(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”), pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, 2020. gada 14. februārī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes alumīnija štancējumu importu Savienībā.

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc sūdzības (“sūdzība”), ko 2020. gada 3. janvārī iesniedza apvienība European Aluminium (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzības iesniedzējs pārstāv vairāk nekā 25 % no alumīnija štancējumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu.

(3)

Balstoties uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, kas pamatots ar nepieciešamajiem pierādījumiem, Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1215 (2) noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu. Importa reģistrācija tika izbeigta, kad stājās spēkā 5. apsvērumā minētie pagaidu pasākumi.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2020. gada 22. septembrī ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trijās darbdienās iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti.

(5)

2020. gada 12. oktobrī Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1428 (3) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes alumīnija štancējumu importam Savienībā.

(6)

Kā norādīts pagaidu regulas 29. apsvērumā, izmeklēšana par dempingu un kaitējumu aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”) un kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(7)

Pēc to būtisko faktu un apsvērumu izpaušanas, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“izpaustā pagaidu informācija”), pagaidu regulas 2. panta 1. punktā paredzētajā termiņā sūdzības iesniedzējs, vairāki attiecīgā ražojuma lietotāji un importētāji, vairāki Eiropas ražošanas nozares izejvielu piegādātāji, Ķīnas Tautas Republikas valdība (“ĶV”) un septiņi Ķīnas ražotāji eksportētāji iesniedza rakstiskus dokumentus, kuros izteica savu viedokli par provizoriskajiem konstatējumiem.

(8)

Ieinteresēto personu izvirzītie jautājumi ir pēc iespējas apkopoti šajā regulā. Vairāki izvirzītie jautājumi patiešām bija neskaidri, un ne vienmēr bija iespējams noteikt, uz kuru pamatregulas pantu tie attiecas. Ieinteresētās personas tika aicinātas paskaidrot visus argumentus, kurus tās uzskata par būtiskiem, ciktāl tie nav aplūkoti izpaustajā galīgajā informācijā.

(9)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas pieteicās vēl divi importētāji, kad atlase jau bija pabeigta. Viņu viedoklis tika ņemts vērā, cik vien iespējams, ņemot vērā izmeklēšanas procedūras stadiju.

(10)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas ieinteresētajām personām, kuras to prasīja, tika piešķirta iespēja tikt uzklausītām. Uzklausīšana notika ar Decora S.A., Vis Promotex d.o.o., Alstom S. A., O. Wilms GmbH & Co, Airoldi Metalli S.p.A (kopā ar O. Wilms GmbH, Kastens & Knauer GmbH & Co. International KG un Alpha Metall GmbH), Haomei Group (Guangdong Haomei New Materials Co., Ltd. un Guangdong King Metal Light Alloy Technology Co., Ltd.) un PMI Group (Press Metal International Ltd. un Press Metal International Technology Ltd.).

(11)

Airoldi Metalli S.p.A (Airoldi) pieprasīja tikšanos ar Savienības ražošanas nozari saskaņā ar pamatregulas 6. panta 6. punktu, taču nozare šo pieprasījumu nepieņēma. Notika uzklausīšana ar Tirdzniecības ģenerāldirektorāta (“Tirdzniecības ĢD”) uzklausīšanas amatpersonu, kas noraidīja uzņēmuma argumentu, ka nepietiekama informācija, kas tam tika izpausta pamatregulas 19.a pantā paredzētās iepriekšējas izpaušanas ietvaros, ir pretrunā tā tiesībām uz aizstāvību tādu iemeslu dēļ, kas paskaidroti īpašajā uzklausīšanas amatpersonas ziņojumā.

(12)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi apstrīdēja to, kā uzklausīšanas amatpersona interpretē pamatregulas 19.a pantu, un apgalvoja, ka ir vajadzīgs konkrēts minētā noteikuma skaidrojums. Tomēr, paturot prātā, ka Airoldi neprecizēja nevienu citu jautājumu, kas pamatotu šādu nostāju, un minētajā pantā skaidri formulēto prasību ievērot konfidencialitātes pienākumus, kas ietverti 19. pantā, Komisija saglabāja savu nostāju šajā jautājumā.

(13)

Kā sīkāk izklāstīts tālāk, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veiktas divas papildu attālinātas salīdzinošas pārbaudes ar Alstom S.A. un Airoldi, lai noskaidrotu būtiskus jautājumus galīgās noteikšanas kontekstā. Komisija arī plānoja veikt papildu attālinātu salīdzinošu pārbaudi citam importētājam, taču tas nebija iespējams ar šo importētāju saistītu ierobežojumu dēļ.

(14)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes alumīnija štancējumu importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(15)

Komisija saņēma piezīmes no vairākām personām, tostarp Ķīnas valdības, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Savienības importētājiem, lietotājiem, Savienības ražotājiem, to piegādātājiem un dažādām pārstāvības apvienībām.

(16)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas dažām ieinteresētajām personām tika dota iespēja tikt uzklausītām saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5.7. punkta noteikumiem. Uzklausīšana notika ar Decora S.A., Airoldi (pievienojoties O. Wilms GmbH, Amari Metals BV un Alpha Metall GmbH), Bash-tec GmbH, STAKO Sp. z o.o. un Haomei Group. Tirdzniecības ĢD uzklausīšanas amatpersona bez tam rīkoja uzklausīšanu, lai uzklausītu par jautājumiem, ko izvirzīja Shandong Nollvetec Lightweight Equipment Co., Ltd. un Jilin Qixing Aluminium Industries Co., Ltd..

(17)

Lai pamatotu papildu termiņa pagarinājumu atbildēšanai uz izpausto galīgo informāciju, Airoldi pieprasīja vispārējā informācijas izpaušanas dokumenta eksemplāru itāļu valodā un apgalvoja, ka, nesniedzot dokumentu itāļu valodā, ir pārkāpta Regula Nr. 1/1958 (4), ko lasa kopā ar Pamattiesību hartas 21., 22. un 41. pantu. Komisija nepiekrita šai interpretācijai, rakstiski atbildot, ka Airoldi bija izvirzījis šo jautājumu tikai ļoti vēlā izmeklēšanas posmā un ka līdz šim posmam gan Airoldi, gan tā juristi bija veiksmīgi un ilgstoši lietojuši angļu valodu gan rakstiskajā, gan mutiskajā saziņā (5). Bez tam to apliecināja arī plašie kontakti ar Komisiju visā lietas izskatīšanas gaitā. Komisija atgādināja minētā dokumenta raksturu, pro, ka tas nav īstenošanas regula, un apstiprināja savu nostāju. Tomēr Komisija uzņēmumam Airoldi piešķīra papildu pagarinājumu, pamatojoties uz savu pieeju pilnībā izmantot paziņojuma par procedūras sākšanu noteikumus, un tas ir saderīgi ar izmeklēšanas pabeigšanu tiesību aktos noteiktajos termiņus. Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi pieprasīja šā dokumenta tulkojumu itāļu valodā. Šo pieprasījumu, kurā nebija parādīts, kā tiek ietekmētas Airoldi tiesības uz aizstāvību, nevarēja pieņemt to pašu iemeslu dēļ, kas minēti iepriekš.

(18)

Komisija 2021. gada 8. februārī ieinteresētajām personām izpauda papildu galīgo informāciju, lai atspoguļotu faktu, ka ES28 ir kļuvusi par ES27. Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja pārskatīt konstatējumus šajā lietā, ieskaitot galīgo antidempinga maksājumu, lai atspoguļotu šīs izmaiņas (“izpaustā papildu galīgā informācija”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto papildu galīgo informāciju. Piezīmes tika saņemtas no Haomei Group, Airoldi un Euranimi, kuri pēc galīgās informācijas izpaušanas pieteicās par ieinteresētajām personām.

(19)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas dažām ieinteresētajām personām tika dota iespēja tikt uzklausītām saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 5.7. punkta noteikumiem. Notika uzklausīšanas ar Haomei Group, Airoldi un Euranimi. Turklāt 2021. gada 18. februārī uzklausīšanas amatpersona organizēja uzklausīšanu, lai uzklausītu Airoldi izvirzītos jautājumus. Šajā tikšanās reizē Komisijas dienesti atkārtoja to, ka šajā izmeklēšanā izmantotā īpašā pieeja bija piemērota, ņemot vērā to, ka Apvienotās Karalistes datu izņemšanai no konstatējumu pamatojuma nebija ietekmes (šo jautājumu apstiprināja arī Savienības ražošanas nozare un neapstrīdēja neviena ieinteresētā persona). Turklāt tika apstiprināts, ka izpaustajā papildu galīgajā informācijā bija ietverti paskaidrojumi, kas vajadzīgi, lai ieinteresētās personas varētu aizstāvēties.

(20)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par atlasi, tika apstiprināts pagaidu regulas 8.–20. apsvērums.

(21)

Pagaidu regulas 19. apsvērumā Komisija atsaucās uz sākotnēji izveidoto izlasi no trim ražotāju eksportētāju grupām, kuras sadarbojās un kuras pārstāv 28,1 % no kopējā eksporta apjoma. Pagaidu regulas 24. apsvērumā Komisija atsaucās uz galīgo izlasi no divām ražotāju eksportētāju grupām, jo Liaoning Zhongwang Group neatbildēja uz anketas jautājumiem. Šī divu grupu izlase pārstāvēja 20,9 % no kopējā eksporta apjoma.

(22)

Šīs regulas 206.–210. apsvērumā Komisija paskaidro, kā tā noteica grozīto kopējā no Ķīnas veiktā importa līmeni IP laikā. Pēc šīm izmaiņām lēstais alumīnija štancējumu importa līmenis no Ķīnas kļuva mazāks. Tādējādi sākotnēji izveidotā izlase no trim ražotāju eksportētāju grupām, kuras sadarbojās, pārstāvēja 45,3 %, bet galīgā izlase no divām ražotāju eksportētāju grupām – 33,7 % no tā importa apjoma, kas tika aplēsts no jauna.

(23)

Vēl divi ražotāji eksportētāji pienācīgi pamatoja savus apgalvojumus par iekļaušanu to ražotāju eksportētāju sarakstā, kuri sadarbojās.

(24)

Pēc tam, kad Komisija bija ņēmusi vērā viņu piezīmes, tā attiecīgi atjaunināja pagaidu regulas pielikumu un pievienoja abas minētās struktūras to ražotāju eksportētāju sarakstam šīs regulas pielikumā, kuri sadarbojās.

(25)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, norādīja, ka ir pārāk mazs, lai to iekļautu izlasē. Tas apgalvoja, ka, ņemot vērā tā lielumu, tas ticis sodīts, piemērojot augstāko maksājumu.

(26)

Komisija norādīja, ka šim ražotājam eksportētājam nav piemērots augstākais maksājums. Augstākais maksājums attiecas uz uzņēmumiem, kuri nesadarbojās izmeklēšanas sākumposmā un tāpēc nebija uzskaitīti pielikumā kā uzņēmumi, kas sadarbojas. Maksājums izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tāpat kā ražotājam eksportētājam, kurš nāca klajā ar apgalvojumu, faktiski ir zemāks nekā maksājums vienam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, jo to aprēķināja kā vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Visbeidzot, ražotāju eksportētāju izlase tika izveidota saskaņā ar pamatregulā izklāstītajām prasībām. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(27)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi norādīja, ka tā tiesības uz aizstāvību ir ietekmējis tas, ka tam nav darīta pieejama informācija par Savienības ražotāju attālināto salīdzinošo pārbaudi (“ASP”). Tomēr Airoldi minētā informācija ir konfidenciāla komercinformācija. Tādā pašā veidā Savienības ražotāji nesaņēma piekļuvi konfidenciālai komercinformācijai, kas attiecās uz citu ieinteresēto personu ASP. Turklāt šo ASP “ieinteresētajām personām pieejamā” versija uzņēmumam Airoldi tika darīta pieejama lietas materiālos. Tāpēc Komisija uzskata, ka Airoldi tiesības uz aizstāvību ir pilnībā ievērotas.

(28)

Dažas ieinteresētās personas izvirzīja jaunus faktorus pēc termiņa, kas paziņojumā par procedūras sākšanu noteikts faktu informācijas sniegšanai, un pēc termiņa, kurš jau bija pagarināts personām, kas pieprasīja pagarinājumu par 7 dienām.

(29)

Jo īpaši Airoldi iesniedza pēcuzklausīšanas informāciju, kurā bija konkrēti apgalvojumi par to, kā izmeklēšanu ietekmē Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“AK”) izstāšanās no Eiropas Savienības un pārejas perioda beigšanās. Uzklausīšanā šie apgalvojumi netika izteikti.

(30)

Minētā informācija tika iesniegta gan pēc termiņa, kas paziņojumā par procedūras sākšanu noteikts faktu informācijas sniegšanai, gan pēc piezīmju sniegšanai par galīgo izpausto informāciju noteiktā termiņa, kurš uzņēmumam Airoldi jau bija pagarināts par septiņām dienām. Tiek atgādināts, ka ne uzklausīšanas, ne pēcuzklausīšanas informāciju nevar izmantot, lai iesniegtu faktu informāciju vai norādītu elementus, kas vēl nav iekļauti lietas materiālos, un tāpēc tās dēļ netiek pagarināts termiņš papildu viedokļu iesniegšanai. Uzņēmums iesniedza vairākus papildu dokumentus, bet arī tas notika, tādā pašā mērā pārsniedzot noteikto termiņu, tādējādi minētos dokumentus nevarēja ņemt vērā.

(31)

Tas pat attiecas uz Haomei Group, kura iesniedza divus piezīmju kopumus pēc noteiktā termiņa, un viens no tiem attiecas uz apgalvojumu par to, kā izmeklēšanu ietekmē Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“AK”) izstāšanās no Eiropas Savienības un pārejas perioda beigšanās.

(32)

Turklāt Euranimi iesniedza piezīmes, pārsniedzot termiņus, kas noteikti atbildēšanai uz izpausto informāciju, un tādējādi varēja ņemt vērā tikai tos aspektus, kas attiecās uz izpausto papildu galīgo informāciju.

(33)

Attiecībā uz elementiem, kas tika izvirzīti ārpus laikposma, kurā Komisija varēja pienācīgi veikt šo izmeklēšanu, Komisija norāda, ka konstatējumi, kas izdarīti gan pagaidu posmā, gan galīgajā izpaustajā informācijā, tika pamatoti ar ES28 datiem, jo tie tika izdarīti pirms 2021. gada 1. janvāra. Paziņojumā par procedūras sākšanu sniegtās faktu informācijas iesniegšanas termiņš beidzās 2020. gada 28. oktobrī, t. i., minētie konstatējumi tika izdarīti krietni pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās pārejas perioda beigām. Tas apstiprina šo konstatējumu pamatotību.

(34)

Turklāt izmeklēšanai noteiktajā termiņā neviena no personām nav izteikusi apgalvojumus, kuros norādītu (un vēl jo mazāk – pierādītu), ka pasākumi būtu (vai pat varētu būt) ievērojami citādi, ja tie būtu balstīti uz informāciju, kurā netiktu ņemta vērā Apvienotā Karaliste.

(35)

Tomēr Komisija ir pārskatījusi informāciju lietas materiālos, lai novērtētu, vai konstatējumi, kas izdarīti, ņemot vērā ES28, joprojām būtu piemērojami ES27 kontekstā. Attiecībā uz izmeklēšanas aspektiem, kas šeit nav minēti, tiek apstiprināts, ka konstatējumi par ES28 ir derīgi arī attiecībā uz ES27, jo Komisija ir pārliecinājusies, ka izmeklēšanā iegūtā informācija joprojām ir reprezentatīva attiecībā uz ES27, un ietekme, ja tāda vispār ir, ir minimāla.

(36)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi apgalvoja, ka tā piezīmes par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības tika sniegtas laikus, jo pārejas perioda beigas un komerciālo attiecību galīgā reglamentēšana ar Apvienoto Karalisti bija “jauns fakts”. To ir grūti savienot ar paša uzņēmuma pausto viedokli, ka “bija labi zināms, ka Brexit un Apvienotās Karalistes galīgā izstāšanās notiks 2021. gada 1. janvārī”. Katrā ziņā uzņēmums varēja pilnībā izmantot savas likumīgās tiesības iesniegt piezīmes par šo jautājumu līdz 2021. gada 11. janvārim, proti, termiņam, līdz kuram bija jāiesniedz piezīmes par galīgo izpausto informāciju. Tas, ka Komisija, izmantojot procesuālo elastību, pagarināja šo termiņu par 7 dienām, deva uzņēmumam papildu iespēju to darīt. Tomēr tas tā nenotika, jo piezīmes, kurās tika pieprasīts atkārtoti izvērtēt izmeklēšanu ES27 kontekstā, tika saņemtas tikai 20. janvārī – krietni pēc pagarinātā termiņa. Tāpēc šo apgalvojumu nevar pieņemt. Katrā ziņā, kā aprakstīts iepriekš, Komisija šo jautājumu izskatīja atkārtoti.

(37)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei iesniedza novēlotu pieprasījumu, pārsniedzot pagarināto termiņu piezīmju sniegšanai, un atkārtoja iepriekš iesniegtās piezīmes. Tāpēc novēloti iesniegtās piezīmes nav pieņemamas. Katrā ziņā šīs sniegtās piezīmes jau ir aplūkotas 196., 259. un 270. apsvērumā.

(38)

Divi ražotāji eksportētāji – Shandong Nollvetec Lightweight Equipment Co., Ltd. un Jilin Qixing Aluminium Industries Co., Ltd. – izteica piezīmes par to, ka Komisija atsevišķi nepārbaudīja šos divus uzņēmumus, neraugoties uz to, ka tie to pieprasīja un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Abi uzņēmumi apgalvoja, ka tiem būtu piemērojama 0 % maksājuma likme, balstoties uz to atbildēm uz anketas jautājumiem.

(39)

Pagaidu regulas posmā Komisija paziņoja, ka tā lems par to, vai piešķirt atsevišķu pārbaudi, izmeklēšanas galīgajā posmā. Tomēr izrādījās, ka šo pieprasījumu izskatīšana būtu bijusi apgrūtinoša un nebūtu ļāvusi pabeigt izmeklēšanu pamatregulā noteiktajā termiņā. Turklāt papildu periods laikposmā no pagaidu posma līdz galīgajam posmam nebija pietiekams, lai Komisija varētu pienācīgi izskatīt šos pieprasījumus. Tāpēc Komisija apstiprināja savu lēmumu neizpildīt pieprasījumus par atsevišķu pārbaužu veikšanu.

(40)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tie paši divi ražotāji eksportētāji – Shandong Nollvetec Lightweight Equipment Co., Ltd. un Jilin Qixing Aluminium Industries Co., Ltd. – atkārtoja savas piezīmes par to, ka tiem netika veikta atsevišķa pārbaude, un sniedza piezīmes par paskaidrojumu, ko Komisija sniegusi 39. apsvērumā. Jo īpaši tie apgalvoja, ka divi atsevišķas pārbaudes pieprasījumi nav uzskatāmi par tādiem, kas aptvertu ļoti lielu eksportētāju skaitu, kā dēļ Komisijai tiktu uzlikts pārmērīgi apgrūtinošs slogs un tiktu liegts laikus pabeigt izmeklēšanu.

(41)

Attiecībā uz papildu pieprasījumu izskatīšanu, kas ir apgrūtinoša un neļauj laikus pabeigt izmeklēšanu, Komisija vēlas uzsvērt, ka izlasē iekļauto ražotāju – Haomei Group un PMI Group – pārbaudē Komisija, kā minēts pagaidu regulas 22. apsvērumā, pārbaudīja četrus ražotājus eksportētājus: Guangdong Haomei New Materials Co., Ltd.; Guangdong King Metal Light Alloy Technology Co., Ltd; Press Metal International Ltd. un Press Metal International Technology Ltd.

(42)

Turklāt novērtējumā par to, cik apgrūtinoša ir papildu ražotāju eksportētāju pārbaude, ir iekļauti visi šīs ļoti sarežģītās lietas aspekti un ņemti vērā Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Uzklausīšanas amatpersonas 2021. gada 13. janvāra uzklausīšanas ziņojumā, kas pieejams lietas materiālos, ir sniegta sīkāka informācija par šo jautājumu.

(43)

Piezīmēs bija arī atsauce uz pamatregulas 9. panta 6. punktu, kurā noteikts, ka antidempinga maksājums, ko piemēro ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, nepārsniedz vidējo svērto dempinga starpību, kas konstatēta attiecībā uz izlasē iekļautajām personām. Šajā sakarā Komisija apstiprināja, ka tas tā ir, un ka tas ir iemesls, kāpēc antidempinga maksājums, ko piemēro ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, ir zemāks par antidempinga maksājuma līmeni vienam no diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(44)

Importētājs Airoldi atgriezās pie jautājuma par izmeklēšanas apturēšanu, kā tas izklāstīts pagaidu regulas 27. un 28. apsvērumā, un par to tika arī iesniegta sūdzība Eiropas Ombudam, kuru tas noraidīja. Minētais importētājs apgalvoja, ka ar pamatregulu tiek pārkāptas pušu pamattiesības (jo īpaši tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz labu pārvaldību, vienlīdzības princips un tiesības uz veselības aizsardzību), jo tajā nav paredzēta izmeklēšanas apturēšana ārkārtas gadījumos, piemēram, pašreizējās pandēmijas laikā.

(45)

Turklāt Airoldi apgalvoja, ka pamatregulā, ko interpretē, ņemot vērā PTO Antidempinga nolīgumu (ADN), būtu vajadzējis paredzēt ilgākus termiņus izmeklēšanas pabeigšanai, ņemot vērā apstākļus. Pēc minētās personas domām, pamatregula ir ADN īstenošanas pasākums, un, tā kā ADN 5. panta 10. punktā ir noteikts, ka izmeklēšana ir jāpabeidz ne vēlāk kā 18 mēnešos, Eiropas Savienībai būtu tiesības atkāpties no izmeklēšanas termiņiem un piemērot ADN minētos termiņus. Saskaņā ar ierosināto argumentāciju Tirdzniecības ĢD, piemērojot Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 57. pantu (“Līguma darbības apturēšana saskaņā ar līguma noteikumiem vai ar dalībnieku piekrišanu”), arī būtu bijis jālūdz attiecīgajām Ķīnas iestādēm to piekrišana izmeklēšanas apturēšanai, ņemot vērā apstākļus.

(46)

Tomēr ierosinātā pieeja nebija juridiski iespējama, jo pašreizējā izmeklēšana tika veikta, izpildot īstenošanas pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar pamatregulu. Šā iemesla dēļ Komisija nevar atkāpties no tajā noteiktajiem termiņiem. Turklāt saskaņā ar Eiropas tiesu judikatūru Antidempinga nolīgumam var piešķirt tiešu iedarbību tikai ļoti ierobežotos apstākļos, kas šajā gadījumā netika konstatēti, un tāpēc šajā gadījumā tas nevar prevalēt pār pamatregulu.

(47)

Atbildot minētā ieinteresētā persona apgalvo, ka nebija nepieciešams tiesību akta grozījums, lai mainītu izmeklēšanas termiņus, un, lai pamatotu šo apgalvojumu, tā atsaucas uz Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1173 (6), ar kuru groza pamatregulu, mainot iepriekšējas informācijas izpaušanas ilgumu no trim nedēļām uz četrām nedēļām. Tomēr šis precedents nav piemērojams, jo Komisija Regulu (ES) 2020/1173 pieņēma, pildot un nepārsniedzot tai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta ceturto daļu tai piešķirtās pilnvaras. Tā kā nav šāda īpaša pilnvarojuma, pamatregulas īpašos noteikumus par obligātajiem termiņiem izmeklēšanas pabeigšanai nevar mainīt un nevar atkāpties no tiem.

(48)

Turklāt – attiecībā uz šo apgalvojumu – pieprasījums apturēt izmeklēšanu jebkurā gadījumā tika uzskatīts par nesamērīgu pašreizējos apstākļos, jo Komisijas dienesti varēja veikt izmeklēšanu un personas varēja tajā jēgpilni piedalīties, neraugoties uz ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 pandēmijas dēļ. Par šiem iespējamajiem pamattiesību pārkāpumiem Airoldi iesniedza sūdzību arī Eiropas Ombudam, kurš norādīja, ka Komisija maksimāli pagarināja termiņus, lai ņemtu vērā Covid-19 krīzes radītās problēmas. Eiropas Ombuds arī norādīja, ka termiņu turpmāka pagarināšana varētu mazināt Komisijas spēju izpildīt savus pienākumus pabeigt antidempinga izmeklēšanu tai saistošajos termiņos, kas noteikti tiesību aktos. Tāpēc Eiropas Ombuds konstatēja, ka Komisija rīkojās saprātīgi, un slēdza lietu, nekonstatējot administratīvas kļūmes (7).

(49)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi atkārtoti apgalvoja, ka Komisija ir kļūdījusies, noraidot tā pieprasījumu apturēt izmeklēšanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka netika izvirzīti jauni argumenti, Komisija apstiprina, ka šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(50)

Minētais importētājs pieprasīja arī piekļuvi dažiem Komisijas iekšējiem dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (8). Šis pieprasījums un atbilde uz to atbilst minētās regulas noteikumiem un tāpēc nav daļa no šīs izmeklēšanas.

(51)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group norādīja, ka Komisija ir paziņojusi, ka principā tiek noslēgtas sarunas par visaptverošu ES un Ķīnas investīciju nolīgumu. Tā apgalvoja, ka izmeklēšana būtu jāatliek, lai procedūrā iesaistītās personas varētu iegūt plašāku informāciju par visaptverošo investīciju nolīgumu un sniegt pienācīgu rakstisku izklāstu par tā ietekmi uz iesākto procedūru. Šim argumentam nav nozīmes, jo visaptverošais investīciju nolīgums attiecas uz investīciju jautājumiem, kas nekādā veidā nemaina un neietekmē tirdzniecības aizsardzības instrumentu piemērošanu, un tādējādi tas netiek pieņemts.

(52)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group atkārtoja un izvērsa savus argumentus par labu izmeklēšanas atlikšanai, taču šie argumenti nemainīja 51. apsvērumā norādīto secinājumu, ka argumentiem nav nozīmes. Turklāt Haomei Group atkārtotajam aspektam nav sakara ar izpausto papildu galīgo informāciju, tādējādi tas tika iesniegts, pārsniedzot noteiktos termiņus.

(53)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group apgalvoja arī, ka izmeklēšana būtu jāizbeidz, jo tās argumenti par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību ir pārliecinoši. Tomēr, tā kā šie argumenti šajā regulā ir noraidīti, tad Komisija apstiprināja, ka nav pamata izbeigt izmeklēšanu.

(54)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par izmeklēšanas periodu un attiecīgo periodu, tika apstiprināts pagaidu regulas 29. apsvērums.

(55)

Viens ražotājs eksportētājs ierosināja veikt dempinga un kaitējuma novērtējumu pa tirgus segmentiem.

(56)

Kā paskaidrots pagaidu regulā, citu starpā 43.–47. apsvērumā, un šajā iedaļā, šiem alumīnija ražojumiem, kurus parasti dēvē par alumīnija štancējumiem, ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un tāpēc tie visi pieder pie attiecīgā ražojuma. Lai gan konkrētus štancējumus var izmantot tikai konkrētam lietojumam, tas izriet no tā, ka šie ražojumi ir pasūtīti un ražoti tieši to paredzētajam lietojumam. Komercprakse ir ieviesusi vairākas atšķirības, tostarp starp cietajiem un mīkstajiem sakausējumiem, vidēja un liela izmēra profiliem, standarta un īpašiem profiliem un štancējumiem, ko izmanto konkrētam lietojumam. Izmeklēšana ir parādījusi, ka, lai gan daudzi ražotāji ir pārstāvēti vairākās no šīm kategorijām, tie ražo atbilstoši savu iekārtu tehniskajām īpašībām un pamatojoties uz savu dažādo klientu prasībām. Turklāt attiecībā uz sakausējumiem izmeklēšana pierādīja, ka pastāv vairāki alumīnija sakausējumi un ka konkrētam lietojumam var būt piemēroti dažādi sakausējumi. Turklāt, kā paskaidrots šīs regulas 197. apsvērumā, dažādas personas apgalvoja, ka tirgus būtu jādiferencē, izmantojot iepriekš minētos kritērijus. Neraugoties uz to un ņemot vērā, ka starp dažādiem ražojumiem nav skaidras robežšķirtnes vai skaidra nošķiršanas kritērija, dempinga un kaitējuma novērtējums būtu jāveic attiecībā uz Savienības ražošanas nozari kopumā, nodrošinot ražojumu pienācīgu salīdzināmību. Tāpēc šis apgalvojums par segmentāciju tika noraidīts.

(57)

Viens importētājs (Airoldi) apgalvoja, ka KN koda 7610 90 90 definīcija un darbības joma ir neprecīza un ka Komisija ir kļūdījusies, attiecīgā ražojuma importa statistikā iekļaujot importu, uz ko attiecas šis kods.

(58)

Pirmkārt, KN koda un tajā iekļauto ražojumu definīcija nav ne šīs izmeklēšanas, ne tirdzniecības aizsardzības tiesību aktu darbības jomā, bet gan atbilst ES klasifikācijas noteikumiem. Tā vietā attiecībā uz to ražojumu iekļaušanu šajā izmeklēšanā, uz kuriem attiecas KN kods 7610 90 90, kā paskaidrots pagaidu regulas 218.–223. apsvērumā, Komisija jau bija norādījusi, ka attiecīgā ražojuma īpatsvars šajā kodā varētu būt mazāks, nekā sākotnēji aplēsuši sūdzības iesniedzēji. Tas neietekmē faktu, ka attiecīgais ražojums muitas klasifikācijā pašlaik ir konkrēti klasificēts ar iepriekš minēto kodu. Šis jautājums ir galīgi noteikts analīzē un secinājumos, kas sniegti šīs regulas 206.–210. apsvērumā.

(59)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi atkārtoti pievērsās iepriekšējā apsvērumā minētajam jautājumam. Tas atkārtoja savus argumentus un minēja, ka attiecībā uz konkrēto KN kodu ir vairākas saistošas izziņas par tarifu. Tomēr šādu saistošu izziņu par tarifu pastāvēšana nenozīmē, ka konkrēts imports ar attiecīgo kodu nav attiecīgā ražojuma imports. Šis jautājums ir sīkāk aplūkots 4.3. nodaļā “Imports no attiecīgās valsts”.

(60)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens lietotājs (Alstom) apgalvoja, ka Komisija, noraidot viņa pieprasījumu par viņa ražojuma izslēgšanu, nav sapratusi viņu importēto ražojumu īpašību sarežģītību, jo dzelzceļam paredzēti alumīnija štancējumi ir ražojums ar atšķirīgām pamatīpašībām nekā citiem alumīnija ražojumiem, uz kuriem attiecas šī procedūra. Tie atbilst īpašiem standartiem, un tiem ir jāatbilst augstajām prasībām, kas vajadzīgas to paredzētajam lietojumam, tostarp attiecībā uz pielaidi, mikrostruktūru, izmantojamo sakausējumu izvēli, noguruma prasībām, biezumu, testēšanu, mehānisko īpašību atbilstību un štancējumu šuvju stiprību, turklāt šīs prasības tieši ietekmē ražojumu, jo tās ir jāizpilda, lai nodrošinātu pasažieru galīgo drošību. Tas būtu pretrunā ar citiem ražojumiem pēc pieprasījuma, kuru gadījumā pasūtījuma raksturs attiektos tikai uz prasībām par īpašībām, kas ietekmē ražojuma izskatu, piemēram, tā garumu, platumu, svaru vai apdari (piem., sagriezts noteiktā garumā, pulēts), un neietekmētu ražojuma raksturīgās īpašības. Atbilstība dažādajām prasībām, kas noteiktas ražojumam, nozīmētu robežšķirtni starp dzelzceļam specifiskiem ražojumiem un ražojumiem, kas paredzēti citiem lietojumiem. Visbeidzot, minētais lietotājs apgalvoja, ka iepriekšējās lietās Komisija izslēdza ražojumus no izmeklēšanas, pamatojoties uz to izmantošanu un ražošanas procesu (jo īpaši minētā ieinteresētā persona atsaucas uz pasākumiem, kas noteikti konkrētiem lējumu veidiem (9), un nesen sākto izmeklēšanu par Ķīnas izcelsmes plakaniem alumīnija velmējumiem (10)).

(61)

Pat ja šie apgalvojumi būtu bijuši pietiekami pamatoti, Komisija neapstrīd ne daudzu alumīnija štancējumu sarežģītību, tostarp dzelzceļa nozares vajadzībām lietoto, ne arī to, ka dažādiem ražojuma veidiem var būt atšķirīgas specifiskās īpašības, lietojums vai ražošanas process; ka tie var atbilst atšķirīgiem ražojumu standartiem; vai arī ka šī savstarpējā aizstājamība var nebūt universāla starp visiem šādiem ražojuma veidiem. Tomēr Komisijai savas rīcības brīvības ietvaros ir jāizvērtē katra lieta pēc būtības un jo īpaši attiecībā uz galveno kritēriju par to, vai dažādiem veidiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības. Šajā gadījumā sniegtā informācija par īpatnībām, kuras saistītas ar attiecīgo veidu, neatspēko faktu, ka konkrētajiem veidiem ir kopīgas pamatīpašības, kas aprakstītas pagaidu regulā, neatkarīgi no nozares, kurā tos izmanto. Turklāt gan ražotāji eksportētāji, gan Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod alumīnija štancējumus dzelzceļa nozares vajadzībām. Tāpēc uz alumīnija štancējumiem dzelzceļa nozares vajadzībām attiecas izmeklēšana, kuras gaitā tika novērtēts dempings, kaitējums un Savienības interešu apsvērumi. Tāpēc minētos apgalvojumus nevarēja pieņemt.

(62)

Attiecībā uz štancējumiem dzelzceļa nozares vajadzībām divi ražotāji eksportētāji (Shandong Nollvetec Lightweight Equipment Co., Ltd. un Jilin Qixing Aluminium Industries Co., Ltd.) arī pieprasīja izslēgt šos ražojumus no ražojuma tvēruma. Šie ražotāji izvirzīja argumentus par to, ka pastāv īpaši standarti un ražošanas procesi, kas ir stingrāki nekā vispārēja lietojuma ražojumiem. Kā paskaidrots iepriekš, ražojuma tvērumā iekļautiem ražojumiem, proti, tiem, kas minēti pagaidu regulas 38.–41. apsvērumā, ir vienādas pamatīpašības, neraugoties uz to papildu atbilstību standartiem, ko piemēro konkrētiem lietojumiem vai nozarēm.

(63)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena Savienības apvienība (UNIFE), viens lietotājs (Alstom) un divi ražotāji eksportētāji (Jilin Qixing un Shandong Nollvetec) atkārtoja savus apgalvojumus, ko tie bija pauduši, lai atbalstītu dzelzceļa nozares vajadzībām paredzēto štancējumu izslēgšanu.

(64)

Alstom apgalvoja arī, ka Komisija, izvērtējot ražojuma izslēgšanas pieprasījumu, neesot pietiekami izvērtējusi, vai ražojumi savstarpēji konkurē. Tomēr, kā minēts 61. apsvērumā, gan ražotāji eksportētāji, gan Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod alumīnija štancējumus dzelzceļa nozares vajadzībām. Tādēļ tie savstarpēji konkurē. Izmeklēšana apstiprināja arī negodīgas tirdzniecības prakses ietekmi uz papildu ražojumu veidu ražošanu nozarē un Savienības spēju konkurēt godīgas tirdzniecības nosacījumu kontekstā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(65)

Alstom turklāt apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā judikatūru. Attiecībā uz konkrētiem lējumu veidiem Alstom apgalvoja, ka ražojumu izslēgšanu pamato arī EN standarta pastāvēšana. Alstom apgalvoja, ka šajā lietā Komisija nav precizējusi, kāpēc EN standarta pastāvēšana nav būtisks faktors. Kā norādīts 61. apsvērumā, Komisija neapstrīd, ka ikviena lietotāja nozare iegādājas ražojumus ar specifiskām īpašībām. Tomēr šāda diferenciācija attiecas uz visām lietotājām nozarēm un ir saistīta ar nozares tehniskajām prasībām. EN standartu pastāvēšana dzelzceļa nozarē neietekmē faktu, ka štancējumiem, uz kuriem attiecas standarts, ir tādas pašas pamatīpašības kā ražojumiem, ko izmanto citiem lietojumiem. Apavu lietā (11) no izmeklēšanas darbības jomas tika izslēgti konkrēti ražojuma veidi it sevišķi tāpēc, ka šo ražojumu pamatīpašības nebija vienādas. Šajā lietā tas tā nav, jo pamatīpašības ir vienādas. Ilustrācijai viens piemērs – apavu lietā šādu atšķirību dēļ importa un cenu tendences bija atšķirīgas un par to pat netika iesniegti nekādi apgalvojumi. Kopumā tiek apstiprināts, ka šo argumentu nevar pieņemt.

(66)

Cits lietotājs (Carl Prinz), kas ražo tehnoloģiskus risinājumus grīdas segumiem, apgalvoja, ka, ņemot vērā spēkā esošos standartus un vajadzīgās samazinātās pielaides, kā arī nepieciešamību pēc īpašām presēm un citiem ražošanas rīkiem ražošanā, viņu importētos ražojumus nevar salīdzināt ar lielākā mērā standarta importētiem ražojumiem un tāpēc tie būtu jāizslēdz no izmeklēšanas.

(67)

Tāpat kā attiecībā uz iepriekšējo lietotāju, arī šo argumentu nevarēja pieņemt. Pirmkārt, gan ražotāji eksportētāji, gan Savienības ražošanas nozare pārdeva plašu ražojumu klāstu; tomēr dalījums pa ražojuma veidiem nodrošināja, ka cenu salīdzinājums tika veikts salīdzināmiem ražojumiem. Otrkārt, neatkarīgi no tehniskajām prasībām, kas padara konkrētu ražojumu un tā lietojumu ļoti specifisku, tam joprojām piemīt attiecīgā ražojuma pamatīpašības.

(68)

Viens ražotājs eksportētājs (Fuyao) pieprasīja izslēgt no izmeklēšanas štancējumus automobiļu piederumiem. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija neuzskata, ka šie štancējumi atšķiras no citiem štancējumu veidiem, ko izmanto, piemēram, būvniecības nozarē. Pamatojot savu apgalvojumu, minētais ražotājs eksportētājs norādīja, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru Komisija var ņemt vērā “vairākus faktorus, tādus kā preču fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, to izmantojums, to savstarpēja aizvietojamība, patērētāja uztvere, izplatīšanas kanāli, ražošanas process, ražošanas izmaksas un kvalitāte” (12). Šā iemesla dēļ ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā eksportētie ražojumi būtu jāizslēdz, jo tos izmanto citam galapatēriņam nekā ražojumus, uz kuriem attiecas pasākumi. Turklāt, pamatojot savu apgalvojumu, ražotājs eksportētājs arī minēja, ka Komisija pagaidu regulas 41. apsvērumā, nenorādot iemeslus, izslēdza no izmeklēšanas vairākas ražojumu grupas (piem., ražojumu komponentus, metinātas caurules un caurulītes, pabeigtu preču komplektus).

(69)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem, kā norādīts 56. apsvērumā, lai gan konkrētus štancējumus var izmantot tikai konkrētā tirgus sektorā konkrētam lietojumam, tas ir tādēļ, ka šie ražojumi ir pasūtīti un ražoti tieši paredzētajam lietojumam. Izmeklēšana ir parādījusi, ka starp dažādajiem ražojumiem nav skaidra dalījuma un nav nošķiršanas kritērija, kas pamatotu segmenta analīzi. Komisija toties secināja, ka vispiemērotākā pieeja dempinga un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novērtēšanai ir aplūkot visus ražojuma veidus kopā, vienlaikus nodrošinot visu salīdzināto ražojumu salīdzināmību. Attiecībā uz izņēmumiem, kas minēti pagaidu regulas 41. apsvērumā, tos nosaka sūdzības iesniedzēji, izvēloties attiecīgo ražojuma tvērumu, ko skāris kaitējumu radošs dempings. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(70)

Viens lietotājs (Stako Sp. z o.o.), kas autonomas tarifa apturēšanas ietvaros importē alumīnija caurules izmantošanai augstspiediena tvertņu ražošanā, apgalvoja, ka minētās tarifa apturēšanas dēļ šie ražojumi būtu jāizslēdz no pasākumu darbības jomas. Šis apgalvojums tika iesniegts ievērojamu laiku pēc šādu pieprasījumu iesniegšanas termiņa, t. i., 10 dienas pēc paziņojuma par procedūras sākšanu datuma. Šis uzņēmums apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka Savienībā netiek ražoti tādi ražojumi, kādi tiek importēti, šis imports pēc definīcijas nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un tāpēc tas būtu jāizslēdz.

(71)

Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja vienu Savienības ražotāju, kurš, kā sūdzības iesniedzējs minēja, spētu un vēlētos ražot un piegādāt šādu ražojumu.

(72)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas šis lietotājs norādīja, ka ne minētais Savienības ražotājs, ne kāds cits Savienības ražotājs nevarēja piegādāt attiecīgās plūsmas formētās caurules un ka tās varēja iegūt tikai no Ķīnas. Tāpēc lietotājs pieprasīja, lai Komisiju izslēgtu šāda veida caurules.

(73)

Pēc tam European Aluminium izteica piezīmi, ka cits Savienības ražotājs, kas izmanto salīdzināmu procesu, spēj piegādāt piemērotu ražojumu, un norādīja, ka Savienības ražotāji spēj ražot jebkuru štancējumu.

(74)

Komisija norādīja, ka Stako pieteicās vēlīnā izmeklēšanas posmā un ka atlikušajā laikā tai nebija iespējams izdarīt secinājumus par salīdzināmā procesa lietderību. Turklāt uzklausīšanā ar Stako tika apstiprināts, ka Savienībā tiek veikts plūsmas formēšanas process.

(75)

Turklāt ražojumiem, uz kuriem attiecas tarifa apturēšana, ir tādas pašas pamatīpašības kā attiecīgajam ražojumam.

(76)

Šo iemeslu dēļ izslēgšanas pieprasījums netika pieņemts.

(77)

Viens lietotājs (Bi Silque S.A.), kurš autonomas tarifa apturēšanas ietvaros importē dobos profilus izmantošanai rāmjos, arī pieprasīja izslēgt šos ražojumus no pasākumu darbības jomas, taču ievērojamu laiku pēc šādu pieprasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Šis uzņēmums apgalvoja, ka Savienības tirgū trūkst piedāvājuma un tāpēc šis imports būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma. Arī kāds nesaistīts importētājs sniedza piezīmes par šo jautājumu un atbalstīja šo apgalvojumu.

(78)

Tomēr sūdzības iesniedzējs norādīja četrus Savienības ražotājus, kuri spēj un vēlas ražot un piegādāt šādus ražojumus. Šajā gadījumā šā lietotāja importētajiem ražojumiem, šķiet, ir tādas pašas pamatīpašības kā attiecīgajam ražojumam, tādēļ izslēgšanas pieprasījums būtu jānoraida.

(79)

Savienības lietotājs (Forest Group Nederland B.V.) apgalvoja, ka tā piegādātājs Ķīnā vai tā pārdotais ražojums būtu jāizslēdz no izmeklēšanas, jo šie ražojumi tika pārdoti par cenām, kas nav dempinga cenas. Šis apgalvojums tika iesniegts ievērojamu laiku pēc šādu pieprasījumu iesniegšanas termiņa. Jebkurā gadījumā šķiet, ka šis apgalvojums izriet no nepareizas izpratnes par antidempinga procedūrām. Pat ja tiek konstatēts, ka viens ražotājs eksportētājs neveic dempingu (kā tas nav šajā gadījumā, jo attiecīgais ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās), tas nav iemesls ražojuma izslēgšanai no izmeklēšanas tvēruma. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(80)

Tika saņemts ražotāja eksportētāja (Match Foshan Sanshui Hardware Products Company Ltd.) vārdā iesniegts pieprasījums atbrīvot no antidempinga maksājumiem, un tas pamatojās uz to, ka šā uzņēmuma ekonomiskā dzīvotspēja ir ļoti atkarīga no eksporta un ka tas nevarēja pierādīt, ka neveic dempingu, jo nebija iekļauts izlasē. Šis apgalvojums tika iesniegts ievērojamu laiku pēc šādu pieprasījumu iesniegšanas termiņa. Tā kā šie elementi nav pamats izslēgšanai, pieprasījums būtu jānoraida.

(81)

Viens importētājs (O. Wilms GmbH & Co.) pieprasīja, lai tā importētais ražojums tiktu izslēgts no ražojuma tvēruma, jo tam ir vajadzīga īpaša apdare un ilgs apstiprināšanas process un tas tiek pārdots Savienībai par augstām cenām. Šis apgalvojums tika iesniegts ievērojamu laiku pēc šādu pieprasījumu iesniegšanas termiņa. Tā kā šie elementi nav pamats izslēgšanai un ražojumam ir tādas pašas pamatīpašības kā attiecīgajam ražojumam, šis pieprasījums būtu jānoraida.

(82)

Uzņēmums, kas izmanto attiecīgo ražojumu, lai ražotu attēlu rāmjus Savienībā (Mavanti B.V.), apgalvoja, ka pasākumu rezultātā uzņēmumam palielināsies izmaksas un tas radīs tam neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar gataviem ražojumiem (t. i., attēlu rāmjiem) no Ķīnas, kuriem nepiemēros antidempinga maksājumus. Tāpēc šis lietotājs ierosināja paplašināt ražojuma tvērumu, lai aptvertu citus gatavos ražojumus, piemēram, attēlu rāmjus. Šis apgalvojums tika iesniegts ievērojamu laiku pēc šādu pieprasījumu iesniegšanas termiņa. Tā kā ražojuma tvērums neietver gatavos ražojumus un nebūtu lietderīgi paplašināt ražojuma tvērumu pēc izmeklēšanas sākšanas, arī šo pieprasījumu nevar pieņemt.

(83)

Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka nav pamata izslēgt ražojumus, uz kuriem attiecas iepriekš minētie pieprasījumi, no izmeklēšanas ražojuma tvēruma.

(84)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divi citi lietotāji (Decora un Bash tec) norādīja, ka viņu importētie ražojumi būtu jāizslēdz no izmeklēšanas to specifisko īpašību dēļ, Savienības ražotāju piedāvājuma trūkuma vai neesamības dēļ vai Savienības ražotāju augsto cenu dēļ.

(85)

Šie lietotāji sniedza informāciju par savām sākotnējām sarunām, kurās tie iesaistījās ar Savienības ražotājiem, lai mēģinātu alumīnija štancējumus iegūt no tiem.

(86)

European Aluminium atkārtoja, ka lietotājiem nevajadzētu gaidīt, ka tie arī turpmāk gūs labumu no dempinga, kas rada kaitējumu, kā tas bijis iepriekš. Minētā apvienība arī norādīja, ka štancējumi tiek izgatavoti pēc pasūtījuma un ka Savienības ražošanas nozarei ir neizmantota jauda. European Aluminium norādīja Savienības ražotājus, kas spēj izpildīt vajadzīgās specifikācijas.

(87)

Komisija norādīja, ka šie lietotāji ir sākuši sarunas ar potenciālajiem Savienības piegādātājiem un ka lietotāji pašlaik pielāgojas situācijai, kad būs spēkā pasākumi. Tāpēc nevar secināt, ka Savienības ražošanas nozare nespēj vai nevēlas piegādāt iepriekš minētos ražojuma veidus.

(88)

Tāpēc Komisija saglabā savu nostāju, ka šo lietotāju pieprasījumus izslēgt ražojumu nevar pieņemt.

(89)

Viens lietotājs (Mat-Inter) apgalvoja, ka ražojuma definīcija ir neskaidra un ka pastāv risks, ka tā ražojumi tiks klasificēti pie attiecīgā ražojuma. Lai gan lietotājs nesniedza skaidru argumentu par savu ražojumu īpašībām un to neskaidrās klasifikācijas pamatojumu (ieskaitot to, ka tas savā pamatojumā ir minējis kombinētās nomenklatūras pozīciju 7904, kas neietilpst izmeklēšanas tvērumā), būtu jāatgādina, ka ražojuma definīcija ir iekļauta arī šīs regulas rezolutīvajā daļā un ka tās praktiskā īstenošana ir tās dalībvalsts muitas dienestu kompetencē, kurā nonāk imports.

(90)

Vairākas personas uzdeva jautājumus par to, vai to eksports atbilst attiecīgajam ražojumam. Lai sniegtu skaidrību un mazinātu nepareizas klasifikācijas risku, Komisija sniedz sīkāku informāciju par izslēgšanu no ražojuma tvēruma, jo īpaši par “ražojumu komponentiem” un “pabeigtu preču komplektiem”, kā tie aprakstīti pagaidu regulas 41. apsvērumā.

(91)

Ražojumi, kas savienoti (piem., ar metināšanu vai savienotājelementiem), lai veidotu “ražojumu komponentus”, neietilpst ražojuma tvērumā. Ražojumi parasti tiek sadalīti ražojumu komponentos tikai tad, ja ražojuma komponenti ir paredzēti montēšanai lielākā vienībā, piemēram, galaproduktā vai mezglā, un ja ir pietiekams ekonomiskais pamatojums, lai pārdotu ražojumus šādā veidā.

(92)

Tāpat ir jābūt pietiekamam ekonomiskajam pamatojumam, lai pārdotu ražojumus “pabeigtu preču komplektos”, kuriem ir visas būtiskās gatavā ražojuma īpašības, kas iegūtas “komplekta” montāžas rezultātā, un kuri jau ir gatavi un pabeigti to galīgajam paredzētajam lietojumam (šā galaprodukta montāžai).

(93)

Lai atvieglotu šādu ražojumu klasifikāciju un muitas kontroli, abiem izslēgtajiem ražojumiem tiks izveidoti īpaši Taric kodi.

(94)

Tiek apstiprināti visi pārējie pagaidu regulas aspekti attiecībā uz izmeklējamo ražojumu, attiecīgo ražojumu, līdzīgo ražojumu un ražojuma tvērumu.

(95)

Vairākas ieinteresētās personas un ĶV izteica piezīmes par to, ka Ķīnā nav nozīmīgu kropļojumu.

(96)

Savās piezīmēs par pagaidu regulu Haomei Group apgalvoja, ka ir sniegusi pierādījumus, kas pamato pamatregulas 2. panta 1. punkta piemērošanu normālās vērtības aprēķināšanai. Haomei Group jo īpaši noraidīja to, ka ar tās uzņēmumiem būtu saistīti nozīmīgi kropļojumi, un uzstāja, ka ir sniegusi pietiekamus pierādījumus, kas apliecina tās atbilstību pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētajiem nosacījumiem, jo īpaši pierādot, ka nav kropļojumu darbaspēka izmaksu, kredītu un enerģijas jomā.

(97)

Kā sīki paskaidrots pagaidu regulas 77. un 79. apsvērumā un nākamajos apsvērumos, Komisija atkārtoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu apsver viena vai vairāku minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru iespējamo ietekmi, tostarp, bet ne tikai ietekmi, ko rada darbaspēka izmaksas, kredīti un enerģija. Kā paskaidrots arī tajos pašos apsvērumos, izejas punkts ir nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, un to ietekme uz cenām un izmaksām tiek noteikta valsts līmenī, nevis attiecībā uz katru uzņēmumu. Tajā pašā laikā, kā norādīts pagaidu regulas 81. apsvērumā, avoti normālās vērtības aprēķināšanai, piemērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otrās daļas trešajā ievilkumā aprakstīto metodiku, var ietvert iekšzemes izmaksas, bet tikai tādā mērā, ciktāl, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tāpēc, pat ja iesniegtie pierādījumi liecinātu, ka šīs personas nav ietekmējuši kropļojumi darbaspēka izmaksu, kredīta izmaksu un enerģijas jomā, kas tā nav, tas neietekmētu pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētās metodikas piemērošanu pašu par sevi. Katrā ziņā, kā paskaidrots pagaidu regulas 82. un 83. apsvērumā, ņemot vērā arī to, ka nav attiecīgu papildu pierādījumu valsts mērogā, Haomei Group apgalvojumi par kropļojumu neesamību netika pamatoti ar faktiem, un tādēļ tiek apstiprināti pagaidu regulas 77., 79., 81. un 83. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(98)

Otrkārt, Haomei Group norādīja, ka pagaidu regulā tiek kritizēta Ķīnas ekonomikas sistēma, izteikti vispārīgi apgalvojumi par Ķīnas valdības ietekmi uz galvenajām nozarēm un netieši norādīts, ka centrālo un provinču iestāžu veiktā plānošana atvieglo Ķīnas uzņēmumu finansiālo stāvokli, izmantojot banku sistēmu. Pirmkārt, Haomei Group uzsvēra, ka Eiropas valdības arī piešķir labumu Eiropas ražotājiem, kas būtu jāņem vērā. Otrkārt, Haomei Group norādīja, ka uz to neattiecas neviens no faktoriem, kas uzskaitīti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā un minēti pagaidu regulas 70. apsvērumā, jo Haomei Group pilnībā ir privātā īpašumā un to nekādi neskar Ķīnas valdības un/vai Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) kontrole vai norādījumi. Turklāt neviens no iepriekš minēto iestāžu locekļiem nav bijis Haomei Group valdēs.

(99)

Saistībā ar pirmo argumentu Komisija pagaidu regulas 71. apsvērumā norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu viena vai vairāku minētajā noteikumā uzskaitīto kropļojošo faktoru iespējamā ietekme tiek analizēta attiecībā uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Izmaksu struktūrai un cenu veidošanas mehānismiem citos tirgos, tostarp jautājumiem, kas saistīti ar vispārēju un nepamatotu finansiālo atbalstu, piemēram, iespējamu vispārēju atbalstu, kas piešķirts Eiropas Savienībā, šajā procedūrā nav nekādas nozīmes (13). Otrkārt, kā paskaidrots pagaidu regulas 77. un nākamajos apsvērumos un 103. apsvērumā, abi ražotāji eksportētāji bija tiesīgi saņemt dažāda veida atbalstu neatkarīgi no tā, vai tie ir privātas vai publiskas struktūras.

(100)

Turklāt Komisija norāda, ka Haomei Group arguments, ka abi uzņēmumi ir pilnīgi brīvi no valdības vai partijas ietekmes, neatbilst realitātei. Komisija vispirms atgādina būtisko pierādījumu kopumu un pagaidu regulas 86.–90. apsvērumā un 3.2.1.3.–3.2.1.5. iedaļā ietvertos secinājumus, kas parāda valdības un ĶKP ietekmes apmēru un izplatību Ķīnas ekonomikā, tostarp alumīnija nozarē. Ne Haomei Group, ne citas ieinteresētās personas nav iesniegušas pierādījumus, kas atspēkotu vai liktu apšaubīt šos konstatējumus. Ar to jau pietiktu, lai noraidītu šos argumentus pat pēc būtības. Jebkurā gadījumā Komisijas veiktā izpēte liecina, ka Haomei Group tīmekļa vietnē tiek reklamēts, ka uzņēmums ir iesaistīts partijas veidošanas darbībās, piemēram, darbinieku izglītošanas darbībās par “Sji Dzjiņpina (Xi Jinping) pārdomām par Ķīnai raksturīgo sociālismu jaunajā laikmetā, no Konstitūcijas, partijas konstitūcijas un noteikumiem, Ķīnas Komunistiskās partijas 19. nacionālā kongresa gara, 19. partijas Centrālkomitejas 4. plenārsēdes gara, Sji Dzjiņpina būtisko Guandunai adresēto norādījumu gara (..)” (14). Turklāt Foshan Nanhaialumīnija profilu nozares apvienības tīmekļa vietnē uzņēmums sevi pasniedz kā uzņēmumu “ar augstas kvalitātes attīstību, ko virza partijas veidošana”, turpat Haomei Group sīkāk aprakstīts šādi: “Haomei New Materials darbību jau ilgu laiku ir vadījušas Sji Dzjiņpina domas par Ķīnai raksturīgo sociālismu jaunajā laikmetā, uzņēmums, apbruņojies ar teoriju, ir turpinājis padziļināti pētīt un īstenot Ķīnas Komunistiskās partijas 19. nacionālā kongresa garu; ir turpinājis veicināt uzņēmuma partijas veidošanas darbus un pārvērst partijas veidošanas darbu priekšrocības ieguvumos uzņēmuma attīstībai” (15). Skatot to Ķīnas valdības un partijas ietekmes kontekstā, kā tas sīki aprakstīts minētajos pagaidu regulas apsvērumos un iedaļās, šie pierādījumi vēl vairāk vājina šīs personas izvirzīto argumentu.

(101)

Treškārt, ražotāji eksportētāji uzskata, ka pagaidu regulas 77. apsvērumā minētie konstatējumi, kuros Komisija norādīja, ka abi ražotāji ir tiesīgi saņemt finansiālu atbalstu, pat ja neviens no tiem to nav saņēmis, ir pretrunā likumības principam (16). Haomei Group uzskata, ka ar šo paziņojumu Komisija apvērš pierādīšanas pienākumu un netieši norāda uz atbildību par citas personas rīcību. Argumenti par valsts finansējumu ir pilnībā jānoraida, jo Haomei Group tiktu uzskatīta par atbildīgu tāpēc vien, ka tā ir Ķīnas uzņēmums, pat ja tai nekad nav piešķirts publiskais finansējums un/vai subsīdijas.

(102)

Komisija atgādina, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka, novērtējot nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, Komisijai ir jāņem vērā minētajā pantā uzskaitīto faktoru “iespējamā ietekme”. Konstatējumi pagaidu regulas 3.2.1.8. iedaļā saistībā ar 3.2.1.5. iedaļu liecina, ka Ķīnas alumīnija ražotājiem ir preferenciāla piekļuve valsts finansējumam un ka pastāv valsts mēroga kropļojumi attiecībā uz piekļuvi finansējumam. Tāpēc, pat ja Haomei Group faktiski nesaņēma nekādu valsts finansējumu, šādu kropļojumu esamība nozarē ir būtiska, lai novērtētu kropļojumu pastāvēšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu. Komisija arī atgādina, ka neatkarīgi no tā, ka ražotāji eksportētāji faktiski saņem valsts finansējumu, to piegādātāji vai citi dalībnieki, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanas augšupējos vai lejupējos tirgos, varētu būt guvuši labumu no preferenciālas piekļuves finansējumam, kas ir papildu rādītājs tam, ka cenas vai izmaksas nav brīvā tirgus spēku darbības rezultāts. Pamatojoties uz to, šo uzņēmumu apgalvojumus jau varēja noraidīt.

(103)

Tomēr Komisija turpināja pētīt Haomei Group apgalvojumu precizitāti attiecībā uz tās situāciju. Pretēji Haomei Group apgalvojumiem, publiski pieejama informācija liecina, ka abi uzņēmumi faktiski saņēma aizdevumus, ko citu starpā piešķīra valstij piederošas bankas, ieskaitot Bank of Communications un Guangfa Bank aizdevumus (17). Turklāt Haomei atrodas Qingyuan augsto tehnoloģiju zonā, kas saskaņā ar informāciju Qingyuan pilsētas valdības oficiālajā tīmekļa vietnē piedāvā atbalstu uzņēmumiem, kuri tur atrodas: “Pēdējos gados Qingyuan augsto tehnoloģiju zona ir aktīvi atbalstījusi šajā zonā esošo uzņēmumu iekļaušanu biržas sarakstā, apmierinot uzņēmumu attīstības vajadzības, izmantojot dažādus kanālus, piemēram, politikas atbalstu un finansēšanas garantijas, un saīsinot laiku, kurā uzņēmumi var kļūt publiski. Pēc tam tā turpinās attīstīt un paplašināt tās kompetencē esošos uzņēmumus, veiks vairākus pasākumus, lai veicinātu šo uzņēmumu pārveidi un modernizāciju, uzlabotu to konkurētspēju un paātrinātu to attīstību.” (18)

(104)

Komisija arī konstatēja, ka Haomei ir piešķirts valsts uzņēmumu tehnoloģiju centra statuss (19), kas ir saistīts ar konkrētiem labumiem, piemēram, vienreizēju finansiālu atlīdzību (20) un preferenciālu nodokļu politiku ar mērķi atbalstīt tehnoloģisko inovāciju saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem (21). Turklāt saskaņā ar ĶV publicētajiem pārvaldības pasākumiem atzīšanai par valsts uzņēmumu tehnoloģiju centru pastāv ciešas attiecības starp valsti un uzņēmumiem, kas atzīti par valsts uzņēmumu tehnoloģiju centriem. Minētā dokumenta 1. pantā ir norādīts šādi: “Šie pasākumi ir noteikti saskaņā ar Ķīnas Likumu par zinātnes un tehnoloģiju progresu, lai (..) vēl vairāk stiprinātu uzņēmumu vadošās pozīcijas tehnoloģiskās inovācijas jomā (..).” Saskaņā ar tā paša dokumenta 3. pantu: “Valsts veicina un atbalsta uzņēmumus, kas veido tehnoloģiju centrus, iesaista uzņēmumus tehnoloģiskās inovācijas jomā kā galvenos dalībniekus un veido visaptverošu institucionālu mehānismu rūpniecības tehnoloģijām un uzņēmumu vadītai pētniecībai un izstrādei. (..) Valsts (..) piešķir politikas atbalstu, kā arī mudina un virza pamatuzņēmumus palielināt to spēju veicināt rūpniecības tehnoloģiju attīstību un inovāciju” (22). Pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, kas papildina secinājumus par subsīdijām, kas piešķirtas Haomei Group, kā tie izklāstīti pagaidu regulas 103. apsvērumā, ir skaidrs, ka uzņēmums guva labumu no preferenciālas politikas, piekļuves finansējumam un subsīdijām, taču tas viss ir pretrunā uzņēmuma apgalvojumiem, ka to neietekmē attiecīgie faktori, kas pierāda nozīmīgos kropļojumus. Tāpēc arī šie apgalvojumi ir jānoraida kā neatbilstoši realitātei.

(105)

Ceturtkārt, Haomei Group apgalvoja, ka izmeklēšanas laikā sniegtie pierādījumi par kropļojumu neesamību nav precīzi atspēkoti. Ražotāji eksportētāji apgalvo, ka pagaidu regulas 3.2.1.1.–3.2.1.10. iedaļā Ķīna ir novērtēta kopumā, konkrēti neatsaucoties uz Haomei Group. Haomei Group uzskata, ka tādējādi tiek pārkāptas tās aizstāvības tiesības, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 6. pantā par tiesībām uz taisnīgu tiesu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā par tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tas ir būtisks pamatojuma trūkums saskaņā ar vispārējo efektivitātes principu un Līguma par Eiropas Savienību 19. pantu.

(106)

Komisija atgādināja, ka, pretēji šiem apgalvojumiem, konstatējumi par kropļojumiem ir balstīti uz būtisku pierādījumu kopumu un juridisko novērtējumu, kas sīki izklāstīti pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā. Kopš procedūras sākšanas ražotājiem eksportētājiem un visām personām bija plašas iespējas sniegt argumentus un pierādījumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu vai ietekmi Ķīnā valsts mērogā un/vai par to, ka to iekšzemes izmaksas nav izkropļotas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otrās daļas trešo ievilkumu. Abi ražotāji eksportētāji izmantoja šo iespēju, izsakot iebildumus par šiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šis novērtējums. Kā paskaidrots šajā iedaļā, papildus vispārīgiem nepamatotiem vai nepatiesiem apgalvojumiem minētie ražotāji eksportētāji nesniedza nekādus būtiskus pierādījumus par valsts mēroga kropļojumu neesamību un/vai par to, ka viņu gadījumā viens vai vairāki konkrēti ražošanas faktori nav izkropļoti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(107)

Piektkārt, tie paši divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pagaidu regulas 103. apsvērumā minētās subsīdijas bija atlīdzība Haomei Group par ekoloģisku un tehnoloģisku uzlabojumu īstenošanu. Tie arī apgalvoja, ka šo subsīdiju summas bija nenozīmīgas salīdzinājumā ar uzņēmumu ieņēmumiem, proti, atlīdzība aptuveni 1 miljona EUR apmērā salīdzinājumā aptuveni ar 330 miljoniem EUR ieņēmumu. Haomei Group atkārtoja, ka tai piešķirtās atlīdzības ir ne vien jānovērtē, ņemot vērā to ierobežoto summu, bet vispirms, veicot salīdzinošu analīzi, kuras mērķis ir novērtēt, vai šīs subsīdijas būtu jāuzskata par nozīmīgiem kropļojumiem, jāskata līdztekus līdzīgiem stimuliem, kas piešķirti Eiropas nozarēm. Turklāt apgalvojums sākotnējā publiskā piedāvājuma prospektā, ka subsīdiju trūkums ietekmētu uzņēmuma naudas plūsmu un darbības rezultātus, kā tas citēts pagaidu regulas 103. apsvērumā, ir standarta klauzula, kas Ķīnas uzņēmumiem, kuri uzņemas saistības sākotnējā publiskajā piedāvājum, ir jāiekļauj dokumentos, kas adresēti potenciālajiem parakstītājiem saskaņā ar Ķīnas normatīvajiem aktiem.

(108)

Komisija atgādināja, kā jau paskaidrots 102. apsvērumā, pamatregulas 2. panta 6.a punkts ir piemērojams gadījumā, ja Komisija konstatē kropļojumu pastāvēšanu un ietekmi eksportētājvalstī valsts mērogā. Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš minēto, šo apgalvojumu jau varēja noraidīt. Tomēr Komisija norāda, ka papildu faktori, kas izklāstīti šīs regulas 103. un 104. apsvērumā, liecina, ka šis uzņēmums gūst labumu no preferenciālas politikas un piekļuves finansējumam, un tādēļ minētais apgalvojums arī neatspoguļo patiesību. Attiecībā uz gūtā labuma apmēru Komisijai nav noteikta prasība izmeklēt ražotāju eksportētāju uzskaitīto finansiālo labumu apmēru. Jebkurā gadījumā, kā izklāstīts pagaidu regulas 103. apsvērumā, šie pārvedumi veidoja ievērojamu procentuālo daļu no uzņēmuma peļņas un uzņēmums pats ir atzinis, ka valsts subsīdiju neesamība nākotnē varētu ietekmēt tā naudas plūsmu un darbības rezultātus. Tāpēc šis apgalvojums nav pamatots arī tādēļ, ka tas neatbilst faktiskajai situācijai. Visbeidzot, kā paskaidrots arī šīs regulas 99. apsvērumā, salīdzinājums ar Eiropas uzņēmumu stāvokli no juridiskā viedokļa ir pilnīgi nebūtisks, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punktu, papildus tam, ka salīdzinājums ir vispārīgs un nav pamatots ar pierādījumiem.

(109)

ĶV iesniedza vairākas piezīmes par pagaidu regulu. Pirmkārt, attiecībā uz Komisijas dienestu darba dokumentu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā (23) (turpmāk tekstā “ziņojums”) ĶV apgalvoja, ka dienestu darba dokuments nav piemērots veids, kā pierādīt kropļojumus. Tas skaidrojams ar to, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu Komisijai ir jāsagatavo ziņojums par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu konkrētā valstī vai konkrētā nozarē šajā valstī. Tomēr saskaņā ar ĶV sniegto informāciju dienestu darba dokuments neatbilda šādai prasībai, jo nebija pierādījumu tam, ka Komisija dokumentu būtu pieņēmusi vai apstiprinājusi publicēšanas laikā vai pēc tam. Tāpēc ĶV apgalvoja, ka pastāv nopietnas šaubas par to, vai šādu dokumentu var uzskatīt par Komisijas oficiālo nostāju un vai tā juridiskais statuss atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punktā Komisijai noteiktajai prasībai par ziņojumu gatavošanu, publicēšanu un atjaunināšanu. ĶV arī atgādināja, ka Komisijas atbildē uz līdzīgu jautājumu antidempinga lietā par karsti velmētām nerūsējošā tērauda loksnēm nebija precizēts, vai šāds darba dokuments var atspoguļot ES oficiālo nostāju, kā arī nebija precizēts tā juridiskais raksturs.

(110)

Komisija norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā nav noteikts ne īpašs formāts ziņojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, ne publicēšanas kanāls. Komisija atgādināja, ka ziņojums ir uz faktiem balstīts tehnisks dokuments, kuru izmanto vienīgi tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu kontekstā. Tāpēc ziņojums ir attiecīgi izdots kā Komisijas dienestu darba dokuments, jo tas ir vienīgi aprakstošs un tajā nav pausti politiski uzskati, vēlmes vai spriedumi. Tas neietekmē dokumenta saturu, proti, informācijas avotus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas ekonomikā, kas ir būtiski pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunkta piemērošanai.

(111)

Komisija arī norādīja, ka ziņojumā ietvertos objektīvos informācijas avotus var izmantot par būtiskiem pierādījumiem Komisijas konstatējumos antidempinga izmeklēšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas kontekstā līdztekus jebkādiem citiem būtiskiem faktoriem un pierādījumiem, kas nav iekļauti ziņojumā. Ziņojuma par valsti vai nozari esamība nav juridiska prasība pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai. Šajā ziņā nozīme ir ticamu pierādījumu esamībai neatkarīgi no tā, vai tie ir ietverti ziņojumā par valsti vai nozari vai citur, ciktāl tie attiecas uz konstatējumiem par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Tāpēc arī no šāda viedokļa ziņojuma būtība un forma nav būtiska, lai izdarītu faktiskus konstatējumus par nozīmīgiem kropļojumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(112)

Šajā izmeklēšanā ziņojums, tostarp tajā ietvertie pierādījumi, ir daļa no lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, ar ko pamato pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Komisija ir izmantojusi būtiskus papildu pierādījumus, kas ir specifiski konkrētajai izmeklēšanai, un personu apgalvojumus, kas nav iekļauti ziņojumā. Vēl jo svarīgāk, ĶV nav sniegusi pierādījumus tam, ka ziņojumā sniegtā informācija nav derīga vai nav piemērojama šajā izmeklēšanā. Jebkurā gadījumā Komisija atgādina, ka ziņojuma par valsti esamība nav obligāts nosacījums pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai. Lai piemērotu pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteikto metodiku, ir jākonstatē, ka attiecīgajā lietā pastāv nozīmīgi kropļojumi, un šajā izmeklēšanā tas ir konstatēts. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(113)

Otrkārt, ĶV apgalvoja, ka ziņojuma par Ķīnu saturam un izmantošanas veidiem piemita būtiskas faktiskas un juridiskas nepilnības. Saskaņā ar ĶV sniegto informāciju saturs bija sagrozīts, vienpusējs un nesaistīts ar realitāti. Darba dokumentā Ķīnas uzņēmumu likumīgās konkurences priekšrocības un parastās institucionālās atšķirības starp Ķīnu un Eiropu tika uzskatītas par pamatu nozīmīgu tirgus kropļojumu konstatēšanai. Turklāt ĶV apgalvoja, ka, pieņemot izmeklēšanas pieprasījumu, ko iekšzemes ražošanas nozares iesniedza, pamatojoties uz ziņojumu par valsti, Komisija sniedza savai ražošanas nozarei netaisnīgas priekšrocības, kas līdzinājās spriedumu pasludināšanai pirms tiesas. Turklāt ĶV apgalvoja, ka izmeklēšanas aizstāšana ar ziņojumiem neatbilst godīguma un taisnīguma juridiskajam pamatgaram.

(114)

Atbildot uz apgalvojumu par faktiskajiem trūkumiem ziņojumā par valsti, Komisija norādīja, ka ziņojums par valsti ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tostarp tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Ziņojums tika publiskots 2017. gada decembrī, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus, vai izteikt piezīmes par tiem. Kopš ziņojuma publicēšanas 2017. gada decembrī ĶV nav iesniegusi šādu atspēkojumu vai piezīmes par ziņojuma būtību un tajā ietvertajiem pierādījumiem.

(115)

Attiecībā uz ĶV argumentu, ka ar ziņojumu par valsti tiek aizstāta faktiska izmeklēšana, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, ja Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, tā var sākt izmeklēšanu uz šā pamata. Tomēr nozīmīgu kropļojumu faktiskās pastāvēšanas un ietekmes noteikšana un no tās izrietoša pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas izmantošana notiek izmeklēšanas rezultātā veiktās provizoriskās un/vai galīgās informācijas izpaušanas laikā. Nozīmīgo kropļojumu pastāvēšana un ietekme netiek apstiprināta procedūras sākšanas posmā, kā apgalvo ĶV, bet tikai pēc padziļinātas izmeklēšanas, tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(116)

Treškārt, ĶV norādīja, ka Komisija izdevusi dienestu darba dokumentus tikai par dažām atlasītām valstīm un tas ir pietiekami, lai paustu satraukumu par vislielākās labvēlības režīmu un valsts režīmu (“VR”). Attiecībā uz vislielākās labvēlības režīmu neatkarīgi no tā, vai Komisijas darbinieki plānoja izstrādāt līdzīgus dokumentus citām valstīm, līdz šim Komisijas darbinieki ir sagatavojuši dokumentus tikai par Ķīnas un Krievijas tirgu. Turklāt ĶV apgalvoja, ka Komisija nekad nav publicējusi skaidru un paredzamu standartu to valstu vai nozaru atlasei, par kurām tiek publicēti ziņojumi.

(117)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu šāds ziņojums tiek gatavots par kādu valsti tikai tad, ja Komisijai ir pienācīgi pamatotas norādes par iespējamu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu konkrētā valstī vai nozarē šajā valstī. Apstiprinot jaunos pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumus 2017. gada decembrī, Komisijai bija šādas norādes par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā. Komisija arī publicēja ziņojumu par kropļojumiem Krievijā un neizslēdz iespēju, ka tiks sagatavoti citi ziņojumi. Tā kā lielākā daļa tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas (“TAI”) lietu attiecās uz Ķīnu un bija nopietnas pazīmes par kropļojumiem šajā valstī, tā bija pirmā valsts, par kuru Komisija sagatavoja ziņojumu. Krievija ir valsts ar otro lielāko TAI lietu skaitu, tāpēc Komisijai bija objektīvi iemesli sagatavot ziņojumus par šīm divām valstīm šādā secībā.

(118)

Turklāt, kā minēts iepriekš, ziņojumu sagatavošana nav obligāts nosacījums, lai piemērotu pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir aprakstīti nosacījumi, pēc kādiem Komisija izdod ziņojumus par valstīm, tomēr saskaņā ar minētās regulas 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu sūdzības iesniedzējiem nav pienākuma izmantot ziņojumu, un saskaņā ar minētās regulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu ziņojuma par valsti esamība nav nosacījums tam, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar minētās regulas 2. panta 6.a punktu. Faktiski saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu sūdzības iesniedzēju iesniegti pietiekami pierādījumi, kas apliecina nozīmīgus kropļojumus jebkurā valstī un kas atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, ir pietiekami, lai uz šā pamata sāktu izmeklēšanu. Tāpēc noteikumi par nozīmīgiem kropļojumiem, kas raksturīgi konkrētai valstij, attiecas uz visām valstīm bez nekādas atšķirības neatkarīgi no tā, vai ir ziņojums par valsti. Tādēļ pēc definīcijas ar noteikumiem par kropļojumiem valstī netiek pārkāpts vislielākās labvēlības režīms. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(119)

ĶV piebilda, ka ES tiesību aktos par iekšējo tirgu vai konkurenci, izņemot pamatregulu, attiecībā uz VR nav ne jēdziena “tirgus kropļojumi”, ne atbilstīgu standartu. Tāpēc ĶV apgalvoja, ka no starptautisko tiesību, tiesību aktu un prakses viedokļa Komisijai saskaņā ar tās ekskluzīvo kompetenci iekšējā tirgū vai konkurences regulēšanā nebija pilnvaru izmeklēt kropļojumus Ķīnā.

(120)

Komisija šajā izmeklēšanā savu metodiku balstīja uz antidempinga pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem. Šī regula – tāpat kā ikviena Eiropas Parlamenta un Padomes oficiāli apstiprināta regula – ir juridiski saistoša, un Komisijai ir pienākums to piemērot pilnībā, jo tā ir daļa no acquis. Juridiski nav nozīmes tam, ka citos Eiropas tiesību aktos netiek izmantots nozīmīgu kropļojumu jēdziens, jo tas ir specifisks antidempinga jomai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(121)

Turklāt ĶV norādīja, ka Komisija Ķīnas uzņēmumiem piemēroja diskriminējošus noteikumus un standartus, lai gan tie bija līdzīgā situācijā kā ES uzņēmumi, tostarp, bet ne tikai netaisnīgus standartus attiecībā uz pierādījumiem un pierādīšanas pienākumu. Tajā pašā laikā Komisija neizvērtēja, vai ES vai dalībvalstīs pastāv tirgus kropļojumi. Šis prakses kopums būtiski ietekmēja Komisijas analīzes un secinājumu ticamību un leģitimitāti attiecībā uz galvenajiem jautājumiem antidempinga izmeklēšanās par dempingu un kaitējuma aprēķināšanu. Tādējādi ar to pietiek, lai paustu satraukumu par PTO noteikumos paredzēto valsts režīma saistību iespējamu pārkāpumu.

(122)

ĶV nesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka ES uzņēmumi būtu pakļauti kropļojumiem, kas salīdzināmi ar to Ķīnas konkurentu kropļojumiem, un tādējādi būtu līdzīgā situācijā. Jebkurā gadījumā nozīmīgu kropļojumu jēdziens ir būtisks saistībā ar normālās vērtības noteikšanu dempinga konstatēšanai, savukārt šim jēdzienam nav juridiskas nozīmes attiecībā uz Savienības ražošanas nozari antidempinga izmeklēšanas konkrētajā kontekstā. Tāpēc šis apgalvojums tika uzskatīts par nepamatotu un juridiski nebūtisku.

(123)

Sestkārt, ĶV apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neatbilst ADN 2. panta 2.2. punktam, kurā sniegts izsmeļošs tādu situāciju saraksts, kad var aprēķināt normālo vērtību, un nozīmīgi kropļojumi tajā nav iekļauti. ĶV arī apgalvoja, ka attiecīgās reprezentatīvās valsts vai starptautisko cenu datu izmantošana normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu arī neatbilst Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam un ADN 2. panta 2.2. punktam (jo īpaši 2.2.1.1. punktam). Turklāt ĶV apgalvoja, ka saskaņā ar PTO noteikumiem, aprēķinot normālo vērtību, ir jāizmanto ražošanas izmaksas izcelsmes valstī, kurām pieskaitītas samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas, kā arī peļņa. Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punktā datu avotu tvērums ir paplašināts, iekļaujot ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgajā reprezentatīvajā valstī vai starptautiskās cenas, izmaksas vai atsauces vērtības. ĶV uzskata, ka tas bija ārpus PTO noteikumu darbības jomas. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai ES pamatregulas 2. panta 5. punkts atbilst PTO noteikumiem, Komisijai, ja pastāv tā sauktie “tirgus kropļojumi”, nebūtu jāaprēķina normālā vērtība, pamatojoties uz atļauju pamatregulas 2. panta 6.a punktā.

(124)

Komisija uzskata, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā izklāstītie noteikumi atbilst Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Pēc Komisijas domām, kā skaidrots lietā DS473 EU-Biodiesel (Argentina), pamatregulas noteikumi, kas vispārīgi attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, jo īpaši 2. panta 5. punkta otrā daļa, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, pienācīgi koriģētus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(125)

ĶV apgalvoja, ka šajā gadījumā Komisija tieši ignorēja Ķīnas eksportētāju dokumentāciju un tas bija pretrunā ADN 2. panta 2.2.1.1. punktam. ĶV pauda argumentu, ka Apelācijas institūcija lietā DS473 EU-Biodiesel (Argentina) un ekspertu grupa lietā DS494 EU-Cost Adjustment Methodologies II (Russia) apgalvoja, ka saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2. panta 2.2.1.1. punktu, ja izmeklējamā eksportētāja vai ražotāja veiktā uzskaite pieņemamās robežās precīzi un ticami atbilst visām faktiskajām izmaksām, kas konkrētajam ražotājam vai eksportētājam radušās saistībā ar izmeklējamo ražojumu, izmeklēšanas iestādei būtu jāizmanto šī uzskaite izmeklējamo ražotāju ražošanas izmaksu noteikšanai.

(126)

Komisija atgādināja, ka strīdi lietās DS473 un DS494 neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, kas šajā izmeklēšanā ir attiecīgais juridiskais pamats normālās vērtības noteikšanai. Šie strīdi arī attiecās uz citādām situācijām faktu ziņā nekā situācija attiecībā uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(127)

Astotkārt, ĶV apgalvoja, ka izmeklēšanai, kuru Komisija veica, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu, šajā gadījumā bija dubulti standarti. ĶV uzskatīja, ka Komisija atteicās pieņemt Ķīnas eksportētāju izmaksu datus, pamatojoties uz to, ka Ķīnas tirgū bija nozīmīgi tirgus kropļojumi, bet Komisija pieņēma reprezentatīvās valsts datus un izmantoja tos, lai aizstātu Ķīnas ražotāju datus, neizvērtējot, vai pastāv tirgus kropļojumi, kas ietekmē šos aizstājošos datus. ĶV uzskatīja, ka tas ir “divkāršu standartu” pierādījums. ĶV apgalvoja, ka šī pieeja negarantē attiecīgo izmaksu ticamību izvēlētajā reprezentatīvajā valstī. Turklāt nebija iespējams patiesi atspoguļot ražotāju izmaksas izcelsmes valstī.

(128)

Komisija atgādināja, ka izmeklēšanas laikā Komisija apsver, vai lietā ir faktori, kas norāda uz kropļojumu pastāvēšanu reprezentatīvajās valstīs, proti, arī attiecībā uz galvenajām izejvielām, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, piemēram, vai uz tām attiecas eksporta ierobežojumi. Turklāt izmeklēšanas laikā visām personām ir plašas iespējas paust argumentus par Komisijas apsvērto potenciālo reprezentatīvo valstu atbilstību. Konkrētāk, Komisija publicē divus paziņojumus lietas materiālos par iespējamo reprezentatīvo valstu atbilstību un par izmeklēšanas veikšanai atbilstīgas valsts sākotnējo izvēli. Šie paziņojumi ir pieejami visām personām, lai tās varētu izteikt savas piezīmes. Arī šajā gadījumā ĶV un visām pārējām personām bija iespēja pierādīt, ka iespējamās apsvērtās reprezentatīvās valstis skar nozīmīgi kropļojumi un tādējādi tās nav piemērotas izmeklēšanai. Tāpēc šis apgalvojums bija nepamatots un tika noraidīts.

(129)

Reaģējot uz ĶV apgalvojumiem, Airoldi pēc tam iesniedza piezīmes par ĶV iesniegtajiem dokumentiem. Airoldi uzsvēra savu atbalstu attiecībā uz Ķīnas argumentiem par dienestu darba dokumenta likumību. Pirmkārt, Airoldi apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir noteikta prasība, ka attiecīgajam dokumentam ir jābūt ziņojumam un Eiropas Komisijai tas ir oficiāli jāpieņem. Uzņēmums arī apgalvoja, ka ziņojums ir jāpublisko un jāatjaunina. Tāpēc Airoldi uzskatīja, ka dokuments, kas izmantots šajā izmeklēšanā un publicēts Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē, nebija atjaunināts un bija vienkāršs Komisijas dienestu darba dokuments, kā arī tam trūka formālu un būtisku iezīmju, lai to varētu uzskatīt par oficiālu Eiropas Komisijas ziņojumu. Turklāt saskaņā ar ES institucionālajām tiesībām šāds ziņojums visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās bija jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Turklāt Airoldi lūdza Tirdzniecības ĢD tam iesniegt šā dokumenta itāļu valodas versiju un Oficiālā Vēstneša izdevumu, kurā dokuments tika publicēts. Tajā pašā laikā Airoldi norādīja, ka ziņojums par Ķīnu tika publicēts Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē tikai angļu valodā. Tāpēc ziņojums par Ķīnu nebija jāņem vērā un uz ziņojumu balstītā pagaidu regula būtu jāatceļ. Turklāt Airoldi šajā antidempinga procedūrā iesniedza īpašu informācijas izpaušanas pieprasījumu par visiem sagatavošanas dokumentiem neatkarīgi no to formas, kuri attiecas uz Eiropas Komisijā īstenoto iekšējo procedūru ziņojuma par Ķīnu pieņemšanai.

(130)

Kā jau paskaidrots jo īpaši 110.–112. apsvērumā par ziņojuma par Ķīnu vērtību, pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunkta noteikumi nenosaka ne konkrētu formātu, kādā ziņojums par valsti ir jāpublicē, ne arī tā publicēšanas kanālu. Tāpēc ziņojuma par Ķīnu publicēšana dienestu darba dokumenta formā, kurš nav jātulko visās Eiropas valodās un nav oficiāli jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst attiecīgajiem noteikumiem. Atbildot uz šiem apgalvojumiem, Komisija norāda, ka ziņojums tika publiskots 2017. gada decembrī, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus vai izteikt piezīmes par tiem. Ne Airoldi, ne kāda cita ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka ziņojums ir novecojis. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Attiecībā uz pieprasījumu publiskot sagatavošanas dokumentus Komisija atsaucas uz 50. apsvērumu iepriekš.

(131)

Otrkārt, Airoldi apgalvoja, ka iepriekš minēto argumentu dēļ (fakts, ka ziņojums par Ķīnu ir dienestu darba dokuments, kas publicēts Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē tikai angļu valodā) ziņojums par Ķīnu ir nelikumīgs dokuments. Tādēļ Airoldi apgalvoja, ka šādi pierādījumi nav jāņem vērā un sūdzība ir jāatzīst par nepamatotu. Turklāt pagaidu regula, kas balstījās uz ziņojumu par Ķīnu, būtu nekavējoties jāatceļ.

(132)

Šis arguments atkārto ĶV piezīmes, kas izklāstītas 109. apsvērumā. Komisija uz šīm piezīmēm ir atbildējusi 110.–112. apsvērumā.

(133)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group iesniedza vairākas piezīmes par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, galvenokārt atkārtojot argumentus, kas tika izteikti iepriekš izmeklēšanas gaitā. Pirmkārt, Haomei Group atkārtoja, ka nepiekrīt tam, ka ziņojums par valsti ir gana visaptverošs un pietiekami pierāda kropļojumu pastāvēšanu. Turklāt Haomei Group atkārtoja, ka to nekādi neskar valdības iejaukšanās, ka tā saņēmusi aizdevumus ar neizkropļotu procentu likmi un ka saņemtajai subsīdijai bijusi neliela vērtība. Turklāt Haomei Group apgalvoja, ka to nav ietekmējuši labvēlīgi kreditēšanas noteikumi un citi finansiālie stimuli, ko sniegusi valdība, un piebilda, ka Komisijas konstatējumi par kredītiem ir vispārīgi un nav piemērojami attiecībā uz Haomei Group.

(134)

Attiecībā uz ziņojuma objektivitāti un tā piemērotību būt par pierādījumu Komisija norāda, kā jau skaidrots 114. apsvērumā, ka ziņojums par valsti ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tostarp tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti.

(135)

Attiecībā uz labumu, piemēram, lētākiem aizdevumiem un subsīdijām, kā jau minēts šīs regulas 97., 99. un 102. apsvērumā, kā arī pagaidu regulas 77., 79. un nākamajos apsvērumos, Komisija atkārto, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no norādītajā noteikumā minētajiem faktoriem. Tāpēc ir būtiski novērtēt, vai alumīnija štancējumu ražotājiem vismaz potenciāli ir pieejams lētāks finansējums un izdevīgāki nosacījumi nekā līdzīgiem uzņēmumiem citur. Tā kā uz alumīnija ražošanas nozari attiecas daudzi valdības plāni un norādījumi, Komisija pagaidu regulas 77., 79. un nākamajos apsvērumos konstatēja, ka alumīnija štancējumu ražotājus, ieskaitot Haomei Group, vismaz potenciāli ietekmē kropļojumi alumīnija štancējumu nozarē Ķīnā.

(136)

Otrkārt, Haomei Group apgalvoja, ka partijas veidošanas darbības, ko Komisija minējusi šīs regulas 100. apsvērumā, ir kultūras fakti, bet nav uzskatāmi par pierādījumu politiskiem kropļojumiem.

(137)

Atbildot uz Haomei Group piezīmēm 98. apsvērumā, kurā tā apgalvoja, ka ir brīva no partijas vai valdības iejaukšanās, Komisija minēja dažus Haomei Group veiktu partijas veidošanas darbību piemērus. Kā citēts šīs regulas 100. apsvērumā, Haomei Group skaidri norāda, ka tās darbību vada “partijas veidošana” plāni, kā arī “Sji Dzjiņpina domas par Ķīnai raksturīgo sociālismu jaunajā laikmetā (..) īstenojot Ķīnas Komunistiskās partijas 19. nacionālā kongresa garu”. Pat ja Haomei Group direktoru padomē nav ĶKP locekļu, kā apgalvo abi Haomei Group uzņēmumi, tā ir valdības ietekmē un, kā minēts iepriekš, aktīvi piedalās valdības politikas īstenošanā un seko tās oficiālajai darba kārtībai. Nav iesniegti pierādījumi par pretējo.

(138)

Haomei Group norādīja, ka tās cenas nav izkropļotas, ko pierādot fakts, ka tās cenas esot pielāgotas Eiropas cenām.

(139)

Komisija atgādina, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts, ka tad, ja nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Šajā lietā Komisija konstatēja, ka alumīnija štancējumu nozarē, kā skaidrots pagaidu regulas 3.2.1. iedaļā, Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi. Tāpēc šajā lietā Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmenis nav būtisks.

(140)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group apgalvoja, ka tā tikusi uzskatīta par atbildīgu nevis par savu rīcību, bet gan par Ķīnas ekonomikas iezīmēm, kas novērtētas vispārīgi.

(141)

Konkrētie konstatējumi par dempingu un uzņēmumu likmes atspoguļo pašu uzņēmumu iesniegtos datus, un tās aprēķinātas saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, jo īpaši 2. panta 6.a punktu. Kā skaidrots 106. apsvērumā, nozīmīgi kropļojumi pastāv valsts mērogā un, ja ir pierādīti kropļojumi, minēto metodiku principā piemēro visiem uzņēmumiem. Neviens no uzņēmumiem nav pierādījis, ka Komisijas konstatētie kropļojumi neietekmē to izmaksas. Tāpēc, ņemot vērā to, ka Ķīnā, kur uzņēmumi darbojas, ir nozīmīgi kropļojumi, galīgās dempinga starpības atspoguļo to rīcību.

(142)

Pagaidu regulā Komisija kā reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu izvēlējās Turciju.

(143)

ĶV apgalvoja, ka Komisija nepareizi aizstājusi ražotāju datus, nenovērtējot, vai ir iespējami tirgus kropļojumi, kas ietekmē šos aizstātos datus.

(144)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēli pārredzamā procesā, kas ietver divus paziņojumus par normālās vērtības noteikšanas avotiem (datētus ar 2020. gada 16. martu un 25. jūniju). Komisija atteicās no vairākām citām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm. Tā kā Komisija Turcijā nekonstatēja tirgus kropļojumus, kas to padarītu nepiemērotu izmantošanai par reprezentatīvu valsti, Komisija secināja, ka Turcija ir vispiemērotākā attiecīgā reprezentatīvā valsts.

(145)

Airoldi atkārtoja savu piezīmi par to, ka Turciju izvēlas par reprezentatīvo valsti attiecībā uz cieto un mīksto sakausējumu diferenciāciju. Kā paskaidrots pagaidu regulas 164. apsvērumā, ražojuma veidi nav noteicošie attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēlē. Tādēļ Komisija saglabāja savu viedokli, ka šajā gadījumā vispiemērotākā attiecīgā reprezentatīvā valsts ir Turcija.

(146)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi atkārtoja savu piezīmi par to, ka Turciju izvēlas par reprezentatīvo valsti. Airoldi savās piezīmēs pievienoja jaunus elementus pret to, ka izvēlas Turciju, un tie attiecās uz diviem galvenajiem argumentiem: Turcijas muitas savienību ar Savienību un to, ka Turcija nav panākusi atbilstību sociālajiem un vides aizsardzības standartiem.

(147)

Airoldi nav paskaidrojis, kāpēc muitas savienības dēļ Turcija nebūtu piemērota attiecīga reprezentatīvā valsts. Kā skaidrots regulā, Komisija, lai noteiktu vērtību katram ražošanas faktoram, ņēma vērā muitas nodokļus. Tas tiek darīts, lai noteiktu ražošanas faktora cenu reprezentatīvajā valstī. Tam, ka pastāv muitas savienība, šīs cenas noteikšanā nav nozīmes. Pat ja Airoldi arguments būtu pareizs, kas tā nav, normālā vērtība būtu novērtēta par zemu un tādējādi dempinga starpība būtu mazāka, tāpēc importētājam nāktu par labu, nevis tam kaitētu. Attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem, kā paskaidrots 2020. gada 25. jūnija otrajā paziņojumā par avotiem normālās vērtības noteikšanai, Turcija, pamatojoties uz datu pieejamību un kvalitāti, šajā gadījumā tika atzīta par vispiemērotāko attiecīgo reprezentatīvo valsti. Tā kā nebija apgalvojumu, kura dēļ šāds konstatējums būtu atzīstams par nederīgu, analizēt šos standartus nebija pamatoti.

(148)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group apstrīdēja normālo vērtību, “kas aprēķināta pēc Turcijas parametriem, jo īpaši ņemot vērā vērtības, kas izmantotas par atsauces vērtību un kas nav ne atjauninātas (tās ir no 2016. gada), ne precīzas [..]”.

(149)

Vienīgais aprēķinam izmantotais ražošanas faktors, kas balstīts uz 2016. gada datiem, bija darbaspēka izmaksas. Tas ir nepārprotami izskaidrots 2020. gada 16. marta paziņojumā. 2016. gada vērtība tika “koriģēta attiecībā uz inflāciju, izmantojot Turcijas Statistikas institūta publicēto iekšzemes ražotāju cenu indeksu (24)”. Tāpēc ne tikai visi pārējie faktori tika balstīti uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, bet arī vienīgais faktors, uz kuru Haomei Group acīmredzot atsaucas piezīmēs, faktiski tika koriģēts. Tāpēc Haomei Group piezīme tika noraidīta, jo tika atzīta par faktu ziņā nepareizu.

(150)

Bez tam Haomei Group norādīja arī, ka nav piemēroti izvēlēties Turciju par attiecīgu reprezentatīvu valsti, jo tur iedzīvotāju skaits ir citāds nekā Ķīnā.

(151)

Šajā ziņā Komisija norāda, ka, izvēloties reprezentatīvo valsti, būtiski svarīgs ir attīstības līmenis, nevis iedzīvotāju skaits. Saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju Turcijai ir tāds pats attīstības līmenis kā Ķīnai (vidēji augsti ienākumi), un tāpēc tā ir piemērota attiecīga reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Tāpēc Haomei Group apgalvojums tika noraidīts.

(152)

Tāpēc pagaidu regulā paskaidroto iemeslu dēļ Komisija apstiprina, ka Turcija ir izvēlēta par reprezentatīvo valsti, jo pēc pagaidu regulas pieņemšanas netika izvirzīti pārliecinoši argumenti pret to, kas izvēlas Turciju.

(153)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 166.–184. apsvērumā, Komisija neizkropļoto izmaksu noteikšanai identificēja šādus avotus: Pasaules tirdzniecības atlants, valsts statistika, tostarp Turcijas Statistikas institūts darbaspēka izmaksu, elektroenerģijas izmaksu un gāzes izmaksu noteikšanai un ESAO dīzeļdegvielas cenu noteikšanai. Pēc provizorisko konstatējumu izpaušanas Komisija nesaņēma pamatotus apgalvojumus par tirgus kropļojumiem, kas ietekmētu datus un izmantotos avotus.

(154)

Tā kā citas piezīmes par avotiem, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai, netika saņemtas, Komisija saglabā pagaidu regulā uzskaitītos avotus.

(155)

Pagaidu regulā izmantotais kopējais pārdošanas, vispārējo un administratīvo (PVA) izmaksu un peļņas līmenis bija balstīts uz datiem par 2018. gadu. Komisija pārbaudīja jaunāko datu pieejamību par PVA izmaksām un peļņu reprezentatīvajā valstī par 2019. gadu. Šie dati liecina, ka kopējais PVA izmaksu un peļņas līmenis 2019. gadā palielinājās tikai pavisam nedaudz. Tam nebūtu ievērojamas ietekmes uz aprēķiniem. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka ieinteresētās personas neiesniedza piezīmes par izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, PVA izmaksu un peļņas līmeņiem, kas uzskaitīti pagaidu regulā, Komisija saglabāja šos līmeņus.

(156)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group apstrīdēja, ka Turcijas uzņēmumu “iekasētā cena”“varētu būt salīdzinājuma elements”. Ražotājam eksportētājam individuāli sniegtajā informācijā, kā arī visām personām lietas materiālos pieejamajos abos paziņojumos par normālās vērtības noteikšanas avotiem Komisija sīki izskaidroja dempinga starpības aprēķināšanas veidu. Nevienā no šiem dokumentiem Komisija nav atsaukusies uz cenām, ko iekasējis kāds no Turcijas uzņēmumiem un kas izmantojamas kādā normālās vērtības noteikšanas posmā. Turcijas uzņēmumi tika izmantoti tikai par PVA un peļņas vērtību avotu. Tādējādi Haomei Group apgalvojums ir faktu ziņā nepareizs.

(157)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai no vidējā peļņas procenta aprēķiniem būtu jāizslēdz divi Turcijas uzņēmumi ar viszemāko peļņu, jo tie bija tālu no 16 % peļņas normas, ko gūtu viens ES ražotājs, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(158)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 171. apsvērumā, Komisija bija izslēgusi tos uzņēmumus, kas neziņoja par peļņu. Tika ņemti vērā visi rentablie uzņēmumi neatkarīgi no to peļņas līmeņa, ja vien tie necieta zaudējumus. Rentabilitātes līmenis, ko bija sasniedzis viens no Savienības ražotājiem, nav būtisks, nosakot atbilstošu peļņas līmeni normālās vērtības aprēķinam, kura pamatā ir neizkropļoti dati reprezentatīvajā valstī. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(159)

Komisija saņēma piezīmes no ražotāja eksportētāja PMI Group par PVN likmju izmaiņām IP laikā. Pēc šo piezīmju saņemšanas Komisija koriģēja normālās vērtības aprēķinu, kā sīkāk aprakstīts 185.–187. apsvērumā. Izņemot iepriekš minēto, visi pārējie aprēķini attiecībā uz normālo vērtību pagaidu regulā tiek apstiprināti.

(160)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group iesniedza neskaidru apgalvojumu, kurā, šķiet, apstrīd procentu likmes līmeni, kas piemērots, koriģējot Haomei Group eksporta pārdošanas datus. Komisija norāda, ka korekcijām piemērotās likmes tika balstītas uz procentu likmēm, ko sniegusi pati Haomei Group un kas tika pārbaudītas ASP laikā.

(161)

Haomei Group atkārtoja, ka vidējās cenas aprēķināšanas metode attiecībā uz Eiropas štancējumiem esot kļūdaina, jo tajā “vienā un tajā pašā grozā salikti”“īpašību un cenu ziņā heterogēni ražojumi”.

(162)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group atkārtoja savu piezīmi, ka, ņemot vērā atšķirības, kuru pamatā ir sakausējumu, ražošanas veidu, specifikāciju dažādība, Komisija nedrīkst uzskatīt izmeklējamo ražojumu par vienu ražojumu.

(163)

Kā sīkāk paskaidrots pagaidu regulas 232.–234. apsvērumā, minētie cenu salīdzinājumi tika veikti pa ražojuma veidiem darījumos vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, un taisnīgu salīdzinājumu nodrošināja detalizēti ražojumu kontroles numuri. Tas pamatojams tieši ar to, ka bija vajadzīgs salīdzināt līdzīgus ražojumus un tādēļ produkta kontroles numurā bija jāiekļauj tādi elementi kā forma, sakausējuma sērija, garums, maksimālais šķērsgriezums, apstrādes veidi, ražošanas veids un stiepšana. Haomei Group apgalvojums nebija pamatots un tāpēc tika noraidīts.

(164)

Kā aprakstīts pagaidu regulas 196. apsvērumā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu veica korekciju attiecībā uz eksporta pārdevumiem ar saistītu tirgotāju starpniecību neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

(165)

PMI Group norādīja, ka importētāja peļņas procents, kas izmantots, lai aprēķinātu eksporta cenu netiešajiem pārdevumiem ar saistītu importētāju starpniecību, ir pārāk augsts, un apšaubīja, vai tas ir pienācīgi pārbaudīts. Komisija apstiprināja, ka pagaidu posmā izmantotā starpība bija pareiza, pamatojoties uz tolaik pieejamo informāciju, un ka tās avots bija izlasē iekļautie importētāji. Jebkurā gadījumā pēc attālinātas salīdzinošas pārbaudes šī starpība tika nedaudz palielināta un attiecīgajam uzņēmumam tika darīta pieejama sīka informācija par izmantotajiem pārskatītajiem datiem. Šī pārskatītā starpība tika arī izmantota, lai pārrēķinātu tālāk norādīto cenu samazinājuma (undercutting) un kaitējuma novēršanas līmeni.

(166)

Tādējādi Komisija iepriekš minētās pārskatīšanas rezultātā koriģēja dempinga starpības aprēķinu vienai no ražotāju eksportētāju grupām. Visi pārējie aprēķini attiecībā uz eksporta cenu pagaidu regulā tiek apstiprināti.

(167)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group apgalvoja, ka Komisija aplami izmantojusi piegādes izmaksas, kas “no šodienas” bijušas ievērojami augstākas. Komisija atgādina, ka visi aprēķini ir balstīti uz izmeklēšanas periodu. Attiecībā uz dempingu aprēķinu pamatā ir faktiskās izmaksas, ko iesniegusi Haomei Group. Fakts, ko norādījusi Haomei Group, ka piegādes izmaksas pēc izmeklēšanas perioda palielinājušās par 300 %, nav būtisks; jāizmanto ir piegādes izmaksas izmeklēšanas periodā – tāpat kā tas ir ar visām pārējām izmaksām.

(168)

Pirms galīgās informācijas izpaušanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs izteica interesi iesniegt brīvprātīgu saistību piedāvājumu, bet to nedarīja atbilstoši noteikumiem, kas ir pieļaujami saskaņā ar pamatregulas 8. pantu.

(169)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā cenu saistību piedāvājumus iesniedza trīs ražotāji eksportētāji: Haomei Group, Shandong Nollvetec Lightweight Equipment Co., Ltd. un Jilin Qixing Aluminium Industries Co., Ltd.

(170)

Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 8. pantu cenu saistību piedāvājumiem jābūt pienācīgiem, lai novērstu dempinga kaitīgo ietekmi, un to pieņemšana nav uzskatāma par nepraktisku. Komisija novērtēja piedāvājumus, ņemot vērā šos kritērijus, un uzskatīja, ka to pieņemšana būtu nepraktiska šādu iemeslu dēļ.

(171)

Haomei Group piedāvājums, ja tas tiktu pieņemts, nenovērstu dempinga kaitīgo ietekmi. Turklāt piedāvājumā nebija ietverts saistību būtiskais elements minimālā importa cena (“MIC”), zem kuras tā apņemas nepārdot. Tādējādi piedāvājums nav saderīgs ar principiem, kas ir saistību pamatā.

(172)

Haomei Group ir vairāki saistīti uzņēmumi, kas tieši iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā vai pārdošanā. Haomei Group ražojumu pārdod tieši un netieši.

(173)

Šāda sarežģīta grupas struktūra ir saistīta ar augstu šķērskompensācijas risku. Komisija nebūtu spējīga uzraudzīt un nodrošināt, ka tiek pildītas saistības, kas attiektos uz netiešo pārdošanu ar Honkongā esoša saistītā uzņēmuma starpniecību un, iespējams, ar citu saistīto uzņēmumu starpniecību. Tas pats par sevi padarītu piedāvājumu nepraktisku.

(174)

Shandong Nollvetec Lightweight Equipment Co., Ltd. un Jilin Qixing Aluminium Industries Co., Ltd. piedāvāja MIC ar indeksāciju.

(175)

Abi uzņēmumi ražo un pārdod dažādus ražojuma veidus ar ievērojamām cenu atšķirībām. Vidējā svērtā kaitējuma starpība, ko izmanto minimālās importa cenas aprēķināšanai, būtu zemāka par cenu, kas nerada kaitējumu, lielākajai daļai ražojuma veidu, ko minētie uzņēmumi eksportē uz Savienību. Tāpēc ierosinātais MIC līmenis nebija pietiekams, lai novērstu dempinga kaitīgo ietekmi.

(176)

Turklāt uzņēmumam Shandong Nollvetec Lightweight Equipment Co., Ltd. Ķīnā ir daudz saistīto uzņēmumu, un daudzi no tiem ir tieši iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā un pārdošanā iekšzemes tirgū. Uzņēmuma struktūra palielina apiešanas risku.

(177)

Alumīnija štancējumu veidus un modeļus nevar viegli atšķirt citu no cita, veicot fizikālu pārbaudi. Jo īpaši būtu ļoti grūti novērtēt sakausējumu sēriju tikai ar fizikālu pārbaudi. Bez detalizētas laboratorijas analīzes muitas dienesti nevarētu noteikt, vai importētais ražojums atbilst deklarētajam.

(178)

Lielā ražojuma veidu skaita dēļ rastos liels šķērskompensācijas risks starp dažādiem ražojuma veidiem, kad dārgākus ražojuma veidus nepareizi deklarētu kā lētākus ražojuma veidus, uz kuriem arī attiektos saistības. Tas padara saistības neīstenojamas un tādējādi nepraktiskas pamatregulas 8. panta nozīmē.

(179)

Komisija saistību piedāvātājiem nosūtīja vēstules, kurās bija izklāstīti iemesli saistību piedāvājumu noraidīšanai.

(180)

Visi trīs 169. apsvērumā minētie saistību piedāvātāji par to iesniedza piezīmes. Šīs piezīmes tika darītas pieejamas ieinteresētajām personām lietas materiālos.

(181)

Shandong Nollvetec Lightweight Equipment Co., Ltd. un Jilin Qixing Aluminium Industries Co., Ltd. nepiekrita Komisijas secinājumam, ka ierosinātā MIC nav pietiekama, lai likvidētu dempinga kaitīgo ietekmi. Ieinteresētās personas arī ierosināja Londonas Metālu biržas publicētās atsauces cenas aizstāt ar Shanghai Metals Market atsauces cenām. Tomēr piezīmes un ierosinātās izmaiņas neatceļ elementus, kuru dēļ saistību piedāvājumi ir neīstenojami.

(182)

Kā skaidrots 171. apsvērumā, Haomei Group neierosināja novērst dempinga kaitīgo ietekmi un nepievienoja būtiskus saistību elementus. Tādējādi piedāvājums vēl aizvien nav saderīgs ar principiem, kas ir saistību pamatā.

(183)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group atkārtoja savu pieprasījumu, kurā tā mudināja Komisiju izvērtēt tās saistību piedāvājumu, bet nebija norādījusi jaunus elementus ne attiecībā uz dempinga kaitīgās ietekmes novēršanu, ne trūkstošos elementus, kas paskaidroti 171. apsvērumā. Tomēr Haomei Group uzskatīja, ka saistības būtu jāpieņem, jo pasākumi neizturētu Tiesas pārbaudi. Komisija atgādina, ka Savienībā tiek ievērots tiesiskums, kas prasa, lai pārvaldes iestādes, ievērojot tiesību aktu noteikumus, pieņemtu lēmumus, par kuriem netirgojas un kurus neapspriež.

(184)

Šīs regulas 171.–183. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka saistību piedāvājumi ir neīstenojami un tādējādi ir nepraktiski pamatregulas 8. panta nozīmē, tāpēc tos noraidīja.

(185)

Kā aprakstīts pagaidu regulas 199. apsvērumā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu veica korekciju attiecībā uz netiešo nodokļu starpību starp eksporta pārdevumiem no Ķīnas uz Savienību un normālo vērtību gadījumos, kad tika izslēgti netiešie nodokļi, piemēram, PVN.

(186)

PMI Group piezīmes galvenokārt attiecās uz to, ka PVN likmes Ķīnā kopš 2018. gada ir divas reizes mainījušās, un uz 17 % likmi, kas tika izmantota PVN korekcijas aprēķinā. Šīs izmaiņas notika 2018. gada 1. maijā un 2019. gada 1. aprīlī, kad PVN likmes mainījās attiecīgi uz 16 % un 13 %.

(187)

Ņemot vērā iepriekš minēto piezīmi, Komisija pielāgoja aprēķinu abām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām.

(188)

Tādējādi vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(189)

Ja izslēdz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju uz Apvienoto Karalisti veikto pārdošanu eksportam, kura joprojām ir reprezentatīva un veido 20 % no kopējā eksporta uz Savienību, dempinga starpības ir šādas:

(190)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Šī starpība tika aprēķināta kā vidējā svērtā vērtība, pamatojoties uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem noteiktajām starpībām, un tādējādi tā bija 22,1 %. Komisija uzskata, ka ir lietderīgi turpināt noteikt atlikušo maksājumu augstākās dempinga starpības līmenī, kas noteikta, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, datiem, no kuriem izslēgti Apvienotās Karalistes dati, proti, 32,1 %.

(191)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group pieprasīja skaidrojumu par to, kāpēc citu ražotāju eksportētāju starpības ir ievērojami mazākas, savukārt tai noteiktā starpība ir mainījusies nedaudz. Uzņēmums uzskatīja, ka šīs atšķirības un tā jaunais dempinga maksājums ir diskriminējoši. Tas arī apgalvoja, ka ieinteresētajām personām nav sniegti detalizēti un specializēti aprēķini.

(192)

Vispirms tiek atgādināts, ka Haomei Group pati apstrīdēja Komisijas konstatējumus attiecība uz ES28. Haomei Group apgalvoja – tā kā Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Komisijai būtu vajadzējis veikt pārbaudi attiecībā uz ES27. Šis apgalvojums tika ņemts vērā, jo Komisija pārrēķināja dempinga starpību visiem ražotājiem eksportētājiem (un attiecīgi pārvērtēja kaitējumu un cēloņsakarību).

(193)

Komisija 185.–190. apsvērumā ir izskaidrojusi dempinga starpības aprēķināšanas metodiku, un šī metodika bija tieši tāda pati, kad tika aprēķināta dempinga starpība, izslēdzot Apvienotās Karalistes datus. Galīgā informācija, kas tika izpausta Haomei Group, ietvēra tādus konfidenciālus papildu dokumentus par dempinga un kaitējuma starpības aprēķināšanu un metodiku, kuri bija daudz detalizētāki. Iemesls, kāpēc bija lielāka ietekme uz PMI Group, bija saistīts ar cenu noteikšanas atšķirībām, galamērķi, ražojumu klāstu un citiem uzņēmumam raksturīgiem jautājumiem. Kā paskaidrots 190. apsvērumā, visu izlasē iekļauto uzņēmumu dempinga starpību pārrēķināšanas rezultātā tika mainīti arī dempinga maksājumi visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem. Faktiski uzņēmumam tas tika izskaidrots uzklausīšanā, kas notika 12. februārī.

(194)

Bez tam Haomei Group pieprasījums izpaust informāciju par cita izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja dempinga aprēķinu ir jānoraida. Aprēķina pamatā ir konfidenciāla informācija, un to var izpaust tikai uzņēmumam, uz kuru tas attiecas. Tas attiecas arī uz Haomei Group aprēķiniem, kas netika izpausti nevienai citai ieinteresētajai personai šajā izmeklēšanā.

(195)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group iesniedza vairākas piezīmes, kas attiecās uz atšķirībām datos un kaitējuma aprēķināšanas metodikā salīdzinājumā ar dempinga aprēķiniem.

(196)

Šīs atšķirības izriet no fakta, ka dempinga noteikšana un kaitējuma noteikšana atšķiras. Abas metodikas ir aprakstītas divos atsevišķos pamatregulas pantos (attiecīgi pamatregulas 2. un 3. pantā). Pagaidu regulas 187.–200. apsvērumā ir sīki aprakstīta normālās vērtības aprēķināšanas metodika dempinga noteikšanai. Pagaidu regulas 330.–345. apsvērumā ir sīki aprakstīta metodika, kā aprēķināta kaitējumu neradoša cena, kas vajadzīga lai noteiktu starpību, kura ir pietiekama, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Haomei Group apgalvojumi nebija pamatoti un tāpēc tika noraidīti.

(197)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējuma un cēloņsakarības provizoriskā analīze ir kļūdaina, jo tajā nav atsevišķi analizētas konkrētas tirgus daļas. Konkrētāk, tika apgalvots, ka ir nepieciešamas atsevišķas analīzes cietajiem un mīkstajiem sakausējumiem, vidēja un liela izmēra profiliem, standarta un speciālajiem profiliem un tirgus segmentiem. Tomēr iepriekš 55. un 56. apsvērumā minēto iemeslu dēļ Komisija apstiprināja, ka izmeklējamais ražojums būtu jāuzskata par vienu ražojumu. Papildus tam, ņemot vērā ierosināto kritēriju skaitu un to, ka daudziem no tiem nav skaidras atšķirības, kaitējuma analīze, kurā izmantotu šādu metodiku, būtu nepraktiska un neatbilstoša. Turklāt Savienības ražošanas nozare darbojas visās iepriekš minētajās tirgus daļās un konkurē ar importu no Ķīnas par dempinga cenām attiecībā uz visiem šiem ražojuma veidiem. Turklāt gan Savienības, gan Ķīnas ražotāji var ražot vairākus ražojuma veidus un nolemt koncentrēties uz dažiem no tiem, ja to atļauj tirgus apstākļi. Šā iemesla dēļ Ķīnas ražotāji izdara cenu spiedienu visā ražojumu klāstā, tostarp attiecībā uz ražojumiem, kurus Savienības ražošanas nozare var ražot pēc pieprasījuma. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka tā šajā izmeklēšanā veica kaitējuma analīzi visam izmeklējamajam ražojumam, kā tas definēts šīs regulas 2. iedaļā, un Savienības ražošanas nozarei kopumā. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group apstrīdēja iepriekš minēto pieeju, saskaņā ar kuru attiecīgo ražojumu uzskata par vienu ražojumu. Šis ražotājs eksportētājs uzskatīja, ka šī pieeja ir būtiska, lai noteiktu cenu samazinājumu un/vai mērķa cenu samazinājumu. Kā skaidrots nākamajā apsvērumā un 246.–249. apsvērumā, ražojuma noteikšanai par vienu ražojumu nav saistības ar cenu salīdzinājumu, ko veic, pamatojoties uz ražojuma veidu. Haomei Group atkārtoja šo argumentu pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas. Ņemot vērā to, ka aprēķina metode ES27 analīzē nemainījās, arī šo piezīmi nevar pieņemt to pašu iemeslu dēļ, kas akcentēti iepriekš.

(198)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi un Euranimi norādīja, ka attiecībā uz importu no Ķīnas nav ievērota viena ražojuma analīze attiecībā uz kaitējuma rādītājiem. Tomēr šis arguments ir faktu ziņā kļūdains; tas redzams 1.bis un 2.bis tabulā, kur ir aprēķināts kopējais imports no Ķīnas un uz šā pamata novērtēta tā ietekme. Airoldi un Euranimi arī norādīja, ka Komisijai būtu vajadzējis atsevišķi analizēt dažādu KN kodu (piemēram, 7608 20 89) ietekmi. Tomēr Komisija apstiprina, ka 55. un 56. apsvērumā skaidroto iemeslu dēļ tā ir veikusi vienu vienotu analīzi.

(199)

Komisija arī apstiprināja, ka attiecībā uz cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpību tika veikti cenu salīdzinājumi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem katram ražojuma veidam, kā paskaidrots pagaidu regulas 234. apsvērumā. Attiecībā uz vairāk nekā 95 % no importa, kas veikts no Ķīnas, tika konstatēts tieši sakritīgs ražojuma veids, ko ražoja un pārdeva izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(200)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma noteikšanu nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 208. un 209. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(201)

Pagaidu posmā radās nepārprotams ievērojams kaitējums cenu dēļ. Pastāvīgu spiedienu izraisīja neparasti zemas Ķīnas cenas, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (cenas samazinājums) un izmaksām, kam pieskaitīta mērķa peļņa (mērķa cenas samazinājums). Caur pagaidu regulas 279. un 280. apsvērumā aprakstītajiem tirgus mehānismiem šim spiedienam bija vairākas sekas: citu starpā tas nospieda Savienības ražošanas nozares cenas, neļāva šīm cenām atspoguļot izejvielu (alumīnija) cenu starptautisko pieaugumu un nospieda rentabilitāti tādā mērā, ka apdraudēja Savienības ražošanas nozares pastāvēšanu, neļaujot tai veikt ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai turpinātu pāreju uz augstāku tirgus segmentu un piedāvātu pēc pasūtījuma veidotus risinājumus specializētiem lietotājiem. Lai rastos šī kaitējumu radošā aina, nav nepieciešams milzīgs importa apjoms: lai noteiktu zemus cenu griestus, kas ietekmē visu tirgu, pietiek pat ar samērā nelieliem importa apjomiem vai pat ievērojamiem importa apjomiem par zemām cenām (kā tas neapstrīdami ir šajā gadījumā). Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šī dinamika, kas ir tik raksturīga kapitālietilpīgajai alumīnija ražošanas nozarei, attiecās uz izmeklējamo ražojumu.

(202)

Kā norādīts pagaidu regulā, importa no Ķīnas apjomu precīzai noteikšanai bija nepieciešama papildu analīze. Izmeklējamo ražojumu pašlaik klasificē ar 9 KN kodiem (25), un par vienu no tiem bija pretrunīgi viedokļi, t. i., par KN kodu 7610 90 90, kas attiecas arī uz ražojumiem, kuri neietilpst izmeklēšanas tvērumā. Jo īpaši viedokļi atšķīrās jautājumā par to, kāda importa daļa patiešām bija attiecīgais ražojums. Šis kods attiecās uz aptuveni pusi provizoriski noteiktā kopējā attiecīgā ražojuma importa apjoma no Ķīnas.

(203)

Šajā gadījumā importa apjomi nebija noteicošs kaitējuma faktors, kas galvenokārt notika pa cenu kanāliem. Pat ja Komisija nemaz neņemtu vērā šo kodu, Ķīnas ražojumu klātbūtne tirgū joprojām būtu ievērojama, izmeklēšanas periodā veidojot tirgus daļu 5,3 % apmērā, un kopš 2016. gada tā ir palielinājusies par 48 %. Papildus no tā izrietošajām nominālajām korekcijām visu pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļās tas neradītu nekādas izmaiņas kaitējuma ainā. Būtiski ir tas, ka, pilnībā izslēdzot apjomus ar KN kodu 7610 90 90, Ķīnas vidējās svērtās cenas saglabājas tādā pašā neparasti zemā līmenī, kas, kā tika konstatēts pagaidu posmā, rada kaitējumu. Iepriekš izklāstītais ir detalizētāk aprakstīts tālāk.

(204)

Jebkurā gadījumā, lai noteiktu pagaidu regulas 223. apsvērumā norādītos apjomus, Komisija izmantoja trīs pieejas.

(205)

Pagaidu regulas 223. apsvērumā Komisija izklāstīja provizoriskos konstatējumus par provizorisko metodiku un aicināja ieinteresētās personas sniegt visu attiecīgo informāciju par šo jautājumu. European Aluminium sniedza papildu skaidrojumu par tā 95 % aplēses pamatojumu. Vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja šo aplēsi, pamatojoties uz savu uzņēmumu pieredzi saistībā ar KN kodu 7610 90 90. Dažas personas piekrita European Aluminium, ka ar šo kodu tiek importēts izmeklējamais ražojums. Citas tam nepiekrita, apgalvojot, ka 95 % aplēse ir pārāk augsta vai ka imports netika veikts ar minēto kodu. Dažas personas izteica papildu piezīmi, ka cenas izmantošana par pamatojumu nav uzticama. Tomēr savāktā informācija nebija pietiekami visaptveroša un pamatota, lai sniegtu pārliecinošas norādes.

(206)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija varēja pabeigt TAXUD ĢD un valstu muitas dienestu iesniegtās informācijas pārbaudi. TAXUD ĢD sniegtā informācija bija pilnīgs saraksts pa muitas deklarācijām, taču tajā nebija sniegts skaidrāks importēto ražojumu apraksts.

(207)

Turklāt informācija, kas saņemta no 8 dalībvalstīm (Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas), bija ļoti reprezentatīva, jo tā aptvēra 84 % no importa ar KN kodu 7610 90 90 izmeklēšanas periodā, kā arī detalizētu informāciju pa muitas deklarācijām un importētā ražojuma aprakstu, ko importētāji norādījuši vienotajā administratīvajā dokumentā (“VAD”). Veicot detalizētu analīzi uz šīs informācijas pamata, tika izdarīti tālāk izklāstītie secinājumi.

(208)

Kā parādīts 1. tabulā, balstoties uz piesardzīgiem apsvērumiem, tika konstatēts, ka ievērojama daļa eksporta ar šo KN kodu ietver attiecīgo ražojumu. Patiešām, tika ņemti vērā tikai tie darījumi, kuru ražojumu apraksti bija pietiekami detalizēti, lai ļautu precīzi noteikt, ka importētais ražojums ir attiecīgais ražojums.

1. tabula

Imports no Ķīnas ar KN kodu 7610 90 90

(209)

Daļai no 1. tabulā norādītajiem apjomiem apraksts nebija pietiekami skaidrs, lai noteiktu, vai ar attiecīgajiem darījumiem saistītie importa apjomi ietvēra attiecīgo ražojumu. Tāpēc, balstoties uz piesardzīgiem apsvērumiem, šādi apjomi netika uzskatīti par attiecīgā ražojuma importu.

(210)

Komisija uzskatīja to par pamatotu aplēsi, jo tā bija balstīta uz informāciju ar augstu reprezentativitāti.

(211)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi norādīja, ka nav izskaidrota metodika, kā tiek identificēts imports ar KN kodu 7610 90 90. Izmantotā pieeja ir izskaidrota galīgās informācijas izpaušanas dokumenta 118.–122. punktā un tā 22. zemsvītras piezīmē. Tāpēc apgalvojums netika pieņemts.

(212)

Šajā procesā Airoldi pieprasīja, lai tam tiktu nosūtīti dati, kurus dalībvalstis bija iesniegušas Komisijai. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 19. panta 5. punktu informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju ir konfidenciāla. Turklāt, ņemot vērā to, ka dati attiecas uz atsevišķām muitas deklarācijām un ietver ļoti sensitīvus datus par cenām, tie nepārprotami ir komerciāli sensitīvi. Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(213)

Lai gan Ķīnas tirgus daļa šo apsvērumu rezultātā tika koriģēta uz leju, imports saglabājās ievērojams un tika novērota tāda pati pieauguma tendence kā pagaidu posmā.

(214)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi iesniedza piezīmes par importa apjomu ar KN kodu 7610 90 90, kas atzīts par attiecīgo ražojumu. Airoldi norādīja, ka metodika nav reprezentatīva, jo tiek izmantoti tikai astoņu dalībvalstu muitas dienestu dati. Tomēr, ņemot vērā to, ka šajās dalībvalstīs tiek importēts vairāk nekā 83 % no visa importa apjoma, metodika ir reprezentatīva, tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(215)

Airoldi arī atkārtoja savu argumentu, ka attiecīgā ražojuma ar KN kodu 7610 90 90 importam vajadzētu būt vienādam ar nulli, un minēja, ka ir vairākas saistošas izziņas par tarifu. Komisija nevarēja pieņemt šo argumentu, jo ir skaidrs, ka saistošu izziņu par tarifu pastāvēšana neizslēdz to, ka šis kods varētu attiekties uz citiem ražojumiem, arī uz attiecīgo ražojumu. Šā koda analīze, ko veikusi Komisija, izmantojot muitas dienestu datus, ir pierādījusi, ka tas tā ir.

(216)

Airoldi turklāt norādīja, ka gadījumā, ja imports ar KN kodu 7610 90 90 tiktu izslēgts no izmeklēšanas, izmeklēšana būtu jāizbeidz, nenosakot maksājumus. Tomēr, kā skaidrots 219. apsvērumā, pat ja šie importa apjomi tiktu izslēgti, to līmenis saglabātos ievērojams. Tādējādi šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(217)

Attiecīgi, pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, var secināt, ka importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

(218)

Pamatojoties arī uz koriģētajiem importa apjomiem, var novērot ievērojamu importa līmeni gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē, sasniedzot 6,2 % no tirgus daļas izmeklēšanas periodā. Absolūtos skaitļos imports no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā pieauga par 49 %. Paralēli tam kopējā tirgus daļa importam par dempinga cenām attiecīgajā periodā pieauga par 41 %.

(219)

Kā norādīts 203. apsvērumā, pat ja no analīzes pilnībā izslēgtu apjomus ar KN kodu 7610 90 90, importa apjoms joprojām būtu ievērojams, izmeklēšanas periodā veidojot tirgus daļu 5,3 % apmērā, un kopš 2016. gada tā bija pieaugusi par 48 %.

(220)

Importētājs apgalvoja, ka importa no Ķīnas tirgus daļas pieauguma līmenis nepamato antidempinga maksājumus, kā tie minēti pagaidu regulā. Slieksnis pasākumu noteikšanai tirgus daļas izteiksmē šajā gadījumā attiecīgajā periodā ievērojami pārsniedza pamatregulas 5. panta 7. punktā noteikto 1 % slieksni, un to nevar uzskatīt par “nenozīmīgu” saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Turklāt attiecīgajā periodā importa no Ķīnas tirgus daļa palielinājās par 41 %. Ņemot vērā, ka imports absolūtā un relatīvā izteiksmē pēc būtības bija nozīmīgs, kā arī absolūtās un relatīvās tendences, informāciju 201. apsvērumā un ar cenām saistītos apsvērumus tālāk 3. tabulā, šis apgalvojums tika noraidīts.

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(221)

Koriģētās cenas uzrāda līdzīgu līmeni un tendences, kādi minēti pagaidu regulā, apstiprinot tajā noteikto.

(222)

Kā minēts iepriekš 203. apsvērumā, ja no analīzes pilnībā izslēgtu apjomus ar KN kodu 7610 90 90, vidējās importa cenas būtu zemākas un tām attiecīgajā periodā būtu līdzīga tendence.

(223)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 230. apsvērumā, šīs cenas būtu jāaplūko, ņemot vērā izejvielu izmaksu pieaugumu par 10 %, un tās tika noteiktas laikposmā, kad tirgus pieprasīja lielāku pievienoto vērtību un pēc pasūtījuma veidotus ražojumus.

(224)

Tika apstiprinātas pagaidu regulas 232. apsvērumā noteiktās cenu samazinājuma starpības (virs 25 %). Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka to importam no attiecīgās valsts nebija raksturīgs 25 % cenu samazinājums. Faktiski Haomei Group norādīja, ka atkarībā no valūtas maiņas kursu svārstībām tās ražojumi varētu kļūt konkurētnespējīgi Savienības tirgū. Tomēr Komisijas cenu samazinājuma aprēķini aptvēra visu ražotāju eksportētāju izlasi, izmantojot detalizētu metodiku katram ražojuma veidam un darījumam izmeklēšanas periodā. Turklāt ražotājiem eksportētājiem, tostarp Haomei Group, tika izpausti detalizēti aprēķini, arī izmantotā metodika. Komisija apstiprināja, ka cenu samazinājuma aprēķināšanai izmantotā metodika sniedza gan precīzus, gan reprezentatīvus rezultātus.

(225)

Tā kā citas piezīmes par importu no attiecīgās valsts nav saņemtas, tiek apstiprināti pārējie pagaidu regulas 217.–234. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(226)

Savienības patēriņa rādītāji tika koriģēti uz leju, ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts korekcijas, kas paskaidrotas 202.–213. apsvērumā. Tādējādi patēriņam brīvajā tirgū Savienībā bija šāda dinamika:

4. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(227)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienības brīvajā tirgū palielinājās par 6 %. Pieaugumu galvenokārt radīja pieprasījuma pieaugums galvenajās lejupējās nozarēs.

(228)

Kā minēts 203. apsvērumā, pat ja no analīzes pilnībā izslēgtu apjomus ar KN kodu 7610 90 90, patēriņš būtu bijis ļoti līdzīgā līmenī un arī palielinātos par 6 %. Tā kā citas piezīmes par patēriņu Savienībā nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 216. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(229)

Balstoties uz iepriekš minēto pārskatīto importu no attiecīgās valsts un 4. tabulā norādītajiem pārskatītajiem patēriņa rādītājiem, Savienības ražošanas nozares brīvajā tirgū pārdotā apjoma tirgus daļai bija šāda dinamika:

5. tabula

Tirgus daļa

(230)

Būtu jānorāda, ka, lai gan Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā pēc atkārtota novērtējuma tika nedaudz paaugstināta, ņemot vērā pārskatīto importa apjomu no attiecīgās valsts, tirgus daļas joprojām bija samazinājušās par 3,2 procentpunktiem jeb 4 %.

(231)

Kā norādīts 203. apsvērumā, pat ja no analīzes pilnībā izslēgtu apjomus ar KN kodu 7610 90 90, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa būtu bijusi ļoti līdzīgā līmenī un samazinātos par 3 %.

(232)

Airoldi izteica piezīmi, ka 4. un 5. tabulas avotā citēts gan European Aluminium, gan Eurostat. Airoldi apšaubīja, vai European Aluminium ir sniegusi jaunus datus. Tomēr šīs tabulas bija nepieciešamas, lai reģistrētu pārskatītos patēriņa un tirgus daļas skaitliskos rādītājus 202.–215. apsvērumā, jo bija pārskatīts importa apjoms no Ķīnas. European Aluminium nesniedza jaunus datus. Importētājs Airoldi izteica apgalvojumu par pagaidu regulas 7. tabulu (Pārdošanas cenas Savienībā). Importētājs apgalvoja, ka nav uzticami par alumīnija cenas atsauci izmantot Londonas metālu biržas (“LME”) datus, ņemot vērā tās īpašumtiesības Honkongā, un ka tāpēc pagaidu regulas 7. tabulā sniegtie dati nav atbilstoši. Tomēr visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji savos līgumos atsaucei izmantoja LME, un tā ir plaši citēta tirdzniecības publikācijās par alumīniju. Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka tā ir uzticams alumīnija cenu avots Savienībā. Turklāt šis importētājs nepamatoja, kā LME īpašumtiesības to padarītu par neuzticamu avotu pagaidu regulas 7. tabulas nolūkam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(233)

Tas pats importētājs izteica papildu apgalvojumu par izmaksu pieaugumu tajā pašā tabulā. Šis izmaksu pieaugums ir faktiskais izmaksu pieaugums, par ko ziņojuši Savienības ražotāji un kas pārbaudīts, veicot ASP. Tika apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi izskaidrojusi šāda pieauguma iemeslus. Tomēr Komisijas veiktajā analīzē, kas izklāstīta pagaidu regulas 232. apsvērumā, tika minēti divi galvenie izmaksu pieauguma iemesli. Viens no tiem attiecās uz pieaugošajām izmaksām, kas saistītas ar tirgus pieprasījumu pēc ražojumiem ar lielāku pievienoto vērtību. Otrs iemesls bija tādu alumīnija sagatavju apjoma pieaugums, kas ir galvenā izejviela izmeklējamā ražojuma ražošanai. Šādu konstatējumu pamatā bija Savienības ražotāju izmeklēšanas laikā sniegtie pierādījumi, kas tika pārbaudīti ASP laikā un salīdzināti ar European Aluminium sniegto informāciju. Tādējādi Komisija noraidīja apgalvojumu, ka šādi pieaugumi nav izskaidroti.

(234)

Tas pats importētājs arī izteica apgalvojumu par pagaidu regulas 9. tabulu, kas attiecas uz krājumiem. Šajā apgalvojumā tika apstrīdēta Komisijas analīze, saskaņā ar kuru krājumu pieaugums par 26 % nebija svarīgs kaitējuma rādītājs. Tomēr Komisijas analīzē tika ņemts vērā tas, ka krājumi procentos no ražošanas apjoma bija nelieli, jo ražošanas nozare galvenokārt darbojas, ražojot pēc pasūtījuma. Arī krājumu pieaugums bieži vien ir zīme, ka preces, kas nav ražotas pēc pasūtījuma, bet gan izplatīšanas tirgum, nav iespējams pārdot. Tas liecina par kaitējuma situāciju. Turklāt, salīdzinot ar ražošanas līmeni, krājumi visā attiecīgajā periodā saglabājās samērā nelieli, atbilstīgi aptuveni divām ražošanas nedēļām. Tāpēc Komisija saglabāja savu pagaidu secinājumu un noraidīja šo apgalvojumu.

(235)

Tas pats importētājs izteica arī apgalvojumus par pagaidu regulas 10. tabulu, kas attiecas uz rentabilitāti. Viens apgalvojums bija tāds, ka konkrēts Savienības ražotājs necieta no liela rentabilitātes krituma, un otrs – ka Savienības cieto sakausējumu ražojuma veidu ražotāju rentabilitāte bija lielāka nekā mīksto sakausējumu ražotājiem. Tomēr Komisija atkārtoti uzsver, ka rentabilitāte, tāpat kā visi kaitējuma rādītāji, būtu jāpārbauda, skatot Savienības ražošanas nozari kopumā vai reprezentatīvu izlasi, kā tas ir ticis darīts, nevis atsevišķus uzņēmumus vai ražojuma veidus. Turklāt minētā ražotāja rentabilitātes datu avotā ir skaidri norādīts, ka tā attiecas uz visu uzņēmumu kopumā, nevis uz izmeklējamo ražojumu. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(236)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi un citi importētāji atkārtoja savus argumentus par Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas jau ir aplūkoti iepriekšējā apsvērumā. Šīs personas bija paplašinājušas savus pētījumus par to uzņēmumu rentabilitāti, kuri Savienībā ražo štancējumus. Ieinteresētās personas norādīja, ka rentabilitātes līmeņi atšķiras. Neatkarīgi no šādas informācijas pieņemamības, ņemot vērā vēlo posmu, kurā tā tika sniegta, to, ka tā attiecās tikai uz vienu dalībvalsti un nebija pamatota, caurmērā sniegtie pierādījumi liecināja, ka Savienības ražošanas nozares uzņēmumiem, kas tika pētīti, rentabilitātes līmenis bijis zems, un tāds iznākums gūts arī iepriekš minētajos apsvērumos.

(237)

Tas pats importētājs izteica vēl vienu apgalvojumu attiecībā uz pagaidu regulas 10. tabulu par ieguldījumiem. Tika apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi izskaidrojusi ieguldījumu pieauguma iemeslus. Komisijas analīze attiecās uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju ieguldījumiem, kas liecināja par 72 % pieaugumu 2019. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu. Šādi dati tika apspriesti un pārbaudīti ar atlasītajiem ražotājiem ASP laikā. Turklāt Komisija paskaidroja, ka ieguldījumi bija jāpalielina, lai paaugstinātu efektivitāti un labāk koncentrētos uz klientiem, ņemot vērā tirgus pieprasījumu pēc risinājumiem ar lielāku pievienoto vērtību. Pagaidu regulas 332.–340. apsvērumā Komisija izteica papildu piezīmes, lai atspoguļotu augsta ieguldījumu līmeņa nozīmi Savienības ražošanas nozares nākotnē. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka ieguldījumi nav pietiekami izskaidroti.

(238)

Tas pats importētājs arī apgalvoja, ka Komisija ir pieņēmusi Savienības ražošanas nozares datus par pilnībā patiesiem. Kā jau paskaidrots pagaidu regulas 25. un 26. apsvērumā, tāpat kā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sniegtā informācija, visu četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem tika pārbaudītas attālināti, salīdzinot tās ar attiecīgo uzņēmumu dokumentiem un, ja iespējams, publiski pieejamiem avotiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(239)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi nepiekrita Komisijas piezīmēm iepriekšējos divos apsvērumos par saņemto datu avotu un pārbaudi. Airoldi jo īpaši apstrīdēja to, ka konkrētajā antidempinga izmeklēšanā izmantotie dati bijuši atbilstoši, jo tie tika iegūti no uzņēmumu avotiem, nevis no publiski pieejamiem avotiem. Šajā sakarā Komisija apstiprina, ka saskaņā ar savu praksi izmeklēšanā salīdzinoši pārbaudīt sensitīvus uzņēmumu datus attiecīgos gadījumos tiek izmantoti arī publiski pieejami avoti.

(240)

Turklāt attiecībā uz ieguldījumiem Airoldi apgalvo, ka Komisijas secinājums par to, ka ir vajadzīgi ieguldījumi, lai palielinātu efektivitāti un pievērstu lielāku uzmanību klientiem, ir vispārīgs un nešķiet saistīts ar konkrētās antidempinga izmeklēšanas kontekstu. Attiecībā uz šo aspektu Komisija atkārto faktu, ka apstiprinājumā ir pienācīgi aprakstīta situācija nozarē, kas ražo izmeklējamo ražojumu.

(241)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas attiecībā uz 234. apsvērumu Airoldi apstiprināja arī, ka būtu nepareizi saistīt adekvātu krājumu līmeni ar konstatējumu par kaitējumu. Tas pats importētājs apgalvoja arī, ka alumīnija štancējumu tirgū krājumu līmenis 26 % ir pilnīgi normāls. Attiecībā uz šo argumentu vispirms būtu jāatgādina, ka krājumu kā kaitējuma rādītāja apsvēršana ir pamatregulā noteikta juridiska prasība. Turklāt tas pats importētājs pagaidu posmā apgalvoja, ka šis rādītājs būtu būtisks. Attiecībā uz šo jautājumu Komisija saglabā savu sākotnējo secinājumu, kas aprakstīts pagaidu regulas 264. apsvērumā, ka krājumiem kaitējuma analīzē ir mazāka nozīme, jo ražošana galvenokārt tiek veikta pēc pasūtījuma. Kā aprakstīts 234. apsvērumā, ja tos ņemtu vērā, tie norādītu uz kaitējumu radošu scenāriju.

(242)

Tas pats importētājs arī apgalvoja, ka pagaidu regulas 5. tabulā aprakstīto Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudējumu varētu ātri atgūt, pat nenosakot antidempinga pasākumus. Šis apgalvojums netika sīkāk pamatots. Netika norādīti pārliecinoši iemesli, kāpēc attiecīgajā periodā novēroto pastāvīgo samazinājumu varētu vērst pretējā virzienā, nenosakot antidempinga maksājumus, jo īpaši ņemot vērā augsto cenu samazinājuma starpību Ķīnas eksportam, kas tika konstatēta vairāk nekā 25 % apmērā, kā paskaidrots pagaidu regulas 232. apsvērumā un apstiprināts 224. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(243)

Tas pats importētājs iesniedza papildu piezīmes par pagaidu regulas 316. apsvērumā apspriesto jautājumu. Importētājs atkārtoja savu apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli, kas tai esot tirgū. European Aluminium norādīja, ka šādi apgalvojumi ir bezjēdzīgi. Šie apgalvojumi galvenokārt ir Konkurences ĢD kompetencē, kurš pēc pagaidu informācijas izpaušanas apstiprināja, ka šādu gadījumu, par kādiem tika apgalvots, nav. Tomēr Komisija vēlas norādīt, ka Savienības ražošanas nozari veido vairāk nekā 200 ražotāju. Komisija joprojām uzskata, ka importētājs nav sniedzis nekādu analīzi vai pierādījumus, kas pamatotu šos apgalvojumus vai paskaidrotu to nozīmi pamatregulas kontekstā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti un tiek apstiprināti pagaidu regulas 4.6. un 4.7. iedaļas secinājumi.

(244)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi iesniedza dokumentu, kurš raksturots kā raksts no laikraksta un kurā norādīts, ka Savienības ražotāja pārstāvis ir komentējis konkurences jautājumus Savienības tirgū. Turklāt citi importētāji un Haomei Group norādīja, ka pasākumi stiprinātu konkrēta Savienības ražotāja dominējošo stāvokli Savienības tirgū. Attiecībā uz dokumentu, kas esot raksts no laikraksta, vispirms būtu jāuzsver, ka iesniegtais dokuments patiesībā ir uzņēmuma reklāmas materiāls (norādīts, ka tā ir “reklāmas informācija”). Turklāt konkrētā Savienības ražotāja reklāmas materiālā teikts, ka tas nav izteicies par konkurences jautājumiem vispār, bet gan par ļoti konkrētiem ražojumiem, ko pats ražo. Ņemot vērā apstiprinājuma ļoti ierobežoto tvērumu un publikācijas veidu, Komisija tāpēc uzskata, ka ne tā dēvētajam rakstam no laikraksta, ne nepamatotajam importētāju un Haomei Group apgalvojumam nevajadzētu ietekmēt secinājumus, ko tā izdarījusi iepriekšējā apsvērumā.

(245)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group, izmantojot savu pētījumu par četru Savienības ražotāju rentabilitāti, sniedza arī piezīmes par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Haomei Group norādīja, ka tās pētījums liecina, ka Savienības ražošanas nozare bijusi rentablāka, nekā Komisija to atspoguļojusi pagaidu regulas 10. tabulā. Tomēr dati Haomei Group iesniegtajos dokumentos attiecas uz tā izvēlēto uzņēmumu kopējo rentabilitāti un tāpēc neattiecas uz izmeklējamo ražojumu. Turklāt 2020. gada februārī saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izveidoja izlasi. Šajā posmā no Haomei Group piezīmes netika saņemtas. Paturot prātā 17. panta prasības un to, ka Haomei Group dati attiecas ne tikai uz izmeklējamo ražojumu vien, Komisija šo apgalvojumu noraida.

(246)

Importētājs un ĶV sniedza piezīmes par metodiku, kuru Komisija izmantoja, lai novērtētu būtisku kaitējumu. Tika apgalvots, ka kaitējuma analīze esot kļūdaina, jo daudzi rādītāji liecinot par pozitīvu dinamiku, un ka Komisija esot nonākusi pie sava secinājuma, pamatojoties tikai uz atsevišķiem rādītājiem. Tika arī apgalvots, ka vairāki kaitējuma faktori esot pierādījums tam, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums, jo tendences nebija negatīvas. Tomēr šo apgalvojumu pamatā bija individuāla rādītāju novērtēšana, neņemot vērā kontekstu, piemēram, pieaugošo pieprasījumu un pieaugošās izmaksas. Šie apgalvojumi tika noraidīti, jo pagaidu secinājums par kaitējumu bija balstīts uz visu rādītāju novērtējumu un nebija viena konkrēta rādītāja, kurš būtu noteicošais. Kā jau aprakstīts pagaidu regulas 271.–274. apsvērumā un apstiprināts šajā regulā, lai gan daži rādītāji patiešām liecināja par pozitīvu dinamiku, tika pienācīgi pamatots, kā tika izdarīts konstatējums par būtisku kaitējumu, ņemot vērā visus kaitējuma rādītājus.

(247)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi un O. Wilms apgalvoja, ka Komisija ir mainījusi savus konstatējumus par kaitējumu, lai atspoguļotu, ka ir samazinājies imports KN kodu 7610 90 90, kā aprakstīts turpmāk. Tika apgalvots, ka kaitējumu pagaidu posmā galvenokārt pamato apjoma rādītāji un ka laikā, kad tikai izpausta galīgā informācija, tas ir mainījies tā, ka kaitējums galvenokārt ir jūtams saistībā ar cenu rādītājiem. Tomēr pagaidu regulas 271.–274. apsvērumā galvenā uzmanība ir pievērsta Savienības ražošanas nozarei nodarītajam cenu kaitējumam. Turklāt pagaidu regulas 280. apsvērumā paskaidrots, kā ir radies būtiskais kaitējums, kad dažas personas uzskatīja, ka importa daudzumi no Ķīnas un to tirgus daļa ir ierobežota. Pagaidu regulā bija norādīts, ka tiks turpināta Ķīnas izcelsmes importa apjoma izpēte – tā ir neatņemama daļa ikvienā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanā, kuras gaitā izkristalizējas secinājumi un kļūst iespējams pienācīgi novērtēt galīgi konstatētos faktus. Pēc šā procesa pabeigšanas tās secinājumi apstiprina pagaidu regulā uzsvērtos rezultātus. Tādējādi Komisija nevar piekrist apgalvojumam, ka tā ir mainījusi savu pieeju.

(248)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas O. Wilms sniedza arī piezīmes par Ķīnas, Turcijas un Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdoto apjomu dinamiku. Tā kā Savienības ražošanas nozare bija palielinājusi pārdošanas apjomu, O. Wilms apstrīdēja to, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums. Līdzīgu argumentu izvirzīja arī Haomei Group. Tomēr, kā paskaidrots 4.7. iedaļā, būtiska kaitējuma konstatējums galvenokārt izriet no cenu nospiešanas un tās ietekmes uz darbības rādītājiem. Turklāt, lai gan pārdošanas apjoms Savienības tirgū nedaudz palielinājās, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja tirgus daļu.

(249)

Arī pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group, pamatojoties uz to, ka Komisijas veiktie cenu salīdzinājumi bijuši neatbilstoši, apstrīdēja to, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums. Haomei Group iesniegtajos dokumentos jo īpaši apgalvoja, ka Haomei Group nekad nav kaitējusi Savienības alumīnija ražošanas nozarei, jo abu eksportētāju cenas tika pielāgotas Eiropas konkurentu cenām vai pat bija par tām augstākas. Šo apgalvojumu nevar pieņemt. Izmeklēšana parādīja, ka, veicot salīdzinājumu pa ražojuma veidiem, redzams, ka šo eksportētāju cenas ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām ar ievērojamu starpību, tādējādi cenas ne tikai nav pielāgotas, bet ir pat ievērojami zemākas. Haomei Group par cenu salīdzināšanas avotu ierosināja arī izmantot importētāja cenas. Tomēr, kā minēts pagaidu regulas 234. apsvērumā, Komisija salīdzināja cenas objektīvi, izmantojot detalizētu metodiku un aprēķinus, kas tika izpausti uzņēmumam Haomei Group. Ar šo metodiku ražojumi tika salīdzināti pa veidiem, izmantojot vairākus objektīvus kritērijus, un tāpēc tā bija visreprezentatīvākā Komisijai pieejamā metode. Tāpēc Komisija noraida apgalvojumu, ka šis salīdzinājums bijis neatbilstošs, un arī apgalvojumu, ka šī metodika kropļojusi kaitējuma novērtējumu.

(250)

Attiecīgās valsts importa rādītāji un to ietekme uz patēriņu un tirgus daļām tika pārskatīta, un noslēguma posmā tika atkārtoti novērtēts secinājums par kaitējumu.

(251)

Importa apjomu tendence liecina par 49 % pieaugumu. Attiecīgajā periodā minētā importa tirgus daļa palielinājās par 41 %. Ievērojami samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa (– 4 %).

(252)

Būtu jānorāda, ka galvenie rādītāji, kas šajā izmeklēšanā liecina par kaitējumu, joprojām liecinātu pa kaitējumu, pat ja imports no Ķīnas tiktu novērtēts, neietverot KN kodu 7610 90 90.

(253)

Ņemot vērā pārskatītos konstatējumus kopā ar pārējiem nemainītajiem kaitējuma rādītājiem, kas sīki izklāstīti pagaidu regulā, tika galīgi apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Šo situāciju galvenokārt izraisīja kaitējumu radošās cenas, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, nospieda cenas Savienības tirgū un kavēja pietiekamu cenu pieaugumu. Šo ietekmi saasināja fakts, ka attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās imports no Ķīnas absolūtā izteiksmē un būtiski palielinājās tā tirgus daļa. Savienības ražošanas nozare pašlaik pielāgojas pārmaiņām Savienības tirgū, kur, lai nodrošinātu tās ilgtermiņa izdzīvošanu, būtiska nozīme ir ieguldījumu palielināšanai. Tomēr zemā rentabilitāte, kas izriet no nospiestajām tirgus cenām, ir acīmredzami pārāk zema, lai nodrošinātu šādu ieguldījumu finansējumu. Tas apdraud nākotni ilgtermiņā nozarē, kurā ir nodarbināti aptuveni 40 000 tiešo darbinieku un daudz vairāk darbinieku netieši alumīnija piegādes ķēdē.

(254)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka citas piezīmes par šo jautājumu nav saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 271.–274. apsvērumā izklāstītais secinājums par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(255)

Tiek izdarīta atsauce uz 35. apsvērumu.

(256)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares definīciju tas, ka apvienībā, kas pārstāv Savienības ražotājus, ietilpst arī dalībnieki no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, saskaņā ar pamatregulas 4. pantu neskar ne šādas apvienības tiesības pārstāvēt Savienības ražotājus procedūrā, ne tās reprezentativitāti. Tiek atgādināts arī, ka Eiropas Savienības ražotāji ir devuši īpašas pilnvaras apvienībai European Aluminium pārstāvēt to intereses šajā procedūrā. Šā iemesla dēļ nevar pieņemt apgalvojumus, ko pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas pauda Airoldi, apšaubot Savienības ražošanas nozares stāvokli, un ko atspēkoja arī European Aluminium, norādot, ka tās spēja pārstāvēt Savienības ražošanas nozari ir bijusi minēta lietas materiālos kopš izmeklēšanas sākuma.

(257)

Turklāt lietas materiālos iekļautā informācija liecina, ka līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms Apvienotajā Karalistē ir mazāks par 3 % no ES28 kopējā apjoma. Tādējādi sūdzības iesniedzēji, kas neražo Apvienotajā Karalistē, joprojām atbilst pamatregulas 5. panta 4. punkta kritērijiem.

(258)

Ja izslēdz ražotājus Apvienotajā Karalistē, tad līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā ražoja aptuveni 200 ražotāju. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(259)

Ja izslēdz importu Apvienotajā Karalistē, skaitliskie rādītāji par KN kodu 7610 90 90 ir šādi:

1.bis tabula

Imports no Ķīnas ar KN kodu 7610 90 90 (pēc ES27 datiem)

(260)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi atkārtoja savu apgalvojumu, ka nav izskaidrota metodika importa datu iegūšanai no valsts muitas dienestiem attiecībā uz KN kodu 7610 90 90 un to pievienošanai citam importam no Ķīnas. European Aluminium atbildēja, ka tai šī metodika ir ļoti skaidra. Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group pieprasīja, lai tai tiktu sniegti dati, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu Ķīnas izcelsmes importu. Ciktāl ir runa par Eurostat datiem, šie skaitļi ir publiski pieejami. Attiecībā uz skaitļiem, ko Komisijai sniedza dalībvalstu muitas dienesti, būtu jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 19. panta 5. punktu informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju ir konfidenciāla. Attiecībā uz izmantotās pieejas skaidrojumu Komisija atgādina savas pieejas skaidrojumu 203.–219. apsvērumā un attiecīgajās zemsvītras piezīmēs, kas mutatis mutandis attiecas uz ES27 datu analīzi.

(261)

Airoldi pievienojās iepriekš minētajai Haomei Group iesniegtajai prasībai un atkārtoja savu apgalvojumu. Tiek atgādināts, ka informāciju, kas iesniegta, reaģējot uz citas personas iesniegto informāciju, nevar izmantot, lai ierosinātu jaunus elementus vai pieprasījumus. Katrā ziņā uz šo aspektu attiecas iepriekšējā apsvērumā pēc būtības sniegtās atbildes. Turklāt tiek atgādināts, ka Komisija uzņēmumam ir vairākkārt skaidrojusi, kā tika aprēķināts un pārbaudīts imports, un atkārto, ka tā apgalvojumi ir nepamatoti jo īpaši tāpēc, ka nav iesniegti pierādījumi, kas atspēkotu Komisijas analīzes secinājumus.

(262)

Attiecīgi, pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, var secināt, ka importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

2.bis tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa (pēc ES27 datiem)

(263)

Pamatojoties arī uz koriģētajiem importa apjomiem, var novērot, ka importa līmeni gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē ir ievērojams un sasniedz 5 % no tirgus daļas izmeklēšanas periodā. Absolūtos skaitļos imports no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā pieauga par 56 %. Paralēli tam kopējā tirgus daļa importam par dempinga cenām attiecīgajā periodā pieauga par 48 %.

(264)

Pat ja no analīzes pilnībā izslēgtu apjomus ar KN kodu 7610 90 90, importa apjomi joprojām būtu ievērojami, izmeklēšanas periodā veidojot tirgus daļu 4,2 % apmērā un kopš 2016. gada radot tās pieaugumu par 57 %.

3.bis tabula

Importa cenas (EUR/t) (pēc ES27 datiem)

(265)

Koriģētās cenas uzrāda līdzīgas cenu tendences, kādas tika izklāstītas iepriekš, un tādējādi apstiprina tos pašus secinājumus.

(266)

Ja no analīzes pilnībā izslēgtu apjomus ar KN kodu 7610 90 90, vidējās importa cenas būtu zemākas un tām attiecīgajā periodā būtu līdzīga tendence.

(267)

Cenu samazinājuma starpības, kas, izmantojot iepriekš izklāstīto metodiku, noteiktas importam, no kura izslēgts imports Apvienotajā Karalistē, ir 23,6 %, un tas apstiprina iepriekš izklāstītos secinājumus.

(268)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi norādīja, ka importētāji, ieskaitot Airoldi, nav importējuši štancējumus ar KN kodu 7610 90 90 un ka Komisija nav lūgusi importētājiem skaidrojumu par šo kodu. Lai gan šī piezīme bija novēlota un tajā nav ņemts vērā Komisijas galīgais novērtējums par importa apjoma ar šo kodu aprēķinu, Komisija pagaidu regulas 223. apsvērumā aicināja visas ieinteresētās personas sadarboties. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(269)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi norādīja, ka vidējās cenas Ķīnas importam ar KN kodu 7610 90 90 palielinājās pēc tam, kad lieta tika atkārtoti izvērtēta attiecībā uz ES27. Komisija apstiprināja, ka tas skaidrojams ar AK pārdošanas datu izslēgšanu no šiem skaitliskajiem rādītājiem.

(270)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group norādīja, ka daži kaitējuma aprēķināšanas metodikas aspekti, ieskaitot datu avotu, tai nav skaidri. Komisija apstiprina, ka izmeklēšanas pagaidu un galīgajā posmā kaitējuma aprēķināšanas metodika tika izpausta Haomei Group. Papildu galīgās informācijas izpaušanas posmā tika paskaidrots, ka izmantota tā pati kaitējuma aprēķināšanas metodika, tikai tika izslēgti AK dati. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tās skaidrā metodika ir pilnībā izskaidrota. Turklāt šādus jautājumus būtu vajadzējis izvirzīt pagaidu posmā, nevis pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas.

(271)

Iepriekš skaidrotās importa apjomu no attiecīgās valsts un importa apjomu no citām trešām valstīm ES27 valstīs pārskatīšanas rezultātā tika pārskatīti Savienības patēriņa skaitliskie rādītāji. Tādējādi patēriņam brīvajā tirgū Savienībā bija šāda dinamika:

4.bis tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas) (*1) (pēc ES27 datiem)

(272)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienības brīvajā tirgū palielinājās par 6 %.

(273)

Pat ja no analīzes pilnībā izslēgtu apjomus ar KN kodu 7610 90 90, patēriņš būtu bijis ļoti līdzīgā līmenī un arī palielinātos, un tas apstiprina iepriekš izklāstītos secinājumus.

(274)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi apgalvoja, ka Komisija nav izskaidrojusi, uz kāda pamata noteikts ierobežotais tirgus. Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisijas konstatējumi par ierobežoto tirgu jau tika atspoguļoti pagaidu secinājumos (pagaidu regulas 248. apsvērumā). Turklāt šī piezīme ir novēlota, jo tā bija jāiesniedz termiņā, kas noteikts piezīmju sniegšanai par provizoriskajiem konstatējumiem. Apgalvojums tiek noraidīts.

(275)

Balstoties uz iepriekš minēto pārskatīto importu no attiecīgās valsts un 4. tabulā norādītajiem pārskatītajiem patēriņa rādītājiem, Savienības ražošanas nozares brīvajā tirgū pārdotā apjoma tirgus daļai bija šāda dinamika:

5.bis tabula

Tirgus daļa (*2) (pēc ES27 datiem)

(276)

Lai gan Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā pēc atkārtota novērtējuma tika nedaudz paaugstināta, tirgus daļas joprojām bija samazinājušās par 3,0 procentpunktiem.

(277)

Pat ja no analīzes pilnībā izslēgtu apjomus ar KN kodu 7610 90 90, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa būtu bijusi ļoti līdzīgā līmenī un samazinātos, un tas apstiprina iepriekš izklāstītos secinājumus.

(278)

Pamatojoties uz Savienības ražotāju sniegto apstiprināto informāciju, kas jau bija lietas materiālos, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi Apvienotās Karalistes tirgū tika novērtēti aptuveni 2 % apmērā no kopējā pārdošanas apjoma ES28 valstīs. Šāds apjoms nevarēja būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus. Tāpēc visi pārējie iepriekš 6. iedaļā atspoguļotie rādītāji, kā arī no tiem izrietošie secinājumi ir reprezentatīvi arī attiecībā uz ES27 un tiek apstiprināti.

(279)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi norādīja, ka Komisijai no Savienības ražošanas nozares būtu vajadzējis iegūt jaunu datu kopu par ES27, lai veiktu tā kaitējuma analīzi, kas nodarīts ES27, kā tas ticis darīts citā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanā. Tomēr tas nebija nepieciešams, jo, kā skaidrots iepriekš, informācija lietas materiālos jau ļāva veikt analīzi par ES27. To apstiprināja European Aluminium, kas atbildēja uz Airoldi apgalvojumu, norādot, ka ražotāji Apvienotajā Karalistē pārstāvēja mazāk nekā 3 % no ražošanas apjoma, ka Savienības ražošanas nozares darījumdarbības aktivitāte Apvienotajā Karalistē bijusi zema un ka tāpēc ietekme uz kaitējuma rādītājiem bijusi minimāla. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(280)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi un Euranimi norādīja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa, kas izmeklēšanas periodā pārsniedza 85 %, nav rādītājs, kas rada kaitējumu. Šīs personas atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 4. februāra spriedumu lietā C-324/19 Eurocylinder Systems AG, apgalvodamas, ka no tā izriet, ka tad, ja tirgus daļa ir šāda, kaitējuma nevar būt. Haomei Group nāca klajā ar piezīmēm par šo jautājumu, apgalvojot, ka no vairākām Tiesā izskatītām lietām izriet, ka tad, ja tirgus daļa ir 85 %, kaitējumu nevarot noteikt. Tomēr lieta C-324/19 attiecās uz kaitējuma draudiem un to noteicošo faktoru novērtējumu. Tiek atgādināts, ka šajā lietā kaitējuma noteikšana galvenokārt ir saistīta ar ietekmi uz cenām, kas skaidrota 252. apsvērumā, un šo faktu nemaina ļoti ierobežotās izmaiņas tirgus daļās, kas Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā katrā ziņā samazinājās par 3 %. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(281)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi norādīja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms ir palielinājies un ka ir palielinājusies arī tās daļa attiecībā pret patēriņu. Airoldi apgalvoja, ka tas pierādot kaitējuma neesamību. Tiek atgādināti iepriekšējā apsvērumā minētie argumenti. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 242. apsvērumā, lai gan Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 2 %, Savienības ražošanas nozare zaudēja daļu no patēriņa. Tāpēc apgalvojums netika pieņemts.

(282)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi atkārtoja savus apgalvojumus, kas minēti 235. un 236. apsvērumā, nesniedzot nekādus papildu pierādījumus, tādējādi tie tika noraidīti minētajos apsvērumos minēto būtisko iemeslu dēļ.

(283)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi sniedza papildu piezīmes par to, ka LME atrodas ārpus Savienības, un to nevajadzētu izmantot par alumīnija cenu atsauces avotu. Tiek izmantoti tie paši argumenti, kas 232. apsvērumā, un apgalvojums netiek pieņemts.

(284)

Tāpēc, pamatojoties uz informāciju lietas materiālos par ES27, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(285)

Importa par dempinga cenām ietekme tika aprakstīta pagaidu regulas 5.1. iedaļā. Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu nevar attiecināt uz importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts un ka cēloņsakarību vājina citi faktori. Dažos apgalvojumos, neminot jaunus elementus, vienkārši tika atkārtoti apgalvojumi, kas tika apspriesti jau pagaidu regulā. Piezīmes, kas iepriekš nav sniegtas, ir analizētas tālāk kopā ar tādu papildu datu novērtējumu, kuri attiecīgos gadījumos tika savākti pēc pagaidu informācijas izpaušanas.

(286)

Pēc 202.–216. apsvērumā aprakstītās importa no attiecīgās valsts pārskatīšanas tika pārskatīts Savienības ražošanas nozares patēriņš un tirgus daļa, kā arī imports no attiecīgās valsts. Ķīnas tirgus daļa palielinājās no 4,4 % līdz 6,2 % (nevis no 6,9 % līdz 9,6 %, kā norādīts pagaidu regulas 2. tabulā), savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa brīvajā tirgū samazinājās no 87,6 % līdz 84,4 % (nevis no 85,1 % līdz 81,1 %, kā norādīts pagaidu regulas 5. tabulā). Līdz ar to šīs pagaidu regulas tabulas tika attiecīgi grozītas. Šādu izmaiņu ietekme uz tendencēm vai ievērojamo importa apjomu bija neliela vai tās nebija nemaz, jo pēc pārskatīšanas citustarp importa apjoms no attiecīgās valsts faktiski palielinājās par 49 % (nevis par 48 %) un tā tirgus daļas tendence palielinājās no 41 % (nevis no 39 %). Tāpēc pārskatītie importa un tirgus daļas rādītāji būtiski neietekmēja pagaidu regulas 276.–283. apsvērumā aprakstīto cēloņsakarības analīzi.

(287)

Daži importētāji apgalvoja, ka tikai neliela daļa Ķīnas pasaules mēroga eksporta tika pārdota uz Savienības tirgu (tikai 13 %) un ka imports no Ķīnas Savienības tirgū tika viegli absorbēts, neradot kaitējumu. Tomēr šajā piezīmē galvenā uzmanība tika pievērsta konkrētiem apjoma jautājumiem un netika ņemts vērā fakts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma visbūtiskākā daļa bija saistīta ar cenām, jo šis imports par zemām cenām radīja ievērojamu cenu spiedienu un tā cenas bija par vairāk nekā 25 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Šie importētāji arī apgalvoja, ka imports no Ķīnas pieauga tikai uz tā importa rēķina, kas veikts no trešām valstīm. Šis arguments ir faktu ziņā nepareizs, kā parādīts tālāk 6. tabulā. Turklāt 4. tabulā sniegtā informācija skaidri parāda, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums apjoma ziņā un ka tā attiecīgajā periodā ir zaudējusi tirgus daļu importam par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(288)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group, pamatojoties uz to, ka imports no visiem avotiem laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam nebija palielinājies, apstrīdēja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums. Tomēr tiek atgādināts, ka Komisijas veiktais kaitējuma novērtējums ir lielā mērā orientēts uz cenām. Turklāt šī izmeklēšana ir parādījusi, ka attiecīgajā periodā (2016.–2019. gadā) ir samazinājusies Savienības ražošanas nozares tirgus daļa. Tajā pašā periodā imports no Ķīnas ir palielinājies gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā uz tirgus daļu. Ņemot vērā šos jautājumus un to, ka Haomei Group veiktais apjomu novērtējums aptvēra visu importu un neaprobežojās tikai ar attiecīgo periodu, Komisija noraida izvirzīto argumentu.

(289)

Attiecīgajā periodā importam no trešām valstīm bija šāda dinamika:

6. tabula

Imports no trešām valstīm

(290)

Pēc iepriekš minētās statistikas pārskatīšanas nedaudz mainījušies trešo valstu importa apjomi. Šā importa tirgus daļu ietekmēja arī no attiecīgās valsts veiktā importa pārskatīšana, kas aprakstīta 202.–213. apsvērumā. Tomēr šīs izmaiņas bija nelielas, un tām bija vēl mazāka ietekme uz tendenci. Trešo valstu tirgus daļa pēc pārskatīšanas palielinājās no 8,0 % līdz 9,4 % (pagaidu regulas 11. tabulā minēto 8,0 % līdz 9,3 % vietā). Tāpēc šādas nelielas trešo valstu importa un tirgus daļas rādītāju izmaiņas būtiski neietekmēja pagaidu regulas 284.–288. apsvērumā aprakstīto cēloņsakarības analīzi.

(291)

Carl Prinz sniedza piezīmes par pagaidu regulas 286. apsvērumu, norādot, ka, ņemot vērā tā pieredzi ar cenām 2020. gadā, cenas no Turcijas nebija ievērojami augstākas kā no attiecīgās valsts. Tomēr šī informācija attiecās uz informāciju pēc izmeklēšanas perioda, bet informācija par izmeklēšanas periodu netika sniegta. Turklāt nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka pagaidu regulas 286. apsvērumā izklāstītā analīze ir nepareiza.

(292)

Ņemot vērā 6. tabulā norādītos pārskatītos datus un izanalizējusi piezīmes, kas saņemtas par pagaidu regulas 284.–287. apsvērumu, Komisija apstiprina pagaidu regulas 288. apsvērumā izklāstīto secinājumu par importa no trešām valstīm ietekmi.

(293)

Kā minēts 203. apsvērumā, pat ja apjomi ar KN kodu 7610 90 90 tiktu pilnībā izslēgti no analīzes, importa apjomi no citām trešām valstīm nemainītos un to tirgus daļas mainītos tikai minimāli. Pagaidu regulā minētais secinājums par cēloņsakarību, kas saistīta ar importu no trešām valstīm, netiek ietekmēts un tāpēc tiek apstiprināts.

(294)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi norādīja, ka iepriekšējais apsvērums neatbilst loģikai. Tomēr nebija skaidrs, kāpēc Airoldi bija izdarījis tādu secinājumu. Komisijas novērtējums, ka tad, ja neņemtu vērā importu ar attiecīgo KN kodu, importa no trešām valstīm ietekme joprojām būtu saistīta ar kaitējumu, ir pamatots. Tas skaidrojams ar to, ka netiktu ietekmēts absolūtais importa apjoms no trešām valstīm un tā tirgus daļa mainītos tikai minimāli. Tāpēc Komisija apstiprina savu analīzi.

(295)

Pārskatītie patēriņa skaitliskie rādītāji 226.–228. apsvērumā būtiski neietekmēja pagaidu regulas 294. apsvērumā izdarīto secinājumu. Kā minēts 203. apsvērumā, pat ja apjomi ar KN kodu 7610 90 90 tiktu pilnībā izslēgti no analīzes, patēriņš brīvajā tirgū būtu bijis ļoti līdzīgā līmenī un palielinātos par 6 %. Tāpēc tiek apstiprināts secinājums, kas izklāstīts pagaidu regulas 294. apsvērumā. Piezīmēs pēc galīgās informācijas izpaušanas Airoldi apgalvoja, ka šā apsvēruma pamatojums “neatbilst nekādai loģikai”, jo tas nepamatoti balstās uz tā importa nozīmīgumu kvantitatīvā ziņā, kurš klasificējams ar šādu kodu. Attiecībā uz šo piezīmi Komisija norāda, ka iepriekš izklāstītajā argumentācijā (pretēji apgalvotajam) ir uzsvērts, ka pat neņemot vērā ražojumus, kas importēti ar šo kodu (kas nav piemērota metode, jo šis kods ietver arī nozīmīgu attiecīgā ražojuma daļu), konstatējumi par kaitējumu netiktu ietekmēti.

(296)

Airoldi arī apgalvoja, ka augstās ieguldījumu izmaksas, kas norādītas pagaidu regulas 10. tabulā, ir nodarījušas kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisijas secinājums par ieguldījumiem bija tāds, ka, lai saglabātu ietekmi tirgū, tiem bija jāpalielinās. Ieguldījumi bija vajadzīgi, lai palielinātu efektivitāti un nodrošinātu lielāku koncentrēšanos uz klientiem, ņemot vērā tirgus pieprasījumu pēc risinājumiem ar lielāku pievienoto vērtību. Pagaidu regulas 332.–340. apsvērumā tika apspriests, cik būtisks Savienības ražošanas nozares nākotnei ir augsts ieguldījumu līmenis. Komisija minēto apgalvojumu noraidīja kā kļūdainu un nepamatotu.

(297)

ĶV citēja Reuters 2014. gada janvāra ziņojumu par to, ka darba un vides tiesību akti Savienībā, kā arī augstās enerģijas izmaksas padara neapstrādātu metālu, piemēram, alumīnija, ražošanu Savienībā gandrīz nerentablu. Tomēr šis apgalvojums attiecās uz alumīnija kā izejvielas ražošanu. Šo apgalvojumu nevarēja pieņemt, paturot prātā, ka šis ziņojums neattiecas uz Savienības ražošanas nozari, kas ir lejupēja ražošanas nozare, un tajā nav ņemtas vērā norises Savienības alumīnija ražošanas nozarē attiecīgajā periodā.

(298)

Airoldi apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas rādītājus ietekmēja darījumdarbības lēmums pārtraukt pārdošanu izplatītājiem. Tomēr no datiem, kas savākti no izlasē iekļauto Savienības ražošanas nozares pārstāvju atbildēm uz anketas jautājumiem, bija skaidrs, ka tie kopumā nav pārtraukuši pārdošanu izplatītājiem. Faktiski Komisija konstatēja, ka Savienības pārdošanas apjoms izplatītājiem ir samazinājies importa no Ķīnas par dempinga cenām radītā cenu spiediena dēļ. Turklāt atbildes uz anketas jautājumiem, ko sniedza Airoldi, kas darbojas kā importētājs un izplatītājs, liecināja, ka tas iepirka ievērojamus daudzumus no Savienības ražošanas nozares. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(299)

Importa apjomu no ĶTR korekcija nozīmēja to, ka izmeklēšanas noslēguma posmā bija atkārtoti jānovērtē secinājums par cēloņsakarību. Iepriekš aprakstītajiem pārskatītajiem importa apjomiem un tirgus daļām Savienības tirgū nebija būtiskas ietekmes uz cēloņsakarības analīzi, un tendenču pārbaudē tam tika atklāta vēl mazāka ietekme. Tas pats attiecas uz gadījumu, ja tiek izslēgti visi ražojumi ar KN kodu 7610 90 90.

(300)

Pagaidu regulas 280.–282. apsvērumā Komisija paskaidroja, kā imports no Ķīnas, kura tirgus daļa bija daudz mazāka nekā Savienības ražošanas nozarei, ne vien iekļuva Savienības tirgū, pastāvīgi palielinot savu tirgus daļu un nodarot ar apjomu saistītu kaitējumu, bet, vēl nopietnāk, nospieda tirgus cenas un izraisīja to, ka Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā guva mazāku un neatbilstīgu peļņu. Šie apsvērumi paliek spēkā importa no Ķīnas līmenī gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, kā norādīts iepriekš 2. tabulā, un pieņemot, ka KN kods 7610 90 90 tiktu pilnībā izslēgts.

(301)

Turklāt neviena no ieinteresēto personu izteiktajām piezīmēm nemainīja pagaidu posmā veikto faktoru novērtējumu un pēc pagaidu pasākumu noteikšanas netika iesniegtas pamatotas piezīmes, ar kurām varētu izskaidrot šajā izmeklēšanā konstatēto būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(302)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un ņemot vērā to, ka citas piezīmes nav saņemtas, Komisija secināja, ka nevienam no pārējiem faktoriem, kas izvērtēti pagaidu posmā, kā arī galīgajā posmā, nevarēja būt būtiska ietekme uz situāciju, kad Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts kaitējums. Tādējādi neviens no faktoriem, kas analizēti atsevišķi vai kopumā, nevājināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu tādā mērā, lai šāda cēloņsakarība vairs nebūtu patiesa un būtiska, un tas apstiprina pagaidu regulas 302. un 303. apsvērumā izdarīto secinājumu.

(303)

Pēc iepriekšminētās pārskatīšanas tika pārskatīts Savienības ražošanas nozares patēriņš un tirgus daļa, kā arī imports no attiecīgās valsts. Tirgus daļa Ķīnai palielinājās no 3,4 % līdz 5 %, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās no 88,4 % līdz 85,4 %. Analizējot atšķirības starp ES28 uz ES27, redzams, ka ietekme uz tendencēm vai ievērojamo importa apjomu bija neliela vai tās nebija nemaz, jo pēc pārskatīšanas citustarp importa apjoms no attiecīgās valsts faktiski palielinājās par 56 % un tā tirgus daļas tendence palielinājās par 48 %. Tāpēc pārskatītie importa un tirgus daļas skaitliskie rādītāji būtiski neietekmēja iepriekš izklāstīto sadalījuma analīzi.

(304)

Attiecīgajā periodā importam no trešām valstīm bija šāda dinamika:

6.bis tabula

Imports no trešām valstīm ES27 valstīs

(305)

Iepriekš minētās pārskatīšanas dēļ nedaudz mainījušies importa apjomi no trešām valstīm. Rezultātā tika ietekmēta arī šā importa tirgus daļa. Tomēr šīs izmaiņas bija nelielas, un tām bija vēl mazāka ietekme uz tendenci. Trešo valstu tirgus daļa pēc pārskatīšanas palielinājās no 8,2 % līdz 9,6 %. Šīs nelielās izmaiņas būtiski neietekmē iepriekš izklāstīto cēloņsakarības analīzi.

(306)

Pat ja apjomi ar KN kodu 7610 90 90 tiktu pilnībā izslēgti no analīzes, importa apjomi no citām trešām valstīm nemainītos un to tirgus daļas mainītos tikai minimāli. Secinājumu par cēloņsakarību, kas saistīta ar importu no trešām valstīm, tas neietekmē, un tāpēc tas tiek apstiprināts.

(307)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group norādīja, ka importa no Ķīnas tirgus daļa ir vienkārši palielinājusies par sliktu importam no trešām valstīm, nevis ietekmējusi Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Tomēr šis apgalvojums ir faktu ziņā nepareizs, un to nevarēja pieņemt, paturot prātā, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir samazinājusies par 3 %, kā parādīts 5.bis tabulā.

(308)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group un Airoldi norādīja, ka Ķīnas tirgus daļa un importa apjomi ES27 valstīs bija samazinājušies tik lielā mērā, ka situācija nebūtu varējusi kaitēt Savienības ražošanas nozarei un, gluži pretēji, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa IP laikā saglabājusies virs 85 %. Tiek izdarīta atsauce uz 201. un 280. apsvērumu un 5.bis tabulu iepriekš. Turklāt tas, ka importa apjoms absolūtos skaitļos šajā galīgajā noteikšanā ir mazāks, nekā aplēsts sūdzībā un pagaidu posmā, atspoguļo tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu būtību, kuru gaitā analīze kļūst precīzāka, jo pakāpeniski no attiecīgām personām tiek savākta, apstrādāta un pārbaudīta informācija. Patiešām, iepriekš minētais neietekmē importa pieauguma tempu, kas joprojām ir ievērojams. Tik tiešām būtu jāatgādina, ka no Ķīnas veiktā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 48 % un Ķīnas tirgus daļas nelielais samazinājums būtiski neietekmē konstatēto kaitējumu, jo īpaši ņemot vērā cenu kaitējuma elementus, kas minēti 253. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(309)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Haomei Group, izmantojot datus, kas iegūti no konsolidētajiem Hydro Group gada pārskatiem, norādīja arī, ka Hydro Group tirgus daļa ir palielinājusies. Tomēr Savienības ražotāju tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās, kā parādīts 5.bis tabulā. Atsevišķu Savienības ražotāju vai ražotāju grupu tirgus daļa šajā cēloņsakarības analīzē nav būtisks jautājums. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(310)

Pārskatītajiem patēriņa skaitliskajiem rādītājiem nebija būtiskas ietekmes uz iepriekš izklāstīto secinājumu. Pat ja apjomi ar KN kodu 7610 90 90 tiktu pilnībā izslēgti no analīzes, patēriņš brīvajā tirgū būtu bijis ļoti līdzīgā līmenī un palielinātos. Tāpēc iepriekš izklāstītie secinājumi tiek apstiprināti.

(311)

Visi pārējie iepriekš izklāstītie aspekti ir tādā pašā mērā piemērojami ES27 kontekstā, un tiek apstiprināti iepriekš izklāstītie secinājumi par cēloņsakarību.

(312)

Papildu attālinātas salīdzinošas pārbaudes, kas minētas 13. apsvērumā, sniedza noderīgu iespēju sīkāk izskatīt attiecīgos Savienības interešu jautājumus.

(313)

Četri alumīnija piegādātāji Savienībā pauda atbalstu pasākumu noteikšanai. Šīs piezīmes atbalstīja European Aluminium, kas norādīja, ka gandrīz 30 % no šo piegādātāju saražotās produkcijas tika pārdoti Savienības ražošanas nozarei, lai to izmantotu izmeklējamā ražojuma ražošanā. Tāpēc bija skaidrs, ka izmeklēšanas rezultātiem būs pozitīva ietekme arī uz visu alumīnija vērtības ķēdi Savienībā.

(314)

Turklāt ESAO pētījums (36) liecina, ka alumīnija ražotāji Savienībā izmanto vairāk otrreizējās pārstrādes izejvielu un ilgtspējīgākas ražošanas metodes nekā Ķīnas ražotāji. Konkrētāk, Eiropa ir viena no līderēm alumīnija otrreizējā pārstrādē ar lielu pārstrādāto materiālu īpatsvaru, savukārt Ķīna galvenokārt paļaujas uz primārā alumīnija ražošanu, kas ir ļoti energoietilpīga darbība. Šā iemesla dēļ Eiropas ražotāju vides rādītāji ļautu Savienībai apņēmīgāk virzīties uz tīras aprites ekonomikas mērķi, kā tas norādīts Komisijas paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (37).

(315)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas O. Wilms apstrīdēja iepriekš minētā otrreizējās pārstrādes jautājuma nozīmi šajā izmeklēšanā. Tomēr Komisija uzskata, ka alumīnija otrreizējā pārstrāde ir svarīga Eiropas zaļajam kursam.

(316)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Alstom un UNIFE norādīja, ka Savienības ražošanas nozare negūtu labumu no pasākumiem (kas noteikti dzelzceļa transporta nozarei), jo šāds imports ir tikai neliela daļa no attiecīgā ražojuma (UNIFE to lēš aptuveni 1,3 % apmērā). Tomēr Komisija uzskata, ka, ņemot vērā to, ka daži Savienības ražotāji šajā nozarē pārdod ievērojamus daudzumus, šie ražotāji patiešām gūtu labumu no pasākumu noteikšanas, it sevišķi tāpēc, ka tad, ja nebūtu negodīgas tirdzniecības, tie, visticamāk, šajā nozarē paplašinātu savus pārdošanas apjomus.

(317)

Tā kā nav iesniegtas citas piezīmes attiecībā uz Savienības ražošanas nozares interesēm, tad tiek apstiprināti pagaidu regulas 305.–309. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(318)

Tiek izdarīta atsauce uz 9. apsvērumu, kurā minēts, ka divi importētāji pēc pagaidu informācijas izpaušanas iesniedza piezīmes. Pagaidu regulā tika norādīts, ka nesaistītie importētāji, kas iesniedza atlases veidlapu, lai sadarbotos izmeklēšanā, veidoja aptuveni 2 % no importa no Ķīnas. Pēc pagaidu regulas pieņemšanas, kad atlase jau bija pabeigta, pieteicās vēl divi importētāji, bet neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Ņemot vērā koriģēto importa no Ķīnas līmeni, kas minēts 208. apsvērumā, tā importa procentuālā daļa, ko veido nesaistītie importētāji, kuri sniedza informāciju par importa apjomu atlases veidlapā, ir 3,6 %.

(319)

Viens importētājs Airoldi apgalvoja, ka Savienībā pastāv atšķirība starp cieto sakausējumu un mīksto sakausējumu ražotājiem un ka cieto sakausējumu tirgus daļā pastāv deficīta un augstu cenu risks, par ko liecina ilgāks pirkumu gaidīšanas laiks Savienības tirgū. European Aluminium uzsvēra, ka Savienības ražošanas nozare ir apņēmusies atbalstīt cieto sakausējumu tirgu, un norādīja vairākus ražotājus, kuri ir ieguldījuši lielus līdzekļus cieto sakausējumu ražošanā, par piemēru minot štancēšanas spiedne, ko nesen uzstādījuši četri Savienības ražotāji. Turklāt European Aluminium norādīja, ka pat bez šīm papildu piegādes iespējām starp ES ražotājiem bija sīva konkurence un pietiekama brīvi pieejama jauda.

(320)

Komisija izskatīja jautājumu par cietajiem un mīkstajiem sakausējumiem, kuru nošķiršana ir komerciāla vienkāršošana, kuras pamatā galvenokārt ir alumīnija sakausējuma ķīmiskais sastāvs. Izmeklēšanā atklājās, ka vairāki Savienības ražotāji ražo abu veidu sakausējumus. Otrkārt, importētāja iesniegto gaidīšanas laika piemēru izvērtēšana varētu atspoguļot konkrētos darījumdarbības apstākļus un pušu sarunas un neliecināja par konsekventu traucējošu gaidīšanas laiku modeli, saskaroties ar pasākumiem. Lai gan ir iespējams, ka dažiem sarežģītākiem ražojumiem ražotāju un ražojumu pieejamība būtu zemāka nekā standarta štancējumiem, tomēr tiek uzskatīts, ka iespējamie traucējumi būtu tikai īslaicīgi un pasākumu pastāvēšana dotu Savienības ražotājiem iespēju veikt ieguldījumus pieprasījuma apmierināšanā bez riska, ka imports par negodīgi zemām cenām būtu lētāks.

(321)

Tas pats importētājs arī apgalvoja, ka autonomas tarifu kvotas (38) un tarifa apturēšana (39) dažiem ierobežotiem ražojumiem būtu pierādījums, ka Eiropas tirgū šo ražojumu piedāvājums ir nepietiekams. Šajā ziņā šķiet, ka tarifa apturēšanas noteikšana nav nepietiekama piedāvājuma rezultāts, bet gan tāda procesa rezultāts, kurā European Aluminium nepiedalījās. Patiešām, izmeklēšanas periodā kopējais importa apjoms no attiecīgās valsts, uz kuru attiecas spēkā esošā tarifa apturēšana un kvotas, veidoja tikai aptuveni 1 % no attiecīgā ražojuma importa un mazāk nekā 0,1 % no patēriņa. Tāpēc to ražojumu nozīmīgums, kuri gūst labumu no šiem pasākumiem, salīdzinājumā ar Savienības uzņēmumu vispārējām interesēm ir minimāls. Turklāt Eiropas ražotāju skaits (vairāk nekā 200) un Savienības ražošanas nozares pieejamā neizmantotā jauda (aptuveni viena trešdaļa no uzstādītās jaudas) liecina, ka pēc tam, kad būtu likvidēta negodīgi zemo cenu ietekme tirgū, Savienības ražotājiem būtu stimuls ražot šiem specializētajiem lietojumiem.

(322)

Tas pats importētājs arī apgalvoja, ka Komisija nebija tiesīga veikt “negatīvu” Savienības interešu pārbaudi un izdarīt pagaidu regulas 329. apsvērumā minētos secinājumus, ka nebija pārliecinošu iemeslu, lai nolemtu, ka pagaidu pasākumu noteikšana attiecīgā ražojuma importam nav Savienības interesēs. Turklāt tā pati persona apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā to, ka importētājs ir laidis attiecīgo ražojumu Savienības tirgū pretstatā importētājiem, kas attiecīgos ražojumus pārdod trešām valstīm, un nav līdzsvarojusi šīs intereses ar citu Eiropas personu interesēm. Attiecībā uz šo argumentu izmeklēšanā netika gūti pierādījumi par to, ka importētāji turpinātu attiecīgā ražojuma reeksportu uz trešām valstīm. Turklāt pamatregulas 21. panta 1. punktā noteiktā Savienības interešu pārbaude pēc būtības ir negatīvs tests un, šajā gadījumā veicot šādu pārbaudi, ir ņemtas vērā visas attiecīgās intereses Savienībā.

(323)

Attiecībā uz pasākumu ietekmi uz importētājiem 13. apsvērumā minētā attālinātā salīdzinošā pārbaude apstiprināja pagaidu konstatējumus. Viens importētājs apgalvoja, ka nekad nav ziņojis pagaidu regulas 317. apsvērumā minēto peļņas procentu, ka maksājuma pārnešana uz lietotājiem kaitētu lietotāju interesēm un ka izmeklēšanas sākšana no sūdzības iesniedzēju puses ir tiesību ļaunprātīga izmantošana ar mērķi stiprināt oligopolu tirgū. Attiecībā uz peļņas procentu izmeklēšanā tika apstiprināts, ka, izvērtējot attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu Savienībā, pagaidu regulas 317. apsvērumā minētais peļņas procents ir piemērots. Turklāt, lai gan šīs regulas attiecīgajā iedaļā ir aplūkotas lietotāju intereses, tomēr, kā jau apstiprināts pagaidu regulas 316. apsvērumā, nav sniegti pierādījumi, kas apliecinātu ļaunprātīgu oligopolu pastāvēšanu vai pret konkurenci vērstu rīcību. Turklāt netiek veikta saistīta izmeklēšana. Jebkurā gadījumā šajos apstākļos septiņi konkrētu ražojumu piegādātāji nav īpaši zems skaits, īpaši ņemot vērā to, ka daži ražotāji bija lieli un tiem bija neizmantota jauda.

(324)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas pieteicās vairāki nesaistīti importētāji, kuri tika uzklausīti individuāli un/vai kopīgā uzklausīšanā. Šajās uzklausīšanās izvirzītie argumenti bija pietiekama piedāvājuma trūkums Savienības tirgū, jo īpaši attiecībā uz cieto sakausējumu ražojumiem, kā arī pagaidu maksājuma likmju augstais līmenis, kura dēļ imports vairs nav komerciāli dzīvotspējīgs. Kā paskaidrots 321. apsvērumā, argumentu par nepietiekamu piedāvājumu nevar pieņemt. Attiecībā uz cenu līmeņiem pirms pasākumu noteikšanas – negodīgi zemās cenas, ko praktizēja Ķīnas ražotāji eksportētāji, importētājiem radīja plašas tālākpārdošanas iespējas, kā liecina izlasē iekļauto importētāju augstais peļņas procents, kas ievērojami pārsniedz Savienības ražošanas nozares gūto peļņas procentu. Tomēr, tā kā izmeklēšanā tika konstatēts, ka šīs cenas ir negodīgas dempinga prakses rezultāts, piekļuvi ražojumiem par šīm cenām nevar uzskatīt par normālu tirgus situāciju.

(325)

Cits importētājs O. Wilms apgalvoja, ka pasākumu noteikšana ražojumam, kuru tas importē, būtiski ietekmētu tā klientu, kas ir šā ražojuma lietotājs, jo Savienībā nav alternatīvu piegādātāju. Importētājs apgalvoja, ka pasākumu noteikšana radītu risku, ka tā klienta veiktais process tiktu pārcelts ārpus Savienības, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomiku un nodarbinātību. Šo argumentu neizvirzīja ražojuma lietotājs, kurš ražo lejupēju ražojumu, bet gan importētāji, kas apgādā lietotāju. Tādējādi nebija iespējams noteikt apgalvojuma par pārcelšanu ticamību. Turklāt, pēc European Aluminium domām, Savienības ražošanas nozare var tehniski piegādāt visus ražojumus, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Turklāt, tā kā šis attiecīgā ražojuma lietotājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un nesadarbojās izmeklēšanā, nebija iespējams precīzi novērtēt pasākumu ietekmi uz tā darījumdarbību.

(326)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas importētājs O. Wilms un Haomei Group apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare negūs labumu no pasākumiem, jo importu no Ķīnas aizstās imports no trešām valstīm. Šo argumentu nevarēja pieņemt, jo pasākumi likvidēs Ķīnas importa radīto cenu spiedienu un ļaus Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas, veikt ieguldījumus un konkurēt parastos tirgus apstākļos.

(327)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairāki importētāji atgādināja arī to, ka importē galvenokārt stieņus ar KN kodu 7604 29 10, kuri ir nepieciešami Savienības tirgū, un ka 2017.–2019. gadā kopējais imports no visiem avotiem, uz kuriem attiecas šis kods, ir samazinājies. Ieinteresētās personas atgādināja, ka imports no Ķīnas ir palielinājies tikai tādā mērā, kādā tas ir aizstājis importu no Krievijas un ka tādējādi tas nerada kaitējumu. Komisija atgādina savas iepriekšējās piezīmes par šiem jautājumiem un turklāt norāda, ka šis arguments, kas attiecas tikai uz daļu no attiecīgā perioda, liecina, ka imports no Ķīnas ir palielinājies. Tomēr būtu jāatgādina, ka Komisijas veiktā kaitējuma un cēloņsakarības analīze par attiecīgo ražojumu kopumā ir veikta neatkarīgi no muitas klasifikācijas un viena koda daļēja analīze neatkarīgi no tās iespējamajiem konstatējumiem nav noteicoša attiecībā uz kopējo analīzi.

(328)

Importētāji arī atkārtoja apgalvojumu, ka cenas importam no Ķīnas ar KN kodu 7604 29 10 nerada kaitējumu un ka importētajiem ražojumiem ir augsta kvalitāte. Komisija atkal vēlas norādīt, ka tās veiktais cenu salīdzinājums, kas minēts 224. apsvērumā, aptvēra visu ražotāju eksportētāju izlasi, izmantojot detalizētu metodiku katram ražojuma veidam un darījumam izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija apstiprina, ka tās konstatējumi par cenu jautājumiem ir skaidri, reprezentatīvi un precīzi.

(329)

Importētāji atkārtoja savu apgalvojumu, ka antidempinga pasākumi nav nepieciešami, jo Ķīnas ģeogrāfiskais tālums ir pietiekams šķērslis tirdzniecībai. Ņemot vērā šīs izmeklēšanas konstatējumus par kaitējumu, kas saistīts ar apjomu un cenām, Komisija atgādina, ka ģeogrāfiskais tālums neliedza importam no Ķīnas nedz iegūt tirgus daļu, nedz pārdot ievērojami zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tādējādi vienlīdzīgus konkurences apstākļus var atjaunot tikai tad, ja tiek noteikti maksājumi.

(330)

Importētāji un Haomei Group apgalvoja, ka pagaidu pasākumu noteikšana ir palielinājusi izpildes laiku konkrētiem ražojuma veidiem un ka pēc pieprasījuma atjaunošanās Savienībā tā radīs konkrētu ražojuma veidu piegādes problēmas, izraisot deficītu un augstākas cenas. Tomēr būtu jāatgādina, ka antidempinga pasākumu mērķis ir palielināt importa cenas, lai nodrošinātu godīgas konkurences atjaunošanu. Ir neizbēgami, ka sākotnēji radīsies zināmi tirgus traucējumi. Kā sīki izklāstīts 320. apsvērumā, šādu iespējamu traucējumu ietekme nebūtu nesamērīga, ņemot vērā labumu, kas izriet no pasākumu noteikšanas.

(331)

Ņemot vērā šos apsvērumus, būtu jāsaglabā pagaidu regulas 317. apsvērumā minētie secinājumi par pasākumu ietekmi uz importētāju darījumdarbību.

(332)

Kā minēts pagaidu regulas 318. apsvērumā, izmeklējamo ražojumu iepērk vairākas lietotājas nozares, galvenokārt būvniecībai, transportam, inženierijai, kā arī dažādiem citiem lietojumiem.

(333)

Attiecībā uz trim svarīgām lietotājām nozarēm, proti, būvniecību, autobūvi un inženieriju, Komisija pēc pagaidu pasākumu noteikšanas nesaņēma nekādas piezīmes.

(334)

Taču Komisija saņēma piezīmes no vairākiem lietotājiem, kas piegādā ražojumus citiem lietojumiem. Šīs personas uzsvēra trīs iespējamo problēmu veidus: piegāžu pieejamība, ilgs izpildes laiks ražojumu iepirkšanai no Savienības ražotājiem un augstākas cenas. Izņemot 337. apsvērumā minēto lietotāju Alstom, neviena cita persona neiesniedza atbildes uz lietotāja anketas jautājumiem.

(335)

Dažas personas arī apgalvoja, ka maksājumu rezultātā radušos papildu izmaksu dēļ gatavais ražojums, kuru tās ražo un kurā attiecīgais ražojums tiek izmantots par izejresursu, tiktu pakļauts papildu konkurencei, ko radītu importētie gatavie ražojumi, kuros attiecīgais ražojums importēšanas laikā jau ir iekļauts un tādēļ tam nepiemēro antidempinga maksājumus. Tas varētu radīt kritisku negatīvu ietekmi uz uzņēmumu darbību.

(336)

Gadījumos, kad Komisija saņēma datus, kas ļāva veikt maksājumu ietekmes analīzi, šī analīze parādīja, ka maksājumu ietekme, visticamāk, būs pārvaldāma. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgās situācijas un personu paustos apgalvojumus, nākamajos punktos ir sniegta sīkāka informācija par katru apgalvojumu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas kāds importētājs apstrīdēja vārda “pārvaldāma” lietojumu, jo uzskatīja, ka ietekmi uz galalietotājiem un klientiem nevar uzskatīt par tādu. Tomēr, tā kā tas nesniedza papildu elementus, kas pamatotu šo apgalvojumu, būtu jāapstiprina analīze nākamajos apsvērumos.

(337)

Attiecībā uz dzelzceļa transporta nozari vilcienu ražotājs Alstom apgalvoja, ka daži štancējumi nebūtu pietiekami pieejami vajadzīgajā izpildes laikā, ja tos iegādātos no Savienības ražotājiem, un ka iepriekš tas ir cietis no piegādes atteikumiem. Iesniegtajos dokumentos Alstom iesniedza konfidenciālus fragmentus no sarakstes ar Savienības ražotājiem, kuros šie ražotāji atsakoties piegādāt konkrētus ražojumus vai izpildīt konkrētas specifikācijas, vai arī piedāvājot alternatīvus risinājumus. Tomēr Alstom norādīja, ka vismaz viens Savienības ražotājs spēj piegādāt visu tam nepieciešamo ražojumu klāstu. Tāpēc jau tagad šis lietotājs var iegādāties visus nepieciešamos ražojumus no Savienības ražotājiem. Ņemot vērā iespējamo ilgo gaidīšanas laiku, pasākumi ļautu Savienības ražošanas nozarei veikt nepieciešamos ieguldījumus, ja tiktu novērsta negodīga cenu konkurence. Lai gan dažos gadījumos nevar izslēgt situācijas, kad gaidīšanas laiks būtu ilgāks, izmeklēšana liecina, ka tas, visticamāk, attiektos tikai uz sākotnējo periodu, kad lietotājs (atkārtoti) izveido nepieciešamās tehniskās un darījumu attiecības ar Savienības ražošanas nozari un nozare veic turpmākus ieguldījumus.

(338)

Lietotājs Alstom arī apgalvoja, ka tad, ja pasākumu dēļ tam rastos izmaksu pieaugums, tā rezultātā ekonomiskā ietekme uz tā konkurētspēju ritošā sastāva tirgū varētu būt ārkārtīgi negatīva, jo īpaši ņemot vērā nelielo peļņas procentu dzelzceļa nozarē.

(339)

Ražojumu pieejamību par negodīgi zemām cenām nevar uzskatīt par parastu tirgus situāciju, uz kuru paļauties. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka, pat ja Alstom turpinātu iegādāties tādu pašu attiecīgā ražojuma daļu no attiecīgās valsts, maksājumu ietekme būtu ievērojami mazāka nekā 1 % no tā veiktās ritošā sastāva ar alumīnija vagona korpusu ražošanas izmaksām un mazāka nekā 0,1 % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Tas būtiski neietekmētu ne uzņēmuma peļņu, ne tā spēju sekmīgi piedalīties konkursos.

(340)

Visbeidzot, analīze par pasākumu iespējamo ietekmi uz šo lietotāju ļāva Komisijai secināt, ka šī ietekme nebūtu nesamērīga pat visnelabvēlīgākajā gadījumā, ja būtu jāturpina attiecīgā ražojuma imports.

(341)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija ņēma vērā arī Alstom piezīmes par pasākumu ietekmi uz dzelzceļa transporta nozari un Savienību kopumā. Alstom norādīja, ka var saskarties ar piegādes drošības problēmām, jo ir nepieciešams, lai automobiļu virsbūvēm paredzētos štancējumus piegādātu viens ražotājs.

(342)

Turklāt Alstom savos konfidenciāli sniegtajos dokumentos apgalvoja, ka iespējas vienam Savienības ražotājam veikt piegādi bijušas kļūdainas, konfidenciālā informācija attiekusies uz Alstom piegādes avotiem un attiecībām ar piegādātājiem. Neatkarīgi no tā, ka šis apgalvojums netika paziņots vai kopsavilkuma veidā iekļauts nekonfidenciālā versijā, no Alstom sniegtajiem nepilnīgajiem nejaušajiem pierādījumiem nekādā ziņā nebija iespējams izdarīt vispārīgu secinājumu par apgalvojuma pamatotību.

(343)

Alstom apgalvoja arī, ka pasākumi ietekmētu tā spēju noslēgt publiskā iepirkuma līgumus. Tomēr Komisija norādīja, ka šādu līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, ne tikai uz cenu, un ka ietekme uz cenām ne vienmēr ir izšķirīgs faktors.

(344)

Alstom turklāt apgalvoja, ka šie pasākumi aizkavētu videi draudzīga sabiedriskā transporta veida nodošanu ekspluatācijā. Tas traucētu Komisijas mērķu sasniegšanu transporta nozarē, jo valdības varētu aizkavēt vai atcelt ieguldījumus ritošajā sastāvā.

(345)

Tomēr, ņemot vērā 339. un 340. apsvērumā minēto ietekmes novērtējumu, Komisija saglabā savu nostāju, ka pasākumu noteikšana būtiski nepasliktinātu Alstom piegādes drošību vai tā spēju noslēgt publiskā iepirkuma līgumus. Turklāt Komisija uzskata, ka jaunie taisnīgie tirgus nosacījumi, kas tiktu piemēroti, neietekmētu nozares konkurētspēju un tādēļ Komisijas mērķi transporta nozarē netiktu būtiski ietekmēti.

(346)

UNIFE norādīja, ka dzelzceļa nozare ir stratēģiski svarīga, lai sasniegtu Savienības mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un ka nepietiekama piedāvājuma dēļ pasākumi apdraudētu to, ka drīzumā tiek nodots ekspluatācijā no alumīnija izgatavots dzelzceļa ritošais sastāvs.

(347)

Tomēr Komisija uzskata, ka štancējumiem dzelzceļa nozares vajadzībām vajadzētu būt pieejamiem vai nu no Savienības ražošanas nozares, vai no Ķīnas (ar nomaksātu antidempinga maksājumu) un tāpēc pasākumi neveicinātu piedāvājuma nepietiekamību.

(348)

UNIFE un Alstom apgalvoja arī, ka dzelzceļa nozare saskartos ar smagām ekonomiskām sekām. Galvenie apgalvojumi bija tādi, ka pasākumi apdraudētu nodarbinātību un zinātību un izraisītu konkurētspējas trūkumu salīdzinājumā ar vilcienu ražotājiem ārpus Savienības. Tomēr Komisijas konstatējumi 339. apsvērumā liecina, ka pasākumiem nebūs būtiskas ietekmes uz dzelzceļa nozari. Tāpēc Komisija noraida apgalvojumu, ka pasākumiem būs būtiska ietekme uz konkurētspēju un nodarbinātību.

(349)

Vairākas ieinteresētās personas, kas, šķiet, importē alumīnija profilus no tā paša ražotāja eksportētāja, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas iesniedza piezīmes, kurās apgalvoja, ka pagaidu pasākumi ir radījuši traucējumus Savienības tirgū. Šie lietotāji apgalvoja, ka maksājumu noteikšana bez pārejas perioda un Covid-19 pandēmijas izraisīto traucējumu laikā būtiski ietekmētu to darījumdarbību un kavētu uzņēmumu spēju nodrošināt atbilstību jau noslēgtajiem līgumiem. Jo īpaši tie apgalvoja, ka visas pūles, kas veltītas attiecību veidošanai starp klientu un piegādātāju, būtu velti izšķiestas un būtu jāatkārto. Šo iemeslu dēļ tie lūdza noteikt vai nu pārejas periodu, lai varētu pielāgoties maksājumiem, vai arī konstatēt, ka tos apgādājošais ražotājs eksportētājs neveic dempingu, jo Austrālijas iestādes antidempinga izmeklēšanā ir konstatējušas, ka tas nenodarbojas ar dempingu.

(350)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem šajā gadījumā konstatējumam par dempinga neesamību izmeklēšanā trešā valstī nav ietekmes. Tas, ka uzņēmums, kā apgalvots, neveic dempingu trešās valsts tirgū, nenozīmē, ka tas nenodarbotos ar attiecīgā ražojuma dempingu Savienības tirgū. Šis konstatējums ir jāizdara katras jurisdikcijas izmeklēšanas iestādēm, un to konstatējumi nevar būt saistoši nevienas citas valsts iestādēm. Attiecībā uz pasākumu ietekmi uz uzņēmumu darījumdarbību, lai gan piegādātāja maiņa varētu radīt zināmas problēmas maziem un vidējiem ražotājiem, kā tās minētas iepriekš, izmeklēšana liecina, ka tas, visticamāk, attiektos tikai uz sākotnējo periodu, kad lietotāji (atkārtoti) veidotu nepieciešamās attiecības ar Savienības ražošanas nozari.

(351)

Papildus 349. apsvērumā minētajiem apgalvojumiem viens lietotājs apgalvoja, ka pasākumu noteikšanas rezultātā importētos profilus aizstātu importētie gatavie ražojumi un ka Savienība zaudētu darbavietas, ko rada šā uzņēmuma veiktais pārstrādes darbs. Turklāt, tā kā trešā valstī ražotie gatavie ražojumi, kā apgalvots, neatbilst Savienībā spēkā esošajiem stingrajiem vides standartiem, maksājumu noteikšana negatīvi ietekmētu vidi. Komisija atzīst šīs iespējamības; tomēr, ņemot vērā to, ka šis lietotājs ir iesniedzis tikai vēstuli un nav atbildējis uz anketas jautājumiem, nav iespējams novērtēt pasākumu ietekmi uz tā darījumdarbību.

(352)

Cits lietotājs papildus 349. apsvērumā minētajiem apgalvojumiem norādīja, ka pasākumu noteikšanas rezultātā to gatavo ražojumu ražošanu, kuros ietilpst attiecīgais ražojums un kuri pašlaik tiek ražoti vienā Savienības dalībvalstī, varētu pārcelt uz Ķīnu, lai izvairītos no maksājumiem, tādējādi radot ievērojamus darbvietu zaudējumus. Tomēr saskaņā ar šā uzņēmuma piezīmēs sniegto informāciju tā pārdotie ražojumi, tostarp attiecīgais ražojums, veido tikai [6–11 %] no uzņēmuma apgrozījuma. Uzņēmums uzklausīšanā paskaidroja, ka šo ražojumu pārdošana tam tomēr ir būtiska, jo tas ir saistīts ar pilnu ražojumu klāstu, ko tas piegādā saviem klientiem. Jebkurā gadījumā maksājumu veikšana pielāgošanās periodā un vienlaicīga citu piegādes avotu izpēte ļoti piesardzīgā scenārijā (t. i., ja neņem vērā importēto ražojumu pievienoto vērtību) radītu papildu izmaksas [1–4 %] apmērā no apgrozījuma, kas nešķiet nesamērīgi. Tomēr šis lietotājs neatbildēja uz anketas jautājumiem, un nebija iespējams precīzi novērtēt pasākumu ietekmi uz tā darījumdarbību.

(353)

Visbeidzot, attiecībā uz 349.–352. apsvērumā minētajiem lietotājiem ražotājs eksportētājs, no kura šie uzņēmumi iegādājas štancējumus, izmeklēšanas periodā ir eksportējis tikai ierobežotu attiecīgā ražojuma apjomu, kas ir [0,5–1,5 %] no attiecīgā ražojuma importa un [< 0,2 %] no kopējā Savienības patēriņa. Tāpēc būtu jāuzskata, ka minēto lietotāju norādīto iespējamo traucējumu ietekme uz Savienības vispārējām interesēm skar tikai ļoti mazu tirgus daļu.

(354)

Lietotājs, kas ražo aizkarus un aizkaru sistēmas, lūdza noteikt divu gadu pārejas periodu, lai varētu pielāgoties maksājumiem, ņemot vērā to, ka piemērota piegādātāja atrašana bijusi ilgstoša, jo īpaši mazam ražotājam. Attiecībā uz šo apgalvojumu, tiklīdz ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu, pārejas perioda piešķiršana neietilpst Komisijas rīcības brīvības juridiskajās robežās. Ņemot vērā to, ka šis lietotājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, vēl jo vairāk nav iespējams precīzi novērtēt pasākumu ietekmi uz tā darījumdarbību.

(355)

Divi lietotāji, kas importē ražojumus, uz kuriem attiecas autonomā tarifa apturēšana, apgalvoja, ka tie nevar iegādāties vajadzīgos ražojumus no Savienības ražotājiem.

(356)

Tomēr attiecībā uz pirmā uzņēmuma Stako Sp. z o.o. apgalvojumu Komisija atsaucas uz 71. apsvērumu. Sūdzības iesniedzēji patiešām norādīja vienu Savienības ražotāju, kurš spēj un vēlas ražot un piegādāt ražojumu. Turklāt šā lietotāja sniegtā informācija liecina, ka tas ir iegādājies tam nepieciešamo ražojumu gan no Ķīnas, gan no citas trešās valsts, un importu no šīs citas valsts pasākumi neietekmēs, un tas joprojām gūst labumu no tarifa apturēšanas, ko piemēro muitas tarifiem no visām trešām valstīm.

(357)

Otrs lietotājs, kas importēja autonomas tarifa apturēšanas ietvaros, Bi Silque S.A., kura apgalvojumu atbalstīja nesaistīts importētājs (Airoldi), arī apgalvoja, ka pasākumu rezultātā tā darījumdarbību skartu negatīvas sekas konkurētspējas zuduma ziņā, jo Savienības dalībnieki neražo importētos ražojumus. European Aluminium sniegta informācija lietas materiālos liecina, ka iepriekš viens Savienības ražotājs piedāvāja ražot attiecīgos ražojumus, bet tā piedāvājums tika noraidīts ar cenu noteikšanu saistītu iemeslu dēļ. Turklāt European Aluminium norāda, ka pašlaik ir vismaz četri Savienības ražotāji, kuri var un vēlas ražot ražojumu, kā norādīts 78. apsvērumā.

(358)

Attiecībā uz pasākumu ietekmi uz šo divu uzņēmumu darījumdarbību, kuri gūst labumu no tarifa apturēšanas, tiek atzīts, ka piegādātāja maiņa, kas varētu būt nepieciešama pasākumu rezultātā, varētu radīt zināmas problēmas un, iespējams, izmaksu pieaugumu. Tomēr ražojumu pieejamību par negodīgi zemām cenām nevar uzskatīt par parastu tirgus situāciju, uz kuru paļauties. Visbeidzot, ņemot vērā to, ka šie lietotāji nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, nav iespējams precīzi novērtēt pasākumu ietekmi uz to darījumdarbību.

(359)

Viens lietotājs, kas ražo aizsardzības sistēmas pret kukaiņiem, piemēram, logiem un durvīm, apgalvoja, ka uz tā izejmateriāliem attiecas antidempinga pasākumi, bet gatavais ražojums, ko tie ražo, neietilpst ražojuma tvērumā. Līdz ar to, kā apgalvoja minētais lietotājs, maksājumu noteikšana, visticamāk, tā uzņēmumu novedīs pie nenovēršama secinājuma, ka viss tā gatavā ražojuma ražošanas apjoms jāpārceļ uz trešām valstīm, un tā rezultātā Eiropā tiks zaudētas darbavietas. Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija saņēma norādi no European Aluminium, ka Savienības ražošanas nozare spēj ražot visus pašlaik importētos ražojuma veidus. Turklāt šis lietotājs neprecizēja, vai tā aprakstītās iespējamās sekas izrietētu no piegādes nepieejamības vai no izmaksu pieauguma. Attiecībā uz šo pēdējo minēto iespējamību ražojumu pieejamību par negodīgi zemām cenām nevar uzskatīt par normālu tirgus situāciju, uz kuru uzņēmumi varētu paļauties. Turklāt šis lietotājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tāpēc nav iespējams precīzi novērtēt pasākumu ietekmi uz tā darījumdarbību.

(360)

Turklāt šis lietotājs apgalvoja, ka daudzi ražotāji Savienībā nespēj ražot smalkos štancējumus ar nelielu sieniņu biezumu (< 1 mm), kas šim lietotājam ir nepieciešami. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienībā patiešām ir ražotāji, kas var ražot štancējumus, kuru sieniņu biezums ir vēl mazāks nekā nepieciešams šim lietotājam.

(361)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas četri lietotāji iesniedza dokumentus (Decora S.A., Bash-tec GmbH, Stako Sp. z o.o. un Mat Inter), lai norādītu pasākumu ietekmi uz saviem uzņēmumiem un veiktajiem ieguldījumiem un norādītu, ka viņi nav varējuši atrast Savienības ražotāju, kas piegādātu tiem vajadzīgos ražojumus. Divi lietotāji minēja riskus, ka varētu tikt slēgtas to veiktās ražošanas operācijas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma importu, un rezultātā tiktu zaudētas darbvietas, jo to ražotais gatavais ražojums tiktu nostādīts neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar Ķīnas izcelsmes konkurējošo gatavo ražojumu. Arī Haomei Group savā iesniegtajos dokumentos pauda šīs bažas. European Aluminium atbildēja, atkārtojot to, ka Savienības ražotājiem ir neizmantota jauda un ka daži no tiem spētu apgādāt attiecīgos lietotājus ar ražojumiem atbilstoši to prasībām. Tā arī norādīja, ka lietotājiem nevajadzētu cerēt gūt labumu no negodīgas cenu noteikšanas. Komisija norādīja, ka pasākumu noteikšana kādu laiku var būt saistīta ar tirgus traucējumiem un var radīt nepieciešamību mainīt piegādātājus, kas varētu prasīt kādu laiku, radīt papildu izmaksas un izraisīt augstākas iepirkuma cenas. Minētie četri lietotāji nebija lielākie importētāji no Ķīnas, un daļu no piegādātā izmeklējamā ražojuma tie saņēma no citiem avotiem, nevis Ķīnas. Turklāt pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem netika pamatota, jo tie nebija iesnieguši atbildes uz anketas jautājumiem, kā paredzēts paziņojumā par procedūras sākšanu, un tāpēc to iesniegtajos dokumentos iekļautā finanšu informācija nebija pietiekami pamatota, un Komisija nevarēja pārbaudīt tās precizitāti. Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Decora iesniedza jaunas piezīmes, atkārtoti paužot savu nostāju par ierosināto pasākumu ietekmi. Piezīmes neattiecas uz nevienu no jaunajiem konstatējumiem, kas iekļauti izpaustajā papildu galīgajā informācijā, un konstatējumi un secinājumi, kas izdarīti pēc galīgās informācijas izpaušanas, paliek spēkā.

(362)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka nav saņemtas citas piezīmes, pagaidu regulas 329. apsvērumā izklāstītie secinājumi tika apstiprināti.

(363)

Visi iepriekš izklāstītie aspekti ir vienlīdz piemērojami ES27 kontekstā, un iepriekš izklāstītie secinājumi ir apstiprināti, it sevišķi tāpēc, ka zemākais ierosinātais maksājuma līmenis mazinātu pasākumu ietekmi, ja tāda būtu, uz importētājiem un lietotājiem, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo aizsardzību Savienības ražošanas nozarei.

(364)

Pēc papildu galīgās informācijas izpaušanas Airoldi un Euranimi pauda piezīmes, ka pasākumu noteikšanas dēļ ir paaugstinājušās cenas, kļuvis garāks izpildes laiks un paaugstinājušās transporta izmaksas. Šis apgalvojums nav pamatots, jo īpaši attiecībā uz izpausto informāciju, un attiecīgajā periodā aprakstītās ietekmes nebija. Tāpēc šo apgalvojumu nevar pieņemt. Izpaustā papildu galīgā informācija liecina, ka maksājumi ir samazināti un tāpēc ietekme uz importētājiem un lietotājiem saistībā ar Savienības interesēm ir vēl mazāka nekā ES28 scenārijam.

(365)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(366)

Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta cenas samazinājuma aprēķināšanas vajadzībām, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū (ES27) pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūtā starpība tika izteikta procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības.

(367)

Attiecībā uz atlikušo starpību Komisija plāno atlikušo mērķa cenas samazinājuma starpību noteikt 56,1 % līmenī. Šī starpība tika noteikta augstākās mērķa cenas samazinājuma starpības līmenī, kas katram ES27 dalībvalstīs reprezentatīvos daudzumos pārdotam ražojumam noteikta, pamatojoties uz to ražotāju eksportētāju datiem, kuri sadarbojās.

(368)

Viens lietotājs norādīja, ka 16 % mērķa peļņa štancējumu nozarē nav reāla, savukārt European Aluminium sniedza pierādījumus, ka peļņas procents, kas izmantots kaitējumu neradošās cenas aprēķināšanai pagaidu regulas 339. apsvērumā, ir nepiemērots, un norādīja, ka 16 % ir nepieciešami ražošanas nozares izdzīvošanai. Lai gan tas neskar šā argumenta adekvātumu, Komisija norādīja, ka augstākas mērķa peļņas izmantošanai nebūtu nozīmes, jo maksājums jau ir noteikts dempinga starpības līmenī. Tādējādi nav vajadzības grozīt kaitējuma novēršanas līmeņus.

(369)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likmes, ar kādām tiks noteikti maksājumi, ir šādas:

(370)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās ataino izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tādu izmeklējamo ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojušas minētās juridiskās personas. Šīs maksājuma likmes attiecīgā ražojuma importam nevar izmantot neviens uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī tās struktūras ne, kas saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, un tiem būtu jāpiemēro maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(371)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tam piemēro individuālo antidempinga maksājuma likmi, ja tas vēlāk maina kādas savas struktūras nosaukumu. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (40). Pieprasījumā ir jāiekļauj visa būtiskā informācija, kas pierāda, ka izmaiņas neietekmē uzņēmuma tiesības uz tam piemērojamo maksājuma likmi.

(372)

Lai mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(373)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un tāpat kā citos gadījumos tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(374)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālā maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(375)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu izpildi, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(376)

Kā minēts 202. apsvērumā, pastāv pretrunīgi viedokļi par to ražojumu īpašībām, kas deklarēti ar KN kodu 7610 90 90. Tāpēc pastāv risks, ka uzņēmēji deklarēs attiecīgo ražojumu kā ražojumu komponentus vai pabeigtu preču komplektus ar KN kodu 7610 90 90, lai apietu pasākumus. Tāpēc Komisija uzskatīja par lietderīgu uzraudzīt ražojumu komponentu un gatavo preču komplektu importu, lai līdz minimumam samazinātu risku.

(377)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas European Aluminium atbalstīja šādas uzraudzības un izpildes nepieciešamību.

(378)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto apjomu.

(379)

Kā minēts 1.2. iedaļā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma noteica, ka alumīnija štancējumu imports ir jāreģistrē.

(380)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai ir izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(381)

Komisijas veiktā analīze parādīja, ka imports no attiecīgās valsts laikposmā no 2020. gada marta līdz oktobrim katru mēnesi samazinājies par 22 % salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu. No Savienības ražošanas nozares saņemtie dati parādīja, ka, lai gan tās ražošanas un pārdošanas apjoms Savienības tirgū šajā laikposmā arī samazinājās, tā nav zaudējusi tirgus daļu un importa no Ķīnas tirgus daļa nav vēl vairāk būtiski palielinājusies mēnešos pēc šīs izmeklēšanas sākšanas.

(382)

Tāpēc pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā izklāstītais nosacījums netika izpildīts ne absolūtā, ne relatīvā izteiksmē.

(383)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka galīgo maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku par laikposmu, kurā imports tika reģistrēts, šajā lietā nav pamatota.

(384)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (41) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likmei vajadzētu būt tai likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(385)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1715 (5) paredz noteikumus par oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmas (IMSOC) un tās sistēmas komponentu darbību, proti, ātrās brīdināšanas sistēmas pārtikas un barības jomā un administratīvās palīdzības un sadarbības procedūru (iRASFF), informācijas par dzīvnieku slimībām paziņošanas un ziņošanas sistēmas (ADIS), sistēmas, ar ko oficiāli apstiprina kaitīgo organismu klātbūtni dalībvalstu teritorijā (EUROPHYT), un Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmas datu, informācijas un dokumentu apmaiņai (TRACES) procedūru īstenošanas kārtību. Tajā ir paredzēti arī noteikumi par nepieciešamajiem minēto komponentu sasaistījumiem.

(2)

Tajā ir paredzēti arī noteikumi par ADIS darbības tīkla izveidi un paziņošanas un ziņošanas reģionu iekļaušanu sarakstā Savienības paziņošanas un Savienības ziņošanas par dzīvnieku slimībām vajadzībām.

(3)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis vienādi izmanto ADIS, Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/2002 (6) ir paredzēti noteikumi par minētajā sistēmā ievadāmo Savienības paziņojumu un ziņojumu par slimībām datu formātu un struktūru, ziņošanas formātu un procedūru, kā arī par paziņojumu un ziņošanas termiņiem un biežumu.

(4)

Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 būtu jāiekļauj kopīgi noteikumi par ADIS tīkla kontaktpunktiem attiecībā uz Savienības paziņojumu iesniegšanu un Savienības ziņošanu saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/2002. Lai ievērotu Savienības datu aizsardzības noteikumus, minētajos noteikumos būtu jāiekļauj arī noteikumi par persondatu maksimālo glabāšanas termiņu ADIS.

(5)

Šajā regulā būtu arī jāparedz noteikumi, kas jāiekļauj Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715, attiecībā uz sasaistījumiem, kas vajadzīgi starp ADIS un TRACES, lai nodrošinātu, ka ar attiecīgajiem datiem par Savienības paziņojumiem notiek automātiska apmaiņa vai tie darīti pieejami abās sistēmās, un lai tīkla dalībniekiem sniegtu attiecīgu informāciju.

(6)

Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 ir paredzēti noteikumi par TRACES izmantošanu, lai EUROPHYT aizturēšanas tīklā iesniegtu aizturēšanas paziņojumus attiecībā uz tādu augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kuri var radīt tiešus kaitīgo organismu ievešanas vai izplatīšanās draudus. Tajā paredzēts, ka paziņojumus par aizturēšanu attiecībā uz sūtījumiem, ko tirgo Savienībā, iesniedz EUROPHYT aizturēšanas tīkla kontaktpunkts, savukārt paziņojumus par aizturēšanu attiecībā uz sūtījumiem, ko ieved Savienībā, iesniedz oficiālā fitosanitārijas amatpersona, kas pieņem lēmumu par minētajiem sūtījumiem.

(7)

Ņemot vērā to, ka paziņojumi par aizturētiem Savienībā tirgotu augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem ietilpst to preču neatbilstības paziņojumu darbības jomā, uz kurām attiecas Regula (ES) 2017/625, un ar tiem ir jāapmainās iRASFF starp brīdinājuma un sadarbības tīkla kontaktpunktiem, paziņojumi par minētajiem aizturētajiem sūtījumiem būtu jāsniedz iRASFF.

(8)

Lai turpmāk nodrošinātu, ka iRASFF izmanto arī apmaiņai ar paziņojumiem par neatbilstīgiem Savienībā tirgotu augu, augu produktu un citu objektu sūtījumiem, kas var radīt risku augu veselībai, ir lietderīgi pārfrāzēt termina “paziņojums par neatbilstību” definīciju, kas noteikta Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715.

(9)

Vienlaikus, lai izvairītos no pārpratumiem par Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 definētā termina “risks” nozīmi, minētā definīcija ir jāsvītro, tā vietā jāpielāgo konkrētas paziņojumu definīcijas iRASFF un šajās definīcijās jāprecizē dažādās riska kategorijas.

(10)

Līdzīgi, lai izvairītos no pārpratumiem par terminu “pārtikas jomas krāpniecības apkarošanas tīkls” un “paziņojums par pārtikas jomas krāpniecību” nozīmi Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 un labāk atspoguļotu Regulas (ES) 2017/625 darbības jomu šajos definētajos terminos, šie definētie termini ir jāmaina attiecīgi uz “krāpniecības apkarošanas tīkls” un “paziņojums par krāpniecību” un attiecīgi jāpielāgo visi Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 noteikumi, kas saistīti ar krāpniecību pārtikas jomā.

(11)

Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 arī paredzēts, ka informācijā par aizturētiem sūtījumiem, ko ieved Savienībā, jāiekļauj informācija, ko oficiālā fitosanitārijas amatpersona saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 55. panta 2. punktu un 56. pantu reģistrējusi vienotajā sanitārajā ievešanas dokumentā (VSID), papildu informācija par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz aizturētajiem sūtījumiem, un informācija par noteikto karantīnu.

(12)

Tā kā VSID ir ieraksti, lai reģistrētu informāciju par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz aizturētiem sūtījumiem, tostarp gadījumiem, kad ir noteikta karantīna, nav nepieciešams iesniegt aizturēšanas paziņojumu, kurā būtu ietverta tāda pati informācija, kā TRACES sistēmā. Pienākums iesniegt TRACES sistēmā aizturēšanas paziņojumu, kurā ir tāda pati informācija, būtu jāatceļ un jāaizstāj ar pienākumu reģistrēt aizturēšanas datus VSID.

(13)

Turklāt, tā kā par jebkādu neatbilstību Regulas (ES) 2017/625 1. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem attiecībā uz sūtījumiem, kurus ieved Savienībā vai tirgo Savienībā, ir jāziņo vai nu TRACES sistēmā, vai iRASFF sistēmā, visi noteikumi, kas saistīti ar EUROPHYT paziņojumiem par aizturēšanu, būtu jāsvītro no Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715.

(14)

Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 ir izklāstīti noteikumi par elektronisko VSID izmantošanu un elektronisko sertifikātu izdošanu dzīvnieku un preču sūtījumiem, ko ieved Savienībā. Minētie noteikumi ietver augstu uzticamības līmeni, kas saistīts ar sertificējošo amatpersonu identitātes pierādīšanu pirms elektroniskā paraksta iespējas piešķiršanas un kvalificēta elektroniska laika zīmoga pievienošanu uzticamas trešās personas radītam elektroniskajam parakstam.

(15)

Pieredze liecina, ka šie augstie apliecinājuma līmeņi nav nepieciešami, jo autentifikācijas mehānisms pirms pieteikšanās TRACES sistēmā, dalībvalsts sistēmā, trešās valsts vai starptautiskās organizācijas elektroniskajā sertifikācijas sistēmā sniedz pietiekamu pārliecību par parakstītāja norādīto identitāti. Turklāt laikzīmogošana nav nepieciešama. Droša datu plūsma sistēmās un starp tām un kvalificēta elektroniskā zīmoga uzlikšana, kas izstrādāta, lai ticami pierādītu datu pareizu laiku, integritāti un pareizību, sniedz pietiekamas garantijas, ka jebkādas turpmākas datu izmaiņas ir nosakāmas.

(16)

Tāpēc ar šo regulu būtu jāievieš grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715, kas ļautu oficiālajiem veterinārārstiem, oficiālajām fitosanitārijas amatpersonām un sertificējošajām amatpersonām izmantot elektroniskos parakstus elektroniskajos VSID un sertifikātos ar zemākiem identitātes uzticamības līmeņiem, nereģistrējot laika zīmogus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 (7).

(17)

Šajā regulā būtu jāiekļauj arī grozījumi Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 noteikumos attiecībā uz tādu elektronisku sertifikātu vai tirdzniecības dokumentu izdošanu, kas pievienoti dzīvnieku un konkrētu preču sūtījumiem, kurus pārvieto starp dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 150. pantu, 161. panta 5. punktu, 167. panta 4. punktu, 217. pantu un 223. panta 5. punktu, konkrētu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam un transportēti Savienībā saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (8) 17. pantu un augu, augu produktu un citu eksportētu vai reeksportētu produktu sūtījumus Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 100. panta 5. punktu un 101. panta 6. punktu. Šiem noteikumiem vajadzētu būt līdzīgiem noteikumiem par elektronisko sertifikātu izdošanu dzīvnieku un preču sūtījumiem, ko ieved Savienībā.

(18)

Tā kā Regulā (ES) 2016/2031 paredzēts, ka elektroniskie fitosanitārie sertifikāti augu, augu produktu un citu objektu eksportam vai reeksportam no Savienības teritorijas ir izsniedzami tikai ar IMSOC starpniecību vai elektroniskā apmaiņā ar to, šajā regulā būtu jāparedz šādu sertifikātu izdošanas noteikumu iekļaušana Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 saskaņā ar minēto regulu.

(19)

Lai stiprinātu Savienības noteikumu izpildi, Īstenošanas regulā (ES) 2019/1715 ir noteikts, ka TRACES tīkla kontaktpunktiem ir jāuztur un jāatjaunina dati TRACES sarakstos ar konkrētiem atsauces datiem, kas vajadzīgi labai TRACES darbībai. Sarakstos iekļauti pārtikas uzņēmumi, kas apstiprināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 (9), un objekti, iekārtas un operatori, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus un kas ir apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (10).

(20)

Šajā pašā nolūkā ar šo regulu būtu jāpaplašina minētie atsauces datu saraksti, lai iekļautu reģistrētus un apstiprinātus objektus un operatorus, kas minēti Regulā (ES) 2016/429, kā arī konkrētus profesionālos operatorus, kas reģistrēti saskaņā ar Regulu (ES) 2016/2031, ciktāl tie ir iesaistīti pārrobežu darbībās.

(21)

Lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm riska analīžu sagatavošanā pārbaudēm vai revīzijām attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu, atsauces datu sarakstos būtu jāiekļauj arī kontrolpunkti, kas apstiprināti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/97 (11), kā arī pilnvaroti pārvadātāji, sertificēti transportlīdzekļu vadītāji un pavadoņi un apstiprināti transportlīdzekļi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2005 (12).

(22)

Regulu (ES) 2016/429 piemēro no 2021. gada 21. aprīļa, tāpēc grozījumi attiecībā uz ADIS, nepieciešamajiem ADIS un TRACES sasaistījumiem un atsauces datu sarakstu paplašināšanu, lai iekļautu reģistrētus un apstiprinātus objektus un operatorus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429, arī būtu jāpiemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

(23)

Ņemot vērā atsauces datu nozīmi, lai nodrošinātu labu TRACES darbību, no 2021. gada 21. aprīļa būtu jāpiemēro arī Regulā (EK) Nr. 1255/97, Regulā (EK) Nr. 1/2005 un Regulā (ES) 2016/2031 iekļauto atsauces datu sarakstu paplašināšana.

(24)

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz paziņojumiem par aizturēšanu iRASFF un TRACES sistēmas ir jāpilnveido, Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 3. nodaļas 3. iedaļas grozījumu piemērošanas diena būtu jāatliek līdz 2021. gada 1. decembrim.

(25)

Komisijas Lēmuma 97/152/EK (13) pielikumā ir norādīta informācija, kas TRACES sistēmā jāievada par dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem no trešām valstīm. Minētā lēmuma pamatā ir 12. pants Padomes Lēmumā 92/438/EEK (14), kas no 2019. gada 14. decembra tika atcelts ar Regulas (ES) 2017/625 146. panta 1. punktu. Informācija, kas izklāstīta Lēmuma 97/152/EK pielikumā, tagad ir iekļauta Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas A un B iedaļā VSID-P. Tādēļ skaidrības un konsekvences labad Lēmums 97/152/EK būtu jāatceļ.

(26)

Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (15) 42. panta 1. punktu, un tas ir sniedzis atzinumu 2021. gada 14. janvārī,

(27)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,