ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 247

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 13. jūlijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1140 (2021. gads 5. maijs), ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 ( 1 )

50

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1141 (2021. gada 12. jūlijs), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri ( 1 )

55

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2021/1142 (2021. gada 12. jūlijs), ar ko vēlreiz pagarina ar Lēmumu (ES) 2020/430 ieviesto pagaidu atkāpi no Padomes reglamenta, ņemot vērā ceļošanas grūtības, ko Savienībā izraisījusi Covid-19 pandēmija

91

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1143 (2021. gada 12. jūlijs) par Eiropas Savienības militāru apmācības misiju Mozambikā (EUTM Mozambique)

93

 

*

Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1144 (2021. gada 12. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā

99

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1145 (2021. gada 30. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK piemērošanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pārbaudēm saistībā ar to mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu, kuri parasti atrodas Melnkalnē un Apvienotajā Karalistē ( 1 )

100

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

13.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1139

(2021. gada 7. jūlijs),

ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu, 195. panta 2. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Būtu jāizveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (“EJZAF”) uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, lai tā ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas (“DFS 2021.–2027. gadam”), kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (4), ilgumu. Šajā regulā būtu jānosaka EJZAF prioritātes, tā budžets un Savienības finansējuma piešķiršanas īpašie noteikumi, kuri papildina vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz EJZAF saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (5). EJZAF būtu jātiecas virzīt Savienības budžeta finansējumu, lai atbalstītu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), Savienības jūrlietu politiku un Savienības starptautiskās saistības okeānu pārvaldības jomā. Šāds finansējums būtiski sekmē ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, pārtikas nodrošinājumu, piegādājot jūras produktus, ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi un veselīgus, nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus.

(2)

Savienībai kā pasaules mēroga dalībniecei okeānu jomā un vienai no pasaules lielākajām jūras produktu ražotājām ir liela atbildība aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus un to resursus. Patiešām, ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, jūru un okeānu saglabāšana ir būtiska. Tas ir arī Savienības sociālekonomiskajās interesēs, jo ilgtspējīga zilā ekonomika veicina investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi, sekmē pētniecību un inovāciju, kā arī uzlabo energoapgādes drošību, izmantojot okeāna enerģiju. Turklāt nebīstami un droši jūras un okeāni ir būtisks priekšnosacījums efektīvai robežkontrolei un vispārējai cīņai pret noziedzību jūrā, tādējādi risinot iedzīvotāju drošības jautājumus.

(3)

Regula (ES) 2021/1060 tika pieņemta, lai uzlabotu koordināciju un saskaņotu dalīti pārvaldīto fondu (“fondi”) atbalsta īstenošanu, un tās galvenais mērķis ir vienkāršot konsekventu politikas īstenošanu. Minētā regula ir piemērojama dalīti pārvaldītajai EJZAF daļai. Fondi tiecas īstenot papildinošus mērķus, un tiem ir vienāds pārvaldības veids. Tāpēc Regulā (ES) 2021/1060 ir noteikta virkne kopīgu vispārīgu mērķu un vispārīgu principu, piemēram, partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība. Tajā ir iekļauti arī kopīgie stratēģiskās plānošanas un programmu izstrādes elementi, tostarp noteikumi par partnerības nolīgumu, kas noslēdzams ar katru dalībvalsti, un izklāstīta vienota pieeja fondu orientēšanai uz sniegumu. Tādējādi tajā ir izklāstīti veicinoši nosacījumi, snieguma izskatīšana un uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas pasākumi. Turklāt tajā ir izklāstīti kopīgi attiecināmības noteikumi un ir noteikta īpaša kārtība attiecībā uz finanšu instrumentiem, programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (6), izmantošanu, sabiedrības virzītu vietējo attīstību un finanšu pārvaldību. Daži pārvaldības un kontroles pasākumi ir kopēji visiem fondiem. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 fondu, tostarp EJZAF, un citu Savienības programmu savstarpēja papildināmība būtu jāapraksta partnerības nolīgumā.

(4)

EJZAF piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (7) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(5)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, godalgas, netiešu pārvaldību, finanšu instrumentus, budžeta garantijas, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu jomas dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(6)

Tiešā pārvaldībā EJZAF būtu jāveido sinerģija un papildināmība ar citiem attiecīgajiem Savienības fondiem un programmām. Tam būtu arī jānodrošina finansējums finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbībās, ko īsteno saskaņā ar Regulu (ES) 2021/523.

(7)

Atbalstam no EJZAF vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību, inter alia samērīgā veidā novēršot tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un tam nevajadzētu dublēt vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(8)

Atbalstam, ko saskaņā ar šo regulu dalībvalstis piešķir uzņēmumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē, būtu jāpiemēro LESD 107., 108. un 109. pants. Tomēr, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, minētie panti nebūtu jāpiemēro tiem maksājumiem, ko dalībvalstis veic, ievērojot šo regulu, un kuri ietilpst LESD 42. panta darbības jomā.

(9)

Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbībām noteiktās prioritātes un nodrošināt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(10)

DFS 2021.–2027. gadam paredz, ka no Savienības budžeta jāturpina atbalstīt zivsaimniecības un jūrlietu politika. EJZAF budžetam vajadzētu būt 6 108 000 000 EUR faktiskajās cenās. EJZAF resursi būtu jāsadala starp dalītu pārvaldību un tiešu un netiešu pārvaldību. 5 311 000 000 EUR būtu jāpiešķir atbalstam dalītā pārvaldībā un 797 000 000 EUR – atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo īpaši attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu, valstu piešķīrumi dalītajā pārvaldībā 2021.–2027. gada plānošanas periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz sadalījumu 2014.–2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (8) (“EJZF”). Konkrētas summas būtu jārezervē tālākajiem reģioniem, kontrolei un noteikumu izpildei, kā arī datu vākšanai un apstrādei, ko veic zvejniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem, savukārt summas, kas paredzētas konkrētām investīcijām zvejas kuģos un zvejas darbību pilnīgai izbeigšanai un pagaidu pārtraukšanai, būtu jāierobežo.

(11)

Eiropas jūrlietu nozarē ir nodarbināti vairāk kā 5 miljoni cilvēku, kas rada gandrīz 750 000 000 000 EUR apgrozījuma un 218 000 000 000 EUR bruto pievienotās vērtības gadā, un var radīt daudz vairāk darbvietu. Globālās okeānu ekonomikas izlaides vērtība patlaban tiek lēsta 1 300 000 000 000 EUR apmērā, un līdz 2030. gadam tā varētu vairāk nekā divkāršoties. Nepieciešamība sasniegt CO2 emisiju mērķrādītājus, palielināt resursu efektivitāti un samazināt zilās ekonomikas vidisko pēdu ir bijis nozīmīgs inovācijas virzītājspēks citās nozarēs, piemēram, kuģu aprīkojuma, kuģubūves, okeānu novērošanas, bagarēšanas, piekrastes aizsardzības un jūras būvniecības nozarē. Investīcijas jūrlietu ekonomikā sniedz Savienības struktūrfondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un EJZAF. Lai nodrošinātu jūrlietu nozares izaugsmes potenciālu, varētu izmantot jaunus investīciju instrumentus, piemēram, programmu InvestEU.

(12)

EJZAF būtu jābalstās uz četrām prioritātēm: veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdens bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu; veicināt ilgtspējīgas akvakultūras darbības un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, tādējādi veicinot pārtikas nodrošinājumu Savienībā; attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes apgabalos un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību; stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus. Minētās prioritātes būtu jāīsteno dalītā, tiešā un netiešā pārvaldībā.

(13)

EJZAF pamatuzbūvei vajadzētu būt vienkāršai, bez pārāk preskriptīviem iepriekš noteiktiem Savienības līmeņa pasākumiem un detalizētiem attiecināmības noteikumiem. Tā vietā būtu jāapraksta katras prioritātes plašie konkrētie mērķi. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāizstrādā savas programmas, norādot tajās visatbilstošākos līdzekļus minēto mērķu sasniegšanai. Dažādus pasākumus, ko dalībvalstis norādījušas minētajās programmās, varētu atbalstīt saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā un Regulā (ES) 2021/1060, ja minētie pasākumi atbilst šajā regulā norādītajiem konkrētajiem mērķiem. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes zvejniecības saglabāšanas jomā, ir jānosaka saraksts ar neattiecināmajām darbībām. Turklāt attiecībā uz flotei paredzētām investīcijām un kompensācijām būtu jāizvirza stingri nosacījumi par to atbilstību KZP noteiktajiem saglabāšanas mērķiem.

(14)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”) okeānu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir noteikta par vienu no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), proti, 14. IAM (“Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai”). Savienība ir pilnībā apņēmusies īstenot minēto mērķi. Šajā sakarā Savienība ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kas ir saskanīga ar jūras telpisko plānošanu, bioloģisko resursu saglabāšanu un laba vides stāvokļa sasniegšanu, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (9), kā arī aizliegt noteiktus zvejniecības subsīdiju veidus, kas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti un pārzveju, likvidēt subsīdijas, kas sekmē nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, un atturēties no jaunu šādu subsīdiju ieviešanas. Minētais rezultāts būtu jāpanāk, risinot sarunas par zvejniecības subsīdijām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Turklāt sarunās PTO, kas norisinājās 2002. gada Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību un 2012. gada Ilgtspējīgai attīstībai veltītā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē (“Rio+20”), Savienība apņēmās atcelt subsīdijas, kas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti un pārzveju.

(15)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz panākt to, lai 30 % no visiem DFS 2021.–2027. gadam izdevumiem tiktu izmantoti klimata mērķu integrēšanai, un tām būtu jāpalīdz sasniegt mērķi, proti, 2024. gadā bioloģiskajai daudzveidībai atvēlēt 7,5 % no DFS 2021.–2027. gadam un 2026. un 2027. gadā bioloģiskajai daudzveidībai atvēlēt 10 % no DFS 2021.–2027. gadam, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos.

(16)

Atbalstam no EJZAF būtu jāpalīdz sasniegt Savienības mērķus, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Minētais ieguldījums būtu jāuzrauga, piemērojot Savienības vides un klimata marķierus, un par to būtu regulāri jāziņo saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060.

(17)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (10) 42. pantu Savienības finansiālā palīdzība no EJZAF būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek ievēroti KZP noteikumi. Pieteikumiem no operatoriem, kuri izdarījuši nopietnus KZP noteikumu pārkāpumus, nevajadzētu būt pieņemamiem.

(18)

Lai izpildītu KZP īpašos nosacījumus, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, būtu jāparedz noteikumi papildus noteikumiem par pārtraukšanu, apturēšanu un finanšu korekcijām, kas izklāstīti Regulā (ES) 2021/1060. Ja dalībvalsts nav izpildījusi KZP paredzētos pienākumus vai Komisijai ir pierādījumi, kas liek domāt par šādu neizpildi, Komisijai vajadzētu būt iespējai piesardzības nolūkos pārtraukt maksājumu termiņus. Papildus maksājuma termiņa pārtraukšanas iespējai un lai izvairītos no acīmredzama riska, ka tiek segti neattiecināmi izdevumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt maksājumus un piemērot finanšu korekcijas gadījumos, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu.

(19)

Dažu pēdējo gadu laikā ir īstenoti pasākumi ar mērķi panākt zivju krājumu atjaunošanu līdz veselīgam apjomam, Savienības zivsaimniecības nozares rentabilitātes palielināšanu un jūras ekosistēmu saglabāšanu. Tomēr joprojām ir būtiskas problēmas, kas jārisina, lai pilnībā sasniegtu KZP sociālekonomiskos un vides mērķus, jo īpaši – mērķi atjaunot un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņiem, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), izskaust nevēlamu nozveju un izveidot zivju krājumu atjaunošanas apgabalus. Lai sasniegtu minētos mērķus, ir vajadzīgs turpmāks atbalsts pēc 2020. gada, jo īpaši jūras baseinos, kuros attīstība ir bijusi lēnāka.

(20)

EJZAF būtu jāpalīdz sasniegt KZP mērķus vides, ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā, jo īpaši tādus mērķus, kā atjaunot un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņiem, kas var nodrošināt MSY, izvairīties no nevēlamas nozvejas un pēc iespējas samazināt to un līdz minimumam samazināt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Šādam atbalstam būtu jānodrošina, ka zvejas darbības ir ekoloģiski ilgtspējīgas ilgtermiņā un tiek pārvaldītas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā izklāstītajiem mērķiem, lai gūtu ekonomiskus, sociālus un nodarbinātības ieguvumus, veicinātu veselīgas pārtikas krājumu pieejamību un palīdzētu sasniegt pienācīgu dzīves līmeni tiem, kuri ir atkarīgi no zvejas darbībām, paturot prātā piekrastes zvejniecības un sociālekonomiskos aspektus. Minētajam atbalstam būtu jāiekļauj inovācijas un investīcijas mazietekmējošā, selektīvā, klimatnoturīgā un mazoglekļa zvejas praksē un paņēmienos.

(21)

Savienībā zivsaimniecība ir būtiska daudzu piekrastes kopienu iztikai un kultūras mantojumam, sevišķi vietās, kur liela nozīme ir mazapjoma piekrastes zvejai. Vidējais vecums daudzās zvejnieku kopienās pārsniedz 50 gadus, un paaudžu atjaunošanās un darbību dažādošana joprojām ir problemātiska. Jo īpaši, jauniem zvejniekiem ir finansiāli sarežģīti sākt un attīstīt jaunas saimnieciskās darbības zivsaimniecības nozarē, un tas ir elements, kas būtu jāņem vērā, piešķirot un mērķtiecīgi sadalot EJZAF paredzētos līdzekļus. Šāda attīstība ir būtiska Savienības zivsaimniecības nozares konkurētspējai. Tādēļ būtu jādara pieejams atbalsts jauniem zvejniekiem, kuri sāk zvejas darbības, nolūkā atvieglot to darījumdarbības sākšanu. Lai nodrošinātu saskaņā ar EJZAF atbalstīto jauno saimniecisko darbību dzīvotspēju, atbalsts būtu jāsniedz ar nosacījumu, ka tiek iegūtas pienācīgas prasmes vai kvalifikācijas. Ja darījumdarbības sākšanas atbalstu piešķir zvejas kuģa iegādei, atbalstam būtu jāveicina tikai pirmā zvejas kuģa vai tā akciju kontrolpaketes iegāde.

(22)

Viens no galvenajiem KZP uzdevumiem ir nepieļaut nevēlamu nozveju. Šajā sakarībā juridiskais pienākums izkraut visas nozvejas ir radījis nozīmīgas un būtiskas izmaiņas zvejas praksē šajā nozarē, dažkārt radot ievērojamas finansiālas izmaksas. Tāpēc EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt inovāciju un investīcijas, kas palīdz pilnībā īstenot nozvejas izkraušanas pienākumu, kā arī izstrādāt un īstenot saglabāšanas pasākumus, kas veicina selektivitāti. Investīcijām selektīvajos zvejas rīkos, ostu infrastruktūru uzlabošanā un nevēlamas nozvejas tirdzniecībā vajadzētu būt iespējai piešķirt atbalsta intensitātes likmi, kas ir augstāka par to, ko piemēro citām darbībām. Turklāt vajadzētu būt iespējai piešķirt maksimālu atbalsta intensitātes likmi 100 % apmērā tādu pārredzamu sistēmu projektēšanai, izstrādei, uzraudzībai, izvērtēšanai un pārvaldībai, kas paredzētas zvejas iespēju apmaiņai starp dalībvalstīm (“kvotu apmaiņa”), lai mazinātu nozvejas izkraušanas pienākuma izraisīto tā dēvēto kritisko sugu piezvejas ietekmi.

(23)

EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt inovāciju un investīcijas uz Savienības zvejas kuģiem. Minētajam atbalstam būtu jāietver darbības, kuru mērķis ir uzlabot veselību, drošību un darba apstākļus, energoefektivitāti un nozvejas kvalitāti. Tajā nebūtu jāiekļauj aprīkojuma iegāde, kas palielina zvejas kuģa spēju noteikt zivju atrašanās vietu. Šādam atbalstam arī nebūtu jāpalielina kāda atsevišķa kuģa zvejas kapacitāte, izņemot gadījumus, kad tas tieši izriet no zvejas kuģa bruto tilpības palielināšanas, kas nepieciešams drošības, darba apstākļu vai energoefektivitātes uzlabošanai. Lai neradītu zvejas kapacitātes palielināšanos flotes līmenī, minētajos gadījumos atsevišķu kuģu zvejas kapacitātes palielinājums būtu jākompensē, iepriekš veicot zvejas kapacitātes samazinājumu, par ko nepiešķir publisku atbalstu, vismaz tādā pašā apjomā no tā paša flotes segmenta vai no flotes segmenta, kurā zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar pieejamajām zvejas iespējām. Turklāt atbalsts nebūtu jāpiešķir tikai tādēļ, lai tiktu izpildītas prasības, kas ir obligātas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izņemot prasības, ko dalībvalsts noteikusi, lai īstenotu Padomes Direktīvā (ES) 2017/159 (11) paredzētos fakultatīvos noteikumus, un attiecībā uz konkrēta aprīkojuma iegādi, uzstādīšanu un pārvaldību kontroles nolūkos. Saskaņā ar regulas pamatuzbūvi, kurā nav preskriptīvu pasākumu, dalībvalstīm pašām būtu jānosaka precīzie attiecināmības noteikumi attiecībā uz minētajām investīcijām. Attiecībā uz veselību, drošību un darba apstākļiem uz zvejas kuģiem būtu jāatļauj augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām.

(24)

Ir jāparedz konkrēti attiecināmības noteikumi dažām citām EJZAF atbalstītām investīcijām zvejas flotē, lai izvairītos no tā, ka šīs investīcijas veicina pārmērīgu zvejas kapacitāti vai pārzveju. Jo īpaši, atbalstam, ko piešķir lietota kuģa pirmreizējai iegādei, ko veic jauns zvejnieks, un zvejas kuģa dzinēja nomaiņai vai modernizācijai, arī būtu jāpiemēro nosacījumi, tostarp nosacījumi, ka kuģis pieder pie flotes segmenta, kurš ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, kas pieejamas minētajam segmentam, un ka jaunajam vai modernizētajam dzinējam nav lielākas jaudas kilovatos (kW) kā nomainītajam dzinējam.

(25)

Zvejniecības, akvakultūras un jūrlietu nozaru konkurētspējā un ekonomikas sniegumā ļoti svarīgas ir investīcijas cilvēkkapitālā. Tāpēc EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt konsultāciju pakalpojumus, zinātnieku un zvejnieku sadarbību, profesionālo apmācību, mūžizglītību, kā arī sociālā dialoga veicināšanu un zināšanu izplatīšanu.

(26)

Zivsaimniecības kontrolei ir būtiska nozīme KZP īstenošanā. Tāpēc EJZAF dalītās pārvaldības ietvaros būtu jāatbalsta Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrāde un īstenošana, kā izklāstīts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (12). Daži pienākumi, kas noteikti minētajā regulā, proti, obligāta kuģošanas līdzekļu lokalizācija un elektroniskās ziņošanas sistēmas, obligātas attālās elektroniskās novērošanas sistēmas, kā arī dzinēja jaudas obligāta nepārtraukta mērīšana un reģistrēšana, pamato īpašu EJZAF atbalstu. Turklāt dalībvalstu investīcijas kontroles līdzekļos varētu tikt izmantotas arī jūras uzraudzībai un sadarbībai krasta apsardzes funkciju izpildē.

(27)

KZP panākumi ir atkarīgi no tā, vai ir pieejami zinātniskie ieteikumi par zvejniecības pārvaldību, un tādējādi arī no zvejniecības datu pieejamības. Ņemot vērā ar uzticamu un pilnīgu datu ieguvi saistītās problēmas un izmaksas, ir jāatbalsta dalībvalstu darbības, ko tās veic, lai vāktu un apstrādātu datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (13) un sniegtu ieguldījumu labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos. Minētajam atbalstam būtu jādod iespēja veidot sinerģijas ar citu veidu jūras datu vākšanu un apstrādi.

(28)

EJZAF būtu jāatbalsta efektīva, uz zināšanām balstīta KZP īstenošana un pārvaldība tiešās un netiešās pārvaldības ietvaros, sniedzot zinātniskus ieteikumus, veicot reģionālu sadarbību saglabāšanas pasākumu jomā, izstrādājot un īstenojot Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, izmantojot konsultatīvo padomju darbību un brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās.

(29)

Lai stiprinātu ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgas zvejas darbības, EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas un zvejas flotu pārvaldības darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. un 23. pantu un II pielikumu, kā arī dalībvalstu centienus optimizēt to pieejamās zvejas kapacitātes sadalījumu, ņemot vērā savas flotes vajadzības, un nepalielinot savu kopējo zvejas kapacitāti.

(30)

Ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar KZP saglabāšanas mērķu sasniegšanu, dažreiz joprojām ir vajadzīgs atbalsts flotes pielāgošanai attiecībā uz atsevišķiem flotes segmentiem un jūras baseiniem. Šāds atbalsts būtu stingri jāvirza uz labāku flotes pārvaldību un jūras bioloģisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un uz mērķi panākt līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām. Tāpēc EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu flotes segmentos, kur zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar pieejamām zvejas iespējām. Šādam atbalstam vajadzētu kalpot par rīcības plānu instrumentu, ar ko pielāgot flotes segmentus, kuros konstatēta pārmērīga strukturālā kapacitāte, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā, un tas būtu jāīsteno vai nu ar zvejas kuģa sadalīšanu, vai tā izņemšanu no ekspluatācijas un pielāgošanu citu darbību veikšanai. Ja pielāgošanas rezultātā palielinātos noslodze, ko jūras ekosistēmai rada atpūtas zveja, atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja tas atbilst KZP un attiecīgo daudzgadu plānu mērķiem.

(31)

Lai veicinātu KZP saglabāšanas mērķu sasniegšanu vai lai mazinātu dažus ārkārtas apstākļus, EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, ko izraisījusi konkrētu saglabāšanas pasākumu īstenošana, ārkārtas pasākumu īstenošana, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma (IZPN) piemērošanas pārtraukšana force majeure dēļ, dabas katastrofa, vides incidents vai veselības krīze. Atbalsts saglabāšanas pasākumu izraisītas pagaidu pārtraukšanas gadījumā būtu jāpiešķir tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem, ir jāsamazina zvejas piepūle, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā un 2. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos mērķus.

(32)

Ņemot vērā to, ka zvejnieki ir pakļauti arvien lielākiem ekonomiskiem un vides riskiem, inter alia klimata pārmaiņu un cenu svārstīguma dēļ, EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt darbības, kas stiprina zvejniecības nozares noturību, tostarp izmantojot kopfondus, apdrošināšanas instrumentus vai citas kolektīvas shēmas, kas uzlabo nozares spēju pārvaldīt riskus un reaģēt uz nelabvēlīgiem notikumiem.

(33)

Mazapjoma piekrastes zveju veic jūras un zvejai iekšējos ūdeņos paredzēti zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, un zvejnieki, kuri zvejo no krasta, tostarp gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēji. Minētajā nozarē darbojas gandrīz 75 % no visiem Savienībā reģistrētajiem zvejas kuģiem, un tas nodrošina gandrīz pusi no kopējās nodarbinātības zivsaimniecības nozarē. Mazapjoma piekrastes zvejas operatori ir īpaši atkarīgi no veselīgiem zivju krājumiem, kas ir to galvenais ienākumu avots. Lai veicinātu ilgtspējīgu zvejas praksi, EJZAF būtu uz minētajiem operatoriem jāattiecina preferenciāls režīms, piemērojot maksimālu 100 % atbalsta intensitātes likmi, izņemot darbības, kas saistītas ar zvejas kuģa pirmreizējo iegādi, dzinēja nomaiņu vai modernizāciju, un darbības, kas palielina zvejas kuģa bruto tilpību, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti. Turklāt dalībvalstīm savā programmā būtu jāņem vērā mazapjoma piekrastes zvejas īpašās vajadzības un jāapraksta to darbību veidi, kas paredzētas mazapjoma piekrastes zvejas attīstībai.

(34)

EJZAF līdzfinansējuma maksimālajai likmei katram konkrētajam mērķim vajadzētu būt 70 % no attiecināmajiem publiskiem izdevumiem, izņemot kompensāciju par papildu izmaksām tālākajos reģionos, kur tai vajadzētu būt 100 %.

(35)

Maksimālajai atbalsta intensitātes likmei vajadzētu būt 50 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem, ar iespēju atsevišķos gadījumos noteikt atkāpes likmes.

(36)

Tālākie reģioni saskaras ar konkrētām problēmām, kas saistītas ar to attālumu, reljefu un klimatu, kā minēts LESD 349. pantā, un tiem ir arī īpaši resursi, ar ko attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Tāpēc saistībā ar katru tālāko reģionu attiecīgo dalībvalstu programmai būtu jāpievieno rīcības plāns ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai, tostarp ilgtspējīgai zvejniecībai un akvakultūrai, un būtu jārezervē finanšu piešķīrums minēto rīcības plānu īstenošanas atbalstam. EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt arī kompensāciju par papildu izmaksām, kas operatoriem no tālākajiem reģioniem rodas minēto reģionu atrašanās vietas vai izolētības dēļ. Minētais atbalsts būtu jāierobežo kā procentuāla daļa no šāda kopējā finanšu piešķīruma. Turklāt tālākajos reģionos būtu jāpiemēro augstāka atbalsta intensitātes likme nekā tā, ko piemēro citām darbībām. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt papildu finansējumu minētā atbalsta īstenošanai. Par šādu finansējumu kā valsts atbalstu būtu jāpaziņo Komisijai, kas saskaņā ar šo regulu to var apstiprināt kā daļu no minētā atbalsta.

(37)

EJZAF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, tostarp iekšējos ūdeņos. Minētajā nolūkā vajadzētu būt pieejamam EJZAF atbalstam, kas paredzēts kompensācijām inter alia zvejniekiem par pazaudētu zvejas rīku un jūras piedrazojuma, tostarp Sargasu aļģu, pasīvo savākšanu jūrā, un investīcijām ostās, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūras piedrazojuma pieņemšanas iekārtas. Atbalstam vajadzētu būt pieejamam arī darbībām, kuru mērķis ir jūras vidē sasniegt vai uzturēt labu vides stāvokli, kā norādīts Direktīvā 2008/56/EK, īstenot telpiskās aizsardzības pasākumus, kas noteikti atbilstīgi minētajai direktīvai, pārvaldīt, atjaunot un uzraudzīt Natura 2000 teritoriju saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK (14), īstenot sugu aizsardzību jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (15), kā arī sekmēt iekšējo ūdeņu atjaunošanu saskaņā ar pasākumu programmu, kas noteikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK (16). Saskaņā ar mērķi sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli jūras vidē EJZAF tiešās pārvaldības ietvaros vajadzētu atbalstīt tīru un veselīgu jūru veicināšanu un Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumā izstrādātās Eiropas stratēģijas attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā īstenošanu.

(38)

Zvejniecība un akvakultūra sniedz ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma un uztura jomā. Tomēr ir aplēsts, ka patlaban Savienība importē vairāk nekā 60 % no tās piegādātajiem zvejas produktiem, un tāpēc ir ļoti atkarīga no trešām valstīm. Svarīgs uzdevums ir veicināt Savienībā ražota, augstiem kvalitātes standartiem atbilstoša un par patērētājiem pieejamām cenām pārdota zivju proteīna patēriņu.

(39)

EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt akvakultūras, tostarp saldūdens akvakultūras, veicināšanu un ilgtspējīgu attīstību, lai audzētu ūdensdzīvniekus un augus, kas paredzēti pārtikas un citu izejvielu ražošanai. Dažās dalībvalstīs joprojām tiek piemērotas sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, apgrūtināta piekļuve teritorijai un apgrūtinošas licencēšanas procedūras, kas šajā nozarē rada grūtības uzlabot audzētu jūras produktu tēlu un konkurētspēju. EJZAF atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūrai, kas izstrādāti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Konkrētāk, atbilstīgam vajadzētu būt atbalstam vides ilgtspējai, produktīvām investīcijām, inovācijai, profesionālo prasmju apguvei, darba apstākļu uzlabošanai un kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina būtiskus zemes un dabas resursu pārvaldības pakalpojumus. Atbilstīgām vajadzētu būt arī sabiedrības veselības aizsardzības darbībām, akvakultūras krājuma apdrošināšanas shēmām un dzīvnieku veselības un labturības darbībām.

(40)

Pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no efektīviem un labi organizētiem tirgiem, kas uzlabo piegādes ķēdes pārredzamību, stabilitāti, kvalitāti un daudzveidību, kā arī patērētāju informēšanu. Šajā nolūkā EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1379/2013 (17). Konkrētāk, vajadzētu būt pieejamam atbalstam, kas paredzēts ražotāju organizāciju izveidei, ražošanas un tirgvedības plānu īstenošanai, jauna tirgus noieta veicināšanai un tirgus informācijas sagatavošanai un izplatīšanai.

(41)

Apstrādes nozarei ir svarīga nozīme zvejas un akvakultūras produktu pieejamībā un kvalitātē. EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt mērķtiecīgas investīcijas minētajā nozarē, ar noteikumu, ka tās sekmē tirgu kopīgās organizācijas mērķu sasniegšanu. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav mazie vai vidējie uzņēmumi (MVU), šāds atbalsts būtu jāsniedz tikai ar finanšu instrumentu vai programmas InvestEU starpniecību, nevis izmantojot dotācijas.

(42)

EJZAF vajadzētu būt iespējai atbalstīt kompensācijas zvejniecības un akvakultūras nozares operatoriem ārkārtas gadījumos, kas rada būtiskus tirgus traucējumus.

(43)

Darbvietu radīšana piekrastes reģionos ir atkarīga no vietējā līmenī virzītas ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības, kas atdzīvina minēto reģionu sociālo struktūru. Okeāna nozarēm un pakalpojumiem, visticamāk, būs straujāka izaugsme nekā globālajai ekonomikai, un šīs nozares un pakalpojumi būtiski sekmēs nodarbinātību un izaugsmi līdz 2030. gadam. Zilās izaugsmes ilgtspēja ir atkarīga no inovācijām un investīcijām jaunos jūrlietu uzņēmumos un bioekonomikā, tostarp ilgtspējīgos tūrisma modeļos, no okeāniem iegūtā atjaunojamā enerģijā, inovatīvā augstākās kvalitātes kuģu būvē un jaunos ostas pakalpojumos, kas var radīt darbvietas un vienlaikus veicināt vietējo attīstību. Publiskās investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā būtu jāintegrē visā Savienības budžetā, savukārt EJZAF atbalstam būtu jāliek īpašs uzsvars uz tādu nosacījumu izveidi, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku, un uz problemātisko aspektu novēršanu, lai veicinātu investīcijas, kā arī jaunu tirgu, tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstību. Atbalsts ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai būtu jāsniedz dalītā, tiešā un netiešā pārvaldībā.

(44)

Ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstību lielā mērā ietekmē vietējo ieinteresēto personu partnerības, kas sekmē piekrastes un iekšzemes kopienu un ekonomikas dzīvotspēju. EJZAF būtu jānodrošina rīki šādu partnerību sekmēšanai. Tāpēc dalītās pārvaldības ietvaros vajadzētu būt pieejamam atbalstam, ko īsteno ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības starpniecību. Minētajai pieejai būtu jāveicina ekonomikas dažādošana vietējā kontekstā, attīstot piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecību, akvakultūru un ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām būtu jānodrošina, ka vietējās kopienas zvejniecības un akvakultūras teritorijās labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. Tālab katrai vietējai partnerībai būtu jāatspoguļo savas stratēģijas galvenie virzieni, nodrošinot visu attiecīgo vietējās ilgtspējīgas zilās ekonomikas ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanos un pārstāvību.

(45)

EJZAF vajadzētu būt iespējai dalītās pārvaldības ietvaros atbalstīt jūras un okeānu ilgtspējīgas pārvaldības stiprināšanu, vācot, pārvaldot un izmantojot datus nolūkā uzlabot zināšanas par jūras vides stāvokli. Šim atbalstam vajadzētu būt vērstam uz Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK prasību izpildi, jūras telpiskās plānošanas atbalstīšanu un datu kvalitātes un koplietošanas palielināšanu, izmantojot Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu.

(46)

EJZAF atbalstam tiešas un netiešas pārvaldības ietvaros būtu jāpievēršas nosacījumiem, kas, sekmējot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko datu kopīgošanu, veicinot mazoglekļa un klimatnoturīgu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, kā arī izstrādājot projektu plānus un inovatīvus finansēšanas instrumentus, ļauj attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Iepriekš minētajās jomās būtu pienācīgi jāņem vērā tālāko reģionu īpašā situācija.

(47)

Ārpus valstu jurisdikcijas robežām ir 60 % okeānu. Tas nozīmē kopīgu starptautisko atbildību. Lielākā daļa problēmu, kas skar okeānus, piemēram, pārmērīga izmantošana, klimata pārmaiņas, paskābināšanās, piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās, būtībā ir pārrobežu problēmas, tāpēc tās jārisina kopīgi. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kuras Puse ir Savienība saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (18), ir izveidotas daudzas jurisdikcijas tiesības, institūcijas un īpaši regulējumi, lai regulētu un pārvaldītu cilvēka darbību okeānos. Pēdējos gados ir panākta vispārēja vienprātība par to, ka jūras vide un cilvēka darbības jūrā būtu jāpārvalda efektīvāk, lai novērstu okeānu noslodzes palielināšanos.

(48)

Savienība kā pasaules mēroga dalībnieks ir stingri apņēmusies sekmēt starptautisko okeānu pārvaldību saskaņā ar Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”. Savienības okeānu pārvaldības politika pievēršas okeāniem integrēti. Starptautiskā okeānu pārvaldība ir ne tikai būtiska tam, lai izpildītu Programmu 2030. gadam un jo īpaši 14. IAM, bet arī lai nākamajām paaudzēm garantētu nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus. Savienībai ir jāpilda šīs starptautiskās saistības, un tai jābūt virzītājspēkam, kas sekmē labāku starptautisko okeānu pārvaldību divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī, tostarp, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, uzlabotu starptautisko okeānu pārvaldības sistēmu, samazinātu ietekmi uz okeāniem un jūrām, radītu apstākļus ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībai un stiprinātu starptautisko okeānu izpētes un datu jomu.

(49)

Starptautisko okeānu pārvaldības sekmēšanas darbību, kuras īsteno EJZAF ietvaros, mērķis ir uzlabot starptautisko un reģionālo procesu, nolīgumu, noteikumu un iestāžu visaptverošo satvaru ar mērķi regulēt un pārvaldīt cilvēka darbību okeānos. EJZAF būtu jāatbalsta tādi starptautiskie nolīgumi ar dažādām trešām valstīm, ko Savienība noslēgusi jomās, uz kurām neattiecas IZPN, kā arī Savienības obligātais dalības ieguldījums reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO). IZPN un RZPO darbību arī turpmāk finansēs dažādas Savienības budžeta sadaļas.

(50)

Drošības un aizsardzības jomā būtiska nozīme ir uzlabotai robežu aizsardzībai un jūras drošībai. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 24. jūnijā pieņemto Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju un tās 2014. gada 16. decembrī pieņemto rīcības plānu šo mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir informācijas apmaiņai un Eiropas robežu un krasta apsardzes sadarbībai starp Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Tāpēc EJZAF jūras uzraudzība un krasta apsardzes sadarbība būtu jāatbalsta gan dalītās, gan tiešās pārvaldības ietvaros, tostarp iegādājoties aprīkojumu, kas paredzēts vairākmērķu darbībām jūrā. Tam būtu arī jāļauj attiecīgajām aģentūrām netiešā pārvaldībā īstenot atbalstu jūras uzraudzības un drošības jomā.

(51)

Dalītās pārvaldības ietvaros katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo vienota programma, kas jāapstiprina Komisijai. Komisijai programmu projekti būtu jānovērtē, ņemot vērā to ieguldījuma maksimizēšanu EJZAF prioritātēs un noturības, zaļās pārkārtošanās un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanā. Novērtējot programmu projektus, Komisijai būtu jāņem vērā arī to ieguldījums ilgtspējīgas mazapjoma piekrastes zvejas attīstībā, vides, ekonomiskajā un sociālajā ilgtspējā, KZP vides un sociālekonomisko problēmu risināšanā, ilgtspējīgas zilās ekonomikas sociālekonomiskajā sniegumā, jūras ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā, jūras piedrazojuma samazināšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā un lai pielāgotos tām.

(52)

Reģionalizācijas kontekstā un nolūkā mudināt dalībvalstis rast stratēģisku pieeju programmu sagatavošanā Komisijai būtu jānovērtē programmu projekti, attiecīgā gadījumā ņemot vērā reģionālā jūras baseina analīzi, ko izstrādājusi Komisija un kurā norādītas kopējās stiprās un vājās puses attiecībā uz KZP mērķu sasniegšanu. Minētajai analīzei būtu jādod ievirze gan dalībvalstīm, gan Komisijai sarunās par katru programmu, ņemot vērā reģionālās problēmas un vajadzības.

(53)

EJZAF sniegums dalībvalstīs būtu jānovērtē, pamatojoties uz rādītājiem. Dalībvalstīm būtu jāziņo par progresu virzībā uz noteikto starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060. Minētajā nolūkā būtu jāizveido uzraudzības un izvērtēšanas sistēma.

(54)

Lai sniegtu informāciju par atbalstu, kas piešķirts no EJZAF vides un klimata mērķu sasniegšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060, būtu jānosaka metodika, kuras pamatā ir intervences veidi. Minētajai metodikai būtu jāietver konkrēta svēruma piešķiršana sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimata mērķu sasniegšanā.

(55)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (19) 22. un 23. punktu, EJZAF būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu EJZAF ietekmi uz vietas.

(56)

Komisijai būtu jāīsteno informācijas un komunikācijas pasākumi, kas saistīti ar EJZAF, tā darbībām un rezultātiem. Finanšu resursiem, kas piešķirti EJZAF, būtu jāveicina arī korporatīvā komunikācija par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar EJZAF prioritātēm.

(57)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (20), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (21), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (22) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (23) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (24). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jānovērš, jāatklāj un efektīvi jārisina jebkādi atbalsta saņēmēju izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par jebkuriem konstatētajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un jebkuriem turpmākiem pasākumiem, ko tās veikušas attiecībā uz šādiem pārkāpumiem, kā arī attiecībā uz jebkādu OLAF veikto izmeklēšanu.

(58)

Lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu un pareizu finanšu pārvaldību, jo īpaši pastiprinot sabiedrības kontroli pār izlietoto naudu, saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 dalībvalsts tīmekļa vietnē būtu jāpublicē noteikta informācija par darbībām, kas finansētas no EJZAF. Dalībvalstij publicējot informāciju par darbībām, kas finansētas no EJZAF, jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (25) noteikumi par personas datu aizsardzību.

(59)

Lai papildinātu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz nepieņemamības sliekšņa un nepieņemamības laikposma noteikšanu saistībā ar pieteikumu pieņemamības kritērijiem, attiecībā uz kārtību, kādā piešķirto atbalstu atgūst nopietnu pārkāpumu gadījumā, attiecībā uz nepieņemamības laikposma atbilstīgajiem sākuma vai beigu datumiem, nosacījumiem par samazinātu nepieņemamības laikposmu un attiecībā uz tādu kritēriju noteikšanu, pēc kuriem aprēķina papildu izmaksas, kas rodas tālākajiem reģioniem raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ. Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu arī, lai varētu iekļaut papildu galvenos snieguma rādītājus. Lai veicinātu sekmīgu pāreju no shēmas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu arī, lai papildinātu šo regulu, nosakot pārejas noteikumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(60)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz darba programmām, energoefektīvu tehnoloģiju noteikšanu un metodisko elementu, lai izmērītu CO2 emisiju samazinājumu zvejas kuģu motoriem, noteikšanu, ārkārtas notikuma iestāšanos, to dalībvalstu neatbilstības gadījumu definēšanu, kas var izraisīt maksājuma termiņa pārtraukšanu, maksājumu apturēšanu dalībvalsts nopietnas neatbilstības dēļ, finanšu korekcijām un attiecīgā darbības līmeņa īstenošanas datu noteikšanu un iesniegšanu. Izņemot attiecībā uz darba programmām, tostarp tehnisko palīdzību, un ārkārtas notikuma iestāšanos, minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (26).

(61)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu vajadzētu būt iespējai dotāciju piešķirt par jau uzsāktu pasākumu, ja pieteikuma iesniedzējs var pierādīt nepieciešamību uzsākt pasākumu pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem, kuri varētu kaitēt Savienības interesēm, Savienības atbalsta sniegšanā vajadzētu būt iespējai attiecīgajā finansēšanas lēmumā uz noteiktu laiku DFS 2021.–2027. gadam darbības sākumā – un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt pasākumu un izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma pat tad, ja minētie pasākumi īstenoti un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas. To pašu iemeslu dēļ un ar tādiem pašiem nosacījumiem ir jāatkāpjas no minētās Finanšu regulas 193. panta 4. punkta attiecībā uz darbības dotācijām.

(62)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(63)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai varētu sākt īstenošanu no DFS 2021.–2027. gadam, ir jāparedz, ka attiecībā uz tiešās un netiešās pārvaldības atbalstu šo regulu piemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĒJS SATVARS

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (“EJZAF”) laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. EJZAF ilgums ir saskaņots ar DFS 2021.–2027. gadam ilgumu. Tajā ir noteiktas EJZAF prioritātes, tā budžets un īpašie noteikumi Savienības finansējuma piešķiršanai, kuri papildina Regulas (ES) 2021/1060 vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz EJZAF.

2. pants

Definīcijas

1.   Neskarot šā panta 2. punktu, šajā regulā piemēro definīcijas, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Regulas (ES) Nr. 1379/2013 5. pantā, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā, Regulas (ES) 2021/523 2. pantā un Regulas (ES) 2021/1060 2. pantā.

2.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“vienota informācijas apmaiņas vide” jeb “CISE” ir sistēmu vide, kas izstrādāta, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp iestādēm, kuras iesaistītas jūras uzraudzībā, starp nozarēm un pāri robežām nolūkā uzlabot to informētību par darbībām jūrā;

2)

“krasta apsardze” ir valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, kas ietver kuģošanas drošību, jūras drošību, jūras muitu, nelegālas tirdzniecības un kontrabandas novēršanu un apkarošanu, vienotu jūras tiesībaizsardzību, jūras robežu kontroli, jūras uzraudzību, jūras vides aizsardzību, meklēšanu un glābšanu, reaģēšanu avāriju un katastrofu gadījumā, zivsaimniecības kontroli, inspekciju un citas ar šīm funkcijām saistītas darbības;

3)

“Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls” jeb “EMODnet” ir partnerība, kas apkopo jūras datus un metadatus, lai padarītu minētos sadrumstalotus resursus pieejamākus un izmantojamus publiskā un privātā sektora lietotājiem, piedāvājot kvalitatīvus, sadarbspējīgus un saskaņotus jūras datus;

4)

“izpētes zveja” ir jebkāda zvejas darbība, kas komerciālos nolūkos tiek veikta noteiktā apgabalā ar mērķi novērtēt, cik ienesīga un bioloģiski ilgtspējīga būtu regulāra, ilgtermiņa zvejas resursu ekspluatācija minētajā apgabalā krājumiem, kuri nav bijuši komerciālas zvejas mērķis;

5)

“zvejnieks” ir ikviena fiziska persona, kas veic komerciālas zvejas darbības, kā tās ir atzītas attiecīgajā dalībvalstī;

6)

“zveja iekšējos ūdeņos” ir zvejas darbības, ko komerciālos nolūkos veic iekšējos ūdeņos, izmantojot kuģus vai citas ierīces, tostarp ierīces, ko izmanto zemledus zvejai;

7)

“starptautiskā okeānu pārvaldība” ir Savienības iniciatīva, kuras mērķis ir, izmantojot saskaņotu, starpnozaru, uz noteikumiem balstītu pieeju, uzlabot starptautisko un reģionālo procesu, nolīgumu, vienošanos, noteikumu un iestāžu visaptverošo satvaru, lai nodrošinātu to, ka jūras un okeāni ir veselīgi, nebīstami, droši, tīri un ilgtspējīgi pārvaldīti;

8)

“izkraušanas vieta” ir dalībvalsts oficiāli atzīta vieta, kas nav jūras osta, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/352 (27) 2. panta 16. punktā, un kuru izmanto ne tikai tās īpašnieks un kuru galvenokārt izmanto mazapjoma piekrastes zvejas kuģu veiktai izkraušanai;

9)

“jūrlietu politika” ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt integrētu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu, lai panāktu pēc iespējas ilgtspējīgāku attīstību, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju Savienībā, jo īpaši piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī ilgtspējīgās zilās ekonomikas nozarēs, īstenojot saskaņotu ar jūrlietām saistīto rīcībpolitiku un attiecīgu starptautisko sadarbību;

10)

“jūras drošība un uzraudzība” ir darbības, kas veiktas ar mērķi izprast, attiecīgos gadījumos novērst un visaptveroši pārvaldīt visus ar jūrlietu jomu saistītos notikumus un darbības, kas varētu ietekmēt jūras satiksmes drošības un drošuma, tiesībaizsardzības, aizsardzības, robežkontroles, jūras vides aizsardzības, zivsaimniecības kontroles, tirdzniecības un Savienības ekonomisko interešu jomas;

11)

“jūras telpiskā plānošana” ir process, kurā attiecīgās dalībvalsts iestādes analizē un organizē cilvēka darbības jūras teritorijās, lai sasniegtu ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus;

12)

“publiska struktūra” ir valsts, reģionālas vai vietējas iestādes, publisko tiesību subjekti vai asociācijas, ko veidojusi viena vai vairākas šādas iestādes vai viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti;

13)

“jūras baseina stratēģija” ir integrēta sistēma, kas risina kopīgas problēmas jūras un jūrlietu jomā, ar kurām saskaras dalībvalstis un attiecīgos gadījumos trešās valstis konkrētā jūras baseinā vai vienā vai vairākos jūras apakšbaseinos, un veicina sadarbību un koordināciju, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. To izstrādā Komisija sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm, to reģioniem un attiecīgi citām ieinteresētajām personām;

14)

“mazapjoma piekrastes zveja” ir zvejas darbības, ko veic:

a)

zvejai jūrā un zvejai iekšējos ūdeņos paredzēti zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas definēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (28) 2. panta 1. punktā; vai

b)

zvejnieki, kuri zvejo no krasta, tostarp gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēji;

15)

“ilgtspējīga zilā ekonomika” ir visas nozaru un starpnozaru ekonomiskās darbības iekšējā tirgū, kas saistītas ar okeāniem, jūrām, piekrastes un iekšējiem ūdeņiem un aptver Savienības salu un tālākos reģionus un valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, un kas ietver jaunās nozares un ārpustirgus preces un pakalpojumus, un ar ko tiecas nodrošināt vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju ilgtermiņā, un kas atbilst IAM, jo īpaši 14. IAM, un Savienības tiesību aktiem vides jomā.

