20.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2021/1187

(2021. gada 7. jūlijs)

par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (4) ir noteikts vienots satvars tādu mūsdienīgu, sadarbspējīgu tīklu izveidei Savienībā, kas kalpo tās iedzīvotājiem, ar mērķi stiprināt Savienības sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un sniegt ieguldījumu Eiropas vienotās transporta un mobilitātes telpas izveidē, tādējādi stiprinot iekšējo tirgu. Eiropas transporta tīklam (TEN-T) ir divslāņu struktūra, kas sastāv no visaptverošā tīkla un pamattīkla. Visaptverošais tīkls nodrošina savienojumus starp visiem Savienības reģioniem, savukārt pamattīkls sastāv no tiem visaptverošā tīkla elementiem, kas Savienībai ir stratēģiski visnozīmīgākie. Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ir izklāstīti saistoši pabeigšanas mērķi, proti, pamattīkls jāpabeidz līdz 2030. gadam un visaptverošais tīkls – līdz 2050. gadam, jo īpaši piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem, uzlabojot sadarbspēju un veicinot Savienības transporta infrastruktūras multimodālu integrāciju.

(2)

Neatkarīgi no vajadzības pabeigt TEN-T un saistošiem termiņiem, lai to paveiktu, pieredze liecina, ka daudzos gadījumos ieguldījumi, kuru mērķis ir pabeigt TEN-T, saskaras ar daudzām, dažādām un sarežģītām atļauju piešķiršanas procedūrām, pārrobežu iepirkuma procedūrām un citām procedūrām. Šī situācija apdraud projektu savlaicīgu īstenošanu un daudzos gadījumos izraisa būtisku kavēšanos un izmaksu palielināšanos. Turklāt nenoteiktība var rasties projektu virzītājiem un potenciālajiem privātajiem investoriem un dažos gadījumos pat var novest pie tā, ka projekti netiek īstenoti, kā sākotnēji plānots. Šīs direktīvas mērķis ir risināt minētos jautājumus un padarīt iespējamu sinhronizētu un savlaicīgu TEN-T pabeigšanu, izmantojot saskaņotu rīcību Savienības līmenī. Izstrādājot savus valsts plānus un programmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā TEN-T attīstība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 49. panta 2. punktu.

(3)

Šai direktīvai būtu jāaptver ar projektiem saistītas procedūras, tostarp procedūras, kas saistītas ar ietekmes uz vidi novērtējumu. Tomēr šai direktīvai nebūtu jāskar pilsētplānošana vai zemes izmantojuma plānošana, procedūras, kas saistītas ar publiskā iepirkuma piešķiršanu, kā arī tādus stratēģiskā līmenī veikti pasākumi, kas nav saistīti ar projektiem, piemēram, stratēģiski vides novērtējumi, valsts budžeta plānošana, kā arī valsts vai reģionāli transporta plāni. Lai palielinātu atļauju piešķiršanas procedūru efektivitāti un nodrošinātu projektu dokumentāciju augstā kvalitātē, projektu virzītājiem, pirms sākas atļauju piešķiršanas procedūras, būtu jāveic sagatavošanas darbs, piemēram, sagatavošanās izpēte un ziņojumi. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro procedūrām administratīvās pārsūdzības iestādē vai tiesā.

(4)

Šī direktīva būtu jāpiemēro projektiem, kas ir daļa no iepriekš identificētiem pamattīkla posmiem, kuri uzskaitīti šīs direktīvas pielikumā, un citiem projektiem pamattīkla koridoros, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 300 000 000 EUR. Projektiem, kas pārsniedz minēto summu, bieži ir stratēģiska nozīme Savienības stratēģijas sasniegšanā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un tie palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1315/2013 mērķus. Pamattīkla koridorus identificē, veicot pielāgošanu, kas ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/2013 (5), un izmantojot Regulā (ES) Nr. 1315/2013 ietvertās pamattīkla kartes. Minēto karšu tehnisko bāzi nodrošina TEN-T interaktīvā ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēma (TENtec), kurā ir sīkāka informācija par Eiropas transporta infrastruktūru.

(5)	Projekti, kas saistīti tikai ar telemātikas lietojumprogrammām, jaunām tehnoloģijām un inovāciju, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo to ieviešana neaprobežojas tikai ar pamattīklu.

(6)

Tomēr, lai transporta infrastruktūras projektiem panāktu saskaņotu pieeju, dalībvalstis šo direktīvu var piemērot citiem projektiem, kas attiecas uz pamattīklu un visaptverošo tīklu, tostarp projektiem, kuri saistīti tikai ar telemātikas lietojumprogrammām, jaunām tehnoloģijām un inovāciju. Tas, ka valstu iestādes publicē sarakstu ar atsevišķiem projektiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, projektu virzītājiem varētu nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz notiekošajiem, kā arī turpmākajiem darbiem TEN-T.

(7)

Ņemot vērā dažādos vides novērtējumus, kuri paredzēti attiecīgajos Savienības un valstu tiesību aktos un kuri ir nepieciešami, lai piešķirtu atļaujas projektiem pamattīklā, dalībvalstī – ja tas iespējams un ir piemēroti – būtu jāizveido vienkāršota procedūra, kas atbilst minēto Savienības un valstu tiesību aktu prasībām nolūkā palīdzēt sasniegt šajā direktīvā izvirzītos mērķus attiecībā uz pasākumu lielāku racionalizāciju.

(8)

Attiecīgā gadījumā projektiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāpiemēro prioritārs režīms. Šāds režīms var ietvert īsākus termiņus, vienlaicīgas procedūras vai ierobežotus pārsūdzības termiņus, vienlaikus nodrošinot, ka saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem tiek sasniegti arī citu horizontālu politiku mērķi, piemēram, vides politikas mērķis nepieļaut, novērst, mazināt vai kompensēt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Daudzu dalībvalstu tiesiskajā regulējumā prioritārs režīms tiek piemērots konkrētām projektu kategorijām, pamatojoties uz to stratēģisko nozīmīgumu ekonomikā. Ja saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu šāds prioritārs režīms pastāv, tas būtu automātiski jāpiemēro projektiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Neraugoties uz to, būtu jāļauj dalībvalstīm attiecībā uz ierobežotu skaitu projektu testēt īpašas atļauju piešķiršanas procedūras, lai izvērtētu iespēju piemērot tādas procedūras arī citiem projektiem. Šajā testēšanas laikposmā attiecīgajām dalībvalstīm nebūtu pienākuma šādas testēšanas procedūras piemērot citiem projektiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(9)

Lai būtu iespējama skaidra vispārējās procedūras pārvaldība un lai projektu virzītājiem nodrošinātu kontaktpunktu, pamattīkla koridoru projekti būtu jāatbalsta ar efektīvām atļauju piešķiršanas procedūrām. Minētajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizraugās viena vai vairākas iestādes atkarībā no sava tiesiskā regulējuma un administratīvās kārtības, un attiecīgo projektu veidiem. Ja dalībvalsts izraugās vairākas iestādes, tai būtu jānodrošina, ka konkrētam projektam un konkrētai atļauju piešķiršanas procedūrai tiek izraudzīta tikai viena iestāde.

(10)

Ar tās iestādes izraudzīšanos, kura ir projekta virzītāja kontaktpunkts, būtu jāmazinās sarežģītībai, jāuzlabojas efektivitātei un jāpalielinās procedūru pārredzamībai. Attiecīgā gadījumā ar to arī būtu jāuzlabojas dalībvalstu sadarbībai. Procedūrām būtu jāveicina reāla sadarbība starp projektu virzītājiem un izraudzīto iestādi.

(11)	Izraudzītajai iestādei var inter alia uzticēt uzdevumus, kas saistīti ar tādu konkrētu projektu koordināciju un pilnvarošanu – saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem –, kuru mērķis ir atjaunot infrastruktūru pamattīklā dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā.

(12)

Šajā direktīvā paredzētajai procedūrai nebūtu jāskar starptautisko un Savienības tiesību aktu prasību, tostarp prasību aizsargāt vidi un cilvēka veselību, izpilde. Šai direktīvai nebūtu jāpazemina standarti, kas paredzēti, lai nepieļautu, novērstu, mazinātu vai kompensētu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

(13)

Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pabeigt pamattīklu, papildus atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanai būtu jānosaka termiņš procedūrām, kuru rezultātā pieņem pilnvarojuma lēmumu par transporta infrastruktūras būvniecību. Minētajam termiņam būtu jāveicina efektīvāka procedūru īstenošana, un tam nekādā ziņā nevajadzētu apdraudēt Savienības augstos vides aizsardzības un sabiedrības līdzdalības standartus. Vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos pagarināt atļauju piešķiršanas procedūru termiņu, tostarp gadījumos, kad rodas neparedzēti apstākļi vai ja tas ir nepieciešams vides aizsardzībai. Pagarinājuma termiņu varētu izteikt, piemēram, kā laikposmu vai ar atsauci norādītu datumu, vai citu konkrētu turpmāku notikumu. Pagarinātajam termiņam jo īpaši nebūtu jāietver laiks, kas ir nepieciešams, lai uzsāktu administratīvās pārsūdzības vai pārsūdzības tiesā procedūras, vai lai izmantotu tiesiskās aizsardzības līdzekļus tiesā. Dalībvalstis nevajadzētu uzskatīt par atbildīgām gadījumā, ja termiņš nav ievērots projekta virzītāja dēļ, piemēram, ja projekta virzītājs nav ievērojis valsts tiesību aktos noteiktos termiņus vai izraudzītās iestādes noteiktos indikatīvos termiņus, vai ja projekta virzītājs ir rīkojies ar nepamatotu kavēšanos.

(14)	Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka pārsūdzības, ar ko apstrīd pilnvarojuma lēmuma materiāltiesisko vai procedurālo likumīgumu, tiek izskatītas pēc iespējas efektīvāk.

(15)

TEN-T infrastruktūras projekti, kas attiecas uz divām vai vairākām dalībvalstīm, saskaras ar īpašām problēmām saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūru koordināciju. Tādēļ attiecīgo dalībvalstu izraudzītajām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai koordinētu savus grafikus un sastādītu kopīgu grafiku attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru, ciktāl šāda savu grafiku koordinācija un šāda kopīga grafika sastādīšana ir iespējama un piemērota, ņemot vērā projekta sagatavotību vai gatavības pakāpi, kas galvenokārt ir atkarīgas no projekta virzītāja, jo īpaši no dienas, kad projekta virzītājs ir paziņojis par projektu katras minētās dalībvalsts izraudzītajai iestādei.

(16)	Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 izraudzītie Eiropas koordinatori būtu jāinformē par attiecīgajām procedūrām, lai atvieglotu to sinhronizāciju un pabeigšanu, ņemot vērā pamattīkla savlaicīgu īstenošanu līdz 2030. gadam.

(17)	Ja TEN-T paplašina, iekļaujot trešās valstis, saskaņā ar indikatīvajām kartēm, kas ietvertas Regulā (ES) Nr. 1315/2013, minētās trešās valstis būtu jāaicina attiecīgā gadījumā piemērot noteikumus, kas ir līdzīgi šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.

(18)

Publiskais iepirkums pārrobežu projektos būtu jāveic saskaņā ar Līgumiem un – attiecīgā gadījumā – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (6) vai 2014/25/ES (7). Lai nodrošinātu pamattīkla pārrobežu projektu efektīvu pabeigšanu, publiskajam iepirkumam, ko rīko kopējs subjekts, būtu jāpiemēro vienas dalībvalsts tiesību akti. Atkāpjoties no Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā, principā būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas kopējā subjekta juridiskā adrese. Joprojām vajadzētu būt iespējai piemērojamos tiesību aktus noteikt starpvaldību nolīgumā. Tāda publiska iepirkuma gadījumā, ko veic kopīga subjekta meitasuzņēmums, minētajam meitasuzņēmumam būtu jāpiemēro vienas attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, kas varētu būt kopīgajam subjektam piemērojamie valsts tiesību akti. Juridiskās noteiktības labad pašreizējās iepirkuma stratēģijas būtu jāturpina piemērot kopējam subjektam, kas izveidots pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(19)

Komisija netiek sistemātiski iesaistīta pilnvarojuma sniegšanā attiecībā uz individuāliem projektiem. Tomēr dažos gadījumos dažiem projekta sagatavošanas aspektiem ir nepieciešama Savienības līmeņa atļauja. Ja procedūrās ir iesaistīta Komisija, tā Savienības projektiem piemēro prioritāru režīmu un projektu virzītājiem nodrošina noteiktību. Dažos gadījumos var būt vajadzīga valsts atbalsta apstiprināšana. Neskarot šajā direktīvā noteiktos termiņus un atbilstoši Paraugprakses kodeksam par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lūgt, lai Komisija pamattīkla projektiem, ko tās uzskata par prioritāriem, piemēro paredzamākus termiņus atbilstoši “lietu portfeļa” pieejai vai savstarpēji saskaņotam plānam.

(20)

Pamattīkla infrastruktūras projektu īstenošana būtu arī jāatbalsta ar Komisijas pamatnostādnēm, kas vieš lielāku skaidrību par konkrētu projektu veidu īstenošanu, vienlaikus ievērojot Savienības acquis. Šajā ziņā Komisijas 2017. gada 27. aprīļa paziņojumā “Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai” ir sniegtas norādes un nodrošināta lielāka skaidrība par to, kā ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (8) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (9). Lai gūtu maksimālu vērtību no publiskā finansējuma, projektos būtu jādara pieejams tiešs atbalsts saistībā ar publisko iepirkumu.

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, racionalizēt pasākumus ar mērķi veicināt TEN-T ieviešanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tādēļ, ka ir jāstiprina TEN-T projektu atļauju piešķiršanas procedūru satvars, izmantojot saskaņotu rīcību Savienības līmenī, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(22)	Juridiskās noteiktības labad šī direktīva nebūtu jāpiemēro tām atļauju piešķiršanas procedūrām, kas sāktas pirms šīs direktīvas transponēšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro atļauju piešķiršanas procedūrām, kas vajadzīgas, lai pilnvarotu īstenot:

a)	projektus, kas ir daļa no iepriekš identificētiem pamattīkla posmiem, kuri uzskaitīti pielikumā;

b)	citus projektus pamattīkla koridoros, kas identificēti, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1315/2013 44. panta 1. punktu, un kuru kopējās izmaksas pārsniedz 300 000 000 EUR,

izņemot projektus, kas saistīti tikai ar telemātikas lietojumprogrammām, jaunām tehnoloģijām un inovāciju minētās regulas 31. un 33. panta nozīmē.

Šo direktīvu piemēro arī publiskajiem iepirkumiem pārrobežu projektos, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

2. Dalībvalstis var nolemt šo direktīvu piemērot arī citiem projektiem pamattīklā un visaptverošajā tīklā, tostarp projektiem, kas saistīti tikai ar 1. punktā minētajām telemātikas lietojumprogrammām, jaunām tehnoloģijām un inovāciju. Dalībvalstis savu lēmumu paziņo Komisijai.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

“pilnvarojuma lēmums” ir lēmums vai lēmumu kopums, kas var būt administratīva rakstura, ko saskaņā ar valsts tiesību sistēmu un administratīvajām tiesībām vienlaicīgi vai secīgi pieņem dalībvalsts iestāde vai iestādes, izņemot administratīvās pārsūdzības un pārsūdzības tiesā iestādes, un ar kuru nosaka, vai projekta virzītājam ir vai nav tiesības īstenot projektu attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, neskarot jebkādu lēmumu, kas pieņemts saistībā ar administratīvās pārsūdzības vai pārsūdzības tiesā procedūru;

“atļauju piešķiršanas procedūra” ir procedūra, kas jāievēro saistībā ar individuālu projektu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, lai saņemtu pilnvarojuma lēmumu, ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem pieprasa dalībvalsts iestāde vai iestādes, izņemot pilsētplānošanu vai zemes izmantojuma plānošanu, procedūras, kas saistītas ar publiskā iepirkuma piešķiršanu, kā arī tādus stratēģiskā līmenī veiktus pasākumus, kuri neattiecas uz konkrētu projektu, piemēram, stratēģisko vides novērtējumu, publiskā sektora budžeta plānošanu, kā arī valsts vai reģionālus transporta plānus;

3)	“projekts” ir iepriekš noteikta transporta infrastruktūras posma būvniecības, pielāgošanas vai modificēšanas priekšlikums, kura mērķis ir uzlabot minētās infrastruktūras kapacitāti, drošumu un efektivitāti un kura īstenošana ir jāapstiprina ar pilnvarojuma lēmumu;

4)	“pārrobežu projekts” ir projekts, kas attiecas uz pārrobežu posmu starp divām vai vairākām dalībvalstīm;

5)	“projekta virzītājs” ir projekta īstenošanas pilnvarojuma pieprasītājs vai publiska iestāde, kas ierosina projektu;

6)	“izraudzītā iestāde” ir iestāde, kura projekta virzītājam ir kontaktpunkts un kura atvieglina efektīvu un strukturētu atļauju piešķiršanas procedūru īstenošanu saskaņā ar šo direktīvu;

“kopīgā iestāde” ir iestāde, ko divas vai vairākas dalībvalstis, savstarpēji vienojoties, izveidojušas, lai atvieglinātu atļauju piešķiršanas procedūras saistībā ar pārrobežu projektiem, tostarp kopīgās iestādes, ko izveidojušas izraudzītās iestādes, ja dalībvalstis minētās izraudzītās iestādes pilnvarojušas izveidot kopīgo iestādi.

3. pants

Prioritārais statuss

1. Dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai visas atļauju piešķiršanas procedūrā iesaistītās iestādes, tostarp izraudzītā iestāde, bet izņemot tiesas, prioritāti piešķirtu tiem projektiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

2. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem pastāv īpašas prioritāriem projektiem paredzētas atļauju piešķiršanas procedūras, dalībvalstis, neskarot šīs direktīvas mērķus, prasības un laika ierobežojumus, nodrošina, ka minētās procedūras tiek piemērotas projektiem, kuri ietilpst šī direktīvas darbības jomā. Tas neliedz dalībvalstīm attiecībā uz ierobežotu skaitu projektu testēt īpašas atļauju piešķiršanas procedūras, lai izvērtētu iespēju piemērot tādas procedūras arī citiem projektiem, bez pienākuma šādas procedūras piemērot projektiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

3. Šis pants neskar nekādus lēmumus par budžetu.

4. pants

Izraudzītā iestāde

1. Līdz 2023. gada 10. augustam katra dalībvalsts attiecīgajā administratīvajā līmenī izraugās iestādes, kas darbojas kā izraudzītā iestāde.

2. Dalībvalsts attiecīgā gadījumā par izraudzīto iestādi var izraudzīties dažādas iestādes atkarībā no projekta vai projektu kategorijas, transporta veida vai ģeogrāfiskā apgabala. Šādā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka konkrētam projektam ir tikai viena izraudzīta iestāde un konkrēta atļauju piešķiršanas procedūra.

3. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai projektu virzītājiem sniegtu viegli pieejamu informāciju par konkrētā projekta izraudzītās iestādes identitāti.

4. Dalībvalstis var pilnvarot izraudzīto iestādi pieņemt pilnvarojuma lēmumu.

Ja izraudzītā iestāde ir pilnvarota pieņemt pilnvarojuma lēmumu saskaņā ar pirmo daļu, izraudzītā iestāde pārbauda, vai ir saņemtas visas pilnvarojuma lēmumam nepieciešamās atļaujas, lēmumi un atzinumi, un par pilnvarojuma lēmumu paziņo projekta virzītājam.

5. Ja izraudzītā iestāde nav pilnvarota pieņemt pilnvarojuma lēmumu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka projekta virzītājs tiek informēts par pilnvarojuma lēmuma pieņemšanu.

6. Dalībvalstis var pilnvarot izraudzīto iestādi noteikt indikatīvus termiņus dažādiem atļauju piešķiršanas procedūras starpposmiem saskaņā ar 5. panta 1. punktu, neskarot četru gadu termiņu, kas minēts attiecīgajā punktā.

7. Izraudzītā iestāde:

a)	ir informācijas kontaktpunkts projekta virzītājam vai citām attiecīgām iestādēm, kas iesaistītas procedūrā, kuras noslēgumā tiek pieņemts pilnvarojuma lēmums par konkrēto projektu;

ja tā ir prasīts valsts tiesību aktos – nodrošina projekta virzītājam 6. panta 4. punktā minēto sīki izstrādāto pieteikumu iesniegšanas kārtības aprakstu, tostarp informāciju par indikatīviem termiņiem saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām saskaņā ar 5. panta 1. punktā minēto četru gadu termiņu;

c)	pārrauga atļauju piešķiršanas procedūras grafiku, jo īpaši reģistrē visus 5. panta 4. punktā minētā termiņa pagarinājumus;

d)	ja tiek pieprasīts, sniedz norādes projekta virzītājam par visas attiecīgās informācijas un dokumentu iesniegšanu, tostarp par visām atļaujām, lēmumiem un atzinumiem, kas jāsaņem un jāiesniedz pilnvarojuma lēmumam.

Izraudzītā iestāde var arī sniegt norādes projekta virzītājam par to, kāda papildu informācija un/vai dokumenti būtu jāiesniedz gadījumā, ja paziņojums, kā tas minēts 6. panta 1. punktā, ir noraidīts.

8. Šā panta 7. punkts neskar citu atļauju piešķiršanas procedūrā iesaistīto iestāžu kompetenci un iespēju projekta virzītājam sazināties ar atsevišķām iestādēm, lai saņemtu īpašas atļaujas, lēmumus vai atzinumus, kas ir daļa no pilnvarojuma lēmuma.

5. pants

Atļauju piešķiršanas procedūras ilgums

1. Dalībvalstis nodrošina atļauju piešķiršanas procedūru, tostarp termiņus minētajai procedūrai, kas nepārsniedz četrus gadus no atļauju piešķiršanas procedūras sākuma. Dalībvalstis var pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai pieejamo laikposmu sadalītu dažādos posmos saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

2. Šā panta 1. punktā minētais četru gadu laikposms neskar pienākumus, kas izriet no starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, un tajā neietver laiku, kas nepieciešams, lai uzsāktu administratīvās pārsūdzības vai pārsūdzības tiesā procedūras un lai izmantotu tiesiskās aizsardzības līdzekļus tiesā, kā arī laiku, kas nepieciešams, lai īstenotu jebkādus izrietošus lēmumus vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

3. Šā panta 1. punktā minētais četru gadu laikposms neskar dalībvalsts tiesības paredzēt, ka atļauju piešķiršanas procedūrai jābeidzas ar īpaša valsts tiesību akta pieņemšanu, tādā gadījumā, minētā akta pieņemšanas procedūra var, atkāpjoties no 1. punkta, pārsniegt četru gadu laikposmu, ar noteikumu, ka sagatavošanas darbu, pamatojoties uz kuru valsts tiesību akts tiek pieņemts, pabeidz minētajā laikposmā. Sagatavošanas darbu uzskata par pabeigtu, kad īpašais valsts tiesību akts tiek iesniegts valsts parlamentam.

4. Dalībvalstis pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pienācīgi pamatotos gadījumos 1. punktā minētajam četru gadu laikposmam var piešķirt piemērotu pagarinājumu. Pagarinājuma ilgumu nosaka katrā gadījumā atsevišķi, to pienācīgi pamato un ierobežo tiktāl, ciktāl tas nepieciešams atļauju piešķiršanas procedūras pabeigšanai un pilnvarojuma lēmuma izdošanai. Ja šāds pagarinājums ir piešķirts, projekta virzītāju informē par tā piešķiršanas iemesliem. Jaunu pagarinājumu var piešķirt vienu reizi ar tādiem pašiem nosacījumiem.

5. Dalībvalstis nav uzskatāmas par atbildīgām, ja 1. punktā minētais četru gadu laikposms, kas pagarināts saskaņā ar 4. punktu, netiek ievērots tādas kavēšanās gadījumā, kas radusies projekta virzītāja dēļ.

6. pants

Atļauju piešķiršanas procedūras organizācija

1. Projekta virzītājs paziņo par projektu izraudzītajai iestādei vai – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar 7. panta 2. punktu izveidotajai kopīgajai iestādei. Kad projekta virzītājs paziņo par projektu, to uzskata par atļauju piešķiršanas procedūras sākumu.

2. Lai atvieglotu projekta gatavības pakāpes novērtējumu, dalībvalstis var definēt informācijas un atbilstīgo dokumentu detalizācijas līmeni, kas projekta virzītājam jāiesniedz, paziņojot par projektu. Ja projekts nav pietiekami sagatavots, paziņojumu ar pamatotu lēmumu noraida ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas.

3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka projektu virzītāji saņem vispārēju informāciju kā norādes paziņošanai, attiecīgā gadījumā – pielāgotas attiecīgajam transporta veidam, kas ietver informāciju par atļaujām, lēmumiem un atzinumiem, kas var būt vajadzīgi projekta īstenošanai.

Minētajā informācijā attiecībā uz katru atļauju, lēmumu vai atzinumu iekļauj:

a)	vispārēju informāciju par materiālo piemērošanas jomu un projekta virzītāja iesniedzamās informācijas detalizācijas pakāpi;

b)	piemērojamos termiņus vai, ja šādu termiņu nav, – indikatīvus termiņus; un

c)	informāciju par tām iestādēm un ieinteresētajām personām, kas parasti ir iesaistītas apspriešanās saistībā ar dažādām atļaujām, lēmumiem un atzinumiem.

Minētajai informācijai ir jābūt viegli pieejamai visiem atbilstīgajiem projektu virzītājiem, jo īpaši ar elektronisku vai fizisku informācijas portālu palīdzību.

4. Lai atvieglotu veiksmīgu paziņošanu, dalībvalstis var prasīt, ka izraudzītā iestāde pēc projekta virzītāja pieprasījuma izveido sīki izstrādātu pieteikumu iesniegšanas kārtību, kurā ietver šādu informāciju, kas pielāgota individuālam projektam:

a)	procedūras atsevišķie posmi un piemērojamie termiņi vai, ja šādu termiņu nav, indikatīvie termiņi;

b)	materiālā piemērošanas joma un projekta virzītāja iesniedzamās informācijas detalizācijas pakāpe;

c)	atļauju, lēmumu un atzinumu saraksts, kas projekta virzītājam saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem jāsaņem atļauju piešķiršanas procedūrā;

d)	informāciju par tām iestādēm un ieinteresētajām personām, kas jāiesaista saistībā ar attiecīgiem pienākumiem, tostarp sabiedriskās apspriešanas oficiālajā posmā.

5. Sīki izstrādātā pieteikumu iesniegšanas kārtība ir spēkā atļauju piešķiršanas procedūras laikā. Jebkādi grozījumi sīki izstrādātajā pieteikumu iesniegšanas kārtībā tiek pienācīgi pamatoti.

6. Izraudzītā iestāde pēc pieprasījuma var sniegt projekta virzītājam informāciju, kas papildina 4. punktā minētos elementus.

7. Kad projekta virzītājs ir iesniedzis pilnīgu projekta pieteikuma dokumentāciju, pilnvarojuma lēmumu pieņem 5. pantā 1. punktā minētajā termiņā.

8. Atļauju piešķiršanas procedūrā iesaistītās iestādes paziņo izraudzītajai iestādei, ka vajadzīgās atļaujas, lēmumi, atzinumi vai pilnvarojuma lēmums ir izdoti.

7. pants

Pārrobežu atļauju piešķiršanas procedūru koordinēšana

1. Projektiem, kas attiecas uz divām vai vairākām dalībvalstīm, dalībvalstis nodrošina, ka minēto dalībvalstu izraudzītās iestādes sadarbojas, lai koordinētu savus grafikus un vienotos par kopīgu grafiku attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru.

2. Pārrobežu projektiem var izveidot kopīgo iestādi.

3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 45. pantu izraudzītie Eiropas koordinatori saņem informāciju par atļauju piešķiršanas procedūrām un ka Eiropas koordinatori var veicināt saziņu starp izraudzītajām iestādēm saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām projektiem, kas attiecas uz divām vai vairākām dalībvalstīm.

4. Ja 5. panta 1. punktā minētais termiņš netiek ievērots, dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz informāciju attiecīgajiem Eiropas koordinatoriem par veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem, lai atļauju piešķiršanas procedūru varētu pabeigt ar pēc iespējas mazāku kavēšanos.

8. pants

Publiskais iepirkums pārrobežu projektos

1. Ja iepirkuma procedūras pārrobežu projektā veic kopējs subjekts, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kopējais subjekts piemēro vienas dalībvalsts tiesību aktus, un, atkāpjoties no Direktīvas 2014/24/ES un Direktīvas 2014/25/ES, minētos tiesību aktus nosaka saskaņā ar attiecīgi Direktīvas 2014/24/ES 39. panta 5. punkta a) apakšpunktu vai Direktīvas 2014/25/ES 57. panta 5. punkta a) apakšpunktu, ja vien vienošanās starp iesaistītajām dalībvalstīm nenosaka citādi. Šāda vienošanās jebkurā gadījumā paredz piemērot vienas dalībvalsts tiesību aktus attiecībā uz iepirkuma procedūrām, ko veic kopējs subjekts.

2. Attiecībā uz publisko iepirkumu, ko veic kopīga subjekta meitasuzņēmums, attiecīgās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka meitasuzņēmums piemēro vienas dalībvalsts tiesību aktus. Šajā sakarā attiecīgās dalībvalstis var nolemt, ka meitasuzņēmumam jāpiemēro tie valsts tiesību akti, kas piemērojami kopīgajam subjektam.

9. pants

Pārejas noteikumi

1. Šo direktīvu nepiemēro projektiem, attiecībā uz kuriem atļauju piešķiršanas procedūras sākās pirms 2023. gada 10. augusta.

2. Direktīvas 8. pantu piemēro tikai tādiem līgumiem, kuros iepirkums ir izsludināts, vai, ja iepirkuma izsludināšana nav paredzēta, gadījumos, kad līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs iepirkuma procedūru uzsāka pēc 2023. gada 10. augusta.

3. Direktīvas 8. pantu nepiemēro kopējam subjektam, kas izveidots pirms 2021. gada 9. augusta, ja minētā subjekta iepirkuma procedūras turpina pārvaldīt tiesību akti, kas ir piemērojami iepirkumam minētajā datumā.

10. pants

Ziņošana

1. Pirmo reizi līdz 2027. gada 10. februārim un pēc tam regulāri Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu un par tās rezultātiem.

2. Ziņojuma pamatā ir informācija, kas dalībvalstīm jāsniedz reizi divos gados un pirmo reizi līdz 2026. gada 10. augustam par atļauju piešķiršanas procedūru skaitu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, atļauju piešķiršanas procedūru vidējo ilgumu, to atļauju piešķiršanas procedūru skaitu, kas pārsniedz termiņu, un jebkuras kopīgās iestādes izveidi pārskata periodā.

11. pants

Transponēšana

1. Līdz 2023. gada 10. augustam dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2021. gada 7. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. LOGAR

(1) OV C 62, 15.2.2019., 269. lpp.

(2) OV C 168, 16.5.2019., 91. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nostāja (OV C 449, 23.12.2020., 576. lpp.) un Padomes 2021. gada 14. jūnija nostāja pirmajā lasījumā (OV C 273, 8.7.2021., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(9) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

PIELIKUMS

Pamattīkla koridoru iepriekš identificētie pārrobežu savienojumu posmi un trūkstošie savienojumi,[kas minēti 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā].

