ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 206

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 11. jūnijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (pārstrādāta redakcija)

1

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

11.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/821

(2021. gada 20. maijs),

ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (pārstrādāta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības, efektivitātes un lietderīguma labad būtu jāpārstrādā.

(2)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, lai Savienība un tās dalībvalstis pilnībā ņemtu vērā visus attiecīgos apsvērumus divējāda lietojuma preču jomā. Attiecīgie apsvērumi ietver starptautiskās saistības un pienākumus, saistības saskaņā ar attiecīgajām sankcijām, valstu ārpolitikas un drošības politikas apsvērumus, arī tos, kuri iekļauti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (3), tostarp attiecībā uz cilvēktiesībām, un apsvērumus par paredzēto galalietojumu un novirzīšanas risku. Ar šo regulu Savienība apliecina savu apņēmību saglabāt stingras juridiskās prasības attiecībā uz divējāda lietojuma precēm, kā arī pastiprināt attiecīgās informācijas apmaiņu un palielināt pārredzamību. Attiecībā uz kibernovērošanas precēm dalībvalstu kompetentajām iestādēm jo īpaši būtu jāapsver risks, ka tās varētu tikt izmantotas saistībā ar iekšējām represijām vai cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību nopietnu pārkāpumu izdarīšanu.

(3)

Šīs regulas mērķis ir arī stiprināt norādījumus, kas attiecībā uz atbildīgu praksi sniedzami eksportētājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vienlaikus tomēr nevājinot tādu divējāda lietojuma preču eksportētāju vai citu saistītu nozaru vai akadēmiskās jomas pārstāvju konkurētspēju pasaulē, kuri ir rezidenti vai ir iedibinājušies dalībvalsī.

(4)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijā 1540 (2004), kas pieņemta 2004. gada 28. aprīlī, ir nolemts, ka visām valstīm ir jāpieņem un jāīsteno iedarbīgi pasākumi, lai izveidotu iekšzemes kontroli kodolieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšanas novēršanai, tostarp ieviešot atbilstīgu kontroli pār saistītiem materiāliem, iekārtām un tehnoloģijām. Kontrole ir vajadzīga arī saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, piemēram, Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (“Ķīmisko ieroču konvencija” jeb “CWC”) un Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (“Bioloģisko un toksīnus saturošo ieroču konvencija” jeb “BTIK”), un saskaņā ar saistībām, par kurām panākta vienošanās daudzpusējos eksporta kontroles režīmos.

(5)

Tāpēc ir nepieciešama efektīva kopīga divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēma, lai nodrošinātu dalībvalstu un Savienības starptautisko saistību un pienākumu izpildi, jo īpaši attiecībā uz neizplatīšanu, mieru, drošību un stabilitāti reģionos un cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu.

(6)

ES 2003. gada 12. decembra Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai”) uzsvērta Savienības apņēmība panākt spēcīgu eksporta kontroli, kas tiktu koordinēta valstu un starptautiskā līmenī.

(7)

Eksportētāju, starpnieku, tehniskās palīdzības sniedzēju un citu attiecīgo ieinteresēto personu ieguldījums, lai īstenotu vispārējo tirdzniecības kontroles mērķi, ir ļoti svarīgs. Lai šīs personas varētu rīkoties saskaņā ar šo regulu, jāveic ar darījumiem, uz kuriem attiecas šī regula, saistītu risku novērtējums, kā to paredz iekšējās atbilstības programma (IAP) un kas īstenojams, veicot darījumu izvērtēšanas pasākumus, ko dēvē arī par pienācīgas rūpības principu. Šajā saistībā, izstrādājot un īstenojot IAP, ir jo īpaši jāņem vērā eksportētāju lielums un organizatoriskā struktūra.

(8)

Lai novērstu risku, ka personas, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu, varētu ļaunprātīgi izmantot konkrētas sarakstā neiekļautas kibernovērošanas preces, kas eksportētas no Savienības muitas teritorijas, ir lietderīgi veikt šādu preču eksporta kontroli. Saistītie riski jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad kibernovērošanas preces ir īpaši izstrādātas ar mērķi darīt iespējamu ielaušanos vai padziļinātu pakešu pārbaudi informācijas un telesakaru sistēmās, lai veiktu fizisku personu slepenu novērošanu, uzraugot, izgūstot, vācot vai analizējot minēto sistēmu datus, arī biometriskos datus. Preces, ko izmanto tikai komerciālos nolūkos, piemēram, rēķinu sagatavošanai, tirgvedībai, pakalpojumu kvalitātes, lietotāju gandarījuma vai tīkla drošības nodrošināšanai, parasti tiek uzskatītas par tādām, kas šādus riskus nerada.

(9)

Lai stiprinātu sarakstā neiekļautu kibernovērošanas preču eksporta kontroles efektivitāti, ir svarīgi vēl vairāk saskaņot visaptverošas kontroles piemērošanu minētajā jomā. Šajā nolūkā dalībvalstis ir apņēmušās atbalstīt šādu kontroli, apmainoties ar informāciju savā starpā un ar Komisiju, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģiju attīstību kibernovērošanas precēm, un modri uzraugot šādas kontroles piemērošanu, lai veicinātu apmaiņu Savienības līmenī.

(10)

Lai Savienība varētu ātri reaģēt uz pašreizējo tehnoloģiju būtiski ļaunprātīgu izmantošanu vai jauniem riskiem saistībā ar jauntehnoloģijām, būtu jāievieš mehānisms, kas dotu dalībvalstīm iespēju koordinēt savu reakciju jauna riska konstatēšanas gadījumā. Šāda koordinācija būtu jāpapildina ar iniciatīvām līdzvērtīgas kontroles ieviešanai daudzpusējā līmenī, lai reakcija uz konstatēto risku būtu plašāka.

(11)

Būtu jākontrolē arī divējāda lietojuma programmatūras un tehnoloģiju pārsūtīšana uz galamērķiem ārpus Savienības muitas teritorijas, kas notiek, izmantojot elektroniskos līdzekļus, faksu vai tālruni. Lai ierobežotu eksportētāju un dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvo slogu, noteiktiem pārsūtīšanas veidiem, piemēram, pārsūtīšanai uz mākoni, būtu jāparedz vispārējas vai visaptverošas licences vai saskaņota noteikumu interpretācija.

(12)

Ņemot vērā muitas dienestu svarīgo nozīmi eksporta kontroles izpildē, šajā regulā lietotajiem terminiem pēc iespējas būtu jāatbilst definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (4) (“Savienības Muitas kodekss”).

(13)

Divējāda lietojuma preču eksportā var būt iesaistītas dažādas personu kategorijas, tostarp fiziskas personas, piemēram, pakalpojumu sniedzēji, pētnieki, konsultanti un personas, kuras divējāda lietojuma preces nodod elektroniski. Ir ļoti svarīgi, lai visas šādas personas apzinātos riskus, kas saistīti ar paaugstināta riska preču eksportu un ar tām saistītas tehniskās palīdzības sniegšanu. Akadēmiskās un pētniecības iestādes jo īpaši saskaras ar konkrētām eksporta kontroles problēmām, kam par cēloni cita starpā ir to vispārējā apņēmība veicināt brīvu apmaiņu ar idejām, tas, ka to pētniecības darbs bieži ietver augstās tehnoloģijas, to organizatoriskā struktūra un to zinātnes apmaiņas starptautiskais raksturs. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāveicina akadēmiskās un pētniecības kopienas izpratne un jāsniedz tai pielāgoti norādījumi, kā risināt minētās konkrētās problēmas. Atbilstīgi daudzpusējiem eksporta kontroles režīmiem īstenojot kontroles, ciktāl iespējams, būtu jānodrošina vienota pieeja attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz kontroles atcelšanas piezīmēm, kas saistītas ar akadēmiskajām aprindām, proti, “fundamentāli zinātnes pētījumi” un “atklātībā pieejama informācija”.

(14)

Būtu jāpārskata termina “starpnieks” definīcija, lai tajā iekļautu juridiskās personas un personālsabiedrības, kas nav rezidenti vai nav iedibinājušies kādā no dalībvalstīm un kas sniedz starpniecības pakalpojumus no Savienības muitas teritorijas.

(15)

Lisabonas līgumā ir precizēts, ka tādas tehniskās palīdzības sniegšana, kas saistīta ar pārrobežu apriti, ietilpst Savienības kompetencē. Tāpēc ir lietderīgi ieviest tehniskās palīdzības definīciju un precizēt kontroli, kas piemērojama tās sniegšanai. Turklāt efektivitātes un konsekvences labad tehniskās palīdzības sniegšanas kontrole būtu jāsaskaņo.

(16)

Tāpat kā Regulā (EK) Nr. 428/2009, dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt iespējai noteiktos apstākļos aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja tām, balstoties uz izlūkdatiem vai citiem avotiem, ir pietiekams pamats aizdomām, ka preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas militāram galalietojumam valstī, uz kuru attiecas ieroču embargo, vai masu iznīcināšanas ieroču vai to piegādes līdzekļu izplatīšanai.

(17)

Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem un nodrošinātu konsekventu un efektīvu kontroles piemērošanu visā Savienības muitas teritorijā, attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo licencēšanas nosacījumi un prasības. Tādēļ ir nepieciešams arī skaidri noteikt dalībvalstu kompetentās iestādes visās kontroles situācijās. Par lēmumu pieņemšanu saistībā ar individuālajām, visaptverošajām vai valsts vispārējām eksporta atļaujām, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujām, divējāda lietojuma ārpussavienības preču tranzītu un atļaujām veikt IV pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumus Savienības muitas teritorijā atbildīgas ir valstu iestādes.

(18)

Lai palīdzētu panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus eksportētājiem un lai veicinātu efektīvu kontroles piemērošanu, būtu jāievieš iekšējās atbilstības programmas vadlīnijas. Šādās vadlīnijās būtu jāņem vērā eksportētāju un to meitasuzņēmumu atšķirības lieluma, resursu, darbības jomas un citu īpašību un apstākļu – piemēram, grupas iekšējās atbilstības nodrošināšanas struktūru un standartu – ziņā, tādējādi izvairoties no pieejas “viens modelis visiem” un palīdzot ikvienam eksportētājam rast pašam savus risinājumus, kā nodrošināt atbilstību un konkurētspēju. Eksportētājiem, kas izmanto visaptverošās eksporta atļaujas, būtu jāīsteno IAP, ja vien kompetentā iestāde neuzskata, ka tas ir nevajadzīgi citu apstākļu dēļ, ko tā ņēmusi vērā, apstrādājot eksportētāja iesniegto pieteikumu visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai.

(19)

Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un iestādēm, vienlaikus nodrošinot atbilstīga līmeņa kontroli attiecīgajām precēm, kas nosūtāmas uz attiecīgajiem galamērķiem, būtu jāievieš papildu Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var sniegt eksportētājiem norādījumus par vispārējo atļauju piemērošanu. Dalībvalstis arī var ieviest valsts vispārējās eksporta atļaujas zema riska eksportam, ja tās uzskata to par vajadzīgu. Lai licencēšanas nosacījumus pielāgotu nozares īpašajām vajadzībām, būtu jāievieš arī atļauja lieliem projektiem.

(20)

Komisijai, cieši apspriežoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, būtu jāizstrādā paraugprakses vadlīnijas un/vai ieteikumi, lai atbalstītu kontroles piemērošanu praksē. Sagatavojot vadlīnijas un/vai ieteikumus, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā MVU informācijas vajadzības.

(21)

Efektīvas eksporta kontroles režīma būtiski elementi ir kopēji divējāda lietojuma preču, galamērķu un vadlīniju saraksti.

(22)

Dalībvalstīm, kuras saskaņā ar šo regulu izveido valsts kontroles sarakstus, par šādiem sarakstiem būtu jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis arī par visiem lēmumiem atteikt atļauju eksportam, kuram, pamatojoties uz valsts kontroles sarakstu, ir vajadzīga atļauja.

(23)

Lai Savienība varētu ātri reaģēt uz apstākļu maiņu saistībā ar tā eksporta sensitivitātes novērtējumu, kuru veic saskaņā ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām, kā arī uz tehnoloģisko un komerciālo attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I, II un IV pielikuma grozīšanu. Lēmumiem atjaunināt eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējo sarakstu, kas izklāstīts I pielikumā, būtu jāatbilst dalībvalstu vai Savienības saistībām un pienākumiem, kurus tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko neizplatīšanas vienošanos un daudzpusēju eksporta kontroles režīmu dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus. Ja I pielikuma grozījums attiecas uz divējāda lietojuma precēm, kuras ir uzskaitītas arī II vai IV pielikumā, minētos pielikumus būtu attiecīgi jāgroza. Lēmumi atjaunināt II pielikuma A līdz H sadaļā noteiktos preču un galamērķu kopējos sarakstus būtu jāpieņem, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kuri izklāstīti šajā regulā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(24)

Komisijai ar deleģētajiem aktiem būtu jāpublicē I pielikuma atjauninājumi visās Savienības oficiālajās valodās.

(25)

Komisijai būtu jāpublicē un regulāri jāatjaunina dalībvalstīs spēkā esošo valsts kontroles sarakstu apkopojums visās Savienības oficiālajās valodās.

(26)

Valstu noteikumi un lēmumi, kas attiecas uz divējāda lietojuma preču eksportu, būtu jāpieņem saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/479 (6). Atbilstīgai informācijas apmaiņai un apspriedēm par valstu noteikumiem un lēmumiem būtu jānodrošina kontroles efektīva un konsekventa piemērošana visā Savienības muitas teritorijā.

(27)

Kopēja kontroles sistēma ir priekšnoteikums divējāda lietojuma preču brīvas aprites ieviešanai Savienības muitas teritorijā.

(28)

Saskaņā ar LESD 36. pantu un tajā noteiktajās robežās un saskaņā ar starptautiskajām saistībām, kuras tās uzņēmušās, dalībvalstis patur tiesības kontrolēt konkrētu divējāda lietojuma preču pārvadājumus Savienības muitas teritorijā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai valsts drošību. IV pielikumā izklāstītais saraksts ar precēm, kuru pārvadājumiem Savienības iekšienē piemēro kontroli, būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā pamatā esošo starptautisko saistību turpmākās izmaiņas, kā arī tehnoloģisko un komerciālo attīstību attiecībā uz pārvadājumu sensitivitātes novērtējumu. Lēmumi atjaunināt eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējo sarakstu, kas izklāstīts IV pielikumā, būtu jāpieņem, ņemot vērā LESD 36. pantu, proti, dalībvalstu sabiedriskās kārtības un valsts drošības intereses.

(29)

Dalībvalstis un Komisija 1998. gada 22. septembrī parakstīja papildprotokolus attiecīgajiem garantiju nolīgumiem starp dalībvalstīm, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, ar kuriem citu pasākumu starpā dalībvalstīm noteikts pienākums sniegt informāciju par konkrēta aprīkojuma un palīgkodolmateriālu pārvešanu. Kontrolei, ko piemēro pārvadājumiem Savienības iekšienē, būtu jāļauj Savienībai un tās dalībvalstīm izpildīt savus pienākumus saskaņā ar minētajiem nolīgumiem.

(30)

Lai panāktu vienotu un konsekventu kontroles īstenošanu visā Savienībā, ir lietderīgi paplašināt apspriežu un informācijas apmaiņas apjomu starp dalībvalstīm un Komisiju un ieviest instrumentus, ar ko tiktu atbalstīta visai Savienībai kopēja eksporta kontroles tīkla izveide, piemēram, elektroniskās licencēšanas procedūras, tehnisko ekspertu grupas un izpildes koordinācijas mehānismu. Ir īpaši būtiski nodrošināt, lai divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa un tehnisko ekspertu grupas attiecīgā gadījumā apspriestos ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula, arī ar rūpniecības nozari un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

(31)

Muitas dienesti dalās konkrētā informācijā ar pārējiem muitas dienestiem, izmantojot riska pārvaldības sistēmu saskaņā ar Savienības noteikumiem muitas jomā, tomēr ir lietderīgi arī nodrošināt ciešu sadarbību starp licencēšanas un muitas dienestiem.

(32)

Ir lietderīgi precizēt, ka, ciktāl tas skar personas datus, informācijas apstrādei un apmaiņai būtu jānotiek saskaņā ar tādiem piemērojamajiem noteikumiem par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2016/679 (7) un (ES) 2018/1725 (8).

(33)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas aizsardzību saskaņā ar jo īpaši Komisijas Lēmumiem (ES, Euratom) 2015/443 (9) un (ES, Euratom) 2015/444 (10) un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumu par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (11). Tas jo īpaši ietver pienākumu bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nepazemināt informācijas klasifikācijas līmeni vai neveikt tās deklasifikāciju. Iestādēm arī būtu atbilstoši jāapstrādā neklasificēta sensitīva informācija vai informācija, kura tiek sniegta konfidenciāli.

(34)

Būtiski efektīvas eksporta kontroles režīma elementi ir saziņa ar privāto sektoru, jo īpaši ar MVU, un pārredzamība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka vajadzības gadījumā arī turpmāk tiks izstrādātas vadlīnijas, lai palīdzētu piemērot šo regulu, un publicēts Savienības gada ziņojums par kontroles īstenošanu.

(35)

Savienības gada ziņojumā par kontroles īstenošanu būtu jāiekļauj attiecīga informācija par licencēšanu un kontroles izpildi saskaņā ar šo regulu, pienācīgu uzmanību pievēršot vajadzībai nodrošināt konkrētu datu konfidencialitātes aizsardzību, jo īpaši, ja licencēšanas datu publicēšana varētu ietekmēt valsts drošības apsvērumus, ko paudušas dalībvalstis, vai apdraudēt komerciālās informācijas konfidencialitāti un dot iespēju ārpussavienības piegādātājiem vājināt dalībvalstu pieņemtos ierobežojošos licencēšanas lēmumus.

(36)

Lai nodrošinātu šīs regulas pienācīgu piemērošanu, visām dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas kompetentajām iestādēm piešķir attiecīgas pilnvaras.

(37)

Saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai visām dalībvalstīm būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi. Ir lietderīgi arī ieviest noteikumus, lai atbalstītu kontroles efektīvu izpildi, cita starpā ar izpildes koordinācijas mehānismu.

(38)

Ar Savienības Muitas kodeksu cita starpā ir paredzēti noteikumi par preču eksportu un reeksportu. Šī regula nekādi neierobežo pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu un tā īstenošanas noteikumiem.

(39)

Eksporta kontrole veicina starptautisko drošību un ietekmē tirdzniecību ar trešām valstīm. Tāpēc ir lietderīgi izvērst dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē un uzlabotu starptautisko drošību. Konkrētāk, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpalielina savs ieguldījums daudzpusēju eksporta kontroles režīmu darbībās. Dalībvalstīm un Komisijai arī būtu jāatbalsta minētie režīmi, izstrādājot stingru eksporta kontroli kā vispārēju pamatu un modeli starptautiskai paraugpraksei un kā svarīgu instrumentu miera un stabilitātes nodrošināšanai starptautiskā mērogā. Ja visas dalībvalstis konstatē jaunu risku kibernovērošanas jomā, būtu jāsniedz ieguldījums, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus daudzpusējā līmenī.

(40)

Šo regulu piemēro, neskarot Komisijas 2015. gada 15. septembra Deleģēto lēmumu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1104/2011/ES (12), ar ko nosaka īpašus noteikumus eksporta kontrolei attiecībā uz precēm publiskam regulētam pakalpojumam saskaņā ar Galileo programmu.

(41)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Ar šo regulu nosaka Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei.

2. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“divējāda lietojuma preces” ir preces, arī programmatūra un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem un pie kurām pieder preces, ko var izmantot kodolieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču vai to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, tostarp visas preces, ko var izmantot gan ar sprādzienierīcēm nesaistītiem mērķiem, gan kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanā;

2)

“eksports” ir:

a)

eksporta procedūra Savienības Muitas kodeksa 269. panta nozīmē;

b)

reeksports Savienības Muitas kodeksa 270. panta nozīmē; reeksports notiek arī tad, ja, veicot tranzītu caur Savienības muitas teritoriju saskaņā ar šā panta 11. punktu, ir jāiesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarācija, jo mainījies preču galamērķis;

c)

izvešanas pārstrādei procedūra Savienības Muitas kodeksa 259. panta nozīmē vai

d)

programmatūras vai tehnoloģiju pārsūtīšana uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp faksu, tālruni, elektronisko pastu vai jebkurus citus elektroniskos līdzekļus; tas ietver šādas programmatūras un tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanu elektroniskā veidā fiziskām vai juridiskām personām vai personālsabiedrībām ārpus Savienības muitas teritorijas; tas ietver arī tehnoloģiju nodošanu mutvārdu formā gadījumā, ja tehnoloģija tiek aprakstīta, izmantojot balss pārraidīšanas līdzekli;

3)

“eksportētājs” ir:

a)

jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kurai eksporta deklarācijas vai reeksporta deklarācijas, vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas pieņemšanas brīdī ir līgums ar saņēmēju trešā valstī un kurai ir pilnvaras izsūtīt preces no Savienības muitas teritorijas; ja nav noslēgts eksporta līgums vai līguma turētājs nerīkojas savā vārdā, eksportētājs ir persona, kurai ir pilnvaras izsūtīt preces no Savienības muitas teritorijas;

b)

jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kura pieņem lēmumu pārsūtīt programmatūru vai tehnoloģiju, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp faksu, tālruni, elektronisko pastu, vai jebkurus citus elektroniskos līdzekļus, uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas vai šādu programmatūru vai tehnoloģiju darīt pieejamu elektroniskā veidā fiziskām vai juridiskām personām vai personālsabiedrībām ārpus Savienības muitas teritorijas.

