ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 420

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 25. novembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) 2021/2048 (2021. gada 23. novembris), ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Kanāriju salās

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2049 (2021. gada 24. novembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atjauno darbīgās vielas cipermetrīna kā aizstājamas vielas apstiprinājumu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )

6

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2050 (2021. gada 24. novembris), ar ko piešķir atļauju par gaļas tītaru, vaislas tītaru, retāk audzētu sugu gaļas un vaislas mājputnu un dekoratīvo putnu (izņemot vaislas putnus) barības piedevu lietot Bacillus Velezensis (CECT 5940) (atļaujas turētājs: uzņēmums Evonik Operations GmbH) ( 1 )

16

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2051 (2021. gada 24. novembris) par atļauju Bacillus velezensis PTA-6507, Bacillus velezensis NRRL B-50013 un Bacillus velezensis NRRL B-50104 preparātu lietot par barības piedevu dējējvistām (atļaujas turētājs: Danisco Animal Nutrition, ko pārstāv Genencor International B.V.) ( 1 )

19

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/2052 (2021. gada 24. novembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē izlases apsekojuma ienākumu un dzīves apstākļu jomā datu kopu par Darba tirgu un mājokļiem, Priekšrocību un trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē un Mājokļa grūtībām tehniskos aspektus un 2023. gada ad hoc tematu Mājsaimniecību energoefektivitāte ( 1 )

23

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2021/2053 (2021. gada 8. novembris) par atsauces dokumentu, kas veltīts gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares vidiskās pārvaldības paraugpraksēm, vidiskā snieguma rādītājiem un izcilības kritērijiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 vajadzībām ( 1 )

55

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2021/2054 (2021. gada 8. novembris) par atsauces dokumentu, kas veltīts telesakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu nozares vidiskās pārvaldības paraugpraksēm, vidiskā snieguma rādītājiem un izcilības kritērijiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 vajadzībām ( 1 )

87

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2055 (2021. gada 23. novembris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/182 nolūkā noteikt 2022. gadam paredzēto REACT-EU resursu sadalījumu pa dalībvalstīm (izzņots ar dokumenta numuru C(2021) 8271)

123

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2056 (2021. gada 24. novembris), ar ko nolūkā atvieglot tiesības brīvi pārvietoties Savienībā nosaka Togo Republikas izdoto Covid-19 sertifikātu līdzvērtīgumu sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 ( 1 )

126

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2057 (2021. gada 24. novembris), ar ko nolūkā atvieglot tiesības brīvi pārvietoties Savienībā nosaka Singapūras Republikas izdoto Covid-19 sertifikātu līdzvērtīgumu sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 ( 1 )

129

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Lēmumā 1999/439/EK (1999. gada 17. maijs) par Nolīguma noslēgšanu ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par Šengenas acquis ieviešanu, piemērošanu un pilnveidošanu Norvēģijas Karalistē ( OV L 176, 10.7.1999. ) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 11. nodaļa, 32. sējums, 3. lpp.)

132

 

*

Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā ( OV L 1, 4.1.2003. ) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 8. nodaļa, 2. sējums, 205. lpp.)

133

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

25.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 420/1


PADOMES REGULA (ES) 2021/2048

(2021. gada 23. novembris),

ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Kanāriju salās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1386/2011 (3) nodokļu atlikšana dažām Kanāriju salās importētām kapitālieguldījumu precēm komerciālai vai rūpnieciskai izmantošanai beigsies 2021. gada 31. decembrī.

(2)

Spānijas valdība 2021. gada aprīlī pieprasīja pagarināt kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu atlikšanu vairākiem ražojumiem saskaņā ar Līguma 349. pantu. Ar Regulu (ES) Nr. 1386/2011 noteiktie pasākumi pozitīvi ietekmēja Kanāriju salu ekonomikas attīstību, jo īpaši rūpniecībā un būvniecībā, tādējādi samazinot to ekonomisko un komerciālo trūkumu smago ietekmi, ko rada šo salu nošķirtība, izolētība un nelielā platība.

(3)

Kanāriju salu ekonomiku joprojām negatīvi ietekmē salu nelielais tirgus, tā sadrumstalotība un nošķirtība no kontinentālās Eiropas, īpaši augsts bezdarba līmenis un augstākas ražošanas un izplatīšanas izmaksas nekā kontinentālās Eiropas ekonomikas dalībniekiem. Lai gan Kanāriju salu bezdarba līmenis līdz 2019. gadam nedaudz uzlabojās, bezdarbs palielinājās no 20,5 % 2019. gadā līdz 22,6 % 2020. gadā, kas ievērojami pārsniedz vidējo bezdarba līmeni 2020. gadā, kas Spānijā ir 15,5 % un dalībvalstīs kopumā – 7,1 % (Eurostat, 2021. g.).

(4)

Turklāt Covid-19 pandēmija apturēja tūrisma darbību Kanāriju salās, kā rezultātā 2020. gadā IKP samazinājās par aptuveni 20 % saskaņā ar aplēsi. Turklāt, salīdzinot ar 2019. gadu, būvniecības un rūpnieciskās darbības samazinājās par 13 % saskaņā ar aplēsi.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi pagarināt kopējā muitas tarifa nodokļu atlikšanu dažām precēm, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1386/2011 I un II pielikumā, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1386/2011 pozitīvās ietekmes ilgtspēju, veicinātu ekonomikas diversifikāciju, nodrošinātu pastāvīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu rūpniecībā un būvniecībā, veicinātu inovāciju, samazinātu vietējās ekonomikas atkarību no pakalpojumu nozares un papildinātu citus pasākumus, kas paredzēti ekonomiskās un sociālās vides stabilizācijai Kanāriju salās.

(6)

Papildus ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 1386/2011, Spānijas valdība pieprasīja atlikt kopējā muitas tarifa nodokļus septiņām jaunām ražojumu kategorijām ar KN kodiem 3903 19, 5603 94, 5604 10, 7326 90, 7607 20, 8441 40 un 8479 90. Minētais pieprasījums būtu jāpieņem, jo šāda atlikšana, kas ietver atlikšanu iekārtām, kas lietojamas rūpnieciskām vajadzībām, un izejvielām, stiprinātu Kanāriju salu ekonomiku.

(7)

Lai nodrošinātu, ka tikai tie ekonomikas dalībnieki, kas atrodas Kanāriju salu teritorijā, gūst labumu no minētajiem tarifa pasākumiem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (4) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 (5) atlikšanai vajadzētu būt atkarīgai no ražojumu galapatēriņa.

(8)

Tirdzniecības plūsmas novirzes gadījumā un lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jānodod Komisijai, kas ļautu tai uz laiku atcelt nodokļu atlikšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(9)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību pēc Regulā (ES) Nr. 1386/2011 paredzeto pasākumu darbības termiņa beigām, ir lietderīgi šajā regulā paredzetos pasākumus piemērot no 2022. gada 1. janvāra līdz 2031. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2022. gada 1. janvāra līdz 2031. gada 31. decembrim pilnībā ir atlikti Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie kopējā muitas tarifa nodokļi, ko piemēro, importējot Kanāriju salās kapitālieguldījumu preces komerciālai vai rūpnieciskai izmantošanai, kuras pašlaik klasificē ar šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem KN kodiem.

Šīs kapitālieguldījumu preces izmanto saskaņā ar atbilstīgajiem Regulas (ES) Nr. 952/2013 un Regulas (ES) 2015/2447 noteikumiem vismaz 24 mēnešus pēc tam, kad Kanāriju salu teritorijā esošie ekonomikas dalībnieki tās laiduši brīvā apgrozībā.

2. pants

No 2022. gada 1. janvāra līdz 2031. gada 31. decembrim pilnībā ir atlikti Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētie kopējā muitas tarifa nodokļi, ko piemēro tādu izejmateriālu, sastāvdaļu un komponentu importam Kanāriju salās, kurus izmanto rūpnieciskai pārveidošanai vai tehniskajai apkopei Kanāriju salās un kurus pašlaik klasificē ar šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem KN kodiem.

3. pants

Uz 1. un 2. pantā minēto nodokļu atlikšanu attiecas galapatēriņa muitas uzraudzība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 254. pantu.

4. pants

1.   Ja Komisijai ir pamats domāt, ka šajā regulā paredzētā nodokļu atlikšana ir izraisījusi novirzes konkrētu ražojumu tirdzniecības plūsmās, tā ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, atceltu nodokļu atlikšanu minētajam ražojumam. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ievedmuitu ražojumiem, attiecībā uz kuriem nodokļu atlikšana uz laiku ir atcelta, nodrošina ar galvojumu, un šāda galvojuma došana ir nosacījums attiecīgo ražojumu laišanai brīvā apgrozībā Kanāriju salās.

2.   Ja Padome saskaņā ar Līgumā noteikto procedūru 1. punktā minēto 12 mēnešu laikā nolemj, ka atlikšana jāatceļ galīgi, to nodokļu summu, kas ir nodrošināta ar galvojumiem, iekasē galīgi.

3.   Ja Padome nav pieņēmusi lēmumu par to, ka atlikšana būtu galīgi jāatceļ 2. punktā minēto 12 mēnešu laikā, galvojumus atbrīvo.

5. pants

1.   Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 285. panta 1. punktu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

6. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 23. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. DOVŽAN


(1)  2021. gada 5. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2021. gada 20. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  Padomes Regula (ES) Nr. 1386/2011 (2011. gada 19. decembris), ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Kanāriju salās (OV L 345, 29.12.2011., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

Kapitālieguldījumu preces komerciālai vai rūpnieciskai izmantošanai, kuras pašlaik klasificē ar šādiem KN kodiem (1):

4011 20

8418 61 00

8519 20

9006 30 00

4011 30 00

8418 69 00

8701

9006 53

4011 70 00

8418 91 00

8702

9006 59

4011 80 00

8418 99

8704 21

9007 10 00

4011 90 00

8427

8704 22

9007 20 00

5608

8431 20 00

8704 23

9008 50 00

6403 40 00

8441 40 00

8704 31

9010 10 00

6403 51 05

8450 11 90

8704 32

9011 20 90

6403 59 05

8450 12 00

8704 41

9030 33 20

6403 91 05

8450 19 00

8704 42

9106

6403 99 05

8450 20 00

8704 43

9107 00 00

8415

8450 90 00

8704 51

9207

8418 30 80

8472 30 00

8704 52

9506 91 90

8418 40 80

8479 90

8704 60

9507 10 00

8418 50

8501

8704 90 00

9507 20 90

 

 

8705

9507 30 00


(1)  Definētas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/1832 (2021. gada 12. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 385, 29.10.2021., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

Lauksaimniecības vajadzībām, rūpnieciskai pārveidošanai vai tehniskai apkopei izmantotie izejmateriāli, sastāvdaļas un komponenti, kurus pašlaik klasificē ar šādiem KN kodiem (1):

3901

5208

5507 00 00

7601

3902 10 00

5209

5508 10 10

7607 20

3903 11 00

5210

5508 20 10

8529 90

3903 19 00

5212

5509

8706 00

3904 10 00

5401 10 12

5510

8707

3906 10 00

5401 10 14

5512

8708

4407 21

5401 20 10

5513

8714

4407 22

5402

5514

9002 90 00

4407 23

5403

5515

9006 91 00

4407 25

5404 11 00

5516

9007 91 00

4407 26

5404 90

5603 94

9007 92 00

4407 29

5407

5604 10 00

9008 90 00

4407 99 40

5408

6001

9010 90 80

4410

5501

6002

9104 00 00

4412

5502

6217 90

9108

5108

5503

6305

9109

5110 00 00

5504

6309 00 00

9110

5111

5505

6406

9111

5112

5506

7326 90

9112

5205

 

 

9114


(1)  Definēti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/1832 (2021. gada 12. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 385, 29.10.2021., 1. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

25.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 420/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/2049

(2021. gada 24. novembris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atjauno darbīgās vielas cipermetrīna kā aizstājamas vielas apstiprinājumu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu saistībā ar tās 24. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2005/53/EK (2) cipermetrīns kā darbīgā viela tika iekļauts Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)

Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļas sarakstā.

(3)

Darbīgās vielas cipermetrīna apstiprinājums, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā, ir spēkā līdz 2022. gada 31. oktobrim.

(4)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā termiņā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegts pieteikums uz cipermetrīna apstiprinājuma atjaunošanu.

(5)

Pieteikuma iesniedzēji iesniedza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantā prasīto papildu dokumentāciju. Ziņotāja dalībvalsts atzina, ka pieteikums ir pilnīgs.

(6)

Ziņotāja dalībvalsts, apspriedusies ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu un 2017. gada 8. maijā to iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai.

(7)

Iestāde papildu kopsavilkuma dokumentāciju darīja publiski pieejamu. Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu nosūtīja arī pieteikuma iesniedzējiem un dalībvalstīm komentāru sniegšanai un sāka ziņojuma sabiedrisko apspriešanu. Saņemtos komentārus Iestāde nosūtīja Komisijai.

(8)

2018. gada 8. augustā Iestāde nosūtīja Komisijai secinājumu (6) par to, vai ir sagaidāms, ka cipermetrīns atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm pilnvaroja Iestādi izskatīt papildu riska mazināšanas pasākumus, kuri nebija iekļauti Iestādes secinājumā. Iestāde savā 2019. gada 4. oktobrī publicētajā paziņojumā (7) par riska mazināšanas pasākumiem attiecībā uz cipermetrīnu iepazīstināja ar nepieciešamā noplūdes samazinājuma līmeņiem un pasākumiem, kas būtu vajadzīgi, lai pierādītu zemu risku blakussugu organismiem, jo īpaši ūdens organismiem un blakussugu posmkājiem, to vidū bitēm. 2019. gada 24. un 25. janvārī Komisija sagatavoto atjaunošanas ziņojumu par cipermetrīnu iesniedza Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai.

(9)

Attiecībā uz endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanas kritērijiem, kuri, pamatojoties uz Iestādes secinājumā apkopoto pieejamo zinātnisko informāciju, ieviesti ar Komisijas Regulu (ES) 2018/605 (8), Komisija uzskata, ka cipermetrīns nav uzskatāms par tādu, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības.

(10)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzējus par Iestādes secinājumu un – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta 1. punkta trešo daļu – par atjaunošanas ziņojumu iesniegt komentārus. Pieteikuma iesniedzēji sniedza komentārus, kas tika rūpīgi izskatīti.

(11)

Izsmidzināšana ārpus telpām ir tāds reprezentatīvs lietojums, par kuru ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji, ar noteikumu, ka tiek veikti atbilstoši mazinoši pasākumi, kas ļauj nodrošināt ūdens organismiem un blakussugu posmkājiem, arī bitēm, nepieciešamo aizsardzības līmeni. Tāpēc, vismaz vienu augu aizsardzības līdzekli, kas satur cipermetrīnu, lietojot vienā vai vairākos raksturīgos veidos, ir konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti tad, ja ir noteikti atbilstoši nosacījumi un ierobežojumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 6. pantu.

(12)

Cipermetrīna apstiprinājuma atjaunošanas sakarā veiktais riska novērtējums balstīts tikai uz nedaudziem reprezentatīviem lietojumiem, tomēr neierobežo lietojumus, kādiem cipermetrīnu saturoši augu aizsardzības līdzekļi var tikt atļauti. Tāpēc ierobežojumu, saskaņā ar kuru minēto vielu var lietot tikai par insekticīdu, nav lietderīgi saglabāt.

(13)

Tomēr Komisija uzskata, ka, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu, cipermetrīns ir aizstājama viela. Cipermetrīns ir astoņu izomēru maisījums, kas satur ievērojamu daļu neaktīvu izomēru, tāpēc tas atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 4. punkta ceturtā ievilkuma nosacījumam.

(14)

Tādēļ cipermetrīna kā aizstājamas vielas apstiprinājumu ir lietderīgi atjaunot.

(15)

Tomēr, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 14. panta 1. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā pašreizējo zinātnisko un tehnisko informāciju, ir jāparedz konkrēti nosacījumi un ierobežojumi. Konkrētāk, ir lietderīgi pieprasīt sīkāku apstiprinošu informāciju.

(16)

Lai palielinātu uzticēšanos secinājumam, ka cipermetrīnam nav endokrīni disruptīvu īpašību, pieteikuma iesniedzējiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 2.2. punkta b) apakšpunktu un atbilstoši norādījumiem par endokrīno disruptoru noteikšanu (9) būtu jāiesniedz atjaunināts novērtējums par kritērijiem, kas noteikti ar Regulu (ES) 2018/605 grozītās Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. un 3.8.2. punktā.

(17)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(18)

Lai cipermetrīna apstiprinājuma atjaunošanas procesu varētu pabeigt līdz minētās darbīgās vielas apstiprinājuma perioda beigām, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1449 (10) šīs vielas apstiprinājuma periods tika pagarināts līdz 2022. gada 31. oktobrim. Tomēr, ņemot vērā to, ka lēmums par atjaunošanu ir pieņemts pirms šā pagarinātā termiņa beigām, šī regula būtu jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(19)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošana

Darbīgās vielas cipermetrīna apstiprinājumu atjauno saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 24. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas Direktīva 2005/53/EK (2005. gada 16. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu un tiofanātmetilu kā aktīvo vielu (OV L 241, 17.9.2005., 51. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).

(6)  EFSA Journal 2018;16(8):5402. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance cypermethrin. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.

(7)  https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5822

(8)  Komisijas Regula (ES) 2018/605 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 101, 20.4.2018., 33. lpp.).

(9)  Guidance for the identification of endocrine disruptors in the context of Regulations (EU) No 528/2012 and (EC) No 1107/2009. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5311.

(10)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1449 (2021. gada 3. septembris), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma termiņu pagarināšanu darbīgajām vielām 2-fenilfenolam (ieskaitot tādus tā sāļus kā nātrija sāls), 8-hidroksihinolīnam, amidosulfuronam, bifenoksam, hlormekvatam, hlortoluronam, klofentezīnam, klomazonam, cipermetrīnam, daminozīdam, deltametrīnam, dikambam, difenokonazolam, diflufenikānam, dimetahloram, etofēnproksam, fenoksapropam-P, fenpropidīnam, fludioksonilam, flufenacetam, fostiazātam, indoksakarbam, lenacilam, MCPA, MCPB, nikosulfuronam, parafīneļļām, parafīneļļai, penkonazolam, piklorāmam, propakvizafopam, prosulfokarbam, etil-kvizalofopam-P, tefuril-kvizalofopam-P, sēram, tetrakonazolam, trialātam, triflusulfuronam un tritosulfuronam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 313, 6.9.2021., 20. lpp.).


I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

Cipermetrīns

CAS Nr. 52315-07-8

CIPAC Nr. 332

(RS)-α-ciān-3-fenoksibenzil-(1RS,3RS;1RS,3SR)-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts

vai

(R)-α-ciān-3-fenoksibenzil-(1RS)-cis-trans-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts

920 g/kg

cis:trans: 40/60 līdz 60/40

Šādus piemaisījumus uzskata par toksiskiem, un tehniskajā materiālā tie nedrīkst pārsniegt šādu līmeni:

heksāns: 5 g/kg

2022. gada 1. februāris

2029. gada 31. janvāris

Atļaujas izsniedz tikai profesionāliem lietotājiem.

Atļaujot cipermetrīnu saturošus augu aizsardzības līdzekļus lietot izsmidzināšanai ārpus telpām, lai nodrošinātu blakussugu organismu, jo īpaši ūdens organismu un blakussugu posmkāju, to vidū bišu, aizsardzību:

ir vajadzīgi tādi riska mazināšanas pasākumi, ar kuriem panāk noplūdes samazināšanu, kas platībās, kurās netiek audzēti kultūraugi, izraisa eksponētību ≤ 5,8 mg/ha, bet attiecībā uz lietojumiem pavasarī ūdenstilpēs – koncentrāciju ≤ 0,0038 μg a.s./l,

atļauts izmantot tikai tad, kad nezied kultūraugi un kad nav ziedošu nezāļu.

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā secinājumus, kas izdarīti atjaunošanas ziņojumā par cipermetrīnu, un jo īpaši minētā ziņojuma I un II papildinājumu. Dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

ūdens organismu un blakussugu posmkāju, to vidū bišu, aizsardzībai,

patērētāju riska novērtējumam,

augu aizsardzības līdzekļos izmantotās darbīgās vielas tehniskajai specifikācijai.

Vajadzības gadījumā dalībvalstis, piešķirot atļaujas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 6. panta i) punktu, nosaka monitoringa prasības ar mērķi papildināt monitoringu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2) un 2009/128/EK (3).

Pieteikuma iesniedzējs Komisijai, dalībvalstīm un Iestādei iesniedz apstiprinošu informāciju:

1)

par to metabolītu toksikoloģiskās iedarbības raksturojumu, kuros ir 3-fenoksibenzoilgrupa;

2)

par atsevišķu cipermetrīna izomēru, īpaši enantiomēra (1S cis αR), iespējamo relatīvo toksiskumu;

3)

par ūdens attīrīšanas procesu ietekmi uz virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos esošo atlieku īpašībām, ja no virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem iegūst dzeramo ūdeni;

4)

par Regulas (EK) Nr. 1107/2009, kas grozīta ar Regulu (ES) 2018/605, II pielikuma 3.6.5. un 3.8.2. punktu.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz:

1. punktā minēto informāciju – līdz 2022. gada 15. decembrim,

2. punktā minēto informāciju – 2023. gada 15. decembrim, kā arī

3. punktā minēto informāciju – divu gadu laikā no datuma, kurā Komisija publicējusi vadlīnijas par ūdens attīrīšanas procesu ietekmes izvērtēšanu uz to atlieku īpašībām, kuras atrodas virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos.

Kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009, kura grozīta ar Regulu (ES) 2018/605, II pielikuma 3.6.5. un 3.8.2. punktu, līdz 2023. gada 15. decembrim iesniedz iepriekš iesniegtās informācijas atjauninātu novērtējumu un – attiecīgā gadījumā – sīkāku informāciju, kas apstiprina, ka endokrīnā iedarbība nepastāv.


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta atjaunošanas ziņojumā.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).


II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza šādi:

1)

A daļā 103. ierakstu par cipermetrīnu svītro;

2)

E daļā iekļauj šādu ierakstu:

“14

Cipermetrīns

CAS Nr. 52315-07-8

CIPAC Nr. 332

(RS)-α-ciān-3-fenoksibenzil-(1RS,3RS;1RS,3SR)-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts

vai

(R)-α-ciān-3-fenoksibenzil-(1RS)-cis-trans-3-(2,2-dihlorvinil)-2,2-dimetilciklopropānkarboksilāts

920 g/kg

cis:trans: 40/60 līdz 60/40

Šādus piemaisījumus uzskata par toksiskiem, un tehniskajā materiālā tie nedrīkst pārsniegt šādu līmeni:

heksāns: 5 g/kg

2022. gada 1. februāris

2029. gada 31. janvāris

Atļaujas izsniedz tikai profesionāliem lietotājiem.

Atļaujot cipermetrīnu saturošus augu aizsardzības līdzekļus lietot izsmidzināšanai ārpus telpām, lai nodrošinātu blakussugu organismu, jo īpaši ūdens organismu un blakussugu posmkāju, to vidū bišu, aizsardzību:

ir vajadzīgi tādi riska mazināšanas pasākumi, ar kuriem panāk noplūdes samazināšanu, kas platībās, kurās netiek audzēti kultūraugi, izraisa eksponētību ≤ 5,8 mg/ha, bet attiecībā uz lietojumiem pavasarī ūdenstilpēs – koncentrāciju ≤ 0,0038 μg a.s./l,

atļauts izmantot tikai tad, kad nezied kultūraugi un kad nav ziedošu nezāļu.

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā secinājumus, kas izdarīti atjaunošanas ziņojumā par cipermetrīnu, un jo īpaši minētā ziņojuma I un II papildinājumu. Dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību:

ūdens organismu un blakussugu posmkāju, to vidū bišu, aizsardzībai,

patērētāju riska novērtējumam,

augu aizsardzības līdzekļos izmantotās darbīgās vielas tehniskajai specifikācijai.

Vajadzības gadījumā dalībvalstis, piešķirot atļaujas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 6. panta i) punktu, nosaka monitoringa prasības ar mērķi papildināt monitoringu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (*1) un 2009/128/EK (*2).

Pieteikuma iesniedzējs Komisijai, dalībvalstīm un Iestādei iesniedz apstiprinošu informāciju:

1)

par to metabolītu toksikoloģiskās iedarbības raksturojumu, kuros ir 3-fenoksibenzoilgrupa;

2)

par atsevišķu cipermetrīna izomēru, īpaši enantiomēra (1S cis αR), iespējamo relatīvo toksiskumu;

3)

par ūdens attīrīšanas procesu ietekmi uz virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos esošo atlieku īpašībām, ja no virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem iegūst dzeramo ūdeni;

4)

par Regulas (EK) Nr. 1107/2009, kas grozīta ar Regulu (ES) 2018/605, II pielikuma 3.6.5. un 3.8.2. punktu.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz:

1. punktā minēto informāciju – līdz 2022. gada 15. decembrim,

2. punktā minēto informāciju – līdz 2023. gada 15. decembrim, kā arī

3. punktā minēto informāciju – divu gadu laikā no datuma, kurā Komisija publicējusi vadlīnijas par ūdens attīrīšanas procesu ietekmes izvērtēšanu uz to atlieku īpašībām, kuras atrodas virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos.

Kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009, kura grozīta ar Regulu (ES) 2018/605, II pielikuma 3.6.5. un 3.8.2. punktu, līdz 2023. gada 15. decembrim iesniedz iepriekš iesniegtās informācijas atjauninātu novērtējumu un – attiecīgā gadījumā – sīkāku informāciju, kas apstiprina, ka endokrīnā iedarbība nepastāv.


(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).”


25.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 420/16


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/2050

(2021. gada 24. novembris),

ar ko piešķir atļauju par gaļas tītaru, vaislas tītaru, retāk audzētu sugu gaļas un vaislas mājputnu un dekoratīvo putnu (izņemot vaislas putnus) barības piedevu lietot Bacillus Velezensis (CECT 5940) (atļaujas turētājs: uzņēmums Evonik Operations GmbH)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1831/2003 nosaka, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredz šādas atļaujas piešķiršanas pamatojumu un kārtību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, kurā lūgta atļauja lietot Bacillus velezensis (CECT 5940) preparātu. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju preparātu Bacillus Velezensis (CECT 5940) (agrākā taksonomiskā identitāte Bacillus amyloliquefaciens (CECT 5940)) lietot par gaļas tītaru, vaislas tītaru, retāk audzētu sugu gaļas un vaislas mājputnu un dekoratīvo putnu (izņemot vaislas putnus) barības piedevu, to klasificējot piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2021. gada 5. maija atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Bacillus amyloliquefaciens (CECT 5940) preparāts nelabvēlīgi neietekmē nedz dzīvnieku veselību, nedz patērētāju drošību vai vidi. Tā arī secināja, ka preparāts nekairina ne ādu, ne acis un nav ādas sensibilizators, bet būtu jāuzskata par potenciālu elpceļu sensibilizatoru. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāveic pienācīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka, jo īpaši uz piedevas lietotāju, veselību. Iestāde arī secināja, ka barībā šis preparāts var būt lietderīga zootehniska piedeva. Iestāde neuzskata, ka būtu vajadzīgas īpašas prasības veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Tā arī ir verificējusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodēm.

(5)

Bacillus amyloliquefaciens (CECT 5940) preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ minēto vielu būtu jāatļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificēto preparātu, kas pieder pie piedevu kategorijas “zootehniskās piedevas” un funkcionālās grupas “zarnu floras stabilizētāji”, ir atļauts lietot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 24. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2021;19(6):6620.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: zootehniskās piedevas. Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizētāji

4b1822i

Evonik Operations GmbH

Bacillus velezensis (CECT 5940)

Piedevas sastāvs:

Bacillus velezensis (CECT 5940), kura satur vismaz:

–1 × 109 KVV uz g piedevas

Cieta viela

Gaļas tītari

Vaislas tītari

Retāk audzētas gaļas mājputnu un vaislas mājputnu sugas

Dekoratīvie putni (izņemot reprodukciju)

1 × 109

1.

Piedevas un premiksu lietošanas norādījumos norāda glabāšanas apstākļus un noturību pret karstumapstrādi.

2.

Drīkst lietot barībā, kas satur jau atļautos kokcidiostatus diklaruzilu un monenzīnnātriju.

3.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka, kādas darbības procedūras un organizatoriskie pasākumi jāveic piedevas un premiksu lietotājiem, lai novērstu iespējamos riskus, ko varētu radīt minētās piedevas un premiksu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem šos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, tad piedevu un premiksus lieto, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, arī elpceļu aizsarglīdzekļus.

15.12.2031.

Aktīvās vielas raksturojums:

dzīvotspējīgas Bacillus velezensis (CECT 5940) sporas

Analītiskā metode  (1)

skaitīšana: Petri trauciņa un uztriepuma metode, kurā izmanto triptona-sojas agaru (EN 15784);

identificēšana: pulsējošā lauka gela elektroforēzes metode


(1)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


25.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 420/19


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/2051

(2021. gada 24. novembris)

par atļauju Bacillus velezensis PTA-6507, Bacillus velezensis NRRL B-50013 un Bacillus velezensis NRRL B-50104 preparātu lietot par barības piedevu dējējvistām (atļaujas turētājs: Danisco Animal Nutrition, ko pārstāv Genencor International B.V.)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1831/2003 nosaka, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā vajadzīga atļauja, un paredz šādas atļaujas piešķiršanas un atjaunošanas pamatojumu un kārtību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums uz atļauju Bacillus velezensis PTA-6507, Bacillus velezensis NRRL B-50013 un Bacillus velezensis NRRL B-50104 preparātam. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz Bacillus velezensis PTA-6507, Bacillus velezensis NRRL B-50013 un Bacillus velezensis NRRL B-50104, kas iepriekš identificēts kā Bacillus amyloliquefaciens PTA-6507, Bacillus amyloliquefaciens NRRL B-50013 un Bacillus amyloliquefaciens NRRL B-50104 preparāta apstiprināšanu kā barības piedevu gaļas tītariem, un to prasīts klasificēt kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2021. gada 17. marta atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Bacillus velezensis PTA-6507, Bacillus velezensis NRRL B-50013 un Bacillus velezensis NRRL B-50104 preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes ne uz dzīvnieku veselību, ne patērētāju drošību, ne vidi. Tā arī secināja, ka piedeva nekairina ādu vai acis un nerada ādas sensibilizāciju, bet piedeva būtu jāuzskata par elpceļu sensibilizatoru, jo tās aktīvajām vielām ir olbaltumvielu daba. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāveic pienācīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka, jo īpaši uz piedevas lietotāju, veselību. Iestāde arī secināja, ka šis preparāts var būt iedarbīgs kā zootehniska piedeva barībā. Iestāde neuzskata, ka būtu vajadzīgas īpašas prasības veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par analīzes metodēm, pēc kurām šo barības piedevu analizē barībā.

(5)

Bacillus velezensis PTA-6507, Bacillus velezensis NRRL B-50013 un Bacillus velezensis NRRL B-50104 preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šo produktu būtu jāatļauj lietot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificēto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “zarnu floras stabilizatori”, ir atļauts lietot par dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar minētā pielikuma nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 24. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2021;19(4):6535.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: zootehniskās piedevas.

Funkcionālā grupa: zarnu floras stabilizatori

4b1827i

Danisco Animal Nutrition, ko pārstāv Genencor International B.V.

Bacillus velezensis PTA-6507, Bacillus. velezensis NRRL B-50013 un Bacillus. velezensis NRRL B-50104

Piedevas sastāvs

Bacillus velezensis PTA-6507, Bacillus. velezensis NRRL B-50013 un Bacillus. velezensis NRRL B-50104 preparāts, kas satur vismaz 2,5 × 109 KVV/g piedevas (kopā), ar baktēriju koncentrāciju vismaz 8,3 × 108 katram celmam/g piedevas.

Cietā veidā

Gaļas tītari

7,5 × 107

1.

Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret termisku apstrādi.

2.

Var izmantot barībā, kas satur šādus atļautus kokcidiostatus: lazalocīda A nātrija sāli, monenzīnnātriju un diklaruzilu.

3.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka, kādas darbības procedūras un organizatoriskie pasākumi jāveic piedevas un premiksu lietotājiem, lai novērstu potenciālos riskus, kas izriet no to lietošanas. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsarglīdzekļus, arī elpceļu aizsarglīdzekļus.

2031. gada 15. decembris

Aktīvās vielas raksturojums

Dzīvotspējīgas Bacillus velezensis PTA-6507, Bacillus. velezensis NRRL B-50013 un Bacillus. velezensis NRRL B-50104 sporas

Analītiskā metode  (1)

Bacillus velezensis PTA-6507, Bacillus. velezensis NRRL B-50013 un Bacillus. velezensis NRRL B-50104 identificēšana un uzskaitīšana barības piedevā, premiksos un barībā

Identifikācija: pulsējošā lauka gēla elektroforēze (PFGE)

Skaitīšanas metode: Petri trauciņa un uztriepuma metode pēc termiskas apstrādes – EN 15784


(1)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


25.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 420/23


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/2052

(2021. gada 24. novembris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē izlases apsekojuma ienākumu un dzīves apstākļu jomā datu kopu par “Darba tirgu un mājokļiem”, “Priekšrocību un trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē” un “Mājokļa grūtībām” tehniskos aspektus un 2023. gada ad hoc tematu “Mājsaimniecību energoefektivitāte”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu, ka ienākumu un dzīves apstākļu joma tiek īstenota pareizi, Komisijai būtu jāprecizē datu kopu par “Darba tirgu un mājokļiem”, “Priekšrocību un trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē” un “Mājokļa grūtībām” tehniskie aspekti un 2023. gada ad hoc temats “Mājsaimniecību energoefektivitāte”.

(2)

Ienākumu un dzīves apstākļu joma sniedz informāciju, kas nepieciešama Eiropas pusgada un Eiropas sociālo tiesību pīlāra satvarā, īpaši par ienākumu sadali, nabadzību un sociālo atstumtību. Tā sniedz informāciju arī par dažādām citām ES politikas jomām, kas saistītas ar dzīves apstākļiem un nabadzību. Pastāv stabila politikas nepieciešamība pēc detalizētas informācijas par “Darba tirgu un mājokļiem”, “Priekšrocību un trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē” un “Mājokļa grūtībām”. Ad hoc tematam “Mājsaimniecību energoefektivitāte” ir būtiska nozīme, jo īpaši ņemot vērā ieteikumu dalībvalstīm par enerģētiskās nabadzības mazināšanu.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (2) 7. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Datu kopu ienākumu un dzīves apstākļu jomā tehniskie raksturlielumi attiecībā uz detalizētajiem tematiem “Darba tirgus un mājokļi”, “Priekšrocību un trūkumu pārmantošana no paaudzes paaudzē” un “Mājokļa grūtības” un 2023. gada ad hoc temats “Mājsaimniecību energoefektivitāte” ir izklāstīti pielikumā un attiecas uz:

a)

mainīgā lieluma identifikatoru;

b)

mainīgā lieluma nosaukumu;

c)

modalitātes iezīmi un kodu;

d)

apsekojamo vienību;

e)

vākšanas veidu;

f)

pārskata periodu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 24. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 261I, 14.10.2019., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).


PIELIKUMS

Mainīgo lielumu tehniskie raksturlielumi

Mainīgā lieluma identifikators

Mainīgā lieluma nosaukums

Modalitātes kods

Modalitātes iezīme

Apsekojamā vienība

Vākšanas veids

Pārskata periods

Detalizēts temats: Darba vietas raksturlielumi

PL230

Nodarbinātība publiskajā/privātajā sektorā

1

Publiskais

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Pašreizējais

2

Privātais

3

Jaukts

99

Nezinu

PL230_F

Nodarbinātība publiskajā/privātajā sektorā (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PL032≠1)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PW100

Apmierinātība ar darbu

0-10

Nemaz nav apmierināts līdz pilnīgi apmierināts

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Pašreizējais

99

Nezinu

PW100_F

Apmierinātība ar darbu (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PL032≠1)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PL260

Nedēļā parasti nostrādāto stundu skaits

1-99

Stundu skaits

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Ienākumu pārskata periods

PL260_F

Nedēļā parasti nostrādāto stundu skaits (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PL211≠1-4)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PL130

Vietējās vienības lielums attiecībā uz pamatdarbu

1-9

Precīzs personu skaits, ja robežās no 1 līdz 9

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Pašreizējais

10

10 līdz 19 personas

11

20 līdz 49 personas

12

50 līdz 249 personas

13

250 personas vai vairāk

14

Nezinu, bet mazāk par 10 personām

15

Nezinu, bet 10 personas vai vairāk

PL130_F

Vietējās vienības lielums attiecībā uz pamatdarbu (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PL032≠1)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

Detalizēts temats: Nodarbinātības statuss

PL035

Iepriekšējā nedēļā strādājis vismaz vienu stundu

1

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Iepriekšējā nedēļa

2

PL035_F

Iepriekšējā nedēļā strādājis vismaz vienu stundu (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (RB081≠16-74)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PL025

Pieejams darbam

1

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Pašreizējais

2

PL025_F

Pieejams darbam (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PL035=1)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PL020

Aktīvi meklē darbu

1

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Pēdējās četras nedēļas

2

PL020_F

Aktīvi meklē darbu (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PL035=1)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PL120

Iemesls, kāpēc strādā mazāk par 30 stundām

1

Mācās

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Pašreizējais

2

Saslimis vai darba nespējīgs

3

Vēlas strādāt vairāk stundu, bet nevar atrast tādu darbu(-us), kurā(-os) varētu strādāt vairāk stundu

4

Nevēlas strādāt vairāk stundu

5

Stundu skaits (visos) darbā(-os) atbilst pilnīga laika darbam

6

Mājas darbi, pieskata bērnus vai citas personas

7

Citi iemesli

PL120_F

Iemesls, kāpēc strādā mazāk par 30 stundām (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PL032≠1 vai (PL032=1 un PL060 + PL100 >30))

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PL280

Bezdarba reģistrācijas ilgums

1

Viss periods

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Bezdarba periods ienākumu pārskata periodā

2

Perioda daļa

3

Vispār nav reģistrēts

PL280_F

Bezdarba reģistrācijas ilgums (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PL211≠5 vai RB081≠16-74)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

Detalizēts temats: Izglītības līmenis – sīka informācija, tostarp pārtraukta vai izbeigta izglītība

PE030

Gads, kad ieguva augstāko izglītības līmeni

 

Gads (četri cipari)

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Pašreizējais

PE030_F

Gads, kad ieguva augstāko izglītības līmeni (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PE041 = 000)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PE050

Pārtraukta vai izbeigta izglītība

1

Jā, viena

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 līdz 34 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Dzīves laiks

2

Jā, vairākas

3

PE050_F

Pārtraukta vai izbeigta izglītība (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (RB081 ≠16-34 vai nekad nav apmeklējis skolu)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

Detalizēts temats: Sīka informācija par mājokļa apstākļiem, tostarp nenodrošinātību un nosacīto īres maksu

HS160

Problēmas ar mājokli: pārāk tumšs, nepietiekami daudz gaismas

1

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pašreizējais

2

HS160_F

Problēmas ar mājokli: pārāk tumšs, nepietiekami daudz gaismas (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HS170

Troksnis kaimiņos vai no ielas

1

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pašreizējais

2

HS170_F

Troksnis kaimiņos vai no ielas (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HC020

Mājokļa lielums kvadrātmetros

0-999

Kvadrātmetri

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents vai reģistri

Pašreizējais

HC020_F

Mājokļa lielums kvadrātmetros (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HC080

Vispārīga apmierinātība ar mājokli

1

Ļoti neapmierināts

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pašreizējais

2

Neapmierināts

3

Apmierināts

4

Ļoti apmierināts

HC080_F

Vispārīga apmierinātība ar mājokli (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HY030

Nosacītā īres maksa

0-99 999 999,99

Summa (valsts valūtā)

Mājsaimniecība

Aplēstā summa

Ienākumu pārskata periods

HY030_F

Nosacītā īres maksa (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HH040

Caurs jumts, mitras sienas/grīda/pamati vai trupe logu rāmjos vai grīdā

1

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pašreizējais

2

HH040_F

Caurs jumts, mitras sienas/grīda/pamati vai trupe logu rāmjos vai grīdā (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HS140

Kopējo mājokļa izmaksu finansiālais slogs

1

Smags slogs

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pašreizējais

2

Neliels slogs

3

Nemaz nav slogs

HS140_F

Kopējo mājokļa izmaksu finansiālais slogs (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (nav mājokļa izmaksu)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HS180

Piesārņojums, netīrumi vai citas vides problēmas

1

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pašreizējais

2

HS180_F

Piesārņojums, netīrumi vai citas vides problēmas (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HS190

Noziedzība, vardarbība vai vandalisms apkārtnē

1

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pašreizējais

2

HS190_F

Noziedzība, vardarbība vai vandalisms apkārtnē (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HH081

Vanna vai duša mājoklī (FAKULTATĪVI)

1

Jā, tikai attiecīgās mājsaimniecības vajadzībām

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pašreizējais

2

Jā, dalīta

3

HH081_F

Vanna vai duša mājoklī (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)

HH091

Ūdensklozeta tualete iekštelpās tikai attiecīgās mājsaimniecības vajadzībām (FAKULTATĪVI)

1

Jā, tikai attiecīgās mājsaimniecības vajadzībām

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pašreizējais

2

Jā, dalīta

3

HH091_F

Ūdensklozeta tualete iekštelpās tikai attiecīgās mājsaimniecības vajadzībām (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)

Detalizēts temats: Priekšrocību un trūkumu pārmantošana no paaudzes paaudzē

PT220

Mājsaimniecības tips, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Privāta mājsaimniecība

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē

PT220_F

Mājsaimniecības tips, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT230

Mātes klātbūtne, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Nē, viņa nedzīvoja tajā pašā mājsaimniecībā, bet man ar viņu bija kontakts

3

Nē, viņa nedzīvoja tajā pašā mājsaimniecībā, un man ar viņu nebija kontakta

4

Nē, mirusi

PT230_F

Mātes klātbūtne, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT240

Tēva klātbūtne, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Nē, viņš nedzīvoja tajā pašā mājsaimniecībā, bet man ar viņu bija kontakts

3

Nē, viņš nedzīvoja tajā pašā mājsaimniecībā, un man ar viņu nebija kontakta

4

Nē, miris

PT240_F

Tēva klātbūtne, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav “izvēlētais respondents”

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT070

Tēva pilsonība (FAKULTATĪVI)

99

Primārās pilsonības valsts (SCL GEO alpha-2 kods)

Nezinu

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

PT070_F

Tēva pilsonība (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-5

Nepiemēro (tēva nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/miris)

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)

PT100

Mātes pilsonība (FAKULTATĪVI)

99

Primārās pilsonības valsts (SCL GEO alpha-2 kods)

Nezinu

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

PT100_F

Mātes pilsonība (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-5

Nepiemēro (mātes nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/mirusi)

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)

PT110

Tēva augstākais iegūtais izglītības līmenis

1

Zems līmenis (zemāks līmenis nekā pamatizglītības pirmais posms, pamatizglītības pirmais posms vai pamatizglītības otrais posms)

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Vidējs līmenis (vidējā izglītība un pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība)

3

Augsts līmenis (īsā cikla augstākā izglītība, bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis, maģistra vai līdzvērtīgs līmenis, doktora vai līdzvērtīgs līmenis)

99

Nezinu

PT110_F

Tēva augstākais iegūtais izglītības līmenis (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-5

Nepiemēro (tēva nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/miris)

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT120

Mātes augstākais iegūtais izglītības līmenis

1

Zems līmenis (zemāks līmenis nekā pamatizglītības pirmais posms, pamatizglītības pirmais posms vai pamatizglītības otrais posms)

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Vidējs līmenis (vidējā izglītība un pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība)

3

Augsts līmenis (īsā cikla augstākā izglītība, bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis, maģistra vai līdzvērtīgs līmenis, doktora vai līdzvērtīgs līmenis)

99

Nezinu

PT120_F

Mātes augstākais iegūtais izglītības līmenis (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-5

Nepiemēro (mātes nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/mirusi)

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT130

Tēva nodarbinātības statuss, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Nodarbināts

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Pašnodarbināts (arī ģimenē strādājošs)

3

Bezdarbnieks

4

Pensionējies vai priekšlaicīgi pensionējies

5

Veic mājsaimniecības pienākumus

6

Nespēj strādāt ilgstošu veselības problēmu dēļ

7

Cita nenodarbināta persona

99

Nezinu

PT130_F

Tēva nodarbinātības statuss, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-5

Nepiemēro (tēva nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/miris)

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT160

Mātes nodarbinātības statuss, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Nodarbināta

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Pašnodarbināta (arī ģimenē strādājoša)

3

Bezdarbniece

4

Pensionējusies vai priekšlaicīgi pensionējusies

5

Veic mājsaimniecības pienākumus

6

Nespēj strādāt ilgstošu veselības problēmu dēļ

7

Cita nenodarbināta persona

99

Nezinu

PT160_F

Mātes nodarbinātības statuss, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-5

Nepiemēro (mātes nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/mirusi)

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT150

Tēva pamatprofesija, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (FAKULTATĪVI)

 

ISCO-08 (COM) kods (1 cipars)

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

99

Nezinu

PT150_F

Tēva pamatprofesija, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-4

Nepiemēro, tēvs nav nodarbināts

-5

Nepiemēro (tēva nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/miris)

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)

PT180

Mātes pamatprofesija, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (FAKULTATĪVI)

 

ISCO-08 (COM) kods (1 cipars)

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

99

Nezinu

PT180_F

Mātes pamatprofesija, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-4

Nepiemēro, māte nav nodarbināta

-5

Nepiemēro (mātes nebija klāt un ar viņu nebija kontakta/mirusi)

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)

PT210

Mājokļa īpašumtiesību statuss, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Piederēja

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties) vai reģistri

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Īrēja

3

Nodrošināta bezmaksas izmitināšana

99

Nezinu

PT210_F

Mājokļa īpašumtiesību statuss, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT190

Mājsaimniecības finanšu stāvoklis, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Ļoti slikts

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Slikts

3

Samērā slikts

4

Samērā labs

5

Labs

6

Ļoti labs

99

Nezinu

PT190_F

Mājsaimniecības finanšu stāvoklis, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT260

Vai tikušas apmierinātas ar skolu saistītās pamatvajadzības (grāmatas un skolas piederumi), kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Nē, finansiālu iemeslu dēļ

3

Nē, cits iemesls

PT260_F

Vai tikušas apmierinātas ar skolu saistītās pamatvajadzības (grāmatas un skolas piederumi), kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT270

Ikdienas maltīte ar gaļu, vistu, zivi (vai līdzvērtīgu veģetāru ēdienu), kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Nē, finansiālu iemeslu dēļ

3

Nē, cits iemesls

PT270_F

Ikdienas maltīte ar gaļu, vistu, zivi (vai līdzvērtīgu veģetāru ēdienu), kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PT280

Vienas nedēļas ikgadējais atvaļinājums ārpus mājas, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

1

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vai izvēlētais respondents (attiecīgā gadījumā) vecumā no 25 līdz 59 gadiem

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Kad respondentam bija aptuveni 14 gadi

2

Nē, finansiālu iemeslu dēļ

3

Nē, cits iemesls

PT280_F

Vienas nedēļas ikgadējais atvaļinājums ārpus mājas, kad respondentam bija aptuveni 14 gadi (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (dzīvoja kolektīvā mājsaimniecībā vai iestādē)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-6

Nav vecuma grupā (25–59)

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

Detalizēts temats: Mājokļa grūtības (tostarp īres grūtības) un to iemesli

PHD01

Iepriekšējā pieredze saistībā ar mājokļa grūtībām

1

Jā, uz laiku apmetās pie draugiem vai radiniekiem

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām vecumā no 16 līdz 24 gadiem)

