(1)

Ar Regulu (ES) 2015/1963 (2) Eiropas Komisija noteica galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes kālija acesulfāma (“ace-K”) importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Importam no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, patlaban spēkā esošās antidempinga maksājuma likmes ir robežās no 2,64 EUR līdz 4,58 EUR par neto kilogramu, un importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēro maksājuma likmi 4,58 EUR par neto kilogramu.

(3)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (3), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2020. gada 31. jūlijā iesniedza uzņēmums Celanese Sales Germany GmbH (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais ace-K ražotājs Savienībā un tādējādi pārstāv 100 % no Savienības ace-K ražošanas kopapjoma. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei (4).

(5)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2020. gada 30. oktobrī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes ace-K importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(6)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”) (6).

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt par izmeklēšanas sākšanu Komisija konkrēti informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos ace-K ražotājus attiecīgajā valstī, Ķīnas Tautas Republikas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(8)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(9)

Tika uzklausīts viens ražotājs eksportētājs, proti, Anhui Jinhe Industrial Co. Ltd. (“Anhui Jinhe”), un pieprasījuma iesniedzējs.

(10)

Komisija piezīmes par procedūras sākšanu saņēma no Anhui Jinhe. Arī pieprasījuma iesniedzējs iesniedza piezīmes par šo jautājumu.

(11)

Anhui Jinhe pieprasījumā lūdza izpaust konkrētus datus un sniegt jēgpilnu to kopsavilkumu. Jo īpaši tas apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējam pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā būtu vajadzējis izpaust pieprasījumā minētos datus par importa kopapjomu no Ķīnas un vidējām importa cenām no Ķīnas attiecīgajā periodā. Anhui Jinhe apgalvoja, ka šie dati nav konfidenciāli, jo Komisija tos bija izpaudusi sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka attiecīgie dati nav balstīti uz reāliem sensitīviem komercdatiem, bet gan uz pieprasījuma iesniedzēja aplēsēm un ka atsauci uz autortiesībām nevar izmantot, lai nesniegtu šos datus. Bez tam Anhui Jinhe lūdza, lai pieteikuma iesniedzējs sniegtu arī jēgpilnu kopsavilkumu par attiecīgajiem kaitējuma rādītājiem un tādējādi nodrošinātu pietiekami detalizētu informāciju, kas ļautu pienācīgi izprast konfidenciāli iesniegtos datus. Vēl tas apgalvoja, ka pieprasījumā šie dati bija vai nu konfidenciāli, vai sniegti bezjēdzīgos diapazonos, kas neuzrādīja nekādu tendenci, savukārt Komisija sākotnējā izmeklēšanā sniedza šos datus indeksētā veidā. Tāpēc Anhui Jinhe lūdza, lai pieprasījuma iesniedzējs indeksētā veidā izpaustu datus par Savienības patēriņu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, tirgus daļām, cenu samazinājumu, ražošanas izmaksām, rentabilitāti, pārdošanu eksportam un izejvielu izmaksām. Anhui Jinhe arī lūdza, lai pieprasījuma iesniedzējs sniegtu jēgpilnu kopsavilkumu par savu pašreizējo rentabilitātes līmeni, norādot, vai pārskatīšanas atsauces periodā tas pārsniedza 5 %, kā arī indeksētus datus, sākot no 2011. gada, jo pieprasījuma iesniedzējs šo gadu norādīja kā attiecīgo gadu salīdzināšanai.

(12)

Atbildē pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka lielākā daļa informācijas pēc būtības ir konfidenciāla, jo tās pamatā ir tikai viena uzņēmuma dati, kā arī apgalvoja, ka indeksu diapazoni ir nepieciešami, lai nepieļautu pamatā esošo konfidenciālo datu rekonstrukciju. Jo īpaši pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka precīzi skaitliskie rādītāji par importa kopapjomu no Ķīnas apvienojumā ar tirgus daļu indeksāciju ļautu rekonstruēt vienīgā Savienības ražotāja pārdošanas apjomus. Sniegtajā informācijā pieprasījuma iesniedzējs pārskatīja savus nekonfidenciālos datus un sniedza papildu informāciju. Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzējs norādīja importa kopapjoma diapazonus, papildu informāciju par patēriņa tendenci, indeksētus ražošanas apjoma diapazonus, tirgus daļas, indeksētu rentabilitāti, citus kaitējuma rādītājus (piemēram, krājumus, nodarbinātību, naudas plūsmu, ieguldījumus, ienākumus no neto ieguldījumiem) un Savienības ražotāja pārdošanas apjomu dinamiku ārpus Savienības. Attiecībā uz pārējiem Anhui Jinhe pieprasītajiem datiem pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā ir ietverts pietiekami jēgpilns kopsavilkums un ka nebūtu iespējams sniegt papildu informāciju, neatklājot konfidenciālu informāciju.

(13)

Reaģējot uz pārskatītajiem pieprasījuma iesniedzēja datiem, Anhui Jinhe norādīja, ka pieprasījumā joprojām nav pietiekamas informācijas, piemēram, par importa apjomu no Ķīnas vai pieprasījumu pēc ace-K Savienībā un pasaulē. Anhui Jinhe apgalvoja, ka, analizējot to, cik jēgpilna ir pieprasījuma nekonfidenciālā versija, jāņem vērā tiesības uz aizstāvību un apstāklis, ka tas nevarēja saprast, vai pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumiem ir faktu pamats.

(14)

Pieprasījuma iesniedzējs nepiekrita iepriekš minētajiem apgalvojumiem un norādīja, ka pieprasījuma atklātajā versijā ir sniegts faktu pamats tā apgalvojumiem un ka dati tika izņemti, ja nebija iespējams sniegt indeksēto tendenču diapazonus, neatklājot konfidenciālu informāciju. Jo īpaši pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pieprasījuma nekonfidenciālā versija liecina par to, kāda ir ace-K kopējā importa no Ķīnas dinamika, un ļāva Anhui Jinhe par to izteikt piezīmes. Attiecībā uz pieprasījuma datiem pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka regulā, ar ko nosaka pagaidu pasākumus attiecībā uz ace-K importu no Ķīnas (7), nav norādīts kopējais patēriņš Savienībā absolūtā izteiksmē un tāpēc arī pieprasījuma iesniedzējam tas nebija jānorāda.

(15)

Tiek norādīts, ka, tā kā pieprasījuma iesniedzējs ir vienīgais ace-K ražotājs Savienībā, konfidenciāla informācija bija jāsniedz diapazonos un indeksos, lai neatklātu uzņēmumam specifisku komercinformāciju. Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā ietvertie dati, ko pieprasījuma iesniedzējs ir papildinājis sniegtajā informācijā, bija pietiekami detalizēti, lai ļautu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza jēgpilnu kopsavilkumu ar diapazoniem, kas bija pietiekami šauri salīdzinājumā ar faktiskajiem skaitliskajiem rādītājiem un ļāva ieinteresētajām personām novērtēt importa apjomu un tā tendences. Tādējādi Ķīnas ražotāji eksportētāji varēja izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

(16)

Anhui Jinhe apgalvoja, ka pieprasījumā nav pierādīts Savienības tirgus pievilcīgums, jo tajā atklāts, ka Ķīnas eksportētāju vidējās eksporta cenas uz Savienību un citiem tirgiem ir vienādas. Tas varētu liecināt, ka Ķīnas ražotājiem ir vienalga, vai pārdot Savienībā vai trešās valstīs. Šajā sakarā Anhui Jinhe atsaucās uz izmeklēšanām, kuras attiecās uz bioetanolu (8) un urīnvielu (9) un kurās Komisija secināja, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs ražotājiem eksportētājiem, ja vidējās eksporta cenas uz Savienību ir augstākas nekā uz trešo valstu tirgiem.

(17)

Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pieprasījumā ir skaidri norādīts, ka Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs, jo, ja nebūtu antidempinga pasākumu, tie Savienības tirgū varētu iegūt lielākus pārdošanas apjomus nekā citos tirgos. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem bija pievilcīgs pirms antidempinga maksājumu noteikšanas.

(18)

Komisija ņēma vērā to, ka pieprasījumā norādīts, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņām, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu ievērojami palielināt pārdošanas apjomus Savienības tirgū.

(19)

Anhui Jinhe arī apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumi par mērķa cenas samazinājumu ir acīmredzami kļūdaini, jo pieprasījuma iesniedzēja ražošanas izmaksas, kas pieprasījumā izmantotas mērķa cenas samazinājuma aprēķinā, ir pārāk augstas salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu un uz tām nevar pamatoties. Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs kopš sākotnējās izmeklēšanas ir ievērojami paaugstinājis cenu līmeni un ka antidempinga pasākumi tam nodrošināja pārmērīgu peļņu, kas ievērojami pārsniedza sākotnējā izmeklēšanā konstatēto. Šajā sakarā Anhui Jinhe atsaucās uz izmeklēšanām, kuras attiecās uz diciandiamīdu (10) un urīnvielu (11) un kurās Komisija ļāva pasākumiem zaudēt spēku, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares augsto rentabilitāti. Anhui Jinhe arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda ir pilnībā izmantota un nav pietiekama, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu Savienībā, kā arī atsaucās uz ferosilīcija lietu, kur Komisija izbeidza pasākumus (12). Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka Savienības tirgū, neraugoties uz aizlieguma pasākumiem, Ķīnas ražotāju tirgus daļa joprojām ir [28–34 %], jo lietotāji vienmēr patur divus vai vairākus ace-K piegādātājus, lai garantētu piegādes ķēdes drošību, jo īpaši pēc nesenajiem Covid-19 izraisītajiem traucējumiem. Visbeidzot, Anhui Jinhe uzsvēra, ka Savienības ražošanas nozare veiksmīgi konkurē ar Ķīnas importu trešo valstu tirgos, kur pasākumi nav ieviesti, un šajos tirgos pārdod ievērojamus apjomus. Anhui Jinhe apgalvoja, ka tas liecina, ka pieprasījuma iesniedzējs spēj veiksmīgi konkurēt ar importu no Ķīnas bez antidempinga pasākumiem, un norāda uz kaitējuma atkārtošanās neiespējamību.

(20)

Pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja iepriekš minētos apgalvojumus. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pieprasījumā iekļautajos mērķa cenas samazinājuma aprēķinos ir izmantojis peļņas procentu, ko Komisija noteica sākotnējā izmeklēšanā. Pieprasījuma iesniedzējs arī norādīja, ka antidempinga maksājumi nodrošina to, ka no Ķīnas veiktā importa cenas ir tādā līmenī, kas nerada kaitējumu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, Ķīnas ražotāji eksportētāji palielinātu savu tirgus daļu Savienībā līdz tādam pašam procentuālajam līmenim kā pārējā pasaulē. Pieprasījuma iesniedzējs arī iesniedza detalizētus scenārijus, lai parādītu, kā, beidzoties antidempinga maksājumu termiņam, tiktu ietekmēta tā darījumdarbība.

(21)

Komisijas veiktā analīze apstiprināja, ka neviens no Anhui Jinhe minētajiem elementiem – neatkarīgi no tā, vai tas ir faktu ziņā pareizs – nav pietiekams, lai apšaubītu secinājumu, ka pieprasījumā ietverti pietiekami pierādījumi, kas liek uzskatīt, ka, beidzoties pasākumu termiņam, varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums. Šie aspekti tika noteikti, pamatojoties uz labākajiem pierādījumiem, kas tobrīd bija pieejami pieprasījuma iesniedzējam, un tie bija pietiekami reprezentatīvi un uzticami. Turklāt Anhui Jinhe izvirzītie apgalvojumi un pieprasījuma iesniedzēja atspēkojumi izmeklēšanas gaitā tika rūpīgi pārbaudīti un ir sīkāk aplūkoti turpmāk tekstā.

(22)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka pieprasījumā sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums, un tādējādi ir izpildītas pamatregulas 11. panta 2. punktā noteiktās prasības.

(23)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe apgalvoja, ka vai nu pieprasījumā ietvertajai informācijai nav nozīmes (piemēram, pierādījumi par kropļojumiem attiecībā uz sulfāmskābi atsaucas uz apgalvojumu par kropļojumiem, kas skar urīnvielu, un pierādījumi par kropļojumiem attiecībā uz kālija hidroksīdu atsaucas uz kālija sāli), vai tā nav balstīta uz publiski pieejamiem avotiem (piemēram, ar etiķskābi saistītie kropļojumi balstās uz pieprasījuma iesniedzēja nopirktu ziņojumu, kas vienlaikus nav saderīgs ar attiecībā uz Ķīnu publicēto ziņojumu par valsti).

(24)

Tā kā sulfāmskābi ražo no urīnvielas un kālija hidroksīdu ražo no kālija sāls, tad šajā sakarā visi tirgus kropļojumi, kas ietekmē izejvielas, ietekmē arī galaražojumu. Turklāt pretēji tam, ko apgalvo Anhui, pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā papildus citam avotam, kas ir konfidenciāls, atsaucas uz ziņojumu par Ķīnu. Pieprasījuma iesniedzējs norādījis, ka ziņojumā par valsti ir nesaderība starp tekstu un skaitliskajiem rādītājiem, kuri attiecas uz etiķskābes ražošanas jaudas izmantojumu Ķīnā. Tomēr nav nesaderības starp ziņojumu par Ķīnu un konfidenciālo avotu, jo pieprasījuma iesniedzēja sniegtā un Komisijas pārbaudītā atjauninātā informācija par jaudu bija saderīga ar ziņojumā par Ķīnu norādītajiem jaudas izmantojuma skaitliskajiem rādītājiem. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(25)

Ņemot vērā, ka acīmredzami ir liels skaits ražotāju attiecīgajā valstī un nesaistītu importētāju Savienībā, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veidot ražotāju un nesaistīto importētāju izlasi.

(26)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un lai attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(27)

Divi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga, un ar paziņojumu lietas materiālos informēja visas ieinteresētās personas. Komisija aicināja šos uzņēmumus piedalīties izmeklēšanā un nosūtīja tiem saiti uz anketu.

(28)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(29)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza pieprasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē.

(30)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“Ķīnas valdība” jeb “ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(31)

Komisija nosūtīja saites uz anketas jautājumiem tiem diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri iesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem. Procedūras sākšanas dienā šīs anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (13).

(32)

Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena ražotāja eksportētāja un vienīgā Savienības ražotāja.

(33)

Komisija pieprasīja un salīdzināja ar citiem avotiem visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un no tās izrietošajiem pasākumiem, kuri tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (“Covid-19 paziņojums”) (14), Komisija tomēr nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus to uzņēmumu telpās, kas sadarbojās. Tā vietā Komisija ar videokonferences starpniecību veica turpmāk norādīto uzņēmumu sniegtās informācijas attālinātu salīdzinošu pārbaudi (“ASP”).

—

Celanese Sales Germany GmbH, Celanese Production Germany GmbH & Co. KG Sulzbach (Vācija) un galvenais darbības uzņēmums Celanese Europe BV (Amsterdama, Nīderlande),

—

Anhui Jinhe Industrial Co., Ltd (Chuzhou, Anhui)

(34)

Komisija 2021. gada 27. oktobrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā paredzēja saglabāt antidempinga maksājumus (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(35)

Piezīmes tika saņemtas no Anhui Jinhe un pieprasījuma iesniedzēja.

(36)

Anhui Jinhe un pieprasījuma iesniedzējs tika uzklausīti.

(37)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāms (6-metil-1,2,3-oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīda kālija sāls; CAS RN 55589-62-3), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2934 99 90 (TARIC kods 2934999021) (“pārskatāmais ražojums”). Kālija acesulfāmu bieži dēvē arī par acesulfāmu K jeb ace-K.

(38)

Ace-K ir plašs lietojumu loks, piemēram, to izmanto par sintētisku saldinātāju pārtikā, dzērienos un zālēs.

(39)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi ir šiem ražojumiem:

(40)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(42)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ace-K imports no ĶTR turpinājās, tomēr mazākos apjomos nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam). Saskaņā ar datiem, ko dalībvalstis paziņojušas Komisijai atbilstīgi pamatregulas 14. panta 6. punktam (“14. panta 6. punkta datubāze”), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ace-K imports no ĶTR veidoja [31–37 %] no Savienības tirgus salīdzinājumā ar [65–80 %] lielo tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas laikā. Absolūtā izteiksmē imports no ĶTR kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda ir samazinājies par [47–56 %].

(43)

Kā minēts 32. apsvērumā, tikai viens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tāpēc tika uzskatīts, ka tas izmeklēšanā sadarbojās.

(44)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(45)

Tādēļ, lai savāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par ace-K ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju sniedza viens Ķīnas ražotājs eksportētājs.

(46)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. ĶV nesniedza atbildi uz informācijas pieprasījumu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(47)

Informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu tika saņemta no ražotāja eksportētāja Anhui Jinhe.

(48)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka “[n]ormālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(49)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(50)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(51)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(52)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(53)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”. Ievērojot šo noteikumu, Komisija attiecībā uz ĶTR ir publicējusi ziņojumu par valsti (“Ziņojums”) (15), kas apliecina, ka notiek būtiska valdības iejaukšanās gan daudzos ekonomikas līmeņos, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), gan arī konkrētos sektoros (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu sektorā). Sākot procedūru, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(54)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza informāciju papildus Ziņojuma konstatējumiem, kas attiecās uz izejvielām, kuras izmantotas ace-K ražošanai. Pieprasījuma iesniedzējs ir pasūtījis ziņojumu, lai noteiktu īpašības un kropļojumus, kas saistīti ar vienu no galvenajām ace-K izejvielām – sēra trioksīdu – divās Ķīnas provincēs, kurās tas tiek ražots, proti, Dzjansu un Aņhui. Attiecīgie pierādījumi ietver 2016. gada 24. oktobraĶīmiskās rūpniecības attīstības plānu, kurā norādīti mērķi un ražošanas mērķrādītāji, kas ietekmē piedāvājuma līmeni ķīmisko vielu sektorā, tostarp tie, kas attiecas uz sēra trioksīda sulfurēšanu un ace-K un Aņhui provinci, atsaucoties uz ĶKP Aņhui provinces komitejas un Aņhui provinces tautas valdības atzinumiem par kvalitatīvas ekonomiskās attīstības veicināšanu, kuri publicēti 2018. gada 14. martā. Minētajā politikas dokumentā izklāstītas vairākas rūpniecības politikas iniciatīvas, kas veicina kvalitatīvas ekonomikas attīstību, jo īpaši Aņhui provincē, piemēram, finansiālu stimulu un nodokļu samazinājumu izmantošana, ja rūpniecības un loģistikas uzņēmumi darbojas atbilstīgi tam, kā jādarbojas Centrālajā strukturālo pielāgojumu katalogā iekļautajām “veicināmajām” nozarēm. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs paskaidroja, kā Valsts padomes 2005. gada 2. decembra lēmumā par rūpniecības pārstrukturēšanas veicināšanas pagaidu noteikumu īstenošanas izsludināšanu definēti ekonomikas un rūpniecības politikas mērķi un dots rīkojums visām provinču valdībām noteikt konkrētus ieguldījumu virzīšanas pasākumus. Tas ietver atbalsta politiku attiecībā uz zemi, kredītiem, nodokļiem, importu un eksportu. Pieprasījuma iesniedzējs arī norādīja uz citiem valsts iejaukšanās politikas instrumentiem, piemēram, 2013. gada janvārī izdoto Rūpniecības strukturālo pielāgojumu virzības katalogu, kurā nozares segmentus iedala “veicināmos”, “ierobežojamos” un “likvidējamos” segmentos. Minētajā katalogā sēra trioksīda sulfurēšana ietilpst “veicināmajā” kategorijā.

(55)

Pieprasījumā bija minēts arī dokuments par sēra trioksīda eksporta nodokļa un PVN atmaksāšanas atcelšanu, kurā norādītas ar eksportu saistītās PVN izmaksas 13 % apmērā, kas rada eksporta ierobežojumu.

(56)

Attiecībā uz elektroenerģiju, gāzi, tvaiku un ūdeni pieprasījumā tika izskaidrota cenu kontroles nozīme Dzjansu un Aņhui provincē un vērsta uzmanība uz valsts un provinču iejaukšanos ogļu sektorā. 2016. gada 1. februārī publicētajā dokumentā Valsts padomes atzinumi par jaudas pārpalikuma samazināšanu ogļu rūpniecībā un tās attīstību tika apstiprinātas jaudas pārpalikuma problēmas, kā arī ievērojamā valsts iejaukšanās šā sektora tirgū.

(57)

Visbeidzot, pieprasījumā ir uzskaitītas īpašas subsīdijas uzņēmumam Nantong Acetic Acid, kas saistīts ar ace-K ražotāju Nantong Hongxin. Saskaņā ar uzņēmuma Nantong Acetic Acid publisko paziņojumu un tā 2018. gada ziņojumu uzņēmumam Nantong Acetic Acid piemēro preferenciālu ienākuma nodokļa likmi 15 % (nevis 25 %) apmērā atbilstīgi augsto vai jauno tehnoloģiju uzņēmumiem paredzētajai preferenciālā ienākuma nodokļa programmai.

(58)

Turklāt pieprasījumā bija minēti vairāki Ziņojumā konstatētie kropļojumi attiecībā uz citām izejvielām, ko izmanto ace-K ražošanā, piemēram, diketēnu, sulfamskābi, trietilamīnu, kālija hidroksīdu, etiķskābi, dihlormetānu un amonjaku. Pieprasījumā patiešām bija sniegti pierādījumi par jaudas pārpalikumu ķīmisko vielu sektorā, kuri liecina, ka Ķīnas etiķskābes ražošanā jaudas izmantošanas līmenis 2019. gada ceturtajā ceturksnī bija aptuveni 69 %, kā arī atbilstīgi pieprasījumam prognozēts, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tas būs aptuveni 63 %, līdz 2020. gada beigām sasniedzot aptuveni 67 %. Ne tikai ražošanas jaudas pārpalikums, bet arī ieguldījumi etiķskābes ražošanā Ķīnā ir pakļauti kontrolei, kas paredzēta Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (pārstrādāts 2013. gadā). Abi kopā šie faktori kropļo Ķīnas etiķskābes tirgu un tādējādi arī lejupējo diketēna ražošanu.

(59)

Turklāt pieprasījumā bija minēta valsts iejaukšanās Hebei provinces Naftas ķīmijas rūpniecības 13. piecgades plāna mērķos un mērķrādītājos. Plānā ir uzsvērts, kā Ķīnas valsts kontrolē sēra ieguvi un nosaka ierobežojumus attiecībā uz sērskābes produkcijas ienākšanu tirgū. Nosakot sēra ieguves kontroli un ierobežojot ieguldījumus sērskābes ražošanā, ĶV kropļo ne tikai šo divu ražojumu tirgu, bet arī sēra trioksīda ražošanas tirgu.

(60)

Pieprasījumā minēta arī citu veidu valsts iejaukšanās urīnvielas tirgū, piemēram, stingras importa kvotas urīnvielai un eksporta nodokļi. Urīnviela ir augšupēja izejviela, ko kopā ar sēra trioksīdu un sērskābi izmanto sulfamskābes ražošanai. Turklāt ĶV kopš 2005. gada 1. jūlija ir atbrīvojusi urīnvielas pārdošanu iekšzemes tirgū no PVN. Visbeidzot, ĶV iejaucās tirgū, izmantojot valsts mēslošanas līdzekļu sistēmu, kas darbojas kopš 2004. gada. Ziņojumā teikts, ka urīnvielas ražotāji gūst labumu no preferenciāliem elektroenerģijas tarifiem un preferenciāliem dzelzceļa pārvadājumu tarifiem.

(61)

Atsaucoties uz Ziņojumu, pieprasījumā norādīts, ka kālija sāls ir iekļauts Minerālresursu 13. piecgades plāna izejvielu sarakstā, kurā ietverti vairāki sīki izstrādāti noteikumi par dažādām minerālu grupām. Komisijas Ziņojuma sadaļā “Fosfors” ir konstatēts, ka saskaņā ar pārtikas nodrošinājuma stratēģiju viens no mērķiem ir stabilizēt tādu svarīgu lauksaimniecībā izmantojamo minerālresursu piedāvājumu kā fosfors, sērs un kālijs. Turklāt Ziņojumā starp precēm, uz kurām attiecas izvedmuitas nodokļi, ir minēti arī “potašs un citi neapstrādāti dabiskie kālija sāļi”. Pieprasījumā minētā valsts papildu iejaukšanās attiecas arī uz amonjaku, kas ir papildu izejviela, kura tiek pirkta sērskābes atkritumu reciklēšanai.

(62)

Pieprasījuma iesniedzējs arī norādīja, ka, saskaņā ar Ziņojumu, ĶV ir pati atzinusi, ka vēl nav izveidots efektīvs konkurences mehānisms elektroenerģijas pārdošanai. Tas nozīmē, ka Ķīnas rūpniecībā izmantojamās elektroenerģijas piegādes tirgū pastāv nozīmīgi kropļojumi. Pieprasījumā visbeidzot minētas citas jomas, kurās valsts iejaukšanās ietekmē rūpniecībā aktīva ekonomikas dalībnieka izmaksas Ķīnā, piemēram, piekļuve zemes izmantošanas tiesībām (Ziņojuma 9. nodaļa), piekļuve kapitālam un finansējumam (Ziņojuma 11. nodaļa) un darba tirgus (Ziņojuma 13. nodaļa).

(63)

Kā norādīts 46. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu lietas materiālos iekļautos pierādījumus – tostarp Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus – par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(64)

Piezīmes šajā sakarā tika saņemtas no ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, proti, Anhui Jinhe, kurš apgalvoja, ka arguments, kas sniegts, lai pamatotu pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, ir nepamatots un neattiecas uz uzņēmumu. Anhui Jinhe apgalvoja, ka konstatējumi par kropļojumiem, kas saistīti ar diketēnu, sēra trioksīdu un sērskābi un kas identificēti pieprasījuma iesniedzēja pasūtītajā ziņojumā, neattiecas uz Anhui Jinhe, jo tas ražo šos izejresursus savā uzņēmumā. Attiecīgās augšupējās izejvielas ir ledus etiķskābe, sulfamskābe un kālija hidroksīds.

(65)

Šajā sakarā Anhui Jinhe atsaucās uz 2. panta 6.a punkta a) un c) apakšpunktā noteikto praksi, kuru nesen izmantoja Komisija, piemēram, alumīnija štancējumu lietā (16), un saskaņā ar kuru ražotājiem eksportētājiem jāiesniedz pierādījumi par neizkropļotām cenām un izmaksām, lai “nešaubīgi noteiktu”, ka to iekšzemes izmaksas neietekmē nozīmīgi kropļojumi. Uzņēmums norādīja, ka attiecīgo izejvielu iekšzemes cenas ir orientētas uz tirgu un tiek apspriestas, pamatojoties uz dominējošiem tirgus apstākļiem. Konkrētāk, uzņēmums iesniedza pierādījumus, salīdzinot savas cenas ar Turcijas cenām, kuru pamatā ir COMTRADE dati, lai pierādītu, ka zemākas izejresursu – ledus etiķskābes, sulfamskābes un kālija hidroksīda – cenas salīdzinājumā ar starptautiskajām cenām galvenokārt ir saistītas ar daudz zemākām transporta izmaksām Ķīnā, jo uzņēmums izmanto tikai iekšzemes piegādi.

(66)

Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka tas nedarbojas eksportētājvalsts iestāžu kontrolē. Bez tam uzņēmums apgalvoja, ka valsts neiejaucas jautājumos par ace-K ražošanas izejresursu cenām un izmaksām. Šo apgalvojumu atspēkojumi ir aplūkoti 3.2.1.3. un 3.2.1.4. iedaļā.

(67)

Piezīmēs ražotājs eksportētājs turklāt norādīja, ka 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO Antidempinga nolīgumu (“ADA”). Tas ir tāpēc, ka, pirmkārt, ADA 2.2. pantā ir atzīti trīs scenāriji, kas ļauj noteikt normālo vērtību: i) pārdošana nenotiek parastā tirdzniecības apritē, ii) ir īpaša tirgus situācija vai iii) zemā pārdošanas apjoma dēļ iekšzemes tirgū šāda pārdošana nav raksturīga. Anhui Jinhe apgalvoja, ka nozīmīgi kropļojumi neatbilst nevienam no trijiem kritērijiem. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka, pat ja varētu uzskatīt, ka nozīmīgu kropļojumu jēdziens atbilst otrajam no iepriekš minētajiem kritērijiem, lietā DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper PTO Ekspertu grupa apstiprināja, ka fakts, ka attiecīgo ražojumu un tā izejresursu iekšzemes cenu ietekmē valdības kropļojumi, nav pietiekams, lai uzskatītu, ka “īpašā tirgus situācija” ietekmē pareizu iekšzemes tirgū un eksportam veiktās pārdošanas apjomu salīdzināšanu. Turklāt Anhui Jinhe nāca klajā ar piezīmi, ka Komisija normālās vērtības noteikšanu piemēro sistemātiski, lai gan tai katrā gadījumā atsevišķi būtu jāpārbauda ADA 2.2. panta nosacījumu izpilde.

(68)

Anhui Jinhe arī norādīja, ka ADA 2.2. pantā ir prasīts, nosakot normālo vērtību, atspoguļot “izmaksas izcelsmes valstī”, kā apstiprināts PTO lietā DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper un PTO lietā DS473 European Union – Anti-Dumping Measures on Biodiesel from Argentina. Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka normālā vērtība būtu jānosaka saskaņā ar ADA 2.2.1.1. panta prasībām, un piepilda, ka saskaņā ar PTO lietā DS427 China – Anti-Dumping and Countervailing Duty Measures on Broiler Products from the United States izdarītajiem konstatējumiem izmeklēšanas iestādēm jāņem vērā reģistrētās ražotāju eksportētāju izmaksas, izņemot gadījumus, kad tās neatbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem vai pamatoti neatspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu. Anhui Jinhe uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar ADA 2.2.1.1. pantu, jo ražotāja eksportētāja izmaksas sistemātiski netiek ņemtas vērā neatkarīgi no tā, vai reģistrētās izmaksas atbilst abiem iepriekš minētajiem nosacījumiem.

(69)

Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Kā PTO Apelācijas institūcija tiešā tekstā skaidrojusi lietā DS473, PTO tiesību akti ļauj izmantot pienācīgi koriģētus no trešās valsts iegūtus datus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Komisija atgādināja, ka lietas – DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper un DS427 China – Broiler Products (21.5. pants – US) – neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta interpretāciju un tā piemērošanas nosacījumiem. Turklāt šo lietu pamatā esošās faktu situācijas atšķīrās no situācijas un kritērijiem, uz kuru pamata piemēro metodiku, kura noteikta minētajā pamatregulas noteikumā, kas skar nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu eksportētājvalstī. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz neizkropļotām izmaksām un cenām reprezentatīvā valstī vai pamatojoties uz starptautiskām atsauces vērtībām, vienīgi tad, ja ir konstatēts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuri ietekmē izmaksas un cenas. Katrā ziņā pamatregulas 2. panta 6.a punkta otrās daļas trešajā ievilkumā ir paredzēta iespēja izmantot iekšzemes izmaksas, ciktāl konstatēts, ka tās nav izkropļotas. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(70)

Anhui Jinhe arī norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar ADA 2.2.2. pantu. Tas norādīja, ka Apelācijas institūcija lietā DS219 EC – Tube or Pipe Fittings ir apstiprinājusi, ka izmeklēšanas iestādei ir jāizmanto ražotāju eksportētāju faktiskās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņa, ja vien šādi dati ir pieejami. Tāpēc Anhui Jinhe norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar ADA 2.2.2. pantu.

(71)

Komisija norādīja, ka tad, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu katram ražotājam eksportētājam noteica normālo vērtību, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvajā valstī. Kā paskaidrots iepriekš, minētais pamatregulas noteikums ļauj izmantot arī iekšzemes izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Šajā saistībā ražotājiem eksportētājiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, ka to individuālās PVA izmaksas un/vai izejresursu izmaksas faktiski nav izkropļotas. Tomēr, kā apliecināts 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, Komisija ir konstatējusi, ka ace-K ražošanas nozarē pastāv kropļojumi un nav tiešu pierādījumu, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav izkropļoti. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(72)

Visbeidzot, Anhui Jinhe norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem Komisijai bija pienākums veikt konkrētu uzņēmumu un konkrētu izmaksu analīzi. Tāpēc būtu bijis jāveic atsevišķa analīze par Anhui Jinhe, pamatojoties uz tā iesniegto anketu.

(73)

Komisija atzīmēja konstatēto, ka valsts mērogā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ ir piemērojams pamatregulas 2. panta 6.a punkts. Ja tiek konstatēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi a priori attiecas uz visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un visām to izmaksām, kas saistītas ar ražošanas faktoriem. Minētais pamatregulas noteikums katrā ziņā ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās neietekmē nozīmīgi kropļojumi. Tomēr nav konstatēts, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ka iekšzemes izmaksas nav izkropļotas. Katrā ziņā ražotāji eksportētāji neiesniedza precīzus un atbilstīgus pierādījumus par neizkropļotām cenām un izmaksām. Katrā ziņā aprēķini attiecībā uz Anhui Jinhe atspoguļo paša uzņēmuma iesniegtos datus, tostarp ražošanas faktorus un summas, ko uzņēmums norādījis atbildēs uz anketas jautājumiem, taču saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, jo īpaši pamatregulas 2. panta 6.a punktu, ir pienācīgi ņemta vērā nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana un ietekme Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(74)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe atkārtoja iepriekš 67. un 68. apsvērumā izklāstītos argumentus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO tiesību aktiem. Tas apgalvoja, ka Eiropas Komisijai būtu jāatturas no 2. panta 6.a punkta metodikas piemērošanas vai arī precīzi jāpaskaidro, kā šo metodiku var piemērot saderīgā veidā ar pienākumiem, kas noteikti ADN 2.2., 2.2.1.1. un 2.2.2. pantā. Patiešām, Anhui Jinhe norādīja, ka Komisija var rekonstruēt normālo vērtību tikai tad, ja ir izpildīts viens no trim 2.2. panta nosacījumiem. Ja Komisija izmanto otro (vai trešo) nosacījumu, tai ir jāpārbauda, vai ir ļauts veikt iekšzemes un eksporta cenas “pienācīgu salīdzināšanu”.

(75)

Turklāt attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru PTO tiesību akti (kā skaidrots DS473) ļauj izmantot datus no trešās valsts, “pienācīgi koriģētus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota”, Anhui Jinhe norādīja, ka šis juridiskais kritērijs nav minēts Ekspertu grupas vai Apelācijas institūcijas ziņojumā. Anhui Jinhe interpretācija ir tāda, ka Komisija ir neobjektīvi un ierobežoti interpretējusi minēto ziņojumu, kurā tiešā tekstā norādīts, ka, “pamatojoties uz jebkādu informāciju no citām valstīm, lai noteiktu “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī” saskaņā ar 2.2. pantu, izmeklēšanas iestādei ir jānodrošina, ka šāda informācija tiek izmantota, lai noteiktu “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī”, un tas var prasīt, lai izmeklēšanas iestāde pielāgotu šo informāciju”.

(76)

Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka “nozīmīgs kropļojums” pats par sevi nav viens no nosacījumiem, lai noteiktu normālo vērtību. Visbeidzot, attiecībā uz iespēju izmantot iekšzemes izmaksas, ciktāl tika konstatēts, ka tās nav izkropļotas, Anhui Jinhe uzskatīja, ka Komisija būtu varējusi izmantot 2. panta 6.a punktā paredzēto iespēju izmantot uzņēmuma faktiskos datus.

(77)

Anhui Jinhe argumenti par pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar ADN un Strīdu izšķiršanas padomes konstatējumiem jau ir aplūkoti 69. apsvērumā, tostarp paskaidrojumā, ka DS473 neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Attiecībā uz apgalvojumu, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā iekļautais jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” nav lietots nevienā PTO ADN vai GATT 1994 noteikumā, Komisija atgādināja, ka, lai panāktu atbilstību minētajiem nolīgumiem, iekšējos tiesību aktos nav jāizmanto tieši tādi paši termini kā attiecīgajos nolīgumos un ka uzskata 2. panta 6.a punktu par pilnībā atbilstošu attiecīgajiem ADN noteikumiem (un jo īpaši attiecībā uz iespējām noteikt ADN 2.2. pantā paredzēto normālo vērtību). Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(78)

Turklāt Anhui Jinhe norādīja, ka Komisija nav sniegusi paskaidrojumus par to, kāpēc tā neuzskatīja 65. un 66. apsvērumā minētos faktorus par “tiešiem pierādījumiem” 2. panta 6.a punkta nozīmē, ka tā izmaksas nav izkropļotas. Anhui Jinhe atkārtoja šo apgalvojumu un piebilda, ka tā cenas nav izkropļotas tā iegādes prakses dēļ (tiešsaistes platformā) un valdības iestādes vai aģentūras, kuras kontrolē Ķīnas valdība, neīsteno valdības iejaukšanos.

(79)

Kā norādīts 65. apsvērumā, Anhui Jinhe iesniegtie pierādījumi bija tikai vienas izejvielas pašu iekšzemes pirkuma cenu salīdzinājums ar Turcijas importa cenām, kas iegūtas no COMTRADE datubāzes, un Taizemes cenām, kuras iegūtas no GTA datubāzes. Salīdzinājums parādīja, ka iekšzemes cena ir zemāka nekā no Turcijas un Taizemes veiktā abu izejvielu importa cenas. Anhui Jinhe apgalvoja, ka tas ir saistīts ar zemākām iekšzemes transporta izmaksām. Anhui Jinhe apgalvoja arī, ka no pieprasījuma iesniedzēja ir pircis ledus etiķskābi.

(80)

Komisija norāda, ka Anhui Jinhe nav sniedzis pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu par transporta izmaksām. Turklāt šāds cenu salīdzinājums nav pietiekams, lai pierādītu, ka iekšzemes cenas Ķīnā nav izkropļotas. Turklāt tas, ka iekšzemes tirgū pirkumi tika veikti tiešsaistē, nenozīmē, ka šīs cenas nebija izkropļotas. Bez tam izmeklēšanā tika atklāts, ka, pretēji Anhui Jinhe apgalvotajam, Anhui Jinhe no pieprasījuma iesniedzēja nepirka ledus etiķskābi ace-K ražošanai. Tāpēc apgalvojumi tika noraidīti.

(81)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to vidū Ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā sektorā, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski, lai varētu apstiprināt, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(82)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (17). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (18).

(83)

Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (19) Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(84)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (20). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, un tie ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(85)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu sektoru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķrādītāji, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķi rūpniecības sektori un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī tālāk 3.2.1.7. iedaļu) (21).

(86)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī tālāk 3.2.1.8. iedaļu) (22). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, kas neietilpst banku sektorā, institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (23).

(87)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav noteikta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (24). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (25).

(88)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (26).

(89)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(90)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošos uzņēmumos (VU). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī 3.2.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (27). Savukārt VU saņem pretī tādu īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (28). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār ace-K sektora uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti 3.2.1.4. iedaļā.

(91)

Konkrēti ace-K sektorā, kur valsts īpašumā atrodas gan samērā maz uzņēmumu, ĶV joprojām veic būtisku politikas uzraudzību. Pasaulē patiešām ir tikai daži uzņēmumi (neskaitot pieprasījuma iesniedzēju), kam ir lielapjoma ražošanas jauda. No tiem eksportētājam uzņēmumam Anhui Jinhe pašlaik ir lielākā ražošanas jauda pasaulē.

