ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 19

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

65. gadagājums
2022. gada 28. janvāris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/111 (2022. gada 25. janvāris), ar ko groza Regulu (ES) 2019/216 attiecībā uz Savienības tarifa kvotu augstākā labuma liellopu gaļai no Paragvajas

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/112 (2022. gada 25. janvāris), ar ko attiecībā uz pārejas noteikumiem, kas piemērojami noteiktām in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, un nosacījumu atliktu piemērošanu iestādes iekšējai lietošanai paredzētām ierīcēm groza Regulu (ES) 2017/746 ( 1 )

3

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) 2022/113 (2022. gada 27. janvāris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā

7

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/114 (2022. gada 26. janvāris), ar ko piešķir Savienības atļauju atsevišķam biocīdam SchwabEX-Guard  ( 1 )

11

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/115 (2022. gada 26. janvāris), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

19

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/116 (2022. gada 27. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas kālija acesulfāma importam

22

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/117 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 328. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida

65

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/118 (2022. gada 27. janvāris), ar kuru groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā

67

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2022/119 (2022. gada 26. janvāris), ar ko atceļ Lēmumu 2004/613/EK par padomdevējas grupas izveidi pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības jomā

71

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/120 (2022. gada 26. janvāris), ar kuru groza Lēmumu 2002/840/EK, ar ko pieņem sarakstu attiecībā uz apstiprinātām iekārtām pārtikas produktu apstarošanai trešās valstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 367)  ( 1 )

72

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2022/121 (2022. gada 27. janvāris), ar ko pieņem iekšējos noteikumus attiecībā uz informācijas sniegšanu datu subjektiem un dažu viņu tiesību ierobežošanu saistībā ar persondatu apstrādi lūgumu un sūdzību izskatīšanas vajadzībām saskaņā ar Civildienesta noteikumiem

77

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Eiropas Savienības un Šveices Apvienotās gaisa transporta komitejas, kas izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu, Lēmums Nr. 2/2021 (2021. gada 8. decembris), ar ko aizstāj pielikumu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu [2022/122]

84

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/111

(2022. gada 25. janvāris),

ar ko groza Regulu (ES) 2019/216 attiecībā uz Savienības tarifa kvotu augstākā labuma liellopu gaļai no Paragvajas

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“Apvienotā Karaliste”) izstāšanās no Savienības Savienība un Apvienotā Karaliste paziņoja pārējām Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstīm, ka to pašreizējā tirgus piekļuve tiks saglabāta, sadalot Savienības tarifa kvotas starp Savienību un Apvienoto Karalisti. Minētā sadalījuma metodika, kā arī ES-27 apjomi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/216 (2).

(2)

Savienības tarifa kvotas, kas nav iekļautas Savienības koncesiju un saistību sarakstā, nebūtu jāsadala.

(3)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1149/2002 (3) tika atvērta svaigas, dzesinātas vai saldētas augstākā labuma liellopu gaļas importa tarifa kvota 1 000 tonnām, kas izteiktas kā produkta svars. Lai gan šī tarifa kvota nebija iekļauta Savienības PTO sarakstā, minētā tarifa kvota tika nepareizi sadalīta ar Regulu (ES) 2019/216, tādējādi no 2021. gada 1. janvāra samazinot tās apjomu. Tāpēc būtu jāatjauno minētās tarifa kvotas sākotnējais apjoms.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2019/216,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

1. pants

Regulas (ES) 2019/216 pielikuma A daļā svītro šādu rindu:

“Svaiga, dzesināta vai saldēta augstākā labuma liellopu gaļa

t

 

PAR

094455

71,1  %

711”

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 25. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. BEAUNE


(1)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 14. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 11. janvāra lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/216 (2019. gada 30. janvāris) par Savienības PTO sarakstā iekļauto tarifa kvotu sadalījumu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000 (OV L 38, 8.2.2019., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1149/2002 (2002. gada 27. jūnijs), ar ko atver autonomu kvotu augstākā labuma liellopu gaļas importam (OV L 170, 29.6.2002., 13. lpp.).


28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/3


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/112

(2022. gada 25. janvāris),

ar ko attiecībā uz pārejas noteikumiem, kas piemērojami noteiktām in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, un nosacījumu atliktu piemērošanu iestādes iekšējai lietošanai paredzētām ierīcēm groza Regulu (ES) 2017/746

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 168. panta 4. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (3), orientējoties uz pacientu un lietotāju veselības aizsardzību augstā līmenī un ņemot vērā mazos un vidējos uzņēmumus, kuri darbojas šajā nozarē, iedibina jaunu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu netraucētu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, uz kurām attiecas minētā regula. Lai attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm tiktu ievēroti kopīgie drošības apsvērumi, Regula (ES) 2017/746 šīm ierīcēm turklāt nosaka augstus kvalitātes un drošuma standartus. Turklāt Regula (ES) 2017/746 būtiski pastiprina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/79/EK (4) esošās regulatīvās pieejas galvenos elementus, piemēram, paziņoto struktūru pārraudzību, risku klasifikāciju, atbilstības novērtēšanas procedūras, veiktspējas izvērtēšanu un veiktspējas pētījumus, vigilanci un tirgus uzraudzību, vienlaikus ieviešot noteikumus, kas attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm nodrošina pārredzamību un izsekojamību.

(2)

Covid-19 pandēmija un ar to saistītā sabiedrības veselības krīze dalībvalstīm bijusi un joprojām ir vēl nepieredzēta problēma, kas rada milzīgu slogu valstu iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, Savienības iedzīvotājiem, paziņotajām struktūrām un uzņēmējiem. Sabiedrības veselības krīze ir radījusi ārkārtējus apstākļus, kuri prasa ievērojamus papildu resursus, kā arī vitāli svarīgu in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču plašāku pieejamību, ko nebija iespējams pamatoti paredzēt Regulas (ES) 2017/746 pieņemšanas laikā. Minētie ārkārtējie apstākļi būtiski ietekmē dažādas minētās regulas tvērumā esošās jomas, piemēram, paziņoto struktūru izraudzīšanos un darbu, kā arī in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču laišanu tirgū un pieejamību tirgū Savienībā.

(3)

In vitro diagnostikas medicīniskās ierīces ir būtiskas Savienības iedzīvotāju veselībai un drošībai, un konkrēti SARS-CoV-2 testi ir vitāli svarīgi cīņā pret pandēmiju. Tāpēc ir jānodrošina, lai būtu nepārtraukts šādu ierīču piedāvājums Savienības tirgū.

(4)

Ņemot vērā pašreizējo problēmu nepieredzēto apmēru, papildu resursus, kas dalībvalstīm, veselības aprūpes iestādēm, paziņotajām struktūrām, uzņēmējiem un citām attiecīgajām personām vajadzīgi, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmiju, un paziņoto struktūru pašreizējo ierobežoto kapacitāti, kā arī ņemot vērā Regulas (ES) 2017/746 sarežģītību, ir ļoti iespējams, ka dalībvalstis, veselības aprūpes iestādes, paziņotās struktūras, uzņēmēji un citas attiecīgās personas nespēs nodrošināt minētās regulas pienācīgu īstenošanu un pilnīgu piemērošanu no 2022. gada 26. maija, kā noteikts minētajā regulā.

(5)

Turklāt Regulā (ES) 2017/746 pašlaik paredzētais pārejas periods attiecībā uz to sertifikātu derīgumu, ko paziņotās struktūras in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm izdevušas saskaņā ar Direktīvu 98/79/EK, beidzas tajā pašā dienā, kad Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/745 (5) paredzētais pārejas periods attiecībā uz derīgumu, kas ir noteiktām EK atbilstības deklarācijām un sertifikātiem, ko paziņotās struktūras par medicīniskajām ierīcēm izdevušas saskaņā ar atceltajām Padomes Direktīvām 90/385/EEK (6) un 93/42/EEK (7), proti, 2024. gada 26. maijā. Tas rada slogu dalībniekiem, kuri strādā gan ar medicīniskajām ierīcēm, gan ar in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm.

(6)

Lai nodrošinātu netraucētu iekšējā tirgus darbību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības un pacientu drošības līmeni, kā arī lai nodrošinātu juridisko noteiktību un izvairītos no iespējamiem tirgus traucējumiem, ir jāpagarina Regulā (ES) 2017/746 noteiktie pārejas periodi attiecībā uz ierīcēm, uz kurām attiecas sertifikāti, ko paziņotās struktūras izdevušas saskaņā ar Direktīvu 98/79/EK. To pašu iemeslu dēļ arī jāparedz pietiekams pārejas periods ierīcēm, kurām atbilstības novērtēšana, kurā iesaistīta paziņotā struktūra, saskaņā ar Regulu (ES) 2017/746 jāveic pirmoreiz.

(7)

Attiecībā uz laiku, kas vajadzīgs paziņoto struktūru kapacitātes palielināšanai, būtu jāpanāk līdzsvars starp šādu struktūru ierobežoto pieejamo kapacitāti un augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanu. Tāpēc attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, kurām atbilstības novērtēšana, kurā iesaistīta paziņotā struktūra, ir saskaņā ar Regulu (ES) 2017/746 jāveic pirmoreiz, pārejas periodiem vajadzētu būt tādiem, lai varētu diferencēt augstāka vai zemāka riska ierīces. Pārejas perioda ilgumam vajadzētu būt atkarīgam no attiecīgās ierīces riska klases tā, ka periods ir īsāks ierīcēm, kas ietilpst augstāka riska klasē, un garāks ierīcēm, kas ietilpst zemāka riska klasē.

(8)

Lai dotu pietiekami daudz laika tirgū joprojām darīt pieejamas in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces, kuras ir likumīgi laistas tirgū saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem pārejas noteikumiem, arī tās piegādāt tiešajiem lietotājiem vai nodot ekspluatācijā, Regulā (ES) 2017/746 paredzētais tirgošanas termiņš – 2025. gada 27. maijs – būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šajā regulā paredzētos papildus pārejas periodus.

(9)

Ņemot vērā to, cik lieli resursi veselības iestādēm jāliek lietā cīņā pret Covid-19 pandēmiju, minētajām iestādēm būtu jādod papildu laiks sagatavoties, lai ievērotu konkrētos nosacījumus, kas Regulā (ES) 2017/746 noteikti attiecībā uz ierīcēm, kuras ražo un izmanto vienā un tajā pašā veselības iestādē (“iestādes iekšējai lietošanai paredzētas ierīces”). Tādēļ minēto nosacījumu piemērošana būtu jāatliek. Tā kā veselības aprūpes iestādēm būs vajadzīgs pilnīgs pārskats par tirgū pieejamajām in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, kas marķētas ar CE zīmi, nosacījums, kas paredz veselības aprūpes iestādēm pienākumu pamatot to, ka ar tirgū pieejamu ierīci mērķgrupas pacientu specifiskas vajadzības nav iespējams apmierināt vai tās nav iespējams apmierināt pienācīgā veiktspējas līmenī, nebūtu jāpiemēro, kamēr nav beigušies šajā regulā noteiktie pārejas periodi.

(10)

Tāpēc Regula (ES) 2017/746 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, pagarināt Regulā (ES) 2017/746 noteiktos pārejas periodus, minētajā regulā ieviest papildu pārejas noteikumus un atlikt minētās regulas noteikumu piemērošanu iestādes iekšējai lietošanai paredzētām ierīcēm, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(12)

Šo regulu pieņem ārkārtējos apstākļos, kuri izriet no Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās sabiedrības veselības krīzes. Lai panāktu Regulas (ES) 2017/746 grozījumu paredzēto ietekmi attiecībā uz pārejas periodiem, papildu pārejas periodiem un iestādes iekšējai lietošanai paredzētām ierīcēm piemērojamo noteikumu piemērošanu, jo īpaši nolūkā nodrošināt juridisko noteiktību uzņēmējiem, šai regulai jāstājas spēkā pirms 2022. gada 26. maija. Tādēļ tiek uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(13)

Ņemot vērā, ka ir ārkārtīgi svarīgi nekavējoties risināt sabiedrības veselības krīzi, kas saistīta ar Covid-19 pandēmiju, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2017/746 groza šādi:

1)

regulas 110. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

punkta pirmajā daļā datumu “2024. gada 27. maijā” aizstāj ar datumu “2025. gada 27. maijā”;

ii)

punkta otrajā daļā datumu “2024. gada 27. maijā” aizstāj ar datumu “2025. gada 27. maijā”;

b)

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Atkāpjoties no šīs regulas 5. panta, ierīces, kas minētas šā punkta otrajā un trešajā daļā, drīkst laist tirgū vai nodot ekspluatācijā līdz minētajās daļās norādītajiem datumiem ar noteikumu, ka minētās ierīces no šīs regulas piemērošanas dienas aizvien atbilst Direktīvai 98/79/EK, un ar noteikumu, ka minēto ierīču konstrukcijā un paredzētajā nolūkā nav būtisku izmaiņu.

Ierīces, kurām ir sertifikāts, kas ticis izsniegts saskaņā ar Direktīvu 98/79/EK un kas ir derīgs saskaņā ar šā panta 2. punktu, drīkst laist tirgū vai nodot ekspluatācijā līdz 2025. gada 26. maijam.

Ierīces, kuru atbilstības novērtēšanas procedūrā saskaņā ar Direktīvu 98/79/EK paziņotā struktūra nebija jāiesaista, par kurām atbilstības deklarācija saskaņā ar minēto direktīvu sagatavota pirms 2022. gada 26. maija un kuru atbilstības novērtēšanas procedūrā saskaņā ar šo regulu paziņotā struktūra ir jāiesaista, drīkst laist tirgū vai nodot ekspluatācijā līdz šādiem datumiem:

a)

D klases ierīces – līdz 2025. gada 26. maijam;

b)

C klases ierīces – līdz 2026. gada 26. maijam;

c)

B klases ierīces – līdz 2027. gada 26. maijam;

d)

A klases ierīces, ko tirgū laiž sterilas, – līdz 2027. gada 26. maijam.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, attiecībā uz pēctirgus uzraudzību, tirgus uzraudzību, vigilanci, uzņēmēju un ierīču reģistrāciju šā punkta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām ierīcēm piemēro šīs regulas prasības, nevis Direktīvas 98/79/EK attiecīgās prasības.

Neskarot IV nodaļu un šā panta 1. punktu, paziņotā struktūra, kas izsniegusi šā punkta otrajā daļā minēto sertifikātu, turpina būt atbildīga par atbilstošu uzraudzību attiecībā uz visām piemērojamām prasībām saistībā ar ierīcēm, kuras tā ir sertificējusi.

4.   Ierīces, kas likumīgi laistas tirgū, ievērojot Direktīvu 98/79/EK, pirms 2022. gada 26. maija, var turpināt darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā līdz 2025. gada 26. maijam.

Ierīces, kas, ievērojot šā panta 3. punktu, likumīgi laistas tirgū no 2022. gada 26. maija, var turpināt darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā līdz šādiem datumiem:

a)

ierīces, kas minētas 3. punkta otrajā daļā vai 3. punkta trešās daļas a) apakšpunktā, – līdz 2026. gada 26. maijam;

b)

ierīces, kas minētas 3. punkta trešās daļas b) apakšpunktā, – līdz 2027. gada 26. maijam;

c)

ierīces, kas minētas 3. punkta trešās daļas c) un d) apakšpunktā, – līdz 2028. gada 26. maijam.”;

2)

regulas 112. panta otrajā daļā datumu “2025. gada 27. maijam” aizstāj ar datumu “2028. gada 26. maijam”;

3)

regulas 113. panta 3. punktā pievieno šādus apakšpunktus:

“i)

regulas 5. panta 5. punkta b) un c) un e) līdz i) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 26. maija;

j)

regulas 5. panta 5. punkta d) apakšpunktu piemēro no 2028. gada 26. maija.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 25. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. BEAUNE


(1)  2021. gada 8. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 15. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 20. decembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).

(7)  Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/7


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/113

(2022. gada 27. janvāris),

ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 101/2011 (2011. gada 4. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 4. februārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 101/2011.

(2)

Pamatojoties uz pārskatīšanu, minētās regulas I pielikumā iekļautā informācija par pamatojumiem būtu jāgroza attiecībā uz trim personām un attiecībā uz septiņām personām būtu jāgroza informācija par tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu aizsardzību tiesā piemērošanu saskaņā ar Tunisijas tiesību aktiem.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 101/2011 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 101/2011 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 27. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.-Y. LE DRIAN


(1)  OV L 31, 5.2.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 101/2011 I pielikumu groza šādi:

i)

turpmāk uzskaitītos ierakstus sadaļā “A. 2. pantā minēto personu un vienību saraksts” aizstāj ar šādiem:

 

Vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

“7.

Halima Bent Zine El Abidine Ben Haj Hamda BEN ALI

Valstspiederība: Tunisijas

Dzimšanas vieta: Tunis (Tunisa), Tunisija

Dzimšanas datums: 1992. gada 17. jūlijs

Pēdējā zināmā adrese: prezidenta pils, Tunis (Tunisa), Tunisija

Identitātes kartes Nr.: 09006300

Izdevēja valsts: Tunisija

Dzimums: sieviete

Cita informācija: Leïla TRABELSI meita

Persona, attiecībā uz kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu vai uz kuru pēc Tunisijas iestāžu galīgā tiesas lēmuma attiecas aktīvu atgūšanas process par līdzdalību nodarījumā, kad valsts amatpersona piesavinājās publiskos līdzekļus, par līdzdalību valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai, nelikumīgi ietekmējot valsts amatpersonu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai, un kura ir saistīta ar Leila Trabelsi (Nr. 2).

29.

Ghazoua Bent Zine El Abidine Ben Haj Hamda BEN ALI

Valstspiederība: Tunisijas

Dzimšanas vieta: Le Bardo

Dzimšanas datums: 1963. gada 8. marts

Pēdējā zināmā adrese: 49 avenue Habib Bourguiba – Carthage

Identitātes kartes Nr.: 00589758

Izdevēja valsts: Tunisija

Dzimums: sieviete

Cita informācija: ārste, Naïma EL KEFI meita, precējusies ar Slim ZARROUK

Persona, attiecībā uz kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu vai uz kuru pēc Tunisijas iestāžu galīgā tiesas lēmuma attiecas aktīvu atgūšanas process par līdzdalību nodarījumā, kad valsts amatpersona piesavinājās publiskos līdzekļus, par līdzdalību valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai, nelikumīgi ietekmējot valsts amatpersonu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai, un kura ir saistīta ar Slim Zarrouk (Nr. 30).

42.

Ghazoua Bent Hamed Ben Taher BOUAOUINA

Valstspiederība: Tunisijas

Dzimšanas vieta: Monastir

Dzimšanas datums: 1982. gada 30. augusts

Pēdējā zināmā adrese: rue Ibn Maja – Khezama est – Sousse

Identitātes kartes Nr.: 08434380

Izdevēja valsts: Tunisija

Dzimums: sieviete

Cita informācija: Hayet BEN ALI meita, precējusies ar Badreddine BENNOUR

Persona, attiecībā uz kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu vai uz kuru pēc Tunisijas iestāžu galīgā tiesas lēmuma attiecas aktīvu atgūšanas process par līdzdalību nodarījumā, kad valsts amatpersona piesavinājās publiskos līdzekļus, par līdzdalību valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai, nelikumīgi ietekmējot valsts amatpersonu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai, un kura ir saistīta ar Hayet Ben Ali (Nr. 33).”

ii)

turpmāk uzskaitītajos ierakstos B iedaļas “Tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu aizsardzību tiesā saskaņā ar Tunisijas tiesību aktiem” sadaļā “Tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu aizsardzību tiesā piemērošana” pievieno šādus pēdējos teikumus:

“25.

2021. gada 15. februārī un 2021. gada 10. martāCHIBOUB kungu uzklausīja izmeklēšanas tiesnesis lietā 19592/1. 2021. gada 31. martā izmeklēšanas tiesnesis nolēma viņa lietu nodalīt no vispārējās lietas 19592/1. Lieta 1137/2 vēl tiek izskatīta.

26.

2021. gada 31. martā izmeklēšanas tiesnesis nolēma viņas lietu nodalīt no vispārējās lietas 19592/1. Lieta 1137/2 vēl tiek izskatīta.

30.

Ar Tunisas Apelācijas tiesas 2021. gada 15. aprīļa spriedumu lietā 29443 viņš tika notiesāts par publisku līdzekļu piesavināšanos.

31.

Ar Tunisas Apelācijas tiesas 2018. gada 1. novembra spriedumu lietā 27658 viņš tika notiesāts par publisku līdzekļu piesavināšanos.

33.

Ar 2019. gada 14. marta spriedumu lietā 40800 viņa tika notiesāta par publisku līdzekļu piesavināšanos.

34.

Ar 2016. gada 7. janvāra spriedumu lietā 28264 viņa tika notiesāta par publisko līdzekļu piesavināšanos.

46.

Ar Tunisas Pirmās instances tiesas 2019. gada 21. marta spriedumu lietā 41328/19 viņš tika notiesāts par publisku līdzekļu piesavināšanos.”


28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/11


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/114

(2022. gada 26. janvāris),

ar ko piešķir Savienības atļauju atsevišķam biocīdam SchwabEX-Guard

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 44. panta 5. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

2017. gada 24. martā uzņēmums Sumitomo Chemical Agro Europe SAS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 43. panta 1. punktu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 414/2013 (2) 4. pantu iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) pieteikumu atļaujas saņemšanai par vienādu atsevišķu biocīdu, – kā minēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 414/2013 1. pantā –, ar nosaukumu SchwabEX-Guard, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 V pielikumā aprakstītajam 18. produkta veidam. Pieteikums ar lietas numuru BC-PP031247-26 tika ierakstīts Biocīdu reģistrā (“Reģistrs”). Pieteikumā norādīts arī atsevišķā saistītā atsauces biocīda Pesguard® Gel pieteikuma numurs, kas Reģistrā reģistrēts ar lietas numuru BC-HS027052-37.

(2)

Vienādais atsevišķais biocīds SchwabEX-Guard kā aktīvās vielas satur piriproksifēnu un klotianidīnu, kas iekļautas Savienības apstiprināto aktīvo vielu sarakstā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 9. panta 2. punktā.

(3)

2020. gada 17. decembrī Aģentūra saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 414/2013 6. panta 1. un 2. punktu iesniedza Komisijai atzinumu (3) un SchwabEX-Guard biocīda raksturojuma kopsavilkuma (“BRK”) projektu.

(4)

Atzinumā secināts, ka SchwabEX-Guard ir biocīds, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 42. panta 1. punktu ir tiesīgs saņemt Savienības atļauju, ka proponētās (“ierosinātās”) atšķirības starp vienādo atsevišķo biocīdu un saistīto atsauces biocīdu attiecas tikai uz informāciju, uz kuru var attiekties administratīvi grozījumi saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 354/2013 (4), un ka, pamatojoties uz atsevišķā saistītā atsauces biocīda Pesguard® Gel novērtējumu, ja vien tiek nodrošināta atbilstība BRK projektam, vienādais atsevišķais biocīds atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 19. panta 1. punkta nosacījumiem.

(5)

2020. gada 17. decembrī Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 4. punktu nosūtīja Komisijai BRK projektu visās Savienības oficiālajās valodās.

(6)

Komisija ir vienisprātis ar Aģentūras atzinumu un tāpēc uzskata, ka ir lietderīgi vienādajam atsevišķajam biocīdam SchwabEX-Guard piešķirt Savienības atļauju.

(7)

Vienādais atsevišķais biocīds SchwabEX-Guard satur neaktīvās vielas cis CTAC un dihlormetānu, par kurām periodā, kas atvēlēts atsevišķā saistītā atsauces biocīda pieteikuma novērtēšanai, nebija iespējams secināt, vai tās atbilst Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 (5) noteiktajiem zinātniskajiem kritērijiem endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai. Tādēļ būtu jāturpina cis CTAC un dihlormetāna pārbaude. Ja tiks secināts, ka cis CTAC vai dihlormetānam, vai abām šīm vielām ir endokrīni disruptīvas īpašības, Komisija apsvērs, vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 48. pantu būtu jāanulē vai jāgroza SchwabEX-Guard Savienības atļauja.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzņēmumam Sumitomo Chemical Agro Europe SAS tiek piešķirta Savienības atļauja ar atļaujas numuru EU-0025436-0000 attiecībā uz vienādā atsevišķā biocīda SchwabEX-Guard piedāvāšanu tirgū un lietošanu saskaņā ar pielikumā sniegto biocīda raksturojuma kopsavilkumu.

Savienības atļauja ir derīga no 2022. gada 17. februāra līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 26. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 414/2013 (2013. gada 6. maijs), ar kuru nosaka procedūru atļaujas piešķiršanai vienādiem biocīdiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (OV L 125, 7.5.2013., 4. lpp.).

(3)  ECHA2020. gada 17. decembra atzinums par Savienības atļauju vienādajam biocīdam “SchwabEX-Guard”, https://echa.europa.eu/opinions-on-union-authorisation/echa.

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 354/2013 (2013. gada 18. aprīlis) par tādu biocīdu izmaiņām, kas atļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (OV L 109, 19.4.2013., 4. lpp.).

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2100 (2017. gada 4. septembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 nosaka zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 301, 17.11.2017., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Biocīda raksturojuma kopsavilkums

SchwabEX-Guard

18. produktu veids. Insekticīdi, akaricīdi un līdzekļi citu posmkāju kontrolei (kaitēkļu kontroles līdzekļi)

Atļaujas numurs: EU-0025436-0000

R4BP vienuma numurs: EU-0025436-0000

1.   ADMINISTRATĪVĀ INFORMĀCIJA

1.1.   Produkta tirdzniecības nosaukums(-i)

Tirdzniecības nosaukums (-i)

SchwabEX-Guard

1.2.   Atļaujas turētājs

Atļaujas turētāja nosaukums un adrese

Nosaukums

Sumitomo Chemical Agro Europe SAS

Adrese

Parc d’ Affaires de Crécy 10A, rue de la Voie Lactée, 69370 Saint Didier au Mont d’Or, Francija

Atļaujas numurs

EU-0025436-0000

R4BP vienuma numurs

EU-0025436-0000

Atļaujas piešķiršanas datums

2022. gada 17. februāris

Atļaujas derīguma termiņš

2026. gada 30. jūnijs

1.3.   Produkta ražotājs(-i)

Ražotāja nosaukums

McLaughlin Gormley King Company (MGK)

Ražotāja adrese

8810 10th Avenue North, MN 55427 Minneapolis, Amerikas Savienotās Valstis

Ražotnes atrašanās vieta

McLaughlin Gormley King Company, 4001 Peavey Road, MN 55318 Chaska, Amerikas Savienotās Valstis

1.4.   Aktīvās(-o) vielas(-u) ražotājs(-i)

Aktīvā viela

(E)-1-(2-hlor-1,3-tiazol-5-ilmetil)-3-metil-2-nitroguanidīns (hlotianidīns)

Ražotāja nosaukums

Sumitomo Chemical Co. Ltd.

Ražotāja adrese

27-1, Shinkawa 2-chome, Chuo-ku, 104-8260 Tokyo Japāna

Ražotnes atrašanās vieta

Sumitomo Chemical Company LTD, Oita Works, 2200, Tsurusaki, Oita City 870-0106 Oita, Japāna


Aktīvā viela

Piriproksifēns

Ražotāja nosaukums

Sumitomo Chemical Co. ltd.

Ražotāja adrese

27-1, Shinkawa 2-chome, Chuo-ku, 104-8260 Tokyo, Japāna

Ražotnes atrašanās vieta

Sumitomo Chemical Company LTD, Misawa Works, Aza-Sabishirotaira, Oaza-Misawa, Misawa 033-0022 Aomori, Japāna

2.   BIOCĪDA SASTĀVS UN PREPARATĪVAIS VEIDS

2.1.   Kvalitatīva un kvantitatīva informācija par biocīda sastāvu

Vispārpieņemtais nosaukums

IUPAC nosaukums

Funkcija

CAS numurs

EK numurs

Saturs (%)

(E)-1-(2-hlor-1,3-tiazol-5-ilmetil)-3-metil-2-nitroguanidīns (hlotianidīns)

 

Aktīvā viela

210880-92-5

433-460-1

0,526

Piriproksifēns

4-phenoxyphenyl (RS)-2-(2- pyridyloxy)propyl ether

Aktīvā viela

95737-68-1

429-800-1

0,515

Etiķskābe

Etānskābe

Neaktīva viela

64-19-7

200-580-7

0,3

Kālija sorbāts

kālija (E,E)-heksa-2,4-dienoāts

Neaktīva viela

24634-61-5

246-376-1

0,5

2.2.   Preparatīvais veids

RB – Ēsma (gatava lietošanai)

3.   BĪSTAMĪBAS UN DROŠĪBAS PRASĪBU APZĪMĒJUMI

Bīstamības apzīmējums

Var izraisīt alerģisku ādas reakciju.

Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilgstošām sekām.

Drošības prasību apzīmējumi

SASKARĒ AR ĀDU. Nomazgāt ar lielu ūdens daudzumu.

Ja rodas ādas iekaisums vai izsitumi: lūdziet palīdzību mediķiem.

Izmantot aizsargcimdus.

Izvairīties no izplatīšanas apkārtējā vidē.

Atbrīvoties no tvertnes saskaņā ar vietējiem noteikumiem

Savākt izšļakstīto šķidrumu.

4.   LICENCĒTAIS(IE) LIETOŠANAS VEIDS(-I)

4.1.   Lietošanas apraksts

1. tabula

# 1 – Profesionāls pielietojums – lietošanai gatava ēsma lietošanas veids lietošanas veids

Produkta veids(-i)

18 pv – Insekticīdi, akaricīdi un līdzekļi citu posmkāju kontrolei

Vajadzības gadījumā sīks atļautā lietošanas veida apraksts

Insekticīds

Mērķorganisms(-i) (tostarp attīstības posmā)

Zinātniskais nosaukums: Blattella germanica

Vispārpieņemtais nosaukums: German cockroach

Attīstības stadija: nimfas

Zinātniskais nosaukums: Blattella germanica

Vispārpieņemtais nosaukums: German cockroach

Attīstības stadija: pieauguši

Zinātniskais nosaukums: Supella longipalpa

Vispārpieņemtais nosaukums: Brown-banded cockroach

Attīstības stadija: nimfas

Zinātniskais nosaukums: Supella longipalpa

Vispārpieņemtais nosaukums: Brown-banded cockroach

Attīstības stadija: pieauguši

Zinātniskais nosaukums: Blatta orientalis

Vispārpieņemtais nosaukums: Oriental Cockroach

Attīstības stadija: nimfas

Zinātniskais nosaukums: Blatta orientalis

Vispārpieņemtais nosaukums: Oriental Cockroach

Attīstības stadija: pieauguši

Zinātniskais nosaukums: Periplaneta americana

Vispārpieņemtais nosaukums: American Cockroach

Attīstības stadija: nimfas

Zinātniskais nosaukums: Periplaneta americana

Vispārpieņemtais nosaukums: American Cockroach

Attīstības stadija: pieauguši

Lietošanas joma(-as)

Iekštelpas

Plaisās un spraugās vai vietās, kas nav pieejamas cilvēkiem vai mājdzīvniekiem: aiz ledusskapjiem, skapjiem un plauktiem, zem virtuves ierīcēm, elektriskās vadības blokos, tukšumos un komunikāciju kanālos, kā arī zem vannas istabas piederumiem utt.

