1.56.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: vietējā kuģošana

7.1.57.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: cauruļvadu transports

7.1.58.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: citur neklasificēts (transports)

7.1.59.

Citi sektori: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

7.1.60.

Citi sektori: mājsaimniecības

7.1.61.

Citi sektori: lauksaimniecība

7.1.62.

Citi sektori: mežsaimniecība

7.1.63.

Citi sektori: zvejniecība

7.1.64.

Citi sektori: citur neklasificēts (cits)

7.2.   Ražošanas jauda

Ūdeņraža ražošanas jauda pārskata gada 31. decembrī jāpaziņo ar tādu pašu detalizācijas pakāpi kā par ražošanu (7.1.1.1. līdz 7.1.1.6. punkts).

7.3.   Mērvienības

Daudzumi jānorāda TJ (GCV) un ražošanas jauda – TJ (GCV) gadā.

8.   DETALIZĒTA STATISTIKA PAR ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅU

Jāziņo šādi dezagregētie dati par enerģijas galapatēriņu.

8.1.   Agregātu saraksts

8.1.1.   Rūpniecības sektors

Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.1. sadaļā sniegtajām definīcijām.

8.1.1.1.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

8.1.1.1.1.

Metāla rūdu ieguve

8.1.1.1.2.

Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

8.1.1.1.3.

Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

8.1.1.2.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

8.1.1.2.1.

Pārtikas produktu ražošana

8.1.1.2.2.

Dzērienu ražošana

8.1.1.2.3.

Tabakas izstrādājumu ražošana

8.1.1.3.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

8.1.1.4.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

8.1.1.5.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

8.1.1.5.1.

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

8.1.1.5.1.1.

Celulozes (papīrmasas) ražošana

8.1.1.5.1.2.

Cits papīrs un papīra izstrādājumi

8.1.1.5.2.

Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

8.1.1.6.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

8.1.1.6.1.

Ķīmisku vielu un ķīmisko produktu ražošana

8.1.1.6.2.

Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

8.1.1.7.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

8.1.1.7.1.

Stikla un stikla izstrādājumu ražošana

8.1.1.7.2.

Cementa, kaļķa un ģipša (tostarp klinkera) ražošana

8.1.1.7.3.

Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

8.1.1.8.

Dzelzs un tērauda ražošana [Metālu ražošana A]

8.1.1.9.

Krāsaino metālu ražošanas nozares [Metālu ražošana B]

8.1.1.9.1.

Alumīnija ražošana

8.1.1.9.2.

Citas krāsaino metālu ražošanas nozares

8.1.1.10.

Mašīnas un iekārtas

8.1.1.10.1.

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

8.1.1.10.2.

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

8.1.1.10.3.

Elektrisko iekārtu ražošana

8.1.1.10.4.

Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana

8.1.1.11.

Transportlīdzekļu ražošana

8.1.1.12.

Citur neklasificēts – rūpniecība

8.1.1.12.1.

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

8.1.1.12.2.

Mēbeļu ražošana

8.1.1.12.3.

Cita ražošana

8.1.2.   Transporta sektors

Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.2. sadaļā sniegtajām definīcijām.

8.1.2.1.

Dzelzceļš

8.1.2.1.1.

Ātrgaitas dzelzceļš

8.1.2.1.2.

Parastais dzelzceļš

8.1.2.1.2.1.

Parastā dzelzceļa pasažieru pārvadājumi

8.1.2.1.2.1.

Parastā dzelzceļa kravu pārvadājumi

8.1.2.1.3.

Metro un tramvajs

8.1.2.2.

Sauszemes transports

8.1.2.2.1.

Lielas noslodzes transportlīdzekļi kravu pārvadāšanai

8.1.2.2.2.

Kolektīvais transports

8.1.2.2.3.

Vieglie automobiļi un furgoni

8.1.2.2.4.

Citāds ceļu transports

8.1.3.   Komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektors

Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.3.1. sadaļā sniegtajām definīcijām.

8.1.3.1.

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

8.1.3.2.

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

8.1.3.3.

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

8.1.3.3.1.

Vairumtirdzniecība

8.1.3.3.2.

Mazumtirdzniecība

8.1.3.4.

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

8.1.3.5.

Pasta un kurjeru darbība

8.1.3.6.

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

8.1.3.6.1.

Izmitināšana

8.1.3.6.2.

Ēdināšanas pakalpojumi

8.1.3.7.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

8.1.3.8.

Finanšu un apdrošināšanas darbības un operācijas ar nekustamo īpašumu

8.1.3.9.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

8.1.3.10.

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

8.1.3.11.

Izglītība

8.1.3.12.

Veselība un sociālā aprūpe

8.1.3.12.1.

Slimnīcu darbība

8.1.3.13.

Māksla, izklaide un atpūta

8.1.3.13.1.

Sporta nodarbības

8.1.3.14.

Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība

8.1.3.15.

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi un citi pakalpojumi

8.1.3.16.

Datu centri Jāziņo tikai par tiem datu centriem, kurus izmitina ziņošanas vienības (neatkarīgi no to NACE koda) un kuru kopējā jauda ir 1 MW vai lielāka. Pirmais obligātais ziņojums par šo posteni ir 2024. pārskata gads.

8.1.4.   Mājsaimniecību sektors

Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.3.2. sadaļā sniegtajām definīcijām.

8.1.4.1.

Mājsaimniecības: telpu apkure

8.1.4.2.

Mājsaimniecības: telpu dzesēšana

8.1.4.3.

Mājsaimniecības: ūdens sildīšana

8.1.4.4.

Mājsaimniecības: ēdiena gatavošana

8.1.4.5.

Mājsaimniecības: apgaismojums un ierīces

Attiecas tikai uz elektroenerģiju

8.1.4.6.

Mājsaimniecības: citi galalietojumi

8.2.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikumā.

Eurostat sniegs to energoproduktu aktuālo sarakstu, par kuriem ziņošanas veidnē būtu jāziņo dati, uz kuriem attiecas B pielikuma 7. punkts, kā apakškopu tiem energoproduktiem, kas uzskaitīti A pielikuma 3. punktā.

8.3.   Mērvienības

Par cietā fosilā kurināmā daudzumiem ziņo kt (kilotonnās).

Par jēlnaftas un naftas produktu daudzumiem ziņo kt (kilotonnās).

Par dabasgāzes un rūpniecisko gāzu daudzumiem (gāzes rūpnīcu gāze, koksa krāsns gāze, domnu gāze, citas reģenerētās gāzes) ziņo pēc to enerģijas satura TJ GCV (teradžoulos, pamatojoties uz augstāko siltumspēju).

Par elektroenerģiju ziņo GWh (gigavatstundās).

Par siltumenerģijas daudzumiem ziņo TJ (teradžoulos, pamatojoties uz zemāko siltumspēju).

Par atjaunojamo energoresursu un atkritumu daudzumiem ziņo TJ NCV (teradžoulos, pamatojoties uz zemāko siltumspēju), izņemot par kokoglēm, biobenzīnu, bioetanolu, petrolejas tipa reaktīvajām biodegvielām, biodīzeļdegvielām un citām šķidrajām biodegvielām, par kurām ziņo kt (kilotonnās).

Par cietā fosilā kurināmā, jēlnaftas un naftas produktu un atjaunojamo energoresursu un atkritumu siltumspēju ziņo MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu).

Par dabasgāzes un rūpniecisko gāzu siltumspēju ziņo kJ/m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa).

Citiem energoproduktiem, par kuriem jāziņo, piemērojamās mērvienības ir noteiktas šā pielikuma attiecīgajās nodaļās.

8.4.   Datu nosūtīšanas termiņš

Dati būtu jāiesniedz līdz 31. martam otrajā gadā pēc pārskata gada.

8.5.   Atbrīvojumi

Kipra ir atbrīvota no ziņošanas par naftas un naftas produktu enerģijas dezagregēto galapatēriņu (kā noteikts A pielikuma 3.4. sadaļā) attiecībā uz visiem agregātiem, uz kuriem attiecas šā pielikuma 8.1.4. sadaļa (Mājsaimniecības).

9.   PROVIZORISKIE GADA DATI

9.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī datu vākšana attiecas uz visiem produktiem, kas aprakstīti šā pielikuma 1.1., 2.1., 3.1., 4.1. un 5.1. sadaļā.

9.2.   Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāziņo par:

9.2.1.

cieto fosilo kurināmo un rūpnieciskajām gāzēm: 1.2.1.1., 1.2.1.2., 1.2.1.6., 1.2.1.7., 1.2.1.8., 1.2.1.9., kā noteikts šā pielikuma 1. nodaļā.

9.2.2.

dabasgāzi: 2.2.1.1., 2.2.1.2., 2.2.1.3., 2.2.1.4., 2.2.1.5., 2.2.1.6., kā noteikts šā pielikuma 2. nodaļā.

9.2.3.

elektroenerģiju un siltumenerģiju: bruto ražošana pēc produkta visiem atsevišķiem produktiem, izmantošanu savām vajadzībām, kopējiem pārvades un sadales zudumiem (3.2.3. un 3.2.4.) un 3.2.2.3., 3.2.2.4., 3.2.2.5., 3.2.2.6., 3.2.2.7., 3.2.2.8., 3.2.2.9., kā noteikts šā pielikuma 3. nodaļā.

9.2.4.

naftas un naftas produktiem: 4.2.1.1., 4.2.1.2., 4.2.1.3., 4.2.1.4., 4.2.1.5., 4.2.1.6., 4.2.1.7., 4.2.1.8., 4.2.1.9., 4.2.1.10., 4.2.2.1., 4.2.2.2., 4.2.2.3., 4.2.2.4., 4.2.2.5., 4.2.2.6., 4.2.2.7., 4.2.2.8., 4.2.2.9., 4.2.2.10., kā noteikts šā pielikuma 4. nodaļā.

9.2.5.

atjaunojamajiem energoresursiem un enerģiju no atkritumiem: 5.2.2.1., 5.2.2.2., 5.2.2.3., 5.2.2.4., 5.2.10.1., 5.2.10.2., 5.2.10.3., 5.2.10.8., 5.2.10.9., kā noteikts šā pielikuma 5. nodaļā.

9.3.   Mērvienības

Daudzumi jāziņo vienībās, kas definētas šā pielikuma 1.3., 2.3., 3.3., 4.3. un 5.3. sadaļā.

9.4.   Datu nosūtīšanas termiņš

Dati būtu jāiesniedz līdz 31. maijam nākamajā gadā pēc pārskata gada.

C PIELIKUMS

IKMĒNEŠA ENERĢĒTIKAS STATISTIKA

Šajā pielikumā ir aprakstīta ikmēneša enerģētikas statistikas vākšanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un nosūtīšanas kārtība.

A pielikumā ir sniegts skaidrojums par terminiem, kuriem šajā pielikumā nav sniegts skaidrojums.

Visām datu vākšanām, kas norādītas šajā pielikumā, piemēro šādus noteikumus.

a)

Pārskata periods. Paziņoto datu pārskata periods ir viens kalendārais mēnesis.

b)

Biežums. Datus paziņo reizi mēnesī.

c)

Nosūtīšanas formāts. Nosūtīšanas formātam būtu jāatbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.

d)

Nosūtīšanas metode. Dati būtu jāiesniedz vai jāaugšupielādē elektroniski Eurostat vienotajā datu saņemšanas vietā.

1.   CIETAIS KURINĀMAIS

1.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz ziņošanu par šādiem produktiem.

1.1.1.

Akmeņogles

1.1.2.

Brūnogles

1.1.3.

Kūdra

1.1.4.

Degslāneklis un naftas smiltis

1.1.5.

Koksa krāsns kokss

1.2.   Agregātu saraksts

1.2.1.

Šādus agregātus ziņo par akmeņoglēm:

1.2.1.1.

Ražošana

1.2.1.2.

Reģenerētie produkti

1.2.1.3.

Imports

1.2.1.4.

Imports no valstīm ārpus ES

1.2.1.5.

Eksports

1.2.1.6.

Kopējie krājumi perioda sākumā valsts teritorijā

Tie ir daudzumi, kurus glabā raktuves, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši.

1.2.1.7.

Kopējie krājumi perioda beigās valsts teritorijā

Tie ir daudzumi, kurus glabā raktuves, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši.

1.2.1.8.

Piegādes pamatdarbības ražotājiem

1.2.1.9.

Piegādes koksēšanas rūpnīcām

1.2.1.10.

Piegādes rūpniecībai kopā

1.2.1.11.

Piegādes tērauda un dzelzs ražošanas nozarei

1.2.1.12.

Citas piegādes (pakalpojumi, mājsaimniecības utt.) Akmeņogļu apjoms, kas piegādāts īpaši nenosauktos sektoros vai tādos, kas nepieder pārveidošanas, enerģētikas, rūpniecības vai transporta sektoram.

1.2.2.

Šādus agregātus ziņo par brūnoglēm, kūdru, degslānekli un naftas smiltīm:

1.2.2.1.

Ražošana

1.2.2.2.

Imports

1.2.2.3.

Eksports

1.2.2.4.

Kopējie krājumi perioda sākumā valsts teritorijā

Tie ir daudzumi, kurus glabā raktuves, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši.

1.2.2.5.

Kopējie krājumi perioda beigās valsts teritorijā

Tie ir daudzumi, kurus glabā raktuves, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši.

1.2.2.6.

Attiecībā uz kūdru var ziņot par krājumu izmaiņām kopējo krājumu perioda sākumā un perioda beigās vietā.

1.2.2.7.

Piegādes pamatdarbības ražotājiem

1.2.3.

Šādus agregātus ziņo par koksa krāsns koksu:

1.2.3.1.

Ražošana

1.2.3.3.

Imports

1.2.3.4.

Imports no valstīm ārpus ES

1.2.3.5.

Eksports

1.2.3.6.

Kopējie krājumi perioda sākumā valsts teritorijā

Tie ir daudzumi, kurus glabā ražotāji, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši.

1.2.3.7.

Kopējie krājumi perioda beigās valsts teritorijā

Tie ir daudzumi, kurus glabā ražotāji, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši.

1.2.3.8.

Piegādes tērauda un dzelzs ražošanas nozarei

1.3.   Mērvienības

Ziņotie daudzumi ir jānorāda kt (kilotonnās).

1.4.   Datu nosūtīšanas termiņš

Divu kalendāro mēnešu laikā pēc pārskata mēneša.

2.   ELEKTROENERĢIJA

2.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz ziņošanu par elektroenerģiju.

2.2.   Agregātu saraksts

Šādus agregātus ziņo par elektroenerģiju:

2.2.1.

Kodolelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija

2.2.2.

Konvencionālajās termoelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija, izmantojot ogles

2.2.3.

Konvencionālajās termoelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija, izmantojot naftu

2.2.4.

Konvencionālajās termoelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija, izmantojot gāzi

2.2.5.

Konvencionālajās termoelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija, izmantojot atjaunojamo kurināmo (piemēram, cieto biokurināmo, biogāzes, šķidrās biodegvielas, atjaunojamos sadzīves atkritumus)

2.2.6.

Konvencionālajās termoelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija, izmantojot citus neatjaunojamos kurināmos (piemēram, neatjaunojamos rūpnieciskos un neatjaunojamos sadzīves atkritumus)

2.2.7.

Tikai hidroelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija

2.2.8.

Jauktās hidroelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija

2.2.9.

Tikai hidroakumulācijas hidroelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija

2.2.10.

