(1)

Lai panāktu vislielāko iespējamo Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (3) tika izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, kas paredz politisku sistēmu un tiesisku regulējumu Eiropas partnerībām ar privātā vai publiskā sektora partneriem, vai abiem. Eiropas partnerības ir nozīmīgs pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” politikas pieejas elements. Tās tiek izveidotas, lai īstenotu Savienības saistības un prioritātes, uz kurām vērsta pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, un nodrošinātu skaidru ietekmi uz Savienību, tās iedzīvotājiem un vidi, un to var efektīvāk sasniegt nevis Savienība viena pati, bet gan partnerībā, īstenojot stratēģisku redzējumu, kas partneriem ir kopīgs un ko tie ir apņēmušies īstenot.

(2)

Jo īpaši ir paredzams, ka Eiropas partnerībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” II pīlārā “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” (II pīlārs) būs svarīga nozīme, lai sasniegu stratēģiskos mērķus: paātrināt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (ANO IAM) sasniegšanu, saistību izpildi, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (4) (“Parīzes nolīgums”), kā arī pārejas uz zaļu un digitālu Eiropu īstenošanu, vienlaikus veicinot sociāli, ekonomiski un vidiski noturīgu atveseļošanu. Eiropas partnerībām ir svarīga nozīme tādu sarežģītu pārrobežu jautājumu risināšanā, kuriem vajadzīga integrēta pieeja. Tās nodrošina iespēju pievērsties ar pārveidi saistītajām, sistēmiskajām un tirgus nepilnībām, apvienojot plašu dalībnieku loku no vērtības ķēdēm, pētniecības un inovācijas jomām un rūpniecības ekosistēmām, lai strādātu pie kopīga redzējuma un to pārvērstu konkrētos ceļvežos un koordinētā darbību īstenošanā. Turklāt tās ļauj centienus un resursus koncentrēt uz kopīgām prioritātēm, lai risinātu sarežģītus jautājumus, kas gaidāmi nākotnē, un tādējādi sniegtu labumu sabiedrībai.

(3)

Lai īstenotu prioritātes un panāktu ietekmi, Eiropas partnerības būtu jāveido, plaši iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas visā Eiropā, tostarp rūpniecības nozari, augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas, struktūras, kurām uzticēta sabiedrisku pakalpojuma sniegšana vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp fondus, kas atbalsta vai veic pētniecību un inovāciju. Eiropas partnerības arī būtu jāizmanto kā viens no pasākumiem sadarbības un sinerģiju nostiprināšanai starptautiskā līmenī privātā sektora partneru vidū un publiskā sektora partneru vidū, kā arī starp tiem, tostarp, apvienojot pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu investīcijas pētniecībā un inovācijā, dodot savstarpēju labumu cilvēkiem un uzņēmumiem.

(4)

Būtu jāizveido Eiropas Metroloģijas partnerība. Tiek paredzēts, ka šāda partnerība būtu efektīvāka salīdzinājumā ar tradicionāliem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai līdzfinansētām partnerībām atbilstīgi darba programmām, kuras sagatavo 2. pīlāra saistīto kopu ietvaros.

(5)

Eiropas Metroloģijas partnerībai (“Metroloģijas partnerība”) savs uzdevums un mērķi būtu jāīsteno skaidrā, vienkāršā un elastīgā veidā, lai tā būtu pievilcīgāka nozarei, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(6)

Metroloģijas partnerībai būtu jāveicina un jāapbalvo zinātniskā izcilība un jāatbalsta Savienībā radīto pētniecības un inovācijas rezultātu ieviešana un sistemātiska izmantošana, tostarp, nodrošinot, ka tās darbību īstenošanā tiek ņemti vērā modernākie zinātnes un fundamentālo pētījumu rezultāti. Tai arī būtu jācenšas nodrošināt, ka nozare, inovatori un galu galā sabiedrība ievieš un izmanto tās darbību rezultātus.

(7)

Lai garantētu zinātnisko izcilību un saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantu Metroloģijas partnerībai būtu jāveicina akadēmiskā brīvība visās iesaistītajās valstīs, jo īpaši brīvība veikt zinātnisko pētniecību, un jāveicina visaugstākie zinātniskās integritātes standarti.

(8)

Saskaņā ar Regulā (ES) 2021/695 noteiktajiem mērķiem jebkurai dalībvalstij un jebkurai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajai trešajai valstij vajadzētu būt tiesībām piedalīties Metroloģijas partnerībā. Lai nodrošinātu papildināmību Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) un ar citām kaimiņvalstīm, citām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties Metroloģijas partnerībā, ar iesaistīto valstu piekrišanu noslēdzot attiecīgu starptautisku nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību ar Savienību.

(9)

Ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ievieš stratēģiskāku, saskaņotāku un vairāk uz ietekmi vērstu pieeju Eiropas partnerībām, izmantojot atziņas, kas gūtas pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014–2020), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (5), starpposma izvērtējumā. Regula (ES) 2021/695 sniedz iespēju efektīvāk izmantot institucionalizētas Eiropas partnerības, jo īpaši, pievēršoties skaidriem mērķiem, rezultātiem un ietekmei, ko var sasniegt līdz 2030. gadam, un nodrošinot skaidru ieguldījumu saistītajās Savienības politikas prioritātēs un politikās. Cieša sadarbība, papildināmība un sinerģijas ar citām attiecīgām programmām un iniciatīvām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, tostarp ar Eiropas Pētniecības padomi un Eiropas Inovācijas padomi, un jo īpaši ar citām Eiropas partnerībām, būs svarīga, lai veicinātu turpmākas inovācijas un pētniecību citās jomās, panāktu lielāku ietekmi un nodrošinātu, ka rezultāti tiek izmantoti visās attiecīgajās jomās, kurās tehnoloģiju attīstība ir saistīta ar metroloģiju, tādās kā digitalizācija, mākslīgais intelekts, enerģētika, viedā veselības aprūpe, klimats, autonoma satiksme un aprites ekonomika.

(10)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 555/2014/ES (6) Savienība veica finansiālu ieguldījumu Eiropas metroloģijas inovācijas un pētniecības programmā (EMPIR), kas ir atbilstīgs EMPIR iesaistīto valstu ieguldījumam, bet nepārsniedz 300 000 000 EURpamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikā. Pamatojoties uz EMPIR starpposma novērtējumu, kas veikts 2017. gada jūlijā, tika ierosināta jauna iniciatīva.

(11)

Savienības finansiālais ieguldījums Metroloģijas partnerībā būtu jāsaista ar iesaistīto valstu oficiālu apņemšanos nodrošināt finansiālu ieguldījumu Metroloģijas partnerības īstenošanā un izpildīt minētās apņemšanās. No iesaistīto valstu iemaksām būtu jāsedz arī Metroloģijas partnerības administratīvās izmaksas, kas attiecas uz īstenošanu, nepārsniedzot 5 % no tās budžeta. Iesaistītajām valstīm būtu jāapņemas vajadzības gadījumā palielināt savu ieguldījumu Metroloģijas partnerībā, un šim nolūkam būtu jāparedz iespēja sniegt rezerves finansējumu, lai nodrošinātu to spēju finansēt savas valsts subjektus, valsts metroloģijas institūtus (VMI) un norīkotos institūtus (NI), kas piedalās Metroloģijas partnerības darbībās. Lai būtu iespējams kopīgi īstenot Metroloģijas partnerību, ir vajadzīga īstenošanas struktūra. Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un attiecīgajiem netiešas pārvaldības noteikumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (7).

(12)

Metroloģijas partnerība, kas saskaņota ar Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp Eiropas zaļo kursu, prioritātēm “ekonomika cilvēku labā” un “digitālajam laikmetam gatava Eiropa”, būtu jāīsteno desmit gadu laikposmā – no 2021. līdz 2031. gadam. Metroloģijas partnerībā būtu jāiekļauj jaunas darbības, kādu nav EMPIR, un jo īpaši Eiropas metroloģijas tīklu izveide, kuri būtu jāizveido atklātā un pārredzamā veidā ar mērķi reaģēt uz steidzami risināmiem sabiedriskas nozīmes uzdevumiem un vides izaicinājumiem, un metroloģijas vajadzībām, ko rada topošās tehnoloģijas un inovācijas. Metroloģijas spējai, ko nodrošina ar minētajiem tīkliem, vajadzētu būt līdzvērtīgai pārējām pasaulē vadošajām metroloģijas sistēmām un salīdzināmai ar tām, apliecinot pasaules klases izcilību. Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas laikā būtu jāizsludina uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus Metroloģijas partnerības ietvaros, un tiem vajadzētu būt atklātiem, pārredzamiem un konkurētspējīgiem. Metroloģijas partnerībai būtu jāveicina talantu aprite un prasmju attīstība, tostarp, izmantojot prasmju apguves un pārkvalifikācijas iespējas.

(13)

Metroloģijas partnerības darbības būtu jāveic saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un pētniecības un inovācijas prioritātēm un saskaņā ar vispārīgajiem principiem un nosacījumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2021/695 10. pantā un III pielikumā, cita starpā atbalstot inovatīvu risinājumu ieviešanu Eiropas rūpniecībā, jo īpaši no MVU puses, un galu galā sabiedrībā.

(14)

Būtu jānosaka maksimālais apjoms Savienības finansiālajam ieguldījumam Metroloģijas partnerībā visā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības laikā. Minētā maksimālā apjoma robežās Savienības finansiālajam ieguldījumam vajadzētu tiekties uz apjomu, kāds ir iesaistīto valstu ieguldījumam, lai panāktu spēcīgu sviras efektu un nodrošinātu iesaistīto valstu programmu spēcīgāku integrāciju.

(15)

Metroloģijas partnerība būtu jāfinansē no Savienības programmām saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kā noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (8). Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu Metroloģijas partnerībai vajadzētu būt skaidrai dzīves cikla pieejai. Lai pienācīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, Metroloģijas partnerība būtu jāizveido uz laiku līdz 2031. gada 31. decembrim, lai tā varētu īstenot savus pienākumus attiecībā uz dotāciju īstenošanu līdz pēdējo uzsākto netiešo darbību pabeigšanai.

(16)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 3. pantu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vispārējais mērķis ir nodrošināt zinātnē un pētniecībā veikto Savienības investīciju zinātnisko, tehnoloģisko, ekonomisko un sociālo ietekmi, lai tādējādi stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un visās dalībvalstīs veicinātu Savienības konkurētspēju, tostarp rūpniecībā, īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdzēt īstenot Savienības mērķus un politikas, risināt globālus izaicinājumus, tostarp sasniegt ANO IAM, ievērojot principus, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un stiprināt Eiropas Pētniecības telpu.

(17)

Iesaistītās valstis ir vienojušās par īstenošanas struktūru iepriekšējām iniciatīvām, proti, Eiropas metroloģijas pētniecības programmai (EMRP) un EMPIR. 2007. gadā kā šāda struktūra tika izveidota EURAMET e.V. (EURAMET) – Eiropas reģionālā metroloģijas organizācija un bezpeļņas apvienība, kas darbojas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem. EURAMET ir arī uzdevumi un pienākumi, kas saistīti ar metroloģijas saskaņošanu plašākā Eiropas un pasaules mērogā. Par EURAMET locekļiem var kļūt visi Eiropas VMI, bet Eiropas NI – par asociētajiem locekļiem. Dalība EURAMET nav atkarīga no tā, vai valstī ir metroloģijas pētniecības programmas. Tā kā saskaņā ar EMPIR starpposma novērtējuma ziņojumu pārvaldības struktūra EURAMET ir izrādījusies efektīva un ļoti kvalitatīva EMRP un EMPIR īstenošanā, EURAMET būtu jāizmanto arī Metroloģijas partnerības īstenošanai. Tāpēc EURAMET būtu jāpārvalda Savienības finansiālais ieguldījums.

(18)

Finansiālās iemaksas Metroloģijas partnerībā būtu jāpārvalda centralizēti un tas būtu jādara EURAMET saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 10. panta 1. punktu. Tam nebūtu jāskar iespēja iesaistītajām valstīm sniegt tiešas finansiālās iemaksas izraudzītajiem VMI, pamatojoties uz koordinētu pieeju ar Metroloģijas partnerības komitejas starpniecību.

(19)

Metroloģijas partnerībai būtu jācenšas efektīvi veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, un jo īpaši pēc iespējas nodrošināt dzimumu līdzsvaru attiecīgajās Metroloģijas partnerības struktūrās, kā arī vērtēšanas komisijās un citās attiecīgās padomdevējās struktūrās.

(20)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/695 49. panta 4. punktu un attiecīgos noteikumus par Komisijas ekspertu grupām, Komisijai būtu jāizraugās Metroloģijas partnerībai vadības grupas locekļi, jo īpaši, pienācīgi ņemot vērā attiecīgu informāciju par jebkādu interešu konfliktu.

(21)

Lai sasniegtu Metroloģijas partnerības mērķus, EURAMET būtu jāsniedz finansiāls atbalsts galvenokārt dotāciju veidā to darbību dalībniekiem, kas izraudzītas EURAMET līmenī. Minētās darbības būtu jāizraugās pēc atklātiem, pārredzamiem un konkurētspējīgiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, par kuriem atbild EURAMET. Metroloģijas partnerībai būtu jāpieliek visas pūles, lai palielinātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pamanāmību, savlaicīgi tos dalībnieku ievērībai publicējot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” portālā un šos uzaicinājumus plaši popularizējot un izplatot nolūkā palielināt jaunpienācēju dalību. Sarindojumam vajadzētu būt saistošam attiecībā uz priekšlikumu izraudzīšanos un finansējuma piešķiršanu no Savienības finansiālā ieguldījuma un no iesaistīto valstu finansiālajām iemaksām attiecīgajiem pētniecības projektiem un saistītajām darbībām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 28. panta 3. punktu un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmu, gada darba programmā ex aequo priekšlikumu izskatīšanas noteikumos būtu jāvar iekļaut nosacījumus par MVU iesaisti, dzimumu līdztiesību un ģeogrāfisko pārstāvību. Arī darbībām, ko finansē no iesaistīto valstu iemaksām Eiropas metroloģijas tīklos, vajadzētu būt EURAMET atbildībā.

(22)

Uz līdzdalību netiešajās darbībās, ko finansē Metroloģijas partnerība, attiecas Regula (ES) 2021/695. Tomēr, ņemot vērā Metroloģijas partnerības īpašās darbības vajadzības, jo īpaši vajadzību izveidot un pārvaldīt topošos Eiropas metroloģijas tīklus un veicināt iesaistīto valstu pienācīgu finansiālo līdzdalību, vajadzētu būt iespējai paredzēt, ka koordinatora lomu netiešajās darbībās – no priekšlikuma iesniegšanas brīža līdz projekta beigām –piešķir vienīgi iesaistīto valstu VMI un NI, absolūtas nepieciešamības gadījumā, un ņemot vērā vadības grupas ieteikumus, ja tādi ir.

(23)

Iesaistīto valstu iemaksas būtu jānodrošina, izmantojot to VMI un to NI institucionālo finansējumu. Ļoti dažādajām pamatā esošajām darbībām būtu jāveicina Metroloģijas partnerības mērķu sasniegšana, un tās būtu jāizklāsta gada darba programmās, norādot saiknes ar darbības izmaksām un izdevumiem. No iemaksām būtu jāsedz inter alia to pakalpojumu izmaksas, kuri tieši nodrošina kalibrāciju, un citu līdz starptautiskajai mērvienību sistēmai izsekojamu pakalpojumu izmaksas. Iesaistīto valstu iemaksām būtu jāietver arī finansiāls ieguldījums Metroloģijas partnerības administratīvo izmaksu segšanā.

(24)

Lai nodrošinātu Metroloģijas partnerības atklātību un pārredzamību, un pieejamību, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu lietotājdraudzīgā veidā jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Lai sadarbotos ar ieinteresētajām personām un sabiedrību un piesaistītu jaunpienācējus no plaša pētniecības un nozares ieinteresēto personu loka, tostarp MVU, augstākās izglītības iestādēm, pētniecības organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, Metroloģijas partnerībai būtu jāveic plašs informēšanas pasākumu klāsts, tostarp rezultātu izplatīšana un izmantošana, popularizēšanas un informētības palielināšanas pasākumi un Metroloģijas partnerības popularizēšana ārpus Savienības.

(25)

Finansēšanas modeļa darbība attiecībā uz Savienības un ārpussavienības finansējuma atbilstības principu būtu atkārtoti jānovērtē Metroloģijas partnerības starpposma izvērtēšanas laikā, lai pārliecinātos, ka tiek ievērots atbilstības princips attiecībā uz iesaistīto valstu finansiālajam iemaksām.

(26)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus.

(27)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesībām izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt vai Savienības finansiālo ieguldījumu, ja Metroloģijas partnerību īsteno neatbilstoši, tikai daļēji vai novēloti vai ja iesaistītā valsts ieguldījumu Metroloģijas partnerības finansēšanā nesniedz vai sniedz tikai daļēji vai novēloti. Minētās tiesības būtu jāparedz iemaksu nolīgumā, kas jānoslēdz starp Savienību un EURAMET.

(28)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu iesaistīto pušu administratīvais slogs. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela skaita dokumentu un ziņojumu. Veicot revīzijas, attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā valstu programmu specifika. Saskaņā ar šo lēmumu piešķirto Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijām būtu jānodrošina administratīvā sloga samazināšana saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046.

(29)

EURAMET un iesaistītajām valstīm pēc Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padomes vai Revīzijas Palātas pieprasījuma būtu jāsniedz jebkura informācija, ko Komisijai prasa iekļaut tās Metroloģijas partnerības izvērtējumā.

(30)

Komisijai ne vēlāk kā 2025. gadā būtu jāveic starpposma izvērtēšana, kurā īpaši novērtē Metroloģijas partnerības kvalitāti un efektivitāti un panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, un ne vēlāk kā 2030. gadā būtu jāveic galīgā izvērtēšana, un būtu jāpublicē un jāizplata minēto izvērtējumu rezultāti un secinājumi. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu Metroloģijas partnerībai vajadzētu būt skaidrai dzīves cikla pieejai, tai vajadzētu būt ierobežotai laikā un būtu jāietver nosacījumi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai. Šajā nolūkā izvērtējumos būtu jāvērtē jebkādas iespējamas atjaunošanas būtiskums un saskanība.

(31)

Šā lēmuma mērķis ir Savienības dalība Metroloģijas partnerībā, lai atbalstītu tās vispārējos mērķus. Ņemot vērā metroloģijas prasību apmēru un sarežģītību, ir vajadzīgas investīcijas, kas pārsniedz VMI un NI pamatpētniecības budžetus. Progresīvu metroloģijas risinājumu pētniecībai un attīstībai nepieciešamā izcilība sniedzas tālu pāri valstu robežām, un tāpēc to nevar sasniegt valsts līmenī. Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, integrējot valstu centienus konsekventā Eiropas pieejā, apvienojot sadrumstalotas valstu pētniecības programmas, palīdzot izstrādāt vienotas pētniecības un finansēšanas stratēģijas, kas sniedzas pāri valstu robežām, un izveidojot dalībnieku un vajadzīgo investīciju kritisko masu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(32)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

(1)

Lai sasniegtu vislielāko iespējamo Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (3) (“pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula”) tika izveidots politiskais un tiesiskais regulējums Eiropas partnerībām ar privātā vai publiskā sektora partneriem. Eiropas partnerības ir nozīmīgs pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”) politikas pieejas elements. Tās tiek izveidotas, lai īstenotu Savienības prioritātes, uz kurām vērsta pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, un nodrošinātu skaidru ietekmi Savienībai un tās iedzīvotājiem, kuru var efektīvāk sasniegt nevis Savienība viena pati, bet gan partnerībā, īstenojot stratēģisku, partneriem kopīgu redzējumu, ko partneri apņemas īstenot.

(2)

Jo īpaši Eiropas partnerībām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ir svarīga nozīme stratēģisko mērķu sasniegšanā, piemēram, virzības uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un pārejas uz zaļu un digitālu Eiropu paātrināšanā, un tām būtu jāveicina atgūšanās no līdz šim nepieredzētās krīzes, ko izraisīja Covid-19 pandēmija. Eiropas partnerības risina sarežģītus pārrobežu jautājumus, kam vajadzīga integrēta pieeja. Tās nodrošina iespēju pievērsties ar pārveidi saistītajām, sistēmiskajām un tirgus nepilnībām, kas aprakstītas šai regulai pievienotajos ietekmes novērtējumos, pulcējot plašu dalībnieku loku no vērtības ķēdēm un ekosistēmām, lai virzītos uz kopēja redzējuma īstenošanu un to pārvērstu konkrētos ceļvežos un koordinētā pasākumu īstenošanā. Turklāt tās dod iespēju vērst centienus un resursus uz kopējām prioritātēm, lai risinātu minētos sarežģītos jautājumus.

(3)

Lai īstenotu prioritātes un panāktu ietekmi, Eiropas partnerības būtu jāveido, plaši iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas no visas Eiropas, tostarp rūpniecības nozari, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, fondus, kas atbalsta vai veic pētniecību un inovāciju. Tām arī vajadzētu būt vienam no pasākumiem, kas nostiprina sadarbību starp privātā vai publiskā sektora partneriem starptautiskā līmenī, arī apvienojot pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, tādējādi nesot kopēju labumu cilvēkiem un uzņēmējdarbībai un vienlaikus nodrošinot, ka Savienība var īstenot savas intereses stratēģiskās jomās.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (4) izveidotās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtējumā tika atklāts, ka laika gaitā ir ieviests ievērojams partnerības instrumentu un iniciatīvu klāsts, izmantojot septiņus īstenošanas veidus un gandrīz 120 partnerību iniciatīvas, kas darbojas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Turklāt tika secināts ne vien tas, ka instrumentu un iniciatīvu lielais skaits ir radījis sarežģītu kopainu, bet arī tas, ka to spēja sniegt ieguldījumu saistītās rīcībpolitikās Savienības un valstu līmenī kopumā nav pietiekama, neraugoties uz to, ka tie rada pozitīvu ietekmi virzībā uz to mērķu sasniegšanu, piemēram, nosakot ilgtermiņa darba programmas, strukturējot sadarbību pētniecības un inovācijas jomā starp rīcībspēkiem, kas citādi ir izkliedēti, un piesaistot papildu ieguldījumus. Tāpēc pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietekmes novērtējumā ir noteikta vajadzība pievērsties Savienības pētniecības un inovācijas finansēšanas videi un to racionalizēt, jo īpaši attiecībā uz partnerībām, kā arī pārorientēt partnerības, lai panāktu lielāku ietekmi un Savienības prioritāšu īstenošanu.

(5)

Lai risinātu šīs problēmas un sasniegtu vērienīgākus mērķus attiecībā uz Eiropas ieguldījumiem, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros būtu jāizstrādā ievērojami vienkāršojumi un reformas Komisijas politikā pētniecības un inovācijas partnerību jomā. Lai atspoguļotu tās sistēmiskumu, kā mērķis ir veicināt Savienības mēroga “pārveides” virzībā uz ilgtspējas mērķiem, pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” būtu efektīvāk jāizmanto minētās partnerības, īstenojot stratēģiskāku, saskaņotāku un vairāk uz ietekmi vērstu pieeju.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (5) ir izveidots vispārējs regulējums, saskaņā ar kuru ilgtspējīgu ieguldījumu noteikšanas kontekstā konstatē, vai saimnieciska darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu. Ar to ir izveidota vienota atsauce, kuru ieguldītāji, bankas, nozare un pētnieki var izmantot, ieguldot projektos un saimnieciskajās darbībās, kam ir būtiska pozitīva ietekme uz klimatu un vidi un kas nerada būtisku kaitējumu ne klimatam, ne videi. Tā ir atsauce zaļiem ieguldījumiem Savienībā.

(7)

Attiecīgā gadījumā Eiropas partnerībām būtu jāņem vērā tehniskās pārbaudes kritēriji, kas minēti Regulas (ES) 2020/852 3. pantā, un princips “nenodari būtisku kaitējumu”, kas izklāstīts minētās regulas 17. pantā, kā instruments, ar kuru uzlabot savu projektu gatavību un piekļuvi zaļajam finansējumam, kam būs būtiska nozīme to nodrošināto inovatīvo tehnoloģiju un risinājumu pārņemšanā tirgū un plašākā izvēršanā. Minēto tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā ir zinātniski pierādījumi. Eiropas partnerību īstenotajai pētniecībai un inovācijai vajadzētu būtiski palīdzēt uzņēmējiem sasniegt vai pārsniegt minētajā regulā noteiktos standartus un robežvērtības un pastāvīgi nodrošināt tehniskās pārbaudes kritēriju aktualitāti un atbilstību Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu izklāstītajiem mērķiem.

(8)

Pamatojoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu, vajadzētu būt iespējai izveidot trīs dažādu veidu Eiropas partnerības, proti, “līdzfinansētas”, “kopīgi plānotas” un “institucionalizētas” partnerības. Institucionalizētu Eiropas partnerību, kuras ir privātā un publiskā sektora partneru kopuzņēmumi, izveides nolūkā būtu jāizstrādā jauni Savienības tiesību akti un jāizveido speciālas īstenošanas struktūras, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 187. pantu.

(9)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā ir noteiktas astoņas prioritāras jomas, kurās institucionalizētas Eiropas partnerības, ko izveido saskaņā ar LESD 185. vai 187. pantu, varētu tikt ierosinātas. Šajās prioritārajās jomās ir ierosinātas vairākas iniciatīvas šādām institucionalizētām Eiropas partnerībām, un uz deviņām no tām attiecas šī regula.

(10)

Kopuzņēmumu veiktie pētniecības un inovācijas pasākumi būtu jāfinansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kā paredzēts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 12. un 13. pantā. Lai sasniegtu maksimālu ietekmi, kopuzņēmumiem būtu jāattīsta cieša sinerģija ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” iniciatīvām un citām Savienības programmām un finansējuma instrumentiem, jo īpaši tiem, kas atbalsta inovatīvu risinājumu izvēršanu, izglītību un reģionālo attīstību, lai palielinātu ekonomisko un sociālo kohēziju un mazinātu nelīdzsvarotību.

(11)

Ņemot vērā jauno politikas pieeju attiecībā uz Eiropas partnerībām, un jo īpaši institucionalizētām Eiropas partnerībām, ir vajadzīgs jauns veids, kā izveidot tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tās darbotos. Lai gan uz LESD 187. panta pamata pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vajadzībām izveidoto kopuzņēmumu īstenošana ir izrādījusies veiksmīga, tā ir vēl vairāk jāuzlabo. Tāpēc šīs regulas mērķis ir palielināt īstenošanas saskaņotību, efektivitāti, atvērtību, lietderību un vērstību uz ietekmi, pārvēršot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu un pieredzi, kas gūta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programmu īstenošanā, saskaņotos noteikumos, kas ir kopīgi visiem kopuzņēmumiem. Tās mērķis ir veicināt sadarbības un sinerģijas izveidi starp Eiropas partnerībām, tādējādi pilnībā izmantojot to savstarpējās saiknes organizatoriskā līmenī. Kopuzņēmumiem būtu jāmeklē iespējas, kā iesaistīt citu Eiropas partnerību pārstāvjus apspriedēs to darba programmu izstrādē, jāapzina jomas, kurās ar papildinošiem vai kopīgiem pasākumiem problēmas tiktu risinātas efektīvāk un lietderīgāk, jāizvairās no pārklāšanās, jāsaskaņo savu pasākumu termiņi un jānodrošina piekļuve rezultātiem un citiem attiecīgiem zināšanu apmaiņas līdzekļiem.

(12)

Pēc tam, kad ir noteiktas sinerģijas starp kopuzņēmumiem, tiem būtu jātiecas noteikt budžeta daļas, kas būtu jāizmanto papildinošiem vai kopīgiem pasākumiem starp kopuzņēmumiem. Šīs regulas mērķis ir arī uzlabot noteikumu efektivitāti un saskaņotību, pastiprinot operatīvo sadarbību un izpētot iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus, tostarp, izveidojot atbalsta biroja mehānismu, kam būtu jānodrošina kopuzņēmumiem horizontāla atbalsta funkcijas. Minētajam atbalsta biroja mehānismam būtu jāatvieglo lielākas ietekmes un saskaņotības panākšana kopējos jautājumos, vienlaikus saglabājot noteiktu elastīguma pakāpi, lai apmierinātu katra kopuzņēmuma konkrētās vajadzības. Šī struktūra būtu jāizveido, izmantojot pakalpojumu līmeņa vienošanās, kuras kopuzņēmumiem jānoslēdz. Atbalsta biroja mehānismam būtu jāaptver koordinācijas un administratīvā atbalsta funkcijas jomās, kurās atbilstoši to izvērtējumam tās ir atzītas par efektīvām un izmaksu ziņā lietderīgām, un būtu jāņem vērā, ciktāl iespējams, nepieciešamība izpildīt katram atsevišķajam kredītrīkotājam piemērojamo pārskatatbildības prasību un noteikumu saskaņotība, kas ietver arī intelektuālā īpašuma tiesības. Juridiskajai struktūrai vajadzētu būt tādai, lai pēc iespējas labāk tiktu apmierinātas kopuzņēmumu kopējās vajadzības, nodrošināta to cieša sadarbība un izpētītas visas iespējamās sinerģijas starp Eiropas partnerībām un līdz ar to starp dažādajām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, kā arī starp pārējām kopuzņēmumu pārvaldītajām programmām.

(13)

Šīs regulas priekšlikumam pievienotajos ietekmes novērtējumos attiecībā uz katru kopuzņēmumu ir sniegti pierādījumi, kas pamato Eiropas partnerību īstenošanu saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu, kura paredz, ka tās īstenojamas tikai tad, ja ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, tostarp cita veida Eiropas partnerībām, nebūtu iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai panākt vajadzīgo cerēto ietekmi un ja šādu īstenošanu pamato ilgtermiņa perspektīva un augsts integrācijas līmenis.

(14)

Ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ir ieviesta stratēģiskāka, saskaņotāka un vairāk uz ietekmi vērsta pieeja Eiropas partnerībām, izmantojot atziņas, kas gūtas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtēšanā. Atbilstoši jaunajam vērienam šīs regulas mērķis ir panākt efektīvāku institucionalizētas Eiropas partnerības izmantošanu, jo īpaši, pievēršoties skaidriem mērķiem, rezultātiem un ietekmei, ko var sasniegt līdz 2030. gadam, un nodrošinot skaidru ieguldījumu saistītajās Savienības politikas prioritātēs un rīcībpolitikās. Ciešai sadarbībai un sinerģijai ar citām attiecīgām iniciatīvām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, jo īpaši ar citām Eiropas partnerībām, ir svarīga nozīme, lai panāktu lielāku zinātnisko, sociālekonomisko un vidisko ietekmi un nodrošinātu rezultātu pārņemšanu. Šajā nolūkā kopuzņēmumi var piemērot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumus, kas ļauj īstenot dažāda veida sinerģiju, piemēram, alternatīvu, kumulatīvu vai kombinētu finansējumu un resursu pārvietošanu. Novērtējot kopējo ietekmi, papildus partneru ieguldījumiem un kopuzņēmumu piesaistītajiem ieguldījumiem būtu jāņem vērā plašāki ieguldījumi, kas palīdz sasniegt to mērķus, lai tādējādi sekmētu inovatīvu risinājumu paātrinātu pārņemšanu tirgū.

(15)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un atspoguļotu Eiropas partnerību zinātnisko, tehnoloģisko, ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un Savienības prioritātēm, šajā regulā būtu jānosaka kolektīvi vispārīgie un kopīgi konkrētie mērķi, kas būtu jāsasniedz visiem kopuzņēmumiem. Visi kopuzņēmumi dod kopīgu ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanā, panākot savus individuālos mērķus. Turklāt šīs Regulas kopējās daļās ir definēti kopīgie darbības mērķi, kas izriet no mērķiem, kuri noteikti īpašajā programmā, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/764 (6) (“īpašā programma, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”“). Visiem kopuzņēmumiem būtu jāveic savi uzdevumi, lai ievērotu principus un kritērijus, kas attiecībā uz Eiropas partnerībām ir noteikti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā (10. pants un III pielikums), un lai salīdzinājumā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” galvenās darba programmas uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību. Kopuzņēmumu mērķus un uzdevumus papildina papildu mērķi un uzdevumi, kas ir specifiski katram kopuzņēmumam. Atsevišķu kopuzņēmumu intervences loģikas saskaņošanai ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, vienlaikus ņemot vērā to īpatnības un politiskos kontekstus, būtu jāatbalsta kopuzņēmumu progresa koordinēta novērtēšana pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzraudzības un izvērtēšanas pasākumu ietvaros.

(16)

Šīs regulas pamatā ir Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”“ regulā noteiktie principi un kritēriji, tostarp atvērtība un pārredzamība, spēcīgs sviras efekts un visu iesaistīto pušu ilgtermiņa saistības. Viens no šīs regulas mērķiem ir nodrošināt kopuzņēmumu un to darbību atvērtību plašam subjektu lokam, tostarp jaunpienācējiem, kuri tiks uzraudzīti arī stratēģiskās koordinēšanas procesa attiecībā uz Eiropas partnerībām ietvaros, kas paredzēts īpašās programmas, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, 6. panta 5. punktā. Šādām partnerībām vajadzētu būt atvērtām jebkuram subjektam, kas vēlas un spēj strādāt, lai sasniegtu kopējo mērķi, vajadzētu veicināt ieinteresēto personu plašu un aktīvu dalību to pasākumos, dalībnieku sastāvā un pārvaldībā, un vajadzētu nodrošināt, ka rezultāti nāk par labu visiem eiropiešiem, jo īpaši, plaši izplatot rezultātus un īstenojot pirmsizvēršanas pasākumus visā Savienībā. Attiecībā uz privātiem dalībniekiem un to sastāvā esošiem vai saistītiem subjektiem, kas iedibināti trešās valstīs, Savienības un kopuzņēmuma intereses būtu jāaizsargā drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Šajā nolūkā Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai privātie dalībnieki veic atbilstošus pasākumus. Šādi pasākumi varētu ietvert pienācīgu apiešanos ar konfidenciālu informāciju vai konkrētu subjektu ierobežošanu konkrētos privātā dalībnieka operacionālajos pasākumos.

(17)

Lai nodrošinātu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 5. punkta saskaņotu piemērošanu, kopuzņēmumiem būtu jānodrošina saskaņotība ar pieeju, kuru – attiecībā uz minētā panta piemērošanu – izmanto pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmas ietvaros finansētām darbībām, kā arī ar Savienības tiesību aktiem un norādījumiem, kas ir svarīgi tā piemērošanā saistībā ar līdzīgiem jautājumiem attiecīgā kopuzņēmuma darba programmā.

(18)

Ja Komisija vai dalībvalstis apsver iespēju saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 5. punktu ierobežot dalību konkrētās kopuzņēmuma darbībās, Komisijai un dalībvalstīm valstu pārstāvju grupā pirms darba programmas pieņemšanas būtu jācenšas panākt saskaņotu nostāju, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Kopuzņēmumu ar Publisko iestāžu padomi gadījumā – pēc Komisijas pieprasījuma minētā panta piemērošana būtu jāapstiprina Publisko iestāžu padomei pirms darba programmas pieņemšanas. Turklāt pēc priekšsēdētāja aicinājuma izpilddirektoram būtu regulāri jāinformē attiecīgais pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Programmas komitejas sastāvs, papildus Komisijas pienākumam informēt Programmas komiteju saskaņā ar īpašās programmas, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, 14. panta 7. punktu un III pielikumu, un jo īpaši – pirms attiecīgā kopuzņēmuma darba programmas pieņemšanas – saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 22. panta 5. punkta piemērošanu.

(19)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas III pielikumā ir noteikts, ka finansiālajam ieguldījumam vai ieguldījumam natūrā, kurš saņemts no dalībniekiem, kas nav Savienība, vajadzētu būt vismaz 50 % apmērā un tas var sasniegt 75 % no apkopotajām kopuzņēmumu budžeta saistībām. Savukārt Savienības ieguldījumam, tostarp visiem papildu līdzekļiem no asociētajām valstīm, nevajadzētu pārsniegt 50 % no apkopotajām katra kopuzņēmuma budžeta saistībām. Attiecīgi šajā regulā vajadzīgais ieguldījums no dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jānosaka tādā pašā līmenī kā Savienības ieguldījums vai augstākā līmenī. Savienībai vajadzētu būt iespējai samazināt savu ieguldījumu, ja dalībnieki, kas nav Savienība, nepilda savas saistības.

(20)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu kopuzņēmumiem koordinētā pieejā ir jāīsteno visu finansiālo ieguldījumu centralizēta pārvaldība. Attiecīgi katrai iesaistītajai valstij ar kopuzņēmumu būtu jānoslēdz viens vai vairāki administratīvie nolīgumi, kuros nosaka koordinācijas mehānismu ieguldījumu maksājumiem un ziņošanai par tiem pieteikuma iesniedzējiem, kas ir iedibināti minētajā iesaistītajā valstī. Lai nodrošinātu saskaņotību ar valsts stratēģiskajām prioritātēm, būtu jāparedz veto tiesības iesaistītajām valstīm attiecībā uz valsts finansiālo ieguldījumu izmantošanu pieteikuma iesniedzējiem, kas ir iedibināti minētajās iesaistītajās valstīs. Lai mazinātu administratīvo slogu saņēmējiem, panāktu vienkāršošanu un nodrošinātu efektīvāku īstenošanu, katrai iesaistītajai valstij būtu jācenšas sinhronizēt savu un kopuzņēmumu maksājumu grafiku, ziņošanu un revīzijas un saskaņot savu izmaksu attiecināmību ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu. Iesaistītajās valstīs iedibinātajiem saņēmējiem, kas ir uzticējuši maksājumu darbības kopuzņēmumam, būtu jānoslēdz vienots dotācijas nolīgums ar kopuzņēmumu, ievērojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu.

(21)

Atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā noteiktajiem mērķiem viens no institucionalizētu Eiropas partnerību izveides priekšnosacījumiem ir nodrošināt partneru ieguldījumu, kas turpinātos visā kopuzņēmumu pastāvēšanas laikā. Šajā saistībā privātiem partneriem ievērojama daļa to ieguldījuma būtu jāsniedz kā ieguldījumi natūrā kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai. Kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai noteikt pasākumus, lai ar savām darba programmām veicinātu minētos ieguldījumus, jo īpaši, samazinot finansējuma likmes. Minētājiem pasākumiem vajadzētu būt balstītiem uz kopuzņēmuma īpašajām vajadzībām un pamatā esošajām darbībām. Pienācīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējamam ieviest papildu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek prasīta kopuzņēmuma dalībnieka vai tā sastāvā esošo vai saistīto subjektu dalība, pievēršoties pasākumiem, kuros kopuzņēmuma industriālie partneri var ieņemt svarīgu lomu, piemēram, plaša mēroga demonstrējumiem un paraugprojektiem, kas ir tuvāki tirgum, un ieguldīt vairāk, pateicoties zemākām finansējuma likmēm. Izpilddirektoram būtu jāuzrauga dalībnieku dalības līmenis, lai valde varētu veikt attiecīgas darbības, nodrošinot līdzsvaru starp partneru saistībām un atvērtību. Pienācīgi pamatotos gadījumos kapitāla izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar plaša mēroga demonstrējumiem vai paraugprojektiem, var uzskatīt par attiecināmām izmaksām atbilstoši piemērojamajam tiesiskajam regulējumam.

(22)

Vajadzētu būt iespējamam saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 15. panta 3. punktu ieguldījumus no programmām, kuras līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (7), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (8), Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 (9), un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (10), uzskatīt par iesaistīto valstu, kuras ir dalībvalstis, ieguldījumu kopuzņēmumos, ar noteikumu, ka ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (11) un konkrēto fondu regulu noteikumi. Turklāt vajadzētu būt iespējamam ieguldījumus no Atveseļošanas un noturības mehānisma (“mehānisms”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (12), uzskatīt par dalībvalstu, kuras ir iesaistītās valstis, ieguldījumu kopuzņēmumos, ar noteikumu, ka ir ievēroti mehānisma noteikumi un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos noteiktās saistības.

(23)

Saskaņā ar principu par ieguldījuma godīgu sadalījumu starp kopuzņēmumu dalībniekiem finansiālais ieguldījums kopuzņēmumu administratīvajās izmaksās būtu vienādi jāsadala starp Savienību un dalībniekiem, kas nav Savienība. Atkāpes no šā principa būtu jāapsver tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piemēram, ja, ņemot vērā kopuzņēmuma dalībnieka, kas nav Savienība, lielumu vai dalībnieku struktūru, ieguldījums uz katru sastāvā esošo vai saistīto subjektu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), būtu tik augsts, ka tas ievērojami mazinātu stimulu kļūt vai palikt par kopuzņēmuma dalībnieka sastāvā esošu vai ar to saistītu subjektu. Šādos gadījumos dalībnieku, kas nav Savienība, gada finansiālā ieguldījuma minimālajam īpatsvaram kopuzņēmuma administratīvajās izmaksās vajadzētu būt 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām, un MVU ieguldījumam vajadzētu būt ievērojami mazākam nekā lielāku sastāvā esošu vai saistītu subjektu ieguldījumam. Kad ir sasniegta dalības kritiskā masa, kas ļauj ieguldīt vairāk nekā 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām, gada ieguldījums uz katru sastāvā esošo vai saistīto subjektu būtu jāsaglabā vai jāpalielina, lai pakāpeniski palielinātu dalībnieku, kas nav Savienība, daļu kopējā ieguldījumā kopuzņēmuma gada administratīvajās izmaksās. Kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jācenšas palielināt sastāvā esošo vai saistīto subjektu skaitu, lai palielinātu savu ieguldījumu līdz 50 % no kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām visā tā pastāvēšanas laikā.

(24)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā ir noteikts, ka partneriem ir jāapliecina savas ilgtermiņa saistības, tostarp, nodrošinot publisko vai privāto ieguldījumu minimumu. Attiecīgi Savienībai šajā regulā ir jānosaka dibinātāji, kas ir dalībvalstīs vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs iedibināti subjekti vai starptautiskas organizācijas. Tomēr vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai pēc kopuzņēmumu izveidošanas papildināt to dalībnieku bāzi ar asociētiem dalībniekiem, kas atlasīti atklātās un pārredzamās procedūrās, jo īpaši, ņemot vērā jaunās tehnoloģiskās norises vai papildu valstu pievienošanos pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”.

(25)

Arī tiesību subjektiem, kas ir ieinteresēti atbalstīt kopuzņēmumu mērķus savās konkrētajās pētniecības jomās, nekļūstot par dalībniekiem, būtu jāpiedāvā iespēja kļūt par minēto kopuzņēmumu ieguldījuma partneriem.

(26)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 16. panta 5. punktu pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociēto trešo valstu finansiālo ieguldījumu sadalē būtu jāņem vērā asociēto trešo valstu tiesību subjektu dalības līmenis. Attiecīgi Savienības ieguldījumu kopuzņēmumos var palielināt ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociēto trešo valstu ieguldījumiem, ņemot vērā šādu tiesību subjektu dalības līmeni un ar noteikumu, ka kopējā summa, par kādu Savienības ieguldījums ir palielināts, vismaz atbilst dalībnieku, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošo vai saistīto subjektu ieguldījumam.

(27)

Kopuzņēmuma izveide nodrošina savstarpēji izdevīgu publiskā un privātā sektora partnerību iesaistītajiem dalībniekiem, arī veicinot noteiktību par būtiskiem budžeta piešķīrumiem attiecīgajām nozarēm septiņu gadu periodā. Kļūšana par dibinātāju vai asociēto dalībnieku, vai par vienu no to sastāvā esošajiem vai saistītajiem subjektiem dod iespēju dalībniekiem – tieši vai ar nozares pārstāvju starpniecību – iegūt ietekmi kopuzņēmuma valdē. Valde ir kopuzņēmuma lēmumu pieņēmēja struktūra, kas lemj par partnerības ilgtermiņa stratēģisko virzienu, kā arī tās gada prioritātēm. Tāpēc Savienībai, attiecīgā gadījumā iesaistītajām valstīm, dibinātājiem un asociētajiem dalībniekiem vajadzētu spēt sniegt ieguldījumu kopuzņēmuma darba programmu un prioritāšu noteikšanā, pieņemot un, iespējams, grozot stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, kā arī pieņemot gada darba programmu, tostarp uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturu, piemērojamo finansējuma likmi katram uzaicinājuma tematam un saistītos noteikumus iesniegšanas, izvērtēšanas, atlasīšanas, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un pārskatīšanas procedūrām.

(28)

Ir lietderīgi, ka dalībnieki, kas nav Savienība, savu apņemšanos īstenot šo regulu apliecina ar saistību vēstuli vai kopīgu saistību vēstuli, attiecīgā gadījumā norādot savu ieguldījumu kopējo summu, bez nosacījumu piemērošanas attiecībā uz to pievienošanos. Šādām saistību vēstulēm vajadzētu būt juridiski spēkā esošām visā kopuzņēmuma pastāvēšanas laikā, un kopuzņēmumam un Komisijai tās būtu cieši jāuzrauga. Kopuzņēmumiem būtu jārada tāda juridiskā un organizatoriskā vide, kas ļauj dalībniekiem īstenot savas saistības, vienlaikus nodrošinot pievilcīgumu visām ieinteresētajām personām, kopuzņēmumu pastāvīgu atvērtību un pārredzamību to īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz prioritāšu noteikšanu un dalību uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

(29)

Turpmāka vienkāršošana ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stūrakmens. Šajā saistībā vajadzētu būt vienkāršotam ziņošanas mehānismam partneriem, kuriem vairs nav jāziņo par neattiecināmām izmaksām. Ieguldījumi natūrā operacionālajos pasākumos būtu jāuzskaita, pamatojoties tikai uz attiecināmajām izmaksām, un par tiem būtu jāziņo un tie būtu jārevidē saskaņā ar mehānismu, ko piemēro konkrētajam dotācijas nolīgumam. Šāda uzskaite, kuras pamatā ir attiecināmās izmaksas, tikai ļauj automātiski aprēķināt ieguldījumus natūrā operacionālajos pasākumos, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” IT rīkus, samazina administratīvo slogu partneriem un palielina ieguldījumu paziņošanas mehānisma efektivitāti. Kopuzņēmumiem būtu cieši jāuzrauga ieguldījumi natūrā operacionālajos pasākumos, un izpilddirektoram būtu jāsagatavo un jāpublisko regulāri ziņojumi, lai noteiktu, vai progress mērķrādītāju sasniegšanā attiecībā uz ieguldījumiem natūrā ir pietiekami apmierinošs. Valdei būtu jānovērtē dalībnieku, kas sniedz ieguldījumu operacionālajos pasākumos, centieni un sasniegtie rezultāti, kā arī citi faktori, piemēram, MVU dalības līmenis un kopuzņēmumu pievilcīgums jaunpienācējiem. Vajadzības gadījumā tai būtu jāveic atbilstoši stāvokļa uzlabošanas un korektīvi pasākumi, ņemot vērā atvērtības un pārredzamības principus.

(30)

Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina sistemātiska iespēja un stimuls dalībniekiem, kas nav Savienība, apvienot to pētniecības un inovācijas pasākumus ar kopuzņēmuma pasākumiem. Papildu pasākumiem nebūtu jāpiešķir finansiāls atbalsts no kopuzņēmuma. Tomēr tos var uzskaitīt kā dalībnieku ieguldījumus natūrā papildu pasākumos, ja tie sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā un tiem ir tieša saikne ar tā darbībām, tostarp kā tādu netiešo darbību neattiecināmās izmaksas, kuras finansē kopuzņēmums, ja tas ir paredzēts gada papildu pasākumu plānā. Šādu saikni var konstatēt, ja tiek pārņemti rezultāti no netiešām darbībām, ko finansējis kopuzņēmums vai tā priekšteces iniciatīvas, vai tiek pierādīta ievērojama Savienības pievienotā vērtība. Attiecīgās izmaksas būtu jāapliecina neatkarīgai revīzijas struktūrai, ko ieceļ attiecīgais subjekts, ar nosacījumu, ka neskaidrību gadījumā kopuzņēmums var pārbaudīt vērtēšanas metodi. Šajā regulā būtu jānosaka konkrētāki noteikumi par papildu pasākumu darbības jomu katram kopuzņēmumam, ciktāl tas ir nepieciešams vēlamā virzieniskuma un ietekmes sasniegšanai. Kopuzņēmumu valdei turklāt būtu jāizlemj, vai šo ieguldījumu vērtības noteikšanas nolūkā ir nepieciešams izmantot vienkāršošanas metodes, piemēram, fiksētas summas vai vienības izmaksas, lai panāktu vienkāršošanu, izmaksu lietderību un konfidenciālu komerciālu datu aizsardzību atbilstošā līmenī.

(31)

Kopuzņēmumu vadībai būtu jānodrošina, ka to lēmumu pieņemšanas procesi ir piemēroti strauji mainīgajai sociālekonomiskajai un tehnoloģiju videi un globālajiem izaicinājumiem. Kopuzņēmumiem būtu jāizmanto zinātība, padoms un atbalsts no visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai efektīvi īstenotu savus uzdevumus un nodrošinātu sinerģiju Savienības un valstu līmenī. Tāpēc kopuzņēmumiem vajadzētu būt pilnvarotiem izveidot padomdevējas struktūras, kas tiem sniedz speciālistu konsultācijas un veic jebkādus citus konsultatīvus uzdevumus, kuri nepieciešami kopuzņēmumu mērķu sasniegšanai. Izveidojot padomdevējas struktūras, kopuzņēmumiem būtu jānodrošina līdzsvarota ekspertu pārstāvība kopuzņēmuma pasākumu darbības jomā, arī dzimumu līdzsvars. Minēto struktūru sniegtajās konsultācijās būtu jāatspoguļo zinātniskais skatījums, kā arī valsts un reģionālo iestāžu un citu kopuzņēmuma ieinteresēto personu redzējums.

(32)

Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina, ka dalībvalstis tiek pietiekami informētas par kopuzņēmumu pasākumiem, ka tās var sniegt savlaicīgu informāciju par dalībvalstīs veiktajiem pasākumiem un ka tām ir iespēja sniegt ieguldījumu sagatavošanās un lēmumu pieņemšanas procesos. Šāds dialogs ar dalībvalstīm ir īpaši svarīgs saistībā ar sinerģiju un vajadzību nodrošināt centienu un pasākumu saskaņošanu valstu, reģionālā, Savienības un Eiropas līmenī, lai radītu lielāku ietekmi. Kopuzņēmumiem, kuros ne tieši, ne netieši neiesaistās dalībvalstis kā dalībnieki vai sastāvā esoši subjekti, būtu jāizveido valsts pārstāvju grupa, kuras mērķis ir saskaņot kopuzņēmumu pasākumus ar rīcībpolitikām un darbībām, ko īsteno valsts un reģionālā līmenī.

(33)

Kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izveidot padomdevēju struktūru ar zinātnisko konsultāciju funkciju. Minētajai struktūrai vai tās locekļiem būtu jāspēj sniegt neatkarīgas zinātniskās konsultācijas un atbalstu attiecīgajam kopuzņēmumam. Zinātniskajām konsultācijām jo īpaši būtu jāattiecas uz gada darba programmām un papildu pasākumiem, kā arī vajadzības gadījumā uz jebkuru citu kopuzņēmuma uzdevumu aspektu.

(34)

Lai nodrošinātu, ka kopuzņēmumi ir informēti par visas vērtības ķēdes ieinteresēto personu nostāju un viedokļiem to attiecīgajās jomās, kopuzņēmumiem vajadzētu būt iespējai izveidot savas attiecīgās ieinteresēto personu padomdevējas grupas, ar kurām apspriesties par horizontāliem aspektiem vai īpašiem jautājumiem atbilstoši katra kopuzņēmuma vajadzībām. Šādām grupām vajadzētu būt atvērtām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, tostarp organizētām interešu grupām un starptautiskām interešu grupām no dalībvalstīm, asociētajām valstīm vai citām valstīm, kas aktīvi darbojas kopuzņēmuma jomā.

(35)

Kopuzņēmumiem būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, regulāri un savlaicīgi sniedzot savām attiecīgajām struktūrām visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informēšanas un izplatīšanas pasākumus. Tas ietver savlaicīgu informāciju, kas, ievērojot konfidencialitātes noteikumus, sadalīta pa valstīm, par pieteikumu iesniegšanu un dalību kopuzņēmuma finansētajās netiešajās darbībās, par katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un projekta īstenošanas izvērtēšanas rezultātiem, par sinerģiju ar citām attiecīgām Savienības programmām un citām Eiropas partnerībām, par papildu pasākumiem, par saistībās apsolītajiem un faktiski sniegtajiem finansiālajiem ieguldījumiem un ieguldījumiem natūrā, par kopuzņēmuma budžeta izpildi, kā arī par saikni starp kopuzņēmuma mērķiem un ieguldījumiem natūrā papildu pasākumos.

(36)

Kopuzņēmumi būtu jāievieš, izmantojot tādu struktūru un noteikumus, kas veicina efektivitāti un nodrošina vienkāršošanu. Šajā nolūkā kopuzņēmumiem būtu jāpieņem to vajadzībām atbilstoši finanšu noteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (13) 71. pantu.

(37)

Kopuzņēmumu darbības īstenošanā būtu jābalstās uz kritērijiem, kas attiecībā uz institucionalizētām Eiropas partnerībām noteikti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā. Atbalstam būtu jāizmanto Komisijas pārvaldītie elektroniskie līdzekļi. Informācijai, kas saistīta ar kopuzņēmumu finansētajām netiešajām darbībām, tostarp rezultātiem, ir būtiska nozīme Savienības rīcībpolitiku vai programmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzīšanā un izvērtēšanā. Tāpēc kopuzņēmumiem būtu jānodrošina, ka Savienības iestādēm un Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām ir piekļuve visai informācijai, kas saistīta ar to finansētajām netiešajām darbībām, tostarp netiešajās darbībās iesaistīto finansējuma saņēmēju ieguldījumiem un rezultātiem. Šādas piekļuves tiesības būtu jāattiecina tikai uz nekomerciālu un ar konkurenci nesaistītu izmantošanu, un tām būtu jāatbilst piemērojamajiem konfidencialitātes noteikumiem. Būtu jāpiešķir Savienības iestāžu un Savienības struktūru, biroju vai aģentūru personālam piekļuve šai informācijai, ievērojot atbilstošus IT drošības un informācijas drošības standartus, kā arī nepieciešamības un samērīguma principus.

(38)

Dalībai netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmumi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, būtu jāatbilst pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā izklāstītajiem noteikumiem. Kopuzņēmumiem būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, pamatojoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem. Kopuzņēmumiem būtu jāizmanto Komisijas sagatavotais korporatīvā dotācijas nolīguma paraugs. Attiecībā uz termiņu, kurā var iebilst pret rezultātu īpašumtiesību nodošanu, kā minēts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 40. panta 4. punktā, būtu jāņem vērā inovācijas ciklu ilgums jomās, ko aptver attiecīgie kopuzņēmumi.

