ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 129

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 15. aprīlis


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/605 (2021. gada 7. aprīlis), ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/606 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Baltkrieviju un par Apvienoto Karalisti un kroņa teritorijām Gērnsiju, Menas Salu un Džērsiju tādu trešo valstu vai to reģionu sarakstos, no kuriem atļauts Savienībā ievest noteiktus lietošanai pārtikā paredzētus dzīvniekus un preces, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/405 I, IV līdz XIII un XVI pielikumu ( 1 )

65

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/607 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam un ko attiecina arī uz citronskābes importu, kurš nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Malaizijas izcelsme

73

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/608 (2021. gada 14. aprīlis), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793 par to oficiālo kontroļu pagaidu pastiprināšanu un ārkārtas pasākumiem, kas attiecas uz noteiktu preču ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm, un ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 un (EK) Nr. 178/2002 ( 1 )

119

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/609 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/439 groza attiecībā uz harmonizētajiem standartiem par iepakojumu noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm un par veselības aprūpes produktu sterilizēšanu

150

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/610 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko attiecībā uz harmonizētajiem standartiem par medicīniskajiem transportlīdzekļiem un to aprīkojumu, anestēzijas un elpināšanas iekārtām, medicīnisko ierīču bioloģisko izvērtēšanu, iepakojumu noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm, veselības aprūpes produktu sterilizēšanu, cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskajiem pētījumiem, neaktīvajiem ķirurģiskajiem implantiem, medicīniskajām ierīcēm, kurās izmanto dzīvnieku audus un to atvasinājumus, elektroakustiku un elektrisko medicīnas aparatūru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/437

153

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/611 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/438 groza attiecībā uz harmonizētajiem standartiem par medicīnisko ierīču bioloģisko izvērtēšanu, par iepakojumu noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm, par veselības aprūpes produktu sterilizēšanu un par cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskajiem pētījumiem

158

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Regulā (ES) Nr. 509/2012 (2012. gada 15. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā ( OV L 156, 16.6.2012. )

161

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

15.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/605

(2021. gada 7. aprīlis),

ar ko nosaka īpašus kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts” (1)), un jo īpaši tās 71. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Āfrikas cūku mēris ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar turētas un savvaļas cūkas un var nopietni ietekmēt attiecīgo dzīvnieku populāciju un lauksaimniecības rentabilitāti, traucējot šo dzīvnieku un to izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā un eksportu uz trešām valstīm. Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā pastāv risks, ka slimības ierosinātājs var izplatīties starp turētu cūku objektiem, kā arī savvaļas cūku metapopulācijās. Slimības izplatīšanās var būtiski ietekmēt lauksaimniecības nozares produktivitāti, radot gan tiešus, gan netiešus zaudējumus.

(2)

Kopš 1978. gada Āfrikas cūku mēra vīruss ir sastopams Sardīnijā, Itālijā, un kopš 2014. gada šīs slimības uzliesmojumi ir notikuši citās dalībvalstīs, kā arī kaimiņos esošās trešās valstīs. Pašreiz Āfrikas cūku mēri var uzskatīt par endēmisku slimību cūku populācijās vairākās trešās valstīs, kas robežojas ar Savienību, un šī slimība pastāvīgi apdraud arī cūku populācijas Savienībā. Pašreizējā situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri rada veselības risku arī turētām cūkām tajos slimības skarto dalībvalstu apgabalos, kuros slimība nav konstatēta, kā arī turētām cūkām citās dalībvalstīs, jo īpaši saistībā ar cūku un no šiem dzīvniekiem iegūtu preču sūtījumu pārvietošanu.

(3)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (2) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dalībvalstīs, un tas ticis daudzkārt grozīts – galvenokārt tāpēc, lai ņemtu vērā minētās slimības epidemioloģiskās situācijas attīstību Savienībā un jaunus zinātniskus pierādījumus. To piemēro līdz 2021. gada 21. aprīlim.

(4)

Ar Regulu (ES) 2016/429 ir izveidots jauns tiesiskais regulējums tādu slimību profilaksei un kontrolei, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem. Āfrikas cūku mēris atbilst sarakstā norādītas slimības definīcijai minētās regulas nozīmē, un uz to attiecas tajā paredzētie slimību profilakses un kontroles noteikumi. Turklāt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 (3) pielikumā Āfrikas cūku mēris norādīts kā A, D un E kategorijas slimība, kas skar Suidae, un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (4) papildina Regulā (ES) 2016/429 paredzētos A, B un C kategorijas slimību kontroles noteikumus, tostarp slimības kontroles pasākumus, kuri attiecas uz Āfrikas cūku mēri. Minētos trīs tiesību aktus piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

(5)

Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES noteiktie pašreizējie Savienības kontroles pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri ir jāpielāgo, lai tie atbilstu jaunajam dzīvnieku veselības tiesiskajam regulējumam, kas izveidots ar Regulu (ES) 2016/429, un lai uzlabotu minētās slimības kontroli Savienībā, vienkāršojot Savienības noteikumus, lai kontroles pasākumus varētu īstenot efektīvāk un ātrāk. Tāpat nepieciešams Savienības noteikumus pēc iespējas saskaņot ar starptautiskajiem standartiem, piemēram, tiem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa (OIE kodeksa) (5) 15.1. nodaļā “Inficēšanās ar Āfrikas cūku mēra vīrusu”. Šajā regulā noteiktajos kontroles pasākumos būtu jāņem vērā Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES piemērošanā gūtā pieredze.

(6)

Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskā situācija skartajās dalībvalstīs un pasaulē rada augstu minētās slimības tālākas izplatīšanās risku Savienībā. Vispārīgie slimību kontroles pasākumi, kas noteikti Regulā (ES) 2016/429 un Deleģētajā regulā (ES) 2020/687, neaptver visus konkrētos apstākļus un aspektus saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos un epidemioloģisko situāciju. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā uz ierobežotu laiku noteikt īpašus slimības kontroles pasākumus ar nosacījumiem, kas atbilst Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajai situācijai Savienībā.

(7)

Šajā regulā būtu jāparedz reģionalizācijas pieeja, kas būtu jāpiemēro papildus Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 noteiktajiem slimību kontroles pasākumiem, un jāuzskaita ierobežojumu zonas dalībvalstīs, kuras skāruši Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi vai kuras ir apdraudētas, jo atrodas šādu uzliesmojumu tuvumā. Minētās ierobežojumu zonas būtu jādiferencē pēc Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas un riska līmeņa – tās būtu jāklasificē kā I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas, III līmeņa ierobežojumu zonā iekļaujot apgabalus ar visaugstāko minētās slimības izplatīšanās risku un visstraujāk mainīgo slimības situāciju turēto cūku vidū. Ierobežojumu zonas būtu jāuzskaita šīs regulas I pielikumā, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu sniegto informāciju par slimības situāciju, zinātniski pamatotus principus un kritērijus Āfrikas cūku mēra reģionalizācijas ģeogrāfiskai noteikšanai, kā arī Savienības pamatnostādnes, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un kuras ir publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē (6), Āfrikas cūku mēra izplatīšanās riska līmeni un Āfrikas cūku mēra vispārējo epidemioloģisko situāciju attiecīgajā dalībvalstī un – attiecīgā gadījumā – kaimiņapgabalos.

(8)

Šīs regulas I pielikumā noteikto I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu izmaiņas būtu jāveic, pamatojoties uz līdzīgiem apsvērumiem, kādi izmantoti to iekļaušanai sarakstā un ņemot vērā starptautiskos standartus, piemēram, OIE kodeksa 15.1. nodaļu “Inficēšanās ar Āfrikas cūku mēra vīrusu”, kas paredz, piemēram, apliecinājumu, ka zonā vai valstī slimība nav konstatēta vismaz 12 mēnešu garumā. Dažās situācijās, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu sniegto pamatojumu un zinātniski pamatotus principus un kritērijus Āfrikas cūku mēra reģionalizācijas ģeogrāfiskai noteikšanai, kā arī Savienības līmenī pieejamās pamatnostādnes, minētais laikposms būtu jāsamazina līdz trim mēnešiem.

(9)

Attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanās riskiem – cūku un dažādu no šiem dzīvniekiem iegūtu preču sūtījumu pārvietošana rada dažādu līmeņu risku. Kā norādīts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2010. gada 11. martā pieņemtajā zinātniskajā atzinumā par Āfrikas cūku mēri (7), turētu cūku, reproduktīvo produktu un no cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošana no ierobežojumu zonām parasti rada lielāku risku eksponētības un seku ziņā nekā dzīvnieku izcelsmes produktu, tostarp svaigas gaļas un gaļas produktu (arī apvalku), sūtījumu pārvietošana. Tādēļ turētu cūku un dažādu no cūkām iegūtu produktu sūtījumu pārvietošana no šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām II un III līmeņa ierobežojumu zonām būtu jāaizliedz samērīgi ar saistīto risku un ņemot vērā Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/2154 (8) paredzētos noteikumus.

(10)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2020/686 (9) paredzētie noteikumi papildina Regulu (ES) 2016/429 attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu, reproduktīvo produktu objektu reģistriem, kuri jāuztur kompetentajām iestādēm, lietvedības pienākumiem, kas jāpilda operatoriem, izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kā arī dzīvnieku veselības sertificēšanas un paziņošanas prasībām saistībā ar konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu Savienībā, un to mērķis ir novērst pārnēsājamu dzīvnieku slimību izplatīšanos Savienībā ar minētajiem produktiem. Šajā regulā, nosakot, kāda informācija par apstiprinātajiem cūku reproduktīvo produktu objektiem kompetentajai iestādei ir jāglabā, būtu jāatsaucas uz Deleģēto regulu (ES) 2020/689.

(11)

Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (10) ir noteikti dzīvnieku veselības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, lai novērstu un mazinātu šo blakusproduktu radītos riskus dzīvnieku veselībai. Papildus tam Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (11) ir noteikti konkrēti dzīvnieku veselības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1069/2009, tostarp noteikumi par sertifikācijas prasībām minēto blakusproduktu sūtījumu pārvietošanai Savienībā. Minētie tiesību akti neaptver visus konkrētos apstākļus un aspektus saistībā ar risku, ka Āfrikas cūku mēris varētu izplatīties ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām, un ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no savvaļas cūkām, kuras mitinās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās. Tāpēc šajā regulā ir lietderīgi noteikt īpašus slimības kontroles pasākumus saistībā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un to pārvietošanu no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām.

(12)

Lai ņemtu vērā dažādos riska līmeņus atkarībā no tā, kādas no cūkām iegūtas preces tiek pārvietotas un kāda ir epidemioloģiskā situācija dalībvalstīs un ierobežojumu zonās, kuras skārusi Āfrikas cūku mēra izplatīšanās, šajā regulā būtu jāparedz konkrēti aizliegumi pārvietot dažādu veidu no cūkām iegūtas preces, kas iegūtas no šīs regulas I pielikumā uzskaitītajās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām. Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus, šajā regulā būtu jāparedz noteiktas atkāpes no minētajiem aizliegumiem un īpaši nosacījumi. Piemērojot minētās atkāpes, būtu jāņem vērā arī vispārīgie dzīvnieku slimību profilakses un kontroles noteikumi, kas jau noteikti Regulā (ES) 2016/429 un Deleģētajā regulā (ES) 2020/687, un OIE kodeksa principi attiecībā uz Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem.

(13)

Ja ir ieviesti riska mazināšanas pasākumi, turētu dzīvnieku pārvietošana tūlītējai nokaušanai parasti rada mazāku dzīvnieku slimību izplatīšanās risku nekā turētu dzīvnieku cita veida pārvietošana. Tādēļ ir lietderīgi atļaut attiecīgajām dalībvalstīm izņēmuma kārtā piešķirt atkāpes no dažiem šajā regulā noteiktajiem aizliegumiem, kas skar turētu cūku sūtījumu pārvietošanu no II un III līmeņa ierobežojumu zonām tūlītējai nokaušanai kautuvē, kas atrodas ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā dalībvalstī. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz īpaši nosacījumi minētajām atkāpēm, lai nodrošinātu, ka turētu cūku sūtījumu pārvietošana no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām nerada Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risku.

(14)

Atkāpes attiecībā uz konkrētu turētu cūku pārvietošanu no II līmeņa ierobežojumu zonas uz citām II vai III līmeņa ierobežojumu zonām citā dalībvalstī ir pamatotas, ja vien tiek piemēroti īpaši riska mazināšanas pasākumi. Tam nepieciešama drošas virzīšanas procedūras izveide nosūtītājas, šķērsojamās un galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu stingrā uzraudzībā.

(15)

Regulas (ES) 2016/429 143. pantā noteikts, ka, pārvietojot dzīvniekus, arī turētas cūkas, ir jāpievieno veterinārie sertifikāti. Ja attiecībā uz turētu cūku sūtījumiem, ko paredzēts pārvietot Savienības iekšienē, tiek piemērotas atkāpes no aizlieguma pārvietot turētas cūkas no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, veterinārajos sertifikātos būtu jāiekļauj atsauce uz šo regulu, lai nodrošinātu, ka tajos ir sniegta pienācīga un precīza informācija par dzīvnieku veselību. Ir nepieciešams mazināt riskus, ko rada svaigas gaļas, gaļas produktu un citu no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem iegūtu un lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošana un pārvietošana privātai lietošanai, kā arī savvaļas cūku pārvietošana no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vienas attiecīgās dalībvalsts iekšienē un uz citām dalībvalstīm. Slimības izplatīšanās risks būtu jāsamazina, aizliedzot operatoriem pārvietot minētos produktus un pārvietot savvaļas cūkas dalībvalstīs un no tām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/688 (12) 101. pantā.

(16)

Regulas (ES) 2016/429 167. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā noteikts, ka tādu dzīvnieku izcelsmes produktu, tostarp no cūkām iegūtu produktu, sūtījumiem, kurus atļauts izvest no ierobežojumu zonas, kas izveidota saskaņā ar minētās regulas 71. panta 3. punktu un kam piemēro noteiktus slimību kontroles pasākumus, ir jāpievieno veterinārie sertifikāti, kurus izdevusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Gadījumos, kad šajā īstenošanas regulā ir paredzētas atkāpes no aizliegumiem pārvietot dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, pievienotajos veterinārajos sertifikātos būtu jāiekļauj atsauce uz šo regulu, lai nodrošinātu, ka tiek sniegta pienācīga un precīza veselības informācija saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/2154.

(17)

Lai izvairītos no nevajadzīgiem un pārlieku apgrūtinošiem tirdzniecības ierobežojumiem, gadījumos, kad sūtījumi satur no I un II līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām vai no tādām cūkām, kas turētas ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, bet nokautas I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonā, iegūtu svaigu vai pārstrādātu gaļu un gaļas produktus, tostarp apvalkus, šādu sūtījumu pārvietošanai būtu jāpiemēro mazāk stingras sertifikācijas prasības. Būtu jāparedz iespēja atļaut attiecīgu sūtījumu pārvietošanu tās pašas dalībvalsts teritorijā un uz citām dalībvalstīm, pamatojoties uz veselības vai identifikācijas marķējumu, kas uzlikts objektos, ar nosacījumu, ka šie objekti ir izraudzīti saskaņā ar šo regulu. Kompetentajām iestādēm būtu jāizraugās objekti tikai tad, ja turētas cūkas un to produkti, ko ir atļauts pārvietot ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, ir skaidri nošķirti no tiem dzīvniekiem un produktiem, uz kuriem šāda atļauta pārvietošana neattiecas. No III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūta svaiga gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, un no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūta svaiga gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, ja nav izpildīti šajā regulā paredzētie īpašie nosacījumi, kas jāievēro, lai atļautu šādu sūtījumu pārvietošanu ārpus II līmeņa ierobežojumu zonas, būtu jāmarķē ar īpašu veselības marķējumu saskaņā ar šo regulu.

(18)

Turklāt no turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumu pārvietošanai no šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām III līmeņa ierobežojumu zonām būtu jāpiemēro stingrāki nosacījumi. Atsevišķos gadījumos no turētām cūkām iegūta svaiga gaļa būtu jāmarķē saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 IX pielikumā noteiktajām prasībām par aizsardzības zonās un uzraudzības zonās iegūtas svaigas gaļas marķēšanu vai no turētām cūkām iegūta svaiga gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, būtu jāmarķē ar īpašu marķējumu, ko nevar sajaukt ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 (13) 48. pantā minēto veselības marķējumu vai Regulas (EK) Nr. 853/2004 (14) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto identifikācijas marķējumu.

(19)

Regulas (ES) 2016/429 15. pantā noteikts, ka kompetentajai iestādei ir pienācīgi jārīkojas, lai dzīvnieku vai produktu radīta riska gadījumā informētu sabiedrību par šā riska raksturu un par pasākumiem, kas ir veikti vai tiek plānoti, lai minēto risku novērstu vai kontrolētu. Šajā regulā būtu jāparedz tādi īpaši informēšanas pienākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri, kuri mazinātu riskus, ko rada inficētu dzīvnieku un kontaminētu gaļas produktu sūtījumu pārvietošana un liemeņu nelikumīga likvidēšana. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi novērst Āfrikas cūku mēra izplatīšanos cilvēku darbības dēļ un nodrošināt, ka informācija par šajā regulā noteiktajiem dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem, tostarp par turētu cūku un attiecīgo produktu pārvietošanas ierobežojumiem, tiek sekmīgi darīta zināma ceļotājiem, tostarp tiem, kuri pārvietojas pa autoceļiem vai dzelzceļu. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pasažieru pārvadātāji un pasta dienesti informē ceļotājus, kuri izbrauc no šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, par šajās zonās spēkā esošajiem ierobežojumiem, kas saistīti ar dzīvnieku veselības kontroli. Sniegtā informācija būtu jāpielāgo minētās slimības izplatības riska līmenim. Turklāt, attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm koordinēti cīnoties pret Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risku, būtu jānodrošina, ka informācija, ko izplata īpašās sabiedrības informēšanas kampaņās, atbilst paredzētajam mērķim.

(20)

Pieredze, kas gūta cīņā pret Āfrikas cūku mēri Savienībā, liecina, ka ir vajadzīgi konkrēti riska mazināšanas pasākumi un pastiprināti biodrošības pasākumi, lai turētu cūku objektos novērstu, kontrolētu un izskaustu minēto slimību. Šie pasākumi būtu jānosaka šīs regulas II pielikumā, un tiem būtu jāattiecas uz objektiem, uz kuriem attiecas atkāpes, kas noteiktas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanai.

(21)

Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) un jo īpaši ar Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu, pēc Izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda beigām Regula (ES) 2016/429, kā arī uz tās pamata pieņemtie Komisijas akti ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju. Tādēļ atsaucēm uz dalībvalstīm šajā regulā būtu jāietver Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju.

(22)

Regula (ES) 2016/429 ir piemērojama no 2021. gada 21. aprīļa, tāpēc arī šī regula būtu jāpiemēro no minētā datuma.

(23)

Ņemot vērā Savienības pieredzi cīņā pret Āfrikas cūku mēri un šīs slimības pašreizējo epidemioloģisko situāciju attiecīgajās dalībvalstīs, šo regulu būtu jāturpina piemērot vismaz septiņus gadus. Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu paredz noteikumus par:

a)

īpašiem slimības kontroles pasākumiem, kas attiecas uz Āfrikas cūku mēri un kas ierobežotu laiku jāpiemēro dalībvalstīs (15), kurās ir I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonas, kas uzskaitītas I pielikumā (“attiecīgās dalībvalstis”).

Šie īpašie slimības kontroles pasākumi attiecas uz turētām un savvaļas cūkām un no cūkām iegūtiem produktiem, un tos piemēro papildus pasākumiem, kas piemērojami aizsardzības zonās, uzraudzības zonās, citās ierobežojumu zonās un inficētajās zonās, ko izveidojusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punktu un 63. pantu;

b)

īpašiem slimības kontroles pasākumiem, kas attiecas uz Āfrikas cūku mēri un kas ierobežotu laiku jāpiemēro visās dalībvalstīs.

2.   Šo regulu piemēro:

a)

šādu sūtījumu pārvietošanai:

i)

I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās esošos objektos turētu cūku pārvietošanai ārpus minētajām zonām;

ii)

reproduktīvo produktu, dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas iegūti no a) apakšpunkta i) punktā minētajām turētām cūkām, pārvietošanai;

b)

šādai pārvietošanai:

i)

savvaļas cūku sūtījumu pārvietošanai visās dalībvalstīs;

ii)

tādu sūtījumu pārvietošanai, kuros ir dzīvnieku izcelsmes produkti un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no savvaļas cūkām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās vai pārstrādāti objektos, kuri atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, un šādu medniekiem privātai lietošanai paredzētu produktu un blakusproduktu pārvietošanai;

c)

pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, kas rīkojas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem sūtījumiem;

d)

visām dalībvalstīm attiecībā uz informētības palielināšanu par Āfrikas cūku mēri.

3.   Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ietver turpmāk minēto:

a)

II nodaļā noteikti īpaši noteikumi par I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu izveidi Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā un par īpašu slimības kontroles pasākumu piemērošanu visās dalībvalstīs;

b)

III nodaļā noteikti īpaši slimības kontroles pasākumi, kas piemērojami I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku un no tām iegūtu produktu sūtījumiem attiecīgajās dalībvalstīs;

c)

IV nodaļā noteikti īpaši riska mazināšanas pasākumi, kas attiecas uz Āfrikas cūku mēri un kas jāveic pārtikas uzņēmumiem attiecīgajās dalībvalstīs;

d)

V nodaļā noteikti īpaši slimības kontroles pasākumi, kas dalībvalstīs piemērojami savvaļas cūkām;

e)

VI nodaļā noteikti īpaši informēšanas un apmācības pienākumi dalībvalstīm;

f)

VII nodaļā noteikti nobeiguma noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Deleģētajā regulā (ES) 2020/687 noteiktās definīcijas.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

a)

“cūka” ir nagainis, kas pieder pie Regulas (ES) 2016/429 III pielikuma sarakstā norādītajām Suidae dzimtas sugām;

b)

“reproduktīvie produkti” ir cūku sperma, oocīti un embriji, kas iegūti no turētām cūkām mākslīgas pavairošanas vajadzībām;

c)

“I līmeņa ierobežojumu zona” ir I pielikuma I daļā uzskaitīts un precīzi ģeogrāfiski noteikts dalībvalsts apgabals, kurā piemēro īpašus slimības kontroles pasākumus un kurš robežojas ar II vai III līmeņa ierobežojumu zonām;

d)

“II līmeņa ierobežojumu zona” ir I pielikuma II daļā uzskaitīts un precīzi ģeogrāfiski noteikts dalībvalsts apgabals, kurā piemēro īpašus slimības kontroles pasākumus;

e)

“III līmeņa ierobežojumu zona” ir I pielikuma III daļā uzskaitīts un precīzi ģeogrāfiski noteikts dalībvalsts apgabals, kurā piemēro īpašus slimības kontroles pasākumus;

f)

“iepriekš slimībbrīva dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā turētām cūkām iepriekšējo divpadsmit mēnešu periodā nav ticis apstiprināts Āfrikas cūku mēris;

g)

“otrās kategorijas materiāli” ir no turētām cūkām iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. pantā;

h)

“trešās kategorijas materiāli” ir no turētām cūkām iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. pantā.

II NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR I, II UN III LĪMEŅA IEROBEŽOJUMU ZONU IZVEIDI ĀFRIKAS CŪKU MĒRA UZLIESMOJUMA GADĪJUMĀ UN PAR ĪPAŠU SLIMĪBAS KONTROLES PASĀKUMU PIEMĒROŠANU VISĀS DALĪBVALSTĪS

3. pants

Īpaši noteikumi par ierobežojumu zonu un inficēto zonu izveidi Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā

Ja turētu vai savvaļas cūku vidū notiek Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, dalībvalsts kompetentā iestāde izveido:

a)

ja uzliesmojums skar turētas cūkas – ierobežojumu zonu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punktu, ievērojot minētajā pantā izklāstītos nosacījumus; vai

b)

ja uzliesmojums skar savvaļas cūkas – inficēto zonu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. pantu.

4. pants

Īpaši noteikumi par papildu ierobežojumu zonas izveidi gadījumā, ja turētu vai savvaļas cūku vidū notiek Āfrikas cūku mēra uzliesmojums

1.   Ja turētu vai savvaļas cūku vidū notiek Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktā norādītajiem kritērijiem un principiem, kas attiecas uz ierobežojumu zonu ģeogrāfiskām robežām, var izveidot papildu ierobežojumu zonu, kura robežojas ar šīs regulas 3. pantā minēto izveidoto ierobežojumu zonu vai inficēto zonu, lai tādējādi nodalītu minētās zonas no apgabaliem, kuros ierobežojumu nav.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka 1. punktā minētā papildu ierobežojumu zona atbilst I līmeņa ierobežojumu zonai, kas saskaņā ar 5. pantu iekļauta I pielikuma I daļas sarakstā.

5. pants

Īpaši noteikumi par I līmeņa ierobežojumu zonu iekļaušanu sarakstā gadījumos, kad tādā dalībvalsts apgabalā, kas robežojas ar apgabalu, kurā nav oficiāli apstiprināta Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma, notiek Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu vai savvaļas cūku vidū

1.   Kad tādā dalībvalsts apgabalā, kas robežojas ar apgabalu, kurā nav oficiāli apstiprināta Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma turētu vai savvaļas cūku vidū, noticis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu vai savvaļas cūku vidū, apgabalu, kurā nav apstiprināta uzliesmojuma, nepieciešamības gadījumā iekļauj I pielikuma I daļas sarakstā kā I līmeņa ierobežojumu zonu.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka pēc tam, kad apgabals ir iekļauts I pielikuma I daļas sarakstā kā I līmeņa ierobežojumu zona, nekavējoties tiek pielāgota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktu izveidotā papildu ierobežojumu zona, lai tā ietvertu vismaz attiecīgo I līmeņa ierobežojumu zonu, kas iekļauta I pielikuma saraksta minētās dalībvalsts sadaļā.

3.   Ja I līmeņa ierobežojumu zona ir iekļauta I pielikuma sarakstā, dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties izveido attiecīgu papildu ierobežojumu zonu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 64. panta 1. punktu.

6. pants

Īpaši noteikumi par II līmeņa ierobežojumu zonu iekļaušanu sarakstā gadījumos, kad dalībvalstī notiek Āfrikas cūku mēra uzliesmojums savvaļas cūku vidū

1.   Kad kādā dalībvalsts apgabalā noticis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums savvaļas cūku vidū, minēto apgabalu iekļauj I pielikuma II daļas sarakstā kā II līmeņa ierobežojumu zonu.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka nekavējoties tiek pielāgota saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. pantu izveidotā inficētā zona, lai tā ietvertu vismaz attiecīgo II līmeņa ierobežojumu zonu, kas iekļauta šīs regulas I pielikuma saraksta minētās dalībvalsts sadaļā.

7. pants

Īpaši noteikumi par III līmeņa ierobežojumu zonu iekļaušanu sarakstā gadījumos, kad dalībvalstī notiek Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku vidū

1.   Kad kādā dalībvalsts apgabalā noticis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku vidū, minēto apgabalu iekļauj I pielikuma III daļas sarakstā kā III līmeņa ierobežojumu zonu.

Tomēr, ja iepriekš slimībbrīvas dalībvalsts apgabalā ir apstiprināts tikai pirmais un vienīgais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turētu cūku vidū, šo apgabalu neiekļauj šīs regulas I pielikuma III daļas sarakstā kā III līmeņa ierobežojumu zonu.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka nekavējoties tiek pielāgota saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punktu izveidotā ierobežojumu zona, lai tā ietvertu vismaz attiecīgo III līmeņa ierobežojumu zonu, kas iekļauta šīs regulas I pielikuma saraksta minētās dalībvalsts sadaļā.

8. pants

Īpašu slimības kontroles pasākumu vispārēja piemērošana I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās

Attiecīgās dalībvalstis I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās piemēro šajā regulā noteiktos īpašos slimības kontroles pasākumus papildus tiem slimību kontroles pasākumiem, kas saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2020/687 piemērojami:

a)

ierobežojumu zonās, kas izveidotas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 21. panta 1. punktu;

b)

inficētajās zonās, kas izveidotas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 63. pantu.

III NODAĻA

ĪPAŠI SLIMĪBAS KONTROLES PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI I, II UN III LĪMEŅA IEROBEŽOJUMU ZONĀS TURĒTU CŪKU UN NO TĀM IEGŪTU PRODUKTU SŪTĪJUMIEM ATTIECĪGAJĀS DALĪBVALSTĪS

1. IEDAĻA

Īpašu aizliegumu piemērošana turētu cūku un to produktu sūtījumiem attiecīgajās dalībvalstīs

9. pants

Īpaši aizliegumi attiecībā uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām

1.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde aizliedz pārvietot I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumus ārpus minētajām zonām.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt, ka 1. punktā paredzēto aizliegumu nepiemēro I līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanai uz objektiem, kas atrodas citās I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās vai ārpus minētajām zonām, ar nosacījumu, ka galamērķa objekts atrodas tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

10. pants

Īpaši aizliegumi attiecībā uz reproduktīvo produktu, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām, sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde aizliedz pārvietot no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu sūtījumus ārpus minētajām zonām.

11. pants

Īpaši aizliegumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām, sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām

1.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde aizliedz pārvietot no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumus ārpus minētajām zonām.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt, ka 1. punktā paredzēto aizliegumu nepiemēro dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no cūkām, kuras turētas ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonām un nokautas kautuvēs, kas atrodas II un III līmeņa ierobežojumu zonās, ar nosacījumu, ka šie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti objektos un pārvadāšanas laikā ir skaidri nodalīti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām.

12. pants

Īpaši aizliegumi attiecībā uz svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām, sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām

1.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde aizliedz pārvietot no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumus ārpus minētajām zonām.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt, ka 1. punktā paredzēto aizliegumu nepiemēro gaļas produktiem, tostarp apvalkiem, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām un kas saskaņā ar šīs regulas 41. panta 1. punktu izraudzītos objektos ir attiecīgi apstrādāti Āfrikas cūku mēra riska mazināšanai atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VII pielikumam.

13. pants

Vispārīgi aizliegumi attiecībā uz tādu turētu cūku un to produktu sūtījumu pārvietošanu, ko uzskata par Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risku radošiem

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var aizliegt tās pašas dalībvalsts teritorijā pārvietot turētu cūku un no turētām cūkām iegūtu produktu sūtījumus, ja kompetentā iestāde uzskata, ka pastāv risks, ka uz šīm turētajām cūkām vai to produktiem vai no tiem, vai ar to starpniecību varētu izplatīties Āfrikas cūku mēris.

2. IEDAĻA

Vispārīgi un īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām

14. pants

Vispārīgi nosacījumi atkāpēm no īpašajiem aizliegumiem, kas attiecas uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām

1.   Atkāpjoties no 9. panta 1. punktā paredzētajiem īpašajiem aizliegumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut pārvietot I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumus ārpus minētajām zonām 22., 23., 24., 25., 28. un 29. pantā noteiktajos gadījumos un ievērojot minētajos pantos paredzētos īpašos nosacījumus, kā arī:

a)

vispārīgos nosacījumus, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā; un

b)

papildu vispārīgos nosacījumus, kas attiecas uz:

i)

turētu cūku sūtījumu pārvietošanu no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām (noteikti 15. pantā);

ii)

turētu cūku objektiem, kas atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās (noteikti 16. pantā);

iii)

transportlīdzekļiem, ko izmanto turētu cūku pārvešanai no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām (noteikti 17. pantā).

2.   Pirms 22.–25. pantā un 28.–30. pantā paredzēto atļauju piešķiršanas attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde novērtē šo atļauju radītos riskus, un minētajam novērtējumam jāapliecina, ka Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risks ir nenozīmīgs.

3.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt, ka 15. un 16. pantā minētos papildu vispārīgos nosacījumus nepiemēro tādu cūku sūtījumu pārvietošanai, kas turētas kautuvēs, kuras atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, ar nosacījumu, ka:

a)

turētās cūkas ir jāpārvieto uz citu kautuvi ārkārtas apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka kautuvē notikusi nopietna avārija;

b)

galamērķa kautuve atrodas vai nu:

i)

tās pašas dalībvalsts I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonā; vai

ii)

izņēmuma apstākļos, piemēram, ja b) apakšpunkta i) punktam atbilstošu kautuvju nav, – ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā dalībvalstī;

c)

pārvietošanu atļauj attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

15. pants

Papildu vispārīgi nosacījumi attiecībā uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām

1.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atļauj 22.–25. pantā un 28.–30. pantā noteiktajos gadījumos pārvietot I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētas cūkas ārpus minētajām zonām, ievērojot minētajos pantos paredzētos īpašos nosacījumus, ja:

a)

cūkas ir turētas nosūtītājā objektā un nav no tā pārvietotas vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas dienas vai – ja tās ir jaunākas par 30 dienām – kopš dzimšanas un ja minētajā periodā no II vai III līmeņa ierobežojumu zonām nav ievestas citas turētas cūkas, kuras novietotas:

i)

minētajā objektā; vai

ii)

epidemioloģiskajā vienībā, kurā pārvietojamās cūkas tikušas turētas pilnīgi nošķirtas. Kompetentā iestāde pēc riska novērtēšanas nosaka šādas epidemioloģiskās vienības robežas, pārliecinoties, ka epidemioloģisko vienību struktūra, lielums un attālums starp dažādām epidemioloģiskajām vienībām, kā arī tur veiktās darbības nodrošina pilnīgi nošķirtas telpas turēto cūku izmitināšanai, turēšanai un barošanai, tā lai Āfrikas cūku mēra vīruss nevarētu izplatīties no vienas epidemioloģiskās vienības uz citu;

b)

nosūtītājā objektā turētās cūkas, tostarp tās cūkas, kuras paredzēts pārvietot vai no kurām paredzēts ievākt reproduktīvos produktus, ir ar labvēlīgiem rezultātiem klīniski izmeklētas attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

izmeklēšanu veicis oficiāls veterinārārsts;

ii)

izmeklēšana veikta pēdējo 24 stundu laikā pirms cūku sūtījuma pārvietošanas vai reproduktīvo produktu ievākšanas; un

iii)

izmeklēšana veikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 3. panta 1. un 2. punktu un tās I pielikuma A.1. punktu;

c)

nepieciešamības gadījumā, ievērojot kompetentās iestādes norādījumus, pirms dienas, kad sūtījums pārvietots no nosūtītāja objekta, vai pirms dienas, kad ievākti reproduktīvie produkti, ir veikti patogēnu identifikācijas testi un ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

minētie testi veikti pēc b) apakšpunktā minētās klīniskās izmeklēšanas objektā turētajām cūkām, tostarp tām cūkām, kuras paredzēts pārvietot vai no kurām paredzēts ievākt reproduktīvos produktus; un

ii)

minētie testi veikti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 I pielikuma A.2. punktu.

2.   Pirms sūtījuma pārvietošanas atļaušanas attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā saņem 1. punkta c) apakšpunktā minēto patogēnu identifikācijas testu negatīvus rezultātus.

3.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt, ka gadījumā, kad turētu cūku sūtījumus no I un II līmeņa ierobežojumu zonās esošiem nosūtītājiem objektiem pārvieto ārpus minētajām zonām uz objektiem, kuri atrodas tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī, 1. punkta b) apakšpunktā minētā klīniskā izmeklēšana:

a)

jāveic tikai tiem dzīvniekiem, kurus plānots pārvietot; vai

b)

nav jāveic, ar nosacījumu, ka:

i)

oficiāls veterinārārsts apmeklējis nosūtītāju objektu tik bieži, cik norādīts 16. panta a) punkta i) apakšpunktā, un visiem oficiālā veterinārārsta apmeklējumiem vismaz 12 mēnešu periodā pirms pārvietošanas dienas ir bijis labvēlīgs rezultāts, kas apliecina, ka:

nosūtītājā objektā īstenotas 16. panta b) punktā minētās biodrošības prasības,

oficiāls veterinārārsts šo apmeklējumu laikā ir ar labvēlīgiem rezultātiem attiecībā uz Āfrikas cūku mēri klīniski izmeklējis nosūtītājā objektā turētās cūkas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 3. panta 1. un 2. punktu un tās I pielikuma A.1. punktu;

ii)

nosūtītājā objektā vismaz 12 mēnešu periodā pirms pārvietošanas dienas ir īstenota 16. panta c) punktā minētā pastāvīgā uzraudzība.

16. pants

Papildu vispārīgi nosacījumi attiecībā uz I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās esošiem turētu cūku objektiem

1.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atļauj 22.–25. pantā un 28.–30. pantā noteiktajos gadījumos pārvietot I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās esošos objektos turētas cūkas ārpus minētajām zonām, ievērojot minētajos pantos paredzētos īpašos nosacījumus, tikai tad, ja:

a)

oficiāls veterinārārsts ir apmeklējis nosūtītāju objektu vismaz vienu reizi pēc I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu iekļaušanas šīs regulas I pielikumā vai pēdējo trīs mēnešu periodā pirms pārvietošanas un oficiālie veterinārārsti nosūtītāju objektu apmeklē regulāri, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 26. panta 2. punktā, ar šādu biežumu:

i)

I un II līmeņa ierobežojumu zonās: vismaz divas reizes gadā ar vismaz četru mēnešu starplaiku starp apmeklējumiem;

ii)

III līmeņa ierobežojumu zonās: vismaz reizi trijos mēnešos.

Kompetentā iestāde var nolemt, ka apmeklējumiem III līmeņa ierobežojumu zonā esošos objektos jānotiek ar a) apakšpunkta i) punktā minēto biežumu, šādu lēmumu pamatojot ar to, ka pēdējam apmeklējumam, kas noticis pēc I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu iekļaušanas šīs regulas I pielikumā vai pēdējo trīs mēnešu periodā pirms pārvietošanas, bijis labvēlīgs rezultāts, kurš apliecina, ka minētajā objektā ir izpildītas b) apakšpunktā minētās biodrošības prasības un tiek īstenota c) apakšpunktā minētā pastāvīgā uzraudzība;

b)

nosūtītājā objektā tiek īstenotas biodrošības prasības attiecībā uz Āfrikas cūku mēri:

i)

saskaņā ar pastiprinātajiem biodrošības pasākumiem, kas izklāstīti II pielikumā; un

ii)

kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts;

c)

nosūtītājā objektā tiek īstenota pastāvīga uzraudzība ar Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas testiem:

i)

saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 3. panta 2. punktu un tās I pielikumu;

ii)

ar negatīviem rezultātiem testos, ko katrā epidemioloģiskajā vienībā veic katru nedēļu, vismaz pirmajām divām mirušajām turētajām cūkām, kas vecākas par 60 dienām, vai – ja nav mirušu dzīvnieku, kas vecāki par 60 dienām, – jebkurām mirušām turētajām cūkām pēc atšķiršanas;

iii)

vismaz Āfrikas cūku mēra monitoringa periodā, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 II pielikumā, pirms sūtījuma pārvietošanas no nosūtītāja objekta.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētā II pielikuma 2. punkta h) apakšpunktā paredzētais dzīvniekus aizturošais nožogojums turētu cūku objektos nav obligāts trīs mēnešus pēc tam, kas apstiprināts pirmais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums minētajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka:

a)

dalībvalsts kompetentā iestāde ir novērtējusi riskus, kas izriet no šāda lēmuma, un novērtējums liecina, ka Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risks ir nenozīmīgs;

b)

ir ieviesta alternatīva sistēma, kas dalībvalstīs, kurās ir savvaļas cūku populācija, nodrošina, ka objektos turētās cūkas ir nošķirtas no savvaļas cūkām;

c)

turētas cūkas no minētajiem objektiem netiek pārvietotas uz citām dalībvalstīm.

17. pants

Papildu vispārīgi nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekļiem, ko izmanto I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku pārvešanai ārpus minētajām zonām

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atļauj pārvietot I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumus ārpus minētajām zonām tikai tad, ja šo sūtījumu pārvešanai izmantotie transportlīdzekļi:

a)

atbilst Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. panta 1. punktā noteiktajām prasībām; un

b)

tiek tīrīti un dezinficēti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 24. panta 2. punktu attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes kontrolē vai uzraudzībā.

3. IEDAĻA

Ar veterinārajiem sertifikātiem saistītie operatoru pienākumi

18. pants

Operatoru pienākumi, kas saistīti ar veterinārajiem sertifikātiem I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanai ārpus minētajām zonām

22.–25. pantā un 28.–30. pantā noteiktajos gadījumos operatori I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumus pārvieto ārpus minētajām zonām attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti tikai ar nosacījumu, ka šiem sūtījumiem tiek pievienots Regulas (ES) 2016/429 143. panta 1. punktā paredzētais veterinārais sertifikāts, kurā ir iekļauts vismaz viens no turpmāk minētajiem apliecinājumiem par atbilstību šajā regulā paredzētajām prasībām:

a)

“Cūkas turētas I līmeņa ierobežojumu zonā, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”;

b)

“Cūkas turētas II līmeņa ierobežojumu zonā, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”;

c)

“Cūkas turētas III līmeņa ierobežojumu zonā, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”

Tomēr gadījumā, kad pārvietošana notiek tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī, kompetentā iestāde var nolemt, ka atbilstoši Regulas (ES) 2016/429 143. panta 2. punkta otrajai daļai veterinārais sertifikāts nav jāizdod.

19. pants

Operatoru pienākumi, kas saistīti ar veterinārajiem sertifikātiem no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumu pārvietošanai

1.   Gadījumos, uz kuriem attiecas 38. un 39. pants, operatori no I un II līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumus pārvieto ārpus minētajām zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti tikai ar nosacījumu, ka šiem sūtījumiem tiek pievienots Regulas (ES) 2016/429 167. panta 1. punktā paredzētais veterinārais sertifikāts, kurā ir iekļauti šādi elementi:

a)

informācija, kura nepieciešama saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2154 3. pantu; un

b)

vismaz viens no turpmāk minētajiem apliecinājumiem par atbilstību šajā regulā paredzētajām prasībām:

i)

“Svaiga gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, kas iegūti no I līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”;

ii)

“Svaiga gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, kas iegūti no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”

2.   Operatori pārvieto no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu pārstrādātu gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumus ārpus minētajām zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti tikai ar nosacījumu, ka:

a)

dzīvnieku izcelsmes produktiem ir veikta attiecīga riska mazināšanas apstrāde, kas noteikta Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VII pielikumā;

b)

minētajiem sūtījumiem tiek pievienots Regulas (ES) 2016/429 167. panta 1. punktā paredzētais veterinārais sertifikāts, kurā ir iekļauti šādi elementi:

i)

informācija, kura nepieciešama saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2154 3. pantu; un

ii)

turpmāk minētais apliecinājums par atbilstību šajā regulā paredzētajām prasībām:

“Pārstrādāti gaļas produkti, tostarp apvalki, kas iegūti no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”

3.   Operatori pārvieto no cūkām, kas turētas apgabalos ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām un nokautas kautuvēs, kuras atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumus ārpus minētajām zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti tikai ar nosacījumu, ka šiem sūtījumiem tiek pievienots:

a)

Regulas (ES) 2016/429 167. panta 1. punktā paredzētais veterinārais sertifikāts, kas satur informāciju, kura nepieciešama saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2154 3. pantu; un

b)

turpmāk minētais apliecinājums par atbilstību šajā regulā paredzētajām prasībām:

“Svaiga gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, kas iegūti no apgabalos ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām turētām un I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās nokautām cūkām, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”

4.   Operatori pārvieto no cūkām, kas turētas apgabalos ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, iegūtu un I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās pārstrādātu gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumus ārpus minētajām zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti tikai ar nosacījumu, ka:

a)

dzīvnieku izcelsmes produktiem ir veikta attiecīga riska mazināšanas apstrāde, kas noteikta Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VII pielikumā;

b)

minētajiem sūtījumiem tiek pievienots Regulas (ES) 2016/429 167. panta 1. punktā paredzētais veterinārais sertifikāts, kurā ir iekļauti šādi elementi:

i)

informācija, kura nepieciešama saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2154 3. pantu; un

ii)

turpmāk minētais apliecinājums par atbilstību šajā regulā paredzētajām prasībām:

“Pārstrādāti gaļas produkti, tostarp apvalki, kas iegūti no apgabalos ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām turētām cūkām un pārstrādāti I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”

5.   Gadījumos, kad 1., 2., 3. un 4. punktā minētā sūtījumu pārvietošana notiek tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī, kompetentā iestāde var nolemt, ka Regulas (ES) 2016/429 167. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētais veterinārais sertifikāts nav jāizdod.

6.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt, ka veselības marķējums vai attiecīgā gadījumā Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais identifikācijas marķējums, ar kuru svaiga vai pārstrādāta gaļa vai gaļas produkti, tostarp apvalki, marķēti objektos, kas izraudzīti saskaņā ar šīs regulas 41. panta 1. punktu, vai objektos, kuros apstrādā svaigu vai pārstrādātu gaļu vai gaļas produktus, tostarp apvalkus, kas iegūti no I līmeņa ierobežojumu zonā vai apgabalos ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām turētām cūkām, var aizstāt veterināro sertifikātu šādos sūtījumu pārvietošanas gadījumos:

a)

no I un II līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumi ārpus minētajām zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti, kā noteikts 1. punktā;

b)

no I un II līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu pārstrādātu gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumi ārpus minētajām zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti, kā noteikts 2. punktā;

c)

no cūkām, kas turētas apgabalos ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām un nokautas kautuvēs, kuras atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumi ārpus minētajām zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti, kā noteikts 3. punktā;

d)

no apgabalos ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām turētām cūkām iegūtu un I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās pārstrādātu gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumi ārpus minētajām zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti, kā noteikts 4. punktā.

20. pants

Operatoru pienākumi, kas saistīti ar veterinārajiem sertifikātiem no objektos, kuri atrodas II un III līmeņa ierobežojumu zonās, turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanai ārpus minētajām zonām

Gadījumos, uz kuriem attiecas 31. un 32. pants, operatori pārvieto no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu sūtījumus ārpus minētajām zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti tikai ar nosacījumu, ka šiem sūtījumiem tiek pievienots Regulas (ES) 2016/429 161. panta 1. punktā paredzētais veterinārais sertifikāts, kurā ir iekļauts vismaz viens no turpmāk minētajiem apliecinājumiem par atbilstību šajā regulā paredzētajām prasībām:

a)

“Reproduktīvie produkti, kas iegūti no cūkām, kuras turētas II līmeņa ierobežojumu zonā, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”;

b)

“Reproduktīvie produkti, kas iegūti no cūkām, kuras turētas III līmeņa ierobežojumu zonā, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”

Tomēr gadījumā, kad pārvietošana notiek tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī, kompetentā iestāde var nolemt, ka atbilstoši Regulas (ES) 2016/429 161. panta 2. punkta otrajai daļai veterinārais sertifikāts nav jāizdod.

21. pants

Operatoru pienākumi, kas saistīti ar veterinārajiem sertifikātiem no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu otrās un trešās kategorijas materiālu sūtījumu pārvietošanai ārpus minētajām zonām

Gadījumos, uz kuriem attiecas 33.–37. pants, operatori pārvieto no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu otrās un trešās kategorijas materiālu sūtījumus ārpus minētajām zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti tikai ar nosacījumu, ka šiem sūtījumiem tiek pievienots:

a)

tirdzniecības dokuments, kas minēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļā; un

b)

veterinārais sertifikāts, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 22. panta 5. punktā.

Tomēr gadījumā, kad pārvietošana notiek tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī, kompetentā iestāde var nolemt, ka atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2020/687 22. panta 6. punktam veterināro sertifikātu neizdod.

4. IEDAĻA

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj I līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas

22. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj I līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas

1.   Atkāpjoties no 9. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut I līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas uz:

a)

objektu, kas atrodas tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā:

i)

citā I līmeņa ierobežojumu zonā;

ii)

II vai III līmeņa ierobežojumu zonā;

iii)

ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām;

b)

objektu, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā;

c)

trešām valstīm.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētās atļaujas piešķir tikai tad, ja tiek ievēroti:

a)

vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā, 15. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. un 3. punktā, kā arī 16. un 17. pantā.

5. IEDAĻA

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas

23. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā

1.   Atkāpjoties no 9. pantā paredzētā aizlieguma, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas uz objektu, kas atrodas tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā:

a)

citā II līmeņa ierobežojumu zonā;

b)

I vai III līmeņa ierobežojumu zonā;

c)

ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētās atļaujas piešķir tikai tad, ja tiek ievēroti:

a)

vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā, kā arī 15., 16. un 17. pantā.

3.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka cūkas, uz kurām attiecas 1. punktā minētā atļautā pārvietošana, paliek galamērķa objektā vismaz Āfrikas cūku mēra monitoringa periodā, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 II pielikumā.

24. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas tūlītējai nokaušanai kautuvē, kas atrodas tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā

1.   Atkāpjoties no 9. pantā paredzētā aizlieguma, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas uz kautuvi, kas atrodas tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka:

a)

turētās cūkas tiek pārvietotas tūlītējas nokaušanas nolūkā;

b)

galamērķa kautuve ir izraudzīta saskaņā ar 41. panta 1. punktu.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētās atļaujas piešķir tikai tad, ja tiek ievēroti:

a)

vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā, 15. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. un 3. punktā, kā arī 16. un 17. pantā.

25. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas uz II vai III līmeņa ierobežojumu zonu citā dalībvalstī

1.   Atkāpjoties no 9. pantā paredzētā aizlieguma, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas uz objektu, kas atrodas II vai III līmeņa ierobežojumu zonā citā dalībvalstī.

2.   Kompetentā iestāde 1. punktā paredzētās atļaujas piešķir tikai tad, ja:

a)

tiek ievēroti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

tiek ievēroti papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā, kā arī 15., 16. un 17. pantā;

c)

ir izveidota virzīšanas procedūra saskaņā ar 26. pantu;

d)

turētās cūkas atbilst visām citām attiecīgām papildu garantijām, kuras saistītas ar Āfrikas cūku mēri un kuru pamatā ir pozitīvs rezultāts riska novērtējumā par pasākumiem minētās slimības izplatīšanās novēršanai, kad:

i)

tās pieprasa nosūtītāja objekta kompetentā iestāde;

ii)

tās pirms turēto cūku pārvietošanas ir apstiprinājušas šķērsojamo dalībvalstu un galamērķa objekta kompetentās iestādes;

e)

nosūtītājā objektā turētajām cūkām vismaz pēdējo 12 mēnešu laikā nav oficiāli apstiprināts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 11. pantu;

f)

operators saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 152. panta b) punktu un Deleģētās regulas (ES) 2020/688 96. pantu ir iepriekš paziņojis kompetentajai iestādei par nodomu pārvietot turēto cūku sūtījumu.

3.   Nosūtītāja objekta kompetentā iestāde:

a)

sastāda to objektu sarakstu, kuri ievēro 2. punkta d) apakšpunktā minētās garantijas;

b)

nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par garantijām, kas paredzētas 2. punkta d) apakšpunktā, un par kompetento iestāžu sniegto apstiprinājumu, kas paredzēts 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā.

4.   Apstiprinājums, kas paredzēts 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā, un 3. punkta b) apakšpunktā paredzētais pienākums nekavējoties sniegt informāciju nav obligāti, ja gan nosūtītājs objekts, gan šķērsojamās vietas, gan galamērķa objekts atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās un šīs zonas ir izvietotas vienlaidus, tādējādi nodrošinot, ka turētās cūkas pārvieto tikai caur jebkuru no šīm I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 22. panta 4. punktā.

26. pants

Īpašā virzīšanas procedūra, kas jāizveido, lai varētu piešķirt atkāpes II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanai ārpus minētās zonas uz II vai III līmeņa ierobežojumu zonu citā dalībvalstī

1.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, kā paredzēts 25. panta 2. punkta c) apakšpunktā, izveido virzīšanas procedūru II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanai ārpus minētās zonas uz objektu, kas atrodas II vai III līmeņa ierobežojumu zonā citā dalībvalstī, un to kontrolē kompetentās iestādes:

a)

nosūtītājā objektā;

b)

šķērsojamajās vietās;

c)

galamērķa objektā.

2.   Nosūtītāja objekta kompetentā iestāde:

a)

nodrošina, lai visiem transportlīdzekļiem, ko izmanto 1. punktā minētajai pārvietošanai, būtu:

i)

individuāli uzstādīta satelītnavigācijas sistēma, kas ļauj noteikt, pārsūtīt un reģistrēt transportlīdzekļa atrašanās vietu reāllaikā;

ii)

plomba, kuru oficiāls veterinārārsts uzlicis uzreiz pēc turēto cūku sūtījuma iekraušanas; šo plombu vajadzības gadījumā drīkst noņemt un aizstāt ar jaunu tikai attiecīgās dalībvalsts oficiāls veterinārārsts vai izpildiestāde, ja par to ir panākta vienošanās ar kompetento iestādi;

b)

iepriekš informē galamērķa objekta vietas kompetento iestādi un attiecīgā gadījumā arī šķērsojamās vietas kompetento iestādi par nodomu nosūtīt turēto cūku sūtījumu;

c)

izveido sistēmu, saskaņā ar kuru operatoriem nekavējoties jāinformē nosūtītāja objekta vietas kompetentā iestāde par jebkuriem to transportlīdzekļu negadījumiem vai avārijām, kurus izmanto turētu cūku sūtījuma pārvešanai;

d)

nodrošina ārkārtas rīcības plāna izstrādi, subordinācijas ķēdes izveidi un nepieciešamos pasākumus sadarbības nodrošināšanai starp 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām kompetentajām iestādēm gadījumos, kad pārvešanas laikā notiek kādi negadījumi vai nopietnas avārijas vai operatori veic kādas krāpnieciskas darbības.

27. pants

Galamērķa objekta vietas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pienākumi attiecībā uz citas dalībvalsts II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumiem

Galamērķa objekta vietas attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde attiecībā uz citas dalībvalsts II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumiem:

a)

bez liekas kavēšanās paziņo nosūtītāja objekta kompetentajai iestādei par sūtījuma pienākšanu;

b)

nodrošina, ka turētās cūkas vai nu:

i)

paliek galamērķa objektā vismaz Āfrikas cūku mēra monitoringa periodā, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 II pielikumā; vai

ii)

tiek pārvietotas tieši uz kautuvi, kas izraudzīta saskaņā ar šīs regulas 41. panta 1. punktu.

6. IEDAĻA

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj III līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas

28. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj III līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas uz II līmeņa ierobežojumu zonu tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī

1.   Atkāpjoties no 9. pantā paredzētā aizlieguma, izņēmuma gadījumos, kad minētā aizlieguma dēļ objektā, kurā tur cūkas, rodas dzīvnieku labturības problēmas, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut III līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku pārvietošanu ārpus minētās zonas uz objektu, kas atrodas II līmeņa ierobežojumu zonā tās pašas dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka:

a)

tiek ievēroti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

tiek ievēroti papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā, kā arī 15., 16. un 17. pantā;

c)

galamērķa objekts pieder pie tās pašas piegādes ķēdes un turētās cūkas jāpārvieto, lai pabeigtu ražošanas ciklu.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka turētās cūkas netiek pārvietotas no galamērķa objekta, kas atrodas II līmeņa ierobežojumu zonā, vismaz Āfrikas cūku mēra monitoringa periodā, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 II pielikumā.

29. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj III līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas tūlītējai nokaušanai tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī

1.   Atkāpjoties no 9. pantā paredzētā aizlieguma, izņēmuma gadījumos, kad 5. panta 1. punktā minētā aizlieguma dēļ objektā, kurā tur cūkas, rodas dzīvnieku labturības problēmas, un gadījumos, kad ir ar kaušanas jaudu saistīti loģistikas ierobežojumi kautuvēs, kas atrodas III līmeņa ierobežojumu zonā un ir izraudzītas saskaņā ar 41. panta 1. punktu, vai gadījumos, kad III līmeņa ierobežojumu zonā nav izraudzītu kautuvju, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut III līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku pārvietošanu tūlītējai nokaušanai ārpus minētās zonas, ja tās pārvieto uz tajā pašā dalībvalstī, cik vien iespējams tuvu nosūtītājam objektam, esošu kautuvi, kas izraudzīta saskaņā ar 41. panta 1. punktu un atrodas:

a)

II līmeņa ierobežojumu zonā;

b)

I līmeņa ierobežojumu zonā, ja dzīvniekus nav iespējams nokaut II līmeņa ierobežojumu zonā;

c)

ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, ja dzīvniekus nav iespējams nokaut III, II un I līmeņa ierobežojumu zonās.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde 1. punktā paredzēto atļauju piešķir tikai ar nosacījumu, ka:

a)

tiek ievēroti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

tiek ievēroti papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā, 15. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. punktā, kā arī 16. un 17. pantā.

3.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)

turētās cūkas tiek tieši nogādātas tūlītējai nokaušanai kautuvē, kas izraudzīta saskaņā ar 41. panta 1. punktu;

b)

pēc ievešanas izraudzītajā kautuvē cūkas no III līmeņa ierobežojumu zonas tur atsevišķi no citām cūkām un nokauj vai nu:

i)

konkrētā dienā, kad tiek kautas tikai cūkas no III līmeņa ierobežojumu zonas; vai

ii)

kaušanas dienas beigās, tādējādi nodrošinot, ka pēc tam netiek kautas citas turētās cūkas;

c)

kad ir nokautas cūkas no III līmeņa ierobežojumu zonas, pirms citu turēto cūku kaušanas uzsākšanas kautuve ir jāiztīra un jādezinficē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes norādījumiem.

4.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka:

a)

dzīvnieku blakusproduktus, kas iegūti no cūkām, kuras turētas III līmeņa ierobežojumu zonā un pārvietotas ārpus minētās zonas, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar 33. un 36. pantu;

b)

svaigu gaļu un gaļas produktus, tostarp apvalkus, kas iegūti no cūkām, kuras turētas III līmeņa ierobežojumu zonā un pārvietotas ārpus III līmeņa ierobežojumu zonas, pārstrādā un uzglabā saskaņā ar 40. pantu.

7. IEDAĻA

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku pārvietošanu ārpus minētajām zonām uz apstiprinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ražotni

30. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku sūtījumu pārvietošanu uz apstiprinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ražotni, kas atrodas ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī

1.   Atkāpjoties no 9. pantā paredzētajiem aizliegumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku pārvietošanu uz apstiprinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ražotni, kura atrodas ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī un kurā:

a)

turētās cūkas nekavējoties nonāvē; un

b)

iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde 1. punktā paredzēto atļauju piešķir tikai ar nosacījumu, ka:

a)

tiek ievēroti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

tiek ievēroti papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā un 17. pantā.

8. IEDAĻA

Īpaši nosacījumi, kas jāievēro, lai atļautu no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas

31. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā

Atkāpjoties no 10. pantā paredzētā aizlieguma, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu no reproduktīvo produktu objekta, kas atrodas II līmeņa ierobežojumu zonā, uz citu II līmeņa ierobežojumu zonu un I un III līmeņa ierobežojumu zonām, vai uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tās pašas dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka:

a)

reproduktīvie produkti tikuši ievākti vai iegūti, pārstrādāti un uzglabāti objektos un tie ir iegūti no turētām cūkām, kas atbilst 15. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. punktā un 16. pantā noteiktajiem nosacījumiem;

b)

cūku donortēviņi un donormātītes tikuši turēti reproduktīvo produktu objektos, kuros vismaz 30 dienas pirms reproduktīvo produktu ievākšanas vai iegūšanas dienas nav ievestas citas turētas cūkas no II un III līmeņa ierobežojumu zonām.

32. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu no minētās zonas uz II un III līmeņa ierobežojumu zonām citā dalībvalstī

1.   Atkāpjoties no 10. pantā paredzētā aizlieguma, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu sūtījumu pārvietošanu no apstiprināta reproduktīvo produktu objekta, kas atrodas II līmeņa ierobežojumu zonā, uz II un III līmeņa ierobežojumu zonām citas attiecīgas dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka:

a)

reproduktīvie produkti tikuši ievākti vai iegūti, pārstrādāti un uzglabāti reproduktīvo produktu objektos saskaņā ar 15. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. punktā un 16. pantā noteiktajiem nosacījumiem;

b)

cūku donortēviņi un donormātītes tikuši turēti apstiprinātos reproduktīvo produktu objektos, kuros vismaz 30 dienas pirms reproduktīvo produktu ievākšanas vai iegūšanas dienas nav ievestas citas turētas cūkas no II un III līmeņa ierobežojumu zonām;

c)

reproduktīvo produktu sūtījumi atbilst visām citām attiecīgām dzīvnieku veselības garantijām, kuru pamatā ir pozitīvs rezultāts riska novērtējumā par pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās novēršanai un kuras:

i)

pieprasa nosūtītāja objekta kompetentās iestādes;

ii)

pirms reproduktīvo produktu pārvietošanas ir apstiprinājusi galamērķa objekta dalībvalsts kompetentā iestāde.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde:

a)

sastāda sarakstu ar apstiprinātiem reproduktīvo produktu objektiem, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem un kam ir atļauts pārvietot reproduktīvos produktus no minētās attiecīgās dalībvalsts II līmeņa ierobežojumu zonas uz II un III līmeņa ierobežojumu zonām citā attiecīgā dalībvalstī; šajā sarakstā iekļauj informāciju, kas attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei jāsaglabā par apstiprinātiem cūku reproduktīvo produktu objektiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2020/686 7. pantā;

b)

publisko a) apakšpunktā minēto sarakstu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina;

c)

iesniedz Komisijai un dalībvalstīm saiti uz b) apakšpunktā minēto tīmekļa vietni.

9. IEDAĻA

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām

33. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām tajā pašā dalībvalstī to pārstrādes vai likvidēšanas nolūkā

1.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām uz kompetentās iestādes apstiprinātu ražotni vai objektu, kas atrodas ārpus II vai III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā dalībvalstī, nolūkā veikt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi, tos likvidēt, sadedzinot kā atkritumus, vai tos likvidēt vai reģenerēt līdzsadedzinot, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka transportlīdzekļos ir individuāli uzstādīta satelītnavigācijas sistēma, kas ļauj noteikt, pārsūtīt un reģistrēt transportlīdzekļa atrašanās vietu reāllaikā.

2.   Transporta operators, kurš atbild par 1. punktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanu:

a)

ļauj kompetentajai iestādei ar satelītnavigācijas sistēmas palīdzību uzraudzīt transportlīdzekļu kustību reāllaikā;

b)

saglabā šīs pārvietošanas elektroniskās reģistrācijas datus vismaz divus mēnešus pēc pārvietošanas dienas.

3.   Kompetentā iestāde var nolemt, ka 1. punktā minētā satelītnavigācijas sistēma jāaizstāj ar individuālu transportlīdzekļu plombēšanu, ar nosacījumu, ka:

a)

no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumi tiek pārvietoti tikai tās pašas dalībvalsts teritorijā 1. punktā minētajiem izmantošanas veidiem;

b)

oficiāls veterinārārsts noplombē katru transportlīdzekli uzreiz pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījuma iekraušanas; šo plombu vajadzības gadījumā drīkst noņemt un aizstāt ar jaunu tikai dalībvalsts oficiāls veterinārārsts vai izpildiestāde, ja par to ir panākta vienošanās ar kompetento iestādi.

34. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku kūtsmēslu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām tajā pašā dalībvalstī

1.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku kūtsmēslu, tostarp pakaišu un izlietotu pakaišu, sūtījumu pārvietošanu uz atkritumu poligonu, kas atrodas ārpus minētajām zonām tajā pašā dalībvalstī, saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kuri paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 51. pantā.

2.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut II līmeņa ierobežojumu zonā turētu cūku kūtsmēslu, tostarp pakaišu un izlietotu pakaišu, sūtījumu pārvietošanu pārstrādes vai likvidēšanas nolūkā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 uz šim nolūkam apstiprinātu ražotni tās pašas dalībvalsts teritorijā.

3.   Transporta operators, kas atbild par 1. un 2. punktā minēto kūtsmēslu, tostarp pakaišu un izlietotu pakaišu, sūtījumu pārvietošanu:

a)

ļauj kompetentajai iestādei ar satelītnavigācijas sistēmas palīdzību uzraudzīt transportlīdzekļu kustību reāllaikā;

b)

saglabā šīs pārvietošanas elektroniskās reģistrācijas datus vismaz divus mēnešus pēc pārvietošanas dienas.

4.   Kompetentā iestāde var nolemt, ka 3. punkta a) apakšpunktā minētā satelītnavigācijas sistēma jāaizstāj ar individuālu transportlīdzekļu plombēšanu, ar nosacījumu, ka oficiāls veterinārārsts noplombē katru transportlīdzekli uzreiz pēc 1. un 2. punktā minēto kūtsmēslu, tostarp pakaišu un izlietotu pakaišu, sūtījuma iekraušanas.

Šo plombu vajadzības gadījumā drīkst noņemt un aizstāt ar jaunu tikai dalībvalsts oficiāls veterinārārsts vai izpildiestāde, ja par to ir panākta vienošanās ar kompetento iestādi.

35. pants

Īpaši nosacījumi, kas jāievēro, lai atļautu no II līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu trešās kategorijas materiālu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām tajā pašā dalībvalstī nolūkā pārstrādāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a), e) un g) apakšpunktā

1.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu trešās kategorijas materiālu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas uz kompetentās iestādes apstiprinātu ražotni vai objektu, kas atrodas ārpus II līmeņa ierobežojumu zonas tajā pašā dalībvalstī, nolūkā veikt turpmāku pārstrādi par pārstrādātu lopbarību, ražot pārstrādātu lolojumdzīvnieku barību un atvasinātos produktus, kas paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai transformēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus biogāzē vai kompostā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a), e) un g) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka:

a)

tiek ievēroti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

tiek ievēroti papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā;

c)

trešās kategorijas materiāli ir iegūti no turētām cūkām un objektos, kas atbilst 15. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. un 3. punktā, kā arī 16. pantā noteiktajiem vispārīgajiem nosacījumiem;

d)

trešās kategorijas materiāli ir iegūti no cūkām, kas turētas II līmeņa ierobežojumu zonā un nokautas vai nu:

i)

II līmeņa ierobežojumu zonā:

tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai

citā attiecīgā dalībvalstī saskaņā ar 25. pantu,

vai

ii)

ārpus II līmeņa ierobežojumu zonas tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar 24. pantu;

e)

transportlīdzekļos ir individuāli uzstādīta satelītnavigācijas sistēma, kas ļauj noteikt, pārsūtīt un reģistrēt transportlīdzekļa atrašanās vietu reāllaikā;

f)

trešās kategorijas materiālu sūtījumus no kautuves, kas izraudzīta saskaņā ar 41. panta 1. punktu, pārvieto tieši uz:

i)

pārstrādes iekārtu atvasināto produktu pārstrādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikumā;

ii)

lolojumdzīvnieku barības ražotni, kura apstiprināta tādas pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma II nodaļas 3. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i)–iii) punktā;

iii)

biogāzes vai komposta ražotni, kas apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanai kompostā vai biogāzē saskaņā ar standarta transformācijas parametriem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma III nodaļas 1. iedaļā; vai

iv)

pārstrādes iekārtu to atvasināto produktu pārstrādei, kas minēti Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikumā.

2.   Transporta operators, kas atbild par trešās kategorijas materiālu sūtījumu pārvietošanu:

a)

ļauj kompetentajai iestādei ar satelītnavigācijas sistēmas palīdzību uzraudzīt transportlīdzekļu kustību reāllaikā;

b)

saglabā šīs pārvietošanas elektroniskās reģistrācijas datus vismaz divus mēnešus pēc pārvietošanas dienas.

3.   Kompetentā iestāde var nolemt, ka 1. punkta e) apakšpunktā minētā satelītnavigācijas sistēma jāaizstāj ar individuālu transportlīdzekļu plombēšanu, ar nosacījumu, ka:

a)

trešās kategorijas materiāli:

i)

ir iegūti no II līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām;

ii)

tiek pārvietoti tikai tās pašas dalībvalsts teritorijā 1. punktā minētajiem izmantošanas veidiem;

b)

oficiāls veterinārārsts noplombē katru transportlīdzekli uzreiz pēc trešās kategorijas materiālu sūtījuma iekraušanas; šo plombu vajadzības gadījumā drīkst noņemt un aizstāt ar jaunu tikai dalībvalsts oficiāls veterinārārsts vai izpildiestāde, ja par to ir panākta vienošanās ar kompetento iestādi.

36. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu otrās kategorijas materiālu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām pārstrādes un likvidēšanas nolūkā citās dalībvalstīs

1.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtu otrās kategorijas materiālu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanu uz citā dalībvalstī esošu pārstrādes iekārtu nolūkā tos pārstrādāt, izmantojot 1.–5. metodi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikuma III nodaļā, vai uz citā dalībvalstī esošu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka:

a)

tiek ievēroti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

tiek ievēroti papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā;

c)

transportlīdzekļos ir individuāli uzstādīta satelītnavigācijas sistēma, kas ļauj noteikt, pārsūtīt un reģistrēt transportlīdzekļa atrašanās vietu reāllaikā.

2.   Transporta operators, kas atbild par otrās kategorijas materiālu sūtījumu pārvietošanu:

a)

ļauj kompetentajai iestādei ar satelītnavigācijas sistēmas palīdzību uzraudzīt transportlīdzekļu kustību reāllaikā; un

b)

saglabā šīs pārvietošanas elektroniskās reģistrācijas datus vismaz divus mēnešus pēc pārvietošanas dienas.

3.   Otrās kategorijas materiālu sūtījuma nosūtītājas un galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina minētā sūtījuma kontroles saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. un 3. punktu.

37. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu trešās kategorijas materiālu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas turpmākas pārstrādes vai transformēšanas nolūkā citās dalībvalstīs

1.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu trešās kategorijas materiālu sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas uz kompetentās iestādes apstiprinātu ražotni vai objektu, kas atrodas citā dalībvalstī, nolūkā pārstrādāt trešās kategorijas materiālus par pārstrādātu lopbarību, pārstrādātu lolojumdzīvnieku barību vai atvasinātiem produktiem, kas paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai transformēt trešās kategorijas materiālus biogāzē vai kompostā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a), e) un g) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka:

a)

tiek ievēroti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

tiek ievēroti papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā;

c)

trešās kategorijas materiāli ir iegūti no turētām cūkām un objektos, kas atbilst 15. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. un 3. punktā, kā arī 16. pantā noteiktajiem vispārīgajiem nosacījumiem;

d)

trešās kategorijas materiāli ir iegūti no cūkām, kas turētas II līmeņa ierobežojumu zonā un nokautas vai nu:

i)

II līmeņa ierobežojumu zonā:

tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī vai

citā attiecīgā dalībvalstī saskaņā ar 25. pantu;

vai

ii)

ārpus II līmeņa ierobežojumu zonas tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar 24. pantu;

e)

transportlīdzekļos ir individuāli uzstādīta satelītnavigācijas sistēma, kas ļauj noteikt, pārsūtīt un reģistrēt transportlīdzekļa atrašanās vietu reāllaikā;

f)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no kautuves, kas izraudzīta saskaņā ar 41. panta 1. punktu, tieši pārvieto uz:

i)

pārstrādes iekārtu to atvasināto produktu pārstrādei, kas minēti Regulas (ES) Nr. 142/2011 X un XIII pielikumā;

ii)

lolojumdzīvnieku barības ražotni, kura apstiprināta tādas pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības ražošanai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIII pielikuma II nodaļas 3. punkta b) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā;

iii)

biogāzes vai komposta ražotni, kas apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transformēšanai kompostā vai biogāzē saskaņā ar standarta transformācijas parametriem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma III nodaļas 1. iedaļā.

2.   Transporta operators, kas atbild par trešās kategorijas materiālu sūtījumu pārvietošanu:

a)

ļauj kompetentajai iestādei ar satelītnavigācijas sistēmas palīdzību uzraudzīt transportlīdzekļu kustību reāllaikā; un

b)

saglabā pārvietošanas elektroniskās reģistrācijas datus vismaz divus mēnešus pēc pārvietošanas dienas.

10. IEDAĻA

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumu pārvietošanu ārpus minētajām zonām

38. pants

Īpaši nosacījumi, kas jāievēro, lai atļautu no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā

1.   Atkāpjoties no 12. pantā paredzētajiem aizliegumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka:

a)

tiek ievēroti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

svaigā gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, ir iegūti no cūkām, kas turētas objektos, kuri atbilst papildu vispārīgajiem nosacījumiem, kas noteikti 14. panta 2. punktā, 15. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. un 3. punktā, kā arī 16. pantā;

c)

svaigā gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, ir saražoti objektos, kas izraudzīti saskaņā ar 41. panta 1. punktu.

2.   Atkāpjoties no 12. pantā paredzētajiem aizliegumiem, ja nav izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka:

a)

svaigā gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, ir saražoti objektos, kas izraudzīti saskaņā ar 41. panta 1. punktu;

b)

svaigā gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki; vai nu:

i)

(tikai svaigas gaļas gadījumā) ir marķēti un pārvietoti saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas jāievēro, lai atļautu no sarakstā norādīto sugu turētiem dzīvniekiem iegūtas svaigas gaļas pārvietošanu no noteiktiem objektiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 33. panta 2. punktā, uz pārstrādes objektu nolūkā veikt kādu no attiecīgajām riska mazināšanas apstrādes procedūrām, kas noteiktas minētās regulas VII pielikumā;

vai

ii)

ir marķēti saskaņā ar 44. pantu ar īpašu veselības marķējumu vai attiecīgā gadījumā ar identifikācijas marķējumu, kas nav ovāls un ko nevar sajaukt ar veselības vai identifikācijas marķējumu, kurš minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā; un

iii)

ir paredzēti pārvietošanai tikai tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī.

39. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm

Atkāpjoties no 12. pantā paredzētajiem aizliegumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumu pārvietošanu ārpus minētās zonas uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm, ar nosacījumu, ka:

a)

tiek ievēroti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

tiek ievēroti papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā;

c)

svaigā gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, ir iegūti no cūkām, kas turētas objektos, kuri atbilst vispārīgajiem nosacījumiem, kas noteikti 15. un 16. pantā;

d)

svaigā gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, ir saražoti objektos, kas izraudzīti saskaņā ar 41. panta 1. punktu.

40. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumu pārvietošanu uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tās pašas dalībvalsts teritorijā

Atkāpjoties no 12. pantā paredzētajiem aizliegumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sūtījumu pārvietošanu uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tās pašas dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka:

a)

tiek ievēroti vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2020/687 28. panta 2.–7. punktā;

b)

tiek ievēroti papildu vispārīgie nosacījumi, kas paredzēti 14. panta 2. punktā;

c)

svaigā gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, ir iegūti no cūkām, kas:

i)

turētas objektos, kuri atbilst 15. un 16. pantā noteiktajiem vispārīgajiem nosacījumiem, un

ii)

nokautas:

tajā pašā III līmeņa ierobežojumu zonā vai

ārpus III līmeņa ierobežojumu zonas pēc atļautas pārvietošanas saskaņā ar 29. pantu;

d)

svaigā gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, ir saražoti objektos, kas izraudzīti saskaņā ar 41. panta 1. punktu, un vai nu

i)

(tikai svaigas gaļas gadījumā) ir marķēti un pārvietoti saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas jāievēro, lai atļautu no sarakstā norādīto sugu turētiem dzīvniekiem iegūtas svaigas gaļas pārvietošanu no noteiktiem objektiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 33. panta 2. punktā, uz pārstrādes objektu nolūkā veikt kādu no attiecīgajām riska mazināšanas apstrādes procedūrām, kas noteiktas minētās regulas VII pielikumā;

vai

ii)

ir marķēti saskaņā ar 44. pantu ar īpašu veselības marķējumu vai attiecīgā gadījumā ar identifikācijas marķējumu, kas nav ovāls un ko nevar sajaukt ar veselības vai identifikācijas marķējumu, kurš minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā; un

iii)

ir paredzēti pārvietošanai tikai tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī.

IV NODAĻA

ĪPAŠI RISKA MAZINĀŠANAS PASĀKUMI, KAS ATTIECAS UZ ĀFRIKAS CŪKU MĒRI UN JĀVEIC PĀRTIKAS UZŅĒMUMIEM ATTIECĪGAJĀS DALĪBVALSTĪS

41. pants

Īpaša kautuvju, gaļas sadalīšanas uzņēmumu, saldētavu, gaļas pārstrādes un medījumdzīvnieku gaļas apstrādes objektu izraudzīšanās

1.   Pēc pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja pieteikuma saņemšanas attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde izraugās objektus:

a)

II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku tūlītējai nokaušanai:

i)

šajās II un III līmeņa ierobežojumu zonās;

ii)

ārpus šīm II un III līmeņa ierobežojumu zonām, kā minēts 24. un 29. pantā;

b)

no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sadalīšanai, pārstrādei un uzglabāšanai, kā minēts 38., 39. un 40. pantā;

c)

medījumdzīvnieku gaļas sagatavošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1. punkta 1.18. apakšpunktā, un I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās iegūtas savvaļas cūku svaigās gaļas un gaļas produktu pārstrādei un uzglabāšanai, kā paredzēts šīs regulas 48. un 49. pantā;

d)

medījumdzīvnieku gaļas sagatavošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1. punkta 1.18. apakšpunktā, un savvaļas cūku svaigās gaļas un gaļas produktu pārstrādei un uzglabāšanai, ja šie objekti atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, kā paredzēts šīs regulas 48. un 49. pantā.

2.   Kompetentā iestāde var nolemt, ka 1. punktā minētā izraudzīšana nav nepieciešama objektiem, kuros pārstrādā, sadala un uzglabā svaigu gaļu un gaļas produktus, tostarp apvalkus, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām un no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās iegūtām savvaļas cūkām, kā arī 1. punkta d) apakšpunktā minētajam objektam, ar nosacījumu, ka:

a)

no cūkām iegūta svaiga gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, minētajos objektos tiek marķēti ar 44. pantā minēto īpašo veselības marķējumu vai – attiecīgā gadījumā – identifikācijas marķējumu;

b)

no cūkām iegūta svaiga gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, no minētajiem objektiem ir paredzēti tikai tai pašai attiecīgajai dalībvalstij;

c)

no cūkām iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no minētajiem objektiem pārstrādā vai likvidē tikai tajā pašā dalībvalstī saskaņā ar 33. pantu.

3.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde:

a)

iesniedz Komisijai un citām dalībvalstīm saiti uz kompetentās iestādes tīmekļa vietni, kurā pieejams 1. punktā minēto izraudzīto objektu un to darbības jomu saraksts;

b)

regulāri atjaunina a) apakšpunktā minēto sarakstu.

42. pants

Īpaši nosacījumi, kas jāievēro, izraugoties objektus II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku tūlītējai nokaušanai

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde izraugās objektus II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku tūlītējai nokaušanai tikai ar nosacījumu, ka:

a)

cūku, kuras turētas ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonām, un cūku, kuras turētas II un III līmeņa ierobežojumu zonās un uz kurām attiecas atļauta pārvietošana, kā paredzēts 24. un 29. pantā, nokaušana un to gaļas produktu ražošana un uzglabāšana notiek atsevišķi no to cūku, kas turētas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, nokaušanas un to gaļas produktu ražošanas un uzglabāšanas, kas neatbilst attiecīgajiem:

i)

papildu vispārīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti 15., 16. un 17. pantā; un

ii)

īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti 24. un 29. pantā;

b)

objekta operatoram ir dokumentētas instrukcijas vai procedūras, kuras apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde un kuru mērķis ir nodrošināt a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu ievērošanu.

43. pants

Īpaši nosacījumi, kas jāievēro, izraugoties objektus no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sadalīšanai, pārstrādei un uzglabāšanai

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde izraugās objektus, kur sadalīt, pārstrādāt un uzglabāt svaigu gaļu un gaļas produktus, tostarp apvalkus, kuri iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām, kam ir atļauta 38., 39. un 40. pantā paredzētā pārvietošana, tikai ar nosacījumu, ka:

a)

no cūkām, kas turētas ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonām, un no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sadalīšanu, pārstrādi un uzglabāšanu veic atsevišķi no tādas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, sadalīšanas, pārstrādes un uzglabāšanas, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām un neatbilst:

i)

papildu vispārīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti 15., 16. un 17. pantā; un

ii)

īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti 38., 39. un 40. pantā;

b)

objekta operatoram ir dokumentētas instrukcijas vai procedūras, kuras apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde un kuru mērķis ir nodrošināt a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu ievērošanu.

44. pants

Īpašais veselības vai identifikācijas marķējums

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka turpmāk minētie dzīvnieku izcelsmes produkti tiek marķēti ar īpašu veselības marķējumu vai attiecīgā gadījumā ar identifikācijas marķējumu, kurš nav ovāls un kuru nevar sajaukt ar veselības marķējumu vai identifikācijas marķējumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. panta 1. punktā:

a)

svaiga gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, kas iegūti no cūkām, kuras turētas III līmeņa ierobežojumu zonā, kā noteikts 40. panta d) punkta ii) apakšpunktā;

b)

svaiga gaļa un gaļas produkti, tostarp apvalki, kas iegūti no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām, ja nav izpildīti 38. panta 1. punktā paredzētie īpašie nosacījumi, kas jāievēro, lai atļautu šo sūtījumu pārvietošanu ārpus II līmeņa ierobežojumu zonas, kā noteikts 38. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā;

c)

svaiga gaļa un gaļas produkti no savvaļas cūkām, kas pārvietotas I līmeņa ierobežojumu zonā vai ārpus minētās zonas no objekta, kurš izraudzīts saskaņā ar 41. panta 1. punktu, kā noteikts 49. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkta pirmajā ievilkumā.

V NODAĻA

ĪPAŠI SLIMĪBAS KONTROLES PASĀKUMI, KAS DALĪBVALSTĪS PIEMĒROJAMI SAVVAĻAS CŪKĀM

45. pants

Īpaši savvaļas cūku pārvietošanas aizliegumi

Visu dalībvalstu kompetentās iestādes aizliedz operatoriem pārvietot savvaļas cūkas, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2020/688 101. pantā:

a)

visā dalībvalsts teritorijā;

b)

no visas dalībvalsts teritorijas uz:

i)

citām dalībvalstīm; un

ii)

trešām valstīm.

46. pants

Īpaši aizliegumi attiecībā uz lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem, pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu robežās un no šīm zonām

1.   Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes aizliedz lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem, sūtījumu pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu robežās un no šīm zonām.

2.   Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes aizliedz lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem, pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu robežās un no minētajām zonām:

a)

pašu vajadzību nodrošināšanai;

b)

saistībā ar tādu mednieku darbību, kuri savvaļas cūku medījumus vai no cūkām iegūtu savvaļas medījumdzīvnieku gaļu nelielā daudzumā piegādā tieši galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības objektiem, kas veic tiešas piegādes galapatērētājiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 3. punkta e) apakšpunktā.

47. pants

Vispārīgi aizliegumi, ko, ņemot vērā Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risku, nosaka tādu produktu sūtījumu pārvietošanai, kuri iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem un paredzēti lietošanai pārtikā

Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var aizliegt tās pašas dalībvalsts teritorijā pārvietot lietošanai pārtikā paredzētu svaigu gaļu, gaļas produktus un jebkurus citus produktus, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem, ja kompetentā iestāde uzskata, ka pastāv risks, ka uz šīm savvaļas cūkām vai to produktiem vai no tiem, vai ar to starpniecību varētu izplatīties Āfrikas cūku mēris.

48. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj no savvaļas cūkām iegūtu pārstrādātu gaļas produktu sūtījumu pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās un no minētajām zonām

1.   Atkāpjoties no 46. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no savvaļas cūkām iegūtu pārstrādātu gaļas produktu sūtījumu pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās un no minētajām zonām, ja tie tiek pārvietoti no objekta, kas atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, uz:

a)

citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, kas atrodas tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī;

b)

apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī; un

c)

citām dalībvalstīm un trešām valstīm.

2.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atļauj 1. punktā minētos sūtījumus, kuri satur no savvaļas cūkām iegūtus pārstrādātus gaļas produktus, pārvietot no objektiem, kas atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā, tikai ar nosacījumu, ka:

a)

katrai savvaļas cūkai, ko izmanto gaļas produktu ražošanai un pārstrādei I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonā, ir veikts Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas tests;

b)

pirms c) apakšpunkta ii) punktā minētās apstrādes kompetentā iestāde ir ieguvusi negatīvus rezultātus a) apakšpunktā minētajos Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas testos;

c)

savvaļas cūku gaļas produkti atbilst šādām prasībām:

i)

tie ir saražoti, pārstrādāti un uzglabāti objektos, kas izraudzīti saskaņā ar 41. panta 1. punktu; un

ii)

attiecībā uz Āfrikas cūku mēri tiem ir veikta attiecīga riska mazināšanas apstrāde, ko veic dzīvnieku izcelsmes produktiem no ierobežojumu zonām saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 VII pielikumu.

49. pants

Īpaši nosacījumi atkāpēm, ar kurām atļauj lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem, pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu robežās un no I līmeņa ierobežojumu zonas

1.   Atkāpjoties no 46. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem aizliegumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem un paredzēti lietošanai pārtikā, pārvietošanu I līmeņa ierobežojumu zonas robežās un no minētās zonas uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka:

a)

pirms no savvaļas cūkām iegūtas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanas katrai attiecīgajai savvaļas cūkai ir veikts Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas tests;

b)

attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde pirms pārvietošanas ir ieguvusi negatīvus rezultātus a) apakšpunktā minētajos Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas testos;

c)

svaiga gaļa, gaļas produkti un jebkuri citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem un paredzēti lietošanai pārtikā, tiek pārvietoti I līmeņa ierobežojumu zonas robežās vai ārpus tās tajā pašā dalībvalstī:

i)

pašu vajadzību nodrošināšanai; vai

ii)

saistībā ar tādu mednieku darbību, kuri savvaļas cūku medījumus vai no cūkām iegūtu savvaļas medījumdzīvnieku gaļu nelielā daudzumā piegādā tieši galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības objektiem, kas veic tiešas piegādes galapatērētājiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 3. punkta e) apakšpunktā; vai

iii)

pārvietojot tos no objekta, kas izraudzīts saskaņā ar 41. panta 1. punktu, ja svaigā gaļa un gaļas produkti ir marķēti vai nu:

ar īpašu veselības vai identifikācijas marķējumu saskaņā ar 44. panta c) punktu,

vai

saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 33. panta 2. punktu un tiek pārvietoti uz pārstrādes objektu, lai veiktu kādu no attiecīgajām riska mazināšanas apstrādes procedūrām, kas noteiktas minētās regulas VII pielikumā.

2.   Atkāpjoties no 46. panta 2. punktā paredzētajiem aizliegumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem un paredzēti lietošanai pārtikā, pārvietošanu tās pašas dalībvalsts II un III līmeņa ierobežojumu zonu robežās, ar nosacījumu, ka:

a)

pirms no attiecīgās savvaļas cūkas vai tās ķermeņa iegūtas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu, kas paredzēti lietošanai pārtikā, pārvietošanas katrai attiecīgajai savvaļas cūkai ir veikts Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas tests;

b)

attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde pirms pārvietošanas ir ieguvusi negatīvus rezultātus a) apakšpunktā minētajos Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas testos;

c)

svaiga gaļa, gaļas produkti un jebkuri citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem un paredzēti lietošanai pārtikā, tiek pārvietoti II un III līmeņa ierobežojumu zonu robežās tajā pašā dalībvalstī:

i)

pašu vajadzību nodrošināšanai;

vai

ii)

saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/687 33. panta 2. punktu, pārvietojot tos uz pārstrādes objektu, lai veiktu kādu no attiecīgajām riska mazināšanas apstrādes procedūrām, kas noteiktas minētās regulas VII pielikumā.

50. pants

Operatoru pienākumi, kas saistīti ar veterinārajiem sertifikātiem tādu sūtījumu pārvietošanai ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, kuri satur lietošanai pārtikā paredzētu svaigu gaļu, gaļas produktus un jebkurus citus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem

Operatori pārvieto ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām sūtījumus, kuri satur lietošanai pārtikā paredzētu svaigu gaļu, gaļas produktus un jebkurus citus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas iegūti no savvaļas cūkām un savvaļas cūku ķermeņiem, tikai:

a)

gadījumos, uz kuriem attiecas 48. un 49. pants;un

b)

ja šiem sūtījumiem ir pievienots Regulas (ES) 2016/429 167. panta 1. punktā paredzētais veterinārais sertifikāts, kurā ir iekļauti šādi elementi:

i)

informācija, kura nepieciešama saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2020/2154 3. pantu; un

ii)

vismaz viens no turpmāk minētajiem apliecinājumiem par atbilstību šajā regulā paredzētajām prasībām:

“Svaiga gaļa, gaļas produkti un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas iegūti no I līmeņa ierobežojumu zonas savvaļas cūkām, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”,

“Lietošanai pārtikā paredzēti savvaļas cūku ķermeņi, kas iegūti no I līmeņa ierobežojumu zonas, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”,

“Pārstrādāti gaļas produkti no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, iegūti no savvaļas cūkām, ievērojot tos īpašos kontroles pasākumus saistībā ar Āfrikas cūku mēri, kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/605.”

Tomēr gadījumā, kad pārvietošana notiek tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī, kompetentā iestāde var nolemt, ka Regulas (ES) 2016/429 167. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētais veterinārais sertifikāts nav jāizdod.

51. pants

Īpaši nosacījumi, kas jāievēro, lai atļautu no savvaļas cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumu pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu robežās un ārpus minētajām zonām

1.   Atkāpjoties no 46. pantā paredzētajiem aizliegumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no savvaļas cūkām iegūtu atvasinātu produktu sūtījumu pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu robežās un ārpus minētajām zonām uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā dalībvalstī, kā arī uz citām dalībvalstīm, ja vien šiem atvasinātajiem produktiem ir veikta apstrāde, kas nodrošina, ka tie nerada risku attiecībā uz Āfrikas cūku mēri.

2.   Atkāpjoties no 46. panta 1. punktā paredzētajiem aizliegumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut no savvaļas cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonu robežās un ārpus minētajām zonām uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām un uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ievāc, pārvadā un likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

b)

pārvietošanai ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām izmanto transportlīdzekļus, kuros ir individuāli uzstādīta satelītnavigācijas sistēma, kas ļauj noteikt, pārsūtīt un reģistrēt transportlīdzekļa atrašanās vietu reāllaikā. Transporta operators ļauj kompetentajai iestādei uzraudzīt transportlīdzekļu kustību reāllaikā un saglabā pārvietošanas elektroniskās reģistrācijas datus vismaz divus mēnešus no sūtījuma pārvietošanas brīža.

52. pants

Operatoru pienākumi, kas saistīti ar veterinārajiem sertifikātiem no savvaļas cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanai ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tās pašas attiecīgās dalībvalsts teritorijā

Operatori pārvieto no savvaļas cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumus ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā attiecīgajā dalībvalstī gadījumā, kas minēts 51. panta 2. punktā, tikai ar nosacījumu, ka šiem sūtījumiem tiek pievienots:

a)

tirdzniecības dokuments, kas minēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļā; un

b)

veterinārais sertifikāts, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/687 22. panta 5. punktā.

Tomēr attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var nolemt, ka atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2020/687 22. panta 6. punktam veterināro sertifikātu neizdod.

VI NODAĻA

ĪPAŠI INFORMĒŠANAS UN APMĀCĪBAS PIENĀKUMI DALĪBVALSTĪM

53. pants

Attiecīgo dalībvalstu īpašie informēšanas pienākumi

1.   Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka vismaz dzelzceļa, tālsatiksmes autobusu, lidostu un ostu operatoriem, ceļojumu aģentūrām, medību organizētājiem un pasta pakalpojumu operatoriem ir pienākums pienācīgi vērst klientu uzmanību uz šajā regulā noteiktajiem īpašajiem slimības kontroles pasākumiem, sniedzot informāciju vismaz par galvenajiem aizliegumiem, kas noteikti 9., 11., 12., 45. un 46. pantā un jāievēro ceļotājiem, kuri izbrauc no I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām, un pasta pakalpojumu saņēmējiem.

Šim nolūkam attiecīgās dalībvalstis regulāri organizē un īsteno sabiedrības informēšanas kampaņas, lai popularizētu un izplatītu informāciju par šajā regulā noteiktajiem īpašajiem slimības kontroles pasākumiem.

2.   Attiecīgās dalībvalstis, darbojoties Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā, informē Komisiju un citas dalībvalstis par:

a)

Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas izmaiņām to teritorijā;

b)

Āfrikas cūku mēra uzraudzības rezultātiem turētām un savvaļas cūkām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās un apgabalos ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām;

c)

citiem pasākumiem un iniciatīvām, kas tiek īstenotas, lai novērstu, kontrolētu un izskaustu Āfrikas cūku mēri.

54. pants

Attiecīgo dalībvalstu īpašie apmācības pienākumi

Attiecīgās dalībvalstis regulāri vai ar atbilstīgiem laika intervāliem organizē un īsteno īpašas apmācības par Āfrikas cūku mēra radītajiem riskiem un iespējamajiem profilakses, kontroles un izskaušanas pasākumiem vismaz šādām mērķgrupām:

a)

veterinārārstiem;

b)

lauksaimniekiem, kuri audzē cūkas;

c)

medniekiem.

55. pants

Visu dalībvalstu īpašie informēšanas pienākumi

1.   Visas dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

pie galvenajiem sauszemes infrastruktūras ceļiem, piemēram, starptautiskās satiksmes ceļiem un dzelzceļiem, un ar tiem saistītajiem sauszemes transporta tīkliem ceļotājiem tiek darīta zināma pietiekama informācija par Āfrikas cūku mēra pārneses riskiem un par šajā regulā noteiktajiem īpašajiem slimības kontroles pasākumiem, un tā tiek sniegta:

i)

skaidri redzamā un viegli uztveramā veidā;

ii)

tādā veidā, lai šī informācija būtu viegli saprotama ceļotājiem, kuri ierodas no/dodas uz:

I, II un III līmeņa ierobežojumu zonas(-u) vai

trešām valstīm, kurās ir Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risks;

b)

tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai starp ieinteresētajām personām, kuras darbojas turēto cūku nozarē, tostarp mazajiem uzņēmumiem, palielinātu informētību par Āfrikas cūku mēra vīrusa ievazāšanas riskiem un sniegtu tiem vispiemērotāko informāciju par II pielikumā noteiktajiem pastiprinātajiem biodrošības pasākumiem, kas attiecas uz turēto cūku objektiem, kuri atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, jo īpaši par pasākumiem, kas jāīsteno I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās, un šim nolūkam tiek izmantoti līdzekļi, kas ir vispiemērotākie, lai pievērstu viņu uzmanību šādai informācijai.

2.   Visas dalībvalstis palielina informētību par Āfrikas cūku mēri:

a)

sabiedrībā, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/429 15. pantā;

b)

starp veterinārārstiem, lauksaimniekiem un medniekiem un sniedz viņiem vispiemērotāko informāciju par riska mazināšanu un pastiprinātajiem biodrošības pasākumiem, kas paredzēti:

i)

šīs regulas II pielikumā;

ii)

Savienības pamatnostādnēs par Āfrikas cūku mēri, par kurām dalībvalstis vienojušās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā;

iii)

pieejamajos zinātniskajos pierādījumos, ko sniegusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde;

iv)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

56. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa līdz 2028. gada 20. aprīlim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/709/ES (2014. gada 9. oktobris) par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (2018. gada 3. decembris) par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/687 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 64. lpp.).

(5)  https://www.oie.int/en/standard-setting/terrestrial-code/access-online/

(6)  https://ec.europa.eu/food/animals/animal-diseases/control-measures/asf_en

(7)  The EFSA Journal, 2010; 8(3):1556.

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2154 (2020. gada 14. oktobris), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības, sertificēšanas un paziņošanas prasībām, kuras reglamentē no sauszemes dzīvniekiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 431, 21.12.2020., 5. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/686 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(11)  Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(12)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/688 (2019. gada 17. decembris), ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 140. lpp.).

(13)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/627 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2074/2005 (OV L 131, 17.5.2019., 51. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(15)  Saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu, to lasot saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu, šajā regulā atsauces uz dalībvalstīm ietver Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.


I PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMU ZONAS

I DAĻA

1.   Igaunija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

Hiiu maakond.

2.   Ungārija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403250, 403350, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404570, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950, 406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250350, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 250850, 250950, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251450, 251550, 251650, 251750, 251850, 252150 és 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

3.   Latvija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

Pāvilostas novada Vērgales pagasts,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Grobiņas novads,

Rucavas novada Dunikas pagasts.

4.   Lietuva

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

Klaipėdos rajono savivaldybė: Agluonėnų, Dovilų, Gargždų, Priekulės, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos,

Palangos miesto savivaldybė.

5.   Polija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Wielbark i Rozogi w powiecie szczycieńskim,

gminy Janowiec Kościelny, Janowo i część gminy Kozłowo położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie nidzickim,

gminy Iłowo – Osada, Lidzbark, Płośnica, Rybno, miasto Działdowo, część gminy wiejskiej Działdowo położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejowe biegnące od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie działdowskim,

gminy Kisielice, Susz, miasto Iława i część gminy wiejskiej Iława położona na na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 521 biegnącą od zachodniej granicy gminy do zachodniej granicy miasta Iława oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od południowej granicy gminy miasta Iława przez miejscowość Katarzynki do południowej granicy gminy w powiecie iławskim,

powiat nowomiejski.

w województwie podlaskim:

gminy Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew i część gminy Kulesze Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię koleją w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

gminy Szumowo, Zambrów z miastem Zambrów i część gminy Kołaki Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno i Stara Biała w powiecie płockim,

powiat miejski Płock,

powiat sierpecki,

powiat żuromiński,

gminy Andrzejewo, Brok, Stary Lubotyń, Szulborze Wielkie, Wąsewo, Ostrów Mazowiecka z miastem Ostrów Mazowiecka, część gminy Małkinia Górna położona na północ od rzeki Brok w powiecie ostrowskim,

gminy Dzierzgowo, Lipowiec Kościelny, miasto Mława, Radzanów, Szreńsk, Szydłowo i Wieczfnia Kościelna, w powiecie mławskim,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy wyszkowski,

gminy Jadów, Strachówka i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Korytnica, Liw, Łochów, Miedzna, Sadowne, Stoczek i miasto Węgrów w powiecie węgrowskim,

gminy Kowala, Wierzbica, część gminy Wolanów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie radomskim,

powiat miejski Radom,

gminy Jastrząb, Mirów, Orońsko w powiecie szydłowieckim,

powiat gostyniński,

w województwie podkarpackim:

gminy Pruchnik, Rokietnica, Roźwienica, w powiecie jarosławskim,

gminy Fredropol, Krasiczyn, Krzywcza, Medyka, Orły, Żurawica, Przemyśl w powiecie przemyskim,

powiat miejski Przemyśl,

gminy Gać, Jawornik Polski, Kańczuga, część gminy wiejskiej Przeworsk położona na zachód od miasta Przeworsk i na zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 biegnącą od granicy z gminą Tryńcza do granicy miasta Przeworsk, część gminy Zarzecze położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1594R biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zarzecze oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogi nr 1617R oraz 1619R biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie przeworskim,

powiat łańcucki,

gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gminy Dzikowiec, Kolbuszowa, Niwiska i Raniżów w powiecie kolbuszowskim,

gminy Borowa, Czermin, Gawłuszowice, Mielec z miastem Mielec, Padew Narodowa, Przecław, Tuszów Narodowy w powiecie mieleckim,

w województwie świętokrzyskim:

powiat opatowski,

powiat sandomierski,

gminy Bogoria, Łubnice, Oleśnica, Osiek, Połaniec, Rytwiany i Staszów w powiecie staszowskim,

gminy Bliżyn, Skarżysko – Kamienna, Suchedniów i Skarżysko Kościelne w powiecie skarżyskim,

gmina Wąchock, część gminy Brody położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie, drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy oraz na północ od drogi nr 42 i część gminy Mirzec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

powiat ostrowiecki,

gminy Fałków, Ruda Maleniecka, Radoszyce, Smyków, część gminy Końskie położona na zachód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na południe od linii kolejowej w powiecie koneckim,

gminy Mniów i Zagnańsk w powiecie kieleckim,

w województwie łódzkim:

gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim,

gminy Cielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka w powiecie rawskim,

gminy Bolimów, Głuchów, Godzianów, Lipce Reymontowskie, Maków, Nowy Kawęczyn, Skierniewice, Słupia w powiecie skierniewickim,

powiat miejski Skierniewice,

gminy Mniszków, Paradyż, Sławno i Żarnów w powiecie opoczyńskim,

gminy Czerniewice, Inowłódz, Lubochnia, Rzeczyca, Tomaszów Mazowiecki z miastem Tomaszów Mazowiecki i Żelechlinek w powiecie tomaszowskim,

gmina Aleksandrów w powiecie piotrkowskim,

w województwie pomorskim:

gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

gminy Lichnowy, Miłoradz, Nowy Staw, Malbork z miastem Malbork w powiecie malborskim,

gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim,

powiat gdański,

Miasto Gdańsk,

powiat tczewski,

powiat kwidzyński,

w województwie lubuskim:

gminy Przytoczna, Pszczew, Skwierzyna i część gminy Trzciel położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 w powiecie międzyrzeckim,

gminy Lubniewice i Krzeszyce w powiecie sulęcińskim,

gminy Bogdaniec, Deszczno, Lubiszyn i część gminy Witnica położona na północny – wschód od drogi biegnącej od zachodniej granicy gminy od miejscowości Krześnica, przez miejscowości Kamień Wielki – Mościce -Witnica – Kłopotowo do południowej granicy gminy w powiecie gorzowskim,

w województwie dolnośląskim:

gminy Bolesławiec z miastem Bolesławiec, Gromadka i Osiecznica w powiecie bolesławieckim,

gmina Węgliniec w powiecie zgorzeleckim,

gmina Chocianów i część gminy Przemków położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie polkowickim,

gmina Jemielno, Niechlów i Góra w powiecie górowskim,

gmina Rudna i Lubin z miastem Lubin w powiecie lubińskim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Krzemieniewo, Rydzyna, część gminy Święciechowa położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12w powiecie leszczyńskim,

część gminy Kwilcz położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 24, część gminy Międzychód położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 24 w powiecie międzychodzkim,

gminy Lwówek, Kuślin, Opalenica, część gminy Miedzichowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy Nowy Tomyśl położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie nowotomyskim,

gminy Granowo, Grodzisk Wielkopolski i część gminy Kamieniec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

gmina Czempiń, miasto Kościan, część gminy wiejskiej Kościan położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 5 oraz na wschód od linii wyznaczonej przez kanał Obry, część gminy Krzywiń położona na wschód od linii wyznaczonej przez kanał Obry w powiecie kościańskim,

powiat miejski Poznań,

gminy Buk, Dopiewo, Komorniki, Tarnowo Podgórne, Stęszew, Swarzędz, Pobiedziska, Czerwonak, Mosina, miasto Luboń, miasto Puszczykowo i część gminy Kórnik położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi: nr S11 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 434 i drogę nr 434 biegnącą od tego skrzyżowania do południowej granicy gminy, część gminy Rokietnica położona na południowy zachód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz oraz część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na południe od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie poznańskim,

gmina Kiszkowo i część gminy Kłecko położona na zachód od rzeki Mała Wełna w powiecie gnieźnieńskim,

gminy Lubasz, Czarnków z miastem Czarnków, część gminy Połajewo na położona na północ od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo – ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Wieleń położona na południe od linii kolejowej biegnącej od wschodniej granicy gminy przez miasto Wieleń i miejscowość Herburtowo do zachodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

gminy Duszniki, Kaźmierz, Pniewy, Ostroróg, Wronki, miasto Szamotuły i część gminy Szamotuły położona na zachód od zachodniej granicy miasta Szamotuły i na południe od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły, do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na zachód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na zachód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim,

gmina Budzyń w powiecie chodzieskim,

gminy Mieścisko, Skoki i Wągrowiec z miastem Wągrowiec w powiecie wągrowieckim,

gmina Dobrzyca i część gminy Gizałki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 w powiecie pleszewskim,

gmina Zagórów w powiecie słupeckim,

gmina Pyzdry w powiecie wrzesińskim,

gminy Kotlin, Żerków i część gminy Jarocin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr S11 i 15 w powiecie jarocińskim,

gmina Rozdrażew, część gminy Koźmin Wielkopolski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15, część gminy Krotoszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15 oraz na wschód od granic miasta Krotoszyn w powiecie krotoszyńskim,

gminy Nowe Skalmierzyce, Raszków, Ostrów Wielkopolski z miastem Ostrów Wielkopolski w powiecie ostrowskim,

powiat miejski Kalisz,

gminy Ceków – Kolonia, Godziesze Wielkie, Koźminek, Lisków, Mycielin, Opatówek, Szczytniki w powiecie kaliskim,

gmina Malanów i część gminy Tuliszków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 72 w powiecie tureckim,

gminy Rychwał, Rzgów, część gminy Grodziec położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443, część gminy Stare Miasto położona na południe od linii wyznaczonej przez autostradę nr A2 w powiecie konińskim,

w województwie zachodniopomorskim:

część gminy Dębno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na północ od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na północ od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gminy Chojna, Trzcińsko – Zdrój oraz część gminy Cedynia położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 124 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miasta Cedynia, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 125 biegnącą od miasta Cedynia do wschodniej granicy gminy w powiecie gryfińskim.

6.   Slovākija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

the whole district of Vranov nad Topľou, except municipalities included in part II,

the whole district of Humenné,

the whole district of Snina,

the whole district of Medzilaborce

the whole district of Stropkov

the whole district of Svidník, except municipalities included in part II,

the whole district of Stará Ľubovňa, except municipalities included in part II,

the whole district of whole Kežmarok,

the whole district of Poprad,

in the district of Rožňava, the whole municipalities of Dobšiná,Vlachovo, Gočovo, Kobeliarovo, Markuška, Koceľovce, Vyšná Slaná Rejdová, Čierna Lehota, Slavošovce, Rochovce, Brdárka, Hanková, Slavoška, Dedinky, Stratená,

the whole district of Revúca, except municipalities included in part II,

in the district of Michalovce, the whole municipality of Strážske,

in the district of Rimavská Sobota, municipalities located south of the road No. 526 not included in part II,

the whole district of Lučenec, except municipalities included in part II,

the whole district of Veľký Krtíš, except municipalities included in part II,

in the district of Zvolen, the whole municipality of Lešť,

in the district of Detva, the whole municipality of Horný Tisovník.

7.   Grieķija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Grieķijā:

in the regional unit of Drama:

the community departments of Sidironero and Skaloti and the municipal departments of Livadero and Ksiropotamo (in Drama municipality),

the municipal department of Paranesti (in Paranesti municipality),

the municipal departments of Kokkinogeia, Mikropoli, Panorama, Pyrgoi (in Prosotsani municipality),

the municipal departments of Kato Nevrokopi, Chrysokefalo, Achladea, Vathytopos, Volakas, Granitis, Dasotos, Eksohi, Katafyto, Lefkogeia, Mikrokleisoura, Mikromilea, Ochyro, Pagoneri, Perithorio, Kato Vrontou and Potamoi (in Kato Nevrokopi municipality),

in the regional unit of Xanthi:

the municipal departments of Kimmerion, Stavroupoli, Gerakas, Dafnonas, Komnina, Kariofyto and Neochori (in Xanthi municipality),

the community departments of Satres, Thermes, Kotyli, and the municipal departments of Myki, Echinos and Oraio and (in Myki municipality),

the community department of Selero and the municipal department of Sounio (in Avdira municipality),

in the regional unit of Rodopi:

the municipal departments of Komotini, Anthochorio, Gratini, Thrylorio, Kalhas, Karydia, Kikidio, Kosmio, Pandrosos, Aigeiros, Kallisti, Meleti, Neo Sidirochori and Mega Doukato (in Komotini municipality),

the municipal departments of Ipio, Arriana, Darmeni, Archontika, Fillyra, Ano Drosini, Aratos and the Community Departments Kehros and Organi (in Arriana municipality),

the municipal departments of Iasmos, Sostis, Asomatoi, Polyanthos and Amvrosia and the community department of Amaxades (in Iasmos municipality),

the municipal department of Amaranta (in Maroneia Sapon municipality),

in the regional unit of Evros:

the municipal departments of Kyriaki, Mandra, Mavrokklisi, Mikro Dereio, Protokklisi, Roussa, Goniko, Geriko, Sidirochori, Megalo Derio, Sidiro, Giannouli, Agriani and Petrolofos (in Soufli municipality),

the municipal departments of Dikaia, Arzos, Elaia, Therapio, Komara, Marasia, Ormenio, Pentalofos, Petrota, Plati, Ptelea, Kyprinos, Zoni, Fulakio, Spilaio, Nea Vyssa, Kavili, Kastanies, Rizia, Sterna, Ampelakia, Valtos, Megali Doxipara, Neochori and Chandras (in Orestiada municipality),

the municipal departments of Asvestades, Ellinochori, Karoti, Koufovouno, Kiani, Mani, Sitochori, Alepochori, Asproneri, Metaxades, Vrysika, Doksa, Elafoxori, Ladi, Paliouri and Poimeniko (in Didymoteixo municipality),

in the regional unit of Serres:

the municipal departments of Kerkini, Livadia, Makrynitsa, Neochori, Platanakia, Petritsi, Akritochori, Vyroneia, Gonimo, Mandraki, Megalochori, Rodopoli, Ano Poroia, Katw Poroia, Sidirokastro, Vamvakophyto, Promahonas, Kamaroto, Strymonochori, Charopo, Kastanousi and Chortero and the community departments of Achladochori, Agkistro and Kapnophyto (in Sintiki municipality),

the municipal departments of Serres, Elaionas and Oinoussa and the community departments of Orini and Ano Vrontou (in Serres municipality),

the municipal departments of Dasochoriou, Irakleia, Valtero, Karperi, Koimisi, Lithotopos, Limnochori, Podismeno and Chrysochorafa (in Irakleia municipality).

8.   Vācija

Šādas I līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Alt Zauche-Wußwerk,

Gemeinde Byhleguhre-Byhlen,

Gemeinde Märkische Heide,

Gemeinde Neu Zauche,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Groß Liebitz, Guhlen, Mochow und Siegadel,

Gemeinde Spreewaldheide,

Gemeinde Straupitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Neuhardenberg,

Gemeinde Gusow-Platkow,

Gemeinde Lietzen,

Gemeinde Falkenhagen (Mark),

Gemeinde Zeschdorf,

Gemeinde Treplin,

Gemeinde Lebus mit den Gemarkungen Wüste-Kunersdorf, Wulkow bei Booßen, Schönfließ, Mallnow – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Fichtenhöhe – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Lindendorf – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Vierlinden – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Trebnitz und Jahnsfelde,

Gemeinde Letschin mit den Gemarkungen Steintoch, Neu Rosenthal, Letschin, Kiehnwerder, Sietzing, Kienitz, Wilhelmsaue, Posedin, Solikante, Klein Neuendorf, Neubarnim, Ortwig, Groß Neuendorf, Ortwig Graben, Mehrin-Graben und Zelliner Loose,

Gemeinde Seelow – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Storkow (Mark),

Gemeinde Wendisch Rietz,

Gemeinde Reichenwalde,

Gemeinde Diensdorf-Radlow,

Gemeinde Bad Saarow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf mit den Gemarkungen Buckow, Glienicke, Behrensdorf, Ahrensdorf, Herzberg, Görzig, Pfaffendorf, Sauen, Wilmersdorf (G), Neubrück, Drahendorf, Alt Golm,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Briescht, Kossenblatt, Werder, Görsdorf (B), Giesendorf, Wiesendorf, Wulfersdorf, Falkenberg (T), Lindenberg,

Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Demnitz, Steinhöfel, Hasenfelde, Ahrensdorf, Heinersdorf, Tempelberg,

Gemeinde Langewahl,

Gemeinde Berkenbrück,

Gemeinde Briesen (Mark),

Gemeinde Jacobsdorf,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Jänschwalde,

Gemeinde Peitz,

Gemeinde Tauer,

Gemeinde Turnow-Preilack,

Gemeinde Drachhausen,

Gemeinde Schmogrow-Fehrow,

Gemeinde Drehnow,

Gemeinde Guben mit der Gemarkung Schlagsdorf,

Gemeinde Schenkendöbern mit den Gemarkungen Grabko, Kerkwitz, Groß Gastrose,

Gemeinde Teichland,

Gemeinde Dissen-Striesow,

Gemeinde Heinersbrück,

Gemeinde Briesen,

Gemeinde Forst,

Gemeinde Wiesengrund,

Gemeinde Groß Schacksdorf-Simmersdorf,

Gemeinde Neiße-Malxetal,

Gemeinde Jämlitz-Klein Düben,

Gemeinde Tschernitz,

Gemeinde Döbern,

Gemeinde Felixsee,

Gemeinde Spremberg mit den Gemarkungen Lieskau, Schönheide, Graustein, Türkendorf, Groß Luja, Wadelsdorf, Hornow,

Gemeinde Neuhausen/Spree mit den Gemarkungen Kathlow, Haasow,

Stadt Cottbus mit den Gemarkungen Dissenchen, Döbbrick, Merzdorf, Saspow, Schmellwitz, Sielow, Willmersdorf,

kreisfreie Stadt Frankfurt (Oder),

Bundesland Sachsen:

Landkreis Görlitz:

Landkreis Görlitz nördlich der Bundesautobahn 4 sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes.

II DAĻA

1.   Bulgārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

the whole region of Haskovo,

the whole region of Yambol,

the whole region of Stara Zagora,

the whole region of Pernik,

the whole region of Kyustendil,

the whole region of Plovdiv,

the whole region of Pazardzhik,

the whole region of Smolyan,

the whole region of Burgas excluding the areas in Part III.

2.   Igaunija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Igaunijā:

Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

3.   Ungārija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Ungārijā:

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Fejér megye 403150, 403160, 403260, 404250, 404550, 404560, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Komárom-Esztergom megye: 251950, 252050, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe.

4.   Latvija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

Ādažu novads,

Aizputes novada Aizputes, Cīravas un Lažas pagasts, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes pilsēta,

Aglonas novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alojas novads,

Alsungas novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Auces novads,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Balvu novads,

Bauskas novads,

Beverīnas novads,

Brocēnu novads,

Burtnieku novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads,

Cesvaines novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Dobeles novads,

Dundagas novads,

Durbes novads,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Gulbenes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jaunpils novads,

Jēkabpils novads,

Jelgavas novads,

Kandavas novads,

Kārsavas novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krāslavas novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Kuldīgas novada, Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, Padures, Rumbas, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Ēdoles, Īvandes, Kurmāles, Turlavas, Gudenieku un Snēpeles pagasts, Kuldīgas pilsēta,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Limbažu novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Ludzas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mazsalacas novads,

Mērsraga novads,

Naukšēnu novads,

Neretas novads,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novads,

Pārgaujas novads,

Pāvilostas novada Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta,

Pļaviņu novads,

Preiļu novads,

Priekules novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Jūrmala,

republikas pilsēta Rēzekne,

republikas pilsēta Valmiera,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rojas novads,

Ropažu novads,

Rugāju novads,

Rundāles novads,

Rūjienas novads,

Salacgrīvas novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saldus novads,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Skrundas novada Raņķu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasta daļa no Skrundas uz ziemeļiem no autoceļa A9 un austrumiem no Ventas upes,

Smiltenes novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Strenču novads,

Talsu novads,

Tērvetes novads,

Tukuma novads,

Vaiņodes novada Vaiņodes pagasts un Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem autoceļa P116, P106,

Valkas novads,

Varakļānu novads,

Vārkavas novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads,

Ventspils novads,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads.

5.   Lietuva

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

Alytaus miesto savivaldybė,

Alytaus rajono savivaldybė,

Anykščių rajono savivaldybė,

Akmenės rajono savivaldybė,

Birštono savivaldybė,

Biržų miesto savivaldybė,

Biržų rajono savivaldybė,

Druskininkų savivaldybė,

Elektrėnų savivaldybė,

Ignalinos rajono savivaldybė,

Jonavos rajono savivaldybė,

Joniškio rajono savivaldybė,

Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Girdžių, Jurbarko miesto, Jurbarkų, Raudonės, Šimkaičių, Skirsnemunės, Smalininkų, Veliuonos ir Viešvilės seniūnijos,

Kaišiadorių rajono savivaldybė,

Kalvarijos savivaldybė,

Kauno miesto savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Batniavos, Ežerėlio, Domeikavos, Garliavos, Garliavos apylinkių, Karmėlavos, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Ringaudų, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Vandžiogalos, Užliedžių, Vilkijos, ir Zapyškio seniūnijos, Babtų seniūnijos dalis į rytus nuo kelio A1, ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 1907,

Kazlų rūdos savivaldybė,

Kelmės rajono savivaldybė,

Kėdainių rajono savivaldybė: Dotnuvos, Gudžiūnų, Kėdainių miesto, Krakių, Pelėdnagių, Surviliškio, Šėtos, Truskavos, Vilainių ir Josvainių seniūnijos dalis į šiaurę ir rytus nuo kelio Nr. 229 ir Nr. 2032,

Klaipėdos rajono savivaldybė: Judrėnų, Endriejavo ir Veiviržėnų seniūnijos,

Kupiškio rajono savivaldybė,

Kretingos rajono savivaldybė,

Lazdijų rajono savivaldybė,

Marijampolės savivaldybė,

Mažeikių rajono savivaldybė,

Molėtų rajono savivaldybė,

Pagėgių savivaldybė,

Pakruojo rajono savivaldybė,

Panevėžio rajono savivaldybė,

Panevėžio miesto savivaldybė,

Pasvalio rajono savivaldybė,

Radviliškio rajono savivaldybė,

Rietavo savivaldybė,

Prienų rajono savivaldybė,

Plungės rajono savivaldybė: Žlibinų, Stalgėnų, Nausodžio, Plungės miesto, Šateikių ir Kulių seniūnijos,

Raseinių rajono savivaldybė: Betygalos, Girkalnio, Kalnujų, Nemakščių, Pagojukų, Paliepių, Raseinių miesto, Raseinių, Šiluvos, Viduklės seniūnijos,

Rokiškio rajono savivaldybė,

Skuodo rajono savivaldybės: Aleksandrijos, Ylakių, Lenkimų, Mosėdžio, Skuodo ir Skuodo miesto seniūnijos,

Šakių rajono savivaldybė,

Šalčininkų rajono savivaldybė,

Šiaulių miesto savivaldybė,

Šiaulių rajono savivaldybė,

Šilutės rajono savivaldybė,

Širvintų rajono savivaldybė,

Šilalės rajono savivaldybė,

Švenčionių rajono savivaldybė,

Tauragės rajono savivaldybė,

Telšių rajono savivaldybė,

Trakų rajono savivaldybė,

Ukmergės rajono savivaldybė,

Utenos rajono savivaldybė,

Varėnos rajono savivaldybė,

Vilniaus miesto savivaldybė,

Vilniaus rajono savivaldybė,

Vilkaviškio rajono savivaldybė,

Visagino savivaldybė,

Zarasų rajono savivaldybė.

6.   Polija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Stare Juchy, Prostki oraz gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

powiat elbląski,

powiat miejski Elbląg,

powiat gołdapski,

powiat piski,

gminy Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie i Sępopol w powiecie bartoszyckim,

gminy Biskupiec, Kolno, część gminy Olsztynek położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S51 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Ameryka oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą S51 do północnej granicy gminy, łączącej miejscowości Mańki – Mycyny – Ameryka w powiecie olsztyńskim,

gminy Dąbrówno, Grunwald, część gminy Małdyty położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy Miłomłyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy wiejskiej Ostróda położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7 oraz na południe od drogi nr 16, część miasta Ostróda położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7 w powiecie ostródzkim,

powiat giżycki,

powiat braniewski,

powiat kętrzyński,

gminy Lubomino i Orneta w powiecie lidzbarskim,

gmina Nidzica i część gminy Kozłowo położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie nidzickim,

gminy Dźwierzuty, Jedwabno, Pasym, Szczytno i miasto Szczytno i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

powiat mrągowski,

gminy Lubawa, miasto Lubawa, Zalewo i część gminy wiejskiej Iława położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 521 biegnącą od zachodniej granicy gminy do zachodniej granicy miasta Iława oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od południowej granicy gminy miasta Iława przez miejscowość Katarzynki do południowej granicy gminy w powiecie iławskim,

powiat węgorzewski,

część gminy wiejskiej Działdowo położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejowe biegnące od wschodniej do zachodniej granicy gminy w powiecie działdowskim,

w województwie podlaskim:

powiat bielski,

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

powiat siemiatycki,

powiat hajnowski,

gminy Ciechanowiec, Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty, Sokoły i część gminy Kulesze Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

gmina Rutki i część gminy Kołaki Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

powiat kolneński z miastem Kolno,

powiat białostocki,

gminy Filipów, Jeleniewo, Przerośl, Raczki, Rutka-Tartak, Suwałki, Szypliszki Wiżajny oraz część gminy Bakałarzewo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę 653 biegnącej od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą 1122B oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1122B biegnącą od drogi 653 w kierunku południowym do skrzyżowania z drogą 1124B i następnie na północny – wschód od drogi nr 1124B biegnącej od skrzyżowania z drogą 1122B do granicy z gminą Raczki w powiecie suwalskim,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok,

w województwie mazowieckim:

powiat siedlecki,

powiat miejski Siedlce,

gminy Bielany, Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

gminy Grębków i Wierzbno w powiecie węgrowskim,

powiat łosicki,

powiat ciechanowski,

powiat sochaczewski,

gminy Policzna, Przyłęk, Tczów i Zwoleń w powiecie zwoleńskim,

powiat kozienicki,

gminy Chotcza i Solec nad Wisłą w powiecie lipskim,

gminy Gózd, Jastrzębia, Jedlnia Letnisko, Pionki z miastem Pionki, Skaryszew, Jedlińsk, Przytyk, Zakrzew, część gminy Iłża położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9, część gminy Wolanów położona na północ od drogi nr 12 w powiecie radomskim,

gminy Bodzanów, Bulkowo, Staroźreby, Słubice, Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim,

powiat nowodworski,

powiat płoński,

gminy Pokrzywnica, Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Dębówka, Klembów, Poświętne, Radzymin, Wołomin, miasto Kobyłka, miasto Marki, miasto Ząbki, miasto Zielonka w powiecie wołomińskim,

gminy Borowie, Garwolin z miastem Garwolin, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, część gminy Wilga położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły, część gminy Górzno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Łąki i Górzno biegnącą od wschodniej granicy gminy, następnie od miejscowości Górzno na północ od drogi nr 1328W biegnącej do drogi nr 17, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od drogi nr 17 do zachodniej granicy gminy przez miejscowości Józefów i Kobyla Wola w powiecie garwolińskim,

gminy Boguty – Pianki, Zaręby Kościelne, Nur i część gminy Małkinia Górna położona na południe od rzeki Brok w powiecie ostrowskim,

gminy Stupsk, Wiśniewo i Strzegowo w powiecie mławskim,

gminy Chlewiska i Szydłowiec w powiecie szydłowieckim,

powiat miński,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

powiat grójecki,

powiat grodziski,

powiat żyrardowski,

powiat białobrzeski,

powiat przysuski,

powiat miejski Warszawa,

w województwie lubelskim:

powiat bialski,

powiat miejski Biała Podlaska,

gminy Batorz, Godziszów, Janów Lubelski, Modliborzyce i Potok Wielki w powiecie janowskim,

gminy Janowiec, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Markuszów, Nałęczów, Puławy z miastem Puławy, Wąwolnica i Żyrzyn w powiecie puławskim,

gminy Nowodwór, miasto Dęblin i część gminy Ryki położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową powiecie ryckim,

gminy Adamów, Krzywda, Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Stanin, Wojcieszków, gmina wiejska Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

powiat lubelski,

powiat miejski Lublin,

gminy Niedźwiada, Ostrów Lubelski, Serniki i Uścimów w powiecie lubartowskim,

powiat łęczyński,

powiat świdnicki,

gminy Fajsławice, Gorzków, Izbica, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Kraśniczyn, Łopiennik Górny, Siennica Różana i część gminy Żółkiewka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

gminy Chełm, Ruda – Huta, Sawin, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Wierzbica, część gminy Dorohusk położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Wojsławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę 1839L, część gminy Leśniowice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę 1839L w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

powiat kraśnicki,

powiat opolski,

powiat parczewski,

powiat włodawski,

powiat radzyński,

w województwie podkarpackim:

powiat stalowowolski,

gminy Oleszyce, Lubaczów z miastem Lubaczów, Wielkie Oczy w powiecie lubaczowskim,

część gminy Kamień położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19, część gminy Sokołów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gminy Cmolas i Majdan Królewski w powiecie kolbuszowskim,

gminy Grodzisko Dolne, część gminy wiejskiej Leżajsk położona na południe od miasta Leżajsk oraz na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę San, w powiecie leżajskim,

gmina Jarocin, część gminy Harasiuki położona na północ od linii wyznaczona przez drogę nr 1048 R, część gminy Ulanów położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Tanew, część gminy Nisko położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 oraz na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 19, część gminy Jeżowe położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie niżańskim,

powiat tarnobrzeski,

w województwie pomorskim:

gminy Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń w powiecie sztumskim,

gmina Stare Pole w powiecie malborskim,

gminy Stegny, Sztutowo i część gminy Nowy Dwór Gdański położona na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

w województwie świętokrzyskim:

gmina Tarłów i część gminy Ożarów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 w powiecie opatowskim,

część gminy Brody położona na zachód od linii kolejowej biegnącej od miejscowości Marcule i od północnej granicy gminy przez miejscowości Klepacze i Karczma Kunowska do południowej granicy gminy oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 i na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie oraz przez drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

gmina Gowarczów, część gminy Końskie położona na wschód od linii kolejowej, część gminy Stąporków położona na północ od linii kolejowej w powiecie koneckim,

w województwie lubuskim:

powiat wschowski,

gmina Kostrzyn nad Odrą i część gminy Witnica położona na południowy zachód od drogi biegnącej od zachodniej granicy gminy od miejscowości Krześnica, przez miejscowości Kamień Wielki – Mościce – Witnica – Kłopotowo do południowej granicy gminy w powiecie gorzowskim,

gminy Gubin z miastem Gubin, Maszewo i część gminy Bytnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1157F w powiecie krośnieńskim,

powiat słubicki,

gminy Słońsk, Sulęcin i Torzym w powiecie sulęcińskim,

gminy Bledzew i Międzyrzecz w powiecie międzyrzeckim,

gminy Kolsko, część gminy Kożuchów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 283 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 290 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 290 biegnącej od miasta Mirocin Dolny do zachodniej granicy gminy, część gminy Bytom Odrzański położona na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 293 i 326, część gminy Nowe Miasteczko położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi 293 i 328, część gminy Siedlisko położona na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od rzeki Odry przy południowe granicy gminy do drogi nr 326 łączącej się z drogą nr 325 biegnącą w kierunku miejscowości Różanówka do skrzyżowania z drogą nr 321 biegnącą od tego skrzyżowania w kierunku miejscowości Bielawy, a następnie przedłużoną przez drogę przeciwpożarową biegnącą od drogi nr 321 w miejscowości Bielawy do granicy gminy w powiecie nowosolskim,

gminy Nowogród Bobrzański, Trzebiechów część gminy Bojadła położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 278 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 282 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 282 biegnącej od miasta Bojadła do zachodniej granicy gminy i część gminy Sulechów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S3 w powiecie zielonogórskim,

powiat żarski,

gminy Brzeźnica, Iłowa, Małomice, Szprotawa, Wymiarki, Żagań, miasto Żagań, miasto Gozdnica, część gminy Niegosławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 328 w powiecie żagańskim,

gminy Lubrza, Łagów i Świebodzin w powiecie świebodzińskim,

w województwie dolnośląskim:

gmina Pęcław, część gminy Kotla położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Krzycki Rów, część gminy wiejskiej Głogów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 12, 319 oraz 329, część miasta Głogów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie głogowskim,

gminy Grębocice i Polkowice w powiecie polkowickim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Przemęt i Wolsztyn w powiecie wolsztyńskim,

gmina Wielichowo część gminy Kamieniec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 i część gminy Rakoniewice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie grodziskim,

gminy Lipno, Osieczna, Wijewo, Włoszakowice i część gminy Święciechowa położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie leszczyńskim,

gmina Śmigiel, część gminy wiejskiej Kościan położona na południowy – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 5 oraz na zachód od linii wyznaczonej przez kanał Obry, część gminy Krzywiń położona na zachód od linii wyznaczonej przez kanał Obry w powiecie kościańskim,

powiat miejski Leszno,

powiat obornicki,

część gminy Połajewo na położona na południe od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo – ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

gmina Suchy Las, część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na północ od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Rokietnica położona na północ i na wschód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz w powiecie poznańskim,

część gminy Szamotuły położona na wschód od wschodniej granicy miasta Szamotuły i na północ od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na wschód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na wschód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim.

w województwie łódzkim:

gminy Białaczów, Drzewica, Opoczno i Poświętne w powiecie opoczyńskim,

gminy Biała Rawska, Regnów i Sadkowice w powiecie rawskim,

gmina Kowiesy w powiecie skierniewickim,

w województwie zachodniopomorskim:

gmina Boleszkowice i część gminy Dębno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 126 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 23 w miejscowości Dębno, następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 23 do skrzyżowania z ul. Jana Pawła II w miejscowości Cychry, następnie na południe od ul. Jana Pawła II do skrzyżowania z ul. Ogrodową i dalej na południe od linii wyznaczonej przez ul. Ogrodową, której przedłużenie biegnie do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gminy Mieszkowice, Moryń, część gminy Cedynia położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 124 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miasta Cedynia, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 125 biegnącą od miasta Cedynia do wschodniej granicy gminy w powiecie gryfińskim.

7.   Slovākija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

the whole district of Gelnica,

the whole district of Spišská Nová Ves,

the whole district of Levoča,

in the district of Michalovce, the whole municipalities of the district not included in Part I,

the whole district of Košice-okolie,

the whole district of Rožnava, except the municipalities included in Part I,

the whole city of Košice,

the whole district of Sobrance,

in the district of Vranov nad Topľou, the whole municipalities of Zámutov, Rudlov, Jusková Voľa, Banské, Cabov, Davidov, Kamenná Poruba, Vechec, Čaklov, Soľ, Komárany, Čičava, Nižný Kručov, Vranov nad Topľou, Sačurov, Sečovská Polianka, Dlhé Klčovo, Nižný Hrušov, Poša, Nižný Hrabovec, Hencovce, Kučín, Majerovce, Sedliská, Kladzany and Tovarnianska Polianka, Herrmanovce nad Topľou, Petrovce, Pavlovce, Hanušovce nad Topľou, Medzianky, Radvanovce, Babie, Vlača, Ďurďoš, Prosačov, Remeniny, Skrabské, Bystré, Petkovce, Michalok, Vyšný Žipov, Čierne nad Topľou, Zlatník, Hlinné, Jastrabie nad Topľou, Merník,

the whole district of Prešov,

in the whole district of Sabinov,

in the district of Svidník, the whole municipalities of Dukovce, Želmanovce, Kuková, Kalnište, Lužany pri Ondave, Lúčka, Giraltovce, Kračúnovce, Železník, Kobylince, Mičakovce,

the whole district of Bardejov,

in the district of Stará Ľubovňa, the whole municipalities of Kyjov, Pusté Pole, Šarišské Jastrabie, Čirč, Ruská Voľa nad Popradom, Obručné, Vislanka, Ďurková, Plaveč, Ľubotín, Orlov,

in the district of Revúca, the whole municipalities of Gemer, Tornaľa, Žiar, Gemerská Ves, Levkuška, Otročok, Polina, Rašice, Licince, Leváre, Držkovce, Chvalová, Sekerešovo, Višňové, Gemerské Teplice, Gemerský Sad, Hucín, Jelšava, Nadraž, Prihradzany, Šivetice, Kameňany,

in the district of Rimavská Sobota, the whole municipalities of Abovce, Barca, Bátka, Cakov, Chanava, Dulovo, Figa, Gemerské Michalovce, Hubovo, Ivanice, Kaloša, Kesovce, Kráľ, Lenartovce, Lenka, Neporadza, Orávka, Radnovce, Rakytník, Riečka, Rimavská Seč, Rumince, Stránska, Uzovská Panica, Valice, Vieska nad Blhom, Vlkyňa, Vyšné Valice, Včelince, Zádor, Číž, Štrkovec Tomášovce, Žíp, Španie Pole, Hostišovce, Budikovany, Teplý Vrch, Veľký Blh, Janice, Chrámec, Orávka, Martinová, Bottovo, Dubovec, Šimonovce, Širkovce Drňa, Hostice, Gemerské Dechtáre, Jestice, Petrovce, Dubno, Gemerský Jablonec,

in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities of Ľuboriečka, Muľa, Dolná Strehová, Závada, Pravica, Chrťany, Senné, Brusník, Horná Strehová, Slovenské Kľačany, Vieska, Veľký Lom, Suché Brezovo, Horné Strháre, Dolné Strháre, Modrý Kameň,Veľký Krtíš, Veľké Zlievce, Malé Zlievce, Veľké Stračiny, Malé Stračiny, Bušince, Čeláre, Gabušovce, Zombor, Olováry, Malý Krtíš, Nová Ves

in the district of Lučenec the whole municipalities of Kalonda, Panické Dravce, Halič, Mašková, Lehôtka, Ľuboreč, Jelšovec, Veľká nad Ipľom, Trenč, Rapovce, Mučín, Lipovany.

8.   Vācija

Šādas II līmeņa ierobežojumu zonas Vācijā:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Grunow-Dammendorf,

Gemeinde Mixdorf

Gemeinde Schlaubetal,

Gemeinde Neuzelle,

Gemeinde Neißemünde,

Gemeinde Lawitz,

Gemeinde Eisenhüttenstadt,

Gemeinde Vogelsang,

Gemeinde Ziltendorf,

Gemeinde Wiesenau,

Gemeinde Friedland,

Gemeinde Siehdichum

Gemeinde Müllrose,

Gemeinde Groß Lindow,

Gemeinde Brieskow-Finkenheerd,

Gemeinde Ragow-Merz,

Gemeinde Beeskow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf mit den Gemarkungen Groß Rietz und Birkholz,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Stremmen, Ranzig, Trebatsch, Sabrodt, Sawall, Mitweide und Tauche,

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Jamlitz,

Gemeinde Lieberose,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Goyatz, Jessern, Lamsfeld, Ressen, Speichrow und Zaue,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Schenkendöbern mit den Gemarkungen Stakow, Reicherskreuz, Groß Drewitz, Sembten, Lauschütz, Krayne, Lübbinchen, Grano, Pinnow, Bärenklau, Schenkendöbern und Atterwasch,

Gemeinde Guben mit den Gemarkungen Bresinchen, Guben und Deulowitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Zechin,

Gemeinde Bleyen-Genschmar,

Gemeinde Golzow,

Gemeinde Küstriner Vorland,

Gemeinde Alt Tucheband,

Gemeinde Reitwein,

Gemeinde Podelzig,

Gemeinde Letschin mit der Gemarkung Sophienthal,

Gemeinde Seelow – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Vierlinden – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Lindendorf – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Fichtenhöhe – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Lebus mit den Gemarkungen Lebus und Mallnow – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Bundesland Sachsen:

Landkreis Görlitz:

Gemeinde Bad Muskau,

Gemeinde Krauschwitz i.d. O.L. östlich der Linie: Straßenzug B115/B156 nördlicher Teil (Jämlitzer Weg) bis Abzweig Forstweg, weiter entlang des Wildzaunes: Forstweg – Bautzener Straße – Waldstück “Drachenberge“ – S126 bis B115,

Gemeinde Hähnichen östlich der B115,

Gemeinde Horka nördlich der Bahnstrecke DB6207 “Roßlau (Elbe) – Horka – Grenze DE/PL”,

Gemeinde Neißeaue nördlich der Bahnstrecke DB6207 “Roßlau (Elbe) – Horka – Grenze DE/PL”,

Gemeinde Niesky östlich der B115 und nördlich der Bahnstrecke DB6207 “Roßlau (Elbe) – Horka – Grenze DE/PL”,

Gemeinde Rietschen östlich der B115,

Gemeinde Rothenburg/O.L. nördlich der Bahnstrecke DB6207 “Roßlau (Elbe) – Horka – Grenze DE/PL”,

Gemeinde Weißkeißel östlich der B115 sowie Gebiet westlich der B115 und nördlich der S126 (Friedhof).

III DAĻA

1.   Bulgārija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Bulgārijā:

the whole region of Blagoevgrad,

the whole region of Dobrich,

the whole region of Gabrovo,

the whole region of Kardzhali,

the whole region of Lovech,

the whole region of Montana,

the whole region of Pleven,

the whole region of Razgrad,

the whole region of Ruse,

the whole region of Shumen,

the whole region of Silistra,

the whole region of Sliven,

the whole region of Sofia city,

the whole region of Sofia Province,

the whole region of Targovishte,

the whole region of Vidin,

the whole region of Varna,

the whole region of Veliko Tarnovo,

the whole region of Vratza,

in Burgas region:

the whole municipality of Burgas,

the whole municipality of Kameno,

the whole municipality of Malko Tarnovo,

the whole municipality of Primorsko,

the whole municipality of Sozopol,

the whole municipality of Sredets,

the whole municipality of Tsarevo,

the whole municipality of Sungurlare,

the whole municipality of Ruen,

the whole municipality of Aytos.

2.   Latvija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijā:

Aizputes novada Kalvenes pagasta daļa uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz ziemeļiem no autoceļa A9, uz austrumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz austrumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296,

Kuldīgas novada, Laidu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1296,

Skrundas novada Rudbāržu, Nīkrāces pagasts, Raņķu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasts (izņemot pagasta daļu no Skrundas uz ziemeļiem no autoceļa A9 un austrumiem no Ventas upes), Skrundas pilsēta,

Vaiņodes novada Embūtes pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa P116, P106.

3.   Lietuva

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Lietuvā:

Jurbarko rajono savivaldybė: Seredžiaus ir Juodaičių seniūnijos,

Kauno rajono savivaldybė: Čekiškės seniūnija, Babtų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio A1ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 1907,

Kėdainių rajono savivaldybė: Pernaravos seniūnija ir Josvainių seniūnijos pietvakarinė dalis tarp kelio Nr. 229 ir Nr. 2032,

Plungės rajono savivaldybė: Alsėdžių, Babrungo, Paukštakių, Platelių ir Žemaičių Kalvarijos seniūnijos,

Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos ir Ariogalos miesto seniūnijos,

Skuodo rajono savivaldybės: Barstyčių, Notėnų ir Šačių seniūnijos.

4.   Polija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Polijā:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Bisztynek i Bartoszyce z miastem Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

gminy Kiwity i Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński w powiecie lidzbarskim,

gminy Łukta, Morąg, Miłakowo, część gminy Małdyty położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy Miłomłyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy wiejskiej Ostróda położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7 oraz na północ od drogi nr 16, część miasta Ostróda położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr w powiecie ostródzkim,

powiat olecki,

gminy Barczewo, Gietrzwałd, Jeziorany, Jonkowo, Dywity, Dobre Miasto, Purda, Stawiguda, Świątki, część gminy Olsztynek położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S51 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Ameryka oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą S51 do północnej granicy gminy, łączącej miejscowości Mańki – Mycyny – Ameryka w powiecie olsztyńskim,

powiat miejski Olsztyn,

w województwie podlaskim:

część gminy Bakałarzewo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę 653 biegnącej od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą 1122B oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1122B biegnącą od drogi 653 w kierunku południowym do skrzyżowania z drogą 1124B i następnie na południowy – zachód od drogi nr 1124B biegnącej od skrzyżowania z drogą 1122B do granicy z gminą Raczki w powiecie suwalskim,

w województwie mazowieckim:

gminy Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Maciejowice, Sobolew, Trojanów, Żelechów, część gminy Wilga położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły, część gminy Górzno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Łąki i Górzno biegnącą od wschodniej granicy gminy, następnie od miejscowości Górzno na południe od drogi nr 1328W biegnącej do drogi nr 17, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od drogi nr 17 do zachodniej granicy gminy przez miejscowości Józefów i Kobyla Wola w powiecie garwolińskim,

część gminy Iłża położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 w powiecie radomskim,

gmina Kazanów w powiecie zwoleńskim,

gminy Ciepielów, Lipsko, Rzeczniów i Sienno w powiecie lipskim,

w województwie lubelskim:

powiat tomaszowski,

gminy Białopole, Dubienka, Kamień, Żmudź, część gminy Dorohusk położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Wojsławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę 1839L, część gminy Leśniowice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę 1839L w powiecie chełmskim,

gmina Rudnik i część gminy Żółkiewka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

powiat zamojski,

powiat miejski Zamość,

powiat biłgorajski,

powiat hrubieszowski,

gminy Dzwola i Chrzanów w powiecie janowskim,

gmina Serokomla w powiecie łukowskim,

gminy Abramów, Kamionka, Michów, Lubartów z miastem Lubartów, Firlej, Jeziorzany, Kock, Ostrówek w powiecie lubartowskim,

gminy Kłoczew, Stężyca, Ułęż i część gminy Ryki położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie ryckim,

gmina Baranów w powiecie puławskim,

w województwie podkarpackim:

gminy Cieszanów, Horyniec – Zdrój, Narol i Stary Dzików w powiecie lubaczowskim,

gminy Kuryłówka, Nowa Sarzyna, miasto Leżajsk, część gminy wiejskiej Leżajsk położona na północ od miasta Leżajsk oraz część gminy wiejskiej Leżajsk położona na wschód od linii wyznaczonej przez rzekę San, w powiecie leżajskim,

gminy Krzeszów, Rudnik nad Sanem, część gminy Harasiuki położona na południe od linii wyznaczona przez drogę nr 1048 R, część gminy Ulanów położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Tanew, część gminy Nisko położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 oraz na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 19, część gminy Jeżowe położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie niżańskim,

gminy Chłopice, Jarosław z miastem Jarosław, Laszki, Wiązownica, Pawłosiów, Radymno z miastem Radymno, w powiecie jarosławskim,

gmina Stubno w powiecie przemyskim,

część gminy Kamień położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie rzeszowskim,

gminy Adamówka, Sieniawa, Tryńcza, miasto Przeworsk, część gminy wiejskiej Przeworsk położona na wschód od miasta Przeworsk i na wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 biegnącą od granicy z gminą Tryńcza do granicy miasta Przeworsk, część gminy Zarzecze położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1594R biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zarzecze oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogi nr 1617R oraz 1619R biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie przeworskim,

w województwie lubuskim:

gminy Nowa Sól i miasto Nowa Sól, Otyń oraz część gminy Kożuchów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 283 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 290 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 290 biegnącej od miasta Mirocin Dolny do zachodniej granicy gminy, część gminy Bytom Odrzański położona na południowy wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 293 i 326, część gminy Nowe Miasteczko położona na wschód od linii wyznaczonych przez drogi 293 i 328, część gminy Siedlisko położona na południowy wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od rzeki Odry przy południowe granicy gminy do drogi nr 326 łączącej się z drogą nr 325 biegnącą w kierunku miejscowości Różanówka do skrzyżowania z drogą nr 321 biegnącą od tego skrzyżowania w kierunku miejscowości Bielawy, a następnie przedłużoną przez drogę przeciwpożarową biegnącą od drogi nr 321 w miejscowości Bielawy do granicy gminy w powiecie nowosolskim,

gminy Babimost, Czerwieńsk, Kargowa, Świdnica, Zabór, część gminy Bojadła położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 278 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 282 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 282 biegnącej od miasta Bojadła do zachodniej granicy gminy i część gminy Sulechów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S3 w powiecie zielonogórskim,

część gminy Niegosławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 328 w powiecie żagańskim,

powiat miejski Zielona Góra,

gminy Skąpe, Szczaniec i Zbąszynek w powiecie świebodzińskim,

gminy Bobrowice, Dąbie, Krosno Odrzańskie i część gminy Bytnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1157F w powiecie krośnieńskim,

część gminy Trzciel położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 w powiecie międzyrzeckim,

w województwie wielkopolskim:

gmina Zbąszyń, część gminy Miedzichowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy Nowy Tomyśl położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie nowotomyskim,

gmina Siedlec w powiecie wolsztyńskim,

część gminy Rakoniewice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie grodziskim,

gminy Chocz, Czermin, Gołuchów, Pleszew i część gminy Gizałki położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 w powiecie pleszewskim,

część gminy Grodziec położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 w powiecie konińskim,

gminy Blizanów, Stawiszyn, Żelazków w powiecie kaliskim,

w województwie dolnośląskim:

gminy Jerzmanowa, Żukowice, część gminy Kotla położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Krzycki Rów, część gminy wiejskiej Głogów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 12, 319 oraz 329, część miasta Głogów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie głogowskim,

gminy Gaworzyce, Radwanice i część gminy Przemków położona na północ od linii wyznaczonej prze drogę nr 12 w powiecie polkowickim,

w województwie świętokrzyskim:

część gminy Brody położona na wschód od linii kolejowej biegnącej od miejscowości Marcule i od północnej granicy gminy przez miejscowości Klepacze i Karczma Kunowska do południowej granicy gminy w powiecie starachowickim.

5.   Rumānija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Rumānijā:

Zona orașului București,

Județul Constanța,

Județul Satu Mare,

Județul Tulcea,

Județul Bacău,

Județul Bihor,

Județul Bistrița Năsăud,

Județul Brăila,

Județul Buzău,

Județul Călărași,

Județul Dâmbovița,

Județul Galați,

Județul Giurgiu,

Județul Ialomița,

Județul Ilfov,

Județul Prahova,

Județul Sălaj,

Județul Suceava

Județul Vaslui,

Județul Vrancea,

Județul Teleorman,

Judeţul Mehedinţi,

Județul Gorj,

Județul Argeș,

Judeţul Olt,

Judeţul Dolj,

Județul Arad,

Județul Timiș,

Județul Covasna,

Județul Brașov,

Județul Botoșani,

Județul Vâlcea,

Județul Iași,

Județul Hunedoara,

Județul Alba,

Județul Sibiu,

Județul Caraș-Severin,

Județul Neamț,

Județul Harghita,

Județul Mureș,

Județul Cluj,

Județul Maramureş.

6.   Slovākija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Slovākijā:

the whole district of Trebišov.

7.   Itālija

Šādas III līmeņa ierobežojumu zonas Itālijā:

tutto il territorio della Sardegna.


II PIELIKUMS

PASTIPRINĀTI BIODROŠĪBAS PASĀKUMI TURĒTO CŪKU OBJEKTOS, KAS ATRODAS I, II UN III LĪMEŅA IEROBEŽOJUMU ZONĀS

(kā minēts 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā)

1.   

Turpmāk norādītos 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētos pastiprinātos biodrošības pasākumus piemēro turēto cūku objektos, kas atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās attiecīgajās dalībvalstīs, šādu sūtījumu atļautas pārvietošanas gadījumā:

a)

I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētu cūku pārvietošana ārpus minētajām zonām, kā paredzēts 22., 23., 24., 25., 28. un 29. pantā;

b)

no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu reproduktīvo produktu pārvietošana ārpus minētās zonas, kā paredzēts 31. un 32. pantā;

c)

no II līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošana ārpus minētās zonas, kā paredzēts 35. un 37. pantā;

d)

no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtas svaigas gaļas un gaļas produktu, tostarp apvalku, pārvietošana ārpus minētajām zonām, kā paredzēts 38., 39. un 40. pantā.

2.   

Tādu turēto cūku objektu operatori, kas atrodas I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās attiecīgajās dalībvalstīs, gadījumā, kad tiek veikta sūtījumu atļauta pārvietošana ārpus minētajām zonām, nodrošina, ka turēto cūku objektos tiek piemēroti šādi pastiprināti biodrošības pasākumi:

a)

novērsta turēto cūku tieša vai netieša saskare vismaz ar:

i)

citām turētām cūkām no citiem objektiem;

ii)

savvaļas cūkām;

b)

pienācīgi higiēnas pasākumi, piemēram, apģērba un apavu nomaiņa pirms ienākšanas telpās, kur tiek turētas cūkas, un pēc iziešanas no tām;

c)

roku mazgāšana un dezinficēšana un apavu dezinficēšana pie ieejas telpās, kur tiek turētas cūkas;

d)

atturēšanās no saskares ar turētajām cūkām vismaz 48 stundas pēc savvaļas cūku medībām vai jebkādas citas saskares ar savvaļas cūkām;

e)

aizliegums nepiederošām personām vai transportlīdzekļiem iekļūt objektā, arī telpās, kur tiek turētas cūkas;

f)

pienācīga to personu un transportlīdzekļu uzskaite, kas piekļūst objektam, kurā tiek turētas cūkas;

g)

tā objekta telpām un ēkām, kurā cūkas tiek turētas:

i)

jābūt būvētām tā, lai neviens cits dzīvnieks nevarētu iekļūt telpās un ēkās vai nonākt saskarē ar turētajām cūkām vai to barību un pakaišiem;

ii)

jābūt tādām, lai varētu nomazgāt un dezinficēt rokas;

iii)

jābūt tādām, lai varētu iztīrīt un dezinficēt telpas;

iv)

jābūt aprīkotām ar atbilstošām ģērbtuvēm apavu un apģērbu nomaiņai pie ieejas telpās, kur tiek turētas cūkas;

h)

dzīvniekus aizturošs nožogojums vismaz ap telpām, kur tiek turētas cūkas, un ēkām, kur tiek glabāta barība un pakaiši;

i)

izstrādāts un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprināts biodrošības plāns, kurā ņemts vērā objekta profils un valsts tiesību akti; minētajā biodrošības plānā ietver vismaz:

i)

saimniecības tipam atbilstošo personāla telpu, piemēram, ģērbtuvju, dušas telpu, ēdamtelpas, nodalījumu “tīrajās” un “netīrajās” zonās;

ii)

jaunu turētu cūku ievešanai objektā nepieciešamo loģistikas pasākumu noteikšanu un – attiecīgā gadījumā – pārskatīšanu;

iii)

telpu, transportlīdzekļu un aprīkojumam tīrīšanas un dezinfekcijas un personāla higiēnas procedūras;

iv)

noteikumus par pārtiku objektā esošajiem darbiniekiem un, ja vajadzīgs un piemērojams, aizliegumu darbiniekiem turēt cūkas;

v)

īpašu, regulāru programmu objekta darbinieku informēšanai;

vi)

tādu loģistikas pasākumu noteikšanu un – attiecīgā gadījumā – pārskatīšanu, kuri nepieciešami, lai pienācīgi nošķirtu dažādas epidemioloģiskās vienības un nepieļautu cūku tiešu vai netiešu saskari ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un citām vienībām;

vii)

procedūras un instrukcijas biodrošības prasību izpildei telpu vai ēku būvniecības vai remonta laikā;

viii)

iekšējo revīziju vai pašnovērtējumu par biodrošības pasākumu izpildi.


15.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/65


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/606

(2021. gada 14. aprīlis),

ar ko attiecībā uz ierakstiem par Baltkrieviju un par Apvienoto Karalisti un kroņa teritorijām Gērnsiju, Menas Salu un Džērsiju tādu trešo valstu vai to reģionu sarakstos, no kuriem atļauts Savienībā ievest noteiktus lietošanai pārtikā paredzētus dzīvniekus un preces, groza Īstenošanas regulas (ES) 2021/405 I, IV līdz XIII un XVI pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 127. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/625 (2) papildina Regulu (ES) 2017/625, paredzot nosacījumus, kuri attiecas uz noteiktu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā no trešām valstīm vai to reģioniem, lai panāktu, ka sūtījumi atbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos noteikumos par pārtikas nekaitīgumu, vai prasībām, kas atzītas par tām vismaz līdzvērtīgām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 126. panta 2. punkta a) apakšpunktu šie nosacījumi paredz identificēt lietošanai pārtikā paredzētus dzīvniekus un preces, kuras Savienībā var ievest tikai no tādām trešām valstīm vai reģioniem, kas norādīti sarakstā.

(2)

Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008 (3), (EK) Nr. 119/2009 (4), (ES) Nr. 206/2010 (5) un (ES) Nr. 605/2010 (6), kuras no 2021. gada 21. aprīļa tiek atceltas ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/692 (7), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/626 (8), kura no 2021. gada 21. aprīļa tiek atcelta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/405 (9), nosaka tādu trešo valstu vai to reģionu sarakstus, no kuriem atļauts Savienībā ievest noteiktus dzīvniekus un preces. Īstenošanas regula (ES) 2021/405, ko piemēro no 2021. gada 21. aprīļa, aizstāj pārtikas nekaitīguma prasību kontekstā izveidotos sarakstus Regulā (EK) Nr. 798/2008, (EK) Nr. 119/2009, (ES) Nr. 206/2010 un (ES) Nr. 605/2010, kā arī Īstenošanas regulā (ES) 2019/626.

(3)

Baltkrievija ir iekļauta Īstenošanas regulas (ES) 2019/626 II pielikuma sarakstā, kur norādītas trešās valstis, no kurām atļauts Savienībā ievest zivsaimniecības produktus, izņemot gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus, un minētajai valstij attiecībā uz akvakultūras nozari ir atlieku monitoringa plāns, apstiprināts saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2011/163/ES (10) 1. pantu. Līdz ar to ir pietiekami pierādījumi un garantijas, lai nodrošinātu, ka Baltkrievija izpilda Deleģētās regulas (ES) 2019/625 4. panta a) līdz f) punkta prasības attiecībā uz zivsaimniecības produktu ievešanu Savienībā, tai skaitā attiecībā uz akvakultūras produktiem, izņemot gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus. Piezīme “tikai savvaļas nozveja”, kas Īstenošanas regulas (ES) 2021/405 IX pielikuma sarakstā norādīta attiecībā uz Baltkrieviju, būtu jāsvītro, lai atļautu no minētās trešās valsts Savienībā ievest akvakultūras nozares zivsaimniecības produktus.

(4)

Regula (EK) Nr. 798/2008, (EK) Nr. 119/2009, (ES) Nr. 206/2010 un (ES) Nr. 605/2010 un Īstenošanas regula (ES) 2019/626 attiecībā uz ierakstiem par Apvienoto Karalisti un kroņa teritorijām Gērnsiju, Menas Salu un Džērsiju to trešo valstu vai to reģionu sarakstos, no kuriem atļauts Savienībā ievest noteiktus lietošanai pārtikā paredzētus dzīvniekus un preces, tika grozītas attiecīgi ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2205 (11), (ES) 2020/2206 (12), (ES) 2020/2204 (13), (ES) 2020/2207 (14) un (ES) 2020/2209 (15).

(5)

Īstenošanas regulā (ES) 2021/405 šādos sarakstos nebija ietverta Apvienotā Karaliste un kroņa teritorijas Gērnsija, Menas Sala un Džērsija. Tāpēc minētā īstenošanas regula būtu jāgroza, lai šajos sarakstos iekļautu attiecīgus ierakstus.

(6)

Apvienotā Karaliste ir sniegusi pietiekamus pierādījumus un garantijas, lai nodrošinātu, ka dzīvnieki un preces, kurus atļauts Savienībā ievest no Apvienotās Karalistes un tās atkarīgajām teritorijām – Gērnsijas, Menas Salas un Džērsijas –, atbilst Deleģētās regulas (ES) 2019/625 4. panta a) līdz e) punktā noteiktajām prasībām.

(7)

Deleģētās regulas (ES) 2019/625 4. panta f) punkts paredz, ka attiecīgā gadījumā Komisijas apstiprinātas atlieku kontroles programmas esība, īstenošana un paziņošana ir vēl viens priekšnoteikums tam, lai trešās valstis vai to reģionus varētu iekļaut Regulas (ES) 2017/625 126. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā. To trešo valstu saraksts, kurām ir apstiprināti atlieku monitoringa plāni, sniegts Lēmuma 2011/163/ES pielikumā, kas attiecībā uz Apvienotās Karalistes un kroņa teritoriju Gērnsijas, Menas Salas un Džērsijas iesniegto atlieku monitoringa plānu apstiprinājumu ir grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/2218 (16).

(8)

Ņemot vērā Apvienotās Karalistes sniegtos pierādījumus un garantijas, šī trešā valsts un kroņa teritorijas Gērnsija, Menas Sala un Džērsija būtu jāiekļauj Īstenošanas regulas (ES) 2021/405 I, IV līdz XIII un XVI pielikumā, neskarot Savienības tiesību piemērošanu Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju saskaņā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. panta 4. punktu saistībā ar minētā protokola 2. pielikumu. Atkārtoti novērtēt atbilstību Deleģētās regulas (ES) 2019/625 4. panta a) līdz f) punkta prasībām nav nepieciešams.

(9)

Tādēļ Īstenošanas regulas (ES) 2021/405 I, IV līdz XIII un XVI pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Īstenošanas regulu (ES) 2021/405 piemēro no 2021. gada 21. aprīļa, tāpēc arī šī regula būtu jāpiemēro no tā paša datuma.

(11)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2021/405 I, IV līdz XIII un XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 14. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/625 (2019. gada 4. marts), ar ko attiecībā uz prasībām par lietošanai pārtikā paredzētu noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (OV L 131, 17.5.2019., 18. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008 (2008. gada 8. augusts) par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Regula (EK) Nr. 119/2009 (2009. gada 9. februāris), ar ko nosaka trešo valstu vai to daļu sarakstu un veterinārās sertifikācijas prasības savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas importam Kopienā vai tranzītam caur to (OV L 39, 10.2.2009., 12. lpp.).

(5)  Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2010 (2010. gada 12. marts), ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Regula (ES) Nr. 605/2010 (2010. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka dzīvnieku un sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena, piena produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu ievešanai Eiropas Savienībā (OV L 175, 10.7.2010., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/692 (2020. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 174, 3.6.2020., 379. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/626 (2019. gada 5. marts) par trešo valstu vai to reģionu sarakstiem, no kuriem atļauts ievest Eiropas Savienībā lietošanai pārtikā paredzētus konkrētus dzīvniekus un preces, un ar ko attiecībā uz šiem sarakstiem groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 (OV L 131, 17.5.2019., 31. lpp.).

(9)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/405 (2021. gada 24. marts), ar ko nosaka tādu trešo valstu vai to reģionu sarakstus, no kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 atļauts Savienībā ievest noteiktus dzīvniekus un preces, kuri paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 114, 31.3.2021., 118. lpp.).

(10)  Komisijas Lēmums 2011/163/ES (2011. gada 16. marts), ar ko apstiprina plānus, ko saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/23/EK 29. pantu iesniegušas trešās valstis (OV L 70, 17.3.2011., 40. lpp.).

(11)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2205 (2020. gada 22. decembris), ar ko Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumu groza attiecībā uz ierakstiem par Apvienoto Karalisti un tās atkarīgo teritoriju Gērnsiju to trešo valstu, teritoriju, zonu vai nodalījumu sarakstā, no kuriem Savienībā atļauts ievest vai tranzītā caur to pārvadāt mājputnu un mājputnu produktu sūtījumus (OV L 438, 28.12.2020., 11. lpp.).

(12)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2206 (2020. gada 22. decembris), ar ko Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikumu groza attiecībā uz ierakstu par Apvienoto Karalisti to trešo valstu vai to daļu sarakstā, no kurām Savienībā atļauts ievest savvaļas zaķu dzimtas dzīvnieku, noteiktu savvaļas sauszemes zīdītāju un saimniecībās audzētu trušu gaļas sūtījumus (OV L 438, 28.12.2020., 15. lpp.).

(13)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2204 (2020. gada 22. decembris), ar ko Regulas (ES) Nr. 206/2010 I un II pielikumu groza attiecībā uz ierakstiem par Apvienoto Karalisti un tās atkarīgajām teritorijām to trešo valstu, to teritoriju vai daļu sarakstos, no kurām Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu (OV L 438, 28.12.2020., 7. lpp.).

(14)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2207 (2020. gada 22. decembris), ar ko Regulas (ES) Nr. 605/2010 I pielikumu groza attiecībā uz ierakstiem par Apvienoto Karalisti un tās atkarīgajām teritorijām to trešo valstu vai to daļu sarakstā, no kurām Savienībā atļauts ievest lietošanai pārtikā paredzētu svaigpienu, piena produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus (OV L 438, 28.12.2020., 18. lpp.).

(15)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2209 (2020. gada 22. decembris), ar ko attiecībā uz ierakstiem par Apvienoto Karalisti un tās atkarīgajām teritorijām to trešo valstu vai to reģionu sarakstā, no kuriem atļauts ievest Eiropas Savienībā lietošanai pārtikā paredzētus konkrētus dzīvniekus un preces, groza Īstenošanas regulas (ES) 2019/626 I, II un III pielikumu (OV L 438, 28.12.2020., 24. lpp.).

(16)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2218 (2020. gada 22. decembris), ar ko groza Lēmuma 2011/163/ES pielikumu attiecībā uz Apvienotās Karalistes un tās atkarīgo teritoriju iesniegto atlieku pārraudzības plānu apstiprināšanu (OV L 438, 28.12.2020., 63. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2021/405 I, IV līdz XIII un XVI pielikumu groza šādi:

1)

I pielikumā starp ierakstiem par Šveici un Jaunzēlandi iekļauj šādu ierakstu:

“GB

Apvienotā Karaliste (*1)

 

2)

IV pielikumā starp ierakstiem par Šveici un Japānu iekļauj šādu ierakstu:

“GB

Apvienotā Karaliste (*2)

 

3)

V pielikumā starp ierakstiem par Ķīnu un Ziemeļmaķedoniju iekļauj šādu ierakstu:

“GB

Apvienotā Karaliste (*3)

 

4)

VI pielikumā starp ierakstiem par Kanādu un Grenlandi iekļauj šādu ierakstu:

“GB

Apvienotā Karaliste (*4)

 

5)

VII pielikumā starp ierakstiem par Ķīnu un Grenlandi iekļauj šādu ierakstu:

“GB

Apvienotā Karaliste (*5)

A

A

A

A

A

6)

VIII pielikumu groza šādi:

a)

starp ierakstiem par Čīli un Grenlandi iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste (*6)

 

GG

Gērnsija

Tikai savvaļas nozveja

b)

starp ierakstiem par Grenlandi un Jamaiku iekļauj šādus ierakstus:

“IM

Menas Sala

 

JE

Džērsija

Tikai savvaļas nozveja”;

7)

IX pielikumu groza šādi:

a)

ierakstu par Baltkrieviju aizstāj ar šādu:

“BY

Baltkrievija”;

 

b)

starp ierakstiem par Gabonu un Grenādu iekļauj šādu ierakstu:

“GB

Apvienotā Karaliste (*7)

 

c)

starp ierakstiem par Gruziju un Ganu iekļauj šādus ierakstus:

“GG

Gērnsija

Tikai savvaļas nozveja”;

d)

starp ierakstiem par Izraēlu un Indiju iekļauj šādu ierakstu:

“IM

Menas Sala”;

 

e)

starp ierakstiem par Irānu un Jamaiku iekļauj šādus ierakstus:

“JE

Džērsija

Tikai savvaļas nozveja”;

8)

X pielikumā starp ierakstiem par Šveici un Japānu iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste (*8)

 

GG

Gērnsija

 

IM

Menas Sala

 

JE

Džērsija

 

9)

XI pielikumu groza šādi:

a)

starp ierakstiem par Ēģipti un Ganu iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste (*9)

 

GG

Gērnsija

 

b)

starp ierakstiem par Indonēziju un Indiju iekļauj šādu ierakstu:

“IM

Menas Sala”;

 

c)

starp ierakstiem par Indiju un Maroku iekļauj šādu ierakstu:

“JE

Džērsija”;

 

10)

XII pielikumu groza šādi:

a)

starp ierakstiem par Folklenda (Malvinu) Salām un Grenlandi iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste (*10)

 

GG

Gērnsija

 

b)

starp ierakstiem par Izraēlu un Indiju iekļauj šādu ierakstu:

“IM

Menas Sala”;

 

c)

starp ierakstiem par Indiju un Japānu iekļauj šādu ierakstu:

“JE

Džērsija”;

 

11)

XIII pielikumā starp ierakstiem par Ķīnu un Grenlandi iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste (*11)

 

GG

Gērnsija

 

12)

XVI pielikumā starp ierakstiem par Šveici un Izraēlu iekļauj šādus ierakstus:

“GB

Apvienotā Karaliste (*12)

BPP, DOC, HEP

BPP, DOC, HEP

GG

Gērnsija

BPP

BPP



15.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/73


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/607

(2021. gada 14. aprīlis),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam un ko attiecina arī uz citronskābes importu, kurš nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Malaizijas izcelsme

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1193/2008 (2) Padome noteica antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes citronskābes importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tekstā tiks saukta “sākotnējā izmeklēšana”. Pasākumi tika noteikti kā procentuālais maksājums robežās no 6,6 % līdz 42,7 %.

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Lēmumu 2008/899/EK (3) pieņēma cenu saistības, kuras kopīgi piedāvāja seši Ķīnas ražotāji eksportētāji (tostarp ražotāju eksportētāju grupa) un Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”). Ražotāji bija Anhui BBCA Biochemical Co., Ltd. (tagad COFCO Bio-Chemical Energy (Yushu) Co., Ltd.); Laiwu Taihe Biochemistry Co., Ltd.; RZBC Co., Ltd. un RZBC (Juxian) Co., Ltd.; Weifang Ensign Industry Co., Ltd. un Yixing Union Biochemical Co., Ltd. (tagad “Jiangsu Guoxin Union Energy Co., Ltd.”).

(3)

Ar Lēmumu 2012/501/ES (4) Komisija atsauca saistības, kuras bija piedāvājis viens no ražotājiem eksportētājiem, proti, Laiwu Taihe Biochemistry Co. Ltd. (“Laiwu Taihe”).

(4)

Ar Regulu (ES) 2015/82 (5) pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija atkārtoti noteica galīgos antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes citronskābes importam.

(5)

Ar Regulu (ES) 2016/32 (6) Komisija attiecināja pasākumus, kas noteikti Ķīnas izcelsmes citronskābes importam, arī uz citronskābes importu, kurš nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Malaizijas izcelsme.

(6)

Ar Regulu (ES) 2016/704 (7) Komisija atsauca piekrišanu saistībām, kuras bija uzņēmušies vēl divi uzņēmumi, pamatojoties uz konstatējumiem par šo saistību pārkāpumiem un to uzraudzības neiespējamību, kas pamatoja minēto saistību pieņemšanas atsaukšanu.

(7)

Ar Regulu (ES) 2018/1236 (8) Komisija izbeidza izmeklēšanu par Ķīnas izcelsmes citronskābes importam noteikto pasākumu iespējamu apiešanu, kas varētu notikt, nosūtot citronskābes importu no Kambodžas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Kambodžas izcelsme.

(8)

Patlaban spēkā esošie antidempinga maksājumi ir robežās no 15,3 % līdz 42,7 % attiecībā uz importu no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas, un importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēro antidempinga maksājuma likmi 42,7 %.

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(9)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (9) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(10)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2019. gada 21. oktobrī iesniedza N.V. Citrique Belge S.A. un Jungbunzlauer Austria AG (“pieprasījuma iesniedzēji”) Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv 100 % no kopējā citronskābes ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

1.3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(11)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, un pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, Komisija uzsāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas izcelsmes citronskābes importu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija 2020. gada 20. janvārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (10) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.4.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(12)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas par laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.5.   Ieinteresētās personas

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Papildus Komisija par pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(14)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

1.6.   Atlase

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.6.1.   Savienības ražotāju atlases neveikšana

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka abiem zināmajiem Savienības ražotājiem, N.V. Citrique Belge S.A. un Jungbunzlauer Austria AG, bija jāiesniedz aizpildītā anketa 37 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas. Komisija aicināja arī citus Savienības ražotājus un apvienības, kas tos pārstāv, ja tādas ir, pieteikties un pieprasīt anketu. Neviens cits Savienības ražotājs vai apvienība, kas tos pārstāv, nepieteicās.

1.6.2.   Importētāju atlase

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)

Viens nesaistīts importētājs iesniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

1.6.3.   Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase

(19)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīgs veidot atlasi, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt tā lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(20)

Četri ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(21)

Kopumā Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbība bija nepietiekama. Faktiski Laiwu Taihe, pats lielākais ražotājs eksportētājs, kas eksportēja vairāk nekā 53 % eksporta no Ķīnas uz Savienību, šīs termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros nesadarbojās. Komisija tā vietā izmantoja to četru ražotāju eksportētāju datus, kuri sadarbojās.

1.7.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(22)

Sākot pārskatīšanu, Komisija anketas, kas bija paredzētas Savienības ražotājiem, importētājiem, lietotājiem un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, darīja pieejamas lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (11). Turklāt Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(23)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no pieprasījuma iesniedzējiem, viena importētāja, četriem lietotājiem un četriem ražotājiem eksportētājiem. ĶV neatbildēja uz anketu par to, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

1.8.   Pārbaude

(24)

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un turpmākiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu šo uzliesmojumu, Komisija, kā norādīts paziņojumā, kas publicēts lietas materiālos (“COVID-19 paziņojums” (12)), nevarēja saskaņā ar pamatregulas 16. pantu veikt pārbaudes apmeklējumus to struktūru telpās, kuras iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(25)

Tā vietā Komisija attālināti veica salīdzinošu pārbaudi visai informācijai, ko tā uzskatīja par nepieciešamu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātas salīdzinošās pārbaudes par šādiem uzņēmumiem/personām.

 

Ražotāji Savienībā:

S.A. Citrique Belge N.V., Tīnena, Beļģija,

Jungbunzlauer Austria AG, Vīne, Austrija, un Jungbunzlauer Ladenburg GmbH, Lādenburga, Vācija.

 

Lietotāji:

Reckitt Benckiser (ENA) BV, Shiphola, Nīderlande,

Henkel AG & Co. KGaA, Diseldorfa, Vācija.

 

Ražotāji eksportētāji Ķīnā:

COFCO Bio-Chemical Energy (Yushu) Co. Ltd., Čančuņa, Dzjiliņas province, Ķīnas Tautas Republika,

Jiangsu Guoxin Union Energy Co., Ltd., Isjina, Dzjansu province, Ķīnas Tautas Republika,

RZBC Group, Židžao, Šaņdunas province, Ķīnas Tautas Republika,

Weifang Ensign Industry Co., Ltd., Veifana, Šaņdunas province, Ķīnas Tautas Republika.

1.9.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(26)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu.

(27)

Tādēļ, lai savāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumā prasīto informāciju par citronskābes ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza četri Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(28)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā nosūtīja anketu arī ĶV. Taču ĶV nesniedza atbildes uz minētās anketas jautājumiem. Tad Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(29)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja arī visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas atbilstību. Reaģējot uz paziņojumu par procedūras sākšanu, CCCMC iesniedza piezīmes par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Šīs piezīmes ir sīkāk analizētas turpmāk 3.2. punktā.

(30)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, iespējams, būs jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām.

(31)

Komisija 2020. gada 5. martā publicēja pirmo paziņojumu, kas pievienots lietas materiāliem, attiecībā uz normālās vērtības noteikšanas avotiem (“2020. gada 5. marta paziņojums”), kurā lūdza ieinteresēto personu viedokli par attiecīgiem avotiem, ko Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro daļu varētu izmantot normālās vērtības noteikšanai (13). Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt tajā posmā, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija apzināja Brazīliju, Kolumbiju un Taizemi par iespējamām reprezentatīvajām valstīm. Pēc CCCMC pieprasījuma Komisija 2020. gada 13. martā atklāja 2020. gada 5. marta paziņojuma IV pielikumu, kurā iekļauti publiski pieejamie Global Trade Atlas (“GTA”) (14) dati, kurus Komisijas dienesti ierosināja izmantot attiecībā uz izejmateriāliem un blakusproduktiem, kas uzskaitīti 2020. gada 5. marta paziņojumā.

(32)

Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no četriem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, no CCCMC un no pieprasījuma iesniedzējiem. ĶV piezīmes nesniedza.

(33)

Piezīmes, kas saņemtas par 2020. gada 5. marta paziņojumu, Komisija aplūkoja 2020. gada 30. novembrī sniegtajā otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“2020. gada 30. novembra paziņojums”) (15). Komisija izveidoja arī provizorisku ražošanas faktoru sarakstu un secināja, ka šajā posmā tā paredz izmantot Kolumbiju par reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes, un tā saņēma piezīmes no pieprasījuma iesniedzējiem un CCCMC. Šīs piezīmes tika sīkāk analizētas turpmāk 3.3. un 3.4. punktā.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(34)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats kā sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, citronskābe un trinātrija citrāta dihidrāts, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2918 14 00 un ex 2918 15 00 (Taric kodi 2918150011 un 2918150019) (“pārskatāmais ražojums”).

(35)

Citronskābi izmanto par plaša pielietojuma skābinātāju un pH regulatoru, piemēram, ražojot tīrīšanas līdzekļus mājas kopšanai, dzērienus, pārtiku, kosmētikas un farmācijas preces. Tās galvenās izejvielas ir cukurs/melase, tapioka, kukurūza vai glikoze (ko iegūst no graudaugiem) un dažādas vielas, ko izmanto ogļhidrātu mikrobioloģiskajā dziļumfermentācijā.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(36)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

attiecīgās valsts izcelsmes pārskatāmajam ražojumam,

attiecīgās valsts iekšzemes tirgū ražotajam un pārdotajam ražojumam un

ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare.

(37)

Tādēļ šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3.   Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(38)

Komisija nesaņēma nekādus apgalvojumus par ražojuma tvērumu. CCCMC savās piezīmēs par procedūras sākšanu norādīja, ka pārskatāmais ražojums, kas definēts paziņojumā par procedūras sākšanu, aptver tos ražojumu veidus, uz kuriem attiecas sākotnējie pasākumi, kā arī tos veidus, uz kuriem attiecas pirmā termiņbeigu pārskatīšana.

3.   DEMPINGS

3.1.   Ievadpiezīmes

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no Ķīnas varētu turpināties vai atkārtoties.

(40)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kopējā paziņotā ražošanas jauda sasniedza aptuveni 72 % no kopējās aplēstās Ķīnas ražošanas jaudas. Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, Komisija piemēroja 18. pantu un konstatējumiem par Ķīnas citronskābes tirgu, tostarp par ražošanas apjomu, jaudu un neizmantoto jaudu, izmantoja pieejamos faktus.

(41)

Turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību tika izdarīti, balstoties jo īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un statistikas datiem, kuru pamatā bija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu Komisijai paziņotie dalībvalstu dati (“14. panta 6. punkta datubāze”), kā arī uz izlases veidošanas atbildēm, kas tika sniegtas procedūras sākumā, un atbildēm uz anketas jautājumiem. Turklāt Komisija izmantoja arī citus publiski pieejamus informācijas avotus, piemēram, Global Trade Atlas (GTA) un Orbis Bureau van Dijk (“Orbis”) (16) datubāzes.

3.2.   Normālā vērtība

(42)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(43)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka gadījumos, kad ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, ņemot vērā to, ka minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, un tā ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.

(44)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

3.2.1.1.   Ievads

(45)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir definēts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

“attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

izkropļotas algu izmaksas,

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts”.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no minētajiem faktoriem uz cenām un izmaksām pārskatāmā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā minētais saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi nodrošina valdībai ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvas tirgus spēku attīstības ietekmē.

(47)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(48)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija sagatavoja valsts ziņojumu par Ķīnu (turpmāk “Ziņojums” vai “Ziņojums par Ķīnu”) (17), kurā parādīts, ka daudzos ekonomikas līmeņos notiek būtiska valdības iejaukšanās, tostarp konkrēti daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumi (piemēram, saistībā ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku), arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Sākot procedūru, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(49)

Pieprasījuma iesniedzēja iesniegtais pārskatīšanas pieprasījums, papildus tam, lai atkārtotu ziņojumā izdarītos konstatējumus, jo īpaši par ķīmijas nozari, ietvēra papildu informāciju par iepriekšējām ASV antidempinga procedūrām attiecībā uz citronskābi un jo īpaši konstatējumus, kas izdarīti pēdējā procedūrā un publicēti Kompensācijas maksājuma administratīvās pārskatīšanas galīgo rezultātu memorandā par jautājumiem un lēmumu: citronskābe un noteikti citrāta sāļi, 2015. gada 7. decembris. Pieprasījuma iesniedzējs jo īpaši atsaucās uz konstatējumiem attiecībā uz: politiski noteiktiem aizdevumiem (citronskābes nozarei pieejamajiem valsts banku aizdevumiem, kuru procentu likmes ir zemākas par komerciālajām likmēm); samazinātiem ienākuma nodokļiem (citronskābes nozarei piemēro samazinātus ienākuma nodokļus, un tā var prasīt nodokļu kredītus iekšzemē ražotu iekārtu iegādei); lētāku piekļuvi papildu izejvielām, jo īpaši ķimikālijām, tostarp sērskābei, kaustiskajai sodai, bitumenoglēm, kalcija karbonātam vai kaļķim; zemi (konstatējumi par zemes izmantošanas tiesībām, kas iegūtas par pazeminātu atlīdzību); elektroenerģiju (ASV Tirdzniecības departamenta konstatējums, ka izmeklētajam uzņēmumam tika piegādāta elektroenerģija par pazeminātu atlīdzību), kā arī subsīdijām, kas izpaudās kā tieši naudas pārskaitījumi un vides nodokļa atlaides.

(50)

Kā norādīts attiecīgi 23. un 28. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas apstiprinātu vai atspēkotu esošos pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, tostarp Ziņojumā, un pieprasījuma iesniedzēja iesniegtos papildu pierādījumus, kuri attiecas uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai uz to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(51)

Piezīmes par šo jautājumu, atbildot uz lietas uzsākšanu, tika saņemtas no CCCMC to CCCMC dalībnieku ražotāju vārdā, kuri sadarbojās.

(52)

Vispirms CCCMC apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO tiesību aktiem. CCCMC norādīja, ka, pirmkārt, PTO Antidempinga nolīgums (“ADA”) neatzīst nozīmīgu kropļojumu jēdzienu PTO Antidempinga nolīguma 2.2. pantā, un tas ļauj normālo vērtību aprēķināt tikai tad, ja parastajā tirdzniecības apritē nenotiek pārdošana. CCCMC norādīja, ka šajā pantā nav minēts, ka normālo vērtību drīkstētu aprēķināt nozīmīgu kropļojumu gadījumā. Otrkārt, CCCMC apgalvoja, ka pat tad, ja nozīmīgu kropļojumu jēdziens būtu saskaņā ar PTO tiesību aktiem, aprēķinātā vērtība būtu jāaprēķina saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantu un PTO Apelācijas institūcijas sniegto interpretāciju lietā EU – Biodiesel (DS478). Treškārt, CCCMC apgalvoja, ka, lai gan Antidempinga nolīgumā nav skaidri definēts tāds jēdziens kā “parastā tirdzniecības aprite”, 2.2.1. pants paredz, ka ražojuma pārdošanu var uzskatīt par tādu, kas nav notikusi parastā tirdzniecības apritē, un to var neņemt vērā “tikai, ja (..) šāda realizācija tiek veikta paplašināta laika perioda ietvaros un ievērojamos daudzumos, un par cenām, kas neparedz visu izmaksu pilnīgu atgūšanu (..)”. Ceturtkārt, Antidempinga nolīgums prasa noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz pārdošanas cenām vai izmaksām, kas atbilst cenu vai izmaksu līmenim izcelsmes valstī. Tādēļ uz reprezentatīvās valsts datu pamata aprēķinātā cena nevar atspoguļot cenu un izmaksu līmeni eksportētājvalstī. Pēc CCCMC domām, PTO tiesību aktos nav noteikuma, kas atļautu izmantot datus no trešām valstīm.

(53)

Komisija uzskatīja, ka 2. panta 6.a punkta noteikums pilnībā atbilst Eiropas Savienības PTO saistībām un CCCMC citētajai judikatūrai. Pēc Komisijas domām, kā skaidrots PTO ekspertu grupas un Apelācijas institūcijas atzinumā lietā EU – Biodiesel (DS473), pamatregulas noteikumi, kas vispārīgi attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, konkrēti, 2. panta 5. punkta otrā daļa, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos minētais noteikums paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, tostarp atbilstošā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(54)

CCCMC turklāt apgalvoja, ka šajā lietā nav pierādījumu par nozīmīgiem kropļojumiem. Pirmkārt, CCCMC apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēji nav snieguši pietiekamus pierādījumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, kas pamatotu procedūras uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktu, jo īpaši tādēļ, ka pierādījumi bija ļoti vispārīgi un konkrēti nesaistījās ar citronskābes nozari. Otrkārt, Ziņojums tika publicēts 2017. gada decembrī, savukārt PIP šajā izmeklēšanā aptvēra 2019. gadu. Tāpēc Ziņojumā apkopotie pierādījumi bija novecojuši un neatbilda citronskābes nozares situācijai konkrētajā lietā. Treškārt, lietā US – Countervailing Measures (China) (Article 21.5) (DS437) Apelācijas institūcija konstatēja, ka “ir jākonstatē un pienācīgi jāpaskaidro valdības iejaukšanās rezultātā radīto cenu izkropļojumu esība” un ka “lēmums (..) ir jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi”. Tādēļ CCCMC apgalvoja, ka Ziņojums nav pietiekams avots, lai to varētu izmantot kā pierādījumu citronskābes nozarē, jo tajā ir aprakstīti kropļojumi plašākā ķīmiskās rūpniecības nozarē. Ceturtkārt, CCCMC apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēju minētajām ASV antidempinga procedūrām šajā gadījumā nav nozīmes, jo tās attiecas uz konstatējumiem, kas izdarīti pirms PIP.

(55)

Atbildot uz to, Komisija atgādina, ka paziņojuma par procedūras sākšanu 4.1. punktā ir minēti vairāki elementi Ķīnas citronskābes tirgū, lai pamatotu, ka šo tirgu ietekmēja kropļojumi Ķīnas izejvielu, naftas ķīmijas un ķīmijas nozarē. Komisija uzskata, ka paziņojumā par procedūras sākšanu iekļautais pierādījumu uzskaitījums ir pietiekams, lai varētu sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Turklāt, lai gan konstatējumi citu valstu iestāžu veiktajās dempinga izmeklēšanās automātiski nenozīmē pierādījumus par kropļojumiem ES antidempinga izmeklēšanās, tajos var būt iekļauti atbilstoši pierādījuma elementi, kas apliecina, ka eksportētājvalsts attiecīgajā tirgū ir noteiktas novirzes, kā tas bija šajā gadījumā attiecībā uz Ķīnas citronskābes nozari.

(56)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Ziņojums bija novecojis, Komisija atgādināja, ka līdz šim nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par to, ka Ziņojums ir novecojis. Gluži pretēji, Komisija jo īpaši atzīmēja, ka galvenie ziņojumā ietvertie politikas dokumenti un pierādījumi, tostarp attiecīgie piecgadu plāni un tiesību akti, kas bija piemērojami pārskatāmajam ražojumam, PIP laikā joprojām bija aktuāli un ka ne CCCMC, ne citas personas nav pierādījušas, ka tā vairs nebija.

(57)

Komisija arī atgādināja, ka lieta US – Countervailing Measures (China) (DS437) neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, un tas šajā izmeklēšanā ir attiecīgais juridiskais pamats normālās vērtības noteikšanai. Minētais strīds attiecās uz atšķirīgu faktisko situāciju un bija saistīts ar PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem interpretāciju, nevis Antidempinga nolīguma interpretāciju. Jebkurā gadījumā, kā iepriekš paskaidrots 49. un 55. apsvērumā, iesniegtie pierādījumi nepārprotami attiecas uz Ķīnas citronskābes tirgu un līdz ar to – uz šajā lietā izmeklējamo ražojumu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(58)

Attiecībā uz CCCMC pēdējo apgalvojumu, ka konstatējumi ASV antidempinga procedūrās šajā gadījumā nebija svarīgi, Komisija norāda, ka pieprasījuma iesniedzēja sniegtajos pierādījumos, kas uzskaitīti paziņojumā par procedūras sākšanu, bez ASV izmeklēšanu rezultātiem bija iekļauti arī citi konstatējumi, jo īpaši vairāki pierādījumi, kas balstīti uz ziņojumu. Šie pierādījumi tika atzīti par pietiekamiem, lai varētu sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Tā kā ASV izmeklēšana notika pirms PIP, pieprasījuma iesniedzēju iesniegtās piezīmes par procedūras sākšanu bija papildu norāde, kas liecina par pārkāpumiem Ķīnas tirgū.

(59)

Turklāt CCCMC iesniedza piezīmes par pirmo paziņojumu par avotiem normālās vērtības noteikšanai. Šajā iesniegtajā informācijā CCCMC vispirms atkārtoja savas piezīmes par procedūras sākšanu. Papildus tam tā apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tikai tās ražošanas un pārdošanas izmaksas, par kurām pierādīts, ka tās ir izkropļotas, būtu jāaizstāj ar neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām. Konkrēti, CCCMC norādīja, ka pieprasījuma iesniedzēji nav pierādījuši, ka darbaspēka izmaksas Ķīnā ir izkropļotas, tādēļ Komisijai vajadzēja izmantot faktiskās darbaspēka izmaksas, par kurām ziņoja ražotāji eksportētāji. CCCMC paziņoja, ka nav pamatoti aizstāt darbaspēka izmaksas ar darbaspēka izmaksām trešās valstīs, jo tās ietekmē dažādi faktori, piemēram, piedāvājuma un pieprasījuma attiecības attiecīgajā tirgū, ražošanas automatizācijas pakāpe un preču cenu līmenis reģionā, kur atrodas ražotāji. CCCMC piebilda, ka darbaspēka izmaksas atšķiras ne tikai starp dažādām valstīm, bet arī starp dažādiem Ķīnas ražotājiem. Turklāt CCCMC atzīmēja, ka enerģijas izmaksas mainās atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp enerģijas veida un tās pieejamības reģionā, enerģijas ražošanas tehnoloģijas, attiecībām starp piedāvājumu un pieprasījumu utt. Tādēļ enerģijas cenas vienā valstī nevar raksturot enerģijas cenu līmeni normālos tirgus apstākļos citā valstī.

(60)

Komisija norādīja – kad ir noteikts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, tad saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu Komisija var aprēķināt normālo vērtību katram ražotājam eksportētājam, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām attiecīgā reprezentatīvā valstī. 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas tikai gadījumā, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tomēr, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, nebija iespējams konstatēt, ka individuālās darbaspēka un enerģijas izmaksas un/vai citas izejresursu izmaksas, kas saistītas ar pārskatāmā ražojuma ražošanu un pārdošanu, nebija kropļotas. Kā apliecināts 3.2.1.1.–3.2.1.9. iedaļā, Komisija ir konstatējusi, ka citronskābes ražošanas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi un nav nešaubīgu pierādījumu par to, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav kropļoti.

(61)

Jebkurā gadījumā darbaspēka un enerģijas izmaksu aprēķins balstījās uz attiecīgo ražošanas procesā izmantoto darbaspēka un enerģijas daudzumu, ko deklarējuši ražotāji eksportētāji. Tādējādi darbaspēka un enerģijas daudzums atbilda Ķīnas ražotāju faktiskajam šo faktoru izmantojumam, un tikai darbaspēka un enerģijas izmaksas tiek aizstātas ar nekropļotu lielumu no reprezentatīvās valsts. Lai gan darbaspēka un enerģijas izmaksas dažādās ģeogrāfiskajās teritorijās patiešām var noteiktā mērā atšķirties, Komisija saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu izmanto tikai tās izmaksas, kas nav izkropļotas attiecīgajā reprezentatīvajā valstī. Komisija publicēja lietas materiālos divus paziņojumus par ražošanas faktoriem, un tas iesaistītajām personām sniedza plašas iespējas iesniegt piezīmes, tostarp norādot uz iespējamām novirzēm vai citiem apsvērumiem, kas var ietekmēt šos faktorus reprezentatīvajā valstī vai valstīs. Šādos apstākļos ieinteresētās personas nav apšaubījušas darbaspēka un/vai enerģijas izmaksu līmeni attiecīgajā reprezentatīvajā valstī, kas noteikts 2020. gada 30. novembra paziņojumā. Tādēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(62)

Treškārt, CCCMC atzīmēja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu novērtējums par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu būtu jāveic par katru ražotāju eksportētāju atsevišķi. Tādēļ Komisijai bija pienākums analizēt katra izlasē iekļautā Ķīnas ražotāja situāciju un pieņemt lēmumu par to, vai kādam no tiem ir izkropļots kāds no ražošanas un pārdošanas izmaksu faktoriem.

(63)

Komisija atzīmēja, ka tādu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, kuru dēļ jāpiemēro pamatregulas 2. panta 6.a punkts, ir konstatēta visas valsts mērogā, tādējādi attiecinot to uz visiem šīs valsts ražotājiem eksportētājiem, kā šajā gadījumā. Katrā ziņā, kā norādīts 60. apsvērumā, tas pats pamatregulas noteikums paredz, ka var tikt izmantotas iekšzemes izmaksas, ja noteikts, ka tās nav nozīmīgi izkropļotas, un šādos gadījumos tās tiek izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(64)

Ražotāji eksportētāji Weifang Ensign Industry, RZBC un Jiangsu Guoxin Union Energy atsevišķi iesniegtā informācijā atkārtoja CCCMC apgalvojumus par pirmo paziņojumu. Turklāt COFCO Bio-Chemical Energy (Yushu) iesniegtajā informācijā šis ražotājs eksportētājs norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana ir pretrunā Antidempinga nolīguma 2.2. panta noteikumam.

(65)

Komisija atzīmēja, ka jautājums par 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO tiesību aktiem jau tika izskaidrots iepriekš 53. apsvērumā.

(66)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC, kā arī Weifang Ensign Industry, RZBC un Jiangsu Guoxin Union Energy (“trīs ražotāji eksportētāji”) iesniedza vairākas piezīmes par to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(67)

Pirmkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji atkārtoja apgalvojumu, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. un 2.2. pantu un konstatējumiem šādās PTO lietās: EU–Biodiesel (Argentina) (ekspertu grupas un Apelācijas institūcijas konstatējumi); EU–Biodiesel (Indonesia) (ekspertu grupas konstatējumi); Ukraine–Ammonium Nitrate (ekspertu grupas un Apelācijas institūcijas konstatējumi); Australia–Copy Paper (ekspertu grupas konstatējumi) un EU–Cost Adjustment Methodologies (ekspertu grupas konstatējumi). Minētās personas īpaši atsaucās uz konstatējumiem pēdējā minētajā ekspertu grupas ziņojumā, kurā konstatēts, ka iespējamā Krievijas valdības iejaukšanās/tirgus kropļošana nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka ražotāju eksportētāju uzskaites dati pienācīgi neatspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu.

(68)

Komisija atgādināja, ka neviena no iepriekš minētajām PTO lietām neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu un tā piemērošanas nosacījumiem. Turklāt visu šo lietu pamatā esošie faktiskie apstākļi atšķiras no pamatā esošās situācijas un kritērijiem, uz kuru pamata piemēro metodiku saskaņā ar minēto pamatregulas noteikumu. Attiecībā uz PTO strīdu EU–Cost Adjustment Methodologies Komisija atgādināja, ka gan ES, gan Krievija ir pārsūdzējušas ekspertu grupas konstatējumus, kas tādējādi nav galīgi un kam tāpēc saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru nav juridiska statusa VVTT vai PTO sistēmā, jo tie nav apstiprināti ar VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU vai PTO dalībvalstu lēmumiem. Jebkurā gadījumā ekspertu grupas ziņojumā īpaši tika uzskatīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neietilpst strīda tvērumā. Ekspertu grupa konstatēja, ka šiem noteikumiem ir citāda būtība un citādas juridiskās sekas nekā pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikumiem, kas bija minētā strīda priekšmets, un ka, ieviešot 2. panta 6.a punkta noteikumus, ar tiem netika aizstāti 2. panta 5. punkta noteikumi (18). Tāpēc konstatējumi, kas izdarīti iepriekš minētajās lietās, nekādi neattiecas uz 2. panta 6.a punkta piemērošanu – tas ir jauns noteikums, par ko nekad nav notikusi PTO tiesvedība un tas neaizstāj 2. panta 5. punktu un/vai 2. panta 3. punktu. Tādēļ vērtējumā par 2. panta 6.a punkta saderību ar attiecīgajiem PTO noteikumiem šiem konstatējumiem nav nozīmes. Minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(69)

Otrkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, neraugoties uz PTO konstatējumiem, kas minēti 67. apsvērumā un ir neatņemama daļa no ES konstatējumiem par normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, izpaustajā informācijā netika sniegti nekādi apsvērumi par to, kā šis noteikums atbilst Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. panta noteikumiem un attiecīgajiem pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikumiem. Tāpat netika norādīta saistība starp 2. panta 6.a punktu un iespējamo “īpašo tirgus situāciju”, kas minēta Antidempinga nolīguma 2.2. pantā un attiecīgajos pamatregulas 2. panta 3. punkta noteikumos. Turklāt CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi skaidrojumu par to, kā pamatregulas 2. panta 5. punkta otrā daļa pamato to, ka Komisija izmanto trešo valstu datus. Tāpēc CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi 2. panta 6.a punkta juridisko atbilstību minētajai PTO judikatūrai.

(70)

Komisija vispirms atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 5. punkta un 2. panta 3. punkta noteikumi attiecas uz antidempinga izmeklēšanām, ja ir izpildīti šo noteikumu attiecīgie nosacījumi. Turpretī 2. panta 6.a punkta noteikumi attiecas uz konkrēto gadījumu, kad izmeklē ražojumus, par kuru izcelsmes valstīm ir apstiprināts, ka tajās pastāv nozīmīgi kropļojumi, un kad nozīmīgu kropļojumu dēļ iekšzemes izmaksas un cenas nav piemērotas normālās vērtības aprēķināšanai. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu piemērotā procedūra un novērtējuma būtība atšķiras no pamatregulas 2. panta 3. punktā un 2. panta 5. punktā minētās procedūras un novērtējuma būtības. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji savā apgalvojumā pieņem, ka 2. panta 6.a punkta noteikumi ir noteikti saistīti ar pamatregulas 2. panta 5. punkta un 2. panta 3. punkta noteikumiem, un tāpēc apgalvo, ka Komisijai būtu juridiski jāpamato, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā minētās metodikas piemērošana atbilst pamatregulas 2. panta 5. punktam un/vai 2. panta 3. punktam. Šis CCCMC un trīs ražotāju eksportētāju pieņēmums bija tikai spekulatīvs, tāpēc ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz, ka gadījumā, kad ir izpildīti attiecīgie tā piemērošanas nosacījumi, ir jāpiemēro šajā pantā paredzētā metodika. Šis noteikums neprasa veikt papildu juridisko analīzi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un/vai 2. panta 5. punktu, nemaz nerunājot par to pamatā esošo judikatūru, kā to kļūdaini apgalvo CCCME un trīs ražotāji eksportētāji. Minētie noteikumi ir nošķirti viens no otra. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(71)

Treškārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka lietā EU – Cost Adjustment Methodologies izteiktie ekspertu grupas konstatējumi par pamatregulas 2. panta 5. punkta piemērošanu attiecas arī uz 2. panta 6.a punktu. Turklāt CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji norādīja, ka izpaustajā informācijā nebija atsauces uz Kolumbijas datu korekcijām, kas veiktas, lai atspoguļotu ražošanas izmaksas Ķīnā, un kas būtu obligāts solis saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.2. pantu, kurā paredzēts koriģēt visus trešo valstu datus, ko izmeklēšanas iestāde izmanto, lai atspoguļotu ražošanas izmaksas izcelsmes valstī.

(72)

Komisija atbildē norādīja, ka, kā jau paskaidrots 68. un 70. apsvērumā, konstatējumi, kas līdz šim izdarīti PTO izmeklēšanās, tostarp lietā EU – Cost Adjustment Methodologies, konkrēti attiecas nevis uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan uz pamatregulas 2. panta 5. punkta piemērošanu. Vissvarīgākais ir tas, ka konstatējumi minētajā strīdā nav galīgi, jo gan ES, gan Krievija ir tos pārsūdzējušas un tāpēc saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa VVTT vai PTO sistēmā, jo tie nav apstiprināti ar VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU vai PTO dalībvalstu lēmumiem. Turklāt šīs lietas ekspertu grupas ziņojumā ir konkrēti norādīts, ka attiecīgajiem noteikumiem ir citāda būtība un citādas juridiskās sekas nekā 2. panta 6.a punktam. Tikpat svarīgi, kā paskaidrots 53. apsvērumā un sīkāk iztirzāts turpmāk 74. apsvērumā, ir tas, ka attiecīgā PTO judikatūra ļauj pamatotos gadījumos izmantot datus no trešās valsts. Attiecībā uz Kolumbijas datiem CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji atkal sava apgalvojuma pamatojumā jauc pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumus ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Kā sīkāk paskaidrots šīs regulas 3.3.–3.8. iedaļā un konkrētajā izpaustajā informācijā, Komisija ir izmantojusi attiecīgos Kolumbijas datus (vai – par atsevišķiem ražošanas faktoriem – datus no citiem avotiem) pilnīgi atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem. Attiecīgā vērtība ir nedaudz koriģēta, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(73)

Ceturtkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijas izpaustais konstatējums par dempinga turpināšanās iespējamību, kas norādīts izpaustās informācijas dokumenta 170.–186. apsvērumā, kā arī tās nodoms saglabāt spēkā esošos pasākumus nav leģitīms, ņemot vērā lietā EU – Cost Adjustment Methodologies izteiktos ekspertu grupas konstatējumus par Antidempinga nolīguma 11.3. panta piemērošanu. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji mudināja Komisiju izskaidrot un sīki pamatot savu informācijas izpaušanas dokumenta 53. apsvērumā izteikto juridisko apgalvojumu, ka metodika, kuras pamatā ir pamatregulas 2. panta 6.a punkts, atbilst piemērojamajiem Antidempinga nolīguma noteikumiem un judikatūrai.

(74)

Komisija vēlreiz uzsver, ka minētā PTO ekspertu grupas ziņojuma secinājumi nav galīgi, jo gan ES, gan Krievija ir tos pārsūdzējušas un tāpēc saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa VVTT vai PTO sistēmā, jo tie nav apstiprināti ar VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU vai PTO dalībvalstu lēmumiem. Turklāt ekspertu grupa skaidri norādīja, ka 2. panta 6.a punkts neietilpst tās kompetencē, jo šā noteikuma būtība un juridiskās sekas ir citādas nekā 2. panta 5. punktam. Turklāt, kā paskaidrots 53. apsvērumā, Komisija atzina, ka saskaņā ar konstatējumiem PTO lietā EU–Biodiesel (DS473) pamatregulas noteikumi, kas vispārīgi attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, konkrēti, 2. panta 5. punkta otrā daļa, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Tā kā PTO Strīdu izšķiršanas padome nav izdarījusi konkrētus konstatējumus par 2. panta 6.a punkta noteikumiem, Komisija uzskatīja, ka pat tad, ja lietā EU–Biodiesel (DS473) izdarītie konstatējumi tiktu uzskatīti par attiecināmiem atšķirīgajos apstākļos un situācijā, uz ko attiecas antidempinga pamatregulas 2. panta 6.a punkts, tie jebkurā gadījumā pilnībā atbilstu iespējai izmantot ārpusvalsts datus, lai iegūtu neizkropļotas vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(75)

Piektkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka kopš Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO termiņa beigām 2016. gada decembrī PTO nav juridiska pamata piemērot normālās vērtības aprēķinu ārpus PTO Antidempinga nolīguma satvara. Tāpēc uz ES gulstas tās starptautiskās saistības stingri ievērot Antidempinga nolīguma 2. panta noteikumus, kas attiecas uz normālās vērtības noteikšanu.

(76)

Komisija vispirms atgādināja, ka antidempinga procedūrās, kas attiecas uz ražojumiem no Ķīnas, normālās vērtības noteikšanai gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan attiecībā uz tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz stingru salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām, piemēro Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļas daļas, kuras vēl nav zaudējušas spēku. Papildus tam Komisija atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts tika ieviests ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2321 (19), kā juridisko pamatu norādot Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punktu. Kā paskaidrots arī 53. apsvērumā, 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst ES starptautiskajām saistībām, tostarp attiecīgajiem PTO noteikumiem. Tā kā Komisija 3.2.1. iedaļā ir secinājusi, ka šajā izmeklēšanā ir atbilstoši piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu un minētais noteikums pilnīgi atbilst PTO noteikumiem, šis apgalvojums tika noraidīts.

(77)

Sestkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji norādīja, ka izmeklēšanas konstatējumi lielā mērā ir balstīti uz Komisijas 2017. gada ziņojumu, kurš attiecas nevis konkrēti uz citronskābes nozari, bet gan vispārīgi uz plašāku ķīmiskās rūpniecības nozari, augšupējiem izejvielu tirgiem un/vai Ķīnas ekonomikas elementiem un Ķīnas valdības politiku, kas acīmredzami neattiecas konkrēti tikai uz citronskābes nozari. Šajā sakarā CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji norādīja, ka saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas konstatējumiem lietā US–Countervailing Measures Komisijai ir pienākums noteikt kropļojumus katrā gadījumā atsevišķi. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji turklāt norādīja, ka nepiekrīt Komisijas apgalvojumam, ka minētie konstatējumi neattiecas uz šo lietu tāpēc, ka tie attiecas uz PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”). CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji uzsvēra, ka minētie konstatējumi attiecas arī uz šo lietu.

(78)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar SKP nolīgumu kropļojumu konteksts tiek aplūkots konkrēti no tādas subsidēšanas viedokļa, kura izriet no tiem par labu ražotājiem eksportētājiem. Minēto procedūru rezultātā tiek piemērots kompensācijas maksājums, kas īpaši aprēķināts, pamatojoties uz kaitējumu radošās subsidēšanas apjomu, ko konstatējusi izmeklēšanas iestāde. Turpretī antidempinga kontekstā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu veiktā analīze ir vērsta nevis uz to, vai šie kropļojumi rada kompensējamu subsīdiju un atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, bet gan uz to, vai kropļojumi ir nozīmīgi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē un tādējādi pamato minētajā noteikumā paredzētās normālās vērtības aprēķināšanas metodikas piemērošanu. Pamatā esošā tiesiskā kārtība, situācijas un konteksts ir atšķirīgi, tiem ir dažādi mērķi, un tiem ir atšķirīgas juridiskās sekas. Tādējādi Komisija saglabāja savu viedokli, ka konstatējumi iepriekš minētajā lietā neattiecas uz pašreizējo izmeklēšanu, un tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(79)

Attiecībā uz argumentu, ka Komisijas 2017. gada ziņojumā nav iekļauta īpaša nodaļa par citronskābi, Komisija norādīja, ka nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, kas liek piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nav atkarīga no tā, vai ziņojumā ir konkrētajai nozarei veltīta nodaļa, kas attiecas uz izmeklējamo ražojumu. Ziņojumā minēti dažādi ĶTR pastāvoši kropļojumi, kas ir transversāli un skar visu Ķīnas ekonomiku, un ietekmē izmeklējamā ražojuma cenas un/vai izejvielas, un ražošanas izmaksas. Turklāt Ziņojums nav vienīgais pierādījumu avots, ko Komisija izmantojusi konstatējumiem, – šim nolūkam izmantoti arī papildu pārbaudes elementi. Kā paskaidrots turpmāk 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, citronskābes nozarē notiek valdības iejaukšanās vairākos veidos, kas aprakstīti ziņojumā (iekļaušana piecgadu plānos un citos dokumentos, kropļojumi, kuri skar izejvielas, finanšu kropļojumi u. c.) un kas skaidri uzskaitīti un minēti šajā regulā. Turklāt papildus nozīmīgajiem kropļojumiem, kuri jau minēti Ziņojumā, šīs regulas 94., 97., 100. un 101. apsvērumā ir arī sīki aprakstīti vairāki citi kropļojumi, kas attiecināmi uz citronskābes nozari un/vai tās izejvielām un izejresursiem. Tirgus apstākļi un to pamatā esošā politika un plāni, kas rada nozīmīgus kropļojumus, joprojām ir piemērojami citronskābes nozarei un tās ražošanas izmaksām, lai gan Ziņojums tika publicēts 2017. gada decembrī. Neviena persona nav sniegusi pierādījumus par pretējo. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Septītkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, lai gan Komisija minēja dažādas vadošas valdības koncepcijas un īstenošanas noteikumus, kas pieļauj un pat var skaidri prasīt valdības iejaukšanos ekonomikā, Komisija nav pierādījusi, ka to rezultātā pastāv faktiski kropļojumi. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji turklāt norādīja, ka Apelācijas institūcija konstatējumos lietā US–Countervailing Measures noteica, ka “ir jākonstatē un pienācīgi jāpaskaidro valdības iejaukšanās rezultātā radīto cenu kropļojumu pastāvēšana” un ka “lēmums ir jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi”. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka Komisijas analīze par cenu kropļojumiem ir jāveic par katru ražotāju un katru izmaksu veidu atsevišķi, jo faktiska valsts iejaukšanās var notikt, piemēram, dažādos pārvaldes līmeņos un dažādos valsts reģionos, un tādējādi ir iespējams, ka tā neietekmē visus izmeklējamā ražojuma ražotājus visos valsts reģionos vienādi.

(81)

Komisija atgādināja, ka 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka, novērtējot nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, Komisijai ir jāņem vērā minētajā pantā uzskaitīto faktoru “iespējamā ietekme”. Konstatējumi šīs regulas 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā liecina, ka Ķīnas citronskābes ražotājiem ir preferenciāla piekļuve valsts finansējumam un ka pastāv valsts mēroga kropļojumi attiecībā uz visiem sešiem 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā uzskaitītajiem faktoriem, kuri norāda uz kropļojumiem. Tāpēc šādu kropļojumu pastāvēšana nozarē ir jāņem vērā, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu vērtējot, vai pastāv kropļojumi. Komisija arī atgādināja, ka neatkarīgi no tā, vai tieša valsts iejaukšanās, piemēram, subsīdiju piešķiršana, faktiski ietekmē ražotājus eksportētājus, visticamāk, to piegādātājus vai citus dalībniekus, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanas augšupējos vai lejupējos tirgos, ir ietekmējusi valsts iejaukšanās, piemēram, preferenciāla piekļuve finansējumam, kas ir papildu rādītājs tam, ka cenas vai izmaksas nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē. Attiecībā uz atsauci uz PTO konstatējumiem lietā US–Countervailing measures Komisija, kā paskaidrots 57. un 78. apsvērumā, atkārtoti norāda, ka tie šīs izmeklēšanas kontekstā nav būtiski, jo tie attiecas uz antisubsidēšanas instrumentu un jebkurā gadījumā nemaina konstatējumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punktam. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(82)

Visbeidzot, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka izpaustajā informācijā gan atsaucēs uz vispārējo valdības politiku vai plāniem, gan informācijā par iespējamo valdības iejaukšanos konkrēti citronskābes nozarē viscaur trūka norāžu uz gadījumiem, kad valdība būtu faktiski iejaukusies Ķīnas citronskābes ražotāju darbībā, tādējādi izkropļojot šo ražotāju cenas. Kā piemēru CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji minēja informācijas izpaušanas dokumenta 76. apsvērumā minēto valdības plānu, kas mudina citronskābes ražotājus veidot lielākus uzņēmumus, apvienojot un reorganizējot esošos uzņēmumus. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka minētais plāns attiecas tikai uz konkrētām provincēm, reģioniem vai ražošanas apgabaliem un ka tādējādi pat šis pamudinājums nav visaptveroši attiecināts uz visiem ražotājiem visā Ķīnā, un tas ir vēl viens iemesls, kādēļ analīze būtu jāveic un informācija būtu jāizpauž par katru ražotāju atsevišķi. Turklāt CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji piebilda, ka vienkārša “mudināšana” faktiski nav pielīdzināma reāliem iejaukšanās pasākumiem, kuru ietvaros tiktu pieprasīta uzņēmumu apvienošana/reorganizācija, un ka Komisija nav sniegusi faktiskas iejaukšanās piemērus. Visbeidzot, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tajā pašā dokumentā ir iekļauti citi pasākumi, piemēram, vides aizsardzības standartu piemērošana, tīrās ražošanas verifikācijas pasākumi un plaši uzlabojumi energotaupības un emisiju samazināšanas jomā, kā arī enerģijas un ūdens patēriņa samazināšana un tīrās ražošanas un reciklēšanas veicināšana. Visu šo pasākumu īstenošana pamatoti būtu efektīvāka, ja ražošanas vienības būtu lielākas, kā tas tiek ieteikts.

(83)

Komisija atgādināja, ka valdības “pamudinājums” uz noteiktām darbībām, piemēram, uzņēmumu apvienošanu un reorganizāciju nolūkā veidot lielākus konglomerātus, nav tikai tukšas deklarācijas un ieteikumi, bet pastāv reāli finansiāli stimuli, kas atbalsta valdības oficiālajos plānos ietvertos ieteikumus (sk. 3.2.1.8. iedaļu un īpaši 110. apsvērumu). Pat ja Ķīnas valdība, pamatojoties uz savu plānu, nespiestu vai neliktu uzņēmumiem apvienoties lielākās vienībās, kas tā nav, uzņēmumiem, kas nolemj ievērot plāna ieteikumus, jebkurā gadījumā ir pieejami noteikti finansiāli ieguvumi vai labvēlīgi kreditēšanas nosacījumi, un tādējādi tiek izkropļoti brīvā tirgus spēki, kas virzītu uzņēmumu rīcību, ja šādu plānu nebūtu. Jebkurā gadījumā analīze un konstatējumi šīs regulas 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā skaidri liecina, ka citronskābes nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi un ka tie var ietekmēt piegādātājus, kas attiecīgā ražojuma ražotājiem piegādā izejvielas.

(84)

Komisija tādēļ sāka pārbaudi par to, vai ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, ņemot vērā to, ka tur pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tostarp ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, aptverot pārskatāmo ražojumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

3.2.1.2.   Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā

(85)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (20). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs – tās atsaucas uz to, ka Ķīna atrodas sociālisma celtniecības pirmajā posmā, un uztic valstij atbalstīt ekonomikas pamatsistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (21).

(86)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (22). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārīgu makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(87)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (23). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, un tie ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(88)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgos sektorus/nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (skatīt arī turpmāk 3.2.1.5. iedaļu) (24).

(89)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības nozares politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (skatīt arī turpmāk 3.2.1.8. iedaļu) (25). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, kas neietilpst banku sektorā, institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (26).

(90)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (27). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (28).

(91)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (29).

3.2.1.3.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(92)

Ķīnas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem tā sniedz norādes.

(93)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos uzņēmumos (VU). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (skatīt arī 3.2.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (30). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (31). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār citronskābes nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti turpmāk 3.2.1.4. iedaļā.

(94)

Tieši citronskābes nozarē zināma daļa īpašumu acīmredzami pieder Ķīnas valdībai. Izmeklēšana parādīja, ka vismaz trīs ražotāji eksportētāji – COFCO, Jiangsu Guoxin Union Energy un Laiwu Taihe – ir VU. Turklāt saskaņā ar Graudu un eļļas pārstrādes 13. piecgadu plānu citronskābes nozare tiek mudināta veidot lielākus uzņēmumus, apvienojot un reorganizējot esošos uzņēmumus (32). Šāds mudinājums apliecina valdības iejaukšanos rūpniecības lietās.

(95)

Tā kā valdība plaši iejaucas citronskābes ražošanas nozarē un liela daļa tajā aktīvo uzņēmumu ir VU, pat privātā īpašumā esošajiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts turpmāk 3.2.1.5. iedaļā, gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem citronskābes nozarē attiecas stratēģiskā uzraudzība un norādes.

3.2.1.4.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(96)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (33), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (34)), un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tikusi ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (35). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (36). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, tostarp citronskābes ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(97)

Tieši citronskābes nozarē, kā jau norādīts, daži ražotāji ir valsts īpašumā. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka piecu citronskābes ražotāju – Cofco, Weifang Ensign, RZBC, Jiangsu Guoxin un Laiwu Taihe Biochemistry – augstākajai vadībai ir saites ar ĶKP un tajos notiek partijas attīstības pasākumi.

(98)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (skatīt arī turpmāk 3.2.1.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (37). Tādējādi tas, ka valsts ir pārstāvēta uzņēmumos, tostarp VU citronskābes un citās nozarēs (piemēram, finanšu un izejresursu nozarē), ļauj ĶV iejaukties attiecībā uz cenām un izmaksām.

3.2.1.5.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(99)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (38).

(100)

Lai gan citronskābes nozare pati par sevi nav starp galvenajām nozarēm Ķīnā, citronskābes ražošanā izmantotās izejvielas Ķīnā tiek stingri regulētas. Galvenā izejviela – kukurūza – tiek intensīvi regulēta.

(101)

Ķīnā ir lieli kukurūzas uzkrājumi, kas ļauj valdībai mākslīgi pazemināt vai paaugstināt šīs preces cenas, uzpērkot vai pārdodot tirgū lielu daudzumu kukurūzas. Kaut arī Ķīna 2016. gadā sāka risināt pārmērīgi lielas kukurūzas rezerves problēmu, tai joprojām ir ļoti lieli uzkrājumi, kas kropļo cenas (39). Turklāt valdība kontrolē visas kukurūzas vērtību ķēdes dažādus aspektus, ietverot kukurūzas ražošanas subsīdijas (40) un pārstrādes uzraudzību: “Visām vietējām iestādēm jāpaplašina kukurūzas piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzība un analīze attiecīgajos apgabalos, jāpastiprina kukurūzas dziļās pārstrādes projektu būvniecības un pēcbūvniecības posma uzraudzība, jāveicina kukurūzas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars un jānodrošina pārtikas pietiekamība valstī.” (41) ĶTR tiek veikti arī ieguldījumu kontroles pasākumi: “Kukurūzas dziļās pārstrādes projektu būvniecībai ir paredzēta saskaņota vadība atbilstīgi Valsts padomes Rīkojumam Nr. 673.” (42) Šādai valdības iesaistei visā vērtību ķēdē vismaz potenciāli ir kropļojoša ietekme uz cenām.

(102)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievēro valsts politikas mērķus atbalstīt veicinātās nozares, tostarp kukurūzas ražošanu; kukurūza ir galvenā izejviela, ko izmanto citronskābes ražošanā. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.2.1.6.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(103)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā attiecīgie tiesību akti citās valstīs ārpus Ķīnas, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska un nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (43).

(104)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (44). Visa zeme pieder Ķīnas valstij (kopīpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (45). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, tostarp ekonomikas plānu īstenošanu (46).

(105)

Komisija provizoriski secināja, ka Ķīnas bankrota tiesības, uzņēmējdarbības tiesības un īpašuma tiesības pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības, Ķīnā rodas kropļojumi. Tāpat kā citas Ķīnas ekonomikas nozares, arī citronskābes ražotāji ir pakļauti šiem tiesību aktiem, un tādējādi uz tiem attiecas lejupējie kropļojumi, kas izriet no šo tiesību aktu diskriminējošas piemērošanas vai neatbilstīgas izpildes. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(106)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka citronskābes nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek diskriminējoši piemērotas vai neatbilstīgi izpildītas, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

3.2.1.7.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(107)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (47). Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (48). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (49). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(108)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz citronskābes nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi citronskābes nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

3.2.1.8.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(109)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(110)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valsts īpašumā esošo banku pozīcija (50), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (51), un, arī tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts nozaru politikas (52). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (53).

(111)

Lai gan tiek atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(112)

Turklāt obligāciju reitings un kredītnovērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītnovērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (54).

(113)

To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (55). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(114)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņēmumu izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku peļņu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, lai gan strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(115)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, lai gan ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(116)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par kapitāla sadales efektivitātes pasliktināšanos, un nav pazīmju, ka kredītresursu pieejamības ierobežojumi kļūtu stingrāki, kā to varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad riskanto parādu kļūst aizvien vairāk, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(117)

Būtībā, lai gan nesen tika veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(118)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka citronskābes nozare un/vai šīs nozares piegādātāji būtu brīvi no iepriekš aprakstītās valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

3.2.1.9.   Aprakstīto kropļojumu sistēmiskums

(119)

Komisija norādīja, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi Ziņojumā aprakstītie kropļojumi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka iepriekš 3.2.1.1.–3.2.1.5. iedaļā un Ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš 3.2.1.6.–3.2.1.8. iedaļā un ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(120)

Komisija atgādināja, ka citronskābes ražošanai ir nepieciešams plašs izejresursu klāsts, tostarp kukurūza, žāvēti saldie kartupeļi, sērskābe, sālsskābe, ogles utt. Saskaņā ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem lielākā daļa izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju visus izejresursus iegūst Ķīnā, un importētie izejresursi veido nenozīmīgu izejresursu daļu arī tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri dažas izejvielas iegūst ārzemēs. Kad citronskābes ražotāji iegādājas šos izejresursus vai slēdz līgumus par tiem, cenas, ko viņi samaksā (un kas tiek reģistrētas kā izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Viņi var aizņemties līdzekļus, uz kuriem attiecas kropļojumi finanšu sektorā. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(121)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot citronskābes iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir skartas arī visas izejresursu izmaksas (tostarp izejvielu, enerģijas, zemes, finansējuma, darbaspēka utt. izmaksas), tāpēc ka to cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, piemēram, ka izejresursi, kas ražoti Ķīnā, pat apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav iesnieguši nekādus pierādījumus vai argumentus par pretējo.

3.2.1.10.   Secinājums

(122)

Analīze 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par Ķīnas iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī citronskābes nozarē (kas aptver arī pārskatāmo ražojumu), liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, kā arī ņemot vērā to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(123)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstīgā reprezentatīvā valstī.

3.3.   Reprezentatīvā valsts

(124)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu Komisija izvēlējās attiecīgu reprezentatīvo valsti, lai noteiktu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksām, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā. Šim nolūkam Komisija, izmantojot Pasaules Bankas datubāzi, izvērtēja valstis, kuru nacionālais kopienākums ir līdzīgs kā Ķīnā,

pārskatāmā ražojuma ražošana minētajā valstī,

attiecīgo datu publiska pieejamība minētajā valstī un,

ja bija vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroku attiecīgā gadījumā deva valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(125)

Komisija, pamatojoties uz to, publicēja lietas materiālos divus paziņojumus par avotiem normālās vērtības noteikšanai un par reprezentatīvo valsti.

(126)

2020. gada 5. marta paziņojumā Komisija sniedza detalizētu informāciju par iepriekš minētajiem kritērijiem un identificēja Brazīliju, Kolumbiju un Taizemi kā iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis. Komisija arī identificēja pārskatāmā ražojuma ražotājus iespējamajās attiecīgajās reprezentatīvajās valstīs, par kuriem tā atrada publiski pieejamus finanšu datus.

(127)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par šo jautājumu. Piezīmes par reprezentatīvās valsts izvēles dažādiem aspektiem Komisija saņēma no CCCMC, četriem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un no Savienības ražošanas nozares.

(128)

2020. gada 23. martā sniegtajā informācijā CCCMC un četri Ķīnas ražotāji eksportētāji norādīja, ka Brazīlija būtu vislabākā reprezentatīvā valsts. Pirmkārt, saskaņā ar Pasaules Bankas datubāzi Brazīlijas nacionālais kopienākums (NKI) ir vistuvākais Ķīnas nacionālajam kopienākumam, savukārt Kolumbijas un Taizemes NKI ir daudz mazāks. Otrkārt, abi uzņēmumi Brazīlijā, kas tika identificēti kā citronskābes ražotāji, pēdējos gados bija darbojušies rentabli. Brazīlijā arī ir pietiekams sociālās un vides aizsardzības līmenis. Vienlaikus CCCMC un ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pauda iebildumus pret Kolumbijas izvēli par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Viņi apgalvoja, ka daži Kolumbijas importa dati par vairākiem ražošanas faktoriem nav pieejami vai nav reprezentatīvi. Viņi arī apgalvoja, ka dažu galveno izejvielu (t. i., sērskābes, sālsskābes un neapstrādātu ogļu) importa cenas Kolumbijā ir ievērojami un nepamatoti augstākas nekā citās iespējamajās reprezentatīvajās valstīs un tādēļ tās nedrīkst uzskatīt par neizkropļotām cenām, kuras var izmantot, aprēķinot citronskābes normālo vērtību.

(129)

CCCMC un ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, arī apgalvoja, ka Taizeme nav attiecīga reprezentatīvā valsts, jo divi no trim identificētajiem citronskābes ražotājiem 2018. gadā darbojās nerentabli, bet trešais galvenokārt pievērsās eksporta tirgiem.

(130)

Savienības ražošanas nozares iesniegtajā informācijā tika norādīts, ka neizkropļoto izmaksu noteikšanai vispiemērotākā izvēle ir Kolumbija. Nozare uzsvēra, ka Taizemes uzņēmumu finanšu dati nav revidēti, un tas būtiski mazina to vērtību uzticamības aspektā. Turklāt tā apgalvoja, ka no trim identificētajiem Taizemes ražotājiem divu ražotāju kontrolpakete pieder Ķīnas uzņēmumiem vai Ķīnas valstij un ka tie ir orientēti uz eksportu. Attiecībā uz Brazīliju Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka abi Brazīlijas uzņēmumi pieder grupām un šķiet, ka grupas ietekmi uz finanšu datiem ir grūti novērtēt, turklāt šie uzņēmumi pārdod arī dažādus citus ražojumus.

(131)

Pēc detalizētas iepriekš minēto apgalvojumu analīzes Komisija 2020. gada 30. novembrī publicēja otru paziņojumu, kurā izskatīja visas šīs piezīmes, pamatojoties uz iepriekš uzskaitītajiem kritērijiem, un informēja ieinteresētās personas par saviem provizoriskajiem secinājumiem. Šajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tā bija plānojusi izmantot Kolumbiju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana. Komisija arī norādīja, ka normālās vērtības aprēķināšanai tā atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam var izmantot arī atbilstīgas neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas vai atsauces vērtības un attiecībā uz neizkropļotām pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (PVA) izmaksām un peļņu tā var izskatīt visas piemērotās alternatīvas, kas ir pieejamas. Konkrēti, tā kā vienīgajam Kolumbijas uzņēmumam, kas ražo pārskatāmo ražojumu, 2018. gadā bija zema rentabilitāte un 2017. gadā tas, līdzīgi kā Taizemes un Brazīlijas ražotāji, strādāja ar zaudējumiem, Komisija izskatītu jaunākus datus, ja tādi būtu pieejami un liecinātu par samērīgām PVA izmaksām un rentabilitāti. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(132)

Piezīmes par 2020. gada 30. novembra paziņojumu Komisija saņēma no CCCMC un no Savienības ražotājiem.

(133)

CCCMC2020. gada 9. decembrī sniegtajā informācijā apgalvoja, ka Kolumbija nav attiecīga reprezentatīvā valsts un tās vietā par attiecīgo valsti būtu jāizvēlas Brazīlija. Tā norādīja, ka zemākas kukurūzas importa cenas Brazīlijā drīzāk ir saistāmas ar transportēšanas attāluma un daudzuma radītajām priekšrocībām, nevis ar kādiem kropļojumiem. Tā arī apgalvoja, ka, ja nevar izmantot Brazīlijas importa cenas, to vietā būtu jāizmanto starptautiskās cenas, nevis pilnībā jāizslēdz Brazīlija no reprezentatīvo valstu izvēles. CCCMC arī norādīja, ka Kolumbija nav attiecīga reprezentatīvā valsts, jo identificētajam ražotājam ir nesamērīgi darbības izdevumi.

(134)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Kolumbija ir vispiemērotākā attiecīgā reprezentatīvā valsts. Tā kā Kolumbijas uzņēmums, kas ražo pārskatāmo ražojumu, 2018. gadā un arī 2019. gadā (par kuru dati kļuva pieejami starplaikā) strādāja ar zaudējumiem vai ar nelielu peļņu, viens no Savienības ražotājiem identificēja vairākus uzņēmumus, kas ražo pārskatāmajam ražojumam līdzīgu ražojumu. Jo īpaši Savienības ražotājs pievērsās uzņēmumiem, kuri Kolumbijā ražo dzērienu, tīrīšanas līdzekļu, pārtikas un veselības preču un farmācijas produktu sastāvdaļas un kuru finanšu dati liecina par samērīgu PVA izmaksu un peļņas līmeni saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

(135)

Komisija rūpīgi izskatīja visu pušu visus izvirzītos argumentus. Attiecībā uz Taizemi Komisija piekrita CCCMC un Savienības ražotājam, ka tā nav attiecīga reprezentatīvā valsts, jo pārskatāmā ražojuma ražotāji strādā ar zaudējumiem un/vai ir Ķīnas uzņēmumu meitasuzņēmumi, turklāt noteiktiem ražošanas faktoriem pastāv eksporta ierobežojumi. Turklāt uzņēmumu, kas ražo pārskatāmo ražojumu, PVA izmaksu un peļņas līmenis nav samērīgs. Tāpēc Taizeme tika noraidīta.

(136)

Tādējādi Komisija veica analīzi par Brazīliju un Kolumbiju. Vispirms Komisija analizēja, vai attiecībā uz galvenajiem ražošanas faktoriem pastāv kādi eksporta ierobežojumi vai citi kropļojumi. Pārskatāmā ražojuma galvenais ražošanas faktors ir kukurūza, kas ražotājiem eksportētājiem veido vairāk nekā 70 % no kopējām izejmateriālu izmaksām. Komisija atzīmēja, ka kukurūzas importa daudzums Brazīlijā veido tikai 1,5 miljonus tonnu, salīdzinot ar Brazīlijas iekšzemes kukurūzas produkciju, kas pārsniedz 100 miljonus tonnu (56). CCCMC apstrīdēja to, ka importētās kukurūzas daudzumi Brazīlijā ir nelieli. Tomēr, salīdzinot ar Brazīlijas pašas produkcijas lielumu, šie importa daudzumi veido tikai 1,5 % produkcijas. Ņemot vērā šo ļoti ierobežoto importa daudzumu salīdzinājumā ar lielo iekšzemes produkciju, Komisija pārbaudīja arī importa cenas Brazīlijā un atzīmēja, ka tās ievērojami atšķiras no starptautiskajām kukurūzas cenām. Piezīmēs par 30. novembra paziņojumu CCCMC apstrīdēja šīs ievērojamās cenu atšķirības un lūdza papildu informāciju par cenu salīdzinājumu. Saskaņā ar IndexMundi 2019. gada vidējā starptautiskā kukurūzas cena, uz kuru Komisija atsaucās 30. novembra paziņojumā, bija 151 EUR par tonnu (57), pamatojoties uz FOB, savukārt GTA norādītā vidējā kukurūzas importa cena Brazīlijā bija tikai 116 EUR par tonnu, pamatojoties uz FOB. Šis skaitlis skaidri parāda, ka importa cenas Brazīlijā bija ievērojami zemākas par starptautisko cenu indeksu.

(137)

Turklāt CCCMC apgalvoja, ka kukurūzas importa cenas Brazīlijā bija zemākas nekā Kolumbijā mazāku transportēšanas izmaksu dēļ, jo importēšana Brazīlijā galvenokārt notika no kaimiņvalstīm, piemēram, Argentīnas un Paragvajas, savukārt Kolumbija kukurūzu importēja galvenokārt no ASV un Argentīnas. Šis apgalvojums nebija pamatots, jo CCCMC nenorādīja kukurūzas faktisko izcelsmi un ievešanas ostu attiecīgajās valstīs, un tā arī nenorādīja kukurūzas transportēšanas izmaksu lielumu attiecīgajās valstīs. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(138)

CCCMC arī apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji lielu daudzumu savas kukurūzas iegādājas iekšzemē. Tādēļ tā apgalvoja, ka Brazīlijas importa cena labāk atbilstu situācijai Ķīnas ražotāju kukurūzas pirkumos. Komisija atzīmē, ka šis arguments nekādi neiespaido to, ka importa daudzumi Brazīlijā objektīvi ir mazi salīdzinājumā ar iekšzemes produkcijas apjomu, tādējādi liekot apšaubīt kukurūzas importa cenas Brazīlijā reprezentativitāti. Šis arguments arī neizmaina secinājumu, ka importa cenas Brazīlijā ievērojami atšķiras no starptautiskajām kukurūzas cenām un ka tas, iespējams, ir saistīts ar zemo importa līmeni un ievērojamo iekšzemes produkcijas apjomu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(139)

CCCMC arī apgalvoja, ka, pat ja nav iespējams izmantot kukurūzas importa cenas Brazīlijā, jo tās nav reprezentatīvas, kas tā nav, Brazīlija vienalga būtu jāizvēlas par reprezentatīvo valsti un būtu jāizmanto atbilstīga neizkropļota starptautiskā kukurūzas cena, nevis cenas importam Brazīlijā.

(140)

Atbildot uz to, Komisija atzīmēja – kā sīkāk paskaidrots šajā iedaļā, ka tā Kolumbiju uzskatīja par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā izmeklēšanā, pamatojoties uz pamatregulā uzskaitītajiem attiecīgajiem elementiem, tostarp salīdzinājumā ar Brazīliju piemērotāku finanšu datu pieejamību par tādu ražojumu ražotājiem, kas līdzīgi citronskābei. Attiecībā uz Kolumbijas kukurūzas importa daudzumiem un cenām – kā norāda IndexMundi, kopējā iekšzemes kukurūzas produkcija Kolumbijā ir 1,5 miljoni tonnu, turpretī kukurūzas imports saskaņā ar GTA datiem ir aptuveni 5,5 miljoni tonnu, tādējādi veidojot 365 % produkcijas. Šis salīdzinājums parāda, ka atšķirībā no Brazīlijā importētajiem daudzumiem Kolumbijā importētie daudzumi, ņemot vērā iekšzemes produkcijas lielumu, šķiet, ir reprezentatīvi. Attiecībā uz kukurūzas cenām, vidējā GTA kukurūzas importa cena Kolumbijā 2019. gadā bija 174 EUR/t, pamatojoties uz CIF, un tas ir daudz tuvāk un atbilst vidējai starptautiskajai kukurūzas cenai 151 EUR/t, pamatojoties uz FOB, ņemot vērā to, ka starptautiskā importa cena, pamatojoties uz CIF, būtu augstāka. Tā kā Kolumbija ir uzskatāma par attiecīgu reprezentatīvu valsti arī citos aspektos, kā sīkāk aprakstīts turpmāk, tā kā kukurūzas importa cenas Kolumbijā lielā mērā atbilst starptautiskajām kukurūzas cenām un tā kā nav pierādījumu par kropļojumiem, kas ietekmē kukurūzas cenas Kolumbijā, nav iemesla izvēlēties Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un izmantot starptautisko atsauces vērtību, nevis importa cenas attiecīgajā reprezentatīvajā valstī, kā noteikts 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otrās daļas pirmajā ievilkumā.

(141)

Attiecībā uz pārējiem ražošanas faktoriem Brazīlijā ir eksporta ierobežojumi noteiktiem ražošanas faktoriem (kaļķa eksporta licencēšanas prasība), tāpat kā Taizemē (ģipša eksporta licencēšanas prasība), savukārt Kolumbijā tādu nav, kā to apstiprina attiecīgais ESAO saraksts (58). Lai gan šiem faktoriem ir daudz ierobežotāka ietekme uz atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas izmaksām un tie neattiecas uz visiem ražotājiem eksportētājiem, tie bija vēl viens būtisks elements attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēlē.

(142)

Izvēloties attiecīgo reprezentatīvo valsti, Komisija saskaņā ar pamatregulu izskatīja arī to, vai ir pieejami publiski finanšu dati par pārskatāmā ražojuma ražotājiem Taizemē, Brazīlijā un Kolumbijā.

(143)

Tā kā Taizeme netika atzīta par piemērotu reprezentatīvo valsti, kā paskaidrots 117. apsvērumā, Komisija salīdzinoši analizēja Brazīliju un Kolumbiju.

(144)

Attiecībā uz Brazīliju un Kolumbiju Komisija 2020. gada 5. marta paziņojumā norādīja uzņēmumus, kas šajās valstīs ražo citronskābi. Tolaik ne Brazīlijā, ne Kolumbijā nebija ražotāju ar samērīgu peļņu 2018. gadā.

(145)

Komisija 2020. gada 30. novembra paziņojumā norādīja, ka Kolumbijas uzņēmums Sucroal SA, par kuru PVA izmaksu un peļņas dati bija publiski pieejami, ir atbilstīgs reprezentatīvais uzņēmums, jo tas ražo pārskatāmo ražojumu un ražojumu klāstu, kas ir tuvāks citronskābei. Taču Sucroal SA 2018. gadā guva mazu peļņu, un 2017. gadā tas strādāja ar zaudējumiem.

(146)

Līdzīga situācija bija Brazīlijā, kur Brazīlijas uzņēmumam, par kuru finanšu dati bija publiski pieejami, – lielam konglomerātam, kas ražo plašāku ražojumu klāstu, tostarp citronskābi, – 2018. gadā bija zema rentabilitāte. Komisija 2020. gada 30. novembra paziņojumā atzīmēja, ka gadījumā, ja būs pieejami jaunāki dati par 2019. gadu, Komisija var izmantot šos datus, ja tie liecinās par samērīgu PVA izmaksu un rentabilitātes līmeni, vai arī, ja tā nebūs, Komisija izskatīs visas pieejamās un piemērotās alternatīvas.

(147)

Pēc šā 2020. gada 30. novembra paziņojuma publicēšanas sistēmā Orbis kļuva pieejami Sucroal SA dati par 2019. gadu. Tā kā Sucroal SA 2019. gadā cieta zaudējumus, šā uzņēmuma finanšu datus nevarēja uzskatīt par piemērotiem, lai noteiktu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas līmeni.

(148)

Tādēļ Komisija izskatīja piemērotās alternatīvas. Konkrēti, situācijā, kad nevienam pārskatāmā ražojuma ražotājam potenciālajā reprezentatīvajā valstī nav samērīga PVA izmaksu un peļņas līmeņa, Komisija var izvērtēt kāda ražojuma ražotājus tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai pārskatāmā ražojuma nozarē, ja ir publiski pieejami finanšu dati, kas liecina par samērīgu PVA izmaksu un peļņas līmeni.

(149)

CCCMC norādīja, ka, tā kā Sucroal SA 2019. gadā cieta zaudējumus, Kolumbiju nedrīkst uzskatīt par atbilstīgu reprezentatīvo valsti un tās vietā būtu jāizvēlas Brazīlija. CCCMC atzīmēja, ka identificētais ražotājs Cargill Agricola atkal kļuva rentabls 2019. gadā, tādēļ tā PVA izmaksas un peļņa ir derīga izmeklēšanas vajadzībām. Tomēr Komisija atzīmēja, ka Cargill Agricola peļņa 2019. gadā bija mazāka par vienu procentu no šā uzņēmuma apgrozījuma un tādējādi pat mazāka par uzņēmuma peļņu 2018. gadā. Šis zemais peļņas līmenis līdzinājās Sucroal SA līmenim tajā pašā gadā un netika atzīts par samērīgu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(150)

Savienības ražošanas nozare abos divos iesniegto piezīmju blokos ieteica izmantot datus no uzņēmumiem tajā pašā valstī, kuri ražo tās pašas kategorijas preces vai ietilpst tajā pašā ražošanas nozarē, kur pārskatāmais ražojums. Tika ieteikts izmantot Kolumbijas dzērienu, tīrīšanas līdzekļu, pārtikas un veselības preču un farmācijas produktu sastāvdaļu ražotāju kategoriju un piedāvāts vienpadsmit tās pašas nozares uzņēmumu saraksts.

(151)

Ņemot vērā visus izmeklēšanā konstatētos faktus un saņemtās piezīmes, Komisija Orbis datubāzē meklēja NAICS kodu 325998 (Visu pārējo dažādo ķīmisko līdzekļu un preparātu ražošana). Tas ir tas pats kods, kuru izmanto gan Cargill Agricola SA, gan Sucroal SA. Šīs meklēšanas rezultātā Kolumbijā tika atrasts daudz lielāks skaits uzņēmumu ar samērīgu peļņas līmeni, salīdzinot ar Brazīliju, un tas parādīja, ka publisko finanšu datu pieejamība Kolumbijā bija arī reprezentatīva un uzticama. Turklāt, lai sašaurinātu šīs meklēšanas rezultātus, iekļaujot tikai tos uzņēmumus, kas ražo citronskābei līdzīgus ražojumus, Komisija detalizēti analizēja visu rentablo Kolumbijas uzņēmumu darbību un produkciju. Izmantojot Orbis pieejamos uzņēmējdarbības aprakstus, Komisija visbeidzot identificēja septiņus uzņēmumus Kolumbijā, kas ražo ražojumus citronskābei tuvā ražojumu kategorijā. Šo uzņēmumu PVA izmaksas un peļņa tika atzīta par uzticamu. Salīdzinājumam Komisija atzīmēja, ka Orbis nebija atrodami tādas pašas darbības jomas Brazīlijas uzņēmumi ar publiski pieejamiem 2019. gada finanšu datiem.

(152)

Kolumbijas uzņēmumi, kurus Komisija identificēja šādā veidā, sakrita ar uzņēmumiem, kurus Savienības ražošanas nozare norādīja kā piemērotus uzņēmumus tajā pašā pārskatāmā ražojuma vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē. Papildus šiem septiņiem uzņēmumiem Savienības ražošanas nozare ieteica vēl četrus uzņēmumus Kolumbijā, par kuriem tomēr finanšu dati vai darbības apraksts Orbis nebija viegli pieejams. Tāpēc šie uzņēmumi netika ņemti vērā, nosakot PVA izmaksas un peļņu.

(153)

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto un jo īpaši uz pieejamajiem finanšu datiem un importa cenas reprezentativitāti kukurūzai, kas ir galvenais ražošanas faktors, Komisija tādēļ secināja, ka Kolumbija bija attiecīga reprezentatīvā valsts normālās vērtības aprēķināšanai šīs izmeklēšanas ietvaros.

(154)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apšaubīja Komisijas izvēli par attiecīgu reprezentatīvo valsti izvēlēties Kolumbiju. Tie atkārtoja iepriekš minēto apgalvojumu, ka Kolumbijas izvēle nav pamatota, ņemot vērā to, ka vienīgais Kolumbijas citronskābes ražotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija rentabls, bet Brazīlijas ražotājs tāds bija. Tie arī atkārtoja iepriekš minēto apgalvojumu, ka kukurūzas cenas Brazīlijā nav izkropļotas. Ņemot vērā to, ka šie apgalvojumi jau izskatīti šīs regulas 136. un 149. apsvērumā un šajā sakarā netika sniegti nekādi jauni pierādījumi, apgalvojumi tika noraidīti.

(155)

Minētās personas arī apgalvoja, ka Komisija izmantojusi tādu Kolumbijas uzņēmumu PVA izmaksu un peļņas datus, kuri darbojas citu ražojumu nozarēs, nepierādot, ka šiem uzņēmumiem ir tāds pats PVA izmaksu un peļņas līmenis kā citronskābes ražotājiem.

(156)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu gadījumos, kad ir apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Tā kā 145. un 147. apsvērumā aprakstīto iemeslu dēļ Kolumbijas uzņēmuma Sucroal SA PVA izmaksas un peļņu nevarēja izmantot, Komisija izmantoja datus par tuvāko nozari, kura ietver izmeklējamo ražojumu un kurā iepriekš minētie izmaksu elementi tika uzskatīti par neizkropļotiem un samērīgiem. Netika sniegti pierādījumi, uz kuru pamata varētu apstrīdēt šo secinājumu un jo īpaši apstrīdēt citronskābei vistuvākajā nozarē strādājošo Kolumbijas uzņēmumu PVA izmaksu un peļņas līmeņa samērīgumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(157)

Komisija arī norādīja, ka atšķirībā no Savienības ražošanas nozares CCCMC un ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, neiesniedza vai neierosināja tādu ražotāju sarakstu, kuri tajā pašā iespējamajā reprezentatīvajā valstī ražo tās pašas vai līdzīgas kategorijas preces vai darbojas tajā pašā ražošanas nozarē, kurā tiek ražots pārskatāmais ražojums, vai līdzīgā nozarē un kuru finanšu datus Komisija varētu izmantot.

(158)

Minētā iemesla un 151. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka tās identificēto tādu septiņu Kolumbijas uzņēmumu finanšu dati, kuri ražo citronskābei tuvas ražojumu kategorijas ražojumus, ir samērīgi neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas aizstājējvērtība, kas izmantojama normālās vērtības aprēķinam šajā izmeklēšanā. Tāpēc CCCMC un trīs ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, apgalvojums tika noraidīts.

3.4.   Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai

(159)

Pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegto informāciju un citu lietas materiālos pieejamo attiecīgo informāciju, Komisija izveidoja ražošanas faktoru un avotu sarakstu, iekļaujot, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanai.

(160)

Komisija arī apzināja avotus, kas izmantojami, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu (GTA, valstu statistika utt.). Tajā pašā paziņojumā Komisija norādīja harmonizētās sistēmas (HS) kodus ražošanas faktoriem, kurus, pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, sākotnēji bija paredzēts izmantot GTA analīzē.

(161)

Komisija 2020. gada 30. novembra paziņojumā apstiprināja, ka ražošanas faktoru, tostarp izejvielu, neizkropļoto izmaksu noteikšanai tā izmantos GTA datus.

3.5.   Avoti, kas izmantoti elektroenerģijas, ūdensapgādes un darbaspēka izmaksu noteikšanai

3.5.1.   Elektroenerģija

(162)

Attiecībā uz elektroenerģiju Komisija izmantoja cenu, kuru viegli noskaidrot no Enel, kas ir lielākais elektroenerģijas piegādātājs Kolumbijā. No šā avota iegūti dati par vienotu vidējo elektroenerģijas cenu mēnesī.

3.5.2.   Ūdensapgāde

(163)

Ūdensapgādes tarifs bija viegli pieejams uzņēmumā Acueducto, kas ir atbildīgs par ūdens piegādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Bogotā. Šī informācija ļāva noteikt tarifus, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika piemēroti rūpnieciskajiem lietotājiem.

3.5.3.   Darbaspēks

(164)

Lai noteiktu algas Kolumbijā, Komisija izmantoja SDO statistiku (59). Tā sniedz informāciju par Kolumbijas ražošanas nozares darbinieku mēnešalgām un vidējo nostrādāto stundu skaitu nedēļā 2019. gadā.

(165)

Komisija nesaņēma nevienu piezīmi par avotiem, kas izmantoti, nosakot neizkropļotas elektroenerģijas, ūdensapgādes un darbaspēka izmaksas, tādēļ tā izmantoja šos avotus normālās vērtības noteikšanai.

3.6.   Avoti, kas izmantoti PVA izmaksu un peļņas noteikšanai

(166)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka saliktā normālā vērtībā jāiekļauj neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņa. Turklāt ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība, lai aptvertu izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas faktoriem.

(167)

Lai noteiktu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas vērtību, Komisija izmantoja izgatavošanas izmaksu proporciju, ko PVA izmaksas un peļņa veido reprezentatīvajos Kolumbijas uzņēmumos, kā paskaidrots 3.3. iedaļā.

(168)

Iegūtās vērtības, kas izteiktas procentos no ieņēmumiem, bija 14,2 % attiecībā uz peļņu un 17 % attiecībā uz PVA izmaksām.

3.7.   Izejvielas

(169)

Visu izejvielu un palīgmateriālu cenu noteikšanā Komisija izmantoja importa cenas reprezentatīvajā valstī. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu. Komisija nolēma izslēgt importu no Ķīnas uz reprezentatīvo valsti, jo pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu. Tā kā nav pierādījumu par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šīs cenas ietekmē tie paši kropļojumi. Tāpat netika iekļauti dati par importu reprezentatīvajā valstī no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (60) 1. pielikumā minētajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis.

(170)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, piemēroja attiecīgās reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokļus. Vēlāk, aprēķinot individuālās dempinga starpības, Komisija importa cenai pieskaitīja ar konkrēto uzņēmumu saistītās iekšzemes transportēšanas izmaksas. Visu izejvielu iekšzemes transportēšanas izmaksas tika pamatotas ar pārbaudītiem datiem, kurus bija iesnieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(171)

Attiecībā uz izejvielām ar nenozīmīgu ietekmi izmaksu ziņā, par kurām uzņēmumi nebija ziņojuši paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumā, šādas izmaksas tika iekļautas izgatavošanas pieskaitāmajās izmaksās, kā paskaidrots 3.8. iedaļā. Ražošanas faktori, kas izteikti kā pieskaitāmās izmaksas, tika norādīti uzņēmumam atsevišķi izpaustajā informācijā.

(172)

Savienības ražošanas nozare savās 2020. gada 16. marta piezīmēs atzīmēja, ka dažām izejvielām vai nu nepastāv vidējās importa vērtības, vai arī vidējās vērtības attiecas uz maziem daudzumiem un tāpēc nav ticamas, vai arī ir citi iemesli, kas rada šaubas par to ticamību. Tā ieteica šajos gadījumos izmantot vērtības no reģiona statistikas vai tās, kuras publicētas tirgus pētījumos, ko veikuši tādi uzņēmumi kā ArgusMedia, AgroChart vai IntraTec.

(173)

Savienības ražošanas nozare savās 2020. gada 11. decembra piezīmēs atkārtoja, ka Kolumbijas gadījumā ražošanas rādītāju izmaksas var noteikt, izmantojot datus par importu un pieejamos publiskos datus par elektroenerģijas un ūdensapgādes cenām, kā arī publiskos datus par darbaspēka izmaksām. Tā uzsvēra, ka dažas vidējās importa vērtības mazāk svarīgiem izmaksu faktoriem, šķiet, ir augstas, un ieteica tās aizstāt ar datiem, ko nodrošina specializēti datu pakalpojumu sniedzēji.

(174)

CCCMC2020. gada 23. martā sniegtajā informācijā atzīmēja, ka dažas importa cenas noteiktiem pamatmateriāliem, piemēram, oglēm, sērskābei un sālsskābei, Kolumbijā ir pārmērīgi augstas un tādēļ nav reprezentatīvas. Tā arī apgalvoja, ka starp izpaustajām Kolumbijas, Taizemes un Brazīlijas importa cenām pastāv lielas atšķirības un ka importa cenas ievērojami atšķiras pat vienam un tam pašam materiālam, ko importē tā pati valsts, un tas var būt saistīts ar kvalitātes atšķirībām viena un tā paša HS koda ietvaros. CCCMC aicināja Komisiju noteikt šo atšķirību iemeslu un tās ņemt vērā. Komisija ņēma vērā šo argumentu un, ja vien tam bija pamats, aizstāja nereprezentatīvās importa cenas ar ziņām no ticamiem avotiem, kā turpmāk izklāstīts A tabulā.

(175)

CCCMC arī apgalvoja, ka, tā kā dažas no izejvielām, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanai, tiek pirktas iekšzemes tirgū Ķīnā, nav pamatoti vienkārši izmantot konkrētas trešās valsts importa cenas, jo tās, visticamāk, ietver arī nosūtīšanas/piegādes izmaksas, kas ir augstākas nekā iekšzemes tirgū iegādātajām izejvielām. Tas jo īpaši attiecas uz bīstamām ķīmiskām vielām, piemēram, sērskābi un sālsskābi, kuru piegādei tiek izmantoti īpaši transportlīdzekļi. Tāpēc CCCMC uzskatīja, ka ir jāveic pienācīgas korekcijas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu.

(176)

Attiecībā uz šo argumentu Komisija atzīmēja, ka iepriekš 3.2.1. iedaļā izklāstīto iemeslu dēļ šajā termiņbeigu pārskatīšanā tā piemēro pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Tādēļ Komisija meklē neizkropļotas izmaksas attiecīgajā reprezentatīvajā valstī, lai nodrošinātu, ka piemērotās izmaksas neietekmē izkropļojumi un tās tiek balstītas uz viegli pieejamiem datiem. Tā kā nav informācijas par iespējamiem kropļojumiem reprezentatīvās valsts tirgū attiecībā uz minētajām bīstamajām ķīmiskajām vielām un tā kā nav CCCMC sniegtu datu, ar ko tiktu pamatots apgalvojums par augstām transportēšanas izmaksām, tiek uzskatīts, ka reprezentatīvās valsts importa vērtības atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta kritērijiem un nodrošina samērīgu cenas aplēsi reprezentatīvajā valstī, tostarp par transporta izmaksām. Turklāt, tā kā importētie izejresursi reprezentatīvās valsts iekšzemes tirgū konkurē ar cenu, Komisija to uzskatīja par ticamu aizstājējvērtību.

(177)

Līdz ar to Komisija izmantoja GTA norādītās importa cenas Kolumbijā. Gadījumos, kad šīs cenas nebija reprezentatīvas vai kā citādi nebija ticamas, tika meklētas starptautiskas atsauces vērtības. Ja tās nebija pieejamas, tika izmantotas ticamas cenas no citiem avotiem, kā norādīts turpmāk A tabulā.

(178)

Ņemot vērā visu informāciju, ko sniegušas ieinteresētās personas un kas savākta attālināto salīdzinošo pārbaužu laikā, attiecīgā gadījumā tika noteikti šādi ražošanas faktori un tarifu kodi, kas izmantoti Brazīlijā, Kolumbijā vai Taizemē.

A tabula

Ražošanas faktors

Tarifa kods

Importa datu avots, ko Komisija plāno izmantot

Mērvienība

Izejvielas/palīgmateriāli

 

 

 

Kukurūza

1005901100

GTA – Kolumbija (61)

kg

Žāvēti saldie kartupeļi

0714209000

GTA – Kolumbija

kg

Nātrija hlorīds/pārtikas sāls

2501009100 /2501001000 , 2501002000 , 2501009200 , 2501009900

GTA – Kolumbija

kg

Sērskābe

2807 00 10

GTA – Brazīlija

kg

Sērs/sašķidrinātais sērs

2503000000

GTA – Kolumbija

kg

Sālsskābe

2806 10 20

GTA – Brazīlija

kg

Aktīvā ogle

3802100000

GTA – Kolumbija

kg

Kaļķakmens pulveris/milti

2521 00 00

GTA – Brazīlija

kg

Putu slāpētājs

3402200000 /3402909000

GTA – Kolumbija

kg

Diatomīts

2512000000 /3802901000

GTA – Kolumbija

kg

Perlīts

2530100000

GTA – Kolumbija

kg

Amilāze

(Glikoamilāze) / saharizējošs enzīms

3507909000

GTA – Kolumbija

kg

Kalcijs

2805 12 00

GTA – Brazīlija

kg

Kaustiskā soda (nātrija hidroksīds)

2815110000 /2815120000

GTA – Kolumbija

kg

Šķidrais sārms

2815120000

GTA – Kolumbija

kg

Ūdeņraža peroksīds

2847000000

GTA – Kolumbija

kg

Milti (kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma)

1101000000

GTA – Kolumbija

kg

Koksnes milti

4405000000

GTA – Kolumbija

m3

Kalcija oksīds

2825904000

GTA – Kolumbija

kg

Dedzinātie kaļķi

2522100000

GTA – Kolumbija

kg

Kukurūzas klijas

2302100000

GTA – Kolumbija

kg

Šķīstošais kukurūzas ekstrakts

1901901000

GTA – Kolumbija

kg

Kalcija karbonāts/kalcīts

2836500000

GTA – Kolumbija

kg

Aktivētais māls

3802901000

GTA – Kolumbija

kg

Filtrēšanas palīglīdzeklis (perlīts)

2530100000

GTA – Kolumbija

kg

Nātrija diacetāts

2915292000

GTA – Kolumbija

kg

Citronskābe

2918140000

GTA – Kolumbija

kg

Nātrija citrāts

2918153000

GTA – Kolumbija

kg

Korozijas un kaļķakmens inhibitors

2921 59

GTA – Brazīlija

kg

Neapstrādātas ogles/sārņi

2701 19 00

GTA – Brazīlija

kg

Dīzeļdegviela

2710192100

GTA – Kolumbija

m3

Iepakojums – polietilēna plēve

3923299000

GTA – Kolumbija

gabals

Iepakojums – mīksta paplāte

3923900000

GTA – Kolumbija

gabals

Iepakojums – palete

4421999000

GTA – Kolumbija

gabals

Iepakojums – papīra kaste

4819200000

GTA – Kolumbija

gabals

Iepakojums – papīra maiss

4819301000

GTA – Kolumbija

gabals

Iepakojums – papīra maiss

4819400000

GTA – Kolumbija

gabals

Iepakojums – auduma maiss

6305331000

GTA – Kolumbija

gabals

Iepakojums – bieza polietilēna plēve

3920100000

GTA – Kolumbija

gabals

Blakusprodukti/atkritumi

 

 

 

Gāze

2705000000

GTA – Kolumbija

kg

Augsta proteīna satura atlikumi / kukurūzas cietes atlikumi

2303100000

GTA – Kolumbija

kg

Kukurūzas lopbarība

2303300000

GTA – Kolumbija

kg

Kalcija sulfāts

2833299000

GTA – Kolumbija

kg

Citi ķīmiskās rūpniecības atlikumi (granulveida nogulsnes)

3825 90 00

GTA – Brazīlija

kg

Kukurūzas dīgļu eļļa / kukurūzas eļļa

1518009000 /1515290000

GTA – Kolumbija

kg

Kukurūzas smiltis/kukurūzas cietes atlikumi

2303100000

GTA – Kolumbija

kg

Kviešu lipekļa milti

1109000000

GTA – Kolumbija

kg

Micēlijs (lopbarības preparāts)

2309909000

GTA – Kolumbija

kg

Graudaugu dīgļi

1104300000

GTA – Kolumbija

kg

Kalcīta akmens pulveris

2836500000

GTA – Kolumbija

kg

Ģipsis

2520100000

GTA – Kolumbija

kg

Pelni, izdedži

2621900000

GTA – Kolumbija

kg

Kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas atlikumi

23069010 /90

GTA – Taizeme

kg

Kukurūzas lipekļa milti/pulveris

2302100000

GTA – Brazīlija

kg

Proteīna pulvera granulas (kukurūzas atlikumi)

2302100000

GTA – Brazīlija

kg

Proteīna filtrēšanas rausis (kukurūzas atlikumi)

2302100000

GTA – Brazīlija

kg

Apsmidzinātas kukurūzas kauslapas

2302100000

GTA – Brazīlija

kg

3.8.   Normālās vērtības aprēķināšana

(179)

Normālo vērtību Komisija noteica šādos posmos.

(180)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās izgatavošanas izmaksas (kurās ietverts izejvielu, darbaspēka un enerģijas patēriņš). Komisija piemēroja neizkropļotās vienības izmaksas, pamatojoties uz iepriekš minētajiem avotiem, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam.

(181)

Otrkārt, lai noteiktu neizkropļotās ražošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika pieskaitītas šīs regulas 171. apsvērumā minēto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(182)

Visbeidzot, Komisija iepriekš minētajam aprēķinam piemēroja PVA izmaksas, kā arī vidējo svērto peļņu, ko guva septiņi reprezentatīvi Kolumbijas dzērienu, tīrīšanas līdzekļu, pārtikas un veselības preču un farmācijas produktu sastāvdaļu ražotāji.

(183)

Iegūtās vērtības, izteiktas procentos no izgatavošanas izmaksām, bija 24,82 % attiecībā uz PVA izmaksām un 20,72 % attiecībā uz peļņu. Iegūtās vērtības, izteiktas procentos no ieņēmumiem, bija 17 % attiecībā uz PVA izmaksām un 14,2 % attiecībā uz peļņu.

(184)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību katram ražojumu veidam, pamatojoties uz ražotāja cenu. Komisija katram no četriem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja normālo vērtību katram ražojumu veidam.

3.9.   Eksporta cena

(185)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc, ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cena ir cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, ko eksportē uz Savienību pārdošanai.

3.10.   Salīdzinājums

(186)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(187)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā transportēšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, iepakošanas un kredīta izmaksas, kā arī maksu par bankas pakalpojumiem un komisijas maksu.

3.11.   Dempinga starpības ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās

(188)

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(189)

Pamatojoties uz to, vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, uzņēmumam Weifang Ensign Industry Co., Ltd. bija 42 % un uzņēmuma COFCO Bio-Chemical Energy (Yushu) Co. Ltd. – 144 %. Dempings netika aprēķināts nedz uzņēmumam RZBC Group (RZBC (Juxian) Co., Ltd. un ar to saistītajam tirgotājam RZBC Imp. & Exp. Co., Ltd., nedz Jiangsu Guoxin Union Energy Co. Ltd., uz kuriem attiecās cenu saistības, kā paskaidrots 191. apsvērumā.

3.12.   Dempinga starpības ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās

(190)

Komisija noteica vidējo dempinga starpību arī ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika izmantota ražotāju, kas sadarbojās, augstākā dempinga starpība, ņemot vērā arī to, ka uzņēmumiem, kas nesadarbojās, bija ievērojami zemāks eksporta cenu līmenis.

3.13.   Secinājums par dempinga turpināšanos

(191)

Kopumā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā lielākā daļa Ķīnas eksporta uz ES (no 70 līdz 90 %) tika veikta par būtiska dempinga cenām. Pārējo Ķīnas eksporta daļu īstenoja divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un tiem dempings netika konstatēts. Uz abiem šiem ražotājiem eksportētājiem attiecās cenu saistības, un to eksports uz Savienību tika veikts par minimālo importa cenu. Tādējādi tika atzīts, ka šīs saistības ietekmē uzņēmumu eksporta cenas uz Savienību, un tādēļ cenas nav pietiekami ticamas, lai dempinga turpināšanās noteikšanai tās varētu izmantot šīs termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros.

(192)

Kopumā dempings ir turpinājies lielākajā daļā Ķīnas eksporta uz Savienību. Komisija tāpēc secina, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

4.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(193)

Pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā konstatējusi dempingu, Komisija izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda attiecīgajā valstī un Savienības tirgus pievilcīgums; attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā; pasākumu apiešanas prakse.

(194)

Kā minēts iepriekš, pieteicās tikai četri Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tādēļ Komisijai pieejamā informācija no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu bija ierobežota.

(195)

Šā iemesla dēļ lielākā daļa turpmāk izklāstīto konstatējumu par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos bija jābalsta uz citiem avotiem, proti, Eurostat un GTA datubāzēm un informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā bija iesniegusi Savienības ražošanas nozare. Šīs informācijas analīze atklāja turpmāk minēto.

4.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda attiecīgajā valstī

(196)

Pamatojoties tikai uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, atbildēm uz anketas jautājumiem, izmeklēšanā tika konstatētas neizmantotās ražošanas jaudas aptuveni 129 000 tonnu apmērā, un tās veido 20–40 % no ES pieprasījuma. Tiek lēsts, ka PIP kopējā Ķīnas ražošanas jauda bija trīs līdz četras reizes lielāka nekā kopējais ES patēriņš.

(197)

Tiek lēsts, ka Ķīnas iekšzemes pieprasījums bija aptuveni 465 000 tonnu – mazāk nekā 24 % no valsts ražošanas jaudas. Turklāt plānotais turpmākais jaudas pieaugums paredz sasniegt pasaules kopējā patēriņa līmeni 2021. gadā (62) – vēl vairāk palielinot esošo Ķīnas jaudas pārpalikumu. Šīs jaunās jaudas, visticamāk, radīs vēl lielāku spiedienu eksportēt, jo īpaši ņemot vērā plaisu starp jaudu un iepriekš minēto iekšzemes pieprasījuma līmeni. Ir maz ticams, ka Ķīnas iekšzemes patēriņš palielināsies tādā mērā, ka spēs absorbēt esošo jaudu, nemaz nerunājot par palielināto jaudu. Turklāt vairākos citos tirgos jau ieviesto pasākumu dēļ ir ļoti iespējams, ka, atceļot pasākumus Savienībā, imports par dempinga cenām ievērojami palielinātos.

4.2.   Savienības tirgus pievilcīgums

(198)

Savienības tirgus pievilcīgums Ķīnas eksportam bija acīmredzams, ņemot vērā pastāvīgo un masveidīgo eksportu, kas, pat neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, sasniedz 30–50 % no Savienības tirgus daļas.

(199)

Savienības tirgus pievilcīgumu vēl vairāk uzsvēra tas, ka Ķīnas investors Savienībā būvē jaunu rūpnīcu ar jaudu līdz 60 000 tonnu (63).

(200)

Turklāt Ķīnas eksportu uz citiem nozīmīgiem tirgiem, piemēram, ASV, Brazīliju, Kolumbiju, Indiju vai Taizemi, ierobežoja esošie tirdzniecības aizsardzības pasākumi.

(201)

Savienības tirgus pievilcīgumu vēl vairāk apstiprināja turpmāk minētie cenu elementi.

4.3.   Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā

(202)

Četriem uzņēmumiem, kas sadarbojās, eksporta cenas uz trešām valstīm bija par 20–40 % zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību, un tas vēlreiz apliecina Savienības tirgus pievilcīgumu.

4.4.   Pasākumu apiešanas prakse

(203)

Pasākumu apiešanas prakse caur Malaiziju, kuras rezultātā 2016. gada janvārī tika piemēroti pretapiešanas maksājumi, kā minēts 5. apsvērumā, vēl vairāk akcentēja Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas eksportam.

4.5.   Iespējamās cenas un iespējamās dempinga starpības pasākumu atcelšanas gadījumā

(204)

Kā paskaidrots iepriekš, lielākajai daļai Ķīnas eksporta dempings ir turpinājies.

(205)

Turklāt visas pazīmes liecināja, ka gadījumā, ja pasākumu termiņš beigtos, pārdošana notiktu par dempinga cenām.

(206)

Pirmkārt, tas, ka visi uzņēmumi ar saistībām pārdeva ražojumu precīzi par saistībās norādīto minimālo importa cenu, apliecināja, ka šīs saistības darbojās kā zemākā cena. Ja šādas zemākās robežas nebūtu un konkurējot ar citu Ķīnas eksportu, kura cena ir par 30–40 % zemāka nekā norādīts saistībās, uzņēmumiem būtu jāpārdod par šīm zemākajām cenām, lai paliktu tirgū. Tas, visticamāk, paaugstinātu dempinga starpības visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas saistības.

(207)

Otrkārt, pasākumu apiešanu varēja uzskatīt par papildu faktoru, kas liecina par eksportētāju ieinteresētību ienākt Savienības tirgū un nespēju konkurēt Savienības tirgū bez dempinga cenu piemērošanas. Pastāvēja arī negodīgas cenu noteikšanas prakse, ko Ķīnas uzņēmumi īsteno, eksportējot uz citiem tirgiem, kā liecina 200. apsvērumā minētais lielais citronskābes tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaits trešās valstīs.

(208)

Treškārt, četriem uzņēmumiem, kas sadarbojās, eksporta cenas uz trešām valstīm bija daudz zemākas nekā cenas eksportam uz Savienību, un tas norāda, ka ir iespējams turpmāks eksporta cenu kritums un līdz ar to arī dempinga starpību pieaugums, pasākumu termiņam beidzoties.

4.6.   Secinājums

(209)

Ja pasākumu termiņš beigtos, iepriekš izklāstītā analīze liecināja par dempinga turpināšanos un lielu dempinga starpību palielināšanās iespējamību ar vēl aktīvāku importu pievilcīgajā Savienības tirgū.

(210)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apšaubīja konstatējumus par neizmantoto jaudu. Tie apgalvoja, ka, pamatojoties uz pašas Komisijas aprēķiniem, neizmantotā jauda samazinājās no 192 000 tonnām 2015. gadā (kad notika iepriekšējā pārskatīšana) līdz 129 000 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un tas ir pretrunā konstatējumam par arvien lielāku neizmantoto ražošanas jaudu, kas rada lielāku spiedienu eksportēt. Komisija norādīja, ka tā ir novērtējusi neizmantoto jaudu, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtajiem datiem. Šie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nav tie paši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās iepriekšējā pārskatīšanā. Šā iemesla dēļ CCCMC un trīs ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktais salīdzinājums ir nepilnīgs. Jebkurā gadījumā 129 000 tonnu joprojām ir milzīgs jaudas pārpalikums. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(211)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai Savienības ražošanas nozares iesniegtie iespējamie pierādījumi par plānoto jaudas palielinājumu ir ticami un precīzi. Komisija norādīja, ka tā ir rūpīgi izskatījusi gan Savienības ražošanas nozares, gan CCCMC iesniegto informāciju šajā sakarā un ka tās pārskatīšana nav atklājusi nekādus faktorus, kas varētu mainīt Komisijas konstatējumus, kas izklāstīti 197. apsvērumā.

(212)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisijas secinājums, ka tad, ja jaunu pasākumu nebūtu, eksporta cenas uz Savienību samazinātos līdz trešo valstu līmenim, ir pilnīga spekulācija. Tie arī norādīja, ka Komisija nav sniegusi nekādus kvantitatīvus datus vai analīzi, kas pamatotu tās secinājumu, ka gadījumā, ja pasākumu nebūtu, eksports no ĶTR, visticamāk, pieaugtu un notiktu ar lielākām dempinga starpībām. Visbeidzot, tie apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi skaidru ekonomisku pamatojumu tam, kādēļ pasākumu neatjaunošanas gadījumā Ķīnas ražotāji eksportētāji būtiski samazinātu cenas eksportam uz Savienību.

(213)

Atbildot uz to, Komisija norādīja, ka izmeklēšanā tika skaidri konstatēts, ka dempings turpinās, pat vērtējot pēc tām eksporta cenām, kuru līmeni uztur saistībās norādītā minimālā importa cena. To ražotāju eksportētāju cenas, uz kuriem saistības neattiecas, bija ievērojami zemākas – tas skaidri parāda, ka bez saistībām cenas, visticamāk, samazinātos. Turklāt Komisija konstatēja, ka visiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas saistības, eksporta cenas uz Savienību ir ievērojami augstākas nekā eksporta cenas uz citiem tirgiem, kas norāda uz to, ka Savienības tirgus piesaistītu importa pieaugumu. Minētie faktori, kā arī ĶTR ievērojamā neizmantotā jauda deva skaidru pamatu konstatējumam, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksports uz Savienību, visticamāk, turpinātos par dempinga cenām un lielākos apjomos.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(214)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgu ražojumu Savienībā ražoja divi ražotāji. Šie abi ražotāji veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(215)

Tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai divi ražotāji, Komisija, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju, dažus skaitļus iekļāva šajā regulā, izmantojot diapazonus un/vai indeksus saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(216)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija robežās no 300 000 līdz 350 000 tonnu. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz abu Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

5.2.   Patēriņš Savienībā

(217)

Komisija noteica brīvā tirgus patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares brīvā tirgus pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un importu no ĶTR un citām trešām valstīm, kā norādīts atbildēs uz anketas jautājumiem un importa statistikā, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi.

(218)

Savienības brīvā tirgus patēriņš attīstījās šādi:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

500 000 –550 000

535 000 –585 000

535 000 –585 000

515 000 –565 000

Indekss

100

107

107

103

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un 14. panta 6. punkta datubāze.

(219)

Patēriņš Savienībā sākotnēji palielinājās par 7 %, un patēriņa maksimums iestājās 2017. un 2018. gadā. Laikā no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš nedaudz samazinājās, taču joprojām bija par 3 % lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā.

(220)

Citronskābes patēriņa pieauguma iemesls bija to ražojumu patēriņa pieaugums, kuros pārskatāmo ražojumu izmanto dažādiem nolūkiem, piemēram, pārtikā, mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļos, farmācijā un kosmētikā. Turklāt tiesību akti, kas pieprasa fosfātu aizstāšanu mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļos, palielināja pārskatāmā ražojuma patēriņu, jo citronskābe šajos lietojumos ir viens no piemērotākajiem fosfātu aizstājējiem.

5.3.   Imports no attiecīgās valsts

5.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(221)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem un Savienības ražošanas nozares atbildēm uz anketas jautājumiem.

(222)

Imports no attiecīgās valsts attīstījās šādi:

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Importa apjoms no Ķīnas

207 295

190 750

223 185

205 595

Indekss

100

92

108

99

Tirgus daļa (%)

40–45

34–39

40–45

38–43

Indekss

100

86

100

96

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un 14. panta 6. punkta datubāze.

(223)

Importa apjoms no Ķīnas visā attiecīgajā periodā bija ievērojams, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas saglabājās gandrīz tajā pašā līmenī kā 2016. gadā. Mazāks importa apjoms 2017. gadā un lielāks 2018. gadā bija saistīts ar to, ka citronskābe ir ražojums, ko pārvadā lielos daudzumos, un šāds liels daudzums Savienības tirgū tika ievests 2018. gada janvārī, tādēļ to pieskaitīja 2018. gada importam (2018. gada janvārī šis importa apjoms bija aptuveni par 50 % lielāks nekā 2017. gada decembrī). Kopumā importa apjoms no Ķīnas bija stabils.

(224)

Citronskābes importa tirgus daļa no Ķīnas bija ievērojama un kopumā saglabājās tuvu 40 %, attiecīgajā periodā nedaudz samazinoties par 1,4 procentpunktiem. Tā kā imports no citām valstīm arī samazinājās, kā aprakstīts 234. un 235. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka pieaugošo pieprasījumu attiecīgajā periodā apmierināja Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma pieaugums.

5.3.2.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(225)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem. Vidējā cena importam no attiecīgās valsts attīstījās šādi:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ķīna

736,7

773,8

738,2

701,9

Indekss

100

105

100

95

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(226)

No Ķīnas importētās citronskābes cena attiecīgajā periodā bija stabila. Kopumā Ķīnas citronskābes cena samazinājās par 5 %, salīdzinot ar 2016. gadu. Importa cenas no Ķīnas saglabājās ievērojami zemākas nekā Savienības cenas, kas parādītas 8. tabulā.

(227)

Importa cenu pieaugums 2017. gadā var būt saistīts ar patēriņa pieaugumu, kas, kā paskaidrots 219. apsvērumā, bija īpaši augsts 2017. gadā, jo attiecībā uz fosfātiem tika veiktas 220. apsvērumā aprakstītās izmaiņas tiesību aktos. Šis pieprasījuma pieaugums izraisīja importa cenu pieaugumu. Pēc tam 2018. un 2019. gadā cenas samazinājās, pielāgojoties pieprasījumam.

(228)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

a)

katra Savienības ražotāju ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas līdz ražotāja cenu līmenim; un

b)

atbilstošās katra ražojuma veida vidējās svērtās cenas importam no Ķīnas ražotājiem, kas sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un kravu pārvadājumu summa (CIF), ietverot arī antidempinga maksājumus un veicot attiecīgas korekcijas attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(229)

Turpmāk ir parādīti divi cenu samazinājuma starpību līmeņi; pirmais attiecas uz ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un uz kuriem neattiecas 189. apsvērumā minētās saistības. Otrajā līmenī ietilpst arī trīs sadarbojušies uzņēmumi, uz kuriem saistības attiecas. Šāds dalījums tika noteikts tādēļ, ka to uzņēmumu cenas, uz kuriem attiecās saistības, ietekmēja minēto saistību nosacījumi.

(230)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, cenu samazinājumu nebija iespējams noteikt, izmantojot katra ražojuma veida cenas, jo šī informācija nebija pieejama. Tādēļ cenu samazinājumu noteica, salīdzinot kopējās vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko piemēroja Savienības ražotāji un Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās.

(231)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojumu veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājumu rezultāti tika izteikti procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tie parādīja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem neattiecās saistības, bija lielāka par 19 %, bet ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās saistības, tā bija lielāka par 10 %.

5.4.   Imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu

(232)

Citronskābes imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, galvenokārt tika veikts no Kambodžas, Kolumbijas un Taizemes.

(233)

Citronskābes importa (kopējais) apjoms, kā arī tirgus daļa un cenu tendences importam no citām trešām valstīm attīstījās šādi:

4. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Taizeme

Apjoms (t)

19 410

20 163

13 203

13 305

Indekss

100

104

68

69

Tirgus daļa (%)

< 5

< 5

< 5

< 5

Vidējā cena (EUR)

817

887

847

784

Indekss

100

109

104

96

Citas trešās valstis

Apjoms (t)

10 331

18 612

7 909

7 194

Indekss

100

180

77

70

Tirgus daļa (%)

< 5

< 5

< 5

< 5

Vidējā cena (EUR)

1 094

1 001

1 251

1 265

Indekss

100

92

114

116

Kopā visas trešās valstis

Apjoms (t)

29 741

38 775

21 112

20 500

Indekss

100

130

71

69

Tirgus daļa (%)

5–10

5–10

< 5

< 5

Vidējā cena (EUR)

913

942

998

952

Indekss

100

103

109

104

Avots: 14. panta 6. punkta datubāze.

(234)

Lielākais citronskābes importa apjoms no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, attiecīgajā periodā tika ievests no Taizemes. Imports no Taizemes attiecīgajā periodā samazinājās par 31 %. Katrā attiecīgā perioda gadā cenas atbilda Ķīnas importa cenu attīstības tendencēm, taču bija par 11–15 % augstākas.

(235)

Citronskābes imports no visām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 30 %. Tā cenas bija arī augstākas salīdzinājumā ar importa cenām no Ķīnas.

5.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(236)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

5.5.2.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(237)

Kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

5. tabula

Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (t)

300 000 –350 000

342 000 –392 000

339 000 –389 000

327 000 –377 000

Indekss

100

114

113

109

Ražošanas jauda (t)

350 000 –400 000

381 000 –431 000

395 000 –445 000

395 000 –445 000

Indekss

100

109

113

113

Jaudas izmantojums (%)

90–100

90–100

90–100

87–97

Indekss

100

105

100

97

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(238)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 9 %, un ražošanas maksimums tika sasniegts 2017. gadā (kad tas bija par 14 % lielāks nekā 2016. gadā). Ražošanas apjoma tendences Savienības ražošanas nozarē lielā mērā atbilst Savienības patēriņa tendencēm.

(239)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās, un salīdzinājumā ar 2016. gadu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā bija par 13 % lielāka.

(240)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā svārstījās, sasniedzot zemāko līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 3 % zem 2016. gada līmeņa.

5.5.3.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(241)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

6. tabula

Savienības pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)

250 000 –300 000

292 000 –342 000

280 000 –330 000

275 000 –325 000

Indekss

100

117

112

110

Pārdošanas apjoms pašu vajadzībām paredzētajā tirgū

0–5 000

0–5 000

0–5 000

0–5 000

Pārdošanas apjoms brīvajā tirgū

245 000 –300 000

287 000 –342 000

275 000 –330 000

270 000 –325 000

Indekss

100

116

112

110

Tirgus daļa pārdošanas apjomam brīvajā tirgū (%)

50–60

54–64

52–62

54–64

Indekss

100

109

104

107

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(242)

Pārdošanas apjoms pašu vajadzībām paredzētajā tirgū, kas galvenokārt saistīts ar tādu speciālo produktu un speciālo sāļu ražošanu, kuriem kā izejmateriālu izmanto citronskābi, katrā attiecīgā perioda gadā bija zemā līmenī – mazāks par 5 000 tonnām, un tāpēc tam nebija ievērojamas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tostarp tās tirgus daļu.

(243)

Pārdošanas apjoms attīstījās līdzīgi kā ražošanas tendences, un attiecīgajā periodā tas pieauga par 10 %, augstāko līmeni sasniedzot 2017. gadā.

(244)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa katrā attiecīgā perioda gadā bija robežās no 50 % līdz 64 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā palielinājās par aptuveni 4 procentpunktiem.

5.5.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(245)

Nodarbinātība un ražīgums Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums Savienībā

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nodarbināto skaits

600–650

624–674

642–692

642–792

Indekss

100

104

107

107

Ražīgums (vienība/darbinieks)

500–550

550–600

530–580

510–560

Indekss

100

110

106

102

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(246)

Darbinieku skaits, izteikts ar pilnslodzes ekvivalentu, attiecīgajā periodā palielinājās par aptuveni 7 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 640.

(247)

Ražīgums attiecīgajā periodā palielinājās tikai nedaudz – par aptuveni 2 %. Šajā saistībā ražīgumu izsaka kā tonnu skaitu pret darbinieku skaitu (pilnslodzes ekvivalentu) gada laikā.

5.5.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(248)

Faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari mazināja saistības, kas piemērojamas lielu Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmenim un kas kalpoja kā zemākā robeža attiecīgajām Ķīnas eksporta cenām.

(249)

Tādējādi var secināt, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no kaitējuma, kuru radīja iepriekšējais Ķīnas ražotāju eksportētāju dempings. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares atgūšanās process turpinājās, un par to liecina galveno kaitējuma rādītāju labvēlīgā tendence.

5.5.6.   Cenas un tās ietekmējošie faktori

(250)

Savienības ražotāju vidējā svērtā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena brīvajā tirgū (EUR/t)

1 000 –1 100

980–1 080

1 010 –1 110

1 010 –1 110

Indekss

100

98

101

101

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

800–900

760–860

824–924

840–940

Indekss

100

95

103

105

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(251)

Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā bija ļoti stabilas un attiecīgajā periodā palielinājās tikai par 1 %.

(252)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā svārstījās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza par 5 % augstāku līmeni nekā 2016. gadā. Izmaksu pieaugums apvienojumā ar tikai nelielu pārdošanas cenu pieaugumu izraisīja rentabilitātes samazināšanos, kā aprakstīts 257. apsvērumā.

5.5.7.   Darbaspēka izmaksas

(253)

Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)

70 000 –80 000

70 000 –80 000

71 400 –81 400

72 800 –82 800

Indekss

100

100

102

104

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(254)

Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %, un tas ir zemāks līmenis nekā inflācijai Savienībā šajā periodā.

5.5.8.   Krājumi

(255)

Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

10. tabula

Krājumi

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (t)

20 000 –25 000

16 200 –21 200

24 400 –39 400

24 000 –28 000

Indekss

100

81

122

120

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma (%)

5–10

3–8

5–10

5–11

Indekss

100

71

107

110

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(256)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju krājumi perioda beigās palielinājās. Ņemot vērā pieaugošo pārdošanas un ražošanas apjomu, krājumu līmenis ir stabils. Izņēmuma kārtā daudz zemāks krājumu līmenis bija 2017. gada beigās. Šis izņēmums bija saistīts ar palielinātu pieprasījumu pēc citronskābes, jo bija jāaizstāj fosfāti dažu ražojumu ķīmiskajā sastāvā, kā paskaidrots 220. apsvērumā.

5.5.9.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(257)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2016

2017

2018

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

15–20

18–23

14–19

11–16

Indekss

100

120

94

79

Naudas plūsmas indekss

100

140

100

102

Ieguldījumi (EUR)

40 000 000 –50 000 000

35 600 000 –45 600 000

31 200 000 –41 200 000

39 600 000 –49 600 000

Indekss

100

89

78

99

Ienākums no ieguldījumiem (%)

30–40

37–48

27–38

26–36

Indekss

100

125

92

86

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(258)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(259)

Rentabilitāte attiecīgajā periodā visaugstākā līmenī bija 2017. gadā. Ārkārtas apstākļi bija saistīti ar fosfātu aizstāšanu, kā aprakstīts 220. apsvērumā, un augstāka rentabilitāte minētajā gadā būtu jāsaista ar palielinātu pieprasījumu konkrētajā gadā. Nozares kopējā rentabilitāte pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 10 %.

(260)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Tās attīstība visā attiecīgajā periodā saglabājās vienmērīgā līmenī, izņemot 2017. gadu.

(261)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Šis rādītājs kopumā attīstījās tāpat kā rentabilitāte un visā attiecīgajā periodā bija apmierinošā līmenī.

(262)

Neviens no Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā neziņoja par kapitāla piesaistes grūtībām.

5.6.   Secinājums par kaitējumu

(263)

Lielākā daļa kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms, nodarbinātība, jauda, ražīgums un naudas plūsma, attīstījās pozitīvi. Kaut arī tendences attiecībā uz tādiem finanšu rādītājiem kā rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem bija negatīvas, to līmeņi absolūtā izteiksmē bija apmierinoši un neliecināja par būtisku kaitējumu.

(264)

Tādēļ Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

6.   KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

6.1.   Vispārīgas piezīmes

(265)

Komisija 262. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā necieta būtisku kaitējumu, un tad saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izvērtēja, vai pastāv iespējamība, ka atkārtosies kaitējums, ko sākotnēji nodarīja imports par dempinga cenām no Ķīnas, gadījumā, ja ļaus izbeigt pasākumus pret Ķīnas importu (64).

(266)

Iepriekš aprakstītās pārskatāmā Ķīnas ražojuma importa cenu un apjoma tendences rāda, ka spēkā esošie pasākumi (antidempinga maksājums un saistības) ir uzlabojuši tirgus situāciju, lai gan Ķīnas eksportētāju klātbūtne Savienības tirgū joprojām ir ievērojama. Galvenais ieguvējs no šīm tendencēm bija Savienības ražošanas nozare, jo citu trešo valstu klātbūtne tirgū saglabājās ierobežotā līmenī. Tas liecina, ka kaitējuma novēršana galvenokārt ir spēkā esošo pasākumu rezultāts.

(267)

Kā minēts 196. un 197. apsvērumā, ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir milzīga un pieaugoša neizmantotā jauda, kas tiem ļauj ļoti ātri palielināt eksportu. Turklāt, ņemot vērā to, ka Savienības tirgū ir izdevīgākas cenas nekā lielākajā daļā trešo valstu tirgu, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, ievērojami daudzumi, ko pašlaik eksportē uz šīm valstīm, varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu.

(268)

Turklāt lielākajos starptautiskajos tirgos ir noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret Ķīnas izcelsmes citronskābi. Tāpēc tad, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pārdot minētajos tirgos būtu grūtāk nekā neaizsargātā Savienības tirgū.

(269)

Turklāt Ķīnas eksportētāju cenu līmenis būtiski samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, neraugoties uz pasākumiem. Bez antidempinga maksājuma tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav saistību, cenu samazinājums pārsniegtu 29 %. Tas liecina par cenu līmeni, kādu Ķīnas ražotāji eksportētāji, visticamāk, piemērotu Savienības tirgū, ja pasākumu nebūtu. Ja pasākumi netiktu noteikti, Savienības ražošanas nozare nevarētu saglabāt savas cenas, iespējams, ciešot zaudējumus, kā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

(270)

Ķīnas eksporta iespējamību par pazeminātām cenām, ja pasākumu nebūtu, apliecina arī daudzās antidempinga izmeklēšanas par Ķīnas citronskābi, kuras veiktas citās valstīs, kas minētas 200. apsvērumā.

(271)

Ķīnas ražotāju lielā eksporta jauda kopā ar kaitējumu radošām cenām tieši izraisītu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu strauju samazināšanos un/vai cenu kritumu, kā rezultātā būtiski pasliktinātos finansiālā situācija, kas apdraudētu Savienības ražošanas nozares izdzīvošanu – kā to apliecina citu Savienības ražotāju slēgšana, kas norādīta 276. apsvērumā.

(272)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, izteica piezīmes par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, norādot, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā palielināts imports par zemākām cenām būtu pretrunā komerciālajai un tirgus loģikai. Turklāt CCCMC arī apgalvoja, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumiem citās valstīs nebūtu būtiskas ietekmes uz Ķīnas ražotāju eksportētāju pieņemtajiem lēmumiem. Šie apgalvojumi nebija pamatoti, un tie nekādā veidā nepierādīja, ka dažādie iepriekš izklāstītie būtiskie elementi un argumenti būtu nepareizi. Komisija turklāt norādīja, ka 3. tabulā redzamās importa cenas bez antidempinga maksājumiem jau ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām (kas parādītas 11. tabulā). Tādējādi, pat saglabājot šādas zemas importa cenas, tiktu radīts spiediens uz Savienības ražošanas nozari, kas, visticamāk, atkal izpaustos kā kaitējums. Tādēļ minētos apgalvojumus pieņemt nevarēja.

(273)

Tādēļ tiek secināts, ka tad, ja pasākumu nebūtu, visticamāk, ievērojami pieaugtu imports no Ķīnas par kaitējumu radošām dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(274)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(275)

Šajā izmeklēšanā piedalījās abi Savienības ražotāji, kuru produkcija veido 100 % Savienības ražošanas apjoma. Kā norādīts 263. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga nodarītā kaitējuma un tās darbība ir dzīvotspējīga, ja tai nekaitē negodīga konkurence, ko rada imports par dempinga cenām.

(276)

Savienības ražošanas nozare reaģēja uz pieaugošo pieprasījumu pēc citronskābes, tostarp veicot ieguldījumus, lai palielinātu ražošanas jaudu, kuru plāno vēl vairāk paplašināt.

(277)

Savukārt pasākumu izbeigšanas gadījumā, visticamāk, pieaugtu negodīga konkurence, ko radītu imports no Ķīnas par dempinga cenām, un tas apdraudētu atlikušo ražotāju iespēju turpināt darbību šajā nozarē, kas principā ir dzīvotspējīga. Jāatgādina, ka pirms pasākumu noteikšanas pret importu no Ķīnas darbību izbeidza trīs Savienības ražotāji.

(278)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu atstāšana spēkā ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Nesaistīto importētāju intereses

(279)

Kā norādīts 18. apsvērumā, tikai viens nesaistīts importētājs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādējādi importētāji neizrādīja īpašu interesi par šo izmeklēšanu.

(280)

Citronskābes importētāji bieži vien ir tirgotāji, kas tirgo plašāku ķīmisko produktu klāstu un neaprobežojas tikai ar citronskābi. Turklāt šie tirgotāji importē ķīmiskos produktus no citām trešām valstīm, ne tikai no Ķīnas, kā arī tirgo produktus, ko ražo Savienības ražošanas nozare. Tādēļ ir gaidāms, ka antidempinga maksājumu saglabāšanas iespējamā ietekme uz importētājiem būs ļoti ierobežota.

7.3.   Lietotāju intereses

(281)

Kā izklāstīts 23. apsvērumā, Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no četriem veselības, skaistumkopšanas un mājas higiēnas nozares lietotājiem. Neraugoties uz to, ka pārtikas un dzērienu nozare ir lielākais citronskābes lietotājs, neviens šīs nozares lietotājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(282)

Lielākās daļas lietotāju izmaksu struktūrā citronskābe veido nelielu vai pat nenozīmīgu daļu. Citronskābes saturs ir daudz augstāks dažos īpašu veidu ražojumos, sevišķi – mājas higiēnas līdzekļu segmentā, piemēram, trauku mazgājamās mašīnas tabletēs.

(283)

Savās piezīmēs lietotāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare ir pilnībā atguvusies, un norādīja, ka tā nespēj pilnībā apmierināt pieprasījumu Savienībā. Piezīmēs arī tika minēts, ka, jo īpaši attiecībā uz ražojumiem ar ārkārtīgi augstu citronskābes saturu, šo ražojumu ražošana Savienībā ir mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar valstīm, kurās citronskābe netiek aplikta ar maksājumiem. Lietotāji norādīja arī uz Savienības ražotāju labo finansiālo stāvokli.

(284)

Esošie pasākumi nav ietekmējuši citronskābes pieejamību no ārpussavienības avotiem, ko apstiprina Ķīnas eksporta pastāvīgi lielā klātbūtne. Ražošanas jaudas palielināšanu Savienībā plāno gan Savienības ražotāji, gan Ķīnas ieguldītāji Savienībā, kā minēts 199. apsvērumā.

(285)

Lietotājiem, kas sadarbojās, rentabilitāte bija augsta, un lielākajai daļai lietotāju citronskābes kā izejvielas izmaksu finansiālā ietekme bija nenozīmīga. Lietotājiem, kuri ražo ražojumus ar augstāku citronskābes saturu, šie ražojumi bija tikai daļa no daudz plašāka portfeļa. Iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā, kad izmeklēšanā piedalījās vairāk lietotāju, Komisija konstatēja, ka lietotājiem, kuri ražo ķīmiskos produktus, citronskābe veido ne vairāk kā 5 % no izejvielu izmaksām. Tādēļ ir uzskatāms, ka pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem bija ierobežota.

(286)

Visu izvērtējot, pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozari ievērojami pārsniedza spēkā esošo pasākumu ierobežoto negatīvo ietekmi uz lietotājiem.

7.4.   Citi faktori. Piegādes avotu drošība

(287)

Piegādes drošība ir svarīgs citronskābes tirgus elements. Lielākajā daļā citronskābes lietojumu cenu faktors bija nenozīmīgs, savukārt izšķiroša nozīme bija pārskatāmā ražojuma kā izejvielas pieejamībai. Ja pasākumu nebūtu, Savienības ražošanas nozares izdzīvošana būtu apdraudēta un ietekme pārsniegtu pašas nozares robežas, piemēram, samazinātos pieejamo piegādes avotu daudzums vai konkurentu skaits tirgū.

7.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(288)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, lai iestātos pret to esošo pasākumu saglabāšanu, kuri noteikti attiecībā uz Ķīnas izcelsmes citronskābes importu.

8.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(289)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz citronskābi no Ķīnas būtu jāsaglabā.

(290)

Ņemot vērā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra, Komisija analizēja arī minētās izstāšanās ietekmi uz šīs termiņbeigu pārskatīšanas secinājumiem.

(291)

Šajā sakarībā Komisija atzīmēja, ka kopējā citronskābes importa Apvienotajā Karalistē daļa no kopējā importa apjoma ES-28 valstīs visā attiecīgajā periodā bija mazāka par 10 % (avots: 14. panta 6. punkta datubāze). Iekšējā tirgus samazināšanās līdz ES-27 valstīm neietekmēs ne Savienības tirgus pievilcīgumu, ne attiecīgā ražojuma importa cenu līmeni Savienībā.

(292)

Vienīgo divu Savienības ražotāju pārdošanas apjoms uz Apvienoto Karalisti bija līdzīgā apmērā.

(293)

Attiecībā uz abiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem tika aprēķināta dempinga starpība, kā paskaidrots 189. apsvērumā, eksporta pārdošanas apjoma uz Apvienoto Karalisti izslēgšana dempinga starpības aprēķinā neietekmēs to vairāk kā par vienu procentpunktu. Līdz ar to nemainīsies arī izrietošās dempinga starpības ražotājiem, kas nesadarbojās.

(294)

Tādējādi Komisija secināja, ka šīs izmeklēšanas rezultāti, kuri liek saglabāt antidempinga pasākumus, nemainītos neatkarīgi no tā, vai analīzē tiek ņemta vērā Apvienotā Karaliste. Ieinteresētās personas piezīmes par šo jautājumu nesniedza.

(295)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc šīs informēšanas minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli.

(296)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (65) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(297)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes un trinātrija citrāta dihidrāta importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2918 14 00 un ex 2918 15 00 (Taric kodi 2918150011 un 2918150019).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un turpmāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums (%)

Taric papildu kods

COFCO Bio-Chemical Energy (Yushu) Co. Ltd.No 1 Dongfeng Avenue, Wukeshu Economic Development Zone, Changchun City, 130401, ĶTR

35,7

A874

Laiwu Taihe Biochemistry Co., Ltd. – No 89, Changjiang Street, Laiwu City, Shandong Province, ĶTR

15,3

A880

RZBC Co., Ltd. – No 9 Xinghai West Road, Rizhao City, Shandong Province, ĶTR

36,8

A876

RZBC (Juxian) Co., Ltd. – No 209 Laiyang Road, Juxian Economic Development Zone, Rizhao City, Shandong Province, ĶTR

36,8

A877

TTCA Co., Ltd. – West, Wenhe Bridge North, Anqiu City, Shandong Province, ĶTR

42,7

A878

Weifang Ensign Industry Co., Ltd. – No 1567 Changsheng Street, Changle, Weifang, Shandong Province, ĶTR

33,8

A882

Jiangsu Guoxin Union Energy Co., Ltd. – No 1 Redian Road, Yixing Economic Development Zone, Jiangsu Province, ĶTR

32,6

A879

Visi pārējie uzņēmumi

42,7

A999

3.   Galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērojams 2. punktā noteiktajam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam, ar šo attiecina arī uz tādas pašas citronskābes un tāda paša trinātrija citrāta dihidrāta importu, kas nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Malaizijas izcelsme (KN kodi ex 2918 14 00 (Taric kods 2918140010) un ex 2918 15 00 (Taric kods 2918150011)).

4.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) (pārskatāmais ražojums), uz ko attiecas šis rēķins un ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Importētos ražojumus, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā un par ko rēķinus izrakstījuši uzņēmumi, no kuriem Komisija ir pieņēmusi saistības un kuru nosaukumi ir norādīti Lēmumā 2008/899/EK, kas vēlāk grozīts ar Lēmumu 2012/501/ES un Regulu (ES) 2016/704, atbrīvo no 1. pantā noteiktā antidempinga maksājuma, ja:

a)

tos ir tieši ražojuši, nosūtījuši un par tiem rēķinu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā izrakstījuši minētie uzņēmumi;

b)

šim importam ir pievienots saistību rēķins, proti, komercrēķins, kurā ir iekļauta vismaz šīs regulas pielikumā minētā informācija un apliecinājums;

c)

muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst saistību rēķinā sniegtajam aprakstam.

2.   Pieņemot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, muitas parāds rodas:

a)

ja attiecībā uz 1. punktā minēto importu konstatē, ka viens vai vairāki minētajā punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, vai

b)

ja saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (66) 8. panta 9. punktu Komisija, atsaucoties uz konkrētiem darījumiem, ar regulu vai lēmumu atsauc savu piekrišanu saistībām un paziņo, ka attiecīgie saistību rēķini nav derīgi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 14. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  OV L 323, 3.12.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 323, 3.12.2008., 62. lpp.

(4)  OV L 244, 8.9.2012., 27. lpp.

(5)  OV L 15, 22.1.2015., 8. lpp.

(6)  OV L 10, 15.1.2016., 3. lpp.

(7)  OV L 122, 12.5.2016., 19. lpp.

(8)  OV L 231, 14.9.2018., 20. lpp.

(9)  OV C 165, 14.5.2019., 3. lpp.

(10)  Paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C 18, 20.1.2020., 3. lpp.).

(11)  Saite uz konkrētās lietas tīmekļa lapu: https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2432.

(12)  Šis paziņojums ir pieejams lietas materiālos ar numuru t20.002450.

(13)  Šis paziņojums ir pieejams lietas materiālos ar numuru t20.002149.

(14)  Tirdzniecības informācijas datubāze, ko nodrošina IHS Markit, https://ihsmarkit.com/products.html.

(15)  Šis paziņojums ir pieejams lietas materiālos ar numuru t20.007937.

(16)  Uzņēmumu finanšu datubāze, ko nodrošina Bureau van Dijk, www.bvdinfo.com.

(17)  Komisijas dienestu darba dokuments “On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations”, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2 (turpmāk “Ziņojums”).

(18)  WTO DS 494, EU – Cost Adjustment Methodologies, 7.76., 7.80. un 7.81. punkts.

(19)  OV L 338, 19.12.2017., 1. lpp.

(20)  Ziņojums, 2. nodaļa, 6. un 7. lpp.

(21)  Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(22)  Pieejams vietnē http://www.fdi.gov.cn/1800000121_39_4866_0_7.html (pēdējo reizi skatīta 2019. gada 15. jūlijā).

(23)  Ziņojums, 2. nodaļa, 20. un 21. lpp.

(24)  Ziņojums, 3. nodaļa, 41., 73. un 74. lpp.

(25)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120. un 121. lpp.

(26)  Ziņojums, 6. nodaļa, 122.–135. lpp.

(27)  Ziņojums, 7. nodaļa, 167. un 168. lpp.

(28)  Ziņojums, 8. nodaļa, 169., 170., 200. un 201. lpp.

(29)  Ziņojums, 2. nodaļa, 15. un 16. lpp., Ziņojums, 4. nodaļa, 50. un 84. lpp., Ziņojums, 5. nodaļa, 108. un 109. lpp.

(30)  Ziņojums, 3. nodaļa, 22.–24. lpp., un 5. nodaļa, 97.–108. lpp.

(31)  Ziņojums, 5. nodaļa, 104.–109. lpp.

(32)  Skatīt Graudu un eļļas pārstrādes 13. piecgadu plāna IV.2.1. iedaļu, kas pieejama tiešsaistē vietnē http://www.gov.cn/xinwen/2017-01/03/content_5155835.htm (pēdējo reizi skatīta 2020. gada 21. decembrī).

(33)  Ziņojums, 5. nodaļa, 100. un 101. lpp.

(34)  Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(35)  Ziņojums, 2. nodaļa, 31. un 32. lpp.

(36)  Pieejams vietnē https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (pēdējo reizi skatīta 2019. gada 15. jūlijā).

(37)  Ziņojums, 14.1.–14.3. nodaļa.

(38)  Ziņojums, 4. nodaļa, 41., 42. un 83. lpp.

(39)  Ziņojums, 12. nodaļa, 319. lpp.

(40)  Informācija par subsīdijām ir pieejama Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē http://www.moa.gov.cn/gk/zcfg/qnhnzc/201904/t20190416_6179338.htm.

(41)  Skatīt Nacionālās attīstības un reformu komisijas (NARK) Paziņojumu 2017/627, ar kuru atceļ NDRC Notice on Matters Concerning the Management of Corn Deep Processing Projects un kurš pieejams vietnē https://www.ndrc.gov.cn/fggz/cyfz/zcyfz/201704/t20170417_1149901.html.

(42)  Turpat.

(43)  Ziņojums, 6. nodaļa, 138.–149. lpp.

(44)  Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(45)  Ziņojums, 9. nodaļa, 213.–215. lpp.

(46)  Ziņojums, 9. nodaļa, 209.–211. lpp.

(47)  Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.

(48)  Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(49)  Ziņojums, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.

(50)  Ziņojums, 6. nodaļa, 114.–117. lpp.

(51)  Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(52)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(53)  Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122. lpp., 126.–128. un 133.–135. lpp.

(54)  Skatīt SVF darba dokumentu Resolving China’s Corporate Debt Problem, by Wojciech Maliszewski, Serkan Arslanalp, John Caparusso, José Garrido, Si Guo, Joong Shik Kang, W. Raphael Lam, T. Daniel Law, Wei Liao, Nadia Rendak, Philippe Wingender, Jiangyan, October 2016, WP/16/203.

(55)  Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122. lpp., 126.–128. un 133.–135. lpp.

(56)  https://www.indexmundi.com/agriculture/?commodity=corn

(57)  https://www.indexmundi.com/commodities/?commodity=corn&months=60&currency=eur

(58)  https://qdd.oecd.org/subject.aspx?Subject=ExportRestrictions_IndustrialRawMaterials

(59)  https://www.ilo.org/ilostat/faces/oracle/webcenter/portalapp/pagehierarchy/Page21.jspx?_afrLoop=2007202804813928&_afrWindowMode=0&_afrWindowId=ejmgka3iz_63#!%40%40%3F_afrWindowId%3Dejmgka3iz_63%26_afrLoop%3D2007202804813928%26_afrWindowMode%3D0%26_adf.ctrl-state%3Dejmgka3iz_119

(60)  OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs, un šādi importa dati katrā ziņā bija nenozīmīgi.

(61)  Pieejama vietnē http://www.gtis.com/gta/.

(62)  Komisija informāciju par jaudas līmeni Ķīnā, kā arī avota materiālus, kas bija pieejami lietas materiālos, 2020. gada 7. jūnijā darīja pieejamu ieinteresētajām personām lietas materiālos, kur tā saglabāta ar numuru t20.004035.

(63)  China-CEE Institute, “China and Hungary: 70 years of bilateral relations in a changing world”, December 2019, 75. lpp.

(64)  Skatīt Apelācijas institūcijas ziņojumu United States – Anti-Dumping Measures on Oil Country Tubular Goods (OCTG) from Mexico (WT/DS282/AB/R), 108., 122. un 123. punkts.

(65)  OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(66)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.


PIELIKUMS

Rēķinā, ko pievieno precēm, kuras uzņēmums pārdod Eiropas Savienībā un uz kurām attiecas saistības, norāda šādu informāciju:

1.

Virsraksts “RĒĶINS PAR PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”.

2.

Rēķinu izrakstījušā uzņēmuma nosaukums.

3.

Rēķina numurs.

4.

Rēķina izrakstīšanas datums.

5.

Taric papildu kods, saskaņā ar kuru rēķinā norādītās preces ir jāmuito pie Eiropas Savienības robežas.

6.

Precīzs preču apraksts, kā arī:

ražojuma kontroles numurs (RKN), kuru izmanto saistību mērķiem,

skaidri formulēts attiecīgajam RKN atbilstīgo preču apraksts,

uzņēmuma ražojuma kods (URK),

Taric kods,

daudzums (jānorāda tonnās).

7.

Pārdošanas noteikumu apraksts, kā arī:

cena par tonnu,

piemērojamie samaksas noteikumi,

piemērojamie piegādes noteikumi,

visas atlaides un rabati.

8.

Tā uzņēmuma nosaukums, kurš darbojas kā importētājs Eiropas Savienībā un kuram uzņēmums tieši izraksta rēķinu, kas pievienots precēm, uz kurām attiecas saistības.

9.

Tās uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kura izrakstījusi rēķinu un parakstījusi šādu apliecinājumu:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka preču, uz kurām attiecas šis rēķins, pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Savienību tiek veikta saskaņā ar saistībām, ko piedāvājis [UZŅĒMUMS] un ko pieņēmusi Eiropas Komisija ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/87. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”


15.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/119


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/608

(2021. gada 14. aprīlis),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793 par to oficiālo kontroļu pagaidu pastiprināšanu un ārkārtas pasākumiem, kas attiecas uz noteiktu preču ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm, un ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 un (EK) Nr. 178/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (2), un jo īpaši tās 47. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, 54. panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu un 90. panta pirmās daļas a), b) un c) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1793 (3) nosaka noteikumus par to oficiālo kontroļu pagaidu pastiprināšanu, kas attiecas uz noteiktas tās I pielikumā norādītas nedzīvnieku izcelsmes pārtikas un barības ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm, un īpašus nosacījumus, kas sakarā ar risku, kuru rada kontaminācija ar mikotoksīniem (arī aflatoksīniem), pesticīdu atliekām, pentahlorfenolu un dioksīniem un mikrobioloģiska kontaminācija, reglamentē noteiktas minētās īstenošanas regulas II pielikumā norādītās pārtikas un barības ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm.

(2)

Īstenošanas regulā (ES) 2019/1793 ir noteiktas prasības attiecībā uz oficiālā sertifikāta paraugu minētās īstenošanas regulas II pielikuma sarakstā norādītās pārtikas un barības sūtījumu ievešanai Savienībā un šāda sertifikāta izdošanas noteikumi gan papīra, gan elektroniskā formātā. Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1715 (4) Traces ir daļa no informācijas pārvaldības sistēmas oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC), kas ļauj visu sertifikātu sagatavošanas procesu veikt elektroniski, tādējādi novēršot iespējamu krāpniecisku vai maldinošu praksi attiecībā uz oficiālajiem sertifikātiem. Tāpēc Īstenošanas regulā (ES) 2019/1793 ir noteikts oficiālā sertifikāta paraugs, kas ir saderīgs ar Traces.

(3)

Īstenošanas regulā (ES) 2019/1793 noteiktās sertifikācijas prasības atbilst prasībām, kas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/628 (5) noteiktas attiecībā uz oficiāliem sertifikātiem ievešanai Savienībā. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2235 (6) no 2021. gada 21. aprīļa atceļ un aizstāj Īstenošanas regulu (ES) 2019/628, vienlaikus grozot un precizējot minētajā īstenošanas regulā noteiktās prasības attiecībā uz oficiālo sertifikātu paraugiem.

(4)

Konkrētāk, Īstenošanas regulā (ES) 2020/2235 ir nošķirti oficiālie sertifikāti, kas izdoti papīra formā, elektroniskie oficiālie sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 39. panta 1. punkta prasībām, un oficiālie sertifikāti, kas izdoti uz papīra, aizpildīti un izdrukāti no Traces. Turklāt minētā īstenošanas regula attiecībā uz oficiālajiem sertifikātiem, kas vajadzīgi ievešanai Savienībā, nosaka valodu prasības, lai atvieglotu oficiālās kontroles ievešanas Savienībā robežkontroles punktos. Lai saskaņotu oficiālos sertifikātus dažādām preču kategorijām un nodrošinātu atbilstību Īstenošanas regulā (ES) 2020/2235 noteiktajām jaunajām sertifikācijas prasībām oficiālajos sertifikātos ievešanai Savienībā, ir lietderīgi grozīt Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 11. pantu.

(5)

Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 12. pants paredz, ka minētās regulas I un II pielikumā sniegtie saraksti regulāri, ne retāk kā reizi sešos mēnešos, jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunu informāciju par riskiem un neatbilstību Savienības tiesību aktiem.

(6)

To neseno ar pārtiku saistīto incidentu biežums un nozīmīgums, par kuriem paziņots ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002, un informācija par dalībvalstu veiktajām oficiālajām kontrolēm attiecībā uz nedzīvnieku izcelsmes pārtiku un barību liecina, ka Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I un II pielikumā sniegtie saraksti būtu jāgroza.

(7)

Konkrēti, tā kā 2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusgadā dalībvalstu oficiālajās kontrolēs, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793, bieži nav ievērotas Savienības tiesību aktos paredzētās atbilstošās prasības attiecībā uz kontamināciju ar Salmonella, kā arī lielā ziņojumu skaita dēļ minētajā periodā RASFF sistēmā, ir lietderīgi no 20 % līdz 50 % palielināt identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu melnajiem pipariem (Piper nigrum) no Brazīlijas.

(8)

Tā kā 2019. gada otrajā pusgadā un 2020. gada pirmajā pusgadā dalībvalstu oficiālajās kontrolēs, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793, bieži nav ievērotas Savienības tiesību aktos paredzētās atbilstošās prasības attiecībā uz konstatēto kontamināciju ar pesticīdu atliekām, ir lietderīgi no 10 % līdz 20 % palielināt identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu Capsicum sugu pipariem (izņemot dārzeņpiparus) no Taizemes.

(9)

Tā kā 2019. gada otrajā pusgadā un 2020. gada pirmajā pusgadā dalībvalstu oficiālajās kontrolēs, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1793, bieži nav ievērotas Savienības tiesību aktos paredzētās atbilstošās prasības attiecībā uz konstatēto kontamināciju ar aflatoksīniem, kā arī lielā ziņojumu skaita dēļ RASFF sistēmā 2020. gada pirmajā pusgadā, ir lietderīgi no 10 % līdz 50 % palielināt identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu zemesriekstiem no Indijas.

(10)

Dārzeņpipari (Capsicum annuum) no Turcijas jau ir iekļauti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikumā, jo pastāv risks, ka tie varētu būt kontaminēti ar pesticīdu atliekām. Attiecībā uz Capsicum sugu piparu (izņemot dārzeņpiparus) sūtījumiem no Turcijas dati, kas izriet no paziņojumiem, kuri 2020. gada pirmajā pusgadā saņemti ar RASFF starpniecību, liecina par jauniem riskiem cilvēku veselībai, ko rada iespējama kontaminācija ar pesticīdu atliekām un kā dēļ nepieciešama pastiprināta oficiālā kontrole. Tāpēc pašreizējais ieraksts par dārzeņpipariem (Capsicum annuum) no Turcijas būtu jāgroza, lai tas attiektos uz visiem Capsicum sugu pipariem.

(11)

Pieejamā informācija par 2019. gada otro pusgadu un 2020. gada pirmo pusgadu attiecībā uz godži ogām no Ķīnas, kuras norādītas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikuma sarakstā saistībā ar risku, ko rada kontaminācija ar pesticīdu atliekām, un attiecībā uz žāvētām vīnogām no Turcijas, kuras minētā pielikuma sarakstā norādītas saistībā ar risku, ko rada kontaminācija ar orhatoksīnu A, liecina par kopumā apmierinošu atbilstību Savienības tiesību aktos paredzētajām attiecīgajām prasībām. Tā kā minēto preču pastiprināta oficiālā kontrole vairs nav pamatota, ieraksti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I pielikumā attiecībā uz minētajām precēm būtu jāsvītro.

(12)

Attiecībā uz zemesriekstiem no Brazīlijas, kuri norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma sarakstā saistībā ar risku, ko rada kontaminācija ar aflatoksīniem, 2019. gada otrajā pusgadā dalībvalstu veiktajās oficiālajās kontrolēs ir samazinājies tādu gadījumu skaits, kad nav ievērotas Savienības tiesību aktos paredzētās atbilstošās prasības, un 2020. gada pirmajā pusgadā minētais rādītājs saglabājies zemā līmenī. Tāpēc ir lietderīgi svītrot Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma ierakstu par zemesriekstiem no Brazīlijas, iekļaut to minētās īstenošanas regulas I pielikumā un noteikt identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu 10 % apmērā.

(13)

Attiecībā uz zemesriekstiem no Ķīnas, kuri norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma sarakstā saistībā ar risku, ko rada kontaminācija ar aflatoksīniem, 2019. gada otrajā pusgadā un 2020. gada pirmajā pusgadā dalībvalstu veiktajās oficiālajās kontrolēs ir samazinājies tādu gadījumu skaits, kad nav ievērotas Savienības tiesību aktos paredzētās atbilstošās prasības. Tāpēc ir lietderīgi svītro Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma ierakstu par zemesriekstiem no Ķīnas, iekļaut to minētās īstenošanas regulas I pielikumā un noteikt identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu 10 % apmērā. Ņemot vērā šīs preces tirdzniecības apjomu, minētais biežums ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību.

(14)

Attiecībā uz lazdu riekstiem no Turcijas, kuri norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma sarakstā saistībā ar risku, ko rada kontaminācija ar aflatoksīniem, 2019. gada otrajā pusgadā un 2020. gada pirmajā pusgadā dalībvalstu veiktajās oficiālajās kontrolēs ir samazinājies tādu gadījumu skaits, kad nav ievērotas Savienības tiesību aktos paredzētās atbilstošās prasības. Tāpēc ir lietderīgi svītrot Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma ierakstu par lazdu riekstiem no Turcijas, iekļaut to minētās īstenošanas regulas I pielikumā un noteikt identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu 5 % apmērā. Ņemot vērā šīs preces tirdzniecības apjomu, minētais biežums ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību.

(15)

Pārtikas produkti, kas satur tādas beteļauga lapas (Piper betle) vai no tām sastāv, kuru izcelsme ir Bangladešā vai kuras nosūtītas no Bangladešas, ir iekļauti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 IIa pielikumā saistībā ar risku, ko rada kontaminācija ar Salmonella. Tādēļ kopš 2014. gada jūnija minēto produktu importēšana Savienība ir aizliegta. Bangladeša sniedza rakstiskas garantijas, 2020. gada 27. jūlijā iesniedzot jaunu rīcības plānu ar pasākumiem, kas aptver visus ražošanas ķēdes posmus, un Komisija to novērtēja apmierinoši. No minētā novērtējuma izriet, ka ir lietderīgi svītrot Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 IIa pielikuma ierakstu par pārtikas produktiem, kas satur beteļauga lapas (Piper betle) vai no tām sastāv, no Bangladešas, iekļaut to minētās īstenošanas regulas II pielikumā un noteikt identitātes un fizisko kontrolpārbaužu biežumu 50 % apmērā.

(16)

Lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret iespējamiem riskiem veselībai, ko rada Sesamum sēklu mikrobioloģiskā vai ķīmiskā kontaminācija, Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 I un II pielikuma tabulas slejā “KN kods”, rindā attiecībā uz “Sesamum sēklas (pārtika)” būtu jāpievieno grauzdētu Sesamum sēklu KN kods.

(17)

Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 IV pielikumā oficiālā sertifikāta parauga II daļā ir noteikta veselības informācija, kas, aizpildot sertifikātu, jānorāda sertificējošajai amatpersonai. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka veselības informācija par nedzīvnieku izcelsmes pārtiku un barību var ietvert vairāk nekā vienu sertifikāciju, ja šāda sertifikācija ir obligāta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 11. panta 1. punktu saistībā ar minētās īstenošanas regulas II pielikumu.

(18)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2019/1793 būtu attiecīgi jāgroza. Konsekvences un skaidrības labad Īstenošanas regulas I, II, IIa un IV pielikumu būtu lietderīgi pilnībā aizstāt.

(19)

Tā kā Īstenošanas regulu (ES) 2020/2235 piemēro no 2021. gada 21. aprīļa, arī šīs regulas 1. panta 1. punkts būtu jāpiemēro no minētā datuma.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2019/1793

Īstenošana regulu (ES) 2019/1793 groza šādi:

1)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Oficiālais sertifikāts

1.   Katram II pielikuma sarakstā norādītās pārtikas un barības sūtījumam ir līdzi oficiāls sertifikāts, kas atbilst IV pielikumā sniegtajam paraugam (“oficiālais sertifikāts”).

2.   Oficiālais sertifikāts atbilst šādām prasībām:

a)

oficiālo sertifikātu izdevusi izcelsmes valsts, kas ir trešā valsts, kompetentā iestāde vai – attiecībā uz tādu trešo valsti, kas nav izcelsmes valsts, – tās trešās valsts kompetentā iestāde, no kuras sūtījums sūtīts;

b)

uz oficiālā sertifikāta ir 9. panta 1. punktā minētais ar to saistītā sūtījuma identifikācijas kods;

c)

uz oficiālā sertifikāta ir sertificējošās amatpersonas paraksts un oficiālais zīmogs;

d)

ja oficiālajā sertifikātā ietverti vairāki paziņojumi, no kuriem jāizvēlas konkrētajam gadījumam atbilstošais, sertificējošā amatpersona neiederīgos paziņojumus svītro, paraksta ar iniciāļiem un apzīmogo vai no sertifikāta pilnībā izņem;

e)

oficiālajā sertifikātā ir kāds no šādiem elementiem:

i)

viena papīra lapa;

ii)

vairākas papīra lapas, kuras ir nedalāmas un veido vienotu veselumu;

iii)

secīgas lapas, no kurām katra ir numurēta tā, lai norādītu, kura lapa no galīga lappušu skaita tā ir;

f)

ja oficiālais sertifikāts sastāv no secīgām lapām, kā minēts šī panta c) punkta iii) daļā, tad katrā lapā ir unikālais kods, kas minēts Regulas (ES) 2017/625 89. panta 1. punkta a) apakšpunktā, sertificējošās amatpersonas paraksts un oficiālais zīmogs;

g)

oficiālo sertifikātu uzrāda tā robežkontroles punkta kompetentajai iestādei, caur kuru sūtījumu ieved Savienībā, kur sūtījumu pakļauj oficiālajām kontrolēm;

h)

oficiālo sertifikātu izdod, kamēr sūtījums, uz kuru tas attiecas, vēl ir sertifikātu izdevušās trešās valsts kompetentās iestādes kontrolē;

i)

oficiālo sertifikātu sagatavo vienā vai vairākās tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā atrodas robežkontroles punkts ievešanai Savienībā;

j)

oficiālais sertifikāts ir derīgs ne vairāk kā četrus mēnešus no izdošanas dienas, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā sešus mēnešus no 10. panta 1. punktā minēto laboratorisko analīžu rezultātu dienas.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta i) apakšpunkta, dalībvalsts var piekrist, ka oficiālos sertifikātus sagatavo citā Savienības oficiālajā valodā, vajadzības gadījumā tiem pievienojot autentificētu tulkojumu.

4.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto paraksta un zīmoga krāsa – izņemot reljefā izceltus vai ūdenszīmes veidā uzliktus zīmogus – atšķiras no drukātā teksta krāsas.

5.   Šā panta 2. punkta c) līdz g) apakšpunktu un 4. punktu nepiemēro elektroniskajiem oficiālajiem sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 (*1) 39. panta 1. punkta prasībām.

6.   Šā panta 2. punkta d), e) un f) apakšpunktu nepiemēro papīra formā izdotiem oficiālajiem sertifikātiem, kas aizpildīti un izdrukāti TRACES sistēmā.

7.   Oficiālā sertifikāta aizstājējsertifikātu kompetentās iestādes var izdot tikai saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/2235 (*2) 6. panta noteikumiem.

8.   Oficiālo sertifikātu aizpilda, balstoties uz IV pielikumā izklāstītajām piezīmēm.

(*1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1715 (2019. gada 30. septembris), ar ko nosaka noteikumus par oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmas un tās sistēmas komponentu darbību (IMSOC regula) (OV L 261, 14.10.2019., 37. lpp.)."

(*2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2235 (2020. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz tādu veterināro, oficiālo un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 599/2004, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 636/2014 un (ES) 2019/628, Direktīvu 98/68/EK un Lēmumu 2000/572/EK, 2003/779/EK un 2007/240/EK (OV L 442, 30.12.2020., 1. lpp.).”;"

2)

I, II, IIa un IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 1. punktu piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 14. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1793 (2019. gada 22. oktobris) par to oficiālo kontroļu pagaidu pastiprināšanu un ārkārtas pasākumiem, kas attiecas uz noteiktu preču ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm, un ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 un (EK) Nr. 178/2002 un atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 669/2009, (ES) Nr. 884/2014, (ES) 2015/175, (ES) 2017/186 un (ES) 2018/1660 (OV L 277, 29.10.2019., 89. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1715 (2019. gada 30. septembris), ar ko nosaka noteikumus par oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmas un tās sistēmas komponentu darbību (IMSOC regula) (OV L 261, 14.10.2019., 37. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/628 (2019. gada 8. aprīlis) par noteiktiem dzīvniekiem un precēm paredzētiem oficiālo sertifikātu paraugiem un ar ko attiecībā uz šiem sertifikātu paraugiem groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 (OV L 131, 17.5.2019., 101. lpp.).

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2235 (2020. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz tādu veterināro, oficiālo un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 599/2004, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 636/2014 un (ES) 2019/628, Direktīvu 98/68/EK un Lēmumu 2000/572/EK, 2003/779/EK un 2007/240/EK (OV L 442, 30.12.2020., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Tāda nedzīvnieku izcelsmes pārtika un barība no konkrētām trešām valstīm, uz kuru attiecas uz laiku pastiprinātas oficiālās kontroles robežkontroles punktos un kontrolpunktos

Rinda

Pārtika un barība

(paredzētie izmantojumi)

KN kods (1)

Taric apakšiedalījums

Izcelsmes valsts

Apdraudējums

Identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežums (%)

1

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Bolīvija (BO)

aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

2

Melnie pipari (Piper nigrum)

(Pārtika – negrūsta un nemalta)

ex 0904 11 00

10

Brazīlija (BR)

Salmonella  (2)

50

3

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Brazīlija (BR)

aflatoksīni

10

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

4

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Ķīna (CN)

aflatoksīni

10

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

5

Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

(Pārtika – grūsta vai malta)

ex 0904 22 00

11

Ķīna (CN)

Salmonella  (6)

20

6

Tēja, arī aromatizēta

(Pārtika)

0902

 

Ķīna (CN)

pesticīdu atliekas  (3)  (7)

20

7

Baklažāni (Solanum melongena)

(Pārtika – svaiga vai atdzesēta)

0709 30 00

 

Dominikānas Republika (DO)

pesticīdu atliekas  (3)

20

8

Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

0709 60 10 ;

0710 80 51

 

Dominikānas Republika (DO)

pesticīdu atliekas  (3)  (8)

50

Capsicum sugu pipari (izņemot dārzeņpiparus)

ex 0709 60 99 ;

20

ex 0710 80 59

20

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata ssp. sesquipedalis, Vigna unguiculata ssp. unguiculata)

(Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta)

ex 0708 20 00 ;

10

ex 0710 22 00

10

9

Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

0709 60 10 ;

0710 80 51

 

Ēģipte (EG)

pesticīdu atliekas  (3)  (9)

20

Capsicum sugu pipari (izņemot dārzeņpiparus)

(Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

20

ex 0710 80 59

20

10

Sesamum sēklas

(Pārtika)

1207 40 90

 

Etiopija (ET)

Salmonella  (2)

50

ex 2008 19 19

40

ex 2008 19 99

40

11

Lazdu rieksti, nelobīti

0802 21 00

 

Gruzija (GE)

aflatoksīni

50

Lazdu rieksti, lobīti

0802 22 00

Lazdu riekstu milti, rupjmaluma milti un pulveris

ex 1106 30 90

40

Lazdu rieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

(Pārtika)

ex 2008 19 19 ;

30

ex 2008 19 95 ;

20

ex 2008 19 99

30

12

Palmu eļļa

(Pārtika)

1511 10 90 ;

1511 90 11 ;

 

Gana (GH)

krāsvielas “Sudan” (10)

50

ex 1511 90 19 ;

90

1511 90 99

 

13

Karija lapas (Bergera/Murraya koenigii)

(Pārtika – svaiga, atdzesēta, sasaldēta vai žāvēta)

ex 1211 90 86

10

Indija (IN)

pesticīdu atliekas  (3)  (11)

50

14

Okra

(Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta)

ex 0709 99 90 ;

20

Indija (IN)

pesticīdu atliekas  (3)  (12)

10

ex 0710 80 95

30

15

Pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.)

(Pārtika – svaiga vai atdzesēta)

0708 20

 

Kenija (KE)

pesticīdu atliekas (3)

10

16

Lapu selerijas (Apium graveolens)

(Pārtika – svaigi vai atdzesēti garšaugi)

ex 0709 40 00

20

Kambodža (KH)

pesticīdu atliekas  (3)  (13)

50

17

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata ssp. sesquipedalis, Vigna unguiculata ssp. unguiculata)

(Pārtika – svaigi, atdzesēti vai saldēti dārzeņi)

ex 0708 20 00 ;

10

Kambodža (KH)

pesticīdu atliekas  (3)  (14)

50

ex 0710 22 00

10

18

Galda rāceņi (Brassica rapa ssp. rapa)

(Pārtika – sagatavota vai konservēta etiķī vai etiķskābē)

ex 2001 90 97

19

Libāna (LB)

rodamīns B

50

19

Galda rāceņi (Brassica rapa ssp. rapa)

(Pārtika – sagatavota vai konservēta sālījumā vai ar citronskābi, nesaldēta)

ex 2005 99 80

93

Libāna (LB)

rodamīns B

50

20

Capsicum sugu pipari

(dārzeņpipari un citi)

(Pārtika – kaltēta, grauzdēta, saberzta vai malta)

0904 21 10 ;

 

Šrilanka (LK)

aflatoksīni

50

ex 0904 21 90 ;

20

ex 0904 22 00 ;

11; 19

ex 2005 99 10 ;

10; 90

ex 2005 99 80

94

21

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Madagaskara (MG)

aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

22

Džekfrūti (Artocarpus heterophyllus)

(Pārtika – svaiga)

ex 0810 90 20

20

Malaizija (MY)

pesticīdu atliekas  (3)

20

23

Sesamum sēklas

(Pārtika)

1207 40 90

 

Nigērija (NG)

Salmonella  (2)

50

ex 2008 19 19

40

ex 2008 19 99

40

24

Garšvielu maisījumi

(Pārtika)

0910 91 10

0910 91 90

 

Pakistāna (PK)

aflatoksīni

50

25

Arbūzu (Egusi, Citrullus spp.) sēklas un no tām iegūti produkti

(Pārtika)

ex 1207 70 00 ;

10

Sjerraleone (SL)

aflatoksīni

50

ex 1208 90 00 ;

10

ex 2008 99 99

50

26

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Senegāla (SN)

aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

27

Galda rāceņi (Brassica rapa ssp. rapa)

(Pārtika – sagatavota vai konservēta etiķī vai etiķskābē)

ex 2001 90 97

19

Sīrija (SY)

rodamīns B

50

28

Galda rāceņi (Brassica rapa ssp. rapa)

(Pārtika – sagatavota vai konservēta sālījumā vai ar citronskābi, nesaldēta)

ex 2005 99 80

93

Sīrija (SY)

rodamīns B

50

29

Capsicum sugu pipari (izņemot dārzeņpiparus)

(Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

20

Taizeme (TH)

pesticīdu atliekas  (3)  (15)

20

ex 0710 80 59

20

30

Lazdu rieksti (Corylus sp.), nelobīti

0802 21 00

 

Turcija (TR)

aflatoksīni

5

Lazdu rieksti (Corylus sp.), lobīti

0802 22 00

 

 

 

 

Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur lazdu riekstus

ex 0813 50 39 ;

70

 

ex 0813 50 91 ;

70

 

ex 0813 50 99

70

Lazdu riekstu pasta

ex 2007 10 10 ;

70

 

ex 2007 10 99 ;

40

 

ex 2007 99 39 ;

05; 06

 

ex 2007 99 50 ;

33

 

ex 2007 99 97

23

Lazdu rieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, ieskaitot maisījumus

ex 2008 19 12 ;

30

ex 2008 19 19 ;

30

ex 2008 19 92 ;

30

ex 2008 19 95 ;

20

ex 2008 19 99 ;

30

ex 2008 97 12 ;

15

ex 2008 97 14 ;

15

ex 2008 97 16 ;

15

ex 2008 97 18 ;

15

ex 2008 97 32 ;

15

ex 2008 97 34 ;

15

ex 2008 97 36 ;

15

ex 2008 97 38 ;

15

ex 2008 97 51 ;

15

ex 2008 97 59 ;

15

ex 2008 97 72 ;

15

ex 2008 97 74 ;

15

ex 2008 97 76 ;

15

ex 2008 97 78 ;

15

ex 2008 97 92 ;

15

ex 2008 97 93 ;

15

ex 2008 97 94 ;

15

ex 2008 97 96 ;

15

ex 2008 97 97 ;

15

ex 2008 97 98

15

Lazdu riekstu milti, rupjmaluma milti un pulveris

ex 1106 30 90

40

Lazdu riekstu eļļa

(Pārtika)

ex 1515 90 99

20

31

Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi

(Pārtika – svaiga vai žāvēta)

0805 21 ;

0805 22 ;

0805 29

 

Turcija (TR)

pesticīdu atliekas  (3)

5

32

Apelsīni

(Pārtika – svaiga vai žāvēta)

0805 10

 

Turcija (TR)

pesticīdu atliekas  (3)

10

33

Granātāboli

(Pārtika – svaiga vai atdzesēta)

ex 0810 90 75

30

Turcija (TR)

pesticīdu atliekas  (3)  (16)

20

34

Dārzeņpipari (Capsicum annuum)

Capsicum sugu pipari (izņemot dārzeņpiparus)

(Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta)

0709 60 10 ;

0710 80 51 ;

 

Turcija (TR)

pesticīdu atliekas  (3)  (17)

10

ex 0709 60 99 ;

20

ex 0710 80 59

20

35

Neapstrādāti veseli vai malti, slīpēti, drupināti vai smalcināti aprikožu kodoli, ko laiž tirgū galapatērētājam  (18)  (19)

(Pārtika)

ex 1212 99 95

20

Turcija (TR)

cianīds

50

36

Capsicum sugu pipari (izņemot dārzeņpiparus)

(Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

20

Uganda (UG)

pesticīdu atliekas  (3)

20

ex 0710 80 59

20

37

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Amerikas Savienotās Valstis (US)

aflatoksīni

10

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

38

Pistācijas, nelobītas

0802 51 00

 

Amerikas Savienotās Valstis (US)

aflatoksīni

10

Pistācijas, lobītas

0802 52 00

 

Pistācijas, grauzdētas

ex 2008 19 13 ;

20

 

ex 2008 19 93

20

39

Žāvētas aprikozes

0813 10 00

 

Uzbekistāna (UZ)

sulfīti  (20)

50

Aprikozes, citādi sagatavotas vai konservētas

(Pārtika)

2008 50

40

Koriandra lapas

ex 0709 99 90

72

Vjetnama (VN)

pesticīdu atliekas  (3)  (21)

50

Baziliks (svētais, saldais)

ex 1211 90 86

20

Piparmētras

ex 1211 90 86

30

Pētersīļi

(Pārtika – svaigi vai atdzesēti garšaugi)

ex 0709 99 90

40

41

Okra

(Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta)

ex 0709 99 90 ;

20

Vjetnama (VN)

pesticīdu atliekas  (3)  (21)

50

ex 0710 80 95

30

42

Capsicum sugu pipari (izņemot dārzeņpiparus)

(Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

20

Vjetnama (VN)

pesticīdu atliekas  (3)  (21)

50

ex 0710 80 59

20


(1)  Ja prasība pārbaudīt produktus attiecas tikai uz dažiem kāda KN koda produktiem, KN kods ir marķēts ar “ex”.

(2)  Paraugus ņem un analīzes izdara saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām un analītiskajām references metodēm, kas izklāstītas III pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā.

(3)  Vismaz to pesticīdu atliekas, kas norādīti sarakstā kontroles programmā, kura pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.) 29. panta 2. punktu, un ko var analizēt, izmantojot uz GC-MS un LC-MS balstītas vairāku atlieku noteikšanas metodes (pesticīdi, kuri jākontrolē tikai augu izcelsmes produktos vai uz tiem).

(4)  Amitrāza atliekas.

(5)  Nikotīna atliekas.

(6)  Paraugus ņem un analīzes izdara saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām un analītiskajām references metodēm, kas izklāstītas III pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā.

(7)  Tolfenpirāda atliekas.

(8)  Amitrāza atliekas (amitrāzs, ieskaitot metabolītus, kuri satur struktūrdaļu 2,4-dimetilanilīns, kas izteikti kā amitrāzs), diafentiurons, dikofols (p, p’ un o, p’ izomēru summa), ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankocebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams).

(9)  Šādu vielu atliekas: dikofols (p, p’ un o,p’ izomēru summa), dinotefurāns, folpets, prohlorāzs (prohlorāza un tā metabolītu, kas satur struktūrdaļu 2,4,6-trihlorfenols, summa, izteikta kā prohlorāzs), tiofanātmetils un triforīns.

(10)  Šajā pielikumā krāsvielas “Sudan” ir šādas ķīmiskās vielas: i) “Sudan” I (CAS numurs 842-07-9), ii) “Sudan II” (CAS numurs 3118-97-6), iii) “Sudan III” (CAS numurs 85-86-9), iv) “Scarlet Red” jeb “Sudan” IV (CAS numurs 85-83-6).

(11)  Acefāta atliekas.

(12)  Diafentiurona atliekas.

(13)  Fentoāta atliekas.

(14)  Hlorbufāma atliekas.

(15)  Šādu vielu atliekas: formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds)), protiofoss un triforīns.

(16)  Prohlorāza atliekas.

(17)  Šādu vielu atliekas: diafentiurons, formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds)) un tiofanātmetils.

(18)  “Neapstrādāti produkti”, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(19)  “Laišana tirgū” un “galapatērētājs” kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(20)  References metodes: EN 1988-1:1998, EN 1988-2:1998 vai ISO 5522:1981.

(21)  Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankozebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams), fentoāts un kvinalfoss.


II PIELIKUMS

Tāda pārtika un barība no konkrētām trešām valstīm, kam attiecībā uz ievešanu Savienībā piemēro īpašus noteikumus sakarā ar risku, ka tā ir kontaminēta ar mikotoksīniem (arī aflatoksīniem), pesticīdu atliekām, pentahlorfenolu un dioksīniem vai mikrobioloģiski kontaminēta

1.   1. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētā nedzīvnieku izcelsmes pārtika un barība

Rinda

Pārtika un barība (paredzētais izmantojums)

KN kods (1)

Taric apakšiedalījums

Izcelsmes valsts

Apdraudējums

Identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežums (%)

1

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Argentīna (AR)

aflatoksīni

5

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

2

Lazdu rieksti (Corylus sp.), nelobīti

0802 21 00

 

Azerbaidžāna (AZ)

aflatoksīni

20

Lazdu rieksti (Corylus sp.), lobīti

0802 22 00

Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur lazdu riekstus

ex 0813 50 39 ;

70

ex 0813 50 91 ;

70

ex 0813 50 99

70

Lazdu riekstu pasta

ex 2007 10 10 ;

70

ex 2007 10 99 ;

40

ex 2007 99 39 ;

05; 06

ex 2007 99 50 ;

33

ex 2007 99 97

23

Lazdu rieksti, citādi sagatavoti vai konservēti, ieskaitot maisījumus

ex 2008 19 12 ;

30

ex 2008 19 19 ;

30

ex 2008 19 92 ;

30

ex 2008 19 95 ;

20

ex 2008 19 99 ;

30

ex 2008 97 12 ;

15

ex 2008 97 14 ;

15

ex 2008 97 16 ;

15

ex 2008 97 18 ;

15

ex 2008 97 32 ;

15

ex 2008 97 34 ;

15

ex 2008 97 36 ;

15

ex 2008 97 38 ;

15

ex 2008 97 51 ;

15

ex 2008 97 59 ;

15

ex 2008 97 72 ;

15

ex 2008 97 74 ;

15

ex 2008 97 76 ;

15

ex 2008 97 78 ;

15

ex 2008 97 92 ;

15

ex 2008 97 93 ;

15

ex 2008 97 94 ;

15

ex 2008 97 96 ;

15

ex 2008 97 97 ;

15

ex 2008 97 98

15

Lazdu riekstu milti, rupjmaluma milti un pulveris

ex 1106 30 90

40

Lazdu riekstu eļļa

(Pārtika)

ex 1515 90 99

20

3

Pārtikas produkti, kas satur beteļauga lapas (Piper betle) vai no tām sastāv

(Pārtika)

ex 1404 90 00  (10)

10

Bangladeša (BD)

Salmonella  (6)

50

4

Brazīlijas rieksti, nelobīti

0801 21 00

 

Brazīlija (BR)

aflatoksīni

50

Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur nelobītus Brazīlijas riekstus

(Pārtika)

ex 0813 50 31 ;

20

ex 0813 50 39 ;

20

ex 0813 50 91 ;

20

ex 0813 50 99

20

5

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Ēģipte (EG)

aflatoksīni

20

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

6

Piper ģints pipari; kaltēti, grūsti vai malti Capsicum un Pimenta ģints dārzeņi

0904

 

Etiopija (ET)

aflatoksīni

50

Ingvers, safrāns, kurkuma, mārsils, lauru lapas, karijs un citas garšvielas

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

0910

7

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Gana (GH)

aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

8

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Gambija (GM)

aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

9

Muskatrieksti (Myristica fragrans)

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

0908 11 00 ;

0908 12 00

 

Indonēzija (ID)

aflatoksīni

20

10

Beteļauga lapas (Piper betle L.)

(Pārtika)

ex 1404 90 00

10

Indija (IN)

Salmonella  (2)

10

11

Capsicum sugu pipari (dārzeņpipari un citi)

(Pārtika – kaltēta, grauzdēta, saberzta vai malta)

0904 21 10 ;

 

Indija (IN)

aflatoksīni

20

ex 0904 22 00 ;

11; 19

ex 0904 21 90 ;

20

ex 2005 99 10 ;

10; 90

ex 2005 99 80

94

12

Muskatrieksti (Myristica fragrans)

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

0908 11 00 ;

0908 12 00

 

Indija (IN)

aflatoksīni

20

13

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Indija (IN)

aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

14

Guāra sveķi

(Pārtika un barība)

ex 1302 32 90

10

Indija (IN)

pentahlorfenols un dioksīni  (3)

5

15

Capsicum sugu pipari (izņemot dārzeņpiparus)

(Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

20

Indija (IN)

pesticīdu atliekas  (4)  (5)

10

ex 0710 80 59

20

 

16

Sesamum sēklas

(Pārtika)

1207 40 90

 

Indija (IN)

Salmonella  (6)

pesticīdu atliekas  (4)  (11)

20

ex 2008 19 19

40

 

ex 2008 19 99

40

50

17

Pistācijas, nelobītas

0802 51 00

 

Irāna (IR)

aflatoksīni

50

Pistācijas, lobītas

0802 52 00

Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur pistācijas

ex 0813 50 39 ;

60

ex 0813 50 91 ;

60

ex 0813 50 99

60

Pistāciju pasta

ex 2007 10 10 ;

60

ex 2007 10 99 ;

30

ex 2007 99 39 ;

03; 04

ex 2007 99 50 ;

32

ex 2007 99 97

22

Pistācijas, sagatavotas vai konservētas, ieskaitot maisījumus

ex 2008 19 13 ;

20

ex 2008 19 93 ;

20

ex 2008 97 12 ;

19

ex 2008 97 14 ;

19

ex 2008 97 16 ;

19

ex 2008 97 18 ;

19

ex 2008 97 32 ;

19

ex 2008 97 34 ;

19

ex 2008 97 36 ;

19

ex 2008 97 38 ;

19

ex 2008 97 51 ;

19

ex 2008 97 59 ;

19

ex 2008 97 72 ;

19

ex 2008 97 74 ;

19

ex 2008 97 76 ;

19

ex 2008 97 78 ;

19

ex 2008 97 92 ;

19

ex 2008 97 93 ;

19

ex 2008 97 94 ;

19

ex 2008 97 96 ;

19

ex 2008 97 97 ;

19

ex 2008 97 98

19

Pistāciju milti, rupjmaluma milti un pulveris

(Pārtika)

ex 1106 30 90

50

18

Arbūzu (Egusi, Citrullus spp.) sēklas un no tām iegūti produkti

(Pārtika)

ex 1207 70 00 ;

10

Nigērija (NG)

aflatoksīni

50

ex 1208 90 00 ;

10

ex 2008 99 99

50

19

Capsicum sugu pipari (izņemot dārzeņpiparus)

(Pārtika – svaiga, atdzesēta vai saldēta)

ex 0709 60 99 ;

20

Pakistāna (PK)

pesticīdu atliekas  (4)

20

ex 0710 80 59

20

20

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Sudāna (SD)

aflatoksīni

50

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91 ;

2008 11 96 ;

2008 11 98

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2305 00 00

Zemesriekstu milti un rupjmaluma milti

(Pārtika un barība)

ex 1208 90 00

20

21

Sesamum sēklas

(Pārtika)

1207 40 90

 

Sudāna (SD)

Salmonella  (6)

20

ex 2008 19 19

40

ex 2008 19 99

40

22

Vīģes, žāvētas

0804 20 90

 

Turcija (TR)

aflatoksīni

20

Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur vīģes

ex 0813 50 99

50

Žāvētu vīģu pasta

ex 2007 10 10 ;

50

ex 2007 10 99 ;

20

ex 2007 99 39 ;

01; 02

ex 2007 99 50 ;

31

ex 2007 99 97

21

Žāvētas vīģes, sagatavotas vai konservētas, ieskaitot maisījumus

ex 2008 97 12 ;

11

ex 2008 97 14 ;

11

ex 2008 97 16 ;

11

ex 2008 97 18 ;

11

ex 2008 97 32 ;

11

ex 2008 97 34 ;

11

ex 2008 97 36 ;

11

ex 2008 97 38 ;

11

ex 2008 97 51 ;

11

ex 2008 97 59 ;

11

ex 2008 97 72 ;

11

ex 2008 97 74 ;

11

ex 2008 97 76 ;

11

ex 2008 97 78 ;

11

ex 2008 97 92 ;

11

ex 2008 97 93 ;

11

ex 2008 97 94 ;

11

ex 2008 97 96 ;

11

ex 2008 97 97 ;

11

ex 2008 97 98 ;

11

ex 2008 99 28 ;

10

ex 2008 99 34 ;

10

ex 2008 99 37 ;

10

ex 2008 99 40 ;

10

ex 2008 99 49 ;

60

ex 2008 99 67 ;

95

ex 2008 99 99

60

Žāvētu vīģu milti, rupjmaluma milti vai pulveris

(Pārtika)

ex 1106 30 90

60

23

Pistācijas, nelobītas

0802 51 00

 

Turcija (TR)

aflatoksīni

50

Pistācijas, lobītas

0802 52 00

Riekstu vai žāvētu augļu maisījumi, kas satur pistācijas

ex 0813 50 39 ;

60

ex 0813 50 91 ;

60

ex 0813 50 99

60

Pistāciju pasta

ex 2007 10 10 ;

60

ex 2007 10 99 ;

30

Pistācijas, sagatavotas vai konservētas, ieskaitot maisījumus

ex 2007 99 39 ;

03; 04

ex 2007 99 50 ;

32

ex 2007 99 97 ;

22

ex 2008 19 13 ;

20

ex 2008 19 93 ;

20

ex 2008 97 12 ;

19

ex 2008 97 14 ;

19

ex 2008 97 16 ;

19

ex 2008 97 18 ;

19

ex 2008 97 32 ;

19

ex 2008 97 34 ;

19

ex 2008 97 36 ;

19

ex 2008 97 38 ;

19

ex 2008 97 51 ;

19

ex 2008 97 59 ;

19

ex 2008 97 72 ;

19

ex 2008 97 74 ;

19

ex 2008 97 76 ;

19

ex 2008 97 78 ;

19

ex 2008 97 92 ;

19

ex 2008 97 93 ;

19

ex 2008 97 94 ;

19

ex 2008 97 96 ;

19

ex 2008 97 97 ;

19

ex 2008 97 98

19

Pistāciju milti, rupjmaluma milti un pulveris

(Pārtika)

ex 1106 30 90

50

24

Vīnogulāju lapas

(Pārtika)

ex 2008 99 99

11; 19

Turcija (TR)

pesticīdu atliekas  (4)  (7)

20

25

Sesamum sēklas

(Pārtika)

1207 40 90

 

Uganda (UG)

Salmonella  (6)

20

ex 2008 19 19

40

ex 2008 19 99

40

26

Pitahaja (pūķauglis)

(Pārtika – svaiga vai atdzesēta)

ex 0810 90 20

10

Vjetnama (VN)

pesticīdu atliekas  (4)  (8)

10

2.   1. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētie salikta sastāva pārtikas produkti

Rinda

Salikta sastāva pārtikas produkti, kuri kādu no atsevišķajiem produktiem, kas sakarā ar risku, ka tie ir kontaminēti ar aflatoksīniem, norādīti šā pielikuma 1. punkta tabulā, satur daudzumā, kurš vai nu vienā atsevišķā produktā, vai visu sarakstā norādīto produktu summā pārsniedz 20 %

 

KN kods (12)

Apraksts  (13)

1

ex 1704 90

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas, izņemot košļājamo gumiju, apcukuroti vai neapcukuroti

2

ex 1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu

3

ex 1905

Maize, mīklas izstrādājumi, tortes, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti


(1)  Ja prasība pārbaudīt produktus attiecas tikai uz dažiem kāda KN koda produktiem, KN kods ir marķēts ar “ex”.

(2)  Paraugus ņem un analīzes izdara saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām un analītiskajām references metodēm, kas izklāstītas III pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā.

(3)  Šīs regulas 10. panta 3. punktā minēto analīžu pārskatu izdod laboratorija, kas saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 akreditēta attiecībā uz pentahlorfenola (PCP) analīzēm pārtikā un barībā.

Analīžu pārskatā norāda:

a)

tās paraugu ņemšanas un analīzes rezultātus, ko PCP klātbūtnes noteikšanai veikušas izcelsmes valsts kompetentās iestādes vai tās valsts kompetentās iestādes, no kuras sūtījums tiek sūtīts, ja tā nav izcelsmes valsts;

b)

analīzes rezultātiem piemītošo mērījuma nenoteiktību;

c)

analītiskās metodes noteikšanas robežu (NR) un

d)

analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu (KNR).

Ekstrakciju pirms analīzes veic ar paskābinātu šķīdinātāju. Analīzi veic saskaņā ar metodes QuEChERS modificēto versiju, kas aprakstīta Eiropas Savienības pesticīdu atlieku noteikšanas references laboratoriju vietnēs, vai saskaņā ar jebkuru citu tikpat uzticamu metodi.

(4)  Vismaz to pesticīdu atliekas, kas norādīti sarakstā kontroles programmā, kura pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), 29. panta 2. punktu, un ko var analizēt, izmantojot uz GC-MS un LC-MS balstītas vairāku atlieku noteikšanas metodes (pesticīdi, kuri jākontrolē tikai augu izcelsmes produktos vai uz tiem).

(5)  Karbofurāna atliekas.

(6)  Paraugus ņem un analīzes izdara saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām un analītiskajām references metodēm, kas izklāstītas III pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā.

(7)  Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankozebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams) un metrafenons.

(8)  Šādu vielu atliekas: ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, arī manebs, mankozebs, metirāms, propinebs, tirāms un cirams), fentoāts un kvinalfoss.

(9)  Preču apraksts ir noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.) I pielikuma KN apraksta slejā.

(10)  Pārtikas produkti, kas satur beteļauga lapas (Piper betle) vai no tām sastāv, ieskaitot, piemēram, tos, kas deklarēti ar KN kodu 1404 90 00.

(11)  Etilēnoksīda atliekas (etilēnoksīda un 2-hloretanola summa, izteikta kā etilēnoksīds).

(12)  Ja prasība pārbaudīt produktus attiecas tikai uz dažiem kāda KN koda produktiem, KN kods ir marķēts ar “ex”.

(13)  Preču apraksts ir noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.) I pielikuma KN apraksta slejā.


IIa PIELIKUMS

Tāda pārtika un barība no konkrētām trešām valstīm, kuras ievešanu Savienībā aptur, kā minēts 11.a pantā

Rinda

Pārtika un barība

(paredzētie izmantojumi)

KN kods (1)

Taric apakšiedalījums

Izcelsmes valsts

Apdraudējums

1

Pārtikas produkti, kas sastāv no kaltētām pupiņām

(Pārtika)

0713 35 00

0713 39 00

0713 90 00

 

Nigērija (NG)

pesticīdu atliekas


(1)  Ja prasība pārbaudīt produktus attiecas tikai uz dažiem kāda KN koda produktiem, KN kods ir marķēts ar “ex”.


IV PIELIKUMS

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM, KAS MINĒTS KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) 2019/1793 11. PANTĀ UN IZMANTOJAMS NOTEIKTAS PĀRTIKAS VAI BARĪBAS IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ

Image 1

 

VALSTS

Sertifikāts, kas izmantojams pārtikas vai barības ievešanai Savienībā

II daļa. Sertifikācija

II.

Veselības informācija

II.a

Sertifikāta uzskaites Nr.

II.b

IMSOC numurs

 

II.1.

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka esmu informēts par attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulā (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.), un apliecinu, ka:

 

(1) vai nu

[II.1.1.

pārtika, ko satur augstāk aprakstītais sūtījums ar identifikācijas kodu … (norāda Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 9. panta 1. punktā minēto sūtījuma identifikācijas kodu) ir ražota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 un Regulas (EK) Nr. 852/2004 prasībām, konkrētāk:

šīs pārtikas primārā ražošana un ar to saistītās darbības, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 852/2004 I pielikuma sarakstā, atbilst vispārīgajām higiēnas prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 852/2004 I pielikuma A daļā;

(1) (2) un tad, ja pēc primārās ražošanas un ar to saistītām darbībām bijuši jebkādi ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmi:

jebkāda darbība ar šo pārtiku veikta un attiecīgā gadījumā tā sagatavota, iepakota un glabāta higiēniski saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma prasībām, un

šī pārtika ir no viena vai vairākiem uzņēmumiem, kas īsteno programmu, kura saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 balstās uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principiem;]

 

(1) vai

[II.1.2.

barība, ko satur augstāk aprakstītais sūtījums ar identifikācijas kodu … (norāda Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 9. panta 1. punktā minēto sūtījuma identifikācijas kodu) ir ražota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 un Regulas (EK) Nr. 183/2005 prasībām, konkrēti:

šīs barības primārā ražošana un ar to saistītās darbības, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 183/2005 5. panta 1. punkta sarakstā, atbilst Regulas (EK) Nr. 183/2005 I pielikuma noteikumiem,

(1) (2) un tad, ja pēc primārās ražošanas un ar to saistītām darbībām bijuši jebkādi ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmi:

jebkāda darbība ar šo barību veikta un attiecīgā gadījumā tā sagatavota, iepakota un glabāta higiēniski saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 II pielikuma prasībām un

šī barība ir no viena vai vairākiem uzņēmumiem, kas īsteno programmu, kura saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005 balstās uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principiem.]

II.2.

Es, apakšā parakstījies, saskaņā ar normām, ko nosaka Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1793 (2019. gada 22. oktobris) par to oficiālo kontroļu pagaidu pastiprināšanu un ārkārtas pasākumiem, kas attiecas uz noteiktu preču ievešanu Savienībā no konkrētām trešām valstīm, un ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 un (EK) Nr. 178/2002 un atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 669/2009, (ES) Nr. 884/2014, (ES) 2015/175, (ES) 2017/186 un (ES) 2018/1660 (OV L 277, 29.10.2019., 89. lpp.), apliecinu, ka:

[II.2.1.

Sertifikācija nedzīvnieku izcelsmes pārtikai un barībai, kas sakarā ar risku, ka tā ir kontaminēta ar mikotoksīniem, norādīta Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma sarakstā, kā arī šā riska dēļ II pielikuma sarakstā norādītiem salikta sastāva pārtikas produktiem

No augstāk aprakstītā sūtījuma:

paraugi, pēc kuriem nosaka aflatoksīna B1 līmeni un kopējās kontaminācijas ar aflatoksīniem līmeni pārtikā, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 401/2006 ņemti

paraugi, pēc kuriem nosaka aflatoksīna B1 līmeni barībā, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 152/2009 ņemti,

… (datums), paraugu laboratoriskās analīzes izdarītas … (datums)

… (laboratorijas nosaukums) ar metodēm, kas aptver vismaz apdraudējumus, kuri norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikumā.

Ir pievienota detalizēta informācija par laboratorisko analīžu metodēm un visi rezultāti, un tie apliecina atbilstību Savienības tiesību aktiem par maksimālajiem aflatoksīnu līmeņiem.]

(3) un/vai

[II.2.2.

Sertifikācija nedzīvnieku izcelsmes pārtikai un barībai, kas sakarā ar risku, ka tā ir kontaminēta ar pesticīdu atliekām, norādīta Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma sarakstā, kā arī šā riska dēļ II pielikuma sarakstā norādītiem salikta sastāva pārtikas produktiem

No augstāk aprakstītā sūtījuma paraugi saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2002/63/EK ņemti … (datums), paraugu laboratoriskās analīzes izdarītas … (datums) … (laboratorijas nosaukums) ar metodēm, kas aptver vismaz apdraudējumus, kuri norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikumā.

Ir pievienota detalizēta informācija par laboratorisko analīžu metodēm un visi rezultāti, un tie apliecina atbilstību Savienības tiesību aktiem par maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem.]

(3) un/vai

[II.2.3.

Sertifikācija guāra sveķiem, kas sakarā ar risku, ka tie ir kontaminēti ar pentahlorfenolu un dioksīniem, norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma sarakstā, kā arī šā riska dēļ II pielikuma sarakstā norādītiem salikta sastāva pārtikas produktiem

No augstāk aprakstītā sūtījuma paraugi saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2002/63/EK ņemti … (datums), paraugu laboratoriskās analīzes izdarītas … (datums) … (laboratorijas nosaukums) ar metodēm, kas aptver vismaz apdraudējumus, kuri norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikumā.

Ir pievienota detalizēta informācija par laboratorisko analīžu metodēm, kā arī visi rezultāti, un tie apliecina, ka preces nesatur vairāk kā 0,01 mg/kg pentahlorfenola.]

(3) un/vai

[II.2.4.

Sertifikācija nedzīvnieku izcelsmes pārtikai un barībai, kas sakarā ar mikrobioloģiskas kontaminācijas risku ir norādīta Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikuma sarakstā, kā arī šā riska dēļ II pielikuma sarakstā norādītiem salikta sastāva pārtikas produktiem

No augstāk aprakstītā sūtījuma paraugi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 III pielikumu ņemti

… (datums), paraugu laboratoriskās analīzes izdarītas … (datums)

… (laboratorijas nosaukums) ar metodēm, kas aptver vismaz apdraudējumus, kuri norādīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 II pielikumā.

Ir pievienota detalizēta informācija par laboratorisko analīžu metodēm un visi rezultāti, un tie apliecina, ka 25 gramos parauga Salmonella nav konstatēta.]

II.3.

Šis sertifikāts izdots sūtījumam, kas izdošanas brīdī joprojām bijis kompetentās izdevējiestādes kontrolē.

II. 4.

Šis sertifikāts ir derīgs četrus mēnešus no izdošanas datuma, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā sešus mēnešus no pēdējo laboratorisko analīžu datuma.

Piezīmes

Sk. piezīmes par aizpildīšanu šajā pielikumā.

II daļa

(1)

Attiecīgi dzēš vai svītro (piem., pārtika vai barība).

(2)

Piemēro tikai ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmiem pēc primārās ražošanas un saistītām darbībām.

(3)

Ja šo punktu sertifikāta izdošanā neizmanto, to attiecīgi dzēš vai svītro.

(4)

Paraksta krāsai jāatšķiras no drukātā teksta krāsas. Tāds pats noteikums attiecas uz zīmogiem, ja vien tie nav reljefi zīmogi vai ūdenszīmes.

 

 

Sertificējošā amatpersona:

Vārds, uzvārds (drukātiem burtiem):

Kvalifikācija un amats:

Datums:

Paraksts:

Zīmogs

PARAUGS OFICIĀLAJAM SERTIFIKĀTAM, KAS MINĒTS KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULAS (ES) 2019/1793 11. PANTĀ UN IZMANTOJAMS NOTEIKTAS PĀRTIKAS VAI BARĪBAS IEVEŠANAI SAVIENĪBĀ; PIEZĪMES PAR AIZPILDĪŠANU

Vispārīgi

Lai apstiprinātu kādu atbildes variantu, attiecīgajā ailē ievelciet ķeksīti vai krustiņu (X).

“ISO” nozīmē valsts starptautisko divburtu standartkodu saskaņā ar starptautiskā standarta ISO 3166 divburtu kodu alfa-2 (1).

I.15., I.18. un I.20. ailē nedrīkst izraudzīties vairāk kā vienu variantu.

Ja vien nav norādīts citādi, šīs ailes jāaizpilda obligāti.

Ja pēc sertifikāta izdošanas saņēmējs, ievešanas robežkontroles punkts vai informācija par transportēšanu (proti, līdzeklis vai datums) mainās, par sūtījumu atbildīgajam operatoram tas jāpaziņo ievešanas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Šādas pārmaiņas nav iemesls pieprasīt aizstājējsertifikātu.

Ja sertifikātu iesniedz informācijas pārvaldības sistēmā oficiālo kontroļu vajadzībām (IMSOC), spēkā ir šādi nosacījumi:

I daļā paskaidrotie ieraksti vai ailes veido oficiālā sertifikāta elektroniskās versijas datu vārdnīcas,

aiļu secība oficiālā sertifikāta parauga I daļā, šo aiļu izmēri un forma ir orientējoši,

ja ir vajadzīgs zīmogs, tā elektroniskais ekvivalents ir elektroniskais zīmogs. Šādam zīmogam jāatbilst Regulas (ES) 2017/625 90. panta f) punktā minētajiem elektronisko sertifikātu izdošanas noteikumiem.

I daļa. Ziņas par nosūtīto sūtījumu

Valsts:

tā trešā valsts (nosaukums), kas izdevusi šo sertifikātu.

I.1. aile.

Nosūtītājs/eksportētājs: tā fiziskā vai juridiskā persona (vārds un uzvārds vai nosaukums; adrese) (iela, pilsēta un reģions, province vai pavalsts pēc vajadzības), kura sūtījumu nosūtījusi un kurai jāatrodas šajā trešajā valstī.

I.2. aile.

Sertifikāta uzskaites numurs: unikālais obligātais kods, ko piešķīrusi trešās valsts kompetentā iestāde saskaņā ar savu klasifikāciju. Šī aile ir obligāta attiecībā uz visiem sertifikātiem, kas nav iesniegti sistēmā IMSOC.

I.2.a aile.

IMSOC numurs: unikālais kods, ko IMSOC automātiski piešķir šajā sistēmā reģistrētiem sertifikātiem. Ja sertifikāts nav iesniegts sistēmā IMSOC, šo aili aizpildīt nedrīkst.

I.3. aile.

Centrālā kompetentā iestāde: trešās valsts centrālā iestāde (nosaukums), kas izsniegusi šo sertifikātu.

I.4. aile.

Vietējā kompetentā iestāde: attiecīgā gadījumā – tās trešās valsts vietējā iestāde (nosaukums), kas izsniegusi šo sertifikātu.

I.5. aile.

Saņēmējs/importētājs: fiziskā persona (vārds, uzvārds un adrese) vai juridiskā persona (nosaukums un adrese), kurai šis sūtījums dalībvalstī ir paredzēts.

I.6. aile.

Par sūtījumu atbildīgais operators: tā persona Eiropas Savienībā (vārds, uzvārds un adrese), kura par sūtījumu atbild brīdī, kad to uzrāda robežkontroles punktā, un kura kā importētājs vai importētāja vārdā kompetentajām iestādēm sniedz nepieciešamās deklarācijas. Šo aili drīkst neaizpildīt.

I.7. aile.

Izcelsmes valsts: valsts (nosaukums un ISO kods), no kuras preces cēlušās, kurā tās audzētas, ievāktas vai ražotas.

I.8. aile.

Neattiecas.

I.9. aile.

Galamērķa valsts: Eiropas Savienības dalībvalsts (nosaukums un ISO kods), kas ir produktu galamērķa valsts.

I.10. aile.

Neattiecas.

I.11. aile.

Nosūtīšanas vieta: saimniecības vai uzņēmumi (nosaukums un adrese), no kuriem ir produkti.

Jebkura pārtikas vai barības nozares uzņēmuma vienība. Jānorāda tikai uzņēmums, kas produktus nosūta. Tādas tirdzniecības gadījumā, kurā iesaistīta vairāk nekā viena trešā valsts (trīsstūrveida tirdzniecība), nosūtīšanas vieta ir pēdējais trešās valsts uzņēmums eksporta ķēdē, no kura galīgais sūtījums tiek transportēts uz Eiropas Savienību.

I.12. aile.

Galamērķa vieta: šo informāciju var norādīt pēc vēlēšanās.

Attiecībā uz laišanu tirgū: vieta, kurp dzīvniekus vai produktus nosūta galīgajai izkraušanai. Attiecīgā gadījumā norāda galamērķa vietas saimniecību vai uzņēmumu (nosaukums, adrese un apstiprinājuma numurs).

I.13. aile.

Iekraušanas vieta: nepiemēro.

I.14. aile.

Izbraukšanas datums un laiks: datums, kad attiecīgais transportēšanas līdzeklis (lidmašīna, kuģis, dzelzceļa transportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis) izbrauc.

I.15. aile.

Transportēšanas līdzeklis: transportlīdzeklis, kurš atstāj nosūtīšanas valsti.

Transportēšanas veids: lidmašīna, kuģis, dzelzceļa transportlīdzeklis, autotransporta līdzeklis vai cits. “Cits” nozīmē transportēšanas veidus, uz kuriem neattiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005  (2).

Transportēšanas līdzekļa identifikācija: lidmašīnām – reisa numurs; kuģiem – kuģa vārds(-i); dzelzceļam – vilciena identifikācija un vagona numurs; autotransporta līdzeklim – reģistrācijas numurs un vajadzības gadījumā piekabes reģistrācijas numurs.

Prāmjiem – autotransporta līdzekļa identifikācija, reģistrācijas numurs un attiecīgā gadījumā piekabes reģistrācijas numurs, plānotā prāmja vārds.

I.16 aile.

Ievešanas robežkontroles punkts ES: robežkontroles punkts (nosaukums un identifikācijas kods, ko piešķīrusi IMSOC).

I.17. aile.

Pavaddokumenti:

Laboratoriskais pārskats: norāda Īstenošanas regulas (ES) 2019/1793 10. panta 1. punktā minēto laboratorisko analīžu pārskata/rezultātu numuru un izdošanas datumu.

Citi: ja sūtījumam pievienoti citi dokumenti, piemēram, komercdokuments, norāda dokumenta veidu un numuru (piem., gaisa pārvadājumu pavadzīmes numuru, konosamenta numuru vai vilciena vai autotransporta līdzekļa komercnumuru).

I.18. aile.

Transportēšanas apstākļi: produktu transportēšanas laikā vajadzīgās temperatūras kategorija (apkārtējās vides, atdzesēts, saldēts). Drīkst izraudzīties tikai vienu kategoriju.

I.19. aile.

Konteinera Nr./plombas Nr.: attiecīgā gadījumā attiecīgie numuri.

Ja preces transportē slēgtos konteineros, noteikti jānorāda konteinera numurs.

Jānorāda tikai oficiālās plombas numurs. Plombu par oficiālu uzskata tikai tad, ja konteineram, kravas automobilim vai dzelzceļa vagonam tā uzlikta sertifikāta izsniedzējas kompetentās iestādes uzraudzībā.

I.20. aile.

Preces sertificētas šādā kategorijā: deklarē produktu paredzēto izmantojumu, kas norādīts attiecīgajā Eiropas Savienības oficiālajā sertifikātā.

Lietošana pārtikā: attiecas tikai uz pārtikai paredzētiem produktiem.

Barība: attiecas tikai uz dzīvnieku barībai paredzētiem produktiem.

I.21. aile.

Neattiecas.

I.22. aile.

Iekšējam tirgum: attiecas uz visiem sūtījumiem, ko paredzēts laist Eiropas Savienības tirgū.

I.23. aile.

Kopējais paku skaits: paku skaits. Beztaras sūtījumu gadījumā šo aili drīkst neaizpildīt.

I.24. aile.

Daudzums:

Kopējā neto masa: preču masa bez tiešās taras vai iepakojuma.

Kopējā bruto masa: kopējā bruto masa kilogramos. Tā ir produktu, to tiešās taras un visa iepakojuma kopējā masa, izņemot transporta konteinerus un pārējo transportēšanas aprīkojumu.

I.25. aile.

Preču apraksts: deklarē attiecīgo Harmonizētās sistēmas kodu un Pasaules Muitas organizācijas definēto nosaukumu, kas minēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87  (3). Šo muitas aprakstu attiecīgā gadījumā papildina ar papildu informāciju, kas vajadzīga, lai produktus klasificētu.

Norāda sugu, produktu veidu, paku skaitu, iepakojuma veidu, partijas numuru, neto masu un, ja produkti ir iepakoti galapatērētājam, norāda galapatērētāju.

Suga: zinātniskais nosaukums vai definīcija saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Iepakojuma veids: norāda iepakojuma vidu saskaņā ar definīciju, kas sniegta UN/CEFACT (ANO Tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centra) Ieteikuma Nr. 21 V un VI pielikumā.

II daļa. Sertifikācija

Šī daļa jāaizpilda sertificējošai amatpersonai, kurai trešās valsts kompetentā iestāde atļāvusi parakstīt oficiālo sertifikātu, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/625 88. panta 2. punktā.

II aile.

Veselības informācija: šo daļu aizpilda saskaņā ar konkrētajām Eiropas Savienības noteiktajām veselības prasībām attiecībā uz konkrēto produktu veidu un kā noteikts ekvivalences līgumos, kas noslēgti ar konkrētām trešām valstīm, vai citos Eiropas Savienības tiesību aktos, piemēram, tajos, kas attiecas uz sertifikāciju.

No II.2.1., II.2.2., II.2.3. un II.2.4. punkta izraugās to, kurš atbilst tai produkta kategorijai un apdraudējumam(-iem), attiecībā uz kuru ir izsniegts sertifikāts.

Ja oficiālais sertifikāts netiek iesniegts sistēmā IMSOC, sertificējošā amatpersona neiederīgos paziņojumus sertifikātā svītro, paraksta ar iniciāļiem un apzīmogo vai no sertifikāta pilnīgi izņem.

Ja šis sertifikāts tiek iesniegts sistēmā IMSOC, neiederīgos paziņojumus sertifikātā svītro vai no tā pilnīgi izņem.

II.a aile.

Sertifikāta uzskaites numurs: tas pats kods, kas norādīts I.2. ailē.

II.b aile.

IMSOC numurs: tas pats kods, kas norādīts I.2.a ailē; obligāti jānorāda tikai oficiāliem sertifikātiem, kas izdoti sistēmā IMSOC.

Sertificējošā amatpersona:

tās trešās valsts kompetentās iestādes amatpersona, kurai kompetentā iestāde atļāvusi parakstīt oficiālos sertifikātus: norādīt vārdu, uzvārdu (ar drukātajiem burtiem), kvalifikāciju un attiecīgā gadījumā amata nosaukumu vai grādu, apliecināt ar kompetentās iestādes identifikācijas numuru un oriģinālo zīmogu un parakstīšanas datumu.


(1)  Valstu nosaukumu un kodu elementu saraksts pieejams vietnē: http://www.iso.org/iso/country_codes/iso-3166-1_decoding_table.htm.

(2)  Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).”


LĒMUMI

15.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/150


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/609

(2021. gada 14. aprīlis),

ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/439 groza attiecībā uz harmonizētajiem standartiem par iepakojumu noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm un par veselības aprūpes produktu sterilizēšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (1), un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/79/EK (2) 5. panta 1. punktu dalībvalstīm attiecībā uz in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, kuras atbilst attiecīgajiem nacionālajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar harmonizētajiem standartiem, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir jāprezumē, ka tās atbilst minētās direktīvas 3. pantā minētajām būtiskajām prasībām.

(2)

Ar 1993. gada 5. augusta vēstuli M/023 – BC/CEN/03/023/93-08 un 1997. gada 12. septembra vēstuli M/252 Komisija Eiropas Standartizācijas komiteju (CEN) un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteju (Cenelec) lūdza Direktīvas 98/79/EK īstenošanas vajadzībām izstrādāt jaunus un pārskatīt spēkā esošos harmonizētos standartus.

(3)

Pamatojoties uz lūgumu M/252, CEN pārskatīja harmonizēto standartu EN ISO 11737-2:2009, uz kuru atsauce publicēta Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/439 (3). Minētās pārskatīšanas rezultātā tika pieņemts harmonizētais standarts EN ISO 11737-2:2020 par veselības aprūpes produktu sterilizēšanu.

(4)

Pamatojoties uz lūgumu M/023 – BC/CEN/03/023/93-08, CEN izstrādāja harmonizētos standartus EN ISO 11607-1:2020 un EN ISO 11607-2:2020 par iepakojumu noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm.

(5)

Komisija kopā ar CEN ir izvērtējusi, vai CEN izstrādātie un pārskatītie harmonizētie standarti atbilst attiecīgajiem lūgumiem.

(6)

Harmonizētie standarti EN ISO 11607-1:2020, EN ISO 11607-2:2020 un EN ISO 11737-2:2020 atbilst tiem paredzētajām prasībām, kuras noteiktas Direktīvā 98/79/EK. Tāpēc ir lietderīgi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt atsauces uz minētajiem standartiem.

(7)

Ir jāaizstāj atsauce uz harmonizēto standartu EN ISO 11737-2:2009, kas publicēts Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/439, jo minētais standarts ir pārskatīts.

(8)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/439 I pielikumā ir uzskaitītas Direktīvas 98/79/EK īstenošanas vajadzībām izstrādāto harmonizēto standartu atsauces. Lai nodrošinātu to, ka atsauces uz Direktīvas 98/79/EK īstenošanas vajadzībām izstrādātajiem harmonizētajiem standartiem ir iekļautas vienā tiesību aktā, atsauces uz standartiem EN ISO 11607-1:2020 un EN ISO 11607-2:2020 būtu jāiekļauj minētajā īstenošanas lēmumā.

(9)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2020/439 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

No dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta atsauce uz kādu harmonizētu standartu, tāda standarta ievērošana ļauj prezumēt atbilstību attiecīgajām Savienības harmonizācijas tiesību aktos izvirzītajām būtiskajām prasībām. Tādēļ šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/439 I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 14. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/439 (2020. gada 24. marts) par in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču standartiem, kas izstrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/79/ES īstenošanas vajadzībām (OV L 90I, 25.3.2020., 33. lpp.).


PIELIKUMS

I pielikumu groza šādi:

1)

ierakstu Nr. 5 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“5.

EN ISO 11737-2:2020

Veselības aprūpes produktu sterilizēšana. Mikrobioloģiskās metodes. 2. daļa: Sterilitātes testi sterilizācijas procesa noteikšanai, validēšanai un uzturēšanai (ISO 11737-2:2019)”;

2)

pievieno šādus ierakstus Nr. 42 un Nr. 43:

Nr.

Atsauce uz standartu

“42.

EN ISO 11607-1:2020

Iepakojums noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm. 1. daļa: Prasības materiāliem, sterilām barjeras sistēmām un iepakošanas sistēmām (ISO 11607-1:2019)

43.

EN ISO 11607-2:2020

Iepakojums noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm. 2. daļa: Veidošanas, hermetizēšanas un aprīkošanas procesu validēšanas prasības (ISO 11607-2:2019)”.


15.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/153


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/610

(2021. gada 14. aprīlis),

ar ko attiecībā uz harmonizētajiem standartiem par medicīniskajiem transportlīdzekļiem un to aprīkojumu, anestēzijas un elpināšanas iekārtām, medicīnisko ierīču bioloģisko izvērtēšanu, iepakojumu noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm, veselības aprūpes produktu sterilizēšanu, cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskajiem pētījumiem, neaktīvajiem ķirurģiskajiem implantiem, medicīniskajām ierīcēm, kurās izmanto dzīvnieku audus un to atvasinājumus, elektroakustiku un elektrisko medicīnas aparatūru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/437

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (1), un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Direktīvas 93/42/EEK (2) 5. panta 1. punktu dalībvalstīm attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm, kas atbilst attiecīgajiem nacionālajiem standartiem, kuri pieņemti, balstoties uz harmonizētajiem standartiem, uz ko atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir jāprezumē, ka tās atbilst minētās direktīvas 3. pantā minētajām būtiskajām prasībām.

(2)

Ar 1991. gada 19. decembra vēstuli BC/CEN/CENELEC/09/89, 1993. gada 5. augusta vēstuli M/023 – BC/CEN/03/023/93-08, 1999. gada 9. septembra vēstuli M/295, 2002. gada 13. jūnija vēstuli M/320 un 2008. gada 24. novembra vēstuli M/432 Komisija Eiropas Standartizācijas komiteju (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteju (CENELEC) lūdza Direktīvas 93/42/EEK īstenošanas vajadzībām izstrādāt jaunus un pārskatīt spēkā esošos harmonizētos standartus.

(3)

Pamatojoties uz lūgumu M/023 – BC/CEN/03/023/93-08, CEN pārskatīja harmonizētos standartus EN 1789:2007+A1:2010, EN ISO 10993-16:2010, EN ISO 11607-1:2009, EN ISO 11607-2:2006, EN ISO 11737-2:2009, EN 13718-1:2008, EN 13718-2:2015, EN ISO 22442-1:2007 un EN ISO 22442-2:2007, uz kuriem atsauces ir publicētas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/437 (3). Minētās pārskatīšanas rezultātā tika pieņemti harmonizētie standarti EN 1789:2020 par medicīniskajiem transportlīdzekļiem un to aprīkojumu, EN ISO 10993-16:2017 par medicīnisko ierīču bioloģisko izvērtēšanu, EN ISO 11607-1:2020 un EN ISO 11607-2:2020 par iepakojumu noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm, EN ISO 11737-2:2020 par veselības aprūpes produktu sterilizēšanu, EN 13718-1:2014+A1:2020 un EN 13718-2:2015+A1:2020 par medicīniskajiem transportlīdzekļiem un to aprīkojumu un, visbeidzot, EN ISO 22442-1:2020 un EN ISO 22442-2:2020 par medicīniskajām ierīcēm, kurās izmanto dzīvnieku audus un to atvasinājumus.

(4)

Pamatojoties uz lūgumu BC/CEN/CENELEC/09/89, CEN pārskatīja harmonizēto standartu EN ISO 10993-18:2009, uz kuru atsauce publicēta ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/437. Minētās pārskatīšanas rezultātā tika pieņemts harmonizētais standarts EN ISO 10993-18:2020 par medicīnisko ierīču bioloģisko izvērtēšanu.

(5)

Pamatojoties uz lūgumu M/295, CEN un CENELEC pārskatīja harmonizētos standartus EN ISO 14155:2011 (labots ar EN ISO 14155:2011/AC:2011) un EN 60601-2-4:2003, uz kuriem atsauces ir publicētas ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/437. Minētās pārskatīšanas rezultātā tika pieņemti harmonizētie standarti EN ISO 14155:2020 par cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskajiem pētījumiem un EN 60601-2-4:2011 par elektrisko medicīnas aparatūru.

(6)

Pamatojoties uz lūgumiem M/320 un M/023 – BC/CEN/03/023/93-08, CEN pārskatīja harmonizēto standartu EN ISO 14607:2009, uz kuru atsauce publicēta ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/437. Minētās pārskatīšanas rezultātā tika pieņemts harmonizētais standarts EN ISO 14607:2018 par neaktīvajiem ķirurģiskajiem implantiem.

(7)

Pamatojoties uz lūgumiem M/432 un M/023 – BC/CEN/03/023/93-08, CEN pārskatīja harmonizēto standartu EN 60118-13:2005, uz kuru atsauce publicēta ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/437. Minētās pārskatīšanas rezultātā tika pieņemts harmonizētais standarts EN IEC 60118-13:2020 par elektroakustiku.

(8)

Pamatojoties uz lūgumu M/023 – BC/CEN/03/023/93-08, CEN un CENELEC izstrādāja harmonizēto standartu EN ISO 5361:2016 par anestēzijas un elpināšanas iekārtām un harmonizētos standartus EN IEC 60601-2-83:2020 un EN ISO 80601-2-55:2018 par elektrisko medicīnas aparatūru.

(9)

Pamatojoties uz lūgumiem M/432 un M/023 – BC/CEN/03/023/93-08, CENELEC izstrādāja harmonizēto standartu EN IEC 60601-2-66:2020 par elektrisko medicīnas aparatūru.

(10)

Komisija kopā ar CEN un CENELEC ir novērtējusi, vai CEN un CENELEC izstrādātie un pārskatītie standarti atbilst attiecīgajiem lūgumiem.

(11)

Harmonizētie standarti EN 1789:2020, EN ISO 5361:2016, EN ISO 10993-16:2017, EN ISO 10993-18:2020, EN ISO 11607-1:2020, EN ISO 11607-2:2020, EN ISO 11737-2:2020, EN 13718-1:2014+A1:2020, EN 13718-2:2015+A1:2020, EN ISO 14155:2020, EN ISO 14607:2018, EN ISO 22442-1:2020, EN ISO 22442-2:2020, EN IEC 60118-13:2020, EN 60601-2-4:2011, EN IEC 60601-2-66:2020, EN IEC 60601-2-83:2020 un EN ISO 80601-2-55:2018 atbilst tiem paredzētajām prasībām, kas noteiktas Direktīvā 93/42/EEK. Tāpēc atsauces uz minētajiem standartiem ir lietderīgi publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(12)

Atsauces uz harmonizētajiem standartiem EN 1789:2007+A1:2010, EN ISO 10993-16:2010, EN ISO 10993-18:2009, EN ISO 11607-1:2009, EN ISO 11607-2:2006, EN ISO 11737-2:2009, EN 13718-1:2008, EN 13718-2:2015, EN ISO 14155:2011 (labots ar EN ISO 14155:2011/AC:2011), EN ISO 14607:2009, EN ISO 22442-1:2007, EN ISO 22442-2:2007, EN 60118-13:2005 un EN 60601-2-4:2003, kas publicētas ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/437, jāaizstāj, jo minētie standarti ir pārskatīti.

(13)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/437 I pielikumā ir norādītas atsauces uz Direktīvas 93/42/EEK īstenošanas vajadzībām izstrādātajiem harmonizētajiem standartiem. Lai nodrošinātu, ka atsauces uz Direktīvas 93/42/EEK īstenošanas vajadzībām izstrādātajiem harmonizētajiem standartiem ir norādītas vienā tiesību aktā, atsauces uz standartiem EN ISO 5361:2016, EN IEC 60601-2-66:2020, EN IEC 60601-2-83:2020 un EN ISO 80601-2-55:2018 būtu jāiekļauj minētajā īstenošanas lēmumā.

(14)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2020/437 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

No dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta atsauce uz harmonizēto standartu, tāda standarta ievērošana ļauj prezumēt atbilstību attiecīgajām Savienības harmonizācijas tiesību aktos noteiktajām pamatprasībām. Tāpēc šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/437 I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 14. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(2)  Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/437 (2020. gada 24. marts) par medicīnisko ierīču harmonizētajiem standartiem, kuri izstrādāti Padomes Direktīvas 93/42/EEK īstenošanas vajadzībām (OV L 90I, 25.3.2020., 1. lpp.).


PIELIKUMS

I pielikumu groza šādi:

1)

ierakstu Nr. 22 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“22.

EN 1789:2020

Medicīniskie transportlīdzekļi un to aprīkojums. Neatliekamās medicīniskās palīdzības automobiļi”;

2)

ierakstu Nr. 81 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“81.

EN ISO 10993-16:2017

Medicīnisko ierīču bioloģiskā izvērtēšana. 16. daļa: Sadalīšanās produktu un ekstraktvielu toksikokinētisko pētījumu koncepcija (ISO 10993-16:2017)”;

3)

ierakstu Nr. 83 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“83.

EN ISO 10993-18:2020

Medicīnisko ierīču bioloģiskā izvērtēšana. 18. daļa: Medicīnisko ierīču materiālu ķīmiskais raksturojums riska pārvaldības procesā (ISO 10993-18:2020)”;

4)

ierakstus Nr. 92 un Nr. 93 aizstāj ar šādiem:

Nr.

Atsauce uz standartu

“92.

EN ISO 11607-1:2020

Iepakojums noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm. 1. daļa: Prasības materiāliem, sterilām barjeras sistēmām un iepakošanas sistēmām (ISO 11607-1:2019)

93.

EN ISO 11607-2:2020

Iepakojums noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm. 2. daļa: Veidošanas, hermetizēšanas un aprīkošanas procesu validēšanas prasības (ISO 11607-2:2019)”;

5)

ierakstu Nr. 96 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“96.

EN ISO 11737-2:2020

Veselības aprūpes produktu sterilizēšana. Mikrobioloģiskās metodes. 2. daļa: Sterilitātes testi sterilizācijas procesa noteikšanai, validēšanai un uzturēšanai (ISO 11737-2:2019)”;

6)

ierakstus Nr. 125 un Nr. 126 aizstāj ar šādiem:

Nr.

Atsauce uz standartu

“125.

EN 13718-1:2014+A1:2020

Medicīniskie transportlīdzekļi un to aprīkojums. Neatliekamās medicīniskās palīdzības gaisa transportlīdzekļi. 1. daļa: Prasības medicīniskajām ierīcēm, ko izmanto neatliekamās medicīniskās palīdzības gaisa transportlīdzekļos

126.

EN 13718-2:2015+A1:2020

Medicīniskie transportlīdzekļi un to aprīkojums. Neatliekamās medicīniskās palīdzības gaisa transportlīdzekļi. 2. daļa: Ekspluatācijas un tehniskās prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības gaisa transportlīdzekļiem”;

7)

ierakstu Nr. 137 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“137.

EN ISO 14155:2020

Cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskie pētījumi. Laba klīniskā prakse (ISO 14155:2020)”;

8)

ierakstu Nr. 145 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“145.

EN ISO 14607:2018

Neaktīvie ķirurģiskie implanti. Krūšu implanti. Īpašās prasības (ISO 14607:2018, labotā redakcija 2018-08)”;

9)

ierakstus Nr. 180 un Nr. 181 aizstāj ar šādiem:

Nr.

Atsauce uz standartu

“180.

EN ISO 22442-1:2020

Medicīniskās ierīces, kurās izmanto dzīvnieku audus un to atvasinājumus. 1. daļa: Riska pārvaldības pielietojums (ISO 22442-1:2020)

181.

EN ISO 22442-2:2020

Medicīniskās ierīces, kurās izmanto dzīvnieku audus un to atvasinājumus. 2. daļa: Ieguves, savākšanas un apstrādes kontrole (ISO 22442-2:2020)”;

10)

ierakstu Nr. 193 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“193.

EN IEC 60118-13:2020

Elektroakustika. Dzirdes aparāti. 13. daļa: Elektromagnētiskās traucējumnoturības pret mobilajām digitālajām bezvadu ierīcēm prasības un mērīšanas metodes”;

11)

ierakstu Nr. 208 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“208.

EN 60601-2-4:2011

Elektriskā medicīnas aparatūra. 2-4. daļa: Īpašās prasības sirds defibrillatoru pamatdrošumam un būtiskajai veiktspējai”;

12)

pievieno šādus ierakstus Nr. 265 – Nr. 268:

Nr.

Atsauce uz standartu

“265.

EN ISO 5361:2016

Anestēzijas un elpināšanas iekārtas. Trahejas caurules un savienotāji (ISO 5361:2016)

266.

EN IEC 60601-2-66:2020

Elektriskā medicīnas aparatūra. 2-66. daļa: Īpašās pamatdrošuma un būtiskās veiktspējas prasības dzirdes aparātiem un dzirdes aparātu sistēmām (IEC 60601-2-66:2019)

267.

EN IEC 60601-2-83:2020

Elektriskā medicīnas aparatūra. 2-83. daļa: Īpašās pamatdrošuma un būtiskās veiktspējas prasības mājas apstākļos lietojamām gaismas terapijas iekārtām

268.

EN ISO 80601-2-55:2018

Elektriskā medicīnas aparatūra. 2-55. daļa: Īpašās prasības elpojamo gāzu monitoru pamatdrošumam un būtiskajai veiktspējai (ISO 80601-2-55:2018)”.


15.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/158


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/611

(2021. gada 14. aprīlis),

ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/438 groza attiecībā uz harmonizētajiem standartiem par medicīnisko ierīču bioloģisko izvērtēšanu, par iepakojumu noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm, par veselības aprūpes produktu sterilizēšanu un par cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskajiem pētījumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (1), un jo īpaši tās 10. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Direktīvas 90/385/EEK (2) 5. panta 1. punktu dalībvalstīm attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīniskajām ierīcēm, kas atbilst attiecīgajiem nacionālajiem standartiem, kuri pieņemti, balstoties uz harmonizētajiem standartiem, uz ko atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir jāpieņem, ka tās atbilst minētās direktīvas 3. pantā minētajām būtiskajām prasībām.

(2)

Ar 1991. gada 19. decembra vēstuli BC/CEN/CENELEC/09/89, 1993. gada 5. augusta vēstuli M/023 – BC/CEN/03/023/93-08 un 1999. gada 9. septembra vēstuli M/295 Komisija Eiropas Standartizācijas komiteju (CEN) un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteju (Cenelec) lūdza Direktīvas 90/385/EEK īstenošanas vajadzībām izstrādāt jaunus un pārskatīt spēkā esošos harmonizētos standartus.

(3)

Pamatojoties uz lūgumu M/023 – BC/CEN/03/023/93-08, CEN pārskatīja harmonizētos standartus EN ISO 10993-16:2010, EN ISO 11607-1:2009 un EN ISO 11737-2:2009, uz kuriem atsauces ir publicētas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/438 (3). Minētās pārskatīšanas rezultātā tika pieņemti harmonizētie standarti EN ISO 10993-16:2017 par medicīnisko ierīču bioloģisko izvērtēšanu, EN ISO 11607-1:2020 par iepakojumu noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm un EN ISO 11737-2:2020 par veselības aprūpes produktu sterilizēšanu.

(4)

Pamatojoties uz lūgumu BC/CEN/CENELEC/09/89, CEN pārskatīja harmonizēto standartu EN ISO 10993-18:2009, uz kuru atsauce publicēta ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/438. Minētās pārskatīšanas rezultātā tika pieņemts harmonizētais standarts EN ISO 10993-18:2020 par medicīnisko ierīču bioloģisko izvērtēšanu.

(5)

Pamatojoties uz lūgumu M/295, CEN pārskatīja harmonizēto standartu EN ISO 14155:2011, kas labots ar EN ISO 14155:2011/AC:2011, uz kuru atsauces ir publicētas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/438. Minētās pārskatīšanas rezultātā tika pieņemts harmonizētais standarts EN ISO 14155:2020 par cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskajiem pētījumiem.

(6)

Pamatojoties uz lūgumu M/023 – BC/CEN/03/023/93-08, CEN izstrādāja harmonizēto standartu EN ISO 11607-2:2020 par iepakojumu noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm.

(7)

Komisija kopā ar CEN ir izvērtējusi, vai CEN izstrādātie un pārskatītie harmonizētie standarti atbilst iepriekš attiecīgajam lūgumam.

(8)

Harmonizētie standarti EN ISO 10993-16:2017, EN 10993-18:2020, EN ISO 11607-1:2020, EN ISO 11607-2:2020, EN ISO 11737-2:2020 un EN ISO 14155:2020 atbilst tiem paredzētajām prasībām, kuras noteiktas Direktīvā 90/385/EEK. Tāpēc ir lietderīgi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt atsauces uz minētajiem standartiem.

(9)

Ir jāaizstāj atsauces uz harmonizētajiem standartiem EN ISO 10993-16:2010, EN ISO 10993-18:2009, EN ISO 11607-1:2009, EN ISO 11737-2:2009 un EN ISO 14155:2011, kas labots ar EN ISO 14155:2011/AC:2011, kuri publicēti Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/438, jo minētie standarti ir pārskatīti.

(10)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/438 I pielikumā ir uzskaitītas Direktīvas 90/385/EEK īstenošanas vajadzībām izstrādāto harmonizēto standartu atsauces. Lai nodrošinātu to, ka atsauces uz Direktīvas 90/385/EEK īstenošanas vajadzībām izstrādātajiem harmonizētajiem standartiem ir iekļautas vienā tiesību aktā, atsauce uz standartu EN ISO 11607-2:2020 būtu jāiekļauj minētajā īstenošanas lēmumā.

(11)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2020/438 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

No dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta atsauce uz kādu harmonizētu standartu, tāda standarta ievērošana ļauj prezumēt atbilstību attiecīgajām Savienības harmonizācijas tiesību aktos izvirzītajām būtiskajām prasībām. Tādēļ šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/438 I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2021. gada 14. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(2)  Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/438 (2020. gada 24. marts) par harmonizētajiem standartiem attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīniskām ierīcēm, kuri izstrādāti Padomes Direktīvas 90/385/EEK īstenošanas vajadzībām, (OV L 90I, 25.3.2020., 25. lpp.).


PIELIKUMS

I pielikumu groza šādi:

1)

ierakstu Nr. 14 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“14.

EN ISO 10993-16:2017

Medicīnisko ierīču bioloģiskā izvērtēšana. 16. daļa: Sadalīšanās produktu un ekstraktvielu toksikokinētisko pētījumu koncepcija (ISO 10993-16:2017)”;

2)

ierakstu Nr. 16 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“16.

EN ISO 10993-18:2020

Medicīnisko ierīču bioloģiskā izvērtēšana. 18. daļa: Medicīnisko ierīču materiālu ķīmiskais raksturojums riska pārvaldības procesā (ISO 10993-18:2020)”;

3)

ierakstu Nr. 23 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“23.

EN ISO 11607-1:2020

Iepakojums noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm. 1. daļa: Prasības materiāliem, sterilām barjeras sistēmām un iepakošanas sistēmām (ISO 11607-1:2019)”;

4)

ierakstu Nr. 25 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“25.

EN ISO 11737-2:2020

Veselības aprūpes produktu sterilizēšana. Mikrobioloģiskās metodes. 2. daļa: Sterilitātes testi sterilizācijas procesa noteikšanai, validēšanai un uzturēšanai (ISO 11737-2:2019)”;

5)

ierakstu Nr. 34 aizstāj ar šādu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“34.

EN ISO 14155:2020

Cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskie pētījumi. Laba klīniskā prakse (ISO 14155:2020)”;

6)

pievieno šādu 47. ierakstu:

Nr.

Atsauce uz standartu

“47.

EN ISO 11607-2:2020

Iepakojums noslēgti sterilizētām medicīniskajām ierīcēm. 2. daļa: Veidošanas, hermetizēšanas un aprīkošanas procesu validēšanas prasības (ISO 11607-2:2019)”.


Labojumi

15.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/161


Labojums Padomes Regulā (ES) Nr. 509/2012 (2012. gada 15. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 156, 2012. gada 16. jūnijs )

31. lappusē tabulā IX.A1. (Materiāli, ķīmiskas vielas, “mikroorganismi” un “toksīni”) Nr. IX.A1.003:

tekstu:

“Dihlormetāns (CAS 75-09-3)”

lasīt šādi:

“Dihlormetāns (CAS 75-09-2)”.