Sauszemes vēja enerģijas iekārtās saražotā neto elektroenerģija

2.2.11.

Atkrastes vēja enerģijas iekārtās saražotā neto elektroenerģija

2.2.12.

Saules fotoelementu iekārtās saražotā neto elektroenerģija

2.2.13.

Saules siltumenerģijas iekārtās saražotā neto elektroenerģija

2.2.14.

Ģeotermālās elektrostacijās saražotā neto elektroenerģija

2.2.15.

No citiem atjaunojamiem avotiem saražotā neto elektroenerģija (piemēram, plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģijas un citiem atjaunojamiem nekurināmā avotiem)

2.2.16.

Saražotā neto elektroenerģija no nenoteiktas izcelsmes

2.2.17.

Imports

2.2.17.1.

T. sk. no ES

2.2.18.

Eksports

2.2.18.1.

T. sk. uz ES

2.2.19.

Hidroakumulācijai izmantotā elektroenerģija

2.3.   Mērvienības

Ziņotie daudzumi ir jānorāda GWh (gigavatstundās).

2.4.   Datu nosūtīšanas termiņš

Divu kalendāro mēnešu laikā pēc pārskata mēneša.

3.   NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI

3.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.4. nodaļā. NAFTA (jēlnafta un naftas produkti)

Kategorija “Citi produkti” ietver gan daudzumus, kas atbilst definīcijai A pielikuma 3.4. nodaļā, gan lakbenzīna un SBP, smērvielu, bitumena un parafīna vasku daudzumus; par šiem produktiem atsevišķi nav jāziņo.

3.2.   Agregātu saraksts

Šādus agregātus ziņo par visiem energoproduktiem, kas minēti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

3.2.1.   JĒLNAFTAS, NGL, NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCU IZEJVIELU, PIEDEVU UN CITU OGĻŪDEŅRAŽU PIEGĀDE

Piezīme par piedevām un biodegvielām: šeit iekļaujiet ne tikai jau sajauktus apjomus, bet arī visus daudzumus, kas paredzēti sajaukšanai.

Šādus agregātus ziņo par jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām / skābekļa savienojumiem, biodegvielu un citiem ogļūdeņražiem:

3.2.1.1.

Vietējā ražošana (nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai).

3.2.1.2.

No citiem avotiem saņemtais (nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām).

3.2.1.3.

Atpakaļ nosūtītie daudzumi

Gatavie izstrādājumi un pusfabrikāti, ko galapatērētāji pārstrādei, sajaukšanai vai pārdošanai nosūta atpakaļ uz pārstrādes rūpnīcām. Tie parasti ir naftas ķīmijas rūpniecības blakusprodukti. Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

3.2.1.4.

Pārveidotie produkti

Importētie naftas produkti, kas no jauna tiek klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, nepiegādājot tos galapatērētājiem. Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

3.2.1.5.

Imports

3.2.1.6.

Eksports

Piezīme par importu un eksportu: ietver jēlnaftas un importēto vai eksportēto produktu daudzumus saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem (piemēram, rafinēšana uz kāda cita rēķina). Par jēlnaftu un NGL būtu jāziņo kā par produktiem, kas nāk no galīgās izcelsmes valsts; par naftas rafinēšanas rūpnīcu un gatavajiem produktiem būtu jāziņo kā par tādiem, kas importēti no pēdējās nosūtītājas valsts. Ietver jebkādu šķidru gāzi (piemēram, LPG), kas ekstrahēta importētas sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas laikā, un naftas produktus, ko tieši importējusi vai eksportējusi naftas ķīmijas rūpniecība.

3.2.1.7.

Tiešā izmantošana

3.2.1.8.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli.

3.2.1.9.

Faktiskais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums

To definē kā naftas kopējo apjomu (ietverot citus ogļūdeņražus un piedevas), kas faktiski nonācis pārstrādes procesā (patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās).

3.2.1.10.

Naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumi

Starpība starp rafinēšanas rūpnīcu faktisko saņemto daudzumu un bruto rafinēšanas rūpnīcas produkciju. Zudumi var rasties pārtvaicēšanas laikā iztvaikojumu dēļ. Paziņotie zudumi ir pozitīvi. Var būt tilpuma, bet ne masas pieaugums.

3.2.2.   GATAVO PRODUKTU PIEGĀDE

Šādus agregātus ziņo par jēlnaftu, NGL, naftas pārstrādes gāzi, etānu, LPG, ligroīnu, biobenzīnu, nebioloģisko benzīnu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu, petrolejas tipa reaktīvo biodegvielu, petrolejas tipa reaktīvo nebioloģisko degvielu, cita veida petroleju, biodīzeļdegvielu, nebioloģisko gāzeļļu/dīzeļdegvielu, LSFO, HSFO, naftas koksu un citiem produktiem:

3.2.2.1.

Primāro produktu saņemšana

3.2.2.2.

Bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija (nepiemēro jēlnaftai un NGL)

3.2.2.3.

Pārstrādātie produkti (nepiemēro jēlnaftai un NGL)

3.2.2.4.

Rafinēšanas rūpnīcu kurināmais (nepiemēro jēlnaftai un NGL)

A pielikuma 2.3. nodaļa Enerģētikas sektors – Naftas rafinēšanas rūpnīcas; ietver kurināmo, kas izmantots naftas rafinēšanas rūpnīcās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā pārdošanai.

3.2.2.5.

Imports (nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas pārstrādes gāzei).

3.2.2.6.

Eksports (nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas pārstrādes gāzei).

Piezīme par importu un eksportu 3.2.1. sadaļā attiecas arī šeit.

3.2.2.7.

Starptautiskie kuģu bunkuri (nepiemēro jēlnaftai un NGL)

3.2.2.8.

Starpproduktu pārveidojumi

3.2.2.9.

Pārveidotie produkti (nepiemēro jēlnaftai un NGL)

3.2.2.10.

Krājumu izmaiņas (nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas pārstrādes gāzei).

Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli.

3.2.2.11.

Faktiskās bruto iekšzemes piegādes

Faktiskā gatavo naftas produktu piegāde no pirmavotiem (piemēram, pārstrādes rūpnīcām, sajaukšanas rūpnīcām, utt.) iekšzemes tirgū.

3.2.2.11.1.

Starptautiskais gaisa transports (piemēro tikai aviācijas benzīnam, benzīna tipa reaktīvajai degvielai, petrolejas tipa reaktīvajai biodegvielai, petrolejas tipa reaktīvai nebioloģiskajai degvielai)

3.2.2.11.2.

Pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

3.2.2.11.3.

Sauszemes transports (piemēro tikai LPG)

3.2.2.11.4.

Vietējā kuģošana un dzelzceļš (piemēro tikai biodīzeļdegvielai, nebioloģiskajai gāzeļļai/dīzeļdegvielai)

3.2.2.12.

Naftas ķīmijas rūpniecība

3.2.2.13.

Naftas rafinēšanas rūpnīcām atpakaļ nosūtītie produkti (nepiemēro jēlnaftai un NGL)

3.2.3.   IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ – EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ

Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piezīme par importu un eksportu 3.2.1. sadaļā attiecas arī šeit.

3.2.4.   KRĀJUMI

Jāziņo par šādiem krājumiem perioda sākumā un beigās attiecībā uz visiem energoproduktiem, ieskaitot piedevas / skābekļa savienojumus, bet izņemot naftas pārstrādes gāzi:

3.2.4.1.

Krājumi valsts teritorijā

Krājumi šādās vietās: naftas rafinēšanas rūpnīcu tvertnēs, lielapjoma terminālos, cauruļvadu tankkuģos un krasta tankkuģos (kad izbraukšanas un galamērķa osta ir vienā un tajā pašā valstī), tankkuģos dalībvalsts ostā (ja to krava ir jāizkrauj ostā), iekšzemes kuģu bunkuros. Neietver naftas krājumus, kas atrodas cauruļvados, dzelzceļa tvertnēs, smago automašīnu tvertnēs, jūras kuģu bunkuros, apkopes servisos, mazumtirdzniecībā un bunkuros jūrā.

3.2.4.2.

Citu valstu krājumi, kas tiek glabāti saskaņā ar divpusējiem valdības nolīgumiem

Krājumi valsts teritorijā, kuri pieder citai valstij un kuriem piekļuvi garantē attiecīgo valdību nolīgums.

3.2.4.3.

Krājumi, kuru galamērķis ārvalstī ir zināms

Krājumi, kas nav ietverti 3.2.4.2. punktā attiecībā uz valsts teritoriju, kuri pieder un ir domāti citai valstij. Šie krājumi var atrasties brīvajās zonās vai ārpus tām.

3.2.4.4.

Citi krājumi brīvajās zonās

Ietver krājumus, kas nav ietverti 3.2.4.2. un 3.2.4.3. punktā neatkarīgi no tā, vai tie ir muitoti vai nav.

3.2.4.5.

Lielāko patērētāju rīcībā esošie krājumi

Ietver krājumus, kas ir pakļauti valdības kontrolei. Šī definīcija neietver citus patērētāju krājumus.

3.2.4.6.

Krājumi, kas atrodas uz ostā ienākošo vai pietauvojušos okeāna kuģu klāja

Krājumi neatkarīgi no tā, vai tie ir muitoti vai nav. Šajā kategorijā neietilpst krājumi uz kuģu klāja atklātā jūrā.

Ietver naftu krasta tankkuģos, ja to izbraukšanas un galamērķa osta atrodas vienā un tajā pašā valstī. Ja ienākošajiem kuģiem ir vairāk nekā viena izkraušanas osta, ziņo tikai par ziņotajā valstī izkrauto daudzumu.

3.2.4.7.

Valdības rīcībā esošie krājumi valsts teritorijā

Ietver valdības krājumus valsts teritorijā, kas nav domāti militāriem mērķiem, kuri pieder valdībai vai ir tās kontrolē un tiek glabāti tikai ārkārtas gadījumam.

Neietver krājumus, ko glabā valsts naftas uzņēmumi vai elektrouzņēmumi, vai krājumus, kas tieši pieder naftas uzņēmumiem valdību vārdā.

3.2.4.8.

Krājumi, ko valsts teritorijā glabā krājumu uzturēšanas organizācija

Krājumi, ko glabā gan valsts, gan privāti uzņēmumi, kuri izveidoti, lai glabātu krājumus vienīgi ārkārtas gadījumiem.

Neietver obligātos krājumus, ko glabā privātuzņēmumi.

3.2.4.9.

Visi citi krājumi, kas tiek glabāti valsts teritorijā

Visi citi krājumi, kas atbilst iepriekšminētajiem 3.2.4.1. punkta nosacījumiem.

3.2.4.10.

Krājumi, kas tiek glabāti ārvalstīs saskaņā ar divpusējiem valdības nolīgumiem

Krājumi, kas pieder ziņotājai valstij, bet tiek glabāti citā valstī, kuriem piekļuvi garantē attiecīgo valdību noslēgtais nolīgums.

3.2.4.10.1.

T. sk.: valdības krājumi

3.2.4.10.2.

T. sk.: krājumu glabāšanas organizācijas krājumi

3.2.4.10.3.

T. sk.: citi krājumi

3.2.4.11.

Krājumi, kas tiek glabāti ārvalstīs ar noteiktu mērķi tos importēt

Krājumi, kas nav ietverti 10. kategorijā, kuri pieder ziņotājai valstij, bet kas tiek glabāti citā valstī un sagaida importēšanu tur.

3.2.4.12.

Citi krājumi brīvajās zonās

Citi krājumi valsts teritorijā, kas nav ietverti iepriekšminētajās kategorijās.

3.2.4.13.

Cauruļvadu krājumi

Nafta (jēlnafta un naftas produkti), kas atrodas cauruļvados un nepieciešama plūsmas saglabāšanai cauruļvados.

Turklāt par attiecīgo valsti ir jāpaziņo šādu daudzumu sadalījums:

3.2.4.13.1.

krājumi perioda beigās, kurus glabā citām valstīm saskaņā ar oficiālu nolīgumu, saņēmēju dalījumā,

3.2.4.13.2.

krājumi perioda beigās, kurus glabā citām valstīm saskaņā ar oficiālu nolīgumu, tostarp kā krājumu daudzumu “biļetes”, saņēmēju dalījumā,

3.2.4.13.3.

krājumi perioda beigās ar zināmu galamērķi ārvalstīs, saņēmēju dalījumā,

3.2.4.13.4.

krājumi perioda beigās, ko glabā ārvalstīs saskaņā ar oficiālu nolīgumu, atrašanās vietas dalījumā,

3.2.4.13.5.

krājumi perioda beigās, kurus glabā ārvalstīs saskaņā ar oficiālu nolīgumu, tostarp kā krājumu daudzumu “biļetes”, atrašanās vietas dalījumā,

3.2.4.13.6.

krājumi perioda beigās, kurus glabā ārvalstīs ar noteiktu mērķi tos importēt ziņotāja valstī, atrašanās vietas dalījumā.

“Krājumi perioda sākumā” ir krājumi mēneša pēdējā dienā pirms pārskata mēneša. “Krājumi perioda beigās” ir krājumi pārskata mēneša pēdējā dienā.

3.3.   Mērvienības

Ziņotie daudzumi ir jānorāda kt (kilotonnās).

3.4.   Datu nosūtīšanas termiņš

55 dienu laikā pēc pārskata mēneša beigām.

3.5.   Ģeogrāfiskās piezīmes

Tikai statistikas datu ziņošanas nolūkā A pielikuma 1. nodaļas skaidrojumi tiek piemēroti ar šādu konkrētu izņēmumu: Šveice ar Lihtenšteinu.

4.   DABASGĀZE

4.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz ziņošanu par dabasgāzi.

4.2.   Agregātu saraksts

Šādus agregātus ziņo par dabasgāzi.

4.2.1.

Vietējā ražošana

Norāda visu sausās realizējamās produkcijas apjomu valsts robežās, tostarp atklātā jūrā iegūto. Iegūto apjomu mēra pēc attīrīšanas un NGL ieguves, kā arī pēc sēra ekstrakcijas. Neietver ieguves zudumus un daudzumus, kas ir no jauna ievadīti, izplūduši vai uzliesmojuši. Ietver izmantotos daudzumus dabasgāzes nozarē, gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmās un pārstrādes rūpnīcās.

4.2.2.

Imports (ienākošie produkti)

4.2.3.

Eksports (izejošie produkti)

Piezīme par importu un eksportu: ziņo par visiem dabasgāzes daudzumiem, kas fiziski ir šķērsojuši valsts robežas ar muitas kontroli vai bez tās. Tas ietver daudzumus, kas jūsu valstī ir tranzītā; tranzīta daudzumi būtu jāietver kā imports un eksports. Sašķidrinātas dabasgāzes importam būtu jāattiecas tikai uz sauso realizējamo ekvivalentu, tostarp apjomiem, kas izmantoti pašu patēriņam regazifikācijas procesā. Par apjomiem, kas izmantoti pašu patēriņam regazifikācijā, būtu jāziņo sadaļā “Izmantošana savām vajadzībām un dabasgāzes nozares zudumi” (sk. sadaļu 4.2.11.) Par visiem gāzes šķidrumiem (piemēram, LPG), kas iegūti importētās LNG regazifikācijas procesā, būtu jāziņo kā par patēriņu sadaļas “Citi ogļūdeņraži” daļā “No citiem avotiem saņemtais”, kā noteikts šā pielikuma 3. nodaļā (NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI).

4.2.4.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli.

4.2.5.

