25.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/1

PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2021/514

(2021. gada 22. marts),

ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. un 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Lai ņemtu vērā jaunas Savienības iniciatīvas nodokļu pārredzamības jomā, Padomes Direktīvā 2011/16/ES (3) pēdējos gados ir izdarīta virkne grozījumu. Ar minētajām izmaiņām galvenokārt tika ieviesti ziņošanas pienākumi, kam sekoja paziņojums citām dalībvalstīm saistībā ar finanšu kontiem, iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem un iepriekšējām vienošanās par cenas noteikšanu, pārskatiem par katru valsti un ziņojamām pārrobežu shēmām. Tādējādi minētie grozījumi paplašināja automātiskās informācijas apmaiņas darbības jomu. Dalībvalstu nodokļu iestāžu rīcībā tagad ir plašāks sadarbības instrumentu kopums, lai atklātu un apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu.

(2)

Pēdējos gados Komisija ir uzraudzījusi Direktīvas 2011/16/ES piemērošanu un 2019. gadā ir pabeigusi tās izvērtēšanu. Lai gan ir veikti būtiski uzlabojumi automātiskās informācijas apmaiņas jomā, joprojām ir jāuzlabo noteikumi, kas attiecas uz visiem informācijas apmaiņas un administratīvās sadarbības veidiem.

(3)

Ievērojot Direktīvas 2011/16/ES 5. pantu, pieprasījuma saņēmējai iestādei ir jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei visa informācija, kura ir tās rīcībā vai kuru tā iegūst administratīvā procedūrā un kura ir prognozējami svarīga, lai pārvaldītu un izpildītu dalībvalstu iekšzemes tiesību aktus attiecībā uz nodokļiem, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā. Lai nodrošinātu informācijas apmaiņas efektivitāti un novērstu nepamatotus pieprasījumu atteikumus, kā arī lai nodrošinātu juridisko noteiktību gan nodokļu administrācijām, gan nodokļu maksātājiem, būtu skaidri jānosaka un jākodificē tāds prognozējamā svarīguma standarts, par ko panākta starptautiska vienošanās.

(4)

Dažkārt ir nepieciešams nosūtīt informācijas pieprasījumus, kas attiecas uz tādu nodokļu maksātāju grupām, kurus nevar identificēt individuāli, un pieprasītās informācijas prognozējamo svarīgumu drīzāk var aprakstīt vienīgi ar kopīgu īpašību kopumu. Ņemot to vērā, nodokļu administrācijām būtu jāturpina informācijas saņemšanai izmantot grupas pieprasījumus saskaņā ar skaidru tiesisko regulējumu.

(5)

Ir svarīgi, lai dalībvalstis apmainītos ar informāciju, kas saistīta ar ienākumiem, kuri gūti no intelektuālā īpašuma, jo šajā ekonomikas jomā bieži notiek peļņas novirzīšana sakarā ar to, ka pamatā esošie aktīvi ir ļoti mobili. Tādēļ, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, starp ienākumu kategorijām, uz kurām attiecas obligāta automātiska informācijas apmaiņa, būtu jāiekļauj autoratlīdzība (honorāri), kā definēts Padomes Direktīvas 2003/49/EK (4) 2. panta b) punktā. Dalībvalstīm būtu jāpieliek jebkādas iespējamas un saprātīgas pūles, lai nodokļa maksātāja identifikācijas numuru (NMIN) iekļautu to ienākumu kategoriju paziņošanā, uz kurām attiecas obligāta automātiskā informācijas apmaiņa.

(6)

Pēdējos gados ir strauji pieaugusi ekonomikas digitalizācija. Tas rada arvien vairāk sarežģītu situāciju, kas saistītas ar krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Ar platformu operatoru izmantošanu piedāvāto pakalpojumu pārrobežu dimensija ir radījusi sarežģītu vidi, kurā var būt problemātiski izpildīt nodokļu noteikumus un nodrošināt nodokļu saistību izpildi. Nenotiek nodokļu saistību izpilde, un neziņoto ienākumu vērtība ir ievērojama. Dalībvalstu nodokļu administrācijām nav pietiekamas informācijas, lai pareizi novērtētu un kontrolētu to valstī gūtos bruto ienākumus no komercdarbības, kas veikta ar digitālo platformu starpniecību. Tas ir īpaši problemātiski, ja ienākumu vai ar nodokli apliekamās summas plūsma notiek, izmantojot digitālas platformas, kas veic uzņēmējdarbību citā jurisdikcijā.

(7)

Nodokļu administrācijas bieži pieprasa informāciju no platformu operatoriem. Tas platformu operatoriem rada ievērojamas administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Tajā pašā laikā dažas dalībvalstis ir uzlikušas vienpusēju ziņošanas pienākumu, kas rada papildu administratīvo slogu platformu operatoriem, jo tiem ir jāievēro daudzi valsts ziņošanas standarti. Tādēļ ir svarīgi ieviest standartizētu ziņošanas prasību, kas tiktu piemērota visā iekšējā tirgū.

(8)

Ņemot vērā to, ka lielākoties digitālajās platformās darbojošos pārdevēju ienākumu vai apliekamo summu plūsma šķērso robežas, ar attiecīgo darbību saistītās informācijas paziņošana sniegtu papildu pozitīvus rezultātus, ja minēto informāciju paziņotu arī dalībvalstīm, kuras būtu tiesīgas aplikt ar nodokli nopelnītos ienākumus. Automātiskā informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir jo īpaši būtiska, lai nodrošinātu informāciju, kas minētajām nodokļu iestādēm ir vajadzīga, lai tās varētu pareizi aprēķināt iekasējamo ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN).

(9)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, ziņošanas noteikumiem vajadzētu būt gan efektīviem, gan vienkāršiem. Atzīstot grūtības konstatēt nodokļa iekasējamības gadījumus, kas rodas, veicot komercdarbību, kuru veikt palīdz digitālās platformas, un ņemot vērā arī papildu administratīvo slogu, ar ko šādos gadījumos būtu jāsaskaras nodokļu administrācijām, ir jānosaka ziņošanas pienākums platformu operatoriem. Platformu operatori var labāk apkopot un pārbaudīt vajadzīgo informāciju par visiem pārdevējiem, kas darbojas konkrētā digitālajā platformā un to izmanto.

(10)

Ziņošanas pienākumam būtu jāattiecas gan uz pārrobežu, gan iekšzemes darbībām, lai nodrošinātu ziņošanas noteikumu efektivitāti, iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nediskriminēšanas principa ievērošanu. Turklāt šāda ziņošanas noteikumu piemērošana samazinātu digitālo platformu administratīvo slogu.

(11)

Ņemot vērā to, ka komercdarbībā digitālās platformas plaši izmanto gan fiziskas personas, gan vienības, ir būtiski nodrošināt, ka ziņošanas pienākumu piemēro neatkarīgi no pārdevēja juridiskā statusa. Tomēr būtu jāparedz izņēmums attiecībā uz valdības vienībām, uz kurām nebūtu jāattiecina ziņošanas pienākums.

(12)	Ziņojot par ienākumiem, kas gūti no šādām darbībām, nodokļu administrācijām būtu jāgūst visaptveroša informācija, kas vajadzīga, lai pareizi aprēķinātu iekasējamo ienākuma nodokli.

(13)	Vienkāršošanas un saistību izpildes atbilstības nodrošināšanas izmaksu mazināšanas labad būtu saprātīgi prasīt, lai platformu operatori ziņo par ienākumiem, ko pārdevēji guvuši, izmantojot digitālo platformu, vienā vienīgā dalībvalstī.

(14)

Ņemot vērā digitālo platformu raksturu un elastību, ziņošanas pienākums būtu jāattiecina arī uz tiem platformu operatoriem, kuri veic komercdarbību Savienībā, bet kuri nav nedz kādas dalībvalsts rezidenti nodokļu vajadzībām, nedz tur ir inkorporēti vai tiek pārvaldīti, nedz arī kuriem tur ir pastāvīga iestāde (“ārvalstu platformu operatori”). Tas nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp visām digitālajām platformām un novērstu negodīgu konkurenci. Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, būtu jānosaka prasība to ārvalstu platformu operatoriem, kas vēlas darboties iekšējā tirgū, reģistrēties un ziņot vienā vienīgā dalībvalstī. Pēc ārvalstu platformas operatora reģistrācijas anulēšanas dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādiem ārvalstu platformu operatoriem, kad tie atkārtoti reģistrējas Savienībā, ir jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij atbilstošas garantijas, piemēram, ar zvērestu apliecināts apstiprinājums vai drošības nauda.

(15)

Tomēr ir lietderīgi noteikt pasākumus, kas samazinātu administratīvo slogu ārvalstu platformu operatoriem un dalībvalstu nodokļu iestādēm gadījumos, kad pastāv atbilstīga kārtība, kā nodrošināt līdzvērtīgas informācijas apmaiņu starp ārpus Savienības esošu jurisdikciju un dalībvalsti. Minētajos gadījumos būtu lietderīgi platformu operatorus, kuri ziņojuši ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, atbrīvot no pienākuma ziņot dalībvalstī, ciktāl dalībvalsts saņemtā informācija attiecas uz darbībām, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un šī informācija ir līdzvērtīga informācijai, kas prasīta saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajiem ziņošanas noteikumiem. Lai šajā jomā veicinātu administratīvo sadarbību ar ārpus Savienības esošām jurisdikcijām un atzīstot vajadzību pēc elastības sarunās par nolīgumiem starp dalībvalstīm un ārpus Savienības esošām jurisdikcijām, šai direktīvai būtu jāļauj ārpus Savienības esošas jurisdikcijas kvalificētas platformas operatoram līdzvērtīgu informāciju par pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi, sniegt tikai ārpus Savienības esošas jurisdikcijas nodokļu iestādēm, kas šādu informāciju savukārt nosūtītu dalībvalstu nodokļu administrācijām. Attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai izmantot šo mehānismu, lai novērstu to, ka līdzvērtīga informācija tiek paziņota un nosūtīta vairāk nekā vienu reizi.

(16)

Ņemot vērā to, ka nodokļu iestādes visā pasaulē saskaras ar problēmām, kas saistītas ar aizvien pieaugošo digitālo platformu ekonomiku, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi paraugnoteikumus platformu operatoriem attiecībā uz ziņošanu par pārdevējiem dalīšanās un gadījumdarbu ekonomikā (“paraugnoteikumi”). Ņemot vērā to pārrobežu darbību lielo īpatsvaru, ko veic digitālās platformas, kā arī pārdevēji, kas tajās darbojas, var pamatoti sagaidīt, ka ārpus Savienības esošajās jurisdikcijās būs pietiekami stimuli sekot Savienības rādītajam piemēram un īstenot informācijas par pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, vākšanu un savstarpēju automātisku apmaiņu saskaņā ar paraugnoteikumiem. Lai gan paraugnoteikumu darbības joma nav identiska šīs direktīvas darbības jomai attiecībā uz pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, un digitālajām platformām, kurām ir šāda ziņojuma sniegšanas pienākums, ir sagaidāms, ka paraugnoteikumi nodrošinās līdzvērtīgas informācijas sniegšanu saistībā ar attiecīgajām darbībām, kuras ietilpst gan šīs direktīvas, gan paraugnoteikumu darbības jomā, ko var paplašināt, iekļaujot papildu attiecīgās darbības.

(17)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5). Konkrētāk, Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jānosaka, vai informācija, ar kuru jāapmainās, ievērojot nolīgumu starp dalībvalsts kompetentajām iestādēm un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, ir līdzvērtīga šajā direktīvā paredzētajai informācijai. Ņemot vērā to, ka nolīgumu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā noslēgšana ar ārpus Savienības esošām jurisdikcijām joprojām ir dalībvalstu kompetencē, Komisijas rīcības iemesls varētu būt arī dalībvalsts lūgums. Šai administratīvajai procedūrai, nemainot šīs direktīvas darbības jomu un nosacījumus, būtu jānodrošina juridiskā noteiktība attiecībā uz to saistību korelāciju, kas izriet no šīs direktīvas un jebkādiem informācijas apmaiņas nolīgumiem, kādi dalībvalstīm varētu būt ar ārpus Savienības esošām jurisdikcijām. Šajā nolūkā ir nepieciešams, lai līdzvērtības noteikšanu pēc dalībvalsts lūguma varētu veikt arī pirms šāda nolīguma paredzētās noslēgšanas. Ja šādas informācijas apmaiņa balstās uz daudzpusēju instrumentu, lēmums par līdzvērtību būtu jāpieņem attiecībā uz visu attiecīgo regulējumu, uz ko attiecas šāds instruments. Tomēr joprojām vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā pieņemt lēmumu par līdzvērtību attiecībā uz divpusēju instrumentu vai apmaiņas attiecībām ar atsevišķu ārpus Savienības esošu jurisdikciju.

(18)

Lai nepieļautu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, ir lietderīgi noteikt, ka ziņošana par komercdarbību ietver nekustamā īpašuma iznomāšanu, individuālos pakalpojumus, preču pārdošanu un jebkura transporta veida iznomāšanu. Darbībām, ko veic pārdevējs, kurš darbojas kā platformas operatora darbinieks, nebūtu jāietilpst šādas ziņošanas darbības jomā.

(19)

Lai samazinātu nevajadzīgas atbilstības nodrošināšanas izmaksas pārdevējiem, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma iznomāšanu, piemēram, viesnīcu ķēdēm vai ceļojumu rīkotājiem, būtu jānosaka iznomājamo objektu skaita robežvērtība katram parādītajam īpašumam, virs kuras ziņošanas pienākumu nepiemērotu. Tomēr būtu jāievieš atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai novērstu risku, ka starpnieki, kas digitālajās platformās parādās kā individuāli pārdevēji, bet faktiski pārvalda lielu skaitu īpašuma vienību, varētu apiet ziņošanas pienākumus.

(20)

Mērķi – novērst krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu – varētu sasniegt, prasot platformu operatoriem ziņot par ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālas platformas, agrīnā posmā, pirms dalībvalstu nodokļu iestādes veic savus ikgadējos nodokļu aprēķinus. Lai atvieglotu dalībvalstu nodokļu iestāžu darbu, ar paziņoto informāciju būtu jāapmainās viena mēneša laikā pēc tās paziņošanas. Lai atvieglotu automātisko informācijas apmaiņu un veicinātu efektīvu resursu izmantošanu, informācijas apmaiņa būtu jāveic elektroniski, izmantojot esošo kopējo sakaru tīklu (CCN), ko izveidojusi Savienība.

(21)

Ja ārvalstu platformu operatori līdzvērtīgu informāciju par pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, sniedz attiecīgajām ārpus Savienības esošo jurisdikciju nodokļu iestādēm, paredzams, ka pienācīgas pārbaudes procedūru un ziņošanas prasību efektīvu īstenošanu nodrošinās minēto jurisdikciju nodokļu iestādes. Tomēr gadījumos, kad tas tā nav, ārvalstu platformu operatoriem vajadzētu būt pienākumam reģistrēties un ziņot Savienībā, un dalībvalstīm būtu jānodrošina šādu ārvalstu platformu operatoru reģistrācijas, pienācīgas pārbaudes un ziņošanas pienākumu izpilde. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par attiecīgo valstu to noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Sankciju izvēle paliek dalībvalstu ziņā, taču paredzētajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām. Ņemot vērā digitālo platformu bieži vien plašo ģeogrāfisko tvērumu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis cenšas rīkoties koordinēti, kad tās tiecas panākt atbilstību reģistrācijas un ziņošanas prasībām, kas piemērojamas digitālajām platformām, kuras darbojas no ārpus Savienības esošām jurisdikcijām, tostarp dalībvalstis galējās nepieciešamības gadījumā nepieļauj, ka šādas digitālās platformas var darboties Savienībā. Komisijai savas kompetences robežās būtu jāatvieglo šādu dalībvalstu darbību koordinēšana, ņemot vērā jebkādus turpmākus kopīgus pasākumus attiecībā uz digitālajām platformām, kā arī dalībvalstīm pieejamo potenciālo pasākumu atšķirības.

(22)

Ir jāstiprina Direktīvā 2011/16/ES paredzētie noteikumi attiecībā uz vienas dalībvalsts ierēdņu klātbūtni citas dalībvalsts teritorijā un vienlaicīgu pārbaužu veikšanu divās vai vairākās dalībvalstīs, lai nodrošinātu minēto noteikumu efektīvu piemērošanu. Tādēļ pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm atbildes uz pieprasījumiem par citas dalībvalsts ierēdņu klātbūtni būtu jāsniedz noteiktā termiņā. Ja vienas dalībvalsts ierēdņi administratīvās procedūras laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā vai piedalās administratīvā procedūrā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, uz viņiem būtu jāattiecas procedūrai, ko noteikusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts fizisku personu tiešai izjautāšanai un oficiālu dokumentu izskatīšanai.

(23)	Dalībvalstij, kas plāno veikt vienlaicīgu pārbaudi, par savu nodomu būtu jāpaziņo pārējām attiecīgajām dalībvalstīm. Efektivitātes un juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi paredzēt, ka katras attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pienākums atbildēt noteiktā termiņā.

(24)

Daudzpusējas kontroles, kuras veic ar programmas Fiscalis 2020 atbalstu, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 (6), ir parādījušas ieguvumus, ko sniedz viena vai vairāku nodokļu maksātāju, attiecībā uz kuriem divu vai vairāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses, koordinēta kontrole. Šādas kopīgas darbības pašlaik tiek veiktas, tikai pamatojoties uz spēkā esošo noteikumu par kādas dalībvalsts ierēdņu klātbūtni citas dalībvalsts teritorijā un vienlaicīgu pārbaužu kombinētu piemērošanu. Tomēr daudzos gadījumos minētā prakse ir parādījusi, ka ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi, lai nodrošinātu juridisko noteiktību.

(25)

Tādēļ ir lietderīgi Direktīvu 2011/16/ES papildināt ar vairākiem noteikumiem, ar ko sīkāk precizē satvaru un galvenos principus, kuri būtu jāpiemēro, ja dalībvalstu kompetentās iestādes izvēlas izmantot kopīgas revīzijas instrumentu. Kopīgām revīzijām vajadzētu būt papildu instrumentam, kas pieejams dalībvalstu administratīvajai sadarbībai nodokļu jomā un kas papildinātu esošo regulējumu, kurā paredzētas citas dalībvalsts ierēdņu iespējas atrasties administratīvajos birojos, piedalīties administratīvajās procedūrās, kā arī veikt vienlaicīgas pārbaudes. Kopīgas revīzijas īstenotu kā administratīvas procedūras, kuras kopīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes, un tās būtu saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses. Kopīgām revīzijām var būt svarīga nozīme, lai veicinātu labāku iekšējā tirgus darbību. Kopīgas revīzijas būtu jāstrukturē tā, lai ar skaidriem procesuālajiem noteikumiem, tostarp nodokļu dubultās uzlikšanas riska mazināšanas pasākumiem, nodrošinātu juridisko noteiktību nodokļu maksātājiem.

(26)

Juridiskās noteiktības nolūkā Direktīvas 2011/16/ES noteikumos attiecībā uz kopīgām revīzijām būtu jāietver arī sīkākas informācijas par minēto instrumentu galvenie aspekti, piemēram, noteiktais termiņš, kādā jāatbild uz kopīgas revīzijas pieprasījumu, kopīgajā revīzijā iesaistīto ierēdņu tiesību un pienākumu tvērums un process, kura rezultātā tiek sagatavots kopīgās revīzijas galīgais ziņojums. Minētie noteikumi par kopīgām revīzijām nebūtu jāinterpretē kā tādi, kas skar jebkādus procesus, kuri norisinātos dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem kā kopīgās revīzijas sekas vai turpmāki pasākumi, piemēram, nodokļa uzlikšana vai aprēķināšana ar dalībvalstu nodokļu iestāžu lēmumu, ar to saistīts pārsūdzības vai vienošanās process vai nodokļu maksātājiem pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas izriet no šiem procesiem. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, kopīgās revīzijas galīgajā ziņojumā būtu jāatspoguļo konstatējumi, par kuriem attiecīgās kompetentās iestādes ir vienojušās. Attiecīgās kompetentās iestādes turklāt varētu vienoties, ka kopīgās revīzijas galīgajā ziņojumā iekļauj visus jautājumus, par kuriem nav izdevies panākt vienošanos. Kopīgās revīzijas galīgajā ziņojumā ietvertie savstarpēji saskaņotie konstatējumi būtu jāņem vērā attiecīgajos instrumentos, ko pēc minētās kopīgās revīzijas izdevušas iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes.

(27)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi paredzēt, ka kopīgas revīzijas būtu jāveic iepriekš saskaņotā un koordinētā veidā un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un procedūras prasībām, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības. Šādas prasības var ietvert arī pienākumu nodrošināt, ka dalībvalsts ierēdņi, kas ir piedalījušies kopīgajā revīzijā citā dalībvalstī, vajadzības gadījumā piedalās arī jebkādā sūdzības, pārskatīšanas vai pārsūdzības procesā minētajā dalībvalstī.

(28)

To ierēdņu tiesības un pienākumi, kuri piedalās kopīgajā revīzijā, ja viņi ir klāt darbībās, ko veic citā dalībvalstī, būtu jānosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek kopīgās revīzijas darbības. Tajā pašā laikā, nodrošinot atbilstību tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, citas dalībvalsts ierēdņiem nebūtu jāīsteno nekādas pilnvaras, kas pārsniegtu to pilnvaru tvērumu, kuras viņiem piešķirtas saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem.

(29)	Noteikumu par kopīgām revīzijām mērķis ir nodrošināt lietderīgu instrumentu administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, un nekādi šīs direktīvas elementi nebūtu interpretējami kā tādi, kas ir pretrunā iedibinātajiem noteikumiem par dalībvalstu sadarbību tieslietās.

(30)

Ir svarīgi, lai informācija, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES, principā tiktu izmantota, lai aprēķinātu, administrētu un izpildītu nodokļus, uz kuriem attiecas minētās direktīvas materiālā piemērošanas joma. Tas nebija izslēgts arī līdz šim, taču neskaidrā regulējuma dēļ bija radušās neskaidrības par informācijas izmantošanu. Tādēļ un ņemot vērā PVN nozīmi iekšējā tirgus darbībā, ir lietderīgi precizēt, ka dalībvalstu starpā paziņoto informāciju var izmantot arī PVN un citu netiešo nodokļu aprēķināšanai, administrēšanai un izpildei.

(31)

Dalībvalstij, kas paziņo informāciju citai dalībvalstij nodokļu vajadzībām, būtu jāatļauj minēto informāciju izmantot citiem nolūkiem, ciktāl tas atļauts abu dalībvalstu tiesību aktos. Dalībvalsts to var darīt, vai nu atšķirīgo izmantošanu atļaujot pēc citas dalībvalsts obligāta pieprasījuma, vai arī nosūtot visām dalībvalstīm sarakstu ar citiem atļautiem nolūkiem.

(32)

Lai palīdzētu nodokļu administrācijām, kas piedalās informācijas apmaiņā saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstīm ar Komisijas palīdzību būtu jāizstrādā praktiska kārtība, tostarp – attiecīgā gadījumā – vienošanās par kopīgiem datu pārziņiem, datu apstrādātāja un datu pārziņa vienošanās vai to paraugi. Tikai Komisijas Drošības akreditācijas iestādes pienācīgi akreditētas personas var piekļūt informācijai, kas paziņota, ievērojot Direktīvu 2011/16/ES, un sniegta ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot CCN, un tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs centrālā direktorija administratīvai sadarbībai nodokļu jomā un CCN apkopei, uzturēšanai un pilnveidošanai. Komisija ir atbildīga arī par centrālā direktorija administratīvai sadarbībai nodokļu jomā un CCN drošības nodrošināšanu.

(33)

Lai novērstu datu aizsardzības pārkāpumus un ierobežotu iespējamo kaitējumu, ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot visu to datu drošību, ar kuriem dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES. Tādēļ ir lietderīgi minēto direktīvu papildināt ar noteikumiem par procedūru, kas dalībvalstīm un Komisijai jāievēro gadījumā, ja datu aizsardzības pārkāpums noticis kādā dalībvalstī, kā arī gadījumos, kad pārkāpums noticis saistībā ar CCN. Ņemot vērā to datu sensitīvo raksturu, pret kuriem varētu tikt vērsts datu aizsardzības pārkāpums, būtu lietderīgi paredzēt tādus pasākumus kā pieprasīt apturēt informācijas apmaiņu ar dalībvalsti(-īm), kurā(-ās) noticis datu aizsardzības pārkāpums, vai piekļuves CCN apturēšana vienai vai vairākām dalībvalstīm līdz brīdim, kamēr datu aizsardzības pārkāpums ir novērsts. Ņemot vērā ar datu apmaiņu saistīto procesu tehnisko raksturu, dalībvalstīm ar Komisijas palīdzību būtu jāvienojas par praktisku kārtību, kas vajadzīga, lai īstenotu procedūras, kuras jāievēro datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā, un par pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu datu aizsardzības pārkāpumus nākotnē.

(34)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2011/16/ES īstenošanai un jo īpaši automātisko informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt standarta veidlapu ar ierobežotu skaitu elementu, tostarp valodu lietojuma kārtību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(35)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (7) 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(36)

Jebkādai personas datu apstrādei, ko veic saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES, arī turpmāk būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (8) un Regulai (ES) 2018/1725. Datu apstrāde Direktīvā 2011/16/ES ir reglamentēta vienīgi ar mērķi kalpot vispārējām sabiedrības interesēm, proti, nodokļu jautājumiem un tādiem nolūkiem kā krāpšanas nodokļu jomā, nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanai, nodokļu ieņēmumu nodrošināšanai un taisnīgas nodokļu politikas veicināšanai, kas uzlabo sociālās, politiskās un ekonomiskās iekļaušanas iespējas dalībvalstīs. Tāpēc Direktīvā 2011/16/ES iekļautās atsauces uz attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā būtu jāatjaunina un jāpapildina ar noteikumiem, kas ieviesti ar šo direktīvu. Tas ir jo īpaši svarīgi nolūkā nodrošināt juridisko noteiktību datu pārziņiem un datu apstrādātājiem Regulas (ES) 2016/679 un Regulas (ES) 2018/1725 nozīmē, vienlaikus nodrošinot arī datu subjektu tiesību aizsardzību.

(37)	Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši ar šo direktīvu tiecas nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz personas datu aizsardzību un darījumdarbības brīvība.

(38)

Ņemot vērā to, ka dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, efektīvu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saderīgi ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, jo šīs direktīvas mērķa – uzlabot sadarbību starp nodokļu administrācijām – sasniegšanai ir vajadzīgi vienoti noteikumi, kas var būt efektīvi pārrobežu situācijās, bet tas ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(39)	Tāpēc Direktīva 2011/16/ES būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2011/16/ES groza šādi:

direktīvas 3. pantu groza šādi:

panta 9) punkta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

direktīvas 8. panta 1. punktā un 8.a līdz 8.ac pantā – iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta 1. punktā atsauce uz pieejamo informāciju attiecas uz informāciju, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar minētās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām;”;

panta 9) punkta pirmās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	pārējos šīs direktīvas noteikumos, izņemot 8. panta 1. un 3.a punktu un 8.a līdz 8.ac pantu, – tādas iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana, kas paredzēta šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.”;

panta 9) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Direktīvas 8. panta 3.a un 7.a punkta, 21. panta 2. punkta un IV pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar I pielikumā iekļautajām definīcijām. Direktīvas 25. panta 3. un 4. punkta kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar I vai V pielikumā iekļautajām definīcijām. Direktīvas 8.aa panta un III pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar III pielikumā iekļautajām definīcijām. Direktīvas 8.ac panta un V pielikuma kontekstā jebkuram ar lielo sākuma burtu rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar V pielikumā iekļautajām definīcijām;”;

pievieno šādus punktus:

“26)	“kopīga revīzija” ir administratīva procedūra, ko kopīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes un kas saistīta ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses.

27)

“datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kas radies tīšas nelikumīgas rīcības, nolaidības vai nejaušības dēļ, kura rezultātā tiek iznīcināta, pazaudēta, mainīta informācija, vai jebkurš incidents, kas saistīts ar neatbilstīgu vai neatļautu piekļuvi informācijai, tās izpaušanu vai izmantošanu, tostarp, bet neaprobežojoties ar personas datiem, kas pārsūtīti, uzglabāti vai citādi apstrādāti. Datu aizsardzības pārkāpums var attiekties uz datu konfidencialitāti, pieejamību un integritāti.”;

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Prognozējamais svarīgums

1. Attiecībā uz 5. pantā minēto pieprasījumu pieprasītā informācija ir prognozējami svarīga, ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde pieprasījuma iesniegšanas brīdī uzskata, ka saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pamatota iespēja, ka pieprasītā informācija attieksies uz viena vai vairāku nodokļu maksātāju (neatkarīgi no tā, vai tie identificēti pēc vārda vai kā citādi) nodokļu lietām un būs pamatota izmeklēšanas vajadzībām.

2. Lai pierādītu pieprasītās informācijas prognozējamo svarīgumu, pieprasījuma iesniedzēja iestāde sniedz pieprasījuma saņēmējai iestādei vismaz šādu informāciju:

a)	nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta; un

b)	informācijas precizējums, kas vajadzīga tās valsts tiesību aktu īstenošanai vai izpildei.

3. Ja 5. pantā minētais pieprasījums attiecas uz tādu nodokļu maksātāju grupu, kurus nevar identificēt atsevišķi, pieprasījuma iesniedzēja iestāde sniedz pieprasījuma saņēmējai iestādei vismaz šādu informāciju:

a)	grupas detalizēts apraksts;

b)	paskaidrojums par piemērojamajiem tiesību aktiem un faktiem, saskaņā ar kuriem ir pamats uzskatīt, ka grupas nodokļu maksātāji nav ievērojuši piemērojamos tiesību aktus;

c)	paskaidrojums par to, kā pieprasītā informācija palīdzētu noteikt grupā ietilpstošo nodokļu maksātāju atbilstību; un

d)	attiecīgā gadījumā – fakti un apstākļi, kas saistīti ar tādas trešās personas iesaistīšanos, kura aktīvi veicinājusi grupā ietilpstošo nodokļu maksātāju iespējamu neatbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem.”;

direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Direktīvas 5. pantā minētajā pieprasījumā var būt iekļauts pamatots administratīvās procedūras pieprasījums. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka administratīva procedūra nav vajadzīga, tā nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei attiecīgos iemeslus.”;

direktīvas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz 5. pantā minēto informāciju, cik vien ātri iespējams un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Tomēr, ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uz pieprasījumu nespēj atbildēt līdz attiecīgā termiņa beigām, tā par to nekavējoties un jebkurā gadījumā trijos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi un norāda atbildes kavējuma iemeslus un datumu, līdz kuram tā, iespējams, spēs sniegt atbildi. Attiecīgais termiņš nav ilgāks par sešiem mēnešiem no pieprasījuma saņemšanas dienas.

Tomēr, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā šāda informācija jau ir, informāciju nosūta divos mēnešos pēc minētās dienas.”;

5)	direktīvas 7. panta 5. punktu svītro;

direktīvas 8. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde ar automātisku informācijas apmaiņu paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei visu informāciju, kas ir pieejama par minētās citas dalībvalsts rezidentiem; minētā informācija ir par šādām konkrētām ienākumu un kapitāla kategorijām, kā tās saprot saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura paziņo šo informāciju:

a)	ienākumi no nodarbinātības;

b)	direktoru atalgojumi;

c)	dzīvības apdrošināšanas produkti, kas nav reglamentēti ar citiem Savienības juridiskiem instrumentiem par informācijas apmaiņu un ar citiem līdzīgiem pasākumiem;

pensijas;

e)	īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma;

f)	autoratlīdzības.

Attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, dalībvalstis cenšas pirmajā daļā minētajā informācijā iekļaut rezidences dalībvalsts izdoto rezidentu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (NMIN).

Dalībvalstis katru gadu informē Komisiju par vismaz divām pirmajā daļā uzskaitītajām ienākumu un kapitāla kategorijām, attiecībā uz kurām tās paziņo informāciju par citas dalībvalsts rezidentiem.

2. Dalībvalstis pirms 2024. gada 1. janvāra informē Komisiju par vismaz četrām 1. punkta pirmajā daļā uzskaitītajām kategorijām, attiecībā uz kurām katras dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju par minētās citas dalībvalsts rezidentiem. Šāda informācija attiecas uz taksācijas periodiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.”;

b)	panta 3. punkta otro daļu svītro;

direktīvas 8.a pantu groza šādi:

panta 5. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

attiecībā uz informāciju, ar ko apmainās, ievērojot 1. punktu – nekavējoties pēc tam, kad ir izdoti, grozīti vai atjaunoti iepriekšēji pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu, un ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem no tā kalendārā gada puses beigām, kurā ir izdoti, grozīti vai atjaunoti iepriekšējie pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu;”;

panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

kopsavilkums par iepriekšējo pārrobežu nolēmumu vai iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu, tostarp apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai darījumiem, vai darījumu virkni, un jebkāda cita informācija, kas kompetentajai iestādei varētu palīdzēt novērtēt iespējamo nodokļu risku, neizraisot komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu, vai tādas informācijas izpaušanu, kura būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;”;

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“8.ac pants

Platformu operatoru paziņotās informācijas obligātās automātiskās apmaiņas darbības joma un nosacījumi

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Ziņojošajiem platformu operatoriem veikt pienācīgas pārbaudes procedūras un izpildīt ziņošanas prasības, kas noteiktas V pielikuma II un III iedaļā. Katra dalībvalsts arī nodrošina šādu pasākumu efektīvu īstenošanu un ievērošanu saskaņā ar V pielikuma IV iedaļu.

2. Saskaņā ar piemērojamajām pienācīgas pārbaudes procedūrām un ziņošanas prasībām, kas ietvertas V pielikuma II un III iedaļā, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notikusi ziņošana saskaņā ar 1. pantu, izmantojot automātisku informācijas apmaiņu, 3. punktā noteiktajā termiņā paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents V pielikuma II iedaļas D punkta nozīmē un kur Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, sniedz nekustamā īpašuma iznomāšanas pakalpojumus, šādu informāciju par katru Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums:

a)	Ziņojošā platformas operatora nosaukums, juridiskā adrese, NMIN un attiecīgā gadījumā individuālais identifikācijas numurs, kas piešķirts saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu, kā arī tās(-o) Platformas(-u) nosaukums(-i), par kuru(-ām) Ziņojošais platformas operators ziņo;

b)	Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, kas ir fiziska persona, vārds un uzvārds, un Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, kas ir Vienība, juridiskais nosaukums;

c)	Galvenā adrese;

d)	Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, NMIN, norādot katru izdošanas dalībvalsti, vai, ja NMIN nav, Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, kas ir fiziska persona, dzimšanas vieta;

e)	Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, kas ir Vienība, uzņēmuma reģistrācijas numurs;

f)	Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, PVN identifikācijas numurs, ja tāds ir;

g)	Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, kas ir fiziska persona, dzimšanas datums;

tā Finanšu konta identifikators, uz kuru ir samaksāta vai kreditēta Atlīdzība, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram un ciktāl tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents V pielikuma II iedaļas D punkta nozīmē, nav paziņojusi visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ka tai nav nodoma šim nolūkam izmantot Finanšu konta identifikatoru;

ja tas atšķiras no Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, vārda, uzvārda / nosaukuma, papildus Finanšu konta identifikatoram – finanšu konta, uz kuru ir samaksāta vai kreditēta Atlīdzība, turētāja vārds, uzvārds / nosaukums, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram, kā arī jebkāda cita finanšu identifikācijas informācija, kas Ziņojošajam platformas operatoram ir pieejama attiecībā uz minēto konta turētāju;

j)	katra dalībvalsts, kurā Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents, kas noteikta saskaņā ar V pielikuma II iedaļas D punktu;

k)	kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī, un Attiecīgo darbību skaits, par kurām tā tika samaksāta vai kreditēta;

l)	visas maksas, komisijas maksas vai nodokļi, ko katrā Pārskata perioda ceturksnī ietur vai iekasē Ziņojošā platforma.

Ja Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, sniedz nekustamā īpašuma iznomāšanas pakalpojumus, paziņo šādu papildu informāciju:

a)	katra Parādītā īpašuma adrese, ko nosaka atbilstīgi V pielikuma II iedaļas E punktā izklāstītajām procedūrām, un attiecīgais zemes reģistrācijas numurs vai tā ekvivalents saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kur tas atrodas, ja pieejams;

b)	kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī, un Attiecīgo darbību skaits, kas veiktas saistībā ar katru Parādīto īpašumu;

c)	ja iespējams, to dienu skaits, kad katrs Parādītais īpašums iznomāts Pārskata periodā, un katra Parādītā īpašuma veids.

3. Ziņošana, ievērojot šā panta 2. punktu, notiek, izmantojot 20. panta 4. punktā minēto standarta elektronisko formātu, divu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies Pārskata periods, uz kuru attiecas Ziņojošā platformas operatora ziņošanas prasības. Pirmo informāciju paziņo par Pārskata periodiem no 2023. gada 1. janvāra.

4. Lai izpildītu ziņošanas prasības, ievērojot šā panta 1. punktu, katra dalībvalsts paredz vajadzīgos noteikumus, lai pieprasītu Ziņojošajam platformas operatoram V pielikuma I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē reģistrēties Savienībā. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde šādam Ziņojošajam platformas operatoram piešķir individuālu identifikācijas numuru.

Dalībvalstis paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem Ziņojošais platformas operators var izvēlēties reģistrēties vienas vienīgas dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti V pielikuma IV iedaļas F punktā. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu, ka Ziņojošajam platformas operatoram V pielikuma I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē, kura reģistrācija ir anulēta saskaņā ar V pielikuma IV iedaļas F punkta 7. apakšpunktu, var atļaut veikt atkārtotu reģistrāciju tikai ar nosacījumu, ka tas attiecīgās dalībvalsts iestādēm sniedz pienācīgas garantijas par savu apņemšanos izpildīt ziņošanas prasības Savienībā, tostarp visas vēl neizpildītās ziņošanas prasības.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktisko kārtību, kas vajadzīga, lai reģistrētu un identificētu Ziņojošos platformu operatorus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Ja Platformas operatoru uzskata par Izslēgto platformas operatoru, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā saskaņā ar V pielikuma I iedaļas A punkta 3. apakšpunktu ir iesniegts pierādījums, par to attiecīgi informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp par visām turpmākajām izmaiņām.

6. Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim izveido centrālo reģistru, kurā reģistrē informāciju, kas jāziņo saskaņā ar šā panta 5. punktu un kas jāsniedz saskaņā ar V pielikuma IV iedaļas F punkta 2. apakšpunktu. Minētais centrālais reģistrs ir pieejams visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

7. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas nosaka, vai informācija, ar kuru ir jāapmainās automātiski saskaņā ar vienošanos starp attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, V pielikuma I iedaļas A punkta 7. apakšpunkta nozīmē ir līdzvērtīga informācijai, kas minēta V pielikuma III iedaļas B punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

Dalībvalsts, kas pieprasa pirmajā daļā minēto pasākumu, nosūta Komisijai pamatotu pieprasījumu.

Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu, tā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda, kāda papildu informācija ir nepieciešama. Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, tā viena mēneša laikā paziņo par to dalībvalstij, un tā iesniedz attiecīgo informāciju 26. panta 2. punktā minētajai komitejai.

Rīkojoties pēc savas iniciatīvas, Komisija pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem tikai pēc tam, kad dalībvalsts ir noslēgusi kompetento iestāžu nolīgumu ar ārpus Savienības esošu jurisdikciju, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus no darbībām, kuras palīdz veikt Platformas.

Nosakot, vai informācija attiecībā uz Attiecīgo darbību ir līdzvērtīga pirmās daļas nozīmē, Komisija pienācīgi ņem vērā to, cik lielā mērā šādas informācijas pamatā esošais režīms atbilst tam, kas minēts V pielikumā, jo īpaši attiecībā uz:

i)	Ziņojošā platformas operatora, Pārdevēja, par kuru jāsniedz ziņojums, Attiecīgās darbības definīcijām;

ii)	procedūrām, kas piemērojamas, lai identificētu Pārdevējus, par kuriem jāsniedz ziņojums;

iii)	ziņošanas prasībām; un

iv)	noteikumiem un administratīvajām procedūrām, kurām jābūt ieviestām ārpus Savienības esošās jurisdikcijās, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas minētajā režīmā noteiktās pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, un nodrošināta atbilstība tām.

To pašu procedūru piemēro, lai noteiktu, ka informācija vairs nav līdzvērtīga.”;

direktīvas 8.b pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis reizi gadā iesniedz Komisijai statistiku par automātiskās informācijas apmaiņas apjomu saskaņā ar 8. panta 1. un 3.a punktu, 8.aa pantu un 8.ac pantu, kā arī informāciju par administratīvām un citām attiecīgām izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar notikušo apmaiņu un visām iespējamām izmaiņām gan attiecībā uz nodokļu administrācijām, gan trešām personām.”;

b)	panta 2. punktu svītro;

10)

direktīvas 11. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lai apmainītos ar 1. panta 1. punktā minēto informāciju, dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, lai pirmās minētās dalībvalsts pilnvaroti ierēdņi saskaņā ar otrās minētās dalībvalsts noteikto procedūru:

a)	atrastos birojos, kuros pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts administratīvās iestādes veic savus pienākumus;

b)	būtu klāt administratīvās procedūrās pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā;

piedalītos administratīvās procedūrās, ko veic pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Pieprasījuma saņēmēja iestāde atbild uz pirmajā daļā minēto pieprasījumu 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, apstiprinot savu piekrišanu vai paziņojot pamatotu atteikumu pieprasījuma iesniedzējai iestādei.

Ja pieprasītā informācija ir dokumentos, kam pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi var piekļūt, pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem izsniedz to kopijas.”;

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņi administratīvo procedūru laikā ir klāt vai piedalās administratīvajās procedūrās, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, viņi var izjautāt fiziskas personas un izskatīt oficiālus dokumentus, ņemot vērā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts noteikto procedūru.”;

11)

direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Katras attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj, vai tā vēlas piedalīties vienlaicīgās pārbaudēs. Tā apstiprina savu piekrišanu vai paziņo pamatotu atteikumu iestādei, kas ieteikusi veikt vienlaicīgu pārbaudi, 60 dienu laikā no ieteikuma saņemšanas.”;

12)

direktīvā iekļauj šādu iedaļu:

“IIa IEDAĻA

Kopīgas revīzijas

12.a pants

Kopīgas revīzijas

1. Vienas vai vairāku dalībvalstu kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts (vai citu dalībvalstu) kompetento iestādi veikt kopīgu revīziju. Pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes atbild uz pieprasījumu veikt kopīgu revīziju 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Pamatotu iemeslu dēļ pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes var noraidīt dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt kopīgu revīziju.

2. Pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic kopīgas revīzijas iepriekš saskaņotā un koordinētā veidā, tostarp attiecībā uz valodu lietojuma kārtību, un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un procedūras prasībām, kurā notiek kopīgās revīzijas darbības. Katrā dalībvalstī, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par kopīgās revīzijas uzraudzību un koordinēšanu minētajā dalībvalstī.

To dalībvalstu ierēdņu tiesības un pienākumus, kuri piedalās kopīgajā revīzijā, ja viņi ir klāt darbībās, ko veic citā dalībvalstī, nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek kopīgās revīzijas darbības. Nodrošinot atbilstību tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, citas dalībvalsts ierēdņi neīsteno nekādas pilnvaras, kas pārsniegtu to pilnvaru tvērumu, kuras viņiem piešķirtas saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem.

3. Neskarot 2. punktu, dalībvalsts, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, veic vajadzīgos pasākumus, lai:

a)	ļautu citu dalībvalstu ierēdņiem, kas piedalās kopīgas revīzijas darbībās, izjautāt fiziskas personas un izskatīt oficiālus dokumentus kopā ar tās dalībvalsts ierēdņiem, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, ņemot vērā procedūru, ko noteikusi dalībvalsts, kurā šīs darbības notiek;

nodrošinātu to, ka kopīgās revīzijas darbībās savāktos pierādījumus, tostarp attiecībā uz to pieņemamību, var novērtēt saskaņā ar tādiem pašiem juridiskajiem nosacījumiem kā gadījumā, ja revīziju veic dalībvalstī, kur tajā piedalās tikai šīs dalībvalsts ierēdņi, tostarp attiecībā uz jebkuru sūdzības, pārskatīšanas vai pārsūdzības procesu; un

c)	nodrošinātu to, ka personai(-ām), uz kuru(-ām) attiecas vai kuru(-as) skar kopīga revīzija, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā tādas revīzijas gadījumā, kurā piedalās tikai šīs dalībvalsts ierēdņi, tostarp attiecībā uz jebkuru sūdzības, pārskatīšanas vai pārsūdzības procesu.

4. Ja divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes veic kopīgu revīziju, tās cenšas vienoties par faktiem un apstākļiem, kas attiecas uz kopīgo revīziju, un cenšas panākt vienošanos par revidētās(-o) personas(-u) nodokļa maksātāja statusu, pamatojoties uz kopīgās revīzijas rezultātiem. Kopīgās revīzijas konstatējumus iekļauj galīgajā ziņojumā. Jautājumus, par kuriem kompetentās iestādes vienojas, atspoguļo galīgajā ziņojumā un ņem vērā attiecīgajos instrumentos, ko pēc minētās kopīgās revīzijas izdevušas iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes.

Ņemot vērā šā punkta pirmo daļu, darbības, ko dalībvalsts kompetentās iestādes vai tās ierēdņi veic pēc kopīgas revīzijas, un jebkādi citi šajā dalībvalstī turpmāk notiekošie procesi, piemēram, nodokļu iestāžu lēmumi, ar to saistītais pārsūdzības vai vienošanās process, notiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

5. Revidētajām personām paziņo par kopīgās revīzijas rezultātiem, tostarp par galīgā ziņojuma kopiju, 60 dienu laikā pēc galīgā ziņojuma izdošanas.”;

13)

direktīvas 16. pantu groza šādi:

panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Uz informāciju, kas jebkādā veidā paziņota starp dalībvalstīm saskaņā ar šo direktīvu, attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība kā līdzīgai informācijai tās dalībvalsts tiesību aktos, kura to saņēmusi. Šādu informāciju var izmantot, lai novērtētu, pārvaldītu un īstenotu dalībvalstu valsts tiesību aktus, kas attiecas uz 2. pantā minētajiem nodokļiem, kā arī PVN un citiem netiešajiem nodokļiem.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju, kas saskaņā ar šo direktīvu sniedz informāciju, un tikai tādā mērā, kādā tas atļauts tās dalībvalsts tiesību aktos, kuras kompetentā iestāde šo informāciju saņem, informāciju un dokumentus, kas saņemti saskaņā ar šo direktīvu, var izmantot citiem nolūkiem nekā tiem, kas paredzēti 1. punktā. Šādu atļauju piešķir, ja informāciju līdzīgos nolūkos drīkst izmantot dalībvalstī, kuras kompetentā iestāde informāciju ir sniegusi.

Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var nosūtīt visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm sarakstu ar nolūkiem (papildus tiem, kas minēti 1. punktā), kuriem saskaņā ar tās tiesību aktiem var izmantot informāciju un dokumentus. Kompetentā iestāde, kas saņem informāciju un dokumentus, saņemto informāciju un dokumentus bez šā punkta pirmajā daļā minētās atļaujas var izmantot jebkuram no paziņotājas dalībvalsts uzskaitītajiem nolūkiem.”;

14)

direktīvas 20. pantu groza šādi:

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2. Šā panta 1. punktā minētajā standarta veidlapā iekļauj vismaz šādu informāciju, kas jāsniedz pieprasījuma iesniedzējai iestādei:

a)	tās personas identitāte, par kuru jāveic pārbaude vai izmeklēšana, un – 5.a panta 3. punktā minēto grupas pieprasījumu gadījumā – grupas detalizēts apraksts;

b)	nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta.”;

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Spontānu informāciju un apstiprinājumu par tās saņemšanu saskaņā attiecīgi ar 9. un 10. pantu, administratīvā paziņojuma pieprasījumus saskaņā ar 13. pantu, atsauksmes saskaņā ar 14. pantu un paziņojumus saskaņā ar 16. panta 2. un 3. punktu un 24. panta 2. punktu nosūta, izmantojot standarta veidlapas, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Automātisko informācijas apmaiņu saskaņā ar 8. un 8.ac pantu veic, izmantojot standarta elektronisku formātu, kura mērķis ir atvieglot šādu automātisku apmaiņu un kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

15)

direktīvas 21. pantam pievieno šādu punktu:

“7. Komisija izstrādā un sniedz tehnisku un loģistikas atbalstu saistībā ar drošu centrālu saskarni administratīvajai sadarbībai nodokļu jomā, kur dalībvalstis sazinās, izmantojot standarta veidlapas saskaņā ar 20. panta 1. un 3. punktu. Minētajai saskarnei var piekļūt visu dalībvalstu kompetentās iestādes. Statistikas vākšanas nolūkā Komisijai ir piekļuve informācijai par informācijas apmaiņu, kas reģistrēta saskarnē un ko var iegūt automātiski. Komisijai ir piekļuve tikai anonīmiem un apkopotiem datiem. Komisijas piekļuve neskar dalībvalstu pienākumu sniegt statistikas datus par informācijas apmaiņu saskaņā ar 23. panta 4. punktu.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vajadzīgos praktiskos pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

16)

direktīvas 22. panta 1.a punktu aizstāj ar šādu:

“1.a Lai īstenotu un izpildītu dalībvalstu tiesību aktus, ar ko īsteno šo direktīvu, un nodrošinātu, ka darbojas administratīvā sadarbība, kuru izveido ar šo direktīvu, dalībvalstis likumā nodokļu iestādēm paredz piekļuvi mehānismiem, procedūrām, dokumentiem un informācijai, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (*1) 13., 30., 31., 32.a un 40. pantā.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;"

17)

direktīvas 23.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 23. pantu, kā arī visus ziņojumus vai dokumentus, kurus Komisija ir izstrādājusi, izmantojot šo informāciju, var pārsūtīt citām dalībvalstīm. Uz šādi pārsūtītu informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība kā līdzīgai informācijai tās dalībvalsts tiesību aktos, kura to saņēmusi.

Komisijas izstrādātus ziņojumus un dokumentus, kas minēti pirmajā daļā, dalībvalstis drīkst izmantot tikai analītiskiem mērķiem, un dalībvalstis informāciju nepublicē un nedara pieejamu nevienai citai personai vai struktūrai, ja nav saņemta nepārprotama Komisijas piekrišana.

Neatkarīgi no pirmās un otrās daļas Komisija katru gadu var publicēt anonimizētus kopsavilkumus ar statistikas datiem, kurus dalībvalstis tai paziņo saskaņā ar 23. panta 4. punktu.”;

18)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Datu aizsardzība

1. Uz jebkādu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (*2). Tomēr, lai pareizi piemērotu šo direktīvu, dalībvalstis ierobežo Regulas (ES) 2016/679 13. pantā, 14. panta 1. punktā un 15. pantā paredzētos pienākumus un tiesības, ciktāl tas vajadzīgs, lai aizsargātu minētās regulas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās intereses.

2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (*3) piemēro jebkurai personas datu apstrādei saskaņā ar šo direktīvu, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras. Tomēr, lai pareizi piemērotu šo direktīvu, Regulas (ES) 2018/1725 15. pantā, 16. panta 1. punktā un 17. līdz 21. pantā paredzēto pienākumu un tiesību joma tiek ierobežota, ciktāl tas vajadzīgs, lai aizsargātu minētās regulas 25. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās intereses.

3. Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, starpniekus, Ziņojošos platformu operatorus un dalībvalstu kompetentās iestādes uzskata par datu pārziņiem, ja tās, rīkojoties atsevišķi vai kopīgi, nosaka personas datu apstrādes mērķus un līdzekļus Regulas (ES) 2016/679 nozīmē.

4. Neatkarīgi no 1. punkta katra dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgi katra Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai starpnieks, vai Ziņojošais platformas operators tās jurisdikcijā:

a)	informē katru attiecīgo fizisku personu, ka informācija par minēto personu tiks apkopota un pārsūtīta saskaņā ar šo direktīvu; un

b)	sniedz katrai attiecīgajai fiziskai personai visu informāciju, ko šai personai ir tiesības saņemt no datu pārziņa, pietiekami savlaicīgi, lai minētā persona varētu īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību, un jebkurā gadījumā pirms informācijas paziņošanas.

Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta katra dalībvalsts paredz noteikumus, kas uzliek Ziņojošajiem platformu operatoriem pienākumu informēt Pārdevējus, par kuriem jāsniedz ziņojums, par paziņoto Atlīdzību.

5. Informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, uzglabā ne ilgāk kā nepieciešams šīs direktīvas mērķu sasniegšanai un – jebkurā gadījumā – saskaņā ar ikviena datu pārziņa iekšējiem valsts noteikumiem saistībā ar noilgumu.

6. Dalībvalsts, kurā noticis datu aizsardzības pārkāpums, nekavējoties ziņo Komisijai par datu aizsardzības pārkāpumu un jebkādiem turpmākiem korektīviem pasākumiem. Komisija nekavējoties informē visas dalībvalstis par datu aizsardzības pārkāpumu, par kuru tai ir ziņots vai par kuru tā ir uzzinājusi, un par jebkādiem korektīviem pasākumiem.

Katra dalībvalsts var apturēt informācijas apmaiņu ar dalībvalsti(-īm), kurā(-ās) noticis datu aizsardzības pārkāpums, par to rakstiski paziņojot Komisijai un attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm). Šāda apturēšana stājas spēkā nekavējoties.

Dalībvalsts(-is), kurā(-ās) noticis datu aizsardzības pārkāpums, izmeklē, aptur un novērš datu aizsardzības pārkāpumu un, ja datu aizsardzības pārkāpumu nevar nekavējoties un atbilstīgi apturēt, šīs direktīvas nolūkos pieprasa apturēt piekļuvi CCN, par to rakstiski paziņojot Komisijai. Pēc šāda pieprasījuma, šīs direktīvas nolūkos Komisija aptur šādas(-u) dalībvalsts(-u) piekļuvi CCN.

Pēc tam, kad dalībvalsts, kurā noticis datu aizsardzības pārkāpums, ziņojusi par datu aizsardzības pārkāpuma novēršanu, Komisija šīs direktīvas nolūkos atjauno attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) piekļuvi CCN. Ja viena vai vairākas dalībvalstis lūdz Komisiju kopīgi pārbaudīt, vai datu aizsardzības pārkāpums ir veiksmīgi novērsts, Komisija pēc šādas pārbaudes šīs direktīvas nolūkos atjauno attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) piekļuvi CCN.

Ja centrālajā direktorijā vai CCN šīs direktīvas nolūkos notiek datu aizsardzības pārkāpums un ja varētu tikt ietekmēta apmaiņa starp dalībvalstīm ar CCN starpniecību, Komisija nekavējoties informē dalībvalstis par datu aizsardzības pārkāpumu un visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Šādi korektīvi pasākumi var ietvert piekļuves apturēšanu centrālajam direktorijam vai CCN šīs direktīvas nolūkos, līdz datu aizsardzības pārkāpums ir novērsts.

7. Dalībvalstis ar Komisijas palīdzību vienojas par praktiskajiem pasākumiem, kas nepieciešami šā panta īstenošanai, tostarp attiecībā uz datu drošības pārkāpumu pārvaldības procesiem saskaņā ar starptautiski atzītu paraugpraksi un attiecīgā gadījumā – vienošanos par kopīgiem datu pārziņiem, datu apstrādātāja un datu pārziņa vienošanos vai to paraugiem.

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

19)

direktīvas 25.a pantu aizstāj ar šādu:

“25.a pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un attiecas uz 8.aa, 8.ab un 8.ac pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.”;

20)	direktīvai pievieno V pielikumu, kura teksts ir iekļauts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1. Dalībvalstis līdz 2022. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2023. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis līdz 2023. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta 1. punkta d) apakšpunkta prasības attiecībā uz Direktīvas 2011/16/ES 3. panta 26) punktu un šīs direktīvas 1. panta 12. punkta prasības attiecībā uz Direktīvas 2011/16/ES IIa iedaļu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās minētos noteikumus piemēro vēlākais no 2024. gada 1. janvāra.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2021. gada 22. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

M. do C. ANTUNES

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(3) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(4) Padomes Direktīva 2003/49/EK (2003. gada 3. jūnijs) par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Fiscalis 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 25. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS, ZIŅOŠANAS PRASĪBAS UN CITI NOTEIKUMI PLATFORMU OPERATORIEM

Šajā pielikumā noteiktas pienācīgas pārbaudes procedūras, ziņošanas prasības un citi noteikumi, ko piemēro Ziņojošie platformu operatori, lai dalībvalstis ar automātisku informācijas apmaiņu varētu paziņot šīs direktīvas 8.ac pantā minēto informāciju.

Šajā pielikumā arī paredzēti noteikumi un administratīvās procedūras, kurām dalībvalstīs jābūt ieviestām, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenotas tajā izklāstītās pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, un nodrošināta atbilstība tām.

I IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

Turpmāk minētajiem terminiem ir pie tiem izklāstītā nozīme.

Ziņojošie platformu operatori

“Platforma” ir jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes, kam var piekļūt lietotāji un kas ļauj Pārdevējiem pieslēgties citiem lietotājiem, lai šādiem lietotājiem tieši vai netieši veiktu Attiecīgo darbību. Tas ietver arī jebkādu vienošanos par Atlīdzības par Attiecīgo darbību iekasēšanu un samaksu.

Termins “Platforma” neietver programmatūru, kas bez turpmākas iejaukšanās Attiecīgās darbības veikšanā ļauj tikai un vienīgi jebko no turpmāk minētā:

a)	apstrādāt maksājumus saistībā ar Attiecīgo darbību;

b)	lietotājiem parādīt vai reklamēt kādu Attiecīgo darbību;

c)	novirzīt vai pārsūtīt lietotājus uz Platformu.

2.	“Platformas operators” ir Vienība, kas slēdz līgumus ar Pārdevējiem par Platformas pilnīgu vai daļēju pieejamību šādiem Pārdevējiem.

“Izslēgtais platformas operators” ir Platformas operators, kas iepriekš un katru gadu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurai Platformas operatoram citādi būtu jāsniedz ziņojums saskaņā ar III iedaļas A punkta 1. līdz 3. apakšpunkta noteikumiem, ir atbilstīgi pierādījis, ka Platformas vispārējais darījumdarbības modelis ir tāds, ka tai nav Pārdevēju, par kuriem jāsniedz ziņojums.

“Ziņojošais platformas operators” ir jebkurš Platformas operators, kas nav Izslēgtais platformas operators un ko raksturo kāds no turpmākajiem apstākļiem:

tas ir rezidents nodokļu vajadzībām kādā dalībvalstī vai, ja šādam Platformas operatoram nevienā dalībvalstī nav rezidences nodokļu vajadzībām, tas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

i)	tas ir inkorporēts saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

ii)	tā vadības vieta (tostarp faktiskās vadības vieta) atrodas kādā dalībvalstī; vai

iii)	tam kādā dalībvalstī ir pastāvīga iestāde un tas nav Kvalificēts ārpussavienības platformas operators;

tas nav ne rezidents nodokļu vajadzībām, ne ir inkorporēts vai tiek pārvaldīts kādā dalībvalstī, un tam nav arī pastāvīgas iestādes kādā dalībvalstī, bet tas palīdz Pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums, Attiecīgās darbības veikšanā vai tādas Attiecīgās darbības veikšanā, kas saistīta ar kādā dalībvalstī esoša nekustamā īpašuma iznomāšanu, un tas nav Kvalificēts ārpussavienības platformas operators.

“Kvalificēts ārpussavienības platformas operators” ir platformas operators, kuram visas Attiecīgās darbības, ko tas palīdz veikt, ir arī Kvalificētas attiecīgās darbības un kurš nodokļu vajadzībām ir rezidents Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā vai, ja šāds Platformas operators nav rezidents nodokļu vajadzībām Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, tas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

a)	tas ir inkorporēts saskaņā ar kādas Kvalificētas ārpus Savienības esošas jurisdikcijas tiesību aktiem; vai

b)	tā vadības vieta (tostarp faktiskās vadības vieta) atrodas kādā Kvalificētā ārpus Savienības esošā jurisdikcijā.

“Kvalificēta ārpus Savienības esoša jurisdikcija” ir ārpus Savienības esoša jurisdikcija, kurai ir spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums ar visu to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ārpus Savienības esošās jurisdikcijas publicētajā sarakstā ir norādītas kā jurisdikcijas, par kurām jāsniedz ziņojums.

“Spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums” ir nolīgums starp dalībvalsts kompetento iestādi un ārpus Savienības esošu jurisdikciju, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu, kas līdzvērtīga tai, kas minēta šā pielikuma III iedaļas B punktā, kā apstiprināts īstenošanas aktā saskaņā ar 8. ac panta 7. punktu.

“Attiecīgā darbība” ir darbība, ko veic par Atlīdzību un kas ir kāda no turpmākajām darbībām:

a)	nekustamā īpašuma iznomāšana, ieskaitot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu, kā arī jebkura cita veida nekustamo īpašumu un autostāvvietas;

b)	individuāli pakalpojumi;

c)	preču pārdošana;

d)	jebkura transporta veida iznomāšana;

Termins “Attiecīgā darbība” neietver darbību, ko veic Pārdevējs, kurš darbojas kā Platformas operatora darbinieks vai kā ar Platformas operatoru saistītas Vienības darbinieks.

9.	“Kvalificētas attiecīgās darbības” ir visas Attiecīgās darbības, uz kurām attiecas automātiskā informācijas apmaiņa saskaņā ar Spēkā esošu atbilstīgu kompetento iestāžu nolīgumu.

10.

“Atlīdzība” ir jebkāda veida kompensācija, atskaitot jebkādas maksas, komisijas maksas vai nodokļus, ko ietur vai iekasē Ziņojošais platformas operators, kuru maksā vai kreditē Pārdevējam saistībā ar Attiecīgo darbību un kuras summa Platformas operatoram ir zināma vai kuras summu tas varētu loģiski izsecināt.

11.

“Individuāls pakalpojums” ir pakalpojums, kas ietver ar laiku vai uzdevumu saistītu darbu, kuru veic viena vai vairākas fiziskas personas, kas darbojas vai nu neatkarīgi, vai kādas Vienības vārdā, un kuru veic pēc lietotāja pieprasījuma vai nu tiešsaistē, vai fiziski bezsaistē pēc tam, kad to veikt ir palīdzējusi Platforma.

Pārdevēji, par kuriem jāsniedz ziņojums

1.	“Pārdevējs” ir Platformas lietotājs (vai nu fiziska persona, vai Vienība), kas jebkurā brīdī Pārskata perioda laikā ir reģistrēts Platformā un veic Attiecīgo darbību.

2.	“Aktīvs pārdevējs” ir jebkurš Pārdevējs, kas vai nu nodrošina Attiecīgo darbību Pārskata perioda laikā, vai kam tiek maksāta vai kreditēta Atlīdzība saistībā ar Attiecīgo darbību Pārskata perioda laikā.

3.	“Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums” ir jebkurš Aktīvs pārdevējs, izņemot Izslēgtos pārdevējus, kas ir rezidents kādā dalībvalstī vai kas ir iznomājis kādā dalībvalstī esošu nekustamo īpašumu.

“Izslēgtais pārdevējs” ir jebkurš Pārdevējs,

a)	kas ir Valdības vienība;

b)	kas ir Vienība, kuras akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū, vai tādas Vienības saistītā Vienība, kuras akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

c)	kas ir Vienība, kurai Platformas operators pārskata periodā ir palīdzējis veikt vairāk nekā 2 000 Attiecīgo darbību, iznomājot ar Parādīto īpašumu saistītu nekustamo īpašumu; vai

d)	kurai Platformas operators, pārdodot Preces, ir palīdzējis veikt mazāk nekā 30 Attiecīgās darbības un par kuru pārskata periodā samaksātā vai kreditētā Atlīdzības kopējā summa nepārsniedza 2 000 EUR.

Citas definīcijas

“Vienība” ir juridiska persona vai juridisks veidojums, piemēram, korporācija, personālsabiedrība, trasts vai fonds. Vienība ir citas Vienības saistītā Vienība, ja Vienība kontrolē otru Vienību vai abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu. Netiešas līdzdalības gadījumā atbilstību prasībai turēt vairāk nekā 50 % īpašumtiesību citas Vienības kapitālā nosaka, sareizinot līdzdalības likmes secīgos līmeņos. Ja persona tur vairāk nekā 50 % balsstiesību, uzskata, ka tā tur 100 % balsstiesību.

“Valdības vienība” ir kādas dalībvalsts vai citas jurisdikcijas valdība, jebkāds dalībvalsts vai citas jurisdikcijas administratīvi teritoriāls veidojums (kas ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai dalībvalstij vai citai jurisdikcijai, vai kādam vai vairākiem no minētajiem administratīvi teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde (katrs nozīmē “Valdības vienību”).

3.	“NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs, ko piešķīrusi dalībvalsts, vai, ja tāda nav, tā funkcionāls ekvivalents.

4.	“PVN identifikācijas numurs” ir unikāls numurs, ar kuru identificē nodokļa maksātāju vai ar nodokli neapliekamu tiesību subjektu, kuri ir reģistrēti kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

5.	“Galvenā adrese” ir adrese, kas ir Pārdevēja, kurš ir fiziska persona, galvenā dzīvesvieta, kā arī adrese, kas ir tāda Pārdevēja juridiskā adrese, kurš ir Vienība.

6.	“Pārskata periods” ir kalendārais gads, par kuru notiek ziņošana saskaņā ar III iedaļu.

7.	“Parādītais īpašums” ir visi nekustamie īpašumi, kas atrodas vienā un tajā pašā adresē, pieder vienam un tam pašam īpašniekam un ko viens un tas pats Pārdevējs Platformā piedāvā iznomāšanai.

8.	“Finanšu konta identifikators” ir unikāls identifikācijas numurs vai atsauce, kas Platformas operatoram ir pieejama, attiecībā uz bankas kontu vai citu līdzīgu maksājumu pakalpojumu kontu, kurā tiek maksāta vai kreditēta Atlīdzība.

9.	“Prece” ir jebkurš materiāls īpašums.

II IEDAĻA

PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS

Lai identificētu Pārdevējus, par kuriem jāsniedz ziņojums, piemēro šādas procedūras.

Pārdevēji, uz kuriem pārskatīšana neattiecas

Lai noteiktu, vai pārdevējs, kas ir Vienība, ir kvalificējams kā I iedaļas B punkta 4. apakšpunkta a) un b) punktā aprakstītais Izslēgtais pārdevējs, Ziņojošais platformas operators var paļauties uz publiski pieejamu informāciju vai apstiprinājumu no Vienības Pārdevēja.

Lai noteiktu, vai pārdevējs ir kvalificējams kā I iedaļas B punkta 4. apakšpunkta c) un d) punktā aprakstītais Izslēgtais pārdevējs, Ziņojošais platformas operators var paļauties uz saviem pieejamajiem datiem.

Informācijas par Pārdevēju apkopošana

Par katru Pārdevēju, kas ir fiziska persona, bet nav Izslēgtais pārdevējs, Ziņojošais platformas operators apkopo visu šādu informāciju:

a)	vārds un uzvārds;

b)	Galvenā adrese;

c)	minētajam Pārdevējam piešķirtais NMIN, norādot katru izdošanas dalībvalsti, un, ja NMIN nav, minētā Pārdevēja dzimšanas vieta;

d)	minētā Pārdevēja PVN identifikācijas numurs, ja tāds ir;

e)	dzimšanas datums.

Par katru Pārdevēju, kas ir Vienība, bet nav Izslēgtais pārdevējs, Ziņojošais platformas operators apkopo visu šādu informāciju:

a)	juridiskais nosaukums;

b)	Galvenā adrese;

c)	minētajam Pārdevējam izdotie NMIN, norādot arī izdevējas dalībvalstis;

d)	minētā Pārdevēja PVN identifikācijas numurs, ja tāds ir;

e)	uzņēmuma reģistrācijas numurs;

f)	jebkuras pastāvīgas iestādes esība, ar kuras starpniecību Savienībā veic Attiecīgās darbības, ja tāda ir, norādot katru attiecīgo dalībvalsti, kurā šāda pastāvīga iestāde atrodas.

Neatkarīgi no B punkta 1. un 2. apakšpunkta Ziņojošajam platformas operatoram nav jāapkopo informācija, kas minēta B punkta 1. apakšpunkta b)–e) punktā un B punkta 2. apakšpunkta b)–f) punktā, ja tas paļaujas uz tiešu Pārdevēja identitātes un rezidences apstiprinājumu, izmantojot identifikācijas pakalpojumu, ko dalībvalsts vai Savienība dara pieejamu, lai pārliecinātos par Pārdevēja identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.

Neatkarīgi no B punkta 1. apakšpunkta c) punkta un B punkta 2. apakšpunkta c) un e) punkta Ziņojošajam platformas operatoram nav jāapkopo NMIN vai attiecīgā gadījumā uzņēmuma reģistrācijas numurs nevienā no šādiem gadījumiem:

a)	Pārdevēja rezidences dalībvalsts Pārdevējam neizdod NMIN vai uzņēmuma reģistrācijas numuru;

b)	Pārdevēja rezidences dalībvalsts nepieprasa apkopot NMIN, kas izdots Pārdevējam.

Informācijas par Pārdevēju pārbaude

Ziņojošais platformas operators nosaka, vai informācija, kas apkopota atbilstīgi A punktam, B punkta 1. apakšpunktam, B punkta 2. apakšpunkta a)–e) punktam un E punktam, ir uzticama, izmantojot visu informāciju un dokumentus, kuri Ziņojošajam platformas operatoram pieejami tā ierakstos, kā arī izmanto jebkādu elektronisku saskarni, ko bez maksas darījusi pieejamu kāda dalībvalsts vai Savienība, lai pārliecinātos par NMIN un/vai PVN identifikācijas numura derīgumu.

Neatkarīgi no C punkta 1. apakšpunkta, lai izpildītu pienācīgas pārbaudes procedūras saskaņā ar F punkta 2. apakšpunktu, Ziņojošais platformas operators var noteikt, vai informācija, kura apkopota saskaņā ar A punktu, B punkta 1. apakšpunktu un 2. apakšpunkta a)–e) punktu un E punktu, ir uzticama, izmantojot informāciju un dokumentus, kas Ziņojošajam platformas operatoram pieejami tā elektroniski pārmeklējamos ierakstos.

Piemērojot F punkta 3. apakšpunkta b) punktu un neatkarīgi no C punkta 1. un 2. apakšpunkta, ja Ziņojošajam platformas operatoram ir pamats zināt, ka kāds no B vai E punktā aprakstītajiem informācijas elementiem var būt neprecīzs, pamatojoties uz informāciju, ko kādas dalībvalsts kompetentā iestāde sniegusi pieprasījumā attiecībā uz konkrētu Pārdevēju, šis operators pieprasa Pārdevējam labot informācijas elementus, par kuriem konstatēts, ka tie ir nepareizi, un iesniegt apliecinošus dokumentus, datus vai informāciju, kas ir uzticama un no neatkarīga avota, piemēram:

a)	derīgu vadības izdotu identifikācijas dokumentu;

b)	nesen izdotu sertifikātu par rezidenci nodokļu vajadzībām.

Pārdevēja rezidences dalībvalsts(-u) noteikšana šīs direktīvas nolūkiem

Ziņojošais platformas operators uzskata, ka Pārdevējs ir rezidents tā Galvenās adreses dalībvalstī. Ja tā atšķiras no Pārdevēja Galvenās adreses dalībvalsts, Ziņojošais platformas operators uzskata Pārdevēju par rezidentu arī tajā dalībvalstī, kas tam izdevusi NMIN. Ja Pārdevējs ir sniedzis informāciju par pastāvīgas iestādes esību atbilstīgi B punkta 2. apakšpunkta f) punktam, Ziņojošais platformas operators uzskata, ka Pārdevējs ir rezidents arī attiecīgajā dalībvalstī, kuru Pārdevējs norādījis.

2.	Neatkarīgi no D punkta 1. apakšpunkta Ziņojošais platformas operators uzskata, ka Pārdevējs ir rezidents katrā dalībvalstī, par kuru šis fakts tiek apstiprināts ar elektroniskās identifikācijas pakalpojumu, ko dalībvalsts vai Savienība darījusi pieejamu saskaņā ar B punkta 3. apakšpunktu.

Informācijas par iznomātu nekustamo īpašumu apkopošana

Ja Pārdevējs ir iesaistīts Attiecīgajā darbībā, kas saistīta ar nekustamā īpašuma iznomāšanu, Ziņojošais platformas operators apkopo visu Parādīto īpašumu adreses un attiecīgos zemes reģistrācijas numurus vai to ekvivalentus, ja tādi ir, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kur tas atrodas. Ja Ziņojošais platformas operators ir palīdzējis veikt vairāk nekā 2 000 Attiecīgo darbību, iznomājot Parādīto īpašumu tam pašam pārdevējam, kurš ir Vienība, Ziņojošais platformas operators apkopo apliecinošus dokumentus, datus vai informāciju par to, ka Parādītais īpašums pieder vienam un tam pašam īpašniekam.

Pienācīgas pārbaudes procedūru laika grafiks un derīgums

1.	Ziņojošais platformas operators veic pienācīgas pārbaudes procedūras, kas izklāstītas A līdz E punktā, līdz Pārskata perioda 31. decembrim.

Neatkarīgi no F punkta 1. apakšpunkta Pārdevējiem, kas platformā jau bijuši reģistrēti svētdienā, 2023. gada 1. janvārī vai dienā, kad Vienība kļuvusi par Ziņojošo platformas operatoru, A līdz E punktā izklāstītās pienācīgas pārbaudes procedūras ir jāizpilda līdz Ziņojošā platformas operatora otrā Pārskata perioda 31. decembrim.

Neatkarīgi no F punkta 1. apakšpunkta Ziņojošais platformas operators var paļauties uz pienācīgas pārbaudes procedūrām, kas veiktas attiecībā uz iepriekšējiem Pārskata periodiem, ar noteikumu, ka:

a)	informācija par Pārdevēju, kas prasīta B punkta 1. un 2. apakšpunktā, ir vai nu apkopota un pārbaudīta, vai apstiprināta pēdējo 36 mēnešu laikā; un

b)	Ziņojošajam platformas operatoram nav iemesla apzināties, ka saskaņā ar A, B un E punktu apkopotā informācija ir vai ir kļuvusi neuzticama vai nepareiza.

G.	Pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošana tikai Aktīviem pārdevējiem Ziņojošais platformas operators var izvēlēties izpildīt pienācīgas pārbaudes procedūras saskaņā ar A līdz F punktu tikai attiecībā uz Aktīviem pārdevējiem.

Pienācīgas pārbaudes procedūras, ko izpilda trešās personas

1.	Ziņojošais platformas operators šajā iedaļā noteikto pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildē var paļauties uz trešo personu – pakalpojumu sniedzēju, taču par šā pienākuma izpildi atbildīgs paliek Ziņojošais platformas operators.

Ja kāds Platformas operators izpilda pienācīgas pārbaudes pienākumus Ziņojošā platformas operatora vietā attiecībā uz to pašu Platformu atbilstīgi H punkta 1. apakšpunktam, šis Platformas operators veic pienācīgas pārbaudes procedūras saskaņā ar šajā iedaļā paredzētajiem noteikumiem. Pienācīgas pārbaudes pienākumi paliek Ziņojošā platformas operatora atbildībā.

III IEDAĻA

ZIŅOŠANAS PRASĪBAS

Ziņošanas laiks un veids

Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta a) punkta nozīmē paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura noteikta saskaņā ar I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta a) punktu, šīs iedaļas B punktā minēto informāciju par Pārskata periodu ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējs ir identificēts kā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums. Ja ir vairāk nekā viens Ziņojošais platformas operators, jebkuru no šiem Ziņojošajiem platformas operatoriem atbrīvo no informācijas paziņošanas pienākuma, ja tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka to pašu informāciju ir paziņojis cits Ziņojošais platformas operators.

Ja Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta a) punkta nozīmē izpilda kādu no tajā minētajiem nosacījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī, tas izraugās vienu no minētajām dalībvalstīm, kurā tas izpildīs šajā iedaļā noteiktās ziņošanas prasības. Šāds Ziņojošais platformas operators paziņo šīs iedaļas B punktā minēto informāciju par Pārskata periodu kompetentajai iestādei izvēlētajā dalībvalstī, kā tā noteikta saskaņā ar IV iedaļas E punktu, ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējs ir identificēts kā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums. Ja ir vairāk nekā viens Ziņojošais platformas operators, jebkuru no minētajiem Ziņojošajiem platformas operatoriem atbrīvo no informācijas paziņošanas pienākuma, ja tas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var pierādīt, ka to pašu informāciju ir paziņojis cits Ziņojošais platformas operators citā dalībvalstī.

Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē paziņo šīs iedaļas B punktā minēto informāciju par Pārskata periodu reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kā tas noteikts saskaņā ar IV iedaļas F punkta 1. apakšpunktu, ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējs ir identificēts kā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums.

Neatkarīgi no šīs iedaļas A punkta 3. apakšpunkta Ziņojošajam platformas operatoram I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē nav pienākuma sniegt šīs iedaļas B punktā izklāstīto informāciju par Kvalificētām attiecīgām darbībām, uz kurām attiecas Spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums, kas jau paredz automātisku līdzvērtīgas informācijas apmaiņu ar dalībvalsti par Pārdevējiem, par kuriem jāsniedz ziņojums un kuri ir konkrētās dalībvalsts rezidenti.

5.	Ziņojošais platformas operators B punkta 2. un 3. apakšpunktā minēto informāciju sniedz arī Pārdevējam, par kuru jāsniedz ziņojums un uz kuru tā attiecas, ne vēlāk kā tā gada 31. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā Pārdevējs ir identificēts kā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums.

Informāciju par Atlīdzību, kas samaksāta vai kreditēta bezseguma naudā, uzrāda valūtā, kurā tā samaksāta vai kreditēta. Ja Atlīdzība ir samaksāta vai kreditēta veidā, kurš nav bezseguma nauda, to norāda vietējā valūtā, konvertējot vai novērtējot veidā, ko konsekventi nosaka Ziņojošais platformas operators.

7.	Informāciju par Atlīdzību un citām summām paziņo par to Pārskata perioda ceturksni, kurā šī Atlīdzība izmaksāta vai kreditēta.

Ziņojamā informācija

Katrs Ziņojošais platformas operators ziņo šādu informāciju:

1.	Ziņojošā platformas operatora nosaukums, juridiskā adrese, NMIN un attiecīgā gadījumā individuālais identifikācijas numurs, kas piešķirts, ievērojot IV iedaļas F punkta 4. apakšpunktu, kā arī tās(-o) Platformas(-u) nosaukums(-i), par kuru(-ām) Ziņojošais platformas operators ziņo;

Attiecībā uz katru Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums un kurš veicis Attiecīgo darbību, kas nav nekustamā īpašuma iznomāšana:

a)	informācijas elementi, kas jāapkopo saskaņā ar II iedaļas B punktu;

Finanšu konta identifikators, ciktāl tas ir pieejams Ziņojošajam platformas operatoram un ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā Pārdevējs, par ko jāsniedz ziņojums, ir rezidents II iedaļas D punkta nozīmē, nav publiski paziņojusi, ka tai nav nodoma šim nolūkam izmantot Finanšu konta identifikatoru;

d)	visas dalībvalstis, kurās Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents šīs direktīvas nolūkiem, kā noteikts, ievērojot II iedaļas D punktu;

e)	kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī, un Attiecīgo darbību skaits, par kurām tā tika samaksāta vai kreditēta;

f)	visas maksas, komisijas maksas vai nodokļi, ko katrā Pārskata perioda ceturksnī ietur vai iekasē Ziņojošais platformas operators;

Attiecībā uz katru Pārdevēju, par kuru jāsniedz ziņojums un kurš veicis Attiecīgo darbību, kas saistīta ar nekustamā īpašuma iznomāšanu:

a)	informācijas elementi, kas jāapkopo saskaņā ar II iedaļas B punktu;

d)	visas dalībvalstis, kurās Pārdevējs, par kuru jāsniedz ziņojums, ir rezidents šīs direktīvas nolūkiem, kā noteikts, ievērojot II iedaļas D punktu;

e)	katra Parādītā īpašuma adrese, ko nosaka atbilstīgi II iedaļas E punktā izklāstītajām procedūrām, un attiecīgais zemes reģistrācijas numurs vai tā ekvivalents saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kur tas atrodas, ja pieejams;

f)	kopējā Atlīdzība, kas samaksāta vai kreditēta katrā Pārskata perioda ceturksnī, un Attiecīgo darbību skaits, kas veiktas saistībā ar katru Parādīto īpašumu;

g)	visas maksas, komisijas maksas vai nodokļi, ko katrā Pārskata perioda ceturksnī ietur vai iekasē Ziņojošais platformas operators;

h)	ja iespējams, to dienu skaits, kad katrs Parādītais īpašums iznomāts Pārskata periodā, un katra Parādītā īpašuma veids.

IV IEDAĻA

EFEKTĪVA ĪSTENOŠANA

Ievērojot 8.ac pantu, dalībvalstīs ir spēkā noteikumi un administratīvās procedūras, lai nodrošinātu šā pielikuma II un III iedaļā izklāstīto pienācīgas pārbaudes procedūru un ziņošanas prasību efektīvu īstenošanu un atbilstību tām.

Noteikumi II iedaļā noteikto informācijas apkopošanas un pārbaudes prasību izpildei

1.	Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Ziņojošajiem platformu operatoriem izpildīt II iedaļā paredzētās informācijas apkopošanas un pārbaudes prasības attiecībā uz to Pārdevējiem.

Ja Pārdevējs nesniedz II iedaļā prasīto informāciju pēc diviem atgādinājumiem, kas seko Ziņojošā platformas operatora sākotnējam pieprasījumam, – bet ne ātrāk kā pēc 60 dienu termiņa beigām – Ziņojošais platformu operators slēdz šā Pārdevēja kontu un neļauj Pārdevējam atkārtoti reģistrēties Platformā vai ietur Atlīdzības maksājumu Pārdevējam, kamēr Pārdevējs neiesniedz pieprasīto informāciju.

Noteikumi, saskaņā ar kuriem Ziņojošajiem platformu operatoriem ir jāreģistrē informācija par veiktajiem pasākumiem un izmantoto informāciju, izpildot pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, un atbilstīgi pasākumi šādas informācijas iegūšanai

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu Ziņojošajiem platformu operatoriem reģistrēt veiktos pasākumus un visu informāciju, kas izmantota II un III iedaļā izklāstīto pienācīgas pārbaudes procedūru un ziņošanas prasību izpildei. Šāds reģistrs ir pieejams pietiekami ilgu laiku un jebkurā gadījumā ne mazāk kā 5 gadus, bet ne vairāk kā 10 gadus pēc tā Pārskata perioda beigām, uz kuru tas attiecas.

2.	Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus (tostarp ir iespēja nosūtīt Ziņojošajiem platformu operatoriem ziņošanas norādījumu), lai nodrošinātu, ka visa vajadzīgā informācija tiek paziņota kompetentajai iestādei, kas tai ļautu izpildīt pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar 8.ac panta 2. punktu.

Administratīvās procedūras, lai pārbaudītu, kā Ziņojošie platformu operatori ievēro pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības

Dalībvalstis nosaka administratīvās procedūras, lai pārbaudītu, kā Ziņojošie platformu operatori ievēro pienācīgas pārbaudes procedūras un ziņošanas prasības, kas izklāstītas II un III iedaļā.

Administratīvās procedūras turpmākiem pasākumiem attiecībā uz Ziņojošo platformas operatoru, ja tiek sniegta nepilnīga vai neprecīza informācija

Dalībvalstis nosaka procedūras turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Ziņojošajiem platformas operatoriem, ja paziņotā informācija ir nepilnīga vai neprecīza.

Administratīvā procedūra vienas dalībvalsts izvēlei ziņošanas nolūkos

Ja Ziņojošais platformas operators I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta a) punkta nozīmē izpilda kādu no tajā minētajiem nosacījumiem vairāk nekā vienā dalībvalstī, tas III iedaļā noteikto ziņošanas prasību izpildei izraugās vienu no minētajām dalībvalstīm. Ziņojošais platformas operators par savu izvēli paziņo visām šo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Administratīvā procedūra vienai Ziņojošā platformas operatora reģistrācijai

1.	Ziņojošais platformas operators šā pielikuma I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē reģistrējas jebkuras dalībvalsts kompetentajā iestādē, ievērojot 8.ac panta 4. punktu, kad tas sāk darboties kā Platformas operators.

Ziņošanas platformas operators paziņo šīs vienas reģistrācijas dalībvalstij šādu informāciju:

a)	vārds, uzvārds / nosaukums;

b)	pasta adrese;

c)	elektroniskās adreses, ietverot tīmekļa vietnes;

d)	NMIN, kas izdots Ziņojošajam platformas operatoram;

e)	paziņojums ar informāciju par konkrētā Ziņojošā platformas operatora identifikāciju PVN nolūkiem Savienībā, ievērojot Padomes Direktīvas 2006/112/EK (*1) XII sadaļas 6. nodaļas 2. un 3. iedaļu;

f)	dalībvalstis, kurās pārdevēji, par kuriem jāsniedz ziņojums, ir rezidenti II iedaļas D punkta nozīmē.

3.	Ziņojošais platformas operators vienas reģistrācijas dalībvalstij paziņo par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar F punkta 2. apakšpunktu.

4.	Vienas reģistrācijas dalībvalsts Ziņojošajam platformas operatoram piešķir individuālu identifikācijas numuru un paziņo to elektroniski visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Vienas reģistrācijas dalībvalsts lūdz Komisiju svītrot Ziņojošo platformas operatoru no centrāla reģistra šādos gadījumos:

a)	Platformas operators paziņo šai dalībvalstij, ka tas vairs neveic nekādas darbības Platformas operatora statusā;

b)	ja netiek iesniegts paziņojums saskaņā ar a) apakšpunktu, ir pamats uzskatīt, ka Platformas operatora darbība ir beigusies;

c)	Platformas operators vairs neatbilst I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nosacījumiem;

d)	dalībvalstis ir anulējušas reģistrāciju savā kompetentajā iestādē, ievērojot F punkta 7. apakšpunktu.

Katra dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par jebkuru Platformas operatoru I iedaļas A punkta 4. apakšpunkta b) punkta nozīmē, kurš uzsāk darbību kā Platformas operators, taču nav reģistrējies, ievērojot šo apakšpunktu.

Ja Ziņojošais platformas operators nepilda pienākumu reģistrēties vai ja tā reģistrācija ir anulēta saskaņā ar šīs iedaļas F punkta 7. apakšpunktu, dalībvalstis, neskarot 25.a pantu, veic efektīvus, samērīgus un atturošus pasākumus, lai panāktu atbilstību savā jurisdikcijā. Šādu pasākumu izvēle paliek dalībvalstu ziņā. Dalībvalstis cenšas arī koordinēt savas darbības, kuru mērķis ir panākt atbilstību, tostarp – galējas nepieciešamības gadījumā – nepieļaut, ka Ziņojošais platformas operators var darboties Savienībā.

Ja Ziņojošais platformas operators nepilda ziņošanas pienākumu saskaņā ar šā pielikuma III iedaļas A punkta 3. apakšpunktu pēc vienas reģistrācijas dalībvalsts diviem atgādinājumiem, dalībvalsts, neskarot 25.a pantu, veic vajadzīgos pasākumus, lai anulētu Ziņojošā platformas operatora reģistrāciju, kas veikta, ievērojot 8.ac panta 4. punktu. Reģistrāciju anulē ne vēlāk kā pēc 90 dienu termiņa beigām, bet ne agrāk kā 30 dienas pēc otrā atgādinājuma.

(*1) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).”

25.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/39

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/520

(2021. gada 24. marts),

ar ko nosaka noteikumus par to, kā attiecībā uz konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku izsekojamību piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (1), un jo īpaši tās 120. panta 1. punktu un 120. panta 2. punkta c), d) un f) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regula (ES) 2016/429 nosaka izsekojamības prasības attiecībā uz turētiem sauszemes dzīvniekiem un reproduktīvajiem produktiem un pilnvaro Komisiju šajā sakarā pieņemt īstenošanas aktus.

(2)	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2035 (2) papildina Regulu (ES) 2016/429, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par turētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību.

(3)	Lai nodrošinātu Regulā (ES) 2016/429 un Deleģētajā regulā (ES) 2019/2035 paredzēto izsekojamības noteikumu vienādu piemērošanu Savienībā, ar šo regulu būtu jāpieņem konkrēti noteikumi.

(4)

Regulas (ES) 2016/429 112., 113. un 115. pantā ir noteikti pienākumi operatoriem, kuri tur liellopu, aitu, kazu un cūku sugu dzīvniekus, nosūtīt ar dzīvniekiem saistītu informāciju uz datorizētajām datubāzēm, kas izveidotas saskaņā ar minētās regulas 109. panta 1. punktu. Lai nodrošinātu, ka visi atjauninājumi uz minētajām datubāzēm tiek nosūtīti regulāri, šajā regulā ir jāprecizē minētās informācijas nosūtīšanas termiņi.

(5)

Turklāt par turētu liellopu, aitu, kazu un cūku atbildīgo operatoru sniegtajai informācijai pēc nosūtīšanas vajadzētu būt šiem operatoriem pieejamai attiecībā uz to dzīvniekiem un objektiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka noteikumi par vienotu piekļuvi datiem, kas iekļauti datorizētajās datubāzēs, kuras izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punktu.

(6)	Turklāt, lai visā Savienībā nodrošinātu salīdzināmu datubāzu kvalitāti, šajā regulā būtu jānosaka arī konkrēta cita tehniskā un operacionālā informācija un datorizēto datubāzu formāti attiecībā uz turētiem liellopiem, aitām, kazām un cūkām.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 110. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 112. panta b) punkta nosacījumiem elektronisko datu apmaiņa starp dalībvalstīm var aizstāt liellopu identifikācijas dokumentu izdošanu, ja minētos dzīvniekus pārvieto starp dalībvalstīm. Komisijas izveidotais BOVEX protokols ir paredzēts elektronisko datu apmaiņai starp dalībvalstu datorizētajām datubāzēm attiecībā uz liellopiem. Komisijai būtu jāatzīst, ka šī elektronisko datu apmaiņa starp dalībvalstu datorizētajām datubāzēm pēc šā protokola pilnībā darbojas.

(8)	Lai gan identifikācijas līdzekļi, kas izmantojami dažādām sauszemes dzīvnieku sugām, jo īpaši turētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, kamieļiem, briežiem un papagaiļiem, ir noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2019/2035, šo identifikācijas līdzekļu tehniskās specifikācijas būtu jānosaka šajā regulā.

(9)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2035 ir izklāstītas prasības attiecībā uz turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu, briežu un papagaiļu elektronisko identifikāciju. Šādi elektroniskie identifikatori būtu jāapstiprina tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā dzīvnieki tiek turēti. Lai nodrošinātu minēto elektronisko identifikatoru nolasāmību, kad dzīvnieki tiek pārvietoti starp dalībvalstīm, šajā regulā būtu jānosaka noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde šādus elektroniskos identifikatorus var apstiprināt. Šajos apstiprinājumos būtu jāņem vērā arī attiecīgie ISO/IEC standarti.

(10)	Lai nodrošinātu identifikācijas un izsekojamības vienādu piemērošanu visā Savienībā, šajā regulā būtu jānosaka laikposmi, kuros uzliek identifikācijas līdzekļus turētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, kamieļiem, briežiem un papagaiļiem.

(11)

Līdz Regulas (ES) 2016/429 piemērošanas sākumdienai Savienības noteikumi par izsekojamību ietver dažādus atbrīvojumus no identifikācijas un reģistrācijas sistēmas attiecībā uz dažām dzīvnieku kategorijām, piemēram, ekstensīvos apstākļos turētiem dzīvniekiem. Ir lietderīgi minētos noteikumus pārskatīt un piemērot līdzsvarotu un saskaņotu pieeju atbrīvojumiem no identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, ņemot vērā attiecīgos riskus, no vienas puses, un pasākumu samērīgumu un efektivitāti, no otras puses. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka jauni noteikumi, kas atspoguļo šo pieeju.

(12)

Ir būtiski saglabāt turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu, briežu un papagaiļu pilnīgu izsekojamību un izvairīties no jebkādām darbībām, kas varētu izsekojamību apdraudēt. Darbības, kas varētu izsekojamību apdraudēt, ir identifikācijas līdzekļu noņemšana, pārveidošana un aizstāšana. Tāpēc šīs darbības jāveic tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde ir piešķīrusi operatoriem atļauju to darīt. Daži noteikumi par noņemšanu, pārveidošanu un aizstāšanu ir noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2019/2035. Attiecībā uz minētajām darbībām ir vajadzīgi papildu noteikumi, lai risinātu konkrētus aspektus, to skaitā minēto darbību termiņus, un tie būtu jānosaka šajā regulā.

(13)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, dalībvalstu uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai pārejas periodā, kas nepārsniedz 2 gadus no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, turpināt izmantot identifikācijas līdzekļus, kas apstiprināti pirms 2021. gada 21. aprīļa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 (3), Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 (4) un Padomes Direktīvu 2008/71/EK (5), kā arī saskaņā ar aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz minētajām regulām un minēto direktīvu.

(14)	Tā kā Regula (ES) 2016/429 ir piemērojama no 2021. gada 21. aprīļa, arī šī regula būtu jāpiemēro no minētā datuma.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula nosaka noteikumus attiecībā uz:

1)	termiņiem, kādos operatori nosūta informāciju turētu liellopu, aitu, kazu un cūku reģistrēšanai datorizētajās datubāzēs;

2)	vienādu piekļuvi datiem, kas iekļauti turētu liellopu, aitu, kazu un cūku datorizētajās datubāzēs, un šādu datubāzu tehniskajām specifikācijām un darbības noteikumiem;

3)	tehniskajiem nosacījumiem par to, kā attiecībā uz turētiem liellopiem notiek elektronisko datu apmaiņa starp dalībvalstu datorizētajām datubāzēm, šādas apmaiņas kārtību, un datu apmaiņas sistēmu pilnvērtīgas darbības atzīšanu;

4)	turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu identifikācijas līdzekļu tehniskajām specifikācijām, formātiem un dizainu;

5)	turētu papagaiļu identifikācijas līdzekļu tehniskajām prasībām;

6)	laikposmiem, kuros uzliek identifikācijas līdzekļus turētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, kamieļiem un briežiem pēc dzimšanas Savienībā vai pēc minēto dzīvnieku ievešanas Savienībā;

7)	turētu liellopu, aitu, kazu, kamieļu un briežu identifikācijas koda konfigurāciju;

8)	turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu identifikācijas līdzekļu noņemšanu, pārveidošanu un aizstāšanu un šādu darbību termiņus;

9)	pārejas pasākumiem attiecībā uz identifikācijai paredzētu līdzekļu apstiprinājumu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 2. pantā noteiktās definīcijas.

2. NODAĻA

DATORIZĒTĀS DATUBĀZES

3. pants

Termiņi, kādos operatori nosūta informāciju turētu liellopu, aitu, kazu un cūku reģistrēšanai, un procedūras attiecībā uz to

1. Operatori, kuri tur liellopus, aitas, kazas un cūkas, nosūta informāciju par pārvietošanu, dzimšanu un nāvi, kā minēts Regulas (ES) 2016/429 112. panta d) punktā, un par pārvietošanu, kā noteikts minētās regulas 113. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 56. panta b) punktā, lai to reģistrētu attiecībā uz minētajām sugām izveidotajās datorizētajās datubāzēs nosūtīšanai paredzētajā laikposmā, kas jānosaka dalībvalstīm. Maksimālais informācijas nosūtīšanas laikposms nepārsniedz 7 dienas pēc dzīvnieku pārvietošanas, dzimšanas vai nāves.

2. Attiecībā uz dzimšanu, nosakot maksimālo laikposmu informācijas nosūtīšanai, dalībvalstis par attiecīgā laikposma sākumpunktu var izmantot datumu, kad dzīvniekam identifikācijas līdzeklis uzlikts, ar nosacījumu, ka nepastāv risks šo datumu sajaukt ar dzīvnieka dzimšanas datumu.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde maksimālo laikposmu informācijas nosūtīšanai par 1. punktā minēto pārvietošanu var pagarināt līdz 14 dienām pēc liellopu pārvietošanas vienas dalībvalsts robežās no izcelsmes objektiem uz reģistrētiem ganību objektiem, kas atrodas kalnu apgabalos. Kompetentā iestāde var pieņemt no šo objektu operatoriem sarakstus ar liellopiem, kuri tiek pārvietoti uz reģistrētiem ganību objektiem. Minētie saraksti ietver:

a)	reģistrētā ganību objekta unikālo reģistrācijas numuru;

b)	dzīvnieku identifikācijas kodus;

c)	izcelsmes objekta unikālo reģistrācijas numuru;

d)	datumu, kad dzīvnieki atvesti (ierašanās datums) reģistrētajā ganību objektā;

e)	aprēķināto datumu, kad dzīvniekus paredzēts aizvest no reģistrētā ganību objekta.

4. pants

Vienāda piekļuve datiem, kas iekļauti turētu liellopu, aitu, kazu un cūku datorizētajās datubāzēs

Dalībvalstis nodrošina, ka operatoriem, kuri tur liellopus, aitas, kazas un cūkas, pēc viņu pieprasījuma un bez maksas vismaz lasāmrežīmā ir piekļuve informācijas minimumam, kas attiecas uz viņu objektiem un ir ietverts Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajās datorizētajās datubāzēs.

5. pants

Tehniskās specifikācijas attiecībā uz turētu liellopu, aitu, kazu un cūku datorizētajām datubāzēm

Dalībvalstis nodrošina, ka Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētās turētu liellopu, aitu, kazu un cūku datorizētās datubāzes tiek izveidotas tā, lai ar šajās datubāzēs reģistrēto informāciju varētu apmainīties starp dalībvalstu datorizētajām datubāzēm formātā, kas noteikts šīs regulas I pielikuma tabulas trešajā slejā.

6. pants

Turētu liellopu, aitu, kazu un cūku datorizēto datubāzu darbības noteikumi

Dalībvalstis īsteno piemērotus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētās turētu liellopu, aitu, kazu un cūku datorizētās datubāzes turpina darboties iespējamu traucējumu gadījumā. Minētie pasākumi arī garantē šādās datubāzēs reģistrētās informācijas drošību, integritāti un autentiskumu.

7. pants

Tehniskie nosacījumi par to, kā attiecībā uz turētiem liellopiem notiek identifikācijas dokumentu datu elektroniskā apmaiņa starp dalībvalstu datorizētajām datubāzēm, un šādas apmaiņas kārtība

1. Ja attiecībā uz turētiem liellopiem dalībvalstis ar citām dalībvalstīm elektroniski apmainās ar identifikācijas dokumentu datiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 44. panta a) līdz c) punktā, minētā datu apmaiņa notiek XML shēmas definīcijas formātā, kuru Komisija dara pieejamu kompetentajai iestādei.

2. Kompetentā iestāde pārvietošanai paredzēto turētu liellopu izcelsmes dalībvalstī nodrošina, ka identifikācijas dokumentu dati tiek elektroniski nosūtīti galamērķa dalībvalstij pirms dzīvnieku aizvešanas un ka ikvienam datu sūtījumam ir laika zīmogs.

8. pants

Tādas sistēmas pilnvērtīgas darbības atzīšana, kas attiecībā uz turētiem liellopiem paredzēta identifikācijas dokumentu datu elektroniskajai apmaiņai starp dalībvalstu datorizētajām datubāzēm

1. Attiecībā uz dalībvalstīm, kas elektroniski apmainās ar identifikācijas dokumentu datiem, izmantojot Komisijas izveidotu sistēmu, kura attiecībā uz turētiem liellopiem paredzēta datu apmaiņai starp dalībvalstu datorizētajām datubāzēm, tiek atzīta sistēmas pilnvērtīga darbība.

2. Komisija izveido un savā tīmekļvietnē publisko to dalībvalstu sarakstu, kuras ar minētās sistēmas starpniecību apmainās ar identifikācijas dokumentu datiem.

3. NODAĻA

IDENTIFIKĀCIJAS LĪDZEKĻI

9. pants

Turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu identifikācijas līdzekļu tehniskās specifikācijas, formāti un dizains

1. Kompetentā iestāde apstiprina Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 III pielikuma a) un b) punktā minēto parasto krotāliju vai parasto saišu uz vēzīša izmantošanu par turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu identifikācijas līdzekļiem tikai tad, ja minētie identifikācijas līdzekļi atbilst šīs regulas II pielikuma 1. daļā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

2. Kompetentā iestāde apstiprina Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 III pielikuma g) punktā minēto tetovējumu izmantošanu par turētu aitu, kazu, cūku un briežu identifikācijas līdzekļiem, kā paredzēts minētās deleģētās regulas 46. panta 2. un 3. punktā un 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 73. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 76. panta 1. punkta c) apakšpunktā, tikai tad, ja minētie tetovējumi nodrošina neizdzēšamu marķējumu un pareizu nolasīšanu.

3. Kompetentā iestāde apstiprina Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 III pielikuma c) līdz f) punktā minēto elektronisko identifikatoru izmantošanu par turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu identifikācijas līdzekļiem tikai tad, ja minētie identifikācijas līdzekļi atbilst šīs regulas II pielikuma 2. daļā noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Turklāt Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 III pielikuma c) un f) punktā minētie elektroniskie identifikatori atbilst šīs regulas II pielikuma 1. daļā noteiktajai tehniskajai specifikācijai.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentā iestāde var apstiprināt elektronisko krotāliju izmantošanu par turētu cūku identifikācijas līdzekļiem, ja šie identifikācijas līdzekļi atbilst tehniskajām specifikācijām, ko noteikusi dalībvalsts, kurā cūkas tiek turētas, un uz tiem redzamā, salasāmā un neizdzēšamā veidā norādīts unikālais reģistrācijas numurs:

a)	dzīvnieku dzimšanas objektam; vai

b)	pēdējam Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 53. pantā minētās piegādes ķēdes objektam, ja šos dzīvniekus pārvieto uz objektu ārpus minētās piegādes ķēdes.

10. pants

Turētu papagaiļu identifikācijas līdzekļu tehniskās specifikācijas, formāti un dizains

1. Operatori, kuri tur papagaiļus, nodrošina, ka:

a)	kājas gredzens, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 76. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst šīs regulas II pielikuma 1. daļā noteiktajām tehniskajām specifikācijām;

b)	Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 76. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais tetovējums nodrošina neizdzēšamu marķējumu un pareizu nolasīšanu.

2. Kompetentā iestāde apstiprina Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 76. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto injicējamo transponderu izmantošanu par turētu papagaiļu identifikācijas līdzekļiem tikai tad, ja minētie identifikācijas līdzekļi atbilst šīs regulas II pielikuma 2. daļas 2. punktā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

11. pants

Darbības noteikumi turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu, briežu un papagaiļu elektronisko identifikatoru apstiprināšanai

1. Piešķirot Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 III pielikuma c) līdz f) punktā minēto elektronisko identifikatoru apstiprinājumu turētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, kamieļiem, briežiem un papagaiļiem, kompetentā iestāde nodrošina, ka elektronisko identifikatoru ražotāji ir snieguši pierādījumus, ka šīs regulas II pielikuma 2. daļas 4. punktā minētie atbilstības un veiktspējas testi ir veikti testēšanas centros, kas akreditēti saskaņā ar ISO/IEC standartu 17025 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”.

2. Piešķirot 1. punktā minēto elektronisko identifikatoru apstiprinājumu, kompetentā iestāde var pieprasīt, lai elektronisko identifikatoru ražotāji veiktu papildu noturības un izturības testus, lai nodrošinātu to funkcionalitāti attiecīgās dalībvalsts konkrētajos ģeogrāfiskajos vai klimatiskajos apstākļos saskaņā ar minētās dalībvalsts noteiktajiem standartiem.

12. pants

Turētu liellopu, aitu, kazu, kamieļu un briežu identifikācijas koda konfigurācija

Turētu liellopu, aitu, kazu, kamieļu un briežu identifikācijas kods ir šāds:

identifikācijas koda pirmais elements ir tās dalībvalsts valsts kods, kurā dzīvniekiem pirmo reizi tika uzlikts identifikācijas līdzeklis, vai nu:

i)	divu burtu koda formātā saskaņā ar ISO standartu 3166-1 alpha-2, izņemot Grieķiju, kurai izmanto divu burtu kodu “EL”; vai

ii)	valsts trīsciparu kods saskaņā ar ISO standartu 3166-1;

b)	otrais identifikācijas koda elements ir unikāls kods katram dzīvniekam, un tas nepārsniedz 12 ciparu rakstzīmes.

13. pants

Laikposmi, kuros uzliek identifikācijas līdzekļus turētiem liellopiem

1. Operatori nodrošina, ka Regulas (ES) 2016/429 112. panta a) punktā minētie identifikācijas līdzekļi turētiem liellopiem tiek uzlikti, pirms beidzies maksimālais laikposms pēc dzimšanas, un tas jānosaka dalībvalstij, kurā dzīvnieki dzimuši. Maksimālo laikposmu aprēķina no dzīvnieku dzimšanas datuma, un tas nepārsniedz 20 dienas.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut operatoriem maksimālo laikposmu otra identifikācijas līdzekļa uzlikšanai ar dzīvnieku fizioloģisko attīstību saistītu iemeslu dēļ pagarināt līdz 60 dienām pēc dzīvnieku dzimšanas datuma, ja otrais identifikācijas līdzeklis ir atgremotāju elektroniskās identifikācijas kapsula.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut operatoriem 1. punktā minēto maksimālo laikposmu pagarināt līdz 9 mēnešiem, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

dzīvnieki:

i)	ir audzēti ekstensīvos apstākļos, teļus turot kopā ar mātēm;

ii)	nav pieraduši pie regulāras saskares ar cilvēkiem;

b)	teritorija, kurā dzīvnieki tiek turēti, nodrošina augstu dzīvnieku izolētības pakāpi;

c)	pagarinājums neapdraud dzīvnieku izsekojamību. Dalībvalstis var ierobežot pirmajā daļā minēto atļauju, attiecinot to tikai uz noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem vai īpašām turētu liellopu sugām vai šķirnēm.

4. Operatori nodrošina, ka neviens turēts liellops netiek izvests no dzimšanas objekta, ja vien minētajiem dzīvniekiem nav uzlikti Regulas (ES) 2016/429 112. panta a) punktā minētie identifikācijas līdzekļi.

14. pants

Laikposmi, kuros uzliek identifikācijas līdzekļus turētām aitām un kazām

1. Operatori nodrošina, ka Regulas (ES) 2016/429 113. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie identifikācijas līdzekļi turētām aitām un kazām tiek uzlikti, pirms beidzies maksimālais laikposms pēc dzimšanas, un tas jānosaka dalībvalstij, kurā dzīvnieki dzimuši. Maksimālo laikposmu aprēķina no dzīvnieku dzimšanas datuma, un tas nepārsniedz deviņus mēnešus.

2. Operatori nodrošina, ka neviena turēta aita vai kaza netiek izvesta no dzimšanas objekta, ja vien minētajiem dzīvniekiem nav uzlikti Regulas (ES) 2016/429 113. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie identifikācijas līdzekļi.

15. pants

Laikposmi, kuros uzliek identifikācijas līdzekļus turētām cūkām

1. Operatori nodrošina, ka Regulas (ES) 2016/429 115. panta a) punktā minētie identifikācijas līdzekļi turētām cūkām tiek uzlikti, pirms beidzies maksimālais laikposms pēc dzimšanas, un tas jānosaka dalībvalstij, kurā dzīvnieki dzimuši. Maksimālo laikposmu aprēķina no dzīvnieku dzimšanas datuma, un tas nepārsniedz deviņus mēnešus.

2. Operatori nodrošina, ka neviena turēta cūka netiek izvesta no dzimšanas objekta vai piegādes ķēdes, ja vien minētajiem dzīvniekiem nav uzlikti Regulas (ES) 2016/429 115. panta a) punktā minētie identifikācijas līdzekļi.

16. pants

Laikposmi, kuros uzliek identifikācijas līdzekļus turētiem kamieļiem un briežiem

1. Operatori nodrošina, ka Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 73. panta 1. un 2. punktā minētie identifikācijas līdzekļi turētiem kamieļiem un briežiem tiek uzlikti, pirms beidzies maksimālais laikposms pēc dzimšanas, un tas jānosaka dalībvalstij, kurā dzīvnieki dzimuši. Maksimālo laikposmu aprēķina no dzīvnieku dzimšanas datuma, un tas nepārsniedz deviņus mēnešus.

2. Operatori nodrošina, ka neviens turēts kamielis vai briedis netiek izvests no dzimšanas objekta vai pirmā objekta, kurā minētie dzīvnieki atvesti, ja minētie dzīvnieki ir pārvietoti uz minēto objektu no dzīvotnes, kurā tie uzturējušies kā savvaļas dzīvnieki, ja vien minētajiem dzīvniekiem nav uzlikti Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 73. panta 1. un 2. punktā minētie identifikācijas līdzekļi.

3. Kompetentā iestāde var atbrīvot operatorus, kuri tur ziemeļbriežus, no 1. un 2. punkta prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvojums neapdraud dzīvnieku izsekojamību.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atbrīvot operatorus, kuri tur briežus, no 1. punkta prasībām ar šādiem nosacījumiem:

dzīvnieki:

i)	ir audzēti ekstensīvos apstākļos;

ii)	nav pieraduši pie regulāras saskares ar cilvēkiem;

b)	teritorija, kurā dzīvnieki tiek turēti, nodrošina augstu dzīvnieku izolētības pakāpi;

c)	atbrīvojums neapdraud dzīvnieku izsekojamību.

17. pants

Laikposmi, kuros uzliek identifikācijas līdzekļus turētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, kamieļiem un briežiem pēc šo dzīvnieku ievešanas Savienībā

1. Pēc turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu ievešanas Savienībā un ja minētie dzīvnieki paliek Savienībā, operatori nodrošina, ka Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 81. pantā minētie identifikācijas līdzekļi minētajiem dzīvniekiem tiek uzlikti 20 dienu laikā pēc to ierašanās objektā, kurā tie pirmo reizi atvesti.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, pirmās dalībvalstis, kurās minētie dzīvnieki atvesti, var atļaut operatoriem maksimālo laikposmu otra identifikācijas līdzekļa uzlikšanai ar dzīvnieku fizioloģisko attīstību saistītu iemeslu dēļ pagarināt līdz 60 dienām pēc dzīvnieku dzimšanas datuma, ja otrais identifikācijas līdzeklis ir atgremotāju elektroniskās identifikācijas kapsula.

3. Operatori nodrošina, ka neviens turēts liellops, aita, kaza, cūka, kamielis vai briedis netiek izvests no pirmā objekta, kurā minētie dzīvnieki atvesti, ja vien minētajiem dzīvniekiem nav uzlikti Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 81. pantā minētie identifikācijas līdzekļi.

18. pants

Turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu identifikācijas līdzekļu noņemšana un pārveidošana

Kompetentā iestāde var atļaut operatoriem noņemt vai pārveidot turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu identifikācijas līdzekļus tikai tad, ja to noņemšana vai pārveidošana neapdraud dzīvnieku izsekojamību, arī tā objekta izsekojamību, kurā dzīvnieki dzimuši, un ja attiecīgā gadījumā joprojām ir iespējama dzīvnieku individuāla identifikācija.

19. pants

Turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu identifikācijas līdzekļu aizstāšana un šādu darbību termiņi

1. Kompetentā iestāde var atļaut operatoriem aizstāt turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu identifikācijas līdzekļus tikai tad, ja to aizstāšana neapdraud dzīvnieku izsekojamību, arī tā objekta izsekojamību, kurā dzīvnieki dzimuši, un ja attiecīgā gadījumā joprojām ir iespējama dzīvnieku individuāla identifikācija.

2. Šā panta 1. punktā minēto aizstāšanu var atļaut šādi:

a)	ja dzīvnieki ir identificēti ar diviem identifikācijas līdzekļiem un viens no šiem identifikācijas līdzekļiem ir kļuvis nesalasāms vai ir pazudis, ar nosacījumu, ka dzīvnieku identifikācijas kods paliek nemainīgs un joprojām atbilst pārējo identifikācijas līdzekļu kodam;

ja dzīvnieki ir identificēti ar vienu vai diviem identifikācijas līdzekļiem, uz kuriem norādīts dzīvnieku identifikācijas kods, un minētie identifikācijas līdzekļi ir kļuvuši nesalasāmi vai ir pazuduši, ar nosacījumu, ka joprojām ir iespējams pietiekami droši noteikt dzīvnieku identifikācijas kodu un dzīvnieku identifikācijas kods paliek nemainīgs;

ja turētas aitas, kazas vai cūkas ir identificētas ar identifikācijas līdzekļiem, uz kuriem norādīts objekta unikālais reģistrācijas numurs, un ja identifikācijas līdzekļi ir kļuvuši nesalasāmi vai ir pazuduši, ar nosacījumu, ka joprojām ir iespējams ar pietiekamu noteiktību noteikt dzīvnieku dzimšanas objektu vai attiecīgā gadījumā pēdējo piegādes ķēdes objektu un ka identifikācijas aizstājējlīdzekļi norāda minētā objekta vai attiecīgā gadījumā pēdējā objekta unikālo reģistrācijas numuru;

d)	attiecībā uz turētām aitām un kazām var atļaut a) un b) apakšpunktā minētos identifikācijas līdzekļus aizstāt ar jauniem identifikācijas līdzekļiem, uz kuriem norādīts jauns identifikācijas kods, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta izsekojamība.

3. Šā panta 1. punktā minētos identifikācijas līdzekļus aizstāj, cik drīz vien iespējams, pirms maksimālā laikposma beigām, ko nosaka dalībvalsts, kuras kompetentā iestāde operatoriem ir atļāvusi aizstāt identifikācijas līdzekļus, un pirms dzīvnieku pārvietošanas uz citu objektu.

4. Ja Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 III pielikuma a) un b) punktā minētajos identifikācijas līdzekļos norādīto turētu liellopu, aitu, kazu un cūku identifikācijas kodu tehnisku ierobežojumu dēļ nevar reproducēt uz elektroniskā identifikatora, kompetentā iestāde atļauj uzlikt šiem dzīvniekiem jaunu elektronisko identifikatoru, kurā norādīts jauns identifikācijas kods, tikai tad, ja abi identifikācijas kodi ir reģistrēti Regulas (ES) 2016/429 109. panta 1. punktā minētajās datorizētajās datubāzēs.

4. NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Pārejas pasākumi attiecībā uz identifikācijas līdzekļu apstiprinājumiem

Atkāpjoties no šīs regulas 9., 10. un 11. panta, pārejas periodā, kas beidzas 2023. gada 20. aprīlī, dalībvalstis var turpināt izmantot identifikācijas līdzekļus, kas apstiprināti pirms 2021. gada 21. aprīļa saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un (EK) Nr. 21/2004 un Direktīvu 2008/71/EK, kā arī ar aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz minētajām regulām un minēto direktīvu.

21. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 21. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 24. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/2035 (2019. gada 28. jūnijs), ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (OV L 314, 5.12.2019., 115. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

(5) Padomes Direktīva 2008/71/EK (2008. gada 15. jūlijs) par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.).

I PIELIKUMS

Tehniskās specifikācijas attiecībā uz informācijas sniegšanas formātiem turētu liellopu, aitu, kazu un cūku datorizētajās datubāzēs

Informācijas veids

Apraksts

Formāts

Dzīvnieka identifikācijas kods

Valsts kods

Viens no šādiem ierakstiem:

burtu kods: ISO 3166-1 alpha-2 kods (1);

ciparu kods: ISO 3166-1 ciparu kods

Unikāls kods katram dzīvniekam

12 ciparu rakstzīmes

Elektroniskais identifikators (pēc izvēles)

Viens no šādiem ierakstiem:

—	elektroniskā krotālija,

—	atgremotāju elektroniskās identifikācijas kapsula,

—	injicējams transponders,

—	elektroniskā saite uz vēzīša

Objekta unikālais reģistrācijas numurs

Valsts kods, kam seko 12 burtciparu rakstzīmes

Objekta operatora nosaukums

140 burtciparu zīmes

Objekta operatora adrese

Ielas nosaukums un mājas numurs

140 burtciparu zīmes

Pasta indekss

10 burtciparu zīmes

Pilsēta

35 burtciparu zīmes

Datums

Datums (GGGG-MM-DD)

Dzīvnieku kopskaits

15 ciparu rakstzīmes

(1) Izņemot Grieķiju, kurai izmanto divu burtu kodu “EL”.

II PIELIKUMS

1. DAĻA

Turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu, briežu un papagaiļu identifikācijas līdzekļu tehniskās specifikācijas

Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 III pielikuma a), b), c), f) un h) punktā minētie identifikācijas līdzekļi turētiem liellopiem, aitām, kazām, cūkām, kamieļiem, briežiem un papagaiļiem ir:

a)	tādi, kas nav atkārtoti izmantojami;

b)	no nenoārdāma materiāla;

c)	droši pret viltojumiem;

d)	viegli nolasāmi visā dzīvnieku dzīves laikā;

e)	konstruēti tā, lai tie paliktu droši piestiprināti dzīvniekiem, nenodarot tiem kaitējumu;

f)	viegli izņemami no pārtikas aprites.

Šīs daļas 1. punktā minētie identifikācijas līdzekļi redzami, salasāmi un neizdzēšami norāda vienu no turpmāk minētajiem:

a)	dzīvnieku identifikācijas koda pirmo un otro elementu saskaņā ar 12. pantu;

b)	dzīvnieku objekta unikālais reģistrācijas numuru, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 18. panta a) punktā; vai

c)	burtciparu identifikācijas kodu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 76. panta 1. punktā.

Šīs daļas 1. punktā minētie identifikācijas līdzekļi var saturēt citu informāciju, ja to atļāvusi kompetentā iestāde un ja identifikācijas līdzekļi atbilst 2. punkta prasībām.

2. DAĻA

Turētu liellopu, aitu, kazu, cūku, kamieļu un briežu elektronisko identifikatoru tehniskās specifikācijas

Elektroniskie identifikatori, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2019/2035 III pielikuma c) līdz f) punktā, attēlo dzīvnieku identifikācijas koda pirmo elementu valsts trīsciparu koda veidā un dzīvnieku identifikācijas koda otro elementu saskaņā ar 12. pantu.

Elektroniskie identifikatori, kas minēti 1. punktā, ir:

a)	pasīvie transponderi tikai lasāmrežīmā, izmantojot HDX- vai FDX-B tehnoloģiju, atbilstoši ISO standartiem 11784 un 11785; un

b)	nolasāmi ar ierīcēm, kas atbilst ISO standartam 11785 un spēj nolasīt HDX un FDX-B transponderus.

Elektroniskie identifikatori, kas minēti 1. punktā, ir nolasāmi šādā minimālajā nolasīšanas attālumā:

attiecībā uz turētiem liellopiem:

i)	12 centimetri krotālijām, ja tās nolasa ar portatīvo lasītāju;

ii)	15 centimetri injicējamiem transponderiem, ja tos nolasa ar portatīvo lasītāju;

iii)	25 centimetri atgremotāju elektroniskās identificēšanas kapsulām, ja tās nolasa ar portatīvo lasītāju;

iv)	80 centimetri visiem elektroniskajiem identifikatoriem, ja tos nolasa ar stacionāro lasītāju;

attiecībā uz turētām aitām un kazām:

i)	12 centimetri krotālijām un saitēm uz vēzīša, ja tās nolasa ar portatīvo lasītāju;

ii)	20 cm atgremotāju elektroniskās identificēšanas kapsulām un injicējamiem transponderiem, ja tos nolasa ar portatīvo lasītāju;

iii)	50 centimetri visiem elektroniskajiem identifikatoriem, ja tos nolasa ar stacionāro lasītāju.

Elektroniskie identifikatori, kas minēti 1. punktā, ir testēti ar labvēlīgiem rezultātiem attiecībā uz:

a)	atbilstību ISO standartiem 11784 un 11785 saskaņā ar metodi, kas minēta ISO standarta 24631-1 7. punktā; un

b)	minimālo veiktspēju šīs daļas 3. punktā minētajos nolasīšanas attālumos saskaņā ar metodi, kas minēta ISO standarta 24631-3 7. punktā.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 104

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	64. gadagājums 2021. gada 25. marts

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā	1

	II Neleģislatīvi akti
	STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
*	Padomes Lēmums (ES) 2021/515 (2021. gada 22. marts) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Austrālijas Savienību, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības	27
*	Padomes Lēmums (ES) 2021/516 (2021. gada 22. marts) par to, lai Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Indonēzijas Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības	29
	REGULAS
*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/517 (2021. gada 11. februāris), ar ko attiecībā uz Vienotās noregulējuma valdes administratīvo izdevumu segšanai paredzēto iemaksu veikšanas kārtību groza Deleģēto regulu (ES) 2017/2361	30
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/518 (2021. gada 18. marts), ar ko, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/787 30. panta 2. punktu, reģistrē stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Vasi vadkörte pálinka	34
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/519 (2021. gada 24. marts), ar ko attiecībā uz trihinellu pārbaudi nepārnadžiem un Apvienotās Karalistes atkāpi no trihinellu pārbaudes mājas cūkām groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/1375 ( 1 )	36
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/520 (2021. gada 24. marts), ar ko nosaka noteikumus par to, kā attiecībā uz konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku izsekojamību piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 ( 1 )	39
*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/521 (2021. gada 24. marts) par īpašas kārtības ieviešanu attiecībā uz mehānismu, saskaņā ar kuru uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju	52

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem ( OV L 305, 26.11.2019. )	55


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.