3. pants

Prioritātes

EJZAF palīdz īstenot KZP un Savienības jūrlietu politiku. Tas tiecas īstenot šādas prioritātes:

1)

veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdens bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu;

2)

veicināt ilgtspējīgas akvakultūras darbības un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, tādējādi veicinot pārtikas nodrošinājumu Savienībā;

3)

attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes apgabalos un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību;

4)

stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un nodrošināt nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus.

Atbalsts no EJZAF palīdz sasniegt Savienības mērķus, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Minēto palīdzību uzrauga saskaņā ar IV pielikumā izklāstīto metodiku.

II NODAĻA

Finanšu shēma

4. pants

Budžets

1.   EJZAF īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 6 108 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.   Finansējuma daļu, kas piešķirta EJZAF saskaņā ar šīs regulas II sadaļu, izpilda dalītā pārvaldībā atbilstīgi Regulai (ES) 2021/1060 un Finanšu regulas 63. pantam.

3.   Finansējuma daļu, kas piešķirta EJZAF saskaņā ar šīs regulas III sadaļu, vai nu tieši izpilda Komisija atbilstīgi Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktam, vai to izpilda netiešā pārvaldībā atbilstīgi minētās regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

5. pants

Dalīti pārvaldītie budžeta līdzekļi

1.   Finansējuma daļa, ko izpilda dalītā pārvaldībā, kā noteikts II sadaļā, ir 5 311 000 000 EUR faktiskajās cenās saskaņā ar sadalījumu pa gadiem, kas noteikts V pielikumā.

2.   Darbībām, ko veic tālākajos reģionos, katra attiecīgā dalībvalsts, izmantojot savu Savienības finansiālo atbalstu, kas noteikts V pielikumā, piešķir vismaz:

a)

102 000 000 EUR Azoru salām un Madeirai;

b)

82 000 000 EUR Kanāriju salām;

c)

131 000 000 EUR Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Majotai, Reinjonai un Senmartēnai.

3.   Kompensācija, kas minēta 24. pantā, nepārsniedz 60 % no katra piešķīruma, kas minēts šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, vai 70 % apstākļos, kas pienācīgi pamatoti katrā rīcības plānā tālākajiem reģioniem.

4.   Vismaz 15 % no katrai dalībvalstij piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta piešķir programmai, kas sagatavota un iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 21. panta 1. un 2. punktu, tam konkrētajam mērķim, kas minēts šīs regulas 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Dalībvalstis, kurām nav piekļuves Savienības ūdeņiem, var piemērot mazāku procentuālo daļu attiecībā uz savu kontroles un datu vākšanas uzdevumu apjomu.

5.   Katrai dalībvalstij no EJZAF piešķirtā Savienības finansiālā atbalsta kopējā summa 17. līdz 21. pantā minētajam atbalstam nepārsniedz augstāko no šādām robežvērtībām:

a)

6 000 000 EUR; vai

b)

15 % no Savienības finansiālā atbalsta, kas piešķirts katrai dalībvalstij.

6.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 36. un 37. pantu EJZAF pēc dalībvalsts iniciatīvas var atbalstīt tehnisku palīdzību, kas paredzēta efektīvai EJZAF administrēšanai un izmantošanai.

6. pants

Finanšu sadalījums dalītai pārvaldībai

Dalībvalstu saistībām laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pieejamie līdzekļi, kas minēti 5. panta 1. punktā, ir norādīti V pielikumā.

7. pants

Tieši un netieši pārvaldītie budžeta līdzekļi

1.   Finansējuma daļa, ko izpilda tiešā un netiešā pārvaldībā, kā noteikts III sadaļā, ir 797 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.   Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai, kas nepieciešama, lai īstenotu EJZAF, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmām.

Jo īpaši EJZAF, pēc Komisijas iniciatīvas un nepārsniedzot robežlielumu 1,5 % apmērā no 4. panta 1. punktā minētā finansējuma, var atbalstīt:

a)

tehnisko palīdzību šīs regulas īstenošanai, kā minēts Regulas (ES) 2021/1060 35. pantā;

b)

IZPN sagatavošanu, uzraudzību un izvērtēšanu un Savienības dalību RZPO;

c)

vietējo rīcības grupu Eiropas mēroga tīkla izveidi.

3.   EJZAF atbalsta ar šīs regulas īstenošanu saistīto informācijas un komunikācijas darbību izmaksas.

III NODAĻA

Plānošana

8. pants

Dalītā pārvaldībā īstenotā atbalsta plānošana

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 21. pantu katra dalībvalsts sagatavo vienotu programmu šīs regulas 3. pantā norādīto prioritāšu īstenošanai (“programma”).

Programmas sagatavošanā dalībvalstis cenšas pēc vajadzības ņemt vērā reģionālas un/vai vietējas problēmas un var noteikt starpniekstruktūras saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 71. panta 3. punktu.

2.   Atbalstu, kas paredzēts šīs regulas II sadaļā, nolūkā sasniegt politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 5. pantā, organizē atbilstīgi prioritātēm un konkrētajiem mērķiem, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā.

3.   Papildus elementiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/1060 22. pantā, programma iekļauj:

a)

situācijas stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu analīzi un konstatētās vajadzības, kam jāpievēršas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, tostarp attiecīgā gadījumā jūras baseinos, kas attiecas uz programmu;

b)

attiecīgā gadījumā – 35. pantā minētos rīcības plānus tālākajiem reģioniem;

4.   Veicot šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto situācijas stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu analīzi, dalībvalstis ņem vērā mazapjoma piekrastes zvejas īpašās vajadzības, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1060 V pielikumā.

Konkrētajiem mērķiem, kas veicina ilgtspējīgas mazapjoma piekrastes zvejas attīstību, dalībvalstis apraksta minētajam nolūkam apsvērtos darbību veidus, kā norādīts Regulas (ES) 2021/1060 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta i) punktā un V pielikumā.

Vadošā iestāde cenšas ņemt vērā mazapjoma piekrastes zvejas operatoru īpatnības, lai apsvērtu iespējamus vienkāršošanas pasākumus, piemēram, vienkāršotas pieteikuma veidlapas.

5.   Komisija novērtē programmu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 23. pantu. Novērtējumā tā jo īpaši ņem vērā:

a)

programmas ieguldījuma maksimizēšanu prioritātēs, kas izklāstītas 3. pantā, un noturības, zaļās pārkārtošanās un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanā, tostarp izmantojot plašu inovatīvu risinājumu klāstu;

b)

programmas ieguldījumu ilgtspējīgas mazapjoma piekrastes zvejas attīstībā;

c)

programmas ieguldījumu vides, ekonomiskajā un sociālajā ilgtspējā;

d)

līdzsvaru starp flotu zvejas kapacitāti un pieejamajām zvejas iespējām, par ko katru gadu ziņo dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktu;

e)

attiecīgā gadījumā – daudzgadu pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, pārvaldības plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. pantu, un ieteikumus, ko pieņēmusi RZPO, ja tie ir saistoši Savienībai;

f)

nozvejas izkraušanas pienākuma, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, īstenošanu;

g)

jaunākos datus par ilgtspējīgas zilās ekonomikas sociālekonomisko sniegumu, jo īpaši zvejniecības un akvakultūras nozarē;

h)

attiecīgā gadījumā, reģionālā jūras baseina analīzi, ko izstrādājusi Komisija un kurā ir norādītas katra jūras baseina kopējās priekšrocības un trūkumi attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noradīto KZP mērķu sasniegšanu;

i)

programmas ieguldījumu jūras ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā, vienlaikus nodrošinot, ka atbalsts saistībā ar Natura 2000 teritorijām ir saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas izstrādāti, ievērojot Direktīvas 92/43/EEK 8. panta 4. punktu;

j)

programmas ieguldījumu jūras piedrazojuma samazināšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/904 (29);

k)

to, kā programma veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

9. pants

Tiešā un netiešā pārvaldībā īstenotā atbalsta plānošana

Lai īstenotu III sadaļu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz darba programmas. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta 56. pantā minētajām finansējuma apvienošanas darbībām. Izņemot attiecībā uz tehnisko palīdzību, minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 63. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II SADAĻA

ATBALSTS DALĪTĀ PĀRVALDĪBĀ

I NODAĻA

Atbalsta vispārīgie principi

10. pants

Valsts atbalsts

1.   Neskarot šā panta 2. punktu, atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem, piemēro LESD 107., 108. un 109. pantu.

2.   Tomēr LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šo regulu, un kas ietilpst LESD 42. panta darbības jomā.

3.   Valsts noteikumus, ar kuriem nosaka publisko finansējumu, kas pārsniedz šīs regulas noteikumus par 2. punktā minētajiem maksājumiem, pārskata kopumā, pamatojoties uz 1. punktu.

4.   Attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem, kuri uzskaitīti LESD I pielikumā un kuriem piemēro 107., 108. un 109. pantu, Komisija saskaņā ar LESD 108. pantu var atļaut darbības atbalstu LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos attiecībā uz nozarēm, kas ražo, apstrādā un laiž tirgū zvejas un akvakultūras produktus, lai mazinātu minēto reģionu īpašās grūtības, ko rada to izolētība vai nomaļums.

11. pants

Pieteikumu pieņemamība

1.   Atbalsta pieteikums, ko iesniedzis operators, nav pieņemams noteiktā laikposmā, kuru nosaka, ievērojot šā panta 4. punktu, ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka attiecīgais operators:

a)

ir izdarījis nopietnus pārkāpumus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (30) 42. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā vai citos Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtos tiesību aktos KZP ietvaros;

b)

ir bijis iesaistīts Savienības NNN kuģu sarakstā minēto zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai bijis to īpašumtiesību turētājs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 40. panta 3. punktā, vai bijis iesaistīts tāda kuģa darbībā, pārvaldībā vai bijis tāda kuģa īpašumtiesību turētājs, kura karoga valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā noteikts minētās regulas 33. pantā; vai

c)

ja atbalsta pieteikums ir iesniegts saskaņā ar šīs regulas 27. pantu – ir izdarījis kādu no noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK (31) 3. un 4. pantā.

2.   Ja jebkura no šā panta 1. punktā minētajām situācijām rodas laikposmā no dienas, kad atbalsta pieteikums tika iesniegts, līdz dienai, kad aprit pieci gadi no galīgā maksājuma veikšanas dienas, atbalstu, kas maksāts no EJZAF un saistīts ar minēto pieteikumu, atgūst no operatora saskaņā ar šīs regulas 44. pantu un Regulas (ES) 2021/1060 103. pantu.

3.   Neskarot tālejošākus valsts noteikumus, kas noteikti ar attiecīgo dalībvalsti noslēgtā partnerattiecību nolīgumā, atbalsta pieteikums, ko iesniedzis operators, nav pieņemams noteiktā laikposmā, kuru nosaka, ievērojot šā panta 4. punktu, ja attiecīgā kompetentā iestāde ar galīgu lēmumu ir konstatējusi, ka attiecīgais operators attiecībā uz EJZF vai EJZAF ir izdarījis krāpšanu, kā definēts Direktīvas (ES) 2017/1371 3. pantā.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 62. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu attiecībā uz:

a)

tā nepieņemamības sliekšņa un nepieņemamības laikposma noteikšanu, kas minēts šā panta 1. un 3. punktā, kurš ir samērīgs ar izdarīto nopietno pārkāpumu, noziedzīgo nodarījumu vai veiktās krāpšanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un kurš ilgst vismaz vienu gadu;

b)

saskaņā ar šīs regulas 44. pantu un Regulas (ES) 2021/1060 103. pantu – kārtību, kādā atgūst piešķirto atbalstu, ievērojot šā panta 2. punktu, un kura ir samērīga ar izdarīto nopietno pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos;

c)

attiecīgajām 1. un 3. punktā minētā laikposma sākuma vai beigu dienām un nosacījumiem par saīsinātu nepieņemamības laikposmu.

5.   Dalībvalstis saskaņā ar valsts noteikumiem var piemērot garākus nepieņemamības laikposmus nekā tos, kas noteikti, ievērojot 4. punktu. Dalībvalstis nepieņemamības laikposmu var piemērot arī atbalsta pieteikumiem, ko iesnieguši zvejā iekšējos ūdeņos iesaistīti operatori, kuri ir izdarījuši nopietnus pārkāpumus, kas par tādiem atzīti valsts noteikumos.

6.   Dalībvalstis pieprasa operatoriem, kuri iesniedz atbalsta pieteikumu EJZAF, iesniegt vadošajai iestādei parakstītu apliecinājumu, ar ko tie apstiprina, ka uz tiem neattiecas neviena situācija, kas minēta šā panta 1. un 3. punktā. Pirms pieteikuma apstiprināšanas dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantā minētajos pārkāpumu valsts reģistros vai jebkādiem citiem pieejamiem datiem, pārbauda minētā apliecinājuma patiesumu.

Šā punkta pirmajā daļā minētās pārbaudes nolūkā dalībvalsts pēc citas dalībvalsts pieprasījuma sniedz informāciju, kura ir tās pārkāpumu valsts reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 93. pantā.

12. pants

Dalītā pārvaldībā īstenota EJZAF atbalsta attiecināmība

1.   Neskarot noteikumus par izdevumu attiecināmību, kas paredzēti Regulā (ES) 2021/1060, dalībvalstis šajā sadaļā paredzētajam atbalstam var atlasīt darbības, kuras:

a)

ietilpst 8. panta 2. punktā noteikto prioritāšu un konkrēto mērķu darbības jomā;

b)

nav neattiecināmas, ievērojot 13. pantu; un

c)

atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

2.   EJZAF var atbalstīt investīcijas kuģos, kas vajadzīgas, lai izpildītu prasības, ko dalībvalsts noteikusi, lai īstenotu fakultatīvos noteikumus, kas paredzēti Direktīvā (ES) 2017/159.

13. pants

Neattiecināmās darbības vai izdevumi

Šādas darbības vai izdevumi nav attiecināmi EJZAF atbalstam:

a)

darbības, kas palielina zvejas kuģa zvejas kapacitāti, ja vien 19. pantā nav noteikts citādi;

b)

tāda aprīkojuma iegāde, kas palielina zvejas kuģa spēju noteikt zivju atrašanās vietu;

c)

zvejas kuģu būve, iegāde vai imports, ja vien 17. pantā nav paredzēts citādi;

d)

zvejas kuģu nodošana trešām valstīm vai to karoga maiņa pret trešās valsts karogu, tostarp izveidojot kopuzņēmumus ar trešo valstu partneriem;

e)

zvejas darbību pagaidu pārtraukšana vai pilnīga izbeigšana, ja vien 20. un 21. pantā nav paredzēts citādi;

f)

izpētes zveja;

g)

uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

h)

tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas Savienības tiesību aktā ir skaidri noteikts kā reintrodukcijas pasākums vai citi saglabāšanas pasākumi vai kad tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana;

i)

jaunu ostu vai jaunu izsoles namu, izņemot jaunu izkraušanas vietu, būvniecība;

j)

tirgus intervences mehānismi, kuru mērķis ir uz laiku vai pavisam izņemt no tirgus zvejas vai akvakultūras produktus, lai samazinātu piedāvājumu un novērstu cenu samazināšanos vai lai palielinātu cenas, ja vien 26. panta 2. punktā nav paredzēts citādi;

k)

tādas investīcijas zvejas kuģos, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības tiesību aktu prasības, kas ir spēkā atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī, tostarp prasības, kas noteiktas Savienības saistību RZPO kontekstā, ja vien 22. pantā nav paredzēts citādi;

l)

investīcijas zvejas kuģos, kuri pēdējos divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada zvejas darbības ir veikuši mazāk nekā 60 dienas;

m)

zvejas kuģa galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija, ja vien 18. pantā nav paredzēts citādi.

II NODAĻA

1. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdens bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu

1. iedaļa

Atbalsta joma

14. pants

Konkrētie mērķi

1.   Šajā nodaļā paredzētais atbalsts attiecas uz intervencēm, kuras palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktos KZP mērķus, īstenojot vienu vai vairākus šādu konkrētus mērķus:

a)

stiprināt ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgas zvejas darbības;

b)

palielināt energoefektivitāti un samazināt CO2 emisijas, nomainot vai modernizējot zvejas kuģu dzinējus;

c)

veicināt zvejas kapacitātes pielāgošanu zvejas iespējām zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumos un palīdzēt nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumos;

d)

veicināt efektīvu zvejas kontroli un izpildi, tostarp NNN zvejas apkarošanu, kā arī uzticamus datus, lai varētu pieņemt zināšanās balstītus lēmumus;

e)

veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tālāko reģionu zvejas un akvakultūras produktiem; un

f)

veicināt ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu.

2.   Šajā nodaļā paredzēto atbalstu var piešķirt zvejai iekšējos ūdeņos saskaņā ar 16. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. iedaļa

Īpaši nosacījumi

15. pants

Zvejas kuģu nodošana vai to karoga maiņa

Ja šajā nodaļā paredzētais atbalsts ir piešķirts saistībā ar Savienības zvejas kuģi, minēto kuģi nenodod vai tā karogu nemaina ārpus Savienības vismaz piecus gadus pēc tam, kad saņemts galīgais maksājums par atbalstīto darbību.

16. pants

Zveja iekšējos ūdeņos

1.   Noteikumus, kas paredzēti 17. panta 6. punkta a) apakšpunktā, 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 19. panta 2. punkta a) un d) apakšpunktā, 20. pantā, 21. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā, kā arī šīs regulas 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto atsauci uz Regulu (EK) Nr. 1224/2009 nepiemēro attiecībā uz iekšējo ūdeņu zvejas kuģiem.

2.   Iekšējo ūdeņu zvejas kuģu gadījumā atsauces uz reģistrācijas datumu Savienības zvejas flotes reģistrā 17. panta 6. punkta d) un e) apakšpunktā, 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 19. panta 2. punkta c) apakšpunktā aizstāj ar atsaucēm uz dienu, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem sākta kuģa izmantošana.

17. pants

Zvejas kuģa pirmā iegāde

1.   Atkāpjoties no 13. panta c) punkta, EJZAF var atbalstīt zvejas kuģa pirmo iegādi vai daļēju šāda kuģa īpašumtiesību ieguvi.

Šā punkta pirmajā daļā minētais atbalsts veicina 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu.

2.   Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt tikai fiziskai personai, kura:

a)

atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem un

b)

vismaz piecus gadus ir strādājusi par zvejnieku vai ir ieguvusi atbilstīgu kvalifikāciju.

3.   Šā panta 1. punktā paredzēto atbalstu var piešķirt arī tiesību subjektiem, kas pilnībā pieder vienai vai vairākām fiziskām personām, ja katra no tām atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

4.   Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt zvejas kuģa pirmajai iegādei, ko kopīgi veic vairākas fiziskas personas, ja katra no tām atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

5.   Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt arī daļējai zvejas kuģa īpašumtiesību ieguvei, ko veic fiziska persona, kura atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecībā uz kuru uzskata, ka tai ir kontroles tiesības uz šo kuģi, jo tās īpašumā ir vismaz 33 % no kuģa vai kuģa akciju, vai ko veic tiesību subjekts, kurš atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un attiecībā uz kuru uzskata, ka tam ir kontroles tiesības uz šo kuģi, jo tā īpašumā ir vismaz 33 % no kuģa vai kuģa akciju.

6.   Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt tikai saistībā ar zvejas kuģi:

a)

kas ietilpst tādā flotes segmentā, par kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā ir norādīts, ka tas ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, kas pieejamas minētajam segmentam;

b)

kas ir aprīkots zvejas darbībām;

c)

kura lielākais garums nepārsniedz 24 metrus;

d)

kas ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā vismaz trīs kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģi un vismaz piecus kalendāros gadus attiecībā uz cita veida kuģi; un

e)

kas ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā ne ilgāk kā 30 kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada.

7.   Zvejas kuģa pirmo iegādi, ko īsteno ar šajā pantā paredzēto atbalstu, neuzskata par uzņēmuma īpašumtiesību nodošanu 13. panta g) punkta nozīmē.

18. pants

Galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņa vai modernizācija

1.   Atkāpjoties no 13. panta m) punkta, EJZAF var atbalstīt galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņu vai modernizāciju zvejas kuģim, kura lielākais garums nepārsniedz 24 metrus.

Šā punkta pirmajā daļā minētais atbalsts veicina 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu.

2.   Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt tikai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

kuģis ietilpst flotes segmentā, par kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā ir norādīts, ka tas ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, kas pieejamas minētajam segmentam;

b)

kuģis ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā vismaz piecus kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada;

c)

mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos nav lielāka par pašreizējā dzinēja jaudu; un

d)

kuģiem, kuru lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, jaunā vai modernizētā dzinēja jauda kilovatos nav lielāka par pašreizējā dzinēja jaudu, un tas emitē vismaz par 20 % mazāk CO2 salīdzinājumā ar pašreizējo dzinēju.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi nomainītie vai modernizētie dzinēji tiek fiziski pārbaudīti.

4.   Zvejas kapacitāte, kas samazināta galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņas vai modernizācijas dēļ, netiek aizstāta.

5.   CO2 emisiju samazināšanu, kas paredzēta 2. punkta d) apakšpunktā, uzskata par izpildītu šādos gadījumos:

a)

ja attiecīgajā informācijā, ko attiecīgais dzinēja ražotājs apstiprinājis, apliecinot tā atbilstību tipam, vai produkta sertifikātā ir norādīts, ka jaunais dzinējs izdala par 20 % mazāk CO2 nekā dzinējs, ko nomaina; vai

b)

ja attiecīgajā informācijā, ko attiecīgais dzinēja ražotājs apstiprinājis, apliecinot tā atbilstību tipam, vai produkta sertifikātā ir norādīts, ka jaunais dzinējs izmanto par 20 % mazāk degvielas nekā dzinējs, ko nomaina.

Ja attiecīgā informācija, ko attiecīgais dzinēja ražotājs apstiprinājis, apliecinot tā atbilstību tipam, vai produkta sertifikāts vienam vai abiem dzinējiem neļauj salīdzināt CO2 emisijas vai degvielas patēriņu, CO2 emisiju samazināšanu, kas paredzēta 2. punkta d) apakšpunktā, uzskata par izpildītu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

jaunais dzinējs izmanto energoefektīvu tehnoloģiju, un vecuma starpība starp jauno dzinēju un dzinēju, ko nomaina, ir vismaz septiņi gadi;

b)

jaunais dzinējs izmanto tāda veida degvielu vai piedziņas sistēmu, par kuru uzskata, ka tā emitē mazāk CO2 nekā dzinējs, ko nomaina;

c)

dalībvalsts nosaka, ka attiecīgā kuģa zvejas normālā piepūlē jaunais dzinējs emitē par 20 % mazāk CO2 vai izmanto par 20 % mazāk degvielas nekā dzinējs, ko nomaina.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu energoefektīvās tehnoloģijas, kas minētas šā punkta otrās daļas a) apakšpunktā, un sīkāk precizētu metodoloģijas elementus minētās daļas c) apakšpunkta īstenošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

19. pants

Zvejas kuģa bruto tilpības palielināšana, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti

1.   Atkāpjoties no 13. panta a) punkta, EJZAF var atbalstīt darbības, kas palielina zvejas kuģa bruto tilpību, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti.

Šā punkta pirmajā daļā minētais atbalsts veicina 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu.

2.   Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt tikai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

zvejas kuģis ietilpst tādā flotes segmentā, par kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā ir norādīts, ka segmenta zvejas kapacitāte ir līdzsvarā ar zvejas iespējām, kas pieejamas minētajam segmentam;

b)

zvejas kuģa lielākais garums nepārsniedz 24 metrus;

c)

zvejas kuģis ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā vismaz 10 kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada; un

d)

darbības rezultātā radušās jaunās zvejas kapacitātes iekļaušanu zvejas flotē kompensē, iepriekš veicot zvejas kapacitātes samazinājumu, par ko nepiešķir publisku atbalstu, vismaz tādā pašā apjomā no tā paša flotes segmenta vai no flotes segmenta, par kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā ir norādīts, ka segmenta zvejas kapacitāte nav līdzsvarā ar minētajam segmentam pieejamajām zvejas iespējām.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā atbalsts ir attiecināms tikai uz šādām darbībām:

a)

bruto tilpības palielināšana, kas nepieciešama, lai pēc tam ierīkotu vai renovētu izmitināšanas vietas, kuras paredzētas vienīgi apkalpes vajadzībām, tostarp sanitārās telpas, koplietošanas telpas, virtuves telpas un segtas klāja konstrukcijas;

b)

bruto tilpības palielināšana, kas ir nepieciešama, lai pēc tam uzlabotu vai uzstādītu uz klāja esošas ugunsgrēku novēršanas sistēmas, drošības un trauksmes sistēmas vai trokšņa samazināšanas sistēmas;

c)

bruto tilpības palielināšana, kas nepieciešama, lai pēc tam uzstādītu integrētas tiltiņa sistēmas nolūkā uzlabot navigāciju vai dzinēja vadību;

d)

bruto tilpības palielināšana, kas ir nepieciešama, lai pēc tam uzstādītu vai atjaunotu tādu dzinēju vai piedziņas sistēmu, kura uzrāda labāku energoefektivitāti vai zemākas CO2 emisijas salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju, un kuras jauda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 40. panta 1. punktu nepārsniedz zvejas kuģa iepriekš sertificēto dzinēja jaudu, un kuras maksimālo jaudu šim dzinēja vai piedziņas sistēmas modelim sertificējis ražotājs;

e)

bulba priekšgala nomaiņa vai atjaunošana ar noteikumu, ka tas uzlabo zvejas kuģa vispārējo energoefektivitāti.

4.   Kā daļu no datiem, kas sniegti saskaņā ar 46. panta 3. punktu, dalībvalstis Komisijai dara zināmu saskaņā ar šo pantu atbalstīto darbību raksturojumu, tostarp palielinātās zvejas kapacitātes apjomu un minētās palielināšanas mērķi.

5.   Šajā pantā paredzētais atbalsts neattiecas uz darbībām, kas saistītas ar investīcijām, kuru mērķis ir uzlabot drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti, ja šādas darbības nepalielina attiecīgā kuģa zvejas kapacitāti. Šīs darbības var atbalstīt saskaņā ar 12. pantu.

20. pants

Zvejas darbību pilnīga izbeigšana

1.   Atkāpjoties no 13. panta e) punkta, EJZAF var atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu.

Šā punkta pirmajā daļā minētais atbalsts veicina 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu.

2.   Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt tikai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

izbeigšana ir paredzēta rīcības plānā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punktā;

b)

izbeigšana notiek zvejas kuģi sadalot vai to izņemot no ekspluatācijas un pielāgojot tādu darbību veikšanai, kas nav komerciāla zveja, ievērojot KZP mērķus un Regulā (ES) Nr. 1380/2013 norādītos daudzgadu plānus;

c)

zvejas kuģis ir reģistrēts kā aktīvs kuģis un pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas tas ir veicis zvejas darbības jūrā vismaz 90 dienas gadā;

d)

līdzvērtīga zvejas kapacitāte ir neatgriezeniski izslēgta no Savienības zvejas flotes reģistra un zvejas licences un zvejas atļaujas ir galīgi anulētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 5. un 6. punktu; un

e)

saņēmējs turpmākajos piecos gados pēc atbalsta saņemšanas nereģistrē nevienu zvejas kuģi.

3.   Šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt tikai attiecībā uz:

a)

tiem Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, uz kuriem attiecas zvejas darbību pilnīga izbeigšana; un

b)

zvejniekiem, kuri uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas darbību pilnīga izbeigšana, pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada jūrā ir strādājuši vismaz 90 dienas gadā.

Zvejnieki, kuri minēti pirmās daļas b) apakšpunktā, izbeidz visas zvejas darbības uz pieciem gadiem pēc atbalsta saņemšanas. Ja zvejnieks minētajā laikposmā atsāk zvejas darbības, attiecīgā dalībvalsts atgūst attiecībā uz šo darbību nepamatoti izmaksātās summas tādā apmērā, kas ir proporcionāls laikposmam, kurā šīs daļas pirmajā teikumā paredzētais nosacījums nav izpildīts.

21. pants

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana

1.   Atkāpjoties no 13. panta e) punkta, EJZAF var atbalstīt kompensāciju par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu.

Šā punkta pirmajā daļā minētais atbalsts veicina 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu.

2.   Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt tikai attiecībā uz šādiem apstākļiem:

a)

saglabāšanas pasākumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. panta 1. punkta a), b), c), i) un j) apakšpunktā, vai RZPO pieņemti līdzvērtīgi saglabāšanas pasākumi, kas attiecas uz Savienību;

b)

Komisijas pasākumi nopietna jūras bioloģisko resursu apdraudējuma gadījumā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantā;

c)

dalībvalstu ārkārtas pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu;

d)

IZPN vai tā protokola piemērošanas pārtraukšana force majeure apstākļu dēļ; vai

e)

dabas katastrofas, vides incidenti vai veselības krīzes, ko oficiāli atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

3.   Šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt tikai tad, ja attiecīgā kuģa vai zvejnieka zvejas darbības ir apturētas vismaz 30 dienas attiecīgajā kalendārajā gadā.

4.   Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu var piešķirt tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem, ir jāsamazina zvejas piepūle, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā un 2. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos mērķus.

5.   Šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt tikai attiecībā uz:

a)

Savienības zvejas kuģu, kuri ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un kuri pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada ir veikuši zvejas darbības jūrā vismaz 120 dienas, īpašniekiem vai operatoriem ;

b)

zvejniekiem, kuri uz Savienības zvejas kuģa, uz ko attiecas pagaidu pārtraukšana, pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada jūrā ir strādājuši vismaz 120 dienas; vai

c)

zvejniekiem, kuri zvejo no krasta, kas pēdējo divu kalendāro gadu laikā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada ir veikuši zvejas darbības vismaz 120 dienas.

Šajā punktā minēto atsauci uz jūrā pavadāmo dienu skaitu nepiemēro attiecībā uz zuša zvejniecībām.

6.   Šā panta 1. punktā minēto atbalstu var piešķirt plānošanas periodā uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus uz vienu kuģi vai uz vienu zvejnieku.

7.   Visas zvejas darbības, ko veic attiecīgie kuģi vai zvejnieki, laikposmā, uz kuru attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana, tiek faktiski apturētas. Attiecīgā dalībvalsts pārliecinās, ka laikposmā, uz ko attiecas zvejas darbību pagaidu pārtraukšana, attiecīgais kuģis vai zvejnieks ir pārtraucis jebkādas zvejas darbības un ka netiek pieļauta pārmērīga kompensācija, kas varētu rasties no kuģa izmantošanas citiem nolūkiem.

22. pants

Kontrole un noteikumu izpilde

1.   EJZAF var atbalstīt Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas attīstīšanu un īstenošanu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk noteikts Regulās (EK) Nr. 1224/2009 un (EK) Nr. 1005/2008.

Šā punkta pirmajā daļā minētais atbalsts veicina 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu.

2.   Atkāpjoties no 13. panta k) punkta, atbalsts, kas minēts šā panta 1. punktā, var attiekties uz:

a)

tādu komponentu iegādi, uzstādīšanu un pārvaldību uz kuģiem, kas ir vajadzīgi obligātajām kuģu izsekošanas un elektroniskās ziņošanas sistēmām, ko izmanto kontroles vajadzībām;

b)

tādu komponentu iegādi, uzstādīšanu un pārvaldību uz kuģiem, kas ir vajadzīgi obligātajām attālās elektroniskās novērošanas sistēmām, ko izmanto, lai kontrolētu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā nozvejas izkraušanas pienākuma īstenošanu;

c)

tādu ierīču iegādi, uzstādīšanu un pārvaldību uz kuģiem, kas ir vajadzīgas obligātai, nepārtrauktai dzinēja jaudas mērīšanai un reģistrēšanai.

3.   Ar šā panta 1. punktā minēto atbalstu var veicināt arī jūras uzraudzību, kā minēts 33. pantā, un sadarbību krasta apsardzes funkciju izpildē, kā minēts 34. pantā.

23. pants

Datu vākšana, pārvaldība, izmantošana un apstrāde zivsaimniecības nozarē un pētniecības un inovācijas programmas

1.   Pamatojoties uz Regulas (ES) 2017/1004 6. pantā minētajiem valsts darba plāniem, EJZAF var atbalstīt bioloģisko, vides, tehnisko un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību, izmantošanu un apstrādi zivsaimniecības nozarē, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 1. un 2. punktā un sīkāk noteikts Regulā (ES) 2017/1004. Turklāt EJZAF var atbalstīt zvejniecības un akvakultūras pētniecības un inovācijas programmas, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 27. pantā.

2.   Šā panta 1. punktā minētais atbalsts veicina 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu.

24. pants

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšana attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem no tālākajiem reģioniem

1.   EJZAF var atbalstīt kompensāciju par papildu izmaksām, kas radušās operatoriem dažu tālāko reģionu zvejas un akvakultūras produktu zvejniecībā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā.

2.   Šā panta 1. punktā minētais atbalsts veicina 14. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu.

3.   Šajā pantā paredzēto atbalstu var piešķirt tikai saskaņā ar 36. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

25. pants

Ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšana un atjaunošana

1.   EJZAF var atbalstīt darbības, kas veicina ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu, tostarp iekšējos ūdeņos.

Šā punkta pirmajā daļā minētais atbalsts veicina 14. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētā konkrētā mērķa sasniegšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētais atbalsts var cita starpā attiekties arī uz:

a)

kompensāciju zvejniekiem par pazaudēto zvejas rīku un jūras piedrazojuma pasīvo savākšanu jūrā;

b)

investīcijām ostās vai citā infrastruktūrā, lai nodrošinātu piemērotas pazaudēto zvejas rīku un jūrā savāktā piedrazojuma pieņemšanas iekārtas;

c)

darbībām, ar kurām jūras vidē sasniedz un saglabā labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā;

d)

tādu telpiskās aizsardzības pasākumu īstenošanu, kas noteikti, ievērojot Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktu;

e)

Natura 2000 teritoriju pārvaldību, atjaunošanu, pārraudzību un uzraudzību, ņemot vērā prioritārās rīcības plānus, kas izveidoti, ievērojot Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu;

f)

sugu aizsardzību saskaņā ar Direktīvām 92/43/EEK un 2009/147/EK, ņemot vērā prioritārās rīcības plānus, kas izveidoti, ievērojot Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu;

g)

iekšējo ūdeņu atjaunošanu saskaņā ar pasākumu programmu, kas noteikta, ievērojot Direktīvas 2000/60/EK 11. pantu.

III NODAĻA

2. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgas akvakultūras darbības un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, tādējādi sekmējot pārtikas nodrošinājumu Savienībā

1. iedaļa

Atbalsta joma

26. pants

Konkrētie mērķi

1.   Šajā nodaļā paredzētais atbalsts attiecas uz intervencēm, kuras palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktos KZP mērķus, īstenojot šādus konkrētus mērķus:

a)

ilgtspējīgu akvakultūras darbību veicināšana, jo īpaši akvakultūras ražošanas konkurētspējas stiprināšana, vienlaikus nodrošinot, ka darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas;

b)

zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības, kvalitātes un pievienotās vērtības veicināšana, kā arī minēto produktu apstrāde.

2.   Atkāpjoties no 13. panta j) punkta, ārkārtas notikumu gadījumos, kas rada būtiskus tirgus traucējumus, šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais atbalsts var attiekties uz:

a)

kompensāciju zvejniecības un akvakultūras nozares operatoriem par zaudētajiem ienākumiem vai papildu izmaksām; un

b)

kompensāciju atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1379/2013 II pielikumā, ar noteikumu, ka minētos produktus uzglabā saskaņā ar minētās Regulas 30. un 31. pantu.

Šā punkta pirmajā daļā minētais atbalsts var būt attiecināms tikai tad, ja Komisija ar īstenošanas lēmumu ir noteikusi ārkārtas notikuma iestāšanos. Izdevumi ir attiecināmi tikai minētajā īstenošanas lēmumā norādītajā laikposmā.

3.   Papildus šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta darbības joma, atbalsts saskaņā ar minēto apakšpunktu var attiekties arī uz intervencēm, kuras veicina akvakultūru, kas nodrošina ekosistēmu pakalpojumus, kā arī uz dzīvnieku veselību un labturību akvakultūrā, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 (32) darbības jomā.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais atbalsts var arī veicināt zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopīgās organizācijas mērķu sasniegšanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 35. pantā, tostarp ražošanas un tirdzniecības plānu mērķu sasniegšanu, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 1379/2013 28. pantā.

2. iedaļa

Īpaši nosacījumi

27. pants

Akvakultūra

Lai sasniegtu šīs regulas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi attiecībā uz akvakultūras darbību veicināšanu, atbalsts ir saskanīgs ar valsts stratēģiskajiem daudzgadu plāniem akvakultūras attīstībai, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 34. panta 2. punktā.

28. pants

Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde

Lai sasniegtu šīs regulas 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktu apstrādi, atbalstu uzņēmumiem, kas nav MVU, piešķir, tikai izmantojot Regulas (ES) 2021/1060 58. pantā paredzētos finanšu instrumentus vai programmu InvestEU saskaņā ar 10. pantu Regulā (ES) 2021/523.

IV NODAĻA

3. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes apgabalos un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību

1. iedaļa

Atbalsta joma

29. pants

Konkrētais mērķis

Šajā nodaļā paredzētais atbalsts attiecas uz intervencēm, kas veicina ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes apgabalos un veicina zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību.

2. iedaļa

Īpaši nosacījumi

30. pants

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

1.   Lai sasniegtu šīs regulas 29. pantā paredzēto konkrēto mērķi, atbalstu īsteno, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kas norādīta Regulas (ES) 2021/1060 31. pantā.

2.   Šā panta atbalsta vajadzībām sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) 2021/1060 32. pantā, nodrošina to, ka kopienas zvejniecības vai akvakultūras reģionos labāk izmanto ilgtspējīgas zilās ekonomikas piedāvātās iespējas un gūst labumu no tām, balstoties uz vides, kultūras, sociālajiem resursiem un cilvēkresursiem un stiprinot tos. Minētās sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas var sniegties no tādām, kas orientētas uz zvejniecību vai akvakultūru, līdz plašākām stratēģijām, kas vērstas uz vietējo kopienu dažādošanu.

V NODAĻA

4. prioritāte. Stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus

1. iedaļa

Atbalsta joma

31. pants

Konkrētais mērķis

Šajā nodaļā paredzētais atbalsts attiecas uz intervencēm, kas palīdz stiprināt ilgtspējīgu jūras un okeānu pārvaldību, veicinot zināšanas par jūru, jūras uzraudzību vai krasta apsardzes sadarbību.

2. iedaļa

Īpaši nosacījumi

32. pants

Zināšanas par jūru

Atbalsts, ko piešķir, lai, veicinot zināšanas par jūru, sasniegtu šīs regulas 31. pantā norādīto konkrēto mērķi, palīdz īstenot darbības, ar kurām ir paredzēts vākt, pārvaldīt un izmantot datus nolūkā uzlabot zināšanas par jūras vides stāvokli, lai tādējādi:

a)

izpildītu uzraudzības un teritoriju noteikšanas un apsaimniekošanas prasības saskaņā ar Direktīvām 92/43/EEK un 2009/147/EK;

b)

atbalstītu jūras telpisko plānošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/89/ES (33); vai

c)

uzlabotu datu kvalitāti un kopīgošanu, izmantojot Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu (EMODnet).

33. pants

Jūras uzraudzība

1.   Lai 31. pantā norādīto konkrēto mērķi sasniegtu, veicinot jūras uzraudzību, atbalsts tiek piešķirts darbībām, kas palīdz sasniegt CISE mērķus.

2.   Atbalsts darbībām, kas minētas šā panta 1. punktā, var veicināt arī Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrādi un īstenošanu saskaņā ar 22. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

34. pants

Krasta apsardzes sadarbība

1.   Atbalsts, ko piešķir, lai, veicinot krasta apsardzes sadarbību, sasniegtu 31. pantā norādīto konkrēto mērķi, palīdz īstenot darbības, kuras valsts iestādes veic, Eiropas līmenī sadarbojoties krasta apsardzes funkciju izpildē, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 (34) 69. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1406/2002 (35) 2.b pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/473 (36) 8. pantā.

2.   Atbalsts darbībām, kas minētas šā panta 1. punktā, var veicināt arī Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu izstrādi un īstenošanu saskaņā ar 22. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

VI NODAĻA

Ilgtspējīga tālāko reģionu attīstība

35. pants

Rīcības plāns tālākajiem reģioniem

Saskaņā ar 8. panta 3. punktu attiecīgās dalībvalstis sagatavo rīcības plānu, iekļaujot to savā programmā, attiecībā uz katru tām piederošo tālāko reģionu un tajā izklāsta:

a)

stratēģiju ilgtspējīgai zvejas izmantošanai un ilgtspējīgas zilās ekonomikas nozaru attīstībai;

b)

galveno paredzēto darbību un attiecīgo finanšu līdzekļu aprakstu, tostarp:

i)

strukturālo atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarei saskaņā ar šo sadaļu;

ii)

24. un 36. pantā minēto kompensāciju par papildu izmaksām, tostarp tās aprēķināšanas metodiku;

iii)

jebkādas citas investīcijas ilgtspējīgā zilajā ekonomikā, kas vajadzīgas, lai panāktu ilgtspējīgu piekrastes attīstību.

36. pants

Kompensācija par papildu izmaksām, kas rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem

1.   Lai īstenotu kompensāciju par papildu izmaksām, kas radušās operatoriem tālāko reģionu zvejas un akvakultūras produktu zvejniecībā, audzēšanā, apstrādē un tirdzniecībā, kā minēts 24. pantā, katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šā panta 6. punktā noteiktajiem kritērijiem katram tālākajam reģionam nosaka uz kompensāciju attiecināmu zvejas un akvakultūras produktu sarakstu un minēto produktu daudzumu.

2.   Sagatavojot 1. punktā minētos sarakstus un nosakot daudzumus, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos faktorus, jo īpaši vajadzību nodrošināt to, lai kompensācija būtu pilnībā saderīga ar KZP noteikumiem.

3.   Kompensāciju nepiešķir par zvejas un akvakultūras produktiem:

a)

kurus nozvejojuši trešās valsts kuģi, izņemot Venecuēlas karoga zvejas kuģus, kas darbojas Savienības ūdeņos, saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2015/1565 (37);

b)

kurus nozvejojuši Savienības zvejas kuģi, kas nav reģistrēti kāda no tālāko reģionu ostām;

c)

kuri importēti no trešām valstīm.

4.   Šā panta 3. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja attiecīgajā tālākajā reģionā esošā apstrādes nozares jauda pārsniedz piegādāto izejvielu daudzumu.

5.   Lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, kompensācijā, ko izmaksā saņēmējiem, kuri veic 1. punktā minētās darbības tālākajos reģionos vai kuriem pieder kuģis, kas reģistrēts kādā no minēto reģionu ostām un veic darbības tajā, ņem vērā:

a)

attiecībā uz katru zvejas vai akvakultūras produktu vai produktu kategoriju – papildu izmaksas, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ; un

b)

visus citus publiskās intervences veidus, kas ietekmē papildu izmaksu līmeni.

6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 62. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un kuros nosaka kritērijus to papildu izmaksu aprēķināšanai, kas rodas attiecīgajam reģionam raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ.

37. pants

Valsts atbalsts kompensācijas par papildu izmaksām īstenošanai

Dalībvalstis var piešķirt papildu finansējumu 24. pantā minētās kompensācijas īstenošanai. Šādos gadījumos dalībvalstis Komisijai paziņo par piešķirto valsts atbalstu, ko Komisija var apstiprināt saskaņā ar šo regulu kā daļu no minētās kompensācijas. Attiecībā uz šādi paziņotu valsts atbalstu uzskata, ka tas paziņots LESD 108. panta 3. punkta pirmā teikuma nozīmē.

38. pants

Izvērtēšana

Veicot Regulas (ES) 2021/1060 45. pantā minēto vidusposma izvērtējumu, Komisija īpaši pārbauda šīs nodaļas noteikumus, tostarp tos, kas saistīti ar kompensāciju par papildu izmaksām.

VII NODAĻA

Noteikumi par īstenošanu dalītā pārvaldībā

1. iedaļa

Atbalsts no EJZAF

39. pants

Kompensācijas aprēķins

Kompensāciju par papildu izmaksām vai negūtajiem ienākumiem un citu kompensāciju, kas paredzēta šajā regulā, piešķir kādā no veidiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/1060 53. panta 1. punkta b) – e) apakšpunktā.

40. pants

Līdzfinansējuma likmju noteikšana

Maksimālā EJZAF līdzfinansējuma likme katram konkrētajam mērķim ir 70 % no attiecināmajiem publiskiem izdevumiem, izņemot 14. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, attiecībā uz kuru tā ir 100 %.

41. pants

Publiskā atbalsta intensitāte

1.   Dalībvalstis piemēro maksimālo atbalsta intensitātes likmi 50 % apmērā no darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, III pielikumā ir izklāstītas īpašas maksimālās atbalsta intensitātes likmes.

3.   Ja viena darbība attiecas uz vairākām rindām III pielikuma 2.–19. rindā, piemēro augstāko maksimālo atbalsta intensitātes likmi.

4.   Ja viena darbība attiecas uz vienu III pielikuma 2.–19. rindu vai uz vairākām un vienlaikus attiecas uz minētā pielikuma 1. rindu, piemēro to maksimālo atbalsta intensitātes likmi, kas minēta 1. rindā.

2. iedaļa

Finanšu pārvaldība

42. pants

Maksājuma termiņa pārtraukšana

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 96. panta 4. punktu Komisija var pārtraukt maksājuma termiņu visam maksājuma pieteikumam vai tā daļai, ja dalībvalsts nav ievērojusi KZP piemērojamos noteikumus, un šī noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums.

2.   Pirms 1. punktā minētās pārtraukšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par noteikumu neievērošanu un dod tai iespēju saprātīgā termiņā iesniegt apsvērumus.

3.   Šā panta 1. punktā minētā pārtraukšana ir samērīga ar noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu noteikumu neievērošanas gadījumus, kas minēti šā panta 1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

43. pants

Maksājumu apturēšana

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 97. panta 3. punktu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem aptur visus programmai paredzētos starpposma maksājumus vai daļu no tiem, ja dalībvalsts ir pieļāvusi KZP piemērojamo noteikumu nopietnu neievērošanu, un šī nopietnā noteikumu neievērošana ietekmē izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, saistībā ar ko pieprasīts starpposma maksājums.

2.   Pirms 1. punktā minētās apturēšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par to, ka Komisija uzskata, ka minētā dalībvalsts ir pieļāvusi KZP piemērojamo noteikumu nopietnu neievērošanu, un dod tai iespēju saprātīgā termiņā iesniegt apsvērumus.

3.   Šā panta 1. punktā minētā apturēšana ir samērīga ar nopietnās noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu nopietnus noteikumu neievērošanas gadījumus, kas minēti šā panta 1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

44. pants

Dalībvalstu veiktas finanšu korekcijas

Regulas 11. panta 2. punktā minēto finanšu korekciju gadījumā dalībvalstis nosaka korekcijas summu, kas ir samērīga ar attiecīgā saņēmēja izdarīto nopietno pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un EJZAF ieguldījuma ietekmi uz minētā saņēmēja saimniecisko darbību.

45. pants

Komisijas veiktas finanšu korekcijas

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 104. panta 5. punktu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu programmā vai daļu no tā, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:

a)

maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad iestājusies kāda no šīs regulas 11. panta 2. punktā minētajām situācijām un attiecīgā dalībvalsts līdz šajā punktā paredzētās korekcijas procedūras uzsākšanai nav to izlabojusi;

b)

maksājuma pieteikumā iekļautos izdevumus ir ietekmējuši gadījumi, kad dalībvalsts ir pieļāvusi KZP noteikumu nopietnu neievērošanu, kuras dēļ ir apturēts maksājums saskaņā ar šīs regulas 43. pantu, un attiecīgā dalībvalsts joprojām nespēj pierādīt, ka tā ir veikusi vajadzīgās koriģējošās darbības, lai turpmāk nodrošinātu piemērojamo KZP noteikumu ievērošanu un izpildi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 63. panta 2. punktā.

2.   Komisija lemj par korekcijas summu, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgā saņēmēja pieļautās nopietnās KZP noteikumu neievērošanas veidu, smagumu, ilgumu un atkārtošanos, un EJZAF ieguldījuma nozīmi attiecīgā saņēmēja saimnieciskajā darbībā.

3.   Ja nav iespējams precīzi noteikt dalībvalsts ar KZP noteikumu nopietnu neievērošanu saistīto izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju saskaņā ar 4. punktu.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu piemērojamās finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritērijus un vienotu likmju vai ekstrapolētu finanšu korekciju piemērošanas kritērijus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

3. iedaļa

Uzraudzība un ziņošana

46. pants

Uzraudzības un izvērtēšanas sistēma

1.   EJZAF kopīgos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas izklāstīti šīs regulas I pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 16. panta 1. punkta otrās daļas a) punktu, 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un 42. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

2.   Komisija saskaņā ar ziņošanas prasību, kas tai noteikta Finanšu regulas 41. panta 3. punkta h) apakšpunkta iii) punktā, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par EJZAF sniegumu. Minētajā ziņojumā Komisija izmanto šīs regulas I pielikumā izklāstītos galvenos snieguma rādītājus.

3.   Papildus vispārīgiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 42. pantā, vadošā iestāde iesniedz Komisijai attiecīgos darbības līmeņa īstenošanas datus, kuros ir ietvertas saņēmēja galvenās iezīmes (vārds/nosaukums, saņēmēja veids, uzņēmuma lielums, dzimums un kontaktinformācija) un atbalstītās darbības iezīmes (konkrētais mērķis, darbības veids, nozare, uz kuru attiecas pasākumi, rādītāju vērtības, darbības progresa stāvoklis, kopējā flotes reģistra numurs, finanšu dati un atbalsta veids). Datus iesniedz līdz katra gada 31. janvārim un 31. jūlijam. Pirmās minēto datu nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās – 2030. gada 31. janvāris.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus, kas sīkāk precizē šā panta 3. punktā minētos konkrētos datus un to iesniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

5.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 62. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumu, pievienojot galvenos snieguma rādītājus, nolūkā pielāgoties plānošanas periodā notikušām izmaiņām.

47. pants

Ziņošana par finansētas darbības rezultātiem

1.   Saņēmēji pēc darbības pabeigšanas un ne vēlāk par galīgo maksājuma pieprasījumu paziņo attiecīgo rezultātu rādītāju vērtību. Vadošā iestāde pārskata tādu rezultātu rādītāju vērtības ticamību, par kuriem saņēmējs paziņojis paralēli galīgajam maksājumam.

2.   Dalībvalstis var atlikt 1. punktā noteiktos termiņus.

III SADAĻA

ATBALSTS TIEŠĀ UN NETIEŠĀ PĀRVALDĪBĀ

I NODAĻA

1. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdens bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu

48. pants

KZP īstenošana

EJZAF atbalsta KZP īstenošanu, izmantojot:

a)

zinātnisko ieteikumu un informācijas sniegšanu, lai veicinātu stabilus un efektīvus zvejniecības pārvaldības lēmumus saskaņā ar KZP, tostarp zinātniskajās struktūrās iesaistot ekspertus;

b)

reģionālo sadarbību saglabāšanas pasākumu jomā, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā, jo īpaši saistībā ar tās 9. un 10. pantā minētajiem daudzgadu plāniem;

c)

Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrādi un īstenošanu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1380/2013 36. pantā un sīkāk noteikts Regulā (EK) Nr. 1224/2009;

d)

saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantu izveidoto konsultatīvo padomju darbību, kuru mērķis ir piedalīties KZP veidošanā un atbalstīt to;

e)

brīvprātīgas iemaksas tādu starptautisku organizāciju darbībās, kuras darbojas zivsaimniecības jomā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 29. un 30. pantu.

49. pants

Tīru un veselīgu jūru un okeānu veicināšana

1.   EJZAF atbalsta tīru un veselīgu jūru un okeānu veicināšanu, tostarp veicot darbības, ar kurām atbalsta Direktīvas 2008/56/EK īstenošanu, un darbības, kas nodrošina atbilstību mērķim sasniegt labu vides stāvokli, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta j) apakšpunktā, un īstenojot Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā.

2.   Atbalsts, kas minēts šā panta 1. punktā, ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā.

II NODAĻA

2. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgas akvakultūras darbības un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, tādējādi veicinot pārtikas nodrošinājumu Savienībā

50. pants

Tirgus izpēte

EJZAF atbalsta zvejas un akvakultūras produktu tirgus izpētes pilnveidošanu un rezultātu izplatīšanu, ko Komisija veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 42. pantu.

III NODAĻA

3. prioritāte. Veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes apgabalos un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību

51. pants

Jūrlietu politika un ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība

EJZAF atbalsta jūrlietu politikas īstenošanu un ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi:

a)

veicinot ilgtspējīgu, mazoglekļa un klimatnoturīgu zilo ekonomiku;

b)

veicinot integrētu jūrlietu politikas vadību un pārvaldību, tostarp izmantojot telpisko plānošanu, jūras baseina stratēģijas un reģionālo sadarbību jūrlietās;

c)

pastiprinot pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu ilgtspējīgā zilajā ekonomikā;

d)

uzlabojot jūrlietu prasmes, zināšanas par okeāniem un ar ilgtspējīgu zilo ekonomiku saistītu sociālekonomisko un vides datu kopīgošanu;

e)

izstrādājot projekta plānus un inovatīvus finanšu instrumentus.

IV NODAĻA

4. prioritāte. Stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus

52. pants

Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls

EJZAF atbalsta EMODnet īstenošanu.

53. pants

Jūras drošība un uzraudzība

EJZAF atbalsta jūras drošības un uzraudzības veicināšanu, tostarp izmantojot datu kopīgošanu, sadarbību starp krasta apsardzēm un starp aģentūrām, un cīņu pret noziedzīgām un nelikumīgām darbībām jūrā.

54. pants

Starptautiskā okeānu pārvaldība

EJZAF atbalsta starptautiskās okeānu pārvaldības politikas īstenošanu, izmantojot:

a)

brīvprātīgas iemaksas starptautiskām organizācijām, kas darbojas okeānu pārvaldības jomā;

b)

brīvprātīgu sadarbību un koordināciju starp starptautiskajiem forumiem, organizācijām, struktūrām un iestādēm Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas, Programmas 2030. gadam un citu attiecīgo starptautisko nolīgumu, vienošanos un partnerību kontekstā;

c)

tādu okeāna partnerību īstenošanu, kas izveidotas starp Savienību un attiecīgajiem okeānu jomas dalībniekiem;

d)

tādu attiecīgu starptautisku nolīgumu, vienošanos un instrumentu īstenošanu, kuru mērķis ir veicināt labāku okeānu pārvaldību, kā arī tādu darbību, pasākumu, rīku un informācijas izstrādi, kas veicina nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus;

e)

tādu attiecīgu starptautisku nolīgumu, pasākumu un rīku īstenošanu, kuru mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju;

f)

starptautisku sadarbību okeānu pētniecības un datu jomā un okeānu pētniecības un datu izstrādi.

V NODAĻA

Noteikumi par īstenošanu tiešā un netiešā pārvaldībā

55. pants

Savienības finansējuma veidi

1.   EJZAF var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā, jo īpaši iepirkuma un dotāciju veidā, ievērojot attiecīgi minētās regulas VII un VIII sadaļu. Tas var sniegt finansējumu arī finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbībās, kā minēts šīs regulas 56. pantā.

2.   Dotāciju priekšlikumu vērtēšanu var veikt neatkarīgi eksperti.

56. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības EJZAF ietvaros īsteno saskaņā ar Regulu (ES) 2021/523 un Finanšu regulas X sadaļu.

57. pants

Komisijas veikta izvērtēšana

1.   Izvērtēšanu veic laikus, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Izvērtēšanu uztic funkcionāli neatkarīgiem iekšējiem vai ārējiem ekspertiem.

2.   III sadaļā paredzētā atbalsta vidusposma izvērtēšanu veic līdz 2024. gada beigām.

3.   Galīgo izvērtējuma ziņojumu par III sadaļā paredzēto atbalstu sagatavo līdz 2031. gada beigām.

4.   Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai sniedz 2. un 3. punktā minētos izvērtējuma ziņojumus.

58. pants

Uzraudzība tiešā un netiešā pārvaldībā

1.   Lai uzraudzītu EJZAF īstenošanas rezultātus tiešā un netiešā pārvaldībā, Komisija izmanto I pielikumā izklāstītos rezultātu un iznākuma rādītājus.

2.   Komisija vāc datus par darbībām, kuras izvēlētas atbalstam tiešā un netiešā pārvaldībā, tostarp par saņēmēja galvenajām iezīmēm un pašu darbību, kā noteikts 46. panta 3. punktā.

59. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu personu vai subjektu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

60. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.   Savienības līdzekļu saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības līdzekļu redzamību, – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar EJZAF, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar EJZAF, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. EJZAF piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā noteiktajām prioritātēm.

61. pants

Attiecināmie subjekti, aktivitātes un izmaksas

1.   Papildus Finanšu regulas 197. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro attiecināmības kritērijus, kas noteikti šā panta 2. un 3. punktā.

2.   Attiecināmi ir šādi subjekti:

a)

tiesību subjekti, kas iedibinājušies dalībvalstī vai darba programmā minētā trešā valstī, saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

b)

tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

3.   Tiesību subjekti, kas iedibinājušies trešā valstī, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties programmā, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.   Tiesību subjekti, kas iedibinājušies trešā valstī, kura nav saistīta ar programmu, savas dalības izmaksas principā sedz paši.

5.   Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un atkāpjoties no tās 193. panta 4. punkta, ņemot vērā šīs regulas novēloto stāšanos spēkā un lai nodrošinātu nepārtrauktību, kā noteikts finansēšanas lēmumā un uz noteiktu laiku saskaņā ar šo regulu atbalstītos pasākumus un ar tiem saistītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja pasākumi ir īstenoti un izmaksas ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

IV SADAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

62. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11., 36., 46. un 65. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no 2021. gada 14. jūlijam līdz 2027. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11., 36., 46. un 65. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 11., 36., 46. un 65. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

63. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Jūrlietu un zvejniecības un akvakultūras fonda komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

64. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/1004

Regulas (ES) 2017/1004 6. pantu groza šādi:

1)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Neskarot savus pašreizējos datu vākšanas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, dalībvalstis vāc datus, īstenojot darba plānu, kas izstrādāts saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu (“valsts darba plāns”). Dalībvalstis savus valsts darba plānus elektroniski iesniedz Komisijai līdz tā gada 15. oktobrim, kas ir pirms gada, no kura valsts darba plāns jāpiemēro, izņemot gadījumu, kad joprojām piemēro spēkā esošo plānu – tādā gadījumā dalībvalstis par to informē Komisiju.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko līdz tā gada 31. decembrim, kas ir pirms gada, no kura valsts darba plāns jāpiemēro, apstiprina 1. punktā minētos valsts darba plānus. Komisija, apstiprinot valsts darba plānus, ņem vērā novērtējumu, ko ZZTEK ir veikusi saskaņā ar 10. pantu. Ja šādā novērtējumā konstatēts, ka valsts darba plāns neatbilst šim pantam vai nenodrošina to, ka dati ir būtiski no zinātniskā viedokļa, vai arī ierosināto metožu un procedūru kvalitāte ir nepietiekama, Komisija to nekavējoties paziņo attiecīgajai dalībvalstij un norāda, kādus grozījumus Komisija uzskata par nepieciešamiem minētajā darba plānā. Pēc tam konkrētā dalībvalsts attiecīgi iesniedz Komisijai pārskatītu valsts darba plānu.”;

2)

pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 1. punktā minēto valsts darba plānu iesniegšanas procedūrām, formātu un termiņiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 25. panta 2. punktā.”

65. pants

Pārejas noteikumi

1.   Programmām un darbībām, kas saņem atbalstu no EJZF 2014.–2020. gada plānošanas periodā, turpina piemērot Regulu (ES) Nr. 508/2014 un jebkuru deleģēto un īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar minēto regulu.

2.   Lai atvieglotu pāreju no atbalsta shēmas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 62. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz nosacījumus, ar kādiem atbalstu, kuru Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu.

3.   Atsauces uz Regulu (ES) Nr. 508/2014 uzskata par atsaucēm uz šo regulu attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu.

66. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra attiecībā uz III sadaļā paredzēto atbalstu tiešā un netiešā pārvaldībā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2021. gada 7. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. LOGAR


(1)  OV C 110, 22.3.2019., 104. lpp.

(2)  OV C 361, 5.10.2018., 9. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja (OV C 116, 31.3.2021., 81. lpp.) un Padomes 2021. gada 14. jūnija nostāja pirmajā lasījumā (OV C 271, 7.7.2021., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2021. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I , 22.12.2020., 11. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva (ES) 2017/159 (2016. gada 19. decembris), ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (Cogeca), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche) (OV L 25, 31.1.2017., 12. lpp.).

(12)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

(14)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(18)  Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(19)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(21)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(22)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(23)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/352 (2017. gada 15. februāris), ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību (OV L 57, 3.3.2017., 1. lpp.).

(28)  Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 973/2001, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/904 (2019. gada 5. jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (OV L 155, 12.6.2019., 1. lpp.).

(30)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208 , 05.08.2002., lpp. 1).

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts) par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.).

(37)  Padomes Lēmums (ES) 2015/1565 (2015. gada 14. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (OV L 244, 19.9.2015., 55. lpp.).


I PIELIKUMS

EJZAF KOPĪGIE RĀDĪTĀJI

GALVENIE SNIEGUMA RĀDĪTĀJI  (1)

REZULTĀTU RĀDĪTĀJI (MĒRVIENĪBA)

IZNĀKUMA RĀDĪTĀJS

CI 01 – izveidotie uzņēmumi

CI 02 – uzņēmumi ar lielāku apgrozījumu

CI 03 – izveidotās darbvietas

CI 04 – saglabātās darbvietas

CI 05 – personas, kas gūst labumu

CI 06 – darbības, ar kurām veicina labu vides stāvokli, tostarp dabas atjaunošanu, saglabāšanu, ekosistēmu aizsardzību, bioloģisko daudzveidību, dzīvnieku veselību un labturību

CI 07 – enerģijas patēriņš, kas rada CO2 emisiju samazinājumu

CI 08 – atbalstīto MVU skaits

CR 01 – jauna ražošanas jauda (tonnas/gadā)

CR 02 – saglabātā akvakultūras ražošana (tonnas/gadā)

CR 03 – izveidotie uzņēmumi (subjektu skaits)

CR 04 – uzņēmumi ar lielāku apgrozījumu (subjektu skaits)

CR 05 – izslēgto kuģu kapacitāte (GT un kW)

CR 06 – izveidotās darbvietas (personu skaits)

CR 07 – saglabātās darbvietas (personu skaits)

CR 08 – personas, kas gūst labumu (personu skaits)

CR 09 – platība, ko aptver ar darbībām, ar kurām veicina labu vides stāvokli, aizsargā, saglabā un atjauno bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas (km2 vai km)

CR 10 – darbības, ar kurām veicina labu vides stāvokli, tostarp dabas atjaunošanu, saglabāšanu, ekosistēmu aizsardzību, bioloģisko daudzveidību, dzīvnieku veselību un labturību (darbību skaits)

CR 11 – subjekti, kas palielina sociālo ilgtspēju (subjektu skaits)

CO 01 – darbību skaits

CI 09 – to zvejas kuģu skaits, kuri aprīkoti ar elektronisko pozīcijas un nozvejas ziņošanas ierīci

CI 10 – vietējo rīcības grupu skaits

CI 11 – atbalstīto mazapjoma piekrastes zvejas kuģu skaits

CI 12 – datu un informācijas platformu izmantošana

CR 12 – “datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas” sistēmas efektivitāte (skala: augsta, vidēja, zema)

CR 13 – sadarbības pasākumi starp ieinteresētajām personām (darbību skaits)

CR 14 – iespējotas inovācijas (jaunu produktu, pakalpojumu, procesu, uzņēmējdarbības modeļu vai metožu skaits)

CR 15 – izveidotie vai uzlabotie kontroles līdzekļi (līdzekļu skaits)

CR 16 – subjekti, kas gūst labumu no veicināšanas un informācijas pasākumiem (subjektu skaits)

CR 17 – subjekti, kas uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti ražošanā un/vai apstrādē (subjektu skaits)

CR 18 – enerģijas patēriņš, kas rada CO2 emisiju samazinājumu (kWh/tonnas vai litri/h)

CR 19 – darbības pārvaldības spēju uzlabošanai (darbību skaits)

CR 20 – radītās investīcijas (EUR)

CR 21 – pieejamās datu kopas un ieteikumi (skaits)

CR 22 – datu un informācijas platformu izmantošana (lapu skatījumu skaits)

 


(1)  EJZAF galvenie snieguma rādītāji, ko Komisija izmantos saskaņā ar ziņošanas prasību, kas tai noteikta Finanšu regulas 41. panta 3. punkta h) apakšpunkta iii) punktā.


II PIELIKUMS

ATBALSTA DALĪTĀ PĀRVALDĪBĀ ORGANIZĒŠANA

POLITIKAS MĒRĶIS

Regulas (ES) 2021/1060 5. pants

EJZAF PRIORITĀTES

EJZAF KONKRĒTAIS MĒRĶIS

FINANSĒŠANAS PLĀNĀ IZMANTOJAMĀ NOMENKLATŪRA

Regulas (ES) 2021/1060 V pielikuma 11.A tabula

Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību, un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās

Veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdens bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu

Stiprināt ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgas zvejas darbības

1.1.1.

Visas darbības, izņemot tās, ko atbalsta saskaņā ar 17. un 19. pantu

1.1.2.

Darbības, ko atbalsta saskaņā ar 17. un 19. pantu

Palielināt energoefektivitāti un samazināt CO2 emisijas, nomainot vai modernizējot zvejas kuģu dzinējus

1.2.

Veicināt zvejas kapacitātes pielāgošanu zvejas iespējām zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumos, un palīdzēt nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni gadījumos, kad uz laiku tiek pārtrauktas zvejas darbības

1.3.

 

 

Veicināt efektīvu zivsaimniecības kontroli un noteikumu izpildi, tostarp cīņu pret NNN zveju, kā arī uzticamus datus, lai varētu pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus

1.4.

Veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem no tālākajiem reģioniem

1.5.

Veicināt ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu

1.6.

Veicināt ilgtspējīgas akvakultūras darbības un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, tādējādi veicinot pārtikas nodrošinājumu Savienībā

Veicināt ilgtspējīgas akvakultūras darbības, jo īpaši akvakultūras ražošanas konkurētspējas stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot, ka darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas

2.1.

 

 

Veicināt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, kvalitāti un pievienoto vērtību, kā arī minēto produktu apstrādi

2.2.

Stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus

Stiprināt ilgtspējīgu jūras un okeāna pārvaldību, veicinot zināšanas par jūru, jūras uzraudzību vai sadarbību krasta apsardzes jomā

4.1.

Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību

Veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes apgabalos un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību

Veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes apgabalos un veicināt ilgtspējīgu zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību

3.1.

 

Tehniskā palīdzība

5.1.

5.2.


