(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1371/2007 (3) jāizdara vairāki grozījumi, lai stiprinātu pasažieru aizsardzību un veicinātu lielāku dzelzceļa transporta izmantošanu, pienācīgi ņemot vērā jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 11., 12. un 14. pantu. Tāpēc minēto grozījumu dēļ un skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1371/2007 būtu jāpārstrādā.

(2)

Īstenojot kopējo transporta politiku, ir svarīgi aizsargāt dzelzceļa pasažieru tiesības un uzlabot dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, lai palīdzētu palielināt dzelzceļa transporta daļu attiecībā pret citiem transporta veidiem.

(3)

Lai gan Savienībā gūti ievērojami panākumi patērētāju aizsardzības jomā, dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzība vēl aizvien ir jāuzlabo.

(4)

Jo īpaši, ņemot vērā to, ka dzelzceļa pasažieris ir pārvadājuma līguma vājākā puse, dzelzceļa pasažieru tiesības būtu jāaizsargā.

(5)

Piešķirot vienādas tiesības dzelzceļa pasažieriem, kuri dodas starptautiskajos un iekšzemes braucienos, ir paredzēts uzlabot patērētāju aizsardzības līmeni Savienībā, nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un garantēt vienāda līmeņa pasažieru tiesības. Pasažieriem būtu jāsaņem pēc iespējas precīzāka informācija par savām tiesībām. Tā kā daži no mūsdienu biļešu formātiem neatļauj uz tiem fiziski uzdrukāt informāciju, vajadzētu būt iespējai šajā regulā prasīto informāciju sniegt, izmantojot citus līdzekļus.

(6)

Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi, kurus piedāvā tikai un vienīgi izmantošanai vēstures vai tūrisma nolūkos, parasti neapkalpo parastās pārvadājumu vajadzības. Šādi pakalpojumi parasti ir izolēti no Savienības pārējās dzelzceļu sistēmas, un tajos izmanto tehnoloģiju, kas var ierobežot piekļūstamību minētajiem pakalpojumiem. Izņemot konkrētus noteikumus, kuri būtu jāpiemēro visiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem visā Savienībā, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām piešķirt atbrīvojumus no šīs regulas noteikumu piemērošanas attiecībā uz tādiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kurus piedāvā tikai un vienīgi izmantošanai vēstures vai tūrisma nolūkos.

(7)

Pilsētas, piepilsētas un reģionālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi atšķiras no tālsatiksmes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstīm attiecībā uz šādiem pārvadājumu pakalpojumiem piešķirt atbrīvojumus no dažiem šīs regulas noteikumiem par pasažieru tiesībām. Tomēr šādiem atbrīvojumiem nebūtu jāattiecas uz pamatnoteikumiem, jo īpaši tiem noteikumiem, kas attiecas uz nediskriminējošiem pārvadājumu līgumu nosacījumiem, uz tiesībām bez liekiem sarežģījumiem iegādāties dzelzceļa biļetes, uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību attiecībā uz pasažieriem un viņu bagāžu un uz prasību, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jābūt pienācīgi apdrošinātiem, un uz prasību, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi pasažieru personiskās drošības nodrošināšanai stacijās un vilcienos. Reģionālie pakalpojumi ir lielākā mērā integrēti pārējā Savienības dzelzceļu sistēma, un attiecīgie braucieni ir garāki. Tādēļ attiecībā uz reģionālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem iespējamie atbrīvojumi būtu jāierobežo vēl vairāk. Attiecībā uz reģionālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem būtu pakāpeniski pilnībā jāizbeidz piemērot atbrīvojumus no tiem šīs regulas noteikumiem, kas atvieglina dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu izmantošanu personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un atbrīvojumi nebūtu jāpiemēro attiecībā uz tiem šīs regulas noteikumiem, kas veicina velosipēdu izmantošanu. Turklāt iespējai atbrīvot reģionālos pārvadājumu pakalpojumus no dažiem pienākumiem attiecībā uz tranzīta biļešu nodrošināšanu un maršruta maiņu vajadzētu būt ierobežotai laikā.

(8)

Šīs regulas mērķis ir uzlabot dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti Savienībā. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu spēt piešķirt atbrīvojumus pakalpojumu sniegšanai reģionos, kur nozīmīgu pakalpojumu daļu sniedz ārpus Savienības.

(9)

Turklāt, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no regulējuma, kas izveidots, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1371/2007, uz regulējumu, kas noteikts ar šo regulu, iepriekšējie valstu atbrīvojumi būtu pakāpeniski jāatceļ, lai nodrošinātu vajadzīgo juridisko noteiktību un nepārtrauktību. Dalībvalstīm, kas pašlaik ir piešķīrušas atbrīvojumus, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1371/2007 2. panta 4. punktu, vajadzētu būt atļautam iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus atbrīvot tikai no tiem šīs regulas noteikumiem, kuriem ir nepieciešama būtiska pielāgošanās, un jebkurā gadījumā tikai uz ierobežotu laikposmu. Dalībvalstīm uz pārejas laiku vajadzētu būt arī atļautam piešķirt atbrīvojumu no pienākuma starp operatoriem izplatīt satiksmes un ceļošanas informāciju, bet tikai tādā gadījumā, ja infrastruktūras pārvaldītājam nav tehniski iespējams reāllaika datus sniegt jebkuram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, biļešu pārdevējam, ceļojumu rīkotājam vai stacijas apsaimniekotājam. Novērtējums par to, kas ir tehniski iespējams, būtu jāveic vismaz reizi divos gados.

(10)

Kad dalībvalstis dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus atbrīvo no dažu šīs regulas noteikumu piemērošanas, tām par to būtu jāinformē Komisija. Sniedzot šo informāciju, dalībvalstīm būtu jāpaskaidro šādu atbrīvojumu piešķiršanas iemesli un pasākumi, kas pieņemti vai plānoti, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem pienākumiem pēc attiecīgo atbrīvojumu piemērošanas beigām.

(11)

Ja par vienu staciju ir atbildīgi vairāki stacijas apsaimniekotāji, tad dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai norīkot struktūru, kurai uzdoti šajā regulā minētie pienākumi.

(12)

Piekļuve reāllaika ceļošanas informācijai, arī informācijai par tarifiem, padara dzelzceļa transportu pieejamāku jauniem klientiem un sniedz tiem plašāku brauciena iespēju un tarifu izvēli. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jānodrošina citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, biļešu pārdevējiem un ceļojumu rīkotājiem, kas pārdod viņu pakalpojumus, piekļuve šādai ceļošanas informācijai un jādod tiem iespēja veikt vai atcelt rezervācijas, lai padarītu dzelzceļa transporta izmantošanu ērtāku. Lai padarītu dzelzceļa transporta izmantošanu ērtāku, infrastruktūras pārvaldītājiem būtu jāizplata dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kā arī biļešu pārdevējiem un ceļojumu rīkotājiem reāllaika dati saistībā ar vilcienu pienākšanu un atiešanu.

(13)

Sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz ceļojuma informācijas sniegšanu ir izklāstītas savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kas minētas Komisijas Regulā (ES) Nr. 454/2011 (4).

(14)

Stiprinot dzelzceļa pasažieru tiesības, būtu jāņem vērā pastāvošās starptautiskās tiesības, kas ir iekļautas A papildinājumā – Vienveida noteikumi attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIV) –, kurš pievienots 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kura grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (1999. gada protokols). Tomēr būtu vēlams paplašināt šīs regulas darbības jomu un aizsargāt ne tikai starptautisko dzelzceļa pārvadājumu pasažierus, bet arī iekšzemes pārvadājumu pasažierus. Savienība pievienojās COTIF2013. gada 23. februārī.

(15)

Dalībvalstīm būtu jāaizliedz diskriminācija pēc pasažiera valstspiederības vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, biļešu pārdevēja vai ceļojumu rīkotāja iedibinājuma vietas Savienībā. Tomēr nebūtu jāaizliedz sociālie tarifi un stimuli plašākai sabiedriskā transporta izmantošanai, ar noteikumu, ka šādi pasākumi ir samērīgi un nav atkarīgi no attiecīgā pasažiera valstspiederības. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji var brīvi noteikt savu komercpraksi, tostarp īpašu piedāvājumu izmantošanu un konkrētu pārdošanas kanālu popularizēšanu. Ņemot vērā pasažieru pārvadājumu biļešu pārdošanas tiešsaistes platformu attīstību, dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka diskriminācija nerodas tad, kad notiek piekļuve tiešsaistes saskarnēm, vai biļešu iegādes procesā. Turklāt, neraugoties uz to, kā iegādājās konkrētā tipa biļetes, pasažiera aizsardzības līmenim vajadzētu būt tādam pašam.

(16)

Velobraukšanas aizvien lielākā popularitāte visā Savienībā ietekmē mobilitāti un tūrismu kopumā. Gan dzelzceļa transports, gan velobraukšana ieņem aizvien nozīmīgāku vietu modālajā sadalījumā, un tas samazina transporta ietekmi uz vidi. Tāpēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, cik vien iespējams, būtu jāatvieglo velobraukšanas apvienošana ar braucieniem vilcienā. Jo īpaši – iegādājoties jaunu ritošo sastāvu vai tad, kad tiek veikta ievērojama jau esošā ritošā sastāva modernizācija, tajos būtu jāparedz pienācīgs skaits vietu velosipēdiem, izņemot gadījumus, kad šāda iegāde vai modernizācija attiecas uz restorānvagoniem, guļamvagoniem vai kupeju vagoniem. Lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz esošā ritošā sastāva sniegumu drošības ziņā, minētais pienākums būtu jāpiemēro tikai tajos gadījumos, kad tiek veikta ievērojama modernizācija, kuras dēļ ir nepieciešama jauna atļauja ritekļa laišanai tirgū.

(17)

Tas, kāds ir pienācīgais velosipēdu vietu skaits vilciena sastāvam, būtu jānosaka, ņemot vērā vilciena sastāva lielumu, pakalpojuma tipu un pieprasījumu pēc velosipēdu pārvadāšanas. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai pēc apspriešanās ar sabiedrību sastādīt plānus ar konkrētu velosipēdu vietu skaitu viņu pakalpojumiem. Tomēr gadījumos, kad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izvēlas nesastādīt plānus, būtu jāpiemēro likumā noteiktais skaits. Minētajam likumā noteiktajam skaitam būtu jākalpo arī par orientieri dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kad tie sastāda savus plānus. Par likumā noteikto skaitu mazāks skaits būtu uzskatāms par pienācīgu tikai tad, ja to pamato īpaši apstākļi, piemēram, dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu darbība ziemas laikā, kad ir skaidrs, ka pieprasījuma pēc velosipēdu pārvadāšanas nav vai ka tas ir ļoti zems. Turklāt dažās dalībvalstīs pieprasījums pēc velosipēdu pārvadāšanas ir īpaši augsts attiecībā uz konkrēta tipa pakalpojumiem. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai konkrēta tipa pakalpojumiem noteikt minimālo pienācīgo velosipēdu vietu skaitu. Šis skaits prevalētu pār konkrētajiem skaitiem, kas minēti jebkādos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu plānos. Tam nevajadzētu kavēt brīvu dzelzceļa ritošā sastāva kustību Savienībā. Pasažieriem vajadzētu būt informētiem par velosipēdiem pieejamo vietu.

(18)

Tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz velosipēdu pārvadāšanu vilcienos, būtu jāattiecas uz velosipēdiem, ar kuriem pirms un pēc dzelzceļa brauciena var uzreiz braukt. Uz velosipēdu pārvadāšanu iepakojumos un somās attiecīgos gadījumos attiecas šīs regulas noteikumi par bagāžu.

(19)

Dzelzceļa pasažieru tiesības uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem ietver tiesības saņemt informāciju par pakalpojumu gan pirms brauciena, gan tā laikā. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, biļešu pārdevējiem un ceļojumu rīkotajiem par dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu būtu pirms brauciena jāsniedz vispārēja informācija. Minētā informācija būtu jāsniedz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām pieejamā formātā. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un, ja iespējams, biļešu pārdevējiem un ceļojumu rīkotājiem brauciena laikā būtu jānodrošina pasažieriem šajā regulā prasītā papildinformācija. Ja stacijas apsaimniekotājam ir šāda informācija, tad viņam šī informācija būtu jāsniedz arī pasažieriem.

(20)

Biļešu pārdevēju uzņēmumu lielums ievērojami atšķiras – no mikrouzņēmumiem līdz lieliem uzņēmumiem –, un daži biļešu pārdevēji piedāvā pakalpojumus tikai bezsaistē vai tikai tiešsaistē. Tādēļ pienākumam sniegt pasažieriem ceļojuma informāciju vajadzētu būt samērīgam ar biļešu pārdevēju dažādajiem lielumiem un tātad arī ar to dažādajām spējām.

(21)

Šai regulai nevajadzētu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ceļojumu rīkotājiem vai biļešu pārdevējiem liegt piedāvāt pasažieriem nosacījumus, kas ir labvēlīgāki par šajā regulā noteiktajiem. Tomēr šai regulai nevajadzētu radīt situāciju, ka kādu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu saista labvēlīgāki līguma noteikumi, ko piedāvā ceļojumu rīkotājs vai biļešu pārdevējs, ja vien vienošanās starp šo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un ceļojumu rīkotāju vai biļešu pārdevēju neparedz citādi.

(22)

Tranzīta biļetes ļauj pasažieriem veikt vienlaidu braucienus, un tāpēc būtu jāpieliek visas saprātīgās pūles, lai šādas biļetes piedāvātu tālsatiksmes, pilsētu, piepilsētu un reģionāliem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem – kā starptautiskiem, tā iekšzemes –, tostarp dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kuriem piemēro šajā regulā paredzētos atbrīvojumus. Lai aprēķinātu kopējo kavējumu, par kuru ir pieejama kompensācija, vajadzētu būt iespējamam izslēgt kavējuma ilgumus, kuri radušies tajās brauciena daļās, kas ir saistītas ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuriem piemēro šajā regulā paredzētos atbrīvojumus.

(23)

Attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz viens un tas pats dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, būtu jāatvieglo dzelzceļa pasažieru pāreja no viena pakalpojuma uz citu, ieviešot pienākumu nodrošināt tranzīta biļetes, jo nav nepieciešami komerciāli nolīgumi starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Prasība nodrošināt tranzīta biļetes būtu jāpiemēro arī pakalpojumiem, ko ekspluatē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kuri pieder vienam un tam pašam īpašniekam vai kuri ir meitasuzņēmumi, kas pilnībā pieder vienam no tiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri nodrošina braucienā iekļautus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vajadzētu būt iespējai uz tranzīta biļetes precizēt atiešanas laiku attiecībā uz katru dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu, tostarp reģionālos pakalpojumus, kuram šī tranzīta biļete ir derīga.

(24)

Pasažieriem vajadzētu būt skaidri informētiem par to, vai biļetes, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pārdod vienā komercdarījumā, ir tranzīta biļete. Ja pasažieri nav pareizi informēti, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vajadzētu būt atbildīgam tā, it kā šīs biļetes būtu tranzīta biļete.

(25)

Būtu jāveicina tranzīta biļešu piedāvājums. Tomēr pareiza informācija par dzelzceļa pakalpojumu ir būtiska arī tad, ja pasažieri iegādājas biļetes no biļešu pārdevēja vai ceļojumu rīkotāja. Ja biļešu pārdevēji vai ceļojumu rīkotāji pārdod atsevišķas biļetes kombinēta piedāvājuma ietvaros, tiem būtu pasažieris skaidri jāinformē par to, ka minētās biļetes nepiedāvā tādu pašu aizsardzības līmeni kā tranzīta biļetes un ka minētās biļetes dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas šo pakalpojumu nodrošina, nav izdevuši kā tranzīta biļetes. Ja biļešu pārdevēji vai ceļojumu rīkotāji neievēro šo prasību, to atbildībai vajadzētu būt plašākai nekā biļešu atlīdzinājums.

(26)

Ir svarīgi, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, piedāvājot tranzīta biļetes, sākotnējās rezervācijas brīdī ņemtu vērā reālistiskus vai piemērojamus minimālos savienojuma laikus, kā arī visu attiecīgos faktorus, piemēram, attiecīgo staciju un platformu lielumu un atrašanās vietu.

(27)

Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošinātu iespējas braukt pa dzelzceļu, kas ir līdzvērtīgas citiem iedzīvotājiem pieejamajām iespējām, būtu jāizstrādā noteikumi par nediskriminējošu attieksmi un palīdzību brauciena laikā. Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir tādas pašas tiesības uz brīvu pārvietošanos un nediskrimināciju kā visiem pārējiem iedzīvotājiem. Tostarp būtu jāpievērš īpaša uzmanība tādas informācijas sniegšanai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kura attiecas uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu piekļūstamību, nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi ritošajam sastāvam un vilcienā pieejamajām ērtībām. Lai pasažieriem ar maņu orgānu traucējumiem sniegtu vislabāko iespējamo informāciju par kavējumiem, būtu atbilstīgi jāizmanto vizuālās sistēmas un audiosistēmas. Ja nav līdzekļu piekļūt biļetes iegādei pirms iekāpšanas vilcienā, personām ar invaliditāti vajadzētu būt iespējai nopirkt biļetes vilcienā bez papildu maksas. Tomēr vajadzētu būt iespējai šīs tiesības ierobežot apstākļos, kas saistīti ar drošību vai obligātu vilciena biļešu rezervāciju. Personālam vajadzētu būt pienācīgi apmācītam rīkoties atbilstīgi vajadzībām, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jo īpaši tad, kad tiek sniegta palīdzība. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus braukšanas apstākļus, šādām personām stacijās un vilcienos būtu jāsniedz palīdzība vai – ja vilcienā un stacijā nav apmācīta pavadošā personāla – jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu piekļuvi ceļošanai pa dzelzceļu.

(28)

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem būtu aktīvi jāsadarbojas ar personas ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām nolūkā uzlabot transporta pakalpojumu piekļūstamības kvalitāti.

(29)

Lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atvieglotu piekļuvi dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem izveidot valsts vienotos kontaktpunktus informācijas un palīdzības koordinēšanai.

(30)

Lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiek sniegta palīdzība, praktisku apsvērumu dēļ tas, ka šāda palīdzība ir vajadzīga, ir iepriekš jāpaziņo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, stacijas apsaimniekotājam, biļešu pārdevējam vai ceļojumu rīkotājam. Lai arī šī regula nosaka kopējo maksimālo šādas iepriekšējas paziņošanas laikposmu, vērtīgas ir brīvprātīgas vienošanās, kas piedāvā īsākus laikposmus, ja tās uzlabo personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām mobilitāti. Lai garantētu visplašāko iespējamo informācijas izplatīšanu par šādiem saīsinātajiem laikposmiem, ir svarīgi, lai Komisija savā ziņojumā par šīs regulas piemērošanu un rezultātiem iekļautu informāciju par norisēm saistībā ar saīsinātās iepriekšējās paziņošanas kārtību un saistīto informācijas izplatīšanu.

(31)

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem būtu jāņem vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, nodrošinot atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2019/882 (5) un Komisijas Regulai (ES) Nr. 1300/2014 (6). Ja šajā regulā ir atsauce uz Direktīvas (ES) 2019/882 noteikumiem, minētie noteikumi dalībvalstīm būtu jāpiemēro no 2025. gada 28. jūnija un saskaņā ar minētās direktīvas 32. pantā noteiktajiem pārejas pasākumiem. Attiecībā uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem minēto noteikumu darbības joma ir izklāstīta minētās direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

(32)

Daži dzīvnieki ir apmācīti palīdzēt personām ar invaliditāti, lai tās varētu neatkarīgi pārvietoties. Šādas pārvietošanās labad ir izšķiroši svarīgi, lai minētos dzīvniekus varētu ņemt līdzi vilcienos. Šajā regulā ir paredzētas kopējās tiesības un pienākumi attiecībā uz servisa suņiem. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt izmēģinājumus, izmantojot citus pārvietošanās servisa dzīvniekus un atļaut viņiem atrasties vilcienos šo valstu iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu laikā. Ir svarīgi, lai Komisija pārraudzītu norises šajā jautājumā, ņemot vērā turpmāko darbu attiecībā uz pārvietošanās servisa dzīvniekiem.

(33)

Ar šo regulu ir vēlams radīt sistēmu, kas pasažieriem nodrošina kompensāciju par kavējumiem, tostarp gadījumos, kad kavēšanās iemesls ir reisa atcelšana vai nokavēta pārsēšanās. Dzelzceļa pasažieru pārvadājuma kavējuma gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jānodrošina pasažieriem kompensācija, kas ir procentuālā daļa no biļetes cenas.

(34)

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vajadzētu būt pienākumam būt apdrošinātiem vai tiem vajadzētu būt pienācīgām garantijām, kas nodrošina to atbildību pret dzelzceļa pasažieriem nelaimes gadījumā.

(35)

Tiesību pastiprināšanai uz kompensāciju un palīdzību kavējuma, nokavētas pārsēšanās vai reisa atcelšanas gadījumā būtu plašāk jāstimulē dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus darbība pasažieru interesēs.

(36)

Kavējuma gadījumā būtu jānodrošina pasažieriem iespējas turpināt braucienu vai braukt pa citu maršrutu ar līdzvērtīgiem pārvadāšanas nosacījumiem. Šādā gadījumā būtu jāņem vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

(37)

Tomēr dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nevajadzētu būt pienākumam maksāt kompensāciju, ja tas var pierādīt, ka kavējumu izraisīja tādi ārkārtas apstākļi kā ekstrēmi laikapstākļi vai lielas dabas katastrofas, kas apdraudēja drošu pārvadājuma veikšanu. Jebkuram šādam gadījumam vajadzētu būt ekstremālas dabas katastrofas iezīmēm, kas to atšķir no parastajiem, gadalaikam raksturīgajiem laikapstākļiem, tādiem kā rudens vētras vai regulāra pilsētu applūšana, ko izraisa plūdmaiņas vai sniega kušana. Turklāt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nevajadzētu būt pienākumam maksāt kompensāciju, ja tas var pierādīt, ka kavējumu izraisīja nopietna sabiedrības veselības krīze, piemēram, pandēmija. Turklāt, ja kavēšanos ir izraisījis pasažieris vai konkrētas trešo personu darbības, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nevajadzētu būt pienākumam sniegt kompensāciju par kavēšanos. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jāpierāda, ka tie nevarēja nedz prognozēt šādus notikumus, nedz no tiem izvairīties, nedz arī novērst kavējumu, pat ja būtu veikti visi iespējamie pasākumi, tostarp to ritošā sastāva pienācīga profilaktiska apkope. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbinieku streikiem un citu tādu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu rīcībai vai bezdarbībai, kuri izmanto to pašu infrastruktūru, ka arī infrastruktūras pārvaldītāju vai staciju apsaimniekotāju rīcībai vai bezdarbībai nebūtu jāietekmē atbildība par kavējumiem. Apstākļi, kuros dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem nav pienākuma izmaksāt kompensāciju, būtu objektīvi jāpamato. Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir pieejams infrastruktūras pārvaldītāja, publiskas iestādes vai citas no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem neatkarīgas struktūras paziņojums vai dokuments, kurā ir norādīti apstākļi, uz kuriem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pamatojas, lai tiktu atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju, tiem šādi paziņojumi vai dokumenti būtu jādara zināmi pasažieriem un – attiecīgā gadījumā – attiecīgajām iestādēm.

(38)

Dzelzceļa uzņēmumi būtu jāmudina vienkāršot procedūru, saskaņā ar kuru pasažieri piesakās kompensācijai vai atlīdzinājumam. Dalībvalstīm jo īpaši vajadzētu būt iespējai prasīt, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pieteikumus pieņemtu, izmantojot noteiktus saziņas līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietnēs vai izmantojot mobilās lietotnes, ar noteikumu, ka šādas prasības nav diskriminējošas.

(39)

Lai pasažieriem būtu vieglāk pieprasīt atmaksājumu vai kompensāciju saskaņā ar šo regulu, šādiem pieprasījumiem būtu jāizveido veidlapas, kas ir derīga visā Savienībā. Pasažieriem vajadzētu būt iespējai savus pieprasījumus iesniegt, izmantojot šādu veidlapu.

(40)

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sadarbībā ar infrastruktūras pārvaldītājiem un staciju apsaimniekotājiem būtu jāsagatavo ārkārtas rīcības plāni, kuru mērķis ir, nodrošinot iestrēgušajiem pasažieriem pienācīgu informāciju un aprūpi, līdz minimumam samazināt būtisku darbības traucējumu ietekmi.

(41)

Tāpat ir vēlams laikā tūlīt pēc nelaimes gadījuma atvieglināt īslaicīgas finansiālās grūtības, kas radušās nelaimes gadījumos cietušajām personām un viņu apgādājamajiem.

(42)

Dzelzceļa pasažieru interesēs ir tas, lai, vienojoties ar valsts iestādēm, tiktu paredzēti pienācīgi pasākumi nolūkā gan stacijās, gan vilcienos nodrošināt viņu personisko drošību.

(43)

Dzelzceļa pasažieriem vajadzētu būt iespējai iesniegt sūdzību jebkuram iesaistītajam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, konkrētu staciju apsaimniekotājiem vai – attiecīgā gadījumā – biļešu pārdevējiem vai ceļojumu rīkotājiem atbilstoši to attiecīgajām atbildības jomām par tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti ar šo regulu. Dzelzceļa pasažieriem vajadzētu būt tiesībām saņemt atbildi pieņemamā laikposmā.

(44)

Lai efektīvi izskatītu sūdzības, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem vajadzētu būt tiesībām izveidot kopīgus klientu apkalpošanas un sūdzību izskatīšanas mehānismus. Informācijai par sūdzību izskatīšanas procedūrām vajadzētu būt publiski pieejamai un vienkārši piekļūstamai visiem pasažieriem.

(45)

Šai regulai nevajadzētu ietekmēt pasažieru tiesības iesniegt sūdzību valsts struktūrai vai prasīt tiesību aizsardzību saskaņā ar valsts procedūrām.

(46)

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem būtu jānosaka, jāpārvalda un jāpārrauga dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes standarti. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vajadzētu darīt publiski pieejamu arī informāciju par viņu sniegto pakalpojumu kvalitāti.

(47)

Lai patērētāju aizsardzību dzelzceļa transportā uzturētu augstā līmenī, būtu jāprasa dalībvalstīm norīkot valsts izpildes struktūras, kuru uzdevums ir rūpīgi uzraudzīt un panākt šīs regulas izpildi valsts līmenī. Minētajām struktūrām vajadzētu būt iespējai veikt dažādus izpildes pasākumus. Pasažieriem vajadzētu būt iespējai iesniegt minētajām struktūrām sūdzības par varbūtējiem regulas pārkāpumiem. Lai nodrošinātu šādu sūdzību apmierinošu izskatīšanu, minētajām struktūrām būtu arī jāsadarbojas ar citu dalībvalstu valsts izpildes struktūrām.

(48)

Dalībvalstīm, kurās nav dzelzceļa sistēmas un tuvākajā laikā nav izredžu to izveidot, būtu jāsaskaras ar nesamērīgu un nevajadzīgu slogu, ja uz tām attiektos šajā regulā paredzētie izpildes pienākumi attiecībā uz staciju apsaimniekotājiem un infrastruktūras pārvaldītājiem. Tas pats attiecas uz izpildes pienākumiem attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tikmēr, kamēr dalībvalsts nevienu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu nav licencējusi. Tādēļ šādas dalībvalstis būtu jāatbrīvo no minētajiem pienākumiem.

(49)

Personas datu apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo sevišķi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (7).

(50)

Dalībvalstīm būtu jāparedz sankcijas, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina to piemērošana. Sankcijām, kas varētu ietvert kompensācijas maksāšanu attiecīgajai personai, vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām.

(51)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, attīstīt Savienības dzelzceļus un stiprināt dzelzceļa pasažieru tiesības, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(52)

Lai pasažieriem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā izdarīt grozījumus I pielikumā attiecībā uz CIV vienveida noteikumiem un pielāgot minimālo avansa maksājuma summu pasažiera nāves gadījumā, ņemot vērā izmaiņas ES saskaņotajā patēriņa cenu indeksā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(53)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(54)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un ņemti vērā principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši 21., 26., 38. un 47. pantā par, attiecīgi, jebkāda veida diskriminācijas aizliegumu, personu ar invaliditāti integrēšanu, augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstu tiesām šī regula jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus,

(1)

Savienības vides, klimata un relevantie enerģētikas tiesību akti un rīcībpolitika ir ievērojami uzlabojuši vides stāvokli. Tomēr joprojām pastāv nozīmīgas vides un klimata problēmas, kas, ja tās netiks atrisinātas, radīs būtiskas negatīvas sekas Savienībai un tās iedzīvotāju labklājībai.

(2)

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE), kas 2014.–2020. gada laikposmam izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (4), ir jaunākā no vairākām Savienības programmām kopš 1992. gada, kas atbalsta vides un klimata tiesību aktu un rīcībpolitisko prioritāšu īstenošanu. Nesenajā vidusposma novērtējumā LIFE izpelnījās pozitīvu vērtējumu, proti, līdz šim panāktais dod pamatu to vērtēt kā lietderīgu, efektīvu un relevantu. Tāpēc 2014.–2020. gada programma LIFE būtu jāturpina, tajā gan ieviešot zināmas izmaiņas, kas ierosinātas vidusposma novērtējumā un vēlākos izvērtējumos. Attiecīgi būtu jāizveido vides un klimata pasākumu programma (LIFE) (“programma LIFE”) septiņiem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (5).

(3)

Tiecoties sasniegt Savienības mērķus un mērķrādītājus, kas noteikti vides, klimata un relevantajos enerģētikas tiesību aktos, rīcībpolitikās un plānos, jo īpaši Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu (“Eiropas zaļais kurss”) izklāstītos mērķus, un starptautiskos saistību instrumentos, programmai LIFE būtu jāveicina taisnīga pāreja uz ilgtspējīgu, aprites, energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu ekonomiku, kas palīdzētu aizsargāt, atjaunot un uzlabot vides, tostarp gaisa, ūdens un augsnes kvalitāti, un veselības kvalitāti un apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu, un vērst šo tendenci pretējā virzienā, tostarp atbalstot Natura 2000 tīkla īstenošanu un pārvaldību un novēršot ekosistēmu degradāciju, – vai nu ar tiešiem pasākumiem, vai palīdzot minētos mērķus integrēt citās rīcībpolitikās. Programmai LIFE būtu arī jāatbalsta tādu vispārējo rīcības programmu īstenošana, kas pieņemtas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. panta 3. punktu, piemēram, 7. vides rīcības programma (6) un jebkura turpmākā Savienības vides rīcības programma.

(4)

Savienība ir apņēmusies izstrādāt visaptverošu pieeju ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un fokusā izvirza ciešo sasaisti starp tādu dabas resursu pārvaldību, kas ļauj nodrošināt to ilgtermiņa pieejamību un ekosistēmu pakalpojumiem, un abu saikni ar cilvēka veselību un ilgtspējīgu un sociāli iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. Paturot to prātā, programmai LIFE vajadzētu atspoguļot solidaritātes principus, vienlaikus dodot būtisku ieguldījumu gan ekonomikas izaugsmē, gan sociālajā kohēzijā.

(5)

Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, visu Savienības rīcībpolitiku un pasākumu definēšanā un īstenošanā būtu jāiekļauj vides un klimata aizsardzības prasības. Tāpēc būtu jāveicina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības finansēšanas programmām, tostarp sekmējot tādu darbību finansēšanu, kas papildina stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus un atbalsta programmas LIFE satvarā izstrādāto risinājumu ieviešanu un atkārtošanu. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansēšanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai projekta finansējuma saņēmējiem nepārklātos administratīvais darbs un netiktu uzlikts administratīvs slogs, kas izriet no dažādos finanšu instrumentos noteiktajiem ziņošanas pienākumiem.

(6)

Programmai LIFE vajadzētu dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un to mērķu un mērķrādītāju sasniegšanā, kas izvirzīti Savienības vides, klimata un relevantajos enerģētikas tiesību aktos, stratēģijās, plānos un starptautiskajos saistību instrumentos, it īpaši attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (7) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā (8) (“Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām”), un, inter alia, Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (9) (“Orhūsas konvencija”), ANO/EEK Konvencijā par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, ANO Bāzeles Konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ANO Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, un ANO Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

(7)

Savienība piešķir lielu nozīmi programmas LIFE finansēto projektu rezultātu ilgtermiņa ilgtspējai un spējai nodrošināt un noturēt minētos rezultātus pēc projektu īstenošanas, inter alia, ar projektu turpināšanu vai rezultātu atkārtošanu vai pārnesi.

(8)

Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, Savienībai jākļūst par ilgtspējīgu, aprites, energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu sabiedrību. Lai to panāktu, savukārt ir jāveic darbības, kas sekmēs energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kā arī palīdzēs īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, dalībvalstu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī saskaņā ar Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām ilgtermiņa mērķiem īstenot Savienības ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju, īpaši pievēršoties nozarēm, kas pašlaik rada vislielākās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesārņojumu. Programmā LIFE būtu jāietver arī pasākumi, kas palīdz īstenot Savienības klimatadaptācijas rīcībpolitiku, lai mazinātu neaizsargātību pret negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.

(9)

Projektiem saskaņā ar jauno programmas LIFE apakšprogrammu “Pāreja uz tīru enerģiju” būtu jākoncentrējas uz spēju veidošanas radīšanu un tādu zināšanu, prasmju, inovatīvu paņēmienu, metožu un risinājumu izplatīšanu, kuri ļauj panākt Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas mērķus attiecībā uz pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un lielāku energoefektivitāti. Šāda spēju veidošana un izplatīšana parasti ir koordinācijas un atbalsta pasākumi, kuriem ir augsta pievienotā vērtība Savienības līmenī un kuru mērķis ir likvidēt tirgus šķēršļus, kas kavē sociāli ekonomisko pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju, un galvenokārt iesaista maza un vidēja lieluma subjektus, kā arī vairākus aktorus, tostarp vietējās un reģionālās valsts iestādes, un bezpeļņas organizācijas. Šādas darbības sniedz vairākus papildu ieguvumus, piemēram, novērš enerģētisko nabadzību, uzlabo iekštelpu gaisa kvalitāti, samazina vietējos piesārņotājus, pateicoties energoefektivitātes uzlabojumiem un izkliedēto atjaunojamo energoresursu palielināšanai, kā arī veicina labvēlīgu ietekmi uz vietējo ekonomiku un sociāli iekļaujošāku izaugsmi.

(10)

Lai veicinātu klimata pārmaiņu mazināšanu un Savienības starptautisko saistību izpildi attiecībā uz dekarbonizāciju, ir jāpaātrina enerģētikas nozares pārveide. Programmas “Apvārsnis 2020” (10) satvarā līdz 2020. gadam finansētās spēju veidošanas darbības, kas atbalsta energoefektivitāti un atjaunojamos energoresursus, būtu jāintegrē programmas LIFE jaunajā apakšprogrammā “Pāreja uz tīru enerģiju”, jo to mērķis ir nevis finansēt izcilību un radīt inovācijas, bet gan palīdzēt ieviest jau pieejamās tehnoloģijas atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātei, kuras palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Programmā LIFE būtu jāiesaista visas ieinteresētās personas un nozares, kas ir iesaistītas pārejā uz tīru enerģiju. Šādu spēju veidošanas darbību iekļaušana programmā LIFE sagatavo augsni sinerģijai starp apakšprogrammām un vairo Savienības finansējuma vispārējo saskaņotību. Tāpēc būtu jāvāc un jāizplata dati par jau pieejamo pētniecības un inovācijas risinājumu izmantošanu programmas LIFE projektos, arī no programmas “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (11) (“Apvārsnis Eiropa”), un tās priekštecēm.

(11)

Ietekmes izvērtējumā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2018/2002 (12), ar ko grozīja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (13), lēsts, ka, lai sasniegtu Savienības 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus, laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 177 miljardu EUR apmērā. Lielākā investīciju nepietiekamība konstatēta ēku dekarbonizācijas jomā, lai paaugstinātu energoefektivitāti un maza mēroga atjaunojamo energoresursu izmantojumu, kur kapitāls jānovirza ļoti izkliedētiem projektiem. Viens no mērķiem apakšprogrammā “Pāreja uz tīru enerģiju”, kurā aptverta energoefektivitātes palielināšana un strauja atjaunojamo energoresursu izvēršana, ir veidot šādu projektu izstrādes un sakopošanas spēju, tādējādi palīdzot arī apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un veicinot investīcijas atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē, arī izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (14).

(12)

Programma LIFE ir vienīgā programma, kas īpaši ir paredzēta rīcībai vides un klimata jomā, un tāpēc tai ir ļoti svarīga loma Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas īstenošanas atbalstīšanā minētajās jomās.

(13)

Sinerģijai ar “Apvārsnis Eiropa” būtu jāveicina tas, ka “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā tiek apzināts un noteikts, kādas ir pētniecības un inovāciju vajadzības attiecībā uz Savienības vides, klimata un enerģētikas problēmu risināšanu. Programmai LIFE arī turpmāk vajadzētu būt Savienības vides, klimata un relevantās enerģētikas tiesību aktu un rīcībpolitikas īstenošanas veicinātājai, tostarp ņemot vērā un izmantojot “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovācijas rezultātus, un tai palīdzot tos izvērst lielākā mērogā, ja tas var palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar vidi, klimatu vai enerģētikas pārkārtošanu. “Apvārsnis Eiropa” Eiropas Inovācijas padome var palīdzēt lielākā mērogā izvērst un komercializēt jaunas, revolucionāras idejas, kas varētu rasties, īstenojot LIFE projektus. Līdzīgā kārtā būtu jāņem vērā arī sinerģijas ar Inovāciju fondu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (15).

(14)

Darbībai, kurai programmā LIFE piešķirts finansējums, vajadzētu būt iespējai saņemt finansējumu arī no citām Savienības programmām ar noteikumu, ka šāds finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Darbības, kas saņem kumulatīvo finansējumu no dažādām Savienības programmām, būtu jārevidē tikai vienreiz un tādā veidā, lai revīzija aptvertu visas iesaistītās Savienības programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.

(15)

Komisijas 2017. gada 3. februāra paziņojums par ES vides politikas īstenošanas pārskatu: kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus (EIR) liecina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai paātrinātu Savienības vides acquis īstenošanu un pastiprinātu vides un klimata mērķu integrāciju un iekļaušanu citās rīcībpolitikās. Tāpēc programmai LIFE būtu jāveicina risināt horizontālas, sistēmiskas problēmas, kā arī EIR apzinātos īstenošanas nepilnību pamatcēloņus, un panākt vajadzīgo progresu, izstrādājot, testējot un atkārtojot jaunas pieejas, atbalstot rīcībpolitiku izstrādi, uzraudzību un pārskatīšanu, uzlabojot vides, klimata pārmaiņu un saistīto enerģētikas pārkārtošanas jautājumu pārvaldību, tostarp veicinot ieinteresēto personu iesaisti visos līmeņos, spēju veidošanu, komunikāciju un izpratni, mobilizējot investīcijas no Savienības investīciju programmām vai citiem finansējuma avotiem, kā arī atbalstot darbības, kas ļaus pārvarēt dažādos šķēršļus, kuri liedz rezultatīvi īstenot svarīgus vides tiesību aktos noteiktus plānus.

(16)

Lai apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmu degradāciju, tostarp jūras ekosistēmās, un vērstu šo tendenci pretējā virzienā, ir vajadzīgs atbalsts relevantu Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādei, īstenošanai, izpildes panākšanai un izvērtēšanai, tostarp tādu kā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojums ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam - Atgriezīsim savā dzīvē dabu, Padomes Direktīva 92/43/EEK (16), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (18), it īpaši veidojot zināšanu bāzi rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai un mazā mērogā vai pielāgoti konkrētai vietējai, reģionālai vai nacionālai situācijai izstrādājot, testējot, demonstrējot un izmantojot paraugprakses un paraugrisinājumus, tādus kā efektīva pārvaldība, tostarp integrētas pieejas to prioritārās rīcības plānu īstenošanai, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu 92/43/EEK. Šai regulai būtu jāveicina rīcības bioloģiskās daudzveidības jomā integrēšana Savienības rīcībpolitikās un jāpalīdz sasniegt vispārējo mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos.

Savienībai un dalībvalstīm būtu jāseko saviem ar bioloģisko daudzveidību saistītajiem izdevumiem, lai tās varētu izpildīt Konvencijā par bioloģisko daudzveidību paredzētos ziņošanas pienākumus. Būtu jāizpilda arī citos relevantajos Savienības tiesību aktos paredzētās izsekošanas prasības. Ar bioloģisko daudzveidību saistītajiem Savienības izdevumiem būtu jāseko saskaņā ar efektīvu, pārredzamu un visaptverošu metodiku, ko izstrādā Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kā norādīts 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai (19).

(17)

Nesenie novērtējumi un izvērtējumi, arī ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam vidusposma pārskats un dabas tiesību aktu atbilstības pārbaude, liecina, ka viens no galvenajiem pamatcēloņiem, kāpēc Savienības tiesību akti par dabu un bioloģiskās daudzveidības stratēģija nav īstenoti pietiekamā mērā, ir pienācīga finansējuma trūkums.

Ievērojamu papildu ieguldījumu minēto vajadzību apmierināšanā varētu dot galvenie Savienības finansēšanas instrumenti, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1301/2013 (20) (“Eiropas Reģionālās attīstības fonds”) un Kohēzijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1300/2013 (21) (“Kohēzijas fonds”), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 1305/2013 (22) (“Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai”), un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (“Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds”). Programma LIFE šādas integrējošas pieejas efektivitāti varētu vēl vairāk uzlabot ar stratēģiskiem dabas projektiem, kas veltīti tam, lai veicinātu Savienības dabas un bioloģiskās daudzveidības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanu, tostarp darbībām, kuras paredzētas prioritārās rīcības plānos, kuri pieņemti, ievērojot Direktīvu 92/43/EEK. Stratēģiskajiem dabas projektiem būtu dalībvalstīs jāatbalsta rīcības programmas relevanto dabas un bioloģiskās daudzveidības mērķu integrēšanai citās rīcībpolitikās un finansēšanas programmās, tā nodrošinot, ka minēto rīcībpolitiku īstenošanai tiek mobilizēti vajadzīgie līdzekļi.

Dalībvalstīm vajadzētu būt atļautam savos kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajos plānos nolemt zināmu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķīruma daļu izmantot tam, lai piesaistītu atbalstu darbībām, kas ir komplementāras šajā regulā definētajiem stratēģiskajiem dabas projektiem.

(18)

Lai sekmētu aprites ekonomiku un resursefektivitāti, ir jāmaina veids, kādā izstrādā, ražo, patērē, remontē, atkalizmanto, reciklē un likvidē materiālus un produktus, tostarp plastmasu, un jāpievēršas visam produktu aprites ciklam. Programmai LIFE būtu jāveicina pāreja uz aprites ekonomikas modeli, sniedzot finansiālu atbalstu dažādiem aktoriem, piemēram, uzņēmumiem, publiskajām iestādēm un patērētājiem, jo īpaši izmantojot, izstrādājot un pārņemot konkrētām vietējām, reģionālām vai nacionālām situācijām pielāgotu paraugtehnoloģiju, paraugpraksi un paraugrisinājumus, tostarp ar integrētām pieejām atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai un atkritumu apsaimniekošanas un to rašanās novēršanas plānu īstenošanu. Atbalstot to, ka tiek īstenots Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojums par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā varētu īpaši cīnīties pret jūras piedrazojuma problēmu.

(19)

Lai Savienības iedzīvotājiem būtu laba veselība un lai viņi labi justos, būtiska nozīme ir augstam vides aizsardzības līmenim. Programmai LIFE būtu jāatbalsta Savienības mērķi attiecībā uz ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, nolūkā sasniegt mērķi par netoksisku vidi Savienībā. Programmai LIFE būtu arī jāatbalsta pasākumi Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK (23) īstenošanas veicināšanai, lai nodrošinātu tādus trokšņu līmeņus, kas neizraisa būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un tās apdraudējumu.

(20)

Gaisa rīcībpolitikas jomā Savienības ilgtermiņa mērķis ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un to nepakļautu riskam, vienlaikus stiprinot sinerģiju starp gaisa kvalitātes uzlabojumiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību, jo īpaši apgabalos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstam gaisa piesārņojuma līmenim. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (24) uzsver, cik liela loma tīra gaisa mērķu sasniegšanā var būt Savienības finansējumam. Tāpēc ar programmu LIFE būtu jāatbalsta projekti, arī stratēģiski integrētie projekti, kam ir potenciāls piesaistīt publiskos un privātos līdzekļus, demonstrēt paraugpraksi un veicināt gaisa kvalitātes plānu un tiesību aktu īstenošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī.

(21)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (25) tika izveidots Savienības virszemes ūdeņu, piekrastes ūdeņu, pārejas ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzības satvars. Minētās direktīvas mērķi tiktu atbalstīti ar ūdens resursu rīcībpolitikas mērķu labāku īstenošanu un integrēšanu citās politikas jomās. Tāpēc ar programmu LIFE būtu jāatbalsta projekti, kas palīdz efektīvi īstenot Direktīvu 2000/60/EK un citus relevantus Savienības ūdens resursu jomas tiesību aktus, kuri palīdz sasniegt labu stāvokli Savienības ūdensobjektos, izmantojot, izstrādājot un pārņemot paraugpraksi, kā arī organizējot komplementāras darbības citās Savienības programmās vai piesaistot citus finansējuma avotus.

(22)

Viens no vispārējiem Savienības vides rīcībpolitikas mērķiem ir aizsargāt un atjaunot jūras vidi. Ar programmu LIFE vajadzētu palīdzēt pārvaldīt, saglabāt, atjaunot un monitorēt bioloģisko daudzveidību un jūras ekosistēmas, it sevišķi Natura 2000 jūras teritorijas, un aizsargāt sugas saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu 92/43/EEK, panākt labu vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (26), veicināt jūru tīrību un veselību, īstenot Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, jo īpaši risinot pazaudētu zvejas rīku un jūras piedrazojuma problēmu, un veicināt Savienības iesaisti starptautiskajā okeānu pārvaldībā, kas ir izšķirīgi svarīgi, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzītos mērķus un nākamajām paaudzēm atstātu veselīgus okeānus. Programmas LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem vajadzētu ietvert relevantas darbības, kuru mērķis ir jūras vides aizsardzība.

(23)

Lai uzlabotos pārvaldība vides un klimata pārmaiņu lietās un ar tām saistītās enerģētikas pārkārtošanas lietās, ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, veicinot sabiedrības informētību, tostarp izmantojot komunikācijas stratēģiju, kurā ņemti vērā jaunie plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli, un patērētāju iesaisti, un jāpaplašina ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju (NVO), iesaiste konsultācijās par attiecīgajām rīcībpolitikām un to īstenošanā visos līmeņos. Tāpēc ir lietderīgi, lai programma LIFE atbalstītu plašu NVO loku, kā arī bezpeļņas subjektu tīklus, kas īsteno vispārēju Savienības interešu mērķus un kas galvenokārt darbojas vides vai klimata rīcības jomā, konkursa un pārredzamā veidā piešķirot darbības dotācijas, lai šādām NVO, tīkliem un subjektiem palīdzētu efektīvi sekmēt Savienības politikas īstenošanu un veidot un stiprināt to spēju kļūt par efektīvākiem partneriem.

(24)

Pārvaldības uzlabošanai visos līmeņos vajadzētu būt visu programmas LIFE apakšprogrammu transversālam mērķim, un programmai LIFE vajadzētu palīdzēt izstrādāt un īstenot vides un klimata acquis un nodrošināt tā izpildi un ievērošanu, jo īpaši horizontālo vides pārvaldības regulējumu, arī tiesību aktus, ar ko īsteno Orhūsas konvenciju.

(25)

Programmai LIFE tirgus dalībnieki būtu jāsagatavo pārejai uz ilgtspējīgu, energoefektīvu, uz atjaunojamo energoresursu enerģiju balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu aprites ekonomiku un tie šajā pārejā būtu jāatbalsta, izmēģinot jaunas darījumdarbības iespējas, uzlabojot profesionālās prasmes, atvieglojot patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, iesaistot un pilnvarojot sabiedriskās domas iespaidotājus un izmēģinot jaunas metodes, kā pielāgot esošos procesus un darījumdarbības vidi. Lai atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu plašāku ieviešanos tirgū, jācenšas panākt to pieņemšana sabiedrībā un patērētāju iesaiste.

(26)

Ar programmu LIFE paredzēts atbalstīt tādu metožu, pieeju un paraugprakses demonstrēšanu, ko var pārņemt un izvērst. Inovatīvi risinājumi sekmētu ekoloģisko raksturlielumu un ilgtspējas uzlabošanos, jo īpaši nolūkā attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi apvidos, kuros notiek aktīvs darbs klimata, ūdens, augsnes, bioloģiskās daudzveidības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šajā ziņā būtu jāuzsver sinerģija ar citām programmām un rīcībpolitikām, tādām kā Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības produktivitātei un ilgtspējai un ES Vides vadības un audita sistēma.

(27)

Savienības līmenī lielas investīcijas vides un klimata pasākumos tiek galvenokārt finansētas no lielām Savienības finansēšanas programmām. Tāpēc noteikti ir jāpastiprina integrēšanas centieni, lai nodrošinātu citu Savienības finansēšanas programmu darbību ilgtspēju, ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā un klimatnoturīgumā un lai visos Savienības instrumentos tiktu integrēti ilgtspēju nodrošinoši pasākumi. Programmā LIFE izstrādājamajiem stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem, kam ir katalizatora loma, būtu jāizmanto minēto finansēšanas programmu un citu finansējuma avotu, piemēram, valsts fondu, sniegtās finansējuma saņemšanas iespējas un jāveido sinerģija.

(28)

Stratēģisko dabas projektu un stratēģisko integrēto projektu panākumi ir atkarīgi no ciešas sadarbības starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm un nevalstiskiem aktoriem, uz kuriem attiecas programmas LIFE mērķi. Tāpēc saistībā ar projektu izstrādi, īstenošanu, izvērtēšanu un uzraudzību būtu jāpiemēro pārredzamības un lēmumu publiskuma principi, jo īpaši gadījumā, ja notiek līdzekļu integrēšana vai iesaistīti vairāki finansējuma avoti.

(29)

Ņemot vērā, cik svarīgi ir koordinēti un vērienīgi cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības pienākumam īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma LIFE palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt vispārējo mērķrādītāju, proti, ar vismaz 30 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimatisko mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka programmas LIFE pasākumu ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā būs 61 % no programmas LIFE kopējā līdzekļu apjoma. Relevantās darbības tiks apzinātas programmas LIFE sagatavošanā un īstenošanā un vēlreiz izvērtētas relevanto novērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu programmas LIFE darbībās būtu jāievēro princips “nekaitēt”.

(30)

Īstenojot programmu LIFE, pienācīga uzmanība būtu jāveltī tālāko reģionu stratēģijai, kas izklāstīta Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumā par Stiprāku un atjaunotu stratēģisko partnerību ar ES tālākajiem reģioniem, ņemot vērā LESD 349. pantu un minēto reģionu īpašās vajadzības un neaizsargātību. Būtu jāņem vērā arī Savienības rīcībpolitikas, kas nav vides, klimata un relevantās enerģētikas rīcībpolitikas.

(31)

Nolūkā atbalstīt programmas LIFE īstenošanu, Komisijai būtu jāsadarbojas ar programmas LIFE valstu kontaktpunktu tīklu, lai stimulētu sadarbību ar mērķi uzlabot valstu kontaktpunktu tīklu pakalpojumus un darīt tos efektīvākus visā Savienībā, lai palielinātu iesniegto priekšlikumu vispārējo kvalitāti, organizētu seminārus un darbseminārus, publicētu sarakstus ar programmas LIFE ietvaros finansētajiem projektiem vai veiktu citas darbības, piemēram, plašsaziņas līdzekļu kampaņas, kas orientētas uz projektu rezultātu labāku izplatīšanu, pieredzes, zināšanu un paraugprakses apmaiņas veicināšanu un projektu rezultātu atkārtošanu visā Savienībā, tādējādi veicinot sadarbību un komunikāciju. Šādas darbības it sevišķi būtu jāorientē uz dalībvalstīm, kurās apgūst maz līdzekļu, un ar tām būtu jāveicina saziņa un sadarbība starp projektu labuma guvējiem, pieteikumu iesniedzējiem un ieinteresētajām personām, kas iesaistīti pabeigtos vai vēl noritošos projektos tajā pašā jomā. Ir būtiski šādas komunikācijas un sadarbības darbības vērst uz reģionālām un vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām.

(32)

Programmas LIFE projektu novērtēšanas un piešķiršanas procesu nosakošajam kritērijam vajadzētu būt kvalitātei. Lai atvieglotu programmas LIFE mērķu īstenošanu visā Savienībā un lai veicinātu projektu priekšlikumu kvalitāti, būtu jādara pieejams finansējums tehniskās palīdzības projektiem, kuru mērķis ir efektīva dalība programmā LIFE. Komisijai būtu jācenšas panākt efektīvu, uz kvalitāti balstītu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, tostarp atbalstot dalībvalstis, lai palielinātu projektu kvalitāti, izmantojot spēju veidošanu. Daudzgadu darba programmā būtu jāprecizē zema efektīva dalība, atbalsttiesīgās darbības un piešķiršanas kritēriji attiecībā uz programmu LIFE, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu pieteikumu iesniedzēju dalību un sekmīguma līmeni, inter alia, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju blīvumu, katras dalībvalsts Natura 2000 teritoriju kopplatību, kas izteikta kā proporcija no Natura 2000 teritoriju kopplatības, un katras dalībvalsts teritorijas proporcionālo daļu, ko aizņem Natura 2000 teritorijas. Atbalsttiesīgajām darbībām vajadzētu būt tādām, kuru mērķis ir uzlabot projektu pieteikumu kvalitāti.

(33)

Saskaņā ar Komisijas 2018. gada 18. janvāra paziņojumu par ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm ir izveidots Eiropas Savienības Vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes tīkls (IMPEL), Eiropas Prokuroru tīkls vides tiesībaizsardzībai (ENPE) un Eiropas Savienības Tiesnešu forums vides tiesībaizsardzībai (EUFJE), un tiem ir unikāla loma Savienības vides tiesību aktu izpildē. Tie ievērojamā mērā palīdz panākt, ka Savienības vides tiesību akti visā Savienībā tiek īstenoti un to izpilde tiek panākta saskanīgi, izvairoties no konkurences izkropļojumiem un uzlabojot vides inspekciju un tiesībaizsardzības mehānismu kvalitāti ar tīklu sistēmu gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī un nodrošina apmaiņu ar informāciju un pieredzi dažādos pārvaldes līmeņos ar mācībām un detalizētām diskusijām par vides jautājumiem un izpildes panākšanas aspektiem, tostarp uzraudzības un atļauju piešķiršanas procesiem. Ņemot vērā to ieguldījumu programmas LIFE mērķu sasniegšanā, ir lietderīgi atļaut dotācijas IMPEL, ENPE un EUFJE piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, lai arī turpmāk sniegtu atbalstu minēto struktūru darbībām. Uzaicinājums varētu nebūt obligāts arī citos gadījumos, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (27) (“Finanšu regula”) vispārīgās prasības, piemēram, attiecībā uz dalībvalstu ieceltām struktūrām, par kuru darbību tās atbild, ja attiecīgās dalībvalstis ir identificētas kā dotācijas labuma guvējas ar Savienības tiesību aktu.

(34)

Ir lietderīgi noteikt programmas LIFE finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 18. punktam 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai.

(35)

Maksimālās līdzfinansējuma likmes ar programmas LIFE finansētām dotācijām būtu jānosaka tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai uzturētu efektīvu atbalsta līmeni programmā LIFE. Lai ņemtu vērā vajadzīgo pielāgojamību, kas nepieciešama, lai reaģētu uz pašreizējo darbību un subjektu loku, konkrētām līdzfinansējuma likmēm būtu jāveicina noteiktība, vienlaikus saglabājot zināmu elastību, proporcionāli konkrētajām vajadzībām vai prasībām. Uz konkrētajām līdzfinansējuma likmēm vienmēr būtu jāattiecina noteiktās relevantās maksimālās līdzfinansējuma likmes.

(36)

Šai regulai piemēro Finanšu regulu, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredzēti noteikumi par finanšu dalībnieku atbildības pārbaudēm. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(37)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (28) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (29), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (30) un (ES) 2017/1939 (31) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (32). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(38)

Programmas LIFE budžeta finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāizskata fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu standarta likmju izmantošana. Komisijai būtu jānodrošina, ka īstenošana ir viegli saprotama, un būtu jāveicina projekta izpildītāju darba īstena vienkāršošana.

(39)

Attiecīgā gadījumā programmas LIFE rīcībpolitikas mērķu sasniegšanai būtu jāizmanto Regulas (ES) 2021/523 finanšu instrumenti un budžeta garantijas, tostarp no programmas LIFE piešķirtā summa, kā noteikts daudzgadu darba programmās saskaņā ar minēto programmu.

(40)

Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES (33) 94. pantu subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs un teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas LIFE noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Šādiem subjektiem programmā LIFE būtu jāpiedalās galvenokārt ar apakšprogrammas “Daba un bioloģiskā daudzveidība” projektiem.

(41)

Brīvprātīgā shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) veicina bioloģiskās daudzveidības, arī jūras bioloģiskās daudzveidības, saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, arī ekosistēmās balstītas pieejas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Īstenojot 2011. gadā pieņemto BEST sagatavošanas darbību un pēc tam pieņemto BEST 2.0 programmu un BEST RUP projektu, shēma BEST ir palīdzējusi vairot izpratni par tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ekoloģisko nozīmi un svarīgo lomu pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Komisija lēš, ka minētajās teritorijās uz vietas īstenojamo projektu finansiālam atbalstam ik gadu ir vajadzīgi 8 miljoni EUR. Aizjūras zemes un teritorijas savās 2017. un 2018. gada ministru deklarācijās augstu novērtējušas šo mazo dotāciju shēmu bioloģiskajai daudzveidībai. Tāpēc ir lietderīgi no programmas LIFE finansēt mazas bioloģiskajai daudzveidībai paredzētas dotācijas, tostarp spēju veidošanai un darbībām, kurām ir veicinoša ietekme, gan tālākajos reģionos, gan aizjūras zemēs un teritorijās.

(42)

Programmai LIFE vajadzētu būt atvērtai trešām valstīm saskaņā ar Savienības un attiecīgo valstu nolīgumiem, kuros noteikti konkrētie to dalības nosacījumi.

(43)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (34) noteikto sadarbības satvaru, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi, kas tiem vajadzīgas savas attiecīgās kompetences visaptverošai īstenošanai.

(44)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (35) 22. un 23. punktu, programma LIFE būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu programmas LIFE ietekmi uz vietas. Programmas LIFE pilnīgā ietekme veidojas no netiešiem, ilgtermiņa un grūti izmērāmiem ieguldījumiem virzībā uz visu Savienības vides un klimata mērķu sasniegšanu. Attiecībā uz programmas LIFE uzraudzību – šajā regulā noteiktie tiešie iznākuma rādītāji un izsekošanas prasības būtu jāpapildina ar apkopotiem konkrētiem projektu līmeņa rādītājiem, kas aprakstāmi daudzgadu darba programmās vai uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, cita starpā attiecībā uz Natura 2000 un dažu gaisa piesārņotāju emisijām.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar daudzgadu darba programmu pieņemšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (36).

(46)

Lai nodrošinātu, ka programmas LIFE atbalsts un īstenošana ir saskanīga ar Savienības rīcībpolitikām un prioritātēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šo regulu, pārskatot un papildinot rādītājus, vai papildināt šo regulu, definējot īpašus rādītājus katrai apakšprogrammai un projekta veidam un izveidojot uzraudzības un novērtēšanas sistēmu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, dot ieguldījumu augsta līmeņa vides aizsardzībā un vērienīgā klimatiskā rīcībā, ilgtspējīgā attīstībā un izmantojot labu pārvaldību un daudzu ieinteresēto personu iesaisti, palīdzēt sasniegt vides, bioloģiskās daudzveidības, klimata, aprites ekonomikas, relevanto atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes tiesību aktu, stratēģiju, plānu un starptautisku saistību instrumentu mērķus un mērķrādītājus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas darbības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(48)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1293/2013 būtu jāatceļ.

(49)

Ir lietderīgi nodrošināt, lai pāreja no iepriekšējās vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) uz programmu LIFE notiktu netraucēti un bez pārtraukuma, un saskaņot programmas LIFE sākšanu ar daudzgadu finanšu shēmas sākšanu, kā noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,

(1)

Šīs regulas mērķis ir, vēršoties pret mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiskiem mērķiem un veicinot sabiedrisko drošību visā Savienībā, nodrošināt digitālā vienotā tirgus raitu darbību atklātā un demokrātiskā sabiedrībā. Digitālā vienotā tirgus darbība būtu jāuzlabo, stiprinot juridisko noteiktību mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un lietotāju uzticēšanos tiešsaistes videi, kā arī pastiprinot pasākumus, kas aizsargā vārda brīvību, tostarp brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas atklātā un demokrātiskā sabiedrībā un mediju brīvību un plurālismu.

(2)

Reglamentējošie pasākumi, kas paredzēti, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, būtu jāpapildina ar dalībvalstu stratēģijām terorisma apkarošanai, ieskaitot medijpratību un kritiskās domāšanas stiprināšanu, alternatīvu un atbildes vēstījumu veidošanu un citas iniciatīvas, kuru mērķis ir mazināt teroristiska satura ietekmi un neaizsargātību pret to, kā arī ieguldījumu sociālajā darbā, deradikalizācijas iniciatīvas un sadarbību ar skartajām kopienām, lai panāktu radikalizācijas ilgtspējīgu novēršanu sabiedrībā.

(3)

Lai vērstos pret teroristisku saturu tiešsaistē, kas ir daļa no plašākas nelikumīga tiešsaistes satura problēmas, ir jāapvieno likumdošanas, ar likumdošanu nesaistīti un brīvprātīgi pasākumi, kas balstīti iestāžu un mitināšanas pakalpojumu sniedzēju sadarbībā, pilnībā ievērojot pamattiesības.

(4)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas internetā, ir svarīga loma digitālajā ekonomikā, jo tie savieno uzņēmumus un iedzīvotājus un atvieglo publiskas debates un informācijas, viedokļu un ideju izplatīšanu un iegūšanu un tādējādi būtiski veicina inovāciju, ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā. Tomēr dažos gadījumos trešās personas ļaunprātīgi izmanto mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, lai tiešsaistē veiktu nelikumīgas darbības. Īpašas bažas rada tas, ka minētos pakalpojumus ļaunprātīgi izmanto teroristu grupas un to atbalstītāji, lai tiešsaistē izplatītu teroristisku saturu nolūkā plaši paust savu vēstījumu, radikalizēt un vervēt sekotājus, kā arī veicināt un virzīt teroristisku darbību.

(5)

Kaut gan teroristisks saturs tiešsaistē nav vienīgais faktors, tas sevi ir apliecinājis kā katalizators personu radikalizācijai, kas var novest līdz terora aktiem, un tādēļ rada nopietnas nelabvēlīgas sekas lietotājiem, iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā, kā arī tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kuri mitina šādu saturu, jo tas grauj to lietotāju uzticēšanos un kaitē to uzņēmējdarbības modeļiem. Ņemot vērā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju centrālo lomu un tehnoloģiskos līdzekļus un iespējas, kas saistīti ar to sniegtajiem pakalpojumiem, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaša sociālā atbildība sargāt savus pakalpojumus no tā, ka tos ļaunprātīgi izmanto teroristi, un palīdzēt vērsties pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē ar to pakalpojumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā to, cik ļoti svarīga ir vārda brīvība, tostarp brīvība saņemt un izplatīt informāciju un idejas atklātā un demokrātiskā sabiedrībā.

(6)

Centieni Savienības līmenī apkarot teroristisku saturu tiešsaistē sākās 2015. gadā ar brīvprātīgu dalībvalstu un mitināšanas pakalpojumu sniedzēju sadarbību. Minētie centieni ir jāpapildina ar skaidru tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk samazinātu piekļuvi teroristiskam saturam tiešsaistē un pienācīgi stātos pretī šādai strauji mainīgajai problēmai. Ar šo tiesisko regulējumu ir iecerēts balstīties uz brīvprātīgajiem centieniem, kas tika pastiprināti ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2018/334 (3), un atsaukties uz Eiropas Parlamenta aicinājumu stiprināt pasākumus, ar ko vērsties pret nelikumīgu un kaitīgu saturu tiešsaistē saskaņā ar horizontālo satvaru, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK (4), kā arī uz Eiropadomes aicinājumu uzlabot tāda tiešsaistes satura atklāšanu un izņemšanu, kas kūda uz terora aktiem.

(7)

Šai regulai nevajadzētu ietekmēt Direktīvas 2000/31/EK piemērošanu. Konkrēti, jebkādiem pasākumiem, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs veic, pildot šo regulu, tostarp jebkādiem konkrētiem pasākumiem, pašiem par sevi nevajadzētu būt par iemeslu tam, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs zaudē minētajā direktīvā paredzēto atbrīvojumu no atbildības. Turklāt šī regula neskar valsts iestāžu un tiesu pilnvaras noteikt mitināšanas pakalpojumu sniedzēju atbildību gadījumos, kad nav izpildīti Direktīvā 2000/31/EK izklāstītie nosacījumi atbrīvošanai no atbildības.

(8)

Ja starp šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES (5) rodas pretrunas attiecībā uz noteikumiem, kas reglamentē audiovizuālo mediju pakalpojumus, kas definēti minētās direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, prevalēt vajadzētu Direktīvai 2010/13/ES. Tam nebūtu jāietekmē šajā regulā noteikti pienākumi, jo īpaši attiecībā uz video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem.

(9)

Šai regulai būtu jānosaka noteikumi ar mērķi vērsties pret ļaunprātīgu mitināšanas pakalpojumu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē, lai garantētu iekšējā tirgus raitu darbību. Minētajiem noteikumiem būtu pilnībā jārespektē pamattiesības, kas ir aizsargātas Savienībā, un jo īpaši tās, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”).

(10)

Šīs regulas mērķis ir palīdzēt aizsargāt sabiedrisko drošību un vienlaikus izveidot piemērotus un stabilus aizsardzības pasākumus, kas nodrošina, ka tiek aizsargātas pamattiesības, tostarp tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, uz personas datu aizsardzību, uz vārda brīvību, tostarp brīvību saņemt un izplatīt informāciju, uz darījumdarbības brīvību un uz tiesību efektīvu aizsardzību. Turklāt ir aizliegta jebkāda diskriminācija. Ņemot vērā lielo nozīmi, kas piešķirta vārda un informācijas brīvībai un mediju brīvībai un plurālismam, kas ir būtisks plurālistiskas un demokrātiskas sabiedrības pamats un ir vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieņem tikai tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi, piemēroti un samērīgi demokrātiskā sabiedrībā. Ņemot vērā mitināšanas pakalpojumu sniedzēju centrālo lomu publisko debašu sekmēšanā un faktu, viedokļu un ideju izplatīšanā un iegūšanā saskaņā ar tiesību aktiem, pasākumiem, kas ietekmē vārda un informācijas brīvību, vajadzētu būt stingri mērķorientētiem, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, respektējot tiesības likumīgi saņemt un izplatīt informāciju. Efektīvi tiešsaistes pasākumi nolūkā vērsties pret teroristisku saturu tiešsaistē un vārda un informācijas brīvības aizsardzība ir nevis pretrunīgi, bet gan papildinoši un savstarpēji pastiprinoši mērķi.

(11)

Lai nodrošinātu skaidrību par rīcību, kas gan mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan kompetentajām iestādēm ir jāveic, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, šajā regulā būtu jānosaka “teroristiska satura” definīcija preventīvos nolūkos, atbilstoši attiecīgo nodarījumu definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 (6). Tā kā ir jāvēršas pret viskaitīgāko teroristisko propagandu tiešsaistē, minētajai definīcijai būtu jāaptver materiāls, kas kādu kūda vai aicina izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristu nodarījumus, kādu aicina piedalīties teroristu grupas darbībās vai slavina teroristu darbības, tostarp materiāls, kurā attēlots teroristu uzbrukums. Definīcijai būtu arī jāaptver materiāls, kas sniedz norādījumus par to, kā izgatavot vai izmantot sprāgstvielas, šaujamieročus vai citus ieročus vai indīgas vai bīstamas vielas, kā arī ķīmiskas, bioloģiskas, radioloģiskas vielas un kodolvielas (CBRN), vai par citām konkrētām metodēm vai paņēmieniem, tostarp, kā izvēlēties mērķus nolūkā izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristu nodarījumus. Šāds materiāls ietver tekstu, attēlus, skaņu ierakstus un videomateriālus, kā arī teroristu nodarījumu pārraides tiešraidē, kas rada draudus, ka no jauna tiks izdarīti šādi nodarījumi. Novērtējot to, vai materiāls ir teroristisks saturs šīs regulas nozīmē, kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāņem vērā tādi faktori kā izteikumu raksturs un formulējums, konteksts, kādā šie izteikumi pausti, un to potenciāls novest pie kaitīgām sekām personu drošībai un drošumam. Novērtēšanā svarīgam faktoram vajadzētu būt tam, ka materiālu ir sagatavojusi persona, grupa vai vienība, kas iekļauta Savienības sarakstā ar personām, grupām un vienībām, kuras iesaistītas terora aktos un kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, vai ka tas tai ir piedēvējams vai tiek izplatīts tās vārdā.

(12)

Par teroristisku saturu nebūtu jāuzskata tāds saturs, ko izplata izglītības, žurnālistikas, mākslas vai pētniecības nolūkos vai pret teroristisku darbību vērstas informētības veicināšanas nolūkā. Nosakot, vai materiāls, ko nodrošina satura sniedzējs, ir uzskatāms par “teroristisku saturu” šīs regulas nozīmē, jo īpaši būtu jāņem vērā tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu, un mākslas un zinātņu brīvību. Īpaši gadījumos, kad satura sniedzējam ir redakcionāla atbildība, visos lēmumos par izplatītā materiāla izņemšanu būtu jāņem vērā žurnālistikas standarti, kas noteikti ar preses vai mediju regulējumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ieskaitot Hartu. Turklāt radikālu, polemisku vai strīdīgu uzskatu paušana publiskās debatēs par sensitīviem politiskiem jautājumiem nebūtu jāuzskata par teroristisku saturu.

(13)

Lai efektīvi vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, vienlaikus nodrošinot personu privātās dzīves neaizskaramību, šī regula būtu jāpiemēro informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kuri glabā un pēc pieprasījuma izplata sabiedrībā pakalpojuma lietotāja sniegto informāciju un materiālu, neatkarīgi no tā, vai šādas informācijas un materiāla glabāšanai un izplatīšanai sabiedrībā ir tikai tehnisks, automātisks un pasīvs raksturs. Jēdziens “glabāšana” būtu jāsaprot kā datu glabāšana fiziska vai virtuāla servera atmiņā. Tāpēc šīs regulas darbības jomā nevajadzētu būt “vienkāršu informācijas kanālu” vai “buferatmiņas” pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem pakalpojumiem, ko sniedz citos interneta infrastruktūras slāņos un kas nav saistīti ar šādu glabāšanu, piemēram, reģistri un reģistratūras, kā arī domēnu nosaukumu sistēmu (DNS), maksājumu pakalpojumu vai izkliedētā pakalpojumu atteikuma (DdoS) aizsardzības pakalpojumu sniedzējiem.

(14)

Jēdzienam “izplatīšana sabiedrībā” būtu jāaptver informācijas pieejamības nodrošināšana potenciāli neierobežotam personu skaitam, proti, tas, ka informācija tiek padarīta viegli pieejama lietotājiem kopumā un satura sniedzējam nekas cits nav jādara, neatkarīgi no tā, vai minētās personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja piekļuve informācijai prasa reģistrāciju vai pielaidi lietotāju grupai, minētā informācija par izplatītu sabiedrībā būtu jāuzskata tikai tad, ja lietotāji, kas vēlas piekļūt informācijai, tiek automātiski reģistrēti vai uzņemti bez cilvēku pieņemta lēmuma vai izdarītas atlases par to, kam piešķirt piekļuvi. Šīs regulas darbībās jomā nevajadzētu būt starppersonu sakaru pakalpojumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (7) 2. panta 5) punktā, piemēram, e-pasti vai privāti ziņapmaiņas pakalpojumi. Informācija būtu jāuzskata par glabātu un izplatītu sabiedrībā šīs regulas nozīmē tikai tad, ja šādas darbības tiek veiktas pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma. Līdz ar to šai regulai nebūtu jāattiecas uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumus, piemēram mākoņdatošanas infrastruktūru, sniedz pēc citu pušu, nevis satura sniedzēju pieprasījuma un no kuru pakalpojumiem satura sniedzēji gūst tikai netiešu labumu. Šai regulai būtu jāattiecas, piemēram, uz sociālo mediju, video, attēlu un audio koplietošanas pakalpojumu, kā arī uz datņu koplietošanas pakalpojumiem un citiem mākoņpakalpojumiem, ciktāl minētie pakalpojumi tiek izmantoti, lai glabāto informāciju darītu pieejamu sabiedrībā pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma. Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs piedāvā vairākus pakalpojumus, šī regula būtu jāpiemēro tikai tiem pakalpojumiem, kas ietilpst tās darbības jomā.

(15)

Teroristisku saturu bieži izplata sabiedrībā, izmantojot pakalpojumus, kurus sniedz mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas iedibināti trešās valstīs. Lai aizsargātu lietotājus Savienībā un nodrošinātu, ka uz visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas digitālajā vienotajā tirgū, attiecas vienādas prasības, šī regula būtu jāpiemēro visiem Savienībā piedāvāto attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no tā, kurā valstī ir to galvenais iedibinājums. Būtu jāuzskata, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs piedāvā pakalpojumus Savienībā, ja tas dod iespēju fiziskām vai juridiskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tā pakalpojumus un tam ir būtiska saikne ar minēto dalībvalsti vai minētajām dalībvalstīm.

(16)

Būtiskai saiknei ar Savienību vajadzētu pastāvēt tad, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir iedibinājums Savienībā, tā pakalpojumus izmanto nozīmīgs lietotāju skaits vienā vai vairākās dalībvalstīs vai tā darbības ir vērstas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršana uz vienu vai vairākām dalībvalstīm būtu jānosaka, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī parasti lietotās valodas vai valūtas lietošana vai iespēja pasūtīt preces vai pakalpojumus no šādas dalībvalsts. Par šādu vēršanu varētu secināt arī no lietotnes pieejamības attiecīgās valsts lietotņu veikalā, no vietējas reklamēšanās vai reklamēšanās valodā, ko galvenokārt lieto attiecīgajā dalībvalstī, vai no tādām attiecībām ar klientiem kā klientu apkalpošanas nodrošināšana valodā, ko galvenokārt lieto minētajā dalībvalstī. Tāpat par būtisku saikni būtu jāuzskata gadījumi, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (8) 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tam vien, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnei, e-pasta adresei vai citai kontaktinformācijai var piekļūt vienā vai vairākās dalībvalstīs, pašam par sevi nevajadzētu būt pietiekamam, lai veidotu būtisku saikni. Turklāt pakalpojumu sniegšana tikai tādēļ, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/302 (9) noteikto diskriminācijas aizliegumu, uz šā pamata vien nebūtu jāuzskata par būtisku saikni ar Savienību.

(17)

Būtu jāsaskaņo procedūra un pienākumi, kas izriet no izņemšanas rīkojumiem, ar kuriem pēc kompetento iestāžu veikta novērtējuma mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem prasa izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi tam. Ņemot vērā ātrumu, kādā teroristisks saturs tiek izplatīts tiešsaistes pakalpojumos, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāuzliek par pienākumu nodrošināt, ka izņemšanas rīkojumā identificētais teroristiskais saturs tiek izņemts vai tam tiek atspējota piekļuve visās dalībvalstīs vienas stundas laikā no izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtējos gadījumos, kompetentajai iestādei būtu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam jāsniedz informācija par procedūrām un piemērojamajiem termiņiem vismaz 12 stundas pirms pirmā izņemšanas rīkojuma izdošanas minētajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam. Pienācīgi pamatoti ārkārtēji gadījumi ir tad, ja teroristiska satura izņemšana vai piekļuves atspējošana tam vēlāk nekā vienu stundu pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas radītu nopietnu kaitējumu, piemēram, situācijās, kad pastāv tūlītēji draudi personas dzīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai vai kad šāds saturs attēlo notikumus, kas tobrīd rada kaitējumu personas dzīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai. Kompetentajai iestādei būtu jānosaka, vai gadījumi ir uzskatāmi par ārkārtējiem gadījumiem, un savs lēmums būtu pienācīgi jāpamato izņemšanas rīkojumā. Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nepārvaramas varas vai faktiskas neiespējamības dēļ, tostarp objektīvi attaisnojamu tehnisku vai operacionālu iemeslu dēļ, izņemšanas rīkojumu nevar izpildīt vienas stundas laikā no tā saņemšanas, tam cik vien iespējams drīz būtu jāinformē rīkojumu izdevusī kompetentā iestāde un izņemšanas rīkojums jāizpilda, tiklīdz situācija ir atrisināta.

(18)

Izņemšanas rīkojumā būtu jāiekļauj pamatojums, kādēļ materiāls, kas jāizņem vai kam jāatspējo piekļuve, ir klasificējams kā teroristisks saturs, un jāsniedz pietiekama informācija minētā satura lokalizēšanai, norādot precīzu URL vai vajadzības gadījumā jebkādu citu papildu informāciju, piemēram, attiecīgā satura ekrānuzņēmumu. Minētajam pamatojumam būtu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam un galu galā satura sniedzējam jāļauj efektīvi izmantot savas tiesības uz tiesisko aizsardzību. Sniegtajiem iemesliem nevajadzētu nozīmēt, ka ir jāizpauž sensitīva informācija, kas varētu apdraudēt tobrīd notiekošas izmeklēšanas.

(19)

Kompetentajai iestādei izņemšanas rīkojums būtu jāiesniedz tieši kontaktpunktam, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs norīkojis vai izveidojis šīs regulas nolūkos, ar jebkādiem elektroniskiem līdzekļiem, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu apstākļos, kuri mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ļauj noteikt rīkojuma autentiskumu, tostarp tā nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību, piemēram, ar drošu e-pastu vai platformām vai citiem drošiem kanāliem, tostarp tādiem, ko darījis pieejamus mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Šo prasību vajadzētu būt iespējamam izpildīt, cita starpā izmantojot kvalificētus elektroniski reģistrētus piegādes pakalpojumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (10). Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai tā juridiskais pārstāvis rezidē vai ir iedibināts citā, nevis rīkojumu izdevušās kompetentās iestādes dalībvalstī, minētā izņemšanas rīkojuma kopija būtu vienlaikus jāiesniedz minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(20)

Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, vajadzētu būt iespējamam pārbaudīt izņemšanas rīkojumu, ko izdevušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes, lai noteiktu, vai tas smagi vai klaji nepārkāpj šo regulu vai Hartā noteiktās pamattiesības. Gan satura sniedzējam, gan mitināšanas pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt, lai kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, veic šādu pārskatīšanu. Ja tiek izdarīts šāds pieprasījums, minētajai kompetentajai iestādei būtu jāpieņem lēmums par to, vai izņemšanas rīkojums nesatur šādu pārkāpumu. Ja minētajā lēmumā tiek konstatēts šāds pārkāpums, izņemšanas rīkojumam vairs nevajadzētu radīt tiesiskas sekas. Pārbaude būtu jāveic ātri, lai nodrošinātu kļūdaini izņemtā vai atspējotā satura ātru atjaunošanu.

(21)

Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, ir savi komerciālie noteikumi, tiem tajos būtu jāiekļauj normas, kas ir vērstas pret to pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai sabiedrībā. Minētie komerciālie noteikumi tiem būtu jāpiemēro rūpīgi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši.

(22)

Ņemot vērā problēmas mērogu un ātrumu, kāds ir nepieciešams, lai efektīvi identificētu un izņemtu teroristisku saturu, būtisks elements, ar ko vērsties pret teroristisku saturu tiešsaistē, ir efektīvi un samērīgi konkrētie pasākumi. Lai savos pakalpojumos mazinātu piekļuvi teroristiskam saturam, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, būtu jāievieš konkrēti pasākumi, kuros ir ņemti vērā riski un līmenis, kādā tie ir pakļauti teroristiska satura riskam, kā arī ietekme uz trešo personu tiesībām un sabiedrības ieinteresētību informācijā. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka, kādi piemēroti, efektīvi un samērīgi konkrētie pasākumi būtu jāievieš, lai identificētu un izņemtu teroristisku saturu. Konkrētie pasākumi varētu ietvert arī piemērotus tehniskus vai operacionālus pasākumus vai spējas, piemēram, personāls vai tehniski līdzekļi, lai identificētu un ātri izņemtu teroristisku saturu vai atspējotu piekļuvi tam, mehānismi, lai lietotāji varētu ziņot vai signalizēt par iespējamu teroristisku saturu, vai jebkādi citi pasākumi, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs uzskata par piemērotiem un efektīviem, lai vērstos pret teroristiska satura pieejamību savos pakalpojumos.

(23)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ieviešot konkrētus pasākumus, būtu jānodrošina, ka tiek saglabātas lietotāju tiesības uz vārda un informācijas brīvību, kā arī mediju brīvība un plurālisms, kas ir aizsargāti saskaņā ar Hartu. Papildus ikvienai prasībai, kas noteikta tiesību aktos, tostarp tiesību aktos par personas datu aizsardzību, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību un jāīsteno aizsardzības pasākumi, vajadzības gadījumā arī cilvēka veikta uzraudzība un verifikācija, lai izvairītos no nejaušiem vai kļūdainiem lēmumiem, kuru rezultātā tiek izņemts vai tiek atspējota piekļuve saturam, kas nav teroristisks.

(24)

Lai kompetentā iestāde varētu noteikt, vai pasākumi ir efektīvi un samērīgi un vai automatizētu līdzekļu izmantošanas gadījumā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešamās spējas nodrošināt cilvēka veiktu uzraudzību un verifikāciju, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāziņo minētajai iestādei par konkrētajiem pasākumiem, ko tas ir ieviesis. Kad kompetentās iestādes novērtē pasākumu efektivitāti un samērīgumu, tām būtu jāņem vērā attiecīgi parametri, tostarp mitināšanas pakalpojumu sniedzējam izdoto izņemšanas rīkojumu skaits, mitināšanas pakalpojumu sniedzēja lielums un ekonomiskā kapacitāte un pakalpojumu ietekme uz teroristiska satura izplatīšanu, piemēram, pamatojoties uz lietotāju skaitu Savienībā, kā arī ieviestie aizsardzības pasākumi, ar ko vēršas pret tā pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē.

(25)

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka ieviestie konkrētie pasākumi nav pietiekami, lai novērstu riskus, tai būtu jāspēj prasīt, lai tiek pieņemti papildu piemēroti, efektīvi un samērīgi konkrētie pasākumi. Prasībai ieviest šādus papildu konkrētos pasākumus nevajadzētu radīt vispārēju pienākumu pārraudzīt vai iesaistīties aktīvā faktu meklēšanā Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punkta nozīmē, ne arī pienākumu izmantot automatizētus rīkus. Tomēr mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējamam izmantot automatizētus rīkus, ja tie to uzskata par lietderīgu un vajadzīgu, lai efektīvi vērstos pret to pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai.

(26)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pienākums saglabāt izņemto saturu un ar to saistītos datus būtu jānosaka konkrētiem nolūkiem un jāierobežo uz nepieciešamo laikposmu. Saglabāšanas prasība ir jāattiecina arī uz saistītajiem datiem tādā apmērā, ciktāl šādi dati varētu citādi tikt zaudēti attiecīgā teroristiskā satura izņemšanas rezultātā. Saistītie dati var ietvert tādus datus kā abonenta dati, jo īpaši dati, kas attiecas uz satura sniedzēja identitāti, kā arī piekļuves dati, tostarp dati par datumu un laiku, kad satura sniedzējs izmantojis pakalpojumu vai piereģistrējies pakalpojumam un izreģistrējies no tā, kā arī IP adrese, ko interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs piešķīris satura sniedzējam.

(27)

Pienākums saglabāt saturu administratīvās vai tiesas kontroles procedūrām ir nepieciešams un pamatots, ņemot vērā vajadzību nodrošināt, ka pastāv efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi satura sniedzējiem, kuru saturs ir ticis izņemts vai kuru saturam ir atspējota piekļuve, kā arī nodrošināt minētā satura atjaunošanu atkarībā no minēto procedūru iznākuma. Pienākums saglabāt saturu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas nolūkos ir pamatots un nepieciešams, ņemot vērā vērtību, kas materiālam varētu būt teroristisku darbību sagraušanā vai novēršanā. Tāpēc par pamatotu būtu jāuzskata arī teroristiska satura saglabāšana teroristu nodarījumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos. Šajos nolūkos teroristiskais saturs un ar to saistītie dati būtu jāglabā tikai uz noteiktu laikposmu, kas nepieciešams, lai tiesībaizsardzības iestādēm ļautu pārbaudīt minēto teroristisko saturu un nolemt, vai tas ir vajadzīgs minētajiem nolūkiem. Datu saglabāšanai, kas nepieciešama teroristu nodarījumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos, būtu jāattiecas tikai uz tiem datiem, kas varētu būt saistīti ar teroristu nodarījumiem un tāpēc varētu palīdzēt kriminālvajāšanā par teroristu nodarījumiem vai novērst nopietnus riskus sabiedriskajai drošībai. Ja mitināšanas pakalpojumi sniedzēji izņem materiālu vai atspējo piekļuvi tam, jo īpaši ar saviem konkrētajiem pasākumiem, tiem būtu nekavējoties jāinformē kompetentās iestādes par saturu, kurā ir informācija, kas saistīta ar tūlītējiem draudiem dzīvībai vai iespējamu teroristu nodarījumu.

(28)

Lai nodrošinātu samērīgumu, saglabāšanas laikposms būtu jāierobežo līdz sešiem mēnešiem, kas satura sniedzējam dotu pietiekami daudz laika ierosināt administratīvās vai tiesas kontroles procedūras un kas tiesībaizsardzības iestādēm ļautu piekļūt datiem, kuri nepieciešami teroristu nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem. Tomēr pēc kompetentās iestādes vai tiesas pieprasījuma minēto laikposmu vajadzētu būt iespējamam pagarināt par tik ilgu laiku, cik nepieciešams gadījumos, kad minētās procedūras ir ierosinātas, bet nav pabeigtas minētajā sešu mēnešu laikposmā. Saglabāšanas laikposmam vajadzētu būt pietiekamam, lai tiesībaizsardzības iestādes varētu saglabāt materiālu, kas nepieciešams saistībā ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru ar pamattiesībām.

(29)

Šai regulai nebūtu jāskar procesuālās garantijas vai procesuālie izmeklēšanas pasākumi, kas saistīti ar piekļuvi saturam un ar to saistītajiem datiem, kuri saglabāti teroristu nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem, kā to reglamentē Savienības vai valstu tiesību akti.

(30)

Ir svarīgi, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzēju politika attiecībā uz teroristisku saturu būtu pārredzama, jo tas palielinātu to atbildību lietotāju priekšā un stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri konkrētā kalendārajā gadā ir veikuši pasākumus vai kuriem tika prasīts veikt pasākumus, ievērojot šo regulu, būtu jādara publiski pieejami gada pārredzamības ziņojumi, kas satur informāciju par pasākumiem, kuri veikti saistībā ar teroristiska satura identificēšanu un izņemšanu.

(31)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpublicē gada pārredzamības ziņojumi, kuros ietverta informācija par izņemšanas rīkojumu skaitu, to gadījumu skaitu, kuros rīkojums netika izpildīts, to lēmumu skaitu, kas attiecas uz konkrētiem pasākumiem, to gadījumu skaitu, kuriem piemērota administratīvās vai tiesas kontroles procedūra, un to lēmumu skaitu, ar kuriem uzlikti sodi.

(32)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. pantā un Hartas 47. pantā ir noteiktas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību kompetentajā valsts tiesā pret jebkādiem pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo regulu, un kas var nelabvēlīgi ietekmēt minētās personas tiesības. Minētajām tiesībām būtu jo īpaši jāietver iespēja mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un satura sniedzējiem efektīvi apstrīdēt izņemšanas rīkojumus vai jebkādus lēmumus, kas izriet no izņemšanas rīkojumu pārbaudes saskaņā ar šo regulu, tās dalībvalsts tiesā, kuras kompetentā iestāde izdevusi izņemšanas rīkojumu vai pieņēmusi lēmumu, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem efektīvi apstrīdēt lēmumu par konkrētiem pasākumiem vai sodiem tās dalībvalsts tiesā, kuras kompetentā iestāde pieņēmusi minēto lēmumu.

(33)

Sūdzību procedūras ir nepieciešams aizsardzības pasākums pret tiešsaistes satura kļūdainu izņemšanu vai piekļuves atspējošanu tam, ja šādu saturu aizsargā vārda un informācijas brīvība. Tāpēc mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizveido ērti lietojami sūdzību mehānismi un jānodrošina, ka sūdzības tiek izskatītas ātri un pilnīgi pārredzami attiecībā pret satura sniedzēju. Prasība mitināšanas pakalpojumu sniedzējam atjaunot saturu, kas ticis izņemts vai kam atspējota piekļuve kļūdas dēļ, nebūtu jāskar mitināšanas pakalpojumu sniedzēja iespēja panākt savu komerciālo noteikumu izpildi.

(34)

Efektīva tiesību aizsardzība saskaņā ar LES 19. pantu un Hartas 47. pantu prasa, lai satura sniedzējiem būtu iespēja noskaidrot iemeslus, kuru dēļ ir izņemts viņu sniegtais saturs vai ir atspējota piekļuve tam. Šajā nolūkā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu satura sniedzējam jādara pieejama informācija izņemšanas vai atspējošanas apstrīdēšanai. Atkarībā no apstākļiem mitināšanas pakalpojumu sniedzēji saturu, kas ir ticis izņemts vai kam atspējota piekļuve, varētu aizstāt ar ziņu, ka saturs ir izņemts vai ka tam ir atspējota piekļuve saskaņā ar šo regulu. Pēc satura sniedzēja pieprasījuma būtu jāsniedz papildu informācija par izņemšanas vai atspējošanas iemesliem, kā arī par tiesību aizsardzības līdzekļiem pret izņemšanu vai atspējošanu. Ja kompetentās iestādes nolemj, ka sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ, tostarp izmeklēšanas kontekstā, ir nevietā vai nelietderīgi tiešā veidā informēt satura sniedzēju par izņemšanu vai atspējošanu, tām būtu attiecīgi jāinformē mitināšanas pakalpojumu sniedzējs.

(35)

Šīs regulas nolūkos dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes. Tam nebūtu noteikti jānozīmē, ka ir jāizveido jauna iestāde, un vajadzētu būt iespējamam šajā regulā paredzētās funkcijas uzticēt jau esošai struktūrai. Šai regulai būtu jāprasa norīkot iestādes, kuru kompetencē ir izdot izņemšanas rīkojumus, pārbaudīt izņemšanas rīkojumus, pārraudzīt konkrētus pasākumus un uzlikt sodus, bet katrai dalībvalstij vajadzētu spēt lemt par norīkojamo kompetento iestāžu skaitu un to, vai tās ir administratīvās, tiesībaizsardzības vai tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes savus uzdevumus pilda objektīvi un bez diskriminācijas un ka tās neprasa un nepieņem norādījumus ne no vienas citas struktūras attiecībā uz šajā regulā paredzēto uzdevumu veikšanu. Tam nebūtu jāliedz pārraudzība saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām. Dalībvalstīm par kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar šo regulu, būtu jāpaziņo Komisijai, kurai būtu tiešsaistē jāpublicē reģistrs ar kompetento iestāžu sarakstu. Minētajam tiešsaistes reģistram vajadzētu būt viegli pieejamam, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem atvieglotu izņemšanas rīkojumu autentiskuma ātru pārbaudi.

(36)

Lai nepieļautu centienu dublēšanos un iespējamu iejaukšanos izmeklēšanā un līdz minimumam samazinātu slogu skartajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kompetentajām iestādēm, pirms tās izdod izņemšanas rīkojumus, būtu savstarpēji, un attiecīgos gadījumos ar Eiropolu, jāapmainās ar informāciju, jākoordinē darbs un jāsadarbojas. Lemjot par to, vai izdot izņemšanas rīkojumu, kompetentajai iestādei vajadzētu pienācīgi apsvērt jebkādus paziņojumus par iejaukšanos izmeklēšanas interesēs (dekonfliktācija). Ja citas dalībvalsts kompetentā iestāde kompetento iestādi informē par to, ka pastāv izņemšanas rīkojums, tai nebūtu jāizdod izņemšanas rīkojums par to pašu priekšmetu. Eiropols varētu sniegt atbalstu šīs regulas noteikumu īstenošanā saskaņā ar tā pašreizējām pilnvarām un spēkā esošo tiesisko regulējumu.

(37)

Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji efektīvi un pietiekami konsekventi īsteno konkrētus pasākumus, kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jākoordinē darbs un jāsadarbojas saistībā ar informācijas apmaiņu ar mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem un konkrēto pasākumu apzināšanu, īstenošanu un novērtēšanu. Koordinācija un sadarbība ir vajadzīga arī saistībā ar citiem pasākumiem šīs regulas īstenošanai, tostarp attiecībā uz noteikumu pieņemšanu par sodiem un sodu uzlikšanu. Komisijai būtu jāveicina šāda koordinācija un sadarbība.

(38)

Ir būtiski, lai kompetentā iestāde dalībvalstī, kas ir atbildīga par sodu uzlikšanu, būtu pilnībā informēta par izņemšanas rīkojumu izdošanu un tai sekojošo informācijas apmaiņu starp mitināšanas pakalpojumu sniedzēju un kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina piemēroti un droši saziņas kanāli un mehānismi, kas ļauj laikus dalīties ar nepieciešamo informāciju.

(39)

Lai veicinātu ātru informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kā arī ar mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un lai nepieļautu centienu dublēšanos, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot Eiropola izstrādātos specializētos rīkus, piemēram, pašreizējo lietotni ziņošanas par interneta saturu pārvaldībai (Internet Referral Management application) vai tās pēctečus.

(40)

Dalībvalstu un Eiropola signālziņas ir izrādījušās efektīvs un ātrs līdzeklis, kā palielināt mitināšanas pakalpojumu sniedzēju informētību par konkrētu saturu, kas pieejams ar to pakalpojumiem, un dot tiem iespēju ātri rīkoties. Šādām signālziņām, kas ir mehānisms mitināšanas pakalpojumu sniedzēju brīdināšanai par informāciju, kura varētu būt uzskatāma par teroristisku saturu, lai pakalpojumu sniedzējs varētu brīvprātīgi izvērtēt minētā satura atbilstību saviem komerciālajiem noteikumiem, arī turpmāk vajadzētu būt pieejamām papildus izņemšanas rīkojumiem. Galīgais lēmums par to, vai izņemt saturu tāpēc, ka tas nav saderīgs ar tā komerciālajiem noteikumiem, paliek mitināšanas pakalpojumu sniedzēja ziņā. Šai regulai nebūtu jāskar Eiropola pilnvaras, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (11). Tāpēc nekas šajā regulā nebūtu jāsaprot tā, ka tas liegtu dalībvalstīm un Eiropolam izmantot signālziņas kā instrumentu, ar ko vērsties pret teroristisku saturu tiešsaistē.

(41)

Ņemot vērā īpašās nopietnās sekas, ko rada konkrēts teroristisks saturs tiešsaistē, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāinformē attiecīgās iestādes attiecīgajā dalībvalstī vai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tie ir iedibināti vai kurā tiem ir juridiskais pārstāvis, par teroristisku saturu, kas saistīts ar tūlītējiem draudiem dzīvībai vai iespējamu teroristu nodarījumu. Lai nodrošinātu samērīgumu, minētajam pienākumam būtu jāattiecas tikai uz teroristu nodarījumiem, kas definēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punktā. Minētajam pienākumam informēt nebūtu jānozīmē, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums aktīvi meklēt jebkādus pierādījumus par šādiem tūlītējiem draudiem dzīvībai vai iespējamu teroristu nodarījumu. Attiecīgā dalībvalsts būtu jāsaprot kā tā dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija pār minēto teroristu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem, pamatojoties uz likumpārkāpēja vai iespējamā noziegumā cietušā valstspiederību vai terorisma akta mērķa vietu. Šaubu gadījumā mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem informācija būtu jāiesniedz Eiropolam, kuram atbilstoši savām pilnvarām būtu jāveic attiecīgi turpmāki pasākumi, tostarp minētās informācijas pārsūtīšana attiecīgajām valsts iestādēm. Būtu jāatļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm šādu informāciju izmantot, lai veiktu izmeklēšanas pasākumus, kas paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos.

(42)

Lai veicinātu izņemšanas rīkojumu ātru apstrādi, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānorīko vai jāizveido kontaktpunkti. Kontaktpunktam būtu jākalpo tikai operacionāliem nolūkiem. Kontaktpunktam vajadzētu būt veidotam no jebkādiem specializētiem, iekšējiem vai ārpakalpojumu sniedzēju nodrošinātiem, līdzekļiem, kas ļauj elektroniski iesniegt izņemšanas rīkojumus, un no tehniskiem līdzekļiem vai personāla, kas ļauj tos ātri apstrādāt. Nav nepieciešams, ka kontaktpunkts atrodas Savienībā. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai šīs regulas nolūkā izmantot esošu kontaktpunktu, ja kontaktpunkts spēj izpildīt šajā regulā paredzētās funkcijas. Lai nodrošinātu, ka teroristisks saturs tiek izņemts vai ka piekļuve tam tiek atspējota vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas, to mitināšanas pakalpojumu sniedzēju kontaktpunktiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, vajadzētu būt pieejamiem jebkurā laikā. Informācijā par kontaktpunktu būtu jāiekļauj informācija par valodu, kurā ar kontaktpunktu var sazināties. Lai atvieglotu saziņu starp mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti atļaut saziņu vienā no tām Savienības iestāžu oficiālajām valodām, kurās ir pieejami to komerciālie noteikumi.

(43)

Tā kā mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem nav noteikta vispārēja prasība nodrošināt fizisku klātbūtni Savienības teritorijā, ir nepieciešams viest skaidrību, kuras dalībvalsts jurisdikcijā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā. Parasti mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir tā galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis. Tam nevajadzētu skart noteikumus par kompetenci, kas pieņemti attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem un lēmumiem, kuri izriet no izņemšanas rīkojumu pārbaudes saskaņā ar šo regulu. Tomēr mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, kuram Savienībā nav iedibinājuma un kurš nenorīko juridisko pārstāvi, vajadzētu būt jebkuras dalībvalstis jurisdikcijā, un tādēļ tām būtu jāspēj uzlikt sodus, ja vien tiek ievērots ne bis in idem princips.

(44)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un izpildi, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nav iedibināti Savienībā, būtu rakstiski jānorīko juridiskais pārstāvis. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējamam šīs regulas nolūkos norīkot juridisko pārstāvi, kas jau ir norīkots citiem nolūkiem, ja minētais juridiskais pārstāvis spēj pildīt šajā regulā paredzētās funkcijas. Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt pilnvarotam rīkoties mitināšanas pakalpojumu sniedzēja vārdā.

(45)

Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji faktiski īsteno šo regulu, ir vajadzīgi sodi. Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kuri var būt administratīvi sodi vai kriminālsodi, kā arī, attiecīgā gadījumā, naudassodu piemērošanas vadlīnijas. Atsevišķos gadījumos par nepildīšanu varētu paredzēt sodus, ievērojot ne bis in idem un proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka šādos sodos tiek ņemta vērā sistemātiska neizpilde. Sodi varētu izpausties dažādos veidos, tostarp kā oficiāli brīdinājumi maznozīmīgu pārkāpumu gadījumos vai kā finansiāli sodi saistībā ar smagākiem vai sistemātiskākiem pārkāpumiem. Īpaši bargi sodi būtu jāuzliek gadījumos, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sistemātiski vai pastāvīgi neizņem teroristisku saturu vai neatspējo piekļuvi tam vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā regulā būtu jānosaka, par kādiem pārkāpumiem ir uzliekami sodi un kādi apstākļi ir svarīgi šādu sodu veida un līmeņa noteikšanai. Nosakot, vai būtu jāuzliek finansiāli sodi, būtu pienācīgi jāņem vērā mitināšanas pakalpojumu sniedzēja finansiālie resursi. Turklāt kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā tas, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir jaunuzņēmums, mikrouzņēmums vai mazs vai vidējs uzņēmums, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (12). Būtu jāņem vērā papildu apstākļi, piemēram, tas, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja rīcība bija objektīvi neapdomīga vai nosodāma, un tas, vai pārkāpums ir izdarīts neuzmanības dēļ vai tīši. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sodi, kas uzlikti par šīs regulas pārkāpšanu, neveicina tāda materiāla izņemšanu, kas nav teroristisks saturs.

(46)

Standartizētu veidņu izmantošana atvieglo sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot tiem sazināties ātrāk un efektīvāk. Ir īpaši svarīgi nodrošināt ātru rīcību pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Veidnes samazina tulkošanas izmaksas un veicina procesa augstākus standartus. Atgriezeniskās saiknes veidnes nodrošina standartizētu informācijas apmaiņu un ir īpaši svarīgas gadījumos, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzēji nespēj izpildīt izņemšanas rīkojumus. Autentificēti iesniegšanas kanāli var garantēt izņemšanas rīkojuma autentiskumu, tostarp rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību.

(47)

Lai vajadzības gadījumā būtu iespējams ātri grozīt šīs regulas nolūkos izmantoto veidņu saturu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozīšanu. Lai varētu ņemt vērā tehnoloģijas un ar to saistītā tiesiskā regulējuma attīstību, Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar tehniskām prasībām attiecībā uz elektroniskajiem līdzekļiem, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto izņemšanas rīkojumu nosūtīšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)

Dalībvalstīm būtu jāvāc informācija par šīs regulas īstenošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam izmantot mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pārredzamības ziņojumus un vajadzības gadījumā tos papildināt ar sīkāku informāciju, piemēram, ar saviem pārredzamības ziņojumiem saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu informāciju šīs regulas īstenošanas izvērtēšanai, būtu jāizveido detalizēta programma šīs regulas iznākuma, rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

(49)

Pamatojoties uz īstenošanas ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem un secinājumiem un pārraudzības iznākumu, Komisijai trīs gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas būtu jāveic tās izvērtēšana. Izvērtēšana būtu jābalsta uz tādiem kritērijiem kā iedarbīgums, nepieciešamība, efektivitāte, samērīgums, nozīmība, konsekvence un Savienības pievienotā vērtība. Tajā būtu jānovērtē, kā darbojas dažādie šajā regulā paredzētie operacionālie un tehniskie pasākumi, tostarp pasākumu efektivitāte tiešsaistes teroristiska satura atklāšanas, identificēšanas un izņemšanas uzlabošanā, aizsardzības mehānismu efektivitāte, kā arī ietekme uz potenciāli skartajām pamattiesībām, piemēram, uz vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu, darījumdarbības brīvību, tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību. Komisijai būtu arī jānovērtē ietekme uz potenciāli skartajām trešo personu interesēm.

(50)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt digitālā vienotā tirgus raitu darbību, vēršoties pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,