1.   Ar šo regulu paredz noteikumus par:

2.   Šo regulu piemēro Savienības atbalstam, ar kuru no ELGF un ELFLA finansē intervences, kas paredzētas KLP stratēģiskajā plānā; kuru izstrādājusi dalībvalsts un apstiprinājusi Komisija, un kurš aptver laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim (“KLP stratēģiska plāna laikposms”).

1.   Atbalstam, kuru sniedz saskaņā ar šo regulu, piemēro Regulu (ES) 2021/2116 un saistībā ar to pieņemtos noteikumus.

2.   Atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Regulas (ES) 2021/1060 19. pantu, III sadaļas II nodaļu, izņemot 28. panta pirmās daļas c) punktu, kā arī 46. un 48. pantu.

1.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, aktīvs lauksaimnieks, gados jauns lauksaimnieks un jaunpienācējs, kā arī paredz attiecīgus nosacījumus saskaņā ar šo pantu.

2.   “Lauksaimniecisku darbību” nosaka tā, lai tā dotu iespēju palīdzēt nodrošināt privāto un sabiedrisko labumu vienā vai abos turpmāk minētajos veidos:

3.   “Lauksaimniecības platību” nosaka tā, ka tajā ietilpst aramzeme, ilggadīgie stādījumi, ilggadīgie zālāji, tostarp tad, kad tie šajā platībā veido agromežsaimniecības sistēmas. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas:

4.   Tiešo maksājumu intervenču veidu vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” nosaka tā, ka tas aptver platības, kuras ir lauksaimnieka rīcībā un kuras veido:

Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %.

5.   “Aktīvu lauksaimnieku” nosaka tā, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu tikai fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kuras vismaz minimālā līmenī ir iesaistītas lauksaimnieciskā darbībā, vienlaikus atbalsta piešķiršana nav obligāti jāliedz daudznozaru vai nepilna darba laika lauksaimniekiem.

Nosakot, kurš ir uzskatāms par “aktīvu lauksaimnieku”, dalībvalstis piemēro tādus objektīvus un nediskriminējošus kritērijus kā: ienākumu pārbaudes, darbaspēka ieguldījums saimniecībā, saimnieciskās darbības mērķis un to lauksaimniecisko darbību iekļaušana valsts vai reģiona reģistros. Šādus kritērijus var ieviest vienā vai vairākos dalībvalstu izvēlētos veidos, tostarp, izmantojot negatīvo sarakstu, kas kādu lauksaimnieku liedz uzskatīt par aktīvu lauksaimnieku. Ja dalībvalsts par “aktīviem lauksaimniekiem” uzskata tādus lauksaimniekus, kuri par iepriekšējo gadu nav saņēmuši tiešos maksājumus, kas pārsniedz kādu konkrētu summu, tad šāda summa nav lielāka par 5 000 EUR.

6.   “Gados jaunu lauksaimnieku” nosaka tā, lai paredzētu:

7.   “Jaunpienācēju” nosaka tā, lai tas attiektos uz lauksaimnieku, kas nav gados jauns lauksaimnieks un kas pirmo reizi ir kļuvis par “lauku saimniecības vadītāju”. Dalībvalstis nosaka objektīvas un nediskriminējošas papildprasības attiecībā uz pienācīgu apmācību un prasmēm.

8.   Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas papildina šo regulu ar noteikumiem, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka sertificētu konkrētu kaņepju šķirņu sēklu izmantošanu, papildina šo regulu ar kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību, kā arī ar šā panta 4. punkta otrajā daļā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību.

1.   Vispārīgo mērķu sasniegšanu tuvina ar šādu konkrētu mērķu starpniecību:

2.   Šā panta 1. punktā izklāstītos mērķus papildina un savstarpēji sasaista horizontālais mērķis – modernizēt lauksaimniecības un lauku apvidu nozares, lauksaimniecībā un lauku apvidos sekmējot un kopīgojot zināšanas, inovāciju un digitalizāciju, un mudināt lauksaimniekus tās apgūt, šim nolūkam uzlabojot piekļuvi pētniecībai, inovācijai, zināšanu apmaiņai un apmācībai.

3.   Īstenojot 1. un 2. punktā izklāstītos konkrētos mērķus, dalībvalstis ar Komisijas atbalstu veic vajadzīgos pasākumus, lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu KLP īstenošanas vienkāršošanu.

1.   To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. un 2. punktā minētie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kas saistīti ar izlaidi, rezultātu, ietekmi un kontekstu, kā izklāstīts I pielikumā. Šajos kopējos rādītājos ietilpst:

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikumu, lai koriģētu kopējos izlaides, rezultāta, ietekmes un konteksta rādītājus. Minētie deleģētie akti tiek šauri attiecināti tikai uz tādu tehnisku problēmu risināšanu, ar kurām saskārušās dalībvalstis saistībā ar minēto rādītāju piemērošanu.

1.   Ja dalībvalstis paredz platībatkarīgas intervences, kas nav tādas platībatkarīgas intervences, kuras atbilst PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma noteikumiem, tostarp saistīto ienākumu atbalstu saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu, un ja šīs intervences attiecas uz vienu vai vairākiem eļļas augu veidiem, kas minēti pielikumā Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu saskaņā ar VVTT noslēgtajam Saprašanās memorandam par eļļas augiem, tad, lai nodrošinātu Savienības starptautisko saistību izpildi, kopējā atbalstplatība, kuru nosaka pēc attiecīgo dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos iekļautās plānotās izlaides, nepārsniedz maksimālo atbalstplatību, kas noteikta attiecībā uz visu Savienību.

2.   Līdz 2022. gada 8. jūnijam Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem attiecībā uz katru dalībvalsti nosaka indikatīvu atsauces atbalstplatību, kuru aprēķina, par pamatu ņemot katras dalībvalsts īpatsvaru audzēšanas vidējā platībā, kāda tā Savienībā bijusi 2016. – 2020. gada laikposmā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

3.   Katra dalībvalsts, kas plāno piešķirt šā panta 1. punktā minēto atbalstu, savā KLP stratēģiskā plāna priekšlikumā, kas minēts 118. panta 1. punktā, norāda attiecīgo plānoto izlaidi, kas izteikta hektāros.

Ja pēc tam, kad dalībvalstis ir paziņojušas visu plānoto izlaidi, izrādās, ka šā panta 1. punktā minētā Savienībai noteiktā maksimālā atbalstplatība ir pārsniegta, Komisija katrai dalībvalstij, kura paziņojusi vairāk nekā savai atsauces platībai atbilstošu izlaidi, aprēķina plānotās izlaides pārsniegumam proporcionālu samazinājuma koeficientu, lai tiktu saglabāta Savienībai noteiktā maksimālā atbalstplatība. Katrai attiecīgajai dalībvalstij par šo samazinājuma koeficientu paziņo ar Komisijas apsvērumiem, kurus saskaņā ar 118. panta 3. punktu sniedz par KLP stratēģisko plānu. Samazinājuma koeficientu katrai dalībvalstij nosaka 118. panta 6. punktā minētajā īstenošanas lēmumā, ar kuru Komisija apstiprina KLP stratēģisko plānu.

Pēc 118. panta 1. punktā minētās dienas dalībvalstis vairs nedrīkst savu atbalstplatību grozīt pēc pašu iniciatīvas.

4.   Ja dalībvalsts vēlas palielināt savu šā panta 1. punktā minēto plānoto izlaidi, kas norādīta tās KLP stratēģiskajā plānā, kuru apstiprinājusi Komisija, dalībvalsts līdz iepriekšējā pieprasījumu gada 1. janvārim (neieskaitot) paziņo Komisijai par pārskatīto plānoto izlaidi, pieprasot grozīt savu KLP stratēģisko plānu saskaņā ar 119. pantu.

5.   Vajadzības gadījumā, lai novērstu to, ka tiek pārsniegta Savienībai noteiktā maksimālā atbalstplatība, kas minēta 1. punktā, Komisija nosaka samazinājuma koeficientus vai pārskata esošos samazinājuma koeficientus, ja šādi koeficienti ir noteikti saskaņā ar 3. punkta otro daļu, attiecībā uz visām dalībvalstīm, kuras savos KLP stratēģiskajos plānos ir pārsniegušas atsauces atbalstplatību.

Komisija līdz iepriekšējā pieprasījumu gada 31. janvārim informē attiecīgās dalībvalstis par samazinājuma koeficientiem.

Katra attiecīgā dalībvalsts līdz iepriekšējā pieprasījumu gada 31. martam iesniedz atbilstošu prasījumu par KLP stratēģiskā plāna grozīšanu saskaņā ar otrajā daļā minēto samazinājuma koeficientu. Samazinājuma koeficientu attiecīgajai dalībvalstij nosaka 119. panta 10. punktā minētajā īstenošanas lēmumā, ar kuru Komisija apstiprina KLP stratēģiskā plāna grozījumu.

6.   Saistībā ar eļļas augiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punktā minētais Saprašanās memorands, dalībvalstis 134. pantā minētajā gada snieguma ziņojumā informē Komisiju par to hektāru kopskaitu, kuri ir faktiski saņēmuši atbalstu.

7.   Dalībvalstis no visām platībatkarīgajām intervencēm, kas minētas 1. punktā, izslēdz konditorejai paredzētu saulespuķu sēklu audzēšanu.

1.   Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, kurā lauksaimniekiem vai citiem labuma guvējiem, kas saņem tiešos maksājumus saskaņā ar II nodaļu vai ikgadējos maksājumus saskaņā ar 70., 71. un 72. pantu, administratīvo sodu piemēro tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos LLVS standartus šādās konkrētās jomās:

2.   KLP stratēģiskajā plānā iekļauj noteikumus par efektīvu un samērīgu administratīvo sodu sistēmu. Minētie noteikumi tiek saskaņoti jo īpaši ar Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

3.   Tiesību aktus, kas attiecībā uz tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām minēti III pielikumā, piemēro tajā redakcijā, kura ir piemērojama, bet direktīvas – tā, kā tās tiek īstenotas dalībvalstīs.

4.   Šajā iedaļā “tiesību aktos noteikta pārvaldības prasība” ir katra atsevišķa Savienības tiesību aktos noteiktā pārvaldības prasība, kas ir uzskaitīta III pielikumā un kas kāda konkrēta tiesību akta ietvaros pēc būtības atšķiras no visām pārējām prasībām tajā pašā tiesību aktā.

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp attiecībā uz zemi, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu saglabāts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis. Dalībvalstis lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem par katru III pielikumā uzskaitīto LLVS standartu valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus saskaņā ar minēto standartu galveno mērķi, kā norādīts minētajā pielikumā. Nosakot savus standartus, dalībvalstis attiecīgā gadījumā ņem vērā specifiskās attiecīgo platību īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, lauksaimniecības praksi, lauku saimniecības izmēru un lauku saimniecības struktūras, zemes izmantojumu, kā arī tālāko reģionu īpatnības.

2.   Papildus tiem standartiem, kas III pielikumā ir noteikti attiecībā uz minētajā pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem, dalībvalstis var noteikt standartus attiecībā uz minētajiem galvenajiem mērķiem. Šādiem papildu standartiem ir jābūt nediskriminējošiem un samērīgiem un tiem ir jāatbilst apzinātajām vajadzībām.

Dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šī regula tiek papildināta ar noteikumiem nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz LLVS 1. standarta koeficientu.

1.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos norāda, ka vēlākais no 2025. gada 1. janvāra lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem, kas saņem tiešos maksājumus saskaņā ar II nodaļu vai ikgadējos maksājumus saskaņā ar 70., 71. un 72. pantu, piemēro administratīvu sodu, ja viņi neievēro prasības, kas saistītas ar piemērojamiem darba un nodarbinātības apstākļiem vai darba devēja pienākumiem, kuri izriet no IV pielikumā minētajiem tiesību aktiem.

2.   Dalībvalstis, kas saskaņā ar saviem institucionālajiem noteikumiem, savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj administratīvo sodu sistēmu, kā minēts 1. punktā, apspriežas ar attiecīgajiem valsts sociālajiem partneriem, kas lauksaimniecības nozarē pārstāv darba devējus un darba ņēmējus, un pilnībā ievēro viņu autonomiju, kā arī viņu tiesības risināt sarunas un slēgt koplīgumus. Administratīvo sodu sistēma neietekmē sociālo partneru tiesības un pienākumus, ja saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu un darba koplīgumu slēgšanas sarunu sistēmu tie ir atbildīgi par IV pielikumā minēto tiesību aktu īstenošanu vai izpildi.

3.   KLP stratēģiskajā plānā iekļauj noteikumus par efektīvu un samērīgu administratīvo sodu sistēmu. Minētie noteikumi tiek saskaņoti ar attiecīgajām Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas IV nodaļas prasībām.

4.   IV pielikumā minētos tiesību aktus, kuros ir noteikumi, uz ko attieksies šā panta 1. punktā minētā administratīvo sodu sistēma, piemēro tādā redakcijā, kāda ir piemērojama un kādā tos īsteno dalībvalstis.

1.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta labuma guvējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”). Dalībvalstis var balstīties uz pastāvošajām sistēmām.

2.   Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vides un sociālo dimensiju, ņemot vērā pastāvošo lauksaimniecības praksi, un sniedz pētniecības un inovācijas projektu rezultātā izstrādāto jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju, tostarp attiecībā uz sabiedriskā labuma nodrošināšanu.

Ar lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem visā lauku saimniecības attīstības ciklā tiek piedāvāta piemērota palīdzība, tostarp pirmajā izveides reizē, ražošanas modeļu pielāgošanā patērētāju pieprasījumam, inovatīvā praksē, lauksaimniecības paņēmienos, kas palīdz izturēt klimata pārmaiņas, tostarp agromežsaimniecības un agroekoloģijas jomā, dzīvnieku labturības uzlabošanā un vajadzības gadījumā drošības standartu un sociālā atbalsta nodrošināšanā.

Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumus iestrādā savstarpēji saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecības konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS).

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka sniegtās konsultācijas ir objektīvas, lai konsultantiem būtu piemērota kvalifikācija un pienācīga izglītība un lai viņiem nebūtu interešu konflikta.

4.   Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi ir pielāgoti dažādiem ražošanas un lauku saimniecību veidiem, un tajos ir ietverti vismaz šādi elementi:

1.   Šajā nodaļā paredzētās intervences var izpausties kā atsaistītie un saistītie tiešie maksājumi.

2.   Atsaistītie tiešie maksājumi ir šādi:

3.   Saistītie tiešie maksājumi ir šādi:

1.   Dalībvalstis var noteikt maksimumu attiecībā uz ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summu, kura konkrētā kalendārajā gadā piešķirama lauksaimniekam. Dalībvalstis, kuras izvēlas ieviest maksimuma noteikšanu, par 100 % samazina summu, kura pārsniedz 100 000 EUR.

2.   Konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķiramo ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summu, kas pārsniedz 60 000 EUR, dalībvalstis var samazināt par maksimāli 85 %.

Dalībvalstis var noteikt papildu summu iedalījumus virs 60 000 EUR un šiem papildu iedalījumiem precizēt procentuālo samazinājumu. Tās nodrošina, lai katras iedaļas samazinājums būtu vienāds ar iepriekšējās iedaļas samazinājumu vai lielāks par to.

3.   Pirms 1. vai 2. punkta piemērošanas dalībvalstis no ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summas, kura konkrētā kalendārajā gadā ir piešķirama lauksaimniekam, var atskaitīt:

Lai aprēķinātu pirmās daļas a) apakšpunktā minētās summas, dalībvalstis izmanto tās algu izmaksas, kas faktiski ir radušās lauksaimniekam. Pienācīgi pamatotos gadījumos lauksaimnieki var lūgt, lai tiktu izmantotas standartizmaksas, kas attiecīgajai dalībvalstij ir jānosaka saskaņā ar tās KLP stratēģiskajā plānā sīkāk precizējamu metodi, par pamatu ņemot vidējās standartalgas, kuras valsts vai reģionālā līmenī ir saistītas ar lauksaimniecisku darbību, un reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu.

Lai aprēķinātu šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās summas, dalībvalstis izmanto standartizmaksas, kas attiecīgajai dalībvalstij ir jānosaka saskaņā ar tās KLP stratēģiskajā plānā sīkāk precizējamu metodi, par pamatu ņemot vidējās standartalgas, kuras valsts vai reģionālā līmenī ir saistītas ar lauksaimniecisku darbību, un reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu.

4.   Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis 1. un 2. punktā minēto samazināšanu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti atsevišķiem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, – ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

5.   Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas, ja tas ir noteikts attiecīgajā KLP stratēģiskajā plānā, galvenokārt izlieto ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm.

Minētās summas dalībvalstis drīkst arī pilnībā vai daļēji izmantot, lai ar pārvietojuma palīdzību finansētu IV nodaļā paredzētās intervences, kuras ir saistītas ar ELFLA. Šādu pārvietojumu uz ELFLA atspoguļo KLP stratēģiskā plāna finanšu tabulās, un 2025. gadā to var pārskatīt saskaņā ar 103. pantu. Uz minēto pārvietojumu neattiecas saskaņā ar minēto pantu noteiktais maksimālais apmērs, ko piemēro līdzekļu pārvietojumiem no ELGF uz ELFLA.

6.   Lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par līdzekļu sadali lauksaimniekiem, Komisija saskaņā ar 152. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuri šo regulu papildina ar noteikumiem, kas veido saskaņotu pamatu šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajam maksājumu samazinājuma aprēķinam.

1.   Dalībvalstis nosaka minimālo platību un tiešos maksājumus nepiešķir tiem aktīvajiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atbalsttiesīgā platība, par ko tiek pieprasīti tiešie maksājumi, ir mazāka nekā minētā minimālā platība.

Kā alternatīvu dalībvalstis var arī noteikt minimālo tiešo maksājumu summu, ko var izmaksāt vienam lauksaimniekam.

2.   Ja dalībvalsts ir nolēmusi saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu noteikt minimālo platību, tā tomēr nosaka minimālo summu saskaņā ar 1. punkta otro daļu tiem lauksaimniekiem, kuri saņem atbalstu par dzīvniekiem, kas maksājams par katru dzīvnieku kā tiešais maksājums, un kuru saimniecībā ir mazāk hektāru nekā minētā minimālā platība.

Nosakot minimālo platību vai minimālo summu, dalībvalstis tiecas nodrošināt, lai tiešos maksājumus aktīvajiem lauksaimniekiem piešķir tikai tad, ja:

3.   Grieķija var nolemt šo pantu nepiemērot Egejas jūras nelielajām salām.

1.   Ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu (“ienākumu pamatatbalsts”) dalībvalstis paredz saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2.   Ienākumu pamatatbalstu dalībvalstis paredz par atbalsttiesīgu hektāru izmaksājama ikgadēja atsaistītā maksājuma veidā.

3.   Neskarot 23.–27. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru aktīvā lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru.

1.   Ja vien dalībvalstis nenolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz 23. pantā minētajām maksājumtiesībām, atbalstu izmaksā kā vienotu summu par hektāru.

2.   Dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamā ienākumu pamatatbalsta summu diferencēt pa dažādām teritoriju grupām, kurās ir līdzīgi sociālekonomiski vai agronomiski apstākļi, tostarp tradicionālajiem lauksaimniecības veidiem, kādus dalībvalstis ir noteikušas, piemēram, ekstensīvām Alpu ganībām. Saskaņā ar 109. panta 2. punkta d) apakšpunktu ienākumu pamatatbalsta summu par hektāru var samazināt, ņemot vērā atbalstu, kas paredzēts citās attiecīgās KLP stratēģiskā plāna intervencēs.

1.   Dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, var nolemt ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām saskaņā ar šīs regulas 24.–27. pantu.

2.   Ja dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, nolemj vairs nepiešķirt ienākumu pamatatbalstu, pamatojoties uz maksājumtiesībām, tad maksājumtiesības, kas iedalītas saskaņā ar minēto regulu, zaudē spēku tā gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, no kura šis lēmums ir jāpiemēro.

1.   Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2022. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2022. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā.

2.   Dalībvalstis var nolemt maksājumtiesību vērtību diferencēt saskaņā ar 22. panta 2. punktu.

3.   Katra dalībvalsts vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam nosaka maksimālo atsevišķu maksājumtiesību vērtības līmeni dalībvalstī vai katrā 22. panta 2. punktā minētajā teritoriju grupā.

4.   Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai 22. panta 2. punktā minētajās teritoriju grupas robežās nav vienāda, attiecīgā dalībvalsts, vēlākais, līdz 2026. pieprasījumu gadam nodrošina maksājumtiesību vērtības konverģenci, tuvinoties vienotai vienības vērtībai.

5.   Šā panta 4. punkta nolūkos katra dalībvalsts nodrošina, lai maksājumtiesību vērtība vēlākais, par 2026. pieprasījumu gadu visos gadījumos būtu vismaz 85 % no plānotās vidējās summas par vienību, kas minēta 102. panta 1. punktā attiecībā uz ienākumu pamatatbalstu par 2026. pieprasījumu gadu, kurš ir noteikts tās KLP stratēģiskajā plānā attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritoriju grupu, kas minēta 22. panta 2. punktā.

6.   Šā panta 4. un 5. punkta izpildei vajadzīgos maksājumtiesību vērtības pieaugumus dalībvalstis finansē, izmantojot visas iespējamās summas, kas kļuvušas pieejamas šā panta 3. punkta piemērošanas rezultātā, un vajadzības gadījumā samazinot atšķirību starp saskaņā ar šā panta 1. punktu noteikto maksājumtiesību vienības vērtību un to 102. panta 1. punktā minēto plānoto summu par vienību, attiecībā uz ienākumu pamatatbalstu par 2026. pieprasījumu gadu, kurš ir noteikts KLP stratēģiskajā plānā attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritoriju grupu, kas minēta 22. panta 2. punktā.

Dalībvalstis var nolemt minēto samazinājumu piemērot visām maksājumtiesībām vai daļai maksājumtiesību, kuru vērtība noteikta saskaņā ar šā panta 1. punktu un pārsniedz 102. panta 1. punktā minēto plānoto summu par vienību attiecībā uz ienākumu pamatatbalstu par 2026. pieprasījumu gadu, kurš KLP stratēģiskajā plānā ir noteikts attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritoriju grupu, kas minēta 22. panta 2. punktā.

7.   Šā panta 6. punktā minēto samazināšanu veic, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Neskarot saskaņā ar 5. punktu noteikto minimālo vērtību, šādos kritērijos var ietvert samazinājuma maksimuma noteikšanu, un tas nevar būt mazāks par 30 %.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību vērtību korekcija saskaņā ar 3.–7. punktu sāktos no 2023. gada.

1.   Tās dalībvalstis, kas ir nolēmušas piešķirt atbalstu, balstoties uz maksājumtiesībām, ienākumu pamatatbalstu aktīviem lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā aktīvie lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības, tostarp faktiskas vai paredzamas mantošanas gadījumā, būtu aktivizētas tikai tajā dalībvalstī vai 22. panta 2. punktā minētajā teritoriju grupā, kurā tās ir tikušas iedalītas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka aktivizētas maksājumtiesības dod tiesības uz tajās noteiktās summas izmaksu.

1.   Katra dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, pārvalda valsts rezervi.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja dalībvalsts nolemj ienākumu pamatatbalstu diferencēt saskaņā ar 22. panta 2. punktu, tā var nolemt izveidot rezervi katrai atsevišķai minētajā pantā minētajai teritoriju grupai.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumtiesības no rezerves tiek iedalītas tikai aktīviem lauksaimniekiem.

4.   Dalībvalstis savu rezervi prioritāri izmanto, lai maksājumtiesības iedalītu šādiem lauksaimniekiem:

5.   Katra dalībvalsts iedala maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību aktīviem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Tā nodrošina, ka minētie aktīvie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņem termiņā, kuru nosaka attiecīgā dalībvalsts.

6.   Ja rezerve izrādās nepietiekama, lai saskaņā ar 4. un 5. punktu varētu iedalīt maksājumtiesības, dalībvalstis nodrošina, ka rezerve tiek papildināta, lineāri samazinot visu maksājumtiesību vērtību.

7.   Dalībvalstis var paredzēt papildu noteikumus par rezerves izmantošanu, tostarp papildu lauksaimnieku kategorijas, kurām ir tiesības izmantot rezervi, ar noteikumu, ka 4. un 5. punktā minētās prioritārās grupas ir saņēmušas savu daļu, un par gadījumiem, kuros sāktu darboties rezerves papildināšana. Ja rezervi papildina, lineāri samazinot maksājumtiesību vērtību, šādu lineāru samazinājumu piemēro visām maksājumtiesībām valsts līmenī vai, ja dalībvalsts piemēro 2. punktā paredzēto atkāpi, attiecīgās 22. panta 2. punktā minētās teritoriju grupas līmenī.

8.   No rezerves iedalīto jauno maksājumtiesību vērtību dalībvalstis nosaka valsts vidējā līmenī, kāds maksājumtiesību vērtībai ir to iedalīšanas gadā, vai vidējā līmenī, kāds maksājumtiesību vērtībai to iedalīšanas gadā ir katrā 22. panta 2. punktā minētajā teritoriju grupā.

9.   Dalībvalstis var nolemt esošo maksājumtiesību vērtību palielināt līdz valsts vidējam līmenim, kāds tas ir iedalīšanas gadā, vai līdz vidējam līmenim, kāds tas ir katrai 22. panta 2. punktā minētajai teritoriju grupai.

1.   Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod tikai aktīvam lauksaimniekam, kas iedibināts tajā pašā dalībvalstī.

2.   Ja dalībvalstis nolemj ienākumu pamatatbalstu diferencēt saskaņā ar 22. panta 2. punktu, maksājumtiesības nodod tikai tās teritoriju grupas robežās, kurā šīs maksājumtiesības ir iedalītas.

1.   Ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu (“pārdalošais ienākumu atbalsts”) dalībvalstis paredz saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas vai no 98. panta, dalībvalstis vajadzību pārdalīt ienākumu atbalstu var risināt ar citu no ELGF finansētu instrumentu un intervenču palīdzību ar mērķi taisnīgāk sadalīt un efektīvāk un mērķtiecīgāk virzīt ienākumu atbalstu ar nosacījumu, ka tās savos KLP stratēģiskajos plānos var nodemonstrēt, ka šāda vajadzība ir pietiekamā mērā risināta.

2.   Dalībvalstis nodrošina tiešo maksājumu pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām saimniecībām, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu ikgadēju atsaistīto maksājumu veidā, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 21. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

3.   Dalībvalstis valsts līmenī vai reģionālā līmenī, kas var būt 22. panta 2. punktā minēto teritoriju grupu līmenis, nosaka summu par hektāru vai diferencē summu atkarībā no hektāru kopskaita, kā arī nosaka, kāds ir maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimniekam ir iespējams saņemt pārdalošo ienākumu atbalstu.

4.   Konkrētam pieprasījumu gadam plānotā summa par hektāru nepārsniedz tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru, kuru valstī maksā attiecīgajā pieprasījumu gadā.

5.   Valstī veikto tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru nosaka kā attiecību starp valsts maksimālo apjomu, kas V pielikumā tiešajiem maksājumiem noteikts par konkrētu pieprasījumu gadu, un ienākumu pamatatbalsta hektāros izteiktu kopējo plānoto izlaidi par minēto pieprasījumu gadu.

6.   Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis 3. punktā minēto maksimālo hektāru skaitu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka individuāliem locekļiem jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras.

Ja lauksaimnieki ietilpst saistītu tiesību subjektu grupā, kā noteikušas dalībvalstis, dalībvalstis 3. punktā minēto maksimālo hektāru skaitu var piemērot šīs grupas līmenī saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka dalībvalstīm.

1.   Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri definēti saskaņā ar 4. panta 6. punktā noteiktajiem kritērijiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2.   Pildot pienākumu piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā izklāstīto mērķi un pienākumu šā mērķa sasniegšanai saskaņā ar 95. pantu veltīt vismaz XII pielikumā minēto summu, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo saimniecību un kuri ir tiesīgi saņemt 21. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu.

Dalībvalstis var nolemt piešķirt atbalstu saskaņā ar šo pantu lauksaimniekiem, kuri ir saņēmuši atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. pantu līdz minētā panta 5. punktā norādītā laikposma beigām.