III PIELIKUMS

ATBALSTA DALĪTĀ PĀRVALDĪBĀ ĪPAŠAS MAKSIMĀLĀS INTENSITĀTES LIKMES

RINDAS NUMURS

ĪPAŠĀ DARBĪBAS KATEGORIJA

MAKSIMĀLĀ ATBALSTA INTENSITĀTES LIKME

1.

Darbības, ko atbalsta saskaņā ar 17., 18. un 19. pantu

40 %

2.

Šādas darbības, kas veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētā nozvejas izkraušanas pienākuma īstenošanu:

 

darbības, ar kurām uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu,

100 %

darbības, ar kurām uzlabo zvejas ostu, izsoles namu, izkraušanas vietu un patvēruma vietu infrastruktūru, lai atvieglotu nevēlamu nozveju izkraušanu un uzglabāšanu,

75 %

darbības, ar kurām atvieglo tādu nevēlamu nozveju tirdzniecību, kas gūtas no komerciāliem krājumiem un izkrautas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1379/2013 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

75 %

3.

Darbības, kuru mērķis ir uzlabot veselības, drošības un darba apstākļus uz zvejas kuģiem, izņemot tās darbības, ko atbalsta saskaņā ar 19. pantu

75 %

4.

Darbības, ko veic tālākajos reģionos

85 %

5.

Darbības, ko veic nomaļajās Grieķijas salās un Horvātijas salās – Dugi Otokā (Dugi Otok), Visā (Vis), Mļetā (Mljet) un Lastovā (Lastovo)

85 %

6.

Darbības, ko atbalsta saskaņā ar 22. pantu

85 %

7.

Darbības saistībā ar mazapjoma piekrastes zveju

100 %

8.

Darbības, kuru veikšanai saņēmējs ir publisko tiesību subjekts vai uzņēmums, kam uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā minēts LESD 106. panta 2. punktā, ja atbalstu piešķir šādu pakalpojumu sniegšanai

100 %

9.

Darbības, kuras ir saistītas ar 39. pantā minēto kompensāciju

100 %

10.

Darbības, kuras atbalsta saskaņā ar 23. un 25. pantu un saskaņā ar 4. prioritāti

100 %

11.

Darbības, kas saistītas ar tādu pārredzamu sistēmu projektēšanu, izstrādi, uzraudzību, izvērtēšanu vai pārvaldību, kas paredzētas, lai dalībvalstis varētu apmainīties ar zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu

100 %

12.

Darbības, kas saistītas ar vietējo rīcības grupu kārtējām izmaksām

100 %

13.

Darbības, kuras atbalsta saskaņā ar 30. pantu un kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

i)

tās ir īstenotas kopīgās interesēs;

ii)

tām ir kolektīvs atbalsta saņēmējs; vai

iii)

tām attiecīgā gadījumā ir inovatīvas iezīmes vietējā līmenī, un tās nodrošina publisku piekļuvi saviem rezultātiem.

100 %

14.

Darbības, kas nav iekļautas 13. rindā, kuras atbilst visiem šādiem kritērijiem:

i)

tās ir īstenotas kopīgās interesēs;

ii)

tām ir kolektīvs atbalsta saņēmējs;

iii)

tām ir inovatīvas iezīmes vai tās nodrošina publisku piekļuvi saviem rezultātiem.

100 %

15.

Darbības, ko īsteno ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas

75 %

16.

Finanšu instrumenti, izņemot tos finanšu instrumentus, kas saistīti ar 1. rindā minētajām darbībām

100 %

17.

Darbības, ar ko sniedz atbalstu, lai MVU īstenotu ilgtspējīgu akvakultūru

60 %

18.

Darbības, ar ko atbalsta inovatīvus produktus, procesus vai aprīkojumu zvejniecības, akvakultūras un apstrādes jomā

75 %

19.

Darbības, ko īsteno zvejnieku organizācijas vai citi kolektīvi atbalsta saņēmēji

60 %


IV PIELIKUMS

INTERVENCES VEIDI

Nr.

INTERVENCES VEIDS

KLIMATA KOEFICIENTS

VIDES KOEFICIENTS

1.

Negatīvās ietekmes mazināšana un/vai pozitīvas ietekmes uz vidi veicināšana un laba vides stāvokļa veicināšana

100 %

100 %

2.

Apstākļu veicināšana ekonomiski dzīvotspējīgām, konkurētspējīgām un pievilcīgām zvejniecības, akvakultūras un apstrādes nozarēm

40 %

40 %

3.

Klimatneitralitātes veicināšana

100 %

100 %

4.

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana

100 %

100 %

5.

Zvejas darbību pilnīga izbeigšana

100 %

100 %

6.

Laba vides stāvokļa veicināšana, īstenojot un uzraugot aizsargājamās jūras teritorijas, tostarp Natura 2000

100 %

100 %

7.

Kompensācija par negaidītiem vides, klimata vai sabiedrības veselības notikumiem

0 %

0 %

8.

Kompensācija par papildu izmaksām tālākajos reģionos

0 %

0 %

9.

Dzīvnieku veselība un labturība

40 %

40 %

10.

Kontrole un noteikumu izpilde

40 %

100 %

11.

Datu vākšana un analīze, un zināšanu par jūru veicināšana

100 %

100 %

12.

Jūras uzraudzība un drošums

40 %

40 %

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

13.

Sabiedrības virzītās vietējās attīstības sagatavošanas darbības

0 %

0 %

14.

Sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas īstenošana

40 %

40 %

15.

Sabiedrības virzītās vietējās attīstības kārtējās izmaksas un aktivizēšana

0 %

0 %

Tehniskā palīdzība

16.

Tehniskā palīdzība

0 %

0 %


V PIELIKUMS

KATRAI DALĪBVALSTIJ NO EJZAF PAREDZĒTIE KOPĒJIE RESURSI LAIKPOSMAM NO 2021. GADA 1. JANVĀRA LĪDZ 2027. GADA 31. DECEMBRIM

 

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

KOPĀ

KOPĀ

649 646 302

867 704 926

833 435 808

798 047 503

707 757 512

721 531 085

732 876 864

5 311 000 000

BE

4 925 394

6 578 640

6 318 823

6 050 521

5 365 973

5 470 400

5 556 420

40 266 171

BG

10 390 512

13 878 165

13 330 060

12 764 057

11 319 949

11 540 245

11 721 710

84 944 698

CZ

3 670 269

4 902 222

4 708 614

4 508 683

3 998 577

4 076 392

4 140 492

30 005 249

DK

24 582 747

32 834 129

31 537 379

30 198 278

26 781 687

27 302 881

27 732 208

200 969 309

DE

25 908 996

34 605 542

33 238 833

31 827 487

28 226 569

28 775 883

29 228 372

211 811 682

EE

11 912 962

15 911 637

15 283 223

14 634 286

12 978 583

13 231 157

13 439 212

97 391 060

IE

17 414 773

23 260 170

22 341 533

21 392 895

18 972 532

19 341 754

19 645 895

142 369 552

EL

45 869 836

61 266 389

58 846 736

56 348 059

49 972 919

50 945 434

51 746 530

374 995 903

ES

137 053 465

183 056 482

175 826 854

168 361 115

149 312 971

152 218 730

154 612 307

1 120 441 924

FR

69 372 651

92 658 097

88 998 661

85 219 712

75 578 071

77 048 886

78 260 448

567 136 526

HR

29 808 019

39 813 303

38 240 917

36 617 179

32 474 362

33 106 342

33 626 925

243 687 047

IT

63 388 749

84 665 656

81 321 871

77 868 885

69 058 907

70 402 853

71 509 909

518 216 830

CY

4 685 786

6 258 605

6 011 428

5 756 178

5 104 932

5 204 279

5 286 114

38 307 322

LV

16 498 239

22 035 996

21 165 707

20 266 995

17 974 015

18 323 805

18 611 939

134 876 696

LT

7 484 030

9 996 101

9 601 315

9 193 636

8 153 481

8 312 155

8 442 859

61 183 577

LU

HU

4 612 763

6 161 072

5 917 747

5 666 475

5 025 378

5 123 176

5 203 735

37 710 346

MT

2 669 689

3 565 790

3 424 963

3 279 536

2 908 494

2 965 097

3 011 721

21 825 290

NL

11 978 187

15 998 755

15 366 900

14 714 410

13 049 642

13 303 600

13 512 794

97 924 288

AT

821 763

1 097 594

1 054 246

1 009 482

895 270

912 693

927 046

6 718 094

PL

62 675 756

83 713 340

80 407 168

76 993 019

68 282 136

69 610 965

70 705 569

512 387 953

PT

46 307 271

61 850 651

59 407 923

56 885 418

50 449 481

51 431 271

52 240 007

378 572 022

RO

19 871 141

26 541 038

25 492 826

24 410 382

21 648 625

22 069 926

22 416 967

162 450 905

SI

2 927 095

3 909 597

3 755 191

3 595 743

3 188 925

3 250 985

3 302 105

23 929 641

SK

1 862 388

2 487 512

2 389 271

2 287 821

2 028 980

2 068 465

2 100 991

15 225 428

FI

8 777 254

11 723 405

11 260 401

10 782 276

9 562 384

9 748 476

9 901 766

71 755 962

SE

14 176 567

18 935 038

18 187 218

17 414 975

15 444 669

15 745 235

15 992 823

115 896 525


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

13.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/50


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1140

(2021. gads 5. maijs),

ar kuru groza Deleģēto regulu (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 67. pantu un 272. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 (2) ir izklāstīti noteikumi, kas Regulu (ES) 2016/429 papildina attiecībā uz noteiktu sarakstā norādītu slimību, jo īpaši A, B un C kategorijas slimību, profilaksi un kontroli saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1882 (3). Konkrētāk, Deleģētā regula (ES) 2020/687 paredz ierobežojumus un nosacījumus, kas attiecas uz dzīvnieku un to produktu pārvietošanu ierobežojumu zonās un no tām un ir daļa no A kategorijas slimību izplatīšanās kontroles pasākumiem.

(2)

Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 paredzētie noteikumi papildina Regulas (ES) 2016/429 noteikumus. Tie ietver dažādus to pasākumu tehniskos aspektus, kas jāveic, ja ir aizdomas par Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām slimībām vai tās ir apstiprinātas. Tā kā minētie noteikumi ir savstarpēji saistīti, tie ir vienkopus noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2020/687. Skaidrības labad un lai nodrošinātu to efektīvu piemērošanu, ir lietderīgi arī noteikumus, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2020/687, noteikt vienā deleģētā aktā, kas paredz visaptverošu tehnisko pasākumu kopumu relevanto sarakstā norādīto slimību kontrolei.

(3)

Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 3. punktā ir paredzēta iespēja kompetentajai iestādei lemt par to, vai konkrētos apstākļos noteikt ierobežojumu zonu. Minētā panta pašreizējais formulējums varētu būt maldinošs, jo tas varētu tikt interpretēts dažādi. Tādēļ minētais pants būtu jāgroza, lai skaidri noteiktu minēto iespēju.

(4)

Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 paredzētajiem slimību kontroles pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem ar saistītajiem riskiem. Tāpēc, ņemot vērā A kategorijas slimībai relevantās sarakstā norādītās dzīvnieku sugas, ierobežojumiem un nosacījumiem būtu jāattiecas tikai uz tādu sugu dzīvniekiem un to produktiem, kas rada konkrētas A kategorijas slimības izplatīšanās risku.

(5)

Deleģētās regulas (ES) 2020/687 22. panta 5. punktā noteikts pienākums izdot veterināro sertifikātu, kas paredzēts tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanai, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā un kurus pārvieto ārpus tās, taču nav norādītas dzīvnieku sugas, uz kurām attiecas minētais noteikums. Tāpēc minētais punkts būtu jāgroza, lai šo pienākumu attiecinātu tikai uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri pieder pie sugām, kas attiecībā uz relevanto A kategorijas slimību norādītas sarakstā.

(6)

Regulas (ES) 2016/429 272. panta 2. punktā ir izklāstīti pārejas pasākumi, kas saistīti ar vairāku spēkā esošo direktīvu, konkrēti Padomes Direktīvas 92/66/EEK (4), 2000/75/EK (5), 2001/89/EK (6),2002/60/EK (7), 2003/85/EK (8) un 2005/94/EK (9), atcelšanu. Konkrētāk, tajā ir paredzēta iespēja trīs gadus pēc minētās regulas piemērošanas dienas vai līdz agrākam datumam, ko nosaka deleģētajā aktā, tās attiecīgo pantu vietā turpināt piemērot minētās direktīvas. Saskaņā ar minēto noteikumu Deleģētās regulas (ES) 2020/687 112. pants paredz, ka Direktīva 92/66/EEK, 2001/89/EK, 2003/85/EK un 2005/94/EK jābeidz piemērot no 2021. gada 21. aprīļa, jo minētajā deleģētajā regulā ir noteikumi, kas atbilst noteikumiem, kuri iepriekš bija noteikti minētajās direktīvās.

(7)

Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 ir izklāstīti arī noteikumi par slimību kontroles pasākumiem attiecībā uz visām A kategorijas slimībām, arī Āfrikas cūku mēri. Tāpēc Deleģētās regulas (ES) 2020/687 112. pants būtu jāgroza, lai to direktīvu sarakstam, kas no 2021. gada 14. jūlija vairs nav piemērojamas, pievienotu Direktīvu 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri.

(8)

Turklāt Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (10) paredz noteikumus par uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” attiecībā uz noteiktām sarakstā norādītām slimībām, arī infekciozā katarālā drudža vīrusa infekciju. Minētos noteikumus piemēros no 2021. gada 21. aprīļa. Tāpēc lai izvairītos no tādu spēkā esošo noteikumu dublēšanās un neatbilstības, kuri attiecas uz infekciozā katarāla drudža uzraudzību, izskaušanu un statusu “brīvs no slimības” Savienībā, Deleģētās regulas (ES) 2020/687 112. pants būtu jāgroza, to direktīvu sarakstam, kas no 2021. gada 14. jūlija vairs nav piemērojamas, pievienojot Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai.

(9)

Deleģētās regulas (ES) 2020/687 27. pantā ir noteikti aizliegumi, kas kompetentajai iestādei A kategorijas slimību uzliesmojuma gadījumā jāīsteno aizsardzības un uzraudzības zonās, lai kontrolētu slimības izplatīšanos. Minētie aizliegumi ir uzskaitīti minētās deleģētās regulas VI pielikumā. Tomēr aizliegums pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumus no aizsardzības un uzraudzības zonām ir nepilnīgs, jo tas attiecas tikai uz noteiktiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Tas varētu radīt risku, ka minētajā deleģētājā regulā paredzēto slimību kontroles pasākumu īstenošanas laikā izplatās attiecīgās slimības. Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VI pielikumā būtu jāprecizē, ka jebkāda dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošana no aizsardzības un uzraudzības zonām ir aizliegta.

(10)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2020/687 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Deleģēto regulu (ES) 2020/687 piemēro no 2021. gada 21. aprīļa. Juridiskās noteiktības labad šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) 2020/687 groza šādi:

1.

regulas 21. panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“3.   Atkāpjoties no 1. punkta un veikusi riska novērtēšanu, kurā ņemts vērā slimības profils, kompetentā iestāde var nolemt ierobežojumu zonu nenoteikt, ja kādas A kategorijas slimības uzliesmojums notiek šādās vietās:”;

2.

regulas 22. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   No sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir ierobežojumu zonā un kurus pārvieto ārpus tās, līdzi dots ir veterinārais sertifikāts, ko izdevis oficiāls veterinārārsts un kur deklarēts, ka tos projām no ierobežojumu zonas pārvietot ir atļauts ar nosacījumiem, ko saskaņā ar šo nodaļu noteikusi kompetentā iestāde.”;

3.

regulas 112. pantu aizstāj ar šādu:

“112. pants

Atcelšana

1.   Direktīvu 92/66/EEK, 2001/89/EK, 2003/85/EK un 2005/94/EK, kā arī uz to pamata pieņemtos tiesību aktus beidz piemērot no 2021. gada 21. aprīļa.

2.   Direktīvu 2000/75/EK un 2002/60/EK, kā arī uz to pamata pieņemtos tiesību aktus beidz piemērot no 2021. gada 14. jūlija.”

4.

Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gads 5. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 64. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (2018. gada 3. decembris) par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 92/66/EEK (1992. gada 14. jūlijs), ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei (OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp.).

(5)  Padomes Direktīva 2000/75/EK (2000. gada 20. novembris), ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai (OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 2001/89/EK (2001. gada 23. oktobris) par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.).

(7)  Padomes Direktīva 2002/60/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 2003/85/EK (2003. gada 29. septembris) par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 2005/94/EK (2005. gada 20. decembris), ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/689 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 211. lpp.).


PIELIKUMS

Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VI pielikuma tabulu aizstāj ar šādu:

AR A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM1 SAISTĪTI AIZLIEGUMI, KAS SKAR DARBĪBAS AR DZĪVNIEKIEM UN PRODUKTIEM

FMD

RP

RVFV

LSD

CBPP

SPGP

PPR

CCPP

CSF

ASF

AHS

GLAND

HPAI

NCD

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pārvietošana uz ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

Sarakstā norādīto sugu medījumdzīvnieku krājumu atjaunošana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku pulcēšana gadatirgos, tirgos, izstādēs un citos pasākumos, arī šo sugu vākšana un izkliede

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūtas spermas, oocītu un embriju pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X2

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

Spermas, oocītu un embriju ievākšana no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NP

NA

NA

NA

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ambulatorā mākslīgā apsēklošana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

Turētu sarakstā norādīto sugu dzīvnieku ambulatorā lecināšana

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

NA

NA

Inkubējamo olu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

No sarakstā norādīto sugu turētiem un savvaļas dzīvniekiem iegūtas svaigas gaļas, izņemot subproduktus, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošām kautuvēm vai medījumdzīvnieku gaļas apstrādes objektiem

X

X

X

NP

NP

X

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

AR A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM1 SAISTĪTI AIZLIEGUMI, KAS SKAR DARBĪBAS AR DZĪVNIEKIEM UN PRODUKTIEM (turpin.)

FMD

RP

RVFV

LSD

CBPP

SPGP

PPR

CCPP

CSF

ASF

AHS

GLAND

HPAI

NCD

No sarakstā norādīto sugu turētiem un savvaļas dzīvniekiem iegūtu subproduktu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošām kautuvēm vai medījumdzīvnieku gaļas apstrādes objektiem

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NP

NA

X

X

Tādu gaļas produktu, kas iegūti no sarakstā norādīto sugu dzīvnieku svaigas gaļas, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

NP

NP

NP

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

No turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem iegūta svaigpiena un jaunpiena pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

NP

X

X

NP

NA

NA

NP

NA

NA

NA

Piena produktu un uz jaunpiena bāzētu produktu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

X

X

X

X

NP

X

X

NP

NA

NA

NP

NA

NA

NA

Pārtikas olu pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

NA

X

X

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas iegūti no turētiem sarakstā norādīto sugu dzīvniekiem, pārvietošana no ierobežojumu zonā esošiem objektiem, izņemot mirušu dzīvnieku visu ķermeni vai to daļas

Kūtsmēsli, arī izlietoti pakaiši

X

X

X

X

NP

X

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

Ādas, vilna, sari un spalvas

X

X

X

X

NP

X

X

NP

X

X

NP

NA

X

X

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, izņemot kūtsmēslus, arī izlietotus pakaišus, un ādas, vilnu, sarus un spalvas

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

NA

X

X

AR A KATEGORIJAS SLIMĪBĀM1 SAISTĪTI AIZLIEGUMI, KAS SKAR DARBĪBAS AR DZĪVNIEKIEM UN PRODUKTIEM (turpin.)

FMD

RP

RVFV

LSD

CBPP

SPGP

PPR

CCPP

CSF

ASF

AHS

GLAND

HPAI

NCD

Aizsardzības zonā iegūtu augu izcelsmes barības sastāvdaļu un salmu pārvietošana

X

X

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NP

NA

NP

NP

PIEZĪMES

1

A kategorijas slimību nosaukumu saīsinājumi saskaņā ar II pielikumu.

2

Tikai oocīti un embriji.

NA

=

nepiemēro.

X

=

aizliegums.

NP

=

nav aizliegts.


13.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/55


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1141

(2021. gada 12. jūlijs),

ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas cūkas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2) tika pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, un tajā izklāstīti īpaši Āfrikas cūku mēra kontroles pasākumi, kuri attiecīgās regulas I pielikumā norādītajām dalībvalstīm (“attiecīgās dalībvalstis”) ierobežotu laiku jāpiemēro minētajā pielikumā norādītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās.

(3)

Apgabali, kuri kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, tika noteikti, balstoties uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā. Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1090 (3) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Polijā un Slovākijā.

(4)

Jebkuri grozījumi attiecībā uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā būtu izdarāmi, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju apgabalos, kurus skāris Āfrikas cūku mēris, kopējo šīs slimības epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī, tās tālākas izplatīšanās riska līmeni, zinātniski pamatotos principus un kritērijus ģeogrāfiskā zonējuma noteikšanai sakarā ar Āfrikas cūku mēri un Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (4). Sagatavojot šādus grozījumus, būtu jāņem vērā arī tādi starptautiskie standarti kā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (5) un pamatojums attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktajam zonējumam.

(5)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2021/1090 pieņemšanas dienas ir bijuši jauni Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā Polijā un kādai savvaļas cūkai Slovākijā.

(6)

2021. gada jūnijā un jūlijā vairāki Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā tika konstatēti Polijā, Semjatičes, Suleņcinas, Vshovas un Žagaņas apriņķī, proti, apgabalos, kuri patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas. Šie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Polijas apgabali, kuri patlaban minētajā pielikumā norādīti kā II līmeņa ierobežojumu zonas un kurus skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zonas, un, lai ņemtu vērā šos nesenos uzliesmojumus, ir jāpārskata arī II līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas.

(7)

Turklāt 2021. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots turētu cūku populācijā Polijā, Olštinas apriņķī, proti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā III līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš patlaban norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona.Šis jaunais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kas minētajā pielikumā norādīts kā III līmeņa ierobežojumu zona un ko skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā II līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata arī II līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas.

(8)

Turklāt 2021. gada jūlijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts turētu cūku populācijā Polijā, Novi Tomislas apriņķī, proti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un kuru skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā III līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata arī I līmeņa ierobežojumu zonu pašreizējās robežas.

(9)

Turklāt 2021. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika novērots kādai savvaļas cūkai Slovākijā, Popradas apriņķī, proti, apgabalā, kurš patlaban Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kurš patlaban norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona. Šis jaunais Āfrikas cūku mēra gadījums kādai savvaļas cūkai paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Slovākijas apgabals, kurš patlaban minētajā pielikumā norādīts kā I līmeņa ierobežojumu zona un atrodas pavisam tuvu apgabalam, kas minētajā pielikumā norādīts kā II līmeņa ierobežojumu zona un ko skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad minētajā pielikumā būtu jānorāda kā II līmeņa, nevis kā I līmeņa ierobežojumu zona, un, lai ņemtu vērā šo neseno uzliesmojumu, ir jāpārskata arī I līmeņa ierobežojumu zonas pašreizējās robežas.

(10)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem turētu cūku populācijā Polijā un kādai savvaļas cūkai Slovākijā un ņemot vērā pašreizējo Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko situāciju Savienībā, minētajās dalībvalstīs noteiktais zonējums ir atkārtoti novērtēts un atjaunināts. Turklāt arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi ir atkārtoti novērtēti un atjaunināti. Šīs pārmaiņas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā.

(11)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā situācijā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar minētās slimības izplatīšanos saistītos riskus, Polijā un Slovākijā būtu jānosaka jaunas, pietiekami plašas ierobežojumu zonas, kuras attiecīgi kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas būtu jānorāda Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā. Situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Savienībā ir ļoti dinamiska, tāpēc, nosakot šādas jaunas ierobežojumu zonas, ir ņemta vērā situācija apkārtējos apgabalos.

(12)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Savienībā, ir svarīgi, lai grozījumi, kas ar šo īstenošanas regulu izdarāmi Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumā, stātos spēkā pēc iespējas drīzāk.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 129, 15.4.2021., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1090 (2021. gada 2. jūlijs), ar kuru groza I pielikumu Īstenošanas regulai (ES) 2021/605, ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri (OV L 236, 5.7.2021., 10. lpp.).

(4)  Darba dokuments SANTE/7112/2015/Rev. 3 “Principles and criteria for geographically defining ASF regionalisation”. https://ec.europa.eu/food/animals/animal-diseases/control-measures/asf_en.

(5)  OIE Terrestrial Animal Health Code, 28. izdevums, 2019. gads. I sējuma ISBN: 978-92-95108-85-1; II sējuma ISBN: 978-92-95108-86-8. https://www.oie.int/standard-setting/terrestrial-code/access-online/.


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/605 I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMU ZONAS

I DAĻA

1.   Vācija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Alt Zauche-Wußwerk,

Gemeinde Byhleguhre-Byhlen,

Gemeinde Märkische Heide, mit den Gemarkungen Alt Schadow, Neu Schadow, Pretschen, Plattkow, Wittmannsdorf, Schuhlen-Wiese, Bückchen, Kuschkow, Gröditsch, Groß Leuthen, Leibchel, Glietz, Groß Leine, Dollgen, Krugau, Dürrenhofe, Biebersdorf und Klein Leine,

Gemeinde Neu Zauche,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Groß Liebitz, Guhlen, Mochow und Siegadel,

Gemeinde Spreewaldheide,

Gemeinde Straupitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Lietzen westlich der L 37,

Gemeinde Falkenhagen (Mark) westlich der L 37,

Gemeinde Zeschdorf westlich der L 37,

Gemeinde Lindendorf mit der Gemarkung Dolgelin – westlich der L 37,

Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Müncheberg, Eggersdorf bei Müncheberg und Hoppegarten bei Müncheberg,

Gemeinde Neulewin,

Gemeinde Bliesdorf mit den Gemarkungen Kunersdorf und Bliesdorf,

Gemeinde Neutrebbin mit den Gemarkungen Neutrebbin und Alttrebbin westlich der L 34 und Altelewin westlich und nordöstlich der L 33,

Gemeinde Märkische Höhe mit den Gemarkungen Reichenberg und Batzlow,

Gemeinde Wriezen mit den Gemarkungen Haselberg, Frankenfelde, Schulzendorf, Lüdersdorf, Biesdorf, Rathsdorf, Wriezen, Altwriezen, Beauregard, Eichwerder und Jäckelsbruch,

Gemeinde Oderaue mit den Gemarkungen Neuranft, Neuküstrinchen, Neurüdnitz, Altwustrow, Neuwustrow und Zäckericker Loose, Altreetz, Altmädewitz und Neumädewitz,

Gemeinde Buckow (Märkische Schweiz),

Gemeinde Strausberg mit den Gemarkungen Hohenstein und Ruhlsdorf,

Gemeine Garzau-Garzin,

Gemeinde Waldsieversdorf,

Gemeinde Rehfelde mit der Gemarkung Werder,

Gemeinde Reichenow-Mögelin,

Gemeinde Prötzel mit den Gemarkungen Harnekop, Sternebeck und Prötzel östlich der B 168 und der L35,

Gemeinde Oberbarnim,

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Storkow (Mark),

Gemeinde Wendisch Rietz,

Gemeinde Reichenwalde,

Gemeinde Diensdorf-Radlow,

Gemeinde Bad Saarow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf mit den Gemarkungen Buckow, Glienicke, Behrensdorf, Ahrensdorf, Herzberg, Görzig, Pfaffendorf, Sauen, Wilmersdorf (G), Neubrück, Drahendorf, Alt Golm,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Briescht, Kossenblatt, Werder, Görsdorf (B), Giesendorf, Wulfersdorf, Falkenberg (T), Lindenberg,

Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Demnitz, Steinhöfel, Hasenfelde, Ahrensdorf, Heinersdorf, Tempelberg,

Gemeinde Langewahl,

Gemeinde Berkenbrück,

Gemeinde Briesen (Mark) mit den Gemarkungen Wilmersdorf, Falkenberg, Alt Madlitz, Madlitz Forst, Kersdorf, Briesen, Neubrück Forst,

Gemeinde Jacobsdorf mit den Gemarkungen Petersdorf und Jacobsdorf westlich der L 37,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Jänschwalde,

Gemeinde Peitz,

Gemeinde Tauer,

Gemeinde Turnow-Preilack,

Gemeinde Drachhausen,

Gemeinde Schmogrow-Fehrow,

Gemeinde Drehnow,

Gemeinde Guben mit der Gemarkung Schlagsdorf,

Gemeinde Schenkendöbern mit den Gemarkungen Grabko, Kerkwitz, Groß Gastrose,

Gemeinde Teichland,

Gemeinde Dissen-Striesow,

Gemeinde Heinersbrück,

Gemeinde Briesen,

Gemeinde Forst mit den Gemarkungen Briesníg, Weißagk, Bohrau, Naundorf, Mulknitz, Klein Jamno, Forst (Lausitz) und Groß Jamno,

Gemeinde Wiesengrund,

Gemeinde Groß Schacksdorf-Simmersdorf mit der Gemarkung Simmersdorf,

Gemeinde Neiße-Malxetal mit den Gemarkungen Jocksdorf, Klein Kölzig und Groß Kölzig,

Gemeinde Tschernitz mit der Gemarkung Wolfshain,

Gemeinde Felixsee,

Gemeinde Spremberg mit den Gemarkungen Lieskau, Schönheide, Graustein, Türkendorf, Groß Luja, Wadelsdorf, Hornow, Sellessen, Spremberg, Bühlow,

Gemeinde Neuhausen/Spree mit den Gemarkungen Kathlow, Haasow, Sergen, Roggosen, Gablenz, Komptendorf, Laubsdorf, Koppatz, Neuhausen, Drieschnitz, Kahsel, Bagenz,

Stadt Cottbus mit den Gemarkungen Dissenchen, Döbbrick, Merzdorf, Saspow, Schmellwitz, Sielow, Willmersdorf,

Bundesland Sachsen:

Landkreis Bautzen

Gemeinde Großdubrau: Ortsteile Commerau, Göbeln, Jetscheba, Kauppa, Särchen, Spreewiese,

Gemeinde Hochkirch: Ortsteile Kohlwesa, Niethen, Rodewitz, Wawitz, Zschorna,

Gemeinde Königswartha: Ortsteil Oppitz,

Gemeinde Lohsa: Ortsteile Dreiweibern, Driewitz, Friedersdorf, Hermsdorf/Spree, Lippen, Litschen, Lohsa, Riegel, Tiegling, Weißkollm,

Gemeinde Malschwitz: Ortsteile Baruth, Brießnitz, Brösa, Buchwalde, Cannewitz, Dubrauke, Gleina, Guttau, Halbendorf/Spree, Kleinsaubernitz, Lieske, Lömischau, Neudorf/Spree, Preititz, Rackel, Ruhethal, Wartha,

Gemeinde Radibor: Ortsteile Droben, Lippitsch, Milkel, Teicha, Wessel,

Gemeinde Spreetal,

Gemeinde Weißenberg,

Landkreis Görlitz:

Gemeinde Boxberg/O.L., sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Görlitz südlich der Bundesautobahn A4 mit den Ortsteilen Biesnitz, Deutsch Ossig, Historische Altstadt, Innenstadt, Klein Neundorf, Klingewalde, Königshufen, Kunnerwitz, Ludwigsdorf, Nikolaivorstadt, Rauschwalde, Schlauroth, Südstadt, Weinhübel,

Gemeinde Groß Düben, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Hohendubrau, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Kodersdorf, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Königshain,

Gemeinde Löbau: Ortsteile Altcunnewitz, Bellwitz, Dolgowitz, Glossen, Kittlitz, Kleinradmeritz, Krappe, Lautitz, Mauschwitz, Neucunnewitz, Neukittlitz, Oppeln, Rosenhain,

Gemeinde Markersdorf: Ortsteile Holtendorf, Markersdorf, Pfaffendorf,

Gemeinde Mücka, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Reichenbach/O.L.: Ortsteile Biesig, Borda, Dittmannsdorf, Feldhäuser, Goßwitz, Krobnitz, Lehnhäuser, Löbensmüh, Mengelsdorf, Meuselwitz, Oehlisch, Stadt Reichenbach/O.L., Reißaus, Schöps, Zoblitz,

Gemeinde Schleife, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Schöpstal, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Trebendorf, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Vierkirchen, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Waldhufen, sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Weißwasser/O.L., sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes.

2.   Igaunija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

Hiiu maakond.

3.   Grieķija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:

in the regional unit of Drama:

the community departments of Sidironero and Skaloti and the municipal departments of Livadero and Ksiropotamo (in Drama municipality),

the municipal department of Paranesti (in Paranesti municipality),

the municipal departments of Kokkinogeia, Mikropoli, Panorama, Pyrgoi (in Prosotsani municipality),

the municipal departments of Kato Nevrokopi, Chrysokefalo, Achladea, Vathytopos, Volakas, Granitis, Dasotos, Eksohi, Katafyto, Lefkogeia, Mikrokleisoura, Mikromilea, Ochyro, Pagoneri, Perithorio, Kato Vrontou and Potamoi (in Kato Nevrokopi municipality),

in the regional unit of Xanthi:

the municipal departments of Kimmerion, Stavroupoli, Gerakas, Dafnonas, Komnina, Kariofyto and Neochori (in Xanthi municipality),

the community departments of Satres, Thermes, Kotyli, and the municipal departments of Myki, Echinos and Oraio and (in Myki municipality),

the community department of Selero and the municipal department of Sounio (in Avdira municipality),

in the regional unit of Rodopi:

the municipal departments of Komotini, Anthochorio, Gratini, Thrylorio, Kalhas, Karydia, Kikidio, Kosmio, Pandrosos, Aigeiros, Kallisti, Meleti, Neo Sidirochori and Mega Doukato (in Komotini municipality),

the municipal departments of Ipio, Arriana, Darmeni, Archontika, Fillyra, Ano Drosini, Aratos and the Community Departments Kehros and Organi (in Arriana municipality),

the municipal departments of Iasmos, Sostis, Asomatoi, Polyanthos and Amvrosia and the community department of Amaxades (in Iasmos municipality),

the municipal department of Amaranta (in Maroneia Sapon municipality),

in the regional unit of Evros:

the municipal departments of Kyriaki, Mandra, Mavrokklisi, Mikro Dereio, Protokklisi, Roussa, Goniko, Geriko, Sidirochori, Megalo Derio, Sidiro, Giannouli, Agriani and Petrolofos (in Soufli municipality),

the municipal departments of Dikaia, Arzos, Elaia, Therapio, Komara, Marasia, Ormenio, Pentalofos, Petrota, Plati, Ptelea, Kyprinos, Zoni, Fulakio, Spilaio, Nea Vyssa, Kavili, Kastanies, Rizia, Sterna, Ampelakia, Valtos, Megali Doxipara, Neochori and Chandras (in Orestiada municipality),

the municipal departments of Asvestades, Ellinochori, Karoti, Koufovouno, Kiani, Mani, Sitochori, Alepochori, Asproneri, Metaxades, Vrysika, Doksa, Elafoxori, Ladi, Paliouri and Poimeniko (in Didymoteixo municipality),

in the regional unit of Serres:

the municipal departments of Kerkini, Livadia, Makrynitsa, Neochori, Platanakia, Petritsi, Akritochori, Vyroneia, Gonimo, Mandraki, Megalochori, Rodopoli, Ano Poroia, Katw Poroia, Sidirokastro, Vamvakophyto, Promahonas, Kamaroto, Strymonochori, Charopo, Kastanousi and Chortero and the community departments of Achladochori, Agkistro and Kapnophyto (in Sintiki municipality),

the municipal departments of Serres, Elaionas and Oinoussa and the community departments of Orini and Ano Vrontou (in Serres municipality),

the municipal departments of Dasochoriou, Irakleia, Valtero, Karperi, Koimisi, Lithotopos, Limnochori, Podismeno and Chrysochorafa (in Irakleia municipality).

4.   Latvija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

Pāvilostas novada Vērgales pagasts,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Grobiņas novada Medzes, Grobiņas un Gaviezes pagasts. Grobiņas pilsēta,

Rucavas novada Rucavas pagasts,

Nīcas novads.

5.   Lietuva

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

Klaipėdos rajono savivaldybė: Agluonėnų, Dovilų, Gargždų, Priekulės, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos,

Palangos miesto savivaldybė.

6.   Ungārija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403250, 403350, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404570, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950,

406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Győr-Moson-Sopron megye 100550, 100650, 100950, 101050, 101350, 101450, 101550, 101560 és 102150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251650, 251750, 251850, 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

7.   Polija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Wielbark i Rozogi w powiecie szczycieńskim,

gminy Janowiec Kościelny, Janowo i część gminy Kozłowo położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie nidzickim,

gminy Iłowo – Osada, Lidzbark, Płośnica, miasto Działdowo, część gminy Rybno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę kolejową, część gminy wiejskiej Działdowo położona na południe od linii wyznaczonej przez linie kolejowe biegnące od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie działdowskim,

gminy Kisielice, Susz i część gminy wiejskiej Iława położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 521 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Szymbark - Ząbrowo - Segnowy – Laseczno – Gulb, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Szymbark - Ząbrowo - Segnowy – Laseczno - Gulb biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie iławskim,

gminy Biskupiec, Kurzętnik, część gminy wiejskiej Nowe Miasto Lubawskie położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Lekarty, a następnie na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Lekarty – Nowy Dwór Bratiański biegnącą do północnej granicy gminy miejskiej Nowe Miasto Lubawskie oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 538, część gminy Grodziczno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 538 w powiecie nowomiejskim.

w województwie podlaskim:

gminy Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew i część gminy Kulesze Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię koleją w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

gminy Szumowo, Zambrów z miastem Zambrów i część gminy Kołaki Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

gminy Grabowo, Kolno i miasto Kolno, Turośl w powiecie kolneńskim,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Bulkowo, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno, Staroźreby i Stara Biała w powiecie płockim,

powiat miejski Płock,

powiat ciechanowski,

gminy Baboszewo, Dzierzążnia, Joniec, Nowe Miasto, Płońsk i miasto Płońsk, Raciąż i miasto Raciąż, Sochocin w powiecie płońskim,

powiat sierpecki,

powiat żuromiński,

gminy Andrzejewo, Brok, Stary Lubotyń, Szulborze Wielkie, Wąsewo, Ostrów Mazowiecka z miastem Ostrów Mazowiecka, część gminy Małkinia Górna położona na północ od rzeki Brok w powiecie ostrowskim,

powiat mławski,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

powiat pułtuski,

powiat wyszkowski,

powiat węgrowski,

gminy Dąbrówka, Jadów, Klembów, Poświętne, Radzymin, Strachówka Wołomin i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Mokobody i Suchożebry w powiecie siedleckim,

gminy Dobre, Jakubów, Kałuszyn, Stanisławów w powiecie mińskim,

gminy Bielany i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

gminy Kowala, Wierzbica, część gminy Wolanów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie radomskim,

powiat miejski Radom,

gminy Jastrząb, Mirów, Orońsko w powiecie szydłowieckim,

powiat gostyniński,

w województwie podkarpackim:

gminy Pruchnik, Rokietnica, Roźwienica, w powiecie jarosławskim,

gminy Fredropol, Krasiczyn, Krzywcza, Medyka, Orły, Żurawica, Przemyśl w powiecie przemyskim,

powiat miejski Przemyśl,

gminy Gać, Jawornik Polski, Kańczuga, część gminy Zarzecze położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Mleczka w powiecie przeworskim,

powiat łańcucki,

gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski, część gminy Świlcza położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 94 i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gmina Ropczyce, część gminy Ostrów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 986, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 986 biegnącą od tego skrzyżowania do miejscowości Osieka i dalej na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Osieka_- Blizna, część gminy Sędziszów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 94 w powiecie ropczycko – sędziszowskim,

gminy Czarna, Pilzno, miasto Dębica, część gminy wiejskiej Dębica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A4, część gminy Żyraków położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr A4 w powiecie dębickim,

gminy Dzikowiec, Kolbuszowa i Raniżów w powiecie kolbuszowskim,

gminy Borowa, Gawłuszowice, Padew Narodowa, Tuszów Narodowy, część gminy Czermin położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Olszyny – Czermin – Piaski – Jasieniec do granicy gminy, część gminy Radomyśl Wielki położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 984 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Radomyśl Wielki, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Radomyśl Wielki – Zdziarzec – Pole biegnącą od drogi nr 984 do południowej granicy gminy, część gminy Wadowice Górne położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Kawęczyn – Wampierzów- Wadowice Górne w powiecie mieleckim,

w województwie świętokrzyskim:

powiat opatowski,

powiat sandomierski,

gminy Bogoria, Łubnice, Oleśnica, Osiek, Połaniec, Rytwiany i Staszów w powiecie staszowskim,

gminy Bliżyn, Skarżysko – Kamienna, Suchedniów i Skarżysko Kościelne w powiecie skarżyskim,

gmina Wąchock, część gminy Brody położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie, drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy oraz na północ od drogi nr 42 i część gminy Mirzec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno - wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

powiat ostrowiecki,

gminy Fałków, Ruda Maleniecka, Radoszyce, Smyków, część gminy Końskie położona na zachód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na południe od linii kolejowej w powiecie koneckim,

gminy Mniów i Zagnańsk w powiecie kieleckim,

w województwie łódzkim:

gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim,

gminy Cielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka w powiecie rawskim,

gminy Bolimów, Głuchów, Godzianów, Lipce Reymontowskie, Maków, Nowy Kawęczyn, Skierniewice, Słupia w powiecie skierniewickim,

powiat miejski Skierniewice,

gminy Mniszków, Paradyż, Sławno i Żarnów w powiecie opoczyńskim,

powiat tomaszowski,

powiat brzeziński,

powiat łaski,

powiat miejski Łódź,

gminy Andrespol, Koluszki, Nowosolna w powiecie łódzkim wschodnim,

gminy Dobroń, Ksawerów, Lutomiersk, miasto Konstantynów Łódzki, miasto Pabianice, część gminy wiejskiej Pabianice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S8, część gminy Dłutów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 485 w powiecie pabianickim,

gmina Wieruszów, część gminy Sokolniki położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 482, część gminy Galewice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Przybyłów – Ostrówek – Dąbrówka – Zmyślona w powiecie wieruszowskim, gminy Aleksandrów Łódzki, Stryków, miasto Zgierz w powiecie zgierskim,

gminy Bełchatów z miastem Bełchatów, Drużbice, Kluki, Rusiec, Szczerców, Zelów w powiecie bełchatowskim,

gminy Osjaków, Konopnica, Pątnów, Wierzchlas, część gminy Mokrsko położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Krzyworzeka – Mokrsko - Zmyślona – Komorniki – Orzechowiec – Poręby, część gminy Wieluń położona na wschód od zachodniej granicy miejscowości Wieluń oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Wieluń – Turów – Chotów biegnącą do zachodniej granicy gminy, część gminy Ostrówek położona na wschód od linii wyznaczonej przez rzekę Pyszna w powiecie wieluńskim,

część powiatu sieradzkiego nie wymieniona w części III załącznika I,,

powiat zduńskowolski,

gminy Aleksandrów, Sulejów, Wola Krzysztoporska, Wolbórz, część gminy Moszczenica położona na wschód od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Moszczenica – Osiedle, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Moszczenica – Osiedle – Kosów do skrzyżowania z drogą nr 12 i dalej na wschód od drogi nr 12 biegnącej od tego skrzyżowania do południowej granicy gminy, część gminy Grabica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 473 biegnącej od zachodniej granicy gminy do miejscowości Wola Kamocka, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 473 i łączącą miejscowości Wola Kamocka – Papieże Kolonia – Papieże do wschodniej granicy gminy w powiecie piotrkowskim,,

powiat miejski Piotrków Trybunalski,

w województwie pomorskim:

gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

gminy Lichnowy, Miłoradz, Nowy Staw, Malbork z miastem Malbork w powiecie malborskim,

gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim,

powiat gdański,

Miasto Gdańsk,

powiat tczewski,

powiat kwidzyński,

w województwie lubuskim:

powiat miejski Gorzów Wielkopolski,

część powiatu gorzowskiego nie wymieniona w części II załącznika I,

powiat strzelecko-drezdenecki,

w województwie dolnośląskim:

powiat lubański,

powiat złotoryjski,

powiat lwówecki,

gmina Chojnów w powiecie legnickim,

gmina Zagrodno w powiecie złototoryjskim,

gmina Chocianów w powiecie polkowickim,

część gminy Góra położona na północny -zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od północnej granicy gminy, łączącą miejscowości Czernina – Kruszyniec – Góra do skrzyżowania z droga nr 324, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 324 biegnącą od tego skrzyżowania do zachodniej granicy gminy w powiecie górowskim,

gmina Prusice, część gminy Żmigród położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie trzebnickim,

gmina Wińsko w powiecie wołowskim,

gminy Ścinawa i Lubin z miastem Lubin w powiecie lubińskim,

gminy Dziadowa Kłoda, Międzybórz, Syców w powiecie oleśnickim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Krzemieniewo, Osieczna, Rydzyna, część gminy Lipno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5, część gminy Święciechowa położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie leszczyńskim,

powiat miejski Leszno,

gminy Granowo, Grodzisk Wielkopolski i część gminy Kamieniec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

gminy Czempiń, Kościan i miasto Kościan, Krzywiń, część gminy Śmigiel położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie kościańskim,

powiat miejski Poznań,

gminy Buk, Dopiewo, Komorniki, Tarnowo Podgórne, Stęszew, Swarzędz, Pobiedziska, Czerwonak, Mosina, miasto Luboń, miasto Puszczykowo i część gminy Kórnik położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi: nr S11 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 434 i drogę nr 434 biegnącą od tego skrzyżowania do południowej granicy gminy, część gminy Rokietnica położona na południowy zachód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz oraz część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na południe od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie poznańskim,

gmina Kiszkowo i część gminy Kłecko położona na zachód od rzeki Mała Wełna w powiecie gnieźnieńskim,

powiat czarnkowsko-trzcianecki,

gmina Kaźmierz część gminy Duszniki położona na południowy – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Duszniki, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez ul. Niewierską oraz drogę biegnącą przez miejscowość Niewierz do zachodniej granicy gminy, część gminy Ostroróg położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 186 i 184 biegnące od granicy gminy do miejscowości Ostroróg, a następnie od miejscowości Ostroróg przez miejscowości Piaskowo – Rudki do południowej granicy gminy, część gminy Wronki położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wartę biegnącą od zachodniej granicy gminy do przecięcia z droga nr 182, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 182 oraz 184 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 182 do południowej granicy gminy, miasto Szamotuły i część gminy Szamotuły położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 i drogę łączącą miejscowości Lipnica - Ostroróg do linii wyznaczonej przez wschodnią granicę miasta Szamotuły i na południe od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły, do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na zachód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na zachód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim,

część gminy Rawicz położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5, część gminy Bojanowo położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S5 w powiecie rawickim,

gmina Budzyń w powiecie chodzieskim,

gminy Mieścisko, Skoki i Wągrowiec z miastem Wągrowiec w powiecie wągrowieckim,

powiat pleszewski,

gmina Zagórów w powiecie słupeckim,

gmina Pyzdry w powiecie wrzesińskim,

gminy Kotlin, Żerków i część gminy Jarocin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr S11 i 15 w powiecie jarocińskim,

gmina Rozdrażew, część gminy Koźmin Wielkopolski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15, część gminy Krotoszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15 oraz na wschód od granic miasta Krotoszyn w powiecie krotoszyńskim,

powiat ostrowski,

powiat miejski Kalisz,

gminy Blizanów, Żelazków, Godziesze Wielkie, Koźminek, Lisków, Opatówek, Szczytniki, część gminy Stawiszyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 25 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zbiersk, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Zbiersk – Łyczyn – Petryki biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 25 do południowej granicy gminy, część gminy Ceków- Kolonia położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Młynisko – Morawin - Janków w powiecie kaliskim,

gminy Brudzew, Dobra, Kawęczyn, Przykona, Władysławów, Turek z miastem Turek część gminy Tuliszków położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 72 biegnącej od wschodniej granicy gminy do miasta Turek a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 biegnącej od skrzyżowania z drogą nr 72 w mieście Turek do zachodniej granicy gminy w powiecie tureckim,

gminy Rzgów, Grodziec, Krzymów, Stare Miasto, część gminy Rychwał położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 25 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Rychwał, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 biegnącą od skrzyżowania z drogą nr 25 w miejscowości Rychwał do wschodniej granicy gminy w powiecie konińskim,

część gminy Kępno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S8 w powiecie kępińskim,

powiat ostrzeszowski,

w województwie opolskim:

gminy Domaszowice, Wilków i część gminy Namysłów położona na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę Głucha w powiecie namysłowskim,

gminy Wołczyn, Kluczbork, część gminy Byczyna położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 11 w powiecie kluczborskim,

część gminy Gorzów Śląski położona na południe od północnej granicy miasta Gorzów Śląski oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 45, część gminy Praszka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 45 w miejscowości Praszka oraz na południe od drogi łączącej miejscowości Praszka – Kowale Kolonia - Kiczmachów, część gminy Rudniki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 42 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 43 i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 43 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 42 w powiecie oleskim,

w województwie zachodniopomorskim:

część gminy Dębno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na północ od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na północ od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gminy Trzcińsko – Zdrój, Widuchowa, część gminy Chojna położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 26 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Chojna, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 biegnącą od skrzyżowana z drogą nr 26 do południowej granicy gminy, w powiecie gryfińskim.

8.   Slovākija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

the whole district of Snina,

the whole district of Medzilaborce

the whole district of Stropkov

the whole district of Svidník, except municipalities included in part II,

in the district of Veľký Krtíš, the municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká nad Ipľom, Hrušov, Kleňany, Sečianky,

in the district of Levice, the municipalities of Ipeľské Úľany, Plášťovce, Dolné Túrovce, Stredné Túrovce, Šahy, Tešmak,

the whole district of Krupina, except municipalities included in part II,

the whole district of Banska Bystrica, except municipalities included in part II,

In the district of Liptovsky Mikulas – municipalities of Pribylina, Jamník, Svatý Štefan, Konská, Jakubovany, Liptovský Ondrej, Beňadiková, Vavrišovo, Liptovská Kokava, Liptovský Peter, Dovalovo, Hybe, Liptovský Hrádok, Važec, Východná, Kráľova Lehota, Nižná Boca, Vyšná Boca, Malužiná, Liptovská Porúbka, Liptovský Ján, Uhorská Ves, Podtureň, Závažná Poruba, Liptovský Mikuláš, Pavčina Lehota, Demänovská Dolina, Gôtovany, Galovany, Svätý Kríž, Lazisko, Dúbrava, Malatíny, Liptovské Vlachy, Liptovské Kľačany, Partizánska Ľupča, Kráľovská Ľubeľa, Zemianska Ľubeľa,

In the district of Ružomberok, the municipalities of Liptovská Lužná, Liptovská Osada, Podsuchá, Ludrová, Štiavnička, Liptovská Štiavnica, Nižný Sliač, Liptovské Sliače,

the whole district of Banska Stiavnica,

the whole district of Žiar nad Hronom.

II DAĻA

1.   Bulgārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

the whole region of Haskovo,

the whole region of Yambol,

the whole region of Stara Zagora,

the whole region of Pernik,

the whole region of Kyustendil,

the whole region of Plovdiv,

the whole region of Pazardzhik,

the whole region of Smolyan,

the whole region of Dobrich,

the whole region of Sofia city,

the whole region of Sofia Province,

the whole region of Blagoevgrad,

the whole region of Razgrad,

the whole region of Kardzhali,

the whole region of Burgas excluding the areas in Part III,

the whole region of Varna excluding the areas in Part III,

the whole region of Silistra, excluding the areas in Part III,

the whole region of Ruse, excluding the areas in Part III,

the whole region of Veliko Tarnovo, excluding the areas in Part III,

the whole region of Pleven, excluding the areas in Part III,

the whole region of Targovishte, excluding the areas in Part III,

the whole region of Shumen, excluding the areas in Part III,

the whole region of Sliven, excluding the areas in Part III,

the whole region of Vidin, excluding the areas in Part III.

2.   Vācija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Grunow-Dammendorf,

Gemeinde Mixdorf

Gemeinde Schlaubetal,

Gemeinde Neuzelle,

Gemeinde Neißemünde,

Gemeinde Lawitz,

Gemeinde Eisenhüttenstadt,

Gemeinde Vogelsang,

Gemeinde Ziltendorf,

Gemeinde Wiesenau,

Gemeinde Friedland,

Gemeinde Siehdichum

Gemeinde Müllrose,

Gemeinde Briesen mit der Gemarkung Biegen,

Gemeinde Jacobsdorf mit den Gemarkungen Pillgram, Sieversdorf, Jacobsdorf östlich der L 37 und Petersdorf östlich der L 37,

Gemeinde Groß Lindow,

Gemeinde Brieskow-Finkenheerd,

Gemeinde Ragow-Merz,

Gemeinde Beeskow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf mit den Gemarkungen Groß Rietz und Birkholz,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Stremmen, Ranzig, Trebatsch, Sabrodt, Sawall, Mitweide und Tauche,

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Jamlitz,

Gemeinde Lieberose,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Goyatz, Jessern, Lamsfeld, Ressen, Speichrow und Zaue,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Schenkendöbern mit den Gemarkungen Stakow, Reicherskreuz, Groß Drewitz, Sembten, Lauschütz, Krayne, Lübbinchen, Grano, Pinnow, Bärenklau, Schenkendöbern und Atterwasch,

Gemeinde Guben mit den Gemarkungen Bresinchen, Guben und Deulowitz,

Gemeinde Forst (Lausitz) mit den Gemarkungen Groß Bademeusel und Klein Bademeusel,

Gemeinde Groß Schacksdorf-Simmersdorf mit der Gemarkung Groß Schacksdorf,

Gemeinde Neiße-Malxetal mit den Gemarkungen Preschen und Jerischke,

Gemeinde Döbern,

Gemeinde Jämlitz-Klein Düben,

Gemeinde Tschernitz mit der Gemarkung Tschernitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Zechin,

Gemeinde Bleyen-Genschmar,

Gemeinde Neuhardenberg,

Gemeinde Golzow,

Gemeinde Küstriner Vorland,

Gemeinde Alt Tucheband,

Gemeinde Reitwein,

Gemeinde Podelzig,

Gemeinde Letschin,

Gemeinde Gusow-Platkow,

Gemeinde Seelow,

Gemeinde Vierlinden,

Gemeinde Lindendorf mit den Gemarkungen Sachsendorf, Libbenichen, Neu Mahlisch und Dolgelin – östlich der L37,

Gemeinde Fichtenhöhe,

Gemeinde Lietzen östlich der L 37,

Gemeinde Falkenhagen (Mark) östlich der L 37,

Gemeinde Zeschdorf östlich der L 37,

Gemeinde Treplin,

Gemeinde Lebus,

Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Jahnsfelde, Trebnitz, Obersdorf, Münchehofe und Hermersdorf,

Gemeinde Märkische Höhe mit der Gemarkung Ringenwalde,

Gemeinde Bliesdorf mit der Gemarkung Metzdorf,

Gemeinde Neutrebbin mit den Gemarkungen Wuschewier, Altbarnim, Neutrebbin, östlich der L 34, Alttrebbin östlich der L 34 und Altlewin östlich der L 34 und südwestlich der L 33,

kreisfreie Stadt Frankfurt (Oder),

Bundesland Sachsen:

Landkreis Görlitz:

Gemeinde Bad Muskau,

Gemeinde Boxberg/O.L. östlich des Straßenverlaufes K8472 bis Kaschel – S121 – Jahmen –Dürrbacher Straße – K8472 – Eselsberg – S131 – Boxberg – K 8481,

Gemeinde Gablenz,

Gemeinde Görlitz nördlich der Bundesautobahn A4,

Gemeinde Groß Düben südlich des Straßenverlaufes S126 – Halbendorf – K8478,

Gemeinde Hähnichen,

Gemeinde Hohendubrau östlich des Straßenverlaufes der Verbindungsstraße Buchholz-Gebelzig – S55,

Gemeinde Horka

Gemeinde Kodersdorf nördlich der Bundesautobahn A4,

Gemeinde Krauschwitz i.d. O.L.,

Gemeinde Kreba-Neudorf,

Gemeinde Mücka östlich des Straßenverlaufes S55 - K8471 - Förstgen - K8472,

Gemeinde Neißeaue,

Gemeinde Niesky,

Gemeinde Quitzdorf am See,

Gemeinde Rietschen,

Gemeinde Rothenburg/ O.L.,

Gemeinde Schleife östlich des Straßenverlaufes S130 – S126,

Gemeinde Schöpstal nördlich der Bundesautobahn A4,

Gemeinde Trebendorf östlich der K8481,

Gemeinde Vierkirchen nördlich der Bundesautobahn A4 und östlich der Verbindungsstraße Buchholz-Gebelzig,

Gemeinde Waldhufen nördlich der Bundesautobahn A4,

Gemeinde Weißkeißel,

Gemeinde Weißwasser/O.L. östlich der K8481.

3.   Igaunija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4.   Latvija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

Ādažu novads,

Aizputes novada Aizputes, Cīravas un Lažas pagasts, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes pilsēta,

Aglonas novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alojas novads,

Alsungas novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Auces novads,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Balvu novads,

Bauskas novads,

Beverīnas novads,

Brocēnu novads,

Burtnieku novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads

Cesvaines novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Dobeles novads,

Dundagas novads,

Durbes novads,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Grobiņas novada Bārtas pagasts,

Gulbenes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jaunpils novads,

Jēkabpils novads,

Jelgavas novads,

Kandavas novads,

Kārsavas novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krāslavas novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Kuldīgas novada, Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, Padures, Rumbas, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Ēdoles, Īvandes, Kurmāles, Turlavas, Gudenieku un Snēpeles pagasts, Kuldīgas pilsēta,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Limbažu novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Ludzas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mazsalacas novads,

Mērsraga novads,

Naukšēnu novads,

Neretas novads,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novads,

Pārgaujas novads,

Pāvilostas novada Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta,

Pļaviņu novads,

Preiļu novads,

Priekules novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Jūrmala,

republikas pilsēta Rēzekne,

republikas pilsēta Valmiera,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rojas novads,

Ropažu novads,

Rucavas novada Dunikas pagasts,

Rugāju novads,

Rundāles novads,

Rūjienas novads,

Salacgrīvas novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saldus novads,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Skrundas novada Raņķu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasta daļa no Skrundas uz ziemeļiem no autoceļa A9 un austrumiem no Ventas upes,

Smiltenes novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Strenču novads,

Talsu novads,

Tērvetes novads,

Tukuma novads,

Vaiņodes novada Vaiņodes pagasts un Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem autoceļa P116, P106,

Valkas novads,

Varakļānu novads,

Vārkavas novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads,

Ventspils novads,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads.

5.   Lietuva

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

Alytaus miesto savivaldybė,

Alytaus rajono savivaldybė,

Anykščių rajono savivaldybė,

Akmenės rajono savivaldybė,

Birštono savivaldybė,

Biržų miesto savivaldybė,

Biržų rajono savivaldybė,

Druskininkų savivaldybė,

Elektrėnų savivaldybė,

Ignalinos rajono savivaldybė,

Jonavos rajono savivaldybė,

Joniškio rajono savivaldybė,

Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Girdžių, Jurbarko miesto, Jurbarkų, Raudonės, Šimkaičių, Skirsnemunės, Smalininkų, Veliuonos ir Viešvilės seniūnijos,

Kaišiadorių rajono savivaldybė,

Kalvarijos savivaldybė,

Kauno miesto savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Batniavos, Ežerėlio, Domeikavos, Garliavos, Garliavos apylinkių, Karmėlavos, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Ringaudų, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Vandžiogalos, Užliedžių, Vilkijos, ir Zapyškio seniūnijos, Babtų seniūnijos dalis į rytus nuo kelio A1, ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 1907,

Kazlų rūdos savivaldybė,

Kelmės rajono savivaldybė,

Kėdainių rajono savivaldybė: Dotnuvos, Gudžiūnų, Kėdainių miesto, Krakių, Pelėdnagių, Surviliškio, Šėtos, Truskavos, Vilainių ir Josvainių seniūnijos dalis į šiaurę ir rytus nuo kelio Nr. 229 ir Nr. 2032,

Klaipėdos rajono savivaldybė: Judrėnų, Endriejavo ir Veiviržėnų seniūnijos,

Kupiškio rajono savivaldybė,

Kretingos rajono savivaldybė,

Lazdijų rajono savivaldybė,

Marijampolės savivaldybė,

Mažeikių rajono savivaldybė,

Molėtų rajono savivaldybė,

Pagėgių savivaldybė,

Pakruojo rajono savivaldybė,

Panevėžio rajono savivaldybė,

Panevėžio miesto savivaldybė,

Pasvalio rajono savivaldybė,

Radviliškio rajono savivaldybė,

Rietavo savivaldybė,

Prienų rajono savivaldybė,

Plungės rajono savivaldybė: Žlibinų, Stalgėnų, Nausodžio, Plungės miesto, Šateikių ir Kulių seniūnijos,

Raseinių rajono savivaldybė: Betygalos, Girkalnio, Kalnujų, Nemakščių, Pagojukų, Paliepių, Raseinių miesto, Raseinių, Šiluvos, Viduklės seniūnijos,

Rokiškio rajono savivaldybė,

Skuodo rajono savivaldybės: Aleksandrijos, Ylakių, Lenkimų, Mosėdžio, Skuodo ir Skuodo miesto seniūnijos,

Šakių rajono savivaldybė,

Šalčininkų rajono savivaldybė,

Šiaulių miesto savivaldybė,

Šiaulių rajono savivaldybė,

Šilutės rajono savivaldybė,

Širvintų rajono savivaldybė,

Šilalės rajono savivaldybė,

Švenčionių rajono savivaldybė,

Tauragės rajono savivaldybė,

Telšių rajono savivaldybė,

Trakų rajono savivaldybė,

Ukmergės rajono savivaldybė,

Utenos rajono savivaldybė,

Varėnos rajono savivaldybė,

Vilniaus miesto savivaldybė,

Vilniaus rajono savivaldybė,

Vilkaviškio rajono savivaldybė,

Visagino savivaldybė,

Zarasų rajono savivaldybė.

6.   Ungārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Fejér megye 403150, 403160, 403260, 404250, 404550, 404560, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Komárom-Esztergom megye: 250350, 250850, 250950, 251450, 251550, 251950, 252050, 252150, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe.

7.   Polija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Stare Juchy, Prostki oraz gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

powiat elbląski,

powiat miejski Elbląg,

powiat gołdapski,

powiat piski,

powiat bartoszycki,

gminy Jeziorany, Kolno, część gminy Olsztynek położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S51 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Ameryka oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą S51 do północnej granicy gminy, łączącej miejscowości Mańki – Mycyny – Ameryka, część gminy Biskupiec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7 w powiecie olsztyńskim,

powiat ostródzki,

powiat olecki,

powiat giżycki,

powiat braniewski,

powiat kętrzyński,

gminy Lubomino i Orneta w powiecie lidzbarskim,

gmina Nidzica i część gminy Kozłowo położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie nidzickim,

gminy Jedwabno, Szczytno i miasto Szczytno i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

powiat mrągowski,

gminy Lubawa, miasto Lubawa, Zalewo, miasto Iława i część gminy wiejskiej Iława położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 521 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Szymbark - Ząbrowo - Segnowy – Laseczno – Gulb, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Szymbark - Ząbrowo - Segnowy – Laseczno - Gulb biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie iławskim,

część gminy wiejskiej Nowe Miasto Lubawskie położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Lekarty, a następnie na północny -wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Lekarty – Nowy Dwór Bratiański biegnącą do północnej granicy gminy miejskiej Nowe Miasto Lubawskie oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 538, część gminy Grodziczno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 538 w powiecie nowomiejskim,

powiat węgorzewski,

część gminy Rybno położona na północ od linii kolejowej, część gminy wiejskiej Działdowo położona na północ od linii wyznaczonej przez linie kolejowe biegnące od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie działdowskim,

w województwie podlaskim:

powiat bielski,

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

część powiatu siemiatyckiego nie wymieniona w części III załącznika I,

powiat hajnowski,

gminy Ciechanowiec, Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty, Sokoły i część gminy Kulesze Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

gmina Rutki i część gminy Kołaki Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

gminy Mały Potok i Stawiski w powiecie kolneńskim,

powiat białostocki,

powiat suwalski,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok,

w województwie mazowieckim:

gminy Domanice, Korczew, Kotuń, Mordy, Paprotnia, Przesmyki, Siedlce, Skórzec, Wiśniew, Wodynie, Zbuczyn w powiecie siedleckim,

powiat miejski Siedlce,

gminy Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń w powiecie sokołowskim,

powiat łosicki,

powiat sochaczewski,

gminy Policzna, Przyłęk, Tczów i Zwoleń w powiecie zwoleńskim,

powiat kozienicki,

gminy Chotcza i Solec nad Wisłą w powiecie lipskim,

gminy Gózd, Jastrzębia, Jedlnia Letnisko, Pionki z miastem Pionki, Skaryszew, Jedlińsk, Przytyk, Zakrzew, część gminy Iłża położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9, część gminy Wolanów położona na północ od drogi nr 12 w powiecie radomskim,

gminy Bodzanów, Słubice, Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim,

powiat nowodworski,

gminy Czerwińsk nad Wisłą, Naruszewo, Załuski w powiecie płońskim,

gminy: miasto Kobyłka, miasto Marki, miasto Ząbki, miasto Zielonka w powiecie wołomińskim,

gminy Borowie, Garwolin z miastem Garwolin, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, część gminy Wilga położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły, część gminy Górzno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Łąki i Górzno biegnącą od wschodniej granicy gminy, następnie od miejscowości Górzno na północ od drogi nr 1328W biegnącej do drogi nr 17, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą

od drogi nr 17 do zachodniej granicy gminy przez miejscowości Józefów i Kobyla Wola w powiecie garwolińskim,

gminy Boguty – Pianki, Zaręby Kościelne, Nur i część gminy Małkinia Górna położona na południe od rzeki Brok w powiecie ostrowskim,

gminy Chlewiska i Szydłowiec w powiecie szydłowieckim,

gminy Cegłów, Dębe Wielkie, Halinów, Latowicz, Mińsk Mazowiecki i miasto Mińsk Mazowiecki, Mrozy, Siennica, miasto Sulejówek w powiecie mińskim,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

powiat grójecki,

powiat grodziski,

powiat żyrardowski,

powiat białobrzeski,

powiat przysuski,

powiat miejski Warszawa,

w województwie lubelskim:

powiat bialski,

powiat miejski Biała Podlaska,

gminy Batorz, Godziszów, Janów Lubelski, Modliborzyce i Potok Wielki w powiecie janowskim,

gminy Janowiec, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Markuszów, Nałęczów, Puławy z miastem Puławy, Wąwolnica i Żyrzyn w powiecie puławskim,

gminy Nowodwór, miasto Dęblin i część gminy Ryki położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową powiecie ryckim,

gminy Adamów, Krzywda, Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Stanin, Wojcieszków, gmina wiejska Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

powiat lubelski,

powiat miejski Lublin,

gminy Niedźwiada, Ostrówek, Ostrów Lubelski, Serniki, Uścimów i Lubartów z miastem Lubartów w powiecie lubartowskim,

powiat łęczyński,

powiat świdnicki,

gminy Fajsławice, Gorzków, Izbica, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Kraśniczyn, Łopiennik Górny, Siennica Różana i część gminy Żółkiewka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

gminy Chełm, Ruda – Huta, Sawin, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Wierzbica, Żmudź, Dorohusk, Dubienka, Kamień, Leśniowice, Wojsławice w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

powiat kraśnicki,

powiat opolski,

powiat parczewski,

powiat włodawski,

powiat radzyński,

powiat miejski Zamość,

gminy Sitno, Skierbieszów, Stary Zamość, Zamość w powiecie zamojskim

w województwie podkarpackim:

powiat stalowowolski,

gminy Oleszyce, Lubaczów z miastem Lubaczów, Wielkie Oczy w powiecie lubaczowskim,

część gminy Kamień położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19, część gminy Sokołów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gminy Cmolas, Majdan Królewski i Niwiska powiecie kolbuszowskim,

część gminy Ostrów położona na północ od drogi linii wyznaczonej przez drogę nr A4 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 986, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 986 biegnącą od tego skrzyżowania do miejscowości Osieka i dalej na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Osieka_- Blizna w powiecie ropczycko – sędziszowskim,