ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 3

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 7. janvāris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/8 (2020. gada 23. decembris), ar ko Komisiju pilnvaro balsojumā atbalstīt Eiropas Investīciju fonda reģistrētā kapitāla palielināšanu

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Nolīgums par civilās aviācijas drošību starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republikas valdību – informācija par stāšanos spēkā

3

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/9 (2021. gada 6. janvāris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam

4

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

ES un Meksikas Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 1/2019 (2019. gada 16. oktobris), kas attiecas uz grozījumiem EK un Meksikas Apvienotās padomes Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikumā par jēdziena noteiktas izcelsmes izstrādājumi definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (Andora un Sanmarīno un daži konkrētiem izstrādājumiem piemērojami izcelsmes noteikumi attiecībā uz ķimikālijām) [2021/10]

37

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

LĒMUMI

7.1.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2021/8

(2020. gada 23. decembris),

ar ko Komisiju pilnvaro balsojumā atbalstīt Eiropas Investīciju fonda reģistrētā kapitāla palielināšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Investīciju fonda (“Fonds”) statūtu 5. panta 2. punktā paredzēts, ka Fonda reģistrēto kapitālu var palielināt ar Fonda pilnsapulces lēmumu (“pilnssapulce”), ko pieņem ar 85 % nodoto balsu vairākumu.

(2)

Ņemot vērā Covid-19 krīzes paredzamo ietekmi un lai palīdzētu Savienībai un Fondam reaģēt uz krīzi, īstenojot ierosināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido programmu InvestEU kā daļu no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un turpinot attīstīt Fonda lomu valstu un reģionālo programmu pārvaldībā, ir nepieciešams nekavējoties palielināt Fonda reģistrēto kapitālu par 2 870 000 000 EUR.

(3)

Fonda Direktoru padome (“Direktoru padome”) ir nolēmusi iesniegt pilnsapulcē pieprasījumu apstiprināt Fonda reģistrētā kapitāla palielināšanu par 2 870 000 000 EUR, emitējot 2 870 jaunas kapitāla daļas, kā arī apstiprināt kārtību, tostarp maksājuma, šādai kapitāla palielināšanai. Ja kapitāla palielināšana tiks apstiprināta, katras jaunās kapitāla daļas nominālvērtība būs 1 000 000 EUR, un katra parakstītā kapitāla daļa būs apmaksāta 20 % apmērā no tās nominālvērtības. Pilnsapulcei būtu iespējams pieprasīt atlikušo 80 % maksājumu saskaņā ar Fonda statūtu 7. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Visām kapitāla daļām, neatkarīgi no tā, vai tās ir esošas vai no jauna emitētas, būs vienāda vērtība, un tām būs vienādas tiesības visos aspektos.

(4)

Direktoru padome ir ierosinājusi, ka no jauna reģistrētās akcijas ir pieejamas parakstīšanai vienā parakstīšanās periodā, kas sākas uzreiz pēc tam, kad kopsapulce ir apstiprinājusi kapitāla palielināšanu, un beidzas 2021. gada 30. septembrī. Savienība varēs piedalīties parakstīšanā saskaņā ar pilnsapulces lēmumā paredzētajiem nosacījumiem, tiklīdz būs stājies spēkā tiesību akts, kas apstiprina Savienības dalību kapitāla palielināšanā.

(5)

Lai Savienības pārstāvis iespējami drīz pilnsapulcē varētu balsot par kapitāla palielināšanu, tiek uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu astoņu nedēļu un desmit dienu laikposmiem, kas minēti Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā. Tā paša iemesla dēļ lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā Eiropas Investīciju fonda pilnsapulcē balsojumā atbalstīt ierosināto Fonda reģistrētā kapitāla palielināšanu par 2 870 000 000 EUR.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2020. gada 23. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. ROTH


(1)  Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2020. gada 22. decembra lēmums.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

7.1.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/3


Nolīgums par civilās aviācijas drošību starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republikas valdību – informācija par stāšanos spēkā

Nolīgums par civilās aviācijas drošību starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republikas valdību, kas parakstīts Briselē 2019. gada 20. maijā, saskaņā ar nolīguma 17. panta 1. punktu stājās spēkā 2020. gada 1. septembrī, jo pēdējais paziņojums tika deponēts 2020. gada 20. jūlijā.


REGULAS

7.1.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/4


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/9

(2021. gada 6. janvāris),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Eiropas Komisija (turpmāk tekstā “Komisija”) 2020. gada 14. maijā uzsāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Turcijas (turpmāk tekstā “attiecīgā valsts”) izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu (turpmāk tekstā “HRFS” vai “izmeklējamais ražojums”) importu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (turpmāk tekstā “pamatregula”) 5. pantu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Eurofer (“sūdzības iesniedzējs”) 2020. gada 31. martā iesniedza sūdzību to Savienības ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no izmeklējamā ražojuma ražošanas kopapjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija 2020. gada 12. jūnijā sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu par Turcijas izcelsmes šā paša ražojuma importu un sāka arī atsevišķu izmeklēšanu. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Komisija publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (3).

1.2.   Reģistrācija

(4)

Pēc sūdzības iesniedzēja lūguma, kas bija pamatots ar nepieciešamajiem pierādījumiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1686 (4) (“Reģistrācijas regula”) noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

1.3.   Ieinteresētās personas

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija turklāt īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Turcijas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus, kā arī zināmās attiecīgās asociācijas par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(6)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausa Komisija un/vai uzklausīšanas amatpersona jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecības procedūrām. Komisija sākotnējā stadijā rīkoja uzklausīšanas, kurās piedalījās vairāki lietotāji un Turcijas ražotāju eksportētāju pārstāvji.

1.4.   Atlase

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

1.4.1.   Savienības ražotāju atlase

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas apjomu un pārdošanas apjomu Savienībā, par ko Savienības ražotāji ziņojuši saistībā ar stāvokļa analīzi pirms procedūras sākšanas, ņemot vērā arī to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šajā izlasē bija iekļauti trīs Savienības ražotāji no trim dažādām dalībvalstīm, un tie veidoja aptuveni 34 % no aplēstā kopējā Savienības ražošanas apjoma un vairāk nekā 40 % no pārdošanas apjoma Savienībā starp ražotājiem, kas atsaucās. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi.

(9)

Noteiktajā termiņā piezīmes iesniedza tikai ražotājs eksportētājs Çolakoğlu Metalurji A.Ş. (“Colakoglu”). Colakoglu apgalvoja, ka ierosinātā Savienības ražotāju izlase nav reprezentatīva, jo i) izlasē iekļautie uzņēmumi nepārstāv ne lielāko ražošanas, ne pārdošanas apjomu Savienībā; ii) ierosinātā izlase ir pārāk maza; iii) tā nenodrošina ģeogrāfisko izkliedi; iv) izlasē apzināti ir iekļautas “personas, kas ārēju apstākļu dēļ jau atradās šķietami neapmierinošā situācijā”. Tādējādi Colakoglu ierosināja izlasei pievienot ArcelorMittal Spain, ArcelorMittal Belgium un Acciaieria Arvedi SPA (Itālija).

(10)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu, kā minēts piezīmē lietas t120.003571 materiālos, Komisija, veicot atlasi, balstījās uz lielāko ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā. Tas, ka atsevišķi citi ražotāji savās atbildēs uz anketas jautājumiem (publiski pieejamajās versijās) bija norādījuši augstas maksimālās apjoma vērtības, kas sniegtas diapazonos, nenozīmē, ka tie faktiski ražoja un/vai pārdeva lielākus apjomus.

(11)

Otrkārt, Komisija uzskata, ka izlase, kas atbilst aptuveni 34 % no aplēstā kopējā Savienības ražošanas apjoma un vairāk nekā 40 % no pārdošanas apjoma Savienībā starp ražotājiem, kas atsaucās, ir pietiekami reprezentatīva. Uz Colakoglu norādītajiem piemēriem, kad Komisija citās lietās lēma izlasē iekļaut vairāk personu, attiecās regulējums, saskaņā ar kuru Komisija varēja piemērot garākus termiņus. Vairāk Savienības ražotāju iekļaušana izlasē būtu nepamatoti apgrūtinoša un liegtu pabeigt izmeklēšanu savlaicīgi.

(12)

Treškārt, Komisija uzskatīja, ka izlase nodrošina labu ģeogrāfisko izkliedi, jo trīs izlasē iekļautās personas atrodas trijās dažādās dalībvalstīs.

(13)

Visbeidzot, pēdējais Colakoglu apgalvojums nebija pamatots ar pierādījumiem. Kā paskaidrots iepriekš, izlases izveidošanas kritēriji bija ražošanas un pārdošanas apjoms Savienībā, kā arī ģeogrāfiskā reprezentativitāte.

(14)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija uzskatīja, ka Colakoglu piezīmes par izlases reprezentativitāti ir nepamatotas. Tādējādi tika uzskatīts, ka pagaidu izlase, kas ietvēra trīs Savienības ražotājus, ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva, un tā tika apstiprināta kā galīgā izlase.

1.4.2.   Importētāju atlase

(15)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(16)

Viens nesaistīts importētājs sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tiek iekļauts izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nebija vajadzīga. Par šo lēmumu piezīmes netika saņemtas.

1.4.3.   Turcijas ražotāju eksportētāju atlase

(17)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus zināmos Turcijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija Turcijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(18)

Pieci ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim uzņēmumu grupām, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varētu pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Netika saņemtas nekādas piezīmes.

1.5.   Atsevišķa pārbaude

(19)

Viens Turcijas ražotājs eksportētājs, kas iesniedza aizpildītu atlases veidlapu, pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Procedūras sākšanas dienā Komisija minēto ražotājiem eksportētājiem paredzēto anketu darīja pieejamu tiešsaistē (5). Turklāt, paziņojot par izlasi, Komisija informēja ražotājus eksportētājus, kuri nebija iekļauti izlasē, ka tiem ir jāsniedz atbildes uz šīs anketas jautājumiem, ja tie vēlas tikt pārbaudīti atsevišķi. Tomēr uzņēmums, kas sākotnēji bija lūdzis veikt atsevišķu pārbaudi, nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ atsevišķas pārbaudes netika veiktas.

1.6.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(20)

Komisija nosūtīja anketu sūdzības iesniedzējam un lūdza trīs izlasē iekļautos Savienības ražotājus, nesaistīto importētāju, kas iesniedza atlases veidlapu, un vēl vienu importētāju, kas atsaucās, vairākus lietotājus un trīs izlasē iekļautos Turcijas ražotājus eksportētājus aizpildīt attiecīgās anketas, kas bija darītas pieejamas tiešsaistē (6).

(21)

Turklāt, tā kā sūdzības iesniedzējs nodrošināja pietiekamus pierādījumus par to, ka Turcijā pastāv izkropļojumi izmeklējamā ražojuma izejvielu tirgū, Komisija šajā sakarā nosūtīja Turcijas valdībai (“TV”) papildu anketu.

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzēja, lietotāja Marcegaglia Carbon Steel S.P.A., lietotāja San Polo Lamiere S.P.A., četriem lietotājiem grupā Network Steel, nesaistītā importētāja Network Steel S.L., trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un TV.

1.7.   Pārbaudes apmeklējumi

(23)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu uzliktos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija pagaidu posmā nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu.

(24)

Komisija pieprasīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempinga esību, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Komisija veica šādu uzņēmumu/personu attālinātas salīdzinošās pārbaudes:

 

Savienības ražotāji un to asociācija

ThyssenKrupp Steel Europe AG, Dīsburga, Vācija,

Tata Steel IJmuiden BV, Velsena-Norda, Nīderlande,

ArcelorMittal Mediterranee SAS, Fosa (Fos-sur-Mer), Francija (7),

ArcelorMittal France, Denkerka, Francija,

Eurofer, Brisele, Beļģija;

 

Importētāji

Network Steel S.L., Madride, Spānija;

 

Turcijas ražotāji eksportētāji un ar tiem saistītie tirgotāji

Habaş Sinai Ve Tibbi Gazlar İstihsal Endüstrisi A.Ş. (“Habas”),

Çolakoğlu Metalurji A.Ş. un ar to saistīts tirgotājs Çolakoğlu Dış Ticaret A.Ş. (“Cotas”) (turpmāk kopā “Colakoglu”),

Ereğli Demir ve Çelik Fabrikalri T.A.S. (“Erdemir”), İskenderun Demir ve Çelik A.Ş. (“Isdemir”) un ar to saistītais pakalpojumu centrs Erdemir Çelik Servis Merkezi San. ve Tic. A.Ş. (“Ersem”) (turpmāk kopā “Erdemir grupa”).

(25)

Attiecībā uz pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punktā paredzētajiem noteikumiem ar TV notika apspriešanās videokonferences režīmā.

(26)

Pēc Erdemir grupas attālinātajām salīdzinošajām pārbaudēm, ņemot vērā to, ka šīs grupas sniegtajā informācijā par transportēšanas izmaksām bija zināmas nepilnības, Komisija nolēma šīs izmaksas aizstāt ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu, kā skaidrots turpmāk 56.–59.(59) apsvērumā.

1.8.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(27)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”, arī “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(28)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti Turcijas izcelsmes plakani dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumi, arī ruļļos (ieskaitot “sagarumotos velmējumus” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 00, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10 (TARIC kods 7225191090), 7225 30 90, ex 7225 40 60 (TARIC kods 7225406090), 7225 40 90, ex 7226 19 10 (TARIC kods 7226191090), 7226 91 91 un 7226 91 99. KN un TARIC kodi ir norādīti tikai informācijai.

(29)

Attiecīgā ražojuma tvērumā nav iekļauti šādi ražojumi:

i)

ražojumi no nerūsošā tērauda un teksturēta elektrotehniskā silīcijtērauda,

ii)

ražojumi no instrumentu tērauda un ātrgriezējtērauda,

iii)

ruļļos netīti ražojumi bez reljefa raksta, kuru biezums pārsniedz 10 mm un platums ir 600 mm vai vairāk,

iv)

ruļļos netīti ražojumi bez reljefa raksta, kuru biezums ir 4,75 mm vai vairāk, bet nepārsniedz 10 mm, un platums ir 2 050 mm vai vairāk.

(30)

HRFS izmanto daudzveidīgiem lietošanas mērķiem daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp būvniecībā, kuģubūvē un enerģētikā. To izmanto, piemēram, lauksaimniecības tehnikas, bruņu tērauda, būvniecības un celtniecības komponentu, sadzīves tehnikas un elektropreču, automobiļu ražošanā.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(31)

Izmeklēšana parādīja, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

attiecīgajam ražojumam,

Turcijā ražotajam un tās iekšējā tirgū pārdotajam ražojumam un

ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(32)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3.   Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(33)

Autokrāvēju, dakštveres autokrāvēju un būvmašīnu detaļu ražotājs lūdza no izmeklējamā ražojuma tvēruma izslēgt karsti velmētus garu stieņu tērauda ražojumus (8). Komisija norāda, ka karsti velmēti garu stieņu tērauda ražojumi neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā, jo 6–12 m garš karsti velmēts stienis ir garš ražojums, nevis plakans tērauda ražojums.

3.   DEMPINGS

3.1.   Ievadpiezīmes

(34)

Izlasē tika iekļauti trīs uzņēmumi, no kuriem viens bija uzņēmumu grupa.

(35)

Visu Habas pārdošanas apjomu iekšējā tirgū un eksporta pārdošanas apjomu uz Savienību veidoja tiešā pārdošana nesaistītiem klientiem.

(36)

Colakoglu veica tiešo pārdošanu iekšējā tirgū nesaistītiem klientiem, savukārt viss Colakoglu attiecīgā ražojuma eksports uz Savienību IP tika veikts ar saistīta uzņēmuma – Turcijā esošā Cotas – starpniecību.

(37)

Erdemir grupu veidoja trīs izmeklēšanā tieši iesaistīti uzņēmumi: ražotāji eksportētāji Erdemir un Isdemir, kā arī pakalpojumu centrs Ersem. Gan Erdemir, gan Isdemir IP ražoja izmeklējamo ražojumu, pārdeva to iekšējā tirgū un eksportēja to uz Savienību un trešām valstīm. Ersem iepirka izmeklējamo ražojumu no Erdemir un/vai Isdemir un atkārtoti pārdeva to iekšējā tirgū, vai nu veicot papildu apstrādi (piem., tinumus sagriežot loksnēs un gareniski – sloksnēs), vai arī bez tās.

3.2.   Normālā vērtība

(38)

Vispirms Komisija pārbaudīja, vai katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējie līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi iekšējā tirgū bija reprezentatīvi, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi iekšējā tirgū ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma, kuru tas pārdevis neatkarīgiem klientiem iekšējā tirgū, kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma, kuru tas eksportējis uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā.

(39)

Saskaņā ar iepriekš minēto katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu.

(40)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem, kuru pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ir reprezentatīvs, Komisija noteica iekšējā tirgū pārdoto ražojumu veidiem identiskus vai ar tiem salīdzināmus eksportam uz Savienību pārdotos ražojumu veidus.

(41)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja katra ražojuma veida, kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, pārdošanas apjoms iekšējā tirgū bija reprezentatīvs, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida, kurš pārdots neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā, kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida, kurš pārdots eksportam uz Savienību, kopējā pārdošanas apjoma.

(42)

Vienam no trim izlasē iekļautajiem eksportētājiem arī viss identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida, kurš pārdots eksportam uz Savienību IP, pārdošanas apjoms iekšējā tirgū bija reprezentatīvs. Pārējiem diviem izlasē iekļautajiem eksportētājiem vai nu vispār nebija dažu uz Savienību IP eksportēto ražojuma veidu pārdošanas apjoma iekšējā tirgū, vai arī šo ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšējā tirgū bija mazāks par 5 %, tādējādi tas nebija reprezentatīvs.

(43)

Pēc tam Komisija noteica katra ražojuma veida, kurš iekšējā tirgū pārdots neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas perioda laikā, rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru salīdzinājumā ar kopējo pārdošanas apjomu. Tas tika darīts, lai izlemtu, vai Komisija var neņemt vērā nerentablo pārdošanas apjomu iekšējā tirgū (jo tas neietilpst parastajā tirdzniecības apritē), aprēķinot katra ražojuma veida normālo vērtību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(44)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšējā tirgū visā pārdošanas apjomā iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai šie pārdošanas apjomi iekšējā tirgū bijuši rentabli, ja:

(a)

tā ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms, kuru pārdod par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma iekšējā tirgū un

(b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir vienāda ar ražošanas vienības izmaksām vai lielāka par tām.

(45)

No otras puses, normālā vērtība ir balstīta uz konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās pārdošanas faktisko cenu iekšējā tirgū IP laikā, ja:

(a)

šā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms iekšējā tirgū nepārsniedz 80 % no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma vai

(b)

šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena ir zemāka par ražošanas vienības izmaksām.

(46)

Izvērtējot triju izlasē iekļauto eksportētāju pārdošanas rādītājus iekšējā tirgū, tika konstatēts, ka 17–100 % no šā ražojuma veida visa pārdošanas apjoma iekšējā tirgū IP laikā bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza vidējās svērtās vienības ražošanas izmaksas. Līdz ar to atkarībā no ražojuma veida normālā vērtība tika aprēķināta vai nu kā visa iekšējā tirgū veiktā pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena IP laikā – gadījumā, kas aprakstīts 44. apsvērumā, vai arī – vienīgi 45. apsvērumā aprakstītajā gadījumā – kā vidējā svērtā rentablās pārdošanas cena.

(47)

Ja ražojuma veids iekšējā tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā vai netika pārdots vispār, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā, un ja līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā, Komisija aprēķināja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(48)

Ja kāds līdzīgā ražojuma veids iekšējā tirgū parastā tirdzniecības apritē netika pārdots vai tika pārdots nepietiekamā daudzumā, normālā vērtība tika noteikta, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju līdzīgā ražojuma vidējām svērtajām ražošanas izmaksām IP laikā pieskaitot:

(a)

vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”), kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšējā tirgū parastā tirdzniecības apritē IP laikā, un

(b)

vidējo svērto peļņu, ko guvuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšējā tirgū parastā tirdzniecības apritē IP laikā.

(49)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšējā tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšējā tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšējā tirgū parastā tirdzniecības apritē.

3.3.   Eksporta cena

(50)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kas darbojās kā tirgotāji, kā aprakstīts 34.–37. apsvērumā iepriekš.

(51)

Divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji IP laikā attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tādējādi to eksporta cena bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā. Trešais izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu uz Savienību eksportēja tikai ar Turcijā esoša saistīta uzņēmuma starpniecību.

3.4.   Salīdzinājums

(52)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transportēšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un saistītajām izmaksām, kredītu izmaksām un komisijas maksām.

(54)

Viens ražotājs eksportētājs eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību ar Turcijā esoša saistīta uzņēmuma starpniecību, kurš rīkojās kā tirgotājs un kopā ar kuru, kā tika apgalvots, tas veidoja vienu ekonomikas dalībnieku. Komisija atgādināja, ka saskaņā ar ES judikatūru viens ekonomikas dalībnieks ir tad, ja pienākumus, kas parasti ietilpst iekšējās tirdzniecības nodaļas pienākumos, ražotājs uztic savu ražojumu izplatīšanas uzņēmumam, kuru tas kontrolē ekonomiskā ziņā. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka saistītais tirgotājs neatbilda šiem kritērijiem, jo tas nepārstāvēja tā ražotāja ekskluzīvo tirdzniecības kanālu vai ekskluzīvo eksporta pārdošanas kanālu, kas eksportēja gan attiecīgo ražojumu, gan citus ražojumus tieši uz trešo valstu tirgiem, kā arī citus ražojumus uz Savienību IP laikā. Šo iemeslu dēļ apgalvojumu noraidīja.

(55)

Līdz ar to, lai noteiktu šā ražotāja eksportētāja eksporta cenu, tā tika koriģēta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Tādējādi Komisija no eksporta cenas atskaitīja tā saistītā tirgotāja PVA izmaksas, kas neveidoja vienu ekonomikas dalībnieku ar ražotāju eksportētāju, un peļņu, kura bija vienāda ar nesaistīta importētāja peļņu Savienībā un noteikta, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas lietas materiālos sniegto informāciju, kā arī iepriekšējas izmeklēšanas konstatējumiem par tādu ražojumu importu, kas ir līdzīgi izmeklējamajam ražojumam (9).

(56)

Viena izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē Komisija konstatēja, ka šis uzņēmums saistībā ar attiecīgā ražojuma pārdošanu iekšējā tirgū ir izlaidis svarīgu informāciju par savām transportēšanas izmaksām. Tāpēc Komisija nevarēja izvērtēt, vai par transportēšanas izmaksām, kas prasītas kā normālās vērtības korekcija, tika paziņots pareizi.

(57)

Komisija 2020. gada 1. decembra vēstulē informēja attiecīgo uzņēmumu par savu nodomu attiecībā uz minētajām transportēšanas izmaksām piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija ar verbālnotu informēja arī TV. Uzņēmums 2020. gada 8. decembrī iesniedza piezīmes un apliecinošus dokumentus, norādot, ka Komisija uzņēmumam iesniegtajā attālinātās salīdzinošās pārbaudes ziņojuma sensitīvajā versijā pareizi fiksēja attālinātās salīdzinošās pārbaudes laikā veiktās pārbaudes. Tomēr uzņēmums apgalvoja, ka attālinātās salīdzinošās pārbaudes ziņojumā netika minēta nekāda sniegta maldinoša informācija vai informācija, kuru uzņēmums atteicies sniegt. Turklāt uzņēmums norādīja, ka pamatregulas 18. panta noteikumu piemērošana konkrētajā situācijā nebija pamatota, un sniedza vairākus argumentus, kas šo apgalvojumu apliecināja. TV 2020. gada 14. decembra piezīmēs minēja līdzīgus argumentus tiem, kādus sniedza attiecīgais uzņēmums, un norādīja iepriekšēju PTO judikatūru attiecībā uz 18. panta izmantošanu ar mērķi pamatot savu viedokli, ka šajā gadījumā kritēriji pieejamo faktu piemērošanai netika izpildīti.

(58)

Šajā ziņā Komisija atgādināja, ka attālinātās salīdzinošās pārbaudes ziņojuma mērķis ir fiksēt attālinātās salīdzinošās pārbaudes notikumus un faktus, nevis izklāstīt secinājumus. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka attālinātās salīdzinošās pārbaudes ziņojums bija pilnīgs, lai arī tajā netika minēts, ka Komisija konkrētu informāciju uzskatīja par maldinošu. Turklāt uzņēmuma iesniegtajos apliecinošajos dokumentos nebija nekādas jaunas informācijas, kas būtiski mainītu situāciju. Visbeidzot, uzņēmums vairākus argumentus iesniedza tikai piezīmju sensitīvajā versijā, jo šie argumenti skāra konfidenciālu konkrētā uzņēmuma informāciju. Šie apgalvojumi ir aplūkoti pagaidu ziņojumā, kurš attiecas uz uzņēmumu.

(59)

Nekāda uzņēmuma vai TV iesniegtā informācija vai argumenti, kā minēts iepriekš 57. apsvērumā, nebija tādi, kas mainītu Komisijas lēmumu. Līdz ar to Komisija apstiprināja savu nodomu izskatīt informāciju par transportēšanas izmaksām, kas uzņēmumam radušās saistībā ar izmeklējamā ražojuma pārdošanu iekšējā tirgū, saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem izmeklēšanas pagaidu posmā.

(60)

Divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iesniedza prasību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu par nodokļa atmaksas korekciju, argumentējot, ka nodokļa atmaksas shēma attiecībā uz konkrētiem izejmateriāliem attiecīgajā valstī nozīmē to, ka visi viņu pārdevumi iekšējā tirgū ietvertu netiešu nodokli salīdzinājumā ar eksporta pārdevumiem.

(61)

Sūdzības iesniedzējs iesniedza piezīmes, iebilstot pret šo apgalvojumu.

(62)

Turcijā plātnēm un tērauda metāllūžņiem – HRFS ražošanas izejmateriāliem – piemēro importa nodevu. Taču saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei” vietējie ražotāji ir atbrīvoti no šīs nodevas, ja ievestās plātnes / ievestie tērauda metāllūžņi tiek izmantoti, lai ražotu gatavos ražojumus, kas pēc tam tiek eksportēti. Divi izlasē iekļautie eksportētāji apgalvoja, ka nodevu summa, kuru tiem būtu vajadzējis maksāt, ja pabeigto HRFS pārdotu iekšējā tirgū, nevis eksportētu, būtu jāņem vērā, lai taisnīgi salīdzinātu normālo vērtību un eksporta cenu.

(63)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka neviens no abiem izlasē iekļautajiem eksportētājiem IP laikā nemaksāja importa nodevas, jo tie izpildīja ar katru procedūras “ievešana pārstrādei” atļauju saistītās eksporta saistības, tādēļ apgalvotais nodevas atskaitījums bija vienīgi teorētiskas izmaksas. Šā iemesla dēļ tika uzskatīts, ka šis apgalvojums ir nepamatots, un tāpēc tas tika noraidīts.

(64)

Divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji lūdza Komisiju to individuālās dempinga starpības noteikšanai izmantot mēneša vai ceturkšņa metodi. Tie apgalvoja, ka šādu pieeju galvenokārt pamato divi iemesli: i) ražošanas izmaksu svārstības un ii) Turcijas liras vērtības samazināšanās IP laikā.

(65)

Attiecībā uz pirmo minēto argumentu – abi uzņēmumi apgalvoja, ka IP laikā izejvielu cenas būtiski mainījās, kas savukārt izraisīja to mēneša un ceturkšņa ražošanas izmaksu būtiskas svārstības. Tādēļ to dempinga starpības aprēķināšana, izmantojot parasto gada vidējās vērtības bāzi, novestu pie tā, ka pārdošanas apjoms iekšējā tirgū IP sākumā un beigās kļūtu nerentabls, lai gan tas pārsniedza faktiskās izmaksas.

(66)

Attiecībā uz otro minēto argumentu – abi uzņēmumi apgalvoja, ka IP laikā bija raksturīgas būtiskas Turcijas inflācijas līmeņa svārstības, jo īpaši tā pirmajā pusē, un ka Turcijas liras vērtība IP laikā būtiski samazinājās.

(67)

Sūdzības iesniedzējs iesniedza piezīmes, apgalvojot, ka konkrētajā lietā lūgums aprēķināt dempingu pa mēnešiem vai ceturkšņiem nav pamatots. Saistībā ar izmaksu svārstībām tas apgalvoja, ka ceturkšņa ražošanas izmaksu svārstības nebija būtiskas, jo pirmajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī izmaksas savstarpēji neatšķīrās vairāk kā par 10 %, turklāt izmaksu svārstības ir parastas darījumdarbības daļa. Attiecībā uz inflācijas līmeni Turcijā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka abi uzņēmumi aplūkoja inflāciju tikai IP pirmajā pusē, savukārt vidējā inflācija Turcijā 2019. gadā, t. i., IP, bija 15 %, un tā nav definējama kā hiperinflācija un neļauj pamatot dempinga aprēķināšanu uz mēneša vai ceturkšņa bāzes.

(68)

Komisija analizēja ražotāju eksportētāju apgalvojumus un noteica, ka: i) mēneša/ceturkšņa ražošanas izmaksu svārstības galvenokārt skāra vienu ceturksni no IP, turpretī attiecīgā ražojuma pārdošana notika visa IP gaitā un kopējās izmaksu svārstības nebija tik būtiskas, lai pamatotu dempinga aprēķināšanu pa ceturkšņiem; ii) vidējais inflācijas līmenis (15 % (10)) un Turcijas liras devalvācija (mazāk nekā 20 % galvenokārt otrajā ceturksnī (11)) IP nebija tik liela, lai pamatotu atkāpšanos no Komisijas konsekventās prakses aprēķināt dempinga starpību gada griezumā. Tādēļ lūgums aprēķināt dempingu pa mēnešiem vai ceturkšņiem tika noraidīts.

3.5.   Dempinga starpības

(69)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(70)

Pamatojoties uz to, vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu dempinga starpība

Habaş Sinai Ve Tibbi Gazlar İstihsal Endüstrisi A.Ş.

4,8 %

Erdemir grupa

Ereğli Demir ve Çelik Fabrikalari T.A.S.İskenderun Demir ve Çelik A.Ş.

5,4 %

Çolakoğlu Metalurji A.Ş.

7,6 %

(71)

Attiecībā uz abiem izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz triju izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(72)

Tādējādi ražotāju eksportētāju Ağir Haddecilik A.Ş. un Borçelik Çelik Sanayii Ticaret A.Ş., kas sadarbojās un kas nav iekļauti izlasē, pagaidu dempinga starpība ir 5,9 %.

(73)

Visiem pārējiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts procentos no kopējā eksporta apjoma (norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(74)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, izcelsmes importa apjoms bija apmēram 87 % no kopējā eksporta uz Savienību IP laikā. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt tā atlasītā ražotāja eksportētāja dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā.

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(75)

Izmeklēšanas periodā Savienībā līdzīgo ražojumu ražoja 22 zināmi ražotāji, kas ietilpa 14 grupās. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(76)

Tika noskaidrots, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 74,6 miljoni tonnu, ietverot ražošanu kontrolētajam tirgum. Komisija noteica šo rādītāju, balstoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, proti, attālināti pārbaudītajām Eurofer un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(77)

Kā norādīts 8. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika izvēlēti trīs Savienības ražotāji, kuri pārstāvēja aptuveni 34 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

4.2.   Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(78)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā izvērtējumā ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums (t. i., kontrolētajam vai brīvajam tirgum).

(79)

Savienības ražošanas nozare ir lielā mērā vertikāli integrēta. Tiek uzskatīts, ka HRFS ir starpprodukts dažādu tādu lejupēju ražojumu ražošanā, kuriem ir pievienotā vērtība, jo īpaši auksti velmētu ražojumu ražošanā. Komisija konstatēja, ka 52 % no Savienības ražotāju kopējā saražotā apjoma bija paredzēts izmantot pašpatēriņam.

(80)

Kaitējuma analīzē šajā gadījumā ir svarīgi nošķirt kontrolēto tirgu no brīvā tirgus. Kontrolētajā tirgū attiecīgo ražojumu uzskata par galveno izejmateriālu dažādu pievienotās vērtības lejupējo ražojumu ražošanai, un grupu iekšienē transfertcenas nosaka saskaņā ar dažādiem cenu politikas noteikumiem. Turpretī ražojumi, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu un tiek pārdoti par brīvā tirgus cenām.

(81)

Lai sniegtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu darbību HRFS jomā un noteica, vai ražošana bija paredzēta pašpatēriņam, vai brīvajam tirgum.

(82)

Komisija atsevišķi analizēja datus, kas saistīti ar brīvo tirgu un kontrolēto tirgu, un izvērtēja vairākus ar Savienības ražošanas nozari saistītos ekonomikas rādītājus, balstoties uz datiem par brīvo tirgu. Šie rādītāji ir šādi: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms un cenas, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma. Kur iespējams un piemērojams, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par kontrolēto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par situāciju Savienības ražošanas nozarē.

(83)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt tikai tad, ja tiktu ietvertas visas HRFS darbības, tostarp Savienības ražošanas nozares pašpatēriņam. Tā ir šāda informācija: ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātības līmenis, ražīgums, atalgojums un spēja piesaistīt kapitālu. Tos nosaka visa darbība neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts pašpatēriņam, vai pārdošanai brīvajā tirgū.

4.3.   Patēriņš Savienībā

4.3.1.   Brīvā tirgus patēriņš Savienībā

(84)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) Eurofer datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu nesaistītiem klientiem Savienībā, kas tika salīdzināts ar pārdošanas apjomiem, par kuriem paziņoja izlasē iekļautie Savienības ražotāji; b) izmeklējamā ražojuma importu no visām trešām valstīm saskaņā ar Eurostat pārskatiem.

(85)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā brīvajā tirgū norādīts turpmāk dotajā tabulā.

1. tabula

Brīvā tirgus patēriņš Savienības tirgū (tonnas)

 

2016

2017

2018

IP

Savienības patēriņš brīvajā tirgū

35 507 255

34 704 015

36 593 172

35 157 748

Indekss

100

98

103

99

Avots: Eurofer, izlasē iekļautie Savienības ražotāji un Eurostat.

(86)

Laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam brīvā tirgus patēriņš pieauga par 3 %, taču pēc tam samazinājās. Kopumā patēriņš brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 1 %.

4.3.2.   Kontrolētais patēriņš Savienības tirgū

(87)

Komisija noteica Savienības kontrolēto patēriņu, pamatojoties uz visu Savienībā zināmo ražotāju pašpatēriņu. Uz šā pamata kontrolētais Savienības patēriņš attiecīgajā periodā norādīts turpmāk dotajā tabulā.

2. tabula

Kontrolētais patēriņš Savienības tirgū (tonnas)

 

2016

2017

2018

IP

Kontrolētais patēriņš Savienībā

45 706 179

46 957 017

46 552 480

42 675 368

Indekss

100

103

102

93

Avots: Eurofer un izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(88)

Kontrolētā tirgus patēriņš līdz 2018. gadam nedaudz pieauga, bet pēc tam samazinājās. Kopumā kontrolētais patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 7 procentpunktiem.

4.3.3.   Kopējais patēriņš

(89)

Kopējais patēriņš, kuru veido kontrolētā un brīvā tirgus patēriņš, attiecīgajā periodā bija šāds:

3. tabula

Kopējais patēriņš (brīvais un kontrolētais tirgus) (tonnas)

 

2016

2017

2018

IP

Kopējais patēriņš Savienībā

81 213 434

81 661 032

83 145 652

77 833 116

Indekss

100

101

102

96

Avots: Eurofer, izlasē iekļautie Savienības ražotāji un Eurostat.

(90)

Šajā tabula parādīts, ka kopējais patēriņš 2017. un 2018. gadā nedaudz pieauga, bet kopumā samazinājās par 4 %, salīdzinot ar 2016. gadu. Kontrolētais patēriņš izmeklēšanas periodā bija gandrīz 55 % no kopējā patēriņa.

4.4.   Imports no Turcijas

4.4.1.   Turcijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa

(91)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomu ar patēriņu Savienības brīvajā tirgū.

(92)

Importa no Turcijas dinamika bija šāda.

4. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

 

2016

2017

2018

IP

Turcijas izcelsmes importa apjoms (tonnas)

999 732

1 836 513

2 830 548

2 843 116

Indekss

100

184

283

284

Tirgus daļa brīvajā tirgū

2,8 %

5,3 %

7,7 %

8,1 %

Indekss

100

188

275

287

Avots: Eurofer, izlasē iekļautie Savienības ražotāji un Eurostat.

(93)

Attiecīgajā periodā imports no Turcijas pieauga par 184 %, gandrīz trīskāršojot tā daļu brīvajā tirgū, proti, tā tirgus daļa pieauga no 2,8 % 2016. gadā līdz 8,1 % izmeklēšanas periodā.

4.4.2.   Turcijas izcelsmes importa cenas un cenas samazinājums

(94)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Turcijas izcelsmes importa vidējās svērtās cenas dinamika atspoguļota nākamajā tabulā.

5. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2016

2017

2018

IP

Turcija

363

490

539

493

Indekss

100

135

148

136

Avots: Eurostat.

(95)

Turcijas izcelsmes importa vidējās cenas pieauga no 363 EUR/t 2016. gadā līdz 493 EUR/t izmeklēšanas periodā; tas ir pieaugums par 36 %. Importa vidējā cena 2017. gadā, kā arī 2018. gadā ievērojami pieauga tāpēc, ka būtiski pieauga galveno izejvielu cena, jo īpaši metāllūžņu, kā arī dzelzsrūdas un koksa cena. Atšķirība starp dempinga importa cenām un Savienības ražošanas nozares cenām izmeklēšanas perioda laikā, kā norādīts 10. tabulā, bija būtiska (7,5 %).

(96)

Cenas samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(a)

katra ražojuma veida vidējās svērtās cenas par importu, kuru veicis izlasē iekļautais Turcijas ražotājs, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū (šīs cenas noteiktas CIF cenas līmenī un attiecīgi koriģētas, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas);

(b)

katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti, ar korekciju līdz ražotāja cenu līmenim.

(97)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(98)

Pamatojoties uz minēto, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju imports par dempinga cenām liecināja, ka vidējās svērtās cenas samazinājuma starpības ir 1,3–2,9 %. Lielākā daļa HRFS ļoti strauji reaģē uz cenu izmaiņām, un konkurence galvenokārt balstās uz cenu. Turklāt cenas tirgū ir zināmas un viens izlasē iekļautais ražotājs attālinātās salīdzinošās pārbaudes laikā paziņoja, ka neliela cenu starpība pircējam liks mainīt piegādātājus. Šādā kontekstā cenas samazinājuma starpība ir uzskatāma par būtisku.

4.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(100)

Kā minēts 8. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(101)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko sniedza Eurofer atbildēs uz anketas jautājumiem un kas attiecīgā gadījumā pārbaudītas, tās salīdzinot ar triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika attālināti pārbaudītas un tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(102)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(103)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(104)

Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju sākt analizēt kaitējuma tendences, sākot no 2017. gada, pamatojoties uz to, ka 2016. gads (šīs izmeklēšanas attiecīgā perioda pirmais gads) bija “nereprezentatīvs gads”, jo tika atzīts, ka Savienības ražošanas nozarei ir kaitējis imports par dempinga cenām un subsidēts imports no vairākām valstīm. Pēc izmeklēšanas (izmeklēšanas periods aptvēra 2016. gada pirmo pusi) 2017. gada oktobrī tika ieviesti galīgi antidempinga pasākumi saistībā ar HRFS importu no Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas (12). Turklāt attiecīgi 2017. gada aprīlī un jūnijā tika ieviesti antidempinga pasākumi un kompensācijas maksājumi attiecībā uz Ķīnu (13). Komisija šajā posmā nolēma uzrādīt datus saskaņā ar tās parasto praksi, tādējādi tā ietvēra arī 2016. gadu. Tomēr Komisija norāda, ka kaitējuma rādītāju attīstības novērtējums tika aplūkots, paturot prātā, ka Savienības ražošanas nozares stāvokli 2016. gadā joprojām ietekmēja jau minētais dempinga un subsidētais imports un tā pēc 2017. gadā noteiktajiem antidempinga un kompensācijas pasākumiem pret šo importu nepārprotami uzrādīja atgūšanās pazīmes.

4.5.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(105)

Savienības kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā ir atspoguļota nākamajā tabulā.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2016

2017

2018

IP

Ražošanas apjoms (tonnās)

77 715 486

80 720 236

79 489 096

74 635 884

Indekss

100

104

102

96

Ražošanas jauda (tonnās)

92 948 209

94 639 237

95 741 308

96 051 969

Indekss

100

102

103

103

Jaudas izmantojums

84 %

85 %

83 %

78 %

Indekss

100

102

99

93

Avots: Eurofer, izlasē iekļautie Savienības ražotāji un Eurostat.

(106)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās aptuveni par 4 % jeb aptuveni 3 miljoniem tonnu, savukārt ražošanas jauda pieauga par 3 % – aptuveni par tādu pašu apjomu kā ražošanas apjoma samazināšanās. Līdz ar to jaudas izmantojums samazinājās par 7 % – no 84 % 2016. gadā līdz 78 % izmeklēšanas periodā.

(107)

Jaudas izmantojums attiecas uz HRFS kopumā, ietverot ražošanu pašpatēriņam. Ražošanas un jaudas pieaugums laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam atspoguļo Savienības tirgus apstākļu uzlabošanos, ko noteica antidempinga pasākumu piemērošana importam no Ukrainas, Krievijas, Irānas un Brazīlijas. Turpretī attiecīgā perioda otrajā daļā jaudas pieaugums drīzāk tika panākts, pateicoties labākai efektivitātei un tam, ka tika atrisināti atsevišķi problēmjautājumi.

4.5.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(108)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika brīvajā tirgū attiecīgajā periodā ir atspoguļota nākamajā tabulā.

7. tabula

Brīvā tirgus pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2016

2017

2018

IP

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms (tonnas)

27 017 986

27 811 745

28 438 028

27 670 198

Indekss

100

103

105

102

Tirgus daļa

76,1 %

80,1 %

77,7 %

78,7 %

Indekss

100

105

102

103

Avots: Eurofer, izlasē iekļautie Savienības ražotāji un Eurostat.

(109)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 2 %, savukārt tirgus daļa – par 3 %, proti, no 76,1 % 2016. gadā līdz 78,7 % izmeklēšanas periodā. Tirgus daļas palielinājumu 2018.–2019. gadā (izmeklēšanas periodā) izskaidro ar to, ka, tā kā brīvā tirgus kopējais apjoms samazinājās, būtisks skaits darījumu, kas iepriekš tika uzskatīti par kontrolētiem, 150. apsvērumā minētā kapitālieguldījumu samazinājuma dēļ kļuva par brīvā tirgus darījumiem. Tādējādi, kā minēts 111. apsvērumā, kontrolētās pārdošanas apjomi samazinājās, savukārt Savienības ražotāju tirgus daļa brīvajā tirgū pieauga Savienības ražotāju struktūras izmaiņu dēļ.

(110)

Savienības ražošanas nozares pašpatēriņa apjoma un tirgus daļas dinamika Savienības tirgū attiecīgajā periodā ir atspoguļota nākamajā tabulā.

8. tabula

Pašpatēriņa apjoms un kontrolētā tirgus daļa

 

2016

2017

2018

IP

Pašpatēriņa apjoms Savienības tirgū (tonnas)

45 706 179

46 957 017

46 552 480

42 675 368

Indekss

100

103

102

93

Savienības ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms (tonnas)

77 715 486

80 720 236

79 489 096

74 635 884

Indekss

100

104

102

96

Kontrolētā tirgus daļa Savienības kopējā ražošanas apjomā

59 %

58 %

59 %

57 %

Indekss

100

99

100

97

Avots: Eurofer, izlasē iekļautie Savienības ražotāji un Eurostat.

(111)

Savienības ražošanas nozares kontrolētais tirgus (to veido HRFS, kurus Savienības ražošanas nozare paredz lejupējai lietošanai) Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 7 % jeb aptuveni 3 miljoniem tonnu. Savienības ražošanas nozares kontrolētā tirgus daļa (izsakot to procentos no kopējā ražošanas apjoma Savienībā) izmeklēšanas periodā samazinājās par 3 % – no 59 % līdz 57 %. Šāda samazinājuma iemesls bija tas, ka samazinājās pieprasījums pēc lejupējiem ražojumiem, kā arī tika pārdotas ražošanas līnijas, kurās izmantoja izmeklējamo ražojumu (sk. 150. apsvērumu).

4.5.2.3.   Izaugsme

(112)

Visi iepriekš minētie skaitļi attiecībā uz ražošanu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu norāda uz izteikti lejupejošu tendenci no 2017. gada, salīdzinājumam – tajā pašā periodā brīvā tirgus patēriņš ir nedaudz pieaudzis. Savienības ražošanas nozarē pieaugumu, lai gan ļoti pieticīgu, konstatē tikai tad, ja par sākumpunktu tiek uzskatīts 2016. gads, proti, gads, kurā atklājās, ka Savienības ražošanas nozarei kaitējis dempinga imports no citām valstīm.

4.5.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(113)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā ir atspoguļota nākamajā tabulā.

9. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2016

2017

2018

IP

Darbinieku skaits

39 144

43 963

40 299

39 178

Indekss

100

112

103

100

Ražīgums (tonnas uz darbinieku)

1 985

1 836

1 973

1 905

Indekss

100

92

99

96

Avots: Eurofer un izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(114)

Ar HRFS ražošanu saistītās Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā svārstījās, taču kopumā saglabājās stabils. Ņemot vērā ražošanas apjoma samazinājumu, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko izsaka tonnās, kuras viens darbinieks saražo gada laikā, attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %.

4.5.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(115)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā Turcijas izcelsmes importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(116)

Par HRFS jau tikušas veiktas antidempinga izmeklēšanas. 2016. gadā Savienības ražošanas nozares stāvokli joprojām būtiski ietekmēja dempinga imports no Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas. Galīgi antidempinga pasākumi saistībā ar importu no šīm valstīm tika noteikti 2017. gada oktobrī (14). 2017. gada aprīlī tika noteikti antidempinga pasākumi pret Ķīnu, un 2017. gada jūnijā tiem sekoja kompensācijas maksājumu noteikšana (15).

(117)

Kā norādīts 104. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares stāvokli 2016. gadā joprojām ietekmēja jau minētā dempinga prakse un tā pēc 2017. gadā noteiktajiem antidempinga pasākumiem pret šo importu nepārprotami uzrādīja atgūšanās pazīmes. Pārējā perioda laikā bija vērojama atgūšanās, ko citu faktoru starpā apliecina veselīgāks peļņas līmenis (kā norādīts turpmāk), taču tā beidzās 2019. gadā.

4.5.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(118)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika (sk. nākamo tabulu).

10. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā

 

2016

2017

2018

IP

Vidējā vienības pārdošanas cena brīvajā tirgū (EUR/t)

391

531

574

533

Indekss

100

136

147

136

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

413

497

540

560

Indekss

100

121

131

136

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(119)

Vidējās vienības pārdošanas cenas 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būtiski pieauga. Tā kā pārdošanas cenas Savienībā 2016. gadā būtiski samazināja (16) ievērojams importa apjoms no Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas, Savienības ražošanas nozare pēc tam, kad pret minēto importu 2017. gadā tika ieviesti antidempinga pasākumi (17), varēja atjaunot pārdošanas cenas normālā līmenī. Pārdošanas cenas 2017. un 2018. gadā varētu arī būt iemesls izejvielu, jo īpaši dzelzsrūdas un koksa, cenu straujajam pieaugumam, kas izraisīja ļoti strauju Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu pieaugumu 2018. gadā, proti, par 31 %, salīdzinot ar 2016. gadu.

(120)

Tomēr izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarē pārdošanas cenas samazinājās par vairāk nekā 7 %, proti, no 574 EUR/t 2018. gadā līdz 533 EUR/t, lai gan ražošanas izmaksas pieauga par 3,7 %, proti, no 540 EUR/t 2018. gadā līdz 560 EUR/t izmeklēšanas periodā. Tāpēc, lai arī 2017. un 2018. gadā Savienības ražošanas nozarei bija izdevies saviem klientiem nodot tālāk radušos izmaksu pieaugumu un saglabāt peļņu, izmeklēšanas periodā nozare to vairs nevarēja izdarīt.

(121)

Tā kā lielākā daļa attiecīgā ražojuma ļoti strauji reaģē uz cenu izmaiņām, Savienības ražotājiem bija jāseko lielajam cenu samazinājumam, kuru tirgū piedāvāja Turcijas ražotāji eksportētāji, un būtiski jāsamazina pārdošanas cenas, neraugoties uz izmaksu pieaugumu, lai saglabātu jaudas izmantojumu un tirgus daļu.

4.5.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(122)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2016

2017

2018

IP

(EUR)

74 295

78 101

79 241

83 187

Indekss

100

106

107

112

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(123)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto paaugstinājās par 12 %. Tas liecina, ka Savienības ražotāji nespēja pazemināt darbaspēka izmaksas, neraugoties uz to, ka tirgus situācija izmeklēšanas periodā pasliktinājās.

4.5.3.3.   Krājumi

(124)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Krājumi

 

2016

2017

2018

IP

Krājumi perioda beigās (t)

1 033 364

1 207 363

843 448

862 918

Indekss

100

117

82

84

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma

5,1 %

5,7 %

4,2 %

4,4 %

Indekss

100

110

81

85

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(125)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās bija sarukuši par 16 %. Vairums līdzīgā ražojuma veidu Savienības ražošanas nozarē tiek saražoti pēc konkrētiem lietotāju pasūtījumiem. Tāpēc šajā lietā netiek uzskatīts, ka krājumi ir būtisks izraisītā kaitējuma rādītājs. Tas apstiprinājās arī tad, kad tika analizētas izmaiņas krājumos perioda beigās, kas izteiktas procentos no ražošanas apjoma. Kā parādīts iepriekš, šis rādītājs attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabils – aptuveni 5 % apmērā no ražošanas apjoma.

4.5.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(126)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

13. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2016

2017

2018

IP

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

–3,6 %

6,8 %

6,8 %

–6,0 %

Indekss

–100

190

190

–170

Naudas plūsma (EUR)

– 140 233 455

441 133 402

621 258 785

– 308 384 431

Indekss

–100

315

443

–220

Ieguldījumi (EUR)

144 626 230

234 309 366

210 822 274

156 161 956

Indekss

100

162

146

108

Ienākums no ieguldījumiem

–3,1 %

9,7 %

10,2 %

–13,0 %

Indekss

–100

317

331

–424

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(127)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apjoma apgrozījuma.

(128)

Rentabilitāte attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi, neraugoties uz sākotnējo peļņas pieaugumu 2017. un 2018. gadā. Kā skaidrots 120. apsvērumā, izmeklēšanas periodā pārdošanas cenas Savienības ražošanas nozarē samazinājās, savukārt ražošanas izmaksas turpināja pieaugt. Būtībā izmeklēšanas periodā pārdošanas cena Savienības ražošanas nozarē samazinājās, sasniedzot līmeni, kas ir zemāks par ražošanas izmaksām. Rentabilitāte samazinājās no 6,8 % 2018. gadā līdz -6 % izmeklēšanas periodā.

(129)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma lielā mērā veidojās atbilstoši rentabilitātei un ienākumam no ieguldījumiem. Laikposmā no 2017. gada līdz 2018. gadam tā bija pozitīva, augstāko punktu sasniedzot 2018. gadā, un kļuva negatīva izmeklēšanas periodā, kad rentabilitāte sasniedza zemāko punktu attiecīgajā periodā. Spēju piesaistīt kapitālu kavēja peļņas samazinājums.

(130)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa (vai zaudējumi), kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Šā rādītāja tendences bija tādas pašas kā rentabilitātei.

(131)

Gada ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā palielinājās par 8 %, taču 2019. gadā samazinājās, sasniedzot līmeni, kas tikai nedaudz pārsniedz 2016. gada līmeni. Ieguldījumi galvenokārt tika vērsti tikai uz esošo spēju saglabāšanu un nepieciešamo ražošanas līdzekļu pienācīgu aizstāšanu. Ievērojami ieguldījumi bija saistīti arī ar veselības, drošuma un vides jautājumiem.

4.5.4.   Secinājums par kaitējumu

(132)

Lai gan patēriņš brīvajā tirgū attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās (-1 %), Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū palielinājās par 2 %, savukārt tirgus daļa brīvajā tirgū – no 76,1 % līdz 78,7 %. Tomēr nelielus pārdošanas apjoma un tirgus daļas uzlabojumus var novērot tikai salīdzinājumā ar 2016. gadu, kad Savienības ražošanas nozarei bija kaitējis dempings, kuru izraisīja imports no citām valstīm. Jāatzīmē arī tas, ka 150. apsvērumā minētais kapitālieguldījumu samazinājums ietvēra brīvā tirgus pārdošanas apjoma virspusēju pieaugumu. Tomēr Savienības ražošanas nozares ražošanas izlaide un jaudas izmantojums samazinājās attiecīgi par 4 % un 7 % attiecīgajā periodā. Laikā no 2018. gada līdz 2019. gadam ražošanas izlaide un jaudas izmantojums samazinājās izteiktāk, turklāt samazinājās arī pārdošanas apjoms brīvajā tirgū. No 2017. gada Savienības ražošanas nozarē novērota izaugsme, jo tā atguvās no negodīga importa, uz ko tika attiecināti antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi, taču izmeklēšanas periodā tajā novērota lejupslīde.

(133)

Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā ievērojami pieauga (+36 %) galvenokārt būtiska izejvielu cenu pieauguma dēļ.

(134)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas 2017. un 2018. gadā pieauga vairāk nekā izmaksas, un tas ļāva Savienības ražotājiem atgūties no iepriekšējās kaitīgās dempinga prakses un panākt 6,8 % rentabilitāti. Tomēr laikposmā no 2018. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas nozare samazināja pārdošanas cenas vidēji par 7 %, neraugoties uz izmaksu pieaugumu (+4 %). Tas atstāja smagas sekas uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas saruka no +6,8 % 2018. gadā līdz -6 % 2019. gadā.

(135)

Citi finanšu rādītāji (naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem) uzrādīja līdzīgu tendenci, jo īpaši izmeklēšanas periodā, līdz ar to, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ieguldījumu apjoms izmeklēšanas periodā būtiski samazinājās.

(136)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secina, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(137)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja iepriekš minēto, lai noteiktu, vai attiecīgais imports par dempinga cenām no Turcijas ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, ka ar importu par dempinga cenām netiek saistīts iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no Turcijas. Šie faktori ir šādi: imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, kontrolētais patēriņš, pieprasījuma attīstība un izejvielu cenas.

5.1.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(138)

Attiecīgajā periodā imports no Turcijas gandrīz trīskāršojās, pieaugot no aptuveni 1 000 000 tonnu 2016. gadā (tirgus daļa – 2,8 %) līdz 2 843 000 tonnu izmeklēšanas periodā (tirgus daļa – 8,1 %); sk. 4. tabulu. Šis pieaugošais imports notika par cenām, kas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas attiecīgajā periodā. Tas spēcīgi ietekmēja Savienības ražošanas nozari izmeklēšanas periodā, kurā saistībā ar pieaugošajām izmaksām un Turcijas dempinga importa radīto cenu spiedienu tai bija jāsamazina pārdošanas cenas; rezultātā 6,8 % rentabilitāte ļoti strauji saruka līdz smagiem zaudējumiem (-6 % rentabilitāte), turklāt līdz ar to pasliktinājās finanšu rādītāji.

(139)

Vairākas personas apgalvoja, ka nav saistības starp importu no Turcijas un kaitējumu, ko piedzīvojuši sūdzības iesniedzēji. Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Komisija atzina, ka 2017. un 2018. gadā, izmantojot salīdzinoši labus tirgus apstākļus un tikko ieviestos tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret piecām valstīm, Savienības ražošanas nozare varēja gūt peļņu, neraugoties uz to, ka pieauga importa apjoms no Turcijas par zemām cenām. Tomēr 2019. gadā Savienības ražošanas nozare bija spiesta noteikt cenas, kas bija ievērojami zemākas par izmaksām, ar mērķi saglabāt savu tirgus daļu saistībā ar cenu nospiešanu, kuru, salīdzinājumā ar 2018. gadu, radīja imports no Turcijas par zemākām cenām. Tādēļ pastāv nepārprotama saistība starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(140)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

14. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

Gads

Gads

Gads

IP

Krievijas Federācija

Apjoms (t)

2 026 321

744 941

1 618 946

1 407 644

Indekss

100

37

80

69

Tirgus daļa

5,7 %

2,1 %

4,4 %

4,0 %

Indekss

100

38

78

70

Vidējā cena (EUR/t)

336

468

497

445

Indekss

100

139

148

132

Serbija

Apjoms (t)

348 619

465 158

733 711

860 952

Indekss

100

133

210

247

Tirgus daļa

1,0 %

1,3 %

2,0 %

2,4 %

Indekss

100

137

204

249

Vidējā cena (EUR/t)

386

498

547

479

Indekss

100

129

142

124

Indija

Apjoms (t)

443 493

1 121 530

918 334

847 592

Indekss

100

253

207

191

Tirgus daļa

1,2 %

3,2 %

2,5 %

2,4 %

Indekss

100

259

201

193

Vidējā cena (EUR/t)

404

493

533

464

Indekss

100

122

132

115

Brazīlija

Apjoms (t)

657 682

370 567

266 870

114 142

Indekss

100

56

41

17

Tirgus daļa

1,9 %

1,1 %

0,7 %

0,3 %

Indekss

100

58

39

18

Vidējā cena (EUR/t)

363

494

531

485

Indekss

100

136

146

134

Ukraina

Apjoms (t)

1 080 094

609 792

131 958

106 866

Indekss

100

56

12

10

Tirgus daļa

3,0 %

1,8 %

0,4 %

0,3 %

Indekss

100

58

12

10

Vidējā cena (EUR/t)

331

466

472

424

Indekss

100

141

142

128

Irāna

Apjoms (t)

928 896

76 707

56 026

3 377

Indekss

100

8

6

0

Tirgus daļa

2,6 %

0,2 %

0,2 %

0,0 %

Indekss

100

80

6

0

Vidējā cena (EUR/t)

305

428

489

504

Indekss

100

140

160

165

Ķīna

Apjoms (t)

1 031 310

8 511

636

538

Indekss

100

1

0

0

Tirgus daļa

2,9 %

0,0 %

0,0 %

0,0 %

Indekss (EUR/t)

100

1

0

0

Vidējā cena

325

678

3 503

3 189

Indekss

100

209

1 078

981

Citas trešās valstis

Apjoms (t)

973 121

1 658 551

1 598 115

1 303 324

Indekss

100

170

164

134

Tirgus daļa

2,7 %

4,8 %

4,4 %

3,7 %

Indekss

100

174

159

135

Vidējā cena (EUR/t)

385

495

562

526

Indekss

100

129

146

136

Visas trešās valstis kopā, izņemot Turciju

Apjoms (t)

7 489 536

5 055 756

5 324 596

4 644 434

Indekss

100

68

71

62

Tirgus daļa

21,1 %

14,6 %

14,6 %

13,2 %

Indekss

100

69

69

63

Vidējā cena (EUR/t)

345

487

531

478

Indekss

100

141

154

139

Avots: Eurostat.

(141)

Attiecīgajā periodā visu pārējo valstu importa tirgus daļa samazinājās no 21,1 % līdz 13,2 %. Kopējais importa apjoms no citām valstīm, izņemot Turciju, galvenokārt ir samazinājies tādēļ, ka 2017. gadā pret Ķīnas, Brazīlijas, Irānas, Ukrainas un Krievijas izcelsmes importu tika noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi. Šie pasākumi ir 8,1–35,9 % attiecībā uz Ķīnu (antidempinga un kompensācijas maksājumu kopējā ietekme) un 17,6–96,5 EUR/t attiecībā uz pārējām četrām valstīm. Iepriekšējā tabulā norādītās cenas neietver šādus antidempinga un kompensācijas maksājumus.

(142)

Citas galvenās eksportētājvalstis (pēc Turcijas) izmeklēšanas periodā bija Krievija (attiecībā uz to piemēro antidempinga maksājumus), Serbija un Indija.

(143)

Izmeklēšanas periodā Krievijas izcelsmes importa apjoms bija mazāks par pusi no Turcijas izcelsmes importa apjoma. Turklāt Krievijas izcelsmes importa cenas pēc tam, kad tām bija pieskaitīts šim importam piemērotais antidempinga maksājums, bija augstākas par Turcijas izcelsmes importa cenām, lai gan dažkārt zemākas par Savienības ražotāju pārdošanas cenām. Līdz ar to Krievijas importa spiediena apmērs, paturot prātā tā tirgus daļu, kopumā nevarēja Savienības ražotājiem radīt tādu pašu spiedienu kā dempinga imports no Turcijas.

(144)

Importa no Serbijas un Indijas kopējā tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 4,8 % (60 % no Turcijas tirgus daļas). Importa apjoms no Serbijas attiecīgajā periodā pieauga par 147 %, savukārt imports no Indijas 2017. gadā pieauga, bet pēc tam samazinājās par 25 %. Importa no Serbijas un Indijas vidējās cenas bija zemākas par Turcijas importa vidējām cenām, taču nevar secināt, vai šis imports arī samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, ņemot vērā arī to, ka šā importa ražojumu klāsts nav zināms (18). Jebkurā gadījumā šā importa spiediena apmērs, paturot prātā tā tirgus daļu, kopumā nevarēja Savienības ražotājiem radīt tādu pašu spiedienu kā dempinga imports no Turcijas.

(145)

Importa apjoms no pārējām valstīm bija ļoti mazs, bet vidējās cenas – augstākas nekā importam no Turcijas.

(146)

Balstoties uz minēto, Komisija provizoriski secināja, ka no citām valstīm veiktā importa ietekme nevājina cēloņsakarību starp importu no Turcijas par dempinga cenām un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

5.2.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(147)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoma un cenu dinamika nesaistītām personām attiecīgajā periodā ir norādīta nākamajā tabulā.

15. tabula

Eksporta pārdošanas apjoms

 

2016

2017

2018

IP

Eksporta apjoms (t)

1 597 262

1 550 220

1 434 739

1 872 411

Indekss

100

97

90

117

Vidējā cena (EUR/t)

382

502

554

465

Indekss

100

132

145

122

Avots: Eurofer (apjoms) un izlasē iekļautie Savienības ražotāji (cenas).

(148)

Savienības ražotāji attiecīgajā periodā palielināja eksporta apjomu par 17 %, 2019. gadā sasniedzot nepilnus 1,9 miljonus tonnu. Eksports bieži tiek īstenots saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, un izmeklēšanā atklājās, ka tas, salīdzinot ar pārdošanu Savienībā, galvenokārt ietver zemāku cenu ražojumu klāstu. Tomēr, jo īpaši izmeklēšanas periodā, Savienības ražošanas nozares eksports varēja daļēji kompensēt Savienības tirgū zudušo pārdošanas apjomu un palīdzēja Savienības ražotājiem segt nemainīgās un citas izmaksas.

(149)

Kopumā gan Savienības ražošanas nozares eksportētie apjomi veidoja tikai aptuveni 7 % no tās pārdošanas apjoma Savienības brīvajā tirgū izmeklēšanas periodā, un, pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražotāju eksporta rādītāju ietekme (ja tāda bija) uz Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu bija nebūtiska.

5.2.3.   Kontrolētais patēriņš

(150)

Kā parādīts iepriekš 1. tabulā, attiecīgajā periodā kontrolētais patēriņš samazinājās par 7 %. Šis samazinājums galvenokārt bija vērojams attiecīgā periodā otrajā daļā, un to daļēji izraisīja tas, ka viens Savienības ražotājs 2019. gadā pārdeva nesaistītam uzņēmumam vairākas līnijas, kas bija paredzētas izmeklējamā ražojuma izmantošanai (19). Turklāt attiecīgajā periodā dažās lejupējās nozarēs samazinājās tērauda patēriņš. Komisija nespēja katrā no šīm nozarēm kvantificēt samazinājumu.

(151)

Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka kontrolētā patēriņa attīstības nozīme (ja tāda bija) Savienības ražošanas nozarei radītajā kaitējumā bija nebūtiska.

5.2.4.   Pieprasījuma attīstība

(152)

Kā redzams 2. tabulā, brīvā tirgus patēriņš attiecīgā perioda sākumā un beigās kopumā bija tāds pats.

(153)

Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka brīvā tirgus patēriņa attīstība nevarēja veicināt Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

5.2.5.   Izejvielu cenas

(154)

Kā skaidrots 4.5.3.1. iedaļā, izejvielu cenu pieaugums bija galvenais iemesls, kādēļ attiecīgajā periodā Savienības ražotāju vidū pieauga ražošanas izmaksas.

(155)

Izejvielu cenu pieaugums kā tāds nav kaitējuma avots, jo to parasti papildina pārdošanas cenu pieaugums. Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka izejvielu izmaksu pieaugums kā tāds nekaitēja Savienības ražošanas nozarei.

5.2.6.   Citi faktori

(156)

Dažas personas minēja citus faktorus, kas varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Viens no lietotājiem zemāku peļņas līmeni saistīja ar pasaules tērauda nozares darbības rādītāju pasliktināšanos 2019. gadā. Cits lietotājs kā cēloni minēja “visu ražojumu jaudas pārpalikumu”, vienlaikus arī norādot, ka Savienības ražotāji pievērš uzmanību specializētiem ražojumiem un saskaras ar zemu pieprasījumu krīzes skartā nozarē, proti, autobūves nozarē.

(157)

Abi pirmie apgalvojumi bija nekonkrēti un nebija pamatoti. Tādēļ Komisija provizoriski secināja, ka pasaules tērauda nozares darbības rādītāji un jaudas pārpalikums, ja tāds bija, būtiski neietekmēja Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(158)

Komisija arī konstatēja, ka pēdējais minētais apgalvojums nav pareizs, jo Savienības ražotāji apkalpo visas tērauda patēriņa nozares, nevis tikai autobūves nozari. Šajā posmā Komisijai nav informācijas par dažādo tērauda patēriņa nozaru lielumu attiecīgā perioda aptvertajos dažādajos gados. Tomēr, kā redzams 5.2.4. iedaļā, attiecīgajā periodā kopējais brīvā tirgus patēriņš saglabājies samērā stabils. Tādējādi tika provizoriski secināts, ka pieprasījuma attīstība nav veicinājusi kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(159)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija provizoriski noteica cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu no Turcijas par dempinga cenām. Turcijas dempinga rezultātā Savienības ražošanas nozare uzreiz pēc tam, kad tā bija sākusi atgūties no iepriekšējās dempinga prakses (20), atkal nonāca situācijā, kurā tai tika nodarīts kaitējums, jo notika imports par dempinga cenām.

(160)

Komisija ir nošķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām.

(161)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no Turcijas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka pārējie faktori, izvērtēti atsevišķi vai kopā, nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

(162)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

6.1.   Mērķa cenas samazinājuma starpība

(163)

Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu izkropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir viena no pusēm, un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām, kas uzskaitītas I.a pielikumā, un gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņa”).

(164)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts; rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādai peļņas daļai nevajadzētu būt mazākai par 6 %.

(165)

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka saprātīga mērķa peļņa varētu būt 10–15 %. Turcijas Tērauda eksportētāju asociācija ÇİB šo diapazonu uzskatīja par pārlieku augstu un tā vietā ierosināja izmantot mērķa peļņu, kuru Komisija attiecībā uz šo pašu ražojumu bija izmantojusi 2017. gadā pabeigtajās izmeklēšanās, proti, 7 % un 7,9 %. Izlasē iekļauts Savienības ražotājs uzskatīja, ka minimālajai mērķa peļņai nevajadzētu būt mazākai par iepriekšējā izmeklēšanā izmantotajiem 7,9 %.

(166)

Komisija nevarētu noteikt peļņas daļu, balstoties uz kādu no gadiem pirms Turcijas izcelsmes importa palielināšanās, jo Savienības ražošanas nozare šajos gados piedzīvoja citas izcelsmes importa par dempinga cenām pieaugumu, tāpēc nevienu no šiem gadiem nevarētu izmantot kā gadu, kurā Savienības tirgū būtu pastāvējusi normāla konkurences situācija. Ņemot vērā minēto, Komisija apsvēra iespēju izmantot 2017. gadā sasniegto rentabilitāti. 2017. gadā importa no Turcijas apjoms jau bija pieaudzis par 1 miljonu tonnu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču 2018. un 2019. gadā tas pieauga vēl par 1 miljonu tonnu. Turklāt Savienības ražošanas nozare 2017. gadā nepārprotami atradās daudz labākā situācijā nekā iepriekšējos gados, jo tika noteikti antidempinga maksājumi attiecībā uz Ķīnas, Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes HRFS importu un tajā gadā tirgus apstākļi bija labāki. Tādēļ jebkādas citas informācijas trūkuma dēļ Komisija nolēma kā mērķa peļņas pamatu provizoriski izmantot vidējo 2017. gadā gūto peļņu. Tā bija 6,8 %.

(167)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu Komisija izvērtēja divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgalvojumu par plānotiem ieguldījumiem, kas netika īstenoti attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz saņemtajiem dokumentārajiem pierādījumiem, kurus varēja salīdzināt ar uzņēmumu grāmatvedības sistēmām, Komisija šos apgalvojumus provizoriski pieņēma un pieskaitīja attiecīgo summu šo Savienības ražotāju peļņai. Līdz ar to galīgā mērķa peļņas daļa bija robežās no 6,8 % līdz 8,0 %.

(168)

Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija izvērtēja nākotnes izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir puse, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies 11. panta 2. punktā noteiktajā pasākuma piemērošanas periodā. Balstoties uz iesniegto informāciju, kas tika apstiprināta ar uzņēmumu pārskatu sniegšanas rīkiem un prognozēm, Komisija noteica, ka izmaksu diapazons ir 2–12 EUR/t papildus faktiskajām izmaksām izmeklēšanas periodā, kas rodas saistībā ar to, lai tiktu nodrošināta atbilstība šīm konvencijām. Šī starpība tika pieskaitīta cenai, kas nerada kaitējumu.

(169)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, Savienības ražošanas nozarei, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņas daļu (skatīt 167. apsvērumu) un korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem.

(170)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļautā attiecīgās valsts ražotāja eksportētāja katra veida vidējo svērto importa cenu, kura noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības brīvajā tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības. Šo aprēķinu rezultāti atspoguļoti nākamajā tabulā.

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība

Mērķa cenas samazinājuma starpība

Turcija

Çolakoğlu Metalurji A.Ş.

7,6 %

19,3 %

Erdemir grupa:

Ereğli Demir ve Çelik Fabrikalari T.A.S.

İskenderun Demir ve Çelik A.Ş.

5,4 %

23,5 %

Habaş Sinai Ve Tibbi Gazlar İstihsal Endüstrisi A.Ş.

4,8 %

20,9 %

Ağir Haddecilik A.Ş.

5,9 %

21,2 %

Borçelik Çelik Sanayii Ticaret A.Ş.

5,9 %

21,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

7,6 %

23,5 %

6.2.   Izvērtējums par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma likvidēšanai nepieciešamo starpību

(171)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(172)

Tomēr, tā kā starpības, kas ir pietiekamas, lai novērstu kaitējumu, ir lielākas nekā dempinga starpības, Komisija uzskatīja, ka šajā posmā šis aspekts nav jāizskata.

6.3.   Secinājumi

(173)

Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secina, ka ir atbilstoši noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

Valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

Turcija

Çolakoğlu Metalurji A.Ş.

7,6 %

Erdemir grupa:

Ereğli Demir ve Çelik Fabrikalari T.A.S.İskenderun Demir ve Çelik A.Ş.

5,4 %

Habaş Sinai Ve Tibbi Gazlar İstihsal Endüstrisi A.Ş.

4,8 %

Ağir Haddecilik A.Ş.

5,9 %

Borçelik Çelik Sanayii Ticaret A.Ş.

5,9 %

Visi pārējie uzņēmumi

7,6 %

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(174)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai, neraugoties uz kaitīga dempinga konstatēšanu, pasākumu noteikšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības interešu noteikšana tika veikta, novērtējot visas dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un patērētāju intereses.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(175)

Savienības ražošanas nozari veido vairāk nekā 20 ražotāju 16 dalībvalstīs, un tā nodarbina 39 178 cilvēkus (sk. 4.5.2.4. iedaļu). Absolūti lielākā daļa Savienības ražotāju atbalstīja minēto sūdzību. Neviens no ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu.

(176)

Kā secināts 4.5.4. un 5.3. iedaļā, Turcijas izcelsmes imports par dempinga cenām lika pasliktināties visas Savienības ražošanas nozares stāvoklim. Kaitējums bija jo īpaši būtisks attiecībā uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, jo šie ražotāji izmeklēšanas periodā cieta ievērojamus zaudējumus.

(177)

Ir gaidāms, ka Turcijas importam piemērotie antidempinga pasākumi atjaunos godīgas tirdzniecības nosacījumus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražošanas nozarei sasniegt šādā kapitālietilpīgā nozarē ilgtspējīgu rentabilitātes līmeni. Tā rezultātā paredzams, ka Savienības ražotāji spēs atgūties no kaitējumu radošās situācijas, turpināt veikt ieguldījumus un pildīt savas dažādās apņemšanās, tostarp saistībā ar sociālajiem un vides jautājumiem.

(178)

Pasākumu nenoteikšana nozīmētu lielākus zaudējumus Savienības ražošanas nozarei, apdraudētu tās dzīvotspēju, kā arī, iespējams, novestu pie ražotņu slēgšanas un darbinieku atlaišanas.

(179)

Tāpēc Komisija secina, ka pagaidu pasākumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Nesaistīto importētāju intereses

(180)

Lai gan Komisija pēc izmeklēšanas sākšanas sazinājās ar vairāk nekā 20 iespējamajiem izmeklējamā ražojuma importētājiem un attiecīgajām asociācijām, galu galā atbildes uz anketas jautājumiem sniedza un izmeklēšanā sadarbojās tikai viens nesaistītais importētājs. Šī persona, Network Steel S.L., nodarbina mazāk nekā 20 cilvēku. Tās ar HRFS saistītais apgrozījums 2019. gadā bija 50–80 miljoni EUR. Izmeklēšanas periodā tā veidoja 3,5–5,2 % no Turcijas izcelsmes HRFS importa apjoma. Network Steel S.L. iestājas pret pasākumu noteikšanu, pamatojoties uz to, ka HRFS Savienībā jau būtiski ietekmē pret Ķīnu noteiktie antidempinga un antisubsidēšanas maksājumi, kā arī pret Brazīliju, Ukrainu, Krieviju un Irānu noteiktie antidempinga maksājumi. Minētais uzņēmums apgalvoja, ka kopš tērauda aizsardzības pasākumu ieviešanas, tā kā kvotas ir nepietiekamas un, kad kvota sasniegusi kritisku statusu, ir jāsniedz nodrošinājums, Savienības importētājiem ir jāsadarbojas ar ierobežotu piegādātāju skaitu un nepārtraukti jāsaskaras ar piegāžu deficīta risku, kas padara to darījumdarbību mazāk paredzamu un sarežģītāku.

(181)

Ņemot vērā to, cik nozīmīgs ar HRFS saistītajām Network Steel S.L. darbībām ir imports no Turcijas, Komisija uzskatīja, ka tad, ja šīs personas piegādātāju loks saglabātos nemainīgs, zemu antidempinga maksājumu noteikšana varētu ietekmēt tās rezultātus, lai arī ierobežotā apmērā. Attiecībā uz šīs personas apgalvojumiem par HRFS deficītu – tos apgāž daudzie HRFS piegādes avoti (gan Savienībā, gan ārpus tās, kā sīkāk izklāstīts 7.3. iedaļā turpmāk), tādēļ tie ir noraidīti.

(182)

Ņemot vērā to, ka vienīgā nesaistītā importētāja, kas sadarbojās, importa daļa ir nebūtiska, ir neatbilstoši attiecībā uz Network Steel S.L. izdarītos konstatējumus attiecināt uz nesaistītiem HRFS importētājiem kopumā. Tik un tā, raugoties abstrakti, antidempinga pasākumi to noteiktajā līmenī varētu negatīvi ietekmēt dažus nesaistītus importētājus. Tomēr šādai ietekmei kopumā nevajadzētu būt būtiskai un tā lielākoties būs atkarīga no importētāju darījumdarbības modeļa un piegādes avotu daudzveidības, kā arī no tā, cik lielā mērā palielinātās izmaksas tiek nodotas viņu klientiem. Tādēļ ir paredzams, ka jebkāda pasākumu negatīvā ietekme uz nesaistītiem importētājiem kopumā būs ierobežota un neatsvērs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības HRFS ražotājiem.

7.3.   Lietotāju intereses

(183)

Atsevišķi Savienības lietotāji izmeklējamā ražojuma lejupējos tirgos cita starpā konkurē ar Savienības ražotāju saistītajiem uzņēmumiem. Tie izmeklējamo ražojumu izmanto kā izejvielu tādu lejupējo ražojumu ražošanai kā, piemēram, auksti velmēti plakani velmējumi, pārklāti tērauda velmējumi, dobie profili, metinātas caurules un caurulītes un dažādas kvalitātes profili, un to izmanto arī kā rūpniecības produkciju dažādiem lietojumiem, tostarp būvniecībai, kuģubūvei, gāzes tvertnēm un spiedtvertnēm.

(184)

Četri ar Network Steel S.L. saistīti lietotāji, kas atrodas Portugālē un Spānijā, pieteicās un iebilda pret pasākumu noteikšanu. Tā kā šo lietotāju atbildes uz anketas jautājumiem būtībā ir kopīgas ar Network Steel S.L., uz viņu apgalvojumiem ir atbildēts 7.2. iedaļā iepriekš.

(185)

Savienības HRFS lietotāju un importētāju konsorcijs (“Konsorcijs”) (21), kas ir ad hoc izveidota organizācija atsevišķu lietotāju interešu aizstāvībai šajā procedūrā, iesniedza piezīmes, iebilstot pret maksājumu noteikšanu un apgalvojot, ka tie kaitētu Savienības lietotāju interesēm (22). Divi Savienības lietotāji (Marcegaglia Carbon Steel S.P.A. un San Paolo Lamiere S.P.A.) sniedza arī individuālas atbildes uz anketas jautājumiem. Šajās atbildēs minētie argumenti tika iekļauti Konsorcija iesniegumā, tāpēc attiecībā uz tiem tiek sniegts kopīgs novērtējums.

(186)

Pirmkārt, Konsorcijs norādīja, ka, neskaitot dažus izņēmumus, pēdējos gados galvenajiem HRFS piegādes avotiem Savienībā pašlaik piemēro antidempinga un/vai kompensācijas maksājumus (23). Ņemot to vērā, Konsorcijs apgalvoja, ka Savienības ražotājiem nebija citas izvēles kā vien iegūt HRFS no pārējām trešām valstīm, kuras veic piegādes un kuras neskāra tirdzniecības aizsardzības pasākumi. To vidū, kā tiek apgalvots, Turcija tika uzskatīta par vienīgo eksportētājvalsti, kas spēj apmierināt Savienības lietotāju pieprasījumu. Konsorcijs apgalvoja, ka imports no Turcijas tikai aizpildīja vakuumu, ko radīja galvenās eksportētājvalstis, attiecībā uz kurām tika noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tādēļ šo pasākumu noteikšana neizbēgami slēgtu Savienības tirgu vienīgajam stabilajam un uzticamajam piegādes avotam, kas pašlaik ir pieejams Savienības lietotājiem. Konsorcijs secināja, ka antidempinga pasākumu noteikšana radītu HRFS piegāžu deficītu Savienībā un tādējādi būtu pretrunā Savienības neatkarīgo HRFS lietotāju interesēm.

(187)

Pirmkārt, antidempinga un kompensācijas maksājumu mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības, šajā gadījumā HRFS, tirgū. Komisija noteica pasākumus piecām valstīm, jo bija konstatējusi, ka šīs valstis piekopj negodīgu tirdzniecības praksi, tādējādi nodarot vai draudot nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tika atzīts, ka pasākumu noteikšana būtu kopējās Savienības interesēs.

(188)

Komisija arī secināja, ka minētajā lietā pieejamā informācija liecina, ka HRFS iepirkšanas izvēles iespējas ārpus Savienības neaprobežojas tikai ar Turciju vien. Pirmkārt, ir vairākas valstis, kas pēdējos gados konsekventi ir veikušas piegādes uz Savienību un kas varētu vēl vairāk palielināt savu klātbūtni Savienības tirgū (24). Komisija arī norādīja, ka HRFS ražo daudzās pasaules valstīs līdztekus tām, kas jau pašlaik apgādā Savienības tirgu. Būtībā šajās valstīs varētu būt pieejama pietiekama jauda, kas pieprasījuma gadījumā ļautu tām ienākt Savienības tirgū, kā tas jau ir noticis agrāk un kā savā atbildē uz anketas jautājumiem atzina neatkarīgs Savienības lietotājs (25). Komisija arī novēroja, ka importa klāsts izcelsmes ziņā pēdējos gados ir pastāvīgi attīstījies, pielāgojoties dažādām Savienības tirgū valdošām vajadzībām un apstākļiem, tostarp tādām regulatīvām darbībām kā tirdzniecības aizsardzības pasākumu noteikšana.

(189)

Komisija šajā sakarā izvērtēja, kā ir attīstījies HRFS imports Savienībā pēc tā izcelsmes, sākot no laikposma pirms tam, kad sāka pieaugt importa apjoms par dempinga cenām (2013.un 2014. gads), kura rezultātā attiecīgi 2016. (26) un 2017. gadā tika pieņemti antidempinga pasākumi. Analīze rādīja, ka vidēji aptuveni desmit eksportētājvalstis pastāvīgi piegādāja Savienības tirgum lielāko daļu HRFS. Taču importa sadalījums starp tām, arī attiecībā uz importa izcelsmi un importa daļu, gadu gaitā mainījās. 2018. gadā, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem pret piecām valstīm, imports, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 18 % un tikai nedaudz atpalika no līmeņa, kāds bija 2016. gadā, kad Savienības tirgū tomēr būtiskā apjomā ienāca imports par dempinga cenām, kā tolaik tika konstatēts attiecīgajās izmeklēšanās (27).

(190)

Dažādas izcelsmes HRFS pieejamību un daudzveidību apstiprina arī informācija, ko daži lietotāji sniedza savās atbildēs uz anketas jautājumiem. Šī informācija liecināja, ka tie gadu no gada spēj būtiski palielināt dažādas izcelsmes iepirkumus attiecīgā apjomā, tostarp no valstīm, kurām piemēro antidempinga pasākumus, kā arī paplašināt savu piegādes avotu loku ar jaunas izcelsmes avotiem (28). No lietotājiem saņemtās atbildes uz anketas jautājumiem arī parāda, ka ir daudzveidīgi piegādes avoti, tostarp (galvenokārt) Savienības ražošanas nozare. Tāpēc šī informācija apstiprina, ka lietotāji Savienībā var pielāgoties tirgus situācijai un var strauji pielāgot piegādes avotus, ja tas ir nepieciešams. Komisija arī norāda, ka lietā nav informācijas, kas liecinātu, ka, pat ja Turcijas izcelsmes importa apjoms būtiski samazinātos antidempinga pasākumu rezultātā, citas eksportētājvalstis nespētu aizņemt tā vietu tirgū.

(191)

Papildus pietiekamai importa avotu pieejamībai Komisija šajā izmeklēšanā arī konstatēja, ka Savienības ražotāju vidū pastāv ievērojama neizmantotā jauda un ka tie spētu palielināt savu pārdošanas apjomu neatkarīgiem lietotājiem Savienībā.

(192)

Visbeidzot, Komisija arī norādīja, ka antidempinga pasākumu noteikšana pati par sevi nenozīmē, ka attiecīgās izcelsmes imports beigsies vai pat tikai būtiski samazināsies, bet gan ka imports tiks īstenots, nosakot godīgas cenas. Kā atzinis Konsorcijs, antidempinga pasākumu noteikšana neliedza Krievijas izcelsmes importam attiecīgā apmērā ienākt Savienības tirgū (izmeklēšanas periodā tā bija otra lielākā eksportētājvalsts), bet imports no Brazīlijas un Ukrainas turpināja ienākt Savienības tirgū, lai arī mazākā daudzumā. Ņemot vērā konstatēto dempinga līmeni un izrietošo antidempinga maksājumu līmeni, nav pamata pieņemt, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas tiks pārtraukts imports no Turcijas.

(193)

Balstoties uz minētajiem elementiem, Komisija tāpēc noraidīja apgalvojumus, kas bija saistīti, kā tika apgalvots, ar Savienības ražotājiem un importētājiem pieejamo alternatīvo piegādes avotu trūkumu un ar to saistīto risku, ka pasākumu noteikšana radītu piegāžu deficītu.

(194)

Konsorcijs arī apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana importam no Turcijas, “pat ja maksājums būtu ļoti neliels”, nesamērīgi ietekmētu Savienības lietotājus, kuru dzīvotspēja atsevišķos gadījumos tiktu apdraudēta, jo tie nespētu absorbēt pasākumu radīto izmaksu pieaugumu un turpināt būt konkurētspējīgi lejupējā tirgū. Konsorcijs apgalvoja, ka antidempinga maksājums tieši un būtiski ietekmētu lietotāju izmaksas un ka šīs izmaksas nevar nodot tālāk lejupējām nozarēm.

(195)

Komisija vispirms norādīja, ka lietotāji no galvenajiem lejupējiem tirgiem (piem., no autobūves nozares, rūpniecības iekārtu vai būvniecības nozares) neatsaucās. Šajā sakarā Komisija norādīja uz sūdzības iesniedzēja iesniegumu, kurā tas apgalvoja, ka antidempinga maksājumi pavisam nedaudz ietekmētu lejupējos tirgus un tādas patēriņa preces kā, piemēram, veļas mazgājamās mašīnas. Tomēr lietā pieejamā informācija, jo īpaši lietotāju atbildes uz anketas jautājumiem, liecina, ka iepirkums no Turcijas pastāvīgi veido samērā nebūtisku daļu (7–14 %) no šo lietotāju kopējā iepirkuma apjoma izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā ierosināto maksājumu samērā zemo līmeni, to, ka ir pieejami alternatīvi piegādes avoti, kā arī salīdzinoši zemo Turcijas izcelsmes importa nozīmi lietotāju HRFS darījumdarbības segmentā, minēto pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem, ja tāda būtu, būtu ļoti ierobežota. Lietotājiem, kas pieteicās, kopējie pasākumi ietvertu izmaksu pieaugumu no mazāk kā 1 % līdz 2,5 % visvairāk skartajiem lietotājiem saistībā ar attiecīgajām darbībām, ja tie saglabātu to pašu ieguves modeli. Turklāt lietā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka lietotāji nevarētu nodot tālāk iespējamu ierobežotu cenas pieaugumu. Tāpat lietā nekas neapstiprina, ka ciestu ES lietotāju konkurētspēja attiecībā pret lejupējo importu no trešām valstīm.

(196)

Konsorcijs arī apgalvoja, ka 2019. gadā tirdzniecības aizsardzības pasākumi tika piemēroti 22 % no kopējā HRFS importa apjoma un ka tad, ja importam no Turcijas (kas veido 38 % no HRFS importa 2019. gadā) piemērotu pasākumus, šie pasākumi tiktu attiecināti uz 60 % no visa HRFS importa Savienībā. Tādējādi Konsorcijs apgalvoja, ka antidempinga pasākumu noteikšana padarītu Savienības lietotājus pilnīgi atkarīgus no Savienības ražotāju piegādēm, tā vēl vairāk stiprinot Savienības ražošanas nozares pozīciju HRFS tirgū.

(197)

Komisija uzskatīja, ka pagaidu antidempinga maksājuma noteikšana pati par sevi neliegtu Savienības lietotājiem turpināt veikt iepirkumus no Turcijas, lai gan cenu līmenī, kas kompensē izmeklēšanā konstatētās dempinga starpības. Komisija atgādināja, ka Savienības HRFS tirgū ir skaidri redzams nesens piemērs, kas liecina, ka antidempinga maksājumu noteikšana pati par sevi neliedz importam attiecīgā apjomā ienākt Savienības tirgū, kā norādījis arī pats Konsorcijs, minot importa apjomu no Krievijas, neraugoties uz pastāvošajiem antidempinga pasākumiem. Šo faktu apliecina arī Konsorcija iesniegums, kurā tas ir atzinis, ka 2019. gadā vismaz 22 % no kopējā HRFS importa apjoma veidoja imports, attiecībā uz kuru bija piemēroti antidempinga pasākumi. Kā paskaidrots iepriekš, Savienības lietotāji jebkurā gadījumā joprojām varētu dažādot savus piegādes avotus no vairākām eksportētājvalstīm. Tādēļ Komisija kā nepamatotu noraidīja apgalvojumu, ka antidempinga pasākumu noteikšana padarītu Savienības lietotājus pilnīgi atkarīgus no Savienības ražotāju piegādēm vai liegtu tiem attiecīgā apjomā veikt importu no Turcijas.

(198)

Tāpēc pagaidu posmā Komisija secināja, ka iespējamās maksājumu noteikšanas ietekme uz lietotājiem neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Iepriekš izklāstītā analīze liecina, ka maksājumu noteikšanai drīzāk būtu neliela ietekme uz HRFS lietotājiem vai tādas nebūtu vispār.

7.4.   Citi faktori

(199)

Vairākas personas norādīja uz problēmām saistībā ar konkurētspēju un konkurenci. Dažas personas bažījās par norādītu (lielāku) oligopolu Savienībā, savukārt citas sūdzējās par to, ka Savienības ražotāji neatkarīgus tērauda pakalpojumu centrus un lietotājus nostāda mazāk konkurētspējīgā situācijā nekā saistītos centrus.

(200)

Komisija atzina, ka apgalvojums par oligopolu ir nepamatots, ņemot vērā tērauda ražošanas rūpnīcu un grupu skaitu Savienībā. Savienības ražotāju vidū ir vērojama veselīga savstarpēja konkurence, un tie turpinās konkurēt ar importu no trešām valstīm, kas neapstāsies. Attiecībā uz otro apgalvojumu – sūdzības iesniedzēji to apstrīdēja, pamatojoties uz to, ka viņu darījumi ar saistītiem metāla pakalpojumu centriem notiek godīgas konkurences apstākļos. Komisija uzskatīja, ka minētais apgalvojums ir nepamatots, proti, tiktāl, ciktāl Savienības ražošanas nozare piegādā būtiskus apjomus neatkarīgiem metāla pakalpojumu centriem un lietotājiem, kuri bija snieguši atbildes uz anketas jautājumiem.

7.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(201)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nekādi Savienības intereses elementi nekavē pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanu konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam šajā izmeklēšanas posmā.

8.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(202)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(203)

Attiecībā uz konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas izklāstīts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja mērķa cenas samazinājuma starpības ar dempinga starpībām (sk. 170. apsvērumu). Maksājumu summa tika noteikta dempinga starpības apmērā.

(204)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

Valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

Turcija

Çolakoğlu Metalurji A.Ş.

7,6 %

Erdemir grupa:

Ereğli Demir ve Çelik Fabrikalari T.A.S.İskenderun Demir ve Çelik A.Ş.

5,4 %

Habaş Sinai Ve Tibbi Gazlar İstihsal Endüstrisi A.Ş.

4,8 %

Ağir Haddecilik A.Ş.

5,9 %

Borçelik Çelik Sanayii Ticaret A.Ş.

5,9 %

Visi pārējie uzņēmumi

7,6 %

(205)

Šajā regulā norādītās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nav minēts, tostarp subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(206)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai. Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi.

(207)

Lai mazinātu pasākumu potenciālas apiešanas risku, kas ir saistīts ar provizoriski noteiktu maksājumu likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina provizoriski noteiktais antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(208)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu provizoriski noteiktās individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka nākamais pieprasījums piemērot zemāko maksājuma likmi ir pamatots.

(209)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(210)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, provizoriski noteiktais antidempinga maksājums, kurš skar “visus pārējos uzņēmumus”, būtu jāpiemēro ne tikai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī attiecībā uz ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

9.   REĢISTRĀCIJA

(211)

Kā minēts 4. apsvērumā, Komisija noteica, ka HRFS imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika nolūkā maksājumus potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(212)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana būtu jāpārtrauc.

(213)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Šāds lēmums tiks pieņemts galīgajā posmā.

10.   INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(214)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(215)

Piezīmes par dempinga aprēķiniem tika saņemtas no diviem ražotājiem eksportētājiem. Neviena no piezīmēm netika uzskatīta par tīri formālu.

(216)

Piezīmes par kaitējuma aprēķiniem tika saņemtas no viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja. Viena piezīme attiecās uz pārrakstīšanās kļūdu minētā izlasē iekļautā ražotāja mērķa cenas aprēķinā. Šo kļūdu izlaboja, tomēr kaitējuma starpības korekcijas rezultātā nemainījās.

11.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(217)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie uzklausīšanas amatpersonas jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecības procedūrām.

(218)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Pagaidu antidempinga maksājums tiek noteikts Turcijas izcelsmes plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu, arī ruļļos (ieskaitot “sagarumotos velmējumus” un “šaurās sloksnes”), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādātu, neplaķētu, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma, importam, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 7208 10 00, 7208 25 00, 7208 26 00, 7208 27 00, 7208 36 00, 7208 37 00, 7208 38 00, 7208 39 00, 7208 40 00, 7208 52 10, 7208 52 99, 7208 53 00, 7208 54 00, 7211 13 00, 7211 14 00, 7211 19 00, ex 7225 19 10 (TARIC kods 7225191090), 7225 30 90, ex 7225 40 60 (TARIC kods 7225406090), 7225 40 90, ex 7226 19 10 (TARIC kods 7226191090), 7226 91 91 un 7226 91 99.

Nav iekļauti šādi ražojumi:

i)

ražojumi no nerūsošā tērauda un teksturēta elektrotehniskā silīcijtērauda,

ii)

ražojumi no instrumentu tērauda un ātrgriezējtērauda,

iii)

ruļļos netīti ražojumi bez reljefa raksta, kuru biezums pārsniedz 10 mm un platums ir 600 mm vai vairāk,

iv)

ruļļos netīti ražojumi bez reljefa raksta, kuru biezums ir 4,75 mm vai vairāk, bet nepārsniedz 10 mm, un platums ir 2 050 mm vai vairāk.

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un turpmāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa samaksas, ir šādas:

Valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

TARIC papildu kods

Turcija

Çolakoğlu Metalurji A.Ş.

7,6 %

C602

Erdemir grupa:

Ereğli Demir ve Çelik Fabrikalari T.A.S.İskenderun Demir ve Çelik A.Ş.

5,4 %

C603

Habaş Sinai ve Tibbi Gazlar İstihsal Endüstrisi A.Ş.

4,8 %

C604

Ağir Haddecilik A.Ş.

5,9 %

C605

Borçelik Çelik Sanayii Ticaret A.Ş.

5,9 %

C606

Visi pārējie uzņēmumi

7,6 %

C999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (apjoms) (attiecīgais ražojums) ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods), kurš atrodas [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājuma likmi.

4.   Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ieinteresētās personas savas rakstiskās piezīmes par šo regulu iesniedz Komisijai 15 kalendārajās dienās no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu Komisijā pieprasa 5 kalendārajās dienās no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecības procedūrām, pieprasa 5 kalendārajās dienās no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona izskata arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.

3. pants

1.   Ar šo muitas dienestiem tiek uzdots izbeigt importa reģistrāciju, kura noteikta saskaņā ar 1. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1686, ar ko uz konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu attiecina reģistrāciju.

2.   Savāktos datus par ražojumiem, kuri importēti patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras beigām.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 6. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV C 166, 14.5.2020., 9. lpp.).

(3)  Paziņojums par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV C 197, 12.6.2020., 4. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1686 (2020. gada 12. novembris), ar ko uz konkrētu Turcijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu attiecina reģistrāciju (OV L 379, 13.11.2020., 47. lpp.).

(5)  Šī anketa, kā arī Savienības ražotājiem, importētājiem un lietotājiem paredzētās anketas ir pieejamas vietnēhttps://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2458.

(6)  Turpat.

(7)  ArcelorMittal Mediterranée un ArcelorMittal France ir divi atšķirīgi tiesību subjekti, kas veido ArcelorMittal (Francija) HRFS ražošanas apjomu. Tādējādi katram no tiem ir atšķirīgi revidētie un fiskālie konti.

(8)  Iesniegts 2020. gada 19. jūnijā, dokumenta numurs: t20.004238.

(9)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1795 (2017. gada 5. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV L 258, 6.10.2017., 24. lpp.), 569. apsvērums.

(10)  Pieejama vietnēhttps://data.worldbank.org/indicator/FP.CPI.TOTL.ZG?end=2019&locations=TR&start=1960&view=chart (pēdējo reizi skatīta 2020. gada 11. decembrī).

(11)  Pieejama vietnēhttps://www.ecb.europa.eu/stats/policy_and_exchange_rates/euro_reference_exchange_rates/html/eurofxref-graph-try.en.html (pēdējo reizi skatīta 2020. gada 11. decembrī).

(12)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1795 (2017. gada 5. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV L 258, 6.10.2017., 24. lpp.).

(13)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/649 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 92, 6.4.2017., 68. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/969 (2017. gada 8. jūnijs), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.).

(14)  Sk. 13. zemsvītras piezīmi.

(15)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/649 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 92, 6.4.2017., 68. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/969 (2017. gada 8. jūnijs), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.).

(16)  Sk. cita starpā 7. tabulu un 339. apsvērumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/1795 (2017. gada 5. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV L 258, 6.10.2017., 24. lpp.).

(17)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1795 (sk. 4. zemsvītras piezīmi iepriekš).

(18)  Jānorāda, ka importa no Turcijas vidējās Eurostat noteiktās cenas bija par 7,5 % zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu izmeklēšanas periodā, savukārt šajā izmeklēšanā veiktais veidu salīdzinājums uzrādīja daudz zemākas cenas samazinājuma starpības, proti, 1,3–2,9 %.

(19)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_19_2169

(20)  Sīkāk par iepriekšējām izmeklēšanām attiecībā uz šo ražojumu sk. 4.5.2.5. iedaļu.

(21)  Atsevišķiem Konsorcija locekļiem tika piešķirta anonimitāte (2020. gada 31. jūlija dokuments, numurs: t20.005357).

(22)  HRFS lietotāju Konsorcija 2020. gada 2. jūlija iesniegums, dokumenta numurs: t20.004517.

(23)  Valstis, attiecībā uz kurām piemēro antidempinga un/vai kompensācijas pasākumus: Brazīlija, Irāna, Krievija, Ķīna un Ukraina.

(24)  Šīs valstis laikposmā no perioda pirms antidempinga pasākumu noteikšanas, t. i., pirms 2016. gada, līdz izmeklēšanas periodam palielināja HRFS importa apjomu par vairāk nekā 1,5 miljonu tonnu.

(25)  San Polo Lamiere atbildes uz anketas jautājumiem (publiski pieejamā versija), 20. lpp. (2020. gada 22. jūnijs, dokumenta numurs: 20.004293).

(26)  Importam no Ķīnas 2016. gada 7. oktobrī tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (OV L 272, 7.10.2016., 33. lpp.).

(27)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/649 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 92, 6.4.2017., 68. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1795 (2017. gada 5. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV L 258, 6.10.2017., 24. lpp.).

(28)  Marcegaglia Carbon Steel S.P.A. atbildes uz anketas jautājumiem (publiski pieejamā versija), C tabula, 2020. gada 29. jūnijs, dokumenta numurs: t20.004420).


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

7.1.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/37


ES UN MEKSIKAS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2019

(2019. gada 16. oktobris),

kas attiecas uz grozījumiem EK un Meksikas Apvienotās padomes Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikumā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (Andora un Sanmarīno un daži konkrētiem izstrādājumiem piemērojami izcelsmes noteikumi attiecībā uz ķimikālijām) [2021/10]

ES UN MEKSIKAS APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā EK un Meksikas Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 2/2000 (2000. gada 23. marts) (1) un tā III pielikumu, jo īpaši III pielikuma 38. pantu,

tā kā:

(1)

Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikumā (“III pielikums”) izklāstīti izcelsmes noteikumi izstrādājumiem, kuru izcelsme ir 1997. gada 8. decembrī Briselē parakstītā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (2) (“nolīgums”), pušu teritorijā.

(2)

Eiropas Savienībai ir muitas savienības ar Andoras Firstisti un ar Sanmarīno Republiku, un tādējādi Meksikas izcelsmes precēm, kuras eksportē uz abām minētajām valstīm, piemēro preferenciālu režīmu.

(3)

Ir panākta vienošanās par to, ka Meksika atzīs harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā klasificētus izstrādājumus ar izcelsmi Andoras Firstistē un Harmonizētās sistēmas 1. līdz 97. nodaļā klasificētus izstrādājumus ar izcelsmi Sanmarīno Republikā par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumiem III pielikuma nozīmē.

(4)

Tādēļ III pielikumam būtu jāpievieno VI papildinājums, lai ļautu minētajiem izstrādājumiem, kad tos importē Meksikā, piemērot līdzīgu režīmu kā Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumiem un paredzētu noteikumus par III pielikuma piemērošanu minētajiem izstrādājumiem.

(5)

Apvienotā komiteja 2017. gada 7. aprīlī pieņēma Lēmumu Nr. 1/2017 (3), ar kuru ceturto reizi pagarina III pielikuma II a) papildinājuma 2. un 3. piezīmē (“2. un 3. piezīme”) izklāstīto izcelsmes noteikumu piemērošanas termiņu. Termiņa pagarinājumu, kas paredzēts Lēmumā Nr. 1/2017, piemēro līdz 2019. gada 31. decembrim.

(6)

Ir lietderīgi 2. un 3. piezīmē paredzētos izcelsmes noteikumus piemērot bez laika ierobežojuma, jo minētie noteikumi ir saskaņā ar nolīguma modernizēšanas principiem.

(7)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza III pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikuma II papildinājumu groza, kā izklāstīts šā lēmuma I pielikumā.

2.   Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikumam pievieno VI papildinājumu, kā tas izklāstīts šā lēmuma II pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā pirmajā dienā otrajam mēnesim pēc dienas, kad puses ir informējušas viena otru par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Briselē, 2019. gada 16. oktobrī

Apvienotās komitejas vārdā –

Edita HRDA

Eiropas Ārējās darbības dienesta rīkotājdirektore, Amerika,


(1)  OV L 157, 30.6.2000., 10. lpp.

(2)  OV L 276, 28.10.2000., 45. lpp.

(3)  ES un Meksikas Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 1/2017 (2017. gada 7. aprīlis) par grozījumiem EK un Meksikas Apvienotās padomes 2000. gada 23. marta Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikumā par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (daži konkrētiem izstrādājumiem piemērojami izcelsmes noteikumi attiecībā uz ķimikālijām).


I PIELIKUMS

Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikuma II papildinājumā ierakstus par HS pozīcijām 2914 un 2915 aizstāj ar šādiem:

HS pozīcija

Izstrādājuma apraksts

Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

(1)

(2)

(3) vai (4)

“ex 2914

Diacetonspirts

Metilizobutilketons

Mezitiloksīds

Ražošana no acetona

Ražošana, kurā notiek ķīmiska reakcija  (*1)

2915

Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; šo savienojumu halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi, izņemot:

Ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijās 2915 un 2916 klasificēto materiālu vērtība nedrīkst pārsniegt 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no izstrādājuma ražotāja cenas

 

etiķskābes anhidrīdu, etilacetātu un n-butilacetātu, vinilacetātu, izopropilacetātu un metilamilacetātu, monohloretiķskābi, dihloretiķskābi un trihloretiķskābi, to sāļus un esterus

Ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijā 2916 klasificēto materiālu vērtība nedrīkst pārsniegt 20 % no izstrādājuma ražotāja cenas

Ražošana, kurā notiek ķīmiska reakcija  (*1)


(*1)  “Ķīmiska reakcija” ir process (ieskaitot bioķīmisku procesu), kura rezultātā, saraujot iekšmolekulārās saites un veidojot jaunas iekšmolekulārās saites vai mainot atomu telpisko izvietojumu molekulā, veidojas molekula ar jaunu struktūru. Izcelsmes nolūkiem netiek ietverti šādi procesi:

a)

šķīdināšana ūdenī vai citos šķīdinātājos;

b)

šķīdinātāju, tostarp ūdens, izdalīšana vai

c)

kristalizācijas ūdens piejaukšana vai izdalīšana.”


II PIELIKUMS

Lēmuma Nr. 2/2000 III pielikumam pievieno šādu papildinājumu:

“VI papildinājums

ANDORAS FIRSTISTE UN SANMARĪNO REPUBLIKA

1.   

Andoras Firstistes izcelsmes izstrādājumiem, kurus klasificē harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā, Meksika piemēro to pašu muitas režīmu, ko izstrādājumiem, kurus importē no Eiropas Savienības un kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā, kamēr ir spēkā muitas savienība, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 90/680/EEK (1).

2.   

Meksikas izcelsmes izstrādājumiem, kurus klasificē harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā un importē Andorā, piemēro to pašu preferenciālo tarifu režīmu, ko tiem piemēro, tos importējot Eiropas Savienībā, kamēr ir spēkā muitas savienība, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 90/680/EEK1.

3.   

Sanmarīno izcelsmes izstrādājumiem, kurus klasificē harmonizētās sistēmas 1. līdz 97. nodaļā, Meksika piemēro to pašu muitas režīmu, ko izstrādājumiem, kurus importē no Eiropas Savienības un kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā, kamēr ir spēkā 1991. gada 16. decembrī Briselē parakstītais sadarbības nolīgums un muitas savienība starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Sanmarīno Republiku (2).

4.   

Meksikas izcelsmes izstrādājumiem, kurus klasificē harmonizētās sistēmas 1. līdz 97. nodaļā un kurus importē Sanmarīno, piemēro to pašu preferenciālo tarifu režīmu, ko tiem piemēro, tos importējot Eiropas Savienībā, kamēr ir spēkā 1991. gada 16. decembrī Briselē parakstītais sadarbības nolīgums un muitas savienība starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Sanmarīno Republiku.

5.   

Šā papildinājuma 1. līdz 4. punktā minēto izstrādājumu tirdzniecībai mutatis mutandis piemēro III pielikumu.

6.   

Eksportētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis pārvadājumu sertifikāta EUR.1 2. ailē vai rēķindeklarācijā ieraksta “Meksika”, kā arī vai nu “Andoras Firstiste”, vai “Sanmarīno”. Turklāt, ja izstrādājumu izcelsme ir Andoras Firstistē vai Sanmarīno, šo informāciju norāda pārvadājumu sertifikāta EUR.1 4. ailē vai rēķindeklarācijā.

7.   

Eiropas Savienība Meksikai nosūta pārvadājumu sertifikāta EUR.1. paraugus, Andoras Firstistē un Sanmarīno Republikā izmantoto zīmogu paraugus un Andoras Firstistē un Sanmarīno Republikā par pārbaudes procesu atbildīgo iestāžu adreses.

8.   

Ja Andoras Firstistes vai Sanmarīno Republikas kompetentā valdības iestāde neatbilst III pielikuma noteikumiem, Meksika var lietu iesniegt izskatīšanai Muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu īpašajā komitejā, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma Nr. 2/2000 17. pantu, lai paredzētu piemērotus pasākumus šā jautājuma risināšanai”.


(1)  Padomes Lēmums 90/680/EEK (1990. gada 26. novembris) par Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti noslēgšanu (OV L 374, 31.12.1990., 13. lpp.).

(2)  OV L 84, 28.3.2002., 43. lpp.