Lietošanas metode(-es)

Metode: Ēsmas lietošana

Sīks apraksts:

Gatava lietošanai (RTU) insekticīda želejas ēsma prusaku apkarošanai sabiedriskās higiēnas uzturēšanai

Lietošanas deva(-as) un biežums

Lietošanas deva: SchwabEX-Guard jālieto vairāku aptuveni 4 mm diametra pilienu veidā (katrs piliens satur aptuveni 0,032 g ēsmas).

Nopietnas invāzijas gadījumos, kad ir lielāku prusaku sugu eksemplāri (B. orientalis vai P. americana), īpaši netīrās vai nokrāmētās vietās, vai kur alternatīvus barības avotus nevar pilnībā novērst, želeja jāizvieto blīvāk (piemēram, 2, nevis 1 piliens uz kvadrātmetru vieglas invāzijas gadījumā).

Atšķaidīšana (%): 0

Lietošanai nepieciešmais skaits un laiks:

viegla invāzija 1–2 (0,032–0,064 g) pilieni uz m2,

vidēja invāzija 3–6 (0,096–0,192 g) pilieni uz m2,

smaga invāzija 6–10 (0,192–0,320 g) pilieni uz m2.

Maksimālais lietojumu skaits gadā ir 11.

Lietotāju kategorija(-as)

Profesionāls

Iepakojuma izmēri un materiāls

30 g polipropilēna (PP) šļirce

Skrūvējams augšējais vāciņš no liela blīvuma polietilēna (HDPE)

4.1.1.   Pielietojumam specifiska lietošanas instrukcija:

Skatīt vispārīgos lietošanas norādījumus

4.1.2.   Pielietojumam specifiski riska samazināšanas pasākumi:

Skatīt vispārīgos lietošanas norādījumus

4.1.3.   Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, dati par varbūtējo tiešo vai netiešo ietekmi, neatliekamās palīdzības sniegšanas instrukcijas un ārkārtas pasākumi vides aizsardzībai

Skatīt vispārīgos lietošanas norādījumus

4.1.4.   Ja nepieciešamas, atkarībā no pielietojuma, instrukcija par biocīda un tā iepakojuma drošu iznīcināšanu

Skatīt vispārīgos lietošanas norādījumus

4.1.5.   Ja nepieciešams, atkarībā no pielietojuma, glabāšanas apstākļi un glabāšanas laiks parastos glabāšanas apstākļos

Skatīt vispārīgos lietošanas norādījumus

5.   VISPĀRĒJIE NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU (1)

5.1.   Lietošanas instrukcija

Pirms lietošanas vienmēr izlasiet etiķeti vai lietošanas instrukciju un ievērojiet/sekojiet visiem sniegtajiem norādījumiem.

Sargājiet ēsmas pilienus no saules gaismas vai karstuma (piem., radiatora).

SchwabEX-Guard saturošs pilnšļirces plastmasas cilindrs ir paredzēts lietošanai ar pievienoto virzuli vai īpašu kaitēkļu apkarošanai paredzētu ēsmas uzklāšanas ierīci. Norādījumus par aplikatora lietošanu skatiet ražotāja instrukcijās.

Injicējiet ēsmu plaisās un spraugās, tukšumos vai vietās, kas nav pieejamas cilvēkiem vai mājdzīvniekiem, kur kukaiņi var dzīvot, baroties un vairoties. Šādas vietas parasti ir siltas/mitras un tumšas (aiz ledusskapjiem, skapjiem un plauktiem, zem virtuves ierīcēm, elektriskās vadības blokos, tukšumos un komunikāciju kanālos, kā arī zem vannas istabas piederumiem utt.). Pirms lietošanas ieteicams veikt pārbaudi vai slazdu izvietošanu, lai apstiprinātu invāziju. Pārliecinieties, ka citi barības avoti nav pieejami, un koncentrējiet ēsmas izvietošanu atsevišķu pilienu veidā prusaku aktivitātes vietās. Produktu drīkst lietot tikai vietās, kas nav pieejamas bērniem un mājdzīvniekiem.

Nelietojiet SchwabEX-Guard vietās, kur tā var nonāk saskarē ar ūdeni, vai vietās, kuras tiek regulāri uzkoptas. Parasti prusaki mirst dažas stundas pēc vienas barošanas reizes ar SchwabEX-Guard. Telpās, kas pakļautas invāzijai, mirušie prusaki parasti būs redzami 24 stundu laikā pēc līdzekļa lietošanas.

Noņemiet uzgali no sprauslas, pieskarieties apstrādājamai virsmai un nospiediet virzuli uz leju. Pēc apstrādes beigām uzlieciet dozatora vāciņu.

Ēsma pieķeras attīrītām no taukiem un putekļiem virsmām un saglabā savu pievilcību un garšu prusakiem tikmēr, kamēr ir redzama.

Apstrādātās vietas vizuāli jāpārbauda pēc 1–2 nedēļām. Ja sākotnējā invāzija bijusi smaga, var būt nepieciešama atkārtota apstrāde ar SchwabEX-Guard, ja pirmā apstrādē izvietotā ēsma ir apēsta, bet dzīvie prusaki joprojām ir redzami.

Otra vizuāla ēsmas pārbaude ir ieteicama 2–4 nedēļas pēc sākotnējās apstrādes. Lietojiet atkārtoti, ja ēsma vairs nav redzama, atbilstoši invāzijas līmenim (viegla, vidēja vai smaga). Nomainiet ēsmu, pirms tā ir pilnībā iztērēta, lai novērstu atkārtotu prusaku parādīšanos.

Informējiet reģistrācijas īpašnieku, ja līdzekļa lietošana ir neefektīva.

Produktu saturošas noplūdes un atliekas ir jālikvidē kā ķīmiskie atkritumi.

Uzmanieties, lai želeja nenokļūtu uz cilvēkiem vai dzīvniekiem pieejamām virsmām. Ja želeja nokļuvusi uz tādām virsmām, noslauciet to ar papīra dvieli un notīriet vietu ar vienreiz lietojamām mitrām salvetēm.

Pārbaudes apmeklējumu laikā pārbaudiet ēsmas izvietojumu un, ja nepieciešams, uzklājiet to atkārtoti.

Nenovietojiet ēsmu vietās, kuras tiek regulāri mazgātas, jo mazgāšana noskalos ēsmu. Nelietojiet šo produktu elektriskajās iekārtās vai uz tām, ja pastāv elektriskā šoka iespējamība. Izvairieties no ēsmas kontakta ar tekstilizstrādājumiem un apģērbu, jo tā var atstāt traipus.

5.2.   riska samazināšanas pasākumi

Produkta lietošanas laikā valkājiet pret ķīmiskām vielām izturīgus aizsargcimdus (cimdu materiālu atļaujas turētājs norāda informācijā par produktu).

Nelietojiet ēsmu vietās, kur izmantoti atbaidošie insekticīdi, pirms virsma nav rūpīgi iztīrīta ar vienreiz lietojamām mitrām salvetēm. Pēc ēsmas uzklāšanas nelietojiet atbaidošus insekticīdus.

Neuzklājiet tieši uz pārtikas, barības vai dzērieniem vai to tuvumā, kā arī uz virsmām vai traukiem, kas var tieši saskarties ar pārtiku, barību, dzērieniem un dzīvniekiem.

Produktu saturošas noplūdes un atliekas ir jālikvidē kā ķīmiskie atkritumi.

Izvairieties no želejas uzklāšanas uz audumiem vai paklājiem, jo tā var atstāt traipus uz dažiem absorbējošiem materiāliem. Lai novērstu traipu rašanos šādos gadījumos, ēsma nekavējoties jānotīra ar vienreiz lietojamām mitrām salvetēm.

Tīrīšanas materiāli jāizmet kopā ar cietajiem atkritumiem.

5.3.   Dati par varbūtējo tiešo vai netiešo ietekmi, pirmās palīdzības sniegšanas instrukcijas, un ārkārtas pasākumi vides aizsardzībai

Šis biocīdais produkts satur bitēm bīstamo klotianidīnu

Pirmās palīdzības pasākumu apraksts

Saskarē ar ādu. Nekavējoties noņemiet piesārņoto apģērbu un nomazgājiet ādu ar ziepēm un ūdeni. Ja pēc mazgāšanas kairinājums turpinās, vērsities pēc medicīniskās palīdzības.

Pie kontakta ar acīm. Simptomu gadījumā skalot ar ūdeni. Izņemiet kontaktlēcas, ja tādas ir un tas ir vienkārši izdarāms. Sazinieties ar SAINDĒŠANĀS CENTRU vai ārstu.

Norijot. Ja norīts: ja parādās simptomi, sazinieties ar SAINDĒŠANĀS CENTRU vai ārstu.

Ieelpojot: nav piemērojams.

Svarīgākie simptomi un iedarbība, gan akūti, gan aizkavēti

Acis: var izraisīt īslaicīgu acu kairinājumu.

Ārkārtas pasākumi vides aizsardzībai

Izvairīties no produkta nokļūšanas vidē.

5.4.   Instrukcijas par drošu produkta un tā iepakojuma drošu iznīcināšanu

Nododiet otrreizējai pārstrādei tikai tukšas tvertnes/iepakojumus.

Šī iepakojuma utilizācijai vienmēr jāatbilst atkritumu apglabāšanas tiesību aktiem un visām vietējo pašvaldību prasībām.

5.5.   Produkta glabāšanas apstākļi un glabāšanas laiks normālos uzglabāšanas apstākļos

Sargāt no sala. Sargāt no tiešiem saules stariem.

Glabāšanas laiks divu gadu laikā.

6.   CITA INFORMĀCIJA


(1)  Lietošanas instrukcijas, riska mazināšanas pasākumi un citi šajā sadaļā sniegtie lietošanas norādījumi attiecas uz visiem atļautajiem lietošanas veidiem.


28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/19


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/115

(2022. gada 26. janvāris),

ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm, un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama papildu ievedmuitas nodokļu sistēma, un ir noteiktas reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam ir jāgroza, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 26. janvārī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Wolfgang BURTSCHER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(3)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (1995. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 14 10

Atkauloti, saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas gabali

216,0

25

BR


(1)  Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).


28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/22


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/116

(2022. gada 27. janvāris),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas kālija acesulfāma importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (ES) 2015/1963 (2) Eiropas Komisija noteica galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes kālija acesulfāma (“ace-K”) importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Importam no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, patlaban spēkā esošās antidempinga maksājuma likmes ir robežās no 2,64 EUR līdz 4,58 EUR par neto kilogramu, un importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēro maksājuma likmi 4,58 EUR par neto kilogramu.

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (3), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(4)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2020. gada 31. jūlijā iesniedza uzņēmums Celanese Sales Germany GmbH (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais ace-K ražotājs Savienībā un tādējādi pārstāv 100 % no Savienības ace-K ražošanas kopapjoma. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei (4).

1.3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(5)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2020. gada 30. oktobrī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes ace-K importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.4.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(6)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”) (6).

1.5.   Ieinteresētās personas

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt par izmeklēšanas sākšanu Komisija konkrēti informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos ace-K ražotājus attiecīgajā valstī, Ķīnas Tautas Republikas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(8)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(9)

Tika uzklausīts viens ražotājs eksportētājs, proti, Anhui Jinhe Industrial Co. Ltd. (“Anhui Jinhe”), un pieprasījuma iesniedzējs.

1.6.   Piezīmes par procedūras sākšanu

(10)

Komisija piezīmes par procedūras sākšanu saņēma no Anhui Jinhe. Arī pieprasījuma iesniedzējs iesniedza piezīmes par šo jautājumu.

(11)

Anhui Jinhe pieprasījumā lūdza izpaust konkrētus datus un sniegt jēgpilnu to kopsavilkumu. Jo īpaši tas apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējam pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā būtu vajadzējis izpaust pieprasījumā minētos datus par importa kopapjomu no Ķīnas un vidējām importa cenām no Ķīnas attiecīgajā periodā. Anhui Jinhe apgalvoja, ka šie dati nav konfidenciāli, jo Komisija tos bija izpaudusi sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka attiecīgie dati nav balstīti uz reāliem sensitīviem komercdatiem, bet gan uz pieprasījuma iesniedzēja aplēsēm un ka atsauci uz autortiesībām nevar izmantot, lai nesniegtu šos datus. Bez tam Anhui Jinhe lūdza, lai pieteikuma iesniedzējs sniegtu arī jēgpilnu kopsavilkumu par attiecīgajiem kaitējuma rādītājiem un tādējādi nodrošinātu pietiekami detalizētu informāciju, kas ļautu pienācīgi izprast konfidenciāli iesniegtos datus. Vēl tas apgalvoja, ka pieprasījumā šie dati bija vai nu konfidenciāli, vai sniegti bezjēdzīgos diapazonos, kas neuzrādīja nekādu tendenci, savukārt Komisija sākotnējā izmeklēšanā sniedza šos datus indeksētā veidā. Tāpēc Anhui Jinhe lūdza, lai pieprasījuma iesniedzējs indeksētā veidā izpaustu datus par Savienības patēriņu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, tirgus daļām, cenu samazinājumu, ražošanas izmaksām, rentabilitāti, pārdošanu eksportam un izejvielu izmaksām. Anhui Jinhe arī lūdza, lai pieprasījuma iesniedzējs sniegtu jēgpilnu kopsavilkumu par savu pašreizējo rentabilitātes līmeni, norādot, vai pārskatīšanas atsauces periodā tas pārsniedza 5 %, kā arī indeksētus datus, sākot no 2011. gada, jo pieprasījuma iesniedzējs šo gadu norādīja kā attiecīgo gadu salīdzināšanai.

(12)

Atbildē pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka lielākā daļa informācijas pēc būtības ir konfidenciāla, jo tās pamatā ir tikai viena uzņēmuma dati, kā arī apgalvoja, ka indeksu diapazoni ir nepieciešami, lai nepieļautu pamatā esošo konfidenciālo datu rekonstrukciju. Jo īpaši pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka precīzi skaitliskie rādītāji par importa kopapjomu no Ķīnas apvienojumā ar tirgus daļu indeksāciju ļautu rekonstruēt vienīgā Savienības ražotāja pārdošanas apjomus. Sniegtajā informācijā pieprasījuma iesniedzējs pārskatīja savus nekonfidenciālos datus un sniedza papildu informāciju. Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzējs norādīja importa kopapjoma diapazonus, papildu informāciju par patēriņa tendenci, indeksētus ražošanas apjoma diapazonus, tirgus daļas, indeksētu rentabilitāti, citus kaitējuma rādītājus (piemēram, krājumus, nodarbinātību, naudas plūsmu, ieguldījumus, ienākumus no neto ieguldījumiem) un Savienības ražotāja pārdošanas apjomu dinamiku ārpus Savienības. Attiecībā uz pārējiem Anhui Jinhe pieprasītajiem datiem pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā ir ietverts pietiekami jēgpilns kopsavilkums un ka nebūtu iespējams sniegt papildu informāciju, neatklājot konfidenciālu informāciju.

(13)

Reaģējot uz pārskatītajiem pieprasījuma iesniedzēja datiem, Anhui Jinhe norādīja, ka pieprasījumā joprojām nav pietiekamas informācijas, piemēram, par importa apjomu no Ķīnas vai pieprasījumu pēc ace-K Savienībā un pasaulē. Anhui Jinhe apgalvoja, ka, analizējot to, cik jēgpilna ir pieprasījuma nekonfidenciālā versija, jāņem vērā tiesības uz aizstāvību un apstāklis, ka tas nevarēja saprast, vai pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumiem ir faktu pamats.

(14)

Pieprasījuma iesniedzējs nepiekrita iepriekš minētajiem apgalvojumiem un norādīja, ka pieprasījuma atklātajā versijā ir sniegts faktu pamats tā apgalvojumiem un ka dati tika izņemti, ja nebija iespējams sniegt indeksēto tendenču diapazonus, neatklājot konfidenciālu informāciju. Jo īpaši pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pieprasījuma nekonfidenciālā versija liecina par to, kāda ir ace-K kopējā importa no Ķīnas dinamika, un ļāva Anhui Jinhe par to izteikt piezīmes. Attiecībā uz pieprasījuma datiem pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka regulā, ar ko nosaka pagaidu pasākumus attiecībā uz ace-K importu no Ķīnas (7), nav norādīts kopējais patēriņš Savienībā absolūtā izteiksmē un tāpēc arī pieprasījuma iesniedzējam tas nebija jānorāda.

(15)

Tiek norādīts, ka, tā kā pieprasījuma iesniedzējs ir vienīgais ace-K ražotājs Savienībā, konfidenciāla informācija bija jāsniedz diapazonos un indeksos, lai neatklātu uzņēmumam specifisku komercinformāciju. Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā ietvertie dati, ko pieprasījuma iesniedzējs ir papildinājis sniegtajā informācijā, bija pietiekami detalizēti, lai ļautu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza jēgpilnu kopsavilkumu ar diapazoniem, kas bija pietiekami šauri salīdzinājumā ar faktiskajiem skaitliskajiem rādītājiem un ļāva ieinteresētajām personām novērtēt importa apjomu un tā tendences. Tādējādi Ķīnas ražotāji eksportētāji varēja izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

(16)

Anhui Jinhe apgalvoja, ka pieprasījumā nav pierādīts Savienības tirgus pievilcīgums, jo tajā atklāts, ka Ķīnas eksportētāju vidējās eksporta cenas uz Savienību un citiem tirgiem ir vienādas. Tas varētu liecināt, ka Ķīnas ražotājiem ir vienalga, vai pārdot Savienībā vai trešās valstīs. Šajā sakarā Anhui Jinhe atsaucās uz izmeklēšanām, kuras attiecās uz bioetanolu (8) un urīnvielu (9) un kurās Komisija secināja, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs ražotājiem eksportētājiem, ja vidējās eksporta cenas uz Savienību ir augstākas nekā uz trešo valstu tirgiem.

(17)

Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pieprasījumā ir skaidri norādīts, ka Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs, jo, ja nebūtu antidempinga pasākumu, tie Savienības tirgū varētu iegūt lielākus pārdošanas apjomus nekā citos tirgos. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem bija pievilcīgs pirms antidempinga maksājumu noteikšanas.

(18)

Komisija ņēma vērā to, ka pieprasījumā norādīts, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņām, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu ievērojami palielināt pārdošanas apjomus Savienības tirgū.

(19)

Anhui Jinhe arī apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumi par mērķa cenas samazinājumu ir acīmredzami kļūdaini, jo pieprasījuma iesniedzēja ražošanas izmaksas, kas pieprasījumā izmantotas mērķa cenas samazinājuma aprēķinā, ir pārāk augstas salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu un uz tām nevar pamatoties. Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs kopš sākotnējās izmeklēšanas ir ievērojami paaugstinājis cenu līmeni un ka antidempinga pasākumi tam nodrošināja pārmērīgu peļņu, kas ievērojami pārsniedza sākotnējā izmeklēšanā konstatēto. Šajā sakarā Anhui Jinhe atsaucās uz izmeklēšanām, kuras attiecās uz diciandiamīdu (10) un urīnvielu (11) un kurās Komisija ļāva pasākumiem zaudēt spēku, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares augsto rentabilitāti. Anhui Jinhe arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda ir pilnībā izmantota un nav pietiekama, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu Savienībā, kā arī atsaucās uz ferosilīcija lietu, kur Komisija izbeidza pasākumus (12). Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka Savienības tirgū, neraugoties uz aizlieguma pasākumiem, Ķīnas ražotāju tirgus daļa joprojām ir [28–34 %], jo lietotāji vienmēr patur divus vai vairākus ace-K piegādātājus, lai garantētu piegādes ķēdes drošību, jo īpaši pēc nesenajiem Covid-19 izraisītajiem traucējumiem. Visbeidzot, Anhui Jinhe uzsvēra, ka Savienības ražošanas nozare veiksmīgi konkurē ar Ķīnas importu trešo valstu tirgos, kur pasākumi nav ieviesti, un šajos tirgos pārdod ievērojamus apjomus. Anhui Jinhe apgalvoja, ka tas liecina, ka pieprasījuma iesniedzējs spēj veiksmīgi konkurēt ar importu no Ķīnas bez antidempinga pasākumiem, un norāda uz kaitējuma atkārtošanās neiespējamību.

(20)

Pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja iepriekš minētos apgalvojumus. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pieprasījumā iekļautajos mērķa cenas samazinājuma aprēķinos ir izmantojis peļņas procentu, ko Komisija noteica sākotnējā izmeklēšanā. Pieprasījuma iesniedzējs arī norādīja, ka antidempinga maksājumi nodrošina to, ka no Ķīnas veiktā importa cenas ir tādā līmenī, kas nerada kaitējumu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, Ķīnas ražotāji eksportētāji palielinātu savu tirgus daļu Savienībā līdz tādam pašam procentuālajam līmenim kā pārējā pasaulē. Pieprasījuma iesniedzējs arī iesniedza detalizētus scenārijus, lai parādītu, kā, beidzoties antidempinga maksājumu termiņam, tiktu ietekmēta tā darījumdarbība.

(21)

Komisijas veiktā analīze apstiprināja, ka neviens no Anhui Jinhe minētajiem elementiem – neatkarīgi no tā, vai tas ir faktu ziņā pareizs – nav pietiekams, lai apšaubītu secinājumu, ka pieprasījumā ietverti pietiekami pierādījumi, kas liek uzskatīt, ka, beidzoties pasākumu termiņam, varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums. Šie aspekti tika noteikti, pamatojoties uz labākajiem pierādījumiem, kas tobrīd bija pieejami pieprasījuma iesniedzējam, un tie bija pietiekami reprezentatīvi un uzticami. Turklāt Anhui Jinhe izvirzītie apgalvojumi un pieprasījuma iesniedzēja atspēkojumi izmeklēšanas gaitā tika rūpīgi pārbaudīti un ir sīkāk aplūkoti turpmāk tekstā.

(22)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja, ka pieprasījumā sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums, un tādējādi ir izpildītas pamatregulas 11. panta 2. punktā noteiktās prasības.

(23)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe apgalvoja, ka vai nu pieprasījumā ietvertajai informācijai nav nozīmes (piemēram, pierādījumi par kropļojumiem attiecībā uz sulfāmskābi atsaucas uz apgalvojumu par kropļojumiem, kas skar urīnvielu, un pierādījumi par kropļojumiem attiecībā uz kālija hidroksīdu atsaucas uz kālija sāli), vai tā nav balstīta uz publiski pieejamiem avotiem (piemēram, ar etiķskābi saistītie kropļojumi balstās uz pieprasījuma iesniedzēja nopirktu ziņojumu, kas vienlaikus nav saderīgs ar attiecībā uz Ķīnu publicēto ziņojumu par valsti).

(24)

Tā kā sulfāmskābi ražo no urīnvielas un kālija hidroksīdu ražo no kālija sāls, tad šajā sakarā visi tirgus kropļojumi, kas ietekmē izejvielas, ietekmē arī galaražojumu. Turklāt pretēji tam, ko apgalvo Anhui, pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā papildus citam avotam, kas ir konfidenciāls, atsaucas uz ziņojumu par Ķīnu. Pieprasījuma iesniedzējs norādījis, ka ziņojumā par valsti ir nesaderība starp tekstu un skaitliskajiem rādītājiem, kuri attiecas uz etiķskābes ražošanas jaudas izmantojumu Ķīnā. Tomēr nav nesaderības starp ziņojumu par Ķīnu un konfidenciālo avotu, jo pieprasījuma iesniedzēja sniegtā un Komisijas pārbaudītā atjauninātā informācija par jaudu bija saderīga ar ziņojumā par Ķīnu norādītajiem jaudas izmantojuma skaitliskajiem rādītājiem. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

1.6.1.   Atlase

(25)

Ņemot vērā, ka acīmredzami ir liels skaits ražotāju attiecīgajā valstī un nesaistītu importētāju Savienībā, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veidot ražotāju un nesaistīto importētāju izlasi.

1.6.2.   ĶTR ražotāju atlase

(26)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un lai attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(27)

Divi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga, un ar paziņojumu lietas materiālos informēja visas ieinteresētās personas. Komisija aicināja šos uzņēmumus piedalīties izmeklēšanā un nosūtīja tiem saiti uz anketu.

1.6.3.   Importētāju atlase

(28)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(29)

Neviens nesaistītais importētājs nesniedza pieprasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē.

1.7.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(30)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“Ķīnas valdība” jeb “ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(31)

Komisija nosūtīja saites uz anketas jautājumiem tiem diviem ražotājiem eksportētājiem, kuri iesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem. Procedūras sākšanas dienā šīs anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (13).

(32)

Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no viena ražotāja eksportētāja un vienīgā Savienības ražotāja.

1.8.   Pārbaude

(33)

Komisija pieprasīja un salīdzināja ar citiem avotiem visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un no tās izrietošajiem pasākumiem, kuri tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (“Covid-19 paziņojums”) (14), Komisija tomēr nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus to uzņēmumu telpās, kas sadarbojās. Tā vietā Komisija ar videokonferences starpniecību veica turpmāk norādīto uzņēmumu sniegtās informācijas attālinātu salīdzinošu pārbaudi (“ASP”).

a)   Savienības ražotājs

Celanese Sales Germany GmbH, Celanese Production Germany GmbH & Co. KG Sulzbach (Vācija) un galvenais darbības uzņēmums Celanese Europe BV (Amsterdama, Nīderlande),

b)   Ražotājs eksportētājs ĶTR

Anhui Jinhe Industrial Co., Ltd (Chuzhou, Anhui)

1.9.   Turpmākā procedūra

(34)

Komisija 2021. gada 27. oktobrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā paredzēja saglabāt antidempinga maksājumus (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(35)

Piezīmes tika saņemtas no Anhui Jinhe un pieprasījuma iesniedzēja.

(36)

Anhui Jinhe un pieprasījuma iesniedzējs tika uzklausīti.

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(37)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāms (6-metil-1,2,3-oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīda kālija sāls; CAS RN 55589-62-3), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2934 99 90 (TARIC kods 2934999021) (“pārskatāmais ražojums”). Kālija acesulfāmu bieži dēvē arī par acesulfāmu K jeb ace-K.

(38)

Ace-K ir plašs lietojumu loks, piemēram, to izmanto par sintētisku saldinātāju pārtikā, dzērienos un zālēs.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(39)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi ir šiem ražojumiem:

pārskatāmajam ražojumam,

ĶTR ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam un

ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(40)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1.   Ievadpiezīmes

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(42)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ace-K imports no ĶTR turpinājās, tomēr mazākos apjomos nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam). Saskaņā ar datiem, ko dalībvalstis paziņojušas Komisijai atbilstīgi pamatregulas 14. panta 6. punktam (“14. panta 6. punkta datubāze”), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ace-K imports no ĶTR veidoja [31–37 %] no Savienības tirgus salīdzinājumā ar [65–80 %] lielo tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas laikā. Absolūtā izteiksmē imports no ĶTR kopš sākotnējās izmeklēšanas perioda ir samazinājies par [47–56 %].

(43)

Kā minēts 32. apsvērumā, tikai viens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tāpēc tika uzskatīts, ka tas izmeklēšanā sadarbojās.

3.2.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(44)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu par ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(45)

Tādēļ, lai savāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par ace-K ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju sniedza viens Ķīnas ražotājs eksportētājs.

(46)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. ĶV nesniedza atbildi uz informācijas pieprasījumu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(47)

Informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu tika saņemta no ražotāja eksportētāja Anhui Jinhe.

(48)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka “[n]ormālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(49)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(50)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

3.2.1.1.   Ievads

(51)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts: “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

izkropļotas algu izmaksas,

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.”

(52)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(53)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”. Ievērojot šo noteikumu, Komisija attiecībā uz ĶTR ir publicējusi ziņojumu par valsti (“Ziņojums”) (15), kas apliecina, ka notiek būtiska valdības iejaukšanās gan daudzos ekonomikas līmeņos, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), gan arī konkrētos sektoros (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu sektorā). Sākot procedūru, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(54)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza informāciju papildus Ziņojuma konstatējumiem, kas attiecās uz izejvielām, kuras izmantotas ace-K ražošanai. Pieprasījuma iesniedzējs ir pasūtījis ziņojumu, lai noteiktu īpašības un kropļojumus, kas saistīti ar vienu no galvenajām ace-K izejvielām – sēra trioksīdu – divās Ķīnas provincēs, kurās tas tiek ražots, proti, Dzjansu un Aņhui. Attiecīgie pierādījumi ietver 2016. gada 24. oktobraĶīmiskās rūpniecības attīstības plānu, kurā norādīti mērķi un ražošanas mērķrādītāji, kas ietekmē piedāvājuma līmeni ķīmisko vielu sektorā, tostarp tie, kas attiecas uz sēra trioksīda sulfurēšanu un ace-K un Aņhui provinci, atsaucoties uz ĶKP Aņhui provinces komitejas un Aņhui provinces tautas valdības atzinumiem par kvalitatīvas ekonomiskās attīstības veicināšanu, kuri publicēti 2018. gada 14. martā. Minētajā politikas dokumentā izklāstītas vairākas rūpniecības politikas iniciatīvas, kas veicina kvalitatīvas ekonomikas attīstību, jo īpaši Aņhui provincē, piemēram, finansiālu stimulu un nodokļu samazinājumu izmantošana, ja rūpniecības un loģistikas uzņēmumi darbojas atbilstīgi tam, kā jādarbojas Centrālajā strukturālo pielāgojumu katalogā iekļautajām “veicināmajām” nozarēm. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs paskaidroja, kā Valsts padomes 2005. gada 2. decembra lēmumā par rūpniecības pārstrukturēšanas veicināšanas pagaidu noteikumu īstenošanas izsludināšanu definēti ekonomikas un rūpniecības politikas mērķi un dots rīkojums visām provinču valdībām noteikt konkrētus ieguldījumu virzīšanas pasākumus. Tas ietver atbalsta politiku attiecībā uz zemi, kredītiem, nodokļiem, importu un eksportu. Pieprasījuma iesniedzējs arī norādīja uz citiem valsts iejaukšanās politikas instrumentiem, piemēram, 2013. gada janvārī izdoto Rūpniecības strukturālo pielāgojumu virzības katalogu, kurā nozares segmentus iedala “veicināmos”, “ierobežojamos” un “likvidējamos” segmentos. Minētajā katalogā sēra trioksīda sulfurēšana ietilpst “veicināmajā” kategorijā.

(55)

Pieprasījumā bija minēts arī dokuments par sēra trioksīda eksporta nodokļa un PVN atmaksāšanas atcelšanu, kurā norādītas ar eksportu saistītās PVN izmaksas 13 % apmērā, kas rada eksporta ierobežojumu.

(56)

Attiecībā uz elektroenerģiju, gāzi, tvaiku un ūdeni pieprasījumā tika izskaidrota cenu kontroles nozīme Dzjansu un Aņhui provincē un vērsta uzmanība uz valsts un provinču iejaukšanos ogļu sektorā. 2016. gada 1. februārī publicētajā dokumentā Valsts padomes atzinumi par jaudas pārpalikuma samazināšanu ogļu rūpniecībā un tās attīstību tika apstiprinātas jaudas pārpalikuma problēmas, kā arī ievērojamā valsts iejaukšanās šā sektora tirgū.

(57)

Visbeidzot, pieprasījumā ir uzskaitītas īpašas subsīdijas uzņēmumam Nantong Acetic Acid, kas saistīts ar ace-K ražotāju Nantong Hongxin. Saskaņā ar uzņēmuma Nantong Acetic Acid publisko paziņojumu un tā 2018. gada ziņojumu uzņēmumam Nantong Acetic Acid piemēro preferenciālu ienākuma nodokļa likmi 15 % (nevis 25 %) apmērā atbilstīgi augsto vai jauno tehnoloģiju uzņēmumiem paredzētajai preferenciālā ienākuma nodokļa programmai.