Pamattīkla koridors “Atlantijas okeāns”
Pārrobežu savienojumi	Évora–Mérida	Dzelzceļš
	Vitoria-Gasteiz–San Sebastián–Bayonne–Bordeaux
	Aveiro–Salamanca
	Douru upe (Via Navegável do Douro)	Iekšzemes ūdensceļi
Trūkstošie savienojumi	Līnijas Pireneju pussalā, kuras nav sadarbspējīgas ar UIC sliežu platumu	Dzelzceļš
Pamattīkla koridors “Baltijas jūra–Adrijas jūra”
Pārrobežu savienojumi	Katowice/Opole–Ostrava–Brno Katowice–Žilina Bratislava–Wien Graz–Maribor Venezia–Trieste–Divača–Ljubljana	Dzelzceļš
Pārrobežu savienojumi	Katowice–Žilina Brno–Wien	Autoceļš
Trūkstošie savienojumi	Gloggnitz–Mürzzuschlag: Zemmeringas bāzes tunelis Graz–Klagenfurt: Koralmas dzelzceļa līnija un tunelis Koper–Divača	Dzelzceļš
Pamattīkla koridors “Vidusjūra”
Pārrobežu savienojumi	Barcelona–Perpignan	Dzelzceļš
	Lyon–Torino: bāzes tunelis un pievedceļi
	Nice–Ventimiglia
	Venezia–Trieste–Divača–Ljubljana
	Ljubljana–Zagreb
	Zagreb–Budapest
	Budapest–Miskolc–UA robeža
	Lendava–Letenye	Autoceļš
	Vásárosnamény–UA robeža	Autoceļš
Trūkstošie savienojumi	Almería–Murcia	Dzelzceļš
	Līnijas Pireneju pussalā, kuras nav sadarbspējīgas ar UIC sliežu platumu
	Perpignan–Montpellier
	Koper–Divača
	Rijeka–Zagreb
	Milano–Cremona–Mantova–Porto Levante/Venezia–Ravenna/Trieste	Iekšzemes ūdensceļi
Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra – Baltijas jūra”
Pārrobežu savienojumi	Tallinn–Rīga–Kaunas–Warszawa: Rail Baltic jaunā ar UIC sliežu platumu pilnībā sadarbspējīgā līnija	Dzelzceļš
	Świnoujście/Szczecin–Berlin	Dzelzceļš un iekšzemes ūdensceļi
	Via Baltica koridors EE–LV–LT–PL	Autoceļš
Trūkstošie savienojumi	Kaunas–Vilnius: daļa no Rail Baltic jaunās ar UIC sliežu platumu pilnībā sadarbspējīgās līnijas	Dzelzceļš
	Warszawa/Idzikowice–Poznań/Wrocław, t. sk. savienojumi ar plānoto centrālo transporta centru	Dzelzceļš
	Ķīles kanāls	Iekšzemes ūdensceļi
	Berlin–Magdeburg–Hannover; Mittellandkanal; Rietumvācijas kanāli
	Reina, Vāla
	Noordzeekanaal, Eisela, Twentekanaal
Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra–Vidusjūra”
Pārrobežu savienojumi	Brussel vai Bruxelles–Luxembourg–Strasbourg	Dzelzceļš
	Terneuzen–Gent	Iekšzemes ūdensceļi
	Sēnas–Šeldas tīkls un saistītie Sēnas, Šeldas un Mēzas upes baseini
	Reinas–Šeldas koridors
Trūkstošie savienojumi	Albertkanaal/Canal Albert un Kanaal Bocholt-Herentals	Iekšzemes ūdensceļi
Pamattīkla koridors “Austrumi/Vidusjūras austrumu daļa”
Pārrobežu savienojumi	Dresden–Praha/Kolín	Dzelzceļš
	Wien/Bratislava–Budapest
	Békéscsaba–Arad–Timişoara
	Craiova–Calafat–Vidin–Sofia–Thessaloniki
	Sofia–RS robeža/MK robeža
	TR robeža–Alexandroúpoli
	MK robeža–Thessaloniki
	Ioannina–Kakavia (AL robeža)	Autoceļš
	Drobeta Turnu Severin/Craiova–Vidin–Montana
	Sofia–RS robeža
	Hamburg–Dresden–Praha–Pardubice	Iekšzemes ūdensceļi
Trūkstošie savienojumi	Igoumenitsa–Ioannina	Dzelzceļš
	Praha–Brno
	Thessaloniki–Kavala–Alexandroupoli
	Timişoara–Craiova
Pamattīkla koridors “Reina–Alpi”
Pārrobežu savienojumi	Zevenaar–Emmerich–Oberhausen	Dzelzceļš
	Karlsruhe–Basel
	Milano/Novara–CH robeža
	Basel–Antwerpen/Rotterdam–Amsterdam	Iekšzemes ūdensceļi
Trūkstošie savienojumi	Genova–Tortona/Novi Ligure	Dzelzceļš
Trūkstošie savienojumi	Zeebrugge–Gent	Dzelzceļš
Pamattīkla koridors “Reina–Donava”
Pārrobežu savienojumi	München–Praha	Dzelzceļš
	Nürnberg–Plzeň
	München–Mühldorf–Freilassing–Salzburg
	Strasbourg–Kehl Appenweier
	Hranice–Žilina
	Košice–UA robeža
	Wien–Bratislava/Budapest
	Bratislava–Budapest
	Békéscsaba–Arad–Timişoara–RS robeža
	Bucuresti–Giurgiu–Rousse
	Donava (Kehlheim–Constanța/Midia/Sulina) un saistītie Vāhas, Savas un Tisas upes baseini	Iekšzemes ūdensceļi
	Zlín–Žilina	Autoceļš
	Timişoara–RS robeža	Autoceļš
Trūkstošie savienojumi	Stuttgart–Ulm	Dzelzceļš
	Salzburg–Linz
	Craiova–București
	Arad–Sighişoara–Brașov–Predeal
Pamattīkla koridors “Skandināvija–Vidusjūra”
Pārrobežu savienojumi	RU robeža–Helsinki	Dzelzceļš
	København–Hamburg: Fēmarnbelta fiksētā savienojuma pievedceļi
	München–Wörgl–Innsbruck–Fortezza–Bolzano–Trento–Verona: Brennera bāzes tunelis un tā pievedceļi
	Göteborg–Oslo
	København–Hamburg: Fēmarnbelta fiksētais savienojums	Dzelzceļš/autoceļš

20.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/14

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1188

(2021. gada 19. jūlijs),

ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/138

Eiropas Savienības Padome,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2021. gada 5. februārī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2021/138 (2), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 un izveido atjauninātu to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001 (“saraksts”).

(2)	Padome praktisko iespēju robežās visām personām, grupām un organizācijām ir sniegusi pamatojumu, kāpēc tās ir ietvertas sarakstā.

(3)

Publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Padome informēja sarakstā uzskaitītās personas, grupas un organizācijas par to, ka tā ir nolēmusi arī turpmāk atstāt tās sarakstā. Minētajām personām, grupām un organizācijām Padome paziņoja arī to, ka ir iespējams pieprasīt Padomes pamatojumu, kādēļ tās ir iekļautas sarakstā, ja tās tādu pamatojumu vēl nav saņēmušas.

(4)

Padome ir pārskatījusi sarakstu, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā. Veicot minēto pārskatīšanu, Padome ņēma vērā attiecīgo personu un organizāciju iesniegtos apsvērumus, kā arī atjaunināto informāciju, kas saņemta no kompetentajām valsts iestādēm par sarakstā iekļauto personu un organizāciju statusu valsts līmenī.

(5)

Padome ir pārliecinājusies, ka Padomes Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP (3) 1. panta 4. punktā minētās kompetentās iestādes ir pieņēmušas lēmumus attiecībā uz visām sarakstā iekļautajām personām, grupām un organizācijām par to, ka tās ir bijušas iesaistītas terora aktos Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē. Padome ir arī secinājusi, ka tām personām, grupām un organizācijām, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu, būtu jāturpina piemērot Regulā (EK) Nr. 2580/2001 paredzētos konkrētos ierobežojošos pasākumus.

(6)	Saraksts būtu attiecīgi jāatjaunina, un Īstenošanas regula (ES) 2021/138 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētais saraksts ir izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ar šo tiek atcelta Īstenošanas regula (ES) 2021/138.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 19. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. PODGORŠEK

(1) OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.

(2) Padomes Īstenošanas regula (ES) 2021/138 (2021. gada 5. februāris), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar ko atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2020/1128 (OV L 43, 8.2.2021., 1. lpp.).

(3) Padomes Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas 1. pantā minētais personu, grupu un organizāciju saraksts

I. PERSONAS

ABDOLLAHI Hamed (jeb Mustafa Abdullahi), dzimis 11.8.1960. Irānā. Pases numurs: D9004878.

AL-NASSER, Abdelkarim Hussein Mohamed, dzimis Al Ihsa (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

AL YACOUB, Ibrahim Salih Mohammed, dzimis 16.10.1966. Tarut (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

ARBABSIAR Manssor (jeb Mansour Arbabsiar), dzimis 6.3.1955. vai 15.3.1955. Irānā. Irānas un ASV valstspiederīgais, pases numurs: C2002515 (Irāna); pases numurs: 477845448 (ASV). Valsts izdota personu apliecinoša dokumenta numurs: 07442833, derīguma termiņš: 15.3.2016. (ASV izdota vadītāja apliecība).

ASSADI Assadollah, dzimis 22.12.1971. Teheran (Irāna), Irānas valstspiederīgais. Irānas diplomātiskās pases numurs: D9016657.

BOUYERI, Mohammed (jeb Abu ZUBAIR, jeb SOBIAR, jeb Abu ZOUBAIR), dzimis 8.3.1978. Amsterdam (Nīderlande).

EL HAJJ, Hassan, dzimis 22.3.1988. Zaghdraiya, Sidon, Libānā, Kanādas pilsonis. Pases numurs: JX446643 (Kanāda).

HASHEMI MOGHADAM Saeid, dzimis 6.8.1962. Teheran (Irāna), Irānas valstspiederīgais. Pases numurs: D9016290, derīga līdz 4.2.2019.

IZZ-AL-DIN, Hasan (jeb GARBAYA, Ahmed, jeb SA-ID, jeb SALWWAN, Samir), Libāna, dzimis 1963. gadā Libānā, Libānas pilsonis.

10.

MELIAD, Farah, dzimis 5.11.1980. Sydney (Austrālija), Austrālijas pilsonis. Pases numurs: M2719127 (Austrālija).

11.

MOHAMMED, Khalid Shaikh (jeb ALI, Salem, jeb BIN KHALID, Fahd Bin Adballah, jeb HENIN, Ashraf Refaat Nabith, jeb WADOOD, Khalid Adbul), dzimis 14.4.1965. vai 1.3.1964. Pakistānā, pases numurs: 488555.

12.

ȘANLI, Dalokay (jeb Sinan), dzimis 13.10.1976. Pülümür (Turcija).

13.

SHAHLAI Abdul Reza (jeb Abdol Reza Shala ’i, jeb Abd-al Reza Shalai, jeb Abdorreza Shahlai, jeb Abdolreza Shahla ’i, jeb Abdul-Reza Shahlaee, jeb Hajj Yusef, jeb Haji Yusif, jeb Hajji Yasir, jeb Hajji Yusif, jeb Yusuf Abu-al-Karkh), dzimis aptuveni 1957. gadā Irānā. Adreses: 1) Kermanshah, Irāna; 2) Mehran militārā bāze, Ilam province, Irāna.

14.

SHAKURI, Ali Gholam, dzimis aptuveni 1965. gadā Tehran, Irānā.

II. GRUPAS UN ORGANIZĀCIJAS

“Abu Nidal Organisation” – “ANO” (jeb “Fatah Revolutionary Council”, jeb “Arab Revolutionary Brigades”, jeb “Black September”, jeb “Revolutionary Organisation of Socialist Muslims”).

“Al-Aqsa Martyrs’ Brigade”.

“Al-Aqsa e.V”.

“Babbar Khalsa”.

“Communist Party of the Philippines”, tostarp “New People ’s Army” – “NPA”, Filipīnas.

Irānas Izlūkošanas un drošības ministrijas Iekšējās drošības departaments (Directorate for Internal Security of the Iranian Ministry for Intelligence and Security).

“Gama ’a al-Islamiyya” (jeb “Al-Gama ’a al-Islamiyya”) (“Islamic Group” – “IG”).

“İslami Büyük Doğu Akıncılar Cephesi” – “IBDA-C” (“Great Islamic Eastern Warriors Front”).

“Hamas”, arī “Hamas-Izz al-Din al-Qassem”.

10.

“Hizballah Military Wing” (jeb “Hezbollah Military Wing”, jeb “Hizbullah Military Wing”, jeb “Hizbollah Military Wing”, jeb “Hezballah Military Wing”, jeb “Hisbollah Military Wing”, jeb “Hizbu ’l lah Military Wing”, jeb “Hizb Allah Military Wing”, jeb “Jihad Council” (un visas vienības tā pakļautībā, tostarp Ārējās drošības organizācija (External Security Organisation)).

11.

“Hizbul Mujahideen” – “HM”.

12.

“Khalistan Zindabad Force” – “KZF”.

13.

“Kurdistan Workers’ Party” – “PKK” (jeb “KADEK”, jeb “KONGRA-GEL”).

14.

“Liberation Tigers of Tamil Eelam” – “LTTE”.

15.

“Ejército de Liberación Nacional” (“National Liberation Army”).

16.

“Palestinian Islamic Jihad” – “PIJ”.

17.

“Popular Front for the Liberation of Palestine” – “PFLP”.

18.

“Popular Front for the Liberation of Palestine – General Command” (jeb “PFLP – General Command”).

19.

“Devrimci Halk Kurtuluș Partisi-Cephesi” – “DHKP/C” (jeb “Devrimci Sol” (“Revolutionary Left”), jeb “Dev Sol”) (“Revolutionary People ’s Liberation Army/Front/Party”).

20.

“Sendero Luminoso” – “SL” (“Shining Path”).

21.

“Teyrbazen Azadiya Kurdistan” – “TAK” (jeb “Kurdistan Freedom Falcons”, jeb “Kurdistan Freedom Hawks”).

20.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/18

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1189

(2021. gada 7. maijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 papildina attiecībā uz konkrētu ģinšu vai sugu augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu un 38. panta 8. punkta a) apakšpunkta ii) punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2018/848 paredz, ka operatoriem būtu jāļauj tirgot augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, neievērojot prasības par reģistrāciju un neievērojot pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla sertifikācijas kategorijas vai kvalitātes, veselības un identitātes prasības attiecībā uz CAC, standarta vai komerciālajām kategorijām, kas izklāstītas Padomes Direktīvās 66/401/EEK (2), 66/402/EEK (3), 68/193/EEK (4), 98/56/EK (5), 2002/53/EK (6), 2002/54/EK (7), 2002/55/EK (8), 2002/56/EK (9), 2002/57/EK (10), 2008/72/EK (11) un 2008/90/EK (12) vai aktos, kas pieņemti atbilstoši minētajam direktīvām. Tajā ir arī noteikts, ka tirdzniecībai būtu jāatbilst Komisijas pieņemtām saskaņotām prasībām.

(2)

Lai ņemtu vērā augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla operatoru un patērētāju vajadzības attiecībā uz šāda materiāla identitāti, veselību un kvalitāti, būtu jāparedz noteikumi par augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla aprakstu, sēklu partiju minimālajām kvalitātes prasībām, tostarp identitāti, analītisko tīrību, dīgtspējas pakāpi un sanitāro kvalitāti, kā arī iepakošanu un marķēšanu un, ja iespējams, šāda materiāla uzturēšanu, ko veic operatori, un informāciju, ko glabā šādi operatori.

(3)

Lai veicinātu bioloģiska heterogēna materiāla pielāgošanos daudzveidīgiem agroekoloģiskajiem apstākļiem, šīs regulas prasības nebūtu jāattiecina uz tāda augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ierobežotu daudzumu nodošanu, kas paredzēts šāda materiāla pētniecībai un izstrādei.

(4)

Būtu arī jānosaka īpaši kritēriji un nosacījumi oficiālo kontroļu veikšanai, lai nodrošinātu izsekojamību visos ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmos un atbilstību Regulai (ES) 2018/848 sakarā ar kontrolēm, ko veic attiecībā uz operatoriem, kas tirgo augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla.

(5)

Bioloģisku heterogēnu materiālu raksturo liela ģenētiskā un fenotipiskā daudzveidība un tā dinamiskais raksturs, jo tas spēj mainīties un pielāgoties konkrētiem augšanas apstākļiem. Atšķirībā no sēklu maisījumiem, kas tiek pārveidoti katru gadu, pamatojoties uz šķirnēm vai sintētiskām šķirnēm, kuras iegūst, savstarpēji krustojot tādu noteiktu vecāku materiālu kopumu, kas tiek atkārtoti svešapputeksnēti, lai atjaunotu stabilu populāciju, vai saglabāšanas un amatieru šķirnēm, kas ietver savvaļas šķirnes, kā definēts Komisijas Direktīvā 2008/62/EK (13) un Komisijas Direktīvā 2009/145/EK (14), bioloģisks heterogēns materiāls ir paredzēts, lai tas pielāgotos dažādiem biotiskiem un abiotiskiem stresiem, ko izraisa atkārtota dabiska un cilvēka veikta selekcija, un tāpēc ir paredzams, ka tas laika gaitā mainīsies.