Ja saskaņā ar līgumu, uz kura pamata veic eksportu, tiesības rīkoties ar divējāda lietojuma preci ir personai, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies ārpus Savienības muitas teritorijas, eksportētājs ir līgumslēdzēja puse, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies Savienības muitas teritorijā;

c)

ja a) vai b)apakšpunkts nav piemērojams, jebkura fiziska persona, kura pārvieto eksportējamās divējāda lietojuma preces, ja šīs divējāda lietojuma preces ir tās personīgajā bagāžā, Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/2446 (13) 1. panta 19. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

4)

“eksporta deklarācija” ir akts, ar ko jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība noteiktā veidā un kārtībā pauž vēlmi piemērot eksporta procedūru 1. punktā norādītajām divējāda lietojuma precēm;

5)

“reeksporta deklarācija” ir akts Savienības Muitas kodeksa 5. panta 13. punkta nozīmē;

6)

“izvešanas kopsavilkuma deklarācija” ir akts Savienības Muitas kodeksa 5. panta 10. punkta nozīmē;

7)

“starpniecības pakalpojumi” ir:

a)

darījumu apspriešana vai organizēšana, lai veiktu divējāda lietojuma preču iegādi, pārdošanu vai piegādi no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti; vai

b)

divējāda lietojuma preču, kas atrodas trešās valstīs, pārdošana vai pirkšana, lai tās pārvestu uz citu trešo valsti;

Šajā regulā tikai papildpakalpojumu sniegšana vien nav ietverta šajā definīcijā. Papildpakalpojumi ir transports, finanšu pakalpojumi, apdrošināšana, pārapdrošināšana vai vispārēji reklāmas un noieta veicināšanas pasākumi;

8)

“starpnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kas sniedz starpniecības pakalpojumus no Savienības muitas teritorijas trešās valsts teritorijā;

9)

“tehniskā palīdzība” ir jebkāds tehnisks atbalsts saistībā ar remontu, projektēšanu, ražošanu, montāžu, testēšanu, uzturēšanu (apkopi) vai jebkādu citu tehnisku pakalpojumu, un tā var izpausties kā instrukcijas, konsultācijas, apmācība, praktisko zināšanu vai iemaņu nodošana vai konsultatīvie pakalpojumi, arī ar elektroniskiem līdzekļiem, kā arī pa tālruni vai ar citādiem mutiskas palīdzības veidiem;

10)

“tehniskās palīdzības sniedzējs” ir:

a)

jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kas sniedz tehnisko palīdzību no Savienības muitas teritorijas trešās valsts teritorijā;

b)

jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies Savienības dalībvalstī un kas sniedz tehnisko palīdzību trešās valsts teritorijā; vai

c)

jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies Savienības dalībvalstī un kas sniedz tehnisko palīdzību trešās valsts rezidentam, kas pagaidu kārtā atrodas Savienības muitas teritorijā;

11)

“tranzīts” ir ārpussavienības divējāda lietojuma preču transportēšana, tās ievedot Savienības muitas teritorijā un vedot caur šo teritoriju, ar galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas, un šīs preces:

a)

tikai šķērso Savienības muitas teritoriju un tām tiek piemērota ārējā tranzīta procedūra saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 226. pantu;

b)

tiek pārvadātas brīvajā zonā vai tieši reeksportētas no brīvās zonas;

c)

atrodas pagaidu uzglabāšanā un tiek tieši reeksportētas no pagaidu uzglabāšanas vietas; vai

d)

Savienības muitas teritorijā ir ievestas ar to pašu kuģi vai gaisa kuģi, kurš tās neizkraujot izvedīs no šīs teritorijas;

12)

“individuālā eksporta atļauja” ir atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz vienu galalietotāju vai saņēmēju trešā valstī un kas attiecas uz vienu vai vairākām divējāda lietojuma precēm;

13)

“visaptverošā eksporta atļauja” ir atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam attiecībā uz vienu vai vairākiem konkrētiem galalietotājiem un/vai vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs;

14)

“atļauja lieliem projektiem” ir individuālā eksporta atļauja vai visaptverošā eksporta atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam attiecībā uz vienu vai vairākiem konkrētiem galalietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs konkrēta liela mēroga projekta mērķim;

15)

“Savienības vispārējā eksporta atļauja” ir eksporta atļauja eksportam uz konkrētām galamērķa valstīm, kas ir pieejama visiem eksportētājiem, kuri ievēro II pielikuma A līdz H sadaļā minētos nosacījumus un prasības;

16)

“valsts vispārējā eksporta atļauja” ir eksporta atļauja, kas definēta valsts tiesību aktos saskaņā ar 12. panta 6. punktu un III pielikuma C sadaļu;

17)

“Savienības muitas teritorija” ir Savienības muitas teritorija Savienības Muitas kodeksa 4. panta nozīmē;

18)

“ārpussavienības divējāda lietojuma preces” ir preces, kurām ir ārpussavienības preču statuss Savienības Muitas kodeksa 5. panta 24. punkta nozīmē;

19)

“ieroču embargo” ir ieroču embargo, kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju vai ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) lēmumu, vai ieroču embargo, kas noteikts ar ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;

20)

“kibernovērošanas preces” ir divējāda lietojuma preces, kas īpaši izstrādātas, lai darītu iespējamu fizisku personu slepenu novērošanu, uzraugot, izgūstot, vācot vai analizējot informācijas un telesakaru sistēmu datus;

21)

“iekšējā atbilstības programma” jeb “IAP” ir pastāvīgi efektīvi, piemēroti un samērīgi politikas pasākumi un procedūras, ko eksportētāji pieņēmuši, lai veicinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem un tādu atļauju noteikumiem, kuras īstenotas saskaņā ar šo regulu, cita starpā pienācīgas rūpības pasākumi, ar ko novērtē ar preču eksportēšanu galalietotājiem un preču galalietojumiem saistītos riskus;

22)

“pēc būtības identisks darījums” ir darījums ar precēm, kuru parametri vai tehniskās īpašības ir pēc būtības identiskas kā citā darījumā, un ar to pašu galalietotāju vai saņēmēju kā citā darījumā.

II NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

3. pants

1.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču eksportam ir vajadzīga atļauja.

2.   Saskaņā ar 4., 5., 9. vai 10. pantu atļauja var būt vajadzīga arī konkrētu I pielikumā neuzskaitītu divējāda lietojuma preču eksportam uz visiem vai dažiem konkrētiem galamērķiem.

4. pants

1.   Šīs regulas I pielikumā neuzskaitītu divējāda lietojuma preču eksportam ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde eksportētāju ir informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas:

a)

lietošanai saistībā ar ķīmisko vai bioloģisko ieroču vai kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču projektēšanu, ražošanu, apstrādi, ekspluatāciju, uzturēšanu (apkopi), glabāšanu, atklāšanu, identificēšanu vai izplatīšanu vai tādu raķešu projektēšanu, ražošanu, uzturēšanu (apkopi) vai glabāšanu, kuras šādus ieročus var transportēt;

b)

militāriem galalietojumiem, ja uz pircēju valsti vai galamērķa valsti attiecas ieroču embargo; šājā punktā “militārais galalietojums” ir:

i)

iestrādāšana tādā militārā precē, kas ir iekļauta dalībvalstu militāro preču sarakstos;

ii)

lietošana ražošanas, testēšanas vai analītiskajās iekārtās un to komponentos, lai projektētu, ražotu vai uzturētu (apkalpotu) militārās preces, kas ir iekļautas dalībvalstu militāro preču sarakstos, vai

iii)

nepabeigtu produktu gadījumā – izmantošana dalībvalstu militāro preču sarakstos iekļautu militāro preču ražošanā,

c)

lietošanai par tādas militārās preces daļu vai komponentu, kas ir iekļauta valsts militāro preču sarakstā un kas ir eksportēta no attiecīgās dalībvalsts teritorijas bez atļaujas vai pārkāpjot minētās dalībvalsts tiesību aktos paredzētas atļaujas noteikumus.

2.   Ja eksportētājs ir informēts par to, ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko eksportētājs gatavojas eksportēt, kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas jebkādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, eksportētājs to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz konkrēto preču eksportu ir jāattiecina prasība saņemt atļauju.

3.   Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko nosaka prasību saņemt atļauju I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

4.   Dalībvalsts, kas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu nosaka prasību saņemt atļauju, nekavējoties informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes un sniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo prasību saņemt atļauju, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām precēm un galalietotājiem, ja vien tā neuzskata, ka tas būtu nelietderīgi, ņemot vērā darījuma raksturu vai attiecīgās informācijas sensitivitāti.

5.   Dalībvalstis pienācīgi izskata informāciju, kas saņemta saskaņā ar 4. punktu, un informē par to savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes.

6.   Lai varētu izskatīt visus spēkā esošos dalībvalstu atteikumus, gadījumos, kas attiecas uz I pielikumā neminētām divējāda lietojuma precēm, piemēro 16. panta 1. un 2. punktu un 5. līdz 7. punktu.

7.   Visa informācijas apmaiņa, kas vajadzīga atbilstoši šim pantam, notiek saskaņā ar juridiskajām prasībām par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību. Šādu informācijas apmaiņu veic, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, tostarp 23. panta 6. punktā minēto sistēmu.

8.   Šī regula neskar dalībvalstu tiesības veikt valstu pasākumus saskaņā ar Regulas(ES) 2015/479 10. pantu.

5. pants

1.   Šīs regulas I pielikumā neminētu kibernovērošanas preču eksportam ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde ir informējusi eksportētāju par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas lietošanai saistībā ar iekšējām represijām un/vai cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību nopietnu pārkāpumu izdarīšanu.

2.   Ja eksportētājs pēc pienācīgā pārbaudē gūtiem secinājumiem ir informēts, ka I pielikumā neminētas kibernovērošanas preces, ko eksportētājs gatavojas eksportēt, kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas kādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, eksportētājs to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz konkrēto preču eksportu ir jāattiecina prasība saņemt atļauju. Komisija un Padome eksportētājiem dara pieejamas vadlīnijas, kā minēts 26. panta 1. punktā.

3.   Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko nosaka prasību saņemt atļauju I pielikumā neminētu kibernovērošanas preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka minētās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

4.   Dalībvalsts, kas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu nosaka prasību saņemt atļauju, nekavējoties informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes un sniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo prasību saņemt atļauju, jo īpaši attiecībā uz precēm un attiecīgajām struktūrām, ja vien tā neuzskata, ka tas būtu nelietderīgi, ņemot vērā darījuma raksturu vai attiecīgās informācijas sensitivitāti.

5.   Dalībvalstis pienācīgi izskata informāciju, kas saņemta saskaņā ar 4. punktu, un 30 darba dienu laikā to pārbauda, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos kritērijus. Tās informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var lūgt minētā 30 dienu termiņa pagarinājumu. Tomēr termiņa pagarinājums nepārsniedz 30 darba dienas.

6.   Ja visas dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai, ka būtu jānosaka prasība saņemt atļauju pēc būtības identiskiem darījumiem, Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē informāciju par kibernovērošanas precēm un attiecīgā gadījumā galamērķiem, uz kuriem attiecas prasība saņemt atļauju, kā minētajā nolūkā paziņojušas dalībvalstis.

7.   Dalībvalstis vismaz reizi gadā pārskata saskaņā ar 6. punktu publicēto informāciju, pamatojoties uz Komisijas sniegtu attiecīgu informāciju un analīzi. Ja visas dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai, ka būtu jāgroza vai jāatjaunina atļaujas prasības publikācija, Komisija nekavējoties attiecīgi groza vai atjaunina informāciju, kas saskaņā ar 6. punktu publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

8.   Lai varētu izskatīt visus spēkā esošos dalībvalstu atteikumus, gadījumos, kas attiecas uz I pielikumā neminētām kibernovērošanas precēm, piemēro 16. panta 1. un 2. punktu un 5. līdz 7. punktu.

9.   Visa informācijas apmaiņa, kas vajadzīga atbilstoši šim pantam, notiek saskaņā ar juridiskajām prasībām par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību. Šādu informācijas apmaiņu īsteno, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, tostarp 23. panta 6. punktā minēto sistēmu.

10.   Kontroles paplašināšanas nolūkā dalībvalstis apsver iespēju atbalstīt to, lai preces, par kurām publicēta informācija saskaņā ar šā panta 6. punktu, tiktu iekļautas attiecīgajos starptautiskajos kodolieroču neizplatīšanas režīmu vai eksporta kontroles vienošanos pasākumos. Komisija sniedz to attiecīgo datu analīzi, kuri savākti saskaņā ar 23. panta 2. punktu un 26. panta 2. punktu.

11.   Šī regula neskar dalībvalstu tiesības veikt valstu pasākumus saskaņā ar Regulas(ES) 2015/479 10. pantu.

6. pants

1.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitītu divējāda lietojuma preču starpniecības pakalpojumiem ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde ir starpnieku informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

2.   Ja starpnieks gatavojas sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar I pielikumā uzskaitītām divējāda lietojuma precēm un ir informēts par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, starpnieks to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz šādiem starpniecības pakalpojumiem ir jāattiecina prasība saņemt atļauju.

3.   Dalībvalsts var paplašināt 1. punkta piemērošanu, attiecinot to uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm.

4.   Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko izvirza prasību saņemt atļauju divējāda lietojuma preču starpniecības pakalpojumiem, ja starpniekam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minētajiem valstu pasākumiem piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.

7. pants

1.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kur konkrētās preces atrodas, var aizliegt I pielikumā uzskaitīto ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja šīs preces kopumā vai to daļas ir vai varētu būt paredzētas jebkuram no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

2.   Pirms lemt par to, vai aizliegt tranzītu, kompetentā iestāde var atsevišķos gadījumos noteikt prasību saņemt atļauju attiecībā uz konkrētu I pielikumā uzskaitītu divējāda lietojuma preču tranzītu, ja šīs preces kopumā vai to daļas ir vai varētu būt paredzētas jebkuram no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem. Ja tranzīts tiek veikts caur vairāku dalībvalstu teritoriju, šādu tranzītu caur attiecīgās valsts teritoriju var aizliegt katras tranzīta dalībvalsts kompetentā iestāde.

Kompetentā iestāde var izvirzīt prasību saņemt atļauju fiziskai vai juridiskai personai vai personālsabiedrībai, kurai ir līgums ar saņēmēju trešā valstī un pilnvaras nosūtīt preces, kas šķērso Savienības muitas teritoriju.

Ja fiziskā vai juridiskā persona vai personālsabiedrība nav rezidents vai nav iedibinājusies Savienības muitas teritorijā, kompetentā iestāde var izvirzīt prasību saņemt atļauju:

a)

deklarētājam Savienības Muitas kodeksa 5. panta 15. punkta nozīmē;

b)

pārvadātājam Savienības Muitas kodeksa 5. panta 40. punkta nozīmē vai

c)

fiziskai personai, kas tranzītā pārvieto divējāda lietojuma preces, ja attiecīgās divējāda lietojuma preces ir minētās personas personīgajā bagāžā.

3.   Dalībvalsts var paplašināt 1. punkta piemērošanu, attiecinot to uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm.

4.   Šā panta 3. punktā minētajiem valstu pasākumiem piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.

8. pants

1.   Lai sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar I pielikumā uzskaitītām divējāda lietojuma precēm, ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde ir tehniskās palīdzības sniedzēju informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

2.   Ja tehniskās palīdzības sniedzējs gatavojas sniegt tehnisko palīdzību saistībā ar I pielikumā uzskaitītām divējāda lietojuma precēm un ir informēts par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, tehniskās palīdzības sniedzējs to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz šādu tehnisko palīdzību ir jāattiecina prasība saņemt atļauju.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja tehniskā palīdzība:

a)

tiek sniegta tādas valsts teritorijā vai uz to, kura minēta II pielikuma A iedaļas 2. daļā, vai ja to sniedz II pielikuma A iedaļas 2. daļā minētas valsts rezidentam;

b)

izpaužas kā tādas informācijas nodošana, kas ir atklātībā pieejama informācija vai fundamentāli zinātnes pētījumi I pielikuma izklāstīto vispārīgo piezīmju par tehnoloģijām vai piezīmju par kodoltehnoloģijām nozīmē;

c)

ja to sniedz dalībvalsts iestādes vai aģentūras saistībā ar savu oficiāli noteikto pienākumu izpildi;

d)

tiek sniegta dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, pamatojoties uz tiem uzticētajiem uzdevumiem;

e)

tiek sniegta nolūkā, kas IV pielikumā minēts kā izņēmums attiecībā uz Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma (MTCR) tehnoloģiju precēm, vai

f)

ir obligāti nepieciešama tādu preču uzstādīšanai (instalēšanai), ekspluatācijai, uzturēšanai/apkopei (pārbaudēm) vai remontam, attiecībā uz kurām ir izsniegta eksporta atļauja.

4.   Dalībvalsts var paplašināt 1. punkta piemērošanu, attiecinot to uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm.

5.   Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko izvirza prasību saņemt atļauju tehniskās palīdzības sniegšanai, ja tehniskās palīdzības sniedzējam, kurš gatavojas sniegt tehnisko palīdzību saistībā ar divējāda lietojuma precēm, ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

6.   Šā panta 4. un 5. punktā minētajiem valstu pasākumiem piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.

9. pants

1.   Dalībvalsts, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, tostarp terorisma aktu novēršanas nolūkā, var aizliegt I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportu vai izvirzīt prasību saņemt eksporta atļauju.

2.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par visiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, precīzi norādot šādu pasākumu pieņemšanas iemeslus. Ja šāds pasākums ir valsts kontroles saraksta izveide, dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo arī kontrolējamo preču aprakstu.

3.   Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkādiem grozījumiem attiecībā uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, tostarp par jebkādiem savu valsts kontroles sarakstu grozījumiem.

4.   Informāciju par pasākumiem, par kuriem paziņots saskaņā ar 2. un 3. punktu, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Komisija nekavējoties un visās Savienības oficiālajās valodās atsevišķi publicē dalībvalstīs spēkā esošo valstu kontroles sarakstu apkopojumu. Komisija, līdzko saņem dalībvalsts paziņojumu par tās valsts kontroles saraksta grozījumiem, nekavējoties un visās Savienības oficiālajās valodās publicē dalībvalstīs spēkā esošo valsts kontroles sarakstu apkopojuma atjauninājumu.

10. pants

1.   Šīs regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam ir vajadzīga atļauja, ja cita dalībvalsts izvirza prasību saņemt atļauju šo preču eksportam, pamatojoties uz valsts kontroles sarakstu, ko minētā dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 9. pantu un Komisija publicējusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, un ja kompetentā iestāde ir informējusi eksportētāju, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas lietojumiem, kas rada bažas saistībā ar sabiedrisko drošību, tostarp terorisma aktu novēršanu, vai cilvēktiesību apsvērumiem.

2.   Dalībvalsts, kas atsakās izsniegt atļauju, kura pieprasīta saskaņā ar 1. punktu, par šādu lēmumu informē arī Komisiju un pārējās dalībvalstis.

3.   Dalībvalsts, kas atbilstoši šā panta 1. punktam izvirza prasību saņemt atļauju I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, nekavējoties informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes par prasību saņemt atļauju un attiecīgā gadījumā sniedz vajadzīgo informāciju pārējām dalībvalstīm un Komisijai, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām precēm un galalietotājiem. Pārējās dalībvalstis pienācīgi izskata minēto informāciju un informē par to savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes.

11. pants

1.   Šīs regulas IV pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē ir vajadzīga atļauja. Uz IV pielikuma 2. daļā uzskaitītajām divējāda lietojuma precēm neattiecas vispārējā atļauja.

2.   Dalībvalsts var noteikt prasību saņemt atļauju citu divējāda lietojuma preču eksportam no savas teritorijas uz citu dalībvalsti gadījumos, kad pārvadājuma laikā:

a)

ekonomikas dalībnieks vai kompetentā iestāde zina, ka attiecīgo preču galamērķis ir ārpus Savienības muitas teritorijas;

b)

saskaņā ar 3., 4., 5., 9. vai 10. pantu šādu preču eksportam uz attiecīgo galamērķi ir jāsaņem atļauja dalībvalstī, no kuras preces jāpārved, bet šāds eksports tieši no tās teritorijas nav atļauts ar vispārējo vai visaptverošo atļauju, un

c)

dalībvalstī, uz kuru preces jāpārved, nav jāveic pārstrāde vai apstrāde, kā noteikts Savienības Muitas kodeksa 60. panta 2. punktā.

3.   Uz pārvadājuma atļauju, kas minēta 1. un 2. punktā, piesakās tajā dalībvalstī, no kuras attiecīgās divējāda lietojuma preces paredzēts pārvest.

4.   Gadījumos, kad divējāda lietojuma preču turpmākajam eksportam 14. pantā noteiktajās konsultāciju procedūrās jau saņemta atļauja no dalībvalsts, no kuras preces paredzēts pārvest, pārvadājuma atļauju ekonomikas dalībniekam izsniedz nekavējoties, ja vien apstākļi nav būtiski mainījušies.

5.   Dalībvalsts, kas pieņem tiesību aktus, ar kuriem noteikta prasība saņemt atļauju, kā minēts 2. punktā, par veiktajiem pasākumiem nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

6.   Saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņemto pasākumu īstenošana neietver pārbaudi uz iekšējām robežām Savienības muitas teritorijā, bet tikai kontroli, ko nediskriminējošā veidā Savienības muitas teritorijā veic kā parasto kontroles procedūru daļu.

7.   Saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņemtu pasākumu īstenošana nedrīkst izraisīt situāciju, kurā preču pārvešanai no vienas dalībvalsts uz citu piemēro ierobežojošākus nosacījumus nekā to pašu preču eksportam uz trešām valstīm.

8.   Dalībvalsts savos tiesību aktos var noteikt, ka, Savienības iekšienē pārvedot no attiecīgās dalībvalsts preces, kas uzskaitītas I pielikuma 5. kategorijas 2. daļā, bet nav minētas IV pielikumā, par šīm precēm ir jāsniedz papildu informācija minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

9.   Attiecīgajos komercdokumentos, kas saistīti ar I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē, skaidri norāda, ka gadījumā, ja šīs preces eksportē no Savienības muitas teritorijas, uz tām attiecas kontroles pasākumi. Šādi dokumenti jo īpaši ietver visus pārdošanas līgumus, pasūtījuma apstiprinājumus, rēķinus vai pavadzīmes.

III NODAĻA

EKSPORTA ATĻAUJA UN STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU UN TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS ATĻAUJA

12. pants

1.   Saskaņā ar šo regulu var tikt izsniegtas vai tiek ieviestas šādu veidu eksporta atļaujas:

a)

individuālā eksporta atļauja;

b)

visaptverošā eksporta atļauja;

c)

valsts vispārējā eksporta atļauja;

d)

Savienības vispārējā eksporta atļauja konkrētu preču eksportam uz konkrētiem galamērķiem saskaņā ar īpašiem izmantošanas nosacījumiem un prasībām, kas izklāstītas II pielikuma A līdz H sadaļā.

Atļaujas, kas ir izsniegta vai ieviestas saskaņā ar šo regulu, ir derīgas visā Savienības muitas teritorijā.

2.   Individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai ir iedibinājies.

Neskarot 2. panta 3. punktu, ja eksportētājs nav rezidents vai nav iedibinājies Savienības muitas teritorijā, individuālo eksporta atļauju saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas divējāda lietojuma preces.

Visas individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas, kad vien iespējams, izsniedz, izmantojot elektroniskos līdzekļus, uz veidlapām, kurās ir vismaz visi elementi un tādā secībā, kā paredzēts III pielikuma A sadaļā izklāstītajos paraugos.

3.   Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas līdz diviem gadiem, ja vien kompetentā iestāde nenolemj citādi.

Atļaujas lieliem projektiem ir derīgas uz termiņu, ko nosaka kompetentā iestāde, bet ne ilgāk kā četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos, ko nosaka projekta īstenošanas ilgums.

4.   Eksportētāji kompetentajai iestādei sniedz visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga pieteikumiem individuālo un visaptverošo eksporta atļauju saņemšanai, tā, lai nodrošinātu pilnīgu informāciju, jo īpaši par eksportētās preces galalietotāju, galamērķa valsti un galalietojumu.

Lai saņemtu individuālās eksporta atļaujas, jāiesniedz deklarācija par galalietojumu. Kompetentā iestāde noteiktus pieteikumus var atbrīvot no pienākuma sniegt deklarāciju par galalietojumu. Lai saņemtu visaptverošās eksporta atļaujas, attiecīgā gadījumā var būt jāiesniedz deklarācija par galalietojumu.

Eksportētāji, kas izmanto visaptverošās eksporta atļaujas, īsteno IAP, ja vien kompetentā iestāde neuzskata, ka tas ir nevajadzīgi, pamatojoties uz citu informāciju, ko tā ņēmusi vērā, apstrādājot eksportētāja iesniegto pieteikumu visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai.

Ziņošanas un IAP prasības saistībā ar visaptverošo eksporta atļauju izmantošanu nosaka dalībvalstis.

Pēc eksportētāju pieprasījuma tās visaptverošās eksporta atļaujas, kurās noteikti kvantitatīvi ierobežojumi, sadala daļās.

5.   Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai termiņā, ko nosaka atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei.

6.   Valstu vispārējās eksporta atļaujas:

a)

neattiecas uz II pielikuma I sadaļā uzskaitītajām precēm;

b)

nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi; tās var izmantot visi eksportētāji, kas ir rezidenti vai ir iedibinājušies dalībvalstī, kura izsniedz minētās atļaujas, ja tie atbilst prasībām, kas izklāstītas šajā regulā un papildinošajos valsts tiesību aktos; tās izsniedz saskaņā ar norādēm, kas izklāstītas III pielikuma C sadaļā;

c)

neizmanto, ja kompetentā iestāde ir eksportētāju informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, vai ja eksportētājs ir informēts, ka šīs preces ir paredzētas šādiem lietojumiem.

