11.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 416/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/2034

(2020. gada 6. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 papildina attiecībā uz Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (1), un jo īpaši tās 7. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (“Aģentūra”), izmantojot aviācijas drošības analītiķu tīklu, ir izstrādājusi metodiku atgadījumu klasifikācijai pēc drošības riska, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt savietojamību ar esošajām riska klasifikācijas shēmām. Eiropas vienotā riska klasifikācijas shēma (“ERCS”) tika izstrādāta līdz 2017. gada 15. maijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 376/2014 7. panta 5. punktā noteikto mērķa datumu. Tagad ERCS būtu jānosaka šajā regulā.

(2)	Tai būtu jāpalīdz dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Aģentūrai novērtēt atgadījumus, un tās galvenajam mērķim vajadzētu būt saskaņotā veidā identificēt un klasificēt riska līmeni, ko katrs atgadījums rada aviācijas drošumam. Tās mērķim nevajadzētu būt atgadījuma iznākuma identificēšanai.

(3)	ERCS būtu arī jāļauj apzināt ātri veicamas darbības, kas vajadzīgas, lai reaģētu uz ar drošumu saistītiem atgadījumiem, kam raksturīgs augsts risks. Tai būtu arī jāļauj identificēt galvenās riska jomas, pamatojoties uz apkopoto informāciju, un identificēt un salīdzināt to riska līmeņus.

(4)

ERCS būtu jāveicina integrēta un saskaņota pieeja riska pārvaldībai visā Eiropas aviācijas sistēmā un tādējādi jādod iespēja dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Aģentūrai saskaņoti pievērsties centieniem uzlabot drošību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139 (2) 6. pantā minētā Eiropas aviācijas drošības plāna satvarā.

(5)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/317 (3), ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā, kā trešajā pārskata periodā (RP3), kurš aptver 2020.–2024. kalendāro gadu (ieskaitot), katru gadu uzraugāmi rādītāji tiek noteikta drošību ietekmējoša šķēršļu uz skrejceļa proporcija un minimālās distances neievērošana Savienības mērogā. Šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra, lai ERCS izmantošanu pieskaņotu RP3 otrā ikgadējā uzraudzības perioda sākumam un nodrošinātu atgadījumu saskaņotu novērtēšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikta Eiropas vienotā riska klasifikācijas shēma (ERCS) atgadījumu drošības riska noteikšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“Eiropas riska klasifikācijas shēma” jeb “ERCS” ir metodika, ko izmanto, lai novērtētu risku, ko atgadījums rada civilās aviācijas drošībai, izsakot to ar drošības riska rezultātu;

2)	“ERCS matrica” ir tabula, ko veido 3. panta 3. punktā aprakstītie mainīgie lielumi un ko izmanto, lai ilustratīvi attēlotu drošības riska rezultātu;

3)	“drošības riska rezultāts” ir atgadījuma riska klasifikācijas rezultāts, ko iegūst, kombinējot 3. panta 3. punktā aprakstīto mainīgo lielumu vērtības;

4)	“augsta riska zona” ir zona, kurā gaisa kuģa ietriekšanās radītu miesas bojājumus daudzām personām, izraisītu lielu skaitu nāves gadījumu vai gan vienu, gan otru saistībā ar šajā zonā notiekošām darbībām, piemēram, kodolspēkstacijām vai ķīmiskajām rūpnīcām;

5)	“apdzīvots apgabals” ir apgabals ar koncentrētu vai izkliedētu apbūvi un pastāvīgiem iedzīvotājiem, piemēram, lielpilsēta, apdzīvota vieta, pilsēta vai ciems;

6)	“neatgriezeniski miesas bojājumi” ir miesas bojājumi, kas pasliktina personas dzīves kvalitāti saistībā ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai ierobežotām kognitīvajām vai fiziskajām spējām ikdienas dzīvē.

3. pants

Eiropas vienotā riska klasifikācijas shēma

1. ERCS ir izklāstīta pielikumā.

2. ERCS ir vērsta uz atgadījuma drošības risku, nevis tā faktisko iznākumu. Novērtējot katru atgadījumu, nosaka tā nelaimes gadījuma visnelabvēlīgāko iznākumu, ko šis atgadījums būtu varējis izraisīt, un to, cik tuvs šim nelaimes gadījuma iznākumam atgadījums ir bijis.

3. ERCS pamatā ir ERCS matrica, ko veido šādi divi mainīgie lielumi:

a)	smagums: tāda nelaimes gadījuma visnelabvēlīgākā iznākuma noteikšana, kas būtu paredzams, ja novērtējamais atgadījums būtu izvērties par nelaimes gadījumu;

b)	varbūtība: iespējamības, ka novērtējamais atgadījums izvēršas par a) apakšpunktā minēto nelaimes gadījuma visnelabvēlīgāko iznākumu, noteikšana.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 6. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/317 (2019. gada 11. februāris), ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 un (ES) Nr. 391/2013 (OV L 56, 25.2.2019., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Eiropas vienotā riska klasifikācijas shēma

ERCS sastāv no šādiem diviem posmiem:

1. POSMS. Divu mainīgo lielumu, proti, smaguma un varbūtības, noteikšana.

2. POSMS. Drošības riska rezultāta noteikšana ERCS matricā, pamatojoties uz abām noteiktajām mainīgo lielumu vērtībām.

1. POSMS. MAINĪGO LIELUMU VĒRTĪBU NOTEIKŠANA

1. Nelaimes gadījuma iespējamā iznākuma smagums

1.1. Identifikācija

Nelaimes gadījuma iespējamā iznākuma smagumu identificē, izmantojot šādus divus posmus:

a)	nosaka visiespējamāko nelaimes gadījuma veidu, līdz kuram būtu varējis izvērsties novērtējamais atgadījums (tā sauktā galvenā riska joma);

b)	nosaka iespējamo dzīvības zaudēšanas kategoriju, pamatojoties uz gaisa kuģa lielumu un tuvumu apdzīvotiem vai augsta riska apgabaliem.

Ir šādas galvenās riska jomas:

a)	sadursme gaisā: sadursme starp gaisa kuģiem, abiem gaisa kuģiem atrodoties lidojumā, vai sadursme starp gaisa kuģi un citiem lidojošiem objektiem (izņemot putnus un savvaļas dzīvniekus);

b)	gaisa kuģa anormāls stāvoklis gaisā: nevēlams gaisa kuģa stāvoklis, ko raksturo netīšas novirzes no parastiem ekspluatācijas parametriem, kas galu galā var izraisīt nekontrolētu ietriekšanos zemē;

c)	sadursme uz skrejceļa: sadursme starp gaisa kuģi un citu objektu (citu gaisa kuģi, transportlīdzekļiem utt.) vai personu, kas notiek uz lidlauka vai citas iepriekšnoteiktas nosēšanās zonas skrejceļa. Tas neietver sadursmes ar putniem vai savvaļas dzīvniekiem;

novirzīšanās: atgadījums, kad gaisa kuģis atstāj lidlauka skrejceļu vai kustības zonu vai jebkuras citas iepriekšnoteiktas nosēšanās zonas nosēšanās virsmu, nepaceļoties gaisā. Tas ietver spēcīga trieciena vertikālas nosēšanās rotorplāniem vai vertikālas pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem un gaisa baloniem vai dirižabļiem;

ugunsgrēks, dūmi un hermetizācija: atgadījums, kas ietver ugunsgrēka, dūmu, izgarojumu vai hermetizācijas situācijas, kas var kļūt nepiemērotas cilvēka dzīvībai. Tas ietver atgadījumus, kas saistīti ar ugunsgrēku, dūmiem vai izgarojumiem, ietekmē jebkuru gaisa kuģa daļu lidojumā vai uz zemes un nav radušies trieciena vai ļaunprātīgas rīcības rezultātā;

f)	bojājumi uz zemes: gaisa kuģa bojājumi, ko izraisījusi gaisa kuģa ekspluatācija uz zemes jebkurā citā zonā uz zemes, izņemot skrejceļu vai iepriekšnoteiktu nosēšanās zonu, kā arī bojājumi tehniskās apkopes laikā;

g)	sadursme ar šķērsli lidojuma laikā: sadursme starp lidojumā esošu gaisa kuģi un šķēršļiem, kuri balstās uz zemes virsmas, Šādi šķēršļi ietver augstas ēkas, kokus, elektroapgādes līnijas, sakaru līnijas un antenas, kā arī atsaitē piestiprinātus objektus;

h)	sadursme ar zemi: atgadījums, kad lidojumā esošs gaisa kuģis saduras ar zemi, bet nav pazīmju, ka lidojuma apkalpe nebūtu spējusi gaisa kuģi vadīt. Tas ietver gadījumus, kad lidojuma apkalpi ietekmē vizuālas ilūzijas vai pasliktināti redzamības apstākļi;

i)	citi miesas bojājumi: tāds atgadījums, kurā nodarīti nāvējoši vai nenāvējoši miesas bojājumi, bet kuru nevar attiecināt ne uz vienu citu galveno riska jomu;

drošība: nelikumīga iejaukšanās civilajā aviācijā. Tas ietver visus incidentus un pārkāpumus, kas saistīti ar novērošanu un aizsardzību, piekļuves kontroli, skrīningu, drošības pārbaužu īstenošanu, un jebkādas citas darbības, kuru mērķis ir izraisīt gaisa kuģu un īpašuma ļaunprātīgu vai tīšu iznīcināšanu, apdraudot civilo aviāciju un tās iekārtas vai izraisot nelikumīgu iejaukšanos civilajā aviācijā un tās iekārtās. Tas ietver gan fiziskās drošības, gan kiberdrošības notikumus.

Iespējamo dzīvības zaudēšanu iedala šādās kategorijās:

vairāk nekā 100 iespējamie bojāgājušie, ja novērtējamais atgadījums ietver vismaz kādu no turpmāk minētā:

—	viens liels sertificēts gaisa kuģis, kurā ir vairāk nekā 100 potenciālo pasažieru;

—	līdzvērtīga izmēra gaisa kuģis kravām,

—	viens jebkura tipa gaisa kuģis blīvi apdzīvotā apgabalā vai augsta riska apgabalā, vai abos,

—	jebkura situācija saistībā ar jebkura tipa gaisa kuģi, ja ir iespējami vairāk nekā 100 bojāgājušie;

20 līdz 100 iespējamie bojāgājušie, ja novērtējamais atgadījums ietver vismaz kādu no turpmāk minētā:

—	viens vidējs sertificēts gaisa kuģis, kurā ir 20 līdz 100 potenciālo pasažieru, vai līdzvērtīga izmēra kravas gaisa kuģis,

—	jebkura situācija, kurā ir iespējami 20 līdz 100 bojāgājušie;

2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie, ja novērtējamais atgadījums ietver vismaz kādu no turpmāk minētā:

—	viens mazs sertificēts gaisa kuģis, kurā ir līdz 19 potenciālo pasažieru,

—	līdzvērtīga izmēra kravas gaisa kuģis,

—	jebkura situācija, kurā ir iespējami 2 līdz 19 bojāgājušie;

1 iespējamais bojāgājušais, ja novērtējamais atgadījums ietver vismaz kādu no turpmāk minētā:

—	viens nesertificēts gaisa kuģis, t. i., gaisa kuģis, uz kuru neattiecas Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras sertifikācijas prasības,

—	jebkura situācija, kurā var būt viens bojāgājušais;

e)	0 iespējamo bojāgājušo – ja novērtējamais atgadījums ir saistīts tikai ar miesas bojājumiem, neatkarīgi no tā, cik no tiem ir viegli vai smagi, bet bojāgājušo nav.

1.2. Noteikšana

Nelaimes gadījuma smagumu izsaka ar vienu no šādiem smaguma apzīmējumiem:

—	“A” – nelaimes gadījuma iespējamības nav,

—	“E” – nelaimes gadījums, kas ietver vieglus un smagus miesas bojājumus (kas nav neatgriezeniski) vai nelielus gaisa kuģa bojājumus,

—	“I” – nelaimes gadījums ar vienu bojāgājušo, neatgriezenisku miesas bojājumu vai būtiskiem bojājumiem,

—	“M” – smags nelaimes gadījums ar ierobežotu bojāgājušo skaitu, neatgriezeniskiem miesas bojājumiem vai gaisa kuģa iznīcināšanu,

—	“S” – ievērojams nelaimes gadījums ar iespējamiem bojāgājušajiem un ievainotajiem,

—	“X” – ārkārtējs katastrofāls nelaimes gadījums, kurā var būt ievērojams bojāgājušo skaits.

Smaguma apzīmējumu aprēķina, kombinējot galveno riska jomu un iespējamo dzīvības zaudēšanu, kā norādīts šajā tabulā.

GALVENĀ RISKA JOMA	KATEGORIJA	SMAGUMA APZĪMĒJUMS
Sadursme gaisā	Vairāk nekā 100 iespējamie bojāgājušie	X
	20 līdz 100 iespējamie bojāgājušie	S
	2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie	M
	1 iespējamais bojāgājušais	I
Gaisa kuģa anormāls stāvoklis gaisā:	Vairāk nekā 100 iespējamie bojāgājušie	X
	20 līdz 100 iespējamie bojāgājušie	S
	2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie	M
	1 iespējamais bojāgājušais	I
Sadursme uz skrejceļa	Vairāk nekā 100 iespējamie bojāgājušie	X
	20 līdz 100 iespējamie bojāgājušie	S
	2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie	M
	1 iespējamais bojāgājušais	I
	0 iespējamo bojāgājušo	E
Novirzīšanās	20 līdz 100 iespējamie bojāgājušie	S
	2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie	M
	1 iespējamais bojāgājušais	I
	0 iespējamo bojāgājušo	E
Ugunsgrēks, dūmi un hermetizācija	Vairāk nekā 100 iespējamie bojāgājušie	X
	20 līdz 100 iespējamie bojāgājušie	S
	2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie	M
	1 iespējamais bojāgājušais	I
Bojājumi uz zemes	2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie	M
	1 iespējamais bojāgājušais	I
	0 iespējamo bojāgājušo	E
Sadursme ar šķērsli lidojuma laikā	Vairāk nekā 100 iespējamie bojāgājušie	X
	20 līdz 100 iespējamie bojāgājušie	S
	2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie	M
	1 iespējamais bojāgājušais	I
Sadursme ar zemi	Vairāk nekā 100 iespējamie bojāgājušie	X
	20 līdz 100 iespējamie bojāgājušie	S
	2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie	M
	1 iespējamais bojāgājušais	I
Citi miesas bojājumi	20 līdz 100 iespējamie bojāgājušie	S
	2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie	M
	1 iespējamais bojāgājušais	I
	0 iespējamo bojāgājušo	E
Drošība	Vairāk nekā 100 iespējamie bojāgājušie	X
	20 līdz 100 iespējamie bojāgājušie	S
	2 līdz 19 iespējamie bojāgājušie	M
	1 iespējamais bojāgājušais	I
	0 iespējamo bojāgājušo	E

2. Nelaimes gadījuma iespējamā iznākuma varbūtība

Nelaimes gadījuma visnelabvēlīgākā iespējamā iznākuma varbūtību nosaka, izmantojot ERCS barjermodeli, kas definēts 2.1. iedaļā.

2.1. ERCS barjermodelis

ERCS barjermodeļa mērķis ir novērtēt 2.1.1. iedaļas tabulā noteiktās drošības sistēmas to barjeru efektivitāti (t. i., skaitu un stiprību), kuras ir saglabājušās starp konkrēto atgadījumu un nelaimes gadījuma visnelabvēlīgāko iespējamo iznākumu. Ar ERCS barjermodeli nosaka, cik tuvs novērtējamais atgadījums ir bijis iespējamajam nelaimes gadījumam.

2.1.1. Barjeras

ERCS barjermodeli veido 8 barjeras, kas sakārtotas loģiskā secībā un svērtas saskaņā ar šādu tabulu.

Barjeras Nr.	Barjera	Barjeras svērums
1	“Gaisa kuģa, aprīkojuma un infrastruktūras dizains” ietver apkopi un koriģēšanu, ekspluatācijas atbalstu, tādu ar tehniskiem faktoriem saistītu problēmu novēršanu, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumu.	5
2	“Taktiskā plānošana” ietver organizatorisku un individuālu plānošanu pirms lidojuma vai citas operatīvas darbības, kas palīdz mazināt nelaimes gadījumu iemeslus un veicinošus faktorus.	2
3	“Noteikumi, procedūras, procesi” ietver efektīvus, saprotamus un pieejamus noteikumus, procedūras un procesus, kas tiek ievēroti (izņemot tādu procedūru izmantošanu, kuras izmanto atgūšanās barjerām).	3
4	“Situācijas apzināšanās un rīcība” ietver cilvēka modrību attiecībā uz darbības apdraudējumiem, kas nodrošina darbības apdraudējumu identificēšanu un efektīvu rīcību nelaimes gadījuma novēršanai.	2
5	“Brīdinājuma sistēmu darbība un rīcība”, kas varētu novērst nelaimes gadījumu, atbilst mērķim, funkcionē, ir darba kārtībā un tiek ievērota.	3
6	“Novēlota atgūšanās no iespējamas nelaimes gadījuma situācijas”.	1
7	“Aizsardzības pasākumi”, ja notikums ir atgadījies, mazina iznākuma līmeni vai novērš atgadījuma eskalāciju, izmantojot nemateriālas barjeras vai piesardzību.	1
8	“Zemas enerģijas atgadījums” saņem tādu pašu novērtējumu kā “aizsardzības pasākumi”, bet tikai attiecībā uz zemas enerģijas galvenajām riska jomām (bojājumi uz zemes, novirzīšanās, miesas bojājumi). “Neattiecas” – visām pārējām galvenajām riska jomām.	1

2.1.2. Barjeru efektivitāte

Katras barjeras efektivitāti klasificē šādi:

—	“apturēts”, ja barjera ir novērsusi nelaimes gadījumu,

—	“saglabāšanās zināma”: ja zināms, ka barjera starp novērtējamo atgadījumu un nelaimes gadījuma iespējamo iznākumu ir saglabājusies,

—	“pieņēmums par saglabāšanos”: ja tiek pieņemts, ka barjera starp novērtējamo atgadījumu un nelaimes gadījuma iespējamo iznākumu ir saglabājusies,

—	“ atteice zināma”: ja zināms, ka barjera nav izturējusi,

—	“pieņēmums par atteici”: ja tiek pieņemts, ka barjera nav izturējusi, pat ja informācija, lai to noteiktu, ir nepietiekama vai nav pieejama,

—	“neattiecas”: ja barjera uz novērtējamo atgadījumu neattiecas.

2.1.3. Barjeras novērtējums

Barjeras novērtē divos posmos.

1. posms. Nosaka, kura 2.1.1. iedaļas tabulā definētā barjera (1–8) ir apturējusi atgadījuma izvēršanos nelaimes gadījuma iespējamajā iznākumā (saukta par “apturošo barjeru”).

2. posms. Saskaņā ar 2.1.2. iedaļu nosaka atlikušo barjeru efektivitāti. Atlikušās barjeras ir barjeras, kas uzskaitītas 2.1.1. iedaļas tabulā un atrodas starp apturošo barjeru un nelaimes gadījuma iespējamo iznākumu. Tās 2.1.1. iedaļas tabulā uzskaitītās barjeras, kas atrodas pirms apturošās barjeras, neuzskata par tādām, kas palīdzējušas novērst nelaimes gadījuma iznākumu, un līdz ar to šīs barjeras neuzskata par “apturēts” vai “saglabāšanās” tipa barjerām.

2.2. Aprēķins

Nelaimes gadījuma iespējamā iznākuma varbūtība ir skaitliskā vērtība, ko iegūst šādos posmos.

1. posms. Visu to novērtēto barjeru 2.1.1. iedaļas tabulā norādīto svērumu (no 1 līdz 5) summa, kuru vērtējums ir “apturēts”, “saglabāšanās zināma” vai “pieņēmums par saglabāšanos”. “Atteices” un “neattiecas” vērtējuma barjeras netiek ņemtas vērā galīgajā vērtējumā, jo šīs barjeras nebūtu varējušas novērst nelaimes gadījumu. Iegūtā barjeru svērumu summa ir skaitliska vērtība no 0 līdz 18.

2. posms. Barjeru svērumu summa atbilst barjeras vērtējumam no 0 līdz 9, kā norādīts turpmākajā tabulā, aptverot pilnu diapazonu starp stiprām un vājām atlikušajām barjerām.

Barjeru svērumu summa	Atbilstošais barjeras vērtējums
0 Barjeras nav atlikušas. Nelaimes gadījuma visnelabvēlīgākais iespējamais iznākums.	0
1–2	1
3–4	2
5–6	3
7–8	4
9–10	5
11–12	6
13–14	7
15–16	8
17–18	9

2. POSMS. DROŠĪBAS RISKA REZULTĀTA NOTEIKŠANA ERCS MATRICĀ

Drošības riska rezultāts ir divzīmju vērtība, kur pirmā zīme atbilst alfabētiskajai vērtībai, kas iegūta, aprēķinot atgadījuma smagumu (smaguma apzīmējums no A līdz X), un otrā zīme ir skaitliskā vērtība, kas iegūta, aprēķinot atbilstošo atgadījuma vērtējumu (no 0 līdz 9).

Drošības riska rezultātu ievieto ERCS matricā.

Katram drošības riska rezultātam ir arī ekvivalents skaitlisks rezultāts apkopošanas un analīzes vajadzībām, kas ir izskaidrots turpmāk iedaļā Ekvivalents skaitlisks rezultāts.

ERCS matrica atspoguļo drošības riska rezultātu un atgadījuma saistītās skaitliskās vērtības šādā veidā.

Papildus drošības riska rezultātam un lai atvieglotu ieteicamās veicamās rīcības steidzamības noteikšanu saistībā ar atgadījumu, ERCS matricā varētu izmantot šādas trīs krāsas:

Krāsa	ERCS rezultāts	Nozīme
SARKANA	X0, X1, X2, S0, S1, S2, M0, M1, I0	Augsts risks. Atgadījumi ar augstāko risku.
DZELTENA	X3, X4, S3, S4, M2, M3, I1, I2, E0, E1	Paaugstināts risks. Atgadījumi ar vidēju risku.
ZAĻA	X5 līdz X9, S5 līdz S9, M4 līdz M9, I3 līdz I9, E2 līdz E9.	Zema riska atgadījumi

Matricas zaļajā apgabalā ir zemāka riska vērtības. Tās nodrošina datus padziļinātai analīzei par atgadījumiem drošības jomā, kuri vai nu atsevišķi, vai kopā ar citiem notikumiem varētu palielināt šādu atgadījumu riska vērtības.

Ekvivalents skaitlisks rezultāts

Lai atvieglotu vairāku atgadījumu ar ERCS rezultātiem apkopošanu un skaitlisko analīzi, katram ERCS rezultātam piešķir atbilstošu riska lieluma skaitlisko vērtību:

ERCS rezultāts	X9	X8	X7	X6	X5	X4	X3	X2	X1	X0
Atbilstošā skaitliskā vērtība	0,001	0,01	0,1	1	10	100	1000	10000	100000	1000000
ERCS rezultāts	S9	S8	S7	S6	S5	S4	S3	S2	S1	S0
Atbilstošā skaitliskā vērtība	0,0005	0,005	0,05	0,5	5	50	500	5000	50000	500000
ERCS rezultāts	M9	M8	M7	M6	M5	M4	M3	M2	M1	M0
Atbilstošā skaitliskā vērtība	0,0001	0,001	0,01	0,1	1	10	100	1000	10000	100000
ERCS rezultāts	I9	I8	I7	I6	I5	I4	I3	I2	I1	I0
Atbilstošā skaitliskā vērtība	0,00001	0,0001	0,001	0,01	0,1	1	10	100	1000	10000
ERCS rezultāts	E9	E8	E7	E6	E5	E4	E3	E2	E1	E0
Atbilstošā skaitliskā vērtība	0,000001	0,00001	0,0001	0,001	0,01	0,1	1	10	100	1000

Gan matricas 10. slejā, gan A rindā atbilstošā skaitliskā vērtība ir 0.

11.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 416/11

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2035

(2020. gada 7. decembris),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1352/2013 groza attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 paredzēto veidlapu pieprasījumam rīkoties, lai ieviestu iespēju pieprasīt rīkoties Ziemeļīrijā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

pēc apspriešanās ar Muitas kodeksa komiteju,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1352/2013 (2) I pielikumā ir paredzēta veidlapa, kas jāizmanto, lai iesniegtu pieprasījumu muitas dienestiem rīkoties attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, kā minēts Regulas (ES) Nr. 608/2013 6. pantā (“pieprasījuma rīkoties veidlapa”).

(2)

Kopš 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Eiropas Savienības un kļuvusi par trešo valsti. Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (izstāšanās līgums) (3) paredz pārejas periodu, kas beigsies 2020. gada 31. decembrī. Līdz minētajam datumam Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā pilnībā ir piemērojamas Savienības tiesības.

(3)

Pēc pārejas perioda beigām piemēro Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju (“Ī/ZĪ protokols”), kas ir izstāšanās līguma neatņemama sastāvdaļa. Ī/ZĪ protokolā ir noteikts, ka ar konkrētiem nosacījumiem dažus Savienības tiesību noteikumus piemēro arī Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju (4).

(4)

Ī/ZĪ protokolā ir paredzēts, ka regulas, kas uzskaitītas tā 2. pielikuma 45. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (5); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 (6); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 251/2014 (7); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (8) II daļas II sadaļas I nodaļas 2. un 3. iedaļu un Regulu (ES) Nr. 608/2013) piemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.

(5)	Tādējādi tiesību subjektam vajadzētu būt iespējai pieprasīt muitai rīkoties dalībvalstī, lai Ziemeļīrijā aizsargātu minētās intelektuālā īpašuma tiesības, iesniedzot pieprasījumu Savienībā.

(6)

Konkrētāk, tiesību subjektam vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai precēm, kuru ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir pārkāpta, tiktu izmantota Regulas (ES) Nr. 608/2013 26. pantā noteiktā mazos sūtījumos sūtītu preču iznīcināšanas procedūra, jo šīs preces ir iekļautas viltotu preču definīcijā Regulas (ES) Nr. 608/2013 2. panta 5. punktā.

(7)

Tāpēc pieprasījuma rīkoties veidlapa ir jāpielāgo, 6. ailē “Dalībvalsts vai dalībvalstis (ja iesniegts pieprasījums Savienībā), kurās tiek pieprasīta muitas rīcība” un 10. ailē “Es pieprasu Regulas (ES) Nr. 608/2013 26. pantā minēto procedūru (mazie sūtījumi) izmantot šādā(-ās) dalībvalstī(-īs) un piekrītu segt izmaksas – ja muitas dienesti to pieprasa – saistībā ar preču iznīcināšanu saskaņā ar minēto procedūru.” pievienojot jaunu ierāmēto lodziņu “XI” Ziemeļīrijai.

(8)	Tajos pašos laukos būtu jāsvītro ierāmētais lodziņš attiecībā uz Apvienoto Karalisti, lai atspoguļotu izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda beigas.

(9)	Piezīmes par Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1352/2013 I pielikuma aizpildīšanu, kas izklāstītas minētās regulas III pielikumā, būtu jāgroza, lai precizētu, ka rīcību Ziemeļīrijā var pieprasīt tikai attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas Ziemeļīrijā ir aizsargātas saskaņā ar Ī/ZĪ protokolu.

(10)	Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 1352/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)	Šo regulu būtu jāsāk piemērot nākamajā dienā pēc izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda beigām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1352/2013 groza šādi:

1)	regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumā izklāstīto tekstu;

2)	regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1352/2013 (2013. gada 4. decembris), ar ko izveido veidlapas, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā (OV L 341, 18.12.2013., 10. lpp.).

(3) Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.) (izstāšanās līgums).

(4) Ī/ZĪ protokola 5. panta 4. punkts.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 (OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

”

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1352/2013 III pielikuma I daļā piezīmē par 6. ailes aizpildīšanu (“Dalībvalsts vai dalībvalstis (ja iesniegts pieprasījums Savienībā), kurās tiek pieprasīta muitas rīcība”) pievieno šādu daļu:

“Ja ir norādīta Ziemeļīrija (XI), pieteikums ir Savienības pieteikums, un to var apstiprināt tikai, lai aizsargātu šādas intelektuālā īpašuma tiesības, kas Ziemeļīrijā ir aizsargātas saskaņā ar Ī/ZĪ protokolu:

a)	lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai cilmes vietu nosaukumi, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 (*);

b)	stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/787 (**);

c)	aromatizētu produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 251/2014 (***);

d)	vīna cilmes vietu nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (****) II daļas II sadaļas I nodaļas 2. un 3. iedaļā.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(**) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 (OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.).

(***) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

(****) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).” ”

11.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 416/24

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2036

(2020. gada 9. decembris),

ar ko Regulu (ES) Nr. 965/2012 groza attiecībā uz prasībām, kuras attiecas uz lidojuma apkalpes kompetenci un apmācības metodēm, un konkrētu pasākumu piemērošanas datuma atlikšanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (1), un jo īpaši tās 31. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (ES) Nr. 965/2012 (2) ir noteiktas prasības, kas gaisa kuģu ekspluatantiem jāizpilda attiecībā uz savu pilotu periodisko ekspluatācijas apmācību un pārbaudēm.

(2)

Eiropas aviācijas drošības plānā, ko Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (“Aģentūra”) pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 6. pantu, ir noteikts, ka aviācijas personālam ir ļoti svarīgi apgūt pareizās kompetences un ka apmācības metodes ir jāpielāgo, lai nodrošinātu, ka personāls spēj rīkoties ar jaunajām tehnoloģijām apstākļos, kad aviācijas sistēma kļūst aizvien sarežģītāka.

(3)

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) 2013. gadā publicēja uz pierādījumiem balstītas apmācības rokasgrāmatu (dok. 9995 AN/497), kurā ietverta kompetenču sistēma (“pamatkompetences”), kas vajadzīga, lai droši, rezultatīvi un efektīvi darbotos komerciālo gaisa pārvadājumu vidē, kā arī atbilstošie apraksti un attiecīgie rīcības rādītāji šo kompetenču novērtēšanai. Uz pierādījumiem balstītas apmācības (EBT) kompetences ietver to, ko pilotu apmācībā iepriekš dēvēja par tehniskajām un netehniskajām zināšanām, prasmēm un attieksmi (KSA).

(4)	EBT mērķis ir uzlabot drošību un paplašināt lidojuma apkalpes kompetences, lai tā varētu droši ekspluatēt gaisa kuģi visos lidojuma režīmos un spētu konstatēt un pārvaldīt neparedzētas situācijas. EBT koncepcija ir izstrādāta, lai maksimāli paplašinātu mācīšanos un ierobežotu formālas pārbaudes.

(5)

Tāpēc Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 būtu jāgroza atbilstīgi ICAO dokumentam Nr. 9995 “Uz pierādījumiem balstītas apmācības rokasgrāmata”, lai regulā ieviestu prasības par EBT programmā ietvertās apmācības, pārbaužu un novērtēšanas nodrošināšanu un lai iestādēm ļautu apstiprināt pamata EBT, kas aizstāj iepriekšējās pārbaudes, t. i., ekspluatanta rīkotu kvalifikācijas pārbaudi (OPC) un licencē iekļautās kvalifikācijas pārbaudi (LPC). Tas ļaus ekspluatantam izmantot vienotu pieeju periodiskajai apmācībai.

(6)	Covid-19 pandēmija ir ievērojami ietekmējusi dalībvalstu un aviācijas nozares spēju sagatavoties vairāku aviācijas drošības jomā nesen pieņemtu īstenošanas regulu piemērošanai.

(7)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 965/2012 noteikts, ka no 2021. gada 1. janvāra ir jāuzstāda un jāizmanto pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas ierīces (CVR, kas spēj ierakstīt 25 stundas). Lai izvairītos no nesamērīga finansiāla sloga uzlikšanas gaisa kuģu ekspluatantiem un to lidmašīnu ražotājiem, kuru piegāde ekspluatantiem bija paredzēta pirms 2021. gada 1. janvāra, bet pēc tam kavējās Covid-19 pandēmijas dēļ, minētās prasības piemērošana būtu jāatliek.

(8)	Aģentūra ir pārliecinājusies, ka 7. apsvērumā minētās prasības piemērošanas atlikšana uz ierobežotu laiku ir iespējama, nekaitējot aviācijas drošībai.

(9)	Aģentūra ir sagatavojusi īstenošanas noteikumu projektu un kopā ar Atzinumu Nr. 08/2019 (3) to iesniegusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 75. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 76. panta 1. punktu.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1139 127. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 965/2012

Regulas (ES) Nr. 965/2012 I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 9. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.

(2) Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(3) https://www.easa.europa.eu/document-library/opinions

PIELIKUMS

Komisijas Regulas (ES) Nr. 965/2012 I, II un III pielikumu groza šādi.

(1)

Regulas I pielikumu groza šādi:

iekļauj šādas definīcijas:

“23.a

“kompetence” ir cilvēka snieguma dimensija, ko izmanto, lai ticami prognozētu sekmīgu sniegumu darbā, un kas izpaužas un novērojama rīcībā, attiecīgās zināšanas, prasmes un attieksmi pielietojot, lai veiktu darbības vai uzdevumus atbilstīgi konkrētiem nosacījumiem;

23.b	“uz kompetencēm balstīta apmācība” ir novērtēšanas un apmācības programmas, kurām raksturīga orientācija uz sniegumu, uzsvars uz snieguma standartiem un rezultātu mērīšanu, kā arī apmācības pilnveidošana atbilstīgi noteiktajiem snieguma standartiem;

23.c

“kompetenču sistēma” ir pilnīgs noteikto kompetenču kopums, kas ekspluatanta uz pierādījumiem balstītas apmācības programmā ir izstrādāts, tiek mācīts un novērtēts, izmantojot ar lidojumiem saistītus scenārijus, un kas ir pietiekami plašs, lai pilotu sagatavotu gan paredzētiem, gan neparedzētiem apdraudējumiem un kļūdām;

42.d	“EBT modulis” ir kursu kombinācija, kurā izmanto kvalificētu lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu un kas ir daļa no periodiskās novērtēšanas un apmācības 3 gadu perioda;

47.a	“reģistrācija” ir administratīva darbība, ko ekspluatants veic, ja pilots piedalās ekspluatanta EBT programmā;

47.b	“dalībai programmā reģistrēts pilots” ir pilots, kas piedalās periodiskajā EBT apmācības programmā;

47.c	“nolaišanos līdzvērtīgums” ir visas nolaišanās, kas prasa papildu pūles no prasmīgas apkalpes, neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas EBT moduļos;

47.d	“darbības traucējumu līdzvērtīgums” ir visi darbības traucējumi, kas prasa ievērojamas pūles no prasmīgas apkalpes, neatkarīgi no tā, vai tie tiek izmantoti EBT moduļos;

47.e	“izvērtēšanas posms” ir viens no EBT moduļa posmiem, kas ir scenārijs lidojumam maršruta apstākļos, kurš raksturīgs ekspluatanta videi un kura laikā viens vai vairāki atgadījumi ļauj izvērtēt definētās kompetenču sistēmas galvenos elementus;

47.f	“uz pierādījumiem balstīta apmācība (EBT)” ir uz ekspluatācijas datiem balstīta novērtēšana un apmācība, kam raksturīga pilota vispārējo spēju pilnveidošana un novērtēšana kompetenču diapazonā (kompetenču sistēma), nevis snieguma mērīšana atsevišķos notikumos vai manevros;

69.b

“apmācība sēdvietā” ir paņēmiens, ko izmanto manevrēšanas apmācības posmā vai uz scenāriju balstītas apmācības posmā un kas instruktoriem ļauj:

(a)	dot vienkāršus norādījumus vienam pilotam vai

(b)

pilota sēdvietā veikt iepriekšnoteiktus vingrinājumus kā pilotam, kurš veic lidojumu (PF), vai pilotam, kurš veic novērošanu (PM), nolūkā:

1)	demonstrēt paņēmienus; un/vai

2)	likt otram pilotam iejaukties vai mijiedarboties;

69.c	“saskaņotība starp instruktoriem” ir dažādu EBT instruktoru vērtējumu konsekvence vai stabilitāte un izpaužas kā instruktoru (vērtētāju) doto kvalifikācijas atzīmju viendabības vai vienprātības vērtējums (vai vērtējumi);

72.a	“scenārijs lidojumam maršruta apstākļos” ir novērtēšana un apmācība, kas ietver reālistisku, reāllaika, pilnīgu misijas simulāciju scenārijos, kas ir raksturīgi maršruta lidojumiem;

76.b

“manevrēšanas apmācības posms” ir EBT moduļa posms, kura laikā apkalpei atbilstīgi gaisa kuģa paaudzei ir laiks praktizēties un uzlabot sniegumu, izpildot vingrinājumus, kuri galvenokārt balstīti uz psihomotorām prasmēm, un sasniedzot noteiktu lidojuma trajektoriju vai izpildot noteiktu notikumu līdz noteiktam rezultātam;

76.c	“jaukta EBT programma” ir ekspluatanta periodiskās apmācības un pārbaužu programma saskaņā ar ORO.FC.230. punktu, kuras daļa ir paredzēta EBT piemērošanai, bet kura neaizstāj kvalifikācijas pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) 9. papildinājumu;

98.a	“prasmīgs” nozīmē, ka ir pierādītas prasmes, zināšanas un attieksme, kas vajadzīgas, lai noteiktus uzdevumus veiktu saskaņā ar noteikto standartu;

105.b

“uz scenāriju balstītas apmācības posms” ir EBT moduļa posms, kurā galvenā uzmanība pievērsta kompetenču pilnveidošanai un pilots tiek apmācīts samazināt visbūtiskākos riskus, kas noteikti attiecībā uz konkrētu gaisa kuģa paaudzi. Tajā būtu jāietver konkrēta ekspluatanta apdraudējumu un kļūdu pārvaldība reāllaikā vidē, kas atspoguļo maršruta apstākļus;”.

(2)

Regulas II pielikumu (Part-ARO) groza šādi:

iekļauj šādu ARO.OPS.226. punktu:

“ARO.OPS.226 Uz pierādījumiem balstītas apmācības programmu apstiprināšana un pārraudzība

(a)	Ja kompetentā iestāde piešķir uz pierādījumiem balstītas apmācības (EBT) programmu apstiprinājumu, inspektoriem jāsaņem kvalifikācija un apmācība attiecībā uz EBT principiem, piemērošanu, apstiprināšanas procesiem un pastāvīgu pārraudzību.

(b)	Kompetentā iestāde novērtē un pārrauga EBT programmu, kā arī procesus, uz kuriem balstās EBT programmas īstenošana, un tās rezultativitāti.

(c)

Saņēmusi pieteikumu EBT programmas apstiprināšanai, kompetentā iestāde:

(1)	nodrošina 1. līmeņa neatbilstību novēršanu jomās, uz kurām balstīsies EBT programmas piemērošana;

(2)

novērtē ekspluatanta spēju atbalstīt EBT programmas īstenošanu. Ņem vērā vismaz šādus elementus:

(i)	ekspluatanta pārvaldības sistēmas gatavība un spējas jomās, uz kurām balstīsies EBT programmas piemērošana, jo īpaši lidojuma apkalpes apmācībā;

(ii)	ekspluatanta EBT programmas piemērotība — EBT programmai jāatbilst ekspluatanta lielumam un tā darbību veidam un sarežģītībai, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un attiecīgos riskus;

(iii)

ekspluatanta uzskaites sistēmas atbilstība, jo īpaši attiecībā uz lidojuma apkalpes apmācības, pārbaužu un kvalifikācijas dokumentiem, jo īpaši ORO.GEN.220. punktu un ORO.MLR.115. punkta c) un d) apakšpunktu;

(iv)	ekspluatanta vērtēšanas sistēmas piemērotība pilotu kompetenču novērtēšanai;

(v)	instruktoru un cita EBT programmā iesaistītā personāla kompetence un pieredze to procesu un procedūru izmantošanā, uz ko balstās EBT programmas īstenošana, un

(vi)	ekspluatanta EBT īstenošanas plāns un drošības riska novērtējums, uz ko balstās EBT programma, nolūkā parādīt, kā var sasniegt esošajai apmācības programmai līdzvērtīgu drošības līmeni.

(d)	Kompetentā iestāde piešķir EBT programmas apstiprinājumu, ja novērtējumā secināts, ka ir nodrošināta atbilstība vismaz ORO.FC.146., ORO.FC.231. un ORO.FC.232. punktam.

(e)	Neskarot ARO.GEN.120. punkta d) un e) apakšpunktu, kompetentā iestāde paziņo Aģentūrai, kad tā sāk izvērtēt alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai saistībā ar EBT.”

(3)

Regulas III pielikumu (Part-ORO) groza šādi:

(a)

ORO.FC.145. punktu aizstāj ar šādu:

“ORO.FC.145 Apmācības, pārbaužu un novērtēšanas nodrošināšana

(a)	Apmācību, pārbaudes un novērtēšanu, kas prasītas šajā apakšdaļā, veic saskaņā ar apmācības programmām un mācību plāniem, ko ekspluatants izstrādājis un iekļāvis lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.

(b)	Ekspluatants, izstrādājot apmācības programmas un mācību plānus, tajos iekļauj attiecīgos elementus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 sagatavoto datu par piemērotību ekspluatācijai obligātajā daļā.

(c)	CAT pārvadājumu gadījumā apmācības un pārbaužu programmas, kā arī mācību plānus un individuālu lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu (FSTD) izmantošanu apstiprina kompetentā iestāde.

(d)	FSTD, ciktāl tas praktiski iespējams, ir identiska ekspluatanta izmantotajam gaisa kuģim. Vajadzības gadījumā FSTD un gaisa kuģa atšķirības apraksta un tās aplūko instruktāžas vai, attiecīgi, apmācības laikā.

(e)	Ekspluatants izveido sistēmu, ar kuru atbilstīgi uzrauga FSTD izmaiņas un nodrošina, ka šīs izmaiņas neietekmē apmācības programmu atbilstību.”

(b)

iekļauj šādu ORO.FC.146. punktu:

“ORO.FC.146 Personāls, kas nodrošina apmācību, pārbaudes un novērtēšanu

(a)	Apmācību, pārbaudes un novērtēšanu, kas prasītas šajā apakšdaļā, veic atbilstīgi kvalificēts personāls.

(b)	Ja apmācība un pārbaudes notiek, veicot mācību lidojumus un izmantojot lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas, personālam, kas nodrošina apmācību un veic pārbaudes, jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL) noteiktajām kvalifikācijas prasībām.

(c)

EBT programmas vajadzībām personāls, kas veic novērtēšanu un nodrošina apmācību:

1)	ir saņēmis I pielikumā (Part-FCL) noteikto instruktora apliecību vai eksaminētāja apliecību;

2)	ir izpildījis ekspluatanta EBT instruktora standartizācijas programmu. Tā ietver sākotnēju standartizācijas programmu un periodisku standartizācijas programmu. Ekspluatanta EBT sākotnējās standartizācijas izpilde dod instruktoram tiesības veikt EBT praktisko novērtēšanu.

(d)	Neskarot šā punkta b) apakšpunktu, kompetences izvērtēšanu maršrutā veic atbilstīgi kvalificēts gaisa kuģa komandieris, ko iecēlis ekspluatants un kas ir izpildījis standartizāciju EBT koncepciju jomā un kompetenču novērtēšanā (vērtētājs maršrutā).”;

(c)

iekļauj šādu ORO.FC.231. punktu:

“ORO.FC.231 Uz pierādījumiem balstīta apmācība (EBT)

EBT PROGRAMMA

(1)

Ekspluatants var aizstāt ORO.FC.230. punkta prasības, izveidojot, īstenojot un uzturot atbilstīgu kompetentās iestādes apstiprinātu EBT programmu.

Ekspluatants pierāda savu spēju atbalstīt EBT programmas īstenošanu (ietverot īstenošanas plānu) un veic drošības riska novērtēšanu, ar ko parāda, kā tiek sasniegts līdzvērtīgs drošības līmenis.

(2)

EBT programma:

(i)	atbilst ekspluatanta lielumam un tā darbību veidam un sarežģītībai, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un attiecīgos riskus;

(ii)	nodrošina pilota kompetenci, šādā nolūkā novērtējot un pilnveidojot pilota kompetences, kas vajadzīgas drošai, rezultatīvai un efektīvai gaisa kuģu ekspluatācijai;

(iii)

nodrošina, ka katrs pilots saskaras ar novērtēšanas un apmācības elementiem, kas izsecināti saskaņā ar ORO.FC.232. punktu;

(iv)

ietver vismaz sešus EBT moduļus 3 gadu programmā. Katrs EBT modulis sastāv no izvērtēšanas posma un apmācības posma. EBT modulis ir derīgs 12 mēnešus.

(A)	Izvērtēšanas posms ietver scenāriju (vai scenārijus) lidojumam maršruta apstākļos, un tā mērķis ir novērtēt visas kompetences un noteikt individuālās apmācības vajadzības.

(B)

Apmācības posms ietver:

(a)	manevrēšanas apmācības posmu, kas ietver konkrētu definētu manevru prasmīgas veikšanas apmācību;

(b)	uz scenāriju balstītas apmācības posmu, kas ietver scenāriju (vai scenārijus) lidojumam maršruta apstākļos un kura mērķis ir pilnveidot kompetences un apmierināt individuālās apmācības vajadzības.

Apmācības posmu īsteno savlaicīgi pēc izvērtēšanas posma.

(3)

Ekspluatants nodrošina, ka katrs dalībai EBT programmā reģistrēts pilots:

(i)

tipa kvalifikācijas atzīmes derīguma laikā izpilda vismaz divus EBT moduļus un laikposms starp tiem nav mazāks kā 3 mēneši. EBT modulis ir izpildīts, kad:

(A)	attiecībā uz šo EBT moduli ir izpildīts EBT programmas saturs (pilots ir saskāries ar attiecīgajiem novērtēšanas un apmācības elementiem); un

(B)	ir pierādīts pieņemams snieguma līmenis attiecībā uz visām novērotajām kompetencēm;

(ii)	iziet kompetences izvērtēšanu maršrutā; un

(iii)

iziet apmācību uz zemes.

(4)

Ekspluatants izveido EBT instruktoru standartizācijas un saskaņotības nodrošināšanas programmu, kas nodrošina, ka EBT iesaistītie instruktori ir pienācīgi kvalificēti savu uzdevumu veikšanai:

(i)	šī programma jāattiecina uz visiem instruktoriem;

(ii)	ekspluatants saskaņotības novērtēšanai izmanto piemērotas metodes un rādītājus;

(iii)

ekspluatants pierāda, ka starp instruktoriem ir pietiekama saskaņotība.

(5)

EBT programmā var iekļaut ārkārtas procedūras neparedzētiem apstākļiem, kas varētu ietekmēt EBT moduļu nodrošināšanu. Ekspluatants pierāda šādu procedūru nepieciešamību. Procedūras nodrošina, ka pilots neturpina maršruta lidojumus, ja novērotais sniegums ir bijis sliktāks par minimālo pieņemamo līmeni. Procedūras var ietvert:

(i)	atšķirīgu laikposmu starp EBT moduļiem; un

(ii)	atšķirīgu EBT moduļa posmu secību.

KOMPETENČU SISTĒMA

Ekspluatants kompetenču sistēmu izmanto attiecībā uz visiem EBT programmā ietvertajiem novērtēšanas un apmācības aspektiem. Kompetenču sistēma:

(1)	ir visaptveroša, precīza un izmantojama;

(2)	ietver novērojamu rīcību, kas vajadzīga drošu, rezultatīvu un efektīvu lidojumu nodrošināšanai;

(3)	ietver noteiktu kompetenču kopumu, to aprakstus un ar tām saistīto novērojamo rīcību.

APMĀCĪBAS SISTĒMAS EFEKTIVITĀTE

EBT sistēmas efektivitāti mēra un izvērtē, izmantojot atgriezeniskās saites procesu, nolūkā:

(i)	validēt un uzlabot ekspluatanta EBT programmu;

(ii)	pārliecināties, ka ekspluatanta EBT programma pilnveido pilota kompetences.

(2)	Atgriezeniskās saites procesu iekļauj ekspluatanta pārvaldības sistēmā.

(3)	Ekspluatants izstrādā procedūras, kas reglamentē EBT datu aizsardzību.

VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

(1)

Ekspluatants pilotu kompetenču novērtēšanai izmanto vērtēšanas sistēmu. Vērtēšanas sistēma nodrošina:

(i)	pietiekamu detalizācijas pakāpi, kas ļauj veikt precīzus un noderīgus individuālā snieguma mērījumus;

(ii)	snieguma kritēriju un skalu katrai kompetencei, skalā paredzot punktu, kas nosaka minimālo pieņemamo līmeni, kurš jāsasniedz maršruta lidojumu veikšanai. Ekspluatants izstrādā procedūras, kas ļauj uzlabot nepietiekamu pilota sniegumu;

(iii)

datu integritāti;

(iv)	datu drošību.

(2)	Ekspluatants regulāri pārbauda vērtēšanas sistēmas precizitāti, salīdzinot to ar sistēmu, kurā tiek izmantoti iepriekšnoteikti kritēriji.

PIEMĒROTAS TRENAŽIERU IEKĀRTAS UN EKSPLUATANTA EBT PROGRAMMĀ IZPILDĀMO STUNDU SKAITS

1)	Katru EBT moduli izpilda, izmantojot FSTD ar kvalifikācijas līmeni, kas ir piemērots novērtēšanas un apmācības elementu pareizas izpildes nodrošināšanai.

Lai pilots varētu izpildīt ekspluatanta EBT programmu, ekspluatants tam nodrošina pietiekamu stundu skaitu piemērotā trenažieru iekārtā. EBT programmas stundu skaita noteikšanai izmanto šādus kritērijus:

(i)	stundu skaits atbilst EBT programmas apjomam un sarežģītībai;

(ii)	stundu skaits ir pietiekams EBT programmas izpildei;

(iii)

stundu skaits nodrošina EBT programmas rezultativitāti, ņemot vērā ICAO, Aģentūras un kompetentās iestādes sniegtos ieteikumus;

(iv)	stundu skaits atbilst izmantoto trenažieru iekārtu tehnoloģijai.

DARBĪBAS TRAUCĒJUMU LĪDZVĒRTĪGUMS

(1)	Katrs pilots saņem novērtējumu un iziet apmācību attiecībā uz gaisa kuģa sistēmu darbības traucējumu pārvaldību.

(2)

Gaisa kuģa sistēmu darbības traucējumus, kas prasa ievērojamas pūles no prasmīgas apkalpes, organizē, ņemot vērā šādus parametrus:

(i)	neatliekamība;

(ii)	sarežģītība;

(iii)

gaisa kuģa vadības pasliktināšanās;

(iv)	instrumentu atteice;

(v)	seku pārvaldība.

(3)	Katrs pilots saskaras ar vismaz vienu darbības traucējumu attiecībā uz katru parametru tik bieži, cik noteikts novērtēšanas un apmācības elementu tabulā.

(4)	Pierādīta prasme pārvaldīt vienu darbības traucējumu tiek uzskatīta par līdzvērtīgu pierādītai prasmei pārvaldīt citus darbības traucējumus ar tādiem pašiem parametriem.

NOLAIŠANOS LĪDZVĒRTĪGUMS SAISTĪBĀ AR LIDOJUMIEM

(1)	Ekspluatants nodrošina, ka katrs pilots regulāri iziet apmācību par nolaišanās veidiem un nolaišanās metodēm saistībā ar lidojumiem.

(2)	Šajā apmācībā iekļauj nolaišanās, kas prasa papildu pūles no prasmīgas apkalpes.

(3)	Šajā apmācībā iekļauj nolaišanās, kurām nepieciešams īpašs apstiprinājums saskaņā ar šīs regulas V pielikumu (Part-SPA).

KOMPETENCES IZVĒRTĒŠANA MARŠRUTĀ

1)	Katrs pilots regulāri iziet kompetences izvērtēšanu maršrutā gaisa kuģī, kuras mērķis ir pierādīt, ka lidojumu veikšanas rokasgrāmatā aprakstītie parastie maršruta lidojumi tiek veikti droši, rezultatīvi un efektīvi.

2)	Maršrutā veikts kompetences izvērtējums ir derīgs 12 mēnešus.

EBT īstenošanai apstiprināts ekspluatants ar kompetentās iestādes atļauju var pagarināt maršrutā veikta kompetences izvērtējuma derīguma laiku līdz:

i)	2 gadiem, ar nosacījumu, ka tiek veikta riska novērtēšana;

ii)	vai līdz 3 gadiem, ar nosacījumu, ka tiek īstenots atgriezeniskās saites process maršruta lidojumu uzraudzībai, ar kura palīdzību identificē lidojumu apdraudējumus, samazina šādu apdraudējumu riskus un īsteno pasākumus cilvēka kļūdu pārvaldībai lidojumu laikā.

4)	Lai sekmīgi izietu kompetences izvērtēšanu maršrutā, pilots pierāda pieņemamu snieguma līmeni attiecībā uz visām novērotajām kompetencēm.

APMĀCĪBA UZ ZEMES

Reizi 12 kalendārajos mēnešos katrs pilots iziet:

(i)	tehnisko apmācību uz zemes;

(ii)	novērtēšanu un apmācību saistībā ar visu gaisa kuģī esošo avārijas un drošības iekārtu atrašanās vietu un izmantošanu.

2)	Ekspluatants ar kompetentās iestādes atļauju un ar nosacījumu, ka tiek veikta riska novērtēšana, laikposmu, kurā veicama novērtēšana un apmācība saistībā ar visu gaisa kuģī esošo avārijas un drošības iekārtu atrašanās vietu un izmantošanu, var pagarināt līdz 24 mēnešiem.”;

(d)

iekļauj šādu ORO.FC.232. punktu:

“ORO.FC.232 EBT programmas novērtēšanas un apmācības elementi

(a)	Ekspluatants nodrošina, ka katrs pilots saskaras ar attiecīgiem novērtēšanas un apmācības elementiem.

(b)

Novērtēšanas un apmācības elementi:

(1)	nolūkā vadīt piemērotu EBT programmu izveidi izsecināti no drošības un ekspluatācijas datiem, ko izmanto, lai noteiktu jomas, kurās pilotu apmācība jāuzlabo un jānosaka tās prioritātes;

(2)	3 gadu laikposmā sadalīti noteiktā biežumā;

(3)	attiecas uz tā gaisa kuģa tipu vai variantu, ar kuru pilots veic lidojumus.”;

(e)

ORO.FC.235. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ORO.FC.235 Pilota kvalifikācija, lai veiktu savus pienākumus no jebkura pilota sēdekļa

Komandieri, kuriem saskaņā ar saviem pienākumiem jāspēj nodrošināt ekspluatāciju no jebkura pilota sēdekļa un pildīt otrā pilota pienākumus, vai komandieri, kas veic apmācības vai pārbaužu veikšanas pienākumus, pabeidz papildu apmācības kursu un nokārto pārbaudi, kā noteikts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Pārbaudi var veikt kopā ar ekspluatanta rīkoto kvalifikācijas pārbaudi, kas noteikta ORO.FC.230. punkta b) apakšpunktā, vai kā daļu no EBT programmas, kas noteikta ORO.FC.231. punktā.”.

(4)

Regulas IV pielikumu (Part-CAT) groza šādi:

CAT.IDE.A.185. punkta c) apakšpunkta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(1)	“pēdējās 25 stundās — lidmašīnās, kuru MCTOM ir lielāka par 27 000 kg un kuru individuālais CofA pirmo reizi izdots 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai”.

(5)

Regulas VI pielikumu (Part-NCC) groza šādi:

NCC.IDE.A.160. punkta b) apakšpunkta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(1)	“pēdējās 25 stundās — lidmašīnās, kuru MCTOM ir lielāka par 27 000 kg un kuru individuālais CofA pirmo reizi izdots 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai”.

(6)

Regulas VIII pielikumu (Part-SPO) groza šādi:

SPO.IDE.A.140. punkta b) apakšpunkta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“(1)	pēdējās 25 stundās — lidmašīnās, kuru MCTOM ir lielāka par 27 000 kg un kuru individuālais CofA pirmo reizi izdots 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai”.

11.12.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 416/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/2037

(2020. gada 10. decembris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (1) un jo īpaši tās 16. un 20. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 13. un 16. pantu,

tā kā:

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

(1)	Komisija 2019. gada 31. janvārī konkrētiem tērauda ražojumiem noteica galīgos aizsardzības pasākumus (“galīgo aizsardzības pasākumu regula”) (3).

(2)	Komisija divas reizes grozīja pasākumus attiecīgi ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1590 (4) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/894 (5).

(3)

Saskaņā ar Izstāšanās līgumu (6) starp Savienību un Apvienoto Karalisti (“AK”) no 2021. gada 1. janvāra AK vairs nebūs daļa no Savienības muitas teritorijas. Tāpēc no minētā datuma mainīsies teritoriālais tvērums, kurā piemērojami aizsardzības pasākumi. Tā kā aizsardzības pasākumu līmenis konkrētiem tērauda ražojumiem tika noteikts, pamatojoties uz vidējo importa apjomu atsauces periodā no 2015. gada līdz 2017. gadam Savienībā 28 dalībvalstu sastāvā, t. i., ieskaitot importu Apvienotajā Karalistē, Komisija uzskata par lietderīgu attiecīgi pielāgot tarifa kvotu (TK) apjomu, kā arī to jaunattīstības valstu sarakstu, uz kurām attiecas pašreizējie aizsardzības pasākumi.

(4)

Komisija 2020. gada 30. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu (7), kurā izskaidrots priekšlikuma pamatojums un metode, ko tā bija paredzējusi piemērot, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Paziņojumā bija iekļauts arī pārrēķināto TK apjoms, kas būtu spēkā periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam.

2. PIENĀCĪGS PROCESS

(5)	Komisija noteiktajā termiņā saņēma deviņpadsmit iesniegumus no ieinteresētajām personām. Komisija arī apspriedās ar deviņām trešo valstu valdībām.

3. SAŅEMTO PIEZĪMJU NOVĒRTĒJUMS

(6)	Komisija šādi izskatīja saņemtās piezīmes vai nu par konkrētām ražojumu kategorijām, vai pielāgošanas vispārējiem aspektiem.

3.1. 4. kategorija – ar metālu pārklātas loksnes

(7)

Vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par apjomiem, kas aprēķināti 4.A un 4.B kategorijai (tostarp autoražošanā izmantojamajam tēraudam), un lūdza Komisiju tās aprēķinu pārskatīt. Konkrētāk, apspriešanās laikā ar trešo valstu iestādēm kāda ieinteresētā persona norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu aprēķinā. Cita ieinteresētā persona norādīja uz konkrētu aprēķina problēmu vai ierosināja tādu nedaudz atšķirīgu sadalījumu starp šīm abām ražojumu kategorijām, kurš labāk atspoguļo tās situāciju apjomu ziņā saistībā ar tās konkrētai valstij noteiktām TK, ņemot vērā hipotētisko situāciju šajā gadījumā, proti, to, kā TK tiktu iedalītas, ja AK nebūtu bijusi daļa no muitas teritorijas laikā, kad tika pieņemti sākotnējie aizsardzības pasākumi. Izskatījusi šos apgalvojumus, Komisija konstatēja, ka tie ir pamatoti, un attiecīgi pārskatīja 30. oktobra paziņojumā iekļautos apjomus.

(8)	Jāuzsver, ka šie pielāgojumi attiecas tikai uz TK sadalījumu starp 4.A un 4.B ražojumu apakškategorijām, bet neietekmē TK līmeni visai 4. ražojumu kategorijai.

(9)	Atjauninātie apjomi atspoguļoti TK apjomos I pielikumā.

3.2. Pielāgošanas ietekme uz TK apjomiem

(10)	Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāsaglabā esošie TK apjomi un turklāt vai nu jāpiešķir AK pašai sava konkrētai valstij noteikta TK, vai, ja tai piemēro atlikušās TK, šo TK apjomi būtu jāpalielina tā, lai iekļautu AK tradicionālās tirdzniecības plūsmas.

(11)	Dažas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka tās negatīvi ietekmētu AK iekļaušana attiecīgo TK atlikušajā sadaļā, jo tas palielinātu konkurenci par TK mazāku apjomu.

(12)	Citas ieinteresētās personas norādīja, ka konkrētām izcelsmes valstīm aprēķinātais kopējais TK apjoms tiktu samazināts, pasākumu padarot ierobežojošāku.

(13)

Visbeidzot, dažas eksportētājvalstis sūdzējās par to, ka saskaņā ar Komisijas priekšlikumu tās dažām konkrētām ražojumu kategorijām zaudētu savu konkrētai valstij noteiktu TK. Šīs ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu jāsaglabā to konkrētai valstij noteikta TK un ka tad, ja tas netiktu darīts, pasākumi tiktu padarīti ierobežojošāki un tādējādi tiktu pārkāpti PTO noteikumi.

(14)

Komisija nepiekrita tam, ka ierosinātais pielāgojums aizsardzības pasākumu padarītu stingrāku. Kā norādīts 30. oktobra paziņojumā, pielāgošanas rezultātā tikai nedaudzos gadījumos dažas valstis konkrētās ražojumu kategorijās zaudētu savas konkrētām valstīm noteiktas TK (un otrādi). Tomēr Komisija neuzskata, ka pielāgošana pati par sevi noved pie ierobežojošāka pasākuma. 30. oktobra paziņojumā Komisija paskaidroja pielāgošanas pamatojumu, proti, panākt tādu TK apjomu (gan globāli, gan katrai ražojumu kategorijai), kas ir proporcionāls tās teritorijas ģeogrāfiskā tvēruma samazinājumam no 2021. gada 1. janvāra, kurā piemēro Savienības aizsardzības pasākumu. Turklāt Komisija norāda, ka kopējie TK apjomi, kas izriet no pielāgošanas, ir par 3 % lielāki par patlaban spēkā esošajiem apjomiem un ka šos apjomus nevar uzskatīt par tādiem, kas pasākumu padara ierobežojošāku.

(15)

Turklāt Komisija vēlas uzsvērt – ja tā pieņemtu šos apgalvojumus no tām valstīm, kuras zaudētu kādu konkrētai valstij noteiktu TK, Komisija šīs valstis diskriminētu attiecībā pret visām citām ieinteresētajām personām, atkāpjoties no tās pamatprincipa piešķirt konkrētai valstij noteiktu TK tikai tad, ja konkrētā periodā ir sasniegta zināma robežvērtība (5 % importa īpatsvars) (8). No hipotētiskā scenārija piemērošanas izriet, ka valstis, kurām bija konkrētai valstij noteikta TK, vairs neatbilst objektīvajam kritērijam, bet citas atbilst.

(16)	Īstenošanas regulas (ES) 2020/894 II pielikumā noteiktie neizmantotie kvotu apjomi tām valstīm, kuras šīs pielāgošanas rezultātā zaudētu savas konkrētām valstīm noteiktas kvotas kādā ražojumu kategorijā, tika iedalīti atlikušajām tarifa kvotām attiecīgajās ražojumu kategorijās.

3.3. Pieprasījums veikt analīzi, pamatojoties uz datiem par ES 27

(17)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja – ja Savienība pielāgo savus pasākumus, tai ir atkārtoti jāizvērtē, vai ES 27 scenārijā joprojām tiek izpildītas visas prasības aizsardzības pasākumu piemērošanai. Viena ieinteresētā persona īpaši norādīja, ka šāda pieeja liktu Savienībai noteikt, ka attiecībā uz vairākām ražojumu kategorijām nebūtu noticis importa pieaugums, un tāpēc tās būtu jāizslēdz no pasākumu tvēruma.

(18)	Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka nosacījumi aizsardzības pasākuma noteikšanai ir jāizpilda, aizsardzības pasākumu nosakot pirmo reizi. Šā pasākuma gadījumā nosacījumi tika izpildīti, kā sīki paskaidrots galīgo aizsardzības pasākumu regulā.

(19)

Komisija nepiekrīt dažu ieinteresēto personu paustajam viedoklim, ka šajā situācijā ir jāveic pilnīgs atkārtots novērtējums. Faktiski, kā paskaidrots 30. oktobra paziņojumā, pašreizējās procedūra aprobežojas ar TK apjomu pielāgošanu tās teritorijas tvēruma izmaiņām, kurā piemēro Savienības aizsardzības pasākumu. Šajā sakarā Komisija uzstāj, ka šī procedūra nekādā ziņā nav uzskatāma par pasākumu pilnvērtīgu pārskatīšanu, un tāpēc tai nav juridiska pienākuma veikt analīzi, ko ir pieprasījušas dažas ieinteresētās personas.

3.4. 18. kategorija – rievkonstrukcijas

(20)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja Komisijas priekšlikumu šajā ražojumu kategorijā AK piešķirt konkrētai valstij noteiktu TK, pamatojoties uz to, ka ražošana šajā ražojumu kategorijā Apvienotajā Karalistē nenotiekot. Līdz ar to AK iedalītie apjomi netikšot izmantoti. Šie uzņēmumi arī apgalvoja, ka TK apjomu samazinājums, kas izriet no pielāgošanas, neesot pamatots un ka Komisijai būtu jāsaglabā tāds pats TK līmenis, kāds noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2020/894.

(21)

Šajā sakarā Komisija 30. oktobra paziņojumā ir paskaidrojusi pielāgošanas metodi un pamatojumu un iespējamās sekas. Ja arī kopējie TK apjomi šajā kategorijā samazinās, tas ir tāpēc, ka imports Apvienotajā Karalistē atsauces periodā tika atskaitīts no TK apjoma. Turklāt Komisija 30. oktobra paziņojumā paskaidroja, kā tā noteica AK importa līmeni ES 27 atsauces periodā. Apgalvojums par to, ka ražošana AK nenotiek, nebija pienācīgi pamatots un neatbilst Komisijas izmantotajai statistikai. Neviena ieinteresētā persona nesniedza datus par to, vai imports Apvienotajā Karalistē tika patērēts, tālāk pārstrādāts vai vēlāk pārdots Savienībā. Jebkurā gadījumā AK iedalīto apjomu nevarēja pārnest uz citām izcelsmes valstīm, jo tas mākslīgi palielinātu TK apjomu. Tāpēc šis apgalvojums lietotājiem ir nebūtisks. Komisija arī noraidīja aicinājumu saglabāt pašreizējos TK apjomus tāpēc, ka tādā veidā netiktu ņemts vērā tās teritorijas ģeogrāfiskā tvēruma samazinājums, uz ko attiecas aizsardzības pasākums, un tāpat tas izraisītu mākslīgi palielinātu TK apjomu. Līdz ar to Komisija šos argumentus noraida.

3.5. 9. ražojumu kategorija – plakani nerūsējošā tērauda auksti velmējumi

(22)

Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka Komisijas priekšlikuma dēļ Vjetnama šajā ražojumu kategorijā zaudēs savu konkrētai valstij noteiktu TK. Šīs ieinteresētās personas brīdināja Komisiju, ka šie apjomi, kas attiecīgi pieder pie TK sadaļas “Citas valstis”, visticamāk, tiks ātri izmantoti, īpaši tas attiecas uz konkrētu izcelsmes valsti. Šīs ieinteresētās personas attiecīgi lūdza Komisiju ierobežot apjomus, ko jebkura valsts varētu izmantot, šajā kategorijā piemērojot atlikušo TK.

(23)

Komisija norādīja, ka lūgums ierobežot piekļuvi pašreizējām eksportētājvalstīm, kam piemēro atlikušo TK (9), neietilpst šīs pielāgošanas tvērumā, jo tas nozīmētu pasākumu darbības izmaiņas. Jebkurā gadījumā Komisija atgādināja, ka tas pats apgalvojums tika izteikts iepriekšējās procedūrās un ka tas ticis noraidīts. Tāpēc Komisija sīkāk neizskata šā apgalvojuma pamatotību.

3.6. To jaunattīstības valstu saraksta atjaunināšana, uz kurām attiecas pasākumi

(24)

Lai atspoguļotu teritoriālo pielāgošanu, ir jāatjaunina to ražojumu kategoriju saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kam piemēro galīgos pasākumus. Komisija savus aprēķinus balstīja uz atjauninātajiem datiem par 2019. gada importa datu kopu (t. i., to pašu periodu, kas izmantots Īstenošanas regulā (ES) 2020/894, bet izņemot importu Apvienotajā Karalistē).

(25)

Attiecībā uz 4.A un 4.B kategoriju Komisija 30. oktobra paziņojuma 4. iedaļas 3. punktā ir aprakstījusi savu pagaidu pieeju attiecībā uz režīmu AK importam attiecīgo TK aprēķina vajadzībām. Izvērtējusi saņemtās piezīmes un apspriedusies ar trešām valstīm par šo pieeju, Komisija nolēma piemērot to pašu metodi to jaunattīstības valstu saraksta atjaunināšanai, uz kurām attiecas pasākumi šīs regulas II pielikumā. Tā kā nebija citas ticamas informācijas vai neviena ieinteresētā persona neiesniedza dokumentētu alternatīvu priekšlikumu, Komisija pieņēma, ka AK imports 2019. gadā būtu vienādi jāsadala starp abām ražojumu kategorijām.

(26)	Tādu konkrētām valstīm noteiktu tarifa kvotu apjomi, kas iedalītas jaunattīstības valstīm, kuras, šai regulai stājoties spēkā, tiks izslēgtas no Īstenošanas regulā (ES) 2019/159 noteiktā aizsardzības pasākuma tvēruma, tika iedalīti atlikušajām tarifa kvotām attiecīgajās ražojumu kategorijās.

(27)

Izmaiņas to jaunattīstības valstu sarakstā, uz kurām attiecas pasākumi, ir šādas:

—	uz Ķīnu attiecina pasākumus 22. ražojumu kategorijā,

—	Turcija tiek izslēgta no 25.A ražojumu kategorijas pasākumu tvēruma,

—	Apvienotie Arābu Emirāti tiek izslēgti no 21. un 26. ražojumu kategorijas pasākumu tvēruma.

(28)	Neviena ieinteresētā persona piezīmes par šo pielāgošanu neiesniedza.

(29)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota ar attiecīgi Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 groza šādi:

—	regulas IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu,

—	regulas III.2 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.

(2) OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.).

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1590 (2019. gada 26. septembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 248, 27.9.2019., 28. lpp.).

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/894 (2020. gada 29. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 206, 30.6.2020., 27. lpp.).

(6) Padomes Lēmums (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 1. lpp.).

(7) Paziņojums 2020/C 366/12 par tarifa kvotu līmeņa pielāgošanu atbilstīgi aizsardzības pasākumiem attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības no 2021. gada 1. janvāra (OV C 366, 30.10.2020., 36. lpp.).

(8) Šajā konkrētajā gadījumā robežvērtība attiecas uz 5 % importa īpatsvaru atsauces periodā attiecīgajā ražojumu kategorijā, kas sasniedzams, lai varētu pretendēt uz konkrētai valstij noteiktu TK.

(9) Pašreizējās eksportētājvalstis, kam piemēro atlikušo TK, ir tās, kuras neizmanto konkrētai valstij noteiktas TK attiecīgajā ražojumu kategorijā.

I PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

IV.1. Tarifa kvotu apjomi

Ražojuma numurs	Ražojumu kategorija	KN kodi	Sadalījums pa valstīm (ja piemēro)	No 1.1.2021. līdz 31.3.2021.	No 1.4.2021. līdz 30.6.2021.	Papildu maksājuma likme	Kārtas numuri
Ražojuma numurs	Ražojumu kategorija	KN kodi	Sadalījums pa valstīm (ja piemēro)	Tarifa kvotas apjoms (t neto)		Papildu maksājuma likme	Kārtas numuri
1	Neleģēta un citādas leģēta tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas	7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 99 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99	Krievijas Federācija	395 909,00	400 307,98	25 %	09.8966
			Turcija	313 791,59	317 278,16	25 %	09.8967
			Indija	161 191,83	162 982,85	25 %	09.8968
			Korejas Republika	129 042,60	130 476,40	25 %	09.8969
			Apvienotā Karaliste	114 460,48	115 732,26	25 %	09.8976
			Serbija	113 624,87	114 887,37	25 %	09.8970
			Citas valstis	969 690,07	980 464,41	25 %	(1)
2	Neleģēta un citādas leģēta tērauda loksnes, auksti velmētas	7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7226 20 00 , 7226 92 00	Indija	143 355,40	144 948,24	25 %	09.8801
			Korejas Republika	83 143,26	84 067,08	25 %	09.8802
			Apvienotā Karaliste	76 842,60	77 696,41	25 %	09.8977
			Ukraina	63 833,81	64 543,07	25 %	09.8803
			Brazīlija	40 842,75	41 296,56	25 %	09.8804
			Serbija	36 193,20	36 595,35	25 %	09.8805
			Citas valstis	252 391,11	255 195,45	25 %	(2)
3.A	Elektrotehniskā tērauda loksnes (izņemot GOES)	7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10	Krievijas Federācija	333,03	336,73	25 %	09.8808
			Apvienotā Karaliste	285,37	288,54	25 %	09.8978
			Irānas Islāma Republika	145,80	147,42	25 %	09.8809
			Korejas Republika	118,68	119,99	25 %	09.8806
			Citas valstis	719,47	727,46	25 %	(3)
3.B		7225 19 90 , 7226 19 80	Krievijas Federācija	33 685,76	34 060,05	25 %	09.8811
			Korejas Republika	20 132,89	20 356,59	25 %	09.8812
			Ķīna	15 498,07	15 670,27	25 %	09.8813
			Taivāna	11 627,43	11 756,62	25 %	09.8814
			Citas valstis	6 024,76	6 091,70	25 %	(4)
4.A	Ar metālu pārklātas loksnes	Taric Codes: 7210 41 00 20, 7210 49 00 20, 7210 61 00 20, 7210 69 00 20, 7212 30 00 20, 7212 50 61 20, 7212 50 69 20, 7225 92 00 20, 7225 99 00 11, 7225 99 00 22, 7225 99 00 45, 7225 99 00 91, 7225 99 00 92, 7226 99 30 10, 7226 99 70 11, 7226 99 70 91, 7226 99 70 94	Korejas Republika	32 981,94	33 348,41	25 %	09.8816
			Indija	47 144,92	47 668,75	25 %	09.8817
			Apvienotā Karaliste	31 075,99	31 421,28	25 %	09.8979
			Citas valstis	417 545,50	422 184,90	25 %	(5)
4.B		CN Codes: 7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7226 99 10 Taric codes: 7210 41 00 30, 7210 41 00 80, 7210 49 00 30, 7210 49 00 80, 7210 61 00 30, 7210 61 00 80, 7210 69 00 30, 7210 69 00 80, 7212 30 00 30, 7212 30 00 80, 7212 50 61 30, 7212 50 61 80, 7212 50 69 30, 7212 50 69 80, 7225 92 00 30, 7225 92 00 80, 7225 99 00 23, 7225 99 00 41, 7225 99 00 93, 7225 99 00 95, 7226 99 30 30, 7226 99 30 90, 7226 99 70 13, 7226 99 70 19, 7226 99 70 93, 7226 99 70 96	Ķīna	112 702,10	113 954,34	25 %	09.8821
			Korejas Republika	146 267,74	147 892,93	25 %	09.8822
			Indija	67 313,85	68 061,78	25 %	09.8823
			Apvienotā Karaliste	31 075,99	31 421,28	25 %	09.8980
			Citas valstis	94 312,94	95 360,86	25 %	(6)
5	Loksnes ar organisku pārklājumu	7210 70 80 , 7212 40 80	Indija	69 079,96	69 847,51	25 %	09.8826
			Korejas Republika	62 432,08	63 125,77	25 %	09.8827
			Apvienotā Karaliste	30 651,88	30 992,45	25 %	09.8981
			Taivāna	20 009,20	20 231,52	25 %	09.8828
			Turcija	13 814,36	13 967,85	25 %	09.8829
			Citas valstis	37 843,96	38 264,44	25 %	(7)
6	Skārda velmētavu ražojumi	7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20	Ķīna	97 495,49	98 578,77	25 %	09.8831
			Apvienotā Karaliste	35 561,84	35 956,97	25 %	09.8982
			Serbija	19 570,13	19 787,58	25 %	09.8832
			Korejas Republika	14 156,15	14 313,44	25 %	09.8833
			Taivāna	11 769,81	11 900,58	25 %	09.8834
			Citas valstis	32 623,10	32 985,58	25 %	(8)
7	Neleģēta un citādas leģēta tērauda quarto loksnes	7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60 , 7225 99 00	Ukraina	209 860,26	212 192,04	25 %	09.8836
			Korejas Republika	85 938,89	86 893,77	25 %	09.8837
			Krievijas Federācija	72 574,83	73 381,22	25 %	09.8838
			Indija	47 696,17	48 226,13	25 %	09.8839
			Apvienotā Karaliste	47 679,95	48 209,72	25 %	09.8983
			Citas valstis	289 237,24	292 450,99	25 %	(9)
8	Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas	7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00	Citas valstis	90 629,91	91 636,90	25 %	(10)
9	Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas	7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80	Korejas Republika	43 629,00	44 113,77	25 %	09.8846
			Taivāna	40 458,63	40 908,18	25 %	09.8847
			Indija	27 041,19	27 341,65	25 %	09.8848
			Amerikas Savienotās Valstis	22 000,76	22 245,21	25 %	09.8849
			Turcija	18 307,38	18 510,79	25 %	09.8850
			Malaizija	11 598,54	11 727,41	25 %	09.8851
			Citas valstis	46 526,20	47 043,16	25 %	(11)
10	Nerūsējošā tērauda quarto loksnes, karsti velmētas	7219 21 10 , 7219 21 90	Ķīna	4 320,80	4 368,81	25 %	09.8856
			Indija	1 832,92	1 853,28	25 %	09.8857
			Apvienotā Karaliste	756,12	764,53	25 %	09.8984
			Taivāna	698,09	705,84	25 %	09.8858
			Citas valstis	915,93	926,11	25 %	(12)
12	Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili	7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00	Ķīna	103 601,87	104 753,01	25 %	09.8861
			Apvienotā Karaliste	86 672,43	87 635,46	25 %	09.8985
			Turcija	62 288,24	62 980,33	25 %	09.8862
			Krievijas Federācija	57 825,56	58 468,06	25 %	09.8863
			Šveice	46 358,90	46 874,00	25 %	09.8864
			Baltkrievija	37 104,08	37 516,35	25 %	09.8865
			Citas valstis	47 142,12	47 665,92	25 %	(13)
13	Stiegras	7214 20 00 , 7214 99 10	Turcija	58 826,75	59 480,38	25 %	09.8866
			Krievijas Federācija	56 951,11	57 583,90	25 %	09.8867
			Ukraina	28 798,84	29 118,83	25 %	09.8868
			Bosnija un Hercegovina	25 219,87	25 500,09	25 %	09.8869
			Moldovas Republika	18 125,11	18 326,50	25 %	09.8870
			Citas valstis	109 637,11	110 855,30	25 %	(14)
14	Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili	7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90	Indija	27 892,96	28 202,88	25 %	09.8871
			Apvienotā Karaliste	4 076,21	4 121,51	25 %	09.8986
			Šveice	4 012,28	4 056,86	25 %	09.8872
			Ukraina	3 098,90	3 133,33	25 %	09.8873
			Citas valstis	4 521,80	4 572,05	25 %	(15)
15	Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi	7221 00 10 , 7221 00 90	Indija	6 487,41	6 559,49	25 %	09.8876
			Taivāna	4 182,82	4 229,30	25 %	09.8877
			Apvienotā Karaliste	3 360,43	3 397,77	25 %	09.8987
			Korejas Republika	2 088,34	2 111,54	25 %	09.8878
			Ķīna	1 414,37	1 430,08	25 %	09.8879
			Japāna	1 403,63	1 419,23	25 %	09.8880
			Citas valstis	698,10	705,85	25 %	(16)
16	Neleģēta un citādi leģēta tērauda stiepļu stieņi	7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95	Apvienotā Karaliste	133 112,45	134 591,48	25 %	09.8988
			Ukraina	93 132,26	94 167,07	25 %	09.8881
			Šveice	90 980,58	91 991,47	25 %	09.8882
			Krievijas Federācija	78 745,32	79 620,26	25 %	09.8883
			Turcija	76 362,96	77 211,44	25 %	09.8884
			Baltkrievija	62 438,46	63 132,22	25 %	09.8885
			Moldovas Republika	46 799,56	47 319,56	25 %	09.8886
			Citas valstis	77 881,71	78 747,06	25 %	(17)
17	Dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili	7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90	Ukraina	27 500,57	27 806,14	25 %	09.8891
			Apvienotā Karaliste	23 890,85	24 156,31	25 %	09.8989
			Turcija	19 883,09	20 104,02	25 %	09.8892
			Korejas Republika	4 633,85	4 685,34	25 %	09.8893
			Citas valstis	10 905,03	11 026,20	25 %	(18)
18	Rievkonstrukcijas	7301 10 00	Ķīna	6 151,98	6 220,33	25 %	09.8901
			Apvienotie Arābu Emirāti	3 044,65	3 078,48	25 %	09.8902
			Apvienotā Karaliste	789,54	798,32	25 %	09.8990
			Citas valstis	224,06	226,55	25 %	(19)
19	Dzelzceļa materiāli	7302 10 22 , 7302 10 28 , 7302 10 40 , 7302 10 50 , 7302 40 00	Apvienotā Karaliste	3 788,71	3 830,80

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 416

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	63. gadagājums 2020. gada 11. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2034 (2020. gada 6. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 376/2014 papildina attiecībā uz Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2035 (2020. gada 7. decembris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1352/2013 groza attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 paredzēto veidlapu pieprasījumam rīkoties, lai ieviestu iespēju pieprasīt rīkoties Ziemeļīrijā	11
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2036 (2020. gada 9. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 965/2012 groza attiecībā uz prasībām, kuras attiecas uz lidojuma apkalpes kompetenci un apmācības metodēm, un konkrētu pasākumu piemērošanas datuma atlikšanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju	24
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2037 (2020. gada 10. decembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu	32
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2038 (2020. gada 10. decembris), ar ko, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 attiecībā uz galvinieka saistību veidlapām un aviopārvadājumu izmaksu iekļaušanu muitas vērtībā	48
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2039 (2020. gada 9. decembris), ar kuru konkrētām dalībvalstīm piešķir atkāpes no Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2240 un (ES) 2019/2241 piemērošanas (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8602)	52


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.