(1)

Ikvienam Savienības pilsonim ir pamattiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, kas noteikti Līgumos un to īstenošanai pieņemtajos pasākumos. Sīki izstrādāti noteikumi, kā minētās tiesības ir izmantojamas, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (3).

(2)

2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors izsludināja starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar pasaulē uzliesmojušo smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusu 2 (SARS-CoV2), kas izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (Covid-19). 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojums ir raksturojams kā pandēmija.

(3)

Lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos, dalībvalstis ir pieņēmušas dažus pasākumus, kuri ir ietekmējuši to, kā Savienības pilsoņi izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, piemēram, iebraukšanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem ievērot karantīnu vai pašizolāciju vai arī veikt testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai.

(4)

2020. gada 13. oktobrī Padome pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1475 (4), ar kuru ieviesa koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju šādās galvenajās jomās: kopīgu kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, SARS-CoV-2 pārneses riska apgabalu kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja jebkuriem piemērotiem pasākumiem, kurus varētu piemērot personām, kas ceļo uz vai no riska apgabaliem, atkarībā no SARS-CoV-2 pārneses riska līmeņa minētajos apgabalos. Ieteikumā uzsvērts, ka ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiska vajadzība ceļot, kā uzskaitīts Ieteikuma 19. punktā, un personas, kas dzīvo pierobežas reģionos un katru dienu vai bieži ceļo pāri robežai ar darbu, profesionālo darbību, izglītību, ģimeni, medicīniskās aprūpes saņemšanu vai aprūpes sniegšanu saistītu iemeslu dēļ, kuru dzīvi šādi ierobežojumi būtiski ietekmē, jo īpaši personas, kuras veic kritiski svarīgas funkcijas vai kuras ir būtiskas kritiskai infrastruktūrai, parasti būtu jāatbrīvo no Covid-19 pandēmijas sakarā noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem, ņemot vērā šo personu īpašo situāciju.

(5)

Nolūkā dalībvalstīm atvieglot lēmumu pieņemšanu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), vadoties pēc Ieteikumā (ES) 2020/1475 noteiktajiem kritērijiem un robežvērtībām, reizi nedēļā publicē dalībvalstu karti ar Covid-19 paziņošanas, testēšanas un pozitīvo testu rādītāju datiem, kas sadalīta pa reģioniem.

(6)

Dalībvalstis var saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ierobežot brīvas pārvietošanās pamattiesības sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Kā uzsvērts Ieteikumā (ES) 2020/1475, visiem ierobežojumiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kuri tiek ieviesti, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos, būtu jābalstās uz konkrētiem un ierobežotiem apsvērumiem sabiedrības interesēs, proti, sabiedrības veselības aizsardzību. Šādi ierobežojumi ir jāpiemēro saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu. Tādēļ noteiktajiem pasākumiem vajadzētu būt tvēruma un laika ziņā stingri ierobežotiem atbilstoši centieniem atjaunot brīvu pārvietošanos Savienībā un nebūtu jāpārsniedz sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo. Turklāt šādiem pasākumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Savienības pieņemtajiem pasākumiem, lai nodrošinātu netraucētu preču un pamatpakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū, tostarp medicīnas preču brīvu apriti un ārstniecības personu un veselības aprūpes personāla brīvu pārvietošanos, izmantojot “zaļās joslas” robežšķērsošanas vietas, kas minētas Komisijas 2020. gada 23. marta Paziņojumā par zaļo joslu ieviešanu atbilstoši Vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

(7)

Saskaņā ar pašreizējiem zinātniskiem pierādījumiem un tiem, kas joprojām veidojas, personām, kuras ir vakcinētas vai kurām ir nesen veikta Covid-19 testa negatīvs rezultāts, un personām, kas ir pārslimojušas Covid-19 iepriekšējo sešu mēnešu laikā, šķiet, ir samazināts risks inficēt citus cilvēkus ar SARS-CoV-2. To personu brīva pārvietošanās, kuras saskaņā ar pamatotiem zinātniskiem pierādījumiem sabiedrības veselību būtiski neapdraud, piemēram, tāpēc, ka tās ir imūnas pret SARS-CoV-2 un nevar to pārnēsāt, nebūtu jāierobežo, jo šādi ierobežojumi nebūtu vajadzīgi mērķa aizsargāt sabiedrības veselību sasniegšanai. Ja epidemioloģiskā situācija to ļauj, šādām personām nebūtu jāpiemēro ar Covid-19 pandēmiju saistīti papildu brīvas pārvietošanās ierobežojumi, piemēram, ar ceļošanu saistīta testēšana SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai vai ar ceļošanu saistīta karantīna vai pašizolācija, izņemot, ja šādi papildu ierobežojumi, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskiem pierādījumiem un saskaņā ar piesardzības principu, ir nepieciešami un samērīgi, lai aizsargātu sabiedrības veselību, un ir nediskriminējoši.

(8)

Daudzas dalībvalstis ir sākušas vai plāno uzsākt iniciatīvas Covid-19 vakcinācijas sertifikātu izdošanai. Tomēr, lai šādus vakcinācijas sertifikātus varētu efektīvi izmantot pārrobežu kontekstā, Savienības pilsoņiem izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, tiem ir jābūt pilnībā sadarbspējīgiem, saderīgiem, drošiem un verificējamiem. Dalībvalstīm ir vajadzīga kopīga pieeja šādu vakcinācijas sertifikātu saturam, formātam, principiem, tehniskajiem standartiem un aizsardzības līmenim.

(9)

Vienpusēji pasākumi SARS-CoV-2 izplatības ierobežošanai var radīt būtiskus traucējumus tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanā un kavēt iekšējā tirgus pareizu darbību, tostarp tūrisma nozarē, jo valstu iestādes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, aviokompānijas vai vilcienu, autobusu un prāmju operatori, varētu saskarties ar daudziem atšķirīgiem dokumentu formātiem – ne tikai par sertifikāta turētāju Covid-19 vakcināciju, bet arī par viņu testu rezultātiem un pārslimošanu.

(10)

Eiropas Parlaments savā 2021. gada 25. marta rezolūcijā par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi aicināja panākt saskaņotu pieeju tūrismam visā Savienībā, ieviešot kopīgus kritērijus drošai ceļošanai ar Savienības veselības drošības protokolu testēšanas un karantīnas prasībām, kopīgu vakcinācijas sertifikātu, tiklīdz būs pietiekami zinātniskie pierādījumi, ka vakcinētās personas nepārnes SARS-CoV-2, un vakcinācijas procedūru savstarpēju atzīšanu.

(11)

Eiropadomes locekļi savā 2021. gada 25. marta paziņojumā aicināja sākt gatavoties kopīgai pieejai pakāpeniskai brīvas pārvietošanās ierobežojumu atcelšanai, lai nodrošinātu, ka, tad, kad epidemioloģiskā situācija ļaus atvieglot pašreizējos pasākumus, šie centieni tiek koordinēti, un steidzamības kārtā turpināt darbu pie sadarbspējīgiem un nediskriminējošiem Covid-19 digitālajiem sertifikātiem.

(12)

Lai tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā būtu vieglāk izmantot, būtu jāizveido kopīgs satvars sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai. Minētajam kopīgajam satvaram vajadzētu būt saistošam un tieši piemērojamam visās dalībvalstīs. Tam, kad vien iespējams, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, būtu jāpalīdz dalībvalstīm koordinētā veidā pakāpeniski atcelt ierobežojumus, ņemot vērā to ierobežojumu atcelšanu, ko dalībvalstis noteikušas pašas savā teritorijā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/954 (5) minēto kopīgo satvaru paplašina, to attiecinot arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo Šengenas zonā, kurā nav iekšējās robežkontroles, un ir piemērojama kā Šengenas acquis, neskarot īpašos noteikumus par iekšējo robežu šķērsošanu, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (6). Pārvietošanās brīvības atvieglināšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai varētu sākties ekonomikas atveseļošana.

(13)

Lai gan šī regula neskar dalībvalstu kompetenci saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt brīvas pārvietošanās ierobežojumus, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos, tai būtu jāpalīdz veicināt šādu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu koordinētā veidā, kad vien iespējams, saskaņā ar Ieteikumu (ES) 2020/1475. Šādus ierobežojumus varētu atcelt jo īpaši vakcinētām personām, ievērojot piesardzības principu, ciktāl zinātniskie pierādījumi par Covid-19 vakcinācijas ietekmi kļūst aizvien pieejamāki un arvien konsekventāk ļauj secināt, ka tiek pārrauta pārneses ķēde.

