19.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/4

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/629

(2020. gada 4. novembris),

ar kuru attiecībā uz sīki izstrādātām minimālajām prasībām revīzijas vajadzībām un reģistrējamiem un glabājamiem datiem groza Deleģētās regulas (ES) Nr. 532/2014 un (ES) Nr. 1255/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 (2014. gada 11. marts) par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (1) un jo īpaši tās 13. panta 6. punktu un 32. panta 8. un 9. punktu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) Nr. 223/2014 ļauj Komisijai pieņemt deleģētos aktus, kas papildina regulas nebūtiskus elementus attiecībā uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP).

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 532/2014 (2) papildina Regulu (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz revīzijas liecību minimālajām prasībām un to datu sarakstu, kuri vadošajai iestādei jāreģistrē un jāglabā sistēmā par katru darbību, kas nepieciešama uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai;

(3)	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1255/2014 (3) papildina Regulu (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturu, tostarp kopējo rādītāju sarakstu.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/559 (4) grozīja Regulu (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz īpašu pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma risināšanai. Konkrētāk, ar Regulu (ES) 2020/559 tika ieviesta iespēja dalībvalstīm nodrošināt vistrūcīgākajām personām pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību netiešā veidā, piemēram, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus.

(5)

Netieša pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus, nes līdzi īpašas īstenošanas grūtības salīdzinājumā ar situācijām, kad šī palīdzība vistrūcīgākajām personām tiek sniegta tieši. Tādēļ ir lietderīgi attiecībā uz shēmām, ar kurām sniedz palīdzību tiešā veidā, paredzēt īpašus noteikumus par minimālajām prasībām attiecībā uz revīzijas liecībām, lai pielāgotu to datu sarakstu, kas vadošajai iestādei jāreģistrē un jāglabā sistēmā par katru darbību novērtēšanas, finanšu pārvaldības, pārbaudes un revīzijas uzraudzības vajadzībām, un lai pielāgotu to rādītāju sarakstu, par kuriem vadošajai iestādei jāziņo.

(6)	Lai mazinātu pārkāpumu un krāpšanas risku, kas var būt lielāks gadījumos, kad pārtika un/vai pamata materiālā palīdzība tiek sniegta, izmantojot kuponus vai kartes papīra formātā, šādos gadījumos ir lietderīgi paredzēt revīzijas liecību papildu minimālās prasības.

(7)	Lai varētu nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpumus un krāpšanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(8)	Tādēļ Deleģētās regulas (ES) Nr. 532/2014 un (ES) Nr. 1255/2014 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Deleģēto regulu (ES) Nr. 532/2014 groza šādi:

regulā iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

Sīki izstrādātas minimālās prasības attiecībā uz revīzijas liecībām saistībā ar atbalstu, ko netieši sniedz vistrūcīgākajām personām, piemēram, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus

(Regulas (ES) Nr. 223/2014 32. panta 9. punkts)

1. Papildus sīki izstrādātajām minimālajām prasībām attiecībā uz revīzijas liecībām, kas minēta 3. pantā, revīzijas liecības par darbībām, ar kurām vistrūcīgākajām personām nodrošina pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 23. panta 4.a punktu:

pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem un apliecinošiem dokumentiem, kas ir sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniekstruktūru un atbalsta saņēmēju rīcībā, ļauj salīdzināt izdoto kuponu, karšu vai citu instrumentu kopējo skaitu ar galasaņēmējiem izsniegto un izmantoto kuponu, karšu vai citu instrumentu kopējo skaitu;

b)	attiecībā uz 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām ļauj salīdzināt Komisijai apstiprinātās kopsummas ar galasaņēmēju izmantoto kuponu, karšu vai citu instrumentu vērtību;

c)	ietver dokumentus par kuponu, karšu vai citu instrumentu piešķiršanu galasaņēmējiem, to izplatīšanu galasaņēmējiem un izmantošanu.

Attiecībā uz karšu, kuponu vai citu instrumentu izmantošanu revīzijas liecības parāda, ka kuponi, kartes vai citi instrumenti tiek izmantoti tikai pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības iegādei.

2. Ja pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām sniedz, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus papīra formātā, revīzijas liecības ietver arī:

a)	drošības pasākumus, ar kuriem novērš viltošanu un kurus veic vadošā iestāde, starpniekstruktūras un atbalsta saņēmēji;

b)	pasākumus, ar ko aizsargā kuponu krājumus;

c)	to struktūru identificēšanu, kas nosaka galasaņēmējus, un to struktūru identificēšanu, kas galasaņēmējiem izdala kuponus, kartes vai citus instrumentus;

d)	dokumentāciju par to, ka galasaņēmēji ir saņēmuši kuponus, kartes vai citus instrumentus.”;

2)	I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2. pants

Deleģētās regulas (ES) Nr. 1255/2014 pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 4. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 532/2014 (2014. gada 13. marts), kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 148, 20.5.2014., 54. lpp.).

(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1255/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, nosakot gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturu, tostarp kopējo rādītāju sarakstu (OV L 337, 25.11.2014., 46. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/559 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulu (ES) Nr. 223/2014 groza attiecībā uz īpašu pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma risināšanai (OV L 130, 24.4.2020., 7. lpp.).

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

To datu saraksts, kuri jāreģistrē un jāglabā datorizētā formā uzraudzības sistēmā (kā minēts 2. pantā)

Dati nepieciešami par darbībām, ko atbalsta ar DP I un DP II (1), un par visiem piegādes veidiem, ja vien 2. slejā nav noteikts citādi.

Datu lauki

Norāde par DP veidu vai piegādes veidu, attiecībā uz kuru dati nav nepieciešami

Dati par atbalsta saņēmēju (2)

1.	Katra atbalsta saņēmēja vārds, uzvārds/nosaukums vai unikāls identifikators

2.	Informācija par to, vai atbalsta saņēmējs ir publisko vai privāto tiesību subjekts

3.	Informācija par to, vai atbalsta saņēmēja izdevumiem piemērotais PVN ir neatgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par PVN

4.	Atbalsta saņēmēja kontaktinformācija

Dati par darbību

5.	Darbības nosaukums vai unikāls identifikators

6.	Īss darbības apraksts

7.	Darbības pieteikuma iesniegšanas datums

8.	Sākuma datums, kas norādīts dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

9.	Beigu datums, kas norādīts dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

10.	Faktiskais datums, kad darbība ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota

11.	Struktūra, kas izdevusi dokumentu, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

12.	Dokumenta, kurā noteikti atbalsta nosacījumi, datums

13.	Darbības valūta

14.	Tās programmas vai programmu konverģences un konkurētspējas instruments, saskaņā ar kuru darbība tiek atbalstīta

15.	Materiālās palīdzības veids vai veidi

Neattiecas uz DP II

16.	Atbalstītās rīcības veids vai veidi

Neattiecas uz DP I

17.	Finansējuma veida kods vai kodi

18.	Vietas kods vai kodi

19.	Publiskas struktūras vai partnerorganizācijas iegādātās pārtikas daudzums, vajadzības gadījumā

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz netiešu pārtikas piegādi, piemēram, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus

20.	Publiskas struktūras saņemtās pārtikas daudzums, vajadzības gadījumā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 23. panta 4. punktu, vajadzības gadījumā

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz netiešu pārtikas piegādi, piemēram, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus

21.	Partnerorganizācijām piegādātās pārtikas daudzums, vajadzības gadījumā

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz netiešu pārtikas piegādi, piemēram, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus

22.	Galasaņēmējiem piegādātās pārtikas daudzums, vajadzības gadījumā

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz netiešu pārtikas piegādi, piemēram, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus

23.	Publiskas struktūras vai partnerorganizācijas iegādātās pamata materiālās palīdzības daudzums, vajadzības gadījumā

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz netiešu pārtikas piegādi, piemēram, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus

24.	Partnerorganizācijām piegādātās pamata materiālās palīdzības daudzums, vajadzības gadījumā

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz netiešu pārtikas piegādi, piemēram, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus

25.	Galasaņēmējiem piegādātās pamata materiālās palīdzības daudzums, vajadzības gadījumā

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz netiešu pārtikas piegādi, piemēram, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus

26.	Izsniegto kuponu vai karšu (vai citu netiešas piegādes instrumentu) skaits

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz tiešu pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības piegādi

27.	Galasaņēmējiem piegādāto kuponu vai karšu (vai citu netiešas piegādes instrumentu) skaits

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz tiešu pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības piegādi

28.	Galasaņēmēju izmantoto kuponu vai karšu (vai citu netiešas piegādes instrumentu) skaits

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz tiešu pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības piegādi

29.	Galasaņēmējiem piegādātajos kuponos vai kartēs (vai citos netiešas piegādes instrumentos) ieguldīto izdevumu kopsumma

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz tiešu pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības piegādi

30.	Galasaņēmēju izmantoto kuponu vai karšu (vai citu netiešas piegādes instrumentu) izdevumu kopsumma

Neattiecas uz DP II

Neattiecas uz tiešu pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības piegādi

Dati par rādītājiem

31.	Darbībai būtisko kopējo rādītāju nosaukums

32.	Darbībai būtisko kopējo rādītāju identifikators

33.	Kopējo rādītāju sasnieguma līmenis katrā īstenošanas gadā vai pēc darbības pabeigšanas

34.	Darbībai būtisko konkrētās programmas rādītāju nosaukums

Neattiecas uz DP I

35.	Darbībai būtisko konkrētās programmas rādītāju identifikators

Neattiecas uz DP I

36.	Īpaši mērķi attiecībā uz konkrētās programmas iznākuma rādītājiem

Neattiecas uz DP I

37.	Konkrētās programmas iznākuma rādītāju sasnieguma līmenis katrā īstenošanas gadā vai pēc darbības pabeigšanas

Neattiecas uz DP I

38.	Katra iznākuma mērķa mērvienība

Neattiecas uz DP I

39.	Rezultātu rādītāju atsauces vērtība

Neattiecas uz DP I

40.	Rezultātu rādītāju mērķa līmenis

Neattiecas uz DP I

41.	Katra rezultāta mērķa vērtības un atsauces vērtības mērvienība

Neattiecas uz DP I

42.	Katra rādītāja mērvienība

Katras darbības finanšu dati (valūtā, kas piemērojama darbībai)

43.	Darbības kopējo attiecināmo izmaksu summa, kas apstiprināta dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

44.	Kopējo attiecināmo izmaksu summa, kas uzskatāma par publiskiem izdevumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 2. panta 12. punktu

45.	Publiskā atbalsta summa saskaņā ar dokumentu, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

Dati par atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījumiem (valūtā, kas piemērojama darbībai)

46.	Datums, kad no atbalsta saņēmēja saņemts katrs maksājuma pieprasījums

47.	Datums, kad atbalsta saņēmējam veikts katrs maksājums, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumu

48.	Atbilstīgo izdevumu summa maksājuma pieprasījumā, kas ir katra atbalsta saņēmējam veiktā maksājuma pamatā

49.	Regulas (ES) Nr. 223/2014 2. panta 12. punktā definēto publisko izdevumu summa, kas atbilst attiecināmajiem izdevumiem, kuri ir katra maksājuma pamatā

50.	Katra tāda maksājuma summa, kurš atbalsta saņēmējam veikts, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumu

51.	Darbības pārbaudes uz vietas sākuma datums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 32. panta 5. punkta b) apakšpunktu

52.	Darbības revīzijas uz vietas datums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 34. panta 1. punktu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 532/2014 (3) 6. pantu

53.	Struktūra, kas veic revīziju vai pārbaudi

Dati par izdevumiem atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījumā, pamatojoties uz reālajām izmaksām (valūtā, kas piemērojama darbībai)

54.	Komisijai deklarētie attiecināmie publiskie izdevumi, kuri noteikti, pamatojoties uz izmaksām, kas faktiski radušās un samaksātas

55.	Publiskie izdevumi, kā definēts Regulas (ES) Nr. 223/2014 2. panta 12. punktā, kas atbilst Komisijai deklarētajiem attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem, kuri noteikti, pamatojoties uz izmaksām, kas faktiski atmaksātas un samaksātas

56.	Līguma veids, ja uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (4)(pakalpojumu nodrošināšana/preču nodrošināšana) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (5) noteikumi

57.	Līguma summa, ja uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecas Direktīvas 2004/18/EK vai Direktīvas 2014/23/ES noteikumi

58.	Attiecināmie izdevumi, kas radušies un samaksāti, pamatojoties uz līgumu, ja uz līgumu attiecas Direktīvas 2004/18/EK vai Direktīvas 2014/23/ES noteikumi

59.	Izmantotā iepirkuma procedūra, ja uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecas Direktīvas 2004/18/EK vai Direktīvas 2014/23/ES noteikumi

60.	Līgumslēdzēja vārds, uzvārds/nosaukums vai unikālais identifikators, ja uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecas Direktīvas 2014/23/ES noteikumi

Dati par izdevumiem atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījumā, pamatojoties uz standarta likmes vienības izmaksām (summas valūtā, kas piemērojama darbībai)

61.	Komisijai deklarētie attiecināmie publiskie izdevumi, kas noteikti, pamatojoties uz vienības izmaksu standarta likmēm

62.	Regulas (ES) Nr. 223/2014 2. panta 12. punktā definētie publiskie izdevumi, kas atbilst Komisijai deklarētajiem attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem, kuri noteikti, pamatojoties uz vienības izmaksu standarta likmēm

63.	Tās vienības definīcija, kuru izmanto vienības izmaksu standarta likmes vajadzībām

64.	Nodrošināto vienību skaits saskaņā ar to, kas maksājuma pieprasījumā norādīts par katru vienības pozīciju

65.	Vienības izmaksas vienai vienībai attiecībā uz katru vienības pozīciju

Dati par izdevumiem atbalsta saņēmēja maksājumu pieprasījumā, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem (summas valūtā, kas piemērojama darbībai)

66.	Komisijai deklarētie attiecināmie publiskie izdevumi, kas noteikti, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem

67.	Regulas (ES) Nr. 223/2014 2. panta 12. punktā definētie publiskie izdevumi, kas atbilst Komisijai deklarētajiem attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem, kuri noteikti, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem

68.	Par katru vienreizējo maksājumu – sasniedzamie rezultāti (iznākums vai rezultāti), par kuriem panākta vienošanās dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi kā pamats vienreizējo maksājumu izmaksai

69.	Par katru vienreizējo maksājumu – summa, par kuru panākta vienošanās dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

Dati par izdevumiem atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījumā, pamatojoties uz vienotajām likmēm (valūtā, kas piemērojama darbībai)

70.	Komisijai deklarētie attiecināmie publiskie izdevumi, kas noteikti, pamatojoties uz vienotu likmi

71.	Regulas (ES) Nr. 223/2014 2. panta 12. punktā definētie publiskie izdevumi, kas atbilst Komisijai deklarētajiem attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem, kuri noteikti, pamatojoties uz vienotu likmi

Dati par summām, kas atgūtas no atbalsta saņēmēja

72.	Katra atgūšanas lēmuma datums

73.	Publiskā atbalsta summa, ko ietekmē katrs atgūšanas lēmums

74.	Kopējie atbilstīgie izdevumi, ko ietekmē katrs atgūšanas lēmums

75.	Katras tās summas saņemšanas datums, kuru pēc atgūšanas lēmuma atmaksājis atbalsta saņēmējs

76.	Publiskā atbalsta summa, ko pēc atgūšanas lēmuma atmaksājis atbalsta saņēmējs (bez procentiem vai soda naudām)

77.	Kopējie atbilstīgie izdevumi, kas atbilst publiskā atbalsta summai, ko atmaksājis atbalsta saņēmējs

78.	Publiskā atbalsta summa, kas pēc atgūšanas lēmuma nav atgūstama

79.	Kopējie atbilstīgie izdevumi, kas atbilst neatgūstamajam publiskajam atbalstam

Dati par maksājuma pieteikumiem, ko iesniedz Komisijai (EUR)

80.	Katra maksājuma pieteikuma, kas ietver darbības atbilstīgos izdevumus, iesniegšanas datums

81.	To attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kuri radušies atbalsta saņēmējam un samaksāti, īstenojot darbību, un iekļauti katrā maksājuma pieteikumā

82.	Regulas (ES) Nr. 223/2014 2. panta 12. punktā definēto darbības publisko izdevumu kopsumma, kas iekļauta katrā maksājuma pieteikumā

Dati par pārskatiem, kas iesniegti Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 48. pantu (EUR)

83.	Katra pārskatu kopuma, kurā iekļauti darbības izdevumi, iesniegšanas datums

84.	Tā pārskata iesniegšanas datums, kurā darbības galīgie izdevumi iekļauti pēc darbības pabeigšanas (ja kopējie attiecināmie izdevumi ir 1 000 000 EUR vai vairāk (Regulas (ES) Nr. 223/2014 51. pants))

85.	Darbības attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas reģistrēta sertifikācijas iestādes grāmatvedības sistēmā un kas iekļauta pārskatā

86.	Regulas (ES) Nr. 223/2014 2. panta 12. punktā definēto publisko izdevumu kopsumma, kas radusies, īstenojot darbību, un kas atbilst attiecināmo publisko izdevumu kopsummai, kura reģistrēta sertifikācijas iestādes grāmatvedības sistēmā, un iekļauta pārskatā

87.	Atbalsta saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 42. panta 2. punktu veikto maksājumu kopsumma, kas atbilst attiecināmo publisko izdevumu kopsummai, kura reģistrēta sertifikācijas iestādes grāmatvedības sistēmā, un iekļauta pārskatā

88.	Darbības kopējie attiecināmie publiskie izdevumi, kas atsaukti grāmatvedības gada laikā un iekļauti pārskatā

89.	Regulas (ES) Nr. 223/2014 2. panta 12. punktā definēto publisko izdevumu kopsumma, kas atbilst publiskajiem attiecināmajiem izdevumiem, kuri atsaukti grāmatvedības gada laikā, un iekļauta pārskatā

90.	Darbības kopējie attiecināmie publiskie izdevumi, kas atgūti grāmatvedības gada laikā un iekļauti pārskatā

91.	Kopējie publiskie izdevumi, kas atbilst darbības kopējiem publiskajiem attiecināmajiem izdevumiem, kuri atgūti grāmatvedības gada laikā, un iekļauti pārskatā

92.	Grāmatvedības gada beigās atgūstami darbības kopējie publiskie attiecināmie izdevumi, kas iekļauti pārskatā

93.	Darbības kopējie publiskie izdevumi, kas atbilst grāmatvedības gada beigās atgūstamiem darbības kopējiem publiskajiem attiecināmajiem izdevumiem un iekļauti pārskatā

94.	To darbības attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kuri grāmatvedības gada beigās nav atgūstami un iekļauti pārskatā

95.	Darbības kopējie publiskie izdevumi, kas atbilst attiecināmo publisko izdevumu kopsummai, kura grāmatvedības gada beigās nav atgūstama, un iekļauti pārskatā

”

(1) DP I attiecas uz pārtikas un/vai materiālās palīdzības darbības programmām, un DP II attiecas uz darbības programmām vistrūcīgāko personu sociālajai iekļaušanai.

(2) Atbalsta saņēmējs attiecīgos gadījumos ietver citas struktūras, kam darbības sakarā rodas izdevumi, kurus uzskata par izdevumiem, kas radušies atbalsta saņēmējam.

(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 532/2014 (2014. gada 13. marts), kas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 148, 20.5.2014., 54. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

“PIELIKUMS

DP I UN DP II KOPĒJIE RĀDĪTĀJI

Resursu rādītāji

To attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas apstiprināti dokumentos, kuros izklāstīti darbību atbalsta nosacījumi.

To attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti darbību īstenošanas gaitā.

No tiem attiecīgā gadījumā:

a)	to attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā, kas saistītas ar pārtikas tiešu nodrošināšanu vistrūcīgākajām personām;

b)	to attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā, kas saistītas ar pamata materiālās palīdzības tiešu sniegšanu vistrūcīgākajām personām;

c)	to attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā, kas saistītas ar pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības netiešu sniegšanu vistrūcīgākajām personām, piemēram, izmantojot kuponus, kartes vai citus instrumentus.

Komisijai deklarēto attiecināmo publisko izdevumu kopsumma.

Šos datus izsaka euro.

DP I KOPĒJIE RĀDĪTĀJI ATTIECĪBĀ UZ ATBALSTU, KO SNIEDZ TIEŠI VISTRŪCĪGĀKAJĀM PERSONĀM

Iznākuma rādītāji, kas raksturo izdalīto pārtikas atbalstu (1)

Augļu un dārzeņu daudzums.

Gaļas, olu, zivju, jūras produktu daudzums.

Miltu, maizes, kartupeļu, rīsu un citu cieti saturošu produktu daudzums.

Cukura daudzums.

Piena produktu daudzums.

Tauku, eļļas daudzums.

10.

Lietošanai gatavo produktu, citu pārtikas produktu daudzums (kas neietilpst iepriekš minētajās kategorijās).

11.

Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums.

No tā:

a)	pārtikas daļa, par kuru no DP līdzekļiem ir segtas tikai transportēšanas, izplatīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%);

b)	EAFVP līdzfinansēto pārtikas produktu procentuālā daļa no partnerorganizāciju izdalītās pārtikas kopapjoma (%) (2).

12.

Kopējais izdalīto maltīšu skaits, ko daļēji vai pilnībā finansē no DP (3).

13.

Kopējais izdalīto pārtikas paku skaits, ko daļēji vai pilnībā finansē no DP (4).

Rezultātu rādītāji, kas raksturo izdalīto pārtikas atbalstu (5)

14.

To personu kopējais skaits, kas saņem pārtikas atbalstu.

No tā:

a)	15 gadus veci vai jaunāki bērni;

b)	65 gadus vecas vai vecākas personas;

c)	sievietes;

d)	migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi);

e)	cilvēki ar invaliditāti;

f)	bezpajumtnieki.

Iznākuma rādītāji, kas raksturo izdalīto pamata materiālo palīdzību

15.

Izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē.

No tās:

a)	bērniem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē;

b)	bezpajumtniekiem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē;

c)	citām mērķgrupām izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē.

16.

Svarīgākās bērniem izdalīto preču kategorijas (6):

a)	zīdaiņu pūriņi;

b)	skolas somas;

c)	kancelejas preces, burtnīcas, pildspalvas, zīmēšanas piederumi un citi skolai vajadzīgi piederumi (izņemot apģērbu);

d)	sporta preces (sporta apavi, triko, peldkostīmi u. tml.);

e)	apģērbs (ziemas mēteļi, apavi, skolas formas u. tml.);

f)	cita kategorija – jānorāda.

17.

Svarīgākās bezpajumtniekiem izdalīto preču kategorijas (6):

a)	guļammaisi/segas;

b)	virtuves piederumi (katli, pannas, galda piederumi u. tml.);

c)	apģērbs (ziemas mēteļi, apavi u. tml.);

d)	mājsaimniecības veļa (dvieļi, gultasveļa);

e)	higiēnas piederumi (pirmās palīdzības aptieciņas, ziepes, zobu sukas, vienreizlietojamie skuvekļi u. tml.);

f)	cita kategorija – jānorāda.

18.

Svarīgākās citām mērķgrupām izdalīto preču kategorijas (6):

a)	kategorijas jānorāda.

Rezultātu rādītāji, kas raksturo izdalīto pamata materiālo palīdzību (5)

19.

To personu kopējais skaits, kuras saņem pamata materiālo palīdzību.

No tā:

a)	15 gadus veci vai jaunāki bērni;

b)	65 gadus vecas vai vecākas personas;

c)	sievietes;

d)	migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi);

e)	cilvēki ar invaliditāti;

f)	bezpajumtnieki.

DP I KOPĒJIE RĀDĪTĀJI ATTIECĪBĀ UZ ATBALSTU, KO NETIEŠI SNIEDZ VISTRŪCĪGĀKAJĀM PERSONĀM, PIEMĒRAM, IZMANTOJOT KUPONUS, KARTES VAI CITUS INSTRUMENTUS

Rezultātu rādītāji, kas raksturo atbalstu, ko sniedz, izmantojot elektroniskus kuponus, kartes vai citus netiešas piegādes instrumentus (5)

19.bis

Kopējais to personu skaits, kas saņem atbalstu, izmantojot kuponus, kartes vai citus netiešas piegādes instrumentus

No tā:

a)	15 gadus veci vai jaunāki bērni;

b)	65 gadus vecas vai vecākas personas;

c)	sievietes;

d)	migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi);

e)	cilvēki ar invaliditāti;

f)	bezpajumtnieki.

DP II KOPĒJIE RĀDĪTĀJI

Iznākuma rādītāji, kas raksturo sociālās iekļaušanas palīdzību

20.

To personu kopējais skaits, kuras saņem sociālās iekļaušanas palīdzību.

No tā:

a)	15 gadus veci vai jaunāki bērni;

b)	65 gadus vecas vai vecākas personas;

c)	sievietes;

d)	migranti, dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi);

e)	cilvēki ar invaliditāti;

f)	bezpajumtnieki.

Šie DPII dati ir personas dati saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 7. pantu. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz personas datu apstrādātāju attiecināmas juridiskas saistības (Direktīvas 95/46/EK 7. panta c) punkts). Personas datu apstrādātāja definīcija ir dota Direktīvas 95/46/EK 2. pantā.

”

(1) 4.–11. rādītājs ietver minētos produktus jebkādā veidā, piemēram, svaigus, konservētus un saldētus, un to daudzumu izsaka tonnās.

(2) Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju izdarītu informētu novērtējumu.

(3) Jēdzienu “maltīte” var definēt partnerorganizācijas/darbības/vadošās iestādes līmenī. Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju izdarītu novērtējumu.

(4) Jēdzienu “pārtikas paka” var definēt partnerorganizācijas/darbības/vadošās iestādes līmenī. Pārtikas pakām nav jāatbilst standarta izmēriem vai saturam. Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju izdarītu novērtējumu.

(5) Šo rādītāju vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju izdarītu informētu novērtējumu. Nav ne paredzēts, ne prasīts, lai tie pamatotos uz galasaņēmēju sniegtu informāciju.

(6) Sarakstā iekļauj visas attiecīgās kategorijas, kas aptver vismaz 75 % izdalīto preču.

19.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/24

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/632

(2021. gada 13. aprīlis),

ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 piemērošanu attiecībā uz sarakstiem, kuros norādīti tādi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kombinētie produkti, kā arī siens un salmi, uz kuriem attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2007 un Komisijas Lēmumu 2007/275/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 47. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) 2017/625 iedibina noteikumus par dalībvalstu kompetento iestāžu veiktajām oficiālajām kontrolēm, kurās pārbauda, vai dzīvnieki un preces, ko ieved Savienībā, atbilst Savienības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes tiesību aktiem.

(2)	Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 konkrētu kategoriju dzīvnieki un preces no trešām valstīm robežkontroles punktā vienmēr būtu jāuzrāda oficiālo kontroļu veikšanai pirms ievešanas Savienībā.

(3)

Regula (ES) 2017/625 nosaka, ka Komisija izveido sarakstus, kuros ir ietverti tādi dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ieskaitot atvasinātos produktus, kombinētie produkti, kā arī siens un salmi, kas robežkontroles punktos jāuzrāda oficiālai kontrolei, un kuros ir norādīts attiecīgais Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (2) minētais kombinētās nomenklatūras (KN) kods.

(4)

Lai kompetentajām iestādēm būtu vienkāršāk veikt oficiālās kontroles saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625, ar šo regulu iedibinātajam sarakstam būtu detalizēti jāapraksta tie dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kombinētie produkti, kā arī siens un salmi, kam veicamas šādas oficiālās kontroles.

(5)	Šī regula pilnīgi aizstāj noteikumus par oficiālajām kontrolēm, kas attiecībā uz dzīvnieku un preču ievešanu Savienībā ir noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/2007 (3). Tāpēc minētā īstenošanas regula būtu jāatceļ.

(6)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/630 (4) iedibina, kuros gadījumos un ar kādiem nosacījumiem noteiktas zema riska preces, to vidū kombinētie produkti, varētu būt atbrīvotas no robežpunktos veiktajām oficiālajām kontrolēm, un nosaka noteikumus par īpašu oficiālo kontroļu veikšanu šīm precēm. Deleģētā regula (ES) 2021/630 svītro Komisijas Lēmuma 2007/275/EK (5) normas, kas saliktos produktus atbrīvo no oficiālām kontrolēm robežkontroles punktos. Šī regula attiecībā uz kombinētiem produktiem, uz kuriem attiecas oficiālās kontroles robežkontroles, aizstāj pārējās Lēmuma 2007/275/EK normas. Tāpēc juridiskās noteiktības un skaidrības labad Lēmums 2007/275/EK būtu jāatceļ.

(7)	Deleģēto regulu (ES) 2021/630 piemēro no 2021. gada 21. aprīļa, tāpēc arī šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

(8)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šī regula saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 iedibina to dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu, kombinēto produktu, kā arī siena un salmu sarakstus, uz kuriem robežkontroles punktos attiecina oficiālās kontroles.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“kombinētais produkts” ir kombinētais produkts, kas definēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 2. panta 14. punktā;

2)	“neapstrādāti cūku sari” ir neapstrādāti cūku sari, kas definēti Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (6) I pielikuma 33. punktā;

3)	“neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas” ir neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas, kas definētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 30. punktā;

4)	“neapstrādāts apmatojums” ir neapstrādāts apmatojums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 32. punktā;

5)	“starpprodukts” ir starpprodukts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 35. punktā;

6)	“apstrādātas ādas” ir apstrādātas ādas, kas definētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 28. punktā;

7)	“neapstrādāta vilna” ir neapstrādāta vilna, kas definēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 31. punktā.

3. pants

Pielikuma sarakstā norādīto dzīvnieku un preču oficiālās kontroles

Šīs regulas pielikuma sarakstā norādītajiem dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kombinētajiem produktiem, kā arī sienam un salmiem saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 robežkontroles punktos veic oficiālās kontroles.

4. pants

Atcelšana

1. No 2021. gada 21. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2019/2007 un Lēmumu 2007/275/EK atceļ.

2. Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 13. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2007 (2019. gada 18. novembris), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 piemērošanu attiecībā uz sarakstiem, kuros norādīti dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atvasinātie produkti, siens un salmi, uz kuriem attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un ar ko groza Lēmumu 2007/275/EK (OV L 312, 3.12.2019., 1. lpp.).

(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/630 (2021. gada 16. februāris), ar ko attiecībā uz noteiktu kategoriju precēm, kuras atbrīvotas no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un groza Komisijas Lēmumu 2007/275/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 17. lpp.).

(5) Komisijas Lēmums 2007/275/EK (2007. gada 17. aprīlis) par to kombinēto produktu sarakstiem, kas jāpakļauj kontrolei robežkontroles punktos (OV L 116, 4.5.2007., 9. lpp.).

(6) Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

PIELIKUMS

SARAKSTS, KURĀ NORĀDĪTI TĀDI DZĪVNIEKI, DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI, REPRODUKTĪVIE PRODUKTI, DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTI UN ATVASINĀTIE PRODUKTI, KOMBINĒTIE PRODUKTI, KĀ ARĪ SIENS UN SALMI, UZ KURIEM ATTIECINA 3. PANTĀ MINĒTĀS OFICIĀLĀS KONTROLES ROBEŽKONTROLES PUNKTOS

Piezīmes

1. Vispārīgas piezīmes

Lai precizētu, uz kuriem dzīvniekiem vai precēm konkrētā nodaļa attiecas, atsevišķām nodaļām ir pievienotas vispārīgas piezīmes. Turklāt, ja vajadzīgs, dota atsauce uz īpašajām prasībām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (1).

To kombinēto produktu saraksts [izveidots uz Regulas (ES) 2017/625 48. panta h) punkta un 77. panta 1. punkta k) apakšpunkta pamata], uz kuriem attiecas īpaši nosacījumi un kuri ir atbrīvoti no kontrolpārbaudēm robežkontroles punktos, ir noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/630 (2).

2. Piezīmes par nodaļām

Šajā pielikumā saraksti ir iedalīti nodaļās, kuras atbilst attiecīgajām Kombinētās nomenklatūras (KN) nodaļām, kas noteiktas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (3) I pielikumā.

Piezīmes par nodaļām ir skaidrojumi, kas, ja vajadzīgs, citēti no piezīmēm par atsevišķām KN nodaļām.

3. Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem un klasifikācijas atzinuma

Ja vajadzīgs, papildu informācija par dažādajām nodaļām ņemta no Pasaules Muitas organizācijas Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem un klasifikācijas atzinuma.

Tabulas

4. 1. sleja: KN kods

Šajā slejā ir norādīts KN kods. Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 iedibinātās KN pamatā ir starptautiskā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (HS), kas pieņemta Briselē 1983. gada 14. jūnijā un apstiprināta ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (4). KN pārņem HS pozīcijas un apakšpozīcijas (to garums ir līdz sešiem cipariem), bet pašas KN pozīcijas iedalās vēl sīkāk, un tās tiek veidotas ar septīto un astoto ciparu.

Ja izmantots četrciparu kods: ja vien nav norādīts citādi, visi produkti, pirms kuriem norādīti minētie četri cipari vai kuri tiem atbilst, jānodod oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos. Lielākajā daļā šo gadījumu attiecīgie KN kodi, kas iekļauti Regulas (ES) 2017/625 133. panta 4. punktā minētajā sistēmā “Traces”, ir iedalīti apakšpozīcijās, kas tiek apzīmētas ar sešciparu vai astoņciparu kodu.

Ja oficiālām kontrolēm jānodod tikai konkrēti ar četrciparu, sešciparu vai astoņciparu kodu klasificēti produkti un kombinētajā nomenklatūrā šim kodam nav īpašas apakšnodaļas, kods ir marķēts ar “Ex”. Šajā gadījumā dzīvniekus un produktus, uz kuriem attiecas šī regula, nosaka pēc KN koda tvēruma, pēc attiecīgā 2. slejā dotā apraksta tvēruma un 3. slejā minētās kvalifikācijas un paskaidrojuma.

5. 2. sleja: apraksts

Preču apraksts atbilst KN slejā “Apraksts” dotajam dzīvnieku un preču aprakstam.

Tā kā ar šo regulu aptvertās preces nosaka pēc KN kodiem, tad, atkāpjoties no KN interpretācijas noteikumiem, 2. slejā dotais dzīvnieku un preču apraksta formulējums tiek uzskatīts tikai par indikatīvu.

6. 3. sleja: kvalifikācija un paskaidrojums

Šajā slejā sniegta detalizēta informācija par attiecīgajiem dzīvniekiem vai precēm. Papildu informācija par dažādo KN nodaļu aptvertajiem dzīvniekiem un precēm ir atrodama Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumos (5).

No dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem atvasināti produkti, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (6)un Regula (ES) Nr. 142/2011, Savienības tiesību aktos nav īpaši apzināti. Oficiālās kontroles veic tādiem produktiem, kas ir apstrādāti tikai daļēji, bet joprojām ir jēli produkti, kuru apstrāde apstiprinātā vai reģistrētā galamērķa objektā vēl jāpabeidz. Oficiālie inspektori robežkontroles punktā novērtē un, ja vajadzīgs, norāda, vai atvasinātais produkts ir apstrādāts pietiekami, lai tālākas Savienības tiesību aktos paredzētas oficiālās kontroles tam vairs nebūtu jāveic.

1. NODAĻA

Dzīvi dzīvnieki

Piezīme par 1. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā ietilpst visi dzīvie dzīvnieki, izņemot:

a)	zivis un vēžveidīgos, gliemjus un citus ūdens bezmugurkaulniekus, kas ietverti pozīcijās 0301, 0306, 0307 vai 0308;

b)	mikroorganismu kultūras un citus produktus, kas ietverti pozīcijā 3002, un

c)	dzīvniekus, kas ietverti pozīcijā 9508.”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Pozīcijā 0106inter alia ietilpst šādi mājas vai savvaļas dzīvnieki:

zīdītāji:

primāti;

2)	vaļi, delfīni un cūkdelfīni (vaļveidīgo kārtas zīdītāji), lamantīni un jūrasgovis (jūrassirēnu kārtas zīdītāji), roņi, jūraslauvas un valzirgi (airkāju apakškārtas zīdītāji);

3)	citi (piemēram, ziemeļbrieži, kaķi, suņi, lauvas, tīģeri, lāči, ziloņi, kamieļi (ieskaitot vienkupra kamieļus), zebras, truši, zaķi, brieži, antilopes (izņemot Bovinae apakšdzimtas dzīvniekus), kalnu kazas, lapsas, ūdeles un citi dzīvnieki kažokādu saimniecībām);

B)	rāpuļi (ieskaitot čūskas un bruņurupučus);

putni:

1)	plēsīgie putni;

2)	papagaiļveidīgie (ieskaitot papagaiļus, aras un kakadū);

3)	citi (piemēram, irbes, fazāni, paipalas, meža slokas, mērkaziņas, baloži, rubeņi, dārza stērstes, savvaļas pīles, savvaļas zosis, mežastrazdi, melnie strazdi, cīruļi, žubītes, zīlītes, kolibri, pāvi, gulbji un citi putni, kas nav minēti pozīcijā 0105);

D)	bites (neatkarīgi no pārvadāšanas veida: kastēs, sprostos vai stropos);

E)	citi, piemēram, vardes.

Šajā pozīcijā neietilpst cirku, zvērnīcu vai citu līdzīgu ceļojošo dzīvnieku uzvedumu dzīvnieki (pozīcija 95.08).”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
0101	Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi	Visi
0102	Dzīvi liellopi	Visi
0103	Dzīvas cūkas	Visas
0104	Dzīvas aitas un kazas	Visas
0105	Dzīvi mājputni, t. i., vistas (Gallus domesticus), pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas	Visi
0106	Citi dzīvi dzīvnieki	Visi; ietilpst visi šādu apakšpozīciju aptvertie dzīvnieki: 0106 11 00 (primāti); 0106 12 00 (vaļi, delfīni un cūkdelfīni (vaļveidīgo kārtas zīdītāji); lamantīni un jūrasgovis (jūrassirēnu kārtas zīdītāji); roņi, jūraslauvas un valzirgi (Pinnipedia apakškārtas zīdītāji); 0106 13 00 kamieļi un pārējie kamieļveidīgie (Camelidae); 0106 14 (truši un zaķi); 0106 19 00 (citādi): zīdītāji, kas nav ietverti pozīcijā 0101 , 0102 , 0103 , 0104 , 0106 11 , 0106 12 , 0106 13 un 0106 14 ; ietilpst suņi un kaķi; 0106 20 00 (rāpuļi, ieskaitot čūskas un bruņurupučus); 0106 31 00 (putni: plēsīgie putni); 0106 32 00 (papagaiļveidīgie (ieskaitot papagaiļus, aras un kakadū); 0106 33 00 (strausi; emu (Dromaius novaehollandiae); 0106 39 (citādi): ietilpst putni, kas nav ietverti pozīcijā 0105 , 0106 31 , 0106 32 un 0106 33 , arī baloži; 0106 41 00 (bites); 0106 49 00 (kukaiņi, izņemot bites); 0106 90 00 (citādi): visi pārējie dzīvie dzīvnieki, kas neietilpst citur un kas nav zīdītāji, rāpuļi, putni un kukaiņi. Šajā pozīcijā ietilpst dzīvas vardes, kuras paredzēts vai nu turēt dzīvas vivārijā, vai nonāvēt lietošanai pārtikā.

2. NODAĻA

Gaļa un ēdami gaļas subprodukti

Piezīme par 2. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	produkti, kas minēti pozīcijā 0201–0208 vai 0210 un nav piemēroti vai derīgi pārtikai;

b)	dzīvnieku zarnas, pūšļi un kuņģi (pozīcija 0504) un dzīvnieku asinis (pozīcija 0511 vai 3002); un

c)	dzīvnieku tauki, izņemot pozīcijas 0209 produktus (15. nodaļa).

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
0201	Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa	Visa. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0202	Saldēta liellopu gaļa	Visa. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0203	Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	Visa. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0204	Svaiga, atdzesēta vai saldēta kazu un aitu gaļa	Visa. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0205 00	Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa	Visa. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0206	Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu subprodukti	Visi. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0207	Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti	Visi. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā.
0208	Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti	Visi. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā. Šeit ietvertas pārējās izejvielas tāda želatīna vai kolagēna ražošanai, kas paredzēts pārtikai. Ietilpst visa veida gaļa un ēdami gaļas subprodukti, kas ietverti šajās apakšpozīcijās: 0208 10 (trušu vai zaķu); 0208 30 00 (primātu); 0208 40 vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (vaļveidīgo kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju); roņu, jūraslauvu un valzirgu (Pinnipedia apakškārtas zīdītāju); 0208 50 00 rāpuļu (ieskaitot čūskas un bruņurupučus); 0208 60 00 (kamieļu un pārējo kamieļveidīgo (Camelidae)); 0208 90 (citādi: mājas baložu; medījumu, izņemot trušu vai zaķu; u. tml.): ietilpst paipalu, ziemeļbriežu vai jebkādu citu sugu zīdītāju gaļa. Ietilpst KN pozīcijas 0208 90 70 aptvertās varžu kājiņas.
0209	Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūku tauki bez liesuma un mājputnu tauki	Visi; ietilpst gan tauki, gan pārstrādāti tauki, kas aprakstīti 2. slejā, arī tad, ja tie piemēroti tikai rūpnieciskām vajadzībām (nav derīgi lietošanai pārtikā).
0210	Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta gaļa un gaļas subprodukti; pārtikas miltu izstrādājumi un pārtikas izstrādājumi no gaļas vai gaļas subproduktiem	Visi; ietver gaļu, gaļas produktus un pārējos dzīvnieku izcelsmes produktus. Pozīcijā neietilpst izejvielas, kas nav paredzētas vai nav piemērotas lietošanai pārtikā. Ietilpst pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un žāvētas cūku ausis, kas paredzētas lietošanai pārtikā. Pat ja minētās žāvētās cūku ausis tiek izmantotas par dzīvnieku barību, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1125/2006 (7) pielikumā precizēts, ka tās var ietilpt pozīcijā 0210 99 49 . Žāvēti subprodukti un cūku ausis, kas nav derīgi lietošanai pārtikā, ietilpst pozīcijā 0511 99 85 . Pārtikai paredzēti kauli ietilpst pozīcijā 0506 . Desas ietvertas pozīcijā 1601 . Gaļas ekstrakti un sulas ietilpst pozīcijā 1603 . Dradži ietilpst pozīcijā 2301 .

3. NODAĻA

Zivis un vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki

Vispārīgas piezīmes

Šajā nodaļā ietilpst gan audzēšanai, gan vairošanai paredzētas dzīvas zivis, dzīvas dekoratīvās zivis, kā arī dzīvas zivis vai dzīvi vēžveidīgie, kas tiek transportēti dzīvi un tiek importēti patēriņam pārtikā.

Oficiālās kontroles veic visiem šīs nodaļas produktiem.

Piezīmes par 3. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	pozīcijas 0106 zīdītāji;

b)	pozīcijas 0106 zīdītāju gaļa (pozīcija 0208 vai 0210);

nedzīvas zivis (ieskaitot to aknas, ikrus un pieņus) vai vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kas sugas vai stāvokļa dēļ nav piemēroti vai derīgi pārtikai (5. nodaļa); pārtikai nederīgi milti vai granulas no zivīm vai vēžveidīgajiem, gliemjiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem (pozīcija 2301); un

d)	kaviārs vai kaviāra aizstājēji, kas iegūti no zivju ikriem (pozīcija 1604).

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
0301	Dzīvas zivis	Visas; ietilpst foreles, zuši, karpas un jebkādas citas sugas vai jebkādas zivis, kas importētas vaislai vai pavairošanai. Oficiālo kontroļu vajadzībām dzīvas zivis, kas importētas tūlītējai lietošanai pārtikā, tiek klasificētas par produktiem. Ietilpst apakšpozīciju 0301 11 00 un 0301 19 00 aptvertās dekoratīvās zivis.
0302	Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304	Visas; ietilpst svaigas vai dzesinātas aknas, pieņi un ikri, ko aptver KN kods 0302 91 00
0303	Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, ko aptver pozīcija 0304	Visas; ietilpst saldētas aknas, pieņi un ikri, ko aptver apakšpozīcija 0303 91 .
0304	Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts)	Viss.
0305	Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; zivju milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	Viss; ietilpst citādi pārtikai derīgi zvejas produkti, piemēram, zivju milti, rupja maluma milti un granulas; ietilpst zivju galvas, astes, peldpūšļi un citādi zvejas produkti
0306	Vēžveidīgie, čaulā vai bez tās, dzīvi, svaigi, atdzesēti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā; kūpināti vēžveidīgie, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; vēžveidīgie čaulā, termiski apstrādāti tvaicējot vai vārot ūdenī, arī dzesināti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā; vēžveidīgo milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	Viss. Dzīvi vēžveidīgie, kas importēti tūlītējai lietošanai pārtikā, oficiālo kontroļu vajadzībām tiek uzskatīti un klasificēti par produktiem. Ietilpst par lolojumdzīvniekiem izmantojami dekoratīvie jūras mērkaķīši un to olas un visi dzīvie dekoratīvie vēžveidīgie.
0307	Gliemji, čaulā vai bez tās, dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, vītināti, sālīti vai sālījumā; kūpināti gliemji, čaulā vai bez tās, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; gliemju milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	Šeit ietilpst gliemji, kas var būt vārīti pirms kūpināšanas. Citādus vārītus gliemjus ietver pozīcija 1605 . Ietver dzīvus dekoratīvos gliemjus. Dzīvi gliemji, kas importēti tūlītējai lietošanai pārtikā, oficiālo kontroļu vajadzībām tiek uzskatīti un klasificēti par produktiem. Ietilpst viss, ko aptver pozīcija 0307 11 līdz pozīcija 0307 99 , piemēram, 0307 60 (gliemeži, kas nav jūras gliemeži): ietver Helix pomatia, Helix aspersa, Helix lucorum, kā arī Achatinidae dzimtas sauszemes vēderkājus. Ietver dzīvus gliemežus (ieskaitot saldūdens gliemežus), kas paredzēti tūlītējai lietošanai pārtikā, kā arī gliemežu gaļu, kas paredzēta lietošanai pārtikā. Ietver blanšētus vai priekšapstrādātus gliemežus. Produkti, kas izgājuši tālākus apstrādes posmus, ietilpst pozīcijā 1605 ; 0307 91 00 (dzīvi, svaigi vai dzesināti citādi gliemji, t. i., tādi, kuri nav austeres, ķemmīšgliemenes, ēdamgliemenes (Mytilus spp., Perna spp.), sēpijas, kalmāri, astoņkāji, jūras gliemeži, gliemenes, sirsniņgliemenes, Arcidae dzimtas gliemenes, jūrasausis (Haliotis spp.) un spārngliemeži (Strombus spp.): ietilpst jūras gliemežu sugu dzīvnieku gaļa, čaulā vai bez tās; 0307 99 (citādi gliemji, izņemot dzīvus, svaigus, dzesinātus vai saldētus, t. i., tādi, kuri nav austeres, ķemmīšgliemenes, ēdamgliemenes (Mytilus spp., Perna spp.), sēpijas, kalmāri, astoņkāji, jūras gliemeži, gliemenes, sirsniņgliemenes, Arcidae dzimtas gliemenes, jūrasausis (Haliotis spp.) un spārngliemeži (Strombus spp.): arī ieskaitot miltus, rupja maluma miltus un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā).
0308	Ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un gliemjus, dzīvi, svaigi, dzesināti, saldēti, vītināti, sālīti vai sālījumā; kūpināti ūdens bezmugurkaulnieki, izņemot vēžveidīgos un gliemjus, arī termiski apstrādāti pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; ūdens bezmugurkaulnieku, izņemot vēžveidīgos un gliemjus, milti, rupja maluma milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	Visi.

4. NODAĻA

Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabiskais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas nav ne minēti, ne iekļauti citur

Piezīmes par 4. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Ar jēdzienu “piens” jāsaprot pilnpiens vai daļēji vai pilnīgi nokrejots piens.

Pozīcijā 0405:

“sviests” ir dabīgs sviests, sūkalu sviests vai rekombinēts sviests (svaigs, sālīts vai rūgtenais sviests, ieskaitot konservētu sviestu), ko iegūst tikai no piena un kurā piena tauku saturs ir 80 % vai vairāk, bet ne vairāk par 95 masas %, piena beztauku sausna ne vairāk par 2 masas %, un ūdens saturs nepārsniedz 16 masas %. Sviestam nav emulgatoru piedevas, bet tajā var būt nātrija hlorīds, pārtikas krāsvielas, neitralizējoši sāļi un nekaitīgu pienskābes baktēriju ieraugs;

b)	“piena tauku pasta” ir ziežama ūdens emulsija eļļā, kur vienīgie tauki ir piena tauki, kuru saturs ir 39 masas % vai vairāk, bet mazāk par 80 masas %.

Produkti, kas iegūti, iebiezinot sūkalas ar piena vai piena tauku piedevu, klasificējami pozīcijā 0406 kā sieri, ja tiem ir trīs šādas īpašības:

a)	piena tauku saturs sausnā ir 5 masas % vai vairāk;

b)	sausna ir vismaz 70 masas %, bet ne vairāk kā 85 masas %; un

c)	tie ir veidnēti vai tos var veidnēt.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	produkti, kas iegūti no sūkalām un kuros ir vairāk par 95 masas % laktozes, kas izteikta kā bezūdens laktoze, pārrēķinot sausnā (pozīcija 1702);

b)	produkti, kas iegūti no piena, aizstājot kādu no tā dabiskajām sastāvdaļām (piemēram, sviestskābes taukus) ar citu sastāvdaļu (piemēram, oleīnskābes taukiem) (pozīcija 1901 vai 2106); un

c)	albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 masas % sūkalu olbaltumvielas, pārrēķinot sausnā) (pozīcija 3502), un globulīni (pozīcija 3504).

..”

Fragmenti no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Pozīcijā 0408 ietilpst veselas olas bez čaumalas un visu putnu olu dzeltenumi. Šīs pozīcijas produkti var būt svaigi, žāvēti, vārīti ūdenī vai tvaicēti, kultenī (piemēram, cilindriskās olu ruletes), saldēti vai citādi konservēti. Tie visi šajā pozīcijā ietilpst neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav pievienots cukurs vai cits saldinātājs, un neatkarīgi no tā, vai tie ir izmantojami pārtikā vai rūpnieciskiem nolūkiem (piemēram, miecēšanā).

Šajā pozīcijā neietilpst:

a)	olas dzeltenuma eļļa (pozīcija 1506);

b)	olu izstrādājumi ar garšvielām vai citām piedevām (pozīcija 2106);

c)	lecitīns (pozīcija 2923);

d)	atdalīti olu baltumi (olu albumīns) (pozīcija 3502).

Pozīcijā 0409 ietilpst bišu (Apis mellifera) vai citu kukaiņu medus, kas iegūts centrifugējot vai ir šūnu medus vai satur šūnu gabalus un kam nav pievienots cukurs vai kāda cita piedeva. Šādu medu var apzīmēt pēc ziedu avota, izcelsmes vai krāsas.

Pozīcijā 0409 nav iekļauts ne mākslīgais medus, ne dabīgā un mākslīgā medus maisījumi (pozīcija 1702).

Pozīcijā 0410 ietilpst dzīvnieku izcelsmes produkti, kas derīgi lietošanai pārtikā un nav ne minēti, ne iekļauti citur Kombinētajā nomenklatūrā. Te ir iekļautas:

a)	bruņurupuču olas: upes un jūras bruņurupuču olas, tās var būt svaigas, žāvētas vai citādi konservētas. Bruņurupuču olu eļļa šeit nav iekļauta (pozīcija 15.06);

“bezdelīgu ligzdas”. Tās sastāv no putnu izdalīta sekrēta, kas gaisā ļoti ātri sacietē.

Ligzdas var būt neapstrādātas vai attīrītas no spalvām, dūnām, putekļiem un citiem piemaisījumiem, lai tās padarītu lietojamas pārtikā. Parasti tās ir gaišas sloksnes vai pavedieni.

Salanganu ligzdas ir bagātas ar olbaltumvielām, un tās tiek izmantotas gandrīz tikai zupu vai citu pārtikas izstrādājumu gatavošanai.

Pozīcijā 0410 nav iekļautas dzīvnieku asinis: ne ēdamas, ne neēdamas, ne šķidras, ne kaltētas (pozīcija 0511 vai 3002).”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
0401	Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	Viss. Dzīvnieku barībai paredzēts piens šajā pozīcijā ietilpst, taču pienu saturoša dzīvnieku barība ietilpst pozīcijā 2309 . Piens ārstnieciskām/profilaktiskām vajadzībām ietilpst pozīcijā 3001 .
0402	Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu	Viss
0403	Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao	Viss, ietilpst lietošanai pārtikā paredzēts krējums, aromatizēts vai augļus saturošs, saldēts, kā arī fermentēts piens. Saldējums ietilpst pozīcijā 2105 . Ar kakao vai citām vielām aromatizēti pienu saturoši dzērieni ietilpst pozīcijā 2202 .
0404	Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur	Viss, ietilpst zīdaiņiem paredzēti piena produkti. KN kods 0404 10 48 aptver liellopu jaunpienu, šķidru, attaukotu, dekazeinētu, lietošanai pārtikā, KN kods 0404 90 21 aptver ar izsmidzināšanu žāvētu pazemināta tauku satura jaunpiena pulveri, kas nav dekazeinēts un ir paredzēts lietošanai pārtikā.
0405	Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas	Viss
0406	Siers un biezpiens	Viss.
0407	Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas	Visas, ietilpst inkubācijas olas un no specificētiem patogēniem brīvas (SPF) olas, apaugļotas olas inkubācijai (0407 11 un 0407 19 ). Ietilpst svaigas olas (no 0407 21 līdz 0407 29 ) un citas olas (0407 90 ), kas ir vai nav derīgas pārtikai. Ietilpst “simtgadīgās olas”. Olu albumīns, kas ir vai nav lietojams pārtikā, ietilpst pozīcijā 3502 .
0408	Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu	Visi: šajā pozīcijā ietilpst olu produkti, termiski apstrādāti un termiski neapstrādāti, un pārtikai nederīgi produkti.
0409 00 00	Dabiskais medus	Viss.
0410 00 00	Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti	Visi. Šajā pozīcijā ietilpst peru pieniņš un propoliss (izmanto farmaceitisku produktu un pārtikas piedevu ražošanā) un citi no dzīvniekiem atvasināti materiāli lietošanai pārtikā, izņemot kaulus (tie ietilpst pozīcijā 0506 ). Šis KN kods aptver pārtikā lietojamus kukaiņus un kukaiņu olas.

5. NODAĻA

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

Vispārīgas piezīmes

Īpašas prasības attiecībā uz konkrētiem šīs nodaļas produktiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulā:

7. rinda: cūku sari;

8. rinda: neapstrādāta vilna un mati, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugas dzīvnieki;

9. rinda: apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas.

Piezīmes par 5. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	pārtikas produkti (kas nav zarnas, pūšļi un kuņģi vai to gabali, un šķidras vai kaltētas dzīvnieku asinis);

b)	ādas (ieskaitot kažokādas), izņemot pozīcijā 0505 minētās, kā arī jēlādu atgriezumi un atkritumi, kas iekļauti pozīcijā 0511 (41. vai 43. nodaļā);

c)	dzīvnieku materiāli tekstilrūpniecībai, izņemot astrus un to atlikumus (XI sadaļa); un

d)	gatavi pušķi vai kūlīši suku vai slotu izgatavošanai (pozīcija 9603).

3.	Visā nomenklatūrā ar terminu “ziloņkauls” jāsaprot ziloņu, nīlzirgu, valzirgu, narvaļu un mežacūku ilkņi, degunradžu ragi un visādu dzīvnieku zobi.

4.	Ar terminu “astri” visā nomenklatūrā jāsaprot zirgu vai liellopu krēpju vai astes sari. Pozīcija 0511 attiecas uz, inter alia, astriem un to atkritumiem, arī saliktiem kārtās, arī ar stiprinājumu.”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Pozīcijā 0505 ietilpst:

1)	ādas un citas putnu daļas (piemēram, galvas, spārni) ar spalvām vai dūnām; un

2)	spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām), un dūnas,

ja tās ir vai nu neapstrādātas, vai arī tikai tīrītas, dezinficētas vai apstrādātas uzglabāšanai, bet ne citādi apstrādātas vai apdarinātas.

Pozīcijā 0505 ietilpst arī spalvu vai to daļu pulveris, milti un atkritumi.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
0502 10 00	Mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas un to atkritumi	Visi, apstrādāti un neapstrādāti.
0504 00 00	Dzīvnieku (izņemot zivju) svaigas, atdzesētas, saldētas, sālītas vai sālījumā, žāvētas vai kūpinātas zarnas, pūšļi un kuņģi vai to gabali	Visi; ietilpst liellopu, cūku, aitu, kazu vai mājputnu izcelsmes kuņģi, pūšļi un zarnas, kas ir iztīrīti, sālīti, žāvēti vai karsēti.
Ex05 05	Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi	Visas, arī putnu medību trofejas, izņemot apstrādātas dekoratīvās spalvas, apstrādātas spalvas, ko ceļotāji pārvadā personiskām vajadzībām, vai apstrādātu spalvu sūtījumus, kas privātpersonām sūtīti nerūpnieciskiem nolūkiem. Regulas (ES) Nr. 142/2011 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts aizliedz Savienībā ievest un caur to tranzītā pārvadāt neapstrādātas spalvas un to daļas, un dūnas. Spalvām oficiālās kontroles tiek veiktas neatkarīgi no tā, vai tās ir apstrādātas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma VII nodaļas C punktā. Īpašas papildu prasības attiecībā uz medību trofejām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 5. iedaļā. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 6. iedaļa attiecas uz pildījumam izmantotām putnu spalvām, dūnām, neapstrādātām vai citām putnu spalvām.
0506	Kauli un ragu serdeņi, neapstrādāti, attaukoti, sākotnēji apstrādāti (bet negriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai atželatinēti; šo produktu pulveris un atkritumi	Ietilpst kauli, ko izmanto par suņu košļājamām rotaļlietām, un želatīna vai kolagēna ražošanai paredzēti kauli, ja tie iegūti no pārtikai kautu dzīvnieku liemeņiem. Pārtikai paredzēti kaulu milti ietilpst pozīcijā 0410 . Īpašas prasības attiecībā uz šādiem produktiem, kas nav paredzēti lietošana pārtikā, ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 6. rindā (medību trofejas), 11. rindā (kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot par barības sastāvdaļām, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem) un 12. rindā (suņu košļājamās rotaļlietas).
0507	Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi	Ietilpst apstrādātas putnu un nagaiņu medību trofejas, kas ir vienīgi kauli, ragi, nagi, briežragi un zobi. Īpašas prasības attiecībā uz medību trofejām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 6. rindā.
Ex05080000	Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; gliemju, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi	Tukšas čaulas izmantošanai pārtikā un par glikozamīna izejvielu. Ietilpst arī Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta k) apakšpunkta i) punktā minētās čaulas, arī sēpiju skeleta plāksnītes, ar mīkstajiem audiem un gaļu.
Ex05100000	Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, atdzesēti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai	Šeit neietilpst ambra un spāniešu mušas. Šis kods attiecas uz dziedzeriem, citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem un žulti. Žāvēti dziedzeri un produkti ietilpst pozīcijā 3001 . Īpašas prasības var būt noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem tādas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kas nav jēla lolojumdzīvnieku barība, un tādu atvasināto produktu ražošanai, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (farmaceitisku preparātu un citu tehnisku izstrādājumu ražošanai).
Ex05 11	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami nedzīvi 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki	Visi. Ietilpst ģenētiskais materiāls (tādu dzīvnieku sugu izcelsmes sperma un embriji kā liellopi, aitas, kazas, zirgi un cūkas), kā arī Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. un 9. pantā minētais dzīvnieku blakusproduktu 1. un 2. kategorijas materiāls. Turpmāk sniegti piemēri dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas ietilpst apakšpozīcijās 0511 10 –0511 99 : 0511 10 00 (buļļu sperma); 0511 91 (zivju vai vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produkti): visi; ietilpst inkubējami zivju ikri, nedzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības, kā arī farmaceitisku preparātu un citu tehnisku izstrādājumu ražošanai. Ietilpst nedzīvi 3. nodaļā minētie dzīvnieki, neēdami vai klasificēti kā nederīgi lietošanai pārtikā, piemēram, dafnijas, pazīstamas kā ūdensblusas, un tām līdzīgi vēžveidīgie, kaltēti, akvārija zivtiņu barošanai; arī zivju ēsma. Ex05119910 (cīpslas vai stiegras; jēlādu atgriezumi un tamlīdzīgi atkritumi). Oficiālās kontroles ir vajadzīgas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas B punkta 1. apakšpunktam vai C punkta 1. apakšpunktam atbilstošām ādām, kas nav apstrādātas tā, kā minēts nosauktās regulas pielikuma nodaļas C punkta 2. apakšpunktā. Ex05119931 (neapstrādāti dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi): visi, kas paredzēti lietošanai pārtikā; ja nav paredzēti lietošanai pārtikā, tikai tie, kuri paredzēti lolojumdzīvnieku barībai. Īpašas prasības attiecībā uz nepārtikas izstrādājumiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. rindā. Ex05119939 (izņemot neapstrādātus dzīvnieku izcelsmes dabiskos sūkļus): visi, kas paredzēti lietošanai pārtikā; ja nav paredzēti lietošanai pārtikā, tikai tie, kuri paredzēti lolojumdzīvnieku barībai. Īpašas prasības attiecībā uz nepārtikas izstrādājumiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. rindā. Ex05119985 (citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un ietverti; pārtikā nelietojami nedzīvi 1. nodaļā minētie dzīvnieki): šajā pozīcijā ietilpst embriji, olšūnas, sperma un ģenētiskais materiāls, kas neietilpst pozīcijā 0511 10 un kas nav liellopu sugas dzīvnieku materiāls. Ietilpst dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības vai citu tehnisku izstrādājumu ražošanai. Ietilpst neapstrādāti zirgu astri, biškopības produkti, izņemot biškopības vasku vai vasku tehniskai izmantošanai, spermacets tehniskai izmantošanai, nedzīvi 1. nodaļā minētie dzīvnieki, kas ir neēdami vai nav paredzēti lietošanai pārtikā (piemēram, suņi, kaķi, kukaiņi), dzīvnieku izcelsmes materiāls, kura pamatīpašības nav mainītas, un ēdamas ne no zivīm iegūtas dzīvnieku asinis lietošanai pārtikā.

6. NODAĻA

Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes u. tml. augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Vispārīgas piezīmes

Šajā nodaļā ietilpst kompostā vai sterilizētos dzīvnieku izcelsmes kūtsmēslos atrodams sēņu micēlijs.

Fragments no KN skaidrojumiem

“0602 90 10 Sēņu micēlijs:

Termins “sēņu micēlijs” apzīmē zem zemes bieži atrodamu trauslu pavedienu (hifu) tīklu, kas veģetē uz trūdošas dzīvnieku vai augu matērijas un savijoties veido micēliju jeb sēņotni.

Šajā apakšpozīcijā ietilpst arī produkts, kurš sastāv no sēņu micēlija, kas nav pilnībā attīstījies un kas mikroskopiskos daudzumos ir uznests uz graudaugu graudu slāņa, kurš ir ievietots sterilizētu zirgu mēslu (salmu un zirgu mēslu maisījuma) kompostā.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex06029010	Micēlijs	Tikai tad, ja satur pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes kūtsmēslus un Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 1. rindā ir noteiktas īpašas prasības.

12. NODAĻA

Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex12129995	Citādi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti, kas nav citur minēti vai iekļauti.	Bišu maize
Ex12130000	Graudaugu salmi un sēnalas, arī smalcinātas, maltas, presētas vai granulās	Tikai salmi.
Ex12 14 90	Lopbarības kāļi, lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, sējas esparsetes, lopbarības kāposti, lupīna, vīķi un tamlīdzīgi lopbarības produkti, arī granulu veidā: izņemot lucernas rupja maluma miltus un granulas	Tikai siens.

15. NODAĻA

Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to sašķelšanas produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski

Vispārīgas piezīmes

Visi no dzīvniekiem atvasinātie tauki un eļļas. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz šādiem produktiem:

1)	kausētiem taukiem un zivju eļļām: I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 3. rindā;

2)	tādiem kausētiem taukiem no 2. kategorijas materiāliem, kas paredzēti konkrētiem nolūkiem ārpus lauksaimniecības dzīvnieku barības aprites ķēdes (piemēram, oleoķīmiskām vajadzībām): II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 17. rindā;

3)	tauku atvasinājumiem: II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 18. rindā.

Tauku atvasinājumos ietilpst pirmās pakāpes produkti, kas atvasināti no taukiem un eļļām, ja tie tīrā veidā iegūti ar metodi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā.

Atvasinājumu maisījumiem ar citiem materiāliem veic oficiālas kontroles.

Piezīmes par 15. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	cūku tauki vai mājputnu tauki, kas minēti pozīcijā 0209;

b)	kakao sviests, tauki un eļļa (pozīcija 1804);

c)	pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk nekā 15 masas % produktu, kuri minēti pozīcijā 0405 (galvenokārt 21. nodaļā);

d)	dradži jeb grības (pozīcija 2301) un atliekas, kas minētas pozīcijās 2304–2306;

3.	Pozīcijā 1518 neietilpst denaturēti tauki, eļļas vai to frakcijas, kas klasificējami nedenaturētajiem taukiem un eļļām un to frakcijām atbilstīgajās pozīcijās.

4.	Ziepju pamatvielas, tauku atliekas vai eļļas nogulsnes, stearīnsveķi, glicerīnsveķi un vilnas tauki ietilpst pozīcijā 1522.”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Pozīcijā 1516 ietilpst dzīvnieku un augu tauki un eļļas, kas ir bijuši pakļauti īpašiem turpmāk minētajiem ķīmisko pārvērtību procesiem, bet kas nav apstrādāti tālāk.

Šajā pozīcijā ietilpst arī līdzīgi apstrādātas dzīvnieku vai augu tauku un eļļu frakcijas.

Hidrogenēšana, ko veic, piemērotā temperatūrā un spiedienā izstrādājumus novietojot saskarē ar tīru ūdeņradi katalizatora (parasti smalki sasmalcināta niķeļa) klātbūtnē, paaugstina tauku kušanas temperatūru un palielina tauku konsistenci, nepiesātinātus glicerīdus (piemēram, oleīnskābes, linolskābes u. c. skābju glicerīdus) pārveidojot piesātinātos glicerīdos, kam ir augstāka kušanas temperatūra, (piemēram, palmitīnskābes, stearīnskābes u. c. skābju glicerīdos).

Pozīcijā 1518 ietilpst dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai šīs nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas nav minēti vai neietilpst citur.

Šajā daļā cita starpā ietilpst lietotas vārāmās eļļas, kas satur, piemēram, rapšu eļļu, sojas pupiņu eļļu un nelielu daudzumu dzīvnieku tauku, un ko izmanto dzīvnieku barības gatavošanā.

Šajā pozīcijā ietilpst arī hidrogenēti, esterificēti, pāresterificēti vai elaidinēti tauki un eļļas vai to frakcijas, ja modificēšanas procesā iesaistīti vairāku, nevis viena veida tauki vai eļļa.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
1501	Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos	Visi.
1502	Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos	Visi.
1503 00	Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, neemulģēta, nesajaukta un citādi nesagatavota	Visi.
1504	Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas	Visi; zivju eļļas un eļļas no zvejas produktiem un jūras zīdītājiem. Dažādi ēdami izstrādājumi kopumā ietilpst 21. nodaļas pozīcijā 1517 .
1505 00	Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu)	Visi; vilnas tauki, ko importē kā kausētus taukus un kas aprakstīti Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā, vai lanolīns, ko importē kā starpproduktu.
1506 00 00	Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas	Visi. Nešķelti tauki vai eļļas un to sākotnējās frakcijas, ko iegūst ar metodi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā.
1516 10	Dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas	Visi dzīvnieku tauki un eļļas. Oficiālo kontroļu vajadzībām tauku atvasinājumos ietilpst pirmās pakāpes produkti, kas atvasināti no dzīvnieku taukiem un eļļām, ja tīrā veidā tie iegūti ar metodi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā.
Ex15 17	Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex15180091	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus	Tikai tādi, kas satur dzīvnieku izcelsmes taukus un eļļas. Tauku atvasinājumi, kas iegūti ar metodi, kura aprakstīta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā. Īpašas prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 17. rindā (kausēti tauki) un 18. rindā (tauku atvasinājumi).
Ex15180095	Dzīvnieku vai dzīvnieku un augu tauku un eļļu vai to frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi	Tikai tauki un eļļas izstrādājumi, kausēti tauki un no dzīvniekiem iegūti tauku atvasinājumi; to vidū lietota cepamā eļļa, ko paredzēts izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 tvērumā. Tauku atvasinājumi, kas iegūti ar metodi, kura aprakstīta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma XI nodaļas 1. punktā.
Ex15180099	Citādi	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes taukus
Ex15200000	Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi	Tikai tādi, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
1521 90 91	Bišu un citu kukaiņu jēlvaski	Visi; ietilpst vaski dabīgajās šūnās, bišu jēlvasks biškopībai vai tehniskiem nolūkiem. Regulas (ES) Nr. 142/2011 25. panta 1. punkta c) apakšpunkts aizliedz Savienībā ievest un caur to tranzītā pārvadāt bišu vasku medus kārēs. Īpašas prasības attiecībā uz biškopības blakusproduktiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 10. rindā.
1521 90 99	Rafinēts vai nerafinēts, iekrāsots vai nekrāsots bišu vasks un citu kukaiņu vaski, izņemot jēlvaskus	Visi; ietilpst vaski, apstrādāti vai rafinēti, arī balināti vai krāsoti, biškopībai vai tehniskiem nolūkiem. Īpašas prasības attiecībā uz biškopības blakusproduktiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 10. rindā. Biškopības blakusproduktus, izņemot bišu vasku, oficiālai kontrolei nodod ar KN kodu 0511 99 85 “Citi”.
Ex15 22 00	Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas	Tikai tādi, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Īpašas prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 18. rindā (tauku atvasinājumi).

16. NODAĻA

Gaļas, zivju un vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi

Piezīmes par 16. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Šajā nodaļā neietilpst gaļa, gaļas subprodukti, zivis, vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kas sagatavoti vai konservēti ar 2. vai 3. nodaļā vai pozīcijā 0504 minētajiem paņēmieniem.

Šajā nodaļā ietilpst pārtikas izstrādājumi, kuros ir vairāk nekā 20 masas % desu, gaļas, gaļas subproduktu, asiņu, zivju vai vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku vai jebkuru šo produktu apvienojumu. Ja izstrādājumā ir divi vai vairāki no iepriekš minētajiem produktiem, tas klasificējams 16. nodaļas pozīcijā atbilstīgi komponentam vai komponentiem, kuri pēc masas izstrādājumā ir pārsvarā. Šie noteikumi neattiecas uz pildītiem izstrādājumiem, kas minēti pozīcijā 1902, vai pozīcijas 2103 vai 2104 izstrādājumiem.

Nosakot apakšpozīcijas produktiem, kuros ir aknas, šā punkta otrais teikums neattiecas uz pozīcijām 1601 vai 1602.

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
1601 00	Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes	Visi; ietilpst konservēta gaļa dažādos veidos.
1602	Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm	Visi; ietilpst konservēta gaļa dažādos veidos.
1603 00	Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas	Visi; ietilpst gaļas ekstrakti un koncentrāti, gelveidīgs zivju proteīns (dzesināts vai saldēts), kā arī haizivs skrimšļi.
1604	Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas gatavoti no zivju ikriem	Visi; termiski apstrādāti vai iepriekš termiski apstrādāti kulinārijas izstrādājumi, kas sajaukti ar zivīm vai zvejas produktiem vai satur tos. Ietilpst KN pozīcijas 1604 20 05 izstrādājumi no surimi. Ietilpst zivju konservi un kaviāra konservi hermētiski noslēgtās tvertnēs, kā arī suši (ja tie nav klasificējami ar kādu no 19. nodaļā minētajiem KN kodiem). Tā dēvētie zivju iesmiņi (jēlu zivju gaļa vai jēlas garneles ar dārzeņiem uz koka irbulīša) klasificē ar KN kodu 1604 19 97 .
1605	Gatavi izstrādājumi vai konservi no vēžveidīgajiem, gliemjiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem	Visi; arī pilnīgi pagatavoti vai sagatavoti gliemeži, vēžveidīgo vai citu ūdens bezmugurkaulnieku konservi, kā arī mīdiju pulveris.

17. NODAĻA

Cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi

Piezīmes par 17. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	cukura konditorejas izstrādājumi, kas satur kakao (pozīcija 1806);

b)	ķīmiski tīri cukuri (izņemot saharozi, laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi) un pārējie izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 2940, un

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex17 02	Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Cukuri un mākslīgais medus, ja maisījumā ar dabisko medu.
Ex17 04	Konditorejas izstrādājumi no cukura (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.

18. NODAĻA

Kakao un kakao izstrādājumi

Piezīmes par 18. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Šajā nodaļā neietilpst pozīciju 0403, 1901, 1904, 1905, 2105, 2202, 2208, 3003 un 3004 izstrādājumi.

2.	Pozīcijā 1806 ir ietverti cukura konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu un atbilstīgi šīs nodaļas 1. piezīmei – citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu. ..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex18 06	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus

19. NODAĻA

Labības, miltu, cietes vai piena izstrādājumi; miltu konditorejas izstrādājumi

Piezīmes par 19. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk nekā 20 masas % desas, gaļu, gaļas subproduktus, asinis, zivis, vēžveidīgos, gliemjus vai citus ūdens bezmugurkaulniekus vai jebkurus to maisījumus (16. nodaļa), izņemot pildītos produktus, kas minēti pozīcijā 1902;

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex19 01	Pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 masas % kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 masas % kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Ietilpst termiski neapstrādāti pārtikas produkti (piem., pica), kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Kulinārijas izstrādājumi ietilpst 16. un 21. nodaļā.
Ex19021100	Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi (pasta), bez pildījuma un citādi nesagatavoti, ar olu piedevu	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex19022010	Pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 masas % zivju, vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex19022030	Pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 masas % desu un tamlīdzīgu izstrādājumu, jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex19022091	Termiski apstrādāti pildīti makaronu izstrādājumi (pasta)	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex19022099	Citādi [pārējie pildītie makaronu izstrādājumi (pasta), termiski neapstrādāti]	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex19 02 30	Citādi pastas izstrādājumi, kas neietilpst apakšpozīcijās 1902 11 , 1902 19 un 1902 20	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex19 02 40	Kuskuss	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex19041010	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus no kukurūzas	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex19049010	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no rīsiem	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Piemēram, suši (ja vien tie nav jāklasificē 16. nodaļā).
Ex19 05	Konditorejas izstrādājumi	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.

20. NODAĻA

Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi

Piezīmes par 20. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

b)	pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk par 20 masas % desas, gaļu, gaļas subproduktus, asinis, zivis vai vēžveidīgos, gliemjus un citus ūdens bezmugurkaulniekus vai jebkurus to maisījumus (16. nodaļa);

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex20 01	Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex20 04	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex20 05	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.

21. NODAĻA

Dažādi pārtikas produkti

Piezīmes par 21. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Šajā nodaļā neietilpst:

e)	pārtikas izstrādājumi, izņemot pozīcijā 2103 vai 2104 minētos, kuros ir vairāk nekā 20 masas % desu, gaļas, gaļas subproduktu, asiņu, zivju vai vēžveidīgo, gliemju vai citu ūdens bezmugurkaulnieku vai jebkuru to maisījumu (16. nodaļa);

Pozīcijā 2104“homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi” ir divu vai vairāku pamatsastāvdaļu, tādu kā gaļa, zivis, dārzeņi vai augļi, homogenizēti maisījumi zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas maisījumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šie produkti var saturēt nelielos daudzumos acīm redzamus sastāvdaļu gabalus.

Papildu piezīmes

5.	Citus pārtikas izstrādājumus, kuri safasēti nomērītās devās, piemēram, kapsulās, tabletēs, pastilās un graudiņos, un kurus paredzēts lietot kā uztura bagātinātājus, klasificē pozīcijā 2106, ja tie nav minēti vai iekļauti citur.

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex21 01	Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex21 03	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex21 04	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex21 05 00	Saldējums, ar vai bez kakao	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex21 06 10	Proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex21069051	Laktozes sīrups	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex21069092	Citādi pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur, nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai satur mazāk par 1,5 masas % piena tauku, 5 masas % saharozi vai izoglikozi, 5 masas % glikozi vai cieti	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex21069098	Citādi pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.

22. NODAĻA

Bezalkaholiski dzērieni, alkoholiski dzērieni un etiķis

Piezīmes par 22. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“..

3.	Pozīcijā 2202 termins “bezalkoholiskie dzērieni” ir dzērieni, kuros spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 tilp. %. Alkoholiskos dzērienus klasificē attiecīgi pozīcijās 2203–2206 vai 2208.

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex22029991	Citādi tādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas, kuri satur mazāk nekā 0,2 masas % tauku, kas iegūti no 0401 –0404 pozīcijas produktiem	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex22029995	Citādi tādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas, kuri satur 0,2 masas % vai vairāk, bet ne vairāk kā 2 masas % tauku, kas iegūti no 0401 –0404 pozīcijas produktiem	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex22029999	Tādi citādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 iekļautās augļu vai dārzeņu sulas, kuri satur 2 vai vairāk masas % tauku, kas iegūti no 0401 –0404 pozīcijas produktiem	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.
Ex22 08 70	Liķieri un uzlijas	Tikai tad, ja satur dzīvnieku izcelsmes produktus.

23. NODAĻA

Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība

Piezīme par 23. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Pozīcijā 2309 ir ietverti citur neminēti un neiekļauti produkti, kurus izmanto dzīvnieku barībai un kuri iegūti, apstrādājot izejvielas no augiem vai dzīvniekiem tiktāl, ka tās zaudējušas sākotnējā materiāla būtiskās īpašības, izņemot augu atkritumus, atliekas un šādas apstrādes blakusproduktus.

..”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Dradži jeb grības: stiegraini audu pārpalikumi pēc cūku vai citu dzīvnieku tauku kausēšanas. Tos galvenokārt izmanto dzīvnieku barībā (piemēram, suņu cepumos), taču arī tad, ja tie ir piemēroti lietošanai pārtikā, tie ietilpst pozīcijā 2301.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
2301	Milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, gliemjiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, nederīgas pārtikai; dradži (grības)	Visi; ietilpst pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, gaļas milti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, un gan pārtikas, gan nepārtikas dradži jeb grības. Spalvu pulveris ietilpst pozīcijā 0505 . Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 1. rindā.
Ex23 09	Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā	Visi, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, izņemot apakšpozīcijās 2309 90 20 un 2309 90 91 ietilpstošos. Papildus citiem izstrādājumiem ietilpst mazumtirdzniecībai fasēta (apakšpozīcija 2309 10 ) suņu un kaķu barība, kuras sastāvā ir dzīvnieku izcelsmes produkti un zivju vai jūras zīdītāju šķīstošās atliekas (KN kods 2309 90 10 ). Produkti, ko izmanto dzīvnieku barībā, arī (piemēram, nagu un ragu u. c.) miltu maisījumi. Šajā pozīcijā ietilpst pārtikai nederīgs, taču dzīvnieku barībai derīgs šķidrais piens, jaunpiens un produkti, kuru sastāvā ir piena produkti, jaunpiens vai ogļhidrāti. Ietilpst lolojumdzīvnieku barība, suņu košļājamās rotaļlietas un miltu maisījumi, maisījumos var būt nedzīvi kukaiņi. Īpašas prasības attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, arī suņu košļājamām rotaļlietām, ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 12. rindā. Ietilpst olu produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, un citi pārstrādāti dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā. Īpašas prasības attiecībā uz olu produktiem ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 9. rindā.

28. NODAĻA

Neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex28352500	Kalcija hidrogēnortofosfāts (dikalcija fosfāts)	Tikai dzīvnieku izcelsmes. Īpašas prasības attiecībā uz dikalcija fosfātu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 6. rindā.
Ex28352600	Citādi kalcija fosfāti	Trikalcija fosfāts: tikai dzīvnieku izcelsmes Īpašas prasības attiecībā uz trikalcija fosfātu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 7. rindā.

29. NODAĻA

Organiskie ķīmiskie savienojumi

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex29 22 41	lizīns un tā esteri; šo savienojumu sāļi	Tikai dzīvnieku izcelsmes.
Ex29 22 42	glutamīnskābe un tās sāļi	Tikai dzīvnieku izcelsmes.
Ex29 22 43	Antranilskābe un tās sāļi	Tikai dzīvnieku izcelsmes.
Ex29 22 49	Citādas aminoskābes un to esteri, izņemot savienojumus, kas satur vairāk nekā viena veida skābekļa funkcionālās grupas; šo savienojumu sāļi	Tikai dzīvnieku izcelsmes
Ex29252900	Citādi imīni un to atvasinājumi, izņemot hlordimeformu (ISO); to sāļi	Dzīvnieku izcelsmes kreatīns
Ex29 30	Sēra organiskie savienojumi	Dzīvnieku izcelsmes aminoskābes, piemēram, Ex29309013 Cisteīns un cistīns; Ex29309016 Cisteīna vai cistīna atvasinājumi
Ex29329900	Citādi heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai skābekļa heteroatomu(-us)	Tikai dzīvnieku izcelsmes savienojumi, piemēram, glikozamīns, glikozamīna-6-fosfāts un to sulfāti
Ex29420000	Citādi organiskie savienojumi	Tikai dzīvnieku izcelsmes

30. NODAĻA

Farmaceitiskie produkti

Vispārīgas piezīmes

Gatavās zāles, kam nepiemēro Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un Regulu (ES) Nr. 142/2011, sarakstā neietilpst. Starpprodukti šeit ietilpst.

Pozīcijā 3001 (dziedzeri un citi orgāni ārstnieciskām vajadzībām, izkaltēti, sasmalcināti vai nesasmalcināti pulverī; dziedzeru vai citu orgānu vai to sekrētu ekstraktiārstnieciskām vajadzībām; heparīns un tā sāļi; citas cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes vielas, kas sagatavotas ārstnieciskām vai profilakses vajadzībām un citur nav minētas) attiecībā uz oficiālajām kontrolēm relevanti ir tikai no dzīvniekiem atvasināti produkti, kas attiecas uz 3001 20 un 3001 90 apakšpozīciju. Sk. šādas īpašās prasības Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā:

1)	II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 2. rinda: attiecībā uz asins pagatavojumiem (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas paredzēti tehniskiem produktiem;

2)	II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 3. rinda: attiecībā uz asinīm un asins pagatavojumiem no zirgu dzimtas dzīvniekiem;

3)	II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rinda: attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem tādas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kas nav jēla lolojumdzīvnieku barība, un tādu atvasināto produktu ražošanai, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes.

Pozīcijā 3002 (cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām; imūnserumi, citādas asins frakcijas un imūnpreparāti, kuri ir vai nav modificēti vai iegūti biotehnoloģiskos procesos; vakcīnas, toksīni, mikroorganismu kultūras (izņemot raugus) un tamlīdzīgi produkti) attiecībā uz oficiālajām kontrolēm relevantas ir tikai apakšpozīcijas 3002 12 un 3002 90 Cilvēka asinīm (apakšpozīcija 3002 90 10) un vakcīnām (apakšpozīcija 3002 20 un 3002 30) nav jāveic oficiālās kontroles.

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
3001 20 90	Dziedzeru vai citu orgānu vai to sekrētu ekstrakti, izņemot cilvēka izcelsmes	Visi; ietilpst produkts, ko izmanto par mātes jaunpiena aizstājēju teļu barošanā.
Ex30019091	Dzīvnieku izcelsmes vielas, kas sagatavotas ārstnieciskām vai profilakses vajadzībām: heparīns un tā sāļi	Visi dzīvnieku izcelsmes produkti, kuri paredzēti tālākai apstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 34. panta 1. punktu un no kuriem tiks ražoti minētās regulas 33. panta a) līdz f) punktā minētie atvasinātie produkti.
3001 90 98	Citādas dzīvnieku izcelsmes vielas, izņemot heparīnu un tā sāļus, kas sagatavotas ārstnieciskām vai profilakses vajadzībām un citur nav ne minētas, ne iekļautas	Visas. Papildus pozīcijas 3001 HS skaidrojumu daļā minētajiem dziedzeriem un citiem orgāniem šajās apakšpozīcijās ietilpst hipofīzes (smadzeņu piedēkļi), virsnieru kapsulas un vairogdziedzeris; izņemot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 33. pantā norādītos.
Ex30021200	Imūnserumi un citādas asins frakcijas	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem. Neietilpst galapatērētājam paredzētas gatavas zāles. Neietilpst antivielas un DNS. Pozīcijā 3002 ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ko aptver Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabula un kas norādīti šajās rindās: 2. rinda: asins pagatavojumi, izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem; 3. rinda: asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem.
3002 90 30	Dzīvnieku asinis, kas sagatavotas terapijas, profilakses vai diagnostikas vajadzībām	Visi.
Ex30029050	Mikroorganismu kultūras	Tikai tādi patogēni un patogēnu kultūras, kas dzīvniekiem ir patogēniski
Ex30029090	Citādi	Tikai tādi patogēni un patogēnu kultūras, kas dzīvniekiem ir patogēniski
Ex30069200	Farmācijas atkritumi	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem. Farmaceitiskie atkritumi, farmaceitiskie produkti, kas nav derīgi izmantošanai sākotnēji paredzētajām vajadzībām.

31. NODAĻA

Mēslošanas līdzekļi

Piezīmes par 31. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	dzīvnieku asinis, kas minētas pozīcijā 0511;

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex31010000	Dzīvnieku vai augu izcelsmes mēslošanas līdzekļi, sajaukti vai nesajaukti kopā vai ķīmiski apstrādāti; mēslošanas līdzekļi, kas iegūti, sajaucot vai ķīmiski apstrādājot augu un dzīvnieku izcelsmes produktus	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem un ir bez piemaisījumiem. Ietilpst gvano, izņemot mineralizējušos gvano. Ietilpst ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām samaisīti kūtsmēsli, ko izmanto par mēslošanas līdzekli; taču neietilpst par mēslošanas līdzekļiem izmantoti kūtsmēslu un ķimikāliju maisījumi (sk. pozīciju 3105 , kurā ietilpst tikai minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi). Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātiem kūtsmēsliem, produktiem, kas atvasināti no pārstrādātiem kūtsmēsliem, un sikspārņu gvano ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 1. rindā.
Ex31051000	Šajā nodaļā minētās preces, tabletēs vai tamlīdzīgās formās vai iepakojumos ar bruto svaru līdz 10 kg	Tikai mēslošanas līdzekļi, kas satur no dzīvniekiem atvasinātus produktus. Īpašas prasības attiecībā uz pārstrādātiem kūtsmēsliem, produktiem, kas atvasināti no pārstrādātiem kūtsmēsliem, un sikspārņu gvano ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 1. rindā.

32. NODAĻA

Miecvielu vai krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; krāsas, pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes

Piezīmes par 32. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“..

Pozīcijās 3203, 3204, 3205 un 3206 ietilpst arī uz krāsvielu bāzes izgatavoti preparāti (attiecībā uz pozīciju 3206 ieskaitot krāsu pigmentus, kas minēti pozīcijā 2530 vai 28. nodaļā, metāla kristālus un metāla pulverus), ko izmanto jebkuru materiālu krāsošanai vai par komponentiem krāsvielu ražošanai. Šajās pozīcijās tomēr nav ietverti bezūdens vidē disperģētie šķidrie un pastveida pigmenti, ko izmanto krāsu, arī emaljas (pozīcija 3212), ražošanai, kā arī pārējie pozīciju 3207, 3208, 3209, 3210, 3212, 3213 vai 3215 izstrādājumi.

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex32 03	Augu vai dzīvnieku izcelsmes krāsvielas (ieskaitot krāsošanas ekstraktus, bet izņemot dzīvnieku ogli) ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu; šīs nodaļas 3. piezīmē minētie preparāti uz augu vai dzīvnieku izcelsmes krāsvielu bāzes	Tikai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā izmantotas dispersās krāsvielas uz piena tauku bāzes
Ex32 04	Sintētiskās organiskās krāsvielas ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu; šīs nodaļas 3. piezīmē minētie preparāti uz sintētisko organisko krāsvielu bāzes; sintētiskie organiskie produkti, ko izmanto par fluorescējošiem balinātājiem vai luminoforiem, ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu	Tikai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā izmantotas dispersās krāsvielas uz piena tauku bāzes

33. NODAĻA

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex33 02	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā	Tikai pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanā izmantoti aromatizētāji uz piena tauku bāzes

35. NODAĻA

Olbaltumvielas; modificētas cietes; līmes; fermenti

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex35 01	Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes	Kazeīns lietošanai pārtikā, dzīvnieku barošanai vai tehniskiem mērķiem. Īpašas prasības attiecībā uz pienu, piena produktiem un jaunpienu, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā, ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 4. rindā.
Ex35 02	Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk nekā 80 masas % sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi	Ietilpst no olām un no piena atvasināti produkti, kas ir vai nav paredzēti lietošanai pārtikā (arī dzīvnieku barošanas vajadzībām). Īpašas prasības attiecībā uz pienu, piena produktiem un jaunpienu, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā, ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 4. rindā un attiecībā uz olu produktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, – Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 9. rindā.
3503 00	Želatīns (ieskaitot želatīnu taisnstūrveida, arī kvadrātveida, plāksnēs, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, iekrāsots vai nekrāsots) un želatīna atvasinājumi; zivju līme; citādas dzīvnieku izcelsmes līmes, izņemot kazeīna līmes, kas minētas pozīcijā 3501	Ietilpst želatīns lietošanai pārtikā, dzīvnieku barībā un tehniskām vajadzībām. Tādam želatīnam kā, piemēram, tukšas kapsulas, kas klasificēts pozīcijā 3913 (cietināti proteīni) un 9602 (apstrādāts necietināts želatīns un necietināta želatīna izstrādājumi), ja vien tas nav paredzēts pārtikai vai dzīvnieku barībai, oficiālās kontroles neveic. Īpašas prasības attiecībā uz želatīnu un hidrolizētām olbaltumvielām, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā, ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 5. rindā un attiecībā uz fotoželatīnu – minētās regulas XIV pielikuma II nodaļas 11. iedaļā.
Ex35 04 00	Peptoni un to atvasinājumi; citādas olbaltumvielas un to atvasinājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti; hromētās vai nehromētās ādas pulveris	Ietilpst kolagēns un hidrolizētas olbaltumvielas lietošanai pārtikā, dzīvnieku barībā un tehniskām vajadzībām. Ietilpst uz olbaltumvielām bāzēti kolagēna produkti, kas iegūti no dzīvnieku ādām un cīpslām, kā arī no cūku un mājputnu kauliem un zivju asakām. Ietilpst hidrolizētas olbaltumvielas, kas sastāv no polipeptīdiem, peptīdiem vai aminoskābēm, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē. Ja tos izmanto par pārtikas izstrādājumu piedevām (pozīcija 2106 ), oficiālās kontroles tiem neveic. Ietilpst visi piena blakusprodukti lietošanai pārtikā, ja tie neietilpst pozīcijā 0404 . Īpašas prasības attiecībā uz kolagēnu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 8. rindā, bet attiecībā uz želatīnu un hidrolizētām olbaltumvielām – 5. rindā.
Ex35071000	Renets un tā koncentrāti	Tikai no dzīvnieku izcelsmes produktiem iegūts renets un tā koncentrāti lietošanai pārtikā
Ex35079090	Citādi fermenti, kas nav renets un tā koncentrāti vai lipoproteīna lipāze, vai Aspergillus sārmainā proteāze	Tikai dzīvnieku izcelsmes

38. NODAĻA

Jaukti ķīmiskie produkti

Piezīmes par 38. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“..

Visā nomenklatūrā “sadzīves atkritumi” ir mājsaimniecības, viesnīcu, restorānu, slimnīcu, veikalu, biroju u. tml. atkritumi, saslaukas no ceļiem un ietvēm, kā arī būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi. Sadzīves atkritumos parasti ietilpst daudz dažādu materiālu, tādi kā plastmasas, gumija, koks, papīrs, tekstilmateriāli, stikls, metāli, pārtika, salauztas mēbeles un citādi bojāti vai nolietoti izstrādājumi.

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex38220000	Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 3002 vai 3006 ; sertificēti standarta materiāli	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem, izņemot Padomes Direktīvas 93/42/EEK (8) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā definētās medicīniskās ierīces un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/79/EK (9) 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā definētās in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces.
Ex38251000	Sadzīves atkritumi	Tikai tādi dzīvnieku izcelsmes produktus saturoši ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 2. panta 2. punkta g) apakšpunkta tvērumā, izņemot ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, kas radušies tieši no starptautisko līniju transportlīdzekļiem un likvidēti saskaņā ar tās pašas regulas 12. panta d) punktu. Šo KN kodu var izmantot lietotai cepamajai eļļai, ko paredzēts izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 tvērumā, piemēram, organiskiem mēslošanas līdzekļiem, biogāzei, biodīzeļdegvielai vai kurināmajam.

39. NODAĻA

Plastmasas un to izstrādājumi

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex39139000	Citādi dabiskie polimēri (piemēram, algīnskābe) un modificētie dabiskie polimēri (piemēram, cietinātie proteīni, dabiskā kaučuka ķīmiskie atvasinājumi) pirmformās, kas citur nav minēti un iekļauti	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem, piemēram, hondroitīna sulfāts, hitozāns, cietināts želatīns
Ex39171010	Mākslīgās desu ādas no cietinātiem proteīniem vai celulozes materiāliem	Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem
Ex39269097	Citādi plastmasas izstrādājumi un izstrādājumi no citiem materiāliem, kas minēti pozīcijās 3901 –3914 , izgatavoti no materiāla, kas nav lokšņu materiāls	Pārtikai vai dzīvnieku barībai paredzētas tukšas cietināta želatīna kapsulas; īpašas prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 5. rindā.

41. NODAĻA

Ādas (izņemot kažokādas) un āda

Vispārīgas piezīmes

Oficiālās kontroles jāveic tikai nagaiņu ādām, kas ietilpst pozīcijās 4101, 4102 un 4103.

Īpašas prasības attiecībā uz nagaiņu ādām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 4. un 5. rindā.

Piezīmes par 41. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	jēlādu atgriezumi un tamlīdzīgi atlikumi (pozīcija 0511);

b)	putnu āda vai putnu ādas daļas ar spalvām vai dūnām, kas minētas pozīcijā 0505 vai 6701; un

ādas ar visu spalvu vai vilnu, neapstrādātas, miecētas vai apdarinātas (43. nodaļa); 41. nodaļā tomēr iekļaujamas šādas preces: liellopu (ieskaitot bifeļus), zirgu, aitu vai jēru (izņemot Astrahaņas, platastes, karakula, Persijas un tamlīdzīgus jērus, Indijas, Ķīnas, Mongolijas vai Tibetas jērus), kazu vai kazlēnu (izņemot Jemenas, Mongolijas vai Tibetas kazas un kazlēnus), cūku (ieskaitot pekarus), kalnu kazu, gazeļu, kamieļu (arī vienkupra kamieļu), ziemeļbriežu, aļņu, staltbriežu, stirnu vai suņu jēlādas ar apmatojumu.

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex41 01	Liellopu vai zirgu jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), atmatotas vai neatmatotas un šķeltas vai nešķeltas	Tikai svaigas, dzesinātas vai apstrādātas ādas, ieskaitot kaltētas, sausi sālītas, slapji sālītas vai konservētas ar citu paņēmienu, izņemot miecēšanu vai līdzvērtīgu paņēmienu. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas C punkta 2. apakšpunktā minētās apstrādātās ādas var importēt bez ierobežojumiem, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz ex 4101 20 80 un ex 4101 50 90 .
Ex41 02	Aitu vai jēru jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar vilnu vai bez tās, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz šīs nodaļas 1. piezīmes c) apakšpunkts	Tikai svaigas, dzesinātas vai apstrādātas ādas, ieskaitot kaltētas, sausi sālītas, slapji sālītas vai konservētas ar citu paņēmienu, izņemot miecēšanu vai līdzvērtīgu paņēmienu. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas C punkta 2. apakšpunktā minētās apstrādātās ādas var ievest tirgū bez ierobežojumiem, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz ex 4102 21 00 un ex 4102 29 00 .
Ex41 03	Citādas jēlādas (svaigas vai sālītas, kaltētas, sārmotas, piķelētas vai citādi konservētas, bet ne miecētas, pergamentētas vai tālāk apstrādātas), ar apmatojumu vai bez tā, šķeltas vai nešķeltas, kuras neizslēdz šīs nodaļas 1. piezīmes b) vai c) apakšpunkts	Tikai svaigas, dzesinātas vai apstrādātas ādas, ieskaitot kaltētas, sausi sālītas, slapji sālītas vai konservētas ar citu paņēmienu, izņemot miecēšanu vai līdzvērtīgu paņēmienu. Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma V nodaļas C punkta 2. apakšpunktā minētās apstrādātās ādas var importēt bez ierobežojumiem, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz ex 4103 90 00 .

42. NODAĻA

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)

Piezīmes par 42. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“..

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	sterils ķirurģiskais ketguts un tamlīdzīgi sterili materiāli šuvēm (pozīcija 3006);

ij)	stīgas, bungu āda un tamlīdzīgi izstrādājumi vai citas mūzikas instrumentu daļas (pozīcija 9209);

..”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex42050090	Citi ādas vai kompozītās ādas izstrādājumi	Ietilpst suņu košļājamās rotaļlietas un materiāls suņu košļājamo rotaļlietu ražošanai
Ex42060000	Izstrādājumi no zarnām (izņemot zīdtārpiņa pavedienu), aklās zarnas ārējās sieniņas, pūšļiem vai cīpslām	Ietilpst suņu košļājamās rotaļlietas un materiāls suņu košļājamo rotaļlietu ražošanai

43. NODAĻA

Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi

Piezīmes par 43. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.	Visā nomenklatūrā “kažokādas” ir jebkādu dzīvnieku ādas, kas ir miecētas vai apstrādātas, paturot apmatojumu, izņemot neapstrādātas kažokzvēru jēlādas no pozīcijas 4301.

Šajā nodaļā neietilpst:

a)	putnu āda vai putnu ādas daļas ar spalvām vai dūnām (pozīcija 0505 vai 6701);

b)	jēlādas ar apmatojumu, kas minētas 41. nodaļā (sk. minētās nodaļas 1. piezīmes c) apakšpunktu);

..”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“4301. pozīcija: kažokādas tiek uzskatītas par jēlādām un ietilpst šajā pozīcijā ne tikai tad, ja tās ir dabiskā stāvoklī, bet arī tad, ja tās ir iztīrītas un apstrādātas pret bojāšanos, piemēram, kaltējot vai sālot (ar sauso vai slapjo sālīšanu). Kažokādu var arī “izraustīt” vai “cirpt”, proti, izraustīt vai apcirpt raupjos matus, vai arī var “atgaļot” vai “nokasīt” ādas virsmu.”

KN kods

Apraksts

Kvalifikācija un paskaidrojums

(1)

(2)

(3)

Ex43 01

Neapstrādātas kažokādas (ieskaitot galvas, astes, ķepas un citus gabalus vai atgriezumus, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai), izņemot jēlādas, kas minētas pozīcijās 4101 , 4102 vai 4103

Viss, izņemot kažokādas, kas apstrādātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma VIII nodaļu, ja tās atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punktam.

Ietilpst šādas apakšpozīcijas:

Ex43011000 (ūdeļādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām): īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā.

Ex43013000 (šādas jērādas: Astrahaņas, platastes, karakula, Persijas un tamlīdzīgu jēru ādas, Indijas, Ķīnas, Mongolijas vai Tibetas jēru ādas, veselas, arī ar galvu, asti vai kājām): īpašas prasības attiecībā uz nagaiņu ādām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 5. rindā.

Ex43016000 (lapsādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām): īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā.

Ex43018000 (citas kažokādas, veselas, arī ar galvu, asti vai ķepām): izņemot nagaiņu, piemēram, murkšķu, kaķu dzimtas savvaļas dzīvnieku, roņu, nutriju. īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā.

Ex43019000 (galvas, astes, ķepas un citi ādu gabali vai atgriezumi, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai): Īpašas prasības attiecībā uz atvasinātiem produktiem, kas paredzēti lietojumiem ārpus barības aprites ķēdes (kažokādām), ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 14. rindā.

51. NODAĻA

Vilna, smalkie vai rupjie dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums

Vispārīgas piezīmes

Pozīcijām 5101–5103 īpašas prasības attiecībā uz neapstrādātu vilnu un apmatojumu ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 8. rindā.

Piezīme par 51. nodaļu (fragments no KN piezīmēm par šo nodaļu)

“1.

Visā nomenklatūrā:

a)	“vilna” ir aitu vai jēru dabiskais apmatojums;

b)	“smalkie dzīvnieku mati” ir alpaku, lamu, vikuņu, kamieļu (arī vienkupra kamieļu), jaku, Angoras, Tibetas, Kašmiras vai tamlīdzīgu kazu (izņemot parastās kazas), trušu (arī Angoras), zaķu, bebru, nutriju vai ondatru apmatojums;

c)	“rupjie dzīvnieku mati” ir iepriekš neminētu dzīvnieku apmatojums, izņemot suku gatavošanai paredzētu spalvu un sarus (pozīcija 0502) un zirgu astrus (pozīcija 0511).”

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Visā nomenklatūrā ar terminu “rupjie dzīvnieku mati” saprot visus dzīvnieku matus, kas nav “smalkie dzīvnieku mati”, izņemot vilnu (pozīcija 5101), zirgu vai vēršu dzimtas dzīvnieku krēpju vai astes matus (klasificēti kā “astri” pozīcijā 0511), mājas cūku vai mežacūku sarus vai spalvu un āpšu spalvu vai citu spalvu suku izgatavošanai (pozīcija 0502) (sk. 1. piezīmes c) apakšpunktu).”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex51 01	Vilna, nekārsta un neķemmēta	Neapstrādāta vilna
Ex51 02	Smalki vai rupjie dzīvnieku mati, nekārsti vai neķemmēti	Neapstrādāts apmatojums, ieskaitot rupju spalvu no liellopu vai zirgu sāniem
Ex51 03	Vilnas vai smalko vai rupjo dzīvnieku matu atkritumi, ieskaitot vērpšanas atkritumus, bet izņemot plucinātas izejvielas	Neapstrādāta vilna vai mati

67. NODAĻA

Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām vai dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēka matiem

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Pozīcijā 6701 ietilpst:

ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un dūnas, un spalvu daļas, kas vēl nav gatavas preces, taču ir apstrādātas citādi, nevis tikai ar tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai (sk. pozīcijas 0505 paskaidrojuma piezīmi); šajā pozīcijā ietilpstošās preces var būt, piemēram, balinātas, krāsotas vai cirtotas;

izstrādājumi no putnu ādām vai citām daļām ar spalvām vai dūnām, izstrādājumi no spalvām, dūnām vai spalvu daļām, arī tad, ja spalvas vai dūnas u. c. ir neapstrādātas vai tikai tīrītas, taču izņemot izstrādājumus no spalvu kātiem (scapus) vai saknēm (calamus). Tādējādi pozīcijā ietilpst:

1)	atsevišķas spalvas, kuru saknes (calamus) ir sastiprinātas ar stiepli vai citādi sastiprinātas izmantošanai, piemēram, cepuru rotājumos, kā arī atsevišķas saliktās spalvas, kas veidotas no dažādiem elementiem;

2)	spalvu pušķi un spalvas vai dūnas, kas pielīmētas vai piestiprinātas pie auduma vai citas pamatnes;

3)	no putniem, putnu daļām, spalvām vai dūnām veidoti rotājumi cepurēm, boa, apkaklēm, apmetņiem vai citiem apģērba gabaliem un apģērba aksesuāriem;

4)	dekoratīvu spalvu vēdekļi ar jebkāda materiāla karkasu. Taču vēdekļi ar karkasu vai dārgmetāliem ir klasificēti pozīcijā 7113.”

KN kods

Apraksts

Kvalifikācija un paskaidrojums

(1)

(2)

(3)

Ex67010000

Putnu āda un citas daļas ar apspalvojumu un dūnām, spalvas, spalvu daļas, dūnas un izstrādājumi no šiem materiāliem (izņemot pozīcijas 0505 izstrādājumus un apstrādātas saknes (calamus) un kātus (scapus))

Tikai ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un dūnas un spalvu daļas.

Izstrādājumi no neapstrādātām vai tikai tīrītām ādām, spalvām vai dūnām un spalvu daļām.

Neietilpst apstrādātas dekoratīvās spalvas, apstrādātas spalvas, ko ceļotāji pārvadā savām personiskām vajadzībām, vai privātpersonām adresēti apstrādātu spalvu sūtījumi nerūpnieciskiem nolūkiem.

Īpašas prasības attiecībā uz spalvām ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 9. rindā.

71. NODAĻA

Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas

Atzinums par harmonizētās sistēmas klasifikāciju Nr. 7101,21/1

“Vienu vai vairākas kultivētas pērles saturošas pārtikai nederīgas austeres, konservētas sālījumā un iepakotas hermētiskās metāla tvertnēs.”

KN kods

Apraksts

Kvalifikācija un paskaidrojums

(1)

(2)

(3)

Ex71012100

Neapstrādātas kultivētās pērles

Ietilpst vienu vai vairākas kultivētās pērles saturošas pārtikai nederīgas austeres, konservētas sālījumā un iepakotas hermētiskās metāla tvertnēs.

Neapstrādātas kultivētās pērles, kas minētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļā, ja vien ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 2. panta 2. punkta f) apakšpunktu tās no minētās regulas tvēruma nav izslēgtas.

95. NODAĻA

Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Atrakciju parku atrakcijas, ceļojošie cirki, ceļojošās zvērnīcas un ceļojošie uzvedumi ietilpst pozīcijā 9508, ja vien tiem ir visi normālai darbībai vajadzīgie būtiskie elementi. Šajā pozīcijā ietilpst arī palīgaprīkojuma priekšmeti, ja vien tie tiek aplūkoti kopā ar šīm dažādajām atrakcijām (un kā to sastāvdaļas) un pat tad, ja, aplūkoti atsevišķi, šie priekšmeti (piem., teltis, dzīvnieki, mūzikas instrumenti, elektroģeneratori, motori, gaismekļi, sēdekļi un ieroči un munīcija) ietilptu citā nomenklatūras pozīcijā.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex95081000	Ceļojošie cirki un ceļojošās zvērnīcas	Tikai dzīvi dzīvnieki
Ex95089000	Citādi: atrakciju parku atrakcijas, ceļojošie teātri	Tikai dzīvi dzīvnieki

96. NODAĻA

Dažādi izstrādājumi

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“Šajā pozīcijā ar apzīmējumu “apstrādāts” jāsaprot materiāls, ar kuru veiktie procesi pārsniedz vienkāršus priekšdarbus, kādi šajā pozīcijā atļauti attiecībā uz attiecīgajām izejvielām (sk. HS skaidrojumus par pozīcijām 05.05 līdz 05.08). Tādēļ šajā pozīcijā ietilpst ziloņkaula gabali, stieņi u. c., griezti pēc formas (arī kvadrātveida vai taisnstūrveida) vai pulēti vai citādi apstrādāti, tos drupinot, urbjot, maļot, virpojot u. tml. Taču šajā pozīcijā neietilpst gabali, kas identificējami kā tādas izstrādājumu sastāvdaļas, uz kurām attiecas cita nomenklatūras pozīcija. Tādējādi klavieru taustiņu plātnītes un plātnītes, ko paredzēts iestrādāt šaujamieroču laidēs, ietilpst pozīcijā 92.09 un 93.05. Tomēr apstrādāti materiāli, kas nav identificējami kā izstrādājumu sastāvdaļas, tiek klasificēti šajā pozīcijā (piemēram, vienkārši diski, plātnes vai sloksnes, kas paredzētas inkrustācijām u. c. vai pēcākai izmantošanai klavieru taustiņu ražošanā).

Pozīcijā 9602 ietilpst pēc formas grieztas (izņemot kvadrātveida vai taisnstūrveida) necietināta želatīna loksnes. Taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnes ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu (piem., pastkartes) ietilpst pozīcijā 35.03 vai 49. nodaļā (sk. pozīcijas 35.03 skaidrojošo piezīmi). Necietināta želatīna izstrādājumi ir, piemēram,

i)	nelieli diski, kas paredzēti biljarda kiju uzgaļu piestiprināšanai;

ii)	zāļu kapsulas un mehānisko šķiltavu degvielas kapsulas.”

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
ex 9602 00 00	Apstrādāts necietināts želatīns (izņemot želatīnu, kas minēts pozīcijā 3503 ) un izstrādājumi no necietināta želatīna	Lietošanai pārtikā vai lietošanai dzīvnieku barībā paredzētas tukšas necietināta želatīna kapsulas. Īpašas prasības attiecībā uz lietošanu dzīvnieku barībā ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 5. rindā.

97. NODAĻA

Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas

Fragments no Harmonizētās sistēmas skaidrojumiem

“A)

Pozīcijā ietilpst kolekcijas un kolekciju priekšmeti, kas izraisa interesi no zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas skatu punkta, piemēram:

1)	nedzīvi jebkādu sugu dzīvnieki, konservēti ar sausās konservēšanas paņēmienu vai šķidrumā; dzīvnieku izbāzeņi kolekcijām;

2)	izpūstas vai izsūktas olas; kukaiņi kastītēs, rāmjos u. c. (bet ne iedarināti izstrādājumi, kas ir bižutērijas vai greznumlietiņu daļas); tukšas čaulas, izņemot tādas, kas ir piemērotas rūpnieciskām vajadzībām.

3)	sēklas vai augi, kaltēti vai konservēti šķidrumā; herbāriji;

4)	minerālu paraugi (bet ne 71. nodaļā ietilpstoši dārgakmeņi un pusdārgakmeņi); litifikācijas paraugi;

5)	osteoloģiski paraugi (skeleti, galvaskausi, kauli);

6)	anatomijas un patoloģijas paraugi.”

KN kods

Apraksts

Kvalifikācija un paskaidrojums

(1)

(2)

(3)

Ex97050000

Kolekcijas un kolekciju priekšmeti, kas izraisa interesi no zooloģijas, botānikas, mineraloģijas, anatomijas, vēstures, arheoloģijas, paleontoloģijas, etnogrāfijas vai numismātikas viedokļa

Tikai produkti, kas atvasināti no dzīvniekiem.

Neietilpst medību trofejas un citi jebkuras sugas dzīvnieku preparāti, kam veikta pilnīga taksidermiska apstrāde, kas nodrošina to konservāciju vides temperatūrā.

Neietilpst medību trofejas un citi tādu sugu dzīvnieku preparāti, kas nav nagaiņi un putni, (apstrādāti vai neapstrādāti).

Īpašas prasības attiecībā uz medību trofejām ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma II nodaļas 1. iedaļas 2. tabulas 6. rindā.

99. NODAĻA

Īpaši kombinētās nomenklatūras kodi

Statistikas kodi dažu preču īpašai pārvietošanai

Vispārīgas piezīmes

Šajā nodaļā ietilpst preces, kuru izcelsme ir trešās valstīs un kuras kuģiem un gaisa kuģiem Eiropas Savienībā ir piegādātas saskaņā ar muitas tranzīta procedūru (T1).

KN kods	Apraksts	Kvalifikācija un paskaidrojums
(1)	(2)	(3)
Ex 9930 24 00	Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kas ietilpst KN 1. līdz 24. nodaļā	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/2124 (10) 21. un 29. pantu paredzēti kuģa apgādei.
Ex 9930 99 00	Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kas klasificētas citur	Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/2124 21. un 29. pantu paredzēti kuģa apgādei.

(1) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/630 (2021. gada 16. februāris), ar ko attiecībā uz noteiktu kategoriju precēm, kuras atbrīvotas no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un groza Komisijas Lēmumu 2007/275/EK (OV L 132, X.X.2021., 17. lpp.).

(3) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) par noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās grozījumu protokolu (OV L 198, 20.7.1987., 1. lpp.).

(5) Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi (OV C 119, 29.3.2019., 1. lpp.) ar vēlākiem grozījumiem.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2006. gada 21. jūlija Regula (EK) Nr. 1125/2006 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 200, 22.7.2006., 3. lpp.).

(8) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

(10) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2124 (2019. gada 10. oktobris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par tādu dzīvnieku un preču sūtījumu oficiālajām kontrolēm, kas ir tranzītā, pārkrauti un tālākā transportēšanā caur Savienību, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 798/2008, (EK) Nr. 1251/2008, (EK) Nr. 119/2009, (ES) Nr. 206/2010, (ES) Nr. 605/2010, (ES) Nr. 142/2011, (ES) Nr. 28/2012, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 un Komisijas Lēmumu 2007/777/EK (OV L 321, 12.12.2019., 73. lpp.).

19.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/63

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/633

(2021. gada 14. aprīlis),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)	Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana (Ķīna)”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1187/2008 (2) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes mononātrija glutamāta (“MNG”) importam noteica galīgo antidempinga maksājumu.

(2)	Eiropas Komisija (“Komisija”) 2015. gada janvārī pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”), ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/83 (3) Ķīnas izcelsmes MNG importam noteica galīgo antidempinga maksājumu.

(3)	Komisija 2015. gada janvārī ar Regulu (ES) 2015/84 (4) noteica antidempinga maksājumus Indonēzijas izcelsmes MNG importam (“sākotnējā izmeklēšana (Indonēzija)”).

(4)

To ražotāju eksportētāju veiktajam importam, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, pašlaik spēkā esošās antidempinga maksājuma likmes ir 33,8 %–36,5 %, bet importam, ko veic visi pārējie Ķīnas uzņēmumi, – 39,7 %. Attiecībā uz Indonēziju pašlaik spēkā esošās antidempinga maksājuma likmes ir 7,2 %–13,3 % importam, ko veic ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā (Indonēzija), un – 28,4 % importam, ko veic visi pārējie Indonēzijas uzņēmumi.

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(5)	Pēc tam kad tika publicēti divi paziņojumi par gaidāmajām termiņa beigām (5), Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu saņēma divus pārskatīšanas pieprasījumus.

(6)

Abus pieprasījumus 2019. gada 21. oktobrī iesniedza Ajinomoto Foods Europe S.A.S. (“AFE” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv 100 % no Savienības MNG kopējā ražošanas apjoma. Pieprasījumu pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties un atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei (6).

1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(7)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2020. gada 21. janvārī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes MNG importu, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (7) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.4. Paralēlā pretapiešanas izmeklēšana

(8)

Komisija 2020. gada 19. februārī saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu sāka izmeklēšanu par spēkā esošo ĶTR izcelsmes MNG importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu un noteica, ka šāds imports jāreģistrē (8). Izmeklēšana tika sākta pēc pieprasījuma, ko iesniedza Ajinomoto Foods Europe S.A.S. – uzņēmums, kas ir arī šo termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu iesniedzējs. Ražojums, uz kuru attiecās izmeklēšana, kas skāra iespējamu apiešanu, ir MNG maisījumā vai šķīdumā ar MNG saturu sausnā vismaz 50 %.

(9)

Izmeklēšanā tika secināts, ka, importējot izmeklējamo ražojumu, spēkā esošie ĶTR izcelsmes MNG importam noteiktie pasākumi tika apieti. Ar Regulu (ES) 2020/1427 (9) Komisija paplašināja spēkā esošos pasākumus, attiecinot tos arī uz ĶTR izcelsmes MNG maisījumā vai šķīdumā ar MNG saturu sausnā vismaz 50 %.

1.5. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(10)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2016. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”) (10).

1.6. Ieinteresētās personas

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Par izmeklēšanas sākšanu Komisija turklāt konkrēti informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos MNG ražotājus Ķīnā un Indonēzijā un attiecīgo valstu iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(12)	Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

1.6.1. Atlase

(13)	Ņemot vērā, ka acīmredzami ir liels skaits ražotāju attiecīgajās valstīs un nesaistītu importētāju Savienībā, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veidot ražotāju un nesaistīto importētāju izlasi.

1.6.1.1. Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas ražotāju atlase

(14)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ražotājus Ķīnā un Indonēzijā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR un Indonēzijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus, kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(15)

Divi ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Komisija aicināja šos uzņēmumus piedalīties izmeklēšanā un nosūtīja tiem anketas. Ņemot vērā nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga, un ar paziņojumu lietas materiālos informēja visas ieinteresētās personas.

(16)

Komisija informēja ĶTR pārstāvniecību – tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji pietiekami nesadarbojās, tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu un tāpēc konstatējumus par dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos attiecībā uz ĶTR pamatot ar pieejamajiem faktiem. Par šo paziņojumu piezīmes netika saņemtas.

(17)

Neviens ražotājs eksportētājs Indonēzijā nepieteicās. Tomēr viena uzņēmumu grupa Indonēzijā, kas ražo un pārdod MNG Indonēzijas iekšzemes tirgū (“to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās”), iesniedza atlases veidlapas. Šie uzņēmumi neeksportēja pārskatāmo ražojumu uz Savienību. Komisija aicināja šos uzņēmumus piedalīties izmeklēšanā un nosūtīja tiem anketas.

(18)

Komisija informēja Indonēzijas pārstāvniecību – tā kā Indonēzijas ražotāji eksportētāji/ražotāji pietiekami nesadarbojās, tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu un tāpēc konstatējumus par dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem/ražotājiem Indonēzijā pamatot ar pieejamajiem faktiem. Par šo paziņojumu piezīmes netika saņemtas.

1.6.1.2. Importētāju atlase

(19)	Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(20)

Četri nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga un ka izmeklēs visus nesaistītos importētājus, kas pieteicās. Visi četri nesaistītie importētāji pilnībā sadarbojās, iesniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

1.6.2. Atbildes uz anketas jautājumiem

(21)	Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no to Indonēzijas MNG ražotāju grupas, kuri sadarbojās, vienīgā Savienības ražotāja un četriem nesaistītiem importētājiem.

(22)	Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus/ražotājus, kuri pieteicās un sniedza prasīto informāciju par atlasi, aizpildīt ražotājiem eksportētājiem paredzēto anketu. Sākot procedūru, anketa tika darīta pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē.

(23)

No ražotājiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem. Kā minēts iepriekš 15. un 16. apsvērumā, abus ĶTR ražotājus eksportētājus/ražotājus, kuri sākotnēji pieteicās, Komisija informēja, ka plāno piemērot pamatregulas 18. pantu un tāpēc savus konstatējumus pamatot ar pieejamajiem faktiem, kas attiecīgajai personai var būt mazāk labvēlīgi. Piezīmes netika saņemtas.

(24)	Tādējādi ražotāji eksportētāji/ražotāji Ķīnas Tautas Republikā un Indonēzijā nesadarbojās. Tomēr, kā minēts 17. apsvērumā, sadarbojās viena uzņēmumu grupa Indonēzijā, kas ražo un pārdod MNG Indonēzijas iekšzemes tirgū, bet neeksportē uz Savienību.

1.6.3. Pārbaude

(25)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Sakarā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un no tā izrietošajiem pasākumiem, kas veikti uzliesmojuma novēršanai (“Paziņojums par Covid-19”) (11), Komisija tomēr nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus visu uzņēmumu telpās. Tā vietā Komisija, izmantojot videokonferenci, veica attālinātas kontrolpārbaudes attiecībā uz šādu uzņēmumu sniegto informāciju:

—	Ajinomoto Foods Europe SAS, Mesnil-Saint-Nicaise, Francija (“AFE”),

—	to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās,

—	PT Ajinomoto Indonesia, Indonēzija,

—	PT Ajinomoto Sales Indonesia, Indonēzija.

2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Pārskatāmais ražojums

(26)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās iepriekšējās izmeklēšanas, kas minētas 1.–4. apsvērumā, proti, ĶTR un Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāts, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (Taric kods 2922420010) (“pārskatāmais ražojums”). MNG ir pārtikas piedeva, un to galvenokārt izmanto par garšas pastiprinātāju zupās, buljonos, zivju un gaļas ēdienos, garšvielu maisījumos un gatavajos ēdienos. MNG ir dažāda lieluma balti kristāli bez smaržas. MNG izmanto arī ķīmijas nozarē nepārtikas lietojumiem, piemēram, mazgāšanas līdzekļos.

(27)	Pārsvarā to ražo, fermentējot dažādus cukura avotus (kukurūzas cieti, tapiokas cieti, cukura sīrupu, cukurniedru melasi un cukurbiešu melasi).

2.2. Līdzīgais ražojums

(28)

Tāpat kā konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās, kas minētas 1.–4. apsvērumā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	pārskatāmajam ražojumam,

—	ražojumam, ko ražo un pārdod attiecīgo valstu iekšzemes tirgū, un

—	ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(29)	Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

3.1. Ievadpiezīmes

(30)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR un/vai Indonēzijas varētu turpināties vai atkārtoties.

3.1.1. ĶTR

(31)

Neviens ĶTR ražotājs eksportētājs/ražotājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tie neiesniedza informāciju vai apstiprinošus pierādījumus attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Līdzīgi, kā minēts 23. apsvērumā, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(32)

Ķīnas valdība nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un nepievērsās pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem lietas materiālos, ieskaitot Komisijas dienestu darba dokumentu On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (“Ziņojums”) (12).

(33)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu šīs regulas 36.–135. apsvērumā izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un pieejamo statistiku, proti, Eurostat un Global Trade Atlas (GTA) datiem.

3.1.2. Indonēzija

(34)	Kā minēts 17. apsvērumā, neviens Indonēzijas ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tomēr sadarbojās Indonēzijas ražotāju grupa, kas pārdeva iekšzemes tirgū un citos trešo valstu tirgos.

(35)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu šīs regulas 137.–144. apsvērumā izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, pieejamo statistiku, proti, Eurostat un GTA datiem, un, kā skaidrots 21. apsvērumā, datiem, ko sniegusi to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās.

3.2. Dempinga turpināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.2.1. ĶTR

(36)

Eurostat statistikas dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no ĶTR tika importētas 3 500 t MNG, kas Savienībā veido tirgus daļu [4–7] % apmērā (13). Komisija secināja, ka šāds importa apjoms ir pietiekami reprezentatīvs, lai pārbaudītu, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings.

3.2.2. Procedūra, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu izmanto, lai noteiktu ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importa normālo vērtību

(37)	Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(38)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvotajiem nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No Ķīnas valdības netika saņemta atbilde uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(39)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti provizoriski izraudzīta Taizeme. Bez tam Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(40)

Komisija 2020. gada 21. februārī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, ja tiktu apstiprināta pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktās metodikas piemērošana. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti MNG ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, kas nosaka neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību izvēli, Komisija pauda nodomu par attiecīgu reprezentatīvo valsti izraudzīt Taizemi vai Malaiziju. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un saņēma tikai pieprasījuma iesniedzēja piezīmes. Tas atbalstīja to, ka tiek izraudzīta Taizeme, jo šajā valstī ir lielāks skaits uzņēmumu ar publiski pieejamiem datiem. Savās piezīmēs pieprasījuma iesniedzējs arī pieprasīja, lai piemēroto uzņēmumu dati tiktu aprēķināti kā vidējais rādītājs, tādējādi nodrošinot labāku un stabilāku pamatu Komisijas konstatējumiem salīdzinājumā ar tādu datu izmantošanu, kuru pamatā ir informācija par vienu uzņēmumu.

(41)

Komisija 2020. gada 8. aprīlī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums par ražošanas faktoriem”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai ar Taizemi kā reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktās metodikas piemērošana. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par šādiem pieciem uzņēmumiem, MNG ražotājiem reprezentatīvajā valstī:

1)	Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd.,

2)	Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos),

3)	Thai Churos,

4)	Thai Foods International Co. Ltd.,

KT MSG.

(42)	Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un saņēma piezīmes tikai no viena importētāja, kurš atbalstīja, ka par reprezentatīvo valsti izraugās Taizemi.

3.2.2.1. Normālā vērtība

(43)	Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(44)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, tālāk – “PVA”).

(45)	Kā sīkāk paskaidrots 46.–107. apsvērumā, Komisija šajā izmeklēšanā ir secinājusi, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.3. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

3.2.3.1. Ievads

(46)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir definēts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—	attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—	valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—	diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—	bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—	izkropļotas algu izmaksas,

—	piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts”.

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no šādiem faktoriem uz cenām un izmaksām pārskatāmā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā šis saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(48)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(49)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija ir publicējusi Ziņojumu par Ķīnu (sk. 12. zemsvītras piezīmi), kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, ķīmijas nozarē vai kukurūzas pārstrādes nozarē). Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos, un Ziņojums bija to neatņemama sastāvdaļa. Piezīmes netika saņemtas.

(50)

Pārskatīšanas pieprasījumā ir sniegti papildu pierādījumi par to, ka MNG nozarē ir nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tie papildina Ziņojumu. Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, ka pārskatāmā ražojuma ražošanu un pārdošanu ietekmē (vismaz potenciāli) Ziņojumā minētie kropļojumi, jo īpaši augsts valsts iejaukšanās līmenis MNG vērtības ķēdē, t. i., MNG nozarē un nozarēs, kas saistītas ar MNG ražošanu, jo īpaši izejresursu nozarēs un ražošanas faktoru ziņā.

(51)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz pierādījumiem, kas ir pieejami lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumā ietvertos pierādījumus, kuri balstās uz publiski pieejamiem avotiem, proti, uz Ķīnas tiesību aktiem, publicētiem oficiāliem Ķīnas politikas dokumentiem, starptautisku organizāciju publicētiem ziņojumiem un atzītu akadēmisko pētnieku pētījumiem/rakstiem, kas konkrēti norādīti Ziņojumā. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās tās ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā.

(52)

Kā norādīts 32. apsvērumā, Ķīnas valdība nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Kā minēts 23. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāji nesadarbojās. Turklāt ražotāji eksportētāji/ražotāji Ķīnā, kuriem tika piešķirts ieinteresētās personas statuss, nesniedza pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un papildu pierādījumus, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.3.2. Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā

(53)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (14). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (15).

(54)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (16). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(55)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (17). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(56)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.2.3.5. iedaļu tālāk) (18).

(57)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.2.3.8. iedaļu tālāk) (19). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, izņemot banku nozari, institucionāli un darbības ziņā nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (20).

(58)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (21). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (22).

(59)	Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (23).

3.2.3.3. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(60)	Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(61)

Tā kā ĶTR nesadarbojās, tad Komisijai ir ierobežota informācija par to uzņēmumu īpašumtiesību struktūru, kas darbojas MNG nozarē Ķīnas Tautas Republikā. No trim Ķīnas uzņēmumiem, kurus pieprasījuma iesniedzējs norādījis kā nozīmīgus ražotājus un kurus, kā liecina Komisijas pašas pētījums (24), kā tādus apstiprina citi avoti, izrādās, neviens nav valsts īpašumā.

(62)

Tomēr Komisija konstatēja, ka vienam no lielākajiem ražotājiem eksportētājiem, proti, Fufeng grupai, ir bijis ĶKP biedru un vietējo valsts sektora iestāžu atbalsts un ka pēdējās koordinējušas jautājumus, kas ietilpst uzņēmuma interesēs. Piemēram, uzņēmuma oficiālajā tīmekļa vietnē ir norādīta šāda informācija, ka tajā oficiāli viesojušies vietējās valdības pārstāvji: “Pēc uzstāšanās ar runu Jiao Gangwei minēja ar oglēm saistītu problēmu, kas pēdējos divus gadus bijusi par traucēkli uzņēmumiem, un uzsvēra, ka Zhalantun municipalitātes partijas komiteja un valdība ir nodrošinājušas koordināciju šajā jautājumā. [..] Liu Qifan delegācija turpināja iepazīties ar uzņēmuma sociālajām iemaksām, partijas veidošanas darbu, kā arī MNG [..]. Liu Qifan arī uzteica ietekmi, kāda uz pasaules cenām ir Fufeng uzsāktajai augstas kvalitātes aminoskābju masveida ražošanai, un atbalstīja uzņēmuma partijas veidošanas darbu. Visbeidzot, viņš savai delegācijai teica: “Šis uzņēmums ir vadošais uzņēmums, un citur tik labu projektu nav. Valdībai tas ir pienācīgi jāatbalsta.” Sekretārs Liu trīs reizes pēc kārtas minēja, ka valdībai pienācīgi jāatbalsta uzņēmums. Turklāt viņš pauda atbalstu uzņēmumam, norādot, ka tā situācija atspoguļo Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona augstāko vadītāju apņēmību izveidot uz pakalpojumiem orientētu valdību” (25). Attiecībā uz Fufeng meitasuzņēmumu Heilundzjanas provinces pilsētā Cicikarā ir redzams arī vietējās valdības atbalsts, kā tas apstiprināts Cicikaras valdības tīmekļa vietnē: “Lai parādītu uzņēmuma spēku, gūtu iekšējo spēku, vairotu cīņas sparu un pateiktos vietējai valdībai par tās stingro atbalstu grupas meitasuzņēmumam Qiqihar Longjiang Fufeng Biotechnology Co., Ltd., 26. jūlija pēcpusdienā Fufeng grupas dibināšanas 20. gadadienā viesnīcā“Wanda Jiahua”Cicikarā notika tikšanās ar plašsaziņas līdzekļiem “Jauns sākumpunkts, jauns ceļojums, jauns sapnis”” (26). Komisija atrada papildu pierādījumus par Fufeng saistību ar ĶKP, kā arī vietējo iestāžu atbalstu un norādēm šādā grupas tīmekļa vietnes paziņojumā: “2019. gada 7. decembrī Cicikaras municipalitātes partijas komitejas sekretāra vietnieks un mērs Li Yugang apmeklēja Fufeng grupas galveno mītni. Apsekojuma laikā viņu pavadīja mēra vietnieks Wang Yongshi, municipālās valdības ģenerālsekretārs Qi Xiaotong, Angangxi rajona partijas komitejas sekretāra vietnieks un mērs Ren Guangcai, mēra vietnieks Li Yugang Jing u. c. Apmeklējumā piedalījās valdes priekšsēdētājs Li Xuechun, ģenerāldirektors Zhao Qiang un citi līderi. [..] Diskusijā mērs Li sacīja, ka galvenā dziļā pārstrāde, kā arī tās blakusprodukti ir īpaši svarīgi pašreizējai Cicikaras pilsētas rūpniecības struktūrai. Tā kā uzņēmums ir pasaulē pirmais aminoskābju ražotājs, tas ir sniedzis lielu palīdzību kukurūzas dziļajai pārstrādei vietējā mērogā. Valdes priekšsēdētājs izteica pateicību mēram Li par apmeklējumu un sacīja: “Cicikaras pilsēta ir sniegusi uzņēmumam “inkubatora” pakalpojumus. Šoreiz tas nonāks ziņu virsrakstos ne tikai Cicikarā, bet arī Ķīnas Centrālajā televīzijā. Uzņēmums turpinās stabilizēt ārējo tirdzniecību, stabilizēt ārvalstu kapitālu, stabilizēt ieguldījumus un stabilizēt gaidas saskaņā ar valdības ekonomisko pieeju. Tas turpinās vairot cīņas sparu, izmantot savas priekšrocības un stabili sadarboties ar vietējo valdību kopīgai attīstībai.”” (27) Turklāt šāds paziņojums presei apstiprina, ka Fufeng savā darbībā ir īstenojis valsts politikas mērķus un ideoloģiju: “Fufeng grupa ir atbildējusi uz priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina sadarbības iniciatīvu priekšlikumiem būvēt “Jaunā zīda ceļa ekonomisko joslu” un “21. gadsimta jūras zīda ceļu”, kā arī aktīvi attīstījusi ekonomiskās partnerības ar “Joslas un ceļa” valstīm” (28).

(63)

Attiecībā uz vēl vienu no trim galvenajiem MNG ražotājiem, proti, Ningxia Eppen, Komisija konstatēja, ka uzņēmums, kā norādījusi Ninsjas Rūpniecības un tirdzniecības federācija, savā darbībā īsteno valsts politiku un ĶKP ideoloģiju: “Kopš šā gada sākuma Ningxia Eppen Biological Company ir rūpīgi organizējis, visaptveroši ieviesis, dziļi apguvis un īstenojis Ķīnas Komunistiskās partijas 18. nacionālā kongresa garu, ņemot vērā uzņēmuma faktisko situāciju un tiecoties īstenot iniciatīvu “Divi stiprinājumi, seši ieguvumi”, tas stiprinājis partijas veidošanu, kas daudz palīdzējis uzņēmuma attīstībā” (29). Uzņēmums ir arī saņēmis atbalstu no valsts sektora iestādēm nacionāla tehnoloģiju centra izveidē. Ninsjas Hueju Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju departamenta sniegtā informācija liecina, ka šādu centru būvniecības mērķis ir īpaši orientēt uzņēmumus uz konkrētiem politikas sasniegumiem: “Lai īstenotu inovācijas virzītu attīstības stratēģiju un vadītu un atbalstītu uzņēmumus tehnoloģiskās inovācijas spēju stiprināšanā, autonomā reģiona Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju departaments aktīvi veicina uzņēmējdarbības tehnoloģiju centru būvniecību. [..] Uzņēmumu tehnoloģiju centri ir kļuvuši par galvenajiem tehnoloģiskās inovācijas dalībniekiem mūsu reģionā un sniedz spēcīgu reālu tehnoloģisko atbalstu kvalitatīvai rūpniecības attīstībai mūsu reģionā. [..] Ningxia Eppen Company uzņēmuma tehnoloģiju centrs tika izveidots 2006. gadā, un 2011. gadā tas tika atzīts par valsts līmeņa uzņēmumu tehnoloģiju centru. Ar pastāvīgas inovācijas palīdzību tehnoloģiju centrs nodrošina vadošo lomu nozares attīstībā un ir guvis ievērojamus rezultātus” (30).

(64)

Attiecībā uz MNG ražošanas izejresursu piegādātājiem, kā norādījis pieprasījuma iesniedzējs un kā apstiprinājuši citi avoti (31), galvenā izejviela MNG ražošanā Ķīnas Tautas Republikā parasti ir kukurūzas ciete, kas veido būtisku ražošanas izmaksu daļu. Kā konstatējusi Komisija, vismaz viens no lielākajiem kukurūzas cietes ražotājiem Cofco Biotech ir valsts īpašumā esošs uzņēmums (VU), ko uzrauga Valsts īpašumā esošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (SASAC) (32). Valsts iestādes tieši vai netieši ir arī vairāku citu lielu kukurūzas cietes ražotāju kapitāla daļu īpašnieki. Zīmīgs piemērs ir tas, ka uzņēmumā Zhucheng Xingmao Corn Developing Co. Ltd, kas ir vadošais kukurūzas cietes ražotājs (13,29 % no tirgus) (33), 74 % kapitāla daļu pieder Zhucheng Foreign Trade Corp., kas savukārt 26,54 % apmērā pieder Zhucheng pilsētai. (34)

(65)

Kā apgalvo pieprasījuma iesniedzējs, MNG ražošanas pamatā ir ķīmisks process, kurā izmanto kukurūzas cieti un amonjaku. Tāpēc arī MNG ražotājus var uzskatīt par aktīviem Ķīnas ķīmijas nozares dalībniekiem. Attiecībā uz šo nozari Komisija no valsts statistikas konstatēja, ka valsts īpašumā esoši uzņēmumi (VU) 2015. gadā veidoja 52 % no ķīmijas uzņēmumu kopējiem aktīviem (35). VU, jo īpaši lielajiem centrālajiem uzņēmumiem, tradicionāli ir bijusi dominējoša loma ĶTR ķīmijas nozarē, ņemot vērā to oligopola stāvokli augšupējā/ievadmateriālu tirgū, vieglu piekļuvi valdības piešķirtiem resursiem (finanšu līdzekļiem, aizdevumiem, zemei utt.) un spēcīgu ietekmi valdības lēmumu pieņemšanā.

(66)

Attiecībā uz iepriekšminēto – Ķīnas valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos vai valsts kontrolētajos uzņēmumos. Valsts (un daudzos aspektos arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga to, kā šādi uzņēmumi (jo īpaši valsts īpašumā esoši un valsts kontrolēti) īsteno vispārējo ekonomikas politiku, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties šo uzņēmumu lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un šiem uzņēmumiem, nodrošinot partijas biedru klātbūtni uzņēmumu izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumu struktūrās (sk. arī 3.2.3.4. iedaļu), kā arī veidojot nozares korporatīvo struktūru (36). Attiecībā uz valsts īpašumā esošajiem un valsts kontrolētajiem uzņēmumiem – pēdējie minētie saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finanses (37). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār uzņēmumiem MNG nozares vērtības ķēdē un ķīmijas nozarē kopumā, ir sīkāk aplūkoti tālāk 3.2.3.4. iedaļā.

(67)

Ņemot vērā ievērojamo valdības iejaukšanās līmeni Ķīnas Tautas Republikas ķīmijas nozares vērtības ķēdēs, valsts īpašumtiesības un kontroli pār konkrētiem vadošajiem kukurūzas cietes ražošanas uzņēmumiem, kā arī to, ka, saskaņā ar Komisijas konstatēto, konkrētiem vadošajiem MNG ražotājiem valsts sniedz norādes, tie paļaujas uz valsts atbalstu un dažos gadījumos īsteno ĶKP ideoloģiju, pat privātā īpašumā esošiem pārskatāmā ražojuma ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Gan valsts, gan privātā īpašumā esoši uzņēmumi, kas darbojas MNG un tā ražošanā izmantoto izejresursu ražošanā, tieši vai netieši tiek stratēģiski uzraudzīti un tiem tiek sniegtas norādes, kā izklāstīts tālāk 3.2.3.5. iedaļā.

3.2.3.4. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(68)

Papildus tam, ka Ķīna īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (38), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (39)) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (40). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 procentos no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (41). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot MNG ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(69)

Piemēram, vairākos vadošajos MNG ražotājos ĶKP struktūrās darbojas tās pašas personas, kas vadības struktūrā. Komisija konstatēja, ka 2013. gadā Fufeng grupas valdes priekšsēdētājs Li Xuechun uz pieciem gadiem tika iecelts par Liņji pilsētas Tautas kongresa deputātu (42). Turklāt, kā norādīts 62. apsvērumā, uzņēmums īsteno partijas veidošanas darbības, kas ietekmē tā darbības.

(70)

Meihua grupā, kas ir vēl viens no trim lielākajiem MNG ražotājiem, pieci no 12 valdes locekļiem 2019. gadā bija ĶKP biedri (43). Komisija konstatēja arī šādus pierādījumus par Meihua partijas veidošanas darbībām un ĶKP ietekmi uz uzņēmuma darbību: “30. jūnijā Jilin Meihua rīkoja partijas dienas pasākumu, kas veltīts “Mācību uzņēmuma veidošanai, darba sparam”. Pasākumā piedalījās Baicheng municipalitātes partijas komitejas organizācijas departamenta pārstāvis un Jilin Meihua partijas veidošanas instruktors Wang Xingang, Baicheng industriālā parka partijas biroja direktors Guo Baoyu, Jilin Meihua partijas sekretārs un valdes priekšsēdētājs Zhang Jinlong un 22 partijas biedri. [..] Šajā pasākumā Wang Xingang visiem partijas biedriem sniedza aktīvu mācību, koncentrējoties uz “partijas attīstības procesu, uz to, kas partijas nodaļas biedriem būtu darāms jaunizveidotos uzņēmumos un kā partijas biedru pārstāvjiem būtu jāuzņemas vadošā loma”. Pēc tam Wang Xingang pēc kārtas katram partijas biedram piešķīra partijas nozīmīti un partijas konstitūciju. Tāpat kā ar atjaunoto partijas pamatlikumu, arī ar partijas nozīmīti pie krūtīm un partijas konstitūciju rokās ir izveidots “tilts no sirds uz sirdi” starp partijas organizāciju un partijas biedriem, un tas ir patiesi stiprinājis katra partijas biedra un kadra goda, atbildības un piederības izjūtu. Taču runa ir ne tikai par godu, bet arī par atbildību. Šāda “politiskā dzimšanas diena” ļauj partijas biedriem vienmēr paturēt prātā savu identitāti un misiju, pilnībā uzņemties savu celmlauža un parauga lomu turpmākajā darbā, vienot un vadīt lielāko daļu kadru un darbinieku, uzcītīgi strādāt, būt radošiem, uzdrīkstēties būt pirmajiem, nekad nepadoties. “Es brīvprātīgi iestājos Ķīnas Komunistiskajā partijā, atbalstu partijas programmu un ievēroju partijas konstitūciju” – partijas sekretāra Zhang Jinlong vadībā partijas biedri, kas piedalījās, pasākuma beigās kopā pacēla labo dūri un atkārtoja partijas zvērestu spilgti sarkanā partijas karoga priekšā. Šis partijas dienas pasākums deva iespēju visiem partijas biedriem vēl vairāk stiprināt savus ideālus un pārliecību, stiprināt partijas garu un precizēt turpmākā darba virzienu” (44).

(71)

Attiecībā uz Ningxia Eppen, kas ir trešais lielākais MNG ražotājs, Komisija konstatēja, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs vismaz līdz 2020. gada jūlijam ir ieņēmis pārstāvja amatu Ninsjas Hueju autonomā reģiona 12. Tautas kongresā (45). Tajā pašā laikā Ninsjas Rūpniecības un tirdzniecības federācija sniedz skaidru pārskatu par ĶKP lomu uzņēmuma darbībās: “Pirmkārt, noteikumi paredz, ka partijas komitejas sekretāram ir jāapmeklē sanāksmes, kurās tiek pieņemti lēmumi par svarīgiem korporatīviem jautājumiem, un citas svarīgas sanāksmes un pilnībā jāuzklausa viedokļi un ierosinājumi, kas tajās tiek izteikti. Otrkārt, no šā brīža par partijas organizāciju atbildīgajam ir jāapmeklē svarīgas sanāksmes un pilnībā jāuzklausa viedokļi un ierosinājumi, kas tajās izteikti, vai svarīgi lēmumi par ražošanas vadību un darījumdarbības nodaļām. Par partijas organizāciju atbildīgais ar augstu atbildības izjūtu pienācīgi un laikus ziņo partijas biedriem par lēmumiem un lieliem darba projektiem, kas saistīti ar ražošanu, un pilnībā iesaista galvenās ieinteresētās personas to popularizēšanā” (46).

(72)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.2.3.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (47). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, ieskaitot VU, MNG un citās saistītās nozarēs (piemēram, finanšu un izejresursu nozarē) ļauj Ķīnas valdībai iejaukties cenās un izmaksās.

3.2.3.5. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(73)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un katra pārvaldes līmeņa iestāde uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek sadalīti tiem sektoriem, kurus valdība atzinusi par stratēģiskiem vai citādi politiski nozīmīgiem, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (48).

(74)	Ķīmijas nozari, pie kuras pieder MNG ražotāji, Ķīnas valdība uzskata par svarīgu nozari. To apstiprina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz ķīmijas nozari un ir izdoti valsts, reģionu un municipālajā līmenī (49).

(75)

Konkrētāk, Ķīnas Tautas Republikā arī uz MNG attiecas īpaši politikas dokumenti par viena no galvenajiem tā ražošanā izmantotajiem izejresursiem kukurūzas dziļo pārstrādi, kurā izmanto kukurūzas cietes fermentāciju (sk. iepriekš, jo īpaši 64. apsvērumu). Konkrēti, uz MNG ražošanas procesiem attiecas Graudu un eļļas pārstrādes 13. piecgades plāna noteikumi. To mērķis ir pārvaldīt dažādus kukurūzas pārstrādes nozares aspektus (arī MNG apakšnozari), jo īpaši attiecībā uz vērtības ķēdes attīstību, piegādes modeļiem, tehnoloģiju izvēli, ražošanas atrašanās vietu vai politikas atbalstu: “Paātrināt graudu dziļās pārstrādes attīstību: Mudināt liela mēroga pārstrādes uzņēmumus izstrādāt inovatīvus graudu un eļļas pārstrādes rūpniecības modeļus, pilnībā izmantot blakusproduktu potenciālo vērtību un iespējami paplašināt rūpniecības ķēdi. Atbalstīt tādu smalkās un dziļās pārstrādes nozaru kā kukurūzas pārstrādes pārcelšanu uz labvēlīgiem ražošanas apgabaliem un galvenajiem loģistikas apgabaliem un paātrināt krājumu izmantošanu. Izstrādāt jaunus atvasinātus produktus no jauna veida funkcionāliem cietes cukuriem un jauniem fermentu preparātu veidiem, poliglutamīnskābes, polilizīna un citiem pirmējās fermentācijas produktiem” [..] “Kukurūzas dziļās pārstrādes rūpniecība: Mudināt kukurūzas dziļās pārstrādes uzņēmumus izstrādāt jaunus efektīvus kukurūzas izmantošanas veidus un ievērojami palielināt kukurūzas dziļās apstrādes pārstrādes ātrumu. [..] Aktīvi izstrādāt jaunus funkcionālus fermentētus produktus ar augsto tehnoloģiju saturu, piemēram, aminoskābes un nukleozīdus, jaunas organiskās skābes, cietes cukurus, poliolus, jaunus fermentu preparātus, kā arī īpašas modificētas cietes, ko izmanto pārtikai, papīra ražošanai, tekstilmateriāliem, smalkās organiskās sintēzes ķīmiskajām vielām u. c. [..]. Apgabals, kas aptver trīs ziemeļaustrumu provinces, kā arī Huanghuaihai apgabals un citi nozīmīgi ražošanas apgabali pastiprina centienus veicināt kukurūzas pārstrādē iegūtas cietes un cietes cukura, spirta, mononātrija glutamāta ražošanas uzņēmumu apvienošanos un reorganizāciju [..] Ar sadarbības un kopīgas darbības palīdzību veicināt neizmantotās ražošanas jaudas aktivizāciju” (50).

(76)

Turklāt attiecībā uz izejresursiem Komisija konstatēja, ka kukurūzas nozare Ķīnas Tautas Republikā tiek intensīvi regulēta. Valstī ir lieli kukurūzas uzkrājumi, kas ļauj valdībai mākslīgi pazemināt vai paaugstināt šīs preces cenas, uzpērkot vai pārdodot tirgū lielu daudzumu kukurūzas. Kaut arī Ķīna 2016. gadā sāka risināt kukurūzas pārmērīgās rezerves problēmu, tai joprojām ir ļoti lieli uzkrājumi, kas kropļo cenas (51). Turklāt, kā apstiprina Nacionālās attīstības un reformu komisijas (NDRC) paziņojums, valdība kontrolē dažādus aspektus visā kukurūzas vērtības ķēdē, ieskaitot kukurūzas ražošanas subsīdijas (52) un pārstrādes darbību uzraudzību: “Visām vietējām iestādēm jāpaplašina kukurūzas piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzība un analīze attiecīgajos apgabalos, jāpastiprina kukurūzas dziļās pārstrādes projektu izveides un pēcizveides posma uzraudzība, jāveicina kukurūzas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars un jānodrošina pārtikas pietiekamība valstī.” (53) Citā svarīgā valdības politikas dokumentā (54) ir teikts: “Koncentrēties uz trim galvenajām labībām: rīsiem, kviešiem un kukurūzu [..]. Izpētīt iespēju izstrādāt “visaptveroša procesa” sociālo pakalpojumu sistēmu un “visaptverošas rūpniecības ķēdes” ražošanas modeli. Attīstīt un veicināt ražošanas līmeņa pieaugumu “visā apriņķī”, kā arī palielināt videi draudzīgu un kvalitatīvu lauksaimniecības produktu piedāvājumu. Attiecīgās provinces, kas veic šos uzdevumus, saņem atbalstu, pamatojoties uz kārtību, kas iekļauta valsts budžeta prognozē.”

(77)	Komisija konstatēja arī, ka Ķīnas Tautas Republikā ir ieviesti ieguldījumu kontroles pasākumi attiecībā uz kukurūzas ražošanu: “Atbilstīgi Valsts padomes Rīkojumam Nr. 673 kukurūzas dziļās pārstrādes projektu izveidei ir paredzēta saskaņota vadība” (55).

(78)

Arī provinču līmenī atspoguļojas valsts politika, kas iejaucas brīvā tirgus spēku darbībā kukurūzas nozarē. Kā norādījis pieprasījuma iesniedzējs un apstiprinājusi Komisija, Heilundzjanas province 2017. gada augustā izdeva politikas dokumentu par kukurūzas pārstrādes nozares pārvaldību Vadlīnijas par kukurūzas dziļās pārstrādes nozares attīstības struktūru Heilundzjanas provincē. Tās ir adresētas “ikvienai pilsētai (administratīvajam rajonam), apriņķim (pilsētai), tautas valdībai (administratīvajam birojam) un visām provinces valdības tiešā pakļautībā esošām struktūrvienībām”, kam būtu “jānodrošina [to] rūpīga īstenošana”. Vadlīnijās attiecībā uz kritērijiem iekļūšanai tirgū norādīts, ka “jaunizveidotie kukurūzas dziļās pārstrādes projekti galvenokārt atrodas galvenajos kukurūzas ražošanas apgabalos” un ka visām īstenotājām struktūrām “e) jāveicina tādu dziļās pārstrādes projektu izveide, kuri nodrošina lielu pārstrādes apjomu, garas rūpniecības ķēdes, kā arī iespējas produktu pieprasījumam tirgū. Jo īpaši atbalstīt jaunizveidotos kukurūzas dziļās pārstrādes projektus, kuru kukurūzas pārstrādes jauda gadā nav mazāka par 600 000 tonnām; un veicināt jaunizveidotos kukurūzas dziļās pārstrādes projektus, kuru jauda pārsniedz 1,2 milj. t.” Dokumentā noteikts īpašs redzējums par “nozīmīgākajām rūpniecības ķēdēm”: “Projekti, kas attiecas uz nozares struktūru pirmām kārtām koncentrējas uz to lejupējo produktu izstrādi un ražošanu, kas saistīti ar cieti, spirtu un funkcionālu produktu klāstu; paplašina rūpniecības ķēdi, optimizē produktu struktūru, akcentē dažādu administratīvo rajonu un dažādu uzņēmumu specializāciju un īsteno produkta funkcionālo pielietojumu diferencētu izstrādi”. Attiecībā uz cietes produktu klāstu tas nozīmē: “Pirmām kārtām izstrādāt īpašu modificētu cieti, kas vajadzīga tādām nozarēm kā pārtikas, papīra, tekstilmateriālu un smalkās organiskās sintēzes ķīmisko vielu nozarei.” Vadlīnijās paredzēti arī noteikumi par industriālās struktūras ģeogrāfisko izkārtojumu: “Visaptveroši ņemt vērā tādus faktorus kā kukurūzas ražošana, pārstrāde, tirgus un pastāvīga pārstrādājamo izejvielu pieejamība, nozīmīgākās garantijas, kukurūzas dziļās pārstrādes projekti īstenojami galvenokārt 7 apgabalos.” Piemēram, attiecībā uz vienu no minētajiem apgabaliem tajā konkrēti norādīts: “Longjiang, Nehe, Yi’an, Nenjiang un Gannan pie tās, Lindian, Wudalianchi, Bei’an, Fuyu, Dorbod, Baiquan, Keshan, Tailai, Kedong un vēl 14 apriņķi (pilsētas), kā arī Cicikaras pilsētas apgabals var nodrošināt 8,67 milj. t kukurūzas pārstrādes apjoma, īstenot 7 projektus ar 1,2 milj. t kukurūzas dziļās pārstrādes jaudu vai 14 projektus ar 600 000 t jaudu. Veicināt, lai šajā apgabalā tiktu izveidoti liela apjoma dziļās pārstrādes projekti, kuru jauda pārsniedz 1,2 milj. t”. Visām īstenotājām struktūrām tiek dota norāde nozari reorganizēt šādi: “Veicināt to esošo kukurūzas pārstrādes uzņēmumu apvienošanu un reorganizāciju, kuru gada jauda ir mazāka par 300 000 t, lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju tirgū. Attiecībā uz neizmantoto dziļās pārstrādes jaudu apgabalā veicināt spēcīgu uzņēmumu ienākšanu un īstenot līdzīga veida produktu un augšupējo un lejupējo uzņēmumu alianses, izmantojot apvienošanos un iegādi, kā arī stratēģisko sadarbību u. c. [..] Mudināt uzņēmumus stiprināt tirgvedību, palielināt tirgus daļu un veidot vairākas vadošās uzņēmumu grupas, kas ietekmē nozari.” Turklāt attiecībā uz politikas pasākumiem vadlīnijās īpaši paredzēts valsts atbalsts uzņēmumiem, kas atbilst konkrētiem finansēšanas kritērijiem: “Atbalstīt uzņēmumu finansēšanu kapitāla vērtspapīru tirgū un nodrošināt subsīdijas iekšzemes un ārvalstu vai Jaunās trešās padomes biržā kotētajiem kukurūzas dziļās apstrādes uzņēmumiem” (56).

(79)	Turklāt Komisija konstatēja, ka Heilundzjanas vietējās iestādes atbalsta, koordinē un uzrauga (arī ar sankcijām) vismaz viena kukurūzas pārstrādes darbībās iesaistīta industriālā parka izveidi un darbību (57).

(80)

Komisija arī izdarīja konstatējumus par valsts iejaukšanos amonjaka nozarē – tā ir vēl viena izejviela, ko izmanto MNG ražošanā. Valsts naftas ķīmijas un ķīmijas nozares 13. piecgades plānā Ķīnas valdība ir izvirzījusi amonjaka ražošanas gada mērķus, veicinot “tehnoloģiju un iekārtu komplektus, kas nodrošina gada ražošanas apjomu, kurš pārsniedz 1 milj. t sintētiskā amonjaka un sintētiskā metanola” (58). Šāda iejaukšanās piedāvājumā bez tam ir atspoguļota līdzīgās vietējo iestāžu politikas jomās. Hebei provinces naftas ķīmijas 13. piecgades plānā konkrēti ir uzdots “koncentrēties uz Cangzhou Zhengyuan 600 000 t jaudas amonjaka ražotnes otrās fāzes būvniecības veicināšanu” (59). Turklāt tika konstatēts, ka Čuncjinas un Džedzjanas rūpnieciskās provinces preferenciālā kārtā piedāvā zemākas elektroenerģijas cenas konkrēti sintētiskā amonjaka ražošanai (60).

(81)

Kā minēts iepriekš 64. apsvēruma zemsvītras piezīmē, Ķīnas Tautas Republikā vēl viens svarīgs izejresurss MNG ražošanas procesā ir ogles (saistībā ar enerģijas nodrošināšanu ražošanas procesā). Kā Ziņojumā konstatējusi Komisija, enerģijas cenas Ķīnā nav balstītas uz tirgu. Jo īpaši ogļu tirgu ietekmē kropļojumi, it sevišķi tie izriet no subsidēšanas (61). Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts sektora iestādes, izmantojot plānošanas dokumentus, kas regulē piegādes, atrašanās vietu un rūpnieciskos modeļus, iejaucas ogļu nozares tirgus spēku darbībā provinces līmenī, jo īpaši Šaņdunas provincē. Viens no šādiem dokumentiem ir Šaņdunas provinces enerģētikas vidēja un ilga termiņa attīstības plāns, kas tika publiskots 2016. gadā un aptver laikposmu līdz 2030. gadam. Plāna ideoloģiskā motivācija pārvaldīt tirgu ir jo īpaši redzama, ņemot vērā tā vadošo principu “rūpīgi īstenot Ķīnas Komunistiskās partijas 18. nacionālā kongresa un tā trešās, ceturtās, piektās un sestās plenārsēdes garu; nopietni īstenot vairākas nozīmīgas ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina runas, kā arī runas, ar ko viņš uzstājās, viesodamies Šaņdunā”. Tajā arī atzīts, ka vēl nesen enerģētikas tirgus darbojās centralizēti, jo viens no plānā izvirzītajiem mērķiem ir “veicināt pilnībā centralizētās energoapgādes modeļa pārveidi par centralizētu un decentralizētu modeli”. Dokumenta noteikumu mērķis jo īpaši ir regulēt konkrēto atrašanās vietu un attīstības modeli ogļu nozarē (62). Attiecībā uz enerģiju, kas iegūta no oglēm, dokumentā citustarp ir doti norādījumi: “koncentrēties uz megakilovatus augstas efektivitātes ultrasuperkritisku ogļu spēkstaciju projektu plānošanu un izveidi un uzcelt ekoloģisku ogļu spēkstaciju kopu ziemeļu piekrastes teritorijā” un “plānot integrētas ogļu elektroenerģijas attīstības bāzes būvniecību Šaņdunas dienvidrietumu daļā”. Dokumenta ietvaros ar īpašu Ogļu pārveides un attīstības rīcības plānu dots rīkojums īstenot šādus rūpniecības attīstības un būvniecības modeļus, neņemot vērā brīvu tirgus spēku darbību un brīvu korporatīvo lēmumu pieņemšanu: “Pienācīgi saprast un pārnest provinces pārmērīgo ražošanas jaudu un darbaspēku; turpināt uzlabot un stiprināt divu lielo uzņēmumu grupu Shandong Energy un Yankuang pamatus; paātrināt un veicināt vietējo ogļu ieguves uzņēmumu apvienošanos un reorganizāciju, uzlabot nozares koncentrācijas līmeni, veicināt attīstības modeļa pārveidi no kvantitātes un ātruma modeļa uz kvalitātes un ieguvumu modeli. [..] Koncentrēties uz integrētu projektu izveidi ogļu enerģijas jomā ārpus provinces Iekšējā Mongolijā, Šaaņsji, Šindžanā u. c.” (63)

(82)	Šādai valdības un vietējo iestāžu iesaistei visā MNG vērtības ķēdē vismaz potenciāli ir kropļojoša ietekme uz cenām.

(83)

Ķīnas valdība vada MNG nozares attīstību, izmantojot daudzveidīgu politikas instrumentu klāstu, piemēram, piešķirot valsts subsīdijas. Ražotāja eksportētāja Meihua 2019. gada pārskats apstiprina, ka uzņēmums 2018. gadā saņēmis vismaz 130 milj. RMB valdības subsīdijās (64). Uzņēmuma Ningxia Eppen 2018. gada revīzijas ziņojumā ir uzrādītas 2017. gadā saņemtās valdības subsīdijas 62,3 milj. RMB vērtībā (65). Turklāt redzams, ka minētajā gadā Ningxia Eppen ir saņēmis piešķīrumu 200 000 RMB vērtībā, lai izveidotu partijas veidošanas demonstrējumu vietu (66).

(84)	Turklāt Komisija konstatēja, ka ĶTR pēdējos gados ir sākusi piemērot PVN samazinājumu 13 % apmērā MNG eksportam un rezultātā šim eksportam pašlaik tiek piemērots pilnīgs atbrīvojums no PVN. MNG tirgū tas rada arī izmaksu stimulu Ķīnas ekonomikas dalībniekiem (67).

(85)	Ar šādiem un citādiem līdzekļiem MNG nozarē un nozarēs, kas ražo MNG ražošanai izmantotās izejvielas, notiek valdības iejaukšanās, un Ķīnas valdība faktiski vada un kontrolē praktiski visus MNG vērtības ķēdes attīstības un darbības aspektus.

(86)	Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, kas mudina ekonomikas dalībniekus, arī MNG un MNG ražošanai izmantoto izejresursu ražotājus, ievērot valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.2.3.6. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(87)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (68).

(88)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (69). Visa zeme ir Ķīnas valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (70). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot tautsaimniecības plānu īstenošanu (71).

(89)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, uz MNG ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt. Komisija provizoriski secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rodas kropļojumi. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz MNG nozari un nozarēm, kas ražo pārskatāmā ražojuma ražošanai izmantotās izejvielas.

(90)	Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ķīmijas un kukurūzas pārstrādes vērtības ķēdēs bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

3.2.3.7. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(91)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (72). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (73). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (74). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļotas.

(92)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz uzņēmumiem, kas ražo MNG vai saistītos izejresursus, neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi MNG nozari algu izmaksu kropļojumi ietekmē gan tieši (saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražošanu), gan netieši (saistībā ar MNG ražotāju piekļuvi kapitālam vai izejresursiem no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR nodarbinātības sistēma).

3.2.3.8. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(93)	Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(94)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (75), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (76) un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (77). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (78).

(95)

Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(96)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (79).

(97)

Šīs problēmas papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (80). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(98)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(99)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(100)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad kļūst aizvien vairāk riskanto parādu, Ķīnas valdība ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(101)

Būtībā, kaut arī nesen ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnas Tautas Republikā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(102)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka MNG ražošanas nozare būtu brīva no iepriekš aprakstītajiem valdības iejaukšanās veidiem finanšu sistēmā. Komisija ir arī konstatējusi, ka vadošie MNG ražotāji ir guvuši labumu no valdības subsīdijām (sk. 83. apsvērumu). Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

3.2.3.9. Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(103)

Komisija norādīja, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi Ziņojumā aprakstītie kropļojumi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.3.2.–3.2.3.5. iedaļā un Ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visiem ekonomikas sektoriem. Tas pats sakāms par 3.2.3.6.–3.2.3.8. iedaļā un Ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(104)

Komisija atgādina, ka MNG ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Šajā ziņā ĶTR ir viena no nozīmīgākajām kukurūzas ražotājām – tā ir galvenā izejviela MNG ražošanas procesā (sk. 64. apsvērumu). Kad MNG ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem Ķīnas Tautas Republikā, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(105)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot MNG pārdošanas cenas iekšējā tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir skartas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk. Ne Ķīnas valdība, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

3.2.3.10. Secinājumi

(106)

Analīze 3.2.3.2.–3.2.3.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī MNG ražošanas nozarē un saistītajā piegādes ķēdē, liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(107)

3.2.4. Reprezentatīvā valsts

3.2.4.1. Vispārīgas piezīmes

(108)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—	līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR (81),

—	pārskatāmā ražojuma ražošana minētajā valstī,

—	attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī,

—	ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(109)

Kā paskaidrots 40. un 41. apsvērumā, Komisija lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, iekļāva divus paziņojumus par normālās vērtības noteikšanas avotiem, reģistrētus attiecīgi 2020. gada 21. februārī (“pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem”) un 2020. gada 8. aprīlī (“otrais paziņojums par ražošanas faktoriem”). Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas par savu secinājumu, ka tad, ja tiktu apstiprināta pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā metodika, šajā lietā attiecīga reprezentatīvā valsts būtu Taizeme.

3.2.4.2. Izmeklējamā ražojuma ražošana reprezentatīvajā valstī un līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

(110)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija norādīja, ka ir zināms, ka no valstīm, kam saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR, t. i., valstīm, kuras Pasaules Banka pēc nacionālā kopienākuma klasificējusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”, pārskatāmā ražojuma ražošana notiek Argentīnā, Brazīlijā, Fidži, Irānā, Jamaikā, Malaizijā, Maurīcijā, Meksikā, Peru, Dienvidāfrikā, Taizemē un Turcijā. Pēc minētā paziņojuma netika saņemtas piezīmes par potenciālo reprezentatīvo valstu ekonomiskās attīstības līmeni un izmeklējamā ražojuma ražošanu tajās.

3.2.4.3. Viegli pieejami dati reprezentatīvajā valstī

(111)

MNG ražotājus uzņēmumus, kuru finanšu dati bija viegli pieejami un kurus tādējādi varētu uzskatīt par piemērotiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta mērķiem, Komisija varēja identificēt tikai divās valstīs, kuras Komisija bija identificējusi kā potenciālas reprezentatīvās valstis, t. i., Taizemē un Malaizijā.

(112)

Tomēr, kā norādīts otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem, Malaizijā tika identificēts tikai viens MNG ražotājs uzņēmums – Ajinomoto Malaysia Bhd, kas ražoja arī citus pārtikas produktus un piedevas. Taizemē tika identificēti pieci uzņēmumi, proti, Ajinomoto Co., (Thailand) Ltd., Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos), Thai Churos, Thai Foods International Co. Ltd. un KT MSG. Visi šie uzņēmumi ražoja MNG un citus pārtikas produktus vai piedevas. Tomēr divi no tiem, proti, Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos) un Thai Churos, šķiet, ražo galvenokārt MNG un nelielu citu produktu klāstu. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka Taizemē atklātie publiski pieejamie finanšu dati ir reprezentatīvi un precīzi, lai šajā izmeklēšanā novērtētu neizkropļotu un samērīgu PVA summu.

(113)

Komisija rūpīgi analizēja visus lietas materiālos pieejamos attiecīgos datus par ražošanas faktoriem Taizemē un ņēma vērā turpmāk minēto.

—	Komisija analizēja visu to ražošanas faktoru importa statistiku, kas uzskaitīti pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem, kurš atjaunināts ar otro paziņojumu par ražošanas faktoriem, un secināja, ka PIP laikā ir importēti visi izmeklējamā ražojuma ražošanai nepieciešamie ražošanas faktori.

—	Enerģētikas statistika (elektroenerģijas cenas rūpniecībai) par PIP bija viegli pieejama Provinču elektroenerģijas iestādes sniegto un Taizemes Ieguldījumu padomes publicēto datu veidā (82).

—	Darbaspēka izmaksu avots ir Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) tīmekļa vietnē pieejamā statistika par vidējo mēneša algu apstrādes rūpniecībā un nedēļā nostrādātajām stundām Taizemē (83).

(114)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas (PVA) un peļņu. Turklāt, lai ietvertu izmaksas, kuras nav ietvertas ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība. Kā jau minēts 112. apsvērumā, Komisija secināja, ka viegli pieejami finanšu pārskati, ko varētu izmantot par aizstājēju neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas summas noteikšanai, ir pieciem uzņēmumiem Taizemē, proti, Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd.; Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos); Thai Churos; Thai Foods International Co. Ltd. un KT MSG.

(115)

Tā kā, pamatojoties uz minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Taizeme ir attiecīga reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.2.4.4. Secinājumi par reprezentatīvo valsti

(116)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Taizeme atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Taizemei ir ievērojams izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoms un viegli pieejams pilnīgs visu ražošanas faktoru, PVA un peļņas datu kopums.

3.2.5. Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu un atsauces vērtību noteikšanai

(117)

Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija ir norādījusi – lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā attiecībā uz visām ražošanas faktoros iekļautajām izejvielām neizkropļotu izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī ir iecerējusi izmantot GTA (84) un neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī ir iecerējusi izmantot SDO statistiku un valstu statistiku. Komisija ir norādījusi arī, ka elektroenerģijas izmaksu noteikšanai ir iecerējusi izmantot tarifus, ko piemēro Taizemes Provinču elektroenerģijas iestāde. Attiecībā uz ūdens izmaksām Komisija ir iecerējusi izmantot tarifus, ko piemēro Taizemes Metropoles ūdensapgādes iestāde. PVA izmaksu un peļņas noteikšanai tiks izmantoti arī piecu uzņēmumu – Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd.; Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos); Thai Churos; Thai Foods International Co. Ltd. un KT MSG – finanšu dati.

3.2.6. Ražošanas faktori

(118)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija analizēja visus pieejamos datus par ražošanas faktoriem un nolēma izmantot šādas vērtības.

1. tabula

MNG ražošanas faktori

Ražošanas faktors	Preces kods	Mērvienība	Neizkropļota vērtība
Izejvielas
Kukurūza	1005 90 90 00 2	kg	1,59 CNY/kg
Fermenti	3507	kg	73,81 CNY/kg
Bezūdens amonjaks	2814 10	kg	1,97 CNY/kg
Aminosavienojumi, kas satur skābekļa funkcionālo grupu	2922 49	kg	57,89 CNY/kg
Sērskābe	2807 0000 10 2	kg	0,49 CNY/kg
Fosforskābe	2809 20 32	kg	7,89 CNY/kg
Nātrija hidroksīds ūdens šķīdumā	2815 12	kg	2,30 CNY/kg
Nātrija bikarbonāts	2836 30	kg	3,20 CNY/kg
Dinātrija fosfāts	2835 22 00	kg	7,4 CNY/kg
Aktivētā ogle	3802 10 00 00 0	kg	25,75 CNY/kg
Šķidrais skābeklis	2804 40	kg	1,06 CNY/kg
Enerģija/patērējamās preces
Eļļa	2710 19	l	3,35 CNY/l
Rīsu sēnalas	1213 00	kg	3,91 CNY/kg
Elektroenerģija	Taizemes Provinču elektroenerģijas iestāde	kWh	0,71 CNY/kWh
Darbaspēks
Tiešais darbaspēks	Starptautiskā Darba organizācija: ILOSTAT	stundas	17,13 CNY/h
Blakusprodukti/atlikumi
Šķidrais mēslojums	3105	kg	2,64 (neg.) CNY/kg

(119)

Komisija ietvēra arī ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai ietvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, tika izmantoti pieprasījumā sniegtie dati, jo īpaši dati no Ajinomoto Taizemes KKP ražotnes. Šī metodika ir pienācīgi izskaidrota iepriekš 127. un 128. apsvērumā.

3.2.6.1. Izejvielas

(120)

MNG izmaksu struktūru galvenokārt nosaka izejvielu izmaksas, jo īpaši cukura avots un dažādas ķīmiskās vielas (galvenokārt karbonāti), kā arī enerģija.

(121)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām, Komisija izmantoja GTA iekļautās cenas importam reprezentatīvajā valstī, kurām tika pieskaitīti ievedmuitas nodokļi. Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar Komisijas metodiku, pie šīm importa cenām parasti būtu jāpieskaita iekšzemes transporta izmaksas. Tomēr, ņemot vērā konstatējumus 133. apsvērumā, ka ĶTR eksportētāju/ražotāju nesadarbošanās dēļ nebija pieejamas iekšzemes transporta izmaksas, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kas vērsta uz to, lai konstatētu, vai dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājies, nevis konstatētu tā precīzu lielumu, Komisija nolēma, ka korekcijas par iekšzemes transportu nav vajadzīgas, jo tādu korekciju rezultātā tikai palielinātos normālā vērtība un tādējādi – dempinga starpība.

(122)

Katra ražošanas faktora importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā šā ražošanas faktora vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis (85). Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 106. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nebija pieejami pierādījumi par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

3.2.6.2. Darbaspēks

(123)

Detalizētu informāciju par algām dažādās Taizemes ekonomikas nozarēs publicē SDO. Attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu Komisija izmantoja jaunāko pieejamo SDO statistiku par mēneša algām apstrādes rūpniecībā un nedēļā nostrādātajām stundām Taizemē (86).

3.2.6.3. Elektroenerģija

(124)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Taizemē publicē Taizemes Ieguldījumu padome. Komisija izmantoja tarifus, ko lieliem vispārējas nozīmes pakalpojumu uzņēmumiem piemēro Provinču elektroenerģijas iestāde un ko publicē Taizemes Ieguldījumu padome (87).

3.2.6.4. Palīgmateriāli/nelieli daudzumi

(125)

Ņemot vērā lielo ražošanas faktoru skaitu, dažas no izejvielām, kuru īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās bija niecīgs (t. i., mazāks par 0,5 %), tika grupētas pie palīgmateriāliem.

(126)

Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu kopējās izejvielu izmaksās, kas norādītas pieprasījumā, jo īpaši Ajinomoto Taizemes KKP ražotnes sniegtajos datos, un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

3.2.6.5. Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA, peļņa un amortizācija

(127)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas (PVA) un peļņu.” Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(128)

Lai noteiktu neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību un ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz pieprasījumā sniegtajiem datiem, ko bija sniegusi Ajinomoto Taizemes KKP ražotne, Komisija noteica ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(129)

Lai noteiktu neizkropļotu un samērīgu PVA un peļņas summu, Komisija izmantoja piecu 117. apsvērumā minēto reprezentatīvās valsts Taizemes uzņēmumu, proti, Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd.; Thai Fermentation Industry Co Ltd. (Racha Churos); Thai Churos; Thai Foods International Co. Ltd. un KT MSG, finanšu datus, kas izgūti no Orbis Bureau van Dijk (88) (“Orbis”) datubāzēm. Kā norādīts otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem, Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd. dati attiecas uz laikposmu no 2018. finanšu gada aprīļa līdz 2019. gada martam. Jaunākie finanšu dati par pārējiem četriem uzņēmumiem aptver laikposmu no 2018. gada janvāra līdz decembrim. Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd. apgrozījums veidoja vairāk nekā 80 % no visu piecu uzņēmumu kopējā apgrozījuma, tādējādi datiem, kas daļēji aptver PIP, ir ļoti liela nozīme šajā izmeklēšanā izmantotajās vidējās PVA izmaksās un peļņā. Tika uzskatīts – ja vien nebūtu pierādījumu par pretējo, būtu reprezentatīvi iekļaut citu uzņēmumu datus, lai gan tie aptver laikposmu tieši pirms PIP. Par šo otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem izklāstīto pieeju netika saņemtas piezīmes. Komisija uzskatīja, ka šajos apstākļos šī pieeja ir piemērota, ņemot vērā, ka Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd. PVA izmaksas un peļņa (abi – 16 %) atbilst vidējam rādītājam, kas izmantots un norādīts 132. apsvērumā, un atbilst citu uzņēmumu datiem, par kuriem dati bija pieejami līdz 2018. gada beigām. Katrā ziņā jebkura datu kopa būtu liecinājusi par augstu dempinga starpību, un, ņemot vērā to, ka attiecīgā izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana, nav vajadzības noteikt precīzu dempinga starpību. Komisija 2021. gada janvārī izmantoja Dun & Bradstreet (“D&B”) (89) datubāzi, lai pārbaudītu, vai visu piecu uzņēmumu finanšu dati ir atjaunināti. Vienīgais konstatētais atjauninājums attiecās uz Ajinomoto Co. (Thailand) Ltd. par laikposmu no 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada martam, tomēr datu kopa bija nepilnīga, jo tajā nebija iekļauta neto peļņa. Tāpēc tika izmantota sākotnējā datu kopa, kas tika izpausta otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem.

3.2.7. Aprēķins

(130)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī. Ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju/ražotāju nesadarbošanos un to, ka tāpēc nebija pieejama informācija par iekšzemes tirgū pārdotajiem ražojuma veidiem, normālā vērtība netika noteikta katram ražojuma veidam.

(131)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji/ražotāji nesadarbojās, Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā sniegto informāciju, kuras pamatā ir tā ražotņu izmaksu struktūra un attiecīgie tehniskie ražošanas rādītāji, kas pielāgoti galvenajiem cukura avotiem (kukurūzas cietei), ko izmanto Ķīnā, par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu MNG ražošanā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Taizemē.

(132)

Pēc tam Komisija piemēroja ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību, kas noteikta, kā skaidrots 128. apsvērumā, neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām. Attiecībā uz PVA izmaksām un peļņu Komisija, kā paskaidrots 129. apsvērumā, izmantoja vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņu, kas reģistrēta piecu identificēto Taizemes MNG ražotāju publiski pieejamajos finanšu pārskatos. Komisija neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja šādas pozīcijas:

—	128. apsvērumā skaidrotās ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas veidoja [5–10 %] no kopējām izgatavošanas izmaksām,

—	PVA izmaksas 16 %, piemērotas izgatavošanas izmaksu un ražošanas pieskaitāmo izmaksu summai, un

—	peļņu 18 %, piemērotu izgatavošanas izmaksu un ražošanas pieskaitāmo izmaksu summai.

3.2.8. Eksporta cena

(133)

ĶTR ražotāju eksportētāju/ražotāju nesadarbošanās dēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenas uz Savienību tika noteiktas, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Komisija noteica eksporta cenu, pamatojoties uz pieejamo statistiku, proti, datubāzi Comext (Eurostat). Tā kā datubāzē Comext cenas ir reģistrētas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) līmenī, EXW līmenis tika noteikts, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem par transporta izmaksām, kravas apstrādi, jūras vedmaksu un apdrošināšanu.

3.2.9. Salīdzinājums un dempinga starpība

(134)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu. Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija 112,8 %.

3.2.10. Secinājumi

(135)

Komisija tāpēc secināja, ka dempings no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

3.3. Indonēzija

(136)

Eurostat statistikas dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no Indonēzijas tika importētas 5 535 t MNG, Savienībā veido tirgus daļu [5–10] % apmērā. Komisija secināja, ka šāds importa apjoms ir pietiekami reprezentatīvs, lai pārbaudītu, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings.

3.3.1. Normālā vērtība

(137)

Indonēzijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu normālās vērtības noteikšanai izmantoja pieejamos faktus. Šajā sakarā Komisija izmantoja informāciju, ko sniedza to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās.

(138)

Tādējādi normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz iekšzemes pārdošanas cenām, kuras sniedza to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās. Indonēzijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ nebija pieejamas detalizētas eksporta cenas katram ražojuma veidam. Tādējādi nebija iespējams detalizēti pārbaudīt parastās tirdzniecības operācijas, kā noteikts pamatregulas 2. panta 4.–6. punktā. Komisija konstatēja, ka vidējā iekšzemes pārdošanas cena bija rentabla, t. i., pārsniedza vidējās ražošanas izmaksas, kas noteiktas to Indonēzijas ražotāju grupai, kuri sadarbojās. Tāpēc normālā vērtība tik balstīta uz vidējo iekšzemes pārdošanas cenu, kas noteikta visiem iekšzemes pārdošanas darījumiem, ko veica to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās.

(139)

Izmeklēšanā atklājās arī, ka MNG tika pārdots vairumā un mazumtirdzniecībai. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza informāciju, ka lielākā daļa no eksportam uz Savienību pārdotā MNG bija vairumā (proti, tas tika pārdots 20 kg un lielākos iepakojumos), savukārt iekšzemes tirgū Indonēzijā to pārdeva gan vairumā, gan mazumtirdzniecībai (pārdošana mazos fasējumos).

(140)

Dati, ko iesniedza to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās, apstiprināja, ka MNG vairumā Indonēzijas iekšzemes tirgū tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par ražošanas izmaksām, un liecināja, ka vairumā un mazumtirdzniecībā pārdotajam MNG ir pastāvīga cenu starpība.

(141)

Tāpēc pilnīguma labad un lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, Komisija aprēķināja arī alternatīvu normālo vērtību, pamatojoties tikai uz iekšzemes pārdošanas apjomu vairumā, kuru vienīgo varēja salīdzināt ar pārdošanas cenām eksportam, kas galvenokārt notika vairumā. Kā jau minēts iepriekš, vairumā pārdotā MNG pārdošanas cenas balstījās uz informāciju, ko sniedza to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās. Tā kā iekšzemes pārdošana vairumā tika veikta zem vidējām ražošanas izmaksām, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu aprēķināja normālo vērtību, attiecībā uz visiem MNG pārdošanas darījumiem (vairumā un mazumtirdzniecībā) pieskaitot vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radušās to Indonēzijas ražotāju grupai, kuri sadarbojās. Tā kā nebija pieejama cita informācija, tā tika uzskatīta par vispiemērotāko un saprātīgāko informācijas avotu.

3.3.2. Eksporta cena

(142)

Tā kā Indonēzijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Comext (Eurostat) datiem. Tā kā cenas datubāzē Comext ir reģistrētas CIF līmenī un to Indonēzijas ražotāju grupa, kuri sadarbojās, neeksportēja uz Savienību, tad cenas EXW līmenī tika noteiktas, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtajiem pierādījumiem, kas attiecās uz transporta un apdrošināšanas izmaksām no Indonēzijas līdz Savienības robežai.

3.3.3. Salīdzinājums un dempinga starpība

(143)

Komisija salīdzināja normālo vērtību divos dažādos iepriekš aprakstītajos scenārijos ar iepriekš noteikto eksporta cenu. Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija:

—	87,03 %, aprēķināta, pamatojoties uz visu MNG iekšzemes pārdošanas apjomu Indonēzijā, kas aprakstīts 138. apsvērumā,

—	44,26 %, aprēķināta, pamatojoties uz salikto normālo vērtību, kas aprakstīta 141. apsvērumā.

3.3.4. Secinājumi

(144)

Komisija tāpēc secināja, ka dempings no Indonēzijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

4. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1. ĶTR

(145)

Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu attiecībā uz importu no ĶTR izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. ĶTR ražotāju eksportētāju/ražotāju nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu savu novērtējumu balstīja uz pieejamajiem faktiem, proti, uz 2. apsvērumā minētās iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem, uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, publiski pieejamu informāciju, Comext (Eurostat) un GTA. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā, eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem, Savienības tirgus pievilcīgums un apiešanas prakse.

4.1.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā

(146)

Sadarbības trūkuma dēļ Komisijai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu savs novērtējums bija jābalsta uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījumā sniegto informāciju un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem, kā arī citiem publiskiem avotiem, kas precizēti 149. apsvērumā.

(147)

Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija liecina, ka kopš 2015. gada MNG ražošanas jauda Ķīnā ir pastāvīgi palielinājusies. Kopš 2013. gada stingrāku vides aizsardzības tiesību aktu dēļ mazāki MNG ražotāji Ķīnā ir izgājuši no MNG tirgus, savukārt lielāki ražotāji paplašinājuši ražotnes un palielinājuši ražošanas jaudu par [10–30] %, 2016.–2018. gadā sasniedzot [3 500 000–4 000 000] t. Tajā pašā laikposmā kopējā neizmantotā jauda ir palielinājusies par [100–130] %. Tiek lēsts, ka neizmantotā jauda aktīvajiem MNG ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā no 2018. gada bijusi [divpadsmit līdz piecpadsmit] reizes lielāka par Savienības patēriņa apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(148)

Turklāt vairāki publiski pieejami raksti (90), kuru pamatā ir tirgus ziņojumi, apstiprina Ķīnas ražošanas apjomu straujo pieaugumu. Pamatojoties uz šo publiski pieejamo informāciju, vairāki vadošie MNG ražotāji Ķīnas Tautas Republikā kopš 2015. gada ir palielinājuši jaudu.

(149)

Cita publiski pieejama informācija (91) liecināja, ka Fufeng grupa, kas saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju ir viena no vadošajām MNG ražotājām Ķīnas Tautas Republikā un galvenā eksportētāja uz Savienību, ir palielinājusi savu ražošanas jaudu par 41 % no 940 000 t 2015. gadā līdz 1 330 000 t 2019. gadā. Tajā pašā laikā jaudas izmantojums ir samazinājies līdz 80 %. Tas nozīmē, ka viena Ķīnas ražotāja neizmantotā jauda 2019. gadā bija 266 000 t, kas vairāk nekā [divas līdz četras] reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā tajā pašā laikā.

(150)

Ņemot vērā to, ka ĶTR ir vairāki citi MNG ražotāji, kuru lielums ir salīdzināms ar iepriekš minēto Fufeng grupu, ir pamatoti secināt, ka ĶTR ir ievērojams jaudas pārpalikums.

4.1.2. Savienības tirgus pievilcīgums, eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem un pasākumu apiešana

(151)

Komisija pārbaudīja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji palielinātu pārdošanu par dempinga cenām eksportam uz Savienību. Tāpēc, lai noteiktu, vai Savienības tirgus cenu līmeņa ziņā ir pievilcīgs, Komisija pārbaudīja Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmeni Savienībā salīdzinājumā ar citu trešo valstu tirgiem.

(152)

Nesadarbošanās dēļ Komisija izmantoja Eurostat un GTA statistiku. Tika konstatēts, ka vidējā Ķīnas eksporta cena uz Savienību bijusi tikai nedaudz zemāka par kopējo vidējo Ķīnas eksporta cenu uz citiem trešo valstu tirgiem. Ņemot vērā 221. apsvērumā skaidroto, ka Ķīnas importa cenas uz ES (bez antidempinga maksājuma) PIP laikā bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, ir ļoti iespējams, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgus Ķīnas eksportētājiem būtu pievilcīgāks nekā citu trešo valstu tirgi. Tas skaidrojams ar to, ka bez maksājumiem Ķīnas eksportētāji varētu eksportēt uz Savienību par cenām, kas ir augstākas nekā cenas uz citu trešo valstu tirgiem, bet joprojām zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(153)

Tika konstatēts arī, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, imports no Ķīnas saglabājies samērā stabils gan apjoma, gan tirgus daļas ziņā, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija [4–7 %] (no tiem vairāk nekā pusei tika piemērota ievešana pārstrādei, sk. 5.3.2. iedaļu). Turklāt, kā paskaidrots 8. un 9. apsvērumā, ir konstatēts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji, eksportējot nedaudz pārveidotu ražojumu (MNG maisījumā un šķīdumā), apiet spēkā esošo antidempinga pasākumu. Apiešanas prakse liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ir ieinteresēti piekļūt Savienības tirgum bez ierobežojumiem un tādējādi par to, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs eksportam no Ķīnas.

(154)

Pamatojoties uz jaudas pārpalikumu Ķīnas Tautas Republikā un to, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Savienības tirgus ir pievilcīgs, ko pierāda eksporta cenas uz trešām valstīm un apiešanas prakse, Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, palielinātos eksporta apjomi par dempinga cenām.

4.1.3. Secinājumi par dempinga turpināšanās iespējamību

(155)

Ņemot vērā 154. apsvērumā izskaidrotos konstatējumus par dempinga turpināšanos PIP laikā un par iespējamo eksporta dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

4.2. Indonēzija

(156)

Pēc tam kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Indonēzijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu savu novērtējumu balstīja uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījumā sniegto informāciju un pieejamo statistiku, proti, Eurostat un GTA statistiku. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indonēzijā, iekšzemes tirgus situācija Indonēzijā, eksporta cenas uz citu trešo valstu tirgiem un Savienības tirgus pievilcīgums.

4.2.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indonēzijā

(157)

Ņemot vērā Indonēzijas ražotāju eksportētāju plašo nesadarbošanos, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indonēzijā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(158)

Ražošanas jauda Indonēzijā ievērojami pārsniedza ražošanas apjomus. Pieprasījums liecina, ka MNG ražošanas jauda laikposmā no 2018. gada jūlija līdz 2019. gada jūnijam bija aptuveni 240 tūkst. t, savukārt ražošanas apjomi tajā pašā laikposmā bija aptuveni 200 tūkst. t. Tāpēc jaudas izmantojums bija aptuveni 85 %, kas atbilst aplēstajai neizmantotajai aptuveni 35 tūkst. t jaudai, kas ir [nulle līdz divas reizes] lielāka par Savienības kopējo patēriņu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(159)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija secināja, ka Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu MNG eksportēšanai uz Savienības tirgu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

4.2.2. Tirgus situācija Indonēzijā

(160)

GTA statistika liecina, ka MNG eksports no Ķīnas uz Indonēziju laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam palielinājies par 71 %, proti, no 26 668 t līdz 45 498 t 2019. gadā. Tajā pašā laikposmā MNG cenas no Ķīnas uz Indonēziju samazinājās par vairāk nekā 8 %: no 949 EUR/t 2016. gadā līdz 874 EUR/t 2019. gadā.

(161)

Pieaugot importa apjomiem par zemām cenām no Ķīnas, Indonēzijas ražotājiem kļuva arvien grūtāk pārdot MNG iekšzemes tirgū un/vai segt ražošanas izmaksas ar pārdošanu iekšzemes tirgū. Kā paskaidrots 139. apsvērumā, izmeklēšanā tas bija vērojams arī to Indonēzijas ražotāju grupas līmenī, kuri sadarbojās un pārdeva MNG vairumā zem ražošanas izmaksām. Šādā situācijā Indonēzijas ražotājiem rodas vēl lielāks stimuls palielināt pārdošanas apjomus eksportam uz trešām valstīm, ieskaitot Savienību, lai absorbētu vismaz ražošanas nemainīgās izmaksas.

4.2.3. Savienības tirgus pievilcīgums un eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem

(162)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka tirgus daļa Indonēzijai visā attiecīgajā periodā saglabājās reprezentatīva un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā bija [5–9] %, lai gan spēkā bija antidempinga pasākumi. Tas skaidri parāda, ka Savienības tirgus Indonēzijas MNG ražotājiem ir pievilcīgs.

(163)

Komisija pārbaudīja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir iespējams, ka Indonēzijas ražotāji eksportētāji palielinātu pārdošanu par dempinga cenām eksportam uz Savienību. Tāpēc, lai noteiktu, vai Savienības tirgus cenu līmeņa ziņā ir pievilcīgs, Komisija pārbaudīja Indonēzijas ražotāju eksportētāju cenu līmeni Savienībā salīdzinājumā ar citu trešo valstu tirgiem.

(164)

Indonēzijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Indonēzijas eksporta cenas uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ar Indonēzijas eksporta cenām uz citiem eksporta tirgiem tika salīdzinātas, pamatojoties uz GTA datiem. Pamatojoties uz to, vidējā Indonēzijas FOB eksporta pārdošanas cena uz Savienību bija nedaudz augstāka (par 1,6 %) nekā kopējā vidējā Indonēzijas eksporta pārdošanas cena uz citu trešo valstu tirgiem. Lai gan cenas Savienībā bija tikai nedaudz augstākas, Indonēzijas eksporta pastāvīgā un joprojām ievērojamā tirgus daļa Savienībā apstiprina, ka cenu līmenis Savienībā bijis pievilcīgs. Turklāt, ņemot vērā to, ka GTA reģistrētajās FOB cenās nav iekļauti antidempinga maksājumi (kas Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem ir no 7,2 % līdz 28,4 %), gadījumā, ja maksājumi zaudētu spēku, cenu līmenis Savienībā Indonēzijas eksportētājiem nepārprotami būtu pievilcīgs, jo tas ļautu tiem palielināt savas eksporta cenas. Šādā scenārijā Savienības tirgus radītu ienesīgāku cenu līmeni nekā citi trešo valstu tirgi, tāpēc būtu liels stimuls palielināt eksporta apjomu uz Savienību.

(165)

Pamatojoties uz Indonēzijas ražotāju ievērojamo jaudas pārpalikumu, situāciju iekšzemes tirgū Indonēzijā un Savienības tirgus pievilcīgumu Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, palielinātos eksporta apjomi par dempinga cenām.

4.2.4. Secinājumi par dempinga turpināšanās iespējamību

(166)

Ņemot vērā 165. apsvērumā izklāstītos konstatējumus par dempinga turpināšanos PIP laikā un par iespējamo eksporta dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties importam no Indonēzijas noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

5. KAITĒJUMS

5.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(167)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja viens ražotājs. Tas veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

5.2. Patēriņš Savienībā

(168)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot importu no Indonēzijas un citām trešām valstīm (pēc Eurostat datiem).

(169)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Brīvais tirgus	[48 170 –78 448 ]	[49 430 –80 501 ]	[46 745 –76 127 ]	[45 712 –74 445 ]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	103	97	95
Ierobežotais tirgus	[78–127]	[104–169]	[125–204]	[190–310]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	134	161	245
Patēriņš ierobežotajā tirgū pret patēriņu brīvajā tirgū	0,16 %	0,21 %	0,27 %	0,42 %
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, Eurostat

(170)

Patēriņš Savienībā brīvajā tirgū no 2016. līdz 2017. gadam nedaudz palielinājās, pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigu posmā samazinājās. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā brīvajā tirgū samazinājās par 5 %.

(171)

Savienībā ir arī ļoti neliels patēriņš ierobežotajā tirgū, proti, visā attiecīgajā periodā tas bija mazāks par 0,5 % no patēriņa brīvajā tirgū. Attiecīgajā periodā patēriņš ierobežotajā tirgū palielinājās par 145 %.

5.3. Imports no attiecīgajām valstīm

5.3.1. Importa apjoms no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļa

(172)

Komisija noteica importa apjomu un tā tirgus daļu, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(173)

Importam no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļai bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Importa apjoms no ĶTR	3 604	3 643	2 223	3 485
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	101	62	97
Tirgus daļa	[3,7 %–6,0 %]	[3,6 %–5,9]	[2,3 %–3,8 %]	[3,7 %–6,1 %]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	99	64	102
Importa apjoms no Indonēzijas	7 496	7 855	8 269	5 060
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	105	110	68
Tirgus daļa	[7,6 %–12,4 %]	[7,8 %–12,7 %]	[8,7 %–14,1 %]	[5,4 %–8,8 %]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	102	114	71
Avots: Eurostat

(174)

Importa apjomi no ĶTR 2016.–2017. gadā bija gandrīz nemainīgi, 2018. gadā ievērojami samazinājās (par 39 % salīdzinājumā ar 2017. gadu) un pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās palielinājās par 57 % salīdzinājumā ar 2018. gadu. Kopumā importa apjomi no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %.

(175)

Importa apjomi no Indonēzijas 2016.–2018. gadā palielinājās par 10 %, bet tad līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām ievērojami samazinājās – par 39 % salīdzinājumā ar 2018. gada līmeni. Attiecīgajā periodā importa apjomi no Indonēzijas samazinājās par 32 %.

(176)

ĶTR tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 2 %, savukārt Indonēzijai tajā pašā laikposmā tā samazinājās par 29 %. Tomēr gan ĶTR, gan Indonēzijas tirgus daļa visā attiecīgajā periodā pārsniedza de minimis līmeni.

5.3.2. Ievešanas pārstrādei procedūra

(177)

MNG tiek importēts no ĶTR parastajā režīmā, kā arī ievešanas pārstrādei procedūrā.

(178)

Importam no ĶTR parastajā režīmā un ievešanas pārstrādei procedūrā bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa apjoms (t) no ĶTR parastajā režīmā un ievešanas pārstrādei procedūrā

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Importa apjoms no ĶTR parastajā režīmā	1 930	1 022	872	1 125
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	53	45	58
Tirgus daļa	[2,0 %–3,2 %]	[1,0 %–1,7 %]	[0,9 %–1,5 %]	[1,2 %–2,0 %]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	52	47	61
Importa apjoms no ĶTR ievešanas pārstrādei procedūrā	1 673	2 621	1 351	2 359
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	157	81	141
Tirgus daļa	[1,7 %–2,8 %]	[2,6 %–4,2 %]	[1,4 %–2,3 %]	[2,5 %–4,1 %]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	153	83	149
Avots: Eurostat

(179)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā 68 % no kopējā importa apjoma no ĶTR tika importēti ievešanas pārstrādei procedūrā. Tā apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 41 %.

5.3.3. Importa no attiecīgajām valstīm cenas un cenu samazinājums (undercutting)

(180)

Komisija noteica importa cenu, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(181)

Vidējai svērtajai importa cenai no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika.

5. tabula

Importa cenas (EUR/kg)

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
ĶTR	1,06	0,89	0,88	0,93
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	85	83	88
Indonēzija	1,24	1,12	1,07	1,17
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	91	87	94
Avots: Eurostat (bez importa ievešanas pārstrādei procedūrā)

(182)

Importa cena no ĶTR laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam samazinājās par 17 %, bet tad līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām palielinājās par 5 %. Kopumā importa cena no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %.

(183)

Importa cenai no Indonēzijas bija tā pati tendence kā importa cenai no ĶTR: 2016.–2018. gadā tā samazinājās par 13 % un pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām palielinājās par 9 %. Attiecīgajā periodā importa cena no Indonēzijas samazinājās par 6 %.

(184)

Ņemot vērā, ka Ķīnas un Indonēzijas ražotāji eksportētāji, kā 24. minēts apsvērumā, nesadarbojās, Komisija noteica cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot vienīgā Savienības ražotāja vidējo svērto pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, koriģētu EXW līmenī, un vidējās svērtās Eurostat reģistrētās eksporta cenas, kas ietvēra antidempinga maksājumu, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām. Attiecībā uz importu no ĶTR netika ņemta vērā to MNG apjomu cena, kas importēti ievešanas pārstrādei procedūrā, jo šie apjomi netiek laisti brīvā apgrozībā Savienības tirgū.

(185)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no vienīgā Savienības ražotāja apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas neliecināja par cenu samazinājumu ne ĶTR, ne Indonēzijai.

5.4. Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR un Indonēziju

(186)

MNG imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR un Indonēziju, galvenokārt bija no Vjetnamas un Brazīlijas.

(187)

MNG importa apjomam no citām trešām, kā arī tā tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

6. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts		2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vjetnama	Apjoms (t)	3 399	1 523	1 642	2 642
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	45	48	78
	Tirgus daļa	[3,5 %–5,6 %]	[1,5 %–2,5 %]	[1,7 %–2,8 %]	[2,8 %–4,6 %]
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	44	50	82
	Vidējā cena (EUR/kg)	1,32	1,34	1,24	1,31
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	101	94	99
Brazīlija	Apjoms (t)	1 900	1 296	1 014	1 339
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	68	53	70
	Tirgus daļa	[1,9 %–3,1 %]	[1,3 %–2,1 %]	[1,1 %–1,7 %]	[1,4 %–2,3 %]
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	67	55	74
	Vidējā cena (EUR/kg)	1,20	1,20	1,21	1,22
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	100	101	102
Citas trešās valstis	Apjoms (t)	344	345	386	365
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	100	112	106
	Tirgus daļa	[0,3 %–0,6 %]	[0,3 %–0,6 %]	[0,4 %–0,7 %]	[0,4 %–0,6 %]
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	98	116	112
	Vidējā cena (EUR/kg)	2,49	2,83	2,39	2,65
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	114	96	107
Kopā visas trešās valstis, izņemot attiecīgās valstis	Apjoms (t)	5 642	3 164	3 041	4 346
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	56	54	77
	Tirgus daļa	[5,7 %–9,3 %]	[3,1 %–5,1 %]	[3,2 %–5,2 %]	[4,7 %–7,6 %]
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	55	56	81
	Vidējā cena (EUR/kg)	1,35	1,44	1,38	1,40
	Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	107	102	103
Avots: Eurostat

(188)

Importa apjomi no citām trešām valstīm kopumā samazinājās no 5 642 400 kg 2016. gadā līdz 4 345 700 kg pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %. Atbilstīgā tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās par 19 %. Kopumā trešo valstu importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 3 % un bija ievērojami augstākas nekā attiecīgo valstu importa cenas.

5.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.5.1. Vispārīgas piezīmes

(189)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

5.5.2. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(190)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

7. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Ražošanas apjoms (t)	[47 400 –77 195 ]	[50 105 –81 599 ]	[48 624 –79 188 ]	[50 108 –81 605 ]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	106	103	106
Ražošanas jauda (t)	[61 600 –100 320 ]	[61 600 –100 320 ]	[61 600 –100 320 ]	[61 600 –100 320 ]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	100	100	100
Jaudas izmantojums	[54 %–88 %]	[57 %–93 %]	[55 %–90 %]	[57 %–93 %]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	106	103	106
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(191)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā nedaudz svārstījās. Laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam tas palielinājās par 6 %, savukārt no 2017. līdz 2018. gadam samazinājās par 3 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinājās par 3 %. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka svārstības galvenokārt izraisīja tas, ka Savienības ražošanas nozare apturēja ražošanu, lai veiktu tehnisko apkopi (dažos gados 16 dienas, dažos – 10).

(192)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila.

(193)

Stabilās ražošanas jaudas dēļ jaudas izmantojuma dinamika atbilda ražošanas apjomam, proti, vispirms 2016.–2017. gadā tas palielinājās, tad 2017.–2018. gadā samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal palielinājās. Tāpēc arī jaudas izmantojums attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %.

5.5.3. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(194)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)	[36 451 –59 363 ]	[39 167 –63 787 ]	[37 272 –60 700 ]	[36 689 –59 750 ]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	107	102	101
Tirgus daļa	[53 %–89 %]	[55 %–93 %]	[56 %–93 %]	[56 %–94 %]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	105	105	106
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(195)

Savienības ražošanas nozares MNG pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā pavisam nedaudz palielinājās, proti, par 1 %. Vispirms 2016.–2017. gadā tas palielinājās par 7 % un pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām samazinājās par 6 %. Paralēlais patēriņa samazinājums attiecīgajā periodā izraisīja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas pieaugumu par 6 %.

5.5.3.1. Izaugsme

(196)

Kā jau norādīts, lai gan patēriņš Savienībā brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nedaudz palielinājās, t. i., par 1 %, kas izpaudās tirgus daļas pieaugumā par 6 %.

5.5.4. Nodarbinātība un ražīgums

(197)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Darbinieku skaits	[137–222]	[138–225]	[133–217]	[132–215]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	101	97	97
Ražīgums (t uz darbinieku)	[243–396]	[253–413]	[256–416]	[266–433]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	104	105	109
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(198)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē kopumā samazinājās par 3 %. Šis samazinājums bija saistīts ar koppakalpojumu sinerģiju (piemēram, informācijas tehnoloģijas (“IT”) un cilvēkresursi (“HR”)) pēc saldētu produktu mazumtirdzniecības struktūrvienības integrācijas uzņēmumā AFE.

(199)

Ražīgums palielinājās, jo nodarbinātība samazinājās, pieaugot ražošanas apjomam, kā skaidrots 191. apsvērumā.

5.5.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(200)

Kā norādīts 134. un 143. apsvērumā, dempinga starpības attiecīgajām valstīm ievērojami pārsniedza de minimis līmeni, un, kā aprakstīts 174.–176. apsvērumā, importa apjoms no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās ievērojama.

(201)

Tāpēc ĶTR un Indonēzijas ražotāju eksportētāju pastāvīgā negodīgā cenu noteikšana neļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējās dempinga prakses.

5.5.6. Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(202)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Pārdošanas cenas un izmaksas Savienībā

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējā vienības pārdošanas cena brīvajā tirgū (EUR/kg)	[0,94–1,52]	[0,86–1,40]	[0,84–1,36]	[0,87–1,42]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	92	90	93
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/kg)	[0,91–1,49]	[0,91–1,49]	[0,95–1,55]	[0,88–1,43]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	100	104	96
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(203)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam tai bija lejupejoša tendence, un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā palielinājās. Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tendence atbilda Ķīnas un Indonēzijas importa cenas tendencei Savienības tirgū.

(204)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %. Laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam tās bija stabilas, tad 2018. gadā palielinājās par 4 % salīdzinājumā ar 2017. gadu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 8 %. Ražošanas izmaksu samazinājums 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu ir saistīts ar Savienības ražošanas nozares centieniem samazināt izejvielu patēriņu ražošanas procesā, kā arī ar izejvielu cenas samazināšanos.

5.5.7. Darbaspēka izmaksas

(205)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)	[49 321 –80 323 ]	[50 538 –82 304 ]	[48 606 –79 159 ]	[48 282 –78 631 ]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	102	99	98
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(206)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Kā minēts 198. apsvērumā, šis samazinājums ir saistīts ar to sinerģiju IT, finanšu, HR un augstākās vadības funkcijās, kura gūta pēc saldētu produktu mazumtirdzniecības struktūrvienības integrācijas uzņēmumā AFE.

5.5.8. Krājumi

(207)

Vienīgā Savienības ražotāja krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Krājumi

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Krājumi perioda beigās(t)	[12 765 –20 789 ]	[9 706 –15 807 ]	[8 054 –13 116 ]	[9 926 –16 166 ]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	76	63	78
Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma	[19 %–31 %]	[14 %–22 %]	[12 %–19 %]	[14 %–23 %]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	72	62	74
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(208)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās kopumā samazinājās par 22 %. Laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam krājumiem perioda beigās bija lejupejoša tendence, un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie palielinājās par 23 % salīdzinājumā ar 2018. gadu. Lai gan krājumu līmenim bija lejupejoša tendence, attiecīgajā periodā tas saglabājās augsts.

(209)

Krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma 2016.–2018. gadā samazinājās par 38 % un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par 20 %. Kopumā tie samazinājās par 26 %. Šī lejupejošā tendence atbilst krājumu perioda beigās tendencei samazināties un nelielajam ražošanas apjoma pieaugumam.

5.5.9. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(210)

Vienīgā Savienības ražotāja rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	[1,6 % līdz 2,7 %]	[– 7,2 % līdz – 4,4 %]	[– 15,35 % līdz – 9,4 %]	[– 0,6 % līdz – 0,4 %]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	– 269	– 574	– 22
Naudas plūsma (tūkst. EUR)	[5 822 līdz 9 481 ]	[3 838 līdz 6 251 ]	[–3 733 līdz –2 292 ]	[2 886 līdz 4 699 ]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	66	– 39	50
Ieguldījumi (tūkst. EUR)	[4 302 līdz 7 006 ]	[4 609 līdz 7 506 ]	[5 419 līdz 8 825 ]	[3 307 līdz 5 386 ]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	107	126	77
Ienākums no ieguldījumiem	[0,3 % līdz 0,5 %]	[– 6,3 % līdz – 3,9 %]	[– 14,6 % līdz – 8,9 %]	[– 1,5 % līdz – 0,9 %]
Indekss (2016. finanšu gads = 100)	100	–1 168	–2 701	– 286
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem

(211)

Vienīgā Savienības ražotāja rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. 2016.–2018. gadā rentabilitāte ievērojami samazinājās. Vienīgais Savienības ražotājs 2017.–2019. gadā reģistrēja zaudējumus. 2019. gadā rentabilitāte salīdzinājumā ar 2018. gadu uzlabojās 203. un 204. apsvērumā minētā pārdošanas cenas pieauguma un ražošanas izmaksu samazinājuma dēļ. Tomēr attiecīgajā periodā rentabilitāte samazinājās no [1,6 %–2,7 %] 2016. gadā līdz zaudējumiem [– 0,6 % līdz – 0,4 %] PIP laikā.

(212)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmai bija tāda pati tendence kā rentabilitātei: 2016.–2018. gadā tā samazinājās, bet tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās. Kopumā neto naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 50 %.

(213)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 23 %. Šie ieguldījumi galvenokārt bija vajadzīgi iekārtu uzturēšanai, izejvielu patēriņa mazināšanai, kā arī lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktu prasībām drošuma un vides aizsardzības jomā.

(214)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tāpat kā citiem finanšu rādītājiem, ienākumam no ieguldījumiem 2016.–2018. gadā bija tendence samazināties, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas nedaudz palielinājās. Attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem kritās par 386 %.

(215)

Visbeidzot, ņemot vērā rentabilitātes un naudas plūsmas rādītāju samazināšanos, arī uzņēmuma spēja piesaistīt kapitālu tika ietekmēta negatīvi.

5.6. Secinājums par kaitējumu

(216)

Lai gan bija spēkā pasākumi, imports no Ķīnas un Indonēzijas turpinājās ievērojamos apjomos.

(217)

Savienības ražošanas nozare ir sarežģītā finansiālā situācijā. Kaut arī dažiem tādiem kaitējuma rādītājiem kā ražošanas apjomam, tirgus daļai un krājumiem vērojama labvēlīga tendence, citiem rādītājiem, kā pārdošanas cenām, rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem, ir negatīva tendence.

(218)

Lai gan bija spēkā pasākumi, pieauga ražīgums un Savienības ražošanas nozarei izdevās samazināt ražošanas izmaksas, Savienības ražošanas nozare laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam joprojām cieta zaudējumus.

(219)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(220)

Pēc tam Komisija novērtēja, vai pastāv cēloņsakarība starp importu no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(221)

Attiecībā uz ĶTR izmeklēšanā tika atklāts, ka importa apjoms visā attiecīgajā periodā pārsniedza de minimis līmeni. Piemērojot antidempinga maksājumus importa cenai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, cenu samazinājuma starpība bija negatīva, savukārt, ja neņēma vērā antidempinga maksājumus, cenu samazinājuma starpība pārsniedza 20 %. Turklāt, tā kā Savienības ražošanas nozare strādā ar zaudējumiem un ņemot vērā 5 %–15 % mērķa peļņu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā (Indonēzija) (92), imports no Ķīnas Savienībā nepārprotami nonāk par cenām, kas rada kaitējumu.

(222)

Attiecībā uz Indonēziju izmeklēšanā tika atklāts arī, ka, tāpat kā ĶTR gadījumā, importa apjoms visā attiecīgajā periodā pārsniedza de minimis līmeni. Cenu samazinājuma starpība bez antidempinga maksājumiem bija negatīva. Tomēr pašreizējās importa cenas bez antidempinga maksājumiem radītu mērķa cenu samazinājuma starpību, kas pārsniegtu 7 % salīdzinājumā ar mērķa cenu, kas noteikta, pamatojoties uz ES ražošanas nozares ražošanas izmaksām PIP laikā, un mērķa peļņu 5 %–15 % apmērā, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā (Indonēzija).

(223)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei radījis imports no ĶTR un to nevarēja radīt imports no Indonēzijas, jo pasākumu ietekmes dēļ imports no Indonēzijas tika veikts par cenām, kas neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(224)

Tāpēc Komisija sīkāk pārbaudīja iespējamību, ka pasākumu atcelšanas gadījumā turpināsies kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām no ĶTR, un atkārtosies kaitējums, ko radīja imports par dempinga cenām no Indonēzijas.

6. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS UN/VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

6.1. Kaitējuma turpināšanās iespējamība no ĶTR

(225)

Komisija 219. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. 223. apsvērumā Komisija konstatēja arī, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports no ĶTR. Komisija arī novērtēja, vai šajā gadījumā tad, ja pasākumi pret importu par dempinga cenām no ĶTR zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko rada minētais imports.

(226)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas apjomu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, iespējamo importa cenu līmeni no ĶTR, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

6.1.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgums

(227)

Kā skaidrots 147.–153. apsvērumā, pamatojoties uz ievērojamo jaudas pārpalikumu Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, palielinātos eksporta apjomi.

6.1.2. Importa no ĶTR ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku

(228)

Attiecībā uz šāda importa iespējamo ietekmi Komisija pārbaudīja tā iespējamos cenu līmeņus gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Šajā sakarā importa cenu līmeņus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bez antidempinga maksājuma Komisija uzskatīja par pamatotu norādi. Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja ievērojamu cenu samazinājumu attiecībā pret Savienības ražošanas nozares cenām (par vairāk nekā 20 %).

(229)

Turklāt, tā kā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus gandrīz visā attiecīgajā periodā, kā norādīts 211. apsvērumā, un ņemot vērā, kā skaidrots 221. apsvērumā, ka šai ražošanas nozarei noteiktā mērķa peļņa ir 5 %–15 %, importa cenas no Ķīnas Savienībā radīja kaitējumu.

(230)

Tāpēc tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā situācija Savienības ražošanas nozarē, kurai jau ir nodarīts būtisks kaitējums, pasliktinātos vēl vairāk. Patiešām, ja pasākumu nebūtu, no Ķīnas veiktais imports par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, varētu radīt turpmāku lejupvērstu spiedienu uz pārdošanas cenām Savienības tirgū. Ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozarei būs jāsamazina pārdošanas cenas, tādēļ vēl vairāk samazinātos rentabilitāte un, ļoti iespējams, īstermiņā būtu nozīmīgi zaudējumi.

(231)

No otras puses, ja Savienības ražošanas nozare mēģinās palielināt pārdošanas cenas līdz rentablam līmenim, ļoti iespējams, tā zaudēs pārdošanas apjomus un tirgus daļu importam par zemām cenām. Ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas ražotāji eksportētāji īstermiņā spēs palielināt savu eksportu un iegūt nozīmīgu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Savienības ražošanas nozare, ļoti iespējams, zaudēs apjomradītus ietaupījumus, kas izraisīs vienības ražošanas izmaksu pieaugumu un tādējādi izraisīs turpmāku Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu pakļauta nopietnam riskam.

6.1.3. Secinājumi

(232)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, proti, lielo neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Savienības tirgus pievilcīgumu, importa cenu līmeni no ĶTR, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Komisija secināja, ka tad, ja nebūtu pasākumu, ļoti iespējams, ievērojami pieaugtu importa apjomi no ĶTR par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un būtiskais kaitējums, iespējams, turpinātos.

6.2. Indonēzijas radītā kaitējuma atkārtošanās iespējamība

(233)

Komisija 219. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. 223. apsvērumā Komisija konstatēja arī, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nebūtu varējis radīt imports no Indonēzijas. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi pret importu par dempinga cenām no Indonēzijas zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko rada minētais imports.

(234)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Indonēzijā, tirgus situāciju Indonēzijā, Savienības tirgus pievilcīgumu Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, iespējamo Indonēzijas izcelsmes importa cenu līmeni gadījumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

6.2.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indonēzijā, tirgus situācija Indonēzijā un Savienības tirgus pievilcīgums

(235)

Kā skaidrots 158.–165. apsvērumā, pamatojoties uz Indonēzijas ražotāju ievērojamo jaudas pārpalikumu, situāciju iekšzemes tirgū Indonēzijā un Savienības tirgus pievilcīgumu Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, palielinātos eksporta apjomi.

6.2.2. Importa no Indonēzijas ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku

(236)

Komisija pārbaudīja Indonēzijas importa iespējamo cenu līmeni gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, pamatojoties uz Indonēzijas importa cenu līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Lai gan pēc spēkā esošo antidempinga maksājumu atskaitīšanas redzams, ka Indonēzijas eksportētāju cenas nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tomēr bija mērķa cenas samazinājums (underselling), kas, izmantojot 229. apsvērumā izskaidroto mērķa peļņu 5 %–15 %, pārsniedza 7 %. Tas liecina, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Indonēzijas importa cenu līmeņi būtu tādi, ka radītu kaitējumu, palielinot cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kura tad vai nu zaudētu pārdošanas apjomu, vai būtu spiesta samazināt cenu līmeni. Tas ļoti ātri novestu pie ievērojamu zaudējumu situācijas, kura īstermiņā liktu zaudēt dzīvotspēju.

6.2.3. Secinājumi

(237)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, proti, neizmantoto jaudu Indonēzijā, tirgus situāciju Indonēzijā, Savienības tirgus pievilcīgumu un gaidāmo importa cenu līmeni no Indonēzijas, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek secināts, ka tad, ja nebūtu pasākumu, ļoti iespējams, ievērojami pieaugtu importa apjomi no Indonēzijas par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un būtisks kaitējums varētu atkārtoties.

7. SAVIENĪBAS INTERESES

(238)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(239)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(240)

Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību attiecībā uz ĶTR un dempinga turpināšanās un kaitējuma atkārtošanās iespējamību attiecībā uz Indonēziju, pastāv nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

7.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(241)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Kā minēts 223. apsvērumā, būtisko kaitējumu radīja imports par dempinga cenām no ĶTR, un tāpēc tika secināts, ka gadījumā, ja pasākumi pret ĶTR zaudētu spēku, pastāv būtiska kaitējuma turpināšanās iespējamība. Tāpat izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv būtiska kaitējuma atkārtošanās iespējamība gadījumā, ja pasākumi pret importu no Indonēzijas zaudētu spēku. Jo īpaši gaidāmā Savienības ražošanas nozares atgūšanās no nodarītā būtiskā kaitējuma varētu tikt apdraudēta, ja Savienības tirgū pieaugtu MNG importa apjomi par dempinga cenām no Ķīnas un Indonēzijas.

(242)

Ja pasākumi tiktu saglabāti, gaidāms, ka Savienības ražošanas nozare pakāpeniski varētu pilnībā izmantot noteikto pasākumu ietekmi. To apstiprina arī 8. un 9. apsvērumā skaidrotais fakts, ka MNG importam no ĶTR noteiktie antidempinga pasākumi pēc pretapiešanas izmeklēšanas 2020. gadā tika attiecināti arī uz tāda ĶTR izcelsmes MNG importu, kas ir maisījumā vai šķīdumā.

(243)

Kā skaidrots iepriekš 225.–237. apsvērumā kaitējuma turpināšanās/atkārtošanās iespējamības analīzē, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, ļoti iespējams, vēl vairāk pasliktinātos.

(244)

Tādēļ tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR un Indonēziju būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2. Nesaistīto importētāju intereses

(245)

Kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, pieteicās četri nesaistīti importētāji. Visi četri izmeklēšanā pilnībā sadarbojās, iesniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(246)

Divi no nesaistītajiem importētājiem, kas sadarbojās, importēja MNG gan no ĶTR, gan Indonēzijas, bet pārējie divi – tikai no Indonēzijas. Attiecībā uz visiem uzņēmumiem ar MNG saistītās darbības ietekme uz to kopējo apgrozījumu bija ļoti neliela (zem 1,5 % no kopējā apgrozījuma). Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka importētāji bija rentabli, lai gan spēkā bija pasākumi. Importētais MNG tika izmantots gan pārtikas, gan nepārtikas nozarē.

(247)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka, saglabājot pasākumus, ietekme uz importētāju ekonomisko stāvokli nevarētu būt ievērojama.

7.3. Lietotāju intereses

(248)

Lietotāji galvenokārt darbojas pārtikas un dzērienu nozarē un izmantoja MNG garšvielu maisījumu, zupu un gatavo ēdienu ražošanai. MNG var izmantot konkrētiem lietojumiem nepārtikas nozarē, piemēram, mazgāšanas līdzekļu ražošanai.

(249)

Neviens no lietotājiem izmeklēšanā nesadarbojās.

(250)

Šajā izmeklēšanā netika atklāts, ka spēkā esošajiem pasākumu būtu nozīmīga nelabvēlīga ietekme uz lietotājiem. Iepriekšējās izmeklēšanās pret Ķīnu un Indonēziju tika atklāts, ka pasākumiem nav bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz lietotājiem, kas sadarbojās.

(251)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka, saglabājot pasākumus, ietekme uz šo tirgus dalībnieku ekonomisko stāvokli nevarētu būt ievērojama.

7.4. Secinājums par Savienības interesēm

(252)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu pret attiecīgo valstu izcelsmes MNG importam noteikto spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

8. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(253)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanās iespējamību attiecībā uz ĶTR un Indonēziju, kaitējuma turpināšanās iespējamību attiecībā uz ĶTR un kaitējuma atkārtošanās iespējamību attiecībā uz Indonēziju, kā arī par Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR un Indonēzijas izcelsmes MNG importu.

(254)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(255)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(256)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Tādā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un rezultātā noteikt valsts mēroga maksājumu.

(257)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši šie uzņēmumi un tātad – konkrēti minētie tiesību subjekti. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti (ar adresi un nosaukumu) norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme. Ikviena prasība piemērot individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc subjekta nosaukuma maiņas vai jauna ražotāja vai pārdevēja subjekta izveides) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (93) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kuras saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam un saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām pārmaiņām ražotājos un pārdevējos subjektos. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(258)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc minētās informācijas izpaušanas šīm personām tika arī dots laiks, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes iesniedza tikai pieprasījuma iesniedzējs, pauzdams gandarījumu par Komisijas konstatējumiem.

(259)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (94) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(260)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgs antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mononātrija glutamāta importam, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (Taric kods 2922420010).

2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Valsts	Uzņēmums	Antidempinga maksājums (%)	Taric papildu kods
ĶTR	Hebei Meihua MSG Group Co. Ltd and Tongliao Meihua Bio-Tech Co. Ltd	33,8	A883
ĶTR	Fujian Province Jianyang Wuyi MSG Co. Ltd	36,5	A884
ĶTR	Visi pārējie uzņēmumi	39,7	A999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) (attiecīgais ražojums), uz ko attiecas šis rēķins un ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Šīs regulas 1. panta 2. punktā noteikto galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”, ar šo paplašina, attiecinot to uz tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mononātrija glutamāta importu Savienībā, kurš ir maisījumā vai šķīdumā ar mononātrija glutamāta saturu sausnā vismaz 50 % un kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2103 90 90, ex 2104 10 00, ex 2104 20 00, ex 3824 99 92, ex 3824 99 93 un ex 3824 99 96 (Taric kodi 2103909011, 2103909081, 2104100011, 2104100081, 2104200011, 3824999298, 3824999389 un 3824999689).

2. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

1. Pieprasījumus atbrīvot no maksājuma, kurš ir paplašināts saskaņā ar 2. pantu, iesniedz rakstiski kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un tie jāparaksta personai, kas pilnvarota pārstāvēt atbrīvojuma pieprasītāju struktūru. Pieprasījums jānosūta uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate G

Office: CHAR 04/039

1049 Brussels

BELGIUM

2. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 4. punktu Komisija var pieņemt lēmumu, ar kuru to uzņēmumu veikto importu, kuri neapiet ar šīs regulas 1. pantu noteiktos antidempinga pasākumus, atļauj atbrīvot no maksājuma.

4. pants

1. Tiek noteikts galīgs antidempinga maksājums Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (Taric kods 2922420010).

Valsts	Uzņēmums	Antidempinga maksājums (%)	Taric papildu kods
Indonēzija	PT. Cheil Jedang Indonesia	7,2	B961
Indonēzija	PT. Miwon Indonesia	13,3	B962
Indonēzija	Visi pārējie uzņēmumi	28,4	B999

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 14. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1187/2008 (2008. gada 27. novembris), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mononātrija glutamāta importam (OV L 322, 2.12.2008., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/83 (2015. gada 21. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mononātrija glutamāta importam (OV L 15, 22.1.2015., 31. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/84 (2015. gada 21. janvāris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importu (OV L 15, 22.1.2015., 54. lpp.).

(5) Paziņojumi par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 165, 14.5.2019., 4. un 5. lpp.).

(6) Tā kā Savienībā ir tikai viens MNG ražotājs, tad daži dati šajā regulā ir sniegti diapazonos vai indeksa veidā, lai saglabātu Savienības ražotāja datu konfidencialitāti.

(7) Paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C 20, 21.1.2020., 18. lpp.).

(8) Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/230 (2020. gada 19. februāris), ar ko sāk izmeklēšanu, kura skar ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/83 Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mononātrija glutamāta importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju (OV L 47, 20.2.2020., 9. lpp.).

(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1427 (2020. gada 12. oktobris), ar kuru paplašina galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/83 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mononātrija glutamāta importam, attiecinot to arī uz tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mononātrija glutamāta importu, kurš ir maisījumā vai šķīdumā (OV L 336, 13.10.2020., 1. lpp.).

(10) 2020. gada 31. janvārī Apvienotā Karaliste izstājās no Savienības. Savienība un Apvienotā Karaliste kopīgi vienojās par pārejas periodu, kurā Apvienotajai Karalistei joprojām bija piemērojami Savienības tiesību akti un kurš beidzās 2020. gada 31. decembrī. Apvienotā Karaliste vairs nav Savienības dalībvalsts, tāpēc attiecībā uz skaitliskajiem rādītājiem, konstatējumiem un secinājumiem šajā regulā Apvienotā Karaliste tiek uzskatīta par trešo valsti.

(11) Paziņojums par COVID-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām 2020/C 86/06 (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).

(12) Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations, 20 December 2017, SWD(2017) 483 final/2.

(13) Kā minēts 6. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējs pārstāv 100 % no Savienības MNG kopējā ražošanas apjoma. Tādēļ, lai aizsargātu komercnoslēpumus, daži dati šajā regulā ir sniegti tikai diapazonos un/vai ar indeksiem.

(14) Ziņojums, 2. nodaļa, 6., 7. lpp.

(15) Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(16) Pieejams http://www.fdi.gov.cn/1800000121_39_4866_0_7.html (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 27. oktobrī).

(17) Ziņojums, 2. nodaļa, 20., 21. lpp.

(18) Ziņojums, 3. nodaļa, 41., 73., 74. lpp.

(19) Ziņojums, 6. nodaļa, 120., 121. lpp.

(20) Ziņojums, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.

(21) Ziņojums, 7. nodaļa, 167., 168. lpp.

(22) Ziņojums, 8. nodaļa, 169., 170., 200., 201. lpp.

(23) Ziņojums, 2. nodaļa, 15., 16. lpp., Ziņojums, 4. nodaļa, 50., 84. lpp., Ziņojums, 5. nodaļa, 108., 109. lpp.

(24) Sk. izvilkumu no Guosheng Securities analītiskās publikācijas par vienu no minētajiem uzņēmumiem Meihua Biological: “Mononātrija glutamāta piedāvājuma pusi veido trīs ieinteresētās personas, un tajā ir skaidras oligopola iezīmes: MNG nozari raksturo oligopola struktūra, tajā dominē Fufeng grupa, Meihua Biological un Ningxia Eppen, kuru ražošanas jauda un izlaide veido vairāk nekā 90 % no valsts kopapjoma. Pateicoties konkurencei nozarē un nozares integrācijai, kā arī milzīgiem kapitālieguldījumiem, trīs uzņēmumi ir izveidojuši visaptverošu rūpniecības ķēdi, izveidojuši samērā lielu plaisu, kas tos šķir no citiem, un tagad tiem nozarē ir nepārprotamas priekšrocības, kas ļauj ieņemt vadošu pozīciju. [..] Attiecība uz MNG Meihua, Fufeng un Eppen ir izveidojuši struktūru, kuru raksturo savstarpēja atkarība un pilnīgs oligopols. Šajā ķīmijas nozares apakšnozarē tikai ar nedaudziem ražojumiem ir saistīta tik augsta koncentrācija.”2019. gada 1. augusts. http://pdf.dfcfw.com/pdf/H3_AP201908011342041272_1.PDF (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 19. janvārī).

(25) Sk. 2018. gada 2. janvārī publicēto rakstu no uzņēmuma tīmekļa vietnes: Liu Qifan, partijas komitejas pastāvīgās komitejas loceklis un Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona disciplinārās komitejas sekretārs, apsekojuma vajadzībām apmeklēja Northeast Fufeng Company. http://www.fufeng-group.com/news/details-236_1.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 19. janvārī).

(26) Sk. 2019. gada 29. jūlija rakstu Fufeng’s 20th birthday press conference organised in Qiqihar city. http://www.qqhr.gov.cn/News_showNews.action?messagekey=175677 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 19. janvārī).

(27) Sk. 2019. gada 11. decembra rakstu Qiqihar Mayor Li Yugang visited Fufeng Group’s headquarters for investigation. http://en.fufeng-group.cn/news/details-260_1.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 19. janvārī).

(28) Sk. 2019. gada 19. augusta rakstu no Dongfang Financial News: Strengthen the leadership on industry, focus on poverty alleviation as a core, secure leading positions; 20 years of Fufeng: growth is coming to light. http://www.jinxingwenshi.com/caijing/shh/201908195018.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 21. janvārī).

(29) Sk. 2013. gada 20. augusta rakstu par Ningxia Eppen Biotech: http://nxgsl.com/hyzl/hyfc/201308/t20130820_1163706.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 21. janvārī).

(30) Sk. Ninsjas Hueju Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju departamenta oficiālajā tīmekļa vietnē: Results of the Ningxia Eppen Biotech’s Enterprise Technology Center. 2020. gada 23. novembris. https://gxt.nx.gov.cn/info/1004/8250.htm (Pēdējo reizi skatīts 2021. gada 26. janvārī).

(31) “MNG galvenās izmaksas rada kukurūza un ogles. Tāpēc uzņēmumi, kas ir izmantojuši iespēju, kuras paveras kukurūzas un ogļu zemās cenas dēļ, jau bauda salīdzinošas priekšrocības izmaksu ziņā,” teikts rakstā MNG nozares attīstības izredžu prognoze un analīze 2018.–2022. gadam. China Investment Consulting Network, 2018. gada 5. maijā.

http://www.ocn.com.cn/touzi/chanye/201806/ypxwt05100100-2.shtml (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 25. janvārī).

(32) Sk. SASAC tīmekļa vietni: http://www.sasac.gov.cn/n2588035/n2641579/n2641645/index.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 22. janvārī).

(33) Sk. datus no Ķīnas Cietes ražošanas nozares apvienības tīmekļa vietnē: https://www.ershicimi.com/p/a14ff87430b1ea50d458d1347123cba5 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 22. janvārī).

(34) Sk. https://www.qcc.com/firm/d8b3787389e66016cbede3e1dea817bf.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 22. janvārī).

(35) Dati par 2015. gadu, pēc China Statistical Yearbook 2016, National Bureau of Statistics of China.

(36) Ziņojums, 3. nodaļa, 22.–24. lpp., 5. nodaļa, 97.–108. lpp.

(37) Ziņojums, 5. nodaļa, 104.–109. lpp.

(38) Ziņojums, 5. nodaļa, 100., 101. lpp.

(39) Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(40) Ziņojums, 2. nodaļa, 31., 32. lpp.

(41) Pieejams https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 27. oktobrī).

(42) Sk. Liņji Tautas kongresa tīmekļa vietni: http://www.lyrenda.gov.cn/view-SpecialArticles.aspx?id=1285&spid=39 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 22. janvārī).

(43) Sk. uzņēmuma 2019. gada pārskatu:

http://pdf.dfcfw.com/pdf/H2_AN202004151378041301_1.pdf, 54. lpp. (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 22. janvārī).

(44) Sk. uzņēmuma tīmekļa vietni: http://www.meihuagrp.com/index.php/article/1237.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 22. janvārī).

(45) Sk. https://baike.baidu.com/item/%E9%97%AB%E6%99%93%E5%B9%B3 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 22. janvārī).

(46) Sk. 2013. gada 20. augusta informāciju Ninsjas Rūpniecības un tirdzniecības federācijas tīmekļa vietnē par Ningxia Eppen Biotech: http://nxgsl.com/hyzl/hyfc/201308/t20130820_1163706.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 22. janvārī).

(47) Ziņojums, 14.1.–14.3. nodaļa.

(48) Ziņojums, 4. nodaļa, 41., 42., 83. lpp.

(49) Ziņojums, 16. nodaļa, 406.–424. lpp.

(50) Sk. Graudu un eļļas pārstrādes 13. piecgades plānu, 16. un 22. lpp., http://www.gov.cn/xinwen/2017-01/03/5155835/files/5bd8566b8a254067a076ef41d38ce6b3.doc (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 25. janvārī).

(51) Ziņojums, 12. nodaļa, 319. lpp.

(52) Informācija par subsīdijām ir pieejama Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē: http://www.moa.gov.cn/gk/zcfg/qnhnzc/201904/t20190416_6179338.htm

(53) Skatīt NDRC Paziņojumu 2017/627, ar kuru atceļ NDRC paziņojumu par kukurūzas dziļās pārstrādes projektu jautājumiem, pieejamu

https://www.ndrc.gov.cn/fggz/cyfz/zcyfz/201704/t20170417_1149901.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 25. janvārī).

(54) Sk. 2019. gada 16. aprīļa paziņojumu presei: Lauksaimniecības un lauku lietu ministrijas un Finanšu ministrija publiskojusi galvenās politikas jomas lauksaimniecības stiprināšanai un atbalstam 2019. gadā. http://www.moa.gov.cn/gk/zcfg/qnhnzc/201904/t20190416_6179338.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 25. janvārī).

(55) Sk. NDRC paziņojumu 2017/627.

(56) Sk. Heilundzjanas provinces Tautas valdības Galvenā biroja 2017. gada 1. augusta paziņojumu. http://ydscyl.cn/goods.php?id=1271 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 26. janvārī).

(57) “Triju gadu laikā tika izveidots Heilundzjanas provinces, Dzjisji pilsētas, Mišaņas Nacionālais lauku rūpniecības integrācijas attīstības un demonstrējumu parks kā parks ar raksturīgām rūpniecības pazīmēm, augstu koncentrāciju, modernām iekārtām un aprīkojumu, videi draudzīgām ražošanas metodēm, acīmredzamiem ekonomiskiem ieguvumiem un spēcīgu ietekmi. [..] Organizatoriski pasākumi: Mišaņas pilsēta ir izveidojusi nelielu vadošo grupu, kuras sastāvā ir municipalitātes partijas komitejas sekretārs un mērs kā grupas vadītāji, municipālās partijas komitejas sekretāra vietnieks un mēra vietnieks kā vadītāju vietnieki, kā arī dažādu departamentu galvenie vadītāji. Grupa ir atbildīga par demonstrējumu parka būvniecības darbu veicināšanu, par parka būvniecības laikā radušos problēmu savlaicīgu koordinēšanu un risināšanu, kā arī par demonstrācijas parka būvniecības raitas norises nodrošināšanu. Vienlaikus ir jāveic demonstrējumu parka būvniecības rezultātu novērtējums, kas aptver departamenta galveno veicināšanas darbu, stimulus un virzību, kā arī stingro atlīdzības un sodu sistēmu. Departamenti un struktūrvienības, kuri projektu īsteno vāji, piedāvā aplamus risinājumus un veicināšanas darbu veic lēni, tiek uzraudzīti. [..] Politiskā atbalsta stiprināšana: 2017. gadā Mišaņas pilsēta izdeva ieguldījumu veicināšanas atbalsta politiku, aktīvi sniedza nodokļu politikas atbalstu attiecīgajiem uzņēmumiem, piemēram, “trīs atbrīvojumus, trīs samazinājumus” un atbrīvojumus no tarifiem, un ieviesa un īstenoja attiecīgu valsts atbalsta politiku attiecībā uz nodokļiem, zemes izmantošanu, hidroenerģijas finansēšanu utt., hidroenerģijas cenām lauksaimnieciskai izmantošanai un jaunu apbūves zemes preferenciālu piegādi. Mišanas pilsēta ir nopirkusi un rezervējusi 157 hektārus zemes, un tai ir vēl 81 hektārs zemes, ko var izmantot demonstrējumu parku būvniecībai.” Izvilkums no NDRC tīmekļa vietnes: Nacionālā lauku rūpniecības integrācijas attīstības un demonstrējumu parka (Heilundzjanā) pieredze un prakse. Jixi Mishan demonstrējumu parks (1. daļa). 2019. gada 26. jūlijs. https://www.ndrc.gov.cn/fggz/nyncjj/njxx/201907/t20190726_1144182.html (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 25. janvārī).

(58) Ziņojums, 16. nodaļa, 411. lpp.

(59) Ziņojums, 4. nodaļa, 69. lpp.

(60) Ziņojums, 10. nodaļa, 223. lpp.

(61) Ziņojums, 10. nodaļa.

(62) “Izmantot ogļu “mugurkaula uzņēmumus”, lai izveidotu ogļu nozares attīstības modeli “1 + 5”: “1” ir ogļu ieguves apgabals Luxi rajona rietumos: Saskaņā ar principu “aiziet no austrumu apgabaliem, mazināt aktivitāti centrālajos apgabalos, stabilizēties rietumu apgabalos un saglabāt rezerves ziemeļu apgabalos” mazināt un slēgt darbību Longkou, Zibo, Linyi, Jinan un citos apgabalos, kur ieguves paņēmieni ir novecojuši un resursi noplicināti, samazināt ieguves apjomus Yanzhou, Jining, Zaoteng, Feicheng, Xinwen, Xinwen, Laiwu un citos ieguves apgabalos, saglabāt Juy ogļu ieguves apjomus pamatā stabilus un īstenot stratēģiskās rezerves un stingru kontroli pār attīstību un būvniecību ogļu baseinos un apgabalos ar koncentrētiem un neizmantotiem ogļu resursiem, kas atrodas gar Huanhe upes ziemeļu daļu. “5” nozīmē pastāvīgi veicināt ārvalstu ogļu bāzu būvniecību papildus pieciem galvenajiem apgabaliem – Ning (Iekšējai Mongolijai), Šaņsji, Guidžou (Juņnaņai), Šindžanai un Austrālijai – un celt to attīstības līmeni.”

(63) Sk. http://www.energynews.com.cn/uploadfile/2016/1220/20161220020713472.pdf (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 27. janvārī).

(64) Sk. uzņēmuma 2019. gada pārskatu: http://pdf.dfcfw.com/pdf/H2_AN202004151378041301_1.pdf, 167. lpp. (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 26. janvārī).

(65) Sk. http://pdf.dfcfw.com/pdf/H2_AN201905051326655801_1.pdf, 70. lpp. (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 26. janvārī).

(66) Turpat, 68. lpp.

(67) Sk. tīmekļa vietnes http://transcustoms.com/China_HS_Code/China_Tariff.asp?HS_Code=2922422000 un http://www.hlbrdaily.com.cn/news/3/html/286480.html (pēdējo reizi skatītas 2021. gada 26. janvārī).

(68) Ziņojums, 6. nodaļa, 138.–149. lpp.

(69) Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(70) Ziņojums, 9. nodaļa, 213.–215. lpp.

(71) Ziņojums, 9. nodaļa, 209.–211. lpp.

(72) Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.

(73) Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(74) Ziņojums, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.

(75) Ziņojums, 6. nodaļa, 114.–117. lpp.

(76) Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(77) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(78) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128. un 133.–135. lpp.

(79) Sk. SVF darba dokumentu Resolving China’s Corporate Debt Problem, by Wojciech Maliszewski, Serkan Arslanalp, John Caparusso, José Garrido, Si Guo, Joong Shik Kang, W. Raphael Lam, T. Daniel Law, Wei Liao, Nadia Rendak, Philippe Wingender, Jiangyan, October 2016, WP/16/203.

(80) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128. un 133.–135. lpp.

(81) World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(82) https://www.boi.go.th/index.php?page=utility_costs

(83) https://ilostat.ilo.org/?_afrLoop=767707374397500&_afrWindowMode=0&_afrWindowId=null

(84) http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm

(85) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.). Pamatregulas 2. panta 7. punktā tiek uzskatīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(86) https://ilostat.ilo.org/?_afrLoop=767707374397500&_afrWindowMode=0&_afrWindowId=null

(87) https://www.boi.go.th/index.php?page=utility_costs

(88) https://orbis4.bvdinfo.com/version-201866/orbis/Companies

(89) https://ec.altares.eu/

(90) https://www.prnewswire.com/news-releases/global-monosodium-glutamate-msg-market-2019-2024-key-players-growth-price-demands-and-forecasts---reportsnreports-300795733.html

https://ihsmarkit.com/products/monosodium-glutamate-chemical-economics-handbook.html#:~:text=Currently%2C%20China%20is%20the%20world's,world's%20largest%20exporter%20of%20MSG

(91) http://en.fufeng-group.cn/investor/

(92) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 904/2014 (2014. gada 20. augusts), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam (OV L 246, 21.8.2014., 1. lpp.), 151. apsvērums.

(93) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.

(94) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1..lpp.).

19.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/108

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/634

(2021. gada 15. aprīlis),

ar ko attiecībā uz pārejas pasākumiem, ierakstiem par Apvienoto Karalisti un kroņa teritorijām Gērnsiju, Menas Salu un Džērsiju un to trešo valstu sarakstu, no kurām atļauts Savienībā ievest piena produktus, kam jāveic specifiska risku mazinoša apstrāde pret mutes un nagu sērgu, groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/404

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 230. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2016/429 cita starpā nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, un to piemēro no 2021. gada 21. aprīļa. Viena no dzīvnieku veselības prasībām ir tāda, ka šiem sūtījumiem jābūt no kādas trešās valsts vai teritorijas vai to zonas vai nodalījuma atbilstoši minētās regulas 230. panta 1. punktam.

(2)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2) Regulu (ES) 2016/429 papildina ar dzīvnieku veselības prasībām, kuras attiecas uz noteiktu sugu un kategoriju dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā no trešām valstīm, teritorijām vai to zonām vai – attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem – nodalījumiem. Deleģētās regulas (ES) 2020/692 3. panta pirmās daļas a) punkts paredz, ka minētās regulas tvērumā esošu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus drīkst atļaut ievest Savienībā tikai tad, ja sūtījumi ir no tādas trešās valsts, teritorijas vai to zonas vai nodalījuma, kas attiecībā uz konkrēto dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sugu ir norādīti sarakstā saskaņā ar minētajā deleģētājā regulā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/404 (3) nosaka to trešo valstu, teritoriju vai to zonu vai – attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem – nodalījumu sarakstu, no kuriem Savienībā atļauts ievest šādu sugu un kategoriju dzīvniekus un šādu kategoriju reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus, kas ir Deleģētās regulas (ES) 2020/692 tvērumā.

(4)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/404 paredz pārejas noteikumus attiecībā uz tādu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā no trešām valstīm, teritorijām vai to zonām, kurus atļauts ievest Savienībā saskaņā ar Komisijas aktiem, ko no 2021. gada 21. aprīļa vairs nepiemēros, un kuriem pievienots attiecīgs saskaņā ar minētajiem Komisijas aktiem izdots sertifikāts. Minētajos pārejas noteikumos būtu jāprecizē, ka atsauces uz atceltu aktu noteikumiem attiecīgā gadījumā būtu jāuzskata par atsaucēm uz attiecīgajiem aizstājošajiem noteikumiem un ka tās būtu jālasa saskaņā ar atbilstības tabulām.

(5)

Apvienotā Karaliste un kroņa teritorijas Gērnsija, Menas Sala un Džērsija būtu jāiekļauj Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 II–XVII pielikumā un XIX, XXI un XXII pielikumā, neskarot Savienības tiesību piemērošanu Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu.

(6)

Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas noteiktais pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu reproduktīvajiem produktiem, kuri ievākti vai radīti, apstrādāti vai glabāti Apvienotajā Karalistē pirms 2021. gada 1. janvāra un kuri paredzēti ievešanai Savienībā no 2021. gada 21. aprīļa, būtu jāpievieno sertifikāti, kas sagatavoti uz to Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/403 (4) I pielikumā sniegto sertifikātu paraugu pamata, kuri paredzēti reproduktīvo produktu sūtījumiem, ko pārvieto pa Savienību. Tāpēc šis īpašais nosacījums būtu jāparedz to trešo valstu, teritoriju vai to zonu saraksta attiecīgajā ailē, no kurām ir atļauts Savienībā ievest liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu reproduktīvos produktus.

(7)

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 XVIII pielikumā ir sniegts to trešo valstu, teritoriju vai to zonu saraksts, no kurām no 2021. gada 21. aprīļa ir atļauts Savienībā ievest piena produktus, ja attiecībā uz minētajiem piena produktiem ir veikta specifiska risku mazinoša apstrāde pret mutes un nagu sērgu. Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 XVIII pielikumā paredzētajā sarakstā būtu jāatspoguļo saraksts, kas sniegts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 605/2010 (5) I pielikuma C ailē un kas ir piemērojams līdz 2021. gada 20. aprīlim. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 XVIII pielikums būtu attiecīgi jāgroza, iekļaujot tajā Meksiku, Namībiju, Nikaragvu, Panamu, Paragvaju, Krieviju un Singapūru.

(8)

Lai izvairītos no neskaidrībām starp sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz noteiktu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvu ūdensdzīvnieku ievešanu Savienībā, Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 XXI pielikuma 3. daļā paredzētie īpašie nosacījumi attiecībā uz Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/2235 (6) III pielikuma 31. nodaļā sniegtā oficiālā sertifikāta parauga “MOL-HC” izmantošanu, būtu jāgroza, lai precizētu, ka lietošanai pārtikā paredzētu dzīvu ūdensdzīvnieku sūtījumus, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (7) III pielikuma V nodaļas VII iedaļai un kritērijiem, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (8) I pielikuma I nodaļas 1.17. un 1.25. punktā, Savienībā var ievest tikai tad, ja tiem ir pievienots sertifikāts, kurš atbilst minētajam oficiālā sertifikāta paraugam.

(9)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2021/404 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)	Juridiskās noteiktības labad šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2021/404 groza šādi:

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2021. gada 20. oktobrim Savienībā no trešām valstīm, teritorijām vai to daļām, no kurām saskaņā ar šādiem zemāk minētajiem aktiem ir atļauta ievešana Savienībā, ir atļauts ievest tādus dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus, kam pievienots attiecīgs sertifikāts, kurš izdots saskaņā ar minētajiem aktiem, ja vien šo sertifikātu pirms 2021. gada 21. augusta parakstījusi persona, kuru šā sertifikāta parakstīšanai pilnvaro kāds no šādiem aktiem:

—	Regula (EK) Nr. 798/2008;

—	Regula (EK) Nr. 1251/2008;

—	Regula (ES) Nr. 206/2010;

—	Regula (ES) Nr. 605/2010;

—	Īstenošanas regula (ES) Nr. 139/2013;

—	Īstenošanas regula (ES) 2016/759;

—	Īstenošanas regula (ES) 2018/659;

—	Lēmums 2006/168/EK;

—	Lēmums 2007/777/EK;

—	Lēmums 2008/636/EK;

—	Lēmums 2010/472/ES;

—	Lēmums 2011/630/ES;

—	Īstenošanas lēmums 2012/137/ES;

—	Lēmums (ES) 2019/294.

2. Sertifikātos, kas minēti 1. punktā, atsauces uz atceltu aktu noteikumiem attiecīgā gadījumā uzskata par atsaucēm uz attiecīgajiem aizstājošajiem noteikumiem un lasa saskaņā ar atbilstības tabulām.”

2)	regulas I–XIX pielikumu un XXI un XXII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 15. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 03.06.2020., 379. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/404 (2021. gada 24. marts), ar ko nosaka tādu trešo valstu, teritoriju vai to zonu sarakstus, no kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 atļauts Savienībā ievest dzīvniekus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku izcelsmes produktus (OV L 114, 31.3.2021., 1. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/403 (2021. gada 24. marts), ar ko attiecībā uz tādu veterināro un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju sauszemes dzīvnieku un to reproduktīvo produktu sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai starp dalībvalstīm, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Lēmumu 2010/470/ES (OV L 113, 31.3.2021., 1. lpp.).

(5) Komisijas Regula (ES) Nr. 605/2010 (2010. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu ievešanai Eiropas Savienībā (OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.).

(6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2235 (2020. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz tādu veterināro, oficiālo un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 599/2004, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 636/2014 un (ES) 2019/628, Direktīvu 98/68/EK un Lēmumu 2000/572/EK, 2003/779/EK un 2007/240/EK (OV L 442, 30.12.2020., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(8) Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/404 I–XIX pielikumu un XXI un XXII pielikumu groza šādi:

I pielikumā pievieno šādu punktu:

“12)

Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši ar Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu, II–XXII pielikumā atsauces uz Apvienoto Karalisti neietver Ziemeļīriju.”

II pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Čīli iekļauj šādus ierakstus:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-1	Liellopi	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	BOV-X	BRU, EBL
		Aitas un kazas	Turēšanai paredzēti1 un kaujami dzīvnieki	OV/CAP-X, OV/CAP-Y	BRU
		Cūkas	Turēšanai paredzēti1 un kaujami dzīvnieki	SUI-X, SUI-Y	ADV
		Kamieļi	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	CAM-CER
		Brieži	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	CAM-CER
		Citi nagaiņi	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	RUM, RHINO, HIPPO
	GB-2	Liellopi	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	BOV-X	TB, BRU, EBL
		Aitas un kazas	Turēšanai paredzēti1 un kaujami dzīvnieki	OV/CAP-X, OV/CAP-Y	BRU
		Cūkas	Turēšanai paredzēti1 un kaujami dzīvnieki	SUI-X, SUI-Y	ADV
		Kamieļi	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	CAM-CER
		Brieži	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	CAM-CER
		Citi nagaiņi	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	RUM, RHINO, HIPPO
GG Gērnsija	GG-0	Liellopi	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	BOV-X
		Aitas un kazas	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	OV/CAP-X	BRU
		Cūkas	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	SUI-X	ADV
		Citi nagaiņi	Turēšanai paredzēti dzīvnieki1	RUM, RHINO, HIPPO”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Grenlandi iekļauj šādu ierakstu:

“IM

Menas Sala

IM-0

Liellopi

Turēšanai paredzēti1 un kaujami dzīvnieki

BOV-X,

BOV-Y

TB, BRU, EBL

Aitas un kazas

Turēšanai paredzēti1 un kaujami dzīvnieki

OV/CAP-X,

OV/CAP-Y

BRU”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Islandi iekļauj šādu ierakstu:

“JE

Džērsija

JE-0

Liellopi

Turēšanai paredzēti1 un kaujami dzīvnieki

BOV-X,

BOV-Y

EBL”

pielikuma 2. daļu aizstāj ar šādu:

“2. DAĻA

1. daļā iekļautās tabulas 2. ailē minēto trešo valstu vai teritoriju zonu apraksti

Trešās valsts vai teritorijasnosaukums	Zonaskods	Zonas apraksts
Apvienotā Karaliste	GB-1	Anglija un Velsa
Apvienotā Karaliste	GB-2	Skotija”

III pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Folklenda (Malvinu) Salām iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-0

CONFINED-RUM, CONFINED-SUI, CONFINED-TRE, CONFINED-HIPPO

Gērnsija

GG-0

CONFINED-RUM, CONFINED-SUI, CONFINED-TRE, CONFINED-HIPPO”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Izraēlu iekļauj šādu ierakstu:

“IM

Menas Sala

IM-0

CONFINED-RUM, CONFINED-SUI, CONFINED-TRE, CONFINED-HIPPO”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Islandi iekļauj šādu ierakstu:

“JE

Džērsija

JE-0

CONFINED-RUM, CONFINED-SUI, CONFINED-TRE, ‘CONFINED-HIPPO”

IV pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Folklenda (Malvinu) Salām iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-0

Reģistrēti zirgi; reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki; citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai; kaujami zirgi

EQUI-X,

EQUI-TRANSIT-X,

EQUI-Y,

EQUI-TRANSIT-Y,

EQUI-RE-ENTRY-30,

EQUI-RE-ENTRY-90-COMP,

EQUI-RE-ENTRY-90-RACE

Gērnsija

GG-0

Reģistrēti zirgi; reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki; citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai

EQUI-X,

EQUI-TRANSIT-X,

EQUI-RE-ENTRY-30,

EQUI-RE-ENTRY-90-COMP,

EQUI-RE-ENTRY-90-RACE”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Izraēlu iekļauj šādu ierakstu:

“IM

Menas Sala

IM-0

Reģistrēti zirgi; reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki; citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai

EQUI-X,

EQUI-TRANSIT-X,

EQUI-RE-ENTRY-30,

EQUI-RE-ENTRY-90-COMP,

EQUI-RE-ENTRY-90-RACE”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Islandi iekļauj šādu ierakstu:

“JE

Džērsija

JE-0

Reģistrēti zirgi; reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki; citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai

EQUI-X,

EQUI-TRANSIT-X,

EQUI-RE-ENTRY-30,

EQUI-RE-ENTRY-90-COMP,

EQUI-RE-ENTRY-90-RACE”

V pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Čīli iekļauj šādus ierakstus:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Noteiktas bezpatogēnu olas [no noteiktiem patogēniem brīvas olas]	SPF
	GB-1	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N
	GB-2
	GB-2.1	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	6.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	6.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	6.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	6.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	6.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	6.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	6.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	6.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	6.1.2021.
	GB-2.2	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	8.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	8.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	8.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	8.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	8.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	8.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	8.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	8.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	8.1.2021.
	GB-2.3	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	10.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	10.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	10.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	10.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	10.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	10.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	10.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	10.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	10.1.2021.
	GB-2.4	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	11.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	11.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	11.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	11.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	11.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	11.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	11.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	11.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	11.1.2021.
	GB-2.5	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	17.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	17.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	17.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	17.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	17.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	17.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	17.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	17.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	17.1.2021.
	GB-2.6	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	19.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	19.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	19.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	19.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	19.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	19.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	19.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	19.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	19.1.2021.
	GB-2.7	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
	GB-2.8	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	20.1.2021.
	GB-2.9	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	23.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	23.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	23.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	23.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	23.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	23.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	23.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	23.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	23.1.2021.
	GB-2.10	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	28.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	28.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	28.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	28.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	28.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	28.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	28.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	28.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	28.1.2021.
	GB-2.11	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	7.2.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	7.2.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	7.2.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	7.2.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	7.2.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	7.2.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	7.2.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	7.2.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	7.2.2021.
	GB-2.12	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		1.1.2021.	31.1.2021.
		Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		1.1.2021.	31.1.2021.
		Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		1.1.2021.	31.1.2021.
		Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		1.1.2021.	31.1.2021.
		Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		1.1.2021.	31.1.2021.
		Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		1.1.2021.	31.1.2021.
		Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		1.1.2021.	31.1.2021.
		Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		1.1.2021.	31.1.2021.
		Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		1.1.2021.	31.1.2021.
	GB-2.13	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		27.1.2021.
Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni		BPR	N, P2		27.1.2021.
Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus		SP	N, P2		27.1.2021.
Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus		DOC	N, P2		27.1.2021.
Diennakti veci skrējējputnu cāļi		DOR	N, P2		27.1.2021.
Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus		POU-LT20	N, P2		27.1.2021.
Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)		HEP	N, P2		27.1.2021.
Inkubējamas skrējējputnu olas		HER	N, P2		27.1.2021.
Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas		HE-LT20	N, P2		27.1.2021.
GB-2.14	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N, P2		8.2.2021.
	Vaislas skrējējputni un produktīvie skrējējputni	BPR	N, P2		8.2.2021.
	Nokaušanai paredzēti mājputni, izņemot skrējējputnus	SP	N, P2		8.2.2021.
	Diennakti veci cāļi, izņemot skrējējputnus	DOC	N, P2		8.2.2021.
	Diennakti veci skrējējputnu cāļi	DOR	N, P2		8.2.2021.
	Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N, P2		8.2.2021.
	Inkubējamas mājputnu olas (izņemot skrējējputnu olas)	HEP	N, P2		8.2.2021.
	Inkubējamas skrējējputnu olas	HER	N, P2		8.2.2021.
	Mazāk nekā 20 inkubējamu olu, izņemot skrējējputnu olas	HE-LT20	N, P2		8.2.2021.
GG Gērnsija	GG-0	Vaislas mājputni, izņemot skrējējputnus, un produktīvie mājputni, izņemot skrējējputnus	BPP	N
GG Gērnsija	GG-0	Mazāk nekā 20 mājputnu, izņemot skrējējputnus	POU-LT20	N”

pielikuma 2. daļā pēc aprakstiem par Kanādas zonām iekļauj šādus aprakstus:

“Apvienotā Karaliste	GB-1	Visa Apvienotā Karaliste, izņemot GB-2 apgabalu
	GB-2	Apvienotās Karalistes teritorija, kas atbilst šādiem apgabaliem:
	GB-2.1	Ziemeļjorkšīras grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N54.30 un W1.47
	GB-2.2	Ziemeļjorkšīras grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N54.29 un W1.45
	GB-2.3	Norfolkas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.49 un E0.95
	GB-2.4	Norfolkas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.72 un E0.15
	GB-2.5	Dārbišīras grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.93 un W1.57
	GB-2.6	Ziemeļjorkšīras grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N54.37 un W2.16
	GB-2.7	Orkneju salas: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N59.28 un W2.44
	GB-2.8	Dorsetas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N51.06 un W2.27
	GB-2.9	Norfolkas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.52 un E0.96
	GB-2.10	Norfolkas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.52 un E0.95
	GB-2.11	Norfolkas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10,4 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N52.53 un E0.66
	GB-2.12	Devonas grāfiste: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N50.70 un W3.36
	GB-2.13	Netālu no Amlwch, Englsi sala, Velsa: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N53.38 un W4.30
	GB-2.14	Netālu no Redkāras, Redkāra un Klīvlenda, Anglija: apgabals, kas ietilpst 10 km rādiusā no centra, kura WGS84 decimālās koordinātas ir N54.57 un W1.07”

VI pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Čīli iekļauj šādu ierakstu:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-0

Nebrīvē turēti putni

CAPTIVE-BIRDS

Inkubējamas nebrīvē turētu putnu olas

HE-CAPTIVE-BIRDS”

VII pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Kostariku iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-0

Medus bišu mātes un kamenes

QUE, BBEE

Gērnsija

GG-0

Medus bišu mātes un kamenes

QUE, BBEE”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Izraēlu iekļauj šādus ierakstus:

“IM

Menas Sala

IM-0

Medus bišu mātes un kamenes

QUE, BBEE

Džērsija

JE-0

Medus bišu mātes un kamenes

QUE, BBEE”

VIII pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Fēru Salām iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-0

Suņi, kaķi un mājas seski komerciāliem nolūkiem

DOCAFE

Gērnsija

GG-0

Suņi, kaķi un mājas seski komerciāliem nolūkiem

DOCAFE”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Izraēlu iekļauj šādu ierakstu:

“IM

Menas Sala

IM-0

Suņi, kaķi un mājas seski komerciāliem nolūkiem

DOCAFE”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Islandi iekļauj šādu ierakstu:

“JE

Džērsija

JE-0

Suņi, kaķi un mājas seski komerciāliem nolūkiem

DOCAFE”

IX pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Čīli iekļauj šādus ierakstus:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Sperma	BOV-SEM-A-ENTRY BOV-SEM-B-ENTRY BOV-SEM-C-ENTRY BOV-GP-PROCESSING-ENTRY BOV-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Oocīti un embriji	BOV-OOCTYES-EMB-A-ENTRY BOV-in-vivo-EMB-B-ENTRY BOV-in-vitro-EMB-C-ENTRY BOV-in-vitro-EMB-D-ENTRY BOV-GP-PROCESSING-ENTRY BOV-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
GG Gērnsija	GG-0	Sperma	BOV-SEM-A-ENTRY BOV-SEM-B-ENTRY BOV-SEM-C-ENTRY BOV-GP-PROCESSING-ENTRY BOV-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
GG Gērnsija	GG-0	Oocīti un embriji	BOV-OOCTYES-EMB-A-ENTRY BOV-in-vivo-EMB-B-ENTRY BOV-in-vitro-EMB-C-ENTRY BOV-in-vitro-EMB-D-ENTRY BOV-GP-PROCESSING-ENTRY BOV-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Islandi iekļauj šādus ierakstus:

“IM Menas Sala	IM-0	Sperma	BOV-SEM-A-ENTRY BOV-SEM-B-ENTRY BOV-SEM-C-ENTRY BOV-GP-PROCESSING-ENTRY BOV-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
“IM Menas Sala	IM-0	Oocīti un embriji	BOV-OOCTYES-EMB-A-ENTRY BOV-in-vivo-EMB-B-ENTRY BOV-in-vitro-EMB-C-ENTRY BOV-in-vitro-EMB-D-ENTRY BOV-GP-PROCESSING-ENTRY BOV-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
JE Džērsija	JE-0	Sperma	BOV-SEM-A-ENTRY BOV-SEM-B-ENTRY BOV-SEM-C-ENTRY BOV-GP-PROCESSING-ENTRY BOV-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
JE Džērsija	JE-0	Oocīti un embriji	BOV-OOCTYES-EMB-A-ENTRY BOV-in-vivo-EMB-B-ENTRY BOV-in-vitro-EMB-C-ENTRY BOV-in-vitro-EMB-D-ENTRY BOV-GP-PROCESSING-ENTRY BOV-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra”

pielikuma 3. daļu aizstāj ar šādu:

“3. DAĻA

1. daļā iekļautās tabulas 5. slejā minētie īpašie nosacījumi

Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra

Sertifikātu paraugi, kas jāizmanto tādas spermas, oocītu un embriju ievešanai Savienībā no 1. daļas tabulas 2. slejā minētās zonas, kas ievākta(-i) vai radīti, apstrādāta(-i) un glabāta(-i) pirms 2021. gada 1. janvāra, ir noteikti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/403 (*1) I pielikuma 24., 25., 27., 28. un 29. nodaļā.

10)

X pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Čīli iekļauj šādus ierakstus:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Sperma	OV/CAP-SEM-A-ENTRY OV/CAP-SEM-B-ENTRY OV/CAP-GP-PROCESSING-ENTRY OV/CAP-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Oocīti un embriji	OV/CAP-OOCTYES-EMB-A-ENTRY OV/CAP-OOCTYES-EMB-B-ENTRY OV/CAP-GP-PROCESSING-ENTRY OV/CAP-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
GG Gērnsija	GG-0	Sperma	OV/CAP-SEM-A-ENTRY OV/CAP-SEM-B-ENTRY OV/CAP-GP-PROCESSING-ENTRY OV/CAP-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
GG Gērnsija	GG-0	Oocīti un embriji	OV/CAP-OOCTYES-EMB-A-ENTRY OV/CAP-OOCTYES-EMB-B-ENTRY OV/CAP-GP-PROCESSING-ENTRY OV/CAP-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Grenlandi iekļauj šādu ierakstu:

“IM

Menas Sala

IM-0

Sperma

OV/CAP-SEM-A-ENTRY

OV/CAP-SEM-B-ENTRY

OV/CAP-GP-PROCESSING-ENTRY

OV/CAP-GP-STORAGE-ENTRY

Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra

Oocīti un embriji

OV/CAP-OOCTYES-EMB-A-ENTRY

OV/CAP-OOCTYES-EMB-B-ENTRY

OV/CAP-GP-PROCESSING-ENTRY

OV/CAP-GP-STORAGE-ENTRY

Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Islandi iekļauj šādu ierakstu:

“JE

Džērsija

JE-0

Sperma

OV/CAP-SEM-A-ENTRY

OV/CAP-SEM-B-ENTRY

OV/CAP-GP-PROCESSING-ENTRY

OV/CAP-GP-STORAGE-ENTRY

Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra

Oocīti un embriji

OV/CAP-OOCTYES-EMB-A-ENTRY

OV/CAP-OOCTYES-EMB-B-ENTRY

OV/CAP-GP-PROCESSING-ENTRY

OV/CAP-GP-STORAGE-ENTRY

Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra”

pielikuma 3. daļu aizstāj ar šādu:

“3. DAĻA

1. daļā iekļautās tabulas 5. slejā minētie īpašie nosacījumi

Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra

Sertifikātu paraugi, kas jāizmanto tādas spermas, oocītu un embriju ievešanai Savienībā no 1. daļas tabulas 2. slejā minētās zonas, kas ievākta(-i) vai radīti, apstrādāta(-i) un glabāta(-i) pirms 2021. gada 1. janvāra, ir noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2021/403 I pielikuma 31., 32. un 34.–37. nodaļā.”

11)

XI pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Šveici iekļauj šādus ierakstus:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Sperma	POR-SEM-A-ENTRY POR-SEM-B-ENTRY POR-GP-PROCESSING-ENTRY POR-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Oocīti un embriji	POR-OOCTYES-EMB-ENTRY POR-GP-PROCESSING-ENTRY POR-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
GG Gērnsija	GG-0	Sperma	POR-SEM-A-ENTRY POR-SEM-B-ENTRY POR-GP-PROCESSING-ENTRY POR-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
GG Gērnsija	GG-0	Oocīti un embriji	POR-OOCTYES-EMB-ENTRY POR-GP-PROCESSING-ENTRY POR-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
IM Menas Sala	IM-0	Sperma	POR-SEM-A-ENTRY POR-SEM-B-ENTRY POR-GP-PROCESSING-ENTRY POR-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
IM Menas Sala	IM-0	Oocīti un embriji	POR-OOCTYES-EMB-ENTRY POR-GP-PROCESSING-ENTRY POR-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
JE Džērsija	JE-0	Sperma	POR-SEM-A-ENTRY POR-SEM-B-ENTRY POR-GP-PROCESSING-ENTRY POR-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
JE Džērsija	JE-0	Oocīti un embriji	POR-OOCTYES-EMB-ENTRY POR-GP-PROCESSING-ENTRY POR-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra”

pielikuma 3. daļu aizstāj ar šādu:

“3. DAĻA

1. daļā iekļautās tabulas 5. slejā minētie īpašie nosacījumi

Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra

Sertifikātu paraugi, kas jāizmanto tādas spermas, oocītu un embriju ievešanai Savienībā no 1. daļas tabulas 2. slejā minētās zonas, kas ievākta(-i) vai radīti, apstrādāta(-i) un glabāta(-i) pirms 2021. gada 1. janvāra, ir noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2021/403 I pielikuma 39. un 41.–44. nodaļā.”

12)

XII pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Šveici iekļauj šādus ierakstus:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Reģistrēti zirgi	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgi	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
GG Gērnsija	GG-0	Reģistrēti zirgi	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgi	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Izraēlu iekļauj šādu ierakstu:

“IM Menas Sala	IM-0	Reģistrēti zirgi	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgi	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Islandi iekļauj šādu ierakstu:

“JE Džērsija	JE-0	Reģistrēti zirgi	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgi	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai	Sperma	EQUI-SEMEN-A-ENTRY EQUI-SEMEN-B-ENTRY EQUI-SEMEN-C-ENTRY EQUI-SEMEN-D-ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra
		Citi zirgi, kas nav paredzēti kaušanai	Oocīti un embriji	EQUI-OOCTYES-EMB-A- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-B- ENTRY EQUI-OOCTYES-EMB-C- ENTRY EQUI-GP-PROCESSING-ENTRY EQUI-GP-STORAGE-ENTRY	Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra”

pielikuma 3. daļu aizstāj ar šādu:

“3. DAĻA

1. daļā iekļautās tabulas 6. slejā minētie īpašie nosacījumi

Laikposms pirms 2021. gada 1. janvāra

Sertifikātu paraugi, kas jāizmanto tādas spermas, oocītu un embriju ievešanai Savienībā no 1. daļas tabulas 2. slejā minētās zonas, kas ievākta(-i) vai radīti, apstrādāta(-i) un glabāta(-i) pirms 2021. gada 1. janvāra, ir noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2021/403 I pielikuma 46., 47., 48. un 50.–54. nodaļā.”

13)

XIII pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Folklenda (Malvinu) Salām iekļauj šādu ierakstu:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Liellopi	BOV, RUM-MSM
		Aitas un kazas	OVI, RUM-MSM
		Cūkas	POR, SUI-MSM
		Saimniecībā audzēti medījamie nagaiņi	RUF, SUF, RUM-MSM, SUI-MSM
		Savvaļas medījamie nagaiņi	RUW, SUW”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Hondurasu iekļauj šādu ierakstu:

“IM

Menas Sala

IM-0

Liellopi

BOV, RUM-MSM

Aitas un kazas

OVI, RUM-MSM

Cūkas

POR, SUI-MSM”

14)

XIV pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Ķīnu iekļauj šādu ierakstu:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-1	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM
	GB-2
	GB-2.1	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	6.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	6.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	6.1.2021.
	GB-2.2	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	8.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	8.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	8.1.2021.
	GB-2.3	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	10.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	10.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	10.1.2021.
	GB-2.4	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	11.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	11.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	11.1.2021.
	GB-2.5	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	17.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	17.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	17.1.2021.
	GB-2.6	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	19.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	19.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	19.1.2021.
	GB-2.7	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	20.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	20.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	20.1.2021.
	GB-2.8	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	20.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	20.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	20.1.2021.
	GB-2.9	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	23.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	23.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	23.1.2021.
	GB-2.10	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	28.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	28.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	28.1.2021.
	GB-2.11	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	7.2.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	7.2.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	7.2.2021.
	GB-2.12	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	1.1.2021.	31.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	1.1.2021.	31.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	1.1.2021.	31.1.2021.”
	GB-2.13	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	27.1.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	27.1.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	27.1.2021.
	GB-2.14	Svaiga mājputnu gaļa (izņemot skrējējputnu gaļu)	POU	N, P2	8.2.2021.
		Svaiga skrējējputnu gaļa	RAT	N, P2	8.2.2021.
		Svaiga medījamo putnu gaļa	GBM	N, P2	8.2.2021.

pielikuma 2. daļā pēc Ķīnas zonu apraksta iekļauj šādus aprakstus:

“Apvienotā Karaliste	GB-1	Visa Apvienotā Karaliste, izņemot GB-2 apgabalu
“Apvienotā Karaliste	GB-2	Apvienotās Karalistes zonas, kas aprakstītas V pielikuma 2. daļā pie GB-2 koda”

15)

XV pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļas A iedaļā pēc ieraksta par Etiopiju iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-0

Nav atļauts

MPNT**

MPST

GB-1

MPNT**

MPST

GB-2

MPNT**

MPST”

Gērnsija

GG-0

Nav atļauts

pielikuma 1. daļas A iedaļā pēc ieraksta par Izraēlu iekļauj šādu ierakstu:

“IM

Menas Sala

IM-0

Nav atļauts

MPNT**

MPST”

pielikuma 1. daļas A iedaļā pēc ieraksta par Indiju iekļauj šādu ierakstu:

“JE

Džērsija

JE-0

Nav atļauts

Nav atļauts”

pielikuma 2. daļā pēc Ķīnas zonu apraksta iekļauj šādus aprakstus:

“Apvienotā Karaliste	GB-1	Visa Apvienotā Karaliste, izņemot GB-2 apgabalu
“Apvienotā Karaliste	GB-2	Apvienotās Karalistes zonas, kas aprakstītas V pielikuma 2. daļā pie GB-2 koda”

16)

XVI pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Kolumbiju iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-0

Nagaiņi un mājputni

CAS

Gērnsija

GG-0

Nagaiņi un mājputni

CAS

Menas Sala

IM-0

Nagaiņi un mājputni

CAS”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Indiju iekļauj šādu ierakstu:

“JE

Džērsija

JE-0

Nagaiņi un mājputni

CAS”

17)

XVII pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Čīli iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-0

Nagaiņi

MILK-RM, MILK-RMP/NT, COLOSTRUM, COLOSTRUM-BP, DAIRY-PRODUCTS-PT

Gērnsija

GE-0

Nagaiņi

MILK-RM, MILK-RMP/NT, COLOSTRUM, COLOSTRUM-BP, DAIRY-PRODUCTS-PT”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Grenlandi iekļauj šādu ierakstu:

“JE

Džērsija

JE-0

Nagaiņi

MILK-RM, MILK-RMP/NT, COLOSTRUM, COLOSTRUM-BP, DAIRY-PRODUCTS-PT”

18)

XVIII pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Maurīciju iekļauj šādus ierakstus:

“MX Meksika	MX-0	Nagaiņi	DAIRY-PRODUCTS-ST
NA Namībija	NA-0	Nagaiņi	DAIRY-PRODUCTS-ST
NI Nikaragva	NI-0	Nagaiņi	DAIRY-PRODUCTS-ST
PA Panama	PA-0	Nagaiņi	DAIRY-PRODUCTS-ST
PY Paragvaja	PY-0	Nagaiņi	DAIRY-PRODUCTS-ST
RU Krievija	RU-0	Nagaiņi	DAIRY-PRODUCTS-ST
SG Singapūra	SG-0	Nagaiņi	DAIRY-PRODUCTS-ST”

19)

XIX pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Ķīnu iekļauj šādu ierakstu:

“GB

Apvienotā Karaliste

GB-0

Olas

Olu produkti

EP”

20)

XXI pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Kuka Salām iekļauj šādus ierakstus:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Visas sarakstā norādītās sugas	AQUA-ENTRY-ESTAB/RELEASE/OTHER
			FISH-CRUST-HC	A
			MOL-HC	B
GG Gērnsija	GG-0	Visas sarakstā norādītās sugas	AQUA-ENTRY-ESTAB/RELEASE/OTHER
			FISH-CRUST-HC	A
			MOL-HC	B”

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Izraēlu iekļauj šādus ierakstus:

“IM Menas Sala	IM-0	Visas sarakstā norādītās zivju sugas	AQUA-ENTRY-ESTAB/RELEASE/OTHER
			FISH-CRUST-HC	A
JE Džērsija	JE-0	Visas sarakstā norādītās sugas	AQUA-ENTRY-ESTAB/RELEASE/OTHER
			FISH-CRUST-HC	A
			MOL-HC	B”

pielikuma 3. daļā īpašo nosacījumu “B” aizstāj ar šādu:

“B

Ūdensdzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no ūdensdzīvniekiem, kas nav dzīvi ūdensdzīvnieki, uz kuriem attiecas oficiālā sertifikāta parauga MOL-HC II daļas II.2.4. punkts, jābūt no kādas šā pielikuma 1. daļas 2. slejā norādītās valsts, teritorijas, zonas vai nodalījuma. Šo noteikumu visos gadījumos piemēro, neskarot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/405 (*2).

Šo oficiālo sertifikātu drīkst izmantot tikai tādu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvu ūdensdzīvnieku sūtījumu ievešanai Savienībā, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/20049 (*3) III pielikuma VII sadaļas V nodaļai un kritērijiem, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (*4) I pielikuma I nodaļas 1.17. un 1.25. punktā.

21)

XXII pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļā pēc ieraksta par Baltkrieviju iekļauj šādus ierakstus:

“GB Apvienotā Karaliste	GB-0	Dzīvnieki un reproduktīvie produkti, uz kuriem attiecas Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (*5)	Sertifikātu paraugi pārvietošanai Savienībā	No dalībvalsts uz citām dalībvalstīm caur Apvienoto Karalisti vai tās kroņa teritorijām
GG Gērnsija	GG-0	Dzīvnieki un reproduktīvie produkti, uz kuriem attiecas Deleģētā regula (ES) 2020/692	Sertifikātu paraugi pārvietošanai Savienībā	No dalībvalsts uz citām dalībvalstīm caur Apvienoto Karalisti vai tās kroņa teritorijām
IM Menas Sala	IM-0	Dzīvnieki un reproduktīvie produkti, uz kuriem attiecas Deleģētā regula (ES) 2020/692	Sertifikātu paraugi pārvietošanai Savienībā	No dalībvalsts uz citām dalībvalstīm caur Apvienoto Karalisti vai tās kroņa teritorijām
JE Džērsija	JE-0	Dzīvnieki un reproduktīvie produkti, uz kuriem attiecas Deleģētā regula (ES) 2020/692	Sertifikātu paraugi pārvietošanai Savienībā	No dalībvalsts uz citām dalībvalstīm caur Apvienoto Karalisti vai tās kroņa teritorijām

pielikuma 3. daļā pēc ieraksta “No Krievijas uz Krieviju” iekļauj šādu īpašo nosacījumu:

“No dalībvalsts uz citām dalībvalstīm caur Apvienoto Karalisti vai tās kroņa teritorijām

Tādu dzīvnieku un reproduktīvo produktu sūtījumus, uz kuriem attiecas Deleģētā regula (ES) 2020/692 un kuru izcelsme ir dalībvalstī, un kurus ieved Savienībā pēc tranzīta caur Apvienoto Karalisti vai tās kroņa teritorijām, Savienībā atļauj ievest ar noteikumu, ka tiem ir pievienots sertifikāts, kas atbilst sertifikātu paraugiem, kuri attiecībā uz dzīvnieku un reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/2236 (*6) un Īstenošanas regulā (ES) 2021/403.

(*1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/403 (2021. gada 24. marts), ar ko attiecībā uz tādu veterināro un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju sauszemes dzīvnieku un to reproduktīvo produktu sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai starp dalībvalstīm, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Lēmumu 2010/470/ES (OV L 113, 31.3.2021., 1. lpp.).”

(*2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/405 (2021. gada 24. marts), ar ko nosaka tādu trešo valstu vai to reģionu sarakstus, no kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 atļauts Savienībā ievest noteiktus dzīvniekus un preces, kuri paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 114, 31.3.2021., 118. lpp.).

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(*4) Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).”

(*5) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 379. lpp.).”

(*6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2236 (2020. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz tādu veterināro sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti ūdensdzīvnieku un noteiktu no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 1251/2008 (OV L 442, 30.12.2020., 410. lpp.).”

19.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/145

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/635

(2021. gada 16. aprīlis),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1256/2008 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Krievijas, Taizemes un Ukrainas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam (“sākotnējie pasākumi”). Pasākumi tika noteikti kā procentuālais (ad valorem) maksājums 10,1–90,6 % robežās.

(2)

Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/110 (3) pēc termiņbeigu pārskatīšanas (turpmāk tekstā “iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam un izbeidza procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes importu.

(3)

Pašlaik spēkā esošie antidempinga maksājumi ir 10,1 % un 16,8 % apmērā importam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Krievijā, 20,5 % visiem pārējiem uzņēmumiem Krievijā, 90,6 % importam no visiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un 38,1 % importam no visiem ražotājiem eksportētājiem Baltkrievijā.

1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(4)	Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (4) Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Minēto pārskatīšanas pieprasījumu 2019. gada 25. oktobrī iesniedza Eiropas Savienības Metinātu dzelzs cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”), rīkojoties to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā konkrētu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu ražošanas apjoma. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(6)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2020. gada 24. janvārī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (5) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” vai “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.5. Ieinteresētās personas

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, arodbiedrības, zināmos ražotājus Baltkrievijā, ĶTR un Krievijā un šo valstu iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(9)	Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(10)

Sākot procedūru, Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu būs nepieciešama sadarbība ar vismaz vienu ražotāju eksportētāju Baltkrievijai atbilstīgā attiecīgā reprezentatīvajā valstī. Komisija par procedūras sākšanu informēja arī iestādes ASV, Dienvidāfrikā, Dienvidkorejā, Krievijā, Meksikā, Taizemē, Turcijā un Ukrainā un aicināja šo valstu ražotājus eksportētājus piedalīties. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes un iesniegt saistīto informāciju (sk. 3.1.2. iedaļu tālāk).

(11)	Pēc informācijas izpaušanas Baltkrievijas iestādes apgalvoja, ka pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzējs nav pienācīgi pierādījis kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

(12)	Kā skaidrots 6. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pārskatīšanas pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi izmeklēšanas sākšanai. Turklāt, kā skaidrots 3.1.2. un 5. iedaļā, izmeklēšana pierādīja, ka attiecībā uz importu no Baltkrievijas iespējama dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās.

(13)	Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

1.5.1. Atlase

(14)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.5.2. Savienības ražotāju atlase

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz pārskatāmā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem, nodrošinot labu ģeogrāfisko izkliedi. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji saražoja aptuveni 40 % no aplēstā kopējā Savienības ražošanas apjoma un 38 % no aplēstā kopējā pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā.

(16)	Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi. Komisija nesaņēma piezīmes par izlasi. Tādējādi tika uzskatīts, ka šī izlase ir reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

1.5.3. Importētāju atlase

(17)	Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)	Neviens nesaistīts importētājs nesniedza pieprasīto informāciju. Tāpēc atlase nebija nepieciešama.

1.5.4. Ražotāju eksportētāju atlase attiecīgajās valstīs

(19)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Baltkrievijas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā un Krievijas Federācijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā identificēt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi būtu), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(20)

Trīs Baltkrievijas ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā to, ka pieteikušos ražotāju skaits bija neliels, Komisija uzskatīja, ka atlase nav nepieciešama. Tāpēc šie trīs ražotāji eksportētāji tika aicināti aizpildīt ražotājiem eksportētājiem paredzēto anketu.

(21)	Divi Krievijas ražotāji eksportētāji pieteicās un pauda vēlmi piedalīties izmeklēšanā. Ņemot vērā to, ka pieteikušos ražotāju skaits bija mazs, Komisija uzskatīja, ka atlase nav nepieciešama. Abiem šiem ražotājiem eksportētājiem tika lūgts aizpildīt ražotājiem eksportētājiem paredzēto anketu.

(22)	Neviens ĶTR ražotājs nesniedza pieprasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. Līdz ar to Ķīnas ražotāji nesadarbojās, un konstatējumi par importu no ĶTR ir izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

1.6. Atbildes uz anketas jautājumiem

(23)	Kad tika sākta izmeklēšana, Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē tika darītas pieejamas anketas.

(24)	Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un viena izplatītāja Savienībā.

(25)	Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no trim Baltkrievijas ražotājiem, kuri sadarbojās, savukārt tikai viens no diviem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, kuri pieteicās procedūras sākumā, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un sadarbojās procedūras gaitā.

1.7. Pārbaudes apmeklējums un attālinātas kontrolpārbaudes

(26)	Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanai.

(27)	Pirms Covid-19 ierobežojumu stāšanās spēkā Komisija veica pārbaudes apmeklējumu Arcelor Mittal Tubular Products telpās Polijā. Apmeklējuma laikā tika pārbaudīts ražošanas process, izmantotās izejvielas un iegūtie blakusprodukti.

(28)

Lai pārbaudītu visu pārējo nepieciešamo informāciju un datus, saskaņā ar Paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (6) attālināta kontrolpārbaude videokonferences veidā tika veikta šādiem uzņēmumiem:

Ražotāji Savienībā

—	Arcelor Mittal Tubular Products, Krakova, Polija, un saistītais uzņēmums Arcelor Mittal Tubular Products, Karvina, Čehija

—	Celsa Atlantic, S.L., Vitoria-Gasteiz, Spānija

—	Arvedi Tubi Acciaio S.p.A., Kremona, Itālija

Ražotājs eksportētājs Krievijā

—	PAO Severstal, Čerepoveca, Krievijas Federācija

1.8. Turpmākā procedūra

(29)	Komisija 2021. gada 2. februārī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā plānoja saglabāt spēkā esošos antidempinga maksājumus importam no attiecīgajām valstīm. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(30)	Komisija izskatīja četru ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgos gadījumos ņēma tās vērā. Uzklausīšanas pieprasījumi netika saņemti.

2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Pārskatāmais ražojums

(31)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, tādas metinātas dzelzs vai neleģēta tērauda caurules un cauruļvadi ar apaļu šķērsgriezumu, kuru ārējais diametrs nepārsniedz 168,3 mm, neskaitot tāda veida caurules, kas tiek izmantotas naftas un gāzes cauruļvados, naftas vai gāzes urbumos izmantojamus cauruļvadus, precīzijas caurules un caurules un cauruļvadus ar savienotājelementiem, kas piemēroti gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai un ko lieto civilajā aviācijā, kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7306 30 41, ex 7306 30 49, ex 7306 30 72 un ex 7306 30 77 (Taric kodi 7306304120, 7306304920, 7306307280 un 7306307780) un kuru izcelsme ir Baltkrievijā, Ķīnas Tautas Republikā un Krievijā (“pārskatāmais ražojums” jeb “MCC” (metinātas caurules un cauruļvadi)).

(32)	MCC galvenokārt izmanto gāzu un šķidrumu pārvietošanai kanalizācijas, apkures, ventilācijas sistēmās utt.

2.2. Līdzīgais ražojums

(33)

Kā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

—	pārskatāmajam ražojumam,

—	attiecīgo valstu iekšzemes tirgū ražotajam un pārdotajam ražojumam un

—	ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare.

(34)	Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(35)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no Baltkrievijas, ĶTR vai Krievijas varētu turpināties vai atkārtoties.

3.1. Baltkrievija

3.1.1. Importa par dempinga cenām turpināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(36)

Kā minēts 25. apsvērumā, trīs Baltkrievijas ražotāji sadarbojās izmeklēšanā un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr neviens no šiem trim ražotājiem neziņoja par ievērojamu eksporta pārdošanas apjomu uz ES. Faktiski pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no Baltkrievijas bija niecīgs salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas periodu (t. i., no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada jūnijam). Saskaņā ar Comext statistiku (Eurostat) MCC imports no Baltkrievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija mazāks par 4 tonnām salīdzinājumā ar vairāk nekā 29 000 tonnām sākotnējās izmeklēšanas laikā. Līdzīgi zems importa līmenis tika konstatēts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(37)	Ņemot vērā to, ka pārskatāmais ražojums no Baltkrievijas tika importēts tik mazā apmērā, nevarēja izdarīt secinājumus par dempinga turpināšanos ES pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija pārbaudīja arī dempinga atkārtošanās iespējamību.

3.1.2. Dempinga atkārtošanās iespējamība pasākumu atcelšanas gadījumā

(38)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Baltkrievijā, attiecība starp cenām Savienībā un Baltkrievijā; attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenām Baltkrievijā; attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un Savienības tirgus pievilcīgums.

a) Normālā vērtība

(39)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, tā kā Baltkrievija nav PTO dalībvalsts un ir minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (7) I pielikumā, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(40)

Pēc procedūras sākšanas Komisija centās sadarboties ar vismaz vienu ražotāju eksportētāju, kas atrodas kādā potenciālā reprezentatīvā valstī. Šajā nolūkā Komisija sazinājās ar iestādēm astoņās zināmās tērauda ražotājvalstīs, proti, ASV, Dienvidāfrikā, Dienvidkorejā, Krievijā, Meksikā, Taizemē, Turcijā un Ukrainā.

(41)	Neviena no minētajām valstīm ar Komisiju nesadarbojās; tomēr Komisija saņēma vienu pilnīgu atbildi uz anketas jautājumiem no ražotāja Krievijā, uz kuru attiecās tā pati izmeklēšana. Tāpēc Komisija sākotnēji uzskatīja, ka Krievija var būt piemērota reprezentatīva valsts attiecībā uz Baltkrieviju.

(42)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem un attiecīgo valstu iestādēm notika apspriedes par reprezentatīvās valsts izvēli. No ieinteresētajām personām netika saņemtas piezīmes.

(43)

Tomēr pēc attālinātās kontrolpārbaudes tika atzīts, ka Krievijas ražotāja sadarbība ir nepietiekama (sk. 3.3.1. iedaļu tālāk). Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta otro daļu, izvēloties attiecīgu reprezentatīvo valsti, pienācīga pievērš uzmanību “jebkādai ticamai informācijai, kas ir pieejama izvēles izdarīšanas laikā, un jo īpaši vismaz viena eksportētāja un ražotāja sadarbībai minētajā valstī”. Tā kā neviens no Krievijas MCC ražotājiem pietiekami nesadarbojās un nesniedza uzticamu informāciju, Komisija nolēma, ka Krieviju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(44)

Tādējādi, tā kā neviens cits ražotājs potenciālā reprezentatīvajā valstī nesadarbojās, normālā vērtība tika noteikta katram ražojuma pamatveidam EXW līmenī, pamatojoties uz cenām, kas Savienībā faktiski samaksātas par līdzīgo ražojumu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta pirmajā daļā. Melnajiem un cinkotajiem (8) ražojumiem tika noteiktas atsevišķas normālās vērtības.

(45)

Pēc informācijas izpaušanas Baltkrievijas iestādes apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka normālās vērtības noteikšanai nav iespējams izmantot citus avotus kā vien cenas, kas faktiski samaksātas Savienībā par līdzīgo ražojumu. Pēc to domām, Komisija nav aktīvi meklējusi iespējamo reprezentatīvo valstu iestāžu sadarbību. Turklāt Baltkrievijas iestādes apgalvoja, ka Savienības cenu vietā Komisijai būtu vajadzējis izmantot normālo vērtību, kas noteikta attiecībā uz Krieviju, vai alternatīvi – pieejamos Taizemes datus, kuri izmantoti normālās vērtības aprēķināšanai attiecībā uz Ķīnu, kā aprakstīts 150. apsvērumā.

(46)

Attiecībā uz pirmo punktu Komisija apstiprina, kā paskaidrots iepriekš 40. un 41. apsvērumā, ka tā aktīvi meklēja sadarbību astoņās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs, bet sadarbības nebija. Vēstules, ko šajā sakarā nosūtīja Komisija, ir iekļautas lietas materiālos, ar ko var iepazīties ieinteresētās personas.

(47)

Attiecībā uz otro punktu, kā skaidrots 43. apsvērumā, par Baltkrievijai reprezentatīvu valsti tika provizoriski izraudzīta Krievija. Tomēr, tā kā neviens ražotājs eksportētājs pietiekami nesadarbojās un nesniedza uzticamu informāciju, tad Komisijai nebija citas izvēles kā vien neņemt vērā Krieviju kā reprezentatīvo valsti. Attiecībā uz Taizemi jānorāda – lai izvēlētos attiecīgu Baltkrievijai reprezentatīvu valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, šajā valstī ir jāsadarbojas vismaz vienam eksportētājam un ražotājam. Savukārt, lai aprēķinātu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu šādas prasības nav. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu Taizeme nebija attiecīga Baltkrievijai reprezentatīvā valsts.

(48)	Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

b) Eksporta cena

(49)	Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neviens no Baltkrievijas ražotājiem, kas sadarbojās, neeksportēja pārskatāmo ražojumu uz citiem trešo valstu tirgiem ievērojamos daudzumos.

(50)

Tomēr, tā kā no Baltkrievijas tirdzniecības statistikas par importu un eksportu izriet, ka pārskatāmo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā faktiski eksportēja no Baltkrievijas uz citām trešām valstīm ievērojamos daudzumos, tika secināts, ka neviens ražotājs, kas faktiski eksportē pārskatāmo ražojumu, nepieteicās un nesadarbojās izmeklēšanā.

(51)	Tāpēc Komisija informēja Baltkrievijas iestādes, ka, tā kā ražotāji, kas faktiski eksportē pārskatāmo ražojumu, pietiekami nesadarbojās, Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Baltkrieviju varētu piemērot pamatregulas 18. pantu.

(52)

Baltkrievijas iestādes savās piezīmēs par paredzēto 18. panta piemērošanu apgalvoja, ka pareizāk ir izmantot datus, ko snieguši trīs ražotāji, kuri sadarbojās, nevis importa un eksporta statistiku. Turklāt tās apgalvoja, ka pārskatāmā ražojuma eksporta novērtēšanai izmantotie Harmonizētās sistēmas (HS) kodi nav piemēroti, un atkārtoja šo apgalvojumu pēc informācijas izpaušanas. Visbeidzot, tās apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā reeksportu, jo, viņuprāt, pārskatāmā ražojuma eksports uz trešām valstīm (t. i., Krieviju) sasniedza 2 400 tonnas un ietvēra eksportu, ko veica uzņēmums, kurš pērk pārskatāmo ražojumu Krievijā, veic galvanizācijas pakalpojumu un reeksportē to atpakaļ.

(53)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu Komisija paskaidroja, ka tā neapstrīd un ir ņēmusi vērā datus, ko snieguši trīs Baltkrievijas ražotāji, kuri sadarbojās. Šie trīs uzņēmumi gluži vienkārši neeksportēja ievērojamus pārskatāmā ražojuma daudzumus, ko Komisija varētu izmantot, lai novērtētu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

(54)

Attiecībā uz otro apgalvojumu Komisija norādīja, ka gandrīz viss Baltkrievijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma eksports nonāk Krievijā. Komisija veica kontrolpārbaudi, salīdzinot statistiku par eksportu no Baltkrievijas uz Krieviju (8 ciparu līmenī) ar importu Krievijā (10 ciparu līmenī), pamatojoties uz Global Trade Atlas (“GTA”) (9) statistiku. Komisija apstiprināja, ka pārskatāmais ražojums atbilst to kodu aprakstam 8 ciparu līmenī, kuri izmantoti attiecībā uz eksportu no Baltkrievijas, kā arī kodiem 10 ciparu līmenī, kas izmantoti attiecībā uz importu Krievijā. Galu galā Komisija izmantoja Krievijas importa skaitliskos rādītājus 10 ciparu līmenī, jo tie sniedza sīkāku informāciju par dažādiem MCC veidiem.

(55)

Attiecībā uz trešo apgalvojumu Komisija norādīja trīs aspektus. Pirmkārt, no apkopotās informācijas izriet, ka pārskatāmā ražojuma eksports no Baltkrievijas uz Krieviju pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 4 800 tonnas. Otrkārt, saskaņā ar informāciju no tiem pašiem avotiem eksportēto cinkoto ražojumu daudzumi bija mazāki par 1 000 tonnām. Visbeidzot, tas, ka reeksportējošais ražotājs, uz kuru atsaucās Baltkrievijas iestādes, nesadarbojās, pamatoja to, ka Komisija veic novērtējumu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, jo tie Baltkrievijas ražotāji, kuri eksportējuši ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus, nesadarbojās.

(56)	Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(57)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu iespējamā eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tādējādi pārdošanas cenas uz trešām valstīm tika noteiktas, pamatojoties uz Global Trade Atlas (“GTA”), kā arī Pasaules Bankas (10) un ESAO ziņojumos (11) ietverto statistiku par importu Krievijā.

(58)

Konkrētāk, Komisija konstatēja, ka lielākais MCC importētājs no Baltkrievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ir Krievija, kas absorbē 92 % no Baltkrievijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma eksporta. Daudzumi, kas eksportēti uz citām trešām valstīm, izņemot Krieviju, bija nenozīmīgi, un tāpēc tika uzskatīts, ka tie nav reprezentatīvi.

(59)	Par importa vērtību Krievijā tika paziņots CIF līmenī. Tāpēc Komisija koriģēja paziņotās cenas, lai aprēķinātu eksporta cenu EXW līmenī, atskaitot iekšzemes transportēšanas izmaksas Baltkrievijā (12). Melnajiem un cinkotajiem ražojumiem tika noteiktas atsevišķas iespējamās eksporta cenas.

c) Salīdzinājums

(60)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un iespējamās eksporta cenas uz Krieviju EXW līmenī. Ņemot vērā to, ka cinkotu ražojumu eksports tika veikts nelielos daudzumos un uzrādīja nesaskanīgu cenu tendenci, kā arī ņemot vērā Baltkrievijas iestāžu piezīmes par reeksportu (sīkāk izklāstītas iepriekš 52. apsvērumā), salīdzinājums tika veikts tikai attiecībā uz melnajiem ražojumiem.

(61)	Iepriekš minētais salīdzinājums liecināja, ka eksportam no Baltkrievijas uz Krieviju ir iespējama valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF vērtības 8,0 % apmērā.

(62)

Pēc informācijas izpaušanas Baltkrievijas iestādes un divi Baltkrievijas ražotāji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāgroza pasākumu līmenis attiecībā uz Baltkrieviju, jo šajā procedūrā noteiktā dempinga starpība ir ievērojami zemāka nekā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā un sākotnējā izmeklēšanā noteiktā dempinga starpība.

(63)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punkta noteikumiem termiņbeigu pārskatīšanā pasākumus var vai nu atcelt, vai saglabāt sākotnējā izmeklēšanā noteiktajā līmenī. Tāpēc termiņbeigu pārskatīšanā Komisija nevar pārskatīt maksājumu līmeni.

(64)	Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(65)	Turklāt Baltkrievijas iestādes lūdza izpaust dempinga aprēķinu un dot papildu laiku, lai par to sniegtu piezīmes.

(66)

Metodika, kā attiecībā uz Baltkrieviju aprēķināts dempings, ir sīki izklāstīta iepriekš 39.–61. apsvērumā. Pēc informācijas izpaušanas Komisija lietas materiālos, ar ko var iepazīties ieinteresētās personas, pēc Baltkrievijas iestāžu pieprasījuma darīja pieejamu to statistiku par Krieviju, kura tika izmantota, lai noteiktu iespējamo eksporta cenu no Baltkrievijas. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs dienas piezīmju sniegšanai.

(67)	Piezīmes tika saņemtas no Baltkrievijas iestādēm par i) pārskatāmā ražojuma izcelsmi statistikā, ii) valūtas konvertāciju un iii) statistikas rādītāju īpatnībām starp Baltkrieviju un Krieviju.

(68)	Attiecībā uz pirmo punktu Baltkrievijas iestādes apgalvoja, ka viens no kodiem, kas izmantots, lai noteiktu importu no Baltkrievijas Krievijā, kā paskaidrots 54. apsvērumā, ietver ražojumus, kuru izcelsme ir ne tikai Baltkrievijā, bet arī citās valstīs.

(69)

Komisija paskaidroja, ka izmeklēšanā savāktā informācija apstiprina, ka ar šo kodu importētajiem ražojumiem statistikā ir norādīta Baltkrievijas izcelsme. Turklāt netika sniegti pierādījumi par to, ka ražojumiem, kam norādīta Baltkrievijas izcelsme, faktiski būtu kādas citas valsts izcelsme. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(70)

Attiecībā uz otro punktu Baltkrievijas iestādes apgalvoja, ka Komisija izmantojusi Krievijas importa statistiku, izteiktu euro, savukārt Krievijas Federālais muitas dienests sniedz statistiku ASV dolāros. Tāpēc tās uzskata, ka Komisijai esot bijis jāizmanto pārdošanas datuma valūtas kurss, kā tas ir prasīts pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktā.

(71)

Pirmkārt, 2. panta 10. punkta j) apakšpunkta noteikumi attiecas uz eksporta cenu un normālās vērtības salīdzinājumu, ja izmanto faktiskos pārdošanas darījumus. Šajā gadījumā, kā paskaidrots iepriekš 57. apsvērumā, vidējā eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz GTA importa statistiku, nevis uz faktiskajiem pārdošanas darījumiem. Otrkārt, GTA izmantotā konvertācijas likme ir mēneša vidējais rādītājs, kas aprēķināts no dienas vidējiem rādītājiem mēnesī. Tāpēc Komisija uzskata, ka tas ļāva precīzi salīdzināt eksporta cenu un normālo vērtību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(72)

Attiecībā uz trešo punktu Baltkrievijas iestādes apgalvoja, ka gan Baltkrievijas Republika, gan Krievijas Federācija ir Eirāzijas Ekonomikas savienības dalībvalstis. Tas nozīmējot, ka brīva preču aprite starp Eirāzijas Ekonomikas savienības dalībvalstīm notiek bez muitas kontroles un tādēļ, pēc to domām, nav nodrošināta deklarētā muitas koda atbilstība faktiski eksportētajām precēm.

(73)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Tas, ka nav muitas kontroles, nenozīmē, ka būtu atceltas prasības sniegt informāciju par importa un eksporta darījumiem. Izmantoto muitas kodu apraksts atbilst pārskatāmā ražojuma definīcijai, un nav sniegti pierādījumi par pretējo. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

3.1.2.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Baltkrievijā

(74)	Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Baltkrievijā tika noteikta, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju un datiem, ko sniedza trīs Baltkrievijas ražotāji, kuri sadarbojās.

(75)

Saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem datiem neizmantotā ražošanas jauda saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražošanu Baltkrievijā ir aptuveni 50 000 tonnu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka trim ražotājiem, kas sadarbojās, ir vismaz 30 000 tonnu neizmantota ražošanas jauda saistībā ar pārskatāmā ražojuma ražošanu.

(76)

Turklāt, kā konstatēts arī iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, pārskatāmā ražojuma ražošanas līnijas var izmantot gan metinātu cauruļu un cauruļvadu ražošanai, gan dobo profilu ražošanai (šo divu ražojumu ražošanu nošķir tikai neliels ražošanas posms). Turklāt ar tām pašām ražošanas līnijām varētu ražot arī metinātus cauruļvadus, kuru diametrs pārsniedz 168,3 mm (“lieli cauruļvadi”), uz kuriem šī procedūra neattiecas.

(77)

Tāpēc, ņemot vērā iespēju mainīt ražojumu klāstu, tiek lēsts, ka Baltkrievijā ražotājiem, kas sadarbojās, neizmantotā jauda ir aptuveni 50 000 tonnas jeb vairāk nekā 9 % no patēriņa Savienībā. Turklāt, tā kā ražotāji, kas sadarbojās, veido tikai 40 % no kopējā ražošanas apjoma Baltkrievijā, kā arī, pieņemot, ka tāda pati rezerves jaudas attiecība ir arī ražotājiem, kas nesadarbojās, var lēst, ka valsts mēroga neizmantotā jauda ir aptuveni 125 000 tonnas.

(78)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Baltkrievijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, tie varētu izmantot, lai ražotu MCC eksportēšanai uz Savienības tirgu.

(79)	Pēc informācijas izpaušanas viens Baltkrievijas ražotājs un Baltkrievijas iestādes apstrīdēja to, kā Komisija aprēķinājusi neizmantoto jaudu Baltkrievijā, jo, pēc to domām, tā ir novērtēta par augstu un nav ņemti vērā pārējie ražojumi, kas ražoti tajā pašā ražošanas līnijā.

(80)

Komisija precizē, ka neizmantotās ražošanas jaudas aplēse balstījās uz faktiskajiem datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza trīs ražotāji, kas sadarbojās. Turklāt, kā paskaidrots 77. apsvērumā, Komisija ņēma vērā citus ražojumus, kas tiek ražoti tajā pašā ražošanas līnijā. Turklāt, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu, tika secināts, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Baltkrievijas ražotāji, iespējams, mainīs savu ražojumu klāstu un palielinās pārskatāmā ražojuma ražošanas jaudu.

(81)	Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

3.1.2.2. Savienības tirgus pievilcīgums

(82)

Saskaņā ar GTA datiem Baltkrievijas ražotāji eksportētāji eksportēja uz savu galveno trešo tirgu – Krieviju – par cenām, kas vidēji bija vismaz par 5 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Ņemot vērā šo cenu līmeni, eksports uz Savienību Baltkrievijas eksportētājiem potenciāli ir pievilcīgāks nekā eksports uz gandrīz visām pārējām valstīm. Turklāt PIP laikā eksports uz Krieviju sasniedza aptuveni 4 800 tonnas: mazāk nekā 10 % no aplēstās Baltkrievijas ražotāju, kas sadarbojās, neizmantotās jaudas un mazāk nekā 4 % no aplēstās valsts mēroga neizmantotās jaudas.

(83)	Savienības tirgus ir pievilcīgs Baltkrievijas ražotājiem arī tā ģeogrāfiskā tuvuma un lieluma dēļ – kopējais patēriņš tajā ir 541 000 tonnas.

3.1.2.3. Secinājums par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

(84)	Komisija konstatēja, ka saistībā ar Baltkrievijas eksportu uz tās galveno trešo valstu tirgu (Krieviju) turpinās dempinga prakse.

(85)	Turklāt Komisija konstatēja arī citus pierādījumus tam, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu atkārtoties.

(86)	Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un cenu ziņā un ievērojamā neizmantotā jauda, kas joprojām ir pieejama Baltkrievijā, liecināja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Baltkrievijas eksports un neizmantotā jauda, visticamāk, tiktu (pār)virzīta uz Savienību.

(87)	Tādējādi Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumi netiktu pagarināti, pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība.

3.2. Ķīnas Tautas Republika

3.2.1. Ievadpiezīmes

(88)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR turpinājās, tomēr daudz zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., laikposmā no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada jūnijam). Saskaņā ar Comext (Eurostat) statistiku MCC imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 0,1 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar tirgus daļu 13,8 % apmērā sākotnējās izmeklēšanas laikā. Līdzīgi zema tirgus daļa (0,03 %) tika konstatēta iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā. Absolūtā izteiksmē imports no ĶTR krasi samazinājās – no gandrīz 184 887 tonnām sākotnējā izmeklēšanā uz 118 tonnām iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā un 559 tonnām pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(89)

Kā minēts 22. apsvērumā, neviens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tādējādi ražotāji eksportētāji neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tostarp datus par eksporta cenām un izmaksām, iekšzemes cenām un izmaksām, izejresursu patēriņu ražošanas procesā, ražošanas pieskaitāmajām izmaksām, jaudu, ražošanas apjomu, ieguldījumiem utt. Tāpat Ķīnas valdība (“ĶV”) un ražotāji eksportētāji neaplūkoja lietas materiālos iekļautos pierādījumus, tostarp Komisijas dienestu darba dokumentu par būtiskiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas vajadzībām (13) (“Ziņojums”).

(90)	Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija varētu piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR. Komisija piezīmes nesaņēma.

(91)

Tā rezultātā saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi saistībā ar dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību attiecībā uz ĶTR tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un ieinteresēto personu iesniegtajos dokumentos, apvienojumā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, tirdzniecības statistiku par importu un eksportu (Eurostat un GTA), statistikas datiem no Ķīnas nodokļu un muitas administrācijas tīmekļa vietnēm (14), Pasaules Bankas un ESAO ziņojumiem, kā arī neatkarīgiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar cenu izpēti, ziņām un datiem, analīzi un konferencēm dzelzs un tērauda ražošanas nozarē, piemēram, Deloitte (15), Transcustoms (16), Global Trade Alert (17) un Huajing Industry Research Institute (18).

3.2.2. Importa par dempinga cenām turpināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.2.2.1. Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(92)	Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus attiecībā uz ĶTR par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu attiecībā uz šo valsti, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(93)

Lai iegūtu informāciju, kuru Komisija uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, Komisija nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No ĶV netika saņemta atbilde uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(94)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Meksiku. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

(95)

2020. gada 11. maijā Komisija ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, proti, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko varētu izmantot pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamās reprezentatīvās valstis (proti, Brazīliju, Malaiziju, Meksiku, Taizemi un Turciju). Komisija nesaņēma piezīmes par pirmo paziņojumu.

(96)

2020. gada 4. jūnijā Komisija ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Taizemi (19). Tāpat Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama no reprezentatīvās valsts ražotājiem: Pacific Pipe Co., Ltd. un Asia Metal Co., Ltd. Piezīmes par otro paziņojumu netika saņemtas.

3.2.2.2. Normālā vērtība

(97)	Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(98)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības,” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas”, turpmāk tekstā “PVA izmaksas”).

(99)	Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija pašreizējā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

a) Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

1. Ievads

(100)

—	attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—	valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—	diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—	bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—	izkropļotas algu izmaksas,

—	piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts”.

(101)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no šādiem faktoriem uz cenām un izmaksām pārskatāmā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā minētais saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi nodrošina valdībai ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvas tirgus spēku attīstības ietekmē.

(102)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(103)

Ievērojot minēto noteikumu, Komisija ir publicējusi ziņojumu par valsti, kurš attiecas uz ĶTR (20), kurā norādīts, ka daudzos ekonomikas līmeņos pastāv būtiska valdības iejaukšanās, tostarp konkrēti kropļojumi attiecībā uz daudziem būtiskiem ražošanas faktoriem (piem., ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistīti kropļojumi), kā arī konkrētām nozarēm (piem., tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(104)

Pieprasījumā tika sniegti arī papildu pierādījumi tam, ka pastāv iepriekš minētie nozīmīgie kropļojumi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā papildinot Ziņojumu.

(105)

Jo īpaši pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz praksi, kas ietekmē izmaksas un cenas MCC nozarē un tērauda nozarē (MCC ražošanā galvenais izejresurss ir karsti velmēti tērauda ruļļi):

—	četri no pieciem lielākajiem tērauda ražotājiem Ķīnā ir valsts īpašumā esoši uzņēmumi (“VU”), un tādējādi tie darbojas, būdami ĶV īpašumā, kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā,

—	izejvielu un enerģijas izmaksas ĶTR nenosaka brīvā tirgus spēki, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tas tika apstiprināts arī nesenajā antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz karsti velmētiem plakaniem velmējumiem (21),

—	karsti velmēta tērauda ražotāji gūst labumu no preferenciāliem aizdevumiem, kas veido subsīdijas, un arī tas tika apstiprināts iepriekš minētajā antisubsidēšanas procedūrā.

(106)

Kā norādīts 93. apsvērumā, ĶV neatbildēja uz jautājumiem, kas iekļauti anketā, kuru tā saņēma. Kā minēts 22. un 89. apsvērumā, ražotāji eksportētāji nesadarbojās, kā arī nesniedza pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai šajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(107)

2. Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā

(108)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Šī koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (22). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos tas ir uzsvērts kā vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (23).

(109)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas Konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta Konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts jauns otrais teikums šādā redakcijā: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (24). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(110)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (25). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, ieskaitot rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(111)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un pastāv visos valdības līmeņos. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos ir izvirzīti plašāki mērķi. Plānos ir precizēti arī līdzekļi attiecīgo nozaru atbalstam, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir noteikti konkrēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.2.2.2. iedaļas a) punkta 5. apakšpunktu tālāk) (26).

(112)

Otrkārt, finanšu resursu sadales līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.2.2.2. iedaļas a) punkta 8. apakšpunktu tālāk) (27). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu sektora daļas, kurās neietilpst banku sektors, institucionāli un darbības ziņā nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (28).

(113)

Treškārt, attiecībā uz normatīvo vidi valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamajos tiesību aktos konkrēti ir paredzēts, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (29). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan privāto ieguldījumu piesaisti un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus ar ieguldījumiem saistītus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (30).

(114)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda ievērojama valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali atbilstoši tirgus principiem (31).

3. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(115)

ĶTR ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem tā sniedz norādes.

(116)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos uzņēmumos (“VU”). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot ĶKP biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizāciju klātbūtni uzņēmumos (sk. arī 3.2.2.2. iedaļas a) punkta 4. apakšpunktu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (32). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (33). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār MCC nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti 3.2.2.2. iedaļas a) punkta 4. apakšpunktā tālāk.

(117)

Konkrēti tērauda nozarē, kas ir galvenais izejmateriāls MCC ražošanai, ievērojama daļa īpašumu joprojām pieder Ķīnas valdībai. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli VU un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir gandrīz vienāds, no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (34). Tajā pašā laikā, lai gan desmit lielākie ražotāji 2016. gadā veidoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējā saražotā apjoma, ĶV tajā pašā gadā ir izvirzījusi par mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no dzelzs un tērauda ražošanas apjoma aptuveni desmit lielos uzņēmumos (35). 2019. gada aprīlī ĶV šo nodomu ir paudusi atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (36). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanos ar darbībā nesekmīgiem VU (37).

(118)

Kā paskaidrots iepriekš, tērauda nozarē, kas ir galvenais izejmateriālu piegādātājs MCC ražošanai, ir liels VU īpatsvars. Tā kā Ķīnas MCC eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātiem un valsts īpašumā esošajiem MCC ražotājiem. Tomēr izmeklēšanā atklājās, kā izklāstīts 3.2.2.2. iedaļas a) punkta 5. apakšpunktā tālāk, ka gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem MCC nozarē arī attiecas stratēģiska uzraudzība un norādes.

4. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(119)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, tā var iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (38), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (39)) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (40). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (41). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot MCC ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(120)

Daudzi MCC ražotāji savās tīmekļa vietnēs skaidri uzsver partijas veidošanas darbības, partijas biedru dalību uzņēmumu vadībā, kā arī savu piederību ĶKP. Izmeklēšanā tika atklātas partijas veidošanas darbības vairākos MCC ražošanas uzņēmumos, tostarp Jinghua Steel Pipe Group, Kingland Group un Jiangsu Guoqiang Zinc-plating Industrial Co., Ltd. Pierādījumi par vienu no pārskatāmā ražojuma ražotājiem atklāja, ka šādas darbības citustarp ietver ĶKP biedru dalību apspriedēs par uzņēmuma stāvokli, darījumdarbības modeli un attīstības stratēģiju, partijas biedru darbā pieņemšanas veicināšanu; lekcijas, simpozijus un citus izglītojošus pasākumus par ĶKP tematiku, komunistisko filozofiju utt.; oficiālus pasākumus, kas saistīti ar ĶKP darbībām, u. c. Turklāt izmeklēšanā Komisija konstatēja personiskus sakarus starp MCC ražotājiem un ĶKP, piemēram, ĶKP biedri darbojas augstākajā vadībā vai ir valdes locekļi vairākos uzņēmumos, kas ražo MCC, tostarp Jinghua Steel Pipe Group, Kingland Group, Fubo Group, Weifang East Steel Pipe Co., Ltd un Huludao City Steel Pipe Industrial Co., Ltd.

(121)

Tērauda nozarē, kas ir galvenais izejmateriāls MCC ražošanai, daudzi lielākie ražošanas uzņēmumi ir valsts īpašumā. Daži no tiem ir īpaši minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam” (42). Piemēram, Ķīnas valsts īpašumā esošais uzņēmums Shanxi Taiyuan Iron & Steel Co., Ltd. (“TISCO”) savā tīmekļa vietnē norādījis, ka ir “izcils dzelzs un tērauda milzis”, kas “izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurš ir integrēts dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, pārstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbībā” (43). Baosteel ir vēl viens nozīmīgs Ķīnas valsts īpašumā esošs uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda ražošanu un ir daļa no nesen konsolidētā China Baowu Steel Group Co., Ltd. (iepriekš – Baosteel Group un Wuhan Iron & Steel) (44).

(122)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.2.2.2. iedaļas a) punkta 7. apakšpunktu tālāk), kā arī izejmateriālu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (45). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, ieskaitot VU, tērauda un citās nozarēs (piem., finanšu un izejresursu sektoros), ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

5. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(123)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos un aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (46).

(124)

Lai gan MCC ražošana ir specializēta nozare un izmeklēšanā nebija iespējams identificēt konkrētus politikas dokumentus, ar kuriem tiek vadīta tieši MCC nozares attīstība, MCC nozare gūst labumu no valdības norādēm un iejaukšanās attiecībā uz galveno MCC ražošanas izejmateriālu, proti, tēraudu. Valdības iejaukšanās kropļojošo ietekmi uz MCC nozari ilustrē problēma, ka ir liels jaudas pārpalikums. Ziņojumā par metināto tērauda cauruļu ražošanas nozares stāvokli 2018. gadā apstiprināts, ka pastāv ievērojams jaudas pārpalikums (pilnu citātu sk. 209. apsvērumā) (47).

(125)

Turklāt ĶV uzskata, ka tērauda ražošanas nozare ir nozīmīga nozare (48). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda ražošanas nozarei veltītos dokumentos, kas izdoti valsts, reģionālā un municipālā līmenī, piemēram, Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtisks Ķīnas ekonomikas pamatsektors un valsts stūrakmens” (49). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (50).

(126)

Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (51) ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda izstrādājumu veidus (52). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (53).

(127)

Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (54) (“Katalogs”) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā.

(128)

ĶV sniedz papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām, kas citustarp attiecas uz: tirgus struktūru un pārstrukturēšanu, izejvielām, ieguldījumiem, jaudas likvidēšanu, ražojumu klāstu, pārvietošanu, modernizāciju u. c. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus par praktiski visiem nozares attīstības un darbības aspektiem un kontrolē tos (55). Pašreizējā problēma saistībā ar jaudas pārpalikumu, iespējams, ir pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un kropļojumiem, kas no tās izriet.

(129)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī tērauda un dzelzs – pārskatāmā ražojuma ražošanas galvenā izejmateriāla – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

6. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(130)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesos joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesu rezultātu (56).

(131)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašuma tiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnas Tautas Republikā (57). Visa zeme pieder Ķīnas valstij (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (58). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (59).

(132)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, uz MCC ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī uz šiem uzņēmumiem attiecas lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neadekvāta izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt. Komisija provizoriski secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un tā rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz MCC nozari.

(133)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka MCC nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

7. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(134)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnas Tautas Republikā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (60). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (61). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (62). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas ĶTR ir izkropļotas.

(135)

Netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz MCC ražošanas nozari neattiecas iepriekš aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi MCC ražošanas nozari algu izmaksu kropļojumi skar gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galvenā izejmateriāla ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

8. Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(136)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(137)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmu raksturo spēcīga valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (63), un tās, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielu valsts īpašumā esošu finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (64), un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda likumā skaidri noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (65).

(138)

Lai gan tiek atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(139)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītreitingi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem novērtējumiem (66).

(140)

Šos aspektus pastiprina papildu noteikumi, kas virza finanses uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (67). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas nozīmīgajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(141)

(142)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(143)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, ko varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad riskanto parādu kļūst aizvien vairāk, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piem., izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(144)

Būtībā, kaut arī nesen tika veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnas Tautas Republikā joprojām ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(145)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz MCC nozari neattiecas iepriekš aprakstītā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

9. Aprakstīto kropļojumu sistēmiskums

(146)

Komisija norādīja, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi Ziņojumā aprakstītie kropļojumi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.2.2. iedaļas a) punkta 1.–5. apakšpunktā, kā arī Ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un uz visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš 3.2.2.2. iedaļas a) punkta 6.–8. apakšpunktā un Ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(147)

Komisija atgādina, ka MCC ražošanai ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Kad MCC ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kas tiek piemērota visos valdības līmeņos un visos sektoros.

(148)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot MCC iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu ražošanā izmantotajiem izejresursiem utt. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

10. Secinājums

(149)

Iepriekš 3.2.2.2. iedaļas a) punkta 2.–9. apakšpunktā aprakstītā analīze, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī MCC sektorā (kas aptver arī pārskatāmo ražojumu), liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, tostarp izejmateriālu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, kā arī ņemot vērā ĶV un ĶTR ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(150)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī. Komisija atgādināja, ka netika iesniegti apgalvojumi, ka kādas iekšzemes izmaksas nebūtu izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

b) Reprezentatīvā valsts

1. Vispārīgas piezīmes

(151)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—	līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi (68), izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR,

—	pārskatāmā ražojuma ražošana minētajā valstī (69),

—	attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī,

—	ja bija vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroka attiecīgā gadījumā tika dota valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(152)

Kā skaidrots 95. un 96. apsvērumā, Komisija 2020. gada 11. maijā un 4. jūnijā izdeva divus paziņojumus saistībā ar lietas materiāliem par normālās vērtības un ražošanas faktoru noteikšanas avotiem (“pirmais paziņojums” un “otrais paziņojums”). Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu secinājumu, ka šajā lietā attiecīga reprezentatīvā valsts ir Taizeme.

2. Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

(153)

Pirmajā paziņojumā Komisija, ņemot vērā Pasaules Bankas datus, par valstīm ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR atzina Brazīliju, Malaiziju, Meksiku, Taizemi un Turciju, proti, Pasaules Banka, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu, tās visas klasificē pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(154)

Pēc minētā paziņojuma netika saņemtas piezīmes par ekonomiskās attīstības līmeni.

3. Pārskatāmā ražojuma ražošana reprezentatīvajā valstī

(155)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka pārskatāmā ražojuma ražošana ir konstatēta Brazīlijā, Malaizijā, Meksikā, Taizemē un Turcijā. Tomēr Malaizija kā potenciālā reprezentatīvā valsts tika noraidīta, jo tika konstatēts tikai viens pārskatāmā ražojuma ražotājs un nebija publiski pieejamu finanšu pārskatu par PIP.

(156)

Pēc pirmā paziņojuma netika saņemtas piezīmes par pārskatāmā ražojuma ražošanu iespējamajās reprezentatīvajās valstīs.

4. Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(157)

Attiecībā uz iepriekš minētajām aplūkotajām valstīm Komisija pārbaudīja, vai ir publiski pieejami dati un jo īpaši publiski pieejami pārskatāmā ražojuma ražotāju finanšu dati.

(158)

Komisija meklēja MCC ražotājus, kuru finanšu dati ir publiski pieejami un varētu tikt izmantoti neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Meklējumos Komisija aprobežojās ar tiem uzņēmumiem, kuru peļņas un zaudējumu pārskati par PIP bija publiski pieejami un kuri šajā periodā bija rentabli. Turklāt priekšroka tika dota tiem MCC ražotājiem, kuru finanšu pārskati bija publiski pieejami uzņēmuma līmenī, nevis konsolidētā līmenī visai attiecīgajai grupai. Tāpēc otrajā paziņojumā bija iekļauti tikai divi uzņēmumi Taizemē un viens uzņēmums Turcijā.

(159)

Pamatojoties uz Taizemē un Turcijā publiski pieejamo finanšu datu kvalitāti un detalizētību, kā arī ņemot vērā ražošanas faktoru (70) atsauces vērtību pieejamību un reprezentativitāti, Komisija uzskatīja, ka Taizeme ir attiecīga reprezentatīvā valsts.

(160)

Komisija rūpīgi analizēja visus lietas materiālos pieejamos attiecīgos datus par ražošanas faktoriem Taizemē un konstatēja tālāk minēto:

—	Komisija analizēja visu to ražošanas faktoru importa statistiku, kas uzskaitīti pirmajā paziņojumā, kurš atjaunināts ar otro paziņojumu, un secināja, ka PIP laikā ir importēti visi pārskatāmā ražojuma ražošanai nepieciešamie ražošanas faktori,

—	enerģētikas statistika (elektroenerģijas un dabasgāzes cenas) par PIP bija viegli pieejama attiecīgi Metropolitan Electricity Authority un Enerģētikas ministrijas sniegto datu veidā,

—	darbaspēka izmaksu statistika bija pieejama Valsts statistikas biroja tīmekļa vietnē.

(161)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Kā minēts 96. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Taizemes ražotāju – Pacific Pipe Co., Ltd. un Asia Metal Co., Ltd. – publiski pieejamos finanšu pārskatus var izmantot par aizstājēju, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu.

5. Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(162)

Tā kā, pamatojoties uz šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Taizeme ir attiecīga reprezentatīvā valsts, nav nepieciešams novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

6. Secinājums par reprezentatīvo valsti

(163)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Taizeme atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Taizemei ir ievērojams pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoms, kā arī ir pieejams pilnīgs datu kopums par visiem ražošanas faktoriem, PVA izmaksām un peļņu.

c) Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai

(164)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja – lai aprēķinātu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru neizkropļotu izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī izmantos GTA.

(165)

Komisija arī norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī tiks izmantota SDO statistika un valsts statistika; savukārt neizkropļotu enerģijas izmaksu noteikšanai tiks izmantota 160. apsvērumā minētā valsts statistika.

(166)

Lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija aprēķinā ietvēra arī uz ražošanas pieskaitāmajām izmaksām attiecināmu summu. Šīs summas noteikšanai Komisija izmantoja finanšu datus par vienu no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās dempinga izmeklēšanā un sniedza konkrētu informāciju šim nolūkam (71), proti, par Polijas uzņēmumu Arcelor Mittal Tubular Products (“AMTP”). Metodika ir pienācīgi izskaidrota 3.2.2.2. iedaļas e) punktā.

(167)

Visbeidzot, kā norādīts otrajā paziņojumā, PVA izmaksu un peļņas noteikšanai Komisija izmantoja finanšu datus no izraudzītajiem Taizemes uzņēmumiem, kas uzskaitīti 161. apsvērumā.

d) Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības

(168)

Ar abiem paziņojumiem par ražošanas faktoriem Komisija centās izveidot ražošanas faktoru un avotu sarakstu, kuru paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, piemēram, materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji Ķīnas Tautas Republikā izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija nesaņēma piezīmes par ražošanas faktoru sarakstu, kas ieinteresētajām personām tika darīts pieejams abos paziņojumos.

(169)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas procedūrā nesadarbojās, Komisijai, lai noteiktu MCC ražošanā izmantotos ražošanas faktorus, bija jāpaļaujas uz Eiropas ražotāju AMTP. Pamatojoties uz datiem, kas sākotnējā izmeklēšanā tika savākti no Ķīnas uzņēmumiem, un informāciju, kas pieejama Ķīnas MCC ražotāju tīmekļa vietnēs, to ražošanas process un izmantotie materiāli šķiet līdzīgi tiem, ko norādījis AMTP.

(170)

Sadarbības trūkuma dēļ Komisijai katram ražošanas faktoram nebija tarifu kodu, kas būtu detalizētāki nekā HS sešciparu kodi. HS kodi pilnībā atbilda Taizemes tarifa kodiem.

(171)

Ņemot vērā visu AMTP sniegto informāciju un to, ka par abiem paziņojumiem, kuri attiecas uz avotiem, kas tika izmantoti ražošanas faktoru normālās vērtības noteikšanai, netika saņemtas piezīmes, tika noteikti šādi ražošanas faktori un (attiecīgā gadījumā) tarifa kodi.

1. tabula

MCC ražošanas faktori

Ražošanas faktors	HS kods	Datu avots	Neizkropļota vienības vērtība
Izejvielas
Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu ≥ 600 mm, ruļļos, tikai karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, ar biezumu ≥ 4,75 mm, bet < 10 mm, nekodināti, bez reljefa raksta	7208 37	GTA	4,34 CNY/kg
Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu ≥ 600 mm, ruļļos, tikai karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, ar biezumu ≥ 3 mm, bet < 4,75 mm, nekodināti, bez reljefa raksta	7208 38	GTA	3,96 CNY/kg
Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu ≥ 600 mm, ruļļos, tikai karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, ar biezumu < 3 mm, nekodināti, bez reljefa raksta	7208 39	GTA	4,05 CNY/kg
Cinks	7901 11	GTA	20,69 CNY/kg
Sērskābe	2807 00	GTA	0,56 CNY/kg
Darbaspēks
Darbaspēka algas apstrādes rūpniecībā	[Neattiecas]	Sk. 3.2.2.2. iedaļas d) punkta 2. apakšpunktu	19,91 CNY/h
Enerģija
Elektroenerģija	[Neattiecas]	Sk. 3.2.2.2. iedaļas d) punkta 3. apakšpunktu	0,88 CNY/kWh
Dabasgāze	[Neattiecas]	Sk. 3.2.2.2. iedaļas d) punkta 4. apakšpunktu	2,73 CNY/m3
Blakusprodukti
Neleģētā tērauda lūžņi	7204 41	GTA	3,12 CNY/kg
Neleģētā tērauda lūžņi: lauztās skaidas	7204 41	GTA	3,12 CNY/kg
Neleģētā tērauda lūžņi: plāva	7204 49	GTA	2,11 CNY/kg
Cinka pelni	2620 19	GTA	8,11 CNY/kg
Cietais cinks	2620 11	GTA	14,74 CNY/kg

1. Izejmateriāli un blakusprodukti

(172)

Lai materiāliem ar piegādi līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem noteiktu neizkropļotas cenas, kā paredzēts 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, un ņemot vērā to, ka ĶTR nebija ražotāju, kas sadarbojās, Komisija izmantoja importa cenas reprezentatīvajā valstī katram materiālam, ko AMTP izmantoja MCC ražošanā. Komisija pārbaudīja pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantotos izejmateriālus, par kuriem tika paziņots, radītos blakusproduktus un attiecīgos patēriņa koeficientus.

(173)

Attiecībā uz visiem izejmateriāliem un blakusproduktiem Komisija paļāvās uz importa cenām reprezentatīvajā valstī. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 149. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Tikai izslēgtie sērskābes importa apjomi no Ķīnas bija ievērojami, proti, 4,7 % no kopējā importa apjoma reprezentatīvajā valstī. Visu pārējo izejmateriālu un blakusproduktu attiecīgā importa daļa bija 0–0,3 %.

(174)

Parasti netiek iekļauti arī importa apjomi reprezentatīvajā valstī no Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Pamatregulas 2. panta 7. punktā tiek uzskatīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs. Tomēr šajā gadījumā PIP laikā Taizemē netika reģistrēts izejmateriālu un blakusproduktu imports no šīm valstīm.

(175)

Lai atbilstoši 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam noteiktu neizkropļotu cenu izejmateriāliem ar piegādi līdz ražotāja eksportētāja rūpnīcas vārtiem, Komisija importa cenai piemēroja reprezentatīvās valsts ievedmuitu attiecīgā līmenī atkarībā no importēto apjomu izcelsmes valsts. Turklāt Komisija pieskaitīja iekšzemes transportēšanas izmaksas, kas aprēķinātas par kilogramu, pamatojoties uz Pasaules Bankas ziņojumā (72) norādīto kotāciju piegādēm starp Laem Chabang ostu un Bangkoku.

2. Darbaspēks

(176)

Darbaspēka izmaksu atsauces vērtības noteikšanai Komisija izmantoja SDO statistiku kopā ar publiski pieejamo Taizemes valsts statistiku un KPMG informāciju par nodokļiem un nodevām Taizemē (73).

(177)

SDO statistika sniedza datus par vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu uz vienu nodarbināto apstrādes rūpniecībā Taizemē PIP laikā (74).

(178)

Lai gan dati par nodarbināto mēneša izpeļņu apstrādes rūpniecībā tika sniegti arī SDO statistikā, Komisija nolēma atsaukties uz Taizemes Valsts statistikas biroja statistiku, kas sniedza sīkāku informāciju par darba algām un ar darba algām nesaistītiem pabalstiem dažādās tautsaimniecības nozarēs pa ceturkšņiem (75).

(179)

Visbeidzot, Komisija izmantoja KPMG sniegto informāciju, lai noteiktu sociālā nodrošinājuma nodokli, ko maksā darba devējs.

(180)

Izmantojot šos datus, Komisija aprēķināja stundas likmi apstrādes rūpniecībā, kurai tika pieskaitītas ar darbaspēku saistītās papildu izmaksas, ko sedz darba devējs.

3. Elektroenerģija

(181)

Lai noteiktu elektroenerģijas atsauces vērtību, Komisija izmantoja Metropolitan Electricity Authority tīmekļa vietnē (76) pieejamo elektroenerģijas cenas kotāciju uzņēmumiem, rūpniecības uzņēmumiem un valsts uzņēmumiem.

(182)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, visi atlikušie parametri, kas nepieciešami vidējās neizkropļotās elektroenerģijas atsauces cenas aprēķināšanai, piemēram, sprieguma diapazons, pieprasījums intensīva patēriņa stundās un ārpus tām, tika balstīti uz AMTP sniegtajiem datiem.

4. Dabasgāze

(183)

Dabasgāzes atsauces vērtības noteikšanai Komisija izmantoja (Enerģētikas ministrijas) Enerģētikas politikas un plānošanas biroja statistikas ziņojumu (77). Šis ziņojums aptvēra visu PIP, tomēr tajā bija sniegti kopējie skaitliskie rādītāji par dabasgāzes patēriņa daudzumu un vērtību neatkarīgi no lietotāja (mājsaimniecības, rūpniecība, transports) un visos veidos. Tomēr Komisija nevarēja identificēt avotu, kas ļautu šos skaitliskos rādītājus sašaurināt, attiecinot tos tikai uz apstrādes rūpniecību. (Enerģijas ministrijas) Alternatīvās enerģijas attīstības un efektivitātes departamenta gada ziņojumā (78), kurš ir detalizētāks, patēriņa dati ir sniegti tikai apjoma izteiksmē, tādējādi nav iespējams aprēķināt dabasgāzes cenu, pamatojoties uz šo ziņojumu. Saskaņā ar šo ziņojumu apstrādes rūpniecība veidoja 44 % no kopējā dabasgāzes patēriņa Taizemē PIP laikā.

e) Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(184)

Papildus 171. apsvērumā apkopotajiem ražošanas faktoriem tika aprēķinātas ražošanas pieskaitāmās izmaksas. Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, šo pieskaitāmo ražošanas izmaksu aprēķina pamatā bija ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecība pret izgatavošanas izmaksām, par kurām ziņoja AMTP. Šī procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(185)

Attiecībā uz PVA izmaksām un peļņu Komisija izmantoja finanšu datus, ko snieguši Taizemes ražotāji Pacific Pipe Co., Ltd. (79) un Asia Metal Co., Ltd. (80). Komisija vispirms katram no abiem uzņēmumiem attiecīgi aprēķināja PVA izmaksu un peļņas procentuālo daļu salīdzinājumā ar pārdoto preču izmaksām. Tad tika noteiktas vidējās PVA izmaksas un peļņa reprezentatīvajā valstī (svērtas attiecībā pret uzņēmumu apgrozījumu). Šo uzņēmumu publiski pieejamie revidētie pārskati tika darīti pieejami ieinteresētajām personām otrā paziņojuma papildinājumā.

f) Normālās vērtības aprēķins

(186)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību katram ražojuma pamatveidam EXW līmenī.

(187)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja AMTP sniegto informāciju par katra ražošanas faktora (izejmateriālu, darbaspēka un enerģijas) patēriņu pārskatāmā ražojuma ražošanā. Šie patēriņa apjomi tika reizināti ar neizkropļotām vienības izmaksām, kas noteiktas Taizemē, kā aprakstīts iepriekš d) punktā.

(188)

Aprēķins tika veikts atsevišķi diviem MCC pamatveidiem, t. i., melnajām caurulēm/cauruļvadiem un cinkotām caurulēm/cauruļvadiem. Cinkotas caurules/cauruļvadi ir melnas caurules/cauruļvadi, kam veikts galvanizācijas process, kurā caurule/cauruļvads tiek pārklāts ar cinka slāni. Tāpēc cinkotā ražojuma ražošanai ir nepieciešams papildu enerģijas un darbaspēka patēriņš, kā arī cinka un sērskābes papildu izmantošana, kas melno cauruļu/cauruļvadu ražošanā netiek patērēti nemaz.

(189)

Otrkārt, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija neizkropļotām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja ražošanas pieskaitāmo izmaksu procentuālo daļu, kas tika noteikta, kā aprakstīts 184. apsvērumā.

(190)

Visbeidzot, papildus ražošanas izmaksām, kas noteiktas, kā aprakstīts 189. apsvērumā, Komisija piemēroja PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī, kas noteiktas, kā paskaidrots 185. apsvērumā. PVA izmaksas un peļņa, kas izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un ko piemēroja neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija attiecīgi 4,3 % un 3,0 %.

(191)

No abu ražojuma veidu normālajām vērtībām, kas aprēķinātas, kā aprakstīts 187.–190. apsvērumā, tika atskaitītas neizkropļotas blakusproduktu vērtības, pamatojoties uz AMTP iesniegto blakusproduktu sarakstu. Neizkropļotas blakusproduktu vērtības tika noteiktas, reizinot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdotos daudzumus, par kuriem ziņoja AMTP, ar neizkropļotām vienības izmaksām Taizemē, kas tika noteiktas, kā aprakstīts iepriekš d) punktā. Korekcija konkrētiem blakusproduktiem (cinka pelniem, cietajam cinkam) tika veikta tikai attiecībā uz normālo vērtību, kas noteikta cinkotiem ražojumiem, jo šie blakusprodukti tiek iegūti galvanizācijas procesā.

(192)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī. Tā kā neviens ražotājs eksportētājs nesadarbojās, normālā vērtība tika noteikta valsts mērogā.

3.2.2.3. Eksporta cena

(193)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem CIF līmenī, kas koriģēti EXW līmenī. Tādējādi no CIF eksporta cenas tika atskaitītas jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas (81), kā arī iekšzemes transportēšanas izmaksas Ķīnā (82). Melnajiem un cinkotajiem ražojumiem tika noteiktas atsevišķas eksporta cenas.

3.2.2.4. Salīdzinājums un dempinga starpība

(194)

Komisija katram ražojuma veidam salīdzināja salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ar eksporta cenu, kas noteikta, kā aprakstīts iepriekš.

(195)

Konkrētiem ražojumiem eksporta gadījumā PVN atmaksas politiku ĶTR piemēro tikai daļēji. Lai nodrošinātu, ka normālā vērtība ir izteikta tādā pašā nodokļu līmenī kā eksporta cena, normālo vērtību parasti koriģē uz augšu par to pārskatāmā ražojuma eksportam piemērotā PVN daļu, kura Ķīnas ražotājiem eksportētājiem netika atmaksāta. Tomēr statistikas dati no Ķīnas nodokļu un muitas administrācijas tīmekļa vietnes un Transcustoms dati (83) liecināja, ka PIP laikā par MCC eksportu iekasētais PVN tika pilnībā atmaksāts. Tāpēc PVN korekcija netika piemērota.

(196)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija negatīva.

3.2.2.5. Secinājums

(197)

Komisija secināja, ka PIP laikā pārskatāmā ražojuma eksports no Ķīnas netika veikts par dempinga cenām. Tomēr attiecīgā importa apjoms bija ļoti neliels, proti, 0,2 % no kopējā importa Eiropas Savienībā un 0,1 % no Savienības tirgus daļas, tāpēc cenas tika uzskatītas par nereprezentatīvām. Tādēļ Komisija izmeklēja arī dempinga atkārtošanās iespējamību.

3.2.3. Dempinga atkārtošanās iespējamība pasākumu atcelšanas gadījumā

(198)

Pēc tam kad tika konstatēts, ka PIP laikā demping nav bijis, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu faktori: eksporta par dempinga cenām uz trešām valstīm esamība, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, citu tirgu pieejamība un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.2.3.1. Eksports uz trešām valstīm

(199)

Pamatojoties uz GTA importa statistiku, Komisija identificēja piecus lielākos MCC importētājus no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā: Filipīnas, Honkonga, Peru, Indonēzija un Singapūra (84). Komisija nolēma izslēgt Honkongu no analīzes, jo, salīdzinot attiecīgos GTA importa un eksporta ziņojumus, tika konstatētas lielas neatbilstības paziņotajos tirdzniecības apjomos starp ĶTR un Honkongu, kā arī tāpēc, ka Honkonga, šķiet, nav Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksporta galamērķis. Attiecībā uz MCC eksportu no Ķīnas uz atlikušajiem četriem galvenajiem tirgiem dempinga aprēķini tika veikti, izmantojot tālāk aprakstīto metodiku.

a) Normālā vērtība

(200)

Lai novērtētu dempingu no ĶTR uz trešām valstīm, Komisija izmantoja tādu pašu normālo vērtību kā dempinga aprēķinā attiecībā uz Savienības tirgu, kuras noteikšana ir aprakstīta 168.–192. apsvērumā.

b) Eksporta cena

(201)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, iespējamā eksporta cena uz Savienību tika aplēsta, analizējot pašreizējās Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm, kuru pamatā bija attiecīgo valstu importa statistika GTA.

(202)

Visas četras attiecīgās valstis paziņoja savu importa vērtību CIF līmenī. Tāpēc Komisija koriģēja paziņotās cenas, lai aprēķinātu eksporta cenu EXW līmenī, atskaitot jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas (85) un iekšzemes transportēšanas izmaksas Ķīnā (86).

(203)

Peru gadījumā iepriekš minētajā avotā netika norādītas jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas piegādēm no ĶTR. Tāpēc Komisija nolēma izmantot tajā pašā avotā pieejamo kotāciju piegādēm no ĶTR uz Čīli.

c) Salīdzinājums un dempinga starpības

(204)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību un eksporta cenas uz trešām valstīm EXW līmenī. Kad vien bija iespējams (87), salīdzinājums tika veikts katram ražojuma veidam (melnais/cinkotais) un tika noteikts vidējais svērtais dempinga apjoms.

(205)

Iepriekš minētais salīdzinājums liecināja, ka eksportam no Ķīnas uz šīm četrām valstīm ir valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no to attiecīgajām CIF vērtībām.

Valsts	% no kopējā pārskatāmā ražojuma “pasaules” importa no ĶTR	Dempinga starpība (%)
Filipīnas	19,3	71,7
Peru	5,3	25,6
Indonēzija	4,4	21,4
Singapūra	4,2	18,9

3.2.3.2. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(206)

Ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju nesadarbošanos, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un jo īpaši uz pieprasījuma iesniedzēja un Huajing Industry Research Institute (88) (“HIRI”) sniegto informāciju.

(207)

Saskaņā ar informāciju no abiem šiem avotiem ražošanas jauda ĶTR ievērojami pārsniedz pašreizējos ražošanas apjomus un iekšējo pieprasījumu Ķīnas tirgū. Tālāk 208. un 209. apsvērumā sniegtie skaitliskie rādītāji attiecas uz metinātu dzelzs un tērauda cauruļu un cauruļvadu kopējo ražošanas apjomu. Pieprasījuma iesniedzējs aplēsa, ka aptuveni 80 % no šā ražošanas apjoma ir “mazas caurules un cauruļvadi”, kuru ārējais diametrs ir 406,4 mm vai mazāks, kas atbilst pārskatāmajam ražojumam. Šo aplēsi apstiprina HIRI ziņojums. Lai gan minētajā ziņojumā nav sniegti precīzi skaitliskie rādītāji, tajā norādīts, ka “lielākā daļa metināto cauruļu, ko ražo metinātu cauruļu ražošanas nozare Ķīnā, ir ražojumi ar mazu diametru un biezām sienām”. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tālāk parādītā neatbilstība starp ražošanas jaudu un faktisko ražošanas apjomu un pieprasījumu Ķīnas tirgū ir reprezentatīva attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(208)

Saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem datiem, kas vēlāk izmeklēšanas laikā tika atjaunināti, metinātu cauruļu un cauruļvadu ražošanas apjoms ĶTR PIP laikā bija 60 miljoni tonnu. HIRI ziņojumā ir sniegts nedaudz mazāks skaitliskais rādītājs – 56 miljoni tonnu. Turklāt minētajā ziņojumā norādīts, ka šis ražošanas apjoms, pat neņemot vērā neizmantoto jaudu, jau pārsniedz ĶTR iekšējo pieprasījumu, kas tiek lēsts 52,4 miljonu tonnu apmērā.

(209)

Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka pārskatāmā ražojuma neizmantotā ražošanas jauda ĶTR ir aptuveni 10 miljoni tonnu. HIRI ziņojumā netiek sniegti dati par faktisko jaudu. Tomēr tajā ir skaidri uzsvērts, ka ĶTR ir metinātu cauruļu pārprodukcija un pastāv ievērojams jaudas pārpalikums. Ziņojumā citustarp norādīts, ka “ņemot vērā Ķīnas ražošanas nozares straujo attīstību, lai gan Ķīnas pieprasījums pēc metinātām caurulēm ir ievērojami palielinājies, pieprasījuma pieauguma temps joprojām ir samērā zems un zemāks par metinātu cauruļu ražošanas apjomu. Tas ir izraisījis to, ka pašreiz ir metinātu cauruļu ražošanas jaudas pārpalikums. Tas neveicina metināto cauruļu nozares attīstību. Turklāt viens no jaudas pārpalikuma iemesliem ir tas, ka dažās iekšzemes nozarēs ir augstākas prasības metinātām caurulēm, tostarp prasības attiecībā uz kvalitāti, diametru un cauruļu sienām. Ķīnas metinātās caurules nevar apmierināt šo nozaru vajadzības, un tās ir jāiegādājas no ārvalstīm. Tas rada pašreizējo samazināto pieprasījumu, kas ir saasinājis iekšzemes jaudas pārpalikumu.” (89)

(210)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu MCC eksportēšanai uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku.

3.2.3.3. Citu tirgu pieejamība

(211)

Ir spēkā virkne tirdzniecības aizsardzības pasākumu un citu importa ierobežojumu pret ĶTR izcelsmes MCC eksportu. Kā liecina Global Trade Alert (90), šādus pasākumus piemēro Austrālijā (antidempinga un kompensācijas maksājumi), Kanādā (antidempinga un kompensācijas maksājumi), Kolumbijā (antidempinga pasākumi), Meksikā (antidempinga pasākumi), Pakistānā (importa aizliegums), Taizemē (antidempinga pasākumi), Turcijā (aizsardzības pasākumi) un ASV (antidempinga pasākumi un 232. iedaļas pasākumi). Šie pasākumi ne tikai ierobežo Ķīnas ražotāju piekļuvi minētajiem tirgiem, bet arī apstiprina, ka Ķīnas MCC ražotāji turpina negodīgo tirdzniecības praksi.

(212)

Tāpēc Komisija secināja, ka tad, ja pašlaik spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāji eksportētāji, iespējams, novirzītu eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

3.2.3.4. Savienības tirgus pievilcīgums

(213)

Saskaņā ar GTA datiem Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportēja uz saviem galvenajiem trešo valstu tirgiem par cenām, kas bija par 8–21 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Ņemot vērā šo cenu līmeni, eksports uz Savienību Ķīnas eksportētājiem potenciāli ir daudz pievilcīgāks nekā eksports uz gandrīz visām pārējām valstīm.

(214)

Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem ir pievilcīgs arī tā lieluma dēļ – kopējais patēriņš pārsniedz 540 000 tonnu.

3.2.3.5. Secinājums par dempinga atkārtošanās iespējamību

(215)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka neatkarīgi no tā, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā notika dempings, ir iespējams, ka, pasākumiem zaudējot spēku, dempings no Ķīnas uz ES atkārtotos.

3.2.4. Vispārējs secinājums par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

(216)

Lai gan izmeklēšanā netika konstatēts, ka PIP laikā Savienības tirgū turpinājies imports no Ķīnas par dempinga cenām, tas neļauj secināt, ka negodīga Ķīnas MCC ražotāju cenu noteikšanas prakse neatkārtotos, ja pasākumi zaudētu spēku.

(217)

Ķīnas eksports uz tās MCC ražotāju galvenajiem trešo valstu tirgiem tik tiešām ietvēra pastāvīgu dempinga praksi. Ņemot vērā ievērojamos eksporta apjomus uz šīm valstīm (no 20 000 līdz 93 000 tonnām salīdzinājumā ar tikai 559 tonnām, kas eksportētas uz Savienību), šā eksporta cenas tiek uzskatītas par reprezentatīvākām iespējamās dempinga prakses konstatēšanai. To, ka eksistē pastāvīga negodīga cenu noteikšanas prakse, apstiprina arī vairāki citās valstīs spēkā esošie tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret MCC eksportu no Ķīnas.

(218)

Turklāt Komisija konstatēja arī citus rādītājus, kas liecina, ka, pasākumiem zaudējot spēku, dempings, visticamāk, atkārtosies.

(219)

Neizmantotā jauda ĶTR ir ļoti ievērojama un vairāk nekā desmit reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turklāt HIRI ziņojumā norādīts, ka tikai 2018./2019. gadā vien Ķīnas metināto cauruļu un cauruļvadu ražošanas jauda palielinājās par 10 miljoniem tonnu un paredzams, ka tā palielināsies vēl vairāk.

(220)

Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums tā lieluma un cenu ziņā un tas, ka citi tirgi antidempinga pasākumu dēļ joprojām ir slēgti, liecina, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas eksports un neizmantotā jauda varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu.

(221)

Tādējādi Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi netiks pagarināti, pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība.

3.3. Krievija

3.3.1. Ievadpiezīmes

(222)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no Krievijas turpinājās, lai gan ievērojami zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., laikposmā no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada jūnijam). Saskaņā ar Comext (Eurostat) statistiku MCC imports no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija mazāks par 2 000 tonnām salīdzinājumā ar vairāk nekā 36 000 tonnu sākotnējās izmeklēšanas periodā (laikposmā no 2006. gada jūlija līdz 2007. gada jūnijam). Līdzīgi zems importa līmenis tika konstatēts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā. MCC imports no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 0,4 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar tirgus daļu 2,7 % apmērā sākotnējās izmeklēšanas periodā un 0,7 % apmērā iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(223)

Divi Krievijas ražotāji eksportētāji – PAO Severstal un TMK – pieteicās procedūras sākumā un pauda vēlmi sadarboties. Tomēr TMK Group vēlāk informēja Komisiju, ka neplāno atbildēt uz ražotāja eksportētāja anketas jautājumiem.

(224)

Turklāt PAO Severstal sniegtās informācijas attālinātās kontrolpārbaudes laikā, kas notika 2020. gada 11.–13. novembrī, Komisija konstatēja būtiskus un nopietnus trūkumus ziņošanā par pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjomiem. Šie trūkumi ievērojami kavēja ierasto izmeklēšanas procesu attiecībā uz šo anketas atbilžu sadaļu. Konkrēti, PAO Severstal bija sniedzis nepareizu informāciju par paziņoto darījumu skaitu, kopējo pārdoto daudzumu, kopējo pārdošanas vērtību un paziņotajām korekcijām par pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanu nesaistītiem klientiem.

(225)

PAO Severstal 13. novembrī vēlā pēcpusdienā iesniedza atjauninātu informāciju par iekšzemes pārdošanu. Taču laika trūkuma dēļ Komisija nevarēja veikt šīs pārskatītās informācijas kontrolpārbaudi un saskaņot to ar pārējo sniegto informāciju.

(226)

Turklāt paziņotā peļņa tika attiecināta uz pārskatāmo ražojumu un uz dažādām pārskatāmā ražojuma pārdošanas plūsmām proporcionāli apgrozījumam. Tas nebija pieņemami, jo peļņu tieši ietekmē izgatavošanas izmaksas, kas dažādiem ražojumiem un ražojuma veidiem ir atšķirīgas. Turklāt, ņemot vērā to, ka iepriekš 224. apsvērumā minētās kļūdas ietekmēja arī pārskatāmā ražojuma apgrozījumu, par kuru tika paziņots, arī peļņas skaitliskie rādītāji būtu jāpārskata, pamatojoties uz iekšzemes pārdošanas analīzes rezultātiem.

(227)

Komisija uzskatīja, ka šie būtiskie trūkumi ievērojami kavē ierasto izmeklēšanas procesu attiecībā uz šo anketas sadaļu. Tāpēc Komisija informēja PAO Severstal par savu nodomu izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu attiecībā uz iekšzemes pārdošanu un normālās vērtības aprēķināšanu.

(228)

Tā kā neviens cits pārskatāmā ražojuma ražotājs Krievijā nesadarbojās un nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija informēja Krievijas Federācijas iestādes par savu nodomu normālās vērtības aprēķināšanai izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un savus konstatējumus par dempingu, kā arī dempinga turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību attiecībā uz visiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem pamatot ar pieejamajiem faktiem.

(229)

Komisija šajā sakarā nesaņēma piezīmes vai lūgumu iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(230)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem un normālā vērtība tika aprēķināta, izmantojot PAO Severstal sniegto informāciju, kurai tika veikta kontrolpārbaude un par kuru tika atzīts, ka tā ir paziņota pareizi.

3.3.2. Importa par dempinga cenām turpināšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

3.3.2.1. Normālā vērtība

(231)

Kā minēts 230. apsvērumā, Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās lika Komisijai normālās vērtības noteikšanā izmantot pieejamos faktus. Šim nolūkam tika izmantota informācija, ko sniedza Krievijas ražotājs, kurš daļēji sadarbojās.

(232)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālā vērtība katram produkta kontroles numuram tika aprēķināta, ražotāja eksportētāja, kurš daļēji sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām svērtajām ražošanas izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot:

—	vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas, kas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija radušās, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un

—	vidējo svērto peļņu, ko ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, bija guvis, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(233)

Tā kā nebija citas ticamas un pārbaudītas informācijas par peļņu, Komisija izmantoja uzņēmuma deklarēto peļņu, pat ja tika konstatēts, ka tā ir nepareizi sadalīta, kā paskaidrots iepriekš 226. apsvērumā. Izmantotais peļņas procents atbilst uzņēmuma kopējai peļņai (visiem ražojumiem), kas norādīta revidētajos pārskatos, un tāpēc tā tika uzskatīta par visuzticamāko atsauces vērtību. Turklāt pareizā peļņa noteikti būtu lielāka nekā uzņēmuma deklarētā peļņa. Tomēr šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka dempinga starpība, kā paskaidrots tālāk 238. apsvērumā, jau ir tik liela, ka var apstiprināt dempinga pastāvēšanu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, šīs pārskatīšanas iznākumam dempinga starpības palielinājums korekcijas rezultātā nav būtisks.

(234)

Ražošanas izmaksas vajadzības gadījumā tika koriģētas.

3.3.2.2. Eksporta cena

(235)

Krievijas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisijai, nosakot eksporta cenu, bija jāizmanto pieejamie fakti. Informāciju, ko sniedza vienīgais Krievijas ražotājs, kurš daļēji sadarbojās, nevarēja izmantot, jo šis ražotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmo ražojumu neeksportēja uz ES.

(236)

Tāpēc eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem CIF līmenī, kuri tika koriģēti EXW līmenī. Tādējādi CIF eksporta cena tika samazināta par vedmaksu un apdrošināšanas izmaksām (91), kā arī iekšzemes transportēšanas izmaksām Krievijā (92).

3.3.2.3. Salīdzinājums

(237)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un pārskatāmā ražojuma eksporta cenu EXW līmenī.

(238)

Minētais salīdzinājums liecināja, ka eksportam no Krievijas uz ES ir valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF vērtības 12,4 % apmērā. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings.

3.3.2.4. Secinājums

(239)

Tāpēc Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājās dempings no Krievijas. Tomēr, tā kā attiecīgais importa apjoms bija ļoti neliels, proti, 0,7 % no kopējā importa Eiropas Savienībā un 0,4 % no Savienības tirgus daļas, Komisija izmeklēja arī dempinga atkārtošanās iespējamību.

(240)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas Federācijas iestādes apgalvoja, ka nav iespējams nešaubīgi noteikt dempinga turpināšanās iespējamību attiecībā uz Krievijas eksportētājiem, jo gan dempinga noteikšana iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, gan sākotnējā izmeklēšanā bijusi pretrunā PTO noteikumiem.

(241)

Krievijas iestādes savās piezīmēs apgalvoja, ka dabasgāzes izmaksu korekcija, ko Komisija piemēroja iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā un sākotnējā izmeklēšanā, neatbilst ADN 2.2.1.1., 2.2.1. un 2.2. pantam un konstatējumiem, kas izdarīti šādās PTO lietās: EU – Biodiesel (Argentina), Ukraine – Ammonium Nitrate un EU – Cost Adjustment Methodologies. Krievijas iestādes konkrēti atsaucas uz konstatējumiem pēdējā minētajā ziņojumā, kas izdots 2020. gada 24. jūlijā (93) (“ziņojums DS494”), proti, ka apgalvojums par Krievijas valdības iejaukšanos/tirgus kropļošanu nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka ražotāju eksportētāju uzskaites dati pienācīgi neatspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu.

(242)

Šī piezīme bija jānoraida šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, par ziņojuma DS494 konstatējumiem notiek apelācijas procedūra, tāpēc ekspertu grupas konstatējumi vēl nav galīgi. Otrkārt, kā izklāstīts 232. apsvērumā, Komisija šajā izmeklēšanā noteica normālo vērtību, izmantojot tās līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kuras bija paziņojis Krievijas ražotājs eksportētājs, kas daļēji sadarbojās, bet nepiemērojot izmaksu korekcijas.

3.3.3. Dempinga atkārtošanās iespējamība pasākumu atcelšanas gadījumā

(243)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu faktori: eksporta par dempinga cenām uz trešām valstīm esamība, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā un Savienības tirgus pievilcīgums.

3.3.3.1. Eksports uz trešām valstīm

a) Normālā vērtība

(244)

Normālā vērtība tika noteikta, kā skaidrots iepriekš 232. apsvērumā.

b) Eksporta cena

(245)

Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Krievijas ražotāja, kas daļēji sadarbojās, pārdošanas cenām uz citām trešām valstīm.

c) Salīdzinājums un dempinga starpība

(246)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību ar vidējām eksporta cenām uz trešām valstīm EXW līmenī. Salīdzinājums tika veikts katram ražojuma veidam, un tika noteikts vidējais svērtais dempinga apjoms.

(247)

Minētais salīdzinājums liecināja, ka eksportam no Krievijas uz trešām valstīm ir valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF vērtības 4,3 % apmērā.

3.3.3.2. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā

(248)

Ņemot vērā to, ka Krievijas ražotāji eksportētāji sadarbojās ierobežotā mērā, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un jo īpaši uz informāciju, ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs un vienīgais Krievijas ražotājs, kurš daļēji sadarbojās.

(249)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, ko bija publicējis Metal Expert, pārskatāmā ražojuma kopējā ražošanas jauda Krievijā pārsniedz 8 miljonus tonnu. Pieprasījuma iesniedzējs aplēsa, ka Krievijas ražotāju neizmantotā jauda ir aptuveni 1 miljons tonnu, ko iekšzemes tirgus nevar absorbēt. Turklāt Krievijā ir vismaz 11 pārskatāmā ražojuma ražotāji, un vienīgā ražotāja, kas sadarbojās, nominālā ražošanas jauda vien pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā.

(250)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu MCC eksportēšanai uz Savienības tirgu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

3.3.3.3. Savienības tirgus pievilcīgums

(251)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka Krievijas ražotājs eksportētājs eksportēja uz saviem galvenajiem trešo valstu tirgiem par cenām, kas bija par aptuveni 29 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Ņemot vērā šo cenu līmeni, eksports uz Savienību Krievijas eksportētājiem potenciāli ir daudz pievilcīgāks nekā eksports uz visām pārējām valstīm.

(252)

Savienības tirgus ir pievilcīgs arī tā ģeogrāfiskā tuvuma un lieluma dēļ, jo tā kopējais patēriņš ir 541 000 tonnu.

(253)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas iestādes apstrīdēja Komisijas viedokli par Savienības tirgus pievilcīgumu Krievijas eksportētājiem. Tās uzskata, ka Krievijas ražotāji vairāk pievēršas augošajam iekšējam tirgum un saviem galvenajiem eksporta tirgiem, proti, NVS valstīm (94), kas ir pievilcīgas, jo nav ievedmuitas nodokļu.

(254)

Komisija nepiekrita šādam viedoklim. Pirmkārt, kā skaidrots 238. un 251. apsvērumā, pārdošanas cenas Savienības tirgū Krievijas ražotājiem ir daudz pievilcīgākas nekā iekšzemes cenas un eksporta cenas citās trešās valstīs. Otrkārt, kā piekrīt pašas Krievijas iestādes, bez nodokļiem eksporta tirgi kļūst pievilcīgāki, tāpēc, ja pasākums tiktu atcelts, Krievijas ražotājiem būtu spēcīgs stimuls novirzīt savu eksportu uz Savienības tirgu.

3.3.3.4. Secinājums par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

(255)

Izmeklēšana apliecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājās imports par dempinga cenām no Krievijas.

(256)

Turklāt izmeklēšana pierādīja, ka dempinga prakse pastāv arī attiecībā uz eksportu no Krievijas uz tās galvenajiem trešo valstu tirgiem.

(257)

Turklāt Komisija konstatēja arī citus pierādījumus tam, ka dempings, iespējams, atkārtosies, ja pasākumi zaudētu spēku.

(258)

Neizmantotā jauda Krievijā ir ļoti ievērojama un pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Turklāt saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju Krievijas MCC ražošanas jauda 2018.–2019. gadā palielinājās par gandrīz 1 miljonu tonnu.

(259)

Krievijas iestādes apstrīdēja pieprasījuma iesniedzēja sniegto aprēķinu par neizmantoto jaudu Krievijā, jo, pēc to domām, aprēķinā nav ņemti vērā fakti, ka dažas ražotnes spēj ražot ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī citus ražojumus, un ir to arī darījušas, tādējādi neizmantotā jauda esot ievērojami mazāka.

(260)

Komisija šajā ziņā ņēma vērā citus ražojumus, ko var ražot tajā pašā ražošanas līnijā. Tomēr tiek apstiprināts, ka kopējā nominālā jauda attiecīgā ražojuma ražošanai Krievijā ir tādā līmenī, kāds aplēsts iepriekš 258. apsvērumā. Tāpēc Komisija secināja, ka, ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu, ir iespējams, ka, pasākumiem zaudējot spēku, Krievijas ražotāji mainīs savu ražojumu klāstu, palielinot pārskatāmā ražojuma ražošanas jaudu.

(261)

Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un cenu ziņā, kas paskaidrots iepriekš, norāda uz iespējamību, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, eksports no Krievijas un neizmantotā jauda Krievijā tiktu (pār)virzīti uz Savienību.

(262)

Tādejādi Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumi netiktu pagarināti, pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība.

4. KAITĒJUMS

4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un ražošanas apjoms Savienībā

(263)

Līdzīgo ražojumu attiecīgajā periodā Savienībā ražoja 12 ražotāji un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 11 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(264)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 291 704 tonnas. Komisija noteica šos skaitliskos rādītājus, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, tostarp uz informāciju, ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs (95). Kā norādīts 15. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kuri pārstāv vairāk nekā 40 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

4.2. Patēriņš Savienībā

(265)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, balstoties uz Savienības ražošanas nozares pašas saražotās Savienības tirgum paredzētās produkcijas pārdošanas apjomiem un uz Eurostat datiem par importa apjomiem Savienības tirgū.

(266)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t) (96)

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Kopējais patēriņš Savienībā	499 998	505 443	577 397	541 409
Indekss	100	101	115	108
Avots: Eurostat.

(267)

Visā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās. 2018. gadā tas palielinājās par 15 procentpunktiem, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 7 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2018. gadu. Kopumā laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš Savienībā palielinājās par 8 %.

4.3. Imports no attiecīgajām valstīm

4.3.1. Importa no attiecīgajām valstīm apjoms un tirgus daļa

(268)

Importa apjomu no attiecīgajām valstīm Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat statistiku. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 266. apsvērumā norādīto patēriņu Savienībā.

(269)

Importam no attiecīgajām valstīm un to tirgus daļai bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa (97)

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Importa apjoms no Krievijas	1 235	883	1 732	1 912
Indekss	100	72	140	155
Importa no Krievijas tirgus daļa (%)	0,25	0,17	0,30	0,35
Indekss	100	71	121	143
Importa apjoms no Baltkrievijas	18	0	0	4
Indekss	100	0	0	19
Importa no Baltkrievijas tirgus daļa (%)	0	0	0	0
Indekss	100	0	0	18
Importa apjoms no ĶTR	478	589	424	559
Indekss	100	123	89	117
Importa no ĶTR tirgus daļa (%)	0,10	0,12	0,07	0,10
Indekss	100	122	77	108
Importa apjoms no attiecīgajām valstīm	1 731	1 472	2 156	2 475
Indekss	100	85	125	143
Importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa (%)	0,35	0,29	0,37	0,45
Indekss	100	84	108	132
Avots: Eurostat.

(270)

Pārskatāmā ražojuma imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās zems. Lai gan imports no Krievijas un ĶTR laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās, šo divu valstu tirgus daļa saglabājās ļoti zema (zem 1 %), savukārt tirgus daļa importam no Baltkrievijas attiecīgajā periodā bija mazāka par 0,0033 %.

4.3.2. Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums (undercutting)

4.3.2.1. Cenas

(271)

Vidējās importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem.

(272)

Vidējai svērtajai importa cenai no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t) (98)

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Krievijas izcelsmes importa cenas	410,52	499,74	475,80	540,37
Indekss	100	122	116	132
Baltkrievijas izcelsmes importa cenas	101,65	0	0	531,43
Indekss	100	0	0	523
ĶTR izcelsmes importa cenas	1 429,16	2 562,52	1 954,28	1 515,58
Indekss	100	179	137	106
Avots: Eurostat.

(273)

Attiecībā uz importu no Krievijas laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tika novērots vidējās vienības cenas pieaugums. Šī cenu dinamika saskan ar pārskatāmā ražojuma vispārējo cenu dinamiku (sk. arī 5. un 9. tabulu tālāk).

(274)

Ņemot vērā ļoti zemos importa apjomus no ĶTR un Baltkrievijas, šā importa cenas nevarēja pilnvērtīgi analizēt.

4.3.2.2. Cenu samazinājums

(275)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās un ņemot vērā ļoti nelielos daudzumus, kas Savienībā importēti no ĶTR, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevarēja noteikt uzticamas importa cenas. Šādos apstākļos Komisija noteica ĶTR izcelsmes importa izraisītu cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

1)	izlasē iekļauto Savienības ražotāju katra ražojuma veida (melni vai cinkoti MCC) vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī; un

ĶTR ražotā un atbilstīgās pārējām pasaules valstīm pārdotā pārskatāmā ražojuma vidējās svērtās cenas pa ražojumu veidiem, kas noteiktas CIF līmenī, ar attiecīgām korekcijām saistībā ar muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām. Citas informācijas nebija, tādēļ tika lēsts, ka šīs izmaksas ir 1 % no CIF vērtības (99).

(276)

Attiecībā uz importu no Krievijas importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika uzskatīts par pietiekamu, lai sniegtu korektas norādes par turpmāko cenu praksi gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Ņemot vērā to, ka Krievijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, kā paskaidrots 235. apsvērumā, importa cenas noteikšanai Komisija izmantoja Eurostat datus CIF līmenī. Krievijas ražotājs eksportētājs, kas daļēji sadarbojās, ražoja tikai melnos MCC, un Eurostat datos eksportu uz Savienību veido gandrīz tikai melnie MCC. Tāpēc salīdzinājums tika veikts tikai attiecībā uz melnajiem MCC. Komisija noteica Krievijas izcelsmes importa izraisīto cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

1)	vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem par melnajiem MCC maksājuši nesaistīti klienti Savienības tirgū (koriģētas EXW līmenī); un

2)	atbilstīgās Krievijas izcelsmes melno MCC vidējās svērtās importa cenas, kas noteiktas CIF līmenī, ar attiecīgām korekcijām saistībā ar muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām. Citas informācijas nebija, tādēļ tika lēsts, ka šīs izmaksas ir 1 % no CIF vērtības.

(277)

Attiecībā uz importu no Baltkrievijas, ņemot vērā ļoti nelielos Savienībā importētos daudzumus, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nevarēja noteikt uzticamas cenas importam uz Savienību. Tāpēc Komisija izmantoja to Baltkrievijā ražoto pārskatāmo ražojumu cenas, kas tika pārdoti trešo valstu tirgos, jo īpaši Krievijā, kas ir galvenais eksporta tirgus. Kā skaidrots 60. apsvērumā, cinkotu MCC eksports notika nelielos daudzumos un uzrādīja nesaskanīgu cenu tendenci. Tāpēc salīdzinājums tika veikts tikai attiecībā uz necinkotiem MCC, kas ietver melnos MCC un citus MCC. Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

1)	vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem par necinkotiem MCC maksājuši nesaistīti klienti Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī; un

2)	atbilstīgās Baltkrievijā ražoto un Krievijai pārdoto necinkoto MCC vidējās svērtās importa cenas, kas noteiktas CIF līmenī, ar attiecīgām korekcijām saistībā ar muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām. Citas informācijas nebija, tādēļ tika lēsts, ka šīs izmaksas ir 1 % no CIF vērtības.

(278)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas liecināja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība attiecīgajām valstīm ir 6,2–23,5 % robežās.

4.4. Imports no trešām valstīm, izņemot Krieviju, Baltkrieviju un ĶTR

(279)

Pārskatāmā ražojuma imports no trešām valstīm, izņemot Krieviju, Baltkrieviju un ĶTR, galvenokārt bija no Turcijas, Indijas un Ziemeļmaķedonijas Republikas.

(280)

(Apkopotajam) importa apjomam, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm pārskatāmā ražojuma importam no citām trešām valstīm bija šāda dinamika:

5. tabula

Imports no trešām valstīm (100)

Valsts		2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Turcija	Apjoms (t)	76 782	105 062	147 155	151 189
	Indekss	100	137	192	197
	Tirgus daļa (%)	15	21	25	28
	Vidējā cena (EUR/t)	547	643	702	626
	Indekss	100	117	128	114
Indija	Apjoms (t)	59 483	51 718	53 545	48 903
	Indekss	100	87	90	82
	Tirgus daļa (%)	12	10	9	9
	Vidējā cena (EUR/t)	540	683	758	740
Ziemeļmaķedonijas Republika	Indekss	100	126	140	137
	Apjoms (t)	22 239	24 472	29 702	21 040
	Indekss	100	110	134	95
	Tirgus daļa (%)	4	5	5	4
	Vidējā cena (EUR/t)	494	607	626	574
	Indekss	100	123	127	116
Citas trešās valstis	Apjoms (t)	51 179	49 700	64 076	51 956
	Indekss	100	97	125	102
	Tirgus daļa (%)	10	10	11	10
	Vidējā cena (EUR/t)	794	884	907	917
	Indekss	100	111	114	115
Kopā visas trešās valstis, izņemot attiecīgās valstis	Apjoms (t)	209 683	230 951	294 478	273 088
	Indekss	100	110	140	130
	Tirgus daļa (%)	42	46	51	50
	Vidējā cena (EUR/t)	600	700	749	698
	Indekss	100	117	125	116
Avots: Eurostat.

(281)

Pārskatāmā ražojuma imports no Turcijas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam šā importa tirgus daļa palielinājās par 13 procentpunktiem vai aptuveni 100 %. Imports no Indijas attiecīgajā periodā samazinājās; tomēr tā tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija nozīmīga, t. i., 9 %. Imports no Ziemeļmaķedonijas Republikas saglabājās nemainīgs un veidoja tirgus daļu 4 % apmērā. Kopējais imports no trešām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 30 %, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot tirgus daļu 50 % apmērā salīdzinājumā ar 42 % 2016. gadā.

(282)

Vidējās pārdošanas cenas importam no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, attiecīgajā periodā palielinājās. Šī tendence atbilst tendencei, kas novērota saistībā ar importu no attiecīgajām valstīm (sk. 4. tabulu iepriekš), un cenu tendencei, kas novērota attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū (sk. 9. tabulu tālāk).

4.5. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1. Vispārīgas piezīmes

(283)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(284)

Kā minēts 15. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(285)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem par visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un kas bija iekļauti atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(286)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(287)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.5.2. Makroekonomiskie rādītāji (101)

4.5.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(288)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Ražošanas apjoms (t)	319 525	286 386	305 907	291 704
Indekss	100	90	96	91
Ražošanas jauda (t)	804 342	803 896	799 426	791 354
Indekss	100	100	99	98
Jaudas izmantojums (%)	40	36	38	37
Indekss	100	90	96	93
Avots: pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtā informācija.

(289)

Lai gan, kā minēts 267. apsvērumā, patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 8 procentpunktiem, līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms tajā pašā periodā samazinājās no 319 525 tonnām 2016. gadā uz 291 704 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas ir samazinājums par 9 procentpunktiem. Tāpēc patēriņa pieaugums Savienībā nav devis labumu Savienības ražošanas nozarei.

(290)

Ražošanas apjoma samazinājums galvenokārt ir saistīts ar pieaugošo konkurenci, kuru Savienības ražošanas nozarei rada to pārskatāmo ražojumu imports, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kas nav attiecīgās valstis. Kā paskaidrots 281. un 282. apsvērumā, importa apjomi no trešām valstīm, jo īpaši no Turcijas, attiecīgajā periodā ir ievērojami palielinājušies. Tirgus daļa importam no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ir palielinājusies par 8 procentpunktiem. Kopējais importa apjoms no šīm valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 273 088 tonnas, kas veido tirgus daļu 50 % apmērā, savukārt kopējais importa apjoms no attiecīgajām valstīm tajā pašā periodā bija tikai 2 475 tonnas, t. i., tirgus daļa bija mazāka par 0,5 %.

(291)

Lai gan ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila, jaudas izmantojums samazinājās no 40 % uz 37 %, sekojot tādai pašai tendencei, kāda tika novērota attiecībā uz ražošanas apjomu.

4.5.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(292)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Kopējais pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem Savienības tirgū (tonnās)	288 584	273 020	280 763	265 846
Indekss	100	95	97	92
Tirgus daļa (%)	58	54	49	49
Indekss	100	94	84	85
Avots: pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtā informācija.

(293)

Savienības ražošanas nozares pašas saražotās produkcijas pārdošanas apjomam nesaistītiem klientiem Savienībā bija tāda pati tendence kā ražošanas apjomam, un laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas līdzīgā veidā samazinājās par 8 procentpunktiem. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa arī samazinājās no 58 % 2016. gadā uz 49 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas atbilst tirgus daļas pieaugumam importam no trešām valstīm, kuras nav attiecīgās valstis, proti, par 8 procentpunktiem.

(294)

Tāpēc Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tās tirgus daļas samazinājumu izraisīja importa pieaugums no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis.

4.5.2.3. Izaugsme

(295)

Lai gan laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš Savienībā palielinājās par 8 %, arī pārdošanas apjoms nesaistītiem klientiem Savienībā samazinājās par 8 %, un tā rezultātā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 9 procentpunktiem. Tādējādi attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē izaugsme nebija vērojama.

4.5.2.4. Nodarbinātība un ražīgums

(296)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nodarbināto skaits	628	630	624	608
Indekss	100	100	99	97
Ražīgums (tonnas uz nodarbināto)	508	455	491	480
Indekss	100	89	96	94
Avots: pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija, izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtā informācija.

(297)

Pārskatāmā ražojuma ražošanā iesaistīto Savienības ražošanas nozarē nodarbināto skaits laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 3 %. Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu nodarbināto, sekoja tādai pašai tendencei un attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %.

(298)

Nodarbināto skaita samazinājums izriet no ražošanas apjoma samazinājuma, kas ir saistīts arī ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos un pieprasījuma samazināšanos pēc Savienības nozares ražotajiem ražojumiem. Ražīguma pazemināšanās ir skaidrojama ar lielāku ražošanas apjoma samazinājumu salīdzinājumā ar nodarbināto skaita samazinājumu.

4.5.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(299)

Komisija 239. apsvērumā secināja, ka dempings no Krievijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās. Tāpat Komisija secināja, ka dempings no Baltkrievijas un ĶTR varētu atkārtoties, ja pasākumi netiktu pagarināti.

(300)

Tajā pašā laikā importa līmenis no attiecīgajām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ļoti ierobežots, proti, tikai 0,45 % no patēriņa Savienībā. Tāpēc faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija diezgan ierobežota.

(301)

Iepriekš aplūkotie makroekonomiskie rādītāji liecina, ka neatkarīgi no antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2008. gada, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis joprojām ir ievērojami nestabils un rada kaitējumu. Tādējādi atgūšanās no iepriekšējā dempinga netika konstatēta un Savienības ražošanas nozari joprojām ļoti apdraud kaitējumu radošā ietekme, ko Savienības tirgū izraisa jebkurš imports par dempinga cenām.

4.5.3. Mikroekonomiskie rādītāji (102)

4.5.3.1. Cenas un tās ietekmējošie faktori

(302)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vienības vidējā pārdošanas cena visā Savienības tirgū (EUR/t)	662	763	825	778
Indekss	100	115	125	118
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	731	875	913	912
Indekss	100	120	125	125
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(303)

Savienības ražošanas nozares vienības vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās. Laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam cenas palielinājās par 18 %. Pārskatāmais ražojums ir prece, un pārdošanas cenu ietekmē galvenā izejmateriāla – karsti velmētu ruļļu – cena, kas veido vairāk nekā 50 % no ražošanas izmaksām. Pārdošanas cenu pieaugums zināmā mērā sekoja tam, kā mainījās ražošanas izmaksas, kas laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 25 %. Tomēr vidējā pārdošanas cena nepalielinājās tādā pašā tempā kā vienības ražošanas izmaksas, kas turklāt pastāvīgi saglabājās virs vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā. Šī tendence ir saistīta ar izejmateriālu cenu palielināšanos un pieaugošo importa radīto konkurenci, kas izraisīja spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

4.5.3.2. Darbaspēka izmaksas

(304)

izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)	40 005	36 579	39 466	43 066
Indekss	100	91	99	108
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(305)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto vispirms 2016. un 2017. gadā samazinājās, bet 2018. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās pakāpeniski palielinājās. Laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto palielinājās par 8 %.

4.5.3.3. Krājumi

(306)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Krājumi

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Krājumi perioda beigās (t)	20 722	12 356	14 952	17 600
Indekss	100	60	72	85
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(307)

Savienības ražošanas nozares krājumi laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās. Sākotnēji 2016. un 2017. gadā tie samazinājās par 40 %, pēc tam 2018. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie pakāpeniski palielinājās, taču saglabājās zemākā līmenī nekā 2016. gadā. Kopumā krājumi laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 15 %.

4.5.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(308)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

	2016	2017	2018	Pārskatīšanas izmeklēšanas periods
Nesaistītiem klientiem Savienībā veikto pārdevumu rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	– 6	– 5	– 4	– 11
Indekss	– 100	– 76	– 70	– 177
Naudas plūsma (EUR)	–4 874 323	2 363 932	–3 670 718	–8 123 363
Indekss	– 100	48	– 75	– 167
Ieguldījumi (EUR)	2 457 649	1 647 452	1 301 235	2 095 539
Indekss	100	67	53	85
Ienākums no ieguldījumiem (%)	– 18	– 17	– 17	– 41
Indekss	– 100	– 96	– 96	– 228
Avots: izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

a) Rentabilitāte

(309)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(310)

2016. gadā Savienības ražošanas nozarei bija negatīvs peļņas procents –6 % apmērā, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās vēl vairāk – līdz –11 %. Savienības ražošanas nozares negatīvais peļņas procents visā attiecīgajā periodā ir skaidrojams ar to, ka vienības ražošanas izmaksas vienmēr bija augstākas par pārskatāmā ražojuma vidējo pārdošanas cenu. Kā parādīts iepriekš 9. tabulā, starpība starp vienības ražošanas izmaksām un vidējo pārdošanas cenu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja palielināties. Šī situācija ir skaidrojama ar to, ka, tā kā pārskatāmais ražojums ir prece, tad pārdošanas cena ir atkarīga no galvenā izejmateriāla (karsti velmētu ruļļu) cenas un konkurences tirgū. Ir novērots, ka pieaugošās konkurences dēļ, ko rada imports no trešām valstīm apjoma un zemo cenu ziņā, Savienības ražošanas nozare nevarēja noteikt pārdošanas cenas tādā līmenī, kas tai ļautu vismaz segt ražošanas izmaksas.

b) Naudas plūsma

(311)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsma sākotnēji 2017. gadā uzlabojās, bet 2018. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal samazinājās, kad tā sasniedza –8 miljonus EUR. Šis samazinājums galvenokārt skaidrojams ar rentabilitātes samazināšanos, kā tas aprakstīts 310. apsvērumā.

c) Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(312)

Laikposmā no 2016. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ieguldījumi samazinājās par 15 %, un tas vēl vairāk apliecina Savienības ražošanas nozares sarežģīto finansiālo stāvokli. Ienākums no ieguldījumiem, ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, attiecīgajā periodā samazinājās no –18 % līdz –41 %, tātad tam bija tāda pati tendence kā rentabilitātei.

4.6. Secinājums par kaitējumu

(313)

Mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju dinamika attiecīgajā periodā liecināja, ka Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis pasliktinās. Kopumā attiecīgajā periodā pasliktinājās visu ekonomisko rādītāju tendences.

(314)

Ražošanas un pārdošanas apjomi samazinājās, un tas negatīvi ietekmēja nodarbinātību un ražīgumu, kā arī rentabilitāti. Pieaugošā konkurence un cenu spiediens, ko radīja imports no trešām valstīm, vēl vairāk pasliktināja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tas Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radīja negatīvu peļņas procentu –11 % apmērā. Samazinājās arī naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem, un tas Savienības ražošanas nozarei apgrūtināja kapitāla piesaistīšanu un ieguldījumus.

(315)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(316)

Komisija novērtēja, vai pastāv cēloņsakarība starp importu no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(317)

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā bija ļoti mazs, un kopējā tirgus daļa importam no šīm valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija tikai 0,43 %.

(318)

Tajā pašā laikā importa par zemām cenām pieplūdums no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, piemēram, Turcijas, Indijas un Ziemeļmaķedonijas Republikas, izraisīja spēcīgu cenu un apjomu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem. Piemēram, Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena nesaistītiem klientiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 778 EUR/t, savukārt no Turcijas importēto ražojumu vidējā pārdošanas cena bija 626 EUR/t, bet ražojumiem, kas importēti no Ziemeļmaķedonijas Republikas, – 574 EUR/t. Turklāt tirgus daļa importam no valstīm, kas nav attiecīgās valstis, laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam palielinājās no 42 % līdz 50 %.

(319)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu nebūtu varējis izraisīt imports no attiecīgajām valstīm tā ļoti ierobežotā apjoma dēļ.

(320)

Tāpēc Komisija sīkāk pārbaudīja kaitējuma, kuru sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā.

5. IESPĒJAMĪBA, KA PASĀKUMU ATCELŠANAS GADĪJUMĀ VARĒTU ATKĀRTOTIES KAITĒJUMS, KO SĀKOTNĒJI RADĪJA IMPORTS PAR DEMPINGA CENĀM NO ATTIECĪGAJĀM VALSTĪM

(321)

Komisija 315. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Komisija 319. apsvērumā arī konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu nebūtu varējis izraisīt imports no attiecīgajām valstīm. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(322)

Lai noteiktu, vai pastāv tāda kaitējuma atkārtošanās iespējamība, kuru sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, Komisija ņēma vērā šādus elementus: 1) neizmantoto jaudu attiecīgajās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgumu un 2) potenciālā šo valstu izcelsmes importa un tā cenu līmeņa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

5.1. Neizmantotā jauda attiecīgajās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgums

(323)

Kā jau aprakstīts 78., 210. un 250. apsvērumā, Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kas kopā būtiski pārsniedz pašreizējos ražošanas apjomus un iekšējo pieprasījumu šajās valstīs (103), un šo neizmantoto jaudu varētu izmantot, lai ražotu pārskatāmo ražojumu eksportam uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku.

(324)

Kā aprakstīts 205. un 213. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji uz saviem galvenajiem trešo valstu tirgiem eksportēja par dempinga cenām, kas vidēji bija par 8–21 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Kā secināts 251. apsvērumā, tika konstatēts, ka Krievijas eksporta cenas uz trešām valstīm ir par aptuveni 29 % zemākas nekā Savienības ražotāju cenas Savienības tirgū. Visbeidzot, 82. apsvērumā tika noteikts, ka Baltkrievijas ražotāji eksportētāji eksportēja uz savu galveno trešo tirgu – Krieviju – par cenām, kas bija par aptuveni 5 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Tāpēc, ņemot vērā cenu līmeni eksportam no Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas uz citiem trešo valstu tirgiem, eksports uz Savienību Baltkrievijas, Ķīnas un Krievijas eksportētājiem potenciāli ir daudz pievilcīgāks. Tādējādi var pamatoti sagaidīt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Baltkrievijas, Ķīnas un Krievijas ražotāji eksportētāji atkal sāktu eksportēt lielus pārskatāmā ražojuma apjomus uz Savienību. Šo pieņēmumu vēl vairāk pastiprina tas, ka šajās valstīs ir pieejama ievērojama neizmantotā jauda.

5.2. Potenciālā importa no attiecīgajām valstīm ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku

(325)

Kā paskaidrots 4.3.2.2. iedaļā, lai noteiktu, kā imports no attiecīgajām valstīm ietekmētu Savienības ražošanas nozari pasākumu izbeigšanas gadījumā, Komisija analizēja cenu samazinājumu gadījumā, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti.

(326)

Komisija 278. apsvērumā norādīja, ka cenu samazinājuma aprēķins liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība attiecīgajām valstīm ir 6,2–23,5 % robežās.

(327)

Turklāt Komisija veica simulāciju, lai labāk novērtētu attiecīgo valstu izcelsmes importa iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli. Šajā sakarā Komisija pieņēma, ka attiecīgo valstu ražotāji eksportētāji eksportēs uz Savienību tādus pašus daudzumus kā pirms pasākumu noteikšanas (t. i., kopā 250 559 tonnas) un ka patēriņš Savienībā saglabāsies tāds pats kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (t. i., 541 409 tonnas). Komisija arī pieņēma, ka 50 % no kopējā šo valstu izcelsmes importa ietekmētu Savienības ražošanas nozari un atlikušie 50 % ietekmētu importu no citām trešām valstīm, jo tirgus daļu lielums ir līdzīgs. Visbeidzot, Komisija pieņēma, ka Savienības ražošanas nozare saglabās tādas pašas pārdošanas cenas kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo tā jau darbojas ar zaudējumiem.

(328)

Šīs simulācijas rezultāti liecina, ka Savienības ražošanas nozare varētu zaudēt pārdošanas apjomu un tirgus daļu Savienības tirgū. Tas ietekmētu nozares vispārējo rentabilitāti, kas samazinātos no –11 % līdz –25 %.

(329)

Šī ir piesardzīga analīze, kurā ņemts vērā tas, ka vidējās pārdošanas cenas importam no citām trešām valstīm ir zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu. Tas nozīmē, ka pārskatāmā ražojuma imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, visticamāk, vispirms iegūtu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina, pirms tiktu pārņemta citu trešo valstu eksporta uz Savienību tirgus daļa. Tas vēl vairāk pasliktinātu Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(330)

Pēc informācijas izpaušanas Baltkrievijas valdība apgalvoja, ka, ņemot vērā pamatregulas 3. panta 4. punktā teikto “Ja vienlaicīgi antidempinga izmeklēšanai tiek pakļauts kāda izstrādājuma imports no vairākām valstīm, šāda importa ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka (..) importa apjoms nav nenozīmīgs”, un to, ka imports no Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas 2019. gadā bija nenozīmīgs, simulācijas secinājumi nebūtu jāiekļauj šajā regulā.

(331)

Komisija norādīja, ka pamatregulas 3. panta 4. punkts attiecas uz to faktiskā importa ietekmes uz Savienības ražošanas nozari novērtējumu, kuru veic, lai noteiktu kaitējumu antidempinga izmeklēšanas ietvaros, savukārt 327.–329. apsvērumā minētā Komisijas veiktā simulācija ir saistīta ar importa no attiecīgajām valstīm sākotnēji izraisītā kaitējuma atkārtošanās iespējamības noteikšanu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Lai aplēstu šāda importa iespējamo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek izmantota simulācija, kurā hipotētiski pieņem, ka attiecīgās valstis eksportēs tādus pašus daudzumus kā pirms pasākumu noteikšanas. Šie daudzumi nebija nenozīmīgi (104). Tāpēc, ņemot vērā to, ka pamatregulas 3. panta 4. punkts neattiecas uz veikto simulāciju, kā arī to, ka iespējamie importa apjomi no katras simulācijā aplūkotās valsts nav nenozīmīgi, apgalvojums tika noraidīts.

(332)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšana, ļoti iespējams, izraisītu būtisku importa pieaugumu no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, kas būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tāpēc vēl vairāk palielinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta.

(333)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība apgalvoja, ka nav cēloņsakarības starp importu no Krievijas un Savienības ražošanas nozares stāvokli. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka pamatregulas 11. panta 2. punkts neprasa, lai termiņbeigu pārskatīšanās Komisija veiktu cēloņsakarības analīzi starp importu no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Konstatējumi, ka, beidzoties pasākumu termiņam, varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums, ir pietiekami, lai pamatotu pasākumu turpināšanu. Komisija 332. apsvērumā secināja, ka pasākumu atcelšana, ļoti iespējams, izraisītu būtisku importa pieaugumu no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, kas būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tāpēc vēl vairāk palielinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, un tādējādi pierādīja, ka kaitējums, ko sākotnēji izraisīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, ieskaitot Krieviju, pasākumu atcelšanas gadījumā varētu atkārtoties. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

6. SAVIENĪBAS INTERESES

(334)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, izplatītāju un lietotāju intereses.

(335)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

6.1. Savienības ražošanas nozares intereses

(336)

Lai gan spēkā esošie antidempinga pasākumi lielā mērā neļāva importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ienākt Savienības tirgū, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums un tās stāvoklis ir nestabils, ko apstiprina kaitējuma rādītāju negatīvās tendences.

(337)

Neraugoties uz ļoti nelielo pārskatāmā ražojuma importa apjomu no attiecīgajām valstīm, Komisija konstatēja, ka pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, kaitējums, kuru sākotnēji radīja imports no šīm valstīm, varētu atkārtoties. Ievērojama apjoma importa par dempinga cenām pieplūdums no attiecīgajām valstīm nodarītu vēl lielāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tas pasliktinātu jau tā ļoti nestabilo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un apdraudētu tās dzīvotspēju.

(338)

Tādējādi Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu saglabāšana pret attiecīgajām valstīm ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.2. Nesaistītu importētāju, tirgotāju un lietotāju intereses

(339)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem. Tikai viens izplatītājs iesniedza aizpildītas tabulas, nesniedzot atbildes uz anketas apraksta daļu.

(340)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā un sākotnējā izmeklēšanā Savienības interešu analīze arī neliecināja, ka pasākumiem būtu negatīva ietekme uz nesaistītiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem.

(341)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda ievērojama negatīva ietekme uz nesaistītiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem, kura atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(342)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas valdība apgalvoja, ka pasākumu turpināšana negatīvi ietekmētu ES lejupējās nozares. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka ES lejupējām nozarēm bija iespēja piedalīties izmeklēšanā un sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Komisija nesaņēma piezīmes no nesaistītiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

6.3. Secinājums par Savienības interesēm

(343)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus, kas noteikti attiecīgo valstu izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam.

7. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(344)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos no Krievijas, dempinga atkārtošanos no Baltkrievijas un ĶTR, kaitējuma atkārtošanos, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, un Savienības interesēm, Komisija secina, ka antidempinga pasākumi, kas noteikti konkrētu metinātu dzelzs vai neleģētā tērauda cauruļu un cauruļvadu importam no Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas, būtu jāsaglabā.

(345)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Krievijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(346)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (105). Pieprasījumā ir jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj apliecināt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(347)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi attiecībā uz pārskatāmā ražojuma importu no Baltkrievijas, ĶTR un Krievijas tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī tika dots laiks, lai tās varētu paust viedokli. Komisija ir izvērtējusi vērā visas saņemtās piezīmes.

(348)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (106) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(349)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājumu tādu konkrētu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu ar apaļu šķērsgriezumu importam, kuru ārējais diametrs nepārsniedz 168,3 mm, neskaitot tāda veida caurules, kas tiek izmantotas naftas un gāzes cauruļvados, naftas vai gāzes urbumos izmantojamus cauruļvadus, precīzijas caurules un caurules un cauruļvadus ar savienotājelementiem, kas piemēroti gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai un ko lieto civilajā aviācijā, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7306 30 41, ex 7306 30 49, ex 7306 30 72 un ex 7306 30 77 (Taric kodi 7306304120, 7306304920, 7306307280 un 7306307780) un kuru izcelsme ir Baltkrievijā, ĶTR un Krievijā.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstītā un tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Valsts	Uzņēmums	Antidempinga maksājums	Taric papildu kods
Ķīnas Tautas Republika	Visi uzņēmumi	90,6 %
Krievija	TMK Group (Seversky Pipe Plant Open Joint Stock Company un Joint Stock Company Taganrog Metallurgical Works)	16,8 %	A892
	OMK Group (Open Joint Stock Company Vyksa Steel Works un Joint Stock Company Almetjvesk Pipe Plant)	10,1 %	A893
	Visi pārējie uzņēmumi	20,5 %	A999
Baltkrievija	Visi uzņēmumi	38,1 %

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 16. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1256/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam, kuru izcelsme ir Baltkrievijā, Ķīnas Tautas Republikā un Krievijā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 5. pantā noteikto procedūru, kuru izcelsme ir Taizemē, pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu, kuru izcelsme ir Ukrainā, pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu un pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar tās 11. panta 3. punktu, un ar ko izbeidz procedūru attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas un Turcijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu (OV L 343, 19.12.2008., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/110 (2015. gada 26. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam, kā arī beidz procedūru attiecībā uz konkrētu Ukrainas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importu (OV L 20, 27.1.2015., 6. lpp.).

(4) OV C 166, 15.5.2019., 7. lpp.

(5) OV C 24, 24.1.2020., 17. lpp.

(6) OV C 86/6, 16.3.2020.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

(8) Cinkotas caurules/cauruļvadi ir melnas caurules/cauruļvadi, kam pēc tam tiek veikts galvanizācijas process, kurā caurule/cauruļvads tiek pārklāta(-as) ar cinka slāni.

(9) http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm

(10) https://www.doingbusiness.org/

(11) https://stats.oecd.org/

(12) Pamatojoties uz ESAO datu kopu International Transport and Insurance Costs of Merchandise Trade (ITIC), Belarus – Russia. https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=CIF_FOB_ITIC.

(13) Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations,20 December 2017, SWD(2017) 483 final/2.

(14) http://www.gov.cn/zhengce/content/2017-12/01/content_5243734.htm

http://www.chinatax.gov.cn/n810341/n810755/c3377945/content.html

http://www.gov.cn:8080/gongbao/content/2019/content_5416183.htm

(15) https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/cn/Documents/tax/deloitte-cn-tax-changes-to-vat-regulations-zh-171205.pdf

(16) http://www.transcustoms.cn/index.asp

(17) https://www.globaltradealert.org/

(18) https://m.huaon.com/detail/407989.html

https://m.huaon.com/detail/617918.html

(19) Izklāstīts 144.–152. apsvērumā.

(20) Minēts iepriekš 82. apsvērumā.

(21) Sk. Īstenošanas regulu (ES) 2017/969.

(22) Ziņojums, 2. nodaļa, 6.–7. lpp.

(23) Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(24) Pieejams http://www.fdi.gov.cn/1800000121_39_4866_0_7.html (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(25) Ziņojums, 2. nodaļa, 20. un 21. lpp.

(26) Ziņojums, 3. nodaļa, 41., 73. un 74. lpp.

(27) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. un 121. lpp.

(28) Ziņojums, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.

(29) Ziņojums, 7. nodaļa, 167. un 168. lpp.

(30) Ziņojums, 8. nodaļa, 169., 170., 200. un 201. lpp.

(31) Ziņojums, 2. nodaļa, 15. un 16. lpp.; Ziņojums, 4. nodaļa, 50. un 84. lpp.; Ziņojums, 5. nodaļa, 108. un 109. lpp.

(32) Ziņojums, 3. nodaļa, 22.–24. lpp. un 5. nodaļa, 97.–108. lpp.

(33) Ziņojums, 5. nodaļa, 104.–109. lpp.

(34) Ziņojums, 14. nodaļa, 358. lpp.: 51 % privāto uzņēmumu un 49 % VU ražošanas apjoma ziņā un 44 % VU un 56 % privāto uzņēmumu jaudas ziņā.

(35) Pieejams vietnē www.gov.cn/zhengce/content/2016-02/04/content_5039353.htm (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā); https://policycn.com/policy_ticker/higher-expectations-for-large-scale-steel enterprise/?iframe=1&secret=c8uthafuthefra4e (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā) un www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā).

(36) Pieejamas vietnē http://www.xinhuanet.com/english/2019-04/23/c_138001574.htm (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā) un http://www.jjckb.cn/2019-04/23/c_137999653.htm (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā).

(37) Piem., privātā uzņēmuma Rizhao un VU Shandong Iron and Steel apvienošanās 2009. gadā, sk. Beijing steel report, 58. lpp., un 2019. gada jūnijā China Baowu Steel Group iegūtā Magang Steel vairākuma daļa, sk. https://www.ft.com/content/a7c93fae-85bc-11e9-a028-86cea8523dc2 (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā).

(38) Ziņojums, 5. nodaļa, 100. un 101. lpp.

(39) Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(40) Ziņojums, 2. nodaļa, 31. un 32. lpp.

(41) Pieejams https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 15. jūlijā).

(42) Plāna pilns teksts ir pieejams MIIT tīmekļa vietnē

http://www.miit.gov.cn/n1146295/n1652858/n1652930/n3757016/c5353943/content.html (pēdējo reizi skatīta 2020. gada 2. martā).

(43) TISCO, “Uzņēmuma profils”, http://en.tisco.com.cn/CompanyProfile/20151027095855836705.html (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā).

(44) Baowu, “Uzņēmuma profils”, http://www.baowugroup.com/en/contents/5273/102759.html (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā).

(45) Ziņojums, 14.1.–14.3. nodaļa.

(46) Ziņojums, 4. nodaļa, 41., 42. un 83. lpp.

(47) 2018. gada analīze par Ķīnas metināto tērauda cauruļu nozari, Huajing Informācijas tīkls, publicēta 2019. gada 5. martā. https://m.huaon.com/detail/407989.html.

(48) Ziņojums, III daļa, 14. nodaļa, 346. lpp. un nākamās lpp.

(49) Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plāna ievads.

(50) Ziņojums, 14. nodaļa, 347. lpp.

(51) Ķīnas Tautas Republikas ekonomiskās un sociālās attīstības 13. piecgades plāns (2016–2020), pieejams vietnē

https: //en.ndrc.gov.cn/newsrelease_8232/201612/P020191101481868235378.pdf (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 2. martā).

(52) Ziņojums, 14. nodaļa, 349. lpp.

(53) Ziņojums, 14. nodaļa, 352. lpp.

(54) Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogs (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi), kas 2011. gada 27. martā izdots ar Valsts attīstības un reformu komisijas Rīkojumu Nr. 9 un grozīts saskaņā ar Valsts attīstības un reformu komisijas lēmumu par attiecīgo noteikumu grozījumiem Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija), kurš izdots 2013. gada 16. februārī ar Valsts attīstības un reformu komisijas Rīkojumu Nr. 21.

(55) Ziņojums, 14. nodaļa, 375. un 376. lpp.

(56) Ziņojums, 6. nodaļa, 138.–149. lpp.

(57) Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(58) Ziņojums, 9. nodaļa, 213.–215. lpp.

(59) Ziņojums, 9. nodaļa, 209.–211. lpp.

(60) Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.

(61) Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(62) Ziņojums, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.

(63) Ziņojums, 6. nodaļa, 114.–117. lpp.

(64) Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(65) Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(66) Sk. SVF darba dokumentu Resolving China’s Corporate Debt Problem, by Wojciech Maliszewski, Serkan Arslanalp, John Caparusso, José Garrido, Si Guo, Joong Shik Kang, W. Raphael Lam, T. Daniel Law, Wei Liao, Nadia Rendak, Philippe Wingender, Jiangyan, October 2016, WP/16/203.

(67) Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126.–128., 133.–135. lpp.

(68) World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(69) Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kurš ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.

(70) Turcijā PIP laikā nebija importa datu par svarīgu ražošanas faktoru – galveno blakusproduktu (neleģētā tērauda lūžņiem). Turklāt bija noteikti eksporta ierobežojumi sērskābei. Taizemē importa dati bija pieejami par visām izejvielām un blakusproduktiem, un eksporta/importa ierobežojumi attiecībā uz kādu no ražošanas faktoriem netika konstatēti.

(71) Saistībā ar ražošanas pieskaitāmajām izmaksām sniegtie skaitliskie rādītāji tika pārbaudīti attālināti un saskaņoti ar uzņēmuma pārskatos sniegto informāciju.

(72) https://www.doingbusiness.org/content/dam/doingBusiness/country/t/thailand/THA.pdf, 48. lpp.

(73) https://home.kpmg/xx/en/home/insights/2011/12/thailand-other-taxes-levies.html

(74) https://www.ilo.org/shinyapps/bulkexplorer17/?lang=en&segment=indicator&id=HOW_TEMP_SEX_ECO_NB_A

(75) http://www.nso.go.th/sites/2014en/Pages/Statistical%20Themes/Population-Society/Labour/Labour-Force.aspx (1.–4. ceturksnis, Excel datne, mape 1-19 Wk, 15. tabula).

(76) http://www.mea.or.th/en/profile/109/114 – tika izmantots rūpniecības TOU tarifs.

(77) http://www.eppo.go.th/index.php/en/en-energystatistics/energy-economy-static, 7.2.4. tabula.

(78) https://www.dede.go.th/ewt_news.php?nid=42079

(79) https://www.pacificpipe.co.th/EN/investor.html#financial_information

(80) https://asiametal.co.th/Investor/index.php?page=fin_data&lang=0

(81) Pamatojoties uz ESAO datu kopu International Transport and Insurance Costs of Merchandise Trade (ITIC) – China-the Netherlands. https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=CIF_FOB_ITIC.

(82) Pamatojoties uz Pasaules Bankas nodrošināto kotāciju piegādēm starp Tianjin ostu un Pekinu, https://www.doingbusiness.org/content/dam/doingBusiness/country/c/china/CHN.pdf, 88. lpp.

(83) http://www.transcustoms.cn/index.asp

(84) Valstis ir uzskaitītas pēc to importa apjomiem no ĶTR.

(85) Pamatojoties uz ESAO datu kopu International Transport and Insurance Costs of Merchandise Trade (ITIC) – China-country in question. https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=CIF_FOB_ITIC.

(86) Pamatojoties uz Pasaules Bankas nodrošināto kotāciju piegādēm starp Tianjin ostu un Pekinu, https://www.doingbusiness.org/content/dam/doingBusiness/country/c/china/CHN.pdf, 88. lpp.

(87) Peru gadījumā valsts muitas kodi neļauj nošķirt melnos un cinkotos ražojumus. Tāpēc visas pārskatāmās caurules/cauruļvadi aprēķinā tika uzskatīti par vienu ražojuma veidu.

(88) https://m.huaon.com/detail/407989.html; https://m.huaon.com/detail/617918.html

(89) Analysis of the 2018 steel welded pipes industry in China, Huajing Information Network, publicēts 5.3.2019., https://m.huaon.com/detail/407989.html

(90) https://www.globaltradealert.org/,

https://www.globaltradealert.org/data_extraction,

https://www.globaltradealert.org/latest/state-acts.

(91) Pamatojoties uz ESAO datu kopu: International Transport and Insurance Costs of Merchandise Trade (ITIC) – Russia-Latvia: https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=CIF_FOB_ITIC#.

(92) Pamatojoties uz Pasaules Bankas nodrošināto kotāciju piegādēm starp Maskavu un Sanktpēterburgu, https://www.doingbusiness.org/content/dam/doingBusiness/country/r/russia/RUS.pdf, 85. lpp.

(93) European Union –Cost Adjustment Methodologies and Certain Anti-Dumping Measures on Imports from Russia, Panel Report of24 July 2020, WT/DS494/R.

(94) Azerbaidžāna, Armēnija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstānas Republika, Moldova, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Ukraina.

(95) Ražošanas apjoma pamatā ir ES27 dati, jo Apvienotā Karaliste no 2020. gada 1. februāra vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts un pārejas periods attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos beidzās 2020. gada 31. decembrī.

(96) Patēriņa pamatā ir ES27 dati, kas neiekļauj datus par Apvienoto Karalisti.

(97) Importa apjoma pamatā ir ES27 dati, kas neiekļauj datus par Apvienoto Karalisti.

(98) Importa cenu pamatā ir ES27 dati, kas neiekļauj datus par Apvienoto Karalisti.

(99) Sk. 128. apsvērumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/566 (2019. gada 9. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas Federācijas, Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes cauruļu savienotājelementu importam un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz tā paša ražojuma importu, kura izcelsme ir Turcijas Republikā (OV L 99, 10.4.2019., 9. lpp.).

(100) Importa no trešām valstīm pamatā ir ES27 dati, kas neiekļauj datus par Apvienoto Karalisti kā dalībvalsti, bet iekļauj datus par Apvienoto Karalisti kā trešo valsti.

(101) Makroekonomisko rādītāju pamatā ir ES27 dati, kas neiekļauj datus par Apvienoto Karalisti.

(102) Mikroekonomisko rādītāju pamatā ir ES28 dati, kas ietver Apvienotās Karalistes datus. Pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju zemo pārdošanas apjomu Apvienotajā Karalistē (aptuveni 3 % no šo ražotāju vidējā pārdošanas apjoma Eiropas Savienībā PIP laikā), ar Apvienoto Karalisti saistīto darījumu ietekme uz konstatējumiem par kaitējumu šķiet minimāla, un tāpēc secinājumi par būtisku kaitējumu nebūtu mainījušies, ja tiktu izmantoti ES27 dati.

(103) Neizmantotā jauda ĶTR vairāk nekā desmit reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, savukārt vienīgā Krievijas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, nominālā ražošanas jauda pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā. Neizmantotā jauda Baltkrievijā ir 9 % no patēriņa Savienībā.

(104) 184 887 t no ĶTR, 36 057 t no Krievijas un 29 615 t no Baltkrievijas.

(105) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.

(106) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 132

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 19. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) 2021/628 (2021. gada 16. aprīlis), ar ko īsteno 17. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 224/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/629 (2020. gada 4. novembris), ar kuru attiecībā uz sīki izstrādātām minimālajām prasībām revīzijas vajadzībām un reģistrējamiem un glabājamiem datiem groza Deleģētās regulas (ES) Nr. 532/2014 un (ES) Nr. 1255/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām	4
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/630 (2021. gada 16. februāris), ar ko attiecībā uz noteiktu kategoriju precēm, kuras atbrīvotas no oficiālajām kontrolēm robežkontroles punktos, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un groza Komisijas Lēmumu 2007/275/EK ( 1 )	17
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/631 (2021. gada 12. aprīlis) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Budaörsi őszibarack (AĢIN))	23
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/632 (2021. gada 13. aprīlis), ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 piemērošanu attiecībā uz sarakstiem, kuros norādīti tādi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvie produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kombinētie produkti, kā arī siens un salmi, uz kuriem attiecina oficiālās kontroles robežkontroles punktos, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2007 un Komisijas Lēmumu 2007/275/EK ( 1 )	24
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/633 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam	63
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/634 (2021. gada 15. aprīlis), ar ko attiecībā uz pārejas pasākumiem, ierakstiem par Apvienoto Karalisti un kroņa teritorijām Gērnsiju, Menas Salu un Džērsiju un to trešo valstu sarakstu, no kurām atļauts Savienībā ievest piena produktus, kam jāveic specifiska risku mazinoša apstrāde pret mutes un nagu sērgu, groza Īstenošanas regulu (ES) 2021/404 ( 1 )	108
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/635 (2021. gada 16. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam	145
		LĒMUMI
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (KĀDP) 2021/636 (2021. gada 16. aprīlis), ar ko īsteno Lēmumu 2013/798/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Centrālāfrikas Republiku	194


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.