(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 1. punktu viens no Savienības mērķiem ir stiprināt savu tautu labklājību.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. un 168. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis.

(3)

LESD 168. pants paredz, ka Savienībai jāpapildina un jāatbalsta valstu veselības politika, jāstimulē sadarbība starp dalībvalstīm un jāveicina to programmu koordinācija, pilnībā respektējot to, ka par veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu, vadību un sniegšanu atbild dalībvalstis.

(4)

Lai īstenotu LESD 168. pantā izklāstīto prasību izpildi, ir veiktas darbības, jo īpaši balstoties uz iepriekšējām Savienības rīcības programmām sabiedrības veselības jomā, proti, programmām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumos Nr. 1786/2002/EK (4) un Nr. 1350/2007/EK (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 282/2014 (6).

(5)

2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) jaunā koronavīrusa (Covid-19) uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Šī pandēmija ir izraisījusi nepieredzētu pasaules mēroga veselības krīzi ar nopietnām sociālekonomiskām sekām un cilvēku ciešanām, kas jo īpaši skārušas personas ar hroniskām saslimšanām. Turklāt veselības aprūpes iestāžu darbinieki, kuri Covid-19 krīzes laikā ir bijuši neaizvietojami, ir pakļauti lielam veselības apdraudējumam.

(6)

Lai gan par savu veselības politiku atbildīgas ir dalībvalstis, tām būtu jāaizsargā sabiedrības veselība Eiropas solidaritātes garā, kā aicināts Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumā “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”. Notiekošajā Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir pierādījusi, ka vajadzīga turpmāka Savienības līmeņa rīcība, kas atbalstītu sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm. Šādai sadarbībai būtu jāuzlabo gatavība, profilakse un kontrole attiecībā uz smagu cilvēku infekciju un slimību izplatīšanos pāri robežām, lai cīnītos ar citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kā arī aizsargātu un uzlabotu visu cilvēku veselību un labbūtību Savienībā. Lai uzlabotu noturību pret turpmākiem apdraudējumiem, izšķiroša nozīme ir gatavībai. Šajā sakarā būtu jāsniedz iespēja dalībvalstīm brīvprātīgi veikt stresa testus, lai uzlabotu gatavību un palielinātu noturību.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi 2021.–2027. gada laikposmam izveidot jaunu un pastiprinātu Savienības rīcības programmu veselības jomā “ES – veselībai” (“Programma”). Saskaņā ar Savienības darbības mērķiem un Savienības kompetencēm sabiedrības veselības jomā Programmai būtu vairāk jākoncentrējas uz darbībām, attiecībā uz kurām Savienības līmeņa sadarbība dod priekšrocības un paaugstina efektivitāti, un darbīāmu, kas ietekmē iekšējo tirgu.

(8)

Programmai vajadzētu būt līdzeklim, ar ko veicināt darbības jomās, kurās ir Savienības pievienotā vērtība, ko var apliecināt. Ar šādām darbībām cita starpā vajadzētu stiprināt dalībvalstu paraugprakses apmaiņu, atbalstīt zināšanu apmaiņas vai savstarpējās mācīšanās tīklus, novērst pārrobežu veselības apdraudējumus, lai mazinātu šādu apdraudējumu riskus un to radītās sekas, risināt konkrētus ar iekšējo tirgu saistītus jautājumus attiecībā uz kuriem Savienība var rast kvalitatīvus risinājumus Savienības mērogā, tādējādi atraisot inovācijas potenciālu veselības jomā, un uzlabot efektivitāti, novēršot pasākumu pārklāšanos un optimizējot finanšu resursu izlietojumu. Ar Programmu arī būtu jāatbalsta spēju veidošanas darbības, lai stiprinātu stratēģisko plānošanu, daudzavotu finansējuma pieejamību un spēju investēt Programmas darbībās un tās īstenot. Tādēļ ar Programmu būtu jāsniedz individuāli pielāgota palīdzība tām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām, kurām ir vislielākās vajadzības.

(9)

Ar šo regulu nosaka Programmas finansējumu, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 18. punktam 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (7). Šā finansējuma apjoms ir 500 000 000 EUR 2018. gada cenās atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada 22. decembra kopīgajai deklarācijai par konkrētu programmu pastiprināšanu un pamataktu pielāgošanu (8).

(10)

Lai Programma būtu līdzsvarota un mērķtiecīga, šajā regulā konkrētām rīcības jomām būtu jānosaka budžeta dotācijas minimālā un maksimālā daļa, tādējādi sniedzot norādījumus par resursu sadali attiecībā uz Programmas īstenošanu.

(11)

Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties jebkādām turpmākām veselības krīzēm, uz tām reaģēt un tās pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (9) iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi mehānismi un struktūras, kas minēti Komisijas 2020. gada 11. novembra paziņojumā ar nosaukumu “Eiropas veselības savienības veidošana – ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem”, tostarp darbības, kuru mērķis ir stiprināt gatavības plānošanu un reaģētspēju valsts un Savienības līmenī, palielināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) ietekmi un izveidot iestādi gatavībai un reaģēšanai veselības ārkārtas situācijās. Šādas darbības varētu ietvert spēju veidošanu reaģēšanā uz veselības krīzes, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus, pastiprinātas uzraudzības programmas, veselības informācijas sniegšanu un platformas apmaiņai ar paraugpraksi. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieejas “Viena veselība” un “veselība visās politikas jomās”, būtu jāveicina Savienības un dalībvalstu dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības un krīžu uzraudzības, un pārvaldības spēja un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī situatīvo plānošanu un gatavības mācības. Programmai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars visām veselības krīzes fāzēm, proti, profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzei.

(12)

Lai nostiprinātu spējas Savienībā novērst veselības krīzes, sagatavoties tām, reaģēt uz tām un tās pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības, ko veic satvarā, kuru veido ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem iedibināti mehānismi un struktūras. Minētais atbalsts varētu aptvert spēju veidošanu reaģēšanā uz veselības krīzi, tostarp situatīvo plānošanu un gatavības mācības, profilaktiskus pasākumus, piemēram, tādus, kas saistīti ar vakcināciju un imunizāciju, pastiprinātas uzraudzības programmas un labāku koordināciju un sadarbību.

(13)

Veselības krīžu kontekstā ātrāk izstrādāt un apzināt efektīvus medicīniskus pretpasākumus var palīdzēt klīniskās pārbaudes un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana (HTA). Tāpēc vajadzētu būtu iespējai ar Programmu atbalstīt darbību atvieglināšanu minētajās jomās.

(14)

Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no psihiskām slimībām, un tos, kuriem ir pārnēsājamas vai nepārnēsājamas slimības un hroniskas slimības vai kuri visvairāk cieš no tām, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina un novērš veselības krīžu netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem un darbības, kas uzlabo psihisko veselību.

(15)

Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, tostarp Savienības atkarību no trešām valstīm, to izejvielu, aktīvo farmaceitisko vielu, zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā, kuri Savienībā ir vajadzīgi veselības krīzēs, jo īpaši pandēmijās. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas Savienībā sekmē ar krīzi saistītu produktu ražošanu, iepirkšanu un pārvaldīšanu, lai mazinātu iztrūkuma risku, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem.

(16)

Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka ar Programmas atbalstītajām darbībām, izmantojot sadarbību un paraugprakses apmaiņu, tostarp arī palielinot kopīgu rīcību skaitu, tiek uzlabota dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēja. Minētajām darbībām būtu jānodrošina, ka dalībvalstis ir spējīgas reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā, tostarp uzņemties situatīvo plānošanu, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī saskaņā ar valsts stratēģijām izveidot mehānismus, ar kuriem efektīvi pārraudzīt un pēc vajadzības izplatīt vai sadalīt krīzes laikā vajadzīgās preces un pakalpojumus.

(17)

Liela nozīme slimību profilaksē un reaģēšanā uz tām ir informācijai, ko sniedz personām. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta plašai sabiedrībai vai konkrētām cilvēku vai speciālistu grupām adresētas un papildus valstu kampaņām šajā jomā īstenotas komunikācijas darbības, kuras popularizē slimību profilaksi un veselīgu dzīvesveidu, cīnās pret maldinošu informāciju un dezinformāciju attiecībā uz slimību profilaksi, cēloņiem un ārstēšanu, pievēršas vakcīnneizlēmībai un atbalsta centienus pastiprināt tādu altruistisku rīcību kā orgānu un asiņu ziedošana.

(18)

Šī Programma sinerģijā ar tādām citām Savienības programmām kā programma “Digitālā Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240, pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (“Apvārsnis Eiropa”), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (“ERAF”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), programma InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (10) un Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (11), varētu atbalstīt darbības, kas virza veselības aprūpes pakalpojumu digitālo pārveidi un palielina šādu pakalpojumu sadarbspēju, tostarp attīstot Eiropas veselības datu telpu.

(19)

Veselība ir ieguldījums, un šai koncepcijai vajadzētu būt Programmas pamatā. Cilvēkus ilgāk uzturot veselus un aktīvus un ar veselībpratības uzlabošanu dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tiks labvēlīgi ietekmēta veselība, mazināta nevienlīdzība un nelīdztiesība veselības aprūpes jomā, uzlabota seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pieejamība, dzīves kvalitāte, darba ņēmēju veselība, produktivitāte, konkurētspēja un iekļautība un vienlaikus samazināts valstu veselības aprūpes sistēmām un valsts budžetiem radītais spiediens. Turklāt, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi, Programmai būtu jāatbalsta arī darbības, ar ko mazina nevienlīdzību veselības aprūpes nodrošināšanā, jo īpaši lauku un attālos apvidos, tostarp tālākos reģionos. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO 2015. gada 25. septembra rezolūcijā “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” (“ANO programma 2030. gadam”), jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem”. Programmai tāpēc būtu jāpalīdz īstenot uz minēto mērķu sasniegšanu vērstas darbības.

(20)

Nepārnēsājamas slimības bieži vien ir ģenētisku, fizioloģisku, vides un uzvedības faktoru kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, psihiskas slimības, neiroloģiskas slimības, hroniskas elpceļu slimības un diabēts Savienībā ir lielākie invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi un rada būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ANO programmas 2030. gadam 3. mērķi, tostarp jo īpaši (bet ne tikai) minētā mērķa 3.4. mērķrādītāju, proti līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību pievēršot veselības veicināšanai un slimību profilaksei attiecīgajās nozarēs.

(21)

Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselības veicināšana un slimību profilakse un jāuzlabo psihiskā veselība visā indivīda dzīves laikā, pievēršoties veselības riska faktoriem un veselību noteicošiem faktoriem, kas arī palīdzētu sasniegt ANO programmas 2030. gadam 3. mērķi. Programmai būtu arī jāatbalsta mērķi, kas izklāstīti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”).

(22)

Programmai arī turpmāk būtu jāatbalsta darbības alkohola lietošanas radītā kaitējuma mazināšanas un novēršanas jomā, īpaši pievēršoties jauniešu aizsardzībai.

(23)

Savienībā ir ievērojams hronisku slimību radītais slogs. Ir skaidri atzīts, ka šajā sakarā profilaksei un agrīnai diagnostikai ir liela nozīme. Programmai būtu jāatbalsta darbības minētajās jomās un konkrētu Savienības profilakses un slimību pārvaldības pamatnostādņu izstrāde un tādējādi jācenšas mazināt dalībvalstu slogu, kopīgi strādājot pie labākas un efektīvākas hronisko slimību pārvaldības. Demogrāfiskās izmaiņas, jo īpaši novecojošā sabiedrība, ir pārbaudījums veselības aprūpes sistēmu ilgtspējai. Turklāt īpaša uzmanība ir jāpievērš ar vecumu saistītajām slimībām un veselības traucējumiem, piemēram, demencei, un ar vecumu saistītajai invaliditātei.

(24)

Pēc sirds un asinsvadu slimībām otrais lielākais mirstības cēlonis dalībvalstīs ir vēzis. Tā ir arī viena no nepārnēsājamām slimībām, kurām ir kopīgi riska faktori un kuru profilakse un kontrole būtu ieguvums lielākajai daļai iedzīvotāju. Nepilnvērtīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, tabaka un pārmērīga alkohola lietošana ir riska faktori, kas raksturīgi arī citām hroniskām slimībām, tādām kā sirds un asinsvadu slimības, un tāpēc vēža profilakses programmas būtu jāīsteno ar integrētas hronisko slimību profilakses pieeju. Programmai un programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža pētniecības uzdevumam būtu jāatbalsta Eiropas Vēža uzveikšanas plāna, kas izklāstīts Komisijas 2021. gada 3. februāra paziņojumā, attiecīgie pasākumi, ar kuriem būtu jāsekmē integrēta pieeja, kas aptver profilaksi, skrīningu, agrīnu diagnostiku, uzraudzību, ārstēšanu un aprūpi, kā arī pacientu un izdzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.

(25)

Vajadzētu būt iespējai atbalstīt pētījumus par slimību specifiku atkarībā no dzimuma, lai palīdzētu uzlabot zināšanas un informētību šajā jautājumā, tādējādi uzlabojot slimību profilaksi, diagnostiku, uzraudzību un ārstēšanu.

(26)

Programmai būtu jādarbojas sinerģiski un tādā veidā, kas papildina citas Savienības rīcībpolitikas, programmas un fondus, piemēram programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezervi, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2019/420 (12) (“RescEU rezerve”), Ārkārtas atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2016/369 (13), ESF+, kurā ietilpst Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa, tostarp attiecībā uz sinerģijām, lai labāk aizsargātu miljoniem Savienības darba ņēmēju veselību un drošību, InvestEU programmu, Vienotā tirgus programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (Vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014, ERAF, Atveseļošanas un noturības mehānismu, “Erasmus+”, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013, programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014,

un tādiem Savienības ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu – Globālā Eiropa, un ar ko groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III). Attiecīgā gadījumā būtu jāiedibina kopīgi noteikumi, lai starp Savienības rīcībpolitikām, programmām un fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota minēto rīcībpolitiku specifika, un pieskaņotos tādām minēto rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šāda sinerģija un papildināmība būtu pienācīgi ņemta vērā, izstrādājot šajā regulā noteiktās gada darba programmas.

(27)

Lai nodrošinātu saderību un papildināmību starp Programmu un citām Savienības rīcībpolitikām, instrumentiem un darbībām, Komisijai programmas “ES – veselībai”, ko izveido ar šo regulu, vadības grupā būtu jāapspriežas ar dalībvalstīm par Programmas prioritātēm un stratēģiskajām ievirzēm, kā arī par Programmas īstenošanu.

(28)

Programmai būtu jāpalīdz izveidot ar krīzi saistītu būtisku produktu rezervi, darbojoties sinerģiski un papildinoši ar RescEU rezervi, ārkārtas atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Regulu (ES) 2016/369 Atveseļošanas un noturības mehānismu un citām Savienības rīcībpolitikām, programmām un fondiem, vajadzības gadījumā papildinot valstu krājumus Savienības līmenī.

(29)

Ņemot vērā, ka veselības aprūpē pieprasījums aug, dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas saskaras ar zāļu pieejamības un cenu pieņemamības problēmām. Lai nodrošinātu labāku sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī drošību un lielāku noteikšanu Savienības pacientiem, ir svarīgi, lai pacientiem un veselības sistēmām būtu piekļūstami ilgtspējīgas, efektīvas, taisnīgas, pieņemamas cenas un augsti kvalitatīvas zāles, tostarp pārrobežu kontekstā, un lai viņi spētu minētās zāles visā pilnībā izmantot, pamatojoties uz pārredzamu, konsekventu un uz pacientu orientētu medicīnisko informāciju.

(30)

Cita starpā ņemot vērā, ka pieprasījums veselības aprūpē aizvien palielinās, Programmai būtu jāatbalsta Savienības uzraudzības, ziņošanas un paziņošanas sistēmas izveide attiecībā uz zāļu un medicīnisko ierīču iztrūkumu, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības un nodrošinātu, ka šīs zāles un medicīniskās ierīces ir pieejamākas un cenas ziņā pieņemamākas, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Tāpēc Programmai būtu jāveicina zāļu un medicīnisko ierīču ražošana Savienībā. Konkrētāk, lai tiktu nodrošinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīnisku un taustāmu pierādījumu vākšana, kas ļautu izstrādāt, atļaut, novērtēt un darīt pieejamas iedarbīgas zāles, tostarp ģenēriskās un biolīdzīgās zāles, medicīniskās ierīces un ārstēšanu, būtu jāveicina jaunu zāļu pētniecība un izstrāde, īpašu uzmanību pievēršot antimikrobiāliem līdzekļiem un vakcīnām, ar kurām risinātu attiecīgi rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem un ar vakcīnām novēršamu slimību problemātiku, būtu jāveicina stimuli palielināt antimikrobiālo līdzekļu ražošanu, personalizēta ārstēšana un vakcīnas un būtu jāsekmē veselības aprūpes produktu digitālā pārveide un informācijas par zālēm pārraudzības un vākšanas platformas. Programmai būtu arī jāveido stingrāks process lēmumu pieņemšanai par zālēm, nodrošinot, ka ir pieejami un analizējami reālos apstākļos iegūti veselības aprūpes dati. Turklāt Programmai būtu jāpalīdz panākt, ka pētījumu rezultāti tiek izmantoti vislabākajā veidā, un jānodrošina, ka veselības aprūpes sistēmās un klīniskajā praksē ir vieglāk ieviest, izvērst un izmantot inovācijas veselības jomā.

(31)

Ņemot vērā to, ka zāļu un jo īpaši antimikrobiālu līdzekļu optimāla piegāde un lietošana sniedz ieguvumus indivīdiem un veselības sistēmām, tāpēc Programmai būtu jāpopularizē to piesardzīga un efektīva lietošana atbilstīgi pieejai “Viena veselība”, Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumam “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai” un atbilstīgi Eiropas Savienības stratēģiskai pieejai attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē, kas izklāstīta Komisijas 2019. gada 11. marta paziņojumā. Programmai būtu arī jāveicina pasākumi, kas nostiprina ar zāļu ražošanu, lietošanu un likvidēšanu saistīto vidisko risku novērtēšanu un pienācīgu pārvaldīšanu.

(32)

Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību, cilvēku dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas, tostarp medicīniskus ražojumus, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas, un tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un kopīgi ar attiecīgajām struktūrām, tādām kā EMA un ECDC būtu jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, tostarp reālos apstākļos iegūti veselības aprūpes dati, uz kuriem balstīt politikas izstrādi un pārraudzību, noteikt mērķrādītājus un izstrādāt rīkus progresa mērīšanai.

(33)

Eiropas references tīkli (ERT), kas tikai izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES (14), ir virtuāli tīkli, kuros iesaistīti veselības aprūpes sniedzēji visā Eiropā. To uzdevums ir atvieglināt diskusiju par kompleksu vai retu slimību ārstēšanu un par slimībām, kurām nepieciešama ļoti specializēta terapija un koncentrētas zināšanas un resursi. Tā kā ERT var tuvināt diagnozi un uzlabot augsti kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanu pacientiem ar retām slimībām, kā arī var kalpot par medicīniskās izglītības un pētniecības un informācijas izplatīšanas centriem, Programmai būtu jāsekmē, ka tiek izvērsta ERT un citos transnacionālos tīklos notiekošā tīklošanās.

(34)

ERT un pārrobežu sadarbība veselības aprūpes sniegšanā pacientiem, kas pārvietojas starp dalībvalstīm, ir piemēri jomām, kurās apliecinājies, ka integrētam darbam starp dalībvalstīm piemīt izteikta pievienotā vērtība un liels potenciāls vairot veselības sistēmu efektivitāti un tātad uzlabot sabiedrības veselību kopumā. Sadarbība attiecībā uz HTA ir vēl viena joma, kas dalībvalstīm sniedz pievienoto vērtību. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas darītu iespējamu šādu integrētu un noturīgu koordinētu darbu, tādējādi kalpojot arī tam, lai sekmētu, ka tiek īstenota paraugprakse, kuras nolūks ir pieejamos resursus visefektīvāk sadalīt attiecīgajām populācijām un teritorijām, lai panāktu maksimālu rezultātu.

(35)

Šai Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (15) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu pārvaldību, finašu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(36)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas pēc to spējas sasniegt konkrētos attiecīgo darbību mērķus un sniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroļu izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Izdarot minēto izvēli, būtu arī jāapsver, vai neizmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes finansējumu un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Ar labuma guvējiem izvirzītajām tehniskās un finansiālās ziņošanas prasībām būtu jānodrošina piemērojamo finanšu prasību ievērošana un vienlaikus līdz minimumam jāsamazina administratīvais slogs.

(37)

Lai optimizētu no Savienības budžeta pilnīgi vai daļēji finansētu investīciju pievienoto vērtību un ietekmi, būtu jāmeklē jo īpaši sinerģijas Programmu un citām Savienības programmām, arī tādām, kurām ir dalīta pārvaldība. Lai no minētajām sinerģijām gūtu maksimālu labumu un izvairītos no dublēšanās, būtu jāizveido atbilstoši mehānismi, arī kumulatīvs finansējums darbībai, kuru aptver Programma un vēl cita Savienības programma, ja vien šāds kumulatīvs finansējums nepārsniedz attiecīgās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādā nolūkā šajā regulā būtu jāizklāsta attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju vienas un tās pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli deklarēt gan programmā, gan arī vēl citā Savienības programmā, lai nodrošinātu detalizētu un pārredzamu ziņošanu.

(38)

Ņemot vērā Programmas aptverto mērķu un darbību specifiku, dažos gadījumos ar Programmu saistītās darbības vislabāk spēs īstenot dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Tāpēc šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītām labuma guvējām Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas minētajām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Programmas ieguldījumi būtu jāīsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

(39)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt darbībai, kas jau ir sākusies, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt nepieciešamību sākt darbību pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmas izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai attiecīgajā finansēšanas lēmumā – uz noteiktu laiku daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt darbību un izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma pat tad, ja minētās darbības īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(40)

ERT ir apstiprinājusi ERT dalībvalstu padome, izmantojot apstiprināšanas procedūru, kas izklāstīta Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/287/ES (16). Tāpēc ERT būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas ERT būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Tiešās dotācijas būtu jāpiešķir arī citām saskaņā ar Savienības noteikumiem ieceltām struktūrām (piemēram, references laboratorijām un centriem, izcilības centriem un transnacionāliem tīkliem).

(41)

Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, proti, solidaritāte ar mērķi panākt kvalitatīvu veselības pakalpojumu vienlīdzīgu un vispārēju aptvērumu un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu, kas izklāstītas Padomes 2010. gada 10. maija secinājumos par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē un atspoguļotas ANO programmā 2030. gadam, risināšanas progresa, koordinācijas un sadarbības paātrināšanā, Programmai būtu jāpastiprina tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, jo īpaši PVO iniciatīvām, kurš uzlabotu veselību, risinātu veselības aprūpes nevienlīdzības jautājumu un nostiprinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.

(42)

Lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu rezultativitāti un efektivitāti, Programmas īstenošanā būtu jāattīsta sadarbība ar tādām attiecīgām starptautiskām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un Pasaules Banka, kā arī Eiropas Padome un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Lai palielinātu ietekmi, būtu arī jātiecas panākt sinerģija ar tām dalībvalstu nacionālajām organizācijām, kas aktīvi darbojas globālās veselības jomā. Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/755/ES (17) fiziskajām personām un tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu saskaņā ar Programmu, ievērojot tās noteikumus un mērķus un iespējamos režīmus, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(43)

Programmas īstenošana būtu jāatbalsta ar plašiem informēšanas pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārstāvēti un ņemti vērā pilsoniskās sabiedrības uzskati un vajadzības. Tāpēc Komisijai būtu reizi gadā jāprasa atsauksmes no attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības un pacientu asociāciju pārstāvjiem, akadēmiskajām aprindām un veselības aprūpes speciālistu apvienībām, par Programmas prioritātēm un stratēģiskajām ievirzēm un vajadzībām, kas būtu jānodrošina ar tās darbībām. Komisijai arī katru gadu pirms darba programmu sagatavošanas darbu noslēgšanas būtu jāinformē Eiropas Parlaments par šādu sagatavošanas darbu progresu un ieinteresēto personu informēšanas darbību iznākumu.

(44)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (18) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz šādu programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis, kuras piedalās Programmā, atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātai (ECA) piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(45)

Lai uzlabotu veselības sistēmu gatavību un reaģētspēju, būtu jāpastiprina sadarbība ar trešām valstīm apmaiņā ar zināšanām un paraugpraksi.

(46)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (19) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (20), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (21) un (ES) 2017/1939 (22) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un attiecīgā gadījumā - administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (23).

(47)

Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(48)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru, kā izveido un izpilda budžetu ar dotāciju, iepirkumu, godalgu, netiešas izpildes, finanšu instrumentu, budžeta garantiju, finanšu palīdzības un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanas starpniecību, un nodrošina finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēja nosacījuma mehānisma režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(49)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju par klimata pārmaiņām un ANO programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Programmai būtu jāpalīdz Savienības politikā integrēt darbību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, vismaz 30 % Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (24) izdevumu kopējās summas veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ar Programmu būtu jāatbalsta darbības, kurās ievērotu Savienības klimata un vides standartus un prioritātes un Eiropas zaļā kursa principu “nenodarīt kaitējumu”. Sagatavojot un īstenojot Programmu, būtu jāapzina attiecīgās darbības, un Programmas starpposma izvērtēšanas kontekstā tās būtu jāpārskata.

(50)

Saskaņā ar LESD 8. pantu, Savienība, veicot visas darbības, tiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību. Dzimumu līdztiesība, kā arī tiesības un vienlīdzīgas iespējas visiem un minēto mērķu integrēšana būtu jāņem vērā un jāveicina Programmas novērtēšanā, sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzīšanā.

(51)

Vajadzētu būt iespējai Programmas politikas mērķus īstenot arī, izmantojot fonda InvestEU, kas noteikts programmā InvestEU, finanšu instrumentus un budžeta garantijas. Tirgus neveiksmes un nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju risināšanā finansiālais atbalsts būtu jāizmanto samērīgi. Programmas finansētajām darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām kopumā vajadzētu būt ar Savienības pievienoto vērtību.

(52)

Programma būtu jāīsteno tā, lai tiktu ievēroti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz veselības rīcībpolitiku noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Būtu jānodrošina būtiska dalībvalstu iesaiste Programmas pārvaldībā un īstenošanā.

(53)

Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot veselības krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar LES 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbība var īstenot arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un ar krīzi saistītu produktu un pakalpojumu pieejamību, ilgtspēju, pieņemamību, piekļūstamību, drošumu un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju, atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu un to reģionu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību un netaisnību visā Savienībā, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī, turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(54)

Lai varētu veikt iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi Programmas mērķu sasniegšanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas II pielikumā izklāstīto rādītāju pārskatīšanu, grozīšanu un papildināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (Iestāžu nolīgums) (25). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(55)

Dalībvalstis un iesaistītās valstis ir izraudzījušās valstu koordinācijas punktus, kas palīdz Komisijai popularizēt trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014–2020), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 282/2014, un attiecīgā gadījumā izplatīt tās rezultātus un pieejamo informāciju par tās ietekmi dalībvalstīs un iesaistītajās valstīs. Ņemot vērā šādu darbību nozīmīgumu, Programmā ir lietderīgi atbalstīt šādas darbības, lai tās varētu turpināt.

(56)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka gada darba programmas atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem, apstiprina konkrētas atbalsttiesīgas darbības un paredz noteikumus par tehniskām un administratīvām procedūrām, kas vajadzīgas Programmas darbību īstenošanai, un par vienveidīgiem paraugiem Programmas īstenošanas pārraudzībai vajadzīgo datu vākšanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (26). Minēto īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā, ka tie ir saistīti ar programmu, kurai ir ievērojama ietekme.

(57)

Būtu regulāri un cieši jāuzrauga un jāizvērtē Programmas vērtība un ietekme. Izvērtēšanā būtu jākoncentrējas uz Programmas mērķiem un jāņem vērā tas, ka Programmas mērķu sasniegšanai varētu būt nepieciešams laiks, kas ir ilgāks par Programmas darbības termiņu. Tāpēc būtu jāizstrādā starpposma novērtējuma ziņojums un Programmas noslēgumā – novērtējuma ziņojums, lai izvērtētu Programmas prioritāšu īstenošanu.

(58)

Ievērojot, ka trešā Savienības rīcības programma veselības jomā (2014–2020) ir beigusies, Regula (ES) Nr. 282/2014 ir lieka un būtu jāatceļ.

(59)

Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu veselības jomā un īstenošanu no daudzgadu finanšu shēmas (2021–2027) sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(1)

Covid-19 pandēmija ir liels satricinājums pasaules un Savienības ekonomikai un tai ir būtiska sociāla un ekonomiska ietekme uz dalībvalstīm un reģioniem. Nepieciešamo ierobežošanas pasākumu dēļ ekonomiskā aktivitāte Savienībā ir ievērojami samazinājusies. Paredzams, ka Savienības IKP 2020. gadā saruks par aptuveni 7,4 %, daudz vairāk nekā 2009. gada finanšu krīzes laikā. Investīciju aktivitāte ir ievērojami samazinājusies. Ir jānovērš tādas neaizsargātības kā stratēģisko nozaru pārmērīga paļaušanās uz nediversificētiem ārējās piegādes avotiem un kritiskās infrastruktūras trūkums, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tostarp mikrouzņēmumiem, piemēram, diversificējot un stiprinot stratēģiskās piegādes ķēdes, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu ārkārtas situācijās, kā arī visas ekonomikas noturību, vienlaikus saglabājot tās atvērtību konkurencei un tirdzniecībai saskaņā ar tās noteikumiem. Pat pirms pandēmijas, lai gan Savienībā bija novērojama investīciju attiecības pret IKP atveseļošana, tā joprojām nebija tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atveseļošanas laikā, un nebija pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo investīciju gadus pēc 2009. gada krīzes. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais investīciju līmenis un prognozes neaptver Savienības vajadzības pēc strukturālām investīcijām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu un uzturētu ilgtermiņa izaugsmi, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovāciju, prasmēm, infrastruktūru, MVU, un vajadzību risināt svarīgus sabiedriskas nozīmes uzdevumus, piemēram, ilgtspējas un iedzīvotāju novecošanas jomā. Tādējādi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus un atbalstītu ātru, ilgtspējīgu, iekļaujošu, stabilu un veselīgu ekonomikas atveseļošanu, ir nepieciešams atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un neoptimālas investīciju situācijas un mazinātu investīciju nepietiekamību konkrētās nozarēs.

(2)

Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi zināmu pārklāšanos to tvērumā. Minētā dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārušies ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Saderīgu noteikumu trūkuma dēļ ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šādas kombinācijas būtu bijušas izdevīgas, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds – fonds InvestEU –, kas balstīts uz Investīciju plānā Eiropai izveidotā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pieredzi, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finansējumu, ko piedāvā vienotajā budžeta garantijas shēmā, tādējādi uzlabojot Savienības atbalsta ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības izmaksas, kas sedzamas no budžeta.

(3)

Lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas. To starpā ir tādas stratēģijas kā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2010. gada 3. marts), “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (2015. gada 30. septembris), “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (2015. gada 2. decembris), “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (2016. gada 20. jūlijs), “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” (2016. gada 30. novembris), “Eiropas Aizsardzības rīcības plāns” (2016. gada 30. novembris), “Eiropas Aizsardzības fonda izveide” (2017. gada 7. jūnijs), “Kosmosa stratēģija Eiropai” (2016. gada 26. oktobris), “Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (2017. gada 13. decembris), “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (2018. gada 22. maijs), “Eiropas zaļais kurss” (2019. gada 11. decembris), “Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (2020. gada 14. janvāris), “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (2020. gada 14. janvāris), stratēģija “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, “Eiropas datu stratēģija” un “Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropeiska pieeja – izcilība un uzticēšanās” (2020. gada 19. februāris), “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (2020. gada 10. marts) un “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (2020. gada 10. marts). Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu investīcijām un piekļuvi finansējumam. Turklāt Savienība ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (3).

(4)

Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu noteikšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas minēto reformu prioritāšu atbalstam. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas atbalstāmi ar valsts finansējumu, Savienības finansējumu vai abiem finansējuma veidiem. Turklāt šajās stratēģijās Savienības finansējums būtu jāizmanto saskaņoti un būtu maksimāli jāpalielina pievienotā vērtība finansiālajam atbalstam, ko saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (4), un programmas InvestEU.

(5)

Fondam InvestEU būtu jāveicina Savienības konkurētspējas un sociālekonomiskās konverģences uzlabošana, tostarp inovācijas un digitizācijas jomās, resursu efektīva izmantošana saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgtspēja un iekļautība un Savienības kapitāla tirgu sociālā noturība un integrācija, tostarp izmantojot risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Tālab fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu tādu parāda, riska dalīšanas, pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentu izmantošanai, kurus attiecīgi atbalsta ar garantiju no Savienības budžeta un ar īstenošanas partneru finansiālajiem ieguldījumiem. Fondam InvestEU vajadzētu būt pieprasījuma virzītam, un vienlaikus koncentrēties uz stratēģisku ilgtermiņa ieguvumu nodrošināšanu galvenajās Savienības politikas jomās, kuras citādi netiktu finansētas vai tiktu finansētas nepietiekami, un tādējādi veicināt Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Atbalstam no fonda InvestEU būtu jāaptver dažādas nozares un reģioni, bet būtu jāizvairās no pārmērīgas nozaru vai ģeogrāfiskās koncentrācijas, un piekļuve finansējumam būtu jāatvieglo tādiem projektiem, ko veido partnervienības vairākos Savienības reģionos, tostarp projektiem, kas sekmē tīklu, kopu un digitālās inovācijas centru izveidi.

(6)

Kultūras un radošās nozares ir svarīgas un strauji augošas nozares Savienībā, kurām var būt svarīga nozīme, nodrošinot ilgtspējīgu atveseļošanu, un kuras rada gan ekonomisko, gan kultūras vērtību no intelektuālā īpašuma un individuālā radošuma. Tomēr Covid-19 krīzes laikā ieviestajiem sociālo kontaktu ierobežojumiem ir bijusi ļoti negatīva ekonomiskā ietekme uz minētajām nozarēm. Turklāt minēto nozaru aktīvu nemateriālais raksturs ierobežo šo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi privātam finansējumam, kas ir būtisks, lai varētu investēt, izvērst darbību un konkurēt starptautiskā līmenī. Tāpēc programmai InvestEU vajadzētu arī turpmāk atvieglot minēto nozaru MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam. Kultūras un radošās nozares, audiovizuālā nozare un plašsaziņas līdzekļu nozare ir būtiskas vārda brīvībai, kultūras daudzveidībai un demokrātisku un saliedētu sabiedrību veidošanai digitālajā laikmetā un ir mūsu suverenitātes un autonomijas neatņemama daļa. Investīcijas minētajās nozarēs noteiktu to konkurētspēju un to ilgtermiņa spēju radīt un izplatīt kvalitatīvu saturu plašai auditorijai pāri valstu robežām.

(7)

Lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, investīcijas un nodarbinātību un tādējādi sniegtu ieguldījumu uzlabotā labklājībā, taisnīgākā ienākumu sadalē un lielākā ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā Savienībā, fondam InvestEU būtu jāatbalsta investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kultūras mantojumā. Fonda InvestEU finansētiem projektiem būtu jāatbilst Savienības vides un sociālajiem standartiem, tostarp darba tiesību standartiem. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(8)

Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”), tās ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā (5) (Parīzes nolīgums), kā arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu minētos mērķus, tostarp mērķus, kas izklāstīti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc fonda InvestEU izstrādē būtu īpaši jāizceļ ilgtspējīgas attīstības principi.

(9)

Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kas atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar mērķiem, kuri izklāstīti Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” un Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumā par Eiropas zaļā kursa investīciju plānu.

(10)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanos īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti, kā arī Savienības jaunos 2030. gada klimata mērķrādītājus, ar šajā regulā paredzētajiem pasākumiem būtu jāpalīdz panākt, ka 30 % no visiem DFS izdevumiem tiek tērēti klimata mērķu integrācijai un ka 2024. gadā 7,5 % no budžeta atspoguļotu izdevumus bioloģiskajai daudzveidībai un 2026. un 2027. gadā – 10 % budžeta, vienlaikus ņemot vērā, ka patlaban klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pārklājas. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas vismaz 30 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata mērķu īstenošanai.

(11)

Fonda InvestEU ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā tiks uzraudzīts, izmantojot Savienības klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem, pienācīgi izmantojot kritērijus, kas paredzēti Regulā (ES) 2020/852, lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Programmai InvestEU būtu jāveicina arī ilgtspējīgas attīstības mērķu citu dimensiju īstenošana.

(12)

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem pieci no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes, iekšzemes ūdeņu un okeānu piesārņojumu, ekstrēmus laikapstākļu notikumus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku nesekmīgu mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti Līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj investīciju sagatavošanā un īstenošanā. Savienībai arī būtu jāseko līdzi saviem izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 (7). Tāpēc investīcijām, kuras piešķirtas vides ilgtspējas mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas ir saskanīga ar metodiku, kura izstrādāta atbilstīgi citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams gan atsevišķi, gan kopumā izvērtēt investīciju ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, proti, gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

(13)

Investīciju projekti, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, īpaši infrastruktūras jomā, īstenošanas partnerim būtu jāizvērtē, lai noteiktu, vai tiem ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu. Investīciju projektiem, kuriem ir šāda ietekme, būtu jāpiemēro ilgtspējas pārbaude saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem programmas InvestEU ietvaros. Šajās norādēs būtu pienācīgi jāizmanto kritēriji, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852, lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga, tostarp, vai ir ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu”, un atbilst norādēm, kas izstrādātas citām Savienības programmām. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās norādēs būtu jāiekļauj atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga, un no ilgtspējas pārbaudes būtu jāizslēdz projekti, kas ir mazāki par konkrētu lielumu, kurš nosakāms norādēs. Ja īstenošanas partneris secina, ka ilgtspējas pārbaude nav jāveic, tam būtu jāsniedz pamatojums investīciju komitejai, kas izveidota fonda InvestEU vajadzībām (“Investīciju komiteja”). Darbībām, kas nav saderīgas ar klimata mērķu sasniegšanu, nevajadzētu būt atbalsttiesīgām saskaņā ar šo regulu.

(14)

Zems infrastruktūras investīciju līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā un atkal Covid-19 krīzes laikā ir mazinājis Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, tās centienus panākt klimatneitralitāti, tās konkurētspēju, konverģenci un darbvietu radīšanu. Tas arī rada risku, ka nostiprināsies atšķirības un nevienlīdzība dalībvalstīs un starp tām, kas ietekmēs Savienības, valstu vai reģionu ilgtermiņa attīstību. Ievērojamām investīcijām Savienības infrastruktūrā, īpaši starpsavienojumos un energoefektivitātē, un Eiropas vienotas transporta telpas izveidē, ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējas mērķus, tostarp izpildītu Savienības saistības attiecībā uz IAM un sasniegtu 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītājus. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz investīcijām transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu un citu drošas un ilgtspējīgas mazemisijas enerģijas avotu, vides infrastruktūras, ar rīcību klimata jomā saistītas infrastruktūras, jūrlietu infrastruktūras un digitālās infrastruktūras jomā, tostarp ātras un ļoti ātras platjoslas savienojamības veidošanā visā Savienībā, lai paātrinātu Savienības ekonomikas digitālo pārveidi. Programmā InvestEU prioritāte būtu jāpiešķir jomām, kurās ir nepietiekamas investīcijas un kurās ir nepieciešamas papildu investīcijas. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu investēšanas procesu, kas nodrošina projektu plūsmas pamanāmību un maksimāli palielina attiecīgo Savienības programmu sinerģiju tādās jomās kā transports, enerģētika un digitizācija.

Paturot prātā drošuma un drošības apdraudējumus, investīciju projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāietver infrastruktūras noturības pasākumi, tostarp infrastruktūras uzturēšana un drošība, un tajos būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, kuri sniedz atbalstu drošības komponentiem investīcijām sabiedriskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā, kā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

(15)

Ar programmu InvestEU attiecīgā gadījumā būtu jāpalīdz sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (9) mērķus, kā arī veicināt energoefektivitāti lēmumos par investīcijām.

(16)

Patiesa multimodalitāte ir iespēja radīt efektīvu un videi draudzīgu transporta tīklu, kas izmanto maksimālo potenciālu, ko sniedz visi transporta veidi, un veido starp tiem sinerģiju. Programmai InvestEU būtu jāatbalsta investīcijas multimodāla transporta mezglos, kuri – neraugoties uz savu nozīmīgo ekonomisko potenciālu un uzņēmējdarbības pamatojumu, – rada nozīmīgu risku privātiem investoriem. Programmai InvestEU arī būtu jāveicina intelektisku transporta sistēmu (ITS) izstrāde un ieviešana. Programmai InvestEU būtu jāpalīdz pastiprināt centieni izstrādāt un izmantot tehnoloģijas, ar ko atbalsta transportlīdzekļu un ceļu infrastruktūras drošuma uzlabojumus.

(17)

Programmai InvestEU būtu jāsniedz ieguldījums Savienības politikā attiecībā uz jūrām un okeāniem, attīstot projektus un uzņēmumus zilās ekonomikas jomā un izstrādājot ilgtspējīgas zilās ekonomikas finanšu principus. Tas var ietvert intervenci jūrniecības uzņēmējdarbības un jūrniecības nozares, inovatīvas un konkurētspējīgas jūrniecības nozares, kā arī atjaunojamo jūras energoresursu enerģijas un aprites ekonomikas jomā.

(18)

Lai gan pirms Covid-19 krīzes kopējais investīciju līmenis Savienībā palielinājās, investīcijas augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām bija nepietiekamas, un tagad ir sagaidāms, ka krīzes ietekmē tās būs ievērojami samazinājušās. Pētniecība un inovācija ir ļoti svarīga, lai pārvarētu krīzi, stiprinātu Savienības noturību cīņā ar turpmākajiem izaicinājumiem, un lai radītu Savienības politikas nostādņu un mērķu īstenošanai nepieciešamās tehnoloģijas. Fondam InvestEU būtu jāpalīdz sasniegt vispārējais mērķrādītājs, kas paredz vismaz 3 % no Savienības IKP investēt pētniecība un inovācijā. Lai sasniegtu minēto mērķrādītāju, dalībvalstīm un privātajam sektoram būtu pašiem vairāk jāinvestē pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai novērstu nepietiekamu investēšanu pētniecībā un inovācijā, jo tas kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši, lai varētu komerciālā mērogā Savienībā izvērst un ieviest risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos un lai pasaules līmenī sekmētu Savienības izcilību ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, rīkojoties sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, kas jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (““Apvārsnis Eiropa” regula”), tostarp Eiropas Inovācijas padomi. Minētajā sakarībā kā stabils pamats šāda mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai būtu jāizmanto pieredze, kas gūta, izmantojot ar programmu “Apvārsnis 2020” ieviestos finanšu instrumentus, piemēram, InnovFin – ES finansējums novatoriem, kas paredzēts, lai veicinātu un paātrinātu inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

(19)

Tūrisms, kurš ietver viesmīlības nozari, ir ļoti svarīga Savienības ekonomikas nozare, kas pašlaik Covid-19 pandēmijas dēļ piedzīvo īpaši krasu kritumu. Minētais kritums īpaši kaitē MVU un ģimenes uzņēmumiem un ir izraisījis masveida bezdarbu. Tāpēc programmai InvestEU būtu jāpalīdz nostiprināt nozares atveseļošanu, ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, kā arī nozares vērtības ķēdes, atbalstot darbības ilgtspējīga, inovatīva un digitalizēta tūrisma veicināšanai, tostarp inovatīvus pasākumus nozares klimatiskās un vides pēdas mazināšanai.

(20)

Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt investīcijas digitālajā pārveidē un to veicināt, kā arī sadalīt tās sniegtos ieguvumus visiem Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgām investīcijām, tostarp mākslīgajā intelektā, rīkojoties saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”, kas jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Digitālās Eiropas programmu un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240.

(21)

Vairāk nekā 99 % no visiem uzņēmumiem Savienībā ir MVU, un tiem ir ļoti liela un būtiska ekonomiskā vērtība. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tiem ir grūti piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada tas, ka MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir jāsaglabā konkurētspēja, iesaistoties digitizācijā, internacionalizācijā, pārveidē uz aprites ekonomikas struktūru, inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Covid-19 krīze ir īpaši smagi skārusi MVU. Turklāt MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir pieejams ierobežotāks finansējuma avotu klāsts nekā lielākiem uzņēmumiem tāpēc, ka tie parasti neemitē obligācijas un tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām un lieliem institucionāliem investoriem. Arvien biežāk MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem raksturīgi inovatīvi risinājumi, piemēram, darbinieku veikta uzņēmuma iegāde vai darbinieku līdzdalība uzņēmumā. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā bankas kredītu pārtēriņi, bankas aizdevumi vai līzings. Vienkāršojot piekļuvi finansējumam un nodrošinot diversificētākus finansējuma avotus, ir jāatbalsta MVU, kas saskaras ar minētajām problēmām, lai palielinātu MVU spēju finansēt savu izveidi, izaugsmi, inovāciju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošināt savu konkurētspēju un spēju izturēt ekonomikas satricinājumus, lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes laikā un saglabātu MVU spēju radīt darbvietas un sociālo labklājību. Regula arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību.

Tāpēc fondam InvestEU būtu jābalstās uz sekmīgām Savienības programmām, piemēram, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME); būtu jānodrošina atbalsts digitāliem jaunuzņēmumiem un inovatīviem MVU, lai tie varētu labāk konkurēt un izvērst darbību; un būtu jānodrošina apgrozāmais kapitāls un investīcijas visā uzņēmuma dzīves ciklā; būtu jānodrošina finansējums līzinga darījumiem; un būtu jānodrošina iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem. Tam būtu arī jāpalielina publiskā/privātā fonda instrumentu, piemēram, MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) fonda ekonomiskais potenciāls, lai atbalstītu MVU, novirzot vairāk privātā un publiskā kapitāla.

(22)

Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada 26. aprīļa pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju, paziņojumā par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, Savienības satvarā attiecībā uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un 2020. gada 14. janvāra paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības veidošana ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai, kultūrai, nodarbinātībai, veselības un sociālajiem pakalpojumiem. Investīcijas ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši tad, ja tās tiek koordinētas Savienības līmenī. Covid-19 krīze ir atklājusi būtisku nepieciešamību pēc investīcijām sociālajā infrastruktūrā. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp darba ņēmēju pārkvalificēšanā un kvalifikācijas celšanā, cita starpā reģionos, kuri ir atkarīgi no oglekļietilpīgas ekonomikas un kurus ir ietekmējusi strukturālā pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Tas būtu jāizmanto, lai atbalstītu projektus, kas rada pozitīvu sociālo ietekmi un veicina sociālo iekļaušanu, palīdzot palielināt nodarbinātību visos reģionos, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un lai uzlabotu situāciju attiecībā uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgām iespējām, nediskrimināciju, pieejamību, paaudžu solidaritāti, veselības un sociālo pakalpojumu nozari, sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāatbalsta Eiropas kultūra un radošums ar sociālu mērķi.

(23)

Covid-19 krīze ir īpaši negatīvi ietekmējusi sievietes gan sociālā, gan ekonomiskā aspektā. Paturot to prātā, programmai InvestEU būtu jāpalīdz īstenot Savienības politikas nostādnes par sieviešu un vīriešu līdztiesību, cita starpā novēršot digitālo plaisu starp dzimumiem un palīdzot veicināt sieviešu radošumu un uzņēmējdarbības potenciālu.

(24)

Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielo pārmaiņu negatīvai ietekmei Savienībā un darba tirgū, ir jāveic investīcijas cilvēkkapitālā, sociālajā infrastruktūrā, mikrofinansēšanā, ētiskās un sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes investīcijās un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma ar mērķi palielināt finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un sociālās solidaritātes iestādēm un to piekļuvi finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam finansējums visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par investēšanu sociālajā infrastruktūrā Eiropā 2018. gada janvāra ziņojumā Boosting Investment in Social Infrastructure in Europe attiecībā uz laikposmu no 2018. līdz 2030. gadam ir konstatēts, ka kopumā investīcijām sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, trūkst vismaz 1,5 triljonu EUR. Tam ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tāpēc, lai atbalstītu sociālā tirgus vērtības ķēdes attīstību un noturīgāku Savienību, būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī atbalsts no fondiem un alternatīviem finansējuma sniedzējiem, piemēram, ētiskiem, sociāliem un ilgtspējīgiem tirgus dalībniekiem.

(25)

Covid-19 pandēmijas izraisītajā ekonomikas krīzē resursu sadale tirgū nav pilnībā efektīva, un šķietamais risks būtiski kavē privāto investīciju plūsmu. Šādos apstākļos fonda InvestEU galvenā iezīme, proti, mazināt risku, kas saistīts ar ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, lai piesaistītu privāto finansējumu, ir īpaši vērtīga, cita starpā, lai novērstu asimetriskas atveseļošanas risku. Būtu jāpanāk, ka programma InvestEU spēj sniegt būtisku atbalstu uzņēmumiem atveseļošanas posmā, tostarp sniedzot kapitāla atbalstu MVU, kurus negatīvi ietekmēja Covid-19 krīze un kuri valsts atbalsta izpratnē 2019. gada beigās vēl nebija nonākuši grūtībās, un vienlaikus nodrošināt, ka investori koncentrējas uz Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļo kursu, Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģiju, jauno Eiropas industriālo stratēģiju un paziņojumu “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, ņemot vērā principu “nenodari būtisku kaitējumu”. Tai būtu ievērojami jāpalielina Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas, valsts attīstību veicinošu banku un iestāžu un citu īstenošanas partneru riska uzņemšanās spēja ekonomikas atveseļošanas atbalstam.

(26)

Savienības IKP lielais samazinājums, ko izraisījusi Covid-19 krīze, negatīvas sociālās sekas padara neizbēgamas. Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka ir steidzami un efektīvi jānovērš stratēģiskie vājie punkti, lai uzlabotu Savienības ārkārtas reaģēšanu, kā arī visas ekonomikas noturību un ilgtspēju. Tikai noturīga, ilgtspējīga, iekļaujoša un integrēta Savienības ekonomika var saglabāt iekšējā tirgus integritāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus arī vissmagāk skarto dalībvalstu un reģionu labā.

(27)

Fondam InvestEU būtu jādarbojas četros politikas logos, kas atspoguļo būtiskākās Savienības politikas prioritātes, proti, ilgtspējīga infrastruktūra; pētniecība, inovācija un digitizācija; MVU; un sociālās investīcijas un prasmes.

(28)

Lai gan MVU politikas logā galvenā uzmanība būtu jāpievērš palīdzībai MVU, no tā būtu jāatbalsta arī mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības. Vidējas kapitalizācijas sabiedrībām vajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu no pārējiem trijiem politikas logiem.

(29)

Kā noteikts Eiropas zaļajā kursā un Eiropas zaļā kursa investīciju plānā, jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, lai pievērstos sekām sociālajā, ekonomikas un vides jomā, kas saistītas ar 2030. gadam izvirzītā Savienības klimata mērķrādītāja sasniegšanu un tā mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Minētais mehānisms sastāvētu no trim pīlāriem, proti, no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, kas jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Taisnīgu pārkārtošanās fondu (“Taisnīgas pārkārtošanās fonda regula”) (1. pīlārs), īpašas taisnīgas pārkārtošanās shēmas programmas InvestEU satvarā (2. pīlārs) un no publiskā sektora aizdevumu mehānisma, kas jāizveido ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros (“Publiskā sektora aizdevumu mehānisma 2021. līdz 2027. gadam regula”) (3. pīlārs). Minētajam mehānismam vajadzētu būt vērstam uz reģioniem, kurus visvairāk skar pārkārtošanās, ņemot to atkarību no fosilā kurināmā, tostarp oglēm, kūdras un degslānekļa, vai rūpnieciskajiem procesiem ar lielu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, un kuriem ir ierobežotākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Taisnīgas pārkārtošanās shēmai arī būtu jāatbalsta finansēšana, lai radītu investīcijas taisnīgas pārkārtošanās teritorijām. Konsultāciju centram InvestEU būtu jāsniedz iespēja attiecīgajām teritorijām saņemt tehnisko palīdzību.

(30)

Lai īstenotu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma 2. pīlāru, horizontāli visos politikas logos būtu jāizveido īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmas InvestEU satvarā, atbalstot papildu investīcijas, kuras sniedz labumu teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulu izstrādātajos teritoriālajos taisnīgas pārkārtošanās plānos. Minētajai shēmai būtu jāveicina investīcijas dažādos projektos atbilstīgi programmas InvestEU atbalsttiesīguma kritērijiem. Shēmu varētu izmantot projektu īstenošanai teritorijās, kas noteiktas taisnīgas pārkārtošanās plānos, vai tādu projektu īstenošanai, kuri veicina minēto teritoriju pārkārtošanos, pat ja tie netiek īstenoti šajās teritorijās, taču tikai ar nosacījumu, ka finansējums ārpus taisnīgas pārkārtošanās teritorijām ir būtisks pārkārtošanās īstenošanai minētajās teritorijās.

(31)

Vajadzētu būt iespējai no jebkura politikas loga atbalstīt stratēģiskas investīcijas, tostarp svarīgus projektus visas Eiropas interesēs, jo īpaši ņemot vērā zaļo un digitālo pārkārtošanos un nepieciešamību veicināt konkurētspēju un noturību, uzņēmējdarbību un darbvietu radīšanu, kā arī stiprināt stratēģiskas vērtības ķēdes.

(32)

Katrā politikas logā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgi jānovērš Savienības mēroga vai dalībvalstij raksturīgas tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas. Atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Savienības pievienotajai vērtībai. Dalībvalsts nodalījumam būtu jādod iespēja dalībvalstīm, kā arī – ar savas dalībvalsts starpniecību – reģionālajām iestādēm daļu no to dalītas pārvaldības fondu līdzekļiem iemaksāt ES garantijas uzkrājumam un izmantot ES garantiju finansēšanas vai investīciju darbībām, lai novērstu konkrētas tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas to teritorijā, tostarp neaizsargātos un attālos apgabalos, piemēram, Savienības tālākajos reģionos, kā tas jānosaka iemaksu nolīgumā, lai īstenotu dalītas pārvaldības fondu mērķus. Dalībvalsts nodalījumam arī būtu jādod iespēja dalībvalstīm ES garantijas uzkrājumā iemaksāt citas papildu summas, tostarp tās, kuras ir pieejamas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, un izmantot ES garantiju finansēšanas vai investīciju darbībām iemaksu nolīgumā izklāstītajiem nolūkiem, kuriem attiecīgajā gadījumā būtu jāietver atveseļošanas un noturības plānā noteikto pasākumu mērķi. Tas cita starpā varētu ļaut sniegt kapitāla atbalstu MVU, kurus negatīvi ietekmēja Covid-19 krīze un kuri valsts atbalsta izpratnē 2019. gada beigās vēl nebija nonākuši grūtībās. Darbībām, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību, izmantojot vai nu ES, vai dalībvalsts nodalījumu, nebūtu jādublē vai jāizspiež privātais finansējums vai jākropļo konkurence iekšējā tirgū.

(33)

Dalībvalsts nodalījums būtu īpaši jāizstrādā tā, lai dalītas pārvaldības fondus vai citas dalībvalstu iemaksātas papildu summas, tostarp tās, kuras ir pieejamas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, varētu izmantot Savienības emitētas garantijas nodrošinājumam. Minētā iespēja palielinātu ES garantijas pievienoto vērtību, sniedzot no tās atbalstu plašākam galasaņēmēju lokam un projektiem un dažādojot dalītas pārvaldības fondu vai atveseļošanas un noturības plānu mērķu sasniegšanas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot iespējamo saistību konsekventu riska pārvaldību, īstenojot ES garantiju netiešās pārvaldības ietvaros. Savienībai būtu jāgarantē finansēšanas un investīciju darbības, kas dalībvalsts nodalījuma ietvaros paredzētas starp Komisiju un īstenošanas partneriem noslēgtos garantiju nolīgumos. Dalītas pārvaldības fondiem vai citām dalībvalstu iemaksātām papildu summām, tostarp tām, kuras ir pieejamas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, būtu jāsniedz garantijas uzkrājumi, ievērojot uzkrājumu likmi, ko noteikusi Komisija un kas paredzēta ar dalībvalsti parakstītajā iemaksu nolīgumā, pamatojoties uz darbību veidu un izrietošajiem paredzamajiem zaudējumiem. Dalībvalsts uzņemtos zaudējumus, kas pārsniedz paredzamos zaudējumus, Savienības labā emitējot kompensējošu garantiju, kurai būtu jāpaliek spēkā, kamēr vien attiecīgās dalībvalsts nodalījumā notiek finansēšanas un investīciju darbības. Šādas vienošanās būtu jānoslēdz vienotā iemaksu nolīgumā ar katru dalībvalsti, kas brīvprātīgi izvēlas šādu iespēju.

Iemaksu nolīgumam būtu jāietver viens vai vairāki attiecīgās dalībvalsts teritorijā īstenojami konkrēti garantijas nolīgumi, pamatojoties uz fonda InvestEU noteikumiem, un jebkāda reģionālā norobežošana. Lai noteiktu uzkrājumu likmi par katru gadījumu atsevišķi, ir vajadzīga atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (10) (“Finanšu regula”) 211. panta 1. punkta. Šajā struktūrā ir paredzēts arī vienots noteikumu kopums par budžeta garantijām, kuras atbalsta centralizēti pārvaldīti fondi vai dalītas pārvaldības fondi, kas atvieglotu to apvienošanu. ES garantijas uzkrājuma veidošana dalībvalsts nodalījumam arī ar citām dalībvalstu iemaksātām papildu summām, tostarp tām, kuras ir pieejamas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, būtu jāuzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

(34)

Komisijas un EIB grupas partnerība būtu jāveido, izmantojot katra partnera relatīvās priekšrocības, lai nodrošinātu maksimālu politikas ietekmi, efektīvu izvēršanu un pienācīgu budžeta un riska pārvaldības pārraudzību, ar kuru būtu jāatbalsta efektīva un iekļaujoša tiešā piekļuve ES garantijai.

(35)

Savienībai, ko pārstāv Komisija, būtu jāspēj piedalīties Eiropas Investīciju fonda (EIF) kapitāla palielināšanā, lai ļautu EIF turpināt atbalstīt Eiropas ekonomiku un tās atveseļošanu. Palielināšanas galvenais mērķis būtu ļaut EIF sniegt ieguldījumu programmas InvestEU īstenošanā. Savienībai būtu jāspēj saglabāt savu vispārējo daļu EIF kapitālā. Šim nolūkam daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam būtu jāparedz pietiekams finansējums. EIF Direktoru padome 2020. gada 3. decembrī nolēma ierosināt akcionāriem palielināt EIF reģistrēto kapitālu, kas nozīmētu naudas ieguldījumu 1 250 000 000 EUR apmērā. Jauno kapitāla daļu cenas pamatā ir EIF akcionāru apstiprinātā neto aktīvu vērtības formula, un to veido apmaksātā daļa un akciju emisijas uzcenojums. Saskaņā ar EIF statūtu 7. pantu katrai parakstītajai kapitāla daļai ir jābūt apmaksātai 20 % apmērā no tās nominālvērtības.

(36)

Komisijai līdz ar EIB grupu būtu attiecīgā gadījumā jālūdz arī citu potenciālo īstenošanas partneru viedokļi attiecīgi par investīciju pamatnostādnēm, klimata uzraudzības sistēmu, norāžu dokumentiem par drošināšanu ilgtspējas aspektā un kopēju metodiku, lai nodrošinātu iekļautību un darbotiesspēju, līdz ir izveidotas pārvaldības struktūras, un pēc tam īstenošanas partneru iesaistīšanai būtu jānotiek programmas InvestEU konsultatīvās padomes un valdes ietvaros.

(37)

Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam iemaksām, ko veic trešās valstis, kuras ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem ir vienojusies Savienība un minētās valstis, jo īpaši ņemot vērā šādas atvērtības pozitīvo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

(38)

Šajā regulā ir noteikts finansējums citiem programmas InvestEU pasākumiem, kas nav ES garantijas uzkrājums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai (11) 18. punkta nozīmē.

(39)

ES garantiju 2 672 292 573 EUR apmērā faktiskajās cenās būtu jānodrošina ar līdzekļiem no papildu piešķīrumiem, kurus veic saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (12) 5. pantu un II pielikumu atbilstīgi summai 1 000 000 000 EUR apmērā 2018. gada cenās. Summa 63 800 000 EUR apmērā faktiskajās cenās no konsultāciju centram InvestEU paredzētā kopējā piešķīruma 430 000 000 EUR apmērā faktiskajās cenās būtu jāsedz no minētās summas.

(40)

Ir paredzams, ka ES garantija 26 152 310 073 EUR apmērā faktiskajās cenās ES nodalījumam piesaistīs papildu investīcijas visā Savienībā vairāk nekā 372 000 000 000 EUR apmērā, un tā būtu orientējoši jāsadala starp politikas logiem.

(41)

Komisija 2019. gada 18. aprīlī paziņoja, ka, “neskarot Padomes prerogatīvas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanu, ja pašas dalībvalstis vai valsts attīstību veicinošas bankas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas darbojas dalībvalsts vārdā, veic vienreizējas iemaksas tematiskajās vai daudzvalstu investīciju platformās, tad šādas dalībvalstu iemaksas principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (13) 5. panta 1. punkta un 9. panta 1. punkta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (14) 3. panta 4. punkta nozīmē. Turklāt, neskarot Padomes prerogatīvas Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā, Komisija apsvērs, cik lielā mērā tādu pašu attieksmi kā pret ESIF (saistībā ar Komisijas paziņojumu par elastīgumu) var piemērot arī programmai InvestEU kā ESIF turpinājuma instrumentam, kad tiek aplūkotas dalībvalstu skaidrā naudā veiktās vienreizējās iemaksas, lai finansētu ES garantijas papildu summu dalībvalsts nodalījuma vajadzībām.”.

(42)

ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas attiecīgā gadījumā iesaista finanšu starpniekus un iesaista galasaņēmējus. Īstenošanas partneru atlase būtu jāveic pārredzami un bez jebkāda interešu konflikta. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un investīciju darbības, kuras atbilst fonda InvestEU atbalsttiesīguma kritērijiem un palīdz sasniegt tā mērķus. Ar ES garantiju saistīto risku pārvaldībai nebūtu jākavē īstenošanas partneru tieša piekļuve ES garantijai. Tiklīdz īstenošanas partneriem tiek piešķirta ES garantija ES nodalījumā, tiem būtu jāuzņemas pilna atbildība par visu investīciju procesu un par uzticamības pārbaudi saistībā ar finansēšanas un investīciju darbībām. No fonda InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuriem parasti ir noteikts augstāks riska profils nekā tiem projektiem, kurus atbalsta ar īstenošanas partneru parastajām darbībām un kurus nebūtu bijis iespējams īstenot laikposmā, kad varēja izmantot ES garantiju, vai kurus no citiem publiskajiem vai privātajiem avotiem bez atbalsta no fonda InvestEU nebūtu bijis iespējams īstenot tikpat lielā apjomā.

(43)

Fondam InvestEU būtu jānodrošina pārvaldes struktūra, kuras funkcijām vajadzētu būt samērīgām ar tās vienīgo uzdevumu – nodrošināt ES garantijas pareizu izmantošanu atbilstīgi nepieciešamībai nodrošināt investīciju lēmumu politisko neatkarību. Šajā pārvaldes struktūrā būtu jāietilpst konsultatīvajai padomei, valdei un pilnībā neatkarīgai Investīciju komitejai. Pārvaldes struktūras sastāvā kopumā būtu jācenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Pārvaldes struktūrai nebūtu jāietekmē vai jātraucē EIB grupas vai citu īstenošanas partneru lēmumu pieņemšana un nebūtu jāaizstāj to attiecīgās vadības struktūras.

(44)

Būtu jāizveido konsultatīvā padome, kurā darbotos īstenošanas partneru pārstāvji, dalībvalstu pārstāvji, viens Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas iecelts eksperts un viens Reģionu komitejas iecelts eksperts, lai apmainītos ar informāciju un viedokļiem par tādu finanšu produktu ieviešanu, kurus izvērš fonda InvestEU ietvaros, un lai apspriestos par jaunām vajadzībām un jauniem produktiem, tostarp konkrētām teritoriālām tirgus nepilnībām.

(45)

Lai jau no paša sākuma varētu izveidot konsultatīvo padomi, Komisijai būtu jāieceļ potenciālo īstenošanas partneru pārstāvji uz pagaidu laikposmu, proti, vienu gadu. Tādēļ īstenošanas partneri, kas ir parakstījuši garantijas nolīgumus, pārņemtu minēto atbildību.

(46)

Valdei, kuras sastāvā ir Komisijas pārstāvji, īstenošanas partneru pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta iecelts eksperts bez balsstiesībām, būtu jānosaka fonda InvestEU stratēģiskās un darbības pamatnostādnes.

(47)

Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto finansēšanas un investīciju darbību saderība ar visiem Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm. Lēmumi par finansēšanas un investīciju darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim.

(48)

Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jānonāk pie secinājuma par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un investīciju darbībām, kas atbilst fonda InvestEU atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas specializētas zināšanas investīciju izvērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai pēc iespējas labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares.

(49)

Investīciju komitejai būtu jāsaņem palīdzība no neatkarīga sekretariāta, kuru uztur Komisija un kas atskaitās Investīciju komitejas priekšsēdētājam.

(50)

Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partneru spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt savus pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju un jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un neoptimālas investīciju situācijas. Ņemot vērā EIB grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas valstu un reģionālā līmenī varētu nākt par labu tam, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz visu Savienības teritoriju un lai nodrošinātu projektu taisnīgu ģeogrāfisko līdzsvarojumu. Programma InvestEU būtu jāīsteno tā, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus mazākām un jaunākām attīstību veicinošām bankām un iestādēm. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes kļūst par īstenošanas partneriem, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības konkrētu specializētu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs un kad vairākums to akciju kapitāla ir Savienības izcelsmes. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, kļūt par īstenošanas partneriem.

(51)

Ar mērķi veicināt labāku ģeogrāfisko diversifikāciju var izveidot investīciju platformas, lai apvienotu īstenošanas partneru centienus un specializētas zināšanas ar citām valsts attīstību veicināšanas bankām un iestādēm, kurām ir ierobežota pieredze finanšu instrumentu izmantošanā. Šādas struktūras būtu jāveicina, tostarp ar pieejamo atbalstu no konsultāciju centra InvestEU. Ir lietderīgi Savienības, valsts un reģionālā līmenī apvienot līdzieguldītājus, publiskās iestādes, ekspertus, izglītības, apmācības un pētniecības iestādes, attiecīgos sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī citus attiecīgos dalībniekus, lai veicinātu investīciju platformu izmantošanu attiecīgajās nozarēs.

(52)

ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, EIF un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi, kā tas noteikts iemaksu nolīgumā. Saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu Komisijai ir jāveic izvērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

(53)

Par finansēšanas un investīciju darbībām galu galā būtu jālemj īstenošanas partnerim savā vārdā, tās jāīsteno saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem, politikas nostādnēm un procedūrām un jāveic to uzskaite savos finanšu pārskatos vai attiecīgā gadījumā jānorāda finanšu pārskatu piezīmēs. Tādēļ Komisijai būtu jāatskaitās vienīgi par tādām finanšu saistībām, kas izriet no ES garantijas, un būtu jāatklāj garantijas maksimālā summa, tostarp visa nozīmīgā informācija par sniegto garantiju.

(54)

Fondam InvestEU būtu attiecīgā gadījumā jāpalīdz dotācijas vai finanšu instrumentus (vai tos abus), ko finansē no Savienības budžeta vai no citiem fondiem, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, vienmērīgi, raiti un efektīvi apvienot ar ES garantiju gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai labāk atbalstītu investīcijas konkrētu tirgus nepilnību vai neoptimālu investīciju situāciju risināšanai.

(55)

Projektiem, kurus īstenošanas partneri iesnieguši, lai saņemtu atbalstu no programmas InvestEU, un kuri ietver fonda InvestEU atbalsta apvienošanu ar atbalstu no citām Savienības programmām, būtu kopumā jāatbilst citu attiecīgo Savienības programmu mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Par ES garantijas izmantošanu būtu jālemj saskaņā ar programmu InvestEU.

(56)

Konsultāciju centram InvestEU būtu jāatbalsta tas, ka katrā politikas logā tiek attīstītas spēcīgas investīciju projektu plūsmas, izmantojot konsultāciju iniciatīvas, kuras īsteno EIB grupa, citi konsultāciju partneri vai kuras tiešā veidā īsteno Komisija. Konsultāciju centram InvestEU būtu jāveicina ģeogrāfiskā diversifikācija, lai sasniegtu Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus un mazinātu reģionu atšķirības. Konsultāciju centram InvestEU īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazu projektu apvienošanai lielākos portfeļos. Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar EIB grupu un citiem konsultāciju partneriem, lai nodrošinātu atbalsta efektivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, ņemot vērā vietējo īstenošanas partneru, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017 (15) izveidotā Eiropas Investīciju konsultāciju centra specializētās zināšanas un vietējās spējas. Lai panāktu konsultāciju centra InvestEU maksimālu efektivitāti un ietekmi, būtu rūpīgi jāapsver Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 12/2020 “Eiropas Investīciju konsultāciju centrs: izveidots, lai veicinātu ieguldījumus ES, taču Centra ietekme joprojām ir ierobežota” (16) paustie konstatējumi. Konsultāciju centram InvestEU būtu jākļūst par centrālo piekļuves punktu projektu izstrādes palīdzībai, ko publiskām iestādēm un projektu virzītājiem sniedz konsultāciju centra InvestEU ietvaros.

(57)

Konsultāciju centrs InvestEU būtu jāizveido Komisijai sadarbībā ar EIB grupu kā galveno partneri, ņemot vērā pieredzi, kas gūta Eiropas Investīciju konsultāciju centrā. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par konsultāciju centra InvestEU politisko vadību, kā arī par centrālā piekļuves punkta pārvaldību. EIB grupai būtu jāīsteno konsultatīvas iniciatīvas saskaņā ar politikas logiem. Turklāt EIB grupai būtu jāsniedz darbības pakalpojumi Komisijai, tostarp sniedzot ieguldījumu stratēģiskajās un politikas pamatnostādnēs attiecībā uz konsultāciju iniciatīvām, apzinot pašreizējās un jaunās konsultāciju iniciatīvas, novērtējot konsultāciju vajadzības un sniedzot konsultācijas Komisijai par optimāliem veidiem, kā reaģēt uz šīm vajadzībām, izmantojot esošās vai jaunās konsultāciju iniciatīvas.

(58)

Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas un vietējo partneru klātbūtni, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, proaktīvi sniedzot reālu un individuāli pielāgotu palīdzību uz vietas. Lai atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī un nodrošinātu atbalsta efektivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, konsultāciju centram InvestEU būtu jāsadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm un būtu jāgūst labums no to specializētajām zināšanām un tās jāizmanto.

(59)

Konsultāciju centram InvestEU būtu jāsniedz konsultatīvs atbalsts nelieliem projektiem un jaunuzņēmumu projektiem, jo īpaši tad, ja jaunuzņēmumi vēlas aizsargāt savas investīcijas pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus, turklāt šāds atbalsts būtu jāsniedz, ņemot vērā citus esošus pakalpojumus, kas var aptvert šādas darbības, un cenšoties panākt ar tiem sinerģijas.

(60)

Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta projektu izstrāde un spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus attīstības aktivitātes, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izveidei. Šādam atbalstam vajadzētu būt vērstam arī uz finanšu starpniekiem, kam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu MVU piekļūt finansējumam un pilnībā realizēt savu potenciālu. Turklāt konsultatīva atbalsta mērķis ir radīt apstākļus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumos, kad atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā, ieskaitot labdarības organizācijas vai kultūras un radošās nozares. Ar spēju veidošanas atbalstu būtu jāpapildina un jāizvērš saskaņā ar citām Savienības programmām veiktas darbības, kas aptver konkrētas politikas jomas. Turklāt būtu jācenšas atbalstīt potenciālo projektu virzītāju, jo īpaši vietēju organizāciju un iestāžu, spēju veidošanu.

(61)

Būtu jāizveido portāls InvestEU, lai nodrošinātu viegli pieejamu un vienkārši lietojamu projektu datubāzi, kas veicinātu tādu investīciju projektu pamanāmību, kuri meklē finansējumu, un uzmanība pastiprināti būtu jāpievērš iespējamai investīciju projektu plūsmas nodrošināšanai īstenošanas partneriem atbilstīgi Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

(62)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (17) un nepārsniedzot tajā atvēlētos resursus, programmā InvestEU būtu jāīsteno atveseļošanas un noturības pasākumi, lai risinātu Covid-19 krīzes vēl nepieredzēto ietekmi. Šādi papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu Regulā (ES) 2020/2094 noteikto termiņu ievērošanu.

(63)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (18) 22. un 23. punktu, programma InvestEU būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar konkrētas uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu programmas InvestEU ietekmi uz vietas.

(64)

Lai sekotu līdzi progresam virzībā uz Savienības mērķu īstenošanu, būtu jāīsteno stabila uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu izlaides, iznākumu un ietekmes rādītāji. Lai nodrošinātu pārskatatbildību Savienības iedzīvotājiem, Komisijai katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kas paveikts saistībā ar programmu InvestEU, un par minētās programmas ietekmi un darbībām.

(65)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(66)

Programmai InvestEU piemēro Finanšu regulu. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par budžeta garantijām.

(67)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (19)un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (20), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (21) un (ES) 2017/1939 (22) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgajā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar pret Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (23).

Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(68)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (24) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(69)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (25), personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem un mērķiem un iespējamo kārtību, kas piemērojama dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(70)

Lai nebūtiskos šīs regulas elementus papildinātu ar investīciju pamatnostādnēm un ar rezultātu pārskatu, lai ātri un elastīgi pielāgotu darbības rādītājus un koriģētu uzkrājumu likmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz investīciju pamatnostādņu izstrādāšanu finansēšanas un investīciju darbībām saskaņā ar dažādiem politikas logiem, kā arī attiecībā uz rezultātu pārskatu, šīs regulas III pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, un uzkrājumu likmes korekcijām. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās investīciju pamatnostādnēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu līdzdalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(71)

Finansēšanas un investīciju darbībām, kuras īstenošanas partneris ir parakstījis vai noslēdzis laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz to attiecīgo garantijas nolīgumu noslēgšanai, vajadzētu būt tiesīgām saņemt ES garantiju ar noteikumu, ka šādas darbības ir norādītas garantijas nolīgumā, ir izturējušas politikas pārbaudi vai saņēmušas labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD (EIB statūti) 19. pantā paredzēto procedūru un ka abos minētajos gadījumos tās ir apstiprinājusi Investīciju komiteja.

(72)

Lai optimizētu budžeta līdzekļu izlietojumu, vajadzētu būt iespējai šajā regulā paredzēto ES garantiju kombinēt ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā izveidoto finanšu instrumentu attiecīgajiem portfeļiem un Regulā (ES) 2015/1017 paredzēto ES garantiju. Lielākai riska uzņemšanās spējai, ko rada šāda kombinēšana, būtu jāpalielina šajā regulā paredzētās ES garantijas efektivitāte un jānodrošina lielāks atbalsts galasaņēmējiem. Kombinēšanas kārtība būtu jānosaka Komisijas un EIB vai EIF garantijas nolīgumā. Kombinēšanas nosacījumiem būtu jāatbilst Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (26).

(73)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, novērt Savienības mēroga un konkrētu dalībvalstu tirgus nepilnības un neoptimālas investīciju situācijas un nodrošināt tādu inovatīvu finanšu produktu testēšanu tirgū Savienības mērogā, kas paredzēti jaunu vai sarežģītu tirgus nepilnību vai neoptimālu investīciju situāciju novēršanai, un sistēmu šādu produktu izplatīšanai nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(74)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu sākt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,