ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 426

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

63. gadagājums
2020. gada 17. decembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2114 (2020. gada 16. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008, īslaicīgi pagarinot ārkārtējos pasākumus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēja izraudzīšanos ( 1 )

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2115 (2020. gada 16. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008, īslaicīgi pagarinot ārkārtējos pasākumus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz darbības licencēm ( 1 )

4

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2116 (2020. gada 16. decembris), ar ko atjauno atļauju Escherichia coli ATCC 9637 producētu L-histidīna monohidrohlorīda monohidrātu izmantot par barības piedevu lašu dzimtas zivīm un atļauj to plašāk izmantot citām zivīm, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 244/2007 ( 1 )

7

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2117 (2020. gada 16. decembris), ar ko atjauno atļauju selēnmetionīnu, kas producēts ar Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399, ar jaunu nosaukumu ar selēnu bagātināts raugs Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399 izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem un atceļ Regulu (EK) Nr. 900/2009 ( 1 )

11

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2118 (2020. gada 16. decembris), ar ko atjauno atļauju Pediococcus pentosaceus DSM 16244 izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 514/2010 ( 1 )

15

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2119 (2020. gada 16. decembris), ar ko atjauno atļauju citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātu izmantot par barības piedevu visiem atšķirtiem cūku sugas dzīvniekiem, gaļas cāļiem, dējējvistu cāļiem, visiem retāk audzētu sugu gaļas putniem un visiem retāk audzētu sugu putniem, kurus audzē dēšanai, un atceļ Regulu (ES) Nr. 1117/2010 un (ES) Nr. 849/2012 (atļaujas turētājs – Vetagro SpA) ( 1 )

18

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2120 (2020. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz atļauju lietot illītmontmorilonīta preparātu par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/1964 ( 1 )

22

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2121 (2020. gada 16. decembris) par atļauju Komagataella phaffii DSM 32854 producētas 6-fitāzes preparātu lietot par barības piedevu visu sugu mājputniem, dekoratīvajiem putniem, sivēniem, nobarojamām cūkām, sivēnmātēm un mazāk izplatītu sugu nobarojamām vai vaislas cūkām (atļaujas turētājs Huvepharma EOOD) ( 1 )

28

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2122 (2020. gada 16. decembris), ar ko 2021. gadam dažām Norvēģijas izcelsmes precēm, kas iegūtas tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014, piešķir neierobežotu beznodokļu piekļuvi Savienības tirgum

32

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Lēmums (ES) 2020/2123 (2020. gada 11. novembris), ar ko Vācijas Federatīvajai Republikai un Dānijas Karalistei piešķir atkāpi attiecībā uz projektu Kriegers Flak – kombinēts elektrotīkla risinājums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 64. pantu (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 7948)  ( 1 )

35

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2124 (2020. gada 9. decembris) par Savienības atļaujas nepiešķiršanu biocīdu saimei Contec Hydrogen Peroxide (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8394)

54

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2125 (2020. gada 16. decembris), ar ko Nunavutas valdību atzīst par struktūru, kura pilnvarota izdot dokumentus, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1007/2009 no roņiem iegūtu izstrādājumu laišanai Savienības tirgū

56

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2126 (2020. gada 16. decembris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 ( 1 )

58

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2127 (2020. gada 16. decembris), ar ko groza Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/541 par Singapūrā apstiprinātām biržām un atzītiem tirgus uzturētājiem piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma līdzvērtīgumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 ( 1 )

65

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2128 (2020. gada 16. decembris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 9356)  ( 1 )

68

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2114

(2020. gada 16. decembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008, īslaicīgi pagarinot ārkārtējos pasākumus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēja izraudzīšanos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (1) un jo īpaši tās 24.a panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Covid-19 pandēmijas dēļ krasi samazinājusies gaisa satiksme, un tā cēloņi ir ievērojams pieprasījuma kritums un dalībvalstu un trešo valstu tiešie pandēmijas ierobežošanas pasākumi.

(2)

Šie apstākļi nav pārvadātāju varā, un pārvadātāju pakalpojumu brīvprātīgā vai obligātā atcelšana šādos apstākļos ir nepieciešama reakcija.

(3)

Apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēji joprojām saskaras ar naudas līdzekļu trūkumu, kas var izraisīt apkalpošanas uz zemes apturēšanu. Tas savukārt var Savienības lidostās izraisīt lidostas pakalpojumu ierobežošanu vai apturēšanu.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/696 (2) ļāva no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. decembrim lidostas vadības dienestam vai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējs beidz darboties pirms tā laikposma beigām, kuram tas izraudzīts, izraudzīties apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju tiešai pakalpojumu sniegšanai ne ilgāk kā sešus mēnešus vai līdz 2020. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš laikposms beidzas vēlāk. Regula (ES) 2020/696 arī deleģēja Komisijai pilnvaras minētos laikposmus pagarināt.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 24.a panta 4. punktu 2020. gada 13. novembrī Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu.

(6)

Komisijas kopsavilkuma ziņojumā norādīts, ka ar visu pakāpenisko pieaugumu no 2020. gada aprīļa līdz augustam gaisa satiksmes apjoms 2020. gada septembrī, salīdzinot ar to pašu laiku 2019. gadā, palicis ievērojami samazināts. Pēc Eirokontroles datiem, 2020. gada 25. novembrī gaisa satiksmes apjoms bija par 63 % mazāks nekā 2019. gada 25. novembrī.

(7)

Lai gan ir grūti precīzi paredzēt gaisa satiksmes apjoma uzlabošanos, racionāli ir paredzēt, ka tuvākajā nākotnē stāvoklis nemainīsies un paliks līdz 2021. gada decembrim. 2020. gada septembra Eirokontroles jaunākajā gaisa satiksmes prognozē paredzēts, ka 2021. gada februārī gaisa satiksme būs par 50 % mazāka nekā 2020. gada februārī (un nebūs koordinētas dalībvalstu pieejas darbības kārtības ieviešanā un to noteikto ierobežojumu atcelšanā). Pasaules veselības organizācijas dati rāda, ka 2020. gada 22. novembrī nedēļā reģistrēto Covid-19 inficēto skaits Eiropā sasniedzis 1,77 miljonus (44 % jauno inficēto pasaulē), ievērojami pārsniedzot skaitu 2020. gada pavasarī. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka Eiropas Ekonomikas zonas un Apvienotās Karalistes 14 dienās izziņoto inficēšanos rādītājs kopš 2020. gada vasaras ir pastāvīgi palielinājies. Saskaņā ar tās 2020. gada 22. novembra iknedēļas uzraudzības ziņojumu, rādītājs ir sasniedzis 549 (valstīs diapazonā 58–1 186) no katriem 100 000 iedzīvotājiem.

(8)

Ir jādomā, ka gaisa satiksmes apjoma pastāvīgā samazināšanās ir Covid-19 pandēmijas rezultāts. Pieejamie dati par patērētāju uzticēšanos laikā pēc Covid-19 sākuma rāda, ka 2020. gada aprīlī aptuveni 60 % respondentu norādījuši, ka varētu atsākt izmantot gaisa satiksmi dažu mēnešu laikā pēc pandēmijas atkāpšanās, tomēr 2020. gada jūnijā to īpatsvars samazinājies līdz 45 %. Pieejamie dati tādējādi skaidri parāda sakaru starp Covid-19 pandēmiju un patērētāju pieprasījumu pēc gaisa satiksmes, un nav bijis cita notikuma, kas izskaidrotu gaisa transporta pieprasījuma samazināšanos.

(9)

Komisijas kopsavilkuma ziņojums parāda, ka arī valstu noteiktie un nekoordinētie ierobežojumi, karantīnas prasības un testēšanas pasākumi, ko dalībvalstis ieviesušas, reaģējot uz Eiropā kopš augusta vidus augušo inficēšanos, bet kurus bieži izziņo īsu brīdi pirms ieviešanas, vājina patērētāju uzticēšanos un samazina pieprasījumu pēc gaisa satiksmes.

(10)

Ņemot vērā ļoti zemo rezervācijas apjomu, minētās epidemioloģiskās un gaisa satiksmes prognozes, kā arī nenoteiktību un neparedzamību valstu pasākumos, kuru mērķis ir ierobežot Covid-19 pandēmiju, ir racionāli paredzēt, ka ar Covid-19 pandēmiju skaidrojamais gaisa satiksmes apjoms un pasažieru pieprasījums būs zemi visu 2021. gadu. Apjoms, kas pastāvēja pirms Covid-19, nav gaidāms vairākus gadus. Taču šobrīd vēl par agru secināt, vai tāds pats pārvadāšanas jaudas samazinājums būs vērojams arī pēc 2021. gada.

(11)

Apkalpošanas uz zemes uzņēmumus ir smagi skārusi Covid-19 pandēmija un tās izraisītā gaisa satiksmes samazināšanās. Kopš pandēmijas sākuma ievērojami samazinājies reisu skaits ir negatīvi ietekmējis ieņēmumu plūsmas no apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem Savienības lidostās. Tādējādi daudzi apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēji ir saskārušies ar finansiālām grūtībām, un vairāki jau ir iesaistījušies pārstrukturēšanā, izmantojuši valsts glābšanas pasākumus vai beiguši darboties.

(12)

Pēc gaisa satiksmes apjoma prognozēm turpmākajiem mēnešiem izskatās, ka grūtie tirgus apstākļi apkalpošanā uz zemes dominēs, jo 2021. gadā apkalpojamo lidojumu skaits būs samazināts. Domājams, ka negatīvā tendence gaisa satiksmē vēl vairāk pasliktinās apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju smago finansiālo stāvokli un tādēļ radīs jaunu bankrotu briesmas. Tādos apstākļos gaidāms, ka lielākam skaitam apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju lidostās, kurās to skaits ir samazināts, apkalpošana uz zemes būs jāizbeidz, pirms pagājis laikposms, kuram tie izraudzīti. Tā šajās lidostās var rasties pēkšņi apkalpošanas uz zemes pakalpojumu pārtraukumi, pirms Direktīvas 96/67/EK 11. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā iespējams izraudzīt jaunu pakalpojumu sniedzēju.

(13)

Tāpēc pienākas Regulas (EK) Nr. 1008/2008 24.a panta 2. punktā paredzēto atkāpes laikposmu pagarināt no 2020. gada 1. marta līdz 2021. gada 31. decembrim.

(14)

Lai novērstu juridisko nenoteiktību, it īpaši lidostas vadības dienestam un dalībvalsts kompetentajai iestādei, šī regula jāpieņem Regulas (EK) Nr. 1008/2008 25.b pantā noteiktajā steidzamajā procedūrā un tai steidzami jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1008/2008 24.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Laikposmā no 2020. gada 1. marta līdz 2021. gada 31. decembrim atkāpjoties no Direktīvas 96/67/EK 11. panta 1. punkta e) apakšpunkta gadījumā, kad apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējs beidz darboties, pirms pagājis laikposms, kuram tas izraudzīts, lidostas vadības dienests vai dalībvalsts kompetentā iestāde var tieši izraudzīties apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanai ne ilgāk kā sešus mēnešus vai laikposmā līdz 2021. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir ilgāks.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/696 (2020. gada 25. maijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā groza, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju (OV L 165, 27.5.2020., 1. lpp.).


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/4


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2115

(2020. gada 16. decembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008, īslaicīgi pagarinot ārkārtējos pasākumus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz darbības licencēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (1) un jo īpaši tās 9. panta 1.b punktu,

tā kā:

(1)

Covid-19 pandēmijas dēļ krasi samazinājusies gaisa satiksme, un tā cēloņi ir ievērojams pieprasījuma kritums un dalībvalstu un trešo valstu tiešie pandēmijas ierobežošanas pasākumi.

(2)

Šie apstākļi nav pārvadātāju varā, un pārvadātāju pakalpojumu brīvprātīgā vai obligātā atcelšana šādos apstākļos ir nepieciešama reakcija.

(3)

Savienības pārvadātāji turpina saskarties ar naudas līdzekļu trūkumu, kura dēļ to darbības licenci var atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1008/2008 9. panta 1. punktam apturēt vai atsaukt, vai aizstāt ar pagaidu licenci, lai arī nav strukturālas ekonomiskas vajadzības to darīt. Pagaidu licences izdošana var būt nelabvēlīgs signāls tirgum par pārvadātāja spēju turpināt darboties, un var saasināties finansiālās problēmas, kuras citādi būtu pārejošas.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/696 (2) dalībvalstu kompetentajām licencēšanas iestādēm atļauj no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. decembrim neatsaukt un neapturēt darbības licenci, ja finansiālās darbības novērtēšana veikta minētajā laikposmā, drošums nav apdraudēts un ir reālistiskas izredzes turpmākajos 12 mēnešos apmierinoši uzlabot finansiālo stāvokli. Regula (ES) 2020/696 arī deleģē Komisijai pilnvaras pagarināt 9. panta 1.a punktā norādīto laikposmu no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. decembrim.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 9. panta 1.c punktu 2020. gada 13. novembrī Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu.

(6)

Komisijas kopsavilkuma ziņojumā norādīts, ka ar visu pakāpenisko pieaugumu no 2020. gada aprīļa līdz augustam gaisa satiksmes apjoms 2020. gada septembrī, salīdzinot ar to pašu laiku 2019. gadā, palicis ievērojami samazināts. Pēc Eirokontroles datiem, 2020. gada 25. novembrī gaisa satiksmes apjoms bija par 63 % mazāks nekā 2019. gada 25. novembrī.

(7)

Lai gan ir grūti precīzi paredzēt gaisa satiksmes apjoma uzlabošanos, racionāli ir paredzēt, ka tuvākajā nākotnē stāvoklis nemainīsies un paliks līdz 2021. gada decembrim. 2020. gada septembra Eirokontroles jaunākajā gaisa satiksmes prognozē paredzēts, ka 2021. gada februārī gaisa satiksme būs par 50 % mazāka nekā 2020. gada februārī (un nebūs koordinētas dalībvalstu pieejas darbības kārtības ieviešanā un to noteikto ierobežojumu atcelšanā). Pasaules veselības organizācijas dati rāda, ka 2020. gada 22. novembrī nedēļā reģistrēto Covid-19 inficēto skaits Eiropā sasniedzis 1,77 miljonus (44 % jauno inficēto pasaulē), ievērojami pārsniedzot skaitu 2020. gada pavasarī. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka Eiropas Ekonomikas zonas un Apvienotās Karalistes 14 dienās izziņoto inficēšanos rādītājs kopš 2020. gada vasaras ir pastāvīgi palielinājies. Saskaņā ar tās 2020. gada 22. novembra iknedēļas uzraudzības ziņojumu, rādītājs ir sasniedzis 549 (valstīs diapazonā 58–1 186) no katriem 100 000 iedzīvotājiem.

(8)

Ir jādomā, ka gaisa satiksmes apjoma pastāvīgā samazināšanās ir Covid-19 pandēmijas rezultāts. Pieejamie dati par patērētāju uzticēšanos laikā pēc Covid-19 sākuma rāda, ka 2020. gada aprīlī aptuveni 60 % respondentu norādījuši, ka varētu atsākt izmantot gaisa satiksmi dažu mēnešu laikā pēc pandēmijas atkāpšanās, tomēr 2020. gada jūnijā to īpatsvars samazinājies līdz 45 %. Tādējādi pieejamie dati skaidri parāda sakaru starp Covid-19 pandēmiju un patērētāju pieprasījumu pēc gaisa satiksmes, un nav bijis cita notikuma, kas izskaidrotu gaisa transporta pieprasījuma samazināšanos.

(9)

Komisijas kopsavilkuma ziņojums parāda, ka arī valstu un nekoordinētie ierobežojumi, karantīnas prasības un testēšanas pasākumi, ko dalībvalstis ieviesušas, reaģējot uz jaunajiem inficēšanās gadījumiem Eiropā kopš augusta vidus, kurus bieži izziņo īsu brīdi pirms ieviešanas, vājina patērētāju uzticēšanos un samazina pieprasījumu pēc gaisa satiksmes.

(10)

Ņemot vērā ļoti zemo rezervācijas apjomu, minētās epidemioloģiskās un gaisa satiksmes prognozes, kā arī nenoteiktību un neparedzamību valstu pasākumos, kuru mērķis ir ierobežot Covid-19 pandēmiju, ir racionāli paredzēt, ka ar Covid-19 pandēmiju skaidrojamais gaisa satiksmes apjoms un pasažieru pieprasījums būs zemi visu 2021. gadu. Apjoms, kas pastāvēja pirms Covid-19, nav gaidāms vairākus gadus. Taču šobrīd vēl par agru secināt, vai tāda pati pārvadāšanas jaudas samazināšanās būs vērojama arī pēc 2021. gada.

(11)

Tāds zems gaisa satiksmes apjoms un pasažieru pieprasījums laikposmā no 2020. gada 31. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim var Savienības pārvadātājiem izraisīt pastāvīgu naudas līdzekļu trūkumu, kas var novest pie darbības licences apturēšanas vai atsaukšanas vai aizstāšanas ar pagaidu licenci bez kādas strukturālas ekonomiskas vajadzības.

(12)

Tādēļ, ja nav briesmu drošumam un pastāv reālistiskas izredzes 12 mēnešu laikā apmierinoši panākt finansiālo spēju uzlabošanos, ir jāļauj kompetentajām licencētājām iestādēm neapturēt un neatsaukt darbības licenci uz pagarinātā laikposmā no 2020. gada 1. marta līdz 2021. gada 31. decembrim iegūta finansiālās darbības novērtējuma pamata. Minētā laikposma beigās Savienības pārvadātājs jāpakļauj Regulas (EK) Nr. 1008/2008 9. panta 1. punktā noteiktajai procedūrai.

(13)

Lai novērstu juridisko nenoteiktību, it īpaši licencētājām iestādēm un gaisa kuģu ekspluatantiem, šī regula jāpieņem steidzamības kārtībā, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1008/2008 25.b pantā, un tai steidzami jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1008/2008 9. panta 1.a punktu aizstāj ar šādu:

“1.a   Uz 1. punktā minēto no 2020. gada 1. marta līdz 2021. gada 31. decembrim iegūto novērtējumu pamata kompetentā licencētāja iestāde pirms minētā laikposma beigām var pieņemt lēmumu neapturēt un neatsaukt Savienības pārvadātāja darbības licenci, ja nav briesmu drošumam un ir reālistiskas izredzes nākamos 12 mēnešos apmierinoši atjaunot finansiālo spēju. 12 mēnešu laikposma beigās tā pārskata šā Savienības gaisa pārvadātāja darbību un izlemj par darbības licences apturēšanu vai atsaukšanu, un uz 1. punkta pamata tiek piešķirta pagaidu licence.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/696 (2020. gada 25. maijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā groza, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju (OV L 165, 27.5.2020., 1. lpp.).


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2116

(2020. gada 16. decembris),

ar ko atjauno atļauju Escherichia coli ATCC 9637 producētu L-histidīna monohidrohlorīda monohidrātu izmantot par barības piedevu lašu dzimtas zivīm un atļauj to plašāk izmantot citām zivīm, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 244/2007

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas un atjaunošanas pamatojums un kārtība.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 244/2007 (2) Escherichia coli ATCC 9637 producētu L-histidīna monohidrohlorīda monohidrātu atļāva 10 gadus izmantot par barības piedevu lašu dzimtas zivīm.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 14. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums atjaunot atļauju Escherichia coli ATCC 9637 producētu L-histidīna monohidrohlorīda monohidrātu izmantot par barības piedevu lašu dzimtas zivīm. Pieteikumā bija iekļauts pieprasījums mainīt celma apzīmējumu uz Escherichia coli NITE SD 00268, un tam bija pievienotas minētās regulas 14. panta 2. punktā prasītās ziņas un dokumenti. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 7. pantu pieteikumā tika lūgts paplašināt izmantojumu, attiecinot to arī uz citām zivīm. Minētajam pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2020. gada 18. marta atzinumā (3) secināja, ka, ievērojot ierosinātos izmantošanas nosacījumus, Escherichia coli NITE SD 00268 producēts L-histidīna monohidrohlorīda monohidrāts kaitīgi neietekmē ne dzīvnieku veselību, patērētāju veselību, ne vidi, ja vien tas tiek pievienots mērķsugu prasībām piemērotā daudzumā. Iestāde arī secināja, ka, lai gan attiecīgā piedeva nav kairinoša ādai, nav iespējams izdarīt secinājumus par to, ka šī piedeva ieelpojot potenciāli varētu būt toksiska, kairinoša acīm vai ādas sensibilizators. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāveic pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, jo īpaši uz piedevas lietotājiem. Iestāde arī secināja, ka piedeva ir iedarbīgs aminoskābes histidīna avots zivju sugām. Iestāde neuzskata, ka būtu vajadzīgas īpašas prasības veikt uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificējusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegtos ziņojumus par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Escherichia coli NITE SD 00268 producēta L-histidīna monohidrohlorīda monohidrāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta nosacījumi atļaujas piešķiršanai ir izpildīti. Tādēļ šo piedevu būtu jāatļauj izmantot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Ņemot vērā to, ka atļauja Escherichia coli ATCC 9637 producētu L-histidīna monohidrohlorīda monohidrātu izmantot par barības piedevu atbilstīgi šīs regulas pielikumā paredzētajiem nosacījumiem tiek atjaunota, Regula (EK) Nr. 244/2007 būtu jāatceļ.

(7)

Nekaitīguma apsvērumi neliek Escherichia coli ATCC 9637 producēta L-histidīna monohidrohlorīda monohidrāta atļaujas nosacījumu grozījumus piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atjaunotās atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Escherichia coli ATCC 9637 producēta L-histidīna monohidrohlorīda monohidrāta, kas pieder pie piedevu kategorijas “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālās grupas “aminoskābes, to sāļi un analogi”, atļauja tiek atjaunota, ievērojot pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. pants

1.   Escherichia coli ATCC 9637 producētu L-histidīna monohidrohlorīda monohidrātu un to saturošus premiksus, kuri iegūti un marķēti pirms 2021. gada 6. jūlija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2021. gada 6. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.

2.   Šā panta 1. punktā minētās vielas saturošas barības sastāvdaļas un barības maisījumus, kuri paredzēti lašu dzimtas zivīm un ražoti un marķēti pirms 2022. gada 6. janvāra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2021. gada 6. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.

3. pants

Regulu (EK) Nr. 244/2007 atceļ.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 244/2007 (2007. gada 7. marts) par L-histidīna monohidrohlorīda monohidrāta kā dzīvnieku barības piedevas lietošanas atļauju (OV L 73, 13.3.2007., 6. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2020;18(4):6072.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: uzturfizioloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: aminoskābes, to sāļi un analogi

3c351

-

L-histidīna monohidrohlorīda monohidrāts

Piedevas sastāvs

Pulveris, kurā ir vismaz

98 % L-histidīna monohidrohlorīda monohidrāta un

72 % histidīna un kurā ir maks.

100 ppm histamīna

Zivis

-

-

-

1.

L-histidīna monohidrohlorīda monohidrātu drīkst laist tirgū un izmantot par piedevu preparāta veidā.

2.

Piedevas un premiksa izmantošanas norādījumos norāda glabāšanas apstākļus un noturību pret termisku apstrādi.

3.

Uz piedevas un premiksa etiķetes jābūt šādām norādēm:

“L-histidīna monohidrohlorīda monohidrātu pievieno tikai atbilstoši mērķdzīvnieka uztura vajadzībām, kas ir atkarīgas no sugas, dzīvnieka fizioloģiskā stāvokļa, veiktspējas līmeņa, vides apstākļiem, citu aminoskābju līmeņa barībā un būtisko mikroelementu, piemēram, vara un cinka, līmeņa.”

Histidīna saturs.

4.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka, kādas darbības procedūras un organizatoriskie pasākumi jāveic piedevas un premiksa lietotājiem, lai novērstu iespējamos riskus acīm un ādai un iespējamos riskus, ko varētu radīt ieelpošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem šos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, piedevu un premiksus izmanto, izmantojot individuālos aizsarglīdzekļus.

2031. gada 6. janvāris

Aktīvās vielas raksturojums

L-histidīna monohidrohlorīda monohidrāts, kas iegūts fermentācijā ar Escherichia coli NITE SD 00268

Ķīmiskā formula: C3H3N2-CH2-CH(NH2)-COΟΗ· HCl· H2O

CAS numurs: 5934-29-2

Einecs numurs: 211-438-9

Analītiskā metode  (1)

Histidīna kvantitatīvajai noteikšanai barības piedevā:

augsti efektīvā šķidruma hromatogrāfija kombinācijā ar fotometrisko detektēšanu (HPLC-UV),

jonu apmaiņas hromatogrāfija kombinācijā ar pēckolonnas derivatizāciju un optisko detektēšanu (IEC-VIS/FLD).

Histidīna kvantitatīvajai noteikšanai premiksos, barības sastāvdaļās un barības maisījumos:

jonu apmaiņas hromatogrāfija kombinācijā ar pēckolonnas derivatizāciju un fotometrisko detektēšanu (IEC-VIS), Komisijas Regula (EK) Nr. 152/2009 (III pielikuma F daļa)

Histamīna kvantitatīvajai noteikšanai barības piedevā:

augsti efektīvā šķidruma hromatogrāfija kombinācijā ar spektrofotometrisko detektēšanu (HPLC-UV),


(1)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/11


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2117

(2020. gada 16. decembris),

ar ko atjauno atļauju selēnmetionīnu, kas producēts ar Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399, ar jaunu nosaukumu “ar selēnu bagātināts raugs Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399” izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem un atceļ Regulu (EK) Nr. 900/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas un atjaunošanas pamatojums un kārtība.

(2)

Selēnmetionīnam, kas producēts ar Saccharomyces cerevisiae Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399, atļauja to 10 gadus izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem tika piešķirta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 900/2009 (2).

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 14. panta 1. punktu tika iesniegts pieteikums uz to, lai atjaunotu atļauju selēnmetionīnu, kas producēts ar Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399, izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem; piedevu lūgts klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Pieteikumam ir pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 14. panta 2. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2020. gada 7. maija (3) atzinumā secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem selēnmetionīns, kas producēts ar Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399, neatstāj nelabvēlīgu ietekmi ne uz dzīvnieku veselību, ne patērētāja drošību, ne vidi. Tā arī secināja, ka piedeva potenciāli ir ādas un elpceļu sensibilizators. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāīsteno pienācīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka, jo īpaši uz piedevas lietotāju, veselību. Piedevas iedarbīguma pierādījums, kas bija sākotnējās atļaujas pamatā, atbilst atjaunošanas procedūrai. Visbeidzot Iestāde ieteica mainīt piedevas nosaukumu. Iestāde arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Selēnmetionīna, kas producēts ar Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399, novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šīs piedevas atļauja būtu jāatjauno.

(6)

Ņemot vērā to, ka atļauja izmantot selēnmetionīnu, kas producēts ar Saccharomyces cerevisiaeSaccharomyces cerevisiae CNCM I-3399, par barības piedevu tiek atjaunota, Regula (EK) Nr. 900/2009 būtu jāatceļ.

(7)

Nekaitīguma apsvērumi neprasa selēnmetionīna, kas producēts ar Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399, atļaujas nosacījumu grozījumus piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atjaunotās atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificētās, pie piedevu kategorijas “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālās grupas “mikroelementu maisījumi” piederošās piedevas atļauja tiek atjaunota, ievērojot pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. pants

1.   Ar Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399 producētu selēnmetionīnu un šo piedevu saturošus premiksus, kuri ražoti un marķēti pirms 2021. gada 6. jūlija saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2021. gada 6. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.

2.   Ar Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399 producētu selēnmetionīnu saturošas barības sastāvdaļas un barības maisījumus, kuri paredzēti produktīviem dzīvniekiem un ražoti un marķēti pirms 2022. gada 6. janvāra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2021. gada 6. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

3.   Ar Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399 producētu selēnmetionīnu saturošas barības sastāvdaļas un barības maisījumus, kuri paredzēti neproduktīviem dzīvniekiem un ražoti un marķēti pirms 2023. gada 6. janvāra saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami pirms 2021. gada 6. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

3. pants

Regulu (EK) Nr. 900/2009 atceļ.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 900/2009 (2009. gada 25. septembris) par atļauju izmantot no Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399 iegūtu selēnmetionīnu kā dzīvnieku barības piedevu (OV L 256, 29.9.2009., 12. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2020, 18(5):6144.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Selēns mg uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: uzturfizioloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: mikroelementu maisījumi

3b812

--

Ar selēnu bagātināts raugs Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399, inaktivēts

Piedevas sastāvs

Organiskā selēna preparāts

Selēna saturs: 2 000 līdz 3 500 mg Se/kg

Organiskais selēns > 97 līdz 99 % no kopējā selēna

Selēnmetionīns > 63 % no kopējā selēna

Visas sugas

 

0,50 (kopā)

1.

Barībā piedevu iekļauj premiksa veidā.

2.

Piedevas un premiksu lietošanas norādījumos norāda glabāšanas un stabilitātes nosacījumus.

3.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka, kādas darbības procedūras un organizatoriskie pasākumi jāveic piedevas un premiksu lietotājiem, lai novērstu potenciālos riskus, ko varētu radīt ieelpošana un saskare ar ādu. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem šos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsarglīdzekļus.

4.

Maksimāli pieļaujamais pievienotā organiskā selēna saturs:

0,2 mg selēna uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

2031. gada 6. janvāris

Aktīvās vielas raksturojums

Ar Saccharomyces cerevisiae CNCM I-3399 producēts selēnmetionīns

Ķīmiskā formula: C5H11NO2Se

Analītiskā metode  (1)

Selēnmetionīna noteikšanai barības piedevā:

apgrieztās fāzes augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija ar UV detektēšanu (RP-HPLC-UV) vai

augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija un induktīvi saistītas plazmas masspektrometrija (HPLC-ICP-MS) pēc trīskāršas proteolītiskās noārdīšanās.

Kopējā selēna noteikšanai barības piedevā:

induktīvi saistītas plazmas atomemisijas spektrometrija (ICP-AES) vai

induktīvi saistītas plazmas masspektrometrija (ICP-MS).

Kopējā selēna noteikšanai premiksos, barības maisījumos un barības sastāvdaļās:

hidrīdu ģenerēšanas atomabsorbcijas spektrometrija (HGAAS) pēc mineralizācijas mikroviļņos (EN 16159:2012).


(1)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama Eiropas Savienības references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/15


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2118

(2020. gada 16. decembris),

ar ko atjauno atļauju Pediococcus pentosaceus DSM 16244 izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem un atceļ Regulu (ES) Nr. 514/2010

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas un atjaunošanas pamatojums un kārtība.

(2)

Pediococcus pentosaceus DSM 16244 atļauja to 10 gadus izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem tika piešķirta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 514/2010 (2).

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 14. pantu ir iesniegts pieteikums uz to, lai pagarinātu atļauju Pediococcus pentosaceus DSM 16244 izmantot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem; piedevu lūgts klasificēt piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas”. Minētajam pieteikumam ir pievienotas minētās regulas 14. panta 2. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2020. gada 25. maija atzinumā (3) secināja, ka pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pierādījumus, par to, ka piedeva atbilst esošajiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem. Iestāde secināja, ka Pediococcus pentosaceus DSM 16244 neatstāj nelabvēlīgu ietekmi ne uz dzīvnieku veselību vai patērētāja drošību, ne vidi. Tā arī secināja, ka piedeva ādu un acis nekairina, taču uzskatīja, ka tā ir ādas un elpceļu sensibilizators. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāīsteno pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, jo īpaši uz piedevas lietotājiem.

(5)

Pediococcus pentosaceus DSM 16244 novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ minētās piedevas atļauja būtu jāatjauno tā, kā specificēts šīs regulas pielikumā.

(6)

Ņemot vērā to, ka atļauja Pediococcus pentosaceus DSM 16244 izmantot par barības piedevu saskaņā ar šīs regulas pielikumā paredzētajiem nosacījumiem tiek atjaunota, Regula (ES) Nr. 514/2010 būtu jāatceļ.

(7)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificētās, pie piedevu kategorijas “tehnoloģiskās piedevas” un funkcionālās grupas “skābbarības piedevas” piederošās piedevas atļauja tiek atjaunota, ievērojot pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. pants

Regulu (ES) Nr. 514/2010 atceļ.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) Nr. 514/2010 (2010. gada 15. jūnijs) par atļauju izmantot Pediococcus pentosaceus (DSM 16244) kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām (OV L 150, 16.6.2010., 42. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2020, 18(6):6166.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

KVV/kg svaiga materiāla

Kategorija: tehnoloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: skābbarības piedevas

1k2101

Pediococcus pentosaceus DSM 16244

Piedevas sastāvs

Pediococcus pentosaceus (DSM 16244) preparāts, kas satur vismaz 4 × 1011 KVV/g piedevas

Visu sugu dzīvnieki

-

-

-

1.

Piedevas un premiksu lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus.

2.

Piedevas minimālais saturs, ja to nekombinē ar citiem mikroorganismiem, ko izmanto par skābbarības piedevām: 1×108 KVV/kg svaiga materiāla

3.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka, kādas darbības procedūras un organizatoriskie pasākumi jāveic piedevas un premiksu lietotājiem, lai novērstu potenciālos riskus, kas izriet no tās lietošanas. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus, t. sk. cimdus un elpceļu aizsarglīdzekļus.

6.1.2031.

Aktīvās vielas raksturojums

Pediococcus pentosaceus DSM 16244

Analītiskā metode  (1)

Skaitīšanas metode: Petri trauciņa un uztriepuma metode, izmantojot MSR agaru (EN 15786)

Identifikācija: pulsējošā lauka gēla elektroforēze (PFGE).


(1)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē:https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2119

(2020. gada 16. decembris),

ar ko atjauno atļauju citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātu izmantot par barības piedevu visiem atšķirtiem cūku sugas dzīvniekiem, gaļas cāļiem, dējējvistu cāļiem, visiem retāk audzētu sugu gaļas putniem un visiem retāk audzētu sugu putniem, kurus audzē dēšanai, un atceļ Regulu (ES) Nr. 1117/2010 un (ES) Nr. 849/2012 (atļaujas turētājs – Vetagro SpA)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (1) (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas un atjaunošanas pamatojums un kārtība.

(2)

Citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātam atļauja to desmit gadus izmantot par barības piedevu atšķirtiem sivēniem tika piešķirta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1117/2010 (2), un gaļas cāļiem, dējējvistu cāļiem, visiem retāk audzētu sugu gaļas putniem un visiem retāk audzētu sugu putniem, kurus audzē dēšanai, un atšķirtiem cūku dzimtas dzīvniekiem, izņemot Sus scrofa domesticus, – ar Regulu (ES) Nr. 849/2012 (3).

(3)

Šīs atļaujas turētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 14. panta 1. punktu iesniedza pieteikumu, kurā lūdza atjaunot atļauju izmantot citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātu par barības piedevu visiem atšķirtiem cūku sugas dzīvniekiem, gaļas cāļiem, dējējvistu cāļiem, visiem retāk audzētu sugu gaļas putniem un visiem retāk audzētu sugu putniem, kurus audzē dēšanai, pieprasot to klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. Pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 14. panta 2. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) savā 2020. gada 17. marta atzinumā (4) secināja, ka citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparāts, ja to lieto saskaņā ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem, nelabvēlīgi neietekmē ne dzīvnieku veselību, ne patērētāju drošību, ne vidi. Iestāde arī secināja, ka tiek uzskatīts, ka piedeva potenciāli ir ādas un acu kairinātājs un ka tā ir ādas un elpceļu sensibilizators. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāīsteno pienācīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka, jo īpaši uz piedevas lietotāju, veselību.

(5)

Citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ minētās piedevas atļauja būtu jāatjauno.

(6)

Ņemot vērā to, ka atļauja citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātu izmantot par barības piedevu tiek atjaunota, Regula (ES) Nr. 1117/2010 un (ES) Nr. 849/2012 būtu jāatceļ.

(7)

Drošuma apsvērumi neliek citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātu atļaujas nosacījumu izmaiņas piemērot nekavējoties, tādēļ ir lietderīgi atļaut pārejas periodu, kurā ieinteresētās personas varētu sagatavoties no atjauninātās atļaujas izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificētā, pie piedevu kategorijas “zootehniskās piedevas” un funkcionālās grupas “citas zootehniskās piedevas” piederošā preparāta atļauja ir atjaunota, ievērojot minētajā pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. pants

Regulu (ES) Nr. 1117/2010 un (ES) Nr. 849/2012 atceļ.

3. pants

Regulā (ES) Nr. 1117/2010 un (ES) Nr. 849/2012 noteiktos citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātu, kā arī šo piedevu saturošus premiksus un barības maisījumus, kas ražoti un marķēti pirms 2021. gada 6. janvāra saskaņā ar noteikumiem, kuri bija piemērojami pirms 2021. gada 6. janvāra, arī turpmāk drīkst laist tirgū un lietot, līdz beidzas esošie krājumi.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1117/2010 (2010. gada 2. decembris) par atļauju citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātam kā atšķirtu sivēnu barības piedevai (atļaujas turētājs Vetagro SpA) (OV L 317, 3.12.2010., 3. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 849/2012 (2012. gada 19. septembris) par atļauju lietot citronskābes, sorbīnskābes, timola un vanilīna preparātu kā barības piedevu gaļas cāļiem, dējējvistām, visiem retāk audzētu sugu gaļas putniem un dējējputniem un atšķirtiem cūku dzimtas dzīvniekiem, izņemot Sus scrofa domesticus (atļaujas turētājs – Vetagro SpA) (OV L 253, 20.9.2012., 8. lpp.).

(4)  EFSA Journal, 2020; 18(4):6063.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg/kg piedevas kompleksajā barībā ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: zootehniskās piedevas. Funkcionālā grupa: citas zootehniskās piedevas (rezultātu parametru uzlabošana)

4d3

Vetagro SpA

Aizsargātas citronskābes, sorbīnskābes,

timola un vanilīna preparāts.

Piedevas sastāvs

Citronskābi, sorbīnskābi, timolu un vanilīnu saturošu aizsargātu mikrolodīšu preparāts, kurā ir vismaz:

citronskābe: 25 g/100 g

timols: 1,7 g/100 g

sorbīnskābe: 16,7 g/100 g

vanilīns: 1 g/100 g

Gaļas cāļi

Dējējvistu cāļi

Visi retāk audzētu sugu gaļas putni un visi retāk audzētu sugu putni, kurus audzē dēšanai

-

200

-

1.

Piedevas un premiksa lietošanas norādījumos norāda glabāšanas nosacījumus un noturību pret karstumapstrādi.

2.

Lietošanas instrukcijās iekļauj šādu informāciju: “Kompleksajā barībā nepārsniegt dažādu citronskābes un sorbīnskābes avotu kopējo maksimālo saturu”.

3.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji piedevas un premiksu lietotājiem nosaka darbības procedūras un organizatoriskos pasākumus, kuru nolūks ir novērst iespējamos riskus, ko varētu radīt šīs piedevas un premiksu lietošana: ādas un acu kairinājumu un ādas sensibilizēšanos. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem šos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, piedevu un premiksus lieto, izmantojot individuālos aizsarglīdzekļus, arī elpceļu, acu un ādas aizsarglīdzekļus.

6.1.2031.

Aktīvās vielas raksturojums

citronskābe C6H8O7 (tīrība ≥ 99,5 %)

2-hidroksi-1,2,3-propāntrikarboksilskābe, CAS Nr. 77-92-9, bezūdens

sorbīnskābe C6H8O2 (tīrība ≥ 99,5 %)

2,4-heksadiēnskābe, CAS Nr. 110-44-1

timols (tīrība ≥ 98 %)

5-metil-2-(1-metiletil)fenols, CAS Nr. 89-83-8

vanilīns (tīrība ≥ 99,5 %)

4-hidroksi-3-metoksibenzaldehīds, CAS Nr. 121-33-5

Visi atšķirti cūku sugas dzīvnieki

1 000

Analītiskā metode  (1)

Sorbīnskābes un timola noteikšana barības piedevā, premiksos un barībā:

apgrieztās fāzes augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija ar ultravioleto/diožu matricas detektoru (RP-HPLC-UV/DAD).

Citronskābes noteikšana piedevā un premiksos:

apgrieztās fāzes augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfija ar ultravioleto/diožu matricas detektoru

(RP-HPLC-UV/DAD).Citronskābes noteikšana barībā:

citronskābes satura fermentatīvā noteikšana – NADH (nikotinamīda adenīna dinukleotīda samazinātā forma) spektrometriskā metode.

-


(1)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/22


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2120

(2020. gada 16. decembris),

ar ko attiecībā uz atļauju lietot illītmontmorilonīta preparātu par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem groza Īstenošanas regulu (ES) 2016/1964

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (1) (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku barībā vajadzīga atļauja, kā arī paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas vai grozīšanas pamatojums un kārtība.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1964 (2) illītmontmorilonīta preparātu tika atļauts lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem.

(3)

Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 1. punktu lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”) sniegt atzinumu par to, vai, ņemot vērā atļaujas nosacījumu grozīšanu, atļauja lietot illītmontmorilonīta preparātu par barības piedevu joprojām atbilstu Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta nosacījumiem. Grozījums attiecas uz pašreizējo atļauju izmantot šo piedevu par pretsalipes vielu papildbarībā. Pieprasījumam bija pievienoti attiecīgi pamatojošie dati.

(4)

Savos 2014. gada 30. oktobra (3), 2015. gada 10. septembra (4) un 2020. gada 20. marta (5) atzinumos Iestāde secināja, ka ierosinātais grozījums attiecībā uz illītmontmorilonīta preparāta atļaujas nosacījumiem nemaina iepriekšējos secinājumus par to, ka šī piedeva neatstāj nelabvēlīgu ietekmi ne uz dzīvnieku veselību, ne patērētāju drošību, ne vidi. Tā arī secināja, ka putekļi, kas rodas lietotājam normāli rīkojoties ar piedevu, var pakļaut visus elpceļus kaitīgās vielas (kristāliskā silīcija dioksīda) ietekmei, kurai nevar noteikt nekaitīgas iedarbības robežvērtības un, tā kā nav datu par tās iedarbību uz ādu un acīm, būtu jāuzskata, ka viela ir kairinoša ādai un acīm un ka tā ir arī potenciāls ādas sensibilizators. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāīsteno pienācīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka, jo īpaši uz piedevas lietotāju, veselību. Iestāde arī secināja, ka šī piedeva ir iedarbīga pretsalipes viela. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošo barības piedevu analīzes metodēm.

(5)

Attiecībā uz atļauju ierosināto izmaiņu novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti.

(6)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2016/1964 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2016/1964 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1964 (2016. gada 9. novembris), kas attiecas uz atļauju piešķiršanu tādam magnezītdolomīta preparātam, kas kā barības piedeva paredzēts piena govīm un citiem atgremotājiem, ko audzē piena ražošanai, atšķirtiem sivēniem un nobarojamām cūkām, un tādam illītmontmorilonīta preparātam, kas kā barības piedeva paredzēts visu sugu dzīvniekiem (OV L 303, 10.11.2016., 7. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2014; 12(11):3904.

(4)  EFSA Journal 2015; 13(9):4237.

(5)  EFSA Journal 2020; 18(5):6095.


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2016/1964 pielikumā ierakstu, kas attiecas uz piedevu illītmontmorilonīts ar identifikācijas numuru 1g557, aizstāj ar šādu:

Piedevas identifikācijas numurs

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg piedevas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: tehnoloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: saistvielas.

“1g557

Illītmontmorilonīts

Piedevas sastāvs

Ar illītmontmorilonītu ieslāņota mālieža preparāts: filosilikāti ≥ 75 %

Aktīvās vielas raksturojums

Filosilikāti ≥ 75 %:

≥ 35 % illītmontmorilonīts (uzbriestošs)

≥ 30 % illīts/muskovīts

≤ 15 % kaolinīts (neuzbriestošs)

Kvarcs ≤ 20 %

Dzelzs (strukturāla) 3,6 % (vidēji)

Nesatur azbestu

Visu sugu dzīvnieki

-

10 000

20 000

1.

Lietošanas pamācībā norāda:

“Nepieļaut orālu lietošanu vienlaicīgi ar makrolīdiem”,

“Turklāt attiecībā uz mājputniem nepieļaut lietošanu vienlaicīgi ar robenidīnu”.

2.

Attiecībā uz mājputniem: ja illītmontmorilonīta līmenis pārsniedz 10 000 mg uz kg kompleksās barības, kontrindicēts orālai lietošanai vienlaikus ar kokcidiostatiem, izņemot robenidīnu.

3.

Uz lopbarības piedevas un to saturošu premiksu marķējuma ir šāda norāde: “Piedeva illītmontmorilonīts ir bagāta ar (inerto) dzelzi”.

4.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka, kādas darbības procedūras un organizatoriskie pasākumi jāveic piedevas un premiksu lietotājiem, lai novērstu iespējamos riskus, ko varētu radīt minētās piedevas un premiksu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsarglīdzekļus, tostarp elpceļu aizsarglīdzekļus.

5.

Kopējais illītmontomorilonīta daudzums no dažādiem avotiem kompleksajā barībā nepārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni – 20 000 mg uz kg kompleksās barības.

2026. gada 30. novembris”

Analītiskā metode  (1)

Noteikšanai barības piedevā:

rentgenstaru difrakcija (XRD)

induktīvi saistītas plazmas atomemisijas spektrometrija (ICP-AES)

Piedevas identifikācijas numurs

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

mg piedevas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Kategorija: tehnoloģiskās piedevas. Funkcionālā grupa: pretsalipes viela

“1g557

Illītmontmorilonīts

Piedevas sastāvs

Ar illītmontmorilonītu ieslāņota mālieža preparāts: filosilikāti ≥ 75 %

Aktīvās vielas raksturojums

Filosilikāti ≥ 75 %:

≥ 35 % illītmontmorilonīts (uzbriestošs)

≥ 30 % illīts/muskovīts

≤ 15 % kaolinīts (neuzbriestošs)

Kvarcs ≤ 20 %

Dzelzs (strukturāla) 3,6 % (vidēji)

Nesatur azbestu

Visu sugu dzīvnieki

-

-

20 000

1.

Lietošanas pamācībā norāda:

“Nepieļaut orālu lietošanu vienlaicīgi ar makrolīdiem”,

“Turklāt attiecībā uz mājputniem nepieļaut lietošanu vienlaicīgi ar robenidīnu”.

2.

Minimālais izmantojamais piedevas daudzums:

10 000 mg/kg, ja to izmanto kā pretsalipes vielu tieši papildbarībā,

20 000 mg/kg, ja to izmanto kā pretsalipes vielu kompleksajā barībā.

3.

Attiecībā uz mājputniem: kontrindicēts orālai lietošanai vienlaikus ar kokcidiostatiem, izņemot robenidīnu.

4.

Uz lopbarības piedevas un to saturošu premiksu marķējuma ir šāda norāde: “Piedeva illītmontmorilonīts ir bagāta ar (inerto) dzelzi”.

5.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka, kādas darbības procedūras un organizatoriskie pasākumi jāveic piedevas un premiksu lietotājiem, lai novērstu iespējamos riskus, ko varētu radīt minētās piedevas un premiksu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot individuālos aizsarglīdzekļus, tostarp elpceļu aizsarglīdzekļus.

6.

Kopējais illītmontomorilonīta daudzums no dažādiem avotiem kompleksajā barībā nepārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni – 20 000 mg uz kg kompleksās barības.

2026. gada 30. novembris”

Analītiskā metode  (2)

Noteikšanai barības piedevā:

rentgenstaru difrakcija (XRD)

induktīvi saistītas plazmas atomemisijas spektrometrija (ICP-AES)


(1)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē:https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.

(2)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē:https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports.


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/28


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2121

(2020. gada 16. decembris)

par atļauju Komagataella phaffii DSM 32854 producētas 6-fitāzes preparātu lietot par barības piedevu visu sugu mājputniem, dekoratīvajiem putniem, sivēniem, nobarojamām cūkām, sivēnmātēm un mazāk izplatītu sugu nobarojamām vai vaislas cūkām (atļaujas turētājs Huvepharma EOOD)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegti trīs pieteikumi, lai saņemtu atļauju lietot 6-fitāzes preparātu. Šiem pieteikumiem bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikumi attiecas uz atļauju Komagataella phaffii DSM 32854 producētas 6-fitāzes preparātu lietot par barības piedevu visu sugu mājputniem, dekoratīvajiem putniem, sivēniem, nobarojamām cūkām, sivēnmātēm un mazāk izplatītu sugu nobarojamām vai vaislas cūkām, paredzot to klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2020. gada 7. maija (2), 2020. gada 25. maija (3) un 2020. gada 1. jūlija (4) atzinumos secināja, ka Komagataella phaffii DSM 32854 producētais 6-fitāzes preparāts, ja to lieto saskaņā ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem, neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz veselību visu sugu mājputniem, dekoratīvajiem putniem, sivēniem, nobarojamām cūkām, sivēnmātēm un mazāk izplatītu sugu nobarojamām vai vaislas cūkām, patērētāju drošību vai vidi. Tā arī secināja, ka šī piedeva būtu uzskatāma par acu kairinātāju un potenciālu ādas un elpceļu sensibilizatoru. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāveic attiecīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, jo īpaši attiecībā uz piedevas lietotājiem. Iestāde secināja, ka minētā piedeva kā iedarbīga zootehniskā piedeva uzlabo barības sagremojamību visu sugu mājputniem, dekoratīvajiem putniem, sivēniem, nobarojamām cūkām, sivēnmātēm un mazāk izplatītu sugu nobarojamām vai vaislas cūkām. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības par uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificēja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodi.

(5)

Komagataella phaffii DSM 32854 producētas 6-fitāzes preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto preparātu būtu jāatļauj lietot, kā specificēts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā specificēto preparātu, kas pieder pie piedevu kategorijas “zootehniskās piedevas” un funkcionālās grupas “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts izmantot par dzīvnieku barības piedevu, ievērojot pielikumā noteiktos nosacījumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  EFSA Journal 2020;18(5): 6141.

(3)  EFSA Journal 2020;18(6): 6161.

(4)  EFSA Journal 2020;18(7): 6204.


PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analītiskā metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Aktīvās vienības uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a32

Huvepharma EOOD

6-fitāze (EC 3.1.3.26)

Piedevas sastāvs

Komagataella phaffii (DSM 32854) producētas 6-fitāzes (EC 3.1.3.26) preparāts ar minimālo aktivitāti:

5000 FTU  (1)/g granulu formā

5 000 FTU/g apvalkotā veidā

5 000 FTU/g šķidrā veidā

visu sugu mājputni

dekoratīvie putni

sivēni

nobarojamas cūkas

sivēnmātes

mazāk izplatītu sugu nobarojamās vai vaislas cūkas

-

250 FTU

-

1.

Piedevas un premiksu lietošanas norādījumos norāda glabāšanas apstākļus un noturību pret karstumapstrādi.

2.

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji nosaka, kādas darbības procedūras un organizatoriskie pasākumi jāveic piedevas un premiksu lietotājiem, lai novērstu iespējamos riskus, ko varētu radīt minētās piedevas un premiksu lietošana. Ja ar šādām procedūrām un pasākumiem minētos riskus novērst vai līdz minimumam samazināt nav iespējams, ar piedevu un premiksiem rīkojas, izmantojot aizsardzības līdzekļus, tostarp elpceļu, acu un ādas aizsarglīdzekļus.

6.1.2031.

Aktīvās vielas raksturojums

6-fitāze (EC 3.1.3.26), producēta fermentācijā ar Komagataella phaffii DSM 32854.

Analītiskā metode  (2)

Fitāzes aktivitātes kvantitatīvai noteikšanai barības piedevā:

kolorimetriskā metode, kuras pamatā ir fitāzes fermentatīvā reakcija uz fitātu – VDLUFA 27.1.4.

Fitāzes aktivitātes kvantitatīvai noteikšanai premiksos:

kolorimetriskā metode, kuras pamatā ir fitāzes fermentatīvā reakcija uz fitātu – VDLUFA 27.1.3.

Fitāzes aktivitātes kvantitatīvai noteikšanai barības sastāvdaļās un barības maisījumos:

kolorimetriskā metode, kuras pamatā ir fitāzes fermentatīvā reakcija uz fitātu – EN ISO 30024.


(1)  Viens FTU ir fermenta daudzums, kas 37 °C temperatūrā un pie pH 5,5 vienā minūtē no nātrija fitāta substrāta atbrīvo 1 mikromolu neorganiska fosfāta.

(2)  Sīkāka informācija par analītiskajām metodēm ir pieejama references laboratorijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/jrc/en/eurl/feed-additives/evaluation-reports


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/32


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2122

(2020. gada 16. decembris),

ar ko 2021. gadam dažām Norvēģijas izcelsmes precēm, kas iegūtas tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014, piešķir neierobežotu beznodokļu piekļuvi Savienības tirgum

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (1), un jo īpaši tās 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2004/859/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2 (2) un jo īpaši tā 3. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes 1973. gada 14. maija Nolīguma (3) (“divpusējais Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti”) Protokols Nr. 2 un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) (4) Protokols Nr. 3, kurā grozījumi izdarīti ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 140/2001 (2001. gada 23. novembris), ar ko groza EEZ līguma 2. un 3. protokolu, par pārstrādātiem un citiem lauksaimniecības produktiem (5), nosaka tirdzniecības režīmu starp Savienību un Norvēģijas Karalisti attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

(2)

EEZ līguma Protokols Nr. 3 paredz nulles nodokļa likmes piemērošanu ūdenim ar cukura vai citu saldinātāju piedevām vai aromatizētam ūdenim, kurš ir klasificēts ar KN kodu 2202 10 00, un citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nesatur pozīcijās 0401 līdz 0404 minētos produktus vai taukus, kuri iegūti no pozīcijās 0401 līdz 0404 minētajiem produktiem, un kas klasificēti ar KN kodu 2202 90 10.

(3)

Kopš 2017. gada 1. janvāra KN kods 2202 90 ir aizstāts ar KN kodiem 2202 91 00 un 2202 99. Tāpēc šai regulai būtu jāattiecas uz produktiem ar KN kodiem 2202 10 00, ex 2202 91 00 un ex 2202 99.

(4)

Ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2 (6) (“Nolīgums vēstuļu apmaiņas formā”) uz laiku aptur beznodokļu režīmu, ko saskaņā ar Protokolu Nr. 2 piemēro precēm, kuras klasificētas ar KN kodiem 2202 10 00 (ūdeņi, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti) un ex 2202 90 10 (citi bezalkoholiskie dzērieni, kas satur cukuru), kuri aizstāti ar KN kodiem 2202 10 00, ex 2202 91 00 un ex 2202 99. Saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā tādu minēto preču beznodokļu imports, kuru izcelsme ir Norvēģijā, ir atļauts vienīgi beznodokļu kvotas robežās. Par importu, kas minēto beznodokļu kvotu pārsniedz, ir jāmaksā nodoklis.

(5)

Turklāt Nolīgumā vēstuļu apmaiņas formā noteikts, ka tad, ja tarifa kvota līdz iepriekšējā gada 31. oktobrim nav izmantota, konkrētajiem produktiem nosaka neierobežotu beznodokļu piekļuvi Savienības tirgum.

(6)

Saskaņā ar Komisijai sniegtajiem datiem, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2154 (7) atvērtā attiecīgo produktu ikgadējā kvota 2020. gadam līdz 2020. gada 31. oktobrim nebija pilnībā izmantota. Tāpēc attiecībā uz konkrētajiem produktiem būtu jānosaka neierobežota beznodokļu piekļuve Savienības tirgum no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(7)

Tāpēc 2021. gadā nebūtu jāpiemēro beznodokļu režīma, kas piemērojams saskaņā ar divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2, pagaidu apturēšana.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas nodarbojas ar horizontāliem jautājumiem, kuri saistīti ar Līguma I pielikumā neuzskaitītu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   No 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim pielikumā uzskaitītajām Norvēģijas izcelsmes precēm piešķir neierobežotu beznodokļu piekļuvi Savienības tirgum.

2.   Šīs regulas pielikumā uzskaitītajām precēm piemēro izcelsmes noteikumus, kas paredzēti divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolā Nr. 3.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 370, 17.12.2004., 70. lpp.

(3)  OV L 171, 27.6.1973., 2. lpp.

(4)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(5)  OV L 22, 24.1.2002., 34. lpp.

(6)  OV L 370, 17.12.2004., 72. lpp.

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2154 (2019. gada 16. decembris), ar ko 2020. gadam atver tarifa kvotu dažu tādu preču importam Savienībā, kuru izcelsme ir Norvēģijā un kuras iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus, ko aptver Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014 (OV L 327, 17.12.2019., 66. lpp.).


PIELIKUMS

Norvēģijas izcelsmes preces, kurām no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piešķir neierobežotu beznodokļu piekļuvi Savienības tirgum

Kārtas Nr.

KN kods

Taric kods

Peču apraksts

09.0709

2202 10 00

 

Ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts

ex 2202 91 00

10

Cukuru saturošs bezalkoholiskais alus

ex 2202 99 11

11

19

Cukuru (saharozi vai invertcukuru) saturoši dzērieni uz sojas bāzes ar proteīnu saturu 2,8 % no masas vai vairāk

ex 2202 99 15

11

19

Dzērieni uz sojas bāzes ar proteīnu saturu mazāk nekā 2,8 % no masas; cukuru (saharozi vai invertcukuru) saturoši dzērieni uz kopējā muitas tarifa 8. nodaļā minētu riekstu, kopējā muitas tarifa 10. nodaļā minētu graudaugu produktu vai kopējā muitas tarifa 12. nodaļā minētu sēklu bāzes

ex 2202 99 19

11

19

Citi bezalkoholiskie dzērieni, kas nesatur pozīcijās 0401 līdz 0404 minētos produktus vai taukus, kuri iegūti no pozīcijās 0401 līdz 0404 minētajiem produktiem, un satur cukuru (saharozi vai invertcukuru)


LĒMUMI

17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/35


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2020/2123

(2020. gada 11. novembris),

ar ko Vācijas Federatīvajai Republikai un Dānijas Karalistei piešķir atkāpi attiecībā uz projektu “Kriegers Flak – kombinēts elektrotīkla risinājums” saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 64. pantu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 7948)

(Autentisks ir tikai teksts dāņu un vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (1) (“Elektroenerģijas regula”) un jo īpaši tās 64. pantu,

pēc dalībvalstu informēšanas par pieteikumu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

2020. gada 1. jūlijā Dānijas un Vācijas iestādes iesniedza Eiropas Komisijai lūgumu piešķirt atkāpi attiecībā uz projektu “Kriegers Flak – kombinēts elektrotīkla risinājums” (“KF”) saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 64. pantu.

(2)

Eiropas Komisija 7. jūlijā savā tīmekļa vietnē publicēja lūgumu piešķirt atkāpi (2) un aicināja dalībvalstis un ieinteresētās personas sniegt piezīmes līdz 2020. gada 31. augustam. Padomes Enerģētikas jautājumu darba grupā 2020. gada 13. jūlijā dalībvalstis tika arī informētas, ka ir iesniegts lūgums piešķirt atkāpi un ka var sniegt piezīmes.

2.    KRIEGERS FLAK – KOMBINĒTS ELEKTROTĪKLA RISINĀJUMS

(3)

Kriegers Flak kā ģeogrāfisks apgabals attiecas uz rifu Baltijas jūrā, kas aptver Dānijas, Vācijas un Zviedrijas ekonomiskās zonas. Šis rifs rada apstākļus, ka jūra šajā vietā ir samērā sekla, un 2007. gadā Dānija, Vācija un Zviedrija pauda interesi minētajā apgabalā attīstīt vējparkus. Sākumā pārvades sistēmu operatori (“PSO”) no visām trim dalībvalstīm novērtēja iespēju izstrādāt kopīgu projektu, kas apvienotu pasākumus šajā apgabalā. Kopš 2010. gada projektu, kurā paredzēts uzbūvēt vējparku, kas būtu savienots ar divām valstīm (tā dēvēto “hibrīdprojektu”), turpināja īstenot tikai Dānijas un Vācijas sistēmu operatori.

(4)

Saskaņā ar lūgumu piešķirt atkāpi KF kā hibrīdprojekta galvenais projektēšanas mērķis bija palielināt savienojumu starp vējparkiem un to attiecīgajiem sauszemes tīkliem izmantošanu, darot šo jaudu pieejamu starpzonu tirdzniecībai laikā, kad tā nav pilnībā pieprasīta, lai pārvadītu vējparku saražoto elektroenerģiju uz krastu.

(5)

Energinet.dk (Dānijas PSO) un 50Hertz (Vācijas PSO šajā jomā) 2010. gada beigās parakstīja dotāciju līgumu par ieguldījumu 150 miljonu EUR apmērā no līdzekļiem, ko piešķir saskaņā ar Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai (“EEPEA”). KF 2013. gadā tika iekļauts arī pirmajā kopīgu interešu projektu (“KIP”) sarakstā, kas pievienots Komisijas Deleģētajai regulai (ES) Nr. 1391/2013 (3). KF koncepcija, tostarp koncepcija par paredzēto elektroenerģijas plūsmu apstrādi pārslodzes gadījumā (“pārslodzes vadība”), ir jautājums, kas ticis plaši apspriests ar iesaistītajiem valstu energoregulatoriem un apskatīts arī saziņā ar Eiropas Komisiju.

(6)

KF kā plašāks projekts apvieno šādus elementus (sk. arī 1. attēlu tālāk):

a)

vējparki Baltic 1 un Baltic 2, kuri abi atrodas Vācijas teritorijas apgabalos Baltijas jūrā. Baltic 1 tika nodots ekspluatācijā 2011. gadā, un tā jauda ir 48 MW. Baltic 2 tika nodots ekspluatācijā 2015. gadā, un tā jauda ir 288 MW;

b)

nosaukums Kriegers Flak ir dots arī vējparkam, kas atrodas Dānijas teritorijas apgabalos Baltijas jūrā. Šo vējparku ar jaudu 600 MW ir paredzēts nodot ekspluatācijā 2022. gadā;

c)

tīkla savienojums no Vācijas vējparkiem līdz Vācijas krastam ar jaudu apmēram 400 MW, izmantojot maiņstrāvu ar 150 kV spriegumu 136 km attālumā, tika nodots ekspluatācijā attiecīgi 2011. un 2015. gadā;

d)

tīkla savienojums no Dānijas vējparka līdz Dānijas krastam (Denmark 2 tirdzniecības zonā) ar jaudu 680 MW, izmantojot maiņstrāvu ar 220 kV spriegumu 77–80 km attālumā, tika nodots ekspluatācijā 2019. gadā;

e)

pretslēguma pārveidotāja stacija Bentwisch, Vācijā, nodrošina asinhronu Ziemeļvalstu un kontinentālo sinhrono zonu savienojumu;

f)

divi augstsprieguma maiņstrāvas kabeļi savieno vējparkus Kriegers Flak un Baltic 2, ar jaudu 400 MW 24,5 km attālumā;

g)

lai sasaistītu Kriegers Flak un Baltic 2 platformas, abas atkrastes platformas bija jāpaplašina;

h)

starpsavienotāja ekspluatācijas galvenais pārzinis (“SEGP”). SEGP reālā laikā pārrauga slodzes plūsmu caur pretslēguma pārveidotāja staciju, sāk kompensācijas tirdzniecību, rodoties pārslodzei vēja elektroenerģijas ieguves dēļ, ja tā ir lielāka par paredzēto, sāk atkrastes vējparku jaudas samazināšanu, ja tas ir nepieciešams kā galējais līdzeklis, un pielāgo sprieguma un reaktīvās jaudas iestatījuma vērtības pretslēguma pārveidotāja stacijā, lai nodrošinātu sprieguma stabilitāti. Turklāt tas katru stundu prognozē atlikušo pārvades jaudu, kas jādara pieejama tirgū.

(7)

Attiecībā uz iepriekš minētajiem aktīviem – lūgumā piešķirt atkāpi netiek uzskatīts, ka vējparki formāli ir KF projekta daļa (tāpēc tiek uzskatīts, ka uz šo projektu attiecas tikai pārvades tīkla aktīvi, t. i., c)–h) aktīvi).

Image 1

(8)

Turklāt tikai e)–h) aktīvi ir tieši saistīti ar valstu tīklu “apvienošanu”. Tāpēc tikai šie aktīvi (1. un 2. attēlā atzīmēti kā “KF CGS aktīvi”) tika līdzfinansēti no ES fondu līdzekļiem.

Image 2

3.   LŪGTĀS ATKĀPES

(9)

Visu lūgto atkāpju mērķis ir piešķirt KF sistēmas jaudu uz tirdzniecības zonu robežas starp Denmark 2 (DK 2) un Vācijas–Luksemburgas (DE–LU) tirdzniecības zonām, piešķirot prioritāti atkrastes vējparkiem, kas tieši saistīti ar KF sistēmu.

(10)

Pieteikuma iesniedzēji attiecībā uz KF sistēmu lūdz piešķirt atkāpi no vairākām prasībām, kas aprakstītas tālāk un kas visas attiecas uz tirdzniecībai pieejamo minimālo jaudu saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punktu.

3.1.   Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punkts

(11)

Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punktā ir noteikts, ka pārvades sistēmas operatori neierobežo starpsavienojuma jaudas apjomu, kas jādara pieejams tirgus dalībniekiem, lai novērstu pārslodzi pašu tirdzniecības zonā, vai jāizmanto kā līdzeklis to plūsmu vadībai, kuru izcelsme ir iekšēji darījumi tirdzniecības zonās. Šo punktu uzskata par izpildītu attiecībā uz robežām, kurām piemēro koordinētas neto pārvades jaudas pieeju, ja minimālā jauda vismaz 70 % apmērā no pārvades jaudas, ievērojot darbības drošības robežas pēc bojājumsituāciju atskaitīšanas, kā noteikts saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, ir pieejama starpzonu tirdzniecībai. Vācijas un Dānijas iestādes lūdz, lai šo minimālo procentuālo daļu neattiecinātu uz kopējo pārvades jaudu, ievērojot darbības drošības robežas pēc bojājumsituāciju atskaitīšanas. Tā vietā tā būtu jāattiecina tikai uz jaudu, kas paliek pāri pēc tam, kad ir atņemta visa jauda, kas vajadzīga produkcijas pārvadei no vējparkiem, kuri savienoti ar KF sistēmu, uz krastu (“atlikusī jauda”).

(12)

Tādējādi, ja pārvades jauda ir 400 MW, 320 MW jau ir nepieciešami vēja enerģijas pārvadei uz krastu, tāpēc saskaņā ar lūgumu piešķirt atkāpi 16. panta 8. punktā izklāstītās prasības būtu jāattiecina tikai uz 80 MW. Tātad saskaņā ar Vācijas un Dānijas iestāžu pausto viedokli, ja vismaz 70 % no 80 MW būtu darīti pieejami starpzonu tirdzniecībai, vajadzētu uzskatīt, ka tas ir pietiekami, lai tiktu izpildītas Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punktā izklāstītās prasības. Jauda, kas atskaitīta no kopējās jaudas pirms tirdzniecībai pieejamās minimālās jaudas aprēķināšanas attiecībā uz nākamās dienas termiņu, ir jābalsta uz abu PSO vēja enerģijas produkcijas prognozēm nākamās dienas posmā. Neizmantoto jaudu pēc nākamās dienas jaudas piešķiršanas dara pieejamu tekošās dienas tirgū.

(13)

Jāatzīmē, ka šī pieeja, kā norādīts lūgumā, pašlaik ir iekļauta jaudas aprēķināšanas metodikā Hansa jaudas aprēķināšanas reģionam attiecībā uz nākamās dienas un tekošās dienas termiņu. Hansa jaudas aprēķināšanas reģions ietver Kriegers Flak projektu. Par Hansa reģiona jaudas aprēķināšanas metodiku Hansa reģiona valsts regulatīvās iestādes vienojās 2018. gada 16. decembrī. Reģiona kompetentās valsts regulatīvās iestādes vēl nav spējušas vienoties par Hansa jaudas aprēķināšanas reģiona jaudas aprēķināšanas metodiku attiecībā uz nākotnes laikposmu un par atjauninātu metodiku attiecībā uz nākamās dienas un tekošās dienas termiņiem, joīpaši tāpēc, ka nav panākta vienošanās par pieeju jaudas aprēķināšanai attiecībā uz Kriegers Flak starpsavienotāju. Tāpēc termiņš vienošanās panākšanai tika pagarināts, cerot, ka, izmantojot pašreizējo atkāpes procedūru, tiks gūta skaidrība (4).

3.2.   Elektroenerģijas regulas 12., 14., 15. un 16. pants

(14)

Elektroenerģijas regulas 12., 14., 15. un 16. pantā vairākos gadījumos ir izdarīta atsauce uz pieejamās jaudas minimālo līmeni, kā noteikts 16. panta 8. punktā. Vācijas un Dānijas iestādes lūdz atkāpi, lai panāktu, ka šajos pantos norādītais minimālais jaudas līmenis atspoguļo minimālo līmeni tā, kā aprēķināts iepriekš, t. i., 70 % no atlikušās jaudas.

(15)

Komisija neuzskata, ka tie ir atsevišķi lūgumi piešķirt atkāpi. Svarīgi ir tas, ka Elektroenerģijas regulas 64. panta 1. punktā ir noteikts, ka netiek pieļautas atkāpes no Elektroenerģijas regulas 12. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Tomēr, ciktāl, īstenojot atkāpi no 16. panta 8. punkta noteikumiem, rezultāts ir atšķirīga minimālā jaudas līmeņa aprēķināšana, visas atsauces uz šo minimālo vērtību minētajā regulā ir jāsaprot kā atsauces uz vērtību, kas noteikta lēmumā par atkāpi.

3.3.   Tīkla kodeksi un vadlīnijas

(16)

Pamatojoties uz lūgumu, šī atkāpe ir jāņem vērā arī attiecīgajos jaudas aprēķināšanas procesos saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2015/1222 (5), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības (“JPPV”) vadlīnijas, Komisijas Regulu (ES) 2016/1719 (6), ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas (“NJP”) vadlīnijas, un Komisijas Regulu (ES) 2017/2195 (7), ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas (“EB”) vadlīnijas. Ciktāl tiek lūgtas atkāpes no metodikām, kas pieņemtas saskaņā ar šīm Komisijas regulām, tiek uzskatīts, ka šādi lūgumi ir nevis atsevišķi lūgumi piešķirt atkāpi, bet gan lūgumi, kas pēc būtības ir saistīti ar attiecīgo lūgumu piešķirt atkāpi no Elektroenerģijas regulas. Ciktāl atkāpes dēļ Elektroenerģijas regulas noteikums nav attiecināms vai ir tikai daļēji attiecināms uz projektu, nav piemērojamas arī metodikas, kas pieņemtas saskaņā ar zemāka līmeņa tiesību aktiem un attiecas uz šo Elektroenerģijas regulas noteikumu vai balstās uz to.

(17)

Lūgumā piešķirt atkāpi papildus noteikts, ka jaudas rezervēšana ilgtermiņa tirgū balstās uz jaudu, kas paliek pāri pēc uzstādītās vēja enerģijas jaudas atskaitīšanas. Jaudas rezervēšana pārējās tirgus laika vienībās balstās uz jaudu, kas paliek pāri pēc prognozētās vēja enerģijas padeves atskaitīšanas. Lai gan lūgumā ir noteikts, ka visās tirgus laika vienībās ir jānovērš atkrastes vējparku jaudas samazināšana (to saprot kā tādu, kas attiecināma tikai uz vējparkiem Baltic 1, Baltic 2 un Kriegers Flak), ko rada pārrobežu jaudas rezervēšana starpzonu tirdzniecībai, Komisija saprot, ka šis lūgums ir paredzētais rezultāts, kas radies sakarā ar citām lūgtajām atkāpēm un aprakstīto pieeju jaudas aprēķināšanai un piešķiršanai, nevis lūgums piešķirt atsevišķas atkāpes. Konkrētāk, lūgumā ir skaidri noteikts, ka piešķirtā jauda būtu stingri jāievēro, tādējādi nevienu piešķirto pārvades jaudu nedrīkst samazināt, lai novērstu atkrastes vējparku jaudas samazināšanu.

3.4.   Lūgtās atkāpes ilgums

(18)

Lūgumā piešķirt atkāpi tiek lūgts, lai šī atkāpe stātos spēkā līdz ar KF nodošanu ekspluatācijā, kas gaidāma 2020. gada 3. ceturksnī, un būtu piemērojama “uz laiku, kamēr vējparki Baltic 1, Baltic 2 un Kriegers Flak ir savienoti ar KF”. Vēlāk tajā ir izdarīta atsauce uz laika ierobežojumu “kamēr šie atkrastes vējparki darbojas un ir savienoti ar sistēmu”.

(19)

Komisija to saprot tādējādi, ka atsauce ir veikta attiecībā uz vējparkiem, jo tie pašlaik jau pastāv, vai attiecībā uz vējparku Kriegers Flak, kura darbību plānots sākt tuvākajā laikā. Tādējādi attiecībā uz jauniem vējparkiem, pat ja tie būtu izveidoti, izmantojot tālākas investīcijas esošajos vējparkos, to prognozētā produkcija netiktu atskaitīta no kopējās pārvades jaudas pirms atlikušās jaudas aprēķināšanas.

4.   PIEZĪMES, KAS SAŅEMTAS APSPRIEŠANAS LAIKĀ

(20)

Apspriešanas laikā Komisija saņēma piezīmes no piecām dažādām ieinteresētajām personām, kā arī no vienas dalībvalsts.

Četros no sešiem iesniegumiem lūgtā atkāpe tika atbalstīta vai vismaz tika pausta izpratne par to, lai gan divos no šiem iesniegumiem tika lūgts noteikt atkāpei skaidrus laika ierobežojumus, vienā no tiem – ar mērķi projektu ātri pielāgot ES tiesību aktu satvaram. Citā iesniegumā netika pausts viedoklis par pašu lūgumu piešķirt atkāpi, savukārt sestajā iesniegumā tika atbalstīta atkāpes noraidīšana un – kā otrs labākais risinājums – tika ierosināts to ierobežot īsā termiņā.

Attiecībā uz iespējamās atkāpes ilgumu – divos no četriem iesniegumiem, kuros atbalstīta atkāpes piešķiršana, tika ierosināts, ka atkāpei vajadzētu aptvert pievienoto vējparku visu darbības laiku, vienā iesniegumā tika ierosināts precizēt atkāpes ilgumu, nenosaucot konkrētu termiņu, savukārt vēl vienā iesniegumā tika pausts viedoklis, ka tai vajadzētu būt pagaidu atkāpei, kā piemēru minot piecu gadu ierobežojumu, kas vajadzīgs, lai attiecībā uz KF izstrādātu atkrastes tirdzniecības zonas risinājumu.

Piecos no minētajiem sešiem iesniegumiem tika uzsvērts, ka, lai gan (nosacīts) ad hoc lēmums par atkāpi var būt pamatots konkrētā gadījuma unikālo īpašību dēļ, atkāpju piešķiršana nav bijusi piemērota alternatīva plašāka tiesiskā regulējuma izveidei, lai nodrošinātu pastāvīgu regulatīvo risinājumu. Šāds regulatīvs risinājums būtu ne vien noderīgs turpmāku hibrīdprojektu gadījumā, bet arī ļautu aizstāt atkāpi pēc noteikta laika, kas būtu nepieciešams, lai vienotos par regulatīvo režīmu un iespējamu atkārtotu sarunu vešanu par KF līgumiem. Sestajā iesniegumā tika atzīts, ka regulējumā ir notikušas izmaiņas, taču tika uzsvērts, ka tas bija dabiski, ka ilgtermiņa projekti savā projekta periodā saskaras ar noteiktām regulējuma izmaiņām.

Attiecībā uz šāda pastāvīga regulatīva risinājuma saturu, kas neietilpst esošā lēmuma par atkāpi tvērumā, divos iesniegumos tika uzsvērts, ka atbalsts būtu jāsniedz tieši un uz tirgu balstītā veidā (piem., izsolēs), nevis netieši, nosakot mākslīgi augstas elektroenerģijas cenas vai īpašu darbības kārtību, piemēram, prioritāru dispečēšanu un atbildības par balansēšanu neesamību. Vienā iesniegumā ir sniegts sīkāks izklāsts, atbalstot atkrastes tirdzniecības zonas kā daudzsološu risinājumu, kuru nākotnē varētu izmantot arī KF, un uzsverot, ka tirgus plānošanā nevajadzētu nošķirt sauszemes un atkrastes enerģijas ražošanu, vienlaikus atzīstot nepieciešamību precīzāk novērtēt atkrastes tirdzniecības zonu sadales ietekmi.

5.   NOVĒRTĒJUMS

(21)

Saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 64. pantu atkāpi no attiecīgajiem noteikumiem, kas ietverti šīs regulas 3. un 6. pantā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 1. un 4. punktā, 9., 10. un 11. pantā, 14.–17. pantā, 19.–27. pantā, 35.–47. pantā un 51. pantā, var piešķirt, ja dalībvalsts(-is) (šajā gadījumā gan Dānija, gan Vācija) var pierādīt, ka pastāv būtiskas problēmas mazo izolēto sistēmu vai mazo savienoto sistēmu darbībai.

(22)

Izņemot tālākos reģionus, atkāpe tiek ierobežota laikā un tiek pakļauta nosacījumiem, kas vērsti uz konkurences palielināšanu un integrāciju iekšējā elektroenerģijas tirgū.

(23)

Visbeidzot, atkāpes mērķis ir nodrošināt, lai tā nekavētu pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, palielinātu elastīgumu, enerģijas uzkrāšanu, elektromobilitāti un pieprasījumreakciju.

5.1.   Maza izolēta vai maza savienota sistēma

(24)

Elektroenerģijas regulā nav paredzētas vispārējas automātiskas atkāpes attiecībā uz mazām savienotām vai mazām izolētām sistēmām. Tādējādi šajā regulā tiek pieņemts, ka, neraugoties uz elektroenerģijas sistēmu izmēru un tehnisko īpašību lielo dažādību ES, visas šādas sistēmas var un vajadzētu ekspluatēt saskaņā ar pilnīgu tiesisko regulējumu.

(25)

Tomēr šo pieņēmumu var atspēkot un tādējādi saskaņā ar Elektroenerģijas regulas 64. panta 1. punktu ir pieļaujama atkāpe no atsevišķu Elektroenerģijas regulas noteikumu piemērošanas, ja dalībvalstis cita starpā pierāda, ka šo noteikumu piemērošana mazām izolētām sistēmām varētu radīt būtiskas problēmas, jo īpaši sakarā ar to ģeogrāfiskās atrašanās vietas apstākļiem vai pieprasījuma profiliem, kuri attiecas uz attiecīgajām sistēmām. Piemēram, ir konstatēts, ka tāda ir situācija dažās mazās un izolētās Vidusjūras salās ar ļoti mazu pieprasījumu ziemā un ievērojamu pieprasījuma pieaugumu īsās tūrisma sezonās (8).

(26)

Papildus izolētām sistēmām Elektroenerģijas regulā ir paredzēta iespēja piešķirt atkāpes arī mazām savienotām sistēmām. Tas rada jautājumu par to, kas ir sistēma Elektroenerģijas regulas 64. panta nozīmē. Līdz šim visi Komisijas lēmumi par atkāpes piešķiršanu izolētām sistēmām attiecās uz salām. Fakts, ka vienīgā sistēma, kas skaidri minēta 64. pantā, ir sistēma, kas izveidota Kiprā, t. i., salā, kuras pārvades sistēma pašlaik nav savienota ar citu dalībvalstu pārvades sistēmām, norāda, ka likumdevējs, iekļaujot atkāpes iespēju attiecībā uz mazām izolētām vai mazām savienotām sistēmām, visticamāk, bija domājis, ka tas attiecas uz salām.

(27)

Pats termins “sistēma” nav definēts ne Elektroenerģijas regulā, ne Elektroenerģijas direktīvā. Tomēr Elektroenerģijas direktīvas 2. panta 42) un 43) punktā ir attiecīgi definēti termini “maza, izolēta sistēma” un “maza, savienota sistēma”. “Mazas, izolētas sistēmas” ir definētas kā “jebkura sistēma, kuras patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 3 000 GWh un kurā mazāk nekā 5 % gada patēriņa iegūst no starpsavienojuma ar citām sistēmām”, savukārt “mazas, savienotas sistēmas” ir “jebkura sistēma, kuras patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 3 000 GWh un kurā vairāk nekā 5 % gada patēriņa iegūst no starpsavienojuma ar citām sistēmām”.

(28)

Pirmkārt, abās definīcijās tādējādi tiek pieņemts, ka sistēma ir kaut kas tāds, kurā var izmērīt un noteikt elektroenerģijas patēriņu. Otrkārt, to var savstarpēji savienot ar citām sistēmām. Termins “starpsavienotājs” Direktīvas 2. panta 39) punktā (atšķiras no Elektroenerģijas regulas) ir arī definēts kā “ierīce, ar ko savieno elektroenerģijas sistēmas”. Ņemot to vērā, ir skaidri saprotams, ka “sistēmai” ir jābūt kaut kam tādam, kas i) var ietvert patēriņa punktus, un ii) to var savienot ar citām sistēmām, izmantojot elektrības kabeļus. Šķiet, ka tas izslēdz iespēju par “sistēmu” uzskatīt vairākas sistēmas, kas ir savstarpēji pārklājušās un cieši saistītas. Drīzāk vienai sistēmai ir jābūt skaidri atdalāmai no citas. Visskaidrākā atdalīšana, un šis aspekts līdz šim ir arī izmantots Komisijas lietu praksē (9), ir viena ģeogrāfiskā apgabala topoloģiska atdalīšana no cita apgabala (piem., jūra atdala kādu salu no citām salām un kontinentālās daļas; kalni). Turklāt ir skaidrs, ka “sistēma” ar kaut ko ir jātur kopā un to nevar veidot vairāki pilnīgi neatkarīgi un nesaistīti elementi, tādējādi atsevišķu un savstarpēji nesaistītu salu ķēde neveidotu vienu, bet vairākas sistēmas.

(29)

Šajā gadījumā apgabals, kas ar kabeļiem savienots kā KF daļa, atrodas jūras vidū. Vējparki Baltic 2 un Kriegers Flak atrodas uz Kriegers Flak rifa vai tā tuvumā, savukārt vējparks Baltic 1 atrodas starp šo rifu un Vācijas krastu. Tādējādi vējparkus no kontinentālās daļas nepārprotami atdala Baltijas jūra. Tomēr jūra arī atdala vējparkus vienu no otra. Lai gan tie savā starpā ir savienoti ar kabeļiem, šis savienojums neatšķiras no to savienojuma ar kontinentālās daļas sistēmām.

(30)

Tomēr KF sistēma ir vienība, ko, izmantojot SEGP, vieno kopīga darbība. SEGP darbojas daudzos veidos, piemēram, kā atsevišķs sistēmas operators, autonomi aprēķinot jaudu, ierosinot koriģējošas darbības pārslodzes gadījumā, veicot pasākumus sprieguma stabilitātes nodrošināšanai un iegādājoties kompensācijas tirdzniecības pakalpojumus, kaut arī sistēmas operatoru uzraudzībā, abi PSO ir tīkla elementu īpašnieki. Tādējādi KF no citām sistēmām atdala jūra, un to kā vienotu sistēmu saista kopīga darbības koncepcija un kopīga darbības funkcija. Turklāt tas nepārklājas ar citām sistēmām un nevarētu arī apgalvot, ka atsevišķi vējparki veido atsevišķas sistēmas. Neviens no abiem PSO nevar vienpusēji kontrolēt KF sistēmas elementus.

(31)

Tādējādi KF kombinētā elektrotīkla iekārta kopā ar savienotajiem vējparkiem ir sistēma Elektroenerģijas regulas 64. panta nozīmē.

(32)

KF ir arī nepārprotami “maza” sistēma. Attiecībā uz jaunizveidotām sistēmām ir loģiski neattiecināt atsauci uz patēriņu 1996. gadā. Uz šo pārskata gadu joprojām attiecas pirmā Eiropas Parlamenta un Padomes Elektroenerģijas direktīva 96/92/EK (10), joprojām ar slieksni 2 500 GWh. Vēlākos gados tas tika saglabāts kā atskaites punkts, lai sistēmām novērstu mainīgu statusu, pamatojoties uz izmaiņām to gada patēriņa rādītājos.

(33)

Tomēr, tiklīdz jauna sistēma ir pabeigta un sāk darboties pilnībā, tās patēriņš tajā brīdī ir jāizmanto kā pamats, lai noteiktu, vai sistēma ir “maza”. Tā tas ir arī KF gadījumā. KF sistēmai nav ievērojama patēriņa, un tiek lēsts, ka kopējais patēriņš, tostarp tīkla zudumi, ir aptuveni 90 GWh. Arī tuvākajā nākotnē nav gaidāms ievērojams patēriņa pieaugums (piem., izmantojot ūdeņraža ražošanu). Kaut arī patēriņš, kas minēts Direktīvas 2. panta 42) un 43) punktā, iespējams, liek domāt, ka jēdziens “mazas sistēmas” ir saistīts ar “cilvēku” patēriņu un tādējādi ir attiecināms tikai uz apdzīvotām salām, Komisija uzskata, ka nepietiekams mājsaimniecību vai rūpniecības pieprasījums neizslēdz iespēju kvalificēties kā “mazai sistēmai”. Turklāt, tā kā nav noteikts minimālais slieksnis, prasība attiecībā uz cilvēku patēriņu sistēmas iekšienē nenodrošinātu nekādu jēgpilnu atdalīšanas kritēriju. Kaut arī Komisijas lēmumi par mazām sistēmām galvenokārt ir vērsti uz īpašu problēmu risināšanu attiecībā uz stabilām un konkurētspējīgām piegādēm iedzīvotājiem, ko nodrošina sistēma, Elektroenerģijas regulas teksts nav formulēts tā, ka atkāpe būtu iespējama tikai attiecībā uz šāda veida problēmām. Tā kā minētajā pantā ir minētas būtiskas problēmas sistēmas darbībai, šo problēmu pamatā var tikpat labi būt gan mijiedarbība starp sistēmu un tajā izvietoto ražošanu, gan mijiedarbība ar pieprasījumu.

(34)

Visbeidzot, KF, kas pats nodrošina ievērojamu starpsavienojuma jaudu, nepārprotami ir “savienots”.

(35)

Tādējādi KF ir maza savienota sistēma Elektroenerģijas regulas 64. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

5.2.   Būtiska problēma sistēmas darbībai

5.2.1.   Kas ir būtiska problēma?

(36)

Elektroenerģijas regulas 64. panta formulējums ir ļoti plašs, atsaucoties uz vārdiem “būtiskas problēmas .. sistēmu darbībai”. Termins “būtiskas problēmas” nav juridiski definēts, un Komisija savā lēmumu pieņemšanas praksē nav sniegusi šā termina definīciju. Atvērtais formulējums ļauj Komisijai ņemt vērā visas iespējamās problēmas, kas saistītas ar mazo sistēmu īpašo situāciju, ja tās ir būtiskas, nevis tikai nenozīmīgas. Šādas problēmas var ievērojami atšķirties atkarībā no attiecīgās sistēmas ģeogrāfiskajām īpatnībām, ražošanas un patēriņa, kā arī tehnikas attīstības līmeņa (piem., elektroenerģijas uzkrāšana un neliela ražošana).

(37)

Problēmas, kas tika risinātas iepriekšējos lēmumos, bija saistītas ar sociālās saskaņotības un/vai vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanu starp kontinentālo daļu un salām situācijā, kad sistēmas drošībai salā bija nepieciešami papildu pasākumi vai salā bija paredzētas ievērojami lielākas izmaksas nekā kontinentālajā daļā. Tādējādi terminu “darbība” nevajadzētu saprast šauri, piemēram, paredzot nosacījumu, ka bez atkāpes piešķiršanas droša sistēmas darbība nebūtu iespējama. Tā vietā vienmēr ir ticis uzskatīts, ka “problēmas” ietver arī sociālekonomiskās problēmas attiecīgās sistēmas lietotājiem (11).

(38)

Turklāt attiecīgajām problēmām ir jāskar sistēmas darbība. Tāpēc var būt grūti iedomāties pamatojumu, kas būtu balstīts tikai uz ietekmi, kas rodas ārpus sistēmas, piemēram, ietekmi uz valsts subsīdiju shēmām. Tas neizslēdz iespēju, ka nozīmīga var būt tāda “netiešā” ietekme kā, piemēram, ietekme uz drošu sistēmas darbību.

5.2.2.   KF sistēma kā pirmā šāda veida sistēma

(39)

KF sistēma ir pirmā šāda veida sistēma, kas apvieno savienojuma kabeļus starp sauszemes sistēmām un atkrastes vējparkiem, kuri atrodas divās dažādās valstīs, kabeli, kas savieno šos atkrastes vējparkus, tādējādi nodrošinot elektroenerģijas tirdzniecību starp abām sauszemes sistēmām, pretslēguma pārveidotāja staciju starp divām dažādām sinhronām zonām, diviem dažādiem sprieguma līmeņiem, kas savienoti, izmantojot atkrastes transformatoru, un SEGP autonomi (abu PSO operatoru uzraudzībā) pārrauga dažādus sistēmas elementus, vajadzības gadījumā sākot kompensācijas tirdzniecību vai jaudas samazināšanu un nosakot pretslēguma pārveidotāja iestatījuma vērtības.

(40)

Pirmās šādas sistēmas izveide ir sarežģīts uzdevums, un tā bija būtiska problēma. Ņemot vērā projekta lielo sarežģītību, laiks no projekta plānošanas līdz galīgai realizācijai bija ļoti ilgs.

(41)

Kad 2010. gadā tika parakstīts dotācijas nolīgums starp Komisiju un PSO, ar kuru KF projektam tika piešķirti ES līdzekļi 150 miljonu EUR apmērā, šajā nolīgumā bija paredzēts, ka KF sistēmas darbības sākums ir plānots 2016. gada jūnijā.

(42)

Tomēr pirmais šāda veida modelis radīja nepieciešamību projekta vidū mainīt sistēmas konfigurāciju. Sākotnēji bija paredzēts izmantot HVDC kabeļus, bet, tā kā plānotā HVDC atkrastes platforma sadārdzinājās par aptuveni 250 %, salīdzinot ar paredzētajām izmaksām (12), sistēmu nācās pārveidot, izmantojot atkrastes maiņstrāvas kabeļus. Pārskatītais dotācijas nolīgums tika parakstīts 2015. gada septembrī.

(43)

Šīs pārskatītās struktūras dēļ tika ievērojami samazināta pārvades jauda, kā arī papildus tika veiktas izmaiņas, kas bija nepieciešamas, lai atkrastes vējparku saražoto vēja enerģiju pārvadītu uz krastu. To var pierādīt, salīdzinot divus pārslodzes vadības piemērus, kas dažādos Energinet.dk izklāstos Komisijai sniegti attiecīgi 2012. gada 14. novembrī un 2014. gada 3. septembrī.

Image 3

Image 4

(44)

Saskaņā ar šiem piemēriem, pieņemot, ka vēja jauda abos scenārijos ir vienāda, KF sistēmas jauda, kas darīta pieejama tirgū tirdzniecībai uz Vāciju, 2012. gada projektā bija 830 MW, savukārt 2014. gada projektā – 230 MW. Tomēr jāatzīmē, ka faktiskā atšķirība starp abām projekta uzbūvēm ir ļoti atkarīga no situācijas attiecībā uz vēju (13).

(45)

Šīs nozīmīgās izmaiņas projekta plānā atklāj šā projekta konkrēto problēmu. Jaunajā projekta plānā tiek izmantoti neparasti gari maiņstrāvas kabeļi, kuru maiņstrāvas savienojuma kopējais garums pārsniedz 200 km, t. i., garumu, kurā parasti izmantotu līdzstrāvas tehnoloģiju (kā tas bija sākotnēji plānots). Tas rada problēmas attiecībā uz sprieguma stabilitāti KF sistēmā. Lai risinātu šo problēmu, SEGP ir izstrādāta koncepcija, kā uzraudzīt un kontrolēt KF aktīvus un vajadzības gadījumā reaģēt (autonomi, bet PSO operatoru uzraudzībā).

(46)

SEGP reaģēšanas darbībās ietilpst nepieciešamo kompensācijas tirdzniecības apjomu iegāde pārslodzes gadījumā. Liela vēja apstākļos produkcija no atkrastes vējparkiem jau aizpildītu ļoti lielu kabeļu daļu. Ja šādās situācijās būtu nepieciešami lieli minimālie tirdzniecības apjomi, biežāk notiktu liela apjoma kompensācijas tirdzniecība.

(47)

Piemērs. Situācijās, kad cena DE/LU zonā ir augstāka par cenu DK2 zonā, savienojuma kabelis starp Vācijas vējparkiem un Vācijas krastu būtu pārslogots un, lai nodrošinātu minimālu tirdzniecības apjomu šajā kabelī, būtu nepieciešams veikt kompensācijas tirdzniecību virzienā no DE/LU uz DK. Ja šādā situācijā tirdzniecībai būtu jādara pieejami vismaz 70 % no 400 MW jaudas (tātad 280 MW), šī jauda tiktu izmantota elektroenerģijas plūsmai no DK2 zonas (iespējams, no vēja enerģijas ražošanas Dānijā vai citās Skandināvijas valstīs) uz DE/LU zonu. Tomēr, pievienojot 280 MW un vēja enerģiju no vējparkiem Baltic 1 un Baltic 2, kas atrodas DE/LU tirdzniecības zonā, tiktu pārsniegta tā savienojuma kabeļa jauda, kas savieno šos vējparkus un Vācijas krastu.

(48)

Tādējādi, lai darītu pieejamu šo jaudu, vai nu būtu jāsamazina ražošana no vējparkiem (samazināšana/lejupvērsta pārdispečēšana), vai arī sistēmas operatoriem būtu jāiesaistās kompensācijas tirdzniecībā (elektroenerģijas tirdzniecībā no DE/LU zonas uz DK 2 zonu). Abas pieejas samazinātu fizisko plūsmu kabelī un novērstu pārslodzi. Tomēr, kā noteikts arī Elektroenerģijas regulas 13. pantā, tirgū nebalstītu lejupvērstu pārdispečēšanu no atjaunojamiem energoresursiem izmanto tikai tad, ja nav citu iespēju. Turklāt ievērojams atjaunojamo energoresursu darba stundu samazinājums varētu negatīvi ietekmēt to darījumdarbību vai atjaunojamās enerģijas atbalsta programmas mērķus. Tādējādi SEGP ir izveidots, lai samazinātu vējparku jaudu tikai kā galējo līdzekli un vispirms novērstu pārslodzi, izmantojot kompensācijas tirdzniecību.

(49)

Tāpēc 16. panta 8. punktā izklāstītā noteikuma piemērošana palielinātu nepieciešamo kompensācijas tirdzniecības apjomu. Tas, bez šaubām, palielinātu KF sistēmas stabilas darbības uzturēšanas sarežģītību, jo būtu vajadzīgas biežākas SEGP intervences un SEGP būtu autonomi jāpārvalda lielāki tirdzniecības apjomi. Tomēr, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nešķiet, ka šī sarežģītība varētu apdraudēt pašas KF sistēmas darbības drošību, un tādējādi tā pati par sevi attaisno atkāpes piemērošanu.

(50)

Tomēr šajā ziņā ir svarīgi uzsvērt, ka Elektroenerģijas regulā ir skaidri atzītas vispārējās problēmas attiecībā uz inovatīviem projektiem un jo īpaši attiecībā uz hibrīdaktīviem, kas apvieno starpsavienojumu un sauszemes savienojumus.

(51)

Elektroenerģijas regulas 3. panta l) punktā ir paredzēts, ka “tirgus noteikumi ļauj izstrādāt demonstrējumprojektus ar ilgtspējīgiem, drošiem un mazoglekļa energoresursiem, tehnoloģijām vai sistēmām, kas jāizmanto un jālieto sabiedrības labā”. Tādējādi tiesiskā regulējuma mērķis ir veicināt demonstrējuma projektus. Elektroenerģijas regulas 2. panta 24) punktā demonstrējumprojekts ir definēts kā “projekts, kas demonstrē Savienībā vēl nebijušu tehnoloģiju un kas reprezentē būtisku inovāciju, kas ir daudz attīstītāka par esošajām tehnoloģijām”. Tas nepārprotami attiecas uz KF, kas ir pirmais šāds projekts, un, kā to pierāda arī būtiskie uzdevumi, lai to īstenotu, bija nepieciešama būtiska inovācija, kas krietni pārsniedza tehnikas līmeni tajā laikā.

(52)

Turklāt Elektroenerģijas regulas 66. apsvērumā ir noteikts, ka “[a]tkrastes elektroenerģijas infrastruktūrai ar duālu funkcionalitāti (tā dēvētie “atkrastes hibrīdaktīvi”), apvienojot atkrastes vēja enerģijas pārvadi uz krastu un starpsavienojumiem, arī būtu jāpiemēro atkāpe, piemēram, saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami jauniem līdzstrāvas starpsavienotājiem”. Kriegers Flak ir ievērojami sarežģītāks nekā vidējais maiņstrāvas starpsavienojuma projekts, un tāpēc principā tam būtu tiesības saņemt atkāpi saskaņā ar 63. pantu. “Vajadzības gadījumā tiesiskajā regulējumā būtu pienācīgi jāņem vērā minēto aktīvu specifiskā situācija, lai pārvarētu šķēršļus, kas apgrūtina ieviest sabiedrībai rentablus atkrastes hibrīda aktīvus.” Lai gan šajā apsvērumā ir skaidri minēti izņēmumi attiecībā uz jauniem starpsavienotājiem, tādējādi atsaucoties uz 63. pantu, vārda “piemēram” izmantošana parāda, ka šī nav vienīgā virzība uz īpašu hibrīdaktīvu regulējumu, ko bija paredzēts uzsvērt šajā apsvērumā. Tā kā KF ir pirmais hibrīdaktīvs, ir skaidrs, ka likumdevēji, izstrādājot 66. apsvērumu, par šo projektu zināja un uzskatīja, ka ir iespējams, ka šim projektam varētu būt nepieciešams īpašs tiesiskais regulējums.

(53)

Kaut arī apsvērums nevar mainīt juridiskās prasības, kas noteiktas Elektroenerģijas regulā attiecībā uz īpašu regulējumu piešķiršanu, izmantojot atkāpes vai izņēmumus, un 3. panta l) punktā nav noteiktas nekādas īpašas prasības par to, kā tiesiskais regulējums attiecināms uz demonstrējuma projektiem, šie abi apsvērumi kopā apliecina likumdevēja gribu, lai Komisija konkrēti ņemtu vērā īpašo situāciju un problēmas attiecībā uz hibrīdaktīviem un demonstrējuma projektiem.

(54)

Ņemot to vērā, KF kā demonstrējuma projekts saskaras ar lielāku sarežģītību. Šīs sarežģītības pakāpi vēl nevar pilnībā demonstrēt, jo šis projekts ir pirmais šāda veida projekts. Tas varētu būt pietiekami, lai minētie aspekti kvalificētos kā problēmas saskaņā ar 64. pantu. Šo jautājumu tomēr varētu atstāt atvērtu, ja būtu citi pietiekami iemesli atkāpes piemērošanai gan atsevišķi, gan kopā ar KF sistēmas kā pirmā šāda veida hibrīdaktīva iepriekš aprakstīto sarežģīto darbību un uzbūvi.

5.2.3.   DK2 zonas droša darbība

(55)

Papildus KF sistēmas darbības lielākai sarežģītībai palielinātais kompensācijas tirdzniecības apjoms ietekmētu arī kaimiņos esošās tirdzniecības zonas. DE/LU zona ir liela zona, savukārt DK2 zona ir ievērojami mazāka. Tā rezultātā tiek vairāk ierobežota resursu pieejamība attiecībā uz augšupvērstu un lejupvērstu regulēšanu. Atkāpes piešķiršanas pieteikumā ir apgalvots, ka šos resursus varētu pilnībā izmantot ar to vien, ka tiktu veikta kompensācijas tirdzniecība KF sistēmai.

(56)

Varētu rasties jautājums, vai šāda kompensācijas tirdzniecībai paredzēto resursu tehniskās pieejamības nepietiekamība būtu bieži sastopama, jo kompensācijas tirdzniecība parasti notiktu liela vēja apstākļos, kad DK2 zonā ražošanu nodrošina liels skaits vēja enerģijas ražošanas aktīvu, taču, ņemot vērā daudzās iespējamās situācijas tīklā, šādu iespēju nevar pilnībā izslēgt.

(57)

Neraugoties uz to, KF rīcībā ir arī citi līdzekļi, lai pārvaldītu pārslodzi savā tīklā. Piemēram, gadījumā, kad trūkst resursu kompensācijas tirdzniecībai, KF iekārtu joprojām varētu droši izmantot, ja tiktu samazināta pašas KF sistēmas vējparku daļas jauda. Tas ir skaidri atļauts Elektroenerģijas regulas 13. pantā, ja šāda rīcība ir nepieciešama ekspluatācijas drošības nodrošināšanai.

(58)

Turklāt jāatzīmē, ka tikai sistēmas izmaksu pieaugums vien, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar palielinātām kompensācijas tirdzniecības izmaksām, vai palielinātām izmaksām sakarā ar rezervju iegādi DK 2 apgabalam, pats par sevi nevar būt par pamatu atkāpēm saskaņā ar 64. pantu. Šajā sakarā ir arī jāatzīmē, ka nesenajā Lēmumā par saistībām lietā AT.40461 DE/DK Interconnector, kurā tika izskatīti sistemātiski pārrobežu jaudas ierobežojumi saskaņā ar ES konkurences noteikumiem, Komisija uzskatīja, ka papildu izmaksas, ko radījusi palielināta kompensācijas tirdzniecība vai pārvades vajadzības, nevar pieņemt kā pamatojumu pārrobežu plūsmu ierobežošanai (14).

5.2.4.   Tiesiskā paļāvība

(59)

Visbeidzot, lūgumā piešķirt atkāpi ir norādīts, ka pirmās apspriedes par KF projektu sākās jau 2007. gadā un ka projekts kopš tā laika vienmēr ticis plānots, pamatojoties uz īpašu pieeju pārslodzes vadībai, ar kuru tirgum piešķir tikai tās jaudas, kas paliek pāri, atņemot vēja prognozes nākamās dienas posmā.

(60)

Lūgumā arī norādīts, ka kopš 2007. gada ir notikušas būtiskas izmaiņas tiesiskajā regulējumā un konkrēti Elektroenerģijas regulā, ieviešot 16. panta 8. punktu, ir noteiktas jaunas prasības salīdzinājumā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Lūgumā piešķirt atkāpi norādīts, ka 2016. gada investīciju lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka atkrastes vējparki varētu gūt labumu no prioritārās dispečēšanas principa piemērošanas, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK (15), un ka tā rezultātā varētu tikt samazināta jauda, kas paredzēta pārrobežu tirdzniecībai.

(61)

Ņemot to vērā, Komisija vēlētos uzsvērt, ka pārrobežu jaudas palielināšanas princips nav jauna koncepcija un tāpēc šie argumenti nav pieņemami. Pirmkārt, šī koncepcija ir balstīta uz ES tiesību pamatprincipiem un konkrēti uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 18. pantu, kas aizliedz jebkādu diskrimināciju valstspiederības dēļ, un LESD 35. pantu, kas aizliedz kvantitatīvus eksporta ierobežojumus un visus pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi. Otrkārt, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 (16) 16. panta 3. punktu ir uzlikts pienākums maksimāli palielināt starpsavienojuma jaudu, paredzot, ka “[s]tarpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem, ievērojot droša tīkla darbības standartus”. Turklāt minētās regulas I pielikuma 1.7. punktā ir noteikts, ka PSO “neierobežo starpsavienojumu jaudu, lai atrisinātu pārslodzes problēmas savas kontroles jomā”. Komisija 2010. gada 14. aprīlī lietā AT.39351 Swedish Interconnectors (17) nolēma pieņemt Zviedrijas PSO saistības par to, ka, pamatojoties uz Komisijas sākotnējo novērtējumu, tas ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli Zviedrijas tirgū, ierobežojot pārrobežu jaudu, lai atrisinātu iekšējās pārslodzes problēmu, pretēji tam, kā paredzēts LESD 102. pantā. Līdzīgs provizorisks secinājums, kura rezultātā radušās saistības, tika konstatēts lietā AT.40461 DE/DK Interconnector (18) attiecībā uz Dānijas rietumu daļas (DK 1) un Vācijas/Luksemburgas zonas robežu.

(62)

Balstoties uz iepriekš izklāstītajiem principiem, tirgus dalībniekiem bija jāapzinās pārrobežu jaudas maksimalizācijas princips. Jebkurā gadījumā, vēlākais, kopš 2010. gada aprīļa, pamatojoties uz lietu AT.39351 Swedish Interconnectors, kļuva skaidrs, kā Komisija interpretē spēkā esošos noteikumus attiecībā uz pārrobežu jaudu. Visbeidzot, pretēji tam, kas apgalvots lūgumā piešķirt atkāpi, ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikuma 1.7. punktu nav ad infinitum atļauts samazināt starpzonu jaudu tādu iemeslu dēļ kā darbības drošība, izmaksu lietderība vai negatīvās ietekmes samazināšana elektroenerģijas iekšējā tirgū. Tā vietā gadījumos, kad šāds ierobežojums ir bijis atļauts izņēmuma kārtā, ir skaidri noteikts, ka šāda situācija ir pieļaujama “vienīgi tik ilgi, kamēr netiek rasts ilgtermiņa risinājums”. Tādējādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 714/2009 nepārprotami netika atļauts izveidot visu sistēmu tā, lai tās darbības pamatā būtu pastāvīgs samazinājums.

(63)

Tomēr sakarība starp pienākumu maksimāli palielināt pārrobežu jaudu saskaņā ar Elektroenerģijas regulu un prioritāras dispečēšanas un prioritāras piekļuves piešķiršanu atjaunojamiem energoresursiem saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK vismaz dažiem tirgus dalībniekiem nav pilnīgi skaidri uztverama, un pieteikuma iesniedzēji norāda, ka šo jautājumu projekta veicinātāji ir atkārtoti uzdevuši saziņā ar Eiropas Komisiju attiecībā uz pirmo šāda veida projektu. Arī pārvades sistēmas operatori, kas darbojas KF projektā, paturēja prātā iespējamo problēmu attiecībā uz savu iecerēto pieeju pārslodzes vadībai. Viņi vairākkārt iepazīstināja Eiropas Komisijas dienestus ar savu plānoto pieeju. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā fakts, ka Eiropas Komisijas dienesti kopš 2010. gada daudzkārtējā saziņā ar projekta veicinātājiem nav pieprasījuši mainīt KF projekta struktūru, lai nodrošinātu maksimalizācijas principa piemērošanu, projekta veicinātājiem radīja neskaidrības par šim projektam piemērojamajiem noteikumiem.

(64)

2010. gada dotācijas pieteikumā KF projektam (19) bija paredzēts, ka projekta dzīvotspējas nodrošināšanas nolūkā ir jāatrod ““padeves prioritārā kārtā” pareiza interpretācija”. Kopējā priekšizpētē, kas tika iesniegta Komisijas dienestiem, tika norādīts, ka “galvenais pieņēmums ir tāds, ka starpsavienojumu jaudu, attiecībā uz kuru nav sagaidāms, ka tā būs vajadzīga vēja enerģijas pārvadei, var darīt pieejamu tūlītēju darījumu tirgū”. Sagaidāmā papildu pārvades jauda tirdzniecībai tādējādi bija tikai tā jauda, kas palikusi pāri pēc saražotās atkrastes vēja enerģijas pārvades uz krastu.

(65)

Pētījumā arī norādīts, ka, “pamatojoties uz Direktīvu 2009/28/EK, visām valstīm ir prioritāra piekļuve elektrotīklam attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem. Turklāt Vācijas valsts tiesību akti prasa, lai vējturbīnu elektroenerģiju vienmēr varētu padot Vācijas valsts pārvades tīklā. Tomēr nepietiekamas pārvades jaudas gadījumā oficiālās tīkla piekļuves prasības var atrisināt, izmantojot kompensācijas tirdzniecību vai balansēšanas tirgus pasākumus”. Tādējādi gan pārslodzes vadības jautājums, gan iespējamais risinājums, izmantojot kompensācijas tirdzniecību, jau ir ticis apspriests.

(66)

Tomēr turpinājās apspriedes par pieeju pārslodzes vadībai, tostarp ar Eiropas Komisijas dienestiem. Ļoti līdzīgos izklāstos 2012. gada 14. novembrī un (pamatojoties uz pārskatīto projekta plānu) 2014. gada 3. septembrī (Energinet.DK) PSO skaidri norādīja, ka “pārslodzes vadības modelis ir būtiska sastāvdaļa, kas ir investīciju lēmuma pamatā”. Abos izklāstos tika uzskatāmi aplūkotas iespējamās pretrunīgās interpretācijas par prioritāro piekļuvi, kuras pamatā ir Direktīvas 2009/28/EK 16. pants, no vienas puses, un maksimalizēšanas principu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 714/2009 16. pantā, no otras puses.

(67)

Skaidri aprakstot to, kā PSO ir iecerējuši šo pretrunu atrisināt KF projektā, izklāstos ir aprakstīts, ka “vēja enerģijas ražošanas jauda pārvadei uz sauszemes tīklu tiks rezervēta, pamatojoties uz nākamās dienas prognozi” un ka “atlikusī jauda ir jāpiešķir tirgu sasaistei [tādējādi nosakot tirdzniecībai pieejamo jaudu] un jāizmanto tāpat kā citu starpsavienotāju jauda”. Kaut arī 2014. gada izklāstā samazinātā jauda tirgum salīdzinājumā ar iepriekšējo projekta plānu (rakstiski) netika atspoguļota, tomēr tā netika arī slēpta. Gluži pretēji, abos izklāstos ir ievērota viena un tā pati struktūra un, ja tos salīdzina, atšķirība ir skaidri redzama.

(68)

Tādējādi kopš 2010. gada sanāksmēs ar valstu regulatoriem un Eiropas Komisijas dienestiem atkārtoti tika norādīts uz pieejas nozīmi pārslodzes vadībā, uzsverot, ka atšķirīgās sekundāro tiesību aktu juridiskās prasības var uzskatīt par pretrunīgām. Vismaz vēlākajos izklāstos arī tika skaidri atspoguļota plānotā pieeja, kuru projekta puses ir paredzējušas izmantot, lai šo jautājumu atrisinātu, kā arī tās ietekme uz pārrobežu jaudu. Šajos gados valstu iestādes un Komisija ir turpinājušas šo projektu atbalstīt, tostarp ar ievērojamiem finansiāliem ieguldījumiem, nepieprasot izdarīt izmaiņas projekta struktūrā.

(69)

Komisija arī atzīmē, ka ierosinātā koncepcija ir tikusi plaši apspriesta ar attiecīgajām valstu iestādēm un ka neviens no iesaistītajiem valstu regulatoriem pret paredzēto pārslodzes vadības koncepciju nav iebildis. Gluži pretēji, minēto koncepciju sakarā ar jaudas aprēķināšanas metodes apstiprināšanu Hansa reģionam apstiprināja visi attiecīgā Hansa reģiona regulatori.

(70)

Protams, pašu faktu, ka valstu iestādes un Komisija vairāku gadu garumā nav paudušas tiesiska rakstura iebildumus attiecībā uz projektu, nekādā ziņā nevar uzskatīt par pamatojumu atkāpes piešķiršanai šim projektam. Turklāt, kā uzsvērts arī atbildē uz apspriešanos, attiecībā uz projektiem ar ļoti ilgu īstenošanas periodu ir sagaidāms, ka tiks ieviestas atsevišķas izmaiņas (vai precizējumi) regulatīvajās prasībās. Tomēr, ņemot vērā šā jautājuma sarežģītību un plašo apspriešanos par tiesisko regulējumu, Komisija nevar izslēgt, ka projekta puses varētu būt pamatoti pieņēmušas, ka projektu var turpināt, kā plānots. Tas atzīts arī vairākos iesniegumos Komisijai, tostarp tajos, kuros atkāpe tiek vērtēta samērā kritiski. Turklāt, ja valstu regulatori, ministrijas vai Komisija būtu cēluši iebildumus, iespējams, projektu varētu būt bijis iespējams pirms tā darbības sākuma pielāgot, piemēram, palielinot pieslēguma jaudu uz sauszemes, lai tiktu ņemtas vērā palielinātās tirdzniecības plūsmas (kā sākotnēji bija plānots, bet pēc tam šīs prasības tika pazeminātas, izdarot projekta grozījumus).

(71)

Iemesls tam, ka jautājums par pārslodzes vadību minēts kā būtiska investīciju lēmuma sastāvdaļa, bija tāds, ka investīciju lēmumā bija jāņem vērā visu iesaistīto pušu intereses. Tas ietvēra lomu, kāda ir atkrastes vēja ietaisēm, kas ir saņēmušas subsīdijas, izmantojot dažādas valsts atbalsta sistēmas. Ir skaidrs, ka gadījumā, ja tirdzniecībai būtu jāpiešķir maksimālā jauda, tas palielinātu varbūtību, ka tiks samazināta jauda atkrastes vēja ietaisēm.

(72)

Protams, ciktāl jaudas samazināšana ir uz tirgu nebalstīta pieeja, 13. panta 7. punkts dod attiecībā uz šīm ražošanas ietaisēm tiesības uz pilnīgu finansiālu kompensāciju par zaudētiem ieņēmumiem no atbalsta shēmām un zaudējumiem nākamās dienas tirgū. Ja zaudētie ieņēmumi (piem., no tekošās dienas tirgus vai sistēmas pakalpojumiem) varētu pārsniegt šo vērtību, Elektroenerģijas regulā nav paredzēts nekāds kompensācijas pienākums (lai gan šāds pienākums varētu izrietēt no valsts tiesību aktiem). Jebkurā gadījumā būtisks atkrastes vējparku jaudas samazināšanas pieaugums ievērojami mainītu projekta pamatpieņēmumus, kuru mērķis bija palielināt atkrastes vējparku iespējas pārvadīt elektroenerģiju uz krastu, palielināt elektroenerģijas piegādes drošumu DK2 zonai un palielināt tirdzniecības jaudu, vienlaikus būtiski nemainot esošo atkrastes vējparku situāciju vai prioritāti, kas piešķirta viņu nodrošināšanai saskaņā ar attiecīgo valsts regulējumu. Ja projekta puses būtu zinājušas, ka, neraugoties uz vējparku prioritārajām piekļuves tiesībām, tirdzniecībai ir jādara pieejama maksimālā jauda, šis projekts, iespējams, nekad netiktu realizēts.

(73)

Ņemot vērā notikušo regulāro saziņu ar valstu regulatoriem, ministrijām un Komisiju, kurā tika skaidrota plānotā pieeja, ir ticama iespēja, ka projekta puses varēja pārprast tiesisko situāciju. Ņemot to vērā un ievērojot arī to, ka problēmām, ar kurām ir jāsaskaras šajā konkrētajā hibrīdaktīvu demonstrējuma projektā, ir jāpievērš īpaša uzmanība, tādu juridisko prasību piemērošanu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas projekta pamatos un kas, ja par tām būtu bijusi skaidrība jau agrāk, varētu apturēt projekta realizāciju vai mainīt projekta pamatus, patiešām varētu uzskatīt par būtisku problēmu attiecībā uz mazu savienotu sistēmu darbību.

(74)

Tādējādi Komisija var secināt, ka Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punkta pilnīga piemērošana KF sistēmai radītu būtiskas problēmas attiecībā uz mazu savienotu sistēmu darbību.

5.3.   Atkāpes piemērošanas joma

(75)

Atkāpe attiecas uz starpzonu jaudas aprēķināšanu un sadali KF starpsavienojumā, atkāpjoties no Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punktā izklāstītajām prasībām, ciktāl tajā noteikts minimālais slieksnis 70 % no KF starpsavienojuma kopējās pārvades jaudas. Tā vietā Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punkts ir jāpiemēro gadījumos, ciktāl tiek darīti pieejami vismaz 70 % no atlikušās jaudas, un tas nozīmē vismaz 70 % no jaudas, kas palikusi pāri, kad atskaitīta jauda, kura vajadzīga produkcijas pārvadei no vējparkiem Baltic 1, Baltic 2 un Kriegers Flak uz to attiecīgajām sauszemes sistēmām, pamatojoties uz dienas prognozēm par elektroenerģijas ražošanu šajos vējparkos.

(76)

Ja citos noteikumos attiecībā uz “minimālo slieksni” ir dota atsauce uz Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punktā noteikto, tas ir jāinterpretē kā atsauce uz šajā lēmumā noteikto minimālo slieksni. Tas attiecas arī uz elektrotīkla kodeksiem un vadlīnijām, tostarp JPPV, NJP un EB, kā arī uz noteikumiem, nosacījumiem un metodiku, kuru pamatā ir minētās Komisijas regulas.

(77)

Visas pārējās Elektroenerģijas regulas 16. pantā izklāstītās prasības paliek spēkā, jo īpaši prasība darīt pieejamu starpsavienojumu maksimālo jaudas līmeni, kas ir atbilstīgs drošas tīkla darbības drošības standartiem.

5.4.   Netiek kavēta pāreja uz atjaunojamo enerģiju, lielāku elastīgumu, enerģijas uzkrāšanu, elektromobilitāti un pieprasījumreakciju

(78)

Ar Elektroenerģijas regulas 64. pantu tiek paredzēts, ka šā lēmuma mērķis ir nodrošināt, lai tas nekavētu pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, palielinātu elastīgumu, enerģijas uzkrāšanu, elektromobilitāti un pieprasījumreakciju.

(79)

Lēmuma par atkāpi mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus pirmajam šāda veida demonstrējuma projektam, kura mērķis ir labāka atjaunojamo energoresursu integrācija elektroenerģijas sistēmā. Tādējādi tas nekavē pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Turklāt tam nav arī ievērojamas ietekmes uz elektromobilitāti vai pieprasījumreakciju.

(80)

Attiecībā uz lielāku elastīgumu un enerģijas uzkrāšanu ir svarīgi atzīmēt, ka elastīguma pakalpojumu (tostarp uzkrāšanas) iespēja atbalstīt elektroenerģijas sistēmu ir tieši atkarīga no tā, lai šiem pakalpojumu sniedzējiem tiktu nosūtīti precīzi un skaidri signāli par investīcijām un dispečēšanu. Ja tirdzniecības zonā pastāv strukturāla pārslodze, tas rada sagrozītus investīciju signālus attiecībā uz konkrētai atrašanās vietai paredzētiem elastīguma pakalpojumiem. Piemēram, investīcijas ūdeņraža ražošanā vai enerģijas uzkrāšanā akumulatoros KF sistēmā varētu būt dzīvotspējīgākas tiesiskajā regulējumā, kurā pareizi atspoguļota pārslodze starp KF sistēmu un abām sauszemes sistēmām. Ņemot vērā būtiskās tehnoloģiskās problēmas, kas saistītas ar atkrastes investīcijām, nevar automātiski uzskatīt, ka šādas investīcijas būtu dzīvotspējīgas, ja KF sistēmai būtu atsevišķa atkrastes tirdzniecības zona, taču ir skaidrs, ka pieejai saskaņā ar lēmumu par atkāpi var būt negatīva ietekme uz šādu investīciju potenciālu salīdzinājumā ar risinājumu, kas paredz atkrastes tirdzniecības zonas izveidošanu.

(81)

No otras puses, Elektroenerģijas regulas 64. pantā nav paredzēts, lai ar lēmumiem par atkāpi tiktu maksimizēts elastīguma vai enerģijas uzkrāšanas potenciāls, bet ir noteikta tikai prasība “nodrošināt, lai atkāpe to nekavētu”. Citiem vārdiem sakot, atkāpe nenovērš attīstību, kas bez atkāpes piemērošanas būtu notikusi dabiski. Tomēr nav skaidrs, vai KF sistēma bez atkāpes piemērošanas darbotos kā atsevišķa atkrastes tirdzniecības zona. Kā uzsvēruši arī respondenti apspriešanā, atkrastes tirdzniecības zonai varētu būt ievērojamas priekšrocības attiecībā uz tirgus darbību, pārredzamību un tīkla aktīvu efektīvu izmantošanu, tomēr tā ietver arī zināmu sarežģītību, piemēram, attiecībā uz izmaksu un ieguvumu sadali. Neizveidojot atkrastes tirdzniecības zonu, nav skaidrs, vai Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punkta pilnīga īstenošana KF projekta kontekstā pati par sevi sniegtu precīzākus investīciju signālus attiecībā uz elastīguma pakalpojumiem vai uzkrāšanu.

(82)

Tādējādi, lai gan atkāpe nekavē pāreju uz lielāku elastīgumu, tostarp enerģijas uzkrāšanu, ir svarīgi ņemt vērā vajadzību pēc pienācīgiem investīciju signāliem un tās ietekmi uz iespējamām uzkrāšanas vai citām elastīguma investīcijām attiecībā uz atkāpes nosacījumiem.

5.5.   Atkāpes ierobežošana laikā un nosacījumi, kas vērsti uz konkurences palielināšanu un integrāciju iekšējā elektroenerģijas tirgū

(83)

Elektroenerģijas regulas 64. pantā ir skaidri noteikts, ka atkāpe tiek ierobežota laikā un tiek pakļauta nosacījumiem, kas vērsti uz konkurences palielināšanu un integrāciju iekšējā elektroenerģijas tirgū.

5.5.1.   Laika ierobežojums

(84)

Laika ierobežojumu tādējādi nevar pamatot tikai ar proporcionalitātes principu, piemēram, ka ar īsāka termiņa atkāpi varētu atrisināt attiecīgās problēmas vai ka ilgāka termiņa atkāpe tirgus dalībniekiem radītu nesamērīgu slogu. Elektroenerģijas regulā ir paredzēts obligāts ierobežojums vairāku mērķu labad. Pirmkārt un galvenokārt, šajā regulā tiek pieņemts, ka vispārējo tiesisko regulējumu var piemērot attiecībā uz visām situācijām iekšējā tirgū un ka šāda vispārēja piemērošana ir izdevīga sabiedrībai. Kaut arī šīs regulas 64. pantā tiek atzīts, ka īpašās situācijās var būt nepieciešamas atkāpes, šīs atkāpes var palielināt visas sistēmas sarežģītību un radīt šķēršļus integrācijai arī kaimiņos esošajos apgabalos. Turklāt atkāpes pamatojums parasti balstās uz tā laika tehnisko un tiesisko regulējumu un uz konkrētu tīkla topoloģiju. Visas šīs situācijas noteikti kādreiz mainīsies. Visbeidzot, ir svarīgi, lai tirgus dalībnieki spētu pietiekami savlaicīgi paredzēt regulējuma izmaiņas. Tādējādi visām atkāpēm ir jābūt ierobežotām laikā.

(85)

Vienīgā situācija, kad Elektroenerģijas regulā ir paredzēta vispārējas atkāpes iespēja bez laika ierobežojumiem, attiecas uz tālākajiem reģioniem LESD 349. panta nozīmē, kurus acīmredzamu fizisku iemeslu dēļ nevar savienot ar Savienības enerģijas tirgu. Tas ir viegli saprotams, jo šiem reģioniem nav nekādas ietekmes uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Tā kā KF nav tālākais reģions, atkāpes laika ierobežojumam ir jābūt skaidri noteiktam un paredzamam.

(86)

Lūgumā piešķirt atkāpi tiek ierosināts laika ierobežojums, pamatojoties uz triju atkrastes vējparku darbību un pieslēgumu. Tādējādi šķiet, ka šāds formulējums nav neierobežots laikā. Tomēr šis nosacījums nav pietiekami precīzs attiecībā uz to, kas joprojām ir sākotnējo vējparku “darbība”, un neļauj trešām personām pietiekami savlaicīgi paredzēt tiesisko regulējumu.

(87)

Lai novērstu neskaidrības, būtu skaidri jānosaka, vai atkrastes vējparks, kas savienots ar KF sistēmu, joprojām ir viens no sākotnējiem vējparkiem. Tādējādi jebkurā gadījumā būtu jāpievieno nosacījums, ka no dienas, kad kāds no šiem trim vējparkiem pārtrauc darboties, izņemot parasto tehnisko apkopi vai remontu uz ierobežotu laiku, vai arī ja tajā ir jāveic būtiskas izmaiņas, kas tiek uzskatīts par vismaz tādu gadījumu, kurā ir nepieciešams jauns pieslēguma līgums, vai ja vējparka ražošanas jauda tiek palielināta par vairāk nekā 5 %, pirms atlikušās jaudas aprēķināšanas šā vējparka produkciju vairs neatskaita no kopējās pārvades jaudas, tādējādi palielinot starpsavienotāja tirdzniecībai pieejamo jaudu.

(88)

Tomēr, ja viens vai divi vējparki pārstāj darboties vai kā citādi gūt labumu no atkāpes, tas negatīvi neietekmē pārējo vējparku komerciālo situāciju vai sistēmas darbību. Tādējādi atkāpe netiek pārtraukta tikai tāpēc, ka vienā no vējparkiem saražotā produkcija vairs nav tiesīga uz ex ante atskaitījumu no kopējās pārvades jaudas, bet tikai tad, ja visi trīs vējparki vairs nav tiesīgi uz šādu atskaitījumu.

(89)

Attiecībā uz piemēroto atkāpes ilgumu Komisija atzīmē, ka tūlītējai to noteikumu piemērošanai, pamatojoties uz kuriem atkāpe tiek lūgta, būtu vajadzīgas būtiskas izmaiņas KF regulatīvajos un tirdzniecības noteikumos, kas varētu negatīvi ietekmēt vējparku darbību.

(90)

No otras puses, Komisija atzīmē, ka atkāpes piešķiršana tik ilgu laiku, kamēr vējparki darbojas un ir saistīti, varētu nozīmēt, ka atkāpe būtu piemērojama 20 gadus vai ilgāk, ņemot vērā atkrastes vējparku vidējo darbības laiku. Tik ilga atkāpe varētu radīt būtiski nelabvēlīgāku situāciju attiecībā uz tirgus integrāciju.

(91)

Turklāt ir svarīgi, lai atkāpe attiecībā uz KF neradītu negrozāmu un neelastīgu, t. i., zināmā mērā svešu, elementu jaunizstrādātajā atkrastes tiesiskajā regulējumā. Lai nodrošinātu pietiekamu elastīgumu, bet vienlaikus saglabātu pietiekamu noteiktību un paredzamību attiecībā uz visām projekta pusēm un citiem tirgus dalībniekiem, būtu jāizveido regulējuma regulāras pārskatīšanas kārtība, kas tiktu apstiprināta šajā lēmumā par atkāpi.

(92)

Tāpēc Komisijai ir jāpanāk līdzsvars starp KF projekta partneru un to kaimiņos esošo dalībvalstu likumīgajām interesēm, kuras ir uzticējušās pirmajam šāda veida projektam izstrādātā regulatīvā risinājuma likumībai, un ES patērētāju un ražotāju interesēm gūt labumu no pārrobežu plūsmu maksimalizēšanas principa.

(93)

Komisija ņem vērā to, ka ir iespējams izstrādāt un ieviest regulatīvu risinājumu, kurā nebūtu paredzēta atkāpe (20), taču tam būtu vajadzīgs ievērojami ilgs laiks un tas arī radītu ievērojamu sarežģītību. Tas pats attiecas uz nepieciešamajiem līgumiskajiem pielāgojumiem jaunajā regulatīvajā režīmā, kas atbilstu ES noteikumiem. Turklāt, tā kā atkrastes hibrīdaktīvu tiesiskais regulējums pašlaik tiek apspriests, būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai nodrošinātu, ka šādi pielāgojumi netiek sākti, pirms nav nodrošināts stabils un skaidrs pamats. Tādēļ šķiet atbilstīgi piešķirt atkāpi uz 10 gadiem.

(94)

Tomēr nevar pilnībā izslēgt, ka arī turpmāk būs nepieciešamas atkāpes, lai saglabātu ekonomisko līdzsvaru un nodrošinātu KF sistēmas dzīvotspēju arī pēc šā 10 gadu perioda. Tādējādi Komisija var pagarināt šo periodu, ja tas ir pamatoti. Atkāpes piemērošanas periodam, ietverot visus pagarinājumus, nevajadzētu būt garākam par 25 gadiem, jo tas pārsniegtu vējparku paredzamo atlikušo darbības laiku.

(95)

Komisijas pārskatā par jebkuru termiņa pagarināšanas lūgumu ir jāiekļauj novērtējums par to, vai ir iespējams mainīt projekta struktūru tādā veidā, kas ļautu pilnībā integrēt KF sistēmu vispārējā tiesiskajā regulējumā, piemēram, izmantojot atkrastes tirdzniecības zonu definīciju. Veicot šādas izmaiņas projekta struktūrā, pienācīgi ir jāņem vērā ekonomiskais līdzsvars, kas noteikts saskaņā ar lēmumu par atkāpi. Detalizēta procedūra šāda pagarinājuma piemērošanai un piešķiršanai ir noteikta 5.5.3. iedaļā.

5.5.2.   Citi nosacījumi

(96)

Attiecībā uz tālākajiem nosacījumiem tirdzniecībai pieejamās minimālās jaudas palielināšanas noteikšana citādi nemainītam projektam tiešā veidā atjaunotu problēmu, kas ir jāatrisina ar atkāpes piemērošanu attiecībā uz tām stundām, kad KF sistēmā ir pārslogoti kabeļi. No otras puses, ja šie kabeļi nav pārslogoti, jebkurā gadījumā ir piemērojams maksimalizēšanas princips, tāpēc ir jādara pieejama tehniski iespējamā maksimālā jauda līdz pārvades sistēmas kopējai pārvades jaudai.

(97)

Tas nozīmē, ka ilgtermiņā nevar pilnībā izslēgt iespēju palielināt pieejamo jaudu. Konkrētāk, iepriekšējos projekta plānos arvien bija paredzēta papildu līdzstrāvas kabeļu būvniecība, un šie plāni tika atcelti, jo vajadzīgo komponentu izmaksas pieauga 2,5 reizes (sk. iepriekš 40.–42. punktu). Tādējādi nav izslēgts, ka šādas investīcijas varētu tikt veiktas nākotnē. Proti, KF dotāciju nolīgumā bija paredzēta iespēja Zviedrijas vējparku integrēt KF sistēmā, un šāda scenārija gadījumā tika ierosināta iespēja palielināt jaudu.

(98)

Ja jauni tehnoloģiski vai tirgus notikumi vai investīcijas jaunos atkrastes vējparkos KF tuvumā ietver esošās sistēmas modernizāciju vai jaunu kabeļu būvniecību, palielinot tirdzniecībai pieejamo jaudu finansiāli dzīvotspējīgi (ņemot vērā vajadzību nodrošināt drošu KF sistēmas un kaimiņos esošo sistēmu elektrostaciju darbību), šādas investīcijas būtu jāveic. Termiņa pagarināšanas lūgumu gadījumā Komisijas novērtējumā iekļauj arī to, vai šādas investīcijas papildu jaudā ir pamatoti sagaidāmas.

(99)

Ja elastīguma pakalpojumu sniedzēji izrāda konkrētu interesi par tādu projektu realizēšanu KF sistēmā vai tās tuvumā, kas varētu palielināt nepieciešamo tirdzniecībai pieejamo jaudu, izmantojot elastīguma pakalpojumus (piem., uzkrājot pāri palikušo vēja enerģiju atkrastes akumulatoros), šādas investīcijas attiecīgajām valsts iestādēm ir pienācīgi jāņem vērā, izmantojot to potenciālu, lai palielinātu tirdzniecībai pieejamo jaudu līdz minimālajai vērtībai, kas noteikta Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punktā.

5.5.3.   Iespējamo termiņa pagarināšanas lūgumu procedūra

(100)

Lai Komisija varētu novērtēt, vai atkāpe būs nepieciešama arī turpmāk, ņemot vērā iespējamos nākamos skaidrojumus un izmaiņas hibrīdprojektu tiesiskajā regulējumā, valstu iestādes pietiekami savlaicīgi pirms atkāpes piemērošanas perioda beigām Komisijai ziņo, vai tās uzskata, ka ir vajadzīgs atkāpes piemērošanas termiņa pagarinājums. Ja valstu iestādes vēlas pieprasīt pašreizējo atkāpes piemērošanas termiņu pagarināt, kopīgs lūgums ir jāiesniedz pietiekami savlaicīgi pirms atkāpes piemērošanas perioda beigām, lai varētu rūpīgi analizēt termiņa pagarināšanas lūgumu un savlaicīgi informēt tirgus dalībniekus par turpmāko tiesisko regulējumu attiecībā uz KF. Jebkurā šādā lūgumā iekļauj izmaksu un ieguvumu analīzi, kas parāda atkāpes ietekmi gan uz KF sistēmu, gan reģionālā un Eiropas līmenī, salīdzinot vismaz ar iespējām turpināt piemērot atkāpi tās pašreizējā formā, palielinot pieejamo jaudu, veicot papildu investīcijas, un pilnībā integrējot KF sistēmu vispārējā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz atkrastes hibrīdaktīviem, kas piemērojams termiņa pagarināšanas lūguma iesniegšanas laikā.

(101)

Pieņemot lēmumu par termiņa pagarināšanas lūgumu, Komisija pienācīgi ņem vērā savienoto vējparku un iesaistīto sistēmu operatoru ekonomiskās intereses, kā arī atkāpes plašāku sociālekonomisko ietekmi reģionālā un Eiropas līmenī. Konkrētāk, pārskatā ir jānosaka, vai un kā KF sistēma būtu jāintegrē plašākā hibrīdaktīvu tiesiskajā regulējumā.

(102)

Lai pienācīgi ņemtu vērā tiesiskā regulējuma izmaiņas, kā arī tehnoloģiju un tirgus attīstību, termiņa pagarināšanai (ja tāda tiek piešķirta) vajadzētu būt ierobežotai laikā.

(103)

Ja Komisija izdara secinājumu, ka, lai varētu piešķirt pagarinājumu, ir jāveic izmaiņas šajā lēmumā izklāstītajā regulatīvajā pieejā vai ka konkurences vai tirgus integrācijas palielināšanai ir vajadzīgi citi nosacījumi, to īstenošanai tiek piešķirts pietiekami ilgs laiks, savlaicīgi nodrošinot arī iepriekšēju paziņojumu citiem tirgus dalībniekiem par iespējamām pieejamās pārrobežu jaudas izmaiņām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz Kriegers Flak kombinēto elektrotīkla iekārtu tiek piešķirta atkāpe no noteikumiem, kas paredzēti 16. panta 8. punktā Regulā (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu. Aprēķinot, vai tiek sasniegti minimālie starpzonu tirdzniecībai pieejamie jaudas līmeņi, minimālās jaudas aprēķināšanai izmantojamā jaudas bāze ir atlikusī jauda, kas palikusi pāri pēc tam, kad atskaitīta jauda, kas vajadzīga, lai nākamās dienas posmā prognozēto produkciju, kas saražota vējparkos, kuri savienoti ar Kriegers Flak kombinēto tīkla iekārtu, pārvadītu uz attiecīgajām valstu sauszemes sistēmām, nevis kopējā pārvades jauda.

Regulas (ES) 2019/943 16. panta 1. punkts arī turpmāk ir pilnībā jāpiemēro, un Kriegers Flak kombinētās elektrotīkla iekārtas un pārvades tīklu maksimālais jaudas līmenis, ko ietekmē Kriegers Flak kombinētās elektrotīkla iekārtas pārrobežu jauda, sasniedzot Kriegers Flak kombinētās elektrotīkla iekārtas kopējo tīkla jaudu, tiek darīts pieejams tirgus dalībniekiem, kas atbilst drošas tīkla darbības drošības standartiem.

2. pants

Saskaņā ar 1. pantu piešķirtā atkāpe aptver visas Regulā (ES) 2019/943 un Komisijas regulās, kuru pamatā ir šī regula, noteiktās atsauces uz minimālo jaudu, kas ir jādara pieejama tirdzniecībai saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 16. panta 8. punktu.

3. pants

Saskaņā ar 1. pantu piešķirto atkāpi piemēro līdz 10 gadiem pēc šā Komisijas lēmuma pieņemšanas. Šo periodu Komisija var pagarināt saskaņā ar 4. pantu. Kopējais šīs atkāpes ilgums, ietverot visus pagarinājumus, nepārsniedz 25 gadus.

Ja kāds no trim vējparkiem, kas savienoti ar Kriegers Flak kombinēto elektrotīkla iekārtu, pārstāj darboties, izņemot parasto tehnisko apkopi vai remontu uz noteiktu laiku, vai ja uz šādu vējparku attiecas būtiskas izmaiņas, šajā vējparkā prognozētā saražotā elektroenerģija vairs nav jāatskaita saskaņā ar 1. pantu, tādējādi palielinot starpsavienotāja tirdzniecībai pieejamo jaudu. Nav jāņem vērā ražošanas pārtraukumi zemu tirgus cenu vai sistēmas operatoru norādījumu dēļ. Pārveidojumus uzskata par nozīmīgiem vismaz tad, ja ir nepieciešams jauns pieslēguma līgums vai ja vējparka ražošanas jauda tiek palielināta par vairāk nekā 5 %.

4. pants

Dānijas un Vācijas iestādes var lūgt Komisiju pagarināt 3. pantā noteikto atkāpes piemērošanas periodu. Šādu lūgumu iesniedz pietiekami savlaicīgi pirms minētā atkāpes piemērošanas perioda beigām. Jebkurā atkāpes pagarināšanas lūgumā ietver analīzi par izmaksām un ieguvumiem attiecībā uz regulatīvo pieeju, kas izvēlēta saskaņā ar šo atkāpi, tostarp kvantitatīvo analīzi. Minētajā lūgumā sniedz arī iespējamo alternatīvo risinājumu analīzi, proti, par Kriegers Flak kombinētās elektrotīkla iekārtas integrāciju vispārējā regulētajā atkrastes hibrīdaktīvu sistēmā, ko piemēro tajā laikā, atsevišķas atkrastes tirdzniecības zonas izveidošanu Kriegers Flak kombinētajai elektrotīkla iekārtai un/vai papildu investīciju veikšanu, lai palielinātu pieejamo pārvades jaudu. Ja Komisija, izskatot termiņa pagarināšanas lūgumu, secina, ka ir vajadzīgas izmaiņas regulatīvajā pieejā, kas izklāstītas šajā lēmumā, vai ka ir vajadzīgi citi nosacījumi, lai palielinātu konkurenci vai tirgus integrāciju, to īstenošanai tiek paredzēts pietiekami ilgs laiks, savlaicīgi nodrošinot arī iepriekšēju paziņojumu citiem tirgus dalībniekiem par iespējamām pieejamās pārrobežu jaudas izmaiņām.

5. pants

Ja elastīguma pakalpojumu sniedzēji izrāda konkrētu interesi par tādu projektu realizēšanu, kas varētu palielināt pieejamo jaudu tirdzniecībai Kriegers Flak kombinētajā elektrotīkla iekārtā, izmantojot elastīguma pakalpojumus, Dānijas un Vācijas iestādes pienācīgi apsver šādas investīcijas, izmantojot to potenciālu palielināt tirdzniecībai pieejamo jaudu līdz minimālajai vērtībai, kas noteikta Elektroenerģijas regulas 16. panta 8. punktā. Ja šādas investīcijas tiek ierosinātas, bet netiek realizētas Kriegers Flak kombinētajā elektrotīkla iekārtā, valstu iestādes par to informē Komisiju.

6. pants

Lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei un Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2020. gada 11. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Kadri SIMSON


(1)  OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.

(2)  https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/derogation_decisions2020v1.pdf.

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1391/2013 (2013. gada 14. oktobris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes, attiecībā uz Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu (OV L 349, 21.12.2013., 28. lpp.).

(4)  Sk. Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) 2020. gada 7. februāra lēmumu 6/2020 par Hansa jaudas aprēķināšanas reģiona regulatīvo iestāžu lūgumu pagarināt periodu, kas nepieciešams, lai panāktu vienošanos par ilgtermiņa jaudas aprēķināšanas metodiku, https://www.acer.europa.eu/Official_documents/Acts_of_the_Agency/Individual%20decisions/ACER%20Decision%2006-2020%20on%20extension%20Hansa_LT_CCM.pdf.

(5)  Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24. lpp.).

(6)  Komisijas Regula (ES) 2016/1719 (2016. gada 26. septembris), ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas vadlīnijas (OV L 259, 27.9.2016., 42. lpp.).

(7)  Komisijas Regula (ES) 2017/2195 (2017. gada 23. novembris), ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas (OV L 312, 28.11.2017., 6. lpp.).

(8)  Sk. Komisijas Lēmumu 2014/536/ES (2014. gada 14. augusts), ar ko Grieķijas Republikai piešķir atkāpi no vairākiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK noteikumiem (OV L 248, 22.8.2014., 12. lpp.).

(9)  Sk. Komisijas Lēmumu 2004/920/EK (2004. gada 20. decembris) par atkāpi no dažiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK noteikumiem attiecībā uz Azoru salu arhipelāgu (OV L 389, 30.12.2004.,31. lpp.); Komisijas Lēmumu 2006/375/EK (2006. gada 23. maijs) par atkāpi no dažiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK noteikumiem attiecībā uz Madeiras arhipelāgu (OV L 142, 30.5.2006., 35. lpp.); Komisijas Lēmumu 2006/653/EK (2006. gada 25. septembris), ar ko Kipras Republikai piešķir atkāpi no dažiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK noteikumiem (OV L 270, 29.9.2006., 72. lpp.); Komisijas Lēmumu 2006/859/EK (2006. gada 28. novembris), ar ko Maltai piešķir atkāpi no dažiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK noteikumiem (OV L 332, 30.11.2006., 32. lpp.), un Komisijas Lēmumu 2014/536/ES (2014. gada 14. augusts), ar ko Grieķijas Republikai piešķir atkāpi no vairākiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK noteikumiem (OV L 248, 22.8.2014., 12. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/92/EK (1996. gada 19. decembris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.).

(11)  Sk., piem., Lēmumu 2014/536/ES, kas attiecas uz augstākām elektroenerģijas ražošanas izmaksām salās, un ar tiesību aktiem paredzot tās pašas cenas kā kontinentālajā daļā.

(12)  50Hertz sagatavotais materiāls Eiropas Komisijai, kas tika izklāstīts 2014. gada 9. maijā (3. slaids).

(13)  Pamatojoties uz Vācijas un Dānijas iestāžu informāciju, kas tika sniegta 2020. gada 11. septembrī, jaudas vērtības salīdzina šādi: gadījumā, ja Vācijas un Dānijas atkrastes vējparkiem katram ir vienāda izmantošanas pakāpe, pārvades jauda, kas darīta pieejama tirgū tirdzniecībai uz Vāciju, sākotnējā projekta uzbūvē būtu mainījusies no 600 MW (ja vēja enerģija netiktu ražota) līdz ~ 855 MW (gadījumā, ja vēja enerģijas ražošana būtu aptuveni 50 % no attiecīgajām uzstādītajām jaudām) un pēc tam no ~ 855 MW uz 661 MW (ja vēja enerģijas ražošana būtu maksimāla), savukārt pārskatītajā projekta uzbūvē tā mainītos no 400 MW (ja netiktu ražota vēja enerģija) uz 61 MW (vēja enerģijas ražošanas gadījumā).

Pārvades jauda, kas ir pieejama tirgū tirdzniecībai uz Dāniju, sākotnējā projekta uzbūvē būtu mainījusies no 600 MW (ja netiek ražota) uz 0 MW (ja ražošana būtu maksimāla), turpretī pārskatītajā projekta uzbūvē tā būtu 400 MW (ja vēja enerģijas ražošana būtu robežās no 0 % līdz 33 %) un pēc tam mainītos no 400 MW uz 61 MW (ja vēja enerģijas ražošana būtu maksimāla).

(14)  Sk. Komisijas 2018. gada 7. decembra Lēmumu lietā AT.40461 – DE/DK Interconnector: https://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/dec_docs/40461/40461_461_3.pdf.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 ( 2009. gada 13. jūlijs ) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.).

(17)  https://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/dec_docs/39351/39351_1223_4.pdf.

(18)  https://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/dec_docs/40461/40461_461_3.pdf.

(19)  16. lpp., 7. risks.

(20)  Apspriedē ieinteresētās personas īpaši norādīja uz iespēju projektam izveidot atkrastes tirdzniecības zonu.


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/54


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/2124

(2020. gada 9. decembris)

par Savienības atļaujas nepiešķiršanu biocīdu saimei Contec Hydrogen Peroxide

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8394)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 44. panta 5. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

2017. gada 25. janvārī uzņēmums Contec Cleanroom (UK) Ltd. iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 43. panta 1. punktu, lai saņemtu atļauju minētās regulas V pielikumā aprakstītā 2. produkta veida biocīdu saimei Contec Hydrogen Peroxide, un sniedza rakstisku apstiprinājumu, ka Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde piekritusi izvērtēt pieteikumu. Sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības uzņēmums Contec Europe2019. gada 25. martā pārņēma potenciālā atļaujas turētāja statusu, un Slovēnijas kompetentā iestāde piekrita no 2020. gada 1. februāra pildīt kompetentās novērtētājiestādes funkcijas. Pieteikums ar lietas numuru BC-GN057178-26 tika ierakstīts Biocīdu reģistrā.

(2)

Contec Hydrogen Peroxide kā aktīvo vielu satur ūdeņraža peroksīdu, kas ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 528/2012 9. panta 2. punktā minētajā Savienības apstiprināto aktīvo vielu sarakstā.

(3)

2019. gada 28. augustā kompetentā novērtētājiestāde Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 1. punktu iesniedza novērtējuma ziņojumu un izvērtēšanas secinājumus.

(4)

2020. gada 7. aprīlī Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 44. panta 3. punktu iesniedza Komisijai atzinumu (2) par Contec Hydrogen Peroxide.

(5)

Atzinumā secināts, ka Contec Hydrogen Peroxide ir “biocīdu saime” Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta s) apakšpunkta nozīmē, taču neatbilst minētās regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta nosacījumam.

(6)

Saskaņā ar Aģentūras atzinumu pieteikuma iesniedzējs nav pierādījis, ka Contec Hydrogen Peroxide ir pietiekami efektīvs, jo iesniegtajos efektivitātes pētījumos bija neatbilstības, kuru dēļ nevarēja pierādīt, ka visi attiecīgie kritēriji ir izpildīti.

(7)

Komisija ir vienisprātis ar Aģentūras atzinumu un tāpēc uzskata, ka ir lietderīgi Contec Hydrogen Peroxide nepiešķirt Savienības atļauju.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Uzņēmumam Contec Europe netiek piešķirta Savienības atļauja biocīdu saimes Contec Hydrogen Peroxide piedāvāšanai tirgū un lietošanai.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Contec Europe, ZI du Prat, Avenue Paul Dupleix, 56000 Vannes, Francija.

Briselē, 2020. gada 9. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES


(1)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2)  ECHA opinion on the Union authorisation of the biocidal product family “Contec Hydrogen Peroxide”, ECHA/BPC/248/2020, pieņemts 2020. gada 5. martā, https://echa.europa.eu/bpc-opinions-on-union-authorisation.


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/56


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/2125

(2020. gada 16. decembris),

ar ko Nunavutas valdību atzīst par struktūru, kura pilnvarota izdot dokumentus, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1007/2009 no roņiem iegūtu izstrādājumu laišanai Savienības tirgū

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 (2009. gada 16. septembris) par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (1) un jo īpaši tās 3. panta 1.a punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1007/2009 ir noteikti saskaņoti noteikumi par to, kā laižami tirgū no roņiem iegūti izstrādājumi. Tās 3. panta 1. punktā ir paredzēti nosacījumi, ar kādiem laižami tirgū inuītu vai citu pirmiedzīvotāju kopienu rīkotās medībās iegūti izstrādājumi no roņiem. Kad no roņiem iegūti izstrādājumi tiek laisti tirgū, tiem jābūt pievienotam dokumentam, kas apliecina atbilstību Regulas (EK) Nr. 1007/2009 3. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un ko izdevusi struktūra, kuru šim nolūkam atzinusi Komisija.

(2)

Ar Lēmumu C(2015) 5253 (2) Komisija Nunavutas valdības Vides ministriju ir atzinusi par struktūru, kas pilnvarota izdot dokumentus, kuri apliecina atbilstību Regulas (EK) Nr. 1007/2009 3. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem no roņiem iegūtu izstrādājumu laišanai Savienības tirgū.

(3)

Ņemot vērā grozījumus, kas Regulā (EK) Nr. 1007/2009 izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1775 (3) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1850 (4), Komisija papildus Lēmumam C(2015) 5253 ir pieņēmusi Lēmumu C(2015) 7273 (5).

(4)

2020. gada 4. augustā Komisija ir saņēmusi Nunavutas Ekonomiskās attīstības un transporta ministrijas 2020. gada 22. aprīļa vēstuli, kurā lūgts atzītās struktūras nosaukumu grozīt, lai atspoguļotu Nunavutas valdības iekšējo reorganizāciju.

(5)

Nunavutas valdības Ekonomiskās attīstības un transporta ministrija lūgusi nosaukumu “Nunavutas valdības Vides ministrija” nomainīt ar “Nunavutas valdība”.

(6)

Nunavutas valdības Ekonomiskās attīstības un transporta ministrija ir norādījusi, ka šī nosaukuma maiņa nenozīmē nekādas izmaiņas atzītās struktūras funkcijās un lomā.

(7)

Struktūra “Nunavutas valdība” atbilst prasībām, kas atzītajām struktūrām noteiktas Regulas (EK) Nr. 1007/2009 3. panta 1.a punkta trešajā daļā un Īstenošanas regulas (ES) 2015/1850 3. panta 1. punktā.

(8)

Tāpēc ir lietderīgi struktūru “Nunavutas valdība” atzīt par struktūru, kas pilnvarota izdot dokumentus, kuri apliecina atbilstību Regulas (EK) Nr. 1007/2009 3. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Struktūra “Nunavutas valdība” tiek atzīta par struktūru, kas pilnvarota izdot dokumentus, kuri apliecina atbilstību Regulas (EK) Nr. 1007/2009 3. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Lēmumu C(2015) 5253 un Lēmumu C(2015) 7273 atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 286, 31.10.2009., 36. lpp.

(2)  Komisijas Lēmums C(2015) 5253 (2015. gada 30. jūlijs), ar ko Nunavutas valdības Vides ministriju atzīst nolūkā piemērot 6. pantu Komisijas Regulā (ES) Nr. 737/2010 (2010. gada 10. augusts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1775 (2015. gada 6. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 737/2010 (OV L 262, 7.10.2015., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1850 (2015. gada 13. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (OV L 271, 16.10.2015., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Lēmums C(2015) 7273 (2015. gada 26. oktobris), ar ko Nunavutas valdības Vides ministriju atzīst saskaņā ar 3. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/1850, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem.


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/58


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/2126

(2020. gada 16. decembris)

par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (1), jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Dalībvalstīm nosakot ikgadējo emisiju sadales apjomu 2021.–2030. gada periodam Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā ietilpstošajos sektoros, relevantajiem aprēķiniem jābūt balstītiem uz visprecīzākajiem pieejamajiem datiem. Tāpēc kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā un par ko dalībvalstis Komisijai 2020. gadā iesniegušas informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 (2) 7. pantu, tiek noteiktas pēc vispusīgas izskatīšanas. Komisija šo izskatīšanu ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību ir veikusi, kā paredz Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 1. punkts, un tā ir iegūti izskatītie siltumnīcefekta gāzu emisiju dati par 2005. un 2016.–2018. gadu, kā paredz Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punkts.

(2)

Tikpat precīzi dati kā izskatītie inventarizācijas dati ir vajadzīgi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām no stacionārām iekārtām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (3) darbības jomā; minētā direktīva izveido Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (“ES ETS”), kas izriet no minēto iekārtu verificēto emisiju Savienības reģistra (“Reģistrs”). Tādā mērā, kādā Reģistra 2005. gada ES ETS emisijas neatbilst Direktīvas 2003/87/EK vai Regulas (ES) 2018/842 pašreizējai darbības jomai, komplementārie emisijas dati tiek iegūti no relevantajiem saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK pieņemtajiem Komisijas lēmumiem (4) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 406/2009/EK (5), kā arī valsts sadales plāniem un oficiālās sarakstes starp Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm.

(3)

Lai nodrošinātu, ka noteiktie ikgadējie emisiju sadales apjomi ir saskanīgi ar emisijām, kas ziņotas par katru 2021.–2030. gada perioda gadu, dalībvalstu ikgadējie emisiju sadales apjomi jāaprēķina CO2 ekvivalenta izteiksmē, piemērojot tās pašas globālās sasilšanas potenciāla vērtības, proti, vērtības, kas noteiktas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 5. novērtējuma ziņojumā un norādītas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1044 (6) pielikumā.

(4)

Lai katrai dalībvalstij 2030. gadam aprēķinātu ikgadējo emisiju sadales apjomu saskaņā ar 2030. gadā panākamajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem attiecībā pret 2005. gada līmeni, kas norādīti Regulas (ES) 2018/842 I pielikumā, piemēro piecu soļu metodiku.

(5)

Pirmkārt, nosaka 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību. Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā ietilpstošo stacionāro iekārtu siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums 2005. gadā tiek atskaitīts no 2005. gada izskatītā kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma. Dalībvalstīm, kas dalību ES ETS sākušas vēlāk nekā 2005. gadā, ir piemērojams Lēmumā 2013/162/ES noteiktais 2005. gada emisiju daudzums. Direktīvas 2003/87/EK darbības jomas paplašināšanu 2013. gadā atspoguļo, 2020. gada ikgadējā emisiju sadales apjoma attiecīgā pielāgojuma 2005. gada ekvivalenta vērtību aprēķinot saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK, kā noteikts Īstenošanas lēmumā 2013/634/ES. Kā prasa Regulas (ES) 2018/842 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts, aprēķins atspoguļo arī iekārtu aptvēruma izmaiņas laikā no 2005. līdz 2012. gadam tā, kā noteikts Lēmumā (ES) 2017/1471.

(6)

Otrkārt, aprēķina katras dalībvalsts 2030. gada ikgadējo emisiju sadales apjomu, aprēķinātajai 2005. gada emisiju vērtībai piemērojot Regulas (ES) 2018/842 I pielikumā noteikto procentuālo vērtību.

(7)

Treškārt, katrai dalībvalstij aprēķina Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā ietilpstošo siltumnīcefekta gāzu emisiju vidējo daudzumu 2016., 2017. un 2018. gadā, Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā ietilpstošo attiecīgās dalībvalsts stacionāro iekārtu verificēto siltumnīcefekta gāzu emisiju vidējo daudzumu 2016., 2017 un 2018. gadā un vietējās aviācijas CO2 emisiju daudzumu atņemot no tās vidējām kopējām izskatītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām 2016., 2017. un 2018. gadā.

(8)

Ceturtkārt, aprēķina katras dalībvalsts ikgadējo emisiju sadales apjomu 2021.–2029. gadam. To nosaka, balstoties uz lineāru trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 2016., 2017. un 2018. gada vidējais daudzums piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu un beigu punkts ir 2030. gada ikgadējais emisiju sadales apjoms. Grieķijas, Horvātijas un Ungārijas gadījumā lineārā trajektorija sākas 2020. gadā, jo tā šo dalībvalstu sadales apjoms ir mazāks.

(9)

Visbeidzot, iegūtās ikgadējo emisiju sadales apjomu vērtības pielāgo. ES ETS kvotas, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijām no stacionārām iekārtām, kuras no ES ETS ir izslēgtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu un par kurām dalībvalstis Komisijai paziņojušas Komisijai saskaņā ar minēto pantu, tādā mērā, kādā tās no 2021. gada ir izslēgtas no Savienības emisiju maksimālās robežvērtības, ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā. Līdz ar to no maksimālās robežvērtības atskaitītos daudzumus pieskaita relevanto dalībvalstu 2021.–2030. gada ikgadējiem emisiju sadales apjomiem. Regulas (ES) 2018/842 IV pielikumā norādīto pielāgojuma daudzumu pieskaita katras minētajā pielikumā norādītās dalībvalsts 2021. gada emisiju sadales apjomam.

(10)

Kopējo maksimālo daudzumu noteiktām dalībvalstīm pēc tā ES ETS kvotu skaita samazināšanas, ko var ņemt vērā dalībvalsts atbilstības novērtēšanā 2021.–2030. gadā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 9. pantu, nosaka, aprēķinātajām 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtībām piemērojot procentuālās vērtības, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar minētās regulas 6. panta 3. punktu.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtības saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu ir tādas, kā noteikts šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Katras dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms katram 2021.–2030. gada perioda gadam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu, pielāgots saskaņā ar minētās regulas 10. pantu, ir tāds, kā noteikts šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

Regulas (ES) 2018/842 4. panta 4. punktā paredzētie kopējie daudzumi, ko var ņemt vērā, vērtējot dalībvalsts atbilstību saskaņā ar minētās regulas 9. pantu, ir tādi, kā noteikti šā lēmuma III pielikumā.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(4)  Komisijas Lēmums 2013/162/ES (2013. gada 26. marts) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK (OV L 90, 28.3.2013., 106. lpp.); Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/634/ES (2013. gada 31. oktobris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu korekcijām laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK (OV L 292, 1.11.2013., 19. lpp.); Komisijas Lēmums (ES) 2017/1471 (2017. gada 10. augusts), ar ko Lēmumu 2013/162/ES groza, lai pārskatītu dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam (OV L 209, 12.8.2017., 53. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(6)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1044 (2020. gada 8. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 (OV L 230, 17.7.2020., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtības saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu

Dalībvalsts

2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtība tonnās CO2 ekvivalenta

Beļģija

81 605 589

Bulgārija

22 326 386

Čehija

64 965 295

Dānija

40 368 089

Vācija

484 694 619

Igaunija

6 196 136

Īrija

47 687 589

Grieķija

62 985 180

Spānija

241 979 192

Francija

401 113 722

Horvātija

18 056 312

Itālija

343 101 747

Kipra

4 266 823

Latvija

8 597 807

Lietuva

13 062 124

Luksemburga

10 116 187

Ungārija

47 826 909

Malta

1 020 601

Nīderlande

128 112 158

Austrija

56 991 984

Polija

192 472 253

Portugāle

48 635 827

Rumānija

78 235 752

Slovēnija

11 826 308

Slovākija

23 137 112

Somija

34 439 858

Zviedrija

43 228 505


II PIELIKUMS

Katras dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms katram 2021.–2030. gada perioda gadam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu, pielāgots saskaņā ar minētās regulas 10. pantu

Dalībvalsts

Ikgadējā emisiju sadales apjoma pielāgotā vērtība tonnās CO2 ekvivalenta

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

2028

2029

2030

Beļģija

71 141 629

69 130 741

67 119 852

65 108 964

63 098 075

61 087 187

59 076 298

57 065 410

55 054 522

53 043 633

Bulgārija

27 116 956

25 159 860

24 805 676

24 451 491

24 097 307

23 743 123

23 388 939

23 034 755

22 680 571

22 326 386

Čehija

65 984 531

60 913 974

60 283 497

59 653 019

59 022 541

58 392 064

57 761 586

57 131 109

56 500 631

55 870 153

Dānija

32 127 535

31 293 868

30 460 202

29 626 535

28 792 868

27 959 201

27 125 535

26 291 868

25 458 201

24 624 534

Vācija

427 306 142

413 224 443

399 142 745

385 061 046

370 979 348

356 897 650

342 815 951

328 734 253

314 652 554

300 570 856

Igaunija

6 223 937

6 001 620

5 925 247

5 848 875

5 772 502

5 696 129

5 619 756

5 543 384

5 467 011

5 390 638

Īrija

43 479 402

42 357 392

41 235 382

40 113 372

38 991 362

37 869 352

36 747 342

35 625 332

34 503 322

33 381 312

Grieķija

46 227 407

46 969 645

47 711 883

48 454 122

49 196 360

49 938 598

50 680 836

51 423 075

52 165 313

52 907 551

Spānija

200 997 922

198 671 005

196 344 088

194 017 170

191 690 253

189 363 335

187 036 418

184 709 500

182 382 583

180 055 665

Francija

335 726 735

326 506 522

317 286 309

308 066 096

298 845 883

289 625 670

280 405 456

271 185 243

261 965 030

252 744 817

Horvātija

17 661 355

16 544 497

16 576 348

16 608 198

16 640 049

16 671 899

16 703 749

16 735 600

16 767 450

16 799 301

Itālija

273 503 734

268 765 611

264 027 488

259 289 365

254 551 242

249 813 118

245 074 995

240 336 872

235 598 749

230 860 626

Kipra

4 072 960

3 980 718

3 888 477

3 796 235

3 703 993

3 611 752

3 519 510

3 427 269

3 335 027

3 242 785

Latvija

10 649 507

8 854 834

8 758 222

8 661 610

8 564 998

8 468 386

8 371 774

8 275 162

8 178 551

8 081 939

Lietuva

16 112 304

13 717 534

13 488 659

13 259 784

13 030 909

12 802 033

12 573 158

12 344 283

12 115 408

11 886 533

Luksemburga

8 406 740

8 147 070

7 887 400

7 627 731

7 368 061

7 108 391

6 848 721

6 589 052

6 329 382

6 069 712

Ungārija

49 906 277

43 342 400

43 484 478

43 626 556

43 768 634

43 910 712

44 052 791

44 194 869

44 336 947

44 479 025

Malta

2 065 044

1 239 449

1 187 854

1 136 258

1 084 663

1 033 068

981 473

929 878

878 282

826 687

Nīderlande

98 513 233

96 677 516

94 841 800

93 006 083

91 170 366

89 334 649

87 498 932

85 663 215

83 827 498

81 991 781

Austrija

48 768 448

47 402 495

46 036 542

44 670 589

43 304 636

41 938 683

40 572 729

39 206 776

37 840 823

36 474 870

Polija

215 005 372

204 376 828

201 204 624

198 032 420

194 860 216

191 688 012

188 515 807

185 343 603

182 171 399

178 999 195

Portugāle

42 526 461

40 821 093

40 770 978

40 720 863

40 670 748

40 620 633

40 570 518

40 520 403

40 470 288

40 420 173

Rumānija

87 878 093

76 914 871

76 884 391

76 853 912

76 823 433

76 792 954

76 762 474

76 731 995

76 701 516

76 671 037

Slovēnija

11 403 194

11 107 762

10 991 138

10 874 515

10 757 891

10 641 268

10 524 644

10 408 021

10 291 397

10 174 774

Slovākija

23 410 477

21 151 422

21 052 577

20 953 731

20 854 886

20 756 040

20 657 195

20 558 350

20 459 504

20 360 659

Somija

28 840 335

27 970 110

27 099 886

26 229 661

25 359 436

24 489 212

23 618 987

22 748 762

21 878 538

21 008 313

Zviedrija

31 331 358

30 731 996

30 132 635

29 533 273

28 933 911

28 334 550

27 735 188

27 135 826

26 536 464

25 937 103


III PIELIKUMS

Regulas (ES) 2018/842 4. panta 4. punktā paredzētie kopējie daudzumi, ko var ņemt vērā, vērtējot dalībvalsts atbilstību saskaņā ar minētās regulas 9. pantu

Dalībvalsts

Kopējais daudzums tonnās CO2 ekvivalenta

Beļģija

15 423 456

Dānija

8 073 618

Īrija

19 075 035

Luksemburga

4 046 475

Malta

204 120

Austrija

11 398 397

Somija

6 887 972


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/65


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/2127

(2020. gada 16. decembris),

ar ko groza Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/541 par Singapūrā apstiprinātām biržām un atzītiem tirgus uzturētājiem piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma līdzvērtīgumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 28. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. panta 1. punktā ir norādītas tirdzniecības vietas, kurās finanšu darījumu partneri, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (2) 2. panta 8. punktā, un nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem, var noslēgt darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem, kas pieder tādu atvasināto instrumentu kategorijai, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību. Tirdzniecības vietas, kurās var noslēgt šādus darījumus, ir tikai regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS), organizētās tirdzniecības sistēmas (OTS) un trešo valstu tirdzniecības vietas, par kurām Komisija atzinusi, ka tām šajā trešā valstī piemēro līdzvērtīgas tiesiskās prasības un efektīvu uzraudzību. Attiecīgajai trešajai valstij ir arī jānodrošina efektīva līdzvērtīga sistēma tādu tirdzniecības vietu atzīšanai, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (3).

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. panta 4. punktu Komisija ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/541 (4) ir noteikusi, ka tiesiskais un uzraudzības regulējums, ko piemēro apstiprinātām biržām (approved exchanges – AB) un atzītiem tirgus uzturētājiem (recognised market operators – ATU), kas uzņēmējdarbību veic Singapūrā un kas saņēmušas atļauju no Singapūras Monetārās iestādes (Monetary Authority of SingaporeMAS), nodrošina, ka tās atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas Direktīvā 2014/65/ES, Regulā (ES) Nr. 596/2014 (5) un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajām prasībām Savienības tirdzniecības vietām, un ka tām Singapūrā piemēro efektīvu uzraudzību un izpildi.

(3)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/541 pielikumā iekļauto AB un ATU sarakstu var atjaunināt, lai attiecīgā gadījumā paplašinātu līdzvērtības lēmuma tvērumu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. panta 4. punktā, attiecinot to uz papildu AB un ATU Singapūrā, vai svītrotu AB un ATU no saraksta. Komisija var jebkurā laikā veikt īpašu pārskatīšanu, ja attiecīgu norišu dēļ Komisijai nākas no jauna novērtēt ar minēto lēmumu veikto konstatējumu. Pamatojoties uz konstatējumiem, kas gūti regulārā vai īpašā pārskatīšanā, Komisija jebkurā laikā var nolemt grozīt vai atcelt minēto lēmumu, jo īpaši, ja notikumu attīstība ietekmē apstākļus, uz kuru pamata ir pieņemts minētais lēmums.

(4)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/541 pieņemšanas vairāki papildu ATU, kas veic uzņēmējdarbību Singapūrā, saņēma MAS atļauju tirgot atvasinātos instrumentus, kas ietilpst atvasināto instrumentu kategorijā, par kuru paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību. Ņemot vērā no MAS saņemto informāciju, minētie papildu ATU atbilst juridiski saistošajām prasībām, kuras Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/541 ir atzītas par līdzvērtīgām Direktīvā 2014/65/ES noteiktajām prasībām attiecībā uz Savienības tirdzniecības vietām. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir lietderīgi atjaunināt AB un ATU sarakstu, kas noteikts Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/541, kurš būtu jāgroza, lai iekļautu papildu ATU, kas izveidoti Singapūrā un kas saņēmuši atļauju no MAS.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/541 pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/541 (2019. gada 1. aprīlis) par Singapūrā apstiprinātām biržām un atzītiem tirgus uzturētājiem piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma līdzvērtīgumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (OV L 93, 2.4.2019., 18. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Apstiprinātas biržas, kuras saņēmušas atļauju no Singapūras Monetārās iestādes un kuras tiek uzskatītas par līdzvērtīgām tirdzniecības vietām, kā definēts Direktīvā 2014/65/ES:

1)

Asia Pacific Exchange Pte Ltd

2)

ICE Futures Singapore Pte Ltd

3)

Singapore Exchange Derivatives Trading Limited

Atzīti tirgus uzturētāji, kuri saņēmuši atļauju no Singapūras Monetārās iestādes un kuri tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem tirdzniecības vietām, kā definēts Direktīvā 2014/65/ES:

1)

Cleartrade Exchange Pte Ltd

2)

Tradition Singapore (Pte) Ltd

3)

BGC Partners (Singapore) Ltd

4)

GFI Group Pte Ltd

5)

ICAP AP (Singapore) Pte Ltd

6)

Tullet Prebon (Singapore) Ltd

7)

Nittan Capital Singapore Pte Ltd

8)

Bloomberg Tradebook Singapore Pte. Ltd


17.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 426/68


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/2128

(2020. gada 16. decembris),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 9356)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 89/662/EEK (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās apstiprināti minētās slimības gadījumi mājas cūku vai savvaļas cūku populācijā (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I–IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/2019 (5) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Rumānijā un Polijā.

(2)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/2019 pieņemšanas dienas ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijās Slovākijā, Polijā un Vācijā.

(3)

2020. gada decembrī vairāki Āfrikas cūku mēra gadījumi tika konstatēti savvaļas cūku populācijā Vranovas pie Topļas un Rimavska Sobotas apriņķī Slovākijā, proti, apgabalos, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Slovākijas apgabali, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā un kurus skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra gadījumi, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā, nevis tā I daļā, un robežas, kuras patlaban noteiktas tā I daļā, ir jāprecizē un jāpaplašina, lai ņemtu vērā šos nesen novērotos gadījumus.

(4)

Turklāt 2020. gada decembrī vairāki Āfrikas cūku mēra gadījumi tika novēroti savvaļas cūku populācijā Ostrudas apriņķī Polijā, proti, apgabalā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā un atrodas pavisam tuvu kādam minētā lēmuma pielikuma I daļā norādītajam apgabalam. Šie jaunie savvaļas cūku populācijā konstatētie Āfrikas cūku mēra gadījumi paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kurš patlaban norādīts minētā pielikuma I daļā un atrodas tuvu II daļā norādītajam apgabalam, ko skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra gadījumi, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā, nevis tā I daļā, un robežas, kuras patlaban noteiktas tā I daļā, ir jāprecizē un jāpaplašina, lai ņemtu vērā šos nesen konstatētos gadījumus.

(5)

Turklāt 2020. gada decembrī vairāki Āfrikas cūku mēra gadījumi tika novēroti savvaļas cūku populācijā Gorlicas apriņķī Vācijā, proti, apgabalā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā un atrodas pavisam tuvu kādam minētā lēmuma pielikuma I daļā norādītajam apgabalam. Šie jaunie savvaļas cūku populācijā konstatētie Āfrikas cūku mēra gadījumi paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Vācijas apgabals, kurš patlaban norādīts minētā pielikuma I daļā un atrodas tuvu II daļā norādītajam apgabalam, ko skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra gadījumi, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā, nevis tā I daļā, un robežas, kuras patlaban noteiktas tā I daļā, ir jāprecizē un jāpaplašina, lai ņemtu vērā šos nesen konstatētos gadījumus.

(6)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem savvaļas cūku populācijās Slovākijā, Polijā un Vācijā un ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju Savienībā, reģionalizācija šajās dalībvalstīs ir atkārtoti novērtēta un atjaunināta. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas ir jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(7)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā situācijā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar šīs slimības izplatīšanos saistītos riskus, Slovākijā, Polijā un Vācijā būtu jānosaka jauni, pietiekami plaši augsta riska apgabali, un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā.

(8)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību Savienībā attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanos, ir svarīgi, lai ar šo lēmumu izdarītie Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma grozījumi stātos spēkā pēc iespējas drīzāk.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2020. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/709/ES (2014. gada 9. oktobris) par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2019 (2020. gada 9. decembris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 415, 10.12.2020., 53. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Hiiu maakond.

2.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403250, 403350, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404570, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950, 406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250350, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 250850, 250950, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251450, 251550, 251650, 251750, 251850, 252150 és 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050, 575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

3.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Pāvilostas novada Vērgales pagasts,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Grobiņas novads,

Rucavas novada Dunikas pagasts.

4.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Klaipėdos rajono savivaldybės: Agluonėnų, Priekulės, Veiviržėnų, Judrėnų, Endriejavo, Vėžaičių, Kretingalės ir Dauparų-Kvietinių seniūnijos,

Palangos miesto savivaldybė,

Plungės rajono savivaldybės: Nausodžio sen dalis nuo kelio 166 į pietryčius ir Kulių seniūnija.

5.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Wielbark i Rozogi w powiecie szczycieńskim,

gminy Janowiec Kościelny, Janowo i część gminy Kozłowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Rączki – Kownatki – Gardyny w powiecie nidzickim,

powiat działdowski,

część gminy Dąbrówno położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 542 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Dąbrówno, a następnie na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od miejscowości Dąbrówno przez miejscowości Zamkowy Młyn – Wądzyń do południowej granicy gminy w powiecie ostródzkim,

gminy Kisielice, Susz, miasto Iława i część gminy wiejskiej Iława położona na na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 521 biegnącą od zachodniej granicy gminy do zachodniej granicy miasta Iława oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od południowej granicy gminy miasta Iława przez miejscowość Katarzynki do południowej granicy gminy w powiecie iławskim,

powiat nowomiejski.

w województwie podlaskim:

gminy Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew i część gminy Kulesze Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię koleją w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

gminy Szumowo, Zambrów z miastem Zambrów i część gminy Kołaki Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno i Stara Biała w powiecie płockim,

powiat miejski Płock,

powiat sierpecki,

powiat żuromiński,

gminy Andrzejewo, Brok, Stary Lubotyń, Szulborze Wielkie, Wąsewo, Ostrów Mazowiecka z miastem Ostrów Mazowiecka, część gminy Małkinia Górna położona na północ od rzeki Brok w powiecie ostrowskim,

gminy Dzierzgowo, Lipowiec Kościelny, miasto Mława, Radzanów, Szreńsk, Szydłowo i Wieczfnia Kościelna, w powiecie mławskim,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy wyszkowski,

gminy Jadów, Strachówka i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Korytnica, Liw, Łochów, Miedzna, Sadowne, Stoczek i miasto Węgrów w powiecie węgrowskim,

gminy Kowala, Wierzbica, część gminy Wolanów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie radomskim,

powiat miejski Radom,

powiat szydłowiecki,

powiat gostyniński,

w województwie podkarpackim:

gminy Pruchnik, Rokietnica, Roźwienica, w powiecie jarosławskim,

gminy Fredropol, Krasiczyn, Krzywcza, Medyka, Orły, Żurawica, Przemyśl w powiecie przemyskim,

powiat miejski Przemyśl,

gminy Gać, Jawornik Polski, Kańczuga, część gminy wiejskiej Przeworsk położona na zachód od miasta Przeworsk i na zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 biegnącą od granicy z gminą Tryńcza do granicy miasta Przeworsk, część gminy Zarzecze położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1594R biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zarzecze oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogi nr 1617R oraz 1619R biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie przeworskim,

powiat łańcucki,

gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gminy Dzikowiec, Kolbuszowa, Niwiska i Raniżów w powiecie kolbuszowskim,

gminy Borowa, Czermin, Gawłuszowice, Mielec z miastem Mielec, Padew Narodowa, Przecław, Tuszów Narodowy w powiecie mieleckim,

w województwie świętokrzyskim:

powiat opatowski,

powiat sandomierski,

gminy Bogoria, Łubnice, Oleśnica, Osiek, Połaniec, Rytwiany i Staszów w powiecie staszowskim,

gmina Skarżysko Kościelne w powiecie skarżyskim,

gmina Wąchock, część gminy Brody położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie, drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy oraz na północ od drogi nr 42 i część gminy Mirzec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno - wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

powiat ostrowiecki,

gminy Gowarczów, Końskie i Stąporków w powiecie koneckim,

w województwie łódzkim:

gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim,

gminyCielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka w powiecie rawskim,

gminy Bolimów, Głuchów, Godzianów, Lipce Reymontowskie, Maków, Nowy Kawęczyn, Skierniewice, Słupia w powiecie skierniewickim,

powiat miejski Skierniewice,

gminy Białaczów, Mniszków, Paradyż, Sławno i Żarnów w powiecie opoczyńskim,

gminy Czerniewice, Inowłódz, Lubochnia, Rzeczyca, Tomaszów Mazowiecki z miastem Tomaszów Mazowiecki i Żelechlinek w powiecie tomaszowskim,

w województwie pomorskim:

gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

gminy Lichnowy, Miłoradz, Nowy Staw, Malbork z miastem Malbork w powiecie malborskim,

gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim,

powiat gdański,

Miasto Gdańsk,

powiat tczewski,

powiat kwidzyński,

w województwie lubuskim:

gminy Przytoczna, Pszczew, Skwierzyna i część gminy Trzciel położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 w powiecie międzyrzeckim,

gminy Lubniewice i Krzeszyce w powiecie sulęcińskim,

gminy Bogdaniec, Deszczno, Lubiszyn i część gminy Witnica położona na północny - wschód od drogi biegnącej od zachodniej granicy gminy od miejscowości Krześnica, przez miejscowości Kamień Wielki - Mościce - Witnica - Kłopotowo do południowej granicy gminy w powiecie gorzowskim,

w województwie dolnośląskim:

gminy Bolesławiec z miastem Bolesławiec, Gromadka i Osiecznica w powiecie bolesławieckim,

gmina Węgliniec w powiecie zgorzeleckim,

gmina Chocianów i część gminy Przemków położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie polkowickim,

gmina Jemielno, Niechlów i Góra w powiecie górowskim,

gmina Rudna i Lubin z miastem Lubin w powiecie lubińskim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Krzemieniewo, Rydzyna, część gminy Święciechowa położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12w powiecie leszczyńskim,

część gminy Kwilcz położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 24, część gminy Międzychód położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 24 w powiecie międzychodzkim,

gminy Lwówek, Kuślin, Opalenica, część gminy Miedzichowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy Nowy Tomyśl położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie nowotomyskim,

gminy Granowo, Grodzisk Wielkopolski i część gminy Kamieniec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

gmina Czempiń, miasto Kościan, część gminy wiejskiej Kościan położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 5 oraz na wschód od linii wyznaczonej przez kanał Obry, część gminy Krzywiń położona na wschód od linii wyznaczonej przez kanał Obry w powiecie kościańskim,

powiat miejski Poznań,

gminy Buk, Dopiewo, Komorniki, Tarnowo Podgórne, Stęszew, Swarzędz, Pobiedziska, Czerwonak, Mosina, miasto Luboń, miasto Puszczykowo i część gminy Kórnik położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi: nr S11 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 434 i drogę nr 434 biegnącą od tego skrzyżowania do południowej granicy gminy, część gminy Rokietnica położona na południowy zachód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz oraz część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na południe od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie poznańskim,

gmina Kiszkowo i część gminy Kłecko położona na zachód od rzeki Mała Wełna w powiecie gnieźnieńskim,

gminy Lubasz, Czarnków z miastem Czarnków, część gminy Połajewo na położona na północ od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo - ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Wieleń położona na południe od linii kolejowej biegnącej od wschodniej granicy gminy przez miasto Wieleń i miejscowość Herburtowo do zachodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

gminy Duszniki, Kaźmierz, Pniewy, Ostroróg, Wronki, miasto Szamotuły i część gminy Szamotuły położona na zachód od zachodniej granicy miasta Szamotuły i na południe od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły, do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na zachód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na zachód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim,

gmina Budzyń w powiecie chodzieskim,

gminy Mieścisko, Skoki i Wągrowiec z miastem Wągrowiec w powiecie wągrowieckim,

gmina Dobrzyca i część gminy Gizałki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 w powiecie pleszewskim,

gmina Zagórów w powiecie słupeckim,

gmina Pyzdry w powiecie wrzesińskim,

gminy Kotlin, Żerków i część gminy Jarocin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr S11 i 15 w powiecie jarocińskim,

gmina Rozdrażew, część gminy Koźmin Wielkopolski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15, część gminy Krotoszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15 oraz na wschód od granic miasta Krotoszyn w powiecie krotoszyńskim,

gminy Nowe Skalmierzyce, Raszków, Ostrów Wielkopolski z miastem Ostrów Wielkopolski w powiecie ostrowskim,

powiat miejski Kalisz,

gminy Ceków – Kolonia, Godziesze Wielkie, Koźminek, Lisków, Mycielin, Opatówek, Szczytniki w powiecie kaliskim,

gmina Malanów i część gminy Tuliszków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 72 w powiecie tureckim,

gminy Rychwał, Rzgów, część gminy Grodziec położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443, część gminy Stare Miasto położona na południe od linii wyznaczonej przez autostradę nr A2 w powiecie konińskim,

w województwie zachodniopomorskim:

część gminy Boleszkowice położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 i część gminy Dębno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Sarbinowo, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od miejscowości Sarbinowo przez miejscowość Krześnica do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gmina Mieszkowice w powiecie gryfińskim.

6.   Slovākija

Šādi Slovākijas apgabali:

the whole district of Vranov nad Topľou, except municipalities included in part II,

the whole district of Humenné,

the whole district of Snina,

the whole district of Medzilaborce,

the whole district of Stropkov,

the whole district of Svidník, except municipalities included in part II,

the whole district of Bardejov, except municipalities included in part II,

the whole district of Sobrance, except municipalities included in part III,

in the district of Michalovce municipality Strážske,

in the district of Gelnica, the whole municipalities of Uhorná, Smolnícka Huta, Mníšek nad Hnilcom, Prakovce, Helcmanovce, Gelnica, Kojšov, Veľký Folkmár, Jaklovce, Žakarovce, Margecany, Henclová and Stará Voda,

in the whole district of Prešov, except municipalities included in part II,

in the whole district of Sabinov, except municipalities included in part II,

in the district Stará Ľubovňa, the whole municipalities of Šambron,, Hromoš, Vislanka, Ďurková, Plavnica, Plaveč, Ľubotín, Údol, Orlov, Starina, Legnava,

in the district of Rožňava, the whole municipalities of Brzotín, Gočaltovo, Honce, Jovice, Kružná, Kunová Teplica, Pača, Pašková, Pašková, Rakovnica,

Rozložná, Rožňavské Bystré, Rožňava, Rudná, Štítnik, Vidová, Čučma and Betliar,

in the district of Revúca, the whole municipalities of Držkovce, Chvalová, Gemerské Teplice, Gemerský Sad, Hucín, Jelšava, Leváre, Licince, Nadraž, Prihradzany, Sekerešovo, Šivetice, Kameňany, Višňové, Rybník and Sása, Turčok, Rákoš, Sirk, Hrlica, Ploské, Ratková,

in the district of Michalovce, the whole municipality of Strážske,

in the district of Rimavská Sobota, municipalities located south of the road No. 526 not included in Part II,

in the district of Lučenec, the whole municipalities of Trenč, Veľká nad Ipľom, Jelšovec, Panické Dravce, Lučenec, Kalonda, Rapovce, Trebeľovce, Mučín, Lipovany, Pleš, Fiľakovské Kováče, Ratka, Fiľakovo, Biskupice, Belina, Radzovce, Čakanovce, Šiatorská Bukovinka, Čamovce, Šurice, Halič, Mašková, Ľuboreč, Šíd and Prša, Holiša, Boľkovce, Pinciná, Nitra nad Ipľom, Nové Hony, Veľké Dravce, Buzitka, Šávoľ, Bulhary,

in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká Ves nad Ipľom, Sečianky, Kleňany, Hrušov, Vinica, Balog nad Ipľom, Dolinka, Kosihy nad Ipľom, Ďurkovce, Širákov, Kamenné Kosihy, Seľany, Veľká Čalomija, Malá Čalomija, Koláre, Trebušovce, Chrastince, Lesenice, Slovenské Ďarmoty, Opatovská Nová Ves, Bátorová, Nenince, Záhorce, Želovce, Sklabiná, Nová Ves, Obeckov, Vrbovka, Kiarov, Kováčovce, Zombor, Olováry, Čeláre, Glabušovce, Veľké Straciny, Malé Straciny, Malý Krtíš, Veľký Krtíš, Pôtor, Veľké Zlievce, Malé Zlievce, Bušince, Muľa, Ľuboriečka, Dolná Strehová, Vieska, Slovenské Kľačany, Horná Strehová, Chrťany and Závada.

7.   Grieķija

Šādi Grieķijas apgabali:

in the regional unit of Drama:

the community departments of Sidironero and Skaloti and the municipal departments of Livadero and Ksiropotamo (in Drama municipality),

the municipal department of Paranesti (in Paranesti municipality),

the municipal departments of Kokkinogeia, Mikropoli, Panorama, Pyrgoi (in Prosotsani municipality),

the municipal departments of Kato Nevrokopi, Chrysokefalo, Achladea, Vathytopos, Volakas, Granitis, Dasotos, Eksohi, Katafyto, Lefkogeia, Mikrokleisoura, Mikromilea, Ochyro, Pagoneri, Perithorio, Kato Vrontou and Potamoi (in Kato Nevrokopi municipality),

in the regional unit of Xanthi:

the municipal departments of Kimmerion, Stavroupoli, Gerakas, Dafnonas, Komnina, Kariofyto and Neochori (in Xanthi municipality),

the community departments of Satres, Thermes, Kotyli, and the municipal departments of Myki, Echinos and Oraio and (in Myki municipality),

the community department of Selero and the municipal department of Sounio (in Avdira municipality),

in the regional unit of Rodopi:

the municipal departments of Komotini, Anthochorio, Gratini, Thrylorio, Kalhas, Karydia, Kikidio, Kosmio, Pandrosos, Aigeiros, Kallisti, Meleti, Neo Sidirochori and Mega Doukato (in Komotini municipality),

the municipal departments of Ipio, Arriana, Darmeni, Archontika, Fillyra, Ano Drosini, Aratos and the Community Departments Kehros and Organi (in Arriana municipality),

the municipal departments of Iasmos, Sostis, Asomatoi, Polyanthos and Amvrosia and the community department of Amaxades (in Iasmos municipality),

the municipal department of Amaranta (in Maroneia Sapon municipality),

in the regional unit of Evros:

the municipal departments of Kyriaki, Mandra, Mavrokklisi, Mikro Dereio, Protokklisi, Roussa, Goniko, Geriko, Sidirochori, Megalo Derio, Sidiro, Giannouli, Agriani and Petrolofos (in Soufli municipality),

the municipal departments of Dikaia, Arzos, Elaia, Therapio, Komara, Marasia, Ormenio, Pentalofos, Petrota, Plati, Ptelea, Kyprinos, Zoni, Fulakio, Spilaio, Nea Vyssa, Kavili, Kastanies, Rizia, Sterna, Ampelakia, Valtos, Megali Doxipara, Neochori and Chandras (in Orestiada municipality),

the municipal departments of Asvestades, Ellinochori, Karoti, Koufovouno, Kiani, Mani, Sitochori, Alepochori, Asproneri, Metaxades, Vrysika, Doksa, Elafoxori, Ladi, Paliouri and Poimeniko (in Didymoteixo municipality),

in the regional unit of Serres:

the municipal departments of Kerkini, Livadia, Makrynitsa, Neochori, Platanakia, Petritsi, Akritochori, Vyroneia, Gonimo, Mandraki, Megalochori, Rodopoli, Ano Poroia, Katw Poroia, Sidirokastro, Vamvakophyto, Promahonas, Kamaroto, Strymonochori, Charopo, Kastanousi and Chortero and the community departments of Achladochori, Agkistro and Kapnophyto (in Sintiki municipality),

the municipal departments of Serres, Elaionas and Oinoussa and the community departments of Orini and Ano Vrontou (in Serres municipality),

the municipal departments of Dasochoriou, Irakleia, Valtero, Karperi, Koimisi, Lithotopos, Limnochori, Podismeno and Chrysochorafa (in Irakleia municipality).

8.   Vācija

Šādi Vācijas apgabali:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Alt Zauche-Wußwerk,

Gemeinde Byhleguhre-Byhlen,

Gemeinde Märkische Heide,

Gemeinde Neu Zauche,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Groß Liebitz, Guhlen, Mochow und Siegadel,

Gemeinde Spreewaldheide,

Gemeinde Straupitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Neuhardenberg,

Gemeinde Gusow-Platkow,

Gemeinde Lietzen,

Gemeinde Falkenhagen (Mark),

Gemeinde Zeschdorf,

Gemeinde Treplin,

Gemeinde Lebus mit den Gemarkungen Wüste-Kunersdorf, Wulkow bei Booßen, Schönfließ, Mallnow – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Fichtenhöhe – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Lindendorf – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Vierlinden – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Müncheberg mit den Gemarkungen Trebnitz und Jahnsfelde,

Gemeinde Letschin mit den Gemarkungen Steintoch, Neu Rosenthal, Letschin, Kiehnwerder, Sietzing, Kienitz, Wilhelmsaue, Posedin, Solikante, Klein Neuendorf, Neubarnim, Ortwig, Groß Neuendorf, Ortwig Graben, Mehrin-Graben und Zelliner Loose,

Gemeinde Seelow – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Storkow (Mark),

Gemeinde Wendisch Rietz,

Gemeinde Reichenwalde,

Gemeinde Diensdorf-Radlow,

Gemeinde Bad Saarow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf mit den Gemarkungen Buckow, Glienicke, Behrensdorf, Ahrensdorf, Herzberg, Görzig, Pfaffendorf, Sauen, Wilmersdorf (G), Neubrück, Drahendorf, Alt Golm,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Briescht, Kossenblatt, Werder, Görsdorf (B), Giesendorf, Wiesendorf, Wulfersdorf, Falkenberg (T), Lindenberg,

Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Demnitz, Steinhöfel, Hasenfelde, Ahrensdorf, Heinersdorf, Tempelberg,

Gemeinde Langewahl,

Gemeinde Berkenbrück,

Gemeinde Briesen (Mark),

Gemeinde Jacobsdorf,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Jänschwalde,

Gemeinde Peitz,

Gemeinde Tauer,

Gemeinde Turnow-Preilack,

Gemeinde Drachhausen,

Gemeinde Schmogrow-Fehrow,

Gemeinde Drehnow,

Gemeinde Guben mit der Gemarkung Schlagsdorf,

Gemeinde Schenkendöbern mit den Gemarkungen Grabko, Kerkwitz, Groß Gastrose,

kreisfreie Stadt Frankfurt (Oder),

Bundesland Sachsen:

Landkreis Görlitz:

Gemeinde Boxberg / O. L. östlich der K8481 und nördlich der S131,

Gemeinde Gablenz,

Gemeinde Görlitz nördlich der Bundesautobahn 4,

Gemeinde Groß Düben,

Gemeinde Hähnichen,

Gemeinde Krauschwitz sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Kreba-Neudorf östlich der S131 sowie der S121,

Gemeinde Mücka östlich der S121,

Gemeinde Neißeaue,

Gemeinde Niesky nördlich der S121 und westlich der B115,

Gemeinde Quitzdorf am See nördlich der S121,

Gemeinde Rietschen sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Rothenburg / O. L., sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Schleife,

Gemeinde Trebendorf östlich der K8481,

Gemeinde Weißkeißel sofern nicht bereits Teil des gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Weißwasser / O. L. östlich der K8481.

II DAĻA

1.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

the whole region of Haskovo,

the whole region of Yambol,

the whole region of Stara Zagora,

the whole region of Pernik,

the whole region of Kyustendil,

the whole region of Plovdiv,

the whole region of Pazardzhik,

the whole region of Smolyan,

the whole region of Burgas excluding the areas in Part III.

2.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

3.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Fejér megye 403150, 403160, 403260, 404250, 404550, 404560, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Komárom-Esztergom megye: 251950, 252050, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe.

4.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Ādažu novads,

Aizputes novada Aizputes, Cīravas un Lažas pagasts, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes pilsēta,

Aglonas novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alojas novads,

Alsungas novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Auces novads,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Balvu novads,

Bauskas novads,

Beverīnas novads,

Brocēnu novads,

Burtnieku novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads

Cesvaines novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Dobeles novads,

Dundagas novads,

Durbes novads,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Gulbenes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jaunpils novads,

Jēkabpils novads,

Jelgavas novads,

Kandavas novads,

Kārsavas novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krāslavas novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Kuldīgas novada, Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, Padures, Rumbas, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Ēdoles, Īvandes, Kurmāles, Turlavas, Gudenieku un Snēpeles pagasts, Kuldīgas pilsēta,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Limbažu novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Ludzas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mazsalacas novads,

Mērsraga novads,

Naukšēnu novads,

Neretas novads,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novads,

Pārgaujas novads,

Pāvilostas novada Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta,

Pļaviņu novads,

Preiļu novads,

Priekules novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Jūrmala,

republikas pilsēta Rēzekne,

republikas pilsēta Valmiera,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rojas novads,

Ropažu novads,

Rugāju novads,

Rundāles novads,

Rūjienas novads,

Salacgrīvas novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saldus novads,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Skrundas novada Raņķu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasta daļa no Skrundas uz ziemeļiem no autoceļa A9 un austrumiem no Ventas upes,

Smiltenes novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Strenču novads,

Talsu novads,

Tērvetes novads,

Tukuma novads,

Vaiņodes novada Vaiņodes pagasts un Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem autoceļa P116, P106,

Valkas novads,

Varakļānu novads,

Vārkavas novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads,

Ventspils novads,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads.

5.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Alytaus miesto savivaldybė,

Alytaus rajono savivaldybė,

Anykščių rajono savivaldybė,

Akmenės rajono savivaldybė,

Birštono savivaldybė,

Biržų miesto savivaldybė,

Biržų rajono savivaldybė,

Druskininkų savivaldybė,

Elektrėnų savivaldybė,

Ignalinos rajono savivaldybė,

Jonavos rajono savivaldybė,

Joniškio rajono savivaldybė,

Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Girdžių, Jurbarko miesto, Jurbarkų, Raudonės, Šimkaičių, Skirsnemunės, Smalininkų, Veliuonos ir Viešvilės seniūnijos,

Kaišiadorių rajono savivaldybė,

Kalvarijos savivaldybė,

Kauno miesto savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Batniavos, Ežerėlio, Domeikavos, Garliavos, Garliavos apylinkių, Karmėlavos, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Ringaudų, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Vandžiogalos, Užliedžių, Vilkijos, ir Zapyškio seniūnijos, Babtų seniūnijos dalis į rytus nuo kelio A1, ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 1907,

Kazlų rūdos savivaldybė,

Kelmės rajono savivaldybė,

Kėdainių rajono savivaldybė: Dotnuvos, Gudžiūnų, Kėdainių miesto, Krakių, Pelėdnagių, Surviliškio, Šėtos, Truskavos, Vilainių ir Josvainių seniūnijos dalis į šiaurę ir rytus nuo kelio Nr. 229 ir Nr. 2032,

Kupiškio rajono savivaldybė,

Kretingos rajono savivaldybė,

Lazdijų rajono savivaldybė,

Marijampolės savivaldybė,

Mažeikių rajono savivaldybė,

Molėtų rajono savivaldybė,

Pagėgių savivaldybė,

Pakruojo rajono savivaldybė,

Panevėžio rajono savivaldybė,

Panevėžio miesto savivaldybė,

Pasvalio rajono savivaldybė,

Radviliškio rajono savivaldybė,

Rietavo savivaldybė,

Prienų rajono savivaldybė,

Plungės rajono savivaldybė: Žlibinų, Stalgėnų, Nausodžio sen dalis nuo kelio Nr. 166 į šiaurės vakarus, Plungės miesto ir Šateikių seniūnijos,

Raseinių rajono savivaldybė: Betygalos, Girkalnio, Kalnujų, Nemakščių, Pagojukų, Paliepių, Raseinių miesto, Raseinių, Šiluvos, Viduklės seniūnijos,

Rokiškio rajono savivaldybė,

Skuodo rajono savivaldybės: Aleksandrijos, Ylakių, Lenkimų, Mosėdžio, Skuodo ir Skuodo miesto seniūnijos,

Šakių rajono savivaldybė,

Šalčininkų rajono savivaldybė,

Šiaulių miesto savivaldybė,

Šiaulių rajono savivaldybė,

Šilutės rajono savivaldybė,

Širvintų rajono savivaldybė,

Šilalės rajono savivaldybė,

Švenčionių rajono savivaldybė,

Tauragės rajono savivaldybė,

Telšių rajono savivaldybė,

Trakų rajono savivaldybė,

Ukmergės rajono savivaldybė,

Utenos rajono savivaldybė,

Varėnos rajono savivaldybė,

Vilniaus miesto savivaldybė,

Vilniaus rajono savivaldybė,

Vilkaviškio rajono savivaldybė,

Visagino savivaldybė,

Zarasų rajono savivaldybė.

6.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Stare Juchy, Prostki oraz gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

powiat elbląski,

powiat miejski Elbląg,

powiat gołdapski,

powiat piski,

gminy Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie i Sępopol w powiecie bartoszyckim,

gminy Biskupiec, Kolno, część gminy Olsztynek położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S51 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Ameryka oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą S51 do północnej granicy gminy, łączącej miejscowości Mańki – Mycyny – Ameryka w powiecie olsztyńskim,

gmina Grunwald, część gminy Małdyty położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy Miłomłyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy wiejskiej Ostróda położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7 oraz na południe od drogi nr 16, część miasta Ostróda położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy Dąbrówno położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 542 biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Dąbrówno, a następnie na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od miejscowości Dąbrówno przez miejscowości Zamkowy Młyn – Wądzyń do południowej granicy gminy w powiecie ostródzkim,

powiat giżycki,

powiat braniewski,

powiat kętrzyński,

gminy Lubomino i Orneta w powiecie lidzbarskim,

gmina Nidzica i część gminy Kozłowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Rączki – Kownatki – Gardyny w powiecie nidzickim,

gminy Dźwierzuty, Jedwabno, Pasym, Szczytno i miasto Szczytno i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

powiat mrągowski,

gminy Lubawa, miasto Lubawa, Zalewo i część gminy wiejskiej Iława położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 521 biegnącą od zachodniej granicy gminy do zachodniej granicy miasta Iława oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od południowej granicy gminy miasta Iława przez miejscowość Katarzynki do południowej granicy gminy w powiecie iławskim,

powiat węgorzewski,

w województwie podlaskim:

powiat bielski,

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

powiat siemiatycki,

powiat hajnowski,

gminy Ciechanowiec, Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty, Sokoły i część gminy Kulesze Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

gmina Rutki i część gminy Kołaki Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

powiat kolneński z miastem Kolno,

powiat białostocki,

gminy Filipów, Jeleniewo, Przerośl, Raczki, Rutka-Tartak, Suwałki, Szypliszki Wiżajny oraz część gminy Bakałarzewo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę 653 biegnącej od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą 1122B oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1122B biegnącą od drogi 653 w kierunku południowym do skrzyżowania z drogą 1124B i następnie na północny - wschód od drogi nr 1124B biegnącej od skrzyżowania z drogą 1122B do granicy z gminą Raczki w powiecie suwalskim,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok,

w województwie mazowieckim:

powiat siedlecki,

powiat miejski Siedlce,

gminy Bielany, Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

gminy Grębków i Wierzbno w powiecie węgrowskim,

powiat łosicki,

powiat ciechanowski,

powiat sochaczewski,

gminy Policzna, Przyłęk, Tczów i Zwoleń w powiecie zwoleńskim,

powiat kozienicki,

gminy Chotcza i Solec nad Wisłą w powiecie lipskim,

gminy Gózd, Jastrzębia, Jedlnia Letnisko, Pionki z miastem Pionki, Skaryszew, Jedlińsk, Przytyk, Zakrzew, część gminy Iłża położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9, część gminy Wolanów położona na północ od drogi nr 12 w powiecie radomskim,

gminy Bodzanów, Bulkowo, Staroźreby, Słubice, Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim,

powiat nowodworski,

powiat płoński,

gminy Pokrzywnica, Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Dębówka, Klembów, Poświętne, Radzymin, Wołomin, miasto Kobyłka, miasto Marki, miasto Ząbki, miasto Zielonka w powiecie wołomińskim,

gminy Borowie, Garwolin z miastem Garwolin, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, część gminy Wilga położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły, część gminy Górzno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Łąki i Górzno biegnącą od wschodniej granicy gminy, następnie od miejscowości Górzno na północ od drogi nr 1328W biegnącej do drogi nr 17, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od drogi nr 17 do zachodniej granicy gminy przez miejscowości Józefów i Kobyla Wola w powiecie garwolińskim,

gminy Boguty – Pianki, Zaręby Kościelne, Nur i część gminy Małkinia Górna położona na południe od rzeki Brok w powiecie ostrowskim,

gminy Stupsk, Wiśniewo i Strzegowo w powiecie mławskim,

powiat miński,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

powiat grójecki,

powiat grodziski,

powiat żyrardowski,

powiat białobrzeski,

powiat przysuski,

powiat miejski Warszawa,

w województwie lubelskim:

powiat bialski,

powiat miejski Biała Podlaska,

gminy Batorz, Godziszów, Janów Lubelski, Modliborzyce i Potok Wielki w powiecie janowskim,

gminy Janowiec, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Markuszów, Nałęczów, Puławy z miastem Puławy, Wąwolnica i Żyrzyn w powiecie puławskim,

gminy Nowodwór, miasto Dęblin i część gminy Ryki położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową powiecie ryckim,

gminy Adamów, Krzywda, Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Stanin, Wojcieszków, gmina wiejska Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

powiat lubelski,

powiat miejski Lublin,

gminy Niedźwiada, Ostrów Lubelski, Serniki i Uścimów w powiecie lubartowskim,

powiat łęczyński,

powiat świdnicki,

gminy Fajsławice, Gorzków, Izbica, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Kraśniczyn, Łopiennik Górny, Siennica Różana i część gminy Żółkiewka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

gminy Chełm, Ruda – Huta, Sawin, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Wierzbica, część gminy Dorohusk położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Wojsławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę 1839L, część gminy Leśniowice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę 1839L w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

powiat kraśnicki,

powiat opolski,

powiat parczewski,

powiat włodawski,

powiat radzyński,

w województwie podkarpackim:

powiat stalowowolski,

gminy Oleszyce, Lubaczów z miastem Lubaczów, Wielkie Oczy w powiecie lubaczowskim,

część gminy Kamień położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19, część gminy Sokołów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gminy Cmolas i Majdan Królewski w powiecie kolbuszowskim,

gminy Grodzisko Dolne, część gminy wiejskiej Leżajsk położona na południe od miasta Leżajsk oraz na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę San, w powiecie leżajskim,

gmina Jarocin, część gminy Harasiuki położona na północ od linii wyznaczona przez drogę nr 1048 R, część gminy Ulanów położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Tanew, część gminy Nisko położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 oraz na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 19, część gminy Jeżowe położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie niżańskim,

powiat tarnobrzeski,

w województwie pomorskim:

gminy Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń w powiecie sztumskim,

gmina Stare Pole w powiecie malborskim,

gminy Stegny, Sztutowo i część gminy Nowy Dwór Gdański położona na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

w województwie świętokrzyskim:

gmina Tarłów i część gminy Ożarów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 w powiecie opatowskim,

część gminy Brody położona na zachód od linii kolejowej biegnącej od miejscowości Marcule i od północnej granicy gminy przez miejscowości Klepacze i Karczma Kunowska do południowej granicy gminy oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 i na północny - wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie oraz przez drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

w województwie lubuskim:

powiat wschowski,

gmina Kostrzyn nad Odrą i część gminy Witnica położona na południowy zachód od drogi biegnącej od zachodniej granicy gminy od miejscowości Krześnica, przez miejscowości Kamień Wielki - Mościce - Witnica - Kłopotowo do południowej granicy gminy w powiecie gorzowskim,

gminy Gubin z miastem Gubin, Maszewo i część gminy Bytnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1157F w powiecie krośnieńskim,

powiat słubicki,

gminy Słońsk, Sulęcin i Torzym w powiecie sulęcińskim,

gminy Bledzew i Międzyrzecz w powiecie międzyrzeckim,

gminy Kolsko, część gminy Kożuchów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 283 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 290 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 290 biegnącej od miasta Mirocin Dolny do zachodniej granicy gminy, część gminy Bytom Odrzański położona na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 293 i 326, część gminy Nowe Miasteczko położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi 293 i 328, część gminy Siedlisko położona na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od rzeki Odry przy południowe granicy gminy do drogi nr 326 łączącej się z drogą nr 325 biegnącą w kierunku miejscowości Różanówka do skrzyżowania z drogą nr 321 biegnącą od tego skrzyżowania w kierunku miejscowości Bielawy, a następnie przedłużoną przez drogę przeciwpożarową biegnącą od drogi nr 321 w miejscowości Bielawy do granicy gminy w powiecie nowosolskim,

gminy Nowogród Bobrzański, Trzebiechów część gminy Bojadła położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 278 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 282 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 282 biegnącej od miasta Bojadła do zachodniej granicy gminy i część gminy Sulechów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S3 w powiecie zielonogórskim,

powiat żarski,

gminy Brzeźnica, Iłowa, Małomice, Szprotawa, Wymiarki, Żagań, miasto Żagań, miasto Gozdnica, część gminy Niegosławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 328 w powiecie żagańskim,

gminy Lubrza, Łagów i Świebodzin w powiecie świebodzińskim,

w województwie dolnośląskim:

gmina Pęcław, część gminy Kotla położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Krzycki Rów, część gminy wiejskiej Głogów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 12, 319 oraz 329, część miasta Głogów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie głogowskim,

gminy Grębocice i Polkowice w powiecie polkowickim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Przemęt i Wolsztyn w powiecie wolsztyńskim,

gmina Wielichowo część gminy Kamieniec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 i część gminy Rakoniewice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie grodziskim,

gminy Lipno, Osieczna, Wijewo, Włoszakowice i część gminy Święciechowa położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie leszczyńskim,

gmina Śmigiel, część gminy wiejskiej Kościan położona na południowy – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 5 oraz na zachód od linii wyznaczonej przez kanał Obry, część gminy Krzywiń położona na zachód od linii wyznaczonej przez kanał Obry w powiecie kościańskim,

powiat miejski Leszno,

powiat obornicki,

część gminy Połajewo na położona na południe od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo - ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

gmina Suchy Las, część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na północ od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Rokietnica położona na północ i na wschód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz w powiecie poznańskim,

część gminy Szamotuły położona na wschód od wschodniej granicy miasta Szamotuły i na północ od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na wschód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na wschód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim.

w województwie łódzkim:

gminy Drzewica, Opoczno i Poświętne w powiecie opoczyńskim,

gminy Biała Rawska, Regnów i Sadkowice w powiecie rawskim,

gmina Kowiesy w powiecie skierniewickim,

w województwie zachodniopomorskim:

część gminy Boleszkowice położona na południowy - zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 i część gminy Dębno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Sarbinowo, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od miejscowości Sarbinowo przez miejscowość Krześnica do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim.

7.   Slovākija

Šādi Slovākijas apgabali:

in the district of Gelnica, the whole municipality of Smolník,

in the district of Košice-okolie the municipalities of Opátka, Košická Belá, Malá Lodina, Veľká Lodina, Kysak, Sokoľ, Trebejov, Obišovce, Družstevná pri Hornáde, Kostoľany nad Hornádom, Budimír, Vajkovce, Chrastné, Čižatice, Kráľovce, Ploské, Nová Polhora, Boliarov, Kecerovce, Vtáčkovce, Herľany, Rankovce, Mudrovce, Kecerovský Lipovec, Opiná, Bunetice,

the whole city of Košice,

in the district of Michalovce, the whole municipalities of Tušice, Moravany, Pozdišovce, Michalovce, Zalužice, Lúčky, Závadka, Hnojné, Poruba pod Vihorlatom, Jovsa, Kusín, Klokočov, Kaluža, Vinné, Trnava pri Laborci, Oreské, Staré, Zbudza, Petrovce nad Laborcom, Lesné, Suché, Rakovec nad Ondavou, Nacina Ves, Voľa, and Pusté Čemerné,

in the district of Vranov nad Topľou, the whole municipalities of Zámutov, Rudlov, Jusková Voľa, Banské, Cabov, Davidov, Kamenná Poruba, Vechec, Čaklov, Soľ, Komárany, Čičava, Nižný Kručov, Vranov nad Topľou, Sačurov, Sečovská Polianka, Dlhé Klčovo, Nižný Hrušov, Poša, Nižný Hrabovec, Hencovce, Kučín, Majerovce, Sedliská, Kladzany and Tovarnianska Polianka, Herrmanovce nad Topľou, Petrovce, Pavlovce, Hanušovce nad Topľou, Medzianky, Radvanovce, Babie, Vlača, Ďurďoš, Prosačov, Remeniny, Skrabské, Bystré, Petkovce, Michalok, Vyšný Žipov, Čierne nad Topľou, Zlatník, Hlinné, Jastrabie nad Topľou, Merník,

in the district of Prešov, the whole municipalities of Tuhrina, Lúčina, Podhradík, Okružná, Ruská Nová Ves, Teriakovce, Ľubotice, Vyšná Šebastová, Lipníky, Chmeľov, Čelovce, Pušovce, Proč, Šarišská Trstená, Chmeľovec, Podhorany, Nemcovce, Lada, Kapušany, Fulianka, Prešov, Fintice, Tulčík, Demjata, Veľký Slivník, Záhradné, Malý Slivník, Mošurov, Terňa, Gregorovce, Medzany, Malý Šariš, Župčany, Svinia, Veľký Šariš, Geraltov, Trnkov, Šarišská Poruba, Lažany, Červenica, Žehňa, Záborské, Dulova Ves, Kokošovce, Abranovce, Lesíček, Zlatá Baňa, Ruská Nová Ves, Teriakovce, Podhradník, Mirkovce, Brestov, Varhaňovce,

in the district of Sabinov, the whole municipalities Ostrovany, Daletice, Jarovnice, Šarišské Michaľany, Ražňany, Uzovce, Hubošovce, Ratvaj, Bodovce, Šarišské Sokolovce, Sabinov, Jakubovany, Uzovský Šalgov, Uzovské Pekľany, Pečovská Nová Ves, Rožkovany, Jakubova Voľa, Drienica, Červená Voda, Jakovany, Červenica pri Sabinove, Ľutina, Olejníkov, Lipany, Lúčka, Hanigovce, Milpoš, Kamenica,

in the district of Svidník, the whole municipalities of Dukovce, Želmanovce, Kuková, Kalnište, Lužany pri Ondave, Lúčka, Giraltovce, Kračúnovce, Železník, Kobylince, Mičakovce,

in the district of Bardejov, the whole municipalities of Kríže, Hervartov, Richvald, Šiba, Kľušov, Hertník, Fričkovce, Bartošovce, Kobyly, Osikov, Vaniškovce, Janovce, Tročany, Abrahámovce, Raslavice, Buclovany, Lopúchov, Stuľany, Koprivnica, Kochanovce, Harhaj, Vyšný Kručov, Brezov, Lascov, Marhaň, Kučín, Kožany, Kurima, Nemcovce, Porúbka, Hankovce, Oľšavce, Nižná Voľa, Rešov, Vyšná Voľa, Poliakovce, Dubinné, Hrabovec, Komárov, Lukavica, Livov, Livovská Huta, Lukov, Malcov, Lenartov, Snakov, Hrabské, Gerlachov, Kružlov, Krivé, Bogliarka,

in the district of Stará Ľubovňa, the whole municipalities of Kyjov, Pusté Pole, Šarišské Jastrabie, Čirč, Ruská Voľa nad Popradom, Obručné,

in the district of Revúca, the whole municipalities of Gemer, Tornaľa, Žiar, Gemerská Ves, Levkuška, Otročok, Polina, Rašice, Licince, Leváre, Držkovce, Chvalová, Sekerešovo, Višňové,

in the district of Rimavská Sobota, the whole municipalities of Abovce, Barca, Bátka, Cakov, Chanava, Dulovo, Figa, Gemerské Michalovce, Hubovo, Ivanice, Kaloša, Kesovce, Kráľ, Lenartovce, Lenka, Neporadza, Orávka, Radnovce, Rakytník, Riečka, Rimavská Seč, Rumince, Stránska, Uzovská Panica, Valice, Vieska nad Blhom, Vlkyňa, Vyšné Valice, Včelince, Zádor, Číž, Štrkovec Tomášovce, Žíp, Španie Pole, Hostišovce, Budikovany, Teplý Vrch, Veľký Blh, Janice, Chrámec, Orávka, Martinová, Bottovo, Dubovec, Šimonovce, Širkovce Drňa, Hostice, Gemerské Dechtáre, Jestice, Petrovce, Dubno, Gemerský Jablonec,

in the district of Prešov, the whole municipalities of Tuhrina and Lúčina.

8.   Vācija

Šādi Vācijas apgabali:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Grunow-Dammendorf,

Gemeinde Mixdorf

Gemeinde Schlaubetal,

Gemeinde Neuzelle,

Gemeinde Neißemünde,

Gemeinde Lawitz,

Gemeinde Eisenhüttenstadt,

Gemeinde Vogelsang,

Gemeinde Ziltendorf,

Gemeinde Wiesenau,

Gemeinde Friedland,

Gemeinde Siehdichum

Gemeinde Müllrose,

Gemeinde Groß Lindow,

Gemeinde Brieskow-Finkenheerd,

Gemeinde Ragow-Merz,

Gemeinde Beeskow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf mit den Gemarkungen Groß Rietz und Birkholz,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Stremmen, Ranzig, Trebatsch, Sabrodt, Sawall, Mitweide und Tauche,

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Jamlitz,

Gemeinde Lieberose,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Goyatz, Jessern, Lamsfeld, Ressen, Speichrow und Zaue,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Schenkendöbern mit den Gemarkungen Stakow, Reicherskreuz, Groß Drewitz, Sembten, Lauschütz, Krayne, Lübbinchen, Grano, Pinnow, Bärenklau, Schenkendöbern und Atterwasch,

Gemeinde Guben mit den Gemarkungen Bresinchen, Guben und Deulowitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Zechin,

Gemeinde Bleyen-Genschmar,

Gemeinde Golzow,

Gemeinde Küstriner Vorland,

Gemeinde Alt Tucheband,

Gemeinde Reitwein,

Gemeinde Podelzig,

Gemeinde Letschin mit der Gemarkung Sophienthal,

Gemeinde Seelow – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Vierlinden – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Lindendorf – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Fichtenhöhe – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Lebus mit den Gemarkungen Lebus und Mallnow – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Bundesland Sachsen:

Landkreis Görlitz:

Gemeinde Bad Muskau,

Gemeinde Krauschwitz östlich des folgenden Straßenzuges: B115 nördlicher Teil (Jämlitzer Weg) - S123 (Geschwister-Scholl-Straße) - B115 Südlicher Teil (Görlitzer Straße),

Gemeinde Rietschen östlich der B115 und nördlich der Südgrenze Truppenübungsplatz Oberlausitz,

Gemeinde Rothenburg/ O. L. nördlich der Südgrenze Truppenübungsplatz Oberlausitz und Welschgraben,

Gemeinde Weißkeißel östlich der B115.

III DAĻA

1.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

the whole region of Blagoevgrad,

the whole region of Dobrich,

the whole region of Gabrovo,

the whole region of Kardzhali,

the whole region of Lovech,

the whole region of Montana,

the whole region of Pleven,

the whole region of Razgrad,

the whole region of Ruse,

the whole region of Shumen,

the whole region of Silistra,

the whole region of Sliven,

the whole region of Sofia city,

the whole region of Sofia Province,

the whole region of Targovishte,

the whole region of Vidin,

the whole region of Varna,

the whole region of Veliko Tarnovo,

the whole region of Vratza,

in Burgas region:

the whole municipality of Burgas,

the whole municipality of Kameno,

the whole municipality of Malko Tarnovo,

the whole municipality of Primorsko,

the whole municipality of Sozopol,

the whole municipality of Sredets,

the whole municipality of Tsarevo,

the whole municipality of Sungurlare,

the whole municipality of Ruen,

the whole municipality of Aytos.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Aizputes novada Kalvenes pagasta daļa uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz ziemeļiem no autoceļa A9, uz austrumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz austrumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296,

Kuldīgas novada, Laidu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1296,

Skrundas novada Rudbāržu, Nīkrāces pagasts, Raņķu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasts (izņemot pagasta daļa no Skrundas uz ziemeļiem no autoceļa A9 un austrumiem no Ventas upes), Skrundas pilsēta,

Vaiņodes novada Embūtes pagasta daļa uz ziemeļiem autoceļa P116, P106.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Jurbarko rajono savivaldybė: Seredžiaus ir Juodaičių seniūnijos,

Kauno rajono savivaldybė: Čekiškės seniūnija, Babtų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio A1ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 1907,

Kėdainių rajono savivaldybė: Pernaravos seniūnija ir Josvainių seniūnijos pietvakarinė dalis tarp kelio Nr. 229 ir Nr. 2032,

Plungės rajono savivaldybė: Alsėdžių, Babrungo, Paukštakių, Platelių ir Žemaičių Kalvarijos seniūnijos,

Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos ir Ariogalos miesto seniūnijos,

Skuodo rajono savivaldybės: Barstyčių, Notėnų ir Šačių seniūnijos.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Bisztynek i Bartoszyce z miastem Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

gminy Kiwity i Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński w powiecie lidzbarskim,

gminy Łukta, Morąg, Miłakowo, część gminy Małdyty położona na wschód od lini