a)

apdrošināšanas līgumiem, tostarp pārapdrošināšanas līgumiem, ko tas noslēdz;

b)

pārapdrošināšanas līgumiem, kurus tas tur; kā arī

c)

ieguldījumu līgumiem ar diskrecionāras dalības iezīmēm, ko tas noslēdz, ja uzņēmums noslēdz arī apdrošināšanas līgumus.

a)

turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem, izņemot:

b)

ieguldījumu līgumiem ar diskrecionāras dalības iezīmēm, kā noteikts 3. punkta c) apakšpunktā, izņemot atsauci uz apdrošināšanas līgumiem, kas minēti 3. punkta c) apakšpunktā, un kā aprakstīts 71. punktā.

a)

ražotāja, dīlera vai mazumtirgotāja sniegtām garantijām saistībā ar preču vai pakalpojumu pārdošanu klientam (sk. 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”);

b)

darba devēju aktīviem un saistībām no darbinieku pabalsta plāniem (sk. 19. SGS “Darbinieku pabalsti” un 2. SFPS “Akciju maksājumi”) un pensiju pabalstu pienākumiem, kas uzrādīti noteiktos pensijas pabalsta plānos (sk. 26. SGS “Pensijas pabalsta plānu uzskaite un pārskatu sniegšana”);

c)

līgumā noteiktajām tiesībām vai pienākumiem, kas ir saistīti ar nefinanšu posteņa izmantošanu nākotnē vai ar tiesībām to izmantot (piemēram, dažu licenču maksas, autoratlīdzība, mainīgās un citas nomas maksas un līdzīgi posteņi: sk. 15. SGS, 38. SGS “Nemateriālie aktīvi” un 16. SFPS “Noma”);

d)

ražotāja, dīlera vai mazumtirgotāja sniegtām atlikušās vērtības garantijām un nomnieka atlikušās vērtības garantijām, ja tās ir iekļautas nomas maksā (sk. 15. SFPS un 16. SFPS);

e)

finanšu garantiju līgumiem, izņemot, ja apdrošinātājs iepriekš ir tieši apgalvojis, ka tas šādus līgumus uzskata par apdrošināšanas līgumiem un ir izmantojis apdrošināšanas līgumiem piemērojamo uzskaiti. Apdrošinātājs šādiem finanšu garantiju līgumiem izvēlas piemērot vai nu 17. SFPS, vai 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” un 7. SFPS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” un 9. SFPS “Finanšu instrumenti”. Apdrošinātājs šādu izvēli var izdarīt attiecībā uz katru līgumu atsevišķi, bet šāda izvēle attiecībā uz konkrēto līgumu nav atsaucama;

f)

iespējamai atlīdzībai, kas maksājama vai saņemama uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumā (sk. 3. SFPS: “Uzņēmējdarbības apvienošana”);

g)

apdrošināšanas līgumiem, kuros uzņēmums ir apdrošinājuma ņēmējs, izņemot, ja minētie līgumi ir turētie pārapdrošināšanas līgumi (sk. 3. punkta b) apakšpunktu);

h)

kredītkaršu līgumiem vai līdzīgiem līgumiem, kas paredz kredīta vai maksāšanas kārtību un kas atbilst apdrošināšanas līguma definīcijai, tikai un vienīgi tad, ja uzņēmums neatspoguļo ar atsevišķu klientu saistītā apdrošināšanas riska novērtējumu, nosakot ar šo klientu noslēgtā līguma cenu (sk. 9. SFPS un citus piemērojamos SFPS standartus). Tomēr tikai un vienīgi tad, ja 9. SFPS pieprasa uzņēmumam nodalīt apdrošināšanas seguma komponenti (sk. 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunkta iv) punktu), kas ir iegults šādā līgumā, uzņēmums šim komponentam piemēro 17. SFPS.

a)

uzņēmums, nosakot līguma cenu ar atsevišķu klientu, cenā neatspoguļo riska novērtējumu, kas saistīts ar šādu klientu;

b)

līgumā paredzēts sniegt kompensāciju klientam, sniedzot pakalpojumus, nevis veicot skaidras naudas maksājumus klientam; kā arī

c)

apdrošināšanas risks, kas ir nodots ar līgumu, galvenokārt izriet no tā, ka klients izmanto pakalpojumus, nevis no nenoteiktības par minēto pakalpojumu izmaksām.

a)

piemēro 9. SFPS, lai noteiktu, vai ir iegults atvasinātais instruments, kas jānodala un, ja tāds ir, kā šādu atvasināto instrumentu uzskaitīt;

b)

no apdrošināšanas pamatlīguma nodala ieguldījumu komponentu tikai un vienīgi tad, ja minētais ieguldījumu komponents ir atšķirīgs (sk. B31.-B32. punktu). Uzņēmums piemēro 9. SFPS, lai uzskaitītu nodalīto ieguldījumu komponentu, ja vien tas nav ieguldījumu līgums ar diskrecionārām dalības iezīmēm, uz kuru attiecas 17. SFPS darbības joma (sk. 3. punkta c) apakšpunktu).

a)

piemēro 15. SFPS, lai piešķirtu ienākošās naudas plūsmas starp apdrošināšanas komponentu un visiem apsolījumiem sniegt atšķirīgas preces vai pakalpojumus, kas nav apdrošināšanas līgumā ietvertie pakalpojumi; kā arī

b)

piešķir izejošās naudas plūsmas starp apdrošināšanas komponentu un visām apsolītajām precēm vai pakalpojumiem, kas nav apdrošināšanas līgumā ietvertie pakalpojumi, kas uzskaitīti, piemērojot 15. SFPS tā, lai:

a)

tādu līgumu grupa, kuri sākotnējās atzīšanas brīdi ir apgrūtinoši, ja tādi ir;

b)

tādu līgumu grupa, kuriem sākotnējās atzīšanas brīdī nav būtiskas iespējas kļūt par apgrūtinošiem turpmāk, ja tādi ir; kā arī

c)

atlikušo līgumu grupa portfelī, ja tādi ir.

a)

balstoties uz iespējamajām izmaiņām pieņēmumos, kuru rezultātā, ja tādas notiktu, līgumi kļūtu apgrūtinoši;

b)

izmantojot informāciju par aplēsēm, kuras izriet no uzņēmuma iekšējiem ziņojumiem. Tādēļ, novērtējot, vai līgumiem, kas sākotnējās atzīšanas brīdī nav apgrūtinoši, ir būtiska iespēja kļūt par apgrūtinošiem:

a)

vairākās grupās, kas nav apgrūtinošas sākotnējās atzīšanas brīdī, ja no uzņēmuma iekšējiem ziņojumiem ir iegūta informācija, kas nošķir:

b)

vairāk nekā vienā līgumu grupā, kuri ir apgrūtinoši sākotnējās atzīšanas brīdī, ja uzņēmuma iekšējos ziņojumos ir sniegta precīzāka informācija par to, cik lielā mērā līgumi ir apgrūtinoši.

a)

līgumu grupas seguma perioda sākums;

b)

datums, kas ir termiņš pirmajam maksājumam, kas jāveic apdrošinājuma ņēmējam attiecīgajā grupā; kā arī

c)

attiecībā uz apgrūtinošu līgumu grupu brīdis, kad grupa kļūst apgrūtinoša.

a)

apdrošināšanas līgumu grupām, kuras atbilst kādam no 53. punktā noteiktajiem kritērijiem, – uzņēmums var vienkāršot grupas novērtēšanu, izmantojot 55.-59. punktā minēto prēmiju attiecināšanas pieeju;

b)

turēto pārapdrošināšanas līgumu grupām – uzņēmums piemēro 32.-46. punktu, kā pieprasīts 63.-70.A punktā. Uz turēto pārapdrošināšanas līgumu grupām neattiecas 45. punkts (par apdrošināšanas līgumiem ar tiešas dalības iezīmēm) un 47.-52. punkts (par apgrūtinošiem līgumiem);

c)

grupām, kuras ietver ieguldījumu līgumus ar diskrecionāras dalības iezīmēm, – uzņēmums piemēro 32.-52. punktu, ievērojot 71. punkta grozījumus.

a)

izpildes naudas plūsmas, kuras ietver:

b)

līgumiskā pakalpojuma marža, kas novērtēta, piemērojot 38.-39. punktu.

