29.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/1

PADOMES REGULA (ES) 2021/1888

(2021. gada 27. oktobris),

ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2021/92

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) ir noteikts, ka saglabāšanas pasākumus pieņem, ievērojot pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas konsultatīvas struktūras, kā arī ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas relevantajiem ģeogrāfiskajiem kompetences apgabaliem, un dalībvalstu kopīgos ieteikumus.

(2)

Padomei jāpieņem zvejas iespēju noteikšanas un iedalīšanas pasākumi un, attiecīgā gadījumā, arī daži ar minētajām zvejas iespējām funkcionāli saistīti nosacījumi. Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm būtu iedalāmas tā, lai ikvienai no tām nodrošinātu relatīvu ar katru krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti.

(3)

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikts, ka kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem. Līdz 2020. gadam noteiktā pārejas perioda mērķis bija MSY sasniegšanu attiecībā uz visiem krājumiem līdzsvarot ar iespējamo sociālekonomisko ietekmi, kas izriet no iespējamās saistīto zvejas iespēju pielāgošanas.

(4)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģisko un sociālekonomisko ietekmi un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (2) ir izveidots daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (“plāns”). Plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai izmantojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto daudzgadu plānu noteikumiem.

(6)

Saskaņā ar plāna 4. panta 1. punktu zvejas iespējas attiecībā uz minētā plāna 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem bija jānosaka tā, lai zvejas izraisītā zivju mirstība pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam sasniegtu diapazonos izteiktu MSY. Tāpēc nozvejas limiti, kas relevantajiem Baltijas jūras krājumiem piemērojami 2022. gadā, būtu jānosaka saskaņā ar plāna mērķiem.

(7)

2021. gada 28. maijā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) publicēja ikgadējos ieteikumus par Baltijas jūras krājumiem. ICES norādīja, ka Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes biomasa ICES 20.–24. apakšrajonā ir tikai 54 % no nārsta bara biomasas limita references vērtības (Blim), kuru nesasniedzot varētu samazināties krājuma reproduktīvā spēja. Arī krājuma papildināšanās joprojām ir vēsturiski zemākajā līmenī. Tāpēc ICES jau ceturto gadu pēc kārtas iesaka nulles apjoma nozveju Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģēm. Ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, tādēļ būtu jāpieņem atbilstoši korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Turklāt minētajā pantā noteikts, ka jāpieņem papildu korektīvie pasākumi. Ja reņģes krājuma zvejas iespējas Baltijas jūras rietumdaļā tiktu noteiktas ICES ieteikumā norādītajā apjomā, pienākums izkraut visas jauktu sugu zvejniecībās gūtās nozvejas, kas ietver Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes piezvejas, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas efektu. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecības darbības attiecībā uz citu sugu krājumiem turpmāku atļaušanu, kas pretējā gadījumā, iespējams, var izraisīt smagas sociālekonomiskas sekas, no vienas puses, un, no otras puses, vajadzību panākt labu minētā krājuma bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, ir lietderīgi noteikt īpaši Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes piezvejām paredzētu KPN. Tomēr būtu jāatļauj Baltijas jūras rietumdaļas reņģes zvejas operācijas, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (3) 25. pantā izklāstītos noteikumus, kā arī mazapjoma piekrastes zvejnieku veikta zveja, kurā izmanto noteiktus pasīvos zvejas rīkus. KPN līmenis būtu jānosaka tādā apjomā, kas nepalielinātu zivju mirstību un dotu stimulu uzlabot selektivitāti un nevēlamas nozvejas nepieļaušanu.

(8)

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu ICES piesardzīgo ieteikumu pēc 2019. gada bija iespējams sniegt ar datu ziņā labāk pamatotu novērtējumu. ICES lēš, ka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu biomasa joprojām ir mazāka par Blim un kopš 2020. gada samazinājusies vēl vairāk. Tāpēc ICES jau trešo gadu pēc kārtas iesaka nulles apjoma nozveju Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencām. Kopš 2019. gada Savienībā ir pieņemti stingri krājumu saglabāšanas pasākumi. Ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, tika aizliegta Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas specializētā zveja un, lai novērstu t. s. kritisko sugu ietekmi uz citām zvejniecībām, noteikta ļoti maza KPN, kas paredzēta nenovēršamām Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejām. Bez tam pieņemti vēl citi, ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti korektīvie pasākumi, proti, noteikts ar nārstu saistīts zvejas aizliegums un atpūtas zvejas aizliegums galvenajā izplatības apgabalā. Ņemot vērā ICES ieteikumu un krājuma nemainīgo stāvokli, ir lietderīgi zvejas iespējas un ar tām funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus saglabāt līdzšinējā apjomā.

(9)

Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencām zinātniskās aplēses vairākus gadus ir norādījušas, ka nārsta bara biomasa ir mazāka par references rādītāju, par kuru mazāka rādītāja gadījumā jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība (Btrigger). Tāpēc pēdējos gados ir pieņemti arvien stingrāki pārvaldības pasākumi. 2021. gadā ICES nolēma veikt krājuma stāvokļa padziļinātu novērtējumu un tāpēc sava ieteikuma pieņemšanu atlika uz 2021. gada 10. septembri. Minētajā novērtējumā atklājās, ka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu biomasa bija mazāka par pusi no iepriekšējās aplēses un ka vairāk nekā 10 gadus tā lielākoties ir bijusi mazāka par Blim. Tiek lēsts, ka pašreizējā biomasa ir apmēram puse no Blim. Krājuma papildināšanās ir bijusi vēsturiski zema kopš 2018. gada. ICES lēš ar 53 % varbūtību, ka krājuma biomasa 2023. gadā varētu palielināties nedaudz virs Blim pat ar dažām nozvejām. Šādā situācijā, ievērojot Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu, būtu jāveic korektīvi pasākumi un zvejas iespējas jānosaka tā, lai nodrošinātu krājuma drīzu atjaunošanos virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Ieteicamās nozvejas apjoms ir tik zems, ka ar to nevar nodrošināt gan specializēto zveju, gan nenovēršamo piezveju citās zvejniecībās, jo īpaši bentisko plekstveidīgo zivju zvejniecībās. Tāpēc, lai novērstu kritisko sugu parādību, ir lietderīgi noteikt tādu KPN, kas aprobežojas vienīgi ar nenovēršamu piezveju citās zvejniecībās, izņemot attiecībā uz zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. Turklāt iepriekš ir pieņemti vēl citi ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti korektīvie pasākumi, proti, noteikts ar nārstu saistīts zvejas aizliegums un atpūtas zvejas ierobežojumi. Ņemot vērā, ka krājums turpina būtiski pasliktināties, ir lietderīgi ar nārstu saistīto zvejas aizliegumu pagarināt no 15. janvāra līdz 31. martam, lai iekļautu laikposmu, kurā menca pulcējas pirms nārstošanas. Papildu izņēmums ar nārstu saistītam zvejas aizliegumam būtu jāievieš attiecībā uz zvejas kuģiem, kas ICES 22. apakšrajonā ar dragu zvejo gliemenes ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 20 metriem, jo minētā zveja notiek ārpus mencu nārstošanas vietām un mencu piezvejas apjoms ir ļoti mazs. Attiecībā uz atpūtas zveju zemā kopējās ieteicamās nozvejas līmeņa dēļ ICES atšķirībā no iepriekšējiem gadiem nevarēja nodalīt komerciālo nozveju un atpūtas nozveju. Ņemot vērā krājuma stāvokli, ir līdz minimumam jāsamazina dienas individuālais limits, lai nepārsniegtu ICES ieteicamos nozvejas līmeņus. Turklāt ir lietderīgi turpmāk neatbrīvot atpūtas zveju no zvejas aizlieguma perioda nārsta laikā.

(10)

2020. gadā ICES lēsa, ka Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes biomasa bija kļuvusi mazāka par nārsta bara biomasas references rādītāja (Btrigger), kura nesasniegšanas gadījumā jāveic konkrēti un atbilstīgi pārvaldības pasākumi. 2021. gadā ICES atzina, ka minētā krājuma biomasa samazinājusies vēl vairāk un patlaban ir pietuvojusies Blim. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas noteikt saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 1. punktu.

(11)	ICES ieteikumā norādīts, ka jūras zeltplekstes zvejniecībās tiek piezvejota menca. Savukārt brētliņa, kas ir mencas medījamā suga, tiek zvejota jauktu sugu zvejniecībās kopā ar reņģi. Ir lietderīgi minēto vairāksugu mijiedarbību ņemt vērā jūras zeltplekstes un brētliņas zvejas iespēju noteikšanā.

(12)

Attiecībā uz lasi ICES 22.–31. apakšrajonā ICES iepriekš vairākus gadus ir norādījusi, ka upju krājumu stāvoklis ir ļoti atšķirīgs. Lai dotu ekspertiem vairāk laika un tie varētu labāk ņemt vērā minētās atšķirības, ICES nolēma sava ieteikuma pieņemšanu atlikt uz 2021. gada 15. septembri. Saskaņā ar ICES ieteikumu, lai aizsargātu novājinātos upju krājumus, būtu jāaptur visa komerciālā un atpūtas nozveja centrālajā baseinā, kas būtībā ir jauktu sugu zvejniecība, kurā tiek nozvejots lasis no veselīgiem un novājinātiem upju krājumiem. Tomēr ICES uzskata, ka pašreizējā specializētā zveja Botnijas līča un Olandes jūras piekrastes apgabalos varētu turpināties laša vasaras migrācijas laikā. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp zvejniecības darbības turpmāku atļaušanu, kas pretējā gadījumā, iespējams, var izraisīt smagas sociālekonomiskas sekas, no vienas puses, un, no otras puses, vajadzību panākt labu minētā krājuma bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, ir lietderīgi noteikt īpaši minēto apgabalu krājuma laša piezvejām paredzētu KPN, izņemot attiecībā uz zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus, un piekrastes zvejniecību uz ziemeļiem no 59°30′ ziemeļu platuma laikposmā no 1. maija līdz 31. augustam. Ņemot vērā ICES ieteikumu, ir lietderīgi pieņemt papildu korektīvos pasākumus, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām. Būtu jāaizliedz tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā izmantot āķu jedas, jo parasti tas ir zvejas rīks, ko izmanto laša zvejai. Turklāt tajos apgabalos, kuros komerciāla zveja nav atļauta, atpūtas zvejā būtu jāatļauj vienam makšķerniekam paturēt tikai vienu lasi dienā, kuram ir nogriezta spura. Visbeidzot, lai novērstu nepareizu ziņošanu, visi paturētie jebkādu zivju sugu īpatņi būtu jāizkrauj veseli, lai tos varētu nepārprotami identificēt.

(13)	Lai nodrošinātu to, ka pilnībā tiek izmantotas piekrastes zvejas iespējas, 2019. gadā attiecībā uz lasi tika ieviesta ierobežota elastība starp ICES 22.–31. apakšrajonu un ICES 32. apakšrajonu. Ņemot vērā minēto divu krājumu zvejas iespēju izmaiņas, ir lietderīgi minēto elastību samazināt.

(14)

Aizliedzot taimiņa zvejošanu tālāk par četrām jūras jūdzēm un ierobežojot taimiņa piezveju līdz 3 % no apvienotās taimiņa un laša nozvejas, ir lielā mērā palīdzēts ievērojami samazināt reiz izplatīto nepareizo ziņošanu, kur laša zvejniecībās gūtās nozvejas tika uzrādītas kā taimiņa nozvejas. Tāpēc šo noteikumu ir lietderīgi paturēt spēkā, lai nepareizu ziņojumu būtu tikpat maz.

(15)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (4) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un par to datu nosūtīšanu Komisijai, kas saistīti ar zvejas iespēju pilnīgu apguvi. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(16)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (5) ir ieviesti ikgadējas KPN pārvaldības papildu nosacījumi, to vidū 3. un 4. pantā paredzēti elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, kad tā nosaka KPN, nolemj, kuriem krājumiem, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un radītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja netiek izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(17)

Turklāt tā kā mencas krājuma biomasa Baltijas jūras austrumdaļā, reņģes krājuma biomasa Baltijas jūras rietumdaļā un mencas krājuma biomasa Baltijas jūras rietumdaļā ir mazāka par Blim un 2022. gadā ir atļautas tikai piezvejas, zinātniskos nolūkos veikta zveja un Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes gadījumā – noteikta piekrastes mazapjoma zveja, dalībvalstis, kurām ir attiecīgās KPN kvotu daļa, ir apņēmušās Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību attiecībā uz šiem krājumiem 2022. gadā nepiemērot, lai tādējādi ar 2022. gada nozvejām nepārsniegtu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencai, rietumdaļas krājuma reņģei un rietumdaļas krājuma mencai noteikto KPN. Turklāt, ņemot vērā to, ka upju krājuma laša biomasa uz dienvidiem no 59°30′ ziemeļu platuma ir gandrīz zem limita references vērtības lašu mazuļu ieguvē (Rlim), un to, ka minētajā apgabalā 2022. gadā ir atļautas vienīgi piezvejas un zinātniskos nolūkos veikta zveja, attiecīgās dalībvalstis ir uzņēmušās līdzīgas saistības attiecībā uz ikgadējo elastību laša nozvejai centrālajā baseinā 2022. gadā.

(18)

Zvejas gads attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā ir no 1. novembra līdz 31. oktobrim. Lai varētu sākt zveju 2021. gada 1. novembrī un pamatojoties uz jaunu zinātnisko ieteikumu un pēc apspriešanās ar Apvienoto Karalisti, Esmarka mencas pagaidu KPN ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā ir jānosaka uz laikposmu no 2021. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. decembrim. Minētā pagaidu KPN būtu jānosaka saskaņā ar 2021. gada 8. oktobrī publicēto ICES ieteikumu.

(19)

Padomes Regulā (ES) 2021/92 (6) zvejas iespēju tabula attiecībā uz makreli Ziemeļjūrā attiecas uz ūdeņiem 3.a un 4. zonā, Apvienotās Karalistes ūdeņiem 2.a zonā, Savienības ūdeņiem 3.b un 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā atbilstoši Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (7). Tomēr 2021. gadā piekrastes valstu apspriešanos par makreli rezultātā netika noslēgts nolīgums starp Savienību, Apvienoto Karalisti un Norvēģiju par piekļuves kārtību. Tāpēc Savienībai nav piekļuve Norvēģijas ūdeņiem Ziemeļjūrā savas makreles kvotas zvejai.

(20)

Savienība 2021. gadā pabeidza sarunas ar Apvienoto Karalisti par zvejas iespējām un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz konkrētām KPN 2021. gadam, tostarp attiecībā uz makreli, kas Savienībai dod iespēju zvejot tās makreles kvotu Apvienotās Karalistes ūdeņos. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza attiecīgās zvejas iespēju tabulas, lai atspoguļotu zvejas apgabala robežas Ziemeļjūras ūdeņos līdz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem.

(21)

2021. gadā Savienībai nav piekļuve Norvēģijas ūdeņiem Ziemeļjūrā savas makreles kvotas zvejai. Regulā (ES) 2021/92 ir iekļauta zvejas iespēju tabula attiecībā uz makreli Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā, un vajadzētu būt iespējai Dānijai iedalīto kvotu 13 359 tonnu apmērā zvejot Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos Ziemeļjūrā. Attiecīgajā zvejas iespēju tabulā būtu jāiekļauj zemsvītras piezīme, lai ļautu Dānijai izmantot minēto kvotu Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos Ziemeļjūrā. Ir notikusi apspriešanās ar Apvienoto Karalisti par minēto iespēju un Apvienotā Karaliste nav cēlusi iebildumus attiecībā uz pieeju atļaut no 2021. gada 12. oktobra zvejot minēto kvotu minētajos Apvienotās Karalistes ūdeņos.

(22)

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un tam pievienotais īstenošanas protokols (8) paredz, ka Savienībai jāsaņem 7,7 % no moivas KPN, ko nozvejo Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā. Savienība 2021. gada 5. oktobrī saņēma no Grenlandes iestādēm informāciju, ka ICES ir sniegusi ieteikumu attiecībā uz moivu 2021./2022. gada sezonā piemērot KPN 904 200 tonnu apmērā. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu un pamatojoties uz vienošanos, kas panākta starp Grenlandi, Islandi un Norvēģiju attiecībā uz moivu, Grenlandes valdība ir noteikusi kvotu 135 630 tonnu apmērā. Saskaņā ar īstenošanas protokolu Grenlande vēlētos piedāvāt Savienībai 69 623 tonnas moivu, kas ir līdzvērtīgi 7,7 % no kopējās KPN. Tagad minētā KPN būtu jānosaka, pamatojoties uz šo informāciju. Turklāt Grenlande, Islande un Norvēģija, noslēdzot vienošanos par moivas saglabāšanu un pārvaldību, vienojās par jaunu zvejas sezonas kārtību. Tādējādi ir arī jāatspoguļo izmaiņas zvejas sezonā, kas tagad būtu jāattiecina uz laikposmu no 2021. gada 15. oktobra līdz 2022. gada 15. aprīlim.

(23)

Komisija piešķir Venecuēlas karoga kuģiem zvejas atļaujas, kas tiem ļauj zvejot lutjānzivis Savienības ūdeņos pie Francijas Gviānas krastiem. Ierosinātā grozījuma mērķis ir, ievērojot konkrētus nosacījumus, nodrošināt zvejas darbību nepārtrauktību atļaujas piešķiršanas procesa laikā starp diviem gadiem.

(24)	Tāpēc Regula (ES) 2021/92 būtu attiecīgi jāgroza.

(25)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šīs regulas noteikumi attiecībā uz Baltijas jūru būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra. Regulā (ES) 2021/92 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc ar šo regulu ieviestie noteikumi, kas attiecas uz minētajiem nozvejas limitiem, arī būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. oktobrim. Ņemot vērā vajadzību turpināt ilgtspējīgas zvejas darbības un sākt zvejniecību laikus, sākoties zvejas sezonām, šīs regulas noteikumi attiecībā uz Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā noteiktajiem makreles nozvejas limitiem un Grenlandes ūdeņu ICES 5. un 14. rajonā noteiktajiem moivu nozvejas limitiem būtu attiecīgi jāpiemēro no 2021. gada 12. oktobra un 2021. gada 15. oktobra. Ņemot vērā to, ka attiecīgās zvejas iespējas vai nu vēl nav izsmeltas vai tiks palielinātas ar šo regulu, šīs regulas piemērošana ar atpakaļējošu spēku neietekmē juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā 2022. gadam un groza dažas zvejas iespējas, kas ar Regulu (ES) 2021/92 noteiktas citiem ūdeņiem.

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā.

2. Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

1)	“apakšrajons” ir Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (“ICES”) noteiktais Baltijas jūras apakšrajons, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (9) III pielikumā;

2)	“kopējā pieļaujamā nozveja” jeb KPN ir daudzums, kādu no katra krājuma drīkst nozvejot gada garumā;

3)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

4)	“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā.

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

4. pants

KPN un to iedalījums

KPN, kvotas un – attiecīgā gadījumā – ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti pielikumā.

5. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

a)	apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)	atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

d)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)	atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

6. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, kam var piemērot atkāpi no pienākuma nozveju ieskaitīt attiecīgajā kvotā, ir norādīti šīs regulas pielikumā.

7. pants

Zvejas aizliegumi, lai aizsargātu nārstojošas mencas

1. No 1. maija līdz 31. augustam 25. un 26. apakšrajonā ir aizliegts zvejot ar jebkāda veida zvejas rīkiem.

2. Pieļaujami šādi izņēmumi no 1. punktā noteiktā aizlieguma:

a)	zvejas operācijas, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus;

Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri;

Savienības zvejas kuģi, kuri 25. apakšrajonā apzvejo pelaģiskos krājumus tiešam patēriņam pārtikā un šim nolūkam izmanto zvejas rīkus, kam linuma acs izmērs ir 45 mm vai mazāks, apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 50 metri,, un kuru izkrāvumi ir šķiroti.

3. No 15. janvāra līdz 31. martam 22. un 23. apakšrajonā un no 15. maija līdz 15. augustam 24. apakšrajonā ir aizliegts zvejot ar jebkāda veida zvejas rīkiem.

4. Pieļaujami šādi izņēmumi no 3. punktā noteiktā aizlieguma:

a)	zvejas operācijas, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus;

Savienības zvejas kuģi, kuri 24. apakšrajonā apzvejo pelaģiskos krājumus tiešam patēriņam pārtikā un šim nolūkam izmanto zvejas rīkus, kam linuma acs izmērs ir 45 mm vai mazāks, apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 40 metri, un kuru izkrāvumi ir šķiroti;

d)	Savienības zvejas kuģi, kuri 22. apakšrajonā apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri, zvejo ar dragu gliemenes.

5. Šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā un 4. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto zvejas kuģu kapteiņi dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt savu kuģu zvejas darbību.

8. pants

Pasākumi attiecībā uz mencas atpūtas zveju 22.–26. apakšrajonā

1. Atpūtas zvejā 22. un 23. apakšrajonā un 24. apakšrajonā līdz sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu mencas īpatni dienā, izņemot laikposmā no 15. janvāra līdz 31. martam, kurā atpūtas zveja ir aizliegta.

2. 24. apakšrajonā tālāk nekā sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām un 25. un 26. apakšrajonā mencas atpūtas zveja ir aizliegta.

3. Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus.

9. pants

Pasākumi attiecībā uz laša atpūtas zveju 22.–31. apakšrajonā

1. Laša atpūtas zveja 22.–31. apakšrajonā ir aizliegta. Ikvienu nozvejoto laša īpatni nekavējoties atlaiž jūrā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, laša atpūtas zveju atļauj saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a)	viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu tādu laša īpatni dienā, kuram ir nogriezta taukspura;

b)	visus paturētos jebkādu zivju sugu īpatņus izkrauj nesadalītus.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, laikposmā no 1. maija līdz 31. augustam uz ziemeļiem no 59°30′ ziemeļu platuma laša atpūtas zveja ir atļauta bez ierobežojumiem apgabalos līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām.

4. Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus.

10. pants

Pasākumi attiecībā uz taimiņa un laša krājumu saglabāšanu 22.–32. apakšrajonā

1. No 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot taimini tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām 22.–32. apakšrajonā. Ja 32. apakšrajonā lasi zvejo tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, taimiņa piezveja nevienā brīdī nepārsniedz 3 % no kopējās laša un taimiņa nozvejas, kas paturēta uz kuģa vai izkrauta pēc katra zvejas reisa.

2. Zveja ar āķu jedām tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām 22.–31. apakšrajonā ir aizliegta.

3. Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus.

11. pants

Elastība

1. Ja vien šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi, krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, un krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu.

2. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu nepiemēro.

12. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par nozvejotajiem vai izkrautajiem krājumu daudzumiem, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/92

Regulu (ES) 2021/92 groza šādi:

Regulas IA pielikumu groza šādi:

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz mencu ICES 7.d rajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	7d (COD/07D.)
Beļģija	33	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija	649	(1)
Nīderlande	19	(1)
Savienība	701	(1)
Apvienotā Karaliste	71	(2)
KPN	772
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā, 3.a zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (COD/*2A3X4).”

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz makreli Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 3. un 4. apgabalā aizstāj ar šādu:

“Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a, 3. un 4. apgabalā (MAC/2A34.)
Beļģija	544	(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu
Dānija	18 666	(1)(2)
Vācija	567	(1)(2)
Francija	1 713	(1)(2)
Nīderlande	1 724	(1)(2)
Zviedrija	5 108	(1)(2)(3)
Savienība	28 322	(1)(2)
Norvēģija	Nepiemēro	(4)
Apvienotā Karaliste	Nepiemēro	(1)(2) (3)
KPN	852 284
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 60 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14).
(2)	Turklāt, ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
			Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)		Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
	Beļģija		0		0
	Dānija		0		0
	Vācija		0		0
	Francija		0		0
	Nīderlande		0		0
	Zviedrija		0		0
	Savienība		0		0
(3)	Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):
		251
	Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.
(4)	Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:
		0
	Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/03A.):
		0
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

	3.a	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a un 4.bc zonā	4.b	4.c	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā
	(MAC/*03A.)	(MAC/*3A4BC)	(MAC/*04B.)	(MAC/*04C.)	(MAC/*2A6.)
Beļģija	0	0	0	0	326
Dānija	0	4 130	0	0	11 200
Vācija	0	0	0	0	340
Francija	0	490	0	0	1 028
Nīderlande	0	490	0	0	1 034
Zviedrija	0	0	390	10	3 065
Savienība	0	5 110	390	10	16 993
Apvienotā Karaliste	0	Nepiemēro	0	0	Nepiemēro
Norvēģija	0	0	0	0	0 ”

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz makreli Norvēģijas ūdeņos ICES 2.a un 4.a rajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a rajonā (MAC/2A4A-N)
Dānija		13 359	(1)	Analītiska KPN
Savienība		13 359	(1)
KPN		Nepiemēro
(1)	2021. gadā šo kvotu drīkst apgūt tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a, 3. un 4. rajonā (MAC/*2A34X).”

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Esmarka mencu un ar to saistītajām piezvejas sugām ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:	Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii				Zona:	3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NOP/2A3A4.)
Gads	2021		2022
Dānija	116 447	(1)(3)	24 727	(1)(6)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	22	(1)(2)(3)	5	(1)(2)(6)
Nīderlande	86	(1)(2)(3)	18	(1)(2)(6)
Savienība	116 555	(1)(3)	24 750	(1)(6)
Apvienotā Karaliste	11 745	(2)(3)	5 250	(2)(6)
Norvēģija	0	(4)	0	(4)
Faroe Islands	0	(5)	0	(5)
KPN	Nepiemēro		Nepiemēro
(1)	Pikšas un merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar šo noteikumu, un piezvejas, ko ieskaita kvotā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Kvotu drīkst apgūt tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā.
(3)	Drīkst nozvejot tikai no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim.
(4)	Izmanto šķirotājrežģi.
(5)	Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāieskaita šajā kvotā.
(6)	Drīkst nozvejot tikai no 2021. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. decembrim.”

zvejas iespēju tabulu attiecībā uz citām sugām Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 6.a rajonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma aizstāj ar šādu:

“Suga:	Citas sugas		Zone:	Savienības ūdeņi 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ ziemeļu platuma (OTH/2A46AN)
Savienība	Nepiemēro		Piesardzīga KPN
Norvēģija	1 000	(1)(2)
Fēru Salas	0
KPN	Nepiemēro
(1)	Tikai 4. zonā (OTH/*2A4-C).
(2)	Sugas, uz kurām neattiecas citas KPN.”

Regulas IB pielikumā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz moivu Grenlandes ūdeņos 5. un 14. zonā aizstāj ar šādu:

“Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi 5. un 14. zonā (CAP/514GRN)
Dānija	51 088		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	2 224
Zviedrija	3 666
Visas dalībvalstis	2 645	(1)
Savienība	59 623	(2)
Norvēģija	10 000	(2)
KPN	Nepiemēro
(1)	Dānija, Vācija un Zviedrija “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (CAP/514GRN_AMS).
(2)	Attiecībā uz zvejas sezonu no 2021. gada 15. oktobra līdz 2022. gada 15. aprīlim.”

Regulas V pielikuma B daļā tabulai, kurā noteikts maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos, pievieno šādu zemsvītras piezīmi attiecībā uz Venecuēlu:

“(2)

Zvejas darbības ir atļautas saskaņā ar kalendāro gadu. Tomēr zvejas kuģis var turpināt savas zvejas darbības ilgākais trīs mēnešus pēc tā zvejas atļaujas termiņa beigām, ar noteikumu, ka operators:

—	ir uzsācis savas zvejas atļaujas atjaunošanas procesu,

—	ir izpildījis visas savas līgumsaistības un saistības par informācijas paziņošanu.

Šis pagarinājums beidzas tad, kad stājas spēkā Komisijas lēmums, ar ko minētajam kuģim piešķir jaunu zvejas atļauju vai paziņo par atteikumu tam piešķirt jaunu zvejas atļauju.”

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Atkāpjoties no otrās daļas:

a)	13. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktu un 3. punktu piemēro no 2021. gada 1. janvāra;

b)	13. panta 1. punkta c) apakšpunktu piemēro no 2021. gada 12. oktobra;

c)	13. panta 2. punktu piemēro no 2021. gada 15. oktobra līdz 2022. gada 15. aprīlim;

d)	13. panta 1. punkta d) apakšpunktu piemēro no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. oktobrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 27. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. DOVŽAN

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(6) Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 31, 29.1.2021., 31. lpp.).

(7) OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.

(8) OV L 175, 18.5.2021., 3. lpp.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, SADALĪJUMĀ PA SUGĀM UN APGABALIEM

Turpmāk tabulās ir noteikta katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja vien nav norādīts citādi) un ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

Zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskajā secībā.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Clupea harengus	HER	Reņģe
Gadus morhua	COD	Menca
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Salmo salar	SAL	Lasis
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa

1. tabula

Suga:	Reņģe Clupea harengus	Zona:	30.–31. apakšrajons (HER/30/31.)
Somija	91 287	Analītiska KPN
Zviedrija	20 058
Savienība	111 345
KPN	111 345

2. tabula

Suga:	Reņģe Clupea harengus		Zona:	22.–24. apakšrajons (HER/3BC+24)
Dānija	110	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	435	(1)
Somija	0	(1)
Polija	103	(1)
Zviedrija	140	(1)
Savienība	788	(1)
KPN	788	(1)
(1)	Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, reņģe drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. Atkāpjoties no pirmās daļas, šo kvotu drīkst apgūt Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri zvejo ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem, rokas āķu rindām, stāvvadiem vai džiga aprīkojumu. Minēto zvejas kuģu kapteiņi dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbību.

3. tabula

Suga:	Reņģe Clupea harengus	Zona:	Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā (HER/3D-R30)
Dānija	1 180	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Vācija	313
Igaunija	6 028
Somija	11 766
Latvija	1 488
Lietuva	1 566
Polija	13 367
Zviedrija	17 945
Savienība	53 653
KPN	Nepiemēro

4. tabula

Suga:	Reņģe Clupea harengus	Zona:	28.1. apakšrajons (HER/03D.RG)
Igaunija	22 026	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Latvija	25 671
Savienība	47 697
KPN	47 697

5. tabula

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Savienības ūdeņi 25.–32. apakšrajonā (COD/3DX32.)
Dānija	137	(1)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	54	(1)
Igaunija	13	(1)
Somija	10	(1)
Latvija	51	(1)
Lietuva	33	(1)
Polija	159	(1)
Zviedrija	138	(1)
Savienība	595	(1)
KPN	Nepiemēro
(1)	Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, menca drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

6. tabula

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	22.–24. apakšrajons (COD/3BC+24)
Dānija	214	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	104	(1)
Igaunija	5	(1)
Somija	4	(1)
Latvija	18	(1)
Lietuva	11	(1)
Polija	57	(1)
Zviedrija	76	(1)
Savienība	489	(1)
KPN	489	(1)
(1)	Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, menca drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus.

7. tabula

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa	Zona:	Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (PLE/3BCD-C)
Dānija	6 483	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Vācija	720
Polija	1 358
Zviedrija	489
Savienība	9 050
KPN	9 050

8. tabula

Suga:	Lasis Salmo salar		Zona:	Savienības ūdeņi 22.–31. apakšrajonā (SAL/3BCD-F)
Dānija	13 223	(1)(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija	1 471	(1)(2)
Igaunija	1 344	(1)(2)(3)
Somija	16 488	(1)(2)
Latvija	8 411	(1)(2)
Lietuva	989	(1)(2)
Polija	4 011	(1)(2)
Zviedrija	17 874	(1)(2)
Savienība	63 811	(1)(2)
KPN	Nepiemēro
(1)	Zivju skaits.
(2)	Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Atkāpjoties no pirmās daļas, zvejas operācijās, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, lasis drīkst būt mērķsuga tad, ja minētā izpēte notiek, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumus. Atkāpjoties no pirmās daļas, laikposmā no 1. maija līdz 31. augustam Savienības zvejas kuģi šo kvotu drīkst apgūt uz ziemeļiem no 59°30′ ziemeļu platuma apgabalos līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām.
(3)	Īpašs nosacījums: ne vairāk kā 450 šīs kvotas īpatņu drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 32. apakšrajonā (SAL/*3D32).

9. tabula

Suga:	Lasis Salmo salar		Zona:	Savienības ūdeņi 32. apakšrajonā (SAL/3D32.)
Igaunija	969	(1)	Piesardzīga KPN
Somija	8 486	(1)
Savienība	9 455	(1)
KPN	Nepiemēro
(1)	Zivju skaits.

10. tabula

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus	Zona:	Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (SPR/3BCD-C)
Dānija	24 852	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.
Vācija	15 745
Igaunija	28 859
Somija	13 010
Latvija	34 855
Lietuva	12 608
Polija	73 969
Zviedrija	48 045
Savienība	251 943
KPN	Nepiemēro

29.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/23

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1890

(2021. gada 2. augusts),

ar ko attiecībā uz tirdzniecības standartiem augļu un dārzeņu nozarē groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 75. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 (2) I pielikums nosaka detalizētus noteikumus par augļu un dārzeņu tirdzniecības standartiem.

(2)

No 2018. līdz 2020. gadam Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Lauksaimniecības kvalitātes standartu darba grupa pārskatīja ANO EEK standartus attiecībā uz saldajiem pipariem (2018. un 2020. g.), galda vīnogām (2019. un 2020. g.), āboliem un bumbieriem (2020. g.). Lai nerastos nevajadzīgi šķēršļi tirdzniecībai, vispārīgie un specifiskie minēto augļu tirdzniecības standarti, kas paredzēti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, būtu jāsaskaņo ar jaunajiem ANO/EEK standartiem.

(3)

Ņemot vērā, ka šie pārskatītie ANO EEK standarti saskaņā ar procedūru, kas noteikta Padomes Lēmumā (ES) 2017/2104 (2017. gada 6. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ANO EEK Lauksaimniecības produktu kvalitātes standartu darba grupā (ANO EEK 7. darba grupa) (3) tika sekmīgi iesniegti apstiprināšanai dalībvalstīs.

(4)	Tātad Regula (ES) Nr. 543/2011 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījums Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 2. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011 (2011. gada 7. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (ES) 2017/2104 (2017. gada 6. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Lauksaimniecības produktu kvalitātes standartu darba grupā (ANO EEK 7. darba grupā) attiecībā uz augļu un dārzeņu kvalitātes standartu priekšlikumiem (OV L 303, 18.11.2017., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

3. PANTĀ MINĒTIE TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

A DAĻA

Vispārīgais tirdzniecības standarts

Šā vispārīgā tirdzniecības standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz augļiem un dārzeņiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

1. Prasību minimums

Ievērojot pieļaujamās pielaides, produktiem jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Produktu kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas,

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

2. Gatavības prasību minimums

Produktiem jābūt pietiekami attīstītiem, bet ne pārmērīgi attīstītiem, un augļiem jābūt pietiekami gataviem, bet tie nedrīkst būt pārgatavi.

Produktu attīstības un brieduma stadijai jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi.

3. Pielaide

Katrai partijai pēc skaita vai svara tiek pieļauti 10 % produktu, kas neatbilst minimālajām kvalitātes prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

4. Marķējums

Uz katra iepakojuma (1), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

uz visiem iepakojumiem, izņemot fasējumus, – cieši līdzās uzrakstam “Iepakotājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem) norādot oficiāli piešķirtu vai pieņemtu kodu, ar kuru apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pirms šā koda norāda atzīstošās valsts ISO 3166 (alfa) valsts/reģiona kodu, ja tā nav izcelsmes valsts;

—

tikai fasējumiem – ar Savienībā uzņēmējdarbību veicoša pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti cieši līdzās norādei “Fasēts (kam)” vai līdzvērtīgai norādei. Šādā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, ar ko apzīmē iepakotāju un/vai nosūtītāju. Pārdevējs par šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, ko inspekcijas iestāde uzskata par vajadzīgu.

B. Izcelsme

Pilns izcelsmes valsts nosaukums (2). Produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī, šī norāde ir izcelsmes valsts valodā vai jebkurā citā galamērķa valsts patērētājiem saprotamā valodā. Citiem produktiem šī norāde ir galamērķa valsts patērētājiem saprotamā valodā.

Pirmajā daļā minētajai informācijai uz pakām nav jābūt tad, ja tajās ir tirdzniecības iepakojumi, kuri ir skaidri redzami no ārpuses un uz kuriem visiem ir šī informācija. Uz šīm pakām nedrīkst būt norāžu, kas varētu būt maldinošas. Ja pakas novieto uz paliktņiem, informāciju sniedz labi redzamā vietā uz vismaz divām paliktņa malām.

B DAĻA

Specifiskie tirdzniecības standarti

1. DAĻA. ĀBOLU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Malus domestica Borkh. izaudzētu šķirņu (kultivāru) āboliem, kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem āboliem.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz āboliem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A. Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru āboliem jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez būtiskas stiklainības, izņemot attiecībā uz šā standarta papildinājumā iekļautajām šķirnēm, kas marķētas ar “V”,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Ābolu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas un

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B. Gatavības prasības

Āboliem jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.

Ābolu attīstības un brieduma stadijai jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt šķirnes īpašībām atbilstošu gatavības pakāpi.

Lai pārbaudītu atbilstību gatavības prasību minimumam, drīkst ņemt vērā vairākus parametrus (piemēram, morfoloģisko aspektu, garšu, stingrumu, refrakcijas koeficientu).

C. Klasifikācija

Ābolus iedala šādās trīs šķirās.

i) Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes āboli. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām (3) un ar veselu kātiņu.

Ābolu virskrāsai jābūt ar vismaz šādām šķirnei raksturīgām īpašībām:

—	A krāsojuma grupā 3/4 no augļa kopējās virsmas jābūt ar sarkanu krāsojumu,

—	B krāsojuma grupā 1/2 no augļa kopējās virsmas jābūt ar jauktu sarkanu krāsojumu,

—	C krāsojuma grupā 1/3 no augļa kopējās virsmas jābūt ar iesarkanu, sārtu vai svītrainu krāsojumu,

—	D krāsojuma grupā prasību minimumu nepiemēro.

Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Āboliem nedrīkst būt defektu, izņemot šādus niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

—	niecīgi mizas defekti,

—

niecīgs rūsinājums (4), piemēram:

—	brūni plankumi, kas drīkst būt tikai pie kātiņa iedobuma, bet nedrīkst būt raupji, un/vai

—	vieglas, atsevišķas rūsinājuma pēdas.

ii) I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes āboli. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām (5).

Ābolu virskrāsai jābūt ar vismaz šādām šķirnei raksturīgām īpašībām:

—	A krāsojuma grupā 1/2 no augļa kopējās virsmas jābūt ar sarkanu krāsojumu,

—	B krāsojuma grupā 1/3 no augļa kopējās virsmas jābūt ar jauktu sarkanu krāsojumu,

—	C krāsojuma grupā 1/10 no augļa kopējās virsmas jābūt ar iesarkanu, sārtu vai svītrainu krāsojumu,

—	D krāsojuma grupā prasību minimumu nepiemēro.

Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas defekti,

—	nelieli attīstības defekti,

—	nelieli krāsojuma defekti,

—	viegli iespiedumi, kuru kopējais virsmas laukums nepārsniedz 1 cm2, bez krāsojuma izmaiņām,

—

nelieli mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

—	2 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

—	1 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti, izņemot kraupja (Venturia inaequalis) plankumus, kuru summārais laukums nedrīkst pārsniegt 0,25 cm2,

—

viegls rūsinājums (6), piemēram:

—	brūni plankumi, kas drīkst būt nedaudz ārpus kātiņa vai auglenīcas iedobuma, bet nedrīkst būt raupji, un/vai

—	plāns tīklveida rūsinājums, kas nepārsniedz 1/5 no augļa kopējās virsmas un ļoti nekontrastē ar augļa vispārējo krāsojumu, un/vai

—	blīvs rūsinājums, kas nepārsniedz 1/20 no augļa kopējās virsmas, taču

—	plāns tīklveida rūsinājums un blīvs rūsinājums kopā nedrīkst pārsniegt 1/5 no augļa kopējās virsmas.

Auglis drīkst būt bez kātiņa, ja lūzuma vieta ir tīra un miza ap to nav bojāta.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst āboli, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nopietnu defektu.

Ja āboli saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	attīstības defekti,

—	krāsojuma defekti,

—	viegli iespiedumi, kuru laukums nepārsniedz 1,5 cm2 un kuriem drīkst būt nelielas krāsojuma izmaiņas,

—

mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

—	4 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

—	2,5 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti, izņemot kraupja (Venturia inaequalis) plankumus, kuru summārais laukums nedrīkst pārsniegt 1 cm2,

—

viegls rūsinājums (7), piemēram:

—	brūni plankumi, kas drīkst būt ārpus kātiņa vai auglenīcas iedobuma un drīkst būt nedaudz raupji, un/vai

—	plāns tīklveida rūsinājums, kas nepārsniedz 1/2 no augļa kopējās virsmas un ļoti nekontrastē ar augļa vispārējo krāsojumu, un/vai

—	blīvs rūsinājums, kas nepārsniedz 1/3 no augļa kopējās virsmas, taču

—	plāns tīklveida rūsinājums un blīvs rūsinājums kopā nedrīkst pārsniegt 1/2 no augļa kopējās virsmas.

III. NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra vai pēc masas.

Minimālais lielums ir 60 mm, ja mēra pēc diametra, vai 90 g, ja mēra pēc masas. Pieļaujami mazāka lieluma augļi, ja produkta Briksa grādu vērtība (8) ir vienāda vai lielāka par 10,5° pēc Briksa skalas un lielums nav mazāks par 50 mm vai par 70 g.

Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, vienā iepakojumā esošo produktu lieluma atšķirības nedrīkst pārsniegt:

augļiem, kurus šķiro pēc diametra:

—	5 mm augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās. Tomēr ‘Bramley’s Seedling’ (‘Bramley’, ‘Triomphe de Kiel’) un ‘Horneburger’ šķirnes āboliem diametra starpība drīkst sasniegt 10 mm, un

—	10 mm I šķiras augļiem mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērtiem iepakojumā. Tomēr ‘Bramley’s Seedling’ (‘Bramley’, ‘Triomphe de Kiel’) un ‘Horneburger’ šķirnes āboliem diametra starpība drīkst sasniegt 20 mm;

augļiem, kurus šķiro pēc masas:

—

augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās:

Diapazons (g)	Masas starpība (g)
70–90	15 g
91–135	20 g
136–200	30 g
201–300	40 g
> 300	50 g

—

I šķiras augļiem mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērtiem iepakojumā:

Diapazons (g)	Viendabīgums (g)
70–135	35
136–300	70
> 300	100

II šķiras augļiem, kas fasēti mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērti iepakojumā, lieluma viendabīguma prasību nepiemēro.