Faktiskās bruto iekšzemes piegādes

Šī kategorija ietver realizējamās gāzes piegādes iekšzemes tirgū, tostarp gāzes, ko gāzes nozare izmantojusi savām vajadzībām apkurei un iekārtu ekspluatācijai (t. i., patēriņš gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmā un pārstrādes rūpnīcās); būtu jāietver arī pārvades un sadales zudumi.

4.2.6.

To krājumu līmenis perioda sākumā, kas tiek glabāti valsts teritorijā

4.2.8.

To krājumu līmenis perioda beigās, kas tiek glabāti valsts teritorijā

4.2.9.

To krājumu līmenis perioda sākumā, kas tiek glabāti ārvalstīs

4.2.10.

To krājumu līmenis perioda beigās, kas tiek glabāti ārvalstīs

Piezīme par krājumu līmeni: ietver dabasgāzi, ko glabā gāzveidā, kā arī dabasgāzi, ko glabā šķidrā veidā.

4.2.11.

Izmantošana savām vajadzībām un dabasgāzes nozares zudumi

Gāzes nozares izmantotie daudzumi savām vajadzībām apkurei un iekārtu ekspluatācijai (t. i., patēriņš gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmā un pārstrādes rūpnīcās); ietver pārvades un sadales zudumus.

4.2.12.

Imports (ienākošie produkti) izcelsmes valsts dalījumā un eksports (izejošie produkti) galamērķa valsts dalījumā

Ziņo par importu (ienākošie produkti) izcelsmes valsts dalījumā un eksportu (izejošie produkti) galamērķa valsts dalījumā. Piezīme par importu un eksportu 4.2.3. sadaļā attiecas arī šeit. Imports un eksports ir jāziņo tikai par kaimiņvalsti vai valsti ar tiešu cauruļvada savienojumu vai LNG gadījumā – valsti, kurā gāze tika iekrauta transportkuģī.

4.2.13.

Piegādes enerģijas ražošanai

4.3.   Mērvienības

Par daudzumiem ir jāziņo divās mērvienībās:

4.3.1.

kā par fizisko daudzumu miljonos m3 (miljonos kubikmetru), pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa),

4.3.2.

kā par enerģijas saturu TJ (teradžoulos), pamatojoties uz augstāko siltumspēju.

4.4.   Datu nosūtīšanas termiņš

55 dienu laikā pēc pārskata mēneša beigām.

D PIELIKUMS

IKMĒNEŠA ĪSTERMIŅA STATISTIKA

Šajā pielikumā ir aprakstīta ikmēneša īstermiņa statistikas vākšanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un nosūtīšanas procedūra.

A pielikumā ir sniegts skaidrojums par terminiem, kuriem šajā pielikumā nav sniegts skaidrojums.

Visām datu vākšanām, kas norādītas šajā pielikumā, piemēro šādus noteikumus.

a)

Pārskata periods. Paziņoto datu pārskata periods ir viens kalendārais mēnesis.

b)

Biežums. Datus paziņo reizi mēnesī.

c)

Nosūtīšanas formāts. Nosūtīšanas formātam būtu jāatbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.

d)

Nosūtīšanas metode. Dati būtu jāiesniedz vai jāaugšupielādē elektroniski Eurostat vienotajā datu saņemšanas vietā.

1.   JĒLNAFTAS IMPORTS UN PIEGĀDE

1.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz ziņošanu par jēlnaftu.

1.2.   Definīcijas

1.2.1.   Imports

Imports attiecas uz visiem jēlnaftas daudzumiem, ko ieved dalībvalsts muitas teritorijā vai ko ieved no citas dalībvalsts un kas nav paredzēti tranzītam. Iekļauj jēlnaftu, ko izmanto krājumu veidošanai.

No importa izslēdz naftu, kas iegūta no jūras gultnes, uz kuru dalībvalstij ir ekskluzīvas izmantošanas un ievešanas tiesības Kopienas muitas teritorijā.

1.2.2.   Piegāde

piegāde attiecas uz pārskata periodā dalībvalstī importēto un šajā dalībvalstī iegūto jēlnaftu. Neietver jēlnaftas nodrošināšanu no iepriekš izveidotiem krājumiem.

1.2.3.   CIF cena

CIF (cena, apdrošināšana un frakts) cena ietver FOB (franko uz kuģa klāja) cenu, kas iekraušanas ostā/vietā faktiski norādīta faktūrrēķinā papildus transporta, apdrošināšanas un maksu izmaksām saistībā ar jēlnaftas pārkraušanas operācijām.

Dalībvalstī iegūtās jēlnaftas CIF cena ir aprēķināma franko izkraušanas ostā vai franko uz robežas, t. i., brīdī, kad šī jēlnafta ir importētājvalsts muitas jurisdikcijā.

1.2.4.   API blīvums

API blīvums ir mērījums tam, kā smagā/vieglā jēlnafta tiek salīdzināta ar ūdeni. Par API blīvumu ziņo saskaņā ar šādu formulu, ņemot vērā relatīvo blīvumu (SG): API = (141,5 ÷ SG) – 131,5

1.3.   Agregātu saraksts

1.3.1.

Par jēlnaftas importu ziņo šādu agregātu sarakstu ražošanas veidu un ģeogrāfisko apgabalu dalījumā:

1.3.1.1.

jēlnaftas apzīmējums

1.3.1.2.

vidējais API blīvums

1.3.1.3.

vidējais sēra saturs

1.3.1.4.

kopējais importētais apjoms

1.3.1.5.

kopējā CIF cena

1.3.1.6.

pārskata sniedzēju skaits

1.3.2.

Šādu agregātu sarakstu ziņo par jēlnaftas piegādi:

1.3.2.1.

piegādātais apjoms

1.3.2.2.

vidējā svērtā CIF cena

1.4.   Mērvienības

bbl (barels) par 2.3.1.4. un 2.3.2.1.

kt (tūkst. t) par 2.3.2.1.

% (procenti) par 2.3.1.3.

° (grādi) par 2.3.1.2.

USD (ASV dolārs) par barelu par 2.3.1.5. un 2.3.2.2.

USD (ASV dolārs) par t par 2.3.2.2.

1.5.   Piemērojamie noteikumi

1.

Pārskata periods:

viens kalendārais mēnesis

2.

Biežums:

reizi mēnesī

3.

Datu nosūtīšanas termiņš:

viena kalendārā mēneša laikā pēc pārskata mēneša.

4.

Nosūtīšanas formāts:

Nosūtīšanas formātam būtu jāatbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.

5.

Nosūtīšanas metode:

Dati būtu jāiesniedz vai jāaugšupielādē elektroniski Eurostat vienotajā datu saņemšanas vietā.


(1)  NACE 2. red. – Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, 2. red. (2008)

(2)  Dabasgāzes kondensāts.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).


LĒMUMI

31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/272


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/133

(2022. gada 25. janvāris),

ar ko Francijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 218. un 232. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar vēstulēm, kas Komisijā reģistrētas 2021. gada 12. aprīlī un 2021. gada 20. septembrī, Francija lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta (“īpašais pasākums”), lai ieviestu obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu attiecībā uz visiem nodokļa maksātājiem, kuri iedibināti Francijas teritorijā. Šis pienākums attiektos uz rēķiniem, kas izsniegti darījumos starp nodokļa maksātājiem. Atļauja tika lūgta laikposmam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim.

(2)

Komisija 2021. gada 29. septembra vēstulēs Francijas pieprasījumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm. Komisija 2021. gada 30. septembra vēstulē paziņoja Francijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai.

(3)

Francija apgalvo, ka vispārēja elektronisko rēķinu sagatavošanas pienākuma ieviešana sniegtu priekšrocības krāpšanas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanā. Pienākums izsniegt elektroniskos rēķinus kopā ar papildu darījumu datu nosūtīšanu ļautu nodokļu administrācijai reāllaikā pārbaudīt atbilstību starp deklarēto un iekasēto PVN un izsniegtajiem un saņemtajiem rēķiniem, tādējādi uzlabojot administrācijas spēju novērst un apkarot krāpšanu PVN jomā. Tas arī vairotu reāllaika zināšanas par uzņēmumu aktivitāti, ļaujot ekonomikas politiku pēc iespējas vairāk pielāgot ekonomiskajai realitātei.

(4)

Francija uzskata, ka pienākums izsniegt elektroniskos rēķinus veicinātu nodokļu jomas tiesību aktu brīvprātīgu ievērošanu. Tas arī ļautu vienkāršot nodokļa maksātāju PVN ziņošanas pienākumus, ieviešot deklarāciju iepriekšēju aizpildīšanu. Elektronisko rēķinu sagatavošana nodokļa maksātājiem sniegtu arī citas priekšrocības, tādas kā apmaksas laika samazinājums, drukāšanas izmaksu un pasta izdevumu samazinājums, rēķinu datu apstrādes izmaksu un kavējumu samazinājums vai uzglabāšanas izmaksu samazinājums. Ietaupījumi un priekšrocības, ko nodokļa maksātāji iegūtu no elektronisko rēķinu sagatavošanas ieviešanas, lielā mērā kompensētu sākotnējos ieguldījumus, kas tiem būs jāveic, lai pielāgotu savas sistēmas.

(5)

Ņemot vērā īpašā pasākuma plašo darbības jomu un novitāti, ir svarīgi izvērtēt, kā īpašais pasākums ietekmēs krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu un nodokļa maksātājus. Tāpēc, ja Francija uzskata par vajadzīgu pagarināt īpašo pasākumu, tai kopā ar pagarinājuma lūgumu Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā iekļauts novērtējums par īpašā pasākuma efektivitāti krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas apkarošanā un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā.

(6)

Īpašajam pasākumam nebūtu jāietekmē nodokļa maksātāju tiesības saņemt rēķinus papīra formātā attiecībā uz iegādēm Kopienas iekšienē.

(7)

Īpašajam pasākumam vajadzētu būt ierobežotam laikā, kas ļautu novērtēt, vai tas ir piemērots un efektīvs, ņemot vērā tā mērķus.

(8)

Īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo tas ir ierobežots laikā un tiks īstenots pakāpeniski. No 2024. gada pienākums pieņemt elektroniskos rēķinus attieksies uz visiem nodokļa maksātājiem. Pienākums izsniegt elektroniskos rēķinus tiks piemērots 2024. gadā attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, 2025. gadā attiecībā uz uzņēmumiem, kuros ir no 250 līdz 4 999 darbiniekiem un kuru apgrozījums ir mazāks par 1,5 miljardiem EUR, un 2026. gadā attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp nodokļa maksātājiem, kuri gūst labumu no Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētā atbrīvojuma mazajiem uzņēmumiem. Turklāt īpašais pasākums nerada risku, ka krāpšana novirzītos uz citiem sektoriem vai citām dalībvalstīm.

(9)

Īpašajam pasākumam nebūs negatīvas ietekmes uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 218. panta, Francijai tiek atļauts rēķinus, ko nodokļa maksātāji, kuri iedibināti Francijas teritorijā, izsnieguši dokumentu vai paziņojumu veidā, atzīt tikai tad, ja minētie dokumenti vai paziņojumi tiek nosūtīti elektroniskā formātā.

2. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 232. panta, Francijai tiek atļauts noteikt, ka, lai izmantotu elektroniskos rēķinus, kurus izsnieguši nodokļa maksātāji, kuri iedibināti Francijas teritorijā, nav vajadzīga Francijas teritorijā iedibināta adresāta piekrišana elektronisko rēķinu izmantošanai.

3. pants

Francija paziņo Komisijai par valsts pasākumiem, ar ko īsteno īpašos pasākumus 1. un 2. pantā minētajām atkāpēm.

4. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

2.   Šo lēmumu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim.

3.   Ja Francija uzskata par vajadzīgu pagarināt īpašos pasākumus 1. un 2. pantā minētajām atkāpēm, tā kopā ar pagarinājuma lūgumu Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā novērtēta 3. pantā minēto valsts pasākumu efektivitāte krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas apkarošanā un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā. Minētajā ziņojumā izvērtē minēto pasākumu ietekmi uz nodokļa maksātājiem un jo īpaši to, vai minētie pasākumi palielina viņu administratīvo slogu un izmaksas.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2022. gada 25. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. BEAUNE


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.


31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/275


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) [2022/134]

(2022. gada 19. janvāris),

ar kuru paredz kopīgus noteikumus par to, kā Eiropas Centrālā banka nosūta uzraudzības informāciju iestādēm un struktūrām, lai veiktu tai ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 uzticētos uzdevumus (ECB/2022/2)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteikts, ka Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpēju cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, kas izriet no Līgumiem, un tā paša līguma 13. panta 2. punktā noteikts, ka Savienības iestādēm jāīsteno patiesa savstarpēja sadarbība. Regulas (ES) Nr. 1024/2013 3. pantā noteikts, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jāsadarbojas ar citām nacionālajām un Savienības iestādēm un struktūrām.

(2)

Lai ECB varētu izpildīt 3. panta prasības un veikt uzdevumus, kas tai uzticēti ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. pantu, ECB tās rīcībā esošā uzraudzības informācija jānosūta nacionālajām, Savienības un starptautiskajām iestādēm un struktūrām.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 27. panta 2. punktu ECB, lai veiktu tai ar minēto regulu uzticētos uzdevumus un ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, var apmainīties ar informāciju ar nacionālajām vai Savienības iestādēm un struktūrām, ja attiecīgie Savienības tiesību akti ļauj nacionālajām kompetentajām iestādēm atklāt informāciju minētajām struktūrām vai ja dalībvalstis var noteikt šādu atklāšanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

(4)

Pastāv arī apstākļi, kādos ECB nosūta uzraudzības informāciju iestādēm un struktūrām, ievērojot pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos. Piemēram, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 80. pantu kompetentajām iestādēm pēc Eiropas Banku iestādes (EBI) pieprasījuma ir pienākums nosūtīt EBI visu informāciju, ko tā attiecībā uz emitētiem jauniem kapitāla instrumentiem uzskata par būtisku, lai tā varētu monitorēt tādu pašu kapitāla instrumentu kvalitāti, kurus emitējušas iestādes visā Savienībā.

(5)

Uzraudzības informācijas nosūtīšana iestādēm un struktūrām nozīmē, ka saistībā ar to uzdevumu veikšanu, kas ECB uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, tiek veikts novērtējums par šādas nosūtīšanas piemērotību.

(6)

Tādēļ jānosaka kopīgi noteikumi par ECB rīcībā esošās uzraudzības informācijas nosūtīšanu iestādēm un struktūrām, ko var papildināt ar saprašanās memorandiem vai citiem divpusēju vai daudzpusēju instrumentu veidiem, kuri attiecas uz šādu nosūtīšanu un kurus ECB noslēgusi ar šādām iestādēm vai struktūrām.

(7)

Šajā lēmumā paredzētajiem kopīgajiem noteikumiem nebūtu jāierobežo citu instrumentu noteikumi, kuros paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz uzraudzības informācijas nosūtīšanas iestādēm un struktūrām konkrētām kategorijām. Tas attiecas, piemēram, uz saprašanās memorandiem, kuros ECB īsteno savu politikas nostādņu rīcības brīvību un apņemas nosūtīt informāciju konkrētām saņēmējām iestādēm vai struktūrām. Turklāt šajā lēmumā paredzētie kopīgie noteikumi nebūtu jāpiemēro uzraudzības informācijas nosūtīšanai, kuru reglamentē atšķirīgi tiesiskie regulējumi, piemēram, informācijas izpaušanai kriminālizmeklēšanas iestādēm, parlamentārajām izmeklēšanas komitejām un nacionālajām revīzijas iestādēm. Tomēr šā lēmuma darbības joma var attiekties arī uz personas datu nosūtīšanu.

