(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2) 21. pantu saistībā ar tās 17. panta 5. punktu Komisija ir izskatījusi Vācijas 2017. gada 28. septembra pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt tehniskās dokumentācijas grozījumu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Münchener Kümmel”, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008. Šis grozījums paredz nosaukuma “Münchener Kümmel” maiņu uz “Münchener Kümmel”/“Münchner Kümmel”.

(2)

2019. gada 25. maijā stājās spēkā Regula (ES) 2019/787, ar kuru aizstāj Regulu (EK) Nr. 110/2008. Saskaņā ar minētās regulas 49. panta 1. punktu Regulas (EK) Nr. 110/2008 III nodaļa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir atcelta no 2019. gada 8. jūnija. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/787 22. panta 2. punktu tehniskā dokumentācija, kas pirms 2019. gada 8. jūnija iesniegta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008 kā daļa no jebkāda pieteikuma, tiek uzskatīta par produkta specifikāciju.

(3)

Konstatējusi, ka pieteikums ir saderīgs ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, Komisija, piemērojot minētās regulas 17. panta 6. punktu, grozījuma pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/787 50. panta 4. punkta pirmo daļu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(4)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/787 27. panta 1. punktu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina saskaņā ar minētās regulas 30. panta 2. punktu, kas attiecībā uz specifikācijas grozījumiem piemērojams mutatis mutandis,

(1)

Lai nodrošinātu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (2) pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji pamatojas uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, kas izdota attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šī regula, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot noteiktu laikposmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 9. punktu. Būtu jānosaka, ka minētais laikposms ir trīs mēneši.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

(1)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā noteikti ierobežojumi attiecībā uz noteiktu vielu laišanu tirgū un lietošanu gan atsevišķi, gan maisījumu un izstrādājumu sastāvā.

(2)

Savienībā ir arvien vairāk cilvēku ar tetovējumiem vai permanento grimu, jo īpaši gados jaunu cilvēku vidū. Tetovēšanai vai permanentajam grimam izmantotās procedūras (turpmāk visas kopā sauktas par “tetovēšanu”) neatkarīgi no tā, vai tās ietver adatu izmantošanu vai kādu citu metodi, piemēram, uzacu pigmentāciju matiņu tehnikā, nenovēršami rada ādas virsējā slāņa ievainojumu. Tā rezultātā tetovēšanas tintes vai citi tetovēšanā izmantotie maisījumi tiek absorbēti ķermenī. Tetovēšanā izmantotie maisījumi parasti sastāv no krāsvielām un palīgsastāvdaļām, piem., šķīdinātājiem, stabilizatoriem, mitrinātājiem, pH regulatoriem, mīkstinātājiem, konservantiem un biezinātājiem. Maisījumus ievada cilvēka ādā, acs ābolā vai gļotādās. Krāsvielas lielākoties paliek tuvu maisījuma ievadīšanas vietai, tādējādi tetovējums vai permanentais grims ilgstoši paliek redzams. Tomēr maisījuma šķīstošās sastāvdaļas stundu vai dienu laikā izdalās pa visu ķermeni. Līdz ar to āda un citi orgāni ilgstošā periodā tiek eksponēti šo šķīstošo vielu ietekmei. Dažām no šīm vielām piemīt bīstamas īpašības, kas rada potenciālu risku cilvēka veselībai. Turklāt krāsvielu metabolisms ādā, to noārdīšanās pēc ekspozīcijas saules starojumam un lāzerapstarošanas rezultātā arī var izraisīt bīstamu ķīmisku vielu izdalīšanos no tetovējuma vai permanentā grima atrašanās vietas uz ķermeņa (2).

(3)

Maisījumi, ko laiž tirgū izmantošanai tetovēšanā, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (3) tvērumā iekļauti produkti. Direktīva 2001/95/EK paredz, ka ražotāji produktus var laist tirgū tikai tad, ja tie ir droši. Dalībvalstis šo pienākumu izpilda, veicot pasākumus pret bīstamiem produktiem tirgū un šos pasākumus Kopienas ātrās ziņošanas sistēmā (RAPEX) paziņojot Komisijai. Pēdējos gados ir palielinājies RAPEX ziņojumu skaits par ķimikālijām tetovēšanā izmantojamu maisījumu sastāvā (4).

(4)

2003. gadā Eiropas Padome pieņēma Rezolūciju ResAP(2003)2 (5) par tetovējumu un permanentā grima drošumu. 2008. gadā tā tika aizstāta ar Rezolūciju ResAP(2008)1 (6) . 2008. gada rezolūcijā ieteikti vairāki noteikumi attiecībā uz tetovēšanas praksi un tetovēšanā izmantojamo maisījumu ķīmisko sastāvu, lai nodrošinātu, ka tie neapdraud sabiedrības veselību un drošību.

(5)

Pamatojoties uz Eiropas Padomes ieteikumiem, septiņas dalībvalstis ir ieviesušas nacionālos tiesību aktus, kas reglamentē tetovēšanā izmantojamo maisījumu ķīmisko sastāvu (7).

(6)

2015. gada 12. martā Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 1. punktu lūdza Eiropas Ķimikāliju aģentūru (turpmāk “Aģentūra”) sagatavot dokumentāciju, lai novērtētu risku, ko cilvēka veselībai rada noteiktas ķimikālijas tetovēšanā izmantojamu maisījumu sastāvā, un nepieciešamību pēc Savienības mēroga rīcības papildus valstu pasākumiem, kas dažās dalībvalstīs jau ir spēkā, un papildus pasākumiem, kas ieviesti uz Direktīvā 2001/95/EK noteikto vispārējo drošuma prasību pamata. Dokumentācija, ko Aģentūra sagatavoja, atbildot uz Komisijas pieprasījumu, šajā regulā saukta par “XV pielikuma dokumentāciju”.

(7)

Aģentūra XV pielikuma dokumentāciju sagatavoja sadarbībā ar Itāliju, Dāniju un Norvēģiju (Aģentūra, Itālija, Dānija un Norvēģija turpmāk kopā sauktas “dokumentācijas iesniedzēji”), kā arī ar Vācijas Federālā riska novērtēšanas institūta un Vācijas Federālā darba drošības un veselības aizsardzības institūta palīdzību. Dokumentācijas iesniedzēji XV pielikuma dokumentāciju (8) iesniedza 2017. gada 6. oktobrī. Dokumentācija liecināja, ka riski cilvēka veselībai, ko rada eksponētība noteiktām bīstamām ķimikālijām, kuras ir tetovēšanā izmantojamu maisījumu sastāvā, netiek pietiekami kontrolēti, un, lai nodrošinātu harmonizētu cilvēka veselības aizsardzību augstā līmenī un preču brīvu apriti Savienībā, tie būtu jārisina Savienības mērogā.

(8)

XV pielikuma dokumentācijā ierosināts noteikt ierobežojumu, kas aizliegtu gan tetovēšanā izmantojamu maisījumu laišanu tirgū, gan šo maisījumu izmantošanu tetovēšanā, ja to sastāvā ir kāda no vielām, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (9) klasificētas šādās bīstamības klasēs: “kancerogēns, mutagēns vai toksisks reproduktīvajai sistēmai” (1.A, 1.B vai 2. kategorija), “sensibilizācija, nonākot saskarē ar ādu” (1., 1.A vai 1.B kategorija), “kodīgs ādai” (1., 1.A, 1.B, 1.C kategorija) vai “kairinošs ādai” (2. kategorija), vai “nopietni acu bojājumi” (1. kategorija) vai “acu kairinājums” (2. kategorija). XV pielikuma dokumentācijā arī ierosināts ierobežojumu attiecināt (ar specifiskiem nosacījumiem) uz noteiktām vielām, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (10) II vai IV pielikuma sarakstā, un vielām, kas Eiropas Padomes Rezolūcijas ResAP(2008)1 1. tabulā iekļautas tāpēc, ka varētu vai nu noārdīties līdz tādu aromātisko amīnu atliekām, kuri ir klasificēti kancerogenitātes vai mutagenitātes dēļ, vai šādas atliekas satur. XV pielikuma dokumentācijā ierosināts no ierobežojuma izslēgt vielas, kas bīstamības klasēs “kancerogēns vai mutagēns” (1.A, 1.B vai 2. kategorija) bija klasificētas tikai tādas ietekmes dēļ, ko izraisa ekspozīcija ieelpošanas ceļā, bet ne ekspozīcijā kādā citā, piem., dermālā vai orālā ceļā.

(9)

Turklāt XV pielikuma dokumentācijā tika ierosinātas vairākas marķēšanas prasības, no kurām dažas saskaņā ar Aģentūras ieviešanas informācijas apmaiņas foruma (turpmāk “Forums”) ieteikumu, kas tika sniegts atzinuma izstrādes procesā, tika grozītas. XV pielikuma dokumentācijā ierosinātajās marķēšanas prasībās bija iekļauta prasība norādīt, ka maisījums paredzēts tetovēšanai, prasība norādīt unikālu atsauces numuru, lai varētu identificēt konkrētu partiju, prasība norādīt visas sastāvdaļas, kuras Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet uz kurām ierosinātais ierobežojums neattiecas, kā arī visas sastāvdaļas, uz kurām ierosinātais ierobežojums attiecas, bet kuras maisījuma sastāvā ir daudzumā, kas nesasniedz ierosinātajā ierobežojumā noteiktās robežkoncentrācijas. Turklāt par nepieciešamu tika atzīta papildu marķēšanas prasība norādīt niķeļa un hroma (VI) klātbūtni, jo minētās vielas var ierosināt jaunus ādas sensibilizācijas gadījumus un potenciāli izraisīt alerģisku reakciju sensibilizētajām personām. Šīs marķēšanas prasības tika ierosinātas, lai sniegtu patērētājiem un tetovēšanas speciālistiem papildu informāciju, atvieglotu ierobežojuma īstenošanu un nodrošinātu, ka nelabvēlīgas ietekmes uz veselību gadījumā pienācīgi var veikt izmeklēšanu.

(10)

XV pielikuma dokumentācijā izklāstīti divi iespējamie ierobežošanas scenāriji (turpmāk “IS1” un “IS2”), katrā no tiem paredzot atšķirīgas ierobežojuma tvērumā esošo vielu robežkoncentrācijas. IS1 paredzēts noteikt zemākas robežkoncentrācijas, nekā IS2. Abos scenārijos ietvertas arī alternatīvas pieejas tam, kā turpmāk rīkoties attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II un IV pielikuma atjauninājumiem. IS1 ierosina ierobežojumu attiecināt ne tikai uz vielām, kas jau ir iekļautas minētajos pielikumos (ja izpildās attiecīgi nosacījumi), bet arī uz vielām, kas minētajos pielikumos tiks iekļautas nākotnē. Citiem vārdiem sakot, ierobežojums šīm vielām tiktu piemērots automātiski, un nevajadzētu sākt vēl vienu ierobežošanas procesu vai atkal grozīt Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu. Šādu pieeju dēvē par “dinamisku”. IS2 ierosina ierobežojumu attiecināt tikai uz vielām, kas patlaban ir iekļautas minētajos pielikumos (ja izpildās attiecīgi nosacījumi). Šādu pieeju dēvē par “statisku”. Gan IS1, gan IS2 attiecībā uz vielām, kas klasificētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, piedāvāts “dinamisks” ierobežojums. Šāds risinājums pamatots ar nepieciešamību nodrošināt pietiekamu aizsardzības līmeni pret riskiem cilvēka veselībai, kuri izriet no tādu vielu klātbūtnes tetovēšanā izmantojamu maisījumu sastāvā, kas saskaņā ar minēto regulu ir klasificētas attiecīgajās kategorijās.

(11)

2018. gada 20. novembrī Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) pieņēma atzinumu, kurā secināja, ka ierosinātais ierobežojums ar dažiem RAC ierosinātiem grozījumiem būtu vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums, ar ko novērst identificēto no dažādām aplūkotajām vielām izrietošo risku gan attiecībā uz riska mazināšanas rezultativitāti, gan īstenojamību un pārraugāmību.

(12)

RAC uzskatīja, ka visas attiecībā uz veselību relevantās bīstamības klases ir ietvertas XV pielikuma dokumentācijā, un piekrita vielu un vielu grupas bīstamības novērtējumam. Papildus ierobežojumiem, ko paredz IS1 un IS2, RAC ierosināja grozīt IS1 paredzētās robežkoncentrācijas. RAC šādus grozījumus uzskatīja par nepieciešamiem tāpēc, ka IS1un IS2 paredzētās dažu vielu robežkoncentrācijas nenodrošina pietiekamu aizsardzību. Pēc RAC ieskata attiecībā uz citām vielām varētu ierosināt vieglāk īstenojamas robežvērtības, vienlaikus nodrošinot, ka risks cilvēka veselībai joprojām ir minimāls.

(13)

RAC nepiekrita priekšlikumam no ierobežojuma izslēgt divus pirmējos aromātiskos amīnus, kas iekļauti Rezolūcijas ResAP(2008)1 1. tabulas sarakstā, proti, 6-amino-2-etoksinaftalīnu (CAS Nr. 293733-21-8) un 2,4-ksilidīnu (EK Nr. 202-440-0; CAS Nr. 95-68-1).

(14)

Tomēr RAC piekrita dokumentācijas iesniedzēju priekšlikumam no ierobežojuma izslēgt 1.A, 1.B vai 2. kategorijas kancerogēnas un mutagēnas vielas, kuru bīstamība izriet tikai no ietekmes, ko izraisa ekspozīcija ieelpošanas ceļā. RAC uzskatīja, ka vielas, kuru bīstamība izriet tikai no ietekmes, ko izraisa ekspozīcija ieelpošanas ceļā, nav būtiskas tetovēšanā izmantojamu maisījumu gadījumā, kad ekspozīcija ir intradermāla. Turklāt RAC atbalstīja grozījumu, ko dokumentācijas iesniedzēji ierosināja, reaģējot uz Foruma ieteikumu, kuru saņēma atzinuma izstrādes procesā. Forums ierosināja no ierobežojuma atbrīvot vielas, kas standarta temperatūrā un pie standarta spiediena ir gāzes, jo, ņemot vērā to agregātstāvokli, nav sagaidāms, ka tās būs tetovēšanā izmantojamu maisījumu sastāvā. Vienīgais izņēmums būtu formaldehīds, jo sabiedriskajā apspriešanā tika norādīts, ka tas izšķīdušā stāvoklī var būt tetovēšanas tinšu sastāvā. RAC arī piekrita, ka risks, kas saistīts ar tetovēšanas speciālistu eksponētību maisījumiem, kurus tie klientiem ievada tetovēšanas laikā, nav XV pielikuma dokumentācijas tvērumā.

(15)

RAC neatbalstīja dokumentācijas iesniedzēju priekšlikumu par 21 krāsvielas (19 ftalocianīnu nesaturoši pigmenti un 2 ftalocianīna pigmenti) izslēgšanu no ierobežojuma tvēruma. Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II pielikumā noteikts aizliegums minētās krāsvielas izmantot matu krāsās. Tomēr ar minētās regulas IV pielikumu ir atļauta krāsvielas ftalocianīna zilais (Pigment Blue 15:3) lietošana citos kosmētikas līdzekļos, bet krāsviela ftalocianīna zaļais (Pigment Green 7) ir atļauta citos kosmētikas līdzekļos, izņemot acīm paredzētos līdzekļus. RAC uzskatīja, ka attiecībā uz lielāko daļu no šīm krāsvielām nevar izslēgt vēža risku un ar kancerogēno ietekmi nesaistītu bīstamību, galvenokārt tāpēc, ka trūkst pietiekamas informācijas par to bīstamības īpašībām un risku cilvēka veselībai. Turklāt RAC norādīja, ka sabiedriskās apspriešanas laikā ieinteresētās personas vērsa uzmanību uz to, ka tetovēšanas sakarā ir nozīmīgas tikai divas no šīm krāsvielām, proti, divas minētās krāsvielas uz ftalocianīna bāzes – Pigment Blue 15:3 un Pigment Green 7 –, jo tām nav pieejamas drošākas un tehniski piemērotas alternatīvas.

(16)

RAC atbalstīja dinamisku saikni gan ar Regulu (EK) Nr. 1223/2009, gan ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, jo šādas saiknes nodrošina labāku cilvēka veselības aizsardzību.

(17)

Kas attiecas uz datumu, kad būtu jāsāk piemērot jauno ierobežojumu, RAC piekrita dokumentācijas iesniedzējiem, ka 12 mēnešu pārejas periods piegādes ķēdes dalībniekiem dotu pietiekami daudz laika jauno prasību izpildei.

(18)

2019. gada 15. martā Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) pieņēma atzinumu, kurā norādīja, ka ierosinātais ierobežojums ar RAC un SEAC ierosinātajiem grozījumiem, raugoties no sociālekonomisko ieguvumu un sociālekonomisko izmaksu viedokļa, būtu vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums, ar ko novērst identificētos riskus. Šo secinājumu SEAC izdarīja, balstoties uz pilnīgāko tajā brīdī pieejamo informāciju un ņemot vērā to, ka ieguvumi sabiedrībai – proti, ka tiktu novērsta nelabvēlīga ietekme uz ādu un cita veida ietekme uz veselību, – būtu lielāki nekā nozares izmaksas atbilstības panākšanā. Turklāt SEAC secināja, ka ierobežojuma skartās piegādes ķēdes netiktu ekonomiskā ziņā būtiski nelabvēlīgi ietekmētas un, ņemot vērā ierobežojuma radīto cenu pieaugumu, patērētājiem šādi pakalpojumi joprojām būtu pieejami, turklāt arī to, ka ierobežojums samazinātu riskus ieviest vājus aizstājējus.

(19)

SEAC piekrita XV pielikuma dokumentācijas secinājumiem un RAC uzskatam, ka 12 mēnešu pārejas periods šķiet pamatots un pietiekami ilgs, lai piegādes ķēdē iesaistītie dalībnieki varētu ierobežojumu sākt ievērot.

(20)

SEAC arī atbalstīja, ka ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 tiek izveidota dinamiska saikne, kurā tiktu ņemtas vērā visas turpmākās izmaiņas minētās regulas VI pielikuma 3. daļā iekļauto vielu klasifikācijā, pamatojoties uz to, ka šādi var ātrāk gūt ieguvumus cilvēka veselībai. Kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II vai IV pielikuma turpmākām izmaiņām, SEAC nedaudz vairāk nosliecās par labu statiskai saiknei. Pēc SEAC domām, lai gan statiska saikne varētu radīt laika nobīdi ierobežojuma radīto veselības ieguvumu sasniegšanā, tā dotu laiku veikt pienācīgu zinātnisku pārbaudi attiecībā uz robežkoncentrācijām, kas piemērotas tieši specifiskajam vielu lietojumam tetovēšanā, un pienācīgi novērtēt alternatīvu pieejamību.

(21)

SEAC piekrita RAC, ka būtu lietderīgi ierobežot 19 krāsvielas, kas ir aizliegtas kosmētikas līdzekļos, jo saskaņā ar pieejamo informāciju dažas no tām tetovēšanā pašlaik izmantotas netiek un ir pieejamas citas alternatīvas. Tomēr attiecībā uz Pigment Blue 15:3 un Pigment Green 7 sabiedriskās apspriešanas gaitā saņemtie komentāri liecina, ka nav pieejamas drošākas tehniski īstenojamas alternatīvas, kas aptvertu šo krāsu spektru. Kas attiecas uz Pigment Green 7, komentāros bija norādīts, ka to lielā mērā aizstāj bromētais Pigment Green 36, lai gan RAC uzskatīja, ka Pigment Green 36 nav mazāk bīstama alternatīva. Tāpēc SEAC, ņemot vērā laiku, kas ražotājiem vajadzīgs maisījumu pārformulēšanai, ieteica attiecībā uz abiem pigmentiem noteikt 36 mēnešu ilgu atkāpi. Turklāt SEAC atbalstīja atbrīvojumu attiecībā uz vielām, kas standarta temperatūrā un pie standarta spiediena ir gāzes, šādi piekrītot RAC secinājumam, ka nav sagaidāms, ka šādas gāzes izšķīdušā veidā būs tetovēšanā izmantojamu maisījumu sastāvā. Pamatojoties uz sabiedriskajā apspriešanā iegūto informāciju, SEAC arī atbalstīja formaldehīda izslēgšanu no minētā atbrīvojuma.

(22)

SEAC atbalstīja marķēšanas prasību iekļaušanu un, lai novērstu informācijas dublēšanos, ieteica tās saskaņot ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 prasībām.

(23)

Par ierosināto ierobežojumu notika apspriešanās ar Forumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 77. panta 4. punkta h) apakšpunktu, un tā ieteikumi ir ņemti vērā.

(24)

Aģentūra RAC un SEAC atzinumus (11) Komisijai iesniedza 2019. gada 11. jūnijā.

(25)

Ņemot vērā XV pielikuma dokumentāciju un RAC un SEAC atzinumus, Komisija uzskata, ka par specifiskajām robežkoncentrācijām augstākā koncentrācijā dažas vielas tetovēšanā izmantojamu maisījumu sastāvā rada nepieņemamu risku cilvēku veselībai. Komisija arī uzskata, ka riska novēršanai būtu jānotiek Savienības mērogā.

(26)

Komisija piekrīt RAC un SEAC viedoklim, ka tad, ja tiek pārsniegts noteikts praktisks koncentrācijas slieksnis, tetovēšanas procedūrās nevajadzētu izmantot daudzas bīstamas vielas, kas identificētas Regulas (EK) Nr. 1272/2008, Regulas (EK) Nr. 1223/2009 un Eiropas Padomes Rezolūcijas ResAP(2008)1 kontekstā. Turklāt ierobežojumā vajadzētu paredzēt arī aizliegumu tetovēšanā izmantojamus maisījumus laist tirgū, ja šādu vielu saturs tajos pārsniedz norādīto praktisko koncentrācijas slieksni. Attiecībā uz piegādātājiem, kas laiž tirgū tetovēšanā izmantojamus maisījumus, kuri atbilst ierobežojumā noteiktajiem parametriem, kā papildprasība būtu jānosaka prasība nodrošināt pietiekamu informāciju, kas sekmētuviņu piegādāto maisījumu drošu izmantošanu.

(27)

Komisija piekrīt RAC un SEAC viedoklim, ka ierobežojumu nevajadzētu piemērot kancerogēnām un mutagēnām vielām, kuras harmonizētajā klasifikācijā iekļautas tādas ietekmes dēļ, ko izraisa tikai ekspozīcija ieelpošanas ceļā. Tāds pats analītisks secinājums attiecas uz reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, lai gan šobrīd neviena reproduktīvajai sistēmai toksiska viela nav klasificēta tikai ekspozīcijas ieelpošanas ceļā dēļ. Tāpēc no ierobežojuma tvēruma būtu jāizslēdz arī vielas, kas saskaņā ar harmonizēto klasifikāciju reproduktīvajai sistēmai ir toksiskas tikai tādas ietekmes dēļ, ko izraisa ekspozīcija ieelpošanas ceļā.

(28)

Komisija piekrīt RAC un SEAC viedoklim, ka ierobežojumu nevajadzētu piemērot gāzveida vielām (izņemot formaldehīdu), jo nav paredzams, ka tās šādā stāvoklī būs tetovēšanā izmantojamos maisījumos.

(29)

Ierobežojuma tvērumā vajadzētu būt ne tikai tām vielām, kas jau ir klasificētas attiecīgajās bīstamības kategorijās Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā, bet arī vielām, kas šajās bīstamības kategorijās tiks klasificētas kaut kad nākotnē, kad, pievienojot vai mainot vielas klasifikāciju, tiks grozīta minētā pielikuma daļa. Klasificēšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 tiek balstīta uz vielu bīstamo īpašību rūpīgu novērtējumu. Veids, kādā maisījumi tiek ievadīti tetovēšanas nolūkā, t. i., ievadot tos kādā ķermeņa daļā, arī sniedz pietiekamas norādes par potenciālo eksponētību šīm vielām. Kopumā gan vielu potenciālā bīstamība, gan veids, kā cilvēks tām tiek eksponēts, ļauj izdarīt secinājumu, ka šīs vielas rada nepieņemamu vispārēja līmeņa risku cilvēka veselībai, un ar šo ierobežojumu būtu jācenšas to mazināt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VIII sadaļā izklāstītajām prasībām.

(30)

Attiecībā uz visām vielām, kuras ierobežojuma tvērumā nonāk vēlāka Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas grozījuma rezultātā, ierobežojums būtu jāpiemēro tad, kad sāk piemērot attiecīgajā daļā noteikto klasifikāciju. Parasti tas ir 18 mēnešus pēc vielas iekļaušanas minētās regulas VI pielikumā. 18 mēnešus ilgs periods sniedz pietiekami daudz laika, lai formulētāji rastu drošākas alternatīvas, it īpaši gadījumos, kad citādi pastāv risks ieviest vājus aizstājējus. Jautājumu par alternatīvu pieejamību vielām, kas tiks klasificētas nākotnē, risināt nav nepieciešams, jo attiecībā uz vielām, ko izmanto tetovēšanas tintēs, vajadzība cilvēka veselības aizsardzību nodrošināt augstā līmenī prevalē pār apsvērumiem, kas saistīti ar alternatīvu tehnisko un ekonomisko īstenojamību.

(31)

Pēc līdzīga principa ierobežojumam būtu jāattiecas ne tikai uz vielām, kas patlaban ar attiecīgiem nosacījumiem jau ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II vai IV pielikumā, bet arī uz vielām, kas kaut kad nākotnē, pēc minēto pielikumu grozīšanas, iekļaujot vai mainot ierakstu par vielu, tiks iekļautas pielikumos ar kādu no šiem nosacījumiem. Ja viela rada pietiekamas bažas par drošumu, lai tiktu ierobežota uz ādas lietojamos kosmētikas līdzekļos, tai vajadzētu radīt vismaz tādas pašas bažas par drošumu, kad tā ir tādu tetovēšanas vajadzībām izmantotu maisījumu sastāvā, kurus caur ādu ievada cilvēka ķermenī. Jautājumu par alternatīvu pieejamību vielām, kas ierobežojuma tvērumā tiks iekļautas nākotnē, risināt nav nepieciešams, jo vajadzība aizsargāt cilvēka veselību prevalē pār apsvērumiem, kas saistīti ar alternatīvu tehnisko un ekonomisko īstenojamību.

(32)

Tomēr, kas attiecas uz vielām, kuras šā ierobežojuma tvērumā nonāks turpmāku Regulas (EK) Nr. 1223/2009 grozījumu rezultātā, pēc attiecīgā grozījuma stāšanās spēkā būtu jāparedz papildu pārejas posms, lai formulētājiem dotu laiku pielāgoties tam, ka viela tagad ir ierobežojuma tvērumā, vai atrast tai drošāku alternatīvu. Tas ir tāpēc, ka novērtējums, ko regulējums pieprasa veikt pirms vielas iekļaušanas Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II vai IV pielikumā, neparedz īpašu vielas pārbaudi attiecībā uz ietekmi, ko tā rada tādu maisījumu sastāvā, kas tiek laisti tirgū izmantošanai tetovēšanā. Par papildu laikposmu būtu jānosaka 18 mēneši pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgais grozījums Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II vai IV pielikumā.

(33)

Attiecībā uz vielām, kas klasificētas bīstamības klasēs “kairinošs ādai” vai “acu kairinājums”, “kodīgs ādai” vai “nopietni acu bojājumi”, RAC ieteica samazinātu robežkoncentrāciju – 0,01 % –, pamatojoties uz to, ka dokumentācijas iesniedzēju piedāvātā robežvērtība (0,1 %) nesniedz pietiekamu aizsardzību gadījumos, kad maisījums tiek ievadīts intradermāli. Konsultācijās ar SEAC tika uzsvērts, ka attiecībā uz dažām skābēm un bāzēm, ko tetovēšanā izmantojamos maisījumos lieto kā pH regulatorus, koncentrācija 0,01 % vai zemāka var nebūt pietiekama, lai panāktu vajadzīgo iedarbību, proti, regulētu maisījuma pH. Skābēm un bāzēm kairinošas vai kodīgas īpašības ir raksturīgas tāpēc, ka tām piemīt galējas pH vērtības. Tomēr šādas skābes un bāzes saturoša maisījuma kairinātspēja vai kodīgums būs atkarīgs galvenokārt no paša maisījuma kopējā pH, nevis no atsevišķu maisījuma sastāvā esošu vielu pH un koncentrācijas līmeņa. Ņemot vērā šos faktorus, attiecībā uz kairinošām vai kodīgām vielām, kuras izmanto par pH regulatoriem, būtu lietderīgi noteikt robežkoncentrāciju 0,1 %.

(34)

Patlaban marķēšanas prasības attiecībā uz tetovēšanā izmantojamiem maisījumiem Savienības līmenī nav harmonizētas. Ņemot vērā veselības riskus, kas izriet no tetovēšanai paredzētu maisījumu sastāvā esošām vielām, un to, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iegūt tetovējumus un permanento grimu, būtu nepieciešams harmonizēt uz iepakojuma norādāmās informācijas saturu, lai nodrošinātu, ka ierobežojumu var pienācīgi īstenot un šādā veidā panākt uzticēšanos Savienības tirgū laisto tetovēšanas līdzekļu drošumam, nodrošināt iestādēm iespēju veikt būtisko pārraudzību un izpildi, kā arī novērst un risināt iekšējā tirgus sadrumstalotību.

(35)

Komisija uzskata, ka, lai nodrošinātu ierobežojuma pienācīgu īstenošanu un iespēju tieši izsekot gadījumus, kad tiek konstatēta nelabvēlīga ietekme uz veselību, maisījumu, kas Savienības tirgū tiek laists izmantošanai tetovēšanā, būtu jāmarķē, uz tā norādot sarakstu ar visām vielām, kas tam pievienotas formulēšanas procesā un ir tetovēšanai paredzētā maisījuma sastāvā. Šai pašā nolūkā tetovēšanas speciālistam uz iepakojuma norādītā vai lietošanas instrukcijā iekļautā informācija ir jāsniedz personai, kurai veic tetovēšanu. Prasība norādīt pilnu sastāvdaļu sarakstu palīdz novērst valstu noteikumu iespējamu sadrumstalotību, panākt apjomradītus ietaupījumus formulētājiem un pilnībā izmantot tirgus harmonizācijas sniegtās priekšrocības. Turklāt šāda pilna sastāvdaļu saraksta norādīšana ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka plaša vielu klāsta ierobežošana ir praktiski izpildāma, pārraugāma un rezultatīva visā Savienībā. Pateicoties ierosinātajai vienotajai nomenklatūrai, visās dalībvalstīs vielas būs iespējams identificēt pēc unikāla nosaukuma. Tā patērētāji varēs viegli atpazīt vielas, no kurām tiem ieteicams izvairīties (piemēram, alerģiju dēļ).

(36)

Lai papildinātu pilno sastāvdaļu sarakstu un iespējamās marķēšanas prasības, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 1272/2008, Komisija piekrīt RAC un SEAC viedoklim par to, kādi citi informācijas elementi būtu jānorāda uz tetovēšanā izmantojamiem maisījumiem, jo īpaši attiecībā uz unikālo partijas numuru, niķeļa un hroma (VI) klātbūtni un papildu drošuma informāciju uz iepakojuma vai lietošanas instrukcijā. Komisija arī uzskata, ka būtu īpaši jānorāda pH regulējošo vielu klātbūtne.

(37)

Lai tetovēšanas speciālistiem atvieglotu šā ierobežojuma ievērošanu, tetovēšanā vajadzētu izmantot tikai maisījumus, kuri marķēti ar paziņojumu “Maisījums tetovējumu vai permanentā grima veidošanai”.

(38)

Ņemot vērā XV pielikuma dokumentāciju, RAC un SEAC atzinumu, sociālekonomisko ietekmi un alternatīvu pieejamību, Komisija secina, ka XV pielikuma dokumentācijā ierosinātais ierobežojums ar aprakstītajām izmaiņām ir vispiemērotākais Savienības mēroga pasākums, ar ko novērst identificēto risku cilvēka veselībai, neradot ievērojamu slogu piegādātājiem, tetovēšanas speciālistiem vai patērētājiem.

(39)

Būtu jāatvēl pietiekams laiks, kurā ieinteresētās personas varētu veikt attiecīgus pasākumus ar mērķi panākt atbilstību jaunajam ierobežojumam. Komisija uzskata, ka ar 12 mēnešiem pietiks, lai laboratorijas varētu iedibināt analītiskās metodes, ar kurām pārbauda atbilstību ierobežojumam, un attiecībā uz šīm dalībvalstu un citu ieinteresēto personu izstrādātajām vai izstrādes posmā esošajām analītiskajām metodēm iegūt vajadzīgo pieredzi.

(40)

Komisija piekrīt SEAC ieteikumam, ka attiecībā uz Pigment Blue 15:3 un Pigment Green 7 būtu jāparedz ilgāks laikposms, jo trūkst drošāku un tehniski piemērotu alternatīvu un ražotājiem ir vajadzīgs laiks maisījumu pārformulēšanai. Komisija uzskata, ka ar 24 mēnešiem pietiks, lai atrastu drošākas alternatīvas un no tirgus izņemtu maisījumus, kas laisti tirgū izmantošanai tetovēšanā un satur šos pigmentus.

(41)

Maisījumus, kas tiek laisti tirgū izmantošanai tetovēšanā, var ievadīt dažādu – gan estētisku, gan medicīnisku – iemeslu dēļ. Šādi maisījumi var būt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/745 (12) tvērumā. Ja tos laiž tirgū un izmanto tikai medicīniskiem nolūkiem Regulas (ES) 2017/745 izpratnē, ar šo regulu noteikto ierobežojumu uz tiem nevajadzētu attiecināt. Lai nodrošinātu konsekventu regulatīvu pieeju starp Regulu (ES) 2017/745 un Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un garantētu cilvēka veselības aizsardzību augstā līmenī, gadījumos, kad šādus maisījumus var laist tirgū vai lietot medicīniskiem un nemedicīniskiem mērķiem, abās regulās noteiktie īpašie pienākumi un prasības būtu jāpiemēro kumulatīvi.

(42)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1907/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(43)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

(1)

Ievērojot Regulu (ES) Nr. 531/2012, no 2017. gada 15. jūnija iekšzemes pakalpojumu sniedzēji godīgas izmantošanas politikas noteiktajās robežās nevienā dalībvalstī viesabonentiem pie iekšzemes mazumcenas nepiemēro papildmaksu par regulēto viesabonēšanas zvanu saņemšanu.

(2)

Regulētu viesabonēšanas zvanu saņemšanai piemērojamo papildmaksu Regula (ES) Nr. 531/2012 ierobežo līdz mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējai svērtajai vērtībai.

(3)

2020. gadā piemērojamo mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējo svērto vērtību Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2116 (2) noteikusi pēc 2019. gada 1. jūlija datu vērtībām.

(4)

Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde Komisijai ir iesniegusi atjauninātu informāciju, kas saņemta no dalībvalstu regulatīvajām iestādēm: mobilā savienojuma pabeigšanas maksimālās likmes, ko tās katrā valsts tirgū piemērojušas vairumtirdzniecības balss izsaukuma savienojuma pabeigšanai atsevišķos mobilo sakaru tīklos atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (3) 7. un 16. pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (4) 13. pantam, un abonentu kopskaitu dalībvalstīs.

(5)

Izpildot Regulu (ES) Nr. 531/2012, mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējo svērto vērtību Komisija pēc 2020. gada 1. jūlija datu vērtībām ir aprēķinājusi, konkrētā dalībvalstī atļauto mobilā savienojuma pabeigšanas maksimālo likmi reizinot ar abonentu kopskaitu minētajā dalībvalstī, tad saskaitot visās dalībvalstīs iegūtos reizinājumus un iegūto kopsummu dalot ar abonentu kopskaitu visās dalībvalstīs. Dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, attiecīgais valūtas kurss ir 2020. gada otrā ceturkšņa vidējais kurss, kas iegūts no Eiropas Centrālās bankas datubāzes.

(6)

Tāpēc mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējā svērtā vērtība ir jāatjaunina.

(7)

Īstenošanas regula (ES) 2019/2116 tādēļ jāatceļ.

(8)

Atbilstoši Regulai (ES) Nr. 531/2012 mobilā savienojuma pabeigšanas visas Savienības maksimālo likmju vidējā svērtā vērtība Komisijai katru gadu jāpārskata tā, kā nosaka šī īstenošanas regula.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi ar Direktīvas 2002/21/EK 22. pantu izveidotā Sakaru komiteja,

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 798/2008 (3) ir izklāstītas veterinārās sertifikācijas prasības mājputnu un mājputnu produktu (“preču”) importam Savienībā un pārvadāšanai tranzītā caur to, arī uzglabāšanai tranzīta laikā. Tajā noteikts, ka preces importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to atļauts vienīgi no tām trešām valstīm, teritorijām, zonām un nodalījumiem, kas norādīti regulas I pielikuma 1. daļas tabulas 1. un 3. slejā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 798/2008 paredzēti arī nosacījumi, kas jāizpilda, lai trešo valsti, teritoriju, zonu vai nodalījumu varētu uzskatīt par brīvu no augsti patogēniskās [augstas patogenitātes] putnu gripas (APPG).

(3)

Japāna Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas tabulā ir norādīta kā trešā valsts, kurai atļauts konkrētas mājputnu izcelsmes preces no visas tās teritorijas importēt Savienībā un pārvadāt tranzītā caur to.

(4)

2020. gada 5. novembrī Japāna apstiprināja H5 apakštipa APPG klātbūtni kādā mājputnu saimniecībā tās teritorijā. Šā apstiprinātā APPG uzliesmojuma dēļ Japānu vairs nevar uzskatīt par brīvu no minētās slimības, un tāpēc Japānas veterinārās iestādes vairs nevar sertificēt lietošanai pārtikā domātas mājputnu gaļas sūtījumus, ko paredzēts importēt Savienībā vai pārvadāt tranzītā caur to.

(5)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas tabulā ieraksts par Japānu būtu jāgroza, lai atspoguļotu epidemioloģisko situāciju minētajā trešā valstī.

(6)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Lai nodrošinātu, ka ikgadējo emisiju ziņojumu verifikācija saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 15. pantu un saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1842 (2) savākto darbības līmeņa datu verifikācija notiek saskanīgi, un izmantotu sinerģijas, ir lietderīgi ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 (3) izveidotajā tiesiskajā satvarā iekļaut noteikumus par Īstenošanas regulas (ES) 2019/1842 3. pantā prasīto gada darbības līmeņa ziņojumu verifikāciju.

(2)

Saskaņotie standarti, piemēram, saskaņotais standarts attiecībā uz prasībām siltumnīcefekta gāzu validācijas un verifikācijas struktūrām izmantošanai akreditācijā vai citu veidu atzīšanā, tiek regulāri pārskatīti. Īstenošanas regulā (ES) 2018/2067 būtu jāizdara vairāki grozījumi, lai to saskaņotu ar piemērojamo standartu pārskatījumiem un stiprinātu prasības attiecībā uz verificētāju procedūrām un verificētāja vadības sistēmas darbību.

(3)

Ir svarīgi precizēt, ka Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 4. pantā noteiktā atbilstības prezumpcija verificētāju neatbrīvo no minētajā īstenošanas regulā minēto īpašo programmas prasību piemērošanas un ka minētā atbilstības prezumpcija neattiecas uz dažiem Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 noteikumiem gadījumos, kad ir svarīgi saglabāt Direktīvas 2003/87/EK V pielikumā izklāstītos mērķus un principus.

(4)

Saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/331 (4) un Īstenošanas regulu (ES) 2019/1842 iekārtas operatoram, kurš piesakās uz kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu, ir monitoringa metodikas plānā jāiekļauj relevantie monitoringa noteikumi. Tāpēc vairs nav lietderīgi Īstenošanas regulā (ES) 2018/2067 noteiktā monitoringa plāna verifikācijas tvērumā paredzēt to elementu verifikāciju, kas attiecas uz šādu bezmaksas kvotu iedali.

(5)

Lai nodrošinātu, ka verifikācijas izvērtēšanu var veikt efektīvi un savlaicīgi, būtu jāgroza noteikumi par kompetentās iestādes piekļuvi iekšējai verifikācijas dokumentācijai.

(6)

Lai vēl vairāk veicinātu saskaņotību Savienībā un uzlabotu akreditācijas sistēmas efektivitāti, ir svarīgi precizēt to verificētāju atbilstību, kuri pieprasa akreditāciju saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067.

(7)

Pēc Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 publicēšanas tajā ir konstatētas dažādu veidu kļūdas, kas ir jālabo. Īpaši jāmin tas, ka visā tekstā ir izlaists Deleģētās regulas 2019/331 numurs, kas tajā ir jāiekļauj.

(8)

Nepārvaramas varas apstākļi, ko operators vai gaisakuģa operators nespēj ietekmēt, var verificētājam liegt veikt objektu klātienes apmeklējumus saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 21. pantu. Šādos gadījumos ir lietderīgi verificētājiem atļaut veikt virtuālus objektu apmeklējumus, ja ir izpildīti īpaši nosacījumi.

(9)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 būtu attiecīgi jāgroza un jālabo.

(10)

Ir lietderīgi Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 grozījumus piemērot ar ceturto tirdzniecības periodu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, tonnkilometru datu un iedales datu verifikācijai. Tādēļ attiecīgo šīs regulas noteikumu piemērošana būtu jāatliek līdz 2021. gada 1. janvārim.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2) nosaka noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu attiecībā uz tām darbībām, kas ietilpst Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Konkrētāk, Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 nosaka noteikumus par biomasas emisiju monitoringu, kuri saskan ar noteikumiem par biomasas izmantošanu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (3). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (4) Direktīvu 2009/28/EK no 2021. gada 1. jūlija atceļ. Tāpēc ir lietderīgi Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 noteikumus par biomasas emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņot ar Direktīvas (ES) 2018/2001 noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz relevantajām definīcijām un ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem biomasas izmantošanā. Turklāt, tā kā Direktīvā (ES) 2018/2001 ir noteikti enerģētiski izmantotu degvielu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, biomasas ilgtspējas kritēriji saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2066 būtu jāpiemēro tikai biomasas sadedzināšanai iekārtā vai izmantošanai par biodegvielu aviācijā. Juridiskās noteiktības labad turklāt jāprecizē, ka, ja sadedzināšanai izmantotā biomasa ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem neatbilst, tās oglekļa saturs būtu jāuzskata par fosilo oglekli.

(2)

Saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/331 (5) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1842 (6) iekārtas operatoram, kurš piesakās uz kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu, ir monitoringa metodikas plānā, kas jāapstiprina kompetentajai iestādei, jāiekļauj relevantie monitoringa noteikumi. Nekādi citi elementi tādu iekārtu monitoringa plānos, kam iedala bezmaksas kvotas, nav jāiekļauj. Līdz ar to vairs nav nepieciešams dot dalībvalstīm iespēju šādu elementu iekļaušanu pieprasīt.

(3)

Pārejas posmā no paziņojuma par monitoringa plāna izmaiņām līdz brīdim, kad kompetentā iestāde jauno – grozīto – monitoringa plānu apstiprina, nebūtu pieļaujamas nekādas monitoringa nepilnības vai tādas metodikas izmantošana, kas nenodrošina tik lielu pareizību. Tāpēc būtu jāprecizē, ka datu vākšanā šajā pārejas periodā būtu jābalstās gan uz sākotnējo, gan grozīto monitoringa plānu un ka abu veidu monitoringa rezultāti būtu jāreģistrē.

(4)

Lai nodrošinātu, ka tādas avota plūsmas, kurās ietilpst gāzes tīklā ielaista biogāze, tiek monitorētas pareizi, būtu jāuzlabo un jāpadara stingrāki noteikumi par darbības datu noteikšanu attiecībā uz biogāzi. Konkrētāk, biomasas frakcijas noteikšanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai operators faktiski iegādājies biogāzi, un būtu jāizvairās no tā, ka dažādi lietotāji vienu un to pašu biogāzi varētu uzskaitīt divkārši. Balstoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot metodiku, ar ko nosaka gāzes tīkla dabasgāzes biomasas frakciju, Komisija novērtēs vajadzību šo metodiku izskatīt.

(5)

Ņemot vērā tipiskās administratīvās un praktiskās procedūras lidlaukos, ir grūti noteikt, kurā gaisakuģī konkrēta degvielas partija tiek fiziski iepildīta. Tā kā aviācijas degvielas tehnisko specifikāciju ziņā ir vienādas, attiecībā uz biodegvielas iepildi ir lietderīgi atļaut izmantot monitoringa pieeju, kuras pamatā ir iegādes dati, ar noteikumu, ka tiek izpildītas relevantās prasības, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2018/2001 29., 30. un 31. pantā.

(6)

Konsekvences labad siltumnīcefekta gāzu emisiju datu noapaļošana būtu jāsaskaņo ar to, kā verificētās emisijas tiek noapaļotas Savienības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. pantu.

(7)

Lai samazinātu administratīvo slogu operatoriem, kas izmanto noteiktus jauktus procesa materiālus, būtu pēc iespējas jāizvairās izšķirt neorganisko oglekli, galvenokārt karbonātus, un organisko oglekli. Lai parasto laboratorijas praksi saskaņotu ar dažādu avota plūsmu veidu terminoloģiju, ir lietderīgi visu veidu oglekli iekļaut vienā pieejā procesa emisijām. Tāpēc, ja iespējams, būtu jāatļauj materiāla kopējā oglekļa analīze, nevis atsevišķi jāizšķir kopējais neorganiskais ogleklis un kopējais organiskais ogleklis. Tāpēc termina “organiskais ogleklis” vietā būtu jāizmanto apzīmējums “nekarbonātu ogleklis”, ar to saprotot visu veidu oglekli, izņemot karbonātus.

(8)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā (7) ir norādītas jaunas siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciāla vērtības. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā izmantotās siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciāla vērtības būtu minētajām vērtībām jāpielāgo un jāsaskaņo ar citiem Savienības tiesību aktiem.

(9)

Pēc Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 publicēšanas formulā, ar ko nosaka C2F6 emisijas, ir konstatēta kļūda. Minētā kļūda būtu jālabo.

(10)

Dalībvalstīm Direktīva (ES) 2018/2001 ir jātransponē līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tā kā monitorings un ziņošana, ko paredz Īstenošanas regula (ES) 2018/2066, notiek par katru kalendāro gadu, grozījumi, kas veikti, lai minētās regulas noteikumus saskaņotu ar Direktīvu (ES) 2018/2001, būtu jāsāk piemērot tikai no nākamā pārskata perioda sākuma, t. i., no 2022. gada 1. janvāra. Pārējo grozījumu un labojuma pirmajai piemērošanas dienai vajadzētu būt tādai pašai kā Īstenošanas regulai (ES) 2018/2066, proti, 2021. gada 1. janvārim. Tas nozīmē, ka pašreizējie Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 noteikumi par biomasas CO2 emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būtu jāpiemēro arī emisijām, kas rodas 2021. gadā.

(11)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 būtu attiecīgi jāgroza un jālabo.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/532 (2) ir dažas atkāpes cita starpā no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (3) attiecībā uz dažām administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas noteiktas kopējā lauksaimniecības politikā.

(2)

Lai īstenotu dažus Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 40.a pantā paredzēto uzraudzības pārbaužu elementus, ir jāveic pārbaudes uz lauka. Tomēr pārvietošanās ierobežojumu dēļ, kas noteikti Covid-19 pandēmijas novēršanai, dalībvalstis 2020. gadā varētu nebūt spējīgas veikt šādas pārbaudes, kas noteiktas minētajā pantā. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt atkāpi no dažiem minētā panta noteikumiem.

(3)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2020/532 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Ņemot vērā, ka šī regula Covid-19 pandēmijas dēļ paredz papildu atkāpi no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 attiecībā uz 2020. pieprasījumu gadu, tai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no tā paša datuma, no kura piemēro Īstenošanas regulu (ES) 2020/532.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu komitejas un Lauku attīstības komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2005/72/EK (2) mankocebs kā darbīgā viela tika iekļauts Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)

Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, tiek uzskatītas par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļas sarakstā.

(3)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā noteiktais darbīgās vielas mankoceba apstiprinājums zaudē spēku 2021. gada 31. janvārī.

(4)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā laikposmā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegti pieteikumi uz mankoceba apstiprinājuma atjaunošanu.

(5)

Pieteikuma iesniedzēji iesniedza papildu dokumentāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantu. Ziņotāja dalībvalsts atzina, ka pieteikumi ir pilnīgi.

(6)

Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojumu, ko 2017. gada 27. septembrī iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai.

(7)

Iestāde papildu kopsavilkuma dokumentāciju darīja publiski pieejamu. Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu arī nosūtīja pieteikuma iesniedzējiem un dalībvalstīm, lai saņemtu to komentārus, un uzsāka par to sabiedrisku apspriešanu. Saņemtos komentārus Iestāde nosūtīja Komisijai.

(8)

2019. gada 20. jūnijā Iestāde paziņoja Komisijai savu secinājumu (6) par to, vai sagaidāms, ka mankocebs atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem.

(9)

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kas notika 2020. gada 31. janvārī, Grieķija piekrita uzņemties ziņotājas dalībvalsts pienākumus.

(10)

Komisija saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta noteikumiem 2020. gada martā atjaunošanas ziņojuma projektu iesniedza Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai. Pastāvīgās komitejas diskusiju posmā jaunā ziņotāja dalībvalsts Grieķija informēja, ka tā uzskata par lietderīgu izvērtēt datus, kurus, tās skatījumā, nav izvērtējusi iepriekšējā ziņotāja dalībvalsts. Grieķija tās sagatavoto izvērtējumu Komisijai nosūtīja 2020. gada 2. septembrī, to iesniedzot atjaunināta atjaunošanas novērtējuma ziņojuma veidā. Izvērtējums tika darīts pieejams arī EFSA, pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam.

(11)

Pastāvīgā komiteja atjaunošanas ziņojuma projekta izskatīšanu pabeidza 2020. gada 23. oktobrī.

(12)

Iestāde konstatēja noteiktas specifiskas bažas. Konkrētāk, tā secināja, ka mankocebs ir klasificēts kā toksisks reproduktīvajai sistēmai (1.B kategorija) un ka jaunie kritēriji, pēc kuriem tiek konstatētas endokrīni disruptīvas īpašības, ir izpildīti attiecībā uz cilvēkiem un, visticamāk, attiecībā uz nemērķa organismiem. Turklāt tā secināja, ka lēstā eksponētība, kuru izraisa ar nepārtiku uzņemta [viela], pārsniedz atsauces vērtības, kas reprezentatīviem lietojumiem noteiktas attiecībā uz tomātiem, kartupeļiem, graudaugiem un vīnogām. Tāpēc, kas attiecas uz aplūkotajiem reprezentatīvajiem lietojumiem, nepārtikas ceļā radušos eksponētību mankocebam nevar uzskatīt par nebūtisku Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.4. un 3.6.5. punkta izpratnē. Ņemot vērā konstatētās bažas, Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. panta 7. punktā paredzēto atkāpi nevar piemērot.

(13)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzējus sniegt komentārus par Iestādes secinājumu un – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta 1. punkta trešo daļu – par atjaunošanas ziņojuma projektu. Pieteikuma iesniedzēji komentārus iesniedza, un tie tika rūpīgi izskatīti.

(14)

Tomēr, neraugoties uz pieteikuma iesniedzēju argumentiem, ar darbīgo vielu saistītās bažas novērst nebija iespējams.

(15)

Līdz ar to par vismaz viena augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem reprezentatīviem lietojumiem nav konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti. Tāpēc ir lietderīgi darbīgās vielas mankoceba apstiprinājumu neatjaunot.

(16)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011.

(17)

Dalībvalstīm būtu jāatvēl pietiekams laiks, lai tās varētu atsaukt mankocebu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas.

(18)

Ja attiecībā uz mankocebu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu nosaka pagarinājuma periodu, šim periodam būtu jābeidzas vēlākais 2022. gada 4. janvārī.

(19)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2094 (7) mankoceba apstiprinājuma termiņš tika pagarināts līdz 2021. gada 31. janvārim, lai atjaunošanas procedūru varētu pabeigt pirms minētās vielas apstiprinājuma termiņa beigām. Ņemot vērā, ka lēmums par apstiprinājuma neatjaunošanu tiek pieņemts pirms minētā pagarinātā apstiprinājuma termiņa beigām, šī regula būtu jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(20)

Šī regula neliedz iespēju uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. panta pamata iesniegt citus pieteikumus uz mankoceba apstiprināšanu.

(21)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Direktīvā 2009/48/EK ir noteikts vispārējs pienākums uz rotaļlietas, piestiprinātajā etiķetē, uz iepakojuma vai rotaļlietai pievienotajā instrukcijā norādīt 11 alergēnu smaržvielu nosaukumus, ja tās ir rotaļlietai pievienotas tādā koncentrācijā, kas rotaļlietā vai tās sastāvdaļās pārsniedz 100 mg/kg. Minētās alergēnās smaržvielas ir uzskaitītas minētās direktīvas II pielikuma III daļas 11. punkta trešās daļas tabulā.

(2)

Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), kas palīdz Komisijai kā neatkarīga riska novērtēšanas struktūra kosmētikas līdzekļu jomā, 2012. gada 26. un 27. jūnija atzinumā (2) norāda, ka kontaktalerģija pret smaržvielām ir izplatīta, nozīmīga un būtiska problēma Eiropā un ka eksponētība smaržvielām rodas, lietojot citas patēriņa preces, piemēram, rotaļlietas. SCCS arī norāda, ka pēdējos gados par tendenci ir kļuvis pievienot smaržvielas daudziem patēriņa preču veidiem, piemēram, bērnu rotaļlietām, kas var ievērojami veicināt patērētāju eksponētību smaržvielām caur ādu. SCCS piebilst, ka patērētājs ir pakļauts smaržvielu iedarbībai no visdažādākajiem kosmētikas līdzekļiem, citām patēriņa precēm, farmaceitiskajiem līdzekļiem un arodekspozīcijas un ka visa šī eksponētība ir svarīga kontaktalerģijas kontekstā, jo tā ir nevis kaitīgas iedarbības avots, bet gan kumulatīvā deva uz virsmas vienību. Atzinuma 13-1. tabulā ir uzskaitīti vairāki pierādīti kontaktalergēni cilvēkiem.

(3)

Dānijas Vides aizsardzības aģentūras veiktais pētījums par alergēnām vielām bērniem paredzētos ražojumos (3) liecina, ka alergēnas smaržvielas ir sastopamas rotaļlietās, proti, plastilīnā, gļotās, lellēs, rotaļu lācīšos un gumijās.

(4)

Rotaļlietu drošuma ekspertu grupa iesaka Komisijai sagatavot tiesību aktu priekšlikumus un politikas iniciatīvas rotaļlietu drošuma jomā. Ekspertu grupas apakšgrupas par ķīmiskajām vielām rotaļlietās (Ķīmisko vielu apakšgrupa) uzdevums ir sniegt konsultācijas par ķīmiskajām vielām, kuras var izmantot rotaļlietās.

(5)

Rotaļlietu drošuma ekspertu grupa 2019. gada 13. septembra sanāksmē (4) atgādināja, ka alergēna viela neatkarīgi no tā, vai tā ir kosmētikas līdzekļos vai rotaļlietās, vienmēr ir alergēna. Tā sauktā vielas raksturīgā īpašība nav atkarīga no vielas lietošanas un tādējādi tā pastāv neatkarīgi no tā, vai alergēnā viela tiek izmantota kosmētikā vai rotaļlietās. Līdz ar to ekspertu grupa uzskatīja, ka alergēna viela, kas rada risku kosmētikas līdzekļos, varētu radīt risku arī rotaļlietās. Tādēļ tā uzsvēra, ka, reglamentējot alergēnas smaržvielas rotaļlietās, ir svarīgi rūpīgi ņemt vērā SCCS un tās priekšteču komiteju atzinumus par alergēnām smaržvielām kosmētikas līdzekļos.

(6)

Ķīmisko vielu apakšgrupas 2018. gada 3. maija sanāksmē (5) vairākums tās locekļu secināja, ka SCCS2012. gada 26. un 27. jūnija atzinuma 13-1. tabulā uzskaitītie pierādītie kontaktalergēni cilvēkiem būtu jāiekļauj Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma III daļas 11. punkta trešās daļas tabulā esošajā sarakstā, kurā iekļautas alergēnās smaržvielas, kas jānorāda uz rotaļlietas, piestiprinātajā etiķetē, uz iepakojuma vai rotaļlietai pievienotajā instrukcijā.

(7)

Rotaļlietu drošuma ekspertu grupa 2019. gada 13. septembrī apstiprināja Ķīmisko vielu apakšgrupas secinājumus.

(8)

Rotaļlietu drošuma ekspertu grupa 2019. gada 13. septembra sanāksmē norādīja, ka Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma III daļas 11. punkta trešās daļas tabulas 4. ieraksts par citronelolu (CAS numurs 106-22-9) attiecas tikai uz citronelola divu enantiomēro formu maisījumu. Tomēr saskaņā ar ekspertu grupas viedokli marķēšanas prasībām būtu jāattiecas arī uz divām atsevišķajām enantiomērajām formām, kas SCCS2012. gada 26. un 27. jūnija atzinuma 13-1. tabulā minētas ar CAS numuru 1117-61-9 un 7540-51-4.

(9)

Ņemot vērā SCCS2012. gada 26. un 27. jūnija atzinumu un Rotaļlietu drošuma ekspertu grupas 2019. gada 13. septembra ieteikumu, uz SCCS2012. gada 26. un 27. jūnija atzinuma 13-1. tabulā uzskaitītajām alergēnajām smaržvielām, ja tās ir rotaļlietās, būtu jāattiecina marķēšanas prasības. Tāpēc smaržvielas, uz kurām vēl neattiecas Direktīvā 2009/48/EK noteiktais aizliegums vai marķēšanas prasības, būtu jāiekļauj minētās direktīvas II pielikuma III daļas 11. punkta trešās daļas tabulā.

(10)

Tāpēc Direktīva 2009/48/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2009/48/EK 47. panta 1. punktu,

(1)

Lai aizsargātu bērnus no alerģijām, ko var izraisīt smaržvielas, tās izmantojot rotaļlietās, Direktīvā 2009/48/EK ir noteikts vispārējs aizliegums rotaļlietās izmantot 55 alergēnas smaržvielas, kas uzskaitītas minētās direktīvas II pielikuma III daļas 11. punkta pirmās daļas tabulā.

(2)

Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS), kas palīdz Komisijai kā neatkarīga riska novērtēšanas struktūra kosmētikas līdzekļu jomā, 2012. gada 26. un 27. jūnija atzinumā (2) norāda, ka kontaktalerģija pret smaržvielām ir izplatīta, nozīmīga un būtiska problēma Eiropā un ka eksponētība smaržvielām rodas, lietojot citas patēriņa preces, piemēram, rotaļlietas. SCCS arī norāda, ka pēdējos gados par tendenci ir kļuvis pievienot smaržvielas daudziem patēriņa preču veidiem, piemēram, bērnu rotaļlietām, kas var ievērojami veicināt patērētāju eksponētību smaržvielām caur ādu. SCCS piebilst, ka patērētājs ir pakļauts smaržvielu iedarbībai no visdažādākajiem kosmētikas līdzekļiem, citām patēriņa precēm, farmaceitiskajiem līdzekļiem un arodekspozīcijas un ka visa šī eksponētība ir svarīga kontaktalerģijas kontekstā, jo kritiski svarīgs ir nevis kaitīgas iedarbības avots, bet gan kumulatīvā deva uz virsmas vienību.

(3)

Dānijas Vides aizsardzības aģentūras veiktais pētījums par alergēnām vielām bērniem paredzētos ražojumos (3) liecina, ka alergēnas smaržvielas ir sastopamas rotaļlietās, proti, plastilīnā, gļotās, lellēs, rotaļu lācīšos un gumijās.

(4)

Rotaļlietu drošuma ekspertu grupa iesaka Komisijai sagatavot tiesību aktu priekšlikumus un politikas iniciatīvas rotaļlietu drošuma jomā. Ekspertu grupas apakšgrupas par ķīmiskajām vielām rotaļlietās (Ķīmisko vielu apakšgrupa) uzdevums ir sniegt konsultācijas par ķīmiskajām vielām, kuras var izmantot rotaļlietās.

(5)

Rotaļlietu drošuma ekspertu grupa 2019. gada 13. septembra sanāksmē (4) atgādināja, ka alergēna viela neatkarīgi no tā, vai tā ir kosmētikas līdzekļos vai rotaļlietās, vienmēr ir alergēna. Tā sauktā vielas raksturīgā īpašība nav atkarīga no vielas lietošanas un tādējādi tā pastāv neatkarīgi no tā, vai alergēnā viela tiek izmantota kosmētikā vai rotaļlietās. Līdz ar to ekspertu grupa uzskatīja, ka alergēna viela, kas rada risku kosmētikas līdzekļos, varētu radīt risku arī rotaļlietās. Tādēļ tā uzsvēra, ka, reglamentējot alergēnas smaržvielas rotaļlietās, ir svarīgi rūpīgi ņemt vērā SCCS un tās priekšteču komiteju atzinumus par alergēnām smaržvielām kosmētikas līdzekļos.

(6)

Direktīva 2009/48/EK ļauj Komisijai aizliegt vai pieprasīt marķējumā norādīt alergēnas smaržvielas rotaļlietās. Pretēji Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1223/2009 (5), ar ko reglamentē kosmētikas līdzekļus, tā neļauj Komisijai noteikt alergēnu smaržvielu maksimālās robežvērtības.

(7)

SCCS2012. gada 26. un 27. jūnija atzinumā secināja, ka atranolu vai hloratranolu saturoši kosmētikas līdzekļi nav droši. Tādējādi SCCS apstiprināja Patēriņa preču zinātniskās komitejas (SCCP) 2004. gada 7. decembra atzinumu (6), ka patēriņa precēs nevajadzētu būt atranolam un hloratranolam. Tāpēc Ķīmisko vielu apakšgrupa 2018. gada 3. maija sanāksmē (7) ieteica aizliegt atranola un hloratranola izmantošanu rotaļlietās, pievienojot tos Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma III daļas 11. punkta pirmās daļas tabulā.

(8)

Zinātniskā komiteja galapatērētājiem paredzēto kosmētikas līdzekļu un nepārtikas preču jautājumos (SCCNFP), kas bija SCCS priekštece, 1999. gada decembra atzinumā (8) metilheptīna karbonātu iekļāva to smaržvielu sarakstā, par kurām retāk ziņots kā par kontaktalergēniem. Pamatojoties uz minēto atzinumu, saskaņā ar Direktīvas 2009/48/EK II pielikuma III daļas 11. punkta trešo daļu metilheptīna karbonāts tika iekļauts to alergēno smaržvielu sarakstā, kuras jānorāda uz rotaļlietas, uz piestiprinātās etiķetes, uz iepakojuma vai lietošanas instrukcijā. SCCNFP2001. gada 25. septembra atzinumā (9) ieteica, ka metilheptīna karbonāta līmenim gatavajos kosmētikas līdzekļos nevajadzētu pārsniegt 0,01 %.

(9)

Ņemot vērā iepriekš minēto un jo īpaši SCCS atzinumu, kurā secināts, ka atranolu vai hloratranolu saturoši kosmētikas līdzekļi nav droši, SCCP atzinumu, ka atranolu un hloratranolu nevajadzētu lietot patēriņa precēs, un SCCNFP atzinumu, ka metilheptīna karbonāta līmenim kosmētikas līdzekļos nevajadzētu pārsniegt 0,01 %, Rotaļlietu drošuma ekspertu grupa 2019. gada 13. septembra sanāksmē ieteica aizliegt atranola, hloratranola un metilheptīna karbonāta izmantošanu rotaļlietās.

(10)

Ņemot vērā SCCS, SCCP un SCCNFP atzinumus un Rotaļlietu drošuma ekspertu grupas ieteikumu, būtu jāaizliedz atranola, hloratranola un metilheptīna karbonāta izmantošana rotaļlietās.

(11)

Tāpēc Direktīva 2009/48/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2009/48/EK 47. panta 1. punktu,

(1)

Palielinājies no apgrozības izņemto euro banknošu reprodukciju skaits, ko sabiedrība varētu noturēt par īstām euro banknotēm, neraugoties uz to, ka uz dažām no šīm reprodukcijām ir nelielas vai grūti atrodamas norādes, ka tās ir “kopijas”, “nav likumīgs maksāšanas līdzeklis” vai ka tās būtu izmantojamas “tikai filmēšanai vai kā rekvizīti”, jo tām ir euro banknošu optisks izskats un tās imitē konkrētus banknošu pretviltošanas elementus. Šīs reprodukcijas galvenokārt piedāvā un iegādājas tiešsaistes tirdzniecības vietās vai interneta vietnēs. Saskaņā ar Lēmumu ECB/2013/10 (1) reprodukcijas, ko sabiedrība varētu noturēt par īstām banknotēm, ir nelikumīgas. Tādēļ ir svarīgi ieviest pasākumus, lai samazinātu un vēlāk apturētu to turpmāku izplatīšanu. Skaidrāks nelikumīgu darbību aizliegums tāpat palielina juridisko noteiktību. Tajā pašā laikā ir svarīgi, ka pastāv iespēja paredzēt atbrīvojumus darbībām attiecībā uz noteiktām reprodukcijām, ja Eurosistēma uzskata, ka sabiedrība nevar tās noturēt par īstām euro banknotēm.

(2)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums ECB/2013/10,