Miniatūro ābolu šķirnēm, kas šā standarta papildinājumā marķētas ar “M”, noteikumus par šķirošanu pēc lieluma nepiemēro. Šīm miniatūro augļu šķirnēm minimālajai Briksa grādu vērtībai (9) ir jābūt 12°.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) ābolu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) ābolu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii) II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) ābolu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) ābolu, kas neatbilst lieluma prasībām. Tomēr šo pielaidi nedrīkst paplašināt, lai tā attiektos uz produktiem, kuru lielums:

—	ir vismaz par 5 mm mazāks par minimālo diametru,

—	ir vismaz par 10 g mazāks par minimālo masu.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un vienādas gatavības pakāpes āboliem.

Augstākajai šķirai viendabīguma prasību piemēro arī attiecībā uz krāsojumu.

Tomēr būtiski atšķirīgu šķirņu ābolu maisījumu drīkst iepakot vienā tirdzniecības iepakojumā, ja āboliem ir viendabīga kvalitāte un katrai attiecīgajai šķirnei ir vienāda izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B. Iepakojums

Āboliem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti. Jo īpaši tirdzniecības iepakojumiem, kuru neto masa pārsniedz 3 kg, jābūt pietiekami stingriem, lai nodrošinātu, ka produkts ir pienācīgi aizsargāts.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības norādēm atļauts izmantot ar nosacījumu, ka drukāts vai marķēts ir ar netoksisku tinti vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza. Augļu marķēšana ar lāzeru nedrīkst izraisīt ne mīkstuma, ne mizas defektus.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (10), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

B. Produkta veids

—	“Āboli”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

—	Šķirnes nosaukums. Būtiski atšķirīgu šķirņu ābolu maisījumam: dažādo šķirņu nosaukumi.

—	Šķirnes nosaukumu drīkst aizstāt ar sinonīmu. Tirdzniecības nosaukumu (11) drīkst sniegt tikai papildus šķirnes vai sinonīma nosaukumam.

—	Mutantiem, uz kuriem attiecas šķirnes aizsardzība, šis šķirnes nosaukums drīkst aizstāt šķirnes pamatnosaukumu. Mutantiem, uz kuriem šķirnes aizsardzība neattiecas, šo mutanta nosaukumu drīkst norādīt tikai papildus šķirnes pamatnosaukumam.

—	Attiecīgā gadījumā: “Miniatūro augļu šķirne”.

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (12) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīgu šķirņu un dažādas izcelsmes ābolu maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās šķirnes nosaukuma.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums vai, ja augļi ir iepakoti rindās un kārtās, vienību skaits.

Ja identifikācija ir pēc lieluma, tas būtu jāizsaka:

a)	produktiem, uz kuriem attiecas viendabīguma noteikumi, – kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālā un maksimālā masa;

b)	produktiem, uz kuriem viendabīguma noteikumi neattiecas, pēc izvēles – kā iepakojumā esošā mazākā augļa diametrs vai masa, kam seko “un vairāk” vai līdzvērtīgs apzīmējums, vai – attiecīgā gadījumā – iepakojumā esošā lielākā augļa diametrs vai masa.

E. Atzīme par oficiālo kontroli (nav obligāta)

Papildinājums

Neizsmeļošs ābolu šķirņu saraksts

Sarakstā neiekļauto šķirņu augļi ir jāšķiro atbilstoši to šķirnes īpašībām.

Dažas no tālāk dotajā tabulā norādītajām šķirnēm drīkst tirgot ar nosaukumiem, attiecībā uz kuriem ir lūgta vai saņemta preču zīmju aizsardzība vienā vai vairākās valstīs. Minētajā tabulā pirmās trīs slejas neparedz šādu preču zīmju iekļaušanu. Ceturtajā slejā atsauces uz zināmām preču zīmēm ir iekļautas tikai informācijas nolūkos.

Apzīmējumi

M	=	Miniatūro augļu šķirne
R	=	Šķirne ar rūsinājumu
V	=	Stiklainība
*	=	Mutants, uz kuru šķirnes aizsardzība neattiecas, bet kurš ir saistīts ar reģistrētu/aizsargātu preču zīmi; mutanti, kas nav apzīmēti ar zvaigznīti, ir aizsargātās šķirnes

Šķirnes	Mutants	Sinonīmi	Preču zīmes	Krāsojuma grupa	Papildu specifikācijas
African Red			African Carmine ™	B
Akane		Tohoku 3, Primerouge		B
Alkmene		Early Windsor		C
Alwa				B
Amasya				B
Ambrosia			Ambrosia ®	B
Annurca				B
Ariane			Les Naturianes ®	B
Arlet		Swiss Gourmet		B	R
AW 106			Sapora ®	C
Belgica				B
Belle de Boskoop		Schone van Boskoop, Goudreinette		D	R
	Boskoop rouge	Red Boskoop, Roter Boskoop, Rode Boskoop		B	R
	Boskoop Valastrid			B	R
Berlepsch		Freiherr von Berlepsch		C
	Berlepsch rouge	Red Berlepsch, Roter Berlepsch		B
Bonita				A
Braeburn				B
	Hidala		Hillwell ®	A
	Joburn		Aurora ™, Red Braeburn ™, Southern Rose ™	A
	Lochbuie Red Braeburn			A
	Mahana Red Braeburn		Redfield ®	A
	Mariri Red		Eve ™, Aporo ®	A
	Royal Braeburn			A
Bramley's Seedling		Bramley, Triomphe de Kiel		D
Cardinal				B
Caudle			Cameo ®, Camela®	B
	Cauflight		Cameo ®, Camela®	A
CIV323			Isaaq ®	B
CIVG198			Modi ®	A
Civni			Rubens ®	B
Collina				C
Coop 38			Goldrush ®, Delisdor ®	D	R
Coop 39			Crimson Crisp ®	A
Coop 43			Juliet ®	B
Coromandel Red		Corodel		A
Cortland				B
Cox's Orange Pippin		Cox orange, Cox's O.P.		C	R
Cripps Pink			Pink Lady ®, Flavor Rose ®	C
	Lady in Red		Pink Lady ®	B
	Rosy Glow		Pink Lady ®	B
	Ruby Pink			B
Cripps Red			Sundowner ™, Joya ®	B
Dalinbel			Antares ®	B	R
Dalitron			Altess ®	D
Delblush			Tentation ®	D
Delcorf			Delbarestivale ®	C
	Celeste			B
	Bruggers Festivale		Sissired ®	A
	Dalili		Ambassy ®	A
	Wonik*		Appache ®	A
Delcoros			Autento ®	A
Delgollune			Delbard Jubilé ®	B
Delicious ordinaire		Ordinary Delicious		B
Discovery				C
Dykmanns Zoet				C
Egremont Russet				D	R
Elise		De Roblos, Red Delight		A
Elstar				C
	Bel-El		Red Elswout ®	C
	Daliest		Elista ®	C
	Daliter		Elton ™	C
	Elshof			C
	Elstar Boerekamp		Excellent Star ®	C
	Elstar Palm		Elstar PCP ®	C
	Goedhof		Elnica ®	C
	Red Elstar			C
	RNA9842		Red Flame ®	C
	Valstar			C
	Vermuel		Elrosa ®	C
Empire				A
Fengapi			Tessa ®	B
Fiesta		Red Pippin		C
Fresco			Wellant ®	B	R
Fuji				B	V
	Aztec		Fuji Zhen ®	A	V
	Brak		Fuji Kiku ® 8	B	V
	FUCIV51		SAN-CIV ®	A	V
	Fuji Fubrax		Fuji Kiku ® Fubrax	B	V
	Fuji Supreme			A	V
	Fuji VW		King Fuji ®	A	V
	Heisei Fuji		Beni Shogun ®	A	V
	Raku-Raku			B	V
Gala				C
	Alvina			A
	ANABP 01		Bravo ™	A
	Baigent		Brookfield ®	A
	Bigigalaprim		Early Red Gala ®	A
	Devil Gala			A
	Fengal		Gala Venus	A
	Gala Schnico		Schniga ®	A
	Gala Schnico Red		Schniga ®	A
	Galafresh		Breeze ®	A
	Galaval			A
	Galaxy		Selekta ®	B
	Gilmac		Neon ®	A
	Imperial Gala			B
	Jugala			B
	Mitchgla		Mondial Gala ®	B
	Natali Gala			B
	Regal Prince		Gala Must ®	B
	Royal Beaut			A
	Simmons		Buckeye ® Gala	A
	Tenroy		Royal Gala ®	B
	ZoukG1		Gala One®	A
Galmac			Camelot ®	B
Gloster				B
Golden 972				D
Golden Delicious		Golden		D
	CG10 Yellow Delicious		Smothee ®	D
	Golden Delicious Reinders		Reinders ®	D
	Golden Parsi		Da Rosa ®	D
	Leratess		Pink Gold ®	D
	Quemoni		Rosagold ®	D
Goldstar			Rezista Gold Granny ®	D
Gradigold			Golden Supreme ™, Golden Extreme ™	D
Gradiyel			Goldkiss ®	D
Granny Smith				D
	Dalivair		Challenger ®	D
Gravensteiner		Gravenstein		D
GS 66			Fräulein ®	B
HC2-1			Easy pep’s! Zingy ®	A
Hokuto				C
Holsteiner Cox		Holstein		C	R
Honeycrisp			Honeycrunch ®	C
Horneburger				D
Idared				B
	Idaredest			B
	Najdared			B
Ingrid Marie				B	R
Inored			Story ®, LoliPop ®	A
James Grieve				D
Jonagold				C
	Early Jonagold		Milenga ®	C
	Dalyrian			C
	Decosta			C
	Jonagold Boerekamp		Early Queen ®	C
	Jonagold Novajo	Veulemanns		C
	Jonagored		Morren’s Jonagored ®	C
	Jonagored Supra		Morren’s Jonagored ® Supra ®	C
	Red Jonaprince		Wilton’s ®, Red Prince ®	C
	Rubinstar			C
	Schneica	Jonica		C
	Vivista			C
Jonathan				B
Karmijn de Sonnaville				C	R
Kizuri			Morgana ®	B
Ladina				B
La Flamboyante			Mairac ®	B
Laxton's Superb				C	R
Ligol				B
Lobo				B
Lurefresh			Redlove ® Era ®	A
Lureprec			Redlove ® Circe ®	A
Luregust			Redlove ® Calypso ®	A
Luresweet			Redlove ® Odysso ®	A
Maigold				B
Maribelle			Lola ®	B
MC38			Crimson Snow ®	A
McIntosh				B
Melrose				C
Milwa			Diwa ®, Junami ®	B
Minneiska			SweeTango ®	B
Moonglo				C
Morgenduft		Imperatore		B
Mountain Cove			Ginger Gold ™	D
Mored			Joly Red ®	A
Mutsu		Crispin		D
Newton				C
Nicogreen			Greenstar ®	D
Nicoter			Kanzi ®	B
Northern Spy				C
Ohrin		Orin		D
Paula Red				B
Pinova			Corail ®	C
	RoHo 3615		Evelina ®	B
Piros				C
Plumac			Koru ®	B
Prem A153			Lemonade ®, Honeymoon ®	C
Prem A17			Smitten ®	C
Prem A280			Sweetie™	B
Prem A96			Rockit ™	B	M
R201			Kissabel ® Rouge	A
Rafzubin			Rubinette ®	C
	Frubaur		Rubinette ® Rossina	A
	Rafzubex		Rubinette ® Rosso	A
Rajka			Rezista Romelike ®	B
Regalyou			Candine ®	A
Red Delicious		Rouge américaine		A
	Campsur		Red Chief ®	A
	Erovan		Early Red One ®	A
	Evasni		Scarlet Spur ®	A
	Stark Delicious			A
	Starking			C
	Starkrimson			A
	Starkspur			A
	Topred			A
	Trumdor		Oregon Spur Delicious ®	A
Reine des Reinettes		Gold Parmoné, Goldparmäne		C	V
Reinette grise du Canada		Graue Kanadarenette, Renetta Canada		D	R
RM1			Red Moon ®	A
Rome Beauty		Belle de Rome, Rome, Rome Sport		B
RS1			Red Moon ®	A
Rubelit				A
Rubin				C
Rubinola				B
Šampion		Shampion, Champion, Szampion		B
	Reno 2			A
	Šampion Arno	Szampion Arno		A
Santana				B
Sciearly			Pacific Beauty ™, NZ Beauty	A
Scifresh			Jazz ™	B
Sciglo			Southern Snap ™	A
Scilate			Envy ®	B
Sciray		GS48		A
Scired			NZ Queen	A	R
Sciros			Pacific Rose ™, NZ Rose	A
Senshu				C
Shinano Gold			Yello ®	D
Spartan				A
SQ 159			Natyra ®, Magic Star ®	A
Stayman				B
Summerred				B
Sunrise				A
Sunset				D	R
Suntan				D	R
Sweet Caroline				C
TCL3			Posy ®	A
Topaz				B
Tydeman's Early Worcester		Tydeman's Early		B
Tsugaru				C
UEB32642			Opal ®	D
WA 2			Sunrise Magic ™	A
WA 38			Cosmic Crisp ™	A
Worcester Pearmain				B
Xeleven			Swing ® natural more	A
York				B
Zari				B
Zouk 16			Flanders Pink ®, Mariposa ®	B
Zouk 31			Rubisgold ®	D
Zouk 32			Coryphée ®	A

2. DAĻA. CITRUSAUGĻU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no tālāk norādītajām sugām izaudzētu šķirņu (kultivāru) citrusaugļiem, kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem citrusaugļiem:

—	citroni, kas izaudzēti no Citrus limon (L.) Burm. f. sugas un tās hibrīdiem,

—	mandarīni, kas izaudzēti no Citrus reticulata Blanco sugas, arī sacumas (Citrus unshiu Marcow.), klementīni (Citrus clementina hort. ex Tanaka.), parastie mandarīni (Citrus deliciosa Ten.) un tanžerīni (Citrus tangerina Tanaka), kas izaudzēti no šīm sugām un to hibrīdiem,

—	apelsīni, kas izaudzēti no Citrus sinensis (L.) Osbeck sugas un tās hibrīdiem.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz citrusaugļiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A. Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru citrusaugļiem jābūt:

—

veseliem,

—	bez iespiedumiem un/vai plašiem, sadzijušiem iegriezumiem,

—	nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez sačokurošanās un dehidrācijas pazīmēm,

—	bez zemas temperatūras vai sala radītiem bojājumiem,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Citrusaugļu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas un

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B. Gatavības prasības

Citrusaugļiem jābūt sasniegušiem piemērotu attīstības un gatavības pakāpi atkarībā no šķirnei, novākšanas laikam un audzēšanas vietai atbilstošiem kritērijiem.

Citrusaugļu gatavību nosaka pēc šādiem parametriem, kas noteikti katrai tālāk minētajai sugai:

—	minimālais sulas saturs,

—	minimālā cukuru/skābju attiecība (13),

—	krāsojums.

Krāsojuma pakāpei jābūt tādai, lai normālas attīstības gaitā citrusaugļi galamērķa vietā sasniegtu šķirnei raksturīgu krāsojumu.

	Minimālais sulas saturs (procentos)	Minimālā cukuru/skābju attiecība	Krāsojums
Citroni	20		Tam jābūt raksturīgam šķirnei. Pieļaujami augļi ar zaļu (bet ne tumši zaļu) krāsojumu, ja to sulas saturs atbilst prasību minimumam
Sacumas, klementīni, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi
Sacumas	33	6,5 :1	Vismaz vienai trešdaļai no augļa virsmas jābūt ar šķirnei raksturīgo krāsojumu
Klementīni	40	7,0 :1
Citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi	33	7,5 :1 (14)
Apelsīni
Sarkanie apelsīni	30	6,5 :1	Tam jābūt raksturīgam šķirnei. Tomēr ir atļauti augļi ar gaiši zaļu krāsojumu, kas nepārsniedz vienu piektdaļu no augļa kopējā virsmas laukuma, ja tie atbilst prasību minimumam attiecībā uz sulas saturu. Apelsīni, kas audzēti apgabalos ar augstu gaisa temperatūru un augstu gaisa relatīvo mitrumu, nobriešanas periodā var būt ar zaļu krāsojumu, kas pārsniedz vienu piektdaļu no augļa kopējā virsmas laukuma, ja tie atbilst prasību minimumam attiecībā uz sulas saturu.
“Navel” grupa	33	6,5 :1
Citas šķirnes	35	6,5 :1
‘Mosambi’, ‘Sathgudi’ un ‘Pacitan’ ar zaļu krāsojumu, kas pārsniedz vienu piektdaļu no augļa virsmas laukuma	33
Citas šķirnes ar zaļu krāsojumu, kas pārsniedz vienu piektdaļu no augļa virsmas laukuma	45

Citrusaugļus, kas atbilst šīm gatavības prasībām, drīkst “nogatavināt”. Šī apstrāde ir atļauta vienīgi tad, ja citas dabiskās organoleptiskās īpašības nemainās.

C. Klasifikācija

Citrusaugļus iedala šādās trīs šķirās.

i) Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes citrusaugļi. Tiem jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Citrusaugļiem nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii) I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes citrusaugļi. Tiem jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas defekti,

—	nelieli krāsojuma defekti, arī viegli saules radīti apdegumi,

—	nelieli pakāpeniski mizas defekti, ja tie neskar mīkstumu,

—	nelieli mizas defekti, kas radušies augļa veidošanās laikā, piemēram, pelēkplankumainība, rūsinājums vai kaitēkļu bojājumi,

—	nelieli, sadzijuši defekti, kas radušies mehānisku iemeslu dēļ, piemēram, krusas, berzes vai manipulāciju izraisīti bojājumi,

—	viegla un daļēja mizas atdalīšanās visiem mandarīnu grupas augļiem.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst citrusaugļi, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Ja citrusaugļi saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	krāsojuma defekti, arī saules radīti apdegumi,

—	pakāpeniski mizas defekti, ja tie neskar mīkstumu,

—	nelieli mizas defekti, kas radušies augļa veidošanās laikā, piemēram, pelēkplankumainība, rūsinājums vai kaitēkļu bojājumi,

—	sadzijuši defekti, kas radušies mehānisku iemeslu dēļ, piemēram, krusas, berzes vai manipulāciju izraisīti bojājumi,

—	virspusējas, sadzijušas izmaiņas mizā,

—	raupja miza,

—	neliela un daļēja mizas atdalīšanās visiem apelsīniem un daļēja mizas atdalīšanās visiem mandarīnu grupas augļiem.

III. NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc augļa šķērsgriezuma lielākā diametra vai pēc skaita.

A. Minimālais lielums

Minimālajiem lielumiem ir jābūt šādiem:

Augļi	Diametrs (mm)
Citroni	45
Sacumas, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi	45
Klementīni	35
Apelsīni	53

B. Viendabīgums

Citrusaugļu šķirošanā drīkst izmantot vienu no tālāk norādītajām metodēm:

lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, tā diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

—	10 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir < 60 mm,

—	15 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir ≥ 60 mm, bet < 80 mm,

—	20 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir ≥ 80 mm, bet < 110 mm,

—	augļiem, kuru diametrs ir ≥ 110 mm, ierobežojumu attiecībā uz diametra starpību nepiemēro;

piemērojot lieluma kodus, jāievēro tālāk dotajās tabulās noteiktie kodi un diapazoni.

	Lieluma kods	Diametrs (mm)
Citroni
	0	79 –90
	1	72 –83
	2	68 –78
	3	63 –72
	4	58 –67
	5	53 –62
	6	48 –57
	7	45 –52
Sacumas, klementīni un citas mandarīnu šķirnes un hibrīdi
	1 - XXX	78 un vairāk
	1 - XX	67 –78
	1 vai 1 - X	63 –74
	2	58 –69
	3	54 –64
	4	50 –60
	5	46 –56
	6 (15)	43 –52
	7	41 –48
	8	39 –46
	9	37 –44
	10	35 –42
Apelsīni
	0	92 –110
	1	87 –100
	2	84 –96
	3	81 –92
	4	77 –88
	5	73 –84
	6	70 –80
	7	67 –76
	8	64 –73
	9	62 –70
	10	60 –68
	11	58 –66
	12	56 –63
	13	53 –60

Lieluma viendabīgumu panāk, izmantojot iepriekš minētās lielumu skalas, ja vien nav norādīts citādi, proti:

augļiem konteineros un augļiem tirdzniecības iepakojumos ar maksimālo neto masu 5 kg maksimālā lielumu starpība nedrīkst pārsniegt diapazonu, ko iegūst, apvienojot trīs secīgus lielumus lielumu skalā;

c)	lieluma starpībai augļiem, kurus šķiro pēc skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) apakšpunktā.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) citrusaugļu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) citrusaugļu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii) II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) citrusaugļu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) citrusaugļu, kas atbilst lielumam, kurš ir nākamais mazākais vai lielākais lielums pēc tā (vai tiem, ja ir apvienoti trīs lielumi), kas norādīts (norādīti) uz iepakojuma.

10 % pielaidi piemēro tikai tiem augļiem, kuri nav mazāki par šādu minimālo lielumu:

Augļi	Diametrs (mm)
Citroni	43
Sacumas, citas mandarīnu šķirnes un to hibrīdi	43
Klementīni	34
Apelsīni	50

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes, lieluma un samērā vienādas gatavības un attīstības pakāpes citrusaugļiem.

Turklāt augstākajai šķirai tiek prasīts krāsojuma viendabīgums.

Tomēr būtiski atšķirīgu sugu citrusaugļu maisījumu drīkst iepakot vienā tirdzniecības iepakojumā, ja citrusaugļiem ir viendabīga kvalitāte un katrai attiecīgajai sugai ir vienāda šķirne vai tirdzniecības tips un izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B. Iepakojums

Citrusaugļiem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un nerastos mizas defekti. Augļu marķēšana ar lāzeru nedrīkst izraisīt ne mīkstuma, ne mizas defektus.

Ietinot augļus, jālieto tikai plāns, sauss un jauns papīrs bez smaržas (16).

Aizliegts izmantot jebkādas vielas, kas varētu mainīt citrusaugļu dabiskās īpašības un jo īpaši to garšu vai smaržu (17).

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem. Tomēr ir pieļaujams, ka auglim klāt ir īss nepārkoksnējies zariņš ar dažām zaļām lapām.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (18), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

B. Produkta veids

—	“Citroni”, “Mandarīni” vai “Apelsīni”, ja šie produkti nav redzami no ārpuses.

—	“Citrusaugļu maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums un vispārpieņemtie dažādo sugu nosaukumi, ja maisījumā ir būtiski atšķirīgas citrusaugļu sugas.

—	Apelsīniem – šķirnes nosaukums un/vai attiecīgās šķirnes grupas nosaukums, ja tie ir “Navels” un “Valencias”.

—	Sacumām un klementīniem jānorāda sugas vispārpieņemtais nosaukums, bet šķirnes nosaukums nav obligāts.

—	Citiem mandarīniem un to hibrīdiem jānorāda šķirnes nosaukums.

—	Citroniem šķirnes nosaukums nav obligāts.

—	“Ar sēklām”, ja klementīniem ir vairāk nekā 10 sēklu.

—	“Bez sēklām” (pēc izvēles, jo bezsēklu citrusaugļos dažreiz var būt sēklas).

C. Produkta izcelsme

—	Izcelsmes valsts (19) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

—	Būtiski atšķirīgu sugu un dažādas izcelsmes citrusaugļu maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās sugas nosaukuma.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—

Lielums, kas izteikts kā:

—	minimālie un maksimālie lielumi (mm) vai

—	lieluma kods (kodi), kam var sekot minimālais vai maksimālais lielums vai

—

skaits.

—	Attiecīgā gadījumā – norāde uz konservantiem vai citām ķīmiskām vielām, kas izmantotas pēc ražas novākšanas.

E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

3. DAĻA. KIVI TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro tādiem no Actinidia chinensis Planch. un Actinidia deliciosa (A. Chev.), C.F. Liang et A.R Ferguson izaudzētu šķirņu (kultivāru) kivi (pazīstami arī kā Actinidia), kuri patērētājam jāpiegādā svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem kivi.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz kivi pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A. Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru kivi jābūt:

—	veseliem (bet bez kātiņa),

—	nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	pietiekami stingriem; ne mīkstiem, ne ar sačokurošanās pazīmēm, ne ūdeņainiem,

—	labi veidotiem; nedrīkst būt divi vai vairāk kopā saauguši augļi,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Kivi attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas un

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B. Gatavības prasību minimums

Kivi jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.

Lai izpildītu šo prasību, augļiem iepakojumā ir jābūt tādā gatavības pakāpē, kas atbilst vismaz 6,2° pēc Briksa skalas (20), vai jābūt ar vidējo sausnas saturu 15 %, lai, nonākot izplatīšanas ķēdē, tie pēc Briksa skalas21 atbilstu 9,5°.

C. Klasifikācija

Kivi iedala šādās trīs šķirās.

i) Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes kivi. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Augļiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Kivi nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

Augļa šķērsgriezuma mazākā un lielākā diametra attiecībai jābūt vismaz 0,8.

ii) I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes kivi. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Augļiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas defekti (bez izciļņiem vai deformācijām),

—	nelieli krāsojuma defekti,

—	nelieli mizas defekti, ja to kopējais laukums nepārsniedz 1 cm2,

—	neliela “Heivorda zīme” (“Hayward mark”) garenisku līniju veidā bez izciļņa.

Augļa šķērsgriezuma mazākā un lielākā diametra attiecībai jābūt vismaz 0,7.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst kivi, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Augļiem jābūt pietiekami stingriem, un mīkstumam jābūt bez nopietniem defektiem.

Ja kivi saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	krāsojuma defekti,

—	mizas defekti, piemēram, nelieli, sadzijuši iegriezumi vai aprētojuši audi/audu nobrāzumi, ja vien to kopējais laukums nepārsniedz 2 cm2,

—	vairākas izteiktākas “Heivorda zīmes” ar nelielu izcilni,

—	viegli iespiedumi.

III. NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc augļa masas.

Minimālā masa augstākajai šķirai ir 90 g, I šķirai 70 g un II šķirai – 65 g.

lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, tā diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

—	10 g augļiem, kuru masa ir līdz 85 g,

—	15 g augļiem, kuru masa ir 85–120 g,

—	20 g augļiem, kuru masa ir 120–150 g,

—	40 g augļiem, kuru masa ir 150 g vai vairāk.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) kivi, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) kivi, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii) II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) kivi, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) kivi, kas neatbilst lieluma prasībām.

Tomēr kivi masa augstākajā šķirā nedrīkst būt mazāka par 85 g, I šķirā – mazāka par 67 g un II šķirā – mazāka par 62 g.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un lieluma kivi.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B. Iepakojums

Kivi jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (21), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

B. Produkta veids

—	“Kivi” un/vai “Actinidia”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

—	Šķirnes nosaukums (nav obligāts).

—	Mīkstuma krāsojums vai līdzvērtīga norāde, ja krāsojums nav zaļš.

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (22) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums, kas izteikts kā augļa minimālā un maksimālā masa.

—	Augļu skaits (nav obligāts).

E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

4. DAĻA. SALĀTU, KROKAINO ENDĪVIJU UN PLATLAPU ENDĪVIJU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro:

—

to šķirņu (kultivāru) salātiem, kas izaudzētas no:

—	Lactuca sativa var. capitata L. (galviņsalātiem, ieskaitot kraukšķīgos un “Iceberg” tipa salātus),

—	Lactuca sativa var. longifolia Lam. (romiešu salātiem),

—	Lactuca sativa var. crispa L. (lapu salātiem),

—	šo šķirņu krustojumiem un

—	to šķirņu (kultivāru) krokainajām endīvijām, kas izaudzētas no Cichorium endivia L. var. crispum Lam., un

—	to šķirņu (kultivāru) platlapu endīvijām, kas izaudzētas no Cichorium endivia L. var. latifolium Lam.,

un kuri jāpiegādā patērētājam svaigi.

Šo standartu nepiemēro produktiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei, atsevišķi atdalītu lapu produktiem, salātiem ar sakņu kamolu vai salātiem podiņos.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz produktiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A. Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru produktiem jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīriem un apgrieztiem, t. i., praktiski bez augsnes vai cita audzēšanas substrāta un praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	svaigiem pēc izskata,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

—

tvirtiem,

—	bez izdzītiem ziednešiem,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Salātiem ir pieļaujama sarkanīga lapu nokrāsa, ko izraisījusi zema temperatūra augšanas periodā, ja vien tas būtiski neietekmē salātu izskatu.

Saknēm jābūt nogrieztām tuvu pie ārējo lapu pamatnes, un griezuma vietai jābūt līdzenai.

Produktam jābūt normāli attīstītam. Produkta attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tas varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas un

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B. Klasifikācija

Produktus iedala šādās divās šķirās.

i) I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes produkti. Tiem jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Produktiem jābūt arī:

—	labi veidotiem,

—	stingriem, ņemot vērā audzēšanas metodes un produkta tipu,

—	bez bojājumiem vai bez kondīcijas pasliktinājuma, kas negatīvi ietekmē lietojamību uzturā,

—	bez sala radītiem bojājumiem.

Galviņsalātiem jābūt ar vienu labi veidotu galviņu. Tomēr pasargātās platībās audzētiem galviņsalātiem galviņa drīkst būt neliela.

Romiešu salātiem jābūt ar galviņu, kura drīkst būt neliela.

Krokaino endīviju un platlapu endīviju vidum jābūt dzeltenam.

ii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst produkti, kas neatbilst I šķiras prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Produktiem jābūt:

—	samērā labi veidotiem,

—	bez bojājumiem vai bez kondīcijas pasliktinājuma, kas var īpaši negatīvi ietekmēt lietojamību uzturā.

Ja produkti saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

—	nelielas krāsojuma izmaiņas,

—	nelieli kaitēkļu izraisīti bojājumi.

Galviņsalātiem jābūt ar galviņu, kura drīkst būt neliela. Tomēr pasargātās platībās audzētiem galviņsalātiem galviņas var nebūt.

Romiešu salātiem galviņas drīkst nebūt.

III. NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc vienas vienības masas.

lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, tā diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

a) salātiem:

—	40 g, ja vieglākās vienības masa ir mazāka par 150 g,

—	100 g, ja vieglākās vienības masa ir 150–300 g,

—	150 g, ja vieglākās vienības masa ir 300–450 g,

—	300 g, ja vieglākās vienības masa ir lielāka par 450 g;

b) krokainajām endīvijām un platlapu endīvijām:

—

300 g.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita) produktu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

ii) II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita) produktu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita) produktu, kas neatbilst lieluma prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma produktiem.

Tomēr būtiski atšķirīgu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma salātu un/vai endīviju maisījumu drīkst iepakot vienā iepakojumā, ja salātiem/endīvijām ir viendabīga kvalitāte un katrai attiecīgajai šķirnei, tirdzniecības tipam un/vai krāsojumam ir vienāda izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B. Iepakojums

Produktiem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti. Produkti jāiepako atbilstoši iepakojuma lielumam un tipam, neatstājot brīvas vietas un nesaspiežot produktus.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (23), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

B. Produkta veids

—	“Salāti”, “galviņsalāti”, “batavia”, “kraukšķīgie galviņsalāti (Iceberg)”, “romiešu salāti”, “lapu salāti” (vai, piemēram, attiecīgā gadījumā “ozollapu”, “Lollo bionda”, “Lollo rossa”), “krokainās endīvijas”, “platlapu endīvijas” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja saturs nav redzams no ārpuses.

—	Attiecīgā gadījumā: “audzēti pasargātās platībās” vai līdzvērtīgs apzīmējums.

—	Šķirnes nosaukums (nav obligāts).

—

“Salātu/endīviju maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja maisījumā ir būtiski atšķirīgu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojumu salāti un/vai endīvijas. Ja produkti nav redzami no ārpuses, jānorāda iepakojumā esošo produktu šķirne, tirdzniecības tips un/vai krāsojums un katra veida produktu daudzums.

C. Produkta izcelsme

—	Izcelsmes valsts (24) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

—	Būtiski atšķirīgu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma un dažādas izcelsmes salātu un/vai endīviju maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās šķirnes, tirdzniecības tipa un/vai krāsojuma nosaukuma.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums, kas izteikts kā vienības minimālā masa vai kā vienību skaits.

E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

5. DAĻA. PERSIKU UN NEKTARĪNU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Prunus persica Sieb. et Zucc. izaudzētu šķirņu (kultivāru) persikiem un nektarīniem, kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem persikiem un nektarīniem.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz persikiem un nektarīniem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A. Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru persikiem un nektarīniem jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez ieplīsumiem auglī pie kātiņa iedobuma,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Persiku un nektarīnu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas un

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B. Gatavības prasības

Augļiem jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem. Mīkstuma minimālajam refrakcijas koeficientam jābūt lielākam vai vienādam ar 8° pēc Briksa skalas (25).

C. Klasifikācija

Persikus un nektarīnus iedala šādās trīs šķirās.

i) Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes persiki un nektarīni. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Persikiem un nektarīniem nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii) I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes persiki un nektarīni. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām. Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas defekti,

—	nelieli attīstības defekti,

—	nelieli krāsojuma defekti,

—	vājas spiediena pēdas, kuru kopējais virsmas laukums nepārsniedz 1 cm2,

—

nelieli mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

—	1,5 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

—	1 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst persiki un nektarīni, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nopietnu defektu.

Ja persiki un nektarīni saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	attīstības defekti, arī sašķēlušies kauliņi, ja vien auglis ir noslēgts un mīkstums nebojāts,

—	krāsojuma defekti,

—	iespiedumi, kuri drīkst būt ar nelielām krāsojuma izmaiņām un kuru kopējais virsmas laukums nedrīkst pārsniegt 2 cm2,

—

mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

—	2,5 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

—	2 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti.

III. NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra, pēc masas vai skaita.

Minimālais lielums ir:

—	56 mm vai 85 g augstākajā šķirā,

—	51 mm vai 65 g I un II šķirā.

Tomēr augļus, kuri ir mazāki par 56 mm vai 85 g, netirgo laikposmā no 1. jūlija līdz 31. oktobrim (ziemeļu puslodē) un no 1. janvāra līdz 30. aprīlim (dienvidu puslodē).

Tālāk norādītās prasības II šķirai nav obligātas.

lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, tā diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

augļiem, ko šķiro pēc diametra:

—	5 mm augļiem, kuri ir mazāki par 70 mm,

—	10 mm augļiem, kuru lielums ir 70 mm un vairāk;

augļiem, ko šķiro pēc masas:

—	30 g augļiem, kuru masa ir mazāka par 180 g,

—	80 g augļiem, kuru masa ir 180 g un vairāk;

c)	lieluma starpībai augļiem, ko šķiro pēc skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) vai b) apakšpunktā.

Piemērojot lieluma kodus, jāievēro tālāk dotajā tabulā noteiktie kodi.

		Diametrs		vai	Masa
	Kods	no	līdz		no	līdz
		(mm)	(mm)		(g)	(g)

1	D	51	56		65	85
2	C	56	61		85	105
3	B	61	67		105	135
4	A	67	73		135	180
5	AA	73	80		180	220
6	AAA	80	90		220	300
7	AAAA	> 90			> 300

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) persiku vai nektarīnu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) persiku vai nektarīnu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii) II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) persiku vai nektarīnu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām (ja augļi šķiroti pēc lieluma): pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) persiku vai nektarīnu, kas neatbilst lieluma prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, gatavības pakāpes un lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) persikiem vai nektarīniem, bet augstākajā šķirā saturam jābūt viendabīgam arī pēc krāsojuma.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B. Iepakojums

Persikiem vai nektarīniem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (26), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

B. Produkta veids

—	“Persiki” vai “Nektarīni”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

—	Augļa mīkstuma krāsojums.

—	Šķirnes nosaukums (nav obligāts).

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (27) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums (ja augļi šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā minimālais un maksimālais diametrs (mm) vai minimālā un maksimālā masa (g), vai kā lieluma kods.

—	Vienību skaits (nav obligāts).

E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

6. DAĻA. BUMBIERU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Pyrus communis L. izaudzētu šķirņu (kultivāru) bumbieriem, kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem bumbieriem.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz bumbieriem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A. Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru bumbieriem jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Bumbieru attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas un

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B. Gatavības prasības

Bumbieru attīstības un brieduma stadijai jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt šķirnes īpašībām atbilstošu gatavības pakāpi.

C. Klasifikācija

Bumbierus iedala šādās trīs šķirās.

i) Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes bumbieri. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām (28).

Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam, un uz mizas nedrīkst būt raupja rūsinājuma.

Bumbieriem nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

Kātiņam jābūt veselam.

Bumbieri nedrīkst būt graudaini.

ii) I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes bumbieri. Tiem jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām (29).

Mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas defekti,

—	nelieli attīstības defekti,

—	nelieli krāsojuma defekti,

—	niecīgs raupjš rūsinājums,

—

nelieli mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

—	2 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

—	1 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti, izņemot kraupja (Venturia pirina un Venturia inaequalis) plankumus, kuru summārais laukums nedrīkst pārsniegt 0,25 cm2,

—	viegli iespiedumi, kuru laukums nepārsniedz 1 cm2.

Kātiņš drīkst būt viegli bojāts.

Bumbieri nedrīkst būt graudaini.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst bumbieri, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nopietnu defektu.

Ja bumbieri saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	attīstības defekti,

—	krāsojuma defekti,

—	viegls raupjš rūsinājums,

—

mizas defekti, kuri nedrīkst pārsniegt:

—	4 cm garumā, ja tie ir iegareni defekti,

—	2,5 cm2 lielu kopējo virsmas laukumu, ja tie ir citi defekti, izņemot kraupja (Venturia pirina un Venturia inaequalis) plankumus, kuru summārais laukums nedrīkst pārsniegt 1 cm2,

—	viegli iespiedumi, kuru laukums nepārsniedz 2 cm2.

III. NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra vai pēc masas.

Minimālais lielums ir:

augļiem, ko šķiro pēc diametra:

	Augstākā šķira	I šķira	II šķira
Lielaugļu šķirnes	60 mm	55 mm	55 mm
Citas šķirnes	55 mm	50 mm	45 mm

augļiem, ko šķiro pēc masas:

	Augstākā šķira	I šķira	II šķira
Lielaugļu šķirnes	130 g	110 g	110 g
Citas šķirnes	110 g	100 g	75 g

Šā standarta papildinājumā iekļautie vasaras bumbieri drīkst neatbilst minimālā lieluma prasībām.

Lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, vienā iepakojumā esošo produktu lieluma atšķirības nedrīkst pārsniegt:

augļiem, ko šķiro pēc diametra:

—	5 mm augstākās šķiras augļiem un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās,

—	10 mm I šķiras augļiem mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērtiem iepakojumā;

augļiem, ko šķiro pēc masas:

—

augstākās šķiras un I un II šķiras augļiem, kas iepakoti rindās un kārtās:

Diapazons (g)	Masas starpība (g)
75 –100	15
100 –200	35
200 –250	50
> 250	80

—

I šķiras augļiem mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērtiem iepakojumā:

Diapazons (g)	Masas starpība (g)
100 –200	50
> 200	100

II šķiras augļiem, kas fasēti mazumtirdzniecības iepakojumā vai brīvi sabērti iepakojumā, lieluma viendabīguma ierobežojumu nepiemēro.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) bumbieru, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) bumbieru, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii) II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) bumbieru, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) bumbieru, kas neatbilst lieluma prasībām. Tomēr šo pielaidi nedrīkst paplašināt, lai tā attiektos uz produktiem, kuru lielums:

—	ir vismaz par 5 mm mazāks par minimālo diametru,

—	ir vismaz par 10 g mazāks par minimālo masu.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un vienādas gatavības pakāpes bumbieriem.

Augstākajai šķirai viendabīguma prasību piemēro arī attiecībā uz krāsojumu.

Tomēr būtiski atšķirīgu šķirņu bumbieru maisījumu drīkst iepakot vienā tirdzniecības iepakojumā, ja bumbieriem ir viendabīga kvalitāte un katrai attiecīgajai šķirnei ir vienāda izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B. Iepakojums

Bumbieriem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (30), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

B. Produkta veids

—	“Bumbieri”, ja iepakojuma saturs nav redzams no ārpuses.

—	Šķirnes nosaukums. Būtiski atšķirīgu šķirņu bumbieru maisījumam: dažādo šķirņu nosaukumi.

Šķirnes nosaukumu drīkst aizstāt ar sinonīmu. Tirdzniecības nosaukumu (31) drīkst sniegt tikai papildus šķirnes vai sinonīma nosaukumam.

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (32) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīgu šķirņu un dažādas izcelsmes bumbieru maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās šķirnes nosaukuma.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums vai, ja augļi ir iepakoti rindās un kārtās, vienību skaits.

Ja identifikācija ir pēc lieluma, tas būtu jāizsaka:

a)	produktiem, uz kuriem attiecas viendabīguma noteikumi, – kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālā un maksimālā masa,

b)	produktiem, uz kuriem viendabīguma noteikumi neattiecas, pēc izvēles – kā iepakojumā esošā mazākā augļa diametrs vai masa, kam seko “un vairāk” vai līdzvērtīgs apzīmējums, vai – attiecīgā gadījumā – iepakojumā esošā lielākā augļa diametrs vai masa.

E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Papildinājums

Neizsmeļošs lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts

Sīkaugļu un pārējās šķirnes, kas nav iekļautas sarakstā, drīkst tirgot, ja tās atbilst citām šķirnēm piemērojamiem lieluma kritērijiem, kas aprakstīti standarta III iedaļā.

Dažas no tālāk dotajā tabulā norādītajām šķirnēm drīkst tirgot ar nosaukumiem, attiecībā uz kuriem ir lūgta vai saņemta preču zīmju aizsardzība vienā vai vairākās valstīs. Tabulas pirmā un otrā sleja neparedz šādu preču zīmju iekļaušanu. Trešajā slejā atsauces uz zināmām preču zīmēm ir iekļautas tikai informācijas nolūkos.

Apzīmējumi

L	=	Lielaugļu šķirne
SP	=	Vasaras bumbieri, uz kuriem prasību par minimālo lielumu neattiecina

Šķirne	Sinonīmi	Preču zīmes / tirdzniecības nosaukumi	Lielums
Abbé Fétel	Abate Fetel		L
Abugo o Siete en Boca			SP
Akςa			SP
Alka			L
Alsa			L
Alexandrine Douillard			L
Amfora			L
Angelys		Angys ®	L
Bambinella			SP
Bay 6474		Alessia ®	L
Bergamotten			SP
Beurré Alexandre Lucas	Lucas		L
Beurré Bosc	Bosc, Beurré d’Apremont, Empereur Alexandre, Kaiser Alexander		L
Beurré Clairgeau			L
Beurré d’Arenberg	Hardenpont		L
Beurré Giffard			SP
Beurré précoce Morettini	Morettini		SP
Blanca de Aranjuez	Agua de Aranjuez, Espadona, Blanquilla		SP
Bon Rouge		Victoria Blush	L
Cape Rose		Cheeky ®	L
Carusella			SP
Castell	Castell de Verano		SP
Celina		QTee ®	L
Cepuna		Migo ®	L
CH201		Fred ®	L
Colorée de Juillet	Bunte Juli		SP
Comice rouge			L
Concorde			L
Condoula			SP
Coscia	Ercolini		SP
Curé	Curato, Pastoren, Del cura de Ouro, Espadon de invierno, Bella de Berry, Lombardia de Rioja, Batall de Campana		L
D’Anjou			L
Deveci			L
Dita			L
D. Joaquina	Doyenné de Juillet		SP
Doyenné d’hiver	Winterdechant		L
Doyenné du Comice	Comice, Vereinsdechant		L
Dpp1		Flare ™, Cape Fire ®	L
Erika			L
Etrusca			SP
Falstaff			L
Flamingo			L
Forelle		Vermont Beauty	L
Général Leclerc		Amber Grace ™	L
Gentile			SP
Golden Russet Bosc			L
Gräfin Gepa		Saxonia ®, Early Desire ®	L
Grand Champion			L
H2-169		Ambrosia ®	L
Harovin Sundown		Cold Snap ®	L
Harrow Delight			L
Jeanne d’Arc			L
Joséphine			L
Kieffer			L
Klapa Mīlule			L
Leonardeta	Mosqueruela, Margallon, Colorada de Alcanadre, Leonarda de Magallon		SP
Lombacad		Cascade ®	L
Moscatella			SP
Mramornaja			L
Mustafabey			SP
Nojabrskaja	Novemberbirne	Xenia ®, Novembra ®	L
Packham’s Triumph	Williams d’Automne		L
Passe Crassane	Passa Crassana		L
PE2UNIBO		Early Giulia ®	L
PE3UNIBO		Debby Green ®	L
Perita de San Juan			SP
Pérola			SP
Pitmaston	Williams Duchesse		L
Précoce de Trévoux	Trévoux		SP
Président Drouard			L
Rode Doyenne van Doorn		Sweet Sensation ®, Sweet Dored ®	L
Rosemarie		Sempre	L
Santa Maria	Santa Maria Morettini		L
Spadoncina	Agua de Verano, Agua de Agosto		SP
Suvenirs			L
Taylors Gold			L
Thimo		Saxonia ®, Queens Forelle ™	L
Triomphe de Vienne			L
Uta		Dazzling Gold ®	L
Vasarine Sviestine			L
Williams Bon Chrétien	Bon Chrétien, Bartlett, Williams, Summer Bartlett		L

7. DAĻA. ZEMEŅU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Fragaria L. ģints izaudzētu šķirņu (kultivāru) zemenēm, kuras jāpiegādā patērētājam svaigas, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētām zemenēm.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz zemenēm pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A. Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru zemenēm jābūt:

—

veselām,

—	nebojātām; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīrām, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	svaigām pēc izskata, bet nemazgātām,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

—	ar kausu (izņemot meža zemenes); kausam un kātiņam (ja tie ir klāt) jābūt svaigiem un zaļiem,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Zemenēm jābūt pietiekami attīstītām un gatavām. Zemeņu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tās varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas un

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B. Klasifikācija

Zemenes iedala šādās trīs šķirās.

i) Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes zemenes. Tām jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tām jābūt:

—	spīdīgām, ņemot vērā šķirnei raksturīgās īpašības,

—	bez augsnes paliekām.

Zemenēm nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii) I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes zemenes. Tām jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas defekti,

—	mazs, balts plankums, kas nepārsniedz vienu desmitdaļu no augļa kopējā virsmas laukuma,

—	vājas, virspusējas spiediena pēdas.

Uz tām praktiski nedrīkst būt augsnes paliekas.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst zemenes, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Ja zemenes saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	balts plankums, kas nepārsniedz vienu piektdaļu no augļa kopējā virsmas laukuma,

—	viegli, sausi iespiedumi, kuriem nav tendences izplesties,

—	nelielas augsnes paliekas.

III. NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra.

Minimālais lielums ir:

—	25 mm augstākajā šķirā,

—	18 mm I un II šķirā.

Meža zemenēm minimālais lielums nav noteikts.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) zemeņu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tās atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) zemeņu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tās atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii) II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) zemeņu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) zemeņu, kas neatbilst minimālā lieluma prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes un kvalitātes zemenēm.

Augstākās šķiras zemenēm, izņemot meža zemenes, jābūt īpaši viendabīgām un atbilstošām pēc gatavības pakāpes, krāsojuma un lieluma. I šķirā zemeņu lielums drīkst būt neviendabīgāks.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B. Iepakojums

Zemenēm jābūt iepakotām tā, lai tās būtu pienācīgi aizsargātas.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (33), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

B. Produkta veids

—	“Zemenes”, ja iepakojuma saturs nav redzams no ārpuses.

—	Šķirnes nosaukums (nav obligāts).

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (34) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

8. DAĻA. PAPRIKAS TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Capsicum annuum L. izaudzētu šķirņu (kultivāru) paprikai (35), kura jāpiegādā patērētājam svaiga, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētai paprikai.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz papriku pēc tās sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A. Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru paprikai jābūt:

—

veselai,

—	nebojātai; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīrai, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	svaigai pēc izskata,

—

stingrai,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez zemas temperatūras vai sala radītiem bojājumiem,

—	ar kātiņu; kātiņam jābūt līdzeni nogrieztam un kausam jābūt veselam,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Paprikas attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tā varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas un

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B. Klasifikācija

Papriku iedala šādās trīs šķirās.

i) Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes paprika. Tai jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Paprikai nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii) I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes paprika. Tai jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas defekti,

—	nelieli sudrabaini plankumi vai tripšu izraisīti bojājumi, kas nepārsniedz vairāk kā 1/3 no kopējā virsmas laukuma,

—

nelieli mizas defekti, piemēram:

—	iegrimuši punkti, ieskrāpējumi, saules radīti apdegumi, spiediena pēdas, kas kopumā nepārsniedz 2 cm, ja tie ir iegarenas formas defekti, un 1 cm2, ja tie ir citi defekti, vai

—	sausas, virspusējas plaisas, kas kopumā nepārsniedz 1/8 no kopējā virsmas laukuma,

—	nedaudz bojāts kātiņš.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst paprika, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Ja paprika saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	sudrabaini plankumi vai tripšu izraisīti bojājumi, kas nepārsniedz vairāk kā 2/3 no kopējā virsmas laukuma,

—

mizas defekti, piemēram:

—	iegrimuši punkti, ieskrāpējumi, saules radīti apdegumi, iespiedumi un sadzijuši iebojājumi, kas kopumā nepārsniedz 4 cm garumu, ja tie ir iegarenas formas defekti, un 2,5 cm2 laukumu, ja tie ir citi defekti, vai

—	sausas, virspusējas plaisas, kas kopumā nepārsniedz 1/4 no kopējā virsmas laukuma,

—	augļa gala bojājums, kas nepārsniedz 1 cm2,

—	sačokurošanās, kas nepārsniedz 1/3 no virsmas laukuma,

—	bojāts kātiņš un kauss, ja vien apkārtējais mīkstums ir vesels.

III. NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra vai pēc masas. lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, tā diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

paprikai, kuru šķiro pēc diametra:

—

20 mm;

paprikai, kuru šķiro pēc masas:

—	30 g, ja smagākā augļa masa ir 180 g vai mazāk,

—	80 g, ja vieglākā augļa masa ir lielāka par 180 g, bet mazāka par 260 g,

—	ja vieglākā augļa masa ir 260 g vai vairāk, ierobežojumu nepiemēro.

Iegarenās paprikas augļu garumam jābūt pietiekami viendabīgam.

II šķiras paprikai lieluma viendabīgums nav obligāta prasība.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) paprikas, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tā atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) paprikas, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tā atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

iii) II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) paprikas, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām (ja augļi šķiroti pēc lieluma): pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) paprikas, kas neatbilst lieluma prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma (ja tā ir šķirota pēc lieluma) paprikai, bet augstākajā šķirā un I šķirā – samērā vienādas gatavības pakāpes un krāsojuma paprikai.

Tomēr būtiski atšķirīgu tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma paprikas maisījumu drīkst iepakot vienā iepakojumā, ja paprikai ir viendabīga kvalitāte un katram attiecīgajam tirdzniecības tipam un/vai krāsojumam ir vienāda izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B. Iepakojums

Paprikai jābūt iepakotai tā, lai tā būtu pienācīgi aizsargāta.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (36), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

B. Produkta veids

—	“Paprika”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

—	“Paprikas maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja maisījumā ir būtiski atšķirīgu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojumu paprika. Ja produkti nav redzami no ārpuses, jānorāda iepakojumā esošo produktu tirdzniecības tips un/vai krāsojums un katra veida produktu daudzums.

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (37) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīgu tirdzniecības tipu un/vai krāsojuma un dažādas izcelsmes paprikas maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgā tirdzniecības tipa un/vai krāsojuma nosaukuma.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Lielums (ja augļi šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā minimālais un maksimālais diametrs vai kā minimālā un maksimālā masa.

—	Vienību skaits (nav obligāts).

—	Attiecīgā gadījumā “(tirdzniecības tipa vai šķirnes nosaukums) var būt mazliet asa garša” vai līdzvērtīgs apzīmējums.

E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

9. DAĻA. GALDA VĪNOGU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Vitis vinifera L. izaudzētu šķirņu (kultivāru) galda vīnogām, kuras jāpiegādā patērētājam svaigas, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētām galda vīnogām.

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz galda vīnogām pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A. Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru ķekariem un ogām jābūt:

—	nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Turklāt ogām jābūt:

—

veselām,

—	labi veidotām,

—	normāli attīstītām.

Saules izraisīta pigmentācija nav uzskatāma par defektu.

Galda vīnogu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tās varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas un

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B. Gatavības prasības

Ogu sulas refrakcijas koeficientam (38) jābūt vismaz:

—	12° pēc Briksa skalas ‘Alphonse Lavallée’, ‘Cardinal’ un ‘Victoria’ šķirnei,

—	13° pēc Briksa skalas visām pārējām šķirnēm ar sēklām,

—	14° pēc Briksa skalas visām bezsēklu šķirnēm.

Turklāt visām šķirnēm jābūt apmierinošai cukuru/skābju attiecībai.

C. Klasifikācija

Galda vīnogas iedala šādās trīs šķirās.

i) Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes galda vīnogas. Tām jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām, kas atkarīgas arī no apgabala, kurā tās audzētas.

Ogām jābūt stingrām, cieši piestiprinātām, vienmērīgi izvietotām uz kātiņa un ar praktiski neskartu vaska sarmojumu.

Galda vīnogām nedrīkst būt defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii) I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes galda vīnogas. Tām jābūt ar šķirnei raksturīgajām īpašībām, kas atkarīgas arī no apgabala, kurā tās audzētas.

Ogām jābūt stingrām, cieši piestiprinātām un, pēc iespējas, ar neskartu vaska sarmojumu. Taču tās drīkst būt izvietotas uz kātiņa nevienmērīgāk kā augstākās šķiras ogas.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas defekti,

—	nelieli krāsojuma defekti,

—	ļoti viegls saules apdegums, kas skar vienīgi mizu,

—	nelieli mizas defekti.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst galda vīnogas, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Ķekariem drīkst būt nelieli formas, attīstības un krāsojuma defekti, ja tie nepasliktina šķirnes pamatīpašības, kas atkarīgas arī no apgabala, kurā tie audzēti.

Ogām jābūt pietiekami stingrām un pietiekami cieši piestiprinātām, un, ja vien iespējams, ar saglabātu vaska sarmojumu. Tās drīkst būt nevienmērīgāk izvietotas uz kātiņa nekā I šķiras ogas.

Ja galda vīnogas saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas defekti,

—	krāsojuma defekti,

—	viegls saules apdegums, kas skar vienīgi mizu,

—	viegli iespiedumi,

—	mizas bojājumi.

III. NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc ķekara masas.

Minimālā ķekara masa augstākajai šķirai un I šķirai ir 75 g. Šo prasību nevienā šķirā nepiemēro iepakojumiem, kas paredzēti kā viena porcija.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopējās masas) ķekaru, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopējās masas) ķekaru, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

Papildus šīm pielaidēm pieļaujami ne vairāk kā 10 % (pēc masas) brīvi sabērtu ogu, t. i., ogu, kas atdalītas no ķekara, ja vien ogas ir nebojātas un veselas.

iii) II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopējās masas) ķekaru, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

Papildus šīm pielaidēm pieļaujami ne vairāk kā 10 % (pēc masas) brīvi sabērtu ogu, t. i., ogu, kas atdalītas no ķekara, ja vien ogas ir nebojātas un veselas.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām (ja augļi šķiroti pēc lieluma): pieļaujami 10 % (pēc kopējās masas) ķekaru, kas neatbilst lieluma prasībām. Masas pielāgošanas vajadzībām katrā tirdzniecības iepakojumā (izņemot iepakojumus, kuros ir viena porcija) ir pieļaujams viens ķekars, kura masa nesasniedz 75 g, ja vien šis ķekars atbilst visām citām norādītās šķiras prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un gatavības pakāpes ķekariem.

Augstākās šķiras ķekariem lieluma un krāsojuma ziņā jābūt aptuveni viendabīgiem.

Tomēr būtiski atšķirīgu šķirņu galda vīnogu maisījumu drīkst iepakot vienā iepakojumā, ja vīnogām ir viendabīga kvalitāte un katrai attiecīgajai šķirnei ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B. Iepakojums

Galda vīnogām jābūt iepakotām tā, lai tās būtu pienācīgi aizsargātas.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Uzlīmēm uz atsevišķiem produktiem jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un nerastos mizas defekti.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem, tomēr vīnogulāja zara fragments, ne garāks par 5 cm, drīkst būt atstāts pie ķekara kātiņa kā sevišķs noformējuma elements.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (39), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

B. Produkta veids

—	“Galda vīnogas”, ja saturs nav redzams no ārpuses.

—	Šķirnes nosaukums. Būtiski atšķirīgu šķirņu galda vīnogu maisījumam: dažādo šķirņu nosaukumi.

šķirnes nosaukumu var aizstāt ar sinonīmu. Tirdzniecības nosaukumu (40) var sniegt tikai papildus šķirnes vai sinonīma nosaukumam.

C. Produkta izcelsme

—	Izcelsmes valsts (41) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

—	Būtiski atšķirīgu šķirņu un dažādas izcelsmes galda vīnogu maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgās šķirnes nosaukuma.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—	Attiecīgā gadījumā “Vienai porcijai paredzēti ķekari, kuru masa ir mazāka par 75 g” vai līdzvērtīgs apzīmējums.

E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

10. DAĻA. TOMĀTU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I. PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Solanum lycopersicum L. izaudzētu šķirņu (kultivāru) tomātiem, kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet nepiemēro rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem tomātiem.

Tomātus drīkst iedalīt četros tirdzniecības tipos:

—

“apaļie”,

—	“rievainie”,

—	“garenie” vai “iegarenie”,

—	visu formu “ķirštomāti/kokteiļtomāti” (miniatūro augļu šķirnes).

II. NOTEIKUMI PAR KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības, kas attiecas uz tomātiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

Tomēr posmos, kas seko nosūtīšanai, produkti salīdzinājumā ar standarta prasībām drīkst būt:

—	nedaudz mazāk svaigi un stingri,

—	ja tie nav iedalīti augstākajā šķirā, – ar nelielu kondīcijas pasliktinājumu, kas rodas bioloģiskās attīstības un ātrbojīguma dēļ.

A. Prasību minimums

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru tomātiem jābūt:

—

veseliem,

—	nebojātiem; nav pieļaujami produkti, ko skārusi puve vai kondīcijas pasliktinājums, kura dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

—	tīriem, praktiski bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem,

—	svaigiem pēc izskata,

—	praktiski bez kaitēkļiem,

—	bez kaitēkļu izraisītiem mīkstuma bojājumiem,

—	bez lieka virsas mitruma,

—	bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Tomātu ķekaros kātiņiem jābūt svaigiem, veseliem, tīriem, bez lapām un bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem.

Tomātu attīstības stadijai un kondīcijai jābūt tādai, lai tie varētu:

—	izturēt transportēšanu un manipulācijas un

—	atbilstošā kondīcijā nonākt galamērķī.

B. Gatavības prasības

Tomātu attīstības un brieduma stadijai jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi.

C. Klasifikācija

Tomātus iedala šādās trīs šķirās.

i) Augstākā šķira

Pie šīs šķiras pieder visaugstākās kvalitātes tomāti. Tiem jābūt pietiekami stingriem un ar attiecīgajai šķirnei un/vai tirdzniecības veidam raksturīgajām īpašībām.

Tomātiem nedrīkst būt zaļu plankumu un citu defektu, izņemot niecīgus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā.

ii) I šķira

Pie šīs šķiras pieder labas kvalitātes tomāti. Tiem jābūt pietiekami stingriem un ar attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām un/vai tirdzniecības tipa īpašībām.

Tiem jābūt bez plaisām un redzamiem zaļiem plankumiem.

Tomēr ir pieļaujami tālāk minētie nelielie defekti, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā:

—	nelieli formas un attīstības defekti,

—	nelieli krāsojuma defekti,

—	nelieli mizas defekti,

—	ļoti viegli iespiedumi.

Turklāt rievainajiem tomātiem drīkst būt:

—	sadzijušas plaisas, ne garākas par 1 cm,

—	ne pārāk lieli izciļņi,

—	neliels sēklas nabiņas vietā izveidojies iedobums, bet ne pārkorķojums,

—	drīksnas pārkorķojums līdz 1 cm2,

—	šaura, iegarena augļa šuve, kura nav garāka par divām trešdaļām no augļa lielākā diametra.

iii) II šķira

Šajā šķirā ietilpst tomāti, kas neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajam prasību minimumam.

Tiem jābūt pietiekami stingriem (taču tie drīkst būt nedaudz mazāk stingri nekā I šķiras tomāti) un bez nesadzijušām plaisām.

Ja tomāti saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un noformējumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi defekti:

—	formas un attīstības defekti,

—	krāsojuma defekti,

—	mizas defekti vai iespiedumi, ja vien augļi nav būtiski bojāti,

—	sadzijušas plaisas, kuru garums apaļajiem, rievainajiem vai garenajiem tomātiem nepārsniedz 3 cm.

Turklāt rievainajiem tomātiem drīkst būt:

—	izteiktāki izciļņi nekā pieļaujams I šķirai, taču bez deformācijām,

—	sēklas nabiņas vietā izveidojies iedobums,

—	drīksnas pārkorķojums līdz 2 cm2,

—	šaura, iegarena augļa šuve.

III. NOTEIKUMI PAR ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra, pēc masas vai skaita.

Tālāk norādītos noteikumus nepiemēro tomātu ķekariem, un to piemērošana nav obligāta:

—	ķirštomātiem/kokteiļtomātiem, kuru diametrs ir mazāks par 40 mm,

—	neregulāras formas rievainajiem tomātiem un

—	II šķirai.

lai nodrošinātu lieluma viendabīgumu, tā diapazons produktiem, kas atrodas vienā iepakojumā, nedrīkst pārsniegt:

tomātiem, kurus šķiro pēc diametra:

—	10 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir mazāks par 50 mm,

—	15 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir 50 mm un vairāk, bet mazāks par 70 mm,

—	20 mm, ja mazākā augļa diametrs (saskaņā ar norādi uz iepakojuma) ir 70 mm un vairāk, bet mazāks par 100 mm,

—	augļiem, kuru diametrs ir 100 mm vai vairāk, ierobežojumu attiecībā uz diametra starpību nepiemēro.

Piemērojot lieluma kodus, jāievēro šajā tabulā noteiktie kodi un diapazoni:

Lieluma kods	Diametrs (mm)
0	≤ 20
1	> 20 ≤ 25
2	> 25 ≤ 30
3	> 30 ≤ 35
4	> 35 ≤ 40
5	> 40 ≤ 47
6	> 47 ≤ 57
7	> 57 ≤ 67
8	> 67 ≤ 82
9	> 82 ≤ 102
10	> 102

b)	lieluma starpībai tomātiem, kurus šķiro pēc masas vai skaita, jābūt tādai, kāda noteikta a) apakšpunktā.

IV. NOTEIKUMI PAR PIELAIDĒM

Visos tirdzniecības posmos katrā produktu partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A. Kvalitātes pielaides

i) Augstākā šķira

Pieļaujami 5 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) tomātu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii) I šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) tomātu, kas neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne prasību minimumam, vai arī ir iepuvuši.

Ķekaru tomātiem – 5 % pēc skaita vai masas pieļaujami no kātiņa atdalīti tomāti.

iii) II šķira

Pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) tomātu, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne prasību minimumam. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 2 % no kopējā produktu daudzuma drīkst būt iepuvuši.

Ķekaru tomātiem – 10 % pēc skaita vai masas pieļaujami no kātiņa atdalīti tomāti.

B. Lieluma pielaides

Visām šķirām: pieļaujami 10 % (pēc kopskaita vai kopējās masas) tomātu, kas neatbilst lieluma prasībām.

V. NOTEIKUMI PAR NOFORMĒJUMU

A. Viendabīgums

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) tomātiem.

Augstākās šķiras un I šķiras tomātu gatavībai un krāsojumam jābūt praktiski vienādam. Turklāt gareno tomātu garumam jābūt pietiekami viendabīgam.

Tomēr būtiski atšķirīga krāsojuma, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu tomātu maisījumu drīkst iepakot vienā iepakojumā, ja tomātiem ir viendabīga kvalitāte un katram attiecīgajam krāsojumam, šķirnei un/vai tirdzniecības tipam ir vienāda izcelsme. Lieluma viendabīgums netiek prasīts.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jābūt visam saturam reprezentatīvai.

B. Iepakojums

Tomātiem jābūt iepakotiem tā, lai tie būtu pienācīgi aizsargāti.

Iepakojuma iekšpusē lietotajiem materiāliem jābūt tīriem un tik kvalitatīviem, lai neradītu produktiem ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus, jo īpaši papīru vai zīmogus, ar tirdzniecības specifikācijām atļauts izmantot tikai tad, ja iespiešana vai marķēšana ir veikta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iepakojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem.

VI. NOTEIKUMI PAR MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma (42), izmantojot vienā pusē grupētus burtus, kas ir salasāmi, neizdzēšami un no ārpuses redzami, jānorāda tālāk minētā informācija.

A. Identifikācija

Iepakotāja un/vai nosūtītāja nosaukums un fiziskā adrese (piemēram, iela/pilsēta/reģions/pasta indekss un valsts, ja tā atšķiras no izcelsmes valsts).

Šo norādi drīkst aizstāt:

—

B. Produkta veids

—	“Tomāti” vai “tomātu ķekari” un tirdzniecības tips, vai “ķirštomāti/kokteiļtomāti” vai “ķirštomātu/kokteiļtomātu ķekari” vai līdzvērtīgs apzīmējums citām miniatūro augļu šķirnēm, ja saturs nav redzams no ārpuses.

—	“Tomātu maisījums” vai līdzvērtīgs apzīmējums, ja maisījumā ir būtiski atšķirīgu šķirņu, tirdzniecības tipu un/vai krāsojumu tomāti. Ja produkti nav redzami no ārpuses, jānorāda iepakojumā esošo produktu krāsojums, šķirne vai tirdzniecības tips un katra veida produktu daudzums.

—	Šķirnes nosaukums (nav obligāts).

C. Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (43) un – pēc izvēles – apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Būtiski atšķirīga krāsojuma, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu un dažādas izcelsmes tomātu maisījumam norādi uz katru izcelsmes valsti sniedz pie attiecīgā krāsojuma, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa nosaukuma.

D. Tirdzniecības specifikācijas

—

Šķira.

—

Lielums (ja augļi šķiroti pēc lieluma), kas izteikts kā:

—	minimālais un maksimālais diametrs vai

—	minimālā un maksimālā masa, vai

—	lieluma kods, kas norādīts III iedaļā, vai

—	skaits, kam seko minimālais un maksimālais lielums.

E. Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

”

(1) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(2) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(3) Neizsmeļošs šķirņu saraksts, kurā sniegta klasifikācija pēc krāsojuma un rūsinājuma, ir sniegts

šā standarta papildinājumā.

(4) Šķirnēm, kas šā standarta papildinājumā marķētas ar “R”, noteikumus par rūsinājumu nepiemēro.

(5) Neizsmeļošs šķirņu saraksts, kurā sniegta klasifikācija pēc krāsojuma un rūsinājuma, ir sniegts

šā standarta papildinājumā.

(6) Šķirnēm, kas šā standarta papildinājumā marķētas ar “R”, noteikumus par rūsinājumu nepiemēro.

(7) Šķirnēm, kas šā standarta papildinājumā marķētas ar “R”, noteikumus par rūsinājumu nepiemēro.

(8) Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīviem testiem, kuras pieejamas vietnē http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(9) Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīviem testiem, kuras pieejamas vietnē http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(10) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(11) Tirdzniecības nosaukums var būt preču zīme, attiecībā uz kuru ir lūgta vai saņemta aizsardzība, vai jebkurš cits komercnosaukums.

(12) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(13) Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīviem testiem, kuras pieejamas vietnē http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(14) Šķirnēm “Mandora” un “Minneola” minimālā cukuru/skābju attiecība līdz tā tirdzniecības gada beigām, kurš sāksies 2023. gada 1. janvārī, ir 6.0:1.

(15) Lielumi, kas mazāki par 45 mm, attiecas tikai uz klementīniem.

(16) Konservantus vai citas ķīmiskas vielas, kas uz augļu mizas var atstāt neraksturīgu smaržu, ir atļauts izmantot, ja izmantošana atbilst piemērojamajiem Eiropas Savienības noteikumiem.

(17) Konservantus vai citas ķīmiskas vielas, kas uz augļu mizas var atstāt neraksturīgu smaržu, ir atļauts izmantot, ja izmantošana atbilst piemērojamajiem Eiropas Savienības noteikumiem.

(18) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(19) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(20) Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīvajiem testiem, kuras pieejamas vietnē: http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(21) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(22) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(23) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(24) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(25) Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīviem testiem, kuras pieejamas vietnē: http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(26) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(27) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(28) Šā standarta papildinājumā ir iekļauts neizsmeļošs lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts.

(29) Šā standarta papildinājumā ir iekļauts neizsmeļošs lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts.

(30) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(31) Tirdzniecības nosaukums var būt preču zīme, attiecībā uz kuru ir lūgta vai saņemta aizsardzība, vai jebkurš cits komercnosaukums.

(32) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(33) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(34) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(35) Dažu šķirņu paprikai var būt asa garša. Komerciālas šķirnes ar mazliet asu garšu ir, piemēram, Sivri, Padron un Somborka.

(36) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(37) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(38) Aprēķina tā, kā noteikts ESAO vadlīnijās par objektīviem testiem, kuras pieejamas vietnē: http://www.oecd.org/agriculture/fruit-vegetables/publications.

(39) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(40) Tirdzniecības nosaukums var būt preču zīme, attiecībā uz kuru ir lūgta vai saņemta aizsardzība, vai jebkurš cits komercnosaukums.

(41) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

(42) Šie marķēšanas noteikumi neattiecas uz tirdzniecības iepakojumiem, kas noformēti pakās. Tomēr tie attiecas uz atsevišķi noformētiem tirdzniecības iepakojumiem.

(43) Jānorāda pilnais vai vispārpieņemtais nosaukums.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 384

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 29. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) 2021/1888 (2021. gada 27. oktobris), ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2021/92	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1889 (2021. gada 23. jūlijs), ar ko Padomes Regulu (EEK) Nr. 95/93 groza attiecībā uz pasākumu pagarināšanu saistībā ar pagaidu atbrīvojumu no laika nišu izmantošanas noteikumiem Covid-19 krīzes dēļ	20
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1890 (2021. gada 2. augusts), ar ko attiecībā uz tirdzniecības standartiem augļu un dārzeņu nozarē groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011	23
	*	Komisijas Regula (ES) 2021/1891 (2021. gada 26. oktobris), ar ko attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importēšanu Savienībā un tranzītu caur to groza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV un XV pielikumu ( 1 )	84
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1892 (2021. gada 27. oktobris), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam	105
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1893 (2021. gada 28. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2010/573/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību	108
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1894 (2021. gada 28. oktobris), ar ko nolūkā atvieglot tiesības brīvi pārvietoties Savienībā nosaka Armēnijas Republikas izdoto Covid-19 sertifikātu līdzvērtīgumu sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 ( 1 )	109
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1895 (2021. gada 28. oktobris), ar ko nolūkā atvieglot tiesības brīvi pārvietoties Savienībā nosaka Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izdoto Covid-19 sertifikātu līdzvērtīgumu sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 ( 1 )	112


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.