(1)

Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku (“Mauritānija”), kas apstiprināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1801/2006 (1), tiek provizoriski piemērots kopš 2008. gada 8. augusta. Tā protokols, ar ko nosaka nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu un ko provizoriski piemēro kopš tās pašas dienas, ir ticis vairākkārt aizstāts.

(2)

Pašlaik spēkā esošā protokola darbības termiņš beidzas 2021. gada 15. novembrī.

(3)

2019. gada 8. jūlijā Padome pieņēma lēmumu, ar ko Komisiju pilnvaroja sākt sarunas ar Mauritāniju, lai noslēgtu jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un jaunu tā īstenošanas protokolu.

(4)

No 2019. gada septembra līdz 2021. gada jūlijam notika astoņas sarunu kārtas ar Mauritāniju. Pēc minētajām sarunām 2021. gada 28. jūlijā tika parafēts Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku (“partnerattiecību nolīgums”) un tā īstenošanas protokols (“protokols”).

(5)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu ST 12392/21 (2) partnerattiecību nolīgums un protokols tika parakstīti 2021. gada 15. novembrī.

(6)

Uz protokola piemērošanas laikposmu būtu jānosaka tajā paredzēto zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm.

(7)

Ņemot vērā Mauritānijas zvejas zonā notiekošo Savienības zvejas darbību saimniecisko nozīmi un vajadzību pēc iespējas nepieļaut šādu darbību pārtraukšanu vai attiecīgā gadījumā saīsināt pārtraukuma ilgumu, šai regulai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk.

(8)

Lai Savienības kuģi varētu turpināt zvejas darbības, protokols tiks provizoriski piemērots no tā parakstīšanas dienas. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas,

(1)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2014 (2) saskaņā ar kopīgu ieteikumu, ko iesniegušas Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande un Zviedrija (Shēveningenas grupa), nosaka detalizētus noteikumus par to, kā 2021.–2023. gadā īstenot izkraušanas pienākumu dažās Ziemeļjūras zvejniecībās.

(2)

Saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/2014 daži atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma ir provizoriski piemērojami līdz 2021. gada 31. decembrim. Šajos gadījumos dalībvalstīm, kuras ir tieši ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2021. gada 1. maijā būtu jāiesniedz papildu zinātniskie pierādījumi, kas pamato konkrēto atbrīvojumu. Iesniegtie pierādījumi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK) būtu jānovērtē līdz 2021. gada 31. jūlijam.

(3)

Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi Shēveningenas grupa 2021. gada 30. aprīlī iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu, kurā lūdza dažus atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma turpināt piemērot pēc 2021. gada un sniedza papildu zinātnisko informāciju. 2021. gada 26. jūlijā Shēveningenas grupa iesniedza pārskatītu kopīgā ieteikuma redakciju.

(4)

ZZTEK (3) kopīgo ieteikumu izskatīja 2021. gada maijā. Komisija 2021. gada 16. jūlija sanāksmē, kurā Eiropas Parlaments piedalījās novērotāja statusā, iepazīstināja dalībvalstu pārstāvju ekspertu grupu ar deleģētā akta projektu.

(5)

Deleģētās regulas (ES) 2020/2014 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts paredz izdzīvotības atbrīvojumu jūras zeltplekstei, kas ar grunts traļiem (OTB, PTB), kuru linuma acs izmērs ir 90–119 mm un kuri aprīkoti ar konkrēta tipa plātnēm, nozvejota Savienības ūdeņos Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 3.a rajonā. Shēveningenas grupa lūdza atbrīvojumu paplašināt, lai tas katru gadu no 1. oktobra līdz 31. decembrim ICES Kategata apakšrajonā attiektos arī uz traļiem, kam plātnē linuma kvadrātveida acs izmērs ir vismaz 120 mm. ZZTEK atzīmēja (4), ka Dānijas iesniegtā papildu zinātniskā informācija apstiprina, ka jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotība, salīdzinot ar 80–99 linuma acs izmēru, kāds atļauts traļu ar traļa durvīm zvejniecībā, lielāka izmēra linuma acu gadījumā, kas ietver SELTRA plātnes un 120 mm kvadrātveida acs plātnes, būs līdzīga vai labāka. Tāpēc atbrīvojumu varētu paplašināt, lai iekļautu Kategata apakšrajonā darbojošos traļus, kuru plātnes linuma kvadrātveida acs izmērs ir vismaz 120 mm.

(6)

Deleģētās regulas (ES) 2020/2014 11. panta 11. punkts nosaka de minimis atbrīvojumu attiecībā uz minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu merlangu, kuru ICES 4. apakšapgabalā nozvejojuši kuģi, kas izmanto rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm. Shēveningenas grupa lūdza šo atbrīvojumu pagarināt līdz 2023. gada 31. decembrim un iesniedza jaunu zinātnisko informāciju. ZZTEK novērtēja minētos pierādījumus un secināja (5), ka kopīgais ieteikums lielā mērā risina problēmas, ko ZZTEK bija apzinājusi savos iepriekšējos novērtējumos. Konkrēti, aplēstās negribētu nozveju izkraušanas izmaksas ir būtiskas un prasītu veikt ievērojamu papildu darbu uz kuģa. ZZTEK atzina arī problēmas un sarežģījumus, ar ko saistīta selektivitātes uzlabošana šajā zvejniecībā. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāsaglabā līdz 2023. gada 31. decembrim.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un ar to saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra,

(1)

Saskaņā ar diviem kopīgiem ieteikumiem, ko iesniegusi attiecīgi Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle (dienvidrietumu ūdeņu dalībvalstis) un Beļģija, Īrija, Spānija, Francija un Nīderlande (ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstis), Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/2015 (2) ir detalizēti izklāstīts, kā 2021.–2023. gadā īstenojams izkraušanas pienākums dažās demersālajās zvejniecībās rietumu ūdeņos.

(2)

Saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/2015 daži atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma ir provizoriski piemērojami līdz 2021. gada 31. decembrim. Šajos gadījumos dalībvalstīm, kuras ir tieši ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2021. gada 1. maijā būtu jāiesniedz papildu zinātniski pierādījumi, kas pamato šo atbrīvojumu. Iesniegtā informācija Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK) būtu jānovērtē līdz 2021. gada 31. jūlijam.

(3)

Pēc apspriešanās ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstis 2021. gada 30. aprīlī iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu, prasot grozīt izmetumu plānu dažām zvejniecībām ziemeļrietumu ūdeņos.

(4)

Pēc apspriešanās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi dienvidrietumu ūdeņu dalībvalstis 2021. gada 30. aprīlī iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu, prasot grozīt izmetumu plānu dažām zvejniecībām dienvidrietumu ūdeņos.

(5)

ZZTEK (3) šos kopīgos ieteikumus izskatīja 2021. gada maijā. Komisija 2021. gada 16. jūlija sanāksmē, kurā Eiropas Parlaments piedalījās novērotāja statusā, iepazīstināja dalībvalstu pārstāvju ekspertu grupu ar deleģētā akta projektu.

(6)

Deleģētā regula (ES) 2020/2015 noteica to atbrīvojumu darbības jomu, kas piemērojami ziemeļrietumu ūdeņos (Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 5. (izņemot 5.a rajonu un tikai Savienības ūdeņus 5.b rajonā), 6. un 7. apakšapgabals). Tajā pašā regulā bija noteikta to atbrīvojumu darbības joma, kas piemērojami dienvidrietumu ūdeņos (ICES 8., 9. un 10. apakšapgabals (ūdeņi pie Azoru salām)) un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā (ūdeņi pie Madeiras un Kanāriju salām). Juridiskās skaidrības labad šo pasākumu piemērošanā būtu skaidri jāatsaucas uz Savienības ūdeņiem šajos apgabalos. Tādēļ būtu jāgroza Deleģētā regula (ES) 2020/2015.

(7)

Ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstis pieprasīja jaunu izdzīvotības atbrīvojumu jūras zeltplekstei, ko ar zvejas vadiem zvejo ICES 7.b–7.k rajonā. Ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstis iesniedza jaunus zinātniskus pierādījumus, kas uzrāda augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus šajā zvejniecībā. Šie pierādījumi ir iesniegti ZZTEK, kas secināja (4), ka dati par izdzīvotības rādītājiem ir ticami un nodrošina stabilas aplēses par izdzīvotību minētajā zvejniecībā. Tāpēc Deleģētajā regulā (ES) 2020/2015 būtu jāietver attiecīgs atbrīvojums.

(8)

Ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2015 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu līdz 2021. gada 31. decembrim tika piešķirts augstas izdzīvotības atbrīvojums dzegužrajai, ko ar grunts traļiem zvejo ICES 8. apakšapgabalā. Dienvidrietumu ūdeņu dalībvalstis pieprasīja šo atbrīvojumu pagarināt līdz 2023. gada 31. decembrim. ZZTEK izskatīja dienvidrietumu ūdeņu dalībvalstu iesniegtos zinātniskos pierādījumus un secināja, ka izdzīvotības rādītāji jaunākajos pētījumos ir zemi, bet ļoti mainīgi. Tomēr 2021. gadā ir plānoti papildu zinātniski pētījumi, kas kopā apskatīs dzīvotspēju uz kuģa un uzraudzību nebrīvē. Tāpēc atbrīvojums būtu jāpagarina līdz 2022. gadam, lai būtu pieejams pietiekams laiks pētījumu pabeigšanai. Dalībvalstīm šo pētījumu rezultāti jāiesniedz ZZTEK ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā.

(9)

Ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2015 13. panta 1. punkta f) apakšpunktu tika piešķirts de minimis atbrīvojums kaproīdām, ko ICES 7.b, 7.c un 7.f–7.k rajonā zvejo ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus. Ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstis lūdza precizēt, vai atbrīvojuma aprēķins būtu jābalsta uz nozvejām ar visiem zvejas rīkiem. ZZTEK secināja (5), ka, lai gan šai prasībai ir ietekme uz de minimis izmetumu apjoma atļauto potenciālu, iespējamais izmetumu apjoms 0,5 % de minimis ir mazs neatkarīgi no tā, vai nozveja attiecas uz visiem zvejas rīkiem vai tikai uz grunts traļiem. Turklāt atbrīvojums būtu jāpiemēro tikai relevanto grunts traļu kodiem, kas uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XI pielikumā. Tāpēc būtu jāpiešķir minētajiem nosacījumiem atbilstošs atbrīvojums līdz 2022. gada 31. decembrim. ZZTEK pieprasītie nozvejas dati dalībvalstīm jāiesniedz ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā.

(10)

Ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2015 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika piešķirts de minimis atbrīvojums merlangam, ko ICES 7.b–7.k rajonā zvejo ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus un zvejas vadus, pelaģiskos traļus un rāmja traļus. Šis atbrīvojums tika piešķirts tikai līdz 2021. gada decembrim, ņemot vērā merlanga vispārējo saglabāšanās stāvokli ICES 7.b–7.k apakšapgabalā. Ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstis pieprasīja šo atbrīvojumu pagarināt. ZZTEK izskatīja ziemeļrietumu ūdeņu dalībvalstu iesniegtos zinātniskos pierādījumus un secināja (6), ka izmetumu rādītāji ir samērā zemi un ka Ķeltu jūrā īstenoto korektīvo pasākumu iznākumā ir uzlabojusies selektivitāte (7). Tomēr merlangs Ķeltu jūrā ir krājums, kas ir cieši saistīts ar mencas nozvejām Ķeltu jūrā un ko stingri uzrauga. Tāpēc atbrīvojums būtu jāpagarina līdz 2022. gada 31. decembrim, un dalībvalstīm ir jāiesniedz ZZTEK pieprasītie nozvejas dati ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā.

(11)

Ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2015 14. panta 1. punktu tika piešķirts de minimis atbrīvojums merlangam, ko ICES 8. apakšapgabalā zvejo ar kuģiem, kuri izmanto pelaģiskos traļus, rāmja traļus, grunts traļus un zvejas vadus. Tomēr zvejas rīku sarakstā nebija iekļauti rīki, kas apzīmē pelaģiskos traļus (OTM, PTM un TM). Dienvidrietumu ūdeņu dalībvalstis pieprasīja Komisijai novērst šo nepilnību. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāgroza.

(12)

Tādēļ Deleģētā regula (ES) 2020/2015 būtu attiecīgi jālabo un jāgroza.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra,

(1)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/86 (2) nosaka izmetumu plānu dažām bentiskajām [demersālajām] zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā, un to piemēroja no 2017. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, ievērojot trīs kopīgos ieteikumus, kurus Komisijai 2016. gadā iesniegušas vairākas dalībvalstis, kas ir tiešā veidā ieinteresētas Vidusjūras reģiona zvejniecību pārvaldībā (Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta un Slovēnija). Minētie trīs kopīgie ieteikumi attiecās uz Vidusjūras rietumu daļu, Adrijas jūru un Vidusjūras dienvidaustrumu daļu.

(2)

Lai novērstu neproporcionālas nevēlamu nozveju apstrādes izmaksas, ar Deleģēto regulu (ES) 2017/86 tika noteikts de minimis atbrīvojums, kas attiecas uz bentiskajām [demersālajām] sugām. Minētā regula zaudē spēku 2021. gada 31. decembrī.

(3)

Horvātija, Itālija un Slovēnija (“augsta līmeņa grupa Adriatica”) un Grieķija, Itālija, Kipra un Malta (“augsta līmeņa grupa Sudestmed”) ir tiešā veidā ieinteresētas Adrijas jūras un Vidusjūras dienvidaustrumu daļas zvejniecību pārvaldībā. 2021. gada 7. un 14. maijā augsta līmeņa grupa Adriatica un augsta līmeņa grupa Sudestmed iesniedza zinātniskus pierādījumus, lai pieprasītu Deleģētajā regulā (ES) 2017/86 noteiktā de minimis atbrīvojuma pagarināšanu.

(4)

De minimis atbrīvojumi attiecībā uz mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas veic šo sugu specializēto zveju, ir noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/161 (3). Turpretī de minimis atbrīvojumi attiecībā uz mazo pelaģisko sugu piezvejām, kas gūtas demersālajās zvejniecībās, saskaņā ar augsta līmeņa grupu iesniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem būtu jāiekļauj šajā regulā.

(5)

Zinātniskos pierādījumus novērtēja Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (“ZZTEK”) laika posmā no 2021. gada 17. līdz 21. maijam (4). 2021. gada 13. un 21. jūlijā augsta līmeņa grupas Adriatica un Sudestmed iesniedza attiecīgi atjauninātus zinātniskos pierādījumus, kas bija saskaņoti ar ZZTEK zinātnisko ieteikumu.

(6)

Komisija piebilst, ka Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā sugas tiek nozvejotas vienlaikus un ļoti atšķirīgos daudzumos, un tas apgrūtina vienota krājuma pieejas piemērošanu. Papildus tam šīs sugas tiek nozvejotas ar nelieliem zvejas kuģiem un izkrautas daudzās dažādās izkraušanas vietās, kuras ir ģeogrāfiski izkaisītas gar piekrasti, un rezultātā rodas neproporcionālas nevēlamu nozveju apstrādes izmaksas.

(7)

ZZTEK piebilda, ka sniegtajos zinātniskajos pierādījumos ietvertā kombinētā de minimis pieeja aptver plašu sugu grupu ar dažādiem izmetumu rādītājiem, taču uzskatīja, ka, ņemot vērā attiecīgo zvejniecību sarežģītību, šāds plašs tvērums ir pareiza pieeja Adrijas jūrā un Vidusjūras dienvidaustrumu daļā. Visbeidzot, ZZTEK uzskatīja, ka, nosakot individuālus de minimis atbrīvojumus, kas aptver vienu sugu, rastos daudz atsevišķu atbrīvojumu, ko būtu vienlīdz sarežģīti uzraudzīt.

(8)

Augsta līmeņa grupa Adriatica ir sniegusi atjauninātus zinātniskos pierādījumus par neproporcionālām nevēlamu nozveju apstrādes izmaksām. Lai gan ZZTEK norādīja, ka ir sniegti izmaksu pieauguma aprēķini, tā uzsvēra, ka ir grūti novērtēt, cik lielā mērā izmaksas ir neproporcionālas. ZZTEK norādīja, ka par neproporcionālām izmaksām sniegto informāciju varētu vēl papildināt un ka būtu jāveic atbrīvojuma ietekmes novērtējums. Vēl ZZTEK norādīja, ka būtu jāprioritizē nevēlamu nozveju apjoma samazināšana, izmantojot selektīvus zvejas rīkus vai nosakot aizsargājamas jūras teritorijas. Komisija atzinīgi vērtē augsta līmeņa grupas Adriatica apņemšanos turpināt darbu saistībā ar selektivitāti un zvejniecības telpiskajiem ierobežojumiem kā prioritāti, lai panāktu nevēlamu nozveju apjoma mazināšanos. Komisija uzskata, ka atbrīvojums būtu jāpagarina, ievērojot ierosināto procentuālo apmēru.

(9)

Atjauninātajos zinātniskajos pierādījumos, kas sniegti par Adrijas jūru, ir ierosināts de minimis atbrīvojumu pagarināt attiecībā uz anšovu (Engraulis encrasicolus), sardīni (Sardina pilchardus), makrelēm (Scomber spp.) un stavridām (Trachurus spp.) 2022. gadā līdz ne vairāk kā 5 % no šo sugu gada kopējām piezvejām, kas gūtas ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX). ZZTEK uzskatīja, ka izmetumu rādītājs šai zvejniecībai ir ļoti ievērojams, tomēr selektivitātes projekti turpinās. Komisija uzskata, ka atbrīvojums būtu jāpagarina par vienu gadu, ievērojot ierosināto procentuālo apmēru. Augsta līmeņa grupai Adriatica būtu līdz 2022. gada 1. maijam jāiesniedz papildu dati, kuru pamatā būtu patlaban notiekošie pētījumi un atbrīvojuma ietekmes novērtējums.

(10)

Augsta līmeņa grupa Sudestmed ir sniegusi atjauninātus zinātniskos pierādījumus par neproporcionālām nevēlamu nozveju apstrādes izmaksām. Lai gan ZZTEK norādīja, ka ir sniegti izmaksu pieauguma aprēķini, tā uzsvēra, ka ir grūti novērtēt, cik lielā mērā izmaksas ir neproporcionālas. ZZTEK norādīja, ka par neproporcionālām izmaksām sniegto informāciju varētu vēl papildināt un ka būtu jāveic atbrīvojuma ietekmes novērtējums. Vēl ZZTEK norādīja, ka būtu jāprioritizē nevēlamu nozveju apjoma samazināšana, izmantojot selektīvus zvejas rīkus vai nosakot aizsargājamas jūras teritorijas. Komisija atzinīgi vērtē augsta līmeņa grupas Sudestmed apņemšanos turpināt darbu saistībā ar selektivitāti un zvejniecības telpiskajiem ierobežojumiem kā prioritāti, lai panāktu nevēlamu nozveju apjoma mazināšanos. Komisija uzskata, ka atbrīvojums būtu jāpagarina, ievērojot ierosināto procentuālo apmēru.

(11)

Tā kā demersālās zvejošanas darbībās, ko veic Vidusjūras dienvidaustrumu daļā un kurās izmanto āķus, āķu rindas, žaunu tīklus un vairāksienu tīklus, vienlaikus tiek nozvejotas ļoti daudzu dažādu sugu zivis, augsta līmeņa grupa Sudestmed ir ierosinājusi atšķirīgu de minimis apmēru dažām sugām, uz kurām biežākas nozvejas gadījumā attiecas zemāka de minimis robežvērtība nekā retākas nozvejas gadījumā. Tā kā tas atspoguļo jaukto zvejniecību realitāti Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Komisija uzskata, ka atbrīvojums būtu jāpiešķir, ievērojot ierosināto procentuālo apmēru.

(12)

Atjauninātajos zinātniskajos pierādījumos, kas sniegti par Vidusjūras dienvidaustrumu daļu, ir ierosināts de minimis atbrīvojumu pagarināt attiecībā uz anšovu (Engraulis encrasicolus), sardīni (Sardina pilchardus), makrelēm (Scomber spp.) un stavridām (Trachurus spp.) 2022. gadā līdz ne vairāk kā 5 % no šo sugu gada kopējām piezvejām, kas gūtas ar kuģiem, kuri izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX). ZZTEK uzskatīja, ka izmetumu rādītājs šai zvejniecībai ir ievērojams, tomēr selektivitātes projekti turpinās. Komisija uzskata, ka atbrīvojums būtu jāpagarina par vienu gadu, ievērojot ierosināto procentuālo apmēru. Augsta līmeņa grupai Sudestmed būtu līdz 2022. gada 1. maijam jāiesniedz papildu dati, kuru pamatā būtu patlaban notiekošie pētījumi un atbrīvojuma ietekmes novērtējums.

(13)

Atjauninātajos zinātniskajos pierādījumos dalībvalstis no jauna apņēmās palielināt zvejas rīku selektivitāti, ņemot vērā pašreizējo pētniecības programmu rezultātus, nolūkā samazināt un ierobežot nevēlamas nozvejas un jo īpaši tādu īpatņu nozvejas, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru.

(14)

Turklāt atjauninātajos zinātniskajos pierādījumos dalībvalstis apņēmās identificēt vēl citus aizlieguma apgabalus, lai samazinātu zivju mazuļu mirstību.

(15)

Pieprasītie pasākumi ir saskaņā ar 15. panta 4. punkta c) apakšpunkta noteikumiem.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Juridiskās noteiktības labad šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra,

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir, ieviešot izkraušanas pienākumu, pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās.

(2)

Attiecībā uz Melno jūru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā ir noteikts izkraušanas pienākums visām to sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu izkraušanas pienākums zvejniecības galvenajām sugām piemērojams vēlākais no 2017. gada 1. janvāra. Viena no šīm sugām ir akmeņplekste.

(3)

2016. gada 20. oktobrī Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2017/87 (2), ar kuru izveido izmetumu plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā, un tajā paredzēts izdzīvotības atbrīvojums akmeņplekstes nozvejām, kas gūtas ar grunts žaunu tīkliem. To piemēroja no 2017. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim.

(4)

Bulgārija un Rumānija ir tiešā veidā ieinteresētas akmeņplekstes zvejniecību pārvaldībā Melnajā jūrā. Minētās dalībvalstis 2021. gada 12. februārī iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu, kurā lūgts atjaunot ar grunts žaunu tīkliem nozvejotas akmeņplekstes izmetumu plānu un izdzīvotības atbrīvojumu Melnajā jūrā. 2021. gada 15. jūlijā šīs dalībvalstis iesniedza atjauninātu kopīgā ieteikuma redakciju. No relevantām zinātniskajām struktūrām tika saņemts zinātnisks pienesums, kas apliecina šīs sugas augstos izdzīvotības rādītājus.

(5)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) novērtēja iesniegto atjaunināto kopīgo ieteikumu (3) un norādīja, ka vajadzīga pilnīgāka informācija. Komisija atzīst zinātniskos pētījumus (4), kuri ārpussavienības valstu kuģu gadījumā apliecina, ka ar žaunu tīkliem Melnajā jūrā nozvejotas akmeņplekstes izdzīvotība ir augsta. Pētījumi ir par to pašu jūras baseinu, sugu un zvejas rīkiem, uz kuriem attiecas Bulgārijas un Rumānijas lūgtais atbrīvojums, tāpēc Komisija uzskata, ka atbrīvojuma sakarā tie būtu jāņem vērā.

(6)

Pamatojoties uz zinātniskajiem pierādījumiem un ZZTEK novērtējumu, izdzīvotības atbrīvojums, kas atļauts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu, šajā regulā būtu jāiekļauj uz vienu gadu.

(7)

Līdz 2022. gada 1. maijam attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāiesniedz papildu dati par izdzīvotības aplēsēm akmeņplekstes zvejniecībā, kurā izmanto žaunu tīklus.

(8)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Ievērojot kopīgo ieteikumu un ņemot vērā grafiku, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra,

(1)

Ar Regulu (ES) 2019/1022 izveido daudzgadu plānu bentiskajām [demersālajām] zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūras rietumu daļā. Ar minētās regulas 14. pantu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, attiecībā uz izkraušanas pienākumu nosakot sīkus noteikumus par visiem sugu krājumiem Vidusjūras rietumu daļā, uz kuriem izkraušanas pienākums attiecas, un nejaušām pelaģisko zivju nozvejām zvejniecībās, kas izmanto krājumus saskaņā ar šo noteikumu.

(2)

Ņemot vērā trīs kopīgos ieteikumus, kurus Komisijai 2016. gadā iesniegušas vairākas dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas to zvejniecību pārvaldībā, kuras darbojas Vidusjūrā (Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta un Slovēnija), ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/86 (2) tika izveidots izmetumu plāns dažām bentiskajām [demersālajām] zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā, un tas bija jāpiemēro laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim. Minētie trīs kopīgie ieteikumi attiecās uz Vidusjūras rietumu daļu, Adrijas jūru un Vidusjūras dienvidaustrumu daļu.

(3)

2021. gada 7. maijā Spānija, Francija un Itālija (augsta līmeņa grupa Pescamed) iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu, kurā pēc konsultēšanās ar Vidusjūras konsultatīvo padomi (MEDAC) tika ierosināts saistībā ar izkraušanas pienākumu pagarināt noteiktu atbrīvojumu termiņu attiecībā uz demersālajām zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūras rietumu daļā.

(4)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) minēto kopīgo ieteikumu novērtēja laikposmā no 2021. gada 17. līdz 21. maijam (3).

(5)

2021. gada 21. jūlijā augsta līmeņa grupa Pescamed iesniedza atjauninātu kopīgo ieteikumu, kas bija saskaņots ar ZZTEK novērtējumu.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (4) 18. pantu Komisija ir izskatījusi kopīgo ieteikumu, ņemot vērā ZZTEK izvērtējumu, lai nodrošinātu, ka tas ir savietojams ar attiecīgajiem saglabāšanas pasākumiem, to vidū ar izkraušanas pienākumu.

(7)

Komisija atzīmē, ka Vidusjūras rietumu daļā sugas tiek zvejotas vienlaikus un ļoti dažādos daudzumos un ka tas apgrūtina vienota krājuma pieejas izmantošanu. Papildus tam šīs sugas tiek nozvejotas ar nelieliem zvejas kuģiem un izkrautas daudzās dažādās izkraušanas vietās, kas ģeogrāfiski izkaisītas gar piekrasti, un tā rezultātā veidojas neproporcionālas izmaksas par nevēlamu nozveju apstrādi.

(8)

Atjauninātajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu pagarināt izdzīvotības atbrīvojumu, kas noteikts attiecībā uz divvāku gliemjiem, t. i., ķemmīšgliemenēm Pecten jacobeus, cietgliemenēm Venerupis spp. un gliemenēm Venus spp., kuras nozvejotas ar mehānisko dragu (HMD), minēto atbrīvojumu attiecinot arī uz 2022. gadu. ZZTEK atgādināja dalībvalstīm, ka ir jāpabeidz divi pašreizējie pētījumi, lai varētu turpināt izvērtēt ķemmīšgliemeņu, cietgliemeņu un gliemeņu izdzīvotības rādītājus. Tā kā pierādījumi par šo sugu izdzīvotības rādītājiem nav pārliecinoši, Komisija uzskata, ka izdzīvotības atbrīvojums šajā regulā būtu jāiekļauj uz vienu gadu, kamēr vēl nav iesniegti attiecīgie dati par izdzīvotību. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu līdz 2022. gada 1. maijam jāiesniedz Komisijai attiecīgie dati par minēto triju sugu izdzīvotību, lai ZZTEK varētu pilnībā izvērtēt šā atbrīvojuma pamatotību un lai Komisija varētu veikt pārskatīšanu.

(9)

Atjauninātajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts pagarināt izdzīvotības atbrīvojumu, kas noteikts attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus), kurš nozvejots ar grunts traļiem (OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT un TX), minēto atbrīvojumu attiecinot arī uz 2022., 2023. un 2024. gadu. ZZTEK uzskatīja, ka zinātniski pierādījumi uzrāda ļoti zemus minētās sugas izdzīvotības rādītājus Vidusjūras rietumu daļā un citos reģionos jūlijā un augustā. Tā kā pārējā gada laikā ir novēroti augsti izdzīvotības rādītāji, Komisija, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas paņēmienu un ekosistēmas raksturlielumus, uzskata, ka izdzīvotības atbrīvojuma termiņš būtu jāpagarina par trim gadiem, izņemot katra gada jūliju un augustu.

(10)

Atjauninātajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts pagarināt izdzīvotības atbrīvojumu, kas noteikts attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus), kurš noķerts ar ķeramajiem groziem un zivju krātiņveida lamatām (FPO, FIX), minēto atbrīvojumu attiecinot arī uz 2022., 2023. un 2024. gadu. ZZTEK uzskatīja, ka šo atbrīvojumu pamatojošā informācija ir nepilnīga. Tomēr, ņemot vērā to, ka minētā zvejniecība ir diezgan selektīva, Komisija uzskata, ka atbrīvojuma termiņš būtu jāpagarina par trim gadiem.

(11)

Atjauninātajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts pagarināt izdzīvotības atbrīvojumu, kas noteikts attiecībā uz sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo), kura nozvejota ar āķiem un āķu rindām (LHP, LHM, LLS, LLD, LL, LTL, LX), minēto atbrīvojumu attiecinot arī uz 2022. un 2023. gadu. ZZTEK uzskatīja, ka ir sniegti pierādījumi, kas pamato šo atbrīvojumu, bet būtu vajadzīgi papildu zinātniskie pētījumi, lai nepastarpināti novērotu izmetumu izdzīvotību. Tāpēc Komisija uzskata, ka šā atbrīvojuma termiņš būtu jāpagarina par diviem gadiem.

(12)

Atjauninātajā kopīgajā ieteikumā ir ierosināts pagarināt izdzīvotības atbrīvojumu, kas noteikts attiecībā uz omāru (Homarus gammarus) un langustiem (Palinuridae), kuri nozvejoti ar tīkliem (GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN) un noķerti ar ķeramajiem groziem un zivju krātiņveida lamatām (FPO, FIX), minēto atbrīvojumu attiecinot arī uz 2022. un 2023. gadu. ZZTEK uzskatīja, ka ir sniegti pierādījumi, kas apliecina, ka šā atbrīvojuma ietekme uz izdzīvotību, visticamāk, būs zema, bet būtu vajadzīgi papildu zinātniskie pētījumi, lai nepastarpināti novērotu izmetumu izdzīvotības rādītājus. Tāpēc Komisija uzskata, ka šā atbrīvojuma termiņš būtu jāpagarina par diviem gadiem.

(13)

Kopīgajā ieteikumā bija sniegti atjaunināti zinātniskie pierādījumi par neproporcionālām nevēlamu nozveju apstrādes izmaksām. Lai gan ZZTEK norādīja, ka ir sniegti izmaksu pieauguma aprēķini, tā arī uzsvēra, ka ir grūti novērtēt, cik lielā mērā izmaksas ir neproporcionālas. ZZTEK norādīja, ka par neproporcionālām izmaksām sniegto informāciju varētu vēl papildināt un ka būtu jāveic atbrīvojuma ietekmes novērtējums. Vēl ZZTEK norādīja, ka būtu jānosaka, ka prioritāte ir nevēlamu nozveju apjoma samazināšana, izmantojot selektīvākus zvejas rīkus vai nosakot aizsargātas jūras teritorijas. Komisija atzinīgi novērtē augsta līmeņa grupas Pescamed apņemšanos, ka prioritāri ir jāturpina uzlabot selektivitāte un jānosaka zvejniecībām telpiski ierobežojumi, lai panāktu nevēlamu nozveju apjoma samazināšanos. ZZTEK norādīja, ka kombinētā de minimis pieeja aptver plašu sugu grupu ar plaša diapazona izmetumu rādītājiem, taču uzskatīja, ka ir pareizi piemērot šādu plašu tvērumu, ņemot vērā to attiecīgo zvejniecību sarežģītību, kas darbojas Vidusjūras rietumu daļā. Turklāt ZZTEK uzskatīja, ka, nosakot individuālus de minimis atbrīvojumus, kas aptver vienu sugu, visticamāk, rastos daudz atsevišķu atbrīvojumu, kurus būtu vienlīdz sarežģīti uzraudzīt. Komisija uzskata, ka šis atbrīvojums būtu jāpapildina ar ierosinātajiem procentuālajiem līmeņiem.

(14)

Dalībvalstis kopīgajā ieteikumā no jauna apņēmās palielināt zvejas rīku selektivitāti saskaņā ar pašreizējo pētniecisko programmu rezultātiem nolūkā samazināt un ierobežot nevēlamas nozvejas un jo īpaši to īpatņu nozvejas, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru.

(15)

Turklāt dalībvalstis kopīgajā ieteikumā apņēmās arī identificēt vēl citus aizlieguma apgabalus, lai samazinātu zivju mazuļu mirstību, ja ir pierādījumi par augstu zivju mazuļu koncentrāciju. Pasākumi, kas ierosināti atjauninātajā kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu un 5. punkta b) un c) apakšpunktu un 18. panta 3. punktu.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama papildu ievedmuitas nodokļu sistēma, un ir noteiktas reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam ir jāgroza, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (2) pielikuma A daļā noteiktas darbīgās vielas, kuras uzskata par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/52 (3) darbīgo vielu dimoksistrobīna, mekopropa-P, metirāma, oksamila un piraklostrobīna apstiprinājuma periods tika pagarināts līdz 2022. gada 31. janvārim, bet darbīgo vielu benfluralīna, fluazināma, flutolanila un mepikvata apstiprinājuma periods – līdz 2022. gada 28. februārim.

(3)

Pieteikumi uz minēto vielu apstiprinājuma atjaunošanu tika iesniegti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 (4), kas atcelta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1740 (5). Taču saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1740 17. panta 2. punktu vēl tiek piemērota minēto darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanas procedūra, kas izklāstīta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 844/2012.

(4)

Ņemot vērā to, ka no pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ šo darbīgo vielu novērtēšana ir aizkavējusies, to apstiprinājuma periodi, visdrīzāk, beigsies, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu. Tāpēc minētos apstiprinājuma periodus nepieciešams pagarināt.

(5)

Turklāt darbīgo vielu fluazināma, flutolanila, mekopropa-P, mepikvata, metirāma un piraklostrobīna apstiprinājuma periods ir jāpagarina, lai atvēlētu laiku, kas vajadzīgs, lai saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 13. un 14. pantā noteikto procedūru novērtētu šo darbīgo vielu endokrīni disruptīvās īpašības.

(6)

Ja Komisijai ir jāpieņem regula, ar kuru kādas šīs regulas pielikumā minētās darbīgās vielas apstiprinājumu paredz neatjaunot, jo nav izpildīti apstiprināšanas kritēriji, Komisijai, izvēloties attiecīgo vēlāko datumu, apstiprinājuma termiņa beigas jānosaka vai nu tajā pašā datumā, kāds bijis noteikts pirms šīs regulas pieņemšanas, vai datumā, kurā stājas spēkā regula, ar ko darbīgās vielas apstiprinājums netiek atjaunots. Ja Komisijai ir jāpieņem regula, ar kuru paredz atjaunot šīs regulas pielikumā minētas darbīgās vielas apstiprinājumu, Komisija atbilstoši apstākļiem centīsies noteikt agrāko iespējamo piemērošanas datumu.

(7)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (2) VI pielikuma 17. ieraksts aizliedz Savienībā ievest Solanum L. sugas bumbuļus un to hibrīdus, izņemot 15. un 16. ierakstā minētos bumbuļus, kā arī Solanum tuberosum L. (“norādītais augs”) bumbuļus, kuru izcelsme ir noteiktās trešās valstīs.

(2)

Uz Eiropas trešām valstīm un konkrētiem apgabaliem, kas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VI pielikuma 17. ieraksta ceturtās slejas b) punktā, minētais aizliegums neattiecas tad, ja tiek atzīts, ka tie ir brīvi no Clavibacter sepedonicus (Spieckermann un Kotthoff) Nouioui et al. (“norādītais kaitīgais organisms”), kurš izraisa kartupeļu gaišo gredzenpuvi, vai ja tiek atzīts, ka to tiesību akti ir līdzvērtīgiem Savienības noteikumiem par aizsardzību pret minēto kaitīgo organismu.

(3)

No Melnkalnes sniegtās informācijas, kas attiecas uz ikgadējām apsekošanas kampaņām, kuras notikušas no 2010. līdz 2020. gadam, un no informācijas, kas ievākta tādās revīzijās par šīs valsts kartupeļu nozari, kuras notikušas 2019. gada novembrī, jākonstatē, ka norādītais kaitīgais organisms Melnkalnē nav sastopams. Reaģējot uz ieteikumiem, kas revīzijas nobeiguma ziņojumā izteikti par to, kā kartupeļu nozarē uzlabot augu veselības kontroles, minētā valsts ir izstrādājusi apmierinošu turpmāko pasākumu plānu. Tāpēc ir lietderīgi Melnkalni atzīt par brīvu no Clavibacter sepedonicus (Spieckermann un Kotthoff) Nouioui et al. un galda kartupeļus no Melnkalnes – kuru uzskata par brīvu no norādītā kaitīgā organisma, – atļaut ievest Savienībā.

(4)

Komisijas Īstenošanas lēmumi 2012/219/ES (3) un (ES) 2015/1199 (4) par brīvām no norādītā kaitīgā organisma atzina attiecīgi Serbiju un Bosniju un Hercegovinu.

(5)

Pamatojoties uz attiecīgo apsekojumu rezultātiem un revīzijām, situācija Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā kopš minēto īstenošanas lēmumu pieņemšanas nav mainījusies, tāpēc minētās trešās valstis joprojām tiek uzskatītas par brīvām no norādītajiem kaitīgajiem organismiem un to teritorijā audzētus galda kartupeļus būtu jāatļauj ievest Savienībā.

(6)

Lai nodrošinātu, ka Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija un Apvienotā Karaliste joprojām paliktu brīvas no norādītā kaitīgā organisma, šīm trešām valstīm līdz katra gada 30. aprīlim būtu jāiesniedz Komisijai iepriekšējā gada apsekojuma rezultāti, kas apstiprina, ka to teritorijā nav norādītā kaitīgā organisma, jo tādā veidā tiktu nodrošināts vispiemērotākais periods šo rezultātu attiecīgai vākšanai un iesniegšanai.

(7)

Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 VI pielikuma 17. ieraksts, ceturtās slejas b) un c) punkts būtu attiecīgi jāgroza, lai tas attiektos arī uz Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Serbiju un Apvienoto Karalisti.

(8)

Juridiskās skaidrības labad Īstenošanas lēmumi 2012/219/ES un (ES) 2015/1199 būtu jāatceļ.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 (2) ir izveidots darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju saraksts.

(2)

Dažas dalībvalstis un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (“Aģentūra”) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 3. punktu ir paziņojušas Komisijai informāciju, kas ir būtiska minētā saraksta atjaunināšanai. Arī trešās valstis un starptautiskās organizācijas sniedza attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz sniegto informāciju, saraksts būtu jāatjaunina.

(3)

Komisija informēja visus attiecīgos gaisa pārvadātājus vai nu tieši, vai ar to iestāžu starpniecību, kuras ir atbildīgas par attiecīgo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, un norādīja būtiskos faktus un apsvērumus, ar ko tā pamatos lēmumu noteikt tiem darbības aizliegumu Savienībā vai grozīt darbības aizlieguma nosacījumus gaisa pārvadātājam, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 474/2006 A vai B pielikuma sarakstā.

(4)

Komisija attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem deva iespēju iepazīties ar visiem attiecīgajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskas piezīmes un mutiski izklāstīt savus apsvērumus Komisijai un ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 15. pantu izveidotajai komitejai (“ES Aviācijas drošības komiteja”).

(5)

Komisija ir informējusi ES Aviācijas drošības komiteju par kopīgajām apspriedēm, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 473/2006 (3) notiek ar Armēnijas, Komoru Salu, Irākas, Kazahstānas, Lībijas, Meksikas, Moldovas, Pakistānas, Krievijas un Dienvidsudānas kompetentajām iestādēm un gaisa pārvadātājiem. Komisija arī informēja ES Aviācijas drošības komiteju par aviācijas drošības situāciju Kongo (Brazavilā), Ekvatoriālajā Gvinejā, Indonēzijā, Madagaskarā, Sudānā un Surinamā.

(6)

Aģentūra informēja Komisiju un ES Aviācijas drošības komiteju par tehniskajiem novērtējumiem, kas tika veikti saistībā ar trešo valstu ekspluatantu (TCO) to atļauju sākotnējo izvērtēšanu un pastāvīgo uzraudzību, kuras izdotas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 452/2014 (4).

(7)

Aģentūra arī informēja Komisiju un ES Aviācijas drošības komiteju par rezultātiem, kas gūti, analizējot perona pārbaudes, kuras veiktas atbilstīgi Ārzemju gaisa kuģu drošības novērtēšanas (SAFA) programmai saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 965/2012 (5).

(8)

Turklāt Aģentūra informēja Komisiju un ES Aviācijas drošības komiteju par tehniskās palīdzības projektiem, ko īsteno trešās valstīs, uz kurām attiecas Regulā (EK) Nr. 474/2006 paredzētais darbības aizliegums. Turklāt Aģentūra un Francija informēja par plāniem un paustajiem lūgumiem arī turpmāk saņemt tehnisku palīdzību un turpināt sadarbību nolūkā uzlabot trešo valstu civilās aviācijas iestāžu administratīvās un tehniskās spējas, lai palīdzētu tām novērst neatbilstību spēkā esošajiem starptautiskajiem civilās aviācijas drošības standartiem. Dalībvalstis tika aicinātas atbildēt uz šiem lūgumiem uz divpusējas vienošanās pamata, to koordinējot ar Komisiju un Aģentūru. Šajā saistībā Komisija atkārtoti uzsvēra, ka ir lietderīgi, it sevišķi izmantojot Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) palīdzības partnerības rīku aviācijas drošības īstenošanai, informēt starptautiskās aviācijas aprindas par tādu tehnisko palīdzību trešām valstīm, ko Savienība un tās dalībvalstis sniedz nolūkā uzlabot aviācijas drošību visā pasaulē.

(9)

Eirokontrole sniedza Komisijai un ES Aviācijas drošības komitejai jaunāko informāciju par SAFA un TCO brīdināšanas funkcijas statusu, ietverot statistikas datus par brīdinājuma ziņojumiem gaisa pārvadātājiem, kuru darbībai piemērots aizliegums.

(10)

Pēc Aģentūras analīzes, iepazīstoties ar informāciju, kuras pamatā ir Savienības gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem veiktās perona pārbaudes un Aģentūras veiktās standartizācijas pārbaudes, ko papildina informācija par specifiskām valstu aviācijas iestāžu veiktām pārbaudēm un revīzijām, dažas dalībvalstis un Aģentūra, darbojoties kā kompetentā iestāde, ir veikušas konkrētus korektīvus un izpildes nodrošināšanas pasākumus un informējušas Komisiju un ES Aviācijas drošības komiteju par šiem pasākumiem.

(11)

Dalībvalstis un Aģentūra, darbojoties kā kompetentā iestāde, atkārtoti apliecināja savu gatavību attiecīgi rīkoties gadījumā, ja piemērotā drošības informācija norāda uz tiešu drošības apdraudējumu, kurš radies tāpēc, ka Savienības gaisa pārvadātāji nenodrošina atbilstību attiecīgajiem drošības standartiem.

(12)

2020. gada jūnijā Armēnijas gaisa pārvadātāji ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/736 (6) tika iekļauti Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā.

(13)

2021. gada 3. novembrī Komisija, Aģentūra, dalībvalstis un Armēnijas Civilās aviācijas komiteja (“CAC”) rīkoja tehnisku sanāksmi, kuras laikā CAC sniedza jaunāko informāciju par pasākumiem, kas kopš 2021. gada 15. aprīļa tehniskās sanāksmes veikti konstatēto drošības trūkumu novēršanai. CAC sniedza pārskatu par jaunākajām norisēm saistībā ar Armēnijas civilās aviācijas tiesisko regulējumu, informāciju par CAC struktūrvienību/nodaļu funkciju un pienākumu turpmāko attīstību un Cilvēkresursu rokasgrāmatu.

(14)

CAC arī informēja Komisiju par nesen izstrādāto drošības vadības rokasgrāmatu un par drošības pārvaldības sistēmas (SMS) apmācībām, kurās piedalījās CAC darbinieki.

(15)

Turklāt CAC informēja Komisiju, ka gaisa pārvadātāju Atlantis Armenian Airlines un Fly Armenia Airways gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) ir atsauktas un ka ir sertificēts jauns gaisa pārvadātājs Flyone Armenia (AOC Nr. 074). Tā kā CAC nav pierādījusi, ka tai ir pietiekamas spējas īstenot un izpildīt attiecīgos drošības standartus, AOC izsniegšana šiem jaunajiem gaisa pārvadātājiem negarantē pietiekamu atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem.

(16)

Komisija ņem vērā CAC panākto progresu tādu aviācijas drošības problēmu risināšanā, kuru dēļ 2020. gada jūnijā Armēnijā sertificētie gaisa pārvadātāji tika iekļauti Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā. Tomēr CAC sniegtajā informācijā un dokumentācijā nav pietiekami daudz pierādījumu tam, ka 2020. gada Savienības novērtējuma apmeklējumā uz vietas konstatētie drošības trūkumi ir efektīvi novērsti, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem. Komisija turpinās sadarboties ar CAC un uzraudzīs turpmākos pasākumus, kas pieņemti, un darbības, kas veiktas, lai novērstu minētos trūkumus drošības jomā, tostarp CAC drošības uzraudzības spējas. Šajā sakarā tika atzīmēts, ka Aģentūra pārvaldīs tehniskās palīdzības projektu, lai atbalstītu CAC centienus uzlabot aviācijas drošības uzraudzību Armēnijā.

(17)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem Komisija uzskata, ka attiecībā uz gaisa pārvadātājiem no Armēnijas būtu jāgroza darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju saraksts, iekļaujot Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā Flyone Armenia un svītrojot no minētā pielikuma Atlantis Armenian Airlines un Fly Armenia Airways.

(18)

Nosakot visu Armēnijā sertificēto gaisa pārvadātāju perona pārbaudes par prioritāti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(19)

Gaisa pārvadātājs Air Service Comores tika iekļauts Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā 2006. gada 22. martā.

(20)

2006. gada 12. oktobrī gaisa pārvadātājs Air Service Comores ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1543/2006 (7) tika pārvietots no Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikuma uz tās B pielikumu.

(21)

Veicot pastāvīgās uzraudzības darbības, Komisija pieprasīja Agence Nationale de l’Aviation Civile et de la Météorologie de l’Union des Comores (“ANACM”) iesniegt visu Komoru Salās sertificēto AOC turētāju sarakstu.

(22)

ANACM2021. gada 15. jūlijā rakstiski apstiprināja, ka gaisa pārvadātājs Air Service Comores ir pārtraucis savu darbību.

(23)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem Komisija uzskata, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju saraksts būtu jāgroza, no Regulas (EK) Nr. 474/2006 B pielikuma svītrojot gaisa pārvadātāju Air Service Comores.

(24)

Nosakot visu Komoru Salās sertificēto gaisa pārvadātāju perona pārbaudes par prioritāti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(25)

Ja jebkāda attiecīga drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs drošības apdraudējums, kuru izraisījusi neatbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, Komisija var būt spiesta turpmāk rīkoties atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

(26)

2015. gada decembrī gaisa pārvadātājs Iraqi Airways ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2322 (8) tika iekļauts Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā.

(27)

2021. gada 17. jūnijā pēc Irākas pieprasījuma un Komisijas pastāvīgās uzraudzības pasākumu ietvaros Komisija, Aģentūra, dalībvalstis un Irākas Civilās aviācijas iestāde (“ICAA”) rīkoja tehnisku sanāksmi. Šajā sanāksmē ICAA sniedza jaunāko informāciju par darbībām, kas veiktas kopš Iraqi Airways iekļaušanas Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā, kā arī informāciju par ICAO Universālās drošības uzraudzības revīzijas programmas pastāvīgās uzraudzības pieejas (“USOAP CMA”) dokumentu revīzijas pabeigšanas statusu.

(28)

Turklāt ICAA norādīja Komisijai, ka visi ieteikumi, kas izriet no tehniskās palīdzības projekta ICAA, kuru Aģentūra izveidoja 2017. gadā, ir ņemti vērā un īstenoti. Papildus informācijai, kas tika sniegta pirms tehniskās sanāksmes, ICAA apņēmās sniegt papildu pierādījumus, lai pierādītu minēto progresu. Šīs sanāksmes otrajā daļā pēc Irākas īpaša lūguma Komisija un Aģentūra sniedza skaidrojumus par TCO atļauju piešķiršanas procesu, ņemot vērā, ka Iraqi Airways vai citi Irākā sertificēti gaisa pārvadātāji nākotnē iesniegs pieteikumu TCO atļaujas saņemšanai.

(29)

Komisija 2021. gada 17. jūnija sanāksmē norādīja, ka tā varētu apsvērt Iraqi Airways svītrošanu no Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikuma, ja informācija, tostarp Savienības novērtējuma apmeklējumā uz vietas gūtā informācija, apstiprinās Irākas atbilstību ICAO sertifikācijas un uzraudzības standartiem, un Iraqi Airways pierādīs Aģentūrai un Komisijai, ka ir novērsti iemesli, kuru dēļ 2015. gadā tika pieņemts negatīvs TCO lēmums.

(30)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem Komisija secināja, ka patlaban nav pamatojuma grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju sarakstu attiecībā uz Irākas gaisa pārvadātājiem.

(31)

Nosakot visu Irākā sertificēto gaisa pārvadātāju perona pārbaudes par prioritāti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(32)

2016. gada decembrī visi Kazahstānas gaisa pārvadātāji ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2214 (9) tika svītroti no Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikuma.

(33)

2020. gada februārī Kazahstānas drošības uzraudzības sistēmas pastāvīgās pārraudzības ietvaros ar Kazahstānas kompetentajām iestādēm tika uzsāktas oficiālas apspriedes. Šajā kontekstā 2021. gada maija sanāksmē ES Aviācijas drošības komitejai tika sniegts pārskats par drošības uzraudzības situāciju Kazahstānā.

(34)

Pēc ES Aviācijas drošības komitejas 2021. gada maija apspriedēm Komisijas, Aģentūras un dalībvalstu eksperti no 2021. gada 11. līdz 15. oktobrim Kazahstānā veica Savienības novērtējuma apmeklējumu uz vietas Kazahstānas Civilās aviācijas komitejā (“CAC KZ”) un Aviation Administration of Kazakhstan Joint Stock Company (“AAK”), kā arī izlasē iekļāva trīs Kazahstānā sertificētus gaisa pārvadātājus, proti, Air Astana, Jupiter Jet un Qazaq Air.

(35)

Novērtējuma apmeklējumā galvenā uzmanība tika pievērsta AAK, ņemot vērā AAK dominējošo lomu un atbildību par Kazahstānā sertificēto gaisa pārvadātāju uzraudzības darbībām. Tomēr CAC KZ pārstāvji piedalījās visās novērtēšanas darbībās, jo viņu kompetencē ir vairāki politikas pasākumi, piemēram, AAK procedūru pieņemšana.

(36)

No novērtējuma apmeklējuma ir skaidrs, ka, lai gan AAK uzrāda stiprās puses, joprojām pastāv nepilnības, piemēram, AAK pienākumu neizpilde gaisa pārvadātāju sertifikācijas procesā. Turklāt uzraudzības process būtu jāpielāgo un vajadzības gadījumā jāpastiprina, lai nodrošinātu, ka uz visiem gaisa pārvadātājiem attiecas uzraudzība, kas atbilst to lielumam un sarežģītībai, un lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību piemērojamajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(37)

Turklāt CAC KZ būtu jāpievērš lielāka uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka tiesiskais regulējums tiek atjaunināts, iekļaujot ICAO pielikumu grozījumus Kazahstānas noteikumos. CAC KZ un AAK ir jānodrošina stabilu iekšējo mehānismu un procedūru īstenošana, lai esošo tiesisko un tehnisko regulējumu pārvērstu organizācijas ikdienas darbībās un procedūrās. Šajā sakarā CAC KZ un AAK būtu jāuzlabo savas vispārējās kvalitātes pārvaldības funkcijas, kā arī Kazahstānas Valsts drošības programma, lai nodrošinātu, ka potenciālie drošības riski tiek identificēti un pienācīgi mazināti sistēmiski un savlaicīgi.

(38)

Attiecībā uz AAK veiktajām licencēšanas darbībām, lai nodrošinātu, ka Kazahstāna kā ICAO līgumslēdzēja valsts pilda licencēšanas pienākumus, novērtēšanas grupa ir apzinājusi jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, jo īpaši inspektoru procedūras, lidojumu apkalpes teorētisko eksamināciju sistēmu un procedūras, lai nodrošinātu standartizētu pieeju lidojumu eksaminētāju kvalifikācijai un tās uzraudzībai.

(39)

Lidojumderīguma personālam ir labas zināšanas par AAK spēkā esošajām procedūrām. Tomēr ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, jo īpaši periodiskās un specializētās apmācības jomā, lai garantētu vajadzīgo inspektoru kvalifikāciju. Lidojumderīguma darbinieku veikto darbību izlases pārbaudes liecina par novirzēm no prasībām, jo īpaši ekspluatantu un tehniskās apkopes organizāciju sertifikācijas un uzraudzības jomā.

(40)

Novērtējuma grupa 2021. gada 13. oktobrī apmeklēja Kazahstānas galveno pasažieru un kravas gaisa pārvadātāju Air Astana. Gaisa pārvadātājam ir labi funkcionējošas un stabilas SMS, kas gaisa pārvadātājam rada noderīgus datus. Kopumā, pamatojoties uz izlases pārbaudi, bija iespējams apstiprināt, ka ir izveidota stabila un funkcionāla atbilstības uzraudzības sistēma (CMS). Uzņēmuma augstākā vadība labi pārzin šīs sistēmas un izmanto tās, lai apzinātu riskus un veiktu atbilstošus pasākumus, lai mazinātu augstāko risku līdz pieņemamam līmenim.

(41)

Gaisa pārvadātāja darbību atbalsta kvalificēti tehniskie darbinieki un operatīvās tehniskās apkopes stacijas. Apmeklējuma laikā netika konstatētas problēmas vai trūkumi lidojumderīguma jomā.

(42)

Gaisa pārvadātājs uzrādīja stabilu un strukturētu sistēmu, lai kontrolētu lidojumu apkalpes, salona apkalpes un lidojumu operāciju vadītāju/lidojumu dispečeru, tostarp instruktoru un lidojumu eksaminētāju, apmācības dažādos aspektus. Atlasītās lietas ir apliecinājušas apmācības sertifikātu izsekojamību un pienācīgi aizpildītas veidlapas.

(43)

Jupiter Jet ir Kazahstānas kravas gaisa pārvadātājs, kas atrodas Almati, un novērtēšanas grupa to apmeklēja īpaši 2021. gada 13. oktobrī. Tas tika dibināts 1996. gadā kā Joint-Stock Company Air Company ATMA un pēc tam 2016. gadā pārdēvēts. Tas sniedz ad hoc čartera pakalpojumus ar vienu Antonov AN-12.

(44)

Lai gan gaisa pārvadātājs ir izstrādājis un īstenojis SMS, ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, lai sasniegtu nepieciešamo sistēmas gatavības līmeni.

(45)

Gaisa pārvadātājs parādīja stabilu un strukturētu sistēmu, kas kontrolē dažādos lidojumderīguma uzturēšanas aspektus.

(46)

Apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka ar elektronisko lidojumu birku (EFB) saistītās procedūras, kas ir daļa no darbības rokasgrāmatas, ir ļoti vispārīgas. Turklāt tika arī konstatēts, ka darbības rokasgrāmatā dažas procedūras nebija atjauninātas vai pilnībā izstrādātas, piemēram, nodaļā par satiksmes sadursmju novēršanas sistēmu (“TCAS”), nebija iekļautas visas standarta TCAS 7.1. izsaukumu procedūras un saistītās procedūras. Ekspluatācijas rokasgrāmata ir jāpārskata un jāpārbauda, vai tā atbilst piemērojamajiem standartiem.

(47)

Qazaq Air, kas izveidots 2015. gadā, ir starpreģionāls pasažieru un kravas gaisa pārvadātājs, kas atrodas Nursultanā un ekspluatē piecu De Havilland Dash-8-Q400NG turbopropelleru gaisa kuģu floti. Novērtēšanas grupa 2021. gada 14. oktobrī veica īpašu gaisa pārvadātāja apmeklējumu.

(48)

Qazaq Air ir SMS, kas gaisa pārvadātājam rada noderīgus datus. Tomēr novērtējuma laikā tika konstatēts, ka Qazaq Air sistemātiski neveica visas darbības saskaņā ar Drošības pārvaldības rokasgrāmatas prasībām, piemēram, netika veiktas drošības revīzijas, un joprojām nebija veiktas ārkārtas reaģēšanas mācības.

(49)

Gaisa pārvadātājs ir izstrādājis un īstenojis atbilstības uzraudzības funkciju, bet ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, lai pilnībā nodrošinātu tā potenciālu, jo īpaši attiecībā uz iekšējo revīziju konstatējumu slēgšanu.

(50)

Novērtējuma laikā tika novērotas dažas neatbilstības gaisa pārvadātāja darbības rokasgrāmatā. Īpašas bažas rada tas, ka gaisa pārvadātājs nav noteicis lidojumu apkalpes kvalifikācijas kritērijus sliktas redzamības apstākļos, lai gan gaisa pārvadātājs ir apstiprināts ekspluatācijai sliktas redzamības apstākļos.

(51)

Qazaq Air izmanto lidojuma apkalpes datorizētu plānošanas un uzraudzības sistēmu. Lidojumu dispečeru mācību reģistra novērtēšanas laikā tika konstatēts, ka vairākas periodiskās mācības bija nokavētas.

(52)

Pamatojoties uz savām apspriedēm, ES Aviācijas drošības komiteja secināja, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš uzraudzībai, tostarp nākamajā ES Aviācijas drošības komitejas sanāksmē uzklausot CAC KZ, kā arī AAK, lai ņemtu vērā novērtējuma apmeklējuma laikā izteiktos apsvērumus un jo īpaši attiecībā uz atbilstoša korektīvo pasākumu plāna izstrādi un efektīvu īstenošanu.

(53)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem Komisija secināja, ka patlaban nav pamatojuma grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju sarakstu attiecībā uz Kazahstānas gaisa pārvadātājiem.

(54)

Nosakot visu Kazahstānā sertificēto gaisa pārvadātāju perona pārbaudes par prioritāti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(55)

Ja jebkāda attiecīga drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs drošības apdraudējums, kuru izraisījusi neatbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, Komisija var būt spiesta turpmāk rīkoties atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

(56)

2014. gada decembrī Lībijas gaisa pārvadātāji ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1318/2014 (10) tika iekļauti Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā.

(57)

Lībijas Civilās aviācijas iestāde (“LYCAA”) 2021. gada 2. jūnija vēstulē sniedza informāciju par savu struktūru, pārraudzības sistēmu un darbībām, tostarp iekšējo inspektoru procedūru rokasgrāmatām, norādījumiem civilās aviācijas organizācijām, veidlapām aviācijas speciālistiem un organizācijām, izpildes pasākumiem, kas veikti kopš 2019. gada, kā arī pašreizējo AOC turētāju un reģistrēto gaisa kuģu sarakstu.

(58)

Sniegtā informācija liecina, ka LYCAA sertificēja divus jaunus gaisa pārvadātājus, proti, Berniq Airways (AOC 032/21) un Hala Airlines (AOC 033/21), un ka Global Aviation and Services mainīja nosaukumu uz Global Air Transport. Tā kā LYCAA nav pierādījusi, ka tai ir pietiekamas spējas īstenot un izpildīt attiecīgos drošības standartus, AOC izsniegšana abiem minētajiem jaunajiem gaisa pārvadātājiem negarantē pietiekamu atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem.

(59)

2021. gada 1. septembrī pēc Lībijas pieprasījuma un pastāvīgās uzraudzības pasākumu ietvaros Komisija, Aģentūra, dalībvalstis un LYCAA pārstāvji rīkoja tehnisku sanāksmi. Šīs sanāksmes laikā LYCAA sniedza pārskatu par savu organizāciju un funkcijām, tostarp drošības uzraudzības pamatprincipiem. Cita LYCAA sniegtā informācija ietvēra atjauninātu pārskatu par norisēm un to savu darbību pašreizējo stāvokli, ar kurām tiek īstenoti ieteikumi, kas izriet no tehniskās palīdzības projekta LYCAA, kuru Aģentūra izveidoja 2019. gadā. LYCAA arī sniedza informāciju par 2020. gadā veiktās ICAO USOAP CMA dokumentu revīzijas rezultātiem.

(60)

Tā kā LYCAA ir pierādījusi starptautisko drošības standartu īstenošanas ierobežotu progresu, Komisija un ES Aviācijas drošības komiteja, pamatojoties uz LYCAA sniegto informāciju un dokumentāciju, tostarp informāciju, ko LYCAA sniedza 2021. gada 1. septembra tehniskajā sanāksmē, secināja, ka LYCAA nav spējusi pierādīt efektīvu atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem un to īstenošanu.

(61)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem Komisija uzskata, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto Lībijas gaisa pārvadātāju saraksts būtu jāgroza, iekļaujot Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā Berniq Airways un Hala Airlines.

(62)

Nosakot visu Lībijā sertificēto gaisa pārvadātāju perona pārbaudes par prioritāti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(63)

Meksikas gaisa pārvadātāji nekad nav bijuši iekļauti Regulas (EK) Nr. 474/2006 A vai B pielikumā.

(64)

Pēc nāvējošā negadījuma, kas Meksikas gaisa pārvadātājam Global Air (Aerolíneas Damojh, S.A. de C.V.) notika 2018. gada 18. maijā Kubā, Komisija sazinājās ar Meksikas civilās aviācijas ģenerāldirektorātu Dirección General de Aeronáutica Civil (“DGAC”), prasot detalizētu informāciju. 2018. gada 16. oktobrī Komisija, Aģentūra un Meksikas DGAC sāka oficiālas apspriedes, tostarp tehnisku sanāksmi.

(65)

Pamatojoties uz notikušajām apspriedēm, sniegto informāciju un datiem no ES SAFA un TCO programmām, kas tolaik neliecināja par nopietnām vai sistēmiskām problēmām, Komisija uzskatīja, ka aviācijas drošības situācija Meksikā nerada steidzamas bažas par drošību.

(66)

Amerikas Savienoto Valstu Federālā aviācijas administrācija (“FAA”) 2021. gada 25. maijā piešķīra Meksikas DGAC 2. kategorijas reitingu savas Starptautiskās aviācijas drošības novērtēšanas (“IASA”) programmas ietvaros, jo tā uzskatīja, ka Meksikas DGAC neatbilst starptautiskajiem drošības standartiem.

(67)

Komisija 2021. gada 23. jūnijā nosūtīja vēstuli Meksikas DGAC, kurā tā pauda bažas, ko izraisīja FAA pieņemtais lēmums, un pieprasīja visu attiecīgo informāciju, kas norādītu FAA konstatēto drošuma bažu apmēru.

(68)

Meksikas DGAC2021. gada 20. septembrī sniedza Komisijai informāciju par FAA konstatētajiem trūkumiem attiecībā uz ICAO kritiskajiem elementiem un par tehniskās palīdzības programmām un pasākumiem, kas veikti, lai pienācīgi risinātu šos jautājumus.

(69)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp informāciju, ko Meksikas DGAC sniedza savā 2021. gada 20. septembra vēstulē, Komisija uzskata, ka pašreiz Meksikas DGAC ir vajadzīgās spējas un vēlme novērst drošības nepilnības, ja tādas tiek konstatētas.

(70)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem Komisija secināja, ka patlaban nav pamatojuma grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju sarakstu attiecībā uz Meksikas gaisa pārvadātājiem.

(71)

Nosakot visu Meksikā sertificēto gaisa pārvadātāju perona pārbaudes par prioritāti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(72)

Ja jebkāda attiecīga drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs drošības apdraudējums, kuru izraisījusi neatbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, Komisija var būt spiesta turpmāk rīkoties atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

(73)

2019. gada aprīlī visi Moldovas gaisa pārvadātāji, izņemot Air Moldova, Fly One un Aerotranscargo, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/618 (11) tika iekļauti Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā.

(74)

Pēc ES Aviācijas drošības komitejas 2021. gada maija apspriedēm Komisijas, Aģentūras un dalībvalstu eksperti no 2021. gada 20. līdz 24. septembrim Moldovā veica Savienības novērtējuma apmeklējumu uz vietas Moldovas Civilās aviācijas pārvaldē (“CAAM”) un izlasē iekļāva trīs Moldovā sertificētus gaisa pārvadātājus, proti, Terra Avia, Fly Pro un HiSky.

(75)

Novērtējuma apmeklējuma ziņojums liecina, ka kopš 2019. gada Savienības novērtējuma apmeklējuma uz vietas CAAM ir ievērojami uzlabojusi vairākas jomas. Īpaši atzīmējama CAAM panāktā stabilitāte valsts aviācijas tiesību aktu izstrādes ziņā un sasniegtais briedums, lai veiktu pienācīgu un efektīvu pārraudzību. Tika atzīmēts, ka CAAM ir pielikusi ievērojamas pūles, lai atjauninātu lielāko daļu valsts noteikumu un izstrādātu jaunus. CAAM strādā pie piemērotu norādījumu sagatavošanas, kas palīdzēs tās darbiniekiem veikt uzraudzības uzdevumus.

(76)

CAAM ir izstrādājusi spēcīgu kvalitātes vadības sistēmu. Tika ievērots 2021. gada revīzijas plāns, un revīzijas un inspekcijas tika veiktas saskaņā ar grafiku. Šīs darbības rezultātā izdarītos konstatējumus ir izskatījuši vai pašlaik izskata atbildīgie darbinieki.

(77)

CAAM veic licencēšanas darbības saskaņā ar starptautiskajiem drošības standartiem. Tomēr novērtēšanas grupa noteica jomas, kurās vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, jo īpaši teorētisko eksāmenu sistēmas pabeigšanu privātiem pilotiem un norīkotiem medicīnas ekspertiem un lidojumu eksaminētāju uzraudzības stiprināšanu, ko veic CAAM inspektors.

(78)

Pastāvīgās uzraudzības programma ir visaptveroša revīziju jomu un skaita ziņā, un inspektoru kvalifikācija un pieredze ir pienācīgi ņemta vērā esošajās un turpmākajās apmācībās. Veiktās revīzijas tiek pienācīgi dokumentētas un uzraudzītas, jo īpaši attiecībā uz gaisa pārvadātāju veiktajām darbībām, tostarp korektīvām darbībām un pamatcēloņu analīzi. Tomēr pārbaudes procedūras ir vēl vairāk jāstandartizē, jo īpaši attiecībā uz inspekciju laikā izdarīto konstatējumu reģistrāciju.

(79)

CAAM spēj piesaistīt pietiekamu skaitu darbinieku, kas atbilst aviācijas nozares pašreizējam apjomam, kura pārraudzība ir jāveic. Visas aptaujātie darbinieki bija kvalificēti un zinoši. Teorētiskās apmācības programmas un plāni tika atzīti par piemērotiem.

(80)

Grupa secināja, ka CAAM ir spējas pārraudzīt aviācijas darbības Moldovā, uzturēt stabilu regulatīvo sistēmu, īstenot un izpildīt spēkā esošos aviācijas noteikumus, lai novērstu radušos trūkumus drošības jomā. Moldovā ir labi izveidota drošības uzraudzības sistēma, lai gan joprojām turpinās dažas darbības nolūkā vēl vairāk uzlabot šo sistēmu un nodrošināt to, ka tā atbilst jaunākajiem starptautisko drošības standartu grozījumiem.

(81)

Terra Avia tika izveidots 2005. gadā kā privāts gaisa pārvadātājs, un tas ekspluatē Boeing 747 regulāriem kravas pārvadājumiem un Airbus A320 gaisa kuģi pasažieru čarterreisiem. Gaisa pārvadātājam ir funkcionējoša CMS un SMS. Gaisa pārvadātāja SMS novērtēšanas laikā grupa konstatēja dažas jomas, kurās nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Gaisa pārvadātājs izrādīja ļoti pozitīvu attieksmi pret drošības sistēmu turpmāku uzlabošanu.

(82)

Lidojumderīguma uzturēšanas vadību veic divas dažādas struktūras: Viena atrodas Moldovā un otra – Šārdžā (AAE). Novērtēšanas grupa secināja, ka gaisa pārvadātājam ir jāuzlabo uzskaites sistēma par dažādām tehniskās apkopes darbībām, kuras tā gaisa kuģim veiktas dažādās vietās.

(83)

Terra Avia ekspluatācijas rokasgrāmata atspoguļo operācijas, un tā ir izstrādāta saskaņā ar Moldovā piemērojamajiem noteikumiem, lai gan ir pamatoti to atjaunināt, lai tajā iekļautu bīstamo kravu politiku.

(84)

Fly Pro ekspluatē divus Boeing 747 kravas gaisa kuģus. CMS un SMS ir pilnībā izstrādātas un ieviestas, lai gan Drošības vadības rokasgrāmata un Atbilstības uzraudzības rokasgrāmata būtu jāgroza, lai saskaņotu drošības pārvaldītāja un atbilstības uzraudzības pārvaldītāja pārskatatbildību un pienākumus. Lidojuma datu uzraudzības jomā Fly Pro ir labi izveidota programma, kas ietver aktīvu atgriezeniskās saites sistēmu.

(85)

Fly Pro ir izveidota stabila lidojumderīguma uzturēšanas sistēma, un tā darbojas droši, pildot savus dažādos uzdevumus, lai gan veikto darbību dokumentēšanas procesu varētu uzlabot.

(86)

Fly Pro ekspluatācijas rokasgrāmatā ir atspoguļotas veiktās darbības, un tā ir izstrādāta saskaņā ar Moldovā piemērojamajiem noteikumiem. Gaisa pārvadātājam būtu jāuzlabo administratīvā metodika, saskaņā ar kuru tas reģistrē visas ar lidojumu saistītās darbības, piemēram, pārvadājuma žurnāli. Turklāt gaisa pārvadātāja obligāto iekārtu saraksts būtu labāk jāpielāgo gaisa kuģim, uz kuru tas attiecas, un tas būtu regulāri un pienācīgi jākontrolē.

(87)

HiSky tika izveidots 2019. gada septembrī, un tas ekspluatē vienu savu paša Airbus A319 gaisa kuģi, vienlaikus nodrošinot, ka viens gaisa kuģis ir pieejams saskaņā ar vienošanos par nomu ar apkalpi ar gaisa pārvadātāju HiSky Europe, kas sertificēts Rumānijā.

(88)

HiSky ir izstrādājusi un ieviesusi stabilas SMS, kas gaisa pārvadātājam sniedz noderīgus datus. CMS ir stabila un funkcionāla, bet ir vēlami nelieli uzlabojumi attiecībā uz drošības pārvaldītāja un atbilstības uzraudzības pārvaldītāja pārskatatbildības un atbildības formulēšanu. Uzņēmuma augstākā vadība labi pārzin šīs sistēmas un izmanto tās, lai apzinātu riskus un veiktu atbilstošus pasākumus, lai mazinātu augstāko risku līdz pieņemamam līmenim.

(89)

HiSky ir izstrādājis nepieciešamās rokasgrāmatas, kurās ir iekļautas politikas nostādnes un sīki izklāstītas saistītās procedūras un kuras ir apstiprinājusi CAAM. Sertificējošais personāls ir pienācīgi apmācīts uz ekspluatētajiem gaisa kuģu tipiem. Pašlaik apstiprinātajā ekspluatācijas rokasgrāmatā ir atspoguļotas veiktās darbības, un tā ir izstrādāta saskaņā ar Moldovā piemērojamajiem noteikumiem.

(90)

HiSky darbību atbalsta kvalificēti tehniskie darbinieki un operatīvās tehniskās apkopes stacijas. Gaisa pārvadātājs ir izveidojis sistēmu apmācības uzraudzībai un derīguma pārbaudei, kā arī apmācības sertifikātu un aizpildītu pārbaudes veidlapu izsekojamībai.

(91)

Pamatojoties uz Savienības novērtējuma apmeklējuma rezultātiem, Komisija aicināja CAAM un gaisa pārvadātājus Terra Avia, Fly Pro un HiSky uz uzklausīšanu ES Aviācijas drošības komitejā 2021. gada 10. novembrī.

(92)

Uzklausīšanas laikā CAAM informēja Komisiju un ES Aviācijas drošības komiteju par sistēmu, kas ir ieviesta, lai nodrošinātu Moldovā sertificēto gaisa pārvadātāju drošības uzraudzību. Tā paskaidroja, ka progress starptautisko drošības standartu efektīvā īstenošanā ir tās darbību virknes rezultāts, kuras veiktas kopš 2019. gada. Uzsverot apņemšanos turpināt uzlabojumus, CAAM sniedza Komisijai un ES Aviācijas drošības komitejai visaptverošu un detalizētu pārskatu par to, kā tiek īstenots korektīvo pasākumu plāns, kas izstrādāts, reaģējot uz 2021. gada septembra Savienības novērtējuma apmeklējuma uz vietas rezultātiem. Tas ietvēra nākotnei izvirzītos stratēģiskos mērķus, piemēram, Moldovas tiesiskā regulējuma grozījumus, CAAM rokasgrāmatas un procedūras, kvalitātes pārvaldības sistēmas uzlabojumu turpināšanu un starptautisko drošības standartu efektīvas īstenošanas turpmāku uzlabošanu.

(93)

Turklāt CAAM informēja Komisiju un ES Aviācijas drošības komiteju par korektīvo pasākumu plāniem, ko gaisa pārvadātāji Terra Avia, Fly Pro un HiSky izstrādājuši, reaģējot uz 2021. gada septembra Savienības novērtējuma apmeklējuma uz vietas rezultātiem. Minētie korektīvo pasākumu plāni tika saskaņoti ar CAAM un tos apstiprināja, un tie tika integrēti CAAM pārraudzības darbībās.

(94)

Uzklausīšanas laikā CAAM apņēmās informēt Komisiju par turpmākajām darbībām, kas veiktas saistībā ar pārējiem apsvērumiem, kuri tika izteikti 2021. gada Savienības novērtējuma apmeklējumā. Turklāt CAAM apņēmās iesaistīties pastāvīgā drošības dialogā, tostarp sniedzot attiecīgu drošības informāciju, un piedalīties papildu sanāksmēs, ja un kad Komisija uzskatīs par nepieciešamu.

(95)

Komisija uzsvēra un Moldovas iestādes atzina, ka tām ir svarīgi nodrošināt CAAM vadības stabilitāti un pastāvīgu neatkarību, jo bija skaidrs, ka tas ir bijis svarīgs faktors uzlabojumiem, kas jo īpaši novēroti pagājušajā gadā.

(96)

Pamatojoties uz visu šobrīd pieejamo informāciju, tostarp uz Savienības novērtējuma apmeklējumā gūtajiem rezultātiem un 2021. gada septembra uzklausīšanu ES Aviācijas drošības komitejā, tiek uzskatīts, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka CAAM un gaisa pārvadātāji, kas sertificēti Moldovā, atbilst piemērojamiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(97)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem Komisija uzskata, ka attiecībā uz gaisa pārvadātājiem no Moldovas būtu jāgroza darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju saraksts, no Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikuma svītrojot visus Moldovā sertificētos gaisa pārvadātājus.

(98)

Nosakot visu Moldovā sertificēto gaisa pārvadātāju perona pārbaudes par prioritāti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(99)

Ja jebkāda attiecīga drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs drošības apdraudējums, kuru izraisījusi neatbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, Komisija var būt spiesta turpmāk rīkoties atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

(100)

2007. gada martā Pakistan International Airlines tika iekļauts Regulas (EK) Nr. 474/2006 B pielikumā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 235/2007 (12), bet 2007. gada novembrī – svītrots no minētā pielikuma ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1400/2007 (13).

(101)

Pēc 2020. gada 22. maijā notikušā negadījuma, kurā bija iesaistīts Pakistan International Airlines gaisa kuģis, 2020. gada 24. jūnijā Pakistānas federālais aviācijas ministrs sniedza paziņojumu, kurā tika atklāts, ka liels skaits lidojuma apkalpes licenču, ko izsniegusi Pakistānas Civilās aviācijas pārvalde (“PCAA”), bija iegūtas ar krāpnieciskiem līdzekļiem.

(102)

Šā notikuma rezultātā, kā arī tāpēc, ka PCAA acīmredzami nenodrošināja faktisku drošības uzraudzību, Aģentūra no 2020. gada 1. jūlija ir apturējusi Pakistan International Airlines un Vision Air TCO atļauju. Šī situācija joprojām pastāv, jo pašlaik Aģentūra uzskata, ka nav izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai atceltu apturēšanu.

(103)

Arī citas starptautiskās aviācijas drošības organizācijas ir reaģējušas uz šo situāciju Pakistānā. 2020. gada 15. jūlijāFAA pazemināja Pakistānas reitingu uz 2. kategoriju saskaņā ar savu IASA programmu. 2021. gada februārī ICAO nosūtīja paziņojumu par nopietnu drošības apdraudējumu (SSC) personāla licencēšanas un apmācību jomā saistībā ar lidojumu apkalpes licencēšanas procesu Pakistānā.

(104)

Komisija 2020. gada 1. jūlijā sāka apspriedes ar PCAA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. panta 2. punktu. Šajā sakarā Komisija sadarbībā ar Aģentūru un dalībvalstīm 2020. gada 9. jūlijā un 25. septembrī, 2021. gada 15. un 16. martā un 2021. gada 15. oktobrī organizēja vairākas tehniskas sanāksmes ar PCAA.

(105)

Šajās sanāksmēs tika apspriesti dažādi jautājumi, jo īpaši Pakistānā sertificētu gaisa pārvadātāju uzraudzība, tostarp to SMS. Komisija pieprasīja informāciju un pierādījumus tam, ka citās jomās, kurās drošību arī uzrauga PCAA, piemēram, salona apkalpes sertificēšanā, tehniskās apkopes inženieru licencēšanā vai gaisa pārvadātāju sertificēšanā, nav līdzīgas situācijas.

(106)

PCAA ir sniegusi atbilstošus pierādījumus un informāciju, kuru novērtējuši Komisijas un Aģentūras eksperti. 2021. gada 15. oktobra sanāksmē PCAA informēja par turpmākajām darbībām, kas veiktas, lai kliedētu Komisijas konstatētās bažas. Minētie trūkumi ietver dokumentēto procedūru kvalitātes pārvaldības nepilnības, norādījumu trūkumu inspektoriem, aviosabiedrību transporta pilota licences (“ATPL”) neatbilstošu kvalifikācijas procesu, konstatējumu rezultātā veikto korektīvo pasākumu nepietiekamu izsekošanu vai tās neesību, kā arī pienācīgu cēloņu analīzes spēju trūkumu. Šajā sakarā, kā arī ņemot vērā ICAO USOAP revīziju, kas tika plānota laikposmā no 2021. gada 29. novembra līdz 10. decembrim, PCAA informēja par savu rokasgrāmatu un procedūru plašu pārskatīšanu, jo īpaši par izmaiņām PCAA licencēšanas procesā, kā arī par iekšējām pārbaudēm, lai pārbaudītu atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem un ICAO SSC atrisināšanu.

(107)

Komisija pieprasīja PCAA nosūtīt papildu informāciju par izmaiņām tās licencēšanas sistēmā, jaunajām un/vai pārskatītajām rokasgrāmatām un procedūrām, iekšējo pārbaužu rezultātiem vai ziņojumiem un par atšķirību paziņošanu ICAO attiecībā uz ATPL prasmju testu.

(108)

Balstoties uz pieejamo informāciju un saziņu ar PCAA, Komisija atzīst PCAA centienus pieņemt korektīvus pasākumus, kuru mērķis ir novērst konstatētās drošības nepilnības. Tomēr Komisija ar Aģentūras un dalībvalstu palīdzību nav spējusi skaidri noteikt šādu korektīvo pasākumu efektivitāti un īstenošanu, lai ilgtspējīgā veidā mazinātu konstatētos trūkumus drošības jomā. Pamatojoties uz to, Komisija, lai noteiktu, vai ir vajadzīga turpmāka rīcība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005, turpinās sadarboties ar PCAA un uzraudzīs turpmākos pieņemtos pasākumus un veiktās darbības, lai risinātu situāciju Pakistānā, tostarp izmantojot plānotās ICAO USOAP revīzijas rezultātus, kā arī Savienības novērtējuma apmeklējumu Pakistānā.

(109)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem Komisija secināja, ka patlaban nav pamatojuma grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju sarakstu attiecībā uz Pakistānas gaisa pārvadātājiem.

(110)

Nosakot visu Pakistānā sertificēto gaisa pārvadātāju perona pārbaudes par prioritāti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(111)

Ja jebkāda attiecīga drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs drošības apdraudējums, kuru izraisījusi neatbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, Komisija var būt spiesta turpmāk rīkoties atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

(112)

Komisija, Aģentūra un dalībvalstu kompetentās iestādes turpina rūpīgi pārraudzīt to gaisa pārvadātāju drošības rādītājus, kuri sertificēti Krievijā un veic lidojumus Savienībā, tostarp piešķirot prioritāti perona pārbaudēm, ko veic dažu Krievijas gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012.

(113)

2020. gada 31. augustā Krievijā sertificētais gaisa pārvadātājs SKOL Airline LLC iesniedza Aģentūrai pieteikumu TCO atļaujas saņemšanai. Aģentūra novērtēja minēto pieteikumu saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 452/2014 noteiktajām prasībām un pauda būtiskas bažas par drošumu saistībā ar SKOL Airline LLC nespēju pierādīt atbilstību minētās regulas 3. pantā noteiktajām prasībām, jo īpaši standartiem, kas ietverti Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos. Pēc plašas informācijas apmaiņas ar Aģentūru SKOL Airline LLC2021. gada 12. februārī nolēma atsaukt savu pieteikumu.

(114)

2021. gada 25. martā Krievijā sertificētais gaisa pārvadātājs SKOL Airline LLC atkārtoti iesniedza Aģentūrai pieteikumu TCO atļaujas saņemšanai. Aģentūra novērtēja minēto pieteikumu saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 452/2014 noteiktajām prasībām un atkal pauda būtiskas bažas par drošumu saistībā ar SKOL Airline LLC nespēju pierādīt atbilstību minētās regulas 3. pantā noteiktajām piemērojamajām prasībām, jo īpaši standartiem, kas ietverti Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos. Aģentūra secināja, ka SKOL Airline LLC neatbilst šīm prasībām. Tāpēc Aģentūra 2021. gada 19. jūlijā drošības apsvērumu dēļ pieteikumu noraidīja. Gaisa pārvadātājs SKOL Airline LLC neizmantoja tiesības pārsūdzēt šo lēmumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 (14) 108. līdz 114. pantu.

(115)

Komisijas, Aģentūras un dalībvalstu pārstāvji 2021. gada 20. oktobrī tikās ar Krievijas Federālās gaisa pārvadājumu aģentūras (“FATA”) pārstāvjiem, lai pārbaudītu Krievijā sertificēto gaisa pārvadātāju drošības rādītājus, pamatojoties uz perona pārbaudēm (veiktas laikposmā no 2021. gada 24. marta līdz 2021. gada 1. oktobrim), un lai noteiktu gadījumus, kad būtu jāpastiprina FATA uzraudzības pasākumi.

(116)

Krievijā sertificēto gaisa pārvadātāju SAFA perona pārbaužu pārskatīšanā netika konstatētas nozīmīgas vai atkārtotas drošības nepilnības. Sanāksmes laikā tika izklāstīti arī tās uzraudzības programmas rezultāti, kuru Aģentūra īstenojusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 452/2014 attiecībā uz Krievijā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem, kuriem ir TCO atļauja. Komisija norādīja, ka arī šīs uzraudzības programmas rezultāti neatklāja būtiskus vai atkārtotus trūkumus drošības jomā.

(117)

Pēc tam, kad Aģentūra drošības apsvērumu dēļ noraidīja gaisa pārvadātāja SKOL Airline LLC TCO pieteikumu, gaisa pārvadātājs SKOL Airline LLC2021. gada 22. oktobrī tika uzaicināts uz uzklausīšanu Komisijā un Aviācijas drošības komitejā 2021. gada 9. novembrī. Gaisa pārvadātājs SKOL Airline LLC2021. gada 28. oktobrī apstiprināja savu dalību plānotajā uzklausīšanā.

(118)

FATA2021. gada 28. oktobrī informēja Komisiju par aizliegumu gaisa pārvadātājam SKOL Airline LLC veikt lidojumus ārpus Krievijas valsts robežas un lūdza Komisiju pārskatīt nepieciešamību uzklausīt gaisa pārvadātāju SKOL Airline LLC, jo SKOL Airline LLC, pamatojoties uz FATA lēmumu, nevarētu veikt lidojumus uz Savienību.

(119)

Komisija 2021. gada 3. novembrī informēja FATA, ka SKOL Airline LLC ir uzaicināts uz uzklausīšanu, jo tas nav pierādījis atbilstību Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos iekļautajiem standartiem, un tāpēc tā saglabāja uzaicinājumu uz uzklausīšanu.

(120)

Gaisa pārvadātājs SKOL Airline LLC tika uzklausīts 2021. gada 9. novembrī. Arī FATA pēc savas iniciatīvas piedalījās uzklausīšanā. Šīs uzklausīšanas laikā gaisa pārvadātājs SKOL Airline LLC pārskatīja darbības, kas saistītas ar abiem TCO atļaujas pieteikumiem. Gaisa pārvadātājs uzsvēra grūtības, ar kurām tas saskārās procesa laikā, lai pierādītu atbilstību Regulas (ES) Nr. 452/2014 prasībām. Atzīstot visus Aģentūras konstatējumus, tas nesniedza nekādu informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šos konstatējumus. Tā arī nesniedza nekādus pierādījumus par šo konstatējumu koriģējošo pasākumu īstenošanas pašreizējo stāvokli. Pamatojoties uz informāciju, ko gaisa pārvadātājs SKOL Airline LLC sniedza pirms uzklausīšanas un tās laikā, gaisa pārvadātājs nevar konstatēt neatbilstības savos procesos, procedūrās un operatīvajās darbībās.

(121)

FATA norādīja, ka tā nav atbalstījusi gaisa pārvadātāja SKOL Airline LLC2021. gada 25. marta atkārtoto pieteikumu TCO atļaujas saņemšanai. FATA arī informēja Komisiju un ES Aviācijas drošības komiteju, ka tā veiks SKOL Airline LLC papildu ad hoc revīzijas, ja gaisa pārvadātājs pēc tam atkal sadarbosies ar Aģentūru, lai saņemtu TCO atļauju.

(122)

Pamatojoties uz visu pašlaik pieejamo informāciju, jo īpaši Aģentūras 2021. gada 19. jūlijā drošības apsvērumu dēļ noraidīto TCO pieteikumu un uzklausīšanā sniegto informāciju, Komisija un ES Aviācijas drošības komiteja secināja, ka gaisa pārvadātājs SKOL Airline LLC nav pierādījis atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem.

(123)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem Komisija uzskata, ka darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju saraksts būtu jāgroza, iekļaujot Regulas (EK) Nr. 474/2006 A pielikumā gaisa pārvadātāju SKOL Airline LLC.

(124)

Nosakot visu Krievijas gaisa pārvadātāju perona pārbaudes par prioritāti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(125)

Ja minētās pārbaudes norādīs uz tiešu drošības apdraudējumu, kuru izraisījusi neatbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, Komisija var attiecīgajiem Krievijā sertificētiem gaisa pārvadātājiem noteikt darbības aizliegumu un iekļaut tos Regulas (EK) Nr. 474/2006 A vai B pielikumā.

(126)

Dienvidsudānas gaisa pārvadātāji nekad nav bijuši iekļauti Regulas (EK) Nr. 474/2006 A vai B pielikumā.

(127)

Pēdējos trīs gados Dienvidsudānā ir notikuši deviņi negadījumi un nopietni incidenti, tostarp 2021. gada 2. martā notika Let-410 gaisa kuģa ar reģistrācijas numuru HK-4274, kuru ekspluatēja South Sudan Supreme Airlines, avārija, kuras rezultātā gāja bojā 10 cilvēki, un nesen – 2021. gada 2. novembrī – notika Antonov AN-26 gaisa kuģa ar reģistrācijas numuru TR-NGT avārija, kuras rezultātā ir gājuši bojā pieci cilvēki. Abos gadījumos ir apšaubīts reģistrācijas zīmju autentiskums, jo šķiet, ka tās vairs nav derīgas, un līdz ar to tās varētu tikt izmantotas kā viltotas reģistrācijas zīmes attiecīgajam gaisa kuģim. Apstākļi saistībā ar šiem notikumiem radīja bažas par Dienvidsudānas Civilās aviācijas iestādes (“SSCAA”) spējām pienācīgi veikt tās atbildībā esošo gaisa pārvadātāju drošības uzraudzību.

(128)

Komisija 2021. gada 26. martā nosūtīja vēstuli SSCAA, paužot bažas par aviācijas drošības situāciju Dienvidsudānā, un pieprasīja dokumentus, kuros aprakstīta SSCAA struktūra un organizācija, sertifikācijas un uzraudzības sistēma un Dienvidsudānā sertificēto gaisa pārvadātāju uzraudzības darbības. Tika pieprasīta arī informācija par pašreizējo AOC turētāju statusu, Dienvidsudānā reģistrētiem gaisa kuģiem, tehniskās apkopes organizācijām un lidojumu apkalpes licencēm.

(129)

SSCAA atbildēja uz Komisijas pieprasījumu 2021. gada 23. jūlijā, informējot, ka South Sudan Supreme Airlines AOC darbība ir apturēta. Turklāt tā informēja Komisiju, ka aizdomu dēļ saistībā ar šajā avārijā iesaistīto gaisa kuģu reģistrāciju SSCAA pārskata visus gaisa kuģu operatorus un AOC valstī. SSCAA arī paziņoja, ka notiek uzlabošanas pasākumi regulējuma, rokasgrāmatu un apmācības jomā. Tomēr SSCAA neiesniedza prasīto dokumentu kopumu.

(130)

Komisija 2021. gada 5. oktobrī nosūtīja SSCAA papildu vēstuli, atkārtojot savu prasību iesniegt minētos dokumentus vēlākais līdz 2021. gada 18. oktobrim. Vēstulē Komisija arī paskaidroja, ka pieprasītās informācijas savlaicīga nenodrošināšana uzskatāma par SSCAA sadarbības trūkumu situācijā, kad ir paustas bažas par Dienvidsudānas drošības uzraudzības sistēmu.

(131)

ES delegācija Džūbā (Dienvidsudānā) 2021. gada 5. novembrī tikās ar SSCAA vadītāju, kurš apstiprināja, ka 2021. gada 5. oktobra vēstule ir saņemta. SSCAA apņēmās līdz novembra beigām nosūtīt atbildes uz jautājumiem un iesniedza divus dokumentus, kuros bija iekļauta informācija par SSCAA inspekcijas, uzraudzības un revīzijas programmu, kā arī ziņojumi par dažu gaisa pārvadātāju un Dienvidsudānā darbojošos ārvalstīs reģistrētu gaisa kuģu pārskatiem. Komisija rūpīgi izskatīs dokumentāciju, kas tai tiks iesniegta, lai izlemtu, vai SSCAA tiks uzaicināta uz nākamo ES Aviācijas drošības komitejas sanāksmi.

(132)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 pielikumā noteiktajiem kopējiem kritērijiem un ņemot vērā notiekošās apspriedes ar SSCAA, kas uzsāktas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 473/2006 3. pantu, Komisija secināja, ka patlaban nav pamatojuma grozīt darbības aizliegumam Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju sarakstu attiecībā uz Dienvidsudānas gaisa pārvadātājiem.

(133)

Nosakot visu Dienvidsudānā sertificēto gaisa pārvadātāju perona pārbaudes par prioritāti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dalībvalstīm būtu jāturpina pārbaudīt šo gaisa pārvadātāju faktisko atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(134)

Ja jebkāda attiecīga drošības informācija liecinās par to, ka pastāv tiešs drošības apdraudējums, kuru izraisījusi neatbilstība starptautiskajiem drošības standartiem, Komisija var būt spiesta turpmāk rīkoties atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

(135)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 474/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(136)

Regulas (EK) Nr. 2111/2005 5. un 6. pantā ir atzīts, ka lēmumi jāpieņem bez kavēšanās un vajadzības gadījumā pat steidzami atkarībā no tā, kā tie ietekmē drošību. Tāpēc sensitīvas informācijas un ceļotāju aizsardzībai ir svarīgi, lai jebkādi lēmumi, kas saistīti ar to gaisa pārvadātāju saraksta atjaunināšanu, kuriem Savienībā piemērots darbības aizliegums vai ierobežojumi, tiktu publicēti un stātos spēkā nekavējoties pēc to pieņemšanas.

(137)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 15. pantu izveidotā Gaisa satiksmes drošības komiteja,

(1)

Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2015/479 5. pantu, 2021. gada 30. janvārī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2021/111 (2), ar ko uz sešu nedēļu ilgu laikposmu tika noteikta prasība uzrādīt eksporta atļauju par Covid-19 vakcīnu, kā arī aktīvo vielu, tostarp šādu vakcīnu ražošanai izmantoto pamatšūnu banku un darba šūnu banku, eksportu. Tad, 2021. gada 12. martā, Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2015/479 6. pantu, pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2021/442 (3), ar ko līdz 2021. gada 30. jūnijam uz to pašu ražojumu eksportu tika attiecināta prasība uzrādīt eksporta atļauju.

(2)

2021. gada 24. martā Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2021/521 (4), ar kuru kā papildu faktors, kas jāņem vērā, apsverot eksporta atļaujas piešķiršanu, tika noteikta vajadzība novērtēt, vai šāda atļauja neapdraud to preču piegādes drošību Savienībā, uz kurām attiecas Regula (ES) 2021/442. Ar to pašu regulu Komisija nolēma uz laiku apturēt dažām galamērķa valstīm piešķirto atbrīvojumu no Regulas (ES) 2021/442 piemērošanas jomas.

(3)

Īstenošanas regula (ES) 2021/521 tika pieņemta, ievērojot Regulas (ES) 2015/479 5. pantu, un tika piemērota sešas nedēļas. Pasākumi, kas tika ieviesti ar minēto regulu, pēc tam ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/734 (5) tika pagarināti līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(4)

Gan Regulas (ES) 2021/442, gan Regulas (ES) 2021/521 piemērošanas termiņš pēc tam ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1071 (6) tika pagarināts vispirms līdz 2021. gada 30. septembrim un tad ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1728 (7) – līdz 2021. gada 31. decembrim.

(5)

Ir paātrinājusies Covid-19 vakcīnu devu ražošana un piegādes Savienībā, un šobrīd ir samazinājies risks, ka eksports varētu apdraudēt starp Savienību un vakcīnu ražotājiem noslēgto pirkuma priekšlīgumu izpildi vai Covid-19 vakcīnu un to aktīvo vielu piegādes drošību Savienībā.

(6)

Pašreizējos apstākļos un piegādes situācijā Komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams pēc 2021. gada 31. decembra piemērot prasību uzrādīt eksporta atļauju par vakcīnu pret SARS radniecīgiem koronavīrusiem (SARS-CoV veidi) un aktīvo vielu, tostarp šādu vakcīnu ražošanai izmantoto pamatšūnu banku un darba šūnu banku, eksportu.

(7)

Tomēr joprojām ir nepieciešams 24 mēnešus no 2022. gada 1. janvāra veikt uzraudzību, izmantojot procedūru, kas pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (8) 56. panta 5. punktu, un pieprasīt, lai eksporta vai reeksporta deklarācijā būtu iekļauti pielikumā norādītie Taric papildu kodi, kā arī devu skaits (daudzdevu trauku gadījumā – deva pieaugušajiem).

(8)

Šai uzraudzībai būtu jāļauj Komisijai vākt papildu eksporta statistikas datus katra ražotāja līmenī, lai savlaicīgi atklātu i) jebkādas norādes uz neatbilstību Komisijas noslēgtajam pirkuma priekšlīgumam, ii) jebkurus citus apstākļus, kas varētu apdraudēt piegādes drošību Savienībā, un iii) Savienības spēju apsolīt un piegādāt turpmākus ziedojumus. Tam būtu jāļauj Komisijai vajadzības gadījumā veikt turpmākus pasākumus, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2015/479 prasībām novērstu kritiskas situācijas rašanos šo ražojumu trūkuma dēļ,

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“ES stratēģija”), kuras III nodaļā uzskaitīti pasākumi, kas paredzēti, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

Savienība aktīvi īsteno ES stratēģiju un veic tās III nodaļā uzskaitītos pasākumus, jo īpaši pasākumus, kas ir saistīti ar Bioloģisko un toksīnus saturošo ieroču konvencijas (BTIK) stiprināšanu, īstenošanu un vispārēju piemērošanu.

(3)

Padome 2006. gada 20. martā pieņēma ES Rīcības plānu attiecībā uz bioloģiskajiem un toksīnajiem ieročiem, ar ko papildina Vienoto rīcību 2006/184/KĀDP (1), atbalstot BTIK.

(4)

Padome 2015. gada 16. novembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/2096 (2) par Savienības nostāju BTIK līgumslēdzēju valstu astotajā pārskata konferencē.

(5)

BTIK astotā pārskata konference nolēma atjaunot ANO Atbruņošanās lietu biroja (UNODA) Ženēvas nodaļā izveidotās un BTIK septītajā pārskata konferencē saskaņotās Īstenošanas atbalsta grupas pilnvaras laikposmam no 2017. gada līdz 2021. gadam.

(6)

Padome 2019. gada 21. janvārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/97 (3) par atbalstu BTIK saistībā ar ES stratēģiju. Šis lēmums papildina Lēmumu (KĀDP) 2019/97, turpinot stiprināt biodrošumu un biodrošību valstu, reģionālā un starptautiskā līmenī pašreizējās Covid-19 pandēmijas kontekstā.

(7)

Ņemot vērā no Covid-19 pandēmijas gūto pieredzi, ir nepieciešams stiprināt centienus uzlabot biodrošumu un biodrošību starptautiskā, reģionālā un valstu līmenī,

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“ES stratēģija”), kuras III nodaļā ir uzskaitīti pasākumi, kas paredzēti, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

ES stratēģijā ir uzsvērta Konvencijas par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (CWC) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) būtiskā nozīme no ķīmiskiem ieročiem brīvas pasaules izveidē. ES stratēģijas mērķi papildina mērķus, ko īsteno OPCW, ņemot vērā tās atbildību par CWC īstenošanu.

(3)

Padome 2004. gada 22. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2004/797/KĀDP (1) par atbalstu OPCW darbībām. Kad minētā vienotā rīcība zaudēja spēku, tai sekoja Padomes Vienotā rīcība 2005/913/KĀDP (2), pēc kuras savukārt sekoja Padomes Vienotā rīcība 2007/185/KĀDP (3). Vienotajai rīcībai 2007/185/KĀDP sekoja Padomes Lēmumi 2009/569/KĀDP (4), 2012/166/KĀDP (5), 2013/726/KĀDP (6), (KĀDP) 2015/259 (7), (KĀDP) 2017/2302 (8), (KĀDP) 2017/2303 (9), (KĀDP) 2019/538 (10) un (KĀDP) 2021/1026 (11).

(4)

Lēmums (KĀDP) 2017/2303 inter alia paredzēja atbalstu OPCW piekļūt satelītattēliem un satelītattēlu analīzei, ko nodrošina Eiropas Savienības Satelītcentrs (SatCen).

(5)

Padome 2018. gada 10. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2018/1943 (12), kurš paredzēja Lēmuma (KĀDP) 2017/2303 īstenošanas periodu bez papildizmaksām pagarināt par divpadsmit mēnešiem.

(6)

Padome 2019. gada 9. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/2112 (13), kurš paredzēja Lēmuma (KĀDP) 2017/2303 īstenošanas periodu bez papildizmaksām pagarināt vēl par divpadsmit mēnešiem.

(7)

Īstenojot Lēmumu (KĀDP) 2017/2303, OPCW ir sākusi paļauties uz unikālo informāciju, ko SatCen satelītattēlu analīze sniedz gan misiju plānošanai, gan informācijas analīzei.

(8)

Ir nepieciešams uzlabot OPCW operatīvo efektivitāti, turpinot nodrošināt SatCen satelītattēlus un attēlu analīzi, lai atbalstītu OPCW pilnvarojumā ietvertās darbības un pilnvarotās misijas pēc Lēmuma (KĀDP) 2017/2303 īstenošanas perioda beigām,

(1)

Padome 2017. gada 18. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/2370 (1), uzticot konkrētu projektu tehnisko īstenošanu Fondation pour la recherche stratégique (FRS).

(2)

Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2370 3. panta 3. punktu dotāciju nolīgums ar FRS tika parakstīts 2017. gada 21. decembrī. Dotāciju nolīguma termiņam bija jābeidzas 2020. gada 21. decembrī.

(3)

FRS2020. gada 26. maijā lūdza pagarināt Lēmuma (KĀDP) 2017/2370 īstenošanas laikposmu līdz 2021. gada 20. decembrim. Pieprasītais pagarinājums bija saistīts ar Covid-19 pandēmiju un it īpaši vairāku minētā lēmuma 1. pantā norādīto darbību atlikšanu, un mērķa valstu valsts pārvaldes iestāžu nevēlēšanos apspriest šādu darbību rīkošanu, ņemot vērā neskaidrības gaisotni minētās pandēmijas dēļ.

(4)

Padome 2020. gada 20. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/1066 (2), ar kuru grozīja Lēmumu (KĀDP) 2017/2370, pagarinot tā darbības termiņa beigu datumu līdz 2021. gada 20. decembrim.

(5)

FRS2021. gada 27. septembrī lūdza papildu pagarinājumu Lēmumam (KĀDP) 2017/2370, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas situācijas turpināšanos un ar to saistīto ceļošanas ierobežojumu ietekmi uz tā plānotajiem pasākumiem, lūdzot 13 mēnešu papildus pagarinājumu līdz 2023. gada 21. janvārim.

(6)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2370 1. pantā minēto darbību turpināšanai nav nekādas ietekmes attiecībā uz finanšu resursiem līdz 2023. gada 21. janvārim.

(7)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (KĀDP) 2017/2370,

(1)

Padome 2020. gada 7. jūlijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/979 (1), kurš paredz projektu divos posmos. I posms ir priekšizpēte starptautiski atzītas ieroču un munīcijas pārvaldības validācijas sistēmas (“IMPVS”) izstrādei.

(2)

Lēmumā (KĀDP) 2020/979 ir paredzēts, ka projekta II posma īstenošanu – koncepcijas IMPVS izveidei izstrādi – var atļaut, ja Padome tā nolemj, pamatojoties uz priekšizpētes rezultātiem.

(3)

Ar Lēmumu (KĀDP) 2020/979 atļautā izpēte parādīja, ka ir iespējams izstrādāt IMPVS, un izcēla vairākus elementus, kas būs jāapsver, lai šo koncepciju īstenotu. II posmā tiks izplānots ierosinātais IMPVS satvars un sistēmas attīstības plāns. Minēto rezultātu mērķis būs atbalstīt un virzīt turpmākos centienus veidot IMPVS.

(4)

Pamatojoties uz priekšizpētes rezultātiem, Padomei būtu jālemj, ka ir jāīsteno projekta II posms.

(5)

Lēmums (KĀDP) 2020/979 zaudē spēku 14 mēnešus pēc tā 3. panta 4. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas, ja vien Padome nenolemj pagarināt minētā lēmuma spēkā esamību, lai varētu īstenot projekta II posmu.

(6)

Lēmuma (KĀDP) 2020/979 1. pantā minēto darbību turpināšanai līdz 2022. gada 30. novembrim nav nekādas ietekmes uz finanšu resursiem.

(7)

Būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (KĀDP) 2020/979,