(39)

Viens no kopuzņēmumu galvenajiem mērķiem ir sekmēt Savienības ekonomiskās spējas un jo īpaši tās zinātnisko un tehnoloģisko līderību. Turklāt atgūšanās pēc Covid-19 izgaismo vajadzību ieguldīt svarīgās tehnoloģijās, tādās kā 5G, mākslīgais intelekts (MI), mākoņdatošana, kiberdrošība un zaļās tehnoloģijas, un palielināt minēto tehnoloģiju vērtību Savienībā. Kopuzņēmumiem būtu jāsniedz ieguldījums atvērtās zinātnes veicināšanā saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 14. un 39. pantu. Šajā saistībā svarīga loma būs visu dalībnieku radītajiem rezultātiem, un visi dalībnieki – pat tie, kas nav saņēmuši Savienības finansējumu, – gūs labumu no Savienības finansējuma, izmantojot projektā radītos rezultātus un ar tiem saistītās piekļuves tiesības. Tāpēc, lai aizsargātu Savienības intereses, kopuzņēmumu tiesības iebilst pret rezultātu īpašumtiesību nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem būtu jāattiecina arī uz dalībniekiem, kas nav saņēmuši Savienības finansējumu. Īstenojot šīs tiesības iebilst un saskaņā ar samērīguma principu, kopuzņēmumam būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp Savienības interesēm un Savienības finansējumu nesaņēmušo dalībnieku pamattiesību aizsardzību attiecībā uz rezultātiem, ņemot vērā, ka minētie dalībnieki nav saņēmuši nekādu Savienības finansējumu darbībai, kurā radīti attiecīgie rezultāti.

(40)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un noteikumiem par netiešu pārvaldību, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) 2018/1046.

(41)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu pušu administratīvais slogs. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un pārmērīgas dokumentēšanas un pārskatu sniegšanas. Šajā regulā paredzētās Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas būtu jāveic saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu un citām attiecīgām Savienības finansējuma programmām.

(42)

Visā izdevumu ciklā Savienības un kopuzņēmumu pārējo dalībnieku finanšu intereses būtu jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, ieskaitot pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto un nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvos un finansiālos sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046. Ņemot vērā dažu kopuzņēmumu īstenoto darbību īpašo raksturu, kura dēļ tās ir sadalāmas pa vairākiem gadiem, vajadzētu būt iespējai Komisijas un attiecīgā kopuzņēmuma daudzgadu budžeta saistības sadalīt gada maksājumos. Šajā sakarā kopuzņēmuma “Tīra aviācija”, kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” un kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Līdz 2024. gada 31. decembrim minēto budžeta saistību kopējai summai nevajadzētu pārsniegt 50 % no attiecīgā maksimālā Savienības ieguldījuma. No 2025. gada 1. janvāra vismaz 20 % no atlikušo gadu kopējā budžeta nevajadzētu segt no gada maksājumiem.

(43)

Ņemot vērā kopuzņēmumu īpašo raksturu un pašreizējo statusu, to budžeta izpildi būtu jāturpina apstiprināt atsevišķi. Revīzijas palātai būtu jārevidē pārskati un to pamatā esošo darījumu likumība un pareizība.

(44)

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu kopuzņēmumiem vajadzētu būt skaidrai dzīves cikla pieejai. Lai pienācīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, kopuzņēmumi būtu jāizveido uz laiku līdz 2031. gada 31. decembrim, lai tie varētu īstenot savus pienākumus attiecībā uz dotāciju īstenošanu līdz pēdējo uzsākto netiešo darbību pabeigšanai. Kopuzņēmums būtu jāfinansē no Savienības programmām saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (“DFS 2021.–2027. gadam”). Pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar atlikušā DFS 2021.–2027. gadam paredzētā budžeta pieejamību kopuzņēmumam vajadzētu spēt izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus līdz 2028. gada 31. decembrim.

(45)

Saistībā ar Komisijas prioritāti “Eiropas zaļais kurss”, ko atbalsta ar Komisijas 2018. gada 11. oktobra paziņojumu “Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Ekonomikas, sabiedrības un vides saistības stiprināšana”, 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu -- visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, 2020. gada 17. oktobra paziņojumu “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem”, Eiropas biobāzētu produktu nozarei, tostarp MVU, reģioniem un primārajiem ražotājiem, būtu jākļūst klimatneitrālai, apritīgākai un ilgtspējīgākai, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaules mērogā. Spēcīga, resursefektīva un konkurētspējīga biobāzēta inovāciju ekosistēma var mazināt atkarību no neatjaunojamām fosilajām izejvielām un minerālresursiem un paātrināt to aizstāšanu. Tā var attīstīt atjaunojamus biobāzētus produktus, materiālus, procesus un barības vielas no atkritumiem un biomasas, īstenojot uz ilgtspēju un apriti vērstu inovāciju. Šāda ekosistēma var arī radīt vērtību no vietējām izejvielām, tostarp atkritumiem, atlikumiem un blakusplūsmām, lai radītu darbvietas un veicinātu ekonomikas izaugsmi un attīstību visā Savienībā – ne tikai pilsētu teritorijās, bet arī lauku un piekrastes teritorijās, kur tiek ražota biomasa un kas bieži vien ir perifērie reģioni, kuri reti gūst labumu no rūpnieciskās attīstības.

(46)

Biorūpniecības kopuzņēmums, kas izveidots pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, ir pievērsies ilgtspējīgai resursu izmantošanai, jo īpaši resursietilpīgās un lielas ietekmes nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, tekstilizstrādājumu ražošana un būvniecība, jo īpaši, pievēršoties vietējiem uzņēmējiem, ražotājiem, ražotnēm un rūpnīcām. Tā starpposma izvērtējumā, kas publicēts 2017. gada oktobrī, bija ietverts stingrs 34 ieteikumu kopums, un šie ieteikumi ir atspoguļoti ar šo regulu izveidotā kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” uzbūvē. Kopuzņēmums “Apritīga biobāzēta Eiropa” nav biorūpniecības kopuzņēmuma tiešs turpinājums, bet drīzāk programma, kuras pamatā ir priekšteces iniciatīvas panākumi un kurā ir novērstas tās nepilnības. Atbilstoši ieteikumiem kopuzņēmumā “Apritīga biobāzēta Eiropa” būtu jāiesaista plašāks ieinteresēto personu loks, tostarp primārais sektors (proti, lauksaimniecība, akvakultūra, zvejniecība un mežsaimniecība), kā arī atkritumu, atlikumu un blakusplūsmu nodrošinātāji, reģionālas iestādes un ieguldītāji, lai novērstu tirgus nepilnības un neilgtspējīgus biobāzētus procesus. Lai kopuzņēmums sasniegtu savus mērķus, tam būtu jāfinansē tikai tādi projekti, kuros ievēro apritīguma, ilgtspējas un planētas iespēju robežu principus.

(47)

Kopuzņēmumam “Apritīga biobāzēta Eiropa” būtu jāizveido izvēršanas grupas, kam būtu jādarbojas kā padomdevējām struktūrām un būtu aktīvi jāpiedalās stratēģiskajās apspriedēs, kurās ir jānosaka partnerības darba kārtība. Ir svarīgi iekļaut minētās padomdevējas struktūras pārvaldības struktūrā, lai nodrošinātu plašāku dalību un lielākus privātos ieguldījumus apritīgajā biobāzētu produktu nozarē. Izvēršanas grupām jo īpaši būtu jāsniedz atbalsts stratēģiskajās valdes sanāksmēs, kurās rūpnieciskie līderi un ieinteresēto personu pārstāvji kopā ar Komisijas augsta līmeņa pārstāvjiem pievienojas pastāvīgajai valdei, lai apspriestu un noteiktu partnerības stratēģisko virzienu.

(48)

Kopuzņēmuma “Tīra aviācija” galvenajam mērķim vajadzētu būt sniegt ieguldījumu aviācijas ekoloģiskās pēdas mazināšanā, paātrinot klimatneitrālu aviācijas tehnoloģiju izstrādi to pēc iespējas drīzākai izvēršanai, tādējādi būtiski palīdzot sasniegt Eiropas zaļā kursa un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (14) (“Eiropas Klimata akts”) vērienīgos ietekmes uz vidi mazināšanas mērķus, proti, samazināt emisijas par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem un, vēlākais, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (15). Šo mērķi var sasniegt tikai, paātrinot un optimizējot pētniecības un inovācijas procesus aeronautikā un uzlabojot Savienības aviācijas nozares konkurētspēju pasaulē. Kopuzņēmumam “Tīra aviācija” būtu arī jānodrošina, ka tīrāka aviācija joprojām ir droša un efektīva pasažieru un preču pārvadāšanai pa gaisu.

(49)

Kopuzņēmums “Tīra aviācija” izmanto pieredzi, kas gūta no kopuzņēmumiem “Clean Sky” un “Clean Sky 2”. Jaunajai Eiropas partnerībai būtu jāizvirza vērienīgāki mērķi, īpaši pievēršoties progresīvu demonstrējumu izstrādei. Atbilstoši kopuzņēmuma “Clean Sky 2” starpposma izvērtējuma konstatējumiem jaunai iniciatīvai būtu jānodrošina, ka ikviens demonstrējums atrodas kritiski svarīgā posmā saistībā ar nākamo gaisa kuģu programmu izstrādi, lai izstrādātās tehnoloģijas patiešām varētu pēc iespējas drīzāk izvērst atbilstīgi pamatprioritātei. Tāpēc jaunajam kopuzņēmumam vajadzētu koncentrēties uz tā individuālo izmantošanas mērķu pamanāmības palielināšanu un kopuzņēmuma uzraudzības, pārvaldības un ziņošanas spēju nostiprināšanu, lai atspoguļotu to pētniecības un inovācijas centienu sarežģītību, kas vajadzīgi, lai Eiropas partnerība sasniegtu savus mērķus.

(50)

Kopuzņēmumam “Tīra aviācija” vajadzētu balstīties uz spēcīgu Eiropas aviācijas nozares līderību un uz daudzveidīgu dalībnieku bāzi, kurā apvienots plašs ieinteresēto personu un ideju loks no visas Eiropas. Lai noteiktu visdaudzsološākās pieejas un subjektus, kas spēj tās īstenot, Komisija izsludināja uzaicinājumu ierosināt idejas un pieteikties potenciālajiem dalībniekiem. Būtu jāļauj valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz minētā uzaicinājuma un turpmāko uzaicinājumu rezultātiem, lai nodrošinātu dalībnieku grupas ātru paplašināšanu.

(51)

Lai palielinātu un paātrinātu kopuzņēmuma “Tīra aviācija” un kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” veikto pētniecības un inovācijas pasākumu ietekmi uz emisiju samazināšanas efektivitāti un aviācijas nozares digitalizāciju, minētajiem kopuzņēmumiem Eiropas partnerības darbā būtu jātiecas izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA), nodrošinot zināšanu par jaunām izstrādātām tehnoloģijām agrīnu apmaiņu. Minētā sadarbība būs svarīga, lai paātrinātu pārņemšanu tirgū, veicinot izrietošo produktu un pakalpojumu sertifikācijas procesu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1139 (16).

(52)

Lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp programmām Savienības, valstu un reģionālā līmenī, kopuzņēmuma “Tīra aviācija” valstu pārstāvju grupas dalībniekiem būtu jāizpēta iespējas sniegt finansiālu atbalstu valsts līmenī izciliem priekšlikumiem, kurus kopuzņēmums “Tīra aviācija” nav atlasījis finansējumam pārāk lielā iesniegto priekšlikumu skaita dēļ.

(53)

Eiropai ir sarežģīts uzdevums uzņemties vadību nākamās paaudzes gaisa kuģu vidiskās pārveides paātrināšanā un to izmaksu internalizēšanā gaisa transporta darbības modelī, kuras sabiedrībai radījušas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un vienlaikus turpināt nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas produktiem pasaules tirgū. Tāpēc kopuzņēmumam “Tīra aviācija” būtu jāatbalsta Eiropas pārstāvji starptautiskajā standartizācijā un starptautiskajos likumdošanas centienos.

(54)

Pēdējos piecos gados ir ievērojami palielinājusies interese par ūdeņradi – visas dalībvalstis Pušu konferences 21. sesijā (COP21) ir parakstījušas un ratificējušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (Parīzes nolīgums). Eiropas zaļā kursa mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, vēlākais, līdz 2050. gadam būtu samazinājušās līdz nullei. Starp prioritārajām jomām ir tīrs ūdeņradis, kurināmā elementi, citi alternatīvi kurināmā veidi un enerģijas uzglabāšana. Ūdeņradim ir pievērsta liela uzmanība Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumos “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” un “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija”, kā arī nesen izveidotajā Eiropas Tīrā ūdeņraža aliansē, kurā apvienojušās visas ieinteresētās personas, lai apzinātu tehnoloģiju vajadzības, ieguldījumu iespējas un regulatīvos šķēršļus tīra ūdeņraža ekosistēmas veidošanai Savienībā, tādējādi palīdzot samazināt pašreizējo atkarību no fosilā kurināmā un siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecīgajās nozarēs. Kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis” var dot iespēju ieviest pētniecības un inovācijas rezultātus, izmantojot ieguldījumu sistēmas, piemēram, Eiropas Tīrā ūdeņraža aliansi un svarīgus projektus visas Eiropas interesēs (IPCEI) ūdeņraža jomā.

(55)

Kopš 2008. gada ir atbalstīti speciāli pētniecības un inovācijas pasākumi saistībā ar ūdeņraža lietojumiem, galvenokārt ar kurināmā elementu un ūdeņraža kopuzņēmumu, proti, kopuzņēmuma FCH un kopuzņēmuma FCH 2, starpniecību Septītās pamatprogrammas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (17), un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kā arī tradicionālos sadarbības projektos, kas aptver visus ūdeņraža vērtības ķēdes posmus/jomas. Kopuzņēmumam “Tīrs ūdeņradis” būtu jānostiprina un jāintegrē Savienības zinātniskā spēja paātrināt tirgum gatavu progresīvu tīra ūdeņraža lietojumu izstrāde un uzlabošana, aptverot tiešos lietojumus enerģijas, transporta, ēku un rūpniecības jomā. Tas būs iespējams tikai tad, ja to apvienos ar Savienības tīra ūdeņraža vērtības ķēdes, un jo īpaši MVU, konkurētspējas nostiprināšanu.

(56)

Lai sasniegtu kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” zinātniskos mērķus, būtu jāsniedz visām attiecīgajām nozarēm, ko ietekmē ūdeņraža ekonomika, iespēja iesaistīties tā stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmas sagatavošanā un īstenošanā. Kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” veiktajās darbībās būtu jāņem vērā plaši izmantotajām tehnoloģijām alternatīvi revolucionāri tehnoloģiskie virzieni. Lai novērstu plaisu starp tirgum gatavu tehnoloģiju izstrādi un to pārņemšanu plašā mērogā, būtu jāiesaista publiskais sektors, jo īpaši reģionālās un valsts iestādes, ņemot vērā, ka pēdējās minētās atbild par klimata rīcībpolitiku un ar tirgus mehānismiem saistītu pasākumu izveidi.

(57)

Kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis” ietver pētniecības aprindas kā Hydrogen Europe Research apvienības dalībnieku, un tādēļ struktūra, kas sniedz zinātniskas konsultācijas, nebūtu jāveido.

(58)

Tā kā ūdeņradi var izmantot par degvielu vai enerģijas nesēju un arī enerģijas uzglabāšanai, ir svarīgi, lai tīra ūdeņraža partnerība nodibinātu strukturētu sadarbību ar daudzām citām Eiropas partnerībām, jo īpaši attiecībā uz tiešo lietojumu. Tīra ūdeņraža Eiropas partnerībai būtu jāmijiedarbojas jo īpaši ar nulles emisiju autotransporta un ūdens transporta, Eiropas dzelzceļa, tīras aviācijas, planētai draudzīgas pārstrādes rūpniecības un tīra tērauda Eiropas partnerībām. Šajā nolūkā būtu jāizveido struktūra, kas ziņo valdei, lai nodrošinātu sadarbību un sinerģiju starp minētajām partnerībām ūdeņraža jomā. Kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis” būtu vienīgā partnerība, kas vērsta uz ūdeņraža ražošanas tehnoloģijām. Sadarbība ar tiešo lietojumu partnerībām būtu jo īpaši jāvērš uz tehnoloģijas demonstrēšanu un specifikāciju kopīgu noteikšanu.

(59)

Dzelzceļi sniedz ieguldījumu Eiropas vienotajā transporta telpā (SETA) un ir būtisks elements Savienības ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības stratēģijas politikā. Kas attiecas uz ekonomikas lielumu – Eiropas dzelzceļa sektora tiešā bruto pievienotā vērtība ir 69 miljardi EUR, bet netiešā vērtība tiek aprēķināta 80 miljardu EUR apmērā. Dzelzceļa sektorā tieši nodarbināti ir 1,3 miljoni personu, un vairāk nekā viens miljons personu ir nodarbinātas netieši.

(60)

Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumā par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju ir uzsvērts, ka ilgtspējīgas un viedas mobilitātes nozarēm, piemēram, dzelzceļa nozarei, ir gan atbildība, gan potenciāls virzīt digitālo un zaļo pārkārtošanos, atbalstīt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un uzlabot savienojamību. Tāpēc autotransportam, dzelzceļa, gaisa un ūdens transportam būtu kopā jāveicina transporta emisiju samazināšanās par 90 % līdz 2050. gadam. Prioritāte ir būtisku daļu no tiem 75 % iekšzemes kravu, ko patlaban pārvadā pa autoceļiem, novirzīt uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem.

(61)

Kopuzņēmums Shift2Rail tika izveidots 2014. gadā, lai vadītu priekšteces iniciatīvas Shift2Rail pētniecības, izstrādes un validācijas pasākumus, apvienojot publiskā un privātā sektora finansējumu, ko nodrošinājuši tā dalībnieki, un izmantojot iekšējos un ārējos tehniskos resursus. Tas atbilstoši konkurences noteikumiem izveidoja jaunus sadarbības veidus starp ieinteresētajām personām no visas dzelzceļa nozares vērtību ķēdes un tām, kas nepieder pie tradicionālās dzelzceļa nozares, un izmantoja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pieredzi un zinātību jautājumos par savstarpēju izmantojamību un drošību.

(62)

Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” mērķim vajadzētu būt nodrošināt lieljaudas integrētu Eiropas dzelzceļa tīku, likvidējot šķēršļus savstarpējai izmantojamībai un nodrošinot tādus risinājumus pilnīgai integrācijai, kas aptver satiksmes pārvaldību, ritekļus, infrastruktūru un pakalpojumus, un tiecoties panākt projektu un inovāciju ātrāku ieviešanu un izvēršanu. Minētajā nolūkā būtu jāizmanto milzīgais digitalizācijas un automatizācijas potenciāls, lai samazinātu dzelzceļa transporta izmaksas, palielinātu tā jaudu un uzlabotu tā elastīgumu un uzticamību, un šis process būtu jābalsta uz stabilu funkcionālo sistēmu atsauces arhitektūru, kas kopīga visai nozarei, saskaņojot rīcību ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru.

(63)

Kopuzņēmumam “Eiropas dzelzceļš” būtu jānosaka savā ģenerālplānā savi prioritārie pētniecības un inovācijas pasākumi, vispārējā sistēmas arhitektūra un saskaņota darbības pieeja, iekļaujot plaša mēroga demonstrējumu pasākumus un pamatjomas, kas vajadzīgas, lai paātrinātu tādu integrētu, savietojamu un standartizētu tehnoloģisko inovāciju ienākšanu tirgū, kuras ir nepieciešamas vienotās Eiropas dzelzceļa telpas atbalstam.

(64)

Dzelzceļš ir sarežģīta sistēma ar ļoti ciešu mijiedarbību starp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa uzņēmumiem (vilcienu operatoriem) un to attiecīgo aprīkojumu (infrastruktūru un ritošo sastāvu). Ir neiespējami īstenot inovāciju bez specifikācijām un stratēģijas, kas ir kopējas visai dzelzceļa sistēmai. Tāpēc kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” sistēmu pīlāram, kurš apkopos ieguldījumu, ko sniedz gan ārpus kopuzņēmuma, gan tajā esošās attiecīgās ieinteresētās personas, būtu jānodrošina iespēja nozarei vienoties par vienu darbības koncepciju un sistēmas arhitektūru, tostarp dzelzceļa sistēmas darbību pamatā esošo pakalpojumu, funkcionālo bloku un saskarņu definīciju. Tam būtu jārada vispārējais satvars, kas nodrošina, ka pētniecība tiek vērsta uz vispāratzītām un kopīgām klientu prasībām un darbības vajadzībām. Ar sistēmu pīlāra rezultātiem būtu jāatbalsta visa dzelzceļa tīkla, tostarp TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla, un galveno līniju un reģionālo līniju, kas nav iekļautas TEN-T, sadarbspēja. Kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” pārvaldības modelī un lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāatspoguļo Komisijas vadošā loma Eiropas dzelzceļa sistēmas apvienošanā un integrēšanā, jo īpaši vienotās darbības koncepcijas un sistēmas arhitektūras ātrā un efektīvā īstenošanā, vienlaikus iesaistot privātos partnerus konsultatīvajās un tehniskā atbalsta funkcijās.

(65)

Lai nodrošinātu, ka zemo tehnoloģiju gatavības līmeņu (TGL) pētniecības rezultāti tiek lietderīgi izmantoti augstākos TGL un jo īpaši, ka tos izmanto kopuzņēmums “Eiropas dzelzceļš”, kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” Programmu birojam būtu jāīsteno šādi pasākumi.

(66)

Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu dalībnieku loka maiņu un paplašināšanu, būtu jāļauj kopuzņēmuma “Eiropas dzelzceļš” valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz Komisijas izsludināta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību rezultātiem.

(67)

Saistībā ar Komisijas prioritātēm attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi, un Komisijas 2020. gada 9. marta kopīgu paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” Savienība ir apņēmusies sniegt ieguldījumu, lai nodrošinātu veselīgu dzīvi un veicinātu labklājību visiem, veidotu vēl stingrāku partnerību starp abiem kontinentiem un atbalstītu pētniecības un inovācijas spēju attīstīšanu Āfrikā. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” citu tā dēvēto veselības tehnoloģiju starpā būtu jāpievēršas pienācīgas diagnostikas, ārstēšanas un vakcīnu trūkumam, lai vērstos pret infekcijas slimībām, piemēram, HIV, malāriju un tuberkulozi, kā arī citām ar nabadzību saistītām un novārtā atstātām infekcijas slimībām, kas ir izplatītas Āfrikā, jo īpaši Subsahāras Āfrikā. Covid-19 pandēmija ir atklājusi, ka, palielinoties dažādu reģionu savienojamībai pasaulē, ko veicina tirdzniecība un tūrisms, infekcijas slimības var strauji izplatīties visā pasaulē. Tāpēc ir svarīgi attīstīt veselības tehnoloģijas, lai ierobežotu infekcijas slimību izplatību, kā arī tās apkarotu, tiklīdz tās ir izplatījušās, nolūkā aizsargāt iedzīvotāju veselību attiecīgajās valstīs un Savienībā. Lai veselības jomā nodrošinātu spēcīgāku globālo līderību, nekā tas panākts ar priekšteci iniciatīvu EDCTP2, partnerības darbības joma būtu jāpaplašina, aptverot arī reaģēšanu uz jauniem infekcijas slimību draudiem, augošās problēmas, ko rada rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, un nepārnēsājamu slimību komorbiditāti.

(68)

Lai, izmantojot mūsdienīgus tehnoloģiju rīkus, vērstos pret infekcijas slimībām, kas skar Subsahāras Āfriku, ir vajadzīga plaša rīcībspēku loka iesaiste un ilgtermiņa saistības. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” vajadzētu būt par starpnieku produktīvā un ilgtspējīgā ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu tīklu veidošanā un sadarbībā, veidojot attiecības ar dažādām privātā un publiskā sektora organizācijām, lai nostiprinātu sadarbību starp projektiem un iestādēm. Šai programmai būtu arī jāpalīdz izveidot jaunu ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu sadarbību, lai veiktu vairākas valstis un vairākas vietas aptverošus pētījumus Subsahāras Āfrikā. Turklāt regulārai starptautiskai konferencei – Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības (EDCTP) forumam – būtu jānodrošina platforma zinātniekiem un attiecīgajiem tīkliem no Eiropas, Āfrikas un citām vietām konstatējumu un ideju apmaiņai un sadarbības saikņu izveidei.

(69)

Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāizmanto pieredze, kas gūta EDCTP un EDCTP2 programmu īstenošanā, ar Savienības, dalībvalstu, asociēto valstu un Āfrikas valstu ieguldījumu atbalstu sasniedzot rezultātus, ko nevarētu sasniegt individuālas valstis vai Savienības pētniecības pamatprogramma viena pati. EDCTP apvienībai, kas pārstāv programmā iesaistītās valstis, būtu jāsniedz ieguldījums ar papildu pasākumiem, un tā var sniegt finansiālu ieguldījumu EDCTP3 programmā un tās īstenošanā. Tai būtu jānodrošina Subsahāras valstu jēgpilna dalība un iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, kas ir svarīgi slimību sloga mazināšanai Subsahāras valstīs. Kopuzņēmumā būtu jāiesaista citi starptautiski pētniecības finansētāji, piemēram, filantropus, farmācijas nozari un citas trešās valstis, kam būtu jāsniedz ieguldījums partnerībā kā ieguldījuma partneriem pēc ad hoc principa. Turklāt, lai palielinātu programmas ietekmi, kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” attiecībā uz īpašiem uzaicinājumiem vajadzētu būt iespējai noteikt tiesību subjektus, kas varētu piedalīties netiešās darbībās. Vajadzētu būt iespējai darba programmā paredzēt, ka šādi tiesību subjekti nav tiesīgi saņemt kopuzņēmuma finansējumu.

(70)

Kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” ietver dalībvalstis un asociētās valstis kā EDCTP apvienības dalībnieces, un tādēļ valstu pārstāvju grupa nebūtu jāveido.

(71)

Ir svarīgi, lai pētniecības pasākumi, ko finansē kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” vai ko citādi aptver tā darba programma, pilnībā atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tās papildprotokoliem, Pasaules Medicīnas asociācijas 2008. gada Helsinku deklarācijā iekļautajiem ētikas principiem, labas klīniskās prakses standartiem, kas pieņemti Starptautiskajā konferencē par cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanu, attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un vietējām ētikas prasībām valstīs, kurās attiecīgos pētniecības pasākumus ir paredzēts veikt. Turklāt kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāpieprasa, lai inovācijas un intervences pasākumi, ko izstrādā, pamatojoties uz programmas atbalstīto netiešo darbību rezultātiem, būtu cenas ziņā pieņemami un pieejami neaizsargātiem iedzīvotājiem.

(72)

Lai kopuzņēmums “Global Health EDCTP3” gūtu panākumus un stimulētu dalību partnerībā, saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulu kopuzņēmuma finansējums būtu jāpiešķir tikai tiem tiesību subjektiem, kas iedibināti dalībvalstīs vai asociētajās valstīs vai kas iedibināti EDCTP apvienības sastāvā esošajās valstīs. Arī subjektiem, kas iedibināti Subsahāras Āfrikas valstīs un citās trešās valstīs, tomēr vajadzētu būt iespējai piedalīties uzaicinājumos, nesaņemot finansējumu. Turklāt subjektiem, kas iedibināti citās valstīs, kuras nav EDCTP3 apvienības dalībnieces, vajadzētu būt arī tiesīgiem pretendēt uz finansējumu īpašos tematiskos uzaicinājumos vai tādā uzaicinājumā, kas attiecas uz ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, ja tas ir paredzēts darba programmā. Kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāveic visi attiecīgie pasākumi, arī līgumiski, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses. Būtu jātiecas noslēgt zinātnes un tehnoloģiju nolīgumus ar trešām valstīm. Pirms to noslēgšanas, ja subjekti, kas iedibināti trešā valstī, kura nav noslēgusi šādu nolīgumu, piedalās ar finansējumu netiešā darbībā, kopuzņēmumam “Global Health EDCTP3” būtu jāpiemēro alternatīvi pasākumi Savienības interešu aizsardzībai, proti, dalībvalstī vai asociētajā valstī būtu jānorīko darbības finanšu koordinators, un priekšfinansējuma summa, kā arī dotācijas nolīguma noteikumi par atbildību būtu jāpielāgo, lai pienācīgi ņemtu vērā finanšu riskus.

(73)

Saistībā ar Komisijas prioritātēm “ekonomika cilvēku labā” un “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” Eiropas rūpniecībai, tostarp MVU, būtu jākļūst zaļākai, apritīgākai un digitālākai, vienlaikus saglabājot konkurētspēju pasaulē. Komisija ir uzsvērusi medicīnisku ierīču un digitālo tehnoloģiju lomu jaunu problēmu risināšanā un e-veselības pakalpojumu izmantošanas lomu augstas kvalitātes veselības aprūpes nodrošināšanā, kā arī aicinājusi nodrošināt Savienības vajadzībām atbilstošu un cenas ziņā pieņemamu zāļu piedāvājumu, bet tai pašā laikā atbalsta inovatīvu un pasaulē vadošu Eiropas farmācijas nozari. Kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” mērķis ir sniegt ieguldījumu Savienības veselības aprūpes nozares – kas ir Savienības uz zināšanām balstītās ekonomikas stūrakmens – konkurētspējas stiprināšanā un saimnieciskās darbības palielināšanā veselības aprūpes tehnoloģiju, jo īpaši integrētu veselības aprūpes risinājumu, izstrādē un tādējādi būt par instrumentu tehnoloģiskās līderības palielināšanai un mūsu sabiedrības digitālās pārveides veicināšanai. Šādas politikas prioritātes var īstenot, apvienojot izšķirīgi svarīgos dalībniekus, proti, akadēmisko aprindu pārstāvjus, dažādu lielumu uzņēmumus un veselības inovāciju tiešos lietotājus – veselības pētniecības un inovācijas publiskā un privātā sektora partnerības paspārnē. Kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” būtu jāpalīdz sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas Vēža uzveikšanas plānā un Eiropas “Viena veselība” rīcības plānā pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai. Kopuzņēmumam “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” būtu jāatbilst Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumam par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju, 2020. gada 10. marta paziņojumam par MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai un 2020. gada 25. novembra paziņojumam par Eiropas Zāļu stratēģiju.

(74)

Kopuzņēmums “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” balstās uz pieredzi, kas gūta no kopuzņēmuma “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (kopuzņēmums IMI 2), tostarp darbu, ko minētā priekštece iniciatīva veikusi Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Atbilstoši kopuzņēmuma IMI 2 starpposma izvērtējuma ieteikumiem pēctecīgai iniciatīvai ir “jānodrošina iespēja aktīvi iesaistīt farmācijas nozarē citus rūpniecības sektorus, lai izmantotu to zinātību jaunu veselības aprūpes intervences pasākumu izstrādē”. Tāpēc jāaptver tādi rūpniecības sektori kā biofarmācija, biotehnoloģijas un medicīnas tehnoloģijas, tostarp uzņēmumi, kas darbojas digitālajā jomā. Kopuzņēmuma darbības jomā būtu jāietver profilakse, diagnostika, ārstēšana un slimību pārvaldība, un tai jābūt noteiktai, pienācīgi ņemot vērā lielo slogu, ko pacientiem vai sabiedrībai, vai abām grupām kopā rada slimības smagums vai skarto cilvēku skaits, kā arī slimības lielā ekonomiskā ietekme uz pacientiem un veselības aprūpes sistēmām. Finansētajām darbībām jāatbilst Savienības vajadzībām sabiedrības veselības jomā un jāatbalsta tādu turpmāku veselības inovāciju attīstīšana, kas ir drošas, vērstas uz cilvēkiem, iedarbīgas, rentablas un cenas ziņā pieņemamas pacientiem un veselības aprūpes sistēmām.

(75)

Lai nodrošinātu vislabāko iespēju radīt jaunas zinātniskas idejas un veiksmīgus pētniecības un inovācijas pasākumus, galvenajiem rīcībspēkiem kopuzņēmumā “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” vajadzētu būt pētniekiem no dažādu veidu publiskām un privātām struktūrām. Tajā pašā laikā tiešajiem lietotājiem, piemēram, Savienības iedzīvotājiem, veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes nodrošinātājiem, būtu jāsniedz ieguldījums kopuzņēmuma stratēģiskajā izstrādē un pasākumos, nodrošinot, ka tas atbilst to vajadzībām. Turklāt arī Savienības mēroga un valsts regulatīvajām iestādēm, veselības tehnoloģiju novērtēšanas struktūrām un tiem, kas maksā par veselības aprūpi, būtu jāsniedz agrīns ieguldījums partnerības pasākumos, vienlaikus nodrošinot interešu konfliktu neesību, lai palielinātu iespējamību, ka finansēto darbību rezultāti atbilst prasībām, kas jāizpilda, lai tos varētu sākt lietot, un tādējādi panākot cerēto ietekmi. Visam šādam ieguldījumam būtu jāpalīdz labāk mērķēt pētniecības centienus uz jomām, kurās ir neapmierinātas vajadzības.

(76)

Pašreizējās problēmas un apdraudējumi veselības jomā ir globāli. Tāpēc vajadzētu būt iespējai kopuzņēmumā “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” piedalīties starptautiskajiem rīcībspēkiem no akadēmiskajām aprindām, rūpniecības un regulatīvās jomas, lai gūtu labumu no plašākas piekļuves datiem un zinātībai, reaģētu uz jauniem veselības apdraudējumiem un sasniegtu nepieciešamo ietekmi uz sabiedrību, jo īpaši uzlabotus veselības rezultātus Savienības iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā lielākā daļa partnerības pasākumu būtu jāveic dalībvalstīs un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs.

(77)

Partnerības mērķi būtu jāvērš uz pirmskonkurences posmu, tādējādi radot drošu vidi efektīvai sadarbībai starp uzņēmumiem, kas darbojas dažādās veselības tehnoloģiju jomās. Lai atspoguļotu kopuzņēmuma “Inovatīvas veselības aprūpes iniciatīva” integrējošo raksturu, palīdzētu likvidēt nošķirtību starp veselības aprūpes nozares sektoriem un nostiprinātu rūpniecības un akadēmiskās jomas sadarbību, lielākajai daļai kopuzņēmuma finansēto projektu vajadzētu būt starpnozaru projektiem.

(78)

Attiecībā uz elektronikas komponentiem un sistēmām, kas ir pamatā visiem būtiskajiem ekonomikas sektoriem, lieto terminu “svarīgas digitālās tehnoloģijas”. Komisija ir uzsvērusi vajadzību lietpratīgi izmantot šādas tehnoloģijas Eiropā, jo īpaši saistībā ar Eiropas politikas prioritāšu, piemēram, digitālās līderības, īstenošanu. Tā kā šī joma ir tik svarīga un tā kā ieinteresētās personas Savienībā tajā saskaras ar problēmām, ir steidzami jārīkojas, lai Eiropas inovācijas un vērtību ķēdēs nepaliktu neviena vāja posma. Tāpēc būtu jāizveido Savienības līmeņa mehānisms, lai dalībvalstis, Savienība un privātais sektors apvienotu un mērķtiecīgi novirzītu atbalstu pētniecībai un inovācijai elektronikas komponentu un sistēmu jomā.

(79)

Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jārisina skaidri noteikti jautājumi, kas Eiropas rūpniecības nozarēm kopumā sniegtu iespēju elektronisko komponentu un sistēmu jomā izstrādāt, ražot un izmantot inovatīvākās tehnoloģijas. Lai palīdzētu pētniecības grupām un Eiropas rūpniecības nozarēm saglabāt to pašreizējās stiprās puses vadošajā pozīcijā starptautiskajā kontekstā, kur valda liela konkurence, un novērst plaisu tehnoloģijās, kas ir būtiskas Eiropas digitālajai pārveidei, kura atspoguļo Savienības pamatvērtības, tostarp privātumu un uzticēšanos, drošību un drošumu, ir vajadzīgs strukturēts un koordinēts finansiāls atbalsts Eiropas līmenī. Sadarbība starp ekosistēmas ieinteresētajām personām, kurā pārstāvēti visi vērtības ķēžu segmenti, ir būtiska jaunu tehnoloģiju izstrādei un inovāciju ātrai pārņemšanai tirgū. Svarīga ir arī atvērtība un elastīgums, lai integrētu attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši MVU, vai nu jaunās tehnoloģijas jomās vai tehnoloģijas blakusjomās, vai arī abās šajās jomās.

(80)

Kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāapvieno finansiālie un tehniskie līdzekļi, kas ir būtiski, lai tiktu līdzi aizvien ātrākajam inovācijas tempam šajā jomā, radītu svarīgu papildu ietekmi sabiedrībai un dalītu riska uzņemšanos, saskaņojot stratēģijas un ieguldījumus ar kopējām Eiropas interesēm. Tāpēc kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” dalībniekiem vajadzētu būt Savienībai, dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm, kas piedalās brīvprātīgi, un apvienībām kā privātiem dalībniekiem, kas pārstāv to sastāvā esošos subjektus. Turklāt dalībvalstu dalība veicinās konsekventu saskaņošanu ar valstu programmām un stratēģijām, mazinot centienu pārklāšanos un sadrumstalotību, vienlaikus nodrošinot sinerģiju starp ieinteresētajām personām un pasākumiem.

(81)

Īstenojot iesaistīto valstu ieguldījumu to valsts dalībniekiem netiešajās darbībās, kopuzņēmumam “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” būtu jāņem vērā, ka iesaistītajām valstīm ir jāievēro stingri valsts budžeta noteikumi. Šajā sakarā iesaistītajām valstīm pirms katras gada darba programmas pieņemšanas būtu jāuzņemas indikatīvas finansiālas saistības un būtu jānoslēdz juridiski saistoši nolīgumi ar kopuzņēmumu, kuros paredz kārtību, kādā iesaistītās valstis visā kopuzņēmuma pastāvēšanas laikā maksā savu ieguldījumu netiešajās darbībās. Šādi nolīgumi būtu jānoslēdz kopuzņēmuma ikgadējās budžeta procedūras un plānošanas kontekstā. Valdei gada darba programma būtu jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā minētās indikatīvās saistības. Publisko iestāžu padomei būtu jāatlasa priekšlikumi. Tikai pēc tam, kad izpildītas minētās darbības, un saskaņā ar kopuzņēmuma finanšu noteikumiem kredītrīkotājam būtu jāuzņemas budžeta un juridiskās saistības par minētajām netiešajām darbībām.

(82)

Turpinot praksi, kas iedibināta kopuzņēmumā ECSEL, ir nepieciešama atkāpe no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 34. panta, lai finansējuma saņēmējiem no visām iesaistītajām valstīm varētu nemainīgi piemērot atšķirīgas finansējuma likmes atkarībā no dalībnieka veida, jo īpaši MVU un bezpeļņas tiesību subjektu gadījumā, un darbības veida. Tam būtu jānodrošina pienācīgi līdzsvarota ieinteresēto personu dalība kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” finansētajās darbībās un jāveicina aktīvāks MVU iesaistes līmenis, kā ieteikts kopuzņēmuma ECSEL starpposma izvērtējumā.

(83)

Kopuzņēmums “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” ietver dalībvalstis un asociētās valstis kā Publisko iestāžu padomes locekles, un tādēļ valstu pārstāvju grupa nebūtu jāveido.

(84)

Savienības Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskais pamatregulējums, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 549/2004 (18), tiecas pārveidot Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmu, īstenojot institucionālas, operacionālas, tehniskas un regulatīvas darbības, lai uzlabotu tās sniegumu jaudas, drošuma, efektivitātes un ietekmes uz vidi ziņā.

(85)

Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecības un izstrādes projekta (“SESAR projekts”), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 219/2007 (19), mērķis ir modernizēt ATM un sakopot tehnoloģisko un darbības inovāciju Eiropas vienotās gaisa telpas atbalstam. Tā mērķis ir līdz 2035. gadam nodrošināt tehnoloģiskus risinājumus augstas veiktspējas ATM, lai atbilstoši Eiropas zaļajam kursam un Eiropas Klimata aktam nodrošinātu nepārslogotu, vēl drošāku un videi un klimatam draudzīgāku gaisa transporta nozares darbību. SESAR projekts ietver trīs savstarpēji saistītus, nepārtrauktus un mainīgus kopdarbības procesus, kas nosaka, attīsta un izvērš inovatīvas tehnoloģiskās sistēmas un darbības procedūras, kuras ir pamatā Eiropas ATM ģenerālplānā, kas minēts Padomes Lēmumā 2009/320/EK (20), definētajai digitālajai Eiropas gaisa telpai.

(86)

Eiropas ATM ģenerālplāns ir plānošanas rīks ATM modernizācijai visā Eiropā, kas savieno ATM pētniecības un inovācijas pasākumus ar izvēršanas pasākumu scenārijiem, lai sasniegtu Eiropas vienotās gaisa telpas snieguma mērķus.

(87)

Kopuzņēmums SESAR tika izveidots ar mērķi pārvaldīt SESAR projekta definēšanas un izstrādes posmus, apvienojot publiskā un privātā sektora finansējumu, ko nodrošina tā dalībnieki, un izmantojot iekšējos un ārējos tehniskos resursus, kā arī izpildīt un vajadzības gadījumā atjaunināt Eiropas ATM ģenerālplānu. Ar to tika izveidots jauns un efektīvs sadarbības veids starp ieinteresētajām personām nozarē, kurā progress ir iespējams tikai tad, ja visas ieinteresētās personas īsteno jaunus risinājumus sinhroni. Tā kā SESAR zīmolvārds ir iemantojis plašu atpazīstamību, jaunajam kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāturpina to izmantot.

(88)

Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāizmanto kopuzņēmuma SESAR pieredze un jāturpina būt par ATM pētniecības koordinatoru Savienībā. Kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” galvenajiem mērķiem vajadzētu būt nostiprināt un turpināt integrēt pētniecības un inovācijas spēju Eiropā, palīdzot paātrināt nozares digitalizāciju un padarot nozari noturīgāku pret satiksmes svārstībām un labāk pielāgojamu tām. Tam būtu ar inovāciju jāstiprina pilotējama un bezpilota gaisa transporta un ATM pakalpojumu konkurētspēja, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi. Tam būtu jāizstrādā inovatīvi risinājumi un jāpaātrina to pārņemšana tirgū, lai izveidotu Eiropas vienoto gaisa telpu par visefektīvāko un videi nekaitīgāko gaisa telpu lidojumiem pasaulē.

(89)

Jaunajam kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāspēj izstrādāt un validēt tehnisko ieguldījumu, palīdzot Komisijai regulatīvajos pasākumos saistībā ar ATM, piemēram, sagatavojot visu tehnisko dokumentāciju kopējiem projektiem, ko izveido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu, veicot tehniskus pētījumus vai atbalstot standartizācijas darbības. Tam būtu arī jānodrošina ar Lēmumu 2009/320/EK apstiprinātā Eiropas ATM ģenerālplāna pārvaldība, arī tā uzraudzība, ar to saistītā ziņošana un tā atjaunināšana. Turklāt Komisijai vajadzētu būt tādam balsu skaitam, kas ir proporcionāls Savienības ieguldījumam budžetā, un vismaz 25 % no balsīm. Šī sistēma nodrošina, ka Komisija saglabā lielas spējas politiskā ziņā virzīt kopuzņēmuma veikto darbu, kas saistīts ar minētajiem uzdevumiem, izmantojot pastiprinātus uzraudzības mehānismus, kas izveidoti šādām struktūrām.

(90)

Vajadzētu būt iespējai kopuzņēmumā “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” piedalīties pēc iespējas plašākam ieinteresēto personu un to pārstāvju lokam no visām dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm, tostarp MVU, izmantojot dažādus dalības veidus. Dalībā būtu jo īpaši jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp pilotējamu un bezpilota gaisa kuģu aprīkojuma ražotājiem, gaisa telpas izmantotājiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostām, militārā un profesionālā personāla apvienībām un jāpiedāvā iespējas MVU, akadēmiskajām aprindām un pētniecības organizācijām. Lai noteiktu visdaudzsološākās pieejas un subjektus, kas spēj tās īstenot, Komisija izsludināja uzaicinājumu potenciālajiem dalībniekiem izteikt ieinteresētību. Būtu jāļauj valdei atlasīt asociētos dalībniekus, pamatojoties uz minētā uzaicinājuma rezultātiem, lai nodrošinātu dalībnieku grupas ātru paplašināšanu.

(91)

Maršrutu maksājumus pilnībā sedz gaisa telpas izmantotāji, kas netieši sniedz ieguldījumu pētniecības un izstrādes centienos, kurus finansē lielākās ATM ieinteresētās personas, piemēram, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji vai ražošanas nozare, kas būvē un aprīko gaisa kuģus, kurus lieto gaisa telpas izmantotāji. Tāpēc būtu jānodrošina pienācīga gaisa telpas izmantotāju pārstāvība kopuzņēmuma “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” valdē.

(92)

Lai nodrošinātu, ka ATM zinātniskās izpētes (zemo TGL) rezultāti tiek efektīvi izmantoti augstākos TGL un jo īpaši, ka tos izmanto kopuzņēmums “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, kopuzņēmuma Programmu birojam būtu jāpārvalda šādi pasākumi.

(93)

Eirokontroles aģentūras rīcībā ir atbilstoša infrastruktūra un nepieciešamie administratīvie, IT, komunikācijas un loģistikas atbalsta pakalpojumi. Kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāgūst labums no šādas Eirokontroles infrastruktūras un pakalpojumiem. Šajā saistībā ir maz potenciālu sinerģiju, ko varētu radīt, ar kopēja atbalsta biroja starpniecību apvienojot administratīvos resursus ar citiem kopuzņēmumiem. Šā iemesla dēļ kopuzņēmumam “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3” būtu jāizvēlas nepiedalīties ar šo regulu noteiktajā atbalsta biroja mehānismā.

(94)

Lai izveidotu plašu ieinteresēto personu bāzi Viedo tīklu un pakalpojumu partnerības mērķu sasniegšanas nodrošināšanai, uz priekšteces apvienības pamata ir izveidota 6G Viedo tīklu un pakalpojumu nozares apvienība (6G-IA). Lai gan ir paredzams, ka pirmajos gados pēc jaunās nozares apvienības izveides tās sastāvā esošo un ar to saistīto subjektu skaits būs neliels, tās mērķis ir iekļaut jaunus dalībniekus no citiem ieinteresēto personu sastāviem, kas darbojas viedo tīklu un pakalpojumu vērtības ķēdē. Ņemot vērā paredzamo apvienības pieticīgo lielumu un ietekmi uz tās sastāvā esošajiem MVU, apvienībai nav ilgtspējīgi sniegt ieguldījumu 50 % apmērā no Viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām visā tā pastāvēšanas laikā, it īpaši pirmajos gados pēc tā izveidošanas. Turklāt krīze, ko ir izraisījusi Covid-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomiku, ir radījusi problēmas Eiropas ekonomikas dalībniekiem, arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Tāpēc būtu jānodrošina, ka kopuzņēmuma privātie partneri var izpildīt savas saistības, bet nosacījumi joprojām ir pievilcīgi un stimulē jaunus partnerus pievienoties apvienībai. Tāpēc dalībnieku, kas nav Savienība, gada finansiālā ieguldījuma administratīvajās izmaksās minimālajam īpatsvaram vajadzētu būt 20 % no kopējām gada administratīvajām izmaksām. Jo īpaši sastāvā esošajiem MVU vajadzētu būt iespējai sniegt mazāku ieguldījumu, nekā sniedz lielāki uzņēmumi. Kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jācenšas palielināt sastāvā esošo vai saistīto subjektu skaitu, lai palielinātu to ieguldījumu līdz 50 % no kopuzņēmuma administratīvajām izmaksām tā pastāvēšanas laikā.

(95)

Saskaņā ar Komisijas prioritātēm 2019.–2024. gadam “digitālajam laikmetam gatava Eiropa” un “ekonomika cilvēku labā” un politikas mērķiem, kas noteikti tās paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, Eiropai ir jāattīsta kritiskās digitālās infrastruktūras, kas balstītas uz 5G tīkliem, un jāvairo savas tehnoloģiskās spējas, lai pārietu uz 6G laika posmā līdz 2030. gadam. Šajā saistībā Komisija ir uzsvērusi Eiropas viedo tīklu un pakalpojumu partnerības stratēģisko nozīmi drošu, uz savienojamību balstītu pakalpojumu nodrošināšanā patērētājiem un uzņēmumiem. Minētās prioritātes var sasniegt, galvenos dalībniekus, proti, rūpniecības nozari, akadēmiskās aprindas un publiskās iestādes, apvienojot Eiropas partnerībā, kuras pamatā ir panākumi, ko guvusi 5G infrastruktūras publiskā un privātā sektora partnerības priekštece iniciatīva, kura veiksmīgi izstrādājusi 5G tehnoloģiju un standartus.

(96)

Kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi” ir paredzēts, lai risinātu politikas jautājumus digitālās infrastruktūras jomā, atbalstītu 5G infrastruktūras izvēršanu programmas “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments 2 (EISI 2) – Digitalizācija”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 (21), darbības jomā un paplašinātu ar 6G tīkliem saistītās pētniecības un inovācijas tehnoloģisko tvērumu. Cieši iesaistoties dalībvalstīm, tam būtu jāstiprina reaģēšana uz Savienības politikas un sabiedrības vajadzībām attiecībā uz tīklu energoefektivitāti, kiberdrošību, tehnoloģisko līderību, privātumu un ētiku un būtu jāpaplašina pētniecības un inovācijas darbības jomu no tīkliem uz mākoņpakalpojumu sniegšanu, kā arī komponentiem un ierīcēm, kas ļauj sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un plašam ekonomikas nozaru klāstam, piemēram, veselības aprūpei, transportam, ražošanai un plašsaziņas līdzekļiem.

(97)

Publiskās politikas mērķus, kas saistīti ar viedajiem tīkliem un pakalpojumiem, nevar sasniegt rūpniecības nozare un Komisija vienas pašas. Lai tos sasniegtu holistiskā un koordinētā veidā, ir jo īpaši vajadzīga stratēģiska dalībvalstu iesaiste pārvaldības struktūrā. Tāpēc valdei būtu īpaši jāņem vērā valstu pārstāvju grupas viedokļi, jo sevišķi attiecībā uz stratēģiskajiem norādījumiem par darba programmām un finansēšanas lēmumiem.

(98)

Progresīvas 5G infrastruktūras būs pamats ekosistēmu attīstīšanai digitālās un zaļās pārkārtošanās vajadzībām, un pēc tam uz tām balstīsies Eiropas iespējas sākt izmantot 6G tehnoloģijas. Programma “EISI 2 – Digitalizācija”, kā arī programma “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (22), un InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (23), piedāvā iespējas uz 5G un vēlāk uz 6G balstītu digitālo ekosistēmu attīstīšanai. Ņemot vērā šādos izvēršanas projektos iesaistīto publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu plašo loku, ir svarīgi koordinēt stratēģiskas darba kārtības izstrādi, ieguldījumu programmu izstrādē un ieinteresēto personu informēšanu un iesaisti saistībā ar šādām programmām. Lai izveidotu stratēģisku pamatu šiem uzdevumiem, kopuzņēmumam “Viedie tīkli un pakalpojumi” būtu jākoordinē stratēģisko izvēršanas programmu izstrāde attiecīgajām izvēršanas jomām, piemēram, 5G sistēmām uz ceļiem un dzelzceļiem. Ar minētajām programmām cita starpā būtu jāatbalsta tas, ka tiek noteikti izvēršanas ceļveži, galvenās sadarbības modeļu iespējas un citi stratēģiski jautājumi.

(99)

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas 20. panta 3. punktā ir noteikts, ka attiecīgā gadījumā Komisijai vai finansēšanas struktūrai jāveic drošības kontrole attiecībā uz priekšlikumiem, kas rada bažas par drošības aspektiem.

(100)

Ievērojot Padomes 2019. gada 3. decembra secinājumus un 2019. gada 26. marta ieteikumu par 5G tīklu kiberdrošību koordinētai rīcībai Savienības līmenī, dalībvalstu Tīklu un informācijas drošības sadarbības grupa publicēja 2020. gada janvāra ES riska mazināšanas pasākumu rīkkopu attiecībā uz 5G tīklu kiberdrošību (“rīkkopa”). Rīkkopa ietver tādu stratēģisku un tehnisku pasākumu, kā arī atbalsta darbību kopumu, kas paredzēti, lai mazinātu galvenos 5G tīklu kiberdrošības riskus, kuri noteikti Savienības koordinētajā riska novērtējuma ziņojumā, un lai sniegtu norādījumus to pasākumu atlasei, kuriem būtu jāpiešķir prioritāte riska mazināšanas plānos valstu un Savienības līmenī. Komisijas 2020. gada 29. janvāra Paziņojumā par ES rīkkopas īstenošanu ir apstiprināti visi rīkkopā izklāstītie pasākumi un norādījumi un uzsvērta vajadzība pēc ierobežojumiem attiecībā uz augsta riska piegādātājiem, tostarp to izslēgšanas vajadzības gadījumā, pamatojoties uz Savienības koordinētajā riska novērtējumā norādītajiem faktoriem, kā arī pēc pasākumiem, ar ko tiktu novērsta atkarība no minētajiem piegādātājiem. Tajā ir arī noteikts īpašu darbību kopums Komisijai, jo īpaši uzdevums nodrošināt, ka piedalīties Savienības finansējuma programmās attiecīgajās tehnoloģiju jomās varēs ar nosacījumu, ka ir izpildītas drošības prasības, pilnībā izmantojot jau esošos un ieviešot jaunus drošības nosacījumus. Tāpēc, īstenojot šo regulu, būtu jāievieš atbilstoši noteikumi, lai atspoguļotu drošības pasākumus darbībās, ko finansē VTP kopuzņēmums un, pamatojoties uz tā ieteikumiem, citas finansēšanas struktūras, kuras īsteno citas Savienības programmas viedo tīklu un pakalpojumu jomā.

(101)

Kopuzņēmumi pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” tika izveidoti uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim. Kopuzņēmumiem būtu jāturpina sniegt atbalstu attiecīgajām pētniecības programmām, īstenojot atlikušās darbības, kas sāktas vai tiek turpinātas atbilstoši Padomes Regulām (EK) Nr. 219/2007, (ES) Nr. 557/2014 (24), (ES) Nr. 558/2014 (25), (ES) Nr. 559/2014 (26), (ES) Nr. 560/2014 (27), (ES) Nr. 561/2014 (28) un (ES) Nr. 642/2014 (29) un saskaņā ar minētajām regulām līdz to likvidācijai. Tāpēc juridiskās noteiktības un skaidrības labad minētās regulas būtu jāatceļ.

(102)

Savienībai būtu jārīkojas tikai tad, ja ir pierādāmas priekšrocības, proti, ja rīcība Savienības līmenī ir efektīvāka nekā rīcība valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Kopuzņēmumi ir vērsti uz jomām, kurās Savienības līmeņa rīcība sniedz pierādāmu pievienoto vērtību, ņemot vērā to, cik liela mēroga, ātruma un apjoma darbības ir vajadzīgas, lai Savienība sasniegtu savus LESD noteiktos ilgtermiņa mērķus un izpildītu savas stratēģiskās politikas prioritātes un apņemšanās. Turklāt ierosinātie kopuzņēmumi būtu jāuzskata par tādiem, kas papildina tajā pašā jomā veiktos valsts un subnacionāla līmeņa pasākumus, un tiem būtu jāpastiprina šādi pasākumi.

(103)

Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis pašas, bet gan, lai izvairītos no liekas dublēšanās, saglabātu kritisko masu un nodrošinātu, ka publiskais finansējums tiek izlietots optimāli, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(104)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajās politikas jomās, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā dienā, kad to publicē,