ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 54 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
64. gadagājums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
16.2.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 54/1 |
PADOMES LĒMUMS (ES) 2021/176
(2021. gada 5. februāris)
par to, lai noslēgtu grozījumus Nolīgumā par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (“Bonnas nolīgums”) attiecībā uz minētā nolīguma tvēruma paplašināšanu un uz Spānijas Karalistes pievienošanos minētajam nolīgumam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 196. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),
tā kā:
(1) |
Nolīgumu par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (“Bonnas nolīgums”) (2) noslēdza Eiropas Ekonomikas kopiena ar Padomes Lēmumu 84/358/EEK (3), un tas stājās spēkā 1989. gada 1. septembrī. Bonnas nolīgums tika grozīts 1989. gadā. Minētie grozījumi tika apstiprināti ar Padomes Lēmumu 93/540/EEK (4) un stājās spēkā 1994. gada 1. aprīlī. |
(2) |
Padome ar 2019. gada 7. oktobra Padomes Lēmumu pilnvaroja Komisiju Savienības vārdā risināt sarunas par grozījumiem Bonnas nolīgumā attiecībā uz tā materiālo un ģeogrāfisko tvērumu. |
(3) |
Saskaņā ar Bonnas nolīguma 16. panta 1. punktu Līgumslēdzējas puses izskatīja grozījuma priekšlikumu paplašināt Bonnas nolīguma tvērumu nolūkā uzlabot sadarbību novērošanas jomā atbilstīgi Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas parakstīta Londonā 1973. gada 2. novembrī un papildināta ar 1978. gada 17. februāra Protokolu, (“MARPOL konvencija”) VI pielikuma prasībām. Turklāt Līgumslēdzējas puses izskatīja arī ar Spānijas pievienošanos saistītos Bonnas nolīguma un tā pielikuma grozījumus saskaņā ar minētā nolīguma 20. pantu. |
(4) |
Saskaņā ar Padomes 2019. gada 7. oktobra Lēmumu Komisija ir risinājusi sarunas par tiem Bonnas nolīguma grozījumiem, kuri ar vienprātīgu balsojumu un diviem lēmumiem tika pieņemti Bonnas nolīguma Līgumslēdzēju pušu trīsdesmit pirmajā sanāksmē, kas notika Bonnā 2019. gada 9.–11. oktobrī. |
(5) |
Minētie Bonnas nolīguma grozījumi būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināti grozījumi Nolīgumā par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām ("Bonnas nolīgums”) attiecībā uz Bonnas nolīguma tvēruma paplašināšanu un uz Spānijas Karalistes pievienošanos Bonnas nolīgumam, kurus Līgumslēdzējas puses pieņēma trīsdesmit pirmajā sanāksmē, kas notika Bonnā 2019. gada 9.–11. oktobrī (5).
2. pants
Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā sniegt Bonnas nolīguma 16. pantā paredzēto paziņojumu (6).
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2021. gada 5. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
A. P. ZACARIAS
(1) 2021. gada 19. janvāra piekrišana.
(2) OV L 188, 16.7.1984., 9. lpp.
(3) Padomes Lēmums 84/358/EEK (1984. gada 28. jūnijs) par Nolīgumu par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (OV L 188, 16.7.1984., 7. lpp.).
(4) Padomes Lēmums 93/540/EEK (1993. gada 18. oktobris), ar ko apstiprina dažus grozījumus Nolīgumā par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (Bonnas nolīgums) (OV L 263, 22.10.1993., 51. lpp.).
(5) Lēmumu par grozījumiem Bonnas nolīgumā teksts ir publicēts šā Oficiālā Vēstneša 3 un 6. lpp.