(6)

Būtu jāparedz noteikumi par bioloģiska heterogēna materiāla sēklu partiju identifikāciju, lai ņemtu vērā šā materiāla īpašās iezīmes. Noteikumiem, kas attiecas uz minimālajām kvalitātes prasībām, piemēram, veselību, analītisko tīrību un dīgtspējas pakāpi, būtu jānodrošina tādi paši standarti kā attiecībā uz sēklu un cita augu reproduktīvā materiāla zemāko kategoriju (CAC, standarta, komerciālā vai sertificētā kategorija), kā paredzēts Direktīvās 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 98/56/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK un 2008/90/EK. Šādi noteikumi ir nepieciešami, lai ievērotu šāda bioloģiska heterogēna materiāla lietotāju – proti, lauksaimnieku un dārznieku, kuriem jābūt pārliecinātiem par tā pienācīgu kvalitāti un identitāti, – intereses. Pieredze liecina, ka augu reproduktīvais materiāls no bioloģiska heterogēna materiāla var atbilst šiem standartiem.

(7)

Operatoriem vajadzētu būt iespējai laist tirgū bioloģiska heterogēna materiāla sēklas, kas neatbilst nosacījumiem attiecībā uz dīgtspējas pakāpi, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu šā materiāla tirdzniecībai. Tomēr, lai lietotāji varētu izdarīt pārdomātu izvēli, piegādātājam attiecīgo sēklu dīgtspējas pakāpe būtu jānorāda augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla etiķetē vai tieši uz tā iepakojuma.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 37. pantu uz bioloģisko ražošanu attiecas oficiālās kontroles un citas oficiālas darbības, ko veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (15). Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizraugās attiecīgas kompetentās iestādes to operatoru oficiālo kontroļu veikšanai, kuru darbība ir saistīta ar bioloģisku heterogēnu materiālu, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par bioloģisko ražošanu. Attiecībā uz bioloģisku heterogēnu materiālu būtu jāveic uz risku balstītas oficiālās kontroles, lai garantētu šajā regulā noteikto prasību izpildi. Kontroles attiecībā uz identitāti, analītisko tīrību, dīgtspējas pakāpi, kā arī augu veselību un to atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/2031 būtu jāveic saskaņā ar oficiāliem testēšanas protokoliem, ko īsteno kompetento iestāžu izraudzītās laboratorijās saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

(9)	Operatoriem būtu jāveic nepieciešamā uzskaite, lai nodrošinātu to kontrolē esošā bioloģiskā heterogēnā materiāla izsekojamību, augu veselības kontroles un vislabāko iespējamo pārvaldību.

(10)

Bioloģisks heterogēns materiāls nav stabils, un tāpēc pašreizējās šķirņu reģistrācijai izmantotās viendabīguma un stabilitātes testēšanas metodes nav piemērotas. Tādējādi būtu jāgarantē bioloģiska heterogēna materiāla identifikācija un izsekojamība, aprakstot tā ražošanas metodes un tā fenotipiskās un agronomiskās īpašības.

(11)	Būtu jāizklāsta noteikumi par bioloģiska heterogēna materiāla uzturēšanu, lai nodrošinātu identitāti un kvalitāti, ja šāda uzturēšana ir iespējama.

(12)	Šī regula tāpat kā Regula (ES) 2018/848 būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus par augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla (Regulas (ES) 2018/848 nozīmē) ražošanu un tirdzniecību; šāds materiāls ir lauksaimniecības augu un dārzeņu sugu sēklas, dārzeņu pavairošanas materiāls, kas nav sēklas, dekoratīvo augu pavairošanas materiāls, vīnogulāju pavairošanas materiāls un augļaugu pavairošanas materiāls Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EK, 98/56/EK, 2002/53/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK, 2008/90/EK nozīmē.

Šī regula neattiecas uz tāda augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ierobežotu daudzumu nodošanu, kas paredzēts bioloģiska heterogēna materiāla pētniecībai un izstrādei.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“bioloģisks heterogēns materiāls” ir tāda augu grupa Regulas (ES) 2018/848 3. panta 18. punkta izpratnē, ko ražo saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punkta prasībām;

2)	“vecāku materiāls” ir jebkurš augu materiāls, kura krustošanas vai pavairošanas rezultātā iegūst bioloģisku heterogēnu materiālu;

3)	“mazs iepakojums” ir iepakojums, kas satur sēklas līdz II pielikumā paredzētajiem maksimālajiem daudzumiem.

3. pants

Augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošana un tirdzniecība Savienībā

Augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla Savienībā ražo vai tirgo tikai tad, ja ir izpildītas visas turpmāk minētās prasības:

tas atbilst prasībām attiecībā uz:

a)	identitāti, kā minēts 5. pantā;

b)	sanitāro un analītisko tīrību un dīgtspējas pakāpi, kā minēts 6. pantā;

c)	iepakošanu un marķēšanu, kā minēts 7. pantā;

2)	tā aprakstā ir ietverti 4. pantā minētie elementi;

3)	tam veic oficiālās kontroles saskaņā ar 9. pantu;

4)	to ražo vai tirgo operatori, kas atbilst 8. pantā noteiktajām prasībām attiecībā uz informāciju, un

5)	tas tiek uzturēts saskaņā ar 10. pantu.

4. pants

Bioloģiska heterogēna materiāla apraksts

1. Bioloģiska heterogēna materiāla aprakstā iekļauj visus turpmāk minētos elementus:

tā īpašību aprakstu, tai skaitā:

i)	materiālam kopīgo galveno iezīmju fenotipisko raksturojumu kopā ar aprakstu par materiāla heterogenitāti, raksturojot fenotipisko daudzveidību, kas novērojama starp atsevišķām reproduktīvām vienībām;

ii)	dokumentāciju par tā būtiskajām īpašībām, tai skaitā agronomiskajiem aspektiem, piemēram, ražu, ražas stabilitāti, piemērotību zema resursu patēriņa sistēmām, veiktspēju, noturību pret abiotisko stresu, noturību pret slimībām, kvalitātes parametriem, garšu vai krāsu;

iii)	jebkādus pieejamos rezultātus no testiem, kas attiecas uz ii) apakšpunktā minētajām īpašībām;

b)	aprakstu par selekcijai izmantotās metodes veidu vai bioloģiskā heterogēnā materiāla ražošanas metodi;

c)	aprakstu par vecāku materiālu, kas izmantots bioloģiskā heterogēnā materiāla selekcijai vai ražošanai, un pašu ražošanas kontroles programmu, ko izmantojis attiecīgais operators, ar atsauci uz praksi, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā un, ja piemērojams, 2. punkta c) apakšpunktā;

d)	aprakstu par saimniecībā izmantoto pārvaldības un selekcijas praksi, atsaucoties uz 2. punkta b) apakšpunktu, un, ja piemērojams, par vecāku materiālu, atsaucoties uz 2. punkta c) apakšpunktu;

e)	atsauci uz selekcijas vai ražošanas valsti kopā ar informāciju par ražošanas gadu un augsnes un klimatisko apstākļu aprakstu.

2. Šā panta 1. punktā minēto materiālu var radīt, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem:

vairāku dažādu vecāku materiāla veidu krustošanu, izmantojot tādus krustošanas protokolus, lai radītu daudzveidīgu bioloģisku heterogēnu materiālu, apvienojot ataudzējumus, atkārtoti pārsējot krājumu un pakļaujot to dabiskai un/vai cilvēka veiktai selekcijai, ar nosacījumu, ka šis materiāls uzrāda augstu ģenētisko daudzveidību, kas atbilst Regulas (ES) 2018/848 3. panta 18. punktam;

b)	saimniecībā izmantoto pārvaldības praksi, tostarp tāda materiāla selekciju, izveidi vai uzturēšanu, kam ir liela ģenētiskā daudzveidība saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 3. panta 18. punktu;

c)	jebkuru citu paņēmienu, ko izmanto bioloģiska heterogēna materiāla selekcijai vai ražošanai, ņemot vērā konkrētas pavairošanas iezīmes.

5. pants

Prasības attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla sēklu partiju identitāti

Augu reproduktīvais materiāls no bioloģiska heterogēna materiāla ir identificējams, pamatojoties uz visiem turpmāk minētajiem elementiem:

vecāku materiāls un ražošanas shēma, kas izmantota krustošanā, lai radītu bioloģisko heterogēno materiālu, kā paredzēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā vai, ja piemērojams, 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā, vai materiāla vēsture un saimniecībā izmantotā pārvaldības prakse, tostarp tas, vai gadījumos, kas minēti 4. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, selekcija notikusi dabiski un/vai ar cilvēka iejaukšanos;

2)	selekcijas vai ražošanas valsts;

3)	materiāla kopīgo galveno iezīmju un fenotipiskās heterogenitātes raksturojums.

6. pants

Prasības attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla sanitāro kvalitāti, analītisko tīrību un dīgtspējas pakāpi

1. Augu reproduktīvais materiāls no bioloģiska heterogēna materiāla atbilst noteikumiem Regulā (ES) 2016/2031, Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/2072 (16) un citos relevantos aktos, kas pieņemti atbilstoši Regulai (ES) 2016/2031, attiecībā uz Savienības karantīnas organismu, aizsargājamās zonas karantīnas organismu un Savienībā reglamentētu nekarantīnas organismu klātbūtni un pasākumiem pret šādiem organismiem.

2. Attiecībā uz Direktīvas 66/401/EEK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitīto lopbarības augu sugu augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību piemēro noteikumus, kas noteikti:

a)	Direktīvas 66/401/EEK I pielikuma 1. punktā un 5. punkta tabulas pēdējā ailē; un

b)	Direktīvas 66/401/EEK II pielikuma I iedaļas 2. un 3. punktā un III iedaļā.

3. Attiecībā uz Direktīvas 66/402/EEK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitīto graudaugu sugu augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību piemēro noteikumus, kas noteikti:

a)	Direktīvas 66/402/EEK I pielikuma 1. punktā un 6. punkta tabulas pēdējā ailē;

b)	minētās direktīvas II pielikuma 2. punkta A) apakšpunkta tabulas trešajā, sestajā, desmitajā, trīspadsmitajā, sešpadsmitajā, divdesmitajā un divdesmit pirmajā ailē un 2. punkta B) punktā;

c)	minētās direktīvas II pielikuma 3. punkta tabulas pēdējā ailē;

d)	minētās direktīvas II pielikuma 4. punkta tabulas trešajā un sestajā rindā.

4. Attiecībā uz vīnogulāju augu (Direktīvas 68/193/EEK nozīmē) reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību piemēro noteikumus, kas noteikti:

a)	Direktīvas 68/193/EEK I pielikuma 2., 3., 4., 6. un 7. iedaļā un 8. iedaļas 6. punktā;

b)	Direktīvas 68/193/EEK II pielikumā, izņemot I punkta 1. apakšpunktu.

5. Attiecībā uz dekoratīvo augu (Direktīvas 98/56/EK nozīmē) reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību piemēro Komisijas Direktīvas 93/49/EEK (17) 3. pantu.

6. Attiecībā uz biešu (Direktīvas 2002/54/EK nozīmē) augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību piemēro minētās direktīvas I pielikuma A punkta 1. apakšpunktu, B punkta 2. apakšpunktu un B punkta 3. apakšpunktu.

7. Attiecībā uz Direktīvas 2002/55/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitīto dārzeņu sugu augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību piemēro minētās direktīvas II pielikuma 2. un 3. punktu.

8. Attiecībā uz sēklas kartupeļu (Direktīvas 2002/56/EK nozīmē) augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību piemēro noteikumus par zemāko sēklas kartupeļu kategoriju, kas paredzēti I pielikuma 3. punktā un II pielikumā.

9. Attiecībā uz Direktīvas 2002/57/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitīto eļļas augu un šķiedraugu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību piemēro noteikumus, kas noteikti:

a)	Direktīvas 2002/57/EK I pielikuma 1. punktā un 4. punkta tabulas pēdējā ailē;

b)	Direktīvas 2002/57/EK II pielikuma I punkta 4. apakšpunkta A punktā, izņemot prasības par Brassica ssp. un Sinapis alba bāzes sēklām, un II pielikuma I punkta 5. apakšpunkta tabulas pēdējā ailē.

10. Attiecībā uz bioloģiska heterogēna dārzeņu pavairojamā un stādāmā materiāla, kas nav sēklas, (Direktīvas 2008/72/EK nozīmē) ražošanu un tirdzniecību piemēro Komisijas Direktīvas 93/61/EEK (18) 3. un 5. pantu.

11. Attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna augļaugu pavairošanas materiāla un augļaugu, kas paredzēti augļu ražošanai, (Direktīvas 2008/90/EK nozīmē) ražošanu un tirdzniecību piemēro noteikumus, kas noteikti:

a)	Komisijas Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES (19) 23. pantā, izņemot 1. punkta b) apakšpunktu, un 24., 26., 27. un 27.a pantā;

b)	Īstenošanas direktīvas 2014/98/ES I, II un III pielikumā, kā arī IV pielikuma prasības attiecībā uz CAC materiālu.

12. Šā panta 2.–11. punktu piemēro tikai attiecībā uz analītiskās tīrības un dīgtspējas pakāpes prasībām sēklām un kvalitātes un veselības prasībām citam pavairošanas materiālam, bet ne attiecībā uz šķirnes identitāti un šķirnes tīrību un lauka apskates prasībām augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla šķirnes identitātei un šķirnes tīrībai.

13. Atkāpjoties no 1.–12. punkta noteikumiem, operatori var laist tirgū bioloģiska heterogēna materiāla sēklas, kas neatbilst nosacījumiem attiecībā uz dīgtspējas pakāpi, ar nosacījumu, ka piegādātājs attiecīgo sēklu dīgtspējas pakāpi norāda etiķetē vai tieši uz iepakojuma.

7. pants

Prasības attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla iepakošanu un marķēšanu

1. Tādu augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, kas nav iesaiņots mazos iepakojumos, iesaiņo iepakojumos vai tvertnēs, kuras noslēgtas tādā veidā, ka tās nav iespējams atvērt, nesabojājot iepakojumu vai tvertni.

2. Operators sēklu vai augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla iepakojumiem vai tvertnēm piestiprina etiķeti vismaz vienā no ES oficiālajām valodām.

Šī etiķete atbilst šādām prasībām:

a)	tā ir salasāma, uzdrukāta vai uzrakstīta uz vienas puses, nelietota un viegli pamanāma;

b)	tajā ir ietverta informācija, kas izklāstīta šīs regulas I pielikumā;

c)	tā ir dzeltena ar zaļu diagonālu krustu.

3. Etiķetes vietā informāciju, kas izklāstīta I pielikumā, var tieši uzdrukāt vai uzrakstīt uz iepakojuma vai tvertnes. Šādā gadījumā 2. punkta c) apakšpunkts nav piemērojams.

4. Mazu, caurspīdīgu iepakojumu gadījumā etiķeti var ievietot iepakojumā, ja vien tā ir skaidri salasāma.

5. Atkāpjoties no 1.–4. punkta, bioloģiska heterogēna materiāla sēklas, kas iesaiņotas slēgtos un marķētos iepakojumos un tvertnēs, var pārdot galalietotājiem nemarķētos un nenoslēgtos iepakojumos līdz II pielikumā paredzētajiem maksimālajiem daudzumiem ar nosacījumu, ka pēc pieprasījuma pircējs piegādes laikā tiek rakstiski informēts par sugām, materiāla nosaukumu un partijas atsauces numuru.

8. pants

Prasības attiecībā uz informāciju, kas jāglabā operatoriem

1. Ikviens operators, kas ražo vai tirgo augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla:

a)	saglabā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 13. panta 2. punktu iesniegtā paziņojuma kopiju, saskaņā ar tās 39. panta 1. punkta d) apakšpunktu iesniegtās deklarācijas kopiju un, ja piemērojams, saskaņā ar tās 35. pantu saņemtā sertifikāta kopiju;

b)	nodrošina bioloģiskā heterogēnā materiāla izsekojamību ražošanas shēmā, kā paredzēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā vai, ja piemērojams, 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā, saglabājot informāciju, kas ļauj identificēt operatorus, kuri piegādājuši bioloģiska heterogēna materiāla vecāku materiālu.

Operatori minētos dokumentus glabā piecus gadus.

2. Operators, kas ražo tirdzniecībai paredzētu augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, arī reģistrē un glabā šādu informāciju:

a)	sugas nosaukums un nosaukums, ko izmanto katram paziņotajam bioloģiskajam heterogēnajam materiālam; bioloģiskā heterogēnā materiāla ražošanai izmantotā paņēmiena veids, kā minēts 4. pantā;

b)	paziņotā bioloģiskā heterogēnā materiāla raksturojums, kā paredzēts 4. pantā;

c)	bioloģiskā heterogēnā materiāla selekcijas vieta un augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanas vieta, kā paredzēts 5. pantā;

d)	bioloģiskā heterogēnā materiāla ražošanai izmantotā platība un saražotais daudzums.

3. Atbildīgajām oficiālajām struktūrām saskaņā ar Direktīvām 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 98/56/EK, 2002/53/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK, 2002/57/EK, 2008/72/EK un 2008/90/EK ir piekļuve šā panta 1. un 2. punktā minētajai informācijai.

9. pants

Oficiālās kontroles

Dalībvalstu kompetentās iestādes vai – ja kompetentās iestādes ir deleģējušas kontroles uzdevumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 II sadaļas III nodaļu – deleģētās struktūras, veic uz risku balstītas oficiālās kontroles attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas 4., 5., 6., 7., 8. un 10. panta prasībām.

Dīgtspējas pakāpes un analītiskās tīrības testēšanu veic saskaņā ar piemērojamām Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas metodēm.

10. pants

Bioloģiska heterogēna materiāla uzturēšana

Ja uzturēšana ir iespējama, operators, kas paziņojis bioloģisko heterogēno materiālu kompetentajām iestādēm atbilstoši Regulas (ES) 2018/848 13. pantam, saglabā materiāla galvenās iezīmes tā paziņošanas brīdī, uzturot materiālu, kamēr vien tas paliek tirgū. Šādu uzturēšanu veic saskaņā ar atzītu praksi, kas pielāgota šāda heterogēna materiāla uzturēšanai. Par uzturēšanu atbildīgais operators veic uzskaiti par uzturēšanas ilgumu un saturu.

Kompetentajām iestādēm vienmēr tiek nodrošināta piekļuve visai par materiālu atbildīgā operatora glabātajai uzskaitei, lai pārbaudītu materiāla uzturēšanu. Operators glabā šādu uzskaiti piecus gadus no brīža, kad augu reproduktīvais materiāls no bioloģiska heterogēna materiāla vairs netiek tirgots.

11. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 7. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.

(2) Padomes Direktīva 66/401/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2298. lpp.).

(3) Padomes Direktīva 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību (OV 125, 11.7.1966., 2309. lpp.).

(4) Padomes Direktīva 68/193/EEK (1968. gada 9. aprīlis) par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību (OV L 93, 17.4.1968., 15. lpp.).

(5) Padomes Direktīva 98/56/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību (OV L 226, 13.8.1998., 16. lpp.).

(6) Padomes Direktīva 2002/53/EK (2002. gada 13. jūnijs) par kopējo lauksaimniecības augu sugu šķirņu katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.).

(7) Padomes Direktīva 2002/54/EK (2002. gada 13. jūnijs) par biešu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 12. lpp.).

(8) Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.).

(9) Padomes Direktīva 2002/56/EK (2002. gada 13. jūnijs) par sēklas kartupeļu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp.).

(10) Padomes Direktīva 2002/57/EK (2002. gada 13. jūnijs) par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.).

(11) Padomes Direktīva 2008/72/EK (2008. gada 15. jūlijs) par tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas (OV L 205, 1.8.2008., 28. lpp.).

(12) Padomes Direktīva 2008/90/EK (2008. gada 29. septembris) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.).

(13) Komisijas Direktīva 2008/62/EK (2008. gada 20. jūnijs), ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiska erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību (OV L 162, 21.6.2008., 13. lpp.).

(14) Komisijas Direktīva 2009/145/EK (2009. gada 26. novembris), ar ko paredz dažas atkāpes attiecībā uz tādu dārzeņu savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, un tādu dārzeņu šķirņu atzīšanu, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos un šo savvaļas sugu un šķirņu sēklu tirdzniecībai (OV L 312, 27.11.2009., 44. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(16) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV L 319, 10.12.2019., 1. lpp.).

(17) Komisijas Direktīva 93/49/EEK (1993. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka sarakstu ar nosacījumiem, kas jāievēro attiecībā uz dekoratīvo augu pavairošanas materiālu un dekoratīvajiem augiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/682/EEK (OV L 250, 7.10.1993., 9. lpp.).

(18) Komisijas Direktīva 93/61/EEK (1993. gada 2. jūlijs), kas nosaka grafiku, kurā norādīti izpildāmie nosacījumi attiecībā uz dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, ievērojot Padomes Direktīvu 92/33/EEK (OV L 250, 7.10.1993., 19. lpp.).

(19) Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/98/ES (2014. gada 15. oktobris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm (OV L 298, 16.10.2014., 22. lpp.).

I PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA IEPAKOJUMU ETIĶETĒS, KĀ PAREDZĒTS 7. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ

A. Etiķetē iekļauj šādu informāciju:

1)	heterogēnā materiāla nosaukums un frāze “Bioloģisks heterogēns materiāls”;

2)	“Savienības noteikumi un standarti”;

3)	par etiķetes uzlikšanu atbildīgā profesionālā operatora nosaukums un adrese vai tā reģistrācijas kods;

4)	ražotājvalsts;

5)	atsauces numurs, ko piešķīris par etiķešu uzlikšanu atbildīgais profesionālais operators;

6)	aizvēršanas mēnesis un gads, pirms tam norādot vārdu “aizvērts”;

7)	suga, kas norādīta vismaz ar kā botāniskais nosaukums, kurš drīkst būt saīsināts un bez autoru vārdiem, izmantojot latīņu burtus;

8)	deklarētais neto vai bruto svars vai – sēklu gadījumā – deklarētais skaits, izņemot maziem iepakojumiem;

9)	ja ir norādīts svars un ir izmantotas granulētas vielas vai citas cietās piedevas, jānorāda šo piedevu īpašības, kā arī tīro sēklu svara un kopsvara aptuvenā attiecība;

10)	informācija par augu aizsardzības produktiem, kas lietoti augu reproduktīvajam materiālam, kā prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (1) 49. panta 4. punktā;

11)	dīgtspējas pakāpe, ja atbilstīgi šīs regulas 6. panta 13. punktam bioloģiskais heterogēnais materiāls neatbilst nosacījumiem attiecībā uz dīgtspējas pakāpi.

B. Nosaukums, kas minēts A punkta 1) apakšpunktā, tā lietotājiem nedrīkst radīt grūtības saistībā ar atpazīšanu vai reproducēšanu un tas nav:

a)	identisks vai viegli sajaucams ar nosaukumu, ar kādu cita šķirne vai tās pašas sugas vai ar to cieši saistītas sugas bioloģisks heterogēns materiāls ir ierakstīts oficiālā augu šķirņu reģistrā vai bioloģisku heterogēnu materiālu sarakstā;

b)	identisks vai viegli sajaucams ar citiem nosaukumiem, ko plaši izmanto preču tirdzniecībā vai kam jābūt brīviem saskaņā ar citiem tiesību aktiem;

c)	maldinošs vai apjukumu raisošs attiecībā uz bioloģiskā heterogēnā materiāla īpašībām, vērtību vai identitāti vai selekcionāra identitāti.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

MAKSIMĀLIE SĒKLU DAUDZUMI MAZOS IEPAKOJUMOS, KĀ MINĒTS 7. PANTA 5. PUNKTĀ

Suga	Sēklu maksimālā neto masa (kg)
Lopbarības augi	10
Bietes	10
Graudaugi	30
Eļļas augi un šķiedraugi	10
Sēklas kartupeļi	30
Dārzeņu sēklas
Pākšaugi	5
Sīpoli, kārveles, sparģeļi, lapu bietes vai mangoldi, sarkanās bietes, rāceņi, arbūzi, lielaugļu ķirbji, kabači, burkāni, redīsi, melnsaknes, spināti un lauka salāti	0,5
Visas citas dārzeņu sugas	0,1

20.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/28

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1190

(2021. gada 15. jūlijs),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 tematam “IKT izmantojums un e-komercija” nosaka datu prasību tehniskās specifikācijas 2022. pārskata gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 (2019. gada 27. novembris) par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu un 17. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2019/2152 I pielikumā minētā temata “IKT izmantojums un e-komercija” pareizu īstenošanu, Komisijai būtu jāprecizē mainīgie lielumi, mērvienība, statistikas populācija, klasifikācijas un dalījumi, un datu nosūtīšanas termiņš, lai sagatavotu tādus datus par IKT izmantojumu un e-komerciju, kas ir salīdzināmi un saskaņoti starp dalībvalstīm.

(2)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina valsts statistikas uzņēmumu reģistriem un visai uzņēmējdarbības statistikai metadati un kvalitātes ziņojumi. Tādēļ ir jānosaka minēto ziņojumu sagatavošanas kārtība, saturs un termiņi.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Par tematu “IKT izmantojums un e-komercija”, kā minēts Regulas (ES) 2019/2152 I pielikumā, dalībvalstis nosūta datus saskaņā ar datu prasību tehniskajām specifikācijām 2022. pārskata gadam, kas noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Gada metadatu ziņojumu par tematu “IKT izmantojums un e-komercija”, kā minēts Regulas (ES) 2019/2152 I pielikumā, Komisijai (Eurostat) nosūta līdz 2022. gada 31. maijam.

Gada kvalitātes ziņojumu par tematu “IKT izmantojums un e-komercija”, kā minēts Regulas (ES) 2019/2152 I pielikumā, Komisijai (Eurostat) nosūta līdz 2022. gada 5. novembrim.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 15. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 327, 17.12.2019., 1. lpp.

PIELIKUMS

Datu prasību tehniskās specifikācijas tematam “IKT izmantojums un e-komercija”

Obligāti/fakultatīvi

Darbības joma (filtrs)

Mainīgais lielums

Obligātie mainīgie lielumi

i)	par visiem uzņēmumiem:

1)	uzņēmuma galvenā saimnieciskā darbība iepriekšējā kalendārajā gadā

2)	darbinieku un pašnodarbināto personu vidējais skaits iepriekšējā kalendārajā gadā

3)	apgrozījuma kopējā vērtība (bez PVN) iepriekšējā kalendārajā gadā

4)	to darbinieku un pašnodarbināto personu skaits vai to darbinieku un pašnodarbināto personu kopskaita procentuālā daļa, kurām uzņēmējdarbības nolūkos ir piekļuve internetam

5)	IKT speciālistu nodarbināšana

6)	jebkādas apmācības piedāvāšana ar mērķi pilnveidot IKT speciālistu ar IKT saistītās prasmes iepriekšējā kalendārajā gadā

7)	jebkādas apmācības piedāvāšana ar mērķi pilnveidot citu nodarbināto personu ar IKT saistītās prasmes iepriekšējā kalendārajā gadā

8)	IKT speciālistu pieņemšana darbā vai plānota pieņemšana darbā iepriekšējā kalendārajā gadā

IKT funkciju veikšana (piemēram, IKT infrastruktūras uzturēšana, atbalsts biroja programmatūrai, uzņēmējdarbības pārvaldības programmatūras/sistēmu un/vai tīmekļa risinājumu izstrāde vai atbalsts, drošība un datu aizsardzība), izmantojot pašu darbiniekus (tostarp tos, kuri nodarbināti mātesuzņēmumos vai saistītos uzņēmumos), iepriekšējā kalendārajā gadā

10)	IKT funkciju veikšana (piemēram, IKT infrastruktūras uzturēšana, atbalsts biroja programmatūrai, uzņēmējdarbības pārvaldības programmatūras/sistēmu un/vai tīmekļa risinājumu izstrāde vai atbalsts, drošība un datu aizsardzība), izmantojot ārējos pakalpojumu sniedzējus, iepriekšējā kalendārajā gadā

11)	rūpniecisko robotu izmantošana

12)	kalpotājrobotu izmantošana

13)	pasākumu piemērošana, lai uzņēmumā ietekmētu: drukāšanai un kopēšanai izmantotā papīra daudzumu

14)	pasākumu piemērošana, lai uzņēmumā ietekmētu: IKT iekārtu enerģijas patēriņu

15)	tas, vai uzņēmums, izvēloties IKT pakalpojumus vai IKT iekārtas, ņem vērā to ietekmi uz vidi (piemēram, enerģijas patēriņu)

16)	IKT iekārtu (piemēram, datoru, monitoru, mobilo tālruņu) likvidēšana, tās nododot elektronisko atkritumu savākšanai/pārstrādei (t. sk. nododot likvidēšanai mazumtirgotājam), kad tās vairs netiek izmantotas

17)	IKT iekārtu (piemēram, datoru, monitoru, mobilo tālruņu) glabāšana uzņēmumā, kad tās vairs netiek izmantotas (piemēram, lai tās izmantotu kā rezerves daļas; baiļu dēļ, ka varētu tikt izpausta sensitīva informācija)

18)	IKT iekārtu (piemēram, datoru, monitoru, mobilo tālruņu) pārdošana, atgriešana līzinga uzņēmumam vai ziedošana, kad tās vairs netiek izmantotas

ii)	par uzņēmumiem ar darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kurām uzņēmējdarbības nolūkos ir piekļuve internetam:

19)	interneta savienojums: jebkāda veida fiksētas līnijas savienojuma izmantošana

20)	attālināto sanāksmju rīkošana

21)	nodarbināto personu attālināta piekļuve (izmantojot datorus vai portatīvas ierīces, piemēram, viedtālruņus) uzņēmuma e-pasta sistēmai

22)	nodarbināto personu attālināta piekļuve (izmantojot datorus vai portatīvas ierīces, piemēram, viedtālruņus) uzņēmuma dokumentiem (piemēram, datnēm, izklājlapām, prezentācijām, diagrammām, fotogrāfijām)

23)	nodarbināto personu attālināta piekļuve (izmantojot datorus vai portatīvas ierīces, piemēram, viedtālruņus) uzņēmuma darījumdarbības lietojumprogrammām vai programmatūrai (piemēram, piekļuve grāmatvedībai, pārdošanai, pasūtījumiem, CRM (izņemot iekšējai saziņai izmantotās lietojumprogrammas))

24)	preču vai pakalpojumu pārdošana tīmeklī iepriekšējā kalendārajā gadā, izmantojot uzņēmuma tīmekļa vietnes vai lietotnes (tostarp ekstranetus)

25)	preču vai pakalpojumu pārdošana tīmeklī iepriekšējā kalendārajā gadā, izmantojot e-komercijas tirdzniecības platformu tīmekļa vietnes vai lietotnes, kuras preču vai pakalpojumu pārdošanai izmanto vairāki uzņēmumi

26)	preču vai pakalpojumu EDI tipa pārdošana (pasūtījumu saņemšana, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas ziņojumus) iepriekšējā kalendārajā gadā

27)	IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: autentifikācija, izmantojot drošu paroli (piemēram, minimālais garums, skaitļu un īpašu rakstzīmju izmantošana, ko periodiski maina)

28)	IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: autentifikācija ar biometriskām metodēm, ko izmanto, lai piekļūtu uzņēmuma IKT sistēmai (piemēram, autentifikācija, pamatojoties uz pirkstu nospiedumiem, balsi, seju)

29)

IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: autentifikācija, pamatojoties uz vismaz divu autentifikācijas mehānismu kombināciju (t. i., kombināciju, ko veido, piemēram, lietotāja noteikta parole, vienreizēja parole (OTP), kods, kas ģenerēts ar drošības marķierierīci vai saņemts, izmantojot viedtālruni, biometriskā metode (piemēram, pamatojoties uz pirkstu nospiedumiem, balsi, seju))

30)	IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: datu, dokumentu vai e-pastu šifrēšana

31)	IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: datu dublējums atsevišķā vietā (tostarp dublējums mākonī)

32)	IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: tīkla piekļuves kontrole (lietotāju tiesību pārvaldība uzņēmuma tīklā)

33)	IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: VPN (virtuāls privāts tīkls, kas paplašina privāto tīklu publiskajā tīklā, lai varētu droši apmainīties ar datiem publiskajā tīklā)

34)	IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: IKT drošības uzraudzības sistēma, kas ļauj atklāt aizdomīgu darbību IKT sistēmās un brīdināt uzņēmumu par to un kas nav atsevišķa pretvīrusu programmatūra

35)	IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: tādas žurnāldatnes uzturēšana, kas ļauj veikt analīzi pēc IKT drošības incidentiem

36)	IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: IKT riska novērtēšana, t. i., periodiska IKT drošības incidentu varbūtības un seku novērtēšana

37)	IKT drošības pasākumu piemērošana uzņēmuma IKT sistēmām: IKT drošības testi (piemēram, ielaušanās testu veikšana, drošības trauksmes sistēmas testēšana, drošības pasākumu pārskatīšana, dublējumsistēmu testēšana)

38)	nodarbināto personu informēšana par viņu pienākumiem ar IKT drošību saistītos jautājumos, izmantojot brīvprātīgas apmācības vai iekšēji pieejamu informāciju (piemēram, informāciju intranetā)

39)	nodarbināto personu informēšana par viņu pienākumiem ar IKT drošību saistītos jautājumos, izmantojot obligātus apmācības kursus vai ieviešot obligāti izskatāmu materiālu

40)	nodarbināto personu informēšana par viņu pienākumiem ar IKT drošību saistītos jautājumos, izmantojot līgumu (piemēram, darba līgumu)

41)

dokumenta(-u) pieejamība par IKT drošības pasākumiem, praksi vai procedūrām, piemēram, dokumentu pieejamība par IKT drošību un datu konfidencialitāti, kuros ietverta informācija par darbinieku apmācību IKT izmantošanā, IKT drošības pasākumiem, IKT drošības pasākumu novērtēšanu, IKT drošības dokumentu atjaunināšanas plāniem

42)	iepriekšējā kalendārajā gadā pieredzētie ar IKT saistītie drošības incidenti, kas izraisījuši šādas sekas: IKT pakalpojumu nepieejamība aparatūras vai programmatūras atteices dēļ

43)	iepriekšējā kalendārajā gadā pieredzētie ar IKT saistītie drošības incidenti, kas izraisījuši šādas sekas: IKT pakalpojumu nepieejamība ārēja uzbrukuma dēļ, piemēram, izspiedējprogrammatūras uzbrukumi, pakalpojumatteices uzbrukumi

44)	iepriekšējā kalendārajā gadā pieredzētie ar IKT saistītie drošības incidenti, kas izraisījuši šādas sekas: datu iznīcināšana vai sabojāšana aparatūras vai programmatūras atteices dēļ

45)	iepriekšējā kalendārajā gadā pieredzētie ar IKT saistītie drošības incidenti, kas izraisījuši šādas sekas: datu iznīcināšana vai sabojāšana ļaunprogrammatūras inficēšanās vai neatļautas ielaušanās dēļ

46)	iepriekšējā kalendārajā gadā pieredzētie ar IKT saistītie drošības incidenti, kas izraisījuši šādas sekas: konfidenciālu datu izpaušana ielaušanās, domēnsagrozes, pikšķerēšanas uzbrukuma, darbinieku tīšu darbību dēļ

47)	iepriekšējā kalendārajā gadā pieredzētie ar IKT saistītie drošības incidenti, kas izraisījuši šādas sekas: konfidenciālu datu izpaušana darbinieku netīšu darbību dēļ

48)	ar IKT drošību saistītas darbības, piemēram, drošības testēšana, IKT apmācība par drošību, IKT drošības incidentu risināšana (izņemot programmatūras pakešu jaunināšanu), ko veic uzņēmuma darbinieki (tostarp tie, kuri nodarbināti mātesuzņēmumos vai saistītos uzņēmumos)

49)	ar IKT drošību saistītas darbības, piemēram, drošības testēšana, IKT apmācība par drošību, IKT drošības incidentu risināšana (izņemot programmatūras pakešu jaunināšanu), ko veic ārējie piegādātāji

50)	apdrošināšanas pieejamība pret IKT drošības incidentiem

iii)	par uzņēmumiem, kuri izmanto jebkāda veida fiksētas līnijas interneta savienojumu:

51)	ātrākā fiksētās līnijas interneta savienojuma maksimālais lejupielādes ātrums saskaņā ar līgumu šādos diapazonos: [0 Mbit/s, < 30 Mbit/s], [30 Mbit/s, < 100 Mbit/s], [100 Mbit/s, < 500 Mbit/s], [500 Mbit/s, < 1 Gbit/s], [≥ 1 Gbit/s]

iv)	par uzņēmumiem, kuri rīko attālinātas sanāksmes:

52)	ir izstrādātas IKT drošības pamatnostādnes attālinātu sanāksmju rīkošanai internetā, piemēram, prasība par paroli, pilnīga šifrēšana

53)	pamatnostādņu pieejamība, dodot priekšroku attālinātām sanāksmēm, izmantojot internetu, nevis darījumu braucieniem

v)	par uzņēmumiem, kuriem ir darbinieki vai pašnodarbinātas personas ar attālinātu piekļuvi uzņēmuma e-pasta sistēmai:

54)	to darbinieku un pašnodarbināto personu skaits vai to darbinieku un pašnodarbināto personu kopskaita procentuālā daļa, kurām ir attālināta piekļuve uzņēmuma e-pasta sistēmai

vi)	par uzņēmumiem, kuriem ir darbinieki vai pašnodarbinātas personas ar attālinātu piekļuvi uzņēmuma dokumentiem vai uzņēmējdarbības lietojumprogrammām, vai programmatūrai:

55)	to darbinieku un pašnodarbināto personu skaits vai to darbinieku un pašnodarbināto personu kopskaita procentuālā daļa, kurām ir attālināta piekļuve uzņēmuma dokumentiem, uzņēmējdarbības lietojumprogrammām vai programmatūrai

vii)	par uzņēmumiem, kuriem ir darbinieki vai pašnodarbinātas personas ar attālinātu piekļuvi uzņēmumu e-pasta sistēmai vai uzņēmuma dokumentiem vai uzņēmuma uzņēmējdarbības lietojumprogrammām, vai programmatūrai:

56)	ir izstrādātas IKT drošības pamatnostādnes attiecībā uz attālinātu piekļuvi, piemēram, prasība rīkot ar paroli nodrošinātas attālinātas sanāksmes, aizliegums izmantot publisku Wi-Fi darbam, VPN izmantošana, prasības attiecībā uz datu privātumu

viii)

par uzņēmumiem, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā veica pārdošanu tīmeklī:

57)	tīmeklī veiktās preču vai pakalpojumu pārdošanas vērtība vai procentuālā daļa no kopējā apgrozījuma, kas iepriekšējā kalendārajā gadā iegūta par preču un pakalpojumu pārdošanu tīmeklī

58)	tīmeklī veiktās pārdošanas vērtības procentuālā daļa, kas iegūta iepriekšējā kalendārajā gadā, pārdodot tīmeklī privātiem patērētājiem (uzņēmumu darījumi ar patērētājiem: B2C)

59)	tīmeklī veiktās pārdošanas vērtības procentuālā daļa, kas iegūta iepriekšējā kalendārajā gadā, pārdodot tīmeklī citiem uzņēmumiem (uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem: B2B) un publiskajam sektoram (uzņēmumu darījumi ar valsts iestādēm: B2G)

ix)	par uzņēmumiem, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā veica preču un pakalpojumu pārdošana tīmeklī, izmantojot uzņēmuma tīmekļa vietnes vai lietotnes un e-komercijas tirdzniecības platformu tīmekļa vietnes vai lietotnes, kuras preču vai pakalpojumu pārdošanai izmanto vairāki uzņēmumi:

60)	tīmeklī veiktās preču vai pakalpojumu pārdošanas vērtības procentuālā daļa, kas iegūta iepriekšējā kalendārajā gadā, pārdodot uzņēmuma tīmekļa vietnēs vai lietotnēs

61)	tīmeklī veiktās preču vai pakalpojumu pārdošanas vērtības procentuālā daļa, kas iegūta iepriekšējā kalendārajā gadā, pārdodot e-komercijas tirdzniecības platformu tīmekļa vietnēs vai lietotnēs, kuras preču vai pakalpojumu pārdošanai izmanto vairāki uzņēmumi

x)	par uzņēmumiem, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā veica preču vai pakalpojumu EDI tipa pārdošanu:

62)	preču vai pakalpojumu EDI tipa pārdošanas vērtība vai procentuālā daļa no kopējā apgrozījuma, kas iepriekšējā kalendārajā gadā iegūts ar preču un pakalpojumu EDI tipa pārdošanu

xi)	par uzņēmumiem, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā pieņēmuši darbā vai mēģinājuši pieņemt darbā IKT speciālistus:

63)	IKT speciālistu vakantās amata vietas, ko bijis grūti aizpildīt

xii)	par uzņēmumiem, kuriem ir dokuments(-i) par IKT drošības pasākumiem, praksi vai procedūrām:

64)	uzņēmuma dokumenta(-u) par IKT drošības pasākumiem, praksi vai procedūrām jaunākais definējums vai pārskatīšana: pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, pirms vairāk nekā divpadsmit mēnešiem un līdz divdesmit četriem mēnešiem, pirms vairāk nekā divdesmit četriem mēnešiem

xiii)

par uzņēmumiem, kuri izmanto rūpnieciskos robotus vai kalpotājrobotus:

65)	iemesli, kas ietekmējuši lēmumu izmantot robotus uzņēmumā: augstas darbaspēka izmaksas

66)	iemesli, kas ietekmējuši lēmumu izmantot robotus uzņēmumā: grūtības pieņemt darbiniekus

67)	iemesli, kas ietekmējuši lēmumu izmantot robotus uzņēmumā: uzlabot darba drošību

68)	iemesli, kas ietekmējuši lēmumu izmantot robotus uzņēmumā: nodrošināt procesu un/vai ražoto preču un sniegto pakalpojumu augstu precizitāti vai standarta kvalitāti

69)	iemesli, kas ietekmējuši lēmumu izmantot robotus uzņēmumā: paplašināt uzņēmuma ražoto preču vai sniegto pakalpojumu klāstu

70)	iemesli, kas ietekmējuši lēmumu izmantot robotus uzņēmumā: nodokļu stimuli vai citi valdības stimuli

Fakultatīvie mainīgie lielumi

i)	par uzņēmumiem ar darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kurām uzņēmējdarbības nolūkos ir piekļuve internetam:

1)	to darbinieku un pašnodarbinātu personu skaits vai to darbinieku un pašnodarbinātu personu kopskaita procentuālā daļa, kuras uzņēmējdarbības nolūkos izmanto uzņēmuma piešķirtu portatīvu ierīci, kas nodrošina interneta savienojumu, izmantojot mobilo tālruņu tīklus

ii)	par uzņēmumiem, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā veica pārdošanu tīmeklī:

2)	iepriekšējā kalendārajā gadā veikta pārdošana tīmeklī klientiem, kuri atrodas uzņēmuma paša valstī

3)	iepriekšējā kalendārajā gadā veikta pārdošana tīmeklī klientiem, kuri atrodas citās dalībvalstīs

4)	iepriekšējā kalendārajā gadā veikta pārdošana tīmeklī klientiem, kuri atrodas pārējā pasaulē

iii)	par uzņēmumiem, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā veica pārdošanu tīmeklī klientiem, kuri atrodas vismaz divos no šādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem: paša valsts, citas dalībvalstis vai pārējā pasaule:

5)	tīmeklī veiktās pārdošanas vērtības procentuālā daļa, kas iegūta iepriekšējā kalendārajā gadā, pārdodot klientiem, kuri atrodas uzņēmuma paša valstī

6)	tīmeklī veiktās pārdošanas vērtības procentuālā daļa, kas iegūta iepriekšējā kalendārajā gadā, pārdodot klientiem, kuri atrodas citās dalībvalstīs

7)	tīmeklī veiktās pārdošanas vērtības procentuālā daļa, kas iegūta iepriekšējā kalendārajā gadā, pārdodot klientiem, kuri atrodas pārējā pasaulē

iv)	par uzņēmumiem, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā veica pārdošanu tīmeklī klientiem, kuri atrodas citās dalībvalstīs:

8)	grūtības, kas radušās, veicot pārdošanu uz citām dalībvalstīm: augstas produktu piegādes vai atpakaļnosūtīšanas izmaksas iepriekšējā kalendārajā gadā

9)	grūtības, kas radušās, veicot pārdošanu uz citām dalībvalstīm: grūtības, kas iepriekšējā kalendārajā gadā saistītas ar sūdzību un strīdu risināšanu

10)	grūtības, kas radušās, veicot pārdošanu uz citām dalībvalstīm: produktu marķējuma pielāgošana pārdošanai uz citām dalībvalstīm iepriekšējā kalendārajā gadā

11)	grūtības, kas radušās, veicot pārdošanu uz citām dalībvalstīm: svešvalodu zināšanu trūkums saziņai ar klientiem citās dalībvalstīs iepriekšējā kalendārajā gadā

12)	grūtības, kas radušās, veicot pārdošanu uz citām dalībvalstīm: uzņēmuma darījumu partneru noteiktie ierobežojumi pārdošanai uz konkrētām dalībvalstīm iepriekšējā kalendārajā gadā

13)	grūtības, kas radušās, veicot pārdošanu uz citām dalībvalstīm: grūtības saistībā ar PVN sistēmu citās dalībvalstīs (piemēram, neskaidrība par PVN režīmu dažādās valstīs) iepriekšējā kalendārajā gadā

v)	par uzņēmumiem ar IKT speciālistu vakancēm, kuras bijis grūti aizpildīt, kad tie mēģinājuši pieņemt darbā IKT speciālistus, iepriekšējā kalendārajā gadā:

14)	grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus iepriekšējā kalendārajā gadā pieteikumu trūkuma dēļ

15)	grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus iepriekšējā kalendārajā gadā, jo pieteikumu iesniedzējiem trūka attiecīgās ar IKT saistītās kvalifikācijas, ko nodrošina izglītība un/vai apmācība;

16)	grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus iepriekšējā kalendārajā gadā, jo pieteikuma iesniedzējiem trūka attiecīgās darba pieredzes

17)	grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus iepriekšējā kalendārajā gadā, jo pieteikuma iesniedzējiem bija pārāk augstas prasības saistībā ar atalgojumu

vi)	par uzņēmumiem, kuriem ir rūpnieciskie roboti vai kalpotājroboti:

18)	uzņēmumā izmantoto rūpniecisko un kalpotājrobotu skaits

Mērvienība

Absolūtos skaitļos, izņemot raksturlielumus, kas saistīti ar apgrozījumu valsts valūtā (tūkstošos) vai procentuālo daļu no (kopējā) apgrozījuma

Statistikas populācija

Aptvertās darbības:

NACE C līdz J, L līdz N sadaļa un 95.1. grupa

Aptvertās lieluma klases:

Uzņēmumi, kuros ir 10 vai vairāk darbinieku un pašnodarbinātu personu. Uzņēmumus, kuros ir mazāk par 10 darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, var ietvert pēc izvēles

Dalījumi

Darbību dalījums

valsts agregātu aprēķinam:

—	NACE sadaļu un grupas C+D+E+F+G+H+I+J+L+M+N+95.1, D+E agregāti

—	NACE sadaļas: C, F, G, H, I, J, L, M, N

—	NACE nodaļas: 47, 55

—	NACE nodaļu agregāti: 10 + 11 + 12 + 13 + 14 + 15 + 16 + 17 + 18, 19 + 20 + 21 + 22 + 23, 24 + 25, 26 + 27 + 28 + 29 + 30 + 31 + 32 + 33

—	nodaļu un grupu agregāts: 26.1 + 26.2 + 26.3 + 26.4 + 26.8 + 46.5 + 58.2 + 61 + 62 + 63.1 + 95.1

tikai Eiropas kopsummu vajadzībām

—	NACE sadaļas: D, E

—	NACE nodaļas: 19, 20, 21, 26, 27, 28, 45, 46, 61, 72, 79

—	NACE grupa: 95.1

—	NACE nodaļu agregāti: 10 + 11 + 12, 13 + 14 + 15, 16 + 17 + 18, 22 + 23, 29 + 30, 31 + 32 + 33, 58 + 59 + 60, 62 + 63, 69 + 70 + 71, 73 + 74 + 75, 77 + 78 + 80 + 81 + 82

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klase: 10+, 10–49, 50–249, 250+; pēc izvēles: 0–9, 0–1, 2–9

Datu nosūtīšanas termiņš

2022. gada 5. oktobris

20.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/37

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1191

(2021. gada 19. jūlijs),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atjauno darbīgās vielas klopiralīda apstiprinājumu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Direktīvu 2006/64/EK (2) klopiralīds kā darbīgā viela tika iekļauts Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)	Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, tiek uzskatītas par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļas sarakstā.

(3)	Darbīgās vielas klopiralīda apstiprinājums, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā, zaudē spēku 2022. gada 30. aprīlī.

(4)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā laikposmā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegts pieteikums darbīgās vielas klopiralīda apstiprinājuma atjaunošanai.

(5)	Pieteikuma iesniedzējs iesniedza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantā prasīto papildu dokumentāciju. Ziņotāja dalībvalsts atzina, ka pieteikums ir pilnīgs.

(6)	Ziņotāja dalībvalsts, apspriedusies ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu un 2017. gada 31. maijā to iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai.

(7)	Iestāde papildu kopsavilkuma dokumentāciju darīja publiski pieejamu. Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu arī nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm, lai saņemtu to komentārus, un uzsāka par to sabiedrisku apspriešanu. Saņemtos komentārus Iestāde nosūtīja Komisijai.

(8)

2018. gada 6. jūlijā Iestāde nosūtīja Komisijai secinājumu (6) par to, vai ir sagaidāms, ka klopiralīds atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Komisija 2021. gada 24. martā iesniedza Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai ziņojumu un regulas projektu par klopiralīda apstiprinājuma atjaunošanu.

(9)

Kas attiecas uz endokrīni disruptīvo īpašību noteikšanas kritērijiem, kas ieviesti ar Komisijas Regulu (ES) 2018/605 (7), Iestādes secinājumā teikts, ka, pamatojoties uz zinātniskajiem pierādījumiem, ir ļoti maza varbūtība, ka klopiralīds ir endokrīnais disruptors, jo toksiska ietekme uz endokrīnās sistēmas orgāniem nav novērota. Tāpēc Komisija secina, ka klopiralīds nav uzskatāms par vielu, kurai piemīt endokrīni disruptīvas īpašības.

(10)

Komisija pieteikuma iesniedzēju aicināja par Iestādes secinājumu un – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta 1. punkta trešo daļu – par atjaunošanas ziņojumu iesniegt komentārus. Pieteikuma iesniedzējs komentārus par atjaunošanas ziņojuma projektu iesniedza, un tie tika rūpīgi izskatīti.

(11)	Par vismaz viena augu aizsardzības līdzekļa, kurā ir klopiralīds, vienu vai vairākiem raksturīgajiem lietojumiem ir konstatēts, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji.

(12)

Darbīgās vielas klopiralīda apstiprinājuma atjaunošanas sakarā veiktais riska novērtējums balstās uz tā kā herbicīda reprezentatīvajiem lietojumiem uz ziemājiem un zālāju. Lai gan, ņemot vērā minēto novērtējumu, nav nepieciešams saglabāt ierobežojumu šo vielu lietot tikai kā herbicīdu, tomēr saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 14. panta 1. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ievērojot pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, ir jāparedz konkrēti nosacījumi un ierobežojumi. Konkrētāk, ir lietderīgi pieprasīt vēl vairāk apstiprinošas informācijas.

(13)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Lai klopiralīda apstiprinājuma atjaunošanas procesu varētu pabeigt līdz minētās darbīgās vielas apstiprinājuma perioda beigām, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/566 (8) šīs vielas apstiprinājuma periods tika pagarināts līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tomēr, ņemot vērā to, ka lēmums par atjaunošanu ir pieņemts pirms šā pagarinātā termiņa beigām, šī regula būtu jāpiemēro no agrāka datuma.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošana

Darbīgās vielas klopiralīda apstiprinājumu atjauno saskaņā ar I pielikumu.

2. pants

Grozījums Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2) Komisijas Direktīva 2006/64/EK (2006. gada 18. jūlijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, iekļaujot tajā aktīvās vielas klopiralīdu, ciprodinilu, fozetilu un trineksapaku (OV L 206, 27.7.2006., 110. lpp.).

(3) Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).

(6) EFSA Journal 2018; 16(8): 5389. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.

(7) Komisijas Regula (ES) 2018/605 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 101, 20.4.2018., 33. lpp.).

(8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/566 (2021. gada 30. marts), ar ko attiecībā uz darbīgo vielu abamektīna, Bacillus subtilis (Cohn 1872) celma QST 713, Bacillus thuringiensis subsp. Aizawai celmu ABTS-1857 un GC-91, Bacillus thuringiensis subsp. Israeliensis (H-14 serotips) celma AM65-52, Bacillus thuringiensis subsp. Kurstaki celmu ABTS 351, PB 54, SA 11, SA 12 un EG 2348, Beauveria bassiana celmu ATCC 74040 un GHA, klodinafopa, klopiralīda, Cydia pomonella Granulovirus (CpGV), ciprodinila, dihlorpropa-P, fenpiroksimāta, fozetila, mepanipirīma, Metarhizium anisopliae (var. anisopliae) celma BIPESCO 5/F52, metkonazola, metrafenona, pirimikarba, Pseudomonas chlororaphis celma MA342, pirimetanila, Pythium oligandrum M1, rimsulfurona, spinosada, Streptomyces K61 (agrāk “S. griseoviridis”), Trichoderma asperellum (agrāk “T. harzianum”) celmu ICC012, T25 un TV1, Trichoderma atroviride (agrāk “T. harzianum”) celma T11, Trichoderma gamsii (agrāk “T. viride”) celma ICC080, Trichoderma harzianum celmu T-22 un ITEM 908, triklopira, trineksapaka, tritikonazola un cirama apstiprinājuma termiņu pagarināšanu groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 118, 7.4.2021., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprinājuma datums

Apstiprinājuma termiņa beigas

Īpaši noteikumi

Klopiralīds

CAS Nr. 1702-17-6

CIPAC Nr. 455

3,6-dikloropiridīn-2-karboksilskābe vai 3,6dikloropikolikskābe

≥ 950 g/kg

2021. gada 1. oktobris

2036. gada 30. septembris

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā apstiprinājuma atjaunošanas ziņojuma secinājumus par klopiralīdu un jo īpaši tā I un II papildinājumu.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

—	rūpnieciski ražota tehniskā materiāla specifikācijai,

—	operatoru aizsardzībai, nodrošinot, lai lietošanas nosacījumos būtu noteikts, ka operatoriem jāizmanto attiecīgi individuālās aizsardzības līdzekļi,

—	klopiralīda atlieku iespējamajai klātbūtnei augsekas kultūrās,

—	klopiralīda atlieku iespējamajai pārnesei ar kompostu vai tādu dzīvnieku kūtsmēsliem, kuru barības izcelsme ir apstrādātās teritorijās, lai izvairītos no kaitējuma uzņēmīgām sugām,

—	gruntsūdeņu aizsardzībai jutīgos apstākļos.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un Iestādei apstiprinošu informāciju par ūdens attīrīšanas procesu ietekmi uz dzeramajā ūdenī esošo atlieku īpašībām.

Pieteikuma iesniedzējs minēto informāciju iesniedz divu gadu laikā no dienas, kad pieņemtas vadlīnijas par to, kā izvērtēt ūdens attīrīšanas procesu ietekmi uz virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos esošo atlieku īpašībām.

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta atjaunošanas ziņojumā.

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza šādi:

1)	A daļā 129. ierakstu par klopiralīdu svītro;

B daļā pievieno šādu ierakstu:

Numurs

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprinājuma datums

Apstiprinājuma termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“147

Klopiralīds

CAS Nr. 1702-17-6

CIPAC Nr. 455

3,6-dikloropiridīn-2-karboksilskābe vai 3,6dikloropikolikskābe

≥ 950 g/kg

2021. gada 1. oktobris

2036. gada 30. septembris

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

—	rūpnieciski ražota tehniskā materiāla specifikācijai,

—	operatoru aizsardzībai, nodrošinot, lai lietošanas nosacījumos būtu noteikts, ka operatoriem jāizmanto attiecīgi individuālās aizsardzības līdzekļi,

—	klopiralīda atlieku iespējamajai klātbūtnei augsekas kultūrās;

—	klopiralīda atlieku iespējamajai pārnesei ar kompostu vai tādu dzīvnieku kūtsmēsliem, kuru barības izcelsme ir apstrādātās teritorijās, lai izvairītos no kaitējuma uzņēmīgām sugām;

—	gruntsūdeņu aizsardzībai jutīgos apstākļos.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un Iestādei apstiprinošu informāciju par ūdens attīrīšanas procesu ietekmi uz dzeramajā ūdenī esošo atlieku īpašībām.

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta atjaunošanas ziņojumā.”

20.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/42

PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2021/1192

(2021. gada 19. jūlijs),

ar ko atjaunina to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2021/142

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2001. gada 27. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP (1).

(2)	Padome 2021. gada 5. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2021/142 (2), ar ko atjaunina to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP (“saraksts”).

(3)	Saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 6. punktu ir regulāri jāpārskata personu, grupu un organizāciju vārdi un nosaukumi sarakstā, lai nodrošinātu pamatojumu to paturēšanai sarakstā.

(4)	Šajā lēmumā ir iekļauts tās pārskatīšanas rezultāts, ko Padome ir veikusi attiecībā uz tām personām, grupām un organizācijām, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu.

(5)

Padome ir pārliecinājusies, ka Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 4. punktā minētās kompetentās iestādes ir pieņēmušas lēmumus attiecībā uz visām sarakstā iekļautajām personām, grupām un organizācijām par to, ka tās ir bijušas iesaistītas terora aktos Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē. Padome ir arī secinājusi, ka tām personām, grupām un organizācijām, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu, būtu jāturpina piemērot Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP paredzētos konkrētos ierobežojošos pasākumus.

(6)	Saraksts būtu attiecīgi jāatjaunina, un Lēmums (KĀDP) 2021/142 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

To personu, grupu un organizāciju saraksts, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu, ir izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Ar šo tiek atcelts Lēmums (KĀDP) 2021/142.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 19. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. PODGORŠEK

(1) Padomes Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/142 (2021. gada 5. februāris), ar ko atjaunina to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2020/1132 (OV L 43, 8.2.2021., 14. lpp.).

PIELIKUMS

LĒMUMA 1. PANTĀ MINĒTAIS PERSONU, GRUPU UN ORGANIZĀCIJU SARAKSTS

I. PERSONAS

1.	ABDOLLAHI Hamed (jeb Mustafa Abdullahi), dzimis 11.8.1960. Irānā. Pases numurs: D9004878.

2.	AL-NASSER, Abdelkarim Hussein Mohamed, dzimis Al Ihsa (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

3.	AL YACOUB, Ibrahim Salih Mohammed, dzimis 16.10.1966. Tarut (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

5.	ASSADI Assadollah, dzimis 22.12.1971. Teheran (Irāna), Irānas valstspiederīgais. Irānas diplomātiskās pases numurs: D9016657.

6.	BOUYERI, Mohammed (jeb Abu ZUBAIR, jeb SOBIAR, jeb Abu ZOUBAIR), dzimis 8.3.1978. Amsterdam (Nīderlande).

7.	EL HAJJ, Hassan, dzimis 22.3.1988. Zaghdraiya, Sidon, Libānā, Kanādas pilsonis. Pases numurs: JX446643 (Kanāda).

8.	HASHEMI MOGHADAM Saeid, dzimis 6.8.1962. Teheran (Irāna), Irānas valstspiederīgais. Pases numurs: D9016290, derīga līdz 4.2.2019.

9.	IZZ-AL-DIN, Hasan (jeb GARBAYA, Ahmed, jeb SA-ID, jeb SALWWAN, Samir), Libāna, dzimis 1963. gadā Libānā, Libānas pilsonis.

10.	MELIAD, Farah, dzimis 5.11.1980. Sydney (Austrālija), Austrālijas pilsonis. Pases numurs: M2719127 (Austrālija).

11.	MOHAMMED, Khalid Shaikh (jeb ALI, Salem, jeb BIN KHALID, Fahd Bin Adballah, jeb HENIN, Ashraf Refaat Nabith, jeb WADOOD, Khalid Adbul), dzimis 14.4.1965. vai 1.3.1964. Pakistānā, pases numurs: 488555.

12.	ȘANLI, Dalokay (jeb Sinan), dzimis 13.10.1976. Pülümür (Turcija).

13.

SHAHLAI Abdul Reza (jeb Abdol Reza Shala’i, jeb Abd-al Reza Shalai, jeb Abdorreza Shahlai, jeb Abdolreza Shahla’i, jeb Abdul-Reza Shahlaee, jeb Hajj Yusef, jeb Haji Yusif, jeb Hajji Yasir, jeb Hajji Yusif, jeb Yusuf Abu-al-Karkh), dzimis aptuveni 1957. gadā Irānā. Adreses: 1) Kermanshah, Irāna; 2) Mehran militārā bāze, Ilam province, Irāna.

14.	SHAKURI, Ali Gholam, dzimis aptuveni 1965. gadā Tehran, Irānā.

II. GRUPAS UN ORGANIZĀCIJAS

1.	“Abu Nidal Organisation” – “ANO” (jeb “Fatah Revolutionary Council”, jeb “Arab Revolutionary Brigades”, jeb “Black September”, jeb “Revolutionary Organisation of Socialist Muslims”).

2.	“Al-Aqsa Martyrs' Brigade”.

3.	“Al-Aqsa e.V”.

4.	“Babbar Khalsa”.

5.	“Communist Party of the Philippines”, tostarp “New People’s Army” – “NPA”, Filipīnas.

6.	Irānas Izlūkošanas un drošības ministrijas Iekšējās drošības departaments (Directorate for Internal Security of the Iranian Ministry for Intelligence and Security).

7.	“Gama’a al-Islamiyya” (jeb “Al-Gama’a al-Islamiyya”) (“Islamic Group” – “IG”).

8.	“İslami Büyük Doğu Akıncılar Cephesi” – “IBDA-C” (“Great Islamic Eastern Warriors Front”).

9.	“Hamas”, arī “Hamas-Izz al-Din al-Qassem”.

10.

“Hizballah Military Wing” (jeb “Hezbollah Military Wing”, jeb “Hizbullah Military Wing”, jeb “Hizbollah Military Wing”, jeb “Hezballah Military Wing”, jeb “Hisbollah Military Wing”, jeb “Hizbu’llah Military Wing”, jeb “Hizb Allah Military Wing”, jeb “Jihad Council” (un visas vienības tā pakļautībā, tostarp Ārējās drošības organizācija (External Security Organisation)).

11.	“Hizbul Mujahideen” – “HM”.

12.	“Khalistan Zindabad Force” – “KZF”.

13.	“Kurdistan Workers’ Party” – “PKK” (jeb “KADEK”, jeb “KONGRA-GEL”).

14.	“Liberation Tigers of Tamil Eelam” – “LTTE”.

15.	“Ejército de Liberación Nacional” (“National Liberation Army”).

16.	“Palestinian Islamic Jihad” – “PIJ”.

17.	“Popular Front for the Liberation of Palestine” – “PFLP”.

18.	“Popular Front for the Liberation of Palestine – General Command” (jeb “PFLP – General Command”).

19.	“Devrimci Halk Kurtuluș Partisi-Cephesi” – “DHKP/C” (jeb “Devrimci Sol” (“Revolutionary Left”), jeb “Dev Sol”) (“Revolutionary People’s Liberation Army/Front/Party”).

20.	“Sendero Luminoso” – “SL” (“Shining Path”).

21.	“Teyrbazen Azadiya Kurdistan” – “TAK” (jeb “Kurdistan Freedom Falcons”, jeb “Kurdistan Freedom Hawks”).

20.7.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/53

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/1196

(2021. gada 19. jūlijs),

ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/167 groza attiecībā uz saskaņotajiem standartiem konkrētām radioiekārtām, kas attiecas uz zemes un sienu zondēšanas radionoteikšanas ierīcēm, radiofrekvenču identificēšanas iekārtām, radioiekārtām dzelzceļa Euroloop sistēmām, tīklā savienotām maza darbības attāluma ierīcēm, bezvadu rūpnieciskiem lietojumiem un platjoslas sakaru radiolīnijām kuģiem un atkrastes iekārtām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (1), un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/53/ES (2) 16. pantu radioiekārtas, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstošām minētās direktīvas 3. pantā izklāstītajām pamatprasībām, kuras aptver minētie standarti vai to daļas.

(2)	Ar Īstenošanas lēmumu C(2015) 5376 (3) Komisija uzdeva Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai (CENELEC) un Eiropas Telesakaru standartu institūtam (ETSI) Direktīvas 2014/53/ES īstenošanas vajadzībām sagatavot un pārskatīt saskaņotos standartus par radioiekārtām (“pieprasījums”).

(3)	Pamatojoties uz pieprasījumu, ETSI izstrādāja saskaņoto standartu EN 303 258 V1.1.1 bezvadu rūpnieciskiem lietojumiem.

(4)

Pamatojoties uz pieprasījumu, ETSI pārskatīja saskaņotos standartus EN 30 2066-2 V1.2.1, EN 302 208 V3.1.1, EN 302 609 V2.1.1, EN 303 204 V2.1.2 un EN 303 276 V1.1.1, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā (4). Tā rezultātā attiecīgi tika pieņemti saskaņotie standarti EN 302 066 V2.2.1 zemes un sienu zondēšanas radio ierīcēm, EN 302 208 V3.3.1 radiofrekvenču identificēšanas iekārtām, EN 302 609 V2.2.1 radioiekārtām dzelzceļa Euroloop sistēmām, EN 303 204 V3.1.1 tīklā savienotām maza darbības attāluma ierīcēm un EN 303 276 V1.2.1 platjoslas sakaru radiolīnijām kuģiem un atkrastes iekārtām.

(5)	Komisija kopā ar CEN ir izvērtējusi, vai minētie standarti atbilst šim pieprasījumam.

(6)	Saskaņotie standarti EN 303 204 V3.1.1 un EN 303 276 V1.2.1 atbilst pamatprasībām, kuras bija paredzēts aptvert un kuras noteiktas Direktīvā 2014/53/ES. Tāpēc ir lietderīgi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt atsauces uz minētajiem standartiem.

(7)

Saskaņotais standarts EN 302 066 V2.2.1 tā 6.2.5. punkta devītās daļas pēdējā teikumā un 6.2.5. punkta desmitajā un vienpadsmitajā daļā ļauj subjektīvi interpretēt un definēt specifikācijas, kas noteiktas minētajā saskaņotajā standartā. Tādēļ atsauce uz minēto saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē ar ierobežojumu.

(8)

Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences Ieteikumā 74-01 par nevēlamām emisijām neīsto izstarojumu apgabalā (EPP Ieteikums 74-01 (2019)) ir noteiktas prasības radiofrekvenču spektra efektīvai izmantošanai. EPP Ieteikuma 74-01 (2019) 6. tabulā noteikts, ka aizsardzībai jābūt līdz 694 MHz frekvenču diapazona robežai. Saskaņotā standarta EN 302 208 V3.3.1 2. tabula nav saskaņota ar EPP Ieteikumu 74-01, jo minētajā tabulā norādītā robežvērtība atšķiras no EPP Ieteikumā 74-01(2019) norādītās robežvērtības. Tādēļ atsauce uz minēto saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē ar ierobežojumu.

(9)	Saskaņotajā standartā EN 302 609 V2.2.1 3. tabulā ir neatbilstības attiecībā uz mērījumu uztvērēja frekvenču diapazoniem. Tādēļ atsauce uz minēto saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē ar ierobežojumu.

(10)	Saskaņotā standarta EN 303 258 V1.1.1 4.2.8.2, 4.2.9.3 un 4.2.10.3. punktā nav paredzētas testēšanas metodes, ar kurām pierādīt atbilstību minētajos punktos noteiktajām specifikācijām. Tādēļ atsauce uz minēto saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī būtu jāpublicē ar ierobežojumu.

(11)

Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/167 (5) I pielikumā ir uzskaitītas atsauces uz saskaņotajiem standartiem, uz kuru pamata prezumē atbilstību Direktīvai 2014/53/ES, bet minētā īstenošanas lēmuma II pielikumā ir uzskaitītas atsauces uz saskaņotajiem standartiem, uz kuru pamata prezumē atbilstību Direktīvai 2014/53/ES ar ierobežojumu. Lai nodrošinātu, ka atsauces uz saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2014/53/ES vajadzībām, ir uzskaitītas vienā tiesību aktā, atsauce uz standartiem EN 303 204 V3.1.1 un EN 303 276 V1.2.1 būtu jāiekļauj Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/167 I pielikumā un atsauces uz standartiem EN 302 066 V2.2.1, EN 302 208 V3.3.1, EN 302 609 V2.2.1 un EN 303 258 V1.1.1 būtu jāiekļauj minētā īstenošanas lēmuma II pielikumā.

(12)

Tāpēc atsauces uz saskaņotajiem standartiem EN 302 066-2 V1.2.1, EN 302 208 V3.1.1, EN 302 609 V2.1.1, EN 303 204 V2.1.2 un EN 303 276 V1.1.1 no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas (6) ir jāsvītro, jo tās ir pārskatītas. Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/167 III pielikumā ir norādītas atsauces uz Direktīvas 2014/53/ES īstenošanas vajadzībām izstrādātajiem saskaņotajiem standartiem, kuras no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas tiek atsauktas. Tāpēc ir lietderīgi šīs atsauces iekļaut minētajā pielikumā.

(13)

Lai ražotājiem dotu pietiekami ilgu laiku sagatavoties saskaņoto standartu EN 302 066 V2.2.1, EN 302 208 V3.3.1, EN 302 609 V2.2.1, EN 303 204 V3.1.1 un EN 303 276 V1.2.1 piemērošanai, atsauču uz saskaņotajiem standartiem EN 302 066-2 V1.2.1, EN 302 208 V3.1.1, EN 302609 V2.1.1, EN 303204 V2.1.2 un EN 303276 V1.1.1 atsaukšana ir jāatliek.

(14)	No dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta atsauce uz saskaņoto standartu, standarta ievērošana ļauj izdarīt pieņēmumu par atbilstību attiecīgajām Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktajām pamatprasībām. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/167 groza šādi:

1)	lēmuma I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu;

2)	lēmuma II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma II pielikumu;

3)	lēmuma III pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma III pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 19. jūlijā

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas lēmums C(2015) 5376 final (2015. gada 4. augusts) par standartizācijas pieprasījumu Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai un Eiropas telesakaru standartu institūtam attiecībā uz radioiekārtām, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/53/ES.

(4) OV C 326, 14.9.2018., 114. lpp.

(5) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/167 (2020. gada 5. februāris) par saskaņotajiem radioiekārtu standartiem, kas izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/53/ES īstenošanas vajadzībām (OV L 34, 6.2.2020., 46. lpp.).

(6) OV C 326, 14.9.2018., 114. lpp.

I PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/167 I pielikumam pievieno šādas rindas:

Nr.

Atsauce uz standartu

“10.

EN 303204 V3.1.1

Stacionāras maza darbības attāluma ierīces (SRD) datu tīklos. Radioiekārtas, ko lieto 870 MHz līdz 876 MHz frekvenču joslā, ar jaudu līdz 500 mW e.r.p. Saskaņotais standarts par piekļuvi radiofrekvenču spektram

11.

EN 303276 V1.2.1

Jūras platjoslas radiolīnija, kas darbojas 5 852 MHz līdz 5 872 MHz un/vai 5 880 MHz līdz 5 900 MHz frekvenču diapazonā kuģiem un atkrastes iekārtām, kas iesaistītas saskaņotā darbībā. Saskaņotais standarts par piekļuvi radiofrekvenču spektram.”

II PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/167 II pielikumā pievieno šādas rindas:

Nr.

Atsauce uz standartu

“10.

EN 302066 V2.2.1

Maza darbības attāluma ierīces (SRD). Pamatu un sienu zondēšanas radionoteikšanas (GPR/WPR) ierīces. Saskaņotais standarts par piekļuvi radiofrekvenču spektram.

Piezīme. Atbilstība šim saskaņotajam standartam neprezumē atbilstību Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 2. punktā noteiktajai pamatprasībai, ja piemēro jebko no turpmāk uzskaitītā:

—	šā standarta 6.2.5. punkta devītās daļas teikumu “Emisijas mērījumiem varētu izmantot arī divkonusu konstrukcijas un logoperiodisko vibratorantenu (ko parasti dēvē par “logoperiodiku”) kombināciju, lai pilnībā aptvertu 30 MHz līdz 1 000 MHz diapazonu”;

—	minētā standarta 6.2.5. punkta desmito daļu;

—	minētā standarta 6.2.5. punkta vienpadsmito daļu.

11.

EN 302208 V3.3.1

Radiofrekvenču identificēšanas iekārtas, kas darbojas joslā no 865 MHz līdz 868 MHz ar jaudas līmeni līdz 2 W un joslā no 915 MHz līdz 921 MHz ar jaudas līmeni līdz 4 W. Saskaņotais standarts par piekļuvi radiofrekvenču spektram.

Piezīme. Lai varētu prezumēt atbilstību Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 2. punktā noteiktajai pamatprasībai, šā saskaņotā standarta 2. tabulā robežvērtību “692 MHz” aizstāj ar šādu: “694 MHz”.

12.

EN 302609 V2.2.1

Maza darbības attāluma ierīces (SRD). Radioiekārtas Euroloop sakaru sistēmām. Saskaņotais standarts par piekļuvi radiofrekvenču spektram.

Piezīme. Atbilstības prezumpcijas nolūkā Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 2. punktā noteiktajai pamatprasībai:

—	šā saskaņotā standarta 3. tabulas otrajā rindā ierobežojumu “29 090 MHz” lasa kā “27 090 MHz”;

—	šā saskaņotā standarta 3. tabulas trešajā rindā ierobežojumu “29 100 MHz” lasa kā “27 100 MHz”.

13.

EN 303258 V1.1.1

Bezvadu rūpnieciskie lietojumi (WIA). Iekārtas, kas darbojas 5 725 MHz līdz 5 875 MHz frekvenču diapazonā, ar jaudas līmeni līdz 400 mW. Saskaņotais standarts par piekļuvi radiofrekvenču spektram.

Piezīme. Atbilstība šim saskaņotajam standartam neprezumē atbilstību pamatprasībai, kas noteikta Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 2. punktā, ja nav izmantotas atbilstošas testēšanas metodes, lai apliecinātu atbilstību šā saskaņotā standarta 4.2.8.2, 4.2.9.3 un 4.2.10.3 punktam.”

III PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/167 III pielikumam pievieno šādas rindas:

Nr.	Atsauce uz standartu	Atsaukšanas datums
“17.	EN 302066-2 V1.2.1 Elektromagnētiskā saderība un radiofrekvenču spektra jautājumi (ERM). Pamatu un sienu zondēšanas radaru GPR/WPR attēlu veidošanas sistēmas. 2. daļa. Saskaņotais Eiropas standarts (EN), kas atbilst R&TTE Direktīvas 3.2. punkta pamatprasībām	2023. gada 20. janvāris
18.	EN 302208 V3.1.1 Radiofrekvenču identificēšanas iekārtas, kas darbojas joslā no 865 MHz līdz 868 MHz ar jaudas līmeni līdz 2 W un joslā no 915 MHz līdz 921 MHz ar jaudas līmeni līdz 4 W. Saskaņotais standarts, kas aptver Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 2. punkta pamatprasības.	2023. gada 20. janvāris
19.	EN 302609 V2.1.1 Maza darbības attāluma ierīces (SRD). Radioiekārtas Euroloop sakaru sistēmām. Saskaņotais standarts par piekļuvi radiofrekvenču spektram.	2023. gada 20. janvāris
20.	EN 303204 V2.1.2 Tīklā savienotas maza darbības attāluma ierīces (SRD). Radioiekārtas, ko lieto 870 MHz līdz 876 MHz frekvenču joslā, ar jaudu līdz 500 mW. Saskaņotais standarts, kas aptver Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 2. punkta pamatprasības.	2023. gada 20. janvāris
21.	EN 303276 V1.1.1 Jūras platjoslas radiolīnija, kas darbojas 5 852 MHz līdz 5 872 MHz un/vai 5 880 MHz līdz 5 900 MHz frekvenču diapazonā kuģiem un atkrastes iekārtām, kas iesaistītas saskaņotā darbībā. Saskaņotais standarts, kas aptver Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 2. punkta pamatprasības.	2023. gada 20. janvāris”

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 258

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 20. jūlijs

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/1187 (2021. gada 7. jūlijs) par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu	1

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2021/1188 (2021. gada 19. jūlijs), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/138	14
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1189 (2021. gada 7. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 papildina attiecībā uz konkrētu ģinšu vai sugu augu reproduktīvā materiāla no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību ( 1 )	18
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1190 (2021. gada 15. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 tematam IKT izmantojums un e-komercija nosaka datu prasību tehniskās specifikācijas 2022. pārskata gadam ( 1 )	28
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1191 (2021. gada 19. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atjauno darbīgās vielas klopiralīda apstiprinājumu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )	37
	LĒMUMI
*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1192 (2021. gada 19. jūlijs), ar ko atjaunina to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2021/142	42
*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1193 (2021. gada 19. jūlijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā un groza Lēmumu (KĀDP) 2019/1340	46
*	Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1194 (2021. gada 19. jūlijs), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Kosovā un groza Lēmumu (KĀDP) 2020/1135	48
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1195 (2021. gada 19. jūlijs) par saskaņotajiem in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču standartiem, kas izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/746 vajadzībām	50
*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1196 (2021. gada 19. jūlijs), ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/167 groza attiecībā uz saskaņotajiem standartiem konkrētām radioiekārtām, kas attiecas uz zemes un sienu zondēšanas radionoteikšanas ierīcēm, radiofrekvenču identificēšanas iekārtām, radioiekārtām dzelzceļa Euroloop sistēmām, tīklā savienotām maza darbības attāluma ierīcēm, bezvadu rūpnieciskiem lietojumiem un platjoslas sakaru radiolīnijām kuģiem un atkrastes iekārtām	53

Nr.	Atsauce uz standartu
1.	EN ISO 11135:2014 Veselības aprūpes līdzekļu sterilizācija. Etilēnoksīds. Medicīnisko līdzekļu sterilizācijas procesa izstrādes, validācijas un ikdienas pārvaldības prasības (ISO 11135:2014) EN ISO 11135:2014/A1:2019
2.	EN ISO 11137-1:2015 Veselības aprūpes līdzekļu sterilizācija. Apstarošana. 1. daļa. Medicīnisko piederumu sterilizācijas procesa izstrādāšanas, validēšanas un dienišķās uzraudzīšanas vispārīgās prasības (ISO 11137-1:2006, ieskaitot Amd 1:2013) EN ISO 11137-1:2015/A2:2019
3.	EN ISO 11737-2:2020 Medicīnas ierīču sterilizēšana. Mikrobioloģiskās metodes. 2. daļa. Sterilitātes testi sterilizācijas procesa noteikšanai, validēšanai un uzturēšanai (ISO 11737-2:2019)
4.	EN ISO 25424:2019 Veselības aprūpes līdzekļu sterilizēšana. Zemas temperatūras tvaiks un formaldehīds. Prasības medicīnisko ierīču sterilizēšanas procesu izstrādei, validēšanai un uzraudzībai (ISO 25424:2018)


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.