ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 153

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 3. maijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/691 (2021. gada 28. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013

48

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

3.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/690

(2021. gada 28. aprīlis),

ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 114. pantu, 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, 173. un 338. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Iekšējais tirgus ir Savienības stūrakmens. Jau kopš saviem pirmsākumiem tas ir devis nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē, konkurētspējā un nodarbinātībā, un tam būtu jāturpina sniegt vienlīdz lielu ieguvumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas ir radījis jaunas iespējas un apjomradītus ietaupījumus Savienības uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un ir stiprinājis to rūpniecisko konkurētspēju. Iekšējais tirgus ir veicinājis darbvietu radīšanu un patērētājiem ir piedāvājis lielāku izvēli ar augstas kvalitātes produktiem un pakalpojumiem par zemākām cenām. Tas vēl aizvien darbojas kā virzītājspēks lielākas tirgus integrācijas un spēcīgākas, līdzsvarotākas un taisnīgākas ekonomikas veidošanā. Arvien globalizētākā pasaulē iekšējais tirgus ir viens no Savienības lielākajiem sasniegumiem un vērtīgākais aktīvs, kā arī, reaģējot uz arvien lielāko spiedienu, ko rada klimata pārmaiņas, ir pamatelements zaļās un digitālās pārveides nodrošināšanā virzībā uz ilgtspējīgu ekonomiku.

(2)

Iekšējam tirgum ir nepieciešams pastāvīgi pielāgoties strauji mainīgai digitālās revolūcijas un globalizācijas videi. Jaunā digitālo inovāciju ēra joprojām sniedz iespējas uzņēmumiem un privātpersonām, rada jaunus produktus, pakalpojumus, procesus un uzņēmējdarbības modeļus, kā arī iespējas efektīvai augstas kvalitātes statistikas sagatavošanai. Vienlaikus tā ir izaicinājums attiecībā uz regulējumu, izpildi, patērētāju tiesību aizsardzību un drošību.

(3)

Iekšējā tirgus darbības pamatu veido ievērojams Savienības tiesību aktu kopums. Jo īpaši tas attiecas uz konkurētspēju, standartizāciju, savstarpēju atzīšanu, atbilstības novērtēšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un tirgus uzraudzību. Tas ietver arī uzņēmējdarbības, tirdzniecības un finanšu darījumu, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas, Eiropas statistikas sagatavošanas un godīgas konkurences veicināšanas noteikumus. Minētais ievērojams Savienības tiesību aktu kopums nodrošina iekšējā tirgus darbībai nepieciešamos vienlīdzīgos konkurences apstākļus, sniedzot ieguvumu patērētājiem un uzņēmumiem.

(4)

Tomēr diskriminējoši, nepamatoti vai nesamērīgi šķēršļi pienācīgai iekšējā tirgus darbībai joprojām pastāv, turklāt rodas jauni. Noteikumu pieņemšana ir tikai pirmais solis, un ne mazāk svarīgi ir arī nodrošināt to iedarbīgumu. Pašreizējās problēmas, kas ir saistītas ar pastāvošo noteikumu piemērošanu, šķēršļi preču un pakalpojumu brīvai apritei un zems pārrobežu publiskā iepirkuma līmenis ierobežo uzņēmumu un patērētāju iespējas. Šādu šķēršļu novēršana galu galā ir jautājums par iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai, kā arī tās spējai panākt rezultātus un radīt darbvietas un izaugsmi, vienlaikus aizsargājot sabiedrības intereses.

(5)

Iepriekš pastāvēja atsevišķas programmas Savienības darbībai tādās jomās kā uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēja, patērētāju tiesību aizsardzība, finanšu pakalpojumu klienti un galalietotāji, finanšu pakalpojumu politikas veidošana un augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomā. Dažas papildu aktivitātes tika finansētas tieši no iekšējā tirgus budžeta pozīcijām. Tagad ir nepieciešams racionalizēt un izmantot sinerģijas starp dažādām darbībām un nodrošināt elastīgāku, pārredzamāku, vienkāršāku un dinamiskāku regulējumu tādu aktivitāšu finansēšanai, kuru mērķis ir panākt labi funkcionējošu ilgtspējīgu iekšējo tirgu. Tāpēc būtu jāizveido jauna programma, kas apvienotu aktivitātes, kuras iepriekš finansētas saskaņā ar minētajām citām programmām un citām attiecīgām budžeta pozīcijām. Minētajā programmā būtu jāietver arī jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu, vienlaikus izvairoties no pārklāšanās ar saistītajām Savienības programmām un darbībām.

(6)

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (4), Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu reglamentēja atsevišķa Eiropas Statistikas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 (5). Lai nodrošinātu Eiropas statistikas sagatavošanas un izplatīšanas nepārtrauktību, arī jaunajā programmā būtu jāiekļauj aktivitātes, kuras aptver iepriekšējā Eiropas Statistikas programma, tādējādi nodrošinot regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 223/2009. Ar jauno programmu būtu jāizveido finansēšanas pamats Eiropas statistikai, lai nodrošinātu augstas kvalitātes, salīdzināmu un ticamu Eiropas statistiku, uz ko varētu balstīties visu Savienības politikas virzienu izstrāde, īstenošana, pārraudzība un izvērtēšana. Nepieciešams Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas priekšnosacījums ir profesionālā neatkarība.

(7)

Tādēļ ir lietderīgi izveidot programmu iekšējā tirgus darbības, uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas, standartizācijas, tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanai, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomai un Eiropas statistikai (vienotā tirgus programma) (“Programma”). Programma būtu jāizveido septiņiem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (6), ilgumu.

(8)

Programmai būtu jāatbalsta iekšējā tirgus pienācīgas darbības pamatā esošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde. Programmai būtu jāatbalsta tādu piemērotu apstākļu radīšana, kas nodrošinātu rīcības iespējas visiem iekšējā tirgus dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, iedzīvotājiem, tai skaitā patērētājiem, un darbiniekiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un publiskām iestādēm. Šajā nolūkā Programmai būtu jātiecas veicināt uzņēmumu, jo īpaši MVU, tostarp to, kuri darbojas tūrisma nozarē, konkurētspēju, spēju veidošanu un ilgtspēju. Uzņēmumu ilgtspēja ir svarīga, lai saglabātu to ilgtermiņa konkurētspēju, un tā veicina pāreju uz Savienību, kas būtu ilgtspējīgāka ekonomiskā, vides un sociālā ziņā, un tam būtu jāiet roku rokā ar digitalizāciju un iesaistīšanos ilgtspējīgā uzņēmējdarbības praksē. Programmai būtu arī jāatbalsta patērētāju tiesību aizsardzības un drošības noteikumu izpilde. Tai būtu arī jāpalielina uzņēmumu un privātpersonu izpratne par to tiesībām, nodrošinot tiem pareizos instrumentus, pienācīgu informāciju un palīdzību, lai tie varētu pieņemt rūpīgi pārdomātus lēmumus un vairāk piedalīties Savienības politikas veidošanā. Turklāt Programmai būtu jācenšas uzlabot regulatīvo un administratīvo sadarbību, jo īpaši izmantojot apmācības programmas, apmainoties ar paraugpraksi un veidojot zināšanu un kompetenču bāzes, tostarp izmantojot stratēģisku publisko iepirkumu. Programmai būtu arī jātiecas atbalstīt tādu augstas kvalitātes Savienības un starptautisko standartu un likumdošanas izstrāde – tostarp ar ieinteresēto personu plašu iesaisti –, kas būtu Savienības tiesību aktu īstenošanas pamatā.

Tam būtu jāietver arī finanšu pārskatu un revīzijas joma, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības kapitāla tirgu pārredzamībā un labā funkcionēšanā un ieguldītāju aizsardzības uzlabošanā. Programmas mērķim vajadzētu būt arī atbalstīt tādu Savienības tiesību aktu īstenošanu un izpildi, ar kuriem nodrošina cilvēku, dzīvnieku un augu veselību augstā līmenī un cilvēku labjutības un dzīvnieku labturības aizsardzību, pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu, vienlaikus ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus un nodrošinot augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Turklāt Programmai būtu jāatbalsta augstas kvalitātes Eiropas statistikas sagatavošana saskaņā ar statistikas principiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 223/2009 un kas vēl vairāk izvērsti Eiropas Statistikas prakses kodeksā.

(9)

Mūsdienīgs iekšējais tirgus, kas balstīts uz taisnīguma, pārredzamības un savstarpējas uzticēšanās principiem, veicina konkurenci un sniedz labumu patērētājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem. Labāk izmantojot pastāvīgā attīstībā esošā iekšējā pakalpojumu tirgus potenciālu, Savienības uzņēmumiem vajadzētu būt vieglāk radīt jaunas darbvietas un paplašināties ārpus robežām, piedāvāt pakalpojumus lielākā klāstā par labākām cenām, un saglabāt augstus standartus patērētājiem un darbiniekiem. Lai to panāktu, Programmai būtu jāpalīdz labāk pārraudzīt iekšējā tirgus norises, kā arī apzināt un novērst atlikušos diskriminējošos, nepamatotos vai nesamērīgos šķēršļus un jānodrošina, ka tiesiskajā regulējumā var ietvert visus inovācijas veidus, tostarp jaunu tehnoloģiju attīstību un procesus, pakalpojumu inovācijas uzņēmējdarbības modeļus, sadarbīgās un sociālās ekonomikas modeļus, sociālo inovāciju un ar tehnoloģijām nesaistītu inovāciju.

(10)

Izmantojot preventīvus mehānismus, pieņemot kopīgus noteikumus un – kur Savienības noteikumu nav – piemērojot savstarpējas atzīšanas principu, normatīvie šķēršļi iekšējā tirgū ir novērsti daudziem rūpnieciskiem ražojumiem. Jomās, kurās Savienības tiesību aktu nav, tiek piemērots savstarpējas atzīšanas princips, kurš paredz, ka precēm, kas tiek likumīgi tirgotas vienā dalībvalstī, ir brīva aprite un tās var pārdot citā dalībvalstī. Ja attiecīgajai dalībvalstij ir pamats iebilst pret preču tirdzniecību, tā var noteikt ierobežojumu, ar noteikumu, ka šāds ierobežojums nav diskriminējošs, ir balstīts uz leģitīmiem sabiedrības interešu mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 36. pantā, vai atzīts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā par sevišķi svarīgu iemeslu sabiedrības interesēs, un ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi. Savstarpējās atzīšanas principa neadekvāta piemērošana, piemēram, tas, ka tiek uzlikti nepamatoti vai nesamērīgi ierobežojumi, apgrūtina uzņēmumu piekļuvi citu dalībvalstu tirgiem. Par spīti preču tirgus augstajai integrētībai minētajos gadījumos tiek zaudētas iespējas ekonomikai kopumā. Tiek sagaidīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/515 (7) pieņemšana stimulēs ekonomikas ieguvumus šajā jomā. Tāpēc Programmai būtu jācenšas uzlabot savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu preču jomā, pilnībā izmantojot tās potenciālu. Tai arī būtu jācenšas samazināt tirgū ieviestu nelikumīgu un neatbilstīgu preču skaitu, piedāvājot mērķtiecīgu izpratnes veidošanu un apmācību, atbalstot produktu informācijas punktus, kas minēti Regulā (ES) 2019/515, un veicinot kompetento iestāžu labāku sadarbību savstarpējās atzīšanas jomā.

(11)

Pastāv jauni regulatīvie un izpildes izaicinājumi, kas attiecas uz strauji mainīgu digitālās revolūcijas vidi un ir saistīti ar tādiem jautājumiem kā kiberdrošība, datu aizsardzība un privātums, lietu internets vai mākslīgais intelekts un ar to saistītie ētikas standarti. Stingri noteikumi par produktu drošību un skaidrība attiecībā uz atbildību ir būtiski, lai nodrošinātu Savienības iedzīvotājiem, tostarp patērētājiem un uzņēmumiem, iespēju izmantot pienācīgu aizsardzību nodarīta kaitējuma gadījumā. Tāpēc Programmai vajadzētu veicināt inovāciju stimulējoša Savienības produktatbildības režīma ātru pielāgošanu un labāku izpildi, vienlaikus garantējot lietotāju drošību un drošumu.

(12)

Savienības tiesību aktiem neatbilstīgu produktu, tostarp no trešām valstīm importētu produktu, laišana tirgū apdraud Savienības iedzīvotājus, tostarp patērētājus, kā arī citus galalietotājus. Ekonomikas dalībnieki, kas ar tradicionāliem vai elektroniskiem līdzekļiem pārdod prasībām atbilstošus produktus, saskaras ar izkropļotu konkurenci no to uzņēmēju puses, kuri neievēro noteikumus zināšanu trūkuma dēļ, tīši nolūkā gūt konkurences priekšrocības vai tirgus uzraudzības sadrumstalotības dēļ visā Savienībā. Tirgus uzraudzības iestādēm bieži vien nepietiek finansiālo līdzekļu un to darbība apstājas pie valsts robežas, turpretim uzņēmēji tirgo Savienības vai pat pasaules mērogā. E-komercijas gadījumā tirgus uzraudzības iestādes sastopas ar jo īpaši lielām grūtībām atklāt no trešām valstīm importētus neatbilstīgus ražojumus, lai noteiktu atbildīgos ekonomikas dalībniekus šo valstu jurisdikcijā.

Tām ir arī lielas grūtības veikt riska novērtējumus un pārbaudes, jo tām nav fiziskas piekļuves produktiem. Tādēļ Programmai būtu jātiecas nostiprināt ražojumu atbilstību, palielinot informētību par piemērojamajiem Savienības produktu drošības noteikumiem, pastiprinot atbilstības pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (8) un veicinot ciešāku pārrobežu sadarbību starp izpildiestādēm. Programmai būtu arī jāpalīdz konsolidēt līdzšinējās tirgus uzraudzības aktivitātes, rosināt dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes uz kopīgām darbībām, uzlabot informācijas apmaiņu un veicināt tirgus uzraudzības aktivitāšu konverģenci un ciešāku integrāciju. Ar Programmu tas būtu jāpanāk, jo īpaši nodrošinot, ka jaunās prasības, kas ieviestas ar Regulu (ES) 2019/1020, tiek stingri piemērotas, lai nepieļautu neatbilstīgu produktu pārdošanu patērētājiem, kā arī citiem galalietotājiem. Tāpēc Programmai būtu jāstiprina tirgus uzraudzības iestāžu spējas visā Savienībā, jāveicina lielāka vienotība noteikumu izpildē starp dalībvalstīm un jādod dalībvalstīm iespēja vienlīdzīgi gūt labumu no iekšējā tirgus gan ekonomikas izaugsmes, gan ilgtspējas ziņā.

(13)

Lai gan Programmā nav iekļauti mērķi un darbības intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības atbalstam, tomēr būtu jāņem vērā, ka bieži vien viltotas preces neatbilst prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par produktu drošību un patērētāju tiesību aizsardzību, un rada risku patērētāju veselībai un drošībai, jo īpaši, ja šādas preces tiek iegādātas tiešsaistē. Tāpēc Programmai būtu jāpalielina sinerģija ar citām Savienības programmām intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, jo īpaši ar Muitas kontroles iekārtu instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām.

(14)

Lai veicinātu to saskaņoto produktu kategoriju atbilstību, kuriem ir augstāks raksturīgais risks, Savienība atbilstības novērtējuma struktūrām ir ieviesusi akreditācijas sistēmu, kas pārbauda to kompetenci, objektivitāti un neatkarību. Ir būtiski, lai atbilstības novērtējuma struktūras ir uzticamas un kompetentas, jo tās pārbauda, vai produkti pirms laišanas tirgū atbilst drošības prasībām. Pašlaik galvenais izaicinājums ir nodrošināt, ka akreditācijas sistēma turpina atspoguļot jaunākos sasniegumus un ka visā Savienībā tā tiek piemērota vienādi stingri. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka atbilstības novērtējuma struktūras turpina pildīt tām noteiktās regulatīvās prasības, piemēram, attiecībā uz objektivitāti un neatkarību, jo īpaši īstenojot akreditāciju. Tāpat Programmai būtu arī jāatbalsta pasākumi, ar kuriem pilnveido Eiropas akreditācijas sistēmu, jo īpaši jaunās politikas jomās, atbalstot Eiropas sadarbību akreditācijai, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (9).

(15)

Kopš attīstījušies tiešsaistes tirdzniecības un tūrisma pakalpojumi, patērētāju tirgiem nav robežu, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai patērētāji, kas dzīvo Savienībā, varētu baudīt tikpat augstu aizsardzības līmeni arī tad, kad preces un pakalpojumus importē trešās valstīs bāzēti ekonomikas dalībnieki, tostarp, kad tās tiek pārdotas tiešsaistē. Tāpēc Programmai vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai atbalstīt sadarbību ar attiecīgajām struktūrām, kas atrodas trešās valstīs, piemēram, attiecībā uz informācijas apmaiņu par neatbilstīgiem produktiem.

(16)

Publiskās iestādes izmanto publisko iepirkumu, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgu izmantošanu un palīdzētu veidot inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku iekšējo tirgu. Kad līgumslēgšanas tiesības tiek piešķirtas saskaņā ar “labāko cenas un kvalitātes attiecību”, tas ietver tādu vērtēšanas kritēriju piemērošanu, kas nosaka ne tikai ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, bet arī visizdevīgāko piedāvājumu vislielākās sniegtās publiskās vērtības ziņā. Ja tas ir saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, būtu jāņem vērā vides, godīgas tirdzniecības un sociālie aspekti un attiecībā uz lieliem infrastruktūras projektiem būtu jāveicina piedāvājumu sadalīšana daļās. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (10), 2014/24/ES (11) un 2014/25/ES (12) publisko iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju, tostarp patērētāju, interesēs paredz tiesisko regulējumu attiecībā uz tādu publiskā iepirkuma tirgu integrāciju un rezultatīvu darbību, kuri pārstāv 14 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Pareizi īstenoti publiskā iepirkuma noteikumi ir būtisks instruments, ar ko tiek stiprināts iekšējais tirgus un veicināta Savienības uzņēmumu izaugsme un Savienības darbvietu skaita pieaugums. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina: stratēģiskā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu, publiskā iepirkuma profesionalizāciju, MVU piekļuves iepirkuma tirgiem atvieglošanu un uzlabošanu, jo īpaši sniedzot konsultatīvus pakalpojumus un apmācību, pārredzamības, godprātības un labāku datu vairošanu, iepirkuma digitālās pārveides izvēršanu un kopīgu iepirkumu veicināšanu, kopā ar dalībvalstīm nostiprinot partnerības pieeju, datu vākšanu un datu analīzes uzlabošanu, tostarp ar īpašu IT rīku izstrādi, ka arī atbalstu pieredzes un labas prakses apmaiņai, atbilstības Eiropas un starptautiskajiem standartiem īstenošanai, konsultāciju sniegšanai, centieniem noslēgt izdevīgus tirdzniecības nolīgumus, sadarbības starp valstu iestādēm stiprināšanai un pilotprojektu uzsākšanai.

(17)

Lai sasniegtu Programmas mērķus un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi un uzņēmumu darbību, ir nepieciešams ieviest arvien digitalizētākus un pilnībā pieejamus, uz lietotāja vajadzībām orientētus augstas kvalitātes publiskos pakalpojumus. Ir jāpalielina arī centieni e-pārvaldes jomā, vienlaikus nodrošinot pienācīgu datu aizsardzību un privātumu. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm būs jāiesaistās šo sabiedrisko pakalpojumu līdzizveidē kopā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bez tam, lai pārrobežu aktivitātes iekšējā tirgū nepārtraukti un pastāvīgi pieaugtu, jābūt pieejamai atjauninātai, precīzai un viegli saprotamai informācijai par uzņēmumu un iedzīvotāju tiesībām. Tas nozīmē, ka ir jādara pieejama vienkāršota informācija, kurā ir izskaidrotas administratīvās formalitātes. Aizvien būtiskāk ir arī sniegt juridiskas konsultācijas un palīdzēt risināt pārrobežu problēmas. Turklāt būtu jāatbalsta publisko iestāžu centieni sasniegt minētos mērķus, piemēram, vienkārši un efektīvi savienojot valstu pārvaldes iestādes, kā arī sniedzot informāciju un veicinot informācijas, kas paskaidro to, kā iekšējais tirgus darbojas uz vietas, apmaiņu. Šajā ziņā esošajiem iekšējā tirgus pārvaldības instrumentiem jau ir svarīga nozīme, un būtu vēl vairāk jāuzlabo to kvalitāte, pamanāmība, pārredzamība un uzticamība. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta šādi pašreizējie iekšējā tirgus pārvaldības instrumenti: portāls “Tava Eiropa”, kam vajadzētu kļūt par topošās vienotās digitālās vārtejas pamatu, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Iekšējā tirgus informācijas sistēma un vienotā tirgus rezultātu apkopojums.

(18)

Programmai būtu jāatbalsta Savienības tiesiskā regulējuma izstrāde uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības jomā, un līgumtiesību jomā, lai uzņēmumus, jo īpaši MVU, padarītu efektīvākus un konkurētspējīgākus, vienlaikus nodrošinot aizsardzību uzņēmuma darbību skartajām ieinteresētajām personām, un lai reaģētu uz jauniem politiskiem izaicinājumiem. Tai būtu arī jānodrošina attiecīgā acquis pienācīga izvērtēšana, īstenošana un izpilde, jāinformē ieinteresētās personas, jāpalīdz tām un jāveicina informācijas apmaiņa šajā jomā. Programmai turklāt būtu jāatbalsta Komisijas iniciatīvas, kas atbalsta skaidru un labi pielāgotu tiesisko regulējumu datu ekonomikas un inovācijas jomā. Minētās iniciatīvas ir nepieciešamas, lai uzlabotu juridisko noteiktību attiecībā uz līgumsaistībām un ārpuslīgumiskajām saistībām, jo īpaši attiecībā uz atbildību, drošību, ētiku un privātumu tādu jauno tehnoloģiju kontekstā kā lietu internets, mākslīgais intelekts, robotika un 3D druka. Programmai vajadzētu veicināt uz datiem balstītas uzņēmējdarbības attīstību, jo no šādas uzņēmējdarbības lielā mērā būs atkarīgi Savienības ekonomikas rādītāji pasaules mēroga konkurencē.

(19)

Programmai būtu jāveicina arī tas, ka dalībvalstis pareizi un pilnīgi īsteno un piemēro Savienības tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un terorisma finansēšanas apkarošanā, kā arī turpmāko politikas virzienu izstrāde jaunu problēmjautājumu risināšanai minētajās jomās. Tai būtu jāatbalsta arī attiecīgas tādu Eiropas nozīmes starptautisko organizāciju darbības, kā, piemēram, Eiropas Padomes Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pasākumu un terorisma finansēšanas apkarošanas izvērtēšanas ekspertu komiteja.

(20)

Mērķis īstenot un attīstīt iekšējo tirgu finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības jomā, ieskaitot ilgtspējīgas finanses, ir lielā mērā atkarīgs no Savienības veiktajiem faktos balstītajiem politikas pasākumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisijai, nepārtraukti iesaistot ieinteresētās personas visā politikas ciklā, būtu aktīvi jāiesaistās, pastāvīgi pārraugot finanšu tirgu un finansiālo stabilitāti, novērtējot Savienības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, izvērtējot spēkā esošo tiesību aktu piemērotību noteiktajiem mērķiem un, ja rodas jauni riski, nosakot iespējamās darbības jomas. Šādas aktivitātes balstās uz analīžu sagatavošanu, pētījumiem, mācību materiāliem, aptaujām, atbilstības novērtēšanu, izvērtēšanu un augstas kvalitātes statistiku, un tās atbalsta ar IT sistēmām un komunikāciju rīkiem.

(21)

LESD ir paredzēta noteikumu sistēma, kas nodrošina, ka iekšējā tirgū netiek izkropļota konkurence. Programmai būtu jāsekmē Savienības konkurences politika, tostarp uzlabojot un stiprinot sadarbību ar tīkliem, valstu iestādēm un tiesām un pastiprinot starptautisko sadarbību, kā arī nodrošinot saikni ar plašāku ieinteresēto personu grupu saziņā un skaidrojumos par tiesībām, ieguvumiem un pienākumiem, kas izriet no Savienības konkurences politikas. Programmai būtu arī jāpalīdz uzlabot tirgus norišu analīzi un novērtēšanu, tostarp izmantojot nozaru pētījumus un citus tirgus izpētes instrumentus, kā arī sistemātiski apmainoties ar informāciju un paraugpraksi Eiropas Konkurences tīklā. Tam būtu jāsekmē godīga konkurence un vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tostarp globālā mērogā, un jārada iespējas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un patērētājiem gūt labumu no iekšējā tirgus.

(22)

Ar Programmu jo īpaši ir jārisina būtiskās sekas, ko konkurencei un iekšējā tirgus darbībai izraisa pašreizējā zaļā un digitālā pārkārtošanās ekonomikas un uzņēmējdarbības vidē, jo īpaši eksponenciāli pieaugot datu apjomam un lietošanai, ņemot vērā, ka uzņēmumi aizvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu, lielos datus, algoritmus, citus IT rīkus un zinātību. Ir svarīgi arī, lai Programma atbalstītu tīklus un sekmētu plašāku un dziļāku sadarbību ar dalībvalstīm un to iestādēm un tiesām, jo neizkropļota konkurence un iekšējā tirgus darbība ir izšķirīgi atkarīga no minēto subjektu rīcības. Tā kā konkurences politikai ir īpaša nozīme, lai novērstu iekšējam tirgum nodarītu kaitējumu, kas izriet no pretkonkurences rīcības aiz Savienības robežām, Programmai attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta arī sadarbība ar trešo valstu iestādēm. Visbeidzot, ir jāpaplašina informēšanas pasākumi, lai vēl vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu varētu pilnībā izmantot godīgas konkurences apstākļus iekšējā tirgū. Tam būtu jāatbalsta centieni labāk parādīt Savienības iedzīvotājiem ieguvumus no Savienības konkurences politikas, tostarp sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības grupu pārstāvjiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Paredzams, ka Programmas konkurences daļas īstenošanā būs vajadzīga elastība, lai reaģētu uz mainīgajām vajadzībām, ko ietekmē dinamiskas un straujas norises konkurences apstākļos iekšējā tirgū, kuru tempu un apjomu ir grūti aplēst. Minētās norises ir jo īpaši saistītas ar digitalizāciju, mākslīgo intelektu, algoritmiem, lielajiem datiem, kiberdrošību un tiesu ekspertīzes tehnoloģijām.

(23)

Ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvērtu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu. MVU ir Savienības ekonomikas dzinējspēks. Tie veido 99,8 % no visiem Savienības uzņēmumiem, nodrošina divas trešdaļas darbvietu un ievērojami sekmē tādu jaunu kvalitatīvu darbvietu radīšanu visās nozarēs, kurām ir reģionāla un vietēja dimensija, un tādējādi īsteno sociālo kohēziju. MVU ir būtiska nozīme rūpniecības modernizēšanā un ekonomikas zaļajā un digitālajā pārveidē, tostarp klimatneitralitātes panākšanā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta to centieni palielināt resursefektivitāti un izstrādāt videi draudzīgus augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus. Tādā veidā Programmai arī būtu jāpalīdz uzlabot MVU konkurētspēju globālajā tirgū.

(24)

MVU sastopas ar kopīgiem izaicinājumiem, kas lielākus uzņēmumus neietekmē tādā pašā mērā. Minētie kopīgie izaicinājumi ietver finansējuma iegūšanu, prasmīga darbaspēka pieņemšanu darbā, MVU administratīvā sloga mazināšanu, radošuma un inovācijas ieviešanu, cita starpā izmantojot publisko iepirkumu, un piekļuvi pasaules tirgiem un vērtību ķēdēm, lai MVU varētu attīstīt internacionalizācijas darbības. Ar Programmu šādas tirgus nepilnības būtu jārisina proporcionāli, vienlaikus neradot nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Programmā būtu jāņem vērā arī īpašās vajadzības, kādas ir konkrētiem MVU veidiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, MVU, kas sniedz pakalpojumus, un MVU, kas nodarbojas ar amatniecību, kā arī MVU, kas sastāv no pašnodarbinātām personām, brīvo profesiju pārstāvjiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem. Sociālās ekonomikas uzņēmumi Savienībā ietver dažāda veida sociālās ekonomikas uzņēmumus un subjektus, piemēram, kooperatīvus, savstarpējās sabiedrības, bezpeļņas apvienības, fondus, sociālos uzņēmumus un citus uzņēmumu veidus. Tā kā to galvenais mērķis ir radīt kopīgu vērtību un sociālo ietekmi cilvēkiem, nevis gūt peļņu, tie spēj darboties kā sociālās inovācijas, pārredzamas pārvaldības un solidaritātes dzinējspēks, no jauna ieguldot lielāko daļu peļņas vai pārpalikuma savu mērķu sasniegšanā. Uzmanība būtu jāpievērš arī potenciālo jauno uzņēmēju, piemēram, jauniešu un sieviešu uzņēmēju, gados vecāku cilvēku un personu ar invaliditāti, īpašajām vajadzībām.

(25)

Programmā būtu jāņem vērā MVU, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (13). Piemērojot šo regulu attiecībā uz MVU, Komisijai būtu jāapspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp publiskām un privātām organizācijām, kas pārstāv MVU, un dalībvalstu tirdzniecības veicināšanas organizācijām.

(26)

Ar Programmu būtu jāatbalsta un jāveicina inovācijas kultūra, kas attīsta rūpniecības ekosistēmas, kuras spēj veicināt uzņēmējdarbības sākšanu un MVU izaugsmi, koncentrējoties uz visiem MVU, kas spēj izturēt pārbaudījumus, ko rada zaļā un digitālā pārkārtošanās un strauji mainīga vide ar aizvien lielāku konkurenci. Ar Programmu būtu jātiecas, veicinot jaunus sadarbīgas uzņēmējdarbības modeļus, tīklu veidošanu un zināšanu un resursu apmaiņu, atbalstīt inovācijas ieviešanas procesu, tostarp visās Eiropas partnerībās starp klasteriem un uzņēmējdarbības tīklu organizācijām.

(27)

Izstrādājot darba programmas MVU atbalstam, būtu jāņem vērā MVU stratēģijas un Mazās uzņēmējdarbības akta stratēģiskie noteikumi, kā arī MVU darbības konteksts, kā aprakstīts MVU darbības pārskatā. Uzmanība būtu jāpievērš MVU sūtņu tīklam.

(28)

Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu. Minētās grūtības rodas, jo MVU ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju un tiem nav pietiekamu aktīvu, kas būtu nodrošinājums aizdevējiem (t. i., nodrošinājuma/garantiju), vai tāpēc, ka tiem trūkst izpratnes par mehānismiem, kas paredzēti to darbību atbalstam un kas jau pastāv Savienības, valsts vai vietējā līmenī. Papildu sarežģījumus attiecībā uz finansējumu rada MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties citā starpā inovācijas ieviešanas darbībās, digitalizācijā un internacionalizācijā, kā arī pilnveidojot sava darbaspēka prasmes un to pārkvalificējot. Ierobežota piekļuve finansējumam negatīvi ietekmē uzņēmumu izveidi un izveidoto uzņēmumu izaugsmes un dzīvotspējas rādītājus, kā arī jaunpienācēju uzņēmēju gatavību pārņemt ekonomiski dzīvotspējīgus uzņēmumus mantošanas gadījumā.

(29)

Prasmju trūkums ir būtisks šķērslis uzņēmumu izaugsmei Savienībā. Lai sekmētu uzņēmējdarbības garu Savienībā un atbalstītu MVU izaugsmi un to digitālo un zaļo pārkārtošanos, ar Programmu būtu jāveicina un jāatvieglo piekļuve MVU paredzētajām prasmju un mentorēšanas shēmām, un jo īpaši tehnoloģisko uzņēmējdarbības un vadības prasmju attīstīšanai. Šīs darbības Komisijai būtu jākoordinē ar iniciatīvām, kas tiek īstenotas citās Savienības, valstu un reģionālajās programmās, ar mērķi panākt lielāku sinerģiju un izvairīties no pārklāšanās.

(30)

Lai pārvarētu tirgus nepilnības un nodrošinātu, ka MVU, tostarp jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi, turpina pildīt savu uzdevumu kā Savienības ekonomikas konkurētspējas pamats, MVU ir vajadzīgs papildu atbalsts parāda un pašu kapitāla instrumentu veidā, kas izveidoti saskaņā ar MVU politikas logu fondā InvestEU, kurš ir izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (14). Aizdevumu garantiju mehānisms, kas tika izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 (15), ir pierādījis, ka tam ir pievienotā vērtība, un gaidāms, ka tam būs pozitīva ietekme uz vismaz 500 000 MVU. Lielāku uzmanību varētu pievērst tam, kā uzlabot iespējamu labuma guvēju informētību par to, ka MVU ir pieejama programma InvestEU.

(31)

Ar Programmā paredzētajām darbībām būtu jācenšas sasniegt tās politiskos mērķus, ne tikai izmantojot dotācijas, bet arī vienkāršojot piekļuvi finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, kas paredzēti fonda InvestEU MVU politikas logā, un būtu jāuzlabo sinerģija ar citām Savienības programmām. Visām darbībām vajadzētu būt ar uzskatāmu Savienības pievienoto vērtību.

(32)

Ar Programmu būtu efektīvi jāatbalsta MVU visā to dzīves ciklā, nodrošinot palīdzību, kas sniedzas no palīdzēšanas MVU atrast partnerus kopīgiem projektiem līdz komercializācijai un piekļuvei tirgum, spēju veidošanai un mudināšanai uz sadarbību līdztekus klasteriem un uzņēmējdarbības tīklu organizācijām. Ar Programmu būtu jāatbalsta arī MVU zaļā un digitālā pārkārtošanās, un tai būtu jāpamatojas uz unikālajām zināšanām un speciālajām zināšanām, kas par MVU ir izstrādātas, kā arī uz ilgo pieredzi darbā ar Savienības, valstu un reģionālajām ieinteresētajām personām. Minētā atbalsta pamatā vajadzētu būt pieredzei, kas gūta Eiropas Biznesa atbalsta tīklā (EEN), kurš kā vienas pieturas aģentūra palīdz uzlabot MVU konkurētspēju un attīstīt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū un ārpus tā. EEN turpina sniegt pakalpojumus citu Savienības programmu, īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (16), vārdā, izmantojot minēto programmu finanšu resursus. Ar EEN palīdzību būtu arī jāsekmē ciešāka MVU līdzdalība tādu iekšējā tirgus politikas iniciatīvu izstrādē kā publiskais iepirkums un standartizācijas procesi. Ar EEN starpniecību būtu jāuzlabo sadarbība ar Eiropas digitālās inovācijas centriem, kas paredzēti programmā “Digitālā Eiropa”, kura ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (17), un konsultāciju centriem InvestEU. Turklāt sekmīgā mentorēšanas shēma, proti, “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, būtu jāsaglabā kā rīks, ar ko jaunpienācēji uzņēmēji vai topošie uzņēmēji varētu iegūt uzņēmējdarbības un vadības pieredzi no viņiem piemeklēta pieredzējuša citas valsts uzņēmēja un no viņa mācīties, tādējādi nostiprinot savas uzņēmējdarbības spējas. Vajadzētu paplašināt Programmas ģeogrāfisko pārklājumu un piedāvāt uzņēmējiem plašāku piemeklēto iespēju klāstu attiecīgā gadījumā papildus citām Savienības iniciatīvām.

(33)

Būtu jāpieliek papildu pūles, lai samazinātu administratīvo slogu un, samazinot izmaksas, kas MVU rodas sarežģīto pieteikuma iesniegšanas procesu un dalības prasību dēļ, palielinātu piekļuvi Programmas iniciatīvām. Minētajā kontekstā galvenajam to MVU informācijas punktam, kuri ir ieinteresēti piekļuvē Savienības līdzekļiem, vajadzētu būt EEN, kas darbotos kā vienas pieturas aģentūra un sniegtu tiem pielāgotus norādījumus. Ir svarīgi balstīties uz pieredzi, kas gūta pašreizējos pasākumos, ar kuriem atbalsta MVU, saglabājot gatavību tos pielāgot, ņemot vērā mainīgos MVU apstākļus vienotajā tirgū, īpaši attiecībā uz digitalizāciju un regulatīvo slogu.

(34)

Tā kā klasteri piedāvā uzņēmējdarbībai labvēlīgu un stabilu vidi, tie ir stratēģisks MVU konkurētspējas atbalsta un paplašināšanas instruments. Tie var veicināt zaļo un digitālo rūpniecības, tostarp pakalpojumu, pārkārtošanos un, radot izaugsmi un darbvietas, stiprināt reģionu ekonomisko attīstību. Ir svarīgi, lai kopīgās klasteru iniciatīvas sasniegtu kritisko masu, jo tas paātrinātu MVU izaugsmi. Savienojot specializētās rūpniecības ekosistēmas, klasteri rada mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jaunas uzņēmējdarbības iespējas un tos labāk iekļauj Savienības un pasaules mēroga stratēģiskajās vērtības ķēdēs. Būtu jāpiešķir atbalsts starpvalstu un starpreģionālu partnerības stratēģiju izstrādei un tādu kopīgu darbību īstenošanai, ko atbalsta ar Eiropas Klasteru kopdarbības programmu un Eiropas Resursefektivitātes zināšanu centru. Atbalstā būtu arī jāiekļauj palīdzība, ko sniedz MVU, lai tie apvienotos komandās ar MVU no trešām valstīm. Ilgtspējīga partnerību veidošana būtu jāveicina, turpinot finansēšanu, ja ir sasniegti starpposma mērķrādītāji attiecībā uz sniegumu un līdzdalību. Tiešais atbalsts MVU ar klasteru organizāciju starpniecību būtu jānovirza šādām vajadzībām: progresīvo tehnoloģiju, jaunu uzņēmējdarbības modeļu, mazoglekļa un resursefektīvu risinājumu ieviešanas, radošuma un dizaina veicināšanu, prasmju uzlabošanu, talantu piesaisti, uzņēmējdarbības akcelerāciju un internacionalizāciju. Minētajam tiešajam atbalstam MVU būtu jāpiesaista arī citi specializētie MVU atbalstītāji, lai veicinātu rūpniecības pārveidi un pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu. Programmai tādējādi vajadzētu palīdzēt veidot un sekmēt jau pastāvošās saiknes ar Savienības inovācijas centriem, jo īpaši ar tās digitālās inovācijas centiem, un investīcijām, ko veic saskaņā ar kohēzijas politiku un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Varētu tikt izpētītas arī sinerģijas ar programmu “Erasmus+”, kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) XXX/… (18).

(35)

Programmai būtu jāpalīdz stiprināt attiecības starp uzņēmumiem, īpaši MVU, un universitātēm, pētniecības centriem un citām iestādēm, kas iesaistītas zināšanu veidošanā un izplatīšanā. Šī saikne varētu palīdzēt uzlabot uzņēmumu spēju risināt stratēģiskās problēmas, ko rada jaunā starptautiskā vide.

(36)

Tā kā MVU ir mazāki, tie saskaras ar konkrētiem izaugsmes šķēršļiem. Tiem ir īpaši grūti kļūt lielākiem un paplašināt dažas uzņēmuma darbības. Pamatojoties uz panākumiem, atziņām un pieredzi, kas gūti no MVU instrumenta un Savienības klasteru projektiem, kuri vērsti uz jaunām rūpnieciskajām vērtību ķēdēm programmā “Apvārsnis 2020”, kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (19), Programmai būtu jāatbalsta MVU darbību paplašināšana visos būtiskajos to attīstības posmos, tostarp jāatbalsta internacionalizācija, inovācijas ieviešana un komercializācijas darbības. Minētais atbalsts papildinātu to atbalstu, ko Eiropas Inovācijas padome sniegtu saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kurā uzmanība galvenokārt tiks pievērsta radikālai un revolucionārai inovācijai, un tādējādi arī inovatīviem MVU, un kas jo īpaši ir vērsta uz tirgu radošu inovāciju, vienlaikus atbalstot arī visu veidu inovāciju, tostarp pakāpenisku inovāciju.

(37)

Radošums un visi inovācijas veidi, tostarp inovācija, ar ko cenšas uzlabot resursefektivitāti un energoefektivitāti, ir būtiski Savienības rūpniecības vērtību ķēžu konkurētspējai. Kā uzņēmējdarbības un rūpniecības nozaru modernizācijas katalizatori tie veicina gudru, integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tomēr MVU tos joprojām neizmanto pietiekami plaši. Tāpēc ar Programmu būtu jāatbalsta mērķorientētas darbības, tīkli un partnerības, kas paredzētas radošuma rosinātai inovācijai, lai dotu MVU iespējas panākt zaļo un digitālo pārkārtošanos visās rūpniecības vērtību ķēdēs un ekosistēmās.

(38)

Iekšējā tirgū svarīga nozīme ir Eiropas standartiem. Standarti ir ļoti svarīgi uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas nodrošināšanai. Eiropas standarti ir arī būtisks instruments Savienības tiesību aktu un politikas atbalstam vairākās nozīmīgās jomās, kuras sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, tādējādi pozitīvi ietekmējot sabiedrību kopumā, piemēram, enerģētika, klimata pārmaiņas un vides aizsardzība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ilgtspējīga resursu izmantošana un reciklēšana, inovācija, produktu drošība, patērētāju tiesību aizsardzība, darba ņēmēju drošība un darba apstākļi, un iedzīvotāju novecošana. Lai maksimāli palielinātu to devumu, kā liecina pieredze, būtu jāuzlabo standartu izstrādes ātrums un savlaicīgums un būtu jāpieliek lielāki centieni, lai labāk iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas, arī patērētāju pārstāvjus.

(39)

Eiropas standartizācijas darbības reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (20), un tās tiek īstenotas ilglaicīgā publiskā un privātā sektora partnerībā, kas ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu mērķus, kas ir izvirzīti minētajā regulā, kā arī tos, kas iekļauti Savienības vispārējā un nozaru standartizācijas politikā.

(40)

Iekšējam tirgum, rezultatīvai finanšu tirgu darbībai un tam, lai banku savienības un kapitāla tirgus savienības kontekstā īstenotu integrētu finanšu pakalpojumu tirgu, ir būtiska laba kopīgo finanšu un nefinanšu pārskatu sagatavošanas noteikumu darbība.

(41)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (21) Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), ko pieņēmusi Starptautisko Grāmatvedības standartu Padome, un saistītās interpretācijas, ko izdevusi SFPS interpretācijas komiteja, ir jāiestrādā Savienības tiesībās, lai tos varētu piemērot uzņēmumi, kuru vērtspapīri Savienībā tiek kotēti regulētā tirgū, ja vien SFPS atbilst minētajā regulā noteiktajām prasībām, turklāt arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (22) noteiktajai prasībai, ka pārskatiem ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, un tiem jāsniedz labums Eiropas sabiedrības interesēm. Šādi starptautiski grāmatvedības standarti ir jāizstrādā pārredzamā un demokrātiski atbildīgā veidā. Tāpēc SFPS ir viens no nozīmīgākajiem elementiem iekšējā tirgus darbībā, un Savienība tādēļ ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai SFPS izstrādes un apstiprināšanas procesā tiktu iegūti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskā regulējuma prasībām. Tādēļ ir svarīgi iedibināt Programmā attiecīgus SFPS fonda finansēšanas pasākumus.

(42)

Ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) nozīmi novērtēšanā par to, vai SFPS atbilst Savienības tiesību aktu un politikas prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1606/2002, Savienībai ir arī jānodrošina stabila EFRAG finansēšana un tādējādi ar Programmu jāpiešķir tai līdzekļi. EFRAG tehniskais darbs būtu jāorientē uz tehnisku Komisijas konsultēšanu par SFPS apstiprināšanu, kā arī uz pienācīgu Savienības līdzdalību minēto SFPS izstrādes procesā, un būtu jānodrošina, ka starptautisko standartu noteikšanas procesā tiek pienācīgi ņemtas vērā Savienības intereses. Šajās interesēs būtu jāietver jēdziens “prudenciāla pieeja”, jāsaglabā prasība sniegt patiesu un skaidru priekšstatu, kā noteikts Direktīvā 2013/34/ES, un jāaizsargā Eiropas sabiedrības intereses, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002, ņemot vērā SFPS ietekmi uz finanšu stabilitāti un ekonomiku. Lai korporatīvo pārskatu izstrādē veicinātu inovācijas un paraugprakses attīstību, EFRAG ir izveidota arī Eiropas Korporatīvo pārskatu laboratorija. Tā nodrošina forumu, kurā uzņēmumi un ieguldītāji var dalīties ar paraugpraksi, it īpaši nefinanšu pārskatu un ilgtspējības pārskatu jomā. Pamatojoties uz šo darbu, EFRAG būtu arī jāpalīdz izstrādāt nefinanšu pārskatu standartus.

(43)

Obligātās revīzijas jomā Pārraudzības grupa – starptautiska struktūra, kas atbildīga par Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) pārvaldības reformas pārraudzību, – 2005. gadā izveidoja Sabiedrības interešu Uzraudzības padomi (PIOB). PIOB uzdevums ir pārraudzīt procesu, kura rezultātā tiek pieņemti starptautiskie revīzijas standarti (SRS), kā arī citas sabiedrisko interešu darbības, ko veic IFAC. Starptautiskos revīzijas standartus var pieņemt piemērošanai Savienībā jo īpaši ar nosacījumu, ka tie ir izstrādāti pienācīgā kārtā, ar publisku pārraudzību un pārredzamā veidā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (23) 26. pantā. Ņemot vērā SRS ieviešanu Savienībā un PIOB svarīgo uzdevumu nodrošināt šo standartu atbilstību Direktīvas 2006/43/EK prasībām, ir svarīgi Programmā paredzēt attiecīgus PIOB finansēšanas pasākumus.

(44)

Savienība, atbalstot un papildinot dalībvalstu politikas pasākumus, ar ko cenšas nodrošināt, lai iedzīvotāji, kad tie rīkojas kā patērētāji, varētu visā pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības un lai tad, kad viņi to dara, ar konkrētām darbībām tiktu pienācīgi aizsargāta viņu drošība un juridiskās un ekonomiskās intereses, palīdz nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību augstā līmenī un to, lai patērētājiem būtu pilnvērtīgas iespējas rīkoties un iekšējā tirgū viņiem būtu pievērsta galvenā uzmanība. Ir arī nepieciešams, lai Savienība nodrošina, ka patērētāju un produktu drošības tiesību akti visur tiek pareizi un vienādi īstenoti un ka uzņēmumiem ir vienlīdzīgi apstākļi, un līdz ar to ka iekšējā tirgū ir godīga konkurence. Turklāt ir nepieciešams sniegt patērētājiem vairāk rīcības iespēju, mudināt viņus veikt ilgtspējīgas un apzinātas izvēles un palīdzēt viņiem šo izvēļu veikšanā, tādējādi līdzdarbojoties tādas ilgtspējīgas, energoefektīvas, resursefektīvas ekonomikas veidošanā, kas būtu arī aprites ekonomika.

(45)

Ar Programmu būtu jātiecas palielināt patērētāju, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un iestāžu pārstāvju informētību par Savienības tiesību aktiem patērētāju aizsardzības un drošības jomā. Tai būtu arī jādod iespējas patērētājiem un tos pārstāvošajām organizācijām rīkoties valsts un Savienības līmenī. Tas jo īpaši būtu jādara, atbalstot Eiropas patērētāju organizāciju BEUC (Bureau Européen des Unions de Consommateurs), kas ir jau sen izveidota un atzīta nevalstiska organizācija, kura pārstāv patērētāju intereses saistībā ar visām attiecīgajām Savienības politikas jomām, tādējādi ļaujot minētajai organizācijai veidot ciešāku sinerģiju patērētāju aizstāvības stiprināšanā. Tai tas arī būtu jāveic, jo īpaši atbalstot Eiropas Apvienību patērētāju pārstāvības koordinēšanai standartizācijā (ANEC), kas pārstāv patērētāju intereses standartizācijas jautājumos. To darot, īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunām tirgus vajadzībām attiecībā uz ilgtspējīga patēriņa veicināšanu, jo īpaši vēršot uzmanību uz darbībām, ar kurām apkaro ieprogrammēta nolietojuma praksi, kas ir maldinoša, un citu maldinošu praksi, piemēram, nepatiesus apgalvojumus par vidi, labāk informējot patērētājus par produktu ilgizturību un remontējamību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātības novēršanai un to problēmu risināšanai, ko rada ekonomikas digitalizācija, piemēram, saistībā ar savienotiem produktiem, lietu internetu, mākslīgo intelektu un algoritmu izmantošanu un jaunu patēriņa modeļu un uzņēmējdarbības modeļu izstrādi. Ar Programmu būtu jāatbalsta darbības, ar ko izstrādā attiecīgo informāciju par tirgiem, tostarp publicē Savienības patēriņa tirgu rezultātu pārskatus.

(46)

Ar Programmu būtu jāatbalsta valstu kompetentās iestādes, tostarp tās, kas ir atbildīgas par produktu drošības pārraudzību un īpaši sadarbojas, izmantojot bīstamām precēm paredzēto Savienības ātrās brīdināšanas sistēmu. Ar to arī būtu jāatbalsta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (24) un Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpilde attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību un produktu drošību, kā arī jāatbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkls un starptautiskā sadarbība starp attiecīgajām iestādēm trešās valstīs un Savienībā. Ar Programmu būtu jātiecas visiem patērētājiem un tirgotājiem nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kā arī informācijai par dalības procesu tiesiskās aizsardzības pasākumos.

(47)

Ar Programmu būtu jāatbalsta arī Eiropas Patērētāju centru tīkls, kas palīdz patērētājiem gūt labumu no Savienības patērētāju tiesībām, kad tie tiešsaistē vai ceļojuma laikā pērk preces un pakalpojumus, kas tiek piedāvāti pāri robežām iekšējā tirgū un Eiropas Ekonomikas zonā. Tīkls, kuru veido 29 centri un kuru jau vairāk nekā 15 gadus kopīgi finansē Savienības patērētāju tiesību aizsardzības programmas, ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, nostiprinot patērētāju un tirgotāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Šis tīkls saņem vairāk nekā 120 000 patērētāju pieprasījumu gadā un ar preses un tiešsaistes informatīvo pasākumu starpniecību uzrunā miljoniem iedzīvotāju. Tas ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju atbalsta tīkliem Savienībā; lielākā daļā tā centru ir arī kontaktpunkti, kas piedāvā padomu iekšējā tirgus tiesību aktu jautājumos, piemēram, par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (25). Tīkla izvērtējumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir turpināt centru darbību. Eiropas Patērētāju centru tīkls var arī būt nozīmīgs informācijas avots par apgrūtinājumiem un problēmām, ar ko patērētāji saskaras vietējā līmenī, un šāda informācija ir būtiska Savienības politikas veidošanai un patērētāju interešu aizsardzībai. Tiek arī plānots, ka tīkls izstrādās vienošanās par savstarpīgumu ar līdzīgām struktūrām trešās valstīs.

(48)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK (26), 2005/29/EK (27), 2011/83/ES (28), (ES) 2019/2161 (29) un (ES) 2020/1828 (30) tika pieņemtas, lai cita starpā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret patērētājiem visā iekšējā tirgū saistībā ar pārrobežu jautājumiem, piemēram, neatbilstīgu produktu pārdošanu mehānisko transportlīdzekļu nozarē, divējādiem produktu kvalitātes standartiem vai problēmām, ar ko saskaras pasažieri lidojumu atcelšanas vai ilgas lidojumu kavēšanās gadījumā. To mērķis ir arī stiprināt dalībvalstu izpildes spējas, uzlabot produktu drošību un palielināt starptautisko sadarbību un jaunas tiesiskās aizsardzības iespējas, jo īpaši, izmantojot tiesīgo iestāžu pārstāvības prasības. 2017. gada maijā Komisija veica Savienības patērētāju un tirgvedības tiesību atbilstības pārbaudi, kas atklāja nepieciešamību uzlabot noteikumu izpildes nodrošināšanu un atvieglot tiesisko aizsardzību gadījumos, kur patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumi kaitējuši patērētājiem. Ņemot vērā minēto atbilstības pārbaudi, prioritātei vajadzētu būt atbalstīt pilnīgu minēto direktīvu un darbību īstenošanu un veicināt to pārrobežu izpildi.

(49)

Iedzīvotājus jo īpaši ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu darbība, un tādēļ tie būtu plašāk jāinformē par attiecīgajām tiesībām, riskiem un ieguvumiem. Finanšu tirgi ir būtisks iekšējā tirgus elements, un tiem vajadzīga stabila regulējuma un uzraudzības sistēma, kas ne tikai nodrošina finansiālu stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomiku, bet arī to, lai augstā līmenī tiktu aizsargāti patērētāji un citi finanšu pakalpojumu galalietotāji, tostarp privātie ieguldītāji, noguldītāji, apdrošināšanas polises turētāji, pensiju fondu dalībnieki un labuma guvēji, individuāli akcionāri, aizņēmēji un MVU. Programmai būtu jāpalīdz uzlabot patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju spēju piedalīties politikas veidošanā, tostarp sagatavojot un izplatot skaidru, pilnīgu un ērti lietojamu informāciju par produktiem, kas tiek piedāvāti finanšu tirgos.

(50)

Tāpēc ar Programmu būtu jāturpina atbalstīt konkrētas Spēju veidošanas programmas 2017.–2020. gadam darbības, kuras veicina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/826 (31), kas turpināja 2012.–2017. gada izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka politikas veidotājiem ir zināmi tādu ieinteresēto personu viedokļi, kas nav finanšu nozares profesionāļi, un nodrošinātu labāku patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju interešu pārstāvību. Programmai būtu pastāvīgi jāpilnveido sava metodika un paraugprakse par to, kā palielināt patērētāju un finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos, lai noteiktu jautājumus, kas attiecas uz Savienības politikas veidošanu, un nodrošinātu patērētāju interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Šādām darbībām būtu jāuzlabo finanšu pakalpojumu nostādnes, īpaši tās, kuru mērķis ir veicināt labāku sabiedrības izpratni par to, kādas problēmas ir saistītas ar finanšu regulējumu, un uzlabot finanšpratību.

(51)

Saistībā ar 2012.–2017. gada izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību Komisija pēc ikgadēja atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus piešķīra dotācijas divām organizācijām. Minētās divas organizācijas ir Finance Watch, kas 2011. gadā ar Savienības dotācijām tika izveidota kā starptautiska bezpeļņas apvienība saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, un Better Finance, kas tapa, jau pastāvošām Eiropas ieguldītāju un akcionāru apvienībām kopš 2009. gada vairākkārt reorganizējoties un mainot zīmolvārdus. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/826 izveidotajā spēju veidošanas programmā abas minētās organizācijas ir norādītās kā vienīgās labuma guvējas. Tāpēc minētās organizācijas vajadzētu turpināt līdzfinansēt no Programmas. Tomēr šis finansējums būtu rūpīgi jāizvērtē – cik efektīvi izvirzītie mērķi ir sasniegti un kāda ir to ietekme. Tālab, ja parādīsies citi iespējami labuma guvēji, kuru primāro mērķu un darbību vidū ir pārstāvēt patērētāju un galalietotāju intereses Savienības līmenī un kuru dalībnieku aprindām ir plašs ģeogrāfiskais pārklājums un plašs interešu loks, uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus vajadzētu būt pieejamam arī tiem.

(52)

Lai aizsargātu patērētājus un lai iekšējais tirgus varētu efektīvi darboties, ir nepieciešama augsta līmeņa veselības aizsardzība augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomā. Droša un ilgtspējīga pārtikas piegādes ķēde ir sabiedrības un iekšējā tirgus darbības priekšnoteikums. Ārkārtīgi svarīgi ir novērst pārrobežu veselības krīzes un skandālus pārtikas jomā, jo tie traucē iekšējā tirgus darbību, ierobežojot personu un preču apriti un traucējot ražošanu un patēriņu. Tādēļ ar Programmu būtu jāatbalsta tādas konkrētas darbības kā ārkārtas pasākumu noteikšana krīzes situācijās, kas ietekmē dzīvnieku un augu veselību.

(53)

Vispārīgais Savienības tiesību aktu mērķis attiecībā uz augiem, dzīvniekiem, pārtikas apriti un dzīvnieku barību ir nodrošināt augstu cilvēku, dzīvnieku un augu veselības līmeni visā pārtikas ķēdē, atbalstīt dzīvnieku labturības uzlabošanu, palīdzēt panākt augstu patērētāju aizsardzības un informētības līmeni un augstu vides aizsardzības līmeni, tostarp attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, un ņemot vērā situācijas, ko radījušas iespējamu klimata pārmaiņu sekas dalībvalstīs, vienlaikus uzlabojot pārtikas un dzīvnieku barības ražošanas ilgtspēju un veicinot pārtikas nodrošinājumu un pieņemamu cenu līmeni, samazinot pārtikas atkritumus, visā Savienībā paaugstinot produktu kvalitātes standartus, uzlabojot Savienības pārtikas un dzīvnieku barības nozares konkurētspēju un veicinot darbvietu izveidi, tostarp stimulējot pētniecību un inovāciju.

(54)

Ņemot vērā to darbību specifiskumu, kuras attiecas uz cilvēku, dzīvnieku un augu veselības nodrošināšanu augstā līmenī, šajā regulā ir jāparedz speciāli attiecināmības kritēriji dotāciju piešķiršanā un publiskā iepirkuma izmantošanā. Jo īpaši, paredzot izņēmumu principam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku, kas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (32) (“Finanšu regula”), ārkārtas pasākumu izmaksas, kas radušās to steidzamības un neparedzamības dēļ, būtu jāuzskata par attiecināmām izmaksām, tostarp tajās būtu jāiekļauj arī izmaksas, kas radušās tādēļ, ka ir aizdomas par slimības sastopamību vai kaitīga organisma klātbūtni, ja minētā sastopamība ir vēlāk apstiprinājusies un par to ir paziņots Komisijai. Komisijai attiecīgas budžeta saistības būtu jāuzņemas un attiecināmo izdevumu maksājums jāveic pēc juridisko saistību parakstīšanas un pēc dalībvalstu iesniegto maksājuma pieteikumu izvērtēšanas. Būtu attiecināmas arī izmaksas, kuras radījuši uzraudzības, profilakses un aizsardzības pasākumi, kas veikti, ja noteiktas dzīvnieku slimības un zoonozes, kuras kļuvušas sastopamas vai izvērsušās trešā valstī, dalībvalstī vai tās aizjūras zemēs un teritorijās, tieši apdraud veselības stāvokli Savienībā, kā arī izmaksas, kuras radījuši veiktie aizsardzības pasākumi vai citas attiecīgās darbības, kas veiktas augu veselības stāvokļa atbalstam Savienībā.

(55)

Ņemot vērā to, ka augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomā pieaug globalizācija, dalībvalstu veiktās oficiālas kontroles ir svarīgs instruments, lai verificētu un pārraudzītu attiecīgo Savienības prasību īstenošanu, ievērošanu un izpildīšanu, jo īpaši attiecībā uz importu. Lai pārtikas piegādes ķēdē saglabātu augstu drošības līmeni, kā arī patērētāju uzticēšanos, vienlaikus nodrošinot augstu vides aizsardzības un dzīvnieku labturības līmeni, ir ļoti svarīga oficiālo kontroles sistēmu rezultativitāte un efektivitāte. Šādu kontroles pasākumu vajadzībām būtu jāatvēl Savienības finansiālais atbalsts. Jo īpaši Eiropas Savienības references laboratorijām vajadzētu būt pieejamam finansiālam ieguldījumam, lai tām palīdzētu segt izmaksas, ko radījusi Komisijas apstiprinātu darba programmu īstenošana, un finansiālais ieguldījums var būt pieejams valsts augu un dzīvnieku veselības references laboratorijām, kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (33) ir jāsaņem pietiekami finanšu resursi no dalībvalstīm, ar nosacījumu, ka var skaidri pierādīt, ka veiktajām darbībām ir Savienības pievienotā vērtība un ka šo darbību atbalstam programmā ir pieejams pietiekams finansējums. Turklāt oficiālo kontroļu rezultativitāte ir atkarīga arī no tā, vai kontroles iestāžu rīcībā ir labi apmācīts personāls, kam ir pienācīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem, tāpēc Savienībai būtu jāsniedz ieguldījums kompetento iestāžu organizētās mācībās un attiecīgās apmaiņas programmās.

(56)

Savienībā un visā pasaulē par aizvien nopietnāku veselības problēmu kļūst rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Tāpēc Programmā vajadzētu būt paredzētai iespējai līdzfinansēt pasākumus, ar ko atbalsta cīņu ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

(57)

Augstas kvalitātes Eiropas statistikai, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta saskaņā ar Programmu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 223/2009, ir būtiska nozīme uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanā. Eiropas statistikai vajadzētu būt laikus pieejamai, un tai būtu jāpalīdz īstenot Savienības politikas virzieni, kas minēti LESD, proti, pastiprināta un integrēta ekonomikas pārvaldība, sociālā, ekonomikas un teritoriālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība, lauksaimniecības politika, Eiropas sociālā dimensija un globalizācija.

(58)

Eiropas statistikai ir būtiska nozīme Savienības lēmumu pieņemšanā un Savienības iniciatīvu snieguma un ietekmes novērtēšanā. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu Eiropai veltītas statistikas sniegšanu un izstrādi, izmantojot Savienības mēroga pieeju un skatījumā raugoties tālāk par iekšējo tirgu, lai aptvertu visas Savienības darbības un politikas jomas, turklāt dodot iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieņemt apzinātus lēmumus.

(59)

Ņemot vērā Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas regulējuma – Regulas (EK) Nr. 223/2009 nozīmē – horizontālo raksturu, uz to attiecas īpašas prasības un jo īpaši tās, kas minētajā regulā noteiktas attiecībā uz statistikas principu ievērošanu, kā arī Eiropas statistikas sistēmas darbību un tās pārvaldību, tostarp lomu un uzdevumiem, kas uzticēti Eiropas Statistikas sistēmas komitejai un Komisijai (Eurostat), statistikas darbību plānošanas izveidi un īstenošanu.

(60)

Tā Programmas projekta daļa, kas attiecas uz Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas regulējumu, tika iesniegta iepriekšējai izskatīšanai Eiropas Statistikas sistēmas komitejā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.

(61)

Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās būt līderpozīcijās, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Sekmējot 2030. gada programmas sasniegšanu, Savienība un dalībvalstis veicinās spēcīgāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku, drošāku un pārtikušāku Eiropu. Programmai būtu jāpalīdz īstenot programmu 2030. gadam, tostarp līdzsvarojot ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, un šajā nolūkā uzņemoties skaidras un redzamas saistības attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanu.

(62)

Atspoguļojot to, cik svarīgi pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma ir paredzēta, lai palīdzētu integrēt klimatrīcību un sasniegtu vispārēju mērķrādītāju, kas paredz ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks formulētas Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un atkārtoti izvērtētas attiecīgo novērtēšanas un pārskatīšanas procesu gaitā. Šajā kontekstā Programmai būtu jāatbalsta aktivitātes, kas atbilst klimata un vides standartiem un Savienības prioritātēm un kas nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (34) nozīmē.

(63)

Ar šo regulu paredz finansējumu, kas veidos Eiropas Parlamentam un Padomei galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (35) 18. punkta nozīmē.

(64)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (36) paredz, ka jomās, uz kurām attiecas Programma, norit sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībnieces, no otras puses. Būtu jāparedz iespēja Programmā piedalīties arī valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm un citām trešām valstīm. Turklāt saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā (37) Eiropas statistikas jomā Programmai vajadzētu būt atvērtai Šveicei.

(65)

Trešās valstis, kas ir EEZ dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumam. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(66)

Šai Programmai piemēro Finanšu regulu. Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(67)

Saskaņā ar iepriekšējām programmām un budžeta pozīcijām īstenotās darbības ir apliecinājušas, ka ir piemērotas un ka tās būtu jāsaglabā. Saskaņā ar Programmu ieviesto jauno darbību mērķis ir jo īpaši nostiprināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Lai Programmas izpildē nodrošinātu lielāku vienkāršību un elastību un tādējādi labāk sasniegtu tās mērķus, darbības būtu jādefinē tikai kopējo, vispārīgo kategoriju jomā. Programmā būtu jāiekļauj arī to indikatīvo aktivitāšu saraksts, kas attiecas uz konkrētiem mērķiem konkurētspējas, patērētāju tiesību aizsardzības jomā, vai konkrētas aktivitātes, kas izriet no regulatīvām prasībām, piemēram, konkrētas aktivitātes standartizācijas, tirgus uzraudzības jomās, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomā un Eiropas statistikas jomā.

(68)

Ir nepieciešams konkretizēt noteiktas to subjektu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, kā arī subjektus, kuri būtu tiesīgi saņemt finansējumu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

(69)

Ņemot vērā aizvien lielāko globālās ekonomikas savstarpējo atkarību un digitalizāciju, Programmai būtu jāturpina piedāvāt iespēju konkrētās aktivitātēs iesaistīt ārējus ekspertus, piemēram, trešo valstu amatpersonas, starptautisku organizāciju pārstāvjus vai ekonomikas dalībniekus.

(70)

Ir nepieciešams norādīt konkrētus kritērijus attiecībā uz līdzfinansēšanas noteikumiem un attiecināmajām izmaksām. Dažu konkrēto mērķu īstenošanas attiecināmās izmaksas varētu būt nepieciešams finansēt pilnā apjomā, tāpēc vajadzētu būt iespējai atkāpties no Finanšu regulas 190. panta.

(71)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu, ja pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Lai gan šajos gadījumos izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, principā nebūtu attiecināmas, tomēr, ņemot vērā Programmas novēloto stāšanos spēkā un lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, izņēmuma kārtā tam vajadzētu būt iespējamam. Tādēļ, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktību, uz noteiktu laiku daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā izmaksām attiecībā uz darbību, kas ir jau sākusies, vajadzētu būt attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas. Šo pašu iemeslu dēļ un atbilstīgi tiem pašiem nosacījumiem, atkāpjoties no Finanšu regulas 193. panta 4. punkta, darbības dotāciju gadījumā izmaksām, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas, vajadzētu būt attiecināmām.

(72)

Lai ņemtu vērā Komisijas apņēmību, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “Par ES budžeta pārskatīšanu”, un lai saskaņotu un vienkāršotu finansēšanas programmas, ja ar paredzētajām darbībām saskaņā ar Programmu iecerēts sasniegt mērķus, kas dažādiem finansēšanas instrumentiem ir kopīgi, resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, tomēr novēršot divkāršu finansēšanu.

(73)

Programmai būtu jāveicina tas vispārējais atbalsts tālāko reģionu īpašajām vajadzībām un to integrācijai iekšējā tirgū, kuru nesen atkārtoti apstiprināja Komisijas paziņojums “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”.

(74)

Programmai būtu jāveicina sinerģija, vienlaikus novēršot pārklāšanos ar saistītajām Savienības programmām un darbībām. Darbībām saskaņā ar Programmu būtu jāpapildina tās muitas nozares un “Fiscalis” programmu darbības, kas noteiktas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/444 (38) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis”, un kas arī ir paredzētas iekšējā tirgus atbalstam un uzlabošanai.

(75)

Programmai būtu jāveicina sinerģija, komplementaritāte un papildināmība attiecībā uz MVU un uzņēmējdarbības atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu. Turklāt fonda InvestEU MVU politikas logā garantēs parāda un pašu kapitāla atbalstu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam un finansējuma pieejamību MVU. Programmai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar Kosmosa programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (39), lai MVU rosinātu gūt labumu no revolucionārām inovācijām un citiem risinājumiem, kas izstrādāti ar minētās programmas atbalstu.

(76)

Programmai būtu jāveicina sinerģija ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kuras mērķis ir veicināt pētniecību un inovāciju. Tas jo īpaši attiecas uz papildināmību ar topošās Eiropas Inovācijas padomes darbībām inovatīviem uzņēmumiem, kā arī uz atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētiem pakalpojumiem, jo īpaši ar EEN starpniecību.

(77)

Programmai būtu jāveicina sinerģija un papildināmība attiecībā uz programmu “Digitālā Eiropa”, kuras mērķis ir veicināt Savienības ekonomikas un publiskā sektora digitalizāciju, vienlaikus palielinot kiberdrošību.

(78)

Turklāt Programmai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar programmu “Tiesiskums”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/693 (40), un kuras mērķis ir atbalstīt turpmāku Eiropas tiesiskuma telpas attīstību efektīvas valstu tiesu sistēmu darbības labad, jo tas ir priekšnosacījums, kas paver iespēju veidot taisnīgu un izmaksu ziņā lietderīgu Savienības ekonomiku.

(79)

Attiecībā uz darbaspēka un jaunatnes mobilitāti, kas ir būtiski svarīga labi funkcionējošam iekšējam tirgum, Programmai būtu jāveicina sinerģija ar “Erasmus+” programmu, programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) XXXX/XXX (41), un Eiropas Sociālo fondu Plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+).

(80)

Visbeidzot, tādas darbības kā veterinārie un fitosanitārie pasākumi dzīvnieku un augu veselības krīžu gadījumā varētu papildināt ar tirgus intervenci no Savienības kopējās lauksaimniecības politikas programmas.

(81)

Ar Programmu īstenotajiem pasākumiem vajadzētu atspoguļot skaidru Savienības pievienoto vērtību, un tie būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu.

(82)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (42). Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu darba programmas, ar kurām īsteno darbības, kas veicina rīcības iespēju nodrošināšanu patērētājiem. Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, attiecīgi, lai pieņemtu īstenošanas aktus saistībā ar darbībām, kas veicina MVU konkurētspēju, un lai pieņemtu īstenošanas aktus saistībā ar darba programmām, ar ko īsteno darbības, kas veicina augstu cilvēku, dzīvnieku un augu veselības līmeni, un, ja nepieciešams, lai noteiktu līdzfinansējuma likmju samazinājumu darbībām, kuras attiecas uz veterinārajiem un fitosanitārajiem ārkārtas pasākumiem un ikgadējām un daudzgadējām valsts veterinārajām un fitosanitārajām programmām, kā arī lai pieņemtu īstenošanas aktus saistībā ar darba programmām, ar ko īsteno darbības, kas veicina pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu.

(83)

Ja var panākt sinerģiju starp konkrētajiem Programmas mērķiem, vajadzīgos noteikumus varētu īstenot vienotā darba programmā.

(84)

Savienības finansēšanas veidi un Programmas īstenošanas metodes būtu jāizraugās, pēc to spējas sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā Savienības pievienoto vērtību, kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Vajadzētu būt arī iespējai apsvērt, vai neizmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(85)

Lai nodrošinātu regulāru pārraudzību un pārskatu sniegšanu par sasniegto progresu un Programmas efektivitāti un lietderību, jau pašā sākumā būtu jāizveido pienācīga Programmas darbību un rezultātu pārraudzības sistēma. Šādai pārraudzībai un pārskatu sniegšanai būtu jābalstās uz rādītājiem, ar ko tiek novērtēta Programmā veikto darbību ietekme salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem atskaites punktiem.

(86)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (43) 22. un 23. punktu, šī Programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām pārraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas. Komisijai būtu jāsagatavo starpposma novērtējuma ziņojums par to, kā sasniegti ar Programmu atbalstīto darbību mērķi, par rezultātiem un ietekmi, par resursu izlietojuma efektivitāti un tās sniegto Savienības pievienoto vērtību, kā arī galīgais novērtējuma ziņojums par darbību ilgtermiņa ietekmi, rezultātiem un ilgtspēju, kā arī sinerģiju ar citām programmām.

(87)

Lai pārraudzītu atbalstu MVU, Programmai būtu jāizmanto izmērāmi snieguma rādītāji. Atkarībā no informācijas pieejamības un attiecīgā gadījumā ar minētajiem rādītājiem būtu jāmēra Programmas rezultāti un ietekme uz tās konkrētajiem mērķiem un konkrētajām mērķgrupām (piemēram, sievietēm, jauniešiem un senioriem). Pārraugot ir jo īpaši svarīgi mērīt atbalstu, kas sniegts zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam, internacionalizācijai un inovācijai. Turklāt pārraugot jāņem vērā kontekstuāli rādītāji, kas nemēra Programmas sniegumu, bet piedāvā pārskatu par vidi, kurā MVU darbojas.

(88)

Neizsmeļošs to dzīvnieku slimību un zoonožu saraksts, kuras var pretendēt uz finansējumu uz ārkārtas pasākumu pamata un uz izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmu pamata, būtu jāizveido, pamatojoties uz dzīvnieku slimībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001 (44), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 (45), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/99/EK (46) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/429 (47).

(89)

Lai ņemtu vērā situācijas, ko izraisījušas dzīvnieku slimības, kuras būtiski ietekmē lopkopību vai lopkopības produktu tirdzniecību, cilvēkus apdraudošu zoonožu izplatīšanās vai jaunas zinātniskas norises vai epidemioloģisku notikumu gaitu, kā arī dzīvnieku slimības, kas var radīt jaunu apdraudējumu Savienībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz dzīvnieku slimību un zoonožu saraksta grozīšanu. Lai ņemtu vērā turpmākās norises saistībā ar subjektiem, kuriem var tikt piešķirta dotācija saskaņā ar Programmu saistībā ar patērētāju interešu pārstāvību Savienības līmenī, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz minēto subjektu saraksta grozīšanu. Lai nodrošinātu, ka Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu tiek rezultatīvi novērtēta, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai vajadzības gadījumā grozītu rādītāju, pēc kuriem novērtē konkrēto mērķu sasniegšanu, sarakstu, kā arī papildinātu šo regulu, izveidojot pārraudzības un novērtēšanas sistēmu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu attiecīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Būtu jāapspriežas arī ar ieinteresētajām personām un patērētāju apvienībām. Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(90)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (48), fiziskās personas un tiesību subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja vien tiek ievēroti Programmas noteikumi un mērķi un iespējamie režīmi, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(91)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (49) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (50), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (51) un (ES) 2017/1939 (52) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK), Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (53). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(92)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, godalgas, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentus, budžeta garantijas, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(93)

Personas datu apstrādi, kas saistībā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā tiek veikta dalībvalstīs, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (54). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (55) reglamentē personas datu apstrādi, ko šīs regulas ietvaros un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā veic Komisija. Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, jāatbilst Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem par personas datu nodošanu, jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, jāatbilst Regulas (EU) 2018/1725 noteikumiem par personas datu nodošanu.

(94)

Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par statistikas sagatavošanu saskaņā ar statistiskās konfidencialitātes principu un noteikts, ka valstu statistikas iestādēm, citām valsts iestādēm un Komisijai (Eurostat) jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu principu un pamatnostādņu pielāgošanu attiecībā uz konfidenciālu datu fizisku un loģisku aizsardzību.

(95)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveidot programmu, kas paredzēta iekšējā tirgus darbības, uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas, un patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanai, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomai un plānošanas un finansēšanas regulējumam, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas statistiku, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo minētās jomas ir saistītas ar pārrobežu jautājumiem, bet lielāka Savienības rīcības potenciāla dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(96)

Programmai arī būtu jānodrošina, lai Savienības iekšējais tirgus ir labāk pamanāms un saskaņots, lai uzņēmumiem, jo īpaši MVU, piemīt lielāka konkurētspēja un ilgtspēja, un jāveicina Eiropas statistikas darbības, kas vērstas uz Savienības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm.

(97)

Tā kā noteikumi, ar ko groza tiesību aktus, izsmeļ iedarbību brīdī, kad tie stājās spēkā, un tā kā grozījumi, kas ar tiem izdarīti citos tiesību aktos, tādējādi tajā pašā brīdī kļūst par minēto tiesību aktu daļu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 652/2014 (56) atcelšana neietekmē grozījumus, kas ar tās noteikumu grozīšanu tika izdarīti citos tiesību aktos, un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (57) un Padomes Direktīvā 2008/90/EK (58) attiecībā uz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas izveidi, kura paliek spēkā neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 652/2014 atcelšanas.

(98)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā starp 2014.– 2020. gada programmām tādās jomās kā uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēja un ilgtspēja, patērētāju tiesību aizsardzība, finanšu pakalpojumu klienti un galalietotāji, finanšu pakalpojumu politikas veidošana, augi, dzīvnieki, pārtikas aprite un dzīvnieku barība un Eiropas statistika, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 254/2014 (59), Regulu (ES) 2017/826, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2014 (60), Regulu (ES) Nr. 652/2014, Regulu (ES) Nr. 99/2013, un šo Programmu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu pasākumu turpināšanu un iepriekšējo programmu panākumu novērtēšanu, un lai atļautu sākt īstenošanu no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra. No 2028. gada 1. janvāra no tehniskās un administratīvās palīdzības apropriācijām, ja vajadzīgs, būtu jāsedz izdevumi, kas saistīti ar tādu darbību pārvaldību, kuras līdz Programmas beigām vēl nebūs pabeigtas.

(99)

Šīs regulas vēlās spēkā stāšanās dēļ nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti darba programmu pieņemšanai augu, dzīvnieku, pārtikas un dzīvnieku barības jomā, un termiņu, līdz kuram dalībvalstīm jāiesniedz savas 2021. un 2022. gada veterinārās un fitosanitārās programmas, tāpat nav iespējams ievērot termiņu, līdz kuram Komisijai minētās programmas jāapstiprina. Lai 2021. un 2022. gadā nodrošinātu, ka augu, dzīvnieku, pārtikas un dzīvnieku barības jomā darbības tiek pienācīgi īstenotas, minētajiem termiņiem uz 2021. un 2022. gadu nebūtu jāattiecas,

(100)

Tādēļ no 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim izveido programmu, ar ko uzlabo iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju un ilgtspēju un patērētāju tiesību aizsardzību, un paredz izdevumu pārvaldību augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomā un plānošanas un finansēšanas regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. pantu (vienotā tirgus programma) (“Programma”). Programmas darbības ilgums ir saskaņots ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu.

Šajā regulā ir arī noteikti Programmas mērķi un attiecināmās darbības minēto mērķu īstenošanai, budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumi, un Programmas pārvaldības sistēma.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“finansējuma apvienošanas darbība” ir no Savienības budžeta atbalstīta darbība, tostarp finansējuma apvienošanas mehānisma vai platformas ietvaros, kā tas ir noteikts Finanšu regulas 2. panta 6. punktā, kura apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta veidus vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta veidiem no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem;

2)

“Eiropas statistika” ir statistika, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009;

3)

“tiesību subjekts” ir fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar Savienības, valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kam ir juridiskās personas statuss un spēja rīkoties savā vārdā, īstenot tiesības un uzņemties pienākumus, vai arī subjekts, kam nav juridiskas personas statusa, kā minēts Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

4)

“mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK;

5)

“klasteri un uzņēmējdarbības tīklu organizācijas” ir neatkarīgu pušu struktūras vai organizētas grupas tādu organizāciju veidā, kuras ar mērķi stimulēt cita starpā inovācijas un internacionalizācijas darbības, tostarp sekmējot objektu un aprīkojuma kopīgošanu un zināšanu un lietpratības apmaiņu, atbalsta sadarbības, tīklošanas un mācību veicināšanu tādu uzņēmumu grupām, kas ir izveidoti tam, lai sniegtu vai novirzītu specializētus un pielāgotus uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

3. pants

Programmas mērķi

1.   Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

a)

uzlabot iekšējā tirgus darbību un jo īpaši aizsargāt iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmumus, it sevišķi MVU, un nodrošināt tiem pilnvērtīgas iespējas rīkoties, uzraugot Savienības tiesību aktu izpildi, atvieglojot piekļuvi tirgum, nosakot standartus un veicinot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību, vienlaikus ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus un nodrošinot augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, kā arī uzlabojot sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu vidū un sadarbību starp šīm iestādēm, Komisiju un decentralizētajām Savienības aģentūrām;

b)

izstrādāt, sagatavot un izplatīt augstas kvalitātes, salīdzināmu, savlaicīgu un ticamu Eiropas statistiku, uz kuru balstītos visu Savienības politikas virzienu izstrāde, pārraudzība un izvērtēšana, un palīdzēt iedzīvotājiem, politikas veidotājiem, iestādēm, uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un plašsaziņas līdzekļiem pieņemt apzinātus lēmumus un aktīvi piedalīties demokrātiskajā procesā.

2.   Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a)

panākt efektīvāku iekšējā tirgus darbību, arī ņemot vērā digitālo pāreju:

i)

atvieglinot diskriminējošu, nepamatotu vai nesamērīgu šķēršļu novēršanu un likvidēšanu un atbalstot Savienības tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un izpildi tādās jomās kā preču un pakalpojumu iekšējais tirgus, tostarp uzlabojot to, kā tiek piemēroti savstarpējās atzīšanas princips, publiskā iepirkuma noteikumi, uzņēmējdarbības tiesības, līgumtiesības un ārpuslīgumiskās tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi, kapitāla un finanšu pakalpojumu brīvas aprites un konkurences noteikumi, tai skaitā izstrādājot uz lietotāju orientētus pārvaldības instrumentus;

ii)

atbalstot efektīvu tirgus uzraudzību visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka Savienības tirgū tiek darīti pieejami tikai droši un atbilstīgi produkti – tostarp arī tiešsaistē pārdotie produkti –, kas nodrošina augstu patērētāju un citu galalietotāju aizsardzības līmeni, kā arī lai panāktu lielāku tirgus uzraudzības iestāžu viendabīgumu un palielinātu to spējas visā Savienībā;

b)

stiprināt MVU konkurētspēju un ilgtspēju un panākt papildināmību Savienības līmenī, īstenojot pasākumus, kas:

i)

sniedz dažādu veidu atbalstu MVU, kā arī klasteriem un uzņēmējdarbības tīklu organizācijām, tostarp tūrisma nozarē, tādējādi sekmējot MVU izaugsmi, paplašināšanos un izveidi;

ii)

atvieglo piekļuvi tirgiem, tostarp internacionalizējot MVU;

iii)

veicina uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības prasmju apguvi;

iv)

veicina MVU labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, atbalsta MVU digitālo pārveidi un sekmē jaunas darījumdarbības iespējas MVU, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumiem un uzņēmumiem ar inovatīviem darījumdarbības modeļiem;

v)

atbalsta rūpniecības ekosistēmu un nozaru konkurētspēju, kā arī rūpniecības vērtībķēžu attīstību;

vi)

veicina rūpniecības modernizāciju, dodot ieguldījumu zaļā, digitālā un noturīgā ekonomikā;

c)

nodrošināt sekmīgu iekšējā tirgus darbību, izmantojot standartizācijas procesus, kas:

i)

dod iespēju finansēt Eiropas standartizāciju un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām piedalīties Eiropas standartu izstrādē;

ii)

atbalsta augstas kvalitātes starptautisko finanšu un nefinanšu pārskatu un revīzijas standartu izstrādi, sekmē to integrāciju Savienības tiesību aktos un veicina inovāciju un paraugprakses izstrādi uzņēmumu pārskatos;

d)

atbalstīt patērētāju intereses un nodrošināt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un produktu drošumu:

i)

attiecībā uz patērētājiem:

sniedzot patērētājiem, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem iespējas, palīdzot tiem un izglītojot tos, jo īpaši par Savienības tiesību aktos noteiktajām patērētāju tiesībām;

nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, ilgtspējīgu patēriņu un produktu drošību, jo īpaši visneaizsargātākajiem patērētājiem, lai iekšējā tirgū veicinātu taisnīgumu, pārredzamību un uzticēšanos;

nodrošinot, lai pienācīgi tiktu ņemtas vērā patērētāju intereses digitālajā pasaulē;

atbalstot kompetentās izpildiestādes un patērētāju pārstāvju organizācijas, un darbības, ar kurām pastiprina kompetento iestāžu sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem, ko rada esošās un jaunās tehnoloģijas;

sekmējot standartu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu visā Savienībā; efektīvā veidā risinot negodīgas komercprakses problēmu;

nodrošinot, lai visiem patērētājiem būtu piekļuve efektīviem tiesiskās aizsardzības mehānismiem un lai visiem patērētājiem būtu sniegta pienācīga informācija par tirgiem un patērētāju tiesībām, un sekmējot ilgtspējīgu patēriņu, jo īpaši padziļinot izpratni par preču un pakalpojumu specifiskajām iezīmēm un ietekmi uz vidi;

ii)

attiecībā uz patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu galalietotājiem:

stimulējot patērētāju, citu finanšu pakalpojumu galalietotāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību finanšu pakalpojumu politikas veidošanā;

uzlabojot izpratni par finanšu nozari un par dažādām tirgoto finanšu produktu kategorijām;

nodrošinot patērētāju interešu aizsardzību mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā;

e)

palīdzēt augstā līmenī nodrošināt cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un drošību augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomās, cita starpā novēršot, atklājot un izskaužot dzīvnieku slimības un augiem kaitīgos organismus, tostarp īstenojot ārkārtas pasākumus plaša mēroga krīzes situāciju un tādu neparedzamu notikumu gadījumā, kas ietekmē dzīvnieku vai augu veselību, un atbalstot dzīvnieku labturības uzlabošanu, cīņu ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu, kā arī veicinot paraugprakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām minētajās jomās;

f)

savlaicīgi, objektīvi un izmaksefektīvi izstrādāt, sagatavot un izplatīt augstas kvalitātes Eiropas statistiku saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem, izmantojot pastiprinātu Eiropas Statistikas sistēmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 223/2009 4. pantā, un ar minēto sistēmu uzlabotās partnerības un partnerības ar visām attiecīgajām ārējām personām, kā arī lietojot vairākus datu avotus, progresīvas datu analīzes metodes, viedās sistēmas un digitālās tehnoloģijas, un sniedzot datu sadalījumu pa valstīm un – kad tas iespējams – pa reģioniem.

4. pants

Budžets

1.   Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 4 208 041 000 EUR faktiskajās cenās.

2.   No 1. punktā minētās summas šādas indikatīvas summas iedala šādiem mērķiem:

a)

451 569 500 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā;

b)

105 461 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā;

c)

1 000 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

d)

220 510 500 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

e)

198 500 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

f)

1 680 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā;

g)

552 000 000 EUR mērķim, kas norādīts 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā.

3.   Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga, lai īstenotu Programmu, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas aktivitātēm, tādu informācijas tehnoloģiju tīklu lietošanai, kuri orientēti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, un korporatīvo informācijas tehnoloģiju rīku lietošanai un izstrādei. Lai nodrošinātu maksimālu Programmas pieejamību to darbību finansēšanai, uz kurām attiecas Programmas mērķi, administratīvās un tehniskās palīdzības kopējās izmaksas nepārsniedz 5 % no 1. punktā minētā finansējuma apmēra.

4.   Budžeta saistības, kas ilgst vairāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem.

5.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 111. panta 2. punkta, Komisija pēc dalībvalstu iesniegto maksājumu pieteikumu izvērtēšanas uzņemas budžeta saistības attiecībā uz dotāciju, ko piešķir veterinārajiem un fitosanitārajiem ārkārtas pasākumiem saskaņā ar konkrēto mērķi, kas minēts šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

6.   Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma resursus, kas dalībvalstīm piešķirti dalītā pārvaldībā, var pārvietot uz Programmu, ievērojot noteikumus attiecībā uz līdzekļu pārvietojumu, kas izklāstīti 26. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (“Kopīgo noteikumu regula 2021.-2027. gadam”). Komisija minētos resursus apgūst tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minētās regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

7.   Ja Komisija nav uzņēmusies juridiskās saistības – tiešā vai netiešā pārvaldībā – attiecībā uz resursiem, kas pārvietoti saskaņā ar šā panta 6. punktu, attiecīgos nepiešķirtos resursus pēc dalībvalsts lūguma var pārvietot atpakaļ uz fondu, no kura tie sākotnēji tika pārvietoti, saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 2021.-2027. gadam 26. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu;

b)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm;

c)

Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm;

d)

citas trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti īpašā nolīgumā par trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja šis nolīgums:

i)

nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz Savienības programmās līdzdalīgās trešās valsts iemaksām un ieguvumiem;

ii)

izklāsta nosacījumus par dalību programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu aprēķinu, un administratīvās izmaksas;

iii)

trešajai valstij nepiešķir nekādas pilnvaras pieņemt lēmumus attiecībā uz Savienības programmu;

iv)

garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finansiālās intereses.

Pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

6. pants

Īstenošana un Savienības finansējuma veidi

1.   Programmu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu vai netiešā pārvaldībā, uzticot īstenošanas uzdevumu struktūrām, kā noteikts minētās regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

2.   Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši kā dotācijas, godalgas un iepirkumi. Ar to sniegtais finansējums var būt arī finanšu instrumentu veidā finansējuma apvienošanas darbībās.

3.   Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās uzskatāmas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas (ES) 2021/695 37. panta 7. punktā paredzētos noteikumus.

II NODAĻA

DOTĀCIJAS

7. pants

Dotācijas

Dotācijas saskaņā ar Programmu piešķir un pārvalda atbilstīgi Finanšu regulas VIII sadaļai.

8. pants

Attiecināmās darbības

1.   Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kas īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.   Jo īpaši uz finansējumu var pretendēt šādas darbības, kas īsteno 3. pantā minētos mērķus:

a)

tādu piemērotu apstākļu radīšana, kas nodrošinātu rīcības iespējas visiem iekšējā tirgus dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, iedzīvotājiem, patērētājiem, pilsoniskas sabiedrības pārstāvjiem un publiskajām iestādēm, izmantojot pārredzamu informācijas apmaiņu un kampaņas izpratnes veidošanai jo īpaši par piemērojamajiem Savienības noteikumiem un uzņēmumu, iedzīvotāju un patērētāju tiesībām, kā arī apmainoties ar labo praksi, lietpratību, zināšanām un inovatīviem risinājumiem un izplatot tos, arī izmantojot darbības, ko īsteno ar SOLVIT tīkla un Eiropas Patērētāju centru tīkla starpniecību;

b)

tādu mehānismu nodrošināšana iedzīvotājiem, patērētājiem, galalietotājiem, pilsoniskas sabiedrības pārstāvjiem, tostarp sociālo partneru pārstāvjiem un Savienības uzņēmumu pārstāvjiem, jo īpaši tiem, kas pārstāv MVU, kas sekmētu politiskās diskusijas, politikas un lēmumu pieņemšanas procesu, jo īpaši atbalstot pārstāvības organizāciju darbību valsts un Savienības līmenī;

c)

spēju veidošana, vienotu rīcību – tostarp vienotu rīcību, kuru mērķis ir stiprināt produktu drošumu, – atvieglināšana un koordinācija dalībvalstu vidū, dalībvalstu kompetento iestāžu vidū, dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas, decentralizēto Savienības aģentūru un trešo valstu iestāžu vidū;

d)

atbalsts rezultatīvai Savienības tiesiskā regulējuma izpildei un modernizēšanai un tā ātrai pielāgošanai, lai Savienība ar to varētu efektīvi reaģēt uz globālo konkurenci, kā arī atbalsts centieniem atrisināt digitalizācijas izraisītās problēmas, tostarp ar:

i)

datu vākšanu un analīzi;

ii)

iekšējā tirgus darbības pētniecību, pētījumiem, izvērtējumiem un politikas ieteikumiem;

iii)

demonstrējumu pasākumiem un pilotprojektiem;

iv)

komunikācijas pasākumiem;

v)

īpašu IT rīku izstrādi, lai nodrošinātu pārredzamu un efektīvu iekšējā tirgus darbību un lai apkarotu un novērstu krāpnieciskus paņēmienus internetā.

3.   Uz finansējumu var pretendēt darbības, kas īsteno Regulas (ES) 2019/1020 36. pantā minētos uzdevumus, un darbības, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētos konkrētos mērķus, jo īpaši:

a)

tirgus uzraudzības iestāžu un dalībvalstu citu attiecīgo iestāžu koordinēšana un sadarbība, it īpaši Savienības produktu atbilstības tīklā;

b)

atbalsts vienotu rīcību izstrādei un testēšanai atbilstības jomā, tostarp saistībā ar savienotiem produktiem un tiešsaistē tirgotiem produktiem;

c)

atbalsts tirgus uzraudzības stratēģijām, zināšanu un izlūkdatu vākšanai, testēšanas spēju un risinājumu veidošanai, salīdzinošai izvērtēšanai, mācību programmām, tehniskajai palīdzībai un tirgus uzraudzības iestāžu spēju veidošanai.

4.   Uz finansējumu var pretendēt darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, jo īpaši tādas kā:

a)

nodrošināt dažāda veida atbalstu MVU, tostarp informācijas, mentorēšanas, mācības, izglītības, mobilitātes, pārrobežu sadarbības vai konsultāciju pakalpojumus;

b)

sadarbībā ar dalībvalstīm veicināt MVU un klasteru un uzņēmējdarbības tīklu organizāciju piekļuvi tirgiem gan Savienībā, gan ārpus tās, to dzīves ciklā atbalstīt tos globālu vides, ekonomisku un sabiedrisku problēmjautājumu risināšanā un uzņēmējdarbības internacionalizācijā, un stiprināt Savienības uzņēmējdarbības un rūpniecības vadošo lomu pasaules mēroga vērtībķēdēs;

c)

atbalstīt tādus Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) pakalpojumus, kas Savienības MVU sniedz integrētu uzņēmējdarbības atbalstu, tostarp palīdzot atrast darījumdarbības partnerus un finansējumu, jo īpaši no programmas InvestEU, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Digitālā Eiropa”, un kas veicina MVU inovatīvo risinājumu ieviešanu, internacionalizāciju un zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī atbalsta MVU piekļuvi digitālajai, vides, klimata, enerģijas un resursefektivitātes lietpratībai, lai tiem atvieglotu iespēju apzināšanu iekšējā tirgū un trešās valstīs, vienlaikus – atbilstoši subsidiaritātes principam – ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm novēršot darbību pārklāšanos un paturot prātā, ka jānodrošina, lai tad, kad EEN sniedz pakalpojumus, tostarp konsultācijas vai spēju veidošanas pakalpojumus, citu Savienības programmu vārdā, minētos pakalpojumus finansē no minētajām citām Savienības programmām;

d)

risināt tirgus šķēršļu un administratīvā sloga problēmjautājumus un radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kas MVU dotu iespēju izmantot iekšējā tirgus priekšrocības;

e)

veicināt uzņēmumu attīstību un izaugsmi, tostarp sekmējot tehniskās, digitālās un uzņēmējdarbības prasmes, ilgtspējīgu uzņēmējdarbības pārvaldību un produktu un procesu izstrādi, lai veicinātu zaļo un digitālo pārveidi rūpnieciskajās ekosistēmās un visās ražošanas un pakalpojumu nozaru vērtībķēdēs;

f)

atbalstīt uzņēmumu un veselu ekonomikas nozaru konkurētspēju un ilgtspēju un atbalstīt MVU jaunrades un visa veida inovāciju ieviešanu, vairot korporatīvo sociālo atbildību, jaunu uzņēmējdarbības modeļu pārņemšanu un sadarbību dažādos vērtībķēdes posmos, stratēģiski savienojot ekosistēmas un klasterus, tostarp kopīgo klasteru iniciatīvu;

g)

stimulēt uzņēmējdarbības garu un uzņēmējdarbības kultūru, cita starpā ar mentorēšanas un mobilitātes shēmām, lai uzlabotu zinātību, prasmes, tehnoloģiskās spējas un uzņēmumu pārvaldību, kā arī atbalstot jaunuzņēmumus, uzņēmējdarbības ilgtspēju un augošus uzņēmumus konkrētos projektos, kas balstās uz tirgus virzītām iespējām, pievēršot īpašu uzmanību potenciālo jauno uzņēmēju, kā arī nepietiekami pārstāvētu grupu pārstāvju īpašajām vajadzībām.

5.   Uz finansējumu var pretendēt darbības, kas īsteno Regulas (ES) Nr. 1025/2012 15. un 16. pantā minētās darbības un darbības, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi.

6.   Uz finansējumu var pretendēt darbības, kas sniedz atbalstu aktivitātēm, kuru mērķis ir izstrādāt, piemērot, novērtēt un pārraudzīt starptautiskos standartus finanšu un nefinanšu pārskatu un revīzijas jomā, kā arī pārraudzīt šo jomu standartizācijas procesus un īstenot 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi.

7.   Uz finansējumu jo īpaši var pretendēt šādas darbības, ar ko īsteno 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi un kas:

a)

uzlabo patērētāju izpratni, digitālo pratību un mūžizglītošanu par viņu tiesībām, tostarp par tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas izraisītiem jautājumiem, pievēršoties neaizsargāto patērētāju īpašajām vajadzībām;

b)

atvieglina patērētāju un tirgotāju piekļuvi kvalitatīvai strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā un strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kā arī informācijai par tiesiskās aizsardzības saņemšanas iespējām;

c)

atbalsta, lai kompetentās iestādes stingrāk izpildītu patērētāju tiesības, arī situācijās, kad tirgotāji veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, jo īpaši ar efektīvu sadarbību un vienotām rīcībām;

d)

sekmē ilgtspējīgu patēriņu, jo īpaši padziļinot patērētāju izpratni par produktu ekoloģiskajiem raksturlielumiem, piemēram, to ilgizturību un ekodizaina iezīmēm, kā arī sekm patērētāju tiesību piemērošanu un tiesiskās aizsardzības iespējas saistībā ar maldinošu praksi.

8.   Uz finansējumu var pretendēt I pielikumā minētās darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi.

9.   Uz finansējumu var pretendēt II pielikumā minētās darbības, kas īsteno 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi.

9. pants

Atbalsttiesīgie subjekti

1.   Papildus Finanšu regulas 197. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro šā panta 2. līdz 7. punktā noteiktos attiecināmības kritērijus.

2.   Ņemot vērā 3. līdz 7. punktā noteiktos attiecināmības nosacījumus Programmas atbalsttiesīgie subjekti ir:

a)

tiesību subjekti, kas iedibinājušies:

i)

dalībvalstī vai aizjūras zemē vai teritorijā, kas ar to ir saistīta; vai

ii)

Programmas asociētā trešā valstī saskaņā ar 5. pantu;

b)

tiesību subjekti, kas iedibināti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai starptautiskas organizācijas;

c)

izņēmuma kārtā, tiesību subjekti, kas iedibinājušies trešā valstī, kas nav Programmas asociētā valsts, ja darbības, kurās piedalās minētie tiesību subjekti, īsteno Programmas mērķus un darbības, kuras tiek veiktās ārpus Savienības, sekmē dalībvalstu teritorijās, uz kurām attiecas Līgumi, veiktu intervenču rezultativitāti.

3.   Tiesību subjekti, kas iedibinājušies trešā valstī, kura nav Programmas asociētā valsts, var piedalīties šādās darbībās:

a)

darbībās, kas īsteno 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi;

b)

darbībās, kas atbalsta patērētāju tiesību aizsardzību, īstenojot 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi.

Subjekti, kas piedalās pirmajā daļā minētajās darbībās, nav tiesīgi saņemt Savienības finanšu iemaksas, izņemot gadījumos, kad to piedalīšanās ir būtiski nepieciešama, lai īstenotu Programmu, jo īpaši attiecībā uz Savienības uzņēmumu konkurētspējas un piekļuves tirgiem uzlabošanu vai attiecībā uz Savienībā pastāvīgi dzīvojošu patērētāju aizsardzību. Šis izņēmums neattiecas uz peļņu gūstošiem subjektiem.

4.   Darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, atbalsttiesīgi ir Regulas (ES) Nr. 1025/2012 15. un 16. pantā norādītie subjekti.

5.   Katra dalībvalsts un katra trešā valsts, kas ir EEZ dalībvalsts, ievērojot pārredzamu procedūru, var izraudzīties subjektu, kas ir atbalsttiesīgs darbībām, ar kurām atbalsta patērētāju tiesību aizsardzību, īstenojot 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, un kas ir saistīts ar Eiropas Patērētāju centru tīklu. Minētais subjekts var būt:

a)

bezpeļņas struktūra;

b)

publiska struktūra.

6.   Trešās valstis ir tiesīgas piedalīties šādās darbībās, kas īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

a)

aizsardzības pasākumi, kuri jāveic, ja, trešās valsts vai dalībvalsts teritorijā esot sastopamai vai izvēršoties kādai no III pielikuma sarakstā norādītajām dzīvnieku slimībām un zoonozēm vai augiem kaitīgajiem organismiem, kas norādīti 16. pantā minētās darba programmas sarakstā, var rasties tiešs apdraudējums Savienības veselības statusam;

b)

aizsardzības pasākumi vai citas attiecīgas darbības, kas jāveic, lai atbalstītu augu veselības stāvokli Savienībā.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu III pielikumu, ja tas ir nepieciešams, lai ņemtu vērā tādu jaunu dzīvnieku slimību un zoonožu rašanos, uz kurām neattiecas minētajā pielikumā minētie Savienības tiesību akti.

Ja vien dzīvnieku slimībām un augiem kaitīgajiem organismiem nav būtiskas ietekmes uz Savienību, trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, principā sava dalība pirmajā daļā minētajās darbībās būtu jāfinansē pašām.

7.   Darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, atbalsttiesīgi ir šādi tiesību subjekti:

a)

valsts statistikas iestādes un citas valstu iestādes, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā;

b)

struktūras, kas darbojas statistikas jomā un kas nav šā punkta a) apakšpunktā minētās iestādes – darbībām, kas atbalsta sadarbības tīklus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 223/2009 15. pantā;

c)

bezpeļņas subjekti, kas ir neatkarīgi no nozares, komerciālām un darījumdarbības vai citām pretrunīgām interesēm un kas par galvenajiem mērķiem un darbībām noteikuši Regulas (EK) Nr. 223/2009 11. pantā minētā Eiropas Statistikas prakses kodeksa īstenošanas veicināšanu un atbalstīšanu vai tādu jaunu Eiropas statistikas sagatavošanas metožu īstenošanu, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti un uzlabot kvalitāti Savienības līmenī.

10. pants

Izraudzītie labuma guvēji

1.   Neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, dotācijas saskaņā ar Programmu var piešķirt šādiem subjektiem:

a)

akreditācijas jomas darbībām, kuras īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, – struktūrai, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 14. pantu atzīta Regulas (EK) Nr. 765/2008 32. pantā minēto darbību veikšanai;

b)

tirgus uzraudzības jomas darbībām, kuras īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, – dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 765/2008 17. pantā un Regulas (ES) 2019/1020 10. pantā;

c)

darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, – subjektiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1025/2012 15. un 16. pantā;

d)

darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, – Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupai (EFRAG), Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fondam un Sabiedrības interešu uzraudzības padomei (PIOB);

e)

darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi attiecībā uz patērētāju interešu pārstāvību Savienības līmenī, – Eiropas Patērētāju organizācijai (BEUC) un Eiropas Asociācijai patērētāju pārstāvības koordinācijai standartizācijā (ANEC), ja vien tām nav interešu konflikta un ja vien katra no tām ar savu dalībnieku starpniecību pārstāv Savienības patērētāju intereses vismaz divās trešdaļās dalībvalstu;

f)

darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, – Finance Watch un Better Finance, ja ir izpildīti šādi nosacījumi, kurus jāizvērtē katru gadu:

i)

subjekti joprojām ir nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kuras ir neatkarīgas no nozares darbībām, komerciālām darbībām vai uzņēmējdarbības;

ii)

tiem nav interešu konflikta, un tie ar savu dalībnieku starpniecību pārstāv Savienības patērētāju un citu galalietotāju intereses finanšu pakalpojumu jomā;

g)

darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

i)

dalībvalstu kompetentām iestādēm un ar tām saistītiem subjektiem, Eiropas Savienības references laboratorijām, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 92. pantā, Eiropas Savienības references centriem, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 95. un 97. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1012 (61) 29. pantā, un attiecīgām starptautiskām organizācijām, kā arī valsts augu veselības references laboratorijām un valsts dzīvnieku veselības references laboratorijām, neskarot dalībvalstu pienākumu nodrošināt pietiekamus finanšu resursus minētajām valsts references laboratorijām saskaņā ar Regulu Nr. 2017/625 un ar nosacījumu, ka ir skaidri redzams, ka darbības, ar kurām atbalsta minēto valsts references laboratoriju oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību veikšanu Regulas (ES) 2017/625 2. panta nozīmē, atbilst Savienības pievienotajai vērtībai un ka ir pieejams pietiekams finansējums minēto darbību atbalstam no Programmas;

ii)

trešo valstu kompetentām iestādēm, kas īsteno darbības, kas aprakstītas šīs regulas 9. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā;

h)

darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, – valstu statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai grozītu šā panta 1. punkta e) apakšpunktu attiecībā uz subjektiem, kuriem var tikt piešķirta dotācija saskaņā ar Programmu.

11. pants

Pieteikumu izvērtēšana un piešķiršanas kritēriji

1.   Vērtēšanas komiteju darba pamatā ir Finanšu regulas 188. pantā noteiktie vispārīgie principi, ko piemēro dotācijām, un jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi, kā arī nediskriminācijas princips.

2.   Vērtēšanas komitejas izvērtē pieteikumus, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, piemēram, to, kā ierosinātās darbības attiecas uz izvirzītajiem mērķiem, ierosināto darbību kvalitāti, ietekmi, tostarp ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi, kā arī budžeta un izmaksu lietderību.

12. pants

Līdzfinansēšanas noteikumi

1.   Darbībām, kas attiecībā uz dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un Programmas asociētajām trešām valstīm un attiecībā uz Savienības testēšanas iestādēm, kas minētas Regulas (ES) 2019/1020 21. pantā, īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, Programma, atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

2.   Dotācijām, kas paredzētas finansiālā atbalsta darbībām saistībā ar konkrēto mērķi, kas minēts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, Programma, atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, var finansēt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām par finansiālu atbalstu trešām personām un līdz 90 % no attiecināmajām izmaksām par citām izmaksu kategorijām. EEN darbībām saistībā ar konkrēto mērķi, kas minēts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, Programma, atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, var finansēt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām par papildu koordinācijas un tīklošanās izmaksām un līdz 60 % no attiecināmajām izmaksām par citām izmaksu kategorijām. Turklāt netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi 25 % apmērā no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, finansiālo atbalstu trešām personām un vienības izmaksām vai fiksētajām summām, kurās ir ietvertas netiešās izmaksas.

3.   Dotācijām, ko piešķir PIOB, lai īstenotu 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, ja Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) finansējums attiecīgajā gadā pārsniedz divas trešdaļas no gada kopējā finansējuma, gada iemaksas šajā gadā nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta 16. panta 1. punktā minētajā darba programmā.

4.   Dotācijām, ko piešķir ANEC saskaņā ar 10. panta 1. punkta e) punktu, ar Programmu var finansēt līdz 95 % no attiecināmajām izmaksām.

5.   Darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Programma, atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, var finansēt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

I pielikuma 1. un 2. punktā minētajām darbībām piemērojamā līdzfinansējuma likme ir 50 % no attiecināmajām izmaksām, izņemot šādus gadījumus:

a)

likme ir 75 % no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz:

i)

pārrobežu darbībām, ko divas vai vairākas dalībvalstis kopīgi īsteno augiem kaitīgo organismu vai dzīvnieku slimību kontroles, profilakses vai izskaušanas nolūkā;

ii)

dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju pēc jaunākajiem Eurostat datiem nesasniedz 90 % no Savienības vidējā kopienākuma;

b)

Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, likme ir 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja Savienības ieguldījumu izmanto darbībām, kas attiecas uz nopietna cilvēku, augu un dzīvnieku veselības apdraudējuma novēršanu un kontrolēšanu Savienībā un kas:

i)

ir izstrādātas, lai novērstu cilvēku upurus vai būtiskus ekonomikas traucējumus Savienībā kopumā;

ii)

ir Savienībai kopumā obligāti veicami konkrēti uzdevumi, kā Komisija noteikusi darba programmā, kura minēta 16. panta 4. punktā; vai

iii)

ir īstenotas trešās valstīs;

c)

Līdzfinansējuma likmes ir zemākas, ja tas ir nepieciešams līdzekļu trūkuma, nepietiekamas programmas vai ārkārtas pasākuma īstenošanas dēļ vai tādēļ, ka pakāpeniski tiek pārtraukta tādu darbību līdzfinansēšana, ar kurām vēršas pret dzīvnieku slimībām un augiem kaitīgajiem organismiem.

Šā punkta c) apakšpunkta nolūkos līdzfinansējuma likmju samazinājuma summa atspoguļo to, cik nozīmīgi ir iemesli zemākai likmei. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka zemākas līdzfinansējuma likmes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 21. panta 6. punktā.

6.   Darbībām, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Programma var finansēt līdz 95 % no tādu darbību attiecināmajām izmaksām, kas atbalsta sadarbības tīklus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 223/2009 15. pantā.

13. pants

Attiecināmās izmaksas saistībā ar programmām un ārkārtas pasākumiem

1.   Papildus Finanšu regulas 186. pantā noteiktajiem attiecināmo izmaksu kritērijiem izmaksas, kuras dalībvalstīm rodas par tādu ārkārtas pasākumu īstenošanu, kas minēti I pielikuma 1.4.1. un 1.4.2. punktā un ar ko īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi,

a)

ir attiecināmas pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas b) punktu;

b)

ir attiecināmas no dienas, kad radušās aizdomas par dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu klātbūtni, ar noteikumu, ka minētā sastopamība vai klātbūtne pēc tam tiek apstiprināta.

Pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas Komisijai paziņo par dzīvnieku slimības sastopamību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 19. vai 20. pantu un noteikumiem, kas pieņemti pamatojoties uz 23. pantu, vai par Savienības karantīnas organisma klātbūtni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (62) 9., 10. vai 11. pantu.

2.   Darbību, kas īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, attiecināmās izmaksas, kuras saistītas ar I pielikuma 2.2.1. un 2.2.2. punktā minēto programmu izpildi, var dot tiesības uz dotācijām, ja šīs izmaksas atbilst Finanšu regulas 186. pantā izklāstītajiem kritērijiem.

14. pants

Kumulatīvais un alternatīvais finansējums

1.   Darbība, kura ir saņēmusi Programmas finansējumu, var saņemt finansējumu arī no citas Savienības programmas, ar noteikumu, ka finansējums nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Attiecīgajam darbības finansējumam piemēro attiecīgās Savienības programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Atbalstu no dažādajām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2.   Darbības, kurām piešķirta Programmas izcilības zīmoga kvalitātes zīme, var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai no Eiropas Sociālā fonda Plus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 2021.-2027. gadam 73. panta 4. punktu, ja tās atbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a)

tās ir izvērtētas saskaņā ar Programmu izstrādātajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

b)

tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

c)

budžeta ierobežojumu dēļ tās nav iespējams finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

3.   Darbībai var piešķirt atbalstu no vienas vai vairākām Savienības programmām. Šādos gadījumos maksājuma pieteikumā deklarētie izdevumi netiek deklarēti maksājuma pieteikumā citai programmai.

4.   Maksājuma pieteikumā iekļaujamo izdevumu summu katrai attiecīgajai programmai var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi.

III NODAĻA

FINANSĒJUMA APVIENOŠANAS DARBĪBAS

15. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām nolemts saskaņā ar Programmu, īsteno saskaņā ar Regulu (ES) 2021/523 un Finanšu regulas X sadaļu.

IV NODAĻA

ĪSTENOŠANA, PĀRRAUDZĪBA UN KONTROLE

16. pants

Programmas īstenošana

1.   Programmu īsteno ar darba programmām, kā minēts Finanšu regulas 110. panta 2. punktā.

Ar darba programmām īsteno 3. pantā noteiktos mērķus un 8. pantā minētās attiecināmās darbības. Minētajās darba programmās sīki izklāsta:

a)

indikatīvo katrai darbībai piešķirto summu un attiecīgā gadījumā indikatīvo kopējo summu visām darbībām, kā arī provizorisku īstenošanas grafiku;

b)

būtiskos izvērtēšanas kritērijus dotācijām saskaņā ar 11. pantu un maksimālo līdzfinansējuma likmi saskaņā ar 12. pantu.

Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem darba programmas, ar ko īsteno 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 21. panta 5. punktā.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem darba programmas, ar ko īsteno 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā noteikto konkrēto mērķi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 21. panta 4. punktā.

4.   Komisija līdz 30. aprīlim gadā pirms to izpildes – ar noteikumu, ka ir pieņemts budžeta projekts – ar īstenošanas aktiem pieņem darba programmas, ar ko, veicot darbības, kas izklāstītas 8. panta 8. punktā un I pielikumā, īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 21. panta 6. punktā.

5.   Šīs regulas II pielikumā izklāstītās darbības, ar ko īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, īsteno saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 13., 14. un 17. pantu, tostarp saskaņā ar iniciatīvām par prioritāšu pārskatīšanu un cieši un koordinēti sadarbojoties Eiropas Statistikas sistēmā.

17. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.   IV pielikumā ir izklāstīti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas panākumiem virzībā uz 3. panta 2. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.   Ziņojot par panākumiem 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa īstenošanā, Komisija iesniedz attiecīgos kontekstuālos rādītājus, kas iegūti no MVU darbības pārskata, Mazās uzņēmējdarbības akta faktu lapām un no jebkura cita attiecīga avota, kā arī 1. punktā minētos rādītājus.

3.   Lai nodrošinātu efektīvu novērtējumu par Programmas panākumiem virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 20. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu IV pielikumu attiecībā uz rādītājiem, kā arī lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

4.   Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi.

Minētajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

18. pants

Novērtēšana

1.   Novērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.   Programmas starpposma novērtējumu veic vēlākais četru gadu laikā pēc Programmas īstenošanas sākšanas. Komisija sagatavo starpposma novērtējuma ziņojumu, lai novērtētu Programmas sniegumu, tostarp tādus aspektus kā efektivitāte, lietderība, saskaņotība, relevance, sinerģija Programmas ietvaros un Savienības pievienotā vērtība.

3.   Attiecībā uz darbībām, kas īsteno 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minēto konkrēto mērķi, Komisija sagatavo gada pārskatu par Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonda darbību saistībā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu izstrādi, kā arī, vispārīgi, par PIOB un EFRAG. Pārskatu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Programmas īstenošanas beigās un jebkurā gadījumā vēlākais četru gadu laikā pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija sagatavo noslēguma novērtējuma ziņojumu, lai novērtētu Programmas sniegumu, tostarp tādus aspektus kā efektivitāte, lietderība, saskaņotība, relevance, sinerģija Programmas ietvaros un Savienības pievienotā vērtība.

5.   Starpposma un noslēguma novērtējuma ziņojumus kopā ar saviem secinājumiem un ieteikumiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un dara tos publiski pieejamus. Attiecīgā gadījumā ziņojumiem pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.

6.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 13. panta 5. punktu, pirms Komisija pieņem un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma un noslēguma novērtējumu ziņojuma daļas, kas attiecas uz darbībām, ar kurām īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Komisija par minētajām daļām apspriežas ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju.

Pirms Komisija pieņem un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei noslēguma novērtējuma ziņojuma daļu, kas attiecas uz darbībām, ar kurām īsteno šīs regulas 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Komisija par to apspriežas ar Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju.

19. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts Programmā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot starptautisku nolīgumu vai pamatojoties uz kādu citu juridisku instrumentu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, OLAF un Revīzijas palāta varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 6. punkta otrajā daļā, 10. panta 2. punktā un 17. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 6. punkta otrajā daļā, 10. panta 2. punktā un 17. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 9. panta 6. punkta otro daļu, 10. panta 2. punktu un 17. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

21. pants

Komiteju procedūra

1.   Attiecībā uz īstenošanas aktiem, kas minēti 16. panta 2. punktā un kuri attiecas uz 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Attiecībā uz īstenošanas aktiem, kas minēti 16. panta 3. punktā un kuri attiecas uz 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķi, Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Attiecībā uz īstenošanas aktiem, kas minēti 12. panta 5. punkta otrajā daļā un 16. panta 4. punktā un kuri attiecas uz 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, Komisijai palīdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

5.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

6.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

V NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.   Savienības līdzekļu saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības līdzekļu redzamību, – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.   Komisija lietotājdraudzīgā veidā īsteno darbības informācijas un komunikācijas jomā ar mērķi uzlabot patērētāju, iedzīvotāju, uzņēmumu, jo īpaši MVU, un valsts pārvaldes iestāžu informētību par finanšu resursiem, ko nodrošina ar Programmas starpniecību, un par tās darbībām un rezultātiem.

3.   Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

4.   Komisija (Eurostat) īsteno informācijas un komunikācijas darbības, kas attiecas uz 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa īstenošanu, tostarp darbības un to rezultātus, kas attiecas uz Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 223/2009 noteiktajiem statistikas principiem.

23. pants

Atcelšana

Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

24. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neskar to darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, (ES) Nr. 258/2014, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) 2017/826, kuras turpina piemērot minētajām darbībām līdz to slēgšanai.

2.   No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saistībā ar iepriekšējām programmām, ievērojot 1. punkta sarakstā uzskaitītos tiesību aktus.

3.   Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, vajadzības gadījumā apropriācijas 4. panta 3. punktā paredzēto izmaksu segšanai var iekļaut budžetā pēc 2027. gada.

4.   Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu izmaksas, kas radušās par pasākumiem, kas ir uzsākti pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, var tikt uzskatītas par attiecināmām, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktību uz noteiktu laiku.

Atkāpjoties no Finanšu regulas 193. panta 4. punkta, izmaksas, kas darbības dotāciju gadījumā ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, ir attiecināmas, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktību laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz šīs Programmas spēkā stāšanās dienai.

5.   Regulas 16. panta 4. punktā un I pielikuma 2.1. punktā noteiktos termiņus nepiemēro programmām, kas aptver 2021. un 2022. gadu.

25. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 28. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  OV C 62, 15.2.2019., 40. lpp.

(2)  OV C 86, 7.3.2019., 259. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 13. aprīļa nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013 (2013. gada 15. janvāris) par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).

(6)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/515 (2019. gada 19. marts) par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (OV L 91, 29.3.2019., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(13)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis) , ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L … 12.5.2021.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L … 11.5.2021.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) XXXX/…ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2161 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (OV L 328, 18.12.2019., 7. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/826 (2017. gada 17. maijs), ar ko izveido Savienības programmu laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu īpašas darbības, ar kurām pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā (OV L 129, 19.5.2017., 17. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts), par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(35)  OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.

(36)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(37)  OV L 90, 28.3.2006., 2. lpp.

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/444 (2021. gada 11. marts), ar ko izveido Muitas programmu sadarbībai muitas jomā un atceļ Regulu (ES) Nr. 1294/2013 (OV L 87, 15.3.2021., 1. lpp.).

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L …, 12.5.2021.).

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/693 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido programmu “Tiesiskums” un atceļ Regulu (ES) Nr. 1382/2013 (OV L …, 5.5.2021.).

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) XXXX/XXX  (... gada ...), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(42)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(43)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(44)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).

(45)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembris) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.).

(46)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/99/EK (2003. gada 17. novembris) par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).

(47)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(48)  Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(49)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(50)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(51)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(52)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(53)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(54)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(55)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(56)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

(57)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(58)  Padomes Direktīva 2008/90/EK (2008. gada 29. septembris) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (Pārstrādātā versija) (OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.).

(59)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 254/2014 (2014. gada 26. februāris) par daudzgadu patērētāju tiesību aizsardzības programmu no 2014. līdz 2020. gadam un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1926/2006/EK (OV L 84, 20.3.2014., 42. lpp.).

(60)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 716/2009/EK (OV L 105, 8.4.2014., 1. lpp.).

(61)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.).

(62)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).


I PIELIKUMS

ATTIECINĀMĀS DARBĪBAS, AR KO ĪSTENO 3. PANTA 2. PUNKTA E) APAKSPUNKTA MINETO KONKRETO MERKI SAISTIBA AR AUGU, DZIVNIEKU, PARTIKAS UN DZIVNIEKU BARIBAS JOMĀM

Uz finansējumu var pretendēt šādas darbības, ar ko īsteno 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi:

1.

Veterināro un fitosanitāro ārkārtas pasākumu īstenošana:

1.1.

Veterinārie un fitosanitārie ārkārtas pasākumi, kuri jāīsteno, ja ir oficiāli apstiprināts kādas III pielikuma sarakstā norādītas dzīvnieku slimības vai zoonozes gadījums vai ir oficiāli apstiprināta augiem kaitīgo organismu klātbūtne, vai ja ir tieši draudi cilvēka, dzīvnieku vai augu veselības stāvoklim Savienībā.

Pirmajā daļā minētos pasākumus īsteno nekavējoties un to piemērošana atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu normām;

1.2.

Attiecībā uz fitosanitārām ārkārtas situācijām – šādi dalībvalstu pasākumi, kas vērsti pret augiem kaitīgo organismu uzliesmojumu kādā konkrētā teritorijā:

a)

izskaušanas un profilakses pasākumi, ko uz Regulas (ES) 2016/2031 17. panta vai uz tādu Savienības pasākumu pamata, kuri pieņemti saskaņā ar minētās regulas 28. panta 1. vai 3. punktu, īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde un kas ir vērsti pret kādu Savienības karantīnas organismu;

b)

izskaušanas un profilakses pasākumi, ko uz Regulas (ES) 2016/2031 29. panta 1. punkta vai 4. punkta pamata īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde un kas ir vērsti pret kādu Savienības karantīnas organismu sarakstā neuzskaitītu organismu, bet kuru saskaņā ar minētajā regulā norādītajiem kritērijiem var kvalificēt par Savienības karantīnas organismu;

c)

papildu aizsardzības pasākumi, ko veic pret tāda kaitīgā organisma izplatību, attiecībā uz kuru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 1. punktu un 30. panta 1. punktu ir pieņemti Savienības pasākumi, kas nav šā punkta a) un b) apakšpunktā norādītie izskaušanas un profilakses pasākumi, – ja minētie pasākumi ir nepieciešami Savienības aizsardzībai pret tālāku minētā kaitīgā organisma izplatību;

1.3.

Savienības finansējumu var nodrošināt arī šādiem pasākumiem:

1.3.1.

Aizsardzības vai profilakses pasākumi, kas veikti, ja III pielikumā uzskaitītās dzīvnieku slimības vai zoonozes, kuras radušās vai izplatījušās trešā valstī, dalībvalstī vai aizjūras zemēs un teritorijās, rada tiešu veselības stāvokļa apdraudējumu Savienībā, kā arī aizsardzības pasākumi vai citas attiecīgas darbības, kas veiktas augu veselības stāvokļa atbalstam Savienībā;

1.3.2.

Šajā pielikumā minētie pasākumi, kurus īsteno divas vai vairākas dalībvalstis, kas cieši sadarbojas, lai panāktu kontroli pār kādas dzīvnieku slimības uzliesmojumu vai augiem kaitīgā organisma izplatību;

1.3.3.

Bioloģisko produktu krājumu, kas paredzēti III pielikuma sarakstā norādīto dzīvnieku slimību un zoonožu kontrolei, izveide, ja pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija šādu krājumu izveidi attiecīgajā dalībvalstī uzskata par nepieciešamu;

1.3.4.

Bioloģisko produktu krājumu izveide vai vakcīnu devu iegāde, ja, trešā valstī vai dalībvalstī esot sastopamai vai izvēršoties kādai no III pielikuma sarakstā norādītajām dzīvnieku slimībām vai zoonozēm, var rasties apdraudējums Savienībai;

1.3.5.

Pastiprināti kontroles un pārraudzības pasākumi, ja nepieciešams visā Savienībā un uz tās ārējām robežām, pastāvot dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgu organismu parādīšanās riskam;

1.3.6.

Pasākumi, kuru mērķis ir uzraudzīt zināmu, kā arī jaunu, iepriekš nezināmu dzīvnieku slimību un augiem kaitīgu organismu parādīšanos;

1.4.

Attiecināmās izmaksas:

1.4.1.

Veterinārie ārkārtas pasākumi:

Finansējumu var saņemt par šādām izmaksām, kas dalībvalstīm radušās, veicot veterināros ārkārtas pasākumus:

a)

vērtības kompensācijas izmaksas īpašniekiem par izkautiem vai izbrāķētiem dzīvniekiem, nepārsniedzot šādu dzīvnieku tirgus vērtību, kāda tiem būtu, ja tos nebūtu skārusi slimība;

b)

dzīvnieku izkaušanas vai izbrāķēšanas izmaksas un saistītās transportēšanas izmaksas;

c)

vērtības kompensācijas izmaksas īpašniekiem par iznīcinātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, nepārsniedzot šo produktu tirgus vērtību tieši pirms aizdomu par slimību rašanās vai apstiprināšanās;

d)

ar patogēna epidemioloģiju un īpašībām pamatotas izmaksas par saimniecību un aprīkojuma tīrīšanu, dezinsekciju un dezinfekciju;

e)

izmaksas par kontaminētās dzīvnieku barības un kontaminētā aprīkojuma transportēšanu un iznīcināšanu, ja šo aprīkojumu nevar dezinficēt;

f)

izmaksas par vakcīnu un dzīvnieku ēsmu iegādi, uzglabāšanu, administrēšanu vai izplatīšanu, kā arī ievadīšanas izdevumus, ja lēmumu par šādu rīcību ir pieņēmusi vai atļauju devusi Komisija;

g)

izmaksas par liemeņu transportēšanu un iznīcināšanu;

h)

ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos seroloģisko vai virusoloģisko testu izmaksas saistībā ar uzraudzību un testiem pirms izplatīšanās ierobežojumu zonās un jebkuras citas izmaksas, kas nepieciešamas slimības izskaušanai;

1.4.2.

Fitosanitārie ārkārtas pasākumi:

Dotācijas var saņemt par šādām izmaksām, kas dalībvalstīm radušās, veicot ārkārtas pasākumus augu veselības jomā:

a)

pasākumu veikšanā tieši iesaistītā personāla izmaksas neatkarīgi no tā statusa, kā arī aprīkojuma nomas, izlietojamo materiālu un citu vajadzīgo materiālu, apstrādes materiālu, paraugu ņemšanas un laboratorisko testu izmaksas;

b)

izmaksas par pakalpojumu līgumiem ar trešām personām, lai īstenotu pasākumu daļu;

c)

kompensācijas izmaksas attiecīgajiem operatoriem vai īpašniekiem par augu, augu produktu un citu objektu apstrādi, iznīcināšanu un to aizvākšanu, kā arī telpu, zemes, ūdens, augsnes, augsnes substrātu, kompleksu, tehnikas un aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju;

d)

vērtības kompensācijas izmaksas īpašniekiem par iznīcinātajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kam piemēroti Regulas (ES) 2016/2031 17. pantā, 28. panta 1. punktā, 29. panta 1. punktā un 30. panta 1. punktā minētie pasākumi, nepārsniedzot šādu augu, augu produktu vai citu objektu tirgus vērtību, kāda tiem būtu, ja minētie pasākumi tos nebūtu skāruši; no kompensācijas summas tiek atņemta likvidācijas vērtība, ja tāda ir; un

e)

ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos izmaksas, kas radušās, veicot citus vajadzīgus pasākumus, kas nav minēti a) līdz d) apakšpunktā.

Šā punkta c) apakšpunktā minētā kompensācija operatoriem vai īpašniekiem ir attiecināma tikai tad, ja pasākumi ir veikti kompetentās iestādes uzraudzībā;

2.

Ikgadējo un daudzgadējo valsts veterināro un fitosanitāro programmu īstenošana:

2.1.

Ikgadējas un daudzgadējas valsts veterināras un fitosanitāras programmas, kuru uzdevums ir III pielikuma sarakstā norādīto dzīvnieku slimību, zoonožu un augiem kaitīgo organismu izskaušana, kontrole un uzraudzība, jāīsteno atbilstoši attiecīgo Savienības tiesību aktu normām.

Darbību, kas var pretendēt uz finansējumu, nosacījumi ir noteikti 16. pantā minētajā darba programmā.

Valsts programmas Komisijai tiek iesniegtas līdz 31. maijam gadā pirms plānotā īstenošanas perioda.

Komisija katru gadu līdz 30. novembrim dalībvalstīm paziņo:

a)

to valsts programmu sarakstu, kuras ir tehniski apstiprinātas un kuras ir ierosināts līdzfinansēt;

b)

katrai programmai piešķirto provizorisko finansējuma apjomu;

c)

Savienības provizoriski maksimālo finansiālā ieguldījuma apjomu katrai programmai; un

d)

jebkādus pagaidu nosacījumus saistībā ar Savienības finansiālo ieguldījumu.

Komisija katru gadu līdz 31. janvārim apstiprina valsts programmas un ar tām saistīto finansējumu, izmantojot dotāciju nolīgumu attiecībā uz īstenotajiem pasākumiem un radītajām izmaksām.

Pēc tam, kad labuma guvēji līdz īstenošanas gada 31. augustam ir iesnieguši starpposma finanšu pārskatus, vajadzības gadījumā Komisija var grozīt dotācijas nolīgumu attiecībā uz visu attiecināmības periodu;

2.2.

Attiecināmās izmaksas:

2.2.1.

Izmaksas, kas dalībvalstīm radušās, īstenojot valsts veterinārās programmas, un kam ir tiesības uz Savienības līdzfinansējumu, ir šādas:

a)

izmaksas par paraugu ņemšanu no dzīvniekiem;

b)

testu izmaksas, ar noteikumu, ka tās ir saistītas tikai ar:

i)

tādu testa komplektu, reaģentu un izlietojamo materiālu izmaksām, kas ir identificējami un izmantoti konkrēti minēto testu veikšanai;

ii)

testu veikšanā tieši iesaistītā personāla izmaksām neatkarīgi no tā statusa;

c)

vērtības kompensācijas izmaksas īpašniekiem par izkautiem vai izbrāķētiem dzīvniekiem, nepārsniedzot šādu dzīvnieku tirgus vērtību, kāda tiem būtu, ja tos nebūtu skārusi slimība;

d)

dzīvnieku izkaušanas vai izbrāķēšanas izmaksas;

e)

vērtības kompensācijas izmaksas īpašniekiem par iznīcinātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, nepārsniedzot šo produktu tirgus vērtību tieši pirms aizdomu par slimību rašanās vai apstiprināšanās;

f)

izmaksas par programmās izmantoto vakcīnu devu vai vakcīnu un dzīvnieku ēsmu iegādi, uzglabāšanu, ievadīšanu, administrāciju vai izplatīšanu;

g)

ar patogēna epidemioloģiju un īpašībām pamatotas izmaksas par saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu, dezinfekciju un dezinsekciju; un

h)

ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos izmaksas, kas radušās, veicot citus vajadzīgus pasākumus, kas nav minēti a) līdz g) apakšpunktā.

Šā punkta c) apakšpunkta nolūkā no kompensācijas atskaita dzīvnieku likvidācijas vērtību, ja tāda ir.

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkā no kompensācijas atskaita termiski apstrādātu neinkubētu olu likvidācijas vērtību;

2.2.2.

Izmaksas, kas dalībvalstīm radušās, īstenojot valsts fitosanitārās programmas, un kam ir tiesības uz Savienības līdzfinansējumu, ir šādas:

a)

izmaksas par paraugu ņemšanu;

b)

izmaksas par vizuālām pārbaudēm;

c)

testu izmaksas, ar noteikumu, ka tās ir saistītas tikai ar:

i)

to testa komplektu, reaģentu un izlietojamo materiālu izmaksām, kas ir identificējami un izmantoti konkrēti testu veikšanai;

ii)

testu veikšanā tieši iesaistītā personāla izmaksām neatkarīgi no tā statusa;

d)

pasākumu veikšanā tieši iesaistītā personāla izmaksas neatkarīgi no tā statusa, kā arī aprīkojuma nomas, izlietojamo materiālu un citu vajadzīgo materiālu, apstrādes materiālu, paraugu ņemšanas un laboratorisko testu izmaksas;

e)

izmaksas par pakalpojumu līgumiem ar trešām personām, lai īstenotu pasākumu daļu;

f)

kompensācijas izmaksas attiecīgajiem operatoriem vai īpašniekiem par augu, augu produktu un citu objektu apstrādi, iznīcināšanu un to aizvākšanu, kā arī telpu, zemes, ūdens, augsnes, augsnes substrātu, kompleksu, tehnikas un aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju;

g)

vērtības kompensācijas izmaksas īpašniekiem par iznīcinātajiem augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, kam piemēroti Regulas (ES) 2016/2031 17. pantā, 28. panta 1. punktā, 29. panta 1. punktā un 30. panta 1. punktā minētie pasākumi, nepārsniedzot šādu augu, augu produktu vai citu objektu tirgus vērtību, kāda tiem būtu, ja minētie pasākumi tos nebūtu skāruši; no kompensācijas summas tiek atņemta likvidācijas vērtība, ja tāda ir; un

h)

ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos izmaksas, kas radušās, veicot citus vajadzīgus pasākumus, kas nav minēti a) līdz g) apakšpunktā.

Šā punkta f) apakšpunktā minētās kompensācijas operatoriem un īpašniekiem ir attiecināmas tikai tad, ja pasākumi ir veikti kompetentās iestādes uzraudzībā.

2.3.

Ja tādēļ, ka ir sastopama vai izvēršas kāda no dzīvnieku slimībām vai zoonozēm, kas ir norādītas III pielikuma sarakstā, var tikt apdraudēts Savienības veselības stāvoklis, un lai Savienību aizsargātu pret šādas slimības vai zoonozes iekļūšanu, vai ja Savienības augu veselības stāvokļa atbalstam ir nepieciešami aizsardzības pasākumi, dalībvalstis savās programmās var iekļaut pasākumus, kuri sadarbībā ar blakus esošo trešo valstu iestādēm īstenojami šādu valstu teritorijā. Alternatīvi Savienības finansējumu – tādos pašos apstākļos un tādā pašā nolūkā – var piešķirt arī tieši trešo valstu kompetentajām iestādēm;

2.4.

Attiecībā uz fitosanitārām programmām – Savienības finansējumu dalībvalstīm var piešķirt par šādiem pasākumiem:

a)

konkrētos laikposmos īstenoti apsekojumi, kuros vismaz tiek pārbaudīta šādu organismu klātbūtne:

jebkura Savienības karantīnas organisma un jebkura tāda kaitīga organisma pazīmes vai simptomi, uz kuru attiecas Regulas (ES) 2016/2031 29. pantā minētie pasākumi vai pasākumi, kas veikti, ievērojot minētās regulas 30. panta 1. punktu, minētās regulas 22. panta 1. punktu vai attiecīgā gadījumā – Regulas (ES) 2017/625 47.–77. pantu;

prioritāri kaitīgie organismi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 24. panta 1. punktu;

b)

konkrētos laikposmos īstenoti apsekojumi, kuros tiek pārbaudīta vismaz tādu kaitīgu organismu klātbūtne, kuri nav a) apakšpunktā minētie kaitīgie organismi, kas varētu nozīmēt jaunu risku Savienības teritorijai un kuru ievešana vai izplatīšanās varētu būtiski skart Savienības teritoriju;

c)

izskaušanas vai profilakses pasākumi, kas vērsti pret kādu Savienības karantīnas organismu un ko īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 17. pantu vai Savienības pasākumus, kuri pieņemti saskaņā ar minētās regulas 28. panta 1. vai 3. punktu;

d)

izskaušanas un profilakses pasākumi, ko uz Regulas (ES) 2016/2031 29. panta 1. punkta pamata īsteno kādas dalībvalsts kompetentā iestāde un kas ir vērsti pret kādu Savienības karantīnas organismu sarakstā neuzskaitītu organismu, kuru saskaņā ar minētajā regulā norādītajiem kritērijiem var kvalificēt par Savienības karantīnas organismu;

e)

papildu aizsardzības pasākumi, kas veikti pret tāda kaitīgā organisma izplatību, attiecībā uz kuru, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 1. punktu un 30. panta 1. punktu, ir pieņemti Savienības pasākumi, kas nav šā punkta c) un d) apakšpunktā minētie izskaušanas un profilakses pasākumi un šā punkta f) apakšpunktā minētie ierobežošanas pasākumi, – ja minētie pasākumi ir nepieciešami Savienības aizsardzībai pret tālāku attiecīgā kaitīgā organisma izplatību;

f)

kaitīgā organisma izplatības ierobežošanas pasākumi, kas veikti invadētā teritorijā, kurā minēto kaitīgo organismu nav iespējams izskaust, un attiecībā uz kuru, ievērojot Regulas (ES) 2016/2031 28. panta 2. punktu vai minētās regulas 30. panta 3. punktu, ir pieņemti Savienības mēroga ierobežošanas pasākumi, – ja minētie pasākumi ir nepieciešami Savienības aizsardzībai pret tālāku minētā kaitīgā organisma izplatību.

Šo pasākumu aptverto augiem kaitīgo organismu saraksts ir noteikts 16. panta 4. punktā minētajās darba programmās;

3.

Fitosanitāro programmu īstenošana kaitīgo organismu kontrolei Savienības tālākajos reģionos, kas ir minēti LESD 355. panta 1. punktā un kas ir izslēgti no Regulas (ES) 2016/2031 teritoriālās piemērošanas jomas, atbilstīgi mērķiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013 (1) 24. pantā. Minētās programmas attiecas uz darbībām, kas nepieciešamas, lai minētajos reģionos nodrošinātu, ka tiek pareizi īstenoti tur spēkā esošie Savienības vai valsts noteikumi par kaitīgo organismu kontroli;

4.

Aktivitātes, lai uzlabotu dzīvnieku labturību, tai skaitā pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt dzīvnieku labturības standartu ievērošanu un izsekojamību, tostarp dzīvnieku transportēšanas laikā;

5.

Atbalsts Eiropas Savienības references laboratorijām, kas minētas Regulas (ES) 2017/625 92. pantā, un Eiropas Savienības references centriem, kas minēti Regulas (ES) 2017/625 95. un 97. pantā un Regulas (ES) 2016/1012 29. pantā;

6.

Akreditācijas iegūšana attiecībā uz testēšanas un diagnostikas metodēm valsts augu veselības references laboratorijās un valsts dzīvnieku veselības references laboratorijās – vajadzības gadījumā un saskaņā ar 10. panta 1. punktu – laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc iecelšanas par Eiropas Savienības references laboratoriju konkrētajā jomā;

7.

Koordinētās kontroles programmas īstenošana un informācijas un datu vākšanas organizēšana, kā noteikts Regulas (ES) 2017/625 112. pantā;

8.

Aktivitātes, kas vērstas pret pārtikas izšķērdēšanu un ar pārtikas likumdošanas pārkāpumiem saistītu krāpšanu;

9.

Aktivitātes, kas atbalsta ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu, tostarp īsas piegādes ķēdes;

10.

Tādu datubāžu un datorizētu informācijas pārvaldības sistēmu attīstīšana, kas ir nepieciešamas, lai rezultatīvi un efektīvi īstenotu ar 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi saistītus tiesību aktus, un par kurām pierādīts, ka tās dod pievienoto vērtību visai Savienība; kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešana, lai uzlabotu produktu izsekojamību;

11.

Mācības, kas paredzētas par oficiālajām kontrolēm atbildīgajiem kompetento iestāžu darbiniekiem un citām dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu pārvaldībā vai profilaksē iesaistītām personām un kas minētas Regulas (ES) 2017/625 130. pantā;

12.

Tādu ceļa, izmitināšanas un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšana, kas dalībvalstu ekspertiem radušies tādēļ, ka Komisija tos norīkojusi palīdzēt saviem ekspertiem, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 116. panta 4. punktā un 120. panta 4. punktā;

13.

Tāda tehniskā un zinātniskā darba veikšana, kas ir nepieciešams, lai jomā, kas saistīta ar 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, tiek pareizi īstenoti tiesību akti un lai šie akti ir pielāgoti norisēm zinātnē, tehnikā un sabiedrībā, ieskaitot pētījumus un koordinēšanas aktivitātes, kas vajadzīgas, lai novērstu augiem kaitīgu organismu un dzīvnieku slimību parādīšanos;

14.

Aktivitātes, ko veic dalībvalstis vai starptautiskas organizācijas, lai īstenotu 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, atbalstot ar minēto mērķi saistīto noteikumu izstrādi un īstenošanu;

15.

Tādu projektu īstenošana, kurus viena vai vairākas dalībvalstis organizē, lai ar inovatīvu paņēmienu un protokolu starpniecību panāktu efektīvu 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa īstenošanu;

16.

Savienības un dalībvalstu informācijas un izpratnes veidošanas iniciatīvu īstenošana, lai nodrošinātu kvalitatīvāku, atbilstīgu un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu, tostarp, lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu, tādējādi atbalstot aprites ekonomiku, un ar pārtikas likumdošanas pārkāpumiem saistītu krāpšanos, kā arī citu iniciatīvu īstenošana, lai, ievērojot 3. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā konkrētā mērķa jomu reglamentējošos noteikumus, palīdzētu sasniegt augsta līmeņa augu un dzīvnieku veselību, kā arī pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgumu;

17.

Cilvēka, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības un dzīvnieku labturības nolūkā veiktu pasākumu īstenošana attiecībā uz dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, augiem, augu produktiem un citām attiecīgajām lietām, kas no trešām valstīm nonāk pie kādas no Eiropas Savienības robežām.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).


II PIELIKUMS

ATTIECINĀMĀS DARBĪBAS, AR KO ĪSTENO 3. PANTA 2. PUNKTA F) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO KONKRĒTO MĒRĶI PAR EIROPAS STATISTIKU

Savienības politiku īstenošanai ir nepieciešama augstas kvalitātes, salīdzināma un ticama statistiska informācija par Savienības ekonomisko, sociālo, teritoriālo un vides situāciju. Turklāt Eiropas statistika Eiropas iedzīvotājiem paver iespēju saprast demokrātisko procesu, tajā piedalīties un diskutēt par Savienības pašreizējo stāvokli un tās nākotni.

Kopā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 un īpaši atsaucoties uz statistikas institūtu profesionālo neatkarību un citiem statistikas principiem, kas ir izklāstīti minētās regulas 2. pantā, Programma ir paredzēta, lai veidotu vispārēju regulējumu Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai 2021.–2027. gadam. Eiropas statistiku jāizstrādā, jāsagatavo un jāizplata saskaņā ar minēto regulējumu un saskaņā ar Eiropas statistikas prakses kodeksa principiem. Cieši un koordinēti sadarbojoties Eiropas Statistikas sistēmā (ESS), ir jāpanāk, ka minētajā regulējumā ievēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

Uz šā regulējuma pamata izstrādātā, sagatavotā un izplatītā Eiropas statistika palīdzēs īstenot LESD izklāstītās un tālāk Komisijas stratēģiskajās prioritātēs atspoguļotās Savienības politiskās nostādnes.

Ar Programmu ESS tieksies saglabāt un uzlabot savu izcilības līmeni statistikas jomā. Tāpat ar ikgadējām darba programmām tā centīsies panākt pēc iespējas labākus rezultātus, ņemot vērā reģionālā, valsts un Savienības līmenī pieejamos resursus.

Pastāvīga pētniecība un inovācija tiek uzskatītas par Eiropas statistikas modernizēšanas un Eiropas statistikas kvalitātes uzlabošanas pamatstimuliem. Tādēļ ar investīcijām no daudzgadu darba programmas būtu jākoncentrējas uz jaunu metožu un metodiku izstrādi un uz jaunu avotu izpēti statistikas sagatavošanai.

Īstenojot 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, tiek veiktas šādas darbības:

Ekonomiskā un monetārā savienība, globalizācija un tirdzniecība

1)

sniegt augstas kvalitātes statistiku, uz kuras balstās pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra un, ja iespējams, Atveseļošanas un noturības mehānisms un tehniskā atbalsta instruments, un uz kuras balstās Savienības ikgadējais ekonomikas pārraudzības un vadības cikls;

2)

sniegt un attiecīgā gadījumā pastiprināt galvenos Eiropas ekonomiskos rādītājus;

3)

sniegt statistiku un metodiskus norādījumus par to, kā statistiski traktēt investīcijas un budžeta instrumentus ekonomiskās konverģences, finansiālās stabilitātes un darbvietu radīšanas atbalsta kontekstā;

4)

sniegt statistiku pašu resursu, kā arī Savienības darbinieku atalgojuma un pensiju vajadzībām;

5)

labāk novērtēt preču un pakalpojumu tirdzniecību, ārvalstu tiešos ieguldījumus, globālās vērtības ķēdes un globalizācijas ietekmi uz Savienības ekonomiku.

Iekšējais tirgus, inovācija un digitālā pārveide

1)

sniegt augstas kvalitātes un ticamu statistiku iekšējā tirgus un galveno inovācijas un pētniecības jomu vajadzībām;

2)

vairāk un savlaicīgāk sniegt statistiku par sadarbīgo ekonomiku un par digitalizācijas ietekmi uz Savienības uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

3)

sniegt statistiku Eiropas aizsardzības politikas atbalstam, ņemot vērā priekšizpēti un pienācīgi ņemot vērā statistikas datu sensitivitāti.

Eiropas sociālā dimensija

1)

sniegt augstas kvalitātes, savlaicīgu un ticamu statistiku, kas atbalsta Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Savienības prasmju politiku, tostarp statistiku par darba tirgu, nodarbinātību, izglītību un apmācību, ienākumu līmeni, dzīves apstākļiem, nabadzību, nevienlīdzību, sociālo aizsardzību, ar dzimumu saistītu vardarbību, nedeklarētu darbu, kā arī prasmēm veltītu satelītkontu statistiku;

Ja ir nepieciešams izstrādāt jaunu statistiku, datu pieejamību un iespējas sagatavot prasmēm veltītu satelītkontu statistiku un statistiku par nedeklarētu darbu sīkāk pārbauda ESS;

2)

sniegt statistiku, kas attiecas uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

3)

bagātināt migrācijas statistiku, jo īpaši statistiku par migrantu stāvokli un integrāciju un par patvēruma meklētāju izglītības vajadzībām un kvalifikācijas līmeņiem;

4)

izstrādāt modernizētas iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas programmas un iedzīvotāju statistiku laikposmam pēc 2021. gada;

5)

sniegt un regulāri atjaunināt prognozes par Savienības iedzīvotāju skaitu un tā sadalījumu.

Ilgtspējīga attīstība, dabas resursi un vide

1)

pārraudzīt virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu;

2)

sniegt augstas kvalitātes statistiku, uz kuras balstās Eiropas zaļais kurss, tostarp turpināt izstrādāt statistiku, lai atbalstītu Enerģētikas stratēģiju, aprites ekonomiku, ar klimatu saistītu statistiku un plastmasas stratēģiju;

Ja ir nepieciešams izstrādāt jaunu statistiku un rādītājus par iepriekšējā ievilkumā minētajiem tematiem, datu pieejamību un iespējas sagatavot statistiku un rādītājus sīkāk pārbauda ESS;

3)

sniegt svarīgāko statistiku un rādītājus par vidi, arī par atkritumiem, ūdeni, bioloģisko daudzveidību, mežiem, zemes izmantojumu un zemes segumu, kā arī par vides ekonomiskajiem kontiem;

4)

sniegt statistiku par kravu un pasažieru transportu, lai atbalstītu Savienības politiku;

5)

izstrādāt papildu rādītājus, ar kuru palīdzību pārraudzīt intermodalitāti un modālu pāreju uz videi nekaitīgākiem transporta veidiem;

6)

laikus sniegt attiecīgus datus kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas un citu ar vidi, pārtikas nodrošinājumu un dzīvnieku labturību saistītas politikas vajadzībām.

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

1)

laikus un daudzpusīgi sniegt statistikas rādītājus par Savienības reģioniem, arī attālākajiem reģioniem, pilsētām un lauku apgabaliem, lai pārraudzītu un izvērtētu, cik iedarbīgas ir teritoriālās attīstības politikas un kāda ir nozaru politiku teritoriālā ietekme;

2)

vairāk izmantot ģeotelpiskos datus un statistikas sagatavošanā sistemātiski integrēt un racionalizēt ģeotelpiskās informācijas pārvaldību;

3)

ESS pārbaudīt šādu elementu nodrošināšanas iespējamību un tad atbalstīt to izstrādi:

a)

rādītāji par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

b)

rādītāji par cīņu pret terorisma finansēšanu;

c)

policijas un drošības statistika.

Uzlabot Eiropas statistikas un tās vērtību komunicēšanu, popularizējot to kā uzticamu informācijas avotu cīņā pret dezinformāciju

1)

sistemātiski popularizēt Eiropas statistiku kā uzticamu pierādījumu avotu un veicināt, ka faktu pārbaudītāji, pētnieki un publiskās iestādes Eiropas statistiku izmanto cīņā pret dezinformāciju;

2)

uzlabot pašreizējo dialogu ar Eiropas statistikas sagatavotājiem un lietotājiem, lai uzlabotu un veicinātu Eiropas statistikas izmantošanu, nosakot un īstenojot darbības, kuru mērķis ir palielināt prasmi saprast statistiku un tādējādi sniegt labumu Savienības iedzīvotājiem, tai skaitā uzņēmējiem;

3)

atvieglot lietotājiem piekļuvi statistikai un padarīt to labāk saprotamu, nodrošinot arī pievilcīgu un interaktīvu vizualizāciju un tādus individualizētākus pakalpojumus kā dati pēc pieprasījuma un pašapkalpošanās ceļā iegūta analīze;

4)

tālāk izstrādāt un pārraudzīt Eiropas statistikas kvalitātes nodrošināšanas regulējumu, ieskaitot profesionālapskati par dalībvalstu atbilstību Eiropas Statistikas prakses kodeksam;

5)

sniegt piekļuvi mikrodatiem pētniecības nolūkos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 23. pantu, turklāt aizsargājot visaugstākos datu aizsardzības un statistiskās konfidencialitātes standartus.

Datu revolūcijas priekšrocību izmantošana un pāreja uz uzticamu viedo statistiku

1)

intensīvāk izmantot jaunus digitālus datu avotus daudzavotu vidē, lai gandrīz reāllaikā sagatavotu jaunu viedo statistiku ar uzticamiem algoritmiem, kas atbilst mērķim;

2)

izstrādāt jaunas pieejas privāti turētu datu izmantošanai, pārņemot privātumu pasargājošas datošanas metodes un drošas daudzpusējas datošanas metodes,;

3)

veicināt progresīvu pētniecību un inovāciju oficiālā statistikā, tostarp izmantojot sadarbības tīklus un nodrošinot Eiropas statistikas mācībprogrammas.

Izvērstas partnerības un sadarbība statistikā

1)

pastiprināt ESS partnerību un sadarbību ar Eiropas Centrālo banku sistēmu;

2)

veicināt partnerības ar publisku un privātu datu turētājiem un tehnoloģiju nozari, lai atvieglinātu piekļuvi datiem statistikas vajadzībām, no dažādiem avotiem nākošu datu integrāciju un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu;

3)

pastiprināt sadarbību ar pētniekiem un akadēmiskajām aprindām, jo īpaši attiecībā uz jaunu datu avotu izmantošanu, datu analīzi un prasmes saprast statistiku veicināšanu;

4)

globālās oficiālās statistikas interesēs turpināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm.


III PIELIKUMS

DZIVNIEKU SLIMIBU UN ZOONOZU SARAKSTS

1)

Dzīvnieku slimības, kas minētas Regulas (ES) 2016/429 5. panta 1. punktā, 9. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 28. pantā;

2)

Zoonozes un zoonozes izraisītāji, kas minēti Regulā (EK) Nr. 2160/2003 un Direktīvā 2003/99/EK;

3)

Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas, kas minētas Regulā (EK) Nr. 999/2001.


IV PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI

Mērķis

Rādītājs

3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktie mērķi

1.

Par brīvas preču un pakalpojumu aprites jautājumiem un publisko iepirkumu reglamentējošiem Savienības tiesību aktiem saņemto jauno sūdzību skaits.

2.

Pakalpojumu tirdzniecības ierobežotības indekss.

3.

Apmeklējumu skaits portālā “Tava Eiropa”.

3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā noteiktais mērķis

1.

Neatbilstības gadījumu skaits preču jomā, tostarp tiešsaistes pārdošanā.

2.

Kopīgas tirgus uzraudzības kampaņu skaits.

3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktais mērķis

1.

Tādu MVU un klasteru un uzņēmējdarbības tīklu organizāciju, kā arī uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju skaits, kas saņem atbalstu no programmas, jo īpaši saistībā ar internacionalizāciju, digitalizāciju un ilgtspēju.

2.

Tādu uzņēmumu skaits, kas saņem atbalstu un izveidojuši līgumsabiedrības.

3.

Tādu uzņēmēju skaits, kas gūst labumu no mentorēšanas un mobilitātes shēmām, tostarp gados jauni uzņēmēji, jaunpienācēji uzņēmēji un sievietes uzņēmējas, kā arī citas konkrētas mērķa grupas.

3. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā noteiktais mērķis

1.

Eiropas standartu, ko dalībvalstis ieviesušas kā valstu standartus, daļa no aktīvo Eiropas standartu kopskaita.

3. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā noteiktais mērķis

1.

Savienības apstiprināto starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu procentuālā daļa.

3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā noteiktais mērķis

1.

Patērētāju apstākļu indekss.

3. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā noteiktais mērķis

1.

To nostājas dokumentu un atbilžu skaits, ko labuma guvēji snieguši sabiedriskās apspriešanas pasākumos par finanšu pakalpojumiem.

3. panta 2. punkta e) apakšpunktā noteiktais mērķis

1.

Veiksmīgi īstenotu valstu veterināro un fitosanitāro programmu skaits, tostarp veiksmīgi īstenotu ārkārtas pasākumu skaits saistībā ar augiem kaitīgajiem organismiem un dzīvnieku slimībām.

3. panta 2. punkta f) apakšpunktā noteiktais mērķis

1.

Internetā publicētās statistikas ietekme: tīmekļpieminējumu un pozitīva/negatīva viedokļa paudumu skaits.


3.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/48


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/691

(2021. gada 28. aprīlis)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savienības fondu īstenošanā ir jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 9. un 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Savienībai saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ir jācenšas novērst nevienlīdzību un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Komisijai un dalībvalstīm fondu īstenošanā būtu jācenšas iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu. Uz Savienības fondu mērķiem būtu jātiecas, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienības mērķiem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”.

(2)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (“pīlārs”). Ņemot vērā darba pasaules mainīgos apstākļus, Savienībai ir jāsagatavojas pašreizējām un turpmākām globalizācijas un digitalizācijas problēmām, padarot izaugsmi iekļaujošāku un uzlabojot nodarbinātību un sociālo politiku. 20 pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trīs kategorijās: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Pīlārs darbojas kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF), kas izveidots ar šo regulu, galvenais pamatorientieris, ļaujot Savienībai īstenot attiecīgos principus praksē lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos.

(3)

Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja Savienības atbildes reakciju uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs dimensijās – ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā. Ir vitāli svarīgi, lai ilgtspējīga attīstība tiktu iekļauta Savienības politikas satvarā un lai Savienībai būtu vērienīgi mērķi tajās politikas jomās, ko tā izmanto, lai pievērstos globāliem izaicinājumiem. Padome atzinīgi vērtēja Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu ar nosaukumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” kā pirmo soli ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanā un ilgtspējīgas attīstības kā būtiska pamatprincipa piemērošanā visām Savienības politikas jomām, tostarp izmantojot tās finanšu instrumentus.

(4)

Komisija 2018. gada februārī pieņēma paziņojumu ar nosaukumu “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”. Paziņojumā uzsvērts, ka no Savienības budžeta tiek atbalstīta Eiropas unikālā sociālā tirgus ekonomika. Ir ļoti svarīgi uzlabot nodarbinātības iespējas un pievērsties izaicinājumiem attiecībā uz prasmēm, jo īpaši prasmēm, kas saistītas ar digitalizāciju, automatizāciju un pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, pilnībā ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”). Budžeta elastība būs pamatprincips daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam (DFS 2021.–2027. gadam), kas izveidota ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 (4). Elastības mehānismi turpinās darboties, lai Savienība varētu savlaicīgāk reaģēt un nodrošināt, ka budžeta līdzekļi tiek izmantoti tur, kur tie vissteidzamāk ir vajadzīgi.

(5)

2017. gada 1. marta Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni Komisija pauž bažas par norobežošanās kustību un pieaugošajām šaubām par priekšrocībām, ko rada atvērta tirdzniecība, un par Savienības sociālo tirgus ekonomiku kopumā.

(6)

2017. gada 10. maija Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galveno faktoru, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Lai gan tiek atzītas priekšrocības, ko rada atvērtāka tirdzniecība, Komisija uzskata, ka ir nepieciešami atbilstīgi līdzekļi ar to saistītās negatīvās blakusietekmes novēršanai. Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības jau ir nevienmērīgi sadalītas starp iedzīvotājiem un starp reģioniem, būtiski ietekmējot tos, kuri ir skarti nelabvēlīgi, pastāv risks, ka tehnoloģiskās un vides pārmaiņas šo ietekmi pastiprinās vēl vairāk. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējas principiem būs jānodrošina, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības tiek sadalītas taisnīgāk, ekonomikas izaugsmi un tehnoloģisko progresu saskaņojot ar pienācīgu sociālo aizsardzību un aktīvu atbalstu nodarbinātības un pašnodarbinātības iespēju nodrošināšanai.

(7)

2017. gada 28. jūnija Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni Komisija uzsver nepieciešamību mazināt ekonomikas un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē un secina, ka tāpēc prioritāte ir ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā, vienlīdzībā un sociālajā iekļaušanā, izglītībā un apmācībā, kā arī veselībā.

(8)

Globalizācija, tehnoloģiskās pārmaiņas un klimata pārmaiņas, visticamāk, vēl vairāk palielinās pasaules ekonomiku mijiedarbību un savstarpējo atkarību. Darbaspēka pārorientēšana ir šādu pārmaiņu neatņemama un nenovēršama daļa. Lai no pārmaiņām gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi, ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt palīdzību darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un tiem, kam draud darba zaudēšana. Galvenie Savienības instrumenti skarto darba ņēmēju atbalstam ir Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas jāievieš ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu un kas tiks paredzēts, lai preventīvi piedāvātu palīdzību, un EGF, kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību, reaģējot uz lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem. Komisijas 2013. gada 13. decembra paziņojums ar nosaukumu “ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai” ir Savienības politikas instruments, kas nosaka paraugprakses sistēmu uzņēmumu pārstrukturēšanas prognozēšanai un risināšanai. Tā piedāvā visaptverošu stratēģiju, kā ar atbilstošiem politiskiem līdzekļiem risināt ekonomikas pielāgošanās un pārstrukturēšanās problēmas un to ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu. Tā arī aicina dalībvalstis izmantot Savienības un valstu finansējumu tādā veidā, lai efektīvāk varētu mazināt pārstrukturēšanas negatīvo sociālo ietekmi, jo īpaši negatīvo ietekmi uz nodarbinātību.

(9)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (5) DFS 2007.–2013. gadam (“fonds”), tika iedibināts, lai Savienība varētu izrādīt solidaritāti darba ņēmējiem, kuri bija zaudējuši darbu globalizācijas izraisītu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 darbības joma tika paplašināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009 (6), kas bija daļa no Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumā noteiktā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, lai ietvertu darba ņēmējus, kuri bija zaudējuši darbu globālās ekonomikas un finanšu krīzes tiešu seku rezultātā.

(11)

Uz DFS 2014.–2020. gadam darbības laiku ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (7) tika paplašināta fonda darbības joma, lai ietvertu ne tikai darbvietu zaudēšanu, ko izraisījuši nopietni ekonomikas traucējumi, kas radušies no globālās finanšu un ekonomikas krīzes turpināšanās un kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, bet arī to darbvietu zaudēšanu, ko izraisījusi jebkura jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze. Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (8) (“Finanšu regula”) tika grozīta Regula (ES) Nr. 1309/2013, lai cita starpā ieviestu noteikumus, kas ļauj ārkārtas gadījumos ar fonda līdzekļiem segt kolektīvos pieteikumus, kuros iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas atrodas vienā reģionā un darbojas dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras definētas NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts apliecina, ka minētie MVU ir galvenais un vienīgais uzņēmējdarbības veids minētajā reģionā.

(12)

Reaģējot uz Apvienotās Karalistes iespējamo izstāšanos no Savienības bez izstāšanās līguma, Regula (ES) Nr. 1309/2013 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1796 (9), lai noteiktu, ka fonda tvērums būtu attiecināms uz darba ņēmēju atlaišanu šādas izstāšanās iznākumā. Minētā regula netika piemērota, jo Apvienotā Karaliste izstājās ar izstāšanās līgumu.

(13)

Komisija veica fonda vidusposma novērtēšanu, lai izvērtētu, kā un kādā mērā tas ir sasniedzis izvirzītos mērķus. Fonds ir izrādījies efektīvs, sasniedzot darbu zaudējušo darba ņēmēju augstāku reintegrācijas līmeni, nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Novērtējumā arī tika konstatēts, ka fonds ir radījis Savienības pievienoto vērtību. Tas jo īpaši attiecas uz tā apjoma ietekmi, kas nozīmē, ka fonda palīdzība ne tikai palielināja piedāvāto pakalpojumu skaitu un daudzveidību, bet arī minēto pakalpojumu intensitāti. Turklāt fonda intervences pasākumi bija plaši pamanāmi, un tie demonstrēja Savienības pievienoto vērtību, kas radīta sabiedrībai tiešā veidā. Tomēr tika konstatētas vairākas problēmas. Fonda izmantošanas procedūra tika uzskatīta par pārāk ilgu. Turklāt daudzas dalībvalstis ziņoja par grūtībām sagatavot plašo situācijas analīzi par notikumu, kas izraisījis darbinieku atlaišanu. Galvenais iemesls, kāpēc dalībvalstis bieži tika atturētas no pieteikšanās fonda atbalstam, bija finanšu un institucionālās kapacitātes izaicinājumi. Tas varētu būt vienkārši darbaspēka trūkuma dēļ: pašlaik dalībvalstis var pieprasīt tehnisko palīdzību tikai tad, kad tās īsteno fonda atbalstu. Tā kā atlaišana var notikt negaidīti, ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstis būtu gatavas reaģēt nekavējoties un lai tās varētu bez kavēšanās iesniegt pieteikumu. Turklāt dažās dalībvalstīs šķiet ir nepieciešami lielāki institucionālo spēju veidošanas resursi, lai nodrošinātu EGF intervenču lietderīgu un efektīvu īstenošanu. Turklāt 500 zaudētu darbvietu slieksnis ir ticis kritizēts kā pārāk augsts, jo īpaši attiecībā uz mazāk apdzīvotiem reģioniem.

(14)

EGF joprojām ir liela nozīme kā instrumentam ar elastīgu pieeju, atbalstot darba ņēmējus, kuri zaudē darbu vērienīgu pārstrukturēšanas pasākumu dēļ, un palīdzot tiem pēc iespējas ātrāk atrast citu darbu. Savienībai būtu jāturpina sniegt darbu zaudējušiem darba ņēmējiem īpašu vienreizēju atbalstu, lai atvieglotu šo personu reintegrāciju ilgtspējīgā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā tādās jomās, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kurus negatīvi ietekmējuši ievērojami ekonomikas traucējumi. Ņemot vērā mijiedarbību un savstarpējo ietekmi, ko rada atvērta tirdzniecība un ekonomiskas un finanšu norises, piemēram, asimetriski ekonomikas satricinājumi, tehnoloģiskas pārmaiņas, digitalizācija, nozīmīgas izmaiņas Savienības tirdzniecības attiecībās vai iekšējā tirgus sastāvā, kā arī citi faktori, tostarp, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, un apzinoties, ka aizvien grūtāk ir izkristalizēt konkrētu faktoru, kas rada darbvietu zaudēšanu, EGF būtu jāizmanto, vienīgi pamatojoties uz pārstrukturēšanas pasākuma būtisko ietekmi. Ņemot vērā EGF mērķi, proti, sniegt atbalstu ārkārtas situācijās, papildinot ESF+ piedāvāto palīdzību, kas ir vairāk preventīva, EGF arī turpmāk vajadzētu būt elastīgam un īpašam instrumentam ārpus DFS budžeta maksimālajām robežvērtībām, kā noteikts 2018. gada 2. maija Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” un tā pielikumā.

(15)

Lai EGF varētu turpināt darboties kā Savienības mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā atsauces periodā. Ņemot vērā vidusposma novērtējuma konstatējumus, būtu jānosaka 200 zaudētu darbvietu slieksnis četru mēnešu (vai konkrētās nozarēs – sešu mēnešu) atsauces periodā. Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, vajadzētu būt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos apstākļos vajadzētu būt iespējai iesniegt pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks. Principā dalībvalstīm nevajadzētu iesniegt pieteikumus EGF palīdzības saņemšanai vēlāk kā 12 nedēļas pēc atsauces perioda beigām. Tomēr, lai izvairītos no finansējuma deficīta, ņemot vērā to, ka šī regula stāsies spēkā pēc 2021. gada 1. janvāra, un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, minētais termiņš būtu jāaptur laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai. Šā panta 1. punktā minēto termiņu aptur uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

(16)

EGF kā fondu, kas paredzēts lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem, nebūtu jāizmanto gadījumos, kad darbinieku atlaišana notiek publiskajā sektorā budžeta samazinājumu dēļ. Tomēr EGF vajadzētu būt iespējai atbalstīt darba ņēmējus, kuri zaudējuši darbu uzņēmumos, kas darbojas tirgū, kurā valda konkurence, un kas nodrošina preces vai sniedz pakalpojumus publiski finansētām vienībām, ko skāruši budžeta samazinājumi. EGF vajadzētu būt iespējai atbalstīt arī pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies budžeta samazinājumu dēļ.

(17)

Lai paustu Savienības solidaritāti ar bezdarbniekiem, EGF kā reaģējoša fonda līdzfinansējuma likmei vajadzētu būt pieskaņotai lielākajai ESF+ kā proaktīva fonda līdzfinansējuma likmei attiecīgajā dalībvalstī, bet tai nekādā gadījumā nevajadzētu būt mazākai par 60 %.

(18)

Savienības budžeta daļa, kas piešķirta EGF, būtu jāīsteno Komisijai dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm Finanšu regulas nozīmē. Tāpēc, īstenojot EGF dalītā pārvaldībā, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro Finanšu regulā minētie principi, piemēram, pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principi.

(19)

Dublinā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā izvietotais Eiropas pārmaiņu novērošanas centrs palīdz Komisijai un dalībvalstīm, nodrošinot kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, kas palīdz izvērtēt globalizācijas, tehnoloģisko un vides pārmaiņu, pārstrukturēšanas tendences un EGF izmantošanu. Eiropas Pārstrukturēšanas uzraudzības centrs, kura informācija tiek atjaunināta katru dienu, seko ziņojumiem par lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem visā Savienībā, pamatojoties uz valsts korespondentu tīklu. Tas varētu palīdzēt agrīnā posmā konstatēt iespējamos gadījumus, kad ir nepieciešama intervence.

(20)

Darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei EGF neatkarīgi no to darba līguma vai citu saistību veida. Tādēļ šajā regulā darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies, būtu jāuzskata par iespējamiem EGF atbalsta saņēmējiem.

(21)

EGF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus politikas pasākumiem un individualizētiem pakalpojumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu ilgtspējīgā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā savā sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē, vienlaikus sagatavojot tos zaļākai un digitālākai Eiropas ekonomikai. Ar šo atbalstu būtu jācenšas arī sekmēt pašnodarbinātību un uzņēmumu izveidi, tostarp veidojot kooperatīvus. Pasākumiem būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības. Tomēr attiecīgos gadījumos būtu jāatbalsta arī darbu zaudējušo darba ņēmēju mobilitāte, lai tiem palīdzētu atrast jaunu darbu citur. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un attiecīgā gadījumā dzimumu stereotipu novēršanai nodarbinātībā. Finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā būtu jāierobežo. EGF atbalstītajiem pasākumiem nebūtu jāaizstāj pasīvi sociālās aizsardzības pasākumi. Darba devējus varētu mudināt piedalīties EGF atbalstīto pasākumu valsts līdzfinansējumā papildus pasākumiem, kas tiem jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

(22)

Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu nolūkā veicināt paredzēto atbalsta saņēmēju reintegrāciju, dalībvalstīm būtu jāpievēršas digitālās programmas un digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķiem. Īpaša uzmanība būtu jāvelta vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) nozarēs, sekmējot sieviešu apmācību un pārkvalifikāciju šajās nozarēs. Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu, dalībvalstīm būtu jācenšas palielināt tā dzimuma pārstāvību, kas ir pārstāvēts mazāk, tādējādi palīdzot samazināt atšķirības starp vīriešu un sieviešu darba samaksu un pensiju.

(23)

Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts darbaspēka digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanu vajadzētu uzskatīt par horizontālu elementu ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā.

(24)

Izstrādājot aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabo atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits atbalsta saņēmēju, kuri piedalās šajos pasākumos, pēc iespējas drīz atgrieztos ilgtspējīgā nodarbinātībā sešu mēnešu laikā pēc īstenošanas perioda beigām. Izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu, attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā atlaišanas iemesli un jāparedz turpmākās darba tirgus izredzes un vajadzīgās prasmes. Saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt savietojamam ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku.

(25)

Izstrādājot aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš nelabvēlīgā situācijā esošiem atbalsta saņēmējiem, tostarp personām ar invaliditāti, personām ar apgādājamiem radiniekiem, gados jauniem un gados vecākiem bezdarbniekiem, personām ar zemu kvalifikācijas līmeni, migrantu izcelsmes personām un personām, kurām draud nabadzība, ņemot vērā to, ka minētās grupas saskaras ar īpašām grūtībām saistībā ar atgriešanos darba tirgū. Tomēr EGF īstenošanā būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām un iekļauti pīlārā.

(26)

Lai efektīvi un ātri atbalstītu atbalsta saņēmējus, dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai pieteikumi, ko tās iesniedz EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai, būtu pilnīgi. Ja Komisijai ir nepieciešama papildu informācija pieteikuma izvērtēšanai, šādas informācijas sniegšanai būtu jānosaka termiņš. Dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas ātrāk apstrādāt pieteikumus.

(27)

Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu visi pieteikuma procedūrā iesaistītie dalībnieki jāinformē par pieteikuma virzību un pēc iespējas jāiesaista pasākumu īstenošanas procesā.

(28)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu EGF finansiālajiem ieguldījumiem nebūtu jāaizstāj atbalsta pasākumi, kas atbalsta saņēmējiem ir pieejami no Savienības fondiem vai citās Savienības politikas jomās vai programmās, bet gan pēc iespējas jāpapildina šādi pasākumi.

(29)

Būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par informācijas un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz EGF intervences gadījumiem un iznākumiem. Dalībvalstīm un EGF ieinteresētajām personām būtu jāveicina izpratne par sasniegumiem, kas gūti, izmantojot Savienības finansējumu, informējot sabiedrību. Pārredzamības un komunikācijas pasākumi ir būtiski, lai Savienības rīcību padarītu redzamu vietējā līmenī, un tiem vajadzētu būt pamatotiem uz precīzu un atjauninātu informāciju. Nolūkā popularizēt EGF un apliecināt šā fonda kā Savienības budžeta daļas pievienoto vērtību, dalībvalstu izstrādātajiem komunikācijas un atpazīstamības materiāliem vajadzētu pēc pieprasījuma būt pieejamiem Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Tādēļ būtu jānodrošina, ka Savienībai tiek piešķirta uz autoratlīdzību nebalstīta, neekskluzīva un neatsaucama licence šādu materiālu izmantošanai un visas ar tiem saistītās iepriekš esošās tiesības.

(30)

Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, tiesībām saņemt EGF finansiālo ieguldījumu par izdevumiem vajadzētu būt vai nu no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus, vai no dienas, kad dalībvalstij radušies administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu.

(31)

Lai nodrošinātu vajadzības, īpaši ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši sarežģīti, ikgadējā budžeta procedūrā EGF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina atbilstoša maksājumu apropriāciju summa.

(32)

EGF budžeta struktūru nosaka DFS 2021.–2027. gadam un 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (10).

(33)

Atbalsta saņēmēju interesēs palīdzība būtu jādara pieejama pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. EGF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu pieteikumu izskatīšanas laiku un vienkāršotu procedūras, nodrošinot, ka lēmumi par EGF izmantošanu tiek pieņemti ātri un bez sarežģījumiem.

(34)

MVU ir Savienības ekonomikas pamats. Tādēļ, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, inovāciju, darbvietu radīšanu un sociālo integrāciju, ir ļoti svarīgi veicināt uzņēmējdarbību un atbalstīt SMS. Savienība aktīvi veicina uzņēmējdarbību, mudinot iedzīvotājus sākt savu uzņēmējdarbību. Lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumā vajadzētu būt iespējai palīdzēt darbu zaudējušiem darba ņēmējiem dibināt savus uzņēmumus. Uzņēmuma slēgšanas gadījumā vajadzētu būt iespējai palīdzēt darbu zaudējušiem darba ņēmējiem pārņemt daļu no bijušā darba devēja darbības vai visu darbību.

(35)

Pārredzamības un informēšanas nolūkā dalībvalstīm noslēguma ziņojumos būtu jāsniedz sīkāka informācija par jebkāda veida valsts atbalstu vai Savienības finansējumu, ko uzņēmums, kurš atlaidis darbiniekus, saņēmis piecu gadu laikā pirms šā ziņojuma iesniegšanas. Tomēr šo prasību nebūtu jāpiemēro mikrouzņēmumiem un MVU, jo īpaši jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, lai izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga uzlikšanas dalībvalstīm, galvenokārt tādu nozaru EGF pieteikumu gadījumos, kuros iesaistīts vairāk nekā viens mikrouzņēmums vai MVU.

(36)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (11) 22. un 23. punktu, EGF būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu EGF ietekmi uz vietas.

(37)

Lai Eiropas Parlaments varētu veikt politisku kontroli un Komisija varētu pastāvīgi pārraudzīt ar EGF palīdzību gūtos rezultātus, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāiesniedz noslēguma ziņojums par EGF īstenošanu.

(38)

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta Komisija novērtēšanas darbā, sniedzot tai attiecīgus, dalībvalstīm pieejamus, datus.

(39)

Lai sekmētu turpmākus novērtējumus, atbalsta saņēmēju apsekojums būtu jāveic pēc katra EGF finansiālā ieguldījuma īstenošanas. Atbalsta saņēmēju apsekojumam vajadzētu būt pieejamam dalībniekiem vismaz četras nedēļas, un tas būtu jāsāk sestajā mēnesī pēc īstenošanas perioda beigām. Dalībvalstīm būtu jāpalīdz Komisijai veikt atbalsta saņēmēju apsekojumus, mudinot atbalsta saņēmējus piedalīties, nosūtot tiem dalības uzaicinājumu un vismaz vienu atgādinājumu. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par centieniem sazināties ar atbalsta saņēmējiem. Apkopotie dati Komisijai būtu jāizmanto novērtēšanas nolūkā. Lai nodrošinātu intervences gadījumu salīdzināmību, Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā atbalsta saņēmēju apsekojuma veidlapa un būtu jānodrošina tās tulkojums visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

(40)

Atbilstīgi mērķim novērst nevienlīdzību un sekmēt vīriešu un sieviešu vienlīdzību, analīzēs un ziņojumos attiecībā uz EGF būtu jāietver dati sadalījumā pa dzimumiem.

(41)

Šīs regulas pielikumā būtu jāizklāsta rādītāju saraksts, lai pārraudzītu EGF izmantošanu un jo īpaši panākumus virzībā uz tā mērķu sasniegšanu. Vajadzības gadījumā Komisija var iesniegt tiesību aktu priekšlikumu par minēto rādītāju grozījumiem.

(42)

Saskaņā ar Finanšu regulas attiecīgajiem noteikumiem dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par finansiālā ieguldījuma īstenošanu un to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Savienības finansējumu. Dalībvalstīm būtu jāpamato no EGF saņemtā finansiālā ieguldījuma izlietojums. Ņemot vērā to, ka EGF intervences pasākumu īstenošanas periods ir īss, ziņošanas pienākumiem būtu jāatspoguļo minēto intervences pasākumu īpašais raksturs.

(43)

Dalībvalstīm būtu jānovērš un jāatklāj jebkādi atbalsta saņēmēju izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana, un to sakarā efektīvi jārīkojas. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (13) un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (14) Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (15) Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (16).

Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas,. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par jebkuriem atklātajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un jebkuriem turpmākiem pasākumiem, ko tās veikušas attiecībā uz šādiem pārkāpumiem un attiecībā uz jebkādu OLAF veikto izmeklēšanu. Dalībvalstīm saskaņā ar Finanšu regulas 63. panta 2. punkta d) apakšpunktu visos jautājumos, kas saistīti ar aizdomām par krāpšanu vai konstatētu krāpšanu, būtu jāsadarbojas ar Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un attiecīgā gadījumā EPPO.

(44)

Lai stiprinātu Savienības budžeta aizsardzību, Komisijai būtu jādara pieejama integrēta un sadarbspējīga informācijas un pārraudzības sistēma, tostarp vienots datizraces un riska noteikšanas instruments, lai varētu piekļūt minētajiem datiem un veikt to analīzi, un Komisijai būtu jāsekmē tās izmantošana nolūkā nodrošināt vispārēju piemērošanu dalībvalstīs.

(45)

Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(46)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz sasniegt mērķrādītāju – 30 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas atbalsta klimata mērķu integrēšanu un mērķi – 7,5 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas piešķirti bioloģiskās daudzveidības mērķiem 2024. gadā, un 10 % – 2026. un 2027. gadā, vienlaikus ņemot vērā, ka patlaban klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pārklājas.

(47)

Lai labāk pārraudzītu EGF izmantošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem jāziņo, un datus, ko dalībvalstīm ir jāsniedz, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un atgūtu nepamatoti izmaksātās summas kopā ar procentiem par kavētiem maksājumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz atbalsta saņēmēju apsekojumu veikšanu un formātu, kas izmantojams, ziņojot par pārkāpumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(49)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(50)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu notikt no DFS 2021.–2027. gadam darbības sākuma, ir jāparedz, ka šo regulu piemēro no 2021. finanšu gada sākuma. Tomēr budžeta procedūru Komisijai vajadzētu sākt tikai pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(51)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1309/2013 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) DFS 2021.–2027. gadam laikposmā.

Tajā ir izklāstīti EGF mērķi, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi, tostarp dalībvalstu pieteikumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF pasākumiem, kas paredzēti 6. pantā minētajiem atbalsta saņēmējiem.

2.   Saskaņā ar 4. pantu EGF sniedz atbalstu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, lielu pārstrukturēšanas pasākumu gaitā.

2. pants

Uzdevums un mērķi

1.   EGF atbalsta sociālekonomiskās pārmaiņas, kuras izraisījusi globalizācija un tehnoloģiskās un vides pārmaiņas, palīdzot darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, pielāgoties strukturālām pārmaiņām. EGF ir ārkārtas fonds, kas darbojas, reaģējot uz norisēm. Šajā kapacitātē EGF palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un uzlabo sociālo un ekonomisko kohēziju starp reģioniem un dalībvalstīm.

2.   EGF mērķi ir: apliecināt solidaritāti un veicināt ilgtspējīgu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību Savienībā, piedāvājot palīdzību lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos, jo īpaši tādos, ko izraisījušas ar globalizāciju saistītas problēmas, piemēram, izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tirdzniecības strīdi, nozīmīgas izmaiņas Savienības tirdzniecības attiecībās vai iekšējā tirgus sastāvā un finanšu vai ekonomikas krīzes, kā arī pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, vai kas notikuši digitalizācijas vai automatizācijas rezultātā. EGF atbalsta atbalsta saņēmējus, lai tie pēc iespējas drīz atgrieztos ilgtspējīgā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā. Īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu visnelabvēlīgākā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“darbu zaudējis darba ņēmējs” ir darba ņēmējs neatkarīgi no viņa darba attiecību veida vai ilguma, kura darba līgums vai darba attiecības tiek pārtrauktas pirms laika, viņu atlaižot, vai kura darba līgums vai darba attiecības netiek atjaunotas ekonomisku apsvērumu dēļ;

2)

“pašnodarbināta persona” ir fiziska persona, kas nodarbina mazāk nekā 10 darba ņēmējus;

3)

“atbalsta saņēmējs” ir fiziska persona, kas piedalās EGF līdzfinansētos pasākumos;

4)

“pārkāpums” ir piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts EGF īstenošanā, un kā rezultātā rodas vai varētu rasties kaitējums Savienības budžetam, prasot no šā budžeta segt nepamatotus izdevumus;

5)

“īstenošanas periods” ir laikposms, kas sākas 8. panta 7. punkta j) apakšpunktā minētajos datumos, un beidzas 24 mēnešus pēc dienas, kad, ievērojot 15. panta 2. punktu, stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu,.

4. pants

Intervences kritēriji

1.   Dalībvalstis var iesniegt pieteikumu finansiāla ieguldījuma saņemšanai no EGF tādiem pasākumiem, kas paredzēti darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumā EGF finansiālo ieguldījumu sniedz, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem:

a)

četru mēnešu atsauces periodā darbība beigusies vismaz 200 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām kādā dalībvalsts uzņēmumā, tostarp, ja minētā darbības beigšanās attiecas uz tā piegādes uzņēmumiem vai pakārtotās ražošanas uzņēmumiem;

b)

sešu mēnešu atsauces periodā darbība beigusies vismaz 200 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām, jo īpaši MVU, ja visi darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, un atrodas vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos, kuri definēti NUTS 2. līmenī, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, ar noteikumu, ka jebkuros divos reģionos kopā ir skarti vismaz 200 darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu;

c)

četru mēnešu atsauces periodā darbība beigusies vismaz 200 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām, jo īpaši MVU, ja visi darbojas tajā pašā vai dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras definētas NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, un atrodas tajā pašā reģionā, kas definēts NUTS 2. līmenī.

3.   Nelielos darba tirgos, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem, kuros iesaistīti MVU, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts tos pienācīgi pamatojusi, finansiālā ieguldījuma pieteikumu saskaņā ar šo pantu uzskata par pieņemamu, kaut arī 2. punktā minētie kritēriji nav pilnībā izpildījušies, ar noteikumu, ka darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts precizē, kuri no 2. punktā noteiktajiem intervences kritērijiem nav pilnībā izpildījušies.

4.   Ārkārtas apstākļos 3. punktu piemēro arī darba tirgos, kas nav nelieli darba tirgi. Šādos gadījumos finansiālo ieguldījumu kopsumma nepārsniedz 15 % no EGF gada maksimālās summas.

5.   EGF neizmanto gadījumos, kad publiskā sektora darbinieki tiek atlaisti sakarā ar dalībvalsts veiktiem budžeta samazinājumiem.

5. pants

Darbu zaudējušo darba ņēmēju skaita un darbības beigšanās aprēķināšana

Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts konkrēti norāda metodi, ko izmanto, lai 4. panta nolūkā aprēķinātu darbu zaudējušo darba ņēmēju un pašnodarbināto personu skaitu vienā vai vairākos no šiem datumiem:

a)

datums, kurā darba devējs saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/59/EK 3. panta 1. punktu (18) kompetentajai valsts iestādei rakstveidā paziņo par plānoto kolektīvo atlaišanu;

b)

datums, kurā darba devējs individuāli paziņo par darba ņēmēja atlaišanu vai darba ņēmēja darba līguma vai citu saistību izbeigšanu;

c)

darba līguma vai citu saistību faktiskās izbeigšanas vai izbeigšanās datums;

d)

datums, kurā beidzas darba ņēmēja norīkojums nodarbinātājuzņēmumā;

e)

attiecībā uz pašnodarbinātu personu – darbības beigšanas datums, kā noteikts saskaņā ar valsts tiesību vai administratīvajiem aktiem.

Šā panta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajos gadījumos pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts sniedz Komisijai papildinformāciju par to atlaišanas gadījumu faktisko skaitu, kas notikuši saskaņā ar 4. pantu, pirms Komisija pabeidz izvērtējumu.

6. pants

Atbalsttiesīgie saņēmēji

Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar 7. pantu atbalsttiesīgiem saņēmējiem var sniegt saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu (“saskaņotais pakalpojumu kopums”), ko līdzfinansē no EGF. Šādi atbalsttiesīgi saņēmēji cita starpā var būt:

a)

darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kuru darbība ir beigusies, kā apzināts saskaņā ar 5. pantu un 4. panta 1.–4.punktā paredzētajos atsauces periodos;

b)

darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kuru darbība ir beigusies, kā apzināts saskaņā ar 5. pantu un ārpus 4. pantā paredzētā atsauces perioda; proti, sešus mēnešus pirms atsauces perioda sākuma vai laikposmā starp pārskata perioda beigām un pēdējo dienu pirms Komisijas veiktā izvērtējuma pabeigšanas datuma.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas uzskata par atbalsttiesīgiem saņēmējiem ar noteikumu, ka var noteikt skaidru cēloņsakarību ar notikumu, kurš izraisīja atlaišanu atsauces periodā.

7. pants

Atbalsttiesīgie pasākumi

1.   Finansiālu ieguldījumu no EGF var sniegt aktīviem darba tirgus politikas pasākumiem, kas ir daļa no saskaņotā pakalpojumu kopuma un kas paredzēti, lai veicinātu paredzēto atbalsta saņēmēju, jo īpaši to, kuri ir nelabvēlīgā situācijā, reintegrāciju nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā.

2.   Ņemot vērā digitālajā rūpniecības laikmetā un resursu ziņā efektīvā ekonomikā nepieciešamo prasmju nozīmi, šādu prasmju izplatīšana ir uzskatāma par horizontālu elementu saskaņotā pakalpojumu kopuma izstrādē. Apmācības vajadzības un līmeni pielāgo katra atbalsta saņēmēja kvalifikācijām un prasmēm.

Saskaņoto pakalpojumu kopumā cita starpā var būt:

a)

individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu digitālajā laikmetā nepieciešamu prasmju apgūšanu, iegūto zināšanu un prasmju dokumentāla apliecināšana, individualizēti palīdzības darba meklēšanā pakalpojumi un darbības mērķgrupām, profesionālā orientācija, konsultāciju pakalpojumi, darbaudzināšana, pārcelšanas atbalsts, uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai, darba ņēmēju veiktai uzņēmuma pārņemšanai un sadarbības pasākumi;

b)

īpaši pasākumi, kas ir ierobežoti laikā, piemēram, pabalsti darba meklēšanai, stimuli darba devējiem, lai veicinātu darbā pieņemšanu, mobilitātes pabalsti, bērna kopšanas pabalsti, apmācības pabalsti, uzturēšanās pabalsti un pabalsti aprūpētājiem.

Otrās daļas b) apakšpunktā minēto pasākumu izmaksas nepārsniedz 35 % no saskaņotā pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām.

Ieguldījumi pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai vai darba ņēmēju veiktai uzņēmuma pārņemšanai nepārsniedz 22 000 EUR vienam atbalsta saņēmējam.

Izstrādājot saskaņoto pakalpojumu kopumu, ņem vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes. Saskaņotais pakalpojumu kopums ir saderīgs ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī pievērš uzmanību digitālās rūpniecības laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un ņem vērā pieprasījumu vietējā darba tirgū.

3.   Par šādiem pasākumiem nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF:

a)

īpaši laikā ierobežoti pasākumi, kuri minēti 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā un kuru īstenošana nav atkarīga no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

b)

pasākumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir jāveic uzņēmumiem.

EGF atbalstītie pasākumi neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

4.   Saskaņoto pakalpojumu kopumu izstrādā, apspriežoties attiecīgi ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, to pārstāvjiem vai sociālajiem partneriem.

5.   Pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts iniciatīvas finansiālo ieguldījumu no EGF var piešķirt sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, un kontroles un ziņošanas pasākumiem.

8. pants

Pieteikumi

1.   Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz pieteikumu Komisijai 12 nedēļu laikā no dienas, kad ir izpildīti 4. panta 2. vai 3. punktā minētie kritēriji.

2.   Šā panta 1. punktā minēto termiņu aptur uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 3. maijam.

3.   Komisija sniedz padomus visas pieteikumu iesniegšanas procedūras laikā, ja to prasa pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts.

4.   Desmit darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas vai attiecīgā gadījumā desmit darbdienu laikā no dienas, kad Komisijas rīcībā ir pieteikuma tulkojums, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, Komisija apstiprina pieteikuma saņemšanu un pieprasa no pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts jebkādu papildu informāciju, kas tai ir vajadzīga pieteikuma izvērtēšanai.

5.   Ja Komisija pieprasa papildu informāciju, dalībvalsts atbild 15 darbdienu laikā no pieprasījuma dienas. Komisija pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts pieprasījuma pagarina šo termiņu par desmit darbdienām. Ikviens šāds pagarinājuma pieprasījums tiek pienācīgi pamatots.

6.   Pamatojoties uz pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts sniegto informāciju, Komisija pabeidz izvērtēt pieteikuma atbilstību finansiāla ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem 50 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma vai attiecīgā gadījumā pieteikuma tulkojuma saņemšanas.

Ja Komisija nespēj pabeigt izvērtējumu minētajā termiņā, tā informē pieteikuma iesniedzēju dalībvalsti pirms minētā termiņa beigām, paskaidrojot kavēšanās iemeslus un nosakot jaunu termiņu izvērtējuma pabeigšanai. Minētais jaunais termiņš beidzas ne vēlāk kā 20 darbdienas pēc pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām.

7.   Pieteikumā ietver šādu informāciju:

a)

izvērtējums par atlaišanas gadījumu skaitu saskaņā ar 5. pantu, kā arī aprēķināšanas metode;

b)

gadījumā, ja uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, pēc atlaišanas ir turpinājis darbību, apstiprinājums, ka tas ir ievērojis juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu, un ir sniedzis darba ņēmējiem atbilstošu palīdzību;

c)

paskaidrojums par to, cik lielā mērā ir ņemti vērā ieteikumi, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai, un kā saskaņotais pakalpojumu kopums papildina darbības, ko finansē no citiem Savienības vai valsts fondiem, tostarp informācija par pasākumiem, kas attiecīgajiem uzņēmumiem, kuri atlaiduši darba ņēmējus, ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, un informācija par pasākumiem, ko dalībvalstis jau veikušas, lai palīdzētu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem;

d)

īss to notikumu apraksts, kuri izraisīja darba ņēmēju atlaišanu;

e)

attiecīgā gadījumā to uzņēmumu, piegādes vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu un nozaru identifikācija, kurās atlaisti darba ņēmēji;

f)

aplēstais paredzēto atbalsta saņēmēju iedalījums pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa, kas izmantots saskaņotā pakalpojumu kopuma izstrādei;

g)

paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī;

h)

saskaņotā pakalpojumu kopuma detalizēts apraksts un saistītie izdevumi, tostarp jo īpaši jebkuri pasākumi, ar ko atbalsta nelabvēlīgākā situācijā esošiem, gados jauniem un gados vecākiem atbalsta saņēmējiem paredzētas nodarbinātības iniciatīvas;

i)

budžets, kas paredzēts katrai no saskaņotā pakalpojumu kopuma sastāvdaļām, ar kurām atbalsta paredzētos atbalsta saņēmējus, un kas paredzēts sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem;

j)

datumi, kuros sākts vai paredzēts sākt sniegt saskaņoto pakalpojumu kopumu paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un veikt EGF īstenošanas darbības, kā noteikts 7. pantā;

k)

procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī ar vietējām un reģionālām iestādēm vai vajadzības gadījumā ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

l)

paziņojums par pieprasītā EGF atbalsta atbilstību procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī paziņojums, kurā izklāstīts, kāpēc saskaņotais pakalpojumu kopums neaizstāj pasākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem jāveic darba devējiem;

m)

valsts priekšfinansējuma vai valsts līdzfinansējuma avoti un attiecīgā gadījumā citi līdzfinansējuma avoti.

9. pants

Papildināmība, atbilstība un koordinācija

1.   Finansiāls ieguldījums no EGF neaizstāj pasākumus, kas darba devējiem jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

2.   Atbalsts paredzētajiem atbalsta saņēmējiem papildina dalībvalstu pasākumus valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp arī tādus pasākumus, kas saņem citu finansiālu atbalstu no Savienības budžeta, saskaņā ar ieteikumiem, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai.

3.   Finansiālais ieguldījums no EGF ir tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai sniegtu pagaidu, vienreizēju atbalstu paredzētajiem atbalsta saņēmējiem. EGF atbalstītie pasākumi atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp noteikumiem par valsts atbalstu.

4.   Saskaņā ar attiecīgajiem pienākumiem Komisija un pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina tās palīdzības koordināciju, ko sniedz, izmantojot citu finansiālu atbalstu no Savienības budžeta.

5.   Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina, ka konkrētie pasākumi, kas saņem finansiālu ieguldījumu no EGF, nesaņem citu finansiālu atbalstu no Savienības budžeta.

10. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesība un nediskriminēšana

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta integrācija ir īstenošanas perioda neatņemama sastāvdaļa un tiek veicināta visā īstenošanas periodā.

Komisija un dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai saistībā ar piekļuvi EGF un dažādajos īstenošanas perioda posmos novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, dzimumidentitātes, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

11. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas ne vairāk kā 0,5 % no EGF maksimālā gada apjoma var izmantot tehniskajiem un administratīvajiem izdevumiem, kas vajadzīgi tā īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas, kā arī datu vākšanas darbībām, tostarp attiecībā uz korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām, komunikācijas darbībām un tām darbībām, kas uzlabo EGF kā fonda atpazīstamību vai atpazīstamību attiecībā uz konkrētiem projektiem, kā arī citiem tehniskās palīdzības pasākumiem. Šie pasākumi var ietvert turpmākos un iepriekšējos plānošanas periodus.

2.   Nepārsniedzot šā panta 1. punktā noteikto maksimālo apjomu, Komisija iesniedz pieprasījumu tehniskajai palīdzībai nepieciešamo apropriāciju pārvietojumam uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulas 31. pantu.

3.   Komisija pēc savas iniciatīvas īsteno tehnisko palīdzību tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu].

Ja Komisija īsteno tehnisko palīdzību netiešā pārvaldībā, tā nodrošina trešo personu, kurām saskaņā ar Finanšu regulu tiek uzticēta attiecīgo uzdevumu veikšana, iecelšanas procedūras pārredzamību. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī minētajā nolūkā izraudzītā apakšuzņēmēja sabiedrību.

4.   Komisijas tehniskā palīdzība ietver informācijas un norādījumu sniegšanu dalībvalstīm par EGF izmantošanu, pārraudzību un izvērtēšanu. Komisija arī Savienības un valstu līmenī sociālajiem partneriem sniedz informāciju un skaidrus norādījumus par EGF izmantošanu. Būtisku ekonomisku traucējumu gadījumā dalībvalstī virzības pasākumi var arī ietvert darba grupu izveidi.

12. pants

Informācija, komunikācija un reklāma

1.   Dalībvalstis atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā atpazīstamību, kā arī uzsver intervences Savienības pievienoto vērtību, sniedzot dažādām auditorijām konsekventu, lietderīgu un mērķorientētu informāciju, tostarp mērķorientētu informāciju atbalsta saņēmējiem, vietējām un reģionālām iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.

Dalībvalstis izmanto ES emblēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (“Kopīgo noteikumu regula 2021. - 2027. gadam”) IX pielikumu kopā ar vienkāršu paziņojumu par finansējumu “līdzfinansē Eiropas Savienība”.

2.   Komisija uztur un regulāri atjaunina klātbūtni tiešsaistē, kas pieejama visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, lai sniegtu atjauninātu informāciju par EGF, norādījumus par pieteikumu iesniegšanu, piemērus par atbalsttiesīgiem pasākumiem un regulāri atjauninātu dalībvalstu kontaktinformācijas sarakstu, kā arī informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieteikumiem un par Eiropas Parlamenta un Padomes lomu budžeta procedūrā.

3.   Komisija veicina esošās paraugprakses plašu izplatīšanu un īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus lai palielinātu Savienības iedzīvotāju un darba ņēmēju, tostarp iedzīvotāju, kuriem ir sarežģīti piekļūt informācijai, informētību par EGF.

Dalībvalstis nodrošina, ka pēc Savienības iestāžu, struktūru vai aģentūru pieprasījuma tiek darīti pieejami komunikācijas un atpazīstamības materiāli un Savienībai tiek piešķirta uz autoratlīdzību nebalstīta, neekskluzīva un neatsaucama licence šādu materiālu izmantošanai un visas ar tiem saistītās iepriekš esošās tiesības, lai popularizētu EGF vai saistībā ar ziņojumu sniegšanu par Savienības budžeta izmantošanu. Minētais pienākums nerada dalībvalstīm pienākumu uzņemties ievērojamas papildu izmaksas vai būtisku administratīvo slogu.

Licence Savienībai nodrošina I pielikumā minētās tiesības.

4.   No resursiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas darbībām, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm ar noteikumu, ka šādas prioritātes ir saistītas ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem.

13. pants

Finansiālā ieguldījuma noteikšana

1.   Pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 8. pantu, un jo īpaši ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātos pasākumus un paredzētās izmaksas, Komisija novērtē un ierosina EGF finansiālā ieguldījuma summu, ko var sniegt pieejamo resursu robežās. Komisija pabeidz novērtējumu un iesniedz savu priekšlikumu 8. panta 6. punktā noteiktajā termiņā.

2.   Par EGF līdzfinansējuma likmi piedāvātajiem pasākumiem nosaka augstāko ESF+ līdzfinansējuma likmi attiecīgajā dalībvalstī, kā paredzēts Kopīgo noteikumu regulas 2021.-2027. gadam 112. panta 3. punktā, vai 60 % – atkarībā no tā, kura no summām ir lielāka.

3.   Ja, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 8. pantu, Komisija secina, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu ir izpildīti, tā nekavējoties sāk 15. pantā izklāstīto procedūru.

4.   Ja, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 8. pantu, Komisija secina, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu nav izpildīti, tā nekavējoties par to paziņo pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij, Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Atbilstības periods

1.   Tiesības saņemt EGF finansiālo ieguldījumu par izdevumiem ir no datumiem, kas norādīti pieteikumā saskaņā ar 8. panta 7. punkta j) apakšpunktu, un kad attiecīgā dalībvalsts sāk vai paredz sākt sniegt saskaņoto pakalpojumu kopumu paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai kad tai rodas administratīvie izdevumi par EGF īstenošanu saskaņā ar 7. panta 1. un 5. punktu.

2.   Dalībvalsts 7. pantā noteiktos atbalsttiesīgos pasākumus sāk īstenot bez nepamatotas kavēšanās un šos pasākumus veic pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā 24 mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu.

3.   Ja atbalsta saņēmējs apmeklē izglītības vai apmācības kursu, kura ilgums ir vismaz divi gadi, par šāda kursa maksu EGF līdzfinansējumu ir tiesības saņemt līdz datumam, kurā ir jāiesniedz 20. panta 1. punktā minētais noslēguma ziņojums, ar noteikumu, ka attiecīgie izdevumi ir radušies pirms minētā datuma.

4.   Par izdevumiem, kas radušies īstenojot 7. panta 5. punktu, tiesības saņemt EGF līdzfinansējumu pastāv līdz termiņam, kas noteikts noslēguma ziņojuma iesniegšanai saskaņā ar 20. panta 1. punktu.

15. pants

Budžeta procedūra un īstenošana

1.   Ja Komisija ir secinājusi, ka nosacījumi EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai ir izpildīti, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu EGF izmantošanai. Lēmumu par EGF izmantošanu Eiropas Parlaments un Padome kopīgi pieņem sešu nedēļu laikā pēc tam, kad Komisijas priekšlikums ir iesniegts abām iestādēm.

Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ar EGF saistītos līdzekļu pārvietojumus veic saskaņā ar Finanšu regulas 31. pantu.

2.   Komisija pieņem lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stājas spēkā dienā, kad Komisijai tiek paziņots, ka Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājusi budžeta pārvietojumu.

Minētais lēmums ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 110. panta nozīmē.

3.   Šā panta 1. punktā noteiktajā priekšlikumā lēmumam par EGF izmantošanu iekļauj:

a)

saskaņā ar 8. panta 6. punktu veikto izvērtējumu kopā ar minētā izvērtējuma pamatā esošās informācijas kopsavilkumu; un

b)

iemeslus, kuri pamato saskaņā ar 13. panta 1. punktu ierosinātās summas.

16. pants

Līdzekļu nepietiekamība

Atkāpjoties no 8. un 15. pantā minētajiem termiņiem, izņēmuma gadījumos un ar noteikumu, ka EGF pieejamās atlikušās saistību apropriācijas nav pietiekamas, lai segtu palīdzības apjomu, kas ir vajadzīgs saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, Komisija var atlikt priekšlikumu par EGF izmantošanu un attiecīgo budžeta pārvietojuma pieprasījumu, kamēr saistību apropriācijas ir pieejamas nākamajā gadā. Jebkurā gadījumā ievēro EGF gada budžeta maksimālo apjomu.

17. pants

Finansiālā ieguldījuma izmaksa un izmantošana

1.   Komisija attiecīgajai dalībvalstij vienā priekšfinansējuma maksājumā izmaksā finansiālo ieguldījumu 100 % apmērā, un parasti tas notiek 15 darbdienu laikā no lēmuma par finansiālo ieguldījumu stāšanās spēkā saskaņā ar 15. panta 2. punktu. Priekšfinansējumu dzēš, tiklīdz dalībvalsts iesniedz apstiprinātu izdevumu pārskatu saskaņā ar 20. panta 1. punktu. Neizlietoto summu atmaksā Komisijai.

2.   Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu īsteno, piemērojot dalītas pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 63. pantu.

3.   Sīkākus finansēšanas tehniskos noteikumus Komisija nosaka 15. panta 2. punktā minētajā lēmumā par finansiālo ieguldījumu.

4.   Veicot pasākumus, kas ietverti saskaņotajā pakalpojumu kopumā, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai priekšlikumu grozīt darbības, pievienojot citus 7. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītos atbalsttiesīgos pasākumus, ar noteikumu, ka šādi grozījumi ir pienācīgi pamatoti un kopsumma nepārsniedz 15. panta 2. punktā minēto finansiālo ieguldījumu. Komisija izvērtē ierosinātos grozījumus un piekrišanas gadījumā attiecīgi groza lēmumu par finansiālo ieguldījumu.

5.   Attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt līdzekļus starp budžeta posteņiem, kā noteikts lēmumā par finansiālo ieguldījumu, ievērojot 15. panta 2. punktu. Ja šāda līdzekļu pārdale vienam vai vairākiem noteiktajiem budžeta posteņiem pārsniedz 20 % pieaugumu, dalībvalsts par to iepriekš paziņo Komisijai.

18. pants

Euro izmantošana

Summas, kas minētas pieteikumos, lēmumos par finansiālo ieguldījumu un ziņojumos saskaņā ar šo regulu, kā arī citos saistītos dokumentos izsaka euro.

19. pants

Rādītāji

1.   Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par EGF virzību ceļā uz 2. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Ar šiem rādītājiem saistītus personas datus vāc, pamatojoties uz šo regulu un tikai šīs regulas vajadzībām. Tos apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (19).

2.   Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka EGF īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi.

Šim nolūkam dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

20. pants

Noslēguma ziņojums un izbeigšana

1.   Ne vēlāk kā septītā mēneša beigās pēc īstenošanas perioda beigām attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai noslēguma ziņojumu par attiecīgā finansiālā ieguldījuma īstenošanu, tostarp šādu informāciju:

a)

pasākumu veidi un rezultāti, raksturojot problēmas, gūto pieredzi, sinerģiju un papildināmību ar citiem Savienības fondiem, jo īpaši ESF+ un, ja vien tas ir iespējams, norādot pasākumu papildināmību ar citu Savienības vai valstu programmu finansētajiem pasākumiem saskaņā ar ES kvalitātes sistēmu pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai;

b)

to struktūru nosaukumi, kuras dalībvalstī ir sniegušas saskaņoto pasākumu kopumu;

c)

rādītāji, kas izklāstīti II pielikuma 1) un 2) punktā;

d)

informācija par to, vai uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, izņemot, ja tas ir mikrouzņēmums vai MVU, iepriekšējos piecos gados ir saņēmis valsts atbalstu vai iepriekšēju finansējumu no Savienības kohēzijas vai struktūrfondiem; un

e)

paziņojums, kurā iekļauts izdevumu pamatojums.

2.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi visu saskaņā ar šā panta 1. punktu prasīto informāciju, tā izbeidz finansiālo ieguldījumu, nosakot EGF finansiālā ieguldījuma galīgo summu un attiecīgā gadījumā atlikumu, kas attiecīgajai dalībvalstij jāmaksā saskaņā ar 24. pantu.

21. pants

Divgadu ziņojums

1.   Līdz 2021. gada 1. augustam un pēc tam reizi divos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu, kvantitatīvu un kvalitatīvu ziņojumu par pasākumiem, kas iepriekšējos divos gados veikti saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) Nr. 1309/2013. Ziņojumā galveno uzmanību pievērš EGF sasniegtajiem rezultātiem un jo īpaši ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieteikumiem, pieteikumu izskatīšanas laiku, pieņemtajiem lēmumiem, finansētajiem pasākumiem, tostarp statistiku par II pielikumā noteiktajiem rādītājiem, un šādu pasākumu papildināmību ar pasākumiem, kas finansēti no citiem Savienības fondiem, jo īpaši ESF+, un informāciju par veikto finansiālo ieguldījumu izbeigšanu. Ziņojumā arī norāda informāciju par pieteikumiem, kuri noraidīti neatbilstības dēļ vai attiecībā uz kuriem finansējuma apmērs samazināts nepietiekamu apropriāciju dēļ.

2.   Ziņojumu informācijas nolūkā iesniedz arī Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem.

22. pants

Novērtējumi

1.   Komisija pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veic:

a)

vidusposma novērtējumu – līdz 2025. gada 30. jūnijam; un

b)

retrospektīvu novērtējumu – līdz 2029. gada 31. decembrim.

2.   Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu rezultātus informācijas nolūkā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem. Novērtējumos iekļautos ieteikumus ņem vērā, izstrādājot jaunas programmas nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā vai pilnveidojot pašreizējās programmas.

3.   Šā panta 1. punktā minētajos novērtējumos iekļauj attiecīgu statistiku par finansiālajiem ieguldījumiem sadalījumā pa nozarēm un dalībvalstīm.

4.   Atbalsta saņēmēju apsekojumu sāk sestajā mēnesī pēc katra īstenošanas perioda beigām. Dalībai atbalsta saņēmēju apsekojumā tiek atvēlētas vismaz četras nedēļas. Dalībvalstis izplata atbalsta saņēmēju apsekojuma veidlapu atbalsta saņēmējiem, nosūta vismaz vienu atgādinājumu un informē Komisiju par izplatīšanu un nosūtīto atgādinājumu. Komisija apkopo un analizē atbalsta saņēmēju apsekojumā sniegtās atbildes, lai tās izmantotu turpmākajos novērtējumos.

5.   Atbalsta saņēmēju apsekojumus izmanto, lai apkopotu datus par novērotajām izmaiņām atbalsta saņēmēju nodarbināmībā vai attiecībā uz tiem, kuri jau ir atraduši darbu, par atrastā darba kvalitāti, piemēram izmaiņas attiecībā uz darba laiku, darba līguma vai darba attiecību veidu (pilna laika vai nepilna laika, noteikta laika vai beztermiņa), atbildības līmeni vai algas līmeni salīdzinājumā ar iepriekšējo darbu, kā arī jomu, kurā persona atradusi darbu. Minēto informāciju norāda sadalījumā pa dzimumiem, vecuma grupām, izglītības līmeņiem un profesionālās pieredzes līmeņiem.

6.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka atbalsta saņēmēju apsekojuma veikšanas laiku un veidu, un izmantojamo veidlapu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

23. pants

Vadība un finanšu kontrole

1.   Neskarot Komisijas atbildību par Savienības vispārējā budžeta izpildi, dalībvalstis uzņemas atbildību par EGF atbalstīto pasākumu pārvaldību un par pasākumu finanšu kontroli. Tās veic vismaz šādus pasākumus:

a)

pārbauda, vai pārvaldības un kontroles pasākumi ir izveidoti un tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļus izlieto efektīvi un pareizi, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

b)

nodrošina, ka pārraudzības datu iesniegšana ir obligāta prasība līgumos ar tām struktūrām, kuras nodrošina saskaņotos pakalpojumu kopumus;

c)

pārbauda, vai finansētie pasākumi ir pienācīgi īstenoti;

d)

nodrošina, ka finansētie izdevumi ir pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un ka tie ir likumīgi un pareizi;

e)

novērš, konstatē un labo pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un atgūst nepamatoti izmaksātās summas, attiecīgā gadījumā kopā ar procentiem par kavētiem maksājumiem.

Dalībvalstis par pirmās daļas e) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, ziņo Komisijai.

2.   Dalībvalstis nodrošina Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību un īsteno visas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņotu par tiem. Šādas darbības ietver informācijas vākšanu par finansējuma saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 2021.-2027. gadam XVII pielikumu. Noteikumi par šādu datu vākšanu un apstrādi atbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem. Komisijai, OLAF un Revīzijas palātai ir vajadzīgā piekļuve minētajai informācijai.

3.   Piemērojot Finanšu regulas 63. panta 3. punktu, dalībvalstis norāda struktūras, kas ir atbildīgas par EGF atbalstīto pasākumu pārvaldību un kontroli. Šīs struktūras sniedz Komisijai Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. punktā noteikto informāciju par finansiālā ieguldījuma īstenošanu, iesniedzot šīs regulas 20. panta 1. punktā minēto noslēguma ziņojumu.

Ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1309/2013 izraudzītās iestādes ir sniegušas pietiekamas garantijas, ka maksājumi ir likumīgi un pareizi, un pienācīgi uzskaitīti, attiecīgā dalībvalsts var paziņot Komisijai, ka minētās iestādes ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu. Veicot šādu paziņojumu, attiecīgā dalībvalsts norāda, kuras iestādes ir apstiprinātas un kādi ir to pienākumi.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas, ja ir konstatēts pārkāpums. Dalībvalstu veiktās korekcijas ir visa finansiālā ieguldījuma vai tā daļas anulēšana. Dalībvalstis atgūst ikvienu summu, kas nepamatoti izmaksāta atklātā pārkāpuma rezultātā, un atmaksā minēto summu Komisijai. Ja attiecīgā dalībvalsts summu neatmaksā noteiktajā laikā, tai piemēro nokavējuma procentus.

5.   Komisija, atbildot par Savienības vispārējā budžeta izpildi, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības ir veiktas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Attiecīgās dalībvalsts pienākums ir nodrošināt, lai tai būtu labi funkcionējošas pārvaldības un kontroles sistēmas. Komisija pārliecinās, ka šādas sistēmas pastāv.

Šim nolūkam, neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai dalībvalsts veiktās pārbaudes saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai darbinieki saistībā ar EGF finansētajiem pasākumiem var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp pārbaudes izlases kārtā, par to brīdinot vismaz 12 darbdienas iepriekš. Komisija par to paziņo attiecīgajai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai darbinieki var piedalīties šādās pārbaudēs.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu šā panta 1. punkta e) apakšpunktu, nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem ir jāziņo, un sniedzamos datus.

7.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka formātu, kas izmantojams, ziņojot par pārkāpumiem.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti par veiktajiem izdevumiem ir Komisijai un Revīzijas palātai pieejami trīs gadus pēc EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšanas.

24. pants

Finansiālā ieguldījuma atgūšana

1.   Ja saskaņotā pakalpojumu kopuma faktiskās izmaksas ir mazākas par finansiālā ieguldījuma summu, ievērojot 15. pantu, Komisija atgūst attiecīgo summu pēc tam, kad ir devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

2.   Ja pēc nepieciešamo pārbaužu pabeigšanas Komisija secina, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti lēmumā par finansiālo ieguldījumu, vai nepilda saskaņā ar 23. panta 1. punktu noteiktos pienākumus, tā dod iespēju attiecīgajai dalībvalstij iesniegt savus apsvērumus.

Ja netiek panākta vienošanās, Komisija 12 mēnešu laikā pēc dalībvalsts apsvērumu saņemšanas pieņem lēmumu veikt vajadzīgās finanšu korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot attiecīgajam pasākumam piešķirto EGF finansiālo ieguldījumu.

Attiecīgā dalībvalsts atgūst visas summas, kas nepamatoti izmaksātas pārkāpuma rezultātā, un, ja attiecīgā dalībvalsts summu neatmaksā noteiktajā laikā, tai piemēro nokavējuma procentus.

25. pants

Pilnvaru deleģēšana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 23. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz EGF darbības laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 23. panta 6. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

26. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

27. pants

Atcelšana

1.   Regulu (ES) Nr. 1309/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

2.   Neskarot šā panta 1. punktu, Regulas (ES) Nr. 1309/2013 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro līdz brīdim, kad ir veikts šajā punktā minētais ex post novērtējums.

28. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1309/2013, ko turpina piemērot minētajām darbībām līdz to slēgšanai.

2.   No EGF finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp EGF un pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1309/2013.

3.   Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, vajadzības gadījumā apropriācijas 7. panta 1. un 5. punktā paredzēto atbalsttiesīgo pasākumu segšanai var iekļaut Savienības budžetā pēc 2027. gada.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra, izņemot 15. pantu, kuru piemēro no 2021. gada 3. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 28. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  OV C 110, 22.3.2019., 82. lpp.

(2)  OV C 86, 7.3.2019., 239. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 19. aprīļa nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1927/2006 (2006. gada 20. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 546/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1796 (2019. gada 24. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) (OV L 279 I, 31.10.2019., 4. lpp.).

(10)  OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(11)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(13)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(14)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(15)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(18)  Padomes Direktīva 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

KOMUNIKĀCIJA UN ATPAZĪSTAMĪBA

Regulas 12. panta 3. punkta otrajā daļā minētā licence piešķir Savienībai vismaz šādas tiesības:

1)

iekšēja izmantošana, proti, tiesības reproducēt, kopēt un darīt pieejamus komunikācijas un atpazīstamības materiālus Savienībai un dalībvalstu iestādēm un aģentūrām, kā arī to personālam;

2)

komunikācijas un atpazīstamības materiālu reproducēšana ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

3)

komunikācijas un atpazīstamības materiālu publiskošana, izmantojot jebkādus komunikācijas līdzekļus;

4)

komunikācijas un atpazīstamības materiālu (vai to kopiju) publiska izplatīšana jebkādā formā;

5)

komunikācijas un atpazīstamības materiālu uzglabāšana un arhivēšana;

6)

apakšlicenču piešķiršana trešām personām par tiesībām uz komunikācijas un atpazīstamības materiāliem.


II PIELIKUMS

KOPĒJIE EGF PIETEIKUMU IZNĀKUMA UN REZULTĀTU RĀDĪTĀJI (kas minēti 19. panta 1. punktā, 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 21. panta 1. punktā)

Visi personas dati (1) jāiedala pēc dzimuma (sievietes, vīrieši, nebinārais (2)(3).

1)

Kopējie iznākuma rādītāji par atbalsta saņēmējiem:

a)

bezdarbnieks*;

b)

neaktīva persona*;

c)

nodarbināts*;

d)

pašnodarbināta persona*;

e)

vecumā līdz 30 gadiem*;

f)

vecumā pēc 54 gadiem*;

g)

ar pamatizglītības otrā posma vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.–2. līmenis)*;

h)

ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*;

i)

ar augstāko izglītību (ISCED 5.–8. līmenis).

Atbalsta saņēmēju kopskaitu aprēķina automātiski, pamatojoties uz kopējiem iznākuma rādītājiem, kas saistīti ar nodarbinātības statusu (4).

2)

Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji par atbalsta saņēmējiem:

a)

to EGF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti nodarbinātībā un pašnodarbinātībā sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*;

b)

to EGF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri ieguvuši kvalifikāciju sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*;

c)

to EGF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti izglītībā vai apmācībā sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*.

Minētajos datos jāietver aprēķinātais atbalsta saņēmēju kopskaits, kas norādīts 1) punktā noteiktajos kopējos iznākuma rādītājos. Tādējādi procentuālais īpatsvars arī ir saistīts ar šo aprēķināto kopskaitu.


(1)  Pārvaldes iestādēm ir jāizveido sistēma, kurā datorizētā veidā reģistrē un glabā individuālo dalībnieku datus. Dalībvalstu noteiktajai datu apstrādes kārtībai jāatbilst noteikumiem Regulā (ES) 2016/679, jo īpaši tās 4., 6. un 9. pantam.

(2)  Saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(3)  Par rādītājiem sniegtie dati, kas apzīmēti ar zvaigznīti (*), ir personas dati, kas definēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1) punktā. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz datu pārzini attiecināmo tiesisko pienākumu (Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts).

(4)  Bezdarbnieks, neaktīvs, nodarbināts, pašnodarbināta persona.