(6) Bonnas nolīguma grozījumu spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
16.2.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 54/3 |
NOLĪGUMA PAR SADARBĪBU CĪŅĀ PRET ZIEMEĻJŪRAS PIESĀRŅOJUMU AR NAFTU UN CITĀM KAITĪGĀM VIELĀM LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU LĒMUMS
par Nolīguma tvēruma paplašināšanu nolūkā sadarboties novērošanas jomā atbilstīgi MARPOL konvencijas VI pielikuma prasībām
Nolīguma par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (“Nolīgums”) Līgumslēdzējas puses,
atsaucoties uz Nolīguma 16. pantu, kurā ir noteikts, ka viena vai vairākas Līgumslēdzējas puses var ierosināt grozījumus Nolīgumā un ka tos var pieņemt ar vienprātīgu balsojumu Līgumslēdzēju pušu sanāksmē,
nolūkā nodrošināt, ka depozitāre valdība saņem apstiprinājumus no visām Līgumslēdzējām pusēm pēc iespējas drīz, lai minētie grozījumi varētu tuvākajā laikā stāties spēkā, kā noteikts Nolīguma 16. panta 2. punktā,
lai uzlabotu Līgumslēdzēju pušu sadarbību un koordināciju cīņā pret kuģošanas izraisītām nelikumīgām emisijām gaisā nolūkā ierobežot kuģu degvielas ar augstu sēra vai slāpekļa saturu sadegšanas izraisīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, bioloģisko daudzveidību un visu jūras vidi,
vienprātīgi pieņem šādu lēmumu.
1. punkts
Nolīguma nosaukuma grozījums
Nolīguma nosaukumu groza šādi:
“Nolīgums par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras apgabala piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām, ieskaitot kuģošanas izraisītu gaisa piesārņojumu”.
2. punkts
Nolīguma preambulas grozījums
Nolīguma preambulu groza šādi:
pirms vārdiem “Nīderlandes Karalistes” iekļauj vārdu “Īrijas,”.
Preambulas 2.–6. rindkopu groza šādi:
“atzīstot, ka jūras piesārņojums ar naftu un citām kaitīgām vielām, kā arī kuģošanas izraisīts gaisa piesārņojums Ziemeļjūras apgabalā var apdraudēt jūras vidi, bioloģisko daudzveidību, cilvēku veselību un piekrastes valstu attiecīgās intereses,
ievērojot, ka šāda veida piesārņojumam ir daudzi avoti un ka negadījumi un citi starpgadījumi jūrā rada lielas bažas,
pārliecībā, ka spēja cīnīties ar šāda veida piesārņojumu, kā arī valstu aktīva sadarbība un savstarpēja palīdzība ir nepieciešama, lai aizsargātu šo valstu piekrastes un ar piekrasti saistītās intereses,
paužot gandarījumu par progresu, kas jau sasniegts saistībā ar 1969. gada 9. jūnijā Bonnā parakstīto Nolīgumu par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu,
vēlēdamās izvērst tālāku savstarpējo palīdzību un sadarbību cīņā pret dažāda veida piesārņojumu,”.
3. punkts
Nolīguma 1. panta grozījums
Nolīguma 1. pantu groza šādi:
“1. pants
Šo Nolīgumu piemēro 2. pantā definētajā Ziemeļjūras apgabalā:
1) |
kad naftas vai citu kaitīgu vielu, kas piesārņo vai draud piesārņot jūru, klātbūtne vai paredzamā klātbūtne rada nopietnas un nenovēršamas briesmas vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu piekrastei vai ar piekrasti saistītajām interesēm; vai |
2) |
kad kuģošanas izraisītu emisiju (MARPOL konvencijas VI pielikuma izpratnē), kas piesārņo vai draud piesārņot jūras vidi, klātbūtne vai paredzamā klātbūtne veicina jūras eitrofikāciju un apdraud piekrastē dzīvojošo cilvēku vai jūrā dzīvojošo organismu veselību; un |
3) |
lai veiktu novērošanu nolūkā palīdzēt atklāt un apkarot šā panta 1. un 2. punktā minēto piesārņojumu un novērst tiesību aktu pārkāpumus piesārņojuma novēršanas jomā.” |
4. punkts
Nolīguma 5. panta grozījums
Nolīguma 5. pantu groza šādi:
“5. pants
1. Kad vien kāda Līgumslēdzēja puse uzzina par negadījumu vai arī naftas vai citu tādu kaitīgu vielu, tai skaitā kuģu radītu emisiju, klātbūtni Ziemeļjūras apgabalā, kas var radīt nopietnus draudus kādas citas Līgumslēdzējas puses piekrastei vai ar piekrasti saistītajām interesēm, tā nekavējoties informē attiecīgo Līgumslēdzēju pusi ar tās kompetentās iestādes starpniecību.
2. Līgumslēdzējas puses apņemas visu tādu kuģu kapteiņiem, kas peld ar to karogu, un to valstīs reģistrēto gaisa kuģu pilotiem pieprasīt pa attiecīgajos apstākļos pieejamākajiem un atbilstošākajiem kanāliem nekavējoties ziņot:
a) |
par visiem negadījumiem, kas rada vai varētu radīt jūras vides piesārņojumu; |
b) |
par naftas vai citu tādu kaitīgu vielu klātbūtni, veidu un bīstamības pakāpi, kas var nopietni apdraudēt vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu piekrasti vai ar piekrasti saistītās intereses. |
3. Līgumslēdzējas puses, ziņojot par piesārņojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, izmanto standarta veidlapu.”
5. punkts
Nolīguma 6. panta grozījums
Nolīguma 6. pantu groza šādi:
“6. pants
1. Vienīgi šā Nolīguma nolūkiem Ziemeļjūras apgabalu iedala zonās, kas aprakstītas Nolīguma pielikumā.
2. Līgumslēdzēja puse, kuras zonā rodas Nolīguma 1. panta 1. punktā aprakstītā situācija, veic nepieciešamos novērtējumus par negadījuma veidu un bīstamības pakāpi vai attiecīgā gadījumā par naftas vai citu kaitīgo vielu veidu un aptuveno daudzumu un to kustības virzienu un ātrumu.
3. Attiecīgā Līgumslēdzēja puse nekavējoties informē visas citas Līgumslēdzējas puses ar to kompetento iestāžu starpniecību par saviem novērtējumiem un darbībām, kuras tā veikusi, lai cīnītos pret piesārņojumu ar naftu vai citām kaitīgām vielām, un novēro minētās vielas tik ilgi, kamēr tās atrodas attiecīgās Līgumslēdzējas puses zonā.
4. Līgumslēdzēju pušu pienākumus, kas paredzēti šā panta noteikumos, attiecībā uz kopīgas atbildības zonām nosaka īpašos tehniskos noteikumos, par kuriem jāvienojas attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm. Minētos noteikumus paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm.”
6. punkts
Nolīguma 15. panta grozījums
Nolīguma 15. pantu groza šādi:
“15. pants
1. Līgumslēdzējas puses paredz nodrošināt ar šo Nolīgumu saistīto sekretariāta pienākumu izpildi, ievērojot noteikumus, kas ir spēkā attiecībā uz šā Nolīguma aptverto reģionu saskaņā ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem par jūras vides un gaisa piesārņojuma novēršanu.
2. Katra Līgumslēdzēja puse veic iemaksu 2,5 % apmērā no Nolīguma īstenošanas gada izdevumiem. Atlikušo Nolīguma īstenošanas izdevumu summu sadala starp Līgumslēdzējām pusēm, kas nav Eiropas Ekonomikas kopiena, proporcionāli to nacionālajam kopproduktam saskaņā ar novērtējuma skalu, kuru regulāri pieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja. Nekādā gadījumā Līgumslēdzējas puses iemaksa atlikušās izdevumu summas segšanai nepārsniedz 20 % no atlikušās summas.”
7. punkts
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad depozitāre valdība ir saņēmusi apstiprinājumus no visām Līgumslēdzējām pusēm.
16.2.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 54/6 |
NOLĪGUMA PAR SADARBĪBU CĪŅĀ PRET ZIEMEĻJŪRAS PIESĀRŅOJUMU AR NAFTU UN CITĀM KAITĪGĀM VIELĀM LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU LĒMUMS
par Spānijas Karalistes pievienošanos Nolīgumam
Nolīguma par sadarbību cīņā pret Ziemeļjūras piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām (“Nolīgums”) Līgumslēdzējas puses,
ATSAUCOTIES UZ Nolīguma 20. pantu, kurā noteikts, ka Līgumslēdzējas puses var ar vienprātīgu lēmumu uzaicināt jebkuru ziemeļaustrumu Atlantijas apgabala piekrastes valsti pievienoties Nolīgumam un ka tādā gadījumā attiecīgi tiek grozīts Nolīguma 2. pants un pielikums,
PAUDUŠAS vienprātīgu ieceri uzaicināt Spāniju pievienoties Nolīgumam,
PAUŽOT GANDARĪJUMU par Spānijas vēlmi pievienoties Nolīgumam,
vienprātīgi pieņem šādu lēmumu.
1. punkts
Uzaicinājums, kas izteikts Spānijai saskaņā ar 20. pantu
Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 20. pantu vienprātīgi uzaicina Spāniju pievienoties Bonnas nolīgumam. Saistībā ar šo uzaicinājumu tiek pieņemti turpmāk izklāstītie grozījumi Nolīguma preambulā, 2. pantā un pielikumā.
2. punkts
Nolīguma preambulas grozījums
Nolīguma preambulu groza šādi: pirms vārdiem “Zviedrijas Karalistes” iekļauj vārdus “Spānijas Karalistes,”.
3. punkts
Nolīguma 2. panta grozījums
Nolīguma 2. pantu groza šādi:
“2. pants
Šajā Nolīgumā Ziemeļjūras apgabals ir jūras apgabals, ko veido:
a) |
pati Ziemeļjūra uz dienvidiem no 61° 0' 00.00" N platuma; |
b) |
Skageraks, kura dienvidu robeža ir noteikta austrumos no Skagena raga ar 57° 44' 43.00" N platumu; |
c) |
Biskajas līcis, ko dienvidos un rietumos norobežo šā Nolīguma pielikuma I daļā noteiktā līnija; |
d) |
citi ūdeņi, proti, Īrijas jūra, Ķeltu jūra, Malinas jūra, Lielā Minča šaurums, Mazā Minča šaurums, daļa Norvēģu jūras un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas, ko rietumos un ziemeļos norobežo šā Nolīguma pielikuma II daļā noteiktā līnija.” |
4. punkts
Nolīguma pielikuma grozījums
Nolīguma pielikumu groza tā, kā noteikts šā lēmuma papildinājumā.
5. punkts
Stāšanās spēkā
Šajā lēmumā ietvertie grozījumi stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Spānija ir deponējusi instrumentu, ar kuru tā pievienojas Nolīgumam.
PAPILDINĀJUMS
“PIELIKUMS NOLĪGUMAM PAR SADARBĪBU CĪŅĀ PRET ZIEMEĻJŪRAS PIESĀRŅOJUMU AR NAFTU UN CITĀM KAITĪGĀM VIELĀM (1983. GADS)
Ziemeļjūras apgabala robežas ar Atlantijas okeānu apraksts un Nolīguma 6. pantā minēto zonu apraksts
ZIEMEĻJŪRAS APGABALA ROBEŽA AR ATLANTIJAS OKEĀNU
I DAĻA
ZIEMEĻJŪRAS APGABALA ROBEŽLĪNIJA DIENVIDOS UN DIENVIDRIETUMOS
Lamanša jūras šaurumu un tā pieejas dienvidrietumos un Biskajas līci dienvidos un rietumos norobežo līnija, kas:
i) |
sākas Spānijas piekrastes rietumu punktā 42° 30' 04.25" N 8° 52' 18.22" W; |
ii) |
pēc tam no minētā punkta virzās pa loksodromu līdz punktam 42° 30' 04.32" N 10° 24' 55.16" W; |
iii) |
pēc tam no minētā punkta virzās pa loksodromu līdz punktam 46° 00' 04.07" N 10° 24' 54.86" W; |
iv) |
pēc tam no minētā punkta virzās pa loksodromu līdz punktam 46° 00' 04.06" N 9° 59' 54.88" W; |
v) |
pēc tam no minētā punkta virzās līdz punktam, kurā krustojas platuma paralēle 48° 27' 00.00" N un līnija (turpmāk – “1983. gada Bonnas nolīguma līnija”), kas novilkta 50 jūras jūdzes uz rietumiem no līnijas, kura savieno Uesānas salu un Sili salas; |
vi) |
pēc tam no minētā krustpunkta virzās pa 1983. gada Bonnas nolīguma līniju uz ziemeļiem līdz punktam, kurā minētā līnija krustojas ar līniju, kas, kā noteikts 1977. gada 30. jūnija šķīrējtiesas lēmumā, apzīmē kontinentālā šelfa robežu starp Franciju un Apvienoto Karalisti; |
vii) |
pēc tam no šā krustpunkta virzās pa minēto robežlīniju uz rietumiem līdz punktam 48° 10' 00.00" N 9° 22' 15.91" W un |
viii) |
pēc tam no minētā punkta virzās pa platuma paralēli 48° 10' 00.00" N uz rietumiem līdz punktam 48° 10' 00.00" N 10° 0' 00.00" W. |
II DAĻA
LĪNIJA, KAS RIETUMOS UN ZIEMEĻOS NOROBEŽO CITUS NOLĪGUMĀ IETVERTOS ŪDEŅUS
Citus Nolīgumā ietvertos ūdeņus, proti, Īrijas jūru, Ķeltu jūru, Malinas jūru, Lielā Minča šaurumu, Mazā Minča šaurumu, daļu Norvēģu jūras un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas, rietumos un ziemeļos norobežo līnija, kas:
i) |
sākas punktā 48° 10' 00.00" N 0° 00' 00.00" W; |
ii) |
pēc tam no minētā punkta virzās pa Īrijas jūras piesārņojuma atbildības zonas rietumu robežu (t. i., līniju, kuras attālums līdz Īrijas 1959.–1988. gada jūrniecības jurisdikcijas likumu vajadzībām noteikto pamatlīniju tuvākajam punktam visos punktos ir 200 jūras jūdzes) līdz punktam 56° 42' 00.00" N 14° 00' 00.00" W; |
iii) |
pēc tam no minētā punkta virzās pa tās zonas rietumu robežu, kas izveidota ar Apvienotās Karalistes 1996. gada Noteikumiem par tirdzniecības kuģiem (piesārņojuma novēršana) (robežas), kuri grozīti ar 1997. gada Noteikumiem par tirdzniecības kuģiem (piesārņojuma novēršana) (robežas) (t. i., līniju, kas savieno 1. tabulā minētos punktus, tādā secībā, kādā tie ir norādīti), līdz punktam 63° 38' 10.68" N 0° 30' 00.00" W; un |
iv) |
no minētā punkta virzās pa platuma paralēli 63° 38' 10.68" N uz austrumiem līdz Norvēģijas piekrastei. |
1. TABULA.
AR APVIENOTĀS KARALISTES 1996. GADA NOTEIKUMIEM PAR TIRDZNIECĪBAS KUĢIEM (PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANA) (ROBEŽAS), AR GROZĪJUMIEM, IZVEIDOTĀS ZONAS RIETUMU ROBEŽAS PUNKTI UN LĪNIJAS
Apvienotās Karalistes noteikumos minētie punkti, ar grozījumiem, un to koordinātas |
Punktus savienojošā līnija |
||
27. |
56° 42' 00.00" N |
14° 0' 00.00" W |
27. un 28. – garuma meridiāns |
28. |
56° 49' 00.00" N |
14° 0' 00.00" W |
28. un 29. – platuma paralēle |
29. |
56° 49' 00.00" N |
14° 30' 34.00" W |
29. un 30. – loks, kas novilkts 200 jūras jūdžu attālumā no attiecīgajiem pamatpunktiem Sentkilda salās, no kuriem mēra teritoriālās jūras platumu |
30. |
57° 52' 22.00" N |
14° 53' 22.00" W |
30. un 31. – loks, kas novilkts 200 jūras jūdžu attālumā no attiecīgajiem pamatpunktiem Sentkilda salās, no kuriem mēra teritoriālās jūras platumu |
31. |
58°30' 00.00" N |
14° 48' 58.00" W |
31. un 32. – loks, kas novilkts 200 jūras jūdžu attālumā no attiecīgajiem pamatpunktiem Sentkilda salās, no kuriem mēra teritoriālās jūras platumu |
32. |
59° 0' 00.00" N |
14° 35' 07.00" W |
32. un 33. – loks, kas novilkts 200 jūras jūdžu attālumā no attiecīgajiem pamatpunktiem Sentkilda salās, no kuriem mēra teritoriālās jūras platumu |
33. |
59° 40' 54.00" N |
13° 58' 10.00" W |
33. un 34. – loks, kas novilkts 200 jūras jūdžu attālumā no attiecīgajiem pamatpunktiem Sentkilda salās, no kuriem mēra teritoriālās jūras platumu |
34. |
59° 50' 00.00" N |
13° 46' 24.00" W |
34. un 35. – platuma paralēle |
35. |
59° 50' 00.00" N |
5° 0' 00.00" W |
35. un 36. – garuma meridiāns |
36. |
60° 10' 00.00" N |
5° 0' 00.00" W |
36. un 37. – platuma paralēle |
37. |
60° 10' 00.00" N |
4° 48' 00.00" W |
37. un 38. – garuma meridiāns |
38. |
60° 20' 00.00" N |
4° 48' 00.00" W |
38. un 39. – platuma paralēle |
39. |
60° 20' 00.00" N |
4° 24' 00.00" W |
39. un 40. – garuma meridiāns |
40. |
60° 40' 00.00" N |
4° 24' 00.00" W |
40. un 41. – platuma paralēle |
41. |
60° 40' 00.00" N |
4° 0' 00.00" W |
41. un 42. – garuma meridiāns |
42. |
61° 0' 00.00" N |
4° 0' 00.00" W |
42. un 43. – platuma paralēle |
43. |
61° 0' 00.00" N |
3° 36' 00.00" W |
43. un 44. – garuma meridiāns |
44. |
61° 30' 00.00" N |
3° 36' 00.00" W |
44. un 45. – platuma paralēle |
45. |
61° 30' 00.00" N |
3° 0' 00.00" W |
45. un 46. – garuma meridiāns |
46. |
61° 45' 00.00" N |
3° 0' 00.00" W |
46. un 47. – platuma paralēle |
47. |
61° 45' 00.00" N |
2° 48' 00.00" W |
47. un 48. – garuma meridiāns |
48. |
62° 0' 00.00" N |
2° 48' 00.00" W |
48. un 49. – platuma paralēle |
49. |
62° 0' 00.00" N |
2° 0' 00.00" W |
49. un 50. – garuma meridiāns |
50. |
62° 30' 00.00" N |
2° 0' 00.00" W |
50. un 51. – platuma paralēle |
51. |
62° 30' 00.00" N |
1° 36' 00.00" W |
51. un 52. – garuma meridiāns |
52. |
62° 40' 00.00" N |
1° 36' 00.00" W |
52. un 53. – platuma paralēle |
53. |
62° 40' 00.00" N |
1° 0' 00.00" W |
53. un 54. – garuma meridiāns |
54. |
63° 20' 00.00" N |
1° 0' 00.00" W |
54. un 55. – platuma paralēle |
55. |
63° 20' 00.00" N |
0° 30' 00.00" W |
55. un 56. – garuma meridiāns |
56. |
63° 38' 10.68" N |
0° 30' 00.00" W |
|
ŠĀ NOLĪGUMA 6. PANTĀ MINĒTO ATBILDĪBAS ZONU ROBEŽAS
III DAĻA
VALSTS ATBILDĪBAS ZONU ROBEŽAS
1. |
Vispārīgi. Ja atbildības zonu norobežo vairākas līnijas, kas savieno sarakstā minētos punktus, katras šādas līnijas veids atbilst līnijas veidam, kurš norādīts pie katra punkta kā tās līnijas veids, kura savieno minēto punktu ar nākamo punktu. |
2. |
Dānija. Dānijas valsts atbildības zonu norobežo šādas līnijas:
|
3. |
Vācija. Vācijas valsts atbildības zonu norobežo šādas līnijas:
|
4. |
Īrija. Īrijas valsts atbildības zonu norobežo šādas līnijas:
|
5. |
Nīderlande. Nīderlandes valsts atbildības zonu dienvidos norobežo platuma paralēle 51°51' 52.1267" N un uz ziemeļiem no šīs platuma paralēles – šādas līnijas:
|
6. |
Norvēģija. Norvēģijas valsts atbildības zonu ziemeļos norobežo platuma paralēle 63° 38' 10.68" N un rietumos, dienvidos un austrumos – šādas līnijas:
|
7. |
Zviedrija. Zviedrijas valsts atbildības zonu dienvidos norobežo platuma paralēle 57° 44' 43.00" N un uz ziemeļiem no šīs platuma paralēles – vairākas līnijas:
|
8. |
Apvienotā Karaliste. Apvienotās Karalistes valsts atbildības zonu norobežo:
2. TABULA. PUNKTI UN LĪNIJAS, KAS AUSTRUMOS UN DIENVIDOS IEZĪMĒ ROBEŽU STARP ĪRIJAS UN APVIENOTĀS KARALISTES ATBILDĪBAS ZONĀM
3. TABULA. PUNKTI UN LĪNIJAS, KAS ZIEMEĻOS IEZĪMĒ ROBEŽU STARP ĪRIJAS UN APVIENOTĀS KARALISTES ATBILDĪBAS ZONĀM
4. TABULA. PUNKTI UN LĪNIJAS, KAS IEZĪMĒ ROBEŽU STARP NORVĒĢIJAS UN APVIENOTĀS KARALISTES ATBILDĪBAS ZONĀM
|
9. |
Francija. Francijas valsts atbildības zonu no ziemeļiem līdz dienvidiem norobežo vairākas līnijas, kas norādītajā secībā savieno šādus punktus:
|
10. |
Spānija. Spānijas valsts atbildības zonu norobežo vairākas līnijas, kas norādītajā secībā savieno šādus punktus:
|
IV DAĻA
KOPĪGAS ATBILDĪBAS ZONU ROBEŽAS
Kopīgas atbildības zonas ir šādas:
1. |
Beļģijas, Francijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes kopīgas atbildības zona Jūras apgabals starp platuma paralēlēm 51°51' 52.1267" N un 51° 6' 00.00" N. |
2. |
Francijas un Apvienotās Karalistes kopīgas atbildības zona Lamanša jūras šaurums uz dienvidrietumiem no platuma paralēles 51° 32' 00.00" N līdz līnijai, kas:
|
3. |
Dānijas un Vācijas kopīgas atbildības zona Jūras apgabals, ko norobežo:
|
4. |
Vācijas un Nīderlandes kopīgas atbildības zona Jūras apgabals, ko norobežo:
|
V DAĻA
INTERPRETĀCIJA
Šajā pielikumā minēto punktu atrašanās vietas nosaka saskaņā ar Eiropas ģeodēzisko sistēmu (1950. gada versiju).”