(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2) nosaka noteiktu piesārņotāju, arī melno graudu sklerociju un melno graudu alkaloīdu, maksimāli pieļaujamo līmeni pārtikas produktos.

(2)

Termins “melnie graudi” jeb “vilkazobi” ir Claviceps ģints sēnes veidojumi, kas vārpiņās aizstāj kodolus, bet zālaugu galotnēs – sēkliņas, un ir saskatāmi kā lieli, bāli sklerociji. Šie sklerociji satur dažādu klašu alkaloīdus.

(3)

2012. gada 28. jūnijā Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma atzinumu par melno graudu alkaloīdiem pārtikā un barībā (3). Savu riska novērtējumu Iestāde ir balstījusi uz galvenajiem Claviceps purpurea sugas melno graudu alkaloīdiem, proti, ergometrīnu, ergotamīnu, ergozīnu, ergokristīnu, ergokriptīnu, ergokornīnu, kā arī uz attiecīgajiem epimēriem, kuru nosaukumus darina ar izskaņu –inīns. Tā noteica grupas akūto standartdevu – 1 μg/kg ķermeņa svara (ķ. sv.) – un grupas pieļaujamo diennakts devu – 0,6 μg/kg ķ. sv. dienā. Tā secināja, ka, kaut arī pieejamie dati neliecina, ka kādai iedzīvotāju apakšgrupai būtu iemesls bažām, aplēses par eksponētību ar uztura starpniecību, kas attiecas uz nedaudzām pārtikas produktu grupām, kā arī varbūtēji nezināmu pienesumu no citiem pārtikas produktiem nevar atstāt bez ievērības.

(4)

2017. gada 6. jūlijā Iestāde publicēja zinātnisku ziņojumu par cilvēku un dzīvnieku eksponētību melno graudu alkaloīdiem ar uztura starpniecību (4). Aplēses par eksponētību alkaloīdiem liecina, ka noteiktām iedzīvotāju grupām šī eksponētība ir tuvu pieļaujamajai diennakts devai. Runājot par visaugstākās eksponētības aplēsēm, galvenie pārtikas produkti, kas rada pastāvīgu eksponētību ar uztura starpniecību, ir dažāda veida maize un maizītes, it īpaši tādas, kas satur rudzus vai ir tikai un vienīgi no rudziem. Aplēses par visaugstāko akūto eksponētību liecina, ka akūta eksponētība ir tuvu akūtajai standartdevai.

(5)

Iestāde arī pārbaudīja, kāda ir sakarība starp melno graudu sklerociju un melno graudu alkaloīdu klātbūtni. Pie augstākas koncentrācijas varēja novērot, ka starp sklerociju saturu un melno graudu alkaloīdu koncentrāciju ir statistiski nozīmīga lineāra sakarība. Taču pie zemākām koncentrācijām šāda sakarība ne vienmēr bija pierādāma, un tas liecina, ka sklerociju neesība neizslēdz melno graudu alkaloīdu klātbūtni. Tas ir tāpēc, ka labības apstrādē sklerocijs tiek sašķelts un rodas melno graudu putekļi, kas pēc tam adsorbējas labības graudos.

(6)

Tāpēc melno graudu sklerociju maksimāli pieļaujamo līmeni ir lietderīgi pazemināt, savukārt attiecībā uz pārtikas produktiem, kuros šādi alkaloīdi ir ievērojamā koncentrācijā un tādējādi būtiskā mērā veicina cilvēku eksponētību, kā arī attiecībā uz pārtikas produktiem, kuri ir saistīti ar mazaizsargātu iedzīvotāju grupu eksponētību, ir lietderīgi noteikt melno graudu alkaloīdu maksimāli pieļaujamo līmeni.

(7)

Lielākajai daļai labību melno graudu sklerociju koncentrāciju var pazemināt jau tad, ja īsteno labu lauksaimniecības praksi un izmanto šķirošanas un tīrīšanas metodes. Tādā veidā esošajam maksimāli pieļaujamajam līmenim labībā būtu jāpazeminās. Šajā sakarā, lai nerastos problēmas ar piemērošanu, būtu lietderīgi arī precizēt, tieši uz kuru posmu maksimāli pieļaujamais melno graudu sklerociju līmenis neapstrādātā labībā attiecas.

(8)

Attiecībā uz malšanas produktiem ir lietderīgi noteikt atšķirīgu melno graudu maksimāli pieļaujamo līmeni atkarībā no labības šķirnes. Rudzi ir tāda labības šķirne, kam melno graudu sklerociju piesārņojuma risks ir augstāks, un melno graudu alkaloīdu koncentrāciju tajos pazemināt ir grūtāk, tāpēc rudzu malšanas produktiem būtu jānosaka īpašs maksimāli pieļaujamais līmenis, savukārt citu labību malšanas produktiem tas būtu jānosaka zemāks. Tomēr citu labību malšanas produktiem atšķirīgi maksimāli pieļaujamie līmeņi būtu jānosaka atkarībā no tajos esošo pelnu satura, lai būtu ņemts vērā tas, ka produktos, kas satur vairāk kliju (augstāks pelnu saturs), melno graudu alkaloīdu koncentrācija jau dabiski ir augstāka, jo melno graudu sklerociju putekļi adsorbējas klijās.

(9)

Turklāt attiecībā uz noteiktiem malšanas produktiem ir iespējams gaidīt, ka varēs panākt arvien zemāku piesārņotību, tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka vidēji ilgā laikā maksimāli pieļaujamajam līmenim attiecībā uz šiem produktiem vajadzētu būt stingrākam. Lai Komisija varētu pārraudzīt virzību uz stingrāku maksimāli pieļaujamo līmeni un novērtēt, kā līmenis var mainīties, mainot lauksaimniecības praksi, kā arī mainoties klimatiskajiem un vides faktoriem, no dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jāprasa, lai tās sniegtu nepieciešamos datus un informāciju.

(10)

Ir pierādīts, ka, pat ievērojot labu praksi, augsta melno graudu alkaloīdu koncentrācija ir vērojama kviešu lipeklī – slapjās malšanas procesa blakusproduktā –, jo tā ražošanas procesā melno graudu alkaloīdi koncentrējas. Tāpēc attiecībā uz kviešu lipekli būtu jānosaka augstāks melno graudu alkaloīdu maksimāli pieļaujamais līmenis.

(11)

No izmaiņām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (5) I pielikumā izriet, ka būtu jāmaina attiecīgā zemsvītras piezīme Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikumā.

(12)

Lai uzņēmēji spētu sagatavoties ar šo regulu ieviesto jauno noteikumu piemērošanai, ir lietderīgi noteikt saprātīgu termiņu līdz maksimālo līmeņu piemērošanai un attiecībā uz pārtikas produktiem, kas likumīgi laisti tirgū līdz šīs regulas piemērošanas sākumdienai, noteikt pārejas laiku. Tomēr attiecībā uz rudziem zemāka piesārņotība ar melno graudu sklerociju vēl var nebūt ar saprātīgiem paņēmieniem panākama, tāpēc ir lietderīgi paredzēt ilgāku periodu, kurā būtu iespējams stingrāk piemērot labu lauksaimniecības praksi, kā arī kvalitatīvākas šķirošanas un tīrīšanas metodes.

(13)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1881/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 (2) 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka finansiālās izmaksas par līdzekļiem, ko dalībvalstis mobilizējušas, lai iepirktu produktus, jānosaka saskaņā ar minētās regulas I pielikumā noteiktajām aprēķina metodēm.

(2)

Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 I pielikuma I daļas 1. punktā noteikts, ka attiecīgās finansiālās izmaksas ir aprēķināmas, pamatojoties uz vienotu procentu likmi, ko Savienībai katra grāmatvedības gada sākumā nosaka Komisija. Šī procentu likme atbilst vidējām 3 mēnešu un 12 mēnešu EURIBOR nākotnes procentu likmēm, kuras reģistrētas 6 mēnešu atsauces periodā, kas jānosaka Komisijai pirms dalībvalstu paziņojuma, kā paredzēts minētā pielikuma I daļas 2. punkta pirmajā daļā, un kurām jāpiemēro svēruma koeficients – attiecīgi viena trešdaļa un divas trešdaļas.

(3)

Lai noteiktu konkrētajam grāmatvedības gadam piemērojamās procentu likmes, dalībvalstīm, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 I pielikuma I daļas 2. punkta pirmajā daļā, Komisijai pēc tās pieprasījuma ne vēlāk kā minētajā pieprasījumā noteiktajā termiņā jāpaziņo vidējā procentu likme, ko tās faktiski uzņēmušās minētā pielikuma I daļas 1. punktā norādītajā atsauces periodā.

(4)

Turklāt saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 I pielikuma I daļas 2. punkta otro daļu, ja dalībvalsts neiesniedz paziņojumu saskaņā ar minētā punkta pirmajā daļā norādīto formu un termiņiem, jāuzskata, ka piemērojamā likme, ko šī dalībvalsts ir uzņēmusies, ir 0 %. Ja dalībvalsts paziņo, ka tai nav radušās ar procentu likmēm saistītas izmaksas, jo attiecīgajā atsauces periodā tai lauksaimniecības produktu intervences krājumos nav bijis, Komisijai šī procentu likme jānosaka saskaņā ar minētā punkta trešo daļu.

(5)

Ņemot vērā to, ka sešu mēnešu atsauces periodā, proti, laikposmā no 2020. gada novembra līdz 2021. gada aprīlim, lauksaimniecības produktu intervences krājumos nebija, no dalībvalstīm netika prasīts sniegt paziņojumus saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 I pielikuma I daļas 2. punkta pirmo daļu. Tāpēc atsauces procentu likmi Komisija noteica saskaņā ar minētā punkta trešo daļu.

(6)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 I pielikuma I daļas 3. punktu procentu likme, kas noteikta, pamatojoties uz minētā pielikuma I daļas 2. punktu, jāsalīdzina ar vienoto procentu likmi, kas noteikta, pamatojoties uz minētā pielikuma I daļas 1. punktu. Katrai dalībvalstij piemēro zemāko no šīm divām procentu likmēm. Tomēr dalībvalstu izdevumu atlīdzināšanā negatīvas procentu likmes nevar ņemt vērā.

(7)

Procentu likmes, kas jāpiemēro attiecībā uz ELGF 2022. grāmatvedības gadu, būtu jānosaka, ņemot vērā šos dažādos faktorus,