a)

objektīvi ietver visu pieejamo saprātīgo un pamatojamo informāciju, kas pieejama bez nepamatotām izmaksām vai pūlēm, par minēto nākotnes naudas plūsmu summu, grafiku un nenoteiktību (sk. B37.-B41. punktu). Lai to izdarītu, uzņēmums aplēš iespējamo iznākumu pilnas virknes sagaidāmo vērtību (t. i., ar varbūtību svērtais vidējais rādītājs);

b)

atspoguļo uzņēmuma izredzes ar nosacījumu, ka jebkura attiecīgā tirgus mainīgo lielumu aplēses atbilst novērojamajām tirgus cenām attiecībā uz minētajiem mainīgajiem lielumiem (sk. B42.-B53. punktu);

c)

ir atjauninātas – aplēses atspoguļo apstākļus, kas pastāv novērtēšanas dienā, tostarp attiecīgajā dienā izdarītos pieņēmumus par nākotni (sk. B54.-B60. punktu);

d)

ir precīzas – uzņēmums aplēš korekciju attiecībā uz nefinanšu risku atsevišķi no pārējām aplēsēm (sk. B90. punktu). Uzņēmums arī aplēš naudas plūsmas atsevišķi no korekcijas attiecībā uz naudas laikvērtību un finanšu risku, izņemot, ja vispiemērotākā novērtēšanas metode apvieno minētās aplēses (sk. B46. punktu).

a)

uzņēmums spēj praksē atkārtoti novērtēt konkrēta apdrošinājuma ņēmēja riskus, un rezultātā tas var noteikt ieguvumu cenu vai līmeni, kas pilnībā atspoguļo minētos riskus; vai

b)

ir izpildīti abi turpmāk minētie kritēriji:

a)

atspoguļo naudas laikvērtību, naudas plūsmu iezīmes un apdrošināšanas līgumu likviditātes iezīmes;

b)

atbilst novērojamajām tirgus cenām (ja tādas ir) attiecībā uz finanšu instrumentiem ar tādām naudas plūsmām, kuru iezīmes atbilst apdrošināšanas līgumu naudas plūsmu iezīmēm attiecībā, piemēram, uz grafiku, valūtu un likviditāti; kā arī

c)

izslēdz tādu faktoru sekas, kas ietekmē šādas novērojamās tirgus cenas, bet neietekmē apdrošināšanas līgumu nākotnes naudas plūsmas.

a)

veicot tādu izpildes naudas plūsmu summas sākotnējo atzīšanu, kuras novērtētas, piemērojot 32.–37. punktu;

b)

no visām naudas plūsmām, kuras izriet no konkrētajā grupā attiecīgajā datumā ietvertajiem līgumiem;

c)

sākotnējās atzīšanas datumā pārtraucot atzīt:

a)

atlikušā seguma saistības, kuras ietver:

b)

saistības, kas izriet no notikušajiem gadījumiem, kuras ietver izpildes naudas plūsmas, kas attiecas uz pagātnes pakalpojumu, un kuras uz grupu attiecinātas minētajā datumā un novērtētas, piemērojot 33.-37. punktu un B36.-B92. punktu.

a)

ienākumi no apdrošināšanas – ņemot vērā samazinājumu saistībās par atlikušo segumu pārskata laikā sniegto pakalpojumu dēļ, kas novērtēti, piemērojot B120.–B124. punktu;

b)

apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi – ņemot vērā zaudējumus, kas radušies no apgrūtinošu līgumu grupām, un šādu zaudējumu apvērses (sk. 47.–52. punktu); kā arī

c)

apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi – ņemot vērā naudas laikvērtības ietekmi un finanšu riska ietekmi, kā precizēts 87. punktā.

a)

apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi – ņemot vērā saistību palielinājumu, kas radies pārskata periodā radušos atlīdzību prasību un izdevumu rezultātā, izņemot jebkādus ieguldījumu komponentus;

b)

apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi – ņemot vērā visas turpmākās izmaiņas izpildes naudas plūsmās, kas attiecas uz notikušajiem gadījumiem un radušamies zaudējumiem; kā arī

c)

apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi – ņemot vērā naudas laikvērtības ietekmi un finanšu riska ietekmi, kā precizēts 87. punktā.

a)

visu grupai pievienoto jauno līgumu ietekmi (sk. 28. punktu);

b)

procentus, kas pieauguši par līgumiskās pakalpojuma maržas uzskaites vērtību pārskata periodā, kuri novērtēti, piemērojot diskonta likmes, kā precizēts B72. punkta b) apakšpunktā;

c)

izmaiņas izpildes naudas plūsmās, kas attiecas uz nākotnes pakalpojumu, kā precizēts B96.–B100. punktā, izņemot tādā apjomā, kādā:

d)

ietekmi, ko rada jebkura valūtas kursa starpība uz līgumisko pakalpojuma maržu; kā arī

e)

summu, kas atzīta kā apdrošināšanas ienākumi saistībā ar apdrošināšanas līgumā ietverto pakalpojumu nodošanu pārskata periodā un kas noteikta, pārskata beigās atlikušo līgumisko pakalpojuma maržu (pirms attiecināšanas) sadalot pašreizējā un atlikušajā seguma periodā, piemērojot B119. punktu.

a)

visu grupai pievienoto jauno līgumu ietekme (sk. 28. punktu);

b)

uzņēmuma daļas summa pamatā esošo posteņu patiesās vērtības izmaiņās (sk. B104. punkta b) apakšpunkta i) punktu), izņemot tādā apjomā, kādā:

c)

izmaiņas izpildes naudas plūsmās, kas attiecas uz nākotnes pakalpojumu, kā precizēts B101.–B118. punktā, izņemot tādā apjomā, kādā:

d)

jebkuras valūtas kursa starpības ietekme, kas rodas saistībā ar līgumisko pakalpojuma maržu; kā arī

e)

summa, kas atzīta kā apdrošināšanas ienākumi saistībā ar apdrošināšanas līgumā ietverto pakalpojumu nodošanu pārskata periodā un kas noteikta, pārskata beigās atlikušo līgumisko pakalpojuma maržu (pirms attiecināšanas) sadalot pašreizējā un atlikušajā seguma periodā, piemērojot B119. punktu.

a)

nelabvēlīgas izmaiņas, kas saistītas ar nākotnes pakalpojumu izpildes naudas plūsmās, kas attiecinātas uz grupu un radušās no izmaiņām aplēsēs par nākotnes naudas plūsmām un riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku; kā arī

b)

attiecībā uz apdrošināšanas līgumu grupu ar tiešas dalības iezīmēm – uzņēmuma daļas summa pamatā esošo posteņu patiesās vērtības samazinājumā.

a)

turpmākās izmaiņas saistību par atlikušo segumu izpildes naudas plūsmās, kā precizēts 51. punktā, sistemātiski starp:

b)

tikai zaudējumu komponentu, līdz šis komponents ir samazināts līdz nullei:

Piemērojot 44. panta c) apakšpunkta ii) punktu, 45. punkta b) apakšpunkta iii) punktu un 45. punkta c) apakšpunkta iii) punktu, uzņēmums koriģē līgumisko pakalpojuma maržu tikai attiecībā uz tādu samazinājumu, kas pārsniedz summu, kura attiecināta uz zaudējumu komponentu.

a)

nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēses attiecībā uz atlīdzību prasībām un izdevumiem, kurās nav ietvertas atlikušā seguma saistības apdrošināšanas pakalpojumu izdevumu dēļ;

b)

izmaiņas riska korekcijā attiecībā uz nefinanšu risku, kas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā saistībā ar atbrīvošanu no riska; un

c)

apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi.

a)

uzņēmums pamatoti sagaida, ka šāda vienkāršošana radīs saistību par atlikušo segumu novērtējumu attiecīgajai grupai, kas būtiski neatšķirtos no tāda novērtējuma, kas tiktu veikts, piemērojot 32.–52. punktā noteiktās prasības; vai

b)

katra grupas līguma seguma periods (tostarp apdrošināšanas līgumā ietvertie pakalpojumi, ko rada visas prēmijas līguma robežās, kas noteikts attiecīgajā datumā, piemērojot 34. punktu), ir viens gads vai mazāk.

a)

nākotnes naudas plūsmu apjomu, kas attiecas uz visiem līgumos iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem; un

b)

līgumu grupas seguma perioda ilgumu.

a)

sākotnējās atzīšanas brīdī saistību uzskaites vērtība ir:

b)

katra turpmākā pārskata perioda beigās saistību uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība pārskata perioda sākumā:

a)

saistību par atlikušo segumu uzskaites vērtību, kas noteikta, piemērojot 55. punktu, un

b)

izpildes naudas plūsmām, kuras attiecas uz grupas atlikušo apdrošināšanas segumu, piemērojot 33.–37. punktu un B92. punktu. Tomēr, ja piemērojot 59. punkta b) apakšpunktu, uzņēmums nekoriģē saistības, kas izriet no notikušajiem gadījumiem, attiecībā uz naudas laikvērtību un finanšu risku, tas izpildes naudas plūsmās nekādas šādas korekcijas neietver.

a)

var izvēlēties atzīt visas apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas kā izdevumus, kad tam rodas šādas izmaksas, ja attiecīgajā grupā katra līguma seguma periods sākotnējās atzīšanas brīdī nepārsniedz vienu gadu;

b)

novērtē apdrošināšanas līgumu grupas saistības, kas izriet no notikušajiem gadījumiem, attiecībā pret izpildes naudas plūsmām, kuras attiecas uz notikušajiem gadījumiem, piemērojot 33.–37. punktu un B36.–B92. punktu. Tomēr uzņēmumam nav jākoriģē nākotnes naudas plūsmas attiecībā uz naudas laikvērtību un finanšu riska ietekmi, ja sagaidāms, ka minētās naudas plūsmas tiks samaksātas vai saņemtas gada laikā vai ātrāk no dienas, kad gadījumi notika.

a)

turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas seguma perioda sākums; un

b)

datums, kad uzņēmums atzīst apgrūtinošu pamatā esošo apdrošināšanas līgumu grupu, piemērojot 25. punkta c) apakšpunktu, ja uzņēmums ir noslēdzis saistīto pārapdrošināšanas līgumu, kas tiek turēts pārapdrošināšanas līgumu grupā, kuri tiek turēti šajā datumā vai pirms tā.

a)

izpildes naudas plūsmas;

b)

jebkura aktīva vai saistību, kas iepriekš atzīti attiecībā uz naudas plūsmām saistībā ar turēto pārapdrošināšanas līgumu grupu, summa, kuras atzīšana šajā datumā pārtraukta;

c)

jebkādas naudas plūsmas, kas rodas šajā datumā; un

d)

jebkuri ienākumi, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, piemērojot 66.A punktu.

a)

visu grupai pievienoto jauno līgumu ietekme (sk. 28. punktu);

b)

procentus, kas pieauguši par līgumisko pakalpojuma maržas uzskaites vērtību, kas novērtēti pēc diskonta likmēm, kā precizēts B72. punkta b) apakšpunktā;

ba)

ienākumus, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārskata periodā, piemērojot 66.A punktu;

bb)

zaudējumu atgūšanas komponenta apvērses, kas atzītas, piemērojot 66.B punktu (sk. B119.F punktu), ciktāl šīs apvērses nav turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas izpildes naudas plūsmu izmaiņas;

c)

izmaiņas izpildes naudas plūsmās, ko mēra, piemērojot diskonta likmes, kas noteiktas B72. punkta c) apakšpunktā, ciktāl izmaiņas attiecas uz nākotnes pakalpojumu, izņemot, ja:

d)

jebkuras valūtas kursa starpības ietekme, kas rodas saistībā ar līgumisko pakalpojuma maržu; un

e)

summu, kas atzīta peļņas un zaudējumu aprēķinā saistībā ar attiecīgajā periodā saņemtajiem pakalpojumiem, un noteikta, pārskata beigās atlikušo līgumisko pakalpojuma maržu (pirms attiecināšanas) izlīdzinot turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas pašreizējā un atlikušajā seguma periodā, piemērojot B119. punktu.

a)

uzņēmums pamatoti sagaida, ka rezultātā veiktais novērtējums būtiski neatšķirsies no rezultāta, ko iegūst, piemērojot 63.–68. punkta prasības; vai

b)

turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas katra līguma seguma periods (tostarp apdrošināšanas segums no visām prēmijām līguma robežās, kas noteikts attiecīgajā datumā, piemērojot 34. punktu), ir viens gads vai mazāk.

a)

nākotnes naudas plūsmu apjomu, kas attiecas uz visiem līgumos iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem; un

b)

turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas seguma perioda ilgumu.

a)

sākotnējās atzīšanas diena (sk. 25. un 28. punktu) ir diena, kad uzņēmums kļūst par līguma pusi;

b)

līguma robežas (sk. 34. punktu) ir grozītas, lai naudas plūsmas ietvertu līguma robežās, ja tās rodas no uzņēmuma materiāltiesiska pienākuma izmaksāt skaidru naudu pašreizējā vai nākotnes datumā. Uzņēmumam nav materiāltiesiska pienākuma izmaksāt skaidru naudu, ja tas spēj praksē noteikt cenu par apsolījumu izmaksāt skaidru naudu, kas pilnībā atspoguļo apsolītās naudas summu un saistītos riskus;

c)

līgumiskās pakalpojuma maržas attiecināšana (sk. 44. punkta e) apakšpunktu un 45. punkta e) apakšpunktu) ir grozīta tā, lai uzņēmums sistemātiski atzītu līgumisko pakalpojuma maržu līgumu grupas darbības laikā, atspoguļojot līgumā paredzēto ieguldījumu pakalpojumu nodošanu.

a)

ja grozītie noteikumi būtu bijuši ietverti līguma noslēgšanas brīdī:

b)

sākotnējais līgums atbilda apdrošināšanas līguma ar tiešas dalības iezīmēm definīcijai, bet grozītais līgums vairs neatbilst šai definīcijai vai otrādi; vai

c)

uzņēmums piemēroja 53.–59. punktā vai 69.–70. punktā minēto prēmiju attiecināšanas pieeju oriģinālajam līgumam, bet grozījumi nozīmē to, ka līgums vairs neatbilst atbilstības kritērijiem minētajai pieejai 53. vai 69. punktā.

a)

tas ir zaudējis spēku, t. i., ja ir beidzies apdrošināšanas līgumiskā pienākuma termiņš vai tas ir izpildīts, vai atcelts; vai

b)

ir izpildīts kāds no 72. punkta nosacījumiem.

a)

uz grupu attiecinātās izpildes naudas plūsmas ir koriģētas, lai dzēstu nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību un riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku, kas saistīts ar tiesībām un pienākumiem, kuru atzīšana grupā ir pārtraukta, piemērojot 40. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 40. punkta b) apakšpunktu;

b)

grupas līgumiskā pakalpojuma marža ir koriģēta saistībā ar izmaiņām izpildes naudas plūsmās, kā aprakstīts a) apakšpunktā, tiktāl, ciktāl tas pieprasīts 44. punkta c) apakšpunktā un 45. punkta c) apakšpunktā, izņemot, ja piemēro 77. punktu; un

c)

seguma vienību skaits sagaidāmajiem atlikušajiem apdrošināšanas līgumā ietvertajiem pakalpojumiem ir koriģēts, lai atspoguļotu seguma vienības, kuru atzīšana grupā ir pārtraukta, un līgumiskās pakalpojuma maržas summa, kas ir atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, balstās uz minēto koriģēto vienību skaitu, piemērojot B119. punktu.

a)

koriģē tās grupas līgumisko pakalpojuma maržu, no kuras attiecīgā līguma atzīšana ir pārtraukta, tiktāl, ciktāl tas pieprasīts 44. punkta c) apakšpunktā un 45. punkta c) apakšpunktā, attiecībā uz starpību starp i) un ii) punktu līgumiem, kas nodoti trešajai pusei, vai iii) punktu līgumiem, kuru atzīšana ir pārtraukta, piemērojot 72. punktu:

b)

novērtē jauno līgumu, kas atzīts, piemērojot 72. punktu, pieņemot, ka uzņēmums grozījumu veikšanas dienā saņēma a) apakšpunkta iii) punktā aprakstīto prēmiju.

a)

noslēgtie apdrošināšanas līgumi, kas ir aktīvi;

b)

noslēgtie apdrošināšanas līgumi, kas ir saistības;

c)

turētie pārapdrošināšanas līgumi, kas ir aktīvi; un

d)

turētie pārapdrošināšanas līgumi, kas ir saistības.

a)

apdrošināšanas pakalpojuma rezultāts (83.–86. punkts), tostarp apdrošināšanas ienākumi un apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi; un

b)

apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi (87.–92. punkts).

a)

pārapdrošināšanas naudas plūsmas, kas ir atkarīgas no atlīdzību prasībām par pamatā esošajiem līgumiem, uzskaita kā daļu no atlīdzību prasībām, par kurām tiek sagaidīts, ka tās atmaksās saskaņā ar turēto pārapdrošināšanas līgumu;

b)

summas, ko tas sagaida saņemt no pārapdrošinātāja, kuras nav atkarīgas no pamatā esošo līgumu atlīdzību prasībām (piemēram, daži cedēšanas komisijas maksu veidi), uzskaita kā samazinājumu pārapdrošinātājam izmaksājamās prēmijās;

ba)

summas, kas atzītas saistībā ar zaudējumu atgūšanu, piemērojot 66. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktu un 66.A-66.B punktu, uzskaita kā summas, kas atgūtas no pārapdrošinātāja; un

c)

nenorāda samaksāto prēmiju sadali kā samazinājumu ienākumos.

a)

naudas laikvērtības ietekme un izmaiņas naudas laikvērtībā; un

b)

finanšu riska un finanšu riska izmaiņu ietekme; bet

c)

izņemot visas šādas izmaiņas apdrošināšanas līgumu grupām ar tiešas dalības iezīmēm, kas koriģētu līgumisko pakalpojuma maržu, bet to nedara, piemērojot 45. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, 45. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, 45. punkta c) apakšpunkta ii) punktu vai 45. punkta c) apakšpunkta iii) punktu. Tās ir ietvertas apdrošināšanas pakalpojumu izdevumos.

a)

B117.A punktu apdrošināšanas finanšu ienākumiem vai izdevumiem, kas rodas, piemērojot B115. punktu (riska mazināšana); un

b)

88. un 89. punktu visiem pārējiem apdrošināšanas finanšu ienākumiem vai izdevumiem.

a)

ietver attiecīgā perioda apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā; vai

b)

sadala attiecīgā perioda apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus, lai peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietvertu summu, kas noteikta, sistemātiski iedalot sagaidāmos kopējos apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus līgumu grupas darbības laikā, piemērojot B130.–B133. punktu.

a)

ietver attiecīgā perioda apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā; vai

b)

sadala attiecīgā perioda apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus, lai peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietvertu summu, kas novērš uzskaites neatbilstības, peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietverot ienākumus vai izdevumus par turētajiem pamatā esošajiem posteņiem, piemērojot B134.–B136. punktu.

a)

grupas (vai līguma) visas atlikušās summas, kas iepriekš tika atzītas citos apvienotajos ienākumos, jo uzņēmums bija izvēlējies 88. punkta b) apakšpunktā izklāstīto grāmatvedības politiku, tas pārklasificē uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (sk. 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”);

b)

grupas (vai līguma) visas atlikušās summas, kas iepriekš tika atzītas citos apvienotajos ienākumos, jo uzņēmums bija izvēlējies 89. punkta b) apakšpunktā izklāstīto grāmatvedības politiku, tas nepārklasificē uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (sk. 1. SGS).

a)

summas, kas atzītas tā finanšu pārskatos par līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma (sk. 97.–116. punktu);

b)

nozīmīgi vērtējumi un izmaiņas tajos, kas izdarīti, piemērojot 17. SFPS (sk. 117.–120. punktu); un

c)

risku iezīmes un apjoms, kas izriet no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma (sk. 121.-132. punktu).

a)

līguma veids (piemēram, lielākās produktu līnijas);

b)

ģeogrāfiskais reģions (piemēram, valsts vai reģions); vai

c)

uzrādāms segments, kā definēts 8. SFPS “Darbības segmenti”.

a)

kurus no 53. un 69. punktā minētajiem kritērijiem tas ir izpildījis;

b)

vai tas ir veicis korekciju naudas laikvērtībai un finanšu riska ietekmei, piemērojot 56., 57. un 59. punkta b) apakšpunktu; un

c)

metode, ko tas ir izvēlējies, lai atzītu apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas, piemērojot 59. punkta a) apakšpunktu.

a)

tabulā atklāj 100.–105. punktā minēto saskaņošanu; un

b)

attiecībā uz katru saskaņošanu norāda neto uzskaites vērtības pārskata perioda sākumā un beigās, kas sadalītas kopsummā par līgumu portfeļiem, kas ir aktīvi, un kopsummā par līgumu portfeļiem, kas ir saistības, kuras ir vienādas ar summām, kas norādītas pārskatā par finanšu stāvokli, piemērojot 78. punktu.

a)

neto saistības (vai aktīvi) par atlikušo seguma komponentu, izņemot visus zaudējumu komponentus;

b)

visi zaudējumu komponenti (sk. 47.–52. un 57.–58. punktu);

c)

saistības, kas izriet no notikušiem gadījumiem. Attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kuriem ir piemērota 53.–59. un 69.–70. punktā aprakstītā prēmiju attiecināšanas pieeja, uzņēmums atklāj atsevišķu saskaņošanu par šādiem elementiem:

a)

nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēses;

b)

riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku; un

c)

līgumisko pakalpojuma maržu.

a)

apdrošināšanas ienākumi;

b)

apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi, atsevišķi norādot:

c)

ieguldījumu komponenti, kas nav iekļauti apdrošināšanas ieņēmumos un apdrošināšanas pakalpojumu izdevumos (apvienojumā ar prēmiju atmaksājumiem, ja vien prēmiju atmaksājumi nav uzrādīti kā daļa no naudas plūsmām laikposmā, kas aprakstīts 105. punkta a) apakšpunkta i) punktā).

a)

izmaiņas, kas attiecas uz nākotnes pakalpojumu, piemērojot B96.–B118. punktu, atsevišķi norādot šādus elementus:

b)

izmaiņas, kas attiecas uz pašreizējo pakalpojumu, t. i.,:

c)

izmaiņas, kuras attiecas uz pagātnes pakalpojumu, t. i., izmaiņas izpildes naudas plūsmās, kas attiecas uz notikušajiem gadījumiem (sk. B97. punkta a) apakšpunktu un B113. punkta a) apakšpunktu).

a)

naudas plūsmas pārskata periodā, tostarp:

b)

ietekme, ko rada izmaiņas riskā, ka turēto pārapdrošināšanas līgumu emitents nepildīs saistības;

c)

apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi; un

d)

visi papildu atsevišķie posteņi, kas var būt nepieciešami, lai saprastu izmaiņas apdrošināšanas līgumu neto uzskaites vērtībā.

a)

summas, kas attiecas uz izmaiņām saistībās par atlikušo segumu, kā precizēts B124. punktā, atsevišķi atklājot informāciju par:

b)

prēmiju daļas sadale, kas attiecas uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmu atgūšanu (sk. B125. punktu).

a)

nākotnes izejošo naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēsēm, atsevišķi norādot apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmu summu;

b)

nākotnes ienākošo naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēsēm;

c)

riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku; un

d)

līgumisko pakalpojuma maržu.

a)

līgumiem, kuri iegūti no citiem uzņēmumiem, nododot apdrošināšanas līgumus vai veicot uzņēmējdarbības apvienošanu; un

b)

apgrūtinošu līgumu grupām.

a)

iemeslu, kāpēc uzņēmumam bija jāmaina sadalīšanas bāze;

b)

visu korekcijas summu attiecībā uz katru atsevišķu ietekmēto finanšu pārskata posteni; un

c)

apdrošināšanas līgumu grupas uzskaites vērtību, kuriem tika piemērotas izmaiņas izmaiņu datumā.

a)

apdrošināšanas līgumiem, kas eksistēja pārejas datumā, kuriem uzņēmums ir piemērojis modificētu retrospektīvo pieeju;

b)

apdrošināšanas līgumiem, kas eksistēja pārejas datumā, kuriem uzņēmums ir piemērojis patiesās vērtības pieeju; un

c)

visiem pārējiem apdrošināšanas līgumiem.

a)

metodes, kas izmantotas, lai novērtētu apdrošināšanas līgumus, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, un procesus, ar ko aplēsti minētajās metodēs izmantotie ievaddati. Ja vien tas ir iespējams, uzņēmums arī sniedz kvantitatīvu informāciju par minētajiem ievaddatiem;

b)

visas izmaiņas metodēs un procesos, kas izmantoti ievaddatu aplēšanai, lai novērtētu līgumus, iemesls katrai izmaiņai un ietekmēto līgumu veids;

c)

tiktāl, ciktāl nav ietverta a) apakšpunktā, pieeja, kas izmantota, lai:

a)

riska darījumi un kā tie rodas;

b)

uzņēmuma mērķi, politikas un procesi risku pārvaldībai un risku novērtēšanai lietotās metodes; un

c)

jebkuras izmaiņas a) vai b) apakšpunktā minētajā informācijā pret iepriekšējo periodu.

a)

kvantitatīvas informācijas kopsavilkums par tā pakļautību šim riskam pārskata perioda beigās. Šo atklāto informāciju pamato ar informāciju, kas sniegta iekšēji uzņēmuma galvenajiem vadītājiem;

b)

127.–132. punktā pieprasītā informācija tādā apjomā, kas nav sniegta, piemērojot šā punkta a) apakšpunktu.

a)

jutīguma analīze, kurā norāda, kā peļņu vai zaudējumus un pašu kapitālu ietekmētu izmaiņas riska mainīgajos lielumos, kas bija reālistiski iespējamas pārskata perioda beigās:

b)

metodes un pieņēmumi, kas izmantoti, sagatavojot jūtīguma analīzi; un

c)

jutīguma analīzes sagatavošanā izmantoto metožu un pieņēmumu izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un šo izmaiņu iemesli.

a)

skaidrojums par metodi, kas izmantota, sagatavojot šādu jūtīguma analīzi, un par galvenajiem parametriem un pieņēmumiem, kuri ir pamatā sniegtajai informācijai; un

b)

skaidrojums par izmantotās metodes mērķi un par visiem ierobežojumiem, kas var būt sniegtajā informācijā.

a)

summa, kas vislabāk ataino tā maksimālo pakļautību kredītriskam pārskata perioda beigās, atsevišķi par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem; un

b)

informācija par tādu turēto pārapdrošināšanas līgumu kredītkvalitāti, kas ir aktīvi.

a)

apraksts par to, kā tas pārvalda likviditātes risku;

b)

atsevišķas termiņanalīzes par tādu noslēgto apdrošināšanas līgumu portfeļiem, kas ir saistības, un tādu turēto pārapdrošināšanas līgumu portfeļiem, kas ir saistības, kas vismaz norāda portfeļu neto naudas plūsmas par katru no pirmajiem pieciem gadiem pēc pārskata datuma un kopumā pēc pirmajiem pieciem gadiem. Uzņēmumam šajās analīzēs nav jāietver atlikušā seguma saistības, kas novērtētas, piemērojot 55.–59. punktu un 69.–70.A punktu. Analīzes var atspoguļot šādi:

c)

summas, kas ir maksājamas pēc pieprasījuma, paskaidrojot attiecību starp šādām summām un attiecīgo līgumu portfeļu uzskaites vērtību, ja tās nav jau atklātas, piemērojot šā punkta b) apakšpunktu.

a)

nenoteikts nākotnes notikums (sk. B3.–B5. punktu);

b)

maksājumi natūrā (sk. B6. punktu);

c)

atšķirība starp apdrošināšanas risku un citiem riskiem (sk. B7.–B16. punktu);

d)

būtisks apdrošināšanas risks (sk. B17.–B23. punktu);

e)

izmaiņas apdrošināšanas riska līmenī (sk. B24.–B25. punktu); un

f)

apdrošināšanas līgumu piemēri (sk. B26.–B30. punktu).

a)

varbūtība, ka iestāsies apdrošinātais gadījums;

b)

laiks, kad iestāsies apdrošinātais gadījums; vai

c)

summa, kas uzņēmumam būs jāmaksā, ja iestāsies apdrošinātais gadījums.

a)

iespējas zaudēšanu pieprasīt apdrošinājuma ņēmējam maksu par pakalpojumu nākotnē. Piemēram, ieguldījumam piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līgumā apdrošinājuma ņēmēja nāve nozīmē to, ka uzņēmums vairs nevar veikt ieguldījumu pārvaldības pakalpojumus un par to iekasēt maksu. Tomēr šis uzņēmuma ekonomiskais zaudējums neatspoguļo apdrošināšanas risku, tāpat kā apvienotā fonda pārvaldnieks neuzņemas ar iespējamo klienta nāvi saistīto apdrošināšanas risku. Tādēļ potenciālais nākotnes ieguldījumu pārvaldības maksu zaudējums nav nozīmīgs, nosakot, cik liels apdrošināšanas risks ir pārnests ar līgumu;

b)

atteikšanos no maksām nāves gadījumā, kas tiktu saņemtas anulēšanas vai atpirkšanas gadījumā. Tādēļ, ka līgums radīja šīs maksas, atteikšanās no tām apdrošinājuma ņēmējam nekompensē iepriekš pastāvošo risku. Līdz ar to tās nav nozīmīgas, nosakot, cik liels apdrošināšanas risks ir pārnests ar līgumu;

c)

maksājumus, kas atkarīgi no notikuma, kas nerada apdrošinājuma ņēmējam būtisku zaudējumu. Piemēram, līgums, kas paredz, ka apdrošinātājs maksā miljonu 1 VV (1), ja aktīvam rodas fizisks bojājums, kas izraisa nebūtisku ekonomisku zaudējumu 1 VV apmērā apdrošinājuma ņēmējam. Šajā līgumā apdrošinājuma ņēmējs nebūtisko risku, kas paredz 1 VV zaudējumu, pārnes apdrošinātājam. Tajā pašā laikā līgums rada neapdrošināšanas risku, ka apdrošinātājam būs jāmaksā 999,999 VV, ja konkrētais notikums iestāsies. Tā kā nepastāv scenārijs, kurā apdrošinātais gadījums rada būtisku zaudējumu līguma turētājam, apdrošinātājs nepieņem būtisku apdrošināšanas risku no turētāja, un šis līgums nav apdrošināšanas līgums;

d)

iespējamās pārapdrošināšanas atgūtās summas. Uzņēmums tās uzskaita atsevišķi.

a)

apdrošināšana pret zādzību vai bojājumu;

b)

apdrošināšana pret atbildību par produktu, profesionālo atbildību, civiltiesisko atbildību vai juridiskajiem izdevumiem;

c)

dzīvības apdrošināšana un iepriekšapmaksāti apbedīšanas izdevumu plāni (lai arī nāve ir nenovēršama, nav zināms tās laiks, vai dažu dzīvības apdrošināšanas līgumu gadījumā – nav zināms, vai nāve iestāsies šo dzīvības apdrošināšanas līgumu darbības laikā);

d)

mūža rente un pensijas (t. i., līgumi, kas garantē kompensāciju par nenoteiktu nākotnes notikumu – maksājuma saņēmēja vai pensionāra dzīvošanu – lai nodrošinātu maksājuma saņēmējam vai pensionāram tādu dzīves līmeni, ko citādi nelabvēlīgi ietekmētu viņa dzīvošana). (Darba devēju saistības, kas rodas no definētajos pabalstu pensijas plānos ziņotajiem darbinieku pabalstu plāniem un pensijas vecuma pabalstu saistībām, neietilpst 17. SFPS darbības jomā, piemērojot 7. punkta b) apakšpunktu);

e)

apdrošināšana pret invaliditāti un medicīniskajām izmaksām;

f)

garantijas obligācijas, lojalitātes obligācijas, saistību izpildes garantijas un konkursizsoles garantijas, t. i., līgumi, kas nodrošina kompensāciju, ja otra puse neizpilda līguma nosacījumus, piemēram, pienākumu uzcelt ēku;

g)

preču garantijas. Preču garantijas, ko izsniegusi cita puse par ražotāja, tirgotāja vai mazumtirgotāja pārdotām precēm, ietilpst 17. SFPS darbības jomā. Tomēr uz preču garantijām, ko tieši izsniedzis ražotājs, tirgotājs vai mazumtirgotājs, neattiecas 17. SFPS darbības joma, piemērojot 7. punkta a) apakšpunktu, savukārt uz tām attiecas 15. SFPS vai 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”;

h)

īpašuma tiesību apdrošināšana (apdrošināšana pret zemes vai ēku īpašuma tiesību piederības nepareizības atklāšanu, kas nebija acīmredzami apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī). Šajā gadījumā apdrošinātais gadījums ir īpašuma tiesību piederības nepareizības atklāšana, nevis pati nepareizība;

i)

ceļojumu apdrošināšana (kompensācija naudā vai natūrā apdrošinājuma ņēmējam par zaudējumiem, kas radušies ceļojuma laikā vai pirms tā);

j)

katastrofu obligācijas, kas nodrošina samazinātus pamatsummas, procentu vai abu minēto maksājumus, ja noteikts notikums nelabvēlīgi ietekmē obligācijas emitentu (ja vien noteiktais notikums nerada būtisku apdrošināšanas risku, piemēram, ja notikums ir procentu likmes vai valūtas kursa izmaiņa);

k)

apdrošināšanas mijmaiņas līgumi un citi līgumi, kas paredz maksājumus atkarībā no klimatiskām, ģeoloģiskām vai citu fizisku faktoru izmaiņām, kas īpaši attiecināmi uz kādu līgumslēdzēja pusi.

a)

ieguldījumu līgumi, kuriem ir apdrošināšanas līguma juridiskā forma, bet kas uz apdrošinātāju nepārnes būtisku apdrošināšanas risku. Piemēram, dzīvības apdrošināšanas līgumi, kuros uzņēmumam nav būtiska mirstības vai saslimstības riska, nav apdrošināšanas līgumi; šādi līgumi ir finanšu instrumenti vai pakalpojumu līgumi – sk. B28. punktu. Ieguldījumu līgumi ar diskrecionāras dalības iezīmēm neatbilst apdrošināšanas līguma definīcijai; tomēr uz tiem attiecas 17. SFPS darbības joma, ja tos ir noslēdzis uzņēmums, kas arī noslēdz apdrošināšanas līgumus, piemērojot 3. punkta c) apakšpunktu;

b)

līgumi, kuriem ir apdrošināšanas juridiskā forma, bet kuri visu būtisko apdrošināšanas risku atgriež apdrošinājuma ņēmējam ar neatceļamu un izpildāmu mehānismu starpniecību, kas koriģē apdrošinājuma ņēmēja nākotnes maksājumus apdrošinātājam, kuri rodas apdrošināto zaudējumu tiešā rezultātā. Piemēram, daži finanšu pārapdrošināšanas līgumi vai daži grupu līgumi atgriež visu būtisko apdrošināšanas risku apdrošinājuma ņēmējiem; šādi līgumi parasti ir finanšu instrumenti vai pakalpojumu līgumi (sk. B28. punktu).

c)

pašapdrošināšana (t. i., tāda riska paturēšana, ko varēja segt apdrošināšana). Šādās situācijās apdrošināšanas līgums nepastāv, jo nav vienošanās ar otru pusi. Tādēļ, ja uzņēmums noslēdz apdrošināšanas līgumu ar tā mātesuzņēmumu, meitasuzņēmumu vai tā paša mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, konsolidētajos finanšu pārskatos nav apdrošināšanas līguma, jo nav noslēgts līgums ar citu pusi. Tomēr apdrošinātāja vai apdrošinājuma ņēmēja individuālos vai atsevišķos finanšu pārskatos eksistē apdrošināšanas līgums;

d)

līgumi (tādi kā azartspēļu līgumi), kas paredz maksājumu, ja konkrēts nenoteikts nākotnes notikums notiek, bet līgumā paredzētie priekšnosacījumi izmaksu veikšanai nepieprasa, lai notikums nelabvēlīgi ietekmētu apdrošinājuma ņēmēju. Tomēr tas no apdrošināšanas līguma definīcijas neizslēdz līgumus, kas precizē iepriekš noteiktu izmaksu, lai kvantificētu zaudējumus, ko radījis konkrēts notikums, piemēram, nāve vai nelaimes gadījums (sk. B12. punktu);

e)

atvasinātie instrumenti, kas vienu līguma pusi pakļauj finanšu riskam, bet ne apdrošināšanas riskam, paredz, ka šī darījuma puse veic maksājumus (vai dod tai tiesības tos saņemt), balstoties vienīgi uz izmaiņām vienā vai vairākās konkrētās procentu likmēs, finanšu instrumentu cenās, preču cenās, valūtas kursos, cenu vai likmju indeksos, kredītreitingos, kredītindeksos vai citos mainīgajos lielumos, ja vien nefinanšu mainīgā gadījumā šis mainīgais nav konkrēti attiecināms uz vienu no līguma pusēm;

f)

ar kredītu saistītas garantijas, kas paredz maksājumus, pat ja apdrošinājuma ņēmējam nav radušies zaudējumi tāpēc, ka debitors nav laikus veicis maksājumus, šādus līgumus uzskaita, piemērojot 9. SFPS “Finanšu instrumenti” (sk. B29. punktu);

g)

līgumi, kas pieprasa maksājumu, kas ir atkarīgs no klimatiskiem, ģeoloģiskiem vai citiem mainīgiem fizikāliem faktoriem, kas nav īpaši attiecināmi uz kādu līgumu slēdzošu pusi (parasti apzīmēti kā laika apstākļu atvasinātie instrumenti);

h)

līgumi, kas nodrošina samazinātus pamatsummas, procentu vai abu minēto maksājumus, kas atkarīgi no klimatiskiem, ģeoloģiskiem vai citiem mainīgiem fizikāliem faktoriem, kas nav īpaši attiecināmi uz kādu līgumu slēdzošu pusi (parasti apzīmēti kā katastrofu obligācijas).

a)

neatkarīgi no tā, vai līguma puse tur pamatā esošo parāda instrumentu; vai

b)

par izmaiņām kredītreitingā vai kredītu indeksā, nevis tad, ja konkrēts debitors nav laikus veicis maksājumus.

a)

ieguldījumu komponents un apdrošināšanas komponents nav cieši savstarpēji saistīti;

b)

līgumu ar vienādiem noteikumiem pārdod, vai to varētu pārdot, atsevišķi tajā pašā tirgū vai tajā pašā jurisdikcijā uzņēmumi, kas noslēdz apdrošināšanas līgumus, vai citas puses. Uzņēmums ņem vērā visu informāciju, kas ir pamatoti pieejama, veicot šo novērtējumu. Uzņēmumam nav jāveic izsmeļoša informācijas meklēšana, lai noteiktu, vai ieguldījumu komponents ir pārdots atsevišķi.

a)

uzņēmums nespēj novērtēt vienu komponentu, neņemot vērā otru. Tādējādi, ja viena komponenta vērtība svārstās atkarībā no otra komponenta vērtības, uzņēmums piemēro 17. SFPS, lai uzskaitītu apvienoto ieguldījumu un apdrošināšanas komponentu; vai

b)

apdrošinājuma ņēmējs nespēj gūt labumu no viena komponenta, ja vien nav piesaistīts otrs komponents. Tādējādi, ja viena komponenta anulēšana vai termiņa iestāšanās līgumā rada otra komponenta anulēšanu vai termiņa iestāšanos, uzņēmums piemēro 17. SFPS, lai uzskaitītu apvienoto ieguldījumu un apdrošināšanas komponentu.

a)

naudas plūsmas un riski, kas saistīti ar konkrēto preci vai pakalpojumu, ir cieši saistīti ar naudas plūsmām un riskiem, kas savukārt ir saistīti ar apdrošināšanas komponentiem līgumā; un

b)

uzņēmums nodrošina būtisku pakalpojumu, integrējot preci vai pakalpojumu ar apdrošināšanas komponentiem.

a)

apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas, kas tieši attiecināmas uz apdrošināšanas līgumu grupu:

b)

apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas, kas tieši attiecināmas uz tādu apdrošināšanas līgumu portfeli, kuri nav a) apakšpunktā minētie līgumi, uz līgumu grupām portfelī.

a)

uzņēmums atzīst zaudējumus no vērtības samazināšanās peļņas vai zaudējumu aprēķinā un samazina aktīva uzskaites vērtību attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām tā, lai aktīva uzskaites vērtība nepārsniegtu attiecīgās apdrošināšanas līgumu grupas sagaidāmo neto ienākošo naudas plūsmu, kas noteikta, piemērojot 32. punkta a) apakšpunktu;

b)

ja uzņēmums attiecina apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas uz apdrošināšanas līgumu grupām, piemērojot B35.A punkta a) apakšpunkta ii) punktu, uzņēmums atzīst zaudējumus no vērtības samazināšanās peļņas vai zaudējumu aprēķinā un samazina saistīto aktīvu uzskaites vērtību attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām, ciktāl:

a)

visas saprātīgās un pamatojamās pieejamās informācijas objektīva izmantošana bez nepamatotām izmaksām vai pūlēm (sk. B37.–B41. punktu);

b)

tirgus mainīgie lielumi un ar tirgu nesaistīti mainīgie lielumi (sk. B42.–B53. punktu);

c)

pašreizējo aplēšu izmantošana (sk. B54.–B60. punktu); un

d)

naudas plūsmas līguma robežās (sk. B61.–B71. punktu).

a)

informāciju par atlīdzību prasībām, kuras jau iesnieguši apdrošinājuma ņēmēji;

b)

citu informāciju par apdrošināšanas līgumu zināmajām vai aplēstajām iezīmēm;

c)

vēsturiskos datus par uzņēmuma paša pieredzi, ko pēc vajadzības papildina ar vēsturiskiem datiem no citiem avotiem. Vēsturiskos datus koriģē, lai atspoguļotu pašreizējos apstākļus, piemēram, ja:

d)

informāciju par pašreizējām cenām, ja tā ir pieejama, attiecībā uz pārapdrošināšanas līgumiem un citiem finanšu instrumentiem (ja tādi ir), kas sedz līdzīgus riskus, piemēram, katastrofas obligācijas un laika apstākļu atvasinātos instrumentus, un jaunākās tirgus cenas par apdrošināšanas līgumu pārnešanu. Šo informāciju koriģē, lai atspoguļotu atšķirības starp naudas plūsmām, kas rodas no minētajiem pārapdrošināšanas līgumiem vai citiem finanšu instrumentiem, un naudas plūsmām, kas rastos, ja uzņēmums izpildītu ar apdrošinājuma ņēmēju noslēgtos pamatā esošos līgumus.

a)

tirgus mainīgie lielumi – mainīgie lielumi, ko var novērot tirgos vai tieši no tiem iegūt (piemēram, biržā kotēti vērtspapīri un procentu likmes); un

b)

mainīgie lielumi, kas nav saistīti ar tirgu – visi pārējie mainīgie lielumi (piemēram, apdrošināšanas atlīdzību prasību biežums un nozīmīgums un mirstība).

a)

iekšējie dati par mirstību var būt pārliecinošāki nekā valsts dati par mirstību, ja valsts datus iegūst no liela iedzīvotāju skaita, kas nepārstāv apdrošinātās personas. Tas var tā būt, jo, piemēram, apdrošināto iedzīvotāju demogrāfiskās iezīmes varētu būtiski atšķirties no valsts uzskaitītiem iedzīvotājiem, kas nozīmē to, ka uzņēmumam būtu lielāks uzsvars jāliek uz iekšējiem datiem un mazāks – uz valsts statistiku;

b)

un otrādi – ja iekšējā statistika tiek iegūta no neliela iedzīvotāju skaita ar iezīmēm, kuras tiek uzskatītas par līdzīgām tām, kas piemīt valsts uzskaitītam iedzīvotāju skaitam, un valsts statistikas dati ir atjaunināti, uzņēmums lielāku uzsvaru liek uz valsts statistikas datiem.

a)

atjauninātās aplēses uzticami ataino apstākļus pārskata perioda beigās;

b)

izmaiņas aplēsēs uzticami ataino izmaiņas apstākļos attiecīgajā periodā. Piemēram, pieļaujam, ka aplēses perioda sākumā bija pamatota diapazona vienā galā. Ja apstākļi nav mainījušies, aplēšu pārbīde uz diapazona otru galu perioda beigās neuzticami atainotu to, kas ir noticis perioda laikā. Ja uzņēmuma visjaunākās aplēses atšķiras no tā iepriekšējām aplēsēm, bet apstākļi nav mainījušies, tas novērtē, vai jaunās varbūtības, kas piešķirtas katram scenārijam, ir pamatotas. Atjauninot minēto varbūtību aplēses, uzņēmums ņem vērā gan pierādījumus, kas tika izmantoti iepriekšējās aplēsēs, gan visus jaunos pieejamos pierādījumus, lielāku uzsvaru liekot uz pārliecinošākiem pierādījumiem.

a)

paliekošas izmaiņas mirstības rādītājos;

b)

izmaiņas saistībā ar apdrošinātajiem iedzīvotājiem (piemēram, izmaiņas polišu parakstīšanā vai sadalījumā vai atsevišķu līgumu apturēšana pēc tādu apdrošinājuma ņēmēju izvēles, kuriem ir neparasti laba veselība);

c)

nejaušas svārstības; vai

d)

nosakāmi vienreizēji iemesli.

a)

atpirks savus līgumus, ja pastāv neliela varbūtība, ka daži apdrošinājuma ņēmēji to nedarīs; vai

b)

turpinās savus līgumus, ja pastāv neliela varbūtība, ka daži apdrošinājuma ņēmēji to nedarīs.

a)

prēmijas (tostarp prēmiju korekcijas un prēmiju daļas) no apdrošinājuma ņēmēja un jebkuras papildu naudas plūsmas, kas izriet no minētajām prēmijām;

b)

maksājumus apdrošinājuma ņēmējam (vai tā vārdā), tostarp atlīdzību prasības, par kurām jau ir ziņots, bet kuras vēl nav samaksātas (t. i., pieteiktās atlīdzību prasības), notikušie gadījumi, kas ir iestājušies, bet par kuriem atlīdzību prasības nav pieteiktas, un visas nākotnes atlīdzību prasības, attiecībā uz kurām uzņēmumam ir materiāltiesisks pienākums (sk. 34. punktu);

c)

maksājumus apdrošinājuma ņēmējam (vai tā vārdā), kas svārstās atkarībā no pamatā esošo posteņu atdeves;

d)

maksājumus apdrošinājuma ņēmējam (vai tā vārdā), kuri izriet no atvasinātajiem instrumentiem, piemēram, līgumā iegultie iespējas līgumi vai garantijas tādā apjomā, kādā minētie iespējas līgumi un garantijas nav nodalītas no konkrētā apdrošināšanas līguma (sk. 11. punkta a) apakšpunktu);

e)

apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmu iedalījumu, kas attiecināmas uz portfeli, pie kā līgums pieder;

f)

atlīdzību prasību apstrādes izmaksas (t. i., izmaksas, kas radīsies uzņēmumam, izskatot, apstrādājot un nokārtojot atlīdzību prasības saskaņā ar esošajiem apdrošināšanas līgumiem, tostarp juridiskās un zaudējumu korekciju izmaksas un atlīdzību prasību izskatīšanas un atlīdzību prasību maksājumu apstrādes iekšējās izmaksas);

g)

izmaksas, kas uzņēmumam radīsies, sniedzot līgumā paredzētos labumus, ko maksā natūrā;

h)

politikas pārvaldības un uzturēšanas izmaksas, piemēram, izmaksas par prēmiju iekasēšanu un politikas izmaiņu apstrādi (piemēram, konversijas un atjaunojumi). Šādas izmaksas arī ietver regulāras komisijas maksas, kuras plānots izmaksāt starpniekiem, ja konkrēts apdrošinājuma ņēmējs turpina maksāt prēmijas apdrošināšanas līguma robežās;

i)

uz darījumu balstīti nodokļi (piemēram, prēmiju nodokļi, pievienotās vērtības nodokļi un preču un pakalpojumu nodokļi) un nodevas (piemēram, nodevas par ugunsdzēsības dienestu izmantošanu un garantijas fonda novērtējumi), kas rodas tieši no esošajiem apdrošināšanas līgumiem vai kurus var pamatoti un konsekventi attiecināt uz tiem;

j)

apdrošinātāja maksājumus, ko tas veic kā fiduciārs, lai izpildītu nodokļu saistības, kas radušās apdrošinājuma ņēmējam, un saistītos saņemtos maksājumus;

k)

iespējamās naudas plūsmas no atgūtajiem līdzekļiem (piemēram, likvidācijas un regresa prasības maksājumi) par nākotnes atlīdzību prasībām, uz kurām attiecas esošie apdrošināšanas līgumi un tiktāl, ciktāl tās neatzīst kā atsevišķus aktīvus, iespējamās ienākošās naudas plūsmas no atgūtajiem līdzekļiem par iepriekšējām atlīdzību prasībām;

ka)

izmaksas, kas uzņēmumam radīsies:

l)

fiksēto un mainīgo pieskaitāmo izmaksu iedalījumu (piemēram, grāmatvedības izmaksas, cilvēkresursi, informācijas tehnoloģija un atbalsts, ēku nolietojums, īres maksa, un uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksas), kas ir tieši attiecināmas uz apdrošināšanas līgumu izpildi. Šādas pieskaitāmās izmaksas attiecina uz līgumu grupām, izmantojot sistemātiskas un racionālas metodes, un tās konsekventi piemēro visām izmaksām, kuram ir līdzīgas iezīmes;

m)

visas pārējās izmaksas, kuras īpaši sedz apdrošinājuma ņēmējs saskaņā ar līguma noteikumiem.

a)

ieguldījumu atdeve. Ieguldījumus atzīst, novērtē un norāda atsevišķi;

b)

naudas plūsmas (veiktie vai saņemtie maksājumi), kas rodas saskaņā ar turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem. Pārapdrošināšanas līgumus atzīst, novērtē un norāda atsevišķi;

c)

naudas plūsmas, kas var rasties no nākotnes apdrošināšanas līgumiem, t. i., naudas plūsmas ārpus esošo līgumu robežām (sk. 34.–35. punktu);

d)

naudas plūsmas, kas attiecas uz izmaksām, kuras nevar tieši attiecināt uz apdrošināšanas līgumu portfeli, kas ietver līgumu, piemēram, dažas produktu izstrādes un mācību izmaksas. Šādas izmaksas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kad tās ir radušās;

e)

naudas plūsmas, kas rodas no izmantotā darbaspēka vai citu resursu nesamērīga apjoma, ko izmanto līguma izpildei. Šādas izmaksas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kad tās ir radušās;

f)

ienākuma nodokļa maksājumi un ieņēmumi, ko apdrošinātājs nemaksā vai nesaņem fiduciārā statusā vai kas nav konkrēti iekasējami no apdrošinājuma ņēmēja saskaņā ar līguma noteikumiem;

g)

naudas plūsmas starp ziņojošā uzņēmuma dažādiem komponentiem, piemēram, apdrošinājuma ņēmēju fondi un akcionāru fondi, ja minētās naudas plūsmas nemaina summu, kas tiks izmaksāta apdrošinājuma ņēmējiem;

h)

naudas plūsmas, kas rodas no komponentiem, kuri nodalīti no apdrošināšanas līguma, un ko uzskaita, izmantojot citus piemērojamos standartus (sk. 10.–13. punktu).

a)

apdrošinājuma ņēmējam ar citu līgumu apdrošinājuma ņēmējiem dalīties ar atdevi no tā paša konkrētā pamatā esošo posteņu kopuma; un

b)

vai nu:

a)

ietver maksājumus, kas saskaņā ar esošo līgumu noteikumiem jāizmaksā citu grupu līgumu apdrošinājuma ņēmējiem neatkarīgi no tā, vai tiek sagaidīts, ka minētie maksājumi tiks veikti pašreizējiem vai nākotnes apdrošinājuma ņēmējiem; un

b)

neietver maksājumus apdrošinājuma ņēmējiem grupā, kas, piemērojot a) apakšpunktu, ir ietverti citas grupas izpildes naudas plūsmās.

a)

lai novērtētu izpildes naudas plūsmas – pašreizējās diskonta likmes, piemērojot 36. punktu;

b)

lai noteiktu procentus, kas pieauguši par līgumisko pakalpojuma maržu, piemērojot 44. punkta b) apakšpunktu apdrošināšanas līgumiem bez tiešas dalības iezīmēm – diskonta likmes, kas noteiktas, veicot līgumu grupas sākotnējo atzīšanu, piemērojot 36. punktu, nominālajām naudas plūsmām, kas nesvārstās, balstoties uz visu pamatā esošos posteņu atdevi;

c)

lai novērtētu izmaiņas līgumiskajā pakalpojuma maržā, piemērojot B96. punkta a) apakšpunktu līdz B96. punkta b) apakšpunktu un B96. punkta d) apakšpunktu, apdrošināšanas līgumiem bez tiešas dalības iezīmēm – diskonta likmes, piemērojot 36. punktu, kas noteiktas, veicot sākotnējo atzīšanu;

d)

līgumu grupām, piemērojot prēmiju attiecināšanas pieeju, kam ir nozīmīgs finansēšanas komponents, lai koriģētu saistību par atlikušo segumu uzskaites vērtību, piemērojot 56. punktu – diskonta likmes, piemērojot 36. punktu, kas noteiktas, veicot sākotnējo atzīšanu;

e)

ja uzņēmums izvēlas sadalīt apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus starp peļņas vai zaudējumu aprēķinu un citiem apvienotajiem ienākumiem (sk. 88. punktu), lai noteiktu peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietverto apdrošināšanas finanšu ienākumu vai izdevumu summu:

a)

naudas plūsmas, kuras nesvārstās, balstoties uz atdevi no visiem pamatā esošajiem posteņiem, diskontē, piemērojot likmes, kas neatspoguļo šādas svārstības;

b)

naudas plūsmas, kuras svārstās, balstoties uz atdevi no visiem pamatā esošajiem finanšu posteņiem:

c)

nominālās naudas plūsmas (t. i., tās, kuras ietver inflācijas radīto ietekmi) diskontē, piemērojot likmi, kura ietver inflācijas radīto ietekmi; un

d)

reālās naudas plūsmas (t. i., tās, kuras neietver inflācijas radīto ietekmi) diskontē, piemērojot likmi, kura neietver inflācijas radīto ietekmi.

a)

maksimāli izmanto novērojamos datus (sk. B44. punktu) un atspoguļo visu saprātīgo un pamatojamo informāciju par mainīgajiem lielumiem, kuri nav saistīti ar tirgu, kas pieejama bez nepamatotām izmaksām vai pūlēm, no ārējiem un iekšējiem avotiem (sk. B49. punktu). Jo īpaši, izmantotās diskonta likmes nav pretrunā visiem pieejamajiem un būtiskajiem tirgus datiem, un visi ar tirgu nesaistītie izmantotie mainīgie lielumi nav pretrunā novērojamajiem tirgus mainīgajiem datiem;

b)

atspoguļo pašreizējos tirgus apstākļus no tirgus dalībnieka perspektīvas;

c)

spriež objektīvi, lai novērtētu līdzības pakāpi starp novērtējamo apdrošināšanas līgumu iezīmēm un tādu instrumentu iezīmēm, attiecībā uz kuriem ir pieejamas novērojamās tirgus cenas, un koriģē minētās cenas, lai atspoguļotu atšķirības starp tām.

a)

ja aktīvajos tirgos attiecībā uz atsauces portfeļos ietvertajiem aktīviem ir novērojamas tirgus cenas, uzņēmums izmanto šādas cenas (saskaņā ar 13. SFPS 69. punktu);

b)

ja tirgus nav aktīvs, uzņēmums koriģē novērojamās tirgus cenas attiecībā uz līdzīgiem aktīviem, lai padarītu tās salīdzināmas ar novērtējamo aktīvu tirgus cenām (saskaņā ar 13. SFPS 83. punktu);

c)

ja atsauces portfelī ietvertajiem aktīviem nav tirgus, uzņēmums piemēro aplēses metodi. Attiecībā uz šādiem aktīviem (saskaņā ar 13. SFPS 89. punktu) uzņēmums: