(1)

Savienības mērķis ir stiprināt savu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, stiprinot tādu Eiropas pētniecības telpu (EPT), kurā notiek brīva pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģiju aprite, un mudinot to kļūt konkurētspējīgākai, tostarp tās rūpniecības nozarē, vienlaikus sekmējot visus pētniecības un inovācijas pasākumus, lai īstenotu Savienības stratēģiskās prioritātes, kuru virsmērķis ir veicināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību.

(2)

Lai šā vispārējā mērķa īstenošanā nodrošinātu ietekmi uz zinātni, tehnoloģijām, ekonomiku, vidi un sabiedrību un maksimāli palielinātu pievienoto vērtību Savienības ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, Savienībai ar 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”) starpniecību būtu jāiegulda pētniecībā un inovācijā. Programmai būtu jāatbalsta augstas kvalitātes un izcilu zināšanu un kvalitatīvu tehnoloģiju radīšana, labāka izplatīšana un nodošana Savienībā, jāpiesaista talanti visos līmeņos un jāsniedz ieguldījums Savienības talantu kopuma pilnīgā iesaistē, jāsekmē sadarbības saites un jāpastiprina pētniecības un inovācijas ietekme Savienības politiku izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, jāatbalsta un jānostiprina inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu ieviešana un izvēršana Savienības ekonomikā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), un sabiedrībā, jārisina globāli problēmjautājumi, tostarp tie, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), jārada darbvietas, jāpalielina ekonomikas izaugsme, jāveicina rūpniecības konkurētspēja un jāpalielina Savienības pievilcīgums pētniecības un inovācijas jomā. Programmai būtu jāveicina visu veidu inovācija, tostarp radikāla inovācija, jāsekmē inovatīvu risinājumu izvēršana tirgū un jāoptimizē šādu ieguldījumu atdeve nolūkā pastiprināt ietekmi spēcinātā EPT.

(3)

Programma būtu jāizveido uz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam darbības laiku, kā noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 2020/2093 (4), neskarot termiņus, kuri noteikti Padomes Regulā (ES) 2020/2094 (5).

(4)

Programmai būtu jāsekmē tas, ka dalībvalstīs tiek palielināti publiskie un privātie ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, tādējādi palīdzot sasniegt vispārējo mērķi – pētniecībā un izstrādē ieguldīt vismaz 3 % no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstīm un privātajam sektoram Programma būtu jāpapildina ar savām pastiprinātām ieguldījumu darbībām pētniecībā, attīstībā un inovācijā.

(5)

Lai sasniegtu Programmas mērķus un vienlaikus ievērotu izcilības principu, Programmai būtu cita starpā jātiecas stiprināt sadarbības saites Eiropā, tādējādi veicinot pētniecības un inovācijas plaisas mazināšanu.

(6)

Lai palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus, ar šo Programmu atbalstītajos pasākumos attiecīgā gadījumā vajadzētu izmantot inovācijai labvēlīga regulējuma sniegtās priekšrocības un – saskaņā ar inovācijas principu – iedvesmot uz šādu regulējumu nolūkā atbalstīt to, ka Savienības ievērojamie zināšanu aktīvi tiek ātrāk un intensīvāk pārveidoti par inovācijām.

(7)

Tādām koncepcijām kā “atvērtā zinātne”, “atvērtā inovācija” un “atvērtība pasaulei” būtu jānodrošina izcilība un Savienības ieguldījumu ietekme pētniecībā un inovācijā, vienlaikus aizsargājot Savienības intereses.

(8)

Atvērtā zinātne, ieskaitot atvērto piekļuvi zinātniskajām publikācijām un pētījumu datiem, kā arī zināšanu optimāla izplatīšana un izmantošana var uzlabot zinātnes kvalitāti un palielināt tās ietekmi un sniegtos ieguvumus. Tiem arī piemīt potenciāls paātrināt zināšanu attīstību, padarot to uzticamāku, efektīvāku un precīzāku, sabiedrībai labāk saprotamu un reaģētspējīgāku uz sabiedrības problēmām. Būtu jāparedz noteikumi, lai garantētu, ka atbalsta saņēmēji nodrošina atvērto piekļuvi zinātniski recenzētām zinātniskajām publikācijām. Tāpat būtu jāgarantē, ka atbalsta saņēmēji nodrošina atvērto piekļuvi pētījumu datiem, ievērojot principu “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik nepieciešams”, vienlaikus nodrošinot iespēju piemērot izņēmumus, ņemot vērā atbalsta saņēmēju leģitīmās intereses. Lielāks uzsvars jo īpaši būtu jāliek uz pētījumu datu atbildīgu pārvaldību, kurai būtu jāatbilst “findability” (atrodamība), “accessibility” (piekļūstamība), “interoperability” (savietojamība) un “reusability” (atkalizmantojamība) principiem, (“FAIR principi”) jo sevišķi, racionalizējot datu pārvaldības plānus. Attiecīgos gadījumos atbalsta saņēmējiem būtu jāizmanto iespējas, ko piedāvā Eiropas atvērtās zinātnes mākonis (EAZM) un Eiropas datu infrastruktūra, un jāievēro vēl citi atvērtās zinātnes principi un prakse. Visos asociācijas un sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm būtu jāveicina savstarpīgums atvērtajā zinātnē.

(9)

Programmas atbalsta saņēmēji, jo īpaši MVU, ir jāmudina izmantot attiecīgos esošos Savienības instrumentus, piemēram, Eiropas IĪ palīdzības dienestu, kas atbalsta MVU un citus Programmas dalībniekus, lai aizsargātu un īstenotu to intelektuālā īpašuma (IĪ) tiesības.

(10)

Programmas koncepcijai un projektam būtu jāapmierina vajadzība radīt atbalstīto pasākumu kritisko masu, visā Savienībā sekmējot visu dalībvalstu līdzdalību, kuras pamatā ir izcilība, un ar starptautiskas sadarbības palīdzību, to darot saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”), IAM un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (6) (“Parīzes nolīgums”). Programmas īstenošanai būtu jāpastiprina IAM sasniegšana un Savienības un tās dalībvalstu apņemšanās īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, lai saskaņotā un integrētā veidā sasniegtu tās trīs dimensijas – ekonomikas, sociālo un vides.

(11)

Ar Programmas atbalstītajiem pasākumiem būtu jāveicina Savienības mērķu un prioritāšu sasniegšana un starptautisko saistību īstenošana.

(12)

Programmai būtu jāgūst labums no papildināmības ar esošajiem attiecīgajiem Eiropas pētniecības un inovācijas ceļvežiem un stratēģijām, kā arī attiecīgā gadījumā ar svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI), ar noteikumu, ka Programmas stratēģiskajā plānošanā tiek apzinātas ar tiem saistītās pētniecības un inovācijas vajadzības.

(13)

Programmai būtu jānodrošina publiskā finansējuma pārredzamība un pārskatatbildība pētniecības un inovācijas projektos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses.

(14)

Programmai būtu jāatbalsta pētniecības un inovācijas pasākumi sociālo un humanitāro zinātņu (SHZ) jomā. Tas nozīmē zinātniskās informācijas pilnveidošanu šajā jomā un SHZ gūto atziņu un panākumu izmantošanu, lai tādējādi palielinātu Programmas ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību. Pīlāra “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” ietvaros SHZ būtu pilnībā jāintegrē visās kopās. Papildus tam, ka SHZ tiek veicinātas projektu ietvaros, SHZ integrācija būtu arī jāatbalsta, ekspertu komitejās un izvērtēšanas grupās attiecīgos gadījumos iekļaujot neatkarīgus ārējos ekspertus no SHZ jomas, kā arī finansēto pētniecības darbību ietvaros veicot SHZ savlaicīgu uzraudzību un ziņojot par tām. Visā Programmā jo īpaši būtu jāuzrauga SHZ integrēšanas līmenis.

(15)

Programmā būtu jāsaglabā līdzsvarota pieeja starp pētniecību, no vienas puses, un inovāciju, no otras puses, kā arī starp augšupējo finansēšanu (pētnieku vai inovatoru iniciēto) un lejupējo finansēšanu (stratēģiski izvirzīto prioritāšu noteikto) atkarībā no visā Savienībā iesaistīto pētniecības un inovācijas kopienu rakstura, īstenojamo pasākumu veidiem un mērķa un vēlamās ietekmes. Šo faktoru kombinācijai būtu jānosaka tas, kādu pieeju izvēlēties attiecīgām Programmas daļām, kuras visas veicina visu Programmas vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

(16)

Programmas daļas “Dalības paplašināšana un EPT stiprināšana” komponentam “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” atvēlētajam kopējam budžetam vajadzētu būt vismaz 3,3 % no Programmas kopējā budžeta un ar to būtu jāatbalsta galvenokārt tiesību subjekti, kas iedibināti valstīs, uz kurām attiecina dalības paplašināšanu.

(17)

Izcilības iniciatīvu mērķim vajadzētu būt pētniecības un inovācijas izcilības stiprināšanai kritērijiem atbilstošajās valstīs, tostarp atbalstot mācības, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas pārvaldības prasmes, piešķirot godalgas, stiprinot inovācijas ekosistēmas, kā arī izveidojot pētniecības un inovācijas tīklus, tostarp balstoties uz Savienības finansētām pētniecības infrastruktūrām. Lai varētu pretendēt uz finansējuma saņemšanu Programmas daļas “Dalības paplašināšana un EPT stiprināšana” komponenta “Dalības paplašināšana un izcilības izplatīšana” ietvaros, pieteikumu iesniedzējiem būtu skaidri jānorāda, ka projekti ir saistīti ar valsts un/vai reģionālām pētniecības un inovācijas stratēģijām.

(18)

Būtu jāspēj piemērot procedūru “ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju”, kurā laikam līdz dotācijas piešķiršanai nevajadzētu pārsniegt sešus mēnešus, lai maziem sadarbības konsorcijiem, kuru veiktās darbības sniedzas no fundamentālās pētniecības līdz izmantošanai komerciāliem nolūkiem, nodrošinātu ātrāku un augšupēju piekļuvi līdzekļiem.

(19)

Programmai būtu jāatbalsta visas pētniecības un inovācijas stadijas, jo īpaši sadarbības projektu ietvaros un – attiecīgā gadījumā – misiju un Eiropas partnerību ietvaros. Fundamentālā pētniecība ir svarīgs aktīvs un būtisks nosacījums, lai palielinātu Savienības spēju piesaistīt labākos zinātniekus un tādējādi kļūtu par pasaules mēroga izcilības centru. Programmā būtu jānodrošina līdzsvars starp fundamentālo un lietišķo pētniecību. Apvienojumā ar inovāciju šāds līdzsvars veicinās Savienības ekonomikas konkurētspēju, izaugsmi un darbvietu radīšanu.

(20)

Pierādījumi liecina, ka daudzveidības – visās šā vārda nozīmēs – pieņemšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu labu zinātni, jo zinātne gūst labumu no daudzveidības. Daudzveidība un iekļautība sekmē izcilību pētniecībā un inovācijā, ko īsteno sadarbībā: sadarbība starp disciplīnām, nozarēm un visā EPT nodrošina labāku pētniecību un kvalitatīvākus projektu priekšlikumus, tā var paaugstināt akceptēšanas līmeni sabiedrībā, kā arī veicināt inovācijas sniegtos ieguvumus, tādējādi virzot Eiropas progresu.

(21)

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku Programmas ietekmi, īpaša uzmanība būtu jāpievērš daudzdisciplinārām, starpdisciplinārām un transdisciplinārām pieejām kā būtiskiem nozīmīga zinātniskā progresa elementiem.

(22)

Pīlāra “Izcila zinātne” ietvaros veiktie pētniecības pasākumi būtu jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām, un ar tiem būtu jāveicina zinātniskā izcilība. Pētniecības programma būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātnisko kopienu, un tai būtu jāietver uzsvars uz jaunu pētniecības un inovācijas talantu un pētnieku karjeras sākumposmā piesaistīšanu, vienlaikus stiprinot EPT, izvairoties no intelektuālā darbaspēka emigrācijas un sekmējot intelektuālā darbaspēka apriti.

(23)

Programmai būtu jāatbalsta Savienība un tās dalībvalstis izcilāko talantu un prasmju piesaistīšanā, ņemot vērā to, ka pastāv ļoti sīva starptautiskā sāncensība.

(24)

Pīlārs “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” būtu jāveido, izmantojot pētniecības un inovācijas pasākumu kopas, lai panāktu pēc iespējas lielāku integrāciju visās attiecīgajās tematiskajās jomās, vienlaikus nodrošinot Savienībai augstu un ilgtspējīgu ietekmes līmeni attiecībā pret resursiem, kas tiek tērēti. Tas veicinātu starpdisciplīnu, starpnozaru, dažādu politikas jomu un pārrobežu sadarbību IAM sasniegšanā, ievērojot Programma 2030. gadam, Parīzes nolīguma un Savienības nozaru konkurētspējas principus. Ambiciozu un plaša mēroga iniciatīvu organizēšana pētniecības un inovācijas misiju veidā ļautu Programmai panākt pārveidojošu un sistēmisku ietekmi uz sabiedrību, lai atbalstītu IAM, arī ar starptautiskās sadarbības un zinātnes diplomātijas starpniecību. Šā pīlāra pasākumiem būtu jāaptver viss pētniecības un inovācijas pasākumu klāsts, lai nodrošinātu, ka Savienība saglabā savas līderpozīcijas attiecībā uz stratēģiski noteiktām prioritātēm.

(25)

Ar kopu “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība” būtu jāsniedz būtisks ieguldījums pētniecībā kultūras un radošo nozaru jomā, tostarp par Savienības kultūras mantojumu, un jo īpaši jārada iespējas izveidot Eiropas kultūras mantojuma sadarbības telpu.

(26)

Visu veidu rūpniecības, no individuālajiem uzņēmējiem un MVU līdz lieliem uzņēmumiem, pilnīga un savlaicīga iesaistīšana Programmā ievērojami veicinātu Programmas mērķu īstenošanu un jo īpaši palīdzētu Savienībā radīt ilgtspējīgas darbvietas un izaugsmi. Attiecībā uz šādu rūpniecības iesaisti būtu jāparedz, ka tās dalība darbībās tiek atbalstīta tādā līmenī, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam atbalsta līmenim, kurš noteikts pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (“Apvārsnis 2020”) (7).

(27)

Programmas darbības sniegtu būtisku ieguldījumu, lai atraisītu Savienības stratēģisko nozaru potenciālu, tostarp svarīgas pamattehnoloģijas, kas atspoguļo Savienības rūpniecības politikas stratēģijas mērķus.

(28)

Apspriedēm ar daudzpusējām ieinteresētajām personām, tostarp ar pilsonisko sabiedrību un rūpniecību, būtu jāsniedz ieguldījums perspektīvu un prioritāšu noteikšanā stratēģiskajā plānošanā. Tā rezultātā būtu jāizstrādā periodiski stratēģiskie pētniecības un inovācijas plāni, ko pieņem ar īstenošanas aktiem, nolūkā sagatavot darba programmu saturu.

(29)

Lai finansētu kādu konkrētu darbību, darba programmā būtu jāņem vērā konkrētu iepriekšējo projektu iznākums, kā arī situācija zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī un norises, kas saistītas ar attiecīgo politiku, tirgu un sabiedrību.

(30)

Ir svarīgi atbalstīt Savienības rūpniecību, lai pasaules mērogā saglabātu vai iegūtu līderpozīcijas inovācijā, digitalizācijā un klimatneitralitātē, jo īpaši veicot ieguldījumus svarīgās pamattehnoloģijās, kas būs nākotnes uzņēmējdarbības pamatā. Programmas darbībām būtu jānovērš tirgus darbības traucējumi vai nepietiekamu ieguldījumu situācijas, samērīgi, pārredzami, bez dublēšanās vai privātā finansējuma izspiešanas jāpalielina ieguldījumi un jānodrošina skaidra Eiropas pievienotā vērtība un ieguldījumu publiska atdeve. Tas nodrošinās konsekvenci starp programmas darbībām un Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, lai stimulētu inovāciju un izvairītos no pārmērīgiem konkurences izkropļojumiem iekšējā tirgū.

(31)

Pētniecība un inovācija Programmai būtu jāatbalsta integrēti, ievērojot visus attiecīgos Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas ietver arī eksperimentālu izstrādi, būtu jāizmanto saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) izstrādāto Fraskati (Frascati) rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens būtu jāizmanto saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, kurā ievērota plaša pieeja, kas aptver sociālo inovāciju un dizainu. Tehnoloģiskās izpētes, produktu izstrādes un demonstrēšanas pasākumu klasifikācijā un darbības veidu definīcijās, kas pieejamas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, arī turpmāk, tāpat kā “Apvārsnis 2020”, būtu jāņem vērā ESAO definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiju gatavības līmeni (TGL). Dotācijas darbībām nebūtu piešķiramas, ja pasākumi pārsniedz TGL Nr. 8. Darba programmā būtu jāpieļauj dotācijas plaša mēroga produktu validēšanai un ieviešanai tirgū, kas attiecas uz konkrētu uzaicinājumu pīlārā “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”.

(32)

Programmai būtu jāveicina kosmosa jomas mērķu sasniegšana ar tik lieliem izdevumiem, kas vismaz proporcionāli atbilst “Apvārsnis 2020” izdevumiem.

(33)

Komisijas 2018. gada 11. janvāra paziņojumā “Programmas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtējums: ES pētniecības un inovācijas ietekmes palielināšana”, Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. jūnija rezolūcijā par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu, ņemot vērā tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai (8), un Padomes 2017. gada 1. decembra secinājumos “Virzība no pamatprogrammas ''Apvārsnis 2020'' starpposma novērtējuma uz devīto pamatprogrammu” ir sniegta virkne ieteikumu attiecībā uz Programmu, tostarp tās noteikumiem par dalību un rezultātu izplatīšanu. Minētajos ieteikumos ir ņemta vērā pieredze, kas gūta saistībā ar ''Apvārsnis 2020'', kā arī Savienības iestāžu un ieinteresēto personu ieguldījums. Minētie ieteikumi ietver priekšlikumu par pasākumiem, lai veicinātu intelektuālā darbaspēka apriti un sekmētu pētniecības un inovācijas tīklu atvērtību; veiktu vērienīgākus ieguldījumus, lai sasniegtu kritisko masu un maksimāli palielinātu ietekmi; atbalstītu radikālu inovāciju; par prioritāti noteiktu Savienības ieguldījumus pētniecībā un inovācijā augstas pievienotās vērtības jomās, jo īpaši izmantojot uz misijām orientētu pieeju, pilnīgu, uz augsta līmeņa informētību balstītu un savlaicīgu iedzīvotāju iesaisti un plašu komunikāciju; racionalizētu Savienības finansēšanas satvaru, lai pilnībā izmantotu pētniecības un inovācijas potenciālu, tostarp pētniecības infrastruktūras visā Savienībā, piemēram, vienkāršojot virkni Eiropas partnerību iniciatīvu un līdzfinansēšanas shēmu; attīstītu lielāku skaitu konkrētu sinerģiju starp dažādiem Savienības finansēšanas instrumentiem, jo sevišķi novēršot tādas intervences loģikas, kas nav komplementāras, un dažādo finansējumu un citu regulējumu sarežģītību, un arī nolūkā palīdzēt visā Savienībā mobilizēt nepietiekami izmantoto pētniecības un inovācijas potenciālu; stiprinātu starptautisko sadarbību un pastiprinātu atvērtību trešo valstu dalībai; un turpinātu vienkāršošanu, balstoties uz “Apvārsnis 2020” īstenošanas pieredzi.

(34)

Tā kā īpaša uzmanība jāpievērš dažādu Savienības politiku koordinācijai un savstarpējai papildināmībai, Programmai būtu jāmeklē sinerģijas ar citām Savienības programmām, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu un beidzot ar projektu atlasi, vadību, komunikāciju, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Attiecībā uz finansējumu pētniecības un inovācijas pasākumiem – sinerģijām vajadzētu ļaut veikt noteikumu, tostarp izmaksu attiecināmības noteikumu, iespējami lielāku saskaņošanu. Lai izvairītos no dublēšanās vai pārklāšanās un palielinātu Savienības finansējuma sviras efektu un lai mazinātu administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, būtu jāspēj veicināt sinerģijas, jo īpaši, izmantojot alternatīvu, kombinētu, kumulatīvu finansējumu un resursu pārvietojumus.

(35)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 un atbilstoši tajā piešķirto resursu ierobežojumiem Programmas ietvaros būtu jāveic atveseļošanas un noturības pasākumi, lai novērstu Covid-19 krīzes bezprecedenta sekas. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Padomes Regulā (ES) 2020/2094 paredzēto termiņu ievērošanu. Šādi papildu resursi būtu jāpiešķir vienīgi tām pētniecības un inovācijas darbībām, kas vērstas uz to, lai novērstu Covid-19 krīzes sekas un jo īpaši tās sekas ekonomikā, sociālajā jomā un sabiedrībā.

(36)

Lai Savienības finansējumam būtu pēc iespējas lielāka ietekme un lai veiktu visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu un saistību īstenošanā, Savienībai būtu jāspēj veidot Eiropas partnerības ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem. Šādi partneri ietver rūpniecību, MVU, universitātes, pētniecības organizācijas, pētniecības un inovācijas jomas ieinteresētās personas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp fondus un nevalstiskās organizācijas (NVO), kuri atbalsta un/vai īsteno pētniecību un inovāciju, ar noteikumu, ka vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā, nevis Savienība viena pati.

(37)

Atkarībā no dalībvalsts lēmuma ieguldījumus no programmām, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonds (EJZAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), būtu jāspēj uzskatīt par iesaistītās dalībvalsts ieguldījumu Eiropas partnerībās saskaņā ar Programmu. Tomēr šādai iespējai nebūtu jāskar nepieciešamība ievērot visus noteikumus, kas piemērojami minētajiem ieguldījumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (“Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam”) un konkrēto fondu regulās.

(38)

Programmai būtu jāstiprina starptautiska līmeņa sadarbība starp Eiropas partnerībām un partneriem no privātā un/vai publiskā sektora, tostarp apvienojot pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, kas tādējādi sniedz savstarpējus ieguvumus cilvēkiem un uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot, ka Savienība var aizstāvēt savas intereses stratēģiskās jomās.

(39)

“Nākotnes un jaunās tehnoloģijas (NJT) pamatiniciatīvas” ir apliecinājušas sevi kā efektīvu un lietderīgu instrumentu, kas, Savienībai un tās dalībvalstīm apvienojot un koordinējot centienus, sniedz labumu sabiedrībai. Pasākumi, kas tiek veikti NJT pamatiniciatīvu “Grafēns”, “Cilvēka smadzeņu projekts” un “Kvantu tehnoloģija” ietvaros un tiek atbalstīti ar “Apvārsnis 2020”, arī turpmāk saņems atbalstu Programmas ietvaros, izmantojot darba programmā iekļautos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Sagatavošanas darbības, ko atbalsta “Apvārsnis 2020” NJT pamatiniciatīvu daļas ietvaros, tiks izmantotas stratēģiskajā plānošanā saskaņā ar Programmu un tiks ņemtas vērā darbā pie misijām, līdzfinansētām un/vai kopīgi plānotām Eiropas partnerībām un regulāriem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(40)

Kopīgajam pētniecības centram (JRC) būtu jāturpina nodrošināt neatkarīgi un uz klientu orientēti zinātniskie pierādījumi un tehniskais atbalsts Savienības politikām visā politikas ciklā. JRC tiešās darbības būtu jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārredzami, ņemot vērā Savienības politiku vajadzības un JRC lietotāju attiecīgās vajadzības un nodrošinot Savienības finanšu interešu aizsardzību. JRC būtu jāturpina ģenerēt papildu resursi.

(41)

Pīlārā “Inovatīva Eiropa” būtu jānosaka virkne pasākumu uzņēmēju un uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai ar mērķi realizēt un paātrināt radikālu inovāciju straujas tirgus izaugsmes nolūkos, kā arī veicināt Savienības stratēģisko autonomiju, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku. Tam būtu jānodrošina vienotu kontaktpunktu, lai piesaistītu un atbalstītu visu veidu inovatorus un inovatīvus uzņēmumus, piemēram, MVU, tostarp jaunuzņēmumus, un – izņēmuma gadījumos – mazus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, kuriem piemīt potenciāls izvērst darbību Savienības un starptautiskā mērogā. Šim pīlāram būtu jāpiedāvā ātras un elastīgas dotācijas un līdzieguldījumi, tostarp kopā ar privātiem ieguldītājiem. Minētie mērķi būtu jāīsteno, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP). Šim pīlāram arī būtu jāatbalsta Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) un Eiropas inovācijas ekosistēmas kopumā, it īpaši, izmantojot Eiropas partnerības ar valsts un reģionālajiem inovācijas atbalstītājiem.

(42)

Šīs regulas nolūkos un jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, ko veic EIP ietvaros, “jaunuzņēmums” būtu jāsaprot kā MVU tā dzīves cikla agrīnā posmā, ieskaitot uz universitāšu pētniecības darbību bāzes veidotus jaunuzņēmumus, kura mērķis ir rast inovatīvus risinājumus un mērogojamus uzņēmējdarbības modeļus un kurš ir autonoms Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (9) pielikuma 3. panta nozīmē; “uzņēmums ar vidēji lielu kapitālu” būtu jāsaprot kā uzņēmums, kurš nav MVU un kurā strādā 250 līdz 3 000 darbinieku (darbinieku skaitu aprēķina saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3. līdz 6. pantu); un “mazs uzņēmums ar vidēji lielu kapitālu” būtu jāsaprot kā uzņēmums ar vidēji lielu kapitālu, kurā strādā ne vairāk kā 499 darbinieki.

(43)

Programmas politikas mērķi ir jāņem vērā arī programmas InvestEU finanšu instrumentos un budžeta garantijā, tādējādi veicinot sinerģijas starp abām programmām.

(44)

EIP kopā ar citiem Programmas komponentiem būtu jāveicina visu veidu inovācija, sākot no pakāpeniskas līdz radikālai un pārveidojošai inovācijai, īpašu uzmanību pievēršot tirgu radošai inovācijai. EIP ar savu instrumentu Pathfinder un Accelerator palīdzību būtu jātiecas identificēt, attīstīt un izvērst visu veidu augsta riska inovācijas, tai skaitā pakāpeniskas inovācijas, galveno uzmanību veltot radikālām, pārveidojošām un “dziļo tehnoloģiju” inovācijām, kurām piemīt potenciāls kļūt par tirgu radošām inovācijām. Ar saskaņota un racionalizēta atbalsta palīdzību EIP būtu jānovērš pašreizējais publiskā atbalsta un privāto ieguldījumu trūkums radikālā inovācijā. EIP instrumentiem ir nepieciešamas šim nolūkam īpaši paredzētas juridiskās un pārvaldības funkcijas, lai atspoguļotu tās mērķus, jo īpaši tirgū ieviešanas darbību.

(45)

Accelerator ir iecerēts tam, lai palīdzētu pārvarēt “nāves ieleju” starp pētniecību, posmu pirms masveida komercializācijas un uzņēmumu darbības izvēršanu. Accelerator sniegs atbalstu darbībām ar augstu potenciālu, kuras rada tādu tehnoloģisku, zinātnisku, finansiālu, pārvaldības vai ar tirgu saistītu risku, ka tās vēl neuzskata par spējīgām piesaistīt banku finansējumu, un tādēļ tās nespēj tirgū piesaistīt ievērojamus ieguldījumus, tādējādi papildinot programmu InvestEU.

(46)

Ciešā sinerģijā ar programmu InvestEU, izmantojot tādus atbalsta veidus kā apvienotais finansējums un pašu kapitāla finansējums, Accelerator būtu jāfinansē projekti, ko īsteno MVU, tostarp jaunuzņēmumi un, izņēmuma gadījumos, mazi uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, kuri vēl nespēj radīt ienākumus, vēl nenes peļņu vai vēl nespēj piesaistīt pietiekamus ieguldījumus, lai pilnībā īstenotu savu projektu uzņēmējdarbības plānu. Šādi kritērijiem atbilstoši subjekti tiktu uzskatīti par tādiem, kas nav spējīgi piesaistīt banku finansējumu, lai gan daļu no tiem nepieciešamajiem ieguldījumiem būtu varējuši vai varētu nodrošināt viens vai vairāki ieguldītāji, tādi kā privāta vai publiska banka, ģimenes birojs, riska kapitāla fonds, komerceņģelis. Šādā veidā Accelerator ir iecerēts tam, lai pārvarētu tirgus nepilnības un finansētu daudzsološus subjektus, kas iesaistīti radikālas tirgu veidojošas inovācijas projektos, bet vēl nav spējīgi piesaistīt banku finansējumu. Tiklīdz šie projekti kļūst spējīgi piesaistīt banku finansējumu, tie varētu tikt finansēti programmas InvestEU ietvaros.

(47)

Lai gan Accelerator budžets būtu galvenokārt jāizplata ar apvienoto finansējumu, 48. panta nolūkā MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, paredzētajam Accelerator atbalstam, ko sniedz vienīgi dotācijas veidā, būtu jāatbilst atbalstam, kuru sniedz “Apvārsnis 2020” MVU instrumenta budžeta ietvaros.

(48)

EIT – galvenokārt ar tā zināšanu un inovācijas kopienu (ZIK) starpniecību un paplašinot tā reģionālās inovācijas shēmu – būtu jātiecas stiprināt inovācijas ekosistēmas, ar kuru palīdzību risina globālās problēmas. Tas būtu jāsasniedz, veicinot inovācijas, pētniecības, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības integrēšanos. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (“EIT regula”) un tā stratēģisko inovācijas programmu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam, EIT ar saviem pasākumiem būtu jāveicina inovācija un būtu ievērojami jāpalielina tā atbalsts augstākās izglītības integrācijai inovācijas ekosistēmā, jo īpaši: stimulējot izglītošanu uzņēmējdarbības jomā, veicinot spēcīgu nedisciplināru sadarbību starp rūpniecības nozari un akadēmiskajām aprindām; un identificējot paredzamās topošo inovatoru prasmes, kas būs nepieciešamas globālu problēmu risināšanai, tostarp padziļinātas digitālās un inovācijas prasmes. EIT nodrošinātajām atbalsta shēmām būtu jāsniedz labums EIP atbalsta saņēmējiem, savukārt jaunuzņēmumiem, kas rodas no EIT ZIK, vajadzētu būt vienkāršotai un tādējādi ātrākai piekļuvei EIP darbībām. Lai gan, ņemot vērā, ka EIT galveno uzmanību veltī inovācijas ekosistēmām, tam organiski būtu jāiekļaujas pīlārā “Inovatīva Eiropa”, EIT attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta arī pārējie pīlāri. Būtu jāizvairās no ZIK un citu tās pašas jomas instrumentu, jo īpaši citu Eiropas partnerību, nevajadzīgas dublēšanās.

(49)

Uzņēmumiem, kuri konkurē konkrētā tirgū, būtu jānodrošina un jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo tas ir būtiski visu veidu inovācijas, tostarp radikālas, pārveidojošas un pakāpeniskas inovācijas, uzplaukumam, tādējādi jo īpaši ļaujot lielam skaitam mazo un vidējo inovatoru veidot savu pētniecības un inovācijas spēju, gūt labumu no saviem ieguldījumiem un iekarot tirgus daļu.

(50)

Programmai būtu jāveicina un jāintegrē sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un iniciatīvām, kuru pamatā ir Savienības intereses, savstarpēji ieguvumi, starptautiskās saistības, zinātnes diplomātija un, cik vien iespējams, savstarpīgums. Starptautiskās sadarbības mērķim vajadzētu būt stiprināt Savienības izcilību pētniecībā un inovācijā, pievilcību, spēju noturēt izcilākos talantus un ekonomikas un rūpniecības konkurētspēju, risināt globālās problēmas, tostarp saistībā ar IAM, ievērojot principus, kas noteikti Programmā 2030. gadam un Parīzes nolīgumā, un atbalstīt Savienības ārpolitiku. Būtu jāievēro pieeja, kas paredz vispārēju atvērtību starptautiskai līdzdalībai un mērķtiecīgām starptautiskas sadarbības darbībām, tostarp ar pienācīgām tiesībām uz finansējumu subjektiem, kuri iedibināti valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Savienībai būtu jācenšas noslēgt starptautiskus sadarbības nolīgumus pētniecības un inovācijas jomā ar trešām valstīm. Tajā pašā laikā – saskaņā ar asociācijas nolīgumiem un koncentrējoties uz Savienībai radītu pievienoto vērtību – būtu jāveicina trešo valstu asociēšana ar Programmu, jo īpaši saistībā ar tās sadarbības daļām. Sadalot asociēto valstu finansiālās iemaksas Programmā, Komisijai būtu jāņem vērā līmenis, kādā minēto trešo valstu tiesību subjekti piedalās dažādajās Programmas daļās.

(51)

Par mērķi izvirzot savstarpējo attiecību starp zinātni un sabiedrību padziļināšanu un pēc iespējas lielāka labuma gūšanu no to mijiedarbības, Programmai būtu jāiesaista un jāiekļauj visi sabiedrības locekļi, piemēram, iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tādu atbildīgu pētniecības un inovācijas (API) darba programmu un satura līdzveidošanā un līdzradīšanā un visos procesos, ar ko reaģē uz iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības bažām un apmierina to vajadzības un vēlmes, šajā nolūkā veicinot izglītošanu zinātnes jomā, padarot publiski pieejamas zinātniskās atziņas un atvieglojot iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību tās pasākumos. Tas būtu jādara visā Programmā un ar specializētu pasākumu starpniecību, kuri paredzēti daļā “Dalības paplašināšana un EPT stiprināšana”. Pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pētniecībā un inovācijā būtu jāveic kopā ar sabiedrības informēšanas pasākumiem, lai Programmai radītu un uzturētu sabiedrības atbalstu. Programmai būtu arī jācenšas novērst šķēršļus un veicināt sinerģijas starp zinātni, tehnoloģiju, kultūru un mākslu, lai panāktu jaunu ilgtspējīgas inovācijas kvalitāti. Būtu jāuzrauga pasākumi, kas tiek veikti, lai uzlabotu iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu atbalstītajos projektos.

(52)

Attiecīgā gadījumā Programmā būtu jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā noteikto tālāko reģionu īpašās iezīmes atbilstīgi Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumam “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, kuru Padome ir atzinīgi novērtējusi.

(53)

Programmas ietvaros izstrādātajiem pasākumiem būtu jātiecas izskaust ar dzimumu saistītus aizspriedumus un izbeigt dzimumu nevienlīdzību, būtu jāuzlabo darba un privātās dzīves līdzsvars un jāsekmē sieviešu un vīriešu līdztiesība pētniecībā un inovācijā, tostarp vienādas darba samaksas princips bez diskriminācijas dzimuma dēļ, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 3. pantu un LESD 8. un 157. pantu. Dzimuma aspekts būtu jāiekļauj pētniecības un inovācijas saturā un jāievēro visos pētniecības cikla posmos. Turklāt ar Programmas ietvaros veiktajiem pasākumiem būtu jātiecas novērst nevienlīdzību un veicināt līdztiesību un daudzveidību visos pētniecības un inovācijas aspektos saistībā ar vecumu, invaliditāti, rasi un etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, kā arī seksuālo orientāciju.

(54)

Ņemot vērā aizsardzības rūpniecības nozares īpatnības, detalizētie noteikumi par Savienības finansējumu pētniecības projektiem aizsardzības jomā būtu jānosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/697 (10) (“Eiropas Aizsardzības fonds”), kas paredz līdzdalības noteikumus attiecībā uz pētniecību aizsardzības jomā. Pasākumiem, kurus paredzēts veikt saskaņā ar Eiropas Aizsardzības fondu, vajadzētu būt vērstiem tikai uz aizsardzības pētniecību un izstrādi, savukārt pasākumiem, ko veic saskaņā ar īpašo programmu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/764 (11) (“īpašā programma”) un EIT, vajadzētu būt vērstiem vienīgi uz lietojumiem civilām vajadzībām. Būtu jāizvairās no nevajadzīgas dublēšanās.

(55)

Šī regula nosaka finansējumu visam Programmas darbības laikam, kam ir jāveido galvenā atsauces summa Eiropas Parlamentam un Padomei visā ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (12), 18. punkta nozīmē. Minētais finansējums ietver 580 000 000 EUR faktiskajās cenās īpašajai programmai, kas izveidota ar Lēmumu (ES) 2021/764, un EIT saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada 16. decembra kopīgo deklarāciju par īpašo programmu pastiprināšanu un pamataktu pielāgošanu (13).

(56)

Uz Programmu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (14) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(57)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, attiecīgajā finansēšanas lēmumā uz noteiktu laiku DSF 2021.–2027. gadam darbības sākumā – un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – būtu jāspēj paredzēt pasākumu un izmaksu attiecināmība no 2021. finanšu gada sākuma pat tad, ja tie īstenoti un tās radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(58)

Visā Programmas laikā būtu pastāvīgi jācenšas nodrošināt administratīvo vienkāršošanu, jo īpaši administratīvā sloga mazināšanu atbalsta saņēmējiem. Komisijai būtu vēl vairāk jāvienkāršo savi instrumenti un norādījumi tā, lai slogs, ko tie rada atbalsta saņēmējiem, būtu minimāls. Komisijai jo īpaši būtu jāapsver iespēja izdot norādījumu saīsinātu versiju.

(59)

Digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai un arvien lielākām iespējām, ko rada digitālo un fizisko tehnoloģiju konverģence, ir nepieciešams palielināt investīcijas. Programmai būtu jādod ieguldījums šajos centienos, salīdzinājumā ar “Apvārsnis 2020” (15) būtiski palielinot izdevumus galvenajos digitālās pētniecības un inovācijas pasākumos. Tam būtu jānodrošina, ka Eiropa globālajā pētniecībā un inovācijā saglabā līderpozīcijas digitālajā jomā.

(60)

Kvantu pētniecība II pīlāra kopas “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” ietvaros būtu jānosaka par prioritāti, ņemot vērā tās izšķirošo lomu digitālajā pārejā, proti, izvēršot Eiropas vadošo lomu zinātnē un izcilību kvantu tehnoloģiju jomā, tādējādi ļaujot sasniegt paredzēto budžetu, kas noteikts 2018. gadā.

(61)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (16) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (17), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (18) un (ES) 2017/1939 (19) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu.

Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (20). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(62)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (21) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš konkrēts noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(63)

Ievērojot Padomes Lēmuma 2013/755/ES (22) 94. pantu, aizjūras zemēs vai teritorijās iedibinātas personas un subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un kārtību, kas var būt piemērojama dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(64)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (23) 22. un 23. punktu, Programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām ziņošanas un uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm un Programmas atbalsta saņēmējiem. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas.

(65)

Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēts Programmas progress virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisijai vajadzētu būt deleģētām pilnvarām pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz V pielikuma grozīšanu, lai – ja to uzskata par nepieciešamu – grozītu ietekmes ceļu rādītājus un noteiktu atsauces vērtības un mērķrādītājus, kā arī lai šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas satvara izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu pienācīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(66)

Saskaņotība un sinerģijas starp Programmu un Savienības kosmosa programmu veicinās globāli konkurētspējīgu un inovatīvu Eiropas kosmosa nozari, pastiprinās Eiropas autonomiju piekļuvē kosmosam un tā izmantošanā aizsargātā un drošā vidē un stiprinās Eiropas lomu pasaulē. Izcilību pētniecībā, radikāli jaunus risinājumus un pakārtotus lietotājus Programmā atbalstīs dati un pakalpojumi, kas kļūs pieejami ar Savienības kosmosa programmu.

(67)

Saskaņotība un sinerģijas starp Programmu un “Erasmus+” sekmēs pētniecības rezultātu ieviešanu, izmantojot mācību pasākumus, ienesīs inovācijas garu izglītības sistēmā un nodrošinās, ka izglītības un mācību pasākumi balstās uz vismodernākajiem pētniecības un inovācijas pasākumiem. Šajā sakarā pēc izmēģinājuma darbībām, kas uzsāktas saskaņā ar programmu “Erasmus+” 2014.–2020. gadam attiecībā uz iniciatīvu “Eiropas universitātes”, Programma attiecīgā gadījumā sinerģiski papildinās “Erasmus+” sniegto atbalstu iniciatīvai “Eiropas universitātes”.

(68)

Lai palielinātu Programmas ietekmi uz Savienības prioritāšu īstenošanu, būtu jāveicina un jāmeklē sinerģijas ar programmām un instrumentiem, kuru mērķis ir reaģēt uz jaunām Savienības vajadzībām, tostarp ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un programmu EU4Health.

(69)

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem būtu pienācīgi jāatspoguļo Programmas vajadzības, ņemot vērā bažas un ieteikumus, ko paudušas dažādas ieinteresētās personas un kas arī pausti “Apvārsnis 2020” starpposma izvērtēšanā, ko veica ar neatkarīgu ārējo ekspertu palīdzību.

(70)

Kopēju noteikumu piemērošanai visā Programmā būtu jānodrošina saskaņots satvars, kas veicina dalību programmās, kuras finansiāli atbalsta no Programmas budžeta, tostarp dalību programmās, ko pārvalda finansēšanas struktūras, tādas kā EIT, kopuzņēmumi un jebkādas citas struktūras saskaņā ar LESD 187. pantu, un dalību programmās, kuras īsteno dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu. Būtu jāspēj pieņemt konkrētus noteikumus, taču šādi izņēmumi būtu pieļaujami tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams un kad šāda nepieciešamība ir pienācīgi pamatota.

(71)

Darbībās, uz kurām attiecas Programmas darbības joma, būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Tādām darbībām vajadzētu būt saskaņā ar visiem tiesiskajiem pienākumiem, tostarp starptautiskajām tiesībām, un visiem attiecīgiem Komisijas lēmumiem, piemēram Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojumu (24), kā arī ētikas principiem, kuru starpā ir jebkādu pētniecības integritātes pārkāpumu nepieļaušana. Attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu jāņem vērā arī LESD 13. pants, un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā, paredzot ar laiku to izmantošanu aizstāt ar citiem veidiem.

(72)

Lai garantētu zinātnisko izcilību un saskaņā ar Hartas 13. pantu, ar Programmu būtu jāveicina akadēmiskās brīvības ievērošana visās valstīs, kas gūst labumu no tās līdzekļiem.

(73)

Saskaņā ar LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem būtu jāveicina trešās valstīs iedibinātu tiesību subjektu un starptautisku organizāciju dalība, pamatojoties uz savstarpēju labumu un Savienības interesēm. Programmas īstenošanai būtu jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi LESD 75. un 215. pantam, un jāatbilst starptautiskajām tiesībām. Saistībā ar darbībām, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, būtu jāspēj ierobežot dalību konkrētās Programmas darbībās, to attiecinot uz tiesību subjektiem, kas iedibināti tikai dalībvalstīs, vai uz tiesību subjektiem, kas iedibināti noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs, papildus subjektiem, kas iedibināti dalībvalstīs. Izslēdzot Savienībā vai asociētajās valstīs iedibinātus tiesību subjektus, kurus tieši vai netieši kontrolē trešās valstis, kas nav asociētās valstis, vai tādu trešo valstu, kuras nav asociētās valstis, tiesību subjekti, būtu jāņem vērā riski, ko radītu šādu subjektu iekļaušana, no vienas puses, un ieguvumi, ko dotu to līdzdalība, no otras puses.

(74)

Programmā tiek atzīts, ka klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem globālajiem un sociālajiem problēmjautājumiem, un tā atspoguļo to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas AIM. Tādēļ Programmai būtu jāpalīdz integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Klimata politikas aspektu integrēšana būtu pienācīgi iekļauj pētniecības un inovācijas saturā un jāpiemēro visos pētniecības cikla posmos.

(75)

Ar klimatu saistīto ietekmes ceļa rādītāju kontekstā Komisijai būtu jāziņo par to projektu rezultātiem, inovācijām un lēsto apkopoto ietekmi, kuri attiecas uz klimatu, tostarp pa Programmas daļām un pa īstenošanas veidiem. Veicot šo analīzi, Komisijai būtu jāņem vērā Savienības pilsoņu ilgtermiņa ekonomiskās, sociālās un ar vidi saistītās izmaksas un ieguvumi, kas izriet no Programmas pasākumiem, tostarp inovatīvu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās risinājumu ieviešana, paredzamā ietekme uz darbvietu radīšanu un uzņēmumu dibināšanu, ekonomikas izaugsme un konkurētspēja, tīra enerģija, veselība un labjutība (tostarp gaisa, augsnes un ūdens kvalitāte). Šīs ietekmes analīzes rezultāti būtu jāpublisko, būtu jānovērtē saistībā ar Savienības mērķiem klimata un enerģētikas jomā un būtu jāņem vērā turpmākajā stratēģiskajā plānošanā un turpmākajās darba programmās.

(76)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir novērst dramatisko bioloģiskās daudzveidības zudumu, pētniecības un inovācijas pasākumiem saskaņā ar Programmu būtu jāsekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un jāpalīdz sasniegt vispārējo mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem un 2026. un 2027. gadā bioloģiskās daudzveidības mērķiem atvēlēt 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos saskaņā ar 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai.

(77)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(78)

Ir iespējams, ka sensitīvas vispārīgas informācijas izmantošana vai personu neatļauta piekļūšana sensitīviem rezultātiem negatīvi ietekmē Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Tāpēc konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp iestāžu iekšējiem noteikumiem, piemēram, Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (25).

(79)

Ir jānosaka minimālie dalības nosacījumi gan kā vispārīgs noteikums, ka konsorcijā vajadzētu būt vismaz vienam tiesību subjektam no dalībvalsts, gan attiecībā uz atsevišķu Programmas darbību veidu specifiku.

(80)

Ir nepieciešams paredzēt noteikumus un nosacījumus par Savienības finansējumu Programmas darbību dalībniekiem. Programmas ietvaros dotācijām vajadzētu būt galvenajam atbalsta veidam. Tās būtu jāīsteno, ņemot vērā visus Finanšu regulā noteiktos atbalsta veidus, ieskaitot fiksētas summas, vienotas likmes vai vienības izmaksas, ar domu tos vēl vairāk vienkāršot. Dotāciju nolīgumā būtu jānosaka atbalsta saņēmēju tiesības un pienākumi, tostarp – attiecīgā gadījumā – koordinatora loma un uzdevumi. Būtu jānodrošina, ka dotāciju nolīgumu paraugu izstrāde un to jebkāda būtiska grozīšana notiek ciešā sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem, tostarp nolūkā nodrošināt turpmākus vienkāršojumus atbalsta saņēmējiem.

(81)

Ar finansējuma likmēm šajā regulā domāti maksimālie apmēri, kas atbilst līdzfinansēšanas principam.

(82)

Saskaņā ar Finanšu regulu Programmai būtu jānodrošina pamats atbalsta saņēmēju parasti izmantotās izmaksu uzskaites prakses plašākai akceptēšanai attiecībā uz personāla izmaksām un iekšējos norēķinos izmantotām preču un pakalpojumu vienības izmaksām, tostarp attiecībā uz lielām pētniecības infrastruktūrām “Apvārsnis 2020” nozīmē. Visiem atbalsta saņēmējiem vajadzētu būt iespējai iekšējos norēķinos izmantot preču un pakalpojumu vienas vienības izmaksas, ko aprēķina saskaņā ar atbalsta saņēmēju parasto grāmatvedības praksi, apvienojot faktiskās tiešās un netiešās izmaksas. Šajā sakarā atbalsta saņēmējiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai iekļaut faktiskās netiešās izmaksas, ko aprēķina, pamatojoties uz iemaksu sadales skalu šādās iekšējos norēķinos izmantotās preču un pakalpojumu vienības izmaksās.

(83)

Pašreizējā faktisko personāla izmaksu atlīdzināšanas sistēma būtu jāvienkāršo vēl vairāk, izmantojot uz projektu balstītu atalgojuma pieeju, kas izstrādāta “Apvārsnis 2020” ietvaros, un vēl vairāk jāsaskaņo ar Finanšu regulu ar mērķi samazināt Programmā iesaistīto Savienības pētnieku atalgojuma starpību.

(84)

Ar “Apvārsnis 2020” izveidotais un Komisijas pārvaldītais Dalībnieku garantiju fonds ir izrādījies svarīgs garantiju mehānisms, kas mazina riskus, kuri saistās ar saistības neizpildījušo dalībnieku neatmaksātajām maksājamām summām. Tādēļ būtu jāturpina veidot Dalībnieku garantiju fondu, kas pārdēvēts par Savstarpējās apdrošināšanas mehānismu (“mehānisms”), un tas būtu jāpaplašina, to attiecinot uz citām finansēšanas struktūrām, jo īpaši iniciatīvām uz LESD 185. panta pamata. Mehānismu būtu jāspēj paplašināt, to attiecinot arī uz visu citu tieši pārvaldāmo Savienības programmu atbalsta saņēmējiem. Pamatojoties uz to, ka iespējamā negatīvā atdeve no ieguldījumiem, kas veikti ar mehānismu, tiek rūpīgi pārraudzīta, Komisijai būtu jāveic atbilstīgi riska mazināšanas pasākumi, lai mehānisms varētu turpināt savu intervenci Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkā un atgriezt ieguldījumu atbalsta saņēmējiem atlikuma maksājuma veikšanas laikā.

(85)

Būtu jānosaka rezultātu izmantošanas un izplatīšanas noteikumi, nodrošinot, ka atbalsta saņēmēji piemērotā veidā rezultātus aizsargā, izmanto, izplata un gādā par to pieejamību. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz minēto rezultātu izmantošanu, un Komisijai būtu jāidentificē atbalsta saņēmēju iespējas izmantot rezultātus un tās maksimāli jāpalielina, jo īpaši Savienībā. Rezultātu izmantošanā būtu jāņem vērā Programmas principi, tostarp inovācijas veicināšana Savienībā un EPT stiprināšana.

(86)

Būtu jāsaglabā “Apvārsnis 2020” priekšlikumu izvērtēšanas un atlases sistēmas galvenie elementi, īpašu vērību atvēlot izcilībai un attiecīgos gadījumos “ietekmei” un “īstenošanas kvalitātei un efektivitātei”. Priekšlikumi arī turpmāk būtu jāatlasa uz neatkarīgu ārējo ekspertu vērtējuma pamata. Izvērtēšanas process būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem un neobjektivitātes. Būtu jāņem vērā iespēja izmantot divpakāpju iesniegšanas procedūru, un attiecīgos gadījumos pirmajā izvērtēšanas posmā varētu izvērtēt anonimizētus priekšlikumus. Komisijai arī turpmāk izvērtēšanas procesā attiecīgā gadījumā būtu jāiesaista neatkarīgi novērotāji. Attiecībā uz Pathfinder pasākumiem, misijām un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kā izklāstīts darba programmā, var ņemt vērā to, ka jānodrošina projektu portfeļa vispārēja saskanība, ar noteikumu, ka priekšlikumi ir sasnieguši piemērojamās sliekšņa vērtības. Tā mērķi un procedūras būtu jāpublicē iepriekš. Saskaņā ar Finanšu regulas 200. panta 7. punktu pieteikumu iesniedzējiem būtu jāsaņem informācija par viņu priekšlikuma izvērtēšanu, tostarp jo īpaši – attiecīgā gadījumā – par noraidījuma iemesliem.

(87)

Lai Savienības līdzekļu saņēmējiem mazinātu administratīvo slogu, attiecībā uz visām Programmas daļām, ja tas ir iespējams, saskaņā ar Finanšu regulas 126. un 127. pantu būtu jāīsteno sistemātiska savstarpēja paļaušanās uz novērtēšanu un revīziju ar citām Savienības programmām. Savstarpēja paļaušanās būtu skaidri jāparedz, ņemot vērā arī tādus citus ticamības noteikšanas elementus kā sistēmu un procesu revīzijas.

(88)

Specifiski izaicinājumi pētniecības un inovācijas jomā būtu jārisina, izmantojot godalgas, tostarp attiecīgā gadījumā kopējas vai apvienotas godalgas, kuru piešķiršanu organizē Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra kopā ar citām Savienības struktūrām, asociētajām valstīm, citām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai bezpeļņas tiesību subjektiem. Ar godalgām būtu jāatbalsta Programmas mērķu sasniegšana.

(89)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātu, jo īpaši, ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā procesā būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksu likmes.

(90)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu sākties no 2021.–2027. gada DFS darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(91)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, tā kā ir jāizvairās no dublēšanās, jāsasniedz kritiskā masa svarīgākajās jomās un maksimāli jāpalielina Savienības pievienotā vērtība, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(92)

Tādēļ būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (26) un Regula (ES) Nr. 1291/2013,

(1)

Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu rīcībspēku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ, lai Savienība joprojām saglabātu savu līderpozīciju kā starptautisks rīcībspēks ar plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, ir ļoti būtiski, ka Savienība veicina zinātnes un tehnikas progresu un atbalsta Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), jaunuzņēmumu un inovatīvu uzņēmumu, konkurētspēju un inovācijas spēju.

(2)

Kosmosa sniegtās iespējas Savienības un tās dalībvalstu drošībai būtu jāizmanto tā, kā jo īpaši minēts 2016. gada jūnija Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā, vienlaikus saglabājot Savienības kosmosa programmas (“Programma”) civilo iedabu un respektējot iespējamos neitralitātes vai nepieskaņošanās noteikumus, kas paredzēti dalībvalstu konstitucionālajās tiesībās. Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir bijusi saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotajām iekārtām, komponentiem un instrumentiem, kā arī kosmosa datiem un pakalpojumiem ir divējāds lietojums. Tomēr saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu Savienības drošības un aizsardzības politika tiek noteikta kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā.

(3)

Kopš deviņdesmito gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS) un – pēc tam – Galileo un Copernicus, kuras atbild uz Savienības iedzīvotāju vajadzībām un publisko politiku prasībām. Būtu jānodrošina minēto iniciatīvu un programmu nepārtrauktība un būtu jāuzlabo to sniegtie pakalpojumi tā, lai tie atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju izstrādi un pārmaiņām digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā, un spētu risināt tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu uzraudzība polārajā reģionā, drošība un aizsardzība.

(4)

Ir jāizmanto sinerģijas starp transporta, kosmosa un digitālo nozari, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju, tādu kā e-call, digitālais tahogrāfs, satiksmes pārraudzība un pārvaldība, autonomā braukšana un bezpilota transportlīdzekļi un droni, plašāku izmantošanu un lai reaģētu uz vajadzību pēc drošas un vienlaidu savienotības, stabilas pozicionēšanas, intermodalitātes un sadarbspējas. Šāda sinerģijas izmantošana uzlabotu transporta pakalpojumu un transporta nozares konkurētspēju.

(5)

Lai visās dalībvalstīs un visi to iedzīvotāji maksimāli izmantotu Programmas sniegtās priekšrocības, ir arī svarīgi veicināt sniegto datu, informācijas un pakalpojumu izmantošanu un pieņemšanu, kā arī atbalstīt to lejupējo lietojumu izstrādi, kas balstīti uz minētajiem datiem, informāciju un pakalpojumiem. Minētajā nolūkā dalībvalstis, Komisija un atbildīgie subjekti jo īpaši varētu periodiski rīkot informācijas kampaņas par Programmas sniegtajiem ieguvumiem.

(6)

Lai sasniegtu rīcības brīvības, neatkarības un drošības mērķus, ir būtiski, ka Savienība gūst labumu no autonomas piekļuves kosmosam un spēj to droši izmantot. Tādēļ ir būtiski, lai Savienība atbalstītu autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai apkopot nesējraķešu pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām, gan citu subjektu, tostarp dalībvalstu, vajadzībām pēc to pieprasījuma saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 189. panta 2. punktu. Lai saglabātu konkurētspēju straujas attīstības tirgū, izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir piekļuve modernām, efektīvām un elastīgām nesējraķešu starta infrastruktūras iekārtām un priekšrocības, ko dod piemērotas nesējraķešu starta sistēmas. Tādēļ, neskarot dalībvalstu vai Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) veiktos pasākumus, vajadzētu būt iespējamam, ka Programma atbalsta infrastruktūras kosmoss–zeme pielāgojumus, tostarp Programmas īstenošanai nepieciešamos jaunos pilnveidojumus, un pielāgojumus, tostarp jaunos tehnoloģiskos pilnveidojumus nolūkā nogādāt kosmosā tās sistēmas, kas nepieciešamas satelītu darbības uzsākšanai, tostarp alternatīvās tehnoloģijas un inovatīvās sistēmas Programmas komponentu īstenošanai. Minētās darbības būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2) (“Finanšu regula”) un nolūkā panākt labāku Programmas rentabilitāti. Ņemot vērā, ka nebūs īpaši atvēlēta budžeta, darbībām, kas atbalsta piekļuvi kosmosam, nebūtu jāskar Programmas komponentu īstenošana.

(7)

Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu spēju pašai savu sistēmu projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Ar tādām iniciatīvām kā kosmosa nozares sadarbības platformas, kurās vienkopus saliedētas kosmosa, digitālā un citas nozares, kā arī lietotāji, Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanās. Minēto kosmosa nozares centru nolūkam vajadzētu sekmēt uzņēmējdarbību un prasmes, vienlaikus tiecoties pēc sinerģijām ar digitālās inovācijas centriem. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu izveide un paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp, palīdzot minētajiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veicinot pieprasījumu, kas zināma kā pirmā līguma pieeja.

(8)

Kosmosa vērtības ķēde parasti sadalās starp augšupējām darbībām un lejupējām darbībām. Augšupējās darbības ietver darbības, kuru rezultātā tiek izveidota operacionāla kosmosa sistēma, tostarp izstrādes, ražošanas un nesējraķešu starta darbības, un šādas sistēmas darbība. Lejupējās darbības ietver ar kosmosu saistītu pakalpojumu sniegšanu un produktu nodrošināšanu lietotājiem. Svarīgs elements, kas atbalsta kosmosa nozares attīstību, ir arī digitālās platformas. Tās nodrošina piekļuvi datiem un produktiem, kā arī rīkkopām, uzglabāšanai un skaitļošanas infrastruktūrai.

(9)

Kosmosa jomā Savienība īsteno savu kompetenci saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu. Komisijai būtu jānodrošina Programmas satvarā veikto darbību saskaņotība.

(10)

Lai arī vairākām dalībvalstīm ir aktīvu ar kosmosu saistītu rūpniecības nozaru tradīcija, būtu jāatzīst nepieciešamība izstrādāt un pilnveidot kosmosa rūpniecību tajās dalībvalstīs, kurās ir jaunas spējas un nepieciešamība risināt problēmas, ko tradicionālajai kosmosa rūpniecībai rada “jaunais kosmoss”. Būtu jāveicina darbības, kas attīsta kosmosa nozares spēju visā Savienībā un visās dalībvalstīs veicina sadarbību starp kosmosa nozarē aktīviem uzņēmumiem.

(11)

Programmas darbībām vajadzētu balstīties uz valstu un Eiropas spējām, kas ir pieejamas darbības veikšanas laikā, un gūt no tām labumu.

(12)

Ņemot vērā Programmas tvērumu un potenciālu palīdzēt atrisināt globālas problēmas, kosmosa darbībām ir izteikti starptautisks raksturs. Programmas attiecīgās struktūras – ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ar to piekrišanu – varētu piedalīties ar Programmu saistītu jautājumu risināšanā un starptautiskajā sadarbībā un sadarboties attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) nozaru struktūrās. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Programmu, Komisija Savienības vārdā un tās kompetences jomā varētu koordinēt darbu starptautiskajā arēnā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvencēm saistībā ar Programmu, neskarot dalībvalstu kompetenci minētajā jomā. Savienībai, kuru pārstāv Komisija, ir īpaši svarīgi sadarboties starptautiskās programmas Cospas-Sarsat struktūrās.

(13)

Starptautiskā sadarbība ir īpaši nozīmīga, lai veicinātu Savienības kā globāla aktora lomu kosmosa nozarē un Savienības tehnoloģiju un rūpniecības nozarē, veicinot godīgu konkurenci starptautiskā līmenī, paturot prātā vajadzību nodrošināt pušu tiesību un pienākumu savstarpīgumu, un lai veicinātu sadarbību apmācības jomā. Starptautiskā sadarbība ir kosmosa stratēģijas Eiropai pamatelements, kā Komisija izklāstījusi tās 2016. gada 26. oktobra paziņojumā. Komisijai būtu jāizmanto Programma, lai sniegtu ieguldījumu starptautiskajos centienos un gūtu no tiem labumu, izmantojot iniciatīvas, lai atbalstītu Eiropas tehnoloģiju un rūpniecību starptautiskā mērogā, piemēram, divpusējos dialogos, nozares darbsemināros un MVU internacionalizācijas atbalstā, un lai atvieglotu piekļuvi starptautiskajiem tirgiem un veicinātu godīgu konkurenci, mobilizējot arī ekonomiskās diplomātijas iniciatīvas. Eiropas kosmosa diplomātijas iniciatīvām vajadzētu būt pilnīgā saskaņā un papildināmībā ar esošajām Savienības politikām, prioritātēm un instrumentiem, kamēr Savienībai kopā ar dalībvalstīm ir galvenā loma līderpozīciju saglabāšanā starptautiskā mērogā.

(14)

Neskarot dalībvalstu kompetenci, Komisijai kopā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Programmas īstenošanā būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā, tostarp samazinot kosmisko atlūzu izplatīšanos. Komisijai būtu arī jāapzina iespēja Savienībai uzņemties tiesības un pienākumus, kas paredzēti attiecīgajos ANO līgumos un konvencijās, un vajadzības gadījumā jāsagatavo atbilstoši priekšlikumi.

(15)

Programmas mērķi ir līdzīgi tiem mērķiem, kas izvirzīti citām Savienības programmām, jo īpaši programmai “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (3), programmu InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (4), Eiropas Aizsardzības fondam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (5), un fondiem, kas paredzēti regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (“Kopīgo noteikumu regula”). Tāpēc būtu jāparedz kumulatīvs finansējums no minētajām programmām ar noteikumu, ka tās neattiecas uz vienām un tām pašām izmaksu pozīcijām, jo īpaši, izmantojot mehānismus, ar kuriem, ja vien pārvaldības kārtība to pieļauj, no Savienības programmām nodrošina papildu finansējumu, – vai nu secīgi pēc kārtas, vai pamīšus, vai apvienojot līdzekļus, tostarp, paredzot darbību kopīgu finansējumu, atļaujot – ja iespējams – inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām un finanšu instrumentiem, kas ļautu – ja iespējams – izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām un kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai. Komisijai būtu arī jānodrošina sinerģija un saskaņotība starp risinājumiem, kas izstrādāti saskaņā ar minētajām programmām, jo īpaši programmā “Apvārsnis Eiropa”, un risinājumiem, kas izstrādāti saskaņā ar Programmu.

(16)

Saskaņā ar Finanšu regulas 191. panta 3. punktu nekādā gadījumā nav paredzēts vienas un tās pašas izmaksas no Savienības budžeta finansēt divreiz.

(17)

Programmas politikas mērķi tiktu uzskatīti arī kā tādi, kas tiesīgi uz finansēšanas un investīciju operācijām, izmantojot programmas InvestEU finanšu instrumentus un budžeta garantiju, jo īpaši minētā fonda ilgtspējīgas infrastruktūras un pētniecības, inovācijas un digitalizācijas politikas sadaļās. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto, lai novērstu tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest privātu finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

(18)

Saskaņotībai un sinerģijai starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un Programmu būtu jāveicina konkurētspējīga un inovatīva Eiropas kosmosa nozare, jāpastiprina Eiropas autonomija piekļuvē kosmosam un tā izmantošanā aizsargātā un drošā vidē un jāstiprina Eiropas kā globāla aktora loma. Radikāli jaunus risinājumus programmā “Apvārsnis Eiropa” atbalstītu dati un pakalpojumi, ko Programma darīs pieejamus pētniecības un inovācijas kopienai.

(19)

Lai maksimāli palielinātu Programmas sociālekonomisko atdevi, ir svarīgi uzturēt mūsdienīgas sistēmas, modernizēt tās atbilstīgi mainīgajām lietotāju vajadzībām un panākt, ka kosmosa nozares iespējotajā lejupējo lietojumu nozarē notiek jaunas norises. Savienībai būtu jāatbalsta darbības, kas saistītas ar pētniecības un tehnoloģiju izstrādi vai attīstības agrīnajiem posmiem saistībā ar to infrastruktūru, kas izveidota saskaņā ar Programmu, kā arī pētniecības un izstrādes darbības saistībā ar lietojumiem un pakalpojumiem, kas balstīti ar Programmu izveidotajās sistēmās, tādējādi stimulējot augšupējās un lejupējās saimnieciskās darbības. Atbilstošais Savienības instruments šo pētniecības un inovācijas darbību finansēšanai ir programma “Apvārsnis Eiropa”. Tomēr ļoti specifiska izstrādes darbību daļa būtu jāfinansē no budžeta dotācijām, kas piešķirtas Galileo un EGNOS komponentiem saskaņā ar šo regulu, jo īpaši tad, ja šādas darbības attiecas uz būtiski svarīgiem elementiem, piemēram, ar Galileo programmu iespējotiem mikroshēmojumiem un uztvērējiem, kas atvieglinātu lietojumu izstrādi dažādās ekonomikas nozarēs. Tomēr šādam finansējumam nevajadzētu pakļaut riskam to infrastruktūru izvēršanu vai ekspluatāciju, kuras izveidotas saskaņā ar Programmu.

(20)

Lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju nākotnē, ar Programmu būtu jāatbalsta augsta līmeņa prasmju attīstīšana ar kosmosu saistītās jomās un izglītības un mācību pasākumi, veicinot vienlīdzīgas iespējas, tostarp dzimumu līdztiesību, lai pilnībā izmantotu visu Savienības iedzīvotāju potenciālu šajā jomā.

(21)

Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai varētu būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras varētu atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar EKA darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā pētniecības un inovācijas stratēģiskās plānošanas procesa daļa. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Programma dara brīvi pieejamus, tiktu izmantoti, lai ar pētniecības un inovācijas palīdzību, tostarp programmā ”Apvārsnis Eiropa”, izstrādātu radikāli jaunus risinājumus galveno Savienības politikas prioritāšu atbalstam. Stratēģiskās plānošanas procesā saskaņā ar programmu ”Apvārsnis Eiropa” tiktu apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli, būtu in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas kalpos par pamatu Copernicus pakalpojumu sniegšanai.

(22)

Ir svarīgi, ka Savienībai pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, kas radīti vai izstrādāti, izmantojot publisko iepirkumu, ko tā finansē kā daļu no Programmas. Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību jebkādām ar īpašumtiesībām saistītām pamattiesībām, būtu jāpanāk nepieciešamās vienošanās ar visiem esošajiem īpašniekiem. Saskaņā ar šo regulu un ja tas tiek uzskatīts par atbilstīgu, pamatojoties uz katra konkrētā gadījuma izvērtējumu, šādām Savienības īpašumtiesībām nebūtu jāskar Savienības iespējas minētos aktīvus darīt pieejamus trešām personām vai no tiem atbrīvoties.

(23)

Lai veicinātu plašāko iespējamo to pakalpojumu izmantošanu, ko piedāvā Programma, būtu lietderīgi uzsvērt, ka datus, informāciju un pakalpojumus sniedz bez garantijas, neskarot juridiski saistošo noteikumu uzliktās saistības.

(24)

Komisijai dažu savu neregulatīvo uzdevumu veikšanai – vajadzības gadījumā un ciktāl tas nepieciešams – būtu jāspēj vērsties pēc tehniskas palīdzības pie konkrētām ārējām pusēm. Arī citiem subjektiem, kas iesaistīti Programmas publiskajā pārvaldībā, būtu jāspēj saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību to uzdevumu veikšanā, kuri tiem uzdoti saskaņā ar šo regulu.

(25)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Programmas laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai (6) 18. punkta nozīmē.

(26)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties saskaņā ar Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros (7), un saistībām attiecībā uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, darbībām saskaņā ar šo regulu būtu jāpalīdz integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, ar vismaz 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības būtu jāapzina Programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un atkārtoti izvērtētas attiecīgo novērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā. Eiropas Parlaments Padome un Komisija sadarbosies attiecībā uz efektīvu, pārredzamu un visaptverošu metodiku, kas jānosaka Komisijai, lai novērtētu visu daudzgadu finanšu shēmas programmu izdevumus bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo pārklāšanos starp mērķiem klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā.

(27)

Ieņēmumi no Programmas komponentiem būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un minētie ieņēmumi būtu jāizmanto, lai atbalstītu Programmas mērķu sasniegšanu. Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora subjektiem noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

(28)

Programmai piemēro Finanšu regulu. Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(29)

Tā kā Programmu, principā, finansē Savienība, publiskā iepirkuma līgumos, kas noslēgti saskaņā ar Programmu par Programmas finansētām darbībām, būtu jāievēro Savienības noteikumi. Šajā sakarā Savienībai vajadzētu arī būt atbildīgai par sasniedzamo mērķu noteikšanu attiecībā uz publisko iepirkumu. Finanšu regulā ir paredzēts, ka, pamatojoties uz ex ante novērtējuma rezultātiem, Komisijai ir jāspēj paļauties uz to personu vai subjektu sistēmām un procedūrām, kuri iegulda Savienības līdzekļus. Attiecīgajā finanšu partnerības pamatnolīgumā (FPPN) vai iemaksu nolīgumā būtu jānosaka specifiski pielāgojumi, kas veicami minētajās sistēmās un procedūrās, kā arī esošo līgumu pagarināšanas kārtība.

(30)

Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaušanās uz šādām tehnoloģijām izraisa zināmu neskaidrību un risku publiskā iepirkuma līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Programmu, ciktāl minētie iepirkuma līgumi attiecas uz aprīkojuma vai pakalpojumu nodrošināšanas saistībām ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas paredzēti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt tāda līguma veidā, kurā ir paredzēts nosacīts maksājums pa daļām, ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi, jo īpaši, lai būtu iespējams piedalīties MVU un jaunuzņēmumiem. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģiskās neskaidrības, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta fiksēta un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.

(31)

Lai veicinātu publisko pieprasījumu un inovāciju publiskajā sektorā, Programmai būtu jāveicina tās datu, informācijas un pakalpojumu izmantošana, lai atbalstītu nozares un MVU pielāgotu risinājumu izstrādi reģionālā un vietējā līmenī, izmantojot ar kosmosu saistītas inovācijas partnerības, kā minēts Finanšu regulas I pielikuma 7. punktā, ļaujot aptvert visus posmus no izstrādes līdz īpaši pielāgotu sadarbspējīgu kosmosa risinājumu pielietošanai un nodrošināšanai sabiedrisko pakalpojumu jomā.

(32)

Lai sasniegtu Programmas mērķus, ir svarīgi, lai būtu iespēja vajadzības gadījumā izmantot kapacitāti, ko piedāvā Savienības publiskie un privātie subjekti, kas darbojas kosmosa jomā, kā arī spēt strādāt starptautiskā līmenī ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Minētā iemesla dēļ būtu jāparedz iespēja izmantot visus attiecīgos instrumentus un pārvaldības metodes, kas noteiktas LESD un Finanšu regulā, un kopīgas iepirkuma procedūras.

(33)

Ciktāl tas konkrēti attiecas uz subsīdijām, pieredze liecina, ka darbu, kas vērsts uz lietotāju piesaisti un iekļūšanu tirgū un vispārējas izpratnes veicināšanu, labāk ir veikt decentralizēti, nevis lejupvērstā veidā, ko veic Komisija. Vaučeri, kas ir finansiālā atbalsta veids no subsīdijas saņēmēja trešām personām, jauniem tirgus dalībniekiem un MVU ir bijusi viena no vissekmīgākajām darbībām. Tomēr tos ir apgrūtinājis Finanšu regulā paredzētais finanšu atbalsta maksimālais apjoms. Šā iemesla dēļ minētais maksimālais apjoms Programmai būtu jāpalielina, lai ietu kopsolī ar pieaugošo lietojumu tirgos potenciālu kosmosa nozarē.

(34)

Finansējuma veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju izpildīt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(35)

Ievērojot Padomes lēmumu 2013/755/ES (8), fiziskas personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(36)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēma, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(37)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (9) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (10), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11) un (ES) 2017/1939 (12) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecība uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (13). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(38)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis, saskaņā ar to attiecīgajiem nolīgumiem var piedalīties Programmā, izņemot Galileo, EGNOS, GOVSATCOM un SST apakškomponentu. Programmā, izņemot Galileo, EGNOS, GOVSATCOM un SST apakškomponentu, var piedalīties arī citas trešās valstis, pamatojoties uz nolīgumu, kas jānoslēdz saskaņā ar LESD 218. pantu. Dalībai Galileo un EGNOS vajadzētu būt atvērtai EBTA loceklēm, kas ir EEZ dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (14). Galileo un EGNOS var piedalīties citas trešās valstis, pamatojoties uz nolīgumu, kas jānoslēdz saskaņā ar LESD 218. pantu. Dalībai GOVSATCOM vajadzētu būt atvērtai jebkurai trešai valstij, tikai pamatojoties uz nolīgumu, kas jānoslēdz saskaņā ar LESD 218. pantu.

(39)

Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(40)

Starptautiskām organizācijām, kuru galvenā mītne neatrodas Savienībā un kuras vēlas, ka tām ir piekļuve SST pakalpojumiem, kuri nav publiski pieejami, būtu jāprasa, lai tās noslēdz nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu. Starptautiskas organizācijas, kuru galvenā mītne atrodas Savienībā un kuras ir publiskie kosmisko aparātu īpašnieki un operatori, būtu jāuzskata par SST pamatlietotājiem.

(41)

Ar Publiski pieejamu informāciju par SST pakalpojumiem būtu jāsaprot jebkura informācija, kuru lietotājs pamatoti var uzskatīt par likumīgi piekļūstamu. Sadursmju novēršanas, atgriešanās un fragmentācijas SST pakalpojumu pamatā ir publiski piekļūstama ārēja SST informācija, kas ir pieejama pēc piekļuves pieprasījuma. Līdz ar to sadursmes novēršanas, atgriešanās un fragmentācijas SST pakalpojumi būtu jāsaprot kā publiski pieejami pakalpojumi, un tiem nebūtu vajadzīgs noslēgt nolīgumu saskaņā ar LESD 218. pantu. Piekļuvei tiem vajadzētu būt pieejamai pēc potenciālo lietotāju pieprasījuma.

(42)

Programmas laba publiska pārvaldība prasa skaidru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajiem iesaistītajiem subjektiem, lai novērstu nevajadzīgu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos. Visiem pārvaldības aktoriem savas kompetences jomā un saskaņā ar saviem pienākumiem būtu jāatbalsta Programmas mērķu sasniegšana.

(43)

Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūra, valsts aģentūras un struktūras. Tādēļ tās var dot būtisku ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā. Tās varētu sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietojumus. Komisija varētu spēt piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, gūt labumu no to palīdzības un, savstarpēji vienojoties par nosacījumiem, uzticēt dalībvalstīm neregulatīvus uzdevumus Programmas īstenošanā. Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to teritorijā izveidoto zemes staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai nepieciešamā radiofrekvenču spektra pieejamību un aizsardzību attiecīgajā līmenī, nolūkā pilnībā izstrādāt un īstenot lietojumus, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 243/2012/ES (15).

(44)

Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir īstenot Programmu, uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, pamatotos gadījumos Komisijai vajadzētu būt iespējai dažus uzdevumus uzticēt citiem subjektiem. Tā kā Komisijai ir vispārējā atbildība par Programmu, tai būtu jānosaka galvenās tehniskās un operacionālās prasības, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmas un izstrādātu pakalpojumus. Komisijai minētās prasības būtu jānosaka pēc apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem, lietotājiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām. Visbeidzot, atzīmējot, ka kosmosa jomā saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu tas, ka Savienība īsteno savu kompetenci, nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci, Komisijai būtu jānodrošina Programmas kontekstā veikto darbību saskaņotība.

(45)

Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras (“Aģentūra”), kura aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010 (16), misija ir sniegt ieguldījumu Programmā, jo īpaši attiecībā uz drošības akreditāciju, kā arī tirgus un lejupējo lietojumu izstrādi. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic konkrēti, ar minētajām jomām saistīti uzdevumi. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Pamatojoties uz tās pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz Galileo un EGNOS lietotāju piesaisti un iekļūšanu tirgū, Aģentūrai būtu arī jāuztic lietotāju piesaistes darbības saistībā ar Programmas komponentiem, kas nav Galileo un EGNOS, kā arī ar lejupējo lietojumu izstrādes pasākumi attiecībā uz visiem Programmas komponentiem. Tas ļautu Aģentūrai gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem un dotu iespēju izstrādāt lietojumus, kas balstīti uz vairākiem Programmas komponentiem (integrēti lietojumi). Tomēr minētajām darbībām nebūtu jāskar pakalpojumu izmantošanas un lietotāju piesaistes darbības, kuras Komisija uzticējusi Copernicus pilnvarotajiem subjektiem. Lejupējo lietojumu izstrādes uzticēšanai Aģentūrai nebūtu jāliedz citiem pilnvarotiem subjektiem izstrādāt lejupējos lietojumus. Turklāt Aģentūrai būtu jāveic uzdevumi, kurus Komisija tai ir uzticējusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus saskaņā ar FPPN, kas attiecas uz citiem ar Programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem. Uzticot Aģentūrai uzdevumus, būtu jānodrošina atbilstoši cilvēkresursi, kā arī administratīvie un finanšu resursi.

(46)

Dažos pienācīgi pamatotos gadījumos Aģentūrai būtu jāspēj uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām. Minētais pilnvarojums būtu jāattiecina tikai uz darbībām, ko Aģentūra nespēj izpildīt pati, un tam nebūtu jāskar Programmas pārvaldība un uzdevumu sadalījums, kā noteikts šajā regulā.

(47)

Galileo un EGNOS ir sarežģītas sistēmas, kam nepieciešama intensīva koordinācija. Ņemot vērā, ka tās ir Programmas komponenti, minētā koordinēšana būtu jāveic Savienības iestādei vai struktūrai. Pamatojoties uz pēdējos gados attīstīto lietpratību, Aģentūra ir vispiemērotākā struktūra visu ar minēto sistēmu ekspluatāciju saistīto operacionālo uzdevumu koordinēšanai, izņemot starptautisko sadarbību. Tādēļ Aģentūrai būtu jāuztic EGNOS un Galileo ekspluatācijas pārvaldība. Tomēr tas nenozīmē, ka Aģentūrai vienai būtu jāveic visi uzdevumi saistībā ar minēto sistēmu ekspluatāciju. Tā varētu paļauties uz citu subjektu, jo īpaši EKA, lietpratību. Proti, EKA būtu jāuztic darbības saistībā ar sistēmu attīstību un zemes segmenta daļu un satelītu projektēšanu un izstrādi. Uzdevumu iedalīšana citiem subjektiem ir balstīta uz šādu subjektu kompetenci, un, to darot, būtu jāizvairās no darba dublēšanās.

(48)

EKA ir starptautiska organizācija ar plašu lietpratību kosmosa jomā, un 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu (“2004. gada pamatnolīgums”) (17). Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido piemērotas attiecības. Minētajā sakarā un ievērojot Finanšu regulu, Komisijai ar EKA un Aģentūru būtu jānoslēdz FPPN, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un EKA, nodrošina to saskaņotību un atbilst 2004. gada pamatnolīgumam, jo īpaši tā 2. un 5. pantam. Tomēr, tā kā EKA nav Savienības struktūra un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, ir būtiski paredzēt, ka EKA veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu interešu aizsardzību, un – attiecībā uz budžeta izpildi – tai uzticētie uzdevumi atbilst Komisijas pieņemtajiem lēmumiem. Nolīgumā būtu jāiekļauj arī visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

(49)

Eiropas Savienības Satelītcentra (SATCEN) darbība kā autonoma Eiropas spēja nodrošināt piekļuvi informācijai un pakalpojumiem, kuri ir attiecīgu kosmosa aktīvu un nodrošinājuma datu izmantošanas rezultāts, tika atzīta jau Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 541/2014/ES (18) īstenošanā.

(50)

Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu un civilmilitārām robežām, attiecīgajiem Savienības subjektiem, kuriem ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūrai, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex), Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Militārās plānošanas un īstenošanas centram/Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai būtu jākoordinē ar lietotājiem saistīti aspekti civilo lietotāju kopienu labā, un tās varētu uzraudzīt operacionālo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.

(51)

Ņemot vērā ar kosmosu saistīto darbību nozīmi Savienības ekonomikā un Savienības iedzīvotāju dzīvē un šo sistēmu un lietotņu, kuri pamatojas uz šīm sistēmām, divējādā lietojuma dabu, Programmas galvenajai prioritātei vajadzētu būt šādai: panākt un uzturēt augstu drošības līmeni, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses, tostarp arī attiecībā uz klasificētu un citu sensitīvu neklasificētu informāciju.

(52)

Neskarot dalībvalstu prerogatīvas nacionālās drošības jomā, Komisijai un Augstajam pārstāvim katram to attiecīgās kompetences jomā būtu jānodrošina Programmas drošība saskaņā ar šo regulu un – attiecīgā gadījumā – ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/698 (19).

(53)

Ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) specifisko lietpratību un tā regulāros sakarus ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām, EĀDD var palīdzēt Komisijai veikt dažus uzdevumus saistībā ar Programmas drošību ārējo attiecību jomā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (20).

(54)

Neskarot dalībvalstu ekskluzīvo atbildību valsts drošības jomā, kā noteikts LES 4. panta 2. punktā, un dalībvalstu tiesības aizsargāt savas būtiskās drošības intereses saskaņā ar LESD 346. pantu, būtu jāizveido īpaša drošības pārvaldība, lai nodrošinātu Programmas raitu īstenošanu. Minētajai pārvaldībai vajadzētu būt balstītai uz trim pamatprincipiem. Pirmkārt, ir būtiski, lai dalībvalstu plašā, unikālā pieredze drošības jautājumos būtu pēc iespējas lielākā mērā ņemta vērā. Otrkārt, lai izvairītos no interešu konfliktiem un jebkādām nepilnībām drošības noteikumu piemērošanā, operacionālās funkcijas būtu jānošķir no drošības akreditācijas funkcijām. Treškārt, subjekts, kas atbildīgs par visu Programmas komponentu vai to daļas pārvaldību, ir arī tas, kas var vislabāk pārvaldīt tam uzticēto uzdevumu drošību. Programmas drošība balstītos uz pieredzi, kas pēdējo gadu laikā gūta Galileo, EGNOS un Copernicus īstenošanā. Labai drošības pārvaldībai vajadzīga arī pienācīga uzdevumu sadale starp dažādajiem rīcībspēkiem. Tā kā par Programmu ir atbildīga Komisija, tai, neskarot dalībvalstu prerogatīvas nacionālās drošības jomā, būtu jānosaka katram Programmas komponentam piemērojamās vispārējās drošības prasības.

(55)

Eiropas kosmosa infrastruktūru – gan zemes, gan kosmosa – kiberdrošība ir būtiska, lai nodrošinātu sistēmu darbību un pakalpojumu nepārtrauktību. Tāpēc, nosakot drošības prasības, būtu pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt sistēmas un to pakalpojumus pret kiberuzbrukumiem, tostarp, izmantojot jaunās tehnoloģijas.

(56)

Komisijai vajadzības gadījumā pēc riska un apdraudējuma analīzes būtu jānosaka drošības uzraudzības struktūra. Minētajai drošības uzraudzības struktūrai vajadzētu būt subjektam, kas reaģē uz norādījumiem, kas izstrādāti saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2021/698 darbības jomu. Attiecībā uz Galileo šai struktūrai vajadzētu būt Galileo drošības uzraudzības centram. Attiecībā uz Lēmuma (KĀDP) 2021/698 īstenošanu Drošības akreditācijas padomes uzdevumam vajadzētu būt tikai sniegt Padomei vai Augstajam pārstāvim informāciju, kas saistīta ar sistēmas drošības akreditāciju.

(57)

Ņemot vērā Programmas unikalitāti un sarežģītību un tās saikni ar drošību, drošības akreditācija būtu jāveic, pamatojoties uz vispāratzītiem un iedibinātiem principiem. Līdz ar to ir nepieciešams, lai drošības akreditācijas darbības veiktu, pamatojoties uz kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt vienprātību un iesaistot visas drošības jomā iesaistītās personas, un lai tiktu ieviesta procedūra pastāvīgai riska uzraudzībai. Tehniskas drošības akreditācijas darbības obligāti jāuztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

(58)

Ar ES klasificēto informāciju (ESKI) rīkojas saskaņā ar drošības noteikumiem, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2013/488/ES (21) un Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 (22). Saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES dalībvalstīm ir jāievēro tajā noteiktie principi un minimālie standarti, lai nodrošinātu, ka ESKI tiek sniegts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis.

(59)

Lai garantētu drošu informācijas apmaiņu, būtu jānoslēdz attiecīgi nolīgumi ar mērķi nodrošināt ESKI aizsardzību, kas Programmas kontekstā tiek sniegta trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

(60)

Svarīgs Programmas mērķis ir nodrošināt tās drošību un stiprināt stratēģisko autonomiju visās svarīgākajās tehnoloģijās un vērtības ķēdēs, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku, tostarp brīvu un godīgu tirdzniecību, un izmantot kosmosa sniegtās iespējas Savienības un tās dalībvalstu drošībai. Lai minēto mērķi sasniegtu, konkrētos gadījumos ir jānosaka attiecināmības un dalības nosacījumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības operacionālo sistēmu integritātes, drošības un noturības aizsardzību. Tam nevajadzētu mazināt vajadzību pēc konkurētspējas un rentabilitātes. Izvērtējot tiesību subjektus, kurus kontrolē trešā valsts vai trešās valsts subjekts, Komisijai būtu jāņem vērā principi un kritēriji, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/452 (23).

(61)

Programmas kontekstā ir daļa informācijas, ar ko, lai gan tā nav klasificēta, ir jārīkojas saskaņā ar jau spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, noteikumiem un normatīvajiem aktiem, tostarp, nosakot izplatīšanas ierobežojumus.

(62)

Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telesakari, lauksaimniecība un enerģētika, arvien biežāk izmanto satelītnavigācijas un Zemes novērošanas sistēmas. Programmai būtu jāizmanto sinerģijas starp minētajām nozarēm, ņemot vērā ieguvumus, ko kosmosa tehnoloģijas sniedz šīm nozarēm, jāatbalsta savietojamu iekārtu izstrāde un jāveicina attiecīgu standartu un sertifikāciju izstrāde. Palielinās arī sinerģijas starp kosmosa darbībām un darbībām, kas saistītas ar Savienības un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu jāgarantē Savienības tehnoloģiskā neatkarība, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarība, un jānodrošina tās stratēģiskā autonomija.

(63)

Galileo mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo globālās satelītnavigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie aktori Eiropā un visā pasaulē. Galileo darbojas neatkarīgi no citām jau esošām vai potenciālām sistēmām, tādējādi cita starpā sekmējot Savienības stratēģisko autonomiju. Galileo otrā paaudze būtu pakāpeniski jāizvērš līdz 2030. gadam, sākotnēji ar samazinātu operacionālo spēju.

(64)

EGNOS programmas mērķis ir uzlabot to atvērto signālu kvalitāti, ko pārraida esošās globālās satelītnavigācijas sistēmas, jo īpaši to signālu kvalitāti, ko pārraida Galileo. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem līdz 2026. gada beigām prioritārā kārtā būtu jāpārklāj to dalībvalstu teritorijas, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, minētajam nolūkam aptverot arī Kipru, Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru. Aviācijas jomā visām minētajām teritorijām būtu jāgūst labums no EGNOS aeronavigācijas pakalpojumiem visos EGNOS atbalstītajos veiktspējas līmeņos. Ņemot vērā tehnisko iespējamību un – attiecībā uz dzīvības aizsardzību – pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem, EGNOS nodrošināto pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, aptverot citus pasaules reģionus. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (24) un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes pārraudzību aviācijas vajadzībām, jāatzīmē, ka, – lai gan Galileo raidītos signālus var efektīvi izmantot, lai atvieglotu gaisa kuģa atrašanās vietas noteikšanu visos lidojuma posmos ar nepieciešamo pastiprināšanas sistēmu, tostarp reģionālu, vietēju un aviācijas elektronikas sistēmu gaisa kuģī, – tikai tādas reģionālas vai vietējas pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā ir uzskatāmas par gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) pakalpojumiem un aeronavigācijas pakalpojumiem (ANS). EGNOS dzīvības aizsardzības pakalpojums būtu jānodrošina saskaņā ar piemērojamajiem Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartiem (“ICAO standarti”).

(65)

Ir noteikti jānodrošina Galileo un EGNOS ilgtspēja un to sniegto pakalpojumu nepārtrauktība, pieejamība, precizitāte, uzticamība un drošība. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos to izstrāde būtu jāturpina un būtu jāsagatavo minēto sistēmu jaunās paaudzes versijas, tostarp saistīto kosmosa un zemes segmentu attīstība.

(66)

Termins “komercpakalpojums”, kas izmantots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013 (25), vairs nav piemērots, ņemot vērā minētā pakalpojuma attīstību. Tā vietā Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/224 (26) ir nodalīti divi atsevišķi pakalpojumi, proti, augstas precizitātes pakalpojums un autentificēšanas pakalpojums.

(67)

Lai optimizētu sniegto pakalpojumu izmantošanu, Galileo un EGNOS sniegtajiem pakalpojumiem vajadzētu būt saderīgiem un sadarbspējīgiem lietotāju līmenī un, ciktāl tas iespējams, arī ar citām satelītnavigācijas sistēmām, kā arī ar tradicionālajiem radionavigācijas līdzekļiem, ja šāda saderība un sadarbspēja ir paredzēta starptautiskā nolīgumā, neskarot Savienības stratēģiskās autonomijas mērķi.

(68)

Ņemot vērā uz zemes bāzētās infrastruktūras svarīgumu Galileo un EGNOS un tās ietekmi uz to drošību, infrastruktūras atrašanās vietu vajadzētu noteikt Komisijai. Izvēršot sistēmu infrastruktūru, kas bāzēta uz zemes, vajadzētu arī turpmāk ievērot atvērtu un pārredzamu procedūru, kurā – attiecīgā gadījumā – varētu būt iesaistīta Aģentūra, pamatojoties uz tās kompetences jomu.

(69)

Lai maksimāli palielinātu Galileo un EGNOS sociālekonomiskos ieguvumus, vienlaikus sniedzot ieguldījumu Savienības stratēģiskajā autonomijā, jo īpaši sensitīvos sektoros un drošuma un drošības jomā, būtu jāveicina EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana citās Savienības politikās, tostarp ar regulatīviem līdzekļiem, ja tas ir pamatoti un lietderīgi. Pasākumi, ar kuriem tiek veicināta minēto pakalpojumu izmantošana visās dalībvalstīs, ir svarīga šā procesa daļa.

(70)

Programmas komponentiem būtu jāstimulē digitālo tehnoloģiju pielietošana kosmosa sistēmās, datu un pakalpojumu izplatīšana, lejupējo darbību attīstība. Šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš iniciatīvām un pasākumiem, ko Komisija ierosināja 2016. gada 14. septembra paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” un 2016. gada 14. septembra paziņojumā “5G Eiropai. Rīcības plāns”.

(71)

Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeoinformācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi atbalstot Savienību, lai tā varētu sasniegt neatkarību lēmumu pieņemšanā, un darbības tādās jomās kā inter alia vide, klimata pārmaiņas, jūra, jūrlietas, lauksaimniecība un lauku attīstība, kultūras mantojuma saglabāšana, civilā aizsardzība, zemes un infrastruktūras monitorings, drošība, kā arī digitālā ekonomika.

(72)

Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt turpmāk norādītajām darbībām un sasniegumiem, tai būtu jānodrošina minēto darbību un sasniegumu nepārtrauktība un tie būtu jāpastiprina: darbības un sasniegumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2014 (27), ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 (28), ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī kā Komisija norādījusi tās 2020. gada 19. februāra Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu “Eiropeiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” un tās 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas Datu stratēģija”. Jaunu aktīvu izstrādē Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm, EKA, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju (EUMETSAT) un – attiecīgā gadījumā – ar citiem subjektiem, kuriem pieder attiecīgi kosmosa un in situ resursi. Pēc iespējas lielākā mērā programmai Copernicus būtu jāizmanto dalībvalstu, EKA, EUMETSAT, kā arī citu subjektu, tostarp komerciālo iniciatīvu Savienībā, spējas veikt Zemes novērošanu no kosmosa, tādējādi dodot arī ieguldījumu dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstībā Eiropā. Ciktāl tas ir iespējami un piemēroti, programmai Copernicus būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un palīgdati, kurus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (29) nodrošina galvenokārt dalībvalstis. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu, ka Copernicus var efektīvi piekļūt in situ datu kopām un tās izmantot.

(73)

Copernicus vajadzētu īstenot saskaņā ar mērķiem, kādi ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/98/EK (30), jo īpaši – pārredzamība, tādu apstākļu radīšana, kas veicina pakalpojumu attīstību, un ieguldījums ekonomikas izaugsmē un jaunu darbvietu radīšanā Savienībā. Copernicus datiem un Copernicus informācijai vajadzētu būt pieejamiem brīvi un atvērtā veidā.

(74)

Viss Copernicus potenciāls Savienības sabiedrībai un ekonomikai – ne tikai tiešajiem labuma guvējiem – būtu jāatraisa pilnībā, veicot aktīvākus lietotāju piesaistes pasākumus, un tālab ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai datus varētu izmantot arī nespeciālisti un lai tādējādi veicinātu izaugsmi, darbvietu radīšanu un zināšanu pārnesi.

(75)

Copernicus ir uz lietotājiem orientēta programma. Tās attīstībai būtu jābalstās uz Copernicus pamatlietotāju prasībām, kuras mainās, vienlaikus arī apzinoties, ka parādās jaunas publisku vai privātu lietotāju kopienas. Copernicus vajadzētu balstīties uz analīzi, kurā pētītas iespējas, kā apmierināt mainīgās lietotāju vajadzības, tostarp tās, kas saistītas ar Savienības politiku īstenošanu un uzraudzību, kam ir vajadzīga nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšanās, jo īpaši attiecībā uz prasību definēšanu un validēšanu.

(76)

Copernicus jau darbojas. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt jau esošās infrastruktūras un pakalpojumu nepārtrauktību, vienlaikus pielāgojoties mainīgajām lietotāju vajadzībām, tirgus videi, jo īpaši tam, ka kosmosa jomā parādās jauni privātie aktori, un sabiedriski politiskajām norisēm, attiecībā uz kurām nepieciešama ātra reaģēšana. Tālab ir jāpilnveido Copernicus funkcionālā struktūra, lai labāk atspoguļotu pāreju no pirmā posma operacionālajiem pakalpojumiem uz tādu pakalpojumu sniegšanu jaunām lietotāju kopienām, kuri ir uzlaboti un sekmīgāk mērķorientēti, un jāstimulē lejupējie tirgi, kuriem ir pievienotā vērtība. Minētajā nolūkā tās turpmākajā īstenošanā būtu jāieņem tāda pieeja, kurā ievērota datu vērtības ķēde, proti, datu iegūšana, datu un informācijas apstrāde, izplatīšana un izmantošana, darbības saistībā ar lietotāju piesaisti, nonākšanu tirgū un spēju veidošanu, kamēr stratēģiskās plānošanas procesā saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” tiktu apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurās būtu jāizmanto Copernicus.

(77)

Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus satvarā īstenoto darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras pabeigšanai un uzturēšanai, satelītu ilgtermiņa aizstāšanas sagatavošanai to darbmūža beigās, kā arī jaunu misiju – jo īpaši jaunu novērošanas sistēmu – uzsākšanai, lai atbalstītu centienus risināt globālo klimata pārmaiņu problemātiku, piemēram, antropogēno CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu. Ar Copernicus satvarā veiktajām darbībām būtu jāpaplašina globālais monitoringa pārklājums, aptverot polāros reģionus, un jāatbalsta vidiskās atbilstības nodrošināšana, likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas vidiskas lietotnes lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, ūdens un jūras resursu apsaimniekošanā un kultūras mantojuma jomā, piemēram, kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un uzlabotam ugunsgrēku monitoringam. To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto investīcijas, kas veiktas iepriekšējā finansēšanas periodā (no 2014. līdz 2020. gadam), tostarp dalībvalstu, EKA un EUMETSAT investīcijas, vienlaikus apzinot jaunus operacionālos un darījumdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus varētu arī balstīties uz veiksmīgām partnerībām ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju saskaņā ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.

(78)

Attiecībā uz datu un informācijas apstrādes funkciju Copernicus būtu jānodrošina Copernicus pakalpojumu stabilitāte ilgtermiņā un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu publiskā sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un lai maksimāli izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Eiropas, valstu, vietējā un pasaules mērogā Copernicus būtu jāsniedz informācija par atmosfēras ķīmisko sastāvu un gaisa kvalitāti; informācija par okeānu stāvokli un dinamiku; informācija, kas atbalsta zemes un ledus monitoringu, sekmējot Savienības, valstu un vietējo politiku īstenošanu; informācija, kas atbalsta pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu; ģeotelpiskā informācija, kas atbalsta ārkārtas situāciju pārvaldību, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, kā arī civilo drošību, tostarp atbalstu Savienības ārējai darbībai. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

(79)

Īstenojot Copernicus pakalpojumus, Komisijai būtu jāpaļaujas uz kompetentiem subjektiem, attiecīgajām Savienības aģentūrām, valstu struktūru grupām vai konsorcijiem, vai uz jebkuru attiecīgu struktūru, kas potenciāli var pretendēt uz iemaksu nolīguma noslēgšanu. Izraugoties minētos subjektus, Komisijai būtu jānodrošina, ka pakalpojumu darbības un pakalpojumu sniegšana netiek pārtraukta un ka attiecībā uz drošības ziņā sensitīviem datiem, attiecīgajiem subjektiem – kopējās ārpolitikas un drošības politikas un jo īpaši Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas kontekstā, – ir ātrās brīdināšanas un krīzes situāciju pārraudzības spējas. Saskaņā ar Finanšu regulas 154. panta 2. punktu personām un subjektiem, kam uzticēta Savienības līdzekļu īstenošana, ir pienākums ievērot nediskriminācijas principu attiecībā uz visām dalībvalstīm. Minētā principa ievērošana būtu jānodrošina, izmantojot attiecīgos ieguldījumu nolīgumus, kuri attiecas uz Copernicus pakalpojumu sniegšanu.

(80)

Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu atvieglināt to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu prognozēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, kā arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Minētajā nolūkā Komisijai un tās pilnvarotajiem subjektiem būtu cieši jāiesaistās ar galvenajām Copernicus lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu pilnveidot Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu Copernicus in situ komponentu un atvieglinātu Copernicus in situ datu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.

(81)

Copernicus brīvā, pilnīgā un atvērtā datu piekļuves politika ir novērtēta kā viens no sekmīgākajiem Copernicus īstenošanas elementiem, un tai ir bijusi ļoti būtiska loma spēcīga pieprasījuma sekmēšanā pēc tā datiem un informācijas, tādējādi padarot Copernicus par vienu no lielākajiem Zemes novērošanas datu sniedzējiem pasaulē. Ir skaidrs, ka ir jānodrošina ilgtermiņa un droša nepārtrauktība, ciktāl ir runa par datu brīvu, pilnīgu un atvērtu sniegšanu, un ir jāgarantē piekļuve šiem datiem, lai sasniegtu vērienīgos mērķus, kas noteikti Kosmosa stratēģijā Eiropai. Copernicus dati galvenokārt tiek radīti Eiropas iedzīvotāju labā, un, padarot minētos datus brīvi pieejamus visā pasaulē, tiek maksimāli palielinātas Savienības uzņēmumu un akadēmisko aprindu sadarbības iespējas un tiek dots ieguldījums efektīvas Eiropas kosmosa ekosistēmas izveidē. Ja tiek noteikti jebkādi ierobežojumi piekļuvei Copernicus datiem un Copernicus informācijai, tiem būtu jāatbilst Copernicus datu politikai, kā noteikts šajā regulā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1159/2013 (31).

(82)

Dati un informācija, kas sagatavoti Copernicus satvarā, būtu jādara pieejami pilnībā, atklāti un bez maksas, ievērojot atbilstīgus nosacījumus un ierobežojumus, lai veicinātu to lietošanu un kopīgošanu un lai stiprinātu Eiropas Zemes novērošanas tirgus, jo īpaši lejupējā nozarē, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā. Šādi darītiem pieejamiem datiem un informācijai būtu jāsaglabā augsta līmeņa saskaņotība, nepārtrauktība, uzticamība un kvalitāte. Tas prasa plaša mēroga un lietotājam draudzīgu piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai, kā arī šo datu un informācijas apstrādei un izmantošanai dažādos laika nogriežņu līmeņos, attiecībā uz kuriem Komisijai būtu jāturpina piemērot integrētu pieeju gan Savienības, gan arī dalībvalstu līmenī, dodot iespēju tos integrēt arī ar citiem datu un informācijas avotiem. Tāpēc Komisijai būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka Copernicus dati un Copernicus informācija ir viegli un efektīvi pieejami un izmantojami, jo īpaši, sekmējot datu un informācijas piekļuves pakalpojumus (DIAS) dalībvalstīs un, ja iespējams, veicinot sadarbspēju starp esošajām Eiropas Zemes novērošanas datu infrastruktūrām, lai izveidotu sinerģijas ar minētajiem aktīviem nolūkā maksimāli palielināt un stiprināt Copernicus datu un Copernicus informācijas nonākšanu tirgū.

(83)

Komisijai būtu jāsadarbojas ar datu sniedzējiem, lai vienotos par licencēšanas nosacījumiem attiecībā uz trešo personu datiem, nolūkā atvieglināt to izmantošanu Copernicus satvarā, nodrošinot atbilstību šai regulai un piemērojamajām trešo personu tiesībām. Ņemot vērā to, ka daži Copernicus dati un Copernicus informācija, tostarp augstas izšķirtspējas attēli, var ietekmēt Savienības vai dalībvalstu drošību, pienācīgi pamatotos gadījumos varētu pieņemt pasākumus, lai novērstu riskus un apdraudējumu Savienības vai dalībvalstu drošībai.

(84)

Lai veicinātu un atvieglinātu veidu, kādā valsts, reģionālas un vietējas iestādes, MVU, zinātnieki un pētnieki var izmantot Zemes novērošanas datus un tehnoloģijas, ar lietotāju piesaistes pasākumiem būtu jāveicina tādi specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli – tostarp valsts un reģionālo struktūru līmenī – kā Copernicus Relays un Copernicus Academies. Šajā nolūkā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu politikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, izstrādāt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un Copernicus informāciju, ar mērķi Eiropā izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu.

(85)

Starptautiskajā arēnā programmai Copernicus būtu jāsniedz precīza un uzticama informācija sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un Savienības ārpolitikas un attīstības sadarbības politikas atbalstam. Copernicus būtu jāuzskata par Eiropas devumu Zemes novērošanas sistēmu globālajam tīklam, Zemes novērošanas satelītu komitejai, 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencei, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un Sendai ietvarprogrammai katastrofu riska mazināšanai. Komisijai būtu jāizveido vai jāuztur pienācīga sadarbība ar attiecīgajām ANO struktūrām un Pasaules Meteoroloģijas organizāciju.

(86)

Īstenojot Copernicus, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpaļaujas uz Eiropas starptautiskajām organizācijām, ar kurām tā jau ir izveidojusi partnerības, jo īpaši EKA kosmosa komponentu izstrādē, koordinēšanā, īstenošanā un pilnveidē, attiecīgā gadījumā piekļuvē trešo personu datiem un, ja to neveic citi subjekti, specializētu misiju darbībā. Turklāt specializētu misiju vai to daļu īstenošanā Komisijai vajadzētu paļauties uz EUMETSAT un – attiecīgā gadījumā – piekļūt papildinošās misijas datiem saskaņā ar tās lietpratību un pilnvarojumu.

(87)

Pakalpojumu jomā Komisijai būtu pienācīgi jāizmanto specifiskās spējas, ko sniedz tādas Savienības aģentūras kā Eiropas Vides aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra, Frontex, SATCEN, kā arī starpvaldību Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs, un Eiropas investīcijas, kuras, izmantojot Mercator Ocean, jau ir veiktas jūras vides monitoringa pakalpojumos. Drošības jautājumos – kopā ar Augsto pārstāvi – tiktu meklēta visaptveroša pieeja Savienības līmenī. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) jau no paša sākuma ir bijis aktīvi iesaistīts GMES iniciatīvā un ir atbalstījis norises, kas attiecas uz Galileo un SWE apakškomponentu. Ievērojot Regulu (ES) Nr. 377/2014, JRC pārvalda Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojumu un Copernicus zemes monitoringa pakalpojuma globālo komponentu, tas piedalās datu un informācijas kvalitātes un piemērotības mērķim izvērtēšanā, kā arī turpmākajā attīstībā. Copernicus īstenošanas nolūkā Komisijai arī turpmāk būtu jāpaļaujas uz JRC zinātniskajiem un tehniskajiem atzinumiem.

(88)

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījumiem Savienība ar Lēmumu Nr. 541/2014/ES izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST). Kosmiskās atlūzas ir kļuvušas par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST apakškomponentam ir būtiska nozīme, lai saglabātu Programmas komponentu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikās. Cenšoties novērst kosmisko atlūzu izplatīšanos, SST apakškomponents palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir globāls kopīgs mērķis. Minētajā kontekstā STT varētu palīdzēt sagatavot Eiropas Zemes orbītas “attīrīšanas” projektus.

(89)

SST apakškomponentā vajadzētu turpināt pilnveidot snieguma un autonomijas spēju. Šajā nolūkā SST apakškomponentam būtu jānoved pie autonomas Eiropas kosmisko objektu kataloga izveides, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. Attiecīgā gadījumā Savienība varētu apsvērt iespēju padarīt dažus no saviem datiem pieejamus komerciāliem, nekomerciāliem un pētniecības nolūkiem. SST apakškomponentam arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un sniegšanu. Tā kā SST pakalpojumi ir vērsti uz lietotājiem, ir jāievieš atbilstoši mehānismi nolūkā ievākt lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību un relevantas informācijas pārsūtīšanu valsts iestādēm un no tām, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti, vienlaikus respektējot nacionālās drošuma un drošības politikas.

(90)

SST pakalpojumu sniegšana būtu jābalsta uz Savienības un dalībvalstu sadarbību un uz valstu esošās un nākotnes lietpratības un aktīvu izmantošanu, tostarp tās lietpratības un to aktīvu izmantošanu, kas izstrādāti ar EKA vai Savienības starpniecību. Vajadzētu būt iespējamam sniegt finansiālu atbalstu jaunu SST sensoru izstrādei. Ņemot vērā SST sensitīvo raksturu, kontrolei pār valstu sensoriem un to ekspluatāciju, apkopi un atjaunošanu un datu apstrādi, kuras rezultātā tiek sniegti SST pakalpojumi, būtu jāpaliek to dalībvalstu pārziņā, kuras piedalās STT apakškomponentā.

(91)

Dalībvalstīm, kuru rīcībā ir piemērotas spējas, kas pieejamas STT apakškomponenta vajadzībām vai kurām ir piekļuve tām, būtu jāspēj piedalīties SST pakalpojumu sniegšanā. Dalībvalstis, kas piedalās saskaņā ar Lēmumu Nr. 541/2014/ES izveidotajā konsorcijā, būtu jāuzskata par tādām, kuru rīcībā ir piemērotas spējas, kas pieejamas STT apakškomponenta vajadzībām vai kurām ir piekļuve tām. Dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties STT pakalpojumu sniegšanā, būtu jāiesniedz vienots kopējs priekšlikums un jāpierāda atbilstība citiem elementiem, kas saistīti ar operacionālo konfigurāciju. Būtu jāizstrādā attiecīgi noteikumi par minēto dalībvalstu atlasi un organizēšanu.

(92)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz detalizētu procedūru un elementu pieņemšanu, lai noteiktu dalībvalstu dalību SST pakalpojumu sniegšanā. Ja dalībvalstis, kas vēlas piedalīties STT pakalpojumu sniegšanā, nav iesniegušas kopīgu priekšlikumu vai ja Komisija uzskata, ka šāds priekšlikums neatbilst izvirzītajiem kritērijiem, Komisijai būtu jāspēj uzsākt otro posmu attiecībā uz dalībvalstu dalību STT pakalpojumu sniegšanā noteikšanu. Minētā otrā posma procedūrām un elementiem būtu jādefinē orbītas, kas jāaptver, un jāņem vērā nepieciešamība maksimāli palielināt dalībvalstu dalību SST pakalpojumu sniegšanā. Ja minētās procedūras un elementi paredz, ka Komisijai ir iespēja izraudzīties vairākus priekšlikumus visu orbītu aptveršanai, būtu jāparedz arī atbilstoši mehānismi koordinācijai starp dalībvalstu grupām un efektīvs risinājums, kā aptvert visus SST pakalpojumus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (32).

(93)

Kad SST apakškomponents būs izveidots, tam būtu jāievēro principi par darbību papildināmību un uz lietotājiem vērstu, augstas kvalitātes SST pakalpojumu nepārtrauktību, un tam vajadzētu pamatoties uz labāko lietpratību. SST apakškomponentam tādēļ būtu jāizvairās no nevajadzīgas dublēšanās. Spēju redundancei būtu jānodrošina SST pakalpojumu nepārtrauktība, kvalitāte un robustums. Ekspertu grupu darbībām vajadzētu palīdzēt izvairīties no šādas nevajadzīgas dublēšanās.

(94)

Lai kosmosā veiktām darbībām garantētu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST apakškomponentam būtu arī jāsekmē tādi jau pastāvoši riska mazināšanas pasākumi kā COPUOS pamatnostādnes kosmisko atlūzu daudzuma mazināšanai un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspēju. Lai mazinātu sadursmju risku, SST apakškomponentam būtu arī jācenšas rast sinerģijas ar aktīvām kosmisko atlūzu aizvākšanas iniciatīvām un pasivizācijas pasākumiem. SST apakškomponentam būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai minētās norises būtu jāpārrauga, un tā var ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

(95)

Saistībā ar SST, SWE un NEO apakškomponentu darbībām būtu jāņem vērā sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm, starptautiskām organizācijām un citām trešām personām, jo īpaši ar mērķi izvairīties no sadursmēm kosmosā, novērst kosmisko atlūzu izplatīšanos un palielināt gatavību reaģēt uz ekstremālu kosmosa laikapstākļu sekām un Zemei tuviem kosmiskajiem objektiem.

(96)

Padomes Drošības komiteja ir ieteikusi izveidot riska pārvaldības struktūru, lai nodrošinātu, ka Lēmuma Nr. 541/2014/ES īstenošanā datu drošības jautājumi tiek pienācīgi ņemti vērā. Minētajā nolūkā un ņemot vērā jau paveikto darbu, dalībvalstīm, kuras piedalās SST apakškomponentā, būtu jāizveido atbilstošas riska pārvaldības struktūras un procedūras.

(97)

Ekstremāli un nozīmīgi kosmosa laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc Programmas ietvaros būtu jāizveido SWE apakškomponents, kura mērķis ir novērtēt ar kosmosa laikapstākļiem saistīto risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par minēto risku, nodrošinot uz lietotāju orientētu SWE pakalpojumu sniegšanu un uzlabojot dalībvalstu spējas sniegt SWE pakalpojumus. Komisijai par prioritārām būtu jānosaka nozares, kurām tiks sniegti operacionāli SWE pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būtu vajadzīgas mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes SWE pakalpojumu attīstības atbalstam. SWE pakalpojumu sniegšanai būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošajām spējām un būtu jānodrošina plaša dalībvalstu, Eiropas un starptautisku organizāciju dalība un privātā sektora iesaiste.

(98)

Komisijas 2017. gada 1. marta Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni, 27 ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāju 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā un vairākās Eiropas Parlamenta rezolūcijās ir atgādināts, ka Savienībai ir būtiska loma centienos nodrošināt drošu un noturīgu Eiropu, kura spēj risināt tādas problēmas kā reģionālie konflikti, terorisms, kiberdraudi, un pieaugošais migrācijas spiediens. Droša un garantēta piekļuve satelītsakariem ir neaizstājams instruments drošības jomas aktoriem, un minētā svarīgā drošības resursa apvienošana un koplietošana Savienības līmenī stiprina Savienību, kas aizsargā savus iedzīvotājus.

(99)

Eiropadomes 2013. gada 19.–20. decembra secinājumos pausts gandarījums par priekšdarbiem, lai sagatavotu valdības satelītsakaru (GOVSATCOM) nākamo paaudzi, cieši sadarbojoties dalībvalstīm, Komisijai un EKA. GOVSATCOM ir arī atzīti par vienu no elementiem 2016. gada jūnija Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā. GOVSATCOM būtu jāsniedz ieguldījums ES atbildes pasākumos uz hibrīddraudiem un jāsniedz atbalsts ES jūras drošības stratēģijai un ES Arktikas politikai.

(100)

GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. GOVSATCOM izmantošanas gadījumus attiecīgajiem aktoriem būtu jāspēj analizēt trīs galvenajos atzaros: krīzes pārvaldība, kas var ietvert civilās un militārās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību un nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, digitālo infrastruktūru, piemēram, datu centri, serveri, kritiskās infrastruktūras, piemēram, enerģētika, transports un ūdens barjeras, piemēram, dambji, un kosmosa infrastruktūras.

(101)

GOVSATCOM jaudu un pakalpojumus Savienības un dalībvalstu aktoriem būtu jāizmanto kritiskās drošības un drošuma misijās un operācijās. Tāpēc, ciktāl ir runa par neatkarību no trešām personām (trešām valstīm un trešo valstu subjektiem), ir vajadzīgs pienācīgs šīs neatkarības līmenis, kas aptver visus GOVSATCOM elementus, piemēram, kosmosa un zemes tehnoloģijas komponentu, apakšsistēmu un sistēmu līmenī, ražošanas nozares, kosmosa sistēmu īpašniekus un operatorus, un zemes sistēmu komponentu fizisko atrašanās vietu.

(102)

Satelītsakari ir ierobežots resurss, ko ierobežo satelītu jauda, frekvence un ģeogrāfiskais pārklājums. Tādēļ, lai GOVSATCOM būtu rentabla un varētu gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, tai ir jāoptimizē atbilsme starp to, kāds ir GOVSATCOM lietotāju pieprasījums, un to, kāds ir piedāvājums, kas nodrošināts saskaņā ar GOVSATCOM līgumiem attiecībā uz satelītu jaudu un pakalpojumiem. Tā kā gan pieprasījums, gan potenciālais piedāvājums ar laiku mainās, ir vajadzīga pastāvīga pārraudzība un elastība, lai pielāgotu GOVSATCOM pakalpojumus.

(103)

Operacionālo prasību pamatā vajadzētu būt lietošanas gadījumu analīzei. Pakalpojumu portfelis būtu jāizstrādā, ņemot vērā šīs operacionālās prasības apvienojumā ar drošības prasībām. Ar pakalpojumu portfeli būtu jāveido piemērojamais atsauces līmenis GOVSATCOM pakalpojumiem. Lai uzturētu vislabāko iespējamo atbilstību starp pieprasījumu un sniegtajiem pakalpojumiem, vajadzētu būtu iespējamam regulāri atjaunināt GOVSATCOM pakalpojumu portfeli.

(104)

Pirmajā GOVSATCOM posmā, aptuveni līdz 2025. gadam, tiktu izmantota pašreizējā jauda. Šajā kontekstā GOVSATCOM jauda Komisijai būtu jāiepērk no tām dalībvalstīm, kurās ir nacionālās sistēmas un jauda kosmosa jomā, un no komerciāliem satelītsakaru vai pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā Savienības būtiskās drošības intereses. Minētajā pirmajā posmā GOVSATCOM pakalpojumi tiktu ieviesti pakāpeniski. Ja pirmajā posmā, veicot detalizētu nākotnes piedāvājuma un pieprasījuma analīzi, atklājas, ka šī pieeja nav pietiekama, lai segtu augošo pieprasījumu, vajadzētu būt iespējamam pieņemt lēmumu pāriet uz otro posmu un pēc pasūtījuma izstrādāt papildu kosmosa infrastruktūru vai jaudas ar vienu vai vairākām publiskā un privātā sektora partnerībām, piemēram, ar Savienības satelītu operatoriem.

(105)

Lai optimizētu pieejamo satelītsakaru resursus, garantētu piekļuvi tādās neparedzamās situācijās kā, piemēram, dabas katastrofas, un nodrošinātu operacionālo efektivitāti un īsu apgrozījumlaiku, ir nepieciešams vajadzīgais zemes segments, piemēram, GOVSATCOM centri un potenciāli citi zemes elementi. Zemes segments būtu jāprojektē, pamatojoties uz operacionālajām un drošības prasībām. Lai mazinātu riskus, GOVSATCOM centrs var sastāvēt no vairākiem fiziskiem objektiem. Var būt nepieciešami citi zemes segmenta elementi, piemēram, enkurstacijas.

(106)

Satelītsakaru lietotājiem lietotāju aprīkojumā vislielākā nozīme ir operacionālajai saskarnei. Ar GOVSATCOM pieeju būtu jāpanāk, ka vairums lietotāju var turpināt izmantot savu esošo GOVSATCOM pakalpojumu aprīkojumu.

(107)

Operacionālās efektivitātes interesēs lietotāji ir norādījuši, ka ir svarīgi tiekties uz lietotāju aprīkojuma sadarbspēju un uz tādu lietotāju aprīkojumu, kurā var izmantot dažādas satelītu sistēmas. Šajā jomā var būt nepieciešama pētniecība un izstrāde.

(108)

Īstenošanas līmenī uzdevumi un pienākumi būtu jāsadala starp specializētiem subjektiem, piemēram, EAA, EĀDD, EKA, Aģentūru un citām Savienības aģentūrām tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tās ievēro savu galveno lomu, jo īpaši ar lietotājiem saistītos aspektos.

(109)

Kompetentajai GOVSATCOM iestādei ir nozīmīga loma attiecībā uz to, lai pārraudzītu, ka lietotāji un citi valsts subjekti, kuriem ir loma GOVSATCOM, atbilst koplietošanas un prioritizācijas noteikumiem un drošības procedūrām, kā noteikts drošības prasībās. Dalībvalstij, kura nav izraudzījusies kompetento GOVSATCOM iestādi, jebkurā gadījumā būtu jāizraugās kontaktpunkts visu to konstatēto traucējumu pārvaldībai, kas ietekmē GOVSATCOM.

(110)

Dalībvalstīm, Padomei, Komisijai un EĀDD būtu jāspēj kļūt par GOVSATCOM dalībniekiem, ciktāl tie izvēlas autorizēt GOVSATCOM lietotājus vai nodrošināt jaudu, objektus vai iekārtas. Ņemot vērā to, ka dalībvalstu ziņā ir lemt par to vai autorizēt GOVSATCOM lietotājus vai nodrošināt jaudu, objektus vai iekārtas, dalībvalstīm nevarētu uzlikt par pienākumu kļūt par GOVSATCOM dalībniekiem vai izmitināt GOVSATCOM infrastruktūru. Tādējādi GOVSATCOM komponents neskartu dalībvalstu tiesības GOVSATCOM nepiedalīties, tostarp saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem vai konstitucionālajām prasībām saistībā ar politikām, kas attiecas uz nepieskaņošanos un nepiedalīšanos militārās aliansēs.

(111)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz GOVSATCOM pakalpojumu operacionālo prasību un GOVSATCOM pakalpojumu portfeļa pieņemšanu būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(112)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz detalizētu noteikumu pieņemšanu par GOVSATCOM apvienoto satelītu komunikācijas spēju koplietošanu un prioritizāciju būtu jāpiešķir Komisijai. Paredzot detalizētus noteikumus par koplietošanu un prioritizāciju, Komisijai būtu jāņem vērā operacionālās un drošības prasības, kā arī riska un GOVSATCOM dalībnieku paredzamā pieprasījuma analīze. Lai gan principā, GOVSATCOM pakalpojumi GOVSATCOM lietotājiem būtu jāsniedz bez maksas, tomēr – ja minētajā analīzē tiek secināts, ka trūkst jaudas, un lai izvairītos no tirgus izkropļojuma, – cenu noteikšanas politiku varētu izstrādāt kā daļu no minētajiem detalizētajiem noteikumiem par kopīgu izmantošanu un prioritizāciju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(113)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz GOVSATCOM zemes segmenta infrastruktūras atrašanās vietu būtu jāpiešķir Komisijai. Šādu atrašanās vietu atlasē Komisijai būtu jāspēj ņemt vērā operacionālās un drošības prasības, kā arī esošo infrastruktūru. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(114)

Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai tā pārvaldītu konkrētus Galileo un EGNOS satelītnavigācijas programmu aspektus. Ar šo regulu Eiropas GNSS aģentūrai tiek uzticēti jauni uzdevumi, īpaši drošības akreditācija, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī attiecībā uz citiem Programmas komponentiem. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, uzdevumi un organizatoriskie aspekti tāpēc būtu attiecīgi jāpielāgo.

(115)

Saskaņā ar Lēmumu 2010/803/ES (33) Aģentūras mītne atrodas Prāgā. Aģentūras uzdevumu īstenošanas nolūkā Aģentūras personāls var atrasties kādā no Galileo vai EGNOS zemes centriem, kas ir minēti Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2016/413 (34), lai veiktu attiecīgajā nolīgumā paredzētās Programmas darbības. Turklāt, lai Aģentūra darbotos pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk, vienā vai vairākās dalībvalstīs vietējiem birojiem varētu piešķirt ierobežotu skaitu darbinieku. Šādai personāla piešķiršanai ārpus Aģentūras mītnes vai Galileo un EGNOS uz zemes esošiem centriem nevajadzētu būt par iemeslu tam, ka Aģentūras pamatdarbības tiek pārceltas uz šādiem vietējiem birojiem.

(116)

Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kam vairs nevajadzētu būt ierobežotai, aptverot vienīgi Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūras nosaukums no šā brīža būtu jāmaina. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība – tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esību – būtu jānodrošina Aģentūras satvarā.

(117)

Ņemot vērā Aģentūras pilnvaras un Komisijas lomu Programmas īstenošanā, ir lietderīgi paredzēt, ka dažus no lēmumiem, ko pieņem Administratīvā padome, nevajadzētu pieņemt bez Komisijas pārstāvju labvēlīga balsojuma.

(118)

Neskarot Komisijas pilnvaras, Administratīvā padome, Drošības akreditācijas padomei un izpilddirektoram savu pienākumu izpildē vajadzētu būt neatkarīgiem un būtu jārīkojas sabiedrības interesēs.

(119)

Ir iespējams un tiešām ticams, ka dažu Programmas komponentu pamatā varētu būt sensitīvu vai ar aizsardzību saistītu valsts infrastruktūru izmantošana. Šādā gadījumā valsts drošības apsvērumu dēļ būtu nepieciešams noteikt, ka Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs – pamatojoties uz principu “nepieciešamība zināt” – var piedalīties dalībvalstu pārstāvji un Komisijas pārstāvji. Administratīvajā padomē balsošanā piedalās tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurām ir šāda infrastruktūra, un Komisijas pārstāvis. Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes reglamentā izklāsta situācijas, kurās jāpiemēro minētā procedūra.

(120)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (35) 22. un 23. punktu, šo Programmu būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta saskaņā ar īpašām pārraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu Programmas ietekmi uz vietas.

(121)

Tiek prognozēts, ka uz Copernicus un Galileo balstīto pakalpojumu izmantošana būtiski ietekmēs Eiropas ekonomiku kopumā. Tomēr šķiet, ka ad hoc mērījumi un gadījumu izpēte pašlaik ir lielā pārsvarā. Komisijai (Eurostat) būtu jānosaka attiecīgi statistikas mērījumi un rādītāji, kas būtu pamats sistemātiskai un autoritatīvai Savienības kosmosa darbību ietekmes pārraudzībai.

(122)

Eiropas Parlaments un Padome būtu nekavējoties jāinformē par darba programmām.

(123)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz: līdzekļu pārdali starp Programmas budžeta izdevumu kategorijām; iemaksu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz iemaksu nolīgumiem; tādu tehnisko un operacionālo prasību noteikšanu, kas vajadzīgas Programmas komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai; lemšanu par FPPN; tādu pasākumu pieņemšanu, kas vajadzīgi netraucētai Galileo un EGNOS darbībai un to pieņemšanai tirgū; detalizētu noteikumu pieņemšanu par piekļuvi SST pakalpojumiem un attiecīgajām procedūrām; pieņemt daudzgadu plānu un galvenos snieguma rādītājus Savienības SST pakalpojumu izstrādei; detalizētu noteikumu pieņemšanu par to, kā darbojas organizatoriskā sistēma dalībvalstu dalībai SST apakškomponentā; SWE pakalpojumu atlasi; un darba programmu pieņemšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Programmas komitejas, kurai būtu jātiekas īpašā sastāvā.

(124)

Tā kā Programmas komponenti ir orientēti uz lietotāju, to īstenošanai un attīstībai ir nepieciešama nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaiste, īpaši attiecībā uz pakalpojumu prasību definēšanu un validāciju. Lai palielinātu Programmas vērtību lietotājiem, būtu aktīvi jātiecas pēc viņu ieguldījuma, regulāri apspriežoties ar gala lietotājiem dalībvalstu publiskajā un privātajā sektorā un attiecīgā gadījumā ar starptautiskajām organizācijām. Šādā nolūkā būtu jāizveido darba grupa (“lietotāju forums”), lai palīdzētu Programmas komitejai apzināt lietotāju prasības un pārbaudīt pakalpojumu atbilstību, kā arī identificēt sniegto pakalpojumu trūkumus. Programmas komitejas reglamentam būtu jāparedz lietotāju foruma organizācija tā, lai ņemtu vērā katra Programmas komponenta un katra komponenta satvarā sniegtā pakalpojuma specifiku. Kad vien iespējams, dalībvalstīm būtu jāsniedz ieguldījums lietotāju forumā, sistemātiski un koordinēti apspriežoties ar lietotājiem valstu līmenī.

(125)

Labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga vienāda Programmas vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienlīdzīga piekļuve informācijai, tāpēc pārstāvjiem no subjektiem, kam uzticēti ar Programmu saistīti uzdevumi, vajadzētu būt iespējai kā novērotājiem piedalīties saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 izveidotās Programmas komitejas darbā. Šo pašu iemeslu dēļ tādu trešo valstu un starptautisku organizāciju pārstāvjiem, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, attiecībā uz Programmu vai tās komponentiem vai apakškomponentiem varētu būt iespēja piedalīties Programmas komitejas darbā, ievērojot drošības prasības un kā paredzēts šāda nolīguma noteikumos. Pārstāvjiem no subjektiem, kuriem uzticēti ar Programmu saistīti uzdevumi, no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām nevajadzētu būt tiesīgiem piedalīties Programmas komitejas balsošanas procedūrās. Nosacījumi novērotāju un ad hoc dalībnieku dalībai būtu jānosaka Programmas komitejas reglamentā.

(126)

Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēts Programmas progress virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz noteikumu papildināšanu par Copernicus datiem un Copernicus informāciju, kas Copernicus lietotājiem jāsniedz attiecībā uz specifikācijām un nosacījumiem un procedūrām, lai piekļūtu šādiem datiem un šādai informācijai, un lai tos izmantotu, attiecībā uz šīs regulas pielikuma grozīšanu attiecībā uz rādītājiem, ja to uzskata par nepieciešamu, un lai šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas satvara izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(127)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un ietekmes dēļ, kas pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(128)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Programmas drošības prasību īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Dalībvalstīm būtu jāspēj īstenot maksimālu kontroli pār Programmas drošības prasībām. Pieņemot īstenošanas aktus Programmas drošības jomā, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Programmas komitejas, kas tiekas īpašā drošības sastāvā. Ņemot vērā drošības jautājumu sensitīvo raksturu, Programmas komitejas priekšsēdētājam būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem komitejā ir visplašākais iespējamais atbalsts. Gadījumos, kad Programmas komiteja atzinumu nesniedz, īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Programmas vispārējās drošības prasības, Komisijai pieņemt nevajadzētu.

(129)

Programma būtu jāizveido septiņiem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (36) (“2021.–2027. gada DFS”). Minētajam laika ierobežojumam nebūtu jāattiecas uz Aģentūru, kas veic pati savus uzdevumus.

(130)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu sākties no 2021.–2027. gada DFS darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un to būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(131)

Tādēļ būtu jāatceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmums 541/2014/ES,