(92)

Tā kā valdība plaši iejaucas ace-K ražošanas nozarē, pat privātā īpašumā esošajiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts 3.2.1.5. iedaļā, pat uz privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem ace-K sektorā netieši attiecas politikas uzraudzība un norādes.

(93)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (29), savukārt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (30)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valstij piederošajos uzņēmumos. Tiek arī ziņots, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (31). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (32). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visos sektoros, ieskaitot ace-K ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(94)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“Pamatnostādnes”) (33), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs.” To III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus partijas posteņa uzdevumus un ka partijas biedri var uzņemties līderu un pionieru lomu.” Tādējādi Pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (34).

(95)

Tālāk sniegtie piemēri ilustrē minēto tendenci, ka ace-K sektorā pieaug ĶV iejaukšanās līmenis.

(96)

Anhui Jinhe savāktā informācija (35) liecina, ka uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir arī Anhui Jinhe partijas komitejas sekretārs, kura mērķis ir koncentrēties uz uzņēmuma ražošanas un darījumdarbības mērķiem, kā arī “izveidot un uzlabot partijas komitejas diskusiju mehānismu un lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz attīstību un plānošanu, galvenajiem reformu plāniem, galvenajām izmaiņām vadības sistēmā...”. Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī tālāk 3.2.1.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (36). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, tostarp VU, ace-K un citos sektoros (piemēram, finanšu un izejresursu sektorā) ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

(97)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visus ekonomikas sektorus. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestādes uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tiem sektoriem, kurus valdība atzinusi par stratēģiskiem vai citādi politiski nozīmīgiem, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (37).

(98)

ĶV atzīst, ka ace-K ražošanas nozare ir nozīmīga nozare. Jo īpaši pēdējos desmit gados, lai gan pasaules pieprasījums pēc ace-K bija līdzsvarots ar piedāvājumu, Anhui Jinhe ražošanas jauda pakāpeniski palielinājās. Turklāt sakarā ar pakāpenisku citu saldinātāju – piemēram, saharīna un ciklamāta – ražošanas sašaurināšanos, pateicoties valdības atbalstam, ir notikusi ace-K tirgus paplašināšanās, un sagaidāms, ka tas turpinās paplašināties (38). To apstiprina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz ace-K un tā galvenajām izejvielām un ir izdoti valsts, reģionu un municipālajā līmenī, piemēram:

(99)

ĶV sniedz arī papildu norādījumus par sektora attīstību, izmantojot daudzveidīgu politikas instrumentu un direktīvu klāstu. Kā paskaidrots iepriekšējā apsvērumā, valdības atbalsts rūpniecības ķēdes vertikālajai integrācijai ace-K sektorā palīdzēja uzņēmumam Anhui Jinhe kļūt par neapstrīdamu pasaules līderi šajā sektorā. Uzņēmums saņēma arī lielas valdības subsīdiju summas, kas, kā norādīts uzņēmuma finanšu pārskatā, 2020. gadā bija 41 685 378 RMB un 2019. gadā – 40 900 000 RMB (sasniedzot 1,2 % no kopējā apgrozījuma) (41). Nevar izslēgt, ka arī citi ražotāji, kas nesadarbojās šajā izmeklēšanā un joprojām veido būtisku tirgus daļu, varēja gūt labumu no līdzīgiem finansiālajiem atbalstiem. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos.

(100)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstītu veicināmās nozares, tostarp arī urīnvielas, diketēna un sēra trioksīda – pārskatāmā ražojuma izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(101)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, arī tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (42).

(102)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (43). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (44). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot tautsaimniecības plānu īstenošanu (45).

(103)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros, uz ace-K ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt. Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesības pienācīgi nedarbojas un tā rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rada kropļojumus. Pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem, šie apsvērumi, šķiet, pilnībā attiecas arī uz ace-K sektoru.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ace-K sektorā bankrota un īpašuma tiesību piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(105)

Uz tirgu balstītu algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (46). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (47). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (48). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļotas.

(106)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz ace-K sektoru neattiecas iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ace-K sektoru skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(107)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(108)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valsts īpašumā esošu banku pozīcija (49), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (50) un, tāpat kā nefinanšu VU, arī bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (51). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (52).

(109)

Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(110)

Piemēram, ĶV nesen skaidroja, ka ĶKP jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un tiem jāatbilst valsts politikai. Viens no trijiem valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar uzņēmumu darbības un vadības jautājumiem (53). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši jāņem vērā tas, kā struktūras “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (54).

(111)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītnovērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem novērtējumiem (55).

(112)

Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (56). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(113)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(114)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valdības izraisīti kropļojumi. 2018. gada beigās to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (57). ĶTR oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (58). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(115)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(116)

Būtībā, kaut arī ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(117)

Nav sniegti pierādījumi, ka ace-K sektorā nenotiktu iepriekš izklāstītā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Komisija ir arī konstatējusi, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, cita starpā no 2006. gada līdz 2021. gadam saņēma preferenciālus ilgtermiņa aizdevumus, ko izsniedza Lai’an apgabala finanšu birojs. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(118)

Komisija norādīja, ka Ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.1.2.–3.2.1.5. iedaļā un Ziņojuma A daļā izklāstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par 3.2.1.6.–3.2.1.8. iedaļā un Ziņojuma B daļā izklāstītajiem ražošanas faktoriem.

(119)

Komisija atgādina, ka ace-K ražošanai ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Lietas materiāli liecina, ka ražotāji eksportētāji gandrīz visus izejresursus iegūst ĶTR. Kad ace-K ražotāji pirka augšupējās izejvielas / slēdz līgumu par tām, lai ražotu attiecīgos izejresursus, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(120)

Attiecīgi ne vien nav pareizi izmantot ace-K iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir skartas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(121)

Analīze 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī ace-K sektorā (kas aptver arī attiecīgo ražojumu), liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai iespējamā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(122)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(123)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(124)

Ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(125)

Kā skaidrots 127. un 128. apsvērumā, Komisija ir nākusi klajā ar diviem paziņojumiem lietas materiālos, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, uz ko balstīti attiecīgie kritēriji, un sniegtas atbildes uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu šajā lietā uzskatīt Malaiziju par attiecīgo reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(126)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija par iespējamu reprezentatīvo valsti normālās vērtības noteikšanai uz neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību pamata saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica Turciju. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(127)

Komisija 2021. gada 15. martā ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti ace-K ražošanā. Turklāt Komisija noteica, ka iespējamās reprezentatīvās valstis varētu būt Argentīna, Malaizija un Taizeme. Piezīmes par pirmo paziņojumu Komisija saņēma tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Minētās piezīmes sīkāk aplūkotas 129.–147. apsvērumā.

(128)

Komisija 2021. gada 11. jūnijā ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Malaiziju. Tāpat tā informēja ieinteresētās personas, ka noteiks PVA izmaksas un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par attiecīgo uzņēmumu Ajinomoto (Malaysia) Berhad. Piezīmes par otro paziņojumu Komisija saņēma tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Minētās piezīmes sīkāk aplūkotas 178.–192. apsvērumā.

(129)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija paskaidroja, ka attiecīgais ražojums, šķiet, netiek ražots nevienā no valstīm, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs ĶTR līmenim atbilstīgi 123. apsvērumā minētajiem kritērijiem. To ražo tikai Ķīnas Tautas Republikā un ES.

(130)

Rezultātā Komisija izvērtēja, vai ražojums tiek ražots tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā attiecīgais ražojums. Tāpēc Komisija norādīja, ka aplūkos to saldinātāju, aromatizētāju un pārtikas piedevu ražošanu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ace-K, lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai.

(131)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka iespējamās reprezentatīvās valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis, pēc Pasaules Bankas datiem, ir līdzīgs kā ĶTR, ir Argentīna, Malaizija un Taizeme, proti, Pasaules Banka tās visas pēc nacionālā kopienākuma (“NKI”) klasificē pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(132)

Pieprasījuma iesniedzējs nāca klajā ar piezīmi, ka vidēji augstu ienākumu kategorijā ir dažādi attīstības līmeņi. Tāpēc, ņemot vērā NKI uz vienu iedzīvotāju, bija jādod priekšroka “reprezentatīvām” kandidātvalstīm, kas līdzinās Ķīnai. Tas norādīja, ka no trijām Komisijas ierosinātajām valstīm, līdzīgs NKI līmenis ir Argentīnai un Malaizijai, bet Taizemes līmenis ir ievērojami zemāks, tāpēc tā būtu jāizslēdz.

(133)

Nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija var izmantot reprezentatīvu valsti ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Pamatregulā nav paredzētas papildu prasības par tādas valsts izvēli, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir vislīdzīgākais eksportētājvalsts līmenim.

(134)

Tas, ka vienas valsts NKI uz vienu iedzīvotāju var būt tuvāks ĶTR nekā citas valsts NKI, nav faktors, ko ņem vērā attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēlē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(135)

Pirmajā paziņojumā Komisija apzināja vienu uzņēmumu Argentīnā, vienu uzņēmumu Malaizijā un četrus uzņēmumus Taizemē, par kuriem Dun and Bradstreet datubāzē (61) bija viegli pieejama finanšu informācija attiecībā uz ražojumiem, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā pārskatāmais ražojums.

(136)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz apzinātajām valstīm, t. i., Argentīnu, Malaiziju un Taizemi, tā sīkāk izmeklēja publisko finanšu datu pieejamību.

(137)

Attiecībā uz Argentīnu Komisija Dun and Bradstreet datubāzē atrada viegli pieejamu finanšu informāciju par vienu ražotāju, uzņēmumu Laboratorios Argentinos Farmesa, kura ražojumi ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ace-K, bet neatrada publicētus finanšu pārskatus.

(138)

Pieprasījuma iesniedzējs nāca klajā ar piezīmi, ka šā Argentīnas ražotāja peļņas un pārdevumu attiecība 5,3 % apmērā ace-K ražošanai nav samērīga.

(139)

Attiecībā uz Malaiziju Komisija Dun and Bradstreet datubāzē atrada viegli pieejamus publicētus pirmajā paziņojumā minētā Malaizijas uzņēmuma Ajinomoto (Malaysia) Berhad (“Ajinomoto Malaysia”) finanšu pārskatus par finanšu gadiem, kas beidzās 2017., 2018., 2019. un 2017. gada 31. martā (62), kā arī viegli pieejamus finanšu datus par šo uzņēmumu.

(140)

Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza tos pašus finanšu pārskatus, kurus Komisija bija apzinājusi. Tas arī apgalvoja, ka šie gada pārskati liecina par atšķirīgiem rentabilitātes rādītājiem rūpniecības sektorā (kas, kā tika apgalvots, attiecībā uz ace-K darījumdarbību bija piemērotāki) un patēriņa sektorā, un sniedza ienākumu, izmaksu un izdevumu sadalījumu, kas ļāva iegūt atbilstošus PVA izmaksu un peļņas skaitliskos rādītājus. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka pārdošanas izmaksu skaitliskais rādītājs publicētajos finanšu pārskatos ir uzticamāks par līdzvērtīgiem izmaksu rādītājiem, kas iegūti no Dun and Bradstreet datubāzes. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka, tā kā rentabilitāte 2017.–2020. finanšu gadā bija stabila, rodas pārliecība, ka 2020. finanšu gada rentabilitāte ir reprezentatīva.

(141)

Attiecībā uz Taizemi Komisija Dun and Bradstreet datubāzē atrada viegli pieejamus finanšu datus par četriem rentabliem uzņēmumiem, kuru ražojumi ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ace-K, t. i., aromatizētāju un pārtikas piedevu kategorijā.

(142)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, lai gan Komisija ir atradusi šādus datus par četriem Taizemes uzņēmumiem, divi no tiem, proti, uzņēmumi Shimakyu Co. Ltd. un Patchara Products Ltd., nebija piemēroti, jo tiem bija zema peļņas un pārdevumu attiecība – attiecīgi 6,1 % un 2,7 %.

(143)

Komisija uzskatīja, ka finanšu informācija, kas pieejama par uzņēmumu Ajinomoto Malaysia, patiešām būtu vispiemērotākais avots, pēc kura noteikt PVA izmaksas un peļņu normālās vērtības noteikšanai. Revidētie finanšu pārskati, kas aptvēra deviņu mēnešu izmeklēšanas periodu, par uzņēmumu Ajinomoto Malaysia bija viegli pieejami. Turklāt Ajinomoto Malaysia ir liels uzņēmums, un tam ir ievērojami attīstīta to ražojumu ražošana, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ace-K.

(144)

Lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti, Komisija novērtēja arī to, vai pastāv tirgus kropļojumi, ko rada eksporta un/vai importa ierobežojumi attiecībā uz ace-K un izejvielām, proti, tām izejvielām, kuras ir vissvarīgākie izgatavošanas izmaksu posteņi, ko izmanto ace-K ražošanai.