(8)

Šis lēmums un citi instrumenti, kas nosaka īpašus noteikumus par uzraudzības informācijas nosūtīšanu, ietver politikas nostādņu rīcības brīvību. Tāpēc tie būtu jāpieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā.

(9)

Šajā lēmumā un jebkuros citos instrumentos paredzētie noteikumi attiecībā uz uzraudzības informācijas nosūtīšanas konkrētām kategorijām būtu jāpiemēro darbiniekiem, kas atbild par šādas nosūtīšanas apstiprināšanu, kā noteikusi ECB Valde. Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 11.6. pantu ECB Valde atbild par ECB ikdienas darbu. Šajā sakarā Eiropas Centrālās bankas Lēmuma ECB/2004/2 (3) 10.1. un 10.2. pantā noteikts, ka visas ECB struktūrvienības ir pakļautas ECB Valdes vadošajiem norādījumiem. Saskaņā ar Lēmuma ECB/2004/2 13.m.1. pantu ECB Valdes kompetence attiecībā uz ECB iekšējo struktūru un ECB darbiniekiem aptver uzraudzības uzdevumus.

(10)

Šis lēmums neskar noteikumus par ECB rīcībā esošās vai nacionālo kompetento iestāžu rīcībā esošās uzraudzības informācijas nosūtīšanu citām iestādēm un struktūrām Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 2. punkta izpratnē. ECB rīcībā esošās uzraudzības informācijas nosūtīšana iestādēm un struktūrām, kas neietilpst šā lēmuma darbības jomā, jāapstiprina saskaņā ar attiecīgo lēmumu pieņemšanas procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo lēmumu nosaka kopīgus noteikumus par ECB rīcībā esošās uzraudzības informācijas nosūtīšanu 2. panta 2. punktā definētajām iestādēm un struktūrām.

2.   Šis lēmums neskar noteikumus par ECB rīcībā esošās vai nacionālo kompetento iestāžu rīcībā esošās uzraudzības informācijas nosūtīšanu citām iestādēm un struktūrām Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 2. punkta izpratnē.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“uzraudzības informācija” ir jebkāda konfidenciāla informācija, kas ir ECB rīcībā un kuras nosūtīšana iestādēm un struktūrām nozīmē, ka saistībā ar to uzdevumu veikšanu, kas ECB uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, tiek veikts novērtējums par šādas nosūtīšanas piemērotību;

2)

“iestādes un struktūras” ir nacionālās, Savienības un starptautiskās iestādes un struktūras, izņemot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 2. punktā definētās nacionālās kompetentās iestādes, kas norādītas šā lēmuma pielikumā;

3)

“lēmums par uzdevumu sadali” ir lēmums, ar kuru ECB Valde nosūtīšanas atļaujas amatpersonai uztic uzdevumu piemērot šajā lēmumā noteiktos noteikumus un/vai attiecīgos gadījumos īpašus noteikumus, kas noteikti instrumentos, kurus piemēro uzraudzības informācijas nosūtīšanas konkrētām kategorijām;

4)

“nosūtīšanas atļauja” ir apstiprinājums uzraudzības informācijas nosūtīšanai iestādēm un struktūrām, ko sniegusi nosūtīšanas atļaujas amatpersona, piemērojot šo lēmumu, un/vai attiecīgos gadījumos instrumentus, ar kuriem nosaka īpašus noteikumus, kas piemērojami uzraudzības informācijas nosūtīšanas konkrētām kategorijām, ievērojot lēmumu par uzdevumu sadali.

3. pants

Uzraudzības informācijas nosūtīšanas kopīgie noteikumi

1.   ECB nosūta uzraudzības informāciju iestādēm un struktūrām, ja:

a)

piemērojamie tiesību akti atļauj nosūtīt uzraudzības informāciju šādām iestādēm un struktūrām un ir izpildīti minētās atļaujas piešķiršanas nosacījumi;

b)

uzraudzības informācija ir adekvāta, atbilstīga un nav pārmērīga attiecībā uz minēto attiecīgo iestāžu vai struktūru uzdevumiem;

c)

nav pārliecinoša pamatojuma, lai atteiktu šādas uzraudzības informācijas atklāšanu saistībā ar nepieciešamību novērst Vienotā uzraudzības mehānisma darbības un neatkarības ierobežojumus, jo īpaši apdraudējumu tā uzdevumu izpildei.

2.   Ja izrādās, ka pastāv sevišķi svarīgi iemesli atteikties izpaust 1. punkta c) apakšpunktā minēto uzraudzības informāciju, ECB Padome lemj par uzraudzības informācijas nosūtīšanu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā noteikto procedūru.

3.   Šā panta 1. punktā noteiktie kopīgie noteikumi neierobežo 4. pantā norādītos īpašos noteikumus.

4. pants

Instrumenti, ar ko nosaka īpašus noteikumus

Šis lēmums neskar citus instrumentus, ar ko nosaka īpašus vai papildu noteikumus attiecībā uz uzraudzības informācijas nosūtīšanas iestādēm un struktūrām konkrētām kategorijām.

5. pants

Nosūtīšanas atļauja

Nosūtīšanas atļaujas amatpersonas atbild par to, lai ECB apstiprinātu uzraudzības informācijas nosūtīšanu, un šajā sakarā piemēro šajā lēmumā noteiktos noteikumus un/vai attiecīgos gadījumos jebkurus īpašus noteikumus, kas noteikti 4. pantā minētajos instrumentos, saskaņā ar lēmumu par uzdevumu sadali.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā piektajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 19. janvārī

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums ECB/2004/2 (2004. gada 19. februāris), ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (OV L 80, 18.3.2004., 33. lpp.).


PIELIKUMS

Saņēmēja iestāde vai struktūra

Apraksts un juridiskais pamats

Eiropas Komisija

VUM regulas 32. pants (1)

Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija

KPD 53. panta 2. punkts (2) saistībā ar EBI regulas 35. panta 1. punktu (3) vai KPR (4) 80. pantu, ESRK regulas (5) 15. pants

EBI regulas 9.a pants

Nacionālās prudenciālās uzraudzības iestādes Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) attiecībā uz būtiskas līdzdalības un licencēšanas procedūrām vai citām procedūrām, kas norādītas attiecīgajos tiesību aktos

KPD 56. pants un 16. panta 3. punkts, 24. panta 2. punkts, 50. panta 4. punkts, un līdzvērtīgi noteikumi Savienības tiesību aktos, jo īpaši direktīvas “Maksātspēja II” (6) 26. un 60. pants un FITD (7) 11. un 84. pants.

Nacionālās kompetentās un noregulējuma iestādes, kas piedalās prudenciālās uzraudzības kolēģijā saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvu (KPD) vai pasākumos saskaņā ar Finanšu konglomerātu direktīvu (FICOD), vai krīzes pārvaldības grupās

Šajā kategorijā ietilpst informācijas apmaiņa prudenciālajās uzraudzības kolēģijās saskaņā ar KPD un FICOD un krīžu pārvarēšanas grupās, kā arī rakstisku koordinācijas un sadarbības pasākumu, koordinācijas pasākumu saskaņā ar FICOD un krīzes pārvarēšanas grupu sadarbības mehānismu nediskrecionāri ikgadēji atjauninājumi un izbeigšana.

KPD 116. pants attiecībā uz rakstiskiem koordinācijas un sadarbības pasākumiem;

FICOD 11. pants (8) attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar finanšu konglomerātiem;

BSND 90., 97. un 98. pants (9) attiecībā uz sadarbības pasākumiem, kas saistīti ar krīzes pārvarēšanas grupām;

BSND 88. un 90. pants attiecībā uz noregulējuma kolēģijas rakstiskajiem nolīgumiem.

Iestādes, kas ietilpst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN)/terorisma finansēšanas novēršanas (TFN) kolēģijā

KPD 117. panta 5. punkts (attiecībā uz NILLN/TFN uzraudzības iestādēm un finanšu izlūkošanas vienībām un dalības noteikumiem, kas noslēgti konkrētai NILLN/TFN kolēģijai). Informācijas apmaiņai ar cita veida iestādēm, kas piedalās kolēģijā, juridiskais pamats var atšķirties (piezīme: NILLN/TFN kolēģijas reglamentē kopīgas pamatnostādnes par sadarbību un informācijas apmaiņu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (10) mērķiem, kas attiecas uz kompetentajām iestādēm, kuras uzrauga kredītiestādes un finanšu iestādes, un citām personām; šīs pamatnostādnes nav adresētas ECB).

NILLN/TFN uzraudzības iestādes, kas parakstījušas Daudzpusējo nolīgumu par praktisko kārtību informācijas apmaiņai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 57.a panta 2. punktu (turpmāk – “NILLN nolīgums”)

KPD 117. panta 5. punkts un NILLN nolīguma 3. panta 4. un 5. punkts

Dalībvalstu NILLN/TFN uzraudzības iestādes un finanšu izlūkošanas vienības

KPD 117. panta 5. punkts un EBI pamatnostādnes par sadarbību un informācijas apmaiņu starp prudenciālās uzraudzības iestādēm, NILLN/TFN uzraudzības iestādēm un finanšu izlūkošanas vienībām saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES (EBA/GL/2021/15) (11)

Nacionālās tirgus iestādes Savienībā un EEZ

KPD 56. pants

Nacionālās apdrošināšanas uzraudzības iestādes Savienībā un EEZ

KPD 56. pants

Noguldījumu garantiju sistēmas, līgumiskās vai institucionālās aizsardzības sistēmas, konkurences iestādes

KPD 56. pants vai nacionālie tiesību akti, kas pieprasa prudenciālās uzraudzības iestādes atzinumu

Nacionālās noregulējuma iestādes Savienībā un EEZ

KPD 56. pants

Nacionālās makroprudenciālās uzraudzības iestādes uzdevumiem, kas neietilpst VUM regulas 5. panta darbības jomā

KPD 56. pants

Nozīmīgu iestāžu tiesību aktos noteiktie revidenti

KPD 56. panta f) punkts

EBI Pamatnostādnes par komunikāciju starp kompetentajām iestādēm, kas uzrauga kredītiestādes, un obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kuri veic obligāto revīziju kredītiestādēs (EBA/GL/2016/05) (12)

Nacionālās iestādes, kas atbild par finanšu tirgu uzraudzību, ja tās izraudzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK  (13) 24. panta 1. punktu saistībā ar 24. panta 4. punkta h) apakšpunktu (grāmatvedības kontroles iestādes)

KPD 56. pants

Nacionālās iestādes, kas atbild par to personu pārraudzību, kurām uzticēts veikt iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu iestāžu pārskatu obligāto revīziju (revīzijas kontroles iestādes)

KPD 57. pants

Nacionālās iestādes, kas atbild par iestāžu likvidācijā un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās iesaistīto struktūru pārraudzību

KPD 57. pants

Nacionālās iestādes, kas atbild par līgumisko vai institucionālo aizsardzības sistēmu pārraudzību, kā minēts KPR 113. panta 7. punktā

KPD 57. pants

Nacionālās iestādes vai struktūras, kas juridiski atbild par uzņēmējdarbības tiesību pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu

KPD 57. pants

Nacionālās iestādes, kas atbild par maksājumu sistēmu pārraudzību

KPD 58. pants

Starptautiskas struktūras (Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Starptautisko norēķinu banka, Finanšu stabilitātes padome)

KPD 58.a pants, izņemot datu kopīgošanu (piem., īstenošanas tehnisko standartu moduļi) stresa testiem

Prudenciālās uzraudzības iestādes trešās valstīs

KPD 55. pants

Informācijas apmaiņa atbilstoši nolīgumiem (saprašanās memorandi, rakstiski koordinācijas un sadarbības nolīgumi, iestādēm specifiski pārrobežu sadarbības līgumi, ko izstrādājušas krīzes pārvarēšanas grupas, noregulējuma rakstiski nolīgumi u. c.) vai ad hoc nolīgumi

Nacionālās tirgus, apdrošināšanas vai līdzīgas iestādes trešās valstīs

KPD 55. pants un piemērojamie pasākumi (saprašanās memorandi, rakstiski koordinācijas un sadarbības nolīgumi, sadarbības līgumi, noregulējuma rakstiskie līgumi u. c.) vai ad hoc nolīgumi

NILLN/TFN uzraudzības iestādes un finanšu izlūkošanas vienības trešās valstīs

KPD 55. pants un attiecīgā gadījumā saprašanās memorandi vai citi sadarbības līgumi

Noregulējuma iestādes trešās valstīs

KPD 55. pants, BSND 97. un 98. pants saistībā ar piemērojamajiem nolīgumiem


(1)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.), saistībā ar ES īstenošanas regulām.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(11)  Pieejamas EBI interneta vietnē www.eba.europa.eu.

(12)  Pieejamas EBI interneta vietnē.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).


Labojumi

31.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 20/282


Labojums Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/1 (2021. gada 20. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/821 attiecībā uz divējāda lietojuma preču sarakstu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 3, 2022. gada 6. janvāris )

142. lappusē pielikuma 3B001. punkta f. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f.

litogrāfijas iekārtas:

1.

salāgošanas un eksponēšanas soļa un atkārtošanas (tiešais solis uz sagataves) vai soļa un skenēšanas iekārtas pusvadītāju sagatavju disku apstrādei, lietojot fotooptisku vai rentgenstaru metodi, kurām ir kāds no šiem raksturlielumiem:

a.

gaismas avota viļņu garums mazāks par 193 nm; vai

b.

spēj formēt trafaretattēlu ar ‘mazāko atšķiramu detaļu lielumu’ (MRF) 45 nm vai mazāku;

Tehniska piezīme:

‘Mazāko atšķiramu detaļu lielumu’ (MRF) aprēķina ar šādu formulu:

Image 5

kur K koeficients = 0,35

2.

litogrāfijas iespiediekārtas, ar kurām var iespiest elementus, kuru izmēri nepārsniedz 45 nm;

Piezīme:

3B001.f.2. pozīcija ietver turpmāko:

kontakta mikrodrukas ierīces;

karstspieduma ierīces;

nanodrukas litogrāfijas ierīces;

step and flash drukas (S-FIL) litogrāfijas ierīces

3.

masku izgatavošanai speciāli konstruētas iekārtas ar visiem šādiem raksturlielumiem:

a.

novirzīts fokusēts elektronu kūlis, jonu kūlis vai “lāzera” staru kūlis; un

b.

kam ir jebkura no šādām īpašībām:

1.

pilna platuma pusmaksimuma (FWHM) punkta izmērs ir mazāks par 65 nm un attēla novietojums ir mazāks par 17 nm (vidējais + 3 sigmas); vai

2.

netiek lietots;

3.

maskas otrā slāņa pārklājuma kļūda ir mazāka par 23 nm (vidējais + 3 sigmas);

4.

Iekārtas, kuras konstruētas ierīču apstrādei, lietojot tiešās rakstīšanas metodes, un kurām ir visi šādi raksturlielumi:

a.

novirzīts fokusēts elektronu kūlis; un

b.

kam ir jebkura no šādām īpašībām:

1.

minimālais kūļa izmērs ir 15 nm vai mazāks; vai

2.

pārklājuma kļūda ir mazāka par 27 nm (vidējais + 3 sigmas);”.