(14)

Šīs regulas nolūks ir veicināt proporcionalitātes un nediskriminēšanas principa piemērošanu attiecībā uz brīvas pārvietošanās ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, vienlaikus nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību augstā līmenī. Tā nebūtu jāsaprot kā tāda, kas atvieglo vai veicina brīvas pārvietošanās ierobežojumu vai citu pamattiesību ierobežojumu pieņemšanu sakarā ar Covid-19 pandēmiju, ņemot vērā to postošās sekas Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Jebkādai to sertifikātu verifikācijai, kuri veido ES digitālo Covid sertifikātu, nevajadzētu radīt papildu ierobežojumus pārvietošanās brīvībai Savienībā vai ierobežojumus ceļošanai Šengenas zonā. Būtu jāturpina piemērot Ieteikumā (ES) 2020/1475 minētos atbrīvojumus no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem sakarā ar Covid-19 pandēmiju, un būtu jāņem vērā to pārrobežu kopienu īpašā situācija, kuras īpaši skar šādi ierobežojumi. Vienlaikus ar ES digitālā Covid sertifikāta satvaru ir paredzēts nodrošināt, ka sadarbspējīgi sertifikāti ir pieejami arī ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiska vajadzība ceļot.

(15)

Kopīgas pieejas ieviešana sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai balstās uz savstarpēju uzticēšanos. Viltotu Covid-19 sertifikātu izmantošana rada būtisku risku sabiedrības veselībai. Iestādēm vienā dalībvalstī ir jābūt pārliecinātām, ka citā dalībvalstī izdotajā sertifikātā norādītā informācija ir uzticama, ka sertifikāts nav viltots, ka sertifikāts pieder personai, kas to uzrāda, un ka ikvienam, kas verificē sertifikātu, ir pieejams tikai nepieciešamais informācijas minimums.

(16)

2021. gada 1. februārī Eiropols izdeva agrīnās brīdināšanas paziņojumu par to, ka tiek tirgoti viltoti Covid-19 testa sertifikāti, kuros norādīts negatīvs rezultāts. Ņemot vērā to, cik plaši un viegli pieejami ir tehnoloģiskie līdzekļi, piemēram, augstas izšķirtspējas printeri un grafiskās rediģēšanas programmatūra, krāpnieki spēj izgatavot augstas kvalitātes viltotus Covid-19 sertifikātus. Ir ziņots par gadījumiem, kad nelikumīgi tiek tirgoti viltoti Covid-19 testa sertifikāti, kuros iesaistītas organizētas viltotāju grupas un individuāli oportūnistiski krāpnieki, kas pārdod viltotus Covid-19 sertifikātus tiešsaistē un bezsaistē.

(17)

Ir svarīgi darīt pieejamus pietiekamus resursus, lai īstenotu šo regulu un novērstu, atklātu, izmeklētu un sauktu pie atbildības par krāpšanu un nelikumīgu praksi saistībā ar to, kā tiek izdoti un izmantoti sertifikāti, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu.

(18)

Lai nodrošinātu sadarbspēju un vienlīdzīgu piekļuvi sertifikātiem, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, visiem Savienības pilsoņiem, tostarp neaizsargātām personām, piemēram, personām ar invaliditāti, un personām ar ierobežotu piekļuvi digitālajām tehnoloģijām, dalībvalstīm šādi sertifikāti būtu jāizdod digitālā vai papīra formātā vai abos formātos. Potenciālajiem sertifikāta turētājiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt sertifikātus viņu izvēlētajā formātā. Tas viņiem ļautu pieprasīt saņemt sertifikāta kopiju papīra formātā vai saņemt to digitālā formātā, lai to glabātu un uzrādītu mobilajā ierīcē, vai abos formātos. Sertifikātiem būtu jāsatur sadarbspējīgs, digitāli lasāms svītrkods, kas sniedz pieeju tikai tiem datiem, kuri attiecas uz sertifikātiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina sertifikātu autentiskums, derīgums un integritāte, izmantojot elektroniskus zīmogus. Lai nodrošinātu augstu uzticēšanās līmeni sertifikātu autentiskumam, derīgumam un integritātei, dalībvalstīm, ja iespējams, priekšroka būtu jādod tam, ka tiek izmantoti uzlabotie elektroniskie zīmogi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 (7) 3. panta 26) punktā. Sertifikātā iekļautā informācija būtu jānorāda arī cilvēklasāmā formātā, proti, drukātā veidā vai attēlotai vienkārša teksta formā. Sertifikātu izkārtojumam vajadzētu būt viegli saprotamam, un tam būtu jānodrošina, ka tas ir vienkāršs un lietotājiem draudzīgs. Lai nerastos šķēršļi, kas ietekmētu brīvu pārvietošanos, sertifikāti būtu jāizdod bez maksas un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem vajadzētu būt tiesībām uz to, ka viņiem izdod sertifikātus. Lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu, atkārtotas nozaudēšanas gadījumā vajadzētu būt iespējai iekasēt piemērotu maksu par jauna sertifikāta izdošanu. Dalībvalstīm sertifikāti, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, būtu jāizdod automātiski vai pēc pieprasījuma, nodrošinot, ka tie ir viegli un ātri iegūstami. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu arī jāsniedz atbalsts, kas nepieciešams, lai visiem Savienības pilsoņiem būtu vienlīdzīga piekļuve. Par katru vakcināciju, testa rezultātu vai pārslimošanu būtu jāizdod atsevišķs sertifikāts, un tajā nebūtu jāiekļauj dati no iepriekšējiem sertifikātiem, izņemot tad, ja šajā regulā ir noteikts citādi.

(19)

Autentiskajiem sertifikātiem, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, vajadzētu būt individuāli identificējamiem ar unikālo sertifikāta identifikatoru, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas laikā sertifikāta turētājiem varētu būt izdots vairāk nekā viens sertifikāts. Unikālais sertifikāta identifikators sastāv no burtciparu virknes, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tas nesatur tādus datus, kas to sasaistītu ar citiem dokumentiem vai identifikatoriem, piemēram, ar pases vai personas apliecības numuru, lai nebūtu iespējams tieši identificēt sertifikāta turētāju. Unikālais sertifikāta identifikators būtu jāizmanto tikai tā paredzētajiem mērķiem, kas ietver pieprasījumus izdot jaunu sertifikātu, ja sertifikāts turētājam vairs nav pieejams, un sertifikātu atsaukšanu. Turklāt unikālā sertifikāta identifikatora izmantošana novērš vajadzību apstrādāt citus personas datus, kas citādi būtu nepieciešami atsevišķo sertifikātu identificēšanai. Medicīnisku un sabiedrības veselības apsvērumu dēļ un krāpšanas ceļā izdotu vai iegūtu sertifikātu gadījumā dalībvalstīm vajadzētu spēt izveidot sertifikātu atsaukšanas sarakstus un ierobežotos gadījumos apmainīties ar tiem ar citām dalībvalstīm šīs regulas nolūkā, jo īpaši lai atsauktu tādus sertifikātus, kas izdoti kļūdaini, krāpšanas rezultātā vai pēc tam, kad tikusi apturēta vakcīnas partija, kas atzīta par defektīvu. Sertifikātu atsaukšanas saraksti nedrīkstētu saturēt nekādus citus personas datus, kā vien unikālos sertifikātu identifikatorus. Atsaukto sertifikātu turētāji būtu nekavējoties jāinformē par viņu sertifikātu atsaukšanu un atsaukšanas iemesliem.

(20)

Sertifikātu izdošanai saskaņā ar šo regulu nevajadzētu radīt diskrimināciju konkrētas sertifikāta kategorijas dēļ.

(21)

Vispārēja, savlaicīga un izmaksu ziņā pieejama piekļuve Covid-19 vakcīnām un testiem SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, kas veido pamatu sertifikātu, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, izdošanai, ir izšķiroši svarīga cīņā pret Covid-19 pandēmiju un būtiska tam, lai atjaunotu pārvietošanās brīvību Savienībā. Lai atvieglotu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanu, dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt izmaksu ziņā pieejamas un plaši pieejamas testēšanas iespējas, ņemot vērā to, ka pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ne visiem iedzīvotājiem būs bijusi iespēja vakcinēties.