(145)

Pamatojoties uz ESAO datubāzi (63) un Global Trade Alert (64) datubāzi, un jo īpaši rūpniecisko izejvielu eksporta/importa ierobežojumu sarakstu, pirmajā paziņojumā attiecībā uz galvenajiem ražošanas faktoriem tika norādīti vairāki ierobežojumi. Attiecībā uz Argentīnu Komisija konstatēja importa tarifus etiķskābei (291521) no ASV un importa licencēšanas prasības kālija hidroksīdam (281520) no Brazīlijas, Korejas un ASV, sēram (250300) no Kazahstānas, Krievijas, Spānijas un ASV, kalcija karbonātam (251710) no Paragvajas un etiķskābei (291521) no ASV. Attiecībā uz Taizemi Komisija konstatēja importa tarifus antracītam (270111) no Vjetnamas un kalcija karbonātam (251710) no Laosas. Visbeidzot, attiecībā uz Malaiziju Komisija noteica importa tarifus sulfamskābei (281119) no Namībijas; eksporta licencēšanas prasības etiķskābes (291521) eksportam uz Beļģiju, Indiju, Indonēziju, Japānu, Pakistānu, Singapūru un Taizemi; eksporta licencēšanas prasības kalcija karbonāta (251710) eksportam uz Bruneju Darusalamu, Indonēziju un Singapūru.

(146)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka importa licencēšanas prasības, kuras, kā Komisija uzsvērusi pirmajā paziņojumā, attiecībā uz četrām izejvielām (tādām kā kālija hidroksīds, sērs, kalcija karbonāts un etiķskābe) īstenojusi Argentīna, ierobežoja piegādes avotus un tādējādi uzturēja augstas cenas iekšzemes tirgū. Tas arī apgalvoja, ka eksporta licencēšanas prasībām, ko Malaizija īstenojusi attiecībā uz divām no šīm izejvielām (piemēram, etiķskābi un kalcija karbonātu), saglabājot iekšzemes piegādes un noturot cenas iekšzemes tirgū zemā līmenī, varētu būt pretēja ietekme. Tāpēc tas uzskatīja, ka šajā ziņā būtu labāk par reprezentatīvo valsti izvēlēties Malaiziju, nevis Argentīnu.

(147)

Attiecībā uz Malaizijas piemērotajām eksporta licencēšanas prasībām Komisija pirmajā paziņojumā norādīja, ka tās attiecas tikai uz divām izejvielām – etiķskābi un kalcija karbonātu. Eksporta licencēšanas prasību rezultātā iekšzemes cenas tiktu noturētas zemā līmenī, un tas varētu noturēt zemā līmenī arī importa daudzumus un/vai cenas, lai ļautu konkurēt ar iekšzemes piegādēm. Tādējādi, ja šo divu izejvielu importa cenas izmantotu normālās vērtības noteikšanai, tās, ļoti iespējams, būtu novērtētas par zemu (65).

(148)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam plāno izmantot Malaiziju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu Ajinomoto (Malaysia) Berhad, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(149)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes, vai būtu atbilstīgi par reprezentatīvo valsti izmantot Malaiziju un par ražotāju reprezentatīvajā valstī – uzņēmumu Ajinomoto (Malaysia) Berhad.

(150)

Pēc otrā paziņojuma piezīmes tika saņemtas tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza piezīmes, pamatojoties uz to, ka par reprezentatīvo valsti tiktu izraudzīta Malaizija.

(151)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Malaizija ir atbilstoša attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(152)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Malaizija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(153)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe norādīja, ka Malaizija nav atbilstoša, lai to izmantotu par attiecīgu reprezentatīvo valsti, jo tur bija tikai viens uzņēmums – Ajinomoto (Malaysia) Berhad –, kas darbojās tajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā, kurā ir ace-K, un Ajinomoto finanšu dati ir izkropļoti, jo tā izmaksas stipri ietekmēja pirkumi no saistītiem uzņēmumiem. Tas apgalvoja, ka zemākas izejvielu un citas tiešās izmaksas, kas rezultātā radās uzņēmumam, izskaidro augsto PVA izmaksu procentu, kurš izmantots normālās vērtības noteikšanai.

(154)

Komisija norādīja, ka Ajinomoto (Malaysia) Berhad finanšu pārskata 29. piezīmē par finanšu gadu, kas beidzās 2020. gada 31. martā (66), direktoru paziņojumā par darījumiem ar saistītām personām, tostarp par pirkumiem, ir norādīts: “Direktori uzskata, ka visi iepriekš minētie darījumi ir noslēgti parastā darījumdarbības gaitā un ir veikti atbilstoši sarunās saskaņotiem noteikumiem, kas būtiski neatšķiras no tiem, par kuriem var vienoties darījumos ar nesaistītām personām”. Turklāt šo paziņojumu, kas iekļauts finanšu pārskatu piezīmēs, obligātās revīzijas ietvaros revidējuši neatkarīgi revidenti, kuri atzinuši (67), ka finanšu pārskati sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli 2020. gada 31. martā. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka tā varētu noteikt PVA izmaksas, pamatojoties uz Ajinomoto (Malaysia) Berhad PVA izmaksu attiecību pret ražošanas izmaksām, un noraidīja Anhui Jinhe izvirzīto argumentu.

(155)

Anhui Jinhe arī apgalvoja, ka Argentīna ir piemērotāka reprezentatīvā valsts, jo ir pieejama finanšu informācija, peļņas attiecība pret pārdošanas apjomu 5,3 % apmērā ir samērīga, un Komisijas arguments, ka Argentīnas importa licencēšanas prasības ierobežo piegādes avotus, nav derīgas, jo importa tarifi ir piemēroti tikai vienai valstij (ASV) un vienam ražojumam.

(156)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Komisija noraidīja Argentīnu kā reprezentatīvo valsti nevis tāpēc, ka peļņas un pārdošanas apjoma attiecība 5,3 % apmērā nebija samērīga, bet gan citu iemeslu dēļ. Faktiski, kā paskaidrots 137. apsvērumā, nebija pieejami detalizēti finanšu pārskati par attiecīgo uzņēmumu Argentīnā, bet tādi bija pieejami par Malaiziju. Turklāt papildus Anhui Jinhe minētajam importa tarifam Komisija konstatēja, ka ir noteiktas importa licencēšanas prasības četrām citām izejvielām, tādējādi piegādes avoti varētu būt ierobežoti un tādēļ varētu palielināties cenas iekšzemes tirgū. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(157)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt izmantošanai viegli pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(158)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā neizkropļoto izmaksu noteikšanai attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām, izmantos GTA datus. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai tā izmantos Darba tirgus informācijas un analīzes institūta (ILMIA) (68) informāciju, bet elektroenerģijas izmaksu aprēķināšanai – elektroenerģijas cenu informāciju, ko savā tīmekļa vietnē (69) publicējis elektroenerģijas uzņēmums Tenaga Nasional Berhad (TNB).

(159)

Otrajā paziņojumā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā dažu atsevišķu izejvielu posteņu ierobežoto nozīmi kopējās ražošanas izmaksās, daži no ražošanas faktoriem ir uzskatīti par “palīgmateriāliem”. Turklāt Komisija informēja ieinteresētās personas, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām ražošanas izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām ražošanas izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(160)

Uzklausīšanā Anhui Jinhe apgalvoja, ka Komisija izmeklēšanas nekonfidenciālajiem materiāliem nav pievienojusi pirmo paziņojumu 65 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas, kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā.

(161)

Tomēr šis termiņš neattiecas uz paziņojumiem lietas materiālos. Komisija pirmo paziņojumu publicēja 2021. gada 15. martā un otro paziņojumu – 2021. gada 11. jūnijā, un abos minētajos paziņojumos ieinteresētajām personām bija paredzētas 10 dienas, lai iesniegtu piezīmes par šiem aspektiem. Anhui Jinhe neiesniedza piezīmes, lai atbildētu uz kādu no paziņojumiem.

(162)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe atkārtoja apgalvojumu, kas minēts 160. apsvērumā. Tas arī apgalvoja, ka, pēc četrarpus mēnešiem kopš izmeklēšanas sākšanas izmeklēšanas lietas materiāliem pievienojot pirmo paziņojumu un pēc septiņarpus mēnešiem – otro paziņojumu, Komisija lietas materiālos neiekļāva paziņojumus “tūlīt” saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktu un “tūlīt” saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, tāpēc tie nebūtu jāņem vērā. Turklāt tika apgalvots, ka pieprasījumā nebija faktoru, kas attiektos uz kropļojumiem, kuri skar konkrētus izejresursus, ko Anhui Jinhe izmantoja ražošanas procesā, un 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, pieprasījuma iesniedzējs Komisijai nebija sniedzis šādus pierādījumus. Visbeidzot, tika apgalvots, ka, sniedzot pirmo paziņojumu, kad bija pagājušas 37 dienas no procedūras sākuma, tika pārkāptas Anhui Jinhe tiesības uz aizstāvību.

(163)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Lietas materiālos iekļautā pirmā un otrā paziņojuma mērķis ir informēt personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu noteiktu normālo vērtību. Paziņojumos nav iekļauts novērtējums par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Turklāt šīs lietas īpatnība, kā paskaidrots 129. apsvērumā, ir tā, ka ace-K ražo tikai Savienībā un ĶTR. Tāpēc reprezentatīvās valsts izvēles process bija sarežģītāks nekā parasti, jo Komisijai bija jāapsver, vai tika ražots ražojums, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā attiecīgais ražojums. Turklāt, salīdzinājumā ar izmeklēšanu, ko veic saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, kad pagaidu pasākumi būtu jānosaka ne vēlāk kā 8 mēnešus pēc izmeklēšanas sākšanas, izmeklēšana, ko veic saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, kā pašreizējā izmeklēšana, ir jāpabeidz 12 mēnešu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā 15 mēnešu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas dienas (kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 6. punktā). Bez tam Anhui Jinhe bija pietiekami daudz laika, lai sniegtu piezīmes par paziņojumiem. Tomēr Anhui Jinhe nesniedza piezīmes par pirmo paziņojumu, kurā bija norādītas trīs potenciālās reprezentatīvās valstis. Anhui Jinhe nesniedza piezīmes arī par otro paziņojumu. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumus, ka ir pārkāptas Anhui Jinhe tiesības uz aizstāvību.

(164)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka pieprasījumā nebija faktoru, kas attiektos uz kropļojumiem, kuri skar konkrētus izejresursus, Komisija secināja, kā norādīts 22. apsvērumā, ka pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu. Lai Komisija varētu pārbaudīt pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, pieprasījuma iesniedzējam nav jāiesniedz papildu pierādījumi tieši par kropļojumiem, kas skar konkrētus izejresursus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(165)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un attālinātās salīdzinošās pārbaudēs savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Ace-K ražošanas faktori

(166)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Šīs summas noteikšanas metodika ir pienācīgi izskaidrota 186. apsvērumā.

(167)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstīm, kas nav PTO dalībvalstis (70). Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā ir secinājusi 121. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad tika izslēgts imports Malaizijā no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm, Komisija konstatēja, ka galveno izejvielu imports no citām trešām valstīm joprojām ir reprezentatīvs (vairāk nekā 75 % no kopējā Malaizijā importētā apjoma).

(168)

Nedaudziem ražošanas faktoriem un blakusproduktiem faktiskās izmaksas, kas radās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, vai vērtības, kuras tas kreditēja, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja mazu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām.

(169)

Tā kā attiecībā uz tiem izmantotā vērtība neatkarīgi no izmantotā avota būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinu, Komisija nolēma iekļaut šo izmaksu neto vērtību palīgmateriālu izmaksu kategorijā.

(170)

Attiecībā uz tvaiku ražotājs eksportētājs ziņoja par ievērojamām izmaksām palīgmateriālu kategorijā. Tā kā arī tvaiks bija ražošanas procesa blakusprodukts, Komisija attiecībā uz tvaiku palīgmateriālu kategorijā iekļāva gan izmaksas, gan blakusprodukta ienākumu vērtību.

(171)

Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

(172)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, piemēroja attiecīgās reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokļus.

(173)

Komisija izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(174)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe apgalvoja, ka Komisija nav aprēķinājusi precīzu atsauces vērtību kālija hidroksīdam. Tas apgalvoja, ka Komisija šajā sakarā ir izmantojusi Malaizijas HS koda 281520 cenu un ka šajā metodē nav ņemts vērā tas, ka kālija hidroksīdu varētu importēt šķidrā un cietā veidā par atšķirīgām cenām.

(175)

Lai aprēķinātu atsauces vērtību kālija hidroksīdam, Komisija izmantoja Anhui Jinhe iesniegto HS kodu, kas bija vienāds gan šķidrajam, gan cietajam veidam. Ar 8 ciparu preču kodu, kas Malaizijā attiecas uz šo ražojumu, netiek nošķirti šķidrie un cietie ražojumi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(176)

Anhui Jinhe arī apgalvoja, ka ievedmuitas nodokļu jēdziena pamatā ir pamata priekšnoteikums, ka tad, ja izejvielas tiek pirktas iekšzemes tirgū, pirkuma cenai piemēro pievienotās vērtības nodokli (PVN), savukārt, ja izejvielas tiek iegādātas ārvalstu tirgos, valstis, kas eksportē izejvielas, parasti neiekasē PVN. Tāpēc importēšanas posmā tika iekasēti ievedmuitas nodokļi, lai izlīdzinātu nodokli tā, ka iekšzemes cena būtu salīdzināma ar importa cenu. Tomēr, ja uzņēmums pērk izejvielas, samaksātais PVN ir PVN priekšnodoklis, kas neietilpa ražošanas izmaksās, jo tika kompensēts ar aprēķināmo PVN. Tādējādi Anhui Jinhe apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšanai ievedmuitas nodoklis nebūtu jāpieskaita.

(177)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. PVN režīms ir citāds nekā ievedmuitas nodokļa režīms. Lai gan attiecībā uz PVN tiek savstarpēji kompensēts PVN priekšnodoklis un aprēķināmais PVN pat par importētajām izejvielām, šāda kompensācija neattiecas uz ievedmuitas nodokļiem. Turklāt ievedmuitas nodokļi tiek pieskaitīti ar mērķi iegūt galīgo importa cenu iekšzemes tirgū. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(178)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka plāno izmantot Darba tirgus informācijas un analīzes institūta (ILMIA) (71) publicēto statistiku, lai noteiktu algas Malaizijā, izmantojot informāciju par vidējām darbaspēka izmaksām uz vienu darbinieku apstrādes rūpniecībā izmeklēšanas periodā.

(179)

Pēc otrā paziņojuma pieprasījuma iesniedzējs nāca klajā ar piezīmi, ka, pamatojoties uz uzņēmumam Ajinomoto (Malaysia) Berhad Komisijas noteiktajām tāda darbaspēka izmaksām, kas nav vadošie darbinieki (38 791 005 RM), un faktu, ka tas attiecas uz 452 cilvēkiem, var secināt, ka uzņēmums Ajinomoto (Malaysia) Berhad maksāja katram darbiniekam, kas nav vadošais darbinieks, vidēji 85 820,81 RM gadā jeb 7 151,73 RM mēnesī (11 952,8 CNY mēnesī). Tas norādīja, ka, tā kā uzņēmums Ajinomoto (Malaysia) Berhad darbojās tajā pašā darījumdarbības nozarē, kurā ace-K ražotāji, būtu pamatoti aprēķināt darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, no Ajinomoto (Malaysia) Berhad finanšu pārskatiem izmantojot tāda darbaspēka stundas izmaksas, kas nav vadošie darbinieki.

(180)

Komisija norāda, ka ILMIA skaitliskie rādītāji attiecas uz 2016. gadu. Tā kā pieprasījuma iesniedzēja ierosinātie darbaspēka – kas nav vadošie darbinieki – skaitliskie rādītāji attiecas uz finanšu gadu, kurš beidzas 2020. gada 31. martā, un ir iegūti no uzņēmuma, kas darbojas tajā pašā darījumdarbības nozarē, kurā ace-K ražotāji, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi prasīt, lai pieprasījuma iesniedzējs uz šā pamata nosaka darbaspēka izmaksas.

(181)

Malaizijā elektroenerģijas cenas uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) savā tīmekļa vietnē (72) publicē elektroenerģijas uzņēmums Tenaga Nasional Berhad (“TNB”). Jaunākie tarifi tika publicēti 2014. gada 1. janvārī un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām tika piemēroti. Lai noteiktu elektroenerģijas izmaksas par kWh, Komisija izmantoja TNB rūpnieciskās elektroenerģijas tarifus patēriņa diapazonā “Tarifs E2 – vidsprieguma maksimumslodzes/minimumslodzes rūpnieciskais tarifs”.

(182)

Attiecībā uz maksimumslodzes elementu ražotājs eksportētājs nesniedza sīkāku informāciju par maksimumslodzi pusstundā, kas ir aprēķina elements. Tāpēc Komisija šo elementu piesardzīgi noteica, pamatojoties uz vidējo slodzi pusstundā tajā mēnesī, kurā bijusi lielākā slodze.

(183)

Pēc tam Komisija Malaizijas tarifu sistēmā noteica Ķīnas ražotāja eksportētāja patēriņu maksimumslodzes un minimumslodzes periodos, kas atbilst maksimumslodzes un nemainīgas slodzes periodam (Malaizijas maksimumslodzes periods) un zemākās slodzes periodam (Malaizijas minimumslodzes periods) Ķīnas tarifu sistēmā.

(184)

Tad, lai noteiktu elektroenerģijas izmaksas par kWh, Komisija piemēroja Malaizijas cenas par patērēto vienību Malaizijas maksimumslodzes un minimumslodzes periodos Ķīnas ražotāja eksportētāja patēriņam kWh minētajos periodos un pieskaitīja iepriekš noteikto maksimumslodzes maksu un 1,6 % no garantētā tarifa.

(185)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(186)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(187)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija pamatojās uz finanšu datiem, kas uzņēmumam Ajinomoto (Malaysia) Berhad tika noslēgti 2020. gada 31. martā. Komisija otrajā paziņojumā darīja šos datus pieejamus ieinteresētajā personām.

(188)

Kā norādīts otrajā paziņojumā, Komisija vispirms analizēja revidēto uzņēmuma Ajinomoto (Malaysia) Berhad peļņas un zaudējumu pārskatu un pārskata piezīmes par to gadu, kas beidzās 2020. gada 31. martā, lai noteiktu pārdošanas izmaksas un PVA izdevumus. Atsevišķu veidu izmaksas attiecīgā gadījumā tika tieši attiecinātas uz pārdošanas izmaksām (piemēram, iekārtu, mašīnu un aprīkojuma nolietojums) vai PVA izdevumiem (piemēram, direktoru algas). Citas izmaksas tika iedalītas pie pārdošanas izmaksām un PVA izdevumiem, pamatojoties uz to darbinieku skaitu, kas nav vadošie darbinieki (iedalītas pie pārdošanas izmaksām), un citu darbinieku skaitu (iedalītas pie PVA izdevumiem). Šajā analīzē Komisija izteica PVA izdevumus procentos no pārdošanas izmaksām.

(189)

Atsaucoties uz otro paziņojumu, pieprasījuma iesniedzējs nāca klajā ar piezīmi, ka procentu ienākumi 2 894 308 MR apmērā nebūtu jāuzskata par PVA negatīvajām izmaksām.

(190)

Komisija piekrita, ka, tā kā uzņēmumam Ajinomoto (Malaysia) Berhad pieder ievērojami naudas līdzekļi, kas varētu būt šādu ienākumu avots, tad, lai samazinātu PVA izmaksas, kas saistītas ar pārskatāmā ražojuma ražošanu, saņemtie procenti nebūtu jāiekļauj. Tāpēc Komisija šajā sakarā koriģēja PVA izmaksas.

(191)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka, nosakot rentabilitātes līmeni, Komisijai būtu jāņem vērā uzņēmuma Ajinomoto (Malaysia) Berhad rentabilitāte tā rūpnieciskās pārdošanas, nevis patēriņa preču pārdošanas ziņā, jo gan pieprasījuma iesniedzējs, gan Anhui Jinhe pārdod ace-K atbilstīgi principam “uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem”. Tas norādīja, ka būtu iespējams aprēķināt rūpniecības sektora rentabilitāti, izmantojot segmenta informāciju, kas pieejama 2020. gada pārskata 89. lappusē.

(192)

Komisija norādīja, ka gada pārskatā norādītie skaitliskie rādītāji varētu ļaut noteikt peļņas procentuālo daļu rūpnieciskajai pārdošanai, nevis līdzvērtīgu PVA izdevumu procentuālo daļu rūpnieciskajai pārdošanai. Tāpēc Komisija noraidīja šo argumentu un noteica peļņu un PVA izmaksas, pamatojoties uz uzņēmuma Ajinomoto (Malaysia) Berhad kopējiem skaitliskajiem rādītājiem.

(193)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe bez tam apgalvoja, ka Komisija, visus “pārējos darbības izdevumu” attiecinot uz PVA, novērtējusi par augstu Ajinomoto PVA izmaksas. Tas apgalvoja, ka “pārējie darbības izdevumi” noteikti pieder pie pārdošanas izmaksām, nevis PVA izmaksām, jo redzams, ka, piemēram, nevieni no izdevumiem, kas nav klasificēti pie “pārējiem darbības izdevumiem”, neietverot izdevumus par enerģiju, kuri vismaz daļēji būtu jāuzskata par ražošanas izmaksām, nevis PVA izmaksām.

(194)

Komisija norāda, ka Ajinomoto gada pārskatā nav skaidri norādītas vai sadalītas izmaksas, kas iekļautas šajā kategorijā. Detalizēta izpaustā informācija par izmaksu sadalījumu PVA izmaksu noteikšanai tika sniegta otrajā paziņojumā, un ieinteresētajām personām tika dotas 10 dienas piezīmju sniegšanai. Anhui Jinhe tolaik par šo aspektu nesniedza piezīmes. Tomēr, pat ja Komisija piekristu šim apgalvojumam, tas nemainītu izmeklēšanas secinājumus, ka izmeklēšanas periodā dempings (lielos apjomos) turpinājās.

(195)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

(196)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās izgatavošanas izmaksas (kurās ietverts izejvielu, darbaspēka un enerģijas patēriņš). Attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, Komisija atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(197)

Otrkārt, lai noteiktu neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika pieskaitītas 168.–171. apsvērumā minēto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(198)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja noteiktās PVA izmaksas un peļņu, kā tās norādītas 188.–192. apsvērumā. Šie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz Ajinomoto (Malaysia) Berhad finanšu pārskatiem, kā paskaidrots 187. apsvērumā.

(199)

PVA izdevumi, izteikti procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemēroti neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 32,7 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 22,8 %.

(200)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

(201)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienības tirgū.

(202)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kad to pārdod eksportam uz Savienību.

(203)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja eksporta cenu EXW līmenī.

(204)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika izdarītas eksporta cenas korekcijas saistībā ar vedmaksu, kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām Ķīnas Tautas Republikā, jūras vedmaksu un apdrošināšanas izmaksām, kredīta izmaksām, maksu par banku pakalpojumiem un iepakošanas izmaksām.

(205)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, proti, Anhui Jinhe, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma normālo vērtību ar atbilstīga veida attiecīgā ražojuma eksporta cenu.

(206)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 67,6 %.

(207)

Oficiālajā statistikā norādītās vidējās no Ķīnas veiktā importa cenas atbilst Anhui Jinhe cenām. Ņemot vērā ievērojamo dempinga starpību un citu ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija uzskatīja, ka citi uzņēmumi arī eksportē par dempinga cenām.

(208)

Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings.

(209)

Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgums un iespējamās cenas un dempinga starpības pasākumu atcelšanas gadījumā.

(210)

Komisija analizēja situāciju saistībā ar ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju, Ķīnas ražotāju eksportētāju iesniegtajām atlases veidlapām, atbildēm, kas uz anketas jautājumiem bija saņemtas no ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, saņemto informāciju un Ķīnas ražotāju tīmekļa vietnēm.

(211)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā norādīja, ka pašreizējā jauda ĶTR ir 39 500 tonnas un jaudas izmantojums, pamatojoties uz kopējiem pārdošanas apjomiem, ir mazāks nekā 50 % (73).

(212)

Anhui Jinhe apgalvoja, ka ĶTR tikai trīs uzņēmumi – Anhui Jinhe, Vitasweet un Yabang – ražo ace-K, un sniedza pierādījumus tam, ka daži pieprasījumā norādītie Ķīnas ražotāji ace-K neražo.

(213)

Komisija pieņēma Anhui Jinhe sniegtos pierādījumus (74), kuri šķietami liecināja, ka Shandong MinghuiFood Co., Ltd, Suzhou PeacockFood Additive Co., Ltd un Suzhou Hope Technology Co., Ltd. vairs neražo ace-K. Tomēr nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka tiem vairs nav jaudas vai ka to jaudu īsā laikā nevar atjaunot.

(214)

Tā kā attiecībā uz Hangzhou SanheFood Co., Ltd nebija pierādījumu par pretējo, Komisija uzskatīja, ka šis uzņēmums joprojām ir ražotājs, un savā tīmekļa vietnē (75) secināja, ka tā jauda ir vismaz 5 000 tonnu un, iespējams, lielāka.

(215)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus par to, ka uzņēmuma Nantong Hongxin būvniecības stadijā, kuru plānots pabeigt 2021. gadā, esošā ace-K jauda kopumā ir 15 000 tonnas (76) un ka uzņēmumam Ningxia Wanxiangyuan ir nodoms būvēt jaunu ace-K ražotni, kuras jauda būtu 5 000 tonnu gadā un kura 2020. gada oktobrī izturēja vides novērtējuma posmu (77). Pieprasījuma iesniedzējs atsaucās arī uz Anhui Jinhe 2017. gada paziņojumu par iespējamu ražošanas jaudas pieaugumu, bet nesniedza pierādījumus par to, ka šāda palielināšanās notiek, vai par attiecīgās ražošanas jaudas apjomu.

(216)

Anhui Jinhe neapstrīdēja šos pierādījumus.

(217)

Komisija ir arī uzzinājusi par citu Ķīnas iespējamo ace-K ražotāju Jiangxi Beiyang, bet nav varējusi atrast sīkāku informāciju par tā potenciālo ražošanas apjomu vai ražošanas jaudu.

(218)

Ņemot vērā visus pieejamos pierādījumus, Komisija uzskatīja, ka pašreizējā Ķīnas ražošanas jauda varētu būt robežās no 32 000 līdz 40 500 tonnām un ka šī jauda īsā laikā varētu palielināties par 20 000 tonnām, proti, būt robežās no 52 000 līdz 60 500 tonnām.

(219)

Anhui Jinhe aplēsa, ka gadā pasaules pieprasījums pēc ace-K būs robežās no 18 000 līdz 20 000 tonnām, un apgalvoja, ka tad, ja gada pieauguma temps būtu 2,3–4,5 % (par ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus), tas strauji izlietotu visu Ķīnā pieejamo neizmantoto jaudu.

(220)

Tomēr, pamatojoties uz pašreizējo Ķīnas jaudu, kas ir no 32 000 līdz 40 500 tonnām, bija skaidrs, ka Ķīna viena pati varētu viegli apmierināt pašreizējo pieprasījumu pasaulē un spētu to darīt vismaz nākamos 10 gadus.

(221)

Komisija izpētīja arī situāciju attiecībā uz neizmantoto jaudu.

(222)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju par trijiem uzņēmumiem, par kuriem Anhui Jinhe apgalvoja, ka tajos pašlaik norit ražošana, kā arī par Hangzhou SanheFood Co. Ltd., Komisija secināja, ka šo četru uzņēmumu neizmantotā jauda varētu būt aptuveni 5 200 tonnas (78). Tas aptuveni divas reizes pārsniedz patēriņu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (sk. 239. apsvērumu).

(223)

Aplēstā pašreiz neizmantotā jauda aptuveni 5 200 tonnu apmērā kopā ar papildu jaudu 20 000 tonnu apmērā, kas īsā laikā uzstādāma Ķīnā, ir lielāka par Anhui Jinhe aplēsto pašreizējo pieprasījumu pasaulē un vairāk nekā 8 reizes lielāka par kopējo patēriņu Savienībā.

(224)

Tāpēc ĶTR būs ievērojama ražošanas jauda un neizmantotā jauda, lai, beidzoties antidempinga maksājumu termiņam, būtiski palielinātu pārdošanas apjomus Savienības tirgū.

(225)

Tas, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas eksportam, bija acīmredzams pēc tā pastāvīgās un masveidīgās klātbūtnes, kaut arī tika piemēroti antidempinga pasākumi, un, kā minēts 242. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā tirgus daļa Savienībā sasniedza [31 %–37 %].

(226)

Šajā uz eksportu dabiski orientētajā nozarē Ķīnas jaudas pārpalikums ir spēcīgs stimuls eksportēt, jo ir tikai viens ārvalstu konkurents (pieprasījuma iesniedzējs). Ķīnas eksportētāji jau ir izlietojuši to eksporta tirgu potenciālu, kas nav Savienības tirgi, jo jau dominē tur ar tirgus daļu, kas pārsniedz vidēji 70 % (79).

(227)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Anhui Jinhe apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka Ķīnas ace-K ražotājiem Savienība ir pievilcīgs tirgus. Šajā ziņā Anhui Jinhe apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs arvien lielāku daļu sava saražotā apjoma pārdeva trešo valstu tirgiem un tas liecinot, ka Savienības tirgus Savienības ražotājam nemaz neesot pievilcīgs. Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka Ķīnas ražotāju eksporta cena uz Savienību bijusi tāda pati vai nedaudz zemāka kā to eksporta cena uz tirgiem ārpus ES. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Anhui Jinhe secināja, ka Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem vietēja konkurenta klātbūtnes dēļ bijis mazāk pievilcīgs nekā jebkurš cits trešās valsts tirgus.

(228)

Piezīmēs par Anhui Jinhe iesniegto informāciju pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka antidempinga maksājumi neizslēdz Ķīnas ražotājus eksportētājus no Savienības tirgus. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka spēkā esošo antidempinga maksājumu dēļ Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem varētu būt mazāk pievilcīgs, bet, ja šie maksājumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāji uzskatītu Savienības tirgu par pievilcīgu.

(229)

Šajā ziņā Komisija atgādina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji pat pēc antidempinga maksājumu noteikšanas Savienības tirgū saglabāja ļoti nozīmīgu tirgus daļu, kā tā aprakstīta 242. apsvērumā. Ja tirgus nebūtu pievilcīgs, tik lielas klātbūtnes tirgū nebūtu. Tas jo vairāk attiecas uz gadījumiem, kad piemēro papildu antidempinga maksājumus, jo importa cenas pēc izkraušanas ir augstākas un palielina izmaksas eksportam uz ES. Šādos cenu apstākļos eksportētāji neturpinātu pārdot ievērojamus daudzumus nepievilcīgā tirgū. Tāpēc, pamatojoties uz konstatējumiem, kas apkopoti 234. apsvērumā, Komisija noraida iepriekš minēto argumentu. Beidzoties antidempinga maksājumu termiņam, Ķīnas ražotājiem būtu iespēja palielināt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu Savienībā.

(230)

Savienības tirgus pievilcīgumu apstiprina arī 232. un 233. apsvērumā analizētie cenas elementi.

(231)

Anhui Jinhe apgalvoja, ka ace-K eksporta cenas no ĶTR uz trešām valstīm bija augstākas nekā eksporta cenas uz Savienību. Turklāt tas apgalvoja, ka nepastāv nekādi ierobežojumi attiecībā uz ace-K pārdošanu trešām valstīm.

(232)

Komisija konstatēja, ka Ķīnas cenas eksportam uz trešām valstīm bija aptuveni tādā pašā līmenī, kādā to cenas eksportam uz Savienību. Tas norāda, ka dempings ir strukturāla stratēģija iekļūšanai trešo valstu tirgos un ka tāpēc tas turpināsies.

(233)

Ķīnas ražotāji, iespējams, varētu ražojumu pārdot uz Savienību par augstāku cenu nekā uz citām trešām valstīm, ja spēkā esošie maksājumi zaudētu spēku, taču ievērojamais piedāvājuma pārpalikums Ķīnā varētu spiest cenas uz leju līdz līmenim, kas zemāks par pašreizējo līmeni Savienības tirgū. Tāpēc dempinga starpības varētu palielināties vēl vairāk.

(234)

Komisija konstatēja, ka ĶTR ir ievērojama neizmantotā jauda, kas īsā laikā varētu palielināties vēl vairāk. Savienības tirgus pievilcīgums skaidri izrietēja no lielās tirgus daļas, kas ir Ķīnas ražotājiem, neraugoties uz spēkā esošajiem būtiskajiem antidempinga maksājumiem. Turklāt cenas Savienības tirgū bija pievilcīgas, un, lai gan, beidzoties pasākumu termiņam, Ķīnas ražotājiem būtu potenciāls paaugstināt cenas virs pašreizējā līmeņa, neizmantotās jaudas pārpalikums Ķīnā apvienojumā ar mēreniem paredzamajiem pasaules tirgus izaugsmes rādītājiem gadījumā, ja pasākumi netiktu piemēroti, varētu izraisīt to, ka cenas pazeminās vēl vairāk.

(235)

Turklāt konstatētais dempinga līmenis bija ievērojams.

(236)

Tāpēc Komisijas analīzē tik atklāts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un iespējamība, ka, beidzoties pasākumu termiņam, imports turpinātos ievērojamos apjomos par dempinga cenām.

(237)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja viens ražotājs. Šis ražotājs veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(238)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem brīvajā tirgū Savienībā un importu no ĶTR un citām trešām valstīm, kā tie norādīti importa statistikā, kuras pamatā ir 14. panta 6. punkta datubāze.

(239)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(240)

Salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu ace-K patēriņš palielinājās par 6 %, jo Savienībā pieauga pieprasījums pēc produktiem bez cukura.

(241)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem un Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem.

(242)

Importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika.

3. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(243)

Ķīnas importa apjoms uzrādīja zināmas svārstības: 2018. gadā tas palielinājās par 4 %, bet pēc tam, 2019. gadā, samazinājās. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa apjoms salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu ievērojami palielinājās, proti, par 18 %. Šis pieaugums kopš 2019. gada sakrita ar nelielu patēriņa samazinājumu Savienībā tajā pašā periodā.

(244)

No Ķīnas veiktā importa tirgus daļa uzrādīja līdzīgu dinamiku kā importa apjoms – 2018. gadā tā palielinājās par 3 %, bet pēc tam, 2019. gadā, samazinājās. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šo samazinājumu varēja atgūt ar 11 % pieaugumu salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu. Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, neraugoties uz Savienības patēriņa samazinājumu, no ĶTR veiktā importa tirgus daļa palielinājās uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas rēķina, kā tie aprakstīti 257. un 258. apsvērumā.

(245)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem.

(246)

Vidējai importa cenai no attiecīgās valsts bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(247)

Vidējām importa cenām no ĶTR attiecīgajā periodā kopumā bija spēcīgs pieaugums – 19 %. Importa cenas no Ķīnas saglabājās ievērojami zemākas nekā Savienības cenas, kas parādītas 8. tabulā.

(248)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica cenu samazinājumu, salīdzinot:

(249)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultātu izteica procentos no Savienības ražotāja apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Rezultāts liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība pārsniedz 10 %. Ja antidempinga maksājumus neņem vērā, vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība sasniedz vairāk nekā 45 %.

(250)

Ace-K imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā veidoja tikai 1–4 % lielu tirgus daļu. Tā kā ace-K ražo tikai Ķīnā un Savienībā, Komisija uzskatīja, ka šis imports ir nepareizi klasificēts kā ace-K vai ir nepareizi deklarēta tā izcelsme. Šā iemesla dēļ Komisija kaitējuma analīzē šo importu vairs neapskatīja.

(251)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(252)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

5. tabula

Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(253)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 14 %. Šis palielinājums var būt saistīts, pirmkārt, ar vispārēju ace-K pieprasījuma pieaugumu un, otrkārt, ar antidempinga maksājumu ietekmi, kas ļāva nozarei atgūties un palielināt ražošanas apjomu.

(254)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās tādā pašā līmenī. Lai gan antidempinga maksājumi ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties, tirgus novērtējums nepamatoja jaudas palielināšanu.

(255)

Antidempinga maksājumu un ace-K vispārējā pieprasījuma pieauguma dēļ jaudas izmantojums palielinājās atbilstīgi gada ražošanas apjomam, kas aprakstīts 253. apsvērumā, par 14 %.

(256)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Savienības pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(257)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāja pārdošanas apjoms svārstījās. Pārdošanas apjoms 2018. gadā samazinājās par 3 %, pēc tam, 2019. gadā, sekoja straujš pieaugums par 11 % salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas apjoms atgriezās sākotnējā līmenī, kāds bija attiecīgā perioda sākumā.

(258)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā svārstījās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 5 %.

(259)

Nodarbinātībai un ražīgumam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums Savienībā

(260)

No 2017. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām Savienības ražošanas nozare atbilstīgi ražošanas apjoma pieaugumam palielināja savu personālu par 14 %.

(261)

Vienlaikus tajā pašā periodā par 10 % palielinājās ražīgums.

(262)

Sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja dempinga starpība, kas norādīta 206. apsvērumā, būtiski pārsniedza de minimis līmeni, un ĶTR importa apjoms un tirgus daļa, kas aprakstīti 243. un 244. apsvērumā, attiecīgajā periodā joprojām bija ievērojama.

(263)

Tomēr, lai gan ĶTR joprojām nodarbojās ar dempingu, Savienības ražošanas nozare spēja atgūties no iepriekšējās dempinga prakses.

(264)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(265)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā pēc antidempinga pasākumu noteikšanas palielinājās par 35 %.

(266)

Ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā saglabājās stabilas.

(267)

Savienības ražotāja vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(268)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %.

(269)

Vienīgā Savienības ražotāja krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Krājumi

(270)

Attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 11 %.

(271)

Savienības ražotāja rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(272)

Komisija noteica Savienības ražotāja rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, proti, par 93 %. Savienības ražotājam pie augsta līmeņa rentabilitātes ļāva atgriezties antidempinga maksājumi.

(273)

Izmeklēšana parādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodam bija raksturīgi ārkārtas apstākļi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu. Proti, lieli pārtikas un farmācijas klases klienti 2020. gada pirmajā pusē no Savienības ražošanas nozares iegādājās lielākus ace-K apjomus, lai nodrošinātu šīs sastāvdaļas piegādi. Turklāt Savienības ražošanas nozares ikgadējā uzturēšana, kas ietver periodu, kurā ražošana tiek pārtraukta, 2020. gadā tika atlikta salīdzinājumā ar ierasto gada grafiku, kā rezultātā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās ražošanas apjoms. Šīs ārkārtējās tirgus norises izraisīja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu un Savienības ražošanas nozares peļņas pieaugumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka, likvidējot šādu vienreizēju ietekmi, Savienības ražošanas nozares peļņa būtu tādā pašā apmērā kā rentabilitāte, kas tika sasniegta pirms ārkārtas apstākļiem, t. i., 2019. gadā.

(274)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence palielinājās līdzīgi rentabilitātei par 80 %, vēlreiz atspoguļojot antidempinga maksājumu un to pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pastāvošo ārkārtas apstākļu pozitīvo ietekmi, kas aprakstīti 273. apsvērumā.

(275)

Ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %. Kā aprakstīts 272. apsvērumā, antidempinga maksājumi ļāva atsākt veselīgu darījumdarbību, bet nepamatoja vajadzību pēc ieguldījumiem papildu ražošanas jaudās.

(276)

Ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā ievērojami pieauga par 124 %.

(277)

Vairākumam tādu kaitējuma rādītāju kā ražošanas apjoms, nodarbinātība, jaudas izmantojums, ražīgums, rentabilitāte un naudas plūsma bija pozitīva dinamika. Kaut arī tendences attiecībā uz tādiem finanšu rādītājiem kā ieguldījumu līmenis un ienākums no ieguldījumiem bija negatīvas, to līmeņi absolūtā izteiksmē bija apmierinoši un neliecināja par būtisku kaitējumu.

(278)

Tāpēc Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekš ciestā kaitējuma un tai netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(279)

Komisija 278. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi pret importu no Ķīnas zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(280)

Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, iespējamos cenu līmeņus importam no ĶTR gadījumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tostarp cenu samazinājuma līmeni bez antidempinga pasākumiem.

(281)

Kā izklāstīts iepriekš 210.–223. apsvērumā, Ķīnas Tautas Republikā ir ievērojama ražošanas jauda un neizmantotā jauda, lai, beidzoties antidempinga maksājumu termiņam, strauji palielinātu eksportu uz ES tirgu.

(282)

Šis būtiskais jaudas pārpalikums un Savienības tirgus pievilcīgums, kas aprakstīti 225.–229. apsvērumā, varētu radīt ievērojamu papildu eksportu uz Savienību par dempinga cenām, kurš varētu viegli nosegt visu Savienības patēriņu.

(283)

Pasaules tirgū, kur ārpus Savienības nav ieviesti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, Ķīnas ražotājiem ir dominējoša tirgus daļa (vidēji vairāk nekā 70 %).

(284)

Pastāv iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumi netiktu piemēroti, Ķīnas ražotāju tirgus daļa atbilstu vismaz to pasaules tirgus daļai.

(285)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Anhui Jinhe apgalvoja, ka Ķīnai nav dominējoša stāvokļa trešo valstu tirgos, jo apgalvotā Ķīnas ražotāju 70 % tirgus daļa trešo valstu tirgos atbilstot to daļai no kopējās ražošanas jaudas pasaulē, tāpēc šī tirgus daļa atspoguļojot līdzsvarotu pasaules tirgus sadalījumu starp konkurējošiem ražotājiem.

(286)

Piezīmēs par Anhui Jinhe iesniegto informāciju pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Anhui Jinhe arguments ir balstīts uz Ķīnas kopējās ražošanas jaudas salīdzinājumu ar pieprasījuma iesniedzēja kopējo ražošanas jaudu un ka šis arguments nav derīgs, jo Ķīnā ir ievērojams jaudas pārpalikums.

(287)

Anhui Jinhe arguments atspoguļo Ķīnas pakāpenisko pieeju rūpniecības politikai: pamatojoties uz valsts radītiem kropļojumiem, tiek radīts milzīgs jaudas pārpalikums; liela daļa no jaudas pārpalikuma tiek izmantota eksportam uz visu pasauli; ES (un citur) tiek krasi samazināts konkurentu skaits nevis uz reālas konkurētspējas pamata, bet gan uz negodīgas tirdzniecības pamata; Ķīnas uzņēmumi ieņem milzīgu, pat dominējošu stāvokli visā pasaulē. Tad tiek apgalvots, ka tas esot “normāls sadalījums”. Tomēr tirgus nevajadzētu virzīt konkurentu lielumam, bet gan to spējai godīgi konkurēt vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Šis arguments liecina, kāds ir Ķīnas vēstījums par Ķīnas masveida klātbūtnes iemesliem visā pasaulē. Tomēr ir fakts, ka šāda masveida klātbūtne būtiski ietekmē konkurenci, un tāpēc Komisija konstatē, ka tad, ja nebūtu antidempinga pasākumu, Ķīnas ražotāju tirgus daļa Savienības tirgū, visticamāk, ievērojami pieaugtu un ka tas Savienības ražotājam liktu zaudēt ievērojamu tirgus daļu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(288)

Bez antidempinga maksājumiem Ķīnas ace-K cenas pēc muitošanas aptuveni būtu robežās no 6,2 līdz 6,75 EUR/kg. Salīdzinot šīs cenas ar Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksām, no kurām atskaitītas vedmaksa un noliktavu pakalpojumu izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un pārtikas ace-K vidējā EXW pārdošanas cena lietotājiem un tirgotājiem Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, analīze parādīja, ka no Ķīnas veiktā importa cenas būtu par vairāk nekā 45 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(289)

Ja pasākumi netiktu piemēroti, scenārijā, kur Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ES būtu tāda pati klātbūtne kā citos pasaules tirgos (vidēji aptuveni 70 %) (80), Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma zaudēšana un no tās izrietošais izmaksu pieaugums, ņemot vērā iespējamos cenu līmeņus, radītu ievērojamus finansiālus zaudējumus un negatīvu rentabilitāti. Tādējādi kaitējums īsā laikposmā kļūtu būtisks un apdraudētu Savienības ražošanas nozares izdzīvošanu.

(290)

Šo iespējamo scenāriju pamato pieprasījuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi par ievērojamu pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumu Apvienotajā Karalistē pēc Brexit un izrietošās antidempinga pasākumu atcelšanas attiecībā uz ace-K. Ja pasākumi netiktu piemēroti, Savienības tirgū patiešām varētu veidoties līdzīga situācija.

(291)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Anhui Jinhe apgalvoja, ka pēc antidempinga maksājumu atcelšanas, kas notika Brexit dēļ, pieprasījuma iesniedzējs nezaudēja būtisku pārdošanas apjomu un tirgus daļu Apvienotajā Karalistē. Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka atklātajos lietas materiālos nav pierādījumu par pieprasījuma iesniedzēja pārdošanas apjomiem Apvienotajā Karalistē un Ķīnas eksporta pieaugumu uz Apvienoto Karalisti.

(292)

Piezīmēs par Anhui Jinhe sniegto informāciju pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Anhui Jinhe ir piekļuve Ķīnas eksporta statistikai un ka pieprasījuma iesniedzējs šādus eksporta datus ir sniedzis arī izmeklēšanas gaitā. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka zaudēja darījumus jau tad, kad tika paredzēta antidempinga maksājumu atcelšana Apvienotajā Karalistē.

(293)

Šajā sakarā Komisija atgādina, ka pieprasījuma iesniedzējs vispirms iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, attiecībā uz pārdošanas apjomiem Eiropas Savienībā iekļaujot datus par Apvienoto Karalisti, un pēc tam – jaunu versiju ar datiem, kas neaptvēra Apvienoto Karalisti. Abu atbilžu uz anketas jautājumiem nekonfidenciālās versijas ir iekļautas atklātajos lietas materiālos. Komisija analizēja arī pārskatāmā ražojuma importa statistiku no Ķīnas uz Apvienoto Karalisti. Atbildot uz Anhui Jinhe sniegto informāciju, izmeklēšanas lietas nekonfidenciālajiem materiāliem šajā sakarā tika pievienots paziņojums. Gan atbildes uz anketas jautājumiem, gan statistika apstiprināja konstatējumus, ka pieprasījuma iesniedzējs tirgus daļu zaudēja jau tad, kad tika paredzēta antidempinga maksājumu atcelšana Brexit dēļ. Tāpēc iepriekš minētais Anhui Jinhe apgalvojums nav pamatots.

(294)

Iepriekš izklāstītā analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozare no maksājumu noteikšanas guva labumu un pēc pasākumu noteikšanas ir atguvusies no kaitējuma. Tomēr, ja pasākumi netiktu piemēroti, paredzamais ievērojamais no Ķīnas veiktā importa pieaugums par zaudējumus radošām cenām ātri izraisītu Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, nodarot būtisku kaitējumu.

(295)

Tādēļ Komisija secināja, ka bez pasākumiem, visticamāk, ievērojami pieaugtu imports no attiecīgās valsts par zaudējumus radošām dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(296)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(297)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(298)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka saglabāt spēkā esošos pasākumus nav Savienības interesēs.

(299)

Kā norādīts 278. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga nodarītā kaitējuma un tās darbība ir dzīvotspējīga, ja tai nekaitē negodīga konkurence, ko rada imports par dempinga cenām.

(300)

Kā paskaidrots 279.–294. apsvērumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, visticamāk, strauji pasliktinātos.

(301)

Tāpēc tiek secināts, ka pret ĶTR spēkā esošo pasākumu termiņa pagarināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(302)

Kā minēts 29. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistītais importētājs.

(303)

Šajā izmeklēšanā netika atklāts, ka spēkā esošajiem pasākumiem būtu nozīmīga nelabvēlīga ietekme uz importētājiem.

(304)

Iepriekšējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumi importētājus var negatīvi ietekmēt, bet ļoti ierobežotā apjomā. Importētājiem, kam ir plašāks ražojumu klāsts, ar ace-K ir saistīta tikai neliela darījumdarbības daļa.

(305)

Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ir skaidrs, ka pasākumu noteikšana importētājus ietekmēs minimāli vai neietekmēs nemaz un šo ietekmi nepārprotami atsvērs ieguvumi, ko minētie pasākumi varēs sniegt Savienības ražošanas nozarei.

(306)

Ace-K galvenokārt izmanto par cukura aizstājēju pārtikas un dzērienu nozarē, piemēram, bezalkoholisko dzērienu vai piena pārstrādes produktu ražošanā. Mazākā mērā ace-K izmanto farmācijas nozarē.

(307)

Neviens no lietotājiem izmeklēšanā nesadarbojās.

(308)

Šajā izmeklēšanā netika atklāts, ka spēkā esošajiem pasākumiem būtu nozīmīga nelabvēlīga ietekme. Iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR atklājās, ka ace-K ietekme uz gatavo ražojumu izmaksām ir minimāla. Tomēr tajā arī atklājās, ka ace-K izmantošana ir būtiska ražojumiem, kas jau ir tirgū. Varētu izstrādāt jaunus ražojumus ar alternatīviem saldinātājiem, taču būtu riskanti un dārgi mainīt plaši lietotu ražojumu sastāvu. Tāpēc lietotāju piekļuve alternatīviem ace-K avotiem tika uzskatīta par svarīgu.

(309)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka, pagarinot pasākumu termiņu, ietekme uz lietotāju ekonomisko stāvokli nevarētu būt ievērojama.

(310)

Savienības ražotājs apgalvoja, ka ace-K piegādes drošība ir būtiska pārtikas un dzērienu ražotājiem un ka kļūt atkarīgai tikai no vienas valsts ražojumu piegādēm nav Savienības interesēs. Ražotājs arī uzskatīja, ka, tiklīdz kāda dzēriena vai pārtikas produkta ražotājs ir izvēlējies izmantot ace-K par mazkaloriju saldinātāju, tas nevar pāriet uz citu saldinātāju, būtiski nemainot garšu un neietekmējot patērētāju priekšstatu par šo ražojumu.

(311)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, lai iestātos pret to spēkā esošo pasākumu saglabāšanu, kuri noteikti attiecībā uz ĶTR izcelsmes ace-K importu.

(312)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Anhui Jinhe apgalvoja, ka pasākumu turpināšana nav Savienības interesēs. Šajā sakarā Anhui Jinhe apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējam ir ierobežota ražošanas jauda un augsts jaudas izmantojuma līmenis un tāpēc, palikdams eksporta tirgos, tas nav spējīgs apgādāt visu tirgu. Turklāt Anhui Jinhe uzskatīja, ka ace-K lietotāji ir atkarīgi no alternatīviem piegādes avotiem un tādēļ to vienīgā izvēle ir maksāt antidempinga maksājumus un pārnest tos uz patērētājiem, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas. Visbeidzot, Anhui Jinhe apgalvoja, ka lietotāju stratēģija pirkt no vairākiem avotiem katrā ziņā pieprasījuma iesniedzējam nodrošinātu pietiekamu aizsardzību, jo neļautu importam no Ķīnas iegūt ievērojamas tirgus daļas no Savienības ražotāja.

(313)

Piezīmēs par Anhui Jinhe iesniegto informāciju pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tā ražošanas jauda ir pietiekama, lai apgādātu visu Savienības tirgu, kā arī pašreizējā apjomā eksportētu uz trešām valstīm. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka, ņemot vērā ļoti nelielās devas, kādās ace-K pievieno dzērieniem un pārtikai, antidempinga maksājumu ietekme uz gatavo ražojumu izmaksām ir niecīga. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, pretēji Anhui Jinhe apgalvojumam, ace-K lietotāju divkāršā iegādes avotu stratēģija neliedza importam no Ķīnas iegūt ievērojamas tirgus daļas, kaitējot Savienības ražotājam periodā pirms sākotnējās izmeklēšanas.

(314)

Attiecībā uz šiem argumentiem Komisija atgādina, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā nesadarbojās importētāji, lietotāji vai patērētāju organizācijas. Faktiski izmeklēšanā tika atklāts, ka papildus 210.–223. apsvērumā aprakstītajai neizmantotajai jaudai, kas ir Ķīnā, pietiekama ace-K ražošanas jauda, lai apmierinātu patēriņu, kā redzams 239. un 252. apsvērumā, ir Eiropas Savienībā, tāpēc nav riska, ka pārskatāmā ražojuma piegāde nebūs pietiekama. Komisija arī konstatēja, ka ace-K ietekme uz gatavo ražojumu izmaksām, kā aprakstīts 308. apsvērumā, ir minimāla. Tāpēc Komisija noraidīja iepriekš minētos argumentus.

(315)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz ace-K no Ķīnas būtu jāsaglabā.

(316)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (81) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(317)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,