(58)

Turklāt pieprasījumā bija minēti vairāki Ziņojumā konstatētie kropļojumi attiecībā uz citām izejvielām, ko izmanto ace-K ražošanā, piemēram, diketēnu, sulfamskābi, trietilamīnu, kālija hidroksīdu, etiķskābi, dihlormetānu un amonjaku. Pieprasījumā patiešām bija sniegti pierādījumi par jaudas pārpalikumu ķīmisko vielu sektorā, kuri liecina, ka Ķīnas etiķskābes ražošanā jaudas izmantošanas līmenis 2019. gada ceturtajā ceturksnī bija aptuveni 69 %, kā arī atbilstīgi pieprasījumam prognozēts, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tas būs aptuveni 63 %, līdz 2020. gada beigām sasniedzot aptuveni 67 %. Ne tikai ražošanas jaudas pārpalikums, bet arī ieguldījumi etiķskābes ražošanā Ķīnā ir pakļauti kontrolei, kas paredzēta Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (pārstrādāts 2013. gadā). Abi kopā šie faktori kropļo Ķīnas etiķskābes tirgu un tādējādi arī lejupējo diketēna ražošanu.

(59)

Turklāt pieprasījumā bija minēta valsts iejaukšanās Hebei provinces Naftas ķīmijas rūpniecības 13. piecgades plāna mērķos un mērķrādītājos. Plānā ir uzsvērts, kā Ķīnas valsts kontrolē sēra ieguvi un nosaka ierobežojumus attiecībā uz sērskābes produkcijas ienākšanu tirgū. Nosakot sēra ieguves kontroli un ierobežojot ieguldījumus sērskābes ražošanā, ĶV kropļo ne tikai šo divu ražojumu tirgu, bet arī sēra trioksīda ražošanas tirgu.

(60)

Pieprasījumā minēta arī citu veidu valsts iejaukšanās urīnvielas tirgū, piemēram, stingras importa kvotas urīnvielai un eksporta nodokļi. Urīnviela ir augšupēja izejviela, ko kopā ar sēra trioksīdu un sērskābi izmanto sulfamskābes ražošanai. Turklāt ĶV kopš 2005. gada 1. jūlija ir atbrīvojusi urīnvielas pārdošanu iekšzemes tirgū no PVN. Visbeidzot, ĶV iejaucās tirgū, izmantojot valsts mēslošanas līdzekļu sistēmu, kas darbojas kopš 2004. gada. Ziņojumā teikts, ka urīnvielas ražotāji gūst labumu no preferenciāliem elektroenerģijas tarifiem un preferenciāliem dzelzceļa pārvadājumu tarifiem.

(61)

Atsaucoties uz Ziņojumu, pieprasījumā norādīts, ka kālija sāls ir iekļauts Minerālresursu 13. piecgades plāna izejvielu sarakstā, kurā ietverti vairāki sīki izstrādāti noteikumi par dažādām minerālu grupām. Komisijas Ziņojuma sadaļā “Fosfors” ir konstatēts, ka saskaņā ar pārtikas nodrošinājuma stratēģiju viens no mērķiem ir stabilizēt tādu svarīgu lauksaimniecībā izmantojamo minerālresursu piedāvājumu kā fosfors, sērs un kālijs. Turklāt Ziņojumā starp precēm, uz kurām attiecas izvedmuitas nodokļi, ir minēti arī “potašs un citi neapstrādāti dabiskie kālija sāļi”. Pieprasījumā minētā valsts papildu iejaukšanās attiecas arī uz amonjaku, kas ir papildu izejviela, kura tiek pirkta sērskābes atkritumu reciklēšanai.

(62)

Pieprasījuma iesniedzējs arī norādīja, ka, saskaņā ar Ziņojumu, ĶV ir pati atzinusi, ka vēl nav izveidots efektīvs konkurences mehānisms elektroenerģijas pārdošanai. Tas nozīmē, ka Ķīnas rūpniecībā izmantojamās elektroenerģijas piegādes tirgū pastāv nozīmīgi kropļojumi. Pieprasījumā visbeidzot minētas citas jomas, kurās valsts iejaukšanās ietekmē rūpniecībā aktīva ekonomikas dalībnieka izmaksas Ķīnā, piemēram, piekļuve zemes izmantošanas tiesībām (Ziņojuma 9. nodaļa), piekļuve kapitālam un finansējumam (Ziņojuma 11. nodaļa) un darba tirgus (Ziņojuma 13. nodaļa).

(63)

Kā norādīts 46. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu lietas materiālos iekļautos pierādījumus – tostarp Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus – par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(64)

Piezīmes šajā sakarā tika saņemtas no ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, proti, Anhui Jinhe, kurš apgalvoja, ka arguments, kas sniegts, lai pamatotu pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, ir nepamatots un neattiecas uz uzņēmumu. Anhui Jinhe apgalvoja, ka konstatējumi par kropļojumiem, kas saistīti ar diketēnu, sēra trioksīdu un sērskābi un kas identificēti pieprasījuma iesniedzēja pasūtītajā ziņojumā, neattiecas uz Anhui Jinhe, jo tas ražo šos izejresursus savā uzņēmumā. Attiecīgās augšupējās izejvielas ir ledus etiķskābe, sulfamskābe un kālija hidroksīds.

(65)

Šajā sakarā Anhui Jinhe atsaucās uz 2. panta 6.a punkta a) un c) apakšpunktā noteikto praksi, kuru nesen izmantoja Komisija, piemēram, alumīnija štancējumu lietā (16), un saskaņā ar kuru ražotājiem eksportētājiem jāiesniedz pierādījumi par neizkropļotām cenām un izmaksām, lai “nešaubīgi noteiktu”, ka to iekšzemes izmaksas neietekmē nozīmīgi kropļojumi. Uzņēmums norādīja, ka attiecīgo izejvielu iekšzemes cenas ir orientētas uz tirgu un tiek apspriestas, pamatojoties uz dominējošiem tirgus apstākļiem. Konkrētāk, uzņēmums iesniedza pierādījumus, salīdzinot savas cenas ar Turcijas cenām, kuru pamatā ir COMTRADE dati, lai pierādītu, ka zemākas izejresursu – ledus etiķskābes, sulfamskābes un kālija hidroksīda – cenas salīdzinājumā ar starptautiskajām cenām galvenokārt ir saistītas ar daudz zemākām transporta izmaksām Ķīnā, jo uzņēmums izmanto tikai iekšzemes piegādi.

(66)

Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka tas nedarbojas eksportētājvalsts iestāžu kontrolē. Bez tam uzņēmums apgalvoja, ka valsts neiejaucas jautājumos par ace-K ražošanas izejresursu cenām un izmaksām. Šo apgalvojumu atspēkojumi ir aplūkoti 3.2.1.3. un 3.2.1.4. iedaļā.

(67)

Piezīmēs ražotājs eksportētājs turklāt norādīja, ka 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO Antidempinga nolīgumu (“ADA”). Tas ir tāpēc, ka, pirmkārt, ADA 2.2. pantā ir atzīti trīs scenāriji, kas ļauj noteikt normālo vērtību: i) pārdošana nenotiek parastā tirdzniecības apritē, ii) ir īpaša tirgus situācija vai iii) zemā pārdošanas apjoma dēļ iekšzemes tirgū šāda pārdošana nav raksturīga. Anhui Jinhe apgalvoja, ka nozīmīgi kropļojumi neatbilst nevienam no trijiem kritērijiem. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka, pat ja varētu uzskatīt, ka nozīmīgu kropļojumu jēdziens atbilst otrajam no iepriekš minētajiem kritērijiem, lietā DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper PTO Ekspertu grupa apstiprināja, ka fakts, ka attiecīgo ražojumu un tā izejresursu iekšzemes cenu ietekmē valdības kropļojumi, nav pietiekams, lai uzskatītu, ka “īpašā tirgus situācija” ietekmē pareizu iekšzemes tirgū un eksportam veiktās pārdošanas apjomu salīdzināšanu. Turklāt Anhui Jinhe nāca klajā ar piezīmi, ka Komisija normālās vērtības noteikšanu piemēro sistemātiski, lai gan tai katrā gadījumā atsevišķi būtu jāpārbauda ADA 2.2. panta nosacījumu izpilde.

(68)

Anhui Jinhe arī norādīja, ka ADA 2.2. pantā ir prasīts, nosakot normālo vērtību, atspoguļot “izmaksas izcelsmes valstī”, kā apstiprināts PTO lietā DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper un PTO lietā DS473 European Union – Anti-Dumping Measures on Biodiesel from Argentina. Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka normālā vērtība būtu jānosaka saskaņā ar ADA 2.2.1.1. panta prasībām, un piepilda, ka saskaņā ar PTO lietā DS427 China – Anti-Dumping and Countervailing Duty Measures on Broiler Products from the United States izdarītajiem konstatējumiem izmeklēšanas iestādēm jāņem vērā reģistrētās ražotāju eksportētāju izmaksas, izņemot gadījumus, kad tās neatbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem vai pamatoti neatspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu. Anhui Jinhe uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar ADA 2.2.1.1. pantu, jo ražotāja eksportētāja izmaksas sistemātiski netiek ņemtas vērā neatkarīgi no tā, vai reģistrētās izmaksas atbilst abiem iepriekš minētajiem nosacījumiem.

(69)

Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Kā PTO Apelācijas institūcija tiešā tekstā skaidrojusi lietā DS473, PTO tiesību akti ļauj izmantot pienācīgi koriģētus no trešās valsts iegūtus datus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Komisija atgādināja, ka lietas – DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper un DS427 China – Broiler Products (21.5. pants – US) – neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta interpretāciju un tā piemērošanas nosacījumiem. Turklāt šo lietu pamatā esošās faktu situācijas atšķīrās no situācijas un kritērijiem, uz kuru pamata piemēro metodiku, kura noteikta minētajā pamatregulas noteikumā, kas skar nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu eksportētājvalstī. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz neizkropļotām izmaksām un cenām reprezentatīvā valstī vai pamatojoties uz starptautiskām atsauces vērtībām, vienīgi tad, ja ir konstatēts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuri ietekmē izmaksas un cenas. Katrā ziņā pamatregulas 2. panta 6.a punkta otrās daļas trešajā ievilkumā ir paredzēta iespēja izmantot iekšzemes izmaksas, ciktāl konstatēts, ka tās nav izkropļotas. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(70)

Anhui Jinhe arī norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar ADA 2.2.2. pantu. Tas norādīja, ka Apelācijas institūcija lietā DS219 EC – Tube or Pipe Fittings ir apstiprinājusi, ka izmeklēšanas iestādei ir jāizmanto ražotāju eksportētāju faktiskās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņa, ja vien šādi dati ir pieejami. Tāpēc Anhui Jinhe norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar ADA 2.2.2. pantu.

(71)

Komisija norādīja, ka tad, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu katram ražotājam eksportētājam noteica normālo vērtību, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvajā valstī. Kā paskaidrots iepriekš, minētais pamatregulas noteikums ļauj izmantot arī iekšzemes izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Šajā saistībā ražotājiem eksportētājiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, ka to individuālās PVA izmaksas un/vai izejresursu izmaksas faktiski nav izkropļotas. Tomēr, kā apliecināts 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, Komisija ir konstatējusi, ka ace-K ražošanas nozarē pastāv kropļojumi un nav tiešu pierādījumu, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav izkropļoti. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(72)

Visbeidzot, Anhui Jinhe norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem Komisijai bija pienākums veikt konkrētu uzņēmumu un konkrētu izmaksu analīzi. Tāpēc būtu bijis jāveic atsevišķa analīze par Anhui Jinhe, pamatojoties uz tā iesniegto anketu.

(73)

Komisija atzīmēja konstatēto, ka valsts mērogā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ ir piemērojams pamatregulas 2. panta 6.a punkts. Ja tiek konstatēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi a priori attiecas uz visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un visām to izmaksām, kas saistītas ar ražošanas faktoriem. Minētais pamatregulas noteikums katrā ziņā ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās neietekmē nozīmīgi kropļojumi. Tomēr nav konstatēts, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ka iekšzemes izmaksas nav izkropļotas. Katrā ziņā ražotāji eksportētāji neiesniedza precīzus un atbilstīgus pierādījumus par neizkropļotām cenām un izmaksām. Katrā ziņā aprēķini attiecībā uz Anhui Jinhe atspoguļo paša uzņēmuma iesniegtos datus, tostarp ražošanas faktorus un summas, ko uzņēmums norādījis atbildēs uz anketas jautājumiem, taču saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, jo īpaši pamatregulas 2. panta 6.a punktu, ir pienācīgi ņemta vērā nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana un ietekme Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(74)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe atkārtoja iepriekš 67. un 68. apsvērumā izklāstītos argumentus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO tiesību aktiem. Tas apgalvoja, ka Eiropas Komisijai būtu jāatturas no 2. panta 6.a punkta metodikas piemērošanas vai arī precīzi jāpaskaidro, kā šo metodiku var piemērot saderīgā veidā ar pienākumiem, kas noteikti ADN 2.2., 2.2.1.1. un 2.2.2. pantā. Patiešām, Anhui Jinhe norādīja, ka Komisija var rekonstruēt normālo vērtību tikai tad, ja ir izpildīts viens no trim 2.2. panta nosacījumiem. Ja Komisija izmanto otro (vai trešo) nosacījumu, tai ir jāpārbauda, vai ir ļauts veikt iekšzemes un eksporta cenas “pienācīgu salīdzināšanu”.

(75)

Turklāt attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru PTO tiesību akti (kā skaidrots DS473) ļauj izmantot datus no trešās valsts, “pienācīgi koriģētus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota”, Anhui Jinhe norādīja, ka šis juridiskais kritērijs nav minēts Ekspertu grupas vai Apelācijas institūcijas ziņojumā. Anhui Jinhe interpretācija ir tāda, ka Komisija ir neobjektīvi un ierobežoti interpretējusi minēto ziņojumu, kurā tiešā tekstā norādīts, ka, “pamatojoties uz jebkādu informāciju no citām valstīm, lai noteiktu “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī” saskaņā ar 2.2. pantu, izmeklēšanas iestādei ir jānodrošina, ka šāda informācija tiek izmantota, lai noteiktu “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī”, un tas var prasīt, lai izmeklēšanas iestāde pielāgotu šo informāciju”.

(76)

Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka “nozīmīgs kropļojums” pats par sevi nav viens no nosacījumiem, lai noteiktu normālo vērtību. Visbeidzot, attiecībā uz iespēju izmantot iekšzemes izmaksas, ciktāl tika konstatēts, ka tās nav izkropļotas, Anhui Jinhe uzskatīja, ka Komisija būtu varējusi izmantot 2. panta 6.a punktā paredzēto iespēju izmantot uzņēmuma faktiskos datus.

(77)

Anhui Jinhe argumenti par pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar ADN un Strīdu izšķiršanas padomes konstatējumiem jau ir aplūkoti 69. apsvērumā, tostarp paskaidrojumā, ka DS473 neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Attiecībā uz apgalvojumu, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā iekļautais jēdziens “nozīmīgi kropļojumi” nav lietots nevienā PTO ADN vai GATT 1994 noteikumā, Komisija atgādināja, ka, lai panāktu atbilstību minētajiem nolīgumiem, iekšējos tiesību aktos nav jāizmanto tieši tādi paši termini kā attiecīgajos nolīgumos un ka uzskata 2. panta 6.a punktu par pilnībā atbilstošu attiecīgajiem ADN noteikumiem (un jo īpaši attiecībā uz iespējām noteikt ADN 2.2. pantā paredzēto normālo vērtību). Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(78)

Turklāt Anhui Jinhe norādīja, ka Komisija nav sniegusi paskaidrojumus par to, kāpēc tā neuzskatīja 65. un 66. apsvērumā minētos faktorus par “tiešiem pierādījumiem” 2. panta 6.a punkta nozīmē, ka tā izmaksas nav izkropļotas. Anhui Jinhe atkārtoja šo apgalvojumu un piebilda, ka tā cenas nav izkropļotas tā iegādes prakses dēļ (tiešsaistes platformā) un valdības iestādes vai aģentūras, kuras kontrolē Ķīnas valdība, neīsteno valdības iejaukšanos.

(79)

Kā norādīts 65. apsvērumā, Anhui Jinhe iesniegtie pierādījumi bija tikai vienas izejvielas pašu iekšzemes pirkuma cenu salīdzinājums ar Turcijas importa cenām, kas iegūtas no COMTRADE datubāzes, un Taizemes cenām, kuras iegūtas no GTA datubāzes. Salīdzinājums parādīja, ka iekšzemes cena ir zemāka nekā no Turcijas un Taizemes veiktā abu izejvielu importa cenas. Anhui Jinhe apgalvoja, ka tas ir saistīts ar zemākām iekšzemes transporta izmaksām. Anhui Jinhe apgalvoja arī, ka no pieprasījuma iesniedzēja ir pircis ledus etiķskābi.

(80)

Komisija norāda, ka Anhui Jinhe nav sniedzis pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu par transporta izmaksām. Turklāt šāds cenu salīdzinājums nav pietiekams, lai pierādītu, ka iekšzemes cenas Ķīnā nav izkropļotas. Turklāt tas, ka iekšzemes tirgū pirkumi tika veikti tiešsaistē, nenozīmē, ka šīs cenas nebija izkropļotas. Bez tam izmeklēšanā tika atklāts, ka, pretēji Anhui Jinhe apgalvotajam, Anhui Jinhe no pieprasījuma iesniedzēja nepirka ledus etiķskābi ace-K ražošanai. Tāpēc apgalvojumi tika noraidīti.

(81)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to vidū Ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā sektorā, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski, lai varētu apstiprināt, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

3.2.1.2.   Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā

(82)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (17). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (18).

(83)

Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma.” (19) Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(84)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (20). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, un tie ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(85)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu sektoru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķrādītāji, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķi rūpniecības sektori un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī tālāk 3.2.1.7. iedaļu) (21).

(86)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī tālāk 3.2.1.8. iedaļu) (22). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, kas neietilpst banku sektorā, institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (23).

(87)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav noteikta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (24). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (25).

(88)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (26).

3.2.1.3.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(89)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(90)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošos uzņēmumos (VU). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī 3.2.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (27). Savukārt VU saņem pretī tādu īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (28). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār ace-K sektora uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti 3.2.1.4. iedaļā.

(91)

Konkrēti ace-K sektorā, kur valsts īpašumā atrodas gan samērā maz uzņēmumu, ĶV joprojām veic būtisku politikas uzraudzību. Pasaulē patiešām ir tikai daži uzņēmumi (neskaitot pieprasījuma iesniedzēju), kam ir lielapjoma ražošanas jauda. No tiem eksportētājam uzņēmumam Anhui Jinhe pašlaik ir lielākā ražošanas jauda pasaulē.

(92)

Tā kā valdība plaši iejaucas ace-K ražošanas nozarē, pat privātā īpašumā esošajiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts 3.2.1.5. iedaļā, pat uz privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem ace-K sektorā netieši attiecas politikas uzraudzība un norādes.

3.2.1.4.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(93)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (29), savukārt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (30)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valstij piederošajos uzņēmumos. Tiek arī ziņots, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (31). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (32). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visos sektoros, ieskaitot ace-K ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(94)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“Pamatnostādnes”) (33), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs.” To III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus partijas posteņa uzdevumus un ka partijas biedri var uzņemties līderu un pionieru lomu.” Tādējādi Pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (34).

(95)

Tālāk sniegtie piemēri ilustrē minēto tendenci, ka ace-K sektorā pieaug ĶV iejaukšanās līmenis.

(96)

Anhui Jinhe savāktā informācija (35) liecina, ka uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir arī Anhui Jinhe partijas komitejas sekretārs, kura mērķis ir koncentrēties uz uzņēmuma ražošanas un darījumdarbības mērķiem, kā arī “izveidot un uzlabot partijas komitejas diskusiju mehānismu un lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz attīstību un plānošanu, galvenajiem reformu plāniem, galvenajām izmaiņām vadības sistēmā...”. Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī tālāk 3.2.1.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (36). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, tostarp VU, ace-K un citos sektoros (piemēram, finanšu un izejresursu sektorā) ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

3.2.1.5.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(97)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visus ekonomikas sektorus. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestādes uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tiem sektoriem, kurus valdība atzinusi par stratēģiskiem vai citādi politiski nozīmīgiem, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (37).

(98)

ĶV atzīst, ka ace-K ražošanas nozare ir nozīmīga nozare. Jo īpaši pēdējos desmit gados, lai gan pasaules pieprasījums pēc ace-K bija līdzsvarots ar piedāvājumu, Anhui Jinhe ražošanas jauda pakāpeniski palielinājās. Turklāt sakarā ar pakāpenisku citu saldinātāju – piemēram, saharīna un ciklamāta – ražošanas sašaurināšanos, pateicoties valdības atbalstam, ir notikusi ace-K tirgus paplašināšanās, un sagaidāms, ka tas turpinās paplašināties (38). To apstiprina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz ace-K un tā galvenajām izejvielām un ir izdoti valsts, reģionu un municipālajā līmenī, piemēram:

Naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecības 13. piecgades plāns (39). Šajā plānā smalko organiskās sintēzes ķīmisko vielu nozare tiek uzskatīta par nozīmīgu nozari, kas jāatbalsta, izmantojot valsts un rūpniecības inovācijas platformu. Konkrētāk, plāna III-2. iedaļā tiek veicināta tradicionālo rūpniecības nozaru pārveide un modernizācija, citu starpā kontrolējot nesen pievienoto urīnvielas ražošanas jaudu, kā arī tiek īstenoti progresīvas tehnoloģiskās pārveides un modernizācijas projekti, kuri atbilst politikas prasībām un uz kuriem attiecas tādas pašas vai samazinātas jaudas atjaunošanas prasība.

Hebei naftas ķīmijas rūpniecības attīstības 13. piecgades plāns. Ar šo plānu, ievērojot valsts rūpniecības politiku un Hebei rūpniecības ierobežojumu un samazinājumu sarakstā noteiktās prasības, tiek stingri īstenoti nosacījumi ienākšanai sektorā un kontrolēts ikviens jauns projekts, kas citu starpā saistīts ar sērskābes ražošanas jaudu.

Nolīgums, ko Anhui Jinhe parakstīja ar Dingyuan apgabalu (40) (Aņhui provincē), lai izstrādātu 2017. gada 24. novembraJinhe rūpniecības aprites ekonomikas rūpniecības rajona projekta pamatnolīgumu. Nolīgumā, kura mērķis ir izstrādāt augšupējas izejvielas jau esošiem ķīmiskiem produktiem, paplašināt rūpniecības ķēdi un atbalstīt tās vertikālo integrāciju, ir noteikts, ka uzņēmums ieguldīs 2,25 miljardus RMB Dingyuan sāls ķīmiskās rūpniecības rajonā, lai izveidotu aprites ekonomikas rūpniecības rajonu, un tas nozīmēja, ka diketēna izlaide gadā būs 310 000 tonnu (ko uzņēmums iekšēji ražo ace-K ražošanai); gadā saražos 30 000 tonnu augstas efektivitātes pārtikas konservanta (kālija sorbāta); par izejvielu vairāku ķīmisko produktu izstrādei izmantos sēru.

(99)

ĶV sniedz arī papildu norādījumus par sektora attīstību, izmantojot daudzveidīgu politikas instrumentu un direktīvu klāstu. Kā paskaidrots iepriekšējā apsvērumā, valdības atbalsts rūpniecības ķēdes vertikālajai integrācijai ace-K sektorā palīdzēja uzņēmumam Anhui Jinhe kļūt par neapstrīdamu pasaules līderi šajā sektorā. Uzņēmums saņēma arī lielas valdības subsīdiju summas, kas, kā norādīts uzņēmuma finanšu pārskatā, 2020. gadā bija 41 685 378 RMB un 2019. gadā – 40 900 000 RMB (sasniedzot 1,2 % no kopējā apgrozījuma) (41). Nevar izslēgt, ka arī citi ražotāji, kas nesadarbojās šajā izmeklēšanā un joprojām veido būtisku tirgus daļu, varēja gūt labumu no līdzīgiem finansiālajiem atbalstiem. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos.

(100)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstītu veicināmās nozares, tostarp arī urīnvielas, diketēna un sēra trioksīda – pārskatāmā ražojuma izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.2.1.6.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(101)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, arī tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (42).

(102)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (43). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (44). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot tautsaimniecības plānu īstenošanu (45).

(103)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros, uz ace-K ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt. Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesības pienācīgi nedarbojas un tā rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rada kropļojumus. Pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem, šie apsvērumi, šķiet, pilnībā attiecas arī uz ace-K sektoru.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ace-K sektorā bankrota un īpašuma tiesību piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī saistībā ar attiecīgo ražojumu.

3.2.1.7.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(105)

Uz tirgu balstītu algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (46). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (47). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (48). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļotas.

(106)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz ace-K sektoru neattiecas iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ace-K sektoru skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

3.2.1.8.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(107)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(108)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valsts īpašumā esošu banku pozīcija (49), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (50) un, tāpat kā nefinanšu VU, arī bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (51). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (52).

(109)

Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(110)

Piemēram, ĶV nesen skaidroja, ka ĶKP jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un tiem jāatbilst valsts politikai. Viens no trijiem valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar uzņēmumu darbības un vadības jautājumiem (53). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši jāņem vērā tas, kā struktūras “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (54).

(111)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītnovērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem novērtējumiem (55).

(112)

Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (56). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(113)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(114)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valdības izraisīti kropļojumi. 2018. gada beigās to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (57). ĶTR oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (58). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(115)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(116)

Būtībā, kaut arī ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(117)

Nav sniegti pierādījumi, ka ace-K sektorā nenotiktu iepriekš izklāstītā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Komisija ir arī konstatējusi, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, cita starpā no 2006. gada līdz 2021. gadam saņēma preferenciālus ilgtermiņa aizdevumus, ko izsniedza Lai’an apgabala finanšu birojs. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

3.2.1.9.   Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(118)

Komisija norādīja, ka Ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.1.2.–3.2.1.5. iedaļā un Ziņojuma A daļā izklāstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par 3.2.1.6.–3.2.1.8. iedaļā un Ziņojuma B daļā izklāstītajiem ražošanas faktoriem.

(119)

Komisija atgādina, ka ace-K ražošanai ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Lietas materiāli liecina, ka ražotāji eksportētāji gandrīz visus izejresursus iegūst ĶTR. Kad ace-K ražotāji pirka augšupējās izejvielas / slēdz līgumu par tām, lai ražotu attiecīgos izejresursus, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(120)

Attiecīgi ne vien nav pareizi izmantot ace-K iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir skartas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

3.2.1.10.   Secinājums

(121)

Analīze 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī ace-K sektorā (kas aptver arī attiecīgo ražojumu), liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai iespējamā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(122)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

3.3.   Reprezentatīvā valsts

3.3.1.   Vispārīgas piezīmes

(123)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR (59),

attiecīgā ražojuma ražošana minētajā valstī (60),

attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī.

(124)

Ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(125)

Kā skaidrots 127. un 128. apsvērumā, Komisija ir nākusi klajā ar diviem paziņojumiem lietas materiālos, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, uz ko balstīti attiecīgie kritēriji, un sniegtas atbildes uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu šajā lietā uzskatīt Malaiziju par attiecīgo reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(126)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija par iespējamu reprezentatīvo valsti normālās vērtības noteikšanai uz neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību pamata saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica Turciju. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(127)

Komisija 2021. gada 15. martā ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti ace-K ražošanā. Turklāt Komisija noteica, ka iespējamās reprezentatīvās valstis varētu būt Argentīna, Malaizija un Taizeme. Piezīmes par pirmo paziņojumu Komisija saņēma tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Minētās piezīmes sīkāk aplūkotas 129.–147. apsvērumā.

(128)

Komisija 2021. gada 11. jūnijā ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Malaiziju. Tāpat tā informēja ieinteresētās personas, ka noteiks PVA izmaksas un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par attiecīgo uzņēmumu Ajinomoto (Malaysia) Berhad. Piezīmes par otro paziņojumu Komisija saņēma tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Minētās piezīmes sīkāk aplūkotas 178.–192. apsvērumā.

3.3.2.   Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

(129)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija paskaidroja, ka attiecīgais ražojums, šķiet, netiek ražots nevienā no valstīm, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs ĶTR līmenim atbilstīgi 123. apsvērumā minētajiem kritērijiem. To ražo tikai Ķīnas Tautas Republikā un ES.

(130)

Rezultātā Komisija izvērtēja, vai ražojums tiek ražots tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā attiecīgais ražojums. Tāpēc Komisija norādīja, ka aplūkos to saldinātāju, aromatizētāju un pārtikas piedevu ražošanu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ace-K, lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai.

(131)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka iespējamās reprezentatīvās valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis, pēc Pasaules Bankas datiem, ir līdzīgs kā ĶTR, ir Argentīna, Malaizija un Taizeme, proti, Pasaules Banka tās visas pēc nacionālā kopienākuma (“NKI”) klasificē pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(132)

Pieprasījuma iesniedzējs nāca klajā ar piezīmi, ka vidēji augstu ienākumu kategorijā ir dažādi attīstības līmeņi. Tāpēc, ņemot vērā NKI uz vienu iedzīvotāju, bija jādod priekšroka “reprezentatīvām” kandidātvalstīm, kas līdzinās Ķīnai. Tas norādīja, ka no trijām Komisijas ierosinātajām valstīm, līdzīgs NKI līmenis ir Argentīnai un Malaizijai, bet Taizemes līmenis ir ievērojami zemāks, tāpēc tā būtu jāizslēdz.

(133)

Nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija var izmantot reprezentatīvu valsti ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Pamatregulā nav paredzētas papildu prasības par tādas valsts izvēli, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir vislīdzīgākais eksportētājvalsts līmenim.

(134)

Tas, ka vienas valsts NKI uz vienu iedzīvotāju var būt tuvāks ĶTR nekā citas valsts NKI, nav faktors, ko ņem vērā attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēlē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.3.3.   Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(135)

Pirmajā paziņojumā Komisija apzināja vienu uzņēmumu Argentīnā, vienu uzņēmumu Malaizijā un četrus uzņēmumus Taizemē, par kuriem Dun and Bradstreet datubāzē (61) bija viegli pieejama finanšu informācija attiecībā uz ražojumiem, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā pārskatāmais ražojums.

(136)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz apzinātajām valstīm, t. i., Argentīnu, Malaiziju un Taizemi, tā sīkāk izmeklēja publisko finanšu datu pieejamību.

(137)

Attiecībā uz Argentīnu Komisija Dun and Bradstreet datubāzē atrada viegli pieejamu finanšu informāciju par vienu ražotāju, uzņēmumu Laboratorios Argentinos Farmesa, kura ražojumi ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ace-K, bet neatrada publicētus finanšu pārskatus.

(138)

Pieprasījuma iesniedzējs nāca klajā ar piezīmi, ka šā Argentīnas ražotāja peļņas un pārdevumu attiecība 5,3 % apmērā ace-K ražošanai nav samērīga.

(139)

Attiecībā uz Malaiziju Komisija Dun and Bradstreet datubāzē atrada viegli pieejamus publicētus pirmajā paziņojumā minētā Malaizijas uzņēmuma Ajinomoto (Malaysia) Berhad (“Ajinomoto Malaysia”) finanšu pārskatus par finanšu gadiem, kas beidzās 2017., 2018., 2019. un 2017. gada 31. martā (62), kā arī viegli pieejamus finanšu datus par šo uzņēmumu.

