26.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1873

(2021. gada 20. oktobris)

par Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību termiņa pagarināšanu Asparagus officinalis L. sugu šķirnēm un puķu sīpolu, sīko kokaugļu un dekoratīvo kokaugu sugu grupu šķirnēm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 118. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Asparagus officinalis L. sugas un puķu sīpolu, sīko kokaugļu un dekoratīvo kokaugu sugu grupas ir tehniski grūti selekcionējamas, jo tām ir sarežģīts ģenētiskais fons vai to pavairošana ir lēna vai tehniski sarežģīta, tāpēc ir vajadzīgas investīcijas pētniecības un attīstības darbībās. Kad minētajām sugām un minētajām sugu grupām piešķir augu šķirņu aizsardzības tiesības, paiet gadi līdz augu pavairošanai un pietiekami liela krājuma izveidošanai, lai varētu gūt pienācīgus ienākumus. Līdz ar to laiks, kurā šķirņu aizsardzības tiesību subjekts var gūt minētās aizsardzības nodrošinātus ienākumus, ir ierobežots. Lai veicinātu investīcijas minēto sugu un minēto sugu grupu šķirņu pētniecībā un attīstībā, ir jāpagarina augu šķirņu aizsardzības tiesību aizsardzības termiņš un jāstimulē selekcionēšanas darbības, lai attīstītu jaunas šķirnes, apmierinot lauksaimnieku un patērētāju vajadzības un mazinot klimata pārmaiņu ietekmi. Ir nepieciešams vairāk laika, iekams šādas investīcijas kļūst ienesīgas, nekā lielākajai daļai citu sugu, piemēram, lauksaimniecības kultūrām, kam nereti ir īsāks dzīves cikls un lielāks un plašāks patērētāju loks.

(2)

Jaunas Asparagus officinalis L. sugu un puķu sīpolu, sīko kokaugļu un dekoratīvo kokaugu sugu grupu šķirnes laišanai tirgū un ieviešanai vajadzīgs vairāk laika, iekams minētā jaunā šķirne kļūst ienesīga, nekā citām sugām, jo pieredze rāda, ka šādas jaunas šķirnes komerciālā vērtība parādās tikai pēc ilga laika. Minēto iemeslu dēļ pētījumu investīcijas pētniecībā un attīstībā pietiekami atpelnīt var tikai diezgan vēlā minēto sugu un minēto sugu grupu aizsardzības posmā, salīdzinot ar citām sugām.

(3)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 (3) ir noteikta Kopienas augu šķirņu aizsardzības sistēma kā vienīgais un ekskluzīvais Kopienas rūpnieciskā īpašuma aizsardzības veids, kas attiecas uz augu šķirnēm. Saskaņā ar minētās regulas 19. panta 1. punktu Kopienas augu šķirņu aizsardzības termiņš beidzas tā 25. kalendāra gada beigās vai attiecībā uz vīnogulāju un koku sugu šķirnēm tā 30. kalendāra gada beigās, kas seko piešķiršanas gadam.

(4)

Lai varētu izveidot tiesisko vidi, kas veicina pētniecības un selekcionēšanas izdevumu pietiekamu atpelnīšanu, Asparagus officinalis L. sugu šķirnēm un puķu sīpolu, sīko kokaugļu un dekoratīvo kokaugu sugu grupu šķirnēm Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību termiņš būtu jāpagarina vēl par pieciem gadiem. Minētajam pagarinājumam būtu jāattiecas uz aizsardzības tiesībām, kas piešķirtas šīs regulas spēkā stāšanās dienā vai pēc tam.

(5)	Konsekvences labad šāds pagarinājums būtu jāpiemēro visām Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesībām, kas attiecas uz Asparagus officinalis L. sugu šķirnēm un puķu sīpolu, sīko kokaugļu un dekoratīvo kokaugu sugu grupu šķirnēm.

(6)	Ja kādā dalībvalstī valsts augu šķirņu aizsardzības tiesības minētajām šķirnēm ir piešķirtas pirms Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesībām un tādējādi selekcionāri jau ir varējuši paspēt savas šķirnes atpelnīt, pagarinājuma periods būtu jāsamazina,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību termiņa pagarināšana

1. Asparagus officinalis L. sugu šķirnēm un puķu sīpolu, sīko kokaugļu un dekoratīvo kokaugu sugu grupu šķirnēm Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību termiņu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 2100/94 19. panta 1. punktā, pagarina par pieciem gadiem.

2. Šā panta 1. punkts neskar Regulas (EK) Nr. 2100/94 116. panta 4. punkta ceturto ievilkumu.

2. pants

Termiņa pagarinājuma samazināšana

Attiecībā uz šķirnēm, kurām pirms Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesībām valsts ir piešķīrusi vienas vai vairākas augu šķirņu aizsardzības tiesības, bet uz kurām Regulas (EK) Nr. 2100/94 116. panta 4. punkta ceturtais ievilkums neattiecas, šīs regulas 1. pantā paredzēto termiņa pagarinājumu samazina par visgarāko periodu, kas izteikts pilnos kalendāra gados un kura laikā attiecībā uz vienu un to pašu šķirni pirms Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību piešķiršanas kādā dalībvalstī ir bijušas spēkā valsts piešķirtas augu šķirņu aizsardzības tiesības.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2021. gada 20. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. LOGAR

(1) OV C 220, 9.6.2021., 86. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2021. gada 14. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 5. oktobra lēmums.

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.).

26.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/6

PADOMES LĒMUMS (ES) 2021/1875

(2021. gada 22. oktobris)

par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2021. gada 29. aprīlī pieņēma Lēmumu (ES) 2021/689 (1) par to, lai noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (2) (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”). Tirdzniecības un sadarbības nolīgums stājās spēkā 2021. gada 1. maijā.

(2)

Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 494. pantu Savienība un Apvienotā Karaliste (“Puses”) ir vienojušās sadarboties, lai nodrošinātu, ka kopīgo krājumu zvejas darbības to attiecīgajos ūdeņos ir ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas un veicina ekonomiskos un sociālos ieguvumus, turklāt tiek veiktas, pilnībā ievērojot neatkarīgu piekrastes valstu tiesības un saistības, ko īsteno Puses. Pusēm ir kopīgs mērķis izmantot kopīgos krājumus tādā intensitātē, kas paredzēta, lai uzturētu un pakāpeniski atjaunotu izmantojamo sugu populācijas virs biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY).

(3)	Saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. pantu Pusēm katru gadu jāapspriežas, lai vienotos par kopīgo krājumu kopējām pieļaujamajām nozvejām (“KPN”).

(4)	Ikgadējās apspriešanās Komisijai būtu jāīsteno Savienības vārdā un pamatojoties uz Savienības nostājām, kas Padomei jānosaka saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem.

(5)

Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru regulāra un pilnīga iesaiste ikgadējās apspriešanās procesā, kurā kopīgi ar Apvienoto Karalisti nosaka attiecīgo krājumu zvejas iespējas, būtu jānodrošina, īstenojot plašu koordināciju un sadarbību starp Padomi un Komisiju, saskaņā ar Savienības iestāžu lojālas sadarbības principu, kas nostiprināts Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 13. panta 2. punktā.

(6)	Eiropas Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 218. panta 10. punktu.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (3) 2. panta 1. punkts prasa Savienībai garantēt to, ka zvejas un akvakultūras darbības būtu ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas un tiktu pārvaldītas veidā, kas ļauj nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību.

(8)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punkts prasa Savienībai zvejniecības pārvaldībā ievērot piesardzīgu pieeju un censties nodrošināt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas var nodrošināt MSY.

(9)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta j) apakšpunkts noteic, ka zvejniecības pārvaldībai vajadzētu būt saskanīgai ar mērķi sasniegt labu vides stāvokli, kā tas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (4). Turklāt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta a) apakšpunkts, lasīts saistībā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu, prasa Savienībai pakāpeniski izskaust izmetumus, cita starpā, veicinot zvejas paņēmienus, ar kuriem palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un – ciktāl iespējams – nevēlamas nozvejas nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem.

(10)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. panta c) punktā noteikts, ka Savienībai jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi.

(11)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 28. pantā paredzēts, ka Savienībai tās ārējās attiecības zivsaimniecības jomā ir jāīsteno saskaņā ar minētās regulas 2. un 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un principiem un inter alia aktīvi jāatbalsta un jāsekmē zinātniskās informācijas un ieteikumu izstrāde. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 28. pantā arī paredzēts, ka minētās regulas VI daļā izklāstītie noteikumi par ārpolitiku neskar īpašus noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 218. pantu.

(12)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. pants nosaka Savienības un trešo valstu kopīgās interesēs esošo krājumu pārvaldības principus un mērķus, kā arī reglamentē apmaiņas un kopīgas pārvaldības nolīgumus.

(13)

Ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīguma aptverto zvejas resursu dinamisko iedabu un vajadzību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās norises, arī jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms ikgadējām apspriedēm vai to laikā, būtu jāparedz noteikumi, kas jāievēro, kad katru gadu tiek precizēta Savienības nostāja, kura jāieņem minētajās apspriedēs. Minētajiem noteikumiem būtu jāatbilst Savienības iestāžu lojālas sadarbības principam, kas iestrādāts LES 13. panta 2. punktā.

(14)	Ievērojot Padomes Lēmuma (ES) 2021/1765 (5)II pielikuma 2. punkta c) apakšpunktu, Savienība var mēģināt panākt, ka tiek reģistrēti jautājumi, par kuriem Puses vienojušās pēc apspriešanās saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. pantu.

(15)	Tādēļ ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem ikgadējās apspriedēs ar Apvienoto Karalisti, jo minēto apspriežu iznākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās saskaņā ar 498. pantu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopīgo krājumu, tostarp dziļūdens zivju krājumu, zvejas iespējām, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.

2. Šā panta 1. punktā minēto Savienības nostāju katru gadu precizē saskaņā ar 2. pantu.

2. pants

1. Padomes regulāru un pilnīgu iesaistīšanos ikgadējās apspriedēs nodrošina, izmantojot plašu koordināciju un sadarbību starp Padomi un Komisiju.

2. Pirms sākušās un kamēr norisinās ikgadējās apspriedes ar Apvienoto Karalisti, Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka nostājā, kas paužama Savienības vārdā, saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem tiktu ņemti vērā jaunākie zinātniskie ieteikumi un cita pieejamā relevantā informācija. Nostāju atspoguļo rakstiskā protokolā, kurā dokumentē starp Savienību un Apvienoto Karalisti panākto vienošanos, kas izriet no apspriedēm saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. pantu.

3. Šajā nolūkā Komisija pietiekami laicīgi pirms ikgadējām apspriedēm un vajadzības gadījumā minēto apspriežu laikā, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ieteikumiem un informāciju, nosūta Padomei rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi, lai Padome apspriestu un apstiprinātu Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas. Padome turpina sekot līdzi šim jautājumam visa procesa laikā, un Komisija pietiekami laicīgi pirms 2. punktā minētā rakstiskā protokola parakstīšanas nosūta Padomei Savienības nostāju, lai tā varētu apstiprināt sīki izklāstītos ikgadējās apspriešanās rezultātus.

4. Šajā pantā minētais process ietver uz vietas notiekošas koordinācijas sanāksmes, prezentācijas, iztaujāšanu un diskusijas, kā arī valstu delegāciju pilnīgu iesaistīšanos ikgadējās apspriedēs, arī Savienības delegācijas sastāvā, un vajadzības gadījumā tehniskās sanāksmēs.

5. Ja ikgadējo apspriežu gaitā Savienībai neizdodas vienoties ar Apvienoto Karalisti un ja Savienības nostājā nepieciešams ņemt vērā jaunus elementus, Komisija jautājumu nodod izskatīšanai Padomē.

6. Ja pēc tam, kad ikgadējās apspriešanās ir noslēgušās, ir lietderīgi grozīt KPN attiecībā uz gadu vai gadiem, par kuriem panākta vienošanās, Komisija pietiekami laicīgi un uz jaunākās zinātniskās un citas relevantās informācijas pamata un saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem iesniedz Padomei jaunu rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi saistībā ar šādu grozījumu, lai tā varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, pirms tiek parakstīts rakstisks protokols.

3. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2027. gada 30. jūnijam. Vajadzības gadījumā Padome pēc Komisijas priekšlikuma to novērtē un – attiecīgā gadījumā – pārskata. Pārskatīšana jebkurā gadījumā tiek veikta līdz 2023. gada 30. jūnijam.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2021. gada 22. oktobrī

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

G. DOVŽAN

(1) Padomes Lēmums (ES) 2021/689 (2021. gada 29. aprīlis) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (OV L 149, 30.4.2021., 2. lpp.).

(2) OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(5) Padomes Lēmums (ES) 2021/1765 (2021. gada 5. oktobris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā 2021.–2026. gada periodam jāieņem Specializētajā zvejniecības komitejā, kura izveidota ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 355, 7.10.2021., 135. lpp.).

PIELIKUMS

NOSTĀJA, KAS SAVIENĪBAS VĀRDĀ JĀIEŅEM IKGADĒJĀS APSPRIEDĒS, KURĀS AR APVIENOTO KARALISTI VIENOJAS PAR KOPĒJĀM PIEĻAUJAMAJĀM NOZVEJĀM

1. PRINCIPI

Ikgadējās apspriedēs ar Apvienoto Karalisti Savienība:

cenšas nodrošināt, ka zvejas iespējas, par ko panākta vienošanās, ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, konkrēti, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1982. gada Jūras tiesību konvencijas noteikumiem un ANO 1995. gada Nolīguma par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību noteikumiem;

b)	cenšas nodrošināt Savienības starptautisko saistību ievērošanu;

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitikām, ko Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar citām trešām valstīm un reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās, un nodrošina saskanību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība un pētniecība un inovācija;

d)	nodrošina, ka KPN un citi funkcionāli saistīti pasākumi tiek noteikti veidā, kas ir saderīgs ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un pilnībā ņem vērā visus Specializētās zvejniecības komitejas noteiktos pasākumus vai norādījumus;

tiecas panākt, lai KPN tiktu kopīgi noteiktas saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (“KZP”) mērķi nodrošināt, ka zvejniecības ir ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas veidā, kas ir saderīgs ar mērķiem sagādāt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, arī KZP izvirzīto galveno saglabāšanas mērķi, proti, MSY, kā arī ar piemērojamajiem daudzgadu plāniem;

f)	cenšas sekot Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas paziņojumu par KZP ārējo dimensiju;

g)	tiecas Savienības flotei sagādāt nediskriminējošus noteikumus, kas balstīti uz tādiem pašiem principiem un standartiem kā tie, kuri piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

h)	cenšas noteikt grafiku, kādā organizējamas ikgadējās apspriešanās par zvejas iespējām;

i)	tiecas panākt saskanību ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar Direktīvu 2008/56/EK, kā arī citām Savienības rīcībpolitikām.

2. ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI

Savienībai ir jāpieliek visas iespējamās pūles, lai, pamatojoties uz turpinājumā izklāstīto pieeju, panāktu vienošanos ar Apvienoto Karalisti par zvejas iespējām (KPN un ar tām funkcionāli saistītiem pasākumiem).

Šajā sakarā Komisija ikgadējo apspriešanos laikā cieši sadarbojas ar Padomi, lai tiektos:

a)	noteikt KPN, kas pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, tātad ļauj nodrošināt MSY atbilstošu izmantošanas intensitāti;

b)	zvejniecībām, par kurām šāds zinātniskais ieteikums par MSY atbilstošu izmantošanas intensitāti nav pieejams, KPN noteikt saskaņā ar piesardzīgu pieeju;

c)	gadījumos, kad zinātniskais ieteikums nav pieejams, novērst attiecīgo krājumu pārmērīgu izmantošanu, KPN nosakot līdzīgā apjomā kā iepriekšējos gados;

KPN noteikšanas vajadzībām apvienot dažādus zinātniskos ieteikumus, arī ieteikumus, kuros kombinēta MSY pieeja un piesardzīga pieeja, piemēram, gadījumos, kad ieteikuma aptvertais apgabals nesakrīt ar pārvaldības apgabaliem vai KPN tiek noteikta vairāku sugu kombinācijai, un meklēt piemērotu pieeju, kā ņemt vērā ieteikumus, nosakot rajveidīgo zivju KPN;

KPN, uz kurām attiecas MSY novērtējums un FMSY ieteikums, noteikt saskaņā ar KZP izvirzīto MSY mērķi un piemērojamajiem daudzgadu plāniem; ja daudzgadu plāni atļauj izmantot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) noteiktos FMSY diapazonus, Savienībai būtu jācenšas izmantot šos noteikumus, ja vien minētajos daudzgadu plānos izklāstītie nosacījumi ir izpildīti;

KPN noteikt, pamatojoties uz piesardzīgu pieeju atbilstoši galvenajam ieteikumam, kas sniegts ICES piesardzīgo ieteikumu sarakstā, attiecībā uz: i) piezvejas krājumiem (uz kuriem attiecas daudzgadu plāni), ii) mērķsugas krājumiem (uz kuriem attiecas daudzgadu plāni), ja ICES sniegusi tikai piesardzīgu ieteikumu, un iii) KPN, uz kuru attiecas piesardzīgs daudzgadu ieteikums, gadījumos, kad būtu jāuztur stabilitāte;

ņemt vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaikus apzvejot MSY līmenī, īpaši gadījumos, kad ir grūti izvairīties no tā sauktās “kritiskās sugas” parādības, arī tad, ja attiecībā uz mērķsugu vai piezvejas sugu izdots ieteikums par nulles apjoma KPN; gadījumos, kad saskaņā ar daudzgadu plāniem tas ir relevanti, Savienībai būtu jācenšas līdztekus KPN apjomam noteikt korektīvus pasākumus attiecīgajos jūras baseinos;

h)	KPN, kas domāta zinātniskiem vai monitoringa nolūkiem, noteikt saskaņā ar zinātnisko ieteikumu;

i)	panākt saskanību ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami konkrētām sugām un krājumiem;

j)	panākt konverģenci attiecībā uz sugām, kuru zveja ir jāaizliedz uz zinātnisko ieteikumu pamata, ieskaitot dziļūdens haizivju zvejniecības vispārējo aizliegumu;

vienoties par to, kā pēc atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma piemērošanas (de minimis un izdzīvotības atbrīvojumi no pienākuma izkraut visas nozvejas) izdarāmas un piemērojamas saskaņoto KPN korekcijas; Savienībai būtu jācenšas panākt pēc iespējas saskaņotāku pieeju šādiem atbrīvojumiem tādā veidā, kas ievēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu;

l)	pamatojoties uz ICES zinātnisko ieteikumu, vienoties par pieeju Eiropas labraka ziemeļu krājuma saglabāšanai;

m)	vienoties par citiem ar KPN funkcionāli saistītiem pasākumiem, it sevišķi attiecībā uz esošajiem īpašajiem nosacījumiem un starpapgabalu elastību, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 un jo īpaši tās 15. panta 8. un 9. punktu;

pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu un vadoties pēc Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 499. panta 4. punkta, identificēt krājumus, kuri provizorisko KPN noteikšanas vajadzībām jāuzskata par “īpašiem krājumiem” gadījumā, kad ikgadējās apspriešanās nav iespējams noslēgt laikus saskaņā ar Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2. punktu;

o)	vienoties par kopīgiem pieprasījumiem ICES, ja tiek konstatēts, ka ir vajadzīgi papildu ieteikumi;

p)	nodrošināt, ka – saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem – KPN līmeņi tiek noteikti laikus pirms zvejas gada sākuma – tūbītei, brētliņai un Esmarka mencai Ziemeļjūrā, ja zvejas gads neatbilst kalendārajam gadam;

q)	turpināt pašreizējo pagaidu kvotu apmaiņas mehānismu līdz brīdim, kad Specializētā zvejniecības komiteja izveido pastāvīgu mehānismu.

26.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/12

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/1876

(2021. gada 20. oktobris)

par katras dalībvalsts 2019. gada siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko aptver Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK (1) atcelšanu un jo īpaši tās 19. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2) paredz ikgadējos iedalītos emisijas apjomus katrai dalībvalstij katram gadam laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam un mehānismu, kā katru gadu novērtēt šo ierobežojumu ievērošanu. Dalībvalstu ikgadējie emisiju iedales apjomi, kas izteikti tonnās CO2 ekvivalenta, ir noteikti Komisijas Lēmumā 2013/162/ES (3). Katras dalībvalsts ikgadējā emisiju iedales apjoma korekcijas ir noteiktas Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/634/ES (4).

(2)

Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pants paredz dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatu izskatīšanas procedūru, lai novērtētu Lēmuma Nr. 406/2009/EK izpildi. Tāpēc tika veikta Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 2. punktā minētā ikgadējā izskatīšana, pamatojoties uz 2019. gada emisiju datiem, kas Komisijai tika paziņoti 2021. gada martā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 749/2014 (5) III nodaļā un XVI pielikumā noteiktajām procedūrām.

(3)

Lēmuma Nr. 406/2009/EK aptverto katras dalībvalsts 2019. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjomā būtu jāieskaita ikgadējās izskatīšanas laikā aprēķinātās tehniskās korekcijas un pārskatītās aplēses, kā izklāstīts galīgajos izskatīšanas ziņojumos, kuri sagatavoti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 749/2014 35. panta 2. punktu.

(4)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 7. punkta noteikumiem, kas paredz, ka ar šā lēmuma publicēšanas dienu sākas četru mēnešu periods, kura laikā dalībvalstīm ir atļauts izmantot Lēmumā Nr. 406/2009/EK paredzētos elastības mehānismus, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma Nr. 406/2009/EK aptverto katras dalībvalsts 2019. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju kopsumma, kas izriet no koriģētajiem pārskata datiem, kuri iegūti ikgadējā izskatīšanā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 2. punktā, ir dota šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 20. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(3) Komisijas Lēmums 2013/162/ES (2013. gada 26. marts) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK (OV L 90, 28.3.2013., 106. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/634/ES (2013. gada 31. oktobris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu korekcijām laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK (OV L 292, 1.11.2013., 19. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014 (2014. gada 30. jūnijs) par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 203, 11.7.2014., 23. lpp.).

PIELIKUMS

Dalībvalsts	Lēmuma Nr. 406/2009/EK aptvertās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2019. gadā (oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnas)
Beļģija	72 013 554
Bulgārija	25 814 515
Čehija	60 543 276
Dānija	32 050 593
Vācija	444 262 722
Igaunija	6 208 760
Īrija	45 579 575
Grieķija	44 744 947
Spānija	201 878 747
Francija	336 358 317
Horvātija	16 058 241
Itālija	274 938 773
Kipra	4 377 563
Latvija	8 650 111
Lietuva	14 298 998
Luksemburga	9 239 043
Ungārija	44 894 942
Malta	1 427 261
Nīderlande	97 096 843
Austrija	50 218 754
Polija	209 084 930
Portugāle	41 527 062
Rumānija	75 211 340
Slovēnija	10 809 900
Slovākija	20 087 964
Somija	29 643 287
Zviedrija	31 679 703
Apvienotā Karaliste	329 100 245

26.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/15

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/1877

(2021. gada 22. oktobris)

par iekļaušanas pasākumu satvaru programmai Erasmus+ un programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss” 2021.–2027. gadā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (1), un jo īpaši tās 15. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/888 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 (2), un jo īpaši tās 16. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadome vairākkārt ir paudusi nepieciešamību stiprināt un paplašināt programmu Erasmus+. Turklāt apspriedēs par starpposma novērtēšanu, kas jāveic ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (3) izveidotajai programmai Erasmus+ (2014–2020) un programmai, kura aizstās minēto programmu (4), tika noteikta nepieciešamība nodrošināt programmas Erasmus+ darbības jomas, struktūras un īstenošanas mehānismu nepārtrauktību. Tajā pašā laikā tika apzināta nepieciešamība veikt vairākus uzlabojumus, piemēram, padarīt programmu Erasmus+ iekļaujošāku, vienkāršāku un pārvaldāmāku saņēmējiem.

(2)

Gan Erasmus+ regulā, gan Solidaritātes korpusa regulā ir paredzēts, ka Komisija izstrādā iekļaušanas pasākumu satvaru ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem (5). Ņemot vērā programmas Erasmus+ un programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” līdzību attiecībā uz dažām mērķgrupām (ierobežotām iespējām pakļauti cilvēki programmā Erasmus+ un ierobežotām iespējām pakļauti jaunieši programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss”), abu programmu kopīgo īstenošanas struktūru un finansēšanas struktūras līdzību, būtu jāizveido kopīgs iekļaušanas pasākumu satvars.

(3)

Iekļaušanas pasākumu satvarā būtu jāņem vērā intervences jomas attiecībā uz globālām problēmām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/947 (6) III pielikuma 4. punktā, kā arī Eiropas Savienības sporta darba plānā 2021.–2024. gadam. Organizācijām (piemēram, struktūrām, kas saskaņā ar programmām saņem dotācijas) ir izšķiroša nozīme, lai iekļaušanu padarītu par realitāti, īpaši attiecībā uz organizatorisko attīstību, lielākas spējas iegūšanu un veidošanu, strādājot ar iekļaušanas projektiem un piekļūstamības prasībām, iekļaušanas organizācijā veicināšanu, kā arī dalībnieku iesaistīšanu un atbalstīšanu pirms projekta, tā laikā un pēc tā.

(4)

Dažos gadījumos ir lielāka varbūtība, ka ierobežotām iespējām pakļauti cilvēki finansiālu apsvērumu dēļ programmās varētu nepiedalīties – vai nu savas ekonomiskās situācijas dēļ, vai arī tāpēc, ka viņu īpašā situācija rada lielākas līdzdalības izmaksas, kā tas bieži ir personu ar invaliditāti gadījumā. Šādos gadījumos viņu līdzdalību varētu atvieglot ar mērķtiecīgu finansiālu atbalstu.

(5)	Informētības trūkums par īpašu pasākumu pieejamību ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem var mazināt šo mērķgrupu līdzdalību. Ir jāpieliek lielākas pūles, lai veidotu izpratni un palielinātu viņu informētības un izpratnes līmeni par esošajām iespējām un to, kā tās izmantot.

(6)

Organizācijas ir aicinātas pievērsties iekļaušanas un daudzveidības aspektiem saskaņā ar savām un savas kopienas vajadzībām. Personāls, kas savās organizācijās strādā konkrēti ar iekļaušanas un daudzveidības jautājumiem un ar ierobežotām iespējām pakļautiem dalībniekiem, var gūt labumu no sadarbības ar līdzbiedriem no citām organizācijām ar mērķi atbalstīt ierobežotām iespējām pakļautus cilvēkus. Var nodrošināt dažādu veidu atbalstu, piemēram, apmācības kursus, savstarpējās mācīšanās pieredzi un ēnošanas darbā iespējas, lai šajā saistībā palīdzētu uzlabot viņu spējas.

(7)	Stingra atbalstoša pieeja ierobežotām iespējām pakļautiem dalībniekiem ir būtiska, lai palīdzētu novērst šķēršļus, kas kavē viņu pilnīgu dalību programmās.

(8)

Iekļaušanas un daudzveidības aspekti ir daļa no kritērijiem, ko piemēro, lai atlasītu pieteikumus finansējuma saņemšanai un piešķirtu finansiālo atbalstu. Dotāciju piešķiršanas procesā prioritāti var dot kvalitatīviem projektiem, kuros aktīvi tiek risināti iekļaušanas un daudzveidības jautājumi un kuros ir iesaistīti ierobežotām iespējām pakļauti dalībnieki.

(9)

Ierobežotām iespējām pakļauti cilvēki būtu jāuzrunā viņu attiecīgajā personiskajā vidē, pielāgojot pieeju viņu konkrētajām informācijas un piekļūstamības vajadzībām. Nozīmīgs panākumu faktors saistībā ar informācijas sniegšanu nepietiekami pārstāvētajām grupām ir sadarbība ar tām ieinteresētajām personām, kuras strādā ar šīm mērķgrupām, un lietotāju iesaistīšanās vietējā un reģionālā līmenī.

(10)	Lai pakāpeniski atbalstītu saskaņā ar programmām pieejamā budžeta vēl stratēģiskāku un mērķtiecīgāku izmantošanu, īpašām pārraudzības aktivitātēm, kurās izmanto īpašu rādītāju kopumu, būtu jānodrošina kvalitatīvi un kvantitatīvi dati.

(11)	Valsts kontekstā iekļaušanas pasākumi jau var būt ieviesti. Papildināmība un sinerģija ar pasākumiem, kas ieviesti ar šo satvaru, var palīdzēt efektīvāk sasniegt un atbalstīt ierobežotām iespējām pakļautus dalībniekus.

(12)	Šajā lēmumā un no tā izrietošajos iekļaušanas rīcības plānos būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (7). Tiem būtu arī jānodrošina, ka pilnībā tiek ievērotas tiesības uz nediskrimināciju, un jāveicina hartas 21. panta piemērošana.

(13)

Dalībnieki, kas iesaistīti procesā, kura nolūks ir programmu Erasmus+ un programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” padarīt iekļaujošāku un daudzveidīgāku, ir heterogēni un veicina ideju un jaunu vai uzlabotu mehānismu izstrādi, kā arī darbojas kā galvenie iekļaušanas un daudzveidības centienu popularizētāji,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo lēmumu izveido programmas Erasmus+ un programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” iekļaušanas pasākumu satvaru 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas laikposmam.

2. Tajā ir noteikti satvara mērķi, kā arī īstenojamās darbības un mehānismi.

2. pants

Iekļaušanas pasākumu satvara mērķi

1. Iekļaušanas pasākumu satvara vispārīgais mērķis ir ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem atvieglot piekļuvi programmai Erasmus+ un programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, nodrošināt tādu pasākumu ieviešanu, kuru mērķis ir novērst šķēršļus, kas var kavēt šādu piekļuvi, un kalpot par pamatu papildu īstenošanas norādījumiem, kas izklāstīti pielikumā. Pamatojoties uz principu, ka programmām ir jābūt pieejamām visiem neatkarīgi no šķēršļiem, ar kuriem cilvēki var saskarties, mērķis ir nevienu neatstāt novārtā un veicināt iekļaujošāku sabiedrību.

2. Iekļaušanas pasākumu satvaram ir četri konkrēti mērķi:

a)	integrēt iekļaušanu un daudzveidību kā transversālu prioritāti un pamatprincipu;

b)	izstrādājot programmas un nosakot to darbībām piešķiramo budžetu, nodrošināt iekļaujošu elementu un mehānismu piedāvājumu, kā arī to, ka visos programmu pārvaldības posmos tiek ņemts vērā uzsvars uz iekļaušanu un daudzveidību;

c)	izveidot vienotu izpratni par to, kurus cilvēkus var uzskatīt par ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem, un veicināt pozitīvu pieeju daudzveidībai;

d)	atbalstīt saņēmējorganizācijas tādu kvalitatīvu projektu izveidē, kas vērsti uz iekļaušanu un daudzveidību, kā arī projektu izstrādē un īstenošanā iekļaujošākā un daudzveidīgākā veidā.

3. Šā lēmuma pielikumā ir sniegts neizsmeļošs to darbību saraksts, kuras Komisija ir veikusi un veiks nolūkā sniegt norādījumus par iekļaušanas pasākumu īstenošanu programmā Erasmus+ un programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss”.

II NODAĻA

IEKĻAUŠANAS PASĀKUMI

3. pants

Mācīšanās veidi

Programmas piedāvā elastīgus un pieejamus mācīšanās veidus, lai varētu sasniegt lielas mērķgrupas, tādējādi palielinot ierobežotām iespējām pakļautu cilvēku integrāciju izglītībā un mācību, jaunatnes, sporta un solidaritātes aktivitātēs.

4. pants

Atbalsts ierobežotām iespējām pakļautiem dalībniekiem

Lai pienācīgi sagatavotu un atbalstītu ierobežotām iespējām pakļautus dalībniekus pirms dalības programmās, tās laikā un pēc tās, ir pieejami un pienācīgi tiek finansēti tādi mehānismi kā sagatavošanās vizītes, lingvistiskais atbalsts, pastiprināta mentorēšana un konsultēšana.

5. pants

Atbalsts organizācijām

Tiek ieviesti mehānismi nolūkā:

palīdzēt organizācijām īstenot iekļaušanu, īpaši attiecībā uz organizatorisko attīstību, piekļūstamību un mijiedarbību ar ierobežotām iespējām pakļautiem dalībniekiem pirms projekta, tā laikā un pēc tā. Tas var izpausties kā atbalsta aktivitātes personālam, kas konkrēti nodarbojas ar iekļaušanu un daudzveidību organizācijās, piemēram, apmācības un tematiskās tīklošanas iespējas, nolūkā kopīgi palīdzēt ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem un nodrošināt iekļaujošas atlases procedūras;

b)	atbalstīt organizācijas to galvenajā uzdevumā, proti, uzrunāt potenciālos ierobežotām iespējām pakļautos dalībniekus un palielināt viņu informētību par programmu piedāvātajām dažādajām iespējām un atbalsta mehānismiem.

6. pants

Finansiālais atbalsts

1. Programmas sniedz pienācīgu finansiālo atbalstu ierobežotām iespējām pakļautiem dalībniekiem, tādējādi palīdzot novērst šķēršļus, kas viņiem liedz piedalīties programmas aktivitātēs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdzbiedriem. Tas nozīmē, ka jāņem vērā vispiemērotākie mehānismi šāda atbalsta piešķiršanai.

2. Programmas dara pieejamu pastiprinātu finansiālo atbalstu organizācijām, kas strādā ar ierobežotām iespējām pakļautiem dalībniekiem, un atzīst papildu pūles, kas veltītas tam, lai šīs mērķgrupas efektīvi iesaistītu projekta aktivitātēs.

7. pants

Atlases process

Dotāciju piešķiršanas procesā prioritāti var dot kvalitatīviem projektiem, kas aktīvi pievēršas ierobežotām iespējām pakļautu dalībnieku iekļaušanai un iesaistīšanai.

8. pants

Programmas dokumentu lietotājdraudzīgums

Programmas nodrošina, ka pieteikuma un atsauces dokumenti ir lietotājdraudzīgi un piekļūstami un pieejami dažādās valodās. Šiem dokumentiem ir skaidra struktūra, un tajos izmanto vienkāršu valodu nolūkā palīdzēt ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem.

9. pants

Apmācības aktivitātes

Programmu ietvaros finansējumu var piešķirt, lai apmācības aktivitātes, kuru mērķis ir iesaistīt ierobežotām iespējām pakļautus cilvēkus, piedāvātu arī ekspertiem, praktiķiem, organizāciju darbiniekiem un dalībniekiem. Šo apmācības aktivitāšu mērķis ir radīt iespējas paraugprakses apmaiņai, prasmju veidošanai un inovatīvu ideju veicināšanai attiecībā uz iekļaušanas pasākumiem.

10. pants

Atbalstoša pieeja

Programmas sniedz kvalitatīvu atbalstu iekļaušanas pasākumiem, izmantojot Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa valstu aģentūras un Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūru (EACEA), kā arī tādas struktūras kā atbalsta, progresīvas apmācības un mācību iespēju centrs (SALTO) iekļaušanai un daudzveidībai.

11. pants

Komunikācijas aktivitātes

Informētību un izpratnes veidošanu par programmu un iekļaušanas atbalsta mehānismu piedāvātajām iespējām var nākties nodot un pielāgot katras ierobežotām iespējām pakļautu dalībnieku kategorijas nacionālajam un nozariskajam kontekstam. Lai to panāktu, īstenošanas organizācijas tiek mudinātas nodrošināt piemērotus un pieejamus informatīvos materiālus, izveidot dažādus informēšanas un informācijas kanālus, apmainīties ar paraugpraksi un proaktīvi iesaistīt un uzrunāt organizācijas, kas aktīvi darbojas iekļaušanas un daudzveidības jomā. Šos uzdevumus veic, konkrēti, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa valstu aģentūras. Lai atbalstītu šo uzdevumu izpildi, valstu aģentūras ieceļ amatpersonas, kas atbild par iekļaušanas un daudzveidības jautājumiem.

III NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA UN ZIŅOŠANA

12. pants

Pārraudzības aktivitātes

1. Attiecīgos datus programmu darbības laikā vāc, konkrēti, Komisija un Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa valstu aģentūras, kā arī EACEA, izmantojot dažādus avotus, piemēram, IT rīkus, kas atbalsta programmu īstenošanu, vai dalībnieku apsekojumus.

2. Pārraudzības uzdevumus veiks Komisija ar Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa valstu aģentūru un EACEA, kā arī ad hoc analīzes palīdzību, vienlaikus ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus un sensitīvu persondatu apstrādes procedūras.

13. pants

Ieļaušanas rīcības plāni

1. Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa valstu aģentūras savu darba programmu ietvaros izstrādā iekļaušanas rīcības plānus, pamatojoties uz šo iekļaušanas pasākumu satvaru un īpašu uzmanību pievēršot konkrētām problēmām saistībā ar piekļuvi programmām valstu kontekstā. Tās regulāri atskaitās Komisijai par sava iekļaušanas rīcības plāna īstenošanā paveikto.

2. Komisija regulāri pārrauga iekļaušanas rīcības plānu īstenošanu.

3. Vajadzības gadījumā Komisija valstu aģentūrām sniedz ieteikumus un novērojumus par to iekļaušanas rīcības plāniem nolūkā uzlabot šo rīcības plānu satura izstrādi, īstenošanu un turpmākos pasākumus.

14. pants

Ziņošana

Komisija regulāri publicē ziņojumus par iekļaušanas pasākumu īstenošanā gūto progresu, konkrēti, veic programmu starpposma novērtējumu un gada ziņošanas darbības.

15. pants

Papildināmība un sinerģija

1. Īstenojot iekļaušanas pasākumus, valstu aģentūras var nodrošināt papildināmību ar citiem esošajiem valstu iekļaušanas pasākumiem, lai maksimāli palielinātu šo pasākumu ietekmi uz ierobežotām iespējām pakļautiem dalībniekiem.

2. Tiek meklētas sinerģijas ar citiem Savienības fondiem un valstu fondiem, lai nodrošinātu lielāku ietekmi un pastiprinātu atbalstu ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Līdzradīšana

1. Lai padarītu programmas iekļaujošākas un daudzveidīgākas, šos pasākumus īsteno, balstoties uz līdzradīšanas principu, pastāvīgi apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, proti, ar starptautiskām un valstu organizācijām un tīkliem, kas aktīvi darbojas iekļaušanas un daudzveidības jomā, ekspertiem, praktiķiem un pašiem dalībniekiem, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa valstu aģentūrām, EACEA, SALTO resursu centriem, Erasmus+ komiteju un citu Savienības iestāžu pārstāvjiem.

2. Šis dialogs var notikt dažādos formātos, proti, no Eiropas pasākumiem līdz ad hoc darba grupām, mērķtiecīgām konsultācijām un mācību un tīklošanas iespējām – vai nu klātienē, tiešsaistē, vai jauktā režīmā.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 22. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp. Turpmāk “ Erasmus+ regula”.

(2) OV L 202, 8.6.2021., 32. lpp. Turpmāk “Eiropas Solidaritātes korpusa regula”. Programma Erasmus+ un programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” turpmāk kopā sauktas arī par “programmām”.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “ Erasmus+ ” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp.).

(5) Erasmus+ regulas 2. panta 25. punktā “ierobežotām iespējām pakļauti cilvēki” un Solidaritātes korpusa regulas 2. panta 4. punktā “ierobežotām iespējām pakļauti jaunieši” ir definēti lielā mērā identiski. Šajā lēmumā viņi saukti arī par “ierobežotām iespējām pakļautiem dalībniekiem”.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).

(7) Turpmāk “harta”.

PIELIKUMS

Norādījumi par programmas “ Erasmus+ ” un programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” iekļaušanas pasākumu īstenošanu

Komisija, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, var šajā lēmumā izklāstīto iekļaušanas pasākumu īstenošanas elementus sīkāk izstrādāt īstenošanas pamatnostādnēs, kas jāpilnveido un jāatjaunina visā programmas “ Erasmus+ ” un programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” darbības laikā 2021.–2027. gadā.

Programmas standarta darbības laikā var izstrādāt un pakāpeniski precizēt šādus norādījumus.

Programmas atsauces dokumenti: Komisija var sniegt ieinteresētajām personām norādījumus par iekļaušanas un daudzveidības pasākumu īstenošanas kārtību tādos dokumentos kā uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un programmu rokasgrāmatas, norādījumos ekspertiem, kas izvērtē projektu priekšlikumus, kā arī pieteikuma veidlapās un citos tehniskos dokumentos, piemēram, Iekļautības un daudzveidības stratēģijā (1).

Aktivitātes saistībā ar “ Erasmus+ ” un Eiropas Solidaritātes korpusa valstu aģentūru pārvaldību: periodiskās novērtēšanas procesā valstu aģentūras sniedz informāciju par savu iekļaušanas un daudzveidības jomas valsts plānu ietekmi un par to, kā tie palīdz sasniegt programmu vispārējos iekļaušanas un daudzveidības mērķus Savienības līmenī.

Komunikācijas materiāli un stratēģiskās pamatnostādnes: lai kvalitatīvi atbalstītu iekļaušanas un daudzveidības pasākumu īstenošanu, kā arī palielinātu informētību par dažādajām piedāvātajām iespējām, papildus programmas atsauces dokumentiem Komisija var izstrādāt sīkākas vadlīnijas ar noderīgiem ieteikumiem, veiksmes stāstiem un labu praksi, kas adresētas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa valstu aģentūrām un Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrai (EACEA), saņēmējorganizācijām un potenciālajiem ierobežotām iespējām pakļautajiem dalībniekiem. Šos materiālus un pamatnostādnes izstrādā līdzradīšanas procesā kopā ar attiecīgajām šīs jomas ieinteresētajām personām.

Attiecīgā gadījumā Komisija ar iesaistīto īstenošanas struktūru atbalstu nodrošina otrās daļas 3. punktā minēto materiālu plašu pieejamību. Šajā nolūkā izmanto īpašas tīmekļvietnes, sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālus un citus saziņas veidus, lai potenciālajiem saņēmējiem un ierobežotām iespējām pakļautajiem dalībniekiem nodrošinātu pamanāmību un informētību, kā arī lai veicinātu šo potenciālo saņēmēju un ierobežotām iespējām pakļauto dalībnieku aktīvu iesaistīšanos iekļaujošāku un daudzveidīgāku “ Erasmus+ ” un Eiropas Solidaritātes korpusa programmu līdzradīšanas procesā.

(1) https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/implementation-guidelines-erasmus-and-european-solidarity-corps-inclusion-and-diversity_en.

26.10.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/1878

(2021. gada 25. oktobris)

par .eu augstākā līmeņa domēna reģistra izraudzīšanos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/517 (2019. gada 19. marts) par .eu augstākā līmeņa domēna nosaukuma plašāku ieviešanu un darbību un ar ko groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 733/2002 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 874/2004 (1), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1083 (2020. gada 14. maijs), kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/517, nosakot tiesīguma un atlases kritērijus un kārtību .eu augstākā līmeņa domēna nosaukuma reģistra izraudzīšanai (2), un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijai, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu atlases procedūru, jāizraugās reģistrs, kuram uztic organizēt, administrēt un pārvaldīt .eu augstākā līmeņa domēnu. Atlases procedūra Komisijai ir jāorganizē divos posmos, proti, Komisijai vispirms jānovērtē pretendentu tiesīgums un pēc tam jānosaka tiesīgo pretendentu rangs, pamatojoties uz atlases kritērijiem, kas noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2020/1083.

(2)	Pašreizējais Komisijas un reģistra līgums par .eu augstākā līmeņa domēna organizēšanu, administrēšanu un pārvaldību tika parakstīts 2014. gada 10. oktobrī uz piecu gadu termiņu un pēc tam 2019. gadā pagarināts vēl uz trim gadiem. Tā termiņš beigsies 2022. gada 12. oktobrī.

(3)	Komisija 2021. gada 1. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja uzaicinājumu piedalīties .eu augstākā līmeņa domēna reģistra atlasē (2021-026011), aicinot pieteikties organizācijas, kuras vēlas, lai tām uztic .eu augstākā līmeņa domēna organizēšanu, pārvaldību un administrēšanu.

(4)	Uzaicinājums tika slēgts 2021. gada 18. maijā, un tika saņemti pieci pieteikumi.

(5)

Atlases procedūras pirmajā posmā Komisija vērtēja izslēgšanas kritēriju neesību un pretendentu atbilstību attiecināmības kritērijiem. Četri pieteikumi tika atzīti par atbilstīgiem. Tiesīgo pretendentu saraksts tika publicēts 2021. gada 9. jūlijā, un Komisija katru pretendentu informēja par procedūras pirmā posma rezultātiem.

(6)

Procedūras otrā posma laikā Komisija vērtēja tiesīgos pretendentus un noteica to rangu, pamatojoties uz atlases kritērijiem. Komisija izskatīja pieteikumus un sagatavoja vērtējuma lapu, kurā bija iekļauti katra pieteikuma atsevišķie punkti. Pieteikumu kvalitāte tika novērtēta saskaņā ar uzaicinājuma 3.2. punktu, ņemot vērā piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, reģistra uzdevumu veikšanai paredzēto cilvēkresursu un tehnisko resursu pietiekamību, kā arī norādītās finansiālās spējas un atbilstības statusu reģistra uzdevumu izpildei. Pieteikumus Komisijai palīdzēja analizēt arī ārēji, neatkarīgi eksperti.

(7)

Komisija noteica pretendentu rangu. Par nākamo .eu augstākā līmeņa domēna reģistru būtu jāizraugās pirmais pretendents rangā, proti, Eiropas Interneta domēnu reģistrs (EURid), un tas būtu jāaicina sākt sarunas, lai parakstītu līgumu, kā paredzēts uzaicinājumā pieteikties atlasei. Šādam līgumam jābalstās uz Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/857 (3) noteiktajiem principiem.

(8)	Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/1083 10. pantu, ja izraudzītā pretendenta un līgumslēdzējas iestādes sarunas par līgumu tiek izbeigtas bez līguma noslēgšanas, Komisija par reģistru izrauga rangā nākamo pretendentu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Interneta domēnu reģistrs (EURid) ir .eu augstākā līmeņa domēna reģistrs, kuram saskaņā ar Regulas (ES) 2019/517 8. panta 3. punktu un ievērojot 2. panta noteikumus uztic .eu augstākā līmeņa domēna organizēšanu, pārvaldību un administrēšanu.

2. pants

Eiropas Interneta domēnu reģistrs (EURid) tiek aicināts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/517 8. panta 4. punktu slēgt līgumu, kurā norādīti noteikumi, saskaņā ar kuriem Komisija uzrauga, kā reģistrs organizē, administrē un pārvalda .eu augstākā līmeņa domēnu.

Ja sarunas par līgumu starp Eiropas Interneta domēnu reģistru (EURid) un Komisiju beidzas bez līguma noslēgšanas, saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/1083 10. pantu par reģistru izrauga rangā nākamo pretendentu.

Pakalpojumu koncesijas līgums sākotnēji tiek slēgts uz pieciem gadiem, un to var vienu reizi pagarināt uz papildu laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

3. pants

Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/207/ES (4) atceļ.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 91, 29.3.2019., 25. lpp.

(2) OV L 239, 24.7.2020., 1. lpp.

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/857 (2020. gada 17. jūnijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/517 nosaka principus, kuri jāiekļauj līgumā starp Eiropas Komisiju un .eu augstākā līmeņa domēnu reģistru (OV L 195, 19.6.2020., 52. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/207/ES (2014. gada 11. aprīlis) par pirmā līmeņa domēna .eu reģistra izraudzīšanu (OV L 109, 12.4.2014., 41. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 378

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 26. oktobris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1873 (2021. gada 20. oktobris) par Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību termiņa pagarināšanu Asparagus officinalis L. sugu šķirnēm un puķu sīpolu, sīko kokaugļu un dekoratīvo kokaugu sugu grupu šķirnēm	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1874 (2021. gada 25. oktobris), ar kuru labo Regulas (ES) 2018/395, ar ko paredz sīki izstrādātus gaisa balonu ekspluatācijas noteikumus un gaisa balonu lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus, un Īstenošanas regulas (ES) 2018/1976, ar ko paredz sīki izstrādātus planieru ekspluatācijas noteikumus un planieru lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus, vācu valodas versijas	4
	LĒMUMI
*	Padomes Lēmums (ES) 2021/1875 (2021. gada 22. oktobris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām	6
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1876 (2021. gada 20. oktobris) par katras dalībvalsts 2019. gada siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko aptver Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK	12
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1877 (2021. gada 22. oktobris) par iekļaušanas pasākumu satvaru programmai Erasmus+ un programmai Eiropas Solidaritātes korpuss 2021.–2027. gadā ( 1 )	15
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1878 (2021. gada 25. oktobris) par .eu augstākā līmeņa domēna reģistra izraudzīšanos ( 1 )	22


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.