Valstu vispārējās eksporta atļaujas var attiekties arī uz precēm un galamērķiem, kas uzskaitīti II pielikuma A līdz H sadaļā

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par ikvienu valsts vispārējo eksporta atļauju, kas izsniegta vai grozīta. Komisija šādus paziņojumus publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

7.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai ir iedibinājies, var aizliegt eksportētājam izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja ir pamatotas aizdomas par eksportētāja spēju ievērot šādas atļaujas nosacījumus vai eksporta kontroles tiesību aktu noteikumus.

Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par eksportētājiem, kuriem aizliegts izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja vien tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai ir iedibinājies, nekonstatē, ka eksportētājs nemēģinās eksportēt divējāda lietojuma preces caur citas dalībvalsts teritoriju. Informācijas apmaiņu veic, izmantojot 23. panta 6. punktā minēto elektronisko sistēmu.

13. pants

1.   Atļauju sniegt starpniecības pakalpojumus un tehnisko palīdzību saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai ir iedibinājies. Ja starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs nav rezidents vai nav iedibinājies Savienības muitas teritorijā, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras tiks sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība.

2.   Starpniecības pakalpojumu sniegšanas atļaujas piešķir noteiktam daudzumam konkrētu preču un tajās skaidri norāda šo preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, galalietotāju un precīzu galalietotāja atrašanās vietu.

Tehniskās palīdzības atļaujās skaidri norāda galalietotāju un precīzu galalietotāja atrašanās vietu.

Atļaujas ir derīgas visā Savienības muitas teritorijā.

3.   Starpnieki un tehniskās palīdzības sniedzēji kompetentajai iestādei sniedz visu attiecīgo informāciju, kas ir vajadzīga pieteikumam atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo regulu, jo īpaši – sīku informāciju par divējāda lietojuma preču atrašanās vietu, skaidru preču aprakstu un norādi par attiecīgo daudzumu, ziņas par darījumā iesaistītajām trešajām personām, galamērķa valsti, galalietotāju minētajā valstī un precīzu tā atrašanās vietu.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļauju saņemšanai termiņā, ko nosaka saskaņā ar valstu tiesību aktiem vai praksi.

5.   Visas starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas izsniedz, kad vien iespējams, izmantojot elektroniskos līdzekļus un uz veidlapām, kurās ir vismaz visi elementi un tādā secībā, kā paredzēts III pielikuma B sadaļā izklāstītajos paraugos.

14. pants

1.   Iesniedzot pieteikumu divējāda lietojuma preču eksportam uz II pielikuma A sadaļas 2. daļā neminētiem galamērķiem vai IV pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču eksportam uz jebkuru galamērķi, ja šīs preces atrodas vai atradīsies vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, nevis dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums, šis fakts jānorāda pieteikumā. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai, nekavējoties apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un sniedz tām attiecīgu informāciju. Minēto apspriešanos var veikt, izmantojot 23. panta 6. punktā minēto elektronisko sistēmu. Attiecīgās dalībvalstis 10 darba dienu laikā dara zināmus jebkādus iebildumus, kādi tām varētu būt pret šādu atļauju piešķiršanu, un dalībvalstij, kurā iesniegts pieteikums eksporta atļaujas saņemšanai, tie ir saistoši.

Ja 10 darba dienu laikā iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka attiecīgajām dalībvalstīm iebildumu nav.

Izņēmuma gadījumos dalībvalstis, ar kurām apspriežas, var lūgt pagarināt minēto 10 dienu termiņu. Tomēr termiņa pagarinājums nepārsniedz 30 darba dienas.

2.   Ja eksports var skart dalībvalsts būtiskas drošības intereses, tā var lūgt citām dalībvalstīm eksporta atļauju nepiešķirt, bet gadījumos, kad eksporta atļauja jau ir piešķirta, lūgt to anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt. Šādu pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts ar pieprasījumu iesniegušo dalībvalsti nekavējoties sāk nesaistoša rakstura konsultācijas, kas jāpabeidz 10 darba dienu laikā. Ja pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts nolemj piešķirt atļauju, attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot 23. panta 6. punktā minēto elektronisko sistēmu.

15. pants

1.   Pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt atļauju vai aizliegt tranzītu saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp:

a)

Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības un pienākumus, īpaši saistības un pienākumus, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles vienošanos dalībnieces vai arī ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus;

b)

savas saistības saskaņā ar sankcijām, kas noteiktas ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopēju nostāju vai ar EDSO lēmumu, vai ar ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;

c)

apsvērumus saistībā ar valsts ārpolitiku un drošības politiku, totarp jautājumus, uz kuriem attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP;

d)

apsvērumus par paredzēto galalietojumu un novirzīšanas risku.

2.   Papildus 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem dalībvalstis, novērtējot pieteikumu visaptverošas eksporta atļaujas saņemšanai, ņem vērā to, vai eksportētājs īsteno IAP.

16. pants

1.   Kompetentā iestāde, rīkojoties saskaņā ar šo regulu, var atteikties piešķirt eksporta atļauju un var anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt eksporta atļaujas, ko jau ir piešķīrusi. Ja kompetentā iestāde eksporta atļauju nepiešķir, anulē, aptur, būtiski ierobežo vai atceļ vai konstatē, ka paredzēto eksportu nedrīkst atļaut, tā par to paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai un sniedz tām attiecīgo informāciju. Gadījumā, ja dalībvalsts kompetentā iestāde eksporta atļauju ir apturējusi, galīgais novērtējums tiek paziņots pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai apturēšanas perioda beigās.

2.   Trīs gadu laikā no paziņošanas brīža dalībvalstu kompetentās iestādes pārskata atļauju atteikumus, par kuriem paziņots saskaņā ar 1. punktu, un tos atceļ, groza vai atjauno. Pārskatīšanas rezultātus dalībvalstu kompetentās iestādes cik drīz vien iespējams dara zināmus pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Atteikumi, kas nav atcelti, ir spēkā, un tos pārskata ik pēc trim gadiem. Trešajā pārskatīšanā attiecīgajai dalībvalstij prasa sniegt pamatojumu šāda atteikuma saglabāšanai.

3.   Kompetentā iestāde nekavējoties paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai saskaņā ar 7. pantu pieņemtu lēmumu aizliegt divējāda lietojuma preču tranzītu. Šādos paziņojumos iekļauj visu atbilstīgo informāciju, tostarp attiecībā uz preču klasifikāciju, to tehniskajiem parametriem, galamērķa valsti un galalietotāju.

4.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī 13. pantā minētajām atļaujām starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanai.

5.   Pirms dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atļauju vai aizliegt tranzītu saskaņā ar šo regulu, tā izskata visus spēkā esošos atteikumus vai saskaņā ar šo regulu pieņemtos lēmumus aizliegt I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču tranzītu, lai noskaidrotu, vai kādas citas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atteikušās pēc būtības identiskam darījumam piešķirt atļauju vai atļaut tranzītu. Pēc tam tā apspriežas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas izdevušas šādus atteikumus vai lēmumus aizliegt tranzītu, kā paredzēts šā panta 1., 3. un 4. punktā.

To dalībvalstu kompetentās iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, 10 darba dienu laikā dara zināmu to, vai tās uzskata, ka attiecīgais darījums ir pēc būtības identisks darījums. Ja 10 darba dienu laikā netiek saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka to dalībvalstu kompetentās iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, neuzskata, ka attiecīgais darījums ir pēc būtības identisks darījums.

Ja ir vajadzīgs vairāk informācijas, lai pareizi novērtētu attiecīgo darījumu, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes vienojas par minētā 10 dienu termiņa pagarinājumu. Tomēr termiņa pagarinājums nepārsniedz 30 darba dienas.

Ja pēc šādām konsultācijām kompetentā iestāde izlemj atļauju piešķirt vai tranzītu atļaut, tā paziņo par to pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, ar ko izskaidro šādu lēmumu.

6.   Visus saskaņā ar šo pantu nepieciešamos paziņojumus nosūta, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, arī 23. panta 6. punktā minēto sistēmu.

7.   Visa informācija, kuras apmaiņu veic saskaņā ar šo pantu, atbilst 23. panta 5. punktam par šādas informācijas konfidencialitāti.

IV NODAĻA

DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU UN GALAMĒRĶU SARAKSTU GROZĪŠANA

17. pants

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai divējāda lietojuma preču sarakstus, kas izklāstīti I un IV pielikumā, grozītu šādi:

a)

divējāda lietojuma preču sarakstu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikumā, groza atbilstoši attiecīgajām saistībām un pienākumiem un jebkādiem to grozījumiem, ko dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Savienība uzņēmušās kā starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles vienošanos dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus;

b)

ja I pielikuma grozījums attiecas uz divējāda lietojuma precēm, kuras uzskaitītas arī II vai IV pielikumā, minētos pielikumus attiecīgi groza.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai, apspriežoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kas izveidota saskaņā ar 24. pantu, un ņemot vērā saistības un pienākumus attiecīgo kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles vienošanos satvarā, piemēram, kontrolējamo preču sarakstu grozījumus, kā arī būtiskas ģeopolitiskas norises, grozītu II pielikumu, no Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas svītrojot preces un tajā iekļaujot vai no tās svītrojot galamērķus. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ no Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas jāsvītro konkrēti galamērķi, saskaņā ar šo punktu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 19. pantā paredzēto procedūru.

18. pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 9. septembrī. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants

1.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 18. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

20. pants

Divējāda lietojuma preču sarakstu, kas noteikts IV pielikumā un kas ir daļa no I pielikuma, atjaunina, ņemot vērā LESD 36. pantu, proti, dalībvalstu sabiedriskās kārtības un valsts drošības intereses.

V NODAĻA

MUITAS PROCEDŪRAS

21. pants

1.   Kārtojot divējāda lietojuma preču eksportam nepieciešamās formalitātes muitas iestādē, kas ir atbildīga par eksporta deklarācijas apstrādi, eksportētājs iesniedz pierādījumu par jebkādas vajadzīgās eksporta atļaujas saņemšanu.

2.   Dalībvalstī, kurā iesniedz eksporta deklarāciju, eksportētājam var pieprasīt pierādījumam iesniegto dokumentu tulkojumu dalībvalsts oficiālajā valodā.

3.   Neskarot pilnvaras, kas dalībvalstīm ir piešķirtas saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu, tās uz laiku, kas nepārsniedz 4. punktā minētos termiņus, var apturēt eksportu no savas teritorijas vai, ja nepieciešams, citādā veidā aizkavēt divējāda lietojuma preču, uz kurām var attiekties derīga eksporta atļauja, izvešanu no Savienības caur savu teritoriju, ja:

a)

tām ir pamats aizdomām, ka

i)

piešķirot eksporta atļauju, nav ņemta vērā būtiska informācija; vai

ii)

kopš atļaujas izsniegšanas apstākļi ir būtiski mainījušies; vai

b)

to rīcībā ir būtiska informācija attiecībā uz iespējamu pasākumu piemērošanu saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

4.   Šā panta 3. punktā norādītajos gadījumos attiecīgajā punktā minētā dalībvalsts nekavējoties apspriežas ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura piešķīrusi eksporta atļauju vai kura varētu rīkoties saskaņā ar 4. panta 1. punktu, lai attiecīgā kompetentā iestāde varētu rīkoties saskaņā ar 4. panta 1. punktu vai 16. panta 1. punktu. Ja minētā kompetentā iestāde izlemj atstāt spēkā atļauju vai nerīkoties saskaņā ar 4. panta 1. punktu, tā dod atbildi desmit darba dienu laikā, bet ārkārtas apstākļos pēc šīs iestādes pieprasījuma minēto termiņu var pagarināt līdz 30 darba dienām. Šādā gadījumā vai ja 10 vai 30 darba dienu laikā atbilde netiek saņemta, divējāda lietojuma preces nekavējoties atbrīvo. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura piešķīrusi atļauju, informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju.

5.   Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, var izstrādāt norādījumus, lai atbalstītu starpiestāžu sadarbību starp licencēšanas iestādēm un muitas dienestiem.

22. pants

1.   Dalībvalstis var noteikt, ka muitas formalitātes divējāda lietojuma preču eksportam kārtojamas tikai šim nolūkam pilnvarotās muitas iestādēs.

2.   Dalībvalstis, kas izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, informē Komisiju par attiecīgi pilnvarotajām muitas iestādēm. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

VI NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA, ĪSTENOŠANA UN IZPILDE

23. pants

1.   Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti, īstenojot šo regulu, tostarp par:

a)

dalībvalstu kompetento iestāžu sarakstu, kuras tās pilnvarojušas:

piešķirt atļaujas divējāda lietojuma preču eksportam,

piešķirt atļaujas starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanai saskaņā ar šo regulu,

aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu saskaņā ar šo regulu;

b)

25. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.

Komisija nosūta šo informāciju pārējām dalībvalstīm un publicē to Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2.   Dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp to kompetentajām iestādēm ar mērķi uzlabot Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un nodrošināt kontroles konsekventu un efektīvu īstenošanu un izpildi visā Savienības muitas teritorijā. Informācijas apmaiņa var ietvert:

a)

attiecīgos licencēšanas datus, ko sniedz par katru izsniegto atļauju (piemēram, licences vērtība un veids un saistītie galamērķi, vispārējo atļauju lietotāju skaits);

b)

papildu informāciju par kontroles piemērošanu, arī informāciju par 15. panta 1. punktā izklāstīto kritēriju piemērošanu, to ekonomikas dalībnieku skaitu, kuri īsteno IAP, un, ja šādi dati pieejami, datus par divējāda lietojuma preču eksportu, ko veic citās dalībvalstīs;

c)

informāciju par analīzi, kas ir pamatā valstu kontroles sarakstu papildinājumiem vai plānotiem papildinājumiem saskaņā ar 9. pantu;

d)

informāciju par kontroles izpildi, arī uz risku balstītām revīzijām, sīku informāciju par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas, un, ja šādi dati pieejami, pārkāpumu, konfiskāciju un citu sankciju piemērošanas gadījumu skaitu;

e)

datus par paaugstināta riska galalietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītiem dalībniekiem un, ja šādi dati pieejami, par izmantotajiem maršrutiem.

3.   Licencēšanas datu apmaiņa notiek vismaz reizi gadā atbilstoši vadlīnijām, kas jāizstrādā divējāda lietojuma preču koordinācijas grupai, kura izveidota saskaņā ar 24. pantu, un pienācīgi ņemot vērā juridiskās prasības par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību.

4.   Dalībvalstis un Komisija regulāri pārbauda 15. panta īstenošanu, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo regulu, un šādu datu analīzi. Visi šādu apmaiņu dalībnieki ievēro diskusiju konfidencialitāti.

5.   Pēc analoģijas piemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (14) un jo īpaši tās noteikumus par informācijas konfidencialitāti.

6.   Komisija, konsultējoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kas izveidota saskaņā ar 24. pantu, izstrādā drošu un šifrētu sistēmu, lai atbalstītu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā Komisiju. Ja iespējams, Komisija sistēmu savieno ar dalībvalstu kompetento iestāžu elektroniskās licencēšanas sistēmām tādā mērā, kāds nepieciešams, lai veicinātu šādu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu. Eiropas Parlamentu informē par sistēmas budžetu, izstrādi un darbību.

7.   Personas datu apstrādi veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulās (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725.

24. pants

1.   Izveido divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Katra dalībvalstis ieceļ pārstāvi šajā grupā. Tā izskata visus jautājumus, kuri attiecas uz šīs regulas piemērošanu un kurus var ierosināt priekšsēdētājs vai dalībvalstu pārstāvji.

2.   Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa, kad vien uzskata par vajadzīgu, apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.

3.   Lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar kontroles īstenošanu, arī attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar I pielikumā izklāstīto Savienības kontroles sarakstu atjaunināšanu, divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa vajadzības gadījumā izveido tehnisko ekspertu grupas, kuras sastāv no dalībvalstu ekspertiem. Tehnisko ekspertu grupas vajadzības gadījumā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.

4.   Komisija atbalsta Savienības licencēšanas un izpildes spēju veidošanas programmu, tostarp izstrādājot kopīgas apmācības programmas dalībvalstu ierēdņiem, šajā saistībā apspriežoties ar divējāda lietojuma koordinācijas grupu.

25. pants

1.   Katra dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu izpildi. Tā jo īpaši nosaka sankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas vai tās īstenošanai pieņemto noteikumu pārkāpumiem. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2.   Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa izveido izpildes koordinācijas mehānismu, lai atbalstītu informācijas apmaiņu un tiešu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un izpildes aģentūrām (“izpildes koordinācijas mehānisms”). Saskaņā ar izpildes koordinācijas mehānismu dalībvalstis un Komisija apmainās ar attiecīgo informāciju, ja tāda pieejama, tostarp par tādu pasākumu piemērošanu, raksturu un ietekmi, kuri pieņemti saskaņā ar 1. punktu, par paraugprakses izpildi un divējāda lietojuma preču neatļautu eksportu, un/vai šīs regulas un/vai attiecīgo valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

Saskaņā ar izpildes koordinācijas mehānismu dalībvalstis un Komisija arī apmainās ar informāciju par valsts izpildes iestāžu paraugpraksi uz risku balstītu revīziju jomā un divējāda lietojuma preču neatļauta eksporta un/vai citu iespējamu šīs regulas un/vai attiecīgo valsts tiesību aktu pārkāpumu atklāšanā un saukšanā par tiem pie atbildības.

Informācijas apmaiņa, kas īstenota saskaņā ar izpildes koordinācijas mehānismu, ir konfidenciāla.

VII NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA, INFORMĒŠANA, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

26. pants

1.   Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas vadlīnijas un/vai ieteikumus par paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem, lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un konsekventu īstenošanu. Par paraugprakses vadlīniju un/vai ieteikumu sniegšanu eksportētājiem, starpniekiem un tehniskās palīdzības sniedzējiem atbildīgas ir tās dalībvalstis, kurās tie ir rezidenti vai ir iedibinājušies. Minētajās paraugprakses vadlīnijās un/vai ieteikumos ņem vērā jo īpaši MVU informācijas vajadzības.

2.   Komisija, apspriežoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un par divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas darbībām, pārbaudēm un apspriedēm. Minētais gada ziņojums ir publiski pieejams.

Gada ziņojumā iekļauj informāciju par atļaujām (jo īpaši to skaitu un vērtību sadalījumā pa preču veidiem un galamērķiem Savienības un dalībvalstu līmenī), par atteikumiem un aizliegumiem saskaņā ar šo regulu. Gada ziņojumā arī iekļauj informāciju par pārvaldību (jo īpaši personālu, atbilstību un informēšanas darbībām, īpašiem licencēšanas vai klasificēšanas rīkiem) un kontroles izpildi (jo īpaši pārkāpumu un sodu skaitu).

Attiecībā uz kibernovērošanas precēm gada ziņojumā iekļauj konkrētu informāciju par atļaujām, jo īpaši par saņemto pieteikumu skaitu sadalījumā pa precēm, atļaujas izdevējām dalībvalstīm un galamērķiem, uz ko minētie pieteikumi attiecas, un par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar minētajiem pieteikumiem.

Gada ziņojumā ietverto informāciju sniedz saskaņā ar 3. punktā izklāstītajiem principiem.

Komisija un Padome dara pieejamas vadlīnijas par gada ziņojuma sagatavošanai vajadzīgo datu vākšanas un apstrādes metodiku, tostarp par preču veidu noteikšanu un izpildes datu pieejamību.

3.   Dalībvalstis sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai, pienācīgi ņemot vērā juridiskās prasības par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību. Informācijai, ar kuru apmainās vai kuru publicē saskaņā ar šo pantu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (15) par Eiropas statistiku.

4.   Laikā no 2026. gada 10. septembrī līdz 2028. gada 10. septembrī Komisija izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Pēc 2024. gada 10. septembrī Komisija izvērtē 5. pantu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem.

VIII NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

27. pants

1.   Divējāda lietojuma preču eksportētāji veic savu eksporta darījumu reģistrāciju vai uzskaiti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem vai praksi. Šāda uzskaite vai reģistrācija jo īpaši ietver komercdokumentus, piemēram, rēķinus, preču sarakstus, transporta vai cita veida pārsūtīšanas dokumentus, kuros ir pietiekama informācija, lai varētu identificēt:

a)

divējāda lietojuma preču aprakstu;

b)

divējāda lietojuma preču daudzumu;

c)

eksportētāja un saņēmēja nosaukumu (vārdu un uzvārdu) un adresi;

d)

divējāda lietojuma preču galalietojumu un galalietotāju, ja tas zināms.

2.   Saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem vai praksi starpnieki un tehniskās palīdzības sniedzēji veic starpniecības pakalpojumu vai tehniskās palīdzības uzskaiti vai reģistrāciju, lai pēc pieprasījuma varētu pierādīt to divējāda lietojuma preču aprakstu, attiecībā uz kurām ir sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība, laikposmu, kad attiecībā uz šīm precēm tika sniegti šādi pakalpojumi, šo preču un pakalpojumu galamērķi un valstis, uz kurām attiecas minētie pakalpojumi.

3.   Reģistrus vai uzskaites dokumentus, kā arī 1. un 2. punktā minētos dokumentus glabā vismaz piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā veikts eksports vai sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība. Tos pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei.

4.   Dokumentus un uzskaiti par I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē glabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā pārvadājums veikts, un pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei dalībvalstī, no kuras šīs preces pārvestas.

28. pants

Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, katra dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās kompetentās iestādes varētu:

a)

iegūt informāciju par pasūtījumiem vai darījumiem, kas attiecas uz divējāda lietojuma precēm;

b)

konstatēt, vai eksporta kontroles pasākumi tiek pienācīgi piemēroti, kas jo īpaši var nozīmēt tiesības iekļūt eksporta darījumā ieinteresētu personu telpās vai tādu starpnieku telpās, kuri iesaistīti starpniecības pakalpojumu sniegšanā 6. pantā izklāstītajos apstākļos, vai tehniskās palīdzības sniedzēju telpās 8. pantā izklāstītajos apstākļos.

IX NODAĻA

SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

29. pants

1.   Komisija un dalībvalstis vajadzības gadījumā uztur dialogus ar trešām valstīm, lai veicinātu kontroles konverģenci pasaules mērogā.

Ar dialogiem var atbalstīt regulāru un savstarpēju sadarbību ar trešām valstīm, arī informācijas un paraugprakses apmaiņu, kā arī spēju veidošanu un trešām valstīm paredzētus informatīvus pasākumus. Ar dialogiem arī var mudināt trešās valstis pievienoties stingrai eksporta kontrolei, ko izstrādājuši daudzpusēji eksporta kontroles režīmi un kas ir starptautiskās paraugprakses piemērs.

2.   Neskarot noteikumus par tādiem savstarpējas administratīvas palīdzības nolīgumiem vai protokoliem muitas jautājumos, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, Padome var atļaut Komisijai apspriest ar trešām valstīm nolīgumus, ar ko paredz šajā regulā iekļauto divējāda lietojuma preču eksporta kontroles savstarpēju atzīšanu.

Minētās sarunas risina saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas attiecīgi LESD 207. panta 3. punktā un Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumā.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Šo regulu piemēro, neskarot Komisijas 2015. gada 15. septembra Deleģēto lēmumu, ar ko papildina Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.

31. pants

Regulu (EK) Nr. 428/2009 atceļ.

Tomēr atļaujas saņemšanas pieteikumiem, kas iesniegti pirms 2021. gada 9. septembrī, turpina piemērot attiecīgos Regulas (EK) Nr. 428/2009 noteikumus.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

32. pants

Šī regula stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. Sassoli

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. P. Zacarias


(1)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 10. maija lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).

(3)  Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(5)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/479 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem eksporta noteikumiem (OV L 83, 27.3.2015., 34. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(9)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(10)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(11)  OV C 202, 8.7.2011., 13. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).

(13)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(14)  Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).


I PIELIKUMS

DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU SARAKSTS, KAS MINĒTS ŠĪS REGULAS 3. PANTĀ

Ar šajā pielikumā iekļauto divējāda lietojuma preču sarakstu tiek īstenotas starptautiskās saistības attiecībā uz divējāda lietojuma preču kontroli, kuras citstarp izriet no Austrālijas grupas (1), Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma (MTCR(2), Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupas (NSG(3), Vasenāras vienošanās (4) un Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC(5).

SATURS

I daļa –

Vispārīgas piezīmes, Akronīmi un abreviatūras (saīsinājumi), un definīcijas

II daļa – 0. kategorija

Kodolmateriāli, ražotnes un iekārtas

III daļa – 1. kategorija

Īpaši materiāli un saistīts aprīkojums

IV daļa – 2. kategorija

Materiālu apstrāde un pārstrāde

V daļa – 3. kategorija

Elektronika

VI daļa – 4. kategorija

Datori

VII daļa – 5. kategorija

Telesakari un “informācijas drošība”

VIII daļa – 6. kategorija

Sensori un lāzeri

IX daļa – 7. kategorija

Navigācija un avioelektronika

X daļa – 8. kategorija

Jūrniecība

XI daļa – 9. kategorija

Kosmiskā aviācija un vilces dzinēju sistēmas

I DAĻA     Vispārīgas piezīmes, akronīmi un abreviatūras (saīsinājumi), un definīcijas

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES PAR I PIELIKUMU

1.

Attiecībā uz militārām vajadzībām konstruētu vai pārveidotu preču kontroli sk. konkrētu ES dalībvalstu sastādītos militārām vajadzībām ražoto preču sarakstus. Šajā pielikumā ietvertās norādes “SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS” attiecas uz tādiem sarakstiem.

2.

Nedrīkst pieļaut, ka tiktu eksportētas nekontrolētas preces (arī ražotnes), kurās ir viens vai vairāki kontrolēti komponenti, ja kontrolētais komponents (vai komponenti) ir preces galvenais elements un tos ir iespējams atdalīt vai lietot citiem nolūkiem – tādējādi tiktu mazināts šajā pielikumā noteiktās kontroles iedarbīgums.

NB!

Novērtējot to, vai kontrolētie komponenti ir uzskatāmi par galveno elementu, ir jāņem vērā tādi faktori kā daudzums, vērtība, izmantotā tehnoloģiju zinātība un citi īpaši apstākļi, kas var palīdzēt konstatēt, vai kontrolētie komponenti ir uzskatāmi par iegādājamās preces galveno elementu.

3.

Šajā pielikumā minētās preces ietver gan jaunas, gan lietotas preces.

4.

Dažos gadījumos ķīmiskās vielas šajā sarakstā ir minētas kopā ar nosaukumu un CAS numuru. Saraksts attiecas uz ķīmiskajām vielām ar tādu pašu strukturālu formulu (tostarp hidrātiem) neatkarīgi no nosaukuma un CAS numura. CAS numuri ir norādīti, lai palīdzētu identificēt konkrētu ķīmisko vielu vai maisījumu neatkarīgi no nomenklatūras. CAS numurus nevar izmantot kā unikālus identifikatorus, jo dažām uzskaitīto ķimikāliju formām ir dažādi CAS numuri, tāpat arī maisījumiem, kas sastāv no uzskaitītajām ķimikālijām, var būt dažādi CAS numuri.

PIEZĪME PAR KODOLTEHNOLOĢIJĀM (PK)

(Lasāma kopsakarā ar 0. kategorijas E sadaļu.)

“Tehnoloģijas”, kas ir tieši saistītas ar visām 0. kategorijā kontrolētajām precēm, kontrolē saskaņā ar 0. kategorijas noteikumiem.

“Tehnoloģijas” kontrolēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai” ir pakļautas kontrolei arī tad, ja tās lieto nekontrolētās precēs.

Konkrētas preces eksporta atļauja ietver arī atļauju tam pašam galalietotājam eksportēt “tehnoloģijas” tādā apjomā, kas nepieciešamas preces uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai un remontam.

“Tehnoloģiju” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju vai “fundamentāliem zinātnes pētījumiem”.

VISPĀRĪGA PIEZĪME PAR TEHNOLOĢIJĀM (GTN)

(Lasāma kopsakarā ar 1.–9. kategorijas E sadaļu.)

To “tehnoloģiju” eksportu, kas ir “nepieciešamas” 1.–9. kategorijas preču “pilnveidošanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, kontrolē saskaņā ar 1.–9. kategorijas noteikumiem.

“Tehnoloģijas”, kas “nepieciešamas” kontrolēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, ir pakļauta kontrolei arī tad, ja tās lieto nekontrolētās precēs.

Kontrole neattiecas uz “tehnoloģijām”, kas ir nepieciešamas tādu preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) vai remontam, kuras nav pakļautas kontrolei vai attiecībā uz kurām ir saņemta eksporta atļauja.

Piezīme:

Minētais neattiecas uz “tehnoloģijām”, kas minētas 1E002.e., 1E002.f., 8E002.a. un 8E002.b. pozīcijā.

“Tehnoloģiju” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju, “fundamentāliem zinātnes pētījumiem” un patenta pieteikumā obligāti sniedzamām ziņām.

PIEZĪME PAR KODOLPROGRAMMATŪRU (PKP)

(Šī piezīme prevalē pār visiem kontroles pasākumiem 0. kategorijas D sadaļā.)

Šā saraksta 0. kategorijas D sadaļā netiek kontrolēta “programmatūra”, kura ir “objektkods”, kas obligāti nepieciešams tādu preču uzstādīšanai (instalēšanai), ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) vai remontam, attiecībā uz kurām ir saņemta eksporta atļauja.

Konkrētas preces eksporta atļauja ietver arī atļauju eksportēt tam pašam galalietotājam “objektkodu”, kas obligāti nepieciešams preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) un remontam.

Piezīme:

Piezīme par kodolprogrammatūru neattiecas uz 5. kategorijas 2. daļā (“Informācijas drošība”) minēto “programmatūru”.

VISPĀRĪGA PIEZĪME PAR PROGRAMMATŪRU (VPP)

(Šī piezīme prevalē pār visiem kontroles pasākumiem 1.–9. kategorijas D sadaļā.)

Šā saraksta 1.–9. kategorijai noteiktā kontrole neattiecas uz “programmatūru”, kas atbilst kādam no turpmāk minētajiem kritērijiem, proti, tā ir:

a.

vispārēji pieejama, jo tā ir:

1.

bez ierobežojumiem nopērkama mazumtirdzniecībā, proti:

a.

klātienē tirdzniecības vietā;

b.

pasūtot pa pastu;

c.

noslēdzot darījumu elektroniskā veidā; vai

d.

pasūtot pa tālruni; un

2.

izstrādāta tā, lai lietotājs pats varētu ierīkot bez būtiskas piegādātāja palīdzības;

Piezīme:

Vispārīgās piezīmes par programmatūru a. punkts neattiecas uz 5. kategorijas 2. daļā (“Informācijas drošība”) minēto “programmatūru”.

b.

“atklātībā pieejama”; vai

c.

“objektkods”, kas obligāti nepieciešams tādu preču uzstādīšanai (instalēšanai), ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) vai remontam, attiecībā uz kurām ir saņemta eksporta atļauja.

Piezīme:

Vispārīgās piezīmes par programmatūru c. punkts neattiecas uz 5. kategorijas 2. daļā (“Informācijas drošība”) minēto “programmatūru”.

VISPĀRĪGA PIEZĪME PAR “INFORMĀCIJAS DROŠĪBU” (VPID)

Attiecībā uz “informācijas drošības” precēm un funkcijām ievēro 5. kategorijas 2. daļas noteikumus, pat ja tās ir komponenti, “programmatūra” vai citu preču funkcijas.

NOFORMĒŠANA EIROPAS SAVIENĪBAS OFICIĀLAJĀ VĒSTNESĪ

Saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā, tekstiem latviešu valodā, kurus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī:

skaitļa veselo daļu no decimāldaļas atdala ar komatu,

skaitļa veselajā daļā ciparus grupē pa trim, katru grupu atdalot ar saistīto atstarpi.

Teksts šajā pielikumā atbilst minētajai praksei.

PIELIKUMĀ LIETOTIE AKRONĪMI UN ABREVIATŪRAS

Akronīmiem un abreviatūrām (saīsinājumiem), kas lietoti kā definēti termini, skatīt sadaļu “Šajā pielikumā lietotie definētie termini”.

AKRONĪMI UN ABREVIATŪRAS

ABEC

gredzenveida gultņu inženieru komiteja

ABMA

Amerikas Gultņu ražotāju asociācija

ADC

analogciparu pārveidotājs

AGMA

Amerikas Piedziņas mehānismu ražotāju asociācija

AHRS

stāvokļa un kursa etalonsistēmas

AISI

Amerikas Dzelzs un tērauda institūts

ALE

atomārā slāņa epitaksija

ALU

aritmētiskās loģikas elements

ANSI

Amerikas Nacionālais standartu institūts

APP

koriģētā maksimālā jauda

APU

palīgdzinējs

ASTM

Amerikas Testēšanas un materiālu biedrība

ATC

gaisa satiksmes kontrole

BJT

bipolāri savienojuma tranzistori

BPP

stara parametru produkts

BSC

bāzes stacijas kontrolieris

CAD

datorprojektēšana

CAS

Informatīvais ķīmijas dienests

CCD

lādiņsaistes matricas

CDU

vadības un indikācijas bloks

CEP

varbūtīgā cirkulārā kļūda

CMM

koordinātu mērīšanas darbgalds

CMOS

komplementārā metālu oksīdu pusvadītājs

CNTD

termopārklāšana, izmantojot vadāmu nukleāciju

CPLD

kompleksa programmējamā loģiskā iekārta

CPU

centrālais procesors

CVD

ķīmiska pārklāšana, izmantojot tvaiku

CW

ķīmiskā karadarbība

CW (lāzeriem)

nepārtrauktas darbības

DAC

ciparanalogu pārveidotājs

DANL

norādītais vidējais trokšņa līmenis

DBRN

uz datiem balstīta navigācija

DDS

tiešās ciparsintēze

DMA

dinamiskā mehāniskā analīze

DME

iekārta attāluma mērīšanai

DMOSFET

kliedētais metālu oksīdu pusvadītāju kanāltranzistors

DS

virzīti sacietināts

EB

eksplodējošs tiltiņš

EB-PVD

fizikāla tvaika pārklāšana, izmantojot elektronu kūli

EBW

eksplodējoša tiltiņa vads

ECM

elektroķīmiskā apstrāde

EDM

elektriskās izlādes iekārtas

EFI

eksplodējošas folijas ierosinātāji

EIRP

efektīvā izotropiski izstarotā jauda

EMP

elektromagnētiskais impulss

ENOB

efektīvais bitu skaits

ERF

elektrorheoloģiska apstrāde

ERP

efektīvā izstarotā jauda

ESD

elektrostatiskā izlāde

ETO

emitera aizveramais tiristors

ETT

elektriski pārslēdzamais tiristors

ES

Eiropas Savienība

EUV

ekstrēms ultravioleto staru

FADEC

pilnīgi vadāma dzinēju kontroles sistēma

FFT

ātrais Furjē pārveidojums

FPGA

lauka programmējamā ventiļu matrica

FPIC

uz vietas programmējamais savstarpējais slēgums

FPLA

lauka programmējamā loģiskā matrica

FPO

peldošā komata darbība

FWHM

pilna platuma pusmaksimums

GLONASS

globālā satelītnavigācijas sistēma

GNSS

globālā satelītnavigācijas sistēma

GPS

globālā pozicionēšanas sistēma

GSM

globālā mobilo sakaru sistēma

GTO

ar vadības elektrodu aizverams tiristors

HBT

heterobipolārais tranzistors

HDMI

augstas izšķirtspējas multivides saskarne

HEMT

augsta elektronu kustīguma tranzistors

ICAO

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

IEC

Starptautiskā Elektrotehnikas komisija

IED

improvizēta spridzināšanas ierīce

IEEE

Elektronikas un elektrotehnikas inženieru institūts

IFOV

momentānais redzes leņķis

IGBT

izolēta slēdža bipolārais tranzistors

IGCT

komutējošs tiristors ar integrētu aizvaru

IHO

Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija

ILS

instrumentālās nosēšanās sistēma

IMU

inerciālas mērīšanas vienība

INS

inerciālā aeronavigācijas sistēma

IP

interneta protokols

IRS

inerciālā atsauces sistēma

IRU

inerciālā atsauces vienība

ISA

starptautiskā standartatmosfēra

ISAR

inversās sintētiskās diafragmas radars

ISO

Starptautiskā Standartizācijas organizācija

ITU

Starptautiskā Telesakaru savienība

JT

Džoula–Tomsona

LIDAR

detektēšana un attāluma noteikšana ar gaismu

LIDT

lāzera izraisītā kaitējuma robežvērtība

LOA

garuma kopsumma

LRU

viegli nomaināms bloks

LTT

ar gaismu pārslēdzamais tiristors

MLS

nosēšanās vadības mikroviļņu sistēma

MMIC

monolīta integrālā shēma

MOCVD

ķīmiska pārklāšana, izmantojot metālorganisku savienojumu tvaiku

MOSFET

metālu oksīdu pusvadītāju kanāltranzistors

MPM

mikroviļņu jaudas modulis

MRF

magnetorheoloģiska apstrāde

MRF

mazākais atšķiramu detaļu lielums

MRI

kodolmagnētiskās rezonanses attēldiagnostika

MTBF

vidējais laiks starp atteicēm

MTTF

vidējais laiks līdz atteicei

NA

ciparu atvērums

NDT

nesagraujošais tests

NEQ

tīrais sprāgstvielas daudzums

NIJ

Nacionālais tieslietu institūts

OAM

ekspluatācija, administrēšana vai uzturēšana

OSI

atvērto sistēmu starpsavienojums

PAI

poliamīdi-imīdi

PAR

precīza pielidojuma radars

PCL

pasīva koherenta atrašanās vieta

PDK

procesa dizaina komplekts

PIN

personas identifikācijas numurs

PMR

privātie mobilie radiosakari

PVD

fiziska pārklāšana, izmantojot tvaiku

ppm

miljondaļas

QAM

kvadrātiskā amplitūdas modulācija

QE

kvantu efektivitāte

RAP

reaktīvas atomu plazmas

RF

radiofrekvence

rms

vidējais kvadrātiskais

RNC

radio tīkla kontrolieris

RNSS

reģionālā navigācijas satelītu sistēma

ROIC

nolasīšanas integrālshēma

S-FIL

Step and flash drukas litogrāfija

SAR

sintētiskās diafragmas radars

SAS

sintētiskās diafragmas hidrolokators

SC

monokristāls

SCR

silīcija vadāmais taisngriezis

SFDR

dinamiskais diapazons bez blakuskomponentiem

SHPL

superjaudīgs lāzers

SLAR

gaisa kuģa sānskata radars

SOI

silīcijs uz izolatora

SQUID

supervadītāja kvantu interferences ierīce

SRA

nomaināms agregāts

SRAM

statiskā brīvpiekļuves atmiņa

SSB

individuāla blakusfrekvenču josla

SSR

sekundārs novērošanas radars

SSS

sānskenēšanas hidrolokators

TIR

kopējais norādītais rādījums

TVR

raidīšanas sprieguma raksturlīkne

u

atommasas vienība

UPR

vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība

UTS

stiepes robežstiprība

UV

ultraviolets

VJFET

vertikālā tipa lauktranzistors

VOR

ļoti augstas frekvences vienvirziena diapazons

PVO

Pasaules Veselības organizācija

WLAN

bezvadu lokālais tīkls

ŠAJĀ PIELIKUMĀ LIETOTIE DEFINĒTIE TERMINI

Image 1

Image 2

Image 3

Image 4

Image 5

Image 6

Image 7

Image 8

Image 9

Image 10

Image 11

Image 12

Image 13

Image 14

Image 15

Image 16

Image 17

Image 18

Image 19

Image 20

Image 21

Image 22

Image 23

II DAĻA     0. kategorija

0. KATEGORIJAKODOLMATERIĀLI, RAŽOTNES UN IEKĀRTAS

0A   Sistēmas, iekārtas un komponenti

0A001

Šādi “kodolreaktori” un speciāli tiem konstruētas vai sagatavotas iekārtas un to komponenti:

a.

“kodolreaktori”;

b.

metāla tilpnes vai to rūpnieciski izgatavotās, galvenās sastāvdaļas, tostarp reaktora spiediena tilpnes vāks, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas tam, lai ietvertu “kodolreaktora” aktīvo zonu;

c.

manipulācijas iekārtas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas degvielas ievietošanai “kodolreaktorā” un izņemšanai no tā;

d.

kontrolstieņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti, lai regulētu kodoldalīšanās procesu “kodolreaktorā”, to balstu vai piekares struktūras, kā arī kontrolstieņu piedziņas mehānismi un vadulas;

e.

spiediena caurules, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas tam, lai “kodolreaktorā” ietvertu gan degvielas elementus, gan primāro dzesēšanas aģentu;

f.

cirkonija metāla caurules vai cirkonija sakausējuma caurules (vai cauruļu komplekti), kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas lietošanai par degvielas apvalku “kodolreaktorā” un kuru daudzums pārsniedz 10 kg;

NB!

Attiecībā uz cirkonija spiediena caurulēm sk. 0A001.e. pozīciju, bet attiecībā uz kalandra caurulēm – 0A001.h. pozīciju.

g.

dzesēšanas sūkņi jeb cirkulācijas sūkņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti “kodolreaktora” primārā dzesēšanas aģenta cirkulācijai;

h.

“kodolreaktora iekšējie komponenti”, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktorā”, tostarp reaktora aktīvās zonas balsti, degvielas kanāli, kalandra caurules, siltumekrāni, atstarotāji, serdeņa sietplates un difuzora plates;

Tehniska piezīme:

0A001.h pozīcijā ‘kodolreaktora iekšējie komponenti’ ir lielas struktūras reaktora iekšienē, kurām ir viena vai vairākas funkcijas, piemēram, aktīvās zonas atbalstīšana, degvielas elementu izkārtojuma uzturēšana, primārā dzesēšanas aģenta plūsmas virzīšana, reaktora starojuma ekranēšana un instrumentu vadīšana aktīvajā zonā.

i.

šādi siltummaiņi:

1.

tvaika ģeneratori, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktora” primārajā vai sekundārajā dzesēšanas kontūrā;

2.

citi siltummaiņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktora” primārajā dzesēšanas kontūrā;

Piezīme:

Kontrole 0A001.i. pozīcijā neattiecas uz reaktora atbalsta sistēmu siltummaiņiem, piem., ārkārtas dzesēšanas sistēmu un sabrukšanas siltuma aizvadīšanas sistēmu.

j.

neitronu detektori, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti neitronu plūsmas līmeņa konstatēšanai “kodolreaktora” aktīvajā zonā;

k.

‘ārējie siltumekrāni’, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktorā” siltuma zudumu mazināšanai un arī reaktora apvalkstruktūras aizsardzībai.

Tehniska piezīme:

0A001.k pozīcijā ‘ārējie siltumekrāni’ ir lielas struktūras, kas novietotas virs reaktora korpusa un kas samazina siltuma zudumus no reaktora, kā arī samazina temperatūru reaktora apvalkstruktūrā.

0B   Testēšanas, pārbaužu un ražošanas iekārtas

0B001

Šādas ietaises, kas paredzētas “dabīgā urāna”, “vājinātā urāna” vai “speciālo skaldmateriālu” izotopu atdalīšanai, kā arī tiem speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas un komponenti:

a.

šādas ietaises, kas speciāli konstruētas “dabīgā urāna”, “vājinātā urāna” vai “speciālo skaldmateriālu” izotopu atdalīšanai:

1.

gāzu centrifūgas atdalīšanas ietaises;

2.

gāzu difūzijas atdalīšanas ietaises;

3.

aerodinamiskās atdalīšanas ietaises;

4.

ķīmiskās apmaiņas atdalīšanas ietaises;

5.

jonu apmaiņas atdalīšanas ietaises;

6.

ietaises izotopu atdalīšanai ar atomu tvaiku “lāzeru”;

7.

ietaises izotopu atdalīšanai ar molekulāro “lāzeru”;

8.

plazmas atdalīšanas ietaises;

9.

elektromagnētiskās atdalīšanas ietaises;

b.

šādas gāzu centrifūgas, agregāti un to komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti gāzu centrifūgas atdalīšanas procesam:

Tehniska piezīme:

0B001.b pozīcijā ‘materiāls ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’ ir jebkurš no šādiem materiāliem:

1.

martensīta tērauds ar stiepes robežstiprību vismaz 1,95 GPa;

2.

alumīnija sakausējumi ar maksimālo stiepes izturību 0,46 GPa vai vairāk; vai

3.

“šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” ar “īpatnējo moduli”, kas lielāks par 3,18 × 106 m, un “īpatnējo stiepes stiprību”, kas lielāka par 7,62 × 104 m;

1.

gāzu centrifūgas;

2.

nokomplektēti rotoru bloki;

3.

rotora cauruļu cilindri ar sieniņu biezumu līdz 12 mm un diametru, kas lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm, kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

4.

gredzeni vai balsti ar sieniņu biezumu līdz 3 mm un diametru, kas lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm, kuru konstrukcija nodrošina vietēju atbalstu rotora caurulei vai savstarpēji sasaista caurules un kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

5.

rotora caurulē iemontējami deflektori, kuru diametrs ir lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm un kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

6.

augšējie un apakšējie rotora caurules slēgi, kuru diametrs ir lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm, kuri pieguļ rotora caurules galiem un ir izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

7.

šādi magnētiskās piekares gultņi:

a.

gultņu bloki, kas sastāv no riņķveida magnēta ar aizsargapvalku, kurš izgatavots no vai aizsargāts ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju” un kurš satur vibrāciju slāpējošu līdzekli, un kuram ir un magnētiska saite ar polu vai ar citu magnētu, kas piemontēts rotora virsējam slēgam;

b.

aktīvi magnētiskie gultņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai gāzu centrifūgās.

8.

speciāli sagatavoti gultņi ar šarnīra bloku, kuri piemontēti pie amortizatoriem;

9.

molekulāri sūkņi, kas sastāv no cilindriem ar iestrādātām vai ekstrudētām spirālveida rievām un iekšējās virsmās iestrādātiem kanāliem;

10.

gredzenveida motora statori daudzfāzu maiņstrāvas histerēzes (vai magnētiskās pretestības) motoriem sinhronai darbībai vakuumā vismaz 600 Hz lielā frekvencē ar jaudu vismaz 40 VA;

11.

centrifūgu apvalki/nodalījumi gāzu centrifūgas rotoru cauruļu ievietošanai, kas sastāv no nekustīga cilindra ar sieniņu biezumu zem 30 mm ar precīzi apstrādātiem, savstarpēji paralēliem galiem, kuri ir perpendikulāri cilindra garenvirziena asij ar novirzi līdz 0,05°;

12.

ekstrakcijas iekārtas uztvērējkausi, kuri speciāli konstruēti vai sagatavoti UF6 gāzes ekstrakcijai no rotora caurules, izmantojot Pito cauruļu efektu, un kurus var piestiprināt centrālajai gāzu ekstrakcijas sistēmai;

13.

frekvences pārveidotāji (konvertori vai invertori), ieskaitot speciāli tiem izgatavotus komponentus, kuri ir speciāli konstruēti vai sagatavoti gāzu centrifūgu bagātināšanas iekārtu motoru statoru barošanai un kuriem ir visas šādas īpašības:

a.

daudzfāzu frekvences jauda 600 Hz un lielāka; un

b.

augsta stabilitāte (ar frekvenču kontroli virs 0,2 %);

14.

šādi slēgvārsti (momentvārsti) un regulētājvārsti:

a.

slēgvārsti (momentvārsti), kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti darbam ar atsevišķas gāzes centrifūgas UF6 gāzveida plūsmām – ienākošām, produkta vai “astu” plūsmām;

b.

slēgvārsti (momentvārsti) vai regulētājvārsti ar silfona noblīvējumu, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, ar iekšējo diametru 10–160 mm un kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai gāzu centrifūgu bagātināšanas ietaišu galvenajās sistēmās vai palīgsistēmās;

c.

šādas iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti gāzu difūzijas atdalīšanas procesam:

1.

gāzu difūzijas barjeru membrānas, kas izgatavotas no porainiem metāla, polimēru vai keramikas “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju” ar poru izmēru 10–100.nm, biezumu līdz 5 mm un – cauruļveida formu gadījumā – ar diametru līdz 25 mm;

2.

gāzu difuzoru apvalki, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

3.

kompresori vai gāzpūtēji, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, ar sūknēšanas caurlaides spēju vismaz 1 m3 UF6/min, izejas spiediens ir zem 500 kPa, bet spiediena attiecība līdz 10:1;

4.

0B001.c.3. pozīcijā minēto gāzpūtēju vai kompresoru rotējošo vārpstu blīvslēgi, kas paredzēti bufera gāzes ieplūdei ar ātrumu, kas mazāks par 1 000 cm3/min;

5.

siltummaiņi, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un paredzēti noplūdei ar spiediena attiecību, kas mazāka par 10 Pa stundā, spiedienu starpībai esot 100 kPa;

6.

manuāli vai automātiski slēgvārsti (momentvārsti) vai regulētājvārsti ar silfona noblīvējumu, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

d.

šādas iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti aerodinamiskās atdalīšanas procesam:

1.

pret UF6 koroziju izturīgas atdalīšanas sprauslas, kas sastāv no šķelta veida liektiem kanāliem, kuru liekuma rādiuss ir mazāks par 1 mm, un kas ietver šķēlējplaknes, kuras sadala caur sprauslu plūstošo gāzi divās plūsmās;

2.

cilindriskas vai koniskas caurules (virpuļcaurules), kuras izgatavotas no vai aizsargātas ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, ar vienu vai vairākām tangenciālām ieejām;

3.

kompresori vai gāzpūtēji, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un to rotējošo vārpstu blīvslēgi;

4.

siltummaiņi, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

5.

atdalīšanas elementu apvalki, kuri izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un kuros paredzēts ietvert virpuļcaurules vai atdalīšanas sprauslas;

6.

manuāli vai automātiski slēgvārsti (momentvārsti) vai regulētājvārsti ar silfona noblīvējumu ar diametru vismaz 40 mm, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

7.

pārstrādes sistēmas UF6 atdalīšanai no nesējgāzes (ūdeņraža vai hēlija) līdz UF6 saturam, kas nepārsniedz 1 ppm, tostarp:

a.

kriogēnie siltummaiņi un krioseparatori, kas spēj darboties 153 K (-120oC) vai zemākā temperatūrā;

b.

kriogēnās saldēšanas iekārtas, kas spēj darboties 153 K (-120oC) vai zemākā temperatūrā;

c.

atdalīšanas sprauslas vai virpuļcaurules UF6 atdalīšanai no nesējgāzes;

d.

UF6 izsaldētāji, ar ko var izsaldēt UF6.

e.

iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ķīmiskās apmaiņas atdalīšanas procesam:

1.

ātrdarbīgas šķidruma–šķidruma pulsācijas kolonnas, kuru fāzu kontaktlaiks ir 30 s vai mazāks un kuras ir izturīgas pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, izgatavotas no vai aizsargātas ar piemērotiem plastmasas materiāliem, piemēram, fluorogļūdeņražu polimēriem vai stikla);

2.

ātrdarbīgi šķidruma–šķidruma centrifugālie ekstraktori, kuru fāzu kontaktlaiks ir 30 s vai mazāks un kuri ir izturīgi pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, izgatavoti no vai aizsargāti ar piemērotiem plastmasas materiāliem, piemēram, fluorogļūdeņražu polimēriem vai stikla);

3.

pret koncentrētas sālsskābes šķīdumu iedarbību izturīgi elektroķīmiskās reducēšanas elementi urāna reducēšanai no vienas vērtības uz citu;

4.

elektroķīmiskās reducēšanas elementu barošanas iekārtas U+4 atdalīšanai no organisko vielu plūsmas, kuru daļas, kas ar šo plūsmu saskaras, ir izgatavotas no vai aizsargātas ar piemērotiem materiāliem (piemēram, no stikla, fluorogļūdeņražu polimēriem, polifenilsulfāta, poliētera sulfona vai grafīta, kas piesūcināts ar sveķiem);

5.

barošanas sagatavošanas sistēmas augstas tīrības urāna hlorīda šķīduma ražošanai, kuras sastāv no šķīdināšanas, šķīdinātāja ekstrakcijas un/vai jonu apmaiņas iekārtām bagātināšanai un elektrolītiskiem elementiem U+6 vai U+4 reducēšanai par U+3;

6.

urāna oksidēšanas sistēmas U+3 oksidēšanai par U+4;

f.

šādas iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti jonu apmaiņas atdalīšanas procesam:

1.

ātri reaģējoši jonu apmaiņas sveķi, šūnveida vai poraini sašūti sveķi, kuros aktīvās ķīmiskās apmaiņas grupas pastāv tikai inertā porainā atbalsta struktūras virsmas pārklājumā, kā arī citas piemērotas formas kompozītu struktūras, tostarp daļiņas vai šķiedras, ar diametru līdz 0,2 mm, kuras ir izturīgas pret koncentrētas sālsskābes iedarbību, kuru paredzētais apmaiņas pusperiods ir mazāks par 10 s un kuras spēj darboties temperatūrā no 373 K (100°C) līdz 473 K (200°C);

2.

jonu apmaiņas kolonnas (cilindriskas), kuru diametrs pārsniedz 1 000 mm un kuras izgatavotas no vai aizsargātas ar materiāliem, kas ir izturīgi pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, no titāna vai no fluorogļūdeņražu plastmasas), un spēj darboties temperatūrā no 373 K (100°C) līdz 473 K (200°C) un spiedienā virs 0,7 MPa;

3.

jonu apmaiņas sistēmas (ķīmiskās vai elektroķīmiskās oksidēšanas vai reducēšanas sistēmas) jonu apmaiņas bagātināšanas iekārtu kaskādēs lietojamo ķīmiskās reducēšanas vai oksidēšanas aģentu reģenerācijai;

g.

Šādas iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti uz lāzera balstītiem atdalīšanas procesiem, procesiem, kuros notiek izotopu atdalīšana, izmantojot atomizēta tvaika lāzeru izotopu separācijas (AVLIS) metodi:

1.

metāliskā urāna sublimācijas sistēmas ar izejas jaudu vismaz 1 kW uz mērķa, kas paredzētas lietošanai lāzerbagātināšanā;

2.

sistēmas manipulācijām ar šķidru urānu vai tā tvaikiem, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas manipulācijām ar izkausētu urānu, izkausētiem urāna sakausējumiem vai metāliskā urāna tvaikiem lietošanai lāzerbagātināšanā, un tām speciāli konstruēti komponenti;

N.B.

SK. ARĪ 2A225. POZĪCIJU.

3.

produkta un “astu” kolektoru komplekti metāliskā urāna savākšanai šķidrā vai cietā formā, kuri ir izgatavoti no vai aizsargāti ar karstumizturīgiem materiāliem, kas izturīgi pret šķidra urāna vai tā tvaiku koroziju, piemēram, no tantala vai grafīta ar itrija pārklājumu;

4.

separatoru moduļu apvalki (cilindriski vai taisnstūrveida trauki), kas paredzēti metāliskā urāna tvaiku avotam, elektronu staru lielgabalam, kā arī produkta un "astu" kolektoriem;

5.

“lāzeri” vai “lāzeru” sistēmas ar spektra frekvenču stabilizāciju, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ilgstošam urāna izotopu atdalīšanas procesam;

NB!

SK. ARĪ 6A005. UN 6A205. POZĪCIJU.

h.

Šādas iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti uz lāzera balstītiem izotopu atdalīšanas procesiem, lietojot molekulāro lāzeru (MLIS):

1.

virsskaņas diverģējošas sprauslas UF6 un nesējgāzes maisījumu atdzesēšanai līdz 150 K (-123oC) vai zemākai temperatūrai, kuras izgatavotas no “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

2.

produktu un “astu” kolektoru komponenti vai ierīces, kas ir speciāli konstruētas vai sagatavotas urāna materiāla vai urāna “astu” materiāla savākšanai pēc izgaismošanas ar lāzeru un kas ir izgatavotas no “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

3.

kompresori, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un tiem paredzēti rotējošo vārpstu blīvslēgi;

4.

iekārtas UF5 (cietā fāze) fluorēšanai par UF6 (gāzes fāze);

5.

procesu sistēmas UF6 atdalīšanai no nesējgāzes (piemēram, slāpekļa, argona vai citas gāzes), tostarp:

a.

kriogēnie siltummaiņi un krioseparatori, kas spēj darboties 153 K (-120oC) vai zemākā temperatūrā;

b.

kriogēnās saldēšanas iekārtas, kas spēj darboties 153 K (-120oC) vai zemākā temperatūrā;

c.

UF6 izsaldētāji, ar ko var izsaldēt UF6.

6.

“lāzeri” vai “lāzeru” sistēmas ar spektra frekvenču stabilizāciju, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ilgstošam urāna izotopu atdalīšanas procesam;

NB!

SK. ARĪ 6A005. UN 6A205. POZĪCIJU.

i.

šādas iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti plazmas atdalīšanas procesam:

1.

mikroviļņu strāvas avoti un antenas jonu radīšanai vai paātrināšanai, ar izejas frekvenci virs 30 GHz un vidējo izejas jaudu virs 50 kW;

2.

radio frekvences jonu ierosmes spoles darba frekvencei virs 100 kHz, kuras spēj izturēt vidējo jaudu virs 40 kW;

3.

urāna plazmas ģeneratoru sistēmas;

4.

nepiemēro;

5.

produktu un “astu” kolektoru komplekti metāliskajam urānam cietā veidā, kuri izgatavoti no vai aizsargāti ar materiāliem, kas ir karstumizturīgi un izturīgi pret urāna tvaiku koroziju, piemēram, no tantala vai grafīta ar itrija pārklājumu;

6.

separatoru moduļu (cilindriski) apvalki, kas paredzēti urāna plazmas avotam, radiofrekvences piedziņas spolei, produktu un “astu” kolektoriem un izgatavoti no piemērota nemagnētiska materiāla (piemēram, nerūsējošā tērauda);

j.

iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti elektromagnētiskās atdalīšanas procesam:

1.

atsevišķi vai salikti jonu avoti, kas sastāv no tvaiku avota, jonizētāja un staru kūļa paātrinātāja un kas izgatavoti no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, grafīta, nerūsējošā tērauda vai vara) un var nodrošināt vismaz 50 mA lielu kopējo jonu staru kūļa strāvu;

2.

jonu kolektoru plates bagātinātā vai vājinātā urāna jonu staru kūļa savākšanai, kuras sastāv no diviem vai vairākiem šķēlumiem un kabatām un ir izgatavotas no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, grafīta vai nerūsējošā tērauda);

3.

urāna elektromagnētisko separatoru vakuumapvalki, kas izgatavoti no nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, nerūsējošā tērauda) un paredzēti darbam spiedienā, kas nepārsniedz 0,1 Pa;

4.

magnētu poli, kuru diametrs ir lielāks par 2 m;

5.

augstsprieguma energobloku jonu avotiem, kuriem ir visas šādas īpašības:

a.

spēj darboties nepārtraukti;

b.

izejas spriegums ir vismaz 20 000 V;

c.

izejas strāva ir vismaz 1 A; un

d.

sprieguma regulēšanas precizitāte ir labāka par 0,01 % 8 stundu laikā;

NB!

SK. ARĪ 3A227. POZĪCIJU.

6.

magnētu enerģijas avoti (lieljaudas, līdzstrāvas), kam piemīt visas šādas īpašības:

a.

spēj nepārtraukti nodrošināt vismaz 500 A lielu izejas strāvu, spriegumam esot vismaz 100 V; un

b.

strāvas vai sprieguma regulācijas precizitāte ir labāka par 0,01 % 8 stundu laikā.

NB!

SK. ARĪ 3A226. POZĪCIJU.

0B002

Šādas speciāli konstruētas vai sagatavotas palīgsistēmas, iekārtas un komponenti 0B001. pozīcijā minētajai izotopu atdalīšanas ietaisei, kuri izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”:

a.

padeves autoklāvi, krāsnis vai sistēmas UF6 ievadīšanai bagātināšanas procesā;

b.

desublimatori un izsaldētāji, kurus lieto UF6 uztveršanai no bagātināšanas procesa un turpmākai aizvadīšanai pēc uzkarsēšanas;

c.

produkta un “astu” stacijas UF6 novadīšanai uz konteineriem;

d.

sašķidrināšanas vai sacietēšanas stacijas, kuras lieto UF6 uztveršanai no bagātināšanas procesa, veicot UF6 kompresiju, dzesēšanu un konversiju šķidrā vai cietā formā;

e.

cauruļvadu un kolektoru sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas darbam ar UF6 gāzu difūzijas, centrifūgu vai aerodinamiskās kaskādēs;

f.

šādas vakuumsistēmas un sūkņi:

1.

vakuumlīnijas, vakuumkolektori un vakuumsūkņi, kuru sūknēšanas ātrums ir vismaz 5 m3/min;

2.

vakuumsūkņi, kas speciāli konstruēti lietošanai UF6 nesēju atmosfērās un izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”; vai

3.

vakuumsistēmas, kas sastāv no vakuumlīnijām, vakuumkolektoriem un vakuumsūkņiem un kas paredzētas lietošanai UF6 nesēju atmosfērās;

g.

UF6 masas spektrometri / jonu avoti, ar kuriem tiešsaistē var ņemt UF6 gāzes plūsmas paraugus un kuriem piemīt visi šādi parametri:

1.

spēj reģistrēt jonus ar vismaz 320 vienības lielu atommasu, un izšķirtspēja ir labāka par 1 daļiņu uz 320;

2.

jonu avoti ir konstruēti no vai aizsargāti ar niķeļa, niķeļa un vara sakausējumiem ar niķeļa saturu vismaz 60 % no masas vai niķeļa un hroma sakausējumiem;

3.

elektronu apšaudes jonizācijas avoti; un

4.

tiem ir izotopu analīzei piemērota kolektoru sistēma.

0B003

Šādas urāna konversijas ietaises un tām speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas:

a.

sistēmas urāna rūdas koncentrāta konversijai par UO3;

b.

sistēmas UO3 konversijai par UF6;

c.

sistēmas UO3 konversijai par UO2;

d.

sistēmas UO2 konversijai par UF4;

e.

sistēmas UF4 konversijai par UF6;

f

sistēmas UF4 konversijai par metālisko urānu;

g.

sistēmas UF6 konversijai par UO2;

h.

sistēmas UF6 konversijai par UF4;

i.

sistēmas UO2 konversijai par UCl4.

0B004

Ietaises smagā ūdens, deitērija un deitērija savienojumu ražošanai vai koncentrēšanai, un tām speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas un komponenti:

a.

šādas ietaises smagā ūdens, deitērija un deitērija savienojumu ražošanai:

1.

ūdens-sērūdeņraža apmaiņas ietaises;

2.

amonjaka-ūdeņraža apmaiņas ietaises;

b.

šādas iekārtas un komponenti:

1.

ūdens un sērūdeņraža apmaiņas kolonnas, kuru diametrs ir vismaz 1,5 m un kuras ir piemērotas vismaz 2 MPa lielam darba spiedienam;

2.

vienpakāpes zemspiediena (t. i., 0,2 MPa) centrifugālie gāzpūtēji vai kompresori gāzveida sērūdeņraža cirkulācijai (t. i., gāzei, kas satur vairāk par 70 % no masas sērūdeņradi, H2S) ar caurplūdes jaudu vismaz 56 m3/s vismaz 1,8 MPa lielā nosūces spiedienā un ar blīvslēgiem, kas piemēroti kontaktam ar mitru H2S;

3.

amonjaka-ūdeņraža apmaiņas kolonnas, kuru augstums ir vismaz 35 m, diametrs – no 1,5 līdz 2,5 m un kuras ir piemērotas darba spiedienam virs 15 MPa;

4.

kolonnu iekšējās sastāvdaļas, ieskaitot pakāpju kontaktorus un pakāpju sūkņus, ieskaitot iegremdējamos sūkņus, smagā ūdens ražošanai, izmantojot amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesu;

5.

amonjaka sašķelšanas iekārtas ar vismaz 3 MPa lielu darba spiedienu smagā ūdens ražošanai, kurās izmanto amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu;

6.

infrasarkanās absorbcijas analizatori, kas spēj tiešsaistē veikt ūdeņraža un deitērija attiecības analīzi, kad deitērija koncentrācija ir vismaz 90 % no masas;

7.

katalītiskie degļi bagātināta deitērija konversijai par smago ūdeni, izmantojot amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu;

8.

nokomplektētas smagā ūdens koncentrēšanas sistēmas vai to kolonnas smagā ūdens koncentrēšanai līdz reaktora kvalitātes deitērija koncentrācijai;

9.

amonjaka sintēzes konvertori un sintēzes iekārtas, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai un kurās izmanto amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu.

0B005

Ietaises, kas speciāli konstruētas “kodolreaktoru” degvielas elementu izgatavošanai un speciāli tām konstruētas vai sagatavotas iekārtas.

Tehniska piezīme:

“Kodolreaktoru” degvielas elementu izgatavošanai speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas ietver iekārtas, kas:

1.

parasti ir tiešā kontaktā ar kodolmateriāliem vai tieši virza vai vada to ražošanas norisi;

2.

iekapsulē kodolmateriālus apvalkā;

3.

pārbauda apvalka vai iekapsulējuma viendabību;

4.

pārbauda cietās iekapsulētās degvielas beigu apstrādi; vai

5.

tiek lietotas reaktora degvielas elementu savienošanai.

0B006

Ietaises izstrādātās “kodolreaktoru” degvielas elementu pārstrādei un tām speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas un komponenti.

Piezīme:

0B006. pozīcija ietver:

a.

ietaises izstrādātās “kodolreaktora” degvielas elementu pārstrādei, tostarp iekārtas un komponentus, kas parasti nonāk tiešā kontaktā ar izstrādāto degvielu un tieši vada izstrādātās degvielas, galvenā kodolmateriāla un kodoldalīšanās produktu apstrādes plūsmas;

b.

degvielas elementu izpakošanas aprīkojums un skaldīšanas vai smalcināšanas mašīnas, t. i., tālvadāmas izstrādātās “kodolreaktora” degvielas komplektu, pakešu vai stieņu griešanas, skaldīšanas vai smalcināšanas iekārtas;

c.

šķīdināšanas tvertnes vai šķīdināšanas iekārtas, kurās izmanto mehāniskas ierīces, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas izstrādātās “kodolreaktora” degvielas šķīdināšanai un spēj izturēt karstu, stipri korozīvu šķidrumu iedarbību un kuras var iekraut vai izkraut, darbināt un apkalpot ar tālvadību;

d.

šķīdinātāju ekstraktori, piemēram, pildītas vai pulsējošas kolonnas, sajaukšanas-noslāņošanas separatori vai centrifūgu sajaucēji, kas ir izturīgi pret slāpekļskābes radīto koroziju un kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai izstrādātās kodoldegvielas – “dabīgā urāna” – vai “vājinātā urāna”, vai “speciālo skaldmateriālu” pārstrādes ietaisēs;

e.

turēšanas vai uzglabāšanas tvertnes, kas speciāli konstruētas izturīgas pret slāpekļskābes koroziju un nodrošinātas pret kodolkritiskumu;

Tehniska piezīme:

Turēšanas vai uzglabāšanas tvertnēm vai traukiem var būt šādas iezīmes:

1.

sienu vai iekšējo konstrukciju minimālais bora ekvivalents ir vismaz 2 % (aprēķināts visām sastāvdaļām un definēts piezīmē pie 0C004. pozīcijas);

2.

maksimālais diametrs cilindriskām tvertnēm ir 175 mm; vai

3.

cilindriskas tvertnes maksimālais platums ir 75 mm.

f.

neitronu mērīšanas sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas integrēšanai un lietošanai automatizētās procesa kontroles sistēmās izstrādāta “dabīgā urāna”, “vājinātā urāna” vai “speciālo skaldmateriālu” pārstrādes ietaisē.

0B007

Šādas ietaises plutonija konversijai un šim nolūkam speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas:

a.

sistēmas plutonija nitrāta konversijai par oksīdu;

b.

sistēmas metāliskā plutonija ražošanai.

0C   Materiāli

0C001

“Dabīgs urāns”, “vājināts urāns" vai torijs metāla, sakausējuma, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā, un citi materiāli, kas satur vienu vai vairākus no iepriekš minētajiem;

Piezīme:

Kontrole 0C001. pozīcijā neattiecas uz:

a.

četriem vai mazāk gramiem “dabīgā urāna” vai “vājinātā urāna”, ja tos satur instrumentu sensora komponents;

b.

“vājināto urānu”, kas speciāli izgatavots šādiem civilam ar kodoldegvielas ciklu nesaistītiem lietojumam:

1.

ekranēšanai;

2.

iepakošanai;

3.

balastam ar masu, kas nepārsniedz 100 kg;

4.

atsvaram ar masu, kas nepārsniedz 100 kg;

c.

sakausējumiem, kuros torija saturs ir mazāks par 5 %;

d.

keramikas izstrādājumiem, kas satur toriju un kas izgatavoti ar kodoldegvielas ciklu nesaistītam lietojumam.

0C002

“Speciālie skaldmateriāli”.

Piezīme:

Kontrole 0C002. pozīcijā neattiecas uz četriem vai mazāk “efektīvajiem gramiem”, ja tos satur instrumentu sensora komponents.

0C003

Deitērijs, smagais ūdens (deitērija oksīds) un citi deitērija savienojumi, kā arī citi deitēriju saturoši maisījumi un šķīdumi, kuros deitērija izotopa attiecība pret ūdeņradi ir lielāka par 1:5 000.

0C004

Grafīts, kura tīrība ir lielāka par 5 ppm ‘bora ekvivalenta’, bet blīvums ir lielāks par 1,50 g/cm3, lietošanai “kodolreaktorā” daudzumā, kas pārsniedz 1 kg.

NB!

SK. ARĪ 1C107. POZĪCIJU.

1. piezīme:

Eksporta kontroles nolūkā kompetentās iestādes ES dalībvalstī, kurā eksportētājs ir iedibinājies, nosaka, vai minētajām specifikācijām atbilstoša grafīta eksports ir paredzēts lietošanai “kodolreaktorā”. Kontrole 0C004. pozīcijā neattiecas uz grafītu, kura tīrība ir lielāka par 5 ppm (miljonās daļas) bora ekvivalenta, bet blīvums ir lielāks par 1,50 g/cm3, kas nav paredzēts lietošanai “kodolreaktorā”.

2. piezīme:

0C004. pozīcijā definētais ‘bora ekvivalents’ (BE) ir piemaisījumu BEz summa (izņemot BEogleklim, jo oglekli neuzskata par piemaisījumu), ieskaitot boru, ja:

 

BEZ (ppm) = CF × elementa Z koncentrācija (ppm izteiksmē);

 

Image 24

 

un σ B un σ Z ir siltuma neitronu absorbcijas šķērsgriezums (barnos) attiecīgi dabā sastopamajiem boram un elementam Z; un AB un AZ ir attiecīgi dabā sastopamo bora un elementa Z atommasa.

0C005

Speciāli sagatavoti savienojumi vai pulveri pret UF6 koroziju izturīgu gāzu difūzijas membrānu izgatavošanai (piemēram, niķelis vai sakausējumi ar niķeļa saturu vismaz 60 % no masas, alumīnija oksīds un perfluorogļūdeņražu polimēri), ar tīrības pakāpi vismaz 99,9 % no masas, ar daļiņu izmēru, mazāku par 10 μm (ko mēra pēc ASTM B330 standarta) un ar daļiņu izmēru augstu viendabīgumu.

0D   Programmatūra

0D001

“Programmatūra”, kas ir speciāli konstruēta vai pārveidota šajā kategorijā minēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

0E   Tehnoloģija

0E001

“Tehnoloģijas” saskaņā ar piezīmi par kodoltehnoloģijām šajā kategorijā minēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

III DAĻA     – 1. kategorija

1. KATEGORIJA – SPECIĀLI MATERIĀLI UN AR TIEM SAISTĪTAS IEKĀRTAS

1A   Sistēmas, iekārtas un komponenti

1A001

Šādi no fluorētiem savienojumiem izgatavoti komponenti:

a.

blīvslēgi, blīves, blīvējuma materiāli un elastīgas degvielas tvertnes, kas speciāli konstruētas “gaisa kuģu” vai kosmiskās aviācijas vajadzībām un satur vairāk par 50 % no 1C009.b vai 1C009.c pozīcijā minētajiem materiāliem;

b.

netiek izmantots;

c.

netiek izmantots.

1A002

Šādas “kompozītu” struktūras vai lamināti:

NB!

SK. ARĪ 1A202., 9A010. un 9A110. POZĪCIJU.

a.

tie ir izgatavoti no jebkura šī materiāla:

1.

organiska “matrica” un “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kas minēti 1C010.c. vai 1C010.d. pozīcijā, vai

2.

prepregi vai sagataves, kas minēti 1C010.e. pozīcijā;

b

tie ir izgatavoti no metāla vai oglekļa “matricas” un kāda no šiem materiāliem:

1.

oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam ir visas šādas īpašības:

a.

“īpatnējais modulis” pārsniedz 10,15 × 106 m; un

b.

“īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 17,7 × 104 m; vai

2.

1C010.c. pozīcijā minētie materiāli.

1. piezīme:

Kontrole 1A002. pozīcijā neattiecas uz “kompozītu” struktūrām vai laminātiem, kas izgatavoti no oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuri piesūcināti ar epoksīdsveķiem, un kas paredzēti “civilās aviācijas gaisa kuģu” remontam, un kam piemīt visas šādas īpašības:

a.

laukums nepārsniedz 1 m2;

b.

garums nepārsniedz 2,5 m; un

c.

platums pārsniedz 15 mm.

2. piezīme:

Kontrole 1A002. pozīcijā neattiecas uz šādiem pusfabrikātiem, kas ir speciāli konstruēti civiliem mērķiem:

a.

sporta preces;

b.

automobiļu rūpniecība;

c.

metālapstrādes darbgaldu nozare;

d.

lietojums medicīnā.

3. piezīme:

Kontrole 1A002.b.1. pozīcijā neattiecas uz pusfabrikātiem, kuros maksimāli ir divdimensionāli saaustas šķiedras un kuri speciāli konstruēti šādam lietojumam:

a.

metālu termiskās apstrādes krāsnīm metālu rūdīšanai;

b.

silīcija kristāla ražošanas iekārtām.

4. piezīme:

Kontrole 1A002. pozīcijā neattiecas uz gatavām precēm, kas speciāli konstruētas konkrētam lietojumam.

5. piezīme:

Kontrole 1A002.b.1. pozīcijā neattiecas uz mehāniski smalcinātiem, maltiem vai grieztiem oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm.

1A003

Izstrādājumi no “nekausējamiem” aromātiskajiem poliimīdiem plēvju, lokšņu vai lenšu veidā, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.

biezums pārsniedz 0,254 mm; vai

b.

klāti vai laminēti ar oglekli, grafītu, metāliem vai vielām ar magnētiskām īpašībām.

Piezīme:

Kontrole 1A003. pozīcijā neattiecas uz ražojumiem, kas pārklāti vai laminēti ar varu un paredzēti elektronisko iespiedshēmas plašu ražošanai.

NB!

Attiecībā uz visu veidu “kausējamiem” aromātiskajiem poliimīdiem sk. 1C008.a.3. pozīciju.

1A004

Aizsardzības un detektoru iekārtas un to komponenti, kas nav speciāli konstruēti militārai lietošanai:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS, 2B351. UN 2B352. POZĪCIJU.

a.

Maskas visai sejai, filtru elementi un dekontaminācijas iekārtas, kuri konstruēti vai pārveidoti aizsardzībai pret jebkuru no turpmāk minētajiem materiāliem vai vielām (un tiem speciāli konstruēti komponenti):

Piezīme:

1A004.a. pozīcija ietver ar strāvu darbināmus gaisa attīrīšanas respiratorus (PAPR), kas konstruēti vai pārveidoti aizsardzībai pret vielām vai materiāliem 1A004.a. pozīcijā.

Tehniska piezīme:

1A004.a. pozīcijas vajadzībām:

1.

visas sejas maskas dēvē arī par gāzmaskām;

2.

filtru elementi ietver filtru kasetnes.

1.

“bioloģiskie aģenti”;

2.

‘radioaktīvie materiāli’;

3.

ķīmiskās kaujas (CW) vielas; vai

4.

“vielas nekārtību novēršanai”, tostarp:

a.

alfa-Brombenzenacetonitrīls, (brombenzilcianīds) (CA) (CAS 5798-79-8);

b.

[(2-hlorfenil) metilēn] propāndinitrils (o-hlorobenzilidenmalononitrils) (CS) (CAS 2698-41-1);

c.

2-hlor-1-feniletanons, fenacilhlorīds (ω-hloracetofenons) (CN) (CAS 532-27-4);

d.

dibenz-(b, f)-1,4-oksazepīns (CR) (CAS 257-07-8);

e.

10-hlor-5,10-dihidrofenarsazīns (fenarsazīnhlorīds) (Adamsits) (DM) (CAS 578-94-9);

f.

N-nonanoilmorfolīns (MPA) (CAS 5299-64-9);

b.

aizsargtērpi, cimdi un apavi, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti aizsardzībai pret jebkuru no šādiem materiāliem vai vielām:

1.

“bioloģiskie aģenti”;

2.

‘radioaktīvie materiāli’; vai

3.

ķīmiskās kaujas (CW) vielas;

c.

detektorsistēmas, kuras speciāli konstruētas vai pārveidotas jebkuru turpmāk minēto materiālu vai vielu detektēšanai vai identifikācijai (un tām speciāli konstruēti komponenti):

1.

“bioloģiskie aģenti”;

2.

‘radioaktīvie materiāli’; vai

3.

ķīmiskās kaujas (CW) vielas.

d.

elektroniskas iekārtas, kas paredzētas automātiskai “sprāgstvielu” atlikumu klātbūtnes detektēšanai vai identificēšanai un ‘pēdu detektēšanas’ paņēmienu izmantošanai (piemēram, virsmas akustisko viļņu ierīces, jonu kustīguma spektrometrijas, diferenciālās kustības spektrometrijas, masas spektrometrijas ierīces).

Tehniska piezīme:

‘Pēdu detektēšana’ ir spēja detektēt daļiņas, kas mazākas par 1 ppm gāzveida vielā vai par 1 mg cietā vielā vai šķidrumā.

1. piezīme:

Kontrole 1A004.d. pozīcijā neattiecas uz iekārtām, kas speciāli konstruētas lietošanai laboratorijā.

2. piezīme:

Kontrole 1A004.d. pozīcijā neattiecas uz bezkontakta caurskates drošības vārtiem.

Piezīme:

Kontrole 1A004. pozīcijā neattiecas uz:

a.

individuāliem radiācijas dozimetriem;

b.

darba aizsardzības iekārtām, kuru lietošana funkcionāli vai konstruktīvi ierobežota ar aizsardzību pret kaitīgajiem faktoriem dzīvojamo ēku drošībā vai civilā ražošanā, tostarp:

1.

kalnrūpniecībā;

2.

derīgo izrakteņu ieguvē karjeros;

3.

zemkopībā;

4.

farmaceitiskajā rūpniecībā;

5.

medicīnā;

6.

veterinārijā;

7.

vides aizsardzībā;

8.

atkritumu apsaimniekošanā;

9.

pārtikas rūpniecībā.

Tehniskas piezīmes:

1.

1A004. pozīcija ietver iekārtas un komponentus, kas izgatavoti, veiksmīgi testēti saskaņā ar valsts standartiem vai citādi pierādījuši iedarbīgumu, lai atklātu vai aizsargātos pret ‘radioaktīviem materiāliem’, “bioloģiskiem aģentiem”, ķīmiskās kaujas vielām, ‘imitatoriem’ vai “vielām nekārtību novēršanai”, pat ja šādas iekārtas un komponentus izmanto civilajā rūpniecībā, piemēram, kalnrūpniecībā, derīgo izrakteņu ieguvē, lauksaimniecībā, farmaceitiskajā rūpniecībā, medicīnā, veterinārijā, vides aizsardzībā, atkritumu apsaimniekošanā vai pārtikas rūpniecībā.

2.

‘Imitators’ ir viela vai materiāls, ko izmanto par toksiska (ķīmiska vai bioloģiska) aģenta aizstājēju mācībās, pētniecībā, testēšanā vai novērtēšanā

3.

1A004. pozīcijas vajadzībām ‘radioaktīvie materiāli’ ir materiāli, kas atlasīti vai pārveidoti, lai palielinātu to iedarbīgumu kaitējuma nodarīšanā cilvēkiem, dzīvniekiem vai iekārtām vai postījumu nodarīšanā ražai vai apkārtējai videi.

1A005

Bruņuvestes un to komponenti:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a.

mīkstas bruņuvestes, kas nav ražotas atbilstīgi militāriem standartiem, militārām specifikācijām vai to ekvivalentiem, un tām speciāli konstruēti komponenti;

b.

cietas bruņuvestu plāksnes, kas nodrošina aizsardzību pret lodēm līdzvērtīgu IIIA līmenim vai zemākam (NIJ 0101,06, 2008. gada jūlijs) vai atbilstīgi “ekvivalentiem standartiem”.

NB!

Par “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, ko izmanto bruņuvestu izgatavošanai, sk. 1C010. pozīciju.

1. piezīme:

Kontrole 1A005. pozīcijā neattiecas uz bruņuvestēm, kuras lietotāji nes sev līdzi un izmanto personīgajai aizsardzībai.

2. piezīme:

Kontrole 1A005. pozīcijā neattiecas uz bruņuvestēm, kas paredzētas tikai frontālai aizsardzībai pret šķembām un triecienvilni no nemilitāru spridzināšanas iekārtu sprādzieniem.

3. piezīme:

Kontrole 1A005. pozīcijā neattiecas uz bruņuvestēm, kas paredzētas tikai aizsardzībai pret traumām, kuras var radīt ar nazi, smailu priekšmetu, adatu vai truliem priekšmetiem.

1A006

Iekārtas, kas speciāli konstruētas vai pārveidotas, lai likvidētu improvizētas spridzināšanas ierīces (IED), un to speciāli konstruēti komponenti un piederumi:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a.

transportlīdzekļi ar tālvadību;

b.

‘neitralizētāji’.

Tehniska piezīme:

1A006.b. pozīcijas vajadzībām ‘neitralizētāji’ ir ierīces, kas speciāli konstruētas, lai novērstu spridzināšanas ierīču darbību, izmetot šķidru, cietu vai trauslu šāviņu.

Piezīme:

Kontrole 1A006. pozīcijā neattiecas uz iekārtām, kas ir līdzi to operatoram.

1A007

Iekārtas un ierīces, kas speciāli konstruētas, lai, izmantojot elektrību, ierosinātu lādiņus un ierīces, kurās ir “energoietilpīgi materiāli”:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS, 3A229. UN 3A232. POZĪCIJU.

a.

spridzināšanas ierīču detonācijas komplekti, kas paredzēti 1A007.b. pozīcijā minēto spridzekļu detonatoru ierosināšanai;

b.

šādi sprāgstvielu elektrodetonatori:

1.

eksplodējošs tiltiņš (EB);

2.

eksplodējoša tiltiņa vads (EBW),

3.

trieciendarbības tipa detonators;

4.

eksplodējošas folijas ierosinātāji (EFI).

Tehniskas piezīmes:

1.

Dažkārt detonatoru dēvē arī par ierosinātāju vai aizdedzinātāju.

2.

Visiem 1A007.b. pozīcijā minētajiem detonatoriem izmanto mazu elektrovadošu elementu (tiltiņu, tiltiņa vadu vai foliju), kas eksplozīvi iztvaiko, ja caur to novada ātru lielas strāvas impulsu. Bezbelžņa tipu gadījumā eksplodējošais elektrovadošais elements ierosina ķīmisku detonāciju kontaktā esošajā spēcīgajā sprāgstvielā, piemēram, pentaeritrīttetranitrātā (PETN). Belžņu detonatoros elektrovadošā elementa iztvaikošana izraisa belžņa kustību cauri spraugai, un tā trieciens pa eksplozīvo vielu ierosina ķīmisko detonāciju. Dažās konstrukcijās belzni iedarbina magnētiskais spēks. Eksplodējošas folijas detonators var attiekties vai nu uz EB, vai belžņa tipa detonatoriem.

1A008

Šādi lādiņi, ierīces un komponenti:

a.

‘formas lādiņi’, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

tīrais sprāgstvielas saturs (NEQ) pārsniedz 90 g; un

2.

ārējā apvalka diametrs ir vismaz 75 mm;

b.

lineāras formas griezējlādiņi, kam piemīt visas turpmāk minētās īpašības, un tiem speciāli konstruēti komponenti:

1.

sprāgstvielas apjoms pārsniedz 40 g/m; un

2.

platums ir vismaz 10 mm;

c.

detonējoša aukla ar sprāgstvielas kodola īpatsvaru virs 64 g/m;

d.

griežņi, kas nav minēti 1A008.b. pozīcijā, un šķelšanas rīki ar tīro sprāgstvielas saturu (NEQ) virs 3,5 kg.

Tehniska piezīme:

‘Formas lādiņi’ ir lādiņi ar īpašu formu, kas izveidota, lai koncentrētu triecenviļņa efektu.

1A102

Atkārtoti piesātināti pirolizēti oglekļa-oglekļa komponenti, kas paredzēti 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm.

1A202

Kompozītu struktūras, izņemot 1A002. pozīcijā minētās, cauruļu veidā, kurām piemīt abas šīs īpašības:

NB!

SK. ARĪ 9A010. UN 9A110. POZĪCIJU.

a.

iekšējais diametrs no 75 līdz 400 mm; un

b.

izgatavotas no 1C010.a. vai 1C010.b. vai 1C210.a. pozīcijā minētajiem “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem” vai 1C210.c. pozīcijā minētajiem oglekļa prepregiem.

1A225

Platinēti katalizatori, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ūdeņraža izotopu apmaiņas reakcijas paātrināšanai starp ūdeni un ūdeņradi, lai iegūtu tritiju no smagā ūdens, vai smagā ūdens ražošanai.

1A226

Speciālas paketes, ko var izmantot smagā ūdens atdalīšanai no parastā ūdens un kam ir abas šādas īpašības:

a.

izgatavotas no fosfora bronzas pinuma, kas ķīmiski apstrādāts saslapināmības palielināšanai; un

b.

paredzētas lietošanai vakuumdestilācijas kolonnās.

1A227

Augsta blīvuma (svina stikla vai cita materiāla) aizsargstikli darbam ar jonizējošo starojumu un tiem speciāli konstruēti rāmji, kam piemīt visas šīs īpašības:

a.

‘aukstais laukums’ ir lielāks par 0,09 m2;

b.

blīvums ir lielāks par 3 g/cm3; un

c.

biezums ir vismaz 100 mm.

Tehniska piezīme:

1A227. pozīcijā ‘aukstais laukums’ ir aizsargstikla skata laukums ar paredzētajam lietojumam zemāko radiācijas līmeni.

1B   Testēšanas, inspekcijas un ražošanas iekārtas

1B001

Iekārtas 1A002. pozīcijā minēto “kompozītu” struktūru vai laminātu vai 1C010. pozīcijā minēto “šķiedrveida vai pavedienveida materiālu” ražošanai vai pārbaudēm, kā izklāstīts turpmāk, un speciāli tām konstruēti komponenti un piederumi:

NB!

SK. ARĪ 1B101. UN 1B201. POZĪCIJU.

a.

pavedienu uztīšanas mašīnas, kurās uztīšanas un vērpšanas pozicionēšanas kustības var koordinēt un programmēt pa trīs vai vairāk ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kuras ir speciāli konstruētas “kompozītu” struktūru vai laminātu ražošanai no “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”;

b.

‘lentes veidošanas mašīnas’, kurās lentes veidošanas pozicionēšanas kustības koordinē un programmē pa piecām vai vairāk ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kuras ir speciāli konstruētas gaisa kuģu korpusu vai ‘raķešu’“kompozītu” struktūru ražošanai;

Piezīme:

1B001.b. pozīcijā 'raķetes' ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas.

Tehniska piezīme:

1B001.b. pozīcijā ‘lentes veidošanas mašīnas’ spēj likt vienu vai vairākus ‘pavediena elementus’ platumā no 25,4 mm līdz 304,8 mm, kā arī likšanas procesā pārtraukt un atsākt atsevišķus ‘pavediena elementa’ gājienus.

c.

daudzvirzienu, daudzdimensiju stelles vai pinējmašīnas, ieskaitot adapterus un pārveidošanas komplektus, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti aušanai, pīšanai vai ārējā tinuma veidošanai, “kompozītām” struktūrām.

Tehniska piezīme:

1B001.c. pozīcijā pīšanas tehnika ietver adīšanu.

d.

armatūras šķiedru ražošanai speciāli konstruētas vai pielāgotas iekārtas:

1.

iekārtas oglekļa vai silīcija karbīda šķiedru (piemēram, poliakrilnitrila, viskozes, polikarbosilāna) ražošanai no polimēru materiālu šķiedrām, kā arī speciālas iekārtas šķiedru nospriegošanai karsēšanas laikā;

2.

iekārtas silīcija karbīda šķiedras ražošanai, karstu šķiedru substrātu pārklājot ar elementiem vai to savienojumiem ar ķīmiskas pārklāšanas, izmantojot tvaiku, metodi;

3.

iekārtas ugunsizturīgu keramikas materiālu (piemēram, alumīnija oksīda) mitrai formēšanai;

4.

termiskās apstrādes iekārtas alumīnija oksīda šķiedru ieguvei no prekursoru šķiedrām, kurās ir alumīnijs;

e.

iekārtas 1C010.e. pozīcijā minēto prepregu ražošanai ar karstas kausēšanas metodi;

f.

šādas nesagraujošās pārbaužu iekārtas, kas speciāli konstruētas “kompozītu” materiāliem:

1.

rentgena tomogrāfijas sistēmas defektu trīsdimensiju pārbaudēm;

2.

ciparu vadības ultraskaņas testēšanas iekārtas, kuru pozicionēšanas kustības raidītāji vai uztvērēji tiek vienlaicīgi koordinēti un programmēti četrās vai vairāk asīs, sekojot pārbaudāmā komponenta trīsdimensiju kontūrām;

g.

‘tauvas veidošanas mašīnas’, kurās tauvas veidošanas pozicionēšanas kustības koordinē un programmē pa divām vai vairāk ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kuras ir speciāli konstruētas gaisa kuģu korpusu vai 'raķešu' “kompozītu” struktūru ražošanai.

Tehniska piezīme:

1B001.g. pozīcijā ‘tauvas veidošanas mašīnas’ spēj likt vienu vai vairākus ‘pavediena elementus’ 25,4 mm platumā vai šaurākus, kā arī veidošanas procesā pārtraukt un atsākt atsevišķus ‘pavediena elementa’ gājienus.

Tehniskas piezīmes:

1.

1B001. pozīcijā ‘primāras servopozicionēšanas’ asis datorprogrammas vadībā vada manipulācijas orgāna (galviņas) atrašanos telpā attiecībā pret apstrādājamo detaļu, to pareizi orientējot un virzot, lai panāktu vēlamo apstrādi.

2.

1B001. pozīcijā ‘pavediena elements’ ir atsevišķa, nepārtraukta platuma pilnīgi vai daļēji ar sveķiem piesūcināta lente, tauva vai šķiedra. Pilnīgi vai daļēji ar sveķiem piesūcināti ‘pavediena elementi’ ietver arī tādus, kas pārklāti ar sausu pulveri, kas karsējot salīp.

1B002

Iekārtas, kas paredzētas metālu sakausējumu pulveru vai daļiņu materiālu ražošanai, un ar visām šīm īpašībām:

a.

ir speciāli konstruētas, lai novērstu piemaisījumu rašanos; un

b.

ir speciāli konstruētas izmantošanai 1C002.c.2. pozīcijā minētajiem procesiem.

NB!

SK. ARĪ 1B102. POZĪCIJU.

1B003

Instrumenti, presformas, liešanas formas un citas iekārtas titāna, alumīnija vai to sakausējumu “superplastiskai formēšanai” vai “difūzajai savienošanās”, kas speciāli konstruētas, lai izgatavotu jebkuru šādu izstrādājumu:

a.

gaisa kuģu korpusi vai kosmiskās aviācijas iekārtu konstrukcijas;

b.

“gaisa kuģu” vai kosmiskās aviācijas dzinēji; vai

c.

1B003.a. pozīcijā minētajām konstrukcijām vai 1B003.b. pozīcijā minētajiem dzinējiem speciāli konstruēti komponenti.

1B101

Iekārtas, kas nav ietvertas 1B001. pozīcijā un paredzētas konstrukcijām izmantojamo kompozītmateriālu “ražošanai”, to speciāli konstruēti komponenti un piederumi:

NB!

SK. ARĪ 1B201. POZĪCIJU.

Piezīme:

1B101. pozīcijā minētajos komponentos un piederumos ietilpst liešanas formas, štances, krāsas, armatūra un instrumenti kompozītu struktūru, laminātu un to izstrādājumu sagatavju presēšanai, vulkanizācijai, liešanai, izgulsnēšanai vai saistīšanai.

a.

pavedienu uztīšanas mašīnas vai šķiedru formēšanas mašīnas, kurās šķiedru tīšanas kustību pozicionēšanu var koordinēt un programmēt trijās vai vairāk asīs un kuras ir speciāli konstruētas kompozītu struktūru vai laminātu ražošanai no “šķiedru vai pavedienu materiāliem”, kā arī attiecīgas koordinācijas un programmvadības iekārtas;

b.

lentes veidošanas mašīnas, kurās lenšu vai slokšņu veidošanas kustību pozicionēšanu var koordinēt un programmēt divās vai vairāk asīs un kuras ir paredzētas gaisa kuģu korpusu vai “raķešu” konstrukciju ražošanai no kompozītiem.

c.

“šķiedrveida vai pavedienveida materiālu”“ražošanai” konstruētas vai pārveidotas iekārtas:

1.

iekārtas polimēru materiālu šķiedru (tādu kā poliakrilonitrils, viskoze vai polikarbosilāns) konvertēšanai, ieskaitot speciālu aprīkojumu šķiedras nospriegošanai karsēšanas laikā;

2.

iekārtas elementu vai savienojumu tvaiku uzklāšanai uz sakarsētiem pavedienu substrātiem;

3.

iekārtas ugunsizturīgu keramikas materiālu (piemēram, alumīnija oksīda) mitrai formēšanai;

d.

iekārtas, kas konstruētas vai pārveidotas speciālai šķiedru virsmas apstrādei vai 9C110. pozīcijā minēto prepregu vai sagatavju ražošanai.

Piezīme:

1B101.d. pozīcijā ietilpst arī valči, ekstrūderi, pārklājumu veidošanas iekārtas, griešanas mašīnas un filjēras.

1B102

Metālu pulveru “ražošanas iekārtas” un to komponenti, izņemot 1B002. pozīcijā minētos:

NB!

SK. ARĪ 1B115.b. POZĪCIJU.

a.

metālu pulveru “ražošanas iekārtas”, kas izmantojamas 1C011.a., 1C011.b., 1C111.a.1., 1C111.a.2. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto sfērisko, sferoidālo vai atomizēto materiālu “ražošanai” kontrolējamā vidē;

b.

1B002. vai 1B102.a. pozīcijā minētajām “ražošanas iekārtām” speciāli konstruēti komponenti.

Piezīme:

1B102. pozīcija ietver:

a.

plazmas ģeneratorus (augstfrekvences lokizlādes), kurus var izmantot pārslveida vai sfērisku metālu pulveru iegūšanai argona – ūdens vidē;

b.

elektrotrieciena iekārtas, kuras var izmantot pārslveida vai sfērisku metālu pulveru iegūšanai argona – ūdens vidē;

c.

iekārtas, kuras var izmantot alumīnija pulvera “ražošanai” sfērisku daļiņu veidā, pārvēršot kausējumu pulverī inertā vidē (piemēram, slāpeklī).

1B115

Propelentu un to sastāvdaļu ražošanas iekārtas, izņemot 1B002. vai 1B102. pozīcijā minētās, kā arī speciāli šīm iekārtām konstruēti komponenti:

a.

“ražošanas iekārtas” 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto šķidro propelentu vai to sastāvdaļu “ražošanai”, glabāšanai un kvalitātes testēšanai;

b.

“ražošanas iekārtas” 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto cieto propelentu vai to sastāvdaļu “ražošanai”, apstrādei, sajaukšanai, uzlabošanai, liešanai, presēšanai, ekstrūzijai un kvalitātes testēšanai;

Piezīme:

Kontrole 1B115.b. pozīcijā neattiecas uz dozācijas maisītājiem, caurplūdes maisītājiem vai šķidruma enerģijas dzirnavām. Attiecībā uz dozācijas maisītāju, caurplūdes maisītāju un šķidruma enerģijas dzirnavu kontroli sk. 1B117., 1B118. un 1B119. pozīciju.

1. piezīme:

Attiecībā uz iekārtām, kas speciāli konstruētas militāras nozīmes preču ražošanai, sk. militāro preču kontroles sarakstus.

2. piezīme:

Kontrole 1B115. pozīcijā neattiecas uz iekārtām bora karbīda “ražošanai”, apstrādei un kvalitātes testēšanai.

1B116

Speciāli konstruētas sprauslas pirolītiski iegūstamu materiālu formēšanai uz veidņa, serdeņa vai citās ierīcēs no prekursoru gāzēm, kas sadalās temperatūrā no 1 573 K (1 300oC) līdz 3 173 K (2 900oC) un pie spiediena no 130 Pa līdz 20 kPa.

1B117

Dozācijas maisītāji, kam piemīt visas turpmāk minētās īpašības, un tiem speciāli konstruēti komponenti:

a.

konstruēti vai pārveidoti sajaukšanai vakuumā, pastāvot 0–13,326 kPa lielam spiedienam;

b.

ar iespēju regulēt temperatūru sajaukšanas kamerā;

c.

kopējais tilpums ir vismaz 110 litri; un

d.

ir vismaz viena ekscentriska 'sajaukšanas vārpsta'.

Piezīme:

1B117.d. pozīcijā termins 'sajaukšanas vārpsta' neattiecas uz deaglomeratoriem vai nažveida vārpstām.

1B118

Nepārtrauktas darbības maisītāji, kam piemīt visas turpmāk minētās īpašības, un tiem speciāli konstruēti komponenti:

a.

konstruēti vai pārveidoti sajaukšanai vakuumā, pastāvot 0–13,326 kPa lielam spiedienam;

b.

ar iespēju regulēt temperatūru sajaukšanas kamerā;

c.

jebkas no turpmākā:

1.

divas vai vairākas sajaukšanas/mīcīšanas vārpstas; vai

2.

viss turpmākais:

a.

viena rotējoša vārpsta, kas svārstās un kam ir mīcīšanas zobi/adatas; un

b.

sajaukšanas kameras apvalka iekšpusē ir mīcīšanas zobi/adatas.

1B119

Šķidruma enerģijas dzirnavas, kas piemērotas 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto vielu sasmalcināšanai vai malšanai, un tām speciāli konstruēti komponenti.

1B201

Pavedienu uztīšanas mašīnas, izņemot 1B001. vai 1B101. pozīcijā minētās, un ar tām saistītās iekārtas:

a.

pavedienu uztīšanas mašīnas, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

pozicionēšanas kustības, šķiedru uztīšanu un vērpšanu var koordinēt un programmēt pa divām vai vairāk asīm;

2.

speciāli konstruētas kompozītu stuktūru vai laminātu ražošanai no “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”; un

3.

spēj tīt cilindriskas caurules ar iekšējo diametru 75–650 mm un garumu vismaz 300 mm;

b.

koordinācijas un programmēšanas kontroles iekārtas 1B201.a. pozīcijā minētajām pavedienu uztīšanas mašīnām;

c.

precīzijas serdeņi 1B201.a. pozīcijā minētajām pavedienu uztīšanas mašīnām.

1B225

Elektrolīzes elementi fluora ražošanai, kuru darba ražība ir lielāka par 250 g fluora stundā.

1B226

Elektromagnētiskie izotopu separatori, kas paredzēti darbībām ar vienu vai vairākiem jonu avotiem vai kas ar tādiem aprīkoti un spēj nodrošināt 50 mA vai lielāku jonu kūļa strāvu.

Piezīme:

1B226. pozīcijā ietilpst separatori:

a.

kuros var bagātināt stabilos izotopus;

b.

ar magnētiskajā laukā ievietotiem jonu avotiem un kolektoriem, kā arī konfigurācijas, kuros tie ir ārpus magnētiskā lauka.

1B228

Ūdeņraža kriogēnās destilācijas kolonnas, kam ir visas šīs īpašības:

a.

paredzētas darbam 35 K (-238°C) vai zemākā temperatūrā;

b.

darba spiediens kolonnas iekšienē ir no 0,5 līdz 5 MPa;

c.

tās ir izgatavotas no jebkura šāda materiāla:

1.

Starptautiskās automobiļu inženieru apvienības 300. sērijas nerūsējošā tērauda ar zemu sēra saturu, kurā pēc ASTM (vai ekvivalenta standarta) noteiktais austenīta graudu izmēra numurs ir 5 vai lielāks; vai

2.

ekvivalentiem materiāliem, kas ir gan kriogēni, gan saderīgi ar ūdeņradi (H2); un

d.

iekšējais diametrs ir 30 cm vai lielāks, bet 'efektīvais garums' ir 4 m vai lielāks.

Tehniska piezīme:

1B228. pozīcijā 'efektīvais garums' ir pakojuma materiāla aktīvais augstums kompaktajā kolonnā vai iekšējo kontaktierīču aktīvais augstums plākšņu tipa kolonnā.

1B230

Sūkņi atšķaidīta vai koncentrēta kālija amīda katalizatora šķīduma cirkulācijai šķidrā amonjakā (KNH2/NH3), kuriem ir visi šie raksturlielumi:

a.

hermētiskums (t.i., tie ir hermētiski noslēgti);

b.

jauda ir lielāka par 8,5 m3/h; un

c.

piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

koncentrētiem kālija amīda šķīdumiem (1 % vai vairāk) darba spiediens ir no 1,5 līdz 60 MPa; vai

2.

atšķaidītiem kālija amīda šķīdumiem (mazāk par 1 %) darba spiediens ir no 20 līdz 60 MPa.

1B231

Šādas tritija ražotnes vai rūpnīcas un tām paredzētas iekārtas:

a.

ražotnes vai rūpnīcas tritija ražošanai, reģenerācijai, ekstrakcijai, koncentrēšanai vai pārkraušanai;

b.

tritija ražotņu vai rūpnīcu iekārtas:

1.

ūdeņraža vai hēlija saldēšanas iekārtas dzesēšanai līdz 23 K (-250°C) vai zemākai temperatūrai ar siltuma absorbcijas jaudu virs 150 W;

2.

ūdeņraža izotopu glabāšanas vai ūdeņraža izotopu attīrīšanas sistēmas, kurās par glabāšanas vai attīrīšanas aģentiem izmanto metālu hidrīdus.

1B232

Turboekspanderi un turboekspanderu-kompresoru kompleksi, kam piemīt abas šīs īpašības:

a.

paredzēti ekspluatācijai 35 K (-238°C) vai zemākā izejas temperatūrā; un

b.

paredzēti 1 000 kg/h vai lielākai ūdeņraža caurlaides spējai.

1B233

Litija izotopu atdalīšanas ražotnes vai rūpnīcas un sistēmas un tām paredzētas iekārtas:

a.

litija izotopu atdalīšanas ražotnes vai rūpnīcas;

b.

iekārtas litija izotopu atdalīšanai, izmantojot litija-dzīvsudraba amalgamas procesu:

1.

piepildītas šķidruma-šķidruma apmaiņas kolonnas litija izotopu apmaiņai, kas speciāli konstruētas darbam ar litija amalgamu;

2.

dzīvsudraba vai litija amalgamu sūkņi;

3.

litija amalgamas iegūšanas šūnas;

4.

ietvaicētāji koncentrētam litija hidroksīda šķīdumam;

c.

litija izotopu atdalīšanai speciāli konstruētas jonu apmaiņas sistēmas un tām speciāli konstruēti komponenti;

d.

litija izotopu atdalīšanai speciāli konstruētas ķīmiskās apmaiņas sistēmas (kurās izmanto kraunēterus, kriptandus un lariatēterus) un tām speciāli konstruēti komponenti.

1B234

Tvertnes, kameras, konteineri un līdzīgas lokalizācijas iekārtas spēcīgu sprāgstvielu izolācijai, kas paredzētas spēcīgu sprāgstvielu vai spridzekļu testēšanai un kam ir abas turpmāk minētās īpašības:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a.

tie paredzēti pilnīgai 2 kg trinitrotoluola (TNT) eksplozijas vai lielākas eksplozijas lokalizēšanai; un

b.

to konstrukcijas elementi vai iezīmes ļauj reālajā laikā vai ar aizturi pārvadīt diagnostisko vai mērījumu informāciju.

1B235

Šādi mērķi un to komponenti tritija ražošanai:

a.

Mērķi, kas satur ar izotopu litijs-6 bagātinātu litiju vai ir izgatavoti no tā un ir speciāli konstruēti tritija ražošanai, tos apstarojot, ietverot apstarošanu kodolreaktorā;

b.

komponenti, kas speciāli konstruēti 1B235.a. pozīcijā minētajiem mērķiem.

Tehniska piezīme:

Komponenti, kas speciāli konstruēti tritija ražošanas mērķiem, var ietvert litija tabletes, tritija savācējus un īpaši pārklātu mērķa apvalku.

1C   Materiāli

Tehniska piezīme:

Metāli un sakausējumi:

ja nav norādīts citādi, tad vārdi 'metāli' un 'sakausējumi' 1C001. līdz 1C012. pozīcijā attiecas uz turpmāk minētajām neapstrādātām formām un pusfabrikātiem.

Neapstrādātas formas:

 

anodi, lodītes, lielgabarīta sagataves, stieņi (ieskaitot iezāģētus stieņus un sagataves stieplēm), kvadrātveida sagataves, bloki, lielizmēra kvadrātveida sagataves, pikas, katodi, kristāli, kubi, diski, graudi, granulas, pārslas, pulveri, kluči, vairogi, sfēras, stabi (taisnstūra velmējumi), sagataves kalšanai, poraini gabali, stienīši.

Pusfabrikāti (ar pārklājumu vai bez tā, galvanizēti, urbti vai štancēti):

a.

formēti vai apstrādāti materiāli, kas izgatavoti, velmējot, velkot, ekstrudējot, kaļot, štancējot, presējot, granulējot, pulverizējot, slīpējot, piemēram, leņķmetāli, profili, apļsagataves, diski, smalks pulveris, pārslas, folijas, lapiņas, kalumi, biezas loksnes, pulveri, presētas detaļas un presēšanas pārpalikumi, lentes, gredzeni, apaļi stieņi (ieskaitot elektrodu sagataves, tievus velmētus stienīšus un velmētu stiepli), profili, fasonmetāls, skārds, lentes, caurules un plānsienu caurules (ieskaitot apaļas, kvadrātiskas un dubultsienu caurules), vilkta un ekstrudēta stieple;

b.

lietie materiāli, kas izgatavoti, lejot smiltīs, kokilēs, metāla, ģipša vai citās formās, ieskaitot augstspiediena liešanu, sinterētās un pulvermetalurģijas formas.

Eksporta kontrole attiecas arī uz sarakstā neiekļautām formām, kas deklarētas kā gatavi produkti, bet faktiski ir neapstrādātās formas vai pusfabrikāti.

1C001

Materiāli, kas speciāli konstruēti elektromagnētiskā starojuma absorbcijai, vai polimēru materiāli ar elektrovadītspēju:

NB!

SK. ARĪ 1C101. POZĪCIJU.

a.

materiāli, kas absorbē frekvences, kuras pārsniedz 2 × 108 Hz, bet ir mazākas par 3 × 1012 Hz;

1. piezīme:

Kontrole 1C001.a. pozīcijā neattiecas uz:

a.

matiņu tipa absorbētājiem, kas izgatavoti no dabīgām vai sintētiskām šķiedrām ar nemagnētisku pildījumu absorbcijas nodrošināšanai;

b.

absorbētājiem, kuriem nav magnētisko zudumu un kuru saskarsmes virsma pēc formas nav plakana, piemēram, piramīdas, konusi, ķīļveida un viļņotas virsmas;

c.

plakaniem absorbētājiem, kam ir visas šīs īpašības:

1.

tie ir izgatavoti no jebkura šī materiāla:

a.

putuplastiem (elastīgiem vai cietiem) ar oglekļa daļu, vai organiskiem materiāliem, tostarp saistvielu, kas nodrošina atstarošanu vairāk par 5 % salīdzinot ar metālu, frekvenču joslas platumā, kura ir lielāka par ±15 % no krītoša starojuma centrālās frekvences, un kas neiztur temperatūru lielāku par 450 K (177°C); vai

b.

keramikas materiāliem, kas nodrošina atstarošanu vairāk par 20 %, salīdzinot ar metālu, frekvenču joslas platumā, kura ir lielāka par ±15 % no krītošā starojuma centrālās frekvences, un kas neiztur temperatūru lielāku par 800 K (527°C);

Tehniska piezīme:

Absorbcijas testa paraugi 1C001.a. pozīcijai Piezīme: 1.c.1. pozīcijā ir jābūt kvadrātam, kura malas garums ir vismaz pieckāršs centrālās frekvences viļņu garums, un tas ir jānovieto attālināti no starojuma avota.

2.

to stiepes stiprība ir mazāka par 7 × 106 N/m2; un

3.

to stiepes stiprība ir mazāka par 14 x 106 N/m2;

d.

plakaniem absorbētājiem no sinterēta ferīta, kam ir visas šādas īpašības:

1.

īpatnējais smagums pārsniedz 4,4; un

2.

maksimālā darba temperatūra ir līdz 548 K (275°C);

e.

plakaniem absorbētājiem, kuriem nav magnētisko zudumu un kuri izgatavoti no ‘vaļējo šūnu putu’ materiāla ar blīvumu līdz 0,15 g/cm3.

Tehniska piezīme:

‘vaļējo šūnu putas’ ir elastīgi un poraini materiāli, kuru iekšējai struktūrai var piekļūt atmosfēras gāzes. ‘vaļējo šūnu putas’ dēvē arī par tīklveida putām.

2. piezīme:

1C001.a. pozīcijas 1. piezīme neierobežo kontroli attiecībā uz tādiem magnētiskajiem materiāliem absorbcijas nodrošināšanai, kurus satur krāsas.

b.

materiāli, kas nelaiž cauri redzamo gaismu un ir speciāli konstruēti, lai absorbētu starojumu tuvu infrasarkanajam starojumam, kura viļņa garums pārsniedz 810 nm, bet nepārsniedz 2 000 nm (frekvences pārsniedz 150 THz, bet nepārsniedz 370 THz);

Piezīme:

Kontroli 1C001.b pozīcijā neattiecina uz materiāliem, kas speciāli konstruēti vai izgatavoti kādam no šiem lietojumiem:

a.

polimēru marķēšana ar “lāzeru”; vai

b.

polimēru metināšana ar “lāzeru”.

c.

Polimēru materiāli ar elektrovadītspējas īpašībām un ‘tilpuma elektrisko vadītspēju’, kas ir lielāka par 10 000 S/m (sīmensi uz metru), vai ar ‘īpatnējo (virsmas) pretestību’, kas mazāka par 100 omi/kvadrāts, izgatavoti uz jebkura no šo polimēru bāzes:

1.

polianilīns;

2.

polipirols;

3.

politiofēns;

4.

Polifenilēnvinilēns; vai

5.

politienilēnvinilēns.

Piezīme:

Kontrole 1C001.c. pozīcijā neattiecas uz materiāliem šķidrā veidā.

Tehniska piezīme:

‘Tilpuma elektrovadītspēju’ un ‘īpatnējo (virsmas) pretestību’ nosaka pēc ASTM D-257 standarta vai ekvivalenta valsts standarta.

1C002

Šādi metālu sakausējumi, metālu sakausējumu pulveri vai sakausējumu materiāli:

NB!

SK. ARĪ 1C202. POZĪCIJU.

Piezīme:

Kontrole 1C002. pozīcijā neattiecas uz metālu sakausējumiem, metālu sakausējumu pulveriem un sakausējumu materiāliem, kas speciāli definēti virsmas pārklāšanas vajadzībām.

Tehniskas piezīmes:

1.

Metālu sakausējumi 1C002. pozīcijā ir tie, kuros attiecīgo metālu masas daļa ir lielāka par visu citu elementu saturu;

2.

‘Mehāniskās izturības ilgums’ ir jāmēra saskaņā ar ASTM standartu E-139 vai ekvivalenta valsts standartu.

3.

‘Zemāko noguruma ciklu skaits’ jānosaka pēc ASTM standarta E-606 ‘Recommended Practice for Constant-Amplitude Low-Cycle Fatigue Testing’ vai ekvivalenta valsts standarta. Testēšanai jābūt aksiālai ar vidējo slodzes koeficientu vienādu ar 1 un sprieguma koncentrācijas koeficientu (Kt) vienādu ar 1. Vidējo sprieguma koeficientu nosaka šādi: maksimālais spriegums mīnus minimālais spriegums un dalīts ar maksimālo spriegumu.

a.

aluminīdi:

1.

niķeļa aluminīdi, kas masas izteiksmē satur vismaz 15 %, bet ne vairāk par 38 % alumīnija, kā arī vismaz vēl vienu leģētājelementu;

2.

titāna aluminīdi, kas satur 10 % vai vairāk alumīniju un vismaz vēl vienu leģētājelementu;

b.

metālu sakausējumi no 1C002.c. pozīcijā minētajiem pulveru vai daļiņu materiāliem:

1.

niķeļa sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.

‘mehāniskās izturības ilgums’ 676 MPa slodzes apstākļos 923 K (650°C) temperatūrā ir 10 000 stundas vai ilgāks; vai

b.

‘zemākais noguruma ciklu skaits’ maksimālās slodzes 1 095 MPa apstākļos 823 K (550°C) temperatūrā ir 10 000 vai vairāk ciklu;

2.

niobija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.

‘mehāniskās izturības ilgums’ 400 MPa slodzes apstākļos 1 073 K (800°C) temperatūrā ir 10 000 stundas vai lielāks; vai

b.

‘zemākais noguruma ciklu skaits’ maksimālās slodzes 700 MPa apstākļos 973 K (700°C) temperatūrā ir 10 000 vai vairāk ciklu;

3.

titāna sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.

‘mehāniskās izturības ilgums’ 200 MPa slodzes apstākļos 723 K (450°C) temperatūrā ir 10 000 stundas vai lielāks; vai

b.

‘zemākais noguruma ciklu skaits’ maksimālās slodzes 400 MPa apstākļos 723 K (450 °C) temperatūrā ir 10 000 vai vairāk ciklu;

4.

alumīnija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.

stiepes stiprība ir 240 MPa vai augstāka 473 K (200°C) temperatūrā; vai

b.

stiepes stiprība ir 415 MPa vai augstāka 298 K (25°C) temperatūrā;

5.

magnija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.

stiepes stiprība 345 MPa vai lielāka; un

b.

korozijas ātrums 3 % nātrija hlorīda šķīdumā, ko nosaka pēc ASTM standarta G-31 vai ekvivalenta valsts standarta, ir mazāks par 1 mm/gadā;

c.

metāla sakausējumu pulveru vai daļiņu materiāls ar visām šīm īpašībām:

1.

tie ir izgatavoti no jebkura turpmāk minētā sastāva:

Tehniska piezīme:

Ar X turpmāk apzīmēti viens vai vairāki leģētājelementi.

a.

niķeļa sakausējumi (Ni-Al-X, Ni-X-Al), kas piemēroti turbīnu daļām vai komponentiem, t.i., ar mazāk par trim nemetālu daļiņām ar izmēru virs 100 μm (ko pievieno ražošanas procesā) uz 109 sakausējuma daļiņām;

b.

niobija sakausējumi (Nb-Al-X vai Nb-X-Al, Nb-Si-X vai Nb-X-Si, Nb-Ti-X vai Nb-X-Ti);

c.

titāna sakausējumi (Ti-Al-X vai Ti-X-Al);

d.

alumīnija sakausējumi (Al-Mg-X vai Al-X-Mg, Al-Zn-X vai Al-X-Zn, Al-Fe-X vai Al-X-Fe); vai

e.

magnija sakausējumi (Mg-Al-X vai Mg-X-Al);

2.

iegūti kontrolētā vidē ar kādu no šiem procesiem:

a.

'vakuumpulverizācija';

b.

'gāzes atomizācija';

c.

'rotācijas pulverizācija';

d.

'uzsmidzināšana';

e.

'kausējuma vērpšana' un 'smalcināšana';

f.

'kausējuma ekstrakcija' un 'smalcināšana';

g.

'mehāniska kausēšana'; vai

h.

'plazmas atomizācija’; un

3.

ko var izmantot 1C002.a. un 1C002.b. pozīcijā minēto materiālu veidošanā.

d.

kausējumu materiāli, kuriem ir visas šādas īpašības:

1.

tie izgatavoti no kāda 1C002.c.1. pozīcijā minētā sastāva;

2.

ir smalcinātu pārslu, lenšu vai tievu stienīšu veidā; un

3.

iegūti kontrolējamas vides apstākļos ar kādu no šiem procesiem:

a.

'uzsmidzināšana';

b.

'kausējuma vērpšana'; vai

c.

'kausējuma ekstrakcija'.

Tehniskas piezīmes:

1.

'Vakuumpulverizācija’ ir process, kurā izkausēta metāla plūsmu vakuumā pārvērš metāla daļiņās ar diametru līdz 500 μm, izmantojot izšķīdušas gāzes strauju izdalīšanos.

2.

'Gāzes atomizācija’ ir process, kurā izkausēta metāla sakausējuma plūsma augstspiediena gāzes plūsmas ietekmē tiek sadalīta daļiņās, kuru diametrs nepārsniedz 500 μm.

3.

‘Rotācijas pulverizācija’ ir process, kurā, ar centrbēdzes spēkiem iedarbojoties uz izkausētu metālu vai izkausēta metāla plūsmu, iegūst metāla daļiņas ar diametru līdz 500 μm.

4.

'Uzsmidzināšana' ir ‘ātrās cietināšanas’ process, kurā izkausēta metāla plūsma nonāk kontaktā ar atdzesētu bloku, veidojot pārslveida produktu.

5.

'Kausējuma vērpšana' ir ‘ātrās cietināšanas’ process, kurā izkausēta metāla plūsma kontaktā ar atdzesētu rotējošu bloku veido pārslveida, lentveida vai stieņveida produktus.

6.

'Smalcināšana’ ir process, kurā, materiālu drupinot vai maļot, to sadala daļiņās.

7.

'Kausējuma ekstrakcija' ir ‘ātras cietināšanas’ process, kurā iegūst lentveida sakausējumus, vannā ar izkausētu metālu sakausējumu iegremdējot nelielu atdzesēta rotējoša bloka segmentu.

8.

'Mehāniska kausēšana’ ir kausēšanas process, kurā ar mehānisku iedarbību saista, sagrauj un no jauna savieno pievienojamā kausējuma pulveri ar ligatūras pulveri. Nemetāliskas daļiņas kausējumā var iekļaut, pievienojot attiecīgus pulverus.

9.

'Plazmas atomizācija’ ir process, kurā izkausēta metāla plūsmu vai cietu metālu sadala daļiņās, kuru diametrs nepārsniedz 500 μm, inerto gāzu vidē izmantojot plazmas degļus.

10.

‘Ātra cietināšana’ ir process, kurā tiek ātri sacietināts izkausēts materiāls, dzesēšanas ātrumam pārsniedzot 1 000 K/sek.

1C003

Visu tipu un formu magnētiskie metāli, kam piemīt jebkura no šīm īpašībām:

a.

sākotnējā relatīvā magnētiskā caurlaidība ir 120 000 vai lielāka, bet biezums – 0,05 mm vai mazāks;

Tehniska piezīme:

Sākotnējās relatīvās caurlaidības mērījumi jāveic pilnīgi atlaidinātiem materiāliem.

b.

magnetostriktīvi sakausējumi, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

piesātinājuma magnetostrikcija ir lielāka par 5 × 10-4; vai

2.

magnetomehāniskās pievilkšanās koeficients (k) ir lielāks par 0,8; vai

c.

amorfu vai ‘nanokristālisko’ sakausējumu lentes ar visām šādām īpašībām:

1.

to sastāvā ir vismaz 75 % dzelzs, kobalta vai niķeļa;

2.

piesātinājuma magnētiskā indukcija (Bs) ir 1,6 T vai lielāka; un

3.

Jebkuru no šādām darbībām:

a.

lentes biezums ir 0,02 mm vai mazāks; vai

b.

īpatnējā elektriskā pretestība ir 2 × 10-4 omi/cm vai lielāka.

Tehniska piezīme:

1C003.c. pozīcijā minētie ‘nanokristāliskie’ materiāli ir tādi, kuru kristālu graudu izmērs, nosakot ar rentgenstaru difrakcijas metodi, ir 50 nm vai mazāks.

1C004

Urāna sakausējumi ar titānu vai volframa sakausējumi ar “matricu” uz dzelzs, niķeļa vai vara bāzes, kuriem piemīt visas šīs īpašības:

a.

blīvums ir lielāks par 17,5 g/cm3;

b.

elastības modulis ir lielāks par 880 MPa;

c.

stiepes robežstiprība ir lielāka par 1 270 MPa; un

d.

relatīvais pagarinājums pārsniedz 8 %.

1C005

“Kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuru garums ir lielāks par 100 m vai masa lielāka par 100 g:

a.

“kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuros ir viens vai vairāki niobija-titāna 'pavedieni' un kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1.

ir ievietoti “matricā”, izņemot vara “matricu” vai jaukto materiālu “matrica” uz vara bāzes; un

2.

ir ar šķērsgriezumu mazāku par 0,28 × 10-4 mm2 (ar diametru 6 μm – ‘pavedieniem’ ar apaļu šķērsgriezumu);

b.

“kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuri satur vienu vai vairākus ‘pavedienus’ ar “supravadītspēju”, izņemot niobija-titāna pavedienus, un kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1.

“kritiskā temperatūra” 0 magnētiskās indukcijas apstākļos pārsniedz 9,85 K (-263,31°C); un

2.

tie saglabā “supravadītspēju” 4,2 K (-268,96°C) temperatūrā magnētiskā laukā, kas orientēts jebkurā virzienā perpendikulāri strāvas vadītāja garenasij un atbilst 12 T magnētiskai indukcijai ar kritisko strāvas blīvumu lielāku par 1 750 A/mm2 visā strāvas vadītāja šķērsgriezumā;

c.

“kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuros ir viens vai vairāki “supravadoši”‘pavedieni’ un kuri saglabā “supravadītspēju” temperatūrā virs 115 K (-158,16°C).

Tehniska piezīme:

Saistībā ar 1C005. pozīciju ‘pavedieni’ var būt stieples, cilindra, plēves vai lentes formā.

1C006

Šķidrumi un lubrikanti:

a.

netiek izmantots;

b.

lubrikanti, kuru galvenā sastāvdaļa ir kāda no šādām:

1.

fenilēnēteri, alkilfenilēnēteri, tioēteri, vai to maisījumi, kas satur vairāk par divām ētera vai tioētera funkcijām, vai to maisījumi; vai

2.

fluorēts silikons ar kinemātisko viskozitāti, kas 298 K (25°C) temperatūrā ir mazāka par 5 000 mm2/s (5 000 centistoksi);

c.

mitrināšanas vai flotācijas šķidrumi, kuriem ir visas šīs īpašības:

1.

tīrības pakāpe pārsniedz 99,8 %;

2.

100 ml satur mazāk nekā 25 daļiņas ar diametru 200 μm vai lielākas; un

3.

vismaz 85 % apmērā ir izgatavoti no kāda no šiem savienojumiem vai materiāliem:

a.

dibromtetrafluoretāns (CAS 25497-30-7, 124-73-2, 27336-23-8);

b.

polihlortrifluoretilēns (tikai eļļveidīgās vai vaskveidīgās modifikācijas); vai

c.

polibromtrifluoretilēns;

d.

fluorogļūdeņraža šķidrumi, kas paredzēti elektronikas dzesēšanai un kuriem ir visas šīs īpašības:

1.

masas izteiksmē vismaz 85 % satur jebkuru no šādām vielām vai to maisījumiem:

a.

perfluorpolialkilētertriazīnus vai perfluoralifātiskos ēterus monomēru formās;

b.

perfluoralkilamīnus;

c.

perfluorcikloalkānus; vai

d.

perfluoralkānus;

2.

blīvums 298 K (25°C) temperatūrā ir vismaz 1,5 g/ml;

3.

273 K (0°C) temperatūrā ir šķidrā agregātstāvoklī; un

4.

masas izteiksmē vismaz 60 % satur fluoru.

Piezīme:

Kontrole 1C006.d. pozīcijā neattiecas uz materiāliem, kas norādīti un iepakoti kā medicīnas produkti.

1C007

Šādi keramikas pulveri, keramikas “matricas”, “kompozītu” materiāli un prekursoru materiāli:

NB!

SK. ARĪ 1C107. POZĪCIJU.

a.

titāna diborīda (TiB2) keramikas pulveri (CAS 12045-63-5) , kuros metālisko piemaisījumu kopapjoms, neskaitot apzinātus papildinājumus, ir vienāds vai mazāks par 5 000 ppm, bet daļiņu vidējais izmērs ir vienāds ar vai mazāks par 5 μm, un maksimāli 10 % šo daļiņu ir lielākas par 10 μm;

b.

netiek izmantots;

c.

šādi keramikas “matricas”“kompozītu” materiāli:

1.

keramikas-keramikas “kompozītu” materiāli ar stikla vai oksīdu “matricu”, kuri ir armēti ar jebkuru no šādiem materiāliem:

a.

nepārtrauktas šķiedras, kas izgatavotas no jebkura no šādiem materiāliem:

1.

Al2O3 (CAS 1344-28-1); vai

2.

Si-C-N; vai

Piezīme:

Kontrole 1C007.c.1.a. pozīcijā neattiecas uz “kompozītiem” ar šķiedrām ar stiepes robežstiprību zem 700 MPa pie 1 273 K (1 000°C) temperatūras vai ar tecēšanas deformāciju lielāku par 1 %, ja noslodze ir 100 MPa un temperatūra 1 273 K (1 000°C), 100 stundās.

b.

šķiedras, kurām ir visas šādas īpašības:

1.

izgatavotas no jebkura šī materiāla:

a.

Si-N;

b.

Si-C;

c.

Si-Al-O-N; vai

d.

Si-O-N; un

2.

“īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 12,7 × 103 m;

2.

keramikas “matricas”“kompozītu” materiāli, kuros “matricu” veido silīcija, cirkonija vai bora karbīdi vai nitrīdi;

d.

netiek izmantots;

e.

Šādi ‘prekursoru materiāli’, kas speciāli konstruēti 1C007.c pozīcijā minēto materiālu “ražošanai”:

1.

polidiorganosilāni;

2.

polisilazāni;

3.

polikarbosilazāni;

Tehniska piezīme:

1C007. pozīcijas vajadzībām ‘prekursoru materiāli’ ir speciālam nolūkam paredzēti polimēru vai metālorganiskie materiāli, kurus lieto silīcija karbīda, silīcija nitrīda vai keramikas ar silīciju, oglekli un slāpekli “ražošanai”.

f.

netiek izmantots.

1C008

Šādi fluoru nesaturoši polimēri:

a.

Šādi imīdi:

1.

bismaleimīdi;

2.

aromātiskie poliamīdi-imīdi (PAI) ar ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ virs 563 K (290°C);

3.

aromātiskie polimīdi ar ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ virs 505 K (232°C);

4.

aromātiskie poliēterimīdi ar ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ virs 563 K (290°C);

Piezīme:

Kontrole 1C008.a. pozīcijā attiecas uz vielām šķidrā vai cietā “kausējamā” formā, ietverot arī sveķus, pulverus, granulas, plēves, loksnes vai lentes.

NB!

Attiecībā uz “nekausējamiem” aromātiskiem poliimīdiem plēves, loksnes vai lentes veidā sk. 1A003. pozīciju.

b.

netiek izmantots;

c.

netiek izmantots.

d.

poliarilēnketoni;

e.

poliarilēnsulfīdi, kuros arilēna grupas ir bifenilēngrupa, trifenilēngrupa vai to kombinācija;

f.

polibifenilenētersulfons, kura ‘stiklošanās temperatūra (Tg)’ pārsniedz 563 K (290°C).

Tehniskas piezīmes:

1.

1C008.a.2. pozīcijā minēto termoplastisko materiālu, 1C008.a.4. pozīcijā minēto materiālu un 1C008.f. pozīcijā minēto materiālu ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ konstatē, izmantojot ISO standartā 11357-2:1999 vai ekvivalentā valsts standartā izklāstīto metodi.

2.

1C008.a.2. pozīcijā minēto termoreaktīvo materiālu un 1C008.a.3. pozīcijā minēto materiālu ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ nosaka, izmantojot 3 punktu liekšanas metodi, kas aprakstīta ASTM D 7028-07, vai ekvivalentu valsts standartu. Testu veic, izmantojot sausu testēšanas paraugu, kura sacietēšanas pakāpe ir vismaz 90 %, kā aprakstīts ASTM E 2160-04 vai ekvivalentā valsts standartā, un kurš ir sacietināts, kombinējot standarta un pēccietināšanas procesus, ar ko var sasniegt visaugstāko Tg.

1C009

Neapstrādāti fluorēti savienojumi:

a.

netiek izmantots;

b.

fluorēti poliimīdi, kuri masas izteiksmē vismaz 10 % apmērā satur saistīto fluoru;

c.

fluorēti fosfazēna elastomēri, kuri masas izteiksmē vismaz 30 % apmērā saistīto fluoru.

1C010

“Šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”:

NB!

SK. ARĪ 1C210. UN 9C110. POZĪCIJU.

Tehniskas piezīmes:

1.

Lai aprēķinātu attiecīgi 1C010.a., 1C010.b., 1C010.c. vai 1C010.e.1.b. pozīcijā minēto “šķiedrveida vai pavedienveida materiālu”“īpatnējo stiepes stiprību”, “īpatnējo moduli” vai blīvumu, stiepes stiprība un moduli konstatē, izmantojot A metodi, kas izklāstīta ISO standartā 10618:2004 vai ekvivalentā valsts standartā.

2.

1C010. pozīcijā minēto neparalēlo “šķiedrveida vai pavedienveida materiālu” (piemēram, auduma, neausta materiāla vai pinuma) “īpatnējās stiepes stiprības”, “īpatnējā moduļa” un blīvuma novērtējums ir balstāms uz attiecīgo paralēlo monošķiedru (piemēram, monošķiedru, dziju, paralēlu šķiedru kūļu vai tauvu) mehāniskajām īpašībām pirms to pārstrādes neparalēlos “šķiedrveida vai pavedienveida materiālos”.

a.

organiskie “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt visas turpmākās īpašības:

1.

“īpatnējais modulis” pārsniedz 12,7 × 106 m; un

2.

“īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 23,5 × 104 m;

Piezīme:

Kontrole 1C010.a. pozīcijā neattiecas uz polietilēnu.

b.

oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam ir visas šādas īpašības:

1.

“īpatnējais modulis” pārsniedz 14,65 × 106 m; un

2.

“īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 26,82 × 104 m;

Piezīme:

Kontrole 1C010.b. pozīcijā neattiecas uz:

a.

“šķiedru vai pavedienu” materiāliem, kas paredzēti “civilās aviācijas gaisa kuģu” struktūru vai laminātu remontam un kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

laukums nepārsniedz 1 m2;

2.

garums nepārsniedz 2,5 m; un

3.

platums pārsniedz 15 mm.

b.

mehāniski smalcinātiem, maltiem vai grieztiem oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm.

c.

neorganiskie “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt visas turpmākās īpašības:

1.

kam ir kāda no šādām īpašībām:

a.

satur 50 % (masas) vai vairāk silīcija dioksīda un “īpatnējais modulis” pārsniedz 2,54 x 106 m; vai

b.

nav minēti 1C010.c.1.a. pozīcijā un “īpatnējais modulis” pārsniedz 5,6 x 106 m; un

2.

kušanas, mīksttapšanas, sadalīšanās vai sublimēšanās punkta temperatūra inertā vidē ir augstāka par 1 922 K (1 649°C);

Piezīme:

Kontrole 1C010.c. pozīcijā neattiecas uz:

a.

sadrumstalotas, daudzfāžu, polikristāliskas alumīnija oksīda šķiedras neausta materiāla veidā, kam 3 % vai vairāk no masas satur silīcija dioksīda, ar “īpatnējo moduli”, kas mazāks par 10 × 106 m;

b.

molibdēna vai molibdēna sakausējumu šķiedrām;

c.

bora šķiedrām;

d.

sadrumstalotām keramikas šķiedrām, kuru kušanas, mīksttapšanas, sadalīšanās vai sublimācijas temperatūra inertā vidē ir zemāka par 2 043 K (1 770°C).

d.

“šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.

kas satur jebkuru no šīm vielām:

a.

1C008.a. pozīcijā minētos poliēterimīdus; vai

b.

1C008.d.–1C008.f. pozīcijā minētos materiālus; vai

2.

sastāv no 1C010.d.1.a. vai 1C010.d.1.b. pozīcijā minētajiem materiāliem un 'sajaukti' ar citām 1C010.a., 1C010.b. vai 1C010.c. pozīcijā minētajām šķiedrām;

Tehniska piezīme:

'Sajaukšana’ ir termoplastisko šķiedru un armatūras šķiedru pavedienu savstarpēja sajaukšana, lai iegūtu šķiedru pastiprinošu “matricu” (sajaukumu) pilnīgas šķiedras veidā.

e.

ar sveķiem vai darvu pilnībā vai daļēji piesūcināti “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” (prepregi), ar metālu vai oglekli pārklāti “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” (sagataves) vai 'oglekļa šķiedru sagataves', kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

kam ir kāda no šādām īpašībām:

a.

neorganiskie 1C010.c. pozīcijā minētie “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”; vai

b.

organiskie vai oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.

“īpatnējais modulis” pārsniedz 10,15 × 106 m; un

2.

“īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 17,7 × 104 m; un

2.

kam ir kāda no šādām īpašībām:

a.

sveķi vai darva, kā minēts 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā;

b.

to ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūra (DMA Tg)’ ir ne mazāka par 453 K (180oC) un tie satur fenola sveķus; vai

c.

to ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūra (DMA Tg)’ ir ne mazāka par 505 K (232oC) un tie satur sveķus vai darvu, kas nav minēta 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā, un tie nav fenola sveķi;

1. piezīme:

Ar metālu vai oglekli pārklāti “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” (sagataves) vai 'oglekļa šķiedru sagataves', kuri nav piesūcināti ar sveķiem vai darvu, ir norādīti kā “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” 1C010.a., 1C010.b. vai 1C010.c. pozīcijā.

2. piezīme:

Kontrole 1C010.e. pozīcijā neattiecas uz:

a.

epoksīdsveķu “matricas” piesūcinātiem “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem” (prepregiem), kuri paredzēti “civilās aviācijas gaisa kuģu” struktūru vai laminātu remontam un kuriem piemīt visas šādas īpašības:

1.

laukums nepārsniedz 1 m2;

2.

garums nepārsniedz 2,5 m; un

3.

platums pārsniedz 15 mm.

b.

pilnīgi vai daļēji ar sveķiem vai darvu piesūcinātiem, mehāniski smalcinātiem, maltiem vai grieztiem oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm, ja ir izmantoti tādi sveķi vai darva, kas nav minēti 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā.

Tehniskas piezīmes:

1.

'Oglekļa šķiedru sagataves’ ir konkrētā veidā sakārtotas pārklātas vai nepārklātas šķiedras, kas veido daļas armatūru, pirms "kompozītmateriāla" izveidošanai ievada "matricu".

2.

1C010.e. pozīcijā minēto materiālu ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūru (DMA Tg)’ konstatē, izmantojot ASTM standartā D-7028-07 vai ekvivalentā valsts standartā izklāstīto metodi, ko piemēro sausam testa paraugam. Termoreaktīvu materiālu gadījumā sausā testa parauga sacietēšanas pakāpei jābūt vismaz 90 %, kā norādīts ASTM E 2160-04 standartā vai ekvivalentā valsts standartā.

1C011

Metāli un savienojumi:

NB!

SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS UN 1C111. POZĪCIJU.

a.

metāli daļiņās, kas mazākas par 60 μm, sfēriskā, atomizētā, sferoidālā, pārslu vai samaltā formā un ražotas no materiāliem, kuros ir 99 % vai vairāk cirkonija, magnija vai to sakausējumu;

Tehniska piezīme:

Dabīgo hafnija daudzumu cirkonijā (parasti 2–7 %) pieskaita cirkonijam.

Piezīme:

Uz 1C011.a. pozīcijā definētajiem metāliem vai sakausējumiem attiecināma kontrole neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iekapsulēti alumīnijā, magnijā, cirkonijā vai berilijā.

b.

šāds bors vai bora sakausējumi ar daļiņu izmēru 60 μm vai mazāku:

1.

bors ar tīrības pakāpi vismaz 85 % (masas izteiksmē);

2.

bora sakausējumi ar bora saturu vismaz 85 % (masas izteiksmē);

Piezīme:

Uz 1C011.b. pozīcijā definētajiem metāliem vai sakausējumiem attiecināma kontrole neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iekapsulēti alumīnijā, magnijā, cirkonijā vai berilijā.

c.

guanidīna nitrāts (CAS 506-93-4);

d.

nitroguanidīns (CAS 556-88-7).

NB!

Sk. arī militāro preču kontroles sarakstus attiecībā uz metāla pulveriem, kas sajaukti ar citām vielām, lai izveidotu maisījumu, kas paredzēts militāriem nolūkiem.

1C012

Šādi materiāli:

Tehniska piezīme:

Šos materiālus parasti izmanto kodoltermiskiem siltuma avotiem.

a.

plutonijs jebkādā formā ar plutonija-238 izotopu mērījumu vairāk par 50 % no masas;

Piezīme:

Kontrole 1C012.a. pozīcijā neattiecas uz:

a.

sūtījumiem, kuros plutonija saturs ir 1 g vai mazāks;

b.

sūtījumiem, kas satur 3 vai mazāk “efektīvos gramus”, ja tos satur instrumentu sensora komponents.

b.

“iepriekš atdalīts” neptūnijs-237 jebkurā formā.

Piezīme:

Kontrole 1C012.b. pozīcijā neattiecas uz sūtījumiem, kuros neptūnija-237 saturs ir 1 g vai mazāk.

1C101

Materiāli un ierīces atklājamības samazināšanai, piemēram, radaru atstarojuma mazināšanai vai ultravioletās / infrasarkano staru un akustiskās signatūras vājināšanai, izņemot 1C001. pozīcijā minētos, lietojumam ‘raķetēs’, “raķešu” apakšsistēmās vai bezpilota lidaparātos 9A012. vai 9A112.a. pozīcijā.

1. piezīme:

1C101. pozīcija ietver:

a.

konstrukciju materiāli un pārklājumi, kas speciāli konstruēti radaru atstarojuma mazināšanai;

b.

pārklājumi, arī krāsojums, kas speciāli konstruēts, lai samazinātu vai konkrētai vajadzībai pielāgotu elektromagnētiskās viļņu skalas mikroviļņu, infrasarkano staru un ultravioleto atstarojumu vai izstarojumu.

2. piezīme:

1C101. pozīcija neietver pārklājumus, ja tie speciāli lietoti pavadoņu termoizolācijai.

Tehniska piezīme:

1C101. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

1C102

Atkārtoti piesātināti pirolizēti oglekļa-oglekļa materiāli, kas izstrādāti 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm.

1C107

Grafīta un keramikas materiāli, izņemot 1C007. pozīcijā minētos:

a.

smalkgraudains grafīts ar 1,72 g/cm3 vai lielāku tilpuma blīvumu 288 K (15°C) temperatūrā ar graudiņu izmēru 100 μm vai mazāku raķešu sprauslu vai atgriešanās moduļu priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var iestrādāt jebkurā no šiem ražojumiem:

1.

cilindri ar diametru vismaz 120 mm un garumu vismaz 50 mm;

2.

caurules ar iekšējo diametru vismaz 65 mm, sieniņu biezumu vismaz 25 mm un garumu vismaz 50 mm; vai

3.

bloki, kuru izmērs ir 120 mm × 120 mm × 50 mm vai lielāki;

NB!

SK. ARĪ 0C004. POZĪCIJU.

b.

pirolītisks vai šķiedrains armēts grafīts raķešu sprauslu vai atgriešanās moduļu priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

NB!

SK. ARĪ 0C004. POZĪCIJU.

c.

keramikas kompozītmateriāli (dielektriskā konstante mazāka par 6 frekvencēs no 100 MHz līdz 100 GHz), ko lieto aptecētāju izgatavošanai “raķetēm”, 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm;

d.

mehāniski iegūta birstoša ar silīcija karbīdu armēta keramika priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

e.

ar silīcija karbīdu armētas keramikas kompozītu materiāli priekšgala smaiļu, atgriešanās moduļu un eleronu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

f.

mehāniski iegūti birstoši keramikas kompozītu materiāli, kuri sastāv no vienas ‘īpaši augstas temperatūras keramikas (UHTC)’ matricas ar kušanas temperatūru vismaz 3 000°C, stiprinātas ar šķiedrām vai pavedieniem, un izmantojami raķešu komponentiem (piem., uzgaļiem, daudzkārt lietojamiem lidaparātiem, uzplūdes malām, dzinēja lāpstiņu kontroles iekārtām, vadības darbvirsmai vai raķetes motora atveres ieliktņi) “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs, 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs vai ‘raķetēs’.

Piezīme:

Kontrole 1C107.f. pozīcijā neattiecas uz ‘īpaši augstas temperatūras keramikas (UHTC)’ materiāliem nekompozītu formā.

1. tehniskā piezīme:

1C107.f. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

2. tehniskā piezīme:

‘īpaši augstas temperatūras keramika (UHTC)’ ietver: