22.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 433/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2020/2092

(2020. gada 16. decembris)

par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā. Kā tiek atgādināts LES 2. pantā, minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

(2)

Eiropadome savos 2020. gada 21. jūlija secinājumos ir norādījusi, ka Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā saskaņā ar Līgumos ietvertajiem vispārējiem principiem, jo īpaši vērtībām, kas izklāstītas LES 2. pantā. Tā arī uzsvēra Savienības finanšu interešu aizsardzības nozīmību un to, ka svarīgi ir ievērot tiesiskumu.

(3)

Tiesiskums nosaka pienākumu, visiem publiskās varas īstenotājiem rīkoties likuma robežās, saskaņā ar demokrātijas vērtībām un pamattiesību ievērošanu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”) un citos piemērojamos instrumentos, un neatkarīgu un objektīvu tiesu kontrolē. Tas it īpaši nosaka pienākumu ievērot tādus principus kā likumība (3), kas paredz pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku likumdošanas procesu; juridiskā noteiktība (4), izpildvaras patvaļīguma aizliegums (5), efektīva tiesību aizsardzība tiesā, tostarp neatkarīgu un objektīvu tiesu nodrošināta tiesu iestāžu pieejamība (6) un varas dalīšana (7). (8)

(4)	Pievienošanās kritēriji, ko Eiropadome pieņēma Kopenhāgenas sanāksmē 1993. gadā un ko Eiropadome nostiprināja Madrides sanāksmē 1995. gadā, ir būtiski nosacījumi, kas jāizpilda kandidātvalstij, lai tā kļūtu par Savienības dalībvalsti. Minētie kritēriji ir nostiprināti LES 49. pantā.

(5)

Tiklīdz kandidātvalsts kļūst par dalībvalsti, tā pievienojas tiesiskajai struktūrai, kura ir balstīta uz pamatpremisu, saskaņā ar kuru, kā precizēts LES 2. pantā, katrai dalībvalstij ar visām pārējām dalībvalstīm ir kopīgas daudzas Savienības pamatvērtības un tās to savstarpēji atzīst. Šī premisa nozīmē un pamato dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos minēto vērtību atzīšanā un tādējādi Savienības tiesību, ar kurām tās tiek īstenotas, ievērošanā (9). Dalībvalstu tiesību aktiem un praksei arī turpmāk būtu jāatbilst Savienības pamatā esošajām kopīgajām vērtībām.

(6)

Lai gan Savienības vērtībām netiek piemērota hierarhija, tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums tam, lai tiktu aizsargātas pārējās pamatvērtības, uz kurām balstās Savienība, proti, brīvība, demokrātija, līdztiesība un cilvēktiesību ievērošana. Tiesiskuma ievērošana ir nesaraujami saistīta ar demokrātijas un pamattiesību ievērošanu. Demokrātija un pamattiesību ievērošana nav iespējamas, ja netiek ievērots tiesiskums, un otrādi.

(7)

Kad dalībvalstis īsteno Savienības budžetu, tostarp resursus, kas piešķirti, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, kurš izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (10), kā arī aizdevumus un citus instrumentus, ko garantē no Savienības budžeta, neatkarīgi no to izmantotās izpildes metodes tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums, lai ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317. pantā.

(8)

Pareizu finanšu pārvaldību dalībvalstis var nodrošināt tikai tad, ja publiskās iestādes rīkojas saskaņā ar likumu, ja izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādes efektīvi rīkojas krāpšanas gadījumos, tostarp attiecībā uz krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju, interešu konfliktu vai citiem likumpārkāpumiem, un ja publisko iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, patvaļīgi vai nelikumīgi lēmumi var tikt pakļauti efektīvai izskatīšanai tiesā, ko veic neatkarīgas tiesas un Eiropas Savienības Tiesa.

(9)

Vienmēr būtu jāgarantē tiesu iestāžu neatkarība un objektivitāte, un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm būtu jāspēj pienācīgi veikt savas funkcijas. Tiesu iestādēm un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm būtu jāpiešķir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi un jānodrošina procedūras, lai tie darbotos efektīvi un tādā veidā, kas pilnībā ievēro tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp, ievērojot tiesības uz aizstāvību. Galīgie spriedumi būtu efektīvi jāīsteno. Minētie nosacījumi ir vajadzīgi kā garantijas minimums pret publisko iestāžu nelikumīgiem un patvaļīgiem lēmumiem, kas varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm.

(10)

Tiesu iestāžu neatkarība it īpaši paredz, ka attiecīgā tiesu iestāde spēj gan saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, gan praksē pildīt savas tiesas funkcijas pilnīgi neatkarīgi, bez hierarhiska ierobežojuma vai pakļautības citai iestādei un ne no viena nepieņemot nekādus rīkojumus vai norādījumus, tādējādi tiekot aizsargāta pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas varētu apdraudēt tās locekļu neatkarīgu spriedumu un ietekmēt viņu lēmumus. Neatkarības un objektivitātes garantijām ir nepieciešami noteikumi, jo īpaši attiecībā uz iestādes sastāvu un tās locekļu iecelšanu amatā, pilnvaru termiņu un noraidīšanas un atsaukšanas iemesliem, lai kliedētu jebkādas pamatotas cilvēku bažas par minētās iestādes spēju pretoties ārējiem faktoriem un tās neitralitāti attiecībā uz tajā aizstāvētajām interesēm.

(11)

Tiesiskuma ievērošana ir svarīga ne tikai Savienības pilsoņiem, bet arī uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai, investīcijām, ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un iekšējā tirgus pareizai darbībai, kas plauks visvairāk tur, kur ir stabils tiesiskais regulējums un stabila iestāžu sistēma.

(12)

Ar LES 19. pantu, kurā ir konkretizēta LES 2. pantā izklāstītā tiesiskuma vērtība, dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tajās jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, tostarp attiecībā uz Savienības budžeta izpildi. Tas, ka pastāv efektīva izskatīšana tiesā, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību ievērošanu, ir tiesiskuma būtība, un tam nepieciešamas neatkarīgas tiesas (11). Saglabāt tiesu neatkarību ir būtiski, kā apstiprināts hartas 47. panta otrajā daļā (12). Tas jo īpaši attiecas uz tādu pasākumu, līgumu vai citu instrumentu pamatotības izskatīšanu tiesā, kas rada publiskos izdevumus vai parādus, inter alia saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām, pret kurām arī var tikt celta prasība tiesās.

(13)	Tādējādi pastāv nepārprotama saikne starp tiesiskuma ievērošanu un efektīvu Savienības budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

(14)

Savienība ir izstrādājusi dažādus instrumentus un procesus, kas veicina tiesiskumu un tā piemērošanu, tostarp finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, Eiropas tiesiskuma mehānismu un Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, un kas nodrošina Savienības iestāžu efektīvu reakciju uz tiesiskuma pārkāpumiem, piemērojot pārkāpuma procedūras un LES 7. pantā paredzēto procedūru. Šajā regulā noteiktais mehānisms papildina šos instrumentus, aizsargājot Savienības budžetu pret tiesiskuma principu pārkāpumiem, kas ietekmē pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(15)

Tiesiskuma principu pārkāpumi, jo īpaši tie, kas ietekmē publisko iestāžu pienācīgu darbību un efektīvu izskatīšanu tiesā, var nopietni kaitēt Savienības finanšu interesēm. Tādi ir atsevišķi tiesiskuma principu pārkāpumi un vēl jo vairāk tie pārkāpumi, kas ir plaši izplatīti vai kas radušies publisko iestāžu atkārtotas prakses vai bezdarbības dēļ, vai šādu iestāžu pieņemto vispārīgo pasākumu dēļ.

(16)

Lai konstatētu tiesiskuma principu pārkāpumus, ir nepieciešama rūpīga kvalitatīva novērtēšana, ko veic Komisija. Minētajai novērtēšanai vajadzētu būt objektīvai un taisnīgai, un tajā būtu jāņem vērā attiecīgā informācija no pieejamiem avotiem un atzītām iestādēm, tostarp Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, Revīzijas palātas ziņojumi, Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu un Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumi, attiecīgā gadījumā informācija no Eiropas Prokuratūras (EPPO) un tādu attiecīgo starptautisko organizāciju un tīklu secinājumi un ieteikumi, tostarp Eiropas Padomes struktūras, piemēram, Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) un Venēcijas komisija, jo īpaši tās tiesiskas valsts kritēriju saraksts, un Eiropas Augstāko tiesu tīkls un Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls. Komisija varētu apspriesties ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Venēcijas komisiju, ja tas vajadzīgs rūpīga kvalitatīva novērtējuma sagatavošanai.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir vajadzīgi jo īpaši gadījumos, kad citas Savienības tiesību aktos izklāstītās procedūras nenodrošina efektīvāku Savienības budžeta aizsardzību. Savienības tiesību aktos finanšu jomā un piemērojamajos nozaru un finanšu noteikumos ir paredzētas dažādas Savienības budžeta aizsardzības iespējas, tostarp maksājumu pārtraukumi, apturēšana vai finanšu korekcijas, kas saistītas ar pārkāpumiem vai nopietnām pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnībām. Būtu jānosaka pasākumi, kas jāpieņem tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā, un procedūra, kas jāievēro šādu pasākumu pieņemšanai. Šādos pasākumos būtu jāietver maksājumu un saistību apturēšana, maksājumu izmaksas apturēšana vai aizdevumu pirmstermiņa atmaksāšana, finansējuma samazināšana esošo saistību ietvaros un aizliegums uzņemties jaunas saistības ar saņēmējiem vai slēgt jaunus nolīgumus par aizdevumiem vai citiem instrumentiem, ko garantē no Savienības budžeta.

(18)

Proporcionalitātes princips būtu jāpiemēro, kad nosaka pasākumus, kas jāpieņem, jo īpaši, ņemot vērā situācijas nopietnību, laiku, kas pagājis, kopš attiecīgā rīcība ir sākusies, rīcības ilgumu un atkārtošanos, nodomu, to, cik lielā mērā attiecīgā dalībvalsts sadarbojas, lai novērstu tiesiskuma principu pārkāpumus, un minēto pārkāpumu ietekmi uz Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(19)

Ir ļoti svarīgi, lai, pieņemot pasākumus tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā, tiktu pienācīgi aizsargātas galasaņēmēju un labuma guvēju likumīgās intereses. Apsverot pasākumu pieņemšanu, Komisijai būtu jāņem vērā to iespējamā ietekme uz galasaņēmējiem un labuma guvējiem. Ņemot vērā, ka dalītā pārvaldībā maksājumi, kurus Komisija veic dalībvalstīm, ir juridiski neatkarīgi no maksājumiem, ko valsts iestādes veic labuma guvējiem, šajā regulā paredzētie atbilstīgie pasākumi nebūtu jāuzskata par tādiem, kas ietekmē finansējuma pieejamību maksājumiem, ko izmaksā labuma guvējiem saskaņā ar maksājumu termiņiem, kas noteikti piemērojamajos nozaru un finanšu noteikumos. Lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un šajā regulā izklāstītie pienākumi pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, ir daļa no piemērojamiem Savienības tiesību aktiem attiecībā uz finansējuma īstenošanu dalītā pārvaldībā. Dalībvalstīm, uz kurām attiecas minētie pasākumi, būtu regulāri jāziņo Komisijai par savu pienākumu izpildi pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem. Ziņojumiem par maksājumu saistību pret labuma guvējiem izpildi, kas noteikta piemērojamajos nozaru un finanšu noteikumos, būtu jānodrošina Komisijai iespēja pārbaudīt, vai saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi nekādā veidā tieši vai netieši neietekmē maksājumus, kuri jāveic saskaņā ar piemērojamajiem nozaru un finanšu noteikumiem.

Lai uzlabotu galasaņēmēju vai labuma guvēju aizsardzību, Komisijai tīmekļa vietnē vai interneta portālā būtu jāsniedz informācija un norādījumi, kā arī atbilstīgi instrumenti Komisijas informēšanai par visiem gadījumiem, kad valsts pārvaldes iestādes un dalībvalstis ir pārkāpušas juridisko pienākumu turpināt veikt maksājumus pēc pasākumu pieņemšanas, ievērojot šo regulu. Komisijai būtu jāveic šādas informācijas turpmāka pārbaude attiecībā uz to, vai ir ievēroti piemērojamie noteikumi, jo īpaši 63. pants, 68. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 98. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/... (... gada ...), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (13). Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu, ka summa, kuru valsts pārvaldes iestādēm vai dalībvalstīm ir pienākums izmaksāt, tiek faktiski izmaksāta galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, Komisijai vajadzētu atgūt veiktos maksājumus vai attiecīgā gadījumā veikt finanšu korekciju, samazinot Savienības atbalstu programmai saskaņā ar piemērojamajiem nozaru un finanšu noteikumiem.

(20)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un ņemot vērā to pasākumu finansiālo seku nozīmīgumu, kas tiek pieņemti, ievērojot šo regulu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Padomei, kurai būtu jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

(21)

Pirms ierosināt jebkādu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts par to, kāpēc tā uzskata, ka minētajā dalībvalstī varētu pastāvēt tiesiskuma principu pārkāpumi. Komisijai nekavējoties būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem šādiem paziņojumiem un to saturu. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jādod iespēja iesniegt apsvērumus. Komisijai būtu jāņem vērā minētie apsvērumi.

(22)	Nosakot attiecīgajai dalībvalstij termiņus saskaņā ar šo regulu, Komisijai jo īpaši būtu jāņem vērā sniegtās un pieprasītās informācijas apjoms, attiecīgo faktu un to novērtējuma sarežģītība, kā arī attiecīgās dalībvalsts administratīvā spēja.

(23)

Ja Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts apsvērumu izanalizēšanas uzskata, ka nosacījumi pasākumu pieņemšanai ir izpildīti, tai būtu jāiesniedz Padomei priekšlikums atbilstīgu pasākumu pieņemšanai. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma pieņemt atbilstīgus pasākumus saņemšanas būtu jāpieņem īstenošanas lēmums viena mēneša laikā, un šo termiņu izņēmuma kārtā var pagarināt par ne vairāk kā diviem papildu mēnešiem. Lai nodrošinātu, ka Padome pieņem lēmumu minētajos termiņos, Komisijai būtu pēc iespējas atbilstošāk jāizmanto savas tiesības saskaņā ar LESD 237. pantu un Padomes reglamentu (14).

(24)

Pēc tam, kad, ievērojot šo regulu, ir pieņemts jebkurš pasākums, Komisijai būtu regulāri jāuzrauga situācija attiecīgajā dalībvalstī. Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē situācija tad, kad attiecīgā dalībvalsts pieņem jaunus korektīvus pasākumus vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu gadu pēc pasākumu pieņemšanas.

(25)	Rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, Padomei būtu jāatceļ pasākumi ar apturošu efektu, ja ir pietiekami uzlabota situācija, kuras rezultātā minētie pasākumi tika noteikti.

(26)

Pasākumu pieņemšanas un atcelšanas procedūrā būtu jāievēro tādi principi kā objektivitāte, nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm, un tā būtu jāveic, saskaņā ar neitrālu un faktos balstītu pieeju. Ja attiecīgā dalībvalsts izņēmuma kārtā uzskata, ka ir nopietni pārkāpti minētie principi, tā var lūgt Eiropadomes priekšsēdētāju nodot šo jautājumu izskatīšanai nākamajā Eiropadomē. Šādos izņēmuma gadījumos lēmums par pasākumiem nebūtu jāpieņem, kamēr Eiropadome nav apspriedusi šo jautājumu. Šis process parasti nav ilgāks par trim mēnešiem pēc tam, kad Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Padomei.

(27)	Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par visiem pasākumiem, kas ierosināti, pieņemti un atcelti, ievērojot šo regulu.

(28)

Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. Komisijai, sniedzot ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, līdztekus pieņemto pasākumu efektivitātei būtu jāapsver šajā regulā izklāstītās procedūras vispārējā efektivitāte un šā instrumenta papildināmība ar citiem instrumentiem.

(29)	Šai regulai nebūtu jāskar EPPO kompetence vai to dalībvalstu pienākumi, kuras nepiedalās ciešākā sadarbībā, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (15),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus, kas ir nepieciešami Savienības budžeta aizsardzībai, ja dalībvalstīs tiek pārkāpti tiesiskuma principi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“tiesiskums” attiecas uz Savienības vērtību, kas noteikta LES 2. pantā. Tas ietver šādus principus – likumību, kas nozīmē pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku likumdošanas procesu; juridisko noteiktību; izpildvaras patvaļīguma aizliegumu; efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, tostarp tiesu iestāžu pieejamību, ko nodrošina neatkarīgas un objektīvas tiesas, arī attiecībā uz pamattiesībām; varas dalīšanu; un nediskriminēšanu un vienlīdzību likuma priekšā. Tiesiskums ir jāsaprot tā, ka tiek ņemtas vērā arī pārējās Savienības vērtības un principi, kas noteikti LES 2. pantā;

b)	“valsts pārvaldes iestāde” ir publiskā iestāde jebkurā valdības līmenī, tostarp valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī dalībvalstu organizācijas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (16) (“Finanšu regula”) 2. panta 42. punkta nozīmē.

3. pants

Tiesiskuma principu pārkāpumi

Šajā regulā uz tiesiskuma principu pārkāpumiem var norādīt:

a)	tiesu iestāžu neatkarības apdraudēšana;

b)	publisko iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, patvaļīgu vai nelikumīgu lēmumu nenovēršana, nelabošana vai nesodīšana par tiem, finanšu resursu un cilvēkresursu aizturēšana, kas ietekmē to pienācīgu darbību, vai interešu konfliktu neesības nenodrošināšana;

c)	tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības un efektivitātes ierobežošana, tostarp ar ierobežojošiem procesuāliem noteikumiem, un spriedumu neīstenošana vai tiesību aktu pārkāpumu efektīvas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai sodīšanas ierobežošana.

4. pants

Pasākumu pieņemšanas nosacījumi

1. Ja saskaņā ar 6. pantu tiek konstatēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi dalībvalstī pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, tiek veikti atbilstīgi pasākumi.

2. Šajā regulā tiesiskuma principu pārkāpumi attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:

a)	to iestāžu pienācīga darbība, kuras īsteno Savienības budžetu, tostarp aizdevumus un citus instrumentus, ko garantē no Savienības budžeta, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu vai dotāciju piešķiršanas procedūrām;

b)	to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli, uzraudzību un revīziju, un efektīvu un pārredzamu finanšu pārvaldības un pārskatatbildības sistēmu pienācīga darbība;

izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestāžu pienācīga darbība, tām veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu, tostarp izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju vai citiem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem saistībā ar Savienības budžeta izpildi vai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību;

d)	šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto iestāžu darbību vai bezdarbības efektīva izskatīšana tiesā, ko veic neatkarīgas tiesas;

krāpšanas, tostarp izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas vai citu Savienības tiesību aktu pārkāpumu saistībā ar Savienības budžeta izpildi vai Savienības finanšu interešu aizsardzību novēršana un sodīšana par tiem, un efektīvu un atturošu sodu piemērošana saņēmējiem, ko veic valsts tiesas vai administratīvās iestādes;

f)	nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšana;

g)	efektīva un savlaicīga sadarbība ar OLAF un – ar nosacījumu, ka piedalās attiecīgā dalībvalsts, – EPPO izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības aktiem, ievērojot lojālas sadarbības principu; vai

h)	citas situācijas vai iestāžu rīcība, kas attiecas uz Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību.

5. pants

Savienības budžeta aizsardzības pasākumi

1. Ar noteikumu, ka ir izpildīti šīs regulas 4. pantā izklāstītie nosacījumi, saskaņā ar šīs regulas 6. pantā paredzēto procedūru, var pieņemt vienu vai vairākus šādus atbilstīgus pasākumus:

ja Komisija izpilda Savienības budžetu tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu un ja valsts pārvaldes iestāde ir saņēmēja:

i)	maksājumu vai juridisko saistību izpildes apturēšana vai juridisko saistību izbeigšana saskaņā ar Finanšu regulas 131. panta 3. punktu;

ii)	aizliegums uzņemties jaunas juridiskas saistības;

iii)	maksājumu izmaksas pilnīga vai daļēja apturēšana vai no Savienības budžeta garantēto aizdevumu pirmstermiņa atmaksāšana;

iv)	tādu ekonomisko priekšrocību apturēšana vai samazināšana, kuras izriet no instrumenta, kas garantēts no Savienības budžeta;

v)	aizliegums slēgt jaunus nolīgumus par aizdevumiem vai citiem instrumentiem, ko garantē no Savienības budžeta;

ja Komisija Savienības budžetu izpilda dalītajā pārvaldībā kopā ar dalībvalstīm, ievērojot Finanšu regulas 62. panta 1. punkta b) apakšpunktu:

i)	vienas vai vairāku programmu apstiprinājuma apturēšana vai apturēšanas grozīšana;

ii)	saistību apturēšana;

iii)	saistību samazināšana, tostarp, izmantojot finanšu korekcijas vai pārvietojumus uz citām izdevumu programmām;

iv)	priekšfinansējuma samazināšana;

v)	maksājumu termiņu pārtraukšana;

vi)	maksājumu apturēšana.

2. Ja vien lēmumā, ar kuru pieņem pasākumus, nav noteikts citādi, atbilstīgu pasākumu noteikšana neskar 1. punkta a) apakšpunktā minētos valsts pārvaldes iestāžu pienākumus vai 1. punkta b) apakšpunktā minētos dalībvalstu pienākumus īstenot programmu vai fondu, kuru skar attiecīgais pasākums, un jo īpaši pienākumus pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, tostarp pienākumu veikt maksājumus saskaņā ar šo regulu un piemērojamiem nozaru vai finanšu noteikumiem. Īstenojot Savienības līdzekļus dalītā pārvaldībā, dalībvalstis, uz kurām attiecas pasākumi, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, reizi trijos mēnešos pēc minēto pasākumu pieņemšanas ziņo Komisijai par to, kā tās ievēro minētos pienākumus.

Komisija pārbauda, vai piemērojamie tiesību akti ir ievēroti, un vajadzības gadījumā veic visus atbilstīgos Savienības budžeta aizsardzības pasākumus saskaņā ar nozaru un finanšu noteikumiem.

3. Veiktie pasākumi ir samērīgi. Tos nosaka, ņemot vērā tiesiskuma principu pārkāpumu faktisko vai iespējamo ietekmi uz Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interesēm. Pienācīgi ņem vērā tiesiskuma principu pārkāpumu raksturu, ilgumu, smagumu un apmēru. Pasākumi, ciktāl iespējams, ir vērsti uz Savienības darbībām, ko skāruši pārkāpumi.

4. Komisija, izmantojot tīmekļa vietni vai interneta portālu, galasaņēmēju vai labuma guvēju vajadzībām sniedz informāciju un norādījumus par 2. punktā noteiktajiem dalībvalstu pienākumiem. Komisija tajā pašā tīmekļa vietnē vai interneta portālā arī nodrošina galasaņēmējiem vai labuma guvējiem atbilstīgus instrumentus Komisijas informēšanai par jebkādiem šo pienākumu pārkāpumiem, kas pēc galasaņēmēju vai labuma guvēju domām tos tieši ietekmē. Šo punktu piemēro tā, lai nodrošinātu to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/1937 (17) noteiktajiem principiem. Informācijai, ko galasaņēmēji vai labuma guvēji sniedz saskaņā ar šo punktu, pievieno apliecinājumu par to, ka attiecīgais galasaņēmējs vai labuma guvējs ir iesniedzis attiecīgās dalībvalsts attiecīgajai iestādei oficiālu sūdzību.

5. Pamatojoties uz informāciju, ko galasaņēmēji vai labuma guvēji snieguši saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka visas summas, kas valsts pārvaldes iestādēm vai dalībvalstīm jāmaksā, kā minēts šā panta 2. punktā, tiek faktiski izmaksātas galasaņēmējiem vai labuma guvējiem saskaņā ar 63. pantu, 68. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 98. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/... (... gada ...), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu.

6. pants

Procedūra

1. Ja Komisija konstatē, ka ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka ir izpildīti 4. pantā izklāstītie nosacījumi, tā, ja vien tā neuzskata, ka citas Savienības tiesību aktos noteiktās procedūras tai ļautu efektīvāk aizsargāt Savienības budžetu, attiecīgajai dalībvalstij nosūta rakstisku paziņojumu, kurā norāda faktiskos elementus un konkrēto pamatojumu, uz ko tā ir balstījusi savus konstatējumus. Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šādiem paziņojumiem un to saturu.

2. Ņemot vērā informāciju, kas saņemta, ievērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju uz strukturētu dialogu par tās konstatējumiem.

3. Novērtējot to, vai ir izpildīti 4. pantā izklāstītie nosacījumi, Komisija ņem vērā attiecīgo informāciju no pieejamiem avotiem, tostarp Savienības iestāžu, citu attiecīgo starptautisko organizāciju un citu atzīto iestāžu lēmumus, secinājumus un ieteikumus.

4. Gan pirms, gan pēc rakstiskā paziņojuma nosūtīšanas saskaņā ar 1. punktu, Komisija var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu 3. punktā minēto novērtēšanu.

5. Attiecīgā dalībvalsts sniedz vajadzīgo informāciju un tā var sniegt apsvērumus par 1. punktā minētajā paziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem Komisijas noteiktā termiņā, kas ilgst vismaz vienu mēnesi, bet nepārsniedz trīs mēnešus no konstatējumu paziņošanas dienas. Savos apsvērumos dalībvalsts var ierosināt pieņemt korektīvus pasākumus, lai reaģētu uz Komisijas paziņojumā konstatēto.

6. Lemjot par to, vai iesniegt priekšlikumu īstenošanas lēmumam par atbilstīgajiem pasākumiem, Komisija ņem vērā saņemto informāciju un visus attiecīgās dalībvalsts sniegtos apsvērumus, kā arī jebkādu ierosināto korektīvo pasākumu piemērotību. Komisija novērtēšanu veic orientējoši viena mēneša laikā no jebkādas informācijas no attiecīgās dalībvalsts vai tās apsvērumu saņemšanas, vai, ja nav saņemta nedz informācija, nedz apsvērumi, no termiņa, kas noteikts saskaņā ar 5. punktu, beigām, un jebkurā gadījumā saprātīgā termiņā.

7. Ja Komisija plāno iesniegt priekšlikumu saskaņā ar 9. punktu, tā iepriekš dod dalībvalstij iespēju viena mēneša laikā iesniegt savus apsvērumus, jo īpaši par paredzēto pasākumu samērīgumu.

8. Komisija, izvērtējot pasākumu, ko plānots noteikt, samērīgumu, ņem vērā 3. punktā minēto informāciju un ieteikumus.

9. Ja Komisija uzskata, ka 4. panta nosacījumi ir izpildīti un korektīvi pasākumi, ko dalībvalsts ierosinājusi saskaņā ar 5. punktu (ja tādi ir ierosināti), pienācīgi nenovērš Komisijas paziņojumā minētos konstatējumus, tā viena mēneša laikā pēc dalībvalsts apsvērumu saņemšanas vai, ja apsvērumi nav sniegti, bez liekas kavēšanās, un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc 7. punktā noteiktā termiņa iesniedz Padomei priekšlikumu īstenošanas lēmumam par atbilstīgajiem pasākumiem. Priekšlikumā izklāsta konkrēto pamatojumu un pierādījumus, uz kuriem Komisija balstījusi savus konstatējumus.

10. Padome pieņem šā panta 9. punktā minēto īstenošanas lēmumu viena mēneša laikā pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas. Ārkārtas apstākļu gadījumā minētā īstenošanas lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt par ne vairāk kā diviem mēnešiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu lēmuma pieņemšanu, Komisija, ja tā uzskata to par lietderīgu, izmanto savas tiesības saskaņā ar LESD 237. pantu.

11. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, var grozīt Komisijas priekšlikumu un pieņemt grozīto tekstu ar īstenošanas lēmumu.

7. pants

Pasākumu atcelšana

1. Attiecīgā dalībvalsts var jebkurā laikā pieņemt jaunus korektīvus pasākumus un iesniegt Komisijai rakstisku paziņojumu, kurā ietverti pierādījumi, lai parādītu, ka 4. panta nosacījumi vairs nav izpildīti.

2. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas un ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi pasākumus, Komisija atkārtoti izvērtē situāciju attiecīgajā dalībvalstī, ņemot vērā visus attiecīgās dalībvalsts iesniegtos pierādījumus, kā arī jebkādu jaunu attiecīgās dalībvalsts pieņemtu korektīvu pasākumu piemērotību.

Ja Komisija uzskata, ka 4. panta nosacījumi vairs nav izpildīti, tā iesniedz Padomei priekšlikumu īstenošanas lēmumam, ar ko atceļ pieņemtos pasākumus.

Ja Komisija uzskata, ka situācija, kuras dēļ tika pieņemti pasākumi, ir daļēji novērsta, tā iesniedz Padomei priekšlikumu īstenošanas lēmumam, ar ko pielāgo pieņemtos pasākumus.

Ja Komisija uzskata, ka situācija, kuras dēļ tika pieņemti pasākumi, nav novērsta, tā attiecīgajai dalībvalstij nosūta pamatotu lēmumu un par to informē Padomi.

Ja attiecīgā dalībvalsts iesniedz rakstisku paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, Komisija iesniedz priekšlikumu vai pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo laikposmu var pagarināt, un tādā gadījumā Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti par pagarinājuma iemesliem.

Attiecīgā gadījumā pēc analoģijas piemēro procedūru, kas izklāstīta 6. panta 3., 4., 5., 6., 9., 10. un 11. punktā.

3. Ja atceļ pasākumus attiecībā uz 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto vienas vai vairāku programmu apstiprinājuma apturēšanu vai apturēšanas grozīšanu vai 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto saistību apturēšanu, apturēto saistību atbilstošās summas iekļauj Savienības budžetā, ievērojot Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (18) 5. pantu. N gada atliktās saistības nevar iekļaut budžetā pēc n+2 gada.

8. pants

Eiropas Parlamenta informēšana

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par visiem pasākumiem, ko ierosina, pieņem vai atceļ saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu.

9. pants

Ziņošana

Komisija līdz 2024. gada 12. janvārim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par pieņemto pasākumu efektivitāti.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. ROTH

(1) OV C 291, 17.8.2018., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2020. gada 14. decembra nostāja pirmajā lasījumā. Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3) Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums, CAS Succhi di Frutta, C-496/99 P, ECLI:EU:C:2004:236, 63. punkts.

(4) Tiesas 1981. gada 12. novembra spriedums, Amministrazione delle finanze dello Stato/Srl Meridionale Industria Salumi un citi Ditta Italo Orlandi & Figlio un Ditta Vincenzo Divella/Amministrazione delle finanze dello Stato. Apvienotās lietas 212 līdz 217/80, ECLI:EU:C:1981:270, 10. punkts.

(5) Tiesas 1989. gada 21. septembra spriedums, Hoechst, apvienotās lietas 46/87 un 227/88, ECLI:EU:C:1989:337, 19. punkts.

(6) Tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums, Associação Sindical dos Juízes Portugueses/Tribunal de Contas, C-64/16, ECLI:EU:C:2018:117, 31., 40.–41. punkts; Tiesas 2018. gada 25. jūlija spriedums, LM, C-216/18 PPU, ECLI:EU:C:2018:586, 63.–67. punkts.

(7) Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums, Kovalkovas, C-477/16, ECLI:EU:C:2016:861, 36. punkts; Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums, PPU Poltorak, C-452/16, ECLI:EU:C:2016:858, 35. punkts; un Tiesas 2010. gada 22. decembra spriedums, DEB, C-279/09, ECLI:EU:C:2010:811, 58. punkts.

(8) Komisijas paziņojums “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai”, COM(2014)0158 final, I pielikums.

(9) Atzinums 2/13, EU:C:2014:2454, 168. punkts.

(10) Padomes Regula (ES) 2020/2094. (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 23. lpp.).

(11) Lieta C-64/16, 32.–36. punkts.

(12) Lieta C-64/16, 40.–41. punkts.

(13) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(14) Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).

(15) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(18) Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093. (2020. gada 17. decembris) ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11. lpp.).

22.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 433/11

PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2020/2093

(2020. gada 17. decembris),

ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 312. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)	Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, lai sagatavotu un īstenotu ieguldījumus vidējā termiņā, daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra.

(2)	Covid-19 krīzes ekonomiskās ietekmes dēļ Savienībai ir jānodrošina ilgtermiņa finanšu shēma, kas paver ceļu taisnīgai un iekļaujošai pārejai uz zaļu un digitālu nākotni, atbalsta Savienības ilgtermiņa stratēģisko autonomiju un padara to noturīgu pret satricinājumiem nākotnē.

(3)

Ar šo regulu noteiktajos saistību apropriāciju gada maksimālajos apjomos attiecībā uz katru izdevumu kategoriju un maksājumu apropriāciju gada maksimālajos apjomos ir jāņem vērā piemērojamie saistību un pašu resursu maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta trešo daļu (“Pašu resursu lēmums”).

(4)

Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas ir atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2) (“Finanšu regula”) 220. panta 1. punktu, būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, tajā pašā laikā ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu.

(5)	DFS nebūtu jāņem vērā budžeta posteņi, kurus finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem Finanšu regulas nozīmē.

(6)	DFS būtu jānosaka 2018. gada cenās. Tāpat arī būtu jāparedz noteikumi DFS ikgadējām tehniskajām korekcijām, lai pārrēķinātu maksimālos apjomus un pieejamās rezerves.

(7)

Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar to, ka tiek novēloti pieņemti jauni noteikumi vai programmas saskaņā ar dalītu pārvaldību, ar pasākumiem, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, vai ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. Būtu jānosaka arī noteikumi par konkrētām programmām paredzētas korekcijas mehānismu.

(8)	Būtu jāīsteno īpaša un maksimālā iespējamā elastība, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības atbilstoši LESD 323. pantam.

(9)

Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai sekām un tādējādi nodrošināt, ka budžeta procedūra norit sekmīgi, ir vajadzīgi šādi tematiskie īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos un Brexit korekcijas rezerve. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nav paredzēta, lai novērstu ar tirgu saistīto krīžu sekas, kuras ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu.

(10)

Lai vēl vairāk palielinātu elastību, ir nepieciešami šādi netematiskie īpašie instrumenti: vienotais rezerves instruments un elastības instruments. Vienotajam rezerves instrumentam būtu jāļauj pārvietot rezerves, kas ir pieejamas līdz attiecīgi saistību un maksājumu apropriāciju maksimālajam apjomam, starp finanšu gadiem un – attiecībā uz saistību apropriācijām – starp DFS izdevumu kategorijām, nepārsniedzot DFS saistību un maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu kopējās summas visā DFS periodā. Elastības instrumentam būtu jāļauj finansēt īpašus neparedzētus izdevumus attiecīgā finanšu gadā.

(11)	Būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus.

(12)	Ir jāparedz DFS pārskatīšana, ja tiek pārskatīti Līgumi un to pārskatīšana ietekmē budžetu, Kipras apvienošanās gadījumā vai Savienības paplašināšanās gadījumā, kā arī, ņemot vērā budžeta izpildi.

(13)	Varētu arī rasties nepieciešamība pārskatīt šo regulu saistībā ar neparedzētiem apstākļiem, kad situāciju nevar atrisināt DFS noteikto ierobežojumu ietvaros. Tādēļ šādos gadījumos jāparedz iespēja pārskatīt DFS.

(14)

Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem projektiem, kuru termiņš ievērojami pārsniedz DFS paredzēto laiku. Jānosaka maksimālās summas iemaksām šādos projektos no Savienības vispārējā budžeta, tādējādi nodrošinot to, ka tie nekādi neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta.

(15)	Jānosaka vispārīgi noteikumi starpiestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā, vienlaikus ievērojot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas (“Iestādes”) budžeta pilnvaras, kā noteikts Līgumos, kā arī pārredzamības prasības.

(16)

Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai, lai Iestādes to varētu pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst DFS pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktās DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna daudzgadu finanšu shēma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Daudzgadu finanšu shēma

Ar šo regulu nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (DFS).

2. pants

DFS maksimālo apjomu ievērošana

1. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (“Iestādes”) katras budžeta procedūras un attiecīgā gada budžeta izpildes laikā ievēro DFS noteikto gada izdevumu maksimālo apjomu, kas noteikts I pielikumā (“DFS maksimālie apjomi”).

Pakārtotais maksimālais apjoms 3. izdevumu kategorijā, kā norādīts I pielikumā, tiek noteikts, neskarot elastību starp abiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pīlāriem. Koriģēto maksimālo apjomu, ko piemēro KLP I pīlāram, pēc pārvedumiem starp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un tiešajiem maksājumiem nosaka ar atbilstošu tiesību aktu, un DFS attiecīgi pielāgo saskaņā ar šīs regulas 4. pantā paredzētajām tehniskajām korekcijām.

2. Ja ir nepieciešams izmantot līdzekļus no īpašajiem instrumentiem, kas paredzēti 8., 9., 10. un 12. pantā, saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus.

Ja ir nepieciešams izmantot līdzekļus no vienotā rezerves instrumenta, kā paredzēts 11. pantā, saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus konkrētajam gadam.

3. Ja ir nepieciešams izmantot garantiju finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Finanšu regulas 220. panta 1. punktu, izmanto tādu nepieciešamo summu, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus.

3. pants

Pašu resursu maksimālā apjoma ievērošana

1. Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas un pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta trešo daļu (“Pašu resursu lēmums”).

2. Vajadzības gadījumā DFS maksimālos apjomus samazina, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts Pašu resursu lēmumā.

2. NODAĻA

DFS KOREKCIJAS

4. pants

Tehniskās korekcijas

1. Komisija katru gadu pirms budžeta procedūras n+1 gadam veic šādas tehniskās korekcijas DFS:

a)	pārvērtē maksimālo apjomu, saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju kopsummu n+1 gada cenās;

b)	aprēķina rezervi, kas pieejama pašu resursu maksimālā apjoma ietvaros, kas noteikts Pašu resursu lēmumā;

c)	aprēķina saistību apropriāciju summu, kas pieejama saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu, kā minēts 11. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, kā arī kopējo maksimālo summu, kas minēta 11. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā;

d)	aprēķina maksājumu apropriāciju maksimālā apjoma korekciju saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu, kā minēts 11. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, kā arī maksimālo summu, kas minēta 11. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā;

e)	aprēķina papildu piešķīrumus 5. panta 1. punktā minētām konkrētām programmām un 5. panta 2. punktā minētās ikgadējās korekcijas rezultātus.

2. Komisija veic šā panta 1. punktā minētās tehniskās korekcijas, balstoties uz fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā.

3. Šā panta 1. punktā minēto tehnisko korekciju iznākumu un to pamatā esošās ekonomikas prognozes Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Neskarot 6. un 7. pantu, attiecībā uz attiecīgo gadu netiek veiktas citas tehniskās korekcijas ne attiecīgajā gadā, ne arī kā ex post korekcijas turpmākajos gados.

5. pants

Konkrētām programmām paredzēta korekcija

1. Summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no soda naudām, ko Savienības iestādes piemērojušas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (3) un (EK) Nr. 139/2004 (4), un kas saskaņā ar Finanšu regulas 107. pantu ir iekļauta n-1 gada budžetā pēc tam, kad ir atskaitīta Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (5) 141. panta 1. punktā minētā summa n-1 gadam, ir pieejama, lai papildus piešķirtu:

a)	saistību apropriācijas n+ 1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, II pielikumā minētajām programmām saskaņā ar procentuālo daļu, kas minētajām programmām noteikta II pielikuma tabulas slejā “Sadales koeficients”; un

b)	maksājumu apropriācijas n+ 1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam.

Kopējā papildu piešķīrumu summa laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijām ir 11 000 miljoni EUR (2018. gada cenās). Attiecībā uz katru gadu laikposmā no 2022. līdz 2026. gadam papildu piešķīruma gada summa attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijām ir vismaz 1 500 miljoni EUR (2018. gada cenās) un tā nepārsniedz 2 000 miljonus EUR (2018. gada cenās).

Kopējā papildu piešķīrumu summa saistību apropriācijām programmām laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam ir norādīta II pielikuma tabulas slejā “Kopējais saistību apropriāciju papildu piešķīrums saskaņā ar 5. pantu”.

2. Saistību apropriāciju maksimālos apjomus attiecīgajās izdevumu kategorijās n+ 1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, koriģē augšupēji ar summām, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem papildu piešķīrumiem, saskaņā ar procentuālajām daļām, kas šīm izdevumu kategorijām noteiktas II pielikuma tabulas slejā “Sadales koeficients”. Maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu n+ 1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, automātiski koriģē augšupēji ar summām, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem papildu piešķīrumiem.

6. pants

Korekcijas, kas saistītas ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai

1. Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Savienības līdzekļiem saistībā ar pareizas ekonomikas pārvaldības pasākumiem vai ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, summas, kuras atbilst apturētajām saistībām, pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgi koriģē DFS atbilstošos maksimālos apjomus.

2. Jebkuru 1. punktā minēto korekciju iznākumus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut Savienības vispārējā budžetā pēc n+2 gada.

7. pants

Korekcija, ievērojot jaunos noteikumus vai programmas saskaņā ar dalīto pārvaldību

1. Ja pēc 2021. gada 1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas saskaņā ar dalīto pārvaldību attiecībā uz struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Integrētās robežu pārvaldības fonda Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, summas, kas atbilst 2021. gadā neizmantotajiem piešķīrumiem, līdzvērtīgās daļās pārnes uz katru gadu 2022.–2025. gada laikposmā, un attiecīgi koriģē DFS atbilstošos maksimālos apjomus.

2. Jebkuru 1. punktā minēto korekciju iznākumus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. NODAĻA

ĪPAŠIE INSTRUMENTI

1. IEDAĻA

Tematiskie īpašie instrumenti

8. pants

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

1. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kura mērķi un darbības joma ir definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, nepārsniedz maksimālo gada summu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās).

2. Apropriācijas Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

9. pants

Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos

1. Rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos var izmantot, lai finansētu:

a)	palīdzību nolūkā reaģēt uz ārkārtas situācijām, ko izraisījušas lielas katastrofas, uz kurām attiecas Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kura mērķi un darbības joma ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002 (6); un

ātru reaģēšanu uz konkrētām ārkārtas vajadzībām Savienībā vai trešās valstīs pēc notikumiem, kurus nav bijis iespējams paredzēt budžeta izstrādes laikā, jo īpaši ārkārtas reaģēšanai un atbalsta operācijām pēc dabas katastrofām, uz kurām neattiecas a) apakšpunkts, cilvēku izraisītām katastrofām, humanitārām krīzēm liela mēroga sabiedrības veselības, veterināru vai fitosanitāru apdraudējumu gadījumā, kā arī situācijās, kad īpašu noslodzi Savienības ārējām robežām rada migrācijas plūsmas, kad to prasa apstākļi.

2. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nepārsniedz maksimālo gada summu 1 200 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās). Jebkuru ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Jebkura tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.

3. Rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos apropriācijas iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

4. Katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no 2. punktā minētās ikgadējās summas, lai segtu vajadzības, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām.

Neskarot pirmo daļu, no kopējās summas, kas pieejama līdz katra gada 1. septembrim, var izmantot ne vairāk kā šādu maksimālo procentuālo daļu:

—	50 % palīdzībai saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; summu, kas iegūta minētā aprēķina rezultātā, samazina par jebkādu summu, kas izmantota iepriekšējā gadā, piemērojot 5. punktu,

—	35 % palīdzībai trešām valstīm saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu,

—	15 % palīdzībai Savienības teritorijā saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

Neskarot pirmo daļu, sākot no katra gada 1. septembra, pieejamās summas atlikušo daļu var izmantot jebkurai otrajā daļā minētajai palīdzībai, lai segtu vajadzības, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām.

5. Izņēmuma gadījumos un gadījumā, ja rezervē solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko uzskata par vajadzīgu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajam gadam pieejamajām ikgadējām summām rezervē solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, līdz maksimālajai summai – 400 miljoniem EUR (2018. gada cenās).

10. pants

Brexit korekcijas rezerve

1. Brexit korekcijas rezerve sniedz palīdzību, lai novērstu neparedzētas un nelabvēlīgas sekas dalībvalstīs un nozarēs, kuras visvairāk skārusi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgajā instrumentā, un saskaņā ar tiem.

2. Brexit korekcijas rezerve nepārsniedz summu 5 000 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās).

3. Apropriācijas Brexit korekcijas rezervei iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

2. IEDAĻA

Netematiskie īpašie instrumenti

11. pants

Vienotais rezerves instruments

1. Vienotais rezerves instruments ietver:

a)	sākot ar 2022. gadu, summas, kas atbilst rezervēm, kuras ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus saistību apropriācijām n-1 gadam, un kuras jādara pieejamas, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus saistību apropriācijām 2022.–2027. gadam;

b)	sākot ar 2022. gadu, summas, kas atbilst starpībai starp veiktajiem maksājumiem un DFS maksājumu maksimālo apjomu n-1 gadā, lai palielinātu maksājumu maksimālo apjomu 2022.–2027. gadam; un

papildu summas, kuras, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus, attiecīgajā gadā var darīt pieejamas saistību vai maksājumu apropriācijām, vai attiecīgā gadījumā abām, ar nosacījumu, ka tās – attiecībā uz saistību apropriācijām – tiek pilnībā kompensētas ar rezervēm vienā vai vairākās DFS kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem un – attiecībā uz maksājumu apropriācijām – tiek pilnībā kompensētas ar rezervēm maksājumu maksimālā apjoma ietvaros turpmākajiem finanšu gadiem.

Summas var izmantot saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu tikai tad, ja saskaņā ar attiecīgi minētās daļas a) un b) apakšpunktu pieejamās summas nav pietiekamas, un jebkurā gadījumā – kā galējo līdzekli, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem.

Pirmās daļas c) apakšpunkta izmantošanas rezultātā nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu, kas DFS noteikts kārtējam finanšu gadam un nākamajiem finanšu gadiem. Tādēļ visas summas, kuras kompensētas saskaņā ar minēto punktu, turpmāk neizmanto saistībā ar DFS.

2. Vienotā rezerves instrumenta izmantošana saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktu nevienā konkrētā gadā nedrīkst pārsniegt:

a)	0,04 % no Savienības nacionālā kopienākuma saistību apropriācijās, kā aprēķināts DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā, kas minēta 4. pantā;

b)	0,03 % no Savienības nacionālā kopienākuma maksājumu apropriācijās, kā aprēķināts DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā, kas minēta 4. pantā.

Vienotā rezerves instrumenta izmantošana jebkurā konkrētā gadā atbilst pašu resursu maksimālajiem apjomiem, kas noteikti Pašu resursu lēmumā.

3. Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās ikgadējās korekcijas nepārsniedz šādus maksimālos apjomus (2018. gada cenās) 2025.–2027. gadam salīdzinājumā ar maksājumu sākotnējo maksimālo summu attiecīgajos gados:

—	2025. gadam –8 000

—	2026. gadam –13 000

—	2027. gadam –15 000

Summas, kas minētas 5. panta 2. punkta otrajā daļā, papildina šā punkta pirmajā daļā minētās maksimālās summas.

Ikvienu augšupēju korekciju pilnībā kompensē ar attiecīgu maksājumu maksimālā apjoma samazinājumu n-1 gadam.

4. Eiropas Parlaments un Padome LESD 314. pantā paredzētās budžeta procedūras ietvaros var izmantot šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētās summas, lai varētu finansēt izdevumus, ko nevar finansēt, nepārsniedzot attiecīgajā gadā pieejamos DFS maksimālos apjomus.

Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto augšupējo korekciju Komisija veic no 2022. gada kā daļu no 4. pantā minētās tehniskās korekcijas.

12. pants

Elastības instruments

1. Elastības instrumentu var izmantot, lai attiecīgajā finanšu gadā finansētu īpašus neparedzētus izdevumus saistību apropriācijās un atbilstošajās maksājumu apropriācijās, ko nevar finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām pieejamos maksimālos apjomus. Elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir 915 miljoni EUR (2018. gada cenās).

2. Elastības instrumenta ikgadējās summas neizmantoto daļu var izmantot līdz n+2 gadam. Vispirms izmanto jebkuru ikgadējās summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējiem gadiem, sākot ar agrākajām summām. Jebkura n gada summas daļa, kas nav izmantota n+2 gadā, tiek dzēsta.

4. NODAĻA

DFS PĀRSKATĪŠANA

13. pants

DFS pārskatīšana

1. Neskarot 3. panta 2. punktu un 14.–17. pantu, neparedzētu apstākļu gadījumā DFS var pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts Pašu resursu lēmumā.

2. Visus priekšlikumus par DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu parasti iesniedz un pieņem, pirms tiek sākta kārtējā gada vai pirmā attiecīgā gada budžeta procedūra.

3. Visos priekšlikumos par DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu izskata, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām attiecas pārskatīšana, īpaši atsaucoties uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu.

4. Veicot jebkādu DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu, ņem vērā to, kādā apjomā vienas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma palielinājumu var kompensēt ar kādas citas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma samazinājumu.

5. Veicot jebkādu DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu, saglabā atbilstīgu attiecību starp saistību un maksājumu apropriācijām.

14. pants

Pārskatīšana saistībā ar īstenošanu

Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu, Komisija vajadzības gadījumā, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz jebkuru priekšlikumu par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām.

15. pants

Pārskatīšana Līgumu pārskatīšanas gadījumā

Ja tiek pārskatīti Līgumi un to pārskatīšana ietekmē budžetu, attiecīgi pārskata DFS.

16. pants

Pārskatīšana Savienības paplašināšanās gadījumā

Ja Savienībā tiek uzņemtas jaunas dalībvalstis, DFS pārskata, lai ņemtu vērā no tā izrietošos nepieciešamos izdevumus.

17. pants

Pārskatīšana Kipras apvienošanās gadījumā

Ja notiek Kipras apvienošanās, DFS pārskata, lai ņemtu vērā Kipras konflikta visaptverošu risinājumu un ar apvienošanos saistīto vajadzību pēc papildu finansējuma.

5. NODAĻA

IEMAKSAS APJOMĪGU PROJEKTU FINANSĒŠANAI

18. pants

Iemaksas apjomīgu projektu finansēšanai

1. No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa 13 202 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās) apjomīgiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru–.

2. No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa 5 000 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās) starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) projektam.

6. NODAĻA

IESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ

19. pants

Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

1. Iestādes veic pasākumus, lai sekmētu ikgadējās budžeta procedūras norisi.

2. Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai saskaņotu savu nostāju. Iestādes visos procedūras posmos sadarbojas, izmantojot atbilstošus starpiestāžu kontaktus, lai uzraudzītu darba gaitu un analizētu sasniegto konverģences līmeni.

3. Iestādes pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai darbs noritētu saskaņoti un vienoti, nodrošinot Savienības vispārējā budžeta pieņemšanu galīgajā variantā.

4. Trialogus var sasaukt visos procedūras posmos un dažādos pārstāvības līmeņos atkarībā no paredzamās apspriešanas rakstura. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu norīko savus dalībniekus katrai sanāksmei, nosaka to sarunu pilnvaras un savlaicīgi informē parējās iestādes par sanāksmju organizēšanu.

20. pants

Budžeta vienotība

Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 7. pantu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

7. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Pāreja uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu

Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 17. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

S. SCHULZE

(1) 2020. gada 16. decembra piekrišana (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. ).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(5) OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.).

I PIELIKUMS

DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA (ES27)

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

Saistību apropriācijas

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

2021 2027

1.	vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

19 712

19 666

19 133

18 633

18 518

18 646

18 473

132 781

2.	Kohēzija, noturība un vērtības

49 741

51 101

52 194

53 954

55 182

56 787

58 809

377 768

2.a	Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

45 411

45 951

46 493

47 130

47 770

48 414

49 066

330 235

2.b	Noturība un vērtības

4 330

5 150

5 701

6 824

7 412

8 373

9 743

47 533

3.	Dabas resursi un vide

55 242

52 214

51 489

50 617

49 719

48 932

48 161

356 374

t. sk.: Ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi

38 564

38 115

37 604

36 983

36 373

35 772

35 183

258 594

4.	Migrācija un robežu pārvaldība

2 324

2 811

3 164

3 282

3 672

3 682

3 736

22 671

5.	Drošība un aizsardzība

1 700

1 725

1 737

1 754

1 928

2 078

2 263

13 185

6.	Kaimiņattiecības un pasaule

15 309

15 522

14 789

14 056

13 323

12 592

12 828

98 419

7.	Eiropas publiskā pārvalde

10 021

10 215

10 342

10 454

10 554

10 673

10 843

73 102

t. sk.: Iestāžu administratīvie izdevumi

7 742

7 878

7 945

7 997

8 025

8 077

8 188

55 852

KOPĒJĀS SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS

154 049

153 254

152 848

152 750

152 896

153 390

155 113

1 074 300

KOPĒJĀS MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS

156 557

154 822

149 936

1 061 058

II PIELIKUMS

KONKRĒTĀM PROGRAMMĀM PAREDZĒTA KOREKCIJA – PROGRAMMU SARAKSTS, SADALES KOEFICIENTS UN KOPĒJAIS SAISTĪBU APROPRIĀCIJU PAPILDU PIEŠĶĪRUMS

(Miljonos EUR – 2018. gada cenās)

Sadales koeficients

Kopējais saistību apropriāciju papildu piešķīrums saskaņā ar 5. pantu

1.	vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

36,36 %

4 000

Apvārsnis Eiropa

27,27 %

3 000

Fonds InvestEU

9,09 %

1 000

2.b	Noturība un vērtības

54,55 %

6 000

ES veselība

26,37 %

2 900

Erasmus+

15,46 %

1 700

Radošā Eiropa

5,45 %

600

Tiesības un vērtības

7,27 %

800

4.	Migrācija un robežu pārvaldība

9,09 %

1 000

Integrētās robežu pārvaldības fonds

9,09 %

1 000

KOPĀ

100,00 %

11 000

22.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 433/23

PADOMES REGULA (ES) 2020/2094

(2020. gada 14. decembris),

ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 122. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, ko Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā pasludināja par pandēmiju, dalībvalstis ir pieņēmušas līdz šim nepieredzētu pasākumu kopumu.

(2)

Nepieredzētie pasākumi, kas tika veikti, reaģējot uz Covid-19 izraisīto ārkārtas situāciju, kura ir ārpus dalībvalstu kontroles, ir radījuši būtiskus saimnieciskās darbības traucējumus, kas atspoguļojas krasā iekšzemes kopprodukta kritumā un būtiskā ietekmē uz nodarbinātību, sociālajiem apstākļiem, nabadzību un nevienlīdzību. Jo īpaši šie pasākumi ir radījuši traucējumus piegādes ķēdēs un ražošanā un izraisījuši cilvēku prombūtni no darba. Turklāt daudzu pakalpojumu sniegšana ir kļuvusi ļoti sarežģīta vai neiespējama. Vienlaikus ir samazinājies patērētāju pieprasījums. Daudzi uzņēmumi saskaras ar likviditātes trūkumu, un ir apdraudēta to maksātspēja, savukārt finanšu tirgi ir ļoti svārstīgi. Īpaši smagi skartas ir tādas svarīgas nozares kā ceļošana un tūrisms. Plašākā nozīmē šie pasākumi jau ir izraisījuši vai izraisīs daudzu uzņēmumu finansiālā stāvokļa būtisku pasliktināšanos Savienībā.

(3)

Covid-19 izraisītā krīze ir strauji izplatījusies Savienībā un trešās valstīs. Paredzams, ka 2020. gadā izaugsme Savienībā strauji saruks. Pastāv risks, ka atveseļošana dažādās dalībvalstīs būs ļoti nevienmērīga, palielinot atšķirības starp valstu tautsaimniecībām. Dalībvalstu atšķirīgā fiskālā spēja sniegt finansiālu atbalstu tur, kur tas visvairāk nepieciešams ekonomikas atveseļošanai, un atšķirības dalībvalstu pasākumos apdraud vienoto tirgu, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju.

(4)

Ekonomikas atveseļošanai ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums. Minētajiem pasākumiem nepieciešami milzīgi publisko un privāto investīciju resursi, lai Savienība stingri virzītos uz ilgtspējīgu un noturīgu ekonomikas atveseļošanos, radītu kvalitatīvas darbvietas, atbalstītu sociālo iekļaušanu un novērstu tūlītējo kaitējumu, ko radījusi Covid-19 krīze, vienlaikus atbalstot Savienības zaļās un digitālās prioritātes.

(5)

Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā, kas ir ārpus dalībvalstu kontroles, ir vajadzīga saskaņota un vienota pieeja Savienības līmenī. Lai novērstu turpmāku ekonomikas, nodarbinātības un sociālās kohēzijas pasliktināšanos un veicinātu ilgtspējīgu un noturīgu saimnieciskās darbības atveseļošanos, savstarpējas solidaritātes garā starp dalībvalstīm, jo īpaši tām dalībvalstīm, kas ir īpaši smagi skartas, būtu jāievieš ārkārtas un koordinēta ekonomiskā un sociālā atbalsta programma.

(6)	Tā kā šī regula ir ārkārtas atbilde uz pagaidu rakstura, taču ārkārtējiem apstākļiem, saskaņā ar to nodrošinātais atbalsts būtu jādara pieejams tikai, lai risinātu Covid-19 krīzes ekonomiskās negatīvās sekas vai tūlītējas finansējuma vajadzības nolūkā novērst Covid-19 krīzes atkārtošanos.

(7)

Instrumenta, kas izveidots ar šo regulu (“instruments”), atbalstam īpaši liela uzmanība būtu jāpievērš pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot darba tirgus un sociālo aizsardzību, kā arī veselības aprūpes sistēmas, dot jaunu sparu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības potenciālam, lai stiprinātu kohēziju starp dalībvalstīm un atbalstītu to pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kurus skārusi Covid-19 krīzes ietekme, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī atbalstam ieguldījumiem darbībās, kas ir būtiskas ilgtspējīgas izaugsmes stiprināšanai Savienībā, tostarp tiešām finanšu investīcijām uzņēmumos, pasākumiem pētniecībai un inovācijai, reaģējot uz Covid-19 krīzi, spēju veidošanai Savienības līmenī, lai uzlabotu turpmāko gatavību krīzēm, pūliņu turpināšanai, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, un atbalstam lauksaimniecībai un lauku attīstībai, lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi.

(8)

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un noturīgu ekonomikas atveseļošanos visā Savienībā un atvieglotu ekonomiskā atbalsta īstenošanu, ir jāizmanto daudzgadu finanšu shēmā ar Savienības programmām izveidotie izdevumu mehānismi. Atbalstu saskaņā ar šīm programmām sniedz neatmaksājama atbalsta, aizdevumu un budžeta garantiju nodrošinājuma veidā. Finanšu resursu iedalījumam būtu jāatspoguļo tas, cik lielā mērā minētās programmas spēj veicināt instrumenta mērķu sasniegšanu. Iemaksas minētajās programmās no šā instrumenta būtu jāveic ar nosacījumu, ka tiek stingri ievēroti instrumentā izklāstītie mērķi, kas ir saistīti ar atbalstu ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes.

(9)

Ņemot vērā finansējamo pasākumu raksturu, viena daļa no instrumentam pieejamajām summām būtu jāizmanto kā aizdevumus dalībvalstīm, savukārt otrai daļai no summām vajadzētu veidot ārējos piešķirtos ieņēmumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (1) (“Finanšu regula”) 21. panta 5. punkta vajadzībām, un Savienībai tās būtu jāizmanto neatmaksājamajam atbalstam, atbalstam, izmantojot finanšu instrumentus vai budžeta garantiju nodrošinājumam un saistītiem izdevumiem. Šajā nolūkā kā daļu no šajā regulā paredzētajiem nepieciešamajiem pasākumiem ir lietderīgi ļaut Finanšu regulas 21. panta 5. punktu attiecināt uz ieņēmumu daļas, kas paredzēta ārkārtas un pagaidu pilnvarojumā, kurš paredzēts Padomes Lēmumā par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (2) (“Pašu resursu lēmums”), piešķiršanu saskaņā ar šo regulu kā pamataktu.

(10)

Lai gan Finanšu regulas 12. panta 4. punkta c) apakšpunktu un 14. panta 3. punktu piemēro saistību un maksājumu apropriācijām, kas darītas pieejamas saistībā ar ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā dažāda veida atbalstam noteiktos termiņus, saistību apropriācijas, kas izriet no minētajiem ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, nebūtu automātiski jāpārnes pēc attiecīgajiem beigu datumiem, izņemot saistību apropriācijas, kas vajadzīgas tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, lai īstenotu instrumentā noteiktos pasākumus.

(11)	Saistību apropriācijas, kas paredzētas neatmaksājamam atbalstam, būtu jādara pieejamas automātiski atļautās summas robežās. Likviditāte būtu jāpārvalda efektīvi, lai līdzekļi tiktu piesaistīti tikai tad, ja juridiskās saistības ir jāpilda, izmantojot attiecīgās maksājumu apropriācijas.

(12)	Ņemot vērā to, cik svarīgi ir izmantot summas pirmajos instrumenta īstenošanas gados, ir lietderīgi pārskatīt instrumenta īstenošanā gūto progresu un saskaņā ar šo regulu piešķirto līdzekļu izlietojumu. Komisijai par to būtu jāsagatavo ziņojums līdz 2022. gada 31. oktobrim.

(13)

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) (“Izstāšanās līgums”) 135. panta 2. punktā paredzēts, ka grozījumi Lēmumā 2014/335/ES, Euratom, kas pieņemti Izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, neattiecas uz Apvienoto Karalisti, ja šie grozījumi ietekmē Apvienotās Karalistes finansiālās saistības. Atbalsts saskaņā ar šo regulu un attiecīgais Savienības pašu resursu maksimālās summas palielinājums ietekmētu Apvienotās Karalistes finansiālās saistības. Saskaņā ar Izstāšanās līguma 143. panta 1. punktu Apvienotās Karalistes saistības par tās daļu Savienības iespējamajās finanšu saistībās attiecas tikai uz tām Savienības iespējamām finanšu saistībām, kas izriet no finanšu operācijām, kuras Savienība uzņēmusies pirms Izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas. Jebkādas iespējamās Savienības finanšu saistības, kas izriet no atbalsta saskaņā ar šo regulu sekotu pēc Izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas. Tādēļ šī regula nebūtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes, ar šo regulu tiek izveidots Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments (“instruments”).

2. Ar šā instrumenta atbalstu un, lai risinātu Covid-19 krīzes negatīvās ekonomiskās sekas vai tūlītējas finansējuma vajadzības nolūkā novērst minētās krīzes atkārtošanos, jo īpaši finansē šādus pasākumus:

a)	pasākumi, lai atjaunotu nodarbinātību un radītu jaunas darbvietas;

b)	pasākumi reformu un investīciju veidā, lai atjaunotu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības potenciālu nolūkā stiprināt kohēziju starp dalībvalstīm un palielināt to noturību;

c)	pasākumi uzņēmumiem, kurus skārusi Covid-19 krīzes ekonomiskā ietekme, jo īpaši pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu labā, kā arī atbalsts investīcijām darbībās, kas ir būtiskas ilgtspējīgas izaugsmes stiprināšanai Savienībā, tostarp tiešas finanšu investīcijas uzņēmumos;

d)	pasākumi pētniecībai un inovācijai, reaģējot uz Covid-19 krīzi;

pasākumi, lai paaugstinātu Savienības gatavības krīzēm līmeni un nodrošinātu ātru un efektīvu Savienības reakciju liela mēroga ārkārtas situāciju gadījumā, tostarp tādi pasākumi kā būtisku preču un būtiska medicīniskā aprīkojuma krājumu veidošana un nepieciešamo infrastruktūru iegāde, kur mērķis ir ātri reaģēt krīzes situācijā;

f)	pasākumi, lai nodrošinātu, ka Covid-19 krīze neapdraudēs taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku;

g)	pasākumi, lai novērstu Covid-19 krīzes ietekmi uz lauksaimniecību un lauku attīstību.

3. Šā panta 2. punktā minētos pasākumus veic saskaņā ar konkrētām Savienības programmām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ar kuriem paredz noteikumus attiecībā uz minētajām programmām, vienlaikus pilnībā ievērojot instrumenta mērķus. Minētie pasākumi ietver tehnisku un administratīvu palīdzību to īstenošanai.

2. pants

Instrumenta finansēšana un līdzekļu sadalījums

1. Instrumentu finansē līdz 750 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās, pamatojoties uz Pašu resursu lēmuma 5. pantā noteikto pilnvarojumu.

Konkrētu Savienības programmu īstenošanas vajadzībām, pirmajā daļā minēto summu pielāgo balstoties uz fiksētu 2 % deflatoru gadā. Attiecībā uz saistību apropriācijām minēto deflatoru piemēro gada maksājumiem.

2. Summu, kas minēta 1. punktā, sadala šādi:

atbalstu līdz 384 400 miljoniem EUR 2018. gada cenās neatmaksājama atbalsta un atmaksājama atbalsta veidā, izmantojot finanšu instrumentus, sadala šādi:

i)	summu līdz 47 500 miljoniem EUR 2018. gada cenās 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas struktūrprogrammām un kohēzijas programmām, kas pastiprinātas līdz 2022. gadam, tostarp atbalstam, izmantojot finanšu instrumentus;

ii)	summu līdz 312 500 miljoniem EUR 2018. gada cenās programmai, ar ko finansē atveseļošanu un ekonomisko un sociālo noturību, atbalstot reformas un investīcijas;

iii)	summu līdz 1 900 miljoniem EUR 2018. gada cenās ar civilās aizsardzības jautājumiem saistītām programmām;

iv)	summu līdz 5 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās programmām, kas saistītas ar pētniecību un inovāciju, tostarp atbalstam, izmantojot finanšu instrumentus;

v)	summu līdz 10 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās programmām, kas atbalsta teritorijas, tām pārkārtojoties uz klimatneitrālu ekonomiku;

vi)	summu līdz 7 500 miljoniem EUR 2018. gada cenās lauku apvidu attīstībai;

b)	summu līdz 360 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās kā aizdevumus dalībvalstīm programmai, ar ko finansē atveseļošanos un ekonomisko un sociālo noturību, atbalstot reformas un investīcijas;

c)	summu līdz 5 600 miljoniem EUR 2018. gada cenās, lai nodrošinātu budžeta garantijas un saistītos izdevumus programmām, kuru mērķis ir atbalstīt investīciju operācijas Savienības iekšpolitikas jomā.

3. pants

Budžeta izpildes noteikumi

1. Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nolūkos summa 384 400 miljonu EUR apmērā 2018. gada cenās no šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajām summām veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Savienības programmās, kas minētas šīs regulas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un summa 5 600 miljonu EUR apmērā 2018. gada cenās no minētās summas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Savienības programmās, kuras minētas šīs regulas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

2. Summu 360 000 miljonu EUR apmērā 2018. gada cenās no2. panta 1. punktā minētās summas, izmanto kā aizdevumus dalībvalstīm saskaņā ar Savienības programmām, kuras minētas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

3. Saistību apropriācijas, kas sedz 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minēto atbalstu Savienības programmām, dara automātiski pieejamas minētajos punktos attiecīgi paredzēto summu apmērā no dienas, kad stājas spēkā Pašu resursu lēmums, kurā noteikts šīs regulas 2. panta 1. punktā minētais pilnvarojums.

4. Juridiskās saistības, kas rada izdevumus 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajam atbalstam, Komisija vai tās izpildaģentūras uzņemas līdz 2023. gada 31. decembrim. Juridiskās saistības vismaz 60 % apmērā no 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās summas uzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim.

5. Lēmumi par 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta minēto aizdevumu piešķiršanu tiek pieņemti līdz 2023. gada 31. decembrim.

6. Savienības budžeta garantijas, kas nepārsniedz summu, kura saskaņā ar attiecīgo uzkrājumu likmi, kas noteikta attiecīgajos pamataktos, atbilst to budžeta garantiju nodrošinājumam, kuras minētas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā, atkarībā no atbalstīto finansēšanas un investīciju operāciju riska profiliem, piešķir tikai to operāciju atbalstam, ko partneri ir apstiprinājuši līdz 2023. gada 31. decembrim. Attiecīgajos budžeta garantijas nolīgumos paredz noteikumus, kas nosaka, ka finanšu operācijas, kuras atbilst vismaz 60 % no minēto budžeta garantiju summas, partneriem ir jāapstiprina līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja budžeta garantiju nodrošinājumu izmanto neatmaksājamam atbalstam, kas saistīts ar 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām investīciju operācijām, Komisija uzņemas attiecīgās juridiskās saistības līdz 2023. gada 31. decembrim.

7. Šā panta 4.–6. punktu nepiemēro 1. panta 3. punktā minētajai tehniskajai un administratīvajai palīdzībai.

8. Izmaksas, kas saistītas ar tehnisko un administratīvo palīdzību instrumenta īstenošanā, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām šīs regulas nolūkā, finansē no Savienības budžeta.

9. Maksājumus, kas saistīti ar uzņemtajām juridiskajām saistībām, pieņemtajiem lēmumiem un noteikumiem attiecībā uz finanšu operācijām, kas apstiprināti saskaņā ar šā panta 4.–6. punktu, veic līdz 2026. gada 31. decembrim, izņemot 1. panta 3. punktā minēto tehnisko un administratīvo palīdzību, un gadījumus, kad izņēmuma kārtā, lai gan juridiskās saistības ir uzņemtas, lēmums ir pieņemts vai operācija ir apstiprināta saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst šajā punktā piemērojamajam termiņam, maksājumi pēc 2026. gada ir nepieciešami, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības pret trešām personām, tostarp tās, kas izriet no galīga sprieduma pret Savienību.

4. pants

Ziņošana

Komisija līdz 2022. gada 31. oktobrim iesniedz Padomei ziņojumu par instrumenta īstenošanā gūto progresu un saskaņā ar 2. panta 2. punktu piešķirto līdzekļu izlietojumu.

5. pants

Piemērojamība

1. Šo regulu nepiemēro Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē.

2. Atsauces uz “dalībvalstīm” šajā regulā neietver Apvienoto Karalisti.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 14. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. ROTH

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.).

(3) OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

22.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

LI 433/28

IESTĀŽU NOLĪGUMS STARP EIROPAS PARLAMENTU, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMI UN EIROPAS KOMISIJU PAR BUDŽETA DISCIPLĪNU, SADARBĪBU BUDŽETA JAUTĀJUMOS UN PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU, KĀ ARĪ PAR JAUNIEM PAŠU RESURSIEM, TOSTARP PAR CEĻVEDI JAUNU PAŠU RESURSU IEVIEŠANAI

IESTĀŽU NOLĪGUMS

(2020. gada 16. decembris)

starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai

EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

turpmāk “Iestādes”,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 295. pantu,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

Šā nolīguma mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu, uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un Iestāžu sadarbību budžeta jautājumos un nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību, kā arī īstenot sadarbību un izstrādāt ceļvedi tādu jaunu pašu resursu ieviešanai daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam (“DFS 2021.–2027. gadam”) periodam, kuri būtu pietiekami, lai segtu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (1) (“ESAI regula”), atmaksu.

Šajā nolīgumā minētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Nolīgums ir saistošs Iestādēm, kamēr vien tas ir spēkā. Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

Ar šo nolīgumu netiek grozītas Iestāžu attiecīgās budžeta un likumdošanas pilnvaras, kas noteiktas Līgumos, Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 2020/2093 (2) (“DFS regula”), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (3) (“Finanšu regula”), un Padomes Lēmumā (ES, Euratom) 2020/2053 (4) (“Pašu resursu lēmums”), un tas neskar valstu parlamentu pilnvaras attiecībā uz pašu resursiem.

Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar Iestāžu kopīgu vienošanos.

Šim nolīgumam ir četras daļas:

—	I daļa ietver ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un ar tematiskajiem un netematiskajiem īpašajiem instrumentiem saistītus noteikumus,

—	II daļa attiecas uz starpiestāžu sadarbību budžeta jautājumos,

—	III daļā ir noteikumi par Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību,

—	IV daļā ir noteikumi par datu par labuma guvējiem kvalitāti un salīdzināmību Savienības budžeta aizsardzības kontekstā.

Šis nolīgums stājas spēkā 2020. gada 16. decembrī, un ar to aizstāj 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (5).

I DAĻA

DFS UN ĪPAŠIE INSTRUMENTI

A. AR DFS SAISTĪTI NOTEIKUMI

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā Iestādes budžeta procedūras un Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās, izņemot apakškategoriju “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”, paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.

Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana

Komisija katru gadu atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes par laikposmu līdz vismaz 2027. gadam. Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma (NKI) pieauguma prognozēm.

B. NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR TEMATISKAJIEM UN NETEMATISKAJIEM ĪPAŠAJIEM INSTRUMENTIEM

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot un lēmumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos

10.

Ja Komisija uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi, lai izmantotu rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu.

Lēmumu par DFS regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto summu izmantošanu Eiropas Parlaments un Padome pieņem kopīgi pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar attiecīgo pamataktu.

Pirms ikviena priekšlikuma sagatavošanas par līdzekļu pārvietojumu no rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos saskaņā ar DFS regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu Komisija izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu.

Brexit korekcijas rezerve

11.

Ja ir izpildīti attiecīgajā instrumentā izklāstītie nosacījumi Brexit korekcijas rezerves izmantošanai, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ar Brexit korekcijas rezervi saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Vienotais rezerves instruments

12.

Komisija saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu var ierosināt izmantot summas, kas atbilst visām vai daļai no DFS regulas 11. panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētajām rezervēm. Jebkuru minētās regulas 11. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto summu izmantošanu ierosina Komisija pēc visu citu finanšu iespēju padziļinātas izanalizēšanas.

Eiropas Parlaments un Padome minētās summas var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. pantā.

Elastības instruments

13.

Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.

Minētajā priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu.

Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.

II DAĻA

STARPIESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA JAUTĀJUMOS

A. STARPIESTĀŽU SADARBĪBAS PROCEDŪRA

14.

Sīkāk izstrādāti noteikumi par starpiestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā ir izklāstīti I pielikumā.

15.

Saskaņā ar LESD 312. panta 5. punktu Iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu jaunās DFS pieņemšanu vai tās pārskatīšanu saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru, kas minēta LESD 312. panta 2. punktā. Šādi pasākumi ietvers regulāras sanāksmes un informācijas apmaiņu starp Eiropas Parlamentu un Padomi un – pēc Komisijas iniciatīvas – Iestāžu priekšsēdētāju sanāksmes, kā izklāstīts LESD 324. pantā, lai veicinātu pārrunas un Iestāžu nostājas saskaņošanu. Ja ir iesniegts priekšlikums par jaunu DFS vai tā būtisku pārskatīšanu, Iestādes centīsies noteikt īpašu kārtību attiecībā uz sadarbību un dialogu starp tām visā priekšlikuma pieņemšanas procesā.

Budžeta pārredzamība

16.

Komisija sagatavo gada ziņojumu, ko pievieno Savienības vispārējam budžetam, apkopojot visu pieejamo nekonfidenciālo informāciju saistībā ar:

a)	Savienības aktīviem un saistībām, tostarp tādām, kas izriet no aizņēmumu un aizdevumu operācijām, ko Savienība īsteno saskaņā ar tās pilnvarām, kuras noteiktas Līgumos;

b)	Eiropas Attīstības fonda (6), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta, Eiropas Stabilizācijas mehānisma ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem;

c)	dalībvalstu izdevumiem, kas radušies saistībā ar pastiprinātu sadarbību, ciktāl tie nav iekļauti Savienības vispārējā budžetā;

klimata izdevumiem, pamatojoties uz Komisijas izklāstītu efektīvu metodiku un – vajadzības gadījumā – saskaņā ar nozaru tiesību aktiem klimata izdevumu un to izpildes uzraudzībai, lai sasniegtu vispārējo mērķi – ar vismaz 30 % no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopējās summas atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu, ņemot vērā ietekmi, ko rada finansējuma saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu pakāpeniska izbeigšana, un nošķirot klimata pārmaiņu mazināšanu no pielāgošanās klimata pārmaiņām, ja iespējams.

Ja vienā vai vairākās attiecīgajās programmās nav sasniegts pietiekams progress ceļā uz klimata izdevumu mērķi, Iestādes saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajiem tiesību aktiem savstarpēji apspriedīsies par piemērotiem pasākumiem, kas jāveic, lai Savienības izdevumi klimata mērķu sasniegšanai visā DFS 2021.- 2027. gadam atbilstu vismaz 30 % no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopējās summas;

izdevumiem, kas dod ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanā un pavēršanā pretējā virzienā, pamatojoties uz Komisijas sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Padomi izklāstītu efektīvu, pārredzamu un visaptverošu metodiku un – vajadzības gadījumā – saskaņā ar nozares tiesību aktiem, nolūkā panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos;

to, kā visā attiecīgo programmu īstenošanas un uzraudzības laikā tiek veicināta sieviešu un vīriešu līdztiesība, kā arī tiesības un vienlīdzīgas iespējas visiem un kā minētie mērķi un dzimumu līdztiesības aspekts tiek integrēti, tostarp tādējādi, ka ietekmes novērtējumos un izvērtējumos labāka likumdošanas procesa ietvaros tiek stiprināts novērtējums par ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Komisija izskatīs, kā izstrādāt metodiku, lai izmērītu attiecīgos izdevumus programmas līmenī DFS 2021.–2027. gadam. Komisija izmantos minēto metodiku, tiklīdz tā būs pieejama. Ne vēlāk kā 2023. gada 1. janvārī Komisija īstenos minēto metodiku attiecībā uz konkrētām centralizēti pārvaldītām programmām nolūkā pārbaudīt tās īstenojamību. Vidējā termiņā tiks izpētīts, vai DFS 2021.–2027. gadam atlikušajā termiņā metodiku var paplašināt arī uz citām programmām;

g)	Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu visās attiecīgajās Savienības programmās DFS 2021.–2027. gadam ietvaros.

Pirmās daļas d) un e) punktā minētajā efektīvajā metodikā, ciktāl iespējams, būs iekļauta atsauce uz Savienības budžeta ieguldījumu Eiropas zaļajā kursā, kurā ir iekļauts princips “nekaitēt”.

Pirmās daļas d) punktā minētā efektīvā metodika būs pārredzama, visaptveroša, orientēta uz rezultātiem un balstīta uz sniegumu, tā ietvers Komisijas ikgadēju apspriešanos ar Eiropas Parlamentu un Padomi un ar to noteiks attiecīgos pasākumus, kas jāveic tad, ja ceļā uz piemērojamo mērķu sasniegšanu netiek panākts pietiekams progress.

Nevienai no šajā punktā minētajām metodikām nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvu slogu projektu īpašniekiem vai labuma guvējiem.

17.

Komisija sagatavo gada ziņojumu par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta īstenošanu. Minētajā gada ziņojumā apkopo pieejamo nekonfidenciālo informāciju, kas attiecas uz:

—	aktīviem un saistībām, kas izriet no aizņēmumu un aizdevumu operācijām, ko īsteno saskaņā ar Pašu resursu lēmuma 5. pantu,

—	to ieņēmumu kopsummu, kuri piešķirti Savienības programmām Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta īstenošanā iepriekšējā gadā, sniedzot informāciju sadalījumā pa programmām un budžeta pozīcijām,

—	aizņemto līdzekļu ieguldījumu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta un konkrētu Savienības programmu mērķu sasniegšanā.

B. FINANŠU NOTEIKUMU IETVERŠANA LEĢISLATĪVAJOS AKTOS

18.

Katrā leģislatīvajā aktā par daudzgadu programmu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ietver noteikumu, kurā likumdevējs nosaka finansējumu programmai.

Minētā summa ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā.

Attiecībā uz DFS regulas II pielikumā minētajām programmām galvenā atsauces summa tiek automātiski palielināta par papildu piešķīrumiem, kas minēti DFS regulas 5. panta 1. punktā.

Eiropas Parlaments un Padome, kā arī Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētās summas par vairāk nekā 15 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Neviens palielinājums, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nepārsniedz attiecīgajai kategorijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot DFS regulā un šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu.

Ceturto daļu nepiemēro papildu piešķīrumiem, kas minēti trešajā daļā.

Šis punkts neattiecas uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un iepriekš piešķirtas katrai dalībvalstij un kurās ir finansējums visam programmas laikam, ne uz DFS regulas 18. pantā minētajiem apjomīgiem projektiem.

19.

Juridiski saistošos Savienības aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, netiek ietverta “summa, ko uzskata par nepieciešamu”.

Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauces summu, minēto summu uzskata par likumdevēja gribas atspoguļojumu, un tas neietekmē LESD noteiktās Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras. Noteikumu minētajam nolūkam iekļauj visos juridiski saistošajos Savienības aktos, kuros ir šāda finanšu atsauces summa.

C. IZDEVUMI SAISTĪBĀ AR NOLĪGUMIEM ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ

20.

Izdevumiem saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē piemēro turpmāk minētos īpašos noteikumus.

Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu par zivsaimniecības nolīgumiem gatavošanu un gaitu, tostarp par minēto nolīgumu ietekmi uz budžetu.

Ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās likumdošanas procedūras gaitā Iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk.

Budžetā paredzētās summas jauniem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē vai tādu nolīgumu zivsaimniecības nozarē atjaunošanai, kuri stājas spēkā pēc attiecīgā finanšu gada 1. janvāra, tiek iekļautas rezervēs.

Ja ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās apropriācijas, ieskaitot rezervi, izrādās nepietiekamas, Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nepieciešamo informāciju par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina attiecīgus pasākumus.

Katru ceturksni Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu zivsaimniecības nozarē īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.

21.

Neskarot attiecīgo procedūru, kas reglamentē sarunas par nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par nolīgumu zivsaimniecības nozarē atbilstīgu finansējumu.

D. KOPĒJĀS ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS (KĀDP) FINANSĒŠANA

22.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā – KĀDP. Minētā summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”). Paredz pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Līdzekļus nevar iekļaut rezervē.

23.

Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 41. pantu sedz no Savienības budžeta, Iestādes – Samierināšanas komitejā, kā minēts LESD 314. panta 5. punktā, un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto budžeta projektu – cenšas katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kā arī par minētās summas sadalījumu starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļauj iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu sadala starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā tas ierosināts šā punkta trešajā daļā. Katrs pants attiecas uz jau pieņemtām darbībām, uz darbībām, kas ir paredzētas, bet vēl nav pieņemtas, un summām turpmākām, bet neparedzētām darbībām, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome.

KĀDP budžeta nodaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:

—	atsevišķas nozīmīgākās misijas, kā minēts Finanšu regulas 52. panta 1. punkta g) apakšpunktā,

—	citas misijas (krīzes pārvarēšanas operācijām, konfliktu novēršanai, atrisināšanai un stabilizācijai, un miera un drošības procesu uzraudzībai un īstenošanai),

—	ieroču neizplatīšana un atbruņošanās,

—	ārkārtas pasākumi,

—	sagatavošanās un papildu pasākumi,

—	Eiropas Savienības īpašie pārstāvji.

Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, attiecīgi nodrošina elastīgumu, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja finanšu gada laikā izrādīsies, ka KĀDP budžeta nodaļas apjoms nav pietiekams, lai segtu vajadzīgās izmaksas, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklē risinājumu.

24.

Katru gadu Augstais pārstāvis apspriež ar Eiropas Parlamentu plānotu dokumentu, ko nosūta līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kurā izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Savienības budžetu, n-1 gadā sākto pasākumu novērtējums un KĀDP koordinēšanas un papildināmības ar citiem Savienības ārējiem finanšu instrumentiem novērtējums. Turklāt Augstais pārstāvis regulāri informē Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, katra gada 30. novembrī. Dalību minētajās sanāksmēs nosaka attiecīgi Eiropas Parlaments un Padome, paturot prātā minētajās sanāksmēs apspriestās informācijas mērķi un būtību.

Komisiju aicina piedalīties minētajās sanāksmēs.

Ja Padome pieņem lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Augstais pārstāvis nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc tam nosūta Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi (“finanšu pārskatu”), jo īpaši izmaksas attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem.

Reizi ceturksnī Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm finanšu gada atlikušajai daļai.

E. IESTĀŽU LĪDZDALĪBA JAUTĀJUMOS SAISTĪBĀ AR ATTĪSTĪBAS POLITIKU

25.

Komisija izveido neformālu dialogu ar Eiropas Parlamentu par attīstības politikas jautājumiem.

III DAĻA

SAVIENĪBAS LĪDZEKĻU PAREIZA FINANŠU PĀRVALDĪBA

A. FINANŠU PLĀNOJUMS

26.

Komisija divas reizes gadā – pirmo reizi kopā ar dokumentiem, kas pievienoti budžeta projektam, un otro reizi pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas – iesniedz pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu DFS 1., 2. (izņemot apakškategorijai “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”), 3. (“Vide un klimatrīcība” un “Jūrlietu politika un zivsaimniecība”), 4., 5. un 6. izdevumu kategorijai. Minētajā plānojumā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomām un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda:

spēkā esošie tiesību akti, nodalot daudzgadu programmas un ikgadējas darbības:

i)	attiecībā uz daudzgadu programmām Komisijai būtu jānorāda procedūra, saskaņā ar kuru tās pieņemtas (parastā likumdošanas procedūra vai īpaša likumdošanas procedūra), to ilgums, kopējais finansējums un administratīvajiem izdevumiem paredzētā daļa;

ii)	attiecībā uz DFS regulas II pielikumā minētajām daudzgadu programmām Komisijai papildus būtu pārredzami jānorāda papildu piešķīrumi saskaņā ar DFS regulas 5. pantu;

iii)	attiecībā uz ikgadējām darbībām (saistībā ar izmēģinājuma projektiem, sagatavošanās darbībām un aģentūrām) un pasākumiem, ko finansē saistībā ar Komisijas prerogatīvām, Komisijai būtu jāsniedz daudzgadu tāmes;

b)	vēl neizlemti leģislatīvo aktu priekšlikumi: procesā esošie Komisijas priekšlikumi ar pēdējiem atjauninājumiem.

Komisijai būtu jāapsver veidi, kā nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru leģislatīvā akta priekšlikumu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts plānojumā, kas paziņots budžeta projekta iesniegšanas laikā vai pēc budžeta galīgās pieņemšanas. Komisijai it īpaši būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par:

a)	visiem jaunajiem pieņemtajiem leģislatīvajiem aktiem un vēl neizlemtajiem priekšlikumiem, kas iesniegti, bet nav iekļauti plānojumā, kas paziņots budžeta projekta laikā vai pēc budžeta galīgās pieņemšanas (ar attiecīgajām summām);

b)	Komisijas ikgadējā likumdošanas darba programmā paredzētajiem tiesību aktiem, norādot, vai darbībām ir iespējama finansiāla ietekme.

Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni leģislatīvu aktu priekšlikumi.

B. AĢENTŪRAS UN EIROPAS SKOLAS

27.

Pirms priekšlikuma par jaunas aģentūras izveidi iesniegšanas Komisijai būtu jāsagatavo pamatots, pilnīgs un objektīvs ietekmes novērtējums, inter alia ņemot vērā darbinieku un prasmju kritisko masu, izmaksu un ieguvumu aspektus, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, ietekmi uz pasākumiem valstu un Savienības līmenī un finansiālās sekas attiecīgajai izdevumu kategorijai. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par ierosinātās aģentūras finansēšanu.

Piemēro šādus procedūras pasākumus:

—

pirmkārt, Komisija sistemātiski iesniedz jebkuru priekšlikumu par jaunas aģentūras izveidi pirmajam trialogam, kurš notiek pēc tās priekšlikuma pieņemšanas, un kopā ar tiesību akta priekšlikumu, ar ko ierosina izveidot aģentūru, iesniedz finanšu pārskatu, kā arī izklāsta aģentūras izveides ietekmi uz atlikušo finanšu plānojuma periodu,

—	otrkārt, likumdošanas procesa laikā Komisija palīdz likumdevējam izvērtēt ierosināto grozījumu finansiālās sekas. Minētās finansiālās sekas būtu jāapsver attiecīgajos leģislatīvajos trialogos,

—

treškārt, pirms leģislatīvā procesa noslēguma Komisija iesniedz atjauninātu finanšu pārskatu, ņemot vērā iespējamus likumdevēja veiktus grozījumus; minēto galīgo finanšu pārskatu iekļauj noslēguma leģislatīvā trialoga darba kārtībā, un likumdevējs to oficiāli apstiprina. To iekļauj darba kārtībā arī turpmākā budžeta trialogā (kas steidzamos gadījumos var notikt vienkāršotā formā), lai panāktu vienošanos par finansējumu,

—	ceturtkārt, trialoga laikā panākto vienošanos, ņemot vērā Komisijas veikto budžeta izvērtējumu attiecībā uz leģislatīvā procesa saturu, apstiprina kopīgā paziņojumā. Minētā vienošanās Eiropas Parlamentam un Padomei jāapstiprina saskaņā ar savu reglamentu.

Tādu pašu procedūru piemēro, veicot grozījumus tiesību aktā, kas attiecas uz aģentūru, ja šādi grozījumi ietekmētu attiecīgās aģentūras resursus.

Ja aģentūras uzdevumi būtu ievērojami jāmaina, negrozot tiesību aktu, ar kuru tiek izveidota attiecīgā aģentūra, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, iesniedzot tai pārskatītu finanšu pārskatu, lai Eiropas Parlaments un Padome savlaicīgi varētu panākt vienošanos par aģentūras finansēšanu.

28.

Budžeta procedūrā pilnībā būtu jāņem vērā attiecīgie noteikumi kopīgajā pieejā, kas pievienota Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlijā parakstītajam Kopīgajam paziņojumam par decentralizētām aģentūrām.

29.

Kad valde plāno jaunas Eiropas skolas izveidi, mutatis mutandis ir jāpiemēro līdzīga procedūra, lai izvērtētu šādu plānu finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu.

IV DAĻA

SAVIENĪBAS BUDŽETA AIZSARDZĪBA: DATU PAR LABUMA GUVĒJIEM KVALITĀTE UN SALĪDZINĀMĪBA

30.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pieprasījumiem un attiecībā uz Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumu 24. punktu Iestādes vienojas par tādu standartizētu pasākumu ieviešanu kontroles un revīzijas vajadzībām, ar ko vākt, salīdzināt un apkopot informāciju un skaitļus par ES finansējuma galīgajiem saņēmējiem un labuma guvējiem, lai uzlabotu Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta aizsardzību pret krāpšanu un pārkāpumiem.

31.

Lai nodrošinātu efektīvas kontroles un revīzijas, ir nepieciešama datu vākšana par tiem, kas tieši vai netieši beigās gūst labumu no Savienības finansējuma dalītā pārvaldībā no projektiem un reformām, kas tiek atbalstītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, tostarp dati par finansējuma saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem. Noteikumiem par šādu datu vākšanu un apstrādi ir jāatbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

32.

Nolūkā stiprināt Savienības budžeta aizsardzību, Komisija darīs pieejamu integrētu un sadarbspējīgu informācijas un uzraudzības sistēmu, tostarp vienotu datizraces un riska noteikšanas instrumentu, lai varētu novērtēt un izanalizēt 31. punktā minētos datus un nodrošināt vispārēju piemērošanu dalībvalstīs. Minētā sistēma nodrošinātu efektīvas pārbaudes par interešu konfliktiem, pārkāpumiem, dubultās finansēšanas jautājumiem un jebkādu ļaunprātīgu finansējuma izmantošanu. Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un citām Savienības izmeklēšanas un kontroles struktūrām vajadzētu būt nepieciešamajai piekļuvei minētajiem datiem, lai tās varētu pildīt savu uzraudzības funkciju saistībā ar kontrolēm un revīzijām, kas vispirms jāveic dalībvalstīm, lai atklātu pārkāpumus un veiktu administratīvu izmeklēšanu par attiecīgā Savienības ļaunprātīgu finansējuma izmantošanu, un iegūtu precīzu pārskatu par tā sadalījumu.

33.

Neskarot saskaņā ar Līgumiem noteiktās Iestāžu pilnvaras, attiecīgo pamataktu likumdošanas procedūras laikā Iestādes apņemas īstenot lojālu sadarbību, lai nodrošinātu turpmākus pasākumus attiecībā uz Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumiem saskaņā ar šajā daļā aprakstīto pieeju.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

David Maria SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Michael ROTH

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Johannes HAHN

(1) Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 23. lpp.).

(2) Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(4) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(6) Kā noteikts Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējā nolīgumā par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.), un iepriekšējos Iekšējos nolīgumos.

I PIELIKUMS

STARPIESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ

A daļa. Budžeta procedūras grafiks

Iestādes katru gadu vienojas par pragmatisku grafiku savlaicīgi pirms budžeta procedūras sākšanas, balstoties uz pašreizējo praksi.

Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Padome var efektīvi pildīt savas budžeta prerogatīvas, nostājas par budžetu, informāciju par līdzekļu pārvietojumiem vai citus paziņojumus saistībā ar termiņu aktivizēšanu iesniedz, pienācīgi ņemot vērā jebkādus darba pārtraukšanas laikposmus, par kuru datumiem minētās iestādes ir savlaicīgi informējušas viena otru ar savu attiecīgo dienestu starpniecību.

B daļa. Budžeta procedūras prioritātes

Pirms Komisija pieņem budžeta projektu savlaicīgi tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes un jebkādus jautājumus, kas rodas saistībā ar kārtējā finanšu gada budžeta izpildi, pamatojoties uz informāciju, kuru Komisija sniegusi saskaņā ar 37. punktu.

C daļa. Budžeta projekta pieņemšana un prognožu atjaunināšana

Iestādes, kas nav Komisija, tiek aicinātas pieņemt tāmes līdz marta beigām.

Katru gadu Komisija iesniedz budžeta projektu, kurā atspoguļotas Savienības faktiskās finanšu vajadzības.

Tajā ņem vērā:

a)	dalībvalstu sniegtās prognozes saistībā ar struktūrfondiem;

b)	spēju izmantot apropriācijas, vienlaikus cenšoties saglabāt stingru attiecību starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām;

iespējas sākt jaunu politiku, veicot izmēģinājuma projektus, jaunas sagatavošanās darbības vai abus, vai turpinot daudzgadu darbības, kas tuvojas nobeigumam, iepriekš izvērtējot, vai ir iespējams nodrošināt pamataktu Finanšu regulas nozīmē (pamatakta definīcija, pamatakta nepieciešamība īstenošanai un izņēmumi);

d)	vajadzību nodrošināt to, ka jebkādas izdevumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu atbilst budžeta disciplīnas noteiktajiem ierobežojumiem.

Ciktāl tas ir iespējams, Iestādes izvairās budžetā iekļaut pozīcijas, kurās darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas.

Eiropas Parlaments un Padome apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām īstenot Komisijas sagatavoto budžetu tās projektos un saistībā ar kārtējā finanšu gada budžeta izpildi.

Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar būtisku izmaiņu Komisijas budžeta nomenklatūras sadaļās un nodaļās ietekmi uz Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu Eiropas Parlaments un Padome apņemas jebkādas šādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju samierināšanas gaitā.

Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši visā samierināšanas laikposmā, nolūkā panākt vienošanos. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, kā arī vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.

10.

Līdz Samierināšanas komitejas sasaukšanai Komisija vajadzības gadījumā var iesniegt grozījumu vēstules budžeta projektam saskaņā ar LESD 314. panta 2. punktu, tostarp grozījumu vēstuli, kurā tiek atjaunināta jo īpaši izdevumu tāmes attiecībā uz lauksaimniecību. Tiklīdz atjauninājumi ir pieejami, Komisija iesniedz apsvēršanai attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visus atbilstīgi pamatotos iemeslus, kādi tiem var būt nepieciešami.

D daļa. Budžeta procedūra pirms samierināšanas procedūras

11.

Pirms lasījuma Padomē savlaicīgi sasauc trialogu, lai Iestādes varētu apmainīties ar to viedokļiem par budžeta projektu.

12.

Lai Komisija varētu laikus novērtēt grozījumu izpildāmību, kurus paredzējuši Eiropas Parlaments un Padome, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbības vai izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, Eiropas Parlaments un Padome informē Komisiju par saviem nodomiem minētajā sakarā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau minētā trialoga laikā.

13.

Trialogu var sasaukt pirms Eiropas Parlamenta plenārsēdes balsojuma.

E daļa. Samierināšanas procedūra

14.

Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus Padomes nostājā, Padomes priekšsēdētājs tās pašas plenārsēdes laikā ņem vērā atšķirības abu iestāžu nostājā un dod piekrišanu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nekavējoties sasaukt Samierināšanas komiteju. Vēstuli par Samierināšanas komitejas sasaukšanu nosūta ne vēlāk kā tās nedēļas pirmajā darbadienā, kas seko tās parlamenta sesijas beigām, kurā notika plenārsēdes balsojums, un samierināšanas laikposms sākas nākamajā dienā. Divdesmit vienu dienu ilgo laikposmu aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1).

15.

Ja Padome nevar piekrist visiem Eiropas Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem, tai būtu jāapstiprina sava nostāja vēstulē, kuru nosūta pirms samierināšanas laikposmā paredzētās pirmās sanāksmes. Šādā gadījumā Samierināšanas komiteja turpina darbu saskaņā ar turpmākajos punktos izklāstītajiem nosacījumiem.

16.

Samierināšanas komiteju kopīgi vada Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji. Samierināšanas komitejas sanāksmes vada līdzpriekšsēdētājs, kas pārstāv iestādi, kura rīko sanāksmi. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu nozīmē katras sanāksmes dalībniekus un nosaka to sarunu pilnvaras. Eiropas Parlaments un Padome Samierināšanas komitejā tiek pārstāvēti atbilstīgā līmenī, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību par savu attiecīgo iestādi un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.

17.

Saskaņā ar LESD 314. panta 5. punkta otro daļu Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

18.

Trialogi notiek visā samierināšanas procedūras laikā dažādos pārstāvības līmeņos, un to mērķis ir risināt neizšķirtus jautājumus un sagatavot pamatu, lai Samierināšanas komiteja varētu panākt vienošanos.

19.

Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmes notiek pārmaiņus Eiropas Parlamenta un Padomes ēkās, lai tās vienlīdzīgi nodrošinātu sanāksmei nepieciešamo, tostarp tulkošanas iespējas.

20.

Iestādes iepriekš vienojas par samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem.

21.

Samierināšanas komitejai iesniedz vienotu dokumentu kopumu (“iesniedzamie dokumenti”), kuros salīdzināti budžeta procedūras dažādie pasākumi (2). Minētie dokumenti ietver skaitļus par katru pozīciju, katras DFS kategorijas kopsummas un konsolidētu dokumentu ar skaitļiem un piezīmēm par visām budžeta pozīcijām, kuras uzskata par tehniski “atvērtām”. Neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu, īpašā dokumentā uzskaita visas budžeta pozīcijas, kuras uzskata par tehniski slēgtām (3). Minētos dokumentus klasificē saskaņā ar budžeta nomenklatūru.

Samierināšanas komitejai iesniedzamajiem dokumentiem pievieno arī citus dokumentus, tostarp vēstuli no Komisijas par iespējām izpildīt Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumus; un jebkādu vēstuli vai vēstules no citām iestādēm par Padomes nostāju vai Eiropas Parlamenta grozījumiem.

22.

Lai panāktu vienošanos līdz samierināšanas laikposma beigām, trialogos:

a)	definē jomu sarunām par izskatāmajiem budžeta jautājumiem;

b)	pieņem to budžeta pozīciju sarakstu, kuras uzskata par tehniski slēgtām, bet šis saraksts ir atkarīgs no galīgās vienošanās par visu finanšu gada budžetu;

c)	apspriež a) apakšpunktā minētos jautājumus, lai panāktu iespējamu vienošanos, kas pēc tam jāapstiprina Samierināšanas komitejā;

d)	izskata tematiskus jautājumus, tostarp DFS izdevumu kategorijas.

Katra trialoga laikā vai tūlīt pēc tā kopīgi sagatavo provizoriskus secinājumus, kā arī vienojas par nākamās sanāksmes darba kārtību. Minētos secinājumus reģistrē iestāde, kas rīko trialogu, un pēc 24 stundām tos uzskata par provizoriski pieņemtiem, neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu.

23.

Samierināšanas komitejai tās sanāksmēs ir pieejami trialogu secinājumi un dokuments iespējamai pieņemšanai, kopā ar budžeta pozīcijām, attiecībā uz kurām trialogos tika panākta provizoriska vienošanās.

24.

LESD 314. panta 5. punktā noteikto kopīgo dokumentu sagatavo Eiropas Parlamenta un Padomes sekretariāti ar Komisijas palīdzību. Tajā ir pavadvēstule, ko abu delegāciju vadītāji adresē Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un kurā norādīts Samierināšanas komitejas dotās piekrišanas datums, un pielikumi, kuros ietver:

a)	visu budžeta pozīciju summas un DFS izdevumu kategoriju kopsummas;

b)	konsolidētu dokumentu, kurā norādītas visu samierināšanas procedūras gaitā grozīto budžeta pozīciju summas un galīgais teksts;

c)	to budžeta pozīciju sarakstu, kas, salīdzinot ar budžeta projektu vai ar Padomes nostāju, nav grozītas.

Samierināšanas komiteja var arī apstiprināt secinājumus un iespējamos kopīgos paziņojumus attiecībā uz budžetu.

25.

Kopīgo dokumentu tulko Savienības iestāžu oficiālajās valodās (tulkojumu veic Eiropas Parlamenta dienesti), un to iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei četrpadsmit dienās pēc datuma, kurā panākta vienošanās par kopīgo dokumentu, kas minēts 24. punktā.

Budžetu pārskata juristi lingvisti pēc tam, kad kopīgais dokuments ir pieņemts, iestrādājot kopīgā dokumenta pielikumos budžeta pozīcijas, kurās samierināšanas procedūras laikā netika veikti grozījumi.

26.

Iestāde, kas organizē sanāksmi (trialogu vai samierināšanas sanāksmi), nodrošina tulkošanas iespējas ar pilnīgu valodas režīmu, kas piemērojams Samierināšanas komitejas sanāksmēs, un ad hoc valodas režīmu trialogos.

Iestāde, kas organizē sanāksmi, nodrošina izskatāmo dokumentu kopēšanu un izdalīšanu sanāksmes dalībniekiem.

Iestāžu dienesti sadarbojas, protokolējot sarunu rezultātus, lai sagatavotu kopīgā dokumenta galīgo redakciju.

F daļa. Budžeta grozījumi

Vispārīgie principi

27.

Paturot prātā to, ka budžeta grozījumi bieži attiecas uz īpašiem un dažreiz neatliekamiem jautājumiem, Iestādes vienojas par turpmāk minētajiem principiem, lai nodrošinātu atbilstīgu starpiestāžu sadarbību raitam un ātram lēmumu pieņemšanas procesam attiecībā uz budžeta grozījumiem, pēc iespējas izvairoties no nepieciešamības budžeta grozījumu nolūkā sasaukt Samierināšanas komitejas sanāksmi.

28.

Iestādes pēc iespējas cenšas ierobežot budžeta grozījumu skaitu.

Grafiks

29.

Komisija iepriekš informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iespējamiem datumiem budžeta grozījumu projektu pieņemšanai, neskarot budžeta pieņemšanas beigu datumu.

30.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar savu reglamentu cenšas izskatīt Komisijas ierosināto budžeta grozījuma projektu iespējami ātri pēc projekta pieņemšanas Komisijā.

31.

Lai procedūru paātrinātu, Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai process noritētu saskaņoti un vienoti. Šim nolūkam tās pēc iespējas drīzāk cenšas izveidot indikatīvu grafiku dažādiem posmiem, lai rezultātā varētu pieņemt budžeta grozījuma galīgo tekstu.

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā budžeta grozījuma relatīvo neatliekamību un nepieciešamību to savlaicīgi apstiprināt, lai tas stātos spēkā attiecīgajā finanšu gadā.

Sadarbība lasījumu laikā

32.

Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai pēc iespējas nodrošinātu budžeta grozījumu raitu pieņemšanu procedūras sākumposmā.

Vajadzības gadījumā un tad, ja iespējamas domstarpības, Eiropas Parlaments vai Padome, pirms katra pieņem savu galīgo nostāju par budžeta grozījumu, vai Komisija jebkurā laikā var ierosināt īpaša trialoga sasaukšanu, lai apspriestu domstarpības un mēģinātu panākt kompromisu.

33.

Visus Komisijas ierosinātos, bet vēl pilnībā neapstiprinātos budžeta grozījumu projektus sistemātiski iekļauj to trialogu darba kārtībā, kuri tiek plānoti ikgadējai budžeta procedūrai. Komisija iesniedz budžeta grozījumu projektus, un Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas dara zināmas savas attiecīgās nostājas pirms trialoga.

34.

Ja trialoga laikā tiek panākts kompromiss, Eiropas Parlaments un Padome apņemas ņemt vērā trialoga iznākumu, lemjot par budžeta grozījumu, saskaņā ar LESD un saviem reglamentiem.

Sadarbība pēc lasījumiem

35.

Ja Eiropas Parlaments apstiprina Padomes nostāju, neveicot tajā grozījumus, budžeta grozījumu pieņem saskaņā ar LESD.

36.

Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus ar tā locekļu vairākumu, piemēro LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Tomēr pirms Samierināšanas komitejas sanāksmes sasauc trialogu:

a)	ja minētā trialoga laikā tiek panākta vienošanās un Eiropas Parlaments un Padome piekrīt trialoga iznākumam, samierināšanas procedūra tiek pabeigta ar vēstuļu apmaiņu, nesasaucot Samierināšanas komitejas sanāksmi;

ja minētā trialoga laikā nepanāk vienošanos, Samierināšanas komiteja notur sanāksmes un organizē darbu atbilstoši apstākļiem, lai pabeigtu lēmuma pieņemšanas procesu cik vien iespējams, pirms beidzies LESD 314. panta 5. punktā noteiktais divdesmit vienas dienas termiņš. Samierināšanas komitejas sanāksmi var noslēgt, apmainoties ar vēstulēm.

G daļa. Budžeta izpilde, maksājumi un “Reste à liquider” (RAL)

37.

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Iestādes vienojas cieši uzraudzīt maksājumu prognozes un RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājuma apropriāciju trūkumu DFS beigās.

Lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, visās kategorijās stingri piemēro saistību atcelšanas noteikumus, it īpaši noteikumus par saistību automātisku atcelšanu.

Budžeta procedūras laikā Iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos finanšu gados. Minētais izvērtējums izpaužas kā attiecīgas starpiestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, līdzekļu pārvietojumiem, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm, tostarp – attiecīgā gadījumā – ilgtermiņa prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gada perioda saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājuma apropriāciju vajadzīgo līmeni.

H daļa. Sadarbība attiecībā uz Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu (4)

38.

Vienīgi nolūkā risināt Covid-19 krīzes sekas Komisija būs pilnvarota Savienības vārdā kapitāla tirgos aizņemties līdzekļus līdz 750 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās, no kuriem līdz 390 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās var izmantot izdevumiem un līdz 360 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās var izmantot aizdevumu sniegšanai saskaņā ar Pašu resursu lēmuma 5. panta 1. punktu. Kā to paredz EURI regula, izdevumiem paredzētā summa veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Finanšu regulas 21. panta 5. punkta izpratnē.

39.

Iestādes ir vienisprātis, ka Eiropas Parlamenta un Padomes loma, kad tie darbojas kā budžeta lēmējinstitūcija, ir jāpalielina saistībā ar ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un iesaisti attiecībā uz šādu ieņēmumu izmantošanu, ievērojot EURI regulā un, ja nepieciešams, attiecīgajos nozares tiesību aktos noteiktos ierobežojumus. Iestādes tāpat ir vienisprātis, ka ir jānodrošina pilnīga visu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta līdzekļu pārredzamība un redzamība.

Ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu

40.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā ir jānodrošina pienācīga Eiropas Parlamenta un Padomes iesaiste, Iestādes vienojas par 41. līdz 46. punktā izklāstīto procedūru.

41.

Komisija saistībā ar budžeta procedūru līdzās savam tāmes projektam sniegs detalizētu informāciju. Šāda informācija ietver saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju, kā arī juridisko saistību detalizētu tāmi, un informāciju atsevišķi norāda pa kategorijām, kā arī pa programmām, kas saņem piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar EURI regulu. Komisija sniegs jebkādu atbilstīgu papildu informāciju, ko pieprasa Eiropas Parlaments vai Padome. Komisija budžeta projektam pievienos dokumentu, kurā būs apkopota visa atbilstīgā informācija par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, tostarp kopsavilkuma tabulas ar kopējām budžeta apropriācijām un piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu. Minētais dokuments būs daļa no Savienības vispārējā budžeta pielikuma par ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem, kā noteikts 44. punktā.

42.

Komisija visā finanšu gada laikā un vismaz pirms katras 45. punktā norādītās attiecīgās sanāksmes regulāri atjauninās 41. punktā minēto informāciju. Komisija attiecīgo informāciju laicīgi darīs pieejamu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai tās varētu par attiecīgajiem plānošanas dokumentiem noturēt jēgpilnas diskusijas un apspriešanās, tostarp pirms Komisija pieņem atbilstīgus lēmumus.

43.

Iestādes regulāri tiksies saistībā ar budžeta procedūru, lai kopīgi izvērtētu to, kā tiek īstenoti ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, it īpaši, lai izvērtētu stāvokli un perspektīvas un lai apspriestu ikgadējās tāmes, kas tiek iesniegtas kopā ar attiecīgajiem budžeta projektiem, un to sadalījumu, pienācīgi ņemot vērā ierobežojumus un nosacījumus, kas izklāstīti EURI regulā un, ja nepieciešams, attiecīgajos nozaru tiesību aktos.

44.

Eiropas Parlaments un Padome Savienības vispārējam budžetam pielikuma veidā pievienos dokumentu, kurā izklāstītas visas budžeta pozīcijas, kas saņem piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu. Turklāt, lai kārtotu piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, tās izmantos budžeta struktūru un it īpaši budžeta piezīmes, lai veiktu pienācīgu kontroli pār minēto ieņēmumu izmantošanu. Saskaņā ar Finanšu regulas 22. pantu Eiropas Parlaments un Padome izdevumu pārskatā iekļaus piezīmes, tostarp vispārīgas piezīmes, ar kurām tiks norādīts, kuras budžeta pozīcijas var saņemt apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, pamatojoties uz EURI regulu, un norādīs attiecīgās summas. Komisija atbilstoši savai atbildībai par piešķirto ieņēmumu īstenošanu apņemas šīs piezīmes pienācīgi ņemt vērā.

45.

Iestādes vienojas organizēt attiecīgas starpiestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī ar mērķi izvērtēt stāvokli un perspektīvas attiecībā uz ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu. Minētās sanāksmes notiks vismaz trīs reizes finanšu gadā, drīz pirms vai pēc budžeta trialogiem. Turklāt Iestādes tiekas ad hoc, ja viena iestāde iesniedz pamatotu lūgumu. Eiropas Parlaments un Padome jebkurā laikā var iesniegt rakstiskus apsvērumus par ārējo piešķirto ieņēmumu īstenošanu. Komisija apņemas pienācīgi ņemt vērā jebkādas Eiropas Parlamenta un Padomes paustas piezīmes un ierosinājumus. Minētajās sanāksmēs var apspriest Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu būtiskas novirzes saskaņā ar 46. punktu.

46.

Komisija sniedz detalizētu informāciju par jebkādām novirzēm no tās sākotnējām prognozēm pirms attiecīgās starpiestāžu sanāksmes, kā minēts 45. punktā, un uz ad hoc pamata, ja novirze ir būtiska. Novirze no prognozētajiem Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumiem ir būtiska, ja izdevumi novirzās no prognozes attiecīgajam finanšu gadam un attiecīgajai programmai par vairāk nekā 10 %. Ja tiek konstatēta būtiska novirze no sākotnējām prognozēm, Iestādes var apspriedīs jautājumu, ja vai nu Eiropas Parlaments vai Padome to prasa divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par šādu būtisku novirzi. Iestādes kopīgi izvērtēs šo jautājumu, lai par to trīs nedēļu laikā no sanāksmes pieprasījuma rastu kopīgu pamatu. Komisija īpaši uzmanīgi ņems vērā visus saņemtos komentārus. Komisija apņemas nepieņemt nekādu lēmumu, kamēr apspriešanās nav pabeigtas vai trīs nedēļu laikposms nav pagājis. Pēdējā minētā gadījumā Komisija pienācīgi pamato savu lēmumu. Steidzamības gadījumā iestādes var vienoties termiņu saīsināt par vienu nedēļu.

Aizdevumi, kas sniegti saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu

47.

Lai nodrošinātu pilnīgu informāciju, kā arī pārredzamību un redzamību attiecībā uz Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta aizdevuma komponentu, Komisija līdzās tāmes projektam sniegs detalizētu informāciju par aizdevumiem, kas dalībvalstīm sniegti Eiropas Atveseļošanas instrumenta ietvaros, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot sensitīvai informācijai, kas ir aizsargāta.

48.

Informācija par aizdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu būs norādīta budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 52. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un tajā būs iekļauts arī minētā apakšpunkta iii) punktā norādītais pielikums.

(1) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

(2) Dažādi pasākumi ir: kārtējā finanšu gada budžets (tostarp pieņemtie budžeta grozījumi); sākotnējais budžeta projekts; Padomes nostāja attiecībā uz budžeta projektu; Eiropas Parlamenta grozījumi Padomes nostājā un Komisijas iesniegtās grozījumu vēstules (ja Iestādes vēl nav tos pilnībā apstiprinājušas).

(3) Par tehniski slēgtu uzskata tādu budžeta pozīciju, par kuru Eiropas Parlamentam un Padomei nav domstarpību un par kuru nav iesniegta neviena grozījumu vēstule.

(4) Ja Komisija iesniedz priekšlikumu saskaņā ar LESD 122. pantu tādam Padomes aktam, kurš varētu radīt ievērojamu ietekmi uz budžetu, piemēro procedūru, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada 16. decembra Kopīgajā paziņojumā par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu (OV C 444, 22.12.2020., 5 lpp.).

II PIELIKUMS

STARPIESTĀŽU SADARBĪBA, IZSTRĀDĀJOT CEĻVEDI JAUNU PAŠU RESURSU IEVIEŠANAI

Preambula

A.	Iestādēm ir pienākums lojāli un pārredzami sadarboties un virzīties uz to, lai īstenotu ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā.

B.	Iestādes atzīst to, cik būtisks ir Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta konteksts, kurā ir paredzēts ieviest jaunos pašu resursus.

Vienīgi nolūkā risināt Covid-19 krīzes sekas Komisija būs pilnvarota saskaņā ar Pašu resursu lēmuma 5. panta 1. punktu Savienības vārdā kapitāla tirgos aizņemties līdz 750 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās, no kuriem 390 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās var izmantoti izdevumiem saskaņā ar minētā lēmuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Līdzekļu, kas izmantojami izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, pamatsummas un attiecīgo procentu atmaksu finansēs no Savienības vispārējā budžeta, tostarp no pietiekamiem ienākumiem no jaunajiem pašu resursiem, kurus ieviesīs pēc 2021. gada. Visas attiecīgās saistības pilnībā būs atmaksātas, vēlākais, līdz 2058. gada 31. decembrim, kā paredzēts Pašu resursu lēmuma 5. panta 2. punktā. Ikgadējās maksājamās summas būs atkarīgas no emitēto obligāciju termiņa un parāda atmaksāšanas stratēģijas, vienlaikus ievērojot ierobežojumu minētā punkta trešajā daļā norādīto līdzekļu pamatsummas atmaksai, kas noteikta 7,5 % no maksimālas summas, kuru izmanto minētā lēmuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītajiem izdevumiem.

E.	Ar izdevumiem no Savienības budžeta, kas saistīti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksu, nevajadzētu izraisīt DFS programmu izdevumu vai ieguldījumu instrumentu nepamatotu samazināšanu. Turklāt ir vēlams mazināt NKI pašu resursu palielinājumus dalībvalstīm.

Tādēļ un lai uzlabotu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksāšanas plāna ticamību un ilgtspēju, Iestādes strādās pie tā, lai ieviestu pietiekami daudz jaunu pašu resursu nolūkā segt summu, kas atbilst gaidāmajiem izdevumiem saistībā ar atmaksu. Saskaņā ar universāluma principu tas nenozīmētu, ka konkrēti pašu resursi tiktu iezīmēti jeb paredzēti konkrētu izdevumu veidu segšanai.

Iestādes atzīst, ka ar jaunu pašu resursu groza ieviešanu tiktu atbalstīta Savienības izdevumu pienācīga finansēšana DFS kontekstā un vienlaikus samazināta uz NKI balstīto dalībvalstu iemaksu daļa Savienības gada budžeta finansēšanā. Ieņēmumu avotu diversifikācija savukārt varētu veicināt to, ka izdevumi Savienības līmenī tiktu vairāk novirzīti uz prioritārām jomām un vispārējiem sabiedriskiem labumiem, un tas salīdzinājumā ar valstu izdevumiem radītu lielu efektivitātes pieaugumu.

Tādējādi jaunos pašu resursus vajadzētu saskaņot ar Savienības politikas mērķiem, tiem vajadzētu atbalstīt tādas Savienības prioritātes kā Eiropas zaļais kurss un digitālajam laikmetam gatava Eiropa un sniegt ieguldījumu taisnīgā nodokļu politikā un pastiprinātā cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

I.	Iestādes ir vienisprātis, ka jaunie pašu resursi, vēlams, būtu jāveido tā, lai tie ļautu radīt “jaunu naudu”. Vienlaikus to mērķis ir samazināt birokrātiju un slogu uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un iedzīvotājiem.

J.	Jaunajiem pašu resursiem būtu jāatbilst vienkāršības, pārredzamības, paredzamības un taisnīguma principam. Jauno pašu resursu aprēķināšanai, pārvietošanai un kontrolei nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvu slogu Savienības iestādēm un valsts pārvaldes iestādēm.

K.	Ņemot vērā sarežģītos procedūras noteikumus jaunu pašu resursu ieviešanai, iestādes ir vienisprātis, ka jauno pašu resursu sistēmas vajadzīgo reformu vajadzētu panākt ar ierobežotu grozījumu skaitu Pašu resursu lēmumā.

L.	Iestādes tādējādi vienojas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam sadarboties, pamatojoties uz šajā pielikumā izklāstītajiem principiem, lai strādātu pie jaunu pašu resursu ieviešanas saskaņā ar B daļā izklāstīto ceļvedi un tajā noteiktajiem termiņiem.

M.	Iestādes arī atzīst to, cik svarīgi ir labāka likumdošanas procesa instrumenti, kā izklāstīts Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (1), jo īpaši ietekmes novērtējums.

A daļa. Īstenošanas principi

Komisija saskaņā ar labāka likumdošanas procesa principiem iesniegs vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus jauniem pašu resursiem un iespējamiem citiem jauniem pašu resursiem, kā minēts 10. punktā. Tā šajā sakarā pienācīgi ņems vērā Eiropas Parlamenta un Padomes paustos ierosinājumus. Minētajiem tiesību aktu priekšlikumiem pievienos atbilstīgus pašu resursu īstenošanas tiesību aktus.

Iestādes turklāt vienojas par šādiem jaunu pašu resursu groza ieviešanas pamatprincipiem:

ievērojot universāluma principu, ar jaunajiem pašu resursiem piesaistīt summu, kas ir pietiekama, lai pilnībā segtu kopējos gaidāmos izdevumus, kas ir vajadzīgi, lai atmaksātu aizņēmuma pamatsummas un procentus par aizņemtajiem līdzekļiem, kuri izmantojami Pašu resursu lēmuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem. Ar ieņēmumiem no pašu resursiem, kas pārsniedz atmaksas vajadzības, turpina finansēt Savienības budžetu kā ar vispārējiem ieņēmumiem saskaņā ar universāluma principu;

b)	izdevumiem Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta finansēšanas izmaksu segšanai nevajadzētu samazināt izdevumus Savienības programmām un fondiem;

c)	saskaņot pašu resursus ar tādām Savienības prioritātēm kā cīņa pret klimata pārmaiņām, aprites ekonomika, digitālajam laikmetam gatava Eiropa un sniegt ieguldījumu taisnīgā nodokļu politikā un pastiprinātā cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

d)	ievērot vienkāršības, pārredzamības un taisnīguma principu;

e)	nodrošināt ieņēmumu plūsmas stabilitāti un paredzamību;

f)	neradīt pārmērīgu administratīvu slogu Savienības iestādēm un valsts pārvaldes iestādēm;

g)	vēlams, radīt papildu “jaunus” ieņēmumus;

h)	vienlaikus censties samazināt birokrātiju un slogu uzņēmumiem, īpaši MVU un iedzīvotājiem.

Eiropas Parlaments un Padome analizēs, apspriedīs un bez liekas kavēšanās izskatīs 1. punktā minētos tiesību aktu priekšlikumus saskaņā ar savām iekšējām procedūrām, lai sekmētu drīzu lēmuma pieņemšanu. Pēc tam, kad Komisija būs iesniegusi savus priekšlikumus, Eiropas Parlamenta locekļi un Padomes pārstāvji apspriedīsies, klātesot Komisijas pārstāvjiem, lai cits citu informētu par attiecīgo stāvokli. Turklāt iestādes regulāros dialogos izvērtēs panākto progresu saistībā ar ceļvedi.

B daļa. Ceļvedis pretim jaunu pašu resursu ieviešanai

Pirmais solis: 2021. gads

Kā pirmais tiks ieviests tāds jauns pašu resurss, ko piemēros no 2021. gada 1. janvāra un ko veidos ieņēmumu daļa no valsts iemaksām, kura aprēķināta, pamatojoties uz nepārstrādāto plastmasas iepakojuma atkritumu svaru, kā paredzēts Pašu resursu lēmumā. Paredzēts, ka minētais lēmums stāsies spēkā 2021. gada janvārī, kad to saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām būs apstiprinājušas dalībvalstis.

Komisija pēc 2020. gadā uzsāktiem ietekmes novērtējumiem paātrinās darbu un līdz 2021. gada jūnijam iesniegs priekšlikumus par oglekļa ievedcenas korekcijas mehānismu un par digitālo nodevu, kā arī pievienotu priekšlikumu ar mērķi uz šā pamata, vēlākais, līdz 2023. gada 1. janvārim ieviest jaunus pašu resursus.

Komisija 2021. gada pavasarī pārskatīs ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, tostarp tās darbības jomas iespējamo paplašināšanu uz aviāciju un jūrniecību. Tā līdz 2021. gada jūnijam ierosinās jaunu pašu resursu, kas balstīsies uz ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

Iestādes vienojas, ka oglekļa ievedcenas korekcijas mehānisms un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir tematiski savstarpēji saistīti un ka tādēļ būtu pamatoti tos apspriest līdzīgā kārtā.

Otrais solis: 2022. un 2023. gads

Pēc Līgumos paredzētajām piemērojamām procedūrām un pēc tam, kad to saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām būs apstiprinājušas dalībvalstis, paredzēts, ka šie jaunie pašu resursi tiks ieviesti līdz 2023. gada 1. janvārim.

Padome par šiem jaunajiem pašu resursiem apspriedīsies, vēlākais, līdz 2022. gada 1. jūlijam, lai tos varētu ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim.

Trešais solis: 2024. līdz 2026. gads

10.

Komisija, pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem, ierosinās papildu jaunus pašu resursus, kas varētu ietvert finanšu darījuma nodokli un finanšu iemaksu saistībā ar korporatīvo sektoru vai jaunu kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Komisija cenšas iesniegt priekšlikumu līdz 2024. gada jūnijam.

11.

Pēc Līgumos paredzētajām piemērojamām procedūrām un pēc tam, kad to saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām būs apstiprinājušas dalībvalstis, paredzēts, ka šādi papildu jaunie pašu resursi tiks ieviesti līdz 2026. gada 1. janvārim.

12.

Padome par šiem jaunajiem pašu resursiem apspriedīsies, vēlākais, līdz 2025. gada 1. jūlijam, lai tos varētu ieviest līdz 2026. gada 1. janvārim.

(1) Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (2016. gada 13. aprīlis) (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 433I

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	63. gadagājums 2020. gada 22. decembris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai	1
	*	Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam	11

	II Neleģislatīvi akti
	REGULAS
*	Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes	23
	LESTĀŽU NOLĪGUMI
*	Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai Iestāžu Nolīgums (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai	28