ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 231

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 30. jūnijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013

21

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

60

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

94

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai

159

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1056

(2021. gada 24. jūnijs),

ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus (2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (4),

tā kā:

(1)

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē Savienības kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, palīdz izpildīt Savienības saistības īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (5) (“Parīzes nolīgums”), kurš cenšas temperatūras pieaugumu pasaulē ierobežot 1,5 °C robežās virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, koncentrējot Savienības finansējumu uz videi draudzīgiem (zaļiem) mērķiem. Ar šo regulu būtu jāīsteno viena no prioritātēm, kas noteiktas Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, un tā ir daļa no Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna, kas nodrošina īpašu finansējumu saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu kohēzijas politikas kontekstā, lai risinātu sociālās, ekonomiskās un vidiskās izmaksas, kas saistītas ar pārkārtošanos uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, kurā atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas kompensētas ar līdzvērtīgu absorbciju.

(2)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu aprites ekonomiku ir viens no svarīgākajiem Savienības politikas mērķiem. Eiropadome 2019. gada 12. decembrī apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Lai gan cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju ilgtermiņā dos labumu visiem un vidējā termiņā nodrošinās iespējas un risināmus jautājumus, ne visi reģioni un dalībvalstis sāk pārkārtošanos no viena izejas punkta, proti, tiem nav vienādas reaģēšanas spējas. Daži no tiem ir attīstītāki nekā citi, un pārkārtošanās ir saistīta ar plašāku sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi uz tiem reģioniem, kuri attiecībā uz enerģijas izmantošanu lielā mērā ir atkarīgi no fosilā kurināmā – jo īpaši oglēm, lignīta, kūdras un degslānekļa – vai nozarēm, kurās ir vislielākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte. Šāda situācija rada ne tikai dažāda ātruma pārkārtošanās risku Savienībā attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, bet arī pieaugošas atšķirības starp reģioniem, kas kaitē sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem.

(3)

Lai pārkārtošanās būtu sekmīga un visiem sociāli pieņemama, tai jābūt taisnīgai un iekļaujošai. Tāpēc Savienībai, dalībvalstīm un to reģioniem jau no paša sākuma ir jāņem vērā tās sociālā, ekonomiskā un vidiskā ietekme un jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas. Šajā ziņā liela nozīme ir Savienības budžetam.

(4)

Kā izklāstīts Eiropas zaļajā kursā un Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānā, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam būtu jāpapildina citas darbības saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tam būtu jāpalīdz novērst sociālās, ekonomiskās un vidiskās sekas, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem, kurus skar pārkārtošanās process uz klimatneitrālu Savienību līdz 2050. gadam, reģionālā līmenī apvienojot Savienības budžeta izdevumus klimata un sociālajiem mērķiem un nosakot augstus sociālos un vides standartus.

(5)

Ar šo regulu būtu jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās fonds (“TPF”), kas ir viens no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem, kuru īsteno saskaņā ar kohēzijas politiku. TPF mērķi ir mazināt klimatiskās pārkārtošanās radīto negatīvo ietekmi, atbalstot vissmagāk skartās teritorijas un attiecīgos darba ņēmējus, un veicināt līdzsvarotu sociālekonomisko pārkārtošanos. Saskaņā ar TPF vienoto konkrēto mērķi TPF atbalstītajām darbībām būtu tieši jāveicina pārkārtošanās radītās ietekmes mazināšana, mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un finansējot vietējās ekonomikas diversifikāciju un modernizāciju. TPF vienoto konkrēto mērķi nosaka tajā pašā līmenī un to norāda kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (6) noteiktajiem politikas mērķiem.

(6)

Ņemot vērā Savienības ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju – Eiropas zaļo kursu – un to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām būtu jāpalīdz sasniegt mērķi novirzīt 30 % no visiem DFS izdevumiem klimata mērķu integrēšanai, un tām būtu jāpalīdz panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem un 2026. un 2027. gadā bioloģiskās daudzveidības mērķiem atvēlēt 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos. Resursi no TPF pašu finansējuma ir papildu līdzekļi, kas papildina investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, dot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā 30 % apmērā no Savienības budžeta izdevumiem. Minētajiem resursiem kopā ar līdzekļiem, kas brīvprātīgi pārvietoti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (7), un Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (8), būtu jāpalīdz pilnībā sasniegt šo mērķi. Šajā kontekstā TPF būtu jāatbalsta darbības, kas atbilst Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un kas nerada būtisku kaitējumu mērķiem vides jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 (9) 17. panta nozīmē un kas nodrošina pārkārtošanos uz mazoglekļa ekonomiku, lai panāktu klimatneitrālu Savienību.

(7)

TPF resursiem būtu jāpapildina kohēzijas politikas ietvaros pieejamie resursi.

(8)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ir izaicinājums visām dalībvalstīm. Tā būs īpaši grūta dalībvalstīs, kuras lielā mērā paļaujas – vai līdz šim paļāvās – uz fosilo kurināmo vai siltumnīcefekta gāzu ziņā intensīvām rūpnieciskajām darbībām, kas pakāpeniski jāizbeidz vai jāpielāgo, lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku, un kurām tam trūkst finanšu līdzekļu. Tādēļ TPF būtu jāaptver visas dalībvalstis, bet šā fonda finanšu līdzekļu sadalījumam vajadzētu būt vērstam uz tām teritorijām, kuras klimatiskās pārkārtošanās process skāris visvairāk, un minētajam sadalījumam būtu jāatspoguļo dalībvalstu spēja finansēt vajadzīgās investīcijas, lai spētu pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku.

(9)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko, ievērojot 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (10) (“Finanšu regula”) un tie jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, godalgām, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(10)

Lai nodrošinātu TPF resursu efektīvu izmantošanu, piekļuve TPF būtu jāierobežo līdz 50 % no valsts piešķīruma tām dalībvalstīm, kuras vēl nav apņēmušās izpildīt mērķi, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem, – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, atlikušos 50 % darot pieejamus plānošanai, tiklīdz dalībvalstis apņemsies šo mērķi izpildīt. Lai nodrošinātu taisnīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, ja, sākot no 2022. gada, dalībvalsts līdz 31. decembrim jebkurā gadā nav apņēmusies īstenot mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, budžeta saistības par iepriekšējo gadu būtu pilnībā jāatceļ nākamajā gadā.

(11)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (11) un tajā piešķirto resursu robežās TPF satvarā būtu jāveic atveseļošanas un noturības veicināšanas pasākumi Covid-19 krīzes nepieredzēti smagās ietekmes novēršanai. Šie papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu atbilstību minētajā Regulā noteiktajiem termiņiem.

(12)

Šai regulai būtu jānosaka investīciju veidus, attiecībā uz kuriem būtu pieļaujama izdevumu atbalstīšana ar TPF. Visas atbalstītās darbības būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Savienības saistības un prioritātes klimata, vides un sociālajā jomā. Investīciju sarakstā būtu jāiekļauj investīcijas, kas atbalsta vietējo ekonomiku, stimulējot to iekšējo izaugsmes potenciālu saskaņā ar attiecīgajām pārdomātas specializācijas stratēģijām, attiecīgā gadījumā ietverot ilgtspējīgu tūrismu. Investīcijām jābūt ilgtspējīgiem ilgtermiņā, ņemot vērā visus Eiropas zaļā kursa mērķus. Finansētajiem projektiem būtu jāveicina pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu un aprites ekonomiku, tai skaitā pasākumi, kuru mērķis ir palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Atkritumu incinerācijai nevajadzētu saņemt atbalstu, ņemot vērā to, ka šī darbība ietilpst aprites ekonomikas atkritumu hierarhijas zemākajā daļā. Atbalstu vajadzētu saņemt arī konsultāciju pakalpojumiem, kas veicina TPF atbalstīto pasākumu īstenošanu. Zemes atjaunošanas projekta ietvaros vajadzētu būt iespējamam atbalstīt teritoriju atjaunošanu, zaļās infrastruktūras attīstību un ūdens resursu apsaimniekošanu. Atbalstot energoefektivitātes pasākumus, TPF vajadzētu būt iespējai atbalstīt investīcijas, piemēram tādas, kas palīdz samazināt enerģētisko nabadzību, galvenokārt uzlabojot dzīvojamā fonda energoefektivitāti. TPF vajadzētu būt iespējai arī atbalstīt inovatīvu uzglabāšanas tehnoloģiju izstrādi.

(13)

Lai aizsargātu klimatiskās pārkārtošanās ziņā visneaizsargātākos iedzīvotājus, TPF būtu jāietver arī skarto darba ņēmēju prasmju pilnveide un pārkvalificēšana, tostarp apmācība, neatkarīgi no tā, vai viņi joprojām ir nodarbināti vai ir zaudējuši darbu pārkārtošanās dēļ. TPF būtu jātiecas palīdzēt viņiem pielāgoties jaunām nodarbinātības iespējām. TPF būtu arī jāsniedz jebkāda veida piemērots atbalsts darba meklētājiem, tostarp palīdzība darba meklēšanā un viņu aktīva iekļaušana darba tirgū. Visiem darba meklētājiem, kas zaudējuši darbu nozarēs, kuras skārusi pārkārtošanās reģionā, uz kuru attiecas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns, vajadzētu būt tiesībām saņemt TPF atbalstu, pat ja atlaistie darba ņēmēji nedzīvo šajā reģionā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta iedzīvotājiem, kuri pakļauti enerģētiskajai nabadzībai, jo īpaši īstenojot energoefektivitātes pasākumus sociālo mājokļu stāvokļa uzlabošanai.

(14)

Būtu jāatļauj atbalsts darbībām izglītības un sociālās iekļaušanas jomā, kā arī atbalsts sociālajai infrastruktūrai bērnu un vecu cilvēku aprūpes iestāžu, un apmācības centru vajadzībām, ar noteikumu, ka šīs darbības ir pienācīgi pamatotas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Attiecībā uz vecu cilvēku aprūpi būtu jāsaglabā kopienā balstītas aprūpes veicināšanas princips. Sociālie un sabiedriskie pakalpojumi šajās jomās varētu papildināt investīciju kombināciju. Viss atbalsts šajās jomās būtu pienācīgi jāpamato taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, un tam būtu jāievēro Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķi.

(15)

Lai pievērstos īpašajai situācijai un sieviešu lomai pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku procesā, būtu jāveicina dzimumu līdztiesība. Sieviešu līdzdalībai darba tirgū un uzņēmējdarbībai, kā arī vienlīdzīgai darba samaksai ir svarīga nozīme vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā. TPF īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī neaizsargātām grupām, kuras nesamērīgi cieš no pārkārtošanās radītās nelabvēlīgās ietekmes, piemēram, darba ņēmējiem ar invaliditāti. Ir jāsaglabā kalnrūpniecības kopienu identitāte un jāaizsargā iepriekšējo un turpmāko kopienu nepārtrauktība. Tas nozīmē, ka īpaša uzmanība jāpievērš viņu materiālajam un nemateriālajam kalnrūpniecības mantojumam, tostarp kultūrai.

(16)

Lai veicinātu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomikas diversifikāciju, TPF būtu jāsniedz atbalsts uzņēmumiem un ekonomikas dalībniekiem, tostarp sniedzot atbalstu ienesīgām investīcijām mikrouzņēmumos, mazos un vidējos uzņēmumos (12) (MVU). Ar ienesīgām investīcijām būtu jāsaprot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai nemateriālos aktīvos, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus, tādējādi veicinot pamatkapitāla veidošanu un nodarbinātību. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav MVU, ienesīgas investīcijas būtu jāatbalsta tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai mazinātu pārkārtošanās rezultātā zaudēto darbvietu skaitu, radot vai aizsargājot ievērojamu skaitu darbvietu, un ja tās neizraisa pārvietošanu vai nerodas pārvietošanas rezultātā. Investīcijas esošajos rūpniecības objektos, tostarp tajos, uz kuriem attiecas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, būtu jāatļauj, ja tie veicina pārkārtošanos uz Savienības klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam un ir ievērojami zemāki par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (13), un ja to rezultātā tiek aizsargāts ievērojams skaits darbvietu. Visas šādas investīcijas būtu pienācīgi jāpamato attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā. Lai aizsargātu iekšējā tirgus un kohēzijas politikas integritāti, atbalstam uzņēmumiem būtu jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kā noteikts LESD 107. un 108. pantā, un jo īpaši atbalsts ienesīgām investīcijām, kuras veic uzņēmumi, kas nav MVU, būtu jāpiešķir tikai uzņēmumiem, kuri atrodas apgabalos, kas noteikti kā atbalstāmi apgabali LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta nolūkā.

(17)

Lai nodrošinātu TPF resursu plānošanas elastību saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, vajadzētu būt iespējai sagatavot atsevišķu TPF programmu vai plānot TPF resursus vienā vai vairākās īpašās prioritātēs programmās, ko atbalsta ERAF, ESF+ vai Kohēzijas fonds. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 TPF resursus varētu brīvprātīgi palielināt ar papildu finansējumu no ERAF un ESF+. Šādā gadījumā, attiecīgajām summām, kas pārvietotas no ERAF un ESF+, būtu jāatbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikto darbību veidam.

(18)

TPF atbalstam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai konkrētajā teritorijā tiek efektīvi īstenots pārkārtošanās process, lai panāktu klimatneitrālu ekonomiku. Šajā sakarā dalībvalstīm sociālajā dialogā un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 attiecīgo noteikumu un ar Komisijas atbalstu būtu jāsagatavo taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros izklāstīts pārkārtošanās process saskaņā ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās platforma, kas balstītos uz pašreizējo platformu ogļu ieguves reģioniem pārkārtošanās posmā, lai dotu iespēju divpusējai un daudzpusējai pieredzes apmaiņai par gūto pieredzi un paraugpraksi visās skartajās nozarēs. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pašvaldības un pilsētas tiek iesaistītas TPF resursu īstenošanā un ka šajā kontekstā tiek ņemtas vērā to vajadzības.

(19)

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos būtu jānosaka, kuras teritorijas ir skartas vissmagāk, kurās būtu jākoncentrē TPF atbalsts, un jāapraksta konkrētas darbības, kas jāveic, lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu Savienības ekonomiku, jo īpaši attiecībā uz tādu objektu pārveidošanu vai slēgšanu, kuros izmanto fosilo kurināmo, vai citas darbības ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti. Minētajām teritorijām vajadzētu būt precīzi noteiktām un tām būtu jāatbilst ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (14) izveidotās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 3. līmenim (“NUTS 3. līmeņa reģioni”) vai jābūt to daļām. Plānos būtu jāizklāsta minēto teritoriju grūtības un vajadzības, ņemot vērā depopulācijas riskus, un jānosaka darbību veidi, kas nepieciešami, lai veicinātu darbvietu radīšanu plāna atbalsta saņēmēju līmenī un tādā veidā, kas nodrošina pret klimata pārmaiņām noturīgu saimniecisko darbību saskaņotu attīstību, kuras atbilst arī pārkārtošanai uz klimatneitrālu ekonomiku un Eiropas zaļā kursa mērķiem. Ja šādas teritorijas tiek noteiktas, papildu uzmanība būtu jāpievērš salu, salu reģionu, kā arī tālāko reģionu specifikai, kur ģeogrāfisko un sociālekonomisko iezīmju dēļ var būt nepieciešama cita pieeja, lai atbalstītu pārkārtošanās procesu uz klimatneitrālu ekonomiku. TPF finansiāls atbalsts būtu jāsaņem tikai investīcijām, kas atbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem vajadzētu būt daļai no Komisijas apstiprinātajām programmām, kuras atbalsta attiecīgi ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds vai TPF.

(20)

Lai veicinātu TPF resursu izmantošanas orientāciju uz rezultātiem, Komisijai saskaņā ar proporcionalitātes principu vajadzētu būt iespējai piemērot finanšu korekcijas, ja būtiski netiek sasniegti TPF konkrētajam mērķim izvirzītie uzdevumi.

(21)

Lai noteiktu atbilstošu TPF finanšu shēmu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt pieejamo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atbalstīt to teritoriju iedzīvotājus, ekonomiku un vidi, kas saskaras ar ekonomiskām un sociālām pārmaiņām pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, dēļ atšķirībām starp dažādu teritoriju attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto teritoriju atpalicības dēļ, kā arī dalībvalstu un teritoriju finanšu resursu ierobežojumu dēļ, bet dēļ vajadzības pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptvertu vairākus Savienības fondus saskaņā ar dalīto pārvaldību, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(23)

Ņemot vērā to, ka šo regulu pieņem pēc plānošanas perioda sākuma un ņemot vērā nepieciešamību īstenot TPF koordinētā un saskaņotā veidā, un lai būtu iespējams to nekavējoties īstenot, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (“TPF”), lai sniegtu atbalstu to teritoriju iedzīvotājiem, ekonomikai un videi, kas saskaras ar nopietniem sociālekonomiskiem izaicinājumiem, kuri izriet no pārkārtošanās procesa uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (15) 2. panta 11. punktā, un no pārkārtošanās procesa uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam.

Tajā ir noteikts TPF konkrētais mērķis, tā ģeogrāfiskais tvērums un resursi, TPF atbalsta darbības joma attiecībā uz Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kā arī īpaši noteikumi par plānojumu un pārraudzībai nepieciešamajiem rādītājiem.

2. pants

Konkrētais mērķis

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punkta otro daļu TPF palīdz sasniegt vienoto konkrēto mērķi: sniegt reģioniem un cilvēkiem iespēju risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām un vidiskajām sekām, ko rada pārkārtošanās uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu.

3. pants

Ģeogrāfiskais tvērums un resursi atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”

1.   TPF atbalsta mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” visās dalībvalstīs.

2.   TPF resursi atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kas pieejami budžeta saistībām laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, ir 7 500 000 000 EUR 2018. gada cenās, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1060 110. panta 1. punkta g) apakšpunktā.

3.   Šā panta 2. punktā minētos resursus attiecīgā gadījumā var palielināt ar papildu resursiem, kas piešķirti Savienības budžetā, un ar citiem resursiem saskaņā ar piemērojamo pamataktu.

4.   Komisija pieņem lēmumu ar īstenošanas aktu, kurā saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem piešķīrumiem pieejamo resursu, tostarp visu 3. punktā minēto papildu resursu, gada sadalījumu pa dalībvalstīm.

4. pants

Resursi no Eiropas Savienības atveseļošanas instrumenta

1.   Regulas (ES) 2020/2094 1. panta 2. punktā minētos pasākumus šīs Regulas ietvaros īsteno, izmantojot summu 10 000 000 000 EUR apmērā 2018. gada cenās, kā minēts Regulas (ES) 2021/1060 109. panta 1. punkta otrajā daļā, un ievērojot Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 3., 4., 7. un 9. punktu.

Šo summu uzskata par citiem resursiem, kā minēts šīs regulas 3. panta 3. punktā. Kā noteikts Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktā, šī summa veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nolūkā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto summu dara pieejamu budžeta saistībām, kas 2021.–2023. gadam noteiktas mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”; to dara papildus 3. pantā minētajiem resursiem un šādā kārtībā:

2021. gadam: 2 000 000 000 EUR,

2022. gadam: 4 000 000 000 EUR,

2023. gadam: 4 000 000 000 EUR.

No pirmajā daļā minētajiem resursiem summu 15 600 000 EUR apmērā 2018. gada cenās dara pieejamu administratīvajiem izdevumiem.

3.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētās summas gada sadalījumu pa dalībvalstīm iekļauj 3. panta 4. punktā minētajā Komisijas lēmumā saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem piešķīrumiem.

4.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 14. panta 3. punkta, budžeta saistībām, kuru pamatā ir šā panta 1. punktā minētie resursi, piemēro Regulas (ES) 2021/1060 VII sadaļas IV nodaļā izklāstītos saistību atcelšanas noteikumus. Atkāpjoties no Finanšu regulas 12. panta 4. punkta c) apakšpunkta, šos resursus neizmanto secīgai programmai vai darbībai.

5.   Maksājumus programmām novirza uz tām TPF pastāvošajām saistībām, kuras radušās visagrāk, sākot vispirms ar saistībām, kas izriet no 1. punkta pirmajā daļā minētajiem resursiem, līdz tie ir izlietoti.

5. pants

Zaļais atlīdzības mehānisms

1.   Ja saskaņā ar 3. panta 3. punktu TPF resursi tiek palielināti pirms 2024. gada 31. decembra, papildu resursus sadala starp dalībvalstīm, pamatojoties uz nacionālajām daļām, kas noteiktas I pielikumā.

2.   Ja saskaņā ar šīs regulas 3. panta 3. punktu TPF resursi tiek palielināti pēc 2024. gada 31. decembra, papildu resursus sadala saskaņā ar šā punkta otrajā daļā noteikto metodiku starp dalībvalstīm, pamatojoties uz to rūpniecisko iekārtu siltumnīcefekta gāzu emisijām laikposmā no 2018. gada līdz pēdējam gadam, par kuru ir pieejami dati, kā ziņots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 (16) 7. pantu. Katras dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaiņas aprēķina, apkopojot tikai to NUTS 3. līmeņa reģionu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuri ir noteikti taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos saskaņā ar šīs regulas 11. panta 1. punktu.

Papildu resursu sadalījumu katrai dalībvalstij nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

dalībvalstīm, kuras panākušas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, katras dalībvalsts panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu aprēķina, izsakot siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni pēdējā pārskata gadā kā procentuālo daļu no 2018. gadā novērotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām; dalībvalstīm, kuras nav panākušas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, šo procentuālo daļu nosaka 100 % apmērā;

b)

galīgo daļu katrai dalībvalstij iegūst, I pielikumā noteiktās nacionālās daļas dalot ar no a) apakšpunkta izrietošajām procentuālajām daļām; un

c)

rezultātu, kas iegūts no aprēķina, kurš veikts saskaņā ar b) apakšpunktu, pārrēķina, lai iegūtu summu 100 %.

3.   Dalībvalstis savās programmās iekļauj papildu resursus un iesniedz programmas grozījumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 24. pantu.

6. pants

Īpaši piešķīrumi tālākajiem reģioniem un salām

Izstrādājot savus taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus saskaņā ar 11. panta 1. punktu, dalībvalstis īpaši ņem vērā situāciju tajās salās un tālākajos reģionos, kuri saskaras ar nopietnām sociālekonomiskiem izaicinājumiem, kas izriet no pārkārtošanās procesa uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem, un no pārkārtošanās procesa uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, ņemot vērā to īpašās vajadzības, kā atzīts LESD 174. un 349. pantā.

Iekļaujot šādas teritorijas savos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, dalībvalstis nosaka konkrētu summu, ko piešķir minētajām teritorijām, un sniedz attiecīgu pamatojumu, ņemot vērā minēto teritoriju specifiskos izaicinājumus.

7. pants

Nosacījumiem pakļauta piekļuve resursiem

1.   Ja dalībvalsts nav apņēmusies īstenot mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, plānošanai dara pieejamus un prioritātēs iekļauj tikai 50 % no ikgadējiem piešķīrumiem, kas attiecīgajai dalībvalstij noteikti saskaņā ar 3. panta 4. punktu un 4. panta 3. punktu.

Atkāpjoties no šīs regulas 10. panta 1. punkta, atlikušos 50 % no ikgadējiem piešķīrumiem neiekļauj prioritātēs. Šādos gadījumos programmās, ko atbalsta TPF un kas ir iesniegtas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 21. pantu, iekļauj tikai 50 % no TPF ikgadējiem piešķīrumiem, kas norādīts minētās regulas 22. panta 3. punkta g) apakšpunkta ii) punktā paredzētājā tabulā. Minētās regulas 22. panta 3. punkta g) apakšpunkta i) punktā minētajā tabulā atsevišķi norāda programmu plānošanai pieejamos piešķīrumus un neplānojamos piešķīrumus.

2.   Programmas, kurās ir TPF prioritāte, vai jebkādus šādu programmu grozījumus Komisija apstiprina tikai tad, ja ir ievērotas prasības, kas saskaņā ar 1. punktu noteiktas plānošanas piešķiršanas daļā.

3.   Tiklīdz dalībvalsts ir apņēmusies īstenot mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, tā var iesniegt pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 24. pantu grozīt katru TPF atbalstīto programmu un iekļaut neplānotos piešķīrumus, kas nav atcelti.

4.   Budžeta saistības tiek noteiktas, pamatojoties uz tabulu, kas minēta Regulas (ES) 2021/1060 22. panta 3. punkta g) apakšpunkta i) punktā. Saistības, kas attiecas uz neplānotajiem piešķīrumiem, neizmanto maksājumiem, un tās neiekļauj priekšfinansējuma aprēķina bāzē saskaņā ar minētās regulas 90. pantu, kamēr tās nav darītas pieejamas plānošanai saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 105. panta, ja, sākot no 2022. gada, dalībvalsts līdz jebkura gada 31. decembrim nav apņēmusies īstenot mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, budžeta saistības par iepriekšējo gadu, kas attiecas uz neplānotiem piešķīrumiem, pilnībā atceļ nākamajā gadā.

8. pants

Atbalsta tvērums

1.   TPF atbalsta tikai tādas darbības, kas ir tieši saistītas ar 2. pantā noteikto TPF konkrēto mērķi un kas veicina saskaņā ar 11. pantu izstrādāto taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu īstenošanu.

2.   Saskaņā ar 1. punktu TPF atbalsta tikai šādas darbības:

a)

ienesīgas investīcijas mazos un vidējos uzņēmumos, tostarp mikrouzņēmumos un jaunuzņēmumos, kas veicina ekonomikas diversifikāciju, modernizāciju un pārveidi;

b)

investīcijas jaunu uzņēmumu izveidē, tostarp izmantojot biznesa inkubatorus un konsultāciju pakalpojumus, tādējādi radot darbvietas;

c)

investīcijas pētniecības un inovācijas darbībās, tostarp tajās, ko veic universitātes un publiskās pētniecības organizācijas, un progresīvu tehnoloģiju nodošanas veicināšanā;

d)

investīcijas cenu ziņā pieņemamas tīras enerģijas tehnoloģiju, kā arī sistēmu un infrastruktūru izstrādē, tostarp enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijās un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā;

e)

investīcijas atjaunojamos energoresursos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (17), tai skaitā tajā izklāstītajiem ilgtspējas kritērijiem, un energoefektivitātē, tostarp nolūkā mazināt enerģētisko nabadzību;

f)

investīcijas viedā un ilgtspējīgā vietējā mobilitātē, tostarp vietējās transporta nozares un tās infrastruktūras dekarbonizācijā;

g)

centralizētās siltumapgādes tīklu atjaunošanu un modernizāciju nolūkā uzlabot centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektivitāti un investīcijas siltuma ražošanā ar noteikumu, ka piegādes siltuma ražošanas iekārtām tiek veiktas tikai no atjaunojamiem enerģijas avotiem;

h)

investīcijas digitalizācijā, digitālajā inovācijā un digitālajā savienojamībā;

i)

investīcijas degradētu teritoriju atjaunošanā un dekontaminācijā, zemes atjaunošanā, tostarp vajadzības gadījumā zaļajā infrastruktūrā un projektu reorganizācijā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”;

j)

investīcijas aprites ekonomikas veicināšanā, tostarp, izmantojot atkritumu rašanās novēršanu, samazināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, remontu un reciklēšanu;

k)

darba ņēmēju un darba meklētāju prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu;

l)

palīdzību darba meklēšanā darba meklētājiem;

m)

darba meklētāju aktīvu iekļaušanu;

n)

tehnisko palīdzību;

o)

citas darbības izglītības un sociālās iekļaušanas jomā, tostarp, ja tas ir pienācīgi pamatots, investīcijas infrastruktūrā mācību centru, bērnu un vecu cilvēku aprūpes iestāžu vajadzībām, kā norādīts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos saskaņā ar 11. pantu.

Turklāt apgabalos, kas noteikti kā atbalstāmi apgabali LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta vajadzībām, TPF var atbalstīt ienesīgas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, ar noteikumu, ka šādas investīcijas ir apstiprinātas kā daļa no taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna, pamatojoties uz šīs regulas 11. panta 2. punkta h) apakšpunktā prasīto informāciju. Šādas investīcijas ir atbilstīgas tikai tad, ja tās vajadzīgas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna īstenošanai, ja tās veicina pārkārtošanos uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam un ar to saistīto vides mērķrādītāju sasniegšanu un ja to atbalsts ir nepieciešams darbvietu radīšanai noteiktajā teritorijā, un ja to rezultātā nenotiek pārvietošana, kā prasīts Regulas(ES) 2021/1060 2. panta 27) punktā.

TPF var atbalstīt arī investīcijas, kuru mērķis ir panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības, samazinājumu, ar noteikumu, ka šādas investīcijas ir apstiprinātas kā daļa no taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna, pamatojoties uz šīs regulas 11. panta 2. punkta i) apakšpunktā prasīto informāciju. Šādas investīcijas ir atbilstīgas tikai tad, ja tās vajadzīgas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna īstenošanai.

9. pants

Izslēgšana no atbalsta tvēruma

TPF neatbalsta:

a)

atomelektrostaciju dezekspluatāciju vai būvniecību;

b)

tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, pārstrādi un tirgvedību;

c)

grūtībās nonākušus uzņēmumus, kuru definīcija sniegta Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā (18), ja vien tas nav atļauts saskaņā ar pagaidu valsts atbalsta noteikumiem, kas izstrādāti ārkārtas apstākļu sakarā, vai saskaņā ar de minimis atbalstu, lai atbalstītu investīcijas enerģijas izmaksu samazināšanai saistībā ar enerģētikas pārkārtošanas procesu;

d)

investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu.

10. pants

TPF resursu plānošana

1.   TPF resursus plāno to reģionu kategorijām, kuros atrodas attiecīgās teritorijas, pamatojoties uz taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar 11. pantu un kurus Komisija apstiprinājusi kā daļu no programmas vai programmas grozījuma. Plānotie resursi izteikti vienas vai vairāku īpašu programmu vai vienas vai vairāku programmas prioritāšu veidā.

Komisija apstiprina programmu vai grozījumus tajā tikai tad, ja attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā iekļautā to teritoriju noteikšana, kuras pārkārtošanās process skar vissmagāk, ir pienācīgi pamatota, un attiecīgais taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns atbilst attiecīgās dalībvalsts integrētajam nacionālajam enerģētikas un klimata plānam.

2.   TPF prioritāte vai prioritātes ietver TPF resursus, kas pilnībā vai daļēji sastāv no TPF piešķīruma dalībvalstīm, un resursus, kas pārvietoti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 27. pantu. Kopējie ERAF un ESF+ resursi, kas pārvietoti uz TPF, nepārsniedz summu, kura ir trīs reizes lielāka par atbalsta summu, kas no TPF piešķirta šai prioritātei, izņemot šīs regulas 4. panta 1. punktā minētos resursus.

3.   TPF prioritātei vai prioritātēm saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 112. pantu noteiktā līdzfinansējuma likme, kas piemērojama reģionam, kurā atrodas teritorija vai teritorijas, kas norādītas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos saskaņā ar 11. pantu, nepārsniedz:

a)

85 % mazāk attīstītiem reģioniem;

b)

70 % pārejas reģioniem;

c)

50 % vairāk attīstītiem reģioniem.

11. pants

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni

1.   Dalībvalstis kopā ar skarto teritoriju attiecīgajām vietējām un reģionālajām iestādēm saskaņā ar II pielikumā paredzēto veidni sagatavo vienu vai vairākus taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas aptver vienu vai vairākas skartās teritorijas, kuras atbilst NUTS 3. līmeņa reģioniem, vai kas aptver šādu teritoriju daļas. Šīs ir teritorijas, kuras skartas vissmagāk, pamatojoties uz ekonomisko un sociālo ietekmi, ko rada pārkārtošanās, jo īpaši attiecībā uz paredzamo darba ņēmēju pielāgošanos vai darbvietu zudumu fosilā kurināmā ražošanas nozarē un to rūpniecisko objektu ražošanas procesu nepieciešamo pārveidošanu, kuros ir visaugstākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte.

2.   Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā ietver šādus elementus:

a)

aprakstu par valsts līmeņa pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, tostarp galveno pārkārtošanās posmu hronoloģisku pārskatu, lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus un lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu Savienības ekonomiku, kas atbilst integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna visjaunākajai redakcijai;

b)

pamatojumu teritoriju noteikšanai par teritorijām, kuras vissmagāk skar šā punkta a) apakšpunktā minētais pārkārtošanās process un kurām saskaņā ar 1. punktu jāsniedz TPF atbalsts;

c)

novērtējumu par pārkārtošanās izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras noteiktajās vissmagāk skartajās teritorijās, tostarp par sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, nosakot iespējamo skarto darbvietu skaitu un darbvietu zudumu, depopulācijas riskus un attīstības vajadzības un mērķus, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam un kas saistās ar tādu darbību, kurās ir augsta siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, pārkārtošanu vai izbeigšanu šajās teritorijās;

d)

aprakstu par TPF atbalsta paredzamo devumu, risinot sociālo, demogrāfisko, ekonomisko, veselības un vidisko ietekmi, kas rodas, pārkārtojoties uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam, tostarp paredzamo ieguldījumu darbvietu radīšanā un saglabāšanā;

e)

novērtējumu par tā saskaņotību ar citām attiecīgām valsts, reģionālām vai teritoriālām stratēģijām un plāniem;

f)

pārvaldības mehānismu aprakstu, kas aptver partnerattiecību kārtību, plānotos pārraudzības un izvērtēšanas pasākumus un atbildīgās struktūras;

g)

aprakstu par paredzēto darbību veidiem un to paredzamo devumu pārkārtošanās ietekmes mazināšanā;

h)

ja atbalsts tiek sniegts ienesīgām investīcijām uzņēmumos, kas nav MVU, atbalstāmo darbību un uzņēmumu indikatīvu sarakstu un pamatojumu šāda atbalsta nepieciešamībai, izmantojot plaisas analīzi, kas parāda, ka, ja investīciju nebūs, paredzamais zaudēto darbvietu skaits pārsniegs paredzamo jauno darbvietu skaitu:

i)

ja atbalsts tiek sniegts investīcijām nolūkā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības, atbalstāmo darbību sarakstu un pamatojumu, ka tās veicina pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku un rada ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, kas ir ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kuras noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un ar noteikumu, ka šīs darbības ir vajadzīgas, lai aizsargātu lielu skaitu darbvietu;

j)

sinerģiju un papildināmību ar citām attiecīgām Savienības programmām, lai risinātu identificētās attīstības vajadzības; un

k)

sinerģiju un papildināmību ar plānoto atbalstu no citiem Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem.

3.   Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 8. pantu iesaista attiecīgos partnerus un attiecīgā gadījumā Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu.

4.   Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni atbilst Regulas (ES) 2021/1060 29. pantā minētajām attiecīgajām teritoriālajām stratēģijām un attiecīgajām pārdomātas specializācijas stratēģijām, integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un Eiropas sociālo tiesību pīlāram.

Ja, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu atjauninot integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns ir jāpārskata, šo pārskatīšanu veic kā daļu no vidusposma pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 18. pantu.

5.   Ja dalībvalstis paredz izmantot iespēju saņemt atbalstu saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pārējiem pīlāriem, tās savos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos nosaka nozares un tematiskās jomas, kurus paredzēts atbalstīt saskaņā ar šiem pīlāriem.

12. pants

Rādītāji

1.   Kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas norādīti III pielikumā, un, ja tas ir pienācīgi pamatots taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā, programmai raksturīgos iznākuma un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 16. panta 1. punkta otrās daļas a) punktu, 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un 42. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

2.   Iznākuma rādītāju sākuma vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma rādītāji un 2029. gadam noteiktie mērķi ir kumulatīvi. Pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi programmas grozījuma pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 18. panta 3. punktu, mērķus nepārskata.

3.   Ja TPF prioritāte atbalsta 8. panta 2. punkta k), l) vai m) apakšpunktā minētās darbības, datus par rādītājiem attiecībā uz dalībniekiem nosūta tikai tad, ja par attiecīgo dalībnieku ir pieejami visi dati, kas prasīti saskaņā ar III pielikumu.

13. pants

Finanšu korekcijas

Pamatojoties uz programmas galīgā snieguma ziņojuma izskatīšanu, Komisija var veikt finanšu korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 104. pantu, ja ir sasniegti mazāk nekā 65 % no mērķa, kas noteikts vienam vai vairākiem iznākuma rādītājiem.

Finanšu korekcijas ir proporcionālas sasniegtajam, un tās nepiemēro, ja mērķu nesasniegšanas pamatā ir sociālekonomisko vai vidisko faktoru ietekme, būtiskas izmaiņas attiecīgās dalībvalsts ekonomikas vai vides apstākļos vai force majeure, kas nopietni ietekmē attiecīgo prioritāšu īstenošanu.

14. pants

Pārskatīšana

Komisija, līdz 2025. gada 30. jūnijam, pārskata TPF īstenošanu attiecībā uz 2. pantā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā iespējamās izmaiņas Regulā (ES) 2020/852 un Savienības klimata mērķus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”), un Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna īstenošanas attīstību. Pamatojoties uz to, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram var pievienot leģislatīvu aktu priekšlikumus.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 24. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  OV C 290, 1.9.2020., 1. lpp.

(2)  OV C 311, 18.9.2020., 55. lpp. un OV C 429, 11.12.2020., 240. lpp.

(3)  OV C 324, 1.10.2020., 74. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 7. jūnija lēmums.

(5)  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 159. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 60. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs) ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 21. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(12)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(18)  Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

PIEŠĶĪRUMI DALĪBVALSTĪM

 

Piešķīrumi no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta

Piešķīrumi no DFS resursiem

Kopējie piešķīrumi

Dalībvalstu daļa no kopsummas

Beļģija

95

71

166

0,95  %

Bulgārija

673

505

1 178

6,73  %

Čehija

853

640

1 493

8,53  %

Dānija

46

35

81

0,46  %

Vācija

1 288

966

2 254

12,88  %

Igaunija

184

138

322

1,84  %

Īrija

44

33

77

0,44  %

Grieķija

431

324

755

4,31  %

Spānija

452

339

790

4,52  %

Francija

535

402

937

5,35  %

Horvātija

97

72

169

0,97  %

Itālija

535

401

937

5,35  %

Kipra

53

39

92

0,53  %

Latvija

100

75

174

1,00  %

Lietuva

142

107

249

1,42  %

Luksemburga

5

4

8

0,05  %

Ungārija

136

102

237

1,36  %

Malta

12

9

21

0,12  %

Nīderlande

324

243

567

3,24  %

Austrija

71

53

124

0,71  %

Polija

2 000

1 500

3 500

20,00  %

Portugāle

116

87

204

1,16  %

Rumānija

1 112

834

1 947

11,12  %

Slovēnija

134

101

235

1,34  %

Slovākija

239

179

418

2,39  %

Somija

242

182

424

2,42  %

Zviedrija

81

61

142

0,81  %

ES 27

10 000

7 500

17 500

100,00  %

Piešķīrumi miljonos EUR, 2018. gada cenās un pirms atskaitījumiem attiecībā uz tehnisko palīdzību un administratīvajiem izdevumiem (kopsummas var nesakrist noapaļošanas uz augšu vai uz leju dēļ)


II PIELIKUMS

TAISNĪGAS PĀRKĀRTOŠANĀS TERITORIĀLO PLĀNU VEIDNE

1.   

Pārkārtošanās procesa izklāsts un visnelabvēlīgāk skarto teritoriju noteikšana dalībvalstī

Teksta lauks [12000]

Atsauce: 11. panta 2. punkta a) apakšpunkts

1.1.

Izklāsts attiecībā uz plānoto pārkārtošanās procesu uz 2030. gadam izvirzītajiem enerģētikas un klimata mērķrādītajiem un uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam atbilstīgi integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un citu esošo pārkārtošanās plānu mērķiem ar hronoloģisku pārskatu par tādu darbību kā ogļu un lignīta ieguves vai ogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā izbeigšanu vai samazināšanu.

Atsauce: 11. panta 2. punkta b) apakšpunkts

1.2.

Norāda, kurās teritorijās gaidāma vissmagākā ietekme, un teritoriju izvēli pamato ar atbilstošo novērtējumu par ietekmi uz ekonomiku un nodarbinātību, pamatojoties uz 1.1. punktā sniegto izklāstu.

Atsauce: 6. pants

1.3.

Tālāko reģionu un salu, kam ir specifiskas problēmas, noteikšana 1.1. punktā minētajās teritorijās, un šīm teritorijām piešķirtās īpašās summas ar attiecīgu pamatojumu.

2.   

Pārkārtošanās grūtību novērtējums par katru noteikto teritoriju

2.1.   

Novērtējums par pārkārtošanās procesa uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi

Atsauce: 11. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Teksta lauks [12000]

Norāda skartās saimnieciskās darbības un rūpniecības nozares, izšķirot:

sarūkošās nozares, kurās saistībā ar pārkārtošanos ir paredzama darbību izbeigšana vai būtiska samazināšana, iekļaujot atbilstošu hronoloģisku pārskatu,

nozares, kas pārkārtojas un kurās paredzama darbību, procesu un iznākumu pārveide.

Par katru no abiem nozaru veidiem:

paredzētais zaudēto darbvietu skaits un pārkvalificēšanas vajadzības, ņemot vērā prasmju prognozes,

ekonomikas diversificēšanas potenciāls un attīstības iespējas.

2.2.   

Attīstības vajadzības un mērķi līdz 2030. gadam, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu Savienības ekonomiku

Atsauce: 11. panta 2. punkta d) apakšpunkts

Teksta lauks [6000]

Attīstības vajadzības, lai varētu risināt pārkārtošanās grūtības,

mērķi un rezultāti, kas paredzami, īstenojot TPF prioritāti, tostarp paredzamais ieguldījums darbvietu radīšanā un saglabāšanā.

2.3.   

Saskanība ar citām attiecīgajām nacionālajām, reģionālajām vai teritoriālajām stratēģijām un plāniem

Atsauce: 11. panta 2. punkta e) apakšpunkts

Teksta lauks [6000]

Pārdomātas specializācijas stratēģijas,

teritoriālas stratēģijas, kas minētas Regulas (ES) 2021/… 29. pantā,

citi reģionālie vai nacionālie attīstības plāni.

2.4.   

Paredzēto darbību veidi

Teksta lauks [12000]

Atsauce: 11. panta 2. punkta g) apakšpunkts

Plānoto darbību veidi un to paredzamais devums pārkārtošanās ietekmes mazināšanā.

Atsauce: 11. panta 2. punkta h) apakšpunkts

Aizpilda tikai tad, ja atbalsts tiek sniegts ienesīgām investīcijām uzņēmumos, kas nav MVU:

atbalstāmo darbību un uzņēmumu indikatīvs saraksts un par katru no tiem – pamatojums tam, ka šāds atbalsts ir vajadzīgs, sniedzot plaisas analīzi, kas parāda, ka, ja investīciju nebūs, paredzamais zaudēto darbvietu skaits pārsniegs paredzamo jauno darbvietu skaitu

Šo punktu atjaunina vai aizpilda, pārskatot teritoriālos taisnīgas pārkārtošanās plānus, atkarībā no lēmuma par šāda atbalsta sniegšanu.

Atsauce: 11. panta 2. punkta i) apakšpunkts

Aizpilda tikai tad, ja atbalsts tiek sniegts investīcijām, kas vajadzīgas, lai panāktu, ka samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada darbības, kuras norādītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā:

saraksts ar darbībām, kas tiks atbalstītas, un pamatojums tam, ka tās veicina pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku un palīdz ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, panākot tādas līmeņatzīmes, kas ir zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, ko izmanto bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un ar noteikumu, ka šīs darbības ir vajadzīgas, lai varētu aizsargāt ievērojamu skaitu darbvietu

Šo punktu atjaunina vai aizpilda, pārskatot teritoriālos taisnīgas pārkārtošanās plānus, atkarībā no lēmuma par šāda atbalsta sniegšanu.

Atsauce: 11. panta 2. punkta j) apakšpunkts

plānoto darbību sinerģija un papildināmība ar citām attiecīgām Savienības programmām, kas paredzētas mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” (pārkārtošanās procesa atbalstam), ar citiem finanšu instrumentiem (Savienības Emisiju tirdzniecības modernizācijas fondu), lai risinātu identificētās attīstības vajadzības

Atsauce: 11. panta 2. punkta k) apakšpunkts un 11. panta 5. punkts

sinerģija un papildināmība ar plānoto atbalstu no citiem Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem,

nozares un tematiskās jomas, kurus paredzēts atbalstīt saskaņā ar pārējiem pīlāriem.

3.   

Pārvaldības mehānismi

Atsauce: 11. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Teksta lauks [5000]

3.1.   

Partnerība

Kārtība, kādā partnerus iesaista taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna sagatavošanā, īstenošanā, pārraudzībā un izvērtēšanā,

Sabiedriskās apspriešanas iznākums.

3.2.   

Pārraudzība un izvērtēšana

Plānotie pārraudzības un izvērtēšanas pasākumi, arī rādītāji, pēc kuriem mēra plāna spēju sasniegt tajā izvirzītos mērķus.

3.3.   

Koordinācijas un pārraudzības struktūra/struktūras

Struktūra vai struktūras, kas atbildīgas par plāna īstenošanas koordinēšanu un pārraudzību, un to attiecīgā loma.

4.   

Programmām raksturīgie iznākuma vai rezultātu rādītāji

Atsauce: 12. panta 1. punkts

Aizpilda tikai tad, ja programmām specifiskie rādītāji ir plānoti:

pamatojums tam, ka programmām specifiskie iznākuma vai rezultātu rādītāji ir vajadzīgi, pamatojoties uz plānoto darbību veidiem

1. tabula.

Iznākuma rādītāji

Konkrētais mērķis

ID [5]

Rādītājs [255]

Mērvienība

Starpposma mērķrādītājs (2024)

Mērķis (2029)

 

 

 

 

 

 

2. tabula.

Rezultātu rādītāji

Konkrētais mērķis

ID [5]

Rādītājs [255]

Mērvienība

Sākuma vai atskaites vērtība

Atsauces gads

Mērķis (2029)

Datu avots [200]

Komentāri [200]

 

 

 

 

 

 

 

 

 


III PIELIKUMS

KOPĒJIE IZNĀKUMA RĀDĪTĀJI UN KOPĒJIE REZULTĀTU RĀDĪTĀJI TAISNĪGAS PĀRKĀRTOŠANĀS FONDAM (1)

Reģionālās politikas kopējie iznākuma rādītāji (RKI) un reģionālās politikas kopējie rezultātu rādītāji (RKR)

Iznākumi

Rezultāti

RKI 01 – Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazie, vidējie, lielie uzņēmumi) (*1)

RKI 02 – Ar dotācijām atbalstītie uzņēmumi

RKI 03 – Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi

RKI 04 – Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi

RKI 05 – Atbalstītie jaunuzņēmumi

RKI 07 – Pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos

RKI 10 – Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām

RKI 121 – Uzņēmumi, kas tiek atbalstīti, lai palīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada darbības, kuras norādītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

RKR 01 – Atbalstītajās struktūrās izveidotās darbvietas

RKR 102 – Atbalstītajās struktūrās izveidotās pētnieku darbvietas

RKR 02 – Publisko atbalstu (tai skaitā: dotācijas, finanšu instrumentus) papildinošās privātās investīcijas (*1)

RKR 03 – mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri ievieš produktu vai procesu inovāciju

RKR 04 – MVU, kuri ievieš tirgvedības vai organizatorisku inovāciju

RKR 05 – MVU, kuri veic inovācijas savā uzņēmumā

RKR 06 – Iesniegtie patenta pieteikumi

RKR 29a – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko atbalstītajos uzņēmumos rada Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā norādītās darbības

RKI 13 – Uzņēmumiem izstrādāti digitālie pakalpojumi un produkti

RKR 11 – Jaunu publisko digitālo pakalpojumu un lietotņu lietotāji

RKR 12 – Uzņēmumu izstrādāto jauno digitālo produktu, pakalpojumu un lietotņu lietotāji

RKI 15 – Radītā inkubācijas jauda

RKR 17 – trīs gadus veci uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū

RKR 18 – MVU, kuri izmanto inkubatora pakalpojumus gadu pēc inkubatora izveides

RKI 101 – MVU, kuri investē prasmju pilnveidē

RKR 97 – Mazajos un vidējos uzņēmumos atbalstītās māceklības

RKR 98 – MVU darbinieki, kas iegūst tālāko profesionālo izglītību un apmācību (pēc prasmju veida: tehniskas, vadības, uzņēmējdarbības, zaļās un citas prasmes)  (*1)

RKI 18 – Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti

RKI 19 – Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti

RKI 20 – Jaunuzbūvētas vai uzlabotas centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes tīkla līnijas

RKI 104 – Augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtu skaits

RKR 26 – Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi)  (*1)

RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas

RKI 22 – Atjaunojamās enerģijas (tai skaitā: elektroenerģijas, siltumenerģijas) papildu ražošanas jauda (*1)

RKR 31 – Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)  (*1)

RKR 32 – Atjaunojamā enerģija: tīklam pieslēgtā jauda (kas nodota ekspluatācijā)

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu reciklēšanai

RKI 107 – Investīcijas šķirotu atkritumu savākšanas iekārtām

RKI 119 – Atkārtotai izmantošanai sagatavotie atkritumi

RKR 47 – Reciklētie atkritumi

RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām

RKI 36 – Zaļā infrastruktūra, kas tiek atbalstīta citiem nolūkiem, nevis lai pielāgotos klimata pārmaiņām

RKI 38 – Atbalstītā sanētās zemes platība

RKI 39 – Uzstādītās gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmas

RKR 50 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem  (*2)

RKR 52 – Sanētā zeme, ko izmanto apzaļumotām teritorijām, sociālajiem mājokļiem un ekonomiskām vai kopienas darbībām

RKI 55 – Jaunbūvēto tramvaja un metro līniju garums

RKI 56 – Rekonstruētu vai modernizētu tramvaja un metro līniju garums

RKI 57 – Tāda videi draudzīga ritošā sastāva jauda, ko izmanto kolektīvajā sabiedriskajā transportā

RKI 58 – Atbalstītā atdalītā riteņbraukšanas infrastruktūra

RKI 60 – Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētvides transporta sistēmām

RKR 62 – Jaunā vai modernizētā sabiedriskā transporta lietotāju skaits gadā

RKR 63 – Jauno vai modernizēto tramvaja un metro līniju lietotāju skaits gadā

RKR 64 – Atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā

RKI 61 – Jaunu vai modernizētu telpu platība nodarbinātības dienestos

RKR 65 – Nodarbinātības dienestos esošo jauno vai modernizēto telpu lietotāju skaits gadā

RKI 66 – Jaunu vai modernizētu bērnu aprūpes iestāžu klašu ietilpība

RKI 67 – Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība

RKR 70 – Jauno vai modernizēto bērnu aprūpes iestāžu lietotāju skaits gadā

RKR 71 – Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā

RKI 113 – Iedzīvotāji, uz kuriem attiecas projekti saistībā ar integrētām darbībām marginalizētu kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālekonomiskajai iekļaušanai (*2)

 

RKI 69 – Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu ietilpība

RKI 70 – Jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (kas nav mājokļi) ietilpība

RKR 72 – Jaunu vai modernizētu e-veselības aprūpes dienestu lietotāju skaits gadā

RKR 73 – Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu lietotāju skaits gadā

RKR 74 – Jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu lietotāju skaits gadā

Kopējie tūlītējā iznākuma rādītāji (KTIR) un kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji (KTRR), kuri attiecas uz dalībniekiem (2)  (3)

Iznākumi

Rezultāti

KTIR 01 – bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (*2)

KTIR 02 – ilgstošie bezdarbnieki (*2)

KTIR 03 – neaktīvas personas (*2)

KTIR 04 – nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (*2)

KTIR 05 – par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits (*2)

KTIR 06 – 18 līdz 29 gadus vecu jauniešu skaits (*2)

KTIR 07 – 55 gadus vecu un vecāku dalībnieku skaits (*2)

KTIR 08 – cilvēki ar pamatizglītības otrā posma vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0–2) (*2)

KTIR 09 – cilvēki ar vidējo izglītību (ISCED 3) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4) (*2)

KTIR 10 – cilvēki ar augstāko izglītību (ISCED 5–8) (*2)

KTIR 11 – dalībnieku kopējais skaits (4)

KTRR 01 – dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas sākuši meklēt darbu (*2)

KTRR 02 – dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas iesaistījušies izglītībā vai mācībās (*2)

KTRR 03 – dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas sākuši iegūt kvalifikāciju (*2)

KTRR 04 – dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie (*2)


(1)  Lai izklāstu padarītu skaidrāku, rādītāji tiek sagrupēti, lai tos būtu vieglāk saskaņot ar rādītājiem, kas iekļauti citās regulās, kuras attiecas uz fondiem.

(*1)  Sadalījums nav prasīts plānošanai, bet tikai ziņošanai.

(*2)  Dati, kas tiek paziņoti saistībā ar rādītājiem, ir personas dati saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.) 4. panta 1. punktu.

(2)  Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.

(3)  Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām).

Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo.

Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu.

Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

(4)  Šo rādītāju aprēķina automātiski, par pamatu ņemot kopējos iznākuma rādītājus, kas saistīti ar nodarbinātības statusu.


30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/21


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1057

(2021. gada 24. jūnijs),

ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 164. pantu, 175. panta trešo daļu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (“Pīlārs”). Pīlāra 20 pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, kā arī sociālā aizsardzība un iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc Pīlāra 20 pamatprincipiem. Lai sekmētu Pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījumi cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu.

(2)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads (“Eiropas pusgads”) ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savas nacionālās daudzgadu investīciju stratēģijas. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar Savienības vai valsts finansējumu.

Tām arī vajadzētu palīdzēt saskaņotā veidā izmantot Savienības finansējumu un radīt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko paredzēts saņemt, jo īpaši no Savienības atbalstītajām programmām, attiecīgā gadījumā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda, kuru konkrētie mērķi un atbalsta darbības joma izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 (4), ESF+, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5), un programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (6) (programma InvestEU).

(3)

Ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/1512 (7) tika pieņemtas pārskatītās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Minēto pamatnostādņu teksts ir saskaņots ar Pīlāra principiem, lai tādējādi uzlabotu Eiropas konkurētspēju un veidotu to par labāku vietu investīciju veikšanai, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu minētajās pamatnostādnēs izklāstītajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, mācībām un cīņu pret sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti, ievērojot LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 2. un 4. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā valsts līmenī – valstu reformu programmas, kas pamatojas uz valstu stratēģijām. Turklāt ESF+ būtu jāveicina attiecīgie Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas aspekti, jo īpaši Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojums “Jaunā prasmju programma Eiropai”, 2020. gada 30. septembra paziņojums “Eiropas izglītības telpa” un 2020. gada 7. oktobra paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars”, kā arī Padomes ieteikumi – 2016. gada 15. februāra Ieteikums par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, 2016. gada 19. decembra Ieteikums par prasmju pilnveides ceļiem, 2020. gada 30. oktobra Ieteikums “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un 2021. gada 12. marta Ieteikums par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību.

(4)

Padome 2017. gada 20. jūnijā pieņēma Padomes secinājumus “ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam – ilgtspējīga Eiropas nākotne”. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ir būtiski, lai ilgtspējīga attīstība būtu integrēta visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās un lai Savienībai būtu augsti mērķi tās politikā, ko tā izmanto pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome atzinīgi novērtēja Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” kā pirmo soli Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) integrēšanā un ilgtspējīgas attīstības kā būtiska pamatprincipa piemērošanā visām Savienības politikas jomām, tostarp, izmantojot tās finansēšanas instrumentus. ESF+ būtu jāveicina IAM īstenošana, cita starpā izskaužot galējas nabadzības veidus (1. IAM); veicinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību (4. IAM); veicinot dzimumu līdztiesību (5. IAM), sekmējot noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem (8. IAM); kā arī mazinot nevienlīdzību (10. IAM).

(5)

Nesenās un pašreizējās norises ir saasinājušas strukturālās problēmas, kuras radījusi ekonomikas globalizācija, sociālā nevienlīdzība, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien lielāki draudi drošībai, pārkārtošanās uz tīru enerģiju, tehnoloģiskas pārmaiņas, demogrāfiskā lejupslīde, bezdarbs, jo īpaši jauniešu bezdarbs, un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī problēmas, kas izriet no arvien lielākas neatbilstības starp prasmju un darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu dažās nozarēs un reģionos, ar ko īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Zaļā un digitālā pārkārtošanās un Eiropas industriālo ekosistēmu pārveide, visticamāk, radīs daudz jaunu iespēju, ja to papildinās pareizais prasmju kopums un nodarbinātība, un politika un sociālā politika. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba pasaulē, Savienībai vajadzētu būt gatavai risināt pašreizējās un turpmākās problēmas, investējot attiecīgās prasmēs, izglītībā, mācībās un mūžizglītībā, padarot izaugsmi iekļaujošāku un uzlabojot nodarbinātības politiku un sociālo politiku, vienlaikus ņemot vērā ekonomikas un rūpniecības ilgtspēju, darbaspēka mobilitāti un tiecoties izveidot dzimumu ziņā līdzsvarotu darba tirgu.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (8) tiek noteikts rīcības pamatplāns ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam, Taisnīgas pārkārtošanās fondam (TPK), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (9), EJZAF, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam (IDF) un Finansiāla atbalsta instrumentam robežu pārvaldībai un vīzu politikai kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda un jo īpaši izklāstīti politikas mērķi un noteikumi dalītā pārvaldībā īstenotu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un jānosaka konkrēti noteikumi par to, kāda veida aktivitātes var finansēt no ESF+.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (10) (“Finanšu regula”) ir paredzēti noteikumi par Savienības vispārējā budžeta (Savienības budžets) izpildi, tostarp noteikumi par visu veidu finanšu iemaksām, tostarp dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finanšu palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu. Dotācijām paredzēto līdzfinansējumu var sniegt no saņēmēju pašu resursiem, projekta radītiem ienākumiem vai no trešo personu finansiālajiem ieguldījumiem vai ieguldījumiem natūrā. Lai nodrošinātu saskaņotību Savienības programmu īstenošanā, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras ir īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+.

(8)

Šajā regulā minētie finansējuma veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāņem arī vērā vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 94. pantu, Komisija var atlīdzināt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp vienreizējus maksājumus.

(9)

Lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radītu papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas finansēšanas pieejas, darbības, kas tika atbalstītas ar Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 (11), un Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (12), būtu jāintegrē ESF+. ESF+ būtu jāsastāv no divām sadaļām: dalīti pārvaldītā sadaļa (dalīti pārvaldītā ESF+ sadaļa), kas īstenojama dalītā pārvaldībā, un Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa (“EaSI sadaļa”), kas īstenojama tiešā un netiešā pārvaldībā. Tam būtu jāpalīdz samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dažādu fondu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm un saņēmējiem, vienlaikus saglabājot vienkāršākus noteikumus tādām vienkāršākām darbībām kā pārtikas izdalīšana un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšana.

(10)

Ņemot vērā plašāko ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi, ka mērķus – uzlabot darba tirgu efektivitāti, veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un mācībām un izglītības un mācību kvalitāti, lai palīdzētu atkārtoti integrēties izglītības sistēmās, sekmēt sociālo iekļaušanu, atvieglot neaizsargātu personu piekļuvi veselības aprūpei un sniegt ieguldījumu nabadzības izskaušanā – īsteno ne vien dalītā pārvaldībā dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, bet, saistībā ar Savienības līmenī veicamām darbībām, EaSI sadaļā arī tiešā un netiešā pārvaldībā.

(11)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam ESF+ darbības laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem (13), tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, 18. punkta nozīmē. Tajā būtu jāprecizē piešķīrums dalīti pārvaldītajai ESF+ sadaļai un piešķīrums darbībām, kuras īsteno EaSI sadaļā.

(12)

Lai atvieglotu EaSI sadaļas konkrēto un darbības mērķu īstenošanu, ar ESF+ būtu jāatbalsta aktivitātes, kuras saistītas ar tehnisko un administratīvo palīdzību, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, savukārt saziņas un informācijas izplatīšanas aktivitātēm vajadzētu būt daļai no darbībām, kuras ir atbalsttiesīgas EaSI sadaļā.

(13)

ESF+ mērķim vajadzētu būt veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvas intervences pasākumus, kas sekmē jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot pastiprināto Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku, darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošu grupu un ekonomiski neaktīvo personu integrēšanu un reintegrēšanu darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku. ESF+ mērķim vajadzētu būt – uzlabot darba tirgu darbību, šim nolūkam atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgās konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos un pārejas laikā uz nodarbinātību un veicinātu lielāku darba ņēmēju mobilitāti. Ar ESF+ būtu jāveicina līdzsvarota sieviešu un vīriešu dalība darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis cita starpā ir nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus, labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un piekļuvi bērnu aprūpei, tostarp pirmsskolas izglītībai un aprūpei. ESF+ mērķim vajadzētu arī būt nodrošināt stabilu un labi pielāgotu darba vidi, lai reaģētu uz risku veselībai, kas saistīts ar pārmaiņām darba veidos un novecojoša darbaspēka vajadzībām.

(14)

No ESF+ būtu jāsniedz atbalsts, ar ko uzlabo izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un to atbilstību darba tirgus prasībām, tostarp, veicinot digitālo mācīšanos, neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu un mācībspēku profesionālo attīstību, lai sekmētu pamatkompetenču, jo īpaši pamatprasmju, tostarp veselībpratības, medijpratības, uzņēmējdarbības prasmju, valodas prasmju, digitālo prasmju un ar ilgtspējīgu attīstību saistīto kompetenču, apguvi, kas ikvienam ir nepieciešamas personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Ar ESF+ būtu jāveicina progress izglītībā un mācībās un pāreja uz darba dzīvi, jāatbalsta mūžizglītība un nodarbināmība, lai sekmētu ikviena pilnīgu līdzdalību sabiedrībā, un būtu jāveicina konkurētspēja, tostarp ar absolventu gaitu apzināšanu, un sociālā un ekonomiskā inovācija, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās, kuras iespējams pielāgot dažādām mērķgrupām, piemēram, personām ar invaliditāti. Šādu palīdzību, atbalstu un veicināšanu varētu panākt, piemēram, izmantojot mācīšanos tiešsaistē, mācības darbavietā, stažēšanos, duālās izglītības un mācību sistēmas un māceklību, kā noteikts Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumā par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, mūžilgu karjeras atbalstu, prasmju prognozēšanu ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātus mācību materiālus un mācību nodrošināšanas metodes, prognozēšanu un absolventu gaitu apzināšanu, pedagogu izglītošanu, mācību rezultātu apstiprināšanu, kvalifikāciju atzīšanu un industrijās bāzētu sertifikāciju.

(15)

Atbalsts no ESF+ būtu jāizmanto, lai visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām, kurā nepastāv nošķiršana, - no pirmsskolas izglītības un aprūpes, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot bērniem, kuri nāk no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, izmantojot vispārējo izglītību un profesionālo izglītību un apmācību, jo īpaši māceklības, līdz pat augstākajai izglītībai, kā arī izmantojot pieaugušo izglītību un mācības, tostarp sporta un kultūras aktivitātes. Ar ESF+ būtu jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts izglītojamajiem, kam tas ir nepieciešams, un jāsamazina nevienlīdzība izglītības jomā, tostarp digitālā plaisa, jānovērš un jāsamazina priekšlaicīga mācību pārtraukšana, jāveicina iespējas pāriet no vienas izglītības un mācību jomas uz citu, jāstiprina saiknes ar neformālo un ikdienējo mācīšanos, jāveicina mācību mobilitāte visiem un jāatvieglo piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta sinerģijas ar Erasmus+, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 (14), jo īpaši tādēļ, lai sekmētu nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību mācību mobilitātē.

(16)

Ar ESF+ būtu jāveicina, lai visiem būtu elastīgas iespējas pilnveidot prasmes un apgūt dažādas jaunas prasmes, īpaši uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, svarīgām pamattehnoloģijām un zaļajai ekonomikai nepieciešamās prasmes un ar industriālajām ekosistēmām saistītās prasmes atbilstoši Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumam “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”. Saskaņā ar Jauno prasmju programmu Eiropai un Padomes Ieteikumu par prasmju pilnveides ceļiem (15) ESF+ būtu jāatbalsta elastīgi risinājumi, tostarp pieejamas, īstermiņa, mērķtiecīgas moduļveida mācības, kas rezultējas akreditācijā, ar mērķi nodrošināt cilvēkiem prasmes, kas pielāgotas darba tirgus un industriālo ekosistēmu vajadzībām, zaļās un digitālās pārkārtošanās jomai, inovācijai un sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, atvieglot pārkvalifikāciju, prasmju pilnveidi un nodarbināmību, karjeras maiņu, ģeogrāfisko un nozaru mobilitāti un jo īpaši, atbalstīt mazprasmīgas personas, personas ar invaliditāti un mazkvalificētus pieaugušos. ESF+ būtu arī jāatvieglo atbalsta sniegšana personām attiecībā uz integrētām prasmēm, tostarp nodarbinātajiem, pašnodarbinātām personām un bezdarbniekiem, izmantojot tādus instrumentus kā individuālie mācību konti.

(17)

Sinerģijām ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (16) (“Apvārsnis Eiropa”) būtu jānodrošina, ka ESF+ spēj integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas nākotnes darbvietām.

(18)

No ESF+ būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni sekmēt nabadzības izskaušanu, lai pārtrauktu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un veicināt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, mazinot šķēršļus, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Šāds atbalsts nozīmē mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no to dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, reliģijas vai ticības, rases vai etniskās izcelsmes, jo īpaši atstumtām kopienām, piemēram, romiem, personām ar invaliditāti vai hroniskām slimībām, bezpajumtniekiem, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ar ESF+ būtu jāpalīdz aktīvi iekļaut no darba tirgus tālu esošus cilvēkus, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai uzlabotu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, ar kuriem veicina piekļuvi mājokļiem un uz personu vērstai aprūpei, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jādod ieguldījums sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijā, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un jo īpaši, lai veicinātu šādu sistēmu piekļūstamību, tostarp personām ar invaliditāti.

(19)

ESF+ būtu jādod ieguldījums nabadzības izskaušanā, atbalstot valstu shēmas, kuru mērķis ir mazināt nenodrošinātību ar pārtiku un materiālo nenodrošinātību, un tādu personu sociālās integrācijas veicināšanā, kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība un kuras ir vistrūcīgākās. Ņemot vērā vispārējo mērķi, proti, panākt to, ka Savienības līmenī kā minimums 4 % no līdzekļiem, kuri ir dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm būtu vismaz 3 % no saviem līdzekļiem, kuri ir dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, jāpiešķir tam, lai novērstu tos ārkārtējās nabadzības veidus, kuriem ir vislielākā ietekme uz sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecība, bērnu nabadzība un nenodrošinātība ar pārtiku. Pārtikas nodrošināšanai un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām nevajadzētu aizstāt esošos sociālos pabalstus, kurus tām piešķir saskaņā ar valsts sociālajām sistēmām vai ievērojot valsts tiesību aktus. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.

(20)

Ņemot vērā to, ka ir pastāvīgi jāpastiprina centieni risināt migrācijas plūsmu pārvaldību Savienībā kopumā, un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un kopīgas atbildības centieniem, no ESF+ būtu jāsniedz atbalsts trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomiskās integrācijas sekmēšanā, kas var ietvert iniciatīvas vietējā līmenī, papildus darbībām, kuras finansē ar AMIF, ERAF un citiem Savienības fondiem un kurām var būt pozitīva ietekme uz trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu.

(21)

Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir piekļuve veselības aprūpei, ESF+ būtu jānodrošina sinerģijas un papildināmība ar programmu “ES – veselībai”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (17), un ESF+ darbības jomā būtu jāiekļauj neaizsargātās situācijās esošu cilvēku piekļuve veselības aprūpei.

(22)

ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas tādās jomās kā nodarbinātība, sociālā iekļaušana, neaizsargātu personu piekļuve veselības aprūpei, ilgtermiņa aprūpe, izglītība un mācības, tādējādi sekmējot nabadzības izskaušanu. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm no saviem līdzekļiem, kuri ir dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā, būtu pienācīga summa jāpiešķir to attiecīgo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanai, kuri ir saistīti ar strukturālām problēmām, kā risināšanai ir lietderīgi izmantot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā, ņemot vērā Pīlāru, rezultātu pārskats par rādītājiem sociālajā jomā, kas pārskatīts pēc Sociālā pīlāra Rīcības plānā izklāstīto mērķrādītāju pieņemšanas, un reģionālās īpatnības.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīti pārvaldīto ESF+ sadaļu un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, TPK, ERAF, programmu “ES – veselībai”, Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (18), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/691 (19), EJZAF, Erasmus+, AMIF, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, ELFLA, programmu “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (20), programmu InvestEU, programmu “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/818 (21), Eiropas Solidaritātes korpusu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/888 (22), un tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (23).

Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.

(23)

Atbalstot šajā regulā izklāstītos konkrētos mērķus, inter alia sekmējot politikas mērķi “sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, kā minēts Regulā (ES) 2021/1060, ESF+ turpinās dot ieguldījumu teritoriālu un vietēju stratēģiju izstrādē, lai īstenotu Pīlāru. Ar to tiks atbalstīti instrumenti, kas izklāstīti minētās regulas 28. pantā, un tādējādi arī tiks sekmēta virzība uz politikas mērķi “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību”, kā minēts Regulā (ES) 2021/1060, tostarp, īstenojot nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumus, kuros ņem vērā pilsētu, lauku apvidu un piekrastes reģionu īpatnības, lai novērstu sociālekonomisko nevienlīdzību pilsētās un reģionos.

(24)

Lai nodrošinātu, ka Pīlārā izvirzītā Eiropas sociālā dimensija tiek pienācīgi īstenota un ka minimālais līdzekļu apjoms tiek paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams, dalībvalstīm vismaz 25 % no saviem dalīti pārvaldās ESF+ sadaļas līdzekļiem būtu jāpiešķir, lai veicinātu sociālo iekļaušanu.

(25)

Lai risinātu jautājumu par pastāvīgi augsto bērnu nabadzības līmeni Savienībā un saskaņā ar Pīlāra 11. principu, kurā noteikts, ka bērniem ir tiesības būt pasargātiem no nabadzības un ka bērniem no nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, dalībvalstīm no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem būtu jāplāno pienācīga summa Garantijas bērniem īstenošanai attiecībā uz aktivitātēm, kuras bērnu nabadzības problēmu risina saskaņā ar ESF+ konkrētajiem mērķiem, kas ļauj plānot resursus darbībām, ar kurām tieši atbalsta bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bērnu aprūpei, izglītībai, veselības aprūpei, pienācīgam mājoklim un pienācīgam uzturam. Dalībvalstīm, kurās saskaņā ar Eurostat datiem nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu, kas jaunāki par 18 gadiem, vidējais skaits 2017.–2019. gadā pārsniedza Savienības vidējo rādītāju, minētajām aktivitātēm būtu jāpiešķir vismaz 5 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem. Darbības, ar kurām sniedz ieguldījumu šajā tematiskās koncentrācijas prasībā, būtu jāņem vērā 25 % tematiskās koncentrācijas prasībā attiecībā uz sociālo iekļaušanu, ja tās plāno saskaņā ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem.

(26)

Lai veicinātu iekļaujošu ekonomikas atveseļošanos pēc smagas krīzes un lai mainīgā darba pasaulē atbalstītu jauniešu nodarbinātību, kā arī ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba un neaktivitātes līmeni vairākās dalībvalstīs un reģionos, ir nepieciešams, lai dalībvalstis no saviem ESF+ līdzekļiem pienācīgu summu investē pasākumos, kuru mērķis ir atbalstīt jauniešu nodarbinātību un prasmes, tostarp, īstenojot shēmas Garantijas jauniešiem ietvaros. Pamatojoties uz darbībām, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir atbalstītas ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013 (24) un kas ir vērstas uz atsevišķām personām, un ņemot vērā gūtās atziņas, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāsekmē ceļš uz reintegrāciju kvalitatīvā nodarbinātībā un izglītībā un būtu jāinvestē līdzekļi agrīnā prevencijā un efektīvā informēšanā, attiecīgā gadījumā par prioritāti izvirzot ilgstošus bezdarbniekus, ekonomiski neaktīvas personas un nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus, tostarp ar jauniešu darbu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāinvestē līdzekļi tādos pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī sekmēt pienācīgas nodarbinātības dienestu spējas, lai tādējādi jauniešiem varētu sniegt īpaši pielāgotu un holistisku atbalstu un mērķtiecīgākus piedāvājumus. Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu pilnībā iekļaujot ESF+, mērķtiecīgu darbību īstenošana jauniešu nodarbinātības jomā būs efektīvāka un lietderīgāka, un darbības joma tiks paplašināta, lai tajā ietvertu strukturālus pasākumus un reformas, tādējādi nodrošinot labāku atbilstību starp Savienības finansējuma atbalstu un pastiprinātās Garantijas jauniešiem īstenošanu.

Prasmju uzlabošanai un dažādu jaunu prasmju apgūšanai būtu jāpalīdz jauniešiem izmantot iespējas, ko sniedz augošās nozares, un palīdz viņiem sagatavoties mainīgajam darba raksturam, vienlaikus izmantojot iespējas, ko sniedz digitālā un zaļā pārkārtošanās un Savienības industriālo ekosistēmu pārveide. Tāpēc dalībvalstīm, kurās saskaņā ar Eurostat datiem tādu 15–29 gadus vecu jauniešu vidējais skaits, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, 2017.–2019. gadā pārsniedza Savienības vidējo rādītāju, minētajām darbībām būtu jāpiešķir vismaz 12,5 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem.

(27)

Saskaņā ar LESD 349. pantu un 1994. gada Pievienošanās aktam (25) pievienotā 6. protokola par īpašiem noteikumiem attiecībā uz 6. mērķi saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā 2. pantu tālākajos reģionos un mazapdzīvotos ziemeļu reģionos ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus saskaņā ar kopējo politiku un Savienības programmām. Pastāvīgo ierobežojumu, piemēram, depopulācijas, dēļ šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts.

(28)

Prasmīga un efektīva ar ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem teritoriālajā līmenī un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem piešķirtu pienācīgu summu tam, lai nodrošinātu, ka sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jēgpilni piedalās dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas īstenošanā. Minētajai dalībai būtu jāietver attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides partneri, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas atbild par to, ka tiek veicināta sociālā iekļaušana, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesība un nediskriminācija. Dalībvalstīm, uz kurām attiecas konkrētai valstij adresēts ieteikums par sociālo partneru vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanu, vismaz 0,25 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem būtu jāpiešķir minētajam nolūkam, ņemot vērā to īpašās vajadzības konkrētajā jomā.

(29)

Lai politika spētu labāk reaģēt uz sociālām pārmaiņām, kā arī lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus risinājumus, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi īpaša ESF+ atbalsta saņemšana būtu pamatota, ļoti svarīgi ir testēt un izvērtēt inovatīvos risinājumus pirms to plašākas izmantošanas. Sociālās ekonomikas uzņēmumiem varētu būt svarīga loma sociālās inovācijas īstenošanā un ekonomiskās un sociālās noturības veicināšanā. Sociālās ekonomikas uzņēmuma definīcijai būtu jāatbilst definīcijām, kas sniegtas valstu tiesību aktos un Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumos “Veicināt sociālo ekonomiku – vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā”. Turklāt, lai uzlabotu savstarpēju mācīšanos un zināšanu un prakses apmaiņu, dalībvalstis būtu jāmudina turpināt savas dalītajā pārvaldībā īstenotās transnacionālās sadarbības darbības nodarbinātības, izglītības un mācību un sociālās iekļaušanas jomā atbilstoši ESF+ konkrētajiem mērķiem.

(30)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ar ESF+ palīdz veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumus un nosacījumus un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu, sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem, un palīdz īstenot ANO 2006. gada 13. decembrī Ņujorkā pieņemto Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Ar ESF+ būtu jāpalīdz veicināt piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti, lai uzlabotu integrāciju nodarbinātībā, izglītībā un mācībās, tādējādi uzlabojot viņu iekļaušanu visās dzīves jomās. Šādas piekļūstamības veicināšana būtu laikus un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un izvērtēšanas posmos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. Ar ESF+ būtu jāveicina arī pāreja no aprūpes iestādē vai aprūpes ilgstošas sociālās aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. No ESF+ nebūtu jāatbalsta nekādas darbības, kas sekmē segregāciju vai sociālo atstumtību. Regula (ES) 2021/1060 paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ ir jāparedz konkrēti noteikumi attiecībā uz dalīti pārvaldīto ESF+ sadaļu.

(31)

Visas darbības būtu jāatlasa un jāīsteno, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”). Saskaņā ar Komisijas 2017. gada 19. janvāra paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka sūdzības, tostarp sūdzības par Hartas pārkāpumiem, tiek izskatītas laikus, un būtu jāinformē sūdzības iesniedzējs par tās veiktās izskatīšanas iznākumu.

(32)

Lai samazinātu datu vākšanas radīto administratīvo slogu, ziņošanas prasībām vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākām. Ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstīm būtu jāspēj atļaut vadošajām iestādēm iegūt datus no reģistriem.

(33)

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno šīs regulas ietvaros, valstu datu pārziņiem savi pienākumi šīs regulas nolūkos būtu jāpilda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (26). Būtu jāgarantē to galīgo saņēmēju cieņa un privātuma ievērošana, uz kuriem attiecas darbības saskaņā ar konkrēto mērķi “mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai sniedzot pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp bērniem, un nodrošinot papildpasākumus, ar kuriem atbalsta viņu sociālo iekļaušanu”. Lai izvairītos no jebkādas stigmatizācijas, nevajadzētu prasīt, lai personas, kas saņem pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību, sevi identificētu, kad saņem atbalstu un piedalās apsekojumos par vistrūcīgākajām personām, kuras ir guvušas labumu no ESF+.

(34)

Sociālie eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Vajadzētu būtu iespējai un vajadzētu mudināt izmēģināt idejas vietējā līmenī un tās idejas, kuras ir realizējamas, attiecīgā gadījumā īstenot plašākā mērogā vai novirzīt citos kontekstos dažādos reģionos vai dalībvalstīs, izmantojot finansiālu atbalstu no ESF+ vai apvienojumā ar citiem avotiem.

(35)

ESF+ ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir panākt darba ņēmēju pārvietošanās brīvību bez diskriminācijas, nodrošinot dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestu, Komisijas un sociālo partneru ciešu sadarbību. Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju mobilitāti pāri robežām, jo īpaši ar pārrobežu partnerību palīdzību, un lielāka pārredzamība attiecībā uz informāciju par darba tirgiem. ESF+ darbības jomā būtu jāietver arī mērķtiecīgas mobilitātes shēmu izstrāde un atbalsts, ar ko palīdz aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur ir konstatēts darbaspēka trūkums.

(36)

Tas, ka mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai trūkst piekļuves finansējumam, ir viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai, īpaši no darba tirgus visattālinātākajām personām. Attiecībā uz EaSI sadaļu šajā regulā būtu jāparedz noteikumi nolūkā radīt tādu tirgus ekosistēmu, ar kuru palielina finansējuma piedāvājumu sociālajiem uzņēmumiem un šo uzņēmumu piekļuvi minētajam finansējumam, kā arī apmierina pieprasījumu no tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm un neaizsargātām personām, kas vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumu. Šis mērķis tiks īstenots, arī izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantijas, kas paredzēti fonda InvestEU sociālo investīciju un prasmju politikas sadaļā. Sociālās ekonomikas uzņēmumi, ja tie definēti valsts tiesību aktos, būtu jāuzskata par sociālajiem uzņēmumiem EaSI sadaļas kontekstā neatkarīgi no to juridiskā statusa, ciktāl minētie uzņēmumi atbilst šajā regulā sniegtajai sociālā uzņēmuma definīcijai.

(37)

Sociālo investīciju tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, varētu būt svarīga nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu, kā arī inovatīvas un papildinošas pieejas cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu IAM sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem, attiecīgā gadījumā un ar noteikumu, ka to politikas vai sociālā darba kārtība nav pretrunā Savienības ideāliem, būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās darbībās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.

(38)

Attiecībā uz EaSI sadaļu ir vajadzīgi norādījumi par sociālo infrastruktūru un saistīto pakalpojumu attīstīšanu, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem mājokļiem, bērnu aprūpi un izglītību, veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, tostarp struktūrām, kas atbalsta pāreju no aprūpes pakalpojumiem ilgstošas sociālās aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem, un ņemot vērā prasības par piekļūstamības iespējām personām ar invaliditāti.

(39)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (27), un IAM, šī regula palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks apzinātas sagatavošanas un īstenošanas laikā un atkārtoti izvērtētas vidusposma izvērtējuma kontekstā.

(40)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (28), aizjūras zemēs un teritorijās iedibinātas personas un subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar EaSI sadaļas noteikumiem un mērķiem un režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgās aizjūras zemes un teritorijas ir saistītas.

(41)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (29) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(42)

Ir lietderīgi noteikt rādītājus ziņošanas vajadzībām saskaņā ar EaSI sadaļu. Minētajiem rādītājiem vajadzētu būt balstītiem uz iznākumu, objektīviem, viegli izgūstamiem un samērīgiem ar konkrētās EaSI sadaļas daļu visā ESF+. Tiem būtu jāaptver darbības mērķi un finansēšanas darbības saskaņā ar EaSI sadaļu, neprasot noteikt atbilstošus mērķrādītājus.

(43)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (30) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (31), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (32) un (ES) 2017/1939 (33) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (34). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas piedalās ciešākā sadarbībā, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(44)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, godalgām, iepirkumu un netiešo pārvaldību, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot darba tirgu efektivitāti, veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai nodarbinātībai, uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un mācībām un izglītības un mācību kvalitāti, veicināt sociālo iekļautību un sniegt ieguldījumu nabadzības izskaušanā, kā arī EaSI sadaļā izvirzītos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz pielikumu par rādītājiem grozīšanu un papildināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (35). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz galīgo saņēmēju strukturētā apsekojuma modeli, ņemot vērā šā modeļa raksturu, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (36) 4. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

(48)

Lai varētu ātri reaģēt uz Stabilitātes un izaugsmes paktā minētajiem ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem, kas varētu rasties plānošanas periodā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt pagaidu pasākumus, kuri atvieglotu ESF+ atbalsta izmantošanu reaģēšanai uz šādiem apstākļiem un kuru maksimālais ilgums būtu 18 mēneši. Komisijai būtu jāpieņem pasākumi, kas, ņemot vērā ārkārtējos un neparastos apstākļus, ar kuriem dalībvalsts saskaras, ir vispiemērotākie un vienlaikus saglabā ESF+ mērķus, taču tam nebūtu jāietver grozījumi tematiskās koncentrācijas prasībās. Turklāt, tā kā minēto pasākumu piemērošanas tvērumu nosaka Stabilitātes un izaugsmes pakts un īstenošanas pilnvaras attiecas tikai uz šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, minētās pilnvaras attiecībā uz pagaidu pasākumiem ESF+ atbalsta izmantošanai nolūkā reaģēt uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem būtu jāpiešķir Komisijai bez komiteju procedūrām. Komisijai būtu arī jāuzrauga pagaidu pasākumu īstenošana un jāizvērtē to piemērotība. Ja Komisija uzskata par nepieciešamu grozīt šo regulu ārkārtēju vai neparastu apstākļu dēļ, grozījumu darbības jomā nebūtu jāiekļauj ne tematiskās koncentrācijas prasības saistībā ar jauniešu nodarbinātību, ne atbalsts vistrūcīgākajām personām tāpēc, ka šādas krīzes situācijas jauniešus un vistrūcīgākās personas bieži vien skar vissmagāk. Tādēļ ir jānodrošina, ka minētās mērķgrupas turpina saņemt pienācīgu atbalsta apjomu.

(49)

ESF+ pārvaldībā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kā minēts LESD 163. pantā (“ESF+ komiteja”). Lai nodrošinātu, ka ESF+ komitejas rīcībā ir visa vajadzīgā informācija un ka tā var iegūt plašu attiecīgo ieinteresēto personu viedokļu klāstu, ESF+ komitejai vajadzētu spēt uzaicināt pārstāvjus bez balsstiesībām, ar noteikumu, ka viņu līdzdalība ir vajadzīga sanāksmes darba kārtības dēļ, tostarp Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus.

(50)

Lai nodrošinātu to, ka tiek turpināts pievērsties katras ESF+ sadaļas specifikai, ESF+ komitejai būtu jāizveido darba grupas katrai ESF+ sadaļai. Minēto darba grupu sastāvu un uzdevumus jānosaka ESF+ komitejai. Darba grupām vajadzētu būt iespējai uz savām sanāksmēm uzaicināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī citas ieinteresētās personas. Darba grupu uzdevumi var ietvert koordinācijas un sadarbības nodrošināšanu starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju attiecībā uz ESF+ īstenošanu, tostarp apspriešanos par EaSI sadaļas darba programmu, katras ESF+ sadaļas īstenošanas uzraudzību, pieredzes un labas prakses apmaiņu ESF+ sadaļu ietvaros un starp tām un iespējamo sinerģiju veicināšanu ar citām Savienības programmām.

(51)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, Komisijai būtu jāizveido nepieciešamās saiknes ar attiecīgajām politikas komitejām, kas darbojas sociālajā un nodarbinātības jomā, piemēram, Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju vai Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju.

(52)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem Savienības atbalsta sniegšanā, kuri varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai finansēšanas lēmumā – uz ierobežotu laikposmu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt aktivitāšu un izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma pat tad, ja aktivitātes īstenotas un izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(53)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1296/2013 būtu jāatceļ.

(54)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu notikt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā būtu – attiecībā uz EaSI sadaļu – jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

SATURA RĀDĪTĀJS

I daļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets

2. pants

Definīcijas

3. pants

ESF+ vispārīgie mērķi un īstenošanas metodes

4. pants

ESF+ konkrētie mērķi

5. pants

Budžets

6. pants

Dzimumu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas un nediskriminēšana

II daļa

Īstenošana dalītā pārvaldībā

I nodaļa

Kopīgie noteikumi, ko piemēro plānošanai

7. pants

Konsekvence un tematiskā koncentrācija

8. pants

Hartas ievērošana

9. pants

Partnerība

10. pants

Atbalsts vistrūcīgākajām personām

11. pants

Jaunatnes nodarbinātības atbalstīšana

12. pants

Attiecīgo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu atbalstīšana

II nodaļa

Vispārējais atbalsts, ko sniedz no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas

13. pants

Darbības joma

14. pants

Sociāli inovatīvas darbības

15. pants

Transnacionālā sadarbība

16. pants

Attiecināmība

17. pants

Rādītāji un ziņošana

III nodaļa

ESF+ atbalsts materiālās nenodrošinātības mazināšanai

18. pants

Darbības joma

19. pants

Principi

20. pants

Prioritātes saturs

21. pants

Darbību atbalsttiesīgums

22. pants

Izdevumu attiecināmība

23. pants

Rādītāji un ziņošana

24. pants

Revīzija

III daļa

Īstenošana tiešajā un netiešajā pārvaldībā

I nodaļa

Darbības mērķi

25. pants

Darbības mērķi

II nodaļa

Atbalsttiesīgums

26. pants

Atbalsttiesīgās darbības

27. pants

Atbalsttiesīgie subjekti

28. pants

Horizontālie principi

29. pants

Trešo valstu dalība

III nodaļa

Vispārīgie noteikumi

30. pants

Savienības finansējuma veidi un īstenošanas metodes

31. pants

Darba programma

32. pants

Uzraudzība un ziņošana

33. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

34. pants

Izvērtēšana

35. pants

Revīzijas

36. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

IV daļa

Nobeiguma noteikumi

37. pants

Deleģēšanas īstenošana

38. pants

Komiteju procedūra, ko piemēro dalīti pārvaldītajai ESF+ sadaļai

39. pants

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu

40. pants

Pārejas noteikumi, ko piemēro dalīti pārvaldītajai ESF+ sadaļai

41. pants

Pārejas noteikumi, ko piemēro EaSI sadaļai

42. pants

Stāšanās spēkā

I PIELIKUMS

Kopējie rādītāji, kas attiecas uz vispārējo atbalstu, kuru sniedz no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas

II PIELIKUMS

Kopējie rādītāji, kas attiecas uz ESF+ darbībām, kuru mērķis atbilstoši 7. panta 5. punkta pirmajai daļai ir vistrūcīgāko personu sociālā iekļaušana saskaņā ar 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi

III PIELIKUMS

Kopējie rādītāji, kas attiecas uz ESF+ atbalstu materiālās nenodrošinātības mazināšanai

IV PIELIKUMS

Rādītāji, kas attiecas uz EaSI sadaļu

I DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas sastāv no divām sadaļām: dalīti pārvaldītās sadaļas (“dalīti pārvaldītā ESF+ sadaļa”) un Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas (“EaSI sadaļa”).

Šajā regulā ir noteikti ESF+ mērķi, tā budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, īstenošanas metodes, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“mūžizglītība” ir visu veidu mācīšanās, proti, formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās, kas notiek visos dzīves posmos un kā rezultātā uzlabojas vai tiek atjauninātas zināšanas, prasmes, kompetences un attieksme vai līdzdalība sabiedrībā personiskā, pilsoniskā, kultūras, sociālā vai ar nodarbinātību saistītā perspektīvā, tostarp konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanu, tostarp pirmsskolas izglītību un aprūpi, vispārējo izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, augstāko izglītību, pieaugušo izglītību, darbu ar jaunatni un mācīšanos citās vidēs, kas notiek ārpus formālās izglītības un mācībām, un parasti tā veicina starpnozaru sadarbību un elastīgus mācīšanās veidus;

2)

“trešās valsts valstspiederīgais” ir persona, kas nav Savienības pilsonis, tostarp bezvalstnieks un persona bez noteiktas valstspiederības;

3)

“pamata materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības, lai tā varētu cieņpilni dzīvot, piemēram, apģērbs, higiēnas preces, ieskaitot sieviešu higiēnas preces, un mācībām nepieciešamie priekšmeti;

4)

“nelabvēlīgā situācijā esoša grupa” ir tādu cilvēku grupa, kuri atrodas neaizsargātās situācijās, tostarp cilvēki, kuri saskaras ar nabadzību, sociālo atstumtību vai diskrimināciju tās dažādajās izpausmēs vai ir pakļauti to riskam;

5)

“pamatkompetences” ir zināšanas, prasmes un kompetences, kuras visiem cilvēkiem ir vajadzīgas jebkurā viņu dzīves posmā personiskai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam, proti, rakstpratība, daudzvalodība, iemaņas matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās, mākslā un inžienierzinātnēs, digitālā pratība, medijpratība, personiskās un sociālās iemaņas un mācīšanās mācīties prasmes, aktīva pilsoniskuma prasmes, spēja veikt uzņēmējdarbību, kultūru un starpkultūru izpratne un izpausme un kritiskā domāšana;

6)

“vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas – atsevišķi cilvēki, ģimenes, mājsaimniecības vai šādu personu grupas, tostarp bērni neaizsargātās situācijās un bezpajumtnieki, kuru nepieciešamība pēc palīdzības ir noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, ir noteikušas valsts kompetentās iestādes un kas var aptvert elementus, kuri ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt vistrūcīgākajām personām konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos;

7)

“galīgie saņēmēji” ir vistrūcīgākās personas, kuras saņem atbalstu, kā noteikts 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā;

8)

“sociālā inovācija” ir aktivitāte, kura ir sociāla gan attiecībā uz tās mērķi, gan tās līdzekļiem, un jo īpaši aktivitāte, kura ir saistīta ar tādu jaunu ideju izstrādi un īstenošanu attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, paņēmieniem un modeļiem, kas vienlaikus apmierina gan sociālās vajadzības, gan rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes starp publiskām, pilsoniskās sabiedrības vai privātām organizācijām, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;

9)

“papildpasākums” ir aktivitāte, kura tiek īstenota papildus pārtikas izdalīšanai un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai ar mērķi risināt sociālo atstumtību un sniegt ieguldījumu nabadzības izskaušanā, piemēram, iesakot vai nodrošinot sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp psiholoģisko atbalstu, vai nodrošinot attiecīgu informāciju par publiskajiem pakalpojumiem vai sniedzot ieteikumus par mājsaimniecības budžeta pārvaldīšanu;

10)

“sociālais eksperiments” ir politikas intervences pasākums, kura mērķis ir nodrošināt inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un kuru īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kas nodrošina iespēju izmērīt tā ietekmi pirms tā atkārtošanas citos kontekstos, tostarp ģeogrāfiskajos un nozaru kontekstos, vai īsteno plašākā mērogā, ja rezultāti izrādās pozitīvi;

11)

“pārrobežu partnerība” ir valsts nodarbinātības dienestu, sociālo partneru vai pilsoniskās sabiedrības, kas atrodas vismaz divās dalībvalstīs, sadarbības struktūra;

12)

“mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā darbinieku skaits ir mazāks par 10 un kura ikgadējais apgrozījums vai bilance ir mazāka par 2 000 000 EUR;

13)

“sociālais uzņēmums” ir uzņēmums neatkarīgi no tā juridiskās formas, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumi, vai fiziska persona:

a)

kurš saskaņā ar tā statūtiem, nolikumu vai jebkādu citu juridisku dokumentu, kas var izraisīt atbildību saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā sociālais uzņēmums atrodas, ir panākt pozitīvu un izmērāmu sociālo ietekmi, kas var ietvert ietekmi uz vidi, kā tā galveno sociālo mērķi, nevis nodrošināt citiem nolūkiem paredzētu peļņu, un kurš sniedz pakalpojumus vai ražo preces, kas rada sociālo atdevi, vai izmanto tādas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes, ar ko tiek īstenoti sociālie mērķi;

b)

kurš savu peļņu, pirmkārt un galvenokārt, izmanto sava galvenā sociālā mērķa sasniegšanai un kurš ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus, kas nodrošina, ka peļņas sadale neapdraud galveno sociālo mērķi;

c)

kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, līdzdalīgā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darba ņēmējus, klientus un ieinteresētās personas, kurus ietekmē tā uzņēmējdarbība;

14)

“atsauces vērtība” ir vērtība, kuru izmanto, lai noteiktu mērķrādītājus kopējiem rezultātu rādītājiem un konkrētu programmu rezultātu rādītājiem un kuras pamatā ir pašreizējie vai līdzīgi jau iepriekš veikti intervences pasākumi;

15)

“pārtikas iegādes un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas” ir faktiskās izmaksas, kas saistītas ar saņēmēja veiktu pārtikas iegādi un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanu un nav tikai iegādātās pārtikas cena un/vai pamata materiālās palīdzības summa;

16)

“mikrofinansējums” ir garantijas, mikrokredīti, pašu kapitāls un kvazikapitāls apvienojumā ar uzņēmējdarbības attīstībai paredzētiem papildu pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kurus var sniegt kā individuālas konsultācijas, apmācību un darbaudzināšanu un kurus var saņemt arī fiziskas personas un mikrouzņēmumi, kam ir grūtības saņemt kredītus profesionālām un peļņu nesošām darbībām;

17)

“finansējuma apvienošanas darbība” ir no Savienības budžeta atbalstīta darbība, tostarp finansējuma apvienošanas mehānismā vai platformā, kā definēts Finanšu regulas 2. panta 6. punktā, kura apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

18)

“tiesību subjekts” ir fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar Savienības, valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss un spēja rīkoties savā vārdā, īstenot tiesības un uzņemties pienākumus, vai subjekts, kam nav juridiskās personas statusa, kā minēts Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

19)

“kopējais tūlītējo rezultātu rādītājs” ir kopējais rezultātu rādītājs, kas aptver ietekmi četru nedēļu laikposmā no dienas, kad dalībnieks ir pārtraucis dalību darbībā;

20)

“kopējais ilgtermiņa rezultātu rādītājs” ir kopējais rezultātu rādītājs, kas aptver ietekmi sešu mēnešu laikposmā pēc tam, kad dalībnieks ir pārtraucis dalību darbībā.

2.   Regulas (ES) 2021/1060 2. pantā izklāstītās definīcijas attiecas arī uz dalīti pārvaldīto ESF+ sadaļu.

3. pants

ESF+ vispārīgie mērķi un īstenošanas metodes

1.   ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm un reģioniem panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas ir sagatavots nākotnes darba pasaulei, kā arī iekļaujošu un saliedētu sabiedrību, nolūkā izskaust nabadzību un īstenot principus, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā.

2.   ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu politikai, ar ko paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, taisnīgus un kvalitatīvus darba apstākļus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu, jo īpaši, pievēršot uzmanību kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām, mūžizglītībai, investīcijām bērnos un jauniešos un piekļuvei pamatpakalpojumiem.

3.   ESF+ īsteno:

a)

dalītā pārvaldībā – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst konkrētajiem mērķiem, kuri izklāstīti 4. panta 1. punktā (“dalīti pārvaldītā ESF+ sadaļa”); un

b)

tiešā un netiešā pārvaldībā – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst mērķiem, kuri izklāstīti 4. panta 1. punktā un 25. pantā (“EaSI sadaļa”).

4. pants

ESF+ konkrētie mērķi

1.   ESF+ atbalsta šādus konkrētos mērķus tādās politikas jomās kā nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte, izglītība, sociālā iekļaušana, tostarp ieguldījuma sniegšana nabadzības izskaušanā, un tādējādi arī veicina politikas mērķi “Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa – Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana”, kas minēts Regulas (ES) 2021/1060 5. panta d) punktā:

a)

uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku;

b)

modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus, lai varētu novērtēt un paredzēt prasmju vajadzības un nodrošināt savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību un atbalstu saistībā ar atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, statusa maiņu darba tirgū un darba tirgus mobilitāti;

c)

veicināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu dalību darba tirgū, vienlīdzīgus darba apstākļus un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp, nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieejamai bērnu aprūpei un aprūpējamu personu aprūpei;

d)

veicināt darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām, aktīvas un veselīgas vecumdienas un veselīgu un labi pielāgotu darba vidi, kurā tiek novērsti riski veselībai;

e)

uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālās apmācības sistēmu un māceklības ieviešanu;

f)

sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti;

g)

veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti;

h)

veicināt aktīvu iekļaušanu ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību un uzlabot nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām;

i)

sekmēt trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomisko integrāciju;

j)

veicināt atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju;

k)

uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ar kuriem veicina piekļuvi mājokļiem un uz personu vērstai aprūpei, tai skaitā veselības aprūpei; modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt piekļuvi sociālajai aizsardzībai, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām; uzlabot, tostarp personām ar invaliditāti, veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu piekļūstamību, efektivitāti un noturību;

l)

veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, arī vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālo integrāciju;

m)

mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai sniedzot pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp bērniem, un nodrošinot papildpasākumus, ar kuriem atbalsta viņu sociālo iekļaušanu.

2.   Ar darbībām, ko dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā veic, lai sasniegtu šā panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus, ESF+ tiecas sniegt ieguldījumu citos politikas mērķos, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2021/1060 5. pantā, jo īpaši mērķos, kuri attiecas uz:

a)

viedāku Eiropu, ko panāk, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecības restrukturizāciju, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku mācības, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un klasteriem, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

b)

zaļāku, zema oglekļa Eiropu, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kuras ir nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, visu iedzīvotāju, tostarp darbaspēka, kvalifikācijas celšanai, un izveidojot jaunas darbvietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku, aprites ekonomiku un bioekonomiku.

3.   Ja tas patiešām ir nepieciešams kā pagaidu pasākums, lai reaģētu uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem, kā minēts Regulas (ES) 2021/1060 20. pantā, un uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, ar ESF+ var atbalstīt:

a)

saīsināta darba laika shēmu finansēšanu bez prasības, ka tās jākombinē ar aktīviem pasākumiem;

b)

piekļuvi veselības aprūpei, tostarp to personu piekļuvi, kam nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība.

4.   Ja pēc attiecīgās dalībvalsts iesniegta lūguma Komisija konstatē, ka 3. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, tā pieņem īstenošanas lēmumu, precizējot laikposmu, kurā pagaidu papildu atbalsts no ESF+ ir atļauts.

5.   Komisija uzrauga šā panta 3. punkta īstenošanu un novērtē, vai pagaidu papildu atbalsts no ESF+ ir pietiekams, lai atvieglotu atbalsta no ESF+ izmantošanu, reaģējot uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem. Komisija, pamatojoties uz savu novērtējumu, vajadzības gadījumā sagatavo priekšlikumus šīs regulas grozījumiem, tostarp par 7. pantā izklāstītajām tematiskās koncentrācijas prasībām, izņemot tematiskās koncentrācijas prasību, kas norādīta 7. panta 5. un 6. punktā.

5. pants

Budžets

1.   ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 87 995 063 417 EUR 2018. gada cenās.

2.   Finansējuma daļa, kas atvēlēta dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas īstenošanai, lai sekmētu mērķi investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei dalībvalstīs un reģionos, kā minēts Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir 87 319 331 844 EUR 2018. gada cenās, no kuriem 175 000 000 EUR piešķir transnacionālajai sadarbībai, lai paātrinātu inovatīvu risinājumu pārnesi un veicinātu to izvēršanu, kā minēts šīs regulas 25. panta i) punktā, un papildu finansējumu 472 980 447 EUR 2018. gada cenās piešķir tālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās aktam pievienotā 6. protokola par īpašiem noteikumiem attiecībā uz 6. mērķi saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā (6. protokols) 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

3.   Finansējuma daļa, kas atvēlēta EaSI sadaļas īstenošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, ir 675 731 573 EUR 2018. gada cenās.

4.   Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga EaSI sadaļas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

6. pants

Dzimumu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas un nediskriminēšana

Dalībvalstis un Komisija atbalsta konkrētas mērķtiecīgas darbības, ar kurām ikvienā no ESF+ mērķiem veicina horizontālos principus, kas minēti Regulas (ES) 2021/1060 9. panta 2. un 3. punktā un šīs regulas 28. pantā. Šīs darbības var ietvert darbības, ar kurām nodrošina piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ziņā, un veicina pāreju no aprūpes iestādē vai ilgstošas sociālās aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi.

Izmantojot ESF+, dalībvalstis un Komisija arī tiecas palielināt sieviešu dalību nodarbinātībā, kā arī uzlabot darba un personīgās dzīves saskaņošanu, cīnoties pret nabadzības feminizāciju un dzimumu diskrimināciju darba tirgū un izglītībā un mācībās.

II DAĻA

ĪSTENOŠANA DALĪTĀ PĀRVALDĪBĀ

I NODAĻA

Kopīgie noteikumi, ko piemēro plānošanai

7. pants

Konsekvence un tematiskā koncentrācija

1.   Dalībvalstis dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļus plāno, par prioritāti izvirzot intervences pasākumus, ar ko tiek risinātas problēmas, kuras ir apzinātas Eiropas pusgadā, tostarp savās valsts reformu programmās, kā arī attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā principus un tiesības, kas ir noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlārā un ESF+ mērķiem relevantajās valstu un reģionālajās stratēģijās, tādējādi sniedzot ieguldījumu LESD 174. pantā izklāstītajos mērķos.

Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģijas un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp subjektiem, kas ir atbildīgi par programmu īstenošanu, ar mērķi panākt saskaņotas un racionālas atbalsta sniegšanas darbības.

2.   Dalībvalstis no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem pienācīgu summu piešķir to problēmu risināšanai, kuras ir apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā un uz kurām attiecas ESF+ konkrēto mērķu darbības joma, kā izklāstīts šīs regulas 4. panta 1. punktā.

3.   Dalībvalstis no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem pienācīgu summu piešķir Garantijas bērniem īstenošanai ar tādām mērķtiecīgām darbībām un strukturālām reformām, ar kurām paredzēts novērst bērnu nabadzību atbilstoši 4. panta 1. punkta f) un h) līdz l) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.

Dalībvalstis, kurās saskaņā ar Eurostat datiem nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu, kas jaunāki par 18 gadiem, vidējais skaits 2017.–2019. gadā pārsniedza Savienības vidējo rādītāju, vismaz 5 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem piešķir, lai atbalstītu pirmajā daļā izklāstītās mērķtiecīgās darbības un strukturālās reformas ar mērķi novērst bērnu nabadzību.

4.   Dalībvalstis vismaz 25 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem piešķir konkrētajiem mērķiem sociālās iekļaušanas politikas jomā, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta h) līdz l) apakšpunktā, tostarp trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai.

5.   Vismaz 3 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem dalībvalstis piešķir vistrūcīgāko personu atbalstam saskaņā ar konkrēto mērķi, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā vai – pienācīgi pamatotos gadījumos – vai nu saskaņā ar konkrēto mērķi, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā, vai saskaņā ar abiem minētajiem konkrētajiem mērķiem.

Pārbaudot, vai ir ievērota 3. un 4. punktā minētā prasība par minimālajiem piešķīrumiem, minētos līdzekļus neņem vērā.

6.   Pienācīgu summu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem dalībvalstis piešķir tādām mērķtiecīgām darbībām un strukturālajām reformām, ar kurām atbalsta jauniešu nodarbinātību, profesionālo izglītību un apmācību – jo īpaši māceklību – un pāreju no skolas uz darba dzīvi, veidus, kā atgriezties izglītībā vai mācībās, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši īstenojot shēmas Garantijas jauniešiem ietvaros.

Dalībvalstis, kurās saskaņā ar Eurostat datiem tādu 15–29 gadus vecu jauniešu vidējais rādītājs, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, 2017.–2019. gadā bija lielāks par Savienības vidējo rādītāju, vismaz 12,5 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem 2021.–2027. gadā piešķir pirmajā daļā izklāstīto mērķtiecīgo darbību un strukturālo reformu atbalstam.

Tālākie reģioni, kuri atbilst otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, savās programmās vismaz 12,5 % no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem piešķir mērķtiecīgām darbībām un strukturālajām reformām, kā izklāstīts pirmajā daļā. Attiecīgā gadījumā šo piešķīrumu ņem vērā, kad pārbauda, vai ir ievērota otrajā daļā noteiktā prasība par valsts līmenī piešķiramo minimālo procentuālo daļu.

Kad dalībvalstis īsteno šajā punktā minētās mērķtiecīgās darbības un strukturālās reformas, tās par prioritāti nosaka ekonomiski neaktīvos jauniešus un jauniešus, kas ilgstoši ir bez darba, un īsteno mērķtiecīgus informēšanas pasākumus.

7.   Šā panta 2. līdz 6. punkts neattiecas uz konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem tālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

8.   Šā panta 1. līdz 6. punkts neattiecas uz tehnisko palīdzību.

8. pants

Hartas ievērošana

1.   Visas darbības atlasa un īsteno, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”), un saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2021/1060 noteikumiem.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 69. panta 7. punktu dalībvalstis nodrošina sūdzību efektīvu izskatīšanu. Tas neskar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām paredzēto vispārējo iespēju iesniegt sūdzības Komisijai, tostarp par Hartas pārkāpumiem.

3.   Ja Komisija konstatē, ka ir pārkāpta Harta, tā, nosakot korektīvos pasākumus, kuri jāpiemēro saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2021/1060 noteikumiem, ņem vērā pārkāpuma smagumu.

9. pants

Partnerība

1.   Dalībvalstis nodrošina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju jēgpilnu dalību nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības politikas īstenošanā, kam tiek sniegts atbalsts no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas.

2.   Katrā programmā pienācīgu summu no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem dalībvalstis piešķir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai – tostarp mācībām, tīklošanās pasākumiem un sociālā dialoga stiprināšanai – un kopīgi ar sociālajiem partneriem īstenotajām aktivitātēm.

Ja sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana ir apzināta attiecīgajā konkrētai valstij adresētajā ieteikumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, attiecīgā dalībvalsts minētajam mērķim piešķir pienācīgu summu vismaz 0,25 % apmērā no saviem dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem.

10. pants

Atbalsts vistrūcīgākajām personām

Līdzekļus, kas minēti 7. panta 5. punktā un paredzēti 4. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, plāno konkrētajai prioritātei vai programmai. Šai prioritātei vai programmai līdzfinansējuma daļa ir 90 %.

11. pants

Jaunatnes nodarbinātības atbalstīšana

Atbalstu, kas paredzēts 7. panta 6. punkta otrajā un trešajā daļā, plāno konkrētajai prioritātei vai programmai, un tas ietver vismaz atbalstu konkrētā mērķa, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, sasniegšanai, un var ietvert atbalstu konkrēto mērķu, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta f) un l) apakšpunktā, sasniegšanai.

12. pants

Attiecīgo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu atbalstīšana

Darbības, ar kurām paredzēts risināt attiecīgajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā apzinātās problēmas, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno saskaņā ar jebkuru no 4. panta 1. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem, lai atbalstītu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, un saskaņā ar vienu vai vairākām prioritātēm, kas var būt vairāku fondu prioritātes.

II NODAĻA

Vispārējais atbalsts, ko sniedz no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas

13. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz atbalstu, ko sniedz no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, sekmējot konkrētu 4. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā izklāstīto mērķu sasniegšanu (“vispārējais atbalsts, ko sniedz no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas”).

14. pants

Sociāli inovatīvas darbības

1.   Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un sociālo eksperimentu darbības, tostarp darbības, kurās ir sociāli kulturāls elements, vai pastiprina augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskās iestādes, sociālie partneri, sociālie uzņēmumi, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība.

2.   Dalībvalstis var atbalstīt tādu nelielā mērogā testētu inovatīvu pieeju izvēršanu, kuras izstrādātas, saskaņā ar EaSI sadaļu un citām Savienības programmām.

3.   Inovatīvas darbības un pieejas var plānot saskaņā ar jebkuru no 4. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.

4.   Dalībvalstis vismaz vienu prioritāti velta 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Šādām prioritātēm maksimālo līdzfinansējuma daļu var palielināt līdz 95 % attiecībā uz maksimums 5 % no valsts līdzekļiem dalīti pārvaldītajā ESF+ sadaļā .

5.   Dalībvalstis vai nu savās programmās, vai vēlāk īstenošanas posmā nosaka jomas, kurās tiks veiktas sociālās inovācijas un sociālo eksperimentu darbības, kas atbilst dalībvalstu konkrētajām vajadzībām.

6.   Komisija veicina sociālās inovācijas spēju veidošanu, jo īpaši, atbalstot savstarpēju mācīšanos, veidojot tīklus un izplatot un popularizējot labu praksi un metodoloģiju.

15. pants

Transnacionālā sadarbība

Darbības saistībā ar transnacionālo sadarbību dalībvalstis var atbalstīt saskaņā ar jebkuru no 4. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem.

16. pants

Attiecināmība

1.   Papildus Regulas (ES) 2021/1060 64. pantā minētajām neattiecināmajām izmaksām, nodrošinot vispārējo atbalstu, ko sniedz no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām nevar uzskatīt šādas izmaksas:

a)

zemes un nekustamā īpašuma iegāde un infrastruktūras iegāde; un

b)

mēbeļu, iekārtu un transportlīdzekļu iegāde, izņemot gadījumus, ja šāda iegāde ir vajadzīga, lai sasniegtu darbības mērķi, vai ja minētie priekšmeti darbības laikā ir pilnībā nolietoti, vai ja minēto priekšmetu iegāde ir visekonomiskākais risinājums.

2.   Ieguldījumi natūrā kā pabalsti vai alga, ko kāda trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, var pretendēt uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta, ko sniedz no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, ar noteikumu, ka minētie ieguldījumi natūrā ir radušies saskaņā ar valsts noteikumiem, tostarp grāmatvedības noteikumiem, un nepārsniedz izmaksas, kas radušās trešai pusei.

3.   Konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem tālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, izmanto, lai sasniegtu 4. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus.

4.   Tiešās personāla izmaksas ir attiecināmas ieguldījumam no vispārējā atbalsta, ko sniedz no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, ja tās atbilst saņēmēja parastajai atalgojuma praksei attiecīgās funkcijas kategorijā vai ja tās atbilst piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai oficiālajai statistikai.

17. pants

Rādītāji un ziņošana

1.   Lai uzraudzītu īstenošanas norisi, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējus iznākuma rādītājus un kopējus rezultātu rādītājus, kā izklāstīts I pielikumā. Programmās var izmantot arī konkrētu programmu rādītājus.

2.   Ja dalībvalsts, lai palīdzētu vistrūcīgākajām personām, savus līdzekļus piešķir konkrētajam 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstītajam mērķim, tad saskaņā ar 7. panta 5. punkta pirmo daļu izmanto II pielikumā izklāstītos kopējos rādītājus.

3.   Kopējo iznākuma rādītāju un konkrētās programmas iznākuma rādītāju atsauces vērtība ir nulle. Ja tas ir būtiski atbalstīto darbību veidam, minēto rādītāju kumulatīvās skaitliskās starpposma rādītāja vērtības un mērķrādītāja vērtības izsaka absolūtos skaitļos. Paziņojot iznākuma rādītāju vērtības, tās izsaka absolūtos skaitļos.

4.   Kopējiem rezultātu rādītājiem un konkrētās programmas rezultātu rādītājiem, kuriem ir noteikta mērķrādītāja vērtība 2029. gadam, atsauces vērtību nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus vai citus atbilstošus informācijas avotus. Kopējiem rezultātu rādītājiem mērķrādītājus nosaka absolūtos skaitļos vai procentuāli. Konkrētās programmas rezultātu rādītājus un ar tiem saistītos mērķrādītājus var izteikt vai nu skaitliskā, vai kvalitatīvā izteiksmē. Paziņojot kopējo rezultātu rādītāju vērtības, tās izsaka absolūtos skaitļos.

5.   Datus par rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi ar attiecīgo dalībnieku saistītie dati, kas prasīti I pielikuma 1.1. punktā.

6.   Ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, tad dalībvalstis vadošajām iestādēm un citām struktūrām, kurām uzticēta vispārējā atbalsta, ko sniedz no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, uzraudzība un izvērtēšana, var dot iespēju datus iegūt no minētajiem datu reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai grozītu I un II pielikumā minētos rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu programmu īstenošanas norises efektīvai novērtēšanai. Grozījumi ir samērīgi, ņemot vērā dalībvalstu un saņēmēju administratīvo slogu. Ar deleģētajiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo punktu, nemaina I un II pielikumā noteikto datu vākšanas metodiku.

III NODAĻA

ESF+ atbalsts materiālās nenodrošinātības mazināšanai

18. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz ESF+ atbalstu, ar ko sekmē 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstītā konkrētā mērķa sasniegšanu.

19. pants

Principi

1.   Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzēto ESF+ atbalstu izmanto vienīgi tādas pārtikas un preču izdalīšanai, kas atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču nekaitīgumu.

2.   Dalībvalstis un saņēmēji pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību izvēlas pēc objektīviem kritērijiem, ņemot vērā vistrūcīgāko personu vajadzības. Pārtikas un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī ar klimatu saistītos un vides aspektus, jo īpaši nolūkā mazināt pārtikas atkritumu un vienreizlietojamas plastmasas izstrādājumu daudzumu. Attiecīgos gadījumos izdalāmās pārtikas veidu izvēlē ņem vērā, kā ar to palīdzību vistrūcīgākajām personām nodrošināt līdzsvarotu uzturu.

Pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām var nodrošināt vai nu tieši, vai arī netieši – piemēram, izmantojot elektroniskus vai citādus kuponus vai kartes – ar noteikumu, ka tos var izlietot, pretī saņemot tikai pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību. Atbalstu vistrūcīgākajām personām sniedz papildus jebkādiem sociālajiem pabalstiem, kurus galīgajiem saņēmējiem var nodrošināt valsts sociālā sistēmas vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Pārtiku, ko nodrošina vistrūcīgākajām personām, var iegūt, izmantojot, apstrādājot vai pārdodot produktus, kas realizēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (37) 16. panta 2. punktu, ar noteikumu, ka tā ir ekonomiski vislabākā iespēja un lieki nekavē pārtikas piegādi vistrūcīgākajām personām.

Papildus programmā jau pieejamajām summām visas summas, kas iegūtas šādos darījumos, izmanto vistrūcīgāko personu labā.

3.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka, sniedzot atbalstu no ESF+ materiālās nenodrošinātības mazināšanai, tiek ievērota vistrūcīgāko personu cieņa un netiek pieļauta šādu personu stigmatizēšana.

4.   Papildus pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai dalībvalstis veic citus papildpasākumus, piemēram, vistrūcīgāko personu novirzīšanu uz kompetentajiem dienestiem, saskaņā ar konkrēto mērķi, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā, vai vistrūcīgāko personu sociālās integrācijas veicināšanu saskaņā ar konkrēto mērķi, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā.

20. pants

Prioritātes saturs

1.   Prioritātē attiecībā uz atbalstu, ar ko sekmē 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstītā konkrētā mērķa sasniegšanu, izklāsta:

a)

atbalsta veidu;

b)

galvenās mērķgrupas; un

c)

valsts vai reģionālo atbalsta shēmu aprakstu.

2.   Ja programmas attiecas tikai uz 1. punktā minēto atbalstu un ar to saistīto tehnisko palīdzību, prioritātē norāda arī darbību atlases kritērijus.

21. pants

Darbību atbalsttiesīgums

1.   Pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību, ko nodrošina vistrūcīgākajām personām, var iegādāties saņēmējs vai kāds cits viņa vārdā, vai arī to saņēmējam var darīt pieejamu bez maksas.

2.   Vistrūcīgākajām personām pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību izdala bez maksas.

22. pants

Izdevumu attiecināmība

1.   Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzētajā ESF+ atbalstā attiecināmas ir šādas izmaksas:

a)

pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības iegādes izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības nogādāšanu saņēmējiem, kuri pēc tam pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību nogādā galīgajiem saņēmējiem;

b)

ja a) apakšpunkts neattiecas uz pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības nogādāšanu saņēmējiem, kuri to izdala galīgajiem saņēmējiem, – izmaksas, kas saistībā ar pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības transportēšanu uz uzglabāšanas vietām vai pie saņēmējiem ir radušās iestādei, kura veikusi iegādi, un uzglabāšanas izmaksas pēc vienotas likmes 1 % apmērā no a) apakšpunktā minētajām izmaksām, vai pienācīgi pamatotos gadījumos izmaksas, kas ir faktiski radušās un samaksātas;

c)

administratīvās, transporta, uzglabāšanas un sagatavošanas izmaksas, kas radušās saņēmējiem, kuri iesaistīti pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības izdalīšanā vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 7 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām, vai 7 % apmērā no to pārtikas vērtības izmaksām, kas realizētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. pantu;

d)

pārtikas ziedojumu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izdalīšanas izmaksas un ar to tieši saistītu informētības veicināšanas aktivitāšu izmaksas; un

e)

tādu papildpasākumu izmaksas, kurus veikuši saņēmēji, kas izdala pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, vai kuri veikti to vārdā un kurus tie deklarējuši, pēc vienotas likmes 7 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām.

2.   Elektronisku vai citādu kuponu vai karšu shēmu sagatavošanas izmaksas un attiecīgās darbības izmaksas ir attiecināmas kā tehniskais atbalsts, ar noteikumu, ka tās radušās vadošajai iestādei vai citai publiskai iestādei, kas nav saņēmējs, kurš kuponus vai kartes izdala galīgajiem saņēmējiem, vai ar noteikumu, ka šīs izmaksas nav iekļautas 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajās izmaksās.

3.   Ja 1. punkta a) apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas tiek samazinātas tāpēc, ka iestāde, kura atbildīga par pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības iegādi, nenodrošināja atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem, minētā punkta c) un e) apakšpunktā noteiktās attiecināmās izmaksas netiek samazinātas.

4.   Attiecināmas nav šādas izmaksas:

a)

aizdevuma atmaksas procenti;

b)

infrastruktūras iegāde; un

c)

lietotu preču izmaksas.

23. pants

Rādītāji un ziņošana

1.   Lai uzraudzītu īstenošanas norisi, prioritātēs, kuru mērķis ir mazināt materiālo nenodrošinātību, izmanto kopējus iznākuma rādītājus un kopējus rezultātu rādītājus, kā izklāstīts III pielikumā. Minētajās prioritātēs var izmantot arī konkrētu programmu rādītājus.

2.   Tiek noteiktas kopējo rezultātu rādītāju un konkrētās programmas rezultātu rādītāju atsauces vērtības.

3.   Vadošās iestādes Komisijai divas reizes paziņo galīgo saņēmēju strukturētā apsekojuma rezultātus attiecībā uz no ESF+ saņemto atbalstu, un kurā uzmanība ir pievērsta arī viņu dzīves apstākļiem un viņu materiālās nenodrošinātības raksturam, kurš veikts iepriekšējā gadā. Minētā apsekojuma pamatā ir modelis, ko ar īstenošanas aktu nosaka Komisija. Pirmā šāda ziņošana notiek līdz 2025. gada 30. jūnijam un otrā – līdz 2028. gada 30. jūnijam.

4.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu, ar kuru nosaka modeli, kas izmantojams galīgo saņēmēju strukturētajam apsekojumam.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai grozītu III pielikumā minētos rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu programmu īstenošanas norises efektīvai novērtēšanai. Šādi grozījumi ir samērīgi, ņemot vērā dalībvalstu un saņēmēju administratīvo slogu. Ar deleģētajiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo punktu, nemaina III pielikumā noteikto datu vākšanas metodiku.

24. pants

Revīzija

Darbību revīzija var aptvert visus darbību īstenošanas posmus un visus izdalīšanas ķēdes līmeņus, izņemot vienīgi galīgo saņēmēju kontroli, ja vien riska novērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks.

III DAĻA

ĪSTENOŠANA TIEŠAJĀ UN NETIEŠAJĀ PĀRVALDĪBĀ

I NODAĻA

Darbības mērķi

25. pants

Darbības mērķi

EaSI sadaļas darbības mērķi ir šādi:

a)

izstrādāt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu, ka politika, ar ko paredzēts sasniegt 4. panta 1. punktā izklāstītos konkrētos mērķus, balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un vietējiem apstākļiem;

b)

veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas apmaiņu, savstarpēju mācīšanos, salīdzinošo izvērtēšanu un dialogu par politiku 4. panta 1. punktā izklāstītajās politikas jomās, lai palīdzētu izstrādāt piemērotus politikas pasākumus;

c)

atbalstīt sociālos eksperimentus 4. panta 1. punktā izklāstītajās politikas jomās un valsts un vietējā līmenī veidot ieinteresēto personu spējas sagatavot, izstrādāt un īstenot, pārnest vai izvērst testētās sociālās politikas inovācijas, jo īpaši attiecībā uz tādu projektu izvēršanu, kurus vietējās ieinteresētās personas izstrādājušas trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas jomā;

d)

nolūkā izveidot integrētus Eiropas darba tirgus veicināt darba ņēmēju brīvprātīgu ģeogrāfisko mobilitāti un palielināt nodarbinātības iespējas, izstrādājot un sniedzot konkrētus atbalsta pakalpojumus darba devējiem un darba meklētājiem – sākot ar sagatavošanos darbinieku atlases procesam un beidzot ar atbalstu pēc iekārtošanas darbā –, lai aizpildītu vakances noteiktās nozarēs, profesijās, valstīs, pierobežas reģionos vai saistībā ar noteiktām iedzīvotāju grupām, piemēram, cilvēkiem neaizsargātās situācijās;

e)

atbalstīt tādas tirgus ekosistēmas izstrādi, kas tiek veidota saistībā ar mikrofinansējuma nodrošināšanu mikrouzņēmumiem darbības uzsākšanas un izvēršanas posmos, jo īpaši tiem mikrouzņēmumiem, kurus izveidojuši cilvēki, kas atrodas neaizsargātās situācijās, vai kuri šādus cilvēkus nodarbina;

f)

atbalstīt tīklošanos Savienības līmenī un dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un to starpā 4. pantā izklāstītajās politikas jomās un palīdzēt veidot iesaistīto ieinteresēto personu, tostarp valsts nodarbinātības dienestu, valsts sociālā nodrošinājuma un veselības apdrošināšanas iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, mikrofinansēšanas iestāžu institucionālās spējas un to iestāžu institucionālās spējas, kuras nodrošina finansējumu sociālajiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

g)

atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību un sociālo investīciju tirgu rašanos, veicinot publiskā un privātā sektora mijiedarbību un fondu un labdarības dalībnieku dalību šajā tirgū;

h)

sniegt norādījumus tādas sociālās infrastruktūras izveidei, kāda ir vajadzīga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;

i)

atbalstīt transnacionālo sadarbību, lai paātrinātu inovatīvu risinājumu pārnesi un veicinātu to izvēršanu, jo īpaši 4. panta 1. punktā izklāstītajās politikas jomās; un

j)

atbalstīt attiecīgo starptautisko sociālo un darba standartu ieviešanu saistībā ar globalizācijas iespēju izmantošanu un Savienības politikas ārējo dimensiju 4. panta 1. punktā izklāstītajās politikas jomās.

II NODAĻA

Atbalsttiesīgums

26. pants

Atbalsttiesīgās darbības

1.   Tiesības saņemt finansējumu ir vienīgi par darbībām, ar kurām īsteno 3. panta 1. un 2. punktā, 4. panta 1. punktā un 25. pantā minētos mērķus.

2.   EaSI sadaļā var atbalstīt šādas darbības:

a)

analītiskas aktivitātes, tostarp tādas, kas saistītas ar trešām valstīm, jo īpaši:

i)

apsekojumus, pētījumus, statistikas datus, metodikas, klasifikācijas, mikrosimulācijas, rādītājus, atbalstu Eiropas mēroga novērošanas centriem un salīdzinošai novērtēšanai;

ii)

sociālos eksperimentus, kuros izvērtē sociālās inovācijas;

iii)

Savienības tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu;

b)

politikas īstenošanu, jo īpaši:

i)

pārrobežu partnerības, jo īpaši starp valsts nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, un atbalsta pakalpojumus pārrobežu reģionos;

ii)

Savienības mēroga mērķtiecīgu darba mobilitātes shēmu Savienības līmenī, kuras nolūks ir aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības;

iii)

atbalstu mikrofinansēšanas iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina finansējumu sociālajiem uzņēmumiem, tostarp, izmantojot finansējuma apvienošanas darbības, piemēram, asimetrisku riska dalīšanu vai darījumu izmaksu samazināšanu, kā arī atbalstu sociālās infrastruktūras un prasmju pilnveidei;

iv)

atbalstu transnacionālajai sadarbībai un partnerībai nolūkā pārnest un izvērst inovatīvus risinājumus;

c)

spēju veidošanu, jo īpaši:

i)

tādiem tīkliem Savienības līmenī, kuri saistīti ar 4. panta 1. punktā izklāstītajām politikas jomām;

ii)

valstu kontaktpunktiem, kuros sniedz konsultācijas, informāciju un palīdzību saistībā ar EaSI sadaļas īstenošanu;

iii)

to dalībvalstu un trešo valstu, kuras ir saistītas ar EaSI sadaļu, ievērojot 29. pantu, pārvaldes iestādēm, sociālā nodrošinājuma iestādēm un nodarbinātības dienestiem, kuri atbildīgi par darbaspēka mobilitātes veicināšanu, mikrofinansēšanas iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina finansējumu sociālajiem uzņēmumiem, vai cita veida sociālā ieguldījuma dalībniekiem, kā arī tīklošanās pasākumiem;

iv)

ieinteresētajām personām, tostarp sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ņemot vērā transnacionālo sadarbību;

d)

komunikācijas un informācijas izplatīšanas aktivitātes, jo īpaši:

i)

savstarpēju mācīšanos, ko panāk, apmainoties ar paraugpraksi, inovatīvām pieejām, analītisku aktivitāšu rezultātiem, ar salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzinošo novērtēšanu;

ii)

rokasgrāmatas, ziņojumus, informatīvo materiālu un iniciatīvu popularizēšanu plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 4. panta 1. punktā izklāstītajām politikas jomām;

iii)

informācijas sistēmas, ar ko izplata pierādījumus saistībā ar 4. panta 1. punktā izklāstītajām politikas jomām;

iv)

Padomes prezidentūras pasākumus, kā arī konferences, seminārus un informētības uzlabošanas aktivitātes.

27. pants

Atbalsttiesīgie subjekti

1.   Ievērojot Finanšu regulas 197. pantā noteiktos kritērijus, atbalsttiesīgi ir šādi subjekti:

a)

tiesību subjekti, kas ir iedibināti kādā no šādām valstīm vai teritorijām:

i)

dalībvalstī vai aizjūras zemē vai teritorijā, kas ar to ir saistīta;

ii)

trešā valstī, kas ir saistīta ar EaSI sadaļu, ievērojot 29. pantu;

iii)

darba programmā uzskaitītā trešā valstī, ievērojot šā panta 2. un 3. punktā minētos nosacījumus;

b)

jebkurš tiesību subjekts, kas iedibināts saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

2.   Tiesību subjekti, kas ir iedibināti trešā valstī, kura nav saistīta ar EaSI sadaļu, ievērojot 29. pantu, ir izņēmuma kārtā tiesīgi piedalīties, ja tas ir nepieciešams konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

3.   Tiesību subjekti, kas ir iedibināti trešā valstī, kura nav saistīta ar EaSI sadaļu, ievērojot 29. pantu, principā sedz savas dalības izmaksas.

28. pants

Horizontālie principi

1.   Komisija nodrošina, ka visu to darbību, kas saņem atbalstu no EaSI sadaļas, sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzīšanā, ziņošanā par tām un to izvērtēšanā tiek ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un dzimumperspektīvas integrēšana.

2.   Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai to darbību, kas saņem atbalstu no EaSI sadaļas, sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzīšanā, ziņošanā par tām un to izvērtēšanā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā EaSI sadaļas sagatavošanā un īstenošanā jo īpaši ņem vērā nepieciešamību nodrošināt piekļuves iespējas personām ar invaliditāti.

29. pants

Trešo valstu dalība

EaSI sadaļā var piedalīties šādas trešās valstis, noslēdzot nolīgumu ar Savienību:

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu;

b)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar tiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm;

c)

citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētā nolīgumā par attiecīgās trešās valsts dalību EaSI sadaļā ar noteikumu, ka nolīgums:

i)

nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp trešās valsts, kas piedalās Savienības programmās, ieguldījumiem un ieguvumiem;

ii)

izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas vai sadaļas finansiālo ieguldījumu aprēķinu, un programmu administratīvās izmaksas.

iii)

trešai valstij nepiešķir tiesības pieņemt lēmumus par EaSI sadaļu;

iv)

garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt Savienības finanšu intereses.

Šā panta pirmās daļas c) punkta ii) apakšpunktā minētais ieguldījums ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

III NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

30. pants

Savienības finansējuma veidi un īstenošanas metodes

1.   EaSI sadaļā finansējumu var nodrošināt jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem finansiālo ieguldījumu veidiem, jo īpaši kā dotācijas, godalgas, iepirkumu un brīvprātīgus maksājumus starptautiskām organizācijām, kurās Savienība ir locekle vai kuru darbā tā piedalās.

2.   EaSI sadaļu īsteno tieši, kā paredzēts Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, vai netieši – izmantojot struktūras, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

Piešķirot dotācijas, vērtēšanas komisija, kas minēta Finanšu regulas 150. pantā, var sastāvēt no ārējiem ekspertiem.

3.   Finansējuma apvienošanas darbības EaSI sadaļā īsteno saskaņā ar Regulu (ES) 2021/523 un Finanšu regulas X sadaļu.

31. pants

Darba programma

1.   EaSI sadaļu īsteno ar Finanšu regulas 110. pantā minēto darba programmu starpniecību. Minēto darba programmu saturu nosaka, ievērojot šīs regulas 25. pantā izklāstītos darbības mērķus un šīs regulas 26. pantā izklāstītās atbalsttiesīgās darbības. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

2.   Komisija uzkrāj zināšanas par darba programmu sagatavošanu, apspriežoties ar 39. panta 8. punktā minēto darba grupu.

3.   Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp ESF+ un citiem attiecīgiem Savienības instrumentiem, kā arī starp ESF+ sadaļām.

32. pants

Uzraudzība un ziņošana

Regulas IV pielikumā ir izklāstīti rādītāji, ar kuru palīdzību ziņo par EaSI sadaļas gūtajiem panākumiem virzībā uz 4. panta 1. punktā izklāstīto konkrēto mērķu un 25. pantā izklāstīto darbības mērķu sasniegšanu.

Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka EaSI sadaļas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un laikus.

Šādā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm nosaka samērīgas ziņošanas prasības.

33. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts EaSI sadaļā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot starptautisku nolīgumu vai pamatojoties uz kādu citu juridisku instrumentu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, OLAF un Revīzijas palāta varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

34. pants

Izvērtēšana

1.   Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.   Līdz 2024. gada 31. decembrim, pamatojoties uz pietiekamu informāciju par sadaļas īstenošanu, Komisija sagatavo EaSI sadaļas vidusposma izvērtējumu.

Komisija novērtē programmas sniegumu, ievērojot Finanšu regulas 34. pantu, un jo īpaši programmas efektivitāti, lietderību, saskaņotību, nozīmīgumu un Savienībai pievienoto vērtību, tostarp saistībā ar šīs regulas 28. pantā minētajiem vispārējiem principiem, un, balstoties uz kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, nosaka panākumus, kas gūti EaSI sadaļas mērķu sasniegšanā.

Vidusposma izvērtējuma pamatā ir uzraudzības gaitā iegūta informācija un saskaņā ar 32. pantu noteikti rādītāji, lai vajadzības gadījumā pielāgotu politiskās un finansēšanas prioritātes.

3.   Līdz 2031. gada 31. decembrim, īstenošanas perioda beigās, Komisija sagatavo EaSI sadaļas galīgo izvērtējumu.

4.   Vidusposma un galīgo izvērtējumu secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

35. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

36. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.   Savienības līdzekļu saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības līdzekļu redzamību – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar EaSI sadaļu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar EaSI sadaļu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem.

EaSI sadaļai piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes saistītas ar 3. panta 1. un 2. punktā, 4. panta 1. punktā un 25. pantā minētajiem mērķiem.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 17. panta 7. punktā un 23. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2021. gada 1. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 7. punktā un 23. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 17. panta 7. punktu vai 23. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

38. pants

Komiteju procedūra, ko piemēro dalīti pārvaldītajai ESF+ sadaļai

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas minēta Regulas (ES) 2021/1060 115. panta 1. punktā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

39. pants

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu (“ESF+ komiteja”).

2.   Katra dalībvalsts uz laikposmu, kas nav ilgāks par septiņiem gadiem, ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizāciju pārstāvi un vienu aizstājēju katram loceklim. Locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.

3.   ESF+ komitejā ir pa vienam pārstāvim no katras organizācijas, kas Savienības līmenī pārstāv darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas.

4.   ESF+ komiteja var uz savām – tostarp 7. punktā minēto darba grupu – sanāksmēm uzaicināt ieinteresēto personu pārstāvjus, kuri nepiedalās balsošanā. To vidū var būt Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda, kā arī attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

5.   Ja atbalsts tiek sniegts no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, ar ESF+ komiteju apspriežas par plānoto tehniskās palīdzības izmantošanu, kas minēta Regulas (ES) 2021/1060 35. pantā, kā arī par citiem jautājumiem, kas ietekmē tādu Savienības līmeņa stratēģiju īstenošanu, kuras ir būtiskas ESF+.

6.   ESF+ komiteja var sniegt atzinumus par:

a)

jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra, tostarp konkrētām valstīm adresēto ieteikumu un ar Eiropas pusgadu saistīto prioritāšu, piemēram, valstu reformu programmu īstenošanā;

b)

jautājumiem, kas saistīti ar Regulu (ES) 2021/1060 un ir būtiski ESF+;

c)

jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ un ko tai iesniegusi Komisija, un kas nav minēti 5. punktā.

ESF+ komitejas atzinumus pieņem ar balsojumā derīgi nodoto balsu absolūto vairākumu, un tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai informācijai. Komisija rakstiski informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus.

7.   ESF+ komiteja izveido darba grupas katrai ESF+ sadaļai.

8.   Komisija apspriežas ar darba grupu, kura nodarbojas ar darba programmas EaSI sadaļu. Komisija minēto darba grupu informē par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā šīs apspriešanās rezultātus. Minētā darba grupa nodrošina, ka darba programma tiek apspriesta ar ieinteresētajām personām, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

40. pants

Pārejas noteikumi, ko piemēro dalīti pārvaldītajai ESF+ sadaļai

Regulu (ES) Nr. 1304/2013, Regulu (ES) Nr. 223/2014 vai jebkuru citu saskaņā ar minētajām regulām pieņemtu aktu turpina piemērot programmām un darbībām, kas saņem atbalstu saskaņā ar minētajām regulām 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

41. pants

Pārejas noteikumi, ko piemēro EaSI sadaļai

1.   Regulu (ES) Nr. 1296/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra. Visas atsauces uz Regulu (ES) Nr. 1296/2013 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

2.   No EaSI sadaļas īstenošanai paredzētā finansējuma var segt arī tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp ESF+ un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1296/2013.

3.   Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, vajadzības gadījumā apropriācijas 5. panta 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai var iekļaut Savienības budžetā pēc 2027. gada.

4.   Atmaksājumus no finanšu instrumentiem, kas izveidoti ar Regulu (ES) Nr. 1296/2013, iegulda “sociālo investīciju un prasmju politikas loga” finanšu instrumentos, kas minēts Regulas (ES) 2021/523 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā .

5.   Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu pienācīgi pamatotos gadījumos, kas precizēti attiecīgajā finansēšanas lēmumā, un uz noteiktu laiku saskaņā ar šo regulu atbalstītās aktivitātes un ar tām saistītās izmaksas var uzskatīt par atbalsttiesīgām un attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja tās īstenotas un radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

42. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Attiecībā uz EaSI sadaļu to piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 24. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  OV C 429, 11.12.2020., 245. lpp.

(2)  OV C 86, 7.3.2019., 84. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra nostāja (OV C 411, 27.11.2020., 324. lpp.) un Padomes 2021. gada 27. maija nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2021. gada 23. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 60 lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1035/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107., 26.3.2021., 30. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums (ES) 2020/1512 (2020. gada 13. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 344, 19.10.2020., 22. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 159 lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 223/2014 (2014. gada 11. marts) par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

(13)  OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp.).

(15)  Padomes Ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (2016. gada 19. decembris) (OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (“programma “ES – veselībai””) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/691 (2021. gada 28. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (OV L 153, 3.5.2021., 48. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/818 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 34. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/888 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 (OV L 202, 8.6.2021., 32. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(25)  OV C 241, 29.8.1994., 9. lpp.

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(27)  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(28)  Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(29)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(31)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(32)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(33)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(35)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).


I PIELIKUMS

KOPĒJIE RĀDĪTĀJI, KAS ATTIECAS UZ VISPĀRĒJO ATBALSTU, KURU SNIEDZ NO DALĪTI PĀRVALDĪTĀS ESF+ SADAĻAS

Personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas (1)).

Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav jāvāc vai jāziņo.

Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu.

1.

Kopējie iznākuma rādītāji, kuri attiecas uz darbībām, kuru mērķgrupa ir cilvēki:

1.1.

Kopējie iznākuma rādītāji, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir:

bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (*1),

ilgstošie bezdarbnieki (*1),

neaktīvas personas (*1),

nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (*1),

par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits (*1),

18 līdz 29 gadus vecu jauniešu skaits (*1),

55 gadus vecu un vecāku dalībnieku skaits (*1),

cilvēki ar pamatizglītības otrā posma vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0–2) (*1),

cilvēki ar vidējo izglītību (ISCED 3) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4) (*1),

cilvēki ar augstāko izglītību (ISCED 5–8) (*1),

dalībnieku kopējais skaits (2).

Šajā punktā uzskaitītos rādītājus nepiemēro ESF+ atbalstam, ar ko sekmē 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstītā konkrēto mērķi; izņēmums ir rādītāji “par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits”, “18 līdz 29 gadus veci jaunieši” un “55 gadus vecu un vecāku dalībnieku skaits”, kā arī “dalībnieku kopējais skaits”.

Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

1.2.

Citi kopējie iznākuma rādītāji, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir:

dalībnieki ar invaliditāti (*2),

trešo valstu valstspiederīgie (*1),

personas ar ārvalstu izcelsmi (*1),

minoritātes (tostarp atstumtas kopienas, piemēram, romi) (*2),

bezpajumtnieki vai personas, kuras skar atstumtība mājokļa ziņā (*1),

dalībnieki no lauku apvidiem (*1) (3).

Dati jāvāc tikai atbilstošos un relevantos gadījumos.

1.2. punktā uzskaitīto rādītāju vērtības var noteikt, balstoties uz pamatotām saņēmēja sniegtām aplēsēm.

Attiecībā uz 1.2. punktā uzskaitītajiem rādītājiem dalībvalstis var piemērot valstu definīcijas; izņēmums ir rādītāji “trešo valstu valstspiederīgie” un “dalībnieki no lauku apvidiem”.

2.

Kopējie iznākuma rādītāji, kuri attiecas uz subjektiem

Kopējie iznākuma rādītāji, kuri attiecas uz subjektiem, ir:

atbalstu saņēmušo valsts pārvalžu vai valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa sabiedrisko pakalpojumu skaits,

atbalstu saņēmušo mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu skaits (tai skaitā kooperatīvie uzņēmumi un sociālie uzņēmumi).

Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

3.

Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji, kuri attiecas uz dalībniekiem

Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir:

dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas sākuši meklēt darbu (*1),

dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas iesaistījušies izglītībā vai mācībās (*1),

dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas sākuši iegūt kvalifikāciju (*1),

dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie (*1).

Šajā punktā uzskaitītie rādītāji neattiecas uz ESF+ atbalstu, ar ko sekmē 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi.

Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

4.

Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji, kuri attiecas uz dalībniekiem

Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir:

dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie (*1),

dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (*1).

Šajā punktā uzskaitītie rādītāji neattiecas uz ESF+ atbalstu, ar ko sekmē 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi.

Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

Kopējos ilgtermiņa rādītājus, kuri attiecas uz dalībniekiem, paziņo līdz 2026. gada 31. janvārim saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 42. panta 1. punktu, un tos norāda galīgajā snieguma ziņojumā, kas norādīts minētās regulas 43. pantā.

Minimālā prasība – kopējo ilgtermiņa rādītāju, kuri attiecas uz dalībniekiem, pamatā ir reprezentatīva dalībnieku izlase saistībā ar 4. panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem. Izlasei ir jānodrošina tāds iekšējais derīgums, lai datus varētu vispārināt konkrētā mērķa līmenī.


(1)  Saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(*1)  Dati, kas tiek paziņoti, ir personas dati saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktu.

(2)  Šo rādītāju aprēķina automātiski, par pamatu ņemot kopējos iznākuma rādītājus, kas saistīti ar nodarbinātības statusu; izņēmums ir ESF+ atbalsts, ar ko sekmē 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi – šajā gadījumā ir jāziņo dalībnieku kopējais skaits.

(*2)  Dati, kas tiek paziņoti, ietver īpašu personas datu kategoriju, kā minēts Regulas (ES) Regulas (ES) 2016/679 9. pantā.

(3)  Šis rādītājs neattiecas uz ESF+ atbalstu, ar ko sekmē 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi.


II PIELIKUMS

KOPĒJIE RĀDĪTĀJI, KAS ATTIECAS UZ ESF+ DARBĪBĀM, KURU MĒRĶIS ATBILSTOŠI 7. PANTA 5. PUNKTA PIRMAJAI DAĻAI IR VISTRŪCĪGĀKO PERSONU SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANA SASKAŅĀ AR 4. PANTA 1. PUNKTA L) APAKŠPUNKTĀ IZKLĀSTĪTO KONKRĒTO MĒRĶI

Personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas (1)).

1.

Kopējie iznākuma rādītāji, kas saistīti ar darbībām, kuru mērķgrupa ir cilvēki

1.1.

Kopējie iznākuma rādītāji, kas attiecas uz dalībniekiem, ir:

dalībnieku kopējais skaits,

par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits (*1),

18 līdz 29 gadus vecu jauniešu skaits (*1),

65 gadus vecu un vecāku dalībnieku skaits (*1).

1.1. punktā uzskaitīto rādītāju vērtības var noteikt, balstoties uz pamatotām saņēmēju sniegtām aplēsēm.

1.2.

Citi kopējie iznākuma rādītāji ir:

dalībnieki ar invaliditāti (*2),

trešo valstu valstspiederīgie (*1),

tādu dalībnieku skaits, kam ir ārvalstu izcelsme (*1), minoritātes (tostarp atstumtas kopienas, piemēram, romi) (*2),

bezpajumtnieki vai personas, kuras skar atstumtība mājokļa ziņā (*1).

Dati jāvāc tikai atbilstošos un relevantos gadījumos.

1.2. punktā uzskaitīto rādītāju vērtības var noteikt, balstoties uz pamatotām saņēmēja sniegtām aplēsēm.


(1)  Saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(*1)  Dati, kas tiek paziņoti, ir personas dati saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktu.

(*2)  Dati, kas tiek paziņoti, ietver īpašu personas datu kategoriju, kā minēts Regulas (ES) Regulas (ES) 2016/679 9. pantā.


III PIELIKUMS

KOPĒJIE RĀDĪTĀJI, KAS ATTIECAS UZ ESF+ ATBALSTU MATERIĀLĀS NENODROŠINĀTĪBAS MAZINĀŠANAI

1.

Iznākuma rādītāji

1.1.

Izdalītās pārtikas un preču kopējā monetārā vērtība:

1.1.1.

pārtikas atbalsta kopējā vērtība (1);

1.1.1.1.

bezpajumtniekiem paredzētās pārtikas kopējā monetārā vērtība;

1.1.1.2.

citām mērķgrupām paredzētās pārtikas kopējā monetārā vērtība;

1.1.2.

izdalīto preču kopējā vērtība (2);

1.1.2.1.

bērniem paredzēto preču kopējā monetārā vērtība;

1.1.2.2.

bezpajumtniekiem paredzēto preču kopējā monetārā vērtība;

1.1.2.3.

citām mērķgrupām paredzēto preču kopējā monetārā vērtība.

1.2.

Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums (tonnās) (3):

1.2.1.

pārtikas daļa, par kuru no programmas tika segtas tikai transportēšanas, izdalīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%);

1.2.2.

ESF + līdzfinansētās pārtikas procentuālā daļa saņēmējiem izdalītās pārtikas kopējā apjomā (%).

1.2.1. un 1.2.2. punktā uzskaitīto rādītāju vērtības nosaka, balstoties uz pamatotām saņēmēja sniegtām aplēsēm.

2.

Kopējie rezultātu rādītāji

2.1.

To galīgo saņēmēju skaits, kuri saņem pārtikas atbalstu

par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits,

18 līdz 29 gadus vecu jauniešu skaits,

sieviešu skaits,

65 gadus vecu un vecāku galīgo saņēmēju skaits,

tādu galīgo saņēmēju skaits, kuriem ir invaliditāte (*1),

trešo valstu valstspiederīgo skaits (*1),

tādu galīgo saņēmēju skaits, kam ir ārvalstu izcelsme, un minoritātes (tostarp atstumtas kopienas, piemēram, romi) (*1),

tādu galīgo saņēmēju skaits, kuri ir bezpajumtnieki, vai tādu galīgo saņēmēju skaits, kurus skar atstumtība mājokļa ziņā (*1).

2.2.

To galīgo saņēmēju skaits, kuri saņem materiālo atbalstu

par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits,

18 līdz 29 gadus vecu jauniešu skaits,

sieviešu skaits,

65 gadus vecu un vecāku galīgo saņēmēju skaits,

tādu galīgo saņēmēju skaits, kuriem ir invaliditāte (*1),

trešo valstu valstspiederīgo skaits (*1),

tādu galīgo saņēmēju skaits, kam ir ārvalstu izcelsme, un minoritātes (tostarp atstumtas kopienas, piemēram, romi) (*1),

tādu galīgo saņēmēju skaits, kuri ir bezpajumtnieki, vai tādu galīgo saņēmēju skaits, kurus skar atstumtība mājokļa ziņā (*1).

2.3.

Tādu galīgo saņēmēju skaits, kuri izmanto kuponus vai kartes

par 18 gadiem jaunāku bērnu skaits,

18 līdz 29 gadus vecu jauniešu skaits,

65 gadus vecu un vecāku galīgo saņēmēju skaits,

sieviešu skaits,

tādu galīgo saņēmēju skaits, kuriem ir invaliditāte (*1),

trešo valstu valstspiederīgo skaits (*1),

tādu galīgo saņēmēju skaits, kam ir ārvalstu izcelsme, un minoritātes (tostarp atstumtas kopienas, piemēram, romi) (*1),

tādu galīgo saņēmēju skaits, kuri ir bezpajumtnieki, vai tādu galīgo saņēmēju skaits, kurus skar atstumtība mājokļa ziņā (*1).

2. punktā uzskaitīto rādītāju vērtības nosaka, balstoties uz pamatotām saņēmēja sniegtām aplēsēm.


(1)  Šie rādītāji neattiecas uz pārtikas palīdzību, ko sniedz netieši, izmantojot kuponus vai kartes.

(2)  Šie rādītāji neattiecas uz precēm, kuras izsniedz netieši, izmantojot kuponus vai kartes.

(3)  Šie rādītāji neattiecas uz pārtikas palīdzību, ko sniedz netieši, izmantojot kuponus vai kartes.

(*1)  Var izmantot valstu definīcijas.


IV PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI, KAS ATTIECAS UZ EaSI SADAĻU

Rādītāji, kas attiecas uz EaSI sadaļu

analītisko aktivitāšu skaits,

informācijas apmaiņas un savstarpējas mācīšanās aktivitāšu skaits,

sociālo eksperimentu skaits,

spēju veidošanas un tīklošanās aktivitāšu skaits,

mērķtiecīgas mobilitātes shēmas ietvaros nodrošināto darbā iekārtošanas gadījumu skaits.

Datus par rādītāju “Mērķtiecīgas mobilitātes shēmas ietvaros nodrošināto darbā iekārtošanas gadījumu skaits” vāc tikai katru otro gadu.


30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/60


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1058

(2021. gada 24. jūnijs)

par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. panta otro daļu un 178. un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem vismazāk attīstītajiem reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, tostarp jo īpaši traucēkļi, ko rada, demogrāfiska lejupslīde, kā, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar mazu iedzīvotāju blīvumu, salām un pārrobežu un kalnu reģioniem.

(2)

Kohēzijas fonds tika izveidots, lai palīdzētu sasniegt vispārējo mērķi stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, sniedzot finansiālu ieguldījumu tādās jomās kā vide un Eiropas tīkli transporta infrastruktūrā (“TEN-T”), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (4).

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (5) ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami ERAF, Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondam (“EJZAF”), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un finansiālā atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru.

(4)

Lai vienkāršotu noteikumus, kas ERAF un Kohēzijas fondam tika piemēroti 2014.–2020. gada plānošanas periodā, abiem fondiem piemērojamie noteikumi būtu jānosaka vienā regulā.

(5)

ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) noteiktie pienākumi, kā arī Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017. gadā proklamētā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar UNCRPD 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Šajā sakarā ERAF un Kohēzijas fonds sinerģijā ar ESF+ būtu jāīsteno tā, lai sekmētu pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi, un to mērķi būtu jāsasniedz, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu radīšanu, nabadzības izskaušanu un sociālās iekļaušanas veicināšanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Nevienam fondam nebūtu jāatbalsta darbības, kas veicina jebkāda veida atšķiršanu vai atstumtību, un infrastruktūras finansēšanas gadījumā abiem fondiem būtu jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti.

(6)

ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot 2015. gada Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā un lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (“ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi”), abi fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā sagaidāms, ka ERAF darbībās klimata mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimata mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma. Turklāt saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām būtu jāpalīdz panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (“DFS”) atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem un 2026. un 2027. gadā bioloģiskās daudzveidības mērķiem atvēlēt 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos.

Abiem fondiem būtu jāatbalsta darbības, kurās ievēro Savienības prioritātes un standartus klimata un vides jomā un nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (6) 17. panta nozīmē un ar kurām nodrošina pāreju uz mazoglekļa ekonomiku ceļā uz to, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. ERAF un Kohēzijas fonda programmās būtu jāņem vērā Enerģētikas savienības un klimata pasākumu pārvaldības ietvaros pieņemtos integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (7).

(7)

Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF un Kohēzijas fonda darbībām, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas izklāstīti LESD 107. un 108. pantā.

(8)

ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā svarīgs elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina reģionālo, vietējo, pilsētvides un citu publisko iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, sociālekonomisko partneru un attiecīgā gadījumā pētniecības organizāciju un universitāšu iesaisti. Ar abu fondu īstenošanu būtu jānodrošina koordinācija un papildināmība ar ESF+, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, EJZAF un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (“ELFLA”).

(9)

Ir jānosaka noteikumi par ERAF atbalstu mērķiem “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un “Eiropas teritoriālā sadarbība” (“Interreg”).

(10)

Lai noskaidrotu, kādu veidu darbības var atbalstīt no ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļiem, būtu jānosaka konkrēti politikas mērķi, saskaņā ar kuriem sniedz atbalstu no abiem fondiem, un tādējādi tiks nodrošināts, ka tie palīdz sasniegt vienu vai vairākus kopīgos politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punktā.

(11)

Tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas balsts, ERAF arī turpmāk būtu jāatbalsta MVU attīstība, veicinot to ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas vai jebkādas citas nākotnē iespējamas krīzes situācijas potenciāli smagās sekas, kas var ietekmēt uzņēmējdarbību un nodarbinātību, ERAF būtu jāatbalsta atveseļošana no šādām krīzes situācijām, atbalstot darbvietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām.

(12)

ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt nepiesārņojošu un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti, galveno uzmanību pievēršot sabiedriskajam transportam, koplietošanas mobilitātei, iešanai kājām un riteņbraukšanai, kas ir daļa no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē.

(13)

Lai izmantotu digitālā laikmeta sniegtās iespējas, ERAF būtu jāsniedz ieguldījums tādas iekļaujošas digitālās sabiedrības izveidē, kurā iedzīvotāji, pētniecības organizācijas, uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes pilnībā izmantotu digitalizācijas piedāvātās iespējas. Efektīva e-pārvalde valsts, reģionālā vai vietējā līmenī ietver rīku izstrādi, kā arī organizācijas un procesu pārdomāšanu, lai sabiedriskos pakalpojumus varētu sniegt efektīvāk, vienkāršāk, ātrāk un par zemāku cenu. Jo īpaši būtu jāizmanto digitālās un telesakaru tehnoloģijas, lai – ar tādu projektu izstrādi kā viedās pilsētas un ciemati – vietējo kopienu labā uzlabotu tradicionālos tīklus un pakalpojumus.

(14)

ERAF atbalstam saskaņā ar politikas mērķi Nr. 1 (PM Nr. 1) būtu jābalstās uz spēju veidošanu pārdomātas specializācijas stratēģijām, kas nosaka prioritātes valsts vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos, lai palielinātu konkurences priekšrocības, proti, uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesā veidojot pētniecības un inovācijas stiprās puses un pielāgojot tās uzņēmumu vajadzībām un nepieciešamajām zināšanām. Šim procesam būtu jāļauj uzņēmējdarbības dalībniekiem, tostarp rūpniecības, izglītības un pētniecības organizācijām, valsts pārvaldes iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai, pamatojoties uz reģionu atšķirīgajām struktūrām un zināšanu bāzi, noteikt daudzsološākās jomas ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Tā kā pārdomātas specializācijas pārvaldības process ir ļoti būtisks aspekts stratēģijas kvalitātes nodrošināšanai, ERAF būtu jāsniedz atbalsts tādu spēju attīstīšanai un uzlabošanai, kas nepieciešamas efektīva uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesā un pārdomātas specializācijas stratēģiju sagatavošanā vai aktualizēšanā.

(15)

Lai veicinātu Savienības klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, pienācīgi ņemot vērā ar to saistītās sociālās un ekonomiskās sekas, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāsniedz ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā un enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanā. Šajā sakarā īpaši svarīgas būtu investīcijas energoefektivitātē, tostarp enerģijas ietaupījumu shēmās, ilgtspējīgā atjaunojamo energoresursu enerģijā saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (8), viedās energosistēmās, kā arī investīcijas, kuru mērķis ir novērst katastrofas, sekmēt bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru, tostarp saglabāt, valorizēt un izcelt aizsargājamas dabas teritorijas un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, saglabāt un atjaunot aizsargājamas dabas teritorijas, kurām ir liels oglekļa piesaistes un uzglabāšanas potenciāls, tostarp, ar purvu mitruma atjaunošanu, poligonu gāzes uztveršanu vai emisiju samazināšanu rūpnieciskos procesos vai produktos. Turklāt būtu jāatbalsta investīcijas, kuru mērķis ir samazināt jebkāda veida piesārņojumu, piemēram, gaisa, ūdens, augsnes, trokšņa un gaismas piesārņojumu.

(16)

Gatavojot programmas, ko līdzfinansē ERAF un Kohēzijas fonds, ir jāņem vērā integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kuros izklāstītas rīcībpolitikas un pasākumi un kuru nolūks ir risināt enerģētisko nabadzību un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Attiecībā uz ieguldījumu nolūkā sasniegt valstu mērķus, proti, samazināt enerģētisko nabadzību, kā noteikts integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, ERAF jo īpaši būtu jāatbalsta energoefektivitātes uzlabošana mājokļos un ēkās saskaņā ar grozīto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/844 (9), lai līdz 2050. gadam palīdzētu izveidot dekarbonizētu ēku fondu, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu un radot ietaupījumus mājsaimniecībām, ko skar enerģētiskā nabadzība.

(17)

Lai uzlabotu transporta savienojamību, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāsekmē Eiropas transporta tīkla izveide, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013, investējot dzelzceļa transporta, iekšējo ūdensceļu transporta, autotransporta, jūras transporta un multimodālā transporta infrastruktūrā, tostarp trokšņa vājināšanas pasākumos. ERAF un Kohēzijas fondam būtu arī jāatbalsta mobilitāte valstu, reģionu un vietējā līmenī, kā arī pārrobežu mobilitāte un mobilitāte pilsētvidēs. To darot, abiem fondiem būtu jāpievērš uzmanība drošības uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz esošajiem tiltiem un tuneļiem.

(18)

Pasaule kļūst aizvien vairāk savstarpēji saistīta, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Tāpēc, sagatavojot un īstenojot ERAF programmas, būtu jāņem vērā demogrāfiskās problēmas. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta vispiemērotākajā teritoriālajā līmenī trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, ilgtermiņa iekļaujošas integrācijas sekmēšana sociālās un ekonomiskās attīstības labā, pieņemot pieeju, kuras mērķis ir aizsargāt viņu cieņu un tiesības.

(19)

Lai sekmētu sociālo inovāciju un iekļaujošo piekļuvi augstas kvalitātes darbvietām, ERAF būtu jāatbalsta tādas “sociālās ekonomikas” vienības kā kooperatīvi, savstarpējas sabiedrības, bezpeļņas asociācijas un sociālie uzņēmumi.

(20)

Lai sekmētu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību, jo īpaši atstumtu kopienu vidū, ir jāuzlabo, tostarp ar infrastruktūras palīdzību, piekļuve sociālajiem, izglītības, kultūras un atpūtas pakalpojumiem, tostarp sporta jomā, ņemot vērā personu ar invaliditāti, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku īpašās vajadzības.

(21)

ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāsekmē atstumtu kopienu sociālekonomiskā iekļaušana, īpašu uzmanību pievēršot Valsts stratēģiskās politikas satvaram romu iekļaušanai, kā minēts IV pielikumā Regulā (ES) 2021/1060, kurā noteikti integrācijas pasākumi; mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem, tostarp nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu mājsaimniecību, sociālekonomiskā iekļaušana un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām, sociālekonomiskā iekļaušana. Jo īpaši saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 19. principu ERAF un Kohēzijas fondam vajadzētu būt iespējai atbalstīt sociālo mājokļu nodrošināšanu. Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras atstumtās romu kopienas attiecībā uz piekļuvi pamatpakalpojumiem, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāpalīdz uzlabot viņu dzīves apstākļus un attīstības perspektīvas.

(22)

Lai sociāli iekļaujošā veidā stiprinātu sagatavotību izglītošanai un apmācībai attālinātā un tiešsaistes režīmā, ERAF, pildot uzdevumu uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, jo īpaši būtu jāpalīdz veicināt noturību attiecībā uz mācībām attālinātā un tiešsaistes režīmā. Centieni Covid-19 pandēmijas laikā nodrošināt izglītošanas un apmācības nepārtrauktību ir iezīmējuši būtiskus trūkumus no nelabvēlīgas vides nākošu un attālos reģionos dzīvojošu apmācāmo piekļuvē nepieciešamajam informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) aprīkojumam un savienojamībai. Šajā sakarā ERAF būtu jāatbalsta vajadzīgā IKT aprīkojuma un savienojamības pieejamība, tādējādi veicinot izglītības un apmācības sistēmu noturību attiecībā uz mācībām attālinātā vai tiešsaistes režīmā.

(23)

Lai stiprinātu sabiedrības veselības sistēmu spēju novērst ārkārtas situācijas veselības jomā, ātri reaģēt uz tām un no tām atgūties, ERAF būtu jāveicina arī veselības sistēmu noturība. Turklāt līdz šim vēl nepieredzētā Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka, lai sekmīgi reaģētu uz ārkārtas situāciju, ir svarīga tūlītēja kritiski svarīgu preču pieejamība, tāpēc ERAF atbalsta darbības joma būtu jāpaplašina, lai ļautu iegādāties preces, kas vajadzīgas, lai stiprinātu noturību pret katastrofām un veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes, noturību un sekmētu pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi. Ja preces tiek iegādātas ar mērķi stiprināt veselības sistēmu noturību, to iepirkumam vajadzētu būt saskanīgam ar nacionālo veselības stratēģiju un tam nevajadzētu pārsniegt tās tvērumu, kā arī būtu jānodrošina papildināmība ar programmu “ES – veselībai”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (10), un rescEU krājumiem Savienības civilās aizsardzības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (11), satvarā.

(24)

ERAF būtu jāatbalsta un jāsekmē pāreja no aprūpes iestādē uz ģimenē vai kopienā balstītu aprūpi, proti, atbalstot iestādes, kas tiektos izvairīties no atšķiršanas no kopienas, sekmētu cilvēku integrāciju sabiedrībā un nodrošinātu apstākļus neatkarīgai dzīvei.

(25)

Reģionālo ekonomiku, kuras ir ļoti atkarīgas no tūrisma un kultūras nozarēm, atbalstam būtu jānosaka īpaši tām paredzēts konkrēts mērķis. Tas ļautu pilnībā realizēt kultūras un ilgtspējīga tūrisma potenciālu ekonomikas atveseļošanā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā, neskarot iespējas minētajām nozarēm atbalstu no ERAF sniegt arī citu konkrēto mērķu satvarā.

(26)

Ieguldījumi radošo un kultūras nozaru, kultūras pakalpojumu un kultūras mantojuma objektu atbalstam varētu tikt finansēti visu politikas mērķu ietvaros ar noteikumu, ka tie sniedz ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanu un atbilst ERAF atbalsta darbības ietvaram.

(27)

Ilgtspējīgam tūrismam ir vajadzīgs līdzsvars starp ekonomikas, sociālo, kultūras un vidisko ilgtspēju. Pieejai, saskaņā ar kuru atbalsta ilgtspējīgu tūrismu, vajadzētu atbilst Komisijas 2007. gada 19. oktobra paziņojumam “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma”. Tajā jo īpaši – ar integrētu un holistisku politikas pieeju – būtu jāņem vērā tūristu labklājība, jārespektē daba un kultūras vide un jānodrošina galamērķu un uzņēmumu sociālekonomiskā attīstība un konkurētspēja.

(28)

Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem, kā arī atstumšanas un radikalizācijas novēršanu, vienlaikus izmantojot sinerģijas un papildināmību ar citām Savienības rīcībpolitikām, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību jomās, kurās ir nepieciešams nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transports un enerģētika), tādējādi veicinot iekļaujošākas un drošākas sabiedrības veidošanu.

(29)

Lai nodrošinātu harmonisku attīstību gan pilsētvides teritorijās, gan ārpus pilsētvides teritorijām, ERAF, pamatojoties uz pārrobežu teritoriālām stratēģijām un izmantojot integrētas teritoriālās attīstības rīkus, saskaņā ar politikas mērķi Nr. 5 (PM Nr.5) integrētā veidā būtu jāsniedz atbalsts ekonomiskai, sociālai un vides attīstībai. Turklāt, attīstot pilsētvides teritorijas, īpaša uzmanība būtu jāpievērš funkcionālo pilsētvides teritoriju atbalstam, jo tām ir liela nozīme sadarbības rosināšanā starp vietējām iestādēm un partneriem pāri administratīvajām robežām, kā arī pilsētvides un lauku teritoriju savstarpējo saikņu stiprināšanā.

(30)

ERAF integrētā veidā būtu jāatbalsta ilgtspējīgs tūrisms, jo īpaši, stiprinot sadarbību funkcionālajās teritorijās. Lai ilgtspējīga tūrisma ietekme uz ekonomiku būtu lielāka, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm būtu sistemātiski jāsadarbojas, lai teritorijās, kurās ir liels tūrisma potenciāls, nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus efektīvā veidā, vienlaikus attiecīgi gādājot par to, lai tiktu izveidoti stabili juridiskie un administratīvie apstākļi, kas būtu labvēlīgi šo teritoriju ilgtspējīgai izaugsmei. Veicot atbalsta darbības ilgtspējīga tūrisma jomā, varētu ņemt vērā šīs jomas paraugpraksi, piemēram, “tūrisma apgabala” pieeju.

(31)

No LESD noteiktā Kohēzijas fonda vispārējā mērķa izriet, ka ir jānosaka un jāierobežo politikas mērķi, kuru sasniegšana ir jāatbalsta no Kohēzijas fonda līdzekļiem.

(32)

Lai uzlabotu iestāžu vispārējās administratīvās spējas un pārvaldību dalībvalstīs, kuras īsteno mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas, ir nepieciešams paredzēt atbalsta pasākumus programmu iestādēm un nozaru vai teritoriālajiem dalībniekiem, kas ir atbildīgi par to, lai tiktu veiktas darbības, kuras ir būtiskas ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanai visu to konkrēto mērķu ietvaros, ko tiecas panākt, ņemot vērā Regulā (ES) 2021/1060 minētos horizontālos principus, tostarp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(33)

Lai veicinātu un sekmētu sadarbības pasākumus programmās, ko īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ir jāuzlabo sadarbības pasākumi ar partneriem, tostarp ar vietējā un reģionālā līmeņa partneriem, kādā dalībvalstī vai starp dažādām dalībvalstīm attiecībā uz visu konkrēto mērķu sakarā sniegto atbalstu. Šāda uzlabota sadarbība papildina sadarbību saskaņā ar Interreg, un tai jo īpaši būtu jāatbalsta sadarbība starp strukturētām partnerībām nolūkā īstenot Komisijas 2017. gada 18. jūlija paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” minētās reģionālās stratēģijas. Tāpēc partneri varētu būt no jebkura Savienības reģiona, tai skaitā arī no pārrobežu reģioniem un reģioniem, kurus pilnībā aptver saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (12) izveidotā Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai šo abu stratēģiju kombinācija.

(34)

ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt nevienlīdzību starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību dēļ, un tādējādi būtu jāveicina reģionālā noturība. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2021/1060 noteiktos politikas mērķus. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” un “Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz no oglekļa brīvu ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās”. Līdzekļus, kas paredzēti ilgtspējīgai pilsētvides mobilitātei un investīcijām platjoslā, varētu daļēji ņemt vērā, aprēķinot atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām. Dalībvalstīm savos partnerības nolīgumos būtu jāizlemj, vai nodrošināt atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām reģionu kategoriju līmenī vai valsts līmenī visam plānošanas periodam. Tematiskās koncentrācijas valsts līmenis būtu jānosaka izmantojot trīs dalībvalstu grupas, kas izveidotas atbilstoši to attiecīgajam valsts nacionālajam kopienākumam, un vajadzētu būt iespējamam elastīgumam atsevišķu programmu līmenī. Tā kā atbalsts no Kohēzijas fonda varētu veicināt arī tematisko koncentrāciju, būtu jāparedz šāda ieguldījuma nosacījumi. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu un mazapdzīvoto ziemeļu reģionu īpašo situāciju.

(35)

Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, ir arī lietderīgi, lai tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

(36)

Lai no ERAF līdzekļiem Interreg ietvaros ar investīcijām infrastruktūrā un ar saistītajām investīcijām, kas attiecas uz to, varētu atbalstīt apmācības un integrācijas pasākumus, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem būtu jāatbalsta arī darbības saskaņā ar ESF+, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (13), konkrētajiem mērķiem.

(37)

Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežoto līdzekļu izmantošanu, ja attiecīgā konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (14) nozīmē, izņemot šajā regulā noteiktās īpašās investīcijas.

(38)

Saistībā ar ERAF atbalstu produktīvām investīcijām ir lietderīgi precizēt, ka ar produktīvām investīcijām būtu jāsaprot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai nemateriālos aktīvos preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, tādējādi veicinot bruto kapitāla veidošanu un nodarbinātību. Būtu arī jāparedz, ka, ievērojot konkrētus nosacījumus, ERAF un Kohēzijas fonds var atbalstīt investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU. Turklāt, balstoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējos plānošanas periodos, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāatbalsta arī investīcijas uzņēmumos, kuri nav MVU, tostarp konkrētos pakalpojumu sniedzējos, ja tās ir investīcijas infrastruktūrā, ar ko nodrošina piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem tādās jomās kā enerģija, vide un bioloģiskā daudzveidība, kā arī transports un digitālā savienojamība.

(39)

Šajā regulā būtu jānosaka dažādu veidu darbības, kuru izmaksas varētu atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD, tostarp kolektīvā finansēšana. Kohēzijas fondam būtu jāspēj atbalstīt investīcijas TEN-T un vides jomā, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un dod ieguvumus videi. Šajā sakarā Kohēzijas fonds varētu arī atbalstīt kombinēto enerģiju un seismisko pielāgošanu. ERAF gadījumā darbību sarakstā būtu jāņem vērā konkrētas valsts un reģionālās attīstības vajadzības, kā arī vietējais potenciāls un šis saraksts būtu jāvienkāršo. ERAF būtu jāspēj atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, tostarp pētniecības un inovāciju uzņēmējdarbības infrastruktūrā MVU, mājokļu pieejamībā atstumtām kopienām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un migrantiem, kultūras un mantojuma infrastruktūrā, ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā un uzņēmumiem paredzētos pakalpojumos, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošām, atstumtām un nošķirtām kopienām, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumā, programmatūrā un nemateriālajos aktīvos, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu partneru starpā, un darbības, kas saistītas ar klasteriem. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī kopīgu plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

(40)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (15) no Kohēzijas fonda līdzekļiem ir jāturpina finansēt Eiropas transporta tīklu projekti, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI regula no 2021.-2027. gadam”).

(41)

Vienlaikus ir svarīgi precizēt ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomā neietilpstošās darbības, tostarp investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (16) I pielikumā uzskaitītajām darbībām, lai nepieļautu, ka tiek dublēts finansējums, kas jau ir pieejams ar minēto direktīvu un lai nepieļautu ieguldījumus grūtībās nonākušos uzņēmumos, kā definēts Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (17), ja vien tas nav atļauts saskaņā ar de minimis atbalsta vai pagaidu valsts atbalsta noteikumiem, kas izveidoti ārkārtas apstākļu sakarā. Tāpat ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļus nevajadzētu izmantot, lai atbalstītu noteiktas investīcijas lidostās, atkritumu apglabāšanas poligonos un atkritumu atliku apstrādes iekārtās vai fosilajā kurināmajā. Tāpēc ERAF būtu jāspēj atbalstīt mērķtiecīgus pasākumus, ar kuriem tiek mazināta ietekme uz vidi, un drošības un drošuma pasākumus reģionālajās lidostās, ciktāl investīciju primārais mērķis attiecībā uz Savienības vides, drošības un drošuma standartiem būtu skaidri noteikts un atbilstu valsts atbalsta noteikumiem.

Attiecībā uz investīcijām, ar ko palielina atkritumu atliku apstrādes iekārtu jaudu, ar atkritumu atlikām galvenokārt būtu jāsaprot nešķiroti sadzīves atkritumi un atkritumu apstrādes pārpalikumi. Varētu atbalstīt centralizētās siltumapgādes tīklu modernizāciju, lai uzlabotu efektīvu centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektivitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (18), ievērojot integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos noteiktos mērķus. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģiju, atbalstu varētu sniegt centralizētās siltumapgādes katliem, kam tiek piegādāta gāze apvienojumā ar enerģiju no atjaunojamās enerģijas avotiem. Šādos gadījumos abu fondu atbalstam būtu jāatbilst proporcionāli atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram šādos katlos. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka LESD II pielikumā uzskaitītās aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF vai Kohēzijas fonda.

(42)

Dalībvalstīm būtu regulāri jānosūta Komisijai informācija par panākto progresu, par pamatu izmantojot I pielikumā noteiktos kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus. Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus attiecīgā gadījumā varētu papildināt ar programmām specifiskiem izlaides un rezultātu rādītājiem. Komisijai dalībvalstu sniegtā informācija būtu jāizmanto par pamatu, ziņojot par panākto progresu konkrēto mērķu sasniegšanā visā plānošanas periodā, un šim nolūkam tai būtu jāizmanto II pielikumā noteiktie pamatrādītāji.

(43)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (19) 22. un 23. punktu, ERAF un Kohēzijas fonds būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu abu fondu ietekmi uz vietas.

(44)

Saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta atbilstīgajiem noteikumiem, kā precizēts Rīcības kodeksā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastīguma attiecībā uz publiskajiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko atbalsta valsts pārvalde, līdzfinansējot investīcijas, kuras aktivizē kā daļu no ERAF un Kohēzijas fonda. Komisijai šāds pieprasījums būtu jāizvērtē saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un Rīcības kodeksu.

(45)

ERAF būtu jārisina problēmas mazāk labvēlīgās teritorijās, proti, lauku apvidos un apvidos, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, tostarp demogrāfiskā lejupslīde, saistībā ar piekļuvi pamatpakalpojumiem, tostarp digitālajiem pakalpojumiem, uzlabojot investīciju pievilcīgumu, tostarp ar investīcijām uzņēmumos, kā arī savienojamību ar lieliem tirgiem. To darot, ERAF būtu jāpievērš uzmanība konkrētiem attīstības izaicinājumiem, ar kuriem saskaras atsevišķi salu, pierobežas vai kalnu reģioni. Turklāt īpaša uzmanība ERAF būtu jāpievērš konkrētām grūtībām NUTS 3. līmeņa un vietējās administratīvās vienības teritorijās, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (20), kuras ir mazapdzīvotas, saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 161. punktā Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam, proti, teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz vienu kvadrātkilometru, vai teritorijās, kurās gada vidējā iedzīvotāju skaita samazināšanās laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam ir bijusi vismaz 1 %. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja vietējā līmenī izstrādāt specifiskus brīvprātīgus rīcības plānus šādām teritorijām, lai risinātu šīs iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas.

(46)

Lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ar mērķi efektīvāk risināt ekonomiskās, demogrāfiskās, vides un sociālās problēmas, jo īpaši teritorijās ar nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskajiem apstākļiem, kā paredzēts LESD 174. pantā, darbības teritoriālās attīstības jomā būtu jābalsta integrētās teritoriālajās stratēģijās, tai skaitā pilsētvides un lauku teritorijās, pievēršot uzmanību saiknei starp pilsētvides un lauku teritorijām. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jāsniedz Regulas (ES) 2021/1060 28. pantā noteiktajos veidos, ar ko nodrošina vietējo, reģionālo un pilsētvides pašvaldību, sociālekonomisko partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvju pienācīgu iesaisti. Arī teritoriālām stratēģijām vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu un integrētas pieejas, kas ietver ERAF, ESF +, EJZAF un ELFLA.

(47)

Lai uzlabotu lauku apvidu kopienu noturību un to ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus, ERAF atbalsts būtu jāizmanto, lai izstrādātu tādus projektus kā viedie ciemati, kā minēts Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. oktobra rezolūcijā par pievēršanos lauku, kalnu un attālo apvidu īpašām vajadzībām, jo īpaši, izstrādājot jaunas iespējas, piemēram, decentralizētus pakalpojumus un enerģētikas risinājumus, digitālās tehnoloģijas un inovācijas.

(48)

Tiek uzskatīts, ka ilgtspējīgas pilsētvides attīstības ietvarā ir jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām. Atbalsts pilsētvides teritorijām varētu būt kā atsevišķa programma vai atsevišķa prioritāte un tam vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu finansējuma pieejas. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētvides teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

(49)

Lai apzinātu vai sniegtu ilgtspējīgas pilsētvides attīstības problēmu risinājumus Savienības līmenī, Inovatīvas pilsētvides darbības ilgtspējīgas pilsētvides attīstības jomā būtu jāaizstāj ar Eiropas pilsētiniciatīvu, kas jāīsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā. Šai iniciatīvai būtu jāaptver visas pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, un jāatbalsta Eiropas Savienības pilsētvides attīstības programma. Lai veicinātu vietējo iestāžu dalību tematiskajās partnerībās atbilstoši pilsētvides attīstības programmai, ERAF būtu jāsniedz atbalsts attiecībā uz organizatoriskām izmaksām, kas ir saistītas ar šādu dalību. Iniciatīva varētu ietvert starpvaldību sadarbību pilsētvides jautājumos, jo īpaši sadarbību, kuras mērķis ir spēju veidošana vietējā līmenī, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Eiropas pilsētiniciatīvas pārvaldībā un īstenošanā būtu aktīvi jāiesaista dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes. Darbības, par kurām panākta vienošanās ar šādu pārvaldības modeli, varētu ietvert reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju apmaiņu. Ar darbībām, kas tiek veiktas Eiropas pilsētiniciatīvas ietvaros, būtu jāsekmē saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām funkcionālās pilsētvides teritorijās. Šajā sakarā īpaša nozīme ir sadarbībai ar Eiropas tīklu lauku attīstībai.

(50)

Ar jaunām starpreģionālām investīcijām inovācijā, ko pārvalda Komisija, visā Savienības teritorijā būtu jāveicina starpreģionālo inovācijas projektu komercializācija un izvēršana. Ar atbalstu inovācijas projektiem pārdomātas specializācijas jomās, tostarp izmēģinājuma projektos un spēju veidošanas pasākumos, no šīm investīcijām jo īpaši labumu gūs mazāk attīstītie reģioni, kuru inovācijas ekosistēmas un to spējas integrēties lielākās Savienības vērtības ķēdēs palielināsies. Turklāt šīm investīcijām būtu jāpalīdz īstenot Komisijas 2017. gada 18. jūlija paziņojumu “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”, jo īpaši saistībā ar atbalstu tematiskām pārdomātas specializācijas platformām kritiski svarīgās jomās.

(51)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (attālums, tas, ka tās ir salas, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kas nemainoties un cits citu papildinot nopietni kavē to attīstību. Ar šiem piešķīrumiem vajadzētu būt iespējai finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada šādi apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu vajadzētu būt iespējai segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Uz šo piešķīrumu nebūtu jāattiecina tematiskās koncentrācijas prasības. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.

(52)

Lai varētu ātri reaģēt uz Stabilitātes un izaugsmes paktā minētajiem ārkārtējiem un neparastiem apstākļiem, kas varētu rasties plānošanas periodā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt pagaidu pasākumus, kuri atvieglotu ERAF atbalsta izmantošanu reaģēšanai uz šādiem apstākļiem. Komisijai būtu jāpieņem pasākumi, kas, ņemot vērā ārkārtējos un neparastos apstākļus, ar kuriem dalībvalsts saskaras, ir vispiemērotākie un vienlaikus saglabā fonda mērķi. Turklāt, īstenošanas lēmumi attiecībā uz pagaidu pasākumu ERAF līdzekļu izmantošanai nolūkā reaģēt uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem būtu jāpieņem bez komiteju procedūras, ņemot vērā to, ka piemērošanas tvērumu nosaka Stabilitātes un izaugsmes pakts un piemērošanas tvērums attiecas tikai uz šajā regulā noteikto pasākumu. Komisijai būtu arī jāuzrauga pasākumu īstenošana un jāizvērtē to piemērotība.

(53)

Lai grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz pamatoti vajadzīgu korekciju izdarīšanu II pielikumā, kurā ir to rādītāju saraksts, kurus izmanto par pamatu, sniedzot informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei par programmu sniegumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(55)

Ņemot vērā to, ka šo regulu pieņem pēc plānošanas perioda sākuma un ņemot vērā nepieciešamību koordinētā un saskaņotā veidā īstenot gan ERAF, gan Kohēzijas fondu, uz kuriem attiecas šī regula, un lai būtu iespējams to nekavējoties īstenot, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

SATURA RĀDĪTĀJS

I NODAĻA

KOPĪGIE NOTEIKUMI 71

1. pants

Priekšmets 71

2. pants

ERAF un Kohēzijas fonda uzdevumi 71

3. pants

ERAF un Kohēzijas fonda konkrētie mērķi 71

4. pants

ERAF atbalsta tematiskā koncentrācija 73

5. pants

ERAF atbalsta darbības joma 75

6. pants

Kohēzijas fonda atbalsta darbības joma 76

7. pants

No ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomas izslēgtās darbības 76

8. pants

Rādītāji 78

II NODAĻA

KONKRĒTI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ ĪPAŠĀM TERITORIĀLAJĀM IEZĪMĒM UN STARPREĢIONĀLĀM INVESTĪCIJĀM INOVĀCIJĀ 78

9. pants

Integrēta teritoriālā attīstība 78

10. pants

Atbalsts mazāk labvēlīgām teritorijām 78

11. pants

Ilgtspējīga pilsētvides attīstība 79

12. pants

Eiropas pilsētiniciatīva 79

13. pants

Starpreģionālas investīcijas inovācijā 80

14. pants

Tālākie reģioni 80

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 81

15. pants

Pārejas noteikumi 81

16. pants

Deleģēšanas īstenošana 81

17. pants

Pārskatīšana 82

18. pants

Stāšanās spēkā 82

I PIELIKUMS

KOPĪGIE ERAF UN KOHĒZIJAS FONDA IZNĀKUMA UN REZULTĀTU RĀDĪTĀJI – 8. PANTA 1. PUNKTS 83

II PIELIKUMS

8. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTIE ERAF UN KOHĒZIJAS FONDA SNIEGUMA PAMATRĀDĪTĀJI, KO KOMISIJA IZMANTOS SASKAŅĀ AR ZIŅOŠANAS PRASĪBU, KAS TAI NOTEIKTA, IEVĒROJOT FINANŠU REGULAS 41. PANTA 3. PUNKTA H) APAKŠPUNKTA III) PUNKTU 32

I NODAĻA

KOPĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Šajā regulā ir noteikti konkrēti mērķi un darbības joma atbalstam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) attiecībā uz mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (“Interreg”), kas minēti Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 2. punktā.

2.   Šajā regulā ir arī noteikti konkrēti mērķi un darbības joma atbalstam no Kohēzijas fonda attiecībā uz mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kas minēts Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

2. pants

ERAF un Kohēzijas fonda uzdevumi

1.   ERAF un Kohēzijas fonds palīdz sasniegt vispārējo mērķi stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

2.   ERAF, piedaloties to reģionu strukturālā pielāgošanā, kuru attīstība atpaliek, un to rūpniecības rajonu pārprofilēšanā, kur sākusies lejupslīde, tostarp, sekmējot ilgtspējīgu attīstību un risinot vidiskās problēmas, palīdz mazināt atšķirības starp dažādo Savienības reģionu attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.

3.   Kohēzijas fonds atbalsta tādus projektus vides un Eiropas komunikāciju tīklu jomā, kas attiecas uz transporta infrastruktūru (TEN-T).

3. pants

ERAF un Kohēzijas fonda konkrētie mērķi

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punktā noteiktajiem politikas mērķiem ERAF atbalsta šādus konkrētus mērķus:

a)

konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību (PM Nr. 1), ko panāk:

i)

izstrādājot un uzlabojot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu;

ii)

izmantojot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm;

iii)

veicinot ilgtspējīgu MVU izaugsmi un konkurētspēju un darbvietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām;

iv)

attīstot prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai;

v)

uzlabojot digitālo savienojamību;

b)

zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs (PM Nr. 2), ko panāk:

i)

veicinot energoefektivitāti un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas;

ii)

veicinot atjaunojamo energoresursu enerģiju saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001, tostarp tajā izklāstītos ilgtspējas kritērijus;

iii)

attīstot viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E);

iv)

veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām, katastrofu riska novēršanu un noturību, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas;

v)

veicinot piekļuvi ūdenim un ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

vi)

veicinot pāreju uz aprites un resursu ziņā efektīvu ekonomiku;

vii)

uzlabojot dabas, bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras, tostarp pilsētvides teritorijās, aizsardzību un saglabāšanu un samazinot visu veidu piesārņojumu;

viii)

veicinot ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētvidēs kā daļu no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē;

c)

ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti (PM Nr. 3), ko panāk:

i)

izveidojot klimatnoturīgu, intelektisku, drošu, ilgtspējīgu un intermodālu TEN-T;

ii)

attīstot un izvēršot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti;

d)

sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (PM Nr. 4), ko panāk:

i)

uzlabojot darba tirgu efektivitāti un iekļaujošo raksturu, un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām ar sociālās infrastruktūras attīstības un sociālās ekonomikas veicināšanas starpniecību;

ii)

uzlabojot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā;

iii)

veicinot atstumtu kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām, sociālekonomisko iekļaušanu, īstenojot integrētas darbības, tostarp, nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus;

iv)

veicinot trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomisko iekļaušanu, īstenojot integrētas darbības, tostarp, nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus;

v)

nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un veicinot veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes, noturību, un sekmējot pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi;

vi)

palielinot kultūras un ilgtspējīga tūrisma lomu ekonomikas attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā;

e)

iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību un (PM Nr. 5), ko panāk:

i)

veicinot integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vides attīstību, kultūru, vides mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu un drošību pilsētvides teritorijās;

ii)

veicinot integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vietējo vides attīstību, kultūru, vides mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu un drošību teritorijās, kas nav pilsētvides teritorijas.

Atbalstu saskaņā ar PM Nr. 5 sniedz, teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijas īstenojot Regulas (ES) 2021/1060 28. panta a), b) un c) punktā noteiktajos veidos.

2.   Sniedzot atbalstu 1. punkta e) apakšpunktā izklāstītajiem diviem konkrētajiem mērķiem dalībvalstis var atbalstīt arī darbības, kuras var finansēt saskaņā ar minētā punkta a)–d) apakšpunktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem.

3.   No Kohēzijas fonda atbalsta PM Nr. 2 un PM Nr. 3.

4.   Ievērojot konkrētos mērķus, kas izklāstīti 1. punktā, attiecīgi no ERAF vai Kohēzijas fonda var atbalstīt arī darbības saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ja ar tām:

a)

uzlabo programmas iestāžu spējas;

b)

uzlabo to nozaru vai teritoriālo dalībnieku spējas, kas ir atbildīgi par to, lai tiktu veiktas darbības, kuras ir būtiskas ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanai, ar noteikumu, ka tas palīdz sasniegt programmas mērķus; vai

c)

uzlabo sadarbību ar partneriem gan kādā dalībvalstī, gan arī ārpus tās.

Sadarbība, kas minēta c) apakšpunktā, aptver sadarbību ar partneriem no pārrobežu reģioniem, no blakus neesošiem reģioniem vai no reģioniem teritorijā, uz ko attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai to kombinācija.

4. pants

ERAF atbalsta tematiskā koncentrācija

1.   Attiecībā uz programmām, kuras īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, kopējos ERAF līdzekļus, kas nav paredzēti tehniskai palīdzībai, katrā dalībvalstī koncentrē valsts līmenī vai reģionu kategorijas līmenī saskaņā ar 3.līdz 9. punktu.

2.   Attiecībā uz tā atbalsta tematisko koncentrāciju, kas piešķirts dalībvalstīm, kuru sastāvā ietilpst tālākie reģioni, ERAF līdzekļus, kas ir konkrēti piešķirti tālāko reģionu programmām, un visiem pārējiem reģioniem piešķirtos līdzekļus administrē atsevišķi.

3.   Dalībvalstis var nolemt nodrošināt atbilstību tematiskajai koncentrācijai valsts līmenī vai reģionu kategorijas līmenī. Katra dalībvalsts savu izvēli norāda partnerības nolīgumā, kas minēts Regulas (ES) 2021/1060 10. pantā. Minēto izvēli piemēro konkrētās dalībvalsts kopējiem ERAF līdzekļiem, kā minēts šā panta 1. punktā, visam plānošanas periodam.

4.   Tematiskajai koncentrācijai valsts līmenī dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:

a)

dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir vienāds ar vai ir lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”);

b)

dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir vienāds ar vai ir lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”);

c)

dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).

Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir dalībvalsts nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju, un to mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2015. līdz 2017. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā.

Attiecībā uz mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmām dalībvalstīs, kas atrodas uz salām un kas saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, tās klasificē 3. grupā.

5.   Tematiskajai koncentrācijai reģionu kategorijas līmenī reģionus saskaņā Regulas (ES) 2021/1060 108. panta 2. punktu pēc reģionu kategorijām klasificē šādi:

a)

vairāk attīstīti reģioni;

b)

pārejas reģioni;

c)

mazāk attīstīti reģioni.

6.   Dalībvalstis valsts līmenī ievēro šādas tematiskās koncentrācijas prasības:

a)

1. grupas dalībvalstis vai vairāk attīstīti reģioni vismaz 85 % no saviem 1. punktā minētajiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2 un vismaz 30 % – PM Nr. 2;

b)

2. grupas dalībvalstis vai pārejas reģioni vismaz 40 % no saviem 1. punktā minētajiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % – PM Nr. 2;

c)

3. grupas dalībvalstis vai mazāk attīstīti reģioni vismaz 25 % no saviem 1. punktā minētajiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % – PM Nr. 2.

Ja dalībvalsts nolemj nodrošināt atbilstību tematiskajai koncentrācijai reģionu kategorijas līmenī, šā punkta pirmajā daļā minētās sliekšņa vērtības piemēro 1. punktā minētajiem ERAF līdzekļiem, kas apkopoti attiecībā uz visiem attiecīgās reģionu kategorijas reģioniem.

7.   Ja dalībvalsts PM Nr. 2 piešķir vairāk nekā 50 % no saviem Kohēzijas fonda līdzekļiem, kas nav paredzēti tehniskai palīdzībai, kā aprēķināts pēc Regulas (ES) 2021/1060 110. panta 4. punktā minētās pārvietošanas, neieskaitot līdzekļus šīs regulas 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta viii) punktā minētajam konkrētajam mērķim, piešķīrumu, kurš pārsniedz 50 %, var ņemt vērā, aprēķinot atbilstību šā panta 6. punktā minētajām tematiskās koncentrācijas prasībām.

Ja dalībvalsts nolemj nodrošināt atbilstību tematiskajai koncentrācijai reģionu kategoriju līmenī, Kohēzijas fonda līdzekļus, kas ir ņemti vērā tematiskās koncentrācijas prasībām saskaņā ar pirmo daļu, dažādajām reģionu kategorijām piešķir proporcionāli, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju kopskaita relatīvo daļu.

Dalībvalstis savā Regulas (ES) 2021/1060 10. pantā minētajā partnerības nolīgumā izklāsta, vai Kohēzijas fonda līdzekļi tiks ņemti vērā tematiskās koncentrācijas prasībām attiecībā uz PM Nr. 2.

8.   Līdzekļus 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta v) punktā minētajam konkrētajam mērķim plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti.

Atkāpjoties no 6. punkta, 40 % no šādiem līdzekļiem ņem vērā, aprēķinot atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām attiecībā uz PM Nr. 1, kā izklāstīts 6. punktā.

Līdzekļi, kas ņemti vērā tematiskās koncentrācijas prasībām saskaņā ar šā punkta otro daļu, nepārsniedz 40 % no minimālajām tematiskās koncentrācijas prasībām attiecībā uz PM Nr. 1, kā izklāstīts 6. punktā.

9.   Līdzekļus 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta viii) punktā minētajam konkrētajam mērķim plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti.

Atkāpjoties no 6. punkta, 50 % no šādiem ERAF līdzekļiem ņem vērā, aprēķinot atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām attiecībā uz PM Nr. 2, kā izklāstīts 6. punktā.

Līdzekļi, kas ņemti vērā tematiskās koncentrācijas prasībām saskaņā ar šā punkta otro daļu, nepārsniedz 50 % no minimālajām tematiskās koncentrācijas prasībām attiecībā uz PM Nr. 2, kā izklāstīts 6. punktā.

10.   Tematiskās koncentrācijas prasības, kas izklāstītas šā panta 6. punktā, ievēro visā plānošanas periodā, tostarp, ja ERAF piešķīrumus pārvieto starp programmas prioritātēm vai starp programmām, un starpposma pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 18. pantu.

11.   Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2, vai attiecībā uz abiem, samazina pēc saistību atcelšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 105. pantu vai finanšu korekciju dēļ, kuras Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas 104. pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība šā panta 6. punktā noteiktajām tematiskās koncentrācijas prasībām.

12.   Šo pantu nepiemēro papildu finansējumam mazapdzīvotiem ziemeļu reģioniem, kā minēts Regulas (ES) 2021/1060 + 110. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

5. pants

ERAF atbalsta darbības joma

1.   No ERAF atbalsta:

a)

investīcijas infrastruktūrā;

b)

darbības lietišķajai pētniecībai un inovācijai, tostarp rūpnieciskai pētniecībai, eksperimentālai izstrādei un priekšizpētes pasākumiem;

c)

investīcijas piekļuvē pakalpojumiem;

d)

produktīvas investīcijas MVU un investīcijas, kuru mērķis ir saglabāt esošās darbvietas un radīt jaunas darbvietas;

e)

aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus;

f)

tīklošanu, sadarbību, pieredzes apmaiņu un darbības, kas saistītas ar inovācijas kopām, tai skaitā starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm;

g)

informāciju, komunikāciju un pētījumus; un

h)

tehnisko palīdzību.

2.   Produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, var atbalstīt:

a)

ja tās ir saistītas ar sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktu;

b)

ja galvenokārt atbalsta energoefektivitātes pasākumus un atjaunojamo energoresursu enerģiju saskaņā ar 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) un ii) punktu;

c)

ja tās ir investīcijas mazās vidējas kapitalizācijas sabiedrībās un vidējas kapitalizācijas sabiedrībās, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/1017 (21) 2. panta 6) un 7) punktā, izmantojot finanšu instrumentus; vai

d)

ja tās ir investīcijas mazās vidējas kapitalizācijas sabiedrībās saistībā ar pētniecības un inovācijas darbībām, ko atbalsta saskaņā ar 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktu.

3.   Lai palīdzētu sasniegt 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības, pārkvalifikācijas un izglītības darbības.

4.   Lai palīdzētu sasniegt 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 2 konkrēto mērķi un minētās daļas d) apakšpunkta v) punktā noteikto PM Nr. 4 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī tādu preču iegādi, kas vajadzīgas veselības sistēmu noturības stiprināšanai un noturības pret katastrofām stiprināšanai.

5.   Saskaņā ar Interreg no ERAF var atbalstīt arī:

a)

kopīgu iekārtu un cilvēkresursu izmantošanu; un

b)

saistītās nemateriālās investīcijas un citas darbības, kas saistītas ar PM Nr. 4 un ko paredz Eiropas Sociālais fonds Plus, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1057.

6.   ERAF dotāciju veidā var atbalstīt finansējumu MVU apgrozāmajam kapitālam, ja tas patiešām ir nepieciešams kā pagaidu pasākums, lai reaģētu uz Regulas (ES) 2021/1060 20. pantā minētajiem ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem.

7.   Ja pēc attiecīgās dalībvalsts iesniegta lūguma Komisija konstatē, ka 6. punktā izklāstītās prasības ir izpildītas, tā pieņem īstenošanas lēmumu, precizējot laikposmu, kurā pagaidu papildu atbalsts no ERAF ir atļauts.

8.   Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par 6. punkta īstenošanu un novērtē, vai pagaidu papildu atbalsts no ERAF ir pietiekams, lai atvieglotu fonda izmantošanu reaģēšanā uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem. Komisija, pamatojoties uz savu novērtējumu, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu, sagatavo priekšlikumus šīs regulas grozījumiem, tostarp par 4. pantā minētajām tematiskās koncentrācijas prasībām.

9.   Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par šā panta 6., 7. un 8. punkta piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 20. panta 3. punktu.

6. pants

Kohēzijas fonda atbalsta darbības joma

1.   No Kohēzijas fonda atbalsta:

a)

investīcijas vides jomā, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un dod ieguvumus videi, īpašu uzmanību pievēršot atjaunojamo energoresursu enerģijai;

b)

investīcijas TEN-T;

c)

tehnisko palīdzību;

d)

informāciju, komunikāciju un pētījumus.

Dalībvalstis, pamatojoties uz katras valsts investīciju un infrastruktūras vajadzībām, starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

2.   Kohēzijas fonda līdzekļus, kas pārvietoti uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, izmanto TEN-T projektiem.

7. pants

No ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomas izslēgtās darbības

1.   No ERAF un Kohēzijas fonda neatbalsta:

a)

kodolelektrostaciju dezekspluatāciju vai būvniecību;

b)

investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām;

c)

tabakas un tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi un reklāmu;

d)

grūtībās nonākušus uzņēmumus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18) punktā, ja vien tas nav atļauts saskaņā ar de minimis atbalsta vai pagaidu valsts atbalsta noteikumiem, kas izveidoti ārkārtas apstākļu sakarā;

e)

investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos vai esošās reģionālās lidostās, kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 153. punktā, šādos gadījumos:

i)

ietekmes uz vidi mazināšanas pasākumos; vai

ii)

drošības, drošuma un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmās, kas izriet no Eiropas vienotās gaisa telpas ATM (gaisa satiksmes pārvaldības) pētniecības;

f)

investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos, izņemot:

i)

tālākajos reģionos, bet vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos; vai

ii)

investīcijas esošo poligonu dezekspluatācijā, pārveidošanā vai to drošuma panākšanā, ar noteikumu, ka šādas investīcijas nepalielina to jaudu;

g)

investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtu jaudas palielināšanā, izņemot:

i)

tālākajos reģionos, bet vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos;

ii)

investīcijas tehnoloģijās, ar ko aprites ekonomikas nolūkos no atkritumu atlikām reģenerē materiālus;

h)

investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, transportēšanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot:

i)

tādu apkures sistēmu, kas tiek kurinātas ar cietu fosilo kurināmo, proti, oglēm, kūdru, lignītu un degslānekli, aizstāšanu ar gāzes apkures sistēmām, nolūkā:

jaunināt centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas uz efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes statusu, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punktā,

jaunināt koģenerācijas stacijas uz augstas efektivitātes koģenerācijas statusu, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā,

investēt dabasgāzes katlos un apkures sistēmās mājokļos un ēkās, ar tiem aizstājot iekārtas, kurās izmanto ogles, kūdru, lignītu vai degslānekli;

ii)

investīcijas gāzes pārvades un sadales tīklu paplašināšanā un pārprofilēšanā, pārveidē vai pielāgošanā, ar noteikumu, ka ar šādu investīciju palīdzību tīkli sistēmai varētu pievadīt tādas atjaunojamas un mazoglekļa gāzes kā ūdeņradi, biometānu un sintēzes gāzi, kā arī aizstāt cieta fosilā kurināmā iekārtas;

iii)

investīcijas:

tīrajos transportlīdzekļos, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/33/EK (22), sabiedriskiem mērķiem; un

transportlīdzekļos, gaisa kuģos un kuģos, kas ir konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti civilās aizsardzības dienestu un ugunsdzēsības dienestu vajadzībām.

2.   Savienības atbalsta kopējā summa Savienības investīcijām, kā minēts 1. punkta h) apakšpunkta i) un ii) punktā, no kopējā programmām sniegtā atbalsta, ko attiecīgajai dalībvalstij piešķir no ERAF un Kohēzijas fonda saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, nepārsniedz šādas robežvērtības:

a)

dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 60 % no ES vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju, vai dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju un kurās bruto iekšzemes enerģijas patēriņa cietā fosilā kurināmā daļa ir 25 % vai vairāk, robežvērtība ir 1,55 %;

b)

dalībvalstīm, kuras neatbilst a) apakšpunkta prasībām un kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju, robežvērtība ir 1 %;

c)

dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir 90 % vai vairāk no ES vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju, robežvērtība ir 0,2 %.

3.   Šajā pantā nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju attiecīgā dalībvalstī mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2015. līdz 2017. gadam, un izsaka procentos no vidējā nacionālā kopienākuma uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

Šajā pantā enerģijas patēriņa cietā fosilā kurināmā daļa ir 2018. gadā mērītā ogļu, lignīta, kūdras un degslānekļa daļa.

4.   Šā panta 1. punkta h) apakšpunkta i) un ii) punktā izklāstītās darbības, ko atbalsta ERAF un Kohēzijas fonds, vadošā iestāde atlasa līdz 2025. gada 31. decembrim. Šādas darbības nevar pakāpeniski pārnest uz nākamo plānošanas periodu.

5.   No Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu.

6.   Aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF vai Kohēzijas fonda, taču tās var piedalīties Interreg programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1059 (23).

8. pants

Rādītāji

1.   Kopīgos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas ERAF un Kohēzijas fondam noteikti I pielikumā, un attiecīgā gadījumā programmām raksturīgos iznākuma un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 16. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un 42. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

2.   Iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķrādītāji un 2029. gadam noteiktie galīgie mērķrādītāji ir kumulatīvi.

3.   Saskaņā ar ziņošanas prasību, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (Finanšu regula) (24) 41. panta 3. punkta h) apakšpunktu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par sniegumu saskaņā ar II pielikumu.

4.   Komisija saskaņā ar 16. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu II pielikumu nolūkā veikt attiecīgos pielāgojumus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamajā informācijā par sniegumu.

5.   Komisija novērtē, kā ERAF un Kohēzijas fonda līdzfinansēto investīciju stratēģiskais nozīmīgums ir ņemts vērā saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

II NODAĻA

KONKRĒTI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ ĪPAŠĀM TERITORIĀLAJĀM IEZĪMĒM UN STARPREĢIONĀLĀM INVESTĪCIJĀM INOVĀCIJĀ

9. pants

Integrēta teritoriālā attīstība

1.   No ERAF var atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas III sadaļas II nodaļu.

2.   Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta no ERAF, dalībvalstis īsteno vienīgi tādos veidos, kas minēti Regulas (ES) 2021/1060 28. pantā.

10. pants

Atbalsts mazāk labvēlīgām teritorijām

Saskaņā ar LESD 174. pantu, ERAF pievērš īpašu uzmanību, lai risinātu problēmas mazāk labvēlīgos reģionos un teritorijās, jo īpaši lauku apvidos un apvidos, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 11. panta 1. punkta pirmās daļas i) apakšpunktu savos partnerības nolīgumos izklāsta integrētu pieeju demogrāfisko problēmu risināšanai un reaģēšanai uz konkrētām vajadzībām šādos reģionos un teritorijās. Šāda integrētā pieeja var ietvert attiecīga finansējuma saistības šim nolūkam.

11. pants

Ilgtspējīga pilsētvides attīstība

1.   Lai risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, ERAF atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas vai sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 29. vai attiecīgi 32. pantu, kurās galvenā uzmanība veltīta pilsētvides teritorijām, tostarp funkcionālām pilsētvides teritorijām (“ilgtspējīga pilsētvides attīstība”), abu minētās regulas 5. panta 2. punktā minēto mērķu programmu ietvaros.

Īpašu uzmanību pievērš vidisko un klimatisko problēmu risināšanai, jo īpaši pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, digitālo tehnoloģiju potenciāla izmantošanai inovācijas nolūkos un funkcionālo pilsētvides teritoriju attīstības atbalstam. Šajā sakarā ilgtspējīgas pilsētvides attīstības līdzekļus, kas ieplānoti prioritātēm, kuras atbilst PM Nr. 1 un Nr. 2, ieskaita 4. pantā minēto tematiskās koncentrācijas prasību nolūkā.

2.   Valsts līmenī vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai vienā vai vairākos Regulas (ES) 2021/1060 28. pantā minētajos veidos.

Attiecīgās teritoriālas iestādes vai struktūras atlasa darbības saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 29. panta 3. punktu un 32. panta 3. punkta d) apakšpunktu vai ir iesaistītas šo darbību atlasē.

Attiecīgajās programmās šim nolūkam plānotās summas norāda saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta viii) punktu.

3.   Ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai saskaņā ar šā panta 2. punktu piešķirto līdzekļu procentuālo daļu ievēro visā plānošanas periodā, ja ERAF piešķīrumus pārvieto starp programmas prioritātēm vai starp programmām, tostarp starpposma pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 18. pantu.

4.   Ja ERAF piešķīrumus samazina pēc saistību atcelšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 105. pantu vai to finanšu korekciju dēļ, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas 104. pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība šā panta 2. punktam.

12. pants

Eiropas pilsētiniciatīva

1.   No ERAF atbalsta Eiropas pilsētiniciatīvu, ko tiešā un netiešā pārvaldībā īsteno Komisija.

Šī iniciatīva aptver visas pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālas pilsētvides teritorijas, un atbalsta ES pilsētprogrammu, tostarp vietējo iestāžu dalību ES pilsētprogrammas izstrādātajās tematiskajās partnerībās.

2.   Eiropas pilsētiniciatīvai ir šādas divas sadaļas attiecībā uz ilgtspējīgu pilsētvides attīstību:

a)

atbalsts inovatīvām darbībām;

b)

atbalsts spēju un zināšanu veidošanai, teritoriālajiem ietekmes novērtējumiem, politikas izstrādei un komunikācijai.

Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu var atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētvides jautājumos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sadarbībai, kuras mērķis ir spēju veidošana vietējā līmenī, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Komisija reizi divos gados Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par norisēm saistībā ar Eiropas pilsētiniciatīvu.

3.   Eiropas pilsētiniciatīvas pārvaldības modelī ietilpst dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu un pilsētu iesaistīšanās, un ar to nodrošina pienācīgu koordinēšanu un papildināmību ar īpašo programmu, kura saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu attiecas uz ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

13. pants

Starpreģionālas investīcijas inovācijā

1.   No ERAF atbalsta instrumentu starpreģionālajām investīcijām inovācijā.

2.   Ar instrumentu starpreģionālajām investīcijām inovācijā atbalsta to starpreģionālo inovācijas projektu komercializāciju un izvēršanu, kuriem ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību.

3.   Instrumentā starpreģionālajām investīcijām inovācijā ietilpst šādas divas sadaļas, ar ko līdzvērtīgi atbalsta:

a)

finansiālo un konsultatīvo atbalstu investīcijām starpreģionālos inovācijas projektos kopīgās pārdomātas specializācijas jomās;

b)

finansiālo un konsultatīvo atbalstu un spēju veidošanu vērtību ķēžu attīstīšanai mazāk attīstītajos reģionos.

4.   Līdz 2 % no līdzekļiem var veltīt mācību un izvērtēšanas darbībām, lai izmantotu un izplatītu rezultātus, kas gūti abās sadaļās atbalstītajos projektos.

5.   Komisija šīs investīcijas īsteno saskaņā ar tiešu vai netiešu pārvaldību.

6.   Komisiju šajā darbā atbalsta ekspertu grupa.

Ekspertu grupas sastāvā ir pārstāvji no dalībvalstīm, reģionālām iestādēm un pilsētām, un uzņēmumu, pētniecības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Ekspertu grupas sastāvā tiecas nodrošināt dzimumu līdzsvarotību.

Ekspertu grupa atbalsta Komisiju ilgtermiņa darba programmu noteikšanā un uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošanā.

7.   Īstenojot šo instrumentu, Komisija nodrošina koordināciju un sinerģiju ar citām Savienības finansējuma programmām un instrumentiem, un jo īpaši ar Regulas (ES) 2021/1059 3. panta 3. punktā definēto sadaļu “Interreg C”.

8.   Instruments starpreģionālajām investīcijām inovācijā aptver visu Savienības teritoriju.

Trešās valstis var piedalīties šajā instrumentā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 (regula “Apvārsnis Eiropa”) (25) 16. un 23. pantā.

14. pants

Tālākie reģioni

1.   Konkrēti tālākajiem reģioniem paredzēto papildu līdzekļu piešķīrumam nepiemēro 4. pantu. Šos konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

2.   No šā panta 1. punktā minētajiem līdzekļiem atbalsta:

a)

darbības, kas ietilpst šīs regulas 5. pantā noteiktajā darbības jomā;

b)

atkāpjoties no šīs regulas 5. panta, pasākumus, ar ko sedz darbības izmaksas, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras tālākajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

No šā panta 1. punktā minētā piešķīruma var atbalstīt arī izdevumus, kas sedz kompensāciju, kura piešķirta par sabiedrisko pakalpojumu saistību un līgumu izpildi tālākajos reģionos.

3.   No šā panta 1. punktā minētā piešķīruma neatbalsta:

a)

darbības, kas saistītas ar LESD I pielikumā uzskatītajiem produktiem;

b)

atbalstu pasažieru pārvadājumiem, kas atļauts saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

c)

atbrīvojumus no nodokļiem un atbrīvojumus no sociālajiem maksājumiem;

d)

sabiedrisko pakalpojumu saistības, ja tās neizpilda uzņēmumi un ja valsts rīkojas, īstenojot valsts varu.

4.   Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta, no ERAF var atbalstīt produktīvas investīcijas tālāko reģionu uzņēmumos neatkarīgi no minēto uzņēmumu lieluma.

III NODALA

PAREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Pārejas noteikumi

Programmām un darbībām, kas saņem atbalstu no ERAF vai Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā, turpina piemērot Regulas (ES) Nr. 1300/2013 un (ES) Nr. 1301/2013 vai jebkuru citu aktu, kas pieņemts saskaņā ar minētajām regulām.

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2021. gada 1. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz 2027. gada 31. decembrim saskaņā ar LESD 177. pantu.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 24. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  OV C 62, 15.2.2019., 90. lpp.

(2)  OV C 86, 7.3.2019., 115. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta nostāja (OV C 108, 26.3.2021., 566. lpp.) un Padomes 2021. gada 27. maija nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2021. gada 23. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 159. lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/844 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 156, 19.6.2018., 75. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības darbības programmu veselības jomā (“programma “ES – Veselībai””) (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 , (OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 21. lappusi).

(14)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(17)  Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(19)  Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 94. lappusi).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

KOPĪGIE ERAF UN KOHĒZIJAS FONDA IZNĀKUMA UN REZULTĀTU RĀDĪTĀJI – 8. PANTA 1. PUNKTS (1)

1. tabula

Kopīgie ERAF (Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei un Interreg) un Kohēzijas fonda iznākuma un rezultātu rādītāji  (**)

Politikas mērķis

Konkrētais mērķis

Iznākumi

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

(4)

1.

Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību (PM Nr. 1)

i)

Izstrādāt un uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu

RKI  (2)01 – Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)*  (3)

RKI 02 – Ar dotācijām atbalstītie uzņēmumi*

RKR  (4) 01 – Atbalstītajās struktūrās izveidotās darbvietas*

RKR 102 – Atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darbvietas*

 

RKI 03 – Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi*

RKI 04 – Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi*

RKI 05 – Atbalstītie jaunie uzņēmumi*

RKI 06 – Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki

RKI 07 – Pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos

RKR 02 – Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: dotācijas, finanšu instrumenti)*  (3)

RKR 03 – Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas ievieš produktu vai procesu inovāciju*

RKR 04 – MVU, kas ievieš tirgvedības vai organizatorisku inovāciju*

 

RKI 08 – Pētniecības un inovācijas aprīkojuma nominālā vērtība

RKI 10 – Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām

RKI 96 – Starpreģionu investīcijas inovācijā Savienības projektos*

RKR 05 – MVU, kas veic inovācijas sava uzņēmuma iekšienē*

RKR 06 – Iesniegtie patentu pieteikumi*

RKR 07 – Preču zīmju un dizainparaugu pieteikumi*

RKR 08 – Atbalstītu projektu publikācijas

ii)

Izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm

RKI 13 – Uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība*

RKI 14 – Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei*

RKR 11 – Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji*

RKR 12 – Uzņēmumu izstrādāto jauno un jaunināto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji*

RKR 13 – Uzņēmumi, kas panākuši augstu digitālo intensitāti*

iii)

Veicināt ilgtspējīgu MVU izaugsmi un konkurētspēju un darbvietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām

RKI 15 – Radītā inkubācijas spēja*

RKI 103 – Atbalstītie straujas izaugsmes uzņēmumi*

RKR 17 – Jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū*

RKR 18 – MVU, kuri izmanto inkubatora pakalpojumus pēc inkubatora izveides*

RKR 19 – Uzņēmumi ar lielāku apgrozījumu*

RKR 25 – MVU ar augstāku pievienoto vērtību uz vienu darbinieku*

iv)

Attīstīt prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai

RKI 16 – Ieinteresēto personu no iestādēm dalība uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesā

RKI 101 – MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai*

RKR 97 – Atbalstītās māceklības MVU

RKR 98 – MVU darbinieki, kuri iziet apmācību prasmju pilnveidei pārdomātas specializācijas, rūpniecības restrukturizācijas un uzņēmējdarbības nolūkā (pēc prasmju veida: tehniskas, vadības, uzņēmējdarbības, zaļās un citas prasmes)  (3) *

v)

Uzlabot digitālo savienojamību

RKI 41 – Papildu mājokļi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam

RKI 42 – Papildu uzņēmumi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam

RKR 53 – Mājokļi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam

RKR 54 – Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam

2.

Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs (PM Nr. 2)

i)

Veicināt energoefektivitāti un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas

RKI 18 – Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti

RKI 19 – Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti

RKI 20 – Jaunuzbūvētas vai uzlabotas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas tīkla līnijas

RKI 104 – Augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtu skaits

RKI 123 – Mājokļi, kuros izmanto dabasgāzes katlus un apkures sistēmas, kas aizstāj iekārtas, kuru pamatā ir cietais fosilais kurināmais

RKR 26 – Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi)  (3)

RKR 29 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas*

RKR 105 – Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas no katliem un apkures sistēmām, kurās cietais fosilais kurināmais aizstāts ar gāzi

ii)

Veicināt atjaunojamo energoresursu enerģiju saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001, tostarp tajā izklāstītos ilgtspējas kritērijus

RKI 22 – Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)  (3) *

RKI 97 – Atbalstītās atjaunojamo energoresursu energokopienas*

RKR 31 – Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (tai skaitā: elektroenerģija, siltumenerģija)  (3)*

RKR 32 – Papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunojamo energoresursu enerģijas vajadzībām*

iii)

Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E)

RKI 23 – Viedo energosistēmu digitālās vadības sistēmas

RKI 105 – Risinājumi elektroenerģijas uzkrāšanai

RKI 124 – Jaunizbūvētas vai uzlabotas gāzes pārvades un sadales tīkla līnijas

RKR 33 – Viedajām energosistēmām pieslēgtie lietotāji

RKR 34 – Viedo energosistēmu projektu izvēršana

iv)

Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, katastrofu riska novēršanu un noturību, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas

RKI 24 – Investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām*

RKI 122 – Investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas riskiem, kas nav saistīti ar klimatu, un riskiem, kas saistīti ar cilvēka darbībām

RKI 25 – Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem

RKI 106 – Jaunizveidota vai nostiprināta aizsardzība pret zemes nogruvumiem

RKI 26 – Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām*

RKI 27 – Valsts un pašvaldību līmeņa stratēģijas, kas koncentrējas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām*

RKI 28 – Teritorija, uz ko attiecas aizsardzības pasākumi pret dabas ugunsgrēkiem

RKI 121 – Teritorija, uz ko attiecas aizsardzības pasākumi pret klimatiskām dabas katastrofām (kas nav plūdi un dabas ugunsgrēki)

RKR 35 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem

RKR 36 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret dabas ugunsgrēkiem

RKR 37 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret klimatiskām dabas katastrofām (kas nav plūdi vai dabas ugunsgrēki)

RKR 96 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pasākumiem aizsardzībai pret dabas riskiem, kas nav saistīti ar klimatu, un ar cilvēka darbību saistītiem riskiem*

v)

Veicināt piekļuvi ūdenim un ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu

RKI 30 – Publiskās ūdensapgādes sadales sistēmām vajadzīgo jauno vai jaunināto cauruļvadu garums

RKI 31 – Notekūdeņu savākšanas publiskajam tīklam vajadzīgo jauno vai jaunināto cauruļvadu garums

RKI 32 – Jaunās vai jauninātās notekūdeņu attīrīšanas jaudas

RKR 41 – Iedzīvotāji, kuriem ir pieslēgumi uzlabotai publiskai ūdensapgādei

RKR 42 – Iedzīvotāji, kuri ir pieslēgti vismaz sekundārajai publisko notekūdeņu attīrīšanai

RKR 43 – Ūdens zudumi publiskās ūdensapgādes sadales sistēmās

vi)

Veicināt pāreju uz aprites un resursu ziņā efektīvu ekonomiku

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu reciklēšanai

RKI 107 – Investīcijas šķirotu atkritumu savākšanas iekārtām

RKI 119 – Atkārtotai izmantošanai sagatavotie atkritumi

RKR 103 – Šķiroti savākti atkritumi

RKR 47 – Reciklētie atkritumi

RKR 48 – Atkritumi, ko izmanto par izejmateriāliem

vii)

Uzlabot dabas, bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras, tostarp pilsētvides teritorijās, aizsardzību un saglabāšanu un samazināt visu veidu piesārņojumu

RKI 36 – Zaļā infrastruktūra, kas tiek atbalstīta citiem nolūkiem, nevis lai pielāgotos klimata pārmaiņām

RKI 37 – Natura 2000 teritoriju platība, uz ko attiecas aizsardzības un atjaunošanas pasākumi

RKI 38 – Atbalstītā sanētās zemes platība

RKI 39 – Teritorija, uz ko attiecas uzstādītās gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmas

RKR 50 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem*

RKR 95 – Iedzīvotāji, kuriem ir piekļuve jaunai vai modernizētai zaļajai infrastruktūrai*

RKR 52 – Atjaunotā zeme, ko izmanto apzaļumotām teritorijām, sociālajiem mājokļiem un ekonomiskām vai citām vajadzībām

viii)

Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētvidē kā daļu no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē

RKI 55 – Jaunbūvēto tramvaja un metro līniju garums

RKI 56 – Rekonstruētu vai modernizētu tramvaja un metro līniju garums

RKI 57 – Tāda videi draudzīga ritošā sastāva jauda, ko izmanto kolektīvajā sabiedriskajā transportā*

RKI 58 – Atbalstītā atdalītā riteņbraukšanas infrastruktūra*

RKI 59 – Alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)*

RKI 60 – Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētvides transporta sistēmām

RKR 62 – Jaunā vai modernizētā sabiedriskā transporta lietotāju skaits gadā

RKR 63 – Jauno vai modernizēto tramvaja un metro līniju lietotāju skaits gadā

RKR 64 – Atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā

3.

Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti (PM Nr. 3)

ii)

Izveidot klimatnoturīgu, intelektisku, drošu, ilgtspējīgu un intermodālu TEN-T

RKI 43 – Jauno vai jaunināto autoceļu garums – TEN-T  (5)

RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T

RKI 108 – Tādu autoceļu garums, kuriem ir jaunas vai modernizētas satiksmes pārvaldības sistēmas, – TEN-T

RKI 47 – Jauno vai jaunināto sliežu ceļu garums – TEN-T

RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T

RKI 51 – Jauno, jaunināto vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – TEN-T

RKI 109 – Ekspluatācijā esošo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standartiem atbilstošo sliežu ceļu garums – TEN-T

RKR 55 – Jaunuzbūvēto, rekonstruēto, jaunināto vai modernizēto autoceļu lietotāju skaits gadā

RKR 56 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras

RKR 101 – Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras

RKR 58 – Jaunuzbūvēto, jaunināto, rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu lietotāju skaits gadā

RKR 59 – Pa dzelzceļu pārvadātās kravas

RKR 60 – Pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadātās kravas

ii)

Attīstīt un izvērst ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti

RKI 44 – Jauno vai jaunināto autoceļu garums – ārpus TEN-T

RKI 46 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – ārpus TEN-T

RKI 110 – Tādu autoceļu garums, kuriem ir jaunas vai modernizētas satiksmes pārvaldības sistēmas, – ārpus TEN-T

RKI 48 – Jauno vai jaunināto sliežu ceļu garums – ārpus TEN-T

RKI 50 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – ārpus TEN-T

RKI 111 – Ekspluatācijā esošo Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas standartiem atbilstošo sliežu ceļu garums – ārpus TEN-T

RKI 52 – Jauno, jaunināto vai modernizēto iekšējo ūdensceļu garums – ārpus TEN-T

RKI 53 – Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas*

RKI 54 – Jauni vai modernizēti intermodālie savienojumi*

4.

Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (PM Nr. 4)

i)

Uzlabot darba tirgu efektivitāti un iekļaujošo raksturu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām ar sociālās infrastruktūras attīstības un sociālās ekonomikas veicināšanas starpniecību

RKI 61 – Jaunu vai modernizētu telpu platība nodarbinātības dienestos

RKR 65 – Nodarbinātības dienestos esošo jauno vai modernizēto telpu lietotāju skaits gadā

ii)

Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā

RKI 66 – Jaunu vai modernizētu bērnu aprūpes iestāžu klašu ietilpība

RKI 67 – Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība

RKR 70 – Jauno vai modernizēto bērnu aprūpes iestāžu lietotāju skaits gadā

RKR 71 – Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā

iii)

Veicināt atstumtu kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām, sociālekonomisko iekļaušanu, īstenojot integrētas darbības, tostarp, nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus

RKI 65 – Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu ietilpība*

RKI 113 – Iedzīvotāji, uz kuriem attiecas projekti saistībā ar integrētām darbībām atstumtu kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālekonomiskajai iekļaušanai*

RKR 67 – Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits gadā

iv)

Veicināt trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomisko iekļaušanu, īstenojot integrētas darbības, tostarp, nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus

RKI 63 – Jaunu vai modernizētu pagaidu izmitināšanas struktūru ietilpība

RKR 66 – Jaunu vai modernizētu pagaidu izmitināšanas struktūru lietotāju skaits gadā

v)

Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un veicināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes, noturību, un sekmēt pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē balstītu un kopienā balstītu aprūpi

RKI 69 – Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu ietilpība

RKI 70 – Jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (kas nav mājokļi) ietilpība

RKR 72 – Jaunu vai modernizētu e-veselības aprūpes dienestu lietotāju skaits gadā

RKR 73 – Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu lietotāju skaits gadā

RKR 74 – Jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu lietotāju skaits gadā

vi)

Palielināt kultūras un ilgtspējīga tūrisma lomu ekonomikas attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā

RKI 77 – Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits*

RKR 77 – Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji*

5.

Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību (PM Nr. 5)

i)

Veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vides attīstību, kultūru, vides mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu un drošību pilsētvides teritorijās

RKI 74 – Iedzīvotāji, uz kuriem attiecas projekti saistībā ar integrētas teritoriālās attīstības stratēģijām*

RKI 75 – Atbalstītas integrētās teritoriālās attīstības stratēģijas*

RKI 76 – Integrēti projekti teritoriālajai attīstībai

RKI 80 – Atbalstītās sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas*

RKI 112 – Integrētas teritoriālās attīstības stratēģiju sagatavošanā un īstenošanā iesaistītās ieinteresētās personas

RKI 114 – Jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas pilsētvidēs*

 

ii)

Veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vietējo vides attīstību, kultūru, vides mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu un drošību teritorijās, kas nav pilsētvides teritorijas


2. tabula

Īpaši Interreg paredzētie papildu kopīgie ERAF iznākuma un rezultātu rādītāji

Interreg specifiskie rādītāji

RKI 81 – Dalība pārrobežu kopīgajās darbībās

RKI 115 – Kopīgi organizēti pārrobežu sabiedriskie pasākumi

RKI 82 – Dalība kopīgās darbībās, kas veicina dzimumu līdztiesību, vienādas iespējas un sociālo iekļaušanu

RKI 83 – Kopīgi izstrādātās stratēģijas un rīcības plāni

RKI 84 – Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbības

RKI 116 – Kopīgi izstrādātie risinājumi

RKI 85 – Dalība kopīgās apmācību shēmās

RKI 117 – Risinājumi apzinātajiem juridiskajiem vai administratīvajiem pārrobežu šķēršļiem

RKI 86 – Parakstītās kopīgās administratīvās vai juridiskās vienošanās

RKI 87 – Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežām

RKI 118 – Organizācijas, kas sadarbojas makroreģionālo stratēģiju daudzlīmeņu pārvaldības nolūkos

RKI 90 – Projekti inovāciju tīkliem pāri robežām

RKI 120 – Projekti, kas atbalsta pārrobežu sadarbību, lai attīstītu saikni starp pilsētvidēm un lauku apvidiem

RKR 79 – Kopīgas stratēģijas un rīcības plāni, ko organizācijas uzsākušas

RKR 104 – Risinājumi, ko organizācijas uzsākušas vai kāpinājušas mērogā

RKR 81 – Kopīgo apmācību shēmu pabeigšana

RKR 82 – Samazinātie vai novērstie juridiskie vai administratīvie pārrobežu šķēršļi

RKR 83 – Personas, uz kurām attiecas parakstītās kopīgās administratīvās vai juridiskās vienošanās

RKR 84 – Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežām pēc projekta pabeigšanas

RKR 85 – Dalība kopīgās darbībās pāri robežām pēc projekta pabeigšanas


(1)  Izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 (KNR) 16. panta 1. punkta otrās daļās a) apakšpunktu un 41. panta 2. punkta b) apakšpunktu mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un Interreg mērķim un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 (KNR) 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 (Interreg) 22. panta 4. punkta e) apakšpunkta ii) punktu Interreg mērķim.

(**)  Uzskatāmības labad kopīgie iznākuma un rezultātu rādītāji ir sagrupēti pēc konkrēta mērķa politikas mērķa ietvaros, taču tie var attiekties arī uz citu mērķi. Jo īpaši saistībā ar PM Nr. 5 var izmantot attiecīgos kopīgos rādītājus, kas uzskaitīti saistībā ar PM Nr. 1–4. Turklāt, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par programmu prognozēto un faktisko sniegumu, kopīgos rādītājus, kas apzīmēti ar zvaigznīti (*), attiecīgā gadījumā var izmantot attiecībā uz konkrētajiem mērķiem jebkuram PM Nr. 1.–4.

(2)  RKI: Reģionālās politikas kopīgais iznākuma rādītājs.

(3)  Sadalījums nav vajadzīgs plānošanai, bet tikai ziņošanai.

(4)  RKR: Reģionālās politikas kopīgais rezultātu rādītājs.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

8. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTIE ERAF UN KOHĒZIJAS FONDA SNIEGUMA PAMATRĀDĪTĀJI, KURUS IZMANTOS KOMISIJA ATBILSTĪGI ZIŅOŠANAS PRASĪBĀM, IEVĒROJOT FINANŠU REGULAS 41. PANTA 3. PUNKTA H) APAKŠPUNKTA III) PUNKTU

Politikas mērķis

Konkrētais mērķis

Iznākumi

Rezultāti

(1)

(2)

(3)

(4)

1.

Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību (PM Nr. 1)

i)

Izstrādāt un uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu

PKI (1)01 – Inovācijas nolūkā atbalstītie uzņēmumi

PKI 02 – Atbalstītajās pētniecības struktūrās strādājošie pētnieki

PKR (2)01 – Mazie un vidējie uzņēmumi (3) (MVU), kas ievieš produktu, procesu, tirgvedības vai organizatorisku inovāciju

ii)

Izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm

PKI 03 – Uzņēmumi un publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo produktu, pakalpojumu un procesu izstrādei

PKR 02 – Jaunizstrādāto vai jaunināto digitālo produktu, pakalpojumu un procesu lietotāju skaits gadā

iii)

Veicināt ilgtspējīgu MVU izaugsmi un konkurētspēju un darbvietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām

PKI 04 – MVU, kas atbalstīti nolūkā palielināt izaugsmi un konkurētspēju

PKR 03 – Atbalstītajos uzņēmumos radītās darbvietas

iv)

Attīstīt prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai

PKI 05 – MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai

PKR 04 – MVU darbinieki, kas iziet apmācību par prasmēm pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai

v)

Uzlabot digitālo savienojamību

PKI 13 – Papildu mājokļi un uzņēmumi ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu

PKR 12 – Papildu mājokļi un uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam

2.

Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs (PM Nr. 2)

i)

Veicināt energoefektivitātes pasākumus un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas

PKI 06 – Investīcijas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos

PKR 05 – Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums

ii)

Veicināt atjaunojamo energoresursu enerģiju saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001, tostarp tajā izklāstītos ilgtspējas kritērijus

PKI 07 – Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda

PKR 06 – Papildu saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija

iii)

Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas tīkliem transporta infrastruktūrā (TEN-E)

PKI 08 – Viedo energosistēmu digitālās vadības sistēmas

PKR 07 – Viedajām energosistēmām pieslēgtie papildu lietotāji

iv)

Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, katastrofu riska novēršanu un noturību, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas

PKI 09 – Investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās

PKR 08 – Papildu iedzīvotāji, kuri gūst labumu no aizsardzības pasākumiem pret plūdiem, dabas ugunsgrēkiem un citām ar klimatu saistītām dabas katastrofām

v)

Veicināt piekļuvi ūdenim un ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu

PKI 10 – Jaunas vai jauninātas notekūdeņu attīrīšanas jaudas

PKR 09 – Papildu iedzīvotāji, kas pieslēgti vismaz sekundārajai notekūdeņu attīrīšanai

vi)

Veicināt pāreju uz aprites un resursu ziņā efektīvu ekonomiku

PKI 11 – Jaunas vai jauninātas atkritumu reciklēšanas jaudas

PKR 10 – Papildu reciklētie atkritumi

vii)

Uzlabot dabas, bioloģiskās daudzveidības un zaļās infrastruktūras, tostarp pilsētvides teritorijās, aizsardzību un saglabāšanu un samazināt visu veidu piesārņojumu

PKI 12 – Zaļās infrastruktūras platība

PKR 11 – Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem

viii)

Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētvidēs kā daļu no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē

PKI 16 – Tramvaja un metro līniju paplašināšana un modernizācija

PKR 15 – Jauno un modernizēto tramvaja un metro līniju apkalpotie lietotāji gadā

3.

Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti (PM Nr. 3)

i)

Izveidot klimatnoturīgu, intelektisku, drošu, ilgtspējīgu un intermodālu TEN-T

PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni, uzlaboti, rekonstruēti vai modernizēti ceļi

PKI 15 – Dzelzceļa TEN-T: jauni, jaunināti, rekonstruēti vai modernizēti sliežu ceļi

PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras

PKR 14 – Uzlabotā dzelzceļa transporta apkalpotie pasažieri gadā

ii)

Attīstīt un izvērst ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti

PKI 22 – Autoceļi ārpus TEN-T: jauni, uzlaboti, rekonstruēti vai modernizēti ceļi

PKI 23 – Sliežu ceļi ārpus TEN-T: jauni, uzlaboti, rekonstruēti vai modernizēti sliežu ceļi

4.

Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (PM Nr. 4)

i)

Uzlabot darba tirgu efektivitāti un iekļaujošo raksturu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām ar sociālās infrastruktūras attīstības un sociālās ekonomikas veicināšanas starpniecību

PKI 17 – Jaunu vai modernizētu telpu platība nodarbinātības dienestos

PKR 16 – Nodarbinātības dienestos esošo jauno vai modernizēto telpu lietotāju skaits gadā

ii)

Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā

PKI 18 – Jauno vai modernizēto bērnu aprūpes un izglītības iestāžu ietilpība

PKR 17 – Jauno vai modernizēto bērnu aprūpes un izglītības iestāžu apkalpoto lietotāju skaits gadā

iii)

Veicināt atstumtu kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām, sociālekonomisko iekļaušanu, īstenojot integrētas darbības, tostarp, nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus

PKI 19 – Jaunu vai modernizētu pagaidu sociālo mājokļu ietilpība

PKI 25 – Iedzīvotāji, uz kuriem attiecas projekti saistībā ar integrētām darbībām atstumtu kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu sociālekonomiskajai iekļaušanai

PKR 18 – Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits gadā

iv)

Veicināt trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomisko iekļaušanu, īstenojot integrētas darbības, tostarp, nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus

PKI 26 – Jaunu vai modernizētu pagaidu izmitināšanas struktūru ietilpība

PKR 20 – Jaunu vai modernizētu pagaidu izmitināšanas struktūru lietotāju skaits gadā

v)

Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un veicināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes, noturību, un sekmēt pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi

PKI 20 – Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu ietilpība

PKR 19 – Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes dienestu lietotāju skaits gadā

vi)

Palielināt kultūras un ilgtspējīga tūrisma lomu ekonomikas attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā

PKI 24 – Atbalstītie kultūras un tūrisma objekti

PKR 21 – Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji

5.

Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību (PM Nr. 5)

i)

Veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vides attīstību, kultūru, vides mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu un drošību pilsētvides teritorijās

PKI 21 – Iedzīvotāji, uz kuriem attiecas integrētas teritoriju attīstības stratēģijas

 

ii)

Veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vietējo vides attīstību, kultūru, vides mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu un drošību teritorijās, kas nav pilsētvides teritorijas


(1)  PKI: Reģionālās politikas kopīgais iznākums.

(2)  PKR: Reģionālās politikas kopīgais rezultāts.

(3)  2003. gada 6. maija Komisijas Ieteikums par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).


30.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 231/94


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1059

(2021. gada 24. jūnijs)

par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 178. pantu, 209. panta 1. punktu, 212. panta 2. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības. Ievērojot minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu, ERAF ir jāpalīdz mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot konkrētām reģionu kategorijām, tostarp īpaši pieminot pārrobežu reģionus.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (4) ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 (5) ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Ir arī nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kura ietvaros viena vai vairākas dalībvalstis un to reģioni, un attiecīgā gadījumā partnervalstis un trešās valstis, sadarbojas pārrobežu mērogā, attiecībā uz efektīvu plānošanu, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli un finansiālo pārvaldību.

(3)

Interreg veicināšana ir svarīga Savienības kohēzijas politikas prioritāte. Atbalstam maziem un vidējiem uzņēmumiem ar Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) projektiem saistīto izmaksu segšanai jau tiek piemērots grupu atbrīvojums, ievērojot Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (6), un arī minētās regulas iedaļā par reģionālo atbalstu un Komisijas Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam ir iekļauti īpaši noteikumi attiecībā uz reģionālo atbalstu investīcijām, ko veic visu lielumu uzņēmumi. Ņemot vērā 30 gados gūto pieredzi un tā kā, no vienas puses, projektu finansiālā vērtība ir zema un tā kā ir maz ticams, ka tiem varētu būt negatīva ietekme uz tirdzniecību un konkurenci, bet, no otras puses, tā kā Eiropas teritoriālās kohēzijas jomā pastāvošās programmas rada augstu pievienoto vērtību, ir paredzams, ka valsts atbalsta noteikumu piemērošanas joma attiecībā uz ETS projektu publisko finansējumu tiks vēl sīkāk paskaidrota ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 gaidāmajiem grozījumiem, tādā veidā no iepriekšējas paziņošanas pienākuma lielā mērā atbrīvojot Interreg projektu publisko finansējumu un būtiski atvieglinot minēto projektu īstenošanu.

(4)

Lai atbalstītu harmonisku Savienības teritorijas attīstību dažādos līmeņos, ERAF saskaņā ar Interreg mērķi būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionālā sadarbība, starpreģionālā sadarbība un tālāko reģionu sadarbība. Procesā būtu jāņem vērā partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principi, vienlaikus nodrošinot, ka partnerības mērogs programmai turpina būt efektīvs.

(5)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no Savienības budžeta kopumā 30 % izdevumu palīdz sasniegt klimata mērķus. Šajā ziņā fondiem būtu jāatbalsta darbības, kuras ievēro klimata un vides standartus un kuras nenodarītu būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (7) 17. panta nozīmē.

(6)

Pārrobežu sadarbības sadaļai būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas un izmantot neapgūto izaugsmes potenciālu pierobežas apgabalos, kā tas norādīts Komisijas 2017. gada 20. septembra paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” (“Pierobežas reģionu paziņojums”). Attiecīgi būtu jānosaka, ka programmas darbības teritorijas pārrobežu sadarbībai ir tie reģioni un apgabali, kas atrodas uz robežas vai ko ne vairāk kā 150 km garumā nodala jūra un kur faktiski var notikt pārrobežu mijiedarbība vai kur var identificēt funkcionālos apgabalus, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sadarbības programmu darbības teritoriju saskaņotību un nepārtrauktību.

(7)

Pārrobežu sadarbības sadaļā vajadzētu būt ietvertai arī sadarbībai starp vienu vai vairākām dalībvalstīm vai to reģioniem un vienu vai vairākām valstīm vai reģioniem, vai citām teritorijām ārpus Savienības. Šīs regulas attiecināšanai uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību būtu jāļauj salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas piemērojami programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības.

(8)

Transnacionālās sadarbības sadaļai būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības prioritātēm, pilnībā respektējot subsidiaritāti. Transnacionālajai sadarbībai būtu maksimāli elastīgi jāaptver plašākas teritorijas Savienības kontinentālajā daļā un ap jūras baseiniem, lai nodrošinātu sadarbības programmu saskaņotību un nepārtrauktību, tostarp iepriekšējo ārējo jūrlietu pārrobežu sadarbību plašākas jūrlietu sadarbības ietvaros, jo īpaši, definējot aptverto teritoriju, šādai sadarbībai izvirzītos konkrētos mērķus, prasības projekta partnerībai, kā arī iespēju izveidot apakšprogrammas un īpašas koordinācijas komitejas.

(9)

Pamatojoties uz 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu sadaļu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpaša tālāko reģionu sadaļas, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām. Saskaņā ar minēto sadaļu varētu izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus kombinētam finansējumam saskaņā ar ERAF, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (“KASSI”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (8) un Lēmumu par aizjūras asociāciju (“OAD”), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2013/755/ES (9), izmantojot tādus pārvaldības veidus, par kuriem savā starpā vienojas iesaistītās dalībvalstis un reģioni, un trešās valstis.

(10)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta starpreģionu sadarbības programmās saskaņā ar Interreg, starpreģionu sadarbības sadaļas uzmanības centrā vajadzētu būt kohēzijas politikas efektivitātes palielināšanai ar četrām īpašām programmām: programmu, kas dod iespēju pieredzes apmaiņai, inovatīvām pieejām un spēju veidošanai, koncentrējoties uz politikas mērķiem un Interreg konkrēto mērķi “Labāka sadarbības pārvaldība”, saistībā ar labas prakses apzināšanu, izplatīšanu un nodošanu reģionālās attīstības politikas jomās, tostarp programmās ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”; programmu, kas veltīta pieredzes apmaiņai un spēju veidošanai saistībā ar labas prakses apzināšanu, nodošanu un kapitalizāciju integrētā un ilgtspējīgā pilsētattīstībā, ņemot vērā saiknes starp pilsētu un lauku teritorijām, tostarp atbalstu pasākumiem, kas izstrādāti saistībā Regulas (ES) 2021/1058 11. pantu un kas papildina tās 12. pantā izklāstīto iniciatīvu un ir ar to saskaņoti; programmu, kuras mērķis būtu pieredzes apmaiņa, inovatīvas pieejas un spēju veidošana nolūkā saskaņot un vienkāršot Interreg programmu īstenošanu, saskaņot un vienkāršot sadarbības pasākumus, kas minēti Regulas (ES) 2021/1060 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta vi) punktā; un atbalstīt Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) izveidi, darbību un izmantošanu, kuras jau ir izveidotas vai vēl izveidojamas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (10), kā arī makroreģionālās stratēģijas; un programmu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai. Minētajām četrām programmām starpreģionālās sadarbības sadaļā vajadzētu aptvert visu Savienību, un tajās vajadzētu būt iespējai piedalīties arī trešām valstīm.

(11)

Būtu jānosaka kopīgi objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopīgo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (11).

(12)

Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido visu dimensiju sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kā labums būtu jāgūst dalībvalstu reģioniem, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (“IPA III”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (“IPA III”) (“IPA III regula”), KASSI un OAD būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai, starpreģionālajai sadarbībai un tālāko reģionu sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III līdzekļiem, kas piešķirti pārrobežu sadarbībai (“IPA III-PRS”), un KASSI līdzekļiem, kas piešķirti pārrobežu sadarbībai “Kaimiņattiecību ģeogrāfiskajam apgabalam” (“KASSI-PRS”), atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI-PRS, ievērojot attiecīgajā tiesību aktā noteiktos maksimālos apjomus.

(13)

IPA III palīdzībai galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem – palīdzēt IPA III saņēmējiem stiprināt demokrātijas institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskriminēšanu, kā arī reģionālo un vietējo attīstību. Sniedzot IPA III palīdzību, jāturpina atbalstīt IPA III saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kāarī teritoriālo attīstību, tostarp, īstenojot Savienības makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA III palīdzībai jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret nelikumīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.

(14)

Kas attiecas uz KASSI palīdzību, Savienībai būtu jāiedibina īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības. Tāpēc ar šo regulu būtu jāatbalsta attiecīgo makroreģionālo stratēģiju iekšējie un ārējie aspekti. Minētās iniciatīvas ir stratēģiski svarīgas un nodrošina jēgpilnus politiskos satvarus attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un to starpā, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas dalības un atbildības principiem.

(15)

Ir svarīgi arī turpmāk respektēt Padomes Lēmumā 2010/427/ES (12) noteikto Eiropas Ārējās darbības dienesta lomu un Komisijas lomu stratēģiskajā plānošanā un no ERAF un KASSI atbalstīto Interreg programmu sagatavošanā.

(16)

Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par to nosacījumu uzlabošanu, ar kādiem minētie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc daži šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo Savienības tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu to sadarbību ar aizjūras zemes un teritorijām (“AZT”) un trešām valstīm, tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”. Vajadzētu būt iespējai minēto sadarbību veikt ciešā partnerībā ar reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām.

(17)

Šajā regulā būtu jāparedz iespēja, ka Interreg programmās var piedalīties AZT. Lai atvieglinātu AZT efektīvu piekļuvi un dalību, būtu jāņem vērā to specifika un problēmas.

(18)

Ir jānosaka, kādi resursi piešķirami katrai atsevišķai Interreg sadaļai, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai atvēlētās kopējās summas, un dalībvalstu iespējas saistībā ar elastīgumu starp minētajām sadaļām.

(19)

Lai atbalsts no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiktu izmantots pēc iespējas lietderīgāk, būtu jāizveido mehānisms, ar ko panāk šāda atbalsta atmaksāšanu atpakaļ gadījumos, kad ārējās sadarbības programmas – tostarp ar trešām valstīm, kas nesaņem atbalstu ne no viena Savienības finansēšanas instrumenta – nav iespējams pieņemt vai tās ir jāpārtrauc. Ar minēto mehānismu būtu jācenšas nodrošināt programmu optimālu darbību un pēc iespējas lielāku saskaņotību starp minētajiem instrumentiem.

(20)

Interreg ietvaros ERAF vajadzētu atbalstīt konkrētus mērķus, kas piederīgi pie kohēzijas politikas mērķiem. Tomēr saraksts ar konkrētajiem mērķiem, kas atbilst dažādiem politikas mērķiem, būtu jāpielāgo specifiskajām Interreg vajadzībām, lai varētu veikt ESF veida intervences saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1057 (13) 4. panta 1. punkta a) līdz l) apakšpunktu, veicot vienotus pasākumus saskaņā ar Interreg programmām.

(21)

Saistībā ar unikālajiem un specifiskajiem Īrijas salas apstākļiem un lai atbalstītu ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam, turpināsies pārrobežu programma PEACE PLUS, un te vajadzētu balstīties uz iepriekšējo programmu darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā tās praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka, ja minētā programma darbojas miera un izlīguma labā, ERAF būtu arī jāpalīdz attiecīgajos reģionos veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti un sadarbību, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu saliedētības veicināšanai. Ņemot vērā minētās programmas specifiku, to vajadzētu pārvaldīt integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksu vajadzētu integrēt minētajā programmā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Bez tam dažus šīs regulas noteikumus par darbību atlasi nevajadzētu piemērot minētajai programmai saistībā ar darbībām miera un izlīguma labā.

(22)

Ar šo regulu vajadzētu pievienot vēl divus Interreg konkrētos mērķus: mērķi atbalstīt institucionālo spēju stiprināšanu, uzlabot tiesisko un administratīvo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Pierobežas reģionu paziņojuma īstenošanu, kāpināt sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm un makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un koordināciju, veidot savstarpēju uzticēšanos, konkrēti, veicinot iedzīvotāju sadraudzības pasākumus; un otru mērķi, kas skar sadarbības jautājumus attiecībā uz drošumu, drošību, robežšķērsošanas pārvaldību un migrāciju.

(23)

Lielākā daļa Savienības atbalsta būtu jāveltī ierobežotam skaitam politikas mērķu, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku Interreg iedarbīgumu. Starp Interreg sadaļām būtu jāstiprina sinerģija un komplementaritāte.

(24)

Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, kā arī par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) 2021/1060 izklāstītajām prasībām. Minētajiem konkrētajiem noteikumiem vajadzētu būt vienkāršiem un skaidriem, lai izvairītos no pārmērīgas reglamentēšanas un papildu administratīvā sloga dalībvalstīm un saņēmējiem.

(25)

Vajadzētu paturēt 2014.–2020. gada plānošanas periodā izstrādātos noteikumus par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darbības ir patiešām kopīgas un sadarbīgas, par partnerībām Interreg darbības ietvaros un par vadošā partnera pienākumiem. Interreg partneriem būtu jāsadarbojas izstrādē un īstenošanā, kā arī personāla nodrošināšanā vai finansēšanā vai gan vienā, gan otrā un – tālāko reģionu sadarbībā – divās no četrām šīm sadarbības dimensijām, jo tā vajadzētu būt vienkāršāk atbalstu no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem apvienot gan programmu, gan darbību līmenī.

(26)

Pārrobežu sadarbības programmās svarīgi un sekmīgi instrumenti ar augstu Eiropas pievienoto vērtību ir iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti, kuru mērķis ir novērst ar robežām saistītos un pārrobežu šķēršļus, veicināt vietējos iedzīvotāju kontaktus un satuvināt pierobežas reģionus un to iedzīvotājus. Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti līdz šim ir atbalstīti ar mazu projektu fondiem vai līdzīgiem instrumentiem, lai gan uz tiem nekad nav attiekušies īpaši noteikumi, kā dēļ ir nepieciešams precizēt minētos fondus reglamentējošos noteikumus. Lai uzturētu iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektu pievienoto vērtību un priekšrocības, arī attiecībā uz vietējo un reģionālo attīstību, un lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi.

(27)

Tā kā ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, tajā skaitā attiecībā uz reģionālajiem kontaktpunktiem, kas zināmi arī kā “antenas”, kas ir svarīgi kontaktpunkti tiem, kuri ierosina un īsteno projektus, un tādēļ tie darbojas kā tiešais savienojums ar kopīgajiem sekretariātiem vai attiecīgajām iestādēm, bet jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu Interreg programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem, cita starpā arī kopīgo sekretariātu reģionālajiem filiāļu birojiem un kontaktpunktiem, kas izveidoti, lai tie atrastos tuvāk potenciālajiem saņēmējiem un partneriem.

(28)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (14) 22. un 23. punktu, šī regula būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga , jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu finansējuma ietekmi uz vietas.

(29)

Balstoties uz 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jāpatur sistēma, ar ko ieviesa skaidru izdevumu attiecināmības noteikumu hierarhiju, saglabājot principu, ka noteikumi par izdevumu attiecināmību ir jānosaka Savienības līmenī un visai Interreg programmai kopā, lai izvairītos no jebkādām iespējamām pretrunām vai neatbilstībām starp dažādām regulām un starp Savienības un valstu tiesību aktiem. Vienas dalībvalsts pieņemtie papildu noteikumi, kas attiektos tikai uz saņēmējiem šajā dalībvalstī, būtu jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam. Jo īpaši šajā regulā būtu jāintegrē Komisijas Deleģētā Regula (ES) Nr. 481/2014 (15), kas tika pieņemta 2014.–2020. plānošanas periodam.

(30)

Dalībvalstis būtu jāmudina piešķirt vadošās iestādes funkcijas ETSG vai uzticēt šādai grupai – līdzīgi kā citām pārrobežu juridiskām struktūrām – atbildību par apakšprogrammas, integrētu teritoriālo investīciju vai viena vai vairāku mazo projektu fondu pārvaldību, vai nozīmēt to par vienīgo partneri. Šajā sakarībā būtu jāizveido pārrobežu juridiska struktūra, kas aptver eiroreģionus un kam ir juridiskās personas statuss atbilstīgi vienas no programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, un būtu jāatļauj visu programmā iesaistīto valstu reģionālo un vietējo iestāžu dalība.

(31)

Lai turpinātu maksājumu ķēdi, kas izveidota 2014.–2020. gada plānošanas periodam, proti, kas virzās no Komisijas –ar sertifikācijas iestādes starpniecību – pie vadošā partnera, tā būtu jāturpina saskaņā ar grāmatvedības funkciju. Savienības atbalsts būtu jāizmaksā vadošajam partnerim, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt dubultas maksas par konvertēšanu euro un pēc tam no euro citā valūtā vai otrādi darījumos starp vadošo partneri un citiem partneriem. Ja nav paredzēts citādi, vadošajam partnerim būtu jānodrošina, ka pārējie partneri no attiecīgā Savienības fonda saņem iemaksas kopējo summu pilnā apmērā un ievērojot grafiku, par ko vienojušies visi partneri, kā arī ievērojot to pašu procedūru, ko piemēro vadošajam partnerim.

(32)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) (“Finanšu regula”) 63. panta 9. punktu, nozaru noteikumos jāņem vērā Interreg programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz revīzijas funkciju. Tāpēc noteikumi par gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu un darbību revīziju būtu jāvienkāršo un jāpielāgo attiecībā uz tādām programmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.

(33)

Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu – no vienīgajiem vai citiem partneriem ar vadošā partnera un vadošās iestādes starpniecību līdz Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu vai AZT atbildību gadījumos, kad neizdodas līdzekļus atgūt no vienīgā partnera vai cita partnera, vai vadošā partnera, proti, tas nozīmē, ka dalībvalsts atlīdzina vadošajai iestādei. Līdz ar to Interreg programmas neparedz iespēju, ka varētu būt kādas neatgūstamas summas saņēmēju līmenī. Tomēr ir jāprecizē noteikumi par gadījumiem, ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT līdzekļus vadošajai iestādei neatlīdzina. Būtu jāprecizē arī vadošā partnera saistības sakarā ar līdzekļu atgūšanu.

(34)

Lai visnotaļ kopīgi noteikumi tiktu piemēroti gan iesaistītajās dalībvalstīs, gan trešās valstīs, partnervalstīs vai AZT, šī regula būtu jāattiecina arī uz trešo valstu, partnervalstu vai AZT dalību, izņemot gadījumus, kad konkrētā šīs regulas nodaļā ir paredzēti specifiski noteikumi. Interreg programmas iestādēm var atbilst salīdzināmas iestādes trešās valstīs, partnervalstīs vai AZT. Brīdis, kad iestājas izdevumu attiecināmība, būtu jāsasaista ar brīdī, kad attiecīgā trešā valsts, partnervalsts vai AZT ir parakstījusi finansēšanas nolīgumu. Iepirkumam, ko veic saņēmēji trešā valstī, partnervalstī vai AZT, būtu jāatbilst noteikumiem par ārējo iepirkumu, kas paredzēti Finanšu regulā. Būtu jānosaka procedūras, kā tiek noslēgti finansēšanas nolīgumi ar katru trešo valsti, partnervalsti vai AZT, kā arī nolīgumi starp vadošo iestādi un katru trešo valsti, partnervalsti vai AZT par atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, vai kā no trešās valsts, partnervalsts vai AZT uz Interreg programmu pārvieto papildu iemaksas, kas nav nacionālais līdzfinansējums.

(35)

Lai gan Interreg programmas, kurās piedalās trešās valstis, partnervalstis vai AZT, būtu jāīsteno dalītā pārvaldībā, vajadzētu būt iespējamam tālāko reģionu sadarbību īstenot netiešā pārvaldībā. Būtu jāparedz specifiski noteikumi par to, kā minētās programmas pilnībā vai daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.

(36)

Pamatojoties uz 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar lieliem infrastruktūras projektiem, kas īstenoti pārrobežu sadarbības programmās Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (17), ietvaros, procedūras vajadzētu vienkāršot. Tomēr Komisijai būtu jāsaglabā zināmas tiesības attiecībā uz šādu projektu atlasi.

(37)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt un grozīt sarakstus ar Interreg programmas darbības teritorijām atbalsta saņemšanai, kā arī sarakstu ar Savienības atbalsta kopējām summām katrai Interreg programmai. Būtu arī jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt to Interreg programmu daudzgadu stratēģijas dokumentus, kuras atbalsta no kāda Savienības ārējās finansēšanas instrumenta. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (18). Lai gan minētie tiesību akti ir vispārīgi, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ievērojot to, ka ar minētājiem aktiem noteikumi tiek īstenoti tikai tehniskā aspektā. Attiecīgā gadījumā Interreg programmu daudzgadu stratēģijas dokumentos, kurus atbalsta no kāda Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, būtu jāievēro procedūra, kas izklāstīta IPA III regulā un Regulā (ES) 2021/947.

(38)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu apstiprināšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Attiecīgā gadījumā ārējās pārrobežu Interreg programmās attiecībā uz minēto programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu būtu jāievēro komiteju procedūra, kas noteikta ar IPA III regulu un Regulu (ES) 2021/947.

(39)

Lai varētu papildināt vai grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz pielikuma grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(40)

Lai pieņemtu šo regulu pēc plānošanas perioda sākuma un ņemot vērā nepieciešamību īstenot Interreg koordinētā un saskaņotā veidā, un lai ļautu tās ātru ieviešanu, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(41)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka rīcības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

SATURS

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I IEDAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN INTERREG SADAĻAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

2. pants

Definīcijas

3. pants

Interreg sadaļas

II IEDAĻA

ĢEOGRĀFISKAIS TVĒRUMS

4. pants

Pārrobežu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

5. pants

Transnacionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

6. pants

Starpreģionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

7. pants

Tālāko reģionu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

8. pants

Saraksts ar teritorijām, kas saņem atbalstu no Interreg programmām

III IEDAĻA

RESURSI UN LĪDZFINANSĒJUMA LIKMES

9. pants

ERAF resursi Interreg programmām

10. pants

Šķērsfondu noteikumi

11. pants

Saraksts ar Interreg programmu resursiem

12. pants

Resursu atgriešana un programmas pārtraukšana

13. pants

Līdzfinansēšanas likmes

II NODAĻA

INTERREG KONKRĒTIE MĒRĶI UN TEMATISKĀ KONCENTRĀCIJA

14. pants

Interreg konkrētie mērķi

15. pants

Programmu veidošana

III NODAĻA

PROGRAMMU VEIDOŠANA

I IEDAĻA

INTERREG PROGRAMMU SAGATAVOŠANA, APSTIPRINĀŠANA UN GROZĪŠANA

16. pants

Interreg programmu sagatavošana un iesniegšana

17. pants

Interreg programmu saturs

18. pants

Interreg programmu apstiprināšana

19. pants

Interreg programmu grozīšana

II IEDAĻA

TERITORIĀLĀ ATTĪSTĪBA

20. pants

Integrēta teritoriālā attīstība

21. pants

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

III IEDAĻA

DARBĪBAS UN MAZO PROJEKTU FONDI

22. pants

Interreg darbību atlase

23. pants

Partnerība Interreg darbību ietvaros

24. pants

Atbalsts ierobežota finanšu apjoma projektiem

25. pants

Mazo projektu fondi

26. pants

Vadošā partnera uzdevumi

IV IEDAĻA

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

27. pants

Tehniskā palīdzība

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KOMUNIKĀCIJA

I IEDAĻA

UZRAUDZĪBA

28. pants

Uzraudzības komiteja

29. pants

Uzraudzības komitejas sastāvs

30. pants

Uzraudzības komitejas funkcijas

31. pants

Pārskatīšana

32. pants

Datu nosūtīšana

33. pants

Galīgais snieguma ziņojums

34. pants

Interreg programmu rādītāji

II IEDAĻA

IZVĒRTĒŠANA UN KOMUNIKĀCIJA

35. pants

Izvērtēšana plānošanas periodā

36. pants

Vadošo iestāžu un partneru pienākumi attiecībā uz pārredzamību un komunikāciju

V NODAĻA

ATTIECINĀMĪBA

37. pants

Noteikumi par izdevumu attiecināmību

38. pants

Vispārīgi noteikumi par izmaksu kategoriju attiecināmību

39. pants

Personāla izmaksas

40. pants

Biroja un administratīvās izmaksas

41. pants

Ceļa un uzturēšanās izmaksas

42. pants

Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas

43. pants

Aprīkojuma izmaksas

44. pants

Infrastruktūras un darbu izmaksas

VI NODAĻA

INTERREG PROGRAMMU IESTĀDES, PĀRVALDĪBA, KONTROLE UN REVĪZIJA

45. pants

Interreg programmu iestādes

46. pants

Vadošās iestādes funkcijas

47. pants

Grāmatvedības funkcija

48. pants

Revīzijas iestādes funkcijas

49. pants

Darbību revīzija

VII NODAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA

50. pants

Budžeta saistības

51. pants

Maksājumi un priekšfinansējums

52. pants

Atgūšana

VIII NODAĻA

TREŠO VALSTU VAI PARTNERVALSTU, AZT VAI REĢIONĀLĀS INTEGRĀCIJAS UN SADARBĪBAS ORGANIZĀCIJU DALĪBA DALĪTĀS PĀRVALDĪBAS INTERREG PROGRAMMĀS

53. pants

Piemērojamie noteikumi

54. pants

Interreg programmas iestādes un to funkcijas

55. pants

Pārvaldības metodes

56. pants

Attiecināmība

57. pants

Lieli infrastruktūras projekti

58. pants

Iepirkums

59. pants

Finansēšanas nolīgumu noslēgšana dalītā pārvaldībā

60. pants

Trešo valstu, partnervalstu vai AZT iemaksa, kas nav līdzfinansējums

IX NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR NETIEŠO PĀRVALDĪBU

61. pants

Tālāko reģionu sadarbība

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

62. pants

Deleģēšanas īstenošana

63. pants

Komiteju procedūra

64. pants

Pārejas noteikumi

65. pants

Stāšanās spēkā

PIELIKUMS

INTERREG programmu veidne

Karte

Programmas teritorijas karte

1. papildinājums

Savienības ieguldījums, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm

2. papildinājums

Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām

3. papildinājums

Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts ar grafiku

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I IEDAĻA

Priekšmets, darbības joma un Interreg sadaļas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), lai stiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm un to reģioniem Savienībā un starp dalībvalstīm, to reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām.

Šī regula paredz arī noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu plānošanu, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī par to programmu finansiālo pārvaldību, uz kurām attiecas Interreg (“Interreg programmas”), kuru atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Attiecībā uz atbalstu, ko Interreg programmām piešķir no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA III), Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (KASSI) un visām aizjūras zemēm un teritorijām 2021.–2027. gada plānošanas periodā paredzētā finansējuma, kas kā programma izveidota ar Lēmumu 2013/755/ES (kopā – “Savienības ārējās finansēšanas instrumenti”), šajā regulā ir izklāstīti vēl citi konkrētie mērķi, kā arī paredzēta minēto fondu integrēšana Interreg programmās, trešo valstu, partnervalstu un AZT un to reģionu atbalsttiesīguma kritēriji un daži specifiski īstenošanas noteikumi.

Attiecībā uz atbalstu, ko Interreg programmām piešķir no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem (kopā – “Interreg fondi”), šajā regulā ir izklāstīti Interreg konkrētie mērķi, kā arī Interreg organizācija, dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu un AZT un to reģionu atbalsttiesīguma kritēriji, finanšu resursi un to piešķiršanas kritēriji.

Regulu (ES) 2021/1060 un Regulu (ES) 2021/1058 piemēro Interreg programmām, izņemot minētajās regulās īpaši paredzētus gadījumus vai gadījumus, kad Regulu (ES) 2021/1060 var piemērot tikai mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) 2021/1060 2. panta definīcijas. Piemēro arī šādas definīcijas:

1)

IPA III saņēmējs” ir IPA III regulas attiecīgajā pielikumā uzskaitīta valsts vai teritorija;

2)

“trešā valsts” ir valsts, kas nav dalībvalsts un nesaņem atbalstu no Interreg fondiem vai kas Savienības vispārējo budžetu (“Savienības budžets”) papildina ar ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem;

3)

“partnervalsts” ir IPA III saņēmējs vai valsts vai teritorija, kas attiecībā uz Interreg A un B programmu ietilpst Kaimiņattiecību apgabalā, kurš ir norādīts Regulas (ES) 2021/947 I pielikumā, vai Krievijas Federācija vai – attiecībā uz Interreg C un D programmu – valsts vai teritorija, kas ietilpst jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā saskaņā ar KASSI un kas saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem;

4)

“pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, kas iedibināta, ievērojot vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm;

5)

“reģionālās integrācijas un sadarbības organizācija” – tālāko reģionu sadarbības kontekstā – ir trešo valstu vai reģionu grupa vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kuras mērķis ir cieši sadarboties kopīgu interešu jautājumos un kuras sastāvā var būt arī dalībvalstis.

Ja Regulā (ES) 2021/1060 ir atsauce uz “dalībvalsti”, tad šajā regulā to saprot kā “dalībvalsti, kurā atrodas vadošā iestāde”, savukārt, ja minētajā regulā ir atsauce uz “katru dalībvalsti” vai “dalībvalstīm”, to saprot kā “dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās attiecīgajā Interreg programmā”.

Ja Regulā (ES) 2021/1060 ir atsauce uz “fondiem”, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai uz Regulu (ES) 2021/1058, šajā regulā to saprot arī kā attiecīgos Savienības ārējās finansēšanas instrumentus.

3. pants

Interreg sadaļas

Saskaņā ar Interreg ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenti atbalsta šādas sadaļas:

1)

pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem, lai veicinātu integrētu un harmonisku reģionālo attīstību sauszemes un jūras pierobežas kaimiņreģionos (“Interreg A”):

a)

iekšēja pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 2. punktā minēto trešo valstu pierobežas blakusreģioniem; vai

b)

ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību pierobežas blakusreģioniem:

i)

IPA III saņēmēji;

ii)

KASSI atbalstu saņemošas partnervalstis; vai

iii)

Krievijas Federācija, lai tā varētu piedalīties pārrobežu sadarbībā, kas saņem atbalstu arī no KASSI;

2)

transnacionālā sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, kurā ir iesaistīti valsts, reģionālie un vietējie programmas partneri dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un AZT, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“Interreg B”);

3)

starpreģionālā sadarbība nolūkā stiprināt kohēzijas politikas efektivitāti (“Interreg C”), ar kuru veicina:

a)

pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu, koncentrējoties uz politikas mērķiem, kas ir izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punktā, un uz Intereg konkrēto mērķi “Labāka sadarbības pārvaldība”, saistībā ar labas prakses apzināšanu, izplatīšanu un nodošanu reģionālās attīstības politikā, tostarp mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās (“Interreg Europe programma”);

b)

pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu saistībā ar labas prakses apzināšanu, nodošanu un kapitalizāciju integrētā un ilgtspējīgā pilsētattīstībā, ņemot vērā saiknes starp pilsētu un lauku teritorijām un atbalstot pasākumus, kas izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1058 11. pantu, kā arī vienlaikus saskaņotā veidā papildinot ar minētās regulas 12. pantā izklāstīto iniciatīvu (“URBACT programma”);

c)

pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu nolūkā (“INTERACT programma”):

i)

saskaņot un vienkāršot Interreg programmu īstenošanu, kā arī veicināt to rezultātu kapitalizāciju;

ii)

saskaņot un vienkāršot iespējamos sadarbības pasākumus, kas minēti Regulas (ES) 2021/1060 22. panta 3. punkta d) apakšpunkta vi) punktā;

iii)

atbalstīt Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) izveidi, darbību un izmantošanu;

d)

attīstības tendenču analīzi saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem (“ESPON programma”);

4)

tālāko reģionu sadarbība – savstarpēji un ar kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām, vai ar vairākiem no iepriekš minētajiem sadarbības partneriem, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju un harmonisku attīstību savā apkārtnē (“Interreg D”).

II IEDAĻA

Ģeogrāfiskais tvērums

4. pants

Pārrobežu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

1.   Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm un visi Savienības NUTS 3. līmeņa reģioni pie jūras robežām, kurus ne vairāk kā 150 km attālumā citu no cita nodala jūra, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sadarbības programmu darbības teritoriju saskaņotību un nepārtrauktību, un vietas, kur faktiski var notikt pārrobežu mijiedarbība.

2.   Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Andoru, Lihtenšteinu, Monako un Sanmarīno.

3.   Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes un jūras robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI, neskarot iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sadarbības programmu darbības teritoriju saskaņotību un nepārtrauktību.

5. pants

Transnacionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

1.   Transnacionālās sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, tostarp tālākie reģioni, kas aptver plašākas transnacionālas teritorijas, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.

2.   Pēc attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma, iesniedzot transnacionālās sadarbības programmu, minētajā programmā var iekļaut arī vienu vai vairākus tālākos reģionus no attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgajām dalībvalstīm.

3.   Transnacionālās sadarbības programmas var aptvert šādas teritorijas – neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības budžeta:

a)

reģioni Islandē, Norvēģijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē, kā arī Andora, Lihtenšteina, Monako un Sanmarīno;

b)

AZT;

c)

Fēru salas;

d)

partnervalstu reģioni, kas tādi ir saskaņā ar IPA III vai KASSI.

4.   Šā panta 3. punktā minētie reģioni, trešās valstis, partnervalstis vai AZT ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.

6. pants

Starpreģionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

1.   Attiecībā uz starpreģionālo sadarbību atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija, tostarp tālākie reģioni.

2.   Starpreģionālās sadarbības programmas var aptvert visu vai daļu 4., 5. un 7. pantā minēto trešo valstu, partnervalstu un citu teritoriju teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

7. pants

Tālāko reģionu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

1.   Tālāko reģionu sadarbības gadījumā atbalstu no ERAF saņem visi LESD 349. panta pirmajā daļā uzskaitītie reģioni.

2.   Interreg programmas, kurās ir iesaistīti tālākie reģioni, var aptvert partnervalstis vai to daļas, kas saņem atbalstu no KASSI, vai AZT, kas saņem atbalstu no Aizjūras zemju un teritoriju programmas (AZTP), vai abus.

8. pants

Saraksts ar teritorijām, kas saņem atbalstu no Interreg programmām

1.   Šīs regulas 4. līdz 7. panta vajadzībām Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka sarakstu ar Interreg programmu darbības teritorijām, kas saņem atbalstu, iedalot tās pēc katras sadaļas un katras Interreg programmas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

Ārējas pārrobežu Interreg programmas norāda kā “Interreg A IPA III PRS programmas” (IPA III PRS) vai kā “Interreg A NEXT programmas” (KASSI PRS).

2.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos iekļauj arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējās finansēšanas instrumenti.

3.   Šā panta 1. punkta otrajā daļā minētajā sarakstā norāda arī trešo valstu vai partnervalstu, vai ārpus Savienības esošu teritoriju reģionus, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, vai kas Savienības budžetu papildina ar ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem.

III IEDAĻA

Resursi un līdzfinansējuma likmes

9. pants

ERAF resursi Interreg programmām

1.   Interreg programmām paredzēto ERAF resursu apmērs ir 8 050 000 000 EUR 2018. gada cenās no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) 2021/1060 109. panta 1. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētos resursus sadala šādi:

a)

72,2 % (t. i., kopā 5 812 790 000 EUR sauszemes un jūras pārrobežu sadarbībai (“A sadaļa”));

b)

18,2 % (t. i., kopā 1 466 000 000 EUR transnacionālajai sadarbībai (“B sadaļa”));

c)

6,1 % (t. i., kopā 490 000 000 EUR starpreģionālajai sadarbībai (“C sadaļa”));

d)

3,5 % (t. i., kopā 281 210 000 EUR) tālāko reģionu sadarbībai (“D sadaļa”));

3.   Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 XXVI pielikuma 8. punktā paredzēto metodiku, katru dalībvalsti informē par tai paredzēto daļu no A, B un D sadaļai domātajām kopējām summām, norādot sadalījumu pa gadiem.

4.   Katra dalībvalsts līdz 15 % no tai paredzētā finansiālā piešķīruma A, B un D sadaļai var pārvietot no vienas minētās sadaļas uz citu vai citām.

5.   Pamatojoties uz summām, kas paziņotas, ievērojot 3. punktu, katra dalībvalsts informē Komisiju par to, vai un kādā veidā tā ir izmantojusi 4. punktā paredzēto pārvietošanas iespēju, un par to, kā galu galā tai piekritīgā daļa ir sadalīta starp Interreg programmām, kurās šī dalībvalsts piedalās.

10. pants

Šķērsfondu noteikumi

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīti daudzgadu stratēģijas dokumenti attiecībā uz ārējām pārrobežu un transnacionālām sadarbības programmām, kas saņem atbalstu no ERAF un KASSI, no ERAF un IPA III, vai no ERAF, KASSI un IPA III. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru un attiecīgā gadījumā pilnībā ievērojot IPA III regulā izklāstīto procedūru.

Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un KASSI, tad īstenošanas aktā izklāsta Regulas (ES) 2021/947 14. panta 2. punktā minētos elementus.

Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III, tad īstenošanas akts attiecīgā gadījumā attiecas arī uz IPA III saņēmēju vai partnervalstu dalību Interreg C un D programmās.

2.   Komisija un attiecīgās dalībvalstis nosaka, kāda ir ERAF iemaksa ārējās pārrobežu Interreg programmās, ko arī atbalsta ar finansējumu no IPA III PRS, vai ar finansējumu no KASSI PRS. Katrai dalībvalstij noteikto ERAF iemaksu starp attiecīgajām dalībvalstīm vairs nepārdala.

Attiecīgos IPA III un KASSI ieguldījumus Interreg B, C un D programmās ņem vērā programmas partnerības sastāvu, ko veido dalībvalstis, IPA III saņēmēji un partnervalstis. Minētos ieguldījumus var izklāstīt daudzgadu stratēģijas dokumentos, uz ko attiecas 1. punkta pirmā daļa.

3.   ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo daudzgadu stratēģijas dokumentu. Minēto iemaksu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III regulā vai Regulā (ES) 2021/947.

Tomēr, ja, pārskatot attiecīgos stratēģiskās plānošanas dokumentus saskaņā ar IPA III vai KASSI, līdzvērtīgā summa atlikušajiem gadiem tiek samazināta, katra skartā dalībvalsts izvēlas vienu no šiem variantiem:

a)

prasīt, lai tiktu piemērots 12. panta 3. punktā minētais mehānisms;