Dzīves laiks

2

Jā, apmetās ārkārtas vai citā pagaidu mītnē

3

Jā, apmetās vietā, kas nav paredzēta kā pastāvīga dzīvesvieta

4

Jā, “bez pajumtes” vai nakšņošana publiskā telpā

5

PHD01_F

Iepriekšējā pieredze saistībā ar mājokļa grūtībām (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PHD07

Kad radās mājokļa grūtības (FAKULTATĪVI)

1

Pēdējos 5 gados

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām vecumā no 16 līdz 24 gadiem)

Dzīves laiks

2

Pirms vairāk nekā 5 gadiem

PHD07_F

Kad radās mājokļa grūtības (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PHD01=5)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)

PHD02

Pēdējās mājokļa grūtību pieredzes ilgums (FAKULTATĪVI)

 

Ilgums (mēnešu skaits)

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija

Dzīves laiks

PHD02_F

Pēdējās mājokļa grūtību pieredzes ilgums (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PHD01=5)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)

PHD03

Galvenais iemesls līdzšinējām mājokļa grūtībām

1

Attiecību vai ģimenes problēmas

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām vecumā no 16 līdz 24 gadiem)

Dzīves laiks

2

Veselības problēmas

3

Bezdarbs

4

Īres līguma beigas

5

Dzīvošanai nederīgas dzīvojamās telpas

6

Pēc ilgas uzturēšanās kādā iestādē nav māju, uz kurām doties

7

Finansiālās problēmas/nepietiekami ienākumi

8

Cits

PHD03_F

Galvenais iemesls līdzšinējām mājokļa grūtībām (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PHD01=5)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PHD05

Mājokļa grūtību pārvarēšana

1

Esošas, jaunas vai atjaunotas attiecības ar ģimeni vai partneri

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām vecumā no 16 līdz 24 gadiem)

Dzīves laiks

2

Atrisinātas veselības problēmas

3

Atrasts darbs

4

Pārcelšanās uz sociālo vai subsidētu privātu mājokli

5

Cits

6

Joprojām izjūt mājokļa trūkumu

PHD05_F

Mājokļa grūtību pārvarēšana (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (PHD01=5)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

PHD06

Īres grūtības

1

Visi esošie mājsaimniecības locekļi vecumā no 16 gadiem vai izvēlētais respondents (ja attiecas)

Personiska intervija (izņēmuma gadījumā intervija ar aizstājēju par personām, kuras ir pagaidu prombūtnē vai ir nespējīgas rīkoties)

Pēdējie 12 mēneši

2

PHD06_F

Īres grūtības (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-2

Nepiemēro (HH021=1,2,5)

-3

Persona, kas nav izvēlētais respondents

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

2023. gada ad hoc temats “Mājsaimniecību energoefektivitāte”

HC001

Izmantotā siltumapsildes sistēma

1

Centralizētās siltumapgādes tīkls/tālapkure

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents vai reģistri

Pašreizējais

2

Centrālapkures sistēma

3

Individuālā apkures sistēma

4

Apkure, kas nav pastāvīga

5

Nē, nav apkures

99

Nezinu

HC001_F

Izmantotā siltumapsildes sistēma (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HC002

Galvenais enerģijas avots

1

Elektrība

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents vai reģistri

Pašreizējais

2

Gāze (dabasgāze vai propāns)

3

Nafta

4

Biomasa

5

Malka

6

Ogles

7

Atjaunīgā enerģija

8

Cits

99

Nezinu

HC002_F

Galvenais enerģijas avots (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HC003

Renovācija (siltumizolācija, logi vai siltumapsildes sistēma)

1

Jā, trīs vai vairāk pasākumu

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pēdējie 5 gadi

2

Jā, divi pasākumi

3

Jā, viens pasākums

4

99

Nezinu

HC003_F

Renovācija (siltumizolācija, logi vai siltumapsildes sistēma) (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HC060

Nespēja uzturēt mājokli pietiekami siltu ziemā

1

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Parastais

2

HC060_F

Nespēja uzturēt mājokli pietiekami siltu ziemā (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

HC070

Nespēja uzturēt mājokli pietiekami vēsu vasarā (FAKULTATĪVI)

1

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Parastais

2

HC070_F

Nespēja uzturēt mājokli pietiekami vēsu vasarā (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)

HC004

Logu veids (FAKULTATĪVI)

1

Tikai vienkāršs stiklojums

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents

Pašreizējais

2

Tikai divkāršs stiklojums

3

Tikai trīskāršs stiklojums

4

Jaukts vienkāršs stiklojums un divkāršs stiklojums/trīskāršs stiklojums

5

Jaukts divkāršs un trīskāršs stiklojums

99

Nezinu

HC004_F

Logu veids (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Aizpildīts

 

 

 

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)

HC005

Būvniecības gads (FAKULTATĪVI)

1

Pirms 1945. gada

Mājsaimniecība

Mājsaimniecības respondents vai reģistri

Pašreizējais

2

1946.–1960. gads

3

1961.–1980. gads

4

1981.–2000. gads

5

2001.–2020. gads

6

2021. gads vai vēlāk

99

Nezinu

HC005_F

Būvniecības gads (FAKULTATĪVI) (karogs)

1

Informācija savākta apsekojumā/intervijā

 

 

 

2

Informācija savākta no administratīviem datiem

3

Imputētā informācija

4

Nav iespējams noteikt avotu

-1

Trūkst

-7

Nepiemēro (nav vākts, ievērojot “daudzgadu mainīgā plāna” īstenošanu)

-8

Nepiemēro (mainīgais lielums nav savākts)


LĒMUMI

25.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 420/55


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2021/2053

(2021. gada 8. novembris)

par atsauces dokumentu, kas veltīts gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares vidiskās pārvaldības paraugpraksēm, vidiskā snieguma rādītājiem un izcilības kritērijiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 vajadzībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 46. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1221/2009 Komisijai nosaka pienākumu izstrādāt konkrētām ekonomikas nozarēm paredzētus nozares atsauces dokumentus. Dokumentos jāapskata vidiskās pārvaldības paraugprakses [“vides vadības paraugprakses”], vidiskā snieguma rādītāji [“veikuma vides jomā rādītāji”] un – attiecīgā gadījumā – izcilības kritēriji un vērtēšanas sistēmas, ar kurām nosaka vidiskā snieguma līmeņus. Organizācijām, kas reģistrētas vai gatavojas reģistrēties ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 izveidotajā vidiskās pārvaldības un audita sistēmā [“vides vadības un audita sistēma”], ir pienākums šos nozares atsauces dokumentus ņemt vērā, izstrādājot savu vidiskās pārvaldības sistēmu un savu vidisko sniegumu izvērtējot vidiskajā deklarācijā [“vides deklarācija”] vai atjauninātajā vidiskajā deklarācijā [“atjaunināta vides deklarācija”], ko sagatavo saskaņā ar minētās regulas IV pielikumu.

(2)

Regula (EK) Nr. 1221/2009 Komisijai noteica pienākumu izstrādāt darba plānu, kurā iekļauts indikatīvs to nozaru saraksts, kurās nozaru un starpnozaru atsauces dokumenti būtu jāpieņem prioritāri. Minētajā darba plānā (2) Komisija par vienu no prioritārajām nozarēm atzina gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozari.

(3)

Šajā nozares atsauces dokumentā būtu jānorāda nozares vidiskās pārvaldības paraugprakses (3) – konkrēti pasākumi, kā uzlabot nozares uzņēmumu vispārējo vidisko pārvaldību trīs pamatjomās, kas aptver galvenos vidiskos aspektus no gatavo metālizstrādājumu ražotāju perspektīvas. Šīs trīs pamatjomas ir transversāli pasākumi, inženiertehnisko risinājumu optimizācija un ražošanas procesi. Ja vien iespējams un tas ir lietderīgi, būtu jānorāda arī konkrētai vidiskās pārvaldības paraugpraksei specifiski vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji.

(4)

Lai gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares organizācijām, vidiskuma verificētājiem [“vides verificētāji”], valsts iestādēm, akreditācijas un licencēšanas iestādēm un citiem operatoriem dotu pietiekami daudz laika sagatavoties gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares atsauces dokumenta ieviešanai, šā lēmuma piemērošanas diena būtu jāatliek.

(5)

Nozares atsauces dokumenta izstrādē Komisija konsultējās ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, kā paredz Regula (EK) Nr. 1221/2009.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 49. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pielikumā pievienots nozares atsauces dokuments, kas veltīts gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares vidiskās pārvaldības paraugpraksēm, nozares vidiskā snieguma rādītājiem un izcilības kritērijiem.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 25. marta.

Briselē, 2021. gada 8. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas paziņojums “Darba plāna izveide, kurā paredz indikatīvu nozaru sarakstu nozaru un starpnozaru atsauces dokumentu pieņemšanai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)” (OV C 358, 8.12.2011., 2. lpp.).

(3)  Antonopoulos I., Canfora P., Gaudillat P., Dri M., Eder P., Best Environmental Management Practice in the Fabricated Metal Products manufacturing sector, EUR 30025 EN, Publications Office of the European Union, Luxembourg, 2020, ISBN 978-92-76-14299-7, doi:10.2760/894966, JRC119281; https://susproc.jrc.ec.europa.eu/product-bureau/sites/default/files/inline-files/JRC_BEMP_fabricated_metal_product_manufacturing_report.pdf.


PIELIKUMS

Saturs

1.

IEVADS 58

2.

TVĒRUMS 60

3.

GATAVO METĀLIZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS NOZARES VIDISKĀS PĀRVALDĪBAS PARAUGPRAKSES, VIDISKĀ SNIEGUMA RĀDĪTĀJI UN IZCILĪBAS KRITĒRIJI 64

3.1.

Transversālas VPPP 64

3.1.1.

Iedarbīgu vidiskās pārvaldības metožu izmantošana 64

3.1.2.

Sadarbība un komunikācija vērtības ķēdē un starp dažādiem tās posmiem 65

3.1.3.

Energopārvaldība 66

3.1.4.

Vidi saudzējoša un resursefektīva ķimikāliju pārvaldība 66

3.1.5.

Biodaudzveidības pārvaldība 67

3.1.6.

Augstvērtīgu un/vai lielās sērijās ražotu produktu un komponentu pārražošana un kvalitatīva pārjaunošana 68

3.1.7.

Saite uz gatavo metālizstrādājumu ražotājiem relevantiem atsauces dokumentiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem 69

3.2.

VPPP inženiertehnisko risinājumu optimizācijai 69

3.2.1.

Efektīva ventilācija 69

3.2.2.

Optimāls apgaismojums 70

3.2.3.

Dzeses sistēmu vidiskā optimizācija 71

3.2.4.

Saspiesta gaisa racionāla un efektīva izmantošana 71

3.2.5.

Atjaunīgās enerģijas izmantošana 72

3.2.6.

Lietusūdens vākšana 73

3.3.

Ražošanas procesu VPPP 73

3.3.1.

Resursefektīvu metālapstrādes fluīdu izvēle 73

3.3.2.

Dzeses smērvielu patēriņa minimalizēšana metālapstrādē 74

3.3.3.

Pakāpeniska metāla lokšņu formēšana kā alternatīva veidņu izmantošanai 74

3.3.4.

Metālapstrādes mašīnu enerģijas patēriņa samazināšana gaidstāves režīmā 75

3.3.5.

Metālu atlikumu materiālu vērtības saglabāšana 75

3.3.6.

Vairākvirzienu kalšana 76

3.3.7.

Hibrīdgriešana kā enerģijas patēriņa mazināšanas paņēmiens 76

3.3.8.

Prognozējošās kontroles izmantošana krāsošanas kabīņu HVAC pārvaldībā 77

4.

GALVENIE VIDISKĀ SNIEGUMA RĀDĪTĀJI, KO IETEICAMS IZMANTOT KONKRĒTAJĀ NOZARĒ 78

1.   IEVADS

Nozares atsauces dokumenta (NAD) pamatā ir detalizēts zinātniskais un rīcībpolitiskais pārskats (1) (“Paraugprakses pārskats”), ko sagatavojis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC).

Relevantais juridiskais konteksts

Kopienas vidiskās pārvaldības un audita sistēma (EMAS), kurā organizācijas iesaistās brīvprātīgi, tika ieviesta 1993. gadā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1836/93 (2). Pēc tam EMAS divreiz pamatīgi pārskatīta ar

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 761/2001 (3) un

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009.

Jaunākā EMAS pārskatīšanas regula stājās spēkā 2010. gada 11. janvārī, un ar tās 46. pantu ir ieviests būtisks jauninājums – nozaru atsauces dokumentu (NAD) izstrāde. Nozaru atsauces dokumentos jāapskata vidiskās pārvaldības paraugprakses (VPPP), konkrēto nozaru vidiskā snieguma rādītāji un – attiecīgā gadījumā – izcilības kritēriji un vērtēšanas sistēmas, ar kurām nosaka vidiskā snieguma līmeņus.

Kā šo dokumentu lasīt un lietot

Vidiskās pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) brīvprātīgi iesaistās organizācijas, kas apņēmušās savu darbību aizvien uzlabot vidiskā ziņā. Tāpēc šajā NAD sniegti tieši gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarei domāti norādījumi un izklāstītas vairākas iespējas, kā panākt uzlabojumus, un paraugprakse.

Šo dokumentu sagatavojusi Eiropas Komisija, izmantojot ieinteresēto personu sniegto informāciju. Šajā dokumentā aprakstītās vidiskās pārvaldības paraugprakses, nozarspecifiskos vidiskā snieguma rādītājus un izcilības kritērijus apsprieda un par tiem beigu beigās vienojās tehniskā darba grupa, kurā ietilpa eksperti un nozarē ieinteresētās personas un kura darbojās JRC vadībā; tika nolemts, ka tieši šie rādītāji reprezentatīvi atspoguļo vidiskā snieguma [“veikums vides jomā”] līmeņus, ko jau sasniegušas nozares sekmīgākās organizācijas.

Ar šo NAD iecerēts sniegt palīdzību un atbalstu visām organizācijām, kas vēlas uzlabot savu vidisko sniegumu, proti, tajā izklāstītas gan idejas un ierosinājumi, gan praktiski un tehniski norādījumi.

Šis NAD ir paredzēts, pirmkārt, organizācijām, kas EMAS jau reģistrējušās, otrkārt, organizācijām, kas apsver iespēju EMAS reģistrēties nākotnē, un, treškārt, visām organizācijām, kas vēlas par vidiskās pārvaldības paraugpraksēm uzzināt vairāk, lai uzlabotu savu vidisko sniegumu. Tātad šā dokumenta mērķis ir palīdzēt visām gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē iesaistītajām organizācijām pievērsties nozīmīgiem tiešiem un netiešiem vidiskajiem aspektiem [“vides aspekti”], kā arī sniegt informāciju par vidiskās pārvaldības paraugpraksēm, nozarspecifiskajiem vidiskā snieguma rādītājiem, ar kuriem mēra vidisko sniegumu, un izcilības kritērijiem.

EMAS reģistrējušās organizācijas: NAD ievērošana

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 EMAS reģistrētām organizācijām NAD ir jāievēro divos līmeņos:

1)

izstrādājot un īstenojot savu vidiskās pārvaldības sistēmu saskaņā ar vidiskajiem pārskatiem [“vides pārskats”] (4. panta 1. punkta b) apakšpunkts):

organizācijām būtu jāizmanto attiecīgie NAD elementi, kad tās saskaņā ar relevantajiem vidiskajiem aspektiem, kas apzināti vidiskajā pārskatā un vidiskuma politikā, nosaka un izskata savus vides mērķrādītājus [“uzdevumi vides jomā”] un mērķus un kad tās lemj par vidiskā snieguma uzlabošanas pasākumiem;

2)

sagatavojot vidisko deklarāciju [“vides deklarācija”] (4. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 4. panta 4. punkts):

a)

organizācijām, izvēloties, kādus rādītājus izmantot ziņojumos par vidisko sniegumu, būtu jāapsver attiecīgie nozarspecifiskie vidiskā snieguma rādītāji (4), kas norādīti NAD.

Izvēloties rādītāju kopu ziņošanas vajadzībām, organizācijām būtu jāņem vērā, kādus rādītājus ierosināts izmantot attiecīgajā NAD un cik tie ir relevanti attiecībā uz tiem vidiskajiem aspektiem, kurus organizācija savā vidiskajā pārskatā atzinusi par būtiskiem. Rādītāji jāņem vērā tikai tad, ja tie ir relevanti attiecībā uz tiem vidiskajiem aspektiem, kas vidiskajā pārskatā atzīti par pašiem būtiskākajiem;

b)

ziņojot par vidisko sniegumu un citiem ar vidisko sniegumu saistītiem faktoriem, organizācijām vidiskajā deklarācijā būtu jānorāda, kā ir ņemtas vērā attiecīgās vidiskās pārvaldības paraugprakses un – ja tādi ir – izcilības kritēriji.

Būtu jāapraksta, kā attiecīgās vidiskās pārvaldības paraugprakses un izcilības kritēriji (kas norāda, kādu vidiskā snieguma līmeni ir sasniegušas sekmīgākās organizācijas) ir izmantoti, lai noskaidrotu, kādi pasākumi un darbības jāveic un kādas būtu iespējamās prioritātes vidiskā snieguma (tālākā) uzlabošanā. Tomēr vidiskās pārvaldības paraugprakšu ievērošana vai apzināto izcilības kritēriju izpilde nav obligāta: tā kā iesaistīšanās EMAS ir brīvprātīga, organizācijas pašas var izvērtēt, kādā mērā no izmaksu un ieguvumu viedokļa ir iespējams izpildīt šos kritērijus un ievērot paraugpraksi.

Līdzīgi kā ar vidiskā snieguma rādītājiem, organizācijai ir jāizvērtē arī vidiskās pārvaldības paraugprakšu un izcilības kritēriju relevantums un izmantojamība atkarībā tā, kādus vidiskos aspektus organizācija savā vidiskajā pārskatā atzinusi par būtiskiem, un atkarībā no tehniskajiem un finansiālajiem aspektiem.

Par NAD elementiem (rādītāji, VPPP vai izcilības kritēriji), kas nav uzskatāmi par relevantiem no to vidisko aspektu viedokļa, kurus organizācija savā vidiskajā pārskatā atzinusi par būtiskiem, vidiskajā deklarācijā nav jāziņo, un tie nav jāapraksta.

Dalība EMAS ir pastāvīgs process. Ik reizi, kad organizācija plāno uzlabot savu vidisko sniegumu (un to izskata), tai jānoskaidro, kas par konkrētajiem aspektiem sacīts NAD, lai, izmantojot pakāpenisku pieeju, secinātu, kādu problēmu risināšanai pienākusi kārta.

EMAS vidiskuma verificētāji [“vides verificētāji”] pārbauda, vai un kā organizācija, sagatavodama vidisko deklarāciju, ir ņēmusi vērā NAD (Regulas (EK) Nr. 1221/2009 18. panta 5. punkta d) apakšpunkts).

Kad akreditēti vidiskuma verificētāji veic auditu, tiem no organizācijas vajadzīgi pierādījumi, kā, ņemot vērā vidisko pārskatu, izraudzīti un ņemti vērā attiecīgie NAD elementi. Vidiskuma verificētāji nepārbauda, vai ir izpildīti aprakstītie izcilības kritēriji, bet verificē pierādījumus, kā ar NAD palīdzību noskaidroti rādītāji un izraudzīti pienācīgi brīvprātīgie pasākumi, ko organizācija varētu īstenot, lai uzlabotu savu vidisko sniegumu.

Tā kā dalība EMAS un NAD izmantošana ir brīvprātīga, šādu pierādījumu sniegšanai nevajadzētu organizācijas nesamērīgi apgrūtināt. Konkrētāk, verificētāji neprasa atsevišķu pamatojumu par katru paraugpraksi, nozarspecifisko vidiskā snieguma rādītāju un izcilības kritēriju, kas ir norādīts NAD, bet ko organizācija, ņemot vērā savu vidisko pārskatu, nav atzinusi par relevantu. Tomēr verificētāji var organizācijai ieteikt nākotnē ņemt vērā vēl citus relevantus elementus, kas apliecinātu organizācijas apņemšanos savu sniegumu pastāvīgi uzlabot.

Nozares atsauces dokumenta struktūra

Šis dokuments sastāv no četrām nodaļām. 1. nodaļā aprakstīts EMAS juridiskais pamats un tas, kā šo dokumentu izmantot; 2. nodaļā noteikts šā NAD tvērums. 3. nodaļā īsi aprakstītas dažādas vidiskās pārvaldības paraugprakses (VPPP) (5), kā arī sniegta informācija par to izmantojamību. Ja bijis iespējams konkrētā VPPP izklāstā formulēt arī konkrētus vidiskā snieguma rādītājus un izcilības kritērijus, tie ir norādīti. Tomēr nav bijis iespējams noteikt izcilības kritērijus visām VPPP, jo vai nu trūcis datu, vai apstākļi katrā uzņēmumā un/vai stacijā (ražotie izstrādājumi var būt diapazonā no nelieliem prototipiem un ražojumiem ar sarežģītu ģeometrisko formu, ražotiem mazā vai lielā sērijā, līdz lieliem vai maziem komponentiem; var ļoti atšķirties katras ražotnes ražošanas procesi) atšķiras tādā mērā, ka no šādiem izcilības kritērijiem nebūtu jēgas. Pat tad, kad izcilības kritēriji ir norādīti, tie nav domāti kā visiem uzņēmumiem sasniedzami mērķrādītāji vai mērlielumi, kas ļautu salīdzināt visu nozares uzņēmumu vidisko sniegumu, bet gan kā sasniedzamo rezultātu mēraukla, kas atsevišķiem uzņēmumiem ļauj sekot līdzi panāktajam progresam un tos pamudina uz jauniem uzlabojumiem. 4. nodaļā dota visaptveroša tabula, kurā uzskaitīti relevantākie vidiskā snieguma rādītāji, attiecīgi skaidrojumi un saistītie izcilības kritēriji.

2.   TVĒRUMS

Šis atsauces dokuments ir veltīts vidiskajam sniegumam gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē. Šā dokumenta mērķauditorija ir gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares uzņēmumi, proti, ar šiem NACE kodiem reģistrēti uzņēmumi (saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (6)):

 

NACE 24. nodaļa (*)“Metālu ražošana”

 

24.2. Tērauda cauruļu, dobu profilu un to savienojumu ražošana (24.20.)

 

24.3. Tērauda pirmapstrādes izstrādājumu ražošana (24.31.–24.34.)

 

24.5. Metālu liešana (24.51.–24.54.)

 

NACE 25. nodaļa “Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas” (visas darbības)

 

NACE 28. nodaļa (**)“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”

 

28.1. Universālu mehānismu ražošana (tikai 28.14. un 28.15.)

 

NACE 29. nodaļa “ (**) Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”

 

29.3. Detaļu un piederumu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem (29.32.)

 

NACE 32. nodaļa  (**)“Cita veida ražošana”

 

32.1. Juvelierizstrādājumu, bižutērijas un līdzīgu izstrādājumu ražošana (32.11.–32.13.)

 

32.2. Mūzikas instrumentu ražošana (32.20.)

 

32.3. Sporta preču ražošana (32.30.)

 

32.4. Spēļu un rotaļlietu ražošana (32.40.)

 

32.5. Medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošana (32.50.)

 

NACE 33. nodaļa “Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana”

 

33.1. Metāla izstrādājumu, mehānismu un iekārtu remonts (33.11.–33.12 (**).)

Šim atsauces dokumentam ir trīs galvenās sadaļas (2.1. tabula), kas no ražotāja perspektīvas aptver galvenos vidiskos aspektus, kas ir aktuāli gatavo metālizstrādājumu ražotājiem.

2.1. tabula

Kā gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares atsauces dokuments strukturēts un kādi galvenie vidiskie aspekti tajā aplūkoti

Sadaļa

Apraksts

Galvenie aplūkotie vidiskie aspekti

3.1.

Transversālas VPPP

Šajā sadaļā apkopotas prakses, kas ražotājiem rāda, kā vidiskās ilgtspējas satvarus integrēt esošajos uzņēmējdarbības modeļos un pārvaldības sistēmās, lai mazinātu ietekmi uz vidi.

Objekta pārvaldība

3.2.

VPPP inženiertehnisko risinājumu optimizācijai

Šīs VPPP rāda, kā uzlabot ražošanas staciju palīgprocesu (piemēram, apgaismes, ventilācijas utt.) vispārējo vidisko sniegumu.

Inženiertehniskie risinājumi un apkope

3.3.

Ražošanas procesu VPPP

Šajā sadaļā aprakstītas prakses, kas uzlabo ražošanas pamatdarbību vidisko sniegumu.

Rūpnieciskie procesi

Attiecīgi 2.2. tabulā un 2.3. tabulā norādītie tiešie un netiešie vidiskie aspekti atzīti par nozarei parasti relevantākajiem. Tomēr tas, kādiem vidiskajiem aspektiem jāpievēršas konkrētam uzņēmumam, katrā gadījumā jāvērtē atsevišķi.

2.2. tabula

Relevantākie tiešie vidiskie aspekti un galvenie ar tiem saistītie vides noslogojumi, kas aplūkoti šajā dokumentā

Procesi

Relevantākie tiešie vidiskie aspekti

Galvenie ar tiem saistītie vides noslogojumi

Palīgprocesi

Pārvaldība, iepirkums, piegādes ķēdes pārvaldība, kvalitātes kontrole

Izejmateriāli

Enerģija

Ūdens

Izlietojamās preces

Nebīstamie atkritumi

Loģistika, manipulācijas, glabāšana, iepakošana

Izejmateriāli

Enerģija

SEG emisijas

Ūdens

Izlietojamās preces

Emisijas gaisā

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Zemes izmantojums

Biodaudzveidība

Nebīstamie atkritumi

Emisiju apstrāde

Enerģija

Izlietojamās preces

Emisijas ūdenī

Emisijas gaisā

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Nebīstamie un bīstamie atkritumi

Inženiertehniskie risinājumi un apkope

Enerģija

Ūdens

Izlietojamās preces

Emisijas ūdenī

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Nebīstamie un bīstamie atkritumi

Zemes izmantojums

Biodaudzveidība

Ražošanas procesi

Liešana

Izejmateriāli

Enerģija

Bīstamie atkritumi

Veidošana

Izejmateriāli

Enerģija

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Bīstamie atkritumi

Metālu pulveri

Izejmateriāli

Enerģija

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Bīstamie atkritumi

Termiskā apstrāde

Izejmateriāli

Enerģija

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Bīstamie atkritumi

SEG (arī F gāzes, piem., no aukstumapgādes)

Atdalīšanas procesi

Izejmateriāli

Enerģija

Ūdens

Izlietojamās preces

Emisijas ūdenī

Emisijas gaisā

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Nebīstamie atkritumi

Aditīvie procesi

Izejmateriāli

Enerģija

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Nebīstamie un bīstamie atkritumi

Deformācija

Izejmateriāli

Enerģija

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Bīstamie atkritumi

Savienošana

Izejmateriāli

Enerģija

Izlietojamās preces

Emisijas gaisā

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Nebīstamie atkritumi

Virsmas apstrāde

Izejmateriāli

Enerģija

Ūdens

Izlietojamās preces

Emisijas ūdenī

Emisijas gaisā

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Nebīstamie un bīstamie atkritumi

Montāža

Enerģija

Izlietojamās preces

Troksnis, smakas, vibrācija u. c.

Bīstamie atkritumi

Produktu un infrastruktūras projektēšana

Produktu projektēšana

Izejmateriāli

Enerģija

Ūdens

Izlietojamās preces

Emisijas gaisā

Infrastruktūras projektēšana (stacijas līmenī)

Izejmateriāli

Enerģija

Ūdens

Izlietojamās preces

Emisijas gaisā

Emisijas ūdenī

Nebīstamie atkritumi

Zemes izmantojums

Biodaudzveidība

Procesu izstrāde (stacijas līmenī)

Izejmateriāli

Enerģija

Ūdens

Izlietojamās preces

Emisijas gaisā

Emisijas ūdenī

Nebīstamie un bīstamie atkritumi


2.3. tabula

Relevantākie netiešie vidiskie aspekti un galvenie ar tiem saistītie vides noslogojumi, kas aplūkoti šajā dokumentā

Darbības

Relevantākie netiešie vidiskie aspekti

Galvenie ar tiem saistītie vides noslogojumi

Augšposma darbības

Izejmateriālu ieguve un metālu ražošana

Izejmateriāli

Enerģija un ar to saistītās SEG emisijas

Ūdens

Izlietojamās preces

Emisijas ūdenī

Emisijas gaisā

Darbarīku un aprīkojuma ražošana

Lejasposma darbības

Izmantošanas un apkopes posms

Izejmateriāli

Enerģija un ar to saistītās SEG emisijas

Izlietojamās preces

Emisijas gaisā

Nebīstamie un bīstamie atkritumi

Aprites cikla beigas

Atkritumu apsaimniekošana

Šā dokumenta tvērumā neietilpst tie šā ziņojuma tvērumā ietilpstošo NACE kodu vidiskie aspekti, uz kuriem attiecas ar gatavo metālizstrādājumu ražošanu tieši vai netieši saistīti labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumenti (7), kā arī ES tiesību akti, rīcībpolitikas instrumenti un norādījumi par paraugpraksēm.

3.   GATAVO METĀLIZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS NOZARES VIDISKĀS PĀRVALDĪBAS PARAUGPRAKSES, VIDISKĀ SNIEGUMA RĀDĪTĀJI UN IZCILĪBAS KRITĒRIJI

3.1.   Transversālas VPPP

Šī sadaļa attiecas uz gatavo metālizstrādājumu ražotājiem.

3.1.1.   Iedarbīgu vidiskās pārvaldības metožu izmantošana

VPPP ir izmantot iedarbīgas vidiskās pārvaldības metodes, lai optimizētu procesu un produktu izstrādi ražošanas posmā un samazinātu ietekmi uz vidi visā vērtības ķēdē. Šim satvaram ir divi līmeņi:

 

stratēģiskais līmenis, kas paredz piemērot aprites ekonomikas un aprites cikla pieejas, un

 

operacionālais līmenis, kas paredz panākt pastāvīgu vidiskā snieguma uzlabošanu, piem., ar racionālo saimniekošanu [lean management] un krājumu samazināšanu.

Izmantojamība

Šo VPPP var plaši izmantot visi ražotāji, arī MVU. Šīs VPPP izmantojamību var ierobežot nepietiekamas uzņēmuma darbinieku tehniskās zināšanas un vajadzība darbiniekus apmācīt.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i1)

Resursefektivitāte (kg gatavās produkcijas uz kg ielaides materiālu (alternatīva: ja gatavās produkcijas daudzums kg nav zināms, kg radušos atkritumu uz kg ielaides materiālu)

i2)

Materiālu plūsmu kartēšana un to vidiskais relevantums (proti, tas, cik lielā mērā tie ietekmē vidi) (jā/nē)

i3)

Lokālais enerģijas patēriņš (kWh uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu (8))

i4)

1., 2. un 3. pakāpes siltumnīcefekta gāzu emisijas (kg CO2 ekvivalenta uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

i5)

Ūdens patēriņš (l ūdens uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

b1)

Visā stratēģisko lēmumu pieņemšanā tiek sistemātiski ņemta vērā aprites cikla pieeja, racionālā saimniekošana un aprites ekonomikas principi.

b2)

Jaunu produktu izstrādē tiek pētīts, vai būtu iespējami kādi vidiski uzlabojumi.

3.1.2.   Sadarbība un komunikācija vērtības ķēdē un starp dažādiem tās posmiem

VPPP ir sadarboties ar citiem nozares uzņēmumiem, citu nozaru uzņēmumiem un visā vērtību ķēdē. Šo sadarbību var organizēt šādi:

vajadzīgos materiālus un citus ielaides palīgmateriālus sagādāt ilgtspējīgus un ilgtspējīgā veidā un ražošanai izmantot atjaunīgo enerģiju,

resursus optimizēt, enerģijā un/vai resursos daloties industriālās simbiozes tīklā,

sistemātiski sadarboties ar ieinteresētajām personām jaunu videi draudzīgu produktu izstrādē un esošo izstrādājumu vidiskā snieguma uzlabošanā.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to lieluma, arī MVU.

Nepietiekamas uzņēmuma darbinieku tehniskās zināšanas un vajadzība darbiniekus apmācīt nozīmē papildu izmaksas, kas daļai uzņēmumu (it sevišķi MVU) var būt būtisks šķērslis.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i6)

To preču un pakalpojumu procentuālā daļa (% no kopējās vērtības), kas ir vidiski sertificēti vai kam ir pierādāmi mazāka ietekme uz vidi

i7)

Citu uzņēmumu blakusproduktu (9), atlikumenerģijas vai citu resursu izmantošana (kg materiālu no citiem uzņēmumiem uz kg kopējās ielaides; MJ atgūtās citu uzņēmumu enerģijas uz MJ kopējā enerģijas patēriņa)

i8)

Sistemātiska ieinteresēto personu iesaiste, kuras fokusā ir labāks vidiskais sniegums (piem., produktu izstrādē, ilgtspējīgā sagādē, sadarbībā atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanā) (jā/nē)

i9)

Lietotu mašīnu iegāde vai citu uzņēmumu mašīnu izmantošana (jā/nē)

i10)

Izlietotā iepakojuma daudzums (kg izlietotā iepakojuma uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

b3)

Visas iegādātās preces un pakalpojumi atbilst uzņēmuma noteiktajiem vidiskajiem kritērijiem.

b4)

Notiek sadarbība ar citām organizācijām ar mērķi panākt, ka enerģija un resursi tiek sistēmiski izmantoti efektīvāk.

b5)

Ieinteresētās personas strukturāli iesaistās videi draudzīgāku produktu izstrādē.

3.1.3.   Energopārvaldība

 

VPPP ir optimizēt enerģijas patēriņu, īstenojot energopārvaldības plānu, kas ietver sistemātisku un detalizētu energomonitoringu ražotnēs procesu līmenī, šādi:

izstrādāt energostratēģiju un detalizētu rīcības plānu,

panākt apņēmību rīkoties no augstākās vadības puses,

noteikt vērienīgus un sasniedzamus mērķrādītājus un panākt pastāvīgus uzlabojumus,

mērīt un vērtēt sniegumu procesu līmenī,

par enerģētikas jautājumiem informēt visu organizāciju,

personālu apmācīt un aicināt aktīvi iesaistīties,

investēt energoefektīvā aprīkojumā un energoefektivitātes apsvērumus ņemt vērā iepirkumos.

 

Plāna pamatā var būt standartizēts vai pielāgots formāts, piem., ISO 50001, vai tas var ietilpt globālā vidiskās pārvaldības sistēmā, piem., EMAS.

Izmantojamība

Šī VPPP ir izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU.

Šķērslis šīs VPPP izmantošanai var būt nepietiekamas uzņēmuma darbinieku tehniskās zināšanas, it sevišķi mazākos uzņēmumos. Turklāt nepareiza energopārvaldības sistēmas elementu integrācija un vāja saziņa visā organizācijā var pasliktināt ieviestās energopārvaldības sistēmas sniegumu un rezultativitāti.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i11)

Enerģijas patēriņš uz gatavo produkciju (kWh uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

i12)

Energomonitoringa sistēma procesu līmenī (jā/nē)

b6)

Ir ieviests pastāvīgs energomonitorings procesu līmenī un veicināti energoefektivitātes uzlabojumi.

3.1.4.   Vidi saudzējoša un resursefektīva ķimikāliju pārvaldība

VPPP ir optimizēt ražošanas procesos izmantoto ķimikāliju daudzumu, minimalizēt likvidējamo ķimikāliju daudzumu un, ja iespējams, bīstamas ķimikālijas aizstāt ar videi draudzīgākām alternatīvām.

Lai šos mērķus sasniegtu, gatavo metālizstrādājumu ražotāji var īstenot šādus pasākumus:

izskatīt pašreizējo ķimikāliju izmantojumu un pārvaldību objektā,

monitorēt ķimikāliju izmantojumu atsevišķu ķimikāliju līmenī (nevis vairāku ķimikāliju izmantojumu kopā) un koncentrēties uz svarīgākajām izmantotajām ķimikālijām,

kad vien iespējams, ķimikāliju izmantojumu samazināt, piem., mainot ražošanas procesus, ķimikālijas izmantojot efektīvāk, realizējot uzņēmējdarbības modeļus, kas gan ķimikāliju piegādātājus, gan lietotājus stimulē samazināt ķimikāliju daudzumu,

bīstamās ķimikālijas aizstāt ar alternatīvām, kas atstāj mazāku ietekmi uz vidi,

mazināt ķīmisko atkritumu daudzumu un to izejošo plūsmu apmēru, piem., ķimikālijas atkalizmantojot vai reciklējot; attiecīgā gadījumā piesaistīt ārējus lietpratējus, piem., daļēji vai pilnībā izmantot ķimikāliju pārvaldības ārpakalpojumus.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to lieluma, arī MVU.

Aprakstītās ķimikāliju pārvaldības sistēmas realizēšanai vajadzīgas zināmas tehniskās zināšanas, kas var būt būtisks šķērslis, it sevišķi MVU.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i13)

Par izmantotajām ķimikālijām katru atsevišķi: izmantotais ķimikālijas daudzums (kg uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu) un tās klasifikācija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (CLP regula)

i14)

Radušos (bīstamo) ķīmisko atkritumu daudzums (kg uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

b7)

Ķimikāliju izmantojums regulāri (vismaz reizi gadā) tiek izskatīts, tiecoties ķimikāliju izmantojumu mazināt un pētot iespējas tās aizstāt ar mazāk kaitīgām.

3.1.5.   Biodaudzveidības pārvaldība

VPPP ir ņemt vērā tiešo un netiešo ietekmi visā vērtības ķēdē un lokālajos ražošanas procesos ar šādām darbībām:

novērtēt tiešo ietekmi, veicot objekta apskati un apzinot karstos punktus,

veikt ekosistēmas pārvaldības izskatīšanu, lai noteiktu ekosistēmu pakalpojumu ietekmi visā vērtības ķēdē,

sadarboties ar attiecīgajām (vietējām) ieinteresētajām personām, lai minimalizētu problēmas,

mērīt ietekmi, nosakot un monitorējot relevantus parametrus,

regulāros ziņojumos izplatīt informāciju par uzņēmuma centieniem.

Izmantojamība

 

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU.

 

Lai īstenotu šīs VPPP elementus, ir vajadzīga vadības apņēmība rīkoties. Tiešos ieguvumus no šīs VPPP elementu īstenošanas nav iespējams kvantificēt. Tāpat, piemērojot VPPP elementus, nav iespējams aprēķināt arī tiešo atdevi no investīcijām. Šie divi punkti var būt būtisks šķērslis, it sevišķi MVU.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i15)

Biodaudzveidībai veltīto kopā ar ieinteresētajām personām īstenoto sadarbības projektu skaits (skaits)

i16)

Ja objekts atrodas aizsargājamās teritorijās vai blakus tām: biodaudzveidībai labvēlīgi pārvaldīto zonu platība attiecībā pret uzņēmuma objektu kopējo platību (%)

i17)

Tādas uzņēmumam piederošas, tā nomātas vai apsaimniekotas zemes vai citu zonu inventarizācija, kas atrodas aizsargājamās teritorijās vai teritorijās ar augstu biodaudzveidības vērtību vai blakus tām (platība m2).

i18)

Ieviesta procedūra/rīki, ar ko tiek analizēti klientu, ieinteresēto personu, piegādātāju komentāri, kas attiecas uz biodaudzveidību (jā/nē)

i19)

Lokāla biodaudzveidības rīcības plāna ieviešana visās ražotnēs (jā/nē)

i20)

Kopējais to dzīvotņu un/vai teritoriju lielums (objektā vai gan objektā, gan ārpus tā), kas atjaunotas, lai kompensētu uzņēmuma radītos biodaudzveidības zudumus (m2) attiecībā pret uzņēmuma izmantoto zemi (m2)

b8)

Visiem relevantajiem objektiem (arī ražotnēm) ir izstrādāts un tiek īstenots biodaudzveidības rīcības plāns, kura mērķis ir aizsargāt un vairot vietējo biodaudzveidību.

3.1.6.   Augstvērtīgu un/vai lielās sērijās ražotu produktu un komponentu pārražošana un kvalitatīva pārjaunošana

 

Pārražošana ir produkta demontāža, komponentu atjaunošana un nomaiņa un atsevišķu detaļu un visa produkta testēšana, lai nodrošinātu, ka tas atbilst tiem pašiem kvalitātes standartiem, kādiem atbilst jauni, mūsdienīgi ražojumi, ar attiecīgu garantiju. Pārjaunoti produkti ir lietoti produkti, kas atbilst tiem kvalitātes standartiem, kas bija spēkā, kad tie tika laisti tirgū, proti, pārjaunotais produkts atbilst tam kvalitātes standartu līmenim, kas bija spēkā, kas tas tika izgatavots pirmoreiz, bet ne tiem standartiem, kas šādam produktam būtu piemērojami mūsdienās.

 

VPPP ir ņemt vērā iespējas gatavos metālizstrādājumus pārražot vai pārjaunot un tos atkal laist tirgū atkalizmantošanai, kā arī šādas iespējas pavērt, ja pilna aprites cikla perspektīvā tas dod pierādītus vidiskos ieguvumus. Pārražoto vai pārjaunoto produktu kvalitātes līmenim jābūt vismaz tādam pašam kā tad, kad tie tirgū laisti pirmoreiz, un tie jāpārdod ar attiecīgu garantiju.

Izmantojamība

Šī VPPP ir izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU.

Pārražošana vai pārjaunošana var palielināt uzņēmumu darbības izmaksas, bet to neapšaubāmi atsver vērtīgu produktu/komponentu/detaļu ražošana un ražošana lielās sērijās.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i21)

Pārražošanā/pārjaunošanā ietaupīto izejmateriālu procentuālā daļa attiecībā pret jauna produkta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu daudzumu (kg pārražošanai/pārjaunošanai izmantoto materiālu uz kg jaunam produktam izmantoto materiālu)

i22)

Novērstās siltumnīcefekta gāzu emisijas produkta pārražošanas/pārjaunošanas gadījumā attiecībā pret SEG emisijām, kas saistītas ar jauna produkta ražošanu (CO2 ekv. emisijas pārražošanas/pārjaunošanas gadījumā attiecībā pret CO2 ekv. emisijām, kas saistītas ar jauna produkta ražošanu), ar norādi, vai ir iekļautas 1., 2. un/vai 3. pakāpes emisijas

b9)

Uzņēmums piedāvā pārražotus/pārjaunotus produktus ar verificētiem, pierādītiem vidiskajiem ieguvumiem.

3.1.7.   Saite uz gatavo metālizstrādājumu ražotājiem relevantiem atsauces dokumentiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem

VPPP ir gatavo metālizstrādājumu ražotājiem iepazīties ar relevantajiem labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) (10), kas aprakstīti attiecīgajos atsauces dokumentos par LPTP (BREF), lai apzinātu risināmos vides jautājumus un attiecīgā gadījumā šos paņēmienus liktu lietā.

Izmantojamība

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (LPTP), kas aprakstīti attiecīgajos atsauces dokumentos par LPTP (BREF), attiecas uz lieliem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Rūpniecisko emisiju direktīva (RED) (11).

Šī VPPP ir ļoti relevanta MVU (zem RED sliekšņa). Tomēr ierobežojošs faktors (MVU gadījumā) var būt tehnisko zināšanu vai spēju trūkums.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i23) Relevanto LPTP izmantošanas apsvēršana

Nav.

3.2.   VPPP inženiertehnisko risinājumu optimizācijai

Šajā sadaļā aplūkotas prakses, kas aptver palīgprocesus, un tā attiecas uz gatavo metālizstrādājumu ražotājiem.

3.2.1.   Efektīva ventilācija

VPPP ir uzlabot ventilācijas sistēmas efektivitāti un samazināt tās enerģijas patēriņu šādi:

veikt ražotnes, arī ēku un procesu, izpēti,

kartēt avotus, no kuriem iekštelpu gaisā nokļūst siltums, mitrums un piesārņotāji,

šos avotus ierobežot, piem., īstenojot lietderīgu apkopi, kas ierobežo piesārņotāju emisijas, vai avotu izolējot ar gaisa spiediena starpības metodi,

apzināt faktiskās (pašreizējās un gaidāmās) ventilācijas vajadzības,

veikt esošās ventilācijas sistēmas revīziju, lai apzinātās vajadzības salīdzinātu ar pašreizējo ierīkojumu,

ventilācijas sistēmu pārveidot tā, lai samazinātu tās enerģijas patēriņu un pastiprinātu enerģijas atguvi (12); atgūto siltumu izmantot dzesēšanas sistēmas darbināšanai (gaisa kondicionēšanas sistēmai) vai sildīšanai vai priekšsildīšanai, ierīkot lokālas atjaunīgo resursu sistēmas (saules siltumenerģijas vai saules fotoelementu sistēmu dzesēšanas sistēmu darbināšanai) un samazināt padotā gaisa daudzumu (tādējādi samazinot apsildei vai dzesēšanai vajadzīgo enerģijas daudzumu). Var izmantot ventilācijas sistēmu, kas darbojas pēc pieprasījuma – tā iespējams izvairīties no maksimumpieprasījuma un ventilācijas sistēmu ar mazāk jaudīgu aprīkojumu darbināt energoefektīvāk.

Līdzīgu pieeju var īstenot arī attiecībā uz jaunām iekārtām, apzinot vajadzības projektētajā ēkā un procesos, turklāt iespēja tās minimalizēt ir vēl lielāka, jo to var ietekmēt jau projektēšanas līmenī.

Izmantojamība

Šī VPPP ir izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU. Šķērslis pilnīgi visu šīs VPPP elementu īstenošanai dažkārt var būt arī nepietiekamas uzņēmuma darbinieku tehniskās zināšanas.

Ventilācijas sistēmas energoefektivitātes vārdā nedrīkstētu ciest ražotnes darbinieku drošība.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i24)

No ēkas izvadītā gaisa faktiskais daudzums (m3/h, m3/maiņa vai m3/partija)

i25)

Ventilācijas sistēma, kas darbojas pēc pieprasījuma (jā/nē)

i26)

Ventilācijai patērētā enerģija uz ēkas m3 (kWh uz ēkas m3)

i27)

Ventilācijai izmantotā gaisa uzsildīšanai vai dzesēšanai patērētā enerģija uz ēkas m3 (kWh uz ēkas m3)

b11)

Lai mazinātu HVAC enerģijas patēriņu, ir ieviesta ventilācija pēc pieprasījuma.

3.2.2.   Optimāls apgaismojums

Lai jaunbūvētās un esošās ražotnēs nodrošinātu optimālu apgaismojumu, ir jāveic apgaismojuma pētījums, kurā apzina faktiskās (pašreizējās un gaidāmās) apgaismojuma vajadzības, kā arī jāsagatavo apgaismojuma plāns, kurā nosaka optimālo apgaismojuma risinājumu (gaismas sistēmas, gaismekļi, spuldzes, dienasgaismas izmantojums utt.).

Gatavo metālizstrādājumu ražotājiem VPPP ir esošās un jaunās apgaismes sistēmas optimizēt šādi:

maksimāli izmantot dienasgaismu,

svarīgākajās vietās uzstādīt apgaismes sistēmas ar klātbūtnes detektoriem,

enerģijas patēriņu apgaismojumam monitorēt atsevišķi,

atkarībā no to plānotajām izmantošanas stundām un uzstādīšanas vietas izraudzīties vispiemērotākās energoefektīvās spuldzes,

īstenot regulāri atjauninātu apgaismes sistēmas tīrīšanas un apkopes plānu.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU. Tomēr tā ir piemērotāka jaunbūvētām ražotnēm vai renovētām ražošanas līnijām.

Svarīgs efektīvu apgaismes sistēmu elements ir dabiskais apgaismojums, taču vietējo dabas apstākļu dēļ to var nebūt iespējams ieviest visur. Līdzīgā kārtā arhitektonisku ierobežojumu dēļ tās izmantojums var būt ierobežots esošās ražotnēs.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i28)

Dienasgaismas izmantošana, kad vien tas iespējams (jā/nē)

i29)

Apgaismes sistēmas daļa, kas aprīkota ar sensoriem (kustības sensoriem, dienasgaismas sensoriem) (%)

i30)

Apgaismes ierīču energopatēriņš (kWh gadā uz apgaismotās platības m2)

i31)

Uzstādītā apgaismojuma jauda (kW uz apgaismotās platības m2)

i32)

LED spuldžu vai mazenerģijas spuldžu īpatsvars (%)

i33)

Vidējā gaismekļu efektivitāte visā stacijā (lm/W)

Nav.

3.2.3.   Dzeses sistēmu vidiskā optimizācija

VPPP ir ražotnes mašīnu cehu dzeses sistēmu energoefektivitāti un vispārējo vidisko sniegumu sistemātiski uzlabot šādi:

censties samazināt pieprasījumu pēc dzesēšanas,

veikt esošās dzeses sistēmas revīziju, lai apzinātās vajadzības salīdzinātu ar pašreizējo dzeses iekārtu,

dzeses sistēmu pārprojektēt tā, lai maksimalizētu energoefektivitāti un ūdensefektivitāti un minimalizētu SEG emisijas.

Izmantojamība

Šī VPPP ir izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU, bet piemērotāka tā ir jaunbūvētām vai renovētām ražotnēm.

Tomēr šīs VPPP īstenošanai var būt nepieciešams ārējo partneru atbalsts, kas var būt iespējams šķērslis, it sevišķi MVU.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i34)

Dzeses sistēmas kopējais ekvivalentais sasilšanas ietekmējums (TEWI) (CO2 e)

i35)

Izmantoto aukstumaģentu globālās sasilšanas potenciāls (GWP) (CO2 e)

i36)

Dzesēšanai izmantotās enerģijas daudzums (kWh gadā; kWh uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

i37)

Ūdens izmantojums (ūdensvada ūdens/lietusūdens/virszemes ūdeņi) dzesēšanai (m3 gadā; m3 uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

Nav.

3.2.4.   Saspiesta gaisa racionāla un efektīva izmantošana

Gatavo metālizstrādājumu ražotājiem VPPP ir samazināt energopatēriņu, kas saistīts ar saspiesta gaisa izmantošanu ražošanas procesos, ar šādiem paņēmieniem:

 

kartēt un novērtēt saspiestā gaisa izmantojumu. Ja ir gadījumi, kad saspiestais gaiss tiek izmantots neefektīvi vai nepiemēroti, var izvēlēties citus tehnoloģiskus risinājumus, kas ir mērķderīgāki vai efektīvāki. Ja tiek apsvērta iespēja konkrētai vajadzībai pneimatisku instrumentu vietā izmantot elektriskus instrumentus, jāveic pienācīgs novērtējums, kurā ņem vērā ne tikai energopatēriņu, bet visus vidiskos aspektus, kā arī konkrētās vajadzības specifiku;

 

saspiestā gaisa sistēmu optimizēt:

nosakot un likvidējot noplūdes ar piemērotu kontroles tehnoloģiju, piem., ja gaisa noplūdes ir slēptas vai attiecīgajām vietām grūti piekļūt, var izmantot ultraskaņas mērinstrumentus,

ražotnē saspiestā gaisa piedāvājumu pilnīgāk salāgojot ar pieprasījumu, t. i., gaisa spiedienu, tilpumu un kvalitāti pielāgojot dažādo galaierīču vajadzībām un attiecīgā gadījumā saspiesto gaisu ražojot tuvāk patēriņa centriem, izvēloties decentralizētus blokus, nevis lielu centralizētu kompresoru, kas nodrošina saspiesto gaisu visām vajadzībām,

samazinot padodamā saspiestā gaisa spiedienu (samazinot spiediena zudumus sadales tīklā) un vajadzības gadījumā tām ierīcēm, kam vajadzīgs lielāks spiediens nekā citām, izmantojot spiediena palielinātājus,

saspiestā gaisa sistēmu izstrādājot, balstoties uz gada slodzes ilguma grafiku, lai nodrošinātu, ka pamatslodze, maksimumslodze un minimumslodze tiek apmierināta ar minimālu enerģijas patēriņu,

saspiestā gaisa sistēmai izmantojot augstefektīvus komponentus, piem., augstefektīvus kompresorus, frekvenčregulējamu piedziņu un gaisa žāvētājus ar integrētiem aukstumglabāšanas risinājumiem,

kad visi šie aspekti ir optimizēti, atgūstot kompresoru siltumu, kompresoru eļļas kontūrā uzstādot plākšņu siltummaini; atgūto siltumu var izmantot dažādiem citiem mērķiem, piem., produktu žāvēšanai, desikantžāvētāja reģenerācijai, telpas apsildei, dzesēšanai ar absorbtīvo dzesētāju, vai pārveidot mehāniskajā enerģijā ar organiskā Renkina cikla (ORC) aparātiem.

Izmantojamība

Šī VPPP ir izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU. Tā ir piemērotāka jaunām vai renovētām ražošanas līnijām.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i38)

Elektroenerģijas patēriņš uz m3 saspiestā gaisa galaizmantošanas punktā (kWh/m3) pie norādītā spiediena līmeņa

i39)

Gaisa noplūdes indekss (13)

b12)

Saspiestā gaisa sistēmas elektropatēriņš ir mazāks par 0,11 kWh/m3 padotā saspiestā gaisa lielām iekārtām, kuras ekspluatē pie 6,5 bar faktiskā spiediena ar normalizētu caurplūdumu 1013 mbar 20 °C temperatūrā un faktiskā spiediena novirzēm zem 0,2 bar.

b13)

Kad visas gaisu patērējošās ierīces ir izslēgtas, spiediens tīklā ir stabils un kompresori (gaidstāves režīmā) uz slodzes režīmu nepārslēdzas.

3.2.5.   Atjaunīgās enerģijas izmantošana

Gatavo metālizstrādājumu ražotājiem VPPP ir procesos izmantot atjaunīgo enerģiju:

iepirkt verificētu atjaunīgo elektroenerģiju vai pašiem ražot elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem,

ražot siltumu no atjaunīgajiem energoresursiem (piem., saules siltumenerģiju, arī koncentrētu saules siltumenerģiju, ģeotermālo enerģiju vai izmantot siltumsūkņus, ko var darbināt arī ar atjaunīgo elektroenerģiju, piem., saules fotoelementu enerģiju, ilgtspējīgu (atkritumbāzētu) biomasu un biogāzi),

uzstādīt enerģijas uzkrāšanas sistēmas, to vidū siltumenerģijas uzkrāšanas sistēmas, kas papildinātu saules siltumenerģijas, ģeotermālās enerģijas un apkārtējās vides siltuma izmantojumu, attiecīgā gadījumā arī kopā ar siltumsūkņiem apsildei un dzesēšanai, lai nodrošinātu lielāku pašražotas atjaunīgās enerģijas izmantojumu.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU.

Iespējas pašiem ražot siltumu no atjaunīgajiem energoresursiem un to integrēt ražošanas procesos ir lielā mērā ir atkarīga no veikto ražošanas procesu tehnoloģiskajām īpatnībām un faktiskā pieprasījuma, piemēram, augsttemperatūras procesos.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i40)

Atjaunīgās elektroenerģijas (pašražotas vai iepirktas) daļa attiecībā pret kopējo elektroenerģijas patēriņu (%)

i41)

No atjaunīgajiem energoresursiem saražotā siltuma daļa attiecībā pret kopējo siltuma patēriņu (%)

b14)

Visa patērētā elektroenerģija ir vai nu pašražota atjaunīgā enerģija, vai verificēta atjaunīgā elektroenerģija, kas iepirkta ar ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumu.

b15)

Lokāli saražotā atjaunīgā siltuma izmantojums ir integrēts tam piemērotos ražošanas procesos.

3.2.6.   Lietusūdens vākšana

VPPP ir ražotnēs samazināt saldūdens patēriņu, savācot un dažādajos ražošanas procesos vai palīgprocesos izmantojot lietusūdeni. Ar šādu sistēmu lietusūdeni savāc no sateces zonas (bieži vien ražotnes jumta vai stāvvietas), to ar transportēšanas sistēmu novada glabāšanas tvertnē un ar sadales sistēmu (caurulēm un sūkni) nogādā galaizmantošanas punktos.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU. Tā ir piemērotāka jaunbūvētām vai modernizētām stacijām un it sevišķi stacijām, kurās savākto lietusūdeni var izmantot par tehnoloģisko ūdeni. Pāraprīkošanas gadījumā šķērslis VPPP īstenošanai var būt ēkas īpašības.

Šīs VPPP relevantumu ievērojami ietekmē stacijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta (piem., nokrišņu daudzums, vietējais ūdens trūkums). Dažos reģionos šo VPPP obligāti izmantot prasa tiesību akti, lai mazinātos plūdu risks un pazemes ūdeņu izmantojums.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i42)

Lietusūdens izmantojuma īpatsvars kopējā ūdens patēriņā (%)

b16)

Lietusūdeni savāc un izmanto par tehnoloģisko ūdeni ražošanas procesos un palīgprocesos.

3.3.   Ražošanas procesu VPPP

Šajā sadaļā aplūkotas prakses, kas aptver ražošanas pamatprocesus, un tā attiecas uz gatavo metālizstrādājumu ražotājiem.

3.3.1.   Resursefektīvu metālapstrādes fluīdu izvēle

VPPP ir izvēlēties resursefektīvus metālapstrādes fluīdus šādi:

 

veicot sistemātiskus, padziļinātus zinātnē balstītus novērtējumus par pieejamajiem metālapstrādes fluīdiem saskaņā ar plašu kritēriju kopu, kurā ietilpst gan vidiskie, gan ekonomiskie aspekti, un ņemot vērā visu fluīdu un gatavās produkcijas aprites ciklu;

 

meklējot pieejamus metālapstrādes fluīdus, kas vienlaikus var pildīt dažādas funkcijas (piem., eļļošanu, skaidu noņemšanu, tīrīšanu) vai ko pēc attiecīgas atguves un/vai pārformulēšanas var izmantot vairāk nekā vienu reizi.

VPPP ir arī izvērtēt un kontrolēt izraudzīto metālapstrādes fluīdu sniegumu to lietošanas laikā vai pēc tās, izmantojot monitoringa sistēmu.

Izmantojamība

Šī VPPP ir izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU. Tomēr šķērslis var būt uzņēmuma darbinieku tehnisko zināšanu trūkums, it sevišķi MVU.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i43)

Kopējais iepirkto metālapstrādes fluīdu daudzums gadā (kg (vai l) gadā)

i44)

Kopējais atgūto metālapstrādes fluīdu daudzums gadā (kg (vai l) gadā)

i45)

Dažādo uzņēmumā izmantoto metālapstrādes fluīdu skaits (metālapstrādes fluīdu kopskaits)

i46)

Metālapstrādes fluīdu patēriņš uz izgatavoto produkciju (kg (vai l) uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

b17)

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.3.2.   Dzeses smērvielu patēriņa minimalizēšana metālapstrādē

VPPP ir minimalizēt dzeses smērvielu izmantošanu metālapstrādes un veidošanas darbībās. To var panākt, izmantojot tādus paņēmienus kā kriogēniskā dzesēšana vai augstspiediena dzeses smērvielu padeve. Izmantojot šos paņēmienus, mazinās atkritumu rašanās, aug visa procesa kopējā efektivitāte un līdz ar to samazinās enerģijas patēriņš, kā arī paildzinās instrumentu kalpošanas laiks.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU. Energointensitātes dēļ tā ir piemērotāka mazām sērijām vai prototipiem, kā arī jaunām vai atjaunotām iekārtām, nevis notiekoša procesa modernizācijai.

Tomēr energointensitāte ir parametrs, kas rūpīgi jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Tas apvienojumā ar uzņēmuma darbinieku tehnisko zināšanu un specifisko zināšanu trūkumu var būt būtisks šķērslis šīs VPPP piemērošanai.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i47)

Dzeses smērvielu patēriņš uz apstrādāto daļu (l/daļa)

b17)

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.3.3.   Pakāpeniska metāla lokšņu formēšana kā alternatīva veidņu izmantošanai

Nelielu ražošanas sēriju gadījumā VPPP ir kā alternatīvu veidņu izmantošanai izmantot pakāpenisku metāla lokšņu formēšanu (ISF). Tas ļauj sarežģītus produktus ražot ar augstāku materiālefektivitāti.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU. ISF var izmantot ar ļoti dažādiem materiāliem, un tas ir piemērotāks produktiem ar sarežģītu ģeometrisko formu, kā arī nelielām ražošanas sērijām un prototipiem. Tomēr uzņēmumi pirms pārejas uz ISF var veikt aprites cikla novērtējumu, lai gūtu skaidrību, kādi no tā būs vidiskie ieguvumi.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i11)

Enerģijas patēriņš uz gatavo produkciju (kWh uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

i1)

Resursefektivitāte (kg gatavās produkcijas uz kg ielaides materiālu

i48)

Vidiskie ieguvumi no pārejas uz ISF, pierādīti pilnā aprites cikla novērtējumā vai vienkāršotā aprites cikla novērtējumā, balstoties uz daļēji kvantitatīvu analīzi (jā/nē)

b17)

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.3.4.   Metālapstrādes mašīnu enerģijas patēriņa samazināšana gaidstāves režīmā

VPPP ir samazināt metālapstrādes mašīnu enerģijas patēriņu gaidstāves režīmā, tās vai nu manuāli vai automātiski (pārprogrammējot vadības sistēmu) maksimāli efektīvi izslēdzot (un atkal ieslēdzot), vai iegādājoties energoefektīvākas mašīnas, kurām ir “zaļš” gaidstāves režīms (ar ļoti mazu enerģijas patēriņu). Šīs pieejas pamatā bieži vien ir vairāki apakšbloki, ko iespējams izslēgt individuāli (tā vietā, lai visu mašīnu iestatītu gaidstāves režīmā). Cita iespējama pieeja ir samazināt gaidstāves posmu ilgumu, jo īpaši attiecībā uz mašīnām ar lielu enerģijas patēriņu dīkstāves laikā, optimizējot ražošanas plānošanu.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i11)

Enerģijas patēriņš uz gatavo produkciju (kWh uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

i49)

Relevantām atsevišķām mašīnām: kopējais enerģijas patēriņš uz mašīnu gadā (kWh gadā)

i50)

Relevantām atsevišķām mašīnām: kopējais enerģijas patēriņš uz mašīnu dīkstāves laikā (kWh/h)

i51)

To mašīnu procentuālā daļa, kurām ir izslēgšanas vai neizslēgšanas marķējums (%)

b18)

Visām metālapstrādes mašīnām ir vai nu zaļš gaidstāves režīms, vai marķējums, kas norāda, kad tās jāizslēdz manuāli.

3.3.5.   Metālu atlikumu materiālu vērtības saglabāšana

VPPP ir saglabāt materiālu vērtību, veicot metāllūžņu (skaidu un smalkumu) pēcapstrādi, it sevišķi ar diviem metāla atlikumu apstrādes paņēmieniem:

metālu atlikumu plūsmas segregēt, lai nodrošinātu augstu tīrības pakāpi, kas ļauj veikt tālāku atgūšanu un reciklēšanu kvalitatīvāku šķiru materiālos,

atgūt un segregēt metālapstrādes eļļu un metālu, piem., skaidas un smalkumus saspiežot briketēs.

Izmantojamība

Šī VPPP ir izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU, bet relevantāka tā ir lielu ražošanas sēriju gadījumā.

Lai šī prakse būtu ekonomiski lietderīga, materiālapstrādes atlikumu daudzumam jābūt ievērojamam.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i52)

Atgūtā eļļa (l eļļas gadā)

i53)

Eļļas resursefektivitāte (% eļļas briketēs vai separatora izlaidē)

b19)

Virpošanas skaidu un slīpēšanas smalkumu eļļas/mitruma saturs ir mazāks par attiecīgi 2 % un 8 %.

3.3.6.   Vairākvirzienu kalšana

Ja tiek kalti kompleksi produkti ar lielām šķērsgriezuma atšķirībām, VPPP ir izmantot vairākvirzienu kalšanu. Šī prakse ievērojami mazina izspiedumu veidošanos, jo spiediens uz izgatavojamo priekšmetu tiek izdarīts dažādos virzienos, līdz ar to mazāk materiāla pēc tam jānoņem griežot.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU. Tā ir īpaši piemērota kompleksiem komponentiem un nišas produktiem, kā arī uzņēmumiem, kas produktus ražo lielās sērijās. Vairākvirzienu kalšanu var izmantot dažādiem materiāliem (alumīnijs, varš, magnijs, titāns).

Tomēr šīs VPPP izmantojamība var būt ierobežota ar to, ka nepieciešams iegādāties īpašus kalšanas rīkus un vajadzīgas tehniskās zināšanas, kas nozīmē lielas investīciju izmaksas.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i54)

Izspieduma procentuālā daļa attiecībā pret izgatavojamo detaļu (%)

i55)

Kopējais enerģijas daudzums, kas vajadzīgs kalšanas procesam (kalšanas ielaides enerģija kWh uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu)

i1)

Resursefektivitāte (kg gatavās produkcijas vai izgatavotās detaļas uz kg ielaides materiālu)

b17)

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.3.7.   Hibrīdgriešana kā enerģijas patēriņa mazināšanas paņēmiens

Gatavu metālizstrādājumu ražotājiem VPPP ir izmantot hibrīdgriešanu, ja tas ļauj ievērojami samazināt vienas detaļas/produkta/komponenta griešanai kopā vajadzīgo enerģiju, divus vai vairākus dažādus ražošanas procesus apvienojot jaunā pieejā, kurā tiek sinerģiski izmantotas katra atsevišķā procesa priekšrocības.

Salīdzinājumā ar konvencionālo griešanas tehnoloģiju izmantošanu dažādu ražošanas procesu (piem., frēzēšanas, urbšanas) apvienošana var dot lielāku brīvību daļu, produktu un komponentu projektēšanā un ražošanā.

Izmantojamība

Hibrīdgriešana ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU. Tā ir īpaši piemērota ražotnēm, kurās ir jaunas mašīnas. Hibrīdgriešana ir ļoti relevanta ģeometriski sarežģītu daļu/produktu/komponentu ražošanai.

Šīs VPPP izmantojamību var ierobežot salīdzinoši lielās investīciju izmaksas apvienojumā ar šīs VPPP īstenošanai vajadzīgo iekšējo tehnisko zināšanu/spēju trūkumu, it sevišķi MVU.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i1)

Resursefektivitāte (kg gatavās produkcijas vai izgatavotās detaļas uz kg ielaides materiālu)

i11)

Enerģijas patēriņš (kWh uz kg gatavās produkcijas vai izgatavoto detaļu)

b17)

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.3.8.   Prognozējošās kontroles izmantošana krāsošanas kabīņu HVAC pārvaldībā

VPPP ir minimalizēt HVAC enerģijas patēriņu krāsošanas kabīnēs, ieviešot prognozējošās kontroles sistēmu, kuras pamatā ir atgriezeniskā saite un apsteidzošā vadība un kura darbojas vērtību intervālā. Šāda sistēma ļauj saglabāt nemainīgu krāsas žūšanas ātrumu, ne vienmēr saglabājot nemainīgu temperatūras un mitruma līmeni krāsošanas kabīnē, kā tas ir konvencionālo kontroles sistēmu gadījumā. Pamatprincips ir saglabāt nemainīgu tikai starpību starp to, cik daudz tvaika gaiss var absorbēt (kas mainās atkarībā no temperatūras), un gaisā jau esošā ūdens tvaika daudzumu.

Izmantojamība

Šī VPPP ir piemērota uzņēmumiem ar lielām ražošanas sērijām, lielām krāsošanas kabīnēm un vairākām krāsošanas kabīnēm.

VPPP pilnīgas un rezultatīvas īstenošanas priekšnoteikumi ir

kvalificēti darbinieki ar padziļinātām zināšanām par krāsas žāvēšanas procesu un krāsojuma kvalitātes kontroli,

iekārtas efektivitātes uzturēšana,

uzticams un pastāvīgs datu monitorings (sensori, mērīšana u. c.) un ieviestās automatizācijas sistēmas (objektā).

Šķērslis šīs VPPP īstenošanai ir iepriekš minētie sarežģītākie priekšnoteikumi kombinācijā ar iespējamu uzņēmuma darbinieku tehnisko zināšanu trūkumu un augstām investīciju izmaksām, it sevišķi MVU.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

i56)

Krāsošanai patērētā enerģija (kWh/m2 pārklātās/nokrāsotās virsmas)

b17)

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

4.   GALVENIE VIDISKĀ SNIEGUMA RĀDĪTĀJI, KO IETEICAMS IZMANTOT KONKRĒTAJĀ NOZARĒ

4.1. tabulā izlases kārtībā norādīti daži svarīgākie gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares vidiskā snieguma rādītāji, kā arī ar tiem saistītie kritēriji un atsauces uz attiecīgajām VPPP. Tie ir visu 3. iedaļā minēto rādītāju apakškopa.

4.1. tabula

Gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares svarīgākie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Rādītājs

Ierastā mērvienība

Galvenā mērķgrupa

Īss apraksts

Ieteicamais minimālais monitoringa līmenis

Saistītais EMAS pamatrādītājs  (14)

Izcilības kritērijs

Saistītā VPPP  (15)

Transversālas VPPP

Resursefektivitāte

kg gatavās produkcijas uz kg ielaides materiālu

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Gatavās produkcijas daudzums, dalīts ar gatavās produkcijas ražošanai vajadzīgo ielaides materiālu daudzumu.

Šā rādītāja rezultāti var palīdzēt vidisko uzlabojumu potenciālu esošu vai jaunu metāla izstrādājumu ražošanā novērtēt ar tādām pieejām kā aprites cikla pieeja, racionālā saimniekošana un aprites ekonomika.

Objekts

Materiālefektivitāte

Visā stratēģisko lēmumu pieņemšanā tiek sistemātiski ņemta vērā aprites cikla pieeja, racionālā saimniekošana un aprites ekonomikas principi.

3.1.1.,

3.3.3.,

3.3.6.,

3.3.7.

Materiālu plūsmu kartēšana un to vidiskais relevantums

jā/nē

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Šis rādītājs izsaka visu metālizstrādājumu ražošanā izmantoto materiālu plūsmu kartēšanu, lai noskaidrotu to vidisko relevantumu (proti, to, cik lielā mērā tie ietekmē vidi).

Objekts

Materiālefektivitāte

Jaunu produktu izstrādē tiek pētīts, vai būtu iespējami kādi vidiski uzlabojumi.

3.1.1.

To preču un pakalpojumu procentuālā daļa, kas ir vidiski sertificēti vai kam ir verificēti mazāka ietekme uz vidi

%

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

To gatavo izstrādājumu vai sniegto pakalpojumu skaits, kuriem ir verificēti mazāka ietekme uz vidi, dalīts ar saražoto produktu vai sniegto pakalpojumu kopējo skaitu.

Objekts

Materiālefektivitāte

Visas iegādātās preces un pakalpojumi atbilst uzņēmuma noteiktajiem vidiskajiem kritērijiem.

3.1.2.

Citu uzņēmumu blakusproduktu, atlikumenerģijas vai citu resursu izmantošana

kg citu uzņēmumu materiālu uz kg kopējās ielaides;

MJ atgūtās citu uzņēmumu enerģijas uz MJ kopējā enerģijas patēriņa

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Šis rādītājs izsaka citu uzņēmumu blakusproduktu vai atlikumenerģijas daudzumu ražojumu vai daļu ražošanā, dalītu ar kopējo daudzumu vai enerģijas ielaidi.

Uzņēmums

Materiālefektivitāte

Notiek sadarbība ar citām organizācijām ar mērķi panākt, ka enerģija un resursi tiek sistēmiski izmantoti efektīvāk.

3.1.2.

Sistemātiska ieinteresēto personu iesaiste, kuras fokusā ir labāks vidiskais sniegums

jā/nē

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Šis rādītājs izsaka to, vai tādu jaunu produktu vai daļu izstrādes procesā, kuriem ir labāks vidiskais sniegums, sistemātiski tiek iesaistītas ieinteresētās personas visā vērtības ķēdē.

Uzņēmums

Materiālefektivitāte

Ieinteresētās personas strukturāli iesaistās videi draudzīgāku produktu izstrādē.

3.1.2.

Energomonitoringa sistēma procesu līmenī

jā/nē

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Šis rādītājs izsaka to, vai procesu līmenī tiek īstenots sistemātisks un detalizēts energomonitorings.

Objekts

Energoefektivitāte

Ir ieviests pastāvīgs energomonitorings procesu līmenī un veicināti energoefektivitātes uzlabojumi.

3.1.3.

Par izmantotajām ķimikālijām katru atsevišķi: izmantotais ķimikālijas daudzums un tās klasifikācija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (CLP regula)

kg uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Ražošanas procesos izmantoto atsevišķo ķimikāliju kopējais daudzums, dalīts ar gatavās produkcijas vai izgatavoto daļu daudzumu.

Ķimikāliju izmantojums tiek periodiski izskatīts, lai izpētītu aizstāšanas iespējas, un tās klasificē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (CLP regulu).

Objekts

Materiālefektivitāte

Ķimikāliju izmantojums regulāri (vismaz reizi gadā) tiek izskatīts, tiecoties ķimikāliju izmantojumu mazināt un pētot iespējas tās aizstāt ar mazāk kaitīgām.

3.1.4.

Lokāla biodaudzveidības rīcības plāna ieviešana visās ražotnēs

jā/nē

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Šis rādītājs izsaka to, vai visās ražotnēs ir lokāls biodaudzveidības rīcības plāns.

Objekts

Biodaudzveidība

Visiem relevantajiem objektiem (arī ražotnēm) ir izstrādāts un tiek īstenots biodaudzveidības rīcības plāns, kura mērķis ir aizsargāt un vairot vietējo biodaudzveidību.

3.1.5.

Novērstās siltumnīcefekta gāzu emisijas produkta pārražošanas/pārjaunošanas gadījumā attiecībā pret SEG emisijām, kas saistītas ar jauna produkta ražošanu, ar norādi, vai ir iekļautas 1., 2. un/vai 3. pakāpes emisijas

Pārražošanas/pārjaunošanas SEG emisijas pret CO2 ekv. emisijām, kas saistītas ar jaunu produktu

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko izdevies nepieļaut produkta pārražošanā vai pārjaunošanā, dalītas ar jauna produkta izstrādē radītajām oglekļa dioksīda ekvivalenta emisijām.

Šis rādītājs ietver 1., 2. un 3. pakāpes siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Objekts

Emisijas

Uzņēmums piedāvā pārražotus/pārjaunotus produktus ar verificētiem, pierādītiem vidiskajiem ieguvumiem.

3.1.6.

VPPP inženiertehnisko risinājumu optimizācijai

Ventilācijas sistēma, kas darbojas pēc pieprasījuma

jā/nē

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Šis rādītājs izsaka to, vai ražotnēs ir uzstādīta un darbojas ventilācijas sistēma pēc pieprasījuma.

Objekts

Energoefektivitāte

Lai mazinātu HVAC enerģijas patēriņu, ir ieviesta ventilācija pēc pieprasījuma.

3.2.1.

No ēkas izvadītā gaisa faktiskais daudzums

m3/h

m3/maiņa

m3/partija

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

No ēkas izvadītā gaisa faktiskais daudzums stundā VAI

uz maiņu, VAI

uz partiju

Objekts

Energoefektivitāte

Nav.

3.2.1.

Apgaismes ierīču energopatēriņš

kWh gadā uz m2 apgaismotās platības

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Ražotnē uzstādītā apgaismes aprīkojuma energopatēriņš, dalīts ar ražotnē apgaismoto platību, gadā.

Objekts

Energoefektivitāte

Nav.

3.2.2.

Dzesēšanai izmantotās enerģijas daudzums

kWh gadā

kWh uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Ražotnes dzesēšanas sistēmas enerģijas patēriņš gadā VAI

dalīts ar gatavās produkcijas vai izgatavoto daļu daudzumu

Objekts

Energoefektivitāte

Nav.

3.2.3.

Ūdens izmantojums (ūdensvada ūdens/lietusūdens/virszemes ūdeņi) dzesēšanai

m3 gadā

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Ražotnes dzesēšanas sistēmas ūdens patēriņš gadā

Jānorāda arī ūdens veids, piem., vai tas ir ūdensvada ūdens vai lietusūdens.

Objekts

Ūdens

Nav.

3.2.3.

Elektroenerģijas patēriņš uz m3 saspiestā gaisa galaizmantošanas punktā pie norādītā spiediena līmeņa

kWh/m3

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Saspiestā gaisa sistēmas (arī kompresoru, žāvētāju un sekundārās piedziņas sistēmu) elektropatēriņš uz padotā saspiestā gaisa standarta kubikmetru pie konkrēta spiediena

Objekts

Energoefektivitāte

Saspiestā gaisa sistēmas elektropatēriņš ir mazāks par 0,11 kWh/m3 padotā saspiestā gaisa lielām iekārtām, kuras ekspluatē pie 6,5 bar faktiskā spiediena ar normalizētu caurplūdumu 1013 mbar 20 °C temperatūrā un faktiskā spiediena novirzēm zem 0,2 bar.

3.2.4.

Gaisa noplūdes indekss

Skaitlis

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Gaisa noplūdes indeksu aprēķina, visām gaisu patērējošām ierīcēm esot izslēgtām; to aprēķina, saskaitot ar kompresora jaudu reizinātus katra kompresora rezultātus tā darbības laikā, kas dalīti ar kopējo gaidstāves laiku un sistēmas kompresoru kopējo nominālo jaudu; to izsaka šādi:

Image 1

kur: ti(cr) ir laiks (min), kurā kompresors darbojas, visām gaisu patērējošām ierīcēm esot izslēgtām (saspiestā gaisa sistēmas gaidstāve); Ci(cr) ir tāda kompresora jauda (Nl/min), kas ieslēdzas uz laiku ti(cr), visām gaisu patērējošām ierīcēm esot izslēgtām; t(sb) ir kopējais laiks (min), kurā uzstādītais saspiestā gaisa aprīkojums ir gaidstāves režīmā; C(tot) ir visu saspiestā gaisa sistēmas kompresoru summārā nominālā jauda (Nl/min).

Objekts

Energoefektivitāte

Kad visas gaisu patērējošās ierīces ir izslēgtas, spiediens tīklā ir stabils un kompresori (gaidstāves režīmā) nepārslēdzas uz slodzes režīmu

3.2.4.

Atjaunīgās elektroenerģijas (pašražotas vai iepirktas) daļa attiecībā pret kopējo elektroenerģijas patēriņu

%

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Atjaunīgā elektroenerģija (pašražota vai iepirkta), dalīta ar kopējo elektroenerģijas patēriņu objektā.

Iepirkto atjaunīgo elektroenerģiju šajā rādītājā ieskaita tikai tad, ja ir verificēts, ka tā rada emisiju papildsamazinājumu (proti, to jau nav uzskaitījusi cita organizācija un tā nav uzskaitīta tīkla elektroenerģijas avotu struktūrā).

Objekts

Energoefektivitāte

Visa patērētā elektroenerģija ir vai nu pašražota atjaunīgā enerģija, vai verificēta atjaunīgā elektroenerģija, kas iepirkta ar ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumu.

3.2.5.

No atjaunīgajiem energoresursiem saražotā siltuma daļa attiecībā pret kopējo siltuma patēriņu

%

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Atjaunīgo energoresursu siltums (piem., saules siltumenerģija, ģeotermālā enerģija, siltumsūkņi, atkritumbāzēta biomasa un biogāze, atjaunīgā elektroenerģija, kas, vēlams, ražota uz vietas pašražošanas vai atjaunīgās enerģijas kopienas ietvaros), dalīts ar kopējo siltuma izmantojumu objektā

Objekts

Energoefektivitāte

Lokāli saražotā atjaunīgā siltuma izmantojums ir integrēts tam piemērotos ražošanas procesos.

3.2.5.

Lietusūdens izmantojuma īpatsvars kopējā ūdens patēriņā

%

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Kopējais objektā vai palīgprocesos izmantotais lietusūdens daudzums, dalīts ar kopējo objektā vai palīgprocesos izmantoto ūdens daudzumu ražotnēs.

Objekts

Ūdens

Lietusūdeni savāc un izmanto par tehnoloģisko ūdeni ražošanas procesos un palīgprocesos.

3.2.6.

Ražošanas procesu VPPP

Kopējais iepirkto metālapstrādes fluīdu daudzums gadā

kg gadā

l gadā

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Ražotnes ražošanas procesos izmantoto metālapstrādes fluīdu daudzums gadā

Objekts

Materiālefektivitāte

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

– enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

– resursefektivitāte,

– metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.3.1.

Metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu

kg (vai l) uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Ražošanas procesos izmantoto metālapstrādes fluīdu daudzums, dalīts ar gatavās produkcijas vai izgatavoto daļu daudzumu

Objekts

Materiālefektivitāte

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.3.1.

Dzeses smērvielu patēriņš uz apstrādāto daļu

l/daļa

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Ražošanas procesos/darbībās patērēto dzeses smērvielu daudzums uz izgatavoto daļu

Objekts

Materiālefektivitāte

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.3.2.

Energopatēriņš

kWh uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Ražotnē produktu vai daļu ražošanai izmantotais enerģijas daudzums, dalīts ar gatavās produkcijas vai izgatavoto daļu daudzumu.

Objekts

Energoefektivitāte

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.1.3.,

3.3.3.,

3.3.4.,

3.3.7.

Relevantām atsevišķām mašīnām: kopējais enerģijas patēriņš uz mašīnu dīkstāves laikā

kWh/h

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Enerģijas daudzums, ko mašīnas patērē dīkstāves stundā

Objekts

Energoefektivitāte

Visām metālapstrādes mašīnām ir vai nu zaļš gaidstāves režīms, vai marķējums, kas norāda, kad tās jāizslēdz manuāli.

3.3.4.

Atgūtā eļļa

l eļļas gadā

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

No ražošanas procesiem atgūto metālapstrādes eļļu daudzums gadā

Objekts

Materiālefektivitāte

Virpošanas skaidu un slīpēšanas smalkumu eļļas/mitruma saturs ir attiecīgi mazāks par 2 % un 8 %.

3.3.5.

Kopējais enerģijas daudzums, kas vajadzīgs kalšanas procesam

kWh uz kg gatavās produkcijas vai uz izgatavoto detaļu

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Kalšanas procesam vajadzīgās enerģijas kopējais daudzums, dalīts ar gatavās produkcijas vai izgatavoto daļu daudzumu.

Objekts

Materiālefektivitāte

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.3.6.

Krāsošanai izmantotās enerģijas daudzums

kWh/m2 pārklātās/nokrāsotās virsmas

Gatavo metālizstrādājumu ražotāji

Produktu/daļu krāsošanai patērētais enerģijas daudzums, dalīts ar pārklāto vai krāsoto gatavo izstrādājumu vai daļu virsmas laukumu.

Objekts

Energoefektivitāte

Uzņēmums pastāvīgi (t. i., gadu no gada) uzlabo savu vidisko sniegumu, ko atspoguļo vismaz šādu rādītāju uzlabošanās:

enerģijas patēriņš uz gatavo produktu,

resursefektivitāte,

metālapstrādes fluīdu patēriņš uz gatavo produktu.

3.3.8.


(1)  Zinātniskais un rīcībpolitiskais pārskats ir publiski pieejams JRC vietnē: https://susproc.jrc.ec.europa.eu/activities/emas/fab_metal_prod.html. Šajā nozares atsauces dokumentā iekļautie secinājumi par vidiskās pārvaldības paraugpraksēm [“vides vadības paraugprakse”] un to izmantojamību, specifiskiem vidiskā snieguma rādītājiem [“veikuma vides jomā rādītāji”] un izcilības kritērijiem balstās uz zinātniskās un rīcībpolitiskās situācijas pārskatā dokumentētajiem konstatējumiem. Tajā atrodama plašāka informācija un tehniskas ziņas.

(2)  Padomes Regula (EEK) Nr. 1836/93 (1993. gada 29. jūnijs), ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (OV L 168, 10.7.1993., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 761/2001 (2001. gada 19. marts), ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.).

(4)  Saskaņā ar EMAS regulas IV pielikuma B punkta f) apakšpunktu vidiskajā deklarācijā ietverams “kopsavilkums par datiem, kuri pieejami par to, kāds ir organizācijas vidiskais veikums, ņemot vērā tās būtiskos vidiskos aspektus”, turklāt: “Jāziņo gan par vidiskā veikuma pamatrādītājiem [“veikuma vides jomā rādītājs”], gan par specifiskajiem vidiskā veikuma rādītājiem, kas noteikti C iedaļā. Ja noteikti vidiskie mērķi un mērķrādītāji, ziņo attiecīgos datus[.]” IV pielikuma C punkta 3. apakšpunktā norādīts: “Katra organizācija arī ik gadu ziņo par savu veikumu attiecībā uz būtiskajiem tiešajiem un netiešajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi, kas saistīta ar tās galvenajām saimnieciskajām darbībām, ir izmērāma un verificējama un nav jau ietverta pamatrādītājos. [..] Organizācija, lai tai būtu vieglāk identificēt relevantos nozarspecifiskos rādītājus, ņem vērā 46. pantā minētos nozares atsauces dokumentus, ja tādi ir pieejami.”

(5)  Sīks visu paraugprakšu apraksts un praktiski norādījumi to īstenošanai ir atrodami JRC publicētajā Paraugprakses ziņojumā [Best Practice Report], kas tiešsaistē pieejams http://susproc.jrc.ec.europa.eu/activities/emas/documents/AgricultureBEMP.pdf. Organizācijām, kas vēlas iegūt plašāku informāciju par šajā NAD aprakstītajām paraugpraksēm, vajadzētu iepazīties ar šo ziņojumu.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.). NB! NACE ir akronīms no Nomenclature statistique des Activités économiques dans la Communauté Européenne.

(*)  Tikai neliela mēroga darbības (darbības, kas ir krietni zem RED sliekšņvērtībām un kam ir būtiski atšķirīgi ražošanas procesi, piemēram, daudz vairāk manuālu procesu nekā automatizētu).

(**)  Uzskata, ka šīs darbības ir aptvertas tiktāl, ciktāl attiecīgie ražojumi sastāv galvenokārt no metāla.

(7)  Informācija par labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentiem ir pieejama https://eippcb.jrc.ec.europa.eu/index.html.

(8)  Izlaidi (kas rādītājos izteikta kg gatavās produkcijas vai izgatavoto detaļu skaits) var izteikt dažādi – ar detaļu skaitu, kg produkcijas utt., atkarībā no izstrādājumu veida un to homogenitātes/heterogenitātes. Uzņēmumi izlaides izteikšanai var izvēlēties piemērotu parametru.

(9)  Uzņēmumos, kas enerģijas, t. i., siltuma, ražošanai utilizē citu uzņēmumu atkritumus, jābūt ieviestām piemērotām un iedarbīgām emisiju apstrādes sistēmām, lai nepieļautu gaisa piesārņojumu.

(10)  Pilnīgs jau izstrādāto BREF saraksts ir pieejams šeit: http://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES: https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2010:334:0017:0119:lv:PDF.

(12)  Piem., siltumenerģijas atguve ar siltummaini ēku apsildei.

(13)  

Image 2
, ko aprēķina, visām gaisu patērējošām ierīcēm esot izslēgtām; to aprēķina, saskaitot ar kompresora jaudu reizinātus katra kompresora rezultātus tā darbības laikā, kas dalīti ar kopējo gaidstāves laiku un sistēmas kompresoru kopējo nominālo jaudu.

(14)  EMAS pamatrādītāji ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1221/2009 IV pielikumā (C sadaļas 2. daļa).

(15)  Numuri ir atsauces uz šā dokumenta sadaļām.


25.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 420/87


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2021/2054

(2021. gada 8. novembris)

par atsauces dokumentu, kas veltīts telesakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu nozares vidiskās pārvaldības paraugpraksēm, vidiskā snieguma rādītājiem un izcilības kritērijiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 vajadzībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (1) un jo īpaši tās 46. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1221/2009 Komisijai nosaka pienākumu izstrādāt konkrētām ekonomikas nozarēm paredzētus nozares atsauces dokumentus. Dokumentos jāapskata vidiskās pārvaldības paraugprakses (“vides vadības paraugprakses”), vidiskā snieguma rādītāji (“veikuma vides jomā rādītāji”) un – attiecīgā gadījumā – izcilības kritēriji un vērtēšanas sistēmas, ar kurām nosaka vidiskā snieguma līmeņus. Organizācijām, kas reģistrētas vai gatavojas reģistrēties ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 izveidotajā vidiskās pārvaldības un audita sistēmā (“vides vadības un audita sistēma”), ir pienākums šos nozares atsauces dokumentus ņemt vērā, izstrādājot savu vidiskās pārvaldības sistēmu un savu vidisko sniegumu izvērtējot vidiskajā deklarācijā (“vides deklarācija”] vai atjauninātajā vidiskajā deklarācijā (“atjaunināta vides deklarācija”), ko sagatavo saskaņā ar minētās regulas IV pielikumu.

(2)

Regula (EK) Nr. 1221/2009 Komisijai noteica pienākumu izstrādāt darba plānu, kurā iekļauts indikatīvs to nozaru saraksts, kurās nozaru un starpnozaru atsauces dokumenti būtu jāpieņem prioritāri. Minētajā darba plānā (2) Komisija par vienu no prioritārajām nozarēm atzina telesakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu nozari.

(3)

Telesakaru un IKT pakalpojumu nozares atsauces dokumentā būtu jāizklāsta vidiskās pārvaldības paraugprakses visiem telesakaru un IKT pakalpojumu sniedzējiem, arī telesakaru operatoriem, IKT konsultāciju uzņēmumiem, datu apstrādes un mitināšanas uzņēmumiem, programmatūras izstrādātājiem un izdevējiem, raidorganizācijām un IKT iekārtu un objektu uzstādītājiem. Ja vien iespējams un tas ir lietderīgi, būtu jānorāda arī konkrētai vidiskās pārvaldības paraugpraksei specifiski vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji.

(4)

Minētās nozares (3) vidiskās pārvaldības paraugpraksēs būtu jānorāda konkrēti pasākumi, kā uzlabot uzņēmumu vispārējo vidisko pārvaldību, četrās galvenajās jomās. Šīs galvenās jomas, kuras uzskata par tādām, kas vislabāk atbalsta visu telesakaru un IKT pakalpojumu sniedzēju centienus, ir transversāli jautājumi, datu centri, elektronisko sakaru tīkli un energosnieguma un vidiskā snieguma rādītāju uzlabošana citās nozarēs.

(5)

Lai telesakaru un IKT pakalpojumu nozares organizācijām, vidiskuma verificētājiem (“vides verificētāji”), valsts iestādēm, akreditācijas un licencēšanas iestādēm un citiem operatoriem dotu pietiekami daudz laika sagatavoties telesakaru un IKT pakalpojumu nozares atsauces dokumenta ieviešanai, šā lēmuma piemērošanas diena būtu jāatliek.

(6)

Nozares atsauces dokumenta izstrādē Komisija konsultējās ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, kā paredz Regula (EK) Nr. 1221/2009.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 49. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā pievienots nozares atsauces dokuments, kas veltīts telesakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu nozares vidiskās pārvaldības paraugpraksēm, nozares vidiskā snieguma rādītājiem un izcilības kritērijiem.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 25. marta.

Briselē, 2021. gada 8. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas paziņojums “Darba plāna izveide, kurā paredz indikatīvu nozaru sarakstu nozaru un starpnozaru atsauces dokumentu pieņemšanai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)” (OV C 358, 8.12.2011., 2. lpp.).

(3)  Canfora P., Gaudillat P., Antonopoulos I., Dri M., Best Environmental Management Practice in the Telecommunications and ICT Services sector, EUR 30365 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2020, ISBN 978-92-76-21574-5, doi:10.2760/354984, JRC121781; https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC121781.


PIELIKUMS

Saturs

1.

IEVADS 90

2.

TVĒRUMS 92

3.

TELESAKARU UN IKT PAKALPOJUMU NOZARES VIDISKĀS PĀRVALDĪBAS PARAUGPRAKSES, VIDISKĀ SNIEGUMA RĀDĪTĀJI UN IZCILĪBAS KRITĒRIJI 96

3.1.

Transversālas VPPP 96

3.1.1.

Vidiskās pārvaldības sistēmas optimāls izmantojums 96

3.1.2.

Ilgtspējīgu IKT produktu un pakalpojumu iepirkums 97

3.1.3.

Galalietotāju ierīču enerģijas patēriņa optimizācija 98

3.1.4.

Atjaunīgās enerģijas un mazoglekļa enerģijas izmantošana 99

3.1.5.

IKT iekārtu resursefektivitāte, ko panāk ar atkritumu rašanās novēršanu, atkalizmantošanu un reciklēšanu 99

3.1.6.

Datu trafika pieprasījuma minimalizēšana ar zaļās programmatūras palīdzību 100

3.2.

Datu centru VPPP 101

3.2.1.

Ieviest datu centros energopārvaldības sistēmu (arī mērīt, monitorēt un pārvaldīt IKT un citu iekārtu enerģijas patēriņu) 101

3.2.2.

Datu pārvaldības un glabāšanas politikas definēšana un īstenošana 102

3.2.3.

Gaisa plūsmu vadības un plānojuma uzlabošana 103

3.2.4.

Dzesēšanas pārvaldības uzlabošana 103

3.2.5.

Temperatūras un mitruma iestatījumu pārskatīšana un regulēšana 104

3.2.6.

VPPP, kas attiecas uz jauna aprīkojuma izvēlēšanos un uzstādīšanu datu centros 105

3.2.6.1.

Videi draudzīga aprīkojuma izvēlēšanās un uzstādīšana datu centros 105

3.2.7.

VPPP, kas saistītas ar jaunu datu centru būvniecību vai datu centru pārjaunošanu 106

3.2.7.1.

Jaunu datu centru plānošana 106

3.2.7.2.

Datu centru atlikumsiltuma atkalizmantošana 106

3.2.7.3.

Datu centra ēkas plānojums un fiziskais izvietojums 107

3.2.7.4.

Jaunā datu centra ģeogrāfiskās atrašanās vietas izvēlēšanās 107

3.2.7.5.

Alternatīvu ūdens avotu izmantošana 108

3.3.

Elektronisko sakaru tīklu VPPP 109

3.3.1.

Esošo tīklu energopārvaldības uzlabošana 109

3.3.2.

Elektromagnētiskā lauka riska pārvaldības uzlabošana ar novērtējumiem un datu pārredzamību 110

3.3.3.

Energoefektīvāku elektronisko sakaru tīkla iekārtu izvēle un ieviešana 111

3.3.4.

Telesakaru tīklu uzstādīšana un modernizācija 112

3.3.5.

Vides ietekmējuma mazināšana telesakaru tīklu būvniecībā vai atjaunošanā 113

3.4.

Energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabošana citās nozarēs (zaļināšana ar IKT palīdzību) 114

3.4.1.

Zaļināšana ar IKT palīdzību 114

4.

GALVENIE VIDISKĀ SNIEGUMA RĀDĪTĀJI, KO IETEICAMS IZMANTOT KONKRĒTAJĀ NOZARĒ 115

1.   IEVADS

Nozares atsauces dokumenta (NAD) pamatā ir detalizēts zinātniskais un rīcībpolitiskais pārskats (1) (“Paraugprakses pārskats”), ko sagatavojis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC).

Relevantais juridiskais konteksts

Kopienas vidiskās pārvaldības un audita sistēma (EMAS), kurā organizācijas iesaistās brīvprātīgi, tika ieviesta 1993. gadā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1836/93 (2). Pēc tam EMAS divreiz pamatīgi pārskatīta ar:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 761/2001 (3) un

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009.

Jaunākā EMAS pārskatīšanas regula stājās spēkā 2010. gada 11. janvārī, un ar tās 46. pantu ir ieviests būtisks jauninājums – nozaru atsauces dokumentu (NAD) izstrāde. Nozaru atsauces dokumentos jāapskata vidiskās pārvaldības paraugprakses (VPPP), konkrēto nozaru vidiskā snieguma rādītāji un – attiecīgā gadījumā – izcilības kritēriji un vērtēšanas sistēmas, ar kurām nosaka vidiskā snieguma līmeņus.

Kā šo dokumentu lasīt un lietot

Vidiskās pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) brīvprātīgi iesaistās organizācijas, kas apņēmušās savu darbību aizvien uzlabot vidiskā ziņā. Tāpēc šajā NAD sniegti tieši telesakaru un IKT pakalpojumu nozarei domāti norādījumi un izklāstītas vairākas iespējas, kā panākt uzlabojumus, un paraugprakses.

Šo dokumentu sagatavojusi Eiropas Komisija, izmantojot ieinteresēto personu sniegto informāciju. Šajā dokumentā aprakstītās vidiskās pārvaldības paraugprakses, nozarspecifiskos vidiskā snieguma rādītājus un izcilības kritērijus apsprieda un par tiem beigu beigās vienojās tehniskā darba grupa, kurā ietilpa eksperti un nozarē ieinteresētās personas un kura darbojās JRC vadībā; tika nolemts, ka tieši šie rādītāji reprezentatīvi atspoguļo vidiskā snieguma (“veikums vides jomā”) līmeņus, ko jau sasniegušas nozares sekmīgākās organizācijas.

Ar šo NAD iecerēts sniegt palīdzību un atbalstu visām organizācijām, kas vēlas uzlabot savu vidisko sniegumu, proti, tajā izklāstītas gan idejas un ierosinājumi, gan praktiski un tehniski norādījumi.

Šis NAD ir paredzēts, pirmkārt, organizācijām, kas EMAS jau reģistrējušās, otrkārt, organizācijām, kas apsver iespēju EMAS reģistrēties nākotnē, un, treškārt, visām organizācijām, kas vēlas par vidiskās pārvaldības paraugpraksēm uzzināt vairāk, lai uzlabotu savu vidisko sniegumu. Tātad šā dokumenta mērķis ir palīdzēt visām telesakaru un IKT pakalpojumu nozarē iesaistītajām organizācijām pievērsties nozīmīgiem tiešiem un netiešiem vidiskajiem aspektiem (“vides aspekti”), kā arī sniegt informāciju par vidiskās pārvaldības paraugpraksēm, nozarspecifiskajiem vidiskā snieguma rādītājiem, ar kuriem mēra vidisko sniegumu, un izcilības kritērijiem.

EMAS reģistrējušās organizācijas: NAD ievērošana

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 EMAS reģistrētām organizācijām NAD ir jāievēro divos līmeņos:

1)

izstrādājot un īstenojot savu vidiskās pārvaldības sistēmu saskaņā ar vidiskajiem pārskatiem (“vides pārskats”) (4. panta 1. punkta b) apakšpunkts):

organizācijām būtu jāizmanto attiecīgie NAD elementi, kad tās saskaņā ar relevantajiem vidiskajiem aspektiem, kas apzināti vidiskajā pārskatā un vidiskuma politikā, nosaka un izskata savus vides mērķrādītājus (“uzdevumi vides jomā”) un mērķus un kad tās lemj par vidiskā snieguma uzlabošanas pasākumiem;

2)

sagatavojot vidisko deklarāciju (“vides deklarācija”) (4. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 4. panta 4. punkts):

a)

organizācijām, izvēloties, kādus rādītājus izmantot ziņojumos par vidisko sniegumu, būtu jāapsver attiecīgie nozarspecifiskie vidiskā snieguma rādītāji (4), kas norādīti NAD.

Izvēloties rādītāju kopu ziņošanas vajadzībām, organizācijām būtu jāņem vērā, kādus rādītājus ierosināts izmantot attiecīgajā NAD un cik tie ir relevanti attiecībā uz tiem vidiskajiem aspektiem, kurus organizācija savā vidiskajā pārskatā atzinusi par būtiskiem. Rādītāji jāņem vērā tikai tad, ja tie ir relevanti attiecībā uz tiem vidiskajiem aspektiem, kas vidiskajā pārskatā atzīti par pašiem būtiskākajiem.

b)

Ziņojot par vidisko sniegumu un citiem ar vidisko sniegumu saistītiem faktoriem, organizācijām vidiskajā deklarācijā būtu jānorāda, kā ir ņemtas vērā attiecīgās vidiskās pārvaldības paraugprakses un – ja tādi ir – izcilības kritēriji.

Būtu jāapraksta, kā attiecīgās vidiskās pārvaldības paraugprakses un izcilības kritēriji (kas norāda, kādu vidiskā snieguma līmeni ir sasniegušas sekmīgākās organizācijas) ir izmantoti, lai noskaidrotu, kādi pasākumi un darbības jāveic un kādas būtu iespējamās prioritātes vidiskā snieguma (tālākā) uzlabošanā. Tomēr vidiskās pārvaldības paraugprakšu ievērošana vai apzināto izcilības kritēriju izpilde nav obligāta: tā kā iesaistīšanās EMAS ir brīvprātīga, organizācijas pašas var izvērtēt, kādā mērā no izmaksu un ieguvumu viedokļa ir iespējams izpildīt šos kritērijus un ievērot paraugpraksi.

Līdzīgi kā ar vidiskā snieguma rādītājiem, organizācijai ir jāizvērtē arī vidiskās pārvaldības paraugprakšu un izcilības kritēriju relevantums un izmantojamība atkarībā tā, kādus vidiskos aspektus organizācija savā vidiskajā pārskatā atzinusi par būtiskiem, un atkarībā no tehniskajiem un finansiālajiem aspektiem.

Par NAD elementiem (rādītāji, VPPP vai izcilības kritēriji), kas nav uzskatāmi par relevantiem no to vidisko aspektu viedokļa, kurus organizācija savā vidiskajā pārskatā atzinusi par būtiskiem, vidiskajā deklarācijā nav jāziņo, un tie nav jāapraksta.

Dalība EMAS ir pastāvīgs process. Ik reizi, kad organizācija plāno uzlabot savu vidisko sniegumu (un to izskata), tai jānoskaidro, kas par konkrētajiem aspektiem sacīts NAD, lai, izmantojot pakāpenisku pieeju, secinātu, kādu problēmu risināšanai pienākusi kārta.

EMAS vidiskuma verificētāji (“vides verificētāji”) pārbauda, vai un kā organizācija, sagatavodama vidisko deklarāciju, ir ņēmusi vērā NAD (Regulas (EK) Nr. 1221/2009 18. panta 5. punkta d) apakšpunkts).

Kad akreditēti vidiskuma verificētāji veic auditu, tiem no organizācijas vajadzīgi pierādījumi, kā, ņemot vērā vidisko pārskatu, izraudzīti un ņemti vērā attiecīgie NAD elementi. Vidiskuma verificētāji nepārbauda, vai ir izpildīti aprakstītie izcilības kritēriji, bet verificē pierādījumus, kā ar NAD palīdzību noskaidroti rādītāji un izraudzīti pienācīgi brīvprātīgie pasākumi, ko organizācija varētu īstenot, lai uzlabotu savu vidisko sniegumu.

Tā kā dalība EMAS un NAD izmantošana ir brīvprātīga, šādu pierādījumu sniegšanai nevajadzētu organizācijas nesamērīgi apgrūtināt. Konkrētāk, verificētāji neprasa atsevišķu pamatojumu par katru paraugpraksi, nozarspecifisko vidiskā snieguma rādītāju un izcilības kritēriju, kas ir norādīts NAD, bet ko organizācija, ņemot vērā savu vidisko pārskatu, nav atzinusi par relevantu. Tomēr verificētāji var organizācijai ieteikt nākotnē ņemt vērā vēl citus relevantus elementus, kas apliecinātu organizācijas apņemšanos savu sniegumu pastāvīgi uzlabot.

Nozares atsauces dokumenta struktūra

Šis dokuments sastāv no četrām nodaļām. 1. nodaļā aprakstīts EMAS juridiskais pamats un tas, kā šo dokumentu izmantot; 2. nodaļā noteikts šā NAD tvērums. 3. nodaļā īsi aprakstītas dažādas vidiskās pārvaldības paraugprakses (VPPP) (5), kā arī sniegta informācija par to izmantojamību. Ja bijis iespējams konkrētā VPPP izklāstā formulēt arī konkrētus vidiskā snieguma rādītājus un izcilības kritērijus, tie ir norādīti. Tomēr nav bijis iespējams noteikt izcilības kritērijus visām VPPP, jo vai nu trūcis datu, vai apstākļi katrā uzņēmumā un/vai objektā (piemēram, datu centru vides un klimatiskie apstākļi, attālu bāzes staciju pieejamība utt.) atšķiras tādā mērā, ka no šādiem izcilības kritērijiem nebūtu jēgas. Pat tad, kad izcilības kritēriji ir norādīti, tie nav domāti kā visiem uzņēmumiem sasniedzami mērķrādītāji vai mērlielumi, kas ļautu salīdzināt visu nozares uzņēmumu vidisko sniegumu, bet gan kā sasniedzamo rezultātu mēraukla, kas atsevišķiem uzņēmumiem ļauj sekot līdzi panāktajam progresam un tos pamudina uz jauniem uzlabojumiem. 4. nodaļā dota visaptveroša tabula, kurā uzskaitīti relevantākie vidiskā snieguma rādītāji, attiecīgi skaidrojumi un saistītie izcilības kritēriji.

2.   TVĒRUMS

Šis atsauces dokuments ir veltīts vidiskajam sniegumam telesakaru un IKT pakalpojumu nozarē (6). Šajā dokumentā aprakstītās vidiskās pārvaldības paraugprakses (VPPP) tika atzītas par tādām, kas var būt noderīgas visiem telesakaru un IKT pakalpojumu sniedzējiem, t. i., telesakaru operatoriem, IKT konsultāciju uzņēmumiem, datu apstrādes un mitināšanas uzņēmumiem, programmatūras izstrādātājiem un izdevējiem, raidorganizācijām, IKT iekārtu un objektu uzstādītājiem. Vairākas VPPP var būt noderīgas arī lielām organizācijām, kas glabā un apstrādā lielu daudzumu datu par saviem klientiem, piegādes ķēdi un/vai produktiem (piemēram, publiskās pārvaldes iestādes, slimnīcas, universitātes, bankas u. c.).

Tālāk uzskaitīti telesakaru un IKT pakalpojumu nozares uzņēmumi un organizācijas, kas ietilpst šā ziņojuma tvērumā.

 

Tikai atsevišķas izdevējdarbības (NACE kods 58) apakškategorijas:

 

58.21 Datorspēļu tiražēšana

 

58.29 Citu programmatūru tiražēšana

 

Visas telekomunikāciju darbību (NACE kods 61) apakškategorijas:

 

61.1 Kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi

 

61.2 Bezvadu telekomunikācijas pakalpojumi

 

61.3 Pavadoņu telekomunikācijas pakalpojumi

 

61.9 Citi telekomunikācijas pakalpojumi

 

Visas datorprogrammēšanas, konsultēšanas un saistīto darbību (NACE kods 62) apakškategorijas:

 

62.01 Datorprogrammēšana

 

62.02 Konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos

 

62.03 Datoriekārtu darbības pārvaldīšana

 

62.09 Citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi

 

Tikai atsevišķas informācijas pakalpojumu (NACE kods 63) apakškategorijas:

 

63.11 Datu apstrāde, uzturēšana un ar to saistītās darbības

 

63.12 Interneta portālu darbība

Papildus šai pamata mērķgrupai vairākas VVPP digitalizācijas dēļ varētu būt relevantas arī cita veida organizācijām, kuras klasificētas ar NACE kodiem, bet kuras nepieder pie iepriekš uzskaitītajām NACE kodu sadaļām:

Grāmatu, periodisku izdevumu izdošana un citi izdevējdarbības pakalpojumi (NACE kods 58.1) internetā

Kinofilmu, videofilmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana (NACE kods 59)

Apraide internetā (NACE kods 60)

Ziņu aģentūru darbība (NACE kods 63.91)

Citur neklasificēti informācijas pakalpojumi (NACE kods 63.99)

Vairākas VVPP varētu būt relevantas arī citām organizācijām, kuras klasificētas citās NACE sadaļās un kuru darbību būtisku daļu veido apjomīgas datu glabāšanas, datu apstrādes un/vai telesakaru infrastruktūras. Daži piemēri ir organizācijas, kuras pieder šādām apakškategorijām:

Programmatūras reproducēšana (NACE kods 18.20),

Informācijas zvanu centru darbība (NACE kods 82.20),

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi un konsultācijas (NACE kods 71.1),

Tehniskā pārbaude un analīze (NACE kods 71.20),

Pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana dabaszinātnēs un inženierzinātnēs (NACE kods 72.1),

Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība (NACE kods 91.0), kā arī lielas organizācijas, kuras glabā un apstrādā lielu daudzumu datu par saviem klientiem, piegādes ķēdi un/vai produktiem (piemēram, publiskās pārvaldes iestādes, slimnīcas, universitātes, bankas, ražotāji, mazumtirgotāji un citi pakalpojumu uzņēmumi).

Šajā pārskatā definētā telesakaru un IKT pakalpojumu nozare aptver tikai konkrētu šādu pakalpojumu un ar tiem saistītā aprīkojuma vērtības ķēdes daļu. Šāda izvēle izdarīta, lai izvairītos no pārklāšanās ar citiem paraugprakses pārskatiem:

IKT ražošanu (NACE kods 26.1, 26.2, 26.3 un 26.8), IKT tirdzniecību (NACE kods 46.5), lieldatoru un līdzīgu datoru uzstādīšanu (NACE kods 33.20) un IKT iekārtu reciklēšanu, atkalizmantošanu un remontu (NACE kods 95.1) aptver pārskats par paraugpraksi elektrisko un elektronisko ierīču ražošanas nozarē (7),

Uz IKT mazumtirdzniecību (NACE kods 47.1 un 47.4) var attiecināt pārskatu par paraugpraksi mazumtirdzniecības nozarē (8).

Šis dokuments attiecas uz telesakaru un IKT pakalpojumu nozarē strādājošo organizāciju pamatdarbību. Papildus IKT aktīvu tiešai pārvaldībai tiek uzskatīts, ka pamatdarbība ietver arī attiecības ar galvenajām ieinteresētajām personām, tomēr šeit runa ir tikai par praksi, ko telesakaru un IKT pakalpojumu sniedzēji var piekopt paši (piemēram, noteikt vidiskos kritērijus IKT iekārtu iepirkumā, informēt klientus par tiem piegādāto ierīču energopatēriņu).

Nav iekļauta arī biroju pārvaldība un vispārējais uzņēmuma transports, jo tie ir tādi paši visu veidu organizācijām un nav specifiski telesakaru un IKT pakalpojumu nozares organizācijām. Turklāt vidiskās pārvaldības paraugprakses (VVPP) mobilitātes jomā (darījumu ceļojumi un darbinieku svārstsatiksme) un ilgtspējīguma prakses birojos jau ir izklāstītas dokumentā par VPPP publiskās pārvaldes nozarē (9). Šajās jomās netika konstatētas ēku un transporta VPPP, kuras būtu specifiskas konkrēti telesakaru un IKT pakalpojumu nozarei.

Šajā pētījumā nav iekļauta IKT iekārtu ražošana, mazumtirdzniecība un reciklēšana, jo tās ir aplūkotas citu nozaru VPPP dokumentos.

Šajā pārskatā ir nošķirtas:

VPPP, kas līdz minimumam samazina telesakaru un IKT pakalpojumu nozares organizāciju vidisko ietekmi, – tā dēvētās IKT zaļināšanas prakses,

VPPP, ko telesakaru un IKT pakalpojumu nozares organizācijas var īstenot, lai mazinātu vidisko ietekmi citās nozarēs, kas nav telesakaru un IKT pakalpojumu nozares, – zaļināšana ar IKT palīdzību.

Pārskats par telesakaru un IKT pakalpojumu nozares VPPP tvērumu ir sniegts 1. attēlā.

Image 3

1. attēls. Pārskats par dokumenta tvērumu

Galvenie vidiskie aspekti un ar tiem saistītie vides noslogojumi telesakaru un IKT pakalpojumu nozarē ir norādīti 1. tabulā. Šie vidiskie aspekti tika izvēlēti kā šai nozarei relevantākie, un uz tiem tad arī attiecas šis dokuments. Tomēr tas, kādi vidiskie aspekti jāpārvalda konkrētām organizācijām, būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.

1. tabula

Galvenie vidiskie aspekti un vides noslogojumi, kas saistīti ar telesakaru un IKT pakalpojumu nozari

Pakalpojums/darbība

Galvenie vidiskie aspekti

Galvenie vides noslogojumi

Datu centrs

IKT iekārtas (serveri, glabāšanas ierīces u. c.)

Programmatūra (procesori)

HVAC

Energoapgāde

Ēkas

Enerģijas un ūdens patēriņš

EEIA un notekūdeņu radīšana

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no elektroenerģijas ražošanas un aukstumaģentu noplūdes

Galalietotāja ierīces

IKT iekārtas (datori, perifērās ierīces u. c.)

Programmatūra

Enerģijas patēriņš aparatūras darbināšanai

EEIA radīšana

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no elektroenerģijas ražošanas

Telesakaru infrastruktūra un tīkli

Ēkas (centrāles, bāzes stacijas u. c.)

Mezgli (antenas, satelīti, maršrutētāji u. c.)

Savienojumi (kabeļi, šķiedras, līnijas u. c.)

Termināļi (tālruņi, datori, modemi u. c.)

Programmatūra (procesori u. c.)

Tīkla iekārtu un dzesēšanas sistēmu elektroenerģijas patēriņš

Ar transportēšanu saistītais degvielas patēriņš

EEIA radīšana

Elektromagnētisko viļņu ģenerēšana

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no elektroenerģijas ražošanas

Infrastruktūras uzstādīšanas izraisītās izmaiņas ainavā un dzīvotnēs

Apraides pakalpojumi

Ēkas (bāzes stacijas)

Raidītāji (antenas, satelīti u. c.)

Savienojumi (kabeļi, šķiedras u. c.)

Termināļi (radio, televizori u. c.)

Programmatūra (procesors)

Enerģijas patēriņš

EEIA radīšana

Elektromagnētisko viļņu ģenerēšana

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no elektroenerģijas ražošanas

Izmaiņas ainavā un dzīvotnēs

Šā atsauces dokumenta VPPP ir klasificētas, kā parādīts 2. tabulā.

2. tabula

Dokumenta struktūra

Sadaļa

Apraksts

3.1.

Transversālas VPPP

Šajā sadaļā aprakstīta prakse, ko var īstenot jebkurš telesakaru un IKT pakalpojumu nozares dalībnieks (piemēram, ieviest vidiskās pārvaldības sistēmu, ieviest zaļā iepirkuma politiku, novērst elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu rašanos un apsaimniekot šos atkritumus, izmantot atjaunīgo enerģiju utt.).

3.2.

Datu centru VPPP

Šīs VPPP koncentrējas uz datu centriem specifisko praksi (dzesēšana un gaisa plūsmu vadība, serveru virtualizācija utt.), uz kuru atsaucas Cenelec tehniskais ziņojums CLC/TR 50600-99-1.

3.3.

Elektronisko sakaru tīklu VPPP

Šajā sadaļā ir aprakstīta prakse, kuras mērķis ir palīdzēt labāk pārvaldīt esošos vadu un bezvadu tīklus (enerģijas patēriņa un elektromagnētiskā lauka problemātikas ziņā), uzstādīt energoefektīvākas tīkla iekārtas un samazināt ietekmi, ko rada tīkla infrastruktūras izveide vai renovēšana.

3.4.

VVPP, kas paredzētas vidiskā snieguma uzlabošanai citās nozarēs (zaļināšana ar IKT palīdzību)

Šajā sadaļā ir aprakstīta prakse, kas parāda, kā IKT var samazināt ietekmi uz vidi citās nozarēs, un ilustrācijai ir izmantoti reāli piemēri no telesakaru un IKT pakalpojumu nozares uzņēmumiem.

3.   TELESAKARU UN IKT PAKALPOJUMU NOZARES VIDISKĀS PĀRVALDĪBAS PARAUGPRAKSES, VIDISKĀ SNIEGUMA RĀDĪTĀJI UN IZCILĪBAS KRITĒRIJI

3.1.   Transversālas VPPP

Šajā sadaļā galvenā uzmanība pievērsta transversāliem pasākumiem, kurus varētu izmanto visu veidu organizācijās telesakaru un IKT pakalpojumu nozarē dažādos līmeņos (datu centri, telesakaru tīkli, galalietotāju ierīces u. c.).

3.1.1.   Vidiskās pārvaldības sistēmas optimāls izmantojums

IKT kompleksiem ir būtiska ietekme uz vidi, jo tie patērē enerģiju un ūdeni un rada atkritumus. Telesakaru un IKT pakalpojumu uzņēmumiem ir īpaši svarīgi monitorēt savu ietekmi uz vidi un ieviest vidiskās pārvaldības sistēmu, lai šo ietekmi sistemātiski samazinātu līdz minimumam. Paraugprakse ir:

definēt organizācijas IKT vajadzības un auditēt esošās IKT iekārtas, pakalpojumus un programmatūru,

mērīt, monitorēt un pārvaldīt IKT iekārtu, infrastruktūras un kompleksu vidisko sniegumu,

nospraust mērķus un rīcības plānus, balstoties uz salīdzinošo vērtēšanu un paraugpraksēm,

nodrošināt, ka nospraustie mērķi un rīcības plāni ir daļa no iedarbīgas uzņēmuma mēroga vides politikas, piemēram, energoefektivitātes stratēģijas.

Izmantojamība

Šīs VPPP ir plaši izmantojama visos nozares uzņēmumos un organizācijās. Tomēr procesam piešķirtie resursi un līdzekļi ir jāpielāgo objekta vai uzņēmuma lielumam un ietekmei uz vidi. Kas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, vajadzīgie centieni ir jānovērtē un jāvalidē.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

 

 

Ir ieviesta aktīvu pārvaldības sistēma (piemēram, sertificēta ISO 55001 sistēma) (jā/nē)

To operāciju īpatsvars, kurām ir ieviesta moderna vidiskās pārvaldības sistēma (% no kompleksiem/darbībām), piem., EMAS verificēta vai ISO 14001 sertificēta sistēma

To operāciju īpatsvars, kurām tiek mērīts un monitorēts enerģijas un ūdens patēriņš, kā arī atkritumu apsaimniekošana

To darbinieku īpatsvars, kuri vismaz vienreiz saņēmuši informāciju par vides mērķiem un apmācību par relevantajiem vidiskās pārvaldības pasākumiem

Tiek izmantoti energoefektivitātes rādītāji (jā/nē)

Uz vienu apgrozījuma vienību (EUR) radušies EEIA (kg vai tonnās)

Tiek izmantoti ūdens efektivitātes rādītāji (jā/nē)

Kopējās 1. un 2. pakāpes oglekļa emisijas (tCO2 ekv.) (10)

Kopējās kompensētās oglekļa emisijas (tCO2 ekv.)

1. un 2. pakāpes oglekļa emisijas (tCO2 ekv.) uz vienu apgrozījuma vienību (EUR)

Uzņēmumam ir globāla un integrēta aktīvu pārvaldības sistēma, piemēram, sertificēta ISO 55001 sistēma

100 % operāciju ir ieviesta moderna vidiskās pārvaldības sistēma, piemēram, EMAS verificēta vai ISO 14001 sertificēta sistēma

100 % operāciju tiek mērīts un monitorēts to enerģijas un ūdens patēriņš, kā arī atkritumu apsaimniekošana

Uzņēmums ir sasniedzis oglekļneitralitāti (1. un 2. pakāpe), t. i., pēc tam, kad ir izsmeltas visas energoefektivitātes iespējas, tas izmanto atjaunīgo enerģiju un kompensē oglekļa emisijas

3.1.2.   Ilgtspējīgu IKT produktu un pakalpojumu iepirkums

IKT produktu un pakalpojumu atlasei un ieviešanai jābūt balstītai uz integrētu stratēģiju, kuras mērķis ir iegrožot to iedabisko ietekmi uz vidi, piemēram, enerģijas patēriņu un specifisku materiālu (retzemju metālu un ķimikāliju) izmantojumu. Paraugprakse ir:

iepirkuma procesa sagatavošanā novērtēt esošos IKT iekārtu aktīvus un vajadzības,

iepirkuma konkursā iekļaut specifiskus vidiskos kritērijus, kas jāievēro,

IKT risinājumu ieviešanā nodrošināt apmācību un norādījumus galalietotājiem, lai viņi produktus un pakalpojumus varētu izmantot pēc iespējas labāk;

klientiem nodrošinātajām IKT iekārtām noteikt energosnieguma un vidiskā snieguma kritērijus, kuri palīdzētu klientiem samazināt ietekmi uz vidi.

Izmantojamība

Ilgtspējīgu IKT pakalpojumu un produktu iepirkuma politikas īstenošana ir piemērojama ikvienā uzņēmumā, bet tai ir vajadzīgas specifiskas prasmes ilgtspējas jomā. Lielām organizācijām ir lielākas iespējas iespaidot savus piegādātājus, savukārt MVU var būtiski ietekmēt vietējos piegādātājus.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

To uzņēmuma iegādāto produktu vai pakalpojumu īpatsvars, kuri atbilst specifiskiem vidiskajiem kritērijiem (piemēram, ES ekomarķējums, augstākās klases energomarķējums, Energy Star, TCO sertificēts utt.)

Iepirkuma konkursā viens no kritērijiem ir kopējās izmaksas īpašniekiem (jā/nē)

To uzņēmuma iegādāto iekārtu īpatsvars, kuras atbilst starptautiski atzītai paraugpraksei vai prasībām (piemēram, ES rīcības kodeksiem)

Tā uzņēmuma iegādātā iepakojuma īpatsvars, kas izgatavots no reciklētiem materiāliem vai kam piešķirts Mežu uzraudzības padomes marķējums

Vidiskajiem kritērijiem piešķirtais svērums iepirkuma konkursā

To piegādātāju īpatsvars, kuri ieviesuši vidiskās pārvaldības sistēmu vai energopārvaldības sistēmu (piemēram, EMAS verificētu, ISO 14001 vai ISO 50001 sertificētu sistēmu)

To uzņēmuma klientiem nodrošināto IKT produktu un pakalpojumu īpatsvars, par kuriem tiešajiem lietotājiem ir pieejama vidiskā informācija

Visas uzņēmuma iegādātās IKT iekārtas ir marķētas ar ISO I tipa ekomarķējumu (piemēram, ar ES ekomarķējumu, Blue Angel) (ja pieejams), Energy Star vai arī iepirkumā tiek piemēroti ES zaļā publiskā iepirkuma kritēriji (ja pieejami)

Visas uzņēmuma iegādātās platjoslas iekārtas atbilst kritērijiem, kuri noteikti ES Rīcības kodeksā, kas attiecas uz platjoslas iekārtām.

100 % uzņēmuma iegādātā iepakojuma ir izgatavots no reciklētiem materiāliem vai tam ir piešķirts Mežu uzraudzības padomes marķējums

IKT iekārtu iegādē piedāvājumiem vidiskā snieguma svērums ir 10 %

100 % uzņēmuma klientiem nodrošināto produktu un pakalpojumu ir relevanta vidiskā informācija, kura pieejama tiešajiem lietotājiem

Iepirkuma konkursā viens no kritērijiem ir kopējās izmaksas īpašniekiem

3.1.3.   Galalietotāju ierīču enerģijas patēriņa optimizācija

Pateicoties specifiskiem energopatēriņa pārvaldības pasākumiem, ir liels potenciāls samazināt to galalietotāju ierīču enerģijas patēriņu, kuras izmanto telesakaru un IKT pakalpojumu uzņēmumu birojos un kompleksos. Paraugprakse ir:

 

pieņemt tehniskus risinājumus:

uzstādīt ierīces, kuras energosnieguma un funkcionalitātes ziņā ir atbilstošas lietotāju vajadzībām,

pienācīgi konfigurēt iekārtas tā, lai tiktu minimalizētas nevajadzīgas funkcijas un enerģijas patēriņš,

regulāri veikt energoauditus, lai pārbaudītu ierīču konfigurāciju un izslēgtās ierīces,

izstrādāt energopatēriņa pārvaldības risinājumus, ar kuriem paredz izmantot dažādus energopatēriņa pārvaldības režīmus (manuāls, noklusējuma, programmatūras kontrolēts) vai īpašas ierīces (viedie pagarinātāji utt.);

 

pieņemt organizatoriskus risinājumus:

novērtēt akceptēšanu individuālo lietotāju vidū,

vairot lietotāju informētību.

Izmantojamība

Šī VPPP ir izmantojama gan lielos, gan mazos uzņēmumos, lai gan automatizētas kontroles ieviešana ir piemērotāka lieliem uzņēmumiem, savukārt MVU lielāku labumu varētu gūt no paņēmieniem, kuru pamatā ir individuālu lietotāju informētība. Energopatēriņa pārvaldības ieviešana ir atkarīga no vadības apņēmības atbalstīt vispārējo enerģijas ietaupījuma mērķu sasniegšanu un vidiskā snieguma uzlabošanu. Tā ir atkarīgs arī no tā, vai darbinieki piedalās energopatēriņa pārvaldības pasākumos, kā arī no IT un iepirkuma nodaļu atbalsta.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

Biroju enerģijas patēriņš (kWh) uz vienu apgrozījuma vienību vai darbstaciju vai uz vietas strādājošo darbinieku skaitu (izņemot HVAC un apgaismojumu, ja iespējams)

To galalietotāju IKT ierīču īpatsvars, kuras pie uzstādīšanas ir konfigurētas optimālai energopatēriņa pārvaldībai

To galalietotāja IKT ierīču īpatsvars, kurām pietiekoši bieži (piemēram, reizi gadā, tikai vienu reizi ražojuma kalpošanas laikā utt.) veikts jaudas pārvaldības audits

To darbinieku īpatsvars, kuri vismaz vienu reizi apmācīti enerģijas taupīšanā

Pie uzstādīšanas visas galalietotāju IKT ierīces ir konfigurētas optimālai energopatēriņa pārvaldībai

Visām galalietotāja IKT ierīcēm vismaz vienu reizi to kalpošanas laikā ir veikts jaudas pārvaldības audits

Visi darbinieki vismaz vienu reizi ir apmācīti enerģijas taupīšanā

3.1.4.   Atjaunīgās enerģijas un mazoglekļa enerģijas izmantošana

Intensīvs enerģijas izmantojums nozīmē, ka IKT kompleksiem ir liela oglekļa pēda. Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgiem energoresursiem, piemēram, biomasas, saules, vēja, un ģeotermālās dzesēšanas sistēmas to oglekļa pēdu ievērojami samazina. Paraugprakse ir:

iegādāties trešo personu ražotu zaļo elektroenerģiju,

ražot savu elektroenerģiju vai nu objektā, vai ārpus tā,

elektroenerģiju efektīvi uzkrāt objektā.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida, arī MVU. Tomēr tās izmantojamību var ietekmēt kompleksa ģeogrāfiskā atrašanās vieta un lielums.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

Iepirktās (ar izcelsmes apliecinājumiem) atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas patēriņā (%)

Objektā saražotās atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas patēriņā

Atjaunīgās enerģijas faktors (REF) saskaņā ar EN 50 600-4-3

Oglekļa izmantojuma efektivitāte (CUE) = CO2 ekv. emisijas no kompleksa enerģijas patēriņa (kg CO2 ekv.) / kopējais IKT enerģijas patēriņš (kWh)

Oglekļa saturs izmantotajā enerģijā = CO2 ekv. emisijas no kompleksa enerģijas patēriņa (kg CO2 ekv.) / kopējais enerģijas patēriņš (kWh)

No atjaunīgiem energoresursiem saražoti 100 % izmantotās elektroenerģijas (kas vai nu iegādāta, vai saražota objektā)

3.1.5.   IKT iekārtu resursefektivitāte, ko panāk ar atkritumu rašanās novēršanu, atkalizmantošanu un reciklēšanu

IKT nozarē ir svarīgi gādāt par resursefektivitāti un pienācīgu atkritumu apsaimniekošanu, jo tiek izmantoti specifiski materiāli, kas aprites cikla beigās ir pareizi jāapstrādā, lai novērstu kaitējumu cilvēka veselībai un videi. Tas arī paver lielas iespējas ar reciklēšanas palīdzību iegrožot resursu izsmelšanu. Lai IKT uzņēmumos uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu katrā atkritumu hierarhijas posmā, var ieviest specifiskus atkritumu apsaimniekošanas paņēmienus. VPPP ir:

izstrādāt atkritumu rašanās novēršanas plānu,

ar iepirkuma palīdzību veicināt uz aprites cikla novērtējumu (LCA) balstītu ekodizainu,

pagarināt darbmūžu un ierobežot IKT iekārtu morālu nolietošanos,

ieviest sistēmas, kas ļauj IKT iekārtas izmantot atkal,

nodrošināt, ka nolietoto IKT iekārtu savākšana ir izsekojama un ka tiek veikta pienācīga šķirošana.

Izmantojamība

 

Šī VPPP principā ir plaši izmantojama nozares uzņēmumos neatkarīgi no to veida; praksē mazie uzņēmumi par dažām atkritumu apsaimniekošanas darbībām var slēgt līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Pieejamās resursefektivitātes veicināšanas iespējas noteiks arī iekārtu īpašumtiesību modelis.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

Tādu kompleksu vai objektu īpatsvars, kuros ir ieviesta sertificēta bezatkritumu apsaimniekošanas sistēma vai sertificēta aktīvu pārvaldības sistēma (% no kompleksiem/objektiem)

IKT iekārtu vidējais darbmūžs, kas jāaprēķina dažādām produktu grupām (piemēram, serveriem, maršrutētājiem, galalietotāja ierīcēm)

To pašā kompleksā veikto operāciju rezultātā radušos IKT atkritumu īpatsvars, no kuriem atgūti resursi atkalizmantošanai vai pārjaunošanai vai kuri nosūtīti reciklēšanai

To klientu radīto EEIA vai IKT atkritumu īpatsvars, no kuriem atgūti resursi atkalizmantošanai vai pārjaunošanai vai kuri nosūtīti reciklēšanai

Uz poligoniem nosūtīto IKT atkritumu daudzums (t)

100 % kompleksu ieviesta sertificēta bezatkritumu apsaimniekošanas sistēma vai sertificēta aktīvu pārvaldības sistēma

90 % no pašu IKT iekārtām atgūtas atkalizmantošanai vai pārjaunošanai vai nosūtītas reciklēšanai

30 % no klientiem atpakaļsaņemto IKT iekārtu atgūtas atkalizmantošanai vai pārjaunošanai vai nosūtītas reciklēšanai (attiecas uz IKT uzņēmumiem, kas nodrošina iekārtas klientiem)

Uz poligoniem nosūtīto IKT atkritumu daudzums ir nulle

3.1.6.   Datu trafika pieprasījuma minimalizēšana ar zaļās programmatūras palīdzību

Lai gan programmatūra enerģiju nepatērē tieši, tā būtiski ietekmē tās IKT aparatūras energoefektivitāti, uz kuras tā tiek darbināta. Tomēr lielākoties programmatūras kodā enerģijas patēriņš nav ņemts vērā, tāpēc ir iespējas optimizēt programmatūru, samazināt apstrādāto un pārraidīto datu apjomu un galu galā samazināt aparatūras enerģijas patēriņu.

Šī VPPP ir veltīta praksei, ko var īstenot, vai nu izstrādājot jaunu programmatūru, vai optimizējot esošo programmatūru, un tā ir izmantojama serveriem un tīkliem, ņemot vērā gan mobilos lietojumus (viedtālruņus un planšetdatorus), gan datoru programmatūru (klēpjdatorus un galddatorus), kā arī tīmekļa portālus un tīmekļa lietojumprogrammas. VPPP ir:

izvēlēties vai izstrādāt energoefektīvāku programmatūru, kas minimalizē IKT iekārtu enerģijas patēriņu programmatūras darbināšanas laikā,

pēc galalietotāju vajadzību novērtējuma izstrādāt programmatūru, kas ir spējīga pielāgoties pieprasījumam, ar mērķi izvairīties no pārmērīga enerģijas patēriņa lietošanas fāzē un ierobežot esošo IKT ierīču morālu nolietošanos,

monitorēt programmatūras enerģijas patēriņu, lai novērtētu iegādātās programmatūras reālo sniegumu vai lai novērtētu iespējas uzlabot esošās programmatūras energoefektivitāti,

novērtēt programmatūras ietekmi uz vidi, veicot LCA izstrādes fāzē un snieguma mērījumus (CPU, RAM un enerģijas izlietojums) lietošanas fāzē,

pārstrukturēt esošo programmatūru energoefektivitātes uzlabošanai.

Izmantojamība

VPPP ir izmantojama visu veidu uzņēmumos šajā nozarē neatkarīgi no tā, vai uzņēmumi programmatūras risinājumus iepērk vai izstrādā paši.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

Tādu objektu īpatsvars, kuros ir ieviesta ES Datu centru energoefektivitātes rīcības kodeksa paraugprakse vai CLC/TR 50600-99-1 minētā sagaidāmā prakse attiecībā uz jaunu IT pakalpojumu izstrādi un ieviešanu

To datu apjoms, kas pārsūtīti saistībā ar programmatūras lietojumu (biti/tīmekļlapas skatījums vai biti/mobilās lietotnes izmantojuma minūte)

Tādas nesen iegādātas programmatūras īpatsvars, kuras iepirkumā par vienu no atlases kritērijiem bijis energosniegums (%)

Tādas jaunizstrādātas programmatūras īpatsvars, kuras izstrādē viens no kritērijiem bijis energosniegums (%)

Tādas programmatūras īpatsvars, kas spējīga pielāgoties pieprasījumam

Tādas esošās programmatūras īpatsvars, kura ir refaktorēta vai kurai ir veikta koda pārskatīšana, tiecoties panākt augstāku energoefektivitāti (%)

Tādas programmatūras īpatsvars, kurai novērtēts vai monitorēts energosniegums (%)

Tādas programmatūras īpatsvars, kurai ir veikts LCA

To programmatūras izstrādātāju (darbinieku) īpatsvars, kas apmācīti energoefektīvas programmatūras jautājumos (%)

Visos datu centros ir ieviesta ES Datu centru energoefektivitātes rīcības kodeksa paraugprakse vai CLC/TR 50600-99-1 minētā sagaidāmā prakse attiecībā uz jaunu IT pakalpojumu izstrādi un ieviešanu

Energoefektīvas programmatūras jautājumos ir apmācīti visi darbinieki (programmatūras izstrādātāji)

Gada laikā datu trafika pieprasījuma minimalizēšanai īstenots vismaz viens projekts, kurā izmantota zaļā programmatūra

3.2.   Datu centru VPPP

Šajā sadaļā aplūkota prakse, kas uzlabo datu centru operāciju vidisko sniegumu. Daudzus no šajā nodaļā minētajiem paņēmieniem var ieviest arī telesakaru centrālēs.

Datu centru klāsts ir plašs, un ir daudz dažādu veidu, kā tos iedalīt kategorijās; datu centru diferencēšanai var izmantot šādus raksturlielumus: datu centra lielums (ko nosaka fiziskā platība, serveru skaits un/vai slodzes kapacitāte); ģeogrāfiskā atrašanās vieta; operatora uzdevums vai veids (piemēram, korporatīvie datu centri, kopvietošanas datu centri (11), kopmitināšanas datu centri vai tīkla operatora kompleksi); drošības līmenis (I līdz IV līmenis). Visi šie raksturlielumi ietekmē turpmāk izklāstīto VPPP izmantojamību dažādos datu centros.

3.2.1.   Ieviest datu centros energopārvaldības sistēmu (arī mērīt, monitorēt un pārvaldīt IKT un citu iekārtu enerģijas patēriņu)

Datu centru ietekmi uz vidi lielākoties rada to enerģijas patēriņš. Tāpēc ir svarīgi, lai datu centru operatoriem būtu skaidrs un detalizēts pārskats par enerģijas patēriņu atbilstošā granularitātes līmenī un lai sistemātiski tiktu izmantotas visas iespējas to minimalizēt. Paraugprakse ir:

ieviest energopārvaldības sistēmu (piemēram, ISO 50001 vai EMAS),

auditēt esošās iekārtas un pakalpojumus, lai nodrošinātu, ka tiek apzinātas visas jomas ar optimizācijas un konsolidācijas potenciālu, tādējādi pirms investīcijām jaunos materiālos maksimāli izmantojot visas neizmantotās spējas,

uzstādīt mērierīces, kas spēj izmērīt enerģijas patēriņu un vidiskos parametrus dažādos līmeņos (rindas, skapja, statnes vai IKT ierīces līmenī),

monitorēt galvenos snieguma rādītājus, kas uzrāda iekārtas izmantojumu, enerģijas patēriņu un vides apstākļus.

Izmantojamība

Ir spēkā vispārīgās piezīmes par datu centru VPPP izmantojamību. Vairums energopārvaldības paraugprakšu būs piemērotākas lokalizētiem, vidēja līmeņa un korporatīvās klases datu centriem.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

Datu centra vispārējais KPI (KPIDCEM ) saskaņā ar ETSI standartu

Tādu kompleksu īpatsvars, kuriem energopārvaldības sistēma ir sertificēta saskaņā ar ISO 50001 vai integrēta EMAS vai kuri ievēro ES Datu centru energoefektivitātes rīcības kodeksā paredzēto minimālo praksi vai CLC/TR 50600-99-1 minēto sagaidāmo praksi

To IKT, dzesēšanas vai barošanas iekārtu īpatsvars, kuras aprīkotas ar specifiskām mērierīcēm (ar ko mēra lietojumu, enerģijas patēriņu, temperatūru vai mitrumu)

To darbinieku īpatsvars, kuri gada laikā informēti par enerģētiskajiem mērķiem vai apmācīti relevantajās energopārvaldības darbībās.

KPIDCP esošajiem datu centriem ir 1,5 vai mazāks

Visos datu centros ir ieviesta energopārvaldības sistēma, kura sertificēta saskaņā ar ISO 50001 vai integrēta EMAS vai kura atbilst ES Datu centru energoefektivitātes rīcības kodeksā paredzētajai minimālajai praksei vai CLC/TR 50600-99-1 minētajai sagaidāmajai praksei

3.2.2.   Datu pārvaldības un glabāšanas politikas definēšana un īstenošana

Viens no galvenajiem pasākumiem, kā samazināt datu centru enerģijas patēriņu, samazinot darbināmo iekārtu (serveri un glabāšanas ierīces) skaitu, ir minimalizēt diskos glabāto datu daudzumu un lietojumprogrammu darbināšanai nepieciešamo skaitļošanas jaudu. Paraugprakse ir:

ieviest iedarbīgu datu pārvaldības un glabāšanas politiku, ar ko tiktu minimalizēts to glabāto datu īpatsvars, kuri nav vajadzīgi, dublējas vai kuriem nav vajadzīga ātra piekļuve,

ieviest tīkla un virtualizācijas tehnoloģijas, kas ļautu maksimalizēt koplietošanas platformu izmantojumu,

konsolidēt esošos pakalpojumus un izņemt no ekspluatācijas nevajadzīgo aparatūru (un virtuālās mašīnas), kas ļautu samazināt to, cik daudz ļoti izturīgu un uzticamu iekārtu (serveru, tīklošanas un glabāšanas iekārtu) tiek darbināts.

Ja šos paņēmienus pielieto pareizi, samazinās vajadzība iepirkt aparatūru, kā rezultātā tiek ievērojami ietaupīti materiālie resursi.

Izmantojamība

Šī VPPP ir plaši izmantojama visos nozares uzņēmumos un organizācijās neatkarīgi no to lieluma, drošības līmeņa vai uzdevuma, lai gan korporatīvajos vai kopvietošanas datu centros izmantojamība var atšķirties. Lai arī virtualizāciju biežāk izmanto lielos datu centros, šo paņēmienu var izmantot arī mazākās serveru telpās.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji

Vidiskā snieguma rādītāji

Izcilības kritēriji

Enerģijas patēriņš (kWh) uz vienu statni

Vidējais vietas izmantojums glabāšanas diskos (%)

Vidējais serveru izmantojums (%)

Vidējais skapju izmantojums (%)

Virtualizēto serveru īpatsvars (%)

Tādu datu centru īpatsvars, kuros ir ieviesta ES Datu centru energoefektivitātes rīcības kodeksā paredzētā minimālā prakse vai CLC/TR 50600-99-1 minētā sagaidāmā prakse attiecībā uz datu pārvaldību un glabāšanu un esošo IKT iekārtu un pakalpojumu pārvaldību

Visos datu centros ir ieviesta ES Datu centru energoefektivitātes rīcības kodeksā paredzētā minimālā prakse vai CLC/TR 50600-99-1 minētā sagaidāmā prakse attiecībā uz datu pārvaldību un glabāšanu un esošo IKT iekārtu un pakalpojumu pārvaldību

3.2.3.   Gaisa plūsmu vadības un plānojuma uzlabošana

IT sistēmu uzticamība ir atkarīga no vides apstākļiem (temperatūra, mitrums, putekļi utt.), kuri jānodrošina ar pienācīgu iekštelpu gaisa kvalitātes kontroli. Datu centru gaisa plūsmu vadības mērķis ir novērst gaisa recirkulāciju un pievadītā dzesējošā gaisa sajaukšanos ar no iekārtām izdalīto karsto gaisu. VPPP ir:

IKT iekārtas uzstādīt karsto un auksto koridoru konfigurācijā, lai nodrošinātu, ka aparatūrai ir kopīgs gaisa plūsmas virziens bez aukstā un karstā gaisa sajaukšanās,

nodrošināt, ka koridori ir atdalīti un norobežoti, lai izvairītos no gaisa recirkulācijas ap serveriem,

nošķirt IKT iekārtas atbilstoši tam, kādi vides apstākļi (galvenokārt mitrums un temperatūra) tām vajadzīgi, un nodrošināt pienācīgu gaisa plūsmu atdalītajām vides zonām,

uzlabot grīdas un griestu konstrukciju, lai samazinātu apejošo gaisplūsmu, nepieļautu gaisa recirkulāciju un samazinātu šķēršļus, ko rada kabeļi vai citas konstrukcijas,

piegādātā atdzesētā gaisa apjomus un kvalitāti pielāgot IT iekārtu vajadzībām (kas izriet no saražotā siltuma un vides apstākļiem) un nodrošināt nelielu atdzesētā gaisa pārapgādi, lai minimalizētu uzsildītā gaisa recirkulāciju.

Uzlabota gaisa plūsmu vadība palielina dzesēšanas iekārtu efektivitāti un jaudu, samazina ventilatoru un mitrinātāju izmantošanu (un to enerģijas patēriņu) un minimalizē atlikumsiltuma rašanos.

Izmantojamība

Lielāko daļu šo darbību var īstenot tikai datu centra operatori, jo to īstenošanai ir jāizdara izmaiņas ekspluatācijas apstākļos, jāpilnveido kompleksa plānojums vai jāuzstāda jaunas iekārtas. Lai gan atzīto paraugpraksi var īstenot jebkura lieluma datu centros, mēroga efektu var novērot lielos datu centros, kuros investīciju atdeves laiks ir īsāks.

Attiecīgie vidiskā snieguma rādītāji un izcilības kritēriji