(140)

Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza tos pašus finanšu pārskatus, kurus Komisija bija apzinājusi. Tas arī apgalvoja, ka šie gada pārskati liecina par atšķirīgiem rentabilitātes rādītājiem rūpniecības sektorā (kas, kā tika apgalvots, attiecībā uz ace-K darījumdarbību bija piemērotāki) un patēriņa sektorā, un sniedza ienākumu, izmaksu un izdevumu sadalījumu, kas ļāva iegūt atbilstošus PVA izmaksu un peļņas skaitliskos rādītājus. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka pārdošanas izmaksu skaitliskais rādītājs publicētajos finanšu pārskatos ir uzticamāks par līdzvērtīgiem izmaksu rādītājiem, kas iegūti no Dun and Bradstreet datubāzes. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka, tā kā rentabilitāte 2017.–2020. finanšu gadā bija stabila, rodas pārliecība, ka 2020. finanšu gada rentabilitāte ir reprezentatīva.

(141)

Attiecībā uz Taizemi Komisija Dun and Bradstreet datubāzē atrada viegli pieejamus finanšu datus par četriem rentabliem uzņēmumiem, kuru ražojumi ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ace-K, t. i., aromatizētāju un pārtikas piedevu kategorijā.

(142)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, lai gan Komisija ir atradusi šādus datus par četriem Taizemes uzņēmumiem, divi no tiem, proti, uzņēmumi Shimakyu Co. Ltd. un Patchara Products Ltd., nebija piemēroti, jo tiem bija zema peļņas un pārdevumu attiecība – attiecīgi 6,1 % un 2,7 %.

(143)

Komisija uzskatīja, ka finanšu informācija, kas pieejama par uzņēmumu Ajinomoto Malaysia, patiešām būtu vispiemērotākais avots, pēc kura noteikt PVA izmaksas un peļņu normālās vērtības noteikšanai. Revidētie finanšu pārskati, kas aptvēra deviņu mēnešu izmeklēšanas periodu, par uzņēmumu Ajinomoto Malaysia bija viegli pieejami. Turklāt Ajinomoto Malaysia ir liels uzņēmums, un tam ir ievērojami attīstīta to ražojumu ražošana, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā ace-K.

(144)

Lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti, Komisija novērtēja arī to, vai pastāv tirgus kropļojumi, ko rada eksporta un/vai importa ierobežojumi attiecībā uz ace-K un izejvielām, proti, tām izejvielām, kuras ir vissvarīgākie izgatavošanas izmaksu posteņi, ko izmanto ace-K ražošanai.

(145)

Pamatojoties uz ESAO datubāzi (63) un Global Trade Alert (64) datubāzi, un jo īpaši rūpniecisko izejvielu eksporta/importa ierobežojumu sarakstu, pirmajā paziņojumā attiecībā uz galvenajiem ražošanas faktoriem tika norādīti vairāki ierobežojumi. Attiecībā uz Argentīnu Komisija konstatēja importa tarifus etiķskābei (291521) no ASV un importa licencēšanas prasības kālija hidroksīdam (281520) no Brazīlijas, Korejas un ASV, sēram (250300) no Kazahstānas, Krievijas, Spānijas un ASV, kalcija karbonātam (251710) no Paragvajas un etiķskābei (291521) no ASV. Attiecībā uz Taizemi Komisija konstatēja importa tarifus antracītam (270111) no Vjetnamas un kalcija karbonātam (251710) no Laosas. Visbeidzot, attiecībā uz Malaiziju Komisija noteica importa tarifus sulfamskābei (281119) no Namībijas; eksporta licencēšanas prasības etiķskābes (291521) eksportam uz Beļģiju, Indiju, Indonēziju, Japānu, Pakistānu, Singapūru un Taizemi; eksporta licencēšanas prasības kalcija karbonāta (251710) eksportam uz Bruneju Darusalamu, Indonēziju un Singapūru.

(146)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka importa licencēšanas prasības, kuras, kā Komisija uzsvērusi pirmajā paziņojumā, attiecībā uz četrām izejvielām (tādām kā kālija hidroksīds, sērs, kalcija karbonāts un etiķskābe) īstenojusi Argentīna, ierobežoja piegādes avotus un tādējādi uzturēja augstas cenas iekšzemes tirgū. Tas arī apgalvoja, ka eksporta licencēšanas prasībām, ko Malaizija īstenojusi attiecībā uz divām no šīm izejvielām (piemēram, etiķskābi un kalcija karbonātu), saglabājot iekšzemes piegādes un noturot cenas iekšzemes tirgū zemā līmenī, varētu būt pretēja ietekme. Tāpēc tas uzskatīja, ka šajā ziņā būtu labāk par reprezentatīvo valsti izvēlēties Malaiziju, nevis Argentīnu.

(147)

Attiecībā uz Malaizijas piemērotajām eksporta licencēšanas prasībām Komisija pirmajā paziņojumā norādīja, ka tās attiecas tikai uz divām izejvielām – etiķskābi un kalcija karbonātu. Eksporta licencēšanas prasību rezultātā iekšzemes cenas tiktu noturētas zemā līmenī, un tas varētu noturēt zemā līmenī arī importa daudzumus un/vai cenas, lai ļautu konkurēt ar iekšzemes piegādēm. Tādējādi, ja šo divu izejvielu importa cenas izmantotu normālās vērtības noteikšanai, tās, ļoti iespējams, būtu novērtētas par zemu (65).

(148)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam plāno izmantot Malaiziju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu Ajinomoto (Malaysia) Berhad, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(149)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes, vai būtu atbilstīgi par reprezentatīvo valsti izmantot Malaiziju un par ražotāju reprezentatīvajā valstī – uzņēmumu Ajinomoto (Malaysia) Berhad.

(150)

Pēc otrā paziņojuma piezīmes tika saņemtas tikai no pieprasījuma iesniedzēja. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza piezīmes, pamatojoties uz to, ka par reprezentatīvo valsti tiktu izraudzīta Malaizija.

3.3.4.   Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(151)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Malaizija ir atbilstoša attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.3.5.   Secinājums

(152)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Malaizija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(153)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe norādīja, ka Malaizija nav atbilstoša, lai to izmantotu par attiecīgu reprezentatīvo valsti, jo tur bija tikai viens uzņēmums – Ajinomoto (Malaysia) Berhad –, kas darbojās tajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā, kurā ir ace-K, un Ajinomoto finanšu dati ir izkropļoti, jo tā izmaksas stipri ietekmēja pirkumi no saistītiem uzņēmumiem. Tas apgalvoja, ka zemākas izejvielu un citas tiešās izmaksas, kas rezultātā radās uzņēmumam, izskaidro augsto PVA izmaksu procentu, kurš izmantots normālās vērtības noteikšanai.

(154)

Komisija norādīja, ka Ajinomoto (Malaysia) Berhad finanšu pārskata 29. piezīmē par finanšu gadu, kas beidzās 2020. gada 31. martā (66), direktoru paziņojumā par darījumiem ar saistītām personām, tostarp par pirkumiem, ir norādīts: “Direktori uzskata, ka visi iepriekš minētie darījumi ir noslēgti parastā darījumdarbības gaitā un ir veikti atbilstoši sarunās saskaņotiem noteikumiem, kas būtiski neatšķiras no tiem, par kuriem var vienoties darījumos ar nesaistītām personām”. Turklāt šo paziņojumu, kas iekļauts finanšu pārskatu piezīmēs, obligātās revīzijas ietvaros revidējuši neatkarīgi revidenti, kuri atzinuši (67), ka finanšu pārskati sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli 2020. gada 31. martā. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka tā varētu noteikt PVA izmaksas, pamatojoties uz Ajinomoto (Malaysia) Berhad PVA izmaksu attiecību pret ražošanas izmaksām, un noraidīja Anhui Jinhe izvirzīto argumentu.

(155)

Anhui Jinhe arī apgalvoja, ka Argentīna ir piemērotāka reprezentatīvā valsts, jo ir pieejama finanšu informācija, peļņas attiecība pret pārdošanas apjomu 5,3 % apmērā ir samērīga, un Komisijas arguments, ka Argentīnas importa licencēšanas prasības ierobežo piegādes avotus, nav derīgas, jo importa tarifi ir piemēroti tikai vienai valstij (ASV) un vienam ražojumam.

(156)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Komisija noraidīja Argentīnu kā reprezentatīvo valsti nevis tāpēc, ka peļņas un pārdošanas apjoma attiecība 5,3 % apmērā nebija samērīga, bet gan citu iemeslu dēļ. Faktiski, kā paskaidrots 137. apsvērumā, nebija pieejami detalizēti finanšu pārskati par attiecīgo uzņēmumu Argentīnā, bet tādi bija pieejami par Malaiziju. Turklāt papildus Anhui Jinhe minētajam importa tarifam Komisija konstatēja, ka ir noteiktas importa licencēšanas prasības četrām citām izejvielām, tādējādi piegādes avoti varētu būt ierobežoti un tādēļ varētu palielināties cenas iekšzemes tirgū. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

3.4.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

(157)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt izmantošanai viegli pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(158)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā neizkropļoto izmaksu noteikšanai attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām, izmantos GTA datus. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai tā izmantos Darba tirgus informācijas un analīzes institūta (ILMIA(68) informāciju, bet elektroenerģijas izmaksu aprēķināšanai – elektroenerģijas cenu informāciju, ko savā tīmekļa vietnē (69) publicējis elektroenerģijas uzņēmums Tenaga Nasional Berhad (TNB).

(159)

Otrajā paziņojumā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā dažu atsevišķu izejvielu posteņu ierobežoto nozīmi kopējās ražošanas izmaksās, daži no ražošanas faktoriem ir uzskatīti par “palīgmateriāliem”. Turklāt Komisija informēja ieinteresētās personas, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām ražošanas izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām ražošanas izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(160)

Uzklausīšanā Anhui Jinhe apgalvoja, ka Komisija izmeklēšanas nekonfidenciālajiem materiāliem nav pievienojusi pirmo paziņojumu 65 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas, kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā.

(161)

Tomēr šis termiņš neattiecas uz paziņojumiem lietas materiālos. Komisija pirmo paziņojumu publicēja 2021. gada 15. martā un otro paziņojumu – 2021. gada 11. jūnijā, un abos minētajos paziņojumos ieinteresētajām personām bija paredzētas 10 dienas, lai iesniegtu piezīmes par šiem aspektiem. Anhui Jinhe neiesniedza piezīmes, lai atbildētu uz kādu no paziņojumiem.

(162)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe atkārtoja apgalvojumu, kas minēts 160. apsvērumā. Tas arī apgalvoja, ka, pēc četrarpus mēnešiem kopš izmeklēšanas sākšanas izmeklēšanas lietas materiāliem pievienojot pirmo paziņojumu un pēc septiņarpus mēnešiem – otro paziņojumu, Komisija lietas materiālos neiekļāva paziņojumus “tūlīt” saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktu un “tūlīt” saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, tāpēc tie nebūtu jāņem vērā. Turklāt tika apgalvots, ka pieprasījumā nebija faktoru, kas attiektos uz kropļojumiem, kuri skar konkrētus izejresursus, ko Anhui Jinhe izmantoja ražošanas procesā, un 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, pieprasījuma iesniedzējs Komisijai nebija sniedzis šādus pierādījumus. Visbeidzot, tika apgalvots, ka, sniedzot pirmo paziņojumu, kad bija pagājušas 37 dienas no procedūras sākuma, tika pārkāptas Anhui Jinhe tiesības uz aizstāvību.

(163)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Lietas materiālos iekļautā pirmā un otrā paziņojuma mērķis ir informēt personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu noteiktu normālo vērtību. Paziņojumos nav iekļauts novērtējums par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Turklāt šīs lietas īpatnība, kā paskaidrots 129. apsvērumā, ir tā, ka ace-K ražo tikai Savienībā un ĶTR. Tāpēc reprezentatīvās valsts izvēles process bija sarežģītāks nekā parasti, jo Komisijai bija jāapsver, vai tika ražots ražojums, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā attiecīgais ražojums. Turklāt, salīdzinājumā ar izmeklēšanu, ko veic saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, kad pagaidu pasākumi būtu jānosaka ne vēlāk kā 8 mēnešus pēc izmeklēšanas sākšanas, izmeklēšana, ko veic saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, kā pašreizējā izmeklēšana, ir jāpabeidz 12 mēnešu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā 15 mēnešu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas dienas (kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 6. punktā). Bez tam Anhui Jinhe bija pietiekami daudz laika, lai sniegtu piezīmes par paziņojumiem. Tomēr Anhui Jinhe nesniedza piezīmes par pirmo paziņojumu, kurā bija norādītas trīs potenciālās reprezentatīvās valstis. Anhui Jinhe nesniedza piezīmes arī par otro paziņojumu. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumus, ka ir pārkāptas Anhui Jinhe tiesības uz aizstāvību.

(164)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka pieprasījumā nebija faktoru, kas attiektos uz kropļojumiem, kuri skar konkrētus izejresursus, Komisija secināja, kā norādīts 22. apsvērumā, ka pieprasījumā bija pietiekami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu. Lai Komisija varētu pārbaudīt pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, pieprasījuma iesniedzējam nav jāiesniedz papildu pierādījumi tieši par kropļojumiem, kas skar konkrētus izejresursus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

3.5.   Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības

3.5.1.   Ražošanas faktori

(165)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un attālinātās salīdzinošās pārbaudēs savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Ace-K ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preču kods Malaizijā

Neizkropļotas vērtības (CNY)

Mērvienība

Izejvielas

Aktīvā ogle

38021000

17,78

kg

Amonija fosfāts / diamonija fosfāts

31053000

2,87

kg

Antracīts

27011100

0,99

kg

Butilacetāts

29153300

6,99

kg

Kalcija karbonāta akmens pulveris / CaCO3 / daļiņu izmērs 200

25171000

0,72

kg

Putu slāpētājs / silikoni pirmformās

39100020

39100090

64,55

kg

Dihlormetāns

29031200

4,51

kg

Ledus etiķskābe

29152100

6,00

kg

Kaļķis / pulveris / daļiņu izmērs 250

25221000

1,07

kg

Kālija hidroksīds

28152000

4,14

kg

Sulfamskābe

28111990

18,14

kg

Sērs/šķidrums

25030000

0,77

kg

Trietilamīns

29211900

47,51

kg

Enerģija

Elektroenerģija

Nav

0,52

kWh

Darbaspēks

Darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā

Nav

64,10

Darba stunda

(166)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Šīs summas noteikšanas metodika ir pienācīgi izskaidrota 186. apsvērumā.

Izejvielas un blakusprodukti

(167)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstīm, kas nav PTO dalībvalstis (70). Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā ir secinājusi 121. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad tika izslēgts imports Malaizijā no Ķīnas un Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm, Komisija konstatēja, ka galveno izejvielu imports no citām trešām valstīm joprojām ir reprezentatīvs (vairāk nekā 75 % no kopējā Malaizijā importētā apjoma).

(168)

Nedaudziem ražošanas faktoriem un blakusproduktiem faktiskās izmaksas, kas radās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, vai vērtības, kuras tas kreditēja, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja mazu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām.

(169)

Tā kā attiecībā uz tiem izmantotā vērtība neatkarīgi no izmantotā avota būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinu, Komisija nolēma iekļaut šo izmaksu neto vērtību palīgmateriālu izmaksu kategorijā.

(170)

Attiecībā uz tvaiku ražotājs eksportētājs ziņoja par ievērojamām izmaksām palīgmateriālu kategorijā. Tā kā arī tvaiks bija ražošanas procesa blakusprodukts, Komisija attiecībā uz tvaiku palīgmateriālu kategorijā iekļāva gan izmaksas, gan blakusprodukta ienākumu vērtību.

(171)

Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

(172)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, piemēroja attiecīgās reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokļus.

(173)

Komisija izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(174)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe apgalvoja, ka Komisija nav aprēķinājusi precīzu atsauces vērtību kālija hidroksīdam. Tas apgalvoja, ka Komisija šajā sakarā ir izmantojusi Malaizijas HS koda 281520 cenu un ka šajā metodē nav ņemts vērā tas, ka kālija hidroksīdu varētu importēt šķidrā un cietā veidā par atšķirīgām cenām.

(175)

Lai aprēķinātu atsauces vērtību kālija hidroksīdam, Komisija izmantoja Anhui Jinhe iesniegto HS kodu, kas bija vienāds gan šķidrajam, gan cietajam veidam. Ar 8 ciparu preču kodu, kas Malaizijā attiecas uz šo ražojumu, netiek nošķirti šķidrie un cietie ražojumi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(176)

Anhui Jinhe arī apgalvoja, ka ievedmuitas nodokļu jēdziena pamatā ir pamata priekšnoteikums, ka tad, ja izejvielas tiek pirktas iekšzemes tirgū, pirkuma cenai piemēro pievienotās vērtības nodokli (PVN), savukārt, ja izejvielas tiek iegādātas ārvalstu tirgos, valstis, kas eksportē izejvielas, parasti neiekasē PVN. Tāpēc importēšanas posmā tika iekasēti ievedmuitas nodokļi, lai izlīdzinātu nodokli tā, ka iekšzemes cena būtu salīdzināma ar importa cenu. Tomēr, ja uzņēmums pērk izejvielas, samaksātais PVN ir PVN priekšnodoklis, kas neietilpa ražošanas izmaksās, jo tika kompensēts ar aprēķināmo PVN. Tādējādi Anhui Jinhe apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšanai ievedmuitas nodoklis nebūtu jāpieskaita.

(177)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. PVN režīms ir citāds nekā ievedmuitas nodokļa režīms. Lai gan attiecībā uz PVN tiek savstarpēji kompensēts PVN priekšnodoklis un aprēķināmais PVN pat par importētajām izejvielām, šāda kompensācija neattiecas uz ievedmuitas nodokļiem. Turklāt ievedmuitas nodokļi tiek pieskaitīti ar mērķi iegūt galīgo importa cenu iekšzemes tirgū. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

Darbaspēks

(178)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka plāno izmantot Darba tirgus informācijas un analīzes institūta (ILMIA(71) publicēto statistiku, lai noteiktu algas Malaizijā, izmantojot informāciju par vidējām darbaspēka izmaksām uz vienu darbinieku apstrādes rūpniecībā izmeklēšanas periodā.

(179)

Pēc otrā paziņojuma pieprasījuma iesniedzējs nāca klajā ar piezīmi, ka, pamatojoties uz uzņēmumam Ajinomoto (Malaysia) Berhad Komisijas noteiktajām tāda darbaspēka izmaksām, kas nav vadošie darbinieki (38 791 005 RM), un faktu, ka tas attiecas uz 452 cilvēkiem, var secināt, ka uzņēmums Ajinomoto (Malaysia) Berhad maksāja katram darbiniekam, kas nav vadošais darbinieks, vidēji 85 820,81 RM gadā jeb 7 151,73 RM mēnesī (11 952,8 CNY mēnesī). Tas norādīja, ka, tā kā uzņēmums Ajinomoto (Malaysia) Berhad darbojās tajā pašā darījumdarbības nozarē, kurā ace-K ražotāji, būtu pamatoti aprēķināt darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, no Ajinomoto (Malaysia) Berhad finanšu pārskatiem izmantojot tāda darbaspēka stundas izmaksas, kas nav vadošie darbinieki.

(180)

Komisija norāda, ka ILMIA skaitliskie rādītāji attiecas uz 2016. gadu. Tā kā pieprasījuma iesniedzēja ierosinātie darbaspēka – kas nav vadošie darbinieki – skaitliskie rādītāji attiecas uz finanšu gadu, kurš beidzas 2020. gada 31. martā, un ir iegūti no uzņēmuma, kas darbojas tajā pašā darījumdarbības nozarē, kurā ace-K ražotāji, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi prasīt, lai pieprasījuma iesniedzējs uz šā pamata nosaka darbaspēka izmaksas.

Elektroenerģija

(181)

Malaizijā elektroenerģijas cenas uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) savā tīmekļa vietnē (72) publicē elektroenerģijas uzņēmums Tenaga Nasional Berhad (“TNB”). Jaunākie tarifi tika publicēti 2014. gada 1. janvārī un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām tika piemēroti. Lai noteiktu elektroenerģijas izmaksas par kWh, Komisija izmantoja TNB rūpnieciskās elektroenerģijas tarifus patēriņa diapazonā “Tarifs E2 – vidsprieguma maksimumslodzes/minimumslodzes rūpnieciskais tarifs”.

(182)

Attiecībā uz maksimumslodzes elementu ražotājs eksportētājs nesniedza sīkāku informāciju par maksimumslodzi pusstundā, kas ir aprēķina elements. Tāpēc Komisija šo elementu piesardzīgi noteica, pamatojoties uz vidējo slodzi pusstundā tajā mēnesī, kurā bijusi lielākā slodze.

(183)

Pēc tam Komisija Malaizijas tarifu sistēmā noteica Ķīnas ražotāja eksportētāja patēriņu maksimumslodzes un minimumslodzes periodos, kas atbilst maksimumslodzes un nemainīgas slodzes periodam (Malaizijas maksimumslodzes periods) un zemākās slodzes periodam (Malaizijas minimumslodzes periods) Ķīnas tarifu sistēmā.

(184)

Tad, lai noteiktu elektroenerģijas izmaksas par kWh, Komisija piemēroja Malaizijas cenas par patērēto vienību Malaizijas maksimumslodzes un minimumslodzes periodos Ķīnas ražotāja eksportētāja patēriņam kWh minētajos periodos un pieskaitīja iepriekš noteikto maksimumslodzes maksu un 1,6 % no garantētā tarifa.

3.5.2.   Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(185)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(186)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(187)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija pamatojās uz finanšu datiem, kas uzņēmumam Ajinomoto (Malaysia) Berhad tika noslēgti 2020. gada 31. martā. Komisija otrajā paziņojumā darīja šos datus pieejamus ieinteresētajā personām.

(188)

Kā norādīts otrajā paziņojumā, Komisija vispirms analizēja revidēto uzņēmuma Ajinomoto (Malaysia) Berhad peļņas un zaudējumu pārskatu un pārskata piezīmes par to gadu, kas beidzās 2020. gada 31. martā, lai noteiktu pārdošanas izmaksas un PVA izdevumus. Atsevišķu veidu izmaksas attiecīgā gadījumā tika tieši attiecinātas uz pārdošanas izmaksām (piemēram, iekārtu, mašīnu un aprīkojuma nolietojums) vai PVA izdevumiem (piemēram, direktoru algas). Citas izmaksas tika iedalītas pie pārdošanas izmaksām un PVA izdevumiem, pamatojoties uz to darbinieku skaitu, kas nav vadošie darbinieki (iedalītas pie pārdošanas izmaksām), un citu darbinieku skaitu (iedalītas pie PVA izdevumiem). Šajā analīzē Komisija izteica PVA izdevumus procentos no pārdošanas izmaksām.

(189)

Atsaucoties uz otro paziņojumu, pieprasījuma iesniedzējs nāca klajā ar piezīmi, ka procentu ienākumi 2 894 308 MR apmērā nebūtu jāuzskata par PVA negatīvajām izmaksām.

(190)

Komisija piekrita, ka, tā kā uzņēmumam Ajinomoto (Malaysia) Berhad pieder ievērojami naudas līdzekļi, kas varētu būt šādu ienākumu avots, tad, lai samazinātu PVA izmaksas, kas saistītas ar pārskatāmā ražojuma ražošanu, saņemtie procenti nebūtu jāiekļauj. Tāpēc Komisija šajā sakarā koriģēja PVA izmaksas.

(191)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka, nosakot rentabilitātes līmeni, Komisijai būtu jāņem vērā uzņēmuma Ajinomoto (Malaysia) Berhad rentabilitāte tā rūpnieciskās pārdošanas, nevis patēriņa preču pārdošanas ziņā, jo gan pieprasījuma iesniedzējs, gan Anhui Jinhe pārdod ace-K atbilstīgi principam “uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem”. Tas norādīja, ka būtu iespējams aprēķināt rūpniecības sektora rentabilitāti, izmantojot segmenta informāciju, kas pieejama 2020. gada pārskata 89. lappusē.

(192)

Komisija norādīja, ka gada pārskatā norādītie skaitliskie rādītāji varētu ļaut noteikt peļņas procentuālo daļu rūpnieciskajai pārdošanai, nevis līdzvērtīgu PVA izdevumu procentuālo daļu rūpnieciskajai pārdošanai. Tāpēc Komisija noraidīja šo argumentu un noteica peļņu un PVA izmaksas, pamatojoties uz uzņēmuma Ajinomoto (Malaysia) Berhad kopējiem skaitliskajiem rādītājiem.

(193)

Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Anhui Jinhe bez tam apgalvoja, ka Komisija, visus “pārējos darbības izdevumu” attiecinot uz PVA, novērtējusi par augstu Ajinomoto PVA izmaksas. Tas apgalvoja, ka “pārējie darbības izdevumi” noteikti pieder pie pārdošanas izmaksām, nevis PVA izmaksām, jo redzams, ka, piemēram, nevieni no izdevumiem, kas nav klasificēti pie “pārējiem darbības izdevumiem”, neietverot izdevumus par enerģiju, kuri vismaz daļēji būtu jāuzskata par ražošanas izmaksām, nevis PVA izmaksām.

(194)

Komisija norāda, ka Ajinomoto gada pārskatā nav skaidri norādītas vai sadalītas izmaksas, kas iekļautas šajā kategorijā. Detalizēta izpaustā informācija par izmaksu sadalījumu PVA izmaksu noteikšanai tika sniegta otrajā paziņojumā, un ieinteresētajām personām tika dotas 10 dienas piezīmju sniegšanai. Anhui Jinhe tolaik par šo aspektu nesniedza piezīmes. Tomēr, pat ja Komisija piekristu šim apgalvojumam, tas nemainītu izmeklēšanas secinājumus, ka izmeklēšanas periodā dempings (lielos apjomos) turpinājās.

3.5.3.   Aprēķins

(195)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

(196)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās izgatavošanas izmaksas (kurās ietverts izejvielu, darbaspēka un enerģijas patēriņš). Attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, Komisija atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(197)

Otrkārt, lai noteiktu neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika pieskaitītas 168.–171. apsvērumā minēto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(198)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja noteiktās PVA izmaksas un peļņu, kā tās norādītas 188.–192. apsvērumā. Šie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz Ajinomoto (Malaysia) Berhad finanšu pārskatiem, kā paskaidrots 187. apsvērumā.

(199)

PVA izdevumi, izteikti procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemēroti neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 32,7 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 22,8 %.

(200)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

3.6.   Eksporta cena

(201)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienības tirgū.

(202)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kad to pārdod eksportam uz Savienību.

3.7.   Salīdzinājums

(203)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja eksporta cenu EXW līmenī.

(204)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika izdarītas eksporta cenas korekcijas saistībā ar vedmaksu, kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām Ķīnas Tautas Republikā, jūras vedmaksu un apdrošināšanas izmaksām, kredīta izmaksām, maksu par banku pakalpojumiem un iepakošanas izmaksām.

3.8.   Dempinga starpība

(205)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, proti, Anhui Jinhe, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma normālo vērtību ar atbilstīga veida attiecīgā ražojuma eksporta cenu.

(206)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 67,6 %.

(207)

Oficiālajā statistikā norādītās vidējās no Ķīnas veiktā importa cenas atbilst Anhui Jinhe cenām. Ņemot vērā ievērojamo dempinga starpību un citu ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija uzskatīja, ka citi uzņēmumi arī eksportē par dempinga cenām.

(208)

Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings.

4.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(209)

Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgums un iespējamās cenas un dempinga starpības pasākumu atcelšanas gadījumā.

4.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(210)

Komisija analizēja situāciju saistībā ar ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, pamatojoties uz pieprasījumā sniegto informāciju, Ķīnas ražotāju eksportētāju iesniegtajām atlases veidlapām, atbildēm, kas uz anketas jautājumiem bija saņemtas no ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, saņemto informāciju un Ķīnas ražotāju tīmekļa vietnēm.

(211)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā norādīja, ka pašreizējā jauda ĶTR ir 39 500 tonnas un jaudas izmantojums, pamatojoties uz kopējiem pārdošanas apjomiem, ir mazāks nekā 50 % (73).

(212)

Anhui Jinhe apgalvoja, ka ĶTR tikai trīs uzņēmumi – Anhui Jinhe, Vitasweet un Yabang – ražo ace-K, un sniedza pierādījumus tam, ka daži pieprasījumā norādītie Ķīnas ražotāji ace-K neražo.

(213)

Komisija pieņēma Anhui Jinhe sniegtos pierādījumus (74), kuri šķietami liecināja, ka Shandong MinghuiFood Co., Ltd, Suzhou PeacockFood Additive Co., Ltd un Suzhou Hope Technology Co., Ltd. vairs neražo ace-K. Tomēr nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka tiem vairs nav jaudas vai ka to jaudu īsā laikā nevar atjaunot.

(214)

Tā kā attiecībā uz Hangzhou SanheFood Co., Ltd nebija pierādījumu par pretējo, Komisija uzskatīja, ka šis uzņēmums joprojām ir ražotājs, un savā tīmekļa vietnē (75) secināja, ka tā jauda ir vismaz 5 000 tonnu un, iespējams, lielāka.

(215)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus par to, ka uzņēmuma Nantong Hongxin būvniecības stadijā, kuru plānots pabeigt 2021. gadā, esošā ace-K jauda kopumā ir 15 000 tonnas (76) un ka uzņēmumam Ningxia Wanxiangyuan ir nodoms būvēt jaunu ace-K ražotni, kuras jauda būtu 5 000 tonnu gadā un kura 2020. gada oktobrī izturēja vides novērtējuma posmu (77). Pieprasījuma iesniedzējs atsaucās arī uz Anhui Jinhe 2017. gada paziņojumu par iespējamu ražošanas jaudas pieaugumu, bet nesniedza pierādījumus par to, ka šāda palielināšanās notiek, vai par attiecīgās ražošanas jaudas apjomu.

(216)

Anhui Jinhe neapstrīdēja šos pierādījumus.

(217)

Komisija ir arī uzzinājusi par citu Ķīnas iespējamo ace-K ražotāju Jiangxi Beiyang, bet nav varējusi atrast sīkāku informāciju par tā potenciālo ražošanas apjomu vai ražošanas jaudu.

(218)

Ņemot vērā visus pieejamos pierādījumus, Komisija uzskatīja, ka pašreizējā Ķīnas ražošanas jauda varētu būt robežās no 32 000 līdz 40 500 tonnām un ka šī jauda īsā laikā varētu palielināties par 20 000 tonnām, proti, būt robežās no 52 000 līdz 60 500 tonnām.

(219)

Anhui Jinhe aplēsa, ka gadā pasaules pieprasījums pēc ace-K būs robežās no 18 000 līdz 20 000 tonnām, un apgalvoja, ka tad, ja gada pieauguma temps būtu 2,3–4,5 % (par ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus), tas strauji izlietotu visu Ķīnā pieejamo neizmantoto jaudu.

(220)

Tomēr, pamatojoties uz pašreizējo Ķīnas jaudu, kas ir no 32 000 līdz 40 500 tonnām, bija skaidrs, ka Ķīna viena pati varētu viegli apmierināt pašreizējo pieprasījumu pasaulē un spētu to darīt vismaz nākamos 10 gadus.

(221)

Komisija izpētīja arī situāciju attiecībā uz neizmantoto jaudu.

(222)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju par trijiem uzņēmumiem, par kuriem Anhui Jinhe apgalvoja, ka tajos pašlaik norit ražošana, kā arī par Hangzhou SanheFood Co. Ltd., Komisija secināja, ka šo četru uzņēmumu neizmantotā jauda varētu būt aptuveni 5 200 tonnas (78). Tas aptuveni divas reizes pārsniedz patēriņu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (sk. 239. apsvērumu).

(223)

Aplēstā pašreiz neizmantotā jauda aptuveni 5 200 tonnu apmērā kopā ar papildu jaudu 20 000 tonnu apmērā, kas īsā laikā uzstādāma Ķīnā, ir lielāka par Anhui Jinhe aplēsto pašreizējo pieprasījumu pasaulē un vairāk nekā 8 reizes lielāka par kopējo patēriņu Savienībā.

(224)

Tāpēc ĶTR būs ievērojama ražošanas jauda un neizmantotā jauda, lai, beidzoties antidempinga maksājumu termiņam, būtiski palielinātu pārdošanas apjomus Savienības tirgū.

4.2.   Savienības tirgus pievilcīgums

(225)

Tas, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas eksportam, bija acīmredzams pēc tā pastāvīgās un masveidīgās klātbūtnes, kaut arī tika piemēroti antidempinga pasākumi, un, kā minēts 242. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā tirgus daļa Savienībā sasniedza [31 %–37 %].

(226)

Šajā uz eksportu dabiski orientētajā nozarē Ķīnas jaudas pārpalikums ir spēcīgs stimuls eksportēt, jo ir tikai viens ārvalstu konkurents (pieprasījuma iesniedzējs). Ķīnas eksportētāji jau ir izlietojuši to eksporta tirgu potenciālu, kas nav Savienības tirgi, jo jau dominē tur ar tirgus daļu, kas pārsniedz vidēji 70 % (79).

(227)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Anhui Jinhe apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka Ķīnas ace-K ražotājiem Savienība ir pievilcīgs tirgus. Šajā ziņā Anhui Jinhe apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs arvien lielāku daļu sava saražotā apjoma pārdeva trešo valstu tirgiem un tas liecinot, ka Savienības tirgus Savienības ražotājam nemaz neesot pievilcīgs. Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka Ķīnas ražotāju eksporta cena uz Savienību bijusi tāda pati vai nedaudz zemāka kā to eksporta cena uz tirgiem ārpus ES. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Anhui Jinhe secināja, ka Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem vietēja konkurenta klātbūtnes dēļ bijis mazāk pievilcīgs nekā jebkurš cits trešās valsts tirgus.

(228)

Piezīmēs par Anhui Jinhe iesniegto informāciju pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka antidempinga maksājumi neizslēdz Ķīnas ražotājus eksportētājus no Savienības tirgus. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka spēkā esošo antidempinga maksājumu dēļ Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem varētu būt mazāk pievilcīgs, bet, ja šie maksājumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāji uzskatītu Savienības tirgu par pievilcīgu.

(229)

Šajā ziņā Komisija atgādina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji pat pēc antidempinga maksājumu noteikšanas Savienības tirgū saglabāja ļoti nozīmīgu tirgus daļu, kā tā aprakstīta 242. apsvērumā. Ja tirgus nebūtu pievilcīgs, tik lielas klātbūtnes tirgū nebūtu. Tas jo vairāk attiecas uz gadījumiem, kad piemēro papildu antidempinga maksājumus, jo importa cenas pēc izkraušanas ir augstākas un palielina izmaksas eksportam uz ES. Šādos cenu apstākļos eksportētāji neturpinātu pārdot ievērojamus daudzumus nepievilcīgā tirgū. Tāpēc, pamatojoties uz konstatējumiem, kas apkopoti 234. apsvērumā, Komisija noraida iepriekš minēto argumentu. Beidzoties antidempinga maksājumu termiņam, Ķīnas ražotājiem būtu iespēja palielināt savu pārdošanas apjomu un tirgus daļu Savienībā.

(230)

Savienības tirgus pievilcīgumu apstiprina arī 232. un 233. apsvērumā analizētie cenas elementi.

4.3.   Iespējamās cenas un iespējamās dempinga starpības pasākumu atcelšanas gadījumā

(231)

Anhui Jinhe apgalvoja, ka ace-K eksporta cenas no ĶTR uz trešām valstīm bija augstākas nekā eksporta cenas uz Savienību. Turklāt tas apgalvoja, ka nepastāv nekādi ierobežojumi attiecībā uz ace-K pārdošanu trešām valstīm.

(232)

Komisija konstatēja, ka Ķīnas cenas eksportam uz trešām valstīm bija aptuveni tādā pašā līmenī, kādā to cenas eksportam uz Savienību. Tas norāda, ka dempings ir strukturāla stratēģija iekļūšanai trešo valstu tirgos un ka tāpēc tas turpināsies.

(233)

Ķīnas ražotāji, iespējams, varētu ražojumu pārdot uz Savienību par augstāku cenu nekā uz citām trešām valstīm, ja spēkā esošie maksājumi zaudētu spēku, taču ievērojamais piedāvājuma pārpalikums Ķīnā varētu spiest cenas uz leju līdz līmenim, kas zemāks par pašreizējo līmeni Savienības tirgū. Tāpēc dempinga starpības varētu palielināties vēl vairāk.

4.4.   Secinājums

(234)

Komisija konstatēja, ka ĶTR ir ievērojama neizmantotā jauda, kas īsā laikā varētu palielināties vēl vairāk. Savienības tirgus pievilcīgums skaidri izrietēja no lielās tirgus daļas, kas ir Ķīnas ražotājiem, neraugoties uz spēkā esošajiem būtiskajiem antidempinga maksājumiem. Turklāt cenas Savienības tirgū bija pievilcīgas, un, lai gan, beidzoties pasākumu termiņam, Ķīnas ražotājiem būtu potenciāls paaugstināt cenas virs pašreizējā līmeņa, neizmantotās jaudas pārpalikums Ķīnā apvienojumā ar mēreniem paredzamajiem pasaules tirgus izaugsmes rādītājiem gadījumā, ja pasākumi netiktu piemēroti, varētu izraisīt to, ka cenas pazeminās vēl vairāk.

(235)

Turklāt konstatētais dempinga līmenis bija ievērojams.

(236)

Tāpēc Komisijas analīzē tik atklāts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un iespējamība, ka, beidzoties pasākumu termiņam, imports turpinātos ievērojamos apjomos par dempinga cenām.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(237)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja viens ražotājs. Šis ražotājs veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

5.2.   Patēriņš Savienībā

(238)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem brīvajā tirgū Savienībā un importu no ĶTR un citām trešām valstīm, kā tie norādīti importa statistikā, kuras pamatā ir 14. panta 6. punkta datubāze.

(239)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

 

2017

2018

2019

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

[2 313 –2 800 ]

[2 339 –2 831 ]

[2 549 –3 085 ]

[2 447 –2 962 ]

Indekss

100

101

110

106

Avots: Savienības ražošanas nozares un 14. panta 6. punkta datubāzes dati

(240)

Salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu ace-K patēriņš palielinājās par 6 %, jo Savienībā pieauga pieprasījums pēc produktiem bez cukura.

5.3.   Imports no attiecīgās valsts

5.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(241)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem un Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem.

(242)

Importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika.

3. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2017

2018

2019

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Importa apjoms no Ķīnas (tonnas)

[669 –810 ]

[699 –846 ]

[658 –796 ]

[788 –953 ]

Indekss

100

104

98

118

Tirgus daļa (%)

[27 –33 ]

[28 –34 ]

[25 –30 ]

[31 –37 ]

Indekss

100

103

89

111

Avots: Savienības ražošanas nozares un 14. panta 6. punkta datubāzes dati

(243)

Ķīnas importa apjoms uzrādīja zināmas svārstības: 2018. gadā tas palielinājās par 4 %, bet pēc tam, 2019. gadā, samazinājās. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa apjoms salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu ievērojami palielinājās, proti, par 18 %. Šis pieaugums kopš 2019. gada sakrita ar nelielu patēriņa samazinājumu Savienībā tajā pašā periodā.

(244)

No Ķīnas veiktā importa tirgus daļa uzrādīja līdzīgu dinamiku kā importa apjoms – 2018. gadā tā palielinājās par 3 %, bet pēc tam, 2019. gadā, samazinājās. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šo samazinājumu varēja atgūt ar 11 % pieaugumu salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu. Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, neraugoties uz Savienības patēriņa samazinājumu, no ĶTR veiktā importa tirgus daļa palielinājās uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas rēķina, kā tie aprakstīti 257. un 258. apsvērumā.

5.3.2.   No attiecīgās valsts veiktā importa cenas un cenu samazinājums

(245)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem.

(246)

Vidējai importa cenai no attiecīgās valsts bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2017

2018

2019

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējā cena importam no attiecīgās valsts

[5 202 –6 297 ]

[5 232 –6 334 ]

[5 827 –7 054 ]

[6 207 –7 513 ]

Indekss

100

101

112

119

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze

(247)

Vidējām importa cenām no ĶTR attiecīgajā periodā kopumā bija spēcīgs pieaugums – 19 %. Importa cenas no Ķīnas saglabājās ievērojami zemākas nekā Savienības cenas, kas parādītas 8. tabulā.

(248)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica cenu samazinājumu, salīdzinot:

a)

katra veida ražojumu vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko vienīgajam Savienības ražotājam Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim), un

b)

atbilstošās katra ražojuma veida vidējās svērtās cenas importam no vienīgā Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, kuras noteiktas kā cenas, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) summa, ietverot antidempinga maksājumu un attiecīgi koriģējot pēcimportēšanas izmaksas.

(249)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultātu izteica procentos no Savienības ražotāja apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Rezultāts liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība pārsniedz 10 %. Ja antidempinga maksājumus neņem vērā, vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība sasniedz vairāk nekā 45 %.

5.4.   Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR

(250)

Ace-K imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā veidoja tikai 1–4 % lielu tirgus daļu. Tā kā ace-K ražo tikai Ķīnā un Savienībā, Komisija uzskatīja, ka šis imports ir nepareizi klasificēts kā ace-K vai ir nepareizi deklarēta tā izcelsme. Šā iemesla dēļ Komisija kaitējuma analīzē šo importu vairs neapskatīja.

5.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(251)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

5.5.1.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(252)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

5. tabula

Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2017

2018

2019

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (tonnas)

[4 271 –5 171 ]

[4 833 –5 850 ]

[4 860 –5 883 ]

[4 873 –5 899 ]

Indekss

100

113

114

114

Ražošanas jauda (tonnas)

[5 700 –6 900 ]

[5 700 –6 900 ]

[5 700 –6 900 ]

[ 5 700 –6 900 ]

Indekss

100

100

100

100

Jaudas izmantojums

[71 –86 ]

[81 –97 ]

[81 –98 ]

[81 –98 ]

Indekss

100

113

114

114

Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati

(253)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 14 %. Šis palielinājums var būt saistīts, pirmkārt, ar vispārēju ace-K pieprasījuma pieaugumu un, otrkārt, ar antidempinga maksājumu ietekmi, kas ļāva nozarei atgūties un palielināt ražošanas apjomu.

(254)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās tādā pašā līmenī. Lai gan antidempinga maksājumi ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties, tirgus novērtējums nepamatoja jaudas palielināšanu.

(255)

Antidempinga maksājumu un ace-K vispārējā pieprasījuma pieauguma dēļ jaudas izmantojums palielinājās atbilstīgi gada ražošanas apjomam, kas aprakstīts 253. apsvērumā, par 14 %.

5.5.1.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(256)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Savienības pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2017

2018

2019

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (tonnas)

[1 614 –1 953 ]

[1 565 –1 894 ]

[1 786 –2 162 ]

[1 623 –1 964 ]

Indekss

100

97

111

101

Tirgus daļa (%)

[66 –80 ]

[64 –77 ]

[67 –81 ]

[63 –76 ]

Indekss

100

96

100

95

Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati

(257)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāja pārdošanas apjoms svārstījās. Pārdošanas apjoms 2018. gadā samazinājās par 3 %, pēc tam, 2019. gadā, sekoja straujš pieaugums par 11 % salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas apjoms atgriezās sākotnējā līmenī, kāds bija attiecīgā perioda sākumā.

(258)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā svārstījās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 5 %.

5.5.1.3.   Nodarbinātība un ražīgums

(259)

Nodarbinātībai un ražīgumam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums Savienībā

 

2017

2018

2019

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Darbinieku skaits

[73 –89 ]

[76 –93 ]

[76 –92 ]

[76 –92 ]

Indekss

100

113

114

114

Ražīgums (t/FTE)

[55 –67 ]

[60 –73 ]

[61 –74 ]

[61 –74 ]

Indekss

100

108

110

110

Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati

(260)

No 2017. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām Savienības ražošanas nozare atbilstīgi ražošanas apjoma pieaugumam palielināja savu personālu par 14 %.

(261)

Vienlaikus tajā pašā periodā par 10 % palielinājās ražīgums.

5.5.1.4.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(262)

Sadarbībā iesaistītā ražotāja eksportētāja dempinga starpība, kas norādīta 206. apsvērumā, būtiski pārsniedza de minimis līmeni, un ĶTR importa apjoms un tirgus daļa, kas aprakstīti 243. un 244. apsvērumā, attiecīgajā periodā joprojām bija ievērojama.

(263)

Tomēr, lai gan ĶTR joprojām nodarbojās ar dempingu, Savienības ražošanas nozare spēja atgūties no iepriekšējās dempinga prakses.

5.5.1.5.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(264)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2017

2018

2019

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena visā Savienības tirgū (EUR/t)

[9 840 –11 911 ]

[9 833 –11 903 ]

[10 941 –13 245 ]

[13 279 –16 075 ]

Vidējā vienības pārdošanas cena visā Savienības tirgū (EUR/t) (indekss)

100

100

111

135

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t) (indekss)

100

97

101

101

Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati

(265)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā pēc antidempinga pasākumu noteikšanas palielinājās par 35 %.

(266)

Ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā saglabājās stabilas.

5.5.1.6.   Darbaspēka izmaksas

(267)

Savienības ražotāja vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

 

2017

2018

2019

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

[88 709 –107 384 ]

[91 459 –110 714 ]

[96 239 –116 500 ]

[98 783 –119 579 ]

Indekss

100

103

108

111

Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati

(268)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %.

5.5.1.7.   Krājumi

(269)

Vienīgā Savienības ražotāja krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Krājumi

 

2017

2018

2019

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (tonnas)

[696 –842 ]

[979 –1 186 ]

[1 150 –1 392 ]

[1 226 –1 484 ]

Indekss

100

103

108

111

Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati

(270)

Attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 11 %.

5.5.1.8.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(271)

Savienības ražotāja rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2017

2018

2019

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (indekss)

100

116

137

193

Naudas plūsma (EUR)

[12 183 444 – 14 748 380 ]

[10 422 105 – 12 616 232 ]

[15 616 733 – 18 904 467 ]

[21 987 559 – 26 616 519 ]

Indekss

100

86

128

180

Ieguldījumi (EUR)

[1 360 987 – 1 647 510 ]

[1 187 387 – 1 437 363 ]

[1 236 940 –1 497 348 ]

[1 182 289 – 1 431 192 ]

Indekss

100

87

91

87

Ienākums no ieguldījumiem

[92 –111 ]

[92 – 111 ]

[131 – 159 ]

[206 – 250 ]

Indekss

100

100

142

224

Avots: Savienības ražošanas nozares sniegtie dati

(272)

Komisija noteica Savienības ražotāja rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, proti, par 93 %. Savienības ražotājam pie augsta līmeņa rentabilitātes ļāva atgriezties antidempinga maksājumi.

(273)

Izmeklēšana parādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodam bija raksturīgi ārkārtas apstākļi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu. Proti, lieli pārtikas un farmācijas klases klienti 2020. gada pirmajā pusē no Savienības ražošanas nozares iegādājās lielākus ace-K apjomus, lai nodrošinātu šīs sastāvdaļas piegādi. Turklāt Savienības ražošanas nozares ikgadējā uzturēšana, kas ietver periodu, kurā ražošana tiek pārtraukta, 2020. gadā tika atlikta salīdzinājumā ar ierasto gada grafiku, kā rezultātā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās ražošanas apjoms. Šīs ārkārtējās tirgus norises izraisīja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu un Savienības ražošanas nozares peļņas pieaugumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka, likvidējot šādu vienreizēju ietekmi, Savienības ražošanas nozares peļņa būtu tādā pašā apmērā kā rentabilitāte, kas tika sasniegta pirms ārkārtas apstākļiem, t. i., 2019. gadā.

(274)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence palielinājās līdzīgi rentabilitātei par 80 %, vēlreiz atspoguļojot antidempinga maksājumu un to pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pastāvošo ārkārtas apstākļu pozitīvo ietekmi, kas aprakstīti 273. apsvērumā.

(275)

Ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %. Kā aprakstīts 272. apsvērumā, antidempinga maksājumi ļāva atsākt veselīgu darījumdarbību, bet nepamatoja vajadzību pēc ieguldījumiem papildu ražošanas jaudās.

(276)

Ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā ievērojami pieauga par 124 %.

5.5.1.9.   Secinājums par kaitējumu

(277)

Vairākumam tādu kaitējuma rādītāju kā ražošanas apjoms, nodarbinātība, jaudas izmantojums, ražīgums, rentabilitāte un naudas plūsma bija pozitīva dinamika. Kaut arī tendences attiecībā uz tādiem finanšu rādītājiem kā ieguldījumu līmenis un ienākums no ieguldījumiem bija negatīvas, to līmeņi absolūtā izteiksmē bija apmierinoši un neliecināja par būtisku kaitējumu.

(278)

Tāpēc Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekš ciestā kaitējuma un tai netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

6.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(279)

Komisija 278. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi pret importu no Ķīnas zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(280)

Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, iespējamos cenu līmeņus importam no ĶTR gadījumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tostarp cenu samazinājuma līmeni bez antidempinga pasākumiem.

(281)

Kā izklāstīts iepriekš 210.–223. apsvērumā, Ķīnas Tautas Republikā ir ievērojama ražošanas jauda un neizmantotā jauda, lai, beidzoties antidempinga maksājumu termiņam, strauji palielinātu eksportu uz ES tirgu.

(282)

Šis būtiskais jaudas pārpalikums un Savienības tirgus pievilcīgums, kas aprakstīti 225.–229. apsvērumā, varētu radīt ievērojamu papildu eksportu uz Savienību par dempinga cenām, kurš varētu viegli nosegt visu Savienības patēriņu.

(283)

Pasaules tirgū, kur ārpus Savienības nav ieviesti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, Ķīnas ražotājiem ir dominējoša tirgus daļa (vidēji vairāk nekā 70 %).

(284)

Pastāv iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumi netiktu piemēroti, Ķīnas ražotāju tirgus daļa atbilstu vismaz to pasaules tirgus daļai.

(285)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju Anhui Jinhe apgalvoja, ka Ķīnai nav dominējoša stāvokļa trešo valstu tirgos, jo apgalvotā Ķīnas ražotāju 70 % tirgus daļa trešo valstu tirgos atbilstot to daļai no kopējās ražošanas jaudas pasaulē, tāpēc šī tirgus daļa atspoguļojot līdzsvarotu pasaules tirgus sadalījumu starp konkurējošiem ražotājiem.

(286)

Piezīmēs par Anhui Jinhe iesniegto informāciju pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Anhui Jinhe arguments ir balstīts uz Ķīnas kopējās ražošanas jaudas salīdzinājumu ar pieprasījuma iesniedzēja kopējo ražošanas jaudu un ka šis arguments nav derīgs, jo Ķīnā ir ievērojams jaudas pārpalikums.

(287)

Anhui Jinhe arguments atspoguļo Ķīnas pakāpenisko pieeju rūpniecības politikai: pamatojoties uz valsts radītiem kropļojumiem, tiek radīts milzīgs jaudas pārpalikums; liela daļa no jaudas pārpalikuma tiek izmantota eksportam uz visu pasauli; ES (un citur) tiek krasi samazināts konkurentu skaits nevis uz reālas konkurētspējas pamata, bet gan uz negodīgas tirdzniecības pamata; Ķīnas uzņēmumi ieņem milzīgu, pat dominējošu stāvokli visā pasaulē. Tad tiek apgalvots, ka tas esot “normāls sadalījums”. Tomēr tirgus nevajadzētu virzīt konkurentu lielumam, bet gan to spējai godīgi konkurēt vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Šis arguments liecina, kāds ir Ķīnas vēstījums par Ķīnas masveida klātbūtnes iemesliem visā pasaulē. Tomēr ir fakts, ka šāda masveida klātbūtne būtiski ietekmē konkurenci, un tāpēc Komisija konstatē, ka tad, ja nebūtu antidempinga pasākumu, Ķīnas ražotāju tirgus daļa Savienības tirgū, visticamāk, ievērojami pieaugtu un ka tas Savienības ražotājam liktu zaudēt ievērojamu tirgus daļu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(288)

Bez antidempinga maksājumiem Ķīnas ace-K cenas pēc muitošanas aptuveni būtu robežās no 6,2 līdz 6,75 EUR/kg. Salīdzinot šīs cenas ar Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksām, no kurām atskaitītas vedmaksa un noliktavu pakalpojumu izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un pārtikas ace-K vidējā EXW pārdošanas cena lietotājiem un tirgotājiem Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, analīze parādīja, ka no Ķīnas veiktā importa cenas būtu par vairāk nekā 45 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(289)

Ja pasākumi netiktu piemēroti, scenārijā, kur Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ES būtu tāda pati klātbūtne kā citos pasaules tirgos (vidēji aptuveni 70 %) (80), Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma zaudēšana un no tās izrietošais izmaksu pieaugums, ņemot vērā iespējamos cenu līmeņus, radītu ievērojamus finansiālus zaudējumus un negatīvu rentabilitāti. Tādējādi kaitējums īsā laikposmā kļūtu būtisks un apdraudētu Savienības ražošanas nozares izdzīvošanu.

(290)

Šo iespējamo scenāriju pamato pieprasījuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi par ievērojamu pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumu Apvienotajā Karalistē pēc Brexit un izrietošās antidempinga pasākumu atcelšanas attiecībā uz ace-K. Ja pasākumi netiktu piemēroti, Savienības tirgū patiešām varētu veidoties līdzīga situācija.

(291)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Anhui Jinhe apgalvoja, ka pēc antidempinga maksājumu atcelšanas, kas notika Brexit dēļ, pieprasījuma iesniedzējs nezaudēja būtisku pārdošanas apjomu un tirgus daļu Apvienotajā Karalistē. Turklāt Anhui Jinhe apgalvoja, ka atklātajos lietas materiālos nav pierādījumu par pieprasījuma iesniedzēja pārdošanas apjomiem Apvienotajā Karalistē un Ķīnas eksporta pieaugumu uz Apvienoto Karalisti.

(292)

Piezīmēs par Anhui Jinhe sniegto informāciju pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Anhui Jinhe ir piekļuve Ķīnas eksporta statistikai un ka pieprasījuma iesniedzējs šādus eksporta datus ir sniedzis arī izmeklēšanas gaitā. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka zaudēja darījumus jau tad, kad tika paredzēta antidempinga maksājumu atcelšana Apvienotajā Karalistē.

(293)

Šajā sakarā Komisija atgādina, ka pieprasījuma iesniedzējs vispirms iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, attiecībā uz pārdošanas apjomiem Eiropas Savienībā iekļaujot datus par Apvienoto Karalisti, un pēc tam – jaunu versiju ar datiem, kas neaptvēra Apvienoto Karalisti. Abu atbilžu uz anketas jautājumiem nekonfidenciālās versijas ir iekļautas atklātajos lietas materiālos. Komisija analizēja arī pārskatāmā ražojuma importa statistiku no Ķīnas uz Apvienoto Karalisti. Atbildot uz Anhui Jinhe sniegto informāciju, izmeklēšanas lietas nekonfidenciālajiem materiāliem šajā sakarā tika pievienots paziņojums. Gan atbildes uz anketas jautājumiem, gan statistika apstiprināja konstatējumus, ka pieprasījuma iesniedzējs tirgus daļu zaudēja jau tad, kad tika paredzēta antidempinga maksājumu atcelšana Brexit dēļ. Tāpēc iepriekš minētais Anhui Jinhe apgalvojums nav pamatots.

(294)

Iepriekš izklāstītā analīze liecina, ka Savienības ražošanas nozare no maksājumu noteikšanas guva labumu un pēc pasākumu noteikšanas ir atguvusies no kaitējuma. Tomēr, ja pasākumi netiktu piemēroti, paredzamais ievērojamais no Ķīnas veiktā importa pieaugums par zaudējumus radošām cenām ātri izraisītu Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, nodarot būtisku kaitējumu.

(295)

Tādēļ Komisija secināja, ka bez pasākumiem, visticamāk, ievērojami pieaugtu imports no attiecīgās valsts par zaudējumus radošām dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(296)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(297)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(298)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no secinājumiem par dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pastāv nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka saglabāt spēkā esošos pasākumus nav Savienības interesēs.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(299)

Kā norādīts 278. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga nodarītā kaitējuma un tās darbība ir dzīvotspējīga, ja tai nekaitē negodīga konkurence, ko rada imports par dempinga cenām.

(300)

Kā paskaidrots 279.–294. apsvērumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, visticamāk, strauji pasliktinātos.

(301)

Tāpēc tiek secināts, ka pret ĶTR spēkā esošo pasākumu termiņa pagarināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Nesaistīto importētāju intereses

(302)

Kā minēts 29. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistītais importētājs.

(303)

Šajā izmeklēšanā netika atklāts, ka spēkā esošajiem pasākumiem būtu nozīmīga nelabvēlīga ietekme uz importētājiem.

(304)

Iepriekšējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumi importētājus var negatīvi ietekmēt, bet ļoti ierobežotā apjomā. Importētājiem, kam ir plašāks ražojumu klāsts, ar ace-K ir saistīta tikai neliela darījumdarbības daļa.

(305)

Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ir skaidrs, ka pasākumu noteikšana importētājus ietekmēs minimāli vai neietekmēs nemaz un šo ietekmi nepārprotami atsvērs ieguvumi, ko minētie pasākumi varēs sniegt Savienības ražošanas nozarei.

7.3.   Lietotāju intereses

(306)

Ace-K galvenokārt izmanto par cukura aizstājēju pārtikas un dzērienu nozarē, piemēram, bezalkoholisko dzērienu vai piena pārstrādes produktu ražošanā. Mazākā mērā ace-K izmanto farmācijas nozarē.

(307)

Neviens no lietotājiem izmeklēšanā nesadarbojās.

(308)

Šajā izmeklēšanā netika atklāts, ka spēkā esošajiem pasākumiem būtu nozīmīga nelabvēlīga ietekme. Iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR atklājās, ka ace-K ietekme uz gatavo ražojumu izmaksām ir minimāla. Tomēr tajā arī atklājās, ka ace-K izmantošana ir būtiska ražojumiem, kas jau ir tirgū. Varētu izstrādāt jaunus ražojumus ar alternatīviem saldinātājiem, taču būtu riskanti un dārgi mainīt plaši lietotu ražojumu sastāvu. Tāpēc lietotāju piekļuve alternatīviem ace-K avotiem tika uzskatīta par svarīgu.

(309)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka, pagarinot pasākumu termiņu, ietekme uz lietotāju ekonomisko stāvokli nevarētu būt ievērojama.

7.4.   Citi faktori

7.4.1.   Piegādes drošība

(310)

Savienības ražotājs apgalvoja, ka ace-K piegādes drošība ir būtiska pārtikas un dzērienu ražotājiem un ka kļūt atkarīgai tikai no vienas valsts ražojumu piegādēm nav Savienības interesēs. Ražotājs arī uzskatīja, ka, tiklīdz kāda dzēriena vai pārtikas produkta ražotājs ir izvēlējies izmantot ace-K par mazkaloriju saldinātāju, tas nevar pāriet uz citu saldinātāju, būtiski nemainot garšu un neietekmējot patērētāju priekšstatu par šo ražojumu.

7.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(311)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, lai iestātos pret to spēkā esošo pasākumu saglabāšanu, kuri noteikti attiecībā uz ĶTR izcelsmes ace-K importu.

(312)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Anhui Jinhe apgalvoja, ka pasākumu turpināšana nav Savienības interesēs. Šajā sakarā Anhui Jinhe apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējam ir ierobežota ražošanas jauda un augsts jaudas izmantojuma līmenis un tāpēc, palikdams eksporta tirgos, tas nav spējīgs apgādāt visu tirgu. Turklāt Anhui Jinhe uzskatīja, ka ace-K lietotāji ir atkarīgi no alternatīviem piegādes avotiem un tādēļ to vienīgā izvēle ir maksāt antidempinga maksājumus un pārnest tos uz patērētājiem, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas. Visbeidzot, Anhui Jinhe apgalvoja, ka lietotāju stratēģija pirkt no vairākiem avotiem katrā ziņā pieprasījuma iesniedzējam nodrošinātu pietiekamu aizsardzību, jo neļautu importam no Ķīnas iegūt ievērojamas tirgus daļas no Savienības ražotāja.

(313)

Piezīmēs par Anhui Jinhe iesniegto informāciju pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tā ražošanas jauda ir pietiekama, lai apgādātu visu Savienības tirgu, kā arī pašreizējā apjomā eksportētu uz trešām valstīm. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka, ņemot vērā ļoti nelielās devas, kādās ace-K pievieno dzērieniem un pārtikai, antidempinga maksājumu ietekme uz gatavo ražojumu izmaksām ir niecīga. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, pretēji Anhui Jinhe apgalvojumam, ace-K lietotāju divkāršā iegādes avotu stratēģija neliedza importam no Ķīnas iegūt ievērojamas tirgus daļas, kaitējot Savienības ražotājam periodā pirms sākotnējās izmeklēšanas.

(314)

Attiecībā uz šiem argumentiem Komisija atgādina, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā nesadarbojās importētāji, lietotāji vai patērētāju organizācijas. Faktiski izmeklēšanā tika atklāts, ka papildus 210.–223. apsvērumā aprakstītajai neizmantotajai jaudai, kas ir Ķīnā, pietiekama ace-K ražošanas jauda, lai apmierinātu patēriņu, kā redzams 239. un 252. apsvērumā, ir Eiropas Savienībā, tāpēc nav riska, ka pārskatāmā ražojuma piegāde nebūs pietiekama. Komisija arī konstatēja, ka ace-K ietekme uz gatavo ražojumu izmaksām, kā aprakstīts 308. apsvērumā, ir minimāla. Tāpēc Komisija noraidīja iepriekš minētos argumentus.

8.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(315)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz ace-K no Ķīnas būtu jāsaglabā.

(316)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (81) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(317)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma (6-metil-1,2,3-oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīda kālija sāls (CAS RN 55589-62-3) importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2934 99 90 (TARIC kods 2934999021), tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums.

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un turpmāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Antidempinga maksājums – EUR par neto kg

TARIC papildu kods

Anhui Jinhe Industrial Co., Ltd

4,58

C046

Suzhou Hope Technology Co., Ltd

4,47

C047

Anhui Vitasweet Food Ingredient Co., Ltd

2,64

C048

Visi pārējie uzņēmumi

4,58

C999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās antidempinga maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu komercrēķinu, kurā jābūt šādai deklarācijai, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītais kālija acesulfāms (apjoms), kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražots uzņēmumā (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 27. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1963 (2015. gada 30. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma importam (OV L 287, 31.10.2015., 1. lpp.).

(3)  Paziņojums par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 46, 11.2.2020., 8. lpp.).

(4)  Tā kā Savienībā ir tikai viens ace-K ražotājs, tad atsevišķi dati šajā regulā, lai saglabātu Savienības ražotāja datu konfidencialitāti, ir sniegti diapazonos vai indeksa veidā.

(5)  Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma (ace-K) importam (OV C 366, 30.10.2020., 13. lpp.).

(6)  Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. janvārī izstājās no Savienības. Savienība un Apvienotā Karaliste kopīgi vienojās par pārejas periodu, kurā Apvienotajai Karalistei joprojām bija piemērojami Savienības tiesību akti, un tas beidzās 2020. gada 31. decembrī. Apvienotā Karaliste vairs nav Savienības dalībvalsts, tāpēc attiecībā uz skaitliskajiem rādītājiem, konstatējumiem un secinājumiem šajā regulā Apvienotā Karaliste tiek uzskatīta par trešo valsti.

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/787 (2015. gada 19. maijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma importam, kā arī Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāma, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi, importam (OV L 125, 21.5.2015., 15. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/765 (2019. gada 14. maijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, atceļ antidempinga maksājumu par Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes bioetanola importu un izbeidz procedūru attiecībā uz šo importu (OV L 126, 15.5.2019., 4. lpp.) (89. apsvērums).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 240/2008 (2008. gada 17. marts), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 384/96 atceļ galīgo antidempinga maksājumu Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importam (OV L 75, 18.3.2008., 33. lpp.) (76. apsvērums).

(10)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 135/2014 (2014. gada 11. februāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu, atceļ antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes diciāndiamīda importam (OV L 43, 13.2.2014., 1. lpp.) (70. apsvērums).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 240/2008 (2008. gada 17. marts), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 384/96 atceļ galīgo antidempinga maksājumu Baltkrievijas, Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importam (OV L 75, 18.3.2008., 33. lpp.) (102. apsvērums).

(12)  Commission Decision of 21 February 2001 terminating the anti-dumping proceeding concerning imports of ferro-silicon originating in Brazil, the People's Republic of China, Kazakhstan, Russia, Ukraine and Venezuela (OJ L 84, 23.3.2001, p. 36).

(13)  https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2491.

(14)  Paziņojums par COVID-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

(15)  Komisijas dienestu darba dokuments “On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations”, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2 (turpmāk “Ziņojums”).

(16)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/546 (2021. gada 29. marts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam (OV L 109, 30.3.2021., 1. lpp.).

(17)  Ziņojums, 2. nodaļa, 6. un 7. lpp.

(18)  Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(19)  Pieejams vietnē http://www.fdi.gov.cn/1800000121_39_4866_0_7.html (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(20)  Ziņojums, 2. nodaļa, 20. un 21. lpp.

(21)  Ziņojums, 3. nodaļa, 41., 73. un 74. lpp.

(22)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120. un 121. lpp.

(23)  Ziņojums, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.

(24)  Ziņojums, 7. nodaļa, 167. un 168. lpp.

(25)  Ziņojums, 8. nodaļa, 169.,170., 200. un 201. lpp.

(26)  Ziņojums, 2. nodaļa, 15. un 16. lpp.; Ziņojums, 4. nodaļa, 50., 84. lpp.; Ziņojums, 5. nodaļa, 108. un 109. lpp.

(27)  Ziņojums, 3. nodaļa, 22.–24. lpp., 5. nodaļa, 97.–108. lpp.

(28)  Ziņojums, 5. nodaļa, 104.–109. lpp.

(29)  Ziņojums, 5. nodaļa, 100. un 101. lpp.

(30)  Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(31)  Ziņojums, 2. nodaļa, 31. un 32. lpp.

(32)  Pieejams vietnē https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(33)  Pieejams vietnē www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 10. martā).

(34)  Financial Times (2020), “Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise”, pieejams vietnē https://on.ft.com/3mYxP4j

(35)  Anhui Jinhe Industrial tīmekļa vietne (jinheshiye.com).

(36)  Ziņojums, 14.1.–14.3. iedaļa.

(37)  Ziņojums, 4. nodaļa, 41., 42. un 83. lpp.

(38)  Zhongtai Securities veiktā Anhui Jinhe Industrial analīze, 2020. gada februāris (dfcfw.com).

(39)  NDRC tīmekļa vietnē publicētais naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecības attīstības 13. piecgades plāns 2016.–2020. gadam.

(40)  Anhui Jinhe Industrial paziņojums par pamatlīguma parakstīšanu ar Dingyuan apgabalu par aprites ekonomikas rūpniecības parka projektu, kas 2017. gada 24. novembrī publicēts finanšu informācijas tīmekļa vietnē cninfo.com.cn.

(41)  Anhui Jinhe Industrial 2020. gada ziņojums (dfcfw.com).

(42)  Ziņojums, 6. nodaļa, 138.–149. lpp.

(43)  Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(44)  Ziņojums, 9. nodaļa, 213.–215. lpp.

(45)  Ziņojums, 9. nodaļa, 209.-211. lpp.

(46)  Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.

(47)  Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(48)  Ziņojums, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.

(49)  Ziņojums, 6. nodaļa, 114.–117. lpp.

(50)  Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(51)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(52)  Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128., 133.–135. lpp.

(53)  Sk. Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvās komisijas (CBIRC) 2020. gada 28. augusta oficiālo politikas dokumentu “Three-year action plan for improving corporate governance of the banking and insurance sectors (2020–2022)”, http://www.cbirc.gov.cn/cn/view/pages/ItemDetail.html?docId=925393&itemId=928 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 3. aprīlī). Plānā uzdots “arī turpmāk īstenot garu, kas ietverts ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu sektora korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “Mēs padarīsim partijas vadības integrāciju uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāku, standartizētāku un lielākā mērā balstītu uz procedūrām. (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība, ir jāapspriež partijas komitejā.

(54)  Sk. CBIRC paziņojumu “Notice on the Commercial banks performance evaluation method”, publicēts 2020. gada 15. decembrī, http://jrs.mof.gov.cn/gongzuotongzhi/202101/t20210104_3638904.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(55)  Sk. SVF darba dokumentu “Resolving China's Corporate Debt Problem”, autori: Wojciech Maliszewski, Serkan Arslanalp, John Caparusso, José Garrido, Si Guo, Joong Shik Kang, W. Raphael Lam, T. Daniel Law, Wei Liao, Nadia Rendak, Philippe Wingender, Dzjanjaņa, 2016. gada oktobris, WP/16/203.

(56)  Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128., 133.–135. lpp.

(57)  Sk. ESAO (2019), ESAO ekonomikas pārskati: China 2019, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp.,

https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en

(58)  Sk. http://www.xinhuanet.com/fortune/2020-04/20/c_1125877816.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(59)  World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(60)  Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kurš ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.

(61)  https://globalfinancials.com/index-admin.html.

(62)  https://www.ajinomoto.com.my/investors/annual-reports.

(63)  http://qdd.oecd.org/subject.aspx?Subject=ExportRestrictions_IndustrialRawMaterials.

(64)  https://www.globaltradealert.org/data_extraction.

(65)  Tā kā termiņbeigu pārskatīšanā antidempinga maksājumi netiek pārskatīti, šo divu izejvielu izmantošana normālās vērtības noteikšanai principā neietekmētu šīs pārskatīšanas vispārējos konstatējumus. Faktiski šajā konkrētajā lietā jebkāda ietekme nāktu par labu ražotājiem eksportētājiem, jo saliktā normālā vērtība un no tās izrietošā dempinga starpība būtu potenciāli augstāka, ja nebūtu šādu licencēšanas prasību.

(66)  Ajinomoto (Malaysia) Berhad finanšu pārskati par gadu, kas beidzās 2020. gada 31. martā, 84. lpp.

(67)  Ajinomoto (Malaizija) Berhad finanšu pārskati par gadu, kas beidzās 2020. gada 31. martā, 45. lpp.

(68)  https://www.ilmia.gov.my/index.php/my/labour-cost.

(69)  https://www.tnb.com.my/commercial-industrial/pricing-tariffs1.

https://www.tnb.com.my/assets/files/Tariff_Rate_Final_01.Jan.2014.pdf

(70)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

(71)  https://www.ilmia.gov.my/index.php/my/labour-cost

(72)  https://www.tnb.com.my/commercial-industrial/pricing-tariffs1

https://www.tnb.com.my/assets/files/Tariff_Rate_Final_01.Jan.2014.pdf

(73)  Pieprasījuma atklātā versija, 41. lpp.

(74)  Sertifikāts, kuru 2021. gada 2. martā izdevusi Ķīnas Pārtikas piedevu un sastāvdaļu asociācija un norādījis Anhui Jinhe2021. gada 4. martā sniegtās atklātās informācijas 16. slaidā, un Tautas tiesas paziņojums, kas apstiprina Hope bankrotu un ko norādījis Anhui Jinhe2021. gada 4. martā sniegtās atklātās informācijas 17. slaidā.

(75)  http://www.hzsanhe.com/default2.asp

(76)  http://www.cninfo.com.cn/new/disclosure/detail?plate=sse&orgId=9900023704&stockCode=603968&announcementId=1209844300&announcementTime=2021-04-27%2018:00, 30. lpp.

(77)  Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā atklātā informācija, 2021. gada 8. jūnijs, I pielikums.

(78)  Tas ietver labākās aplēses par divu uzņēmumu iespējamo neizmantoto jaudu, pamatojoties uz saņemto informāciju un/vai atlases veidlapu, kas saņemta no Ķīnas ražotāja eksportētāja.

(79)  Pieprasījuma nekonfidenciālā versija, 41. lpp.

(80)  Sk. 255. apsvērumu.

(81)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/65


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/117

(2022. gada 27. janvāris),

ar ko 328. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002 (2002. gada 27. maijs), ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2022. gada 24. janvārī nolēma svītrot vienu ierakstu no to personu, grupu un organizāciju saraksta, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 27. janvārī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Finanšu stabilitātes,

finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā sadaļā “Fiziskās personas” svītro šādu ierakstu:

Khalil Ben Ahmed Ben Mohamed Jarraya (oriģinālajā rakstībā:

Image 1
) (kvalitatīvs alias: a) Khalil Yarraya; b) Ben Narvan Abdel Aziz (Dzimšanas datums: 15.8.1970. Dzimšanas vieta: Sereka, bijusī Dienvidslāvija); c) Abdel Aziz Ben Narvan (Dzimšanas datums: 15.8.1970. Dzimšanas vieta: Sereka, bijusī Dienvidslāvija); nekvalitatīvs alias: a) Amro; b) Omar; c) Amrou; d) Amr). Dzimšanas datums: 8.2.1969. Dzimšanas vieta: Sfāksa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr. K989895 (Tunisijas pase, izdota 26.7.1995. Dženovā, Itālijā, derīga līdz 25.7.2000.). Adrese: Nuoro, Itālija. Cita informācija: deportēts no Itālijas uz Tunisiju 24.2.2015. Regulas 7.d panta 2. punkta i) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”


LĒMUMI

28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/67


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2022/118

(2022. gada 27. janvāris),

ar kuru groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 31. janvārī pieņēma Lēmumu 2011/72/KĀDP (1) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā.

(2)

Pamatojoties uz Lēmuma 2011/72/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāpagarina līdz 2023. gada 31. janvārim attiecībā uz četrdesmit divām personām un līdz 2022. gada 31. jūlijam attiecībā uz vienu personu. Turklāt minētā lēmuma pielikumā būtu jāgroza pamatojumi attiecībā uz trim personām un attiecībā uz septiņām personām būtu jāgroza informācija par tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu aizsardzību tiesā piemērošanu saskaņā ar Tunisijas tiesību aktiem.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2011/72/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2011/72/KĀDP groza šādi:

1)

Lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Šo lēmumu piemēro līdz 2023. gada 31. janvārim.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz pielikuma 45. ierakstu 1. pantā paredzētos pasākumus piemēro līdz 2022. gada 31. jūlijam.

3.   Šo lēmumu pastāvīgi pārskata. Vajadzības gadījumā to var atjaunināt vai grozīt, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.”;

2)

pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2022. gada 27. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.-Y. LE DRIAN


(1)  Padomes Lēmums 2011/72/KĀDP (2011. gada 31. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28, 2.2.2011., 62. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 2011/72/KĀDP pielikumu groza šādi:

i)

turpmāk uzskaitītos ierakstus sadaļā “A. 1. pantā minēto personu un vienību saraksts” aizstāj ar šādiem:

 

Vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

“7.

Halima Bent Zine El Abidine Ben Haj Hamda BEN ALI

Valstspiederība: Tunisijas

Dzimšanas vieta: Tunis (Tunisa), Tunisija

Dzimšanas datums: 1992. gada 17. jūlijs

Pēdējā zināmā adrese: prezidenta pils, Tunis (Tunisa), Tunisija

Identitātes kartes Nr.: 09006300

Izdevēja valsts: Tunisija

Dzimums: sieviete

Cita informācija: Leïla TRABELSI meita

Persona, attiecībā uz kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu vai uz kuru pēc Tunisijas iestāžu galīgā tiesas lēmuma attiecas aktīvu atgūšanas process par līdzdalību nodarījumā, kad valsts amatpersona piesavinājās publiskos līdzekļus, par līdzdalību valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai, nelikumīgi ietekmējot valsts amatpersonu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai, un kura ir saistīta ar Leila Trabelsi (Nr. 2).

29.

Ghazoua Bent Zine El Abidine Ben Haj Hamda BEN ALI

Valstspiederība: Tunisijas

Dzimšanas vieta: Le Bardo

Dzimšanas datums: 1963. gada 8. marts

Pēdējā zināmā adrese: 49 avenue Habib Bourguiba – Carthage

Identitātes kartes Nr.: 00589758

Izdevēja valsts: Tunisija

Dzimums: sieviete

Cita informācija: ārste, Naïma EL KEFI meita, precējusies ar Slim ZARROUK

Persona, attiecībā uz kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu vai uz kuru pēc Tunisijas iestāžu galīgā tiesas lēmuma attiecas aktīvu atgūšanas process par līdzdalību nodarījumā, kad valsts amatpersona piesavinājās publiskos līdzekļus, par līdzdalību valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai, nelikumīgi ietekmējot valsts amatpersonu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai, un kura ir saistīta ar Slim Zarrouk (Nr. 30).

42.

Ghazoua Bent Hamed Ben Taher BOUAOUINA

Valstspiederība: Tunisijas

Dzimšanas vieta: Monastir

Dzimšanas datums: 1982. gada 30. augusts

Pēdējā zināmā adrese: rue Ibn Maja – Khezama est – Sousse

Identitātes kartes Nr.: 08434380

Izdevēja valsts: Tunisija

Dzimums: sieviete

Cita informācija: Hayet BEN ALI meita, precējusies ar Badreddine BENNOUR

Persona, attiecībā uz kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu vai uz kuru pēc Tunisijas iestāžu galīgā tiesas lēmuma attiecas aktīvu atgūšanas process par līdzdalību nodarījumā, kad valsts amatpersona piesavinājās publiskos līdzekļus, par līdzdalību valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai, nelikumīgi ietekmējot valsts amatpersonu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai, un kura ir saistīta ar Hayet Ben Ali (Nr. 33).”

ii)

turpmāk uzskaitītajos ierakstos B iedaļas “Tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu aizsardzību tiesā saskaņā ar Tunisijas tiesību aktiem” sadaļā “Tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu aizsardzību tiesā piemērošana” pievieno šādus pēdējos teikumus:

“25.

2021. gada 15. februārī un 2021. gada 10. martāCHIBOUB kungu uzklausīja izmeklēšanas tiesnesis lietā 19592/1. 2021. gada 31. martā izmeklēšanas tiesnesis nolēma viņa lietu nodalīt no vispārējās lietas 19592/1. Lieta 1137/2 vēl tiek izskatīta.

26.

2021. gada 31. martā izmeklēšanas tiesnesis nolēma viņas lietu nodalīt no vispārējās lietas 19592/1. Lieta 1137/2 vēl tiek izskatīta.

30.

Ar Tunisas Apelācijas tiesas 2021. gada 15. aprīļa spriedumu lietā 29443 viņš tika notiesāts par publisku līdzekļu piesavināšanos.

31.

Ar Tunisas Apelācijas tiesas 2018. gada 1. novembra spriedumu lietā 27658 viņš tika notiesāts par publisku līdzekļu piesavināšanos.

33.

Ar 2019. gada 14. marta spriedumu lietā 40800 viņa tika notiesāta par publisku līdzekļu piesavināšanos.

34.

Ar 2016. gada 7. janvāra spriedumu lietā 28264 viņa tika notiesāta par publisko līdzekļu piesavināšanos.

46.

Ar Tunisas Pirmās instances tiesas 2019. gada 21. marta spriedumu lietā 41328/19 viņš tika notiesāts par publisku līdzekļu piesavināšanos.”


28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/71


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2022/119

(2022. gada 26. janvāris),

ar ko atceļ Lēmumu 2004/613/EK par padomdevējas grupas izveidi pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības jomā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Komisijas lēmums 2004/613/EK (1) izveidoja Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevēju grupu. Minētā grupa ir konsultējusi Komisiju par tās darba programmu attiecībā uz pārtikas un dzīvnieku barības drošumu, pārtikas un dzīvnieku barības marķēšanu un noformējumu, cilvēku uzturu kopsakarā ar pārtikas tiesību aktiem, dzīvnieku veselību un labturību un augu veselību, kā arī par visiem citiem pasākumiem, kurus Komisijai šajās rīcībpolitiskajās jomās nācies veikt vai ierosināt.

(2)

2020. gada 20. maijā Komisija pieņēma stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kas orientēta uz taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas sistēmu (2).

(3)

Īstenojot stratēģiju “No lauka līdz galdam”, ir jāapspriežas ar ieinteresētajām personām, kurām ir speciālas zināšanas par veselību, uzturu, tirgvedību, vidi, klimatu, ilgtspējīgu lauksaimniecību, agronomiju, zivsaimniecībām, akvakultūru un sociālajām zinātnēm, kā arī digitālo pārveidi un finansēm jomās, kuras ir saistītas ar pārtikas sistēmām.

(4)

Tāpēc ar stratēģijas “No lauka līdz galdam” īstenošanu saistīti jautājumi ir ārpus grupas speciālajām zināšanām, kas patlaban ir paredzētas Lēmumā 2004/613/EK. Tālab, lai nodrošinātu, ka šajās rīcībpolitiskajās jomās piedalās plašāka loka eksperti, ir nepieciešams izveidot jaunu neformālu ekspertu grupu, kurā būtu vairāk locekļu un kurai būtu vairāk uzdevumu.

(5)

Minēto apsvērumu gaismā Lēmums 2004/613/EK ir jāatceļ.

(6)

Pašreizējās padomdevēju grupas locekļu pilnvarojums beidzas 2022. gada 14. jūlijā, tāpēc šis lēmums būtu jāpiemēro no nākamās dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU,

1. pants

Lēmums 2004/613/EK tiek atcelts.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 15. jūlija.

Briselē, 2022. gada 26. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  Komisijas Lēmums 2004/613/EK (2004. gada 6. augusts) par padomdevējas grupas izveidi pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības jomā (OV L 275, 25.8.2004., 17. lpp.).

(2)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, (COM(2020) 381 final).


28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/72


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/120

(2022. gada 26. janvāris),

ar kuru groza Lēmumu 2002/840/EK, ar ko pieņem sarakstu attiecībā uz apstiprinātām iekārtām pārtikas produktu apstarošanai trešās valstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 367)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/2/EK (1999. gada 22. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktiem un pārtikas produktu sastāvdaļām, kas apstrādātas ar jonizējošo starojumu (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 1999/2/EK noteikts, ka ar jonizēto starojumu apstrādātus pārtikas produktus, kas nav apstrādāti Eiropas Savienības apstiprinātos apstarošanas uzņēmumos, no trešām valstīm ievest nedrīkst.

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 2002/840/EK (2) izveidots trešās valstīs esošu apstiprināto apstarošanas iekārtu saraksts.

(3)

Apvienotā Karaliste 2021. gada 31. augustā iesniedza pieteikumu par Svindonā [Swindon], Apvienotajā Karalistē, esošās apstarošanas iekārtas Synergy Health apstiprināšanu.

(4)

Apvienotā Karaliste ir pietiekami pārliecinoši pierādījusi, ka minētās apstarošanas iekārtas oficiālā uzraudzība garantē Direktīvas 1999/2/EK 7. panta prasību izpildi.

(5)

Apstarošanas iekārta Synergy Health būtu jāiekļauj trešās valstīs esošu apstiprināto apstarošanas iekārtu sarakstā.

(6)

Tādēļ Lēmums 2002/840/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2002/840/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2022. gada 26. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES


(1)  OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp.

(2)  Komisijas Lēmums 2002/840/EK (2002. gada 23. oktobris), ar ko pieņem sarakstu attiecībā uz apstiprinātām iekārtām pārtikas produktu apstarošanai trešās valstīs (OV L 287, 25.10.2002., 40. lpp.).


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Trešās valstīs esošu un Savienības apstiprinātu apstarošanas iekārtu saraksts

Atsauce Nr. EU-AIF 01-2002

HEPRO Cape (Pty) Ltd

6 Ferrule Avenue

Montague Gardens

Milnerton 7441

Western Cape

Republic of South Africa

Tālr.: +27 215512440

Fakss: +27 215511766

Atsauce Nr. EU-AIF 02-2002

GAMMASTER South Africa (Pty) Ltd

PO Box 3219

5 Waterpas Street

Isando Extension 3

Kempton Park 1620

Johannesburg

Republic of South Africa

Tālr.: +27 119748851

Fakss: +27 119748986

Atsauce Nr. EU-AIF 03-2002

GAMWAVE (Pty) Ltd

PO Box 26406

Isipingo Beach

Durban 4115

Kwazulu-Natal

Republic of South Africa

Tālr.: +27 319028890

Fakss: +27 319121704

Atsauce Nr. EU-AIF 05-2004

GAMMA-PAK AS

Yünsa Yolu N: 4 OSB

Cerkezköy/TEKIRDAG

TR-59500

Turkey

Tālr.: +90 2827265790

Fakss: +90 2827265178

Atsauce Nr. EU-AIF 06-2004

STUDER AGG WERK HARD

Hogenweidstrasse 2

Däniken

CH-4658

Switzerland

Tālr.: +41 622889060

Fakss: +41 622889070

Atsauce Nr. EU-AIF 07-2006

THAI IRRADIATION CENTER

Thailand Institute of Nuclear Technology (Public Organisation)

37 Moo 3, TECHNOPOLIS

Klong 5, Klong Luang

Pathumthani 12120

Thailand

Tālr.: +66 25774167 līdz 71

Fakss: +66 25771945

Atsauce Nr. EU-AIF 08-2006

Synergy Health (Thailand) Ltd

700/465 Amata Nakorn Industrial

Moo 7, Tambon Donhuaroh

Amphur Muang

Chonburi 20000

Thailand

Tālr.: +66 38458431 līdz 3 un +66 38450092 līdz 3

Fakss: +66 38458435 un +66 38717146

Atsauce Nr. EU-AIF 09-2010

Board of Radiation and Isotope Technology

Department of Atomic Energy

BRIT/BARC Vashi Complex

Sector 20, Vashi

Navi Mumbai – 400 705 (Maharashtra)

India

Tālr.: +91 2227840000/+91 2227887000

Fakss: +91 2227840005

E-pasts: chief@britatom.gov.in cebrit@vsnl.net

Atsauce Nr. EU-AIF 10-2010

Board of Radiation and Isotope Technology

ISOMED

Bhabha Atomic Research Centre

South Site Gate, Refinery Road

Next to TATA Power Station, Trombay

Mumbai – 400 085 (Maharashtra)

India

Tālr.: +91 2225595684/+91 2225594751

Fakss: +91 2225505338

E-pasts: chief@britatom.gov.in cebrit@vsnl.net

Atsauce Nr. EU-AIF 11-2010

Microtrol Sterilisation Services Pvt. Ltd

Plot No 14 Bommasandra- Jigani Link Road Industrial Area

KIADB, Off Hosur Road

Hennagarra Post

Bengalooru – 562 106 (Karnataka)

India

Tālr.: +91 8110653932/+91 8110414030

Fakss: +91 8110414031

E-pasts: vikram@microtrol-india.com

Atsauce Nr. EU-AIF 12-2021

Synergy Health

Moray Road

Elgin Industrial Estate

Swindon

SN2 8XS

United Kingdom

Tālr.: +44 1793-601004

E-pasts: ast_info@steris.com


28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/77


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2022/121

(2022. gada 27. janvāris),

ar ko pieņem iekšējos noteikumus attiecībā uz informācijas sniegšanu datu subjektiem un dažu viņu tiesību ierobežošanu saistībā ar persondatu apstrādi lūgumu un sūdzību izskatīšanas vajadzībām saskaņā ar Civildienesta noteikumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 249. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1) (“Civildienesta noteikumi”), Komisijai ir jāatbild uz konkrētiem lūgumiem un sūdzībām. Šos uzdevumus galvenokārt veic Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta (HR ĢD) nodaļa “Apelācijas un lietu uzraudzība”, kas konstatē attiecīgos faktus un novērtē tos no juridiskā viedokļa, lai palīdzētu iecēlējinstitūcijai vai iestādei, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (“iestāde”), pieņemt lēmumu.

(2)

Civildienesta noteikumu 22.c pantā ir noteikts, ka Komisijai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. un 90. pantu ir jāparedz procedūra ierēdņu sūdzību izskatīšanai par to, kāda attieksme pret viņiem tika izrādīta pēc tam, kad viņi saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a vai 22.b pantu ziņojuši par nopietnu pārkāpumu, vai šādas ziņošanas rezultātā (2).

(3)

Civildienesta noteikumu 24. pantā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpalīdz ierēdņiem, jo sevišķi tiesvedībā pret jebkuru personu, kura izsaka draudus, apvainojumus vai veic apmelojošas darbības vai izteikumus, vai uzbrūk personai vai īpašumam, kuru ierēdnis vai viņa ģimenes loceklis guvis sava amata vai pienākumu dēļ.

(4)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. un 2. punktu jebkura persona, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi, var iesniegt iestādei lūgumu, lai tā pieņem ar konkrēto personu saistītu lēmumu, vai iesniegt sūdzību par lēmumu, kas nelabvēlīgi skar tās intereses.

(5)

Saistībā ar minētajām darbībām Komisija vāc un apstrādā attiecīgu informāciju. Minētā informācija ietver persondatus, jo īpaši identifikācijas datus, kontaktinformāciju un uzvedības datus. Kompetentie Komisijas dienesti nosūta persondatus citiem Komisijas dienestiem, pamatojoties uz “nepieciešamību zināt”.

(6)

Persondati tiek glabāti drošā fiziskā un elektroniskā vidē, lai nepieļautu nelikumīgu piekļuvi vai datu nosūtīšanu personām, kurām nav “nepieciešamības zināt”. Pēc apstrādes beigām dati tiek glabāti saskaņā ar piemērojamiem Komisijas noteikumiem (3).

(7)

Veicot savus uzdevumus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, Komisijai ir pienākums ievērot tādas fizisko personu tiesības attiecībā uz persondatu apstrādi, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktā un Līguma 16. panta 1. punktā, kā arī tiesības, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (4). Vienlaikus Komisijai ir pienākums ievērot stingrus noteikumus par konfidencialitāti un dienesta noslēpumu.

(8)

Noteiktos apstākļos ir nepieciešams saskaņot Regulā (ES) 2018/1725 paredzētās datu subjektu tiesības ar vajadzību garantēt noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem un nodrošināt to, ka Komisija efektīvi reaģē uz apgalvojumiem par aizskarošu izturēšanos un citiem neatbilstošas uzvedības vai uzbrukumu gadījumiem, kā arī ar citu datu subjektu pamattiesību un brīvību pilnīgu ievērošanu. Šajā nolūkā Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta b), c), g) un h) apakšpunktā ir noteikts, ka Komisija var ierobežot tās 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu, kā arī 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā nostiprināto pārredzamības principu, ciktāl tā normas atbilst minētās regulas 14.–17., 19. un 20. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem.

(9)

Tas jo īpaši varētu attiekties uz informācijas par persondatu apstrādi sniegšanu personai, attiecībā uz kuru ir iesniegts lūgums vai sūdzība (“attiecīgā persona”), it īpaši gadījumos, kad procedūra izriet no lūguma sniegt palīdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu saistībā ar apgalvojumiem par aizskarošu izturēšanos. Komisija var nolemt ierobežot šādas informācijas sniegšanu attiecīgajai personai, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizsargātu lūguma vai sūdzības iesniedzēja vai liecinieka tiesības un brīvības. Komisija var nolemt to darīt – jo īpaši tādēļ, lai aizsargātu minētās personas pret iespējamo atriebību no attiecīgo personu puses, pret kurām labticīgi tika izteikti apgalvojumi, uz kuru pamata administrācija tomēr nav veikusi nekādus pasākumus. Dažās situācijās varētu būt nepieciešams ierobežot šādas informācijas sniegšanu, lai nepieļautu aizskarošu izturēšanos vai citus neatbilstošas uzvedības vai uzbrukumu gadījumus Komisijā (it īpaši tajā organizatoriskajā struktūrvienībā, kurā attiecīgā persona strādā kopā ar lūguma vai sūdzības iesniedzēju vai liecinieku).

(10)

Varētu arī būt nepieciešams ierobežot attiecīgās personas citas tiesības, ja šo tiesību īstenošanas rezultātā tiktu atklāta informācija par lūguma vai sūdzības iesniedzēju vai liecinieku, kurš ir lūdzis neatklāt viņa identitāti. Šādā gadījumā Komisija var nolemt ierobežot tiesības uz piekļuvi paziņojumam, kurš attiecas uz attiecīgo personu, vai šīs personas citas tiesības, lai 9. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ aizsargātu lūguma vai sūdzības iesniedzēja vai liecinieka tiesības un brīvības. Komisija var nolemt to darīt saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta h) apakšpunktu.

(11)

Varētu arī būt nepieciešams ierobežot attiecīgās personas tiesības, lai aizsargātu uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu gadījumos, kad ir apdraudēts Savienības vispārsabiedrisko interešu nozīmīgs mērķis, proti, nodrošināt to, ka Komisija efektīvi reaģē uz apgalvojumiem par aizskarošu izturēšanos un jebkādiem citiem neatbilstošas uzvedības vai uzbrukumu gadījumiem. Cīņa pret aizskarošu izturēšanos un jebkādiem citiem neatbilstošas uzvedības vai uzbrukumu gadījumiem ir Savienības, tostarp Komisijas, vispārsabiedrisko interešu nozīmīgs mērķis. Turklāt Komisijai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu ir pienākums palīdzēt saviem darbiniekiem. Lai neatturētu darbiniekus no ziņošanas par iespējamiem aizskarošas izturēšanās un citiem neatbilstošas uzvedības vai uzbrukumu gadījumiem un no palīdzības lūgšanas šajā sakarībā (kas ir Savienības vispārējās interesēs), ir jānodrošina, ka attiecīgās personas nezina par palīdzības lūgumu, kurš uz tām attiecas. Tas varētu būt īpaši svarīgi gadījumos, kad iestāde konstatē, ka nav notikusi aizskaroša izturēšanās Civildienesta noteikumu nozīmē. Šādā situācijā Savienības vispārējo interešu dēļ būtu nepieciešams, ka attiecīgā persona nezina par palīdzības lūgumu, lai saglabātu darbiniekiem iespēju izmantot procedūru saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu un novērstu jaunus konfliktus. Šajā sakarā Komisija var nolemt ierobežot attiecīgās personas tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta c) un g) apakšpunktu.

(12)

Varētu arī būt nepieciešams ierobežot attiecīgās personas tiesības, lai garantētu to noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, par kuriem lūguma vai sūdzības iesniedzēji vai liecinieki ziņo Komisijai saistībā ar attiecīgo personu. Piemēram, lūguma vai sūdzības iesniedzēji vai liecinieki varētu ziņot par neatbilstošu uzvedību un psiholoģisku aizskaršanu, un seksuālu uzmākšanos. Šādos gadījumos Komisija var nolemt ierobežot attiecīgās personas tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(13)

Civildienesta noteikumos ir noteikts, ka Komisijai jānodrošina, lai minētajos noteikumos paredzētie lūgumi un sūdzības tiktu izskatīti konfidenciāli. Lai nodrošinātu minēto konfidencialitāti, vienlaikus ievērojot persondatu aizsardzības standartus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, jāpieņem iekšējie noteikumi, saskaņā ar kuriem Komisija drīkst ierobežot datu subjektu tiesības, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta b), c), g) un h) apakšpunktu.

(14)

Iekšējie noteikumi būtu jāpiemēro visām apstrādes darbībām, ko Komisija veic, pildot savus uzdevumus attiecībā uz lūgumu un sūdzību izskatīšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

(15)

Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2018/1725 14., 15. un 16. pantam, Komisijai būtu pārredzami un saskaņoti – Komisijas tīmekļa vietnē publicētu datu aizsardzības paziņojumu veidā – jāinformē visas fiziskās personas par savām darbībām saistībā ar viņu persondatu apstrādi un par viņu tiesībām. Vajadzības gadījumā Komisijai, izmantojot pienācīgus līdzekļus, būtu individuāli jāinformē datu subjekti, kas iesaistīti lūgumā vai sūdzībā, proti, lūguma vai sūdzības iesniedzēji, attiecīgās personas un liecinieki.

(16)

Komisijai visi ierobežojumi būtu jāizskata pārredzamā veidā un jāreģistrē visi ierobežojumu piemērošanas gadījumi attiecīgajā ierakstu sistēmā.

(17)

Attiecībā uz ierobežojumiem Regulas (ES) 2018/1725 16. panta piemērošanā, kurā ir noteikts, ka gadījumos, kad persondati nav iegūti no datu subjekta, datu subjekts ir jāinformē vēlākais viena mēneša laikā, Komisijai viena mēneša laikā būtu jāsagatavo ieraksts, kurā aprakstīti visu piemēroto ierobežojumu iemesli. Minētajā ierakstā būtu jāietver ierobežojuma nepieciešamības un samērīguma novērtējums katrā konkrētajā gadījumā.

(18)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 8. punktu datu pārziņi var atlikt, izlaist vai atteikt tādas informācijas sniegšanu datu subjektam, kura saistīta ar ierobežojuma piemērošanas galvenajiem iemesliem, ja minētās informācijas sniegšanas rezultātā ierobežojums vairs nebūtu iedarbīgs. Tas jo īpaši attiecas uz minētās regulas 16. un 35. panta piemērošanas ierobežojumiem.

(19)

Komisijai būtu regulāri jāpārskata noteiktie ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka datu subjekta tiesības tikt informētam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 16. un 35. pantu ir ierobežotas tikai tik ilgi, kamēr šādi ierobežojumi ir vajadzīgi 8. apsvērumā uzskaitīto iemeslu dēļ.

(20)

Ierobežojumu piemērošana būtu jāpārskata, atbildot uz lūgumiem, kas iesniegti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.c un 24. pantu un 90. panta 1. punktu, un sūdzībām, kuras iesniegtas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.c pantu un 90. panta 2. punktu, vai slēdzot šādu lūgumu un sūdzību izskatīšanu – atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Pēc tam Komisijai ik gadu būtu jāpārliecinās, vai ierobežojumi joprojām jāsaglabā.

(21)

Konkrētos gadījumos var izrādīties nepieciešams saglabāt kāda ierobežojuma piemērošanu, jo īpaši Regulas (ES) 2018/1725 16. panta piemērošanas ierobežojumu tik ilgi, kamēr Komisija vairs neglabā attiecīgos persondatus. Šādā gadījumā datu subjekts nebūtu jāinformē par savu persondatu apstrādi. Šāda situācija varētu rasties it īpaši gadījumos, kad ir liels risks, ka informācijas sniegšana attiecīgajai personai par persondatu apstrādi apdraudētu citu personu tiesības un brīvības. Tas varētu būt gadījumā, kad iestāde noraida palīdzības lūgumu, kas labticīgi iesniegts saistībā ar attiecīgās personas iespējamu neatbilstošu uzvedību, un gadījumā, ja attiecīgā persona un lūguma iesniedzējs kopā strādā tajā pašā organizatoriskajā struktūrvienībā. Šādā situācijā pastāv risks, ka lūguma iesniedzējs var saskarties ar atriebību un ka darba gaisotne organizatoriskajā struktūrvienībā var tikt ietekmēta. Šādā gadījumā attiecīgās personas persondati būtu jāglabā tikai tik ilgi, cik ilgi tie ir būtiski lūguma un/vai sūdzības izskatīšanai, un tik ilgi, cik ilgi šis lūgums un/vai sūdzība var būt tiesvedības priekšmets.

(22)

Eiropas Komisijas datu aizsardzības speciālistam būtu neatkarīgi jāpārskata ierobežojumu piemērošana, lai nodrošinātu atbilstību šā lēmuma noteikumiem.

(23)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un 2021. gada 23. septembrī ir sniegts tā atzinums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā lēmumā ir paredzēti noteikumi, kas Komisijai, izskatot lūgumus un sūdzības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, ir jāievēro, lai informētu datu subjektus par viņu persondatu apstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 14., 15. un 16. pantu.

Šajā lēmumā arī noteikts, ar kādiem nosacījumiem Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta b), c), g) un h) apakšpunktu, var ierobežot minētās regulas 4., 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu.

2.   Šo lēmumu piemēro persondatu apstrādei, ko Komisija veic, lai izskatītu lūgumus un sūdzības saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.c un 24. pantu un 90. panta 1. un 2. punktu.

3.   Persondatu kategorijas, uz kurām attiecas šis lēmums, ietver identifikācijas datus, kontaktinformāciju un uzvedības datus, kā arī īpašas persondatu kategorijas Regulas (ES) 2018/1725 10. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Piemērojamie izņēmumi un ierobežojumi

1.   Kad Komisija veic savus pienākumus saistībā ar datu subjektu tiesībām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725, tā apsver, vai būtu piemērojams kāds no minētajā regulā paredzētajiem izņēmumiem.

2.   Ievērojot 3.–7. pantu, gadījumos, kad Regulas (ES) 2018/1725 14.–17., 19., 20. un 35. pantā paredzēto tiesību un pienākumu īstenošana attiecībā uz persondatiem, kurus apstrādā Komisija, apdraudētu minētās regulas 25. panta 1. punkta b), c), g) vai h) apakšpunktā uzskaitītos iemeslus, Komisija var ierobežot:

a)

Regulas (ES) 2018/1725 14.–17., 19., 20. un 35. panta piemērošanu un

b)

Regulas (ES) 2018/1725 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā pārredzamības principa piemērošanu, ciktāl tā noteikumi atbilst minētās regulas 14.–17., 19. un 20. pantā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, lai garantētu to noziedzīgo nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, par kuriem lūguma vai sūdzības iesniedzēji vai liecinieki ziņo Komisijas kompetentajiem dienestiem saistībā ar personu, uz kuru attiecas apgalvojumi par aizskarošu izturēšanos vai citiem neatbilstošas uzvedības vai uzbrukumu gadījumiem.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar citu Komisijas lēmumu piemērošanu, kuros ir paredzēti iekšējie noteikumi par informācijas sniegšanu datu subjektiem un konkrētu tiesību ierobežošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. pantu.

4.   Visiem 2. punktā minētajiem tiesību un pienākumu ierobežojumiem jābūt nepieciešamiem un samērīgiem, ņemot vērā riskus datu subjektu tiesībām un brīvībām.

5.   Pirms ierobežojumu piemērošanas Komisijai katrā konkrētajā gadījumā būtu jāveic šo ierobežojumu nepieciešamības un samērīguma novērtējums. Ierobežojumi drīkst būt tikai tādi, kas ir absolūti nepieciešami to mērķa sasniegšanai.

3. pants

Informācijas sniegšana datu subjektiem

1.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē datu aizsardzības paziņojumu, kas visus datu subjektus informē par Komisijas darbībām, kuru ietvaros viņu persondati tiek apstrādāti, lai izskatītu lūgumus un sūdzības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

2.   Komisija lūguma vai sūdzības iesniedzējus, attiecīgās personas, kā arī lieciniekus, kam lūgts sniegt informāciju saistībā ar šādiem lūgumiem vai sūdzībām, informē individuāli par viņu persondatu apstrādi, izmantodama pienācīgus līdzekļus.

3.   Ja Komisija saskaņā ar 2. pantu pilnībā vai daļēji ierobežo 2. punktā minētās informācijas sniegšanu attiecīgajām personām, kuru persondati tiek apstrādāti, lai izskatītu lūgumus un sūdzības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, tā sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem un reģistrē tos saskaņā ar 6. pantu.

4. pants

Datu subjektu tiesības uz piekļuvi, tiesības uz dzēšanu un tiesības uz apstrādes ierobežošanu

1.   Ja Komisija pilnībā vai daļēji ierobežo datu subjektu tiesības piekļūt datiem, tiesības uz datu dzēšanu vai tiesības uz apstrādes ierobežošanu, kuras minētas Regulas (ES) 2018/1725 attiecīgi 17., 19. un 20. pantā, tā savā atbildē uz piekļuves, dzēšanas vai apstrādes ierobežošanas pieprasījumu attiecīgo datu subjektu informē par:

a)

piemēroto ierobežojumu un tā galvenajiem iemesliem,

b)

iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

2.   Informācijas sniegšanu par 1. punktā minētā ierobežojuma iemesliem var atlikt, izlaist vai atteikt tik ilgi, cik ilgi informācijas sniegšanas rezultātā ierobežojums vairs nebūtu iedarbīgs.

3.   Komisija protokolē un reģistrē šā ierobežojuma iemeslus saskaņā ar 6. pantu.

4.   Ja piekļuves tiesības tiek ierobežotas pilnā vai daļējā apmērā, datu subjekts savas piekļuves tiesības var izmantot ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja starpniecību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 6., 7. un 8. punktu.

5. pants

Datu subjektu informēšana par persondatu aizsardzības pārkāpumiem

Ja Komisija ierobežo datu subjekta informēšanu par persondatu aizsardzības pārkāpumu atbilstoši Regulas (ES) 2018/1725 35. pantam, tā sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem un reģistrē tos saskaņā ar 6. pantu. Komisija šo ierakstu dara zināmu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam brīdī, kad tiek paziņots par persondatu aizsardzības pārkāpumu.

6. pants

Ierobežojumu ierakstīšana un reģistrēšana

1.   Par saskaņā ar šo lēmumu piemēroto ierobežojumu iemesliem, tai skaitā novērtējumu par ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu, Komisija veic ierakstu, ņemot vērā attiecīgos elementus, kas noteikti Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 2. punktā.

2.   Ierakstā norāda, kā attiecīgā datu subjekta tiesību izmantošana apdraudētu vienu vai vairākus piemērojamos iemeslus, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 1. punkta b), c), g) un h) apakšpunktā.

3.   Ierakstu un attiecīgā gadījumā dokumentus, kuros ietverti attiecīgie faktiskie un juridiskie elementi, reģistrē. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

7. pants

Ierobežojumu ilgums

1.   Ierobežojumus, kas minēti 3., 4. un 5. pantā, piemēro tik ilgi, kamēr pastāv ierobežojumus pamatojošie iemesli.

2.   Ja 3., 4. vai 5. pantā minētā ierobežojuma iemesli vairs nepastāv, Komisija atceļ ierobežojumu.

3.   Tā arī norāda datu subjektam galvenos iemeslus minētā ierobežojuma piemērošanai un informē datu subjektu par iespēju jebkurā laikā iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

4.   Komisija pārskata 3., 4. un 5. pantā minēto ierobežojumu piemērošanu brīdī, kad tā atbild uz lūgumiem, kas iesniegti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.c un 24. pantu un 90. panta 1. punktu, un sūdzībām, kuras iesniegtas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.c pantu un 90. panta 2. punktu, vai brīdī, kad šādu lūgumu vai sūdzību izskatīšana tiek slēgta, – atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Pēc tam Komisija ik gadu pārliecinās, vai ierobežojumi joprojām jāsaglabā. Pārskatīšana ietver novērtējumu par ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu, ņemot vērā attiecīgos elementus, kas noteikti Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 2. punktā.

8. pants

Aizsardzības pasākumi un glabāšanas periodi

1.   Komisija, respektīvi, HR ĢD nodaļa “Apelācijas un lietu uzraudzība” īsteno aizsardzības pasākumus, lai novērstu tādu persondatu ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu piekļuvi tiem vai to pārsūtīšanu, uz kuriem attiecas vai varētu attiekties ierobežojumi. Šādi aizsardzības pasākumi ietver tehniskus un organizatoriskus pasākumus, piemēram, šādus:

a)

skaidri noteikti uzdevumi, pienākumi, piekļuves tiesības un procesuālie posmi;

b)

droša elektroniskā vide, kuras nolūks ir nepieļaut nelikumīgu vai nejaušu piekļuvi vai elektronisku datu nosūtīšanu nepilnvarotām personām;

c)

papīra dokumentu droša glabāšana un apstrāde, kura nepārsniedz to, kas absolūti nepieciešams apstrādes mērķa sasniegšanai;

d)

pienācīga ierobežojumu uzraudzība un to piemērošanas periodiska pārskatīšana. Šā punkta d) apakšpunktā minēto pārskatīšanu veic vismaz reizi sešos mēnešos.

2.   Ierobežojumus atceļ, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas tos attaisno.

3.   Persondatus glabā saskaņā ar piemērojamajiem Komisijas glabāšanas noteikumiem, kas jādefinē Regulas (ES) 2018/1725 31. pantā paredzētajā reģistrā. Glabāšanas perioda beigās persondatus dzēš, anonimizē vai arhivē saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 13. pantu.

9. pants

Komisijas datu aizsardzības speciālista veikta pārskatīšana

1.   Komisijas datu aizsardzības speciālistu bez liekas kavēšanās informē par ikvienu gadījumu, kad saskaņā ar šo lēmumu tiek ierobežotas datu subjekta tiesības. Datu aizsardzības speciālistam ir tiesības pēc pieprasījuma piekļūt ierakstam un jebkuriem dokumentiem, kas ietver pamatā esošos faktiskos un juridiskos elementus.

2.   Datu aizsardzības speciālists var pieprasīt ierobežojuma pārskatīšanu. Datu aizsardzības speciālistu rakstveidā informē par pieprasītās pārskatīšanas iznākumu.

3.   Komisija dokumentē datu aizsardzības speciālista līdzdalību katrā gadījumā, kad tiek ierobežotas 2. panta 2. punktā minētās tiesības un pienākumi.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2022. gada 27. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(2)  Administratīvais paziņojums Nr. 79-2013 (2013. gada 19. decembris) “Atjaunināta kārtība lūgumu un sūdzību iesniegšanai (Civildienesta noteikumu 90. panta 1. un 2. punkts) un palīdzības lūgumu iesniegšanai (Civildienesta noteikumu 24. pants)”.

(3)  Lietu glabāšanu Komisijā reglamentē Komisijas saglabājamo dokumentu vienotais saraksts, kas ir regulatīvs dokuments glabāšanas grafika veidā, kurā noteikti dažādu veidu Komisijas lietu glabāšanas periodi (SEC(2019) 900). Persondatu glabāšanas periodi ir norādīti paziņojumā par privātumu, kas attiecas uz lūgumu un sūdzību izskatīšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

28.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/84


EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES APVIENOTĀS GAISA TRANSPORTA KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR GAISA TRANSPORTU, LĒMUMS Nr. 2/2021

(2021. gada 8. decembris),

ar ko aizstāj pielikumu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu [2022/122]

EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES GAISA TRANSPORTA KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu, (“nolīgums”), un jo īpaši tā 23. panta 4. punktu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Šā lēmuma pielikums aizstāj nolīguma pielikumu no 2022. gada 1. februāra.

2. pants

1.   Grozījumus nolīguma pielikumā minētajos tiesību aktos, ko pēc šā lēmuma pieņemšanas Eiropas Savienība pieņēmusi saistībā ar Covid-19 pandēmiju un kas attiecas tikai uz tiesību akta spēkā stāšanās vai piemērošanas datuma grozīšanu vai tā pilnīgas vai daļējas piemērošanas grozīšanu, vai tikai uz tā pilnīgu vai daļēju atcelšanu, Šveices Konfederācijai paziņo saskaņā ar nolīguma 23. panta 3. punktu, un tos uzskata par iekļautiem nolīguma pielikumā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī bez nepieciešamības Apvienotajai komitejai pieņemt jebkādus papildu lēmumus par pielikuma pārskatīšanu. Informāciju ar pilnu atsauci uz attiecīgajiem grozījumiem pēc to pieņemšanas kopā ar atsauci uz šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Šveices Oficiālajā Federālo Likumu Krājumā. Grozījumi Šveicē kļūst piemērojami no dienas, kad tos sāk piemērot Eiropas Savienībā.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro tiesību aktiem, kas pieņemti līdz 2022. gada 31. decembrim.

Briselē, 2021. gada 8. decembrī

Apvienotās komitejas vārdā –

Eiropas Savienības delegācijas vadītājs

Filip CORNELIS

Šveices delegācijas vadītājs

Christian HEGNER


PIELIKUMS

Šajā nolīgumā:

saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece,

kur vien šajā pielikumā norādītajos tiesību aktos ir atsauces uz Eiropas Kopienas (aizstāta ar Eiropas Savienību) dalībvalstīm vai prasība par saistību ar tām, šajā nolīgumā atsauces jāsaprot kā vienlīdz piemērojamas Šveicei vai kā prasība par saistību ar Šveici,

nolīguma 4., 15., 18., 27. un 35. pantā atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 un (EEK) Nr. 2408/92 saprot kā atsauces uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008,

neskarot šā nolīguma 15. pantu, ar terminu “Kopienas gaisa pārvadātājs”, kas minēts uzskaitītajās Kopienas direktīvās un regulās, apzīmē gaisa pārvadātāju, kurš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 noteikumiem ir licencēts un kura galvenā uzņēmējdarbības vieta un juridiskā adrese (ja tāda ir) ir Šveicē. Jebkuru atsauci uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 saprot kā atsauci uz Regulu (EK) Nr. 1008/2008,

jebkuru atsauci uz Līguma 81. un 82. pantu vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu turpmākajos dokumentos saprot kā atsauci uz šā nolīguma 8. un 9. pantu.

1.   Aviācijas liberalizācija un citi civilās aviācijas noteikumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija), OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (ES) 2018/1139, OV L 212, 22.8.2018, 1. lpp.,

Regulu (ES) 2020/696, OV L 165, 27.5.2020., 1. lpp.,

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/2114, OV L 426, 17.12.2020., 1. lpp. Šveicē Regula (ES) 2020/2114 uzliek saistības kopumā kopš 18.12.2020.,

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/2115, OV L 426, 17.12.2020., 4. lpp., Šveicē Regula (ES) 2020/2115 uzliek saistības kopumā kopš 18.12.2020.

Padomes Direktīva 2000/79/EK (2000. gada 27. novembris) par Eiropas Nolīgumu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Aviokompāniju asociāciju (AEA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF), Eiropas Lidotāju asociāciju (ECA), Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociāciju (ERA) un Starptautisko aviosabiedrību asociāciju (IACA) (teksts attiecas uz EEZ), OV L 302, 1.12.2000., 57. lpp.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 437/2003 (2003. gada 27. februāris) par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravas un pasta gaisa pārvadājumiem, OV L 66, 11.3.2003., 1. lpp.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1358/2003 (2003. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem un ar ko groza tās I un II pielikumu, OV L 194, 1.8.2003., 9. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 158/2007, OV L 49, 17.2.2007., 9. lpp.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 785/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem, OV L 138, 30.4.2004., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 285/2010, OV L 87, 7.4.2010., 19. lpp.,

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1118, OV L 243, 29.7.2020., 1. lpp.

Padomes Regula (EEK) Nr. 95/93 (1993. gada 18. janvāris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp., (1.–12. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 793/2004, OV L 138, 30.4.2004., 50. lpp.,

Regulu (ES) 2020/459, OV L 99, 31.3.2020, 1. lpp.,

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1477, OV L 338, 15.10.2020., 4. lpp.,

Regulu (ES) 2021/250, OV L 58, 19.2.2021., 1. lpp., Regulas (EEK) Nr. 95/93 10.a panta 1. un 4. punkts, kurā grozījumi izdarīti ar Regulas (ES) 2021/250 1. panta 6. punktu, piemērojami Šveicē kopš 20.2.2021.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 70, 14.3.2009., 11. lpp.

Padomes Direktīva 96/67/EK (1996. gada 15. oktobris) par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās, OV L 272, 25.10.1996., 36. lpp.

(1.–9., 11.–23. un 25. pants).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 80/2009 (2009. gada 14. janvāris) par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 2299/89 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 35, 4.2.2009., 47. lpp.

2.   Konkurences noteikumi

Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. (1.–13. pants, 15.–45. pants)

(Ciktāl šī regula attiecas uz šā nolīguma piemērošanas jomu. Minētās regulas iekļaušana šā nolīguma pielikumā neietekmē atbilstoši nolīgumam ieviesto pienākumu sadalījumu.)

Komisijas Regula (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 123, 27.4.2004, 18. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006, OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 622/2008, OV L 171, 1.7.2008., 3. lpp.

Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(1.–18. pants, 19. panta 1. un 2. punkts un 20.–23. pants).

Attiecībā uz Apvienošanās regulas 4. panta 5. punktu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju piemēro šādus nosacījumus:

1)

saistībā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. pantā definēto koncentrāciju, kas nav Kopienas mēroga koncentrācija minētās regulas 1. panta nozīmē un ko var izskatīt saskaņā ar vismaz trīs EK dalībvalstu un Šveices Konfederācijas konkurences jomas tiesību aktiem, minētās regulas 4. panta 2. punktā norādītās personas vai uzņēmumi pirms koncentrācijas paziņošanas kompetentajām iestādēm var informēt Komisiju, iesniedzot pamatotu iesniegumu, ka koncentrācija jāpārbauda Komisijai;

2)

visus iesniegumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktu un saskaņā ar iepriekšējo punktu, Eiropas Komisija nekavējoties nosūta Šveices Konfederācijai;

3)

ja Šveices Konfederācija izteikusi pretenzijas attiecībā uz prasību nodot lietu izskatīšanai, kompetentā Šveices konkurences iestāde saglabā savas pilnvaras un saskaņā ar šo punktu lieta paliek Šveices Konfederācijai.

Attiecībā uz termiņiem, kas minēti Apvienošanās regulas 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā:

1)

visus attiecīgos dokumentus, kas prasīti saskaņā ar 4. panta 4. un 5. punktu, 9. panta 2. un 6. punktu un 22. panta 2. punktu, Eiropas Komisija nekavējoties nosūta kompetentajai Šveices konkurences iestādei;

2)

Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 4. un 5. punktā, 9. panta 2. un 6. punktā un 22. panta 2. punktā noteikto termiņu attiecībā uz Šveices Konfederāciju rēķina no dienas, kad kompetentā Šveices konkurences iestāde saņem attiecīgos dokumentus.

Komisijas Regula (EK) Nr. 802/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 133, 30.4.2004., 1. lpp., (1.–24. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006, OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 1033/2008, OV L 279, 22.10.2008., 3. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1269/2013, OV L 336, 14.12.2013., 1. lpp.

Komisijas Direktīva 2006/111/EK (2006. gada 16. novembris) par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (Kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 318, 17.11.2006., 17. lpp.

Padomes Regula (EK) Nr. 487/2009 (2009. gada 25. maijs) par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē (Kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 148, 11.6.2009., 1. lpp.

3.   Aviācijas drošums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91, OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1087, OV L 236, 5.7.2021., 1. lpp.

Aģentūrai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar regulas noteikumiem.

Komisijai arī Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar regulas 2. panta 6. un 7. punktu, 41. panta 6. punktu, 62. panta 5. punktu, 67. panta 2. un 3. punktu, 70. panta 4. punktu, 71. panta 2. punktu, 76. panta 4. punktu, 84. panta 1. punktu, 85. panta 9. punktu, 104. panta 3. punkta i) apakšpunktu, 105. panta 1. punktu un 106. panta 1. un 6. punktu.

Neskarot horizontālo pielāgojumu, kas paredzēts Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu pielikuma otrajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” Regulas (ES) Nr. 182/2011 noteikumos, kas minēti Regulas (ES) 2018/1139 127. pantā, neuzskata par attiecināmām uz Šveici.

Nekas šajā regulā nesniedz EASA pilnvaras rīkoties Šveices vārdā saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem citos nolūkos, kas nav palīdzība saistību pildīšanā saskaņā ar šādiem nolīgumiem.

Šā nolīguma vajadzībām regulas tekstu lasa ar šādiem pielāgojumiem:

a)

regulas 68. pantu groza šādi:

i)

panta 1. punkta a) apakšpunktā aiz vārda “Savienību” iekļauj vārdus “vai Šveici”;

ii)

pievieno šādu punktu:

“4.   Ja Savienība ar trešo valsti risina sarunas par tāda nolīguma noslēgšanu, kurā paredzēts, ka dalībvalsts vai Aģentūra var izsniegt sertifikātus, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts aeronavigācijas iestāžu izsniegtiem sertifikātiem, tā centīsies panākt, lai arī Šveicei tiek piedāvāts noslēgt tādu pašu nolīgumu ar attiecīgo trešo valsti. Šveice savukārt centīsies ar trešām valstīm noslēgt nolīgumus, kuri atbilst nolīgumiem, kas noslēgti ar Savienību.”;

b)

regulas 95. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Atkāpjoties no Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta, Šveices valstspiederīgos, kam ir visas pilsoņu tiesības, var pieņemt darbā Aģentūras izpilddirektors, noslēdzot ar viņiem līgumu.”;

c)

regulas 96. pantam pievieno šādu punktu:

“Šveice attiecībā uz Aģentūru piemēro Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kas izklāstīts šā pielikuma A pielikumā, saskaņā ar A pielikuma papildinājumu.”;

d)

regulas 102. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Šveice pilnībā piedalās valdē, kur tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot balsstiesības.”;

e)

regulas 120. pantam pievieno šādu punktu:

“13.   Šveice piedalās 1. punkta b) apakšpunktā minētajā finansiālajā ieguldījumā, un Šveices iemaksas apjomu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

S (0.2/100) + S [1 - (a+b) 0.2/100] c/C

kur:

S

=

Aģentūras budžeta daļa, ko nesedz 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās nodevas un maksājumi,

a

=

asociēto valstu skaits,

b

=

ES dalībvalstu skaits,

c

=

Šveices iemaksa ICAO budžetā,

C

=

ES dalībvalstu un asociēto valstu kopējā iemaksa ICAO budžetā.”;

f)

regulas 122. pantam pievieno šādu punktu:

“6.   Noteikumi par Savienības finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz personām, kas piedalās Aģentūras darbībā, ir izklāstīti šā pielikuma B pielikumā.”;

g)

regulas I pielikumu paplašina, lai tajā iekļautu turpmāk minētos gaisa kuģus kā ražojumus, uz kuriem attiecas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts Komisijas 2012. gada 3. augusta Regulā (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (1):

 

gaisa kuģis – [HB-JES] – tips Gulfstream G-V,

 

gaisa kuģis – [HB-ZDF] – tips MD900;

h)

regulas 132. panta 1. punktā atsauce uz Regulu (ES) 2016/679 attiecībā uz Šveici jāsaprot kā atsauce uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

i)

regulas 140. panta 6. punkts uz Šveici neattiecas.

Komisijas Regula (ES) Nr. 1178/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 290/2012, OV L 100, 5.4.2012., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 70/2014, OV L 23, 28.1.2014., 25. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 245/2014, OV L 74, 14.3.2014., 33. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2015/445, OV L 74, 18.3.2015., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2016/539, OV L 91, 7.4.2016., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2018/1065, OV L 192, 30.7.2018., 21. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2018/1119, OV L 204, 13.8.2018., 13. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2018/1974, OV L 326, 20.12.2018., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2019/27, OV L 8, 10.1.2019., 1. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/430, OV L 75, 19.3.2019., 66. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1747, OV L 268, 22.10.2019., 23. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/359, OV L 67, 5.3.2020., 82. lpp.,

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/723, OV L 170, 2.6.2020., 1. lpp.

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2193, OV L 434, 23.12.2020., 13. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1310, OV L 284, 9.8.2021., 15. lpp.

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/723 (2020. gada 4. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par trešās valsts izdotu pilotu sertifikātu akceptēšanu un groza Regulu (ES) Nr. 1178/2011, OV L 170, 2.6.2020., 1. lpp.

Padomes Regula (EEK) Nr. 3922/91 (1991. gada 16. decembris) par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā, OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp. (1.–3. pants, 4. panta 2. punkts, 5.–11. pants un 13. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 1899/2006, OV L 377, 27.12.2006., 1. lpp.,

Regulu (EK) Nr. 1900/2006, OV L 377, 27.12.2006., 176. lpp.,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 8/2008, OV L 10, 12.1.2008., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (EK) Nr. 859/2008, OV L 254, 20.9.2008., 1. lpp.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 139. pantu Regulu (EEK) Nr. 3922/91 atceļ no dienas, kad sāk piemērot sīki izstrādātos noteikumus par lidojuma un pienākumu pildīšanas laika ierobežojumiem un atpūtas prasībām attiecībā uz gaisa taksometru, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un vienpilota komerciāliem gaisa pārvadājumiem ar lidmašīnām, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 32. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 996/2010 (2010. gada 20. oktobris) par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (ES) Nr. 376/2014, OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.,

Regulu (ES) 2018/1139, OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

Komisijas Regula (EK) Nr. 104/2004 (2004. gada 22. janvāris), ar ko paredz noteikumus par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras Apelācijas padomes izveidošanu un sastāvu, OV L 16, 23.1.2004, 20. lpp.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2111/2005 (2005. gada 14. decembris) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (ES) 2018/1139, OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

Komisijas Regula (EK) Nr. 473/2006 (2006. gada 22. marts), ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas sarakstam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 84, 23.3.2006., 8. lpp.

Komisijas Regula (EK) Nr. 474/2006 (2006. gada 22. marts) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā, OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/883, OV L 194, 2.6.2021., 22. lpp.

Komisijas Regula (ES) Nr. 1332/2011 (2011. gada 16. decembris), ar ko nosaka kopējas gaisa telpas izmantošanas prasības un ekspluatācijas procedūras attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju novēršanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 336, 20.12.2011., 20. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) 2016/583, OV L 101, 16.4.2016., 7. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 646/2012 (2012. gada 16. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par naudas sodiem un periodiskiem kavējuma maksājumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 187, 17.7.2012., 29. lpp.

Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju, OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 7/2013, OV L 4, 9.1.2013., 36. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 69/2014, OV L 23, 28.1.2014., 12. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2015/1039, OV L 167, 1.7.2015., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2016/5, OV L 3, 6.1.2016., 3. lpp.,

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/897, OV L 144, 3.6.2019., 1. lpp.,

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/570, OV L 132, 27.4.2020., 1. lpp.

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/699, OV L 145, 28.4.2021., 1. lpp.

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/1088, OV L 236, 5.7.2021., 3. lpp.

Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris) ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 800/2013, OV L 227, 24.8.2013., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 71/2014, OV L 23, 28.1.2014., 27. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 83/2014, OV L 28, 31.1.2014., 17. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 379/2014, OV L 123, 24.4.2014., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2015/140, OV L 24, 30.1.2015., 5. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2015/1329, OV L 206, 1.8.2015., 21. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2015/640, OV L 106, 24.4.2015., 18. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2015/2338, OV L 330, 16.12.2015., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2016/1199, OV L 198, 23.7.2016., 13. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2017/363, OV L 55, 2.3.2017., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2018/394, OV L 71, 14.3.2018., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2018/1042, OV L 188, 25.7.2018., 3. lpp., izņemot jauno Regulas (ES) Nr. 965/2012 4. panta 2. punktu, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1042 1. panta 1. punktā, kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/745, OV L 176, 5.6.2020., 11. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1975, OV L 326, 20.12.2018., 53. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1387, OV L 229, 5.9.2019., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1176, OV L 259, 10.8.2020., 10. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1384, OV L 228, 4.9.2019., 106. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2036, OV L 416, 11.12.2020., 24. lpp., Regulas (ES) 2020/2036 pielikuma 4. līdz 6. punkts piemērojams Šveicē kopš 31.12.2020.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1062, OV L 229, 29.6.2021., 3. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 628/2013 (2013. gada 28. jūnijs) par darba metodēm, ar kādām Eiropas Aviācijas drošības aģentūra veic standartizācijas inspekcijas un pārrauga Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanu, un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 736/2006 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 179, 29.6.2013., 46. lpp.

Komisijas Regula (ES) Nr. 139/2014 (2014. gada 12. februāris), ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 44, 14.2.2014., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) 2017/161, OV L 27, 1.2.2017., 99. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2018/401, OV L 72, 15.3.2018., 17. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/469, OV L 104, 3.4.2020., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1177, OV L 259, 10.8.2020., 12. lpp.,

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1234, OV L 282, 31.8.2020., 1. lpp.

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/2148, OV L 428, 18.12.2020., 10. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2153 (2019. gada 16. decembris) par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras iekasētajām maksām un atlīdzībām un par Regulas (ES) Nr. 319/2014 atcelšanu, OV L 327, 17.12.2019., 36. lpp.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (ES) 2018/1139, OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

Komisijas Regula (ES) Nr. 452/2014 (2014. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras gaisa kuģu ekspluatācijai, ko veic trešo valstu ekspluatanti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 133, 6.5.2014., 12. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) 2016/1158, OV L 192, 16.7.2016., 21. lpp.

Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) 2015/1088, OV L 176, 7.7.2015., 4. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2015/1536, OV L 241, 17.9.2015., 16. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2017/334, OV L 50, 28.2.2017., 13. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) 2018/1142, OV L 207, 16.8.2018., 2. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1383, OV L 228, 4.9.2019., 1. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1384, OV L 228, 4.9.2019., 106. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/270, OV L 56, 27.2.2020., 20. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1159, OV L 257, 6.8.2020., 14. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/685, OV L 143, 27.4.2021., 6. lpp.

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/700, OV L 145, 28.4.2021., 20. lpp., Regulas (ES) 2021/700 1. panta 1. punkts un I pielikuma 5., 6. un 8. punkts piemērojams Šveicē kopš 18.05.2021.

Komisijas Regula (ES) 2015/340 (2015. gada 20. februāris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 805/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 63, 6.3.2015, 1. lpp.

Komisijas Regula (ES) 2015/640 (2015. gada 23. aprīlis) par lidojumderīguma papildu specifikācijām konkrēta veida ekspluatācijai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 965/2012, OV L 106, 24.4.2015., 18. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/133, OV L 25, 29.1.2019., 14. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1159, OV L 257, 6.8.2020., 14. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/97, OV L 31, 29.1.2021., 208. lpp., Regulas (ES) 2021/97 1. pants piemērojams Šveicē kopš 26.02.2021., izņemot I pielikuma 1. punktu, kas ir piemērojams Šveicē kopš 16.02.2021.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1018 (2015. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka sarakstu, kurā klasificēti atgadījumi civilajā aviācijā, par kuriem obligāti jāziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 163, 30.6.2015., 1. lpp.

Komisijas Lēmums (ES) 2016/2357 (2016. gada 19. decembris) par Grieķijas Aviācijas akadēmijas (HATA) izdoto sertifikātu un uz to pamata izdoto Part-66 apliecību neatbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 8645), OV L 348, 21.12.2016., 72. lpp.

Komisijas Regula (ES) 2018/395 (2018. gada 13. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 paredz sīki izstrādātus gaisa balonu ekspluatācijas noteikumus un gaisa balonu lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus, OV L 71, 14.3.2018., 10. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/357, OV L 67, 5.3.2020., 34. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1976 (2018. gada 14. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 paredz sīki izstrādātus planieru ekspluatācijas noteikumus un planieru lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus, OV L 326, 20.12.2018., 64. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/358, OV L 67, 5.3.2020., 57. lpp.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/494 (2019. gada 25. marts) par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 85 I, 27.3.2019., 11. lpp.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/1128 (2019. gada 1. jūlijs) par tiesībām piekļūt Eiropas Centrālajā repozitorijā glabātajām drošības rekomendācijām un atbildes pasākumiem un par Lēmuma 2012/780/ES atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 177, 2.7.2019., 112. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2034 (2020. gada 6. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 papildina attiecībā uz Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 416, 11.12.2020., 1. lpp.

4.   Aviācijas drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.

Komisijas Regula (EK) Nr. 272/2009 (2009. gada 2. aprīlis), ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā, OV L 91, 3.4.2009., 7. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 297/2010, OV L 90, 10.4.2010., 1. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 720/2011, OV L 193, 23.7.2011., 19. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 1141/2011, OV L 293, 11.11.2011., 22. lpp.,

Komisijas Regulu (ES) Nr. 245/2013, OV L 77, 20.3.2013., 5. lpp.

Komisijas Regula (ES) Nr. 1254/2009 (2009. gada 18. decembris), ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 338, 19.12.2009., 17. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) 2016/2096, OV L 326, 1.12.2016., 7. lpp.

Komisijas Regula (ES) Nr. 18/2010 (2010. gada 8. janvāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 300/2008 attiecībā uz kvalitātes kontroles valsts programmu specifikācijām civilās aviācijas drošības jomā (OV L 7, 12.1.2010., 3. lpp.)

Komisijas Regula (ES) Nr. 72/2010 (2010. gada 26. janvāris), ar ko nosaka procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai aviācijas drošības jomā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 23, 27.1.2010., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/472, OV L 85, 1.4.2016., 28. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1998 (2015. gada 5. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 299, 14.11.2015., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2426, OV L 334, 22.12.2015., 5. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/815, OV L 122, 13.5.2017., 1. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/55, OV L 10, 13.1.2018., 5. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/103, OV L 21, 24.1.2019., 13. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/910, OV L 208, 1.7.2020., 43. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/413, OV L 73, 15.3.2019., 98. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1583, OV L 246, 26.9.2019., 15. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/910, OV L 208, 1.7.2020., 43. lpp.

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/111, OV L 21, 27.1.2020., 1. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/910, OV L 208, 1.7.2020., 43. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/255, OV L 58, 19.2.2021., 23. lpp., Regulas (ES) 2021/255 pielikuma 15., 18. līdz 19. un 32. punkts piemērojams Šveicē kopš 11.03.2021.

Komisijas Īstenošanas lēmums C(2015) 8005 (2015. gada 16. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta a) punktā minētā informācija (nav publicēts OV), kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2017) 3030,

Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2018) 4857,

(Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2019) 132, kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2020) 4241,

Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2021) 0996.

5.   Gaisa satiksmes pārvaldība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 1070/2009, OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 6., 8., 10., 11. un 12. pantu.

Regulas 10. pantu groza šādi:

panta 2. punktā vārdus “Kopienas līmenī” aizstāj ar vārdiem “Kopienas līmenī, iesaistot Šveici”.

Neskarot horizontālo pielāgojumu, kas paredzēts Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu pielikuma otrajā ievilkumā, atsauces uz “dalībvalstīm” Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. pantā vai Lēmuma 1999/468/EK noteikumos, kas norādīti minētajā pantā, neuzskata par attiecināmām uz Šveici.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 1070/2009, OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 9.a, 9.b, 15., 15.a, 16. un 17. pantu.

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus groza šādi:

a)

regulas 3. pantu groza šādi:

panta 2. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;

b)

regulas 7. pantu groza šādi:

panta 1. punktā un 6. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;

c)

regulas 8. pantu groza šādi:

panta 1. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;

d)

regulas 10. pantu groza šādi:

panta 1. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “un Šveicē”;

e)

regulas 16. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija lēmumu adresē dalībvalstīm un par to informē pakalpojumu sniedzēju, ciktāl šāda informācija uz to juridiski attiecas.”

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Gaisa telpas regula) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 96, 31.3.2004, 20. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 1070/2009, OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 3.a, 6. un 10. pantu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (Savietojamības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 1070/2009, OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.

Komisijai Šveicē ir pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar 4. un 7. pantu un 10. panta 3. punktu.

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus groza šādi:

a)

regulas 5. pantu groza šādi:

panta 2. punktā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”;

b)

regulas 7. pantu groza šādi:

panta 4. punktā aiz vārda "Kopienā" iekļauj vārdus "vai Šveicē";

c)

regulas III pielikumu groza šādi:

pielikuma 3. punkta otrajā un pēdējā ievilkumā aiz vārda “Kopienā” iekļauj vārdus “vai Šveicē”.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 139. pantu Regula (EK) Nr. 552/2004 ir atcelta no 2018. gada 11. septembra. Tomēr minētās regulas 4., 5., 6., 6.a un 7. pantu un tās III un IV pielikumu turpina piemērot līdz Regulas (ES) Nr. 2018/1139 47. pantā minēto deleģēto aktu piemērošanas dienai un tiktāl, ciktāl minētie akti aptver Regulas (EK) Nr. 552/2004 attiecīgo noteikumu priekšmetu, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz 2023. gada 12. septembrim.

Komisijas Regula (EK) Nr. 2150/2005 (2005. gada 23. decembris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 342, 24.12.2005., 20. lpp.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1033/2006 (2006. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka prasības attiecībā uz lidojuma plānu sastādīšanas procedūrām lidojuma sagatavošanas fāzē vienotajā Eiropas gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 186, 7.7.2006., 46. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012, OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/886, OV L 205, 29.6.2020., 14. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/469, OV L 104, 3.4.2020., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1177, OV L 259, 10.8.2020., 12. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 428/2013, OV L 127, 9.5.2013., 23. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2120, OV L 329, 3.12.2016., 70. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/139, OV L 25, 30.1.2018., 4. lpp.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1032/2006 (2006. gada 6. jūlijs), ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām (dokuments atteicas uz EEZ), OV L 186, 7.7.2006., 27. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (EK) Nr. 30/2009, OV L 13, 17.1.2009., 20. lpp.

Padomes Regula (EK) Nr. 219/2007 (2007. gada 27. februāris) ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Padomes Regulu (EK) Nr. 1361/2008, OV L 352, 31.12.2008., 12. lpp.,

Padomes Regulu (ES) Nr. 721/2014, OV L 192, 1.7.2014., 1. lpp.

Komisijas Regula (EK) Nr. 633/2007 (2007. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 146, 8.6.2007., 7. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) Nr. 283/2011, OV L 77, 23.3.2011., 23. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/373 (2017. gada 1. marts), ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 62, 8.3.2017., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/469, OV L 104, 3.4.2020., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1177, OV L 259, 10.8.2020., 12. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1338, OV L 289, 12.8.2021., 12. lpp.

Komisijas Regula (EK) Nr. 29/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 13, 17.1.2009., 3. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/310, OV L 56, 27.2.2015., 30. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1170, OV L 183, 9.7.2019., 6. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/208, OV L 43, 17.2.2020., 72. lpp.

Šā nolīguma vajadzībām regulas tekstu lasa ar šādiem pielāgojumiem:

I pielikuma A daļu papildina ar “Šveices UIR”.

Komisijas Regula (EK) Nr. 262/2009 (2009. gada 30. marts), ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 84, 31.3.2009., 20. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2345, OV L 348, 21.12.2016., 11. lpp.

Komisijas Regula (ES) Nr. 73/2010 (2010. gada 26. janvāris), ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 23, 27.1.2010., 6. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1029/2014, OV L 284, 30.9.2014., 9. lpp.

Regulu (ES) Nr. 73/2010 atceļ no 27.1.2022.

Komisijas Regula (ES) Nr. 255/2010 (2010. gada 25. marts), ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 80, 26.3.2010., 10. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012, OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/886, OV L 205, 29.6.2020., 14. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/469, OV L 104, 3.4.2020., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1177, OV L 259, 10.8.2020., 12. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1006, OV L 165, 23.6.2016., 8. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2159, OV L 304, 21.11.2017., 45. lpp.

Komisijas Lēmums C(2010) 5134 (2010. gada 29. jūlijs) par Eiropas vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes noteikšanu (nav publicēts OV).

Komisijas Regula (ES) Nr. 176/2011 (2011. gada 24. februāris) par informāciju, kas jāsniedz pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveidošanas un pārveidošanas, OV L 51, 25.2.2011., 2. lpp.

Komisijas Lēmums C(2011) 4130 (2011. gada 7. jūlijs) par Tīkla pārvaldnieka iecelšanu gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju veikšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ) (nav publicēts OV).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1206/2011 (2011. gada 22. novembris), ar ko nosaka prasības gaisa kuģa identifikācijai uzraudzības nolūkos Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 305, 23.11.2011., 23. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/587, OV L 138, 30.4.2020., 1. lpp.

Šā nolīguma vajadzībām Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1206/2011 tekstu lasa ar šādu pielāgojumu:

I pielikumu papildina ar “Šveices UIR”.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011 (2011. gada 22. novembris), ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 305, 23.11.2011., 35. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1028/2014, OV L 284, 30.9.2014., 7. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/386, OV L 59, 7.3.2017., 34. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/587, OV L 138, 30.4.2020., 1. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 923/2012 (2012. gada 26. septembris), ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 281, 13.10.2012., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Regulu (ES) 2015/340, OV L 63, 6.3.2015., 1. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1185, OV L 196, 21.7.2016., 3. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/469, OV L 104, 3.4.2020., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1177, OV L 259, 10.8.2020., 12. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/886, OV L 205, 29.6.2020., 14. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1079/2012 (2012. gada 16. novembris), ar ko nosaka prasības balss sakaru kanālu atstatumam Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 320, 17.11.2012., 14. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 657/2013, OV L 190, 11.7.2013., 37. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2345, OV L 348, 21.12.2016., 11. lpp.,

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2160, OV L 304, 21.11.2017., 47. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 409/2013 (2013. gada 3. maijs) par kopprojektu definēšanu, pārvaldības izveidi un tādu stimulu apzināšanu, kuri atbalsta Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 123, 4.5.2013., 1. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar:

Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/116, OV L 36, 2.2.2021., 10. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/116 (2021. gada 1. februāris) par pirmā kopprojekta izveidi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 550/2004 paredzētā Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanas atbalstam, ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 409/2013 un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 716/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 36, 2.2.2021., 10. lpp.

Šā nolīguma piemērošanai regulas pielikums lasāms ar šādiem pielāgojumiem:

a)

aiz 1.2.1. punkta r) apakšpunkta pievieno šādu: “s) Zürich Kloten

b)

aiz 2.2.1. punkta r) apakšpunkta pievieno šādu: “s) Zürich Kloten

c)

aiz 2.2.2. punkta r) apakšpunkta pievieno šādu: “s) Zürich Kloten

d)

aiz 2.2.3. punkta bb) apakšpunkta pievieno šādu: “cc) Geneva; “dd) Zürich Kloten

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1048 (2018. gada 18. jūlijs), ar ko nosaka gaisa telpas izmantošanas prasības un ekspluatācijas procedūras attiecībā uz veiktspējas navigāciju, OV L 189, 26.7.2018., 3. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/123 (2019. gada 24. janvāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 677/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 28, 31.1.2019., 1. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/317 (2019. gada 11. februāris), ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 un (ES) Nr. 391/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 56, 25.2.2019., 1. lpp.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/709 (2019. gada 6. maijs) par tīkla pārvaldnieka iecelšanu gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkcijām Eiropas vienotajā gaisa telpā (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3228), OV L 120, 8.5.2019., 27. lpp.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/891 (2021. gada 2. jūnijs), ar ko nosaka pārskatītus Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus gaisa satiksmes pārvaldības tīklam trešajam pārskata periodam (2020.–2024. gads) un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/903 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 195, 3.6.2021., 3. lpp.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2167 (2019. gada 17. decembris), ar ko Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkcijām apstiprina tīkla stratēģijas plānu 2020.–2029. gadam, OV L 328, 18.12.2019., 89. lpp.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2168 (2019. gada 17. decembris) par Tīkla pārvaldības padomes priekšsēdētāja, locekļu un viņu aizstājēju un Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienības locekļu un viņu aizstājēju iecelšanu uz trešo pārskata periodu (2020.–2024. gads) gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju īstenošanai, OV L 328, 18.12.2019., 90. lpp.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2012 (2019. gada 29. novembris) par atvieglojumiem saskaņā ar 14. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 29/2009, ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 312, 3.12.2019., 95. lpp.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1627 (2020. gada 3. novembris) par ārkārtas pasākumiem Covid-19 pandēmijas dēļ Eiropas vienotās gaisa telpas darbības uzlabošanas sistēmas un tarifikācijas sistēmas trešajam pārskata periodam (2020.–2024. gads) (OV L 366, 4.11.2020., 7. lpp.).

6.   Vide un trokšņa piesārņojums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/30/EK (2002. gada 26. marts) par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni (Dokuments attiecas uz EEZ) (1.–12. un 14.–18. pants), OV L 85, 28.3.2002., 40. lpp.

(Piemēro I pielikuma grozījumus, kas izriet no Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, II pielikuma 8. nodaļas (Transporta politika) G iedaļas (Gaisa transports) 2. punkta.)

Padomes Direktīva 89/629/EEK (1989. gada 4. decembris) par civilo zemskaņas reaktīvo lidmašīnu trokšņa emisijas ierobežošanu, OV L 363, 13.12.1989., 27. lpp.

(1.–8. pants).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/93/EK (2006. gada 12. decembris) par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa (kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 374, 27.12.2006., 1. lpp.

7.   Patērētāju aizsardzība

Padomes Direktīva 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām, OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp., (1.–10. pants).

Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp., (1.–11. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

Direktīvu 2011/83/ES, OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.

Padomes Regula (EK) Nr. 2027/97 (1997. gada 9. oktobris) par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus, OV L 285, 17.10.1997., 1. lpp., (1.–8. pants), kurā grozījumi izdarīti ar:

Regulu (EK) Nr. 889/2002, OV L 140, 30.5.2002., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.

(1.–18. pants).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp.

8.   Dažādi

Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(14. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 14. panta 2. punkts).

9.   Pielikumi

A

:

Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti

B

:

Noteikumi par Eiropas Savienības finanšu kontroli saistībā ar Šveices dalībniekiem EASA darbībās


(1)  OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.


A PIELIKUMS

PROTOKOLS PAR EIROPAS SAVIENĪBAS PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

(2)   

ŅEMOT VĒRĀ to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 343. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK) dibināšanas līguma 191. pantu Eiropas Savienībai un EAEK dalībvalstīs ir privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīga, lai pildītu to uzdevumus,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

I NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS ĪPAŠUMS, LĪDZEKĻI, AKTĪVI UN DARBĪBAS

1. pants

Savienības telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Savienības īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.

2. pants

Savienības arhīvi ir neaizskarami.

3. pants

Savienība, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

Ja vien tas iespējams, dalībvalstu valdības veic attiecīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summas, kas iekļautas kustama vai nekustama īpašuma cenā, ja Savienība savai oficiālai lietošanai izdara lielus pirkumus, kuru cenā ietilpst šādi nodokļi. Šos noteikumus tomēr nepiemēro tā, lai to darbība Savienībā izkropļotu konkurenci.

Nekādus izņēmumus neparedz attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājami par sabiedriskiem pakalpojumiem.

4. pants

Savienība ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; tajā valstī, kur šādi priekšmeti ievesti, tos var atsavināt par atlīdzību vai bez atlīdzības tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko apstiprinājusi attiecīgās valsts valdība.

Savienība ir atbrīvota arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās publikācijām.

II NODAĻA

SAZIŅA UN CEĻOŠANAS ATĻAUJAS

5. pants

Katrā dalībvalstī Savienības iestāžu oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.

Savienības iestāžu oficiālo korespondenci un citu oficiālu saziņu necenzē.

6. pants

Savienības iestāžu locekļiem un darbiniekiem šo iestāžu vadītāji var izsniegt ceļošanas atļaujas Padomes ar vienkāršu balsu vairākumu noteiktā formā, ko dalībvalstu iestādes atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem. Šīs ceļošanas atļaujas izdod ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

Komisija var noslēgt nolīgumus par to, lai šīs ceļošanas atļaujas atzītu par derīgiem ceļošanas dokumentiem trešo valstu teritorijā.

III NODAĻA

EIROPAS PARLAMENTA LOCEKĻI

7. pants

Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai prom no tās, nepiemēro nekādus administratīvus vai citādus brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

Eiropas Parlamenta locekļiem attiecībā uz muitām un valūtas kontroli:

a)

viņu valsts valdība piešķir tādas pašas iespējas kā augstākajiem ierēdņiem, kas dodas uz ārzemēm pildīt īslaicīgus oficiālus uzdevumus;

b)

citu valstu valdības piešķir tādas pašas iespējas kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas pilda īslaicīgus oficiālus uzdevumus.

8. pants

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a)

savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b)

visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

IV NODAĻA

DALĪBVALSTU PĀRSTĀVJI, KAS PIEDALĀS EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU DARBĀ

10. pants

Dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Savienības iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un prom no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.

Šis pants attiecas arī uz Savienības padomdevēju struktūru locekļiem.

V NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS IERĒDŅI UN PĀRĒJIE DARBINIEKI

11. pants

Neatkarīgi no pilsonības Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem visās dalībvalstīs:

a)

saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju domstarpībās starp Savienību un tās ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;

b)

uz viņiem, kā arī viņu laulātajiem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes;

c)

attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām;

d)

viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodokļiem attiecīgā valstī ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus un tiesības bez muitas nodokļiem izvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus atpakaļ, beidzot pildīt pienākumus attiecīgajā valstī, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko par vajadzīgiem atzinusi tās valsts valdība, kurā šīs tiesības īsteno;

e)

viņiem ir tiesības personiskai lietošanai bez muitas nodokļiem ievest automašīnu, kas iegādāta iepriekšējā dzīves vietā, vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, kā arī to izvest atpakaļ, nemaksājot muitas nodokļus, jebkurā gadījumā ievērojot nosacījumus, ko attiecīgās valsts valdība uzskata par vajadzīgiem.

12. pants

Savienības ierēdņi un pārējie darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Savienība, saskaņā ar nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktu procedūru, pieņemot regulas atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai un pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm.

Viņi ir atbrīvoti no valstu nodokļiem no algas un citas atlīdzības, ko viņiem maksā Savienība.

13. pants

Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Savienības dienestā, apmetas uz dzīvi tādā dalībvalstī, kas nav valsts, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, stājoties Savienības dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan valsts, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, pieņem, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ja tā ir Savienības dalībvalsts. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē.

Kustams īpašums, kas pieder pirmajā panta daļā minētajām personām un atrodas tajā valstī, kurā tās uzturas, ir atbrīvots no šīs valsts mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.

Piemērojot šo pantu, neņem vērā pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.

14. pants

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēmu.

15. pants

Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka to Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas 11. pants, 12. panta otrā daļa un 13. pants.

Šādās kategorijās iekļautu ierēdņu un pārējo darbinieku vārdus, amata pakāpes un adreses periodiski dara zināmus dalībvalstu valdībām.

VI NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBĀ AKREDITĒTO TREŠO VALSTU PĀRSTĀVNIECĪBU PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

16. pants

Dalībvalsts, kurā ir Savienības mītne, Savienībā akreditēto trešo valstu pārstāvniecībām piešķir parasto diplomātisko imunitāti un privilēģijas.

VII NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

17. pants

Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piešķir vienīgi Savienības interesēs.

Jebkurai Savienības iestādei ir jāatņem ierēdnim vai darbiniekam piešķirtā imunitāte, ja šī iestāde uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

18. pants

Lai piemērotu šo protokolu, Savienības iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

19. pants

Šā protokola 11.–14. pants un 17. pants attiecas uz Komisijas locekļiem.

20. pants

Šā protokola 11.–14. pants un 17. pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem, ģenerāladvokātiem, sekretāriem un referentu palīgiem, neskarot 3. panta noteikumus Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem, kas saistīti ar tiesnešu un ģenerāladvokātu imunitāti pret tiesvedību.

21. pants

Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Investīciju banku, tās struktūru locekļiem, tās personālu un uz dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās darbā, neskarot Protokolu par bankas Statūtiem.

Eiropas Investīciju banka turklāt, to veidojot un palielinot tās kapitālu, ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem, kā arī no dažādām formalitātēm, kas var būt ar to saistītas valstī, kurā banka atrodas. Arī bankas darbības izbeigšanas vai bankas likvidācijas gadījumā tai neuzliek nekādus maksājumus. Visbeidzot, bankai un tās struktūru darbībām, kas veiktas saskaņā ar Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.

22. pants

Šis protokols attiecas arī uz Eiropas Centrālo banku, tās struktūru locekļiem un personālu, neskarot noteikumus, kas ietverti Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.

Eiropas Centrālā banka turklāt ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem vai līdzīgiem maksājumiem gadījumā, ja palielinās tās kapitāls, un no dažādām formalitātēm, kas ar to var būt saistītas valstī, kurā ir Bankas mītne. Bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus.


A PIELIKUMA papildinājums

PROTOKOLA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI PIEMĒROŠANAS KĀRTĪBA ŠVEICĒ

1.   

Piemērošanas attiecinājums uz Šveici

Visas Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti (turpmāk “protokols”) minētās atsauces uz dalībvalstīm jāsaprot kā attiecināmas arī uz Šveici, ja vien turpmāk izklāstītajos noteikumos nav paredzēts citādi.

2.   

Aģentūras atbrīvojums no netiešajiem nodokļiem (tostarp PVN)

Preces un pakalpojumi, ko eksportē no Šveices, nav apliekami ar Šveices pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ja Aģentūrai preces piegādā un pakalpojumus sniedz Šveicē oficiālai lietošanai, saskaņā ar protokola 3. panta otro daļu atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju. Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).

Lai saņemtu PVN kompensāciju, Federālās nodokļu administrācijas PVN galvenajā nodaļā jāiesniedz veidlapas, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

3.   

Piemērošanas kārtība noteikumiem, kas attiecas uz Aģentūras personālu

Saistībā ar protokola 12. panta otro daļu Šveice atbilstīgi valsts tiesību aktu principiem Aģentūras ierēdņus un pārējos darbiniekus Padomes Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1) 2. panta nozīmē atbrīvo no federālajiem, kantonu un komunālajiem nodokļiem attiecībā uz Eiropas Savienības maksāto algu, darba samaksu un citu atalgojumu, uz ko attiecas iekšējais nodoklis par labu Eiropas Savienībai.

Protokola 13. panta piemērošanai Šveici neuzskata par dalībvalsti iepriekš izklāstītā 1. punkta nozīmē.

Aģentūras ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, kuri ir Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemērojamās sociālās nodrošināšanas maksājumu sistēmas dalībnieki, nav obligāti jābūt Šveices sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem.

Eiropas Savienības Tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija visos jautājumos, kas saistīti ar Aģentūras vai Komisijas un tās personāla attiecībām saistībā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (2) piemērošanu un citiem Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, kuros izklāstīti darba apstākļi.


(1)  Padomes Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1969. gada 25. marts), ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants (OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1749/2002 (OV L 264, 2.10.2002., 13. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas amatpersonām (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība) (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2104/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 7. lpp.).


B PIELIKUMS

FINANŠU KONTROLE SAISTĪBĀ AR ŠVEICES DALĪBNIEKIEM EIROPAS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS AĢENTŪRAS DARBĪBĀS

1. pants

Tieša saziņa

Aģentūra un Komisija tieši sazinās ar visām personām vai struktūrām, kas dibinātas Šveicē un piedalās Aģentūras darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmu dalībnieki, maksājumu saņēmēji no Aģentūras vai Kopienas budžeta vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Komisijai un Aģentūrai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šajā lēmumā minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem, kā arī uz lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar tiem.

2. pants

Pārbaudes

1.   Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un Aģentūras valdes 2003. gada 26. martā pieņemtajiem finanšu noteikumiem, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un citiem šajā lēmumā minētajiem instrumentiem ar Šveicē dibinātiem saņēmējiem noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās Aģentūras un Komisijas ierēdņi vai citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt zinātnisku, finanšu, tehnoloģisku vai cita veida revīziju.

2.   Aģentūras un Komisijas ierēdņi un citas Aģentūras un Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā lēmumā minēto instrumentu īstenošanai.

3.   Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai.

4.   Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šā lēmuma darbības termiņa beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.

5.   Par Šveices teritorijā veicamām revīzijām iepriekš informē Šveices Federālo revīzijas biroju. Šī informācija nav juridisks nosacījums šādu revīziju veikšanai.

3. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Saskaņā ar šo līgumu Komisija (OLAF) ir pilnvarota veikt pārbaudes un kontroli uz vietas Šveices teritorijā atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (3).

2.   Pārbaudes un kontroli uz vietas Komisija sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo revīzijas biroju vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas biroja norādītām Šveices iestādēm, kas laikus informējamas par pārbaužu un kontroles priekšmetu, mērķi un tiesisko pamatu, lai tās varētu sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā kompetento Šveices iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un kontrolē uz vietas.

3.   Ja attiecīgās Šveices kompetentās iestādes vēlas, tās var veikt pārbaudes un kontroli uz vietas kopā ar Komisiju.

4.   Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudēm vai kontrolei uz vietas, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz Komisijas inspektoriem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai kontroli uz vietas.

5.   Komisija iespējami drīz paziņo Šveices Federālajam revīzijas birojam par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tā atklājusi, veicot pārbaudes un kontroli uz vietas. Jebkurā gadījumā Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu pārbaužu un kontroles iznākumu.

4. pants

Informācija un apspriešanās

1.   Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkā Šveices un Kopienas kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas puses pieprasījuma rīko konsultācijas.

2.   Kompetentās Šveices iestādes bez kavēšanās informē Aģentūru un Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šajā lēmumā minētos instrumentus.

5. pants

Konfidencialitāte

Uz paziņoto vai jebkādā citā veidā iegūto informāciju saskaņā ar šo pielikumu attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā līdzīgu informāciju aizsargā Šveices tiesību akti un attiecīgie Kopienas iestādēm piemērojamie noteikumi. Šādu informāciju var izpaust tikai tām personām Kopienas iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

6. pants

Administratīvie pasākumi un sankcijas

Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, Aģentūra vai Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4).

7. pants

Atgūšana un izpilde

Šveicē ir izpildāmi Aģentūras vai Komisijas lēmumi, kas pieņemti šā lēmuma darbības jomā un uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis.

Izpildes rīkojumu, neveicot citu kontroli kā vien tiesību akta autentiskuma pārbaudi, izdod Šveices valdības norādīta iestāde, kura par to informē Aģentūru vai Komisiju. Izpilde notiek saskaņā ar Šveices noteiktu kārtību. Izpildes lēmuma likumību pārbauda Eiropas Savienības Tiesa.

Eiropas Savienības Tiesas spriedumi saskaņā ar šķīrējklauzulu izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.


(1)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(3)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(4)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.