(1)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/1229 (2) ir noteikti pasākumi norēķinu neizpildes novēršanai un risināšanai un norēķinu disciplīnas veicināšanai. Minētie pasākumi ietver norēķinu neizpildes uzraudzību, kā arī naudas sodu iekasēšanu un sadali par norēķinu neizpildēm. Deleģētajā regulā (ES) 2018/1229 ir precizēti arī iepirkšanas procedūras darbības aspekti.

(2)

Deleģētajai regulai (ES) 2018/1229 jāstājas spēkā 2021. gada 1. februārī.

(3)

Tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka Covid-19 pandēmijai ir bijusi nopietna ietekme uz regulatīvo projektu vispārējo īstenošanu un informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu ieviešanu, kas ir nepieciešamas Deleģētās regulas (ES) 2018/1229 piemērošanai. Šajā nepieredzētajā laikā finanšu iestādes koncentrē savus centienus uz efektīvu ārkārtas situāciju plānu īstenošanu, lai nodrošinātu ikdienas operatīvo noturību un kibernoturību, kas ierobežo iestāžu IT spēju īstenot konkrētus sarežģītus projektus, tostarp tos, kuriem ir jāatbilst norēķinu disciplīnas prasībām, kas izklāstītas Deleģētajā regulā (ES) 2018/1229. Šādu prasību piemērošana no CVD, to dalībnieku un klientu puses šādā kontekstā varētu radīt lielāku risku finanšu tirgū, nevis mazināt to. Tādēļ ir lietderīgi dot šīm ieinteresētajām personām vairāk laika, lai pabeigtu nepieciešamos sagatavošanās darbus norēķinu disciplīnas prasību piemērošanai. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītās situācijas bezprecedenta raksturu un nepieciešamās sistēmas izmaiņas, kas CVD, to dalībniekiem un klientiem būtu jāveic, lai izpildītu dažādās norēķinu disciplīnas prasības, vēl par vienu gadu ir jāatliek pašreizējā Deleģētās regulas (ES) 2018/1229 stāšanās spēkā.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2018/1229.

(5)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

(6)

EVTI nav rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu, jo tā būtu uzskatāma par ļoti nesamērīgu, ņemot vērā Deleģētās regulas (ES) 2018/1229 spēkā stāšanās atlikšanas darbības jomu un paredzamo ietekmi. EVTI ir ņēmusi vērā tirgus dalībnieku iepriekš sniegto informāciju par gatavību piemērot minēto regulu. Turklāt šajos neparedzētajos apstākļos ir steidzami jānodrošina juridiskā noteiktība attiecībā uz jaunu Deleģētās regulas (ES) 2018/1229 spēkā stāšanās datumu, lai tirgus dalībnieki varētu sagatavoties minētās regulas piemērošanai. Tomēr EVTI ir analizējusi Deleģētās regulas (ES) 2018/1229 spēkā stāšanās atlikšanas potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgus nozares ieinteresēto personu grupas konsultāciju. Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ir arī cieši sadarbojusies ar Eiropas Centrālo banku sistēmas locekļiem,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2018/2025 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Francijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Francijā, ar nozveju no beriksu krājuma Savienības un starptautiskajos ūdeņos 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

(1)

Padomes Regulā (ES) 2020/123 (2) ir noteiktas kvotas 2020. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Francijas karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Francijā, ar nozveju no cirtainās rajas krājuma Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā ir pilnībā apguvuši 2020. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc dažas ar šo krājumu saistītas zvejas darbības jāaizliedz,

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014 (2) nosaka Regulas (ES) Nr. 1305/2013 piemērošanas noteikumus. Regula (ES) Nr. 1305/2013 ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/2220 (3), proti, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstīto lauku attīstības programmu darbības periods ir pagarināts līdz 2022. gada 31. decembrim, un dalībvalstīm ir dota iespēja pagarinātās programmas finansēt no atbilstošajiem budžeta piešķīrumiem 2021. un 2022. gadam. Turklāt Regula (ES) 2020/2220 pagarinātajām programmām no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (ESAI), kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (4), ir darījusi pieejamus papildu resursus, kuri 2021. un 2022. gadā izmantojami, lai finansētu Regulā (ES) Nr. 1305/2013 paredzētos pasākumus ar mērķi novērst Covid-19 krīzes ietekmi un sekas, ko tā atstājusi uz Savienības lauksaimniecības nozari un lauku apvidiem. Tāpēc attiecīgie Regulas (ES) Nr. 1305/2013 īstenošanas noteikumi būtu jāgroza.

(2)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 4. panta 2. punkts nosaka maksimālo skaitu lauku attīstības programmu grozījumu, ko dalībvalstis var iesniegt Komisijai. Lai dalībvalstis pagarinātajās programmās varētu elastīgāk izmantot budžeta piešķīrumu 2021. un 2022. gadam un integrēt papildu resursus no ESAI, minētajā pantā norādītais maksimālais grozījumu skaits būtu jāpalielina un pēdējo programmas grozījumu pieprasījumu iesniegšanas termiņi būtu jāpagarina. Turklāt skaidri jānosaka, ka attiecībā uz pieprasījumiem grozīt lauku attīstības programmas, kuri izteikti gadījumā, kad pēc Regulas (ES) 2020/2220 stāšanās spēkā grozījumi jāizdara, lai pagarinātu lauku attīstības programmu ilgumu un integrētu no ESAI piešķirtos papildu resursus, maksimālais grozījumu skaits nebūtu jāpiemēro.

(3)

Regula (ES) 2020/2220 paredz, ka pagarināto lauku attīstības programmu gadījumā mērķrādītāji jeb mērķi, ko nosaka saistībā ar darbības rezultātu satvaru, ir jānosaka 2025. gadam. Tāpēc ir jākonkretizē, ka darbības rezultātu satvara rādītāju mērķi attiecas uz sasniegumiem, kas plānoti līdz 2025. gada 31. decembrim. Turklāt Regula (ES) 2020/2220 noteic, ka darbības rezultātu satvaru ESAI papildu resursiem nepiemēro. Tāpēc iznākumi, kas finansēti no ESAI papildu resursiem, no darbības rezultātu satvara mērķiem būtu jāizslēdz.

(4)

Regula (ES) 2020/2220 paredz, ka ESAI papildu resursi ir jāplāno un jāuzrauga atsevišķi no Savienības atbalsta lauku attīstībai, vienlaikus principā piemērojot Regulā (ES) Nr. 1305/2013 izklāstītos noteikumus. Tātad gadījumos, kad darbības tiks atbalstītas ar ESAI papildu resursiem, attiecīgo pasākumu aprakstos lauku attīstības programmās un valstu sistēmu programmās būs vajadzīgas atsevišķas specifikācijas. ESAI papildu resursi atsevišķi būtu jānorāda arī lauku attīstības programmu, valstu sistēmu un valsts lauku tīklu finansēšanas plānos.

(5)

Turklāt rādītāju plānā attiecībā uz izvēlētajiem pasākumiem atsevišķi būtu jānorāda ar ESAI papildu resursiem finansēto plānoto iznākumu un plānoto kopējo publisko izdevumu starpsumma. Gada īstenošanas ziņojumos, ziņojot par saistībizdevumiem katrā pasākumā un prioritārajā jomā, būtu jānorāda saistību daļa, kas finansēta ar ESAI papildu resursiem.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta h) punkta ii) apakšpunktā prasīts finansēšanas plānā ietvert tabulu, kurā par katru pasākumu, par katru darbības veidu ar īpašu ELFLA ieguldījuma likmi, par Regulas (ES) Nr. 1305/2013 37. panta 1. punktā, 38. panta 3. punktā, 39. panta 1. punktā un 39.a pantā minēto darbības veidu, ja dalībvalsts piemēro minimālo zaudējumu robežvērtību, kas ir mazāka nekā 30 %, un attiecībā uz tehnisko palīdzību norāda kopējo plānoto Savienības ieguldījumu un piemērojamo ELFLA ieguldījuma likmi. Tā kā uz ieguldījumu no ESAI papildu resursiem attiecas tie paši noteikumi, attiecīgā gadījumā finansēšanas plānā būtu jānorāda katram šādam pasākumam un katram darbības veidam plānotais ESAI ieguldījums un ESAI ieguldījuma likme.

(7)

Ar Regulu (ES) 2020/2220 Regulas (ES) Nr. 1305/2013 38. un 39. pants ir grozīts attiecībā uz minimālo zaudējumu robežvērtību, kuru dalībvalstis var noteikt savās lauku attīstības programmās un uz kuras pamata lauksaimnieki var no kopfondiem saņemt kompensāciju par zaudējumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku un augu slimības, kaitēkļu invāzijas un vides incidenti, un visu nozaru lauksaimnieki var saņemt kompensāciju no ienākumu stabilizācijas instrumenta. Tātad izdevumi par visiem riska pārvaldības instrumentiem, kurus reglamentē Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. pants un kuros minimālā zaudējumu robežvērtība ir mazāka par 30 %, ir jāplāno atsevišķi, un gadījumos, kad jāziņo PTO, par tiem ir jāziņo atsevišķi. Šīs jaunās programmu plānošanas prasības un plānošanas kārtība ir attiecīgi jānorāda rādītāju plānā.

(8)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Ņemot vērā ar Covid-19 krīzi saistīto steidzamību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku attīstības komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1191 (3) stājās spēkā 2020. gada 15. augustā. Kopš minētā datuma dažas dalībvalstis un profesionālie operatori regulas 7. panta 2. punktā minēto terminu “noliktavas” interpretējuši un lietojuši atšķirīgi.

(2)

Praktisku apsvērumu dēļ un tā kā Solanum lycopersicum L. un Capsicum spp. sēklas (“norādītās sēklas”), kas novāktas pirms 2020. gada 15. augusta, nevar atbilst prasībai par mātesaugu iegūšanu ražošanas vietā, par kuru zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajā nav sastopams, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm, kas veiktas piemērotā laikā, kad iespējams šādu organismu atklāt, šādas sēklas būtu jāatbrīvo no nosacījuma, kas paredzēts Īstenošanas regulas (ES) 2020/1191 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) 2020/1191 7. panta 2. punkts būtu jāgroza, lai precizētu, ka no norādītajām sēklām, kas novāktas pirms 2020. gada 15. augusta, kompetentā iestāde vai profesionāli operatori šādas iestādes oficiālā uzraudzībā pirms šādu sēklu pirmās pārvietošanas Savienībā ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz konkrēto norādīto kaitīgo organismu klātbūtni. Šāda atkāpe no minētās regulas 7. panta 2. punkta dotu iespēju sēklām, kurām jau ir līdzi dota augu pase, Savienības teritorijā apritēt bez papildu testēšanas.

(4)

No 2021. gada 1. aprīļa, kad Savienībā pirmo reizi pārvieto norādītās sēklas, kā arī sēklas, kuras ar ELISA metodi testētas pirms 2020. gada 30. septembra, tās nepieciešams testēt vēlreiz ar testēšanas metodi, kas nav ELISA metode, kā minēts pielikuma 3. punktā.

(5)

Tā kā norādītās sēklas, kuru izcelsme ir trešās valstīs un kuras ir novāktas pirms 2020. gada 15. augusta, nevar atbilst nosacījumam par mātesaugu iegūšanu ražošanas vietā, par kuru zināms, ka norādītais kaitīgais organisms tajā nav sastopams, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm, kas veiktas piemērotā laikā, kad iespējams šādu organismu atklāt, un lai šādas sēklas varētu ievest Savienībā, tās būtu jāatbrīvo no 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta prasības.

(6)

Sēklu nozare un dalībvalstis ir informējušas Komisiju, ka Īstenošanas regulas (ES) 2020/1191 9. panta prasība fitosanitārajā sertifikātā iekļaut reģistrētās ražošanas vietas nosaukumu eksportētājiem rada kavēšanos un praktiskas grūtības, jo viņiem ir grūti noteikt precīzu ražošanas vietu. Lai trešo valstu kompetentajām iestādēm un profesionāliem operatoriem būtu vieglāk identificēt reģistrēto ražošanas vietu, minētā prasība būtu jāizstāj ar prasību sniegt informāciju par mātesauga ražošanas vietas izsekojamību.

(7)

No norādītajām sēklām, kuru izcelsme ir trešās valstīs, būtu jāņem paraugi un tie jātestē, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2020/1191 pielikumā. Lai ņemtu vērā to, ka dažas no norādītajām sēklām, iespējams, ir testētas vairākus mēnešus pirms to faktiskās sertificēšanas eksportam, obligāto molekulāro testēšanu ir saprātīgi pieprasīt no 2021. gada 1. aprīļa, tādējādi dodot laiku trešām valstīm pielāgoties šai prasībai.

(8)

Lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības ierobežojumiem attiecībā uz norādītajām sēklām, kas novāktas pirms 2020. gada 15. augusta, šī regula būtu jāsāk piemērot pēc iespējas drīzāk. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas.

(9)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas lielas vai reģionālas dabas katastrofas vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija.

(2)

Fondam pieejamo līdzekļu apjoms nepārsniedz 500 000 000 EUR gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 10. pantā.

(3)

Horvātija 2020. gada 10. jūnijā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc 2020. gada marta zemestrīces, kas skāra Zagrebas pilsētu un Zagrebas un Krapinas-Zagorjes županijas.

(4)

Polija 2020. gada 24. augustā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem 2020. gada jūnijā Priekškarpatu vojevodistē.

(5)

Līdz 2020. gada 24. jūnijam Grieķija, Horvātija, Īrija, Portugāle, Spānija, Ungārija un Vācija iesniedza pieteikumus Fonda izmantošanai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ko 2020. gadā sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija. Savos pieteikumos visas septiņas dalībvalstis no Fonda lūdza avansa maksājumu par gaidāmo Fonda ieguldījumu.

(6)

Horvātijas un Polijas pieteikumi saistībā ar dabas katastrofām atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā ieguldījuma sniegšanai no Fonda.

(7)

Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu Horvātijai un Polijai.

(8)

Lai nodrošinātu pietiekamu budžeta līdzekļu pieejamību Savienības 2020. gada vispārējā budžetā, Fonds būtu jāizmanto avansa maksājumiem Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju.

(9)

Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/33/ES (2) 14. pantu liftus un liftu drošības sastāvdaļas, kas atbilst tiem harmonizētajiem [saskaņotajiem] standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem minētās direktīvas I pielikumā izklāstītajām veselības un drošības pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2016) 5884 (3) Komisija lūdza CEN izstrādāt un pārskatīt harmonizētos standartus Direktīvas 2014/33/ES īstenošanas vajadzībām, lai nodrošinātu, ka tie joprojām atbilst vispāratzītajiem tehnikas sasniegumiem, lai saskaņā ar Direktīvas 2014/33/ES I pielikuma 1.1. punkta prasībām atbilstu Direktīvas 2014/33/ES I pielikumā noteiktajām veselības un drošības pamatprasībām un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK (4) I pielikumā noteiktajām veselības un drošības pamatprasībām.

(3)

Pamatojoties uz Īstenošanas lēmumā C(2016) 5884 izklāstīto pieprasījumu, CEN pārskatīja harmonizētos standartus EN 81-20:2014 un EN 81-50:2014, kuru atsauces ir publicētas Komisijas paziņojumā 2016/C 293/05 (5), lai tos pielāgotu Direktīvas 2014/33/ES tiesiskajam regulējumam un palielinātu šo standartu juridisko noteiktību un skaidrību, kā arī izstrādātu precīzāku ZA pielikumu un ieviestu datētas normatīvās atsauces. Tā rezultātā tika pieņemts harmonizētais standarts EN 81-20:2020 par vispārējām drošības prasībām attiecībā uz personu un kravas transportēšanai paredzētu liftu izgatavošanu un uzstādīšanu un harmonizētais standarts EN 81-50:2020 par liftu un liftu sastāvdaļu konstruēšanas noteikumiem, aprēķiniem, pārbaudēm un testiem. Pārskatot harmonizētos standartus EN 81-20:2014 un EN 81-50:2014, būtiskas tehniskas izmaiņas netika veiktas.

(4)

Komisija kopā ar CEN ir novērtējusi, vai harmonizētie standarti EN 81-20:2020 un EN 81-50:2020 atbilst Īstenošanas lēmumā C(2016) 5884 izklāstītajam pieprasījumam.

(5)

Harmonizētie standarti EN 81-20:2020 un EN 81-50:2020 atbilst veselības un drošības pamatprasībām, kuras bija paredzēts aptvert un kuras noteiktas Direktīvā 2014/33/ES. Tāpēc ir lietderīgi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēt atsauces uz minētajiem standartiem.

(6)

Harmonizētie standarti EN 81-20:2020 un EN 81-50:2020 aizstāj harmonizētos standartus EN 81-20:2014 un EN 81-50:2014. Tāpēc atsauces uz harmonizētajiem standartiem EN 81-20:2014 un EN 81-50:2014 Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir jāatsauc.

(7)

Lai ražotājiem dotu pietiekami daudz laika sagatavoties harmonizēto standartu EN 81-20:2020 un EN 81-50:2020 piemērošanai, atsauču uz harmonizētajiem standartiem EN 81-20:2014 un EN 81-50:2014 atsaukšana ir jāatliek.

(8)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad pilnīgs saraksts ar atsaucēm uz harmonizētajiem standartiem, kas izstrādāti Direktīvas 2014/33/ES īstenošanas vajadzībām un atbilst pamatprasībām, kuras ir paredzēts aptvert, būtu jāpublicē vienā tiesību aktā. Tāpēc šajā lēmumā būtu jāiekļauj arī citas atsauces uz harmonizētajiem standartiem, kas publicētas paziņojumā 2016/C 293/05. Tāpēc no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas minētais paziņojums būtu jāatceļ. Tomēr tas būtu joprojām jāpiemēro atsaucēm uz harmonizētajiem standartiem EN 81-20:2014 un EN 81-50:2014, ņemot vērā, ka šo atsauču atsaukšana ir jāatliek.

(9)

No dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta atsauce uz kādu harmonizētu standartu, tāda standarta ievērošana ļauj prezumēt atbilstību attiecīgajām Savienības saskaņošanas tiesību aktos izvirzītajām pamatprasībām. Tādēļ šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā,