(1)

Iekšējais tirgus ir Savienības stūrakmens. Jau kopš saviem pirmsākumiem tas ir devis nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē, konkurētspējā un nodarbinātībā, un tam būtu jāturpina sniegt vienlīdz lielu ieguvumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas ir radījis jaunas iespējas un apjomradītus ietaupījumus Savienības uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un ir stiprinājis to rūpniecisko konkurētspēju. Iekšējais tirgus ir veicinājis darbvietu radīšanu un patērētājiem ir piedāvājis lielāku izvēli ar augstas kvalitātes produktiem un pakalpojumiem par zemākām cenām. Tas vēl aizvien darbojas kā virzītājspēks lielākas tirgus integrācijas un spēcīgākas, līdzsvarotākas un taisnīgākas ekonomikas veidošanā. Arvien globalizētākā pasaulē iekšējais tirgus ir viens no Savienības lielākajiem sasniegumiem un vērtīgākais aktīvs, kā arī, reaģējot uz arvien lielāko spiedienu, ko rada klimata pārmaiņas, ir pamatelements zaļās un digitālās pārveides nodrošināšanā virzībā uz ilgtspējīgu ekonomiku.

(2)

Iekšējam tirgum ir nepieciešams pastāvīgi pielāgoties strauji mainīgai digitālās revolūcijas un globalizācijas videi. Jaunā digitālo inovāciju ēra joprojām sniedz iespējas uzņēmumiem un privātpersonām, rada jaunus produktus, pakalpojumus, procesus un uzņēmējdarbības modeļus, kā arī iespējas efektīvai augstas kvalitātes statistikas sagatavošanai. Vienlaikus tā ir izaicinājums attiecībā uz regulējumu, izpildi, patērētāju tiesību aizsardzību un drošību.

(3)

Iekšējā tirgus darbības pamatu veido ievērojams Savienības tiesību aktu kopums. Jo īpaši tas attiecas uz konkurētspēju, standartizāciju, savstarpēju atzīšanu, atbilstības novērtēšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un tirgus uzraudzību. Tas ietver arī uzņēmējdarbības, tirdzniecības un finanšu darījumu, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas, Eiropas statistikas sagatavošanas un godīgas konkurences veicināšanas noteikumus. Minētais ievērojams Savienības tiesību aktu kopums nodrošina iekšējā tirgus darbībai nepieciešamos vienlīdzīgos konkurences apstākļus, sniedzot ieguvumu patērētājiem un uzņēmumiem.

(4)

Tomēr diskriminējoši, nepamatoti vai nesamērīgi šķēršļi pienācīgai iekšējā tirgus darbībai joprojām pastāv, turklāt rodas jauni. Noteikumu pieņemšana ir tikai pirmais solis, un ne mazāk svarīgi ir arī nodrošināt to iedarbīgumu. Pašreizējās problēmas, kas ir saistītas ar pastāvošo noteikumu piemērošanu, šķēršļi preču un pakalpojumu brīvai apritei un zems pārrobežu publiskā iepirkuma līmenis ierobežo uzņēmumu un patērētāju iespējas. Šādu šķēršļu novēršana galu galā ir jautājums par iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai, kā arī tās spējai panākt rezultātus un radīt darbvietas un izaugsmi, vienlaikus aizsargājot sabiedrības intereses.

(5)

Iepriekš pastāvēja atsevišķas programmas Savienības darbībai tādās jomās kā uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēja, patērētāju tiesību aizsardzība, finanšu pakalpojumu klienti un galalietotāji, finanšu pakalpojumu politikas veidošana un augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomā. Dažas papildu aktivitātes tika finansētas tieši no iekšējā tirgus budžeta pozīcijām. Tagad ir nepieciešams racionalizēt un izmantot sinerģijas starp dažādām darbībām un nodrošināt elastīgāku, pārredzamāku, vienkāršāku un dinamiskāku regulējumu tādu aktivitāšu finansēšanai, kuru mērķis ir panākt labi funkcionējošu ilgtspējīgu iekšējo tirgu. Tāpēc būtu jāizveido jauna programma, kas apvienotu aktivitātes, kuras iepriekš finansētas saskaņā ar minētajām citām programmām un citām attiecīgām budžeta pozīcijām. Minētajā programmā būtu jāietver arī jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu, vienlaikus izvairoties no pārklāšanās ar saistītajām Savienības programmām un darbībām.

(6)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (4), Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu reglamentēja atsevišķa Eiropas Statistikas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 (5). Lai nodrošinātu Eiropas statistikas sagatavošanas un izplatīšanas nepārtrauktību, arī jaunajā programmā būtu jāiekļauj aktivitātes, kuras aptver iepriekšējā Eiropas Statistikas programma, tādējādi nodrošinot regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 223/2009. Ar jauno programmu būtu jāizveido finansēšanas pamats Eiropas statistikai, lai nodrošinātu augstas kvalitātes, salīdzināmu un ticamu Eiropas statistiku, uz ko varētu balstīties visu Savienības politikas virzienu izstrāde, īstenošana, pārraudzība un izvērtēšana. Nepieciešams Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas priekšnosacījums ir profesionālā neatkarība.

(7)

Tādēļ ir lietderīgi izveidot programmu iekšējā tirgus darbības, uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas, standartizācijas, tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanai, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomai un Eiropas statistikai (vienotā tirgus programma) (“Programma”). Programma būtu jāizveido septiņiem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (6), ilgumu.

(8)

Programmai būtu jāatbalsta iekšējā tirgus pienācīgas darbības pamatā esošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde. Programmai būtu jāatbalsta tādu piemērotu apstākļu radīšana, kas nodrošinātu rīcības iespējas visiem iekšējā tirgus dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, iedzīvotājiem, tai skaitā patērētājiem, un darbiniekiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un publiskām iestādēm. Šajā nolūkā Programmai būtu jātiecas veicināt uzņēmumu, jo īpaši MVU, tostarp to, kuri darbojas tūrisma nozarē, konkurētspēju, spēju veidošanu un ilgtspēju. Uzņēmumu ilgtspēja ir svarīga, lai saglabātu to ilgtermiņa konkurētspēju, un tā veicina pāreju uz Savienību, kas būtu ilgtspējīgāka ekonomiskā, vides un sociālā ziņā, un tam būtu jāiet roku rokā ar digitalizāciju un iesaistīšanos ilgtspējīgā uzņēmējdarbības praksē. Programmai būtu arī jāatbalsta patērētāju tiesību aizsardzības un drošības noteikumu izpilde. Tai būtu arī jāpalielina uzņēmumu un privātpersonu izpratne par to tiesībām, nodrošinot tiem pareizos instrumentus, pienācīgu informāciju un palīdzību, lai tie varētu pieņemt rūpīgi pārdomātus lēmumus un vairāk piedalīties Savienības politikas veidošanā. Turklāt Programmai būtu jācenšas uzlabot regulatīvo un administratīvo sadarbību, jo īpaši izmantojot apmācības programmas, apmainoties ar paraugpraksi un veidojot zināšanu un kompetenču bāzes, tostarp izmantojot stratēģisku publisko iepirkumu. Programmai būtu arī jātiecas atbalstīt tādu augstas kvalitātes Savienības un starptautisko standartu un likumdošanas izstrāde – tostarp ar ieinteresēto personu plašu iesaisti –, kas būtu Savienības tiesību aktu īstenošanas pamatā.

Tam būtu jāietver arī finanšu pārskatu un revīzijas joma, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības kapitāla tirgu pārredzamībā un labā funkcionēšanā un ieguldītāju aizsardzības uzlabošanā. Programmas mērķim vajadzētu būt arī atbalstīt tādu Savienības tiesību aktu īstenošanu un izpildi, ar kuriem nodrošina cilvēku, dzīvnieku un augu veselību augstā līmenī un cilvēku labjutības un dzīvnieku labturības aizsardzību, pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu, vienlaikus ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus un nodrošinot augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Turklāt Programmai būtu jāatbalsta augstas kvalitātes Eiropas statistikas sagatavošana saskaņā ar statistikas principiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 223/2009 un kas vēl vairāk izvērsti Eiropas Statistikas prakses kodeksā.

(9)

Mūsdienīgs iekšējais tirgus, kas balstīts uz taisnīguma, pārredzamības un savstarpējas uzticēšanās principiem, veicina konkurenci un sniedz labumu patērētājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem. Labāk izmantojot pastāvīgā attīstībā esošā iekšējā pakalpojumu tirgus potenciālu, Savienības uzņēmumiem vajadzētu būt vieglāk radīt jaunas darbvietas un paplašināties ārpus robežām, piedāvāt pakalpojumus lielākā klāstā par labākām cenām, un saglabāt augstus standartus patērētājiem un darbiniekiem. Lai to panāktu, Programmai būtu jāpalīdz labāk pārraudzīt iekšējā tirgus norises, kā arī apzināt un novērst atlikušos diskriminējošos, nepamatotos vai nesamērīgos šķēršļus un jānodrošina, ka tiesiskajā regulējumā var ietvert visus inovācijas veidus, tostarp jaunu tehnoloģiju attīstību un procesus, pakalpojumu inovācijas uzņēmējdarbības modeļus, sadarbīgās un sociālās ekonomikas modeļus, sociālo inovāciju un ar tehnoloģijām nesaistītu inovāciju.

(10)

Izmantojot preventīvus mehānismus, pieņemot kopīgus noteikumus un – kur Savienības noteikumu nav – piemērojot savstarpējas atzīšanas principu, normatīvie šķēršļi iekšējā tirgū ir novērsti daudziem rūpnieciskiem ražojumiem. Jomās, kurās Savienības tiesību aktu nav, tiek piemērots savstarpējas atzīšanas princips, kurš paredz, ka precēm, kas tiek likumīgi tirgotas vienā dalībvalstī, ir brīva aprite un tās var pārdot citā dalībvalstī. Ja attiecīgajai dalībvalstij ir pamats iebilst pret preču tirdzniecību, tā var noteikt ierobežojumu, ar noteikumu, ka šāds ierobežojums nav diskriminējošs, ir balstīts uz leģitīmiem sabiedrības interešu mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 36. pantā, vai atzīts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā par sevišķi svarīgu iemeslu sabiedrības interesēs, un ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi. Savstarpējās atzīšanas principa neadekvāta piemērošana, piemēram, tas, ka tiek uzlikti nepamatoti vai nesamērīgi ierobežojumi, apgrūtina uzņēmumu piekļuvi citu dalībvalstu tirgiem. Par spīti preču tirgus augstajai integrētībai minētajos gadījumos tiek zaudētas iespējas ekonomikai kopumā. Tiek sagaidīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/515 (7) pieņemšana stimulēs ekonomikas ieguvumus šajā jomā. Tāpēc Programmai būtu jācenšas uzlabot savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu preču jomā, pilnībā izmantojot tās potenciālu. Tai arī būtu jācenšas samazināt tirgū ieviestu nelikumīgu un neatbilstīgu preču skaitu, piedāvājot mērķtiecīgu izpratnes veidošanu un apmācību, atbalstot produktu informācijas punktus, kas minēti Regulā (ES) 2019/515, un veicinot kompetento iestāžu labāku sadarbību savstarpējās atzīšanas jomā.

(11)

Pastāv jauni regulatīvie un izpildes izaicinājumi, kas attiecas uz strauji mainīgu digitālās revolūcijas vidi un ir saistīti ar tādiem jautājumiem kā kiberdrošība, datu aizsardzība un privātums, lietu internets vai mākslīgais intelekts un ar to saistītie ētikas standarti. Stingri noteikumi par produktu drošību un skaidrība attiecībā uz atbildību ir būtiski, lai nodrošinātu Savienības iedzīvotājiem, tostarp patērētājiem un uzņēmumiem, iespēju izmantot pienācīgu aizsardzību nodarīta kaitējuma gadījumā. Tāpēc Programmai vajadzētu veicināt inovāciju stimulējoša Savienības produktatbildības režīma ātru pielāgošanu un labāku izpildi, vienlaikus garantējot lietotāju drošību un drošumu.

(12)

Savienības tiesību aktiem neatbilstīgu produktu, tostarp no trešām valstīm importētu produktu, laišana tirgū apdraud Savienības iedzīvotājus, tostarp patērētājus, kā arī citus galalietotājus. Ekonomikas dalībnieki, kas ar tradicionāliem vai elektroniskiem līdzekļiem pārdod prasībām atbilstošus produktus, saskaras ar izkropļotu konkurenci no to uzņēmēju puses, kuri neievēro noteikumus zināšanu trūkuma dēļ, tīši nolūkā gūt konkurences priekšrocības vai tirgus uzraudzības sadrumstalotības dēļ visā Savienībā. Tirgus uzraudzības iestādēm bieži vien nepietiek finansiālo līdzekļu un to darbība apstājas pie valsts robežas, turpretim uzņēmēji tirgo Savienības vai pat pasaules mērogā. E-komercijas gadījumā tirgus uzraudzības iestādes sastopas ar jo īpaši lielām grūtībām atklāt no trešām valstīm importētus neatbilstīgus ražojumus, lai noteiktu atbildīgos ekonomikas dalībniekus šo valstu jurisdikcijā.

Tām ir arī lielas grūtības veikt riska novērtējumus un pārbaudes, jo tām nav fiziskas piekļuves produktiem. Tādēļ Programmai būtu jātiecas nostiprināt ražojumu atbilstību, palielinot informētību par piemērojamajiem Savienības produktu drošības noteikumiem, pastiprinot atbilstības pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (8) un veicinot ciešāku pārrobežu sadarbību starp izpildiestādēm. Programmai būtu arī jāpalīdz konsolidēt līdzšinējās tirgus uzraudzības aktivitātes, rosināt dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes uz kopīgām darbībām, uzlabot informācijas apmaiņu un veicināt tirgus uzraudzības aktivitāšu konverģenci un ciešāku integrāciju. Ar Programmu tas būtu jāpanāk, jo īpaši nodrošinot, ka jaunās prasības, kas ieviestas ar Regulu (ES) 2019/1020, tiek stingri piemērotas, lai nepieļautu neatbilstīgu produktu pārdošanu patērētājiem, kā arī citiem galalietotājiem. Tāpēc Programmai būtu jāstiprina tirgus uzraudzības iestāžu spējas visā Savienībā, jāveicina lielāka vienotība noteikumu izpildē starp dalībvalstīm un jādod dalībvalstīm iespēja vienlīdzīgi gūt labumu no iekšējā tirgus gan ekonomikas izaugsmes, gan ilgtspējas ziņā.

(13)

Lai gan Programmā nav iekļauti mērķi un darbības intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības atbalstam, tomēr būtu jāņem vērā, ka bieži vien viltotas preces neatbilst prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par produktu drošību un patērētāju tiesību aizsardzību, un rada risku patērētāju veselībai un drošībai, jo īpaši, ja šādas preces tiek iegādātas tiešsaistē. Tāpēc Programmai būtu jāpalielina sinerģija ar citām Savienības programmām intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, jo īpaši ar Muitas kontroles iekārtu instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām.

(14)

Lai veicinātu to saskaņoto produktu kategoriju atbilstību, kuriem ir augstāks raksturīgais risks, Savienība atbilstības novērtējuma struktūrām ir ieviesusi akreditācijas sistēmu, kas pārbauda to kompetenci, objektivitāti un neatkarību. Ir būtiski, lai atbilstības novērtējuma struktūras ir uzticamas un kompetentas, jo tās pārbauda, vai produkti pirms laišanas tirgū atbilst drošības prasībām. Pašlaik galvenais izaicinājums ir nodrošināt, ka akreditācijas sistēma turpina atspoguļot jaunākos sasniegumus un ka visā Savienībā tā tiek piemērota vienādi stingri. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka atbilstības novērtējuma struktūras turpina pildīt tām noteiktās regulatīvās prasības, piemēram, attiecībā uz objektivitāti un neatkarību, jo īpaši īstenojot akreditāciju. Tāpat Programmai būtu arī jāatbalsta pasākumi, ar kuriem pilnveido Eiropas akreditācijas sistēmu, jo īpaši jaunās politikas jomās, atbalstot Eiropas sadarbību akreditācijai, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (9).

(15)

Kopš attīstījušies tiešsaistes tirdzniecības un tūrisma pakalpojumi, patērētāju tirgiem nav robežu, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai patērētāji, kas dzīvo Savienībā, varētu baudīt tikpat augstu aizsardzības līmeni arī tad, kad preces un pakalpojumus importē trešās valstīs bāzēti ekonomikas dalībnieki, tostarp, kad tās tiek pārdotas tiešsaistē. Tāpēc Programmai vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai atbalstīt sadarbību ar attiecīgajām struktūrām, kas atrodas trešās valstīs, piemēram, attiecībā uz informācijas apmaiņu par neatbilstīgiem produktiem.

(16)

Publiskās iestādes izmanto publisko iepirkumu, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgu izmantošanu un palīdzētu veidot inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku iekšējo tirgu. Kad līgumslēgšanas tiesības tiek piešķirtas saskaņā ar “labāko cenas un kvalitātes attiecību”, tas ietver tādu vērtēšanas kritēriju piemērošanu, kas nosaka ne tikai ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, bet arī visizdevīgāko piedāvājumu vislielākās sniegtās publiskās vērtības ziņā. Ja tas ir saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, būtu jāņem vērā vides, godīgas tirdzniecības un sociālie aspekti un attiecībā uz lieliem infrastruktūras projektiem būtu jāveicina piedāvājumu sadalīšana daļās. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (10), 2014/24/ES (11) un 2014/25/ES (12) publisko iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju, tostarp patērētāju, interesēs paredz tiesisko regulējumu attiecībā uz tādu publiskā iepirkuma tirgu integrāciju un rezultatīvu darbību, kuri pārstāv 14 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Pareizi īstenoti publiskā iepirkuma noteikumi ir būtisks instruments, ar ko tiek stiprināts iekšējais tirgus un veicināta Savienības uzņēmumu izaugsme un Savienības darbvietu skaita pieaugums. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina: stratēģiskā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu, publiskā iepirkuma profesionalizāciju, MVU piekļuves iepirkuma tirgiem atvieglošanu un uzlabošanu, jo īpaši sniedzot konsultatīvus pakalpojumus un apmācību, pārredzamības, godprātības un labāku datu vairošanu, iepirkuma digitālās pārveides izvēršanu un kopīgu iepirkumu veicināšanu, kopā ar dalībvalstīm nostiprinot partnerības pieeju, datu vākšanu un datu analīzes uzlabošanu, tostarp ar īpašu IT rīku izstrādi, ka arī atbalstu pieredzes un labas prakses apmaiņai, atbilstības Eiropas un starptautiskajiem standartiem īstenošanai, konsultāciju sniegšanai, centieniem noslēgt izdevīgus tirdzniecības nolīgumus, sadarbības starp valstu iestādēm stiprināšanai un pilotprojektu uzsākšanai.

(17)

Lai sasniegtu Programmas mērķus un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi un uzņēmumu darbību, ir nepieciešams ieviest arvien digitalizētākus un pilnībā pieejamus, uz lietotāja vajadzībām orientētus augstas kvalitātes publiskos pakalpojumus. Ir jāpalielina arī centieni e-pārvaldes jomā, vienlaikus nodrošinot pienācīgu datu aizsardzību un privātumu. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm būs jāiesaistās šo sabiedrisko pakalpojumu līdzizveidē kopā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bez tam, lai pārrobežu aktivitātes iekšējā tirgū nepārtraukti un pastāvīgi pieaugtu, jābūt pieejamai atjauninātai, precīzai un viegli saprotamai informācijai par uzņēmumu un iedzīvotāju tiesībām. Tas nozīmē, ka ir jādara pieejama vienkāršota informācija, kurā ir izskaidrotas administratīvās formalitātes. Aizvien būtiskāk ir arī sniegt juridiskas konsultācijas un palīdzēt risināt pārrobežu problēmas. Turklāt būtu jāatbalsta publisko iestāžu centieni sasniegt minētos mērķus, piemēram, vienkārši un efektīvi savienojot valstu pārvaldes iestādes, kā arī sniedzot informāciju un veicinot informācijas, kas paskaidro to, kā iekšējais tirgus darbojas uz vietas, apmaiņu. Šajā ziņā esošajiem iekšējā tirgus pārvaldības instrumentiem jau ir svarīga nozīme, un būtu vēl vairāk jāuzlabo to kvalitāte, pamanāmība, pārredzamība un uzticamība. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta šādi pašreizējie iekšējā tirgus pārvaldības instrumenti: portāls “Tava Eiropa”, kam vajadzētu kļūt par topošās vienotās digitālās vārtejas pamatu, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Iekšējā tirgus informācijas sistēma un vienotā tirgus rezultātu apkopojums.

(18)

Programmai būtu jāatbalsta Savienības tiesiskā regulējuma izstrāde uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības jomā, un līgumtiesību jomā, lai uzņēmumus, jo īpaši MVU, padarītu efektīvākus un konkurētspējīgākus, vienlaikus nodrošinot aizsardzību uzņēmuma darbību skartajām ieinteresētajām personām, un lai reaģētu uz jauniem politiskiem izaicinājumiem. Tai būtu arī jānodrošina attiecīgā acquis pienācīga izvērtēšana, īstenošana un izpilde, jāinformē ieinteresētās personas, jāpalīdz tām un jāveicina informācijas apmaiņa šajā jomā. Programmai turklāt būtu jāatbalsta Komisijas iniciatīvas, kas atbalsta skaidru un labi pielāgotu tiesisko regulējumu datu ekonomikas un inovācijas jomā. Minētās iniciatīvas ir nepieciešamas, lai uzlabotu juridisko noteiktību attiecībā uz līgumsaistībām un ārpuslīgumiskajām saistībām, jo īpaši attiecībā uz atbildību, drošību, ētiku un privātumu tādu jauno tehnoloģiju kontekstā kā lietu internets, mākslīgais intelekts, robotika un 3D druka. Programmai vajadzētu veicināt uz datiem balstītas uzņēmējdarbības attīstību, jo no šādas uzņēmējdarbības lielā mērā būs atkarīgi Savienības ekonomikas rādītāji pasaules mēroga konkurencē.

(19)

Programmai būtu jāveicina arī tas, ka dalībvalstis pareizi un pilnīgi īsteno un piemēro Savienības tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un terorisma finansēšanas apkarošanā, kā arī turpmāko politikas virzienu izstrāde jaunu problēmjautājumu risināšanai minētajās jomās. Tai būtu jāatbalsta arī attiecīgas tādu Eiropas nozīmes starptautisko organizāciju darbības, kā, piemēram, Eiropas Padomes Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pasākumu un terorisma finansēšanas apkarošanas izvērtēšanas ekspertu komiteja.

(20)

Mērķis īstenot un attīstīt iekšējo tirgu finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības jomā, ieskaitot ilgtspējīgas finanses, ir lielā mērā atkarīgs no Savienības veiktajiem faktos balstītajiem politikas pasākumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisijai, nepārtraukti iesaistot ieinteresētās personas visā politikas ciklā, būtu aktīvi jāiesaistās, pastāvīgi pārraugot finanšu tirgu un finansiālo stabilitāti, novērtējot Savienības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, izvērtējot spēkā esošo tiesību aktu piemērotību noteiktajiem mērķiem un, ja rodas jauni riski, nosakot iespējamās darbības jomas. Šādas aktivitātes balstās uz analīžu sagatavošanu, pētījumiem, mācību materiāliem, aptaujām, atbilstības novērtēšanu, izvērtēšanu un augstas kvalitātes statistiku, un tās atbalsta ar IT sistēmām un komunikāciju rīkiem.

(21)

LESD ir paredzēta noteikumu sistēma, kas nodrošina, ka iekšējā tirgū netiek izkropļota konkurence. Programmai būtu jāsekmē Savienības konkurences politika, tostarp uzlabojot un stiprinot sadarbību ar tīkliem, valstu iestādēm un tiesām un pastiprinot starptautisko sadarbību, kā arī nodrošinot saikni ar plašāku ieinteresēto personu grupu saziņā un skaidrojumos par tiesībām, ieguvumiem un pienākumiem, kas izriet no Savienības konkurences politikas. Programmai būtu arī jāpalīdz uzlabot tirgus norišu analīzi un novērtēšanu, tostarp izmantojot nozaru pētījumus un citus tirgus izpētes instrumentus, kā arī sistemātiski apmainoties ar informāciju un paraugpraksi Eiropas Konkurences tīklā. Tam būtu jāsekmē godīga konkurence un vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tostarp globālā mērogā, un jārada iespējas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un patērētājiem gūt labumu no iekšējā tirgus.

(22)

Ar Programmu jo īpaši ir jārisina būtiskās sekas, ko konkurencei un iekšējā tirgus darbībai izraisa pašreizējā zaļā un digitālā pārkārtošanās ekonomikas un uzņēmējdarbības vidē, jo īpaši eksponenciāli pieaugot datu apjomam un lietošanai, ņemot vērā, ka uzņēmumi aizvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu, lielos datus, algoritmus, citus IT rīkus un zinātību. Ir svarīgi arī, lai Programma atbalstītu tīklus un sekmētu plašāku un dziļāku sadarbību ar dalībvalstīm un to iestādēm un tiesām, jo neizkropļota konkurence un iekšējā tirgus darbība ir izšķirīgi atkarīga no minēto subjektu rīcības. Tā kā konkurences politikai ir īpaša nozīme, lai novērstu iekšējam tirgum nodarītu kaitējumu, kas izriet no pretkonkurences rīcības aiz Savienības robežām, Programmai attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta arī sadarbība ar trešo valstu iestādēm. Visbeidzot, ir jāpaplašina informēšanas pasākumi, lai vēl vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu varētu pilnībā izmantot godīgas konkurences apstākļus iekšējā tirgū. Tam būtu jāatbalsta centieni labāk parādīt Savienības iedzīvotājiem ieguvumus no Savienības konkurences politikas, tostarp sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības grupu pārstāvjiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Paredzams, ka Programmas konkurences daļas īstenošanā būs vajadzīga elastība, lai reaģētu uz mainīgajām vajadzībām, ko ietekmē dinamiskas un straujas norises konkurences apstākļos iekšējā tirgū, kuru tempu un apjomu ir grūti aplēst. Minētās norises ir jo īpaši saistītas ar digitalizāciju, mākslīgo intelektu, algoritmiem, lielajiem datiem, kiberdrošību un tiesu ekspertīzes tehnoloģijām.

(23)

Ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvērtu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu. MVU ir Savienības ekonomikas dzinējspēks. Tie veido 99,8 % no visiem Savienības uzņēmumiem, nodrošina divas trešdaļas darbvietu un ievērojami sekmē tādu jaunu kvalitatīvu darbvietu radīšanu visās nozarēs, kurām ir reģionāla un vietēja dimensija, un tādējādi īsteno sociālo kohēziju. MVU ir būtiska nozīme rūpniecības modernizēšanā un ekonomikas zaļajā un digitālajā pārveidē, tostarp klimatneitralitātes panākšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta to centieni palielināt resursefektivitāti un izstrādāt videi draudzīgus augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus. Tādā veidā Programmai arī būtu jāpalīdz uzlabot MVU konkurētspēju globālajā tirgū.

(24)

MVU sastopas ar kopīgiem izaicinājumiem, kas lielākus uzņēmumus neietekmē tādā pašā mērā. Minētie kopīgie izaicinājumi ietver finansējuma iegūšanu, prasmīga darbaspēka pieņemšanu darbā, MVU administratīvā sloga mazināšanu, radošuma un inovācijas ieviešanu, cita starpā izmantojot publisko iepirkumu, un piekļuvi pasaules tirgiem un vērtību ķēdēm, lai MVU varētu attīstīt internacionalizācijas darbības. Ar Programmu šādas tirgus nepilnības būtu jārisina proporcionāli, vienlaikus neradot nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Programmā būtu jāņem vērā arī īpašās vajadzības, kādas ir konkrētiem MVU veidiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, MVU, kas sniedz pakalpojumus, un MVU, kas nodarbojas ar amatniecību, kā arī MVU, kas sastāv no pašnodarbinātām personām, brīvo profesiju pārstāvjiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem. Sociālās ekonomikas uzņēmumi Savienībā ietver dažāda veida sociālās ekonomikas uzņēmumus un subjektus, piemēram, kooperatīvus, savstarpējās sabiedrības, bezpeļņas apvienības, fondus, sociālos uzņēmumus un citus uzņēmumu veidus. Tā kā to galvenais mērķis ir radīt kopīgu vērtību un sociālo ietekmi cilvēkiem, nevis gūt peļņu, tie spēj darboties kā sociālās inovācijas, pārredzamas pārvaldības un solidaritātes dzinējspēks, no jauna ieguldot lielāko daļu peļņas vai pārpalikuma savu mērķu sasniegšanā. Uzmanība būtu jāpievērš arī potenciālo jauno uzņēmēju, piemēram, jauniešu un sieviešu uzņēmēju, gados vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti, īpašajām vajadzībām.

(25)

Programmā būtu jāņem vērā MVU, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (13). Piemērojot šo regulu attiecībā uz MVU, Komisijai būtu jāapspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp publiskām un privātām organizācijām, kas pārstāv MVU, un dalībvalstu tirdzniecības veicināšanas organizācijām.

(26)

Ar Programmu būtu jāatbalsta un jāveicina inovācijas kultūra, kas attīsta rūpniecības ekosistēmas, kuras spēj veicināt uzņēmējdarbības sākšanu un MVU izaugsmi, koncentrējoties uz visiem MVU, kas spēj izturēt pārbaudījumus, ko rada zaļā un digitālā pārkārtošanās un strauji mainīga vide ar aizvien lielāku konkurenci. Ar Programmu būtu jātiecas, veicinot jaunus sadarbīgas uzņēmējdarbības modeļus, tīklu veidošanu un zināšanu un resursu apmaiņu, atbalstīt inovācijas ieviešanas procesu, tostarp visās Eiropas partnerībās starp klasteriem un uzņēmējdarbības tīklu organizācijām.

(27)

Izstrādājot darba programmas MVU atbalstam, būtu jāņem vērā MVU stratēģijas un Mazās uzņēmējdarbības akta stratēģiskie noteikumi, kā arī MVU darbības konteksts, kā aprakstīts MVU darbības pārskatā. Uzmanība būtu jāpievērš MVU sūtņu tīklam.

(28)

Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu. Minētās grūtības rodas, jo MVU ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju un tiem nav pietiekamu aktīvu, kas būtu nodrošinājums aizdevējiem (t. i., nodrošinājuma/garantiju), vai tāpēc, ka tiem trūkst izpratnes par mehānismiem, kas paredzēti to darbību atbalstam un kas jau pastāv Savienības, valsts vai vietējā līmenī. Papildu sarežģījumus attiecībā uz finansējumu rada MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties citā starpā inovācijas ieviešanas darbībās, digitalizācijā un internacionalizācijā, kā arī pilnveidojot sava darbaspēka prasmes un to pārkvalificējot. Ierobežota piekļuve finansējumam negatīvi ietekmē uzņēmumu izveidi un izveidoto uzņēmumu izaugsmes un dzīvotspējas rādītājus, kā arī jaunpienācēju uzņēmēju gatavību pārņemt ekonomiski dzīvotspējīgus uzņēmumus mantošanas gadījumā.

(29)

Prasmju trūkums ir būtisks šķērslis uzņēmumu izaugsmei Savienībā. Lai sekmētu uzņēmējdarbības garu Savienībā un atbalstītu MVU izaugsmi un to digitālo un zaļo pārkārtošanos, ar Programmu būtu jāveicina un jāatvieglo piekļuve MVU paredzētajām prasmju un mentorēšanas shēmām, un jo īpaši tehnoloģisko uzņēmējdarbības un vadības prasmju attīstīšanai. Šīs darbības Komisijai būtu jākoordinē ar iniciatīvām, kas tiek īstenotas citās Savienības, valstu un reģionālajās programmās, ar mērķi panākt lielāku sinerģiju un izvairīties no pārklāšanās.

(30)

Lai pārvarētu tirgus nepilnības un nodrošinātu, ka MVU, tostarp jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi, turpina pildīt savu uzdevumu kā Savienības ekonomikas konkurētspējas pamats, MVU ir vajadzīgs papildu atbalsts parāda un pašu kapitāla instrumentu veidā, kas izveidoti saskaņā ar MVU politikas logu fondā InvestEU, kurš ir izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (14). Aizdevumu garantiju mehānisms, kas tika izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 (15), ir pierādījis, ka tam ir pievienotā vērtība, un gaidāms, ka tam būs pozitīva ietekme uz vismaz 500 000 MVU. Lielāku uzmanību varētu pievērst tam, kā uzlabot iespējamu labuma guvēju informētību par to, ka MVU ir pieejama programma InvestEU.

(31)

Ar Programmā paredzētajām darbībām būtu jācenšas sasniegt tās politiskos mērķus, ne tikai izmantojot dotācijas, bet arī vienkāršojot piekļuvi finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, kas paredzēti fonda InvestEU MVU politikas logā, un būtu jāuzlabo sinerģija ar citām Savienības programmām. Visām darbībām vajadzētu būt ar uzskatāmu Savienības pievienoto vērtību.

(32)

Ar Programmu būtu efektīvi jāatbalsta MVU visā to dzīves ciklā, nodrošinot palīdzību, kas sniedzas no palīdzēšanas MVU atrast partnerus kopīgiem projektiem līdz komercializācijai un piekļuvei tirgum, spēju veidošanai un mudināšanai uz sadarbību līdztekus klasteriem un uzņēmējdarbības tīklu organizācijām. Ar Programmu būtu jāatbalsta arī MVU zaļā un digitālā pārkārtošanās, un tai būtu jāpamatojas uz unikālajām zināšanām un speciālajām zināšanām, kas par MVU ir izstrādātas, kā arī uz ilgo pieredzi darbā ar Savienības, valstu un reģionālajām ieinteresētajām personām. Minētā atbalsta pamatā vajadzētu būt pieredzei, kas gūta Eiropas Biznesa atbalsta tīklā (EEN), kurš kā vienas pieturas aģentūra palīdz uzlabot MVU konkurētspēju un attīstīt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū un ārpus tā. EEN turpina sniegt pakalpojumus citu Savienības programmu, īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (16), vārdā, izmantojot minēto programmu finanšu resursus. Ar EEN palīdzību būtu arī jāsekmē ciešāka MVU līdzdalība tādu iekšējā tirgus politikas iniciatīvu izstrādē kā publiskais iepirkums un standartizācijas procesi. Ar EEN starpniecību būtu jāuzlabo sadarbība ar Eiropas digitālās inovācijas centriem, kas paredzēti programmā “Digitālā Eiropa”, kura ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (17), un konsultāciju centriem InvestEU. Turklāt sekmīgā mentorēšanas shēma, proti, “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, būtu jāsaglabā kā rīks, ar ko jaunpienācēji uzņēmēji vai topošie uzņēmēji varētu iegūt uzņēmējdarbības un vadības pieredzi no viņiem piemeklēta pieredzējuša citas valsts uzņēmēja un no viņa mācīties, tādējādi nostiprinot savas uzņēmējdarbības spējas. Vajadzētu paplašināt Programmas ģeogrāfisko pārklājumu un piedāvāt uzņēmējiem plašāku piemeklēto iespēju klāstu attiecīgā gadījumā papildus citām Savienības iniciatīvām.

(33)

Būtu jāpieliek papildu pūles, lai samazinātu administratīvo slogu un, samazinot izmaksas, kas MVU rodas sarežģīto pieteikuma iesniegšanas procesu un dalības prasību dēļ, palielinātu piekļuvi Programmas iniciatīvām. Minētajā kontekstā galvenajam to MVU informācijas punktam, kuri ir ieinteresēti piekļuvē Savienības līdzekļiem, vajadzētu būt EEN, kas darbotos kā vienas pieturas aģentūra un sniegtu tiem pielāgotus norādījumus. Ir svarīgi balstīties uz pieredzi, kas gūta pašreizējos pasākumos, ar kuriem atbalsta MVU, saglabājot gatavību tos pielāgot, ņemot vērā mainīgos MVU apstākļus vienotajā tirgū, īpaši attiecībā uz digitalizāciju un regulatīvo slogu.

(34)

Tā kā klasteri piedāvā uzņēmējdarbībai labvēlīgu un stabilu vidi, tie ir stratēģisks MVU konkurētspējas atbalsta un paplašināšanas instruments. Tie var veicināt zaļo un digitālo rūpniecības, tostarp pakalpojumu, pārkārtošanos un, radot izaugsmi un darbvietas, stiprināt reģionu ekonomisko attīstību. Ir svarīgi, lai kopīgās klasteru iniciatīvas sasniegtu kritisko masu, jo tas paātrinātu MVU izaugsmi. Savienojot specializētās rūpniecības ekosistēmas, klasteri rada mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jaunas uzņēmējdarbības iespējas un tos labāk iekļauj Savienības un pasaules mēroga stratēģiskajās vērtības ķēdēs. Būtu jāpiešķir atbalsts starpvalstu un starpreģionālu partnerības stratēģiju izstrādei un tādu kopīgu darbību īstenošanai, ko atbalsta ar Eiropas Klasteru kopdarbības programmu un Eiropas Resursefektivitātes zināšanu centru. Atbalstā būtu arī jāiekļauj palīdzība, ko sniedz MVU, lai tie apvienotos komandās ar MVU no trešām valstīm. Ilgtspējīga partnerību veidošana būtu jāveicina, turpinot finansēšanu, ja ir sasniegti starpposma mērķrādītāji attiecībā uz sniegumu un līdzdalību. Tiešais atbalsts MVU ar klasteru organizāciju starpniecību būtu jānovirza šādām vajadzībām: progresīvo tehnoloģiju, jaunu uzņēmējdarbības modeļu, mazoglekļa un resursefektīvu risinājumu ieviešanas, radošuma un dizaina veicināšanu, prasmju uzlabošanu, talantu piesaisti, uzņēmējdarbības akcelerāciju un internacionalizāciju. Minētajam tiešajam atbalstam MVU būtu jāpiesaista arī citi specializētie MVU atbalstītāji, lai veicinātu rūpniecības pārveidi un pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu. Programmai tādējādi vajadzētu palīdzēt veidot un sekmēt jau pastāvošās saiknes ar Savienības inovācijas centriem, jo īpaši ar tās digitālās inovācijas centiem, un investīcijām, ko veic saskaņā ar kohēzijas politiku un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Varētu tikt izpētītas arī sinerģijas ar programmu “Erasmus+”, kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) XXX/… (18).

(35)

Programmai būtu jāpalīdz stiprināt attiecības starp uzņēmumiem, īpaši MVU, un universitātēm, pētniecības centriem un citām iestādēm, kas iesaistītas zināšanu veidošanā un izplatīšanā. Šī saikne varētu palīdzēt uzlabot uzņēmumu spēju risināt stratēģiskās problēmas, ko rada jaunā starptautiskā vide.

(36)

Tā kā MVU ir mazāki, tie saskaras ar konkrētiem izaugsmes šķēršļiem. Tiem ir īpaši grūti kļūt lielākiem un paplašināt dažas uzņēmuma darbības. Pamatojoties uz panākumiem, atziņām un pieredzi, kas gūti no MVU instrumenta un Savienības klasteru projektiem, kuri vērsti uz jaunām rūpnieciskajām vērtību ķēdēm programmā “Apvārsnis 2020”, kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (19), Programmai būtu jāatbalsta MVU darbību paplašināšana visos būtiskajos to attīstības posmos, tostarp jāatbalsta internacionalizācija, inovācijas ieviešana un komercializācijas darbības. Minētais atbalsts papildinātu to atbalstu, ko Eiropas Inovācijas padome sniegtu saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kurā uzmanība galvenokārt tiks pievērsta radikālai un revolucionārai inovācijai, un tādējādi arī inovatīviem MVU, un kas jo īpaši ir vērsta uz tirgu radošu inovāciju, vienlaikus atbalstot arī visu veidu inovāciju, tostarp pakāpenisku inovāciju.

(37)

Radošums un visi inovācijas veidi, tostarp inovācija, ar ko cenšas uzlabot resursefektivitāti un energoefektivitāti, ir būtiski Savienības rūpniecības vērtību ķēžu konkurētspējai. Kā uzņēmējdarbības un rūpniecības nozaru modernizācijas katalizatori tie veicina gudru, integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tomēr MVU tos joprojām neizmanto pietiekami plaši. Tāpēc ar Programmu būtu jāatbalsta mērķorientētas darbības, tīkli un partnerības, kas paredzētas radošuma rosinātai inovācijai, lai dotu MVU iespējas panākt zaļo un digitālo pārkārtošanos visās rūpniecības vērtību ķēdēs un ekosistēmās.

(38)

Iekšējā tirgū svarīga nozīme ir Eiropas standartiem. Standarti ir ļoti svarīgi uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas nodrošināšanai. Eiropas standarti ir arī būtisks instruments Savienības tiesību aktu un politikas atbalstam vairākās nozīmīgās jomās, kuras sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, tādējādi pozitīvi ietekmējot sabiedrību kopumā, piemēram, enerģētika, klimata pārmaiņas un vides aizsardzība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ilgtspējīga resursu izmantošana un reciklēšana, inovācija, produktu drošība, patērētāju tiesību aizsardzība, darba ņēmēju drošība un darba apstākļi, un iedzīvotāju novecošana. Lai maksimāli palielinātu to devumu, kā liecina pieredze, būtu jāuzlabo standartu izstrādes ātrums un savlaicīgums un būtu jāpieliek lielāki centieni, lai labāk iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas, arī patērētāju pārstāvjus.

(39)

Eiropas standartizācijas darbības reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (20), un tās tiek īstenotas ilglaicīgā publiskā un privātā sektora partnerībā, kas ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu mērķus, kas ir izvirzīti minētajā regulā, kā arī tos, kas iekļauti Savienības vispārējā un nozaru standartizācijas politikā.

(40)

Iekšējam tirgum, rezultatīvai finanšu tirgu darbībai un tam, lai banku savienības un kapitāla tirgus savienības kontekstā īstenotu integrētu finanšu pakalpojumu tirgu, ir būtiska laba kopīgo finanšu un nefinanšu pārskatu sagatavošanas noteikumu darbība.

(41)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (21) Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), ko pieņēmusi Starptautisko Grāmatvedības standartu Padome, un saistītās interpretācijas, ko izdevusi SFPS interpretācijas komiteja, ir jāiestrādā Savienības tiesībās, lai tos varētu piemērot uzņēmumi, kuru vērtspapīri Savienībā tiek kotēti regulētā tirgū, ja vien SFPS atbilst minētajā regulā noteiktajām prasībām, turklāt arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (22) noteiktajai prasībai, ka pārskatiem ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, un tiem jāsniedz labums Eiropas sabiedrības interesēm. Šādi starptautiski grāmatvedības standarti ir jāizstrādā pārredzamā un demokrātiski atbildīgā veidā. Tāpēc SFPS ir viens no nozīmīgākajiem elementiem iekšējā tirgus darbībā, un Savienība tādēļ ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai SFPS izstrādes un apstiprināšanas procesā tiktu iegūti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskā regulējuma prasībām. Tādēļ ir svarīgi iedibināt Programmā attiecīgus SFPS fonda finansēšanas pasākumus.

(42)

Ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) nozīmi novērtēšanā par to, vai SFPS atbilst Savienības tiesību aktu un politikas prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1606/2002, Savienībai ir arī jānodrošina stabila EFRAG finansēšana un tādējādi ar Programmu jāpiešķir tai līdzekļi. EFRAG tehniskais darbs būtu jāorientē uz tehnisku Komisijas konsultēšanu par SFPS apstiprināšanu, kā arī uz pienācīgu Savienības līdzdalību minēto SFPS izstrādes procesā, un būtu jānodrošina, ka starptautisko standartu noteikšanas procesā tiek pienācīgi ņemtas vērā Savienības intereses. Šajās interesēs būtu jāietver jēdziens “prudenciāla pieeja”, jāsaglabā prasība sniegt patiesu un skaidru priekšstatu, kā noteikts Direktīvā 2013/34/ES, un jāaizsargā Eiropas sabiedrības intereses, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002, ņemot vērā SFPS ietekmi uz finanšu stabilitāti un ekonomiku. Lai korporatīvo pārskatu izstrādē veicinātu inovācijas un paraugprakses attīstību, EFRAG ir izveidota arī Eiropas Korporatīvo pārskatu laboratorija. Tā nodrošina forumu, kurā uzņēmumi un ieguldītāji var dalīties ar paraugpraksi, it īpaši nefinanšu pārskatu un ilgtspējības pārskatu jomā. Pamatojoties uz šo darbu, EFRAG būtu arī jāpalīdz izstrādāt nefinanšu pārskatu standartus.

(43)

Obligātās revīzijas jomā Pārraudzības grupa – starptautiska struktūra, kas atbildīga par Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) pārvaldības reformas pārraudzību, – 2005. gadā izveidoja Sabiedrības interešu Uzraudzības padomi (PIOB). PIOB uzdevums ir pārraudzīt procesu, kura rezultātā tiek pieņemti starptautiskie revīzijas standarti (SRS), kā arī citas sabiedrisko interešu darbības, ko veic IFAC. Starptautiskos revīzijas standartus var pieņemt piemērošanai Savienībā jo īpaši ar nosacījumu, ka tie ir izstrādāti pienācīgā kārtā, ar publisku pārraudzību un pārredzamā veidā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (23) 26. pantā. Ņemot vērā SRS ieviešanu Savienībā un PIOB svarīgo uzdevumu nodrošināt šo standartu atbilstību Direktīvas 2006/43/EK prasībām, ir svarīgi Programmā paredzēt attiecīgus PIOB finansēšanas pasākumus.

(44)

Savienība, atbalstot un papildinot dalībvalstu politikas pasākumus, ar ko cenšas nodrošināt, lai iedzīvotāji, kad tie rīkojas kā patērētāji, varētu visā pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības un lai tad, kad viņi to dara, ar konkrētām darbībām tiktu pienācīgi aizsargāta viņu drošība un juridiskās un ekonomiskās intereses, palīdz nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību augstā līmenī un to, lai patērētājiem būtu pilnvērtīgas iespējas rīkoties un iekšējā tirgū viņiem būtu pievērsta galvenā uzmanība. Ir arī nepieciešams, lai Savienība nodrošina, ka patērētāju un produktu drošības tiesību akti visur tiek pareizi un vienādi īstenoti un ka uzņēmumiem ir vienlīdzīgi apstākļi, un līdz ar to ka iekšējā tirgū ir godīga konkurence. Turklāt ir nepieciešams sniegt patērētājiem vairāk rīcības iespēju, mudināt viņus veikt ilgtspējīgas un apzinātas izvēles un palīdzēt viņiem šo izvēļu veikšanā, tādējādi līdzdarbojoties tādas ilgtspējīgas, energoefektīvas, resursefektīvas ekonomikas veidošanā, kas būtu arī aprites ekonomika.

(45)

Ar Programmu būtu jātiecas palielināt patērētāju, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un iestāžu pārstāvju informētību par Savienības tiesību aktiem patērētāju aizsardzības un drošības jomā. Tai būtu arī jādod iespējas patērētājiem un tos pārstāvošajām organizācijām rīkoties valsts un Savienības līmenī. Tas jo īpaši būtu jādara, atbalstot Eiropas patērētāju organizāciju BEUC (Bureau Européen des Unions de Consommateurs), kas ir jau sen izveidota un atzīta nevalstiska organizācija, kura pārstāv patērētāju intereses saistībā ar visām attiecīgajām Savienības politikas jomām, tādējādi ļaujot minētajai organizācijai veidot ciešāku sinerģiju patērētāju aizstāvības stiprināšanā. Tai tas arī būtu jāveic, jo īpaši atbalstot Eiropas Apvienību patērētāju pārstāvības koordinēšanai standartizācijā (ANEC), kas pārstāv patērētāju intereses standartizācijas jautājumos. To darot, īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunām tirgus vajadzībām attiecībā uz ilgtspējīga patēriņa veicināšanu, jo īpaši vēršot uzmanību uz darbībām, ar kurām apkaro ieprogrammēta nolietojuma praksi, kas ir maldinoša, un citu maldinošu praksi, piemēram, nepatiesus apgalvojumus par vidi, labāk informējot patērētājus par produktu ilgizturību un remontējamību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātības novēršanai un to problēmu risināšanai, ko rada ekonomikas digitalizācija, piemēram, saistībā ar savienotiem produktiem, lietu internetu, mākslīgo intelektu un algoritmu izmantošanu un jaunu patēriņa modeļu un uzņēmējdarbības modeļu izstrādi. Ar Programmu būtu jāatbalsta darbības, ar ko izstrādā attiecīgo informāciju par tirgiem, tostarp publicē Savienības patēriņa tirgu rezultātu pārskatus.

(46)

Ar Programmu būtu jāatbalsta valstu kompetentās iestādes, tostarp tās, kas ir atbildīgas par produktu drošības pārraudzību un īpaši sadarbojas, izmantojot bīstamām precēm paredzēto Savienības ātrās brīdināšanas sistēmu. Ar to arī būtu jāatbalsta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (24) un Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpilde attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību un produktu drošību, kā arī jāatbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkls un starptautiskā sadarbība starp attiecīgajām iestādēm trešās valstīs un Savienībā. Ar Programmu būtu jātiecas visiem patērētājiem un tirgotājiem nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kā arī informācijai par dalības procesu tiesiskās aizsardzības pasākumos.

(47)

Ar Programmu būtu jāatbalsta arī Eiropas Patērētāju centru tīkls, kas palīdz patērētājiem gūt labumu no Savienības patērētāju tiesībām, kad tie tiešsaistē vai ceļojuma laikā pērk preces un pakalpojumus, kas tiek piedāvāti pāri robežām iekšējā tirgū un Eiropas Ekonomikas zonā. Tīkls, kuru veido 29 centri un kuru jau vairāk nekā 15 gadus kopīgi finansē Savienības patērētāju tiesību aizsardzības programmas, ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, nostiprinot patērētāju un tirgotāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Šis tīkls saņem vairāk nekā 120 000 patērētāju pieprasījumu gadā un ar preses un tiešsaistes informatīvo pasākumu starpniecību uzrunā miljoniem iedzīvotāju. Tas ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju atbalsta tīkliem Savienībā; lielākā daļā tā centru ir arī kontaktpunkti, kas piedāvā padomu iekšējā tirgus tiesību aktu jautājumos, piemēram, par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (25). Tīkla izvērtējumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir turpināt centru darbību. Eiropas Patērētāju centru tīkls var arī būt nozīmīgs informācijas avots par apgrūtinājumiem un problēmām, ar ko patērētāji saskaras vietējā līmenī, un šāda informācija ir būtiska Savienības politikas veidošanai un patērētāju interešu aizsardzībai. Tiek arī plānots, ka tīkls izstrādās vienošanās par savstarpīgumu ar līdzīgām struktūrām trešās valstīs.

(48)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK (26), 2005/29/EK (27), 2011/83/ES (28), (ES) 2019/2161 (29) un (ES) 2020/1828 (30) tika pieņemtas, lai cita starpā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret patērētājiem visā iekšējā tirgū saistībā ar pārrobežu jautājumiem, piemēram, neatbilstīgu produktu pārdošanu mehānisko transportlīdzekļu nozarē, divējādiem produktu kvalitātes standartiem vai problēmām, ar ko saskaras pasažieri lidojumu atcelšanas vai ilgas lidojumu kavēšanās gadījumā. To mērķis ir arī stiprināt dalībvalstu izpildes spējas, uzlabot produktu drošību un palielināt starptautisko sadarbību un jaunas tiesiskās aizsardzības iespējas, jo īpaši, izmantojot tiesīgo iestāžu pārstāvības prasības. 2017. gada maijā Komisija veica Savienības patērētāju un tirgvedības tiesību atbilstības pārbaudi, kas atklāja nepieciešamību uzlabot noteikumu izpildes nodrošināšanu un atvieglot tiesisko aizsardzību gadījumos, kur patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumi kaitējuši patērētājiem. Ņemot vērā minēto atbilstības pārbaudi, prioritātei vajadzētu būt atbalstīt pilnīgu minēto direktīvu un darbību īstenošanu un veicināt to pārrobežu izpildi.

(49)

Iedzīvotājus jo īpaši ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu darbība, un tādēļ tie būtu plašāk jāinformē par attiecīgajām tiesībām, riskiem un ieguvumiem. Finanšu tirgi ir būtisks iekšējā tirgus elements, un tiem vajadzīga stabila regulējuma un uzraudzības sistēma, kas ne tikai nodrošina finansiālu stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomiku, bet arī to, lai augstā līmenī tiktu aizsargāti patērētāji un citi finanšu pakalpojumu galalietotāji, tostarp privātie ieguldītāji, noguldītāji, apdrošināšanas polises turētāji, pensiju fondu dalībnieki un labuma guvēji, individuāli akcionāri, aizņēmēji un MVU. Programmai būtu jāpalīdz uzlabot patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju spēju piedalīties politikas veidošanā, tostarp sagatavojot un izplatot skaidru, pilnīgu un ērti lietojamu informāciju par produktiem, kas tiek piedāvāti finanšu tirgos.

(50)

Tāpēc ar Programmu būtu jāturpina atbalstīt konkrētas Spēju veidošanas programmas 2017.–2020. gadam darbības, kuras veicina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/826 (31), kas turpināja 2012.–2017. gada izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka politikas veidotājiem ir zināmi tādu ieinteresēto personu viedokļi, kas nav finanšu nozares profesionāļi, un nodrošinātu labāku patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju interešu pārstāvību. Programmai būtu pastāvīgi jāpilnveido sava metodika un paraugprakse par to, kā palielināt patērētāju un finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos, lai noteiktu jautājumus, kas attiecas uz Savienības politikas veidošanu, un nodrošinātu patērētāju interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Šādām darbībām būtu jāuzlabo finanšu pakalpojumu nostādnes, īpaši tās, kuru mērķis ir veicināt labāku sabiedrības izpratni par to, kādas problēmas ir saistītas ar finanšu regulējumu, un uzlabot finanšpratību.

(51)

Saistībā ar 2012.–2017. gada izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību Komisija pēc ikgadēja atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus piešķīra dotācijas divām organizācijām. Minētās divas organizācijas ir Finance Watch, kas 2011. gadā ar Savienības dotācijām tika izveidota kā starptautiska bezpeļņas apvienība saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, un Better Finance, kas tapa, jau pastāvošām Eiropas ieguldītāju un akcionāru apvienībām kopš 2009. gada vairākkārt reorganizējoties un mainot zīmolvārdus. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/826 izveidotajā spēju veidošanas programmā abas minētās organizācijas ir norādītās kā vienīgās labuma guvējas. Tāpēc minētās organizācijas vajadzētu turpināt līdzfinansēt no Programmas. Tomēr šis finansējums būtu rūpīgi jāizvērtē – cik efektīvi izvirzītie mērķi ir sasniegti un kāda ir to ietekme. Tālab, ja parādīsies citi iespējami labuma guvēji, kuru primāro mērķu un darbību vidū ir pārstāvēt patērētāju un galalietotāju intereses Savienības līmenī un kuru dalībnieku aprindām ir plašs ģeogrāfiskais pārklājums un plašs interešu loks, uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus vajadzētu būt pieejamam arī tiem.

(52)

Lai aizsargātu patērētājus un lai iekšējais tirgus varētu efektīvi darboties, ir nepieciešama augsta līmeņa veselības aizsardzība augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomā. Droša un ilgtspējīga pārtikas piegādes ķēde ir sabiedrības un iekšējā tirgus darbības priekšnoteikums. Ārkārtīgi svarīgi ir novērst pārrobežu veselības krīzes un skandālus pārtikas jomā, jo tie traucē iekšējā tirgus darbību, ierobežojot personu un preču apriti un traucējot ražošanu un patēriņu. Tādēļ ar Programmu būtu jāatbalsta tādas konkrētas darbības kā ārkārtas pasākumu noteikšana krīzes situācijās, kas ietekmē dzīvnieku un augu veselību.

(53)

Vispārīgais Savienības tiesību aktu mērķis attiecībā uz augiem, dzīvniekiem, pārtikas apriti un dzīvnieku barību ir nodrošināt augstu cilvēku, dzīvnieku un augu veselības līmeni visā pārtikas ķēdē, atbalstīt dzīvnieku labturības uzlabošanu, palīdzēt panākt augstu patērētāju aizsardzības un informētības līmeni un augstu vides aizsardzības līmeni, tostarp attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, un ņemot vērā situācijas, ko radījušas iespējamu klimata pārmaiņu sekas dalībvalstīs, vienlaikus uzlabojot pārtikas un dzīvnieku barības ražošanas ilgtspēju un veicinot pārtikas nodrošinājumu un pieņemamu cenu līmeni, samazinot pārtikas atkritumus, visā Savienībā paaugstinot produktu kvalitātes standartus, uzlabojot Savienības pārtikas un dzīvnieku barības nozares konkurētspēju un veicinot darbvietu izveidi, tostarp stimulējot pētniecību un inovāciju.

(54)

Ņemot vērā to darbību specifiskumu, kuras attiecas uz cilvēku, dzīvnieku un augu veselības nodrošināšanu augstā līmenī, šajā regulā ir jāparedz speciāli attiecināmības kritēriji dotāciju piešķiršanā un publiskā iepirkuma izmantošanā. Jo īpaši, paredzot izņēmumu principam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku, kas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (32) (“Finanšu regula”), ārkārtas pasākumu izmaksas, kas radušās to steidzamības un neparedzamības dēļ, būtu jāuzskata par attiecināmām izmaksām, tostarp tajās būtu jāiekļauj arī izmaksas, kas radušās tādēļ, ka ir aizdomas par slimības sastopamību vai kaitīga organisma klātbūtni, ja minētā sastopamība ir vēlāk apstiprinājusies un par to ir paziņots Komisijai. Komisijai attiecīgas budžeta saistības būtu jāuzņemas un attiecināmo izdevumu maksājums jāveic pēc juridisko saistību parakstīšanas un pēc dalībvalstu iesniegto maksājuma pieteikumu izvērtēšanas. Būtu attiecināmas arī izmaksas, kuras radījuši uzraudzības, profilakses un aizsardzības pasākumi, kas veikti, ja noteiktas dzīvnieku slimības un zoonozes, kuras kļuvušas sastopamas vai izvērsušās trešā valstī, dalībvalstī vai tās aizjūras zemēs un teritorijās, tieši apdraud veselības stāvokli Savienībā, kā arī izmaksas, kuras radījuši veiktie aizsardzības pasākumi vai citas attiecīgās darbības, kas veiktas augu veselības stāvokļa atbalstam Savienībā.

(55)

Ņemot vērā to, ka augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomā pieaug globalizācija, dalībvalstu veiktās oficiālas kontroles ir svarīgs instruments, lai verificētu un pārraudzītu attiecīgo Savienības prasību īstenošanu, ievērošanu un izpildīšanu, jo īpaši attiecībā uz importu. Lai pārtikas piegādes ķēdē saglabātu augstu drošības līmeni, kā arī patērētāju uzticēšanos, vienlaikus nodrošinot augstu vides aizsardzības un dzīvnieku labturības līmeni, ir ļoti svarīga oficiālo kontroles sistēmu rezultativitāte un efektivitāte. Šādu kontroles pasākumu vajadzībām būtu jāatvēl Savienības finansiālais atbalsts. Jo īpaši Eiropas Savienības references laboratorijām vajadzētu būt pieejamam finansiālam ieguldījumam, lai tām palīdzētu segt izmaksas, ko radījusi Komisijas apstiprinātu darba programmu īstenošana, un finansiālais ieguldījums var būt pieejams valsts augu un dzīvnieku veselības references laboratorijām, kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (33) ir jāsaņem pietiekami finanšu resursi no dalībvalstīm, ar nosacījumu, ka var skaidri pierādīt, ka veiktajām darbībām ir Savienības pievienotā vērtība un ka šo darbību atbalstam programmā ir pieejams pietiekams finansējums. Turklāt oficiālo kontroļu rezultativitāte ir atkarīga arī no tā, vai kontroles iestāžu rīcībā ir labi apmācīts personāls, kam ir pienācīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem, tāpēc Savienībai būtu jāsniedz ieguldījums kompetento iestāžu organizētās mācībās un attiecīgās apmaiņas programmās.

(56)

Savienībā un visā pasaulē par aizvien nopietnāku veselības problēmu kļūst rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Tāpēc Programmā vajadzētu būt paredzētai iespējai līdzfinansēt pasākumus, ar ko atbalsta cīņu ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

(57)

Augstas kvalitātes Eiropas statistikai, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta saskaņā ar Programmu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 223/2009, ir būtiska nozīme uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanā. Eiropas statistikai vajadzētu būt laikus pieejamai, un tai būtu jāpalīdz īstenot Savienības politikas virzieni, kas minēti LESD, proti, pastiprināta un integrēta ekonomikas pārvaldība, sociālā, ekonomikas un teritoriālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība, lauksaimniecības politika, Eiropas sociālā dimensija un globalizācija.

(58)

Eiropas statistikai ir būtiska nozīme Savienības lēmumu pieņemšanā un Savienības iniciatīvu snieguma un ietekmes novērtēšanā. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu Eiropai veltītas statistikas sniegšanu un izstrādi, izmantojot Savienības mēroga pieeju un skatījumā raugoties tālāk par iekšējo tirgu, lai aptvertu visas Savienības darbības un politikas jomas, turklāt dodot iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieņemt apzinātus lēmumus.

(59)

Ņemot vērā Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas regulējuma – Regulas (EK) Nr. 223/2009 nozīmē – horizontālo raksturu, uz to attiecas īpašas prasības un jo īpaši tās, kas minētajā regulā noteiktas attiecībā uz statistikas principu ievērošanu, kā arī Eiropas statistikas sistēmas darbību un tās pārvaldību, tostarp lomu un uzdevumiem, kas uzticēti Eiropas Statistikas sistēmas komitejai un Komisijai (Eurostat), statistikas darbību plānošanas izveidi un īstenošanu.

(60)

Tā Programmas projekta daļa, kas attiecas uz Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas regulējumu, tika iesniegta iepriekšējai izskatīšanai Eiropas Statistikas sistēmas komitejā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.

(61)

Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās būt līderpozīcijās, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Sekmējot 2030. gada programmas sasniegšanu, Savienība un dalībvalstis veicinās spēcīgāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku, drošāku un pārtikušāku Eiropu. Programmai būtu jāpalīdz īstenot programmu 2030. gadam, tostarp līdzsvarojot ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, un šajā nolūkā uzņemoties skaidras un redzamas saistības attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanu.

(62)

Atspoguļojot to, cik svarīgi pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma ir paredzēta, lai palīdzētu integrēt klimatrīcību un sasniegtu vispārēju mērķrādītāju, kas paredz ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks formulētas Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un atkārtoti izvērtētas attiecīgo novērtēšanas un pārskatīšanas procesu gaitā. Šajā kontekstā Programmai būtu jāatbalsta aktivitātes, kas atbilst klimata un vides standartiem un Savienības prioritātēm un kas nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (34) nozīmē.

(63)

Ar šo regulu paredz finansējumu, kas veidos Eiropas Parlamentam un Padomei galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (35) 18. punkta nozīmē.

(64)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (36) paredz, ka jomās, uz kurām attiecas Programma, norit sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībnieces, no otras puses. Būtu jāparedz iespēja Programmā piedalīties arī valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm un citām trešām valstīm. Turklāt saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā (37) Eiropas statistikas jomā Programmai vajadzētu būt atvērtai Šveicei.

(65)

Trešās valstis, kas ir EEZ dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumam. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(66)

Šai Programmai piemēro Finanšu regulu. Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(67)

Saskaņā ar iepriekšējām programmām un budžeta pozīcijām īstenotās darbības ir apliecinājušas, ka ir piemērotas un ka tās būtu jāsaglabā. Saskaņā ar Programmu ieviesto jauno darbību mērķis ir jo īpaši nostiprināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Lai Programmas izpildē nodrošinātu lielāku vienkāršību un elastību un tādējādi labāk sasniegtu tās mērķus, darbības būtu jādefinē tikai kopējo, vispārīgo kategoriju jomā. Programmā būtu jāiekļauj arī to indikatīvo aktivitāšu saraksts, kas attiecas uz konkrētiem mērķiem konkurētspējas, patērētāju tiesību aizsardzības jomā, vai konkrētas aktivitātes, kas izriet no regulatīvām prasībām, piemēram, konkrētas aktivitātes standartizācijas, tirgus uzraudzības jomās, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomā un Eiropas statistikas jomā.

(68)

Ir nepieciešams konkretizēt noteiktas to subjektu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, kā arī subjektus, kuri būtu tiesīgi saņemt finansējumu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

(69)

Ņemot vērā aizvien lielāko globālās ekonomikas savstarpējo atkarību un digitalizāciju, Programmai būtu jāturpina piedāvāt iespēju konkrētās aktivitātēs iesaistīt ārējus ekspertus, piemēram, trešo valstu amatpersonas, starptautisku organizāciju pārstāvjus vai ekonomikas dalībniekus.

(70)

Ir nepieciešams norādīt konkrētus kritērijus attiecībā uz līdzfinansēšanas noteikumiem un attiecināmajām izmaksām. Dažu konkrēto mērķu īstenošanas attiecināmās izmaksas varētu būt nepieciešams finansēt pilnā apjomā, tāpēc vajadzētu būt iespējai atkāpties no Finanšu regulas 190. panta.

(71)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu, ja pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Lai gan šajos gadījumos izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, principā nebūtu attiecināmas, tomēr, ņemot vērā Programmas novēloto stāšanos spēkā un lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, izņēmuma kārtā tam vajadzētu būt iespējamam. Tādēļ, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktību, uz noteiktu laiku daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā izmaksām attiecībā uz darbību, kas ir jau sākusies, vajadzētu būt attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas. Šo pašu iemeslu dēļ un atbilstīgi tiem pašiem nosacījumiem, atkāpjoties no Finanšu regulas 193. panta 4. punkta, darbības dotāciju gadījumā izmaksām, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas, vajadzētu būt attiecināmām.

(72)

Lai ņemtu vērā Komisijas apņēmību, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “Par ES budžeta pārskatīšanu”, un lai saskaņotu un vienkāršotu finansēšanas programmas, ja ar paredzētajām darbībām saskaņā ar Programmu iecerēts sasniegt mērķus, kas dažādiem finansēšanas instrumentiem ir kopīgi, resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, tomēr novēršot divkāršu finansēšanu.

(73)

Programmai būtu jāveicina tas vispārējais atbalsts tālāko reģionu īpašajām vajadzībām un to integrācijai iekšējā tirgū, kuru nesen atkārtoti apstiprināja Komisijas paziņojums “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”.

(74)

Programmai būtu jāveicina sinerģija, vienlaikus novēršot pārklāšanos ar saistītajām Savienības programmām un darbībām. Darbībām saskaņā ar Programmu būtu jāpapildina tās muitas nozares un “Fiscalis” programmu darbības, kas noteiktas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/444 (38) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis”, un kas arī ir paredzētas iekšējā tirgus atbalstam un uzlabošanai.

(75)

Programmai būtu jāveicina sinerģija, komplementaritāte un papildināmība attiecībā uz MVU un uzņēmējdarbības atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu. Turklāt fonda InvestEU MVU politikas logā garantēs parāda un pašu kapitāla atbalstu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam un finansējuma pieejamību MVU. Programmai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar Kosmosa programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (39), lai MVU rosinātu gūt labumu no revolucionārām inovācijām un citiem risinājumiem, kas izstrādāti ar minētās programmas atbalstu.

(76)

Programmai būtu jāveicina sinerģija ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kuras mērķis ir veicināt pētniecību un inovāciju. Tas jo īpaši attiecas uz papildināmību ar topošās Eiropas Inovācijas padomes darbībām inovatīviem uzņēmumiem, kā arī uz atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētiem pakalpojumiem, jo īpaši ar EEN starpniecību.

(77)

Programmai būtu jāveicina sinerģija un papildināmība attiecībā uz programmu “Digitālā Eiropa”, kuras mērķis ir veicināt Savienības ekonomikas un publiskā sektora digitalizāciju, vienlaikus palielinot kiberdrošību.

(78)

Turklāt Programmai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar programmu “Tiesiskums”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/693 (40), un kuras mērķis ir atbalstīt turpmāku Eiropas tiesiskuma telpas attīstību efektīvas valstu tiesu sistēmu darbības labad, jo tas ir priekšnosacījums, kas paver iespēju veidot taisnīgu un izmaksu ziņā lietderīgu Savienības ekonomiku.

(79)

Attiecībā uz darbaspēka un jaunatnes mobilitāti, kas ir būtiski svarīga labi funkcionējošam iekšējam tirgum, Programmai būtu jāveicina sinerģija ar “Erasmus+” programmu, programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) XXXX/XXX (41), un Eiropas Sociālo fondu Plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+).

(80)

Visbeidzot, tādas darbības kā veterinārie un fitosanitārie pasākumi dzīvnieku un augu veselības krīžu gadījumā varētu papildināt ar tirgus intervenci no Savienības kopējās lauksaimniecības politikas programmas.

(81)

Ar Programmu īstenotajiem pasākumiem vajadzētu atspoguļot skaidru Savienības pievienoto vērtību, un tie būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu.

(82)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (42). Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu darba programmas, ar kurām īsteno darbības, kas veicina rīcības iespēju nodrošināšanu patērētājiem. Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, attiecīgi, lai pieņemtu īstenošanas aktus saistībā ar darbībām, kas veicina MVU konkurētspēju, un lai pieņemtu īstenošanas aktus saistībā ar darba programmām, ar ko īsteno darbības, kas veicina augstu cilvēku, dzīvnieku un augu veselības līmeni, un, ja nepieciešams, lai noteiktu līdzfinansējuma likmju samazinājumu darbībām, kuras attiecas uz veterinārajiem un fitosanitārajiem ārkārtas pasākumiem un ikgadējām un daudzgadējām valsts veterinārajām un fitosanitārajām programmām, kā arī lai pieņemtu īstenošanas aktus saistībā ar darba programmām, ar ko īsteno darbības, kas veicina pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu.

(83)

Ja var panākt sinerģiju starp konkrētajiem Programmas mērķiem, vajadzīgos noteikumus varētu īstenot vienotā darba programmā.

(84)

Savienības finansēšanas veidi un Programmas īstenošanas metodes būtu jāizraugās, pēc to spējas sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā Savienības pievienoto vērtību, kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Vajadzētu būt arī iespējai apsvērt, vai neizmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(85)

Lai nodrošinātu regulāru pārraudzību un pārskatu sniegšanu par sasniegto progresu un Programmas efektivitāti un lietderību, jau pašā sākumā būtu jāizveido pienācīga Programmas darbību un rezultātu pārraudzības sistēma. Šādai pārraudzībai un pārskatu sniegšanai būtu jābalstās uz rādītājiem, ar ko tiek novērtēta Programmā veikto darbību ietekme salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem atskaites punktiem.

(86)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (43) 22. un 23. punktu, šī Programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām pārraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas. Komisijai būtu jāsagatavo starpposma novērtējuma ziņojums par to, kā sasniegti ar Programmu atbalstīto darbību mērķi, par rezultātiem un ietekmi, par resursu izlietojuma efektivitāti un tās sniegto Savienības pievienoto vērtību, kā arī galīgais novērtējuma ziņojums par darbību ilgtermiņa ietekmi, rezultātiem un ilgtspēju, kā arī sinerģiju ar citām programmām.

(87)

Lai pārraudzītu atbalstu MVU, Programmai būtu jāizmanto izmērāmi snieguma rādītāji. Atkarībā no informācijas pieejamības un attiecīgā gadījumā ar minētajiem rādītājiem būtu jāmēra Programmas rezultāti un ietekme uz tās konkrētajiem mērķiem un konkrētajām mērķgrupām (piemēram, sievietēm, jauniešiem un senioriem). Pārraugot ir jo īpaši svarīgi mērīt atbalstu, kas sniegts zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam, internacionalizācijai un inovācijai. Turklāt pārraugot jāņem vērā kontekstuāli rādītāji, kas nemēra Programmas sniegumu, bet piedāvā pārskatu par vidi, kurā MVU darbojas.

(88)

Neizsmeļošs to dzīvnieku slimību un zoonožu saraksts, kuras var pretendēt uz finansējumu uz ārkārtas pasākumu pamata un uz izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmu pamata, būtu jāizveido, pamatojoties uz dzīvnieku slimībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001 (44), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 (45), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/99/EK (46) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/429 (47).

(89)

Lai ņemtu vērā situācijas, ko izraisījušas dzīvnieku slimības, kuras būtiski ietekmē lopkopību vai lopkopības produktu tirdzniecību, cilvēkus apdraudošu zoonožu izplatīšanās vai jaunas zinātniskas norises vai epidemioloģisku notikumu gaitu, kā arī dzīvnieku slimības, kas var radīt jaunu apdraudējumu Savienībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz dzīvnieku slimību un zoonožu saraksta grozīšanu. Lai ņemtu vērā turpmākās norises saistībā ar subjektiem, kuriem var tikt piešķirta dotācija saskaņā ar Programmu saistībā ar patērētāju interešu pārstāvību Savienības līmenī, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz minēto subjektu saraksta grozīšanu. Lai nodrošinātu, ka Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu tiek rezultatīvi novērtēta, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai vajadzības gadījumā grozītu rādītāju, pēc kuriem novērtē konkrēto mērķu sasniegšanu, sarakstu, kā arī papildinātu šo regulu, izveidojot pārraudzības un novērtēšanas sistēmu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu attiecīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Būtu jāapspriežas arī ar ieinteresētajām personām un patērētāju apvienībām. Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(90)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (48), fiziskās personas un tiesību subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja vien tiek ievēroti Programmas noteikumi un mērķi un iespējamie režīmi, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(91)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (49) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (50), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (51) un (ES) 2017/1939 (52) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK), Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (53). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(92)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, godalgas, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentus, budžeta garantijas, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(93)

Personas datu apstrādi, kas saistībā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā tiek veikta dalībvalstīs, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (54). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (55) reglamentē personas datu apstrādi, ko šīs regulas ietvaros un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā veic Komisija. Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, jāatbilst Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem par personas datu nodošanu, jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, jāatbilst Regulas (EU) 2018/1725 noteikumiem par personas datu nodošanu.

(94)

Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par statistikas sagatavošanu saskaņā ar statistiskās konfidencialitātes principu un noteikts, ka valstu statistikas iestādēm, citām valsts iestādēm un Komisijai (Eurostat) jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu principu un pamatnostādņu pielāgošanu attiecībā uz konfidenciālu datu fizisku un loģisku aizsardzību.

(95)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveidot programmu, kas paredzēta iekšējā tirgus darbības, uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas, un patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanai, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomai un plānošanas un finansēšanas regulējumam, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas statistiku, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo minētās jomas ir saistītas ar pārrobežu jautājumiem, bet lielāka Savienības rīcības potenciāla dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(96)

Programmai arī būtu jānodrošina, lai Savienības iekšējais tirgus ir labāk pamanāms un saskaņots, lai uzņēmumiem, jo īpaši MVU, piemīt lielāka konkurētspēja un ilgtspēja, un jāveicina Eiropas statistikas darbības, kas vērstas uz Savienības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm.

(97)

Tā kā noteikumi, ar ko groza tiesību aktus, izsmeļ iedarbību brīdī, kad tie stājās spēkā, un tā kā grozījumi, kas ar tiem izdarīti citos tiesību aktos, tādējādi tajā pašā brīdī kļūst par minēto tiesību aktu daļu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 652/2014 (56) atcelšana neietekmē grozījumus, kas ar tās noteikumu grozīšanu tika izdarīti citos tiesību aktos, un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (57) un Padomes Direktīvā 2008/90/EK (58) attiecībā uz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas izveidi, kura paliek spēkā neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 652/2014 atcelšanas.

(98)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā starp 2014.– 2020. gada programmām tādās jomās kā uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēja un ilgtspēja, patērētāju tiesību aizsardzība, finanšu pakalpojumu klienti un galalietotāji, finanšu pakalpojumu politikas veidošana, augi, dzīvnieki, pārtikas aprite un dzīvnieku barība un Eiropas statistika, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 254/2014 (59), Regulu (ES) 2017/826, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2014 (60), Regulu (ES) Nr. 652/2014, Regulu (ES) Nr. 99/2013, un šo Programmu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu pasākumu turpināšanu un iepriekšējo programmu panākumu novērtēšanu, un lai atļautu sākt īstenošanu no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra. No 2028. gada 1. janvāra no tehniskās un administratīvās palīdzības apropriācijām, ja vajadzīgs, būtu jāsedz izdevumi, kas saistīti ar tādu darbību pārvaldību, kuras līdz Programmas beigām vēl nebūs pabeigtas.

(99)

Šīs regulas vēlās spēkā stāšanās dēļ nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti darba programmu pieņemšanai augu, dzīvnieku, pārtikas un dzīvnieku barības jomā, un termiņu, līdz kuram dalībvalstīm jāiesniedz savas 2021. un 2022. gada veterinārās un fitosanitārās programmas, tāpat nav iespējams ievērot termiņu, līdz kuram Komisijai minētās programmas jāapstiprina. Lai 2021. un 2022. gadā nodrošinātu, ka augu, dzīvnieku, pārtikas un dzīvnieku barības jomā darbības tiek pienācīgi īstenotas, minētajiem termiņiem uz 2021. un 2022. gadu nebūtu jāattiecas,

(100)

Tādēļ no 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014.

(1)

Savienības fondu īstenošanā ir jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 9. un 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Savienībai saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ir jācenšas novērst nevienlīdzību un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Komisijai un dalībvalstīm fondu īstenošanā būtu jācenšas iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu. Uz Savienības fondu mērķiem būtu jātiecas, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienības mērķiem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”.

(2)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (“pīlārs”). Ņemot vērā darba pasaules mainīgos apstākļus, Savienībai ir jāsagatavojas pašreizējām un turpmākām globalizācijas un digitalizācijas problēmām, padarot izaugsmi iekļaujošāku un uzlabojot nodarbinātību un sociālo politiku. 20 pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trīs kategorijās: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Pīlārs darbojas kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF), kas izveidots ar šo regulu, galvenais pamatorientieris, ļaujot Savienībai īstenot attiecīgos principus praksē lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos.

(3)

Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja Savienības atbildes reakciju uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs dimensijās – ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā. Ir vitāli svarīgi, lai ilgtspējīga attīstība tiktu iekļauta Savienības politikas satvarā un lai Savienībai būtu vērienīgi mērķi tajās politikas jomās, ko tā izmanto, lai pievērstos globāliem izaicinājumiem. Padome atzinīgi vērtēja Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu ar nosaukumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” kā pirmo soli ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanā un ilgtspējīgas attīstības kā būtiska pamatprincipa piemērošanā visām Savienības politikas jomām, tostarp izmantojot tās finanšu instrumentus.

(4)

Komisija 2018. gada februārī pieņēma paziņojumu ar nosaukumu “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”. Paziņojumā uzsvērts, ka no Savienības budžeta tiek atbalstīta Eiropas unikālā sociālā tirgus ekonomika. Ir ļoti svarīgi uzlabot nodarbinātības iespējas un pievērsties izaicinājumiem attiecībā uz prasmēm, jo īpaši prasmēm, kas saistītas ar digitalizāciju, automatizāciju un pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, pilnībā ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”). Budžeta elastība būs pamatprincips daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam (DFS 2021.–2027. gadam), kas izveidota ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 (4). Elastības mehānismi turpinās darboties, lai Savienība varētu savlaicīgāk reaģēt un nodrošināt, ka budžeta līdzekļi tiek izmantoti tur, kur tie vissteidzamāk ir vajadzīgi.

(5)

2017. gada 1. marta Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni Komisija pauž bažas par norobežošanās kustību un pieaugošajām šaubām par priekšrocībām, ko rada atvērta tirdzniecība, un par Savienības sociālo tirgus ekonomiku kopumā.

(6)

2017. gada 10. maija Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galveno faktoru, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Lai gan tiek atzītas priekšrocības, ko rada atvērtāka tirdzniecība, Komisija uzskata, ka ir nepieciešami atbilstīgi līdzekļi ar to saistītās negatīvās blakusietekmes novēršanai. Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības jau ir nevienmērīgi sadalītas starp iedzīvotājiem un starp reģioniem, būtiski ietekmējot tos, kuri ir skarti nelabvēlīgi, pastāv risks, ka tehnoloģiskās un vides pārmaiņas šo ietekmi pastiprinās vēl vairāk. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējas principiem būs jānodrošina, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības tiek sadalītas taisnīgāk, ekonomikas izaugsmi un tehnoloģisko progresu saskaņojot ar pienācīgu sociālo aizsardzību un aktīvu atbalstu nodarbinātības un pašnodarbinātības iespēju nodrošināšanai.

(7)

2017. gada 28. jūnija Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni Komisija uzsver nepieciešamību mazināt ekonomikas un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē un secina, ka tāpēc prioritāte ir ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā, vienlīdzībā un sociālajā iekļaušanā, izglītībā un apmācībā, kā arī veselībā.

(8)

Globalizācija, tehnoloģiskās pārmaiņas un klimata pārmaiņas, visticamāk, vēl vairāk palielinās pasaules ekonomiku mijiedarbību un savstarpējo atkarību. Darbaspēka pārorientēšana ir šādu pārmaiņu neatņemama un nenovēršama daļa. Lai no pārmaiņām gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi, ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt palīdzību darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un tiem, kam draud darba zaudēšana. Galvenie Savienības instrumenti skarto darba ņēmēju atbalstam ir Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas jāievieš ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu un kas tiks paredzēts, lai preventīvi piedāvātu palīdzību, un EGF, kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību, reaģējot uz lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem. Komisijas 2013. gada 13. decembra paziņojums ar nosaukumu “ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai” ir Savienības politikas instruments, kas nosaka paraugprakses sistēmu uzņēmumu pārstrukturēšanas prognozēšanai un risināšanai. Tā piedāvā visaptverošu stratēģiju, kā ar atbilstošiem politiskiem līdzekļiem risināt ekonomikas pielāgošanās un pārstrukturēšanās problēmas un to ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu. Tā arī aicina dalībvalstis izmantot Savienības un valstu finansējumu tādā veidā, lai efektīvāk varētu mazināt pārstrukturēšanas negatīvo sociālo ietekmi, jo īpaši negatīvo ietekmi uz nodarbinātību.

(9)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (5) DFS 2007.–2013. gadam (“fonds”), tika iedibināts, lai Savienība varētu izrādīt solidaritāti darba ņēmējiem, kuri bija zaudējuši darbu globalizācijas izraisītu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 darbības joma tika paplašināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009 (6), kas bija daļa no Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumā noteiktā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, lai ietvertu darba ņēmējus, kuri bija zaudējuši darbu globālās ekonomikas un finanšu krīzes tiešu seku rezultātā.

(11)

Uz DFS 2014.–2020. gadam darbības laiku ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (7) tika paplašināta fonda darbības joma, lai ietvertu ne tikai darbvietu zaudēšanu, ko izraisījuši nopietni ekonomikas traucējumi, kas radušies no globālās finanšu un ekonomikas krīzes turpināšanās un kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, bet arī to darbvietu zaudēšanu, ko izraisījusi jebkura jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze. Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (8) (“Finanšu regula”) tika grozīta Regula (ES) Nr. 1309/2013, lai cita starpā ieviestu noteikumus, kas ļauj ārkārtas gadījumos ar fonda līdzekļiem segt kolektīvos pieteikumus, kuros iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas atrodas vienā reģionā un darbojas dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras definētas NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts apliecina, ka minētie MVU ir galvenais un vienīgais uzņēmējdarbības veids minētajā reģionā.

(12)

Reaģējot uz Apvienotās Karalistes iespējamo izstāšanos no Savienības bez izstāšanās līguma, Regula (ES) Nr. 1309/2013 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1796 (9), lai noteiktu, ka fonda tvērums būtu attiecināms uz darba ņēmēju atlaišanu šādas izstāšanās iznākumā. Minētā regula netika piemērota, jo Apvienotā Karaliste izstājās ar izstāšanās līgumu.

(13)

Komisija veica fonda vidusposma novērtēšanu, lai izvērtētu, kā un kādā mērā tas ir sasniedzis izvirzītos mērķus. Fonds ir izrādījies efektīvs, sasniedzot darbu zaudējušo darba ņēmēju augstāku reintegrācijas līmeni, nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Novērtējumā arī tika konstatēts, ka fonds ir radījis Savienības pievienoto vērtību. Tas jo īpaši attiecas uz tā apjoma ietekmi, kas nozīmē, ka fonda palīdzība ne tikai palielināja piedāvāto pakalpojumu skaitu un daudzveidību, bet arī minēto pakalpojumu intensitāti. Turklāt fonda intervences pasākumi bija plaši pamanāmi, un tie demonstrēja Savienības pievienoto vērtību, kas radīta sabiedrībai tiešā veidā. Tomēr tika konstatētas vairākas problēmas. Fonda izmantošanas procedūra tika uzskatīta par pārāk ilgu. Turklāt daudzas dalībvalstis ziņoja par grūtībām sagatavot plašo situācijas analīzi par notikumu, kas izraisījis darbinieku atlaišanu. Galvenais iemesls, kāpēc dalībvalstis bieži tika atturētas no pieteikšanās fonda atbalstam, bija finanšu un institucionālās kapacitātes izaicinājumi. Tas varētu būt vienkārši darbaspēka trūkuma dēļ: pašlaik dalībvalstis var pieprasīt tehnisko palīdzību tikai tad, kad tās īsteno fonda atbalstu. Tā kā atlaišana var notikt negaidīti, ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstis būtu gatavas reaģēt nekavējoties un lai tās varētu bez kavēšanās iesniegt pieteikumu. Turklāt dažās dalībvalstīs šķiet ir nepieciešami lielāki institucionālo spēju veidošanas resursi, lai nodrošinātu EGF intervenču lietderīgu un efektīvu īstenošanu. Turklāt 500 zaudētu darbvietu slieksnis ir ticis kritizēts kā pārāk augsts, jo īpaši attiecībā uz mazāk apdzīvotiem reģioniem.

(14)

EGF joprojām ir liela nozīme kā instrumentam ar elastīgu pieeju, atbalstot darba ņēmējus, kuri zaudē darbu vērienīgu pārstrukturēšanas pasākumu dēļ, un palīdzot tiem pēc iespējas ātrāk atrast citu darbu. Savienībai būtu jāturpina sniegt darbu zaudējušiem darba ņēmējiem īpašu vienreizēju atbalstu, lai atvieglotu šo personu reintegrāciju ilgtspējīgā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā tādās jomās, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kurus negatīvi ietekmējuši ievērojami ekonomikas traucējumi. Ņemot vērā mijiedarbību un savstarpējo ietekmi, ko rada atvērta tirdzniecība un ekonomiskas un finanšu norises, piemēram, asimetriski ekonomikas satricinājumi, tehnoloģiskas pārmaiņas, digitalizācija, nozīmīgas izmaiņas Savienības tirdzniecības attiecībās vai iekšējā tirgus sastāvā, kā arī citi faktori, tostarp, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, un apzinoties, ka aizvien grūtāk ir izkristalizēt konkrētu faktoru, kas rada darbvietu zaudēšanu, EGF būtu jāizmanto, vienīgi pamatojoties uz pārstrukturēšanas pasākuma būtisko ietekmi. Ņemot vērā EGF mērķi, proti, sniegt atbalstu ārkārtas situācijās, papildinot ESF+ piedāvāto palīdzību, kas ir vairāk preventīva, EGF arī turpmāk vajadzētu būt elastīgam un īpašam instrumentam ārpus DFS budžeta maksimālajām robežvērtībām, kā noteikts 2018. gada 2. maija Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” un tā pielikumā.

(15)

Lai EGF varētu turpināt darboties kā Savienības mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā atsauces periodā. Ņemot vērā vidusposma novērtējuma konstatējumus, būtu jānosaka 200 zaudētu darbvietu slieksnis četru mēnešu (vai konkrētās nozarēs – sešu mēnešu) atsauces periodā. Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, vajadzētu būt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos apstākļos vajadzētu būt iespējai iesniegt pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks. Principā dalībvalstīm nevajadzētu iesniegt pieteikumus EGF palīdzības saņemšanai vēlāk kā 12 nedēļas pēc atsauces perioda beigām. Tomēr, lai izvairītos no finansējuma deficīta, ņemot vērā to, ka šī regula stāsies spēkā pēc 2021. gada 1. janvāra, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, minētais termiņš būtu jāaptur laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai. Šā panta 1. punktā minēto termiņu aptur uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

(16)

EGF kā fondu, kas paredzēts lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem, nebūtu jāizmanto gadījumos, kad darbinieku atlaišana notiek publiskajā sektorā budžeta samazinājumu dēļ. Tomēr EGF vajadzētu būt iespējai atbalstīt darba ņēmējus, kuri zaudējuši darbu uzņēmumos, kas darbojas tirgū, kurā valda konkurence, un kas nodrošina preces vai sniedz pakalpojumus publiski finansētām vienībām, ko skāruši budžeta samazinājumi. EGF vajadzētu būt iespējai atbalstīt arī pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies budžeta samazinājumu dēļ.

(17)

Lai paustu Savienības solidaritāti ar bezdarbniekiem, EGF kā reaģējoša fonda līdzfinansējuma likmei vajadzētu būt pieskaņotai lielākajai ESF+ kā proaktīva fonda līdzfinansējuma likmei attiecīgajā dalībvalstī, bet tai nekādā gadījumā nevajadzētu būt mazākai par 60 %.

(18)

Savienības budžeta daļa, kas piešķirta EGF, būtu jāīsteno Komisijai dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm Finanšu regulas nozīmē. Tāpēc, īstenojot EGF dalītā pārvaldībā, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro Finanšu regulā minētie principi, piemēram, pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principi.

(19)

Dublinā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā izvietotais Eiropas pārmaiņu novērošanas centrs palīdz Komisijai un dalībvalstīm, nodrošinot kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, kas palīdz izvērtēt globalizācijas, tehnoloģisko un vides pārmaiņu, pārstrukturēšanas tendences un EGF izmantošanu. Eiropas Pārstrukturēšanas uzraudzības centrs, kura informācija tiek atjaunināta katru dienu, seko ziņojumiem par lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem visā Savienībā, pamatojoties uz valsts korespondentu tīklu. Tas varētu palīdzēt agrīnā posmā konstatēt iespējamos gadījumus, kad ir nepieciešama intervence.

(20)

Darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei EGF neatkarīgi no to darba līguma vai citu saistību veida. Tādēļ šajā regulā darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies, būtu jāuzskata par iespējamiem EGF atbalsta saņēmējiem.

(21)

EGF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus politikas pasākumiem un individualizētiem pakalpojumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu ilgtspējīgā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā savā sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē, vienlaikus sagatavojot tos zaļākai un digitālākai Eiropas ekonomikai. Ar šo atbalstu būtu jācenšas arī sekmēt pašnodarbinātību un uzņēmumu izveidi, tostarp veidojot kooperatīvus. Pasākumiem būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības. Tomēr attiecīgos gadījumos būtu jāatbalsta arī darbu zaudējušo darba ņēmēju mobilitāte, lai tiem palīdzētu atrast jaunu darbu citur. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un attiecīgā gadījumā dzimumu stereotipu novēršanai nodarbinātībā. Finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā būtu jāierobežo. EGF atbalstītajiem pasākumiem nebūtu jāaizstāj pasīvi sociālās aizsardzības pasākumi. Darba devējus varētu mudināt piedalīties EGF atbalstīto pasākumu valsts līdzfinansējumā papildus pasākumiem, kas tiem jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

(22)

Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu nolūkā veicināt paredzēto atbalsta saņēmēju reintegrāciju, dalībvalstīm būtu jāpievēršas digitālās programmas un digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķiem. Īpaša uzmanība būtu jāvelta vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) nozarēs, sekmējot sieviešu apmācību un pārkvalifikāciju šajās nozarēs. Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu, dalībvalstīm būtu jācenšas palielināt tā dzimuma pārstāvību, kas ir pārstāvēts mazāk, tādējādi palīdzot samazināt atšķirības starp vīriešu un sieviešu darba samaksu un pensiju.

(23)

Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts darbaspēka digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanu vajadzētu uzskatīt par horizontālu elementu ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā.

(24)

Izstrādājot aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabo atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits atbalsta saņēmēju, kuri piedalās šajos pasākumos, pēc iespējas drīz atgrieztos ilgtspējīgā nodarbinātībā sešu mēnešu laikā pēc īstenošanas perioda beigām. Izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu, attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā atlaišanas iemesli un jāparedz turpmākās darba tirgus izredzes un vajadzīgās prasmes. Saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt savietojamam ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku.

(25)

Izstrādājot aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš nelabvēlīgā situācijā esošiem atbalsta saņēmējiem, tostarp personām ar invaliditāti, personām ar apgādājamiem radiniekiem, gados jauniem un gados vecākiem bezdarbniekiem, personām ar zemu kvalifikācijas līmeni, migrantu izcelsmes personām un personām, kurām draud nabadzība, ņemot vērā to, ka minētās grupas saskaras ar īpašām grūtībām saistībā ar atgriešanos darba tirgū. Tomēr EGF īstenošanā būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām un iekļauti pīlārā.

(26)

Lai efektīvi un ātri atbalstītu atbalsta saņēmējus, dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai pieteikumi, ko tās iesniedz EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai, būtu pilnīgi. Ja Komisijai ir nepieciešama papildu informācija pieteikuma izvērtēšanai, šādas informācijas sniegšanai būtu jānosaka termiņš. Dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas ātrāk apstrādāt pieteikumus.

(27)

Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu visi pieteikuma procedūrā iesaistītie dalībnieki jāinformē par pieteikuma virzību un pēc iespējas jāiesaista pasākumu īstenošanas procesā.

(28)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu EGF finansiālajiem ieguldījumiem nebūtu jāaizstāj atbalsta pasākumi, kas atbalsta saņēmējiem ir pieejami no Savienības fondiem vai citās Savienības politikas jomās vai programmās, bet gan pēc iespējas jāpapildina šādi pasākumi.

(29)

Būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par informācijas un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz EGF intervences gadījumiem un iznākumiem. Dalībvalstīm un EGF ieinteresētajām personām būtu jāveicina izpratne par sasniegumiem, kas gūti, izmantojot Savienības finansējumu, informējot sabiedrību. Pārredzamības un komunikācijas pasākumi ir būtiski, lai Savienības rīcību padarītu redzamu vietējā līmenī, un tiem vajadzētu būt pamatotiem uz precīzu un atjauninātu informāciju. Nolūkā popularizēt EGF un apliecināt šā fonda kā Savienības budžeta daļas pievienoto vērtību, dalībvalstu izstrādātajiem komunikācijas un atpazīstamības materiāliem vajadzētu pēc pieprasījuma būt pieejamiem Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Tādēļ būtu jānodrošina, ka Savienībai tiek piešķirta uz autoratlīdzību nebalstīta, neekskluzīva un neatsaucama licence šādu materiālu izmantošanai un visas ar tiem saistītās iepriekš esošās tiesības.

(30)

Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, tiesībām saņemt EGF finansiālo ieguldījumu par izdevumiem vajadzētu būt vai nu no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus, vai no dienas, kad dalībvalstij radušies administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu.

(31)

Lai nodrošinātu vajadzības, īpaši ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši sarežģīti, ikgadējā budžeta procedūrā EGF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina atbilstoša maksājumu apropriāciju summa.

(32)

EGF budžeta struktūru nosaka DFS 2021.–2027. gadam un 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (10).

(33)

Atbalsta saņēmēju interesēs palīdzība būtu jādara pieejama pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. EGF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu pieteikumu izskatīšanas laiku un vienkāršotu procedūras, nodrošinot, ka lēmumi par EGF izmantošanu tiek pieņemti ātri un bez sarežģījumiem.

(34)

MVU ir Savienības ekonomikas pamats. Tādēļ, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, inovāciju, darbvietu radīšanu un sociālo integrāciju, ir ļoti svarīgi veicināt uzņēmējdarbību un atbalstīt SMS. Savienība aktīvi veicina uzņēmējdarbību, mudinot iedzīvotājus sākt savu uzņēmējdarbību. Lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumā vajadzētu būt iespējai palīdzēt darbu zaudējušiem darba ņēmējiem dibināt savus uzņēmumus. Uzņēmuma slēgšanas gadījumā vajadzētu būt iespējai palīdzēt darbu zaudējušiem darba ņēmējiem pārņemt daļu no bijušā darba devēja darbības vai visu darbību.

(35)

Pārredzamības un informēšanas nolūkā dalībvalstīm noslēguma ziņojumos būtu jāsniedz sīkāka informācija par jebkāda veida valsts atbalstu vai Savienības finansējumu, ko uzņēmums, kurš atlaidis darbiniekus, saņēmis piecu gadu laikā pirms šā ziņojuma iesniegšanas. Tomēr šo prasību nebūtu jāpiemēro mikrouzņēmumiem un MVU, jo īpaši jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, lai izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga uzlikšanas dalībvalstīm, galvenokārt tādu nozaru EGF pieteikumu gadījumos, kuros iesaistīts vairāk nekā viens mikrouzņēmums vai MVU.

(36)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (11) 22. un 23. punktu, EGF būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu EGF ietekmi uz vietas.

(37)

Lai Eiropas Parlaments varētu veikt politisku kontroli un Komisija varētu pastāvīgi pārraudzīt ar EGF palīdzību gūtos rezultātus, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāiesniedz noslēguma ziņojums par EGF īstenošanu.

(38)

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta Komisija novērtēšanas darbā, sniedzot tai attiecīgus, dalībvalstīm pieejamus, datus.

(39)

Lai sekmētu turpmākus novērtējumus, atbalsta saņēmēju apsekojums būtu jāveic pēc katra EGF finansiālā ieguldījuma īstenošanas. Atbalsta saņēmēju apsekojumam vajadzētu būt pieejamam dalībniekiem vismaz četras nedēļas, un tas būtu jāsāk sestajā mēnesī pēc īstenošanas perioda beigām. Dalībvalstīm būtu jāpalīdz Komisijai veikt atbalsta saņēmēju apsekojumus, mudinot atbalsta saņēmējus piedalīties, nosūtot tiem dalības uzaicinājumu un vismaz vienu atgādinājumu. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par centieniem sazināties ar atbalsta saņēmējiem. Apkopotie dati Komisijai būtu jāizmanto novērtēšanas nolūkā. Lai nodrošinātu intervences gadījumu salīdzināmību, Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā atbalsta saņēmēju apsekojuma veidlapa un būtu jānodrošina tās tulkojums visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

(40)

Atbilstīgi mērķim novērst nevienlīdzību un sekmēt vīriešu un sieviešu vienlīdzību, analīzēs un ziņojumos attiecībā uz EGF būtu jāietver dati sadalījumā pa dzimumiem.

(41)

Šīs regulas pielikumā būtu jāizklāsta rādītāju saraksts, lai pārraudzītu EGF izmantošanu un jo īpaši panākumus virzībā uz tā mērķu sasniegšanu. Vajadzības gadījumā Komisija var iesniegt tiesību aktu priekšlikumu par minēto rādītāju grozījumiem.

(42)

Saskaņā ar Finanšu regulas attiecīgajiem noteikumiem dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par finansiālā ieguldījuma īstenošanu un to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Savienības finansējumu. Dalībvalstīm būtu jāpamato no EGF saņemtā finansiālā ieguldījuma izlietojums. Ņemot vērā to, ka EGF intervences pasākumu īstenošanas periods ir īss, ziņošanas pienākumiem būtu jāatspoguļo minēto intervences pasākumu īpašais raksturs.

(43)

Dalībvalstīm būtu jānovērš un jāatklāj jebkādi atbalsta saņēmēju izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana, un to sakarā efektīvi jārīkojas. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (13) un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (14) Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (15) Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (16).

Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas,. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par jebkuriem atklātajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un jebkuriem turpmākiem pasākumiem, ko tās veikušas attiecībā uz šādiem pārkāpumiem un attiecībā uz jebkādu OLAF veikto izmeklēšanu. Dalībvalstīm saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 2. punkta d) apakšpunktu visos jautājumos, kas saistīti ar aizdomām par krāpšanu vai konstatētu krāpšanu, būtu jāsadarbojas ar Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un attiecīgā gadījumā EPPO.

(44)

Lai stiprinātu Savienības budžeta aizsardzību, Komisijai būtu jādara pieejama integrēta un sadarbspējīga informācijas un pārraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska noteikšanas instruments, lai varētu piekļūt minētajiem datiem un veikt to analīzi, un Komisijai būtu jāsekmē tās izmantošana nolūkā nodrošināt vispārēju piemērošanu dalībvalstīs.

(45)

Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(46)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz sasniegt mērķrādītāju – 30 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas atbalsta klimata mērķu integrēšanu un mērķi – 7,5 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas piešķirti bioloģiskās daudzveidības mērķiem 2024. gadā, un 10 % – 2026. un 2027. gadā, vienlaikus ņemot vērā, ka patlaban klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pārklājas.

(47)

Lai labāk pārraudzītu EGF izmantošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem jāziņo, un datus, ko dalībvalstīm ir jāsniedz, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un atgūtu nepamatoti izmaksātās summas kopā ar procentiem par kavētiem maksājumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz atbalsta saņēmēju apsekojumu veikšanu un formātu, kas izmantojams, ziņojot par pārkāpumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(49)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(50)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu notikt no DFS 2021.–2027. gadam darbības sākuma, ir jāparedz, ka šo regulu piemēro no 2021. finanšu gada sākuma. Tomēr budžeta procedūru Komisijai vajadzētu sākt tikai pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(51)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1309/2013 būtu jāatceļ,