(22)

Sertifikātu, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, drošība, autentiskums, derīgums un integritāte un to atbilstība Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem ir būtiski, lai sertifikāti tiktu akceptēti visās dalībvalstīs. Tāpēc ir jāizveido uzticamības satvars, kurā būtu izklāstīti uzticamas un drošas Covid-19 sertifikātu izdošanas un verifikācijas noteikumi un infrastruktūra. Infrastruktūra būtu jāattīsta, stingri dodot priekšroku atklātā pirmkoda tehnoloģiju izmantošanai, lai tā darbotos dažādās lielākajās operētājsistēmās, vienlaikus nodrošinot, ka tā ir aizsargāta pret kiberdrošības apdraudējumiem. Uzticamības satvaram būtu jānodrošina, ka Covid-19 sertifikātu verifikācija var tikt veikta bezsaistē un neinformējot par to izdevēju vai kādu citu trešo personu. Tāpēc uzticamības satvara pamatā vajadzētu būt publisko atslēgu infrastruktūrai ar uzticamības ķēdi no dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm vai citām uzticamības iestādēm līdz atsevišķajām struktūrām, kas izdod Covid-19 sertifikātus. Uzticamības satvaram būtu jāļauj atklāt krāpšanu, jo īpaši viltošanu. ES digitālo Covid sertifikātu uzticamības satvaram par pamatu vajadzētu izmantot e-veselības tīkla 2021. gada 12. marta izklāstu par veselības sertifikātu uzticamības satvara sadarbspēju, kas pieņemts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES (8) 14. pantu.

(23)

Ievērojot šo regulu, sertifikāti, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, būtu jāizdod Direktīvas 2004/38/EK 3. pantā minētajām personām, proti, Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem neatkarīgi no viņu valstspiederības, un to vajadzētu darīt dalībvalstij, kurā veikta vakcinācija vai kurā veikts tests, vai kurā atrodas pārslimojusī persona. Ja tiek minēta izdošana, ko veic dalībvalstis, tas būtu jāsaprot tā, ka tas aptver arī izdošanu, ko dalībvalstu vārdā veic izraudzītās struktūras, tostarp tad, kad Covid-19 sertifikāti kādas dalībvalsts vārdā tiek izdoti aizjūras zemēs un teritorijās vai Fēru Salās. Attiecīgos vai piemērotos gadījumos sertifikāti būtu jāizdod citai personai vakcinētās, testētās vai pārslimojušās personas vārdā, piemēram, likumiskajam aizbildnim rīcībnespējīgu personu vārdā vai vecākiem viņu bērnu vārdā. Attiecībā uz sertifikātiem nevajadzētu prasīt veikt legalizāciju vai jebkādas citas līdzīgas formalitātes.

(24)

Saskaņā ar Ieteikumu (ES) 2020/1475 dalībvalstīm būtu jāvelta īpaša uzmanība personām, kas dzīvo pierobežas reģionos un katru dienu vai bieži ceļo pāri robežai ar darbu, profesionālo darbību, izglītību, ģimeni, medicīniskās aprūpes saņemšanu vai aprūpes sniegšanu saistītu iemeslu dēļ.

(25)

Vajadzētu būt iespējamam sertifikātus, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, izdot Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna vai Svētā Krēsla valstspiederīgajiem vai rezidentiem.

(26)

Nolīgumos par personu brīvu pārvietošanos, ko noslēgusi Savienība un dalībvalstis, no vienas puses, un noteiktas trešās valstis, no otras puses, ir paredzēta iespēja nediskriminējošā veidā ierobežot brīvu pārvietošanos sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Ja šādā nolīgumā nav paredzēts Savienības tiesību aktu iestrādāšanas mehānisms, Covid-19 sertifikāti, kas izdoti šādu nolīgumu labuma guvējiem, būtu jāakceptē saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Lai varētu veikt šādu akceptēšanu, Komisijai ir jāpieņem īstenošanas akts, ar ko konstatē, ka šāda trešā valsts izdod Covid-19 sertifikātus saskaņā ar šo regulu un ka tā ir sniegusi oficiālu apliecinājumu, ka tā akceptēs dalībvalstu izdotos Covid-19 sertifikātus.

(27)

Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neietilpst šīs regulas darbības jomā un kuri likumīgi uzturas vai dzīvo tādas dalībvalsts teritorijā, uz ko attiecas Regula (ES) 2021/954, un kuriem ir tiesības ceļot uz citām dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēro minēto regulu.

(28)

Uzticamības satvaram, kas tiks izveidots šīs regulas nolūkos, būtu jātiecas nodrošināt saskaņotību ar globālām iniciatīvām, jo sevišķi tām, kurās iesaistīta PVO un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija. Ja iespējams, šādai saskaņotībai būtu jāietver sadarbspēja starp globālā līmenī izveidotām tehnoloģiskajām sistēmām vai tādām sistēmām, ko izveidojušas trešās valstis, ar kurām Savienībai ir ciešas saiknes, un sistēmām, kuras izveidotas šīs regulas nolūkos, lai atvieglotu tiesību uz brīvu pārvietošanos Savienībā izmantošanu, tostarp ar līdzdalību publisko atslēgu infrastruktūrā vai publisko atslēgu divpusēju apmaiņu. Lai atvieglotu to Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanu, kas vakcinēti vai testēti trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 355. panta 2. punktā un uzskaitītas tā II pielikumā, vai Fēru Salās, šai regulai būtu jāparedz, ka tiek akceptēti Covid-19 sertifikāti, ko Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem izdevušas trešās valstis vai aizjūras zemes vai teritorijas, vai Fēru Salas, ja Komisija konstatē, ka minētie Covid-19 sertifikāti ir izdoti saskaņā ar standartiem, kas ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem tiem, kas noteikti, ievērojot šo regulu.

(29)

Lai atvieglotu brīvu pārvietošanos un nodrošinātu, ka Covid-19 pandēmijas laikā ieviestos brīvas pārvietošanās ierobežojumus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskiem pierādījumiem un norādījumiem, kas saņemti no Veselības drošības komitejas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1082/2013/ES (9) 17. pantu, ECDC un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA), var koordinēti atcelt, būtu jāizveido sadarbspējīgs vakcinācijas sertifikāts. Šāds vakcinācijas sertifikāts kalpotu par apliecinājumu, ka tā turētājs kādā no dalībvalstīm ir saņēmis Covid-19 vakcīnu, un ļautu pakāpeniski atcelt brīvas pārvietošanās ierobežojumus. Vakcinācijas sertifikātā būtu jāiekļauj tikai tā informācija, kas vajadzīga, lai skaidri identificētu tā turētāju, saņemto Covid-19 vakcīnu, devu skaitu un vakcinācijas datumu un vietu. Dalībvalstīm vakcinācijas sertifikāti būtu jāizdod personām, kas saņēmušas Covid-19 vakcīnas, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (10), personām, kas saņēmušas Covid-19 vakcīnas, kurām dalībvalsts kompetentā iestāde piešķīrusi tirdzniecības atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (11), un personām, kas saņēmušas Covid-19 vakcīnas, kuru izplatīšana ir atļauta uz laiku saskaņā ar minētās Direktīvas 5. panta 2. punktu.

(30)

Arī personām, kas vakcinētas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, tai skaitā klīnisko izmēģinājumu ietvaros, vajadzētu būt tiesībām saņemt vakcinācijas sertifikātu saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā to, ka ES digitālais Covid sertifikāts paredz savstarpēji akceptētu satvaru, lai atvieglotu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanu. Ja Savienības pilsoņiem vai viņu ģimenes locekļiem nav šīs regulas prasībām atbilstīga vakcinācijas sertifikāta, jo īpaši tāpēc, ka viņi ir vakcinēti pirms šīs regulas piemērošanas dienas, viņiem būtu jādod visas saprātīgās iespējas pierādīt ar citiem līdzekļiem, ka viņiem būtu jāgūst labums no attiecīgo brīvas pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas, ko dalībvalsts sniegusi saskaņā ar šo regulu izdotu vakcinācijas sertifikātu turētājiem. Tas nebūtu jāsaprot tā, ka tas ietekmē dalībvalstu pienākumu izdot vakcinācijas sertifikātus, kas atbilst šīs regulas prasībām, vai Savienības pilsoņu vai viņu ģimenes locekļu tiesības saņemt no dalībvalstīm šādus vakcinācijas sertifikātus. Tajā pašā laikā dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt rīcības brīvībai izdot vakcinācijas apliecinājumus citos formātos citām vajadzībām, jo īpaši medicīniskām vajadzībām.

(31)

Dalībvalstis vakcinācijas sertifikātus var pēc pieprasījuma izdot arī tām personām, kuras vakcinētas trešā valstī un kuras sniedz visu nepieciešamo informāciju, tostarp ticamus pierādījumus šajā sakarā. Tas ir īpaši svarīgi, lai ļautu attiecīgajām personām, īstenojot savas tiesības brīvi pārvietoties Savienībā, izmantot sadarbspējīgu un akceptētu vakcinācijas sertifikātu. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri vakcinēti trešā valstī, attiecībā uz kuru kādas dalībvalsts veselības sistēma ļauj izdot ES digitālo Covid sertifikātu, un ar noteikumu, ka dalībvalstij ir sniegts ticams vakcinācijas apliecinājums. Nebūtu jāprasa, lai dalībvalsts izdod sertifikātu, ja attiecīgo Covid-19 vakcīnu nav atļauts lietot tās teritorijā. Dalībvalstīm nav pienākuma vakcinācijas sertifikātus izdot konsulātos.

(32)

2021. gada 12. martā e-veselības tīkls atjaunināja savas pamatnostādnes par verificējamiem vakcinācijas sertifikātiem – pamata sadarbspējas elementi. Minētajām pamatnostādnēm, jo īpaši vēlamajiem kodu standartiem, būtu jāveido pamats tehniskajām specifikācijām, kas jāpieņem šīs regulas nolūkos.

(33)

Pirms šīs regulas piemērošanas dienas vairākas dalībvalstis jau atbrīvoja vakcinētas personas no noteiktiem brīvas pārvietošanās ierobežojumiem Savienībā. Ja dalībvalstis akceptē vakcinācijas apliecinājumu nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ar saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ieviesti, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu vai pašizolāciju vai veikt testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē vakcinācijas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar šo regulu. Šāda akceptēšana būtu jāveic ar tādiem pašiem nosacījumiem, kas nozīmē, ka tad, ja, piemēram, dalībvalsts uzskata, ka pietiek ar vienu vakcīnas devu, tai tāds pats nosacījums būtu jāpiemēro arī tāda vakcinācijas sertifikāta turētājiem, kurā norādīta viena attiecīgās vakcīnas deva. Ja dalībvalstis atceļ brīvas pārvietošanās ierobežojumus, pamatojoties uz vakcinācijas apliecinājumu, tām nevajadzētu vakcinētajām personām piemērot ar Covid-19 pandēmiju saistītus papildu brīvas pārvietošanās ierobežojumus, piemēram, ar ceļošanu saistītu testēšanu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai vai ar ceļošanu saistītu karantīnu vai pašizolāciju, izņemot tad, ja šādi papildu ierobežojumi, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskiem pierādījumiem, ir nepieciešami un samērīgi, lai aizsargātu sabiedrības veselību, un ir nediskriminējoši.

(34)

Ar Regulu (EK) Nr. 726/2004 ir ieviestas saskaņotas procedūras zāļu atļaušanai un uzraudzībai Savienības līmenī, kas aptver visas dalībvalstis, nodrošinot, ka visā Savienībā tirgū laiž un personām izsniedz tikai augstas kvalitātes zāles. Rezultātā tirdzniecības atļaujas, ko Savienība piešķīrusi saskaņā ar minēto regulu, tostarp attiecīgo zāļu kvalitātes, drošuma un iedarbīguma pamatā esošais novērtējums, ir derīgas visās dalībvalstīs. Turklāt saskaņā ar minēto regulu atļauto zāļu iedarbīguma kontroles un uzraudzības procedūras tiek veiktas visām dalībvalstīm centralizēti. Vakcīnu novērtēšanā un apstiprināšanā ar centralizēto procedūru ievēro kopīgus standartus, un tās konsekventā veidā tiek veiktas visu dalībvalstu vārdā. Dalībvalstu līdzdalību novērtējuma pārskatīšanā un apstiprināšanā nodrošina dažādas komitejas un grupas. Novērtējumā izmanto arī Eiropas zāļu regulatīvā tīkla specializētās zināšanas. Atļaujas piešķiršana, izmantojot centralizēto procedūru, nodrošina pārliecību, ka visas dalībvalstis var paļauties uz datiem par efektivitāti un drošību un to, ka vakcinēšanai izmantotās vakcīnu partijas ir vienādas. Tāpēc pienākumam ar tādiem pašiem nosacījumiem akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kurus izdevušas citas dalībvalstis, būtu jāattiecas uz Covid-19 vakcīnām, kurām piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004. Lai atbalstītu PVO darbu un censtos panākt labāku globālo sadarbspēju, dalībvalstis tiek jo īpaši mudinātas akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti attiecībā uz citām Covid-19 vakcīnām, kurām ir pabeigta procedūra iekļaušanai PVO ārkārtas lietojuma sarakstā.

(35)

Regulā (EK) Nr. 726/2004 paredzētajām saskaņotajām procedūrām nevajadzētu liegt to, ka dalībvalstis nolemj akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti par citām Covid-19 vakcīnām, kurām dalībvalsts kompetentā iestāde piešķīrusi tirdzniecības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK, vakcīnām, kuru izplatīšana ir atļauta uz laiku, ievērojot minētās direktīvas 5. panta 2. punktu, un vakcīnām, kurām ir pabeigta procedūra iekļaušanai PVO ārkārtas lietojuma sarakstā. Ja šādai Covid-19 vakcīnai pēc tam tiek piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004, pienākums akceptēt vakcinācijas sertifikātus ar tādiem pašiem nosacījumiem, attiektos arī uz vakcinācijas sertifikātiem, ko attiecībā uz minēto Covid-19 vakcīnu izdevusi dalībvalsts, neatkarīgi no tā, vai vakcinācijas sertifikāti tika izdoti pirms vai pēc atļaujas piešķiršanas, izmantojot centralizēto procedūru.

(36)

Nedrīkst pieļaut, ka tiek tieši vai netieši diskriminētas personas, kuras nav vakcinētas, piemēram, medicīnisku iemeslu dēļ, tāpēc, ka persona neietilpst mērķgrupā, kurai Covid-19 vakcinēšana tobrīd tiek veikta vai ir atļauta, piemēram, bērniem, vai tāpēc, ka personai vēl nav bijusi izdevība vakcinēties vai tā izvēlējusies nevakcinēties. Tāpēc vakcinācijas sertifikāta iegūšanai vai tāda vakcinācijas sertifikāta iegūšanai, kurā norādīta vakcīna, nevajadzētu būt priekšnosacījumam tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanai vai tādu pasažieru pārrobežu pārvadājumu pakalpojumu izmantošanai kā aviopārvadājumi, vilcienu, autobusu vai prāmju vai jebkādu citu transporta veidu satiksmes pārvadājumi. Turklāt šo regulu nevar interpretēt kā tādu, kas nosaka tiesības vai pienākumu vakcinēties.

(37)

Vairākas dalībvalstis prasa, lai personas, kas plāno ieceļot to teritorijā, pirms vai pēc ierašanās veiktu testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai. Covid-19 pandēmijas sākumā dalībvalstis Covid-19 diagnostikai parasti izmantoja reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakciju (RT-PCR), kas ir nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT), kuru izmanto Covid-19 diagnostikai un kuru PVO un ECDC uzskata par visuzticamāko metodi saslimušo un kontaktu testēšanai. Kopš pandēmijas sākuma Savienības tirgū ir kļuvuši pieejami ātrāki un lētāki jaunās paaudzes testi, proti, tā sauktie ātrie antigēna testi, kas detektē vīrusa proteīnu (antigēnu) klātbūtni, lai atklātu esošu SARS-CoV-2 infekciju. Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1743 (12) sniedz norādījumus dalībvalstīm par šādu ātro antigēna testu izmantošanu.

(38)

Padomes 2021. gada 21. janvāra Ieteikums (13) nosaka vienotu satvaru ātro antigēna testu izmantošanai un validēšanai un Covid-19 testa rezultātu savstarpējai atzīšanai Savienībā un paredz Covid-19 ātro antigēna testu kopīga saraksta izveidi. Uz minētā ieteikuma pamata Veselības drošības komiteja 2021. gada 18. februārī vienojās par Covid-19 ātro antigēna testu kopīgu sarakstu, kurā iekļauti ātrie antigēna testi, kuru rezultātus dalībvalstis savstarpēji atzīs, un par kopīgu standartizētu datu kopumu, kas iekļaujams Covid-19 testa sertifikātos.

(39)

Neraugoties uz minētajiem kopīgajiem centieniem, Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas izmanto savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, joprojām saskaras ar problēmām, kad tie mēģina panākt, lai vienā dalībvalstī iegūtus testa rezultātus akceptētu citā dalībvalstī. Minētās problēmas bieži vien ir saistītas ar valodu, kurā testa rezultāts tiek izdots, vai neuzticēšanos uzrādītā dokumenta autentiskumam. Šajā sakarā jāņem vērā arī testu izmaksas. Šādas problēmas vēl vairāk saasinās tādu personu, jo īpaši bērnu, gadījumā, kuras vēl nevar tikt vakcinētas un kam testu rezultāti var būt vienīgais veids, lai ceļotu, ja pastāv ierobežojumi.

(40)

Lai uzlabotu citā dalībvalstī veikto testu rezultātu akceptēšanas līmeni, kad šādus rezultātus uzrāda lai izmantotu tiesības uz brīvu pārvietošanos, būtu jāizveido sadarbspējīgs testa sertifikāts, kurā būtu iekļauta informācija, kas vajadzīga, lai skaidri identificētu sertifikāta turētāju, kā arī testa SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai veidu, datumu un rezultātu. Lai nodrošinātu testa rezultātu ticamību, testa sertifikāts uz šīs regulas pamata būtu jāizdod tikai par tādu NAAT testu un ātro antigēna testu rezultātiem, kas iekļauti uz Padomes 2021. gada 21. janvāra Ieteikuma pamata izveidotajā sarakstā. Pamats tehniskajām specifikācijām, kas jāpieņem šīs regulas nolūkos, būtu jāveido kopīgajam standartizētajam Covid-19 testa rezultāta sertifikātos iekļaujamo datu kopumam, jo īpaši vēlamajiem kodu standartiem, par ko Veselības drošības komiteja vienojusies, pamatojoties uz Padomes 2021. gada 21. janvāra Ieteikumu.

(41)

Ātro antigēna testu izmantošana atvieglotu testa sertifikātu izdošanu par pieņemamu cenu. Vispārējai, savlaicīgai un izmaksu ziņā pieejamai piekļuvei Covid-19 vakcīnām un SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanas testiem, uz kuriem balstās sertifikātu, kuri veido ES digitālo Covid sertifikātu, izdošana, ir izšķiroša nozīme cīņā pret Covid-19 pandēmiju. Cita starpā viegla piekļuve lētiem ātriem antigēna testiem, kas atbilst kvalitātes kritērijiem, var palīdzēt samazināt izmaksas iedzīvotājiem, jo īpaši personām, kas katru dienu vai bieži šķērso robežas saistībā ar darbu vai mācībām, lai apmeklētu tuvus radiniekus, dotos pēc medicīniskās palīdzības vai aprūpētu tuviniekus, citiem ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiska vajadzība ceļot, personām ekonomiski nelabvēlīgā situācijā un studentiem. Veselības drošības komiteja 2021. gada 11. maijā pieņēma atjauninātu ātro antigēna testu sarakstu, palielinot to ātro antigēna testu skaitu, kuri atzīti par atbilstošiem kvalitātes kritērijiem, līdz 83. Pirms šīs regulas piemērošanas dienas vairākas dalībvalstis jau nodrošināja saviem iedzīvotājiem plaša mēroga testēšanas iespējas. Lai atbalstītu dalībvalstu testēšanas jaudu, Komisija ir mobilizējusi 100 miljonus EUR vairāk nekā 20 miljonu ātro antigēna testu iegādei. Izmantojot vienošanos ar Sarkano Krustu, tika mobilizēti arī 35 miljoni EUR, lai palielinātu testēšanas jaudu dalībvalstīs, izmantojot mobilās testēšanas kapacitātes.

(42)

Dalībvalstīm, kuras, lai atbrīvotu no SARS-CoV-2 izplatības ierobežošanai ieviestajiem brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, pieprasa apliecinājumu par testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē dalībvalstu saskaņā ar šo regulu izdotie Covid-19 testa sertifikāti, kuros norādīts negatīvs rezultāts. Ja epidemioloģiskā situācija to ļauj, testa sertifikātu, kuros norādīts negatīvs rezultāts, turētājiem nebūtu jāpiemēro ar Covid-19 pandēmiju saistīti papildu brīvas pārvietošanās ierobežojumi, piemēram, ar ceļošanu saistīta papildu testēšana SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai pēc ierašanās vai ar ceļošanu saistīta karantīna vai pašizolācija, izņemot tad, ja šādi papildu ierobežojumi, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskiem pierādījumiem, ir nepieciešami un samērīgi, lai aizsargātu sabiedrības veselību, un ir nediskriminējoši.

(43)

Saskaņā ar esošajiem zinātniskiem pierādījumiem pastāv iespēja, ka personas, kuras ir pārslimojušas Covid-19, vēl noteiktu laiku pēc simptomu parādīšanās var uzrādīt pozitīvu SARS-CoV-2 testa rezultātu. Ja pirms tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanas šādām personām joprojām tiek prasīts veikt testu, tām faktiski varētu būt liegts ceļot, neraugoties uz to, ka šīs personas vairs nav infekciozas. Lai atvieglotu brīvu pārvietošanos un nodrošinātu, ka Covid-19 pandēmijas laikā spēkā esošos brīvas pārvietošanās ierobežojumus, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskiem pierādījumiem, var koordinēti atcelt, būtu jāizveido sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts, kurā būtu norādīta informācija, kas nepieciešama, lai skaidri identificētu attiecīgo personu, un iepriekšēja pozitīva SARS-CoV-2 infekcijas testa rezultāta datums. Pārslimošanas sertifikāts būtu jāizdod ne agrāk kā 11 dienas pēc dienas, kad personai pirmo reizi tika veikts NAAT tests, kurā iegūts pozitīvs rezultāts, un tam vajadzētu būt derīgam ne vairāk kā 180 dienas. Saskaņā ar ECDC jaunākie pierādījumi liecina, ka, lai arī dzīvotspējīgas SARS-CoV-2 daļiņas izdalās vēl desmit līdz divdesmit dienas pēc simptomu parādīšanās, pārliecinoši epidemioloģiskie pētījumi nav spējuši uzrādīt SARS-CoV-2 pārnesi pēc desmit dienām. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai minēto termiņu mainīt, pamatojoties uz norādījumiem no Veselības drošības komitejas vai ECDC, kas rūpīgi pēta pierādījumu bāzi par iegūtās imunitātes ilgumu pēc pārslimošanas.

(44)

Pirms šīs regulas piemērošanas dienas vairākas dalībvalstis jau atbrīvoja pārslimojušās personas no dažiem ierobežojumiem attiecībā uz brīvu pārvietošanos Savienībā. Ja dalībvalstis akceptē pārslimošanas apliecinājumu un uz tā pamata atbrīvo no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, kas ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu vai pašizolāciju vai veikt testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē Covid-19 pārslimošanas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar šo regulu. 2021. gada 15. martā E-veselības tīkls sadarbībā ar Veselības drošības komiteju izdeva pamatnostādnes par Covid-19 pilsoņu sadarbspējīgu pārslimošanas sertifikātu obligāto datu kopu. Ja dalībvalstis atceļ brīvas pārvietošanās ierobežojumus, pamatojoties uz pārslimošanas sertifikātu, tām nevajadzētu pārslimojušajām personām piemērot ar Covid-19 pandēmiju saistītus papildu brīvas pārvietošanās ierobežojumus, piemēram, ar ceļošanu saistītu testēšanu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai vai ar ceļošanu saistītu karantīnu vai pašizolāciju, izņemot tad, ja šādi papildu ierobežojumi, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskiem pierādījumiem, ir nepieciešami un samērīgi, lai aizsargātu sabiedrības veselību, un ir nediskriminējoši.

(45)

Lai varētu ātri panākt kopīgu nostāju, Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt Veselības drošības komiteju, ECDC vai EMA izdot norādījumus par pieejamajiem zinātniskiem pierādījumiem par to medicīnisko notikumu ietekmi, kuri dokumentēti saskaņā ar šo regulu izveidotajos Covid-19 sertifikātos, tostarp par Covid-19 vakcīnu sniegtās imunitātes efektivitāti un ilgumu, par to, vai vakcīnas novērš asimptomātisku infekciju un SARS-CoV-2 pārnesi, par to, kāds ir Covid-19 vīrusu pārslimojušo cilvēku stāvoklis, un par to, kāda ir jauno SARS-CoV-2 variantu ietekme uz cilvēkiem, kuri ir vakcinēti vai jau ir inficējušies.

(46)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ar šo regulu izveidotā uzticamības satvara ieviešanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (14).

(47)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā jo īpaši ar nepieciešamību nodrošināt uzticamības satvara savlaicīgu ieviešanu tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ vai kļūst pieejami jauni zinātniskie pierādījumi.

(48)

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām veiktajai datu apstrādei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (15). Šī regula izveido juridisko pamatu personas datu apstrādei Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 9. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē, kas ir vajadzīga šajā regulā paredzēto sadarbspējīgo sertifikātu izdošanai un verifikācijai. Tā nereglamentē personas datu apstrādi, kas saistīta ar vakcinācijas, testa vai pārslimošanas fakta dokumentēšanu citām vajadzībām, piemēram, farmakovigilances vajadzībām vai individuālo personas veselības datu reģistrēšanai. Dalībvalstis var apstrādāt personas datus citām vajadzībām, ja juridiskais pamats šādu datu apstrādei citām vajadzībām, tostarp attiecīgie saglabāšanas termiņi, ir paredzēti valsts tiesību aktos, kuriem ir jāatbilst Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem, un efektivitātes, nepieciešamības un proporcionalitātes principiem un būtu jāsatur noteikumi, kuros skaidri norādīts apstrādes apjoms un apmērs, konkrētais nolūks, to subjektu kategorijas, kas var verificēt sertifikātu, kā arī attiecīgie aizsardzības pasākumi, lai novērstu diskrimināciju un ļaunprātīgu izmantošanu, ņemot vērā riskus datu subjektu tiesībām un brīvībām. Ja sertifikāts tiek izmantots ar medicīnu nesaistītiem nolūkiem, personas dati, kuriem piekļūst verifikācijas procesā, nav jāglabā, kā paredzēts šajā regulā.

(49)

Ja dalībvalsts, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ir pieņēmusi vai pieņem Covid-19 sertifikātu sistēmu iekšzemes vajadzībām paredzētam nolūkam, tai būtu jānodrošina, ka uz šīs regulas piemērošanas laiku var izmantot arī sertifikātus, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, un ka arī tos akceptē iekšzemes vajadzībām, lai izvairītos no tā, ka personām, kas ceļo uz citām dalībvalstīm un izmanto ES digitālo Covid sertifikātu, ir pienākums saņemt papildu valsts Covid-19.

(50)

Saskaņā ar personas datu minimizēšanas principu Covid-19 sertifikātos būtu jāiekļauj tikai tie personas dati, kas absolūti vajadzīgi, lai atvieglotu tiesību uz brīvu pārvietošanos Savienībā izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Šajā regulā būtu jānosaka konkrētās personas datu kategorijas un datu lauki, kas jāiekļauj Covid-19 sertifikātos.

(51)

Šīs regulas nolūkos personas datus par atsevišķiem sertifikātiem nav nepieciešams nosūtīt vai ar tiem apmainīties pāri robežām. Saskaņā ar publisko atslēgu infrastruktūras pieeju pāri robežām ir jānodod tikai izdevēju publiskās atslēgas vai tām jāpiekļūst, un to nodrošinās sadarbspējas vārteja, ko izveidos un uzturēs Komisija. Jo īpaši, sertifikāta esamībai apvienojumā ar izdevēja publisko atslēgu būtu jāļauj verificēt sertifikāta autentiskumu, derīgumu un integritāti. Krāpniecības novēršanas un atklāšanas nolūkā dalībvalstīm vajadzētu spēt apmainīties ar atsaukto sertifikātu sarakstiem. Saskaņā ar principu par datu aizsardzību pēc noklusējuma būtu jāizmanto verifikācijas metodes, kas neprasa personas datu nosūtīšanu par atsevišķiem sertifikātiem.

(52)

Būtu jāaizliedz saglabāt personas datus, kurus no sertifikāta ieguvusi galamērķa vai tranzīta dalībvalsts vai pārrobežu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem Covid-19 pandēmijas laikā ir pienākums ieviest konkrētus sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus. Šī regula neparedz juridisko pamatu centralizētas datu bāzes, kas satur personas datus, izveidošanai vai uzturēšanai Savienības līmenī.

(53)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 datu pārziņiem un personas datu apstrādātājiem ir jāveic piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst apstrādes riskam.

(54)

Iestādes vai citas izraudzītās struktūras, kas ir atbildīgas par sertifikātu, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, izdošanu, kā datu pārziņi Regulas (ES) 2016/679 nozīmē ir atbildīgas par to, kā tās apstrādā personas datus, kas ir šīs regulas darbības jomā. Tas ietver riskam atbilstoša drošības līmeņa nodrošināšanu, tostarp izstrādājot procedūru, lai regulāri pārbaudītu, novērtētu un izvērtētu apstrādes drošības nodrošināšanai paredzēto tehnisko un organizatorisko pasākumu efektivitāti. Lai aizsargātu fiziskas personas attiecībā uz viņu personas datu apstrādi, pilnībā piemēro uzraudzības iestāžu pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(55)

Lai nodrošinātu koordināciju, būtu jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis, ja dalībvalsts pieprasa, lai sertifikātu turētāji pēc ieceļošanas tās teritorijā ievērotu karantīnu vai pašizolāciju vai veiktu testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, vai ja tā uzliek citus ierobežojumus šādu sertifikātu turētājiem.

(56)

Lai nodrošinātu paredzamību ceļošanai un juridisko noteiktību, izšķiroša nozīme ir skaidrai, visaptverošai un savlaicīgai saziņai ar sabiedrību, tostarp ar sertifikātu turētājiem, par katra veida sertifikātu, kas veido ES digitālo Covid sertifikātu, izdošanu un akceptēšanu. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni šajā jomā, piemēram, darot pieejamu dalībvalstu sniegto informāciju tīmekļa platformā Re-open EU.

(57)

Būtu jāparedz pakāpeniskas ieviešanas laikposms, lai dalībvalstīm, kas nevar izdot sertifikātus tādā formātā, kas atbilst šai regulai no tās piemērošanas dienas, sniegtu iespēju turpināt izdot Covid-19 sertifikātus, kuri vēl neatbilst šai regulai. Pakāpeniskās ieviešanas laikposmā šādi Covid-19 sertifikāti un Covid-19 sertifikāti, kas izdoti pirms šīs regulas piemērošanas dienas, dalībvalstīm būtu jāakceptē ar noteikumu, ka tie satur vajadzīgos datus.

(58)

Saskaņā ar Ieteikumu (ES) 2020/1475, tiklīdz epidemioloģiskā situācija to ļauj, visi ierobežojumi attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kas ieviesti, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatību, būtu jāatceļ. Tas attiecas arī uz prasībām uzrādīt dokumentus, kas nav prasīti Savienības tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 2004/38/EK, piemēram, sertifikātus, uz kuriem attiecas šī regula. Šī regula būtu jāpiemēro 12 mēnešus no tās piemērošanas dienas. Četros mēnešos pēc šīs regulas piemērošanas dienas Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums. Vēlākais trīs mēnešus pirms šīs regulas piemērošanas laikposma beigām, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību attiecībā uz Covid-19 pandēmiju, Komisijai būtu jāiesniedz otrais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pieredzi, kas gūta šīs regulas piemērošanā, tostarp par tās ietekmi uz brīvas pārvietošanās atvieglošanu un uz datu aizsardzību.

(59)

Lai ņemtu vērā zinātnisko progresu Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un nodrošinātu sadarbspēju ar starptautiskajiem standartiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu šo regulu, izmainot vai svītrojot datu laukus, kas ES digitālajā Covid sertifikātā iekļaujami attiecībā uz tā turētāja identitāti, informāciju par Covid-19 vakcīnu, testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, iepriekšēju SARS-CoV-2 infekciju un sertifikāta metadatiem, pievienojot datu laukus attiecībā uz informāciju par Covid-19 vakcīnu, testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, iepriekšēju SARS-CoV-2 infekciju un sertifikāta metadatiem un grozot dienu skaitu, pēc kura jāizdod pārslimošanas sertifikāts. Lai ņemtu vērā saņemtos norādījumus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu šīs regulas noteikumus attiecībā uz pārslimošanas sertifikātu, paredzot tā izdošanu, pamatojoties uz pozitīvu ātro antigēna testu, antivielu testu, ieskaitot seroloģisko testēšanu antivielu noteikšanai pret SARS-CoV-2, vai jebkādu citu zinātniski uzticamu metodi. Šādiem deleģētajiem aktiem būtu jāietver nepieciešamie datu lauki šajā regulā noteiktajām datu kategorijām, kas iekļaujami pārslimošanas sertifikātā. Tiem būtu jāietver arī konkrēti noteikumi par maksimālo derīguma laikposmu, kas var būt atkarīgs no veiktā testa veida. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (16). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(60)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (17) Komisijai, gatavojot deleģētos aktus vai īstenošanas aktus, kas ietekmē personas tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ir jāapspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju. Komisija var apspriesties arī ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, ja šādi akti ir īpaši svarīgi personas tiesību un brīvību aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi.

(61)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atvieglot tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanu Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot satvaru sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai par personas Covid-19 vakcināciju, testa rezultātu vai pārslimošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(62)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), tostarp tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un nediskrimināciju, tiesības pārvietoties un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm ir jāievēro Harta.

(63)

Ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas steidzamību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(64)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas 2021. gada 31. martā sniedza kopīgu atzinumu (18),

1)

“sertifikāta turētājs” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ir izdots sadarbspējīgs sertifikāts, kas ietver informāciju par minētās personas vakcināciju, testa rezultātu vai pārslimošanu;

2)

“ES digitālais Covid sertifikāts” ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas satur informāciju par sertifikāta turētāja vakcināciju, testa rezultātu vai pārslimošanu un kas izdots saistībā ar Covid-19 pandēmiju;

3)

“Covid-19 vakcīna” ir imunoloģiskas zāles, kas indicētas aktīvai imunizācijai pret Covid-19, ko izraisa SARS-CoV-2;

4)

“NAAT tests” ir molekulārs nukleīnskābes amplifikācijas tests, piemēram, reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas (RT-PCR), cilpmediētas izotermiskas amplifikācijas (LAMP) un transkriptāzes mediētas amplifikācijas (TMA) paņēmieni, ko izmanto SARS-CoV-2 ribonukleīnskābes (RNS) klātbūtnes noteikšanai;

5)

“ātrais antigēna tests” ir tests, kas balstās uz vīrusu proteīnu (antigēnu) noteikšanu, izmantojot sānu plūsmas imūnanalīzi, un kas dod rezultātus mazāk nekā 30 minūtēs;

6)

“antivielu tests” ir laboratorisks tests, kura mērķis ir noteikt, vai personai ir izveidojušās antivielas pret SARS-CoV-2, kas norāda uz to, ka sertifikāta turētājs ir bijis pakļauts SARS-CoV-2 iedarbībai un minētajai personai ir izveidojušās antivielas, neatkarīgi no tā, vai personai ir vai nav bijuši slimības simptomi;

7)

“sadarbspēja” ir dalībvalsts verificēšanas sistēmu spēja izmantot citas dalībvalsts kodētus datus;

8)

“svītrkods” ir datu glabāšanas un atveidošanas veids vizuālā, mašīnlasāmā formātā;

9)

“elektroniskais zīmogs” ir elektroniskais zīmogs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 25. punktā;

10)

“unikāls sertifikāta identifikators” ir unikāls identifikators, ko saskaņā ar kopīgu struktūru piešķir katram sertifikātam, kas izdots saskaņā ar šo regulu;

11)

“uzticamības satvars” ir noteikumi, politika, specifikācijas, protokoli, datu formāti un digitālā infrastruktūra, kas reglamentē un ļauj ticami un droši izdot un verificēt sertifikātus, lai garantētu to uzticamību, apstiprinot to autentiskumu, derīgumu un integritāti, izmantojot elektroniskos zīmogus.

(1)

Saskaņā ar Šengenas acquis trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstu teritorijā, drīkst brīvi pārvietoties visu pārējo dalībvalstu teritorijā 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā.

(2)

2020. gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors izsludināja starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju sakarā ar pasaulē uzliesmojušo smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusu 2 (SARS-CoV-2), kas izraisa 2019. gadā atklāto koronavīrusa slimību (Covid-19). 2020. gada 11. martā PVO atzina, ka Covid-19 uzliesmojums ir raksturojams kā pandēmija.

(3)

Lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos, dalībvalstis ir pieņēmušas dažus pasākumus, kuri ir ietekmējuši to, kā Savienības pilsoņi izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, piemēram, iebraukšanas ierobežojumi vai prasības pārrobežu ceļotājiem ievērot karantīnu vai pašizolāciju vai arī veikt testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai. Šādi ierobežojumi negatīvi ietekmē personas un uzņēmumus, jo īpaši personas, kas dzīvo pierobežas reģionos un katru dienu vai bieži ceļo pāri robežai ar darbu, profesionālo darbību, izglītību, ģimeni, medicīniskās aprūpes saņemšanu vai aprūpes sniegšanu saistītu iemeslu dēļ.

(4)

2020. gada 13. oktobrī Padome pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1475 (2), ar kuru ieviesa koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju.

(5)

2020. gada 30. oktobrī Padome pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1632 (3), kurā tā ierosināja dalībvalstīm, kam ir saistošs Šengenas acquis, piemērot Ieteikumā (ES) 2020/1475 noteiktos vispārējos principus, kopējos kritērijus, kopējās robežvērtības un kopējo pasākumu satvaru, tostarp ieteikumus par koordinēšanu un saziņu.

(6)

Daudzas dalībvalstis ir sākušas vai plāno uzsākt iniciatīvas Covid-19 vakcinācijas sertifikātu izdošanai. Tomēr, lai šādus vakcinācijas sertifikātus varētu efektīvi izmantot saistībā ar pārrobežu ceļošanu Savienībā, tiem ir jābūt pilnībā sadarbspējīgiem, saderīgiem, drošiem un verificējamiem. Dalībvalstīm ir vajadzīga kopīga pieeja šādu vakcinācijas sertifikātu saturam, formātam, principiem, tehniskajiem standartiem un aizsardzības līmenim.

(7)

Pirms šīs regulas piemērošanas dienas vairākas dalībvalstis jau atbrīvoja vakcinētas personas no noteiktiem ceļošanas ierobežojumiem. Ja dalībvalstis akceptē vakcinācijas apliecinājumu nolūkā atbrīvot no ceļošanas ierobežojumiem, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ieviesti, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatību, piemēram, no prasības ievērot karantīnu vai pašizolāciju vai veikt testu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, tām būtu ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē vakcinācijas sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (4). Šāda akceptēšana būtu jāveic ar tādiem pašiem nosacījumiem, kas nozīmē, ka tad, ja, piemēram, dalībvalsts uzskata, ka pietiek ar vienu vakcīnas devu, tai tāds pats nosacījums būtu jāpiemēro arī tāda vakcinācijas sertifikāta turētājiem, kurā norādīta viena attiecīgās vakcīnas deva.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004 (5) paredzētajām saskaņotajām procedūrām nevajadzētu liegt to, ka dalībvalstis nolemj akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti attiecībā uz citām Covid-19 vakcīnām, kurām dalībvalsts kompetentā iestāde piešķīrusi tirdzniecības atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (6), vakcīnām, kuru izplatīšana ir atļauta uz laiku, ievērojot minētās direktīvas 5. panta 2. punktu, un vakcīnām, kurām ir pabeigta procedūra iekļaušanai PVO ārkārtas lietojuma sarakstā. Ja šādai Covid-19 vakcīnai pēc tam tiek piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 726/2004, pienākums ar tādiem pašiem nosacījumiem akceptēt vakcinācijas sertifikātus attiektos arī uz vakcinācijas sertifikātiem, ko attiecībā uz minēto Covid-19 vakcīnu izdevusi dalībvalsts, neatkarīgi no tā, vai vakcinācijas sertifikāti tika izdoti pirms vai pēc atļaujas piešķiršanas, izmantojot centralizēto procedūru. Regula (ES) 2021/953 nosaka sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru, lai atvieglotu tiesību uz brīvu pārvietošanos tiesību izmantošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Tā ir piemērojama Savienības pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir Savienības pilsoņu ģimenes locekļi.

(9)

Saskaņā ar 19., 20. un 21. pantu 1985. gada 14. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (7), trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem šie noteikumi attiecas, var brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā.

(10)

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (8) noteiktos kopīgos noteikumus par to, kā personas šķērso iekšējās robežas, un lai atvieglotu to trešo valstu valstspiederīgo ceļošanu dalībvalstu teritorijā, kuriem ir tiesības šādi ceļot, ar Regulu (ES) 2021/953 izveidotais sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvars būtu jāattiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri minētās regulas darbības jomā vēl nav ietverti, ar noteikumu, ka viņi likumīgi uzturas vai dzīvo kādas dalībvalsts teritorijā un viņiem ir tiesības ceļot uz citām dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(11)

Šīs regulas nolūks ir veicināt proporcionalitātes un nediskriminēšanas principa piemērošanu attiecībā uz ceļošanas ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, vienlaikus nodrošinot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmenī. Tā nebūtu jāsaprot kā tāda, kas atvieglo vai veicina brīvas pārvietošanās ierobežojumus vai citu pamattiesību ierobežojumu pieņemšanu sakarā ar Covid-19 pandēmiju. Turklāt jebkāda prasība verificēt ar Regulu (ES) 2021/953 izveidotos sertifikātus pati par sevi neattaisno robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējām robežām. Pārbaudes uz iekšējām robežām arī turpmāk vajadzētu izmantot vienīgi kā galēju risinājumu, ievērojot īpašus noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2016/399.

(12)

Tā kā šo regulu piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri jau likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstu teritorijā, tā nebūtu jāsaprot kā tāda, kas trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas ceļot uz kādu dalībvalsti, piešķir tiesības uz ES digitālo Covid sertifikātu no minētās dalībvalsts pirms ierašanās tās teritorijā. Dalībvalstīm nav pienākuma vakcinācijas sertifikātus izdot konsulātos.

(13)

Padome 2020. gada 30. jūnijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/912 (9) par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu. Šī regula neattiecas uz pagaidu ierobežojumiem nebūtiskiem ceļojumiem uz Savienību.

(14)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos valsts tiesību aktos.

(15)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (10); Tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Lai dalībvalstis saskaņā ar Regulā (ES) 2021/953 izklāstītajiem nosacījumiem varētu akceptēt Covid-19 sertifikātus, ko Īrija izdevusi trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo tās teritorijā, nolūkā atvieglot ceļošanu dalībvalstu teritorijā, Īrijai būtu minētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem jāizdod Covid-19 sertifikāti, kas atbilst ES digitālā Covid sertifikāta uzticamības satvara prasībām. Īrijai un pārējām dalībvalstīm būtu uz savstarpīguma pamata jāakceptē sertifikāti, kas izdoti trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(16)

Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(17)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (12) 1. panta C punktā.

(18)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (14) 3. pantu.

(19)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (15), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (16) 3. pantu.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atvieglot trešo valstu valstspiederīgo, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstu teritorijā, ceļošanu Covid-19 pandēmijas laikā, izveidojot satvaru sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai par personas Covid-19 vakcinācijas, testa rezultātu vai pārslimošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21)

Ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas steidzamību, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(22)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (17) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kas 2021. gada 31. martā sniedza kopīgu atzinumu (18),

(1)

Būtu jānodrošina, ka informācija, kas kompetentajām iestādēm jāpublicē savās tīmekļa vietnēs par piemērojamajiem valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri reglamentē alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) tirdzniecības prasības, ir salīdzināma. Tāpēc kompetentajām iestādēm šādas informācijas publicēšanai būtu jāizmanto veidnes.

(2)

Piemērojamo valsts normatīvo un administratīvo aktu, kas reglamentē AIF un PVKIU tirdzniecības prasības, kopsavilkumiem vajadzētu būt viegli pieejamiem. Tāpēc kompetentajām iestādēm šie kopsavilkumi būtu jāpublicē tajā pašā tīmekļa lapā, kur publicēti šie piemērojamie valsts normatīvie un administratīvie akti. Šādiem kopsavilkumiem vajadzētu būt skaidriem, kodolīgiem un viegli saprotamiem.

(3)

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), Eiropas riska kapitāla fondu (EuVECA) pārvaldniekiem, Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu (EuSEF) pārvaldniekiem un PVKIU pārvaldības sabiedrībām būtu jāspēj iepriekš novērtēt pārrobežu darbību kopējās izmaksas katrā dalībvalstī. Lai nodrošinātu, ka maksas un nodevas, ko kompetentās iestādes iekasē par savu pienākumu veikšanu saistībā ar šādām pārrobežu darbībām, ir salīdzināmas, minētās maksas un nodevas vai elementi, kuri ir svarīgi to aprēķināšanai, būtu jānorāda tabulas veidā.

(4)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) vajadzētu spēt pārbaudīt, vai tā ir saņēmusi visu informāciju par valstu noteikumiem, kas reglamentē AIF un PVKIU tirdzniecības prasības, un par to kopsavilkumiem, kā arī par maksām un nodevām, kuras iekasē saistībā ar AIFP, EuVECA pārvaldnieku, EuSEF pārvaldnieku un PVKIU pārvaldības sabiedrību pārrobežu darbībām. EVTI būtu arī jāspēj pārbaudīt, vai minētā informācija ir pilnīga un aktuāla. Tāpēc kompetentajām iestādēm, kad tās paziņo EVTI par hipersaitēm uz tīmekļa vietnēm, kurās šī informācija ir atrodama, būtu jāizmanto standartizētas veidlapas.

(5)

Gan EVTI, gan kompetentajām iestādēm būtu jāizraugās vienots kontaktpunkts informācijas nosūtīšanai un saņemšanai par hipersaitēm uz to tīmekļa vietnēm, kur ir publicēta informācija par valsts noteikumiem, kas reglamentē AIF un PVKIU tirdzniecības prasības.

(6)

Regulas (ES) 2019/1156 12. panta 1. punktā ir noteikts, ka EVTI līdz 2022. gada 2. februārim savā tīmekļa vietnē ir jāpublicē centrāla datubāze ar visiem AIF un PVKIU, kurus tirgo dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, un to AIFP, EuSEF pārvaldniekiem, EuVECA pārvaldniekiem un PVKIU pārvaldības sabiedrībām. Kompetento iestāžu sniegtā informācija minētajā centrālajā datubāzē ir jāievada ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām, kas beidzas 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī. Tāpēc jebkādas prasības kompetentajām iestādēm šādu informāciju sniegt centrālajai datubāzei būtu jāsāk piemērot no 2022. gada 2. februāra.

(7)

Lai Regulas (ES) 2019/1156 13. panta 2. punktā minētais paziņojumu portāls darbotos raiti, tehniskajiem risinājumiem ir jāiekļauj iespēja paziņojumu portālā augšupielādēt pievienotos datus. EVTI būtu jānodrošina paziņojumu portālā iekļautās informācijas pilnīgums, integritāte un konfidencialitāte.

(8)

Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo ar tiem tiek noteiktas standartizētas veidlapas, veidnes un procedūras ar AIF un PVKIU pārrobežu izplatīšanu saistītas informācijas paziņošanai EVTI un šādas informācijas publicēšanai kompetento iestāžu tīmekļa vietnēs. Lai nodrošinātu saskaņotību standartizēto veidlapu izstrādē, un tā kā šīs regulas noteikumi ir būtiski savstarpēji saistīti, minētos noteikumus ir lietderīgi iekļaut vienā regulā.

(9)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EVTI.

(10)

EVTI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas tehnisko standartu projekta noteikumiem, kas ir šīs regulas pamatā, izanalizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi ieteikumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu, Tā kā būtu bijis ārkārtīgi nesamērīgi censties apzināt ieinteresēto personu viedokli par noteikumiem, kas skar vienīgi EVTI un kompetentās iestādes, EVTI nav apspriedusies par šādiem elementiem: īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizētas standarta veidlapas, veidnes un procedūras, kas paredzētas valstu kompetentajām iestādēm informācijas paziņošanai par valstu noteikumiem, kuri reglamentē tirdzniecības prasības, un par regulatīvajām maksām un nodevām, kas saistītas ar AIFP, EuVECA pārvaldnieku, EuSEF pārvaldnieku un PVKIU pārvaldības sabiedrību pārrobežu darbībām; īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizēta kompetento iestāžu paziņojamā informācija, kā arī veidnes, veidlapas un procedūras, kuras paredzētas kompetentajām iestādēm informācijas paziņošanai EVTI nolūkā izveidot un uzturēt centrālo datubāzi par AIF un PVKIU pārrobežu izplatīšanu; paziņojumu portāla funkcionēšanai nepieciešamajiem tehniskajiem risinājumiem.

(11)

Datums, no kura sāk piemērot šīs regulas noteikumus par tirdzniecības prasības reglamentējošo valsts noteikumu publicēšanu, būtu jāsaskaņo ar Regulas (ES) 2019/1156 4. un 5. panta, kuri attiecas uz minēto pienākumu, piemērošanas datumu. Datums, no kura sāk piemērot šīs regulas noteikumus par informāciju, kas jāpaziņo EVTI centrālās datubāzes izveides un uzturēšanas nolūkā, būtu jāsaskaņo ar Regulas (ES) 2019/1156 12. panta 1. punktā, kas attiecas uz minēto pienākumu, noteikto datumu,

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, nepieciešams pieņemt noteikumus par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji pamatojas uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/904 13. panta 1. punkta d) apakšpunktu dalībvalstīm Komisijas noteiktajā formātā jāpaziņo dati par tirgū laistiem plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un par dalībvalstī savāktiem par atkritumiem kļuvušiem zvejas rīkiem.

(2)

Direktīvas (ES) 2019/904 13. panta 2. punktā noteikts, ka kopā ar dalībvalstu paziņotajiem datiem un informāciju ir jāiesniedz kvalitātes pārbaudes ziņojums. Kvalitātes pārbaudes ziņojuma formātam būtu jānodrošina, ka pēc paziņotās informācijas un datiem iespējams pietiekami verificēt šīs informācijas un datu pareizību, ticamību un salīdzināmību starp dalībvalstīm.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/904 13. panta 1. punktu dalībvalstīm dati un informācija būtu Komisijai elektroniski jāpaziņo 18 mēnešos no tā pārskata gada beigām, par kuru tie tika savākti.

(4)

Lai dalībvalstis varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/904 un lai nodrošinātu paziņoto datu pareizību un salīdzināmību, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/904 13. panta 4. punktu ir jānosaka formāts, kādā ziņojami dati par tirgū laistiem plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un dalībvalstī savāktiem par atkritumiem kļuvušiem zvejas rīkiem.

(5)

Šā lēmuma pielikumā noteiktais formāts prasa tirgū laisto zvejas rīku un par atkritumiem kļuvušo zvejas rīku apjomu ziņojumā norādīt masas mērvienībās. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ziņošanu var veikt noteiktajā formātā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2) 39. panta pamata izveidotā Atkritumu direktīvu pielāgošanas zinātnes un tehnikas attīstībai un īstenošanas komiteja,