3.   Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir ilgākais uz pieciem gadiem, sākot no pirmā gada, kad iesniegts pieteikums maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem, un gadījumos, kad piecu gadu periods turpinās pēc 2027. gada, saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka KLP tiesiskajā regulējumā, kas piemērojams laikposmā pēc 2027. gada. Dalībvalstis nodrošina, ka labuma guvējiem netiek radīta tiesiskā paļāvība attiecībā uz laikposmu pēc 2027. gada.

Šo atbalstu var piešķirt vai nu kā ikgadēju atsaistītu maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru, vai kā vienreizēju maksājumu gados jaunam lauksaimniekam.

Dalībvalstis var nolemt piešķirt atbalstu saskaņā ar šo pantu tikai par maksimālo hektāru skaitu uz vienu gados jaunu lauksaimnieku.

4.   Attiecībā uz juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu, piemēram, lauksaimnieku grupu, ražotāju organizācijām vai kooperatīviem dalībvalstis var piemērot 3. punktā minēto hektāru kopskaitu tādu minēto juridisko personu vai grupu dalībnieku līmenī:

1.   Brīvprātīgu klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu (“ekoshēmas”) satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis izveido un paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2.   Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus vai aktīvu lauksaimnieku grupas, kas apņemas ievērot klimatam, videi un dzīvnieku labturībai labvēlīgu lauksaimniecības praksi un apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

3.   Dalībvalstis izveido tādu lauksaimniecības prakses paņēmienu sarakstu, kas ir labvēlīgi klimatam, videi un dzīvnieku labturībai un palīdz apkarot 2. punktā minēto rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Minētos prakses paņēmienus izstrādā tā, lai tie atbilstu vienam vai vairākiem no konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā un – attiecībā uz dzīvnieku labturības uzlabošanu un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanu – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā.

4.   Principā katra ekoshēma aptver vismaz divas no turpmākajām darbību jomām saistībā ar klimatu, vidi, dzīvnieku labturību un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanu:

5.   Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis maksājumus nodrošina tikai tām saistībām, kas:

Attiecībā uz pirmās daļas b) punktā minētajām saistībām, ja ar valsts tiesību aktiem tiek noteiktas jaunas prasības, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās atbilstīgās minimālās prasības, atbalstu var nodrošināt tām saistībām, kas veicina minēto prasību ievērošanu, ne ilgāk kā 24 mēnešus kopš datuma, kad tās saimniecībai kļuva obligātas.

6.   Saskaņā ar 5. punktu dalībvalstis, aprakstot saistības, kas jāizpilda šajā pantā minēto ekoshēmu labuma guvējiem, var balstīties uz vienu vai vairākām I nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām un standartiem ar nosacījumu, ka ekoshēmu pienākumi pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un minimālos standartus labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar I nodaļas 2. iedaļu.

Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 87. panta 1. punktu, tiks uzskatīts, ka aktīvi lauksaimnieki vai aktīvu lauksaimnieku grupas, kas piedalās saskaņā ar pirmo daļu izveidotajās ekoshēmās, izpilda attiecīgās III pielikumā minētās prasības un standartus ar nosacījumu, ka viņi izpilda saistības saskaņā ar attiecīgo ekoshēmu.

Dalībvalstis, kuras izveido ekoshēmas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, var nodrošināt, ka to pārvaldības un kontroles sistēmas nedublē pārbaudes, ja tās pašas prasības un standarti tiek piemēroti gan saskaņā ar minētajām ekoshēmām, gan III pielikumā izklāstītajiem pienākumiem.

7.   Atbalsts konkrētai ekoshēmai izpaužas kā ikgadējs maksājums par visiem atbalsttiesīgajiem, saistību aptvertajiem hektāriem. Maksājumus piešķir vai nu kā:

Atkāpjoties no pirmās daļas, maksājumi, ko piešķir saskaņā ar šīs daļas b) punktu par dzīvnieku labturības saistībām, saistībām, ar kurām apkaro rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, un – pienācīgi pamatotos gadījumos – saistībām par klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, var būt arī ikgadējs maksājums par liellopu vienībām.

8.   Dalībvalstis parāda, kā saskaņā ar ekoshēmām piekoptā lauksaimniecības prakse apmierina 108. pantā minētās vajadzības un kā tā sniedz ieguldījumu 109. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā vidiskajā un klimatiskajā struktūrā un dzīvnieku labturībā un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanā. Tās izmanto reitinga vai vērtēšanas sistēmu vai jebkādu citu piemērotu metodi, lai nodrošinātu ekoshēmu spēju efektīvi un iedarbīgi sasniegt nospraustos mērķus. Nosakot maksājumu līmeni par dažādām saistībām saskaņā ar ekoshēmām, atbilstīgi šā panta 7. punkta pirmās daļas a) punktam, dalībvalstis, balstoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, ņem vērā katras ekoshēmas ilgtspējības un vērienīguma līmeni.

9.   Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar tām, kas pamatojas uz 70. pantu.

1.   Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu aktīviem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2.   Dalībvalstu intervences 33. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produktiem vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz risināt grūtības, ar kurām tās saskaras, uzlabojot konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti. Dalībvalstīm nav jāizklāsta grūtības, ar kurām tās saskaras, attiecībā uz proteīnaugiem.

3.   Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā.

1.   Saistīto ienākumu atbalstu par hektāru veicama maksājuma veidā dalībvalstis var piešķirt tikai par tādām platībām, kuras atbilstoši dalībvalstu noteiktajam ir atbalsttiesīgi hektāri.

2.   Ja saistītais ienākumu atbalsts ir par liellopiem vai aitām un kazām, dalībvalstis kā atbalsttiesīguma nosacījumus paredz prasības dzīvniekus identificēt un reģistrēt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 IV daļas I sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļu. Tomēr, neskarot citus piemērojamos atbalsttiesīguma nosacījumus, liellopus vai aitas un kazas uzskata par atbalsttiesīgām arī tad, ja identificēšanas un reģistrēšanas prasības tiek izpildītas līdz konkrētai attiecīgā pieprasījumu gada dienai, kura jānosaka dalībvalstīm.

1.   Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par atbalsttiesīgas kokvilnas platības hektāru. Platība ir atbalsttiesīga tikai tad, ja tā atrodas lauksaimniecības zemē, ko dalībvalsts atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai; tai jābūt apsētai ar dalībvalsts atļautām šķirnēm un faktiski novāktai normālos audzēšanas apstākļos.

2.   Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu piešķir par labas, stabilas un tirdzniecības prasībām atbilstīgas kvalitātes kokvilnu.

3.   Bulgārija, Grieķija, Spānija un Portugāle 1. punktā minēto zemes un šķirņu izmantošanu atļauj saskaņā ar jebkuriem noteikumiem un nosacījumiem, kas pieņemti, ievērojot 5. punktu.

4.   Attiecībā uz intervencēm, kas aptvertas šajā apakšiedaļā:

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 152. pantu, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem un nosacījumiem par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāstīts, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi ražotājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

1.   Tiek noteiktas šādas nacionālās bāzes platības:

2.   Tiek noteikta šāda fiksētā ražība atsauces laikposmā:

3.   Kultūratkarīgā maksājuma summu par atbalsttiesīgas platības hektāru aprēķina, 2. punktā noteikto ražību reizinot ar šādām atsauces summām:

4.   Ja kādā gadā kādā dalībvalstī atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz 1. punktā noteikto bāzes platību, 3. punktā minēto summu šai dalībvalstij samazina proporcionāli bāzes platības pārsniegumam.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 152. pantu, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par kultūratkarīgā maksājuma par kokvilnu piešķiršanas nosacījumiem, par atbalsttiesīguma prasībām un par agronomisko praksi.

6.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros izklāstīts, kā aprēķināms 4. punktā paredzētais samazinājums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

1.   Šajā apakšiedaļā “apstiprināta starpnozaru organizācija” ir juridiska persona, ko veido kokvilnas audzētāji un vismaz viens kokvilnas attīrītājs un kas, piemēram:

2.   Starpnozaru organizācijām, kas atbilst jebkuriem, ievērojot 3. punktu noteiktiem, kritērijiem, apstiprinājumu dod dalībvalsts, kurā kokvilnas attīrītāji ir iedibināti.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 152. pantu, ar kuriem šo regulu papildina ar noteikumiem par:

1.   Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu lauksaimniekiem piešķir par atbalsttiesīgajiem hektāriem, kā noteikts saskaņā ar 38. pantu.

2.   To lauksaimnieku gadījumā, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieki, 38. panta 1. punktā noteiktās bāzes platības robežās piešķirto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu par atbalsttiesīgajiem hektāriem palielina par 2 EUR.

1.   Regulas 101. un 102. pantu un VII sadaļu, izņemot tās III nodaļu, nepiemēro kultūratkarīgajam maksājumam par kokvilnu, kas paredzēts šajā apakšiedaļā.

2.   Kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu neiekļauj nevienā no KLP stratēģiskā plāna daļām, kas minētas 108.–114. pantā, izņemot attiecībā uz 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kas saistīts ar finanšu plānu.

3.   Regulas (ES) 2021/2116 55. panta 1. punkta otro un trešo daļu nepiemēro šajā apakšiedaļā minētajām intervencēm.

1.   Intervenču veidi augļu un dārzeņu nozarē, kas minēta 42. panta a) punktā, ir obligāti tām dalībvalstīm, kurās minētajā nozarē ir ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Ja dalībvalstis, kurās KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas brīdī nav atzītu ražotāju organizāciju augļu un dārzeņu nozarē, KLP stratēģiskā plāna periodā atzīst ražotāju organizāciju šajā nozarē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, šī dalībvalsts iesniedz lūgumu grozīt KLP stratēģisko plānu saskaņā ar 119. pantu, lai iekļautu intervences augļu un dārzeņu nozarē.

2.   Intervenču veidi biškopības nozarē, kas minēta 42. panta b) punktā, ir obligāti visām dalībvalstīm.

3.   Intervenču veidi vīna nozarē, kas minēta 42. panta c) punktā, ir obligāti VII pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm.

4.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var izvēlēties, vai īstenot 42. panta d), e) un f) punktā minētos intervenču veidus.

5.   Vācija intervenču veidus apiņu nozarē, kas minēta 42. panta f) punktā, var īstenot tikai tad, ja tā savā KLP stratēģiskajā plānā ir izvēlējusies neīstenot 42. panta d) punktā minētos intervenču veidus.

6.   Grieķija, Francija un Itālija var olīveļļas un galda olīvu nozarē īstenot 42. panta f) punktā minētos intervenču veidus tikai tad, ja tās nolemj savos KLP stratēģiskajos plānos neīstenot 42. panta e) punktā minētos intervenču veidus.

1.   Regulas 42. pantā minētajās nozarēs atbalstu var sniegt jebkurā no šādiem veidiem:

2.   Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto atbalsta veidu summas nosaka ar vienu no šādiem paņēmieniem:

1.   Attiecībā uz katru mērķi, kas izvēlēts no 46. panta a)–i) un k) punktā minētajiem, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 42. panta a), d), e) un f) punktā minētajās nozarēs izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervenču veidiem:

2.   Attiecībā uz 46. panta j) punktā minēto mērķi dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 42. panta a), d), e) un f) punktā minētajās nozarēs izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem:

1.   Šīs regulas 46. pantā minētos mērķus un intervences augļu un dārzeņu nozarē, kuras dalībvalstis noteikušas savos KLP stratēģiskajos plānos, īsteno ar apstiprinātu darbības programmu palīdzību un saskaņā ar šā panta nosacījumiem; minēto programmu izstrādātājas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas vai vai ražotāju organizāciju apvienības, vai abas.

2.   Darbības programmas ilgst vismaz trīs gadus un ne vairāk kā septiņus gadus.

3.   Ar darbības programmām tiecas sasniegt vismaz 46. panta b), e) un f) punktā minētos mērķus.

4.   Attiecībā uz katru izvēlēto mērķi darbības programmās apraksta atlasītas intervences no tām, ko dalībvalstis noteikušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

5.   Ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, iesniedz darbības programmas dalībvalstīm apstiprināšanai un, ja tās tiek apstiprinātas, īsteno tās.

6.   Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmās neiekļauj tādas pašas intervences, kādas paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām.

Tāpēc dalībvalstis nodrošina, ka:

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz katru darbības programmu:

Ja uz vismaz 80 % ražotāju organizācijas locekļu attiecas viena vai vairākas identiskas agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistības, kas paredzētas IV nodaļā, katru no šīm saistībām uzskata par vienu no pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām vismaz trim darbībām.

8.   Darbības programmās var izklāstīt darbības, kas ierosinātas, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem attiecīgajā nozarē ir taisnīgi un droši darba apstākļi.

1.   Jebkura augļu un dārzeņu ražotāju organizācija vai šādu ražotāju organizāciju apvienība var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar:

2.   Darbības fondus izmanto tikai tādu darbības programmu finansēšanai, kuras ir saņēmušas dalībvalstu apstiprinājumu.

1.   Savienības finansiālās palīdzības apjoms ir tikpat liels kā 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās finansiālās iemaksas, kuras ir faktiski izdarītas, un nepārsniedz 50 % no faktiskajiem izdevumiem.

2.   Savienības finansiālā palīdzība nepārsniedz:

Minētos ierobežojumus var palielināt par 0,5 procentpunktiem, ar noteikumu, ka summu, kas pārsniedz pirmajā daļā noteikto attiecīgo procentuālo daļu, izmanto tikai vienai vai vairākām intervencēm, kas saistītas ar 46. panta d), e), f), h), i) un j) punktā minētajiem mērķiem. Ražotāju organizāciju apvienību, tostarp transnacionālu ražotāju organizāciju apvienību, gadījumā apvienība minētās intervences var īstenot savu locekļu vārdā.

3.   Pēc ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības lūguma 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 60 % darbības programmai vai darbības programmas daļai, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

4.   Šā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 80 % attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar 46. panta d) punktā minēto mērķi, ja šie izdevumi sedz vismaz 5 % no darbības programmas izdevumiem.

5.   Šā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 80 % attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar 46. panta e) un f) punktā minētajiem mērķiem, ja šie izdevumi sedz vismaz 20 % no darbības programmas izdevumiem.

6.   Šā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 100 % šādos gadījumos:

1.   Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no šīs regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un līdz 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina darbības fondu.

2.   Uzskata, ka ražotāju pašorganizācijas pakāpe kādā dalībvalsts reģionā ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju tad, ja vidējā pašorganizācijas pakāpe trijos secīgos gados pirms darbības programmas īstenošanas ir bijusi zemāka par 20 %. Pašorganizācijas pakāpi aprēķina, tās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, kuru attiecīgajā reģionā ieguvušas un tirgū laidušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, dalot ar minētajā reģionā iegūtās augļu un dārzeņu produkcijas kopējo vērtību.

3.   Dalībvalstis, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu piešķir valsts finansiālo palīdzību, informē Komisiju par reģioniem, kuri atbilst šā panta 2. punktā minētajiem kritērijiem, un par valsts finansiālo palīdzību, kas piešķirta ražotāju organizācijām minētajos reģionos.

1.   Attiecībā uz katru izvēlēto konkrēto mērķi, kas izklāstīts 6. panta 1. punktā, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervenču veidiem biškopības nozarē:

2.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētus mērķus un intervenču veidus. Izvēlētajiem intervenču veidiem tās precizē intervences.

3.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos norāda, kādu finansējumu tās piešķir par savos KLP stratēģiskajos plānos ietvertajiem intervenču veidiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina vismaz tādu pašu finansējuma summu kā Savienības finansiālā palīdzība, ko tās, pamatojoties uz 88. panta 2. punktu, izmanto šā panta 2. punktā minēto intervenču veidu atbalstam.

5.   Savienības un dalībvalstu nodrošinātā kopējā finansiālā palīdzība nepārsniedz labuma guvējam radušos izdevumus.

6.   Dalībvalstis, izstrādājot savus KLP stratēģiskos plānus, sadarbojas ar biškopības jomas organizāciju pārstāvjiem.

7.   Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu stropu skaits to teritorijā.

1.   Attiecībā uz katru no 57. pantā izklāstītajiem izvēlēto mērķi 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos atlasa vienu vai vairākus no šādiem intervenču veidiem:

Pirmās daļas k) punkts attiecas tikai uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai uz vīniem ar norādi uz vīnogu šķirni. Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kuru mērķis ir noieta tirgu konsolidēšana, ierobežo līdz maksimāli trīs gadu laikposmam, kas nav pagarināms, un tie attiecas vienīgi uz Savienības kvalitātes shēmām, kas aptver cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.   Šīs regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos pamato, kāpēc tās izvēlējušās attiecīgus mērķus un intervenču veidus vīna nozarē. Izvēlētajiem intervenču veidiem tās precizē atbilstošās intervences.

Dalībvalstis, kuras izvēlas šā panta 1. punkta pirmās daļas k) punktā paredzētos intervenču veidus, nosaka konkrētus noteikumus attiecībā uz informēšanas un reklāmas veicināšanas darbībām un pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz to maksimālo ilgumu.

3.   Papildus V sadaļas prasībām 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj arī izvēlēto intervenču veidu īstenošanas grafiku, norāda konkrētās intervences un iekļauj vispārēju finansiālu tabulu, kurā uzrāda izmantojamos resursus un to, kāds saskaņā ar VII pielikumā noteiktajiem finanšu piešķīrumiem ir paredzētais resursu iedalījums pa izvēlētajiem intervenču veidiem un konkrētajām intervencēm.

1.   Savienības finansiālā palīdzība attiecībā uz 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām mazāk attīstītajos reģionos.

Tomēr minēto finansiālo palīdzību attiecībā uz stāvām nogāzēm un terasēm zonās, kur slīpums pārsniedz 40 %, var palielināt līdz 60 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai mazāk attīstītajos reģionos – līdz 80 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām.

Šo palīdzību var piešķirt tikai kā kompensāciju ražotājiem par ienākumu zaudējumu, kas radies sakarā ar konkrētās intervences īstenošanu, un kā ieguldījumu pārstrukturēšanas un pārveidošanas izmaksās. Kompensācija, ko ražotājiem piešķir par ienākumu zaudējumu, kas radies sakarā ar konkrētās intervences īstenošanu, var segt līdz 100 % no attiecīgā zaudējuma un to var īstenot vienā no šādiem veidiem:

2.   Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktā minētajām investīcijām nepārsniedz:

Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas paredzēts pirmajā daļā, piešķir tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (43). Tomēr to var piešķirt jebkuram uzņēmumam tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās.

Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, šā punkta pirmajā daļā noteikto Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apmēru samazina uz pusi.

Savienības finansiālo palīdzību nepiešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Komisijas paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (44).

3.   Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas c) punktā minēto priekšlaicīgo ražas novākšanu nepārsniedz 50 % no kopsummas, kuru veido vīnogu ķekaru iznīcināšanas vai nolasīšanas tiešās izmaksas un ar šādu iznīcināšanu vai nolasīšanu saistītais ienākumu zaudējums.

4.   Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas i), j) un m) punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 50 % no tiešajām vai attiecināmajām izmaksām.

5.   Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas d) punktā minēto ražas apdrošināšanu nepārsniedz:

Savienības finansiālo palīdzību par ražas apdrošināšanu var piešķirt tad, ja – ņemot vērā jebkuru kompensāciju, ko ražotāji varētu būt saņēmuši no citām atbalsta shēmām, kas saistītas ar apdrošināto risku, – attiecīgie apdrošinātāju maksājumi ražotājiem nekompensē vairāk par 100 % no ienākumu zaudējuma. Apdrošināšanas līgumos tiek prasīts, lai labuma guvēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus.

6.   Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas e) punktā minētajām inovācijām nepārsniedz:

Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas noteikts pirmajā daļā, piešķir tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Ieteikumā 2003/361/EK; tomēr to var piešķirt jebkuram uzņēmumam tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās.

Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, šā punkta pirmajā daļā noteikto Savienības finansiālās palīdzības maksimālo apmēru samazina uz pusi.

7.   Savienības finansiālā palīdzība attiecībā uz 58. panta 1. punkta pirmās daļas h) un k) punktā minētajiem informatīvajiem pasākumiem un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem.

Turklāt 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis var piešķirt valsts maksājumus – līdz 30 % no attiecināmajiem izdevumiem –, taču Savienības finansiālā palīdzība un dalībvalstu maksājumi kopā nepārsniedz 80 % no attiecināmajiem izdevumiem.

8.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu to, cik liela ir Savienības finansiālā palīdzība par 58. panta 1. punkta pirmās daļas g) punktā minēto vīndarības blakusproduktu destilēšanu saskaņā ar 60. panta 3. punkta īpašajiem noteikumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 153. panta 2. punktā.

1.   Regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis nodrošina, ka Savienības finansiālā palīdzība par ražas apdrošināšanu neizkropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū.

2.   Regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis izveido uz objektīviem kritērijiem balstītu sistēmu, lai nodrošinātu, ka individuāliem ražotājiem izmaksātā kompensācija par priekšlaicīgu ražas novākšanu nepārsniedz 59. panta 3. punktā noteikto ierobežojumu.

3.   Savienības palīdzības apjomu 58. panta 1. punkta pirmās daļas g) punktā minētās vīndarības blakusproduktu destilācijas gadījumā nosaka par tilpumkoncentrācijas procentu un par hektolitru saražotā spirta. Savienības finansiālā palīdzība nepienākas par tādu spirta tilpumkoncentrāciju destilējamos blakusproduktos, kas pārsniedz 10 % no spirta tilpumkoncentrācijas saražotajā vīnā.

Regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis nodrošina, ka Savienības finansiālo palīdzību par vīndarības blakusproduktu destilāciju saņem destilētāji, kuri pārstrādā vīndarības blakusproduktus, kas piegādāti destilācijai jēlspirtā ar spirta tilpumkoncentrāciju vismaz 92 %.

Savienības finansiālā palīdzība ietver fiksētu summu, ar kuru kompensē vīndarības blakusproduktu savākšanas izmaksas. Minēto summu destilētājs pārskaita ražotājam, gadījumos, kad attiecīgās izmaksas sedz pēdējais.

Regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis nodrošina, kavīndarības blakusproduktu destilēšanā iegūtais spirts, par kuru ir piešķirta Savienības finansiālā palīdzība, tiek izmantots vienīgi rūpnieciskām vai enerģētiskām vajadzībām, kuras nekropļo konkurenci.

4.   Regulas 88. panta 1. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nodrošina, ka vismaz 5 % no izdevumiem piešķir vai vismaz vienu pasākumu pieņem, lai saskaņā ar 57. panta b), d) un h) punktā noteiktajiem mērķiem sasniegtu mērķus, kas sekmē vides aizsardzību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošanu, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšanu, enerģijas ietaupīšanu un vispārējās energoefektivitātes uzlabošanu vīna nozarē.

1.   Vācija tiecas apiņu nozarē sasniegt vienu vai vairākus no mērķiem, kas izklāstīti 46. panta a)–h), j) un k) punktā.

2.   Vācija savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no 47. pantā minētajiem intervenču veidiem, lai sasniegtu mērķus, kurus tā izraudzījusies no šā panta 1. punkta piedāvājuma. Izvēlētajiem intervenču veidiem Vācija precizē atbilstošās intervences. Tā savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tā izvēlējusies konkrētos mērķus, intervenču veidus un minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgās intervences.

3.   Intervences, kuras precizējusi Vācija, īsteno izmantojot apstiprinātas ražotāju organizāciju vai to asociāciju darbības programmas, kuras ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

4.   Šā panta 3. punktā minētās darbības programmas atbilst šīs regulas 50. panta 2., 4., 5., 6. un 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

5.   Vācija nodrošina, ka Savienības finansiālā palīdzība, kas saskaņā ar šo pantu piešķirta katrai ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai par 47. panta 2. punkta f), g) un h) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem, vidēji trijos secīgos gados nepārsniedz vienu trešdaļu no Savienības kopējās finansiālās palīdzības, kas tajā pašā laikposmā saņemta par tās darbības programmu.

1.   Šīs regulas 88. panta 3. punktā izklāstītā finanšu piešķīruma ietvaros Vācija piešķir maksimālo Savienības finansiālo palīdzību ražotāju organizācijām vai to apvienībām, kuras īsteno 61. panta 3. punktā minētās darbības programmas, proporcionāli hektāru skaitam, kur tiek audzēti apiņi, ko pārstāv katra ražotāju organizācija.

2.   Katrai ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai saskaņā ar 1. punktu piešķirto maksimālo summu ietvaros Savienības finansiālā palīdzība 61. pantā minētajām darbības programmām nepārsniedz 50 % no faktiskajiem izdevumiem, kas radušies par minētajā pantā minētajiem intervenču veidiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība, kas gūst labumu no Savienības finansiālās palīdzības.

Savienības finansiālo palīdzību izmaksā darbības fondiem, ko izveidojušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas vai to apvienības, kas īsteno darbības programmas. Šajā nolūkā šīs regulas 51. pantu piemēro mutatis mutandis.

3.   Šā panta 2. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 100 %:

1.   Lai tiektos sasniegt 63. pantā minētos mērķus, Grieķija, Francija un Itālija savos KLP stratēģiskajos plānos izvēlas vienu vai vairākus no 47. pantā minētajiem intervences veidiem. Izvēlētajiem intervenču veidiem tās nosaka atbilstošās intervences.

2.   Intervences, ko noteikušas Grieķija, Francija un Itālija, īsteno ar tādu apstiprinātu darbības programmu palīdzību, kuras izstrādājušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības. Šajā nolūkā, neskarot 65. panta 3. punktu, mutatis mutandis piemēro šīs regulas 50. panta 2., 4., 5., 6. un 8. punktu un 51. pantu.

1.   Savienības finansiālā palīdzība saistībā ar attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

2.   Savienības finansiālā palīdzība nepārsniedz 30 % no katras ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības 2023. un 2024. gadā, 15 % 2025. un 2026. gadā un 10 %, sākot no 2027. gada.

3.   Grieķija, Francija un Itālija var sniegt 51. pantā minēto darbības fondu papildu finansējumu, kura apjoms ir līdz 50 % no izmaksām, kas netiek segtas ar Savienības finansiālo palīdzību.

4.   Grieķija, Francija un Itālija nodrošina to, ka izdevumi par 47. panta 2. punkta f), g) un h) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējiem izdevumiem, kas paredzēti katrā darbības programmā, kā izklāstīts to KLP stratēģiskajos plānos.

1.   Katrai nozarei, kas izvēlēta saskaņā ar 66. pantu, dalībvalstis izvēlas vienu vai vairākus no 47. pantā minētajiem intervenču veidiem, kas īstenojami ar apstiprinātām darbības programmām, kuras ir izstrādājušas:

2.   Dalībvalstis izveido kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka par ražotāju grupu, un nosaka 1. punkta b) apakšpunktā minēto ražotāju grupu darbības un mērķus, lai minētās ražotāju grupas varētu izpildīt prasības atzīšanai par ražotāju organizācijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152.–154. vai 161. pantu vai saskaņā ar šā panta 7. punktu.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās ražotāju grupas papildus darbības programmai izstrādā un iesniedz atzīšanas plānu, lai minētajā punktā norādītajā pārejas laikā izpildītu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152.–154. vai 161. pantā vai šā panta 7. punktā noteiktās prasības atzīšanai par ražotāju organizācijām.

Atzīšanas plānā nosaka darbības un mērķus, ar kuriem nodrošina virzību uz šādas atzīšanas iegūšanu.

Atbalstu, kas piešķirts ražotāju grupai, kura līdz pārejas laika beigām nav atzīta par ražotāju organizāciju, atgūst.

4.   Dalībvalstis pamato savu izvēli attiecībā uz 1. punktā minētajiem intervenču veidiem.

Dalībvalstis, kuras nolemj īstenot šajā iedaļā paredzētās intervences attiecībā uz VI pielikumā uzskaitītajiem produktiem, katrai to izvēlētajai nozarei norāda minētās nozares aptverto produktu sarakstu.

5.   Šīs regulas 47. panta 2. punkta c) un f)–i) apakšpunktā minētie intervenču veidi neattiecas uz VI pielikumā iekļauto kokvilnu, rapšu un ripšu sēklām, saulespuķu sēklām un sojas pupām.

6.   Šā panta 1. punktā minētās darbības programmas atbilst 50. panta 2., 4., 5., 6. un 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

7.   Dalībvalstis, kas izvēlas īstenot 42. panta f) punktā minētos intervenču veidus kokvilnas nozarē, atzīst ražotāju organizācijas minētajā nozarē un šādu ražotāju organizāciju apvienības saskaņā ar prasībām un izmantojot procedūras, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. panta 1. punktā un 153.–156. pantā. Kokvilnas ražotāju grupas un šādu ražotāju grupu federācijas, ko dalībvalstis atzinušas saskaņā ar 1979. gada Grieķijas Republikas pievienošanās akta 4. protokolu, pirms šīs regulas piemērošanas sākuma, šīs iedaļas nolūkos, tiek uzskatītas attiecīgi par ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka izdevumi par 47. panta 2. punkta f), g) un h) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējiem izdevumiem, kas paredzēti katrā darbības programmā, kā izklāstīts to KLP stratēģiskajos plānos.

1.   Savienības finansiālās palīdzības apjoms nepārsniedz 50 % no faktiskajiem izdevumiem, kas radušies attiecībā uz 67. pantā minētajiem intervenču veidiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz labuma guvēji.

Savienības finansiālo palīdzību izmaksā darbības fondiem, ko izveidojušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai saskaņā ar šīs regulas 67. panta 7. punktu atzītas ražotāju organizācijas vai to apvienības, vai šīs regulas 67. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās ražotāju grupas. Šajā nolūkā piemēro 51. pantu un šīs regulas 52. panta 1. punktu mutatis mutandis.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto 50 % ierobežojumu palielina līdz 60 % saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 vai saskaņā ar šīs regulas 67. panta 7. punktu atzītām ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām pirmos piecus gadus pēc gada, kad notikusi atzīšana.

3.   Savienības finansiālā palīdzība nepārsniedz 6 % no produkcijas vērtības, ko tirgū laidusi:

1.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos starp intervencēm iekļauj agrovides un klimata saistības un var tajos ietvert citas pārvaldības saistības. Maksājumus attiecībā uz minētajām saistībām piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā sīkāk precizēts KLP stratēģiskajos plānos.

2.   Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem vai citiem labuma guvējiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām viena vai vairāku 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai.

3.   Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis maksājumus nodrošina tikai tām saistībām, kas:

Attiecībā uz pirmās daļas b) punktā minētajām saistībām, ja ar valsts tiesību aktiem tiek noteiktas jaunas prasības, kas pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās atbilstīgās minimālās prasības, atbalstu var nodrošināt tām saistībām, kas veicina minēto prasību ievērošanu, ne ilgāk kā 24 mēnešus kopš datuma, kad tās saimniecībai kļuva obligātas.

4.   Maksājumus, kas jāizmaksā, dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz papildu izmaksām, kas radušās, un uzņemto saistību izpildes rezultātā negūtajiem ienākumiem, ņemot vērā nospraustos mērķus. Minētos maksājumus piešķir reizi gadā, un ar tiem var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienreizēju maksājumu par vienību.

5.   Dalībvalstis var veicināt un atbalstīt kolektīvas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas, lai stimulētu lauksaimniekus vai citus labuma guvējus ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā vai izmērāmā veidā.

6.   Saistības uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu.

Tomēr dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt:

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz darbībām, kas īstenotas saskaņā ar šajā pantā minētā veida intervenci, ir paredzēta pārskatīšanas klauzula, lai nodrošinātu to pielāgošanu, ja tiek grozīti 3. punktā minētie attiecīgie obligātie standarti, prasības vai pienākumi, kuri šīm saistībām jāpārsniedz, vai lai nodrošinātu minētā punkta pirmās daļas d) punkta noteikumu ievērošanu. Ja labuma guvējs nepiekrīt šādai pielāgošanai, saistību piemērošanu pārtrauc, un par laikposmu, kurā saistības bija spēkā, maksājumi, kas veikti saskaņā ar šo pantu, nav jāatmaksā.

Dalībvalstis nodrošina arī to, ka darbībām, kas īstenotas saskaņā ar tādu intervences veidu, kurš minēts šajā pantā, un kas pārsniedz KLP stratēģiskā plāna periodu, ir paredzēta pārskatīšanas klauzula, lai ļautu tās pielāgot nākamajā periodā piemērojamajam tiesiskajam regulējumam.

8.   Ja atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir par agrovides un klimata saistībām vai par apņemšanos pāriet uz Regulā (ES) 2018/848 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru. Attiecībā uz citām saistībām dalībvalstis var piemērot vienības, kas nav hektāri. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var piešķirt atbalstu saskaņā ar šo pantu kā fiksētu summu.

9.   Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās attiecīgās zināšanas un informācija un lai personām, kam tas nepieciešams, būtu pieejama atbilstīga apmācība, kā arī piekļuve īpašām zināšanām ar mērķi palīdzēt lauksaimniekiem, kuri apņemas mainīt savas ražošanas sistēmas.

10.   Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta intervences ir intervencēm, kuras pamatojas uz 31. pantu.

1.   Lai palīdzētu sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, dalībvalstis var piešķirt maksājumus attiecībā uz apgabaliem, kuros ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi, saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2.   Maksājumus saskaņā ar šo pantu aktīviem lauksaimniekiem piešķir attiecībā uz apgabaliem, kuri noteikti, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu.

3.   Dalībvalstis var veikt precizēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punkta trešajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

4.   Dalībvalstis maksājumus saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai tālab, lai labuma guvējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem attiecīgajā apgabalā.

5.   Šā panta 4. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem apgabalā aprēķina, salīdzinot ar apgabaliem, kur dabas vai citu specifisku ierobežojumu nav.

6.   Maksājumus saskaņā ar šo pantu piešķir reizi gadā par lauksaimniecības platības hektāru.

1.   Lai palīdzētu sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, dalībvalstis var piešķirt maksājumus saistībā ar platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2.   Maksājumus saskaņā ar šo pantu piešķir lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un to apvienībām, kā arī citiem zemes apsaimniekotājiem.

3.   Kad dalībvalstis nosaka, kurās platībās ir traucēkļi, tās var ietvert vienu vai vairākas šādas platības:

4.   Dalībvalstis maksājumus saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai tālab, lai labuma guvējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības platībatkarīgajiem traucēkļiem, tostarp darījuma izmaksas.

5.   Šā panta 4. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina:

6.   Maksājumus saskaņā ar šo pantu piešķir reizi gadā par hektāru.

1.   Dalībvalstis var finansiāli atbalstīt investīcijas saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis to sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2.   Dalībvalstis atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai attiecībā uz tām investīcijām materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kuras palīdz sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.

Saimniecībām, kuras pārsniedz noteiktu lielumu, kas dalībvalstīm jānosaka savos KLP stratēģiskajos plānos, atbalstu mežsaimniecības nozarei piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīga informācija, kura iekļauta meža apsaimniekošanas plānā vai līdzvērtīgā instrumentā, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā definēts Vispārējās pamatnostādnēs par mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu Eiropā, kas pieņemtas otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā, kura norisinājās Helsinkos 1993. gada. 16.–17. jūnijā.

3.   Dalībvalstis izveido to investīciju un izdevumu kategoriju sarakstu, kuras ir neattiecināmas; sarakstā iekļauj vismaz šādus elementus:

Ja atbalstu sniedz ar finanšu instrumentu starpniecību, pirmās daļas a), b), d) un f) punktu nepiemēro.

4.   Dalībvalstis atbalstam nosaka vienu vai vairākas likmes, kas nepārsniedz 65 % no attiecināmajām izmaksām.

Maksimālās atbalsta likmes var palielināt:

5.   Ja Savienības tiesību aktu rezultātā tiek noteiktas jaunas prasības attiecībā uz lauksaimniekiem, atbalstu var piešķirt saistībā ar investīcijām, lai panāktu atbilstību minētajām prasībām, ilgākais, 24 mēnešus no dienas, kad tās kļuva obligātas saimniecībai.

1.   Dalībvalstis var piešķirt atbalstu investīcijām apūdeņošanā jaunās un esošās apūdeņotajās platībās ar noteikumu, ka ir izpildīti 73. pantā un šajā pantā paredzētie nosacījumi.

2.   Investīcijas apūdeņošanā atbalsta tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts Komisijai ir nosūtījusi upes baseina apsaimniekošanas plānu, kā noteikts Direktīvā 2000/60/EK, par visu teritoriju, kurā jāveic investīcija, kā arī par visām citām teritorijām, kuru vidi investīcija varētu ietekmēt. Pasākumi, kurus atbilstīgi minētās direktīvas 11. pantam piemēro saskaņā ar upes baseina apsaimniekošanas plānu un kuriem ir saikne ar lauksaimniecības nozari, tiek precizēti attiecīgajā pasākumu programmā.

3.   Ir ieviesta vai kā daļa no investīcijas tiks ieviesta ūdens patēriņa mērīšanas sistēma, kas dod iespēju atbalstītās investīcijas līmenī mērīt ūdens izmantošanu.

4.   Dalībvalstis var piešķirt atbalstu investīcijai esošas apūdeņošanas iekārtas vai apūdeņošanas infrastruktūras elementa uzlabošanā tikai tad, ja:

Dalībvalstis potenciālo ūdens resursu ietaupījumu un ūdens patēriņa efektīva samazinājuma procentuālos lielumus nosaka par atbalsttiesīguma nosacījumu savos KLP stratēģiskajos plānos saskaņā ar 111. panta d) punktu. Šādi ūdens ietaupījumi atspoguļo vajadzības, kas uzskaitītas šīs regulas XIII pielikumā minētajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK.

Nevienu no šā punkta nosacījumiem nepiemēro tādai investīcijai esošā iekārtā, kas ietekmē tikai energoefektivitāti, vai investīcijai rezervuāra izveidē, vai investīcijai pārgūta ūdens izmantošanā, kas neietekmē gruntsūdens tilpi vai virszemes ūdenstilpi.

5.   Dalībvalstis var piešķirt atbalstu investīcijām pārgūta ūdens izmantošanā par alternatīvu ūdensapgādi tikai tad, ja šāda ūdens piegāde un izmantošana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/741 (46).

6.   Dalībvalstis var piešķirt atbalstu investīcijai, kuras rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē attiecīgo gruntsūdens tilpi vai virszemes ūdenstilpi, tikai tad, ja:

7.   Dalībvalstis var atbalstu investīcijai rezervuāra izveidē vai paplašināšanā apūdeņošanas nolūkiem piešķirt tikai tad, ja tas nerada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.

8.   Dalībvalstis atbalstam nosaka vienu vai vairākas likmes, kas nepārsniedz:

1.   Lai palīdzētu sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, dalībvalstis var piešķirt atbalstu gados jaunu lauksaimnieku saimniecības nodibināšanai un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai, tostarp jaunpienācēju saimniecības nodibināšanai, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2.   Dalībvalstis atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu:

3.   Dalībvalstis nosaka darījumdarbības plāna saturiskos elementus un iesniegšanas nosacījumus, kas labuma guvējiem jāizpilda, lai varētu saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu.

4.   Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētu summu vai finanšu instrumentu, vai to abu kombinācijas veidā. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz palīdzību 100 000 EUR apjomā, un to var diferencēt saskaņā ar objektīviem kritērijiem.

1.   Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos.

2.   Šajā pantā noteikto atbalstu var piešķirt tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanas sekmēšanai, kuri aktīviem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt vienu vai vairākus 6. panta 1. un 2. punktā noteiktos konkrētos mērķus.

3.   Dalībvalstis saskaņā ar to vajadzību novērtējumu var piešķirt atbalstu dažāda veida riska pārvaldības instrumentiem, tostarp ienākumu stabilizācijas instrumentiem, un konkrēti:

4.   Sniedzot 3. punktā minēto atbalstu, dalībvalstis nosaka šādus atbalsttiesīguma nosacījumus:

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka ar atbalstu sedz vienīgi tādus zaudējumus, kuri pārsniedz sliekšņvērtību, proti, vismaz 20 % no lauksaimnieka gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. Nozariskie ražošanas riska pārvaldības instrumenti aprēķina zaudējumus vai nu saimniecības līmenī, vai saimniecības darbības līmenī attiecīgajā nozarē.

Dalībvalstis var paredzēt atbalstu atsevišķa apgrozāmā kapitāla finansējuma veidā saskaņā ar 80. panta 3. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, lai kompensētu šā punkta pirmajā daļā minētos zaudējumus lauksaimniekiem, kuri nepiedalās riska pārvaldības instrumentā.

6.   Dalībvalstis atbalstam nosaka vienu vai vairākas likmes, kas nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām.

Šo punktu nepiemēro 19. pantā minētajām iemaksām.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensēšana, kas rodas, ja intervences saskaņā ar šo pantu kombinē ar citām publiskām vai privātām riska pārvaldības shēmām.

1.   Dalībvalstis var piešķirt atbalstu sadarbībai saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos, lai:

2.   Dalībvalstis atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt tikai tālab, lai veicinātu jaunus sadarbības veidus, tostarp esošos, ja tiek sākta jauna aktivitāte. Sadarbība ietver vismaz divus dalībniekus un palīdz sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem.

3.   Dalībvalstis saskaņā ar šo pantu var segt ar visiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas.

4.   Dalībvalstis var piešķirt atbalstu vai nu kā kopēju summu saskaņā ar šo pantu, kura sedz sadarbības izmaksas un īstenoto darbību izmaksas, tostarp investīciju izmaksas, vai segt tikai sadarbības izmaksas un darbību īstenošanas izmaksu segšanai piesaistīt līdzekļus no citiem intervenču veidiem lauku attīstībai, vai no citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem.

Ja atbalstu izmaksā kā kopēju summu, dalībvalstis nodrošina, ka ar īstenoto darbību tiek ievēroti attiecīgie noteikumi un prasības, kā noteikts 70. līdz 76. un 78. pantā.

Attiecībā uz LEADER, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas:

5.   Dalībvalstis saskaņā ar šo pantu neatbalsta tādu sadarbību, kurā visi partneri ir pētnieciskas struktūras.

6.   Ja sadarbība norisinās lauku saimniecības pārņemšanas kontekstā, jo īpaši saistībā ar paaudžu maiņu lauku saimniecību līmenī, atbalstu dalībvalstis var piešķirt tikai lauksaimniekiem, kuri ir sasnieguši attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem noteikto pensionēšanās vecumu, vai kuri šo vecumu sasniegs līdz darbības beigām.

7.   Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus. Minētais nosacījums netiek piemērots attiecībā uz LEADER un pienācīgi pamatotos gadījumos attiecībā uz kolektīviem vides un klimata pasākumiem, kuri nepieciešami, lai sasniegtu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītos konkrētos mērķus.

8.   Dalībvalstis atbalstam nosaka:

1.   Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par zināšanu apmaiņu un informācijas izplatīšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā pantā un sīkāk precizēti to KLP stratēģiskajos plānos, nolūkā sekmēt viena vai vairāku 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu, vienlaikus īpaši orientējoties uz dabas aizsardzības, vides un klimata jautājumiem, tostarp vides izglītības un izpratnes veicināšanas darbībām un lauku uzņēmumu un kopienu attīstību.

2.   Atbalsts saskaņā ar šo pantu var segt izmaksas saistībā ar jebkādu attiecīgu rīcību inovācijas veicināšanai, apmācībai un konsultācijām un cita veida zināšanu apmaiņu un informācijas izplatīšanu, tostarp plānu un pētījumu izstrādi un atjaunināšanu zināšanu apmaiņas un informācijas izplatīšanas nolūkā. Šāda rīcība palīdz sasniegt vienu vai vairākus no 6. panta 1. un 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.

3.   Atbalstu attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem piešķir tikai konsultāciju pakalpojumiem, kas atbilst 15. panta 3. punktā noteiktajam.

4.   Konsultāciju pakalpojumu uzsākšanai dalībvalstis atbalstu var piešķirt fiksētas summas veidā, kuras maksimālais apjoms ir 200 000 EUR. Tās nodrošina, ka atbalsts ir ierobežots laikā.

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai ar šā intervenču veida atbalstītā rīcība būtu pamatota ar LZIS aprakstu, kurš saskaņā ar 114. panta a) punkta i) apakšpunktu sniegts to KLP stratēģiskajos plānos, un būtu ar to saskanīga.

1.   Pēc apspriešanās ar 124. pantā minēto uzraudzības komiteju (“uzraudzības komiteja”) valsts vadošā iestāde, reģionālās vadošās iestādes – attiecīgā gadījumā – vai izraudzītas starpniekstruktūras nosaka intervenču atlases kritērijus attiecībā uz šādiem intervenču veidiem: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku un jaunpienācēju, un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, sadarbība un zināšanu apmaiņa un informācijas izplatīšana. Minēto atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi.

Dalībvalstis var nolemt atlases kritērijus nepiemērot investīciju intervencēm, kuras ir nepārprotami orientētas uz vides mērķiem vai tiek īstenotas saistībā ar atjaunošanas darbībām.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, pienācīgi pamatotos gadījumos pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju var noteikt citu atlases metodi.

2.   Vadošās iestādes vai izraudzītu starpniekstruktūru pienākums, kas noteikts 1. punktā, neskar Regulas (ES) 2021/1060 33. pantā minētos vietējo rīcības grupu uzdevumus.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja atbalstu sniedz finanšu instrumentu veidā.

4.   Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 1. punktā minētos atlases kritērijus attiecībā uz darbībām, kas ir saņēmušas programmas “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (47), “Apvārsnis Eiropa” vai vides un klimata pasākumu programmas (LIFE), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/783 (48), izcilības zīmogu, ar noteikumu, ka minētās darbības ir saskanīgas ar KLP stratēģisko plānu.

5.   Visu darbību vai tās daļu var īstenot ārpus attiecīgās dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ar noteikumu, ka šī darbība veicina KLP stratēģiskā plāna mērķu īstenošanu.

1.   Atbalstu Regulas (ES) 2021/1060 58. pantā minēto finanšu instrumentu veidā var piešķirt saskaņā ar tiem intervenču veidiem, kas minēti šīs regulas 73. līdz 78. pantā.

2.   Ja atbalstu piešķir finanšu instrumentu veidā, piemēro “finanšu instrumenta”, “finanšu produkta”, “galasaņēmēja”, “līdzdalības fonda”, “īpašā fonda”, “sviras efekta”, “multiplikatora koeficienta”, “pārvaldības izmaksu” un “pārvaldības maksu” definīcijas, kas izklāstītas Regulas (ES) 2021/1060 2. pantā, un noteikumus, kas izklāstīti minētās regulas V sadaļas II nodaļas 2. iedaļā.

Papildus piemēro šā panta 3., 4. un 5. punktu.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 58. panta 2. punktu apgrozāmais kapitāls, tostarp atsevišķs apgrozāmais kapitāls, var tikt uzskatīts par attiecināmiem izdevumiem saskaņā ar šīs regulas 73., 74., 76., 77. un 78. pantu, ja tas palīdz sasniegt vismaz vienu konkrēto mērķi, kas attiecas uz konkrēto intervenci. Atsevišķa apgrozāmā kapitāla finansējuma atbalstu saskaņā ar jebkuru no minētajiem pantiem var sniegt, uz to neattiecinot prasību, ka galasaņēmējs saņem atbalstu par citiem izdevumiem saskaņā ar to pašu pantu.

LESD 42. panta darbības jomā ietilpstošām darbībām galasaņēmējam izmaksātā apgrozāmā kapitāla atbalsta kopējā summa nepārsniedz dotācijas bruto ekvivalentu 200 000 EUR jebkurā trīs fiskālo gadu laikposmā.

4.   Atkāpjoties no 73., 74., 76., 77. un 78. panta, minētajos pantos paredzētās atbalsta likmes nepiemēro atsevišķam apgrozāmā kapitāla finansējumam.

5.   Finanšu instrumenta attiecināmie izdevumi ir attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas, izņemot 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu, izmaksāta ar finanšu instrumenta starpniecību attiecināmības perioda laikā vai – garantiju gadījumā – rezervēta garantijas līgumiem. Minētā summa atbilst:

Ja finanšu instrumentu īsteno vairākos secīgos plānošanas periodos, atbalstu – tostarp pārvaldības izmaksas un maksas – galasaņēmējiem vai galasaņēmēju labā var sniegt, pamatojoties uz nolīgumiem, kas apstiprināti iepriekšējā plānošanas periodā, ar noteikumu, ka šāds atbalsts atbilst nākamā plānošanas perioda attiecināmības noteikumiem. Šādos gadījumos izdevumu deklarācijās iesniegto izdevumu attiecināmību nosaka saskaņā ar attiecīgā plānošanas perioda noteikumiem.

Šā punkta pirmās daļas b) punkta nolūkos, ja subjekts, kas gūst labumu no garantijām, nav izmaksājis jaunu aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu plānoto summu galasaņēmējiem saskaņā ar multiplikatora koeficientu, attiecināmos izdevumus proporcionāli samazina. Ja tirgus apstākļu izmaiņas to prasa, multiplikatora koeficientu var pārskatīt. Šādai pārskatīšanai nav atpakaļejoša spēka.

Šā punkta pirmās daļas d) punkta vajadzībām pārvaldības maksas tiek noteiktas, pamatojoties uz sniegumu. Ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu, tiek izvēlētas līguma tiešas piešķiršanas kārtībā, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 59. panta 3. punktu, minētajām struktūrām izmaksāto pārvaldības izmaksu un maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 5 % no attiecināmo publisko izdevumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumos vai rezervēta garantijas līgumiem, un līdz 7 % no attiecināmo publisko izdevumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem kapitālieguldījumos un kvazikapitāla ieguldījumos.

Ja struktūras, kas īsteno īpašu fondu, tiek izvēlētas līguma tiešas piešķiršanas kārtībā, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 59. panta 3. punktu, minētajām struktūrām izmaksāto pārvaldības izmaksu un maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 7 % no attiecināmo publisko izdevumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumos vai rezervēta garantijas līgumos, un līdz 15 % no attiecināmo publisko izdevumu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem kapitālieguldījumos vai kvazikapitāla ieguldījumos.

Pirmās daļas d) punkta nolūkos, ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu vai īpašus fondus, tiek izvēlētas piedāvājumu konkursa kārtībā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, pārvaldības izmaksu un maksu summu nosaka finansēšanas nolīgumā un tā atspoguļo piedāvājumu konkursa rezultātu.

Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to neuzrāda kā attiecināmos izdevumus.

1.   Dalībvalstis 118. pantā minētajā KLP stratēģiskā plāna priekšlikumā vai 119. pantā minētajā KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumā var iedalīt summu līdz 3 % no sākotnējā ELFLA kopējā piešķīruma KLP stratēģiskajam plānam, kas iemaksājama InvestEU un apgūstama ar ES garantijas un konsultāciju centra InvestEU starpniecību. KLP stratēģiskajā plānā iekļauj pamatojumu InvestEU izmantošanai un tās ieguldījumu viena vai vairāku 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto un saskaņā ar KLP stratēģisko plānu izvēlētu konkrēto mērķu sasniegšanā.

Invest EU iemaksāto summu īsteno saskaņā ar Regulā (ES) 2021/523 paredzētajiem noteikumiem.

2.   Dalībvalstis nosaka kopējo iemaksājamo summu katram gadam. Gadījumā, ja tiek pieprasīts KLP stratēģiskā plāna grozījums, minētās summas attiecas tikai uz turpmākajiem gadiem.

3.   Summu, kas minēta 1. punktā, izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā un konsultāciju centram InvestEU, kad ir noslēgts Regulas (ES) 2021/523 10. panta 3. punktā minētais iemaksu nolīgums. Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru iemaksu nolīgumu Komisija var uzņemties gada maksājumu veidā laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

4.   Ja Regulas (ES) 2021/523 10. panta 2. punktā minētais iemaksu nolīgums par šā panta 1. punktā minēto summu, kura iedalīta KLP stratēģiskajā plānā, nav noslēgts četru mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi īstenošanas lēmumu, ar ko minēto KLP stratēģisko plānu apstiprina saskaņā ar šīs regulas 118. pantu, KLP stratēģiskajā plānā atbilstošu summu iedala pēc tam, kad ir apstiprināts grozīšanas pieprasījums, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar šīs regulas 119. pantu.

Iemaksu nolīgumu par šā panta 1. punktā minēto summu, kas iedalīta KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumā, kurš iesniegts saskaņā ar šīs regulas 119. pantu, noslēdz vienlaikus ar Komisijas īstenošanas lēmuma pieņemšanu, ar ko apstiprina minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanu.

5.   Ja Regulas (ES) 2021/523 10. panta 4. punkta otrajā daļā minētais garantijas nolīgums nav noslēgts deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma apstiprināšanas, iemaksu nolīgumu izbeidz vai pagarina pēc savstarpējas vienošanās.

Ja dalībvalsts neturpina dalību InvestEU, kopējā uzkrājumu fondā iemaksātās attiecīgās uzkrājuma summas tiek atgūtas kā iekšējie piešķirtie ieņēmumi, ievērojot Finanšu regulas 21. panta 5. punktu, un dalībvalsts iesniedz sava KLP stratēģiskā plāna grozīšanas pieprasījumu, lai varētu izmantot atgūtās summas un summas, kas piešķirtas turpmākajiem kalendārajiem gadiem saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Iemaksu nolīguma izbeigšanu vai grozīšanu noslēdz vienlaikus ar Komisijas īstenošanas lēmuma pieņemšanu, ar ko apstiprina attiecīgā KLP stratēģiskā plāna grozīšanu un to noslēdz vēlākais, 2026. gada 31. decembrī,.

6.   Ja Regulas (ES) 2021/523 10. panta 4. punkta trešajā daļā minētais garantijas nolīgums nav ticis pienācīgi īstenots laikposmā, par kuru panākta vienošanās iemaksu nolīgumā, bet ne vairāk kā četros gados no garantijas nolīguma parakstīšanas, iemaksu nolīgumu groza. Dalībvalsts var pieprasīt, lai summas, kas iemaksātas ES garantijā saskaņā ar šā panta 1. punktu un paredzētas garantijas nolīgumā, bet neattiecas uz pamatā esošajiem aizdevumiem, kapitālieguldījumiem vai citiem riska instrumentiem, tiktu administrētas saskaņā ar šā panta 5. punktu.

7.   Resursus, kuri radīti no vai attiecināmi uz ES garantijā iemaksātajām summām, dara pieejamus dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 10. panta 5. punkta a) apakšpunktu un finanšu instrumentu vai budžeta garantiju veidā izmanto atbalstam saskaņā ar to pašu mērķi vai mērķiem, kas minēti šā panta 1. punktā.

8.   Regulas (ES) 2021/2116 34. pantā paredzētais automātiskas saistību atcelšanas laikposms attiecībā uz summām, ko paredzēts atkārtoti izmantot KLP stratēģiskajā plānā saskaņā ar šā panta 4., 5. un 6. pantu, sākas gadā, kurā uzņemas atbilstošās budžeta saistības.

1.   Neskarot 70., 71., 72. un 75. pantu, dotācijas, ko piešķir saskaņā ar šo nodaļu, var izpausties jebkurā no šādiem veidiem:

2.   Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto atbalsta veidu summas nosaka ar vienu no šādiem paņēmieniem:

3.   Dalībvalstis labuma guvējiem var piešķirt tādas dotācijas ar nosacījumiem, kas ir pilnībā vai daļēji atmaksājamas, kā norādīts dokumentā, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1.   No ELGF finansē tādus intervenču veidus, kas ir saistīti ar:

2.   No ELFLA finansē intervenču veidus, kas minēti III sadaļas IV nodaļā, un 94. pantā minēto tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes.

1.   Izdevumi ir attiecināmi:

2.   Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELGF iemaksu ir attiecināmi pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi minēto grozīšanu, un no dienas, kad grozīšana stājas spēkā, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 119. panta 8. punktu.

3.   Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELFLA iemaksām ir attiecināmi no dienas, kurā grozīšanas pieprasījums iesniegts Komisijai, vai no 119. panta 9. punktā minētās grozīšanas paziņošanas dienas.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas un 4. punkta otrās daļas, KLP stratēģiskais plāns var paredzēt, ka ārkārtas pasākumu gadījumā, kurus iedarbina dabas katastrofas, katastrofāli notikumi vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai arī tas, ka ir būtiski un pēkšņi mainījušies dalībvalsts vai reģiona sociālekonomiskie apstākļi, ka ELFLA finansēto un ar KLP stratēģiskā plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība var sākt darboties no notikuma dienas.

4.   Izdevumi uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir tad, ja tie radušies labuma guvējam un samaksāti līdz 2029. gada 31. decembrim. Turklāt, lai izdevumi būtu attiecināmi uz ELFLA iemaksām, maksājumu aģentūrai attiecīgo atbalstu jābūt faktiski izmaksājušai līdz 2029. gada 31. decembrim.

Dalībvalstis nosaka labuma guvējam radušos izmaksu attiecināmības sākuma datumu. Sākuma datumu nenosaka agrāk kā 2023. gada 1. janvāris.

Darbības, kuras ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei iesniedz pieteikumu par atbalstu, neatkarīgi no tā, vai visi saistītie maksājumi jau ir izdarīti, nav atbalsttiesīgas.

Taču uz atbalstu var pretendēt darbības, kas saistītas ar stādu audžu kopšanu un jaunaudžu kopšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem un pievēršoties vienam vai vairākiem konkrētiem mērķiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, kā noteikusi dalībvalsts, pat ja šīs darbības ir fiziski pabeigtas pirms finansēšanas pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei.

5.   Ieguldījumi natūrā un amortizācijas izmaksas var pretendēt uz atbalstu no ELFLA, ievērojot nosacījumus, kurus nosaka dalībvalstis.

1.   Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 17. pantu, tiešo maksājumu intervenču veidu kopsumma, kuru dalībvalstī par kalendāro gadu var piešķirt, ievērojot šīs regulas III sadaļas II nodaļu, nepārsniedz V pielikumā noteikto minētās dalībvalsts finanšu piešķīrumu.

Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 17. pantu, maksimālā summa, kuru dalībvalstī kalendārajā gadā var piešķirt, ievērojot šīs regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļu un pirms tiek piemērots šīs regulas 17. pants, nepārsniedz VIII pielikumā noteikto minētās dalībvalsts finanšu piešķīrumu.

V pielikumā noteiktais dalībvalstu finanšu piešķīrums pēc VIII pielikumā noteikto summu atskaitīšanas un pirms summu pārvietošanas, ko veic ievērojot 17. pantu, šīs regulas 96., 97. un 98. pantu nolūkā ir noteikts IX pielikumā.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem dalībvalstu piešķīrumus, kas noteikti V un IX pielikumā, groza, lai ņemtu vērā to, kā – tostarp 17. un 103. pantā minēto pārvietojumu, 88. panta 5. punktā minēto finanšu piešķīrumu pārvietojumu un 88. panta 6. punktā minēto citu produktu nozarisko intervenču finansēšanai vajadzīgo atskaitījumu ietekmē – ir mainījusies tiešo maksājumu maksimālā kopsumma, kuru var piešķirt.

Tomēr IX pielikumu koriģē, neņemot vērā pārvietojumus, kas izdarīti saskaņā ar 17. pantu.

3.   Katrai intervencei paredzēto, 101. pantā minēto indikatīvo finanšu piešķīrumu summa, kas par 16. pantā noteiktajiem tiešo maksājumu intervenču veidiem dalībvalstī piešķirama attiecībā uz kādu kalendāro gadu, V pielikumā noteikto minētās dalībvalsts piešķīrumu var pārsniegt par tik lielu apjomu, cik liela ir maksājumu samazinājumam atbilstošā aplēstā summa, kas KLP stratēģiskajā plānā uzņemta saskaņā ar 112. panta 3. punkta a) apakšpunkta otro daļu.

1.   Savienības finansiālā palīdzība, kuru dalībvalstīm iedala par vīna nozares intervenču veidiem, ir norādīta VII pielikumā.

2.   Savienības finansiālā palīdzība, kuru dalībvalstīm iedala par biškopības nozares intervenču veidiem, ir norādīta X pielikumā.

3.   Savienības finansiālā palīdzība, kuru par apiņu nozares intervenču veidiem iedala Vācijai, ir 2 188 000 EUR finanšu gadā.

4.   Savienības finansiālā palīdzība finanšu gadā par olīveļļas un galda olīvu nozares intervenču veidiem tiek iedalīta šādi:

5.   Attiecīgās dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos var nolemt sava 3. un 4. punktā minētā finanšu piešķīruma kopsummu pārvietot uz saviem piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem. Šo lēmumu nevar pārskatīt.

Dalībvalstu finanšu piešķīruma summas, kas pārvietotas uz tiešajiem maksājumiem paredzētajiem piešķīrumiem, vairs nav pieejamas 3. un 4. punktā minētajiem intervenču veidiem.

6.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var nolemt līdz 3 % no saviem piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti V pielikumā, un no kuriem attiecīgā gadījumā atskaitīti piešķīrumi kokvilnai, kas noteikti VIII pielikumā, izmantot III sadaļas III nodaļas 7. iedaļas aptverto citu nozaru intervenču veidiem.

Dalībvalstis var nolemt palielināt pirmajā daļā minēto procentuālo daļu līdz 5 %. Šādā gadījumā summu, kas atbilst šim palielinājumam, atskaita no maksimālās summas, kas noteikta 96. panta 1., 2. vai 5. punktā, un tā vairs nav pieejama iedalīšanai saistīto ieņēmumu atbalsta intervencēm, kas minētas III daļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā.

Summu, kas atbilst šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajai dalībvalstu tiešajiem maksājumiem paredzēto piešķīrumu procentuālajai daļai, un kuru konkrētā finanšu gadā izmanto citu nozaru intervenču veidiem, uzskata par dalībvalstu piešķīrumiem katram finanšu gadam attiecībā uz citu nozaru intervenču veidiem.

7.   2025. gadā dalībvalstis var pārskatīt savu 6. punktā minēto lēmumu, saskaņā ar 119. pantu pieprasot grozīt KLP stratēģiskā plānu.

8.   Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā norādītās summas, kuras izriet no 6. un 7. punkta piemērošanas, attiecīgajām dalībvalstīm ir saistošas.

1.   Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas izklāstīta Regulā (ES, Euratom) 2020/2093, kopējais Savienības atbalsta apjoms šīs regulas paredzētajiem lauku attīstības intervenču veidiem laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 60 544 439 600 EUR faktiskajās cenās.

2.   No 1. punktā minētajiem resursiem 0,25 % atvēl, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 7. pantu pēc Komisijas ierosmes finansētu tehniskās palīdzības aktivitātes, tostarp šīs regulas 126. panta 2. punktā minēto Eiropas KLP tīklu un šīs regulas 127. pantā minēto EIP. Šīs aktivitātes var attiekties gan uz iepriekšējiem plānošanas periodiem, gan uz turpmākajiem KLP stratēģiskā plāna laikposmiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētās summas sadalījums pa gadiem katrai dalībvalstij pēc tam, kad ir atskaitīta 2. punktā minētā summa, ir noteikts XI pielikumā.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 152. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem XI pielikumu groza, lai pārskatītu minēto sadalījumu pa gadiem katrai dalībvalstij un ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas – tostarp 17. un 103. pantā minētos pārvietojumus –, veiktu tehniskus pielāgojumus, nemainot piešķīrumu kopainu, vai ņemtu vērā citas izmaiņas, kuras ar tiesību aktu paredzētas pēc šīs regulas pieņemšanas.

1.   KLP stratēģiskajos plānos reģionālā vai valsts līmenī nosaka visām intervencēm vienu ELFLA iemaksu likmi.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ELFLA iemaksu maksimālā likme ir:

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ELFLA iemaksu maksimālā likme, ja saskaņā ar 2. punktu KLP stratēģiskajā plānā noteiktā likme ir zemāka, ir:

4.   Minimālā ELFLA ieguldījuma likme ir 20 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem.

5.   Šā panta 2., 3. un 4. punktā minētajos attiecināmajos publiskajos izdevumos nav iekļauts 115. panta 5. punktā minētais valsts papildfinansējums.

1.   Vismaz 5 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti LEADER.

2.   Visā KLP stratēģiskā plāna laikposmā kopējie ELFLA izdevumi lauku attīstībai, kas nav izdevumi LEADER vajadzībām, kā noteikts finanšu plānā saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu, nepārsniedz 95 % no kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā, kas noteikta XI pielikumā. Šis maksimālais finansiālais apjoms, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 118. vai 119. pantu, ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finansiālais apjoms.

1.   Vismaz 35 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, ar ko tiecas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus.

2.   Lai noteiktu iemaksu 1. punktā noteiktās procentuālās daļas sasniegšanai, dalībvalstis iekļauj izdevumus par šādām intervencēm:

3.   Visā KLP stratēģiskā plāna laikposmā kopējie ELFLA izdevumi lauku attīstībai, kas nav izdevumi šā panta 2. punktā minēto intervenču vajadzībām, kā noteikts finanšu plānā saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu, nepārsniedz 65 % no kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā, kas noteikta XI pielikumā. Šis maksimālais finansiālais apjoms, līdzko to Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 118. vai 119. pantu, ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finansiālais apjoms.

4.   Šo pantu nepiemēro attiecībā uz izdevumiem tālākajos reģionos.

1.   Ne vairāk kā 4 % no XI pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā var izmantot, lai finansētu pēc dalībvalsts ierosmes īstenotu tehniskās palīdzības rīcību, kā minēts 125. pantā.

Ja Savienības lauku attīstības atbalsta kopapjoms nepārsniedz 1,1 miljardu EUR, ELFLA iemaksas proporciju KLP stratēģiskajā plānā var palielināt līdz 6 %.

2.   Tehnisko palīdzību atlīdzina ar vienotas likmes finansējumu saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punkta e) apakšpunktu un saskaņā ar starpmaksājumu sistēmu, kas izklāstīta Regulas (ES) 2021/2116 32. pantā. Minētā vienotā likme atbilst kopējo deklarēto izdevumu procentuālajai daļai, kas KLP stratēģiskajā plānā noteikta attiecībā uz tehnisko palīdzību.

1.   Minimālā summa, kas attiecībā uz katru dalībvalsti ir norādītā šīs regulas XII pielikumā, tiek rezervēta, lai sniegtu ieguldījumu 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa sasniegšanai. Pamatojoties uz stāvokļa analīzi stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izteiksmē (SVID analīze) un uz apzinātajām vajadzībām, minēto summu izmanto viena vai abu turpmāk minēto veidu intervencēm:

2.   Papildus šā panta 1. punktā minētajiem intervences veidiem dalībvalstis minētajā punktā noteikto minimālo summu var izmantot 73. pantā minētajām investīciju intervencēm attiecībā uz gados jauniem lauksaimniekiem ar noteikumu, ka tiem piemēro augstāku atbalsta likmi saskaņā ar 73. panta 4. punkta otrās daļas a) apakšpunkta ii) punktu. Ja tiek izmantota šī iespēja, tad no rezervējamās minimālās summas atskaita ne vairāk kā 50 % no izdevumiem par investīcijām, kas minētas pirmajā teikumā.

3.   Katrā kalendārajā gadā kopējie izdevumi tiešo maksājumu intervenču veidiem, kas nav ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem, kā noteikts 30. pantā, nepārsniedz V pielikumā noteikto tiešo maksājumu finanšu piešķīrumu attiecīgajam kalendārajam gadam, no kura tiek atskaitīta XII pielikumā minētā daļa, kas attiecīgajā kalendārajā gadā ir rezervēta kā ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem, kā dalībvalstis to ir noteikušas savā finanšu plānā saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu. Minētais maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.

4.   Visā KLP plāna laikposmā kopējie ELFLA izdevumi lauku attīstībai, kas nav paredzēti 75. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšanai, nepārsniedz XI pielikumā noteikto kopējo ELFLA iemaksu KLP stratēģiskajā plānā, kura tiek samazināta par XII pielikumā minēto daļu, kas ir rezervēta 75. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšanai, attiecībā uz visu KLP stratēģiskā plāna laikposmu, kā dalībvalstis to ir noteikušas savos finanšu plānos saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu. Minētais maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.

5.   Ja dalībvalsts nolemj izmantot šā panta 2. punktā paredzēto iespēju, tad šā panta 4. punktā minētā maksimālā finanšu apjoma noteikšanai ņem vērā to izdevumu daļu, kas paredzēta investīciju intervencēm gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuru atbalsta likme saskaņā ar 73. panta 4. punkta otrās daļas a) apakšpunkta ii) punktu nepārsniedz 50 %, kā minētā dalībvalsts to ir noteikusi savā finanšu plānā saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu.

1.   Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 13 % no IX pielikumā norādītajām summām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, var nolemt saistītā ienākumu atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 13 % no šīs regulas IX pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nepārsniedz to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu.

3.   1. punktā minēto procentuālo daudzumu var palielināt par ne vairāk kā 2 procentpunktiem ar noteikumu, ka summa, kas atbilst procentuālajam daudzumam, kurš pārsniedz 13 %, tiek iedalīta III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem.

4.   Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautā summa, kas izriet no 1., 2. un 3. punkta piemērošanas, nevar tikt pārsniegta.

5.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis var izvēlēties saistītā ienākumu atbalsta finansēšanai izmantot līdz 3 miljoniem EUR gadā.

6.   Neskarot Regulas (ES) 2021/2116 17. pantu, maksimālā summa, kuru dalībvalstī kalendārajā gadā var piešķirt pirms šīs regulas 17. panta piemērošanas, ievērojot šīs regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu, nepārsniedz summas, kas KLP stratēģiskajā plānā noteiktas saskaņā ar šo pantu.

1.   No 2023. līdz 2027. gadam katru kalendāro gadu vismaz 25 % no IX pielikumā noteiktajiem piešķīrumiem rezervē ekoshēmām, kas minētas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 4. apakšiedaļā.

2.   Ja kopējā ELFLA iemaksas summa, ko dalībvalsts saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervējusi intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, pārsniedz 30 % no XI pielikumā noteiktās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskā plāna laikposmam, tad dalībvalstis var samazināt kopējo summu, kas rezervējama saskaņā ar šā panta 1. punktu. Kopējais samazinājums nepārsniedz to summu, ar ko tiek pārsniegti pirmajā teikumā minētās procentuālās daļas.

3.   Šā panta 2. punktā minētā samazinājuma rezultātā par vairāk nekā 50 % nevar sarukt tā ikgadējā summa, kura, ievērojot 1. punktu, ir rezervējama ekoshēmām KLP stratēģiskā plāna laikposmā.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis var samazināt saskaņā ar 1. punktu rezervējamo ikgadējo summu par ne vairāk kā 75 %, ja kopējā summa, kas saskaņā ar 70. pantu tiek plānota intervencēm attiecīgajā KLP stratēģiskā plāna laikposmā, pirms 2. punkta piemērošanas pārsniedz 150 % no summas, kas rezervējama saskaņā ar šā panta 1. punktu.

5.   Dalībvalstis 2023. un 2024. kalendārajā gadā saskaņā ar 101. panta 3. punktu var izmantot summas, kas saskaņā ar šo pantu ir rezervētas ekoshēmām, lai minētajā gadā finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētas intervences, ar noteikumu, ka ir izsmeltas visas iespējas izmantot līdzekļus ekoshēmām,

6.   Piemērojot 5. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis groza to KLP stratēģiskos plānus saskaņā ar 119. pantu, lai:

7.   Ja dalībvalsts, piemērojot 5. punkta a) apakšpunktu, visam 2023.–2024. gada laikposmam izmanto summu, kas pārsniedz 2,5 % no IX pielikumā 2023. un 2024. gadam noteikto piešķīrumu summas, lai finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētās intervences, tad attiecīgā dalībvalsts summas, kas pārsniedz 2,5 % no IX pielikumā 2023. un 2024. gadam noteikto piešķīrumu summas un ko izmanto, lai minētajos gados finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētās intervences, kompensē, saskaņā ar 119. pantu grozot savu KLP stratēģisko plānu, lai:

8.   Dalībvalstis 2025. un 2026. kalendārajā gadā saskaņā ar 101. panta 3. punktu var izmantot summu, kas nepārsniedz 2 % maksimumu no IX pielikumā attiecīgajam kalendārajam gadam noteiktajām summām un kas saskaņā ar šo pantu ir rezervēta ekoshēmām, lai tajā pašā gadā finansētu citas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļā minētas intervences, ar noteikumu, ka ir izsmeltas visas iespējas izmantot līdzekļus ekoshēmām un ir izpildīti 9. punktā minētie nosacījumi.

9.   Piemērojot šā panta 8. punktu, dalībvalstis groza savus KLP stratēģisko plānus saskaņā ar 119. pantu, lai:

10.   Katrā kalendārajā gadā, sākot no 2025. kalendārā gada, kopējie izdevumi, kas ir paredzēti tiešo maksājumu intervenču veidiem un kas nav ekoshēmas, attiecīgajā kalendārajā gadā nepārsniedz V pielikumā noteikto tiešajiem maksājumiem paredzēto finanšu piešķīrumu, ko samazina par summu, kura atbilst 23 % no IX pielikumā minētās summas, kas saskaņā ar šo punktu 2025. un 2026. kalendārajam gadam ir rezervēta ekoshēmām, un kura atbilst 25 % no IX pielikumā minētās summas, kas saskaņā ar šo punktu 2027. kalendārajam gadam ir rezervēta ekoshēmām un attiecīgā gadījumā koriģēta par summu, kura izriet no šā panta 2., 3., 4., 6., 7. un 9. punkta piemērošanas, kā dalībvalstis saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu to ir noteikušas savos finanšu plānos un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu. Šis maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.

11.   Ja dalībvalstis piemēro šā panta 2., 3., 4., 6., 7. un 9. punktu, attiecībā uz visu KLP stratēģiskā plāna laikposmu kopējie ELFLA izdevumi lauku attīstībai, izņemot summas, kas saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervētas intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, nepārsniedz XI pielikumā minēto kopējo ELFLA iemaksu lauku attīstībai visam KLP stratēģiskā plāna laikposmam, no kuras pēc šā panta 2., 6., 7. un 9. punkta piemērošanas tiek atskaitītas summas, kas saskaņā ar 70., 72., 73. un 74. pantu ir rezervētas intervencēm, ciktāl ar šīm intervencēm cenšas sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un – attiecībā uz dzīvnieku labturību – 6. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, kā dalībvalstis to ir noteikušas savos finanšu plānos saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu. Šis maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.

1.   Vismaz 10 % no IX pielikumā noteiktajiem piešķīrumiem rezervē 29. pantā minētajam pārdalošajam ienākumu atbalstam.

2.   Katrā kalendārajā gadā kopējie izdevumi tiešo maksājumu intervenču veidiem, kas nav pārdalošais ienākumu atbalsts, nepārsniedz V pielikumā noteikto tiešo maksājumu finanšu piešķīrumu attiecīgajam kalendārajam gadam, no kura tiek atskaitīta summa, kas atbilst 10 % no IX pielikumā minētā tiešo maksājumu finanšu piešķīrumu attiecīgajam kalendārajam gadam, un kurš vajadzības gadījumā pēc 29. panta 1. punkta otrās daļas piemērošanas tiek koriģēts, kā dalībvalstis to ir noteikušas savos finanšu plānos saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kā to ir apstiprinājusi Komisija saskaņā ar 118. vai 119. pantu. Minētais maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.

1.   Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot vienkāršu un kopēju metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sasniegšanā.

2.   Šādu ieguldījumu, kas dots izdevumu mērķrādītāja sasniegšanā, aplēš, piemērojot konkrētus svērumus, kurus diferencē atkarībā no tā, kādu ieguldījumu – ievērojamu vai mērenu – atbalsts ir devis ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sasniegšanā. Minētie svērumi ir šādi:

3.   Komisija tiek pilnvarota pēc 2025. gada 31. decembra pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 152. panta 2. punktu, lai grozītu šā panta 2. punktu nolūkā mainīt tajā minētos svērumus, ja šādas izmaiņas ir pamatotas, lai precīzāk izsekotu izdevumus vides un klimata mērķiem.

1.   Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos katrai atsevišķai intervencei un katram gadam nosaka indikatīvu finanšu piešķīrumu. Šis indikatīvais finanšu piešķīrums saskaņā ar KLP stratēģisko plānu atbilst gaidāmajam maksājumu līmenim intervencei attiecīgajā finanšu gadā, neieskaitot gaidāmos maksājumus, ko izdara, pamatojoties uz 115. panta 5. punktā minēto valsts papildfinansējumu.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta attiecībā uz intervenču veidiem 42. panta a), d), e) un f) punktā minētajās nozarēs, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos katrai nozarei un katram gadam norāda indikatīvo finanšu piešķīrumu, kas izsaka intervencēm paredzēto gaidāmo maksājumu līmeni attiecīgajā nozarē un katram finanšu gadam, neieskaitot maksājumus, kas gaidāmi uz 53. pantā minētās valsts finansiālā palīdzības pamata.

3.   Indikatīvie finanšu piešķīrumi, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 1. un 2. punktu, neliedz šīm dalībvalstīm izmantot līdzekļus no šiem indikatīvajiem finanšu piešķīrumiem kā līdzekļus citām intervencēm, negrozot savus KLP stratēģiskos plānus saskaņā ar 119. pantu, ja ir ievērota šī regula un jo īpaši tās 87., 88., 89., 90., 92.– 98. un 102. pants, un Regula (ES) 2021/2116 un jo īpaši tās 32. panta 6. punkta b) apakšpunkts, kā arī, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, dalībvalstis, kuras ir nolēmušas piešķirt ienākumu pamatatbalstu, ņemot vērā maksājumtiesības saskaņā ar 23. pantu, var lineāri palielināt vai samazināt izmaksājamās summas, pamatojoties uz kalendārajā gadā aktivizēto maksājumtiesību vērtību, nepārsniedzot plānotās minimālās un maksimālās summas par vienību, kas saskaņā ar 102. panta 2. punktu noteiktas intervencēm saistībā ar ienākumu pamatatbalstu.

1.   Dalībvalstis katrai intervenci, kas iekļauta to KLP stratēģiskajos plānos, nosaka vienu vai vairākas plānotās summas par vienību. Plānotās summas par vienību var būt vienotās vai vidējās summas, kā noteikušas dalībvalstis. Plānotā vienotā summa par vienību ir vērtība, kuru, kā gaidāms, maksās par katru saistīto izlaidi. Plānotā vidējā summa par vienību ir dažādo summu par vienību tā vidējā vērtība, kuru, kā gaidāms, maksās par saistītajām izlaidēm.

Attiecībā uz intervencēm, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētā integrētā sistēma, nosaka vienotās summas par vienību, izņemot gadījumus, kad vienotās summas par vienību nav iespējamas vai pienācīgas, ņemot vērā intervences izstrādi vai darbības jomu. Tādā gadījumā nosaka vidējās summas par vienību.

2.   Attiecībā uz tiešo maksājumu intervences veidiem dalībvalstis var noteikt plānotās maksimālās vai minimālās summas par vienību vai gan vienu, gan otru katrai summai par vienību, kas plānota katrai intervencei.

Plānotā maksimālā summa par vienību un plānotā minimālā summa par vienību ir maksimālā un minimālā summa par vienību, kuras, kā gaidāms, maksās par saistītajām izlaidēm.

Nosakot plānotās maksimālās vai minimālās summas par vienību vai nosakot abas, dalībvalstis minētās vērtības var pamatot ar nepieciešamo elastību veikt pārdali, lai izvairītos no līdzekļu neizlietošanas.

Faktiskā summa par vienību, kas minēta 134. panta 5. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, var būt mazāka par plānoto summu par vienību vai plānoto minimālo summu par vienību, ja šāda summa ir noteikta, lai novērstu pārmērīgus finanšu piešķīrumus tiešo maksājumu intervenču veidiem, kā minēts 87. panta 1. punktā.

3.   Lauku attīstības intervenču veidiem, kad tiek izmantotas plānotās vidējās summas par vienību, dalībvalstis var noteikt maksimāli plānoto vidējo summu par vienību.

Maksimāli plānotā vidējā summa par vienību ir maksimālā summa, kuru, kā gaidāms, vidēji maksās par saistītajām izlaidēm.

4.   Ja intervencei tiek noteiktas atšķirīgas summas ar vienību, katrai attiecīgajai minētās intervences summai par vienību piemēro 2. un 3. punktu.

5.   Dalībvalstis katrai intervencei nosaka gada plānotās izlaides, kas kvantificētas katrai plānotajai vienotajai vai vidējai summai par vienību. Vienas intervences ietvaros gada plānotās izlaides var būt paredzētas apkopotā veidā attiecībā uz visām summām par vienību vai par vienību noteikto summu grupām.

1.   Savā KLP stratēģiskā plāna priekšlikumā, kas minēts 118. panta 1. punktā, dalībvalsts var nolemt:

2.   Panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pārvietojumu, ko veic no tiešajiem maksājumiem paredzētā dalībvalsts piešķīruma uz tās pašas dalībvalsts ELFLA piešķīrumu, procentuālā izteiksmē var palielināt:

3.   Pārvietojumu, ko veic no dalībvalsts ELFLA piešķīruma uz tiešajiem maksājumiem paredzēto piešķīrumu, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, procentuālā izteiksmē var palielināt līdz 30 % tām dalībvalstīm, kuru tiešie maksājumi par hektāru nesasniedz 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Šis nosacījums ir izpildīts Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Somijas, Spānijas un Zviedrijas gadījumā.

4.   Šā panta 1. punktā minētajos lēmumos nosaka 1., 2. un3. punktā minēto procentuālo daudzumu, kas katrā kalendārajā gadā var būt atšķirīgs.

5.   2025. gadā, izmantojot 119. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt.

1.   Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. panta 1. un 2. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus.

2.   Katra dalībvalsts izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai savai teritorijai, ņemot vērā savus konstitucionālos un institucionālos noteikumus.

Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido reģionālā līmenī, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem. Reģionālā līmenī noteiktos elementus pienācīgi atspoguļo attiecīgajās KLP stratēģiskā plāna iedaļās, kas norādītas 107. pantā.

3.   Pamatojoties uz 115. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 108. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalsts KLP stratēģiskajos plānos iestrādā 109. pantā minēto intervences stratēģiju, kurā 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai nosaka skaitliskus mērķrādītājus un starpposma mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas izklāstīti I pielikumā.

Lai minētos mērķrādītājus sasniegtu, dalībvalstis, pamatodamās uz III sadaļā paredzētajiem intervenču veidiem, nosaka konkrētas intervences.

4.   Katrs KLP stratēģiskais plāns attiecas uz laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

1.   Ar saviem KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 109. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis cenšas dot tādu kopējo ieguldījumu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanā, kas ir lielāks par 2014.–2020. gada laikposmā doto kopējo ieguldījumu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību.

2.   Pamatojoties uz pieejamo informāciju, savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis izskaidro, kā tās gatavojas sasniegt lielāku kopējo ieguldījumu, kas minēts 1. punktā. Minētā skaidrojuma pamatā ir attiecīgā informācija, piemēram, tādi elementi, kas minēti 107. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā un 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kā arī gaidāmie uzlabojumi salīdzinājumā ar attiecīgajiem I pielikumā izklāstītajiem ietekmes rādītājiem.

1.   Dalībvalstis savu KLP stratēģisko plānu izstrādā, pamatodamās uz pārredzamām procedūrām, attiecīgā gadījumā sadarbībā ar saviem reģioniem un saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko regulējumu.

2.   Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, ka:

3.   Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:

Dalībvalstis minētos partnerus efektīvi iesaista KLP stratēģisko plānu sagatavošanā un attiecīgā gadījumā apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp par 13. pantā minētajiem minimālajiem standartiem.

4.   Dalībvalstis, tostarp attiecīgā gadījumā to reģioni, un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principus.

5.   Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar deleģēto aktu, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. panta 3. punktu.

1.   Katrā KLP stratēģiskajā plānā ir iedaļas par šādiem aspektiem:

2.   Katram KLP stratēģiskajam plānam ir šādi pielikumi:

3.   Regulas 108.–115. pantā ir sīkāk izklāstīti noteikumi par 1. un 2. punktā minēto KLP stratēģiskā plāna iedaļu un pielikumu saturu.

1.   Regulas 107. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā intervences stratēģijā katram konkrētajam mērķim, kas nosaukts 6. panta 1. un 2. punktā un iekļauts KLP stratēģiskajā plānā:

2.   Intervences stratēģija parāda, ka stratēģija ir konsekventa un ka 6. panta 1. un 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanā intervences ir savstarpēji papildinošas, un sniedz: