ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 392
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

63. gadagājums
2020. gada 23. novembris

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1737 (2020. gada 14. jūlijs), ar ko attiecībā uz konkrētu narkotisko vielu prekursoru iekļaušanu klasificēto vielu sarakstā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 273/2004 un Padomes Regulu (EK) Nr. 111/2005 ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/1738 (2020. gada 16. novembris), ar kuru attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs (Asparago verde di Altedo (AĢIN))

8

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1739 (2020. gada 20. novembris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2020/761 groza un labo attiecībā uz noteiktu lauksaimniecības produktu daudzumiem, kuri pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības pieejami tarifa kvotās, kas iekļautas Savienības PTO sarakstā, attiecībā uz tarifa kvotu Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļai un tarifa kvotu Kanādas izcelsmes liellopu gaļai

9

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1740 (2020. gada 20. novembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 ( 1 )

20

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1741 (2020. gada 20. novembris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8266)  ( 1 )

32

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1742 (2020. gada 20. novembris) par konkrētiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnisko H5N8 apakštipa putnu gripu Apvienotajā Karalistē (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8265)  ( 1 )

60

 

 

IETEIKUMI

 

*

Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1743 (2020. gada 18. novembris) par ātro antigēna testu izmantošanu, lai diagnosticētu SARS-CoV-2 infekciju

63

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

23.11.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 392/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/1737

(2020. gada 14. jūlijs),

ar ko attiecībā uz konkrētu narkotisko vielu prekursoru iekļaušanu klasificēto vielu sarakstā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 273/2004 un Padomes Regulu (EK) Nr. 111/2005

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 273/2004 (2004. gada 11. februāris) par narkotisko vielu prekursoriem (1) un jo īpaši tās 15. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 111/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Savienību un trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 30.a pantu,

tā kā:

(1)

Gan Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikumā, gan Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā ir iekļauts saraksts ar klasificētām vielām, uz kurām attiecas vairāki saskaņoti kontroles un uzraudzības pasākumi, kas paredzēti minētajās regulās.

(2)

Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotisko vielu komisijas (NVK) Lēmumiem 62/10, 62/11 un 62/12, kas pieņemti tās sešdesmit otrajā sesijā 2019. gada 19. martā, ANO 1988. gada 19. decembra Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti (3) (“ANO 1988. gada konvencija”) I tabulā ir iekļautas trīs vielas: metil-3-(1,3-benzodioksol-5-il)-2-metiloksirān-2-karboksilāts (PMK metilglicidāts), 3-(1,3-benzodioksol-5-il)-2-metiloksirān-2-karbonskābe (PMK glicīdskābe) un alfa-fenilacetoacetamīds (APAA). Turklāt NVK savā sešdesmit trešajā sesijā 2020. gada 4. martā pieņemtajā lēmumā 63/1 nolēma ANO 1988. gada konvencijas I tabulā iekļaut metil-alfa-fenilacetoacetātu (MAPA).

(3)

Viens no Regulas (EK) Nr. 273/2004 un Regulas (EK) Nr. 111/2005 mērķiem ir īstenot ANO 1988. gada konvencijas 12. pantu Savienībā. Tādēļ PMK metilglicidāts, PMK glicīdskābe, APAA un MAPA būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā.

(4)

Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā uzskaitītās klasificētās vielas ir iedalītas kategorijās, kurām piemēro atšķirīgus pasākumus, lai panāktu proporcionālu līdzsvaru starp katras konkrētās vielas radīto apdraudējuma līmeni un likumīgajai tirdzniecībai radīto slogu. Stingrākie kontroles un uzraudzības pasākumi piemērojami 1. kategorijas vielām. Piemēram, 1. kategorijas vielas nepieciešams glabāt paaugstinātas drošības telpās un ikvienam uzņēmējam/komersantam, kas rīkojas ar šādām vielām, ir vajadzīga licence.

(5)

PMK metilglicidāts un PMK glicīdskābe ir 3,4-metilēndioksimetamfetamīna (MDMA) tūlītēji prekursori, ko parasti dēvē par “ekstazī”. APAA un MAPA ir amfetamīnu tūlītēji prekursori. Citiem vārdiem sakot, minētās vielas var viegli pārveidot par MDMA vai amfetamīniem.

(6)

Dažos Savienības reģionos MDMA un amfetamīnu nepareiza lietošana un ļaunprātīga izmantošana izraisa nopietnas sociālas un sabiedrības veselības problēmas. Turklāt organizētās noziedzības grupējumi Savienībā ražo milzīgu daudzumu MDMA un amfetamīnu. Liels MDMA un amfetamīnu daudzums tiek arī eksportēts uz trešām valstīm.

(7)

Savienībā nav ziņu par PMK metilglicidāta, PMK glicīdskābes, APAA un MAPA likumīgu ražošanu, tirdzniecību vai izmantošanu. Tāpēc minēto vielu iekļaušana Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikuma 1. kategorijā un Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā neradītu papildu administratīvo slogu uzņēmējiem/komersantiem un kompetentajām iestādēm Savienībā.

(8)

Ņemot vērā apdraudējumu, ko Savienības sabiedrībai un sabiedrības veselībai rada PMK metilglicidāts, PMK glicīdskābe, APAA un MAPA, un ņemot vērā to, ka šo vielu iekļaušana klasificēto vielu sarakstā neietekmēs to likumīgo tirdzniecību, ražošanu un izmantošanu Savienībā, šīs vielas būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikuma 1. kategorijā un Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā.

(9)

Metil-2-metil-3-feniloksirān-2-karboksilāts (BMK metilglicidāts) un 2-metil-3-feniloksirān-2-karbonskābe (BMK glicīdskābe) arī ir vielas, kas ir amfetamīnu tūlītēji prekursori un ko bieži izmanto amfetamīnu nelikumīgai izgatavošanai. Tādējādi minētās vielas būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā.

(10)

BMK metilglicidāta un BMK glicīdskābes likumīgas ražošanas, tirdzniecības vai izmantošanas apjomi Savienībā nav nozīmīgi. Tāpēc minēto vielu iekļaušana Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikuma 1. kategorijā un Regulas (EK) 111/2005 pielikumā neradītu būtisku papildu administratīvo slogu uzņēmējiem/komersantiem un kompetentajām iestādēm Savienībā.

(11)

Ņemot vērā apdraudējumu, ko Savienības sabiedrībai un sabiedrības veselībai rada BMK metilglicidāts un BMK glicīdskābe, un ņemot vērā to, ka to iekļaušanai klasificēto vielu sarakstā būs tikai nenozīmīga ietekme uz to likumīgo tirdzniecību, ražošanu un izmantošanu Savienībā, tās būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikuma 1. kategorijā un Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā.

(12)

Sarkanais fosfors bieži vien tiek novirzīts no tirdzniecības iekšējā tirgū un Savienībā tiek izmantots metamfetamīna nelikumīgai izgatavošanai. To izmanto par katalizatoru, lai veiktu efedrīna vai pseidoefedrīna ķīmisko pārveidi par metamfetamīnu, kas jau ir iekļauts 1. kategorijā Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā. Tāpēc sarkanais fosfors būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikumā.

(13)

Metamfetamīns ir ļoti stipru atkarību izraisoša viela, kas dažos Savienības reģionos rada nopietnas sociālas un sabiedrības veselības problēmas.

(14)

Tomēr sarkanajam fosforam ir nozīmīgi un daudzveidīgi likumīgas izmantošanas veidi, piemēram, plastmasas liesmu slāpētāju ražošanai, pirotehnikai un abrazīvajām virsmām drošajiem sērkociņiem un lāpām.

(15)

Lai panāktu samērīgu līdzsvaru starp apdraudējumu, ko sarkanais fosfors rada Savienības sabiedrībai un sabiedrības veselībai, un slogu, ko rada likumīga tirdzniecība ar minēto vielu iekšējā tirgū, sarkanais fosfors būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikuma 2.A kategorijā.

(16)

Lai gan pašlaik nav zināms, vai sarkanais fosfors arī tiek novirzīts no tirdzniecības starp Savienību un trešām valstīm, ir ļoti iespējams, ka, tiklīdz šīs vielas tirdzniecība iekšējā tirgū tiks kontrolēta saistībā ar Regulu (EK) Nr. 273/2004, nelegālo narkotiku izgatavotāji mēģinās to iegūt, novirzot to no šādas tirdzniecības ārpus Savienības. Tādējādi sarkanais fosfors rada lielu novirzes risku tirdzniecībā starp Savienību un trešām valstīm, un tāpēc tas būtu jāiekļauj arī Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā 2. kategorijā. Tas arī nodrošina, ka saglabājas paralēlisms starp vielām, kas iekļautas Regulā (EK) Nr. 273/2004 un Regulā (EK) Nr. 111/2005, un tas atvieglo uzņēmējiem/komersantiem un kompetentajām iestādēm minēto regulu īstenošanu.

(17)

Regulas (EK) Nr. 273/2004 II pielikumā ir noteiktas kvantitatīvie maksimālie daudzumi darījumiem, kas saistīti ar konkrētām vielām un veikti viena gada laikā. Minētā pielikuma mērķis, attiecinot tirdzniecības ierobežojumus tikai uz tiem daudzumiem, kas pārsniedz konkrētu maksimālo daudzumu, ir novērst nepamatotus šķēršļus šo vielu likumīgai tirdzniecībai gadījumos, kad ir iespējams samazināt vai novērst risku, ka tās tiks novirzītas uz nelikumīgiem kanāliem. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un apspriedēm ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, būtu jānosaka, ka sarkanā fosfora maksimālais daudzums ir 0,1 kg.

(18)

Šajā sakarā ir lietderīgi arī atjaunināt kombinētās nomenklatūras kodus (KN kodus) Regulā (EK) Nr. 273/2004 un Regulā (EK) Nr. 111/2005, pamatojoties uz kombinētās nomenklatūras jaunāko redakciju, kas pieņemta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1776 (4) un piemērojama no 2020. gada 1. janvāra, lai nodrošinātu klasificēto vielu pareizu klasifikāciju.

(19)

Tā kā dalībvalstu kompetentās iestādes vielu alfa-fenilacetoacetonitrils parasti dēvē par APAAN, tad šis saīsinājums būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 273/2004 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumā.

(20)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 273/2004 un Regula (EK) Nr. 111/2005.

(21)

Ņemot vērā, ka Savienībā ir nozīmīgi sarkanā fosfora likumīgas ražošanas un pārdošanas apjomi, būtu jādod laiks uzņēmējiem/komersantiem un kompetentajām iestādēm pielāgoties ar šo regulu izdarītajiem jaunajiem ierobežojumiem attiecībā uz minēto vielu.

(22)

Regula (EK) Nr. 273/2004 un Regula (EK) Nr. 111/2005 kopā īsteno konkrētus ANO 1988. gada konvencijas noteikumus. Ņemot vērā ciešo būtisko saikni starp abām regulām, ir pamatoti pieņemt grozījumus ar vienu deleģēto aktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 273/2004

Regulas (EK) Nr. 273/2004 I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 111/2005

Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu un II pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu piemēro no 2021. gada 13. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 14. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1)  OV L 47, 18.2.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 22, 26.1.2005., 1. lpp.

(3)  OV L 326, 24.11.1990., 57. lpp.

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1776 (2019. gada 9. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 280, 31.10.2019., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 273/2004 I un II pielikumu groza šādi:

1)

regulas I pielikumu groza šādi:

a)

tabulu “1. kategorija” groza šādi:

i)

ierakstu par alfa-fenilacetoacetonitrilu aizstāj ar šādu:

Viela

KN apzīmējums (ja tas atšķiras)

KN kods

CAS numurs

“Alfa-fenilacetoacetonitrils (APAAN)

 

2926 40 00

4468-48-8”;

ii)

ierakstā par (1R,2S)-(-)-hlorefedrīnu KN kodu “2939 99 00” aizstāj ar kodu “2939 79 90”;

iii)

ierakstā par (1S,2R)-(+)-hlorefedrīnu KN kodu “2939 99 00” aizstāj ar kodu “2939 79 90”;

iv)

ierakstā par (1S,2S)-(+)-hlorpseidoefedrīnu KN kodu “2939 99 00” aizstāj ar kodu “2939 79 90”;

v)

ierakstā par (1R,2R)-(-)-hlorpseidoefedrīnu KN kodu “2939 99 00” aizstāj ar kodu “2939 79 90”;

vi)

atbilstoši KN kodam attiecīgajā vietā secīgi iekļauj šādus ierakstus:

Viela

KN apzīmējums (ja tas atšķiras)

KN kods

CAS numurs

“Metil-3-(1,3-benzodioksol-5-il)-2-metiloksirān-2-karboksilāts (PMK metilglicidāts)

 

2932 99 00

13605-48-6

3-(1,3-benzodioksol-5-il)-2-metiloksirān-2-karbonskābe (PMK glicīdskābe)

 

2932 99 00

2167189-50-4

Alfa-fenilacetoacetamīds (APAA)

 

2924 29 70

4433-77-6

Metil-2-metil-3-feniloksirān-2-karboksilāts

(BMK metilglicidāts)

 

2918 99 90

80532-66-7

2-metil-3-feniloksirān-2-karbonskābe

(BMK glicīdskābe)

 

2918 99 90

25547-51-7

Metil-alfa-fenilacetoacetāts (MAPA)

 

2918 30 00

16648-44-5”;

b)

tabulā “2.A apakškategorija” atbilstoši KN kodam attiecīgajā vietā secīgi iekļauj šādu ierakstu:

Viela

KN apzīmējums (ja tas atšķiras)

KN kods

CAS numurs

“Sarkanais fosfors

 

2804 70 00

7723-14-0”;

c)

ierakstā par antranilskābi tabulā “2.B apakškategorija” KN kodu “2922 43 00” aizstāj ar kodu “ex 2922 43 00”;

d)

ierakstā par sērskābi tabulā “3. kategorija” KN kodu “2807 00 10” aizstāj ar kodu “2807 00 00”;

2)

regulas II pielikuma tabulā pievieno šādu ierakstu:

Viela

Maksimālais daudzums

“Sarkanais fosfors

0,1 kg”.

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 111/2005 pielikumu groza šādi:

1)

tabulu “1. kategorija” groza šādi:

a)

ierakstu par alfa-fenilacetoacetonitrilu aizstāj ar šādu:

Viela

KN nosaukums (ja atšķiras)

KN kods

CAS Nr.

“alfa-fenilacetoacetonitrils (APAAN)

 

2926 40 00

4468-48-8”;

b)

ierakstā par (1R,2S)-(-)-hlorefedrīnu KN kodu “2939 99 00” aizstāj ar kodu “2939 79 90”;

c)

ierakstā par (1S,2R)-(+)-hlorefedrīnu KN kodu “2939 99 00” aizstāj ar kodu “2939 79 90”;

d)

ierakstā par (1S,2S)-(+)-hlorpseidoefedrīnu KN kodu “2939 99 00” aizstāj ar kodu “2939 79 90”;

e)

ierakstā par (1R,2R)-(-)-hlorpseidoefedrīnu KN kodu “2939 99 00” aizstāj ar kodu “2939 79 90”;

f)

atbilstoši KN kodam attiecīgajā vietā secīgi iekļauj šādus ierakstus:

Viela

KN nosaukums (ja atšķiras)

KN kods

CAS Nr.

“metil-3-(1,3-benzodioksol-5-il)-2-metiloksirān-2-karboksilāts (PMK metilglicidāts)

 

2932 99 00

13605-48-6

3-(1,3-benzodioksol-5-il)-2-metiloksirān-2-karbonskābe (PMK glicīdskābe)

 

2932 99 00

2167189-50-4

alfa-fenilacetoacetamīds (APAA)

 

2924 29 70

4433-77-6

metil-2-metil-3-feniloksirān-2-karboksilāts

(BMK metilglicidāts)

 

2918 99 90

80532-66-7

2-metil-3-feniloksirān-2-karbonskābe

(BMK glicīdskābe)

 

2918 99 90

25547-51-7

metil-alfa-fenilacetoacetāts (MAPA)

 

2918 30 00

16648-44-5”;

2)

tabulu “2. kategorija” groza šādi:

a)

ierakstā par antranilskābi KN kodu “2922 43 00” aizstāj ar kodu “ex 2922 43 00”;

b)

atbilstoši KN kodam attiecīgajā vietā secīgi iekļauj šādu ierakstu:

Viela

KN nosaukums (ja atšķiras)

KN kods

CAS Nr.

“sarkanais fosfors

 

2804 70 00

7723-14-0”;

3)

ierakstā par sērskābi tabulā “3. kategorija” KN kodu “2807 00 10” aizstāj ar kodu “2807 00 00”;

4)

tabulu “4. kategorija” groza šādi:

a)

ierakstā par zālēm un veterinārajām zālēm, kas satur efedrīnu vai tā sāļus, KN kodu “3003 40 20” aizstāj ar kodu “3003 41 00” un KN kodu “3004 40 20” aizstāj ar kodu “3004 41 00”;

b)

ierakstā par zālēm un veterinārajām zālēm, kas satur pseidoefedrīnu vai tā sāļus, KN kodu “3003 40 30” aizstāj ar kodu “3003 42 00” un KN kodu “3004 40 30” aizstāj ar kodu “3004 42 00”.

23.11.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 392/8

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1738

(2020. gada 16. novembris),

ar kuru attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs (“Asparago verde di Altedo” (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Asparago verde di Altedo”, kas reģistrēta atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 492/2003 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz nosaukumu “Asparago verde di Altedo” (AĢIN).

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 16. novembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Komisijas loceklis

Janusz WOJCIECHOWSKI

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Komisijas Regula (EK) Nr. 492/2003 (2003. gada 18. marts), ar kuru papildina pielikumu Regulai (EK) Nr. 2400/96 par dažu nosaukumu ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, kas paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (Soprèssa Vicentina, Asparago verde di Altedo, Pêra Rocha do Oeste) (OV L 73, 19.3.2003., 3. lpp.).

(3)  OV C 221, 6.7.2020., 7. lpp.

23.11.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 392/9

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1739

(2020. gada 20. novembris),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2020/761 groza un labo attiecībā uz noteiktu lauksaimniecības produktu daudzumiem, kuri pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības pieejami tarifa kvotās, kas iekļautas Savienības PTO sarakstā, attiecībā uz tarifa kvotu Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļai un tarifa kvotu Kanādas izcelsmes liellopu gaļai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 187. panta pirmās daļas a) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/760 (2) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/761 (3) paredz noteikumus par to, kā pārvaldāmas lauksaimniecības produktu importa un eksporta tarifa kvotas, ko pārvalda ar importa un eksporta licenču sistēmu, aizstāj un atceļ noteiktu skaitu tiesību aktu, ar kuriem minētās kvotas ir atvērtas, un paredz īpašus noteikumus.

(2)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/386 (4), kurā paredzēti noteikumi par to, kā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības piešķiramas Savienības PTO sarakstā iekļautās tarifa kvotas noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ir noteikts, ka no dienas, no kuras piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/216 (5) 1. panta 2. punktu, tarifa kvotu daudzumus, kas noteikti regulās, ar kurām atver attiecīgās tarifa kvotas noteiktiem lauksaimniecības produktiem, aizstāj ar jauniem daudzumiem, kas izriet no sadalījuma, kā izklāstīts Īstenošanas regulas (ES) 2019/386 I un II pielikuma trešajā slejā. Lai nodrošinātu, ka Īstenošanas regulā (ES) 2020/761 noteiktie tarifa kvotu daudzumi atbilst jaunajiem tarifa kvotu daudzumiem, kas izriet no sadalījuma, kurš noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/386 I pielikuma trešajā slejā, attiecīgie tarifa kvotu daudzumi, kas noteikti Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 II, III, IV, VI, VIII, IX, X un XII pielikumā, būtu attiecīgi jāgroza.

(3)

Pēc diskusijām starp Savienību un Apvienoto Karalisti tika panākta vienošanās par jauniem daudzumiem četrām tarifa kvotām rīsu nozarē. Tāpēc ir lietderīgi grozīt arī daudzumus, kas Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 III pielikumā ir noteikti tarifa kvotām ar kārtas numuriem 09.4127, 09.4128, 09.4129 un 09.4130.

(4)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/94 (6) groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/2078 (7), kurā paredzēta Savienības importa tarifa kvotu Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļai atvēršana un pārvaldība; grozījumu nolūks ir ņemt vērā tarifa kvotas daudzumus un KN kodus, kas darīti pieejami saskaņā ar vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ukrainu panākto Nolīgumu, ar kuru groza mājputnu gaļas un mājputnu gaļas izstrādājumu tirdzniecības preferences, kas paredzētas Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, un kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/2145 (8) (“Nolīgums”). Tāpēc, lai ņemtu vērā tarifa kvotas daudzumus un KN kodus, kas darīti pieejami saskaņā ar Nolīgumu, ir lietderīgi grozīt Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 XII pielikumā noteikto daudzumu un KN kodus tarifa kvotai ar kārtas numuru 09.4273.

(5)

Nepieciešams izlabot redakcionālu kļūdu Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 VIII pielikumā attiecībā uz produkta aprakstu Kanādas izcelsmes liellopu gaļas tarifa kvotai.

(6)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2020/761 būtu attiecīgi jāgroza un jālabo.

(7)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un lai tarifa kvotu pārskatītos daudzumus varētu piemērot licenču pieteikumiem, kurus var iesniegt par tarifa kvotām ar tarifa kvotu periodu, kas sākas 2021. gada 1. janvārī, šai regulai būtu steidzamības kārtā jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2020/761

Īstenošanas regulu (ES) 2020/761 groza šādi:

1)

regulas II, III, IV, VI, VIII, IX un X pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)

regulas XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Labojums Īstenošanas regulā (ES) 2020/761

Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 VIII pielikumā attiecībā uz kārtas numuru 09.4281 produkta aprakstu “Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa, izņemot bizona gaļu” aizstāj ar “Saldēta vai citāda liellopu gaļa, izņemot bizona gaļu”.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/760 (2019. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz noteikumiem par to, kā pārvalda importa un eksporta tarifa kvotas, uz kurām attiecas licences, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz nodrošinājumu iemaksāšanu tarifa kvotu pārvaldības kontekstā (OV L 185, 12.6.2020., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/761 (2019. gada 17. decembris), ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 510/2014 piemērošanai attiecībā uz pārvaldības sistēmu tarifa kvotām ar licencēm (OV L 185, 12.6.2020., 24. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/386 (2019. gada 11. marts), ar ko nosaka noteikumus attiecībā uz dažu lauksaimniecības produktu tarifa kvotu, kas iekļautas Savienības PTO sarakstā, sadalījumu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības un attiecībā uz atbilstoši minētajām tarifa kvotām izdotajām importa licencēm un piešķirtajām importa tiesībām (OV L 70, 12.3.2019., 4. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/216 (2019. gada 30. janvāris) par Savienības PTO sarakstā iekļauto tarifa kvotu sadalījumu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000 (OV L 38, 8.2.2019., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/94 (2020. gada 22. janvāris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2015/2078 groza attiecībā uz tarifa kvotām Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļai un atkāpjas no minētās īstenošanas regulas attiecībā uz 2020. kvotu gadu (OV L 18, 23.1.2020., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2078 (2015. gada 18. novembris), ar ko atklāj Savienības importa tarifa kvotas Ukrainas izcelsmes mājputnu gaļai un paredz šo kvotu pārvaldību (OV L 302, 19.11.2015., 63. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums (ES) 2019/2145 (2019. gada 5. decembris) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ukrainu, ar ko groza tirdzniecības preferences attiecībā uz mājputnu gaļu un mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (OV L 325, 16.12.2019., 41. lpp.).

I PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 II, III, IV, VI, VIII, IX un X pielikumu groza šādi:

1)

regulas II pielikumā attiecībā uz kārtas numuriem, kas norādīti kreisajā slejā, daudzumus aizstāj ar daudzumiem, kas norādīti labajā slejā:

Kārtas numurs

Jaunais daudzums

09.4123

“571 943 000 kg”

09.4125

“2 285 665 000 kg, kas sadalīti šādi: 50 % katrā apakšperiodā”

09.4131

“269 214 000 kg, kas sadalīti šādi: 50 % katrā apakšperiodā”;

2)

regulas III pielikumā attiecībā uz kārtas numuriem, kas norādīti kreisajā slejā, daudzumus aizstāj ar daudzumiem, kas norādīti labajā slejā:

Kārtas numurs

Jaunais daudzums

09.4112

“4 682 000 kg, kas sadalīti šādi:

4 682 000 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. jūlija–31. augusta apakšperiodu;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. septembra–31. decembra apakšperiodu”

09.4116

“990 000 kg, kas sadalīti šādi:

990 000 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. jūlija–31. augusta apakšperiodu;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. septembra–31. decembra apakšperiodu”

09.4117

“1 458 000 kg, kas sadalīti šādi:

1 458 000 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. jūlija–31. augusta apakšperiodu;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. septembra–31. decembra apakšperiodu”

09.4118

“1 370 000 kg, kas sadalīti šādi:

1 370 000 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. jūlija–31. augusta apakšperiodu;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. septembra–31. decembra apakšperiodu”

09.4119

“3 041 000 kg, kas sadalīti šādi:

3 041 000 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. jūlija–31. augusta apakšperiodu;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. septembra–31. decembra apakšperiodu”

09.4127

“17 251 000 kg, kas sadalīti šādi:

4 313 000 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

8 626 000 kg apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam;

4 312 000 kg apakšperiodā no 1. jūlija līdz 31. augustam;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. septembra–30. septembra apakšperiodu”

09.4128

“17 728 000 kg, kas sadalīti šādi:

8 864 000 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

4 432 000 kg apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam;

4 432 000 kg apakšperiodā no 1. jūlija līdz 31. augustam;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. septembra–30. septembra apakšperiodu”

09.4129

“220 000 kg, kas sadalīti šādi:

0 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

220 000 kg apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. jūlija–31. augusta apakšperiodu;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. septembra–30. septembra apakšperiodu”

09.4130

“1 532 000 kg, kas sadalīti šādi:

0 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

1 532 000 kg apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. jūlija–31. augusta apakšperiodu;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. septembra–30. septembra apakšperiodu”

09.4148

“1 416 000 kg, kas sadalīti šādi:

1 416 000 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. jūlija–30. septembra apakšperiodu;

pārnešana no iepriekšējiem apakšperiodiem uz 1. oktobra–31. decembra apakšperiodu”

09.4149

“48 729 000 kg, kas sadalīti šādi:

34 110 000 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

14 619 000 kg apakšperiodā no 1. jūlija līdz 31. decembrim”

09.4150

“14 993 000 kg, kas sadalīti šādi: 50 % katrā apakšperiodā”

09.4153

“8 434 000 kg, kas sadalīti šādi: 50 % katrā apakšperiodā”

09.4154

“11 245 000 kg, kas sadalīti šādi: 50 % katrā apakšperiodā”

09.4166

“22 442 000 kg, kas sadalīti šādi:

7 480 000 kg apakšperiodā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

14 962 000 kg apakšperiodā no 1. jūlija līdz 31. augustam;

pārnešana uz 1. septembra–31. decembra apakšperiodu”

09.4168

“26 581 000 kg, kas sadalīti šādi:

26 581 000 kg apakšperiodā no 1. septembra līdz 30. septembrim

pārnešana no iepriekšējā apakšperioda uz 1. oktobra–31. decembra apakšperiodu”;

3)

regulas IV pielikumā attiecībā uz kārtas numuriem, kas norādīti kreisajā slejā, daudzumus aizstāj ar daudzumiem, kas norādīti labajā slejā:

Kārtas numurs

Jaunais daudzums

09.4317

“4 961 000 kg”

09.4318

“Tarifa kvotas periodi līdz 2023./2024. gadam: 308 518 000 kg

Tarifa kvotas periodi no 2024./2025. gada: 380 555 000 kg”

09.4320

“260 390 000 kg”

09.4321

“5 841 000 kg”

09.4329

“Tarifa kvotas periodi līdz 2021./2022. gadam: 72 037 000 kg

Tarifa kvotas 2022./2023. gada periods: 54 028 000 kg”

09.4330

“Tarifa kvotas 2022./2023. gada periods: 18 009 000 kg

Tarifa kvotas 2023./2024. gada periods: 54 028 000 kg”;

4)

regulas VI pielikumā attiecībā uz kārtas numuriem, kas norādīti kreisajā slejā, daudzumus aizstāj ar daudzumiem, kas norādīti labajā slejā:

Kārtas numurs

Jaunais daudzums

09.4285

“40 556 000 kg, kas sadalīti šādi:

10 423 000 kg apakšperiodā no 1. jūnija līdz 31. augustam;

10 423 000 kg apakšperiodā no 1. septembra līdz 30. novembrim;

9 044 000 kg apakšperiodā no 1. decembra līdz 28./29. februārim;

10 666 000 kg apakšperiodā no 1. marta līdz 31. maijam”

09.4287

“3 711 000 kg, kas sadalīti šādi:

822 000 kg apakšperiodā no 1. jūnija līdz 31. augustam;

1 726 000 kg apakšperiodā no 1. septembra līdz 30. novembrim;

822 000 kg apakšperiodā no 1. decembra līdz 28./29. februārim;

341 000 kg apakšperiodā no 1. marta līdz 31. maijam”;

5)

regulas VIII pielikumā attiecībā uz kārtas numuriem, kas norādīti kreisajā slejā, daudzumus aizstāj ar daudzumiem, kas norādīti labajā slejā:

Kārtas numurs

Jaunais daudzums

09.4001

“1 405 000 kg, kas izteikti atkaulotas gaļas svarā”

09.4002

“11 481 000 kg produkta svara, kas sadalīti šādi:

katram apakšperiodam pieejamais daudzums atbilst vienai divpadsmitajai daļai no kopējā daudzuma”

09.4003

“43 732 000 kg, atkaulotas gaļas ekvivalents”

09.4450

“29 389 000 kg atkaulotas gaļas”

09.4451

“2 481 000 kg produkta svara”

09.4452

“5 606 000 kg atkaulotas gaļas”

09.4453

“8 951 000 kg atkaulotas gaļas”

09.4454

“846 000 kg produkta svara”

09.4455

“711 000 kg atkaulotas gaļas”;

6)

regulas IX pielikumā attiecībā uz kārtas numuriem, kas norādīti kreisajā slejā, daudzumus aizstāj ar daudzumiem, kas norādīti labajā slejā:

Kārtas numurs

Jaunais daudzums

09.4182

“21 230 000 kg, kas sadalīti šādi: 50 % katrā apakšperiodā”

09.4195

“25 947 000 kg, kas sadalīti šādi: 50 % katrā apakšperiodā”

09.4514

“4 361 000 kg”

09.4515

“1 670 000 kg”

09.4595

“14 941 000 kg, kas sadalīti šādi: 50 % katrā apakšperiodā”;

7)

regulas X pielikumā attiecībā uz kārtas numuriem, kas norādīti kreisajā slejā, daudzumus aizstāj ar daudzumiem, kas norādīti labajā slejā:

Kārtas numurs

Jaunais daudzums

09.4038

“12 680 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”

09.4170

“1 770 000 kg (neto masas), kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”

09.4282

“Tarifa kvotas 2021. gada periods: 68 048 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā

Tarifa kvotas periodi no 2022. gada: 80 548 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”.

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) 2020/761 XII pielikumu groza šādi:

1)

attiecībā uz kārtas numuriem, kas norādīti kreisajā slejā, daudzumus aizstāj ar daudzumiem, kas norādīti labajā slejā:

Kārtas numurs

Jaunais daudzums

09.4067

“4 054 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”

09.4068

“8 253 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”

09.4069

“2 427 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”

09.4211

“129 930 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4212

“68 385 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4213

“824 000 kg”

09.4214

“52 665 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4215

“109 441 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4216

“8 471 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4217

“89 950 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4218

“11 301 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4251

“10 969 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4252

“59 699 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4253

“163 000 kg”

09.4254

“8 019 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4255

“1 162 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4256

“8 572 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4257

“0 kg”

09.4258

“300 000 kg”

09.4259

“278 000 kg”

09.4260

“1 669 000 kg, kas sadalīti šādi:

30 % apakšperiodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim;

30 % apakšperiodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim;

20 % apakšperiodā no 1. janvāra līdz 31. martam;

20 % apakšperiodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”

09.4263

“159 000 kg”

09.4264

“0 kg”

09.4265

“58 000 kg”

09.4410

“14 479 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”

09.4411

“4 432 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”

09.4412

“2 868 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”

09.4420

“4 227 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”

09.4422

“2 121 000 kg, kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā”;

2)

tabulu attiecībā uz kārtas numuru 09.4273 aizstāj ar šādu:

“Kārtas numurs

09.4273

Starptautisks nolīgums vai cits tiesību akts

Padomes Lēmums (ES) 2017/1247 (2017. gada 11. jūlijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, izņemot noteikumus saistībā ar darbībām attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas kā darba ņēmēji likumīgi nodarbināti otras Puses teritorijā

Padomes Lēmums (ES) 2019/2145 (2019. gada 5. decembris) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ukrainu, ar ko groza tirdzniecības preferences attiecībā uz mājputnu gaļu un mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

Tarifa kvotas periods

1. janvāris – 31. decembris

Tarifa kvotas apakšperiodi

1. janvāris – 31. marts

1. aprīlis – 30. jūnijs

1. jūlijs – 30. septembris

1. oktobris – 31. decembris

Licences pieteikums

Saskaņā ar šīs regulas 6., 7. un 8. pantu

Produkta apraksts

Svaiga, dzesināta vai saldēta mājputnu gaļa un subprodukti; citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no tītaru un Gallus domesticus sugas vistu gaļas

Izcelsme

Ukraina

Izcelsmes apliecinājums licences pieteikumā. Ja jā, struktūra, kas pilnvarota to izdot

Nē

Izcelsmes apliecinājums laišanai brīvā apgrozībā

Jā. Saskaņā ar 1. protokola V sadaļu Asociācijas nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

Daudzums kilogramos

Tarifa kvotas periods no 2021. gada: 70 000 000 kg (neto masas), kas sadalīti šādi: 25 % katrā apakšperiodā

KN kodi

0207 11 30

0207 11 90

0207 12

0207 13 10

0207 13 20

0207 13 30

0207 13 50

0207 13 60

0207 13 70

0207 13 99

0207 14 10

0207 14 20

0207 14 30

0207 14 50

0207 14 60

0207 14 70

0207 14 99

0207 24

0207 25

0207 26 10

0207 26 20

0207 26 30

0207 26 50

0207 26 60

0207 26 70

0207 26 80

0207 26 99

0207 27 10

0207 27 20

0207 27 30

0207 27 50

0207 27 60

0207 27 70

0207 27 80

0207 27 99

0207 41 30

0207 41 80

0207 42

0207 44 10

0207 44 21

0207 44 31

0207 44 41

0207 44 51

0207 44 61

0207 44 71

0207 44 81

0207 44 99

0207 45 10

0207 45 21

0207 45 31

0207 45 41

0207 45 51

0207 45 61

0207 45 81

0207 45 99

0207 51 10

0207 51 90

0207 52 90

0207 54 10

0207 54 21

0207 54 31

0207 54 41

0207 54 51

0207 54 61

0207 54 71

0207 54 81

0207 54 99

0207 55 10

0207 55 21

0207 55 31

0207 55 41

0207 55 51

0207 55 61

0207 55 81

0207 55 99

0207 60 05

0207 60 10

ex 0207 60 21 (svaigas vai dzesinātas pērļu vistiņu puses vai ceturtdaļas)

0207 60 31

0207 60 41

0207 60 51

0207 60 61

0207 60 81

0207 60 99

0210 99 39

1602 31

1602 32

1602 39 21

Muitas nodoklis kvotas robežās

0 EUR

Tirdzniecības pierādījums

Jā. Tirdzniecības pierādījums ir vajadzīgs tikai tad, ja piemēro Deleģētās regulas (ES) 2020/760 9. panta 9. punktu. 25 tonnas

Nodrošinājums par importa licenci

75 EUR par 100 kg

Īpašas norādes licences pieteikumā un licencē

Importa licences pieteikuma un importa licences 8. ailē norāda izcelsmes valsti; šīs ailes lodziņā “jā” ievelk krustiņu

Licences derīguma termiņš

Saskaņā ar šīs regulas 13. pantu

Licences nododamība

Jā

References daudzums

Jā

Uzņēmēja reģistrācija LORI datubāzē

Jā

Īpaši nosacījumi

Nav”.

23.11.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 392/20

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1740

(2020. gada 20. novembris),

ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 39.f pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (2), un jo īpaši tās 19. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1107/2009 14. panta 1. punktā paredzēts, ka, iesniedzot pieteikumu, darbīgās vielas apstiprinājumu var atjaunot, ja konstatē, ka ir izpildīti minētās regulas 4. pantā minētie apstiprināšanas kritēriji.

(2)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 844/2012 (3) izklāstīti noteikumi, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai. Jo īpaši tajā ir paredzēti noteikumi par dažādiem atjaunošanas procedūras posmiem no darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanas pieteikuma sagatavošanas līdz iesniegšanai (turpmāk – “atjaunošanas pieteikums”), tā saturu un formātu, atjaunošanas pieteikuma konfidencialitāti un publiskošanu, kā arī par regulas par darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanu vai neatjaunošanu pieņemšanu.

(3)

Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 ir būtiski grozīta trīs reizes (4). Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1381 pieņemšanas tajā ir jāizdara turpmāki grozījumi (5).

(4)

Tāpēc skaidrības labad Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(5)

Ir lietderīgi paredzēt jaunus noteikumus, kas vajadzīgi atjaunošanas procedūras īstenošanai, jo īpaši termiņus dažādiem atjaunošanas procedūras posmiem.

(6)

Ar Regulu (ES) 2019/1381 cita starpā tika grozītas Regulas (EK) Nr. 178/2002 un (EK) Nr. 1107/2009. Minētie grozījumi stiprina Savienības riska novērtējuma pārredzamību un ilgtspēju visās pārtikas aprites jomās, kurās Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) veic zinātnisku riska novērtējumu.

(7)

Ar Regulu (ES) 2019/1381 tika ieviesti noteikumi, kas attiecas uz Regulā (EK) Nr. 1107/2009 paredzēto darbīgo vielu atjaunošanas procedūru. Tie cita starpā ietver pirmsiesniegšanas konsultāciju sniegšanu par plānotajiem izmēģinājumiem un pētījumiem atjaunošanas nolūkā, pirms tam saņemot īpašu paziņojumu no potenciālā pieteikuma iesniedzēja un apspriežoties ar trešām personām, vispārīgu pirmsiesniegšanas konsultāciju sniegšanu par noteikumiem, kas piemērojami atjaunošanas pieteikumam, un par tā saturu, paziņošanas pienākumu, kas noteikts uzņēmējiem, laboratorijām un testēšanas iekārtām, ja tie pasūta vai veic pētījumus pieteikuma pamatošanai, visu zinātnisko datu, pētījumu un citas informācijas, kas pamato pieņemamu pieteikumu, publiskošanu no Iestādes puses, un trešo personu konsultācijas par iesniegtajiem zinātniskajiem datiem, pētījumiem un citu informāciju, kas pamato pieņemamu pieteikumu. Lai nodrošinātu minēto noteikumu pienācīgu īstenošanu saistībā ar darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanas procedūru, būtu jānosaka sīki izstrādāti noteikumi.

(8)

Atjaunošanas pieteikumā būtu jāiekļauj vajadzīgie dati un riska novērtējumi un jāpamato, kāpēc ir vajadzīgi jauni dati un riska novērtējumi.

(9)

Lai īstenotu prasību, kas noteikta ar Regulu (ES) 2019/1381 grozītās Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā, tās 39.f panta 2. punktā ir paredzēts pieņemt standartizētus datu formātus, lai dokumentus varētu iesniegt, meklēt, kopēt un drukāt, vienlaikus nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām regulatīvajām prasībām. Līdz ar to ir nepieciešams pieņemt standartizētu datu formātu.

(10)

Būtu jānosaka noteikumi par to, kā ziņotāja dalībvalsts izvērtē atjaunošanas pieteikuma pieņemamību.

(11)

Ja visi iesniegtie atjaunošanas pieteikumi ir nepieņemami, Komisijai būtu jāpieņem regula par attiecīgās darbīgās vielas neatjaunošanu, lai nodrošinātu skaidrību par darbīgās vielas statusu.

(12)

Ar Regulu (ES) 2019/1381 tika ieviestas arī papildu prasības attiecībā uz pārredzamību un konfidencialitāti, kā arī īpašas procedūras prasības attiecībā uz konfidencialitātes pieprasījumu iesniegšanu saistībā ar pieteikuma iesniedzēja iesniegto informāciju. Lai nodrošinātu minēto prasību pienācīgu īstenošanu, būtu jāparedz nosacījumi konfidencialitātes pieprasījumu novērtēšanai saistībā ar atjaunošanas pieteikumiem. Tiklīdz ziņotāja dalībvalsts attiecīgo atjaunošanas pieteikumu ir atzinusi par pieņemamu, Iestādei minētais novērtējums būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1381.

(13)

Pieteikuma iesniedzējam, dalībvalstīm, izņemot ziņotāju dalībvalsti, un sabiedrībai būtu jādod iespēja iesniegt komentārus par atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu, ko sagatavojušas ziņotājas dalībvalstis un otrā ziņotāja dalībvalsts vai dalībvalstis kopīgi rīkojoties kā ziņotājas.

(14)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (6) 36. panta 2. punktu aktīvām vielām [“darbīgām vielām”] Regulas (EK) Nr. 1107/2009 nozīmē parasti piemēro harmonizētu klasificēšanu un marķēšanu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt sīkus procedūras noteikumus par to, kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. panta 1. punktu ziņotāja dalībvalsts darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas laikā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 14. pantu iesniedz priekšlikumus Eiropas Ķimikāliju aģentūrai.

(15)

Iestādei būtu jāorganizē ekspertu apspriešanās un jāsniedz secinājumi, izņemot gadījumus, kad Komisija to informē par to, ka secinājums nav nepieciešams.

(16)

Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz atjaunošanas ziņojumu un regulas par darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanu vai neatjaunošanu pieņemšanu.

(17)

Ņemot vērā to, ka ar šo regulu īsteno dažus Regulas (ES) 2019/1381 noteikumus, ko piemēro no 2021. gada 27. marta, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas. Tā kā atjaunošanas pieteikumi saskaņā ar šo regulu ir jāiesniedz vismaz trīs gadus pirms darbīgās vielas apstiprinājuma perioda beigām, šī regula būtu jāpiemēro tādu darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanai, kuru apstiprinājuma periods beidzas 2024. gada 27. martā vai pēc tam, pat ja atjaunošanas pieteikums jau ir iesniegts saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012.

(18)

Lai nodrošinātu, ka atjaunošanas procedūru var turpināt attiecībā uz darbīgajām vielām, kuru apstiprinājuma periods beidzas pirms 2024. gada 27. marta, attiecībā uz šādām vielā būtu jāparedz pārejas pasākumi. Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 būtu jāturpina piemērot darbīgajām vielām, kuru apstiprinājuma periods šīs regulas piemērošanas dienā beidzas pirms 2024. gada 27. marta vai kuru apstiprinājuma periods ar regulu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. pantu pieņemta 2021. gada 27. martā vai vēlāk, tiek pagarināts līdz 2024. gada 27. martam vai vēlākam datumam.

(19)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus par darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūru Regulas (EK) Nr. 1107/2009 nozīmē.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro tādu darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanai, kuru apstiprinājuma periods beidzas 2024. gada 27. martā vai pēc šā datuma.

Tomēr to nepiemēro to darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanai, attiecībā uz kurām ar regulu, kas pieņemta 2021. gada 27. martā vai vēlāk saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. pantu, apstiprinājuma periodu pagarina līdz 2024. gada 27. martam vai vēlākam datumam.

2. NODAĻA

PAZIŅOJUMS UN KONSULTĀCIJAS PIRMS ATJAUNOŠANAS PIETEIKUMA IESNIEGŠANAS

3. pants

Paziņojums par paredzētajiem pētījumiem un konsultācijas attiecībā uz paredzētajiem pētījumiem

1.   Paziņojumus par pētījumiem, kurus paredzēts veikt, lai pamatotu turpmāku atjaunošanas pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.c panta 1. punktu, iesniedz pietiekami savlaicīgi pirms atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas dienas saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu, lai Iestāde varētu veikt sabiedrisko apspriešanu un sniegt visaptverošus ieteikumus, kā arī savlaicīgi un pienācīgi veikt pētījumus, kas vajadzīgi turpmāka atjaunošanas pieteikuma pamatošanai.

2.   Pirmsiesniegšanas konsultācijas, ko Iestāde sniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.c panta 1. punktu, nodrošina ar ziņotājas dalībvalsts un otrās ziņotājas dalībvalsts līdzdalību, ņemot vērā esošo pieredzi un zināšanas par darbīgo vielu, tostarp attiecīgā gadījumā pētījumus, kas pieejami no iepriekšējā apstiprinājuma vai apstiprinājuma atjaunošanas.

4. pants

Vispārīgas pirmsiesniegšanas konsultācijas

1.   Potenciālais pieteikuma iesniedzējs jebkurā laikā pirms atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas var lūgt Iestādes darbiniekiem vispārīgu pirmsiesniegšanas konsultāciju. Iestāde informē ziņotāju dalībvalsti par pieprasījumu un kopīgi izlemj, vai otrajai ziņotājai dalībvalstij ir jāpiedalās vispārīgā pirmsiesniegšanas konsultāciju sniegšanā.

2.   Ja vairāki potenciālie pieteikuma iesniedzēji lūdz vispārīgu pirmsiesniegšanas konsultāciju, Iestāde ierosina tiem iesniegt kopīgu atjaunošanas pieteikumu un šajā nolūkā viens otram dara zināmu savu kontaktinformāciju.

3. NODAĻA

ATJAUNOŠANAS PIETEIKUMA IESNIEGŠANA UN PIEŅEMAMĪBA

5. pants

Atjaunošanas pieteikuma iesniegšana

1.   Darbīgās vielas ražotājs iesniedz atjaunošanas pieteikumu elektroniski, izmantojot centralizētu iesniegšanas sistēmu 7. pantā noteiktajā formātā, ne vēlāk kā trīs gadus pirms apstiprinājuma termiņa beigām.

Ziņotāju dalībvalsti, kas norādīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 686/2012 (7) pielikuma otrajā slejā, vai katru dalībvalsti, kas ietilpst to dalībvalstu grupā, kuras kopīgi darbojas kā ziņotāja dalībvalsts, kā norādīts minētā pielikuma ceturtajā slejā, otro ziņotāju dalībvalsti, kā norādīts minētā pielikuma trešajā slejā, pārējās dalībvalstis, Iestādi un Komisiju informē, izmantojot 7. pantā minēto centralizēto iesniegšanas sistēmu.

Ja ziņotājas dalībvalsts uzdevumus kopīgi uzņemas dalībvalstu grupa, kas norādīta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 686/2012 pielikuma B un C daļas tabulu ceturtajā slejā, otrā ziņotāja dalībvalsts nav jāieceļ. Šajā gadījumā visas šajā regulā minētās atsauces uz “ziņotāju dalībvalsti” uzskata par atsaucēm uz “tādu dalībvalstu grupu, kuras kopīgi veic ziņotājas dalībvalsts uzdevumus”.

Dalībvalstis, kuras kopīgi veic ziņotājas dalībvalsts uzdevumus, pirms atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām vienojas par visu uzdevumu un darba slodzes sadalījumu.

Dalībvalstis, kas ietilpst tādu dalībvalstu grupā, kuras kopīgi veic ziņotājas dalībvalsts uzdevumus, cenšas panākt vienprātību izvērtēšanas laikā.

2.   Ražotāju izraudzīta ražotāju apvienība var iesniegt kopīgu atjaunošanas pieteikumu.

Ja vienas un tās pašas darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanu pieprasa vairāk nekā viens pieteikuma iesniedzējs, šie pieteikuma iesniedzēji veic visus pamatotos pasākumus, lai iesniegtu dokumentāciju kopā. Ja pretēji Iestādes ieteikumam, kā minēts 4. pantā, visi attiecīgie pieteikuma iesniedzēji šādu dokumentāciju neiesniedz kopīgi, dokumentācijā norāda šādas rīcības iemeslus.

6. pants

Atjaunošanas pieteikuma saturs

1.   Atjaunošanas pieteikumu veido atjaunošanas dokumentācija 7. panta noteiktajā formātā.

2.   Atjaunošanas dokumentācijā iekļauj:

a)

tā pieteikuma iesniedzēja vārdu vai nosaukumu un adresi, kurš ir atbildīgs par atjaunošanas pieteikumu un par šajā regulā noteiktajiem pienākumiem;

b)

ja pieteikuma iesniedzējam pievienojas viens vai vairāki citi pieteikuma iesniedzēji, šā cita pieteikuma iesniedzēja vai iesniedzēju vārdu vai nosaukumu un adresi, kā arī attiecīgā gadījumā 5. panta 2. punktā minētās ražotāju apvienības nosaukumu;

c)

informāciju par vismaz viena attiecīgo darbīgo vielu saturoša augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem raksturīgiem lietošanas veidiem katrā zonā plaši audzētā kultūraugā, kas apliecina, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji;

d)

nepieciešamos datus un riska novērtējumus:

i)

lai atspoguļotu juridisko prasību izmaiņas, kas ir notikušas kopš attiecīgās darbīgās vielas apstiprinājuma piešķiršanas vai pēdējās apstiprinājuma atjaunošanas;

ii)

lai atspoguļotu izmaiņas zinātnes un tehnikas atziņās, kas ir notikušas kopš attiecīgās darbīgās vielas apstiprinājuma piešķiršanas vai pēdējās apstiprinājuma atjaunošanas;

iii)

lai atspoguļotu izmaiņas raksturīgos lietojumos; vai

iv)

tādēļ, ka pieteikums ir paredzēts atjaunošanai ar grozījumiem;

e)

par katru no datu prasībām attiecībā uz darbīgo vielu, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 283/2013 (8), katra izmēģinājuma vai pētījuma ziņojuma pilnu tekstu un tā kopsavilkumus, tostarp tos, kas iekļauti apstiprinājuma dokumentācijā vai turpmākajā atjaunošanas dokumentācijā;

f)

par katru no datu prasībām attiecībā uz augu aizsardzības līdzekli, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 284/2013 (9), katra izmēģinājuma vai pētījuma ziņojuma pilnu tekstu un tā kopsavilkumus, tostarp vajadzības gadījumā tos, kas iekļauti apstiprinājuma dokumentācijā vai turpmākajā atjaunošanas dokumentācijā;

g)

vajadzības gadījumā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. panta 7. punktā minētos dokumentāros pierādījumus;

h)

par katru izmēģinājumu vai pētījumu, kurā iesaistīti mugurkaulnieki, – tādu pasākumu aprakstu, kas veikti, lai novērstu mugurkaulnieku izmantošanu izmēģinājumos ar dzīvniekiem;

i)

vajadzības gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 7. pantā minētā maksimāli pieļaujamo atlieku līmeņu noteikšanas pieteikuma kopiju (10);

j)

klasifikācijas priekšlikumu, ja uzskata, ka viela ir jāklasificē vai jāpārklasificē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008;

k)

kontrolsarakstu, kas pierāda, ka atjaunošanas dokumentācija ir pilnīga, ņemot vērā pieteiktos lietojumus, un norāda, kuri dati ir jauni;

l)

Regulas (EK) Nr. 1107/2009 8. panta 5. punktā minēto pieejamo zinātniski recenzēto publikāciju kopsavilkumus un rezultātus.

m)

visas iesniegtās informācijas novērtējumu saskaņā ar pašreizējām zinātnes un tehnikas atziņām, tostarp attiecīgā gadījumā to pētījumu un informācijas atkārtotu novērtējumu, kas bija daļa no apstiprinājuma dokumentācijas vai turpmākas atjaunošanas dokumentācijas;

n)

apsvērumus un ierosinājumus par jebkādiem nepieciešamiem un piemērotiem riska mazināšanas pasākumiem;

o)

visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar pētījumu paziņošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.b pantu.

Pirmās daļas o) apakšpunktā minētā informācija ir skaidri identificējama.

Atjaunošanas dokumentācijā neietver nekādus ziņojumus par izmēģinājumiem vai pētījumiem, kas saistīti ar apzinātu darbīgās vielas vai to saturoša augu aizsardzības līdzekļa ievadīšanu cilvēkiem.

3.   Pieteikuma iesniedzēji dara visu iespējamo, lai iegūtu piekļuvi pētījumiem, kas bija daļa no apstiprinājuma dokumentācijas vai turpmākas atjaunošanas dokumentācijas, un iesniegtu tos, kā prasīts 2. punkta e) un f) apakšpunktā.

Dalībvalsts, kas bija ziņotāja attiecībā uz iepriekšējo apstiprinājumu un/vai turpmāko atjaunošanas dokumentāciju, vai Iestāde cenšas darīt pieejamus šādus pētījumus, ja pieteikuma iesniedzējs sniedz pierādījumus, ka tā mēģinājumi saņemt piekļuvi no pētījuma īpašnieka nav bijuši sekmīgi.

4.   Ja informācija, kas iesniegta saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, neaptver visas zonas vai neattiecas uz plaši audzētu kultūru, iesniedz pamatojumu.

5.   Lietojumi, kas minēti 2. punkta c) apakšpunktā, vajadzības gadījumā ietver lietojumus, kas tika izvērtēti saistībā ar apstiprinājumu vai tā turpmākiem atjaunojumiem. Vismaz viens augu aizsardzības līdzeklis, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā, nesatur citas darbīgās vielas, ja šis līdzeklis paredzēts raksturīgam lietojumam.

6.   Pieteikuma iesniedzējs norāda iesniegtos jaunos datus un kopā ar jauniem pētījumiem, kuros iesaistīti mugurkaulnieki, iekļauj tos atsevišķā sarakstā. Tas pierāda, ka jaunie dati ir vajadzīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 15. panta 2. punkta pirmo daļu, un attiecīgā gadījumā atsaucas uz ieteikumiem, kas saņemti pirmsiesniegšanas posmā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.a un 32.c pantu.

7.   Pieprasot konkrētu informāciju saglabāt konfidenciālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. panta 1. un 2. punktu, un 2. punkta a) apakšpunktu, pieteikuma iesniedzējs norāda iesniegtās informācijas konfidenciālo un nekonfidenciālo versiju.

8.   Pieteikuma iesniedzējs var iesniegt prasības par datu aizsardzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 59. pantu.

7. pants

Atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas formāts un programmatūra

1.   Iestāde izveido un dara pieejamu tiešsaistē centralizētu iesniegšanas sistēmu. Iestāde nodrošina, ka centralizētā iesniegšanas sistēma atvieglo dalībvalstu veikto pieņemamības pārbaudi saskaņā ar 8. pantu.

2.   Ar šo pieņem standartizētos datu formātus, ko Iestāde ierosinājusi kā daļu no IUCLID programmatūras pakotni saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu.

3.   Atjaunošanas pieteikumu iesniedz, izmantojot centralizēto iesniegšanas sistēmu, kas izmanto IUCLID programmatūras pakotni.

4.   Pieteikuma iesniedzējs, pieprasot konkrētu informāciju saglabāt konfidenciālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. panta 1. un 2. punktu, un 2. punkta a) apakšpunktu, šādu informāciju norāda, izmantojot attiecīgo IUCLID funkciju.

Iestāde novērtē šādu pieprasījumu tikai tad, ja pieteikums tiek uzskatīts par pieņemamu saskaņā ar šīs regulas 8. pantu.

8. pants

Atjaunošanas pieteikuma pieņemamība

1.   Ziņotāja dalībvalsts uzskata atjaunošanas pieteikumu par pieņemamu, ja ir izpildītas visas turpmāk minētās prasības:

a)

atjaunošanas pieteikums ir iesniegts 5. panta 1. punktā paredzētajā termiņā, izmantojot 7. pantā paredzēto formātu un programmatūru;

b)

atjaunošanas pieteikumā ir visi 6. pantā paredzētie elementi;

c)

atjaunošanas pieteikums pilnībā ietver visus pētījumus, par kuriem iepriekš paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.b pantu, un nekādus papildu pētījumus, izņemot tos, kas iekļauti apstiprinājuma dokumentācijā vai turpmākajā atjaunošanas dokumentācijā vai veikti pirms Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.b pantā noteiktā pienākuma piemērošanas, ja vien nav sniegts derīgs pamatojums;

d)

ir samaksāta attiecīgā nodeva.

2.   Ziņotāja dalībvalsts viena mēneša laikā pēc 5. panta 1. punktā noteiktās dienas informē pieteikuma iesniedzēju, otro ziņotāju dalībvalsti, Komisiju un Iestādi par atjaunošanas pieteikuma saņemšanas dienu un par tā pieņemamību.

3.   Ja atjaunošanas pieteikums ir iesniegts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, bet trūkst viena vai vairāku 1. punkta b) vai d) apakšpunktā minēto elementu, ziņotāja dalībvalsts viena mēneša laikā pēc atjaunošanas pieteikuma saņemšanas dienas informē pieteikuma iesniedzēju par trūkstošajiem elementiem un nosaka 14 dienu termiņu minēto elementu iesniegšanai, izmantojot 7. pantā minēto centralizēto iesniegšanas sistēmu. Beidzoties minētajam termiņam, ziņotāja dalībvalsts nekavējoties rīkojas saskaņā ar 4. vai 5. punktu.

4.   Ja atjaunošanas pieteikums neatbilst 1. punkta c) apakšpunktam, ziņotāja dalībvalsts, saskaņojot ar Iestādi, viena mēneša laikā pēc atjaunošanas pieteikuma saņemšanas dienas attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un nosaka 14 dienu termiņu, kurā jāiesniedz derīgs pamatojums šīs prasības neizpildei. Pēc minētā termiņa beigām un ja nav sniegts derīgs pamatojums, atjaunošanas pieteikumu uzskata par nepieņemamu un piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.b panta 4. vai 5. punktu. Atkārtoti iesniegta atjaunošanas pieteikuma pieņemamības novērtēšanu sāk tikai pēc tam, kad ir beidzies Regulas (EK) Nr. 178/2002 32.b panta 4. vai 5. punktā minētais sešu mēnešu periods un pēc tam, kad ir paziņots par attiecīgajiem pētījumiem un/vai pēc vajadzības iesniegti pētījumi, un ar noteikumu, ka minētais brīdis nav vēlāks par trim gadiem pirms darbīgās vielas apstiprinājuma termiņa beigām. Ja minētais brīdis ir vēlāk nekā trīs gadus pirms darbīgās vielas apstiprinājuma termiņa beigām, atkārtoti iesniegto atjaunošanas pieteikumu uzskata par nepieņemamu.

5.   Ja atjaunošanas pieteikumu neiesniedz 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā vai ja atjaunošanas pieteikums saskaņā ar 3. un 4. punktu trūkstošo elementu iesniegšanai noteiktā 14 dienu termiņa beigās joprojām neietver visus 6. pantā paredzētos elementus, ziņotāja dalībvalsts nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju, otro ziņotāju dalībvalsti, Komisiju, pārējās dalībvalstis un Iestādi par atjaunošanas pieteikuma nepieņemamību un paskaidro nepieņemamības iemeslus.

9. pants

Apstiprinājuma neatjaunošanas regulas pieņemšana

Ja visi iesniegtie darbīgās vielas atjaunošanas pieteikumi ir nepieņemami saskaņā ar 8. pantu, regulu par darbīgās vielas apstiprinājuma neatjaunošanu pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

10. pants

Publiska piekļuve atjaunošanas pieteikumā ietvertajai informācijai un apspriešanās ar trešām personām

Sākot no dienas, kad atjaunošanas pieteikums ir publiskots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punkta c) apakšpunktu, Iestāde atvēl 60 dienu termiņu rakstisku piezīmju iesniegšanai par minēto informāciju un par to, vai ir pieejami citi būtiski zinātniskie dati vai pētījumi par jautājumu, uz kuru attiecas atjaunošanas pieteikums. Šis punkts neattiecas uz papildu informācijas iesniegšanu, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedzis izvērtēšanas procesā.

4. NODAĻA

NOVĒRTĒJUMS, ATJAUNOŠANAS ZIŅOJUMS UN REGULA

11. pants

Novērtējums, ko sniedz ziņotāja dalībvalsts un otrā ziņotāja dalībvalsts

1.   Ja saskaņā ar 8. pantu pieteikums ir pieņemams, ziņotāja dalībvalsts pēc apspriešanās ar otro ziņotāju dalībvalsti vēlākais 13 mēnešus pēc 5. panta 1. punktā minētās atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas dienas iesniedz Komisijai un Iestādei ziņojumu, kurā novērtē, vai aizvien ir sagaidāms, ka darbīgā viela atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem (“atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projekts”).

2.   Atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektā ietver:

a)

ieteikumu attiecība uz apstiprinājuma atjaunošanu, tostarp visus vajadzīgos nosacījumus un ierobežojumus;

b)

ieteikumu par to, vai viela ir jāuzskata par vielu “ar zemu kaitīguma pakāpi”;

c)

ieteikumu par to, vai viela ir jāuzskata par aizstājamu;

d)

priekšlikumu noteikt maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus vai pamatojumu, ja šāds priekšlikums nav vajadzīgs;

e)

ierosinājumu par darbīgās vielas klasifikāciju (vai attiecīgā gadījumā tās apstiprināšanu) vai pārklasifikāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 kritērijiem, kā norādīts saskaņā ar šā panta 9. punktu iesniedzamajā dokumentācijā un atbilstoši tai;

f)

secinājumu par to, kuri no atjaunošanas dokumentācijā iekļautajiem pētījumiem attiecas uz novērtējumu;

g)

ieteikumu attiecībā uz tām ziņojuma daļām, par kurām jāorganizē apspriešanās ar ekspertiem saskaņā ar 13. panta 1. punktu;

h)

vajadzības gadījumā punktus, par kuriem otrā ziņotāja dalībvalsts netika piekritusi ziņotājas dalībvalsts veiktajam novērtējumam, vai attiecīgā gadījumā punktus, par kuriem dalībvalstis, kas ietilpst tādu dalībvalstu grupā, kuras kopīgi veic ziņotājas dalībvalsts uzdevumus, nav panākušas vienošanos; kā arī

i)

saskaņā ar 10. pantu veiktās sabiedriskās apspriešanas rezultātus un to, kā tie ņemti vērā.

3.   Ziņotāja dalībvalsts veic neatkarīgu, objektīvu un pārredzamu novērtējumu, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, izmantojot vadlīnijas, kas bija piemērojamas atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas dienā. Tā ņem vērā visu informāciju, kas iesniegta kā daļa no atjaunošanas pieteikuma, tostarp dokumentāciju, kas iesniegta apstiprināšanai un turpmākai apstiprinājuma atjaunošanai. Ziņotāja dalībvalsts arī nosaka un attiecīgā gadījumā apsver riska mazināšanas pasākumus un ņem vērā rakstiskās piezīmes, kas saņemtas sabiedriskās apspriešanas laikā saskaņā ar 10. pantu. Ja, neraugoties uz to, ka pieteikuma iesniedzējs ir darījis visu iespējamo, taču nav varējis iesniegt pilnu tekstu un kopsavilkumu par katru izmēģinājumu un pētījumu ziņojumu, kas bija daļa no apstiprinājuma dokumentācijas vai turpmākās atjaunošanas dokumentācijas un kas bija vajadzīgs saskaņā ar 6. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktu, ziņotāja dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgie pētījumi tiek izvērtēti un ņemti vērā tās vispārējā novērtējumā.

4.   Ziņotāja dalībvalsts savā novērtējumā vispirms nosaka, vai ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.2., 3.6.3., 3.6.4. un 3.7. punktā izklāstītie apstiprināšanas kritēriji.

Ja šie kritēriji nav izpildīti, atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu attiecina tikai uz tiem atbilstošajām novērtējuma daļām, ja vien nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. panta 7. punktu.

5.   Ja ziņotājai dalībvalstij ir vajadzīga papildu informāciju, tā nosaka termiņu, kurā pieteikuma iesniedzējam jāsniedz šī informācija. Šā termiņa dēļ nepagarina 1. punktā paredzēto 13 mēnešu termiņu. Visus konfidencialitātes pieprasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu adresē Iestādei saskaņā ar šīs regulas 6. panta 7. punktu.

6.   Ziņotāja dalībvalsts var apspriesties ar Iestādi un pieprasīt papildu tehnisko vai zinātnisko informāciju no citām dalībvalstīm. Šādu apspriešanos un pieprasījumu dēļ nepagarina 1. punktā paredzēto 13 mēnešu termiņu.

7.   Informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedz bez pieprasījuma vai pēc tā termiņa beigām, kas paredzēts informācijas iesniegšanai saskaņā ar šā panta 5. punktu, neņem vērā, ja vien tā nav iesniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 56. pantu.

8.   Iesniedzot Komisijai un Iestādei atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu, ziņotāja dalībvalsts, izmantojot šīs regulas 7. pantā minēto centralizēto iesniegšanas sistēmu, pieprasa pieteikuma iesniedzējam nekavējoties iesniegt atjaunošanas dokumentāciju, kas atjaunināta, tajā iekļaujot papildu informāciju, kuru ziņotāja dalībvalsts lūgusi saskaņā ar šā panta 5. punktu vai kura iesniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 56. pantu.

Visus konfidencialitātes pieprasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu adresē Iestādei saskaņā ar šīs regulas 6. panta 7. punktu.

9.   Ziņotāja dalībvalsts vēlākais atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projekta iesniegšanas laikā iesniedz priekšlikumu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. panta 1. punktu un saskaņā ar Aģentūras prasībām, lai saņemtu atzinumu par darbīgās vielas harmonizētu klasifikāciju vismaz attiecībā uz šādām bīstamības klasēm:

a)

sprāgstvielas;

b)

akūts toksiskums;

c)

kodīgs/kairinošs ādai;

d)

nopietni acu bojājumi/acu kairinājums;

e)

elpceļu vai ādas sensibilizācija;

f)

cilmes šūnu mutācija;

g)

kancerogenitāte;

h)

toksisks reproduktīvajai sistēmai;

i)

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība;

j)

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – atkārtota iedarbība;

k)

bīstamība ūdensvidei.

Ziņotāja dalībvalsts pienācīgi pamato savu viedokli, ka nav izpildīti kritēriji klasificēšanai vienā vai vairākās šajās bīstamības klasēs.

Ja Aģentūrai jau ir iesniegts kādas darbīgās vielas klasificēšanas priekšlikums un tas tiek novērtēts, ziņotāja dalībvalsts iesniedz papildu klasificēšanas priekšlikumu, kurš attiecas tikai uz kādu no tām pirmajā daļā norādītajām bīstamības klasēm, kas nav ietvertas iesniegtajā priekšlikumā, ja vien nav kļuvusi pieejama jauna informācija, kas attiecas uz iepriekš norādītajām bīstamības klasēm un kas iesniegtajā dokumentācijā nav iekļauta.

Attiecībā uz bīstamības klasēm, par kurām jau ir izdots ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta c) apakšpunktu izveidotās Aģentūras Riska novērtēšanas komitejas atzinums (neatkarīgi no tā, vai uz šā atzinuma pamata ir pieņemts lēmums par vielas harmonizētās klasifikācijas un marķējuma ierakstu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumā), pietiek ar to, ja ziņotāja dalībvalsts savā iesniegumā Aģentūrai pienācīgi pamato, ka attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā norādītajām bīstamības klasēm izdotais atzinums vai, ja uz tā pamata jau ir izdots lēmums par iekļaušanu VI pielikumā, – pastāvošā klasifikācija paliek spēkā. Aģentūra var paust viedokli attiecībā uz ziņotājas dalībvalsts iesniegumu.

10.   Riska novērtēšanas komiteja cenšas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. panta 4. punktā minēto atzinumu pieņemt 13 mēnešu laikā pēc šā panta 9.punkta pirmajā daļā minētā iesnieguma.

12. pants

Piezīmes par atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu

1.   Iestāde pārbauda, vai no ziņotājas dalībvalsts saņemtais atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projekts ietver visu vajadzīgo informāciju saskaņotajā formātā, un to nosūta pieteikuma iesniedzējam un pārējām dalībvalstīm ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā saņemšanas.

2.   Pēc atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas saskaņā ar šā panta 1. punktu pieteikuma iesniedzējs divu nedēļu laikā var iesniegt Iestādei pieprasījumu, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu un saskaņā ar šīs regulas 6. panta 7. punktu pieprasītu noteiktu informāciju, kas iegūta no pieteikuma un iekļauta atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektā, saglabāt konfidenciālu.

Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu dara publiski pieejamu, izņemot informāciju, attiecībā uz kuru konfidencialitātes pieprasījums ir atzīts par pamatotu.

3.   Sākot no dienas, kad ziņojuma projekts ir darīts publiski pieejams, Iestāde atvēl 60 dienu termiņu rakstisku piezīmju iesniegšanai. Šādas piezīmes dara zināmas Iestādei, kura šīs piezīmes kopā ar savām piezīmēm apkopo un nosūta ziņotājai dalībvalstij vai dalībvalstu grupai, kas kopīgi darbojas kā ziņotāja dalībvalsts, un attiecīgā gadījumā otrajai ziņotājai dalībvalstij. Iestāde sniedz Komisijai savu viedokli par to, vai, ņemot vērā saņemtās piezīmes, nav nepieciešams turpināt procedūru saskaņā ar 13. pantu.

4.   Iestāde atjaunināto atjaunošanas dokumentāciju dara publiski pieejamu vienlaikus ar atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu saskaņā ar 10. pantu.

13. pants

Iestādes secinājums

1.   Ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, Iestāde, izmantojot vadlīnijas, kas piemērojamas atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas dienā, un ņemot vērā Riska novērtēšanas komitejas atzinumu, izdara secinājumu par to, vai darbīgā viela varētu atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Vajadzības gadījumā Iestāde rīko apspriešanos ar ekspertiem, kurā piedalās eksperti no ziņotājas dalībvalsts un otrās ziņotājas dalībvalsts.

Iestāde sagatavo pirmajā daļā paredzēto secinājumu piecu mēnešu laikā pēc šīs regulas 12. panta 3. punktā minētā termiņa beigām vai divu nedēļu laikā pēc Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. panta 4. punktā minētās Riska novērtēšanas komitejas atzinuma pieņemšanas, ja tāds ir pieņemts, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk.

Attiecīgā gadījumā Iestāde savā secinājuma projektā pievēršas atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektā vai salīdzinošās izvērtēšanas laikā apzinātajām riska mazināšanas iespējām.

Komisija var nekavējoties informēt Iestādi pēc 12. panta 3. punktā minētā termiņa beigām par to, ka secinājums nav vajadzīgs.

2.   Ja Iestāde uzskata, ka no pieteikuma iesniedzēja ir vajadzīga papildu informācija, tā, apspriežoties ar ziņotāju dalībvalsti, nosaka termiņu, kas nepārsniedz vienu mēnesi un kurā pieteikuma iesniedzējam šāda informācija ir jāsniedz dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei. Ziņotāja dalībvalsts 60 dienu laikā pēc papildu informācijas saņemšanas dienas izvērtē saņemto informāciju un nosūta savu izvērtējumu Iestādei.

Ja piemēro pirmo daļu, 1. punktā minēto termiņu pagarina par diviem šā punkta pirmajā daļā minētajiem periodiem.

3.   Iestāde var lūgt Komisiju apspriesties ar Eiropas Savienības references laboratoriju, kas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/625 (11) izraudzīta, lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzēja ierosinātā analīzes metode atlieku noteikšanai ir pieņemama un atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 1. punkta g) apakšpunkta prasībām. Pieteikuma iesniedzējs, pēc Eiropas Savienības references laboratorijas pieprasījuma piegādā paraugus un analīzes standartus.

4.   Iestāde nosūta secinājuma projektu pieteikuma iesniedzējam, dalībvalstīm un Komisijai un dod pieteikuma iesniedzējam iespēju iesniegt piezīmes divu nedēļu laikā.

Ja secinājuma projektā Iestāde konstatē kritiskas problēmas un/vai kritiskus datu trūkumus, kuru dēļ sagaidāms, ka nav raksturīga lietojuma vismaz vienam augu aizsardzības līdzeklim, kas satur darbīgo vielu, attiecībā uz kuru tiktu izpildīti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji, un par kuriem pieteikuma iesniedzējs pieteikuma iesniegšanas laikā nebūtu varējis zināt un tam nebija iespējas tos risināt pēc papildu informācijas pieprasījuma saskaņā ar 13. panta 2. punktu, pieteikuma iesniedzējs divu nedēļu laikā arī var dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei iesniegt papildu informāciju par minētajām problēmām.

Piezīmes un jaunu informāciju Iestāde izskata sadarbībā ar ziņotāju dalībvalsti un otro ziņotāju dalībvalsti. Iestāde pabeidz secinājumu 75 dienu laikā pēc pirmajā daļā minētā divu nedēļu termiņa beigām.

Ja Iestāde ir sagatavojusi secinājumu pirms šā panta 1. punktā minētā piecu mēnešu termiņa beigām, atlikušo laiku var pieskaitīt iepriekšējā daļā minētajām 75 dienām.

5.   Iestāde paziņo par savu galīgo secinājumu pieteikuma iesniedzējam, dalībvalstīm un Komisijai.

6.   Pēc tam, kad Iestāde pieteikuma iesniedzējam ir devusi divas nedēļas laika, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu un šīs regulas 6. panta 7. punktu tas pieprasītu noteiktu informāciju, kas iegūta no pieteikuma un iekļauta secinājumā, saglabāt konfidenciālu, Iestāde secinājumu dara publiski pieejamu, izņemot jebkādu informāciju, kuru Iestāde ir atzinusi par konfidenciālu.

7.   Informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedz bez pieprasījuma vai pēc tā termiņa beigām, kas paredzēts informācijas iesniegšanai saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu vai saskaņā ar šā panta 4. punkta otro daļu, neņem vērā, ja vien tā nav iesniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 56. pantu.

14. pants

Atjaunošanas ziņojums un regula par atjaunošanu

1.   Komisija atjaunošanas ziņojuma projektu un regulas projektu iesniedz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 79. panta 1. punktā minētajai komitejai sešu mēnešu laikā pēc Iestādes secinājuma saņemšanas vai pēc šīs regulas 12. panta 3. punktā minētā termiņa beigām gadījumos, ja šāda Iestādes secinājuma nav.

Atjaunošanas ziņojuma projektā un regulas projektā ņem vērā atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu, šīs regulas 12. panta 3. punktā minētās piezīmes un Iestādes secinājumu, ja tāds ir iesniegts, kā arī Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. panta 4. punktā minēto Riska novērtēšanas komitejas atzinumu, ja tāds ir izdots.

Pieteikuma iesniedzējam dod iespēju 14 dienu laikā iesniegt piezīmes par atjaunošanas ziņojuma projektu.

2.   Pamatojoties uz atjaunošanas ziņojumu un ņemot vērā piezīmes, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedzis šā panta 1. punkta trešajā daļā minētajā termiņā, kā arī citus ar izskatāmo jautājumu saistītus faktorus un piesardzības principu, ja Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir būtiski, Komisija pieņem regulu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 20. panta 1. punktu.

5. NODAĻA

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJA AIZSTĀŠANA, NODEVAS UN MAKSAS

15. pants

Pieteikuma iesniedzēja aizstāšana

Pieteikuma iesniedzēju var aizstāt ar citu ražotāju, kas pārņem visas šajā regulā noteiktās tiesības un pienākumus, un par to pieteikuma iesniedzējs un attiecīgais ražotājs ar kopīgu paziņojumu informē ziņotāju dalībvalsti. Tādā gadījumā pieteikuma iesniedzējs un attiecīgais ražotājs par aizstāšanu vienlaikus informē otro ziņotāju dalībvalsti, Komisiju, citas dalībvalstis, Iestādi un visus citus pieteikumu iesniedzējus, kas iesnieguši pieteikumu par tās pašas darbīgās vielas atjaunošanu.

16. pants

Nodevas un maksas

1.   Dalībvalstis var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 74. pantu pieprasīt maksāt nodevas un maksas, lai atgūtu izmaksas, kas saistītas ar jebkādu darbu, ko tās veic saistībā ar šīs regulas darbības jomu.

2.   Ja vienlaicīgi tiek iesniegti atjaunošanas pieteikumi attiecībā uz vairāk nekā vienu darbīgo vielu, attiecībā uz kurām vismaz daļu no riska novērtējuma var uzskatīt par piemērojamu visiem darbīgās vielas atjaunošanas pieteikumiem, nodevas ir samērīgas un tiek piemērotas, ņemot vērā to, ka varētu veikt kopīgu riska novērtējumu.

Pirmo daļu jo īpaši piemēro šādiem vienlaicīgiem atjaunošanas pieteikumiem attiecībā uz tādu mikroorganismu celmiem, kuriem ir ģenētiskā, bioloģiskā un/vai ekoloģiskā līdzība, vai feromoniem ar līdzīgām ķīmiskām struktūrām, kas iedarbojas uz vienu un to pašu mērķorganismu taksonomisko grupu.

6. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Atcelšana

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 atceļ.

Tomēr to turpina piemērot tādu darbīgo vielu apstiprinājuma atjaunošanas procedūrai:

1)

kuru apstiprinājuma periods beidzas pirms 2024. gada 27. marta;

2)

attiecībā uz kurām ar regulu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. pantu pieņemta 2021. gada 27. martā vai vēlāk, apstiprinājuma periodu pagarina līdz 2024. gada 27. martam vai vēlākam datumam.

18. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 27. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1659 (2018. gada 7. novembris), ar ko, ņemot vērā ar Regulu (ES) 2018/605 ieviestos endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanas zinātniskos kritērijus, groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 (OV L 278, 8.11.2018., 3. lpp.); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/724 (2019. gada 10. maijs), ar ko attiecībā uz darbīgo vielu glifosāta, lambda-cihalotrīna, imazamoksa un pendimetalīna ziņotāju dalībvalstu un otro ziņotāju dalībvalstu iecelšanu groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 686/2012 un attiecībā uz iespēju dalībvalstu grupai kopīgi uzņemties ziņotājas dalībvalsts uzdevumus groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 (OV L 124, 13.5.2019., 32. lpp.), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/103 (2020. gada 17. janvāris), ar ko attiecībā uz darbīgo vielu harmonizēto klasifikāciju groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 (OV L 19, 24.1.2020., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1381 (2019. gada 20. jūnijs) par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 1829/2003, (EK) Nr. 1831/2003, (EK) Nr. 2065/2003, (EK) Nr. 1935/2004, (EK) Nr. 1331/2008, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) 2015/2283 un Direktīvu 2001/18/EK (OV L 231, 6.9.2019., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 686/2012 (2012. gada 26. jūlijs), ar ko atjaunošanas procedūras nolūkos dalībvalstīm sadala darbīgo vielu novērtēšanu (OV L 200, 27.7.2012., 5. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (ES) Nr. 283/2013 (2013. gada 1. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka datu prasības attiecībā uz darbīgajām vielām (OV L 93, 3.4.2013., 1. lpp.).

(9)  Komisijas Regula (ES) Nr. 284/2013 (2013. gada 1. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka datu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 93, 3.4.2013., 85. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

LĒMUMI

23.11.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 392/32

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/1741

(2020. gada 20. novembris),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8266)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 89/662/EEK (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās ir apstiprināti minētās slimības gadījumi mājas cūku vai savvaļas cūku populācijā (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I–IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas izmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Pēdējoreiz Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1644 (5) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā Slovākijā.

(2)

Padomes Direktīvā 2002/60/EK (6) ir noteikti obligātie Savienības pasākumi Āfrikas cūku mēra kontrolei. Konkrētāk, Direktīvas 2002/60/EK 9. pantā paredzēts, ka tad, ja kādas saimniecības cūku populācijā ir oficiāli apstiprināts Āfrikas cūku mēris, ir jāizveido aizsardzības zona un uzraudzības zona, bet minētās direktīvas 10. un 11. pantā ir noteikti pasākumi, kas šādās zonās jāveic, lai nepieļautu minētās slimības izplatīšanos. Turklāt Direktīvas 2002/60/EK 15. pantā ir noteikti pasākumi, kas jāveic, ja savvaļas cūku populācijā ir apstiprināts Āfrikas cūku mēris. Nesen gūtā pieredze liecina, ka Direktīvā 2002/60/EK noteiktie pasākumi un jo īpaši pasākumi, ar kuriem tiek nodrošināta inficēto saimniecību tīrīšana un dezinfekcija, un pārējie pasākumi minētās slimības izskaušanai mājas cūku un savvaļas cūku populācijā patiesi ļauj kontrolēt tās izplatīšanos.

(3)

Turklāt epidemioloģiskā situācija Beļģijā un konkrētos Polijas apgabalos mājas cūku un savvaļas cūku populācijā ir uzlabojusies, pateicoties pasākumiem, ko minētās dalībvalstis patlaban piemēro saskaņā ar Direktīvu 2002/60/EK.

(4)

Ņemot vērā to, cik efektīvi ir vispārējie pasākumi, kuri Beļģijā tiek piemēroti atbilstoši Direktīvai 2002/60/EK, jo īpaši pasākumi, kuri noteikti minētās direktīvas 15. pantā, un atbilstoši Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā (OIE kodekss), visi Beļģijas apgabali, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā, tagad no minētā pielikuma I un II daļas būtu jāsvītro, jo šīs slimības epidemioloģiskā situācija minētajā dalībvalstī ir uzlabojusies.

(5)

Turklāt, ņemot vērā to, cik efektīvi ir pasākumi, kuri Polijā tiek piemēroti atbilstoši Direktīvai 2002/60/EK, jo īpaši pasākumi, kas noteikti minētās direktīvas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 10. panta 5. punktā, un atbilstoši Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem, kas izklāstīti OIE kodeksā, tie konkrētie apgabali Podlases, Velkopolskas, Ļubļinas un Varmijas-Mazūrijas vojevodistē Polijā, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā, jo kopš inficēto saimniecību galīgās tīrīšanas un dezinficēšanas dienas ir pagājuši trīs mēneši, kuru laikā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūku populācijā minētajos apgabalos vairs nav konstatēti saskaņā ar OIE kodeksa noteikumiem.

(6)

Turklāt, ņemot vērā to, cik efektīvi ir pasākumi, kuri Polijā tiek piemēroti atbilstoši Direktīvai 2002/60/EK, jo īpaši pasākumi, kuri noteikti minētās direktīvas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 10. panta 5. punktā, un atbilstoši Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem, kas izklāstīti OIE kodeksā, tie konkrētie apgabali Velkopolskas vojevodistē Polijā, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma I daļā, jo kopš inficēto saimniecību galīgās tīrīšanas un dezinficēšanas dienas ir pagājuši trīs mēneši, kuru laikā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku un mājas cūku populācijā minētajos apgabalos vairs nav konstatēti saskaņā ar OIE kodeksa noteikumiem.

(7)

Turklāt, ņemot vērā to, cik efektīvi ir pasākumi, kuri Polijā tiek piemēroti atbilstoši Direktīvai 2002/60/EK, jo īpaši pasākumi, kuri noteikti minētās direktīvas 15. pantā, un atbilstoši Āfrikas cūku mēra riska mazināšanas pasākumiem, kas noteikti OIE kodeksā, tie konkrētie apgabali Mazoveckes apriņķī Polijā, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma I daļā, jo pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi savvaļas cūku populācijā šajos apgabalos vairs nav konstatēti saskaņā ar OIE kodeksa noteikumiem.

(8)

2020. gada septembrī viens Āfrikas cūku mēra gadījums tika novērots kādai mežacūkai šīs federālās dalībvalsts Brandenburgas federālajā zemē Vācijā. Reaģējot uz šo gadījumu, tika pieņemti Komisijas Īstenošanas lēmumi (ES) 2020/1270 (7) un (ES) 2020/1513 (8). Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1270 tika atcelts un aizstāts ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1513, ko piemēro līdz 2020. gada 30. novembrim. Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/1513 noteikts, ka inficētajā zonā, ko izveidojusi Vācija un kurā tiek piemēroti Direktīvas 2002/60/EK 15. pantā paredzētie pasākumi, jāietver vismaz tie apgabali, kuri norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(9)

Pēc tam 2020. gada septembra beigās tika novērots vēl viens Āfrikas cūku mēra gadījums kādai mežacūkai Brandenburgas federālajā zemē Vācijā, bet šoreiz apgabalā, uz kuru neattiecas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1513. Reaģējot uz šo gadījumu, tika pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1391 (9), ko piemēro līdz 2020. gada 30. novembrim. Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/1391 noteikts, ka inficētajā zonā, ko izveidojusi Vācija un kurā tiek piemēroti Direktīvas 2002/60/EK 15. pantā paredzētie pasākumi, jāietver vismaz tie apgabali, kuri norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(10)

2020. gada novembrī Vācija informēja Komisiju par jaunu Āfrikas cūku mēra gadījumu kādai mežacūkai minētās federālās dalībvalsts Saksijas federālajā zemē. Reaģējot uz šo jauno gadījumu, tika pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1645 (10), ko piemēro līdz 2021. gada 31. janvārim. Tajā noteikts, ka inficētajā zonā, ko izveidojusi Vācija un kurā tiek piemēroti Direktīvas 2002/60/EK 15. pantā paredzētie pasākumi, jāietver vismaz tie apgabali, kuri norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(11)

Šie nesen konstatētie Āfrikas cūku mēra gadījumi Vācijā palielina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā. Tāpēc šie Vācijas apgabali minētās federālās dalībvalsts Brandenburgas un Saksijas federālajā zemē, kurus skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra gadījumi, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma I un II daļā.

(12)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem savvaļas cūku populācijā Vācijā un ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju Savienībā, šajā dalībvalstī ir atkārtoti novērtēta un atjaunināta reģionalizācija. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas ir jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(13)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1644 pieņemšanas dienas ir konstatēti jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā Polijā.

(14)

2020. gada novembrī vairāki Āfrikas cūku mēra gadījumi tika novēroti savvaļas cūku populācijā Slubices un Svebodzinas apriņķī Polijā, proti, apgabalos, kuri norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā un atrodas pavisam tuvu patlaban pielikuma I daļā norādītajiem apgabaliem. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie patlaban minētā pielikuma I daļā norādītie Polijas apgabali, kuri atrodas pavisam tuvu tā II daļā norādītajiem apgabaliem, kuros konstatēti jaunie Āfrikas cūku mēra gadījumi, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā, nevis tā I daļā.

(15)

Turklāt 2020. gada novembrī divi Āfrikas cūku mēra gadījumi tika novēroti savvaļas cūku populācijā Suleņcinas un Mendzižečas apriņķī Polijā, proti, apgabalos, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šie Āfrikas cūku mēra gadījumi savvaļas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šie Polijas apgabali, kuri patlaban norādīti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā un kurus skāruši šie nesenie Āfrikas cūku mēra gadījumi, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā, nevis tā I daļā, un robežas, kuras patlaban noteiktas tā I daļā, ir jāprecizē un jāpaplašina, lai ņemtu vērā šos nesen novērotos gadījumus.

(16)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskajā situācijā Savienībā un proaktīvi apkarotu ar šīs slimības izplatīšanos saistītos riskus, Polijā būtu jānosaka jauni, pietiekami plaši augsta riska apgabali, un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I un II daļā.

(17)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību Savienībā attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanos, ir svarīgi, lai ar šo lēmumu izdarītie Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma grozījumi stātos spēkā pēc iespējas drīzāk.

(18)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2020. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES

(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/709/ES (2014. gada 9. oktobris) par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1644 (2020. gada 5. novembris), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 370, 6.11.2020., 21. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 2002/60/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1270 (2020. gada 11. septembris) par dažiem pagaidu aizsardzības pasākumiem sakarā ar Āfrikas cūku mēri Vācijā (OV L 297 I, 11.9.2020., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1513 (2020. gada 15. oktobris) par konkrētiem aizsardzības pasākumiem sakarā ar Āfrikas cūku mēri Vācijā (OV L 344, 19.10.2020., 29. lpp.).

(9)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1391 (2020. gada 2. oktobris) par konkrētiem aizsardzības pasākumiem sakarā ar Āfrikas cūku mēri Vācijā (OV L 321, 5.10.2020., 5. lpp.).

(10)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1645 (2020. gada 5. novembris) par dažiem pagaidu aizsardzības pasākumiem sakarā ar Āfrikas cūku mēri Vācijā (OV L 370, 6.11.2020., 47. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—

Hiiu maakond.

2.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—

Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

—

Csongrád-Csanád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403250, 403350, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404570, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950, 406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Komárom-Esztergom megye 250150, 250250, 250350, 250450, 250460, 250550, 250650, 250750, 250850, 250950, 251050, 251150, 251250, 251350, 251360, 251450, 251550, 251650, 251750, 251850, 252150 és 252250, kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Pest megye 571550, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575 050,575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

3.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—

Pāvilostas novada Vērgales pagasts,

—

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—

Grobiņas novads,

—

Rucavas novada Dunikas pagasts.

4.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—

Klaipėdos rajono savivaldybės: Agluonėnų, Priekulės, Veiviržėnų, Judrėnų, Endriejavo ir Vėžaičių seniūnijos,

—

Kretingos rajono savivaldybės: Darbėnų, Kretingos ir Žalgirio seniūnijos,

—

Plungės rajono savivaldybės: Nausodžio sen dalis nuo kelio 166 į pietryčius ir Kulių seniūnija,

—

Skuodo rajono savivaldybės: Lenkimų, Mosėdžio, Skuodo, Skuodo miesto seniūnijos.

5.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Wielbark i Rozogi w powiecie szczycieńskim,

gminy Janowiec Kościelny, Janowo i część gminy Kozłowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Rączki – Kownatki – Gardyny w powiecie nidzickim,

powiat działdowski,

gmina Dąbrówno w powiecie ostródzkim,

gminy Kisielice, Susz, Iława z miastem Iława, Lubawa z miastem Lubawa, w powiecie iławskim,

gmina Grodziczno w powiecie nowomiejskim,

w województwie podlaskim:

gminy Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew i część gminy Kulesze Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię koleją w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

gminy Szumowo, Zambrów z miastem Zambrów i część gminy Kołaki Kościelne położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno i Stara Biała w powiecie płockim,

powiat miejski Płock,

powiat sierpecki,

powiat żuromiński,

gminy Andrzejewo, Brok, Stary Lubotyń, Szulborze Wielkie, Wąsewo, Ostrów Mazowiecka z miastem Ostrów Mazowiecka, część gminy Małkinia Górna położona na północ od rzeki Brok w powiecie ostrowskim,

gminy Dzierzgowo, Lipowiec Kościelny, miasto Mława, Radzanów, Szreńsk, Szydłowo i Wieczfnia Kościelna, w powiecie mławskim,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy wyszkowski,

gminy Jadów, Strachówka i Tłuszcz w powiecie wołomińskim,

gminy Korytnica, Liw, Łochów, Miedzna, Sadowne, Stoczek i miasto Węgrów w powiecie węgrowskim,

gminy Kowala, Wierzbica, część gminy Wolanów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie radomskim,

powiat miejski Radom,

powiat szydłowiecki,

powiat gostyniński,

w województwie podkarpackim:

gminy Pruchnik, Rokietnica, Roźwienica, w powiecie jarosławskim,

gminy Fredropol, Krasiczyn, Krzywcza, Medyka, Orły, Żurawica, Przemyśl w powiecie przemyskim,

powiat miejski Przemyśl,

gminy Gać, Jawornik Polski, Kańczuga, część gminy wiejskiej Przeworsk położona na zachód od miasta Przeworsk i na zachód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 biegnącą od granicy z gminą Tryńcza do granicy miasta Przeworsk, część gminy Zarzecze położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1594R biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zarzecze oraz na południe od linii wyznaczonej przez drogi nr 1617R oraz 1619R biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie przeworskim,

powiat łańcucki,

gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gminy Dzikowiec, Kolbuszowa, Niwiska i Raniżów w powiecie kolbuszowskim,

gminy Borowa, Czermin, Gawłuszowice, Mielec z miastem Mielec, Padew Narodowa, Przecław, Tuszów Narodowy w powiecie mieleckim,

w województwie świętokrzyskim:

powiat opatowski,

powiat sandomierski,

gminy Bogoria, Łubnice, Oleśnica, Osiek, Połaniec, Rytwiany i Staszów w powiecie staszowskim,

gmina Skarżysko Kościelne w powiecie skarżyskim,

gmina Wąchock, część gminy Brody położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie, drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy oraz na północ od drogi nr 42 i część gminy Mirzec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

powiat ostrowiecki,

gminy Gowarczów, Końskie i Stąporków w powiecie koneckim,

w województwie łódzkim:

gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim,

gminy Biała Rawska, Cielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka i Regnów w powiecie rawskim,

powiat skierniewicki,

powiat miejski Skierniewice,

gminy Białaczów, Mniszków, Paradyż, Sławno i Żarnów w powiecie opoczyńskim,

gminy Czerniewice, Inowłódz, Lubochnia, Rzeczyca, Tomaszów Mazowiecki z miastem Tomaszów Mazowiecki i Żelechlinek w powiecie tomaszowskim,

w województwie pomorskim:

gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

gminy Lichnowy, Miłoradz, Nowy Staw, Malbork z miastem Malbork w powiecie malborskim,

gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim,

powiat gdański,

Miasto Gdańsk,

powiat tczewski,

powiat kwidzyński,

w województwie lubuskim:

gminy Przytoczna, Pszczew, Skwierzyna i część gminy Trzciel położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 w powiecie międzyrzeckim,

gminy Lubniewice i Krzeszyce w powiecie sulęcińskim,

gminy Bogdaniec, Deszczno, Lubiszyn i część gminy Witnica położona na północny – wschód od drogi biegnącej od zachodniej granicy gminy od miejscowości Krześnica, przez miejscowości Kamień Wielki – Mościce –Witnica – Kłopotowo do południowej granicy gminy w powiecie gorzowskim,

w województwie dolnośląskim:

gminy Bolesławiec z miastem Bolesławiec, Gromadka i Osiecznica w powiecie bolesławieckim,

gmina Węgliniec w powiecie zgorzeleckim,

gmina Chocianów i część gminy Przemków położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie polkowickim,

gmina Jemielno, Niechlów i Góra w powiecie górowskim,

gmina Rudna i Lubin z miastem Lubin w powiecie lubińskim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Krzemieniewo, Rydzyna, część gminy Święciechowa położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12w powiecie leszczyńskim,

część gminy Kwilcz położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 24, część gminy Międzychód położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 24 w powiecie międzychodzkim,

gminy Lwówek, Kuślin, Opalenica, część gminy Miedzichowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy Nowy Tomyśl położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie nowotomyskim,

gminy Granowo, Grodzisk Wielkopolski i część gminy Kamieniec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

gmina Czempiń, miasto Kościan, część gminy wiejskiej Kościan położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 5 oraz na wschód od linii wyznaczonej przez kanał Obry, część gminy Krzywiń położona na wschód od linii wyznaczonej przez kanał Obry w powiecie kościańskim,

powiat miejski Poznań,

gminy Buk, Dopiewo, Komorniki, Tarnowo Podgórne, Stęszew, Swarzędz, Pobiedziska, Czerwonak, Mosina, miasto Luboń, miasto Puszczykowo i część gminy Kórnik położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi: nr S11 biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 434 i drogę nr 434 biegnącą od tego skrzyżowania do południowej granicy gminy, część gminy Rokietnica położona na południowy zachód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz oraz część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na południe od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie poznańskim,

gmina Kiszkowo i część gminy Kłecko położona na zachód od rzeki Mała Wełna w powiecie gnieźnieńskim,

gminy Lubasz, Czarnków z miastem Czarnków, część gminy Połajewo na położona na północ od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo – ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Wieleń położona na południe od linii kolejowej biegnącej od wschodniej granicy gminy przez miasto Wieleń i miejscowość Herburtowo do zachodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

gminy Duszniki, Kaźmierz, Pniewy, Ostroróg, Wronki, miasto Szamotuły i część gminy Szamotuły położona na zachód od zachodniej granicy miasta Szamotuły i na południe od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły, do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na zachód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na zachód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim,

gmina Budzyń w powiecie chodzieskim,

gminy Mieścisko, Skoki i Wągrowiec z miastem Wągrowiec w powiecie wągrowieckim,

gmina Dobrzyca i część gminy Gizałki położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 w powiecie pleszewskim,

gmina Zagórów w powiecie słupeckim,

gmina Pyzdry w powiecie wrzesińskim,

gminy Kotlin, Żerków i część gminy Jarocin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr S11 i 15 w powiecie jarocińskim,

gmina Rozdrażew, część gminy Koźmin Wielkopolski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15, część gminy Krotoszyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 15 oraz na wschód od granic miasta Krotoszyn w powiecie krotoszyńskim,

gminy Nowe Skalmierzyce, Raszków, Ostrów Wielkopolski z miastem Ostrów Wielkopolski w powiecie ostrowskim,

powiat miejski Kalisz,

gminy Ceków – Kolonia, Godziesze Wielkie, Koźminek, Lisków, Mycielin, Opatówek, Szczytniki w powiecie kaliskim,

gmina Malanów i część gminy Tuliszków położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 72 w powiecie tureckim,

gminy Rychwał, Rzgów, część gminy Grodziec położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 443, część gminy Stare Miasto położona na południe od linii wyznaczonej przez autostradę nr A2 w powiecie konińskim,

w województwie zachodniopomorskim:

część gminy Boleszkowice położona na północny wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 i część gminy Dębno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Sarbinowo, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od miejscowości Sarbinowo przez miejscowość Krześnica do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim,

gmina Mieszkowice w powiecie gryfińskim.

6.   Slovākija

Šādi Slovākijas apgabali:

—

the whole district of Vranov nad Topľou, except municipalities included in part II,

—

the whole district of Humenné,

—

the whole district of Snina,

—

the whole district of Medzilaborce,

—

the whole district of Stropkov,

—

the whole district of Svidník, except municipalities included in part II,

—

the whole district of Bardejov, except municipalities included in part II,

—

the whole district of Sobrance, except municipalities included in part III,

—

in the district of Michalovce municipality Strážske,

—

in the district of Gelnica, the whole municipalities of Uhorná, Smolnícka Huta, Mníšek nad Hnilcom, Prakovce, Helcmanovce, Gelnica, Kojšov, Veľký Folkmár, Jaklovce, Žakarovce, Margecany, Henclová and Stará Voda,

—

in the district of Prešov, the whole municipalities of Klenov, Miklušovce, Sedlice, Suchá Dolina, Janov, Radatice, Ľubovec, Ličartovce, Drienovská Nová Ves, Kendice, Petrovany, Drienov, Lemešany, Janovík, Bretejovce, Seniakovce, Šarišské Bohdanovce, Varhaňovce, Brestov Mirkovce, Žehňa, Dulova Ves, Záborské, Kokošovce, Abranovce, Lesíček, Zlatá Baňa, Bajerov, Bertotovce, Brežany, Bzenov, Fričovce, Haniska, Hendrichovce, Hermanovce, Hrabkov, Chmiňany, Kojatice, Krížovany, Kvačany, Lipovce, Ondrašovce, Ovčie, Rokycany, Šindliar, Široké, Štefanovce, Víťaz, Žipov, Chminianske Jakubovany, Chminianska Nová Ves,

—

in the district of Sabinov, the whole municipalities of Ďačov, Dubovica, Kamenica, Krivany, Lipany, Lúčka, Milpoš, Oľšov, Renčišov, Šarišské Dravce, Torysa, Vysoká, Hanigovce,

—

in the district of Rožňava, the whole municipalities of Brzotín, Gočaltovo, Honce, Jovice, Kružná, Kunová Teplica, Pača, Pašková, Pašková, Rakovnica,

—

Rozložná, Rožňavské Bystré, Rožňava, Rudná, Štítnik, Vidová, Čučma and Betliar,

—

in the district of Revúca, the whole municipalities of Držkovce, Chvalová, Gemerské Teplice, Gemerský Sad, Hucín, Jelšava, Leváre, Licince, Nadraž, Prihradzany, Sekerešovo, Šivetice, Kameňany, Višňové, Rybník and Sása,

—

in the district of Michalovce, the whole municipality of Strážske,

—

in the district of Rimavská Sobota, municipalities located south of the road No.526 not included in Part II,

—

in the district of Lučenec, the whole municipalities of Trenč, Veľká nad Ipľom, Jelšovec, Panické Dravce, Lučenec, Kalonda, Rapovce, Trebeľovce, Mučín, Lipovany, Pleš, Fiľakovské Kováče, Ratka, Fiľakovo, Biskupice, Belina, Radzovce, Čakanovce, Šiatorská Bukovinka, Čamovce, Šurice, Halič, Mašková, Ľuboreč, Šíd and Prša,

—

in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká Ves nad Ipľom, Sečianky, Kleňany, Hrušov, Vinica, Balog nad Ipľom, Dolinka, Kosihy nad Ipľom, Ďurkovce, Širákov, Kamenné Kosihy, Seľany, Veľká Čalomija, Malá Čalomija, Koláre, Trebušovce, Chrastince, Lesenice, Slovenské Ďarmoty, Opatovská Nová Ves, Bátorová, Nenince, Záhorce, Želovce, Sklabiná, Nová Ves, Obeckov, Vrbovka, Kiarov, Kováčovce, Zombor, Olováry, Čeláre, Glabušovce, Veľké Straciny, Malé Straciny, Malý Krtíš, Veľký Krtíš, Pôtor, Veľké Zlievce, Malé Zlievce, Bušince, Muľa, Ľuboriečka, Dolná Strehová, Vieska, Slovenské Kľačany, Horná Strehová, Chrťany and Závada.

7.   Grieķija

Šādi Grieķijas apgabali:

—

in the regional unit of Drama:

—

the community departments of Sidironero and Skaloti and the municipal departments of Livadero and Ksiropotamo (in Drama municipality),

—

the municipal department of Paranesti (in Paranesti municipality),

—

the municipal departments of Kokkinogeia, Mikropoli, Panorama, Pyrgoi (in Prosotsani municipality),

—

the municipal departments of Kato Nevrokopi, Chrysokefalo, Achladea, Vathytopos, Volakas, Granitis, Dasotos, Eksohi, Katafyto, Lefkogeia, Mikrokleisoura, Mikromilea, Ochyro, Pagoneri, Perithorio, Kato Vrontou and Potamoi (in Kato Nevrokopi municipality),

—

in the regional unit of Xanthi:

—

the municipal departments of Kimmerion, Stavroupoli, Gerakas, Dafnonas, Komnina, Kariofyto and Neochori (in Xanthi municipality),

—

the community departments of Satres, Thermes, Kotyli, and the municipal departments of Myki, Echinos and Oraio and (in Myki municipality),

—

the community department of Selero and the municipal department of Sounio (in Avdira municipality),

—

in the regional unit of Rodopi:

—

the municipal departments of Komotini, Anthochorio, Gratini, Thrylorio, Kalhas, Karydia, Kikidio, Kosmio, Pandrosos, Aigeiros, Kallisti, Meleti, Neo Sidirochori and Mega Doukato (in Komotini municipality),

—

the municipal departments of Ipio, Arriana, Darmeni, Archontika, Fillyra, Ano Drosini, Aratos and the Community Departments Kehros and Organi (in Arriana municipality),

—

the municipal departments of Iasmos, Sostis, Asomatoi, Polyanthos and Amvrosia and the community department of Amaxades (in Iasmos municipality),

—

the municipal department of Amaranta (in Maroneia Sapon municipality),

—

in the regional unit of Evros:

—

the municipal departments of Kyriaki, Mandra, Mavrokklisi, Mikro Dereio, Protokklisi, Roussa, Goniko, Geriko, Sidirochori, Megalo Derio, Sidiro, Giannouli, Agriani and Petrolofos (in Soufli municipality),

—

the municipal departments of Dikaia, Arzos, Elaia, Therapio, Komara, Marasia, Ormenio, Pentalofos, Petrota, Plati, Ptelea, Kyprinos, Zoni, Fulakio, Spilaio, Nea Vyssa, Kavili, Kastanies, Rizia, Sterna, Ampelakia, Valtos, Megali Doxipara, Neochori and Chandras (in Orestiada municipality),

—

the municipal departments of Asvestades, Ellinochori, Karoti, Koufovouno, Kiani, Mani, Sitochori, Alepochori, Asproneri, Metaxades, Vrysika, Doksa, Elafoxori, Ladi, Paliouri and Poimeniko (in Didymoteixo municipality),

—

in the regional unit of Serres:

—

the municipal departments of Kerkini, Livadia, Makrynitsa, Neochori, Platanakia, Petritsi, Akritochori, Vyroneia, Gonimo, Mandraki, Megalochori, Rodopoli, Ano Poroia, Katw Poroia, Sidirokastro, Vamvakophyto, Promahonas, Kamaroto, Strymonochori, Charopo, Kastanousi and Chortero and the community departments of Achladochori, Agkistro and Kapnophyto (in Sintiki municipality),

—

the municipal departments of Serres, Elaionas and Oinoussa and the community departments of Orini and Ano Vrontou (in Serres municipality),

—

the municipal departments of Dasochoriou, Irakleia, Valtero, Karperi, Koimisi, Lithotopos, Limnochori, Podismeno and Chrysochorafa (in Irakleia municipality).

8.   Vācija

Šādi Vācijas apgabali:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Alt Zauche-Wußwerk,

Gemeinde Byhleguhre-Byhlen,

Gemeinde Märkische Heide,

Gemeinde Neu Zauche,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Groß Liebitz, Guhlen, Mochow und Siegadel,

Gemeinde Spreewaldheide,

Gemeinde Straupitz mit der Gemarkung Straupitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Neuhardenberg,

Gemeinde Gusow-Platkow,

Gemeinde Lietzen,

Gemeinde Falkenhagen (Mark),

Gemeinde Zeschdorf,

Gemeinde Treplin,

Gemeinde Lebus mit den Gemarkungen Wüste-Kunersdorf, Wulkow bei Booßen, Schönfließ, Mallnow – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Fichtenhöhe mit den Gemarkungen Niederjesar, Alt Mahlisch, Carzig – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Lindendorf mit den Gemarkungen Neu Mahlisch, Libbenichen – westlich der Bahnstrecke RB 60 und Dolgelin – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Vierlinden mit den Gemarkungen Marxdorf, Neuentempel, Diedersdorf, Worin, Görlsdorf, Alt Rosenthal, Friedersdorf – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Müncheberg: mit den Gemarkungen Trebnitz und Jahnsfelde,

Gemeinde Letschin mit den Gemarkungen Steintoch, Neu Rosenthal, Letschin, Kiehnwerder, Sietzing, Kienitz, Wilhelmsaue, Posedin, Solikante, Klein Neuendorf, Neubarnim, Ortwig, Groß Neuendorf, Ortwig Graben, Mehrin-Graben und Zelliner Loose,

Gemeinde Seelow mit den Gemarkungen Seelow – westlich der Bahnstrecke RB 60, Werbig – westlich der Bahnstrecke RB 60 und Langsow – westlich der Bahnstrecke RB 60,

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Storkow (Mark),

Gemeinde Wendisch Rietz,

Gemeinde Reichenwalde,

Gemeinde Diensdorf-Radlow,

Gemeinde Bad Saarow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf mit den Gemarkungen Buckow, Glienicke, Behrensdorf, Ahrensdorf, Herzberg, Görzig, Pfaffendorf, Sauen, Wilmersdorf (G), Neubrück, Drahendorf, Alt Golm,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Briescht, Kossenblatt, Werder, Görsdorf (B), Wiesendorf, Wulfersdorf, Falkenberg (T), Lindenberg,

Gemeinde Steinhöfel mit den Gemarkungen Dunnitz, Steinhöfel, Hasenfelde, Ahrensdorf, Heinersdorf, Tempelberg,

Gemeinde Langewahl,

Gemeinde Berkenbrück,

Gemeinde Briesen (Mark),

Gemeinde Jacobsdorf,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Jänschwalde,

Gemeinde Peitz,

Gemeinde Tauer,

Gemeinde Turnow-Preilack,

Gemeinde Drachhausen,

Gemeinde Schmogrow-Fehrow,

Gemeinde Drehnow,

Gemeinde Guben mit der Gemarkung Schlagsdorf,

Gemeinde Schenkendöbern mit den Gemarkungen Grabko, Kerrkwitz, Groß Gastrose,

kreisfreie Stadt Frankfurt (Oder),

Bundesland Sachsen:

Landkreis Görlitz:

Gemeinde Gablenz,

Gemeinde Bad Muskau,

Gemeinde Krauschwitz sofern nicht bereits Teil des Gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Weißkeißel sofern nicht bereits Teil des Gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Rietschen sofern nicht bereits Teil des Gefährdeten Gebietes,

Gemeinde Hähnichen,

Gemeinde Rothenburg/ O. L.,

Gemeinde Neiße-Aue,

Gemeinde Görlitz nördlich der Bundesautobahn 4.

II DAĻA

1.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

—

the whole region of Haskovo,

—

the whole region of Yambol,

—

the whole region of Stara Zagora,

—

the whole region of Pernik,

—

the whole region of Kyustendil,

—

the whole region of Plovdiv,

—

the whole region of Pazardzhik,

—

the whole region of Smolyan,

—

the whole region of Burgas excluding the areas in Part III.

2.   Igaunija

Šāds Igaunijas apgabals:

—

Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

3.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

—

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Borsod-Abaúj-Zemplén megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—

Fejér megye 403150, 403160, 403260, 404250, 404550, 404560, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—

Heves megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

—

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 751850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Komárom-Esztergom megye: 251950, 252050, 252350, 252450, 252460, 252550, 252650, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350, 253450 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Nógrád megye valamennyi vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 570950, 571050, 571150, 571250, 571350, 571650, 571750, 571760, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250, 580050 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

—

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe.

4.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—

Ādažu novads,

—

Aizputes novada Aizputes, Cīravas un Lažas pagasts, Kalvenes pagasta daļa uz rietumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz dienvidiem no autoceļa A9, uz rietumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz rietumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296, Aizputes pilsēta,

—

Aglonas novads,

—

Aizkraukles novads,

—

Aknīstes novads,

—

Alojas novads,

—

Alsungas novads,

—

Alūksnes novads,

—

Amatas novads,

—

Apes novads,

—

Auces novads,

—

Babītes novads,

—

Baldones novads,

—

Baltinavas novads,

—

Balvu novads,

—

Bauskas novads,

—

Beverīnas novads,

—

Brocēnu novads,

—

Burtnieku novads,

—

Carnikavas novads,

—

Cēsu novads,

—

Cesvaines novads,

—

Ciblas novads,

—

Dagdas novads,

—

Daugavpils novads,

—

Dobeles novads,

—

Dundagas novads,

—

Durbes novads,

—

Engures novads,

—

Ērgļu novads,

—

Garkalnes novads,

—

Gulbenes novads,

—

Iecavas novads,

—

Ikšķiles novads,

—

Ilūkstes novads,

—

Inčukalna novads,

—

Jaunjelgavas novads,

—

Jaunpiebalgas novads,

—

Jaunpils novads,

—

Jēkabpils novads,

—

Jelgavas novads,

—

Kandavas novads,

—

Kārsavas novads,

—

Ķeguma novads,

—

Ķekavas novads,

—

Kocēnu novads,

—

Kokneses novads,

—

Krāslavas novads,

—

Krimuldas novads,

—

Krustpils novads,

—

Kuldīgas novada Laidu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1296, Padures, Rumbas, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču, Ēdoles, Īvandes, Kurmāles, Turlavas, Gudenieku un Snēpeles pagasts, Kuldīgas pilsēta,

—

Lielvārdes novads,

—

Līgatnes novads,

—

Limbažu novads,

—

Līvānu novads,

—

Lubānas novads,

—

Ludzas novads,

—

Madonas novads,

—

Mālpils novads,

—

Mārupes novads,

—

Mazsalacas novads,

—

Mērsraga novads,

—

Naukšēnu novads,

—

Neretas novads,

—

Ogres novads,

—

Olaines novads,

—

Ozolnieku novads,

—

Pārgaujas novads,

—

Pāvilostas novada Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta,

—

Pļaviņu novads,

—

Preiļu novads,

—

Priekules novads,

—

Priekuļu novads,

—

Raunas novads,

—

republikas pilsēta Daugavpils,

—

republikas pilsēta Jelgava,

—

republikas pilsēta Jēkabpils,

—

republikas pilsēta Jūrmala,

—

republikas pilsēta Rēzekne,

—

republikas pilsēta Valmiera,

—

Rēzeknes novads,

—

Riebiņu novads,

—

Rojas novads,

—

Ropažu novads,

—

Rugāju novads,

—

Rundāles novads,

—

Rūjienas novads,

—

Salacgrīvas novads,

—

Salas novads,

—

Salaspils novads,

—

Saldus novads,

—

Saulkrastu novads,

—

Sējas novads,

—

Siguldas novads,

—

Skrīveru novads,

—

Skrundas novada Raņķu pagasta daļa uz ziemeļiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasta daļa no Skrundas uz ziemeļiem no autoceļa A9 un austrumiem no Ventas upes,

—

Smiltenes novads,

—

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—

Strenču novads,

—

Talsu novads,

—

Tērvetes novads,

—

Tukuma novads,

—

Vaiņodes novada Vaiņodes pagasts un Embūtes pagasta daļa uz dienvidiem autoceļa P116, P106,

—

Valkas novads,

—

Varakļānu novads,

—

Vārkavas novads,

—

Vecpiebalgas novads,

—

Vecumnieku novads,

—

Ventspils novads,

—

Viesītes novads,

—

Viļakas novads,

—

Viļānu novads,

—

Zilupes novads.

5.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—

Alytaus miesto savivaldybė,

—

Alytaus rajono savivaldybė,

—

Anykščių rajono savivaldybė,

—

Akmenės rajono savivaldybė,

—

Birštono savivaldybė,

—

Biržų miesto savivaldybė,

—

Biržų rajono savivaldybė,

—

Druskininkų savivaldybė,

—

Elektrėnų savivaldybė,

—

Ignalinos rajono savivaldybė,

—

Jonavos rajono savivaldybė,

—

Joniškio rajono savivaldybė,

—

Jurbarko rajono savivaldybė: Eržvilko, Girdžių, Jurbarko miesto, Jurbarkų, Raudonės, Šimkaičių, Skirsnemunės, Smalininkų, Veliuonos ir Viešvilės seniūnijos,

—

Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—

Kalvarijos savivaldybė,

—

Kauno miesto savivaldybė,

—

Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Batniavos, Ežerėlio, Domeikavos, Garliavos, Garliavos apylinkių, Karmėlavos, Kulautuvos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Raudondvario, Ringaudų, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Vandžiogalos, Užliedžių, Vilkijos ir Zapyškio seniūnijos, Babtų seniūnijos dalis į rytus nuo kelio A1, ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 1907,

—

Kazlų rūdos savivaldybė,

—

Kelmės rajono savivaldybė,

—

Kėdainių rajono savivaldybė: Dotnuvos, Gudžiūnų, Kėdainių miesto, Krakių, Pelėdnagių, Surviliškio, Šėtos, Truskavos, Vilainių ir Josvainių seniūnijos dalis į šiaurę ir rytus nuo kelio Nr. 229 ir Nr. 2032,

—

Kupiškio rajono savivaldybė,

—

Kretingos rajono savivaldybė: Imbarės, Kūlupėnų ir Kartenos seniūnijos,

—

Lazdijų rajono savivaldybė,

—

Marijampolės savivaldybė,

—

Mažeikių rajono savivaldybė,

—

Molėtų rajono savivaldybė: Alantos seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio 119 ir į šiaurę nuo kelio Nr. 2828, Balninkų, Dubingių, Giedraičių, Joniškio ir Videniškių seniūnijos,

—

Pagėgių savivaldybė,

—

Pakruojo rajono savivaldybė,

—

Panevėžio rajono savivaldybė,

—

Panevėžio miesto savivaldybė,

—

Pasvalio rajono savivaldybė,

—

Radviliškio rajono savivaldybė,

—

Rietavo savivaldybė,

—

Prienų rajono savivaldybė,

—

Plungės rajono savivaldybė: Žlibinų, Stalgėnų, Nausodžio sen dalis nuo kelio Nr. 166 į šiaurės vakarus, Plungės miesto ir Šateikių seniūnijos,

—

Raseinių rajono savivaldybė: Betygalos, Girkalnio, Kalnujų, Nemakščių, Pagojukų, Paliepių, Raseinių miesto, Raseinių, Šiluvos, Viduklės seniūnijos,

—

Rokiškio rajono savivaldybė,

—

Skuodo rajono savivaldybės: Aleksandrijos ir Ylakių seniūnijos,

—

Šakių rajono savivaldybė,

—

Šalčininkų rajono savivaldybė,

—

Šiaulių miesto savivaldybė,

—

Šiaulių rajono savivaldybė,

—

Šilutės rajono savivaldybė,

—

Širvintų rajono savivaldybė,

—

Šilalės rajono savivaldybė,

—

Švenčionių rajono savivaldybė,

—

Tauragės rajono savivaldybė,

—

Telšių rajono savivaldybė,

—

Trakų rajono savivaldybė,

—

Ukmergės rajono savivaldybė,

—

Utenos rajono savivaldybė,

—

Varėnos rajono savivaldybė,

—

Vilniaus miesto savivaldybė,

—

Vilniaus rajono savivaldybė,

—

Vilkaviškio rajono savivaldybė,

—

Visagino savivaldybė,

—

Zarasų rajono savivaldybė.

6.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Stare Juchy, Prostki oraz gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

powiat elbląski,

powiat miejski Elbląg,

powiat gołdapski,

powiat piski,

gminy Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie i Sępopol w powiecie bartoszyckim,

gminy Biskupiec, Kolno, część gminy Olsztynek położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr S51 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Ameryka oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą S51 do północnej granicy gminy, łączącej miejscowości Mańki – Mycyny – Ameryka w powiecie olsztyńskim,

gmina Grunwald, część gminy Małdyty położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy Miłomłyn położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy wiejskiej Ostróda położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7 oraz na południe od drogi nr 16, część miasta Ostróda położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7 w powiecie ostródzkim,

powiat giżycki,

powiat braniewski,

powiat kętrzyński,

gminy Lubomino i Orneta w powiecie lidzbarskim,

gmina Nidzica i część gminy Kozłowo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Rączki – Kownatki – Gardyny w powiecie nidzickim,

gminy Dźwierzuty, Jedwabno, Pasym, Szczytno i miasto Szczytno i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

powiat mrągowski,

gmina Zalewo w powiecie iławskim,

powiat węgorzewski,

w województwie podlaskim:

powiat bielski,

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wizna w powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

powiat siemiatycki,

powiat hajnowski,

gminy Ciechanowiec, Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty, Sokoły i część gminy Kulesze Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie wysokomazowieckim,

gmina Rutki i część gminy Kołaki Kościelne położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie zambrowskim,

powiat kolneński z miastem Kolno,

powiat białostocki,

gminy Filipów, Jeleniewo, Przerośl, Raczki, Rutka-Tartak, Suwałki, Szypliszki Wiżajny oraz część gminy Bakałarzewo położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę 653 biegnącej od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą 1122B oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1122B biegnącą od drogi 653 w kierunku południowym do skrzyżowania z drogą 1124B i następnie na północny – wschód od drogi nr 1124B biegnącej od skrzyżowania z drogą 1122B do granicy z gminą Raczki w powiecie suwalskim,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok,

w województwie mazowieckim:

powiat siedlecki,

powiat miejski Siedlce,

gminy Bielany, Ceranów, Jabłonna Lacka, Kosów Lacki, Repki, Sabnie, Sterdyń i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

gminy Grębków i Wierzbno w powiecie węgrowskim,

powiat łosicki,

powiat ciechanowski,

powiat sochaczewski,

gminy Policzna, Przyłęk, Tczów i Zwoleń w powiecie zwoleńskim,

powiat kozienicki,

gminy Chotcza i Solec nad Wisłą w powiecie lipskim,

gminy Gózd, Jastrzębia, Jedlnia Letnisko, Pionki z miastem Pionki, Skaryszew, Jedlińsk, Przytyk, Zakrzew, część gminy Iłża położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9, część gminy Wolanów położona na północ od drogi nr 12 w powiecie radomskim,

gminy Bodzanów, Bulkowo, Staroźreby, Słubice, Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim,

powiat nowodworski,

powiat płoński,

gminy Pokrzywnica, Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Dębówka, Klembów, Poświętne, Radzymin, Wołomin, miasto Kobyłka, miasto Marki, miasto Ząbki, miasto Zielonka w powiecie wołomińskim,

gminy Borowie, Garwolin z miastem Garwolin, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, część gminy Wilga położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły, część gminy Górzno położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Łąki i Górzno biegnącą od wschodniej granicy gminy, następnie od miejscowości Górzno na północ od drogi nr 1328W biegnącej do drogi nr 17, a następnie na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od drogi nr 17 do zachodniej granicy gminy przez miejscowości Józefów i Kobyla Wola w powiecie garwolińskim,

gminy Boguty – Pianki, Zaręby Kościelne, Nur i część gminy Małkinia Górna położona na południe od rzeki Brok w powiecie ostrowskim,

gminy Stupsk, Wiśniewo i Strzegowo w powiecie mławskim,

powiat miński,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

powiat grójecki,

powiat grodziski,

powiat żyrardowski,

powiat białobrzeski,

powiat przysuski,

powiat miejski Warszawa,

w województwie lubelskim:

powiat bialski,

powiat miejski Biała Podlaska,

gminy Batorz, Godziszów, Janów Lubelski, Modliborzyce i Potok Wielki w powiecie janowskim,

gminy Janowiec, Kazimierz Dolny, Końskowola, Kurów, Markuszów, Nałęczów, Puławy z miastem Puławy, Wąwolnica i Żyrzyn w powiecie puławskim,

gminy Nowodwór, miasto Dęblin i część gminy Ryki położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową powiecie ryckim,

gminy Adamów, Krzywda, Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Stanin, Wojcieszków, gmina wiejska Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

powiat lubelski,

powiat miejski Lublin,

gminy Niedźwiada, Ostrów Lubelski, Serniki i Uścimów w powiecie lubartowskim,

powiat łęczyński,

powiat świdnicki,

gminy Fajsławice, Gorzków, Izbica, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Kraśniczyn, Łopiennik Górny, Siennica Różana i część gminy Żółkiewka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

gminy Chełm, Ruda – Huta, Sawin, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze, Wierzbica, część gminy Dorohusk położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Wojsławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę 1839L, część gminy Leśniowice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę 1839L w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

powiat kraśnicki,

powiat opolski,

powiat parczewski,

powiat włodawski,

powiat radzyński,

w województwie podkarpackim:

powiat stalowowolski,

gminy Oleszyce, Lubaczów z miastem Lubaczów, Wielkie Oczy w powiecie lubaczowskim,

część gminy Kamień położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19, część gminy Sokołów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gminy Cmolas i Majdan Królewski w powiecie kolbuszowskim,

gminy Grodzisko Dolne, część gminy wiejskiej Leżajsk położona na południe od miasta Leżajsk oraz na zachód od linii wyznaczonej przez rzekę San, w powiecie leżajskim,

gmina Jarocin, część gminy Harasiuki położona na północ od linii wyznaczona przez drogę nr 1048 R, część gminy Ulanów położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Tanew, część gminy Nisko położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 oraz na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 19, część gminy Jeżowe położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie niżańskim,

powiat tarnobrzeski,

w województwie pomorskim:

gminy Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń w powiecie sztumskim,

gmina Stare Pole w powiecie malborskim,

gminy Stegny, Sztutowo i część gminy Nowy Dwór Gdański położona na północny – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminy w powiecie nowodworskim,

w województwie świętokrzyskim:

gmina Tarłów i część gminy Ożarów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 w powiecie opatowskim,

część gminy Brody położona na zachód od linii kolejowej biegnącej od miejscowości Marcule i od północnej granicy gminy przez miejscowości Klepacze i Karczma Kunowska do południowej granicy gminy oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 i na północny – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 0618T biegnącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie oraz przez drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

w województwie lubuskim:

powiat wschowski,

gmina Kostrzyn nad Odrą i część gminy Witnica położona na południowy zachód od drogi biegnącej od zachodniej granicy gminy od miejscowości Krześnica, przez miejscowości Kamień Wielki – Mościce -Witnica – Kłopotowo do południowej granicy gminy w powiecie gorzowskim,

gminy Gubin z miastem Gubin, Maszewo i część gminy Bytnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1157F w powiecie krośnieńskim,

powiat słubicki,

gminy Słońsk, Sulęcin i Torzym w powiecie sulęcińskim,

gminy Bledzew i Międzyrzecz w powiecie międzyrzeckim,

gminy Kolsko, część gminy Kożuchów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 283 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 290 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 290 biegnącej od miasta Mirocin Dolny do zachodniej granicy gminy, część gminy Bytom Odrzański położona na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 293 i 326, część gminy Nowe Miasteczko położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi 293 i 328, część gminy Siedlisko położona na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od rzeki Odry przy południowe granicy gminy do drogi nr 326 łączącej się z drogą nr 325 biegnącą w kierunku miejscowości Różanówka do skrzyżowania z drogą nr 321 biegnącą od tego skrzyżowania w kierunku miejscowości Bielawy, a następnie przedłużoną przez drogę przeciwpożarową biegnącą od drogi nr 321 w miejscowości Bielawy do granicy gminy w powiecie nowosolskim,

gminy Nowogród Bobrzański, Trzebiechów część gminy Bojadła położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 278 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 282 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 282 biegnącej od miasta Bojadła do zachodniej granicy gminy i część gminy Sulechów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S3 w powiecie zielonogórskim,

powiat żarski,

gminy Brzeźnica, Iłowa, Małomice, Szprotawa, Wymiarki, Żagań, miasto Żagań, miasto Gozdnica, część gminy Niegosławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 328 w powiecie żagańskim,

gminy Lubrza, Łagów i Świebodzin w powiecie świebodzińskim,

w województwie dolnośląskim:

gmina Pęcław, część gminy Kotla położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Krzycki Rów, część gminy wiejskiej Głogów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 12, 319 oraz 329, część miasta Głogów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie głogowskim,

gminy Grębocice i Polkowice w powiecie polkowickim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Przemęt i Wolsztyn w powiecie wolsztyńskim,

gmina Wielichowo część gminy Kamieniec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 i część gminy Rakoniewice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie grodziskim,

gminy Lipno, Osieczna, Wijewo, Włoszakowice i część gminy Święciechowa położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie leszczyńskim,

gmina Śmigiel, część gminy wiejskiej Kościan położona na południowy – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 5 oraz na zachód od linii wyznaczonej przez kanał Obry, część gminy Krzywiń położona na zachód od linii wyznaczonej przez kanał Obry w powiecie kościańskim,

powiat miejski Leszno,

powiat obornicki,

część gminy Połajewo na położona na południe od drogi łączącej miejscowości Chraplewo, Tarnówko-Boruszyn, Krosin, Jakubowo, Połajewo – ul. Ryczywolska do północno-wschodniej granicy gminy w powiecie czarnkowsko-trzcianeckim,

gmina Suchy Las, część gminy wiejskiej Murowana Goślina położona na północ od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy miasta Murowana Goślina do północno-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Rokietnica położona na północ i na wschód od linii kolejowej biegnącej od północnej granicy gminy w miejscowości Krzyszkowo do południowej granicy gminy w miejscowości Kiekrz w powiecie poznańskim,

część gminy Szamotuły położona na wschód od wschodniej granicy miasta Szamotuły i na północ od linii kolejowej biegnącej od południowej granicy miasta Szamotuły do południowo-wschodniej granicy gminy oraz część gminy Obrzycko położona na wschód od drogi nr 185 łączącej miejscowości Gaj Mały, Słopanowo i Obrzycko do północnej granicy miasta Obrzycko, a następnie na wschód od drogi przebiegającej przez miejscowość Chraplewo w powiecie szamotulskim,

w województwie łódzkim:

gminy Drzewica, Opoczno i Poświętne w powiecie opoczyńskim,

gmina Sadkowice w powiecie rawskim,

w województwie zachodniopomorskim:

część gminy Boleszkowice położona na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 i część gminy Dębno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 31 biegnącą od zachodniej granicy gminy do miejscowości Sarbinowo, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od miejscowości Sarbinowo przez miejscowość Krześnica do wschodniej granicy gminy w powiecie myśliborskim.

7.   Slovākija

Šādi Slovākijas apgabali:

—

in the district of Gelnica, the whole municipality of Smolník,

—

In the district of Košice-okolie the municipalities of Opátka, Košická Belá, Malá Lodina, Veľká Lodina, Kysak, Sokoľ, Trebejov, Obišovce, Družstevná pri Hornáde, Kostoľany nad Hornádom, Budimír, Vajkovce, Chrastné, Čižatice, Kráľovce, Ploské, Nová Polhora, Boliarov, Kecerovce, Vtáčkovce, Herľany, Rankovce, Mudrovce, Kecerovský Lipovec, Opiná, Bunetice,

—

the whole city of Košice,

—

in the district of Michalovce, the whole municipalities of Tušice, Moravany, Pozdišovce, Michalovce, Zalužice, Lúčky, Závadka, Hnojné, Poruba pod Vihorlatom, Jovsa, Kusín, Klokočov, Kaluža, Vinné, Trnava pri Laborci, Oreské, Staré, Zbudza, Petrovce nad Laborcom, Lesné, Suché, Rakovec nad Ondavou, Nacina Ves, Voľa, and Pusté Čemerné,

—

in the district of Vranov nad Topľou, the whole municipalities of Zámutov, Rudlov, Jusková Voľa, Banské, Cabov, Davidov, Kamenná Poruba, Vechec, Čaklov, Soľ, Komárany, Čičava, Nižný Kručov, Vranov nad Topľou, Sačurov, Sečovská Polianka, Dlhé Klčovo, Nižný Hrušov, Poša, Nižný Hrabovec, Hencovce, Kučín, Majerovce, Sedliská, Kladzany and Tovarnianska Polianka,

—

in the district of Prešov, the whole municipalities of Tuhrina, Lúčina, Podhradík, Okružná, Ruská Nová Ves, Teriakovce, Ľubotice, Vyšná Šebastová, Lipníky, Chmeľov, Čelovce, Pušovce, Proč, Šarišská Trstená, Chmeľovec, Podhorany, Nemcovce, Lada, Kapušany, Fulianka, Prešov, Fintice, Tulčík, Demjata, Veľký Slivník, Záhradné, Malý Slivník, Mošurov, Terňa, Gregorovce, Medzany, Malý Šariš, Župčany, Svinia, Veľký Šariš, Geraltov, Trnkov, Šarišská Poruba, Lažany, Červenica,

—

in the district of Sabinov, the whole municipalities Ostrovany, Daletice, Jarovnice, Šarišské Michaľany, Ražňany, Uzovce, Hubošovce, Ratvaj, Bodovce, Šarišské Sokolovce, Sabinov, Jakubovany, Uzovský Šalgov, Uzovské Pekľany, Pečovská Nová Ves, Rožkovany, Jakubova Voľa, Drienica, Červená Voda, Jakovany, Červenica pri Sabinove, Ľutina, Olejníkov,

—

in the district of Svidník, the whole municipalities of Dukovce, Želmanovce, Kuková, Kalnište, Lužany pri Ondave, Lúčka, Giraltovce, Kračúnovce, Železník, Kobylince, Mičakovce,

—

in the district of Bardejov, the whole municipalities of Kríže, Hervartov, Richvald, Šiba, Kľušov, Hertník, Fričkovce, Bartošovce, Kobyly, Osikov, Vaniškovce, Janovce, Tročany, Abrahámovce, Raslavice, Buclovany, Lopúchov, Stuľany, Koprivnica, Kochanovce, Harhaj, Vyšný Kručov, Brezov, Lascov, Marhaň, Kučín, Kožany, Kurima, Nemcovce, Porúbka, Hankovce, Oľšavce, Nižná Voľa, Rešov, Vyšná Voľa, Poliakovce, Dubinné, Hrabovec, Komárov, Lukavica,

—

in the district of Revúca, the whole municipalities of Gemer, Tornaľa, Žiar, Gemerská Ves, Levkuška, Otročok, Polina, Rašice,

—

in the district of Rimavská Sobota, the whole municipalities of Abovce, Barca, Bátka, Cakov, Chanava, Dulovo, Figa, Gemerské Michalovce, Hubovo, Ivanice, Kaloša, Kesovce, Kráľ, Lenartovce, Lenka, Neporadza, Orávka, Radnovce, Rakytník, Riečka, Rimavská Seč, Rumince, Stránska, Uzovská Panica, Valice, Vieska nad Blhom, Vlkyňa, Vyšné Valice, Včelince, Zádor, Číž, Štrkovec Tomášovce and Žíp,

—

in the district of Prešov, the whole municipalities of Tuhrina and Lúčina.

8.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—

Judeţul Bistrița-Năsăud, without localities mentioned in Part III:

—

Locality Dealu Ștefăniței,

—

Locality Romuli.

9.   Vācija

Šādi Vācijas apgabali:

Bundesland Brandenburg:

Landkreis Oder-Spree:

Gemeinde Grunow-Dammendorf,

Gemeinde Mixdorf,

Gemeinde Schlaubetal,

Gemeinde Neuzelle,

Gemeinde Neißemünde,

Gemeinde Lawitz,

Gemeinde Eisenhüttenstadt,

Gemeinde Vogelsang,

Gemeinde Ziltendorf,

Gemeinde Wiesenau,

Gemeinde Friedland,

Gemeinde Müllrose,

Gemeinde Groß Lindow,

Gemeinde Brieskow-Finkenheerd,

Gemeinde Ragow-Merz,

Gemeinde Beeskow,

Gemeinde Rietz-Neuendorf mit den Gemarkungen Groß Rietz und Birkholz,

Gemeinde Tauche mit den Gemarkungen Stremmen, Ranzig, Trebatsch, Sabrodt, Sawall, Mitwalde und Tauche,

Landkreis Dahme-Spreewald:

Gemeinde Jamlitz,

Gemeinde Lieberose,

Gemeinde Schwielochsee mit den Gemarkungen Goyatz, Jessern, Lamsfeld, Ressen, Speichrow und Zaue,

Landkreis Spree-Neiße:

Gemeinde Schenkendöbern mit den Gemarkungen Stakow, Reicherskreuz, Groß Drewitz, Sembten, Meuselwitz, Kreyne, Lübbinchen, Bärenklau, Schenkendöbern und Atterwasch,

Gemeinde Guben mit den Gemarkungen Bresinchen, Guben und Deulowitz,

Landkreis Märkisch-Oderland:

Gemeinde Zechin,

Gemeinde Bleyen-Genschmar,

Gemeinde Golzow,

Gemeinde Küstriner Vorland,

Gemeinde Alt Tucheband,

Gemeinde Reitwein,

Gemeinde Podelzig,

Gemeinde Letschin mit der Gemarkung Sophienthal,

Gemeinde Seelow – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Vierlinden – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Lindendorf – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Fichtenhöhe – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Gemeinde Lebus mit den Gemarkungen Lebus und Mallnow – östlich der Bahnstrecke RB 60,

Bundesland Sachsen:

Landkreis Görlitz:

Gemeinde Krauschwitz östlich der B115,

Gemeinde Weißkeißel östlich der B115,

Gemeinde Rietschen östlich der B115 und nördlich der Südgrenze Truppenübungsplatz Oberlausitz.

III DAĻA

1.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

—

the whole region of Blagoevgrad,

—

the whole region of Dobrich,

—

the whole region of Gabrovo,

—

the whole region of Kardzhali,

—

the whole region of Lovech,

—

the whole region of Montana,

—

the whole region of Pleven,

—

the whole region of Razgrad,

—

the whole region of Ruse,

—

the whole region of Shumen,

—

the whole region of Silistra,

—

the whole region of Sliven,

—

the whole region of Sofia city,

—

the whole region of Sofia Province,

—

the whole region of Targovishte,

—

the whole region of Vidin,

—

the whole region of Varna,

—

the whole region of Veliko Tarnovo,

—

the whole region of Vratza,

—

in Burgas region:

—

the whole municipality of Burgas,

—

the whole municipality of Kameno,

—

the whole municipality of Malko Tarnovo,

—

the whole municipality of Primorsko,

—

the whole municipality of Sozopol,

—

the whole municipality of Sredets,

—

the whole municipality of Tsarevo,

—

the whole municipality of Sungurlare,

—

the whole municipality of Ruen,

—

the whole municipality of Aytos.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—

Aizputes novada Kalvenes pagasta daļa uz austrumiem no ceļa pie Vārtājas upes līdz autoceļam A9, uz ziemeļiem no autoceļa A9, uz austrumiem no autoceļa V1200, Kazdangas pagasta daļa uz austrumiem no ceļa V1200, P115, P117, V1296,

—

Kuldīgas novada Laidu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1296,

—

Skrundas novada Rudbāržu, Nīkrāces pagasts, Raņķu pagasta daļa uz dienvidiem no autoceļa V1272 līdz robežai ar Ventas upi, Skrundas pagasts (izņemot pagasta daļa no Skrundas uz ziemeļiem no autoceļa A9 un austrumiem no Ventas upes), Skrundas pilsēta,

—

Vaiņodes novada Embūtes pagasta daļa uz ziemeļiem autoceļa P116, P106.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—

Jurbarko rajono savivaldybė: Seredžiaus ir Juodaičių seniūnijos,

—

Kauno rajono savivaldybė, Čekiškės seniūnija, Babtų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio A1ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 1907,

—

Kėdainių rajono savivaldybė: Pernaravos seniūnija ir Josvainių seniūnijos pietvakarinė dalis tarp kelio Nr. 229 ir Nr. 2032,

—

Molėtų rajono savivaldybė: Alantos seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 119 ir į pietus nuo kelio Nr. 2828, Čiulėnų, Inturkės, Luokesos, Mindūnų ir Suginčių seniūnijos,

—

Plungės rajono savivaldybė: Alsėdžių, Babrungo, Paukštakių, Platelių ir Žemaičių Kalvarijos seniūnijos,

—

Raseinių rajono savivaldybė: Ariogalos ir Ariogalos miesto seniūnijos,

—

Skuodo rajono savivaldybės: Barstyčių, Notėnų ir Šačių seniūnijos.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Bisztynek i Bartoszyce z miastem Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

gminy Kiwity i Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński w powiecie lidzbarskim,

gminy Łukta, Morąg, Miłakowo, część gminy Małdyty położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy Miłomłyn położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7, część gminy wiejskiej Ostróda położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr S7 oraz na północ od drogi nr 16, część miasta Ostróda położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr w powiecie ostródzkim,

powiat olecki,

gminy Barczewo, Gietrzwałd, Jeziorany, Jonkowo, Dywity, Dobre Miasto, Purda, Stawiguda, Świątki, część gminy Olsztynek położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr S51 biegnącą od wschodniej granicy gminy do miejscowości Ameryka oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od skrzyżowania z drogą S51 do północnej granicy gminy, łączącej miejscowości Mańki – Mycyny – Ameryka w powiecie olsztyńskim,

powiat miejski Olsztyn,

w województwie podlaskim:

część gminy Bakałarzewo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę 653 biegnącej od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą 1122B oraz na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1122B biegnącą od drogi 653 w kierunku południowym do skrzyżowania z drogą 1124B i następnie na południowy- zachód od drogi nr 1124B biegnącej od skrzyżowania z drogą 1122B do granicy z gminą Raczki w powiecie suwalskim,

w województwie mazowieckim:

gminy Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Maciejowice, Sobolew, Trojanów, Żelechów, część gminy Wilga położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły, część gminy Górzno położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Łąki i Górzno biegnącą od wschodniej granicy gminy, następnie od miejscowości Górzno na południe od drogi nr 1328W biegnącej do drogi nr 17, a następnie na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od drogi nr 17 do zachodniej granicy gminy przez miejscowości Józefów i Kobyla Wola w powiecie garwolińskim,

część gminy Iłża położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 w powiecie radomskim,

gmina Kazanów w powiecie zwoleńskim,

gminy Ciepielów, Lipsko, Rzeczniów i Sienno w powiecie lipskim,

w województwie lubelskim:

powiat tomaszowski,

gminy Białopole, Dubienka, Kamień, Żmudź, część gminy Dorohusk położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Wojsławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę 1839L, część gminy Leśniowice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę 1839L w powiecie chełmskim,

gmina Rudnik i część gminy Żółkiewka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

powiat zamojski,

powiat miejski Zamość,

powiat biłgorajski,

powiat hrubieszowski,

gminy Dzwola i Chrzanów w powiecie janowskim,

gmina Serokomla w powiecie łukowskim,

gminy Abramów, Kamionka, Michów, Lubartów z miastem Lubartów, Firlej, Jeziorzany, Kock, Ostrówek w powiecie lubartowskim,

gminy Kłoczew, Stężyca, Ułęż i część gminy Ryki położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie ryckim,

gmina Baranów w powiecie puławskim,

w województwie podkarpackim:

gminy Cieszanów, Horyniec – Zdrój, Narol i Stary Dzików w powiecie lubaczowskim,

gminy Kuryłówka, Nowa Sarzyna, miasto Leżajsk, część gminy wiejskiej Leżajsk położona na północ od miasta Leżajsk oraz część gminy wiejskiej Leżajsk położona na wschód od linii wyznaczonej przez rzekę San, w powiecie leżajskim,

gminy Krzeszów, Rudnik nad Sanem, część gminy Harasiuki położona na południe od linii wyznaczona przez drogę nr 1048 R, część gminy Ulanów położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Tanew, część gminy Nisko położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 oraz na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 19, część gminy Jeżowe położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie niżańskim,

gminy Chłopice, Jarosław z miastem Jarosław, Laszki, Wiązownica, Pawłosiów, Radymno z miastem Radymno, w powiecie jarosławskim,

gmina Stubno w powiecie przemyskim,

część gminy Kamień położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 w powiecie rzeszowskim,

gminy Adamówka, Sieniawa, Tryńcza, miasto Przeworsk, część gminy wiejskiej Przeworsk położona na wschód od miasta Przeworsk i na wschód od linii wyznaczonej przez autostradę A4 biegnącą od granicy z gminą Tryńcza do granicy miasta Przeworsk, część gminy Zarzecze położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1594R biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Zarzecze oraz na północ od linii wyznaczonej przez drogi nr 1617R oraz 1619R biegnącą do południowej granicy gminy w powiecie przeworskim,

w województwie lubuskim:

gminy Nowa Sól i miasto Nowa Sól, Otyń oraz część gminy Kożuchów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 283 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 290 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 290 biegnącej od miasta Mirocin Dolny do zachodniej granicy gminy, część gminy Bytom Odrzański położona na południowy wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 293 i 326, część gminy Nowe Miasteczko położona na wschód od linii wyznaczonych przez drogi 293 i 328, część gminy Siedlisko położona na południowy wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od rzeki Odry przy południowe granicy gminy do drogi nr 326 łączącej się z drogą nr 325 biegnącą w kierunku miejscowości Różanówka do skrzyżowania z drogą nr 321 biegnącą od tego skrzyżowania w kierunku miejscowości Bielawy, a następnie przedłużoną przez drogę przeciwpożarową biegnącą od drogi nr 321 w miejscowości Bielawy do granicy gminy w powiecie nowosolskim,

gminy Babimost, Czerwieńsk, Kargowa, Świdnica, Zabór, część gminy Bojadła położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 278 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 282 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 282 biegnącej od miasta Bojadła do zachodniej granicy gminy i część gminy Sulechów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr S3 w powiecie zielonogórskim,

część gminy Niegosławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 328 w powiecie żagańskim,

powiat miejski Zielona Góra,

gminy Skąpe, Szczaniec i Zbąszynek w powiecie świebodzińskim,

gminy Bobrowice, Dąbie, Krosno Odrzańskie i część gminy Bytnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 1157F w powiecie krośnieńskim,

część gminy Trzciel położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 w powiecie międzyrzeckim,

w województwie wielkopolskim:

gmina Zbąszyń, część gminy Miedzichowo położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 92, część gminy Nowy Tomyśl położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie nowotomyskim,

gmina Siedlec w powiecie wolsztyńskim,

część gminy Rakoniewice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 305 w powiecie grodziskim,

gminy Chocz, Czermin, Gołuchów, Pleszew i część gminy Gizałki położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 w powiecie pleszewskim,

część gminy Grodziec położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 443 w powiecie konińskim,

gminy Blizanów, Stawiszyn, Żelazków w powiecie kaliskim,

w województwie dolnośląskim:

gminy Jerzmanowa, Żukowice, część gminy Kotla położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Krzycki Rów, część gminy wiejskiej Głogów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 12, 319 oraz 329, część miasta Głogów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie głogowskim,

gminy Gaworzyce, Radwanice i część gminy Przemków położona na północ od linii wyznaczonej prze drogę nr 12 w powiecie polkowickim,

w województwie świętokrzyskim:

część gminy Brody położona na wschód od linii kolejowej biegnącej od miejscowości Marcule i od północnej granicy gminy przez miejscowości Klepacze i Karczma Kunowska do południowej granicy gminy w powiecie starachowickim.

5.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

—

Zona orașului București,

—

Județul Constanța,

—

Județul Satu Mare,

—

Județul Tulcea,

—

Județul Bacău,

—

Județul Bihor,

—

The following localities from Județul Bistrița Năsăud:

—

Dealu Ștefăniței,

—

Romuli,

—

Județul Brăila,

—

Județul Buzău,

—

Județul Călărași,

—

Județul Dâmbovița,

—

Județul Galați,

—

Județul Giurgiu,

—

Județul Ialomița,

—

Județul Ilfov,

—

Județul Prahova,

—

Județul Sălaj,

—

Județul Suceava,

—

Județul Vaslui,

—

Județul Vrancea,

—

Județul Teleorman,

—

Judeţul Mehedinţi,

—

Județul Gorj,

—

Județul Argeș,

—

Judeţul Olt,

—

Judeţul Dolj,

—

Județul Arad,

—

Județul Timiș,

—

Județul Covasna,

—

Județul Brașov,

—

Județul Botoșani,

—

Județul Vâlcea,

—

Județul Iași,

—

Județul Hunedoara,

—

Județul Alba,

—

Județul Sibiu,

—

Județul Caraș-Severin,

—

Județul Neamț,

—

Județul Harghita,

—

Județul Mureș,

—

Județul Cluj,

—

Județul Maramureş.

6.   Slovākija

—

the whole district of Trebišov,

—

in the district of Michalovce, the whole municipalities of the district not included in Part I and Part II,

—

Region Sobrance – municipalities Lekárovce, Pinkovce, Záhor, Bežovce,

—

the whole district of Košice – okolie, except municipalities included in part II,

—

In the district Rožnava, the municipalities of Bôrka, Lúčka, Jablonov nad Turňou, Drnava, Kováčová, Hrhov, Ardovo, Bohúňovo, Bretka, Čoltovo, Dlhá Ves, Gemerská Hôrka, Gemerská Panica, Kečovo, Meliata, Plešivec, Silica, Silická Brezová, Slavec, Hrušov, Krásnohorská Dlhá Lúka, Krásnohorské podhradie, Lipovník, Silická Jablonica, Brzotín, Jovice, Kružná, Pača, Rožňava, Rudná, Vidová and Čučma,

—

in the district of Gelnica, the whole municipality of Smolník and Úhorná.

IV DAĻA

Itālija

Šāds Itālijas apgabals:

—

tutto il territorio della Sardegna.
”

23.11.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 392/60

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/1742

(2020. gada 20. novembris)

par konkrētiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnisko H5N8 apakštipa putnu gripu Apvienotajā Karalistē

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 8265)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 89/662/EEK (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu saistībā ar 131. pantu Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”),

ņemot vērā Padomes Direktīvu 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu saistībā ar Izstāšanās līguma 131. pantu,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta putnu, tai skaitā mājputnu, infekcijas slimība. Inficēšanās ar putnu gripas vīrusiem mājputniem izraisa divas minētās slimības pamatformas, kas atšķiras virulences ziņā. Zemi patogēniskā forma parasti rada tikai vieglus simptomus, savukārt augsti patogēniskā forma vairumam mājputnu sugu izraisa ļoti augstu mirstību. Šī slimība var nopietni ietekmēt mājputnu audzēšanas saimniecību rentabilitāti, traucējot tirdzniecību Savienībā un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Kopš 2005. gada izrādās, ka migrējošie putni var inficēties ar augsti patogēniskās H5 apakštipa putnu gripas vīrusiem un pēc tam rudens un pavasara migrācijas laikā tos izplatīt lielos attālumos.

(3)

Augsti patogēniskās putnu gripas vīrusu klātbūtne savvaļas putnu populācijā rada pastāvīgus draudus, ka šie vīrusi varētu tikt tieši un netieši ievazāti saimniecībās, kurās ir mājputni vai citi nebrīvē turēti putni.

(4)

Augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā ir risks, ka slimības ierosinātājs varētu pārsviesties uz citām saimniecībām, kurās ir mājputni vai citi nebrīvē turēti putni.

(5)

Padomes Direktīvā 2005/94/EK (3) ir izklāstīti konkrēti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu noteikšanu, un obligātie kontroles pasākumi, kas piemērojami tad, ja minētā slimība uzliesmo mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu populācijā. Minētā direktīva paredz aizsardzības zonas un uzraudzības zonas izveidi augsti patogēniskās putnu gripas uzliesmojuma gadījumā. Šāda reģionalizācija tiek piemērota, jo īpaši lai, novēršot slimības ierosinātāja ievazāšanu un nodrošinot slimības savlaicīgu noteikšanu, aizsargātu putnu veselību pārējā valsts teritorijā.

(6)

2020. gada novembrī Apvienotā Karaliste paziņoja Komisijai par augsti patogēniskās H5N8 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem tās teritorijā saimniecībās, kurā ir mājputni vai citi nebrīvē turēti putni, Češīras un Herfordšīras grāfistē un nekavējoties veica pasākumus, kas prasīti saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK, tostarp izveidoja aizsardzības zonu un uzraudzības zonu.

(7)

Komisija sadarbībā ar Apvienoto Karalisti ir izskatījusi minētos pasākumus un atzīst, ka aizsardzības zonas un uzraudzības zonas robežas, ko noteikusi minētās valsts kompetentā iestāde, atrodas pietiekamā attālumā no saimniecībām, kurās tika apstiprināti uzliesmojumi.

(8)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļautu, ka trešās valstis liek nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, ir nepieciešams īsā laika posmā Savienības līmenī aprakstīt aizsardzības zonu un uzraudzības zonu, kas Apvienotajā Karalistē izveidotas saistībā ar augsti patogēnisko putnu gripu.

(9)

Tādējādi šā lēmuma pielikumā būtu jānosaka aizsardzības zona un uzraudzības zona Apvienotajā Karalistē, kurās piemēro Direktīvā 2005/94/EK paredzētos dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, un būtu jānosaka šādas reģionalizācijas ilgums.

(10)

Turklāt Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1654 (4), kas tika pieņemts pēc Apvienotās Karalistes 2020. gada novembra paziņojuma par uzliesmojumu Češīras grāfistē un pēc paziņojuma par uzliesmojumu Herfordšīras grāfistē vēlāk tika grozīts, būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Apvienotā Karaliste nodrošina, ka aizsardzības zonā un uzraudzības zonā, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 16. panta 1. punktu, ir iekļauti vismaz tie apgabali, kuri norādīti šā lēmuma pielikuma A un B daļā.

2. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1654 atceļ.

3. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2020. gada 20. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES

(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  Padomes Direktīva 2005/94/EK (2005. gada 20. decembris), ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1654 (2020. gada 6. novembris) par dažiem pagaidu aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnisko H5N8 apakštipa putnu gripu Apvienotajā Karalistē (OV L 372, 9.11.2020., 52. lpp.).

PIELIKUMS

A DAĻA

Lēmuma 1. pantā minētā aizsardzības zona:

Apvienotā Karaliste

Aptvertais apgabals

Datums, līdz kuram pasākums piemērojams saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 29. panta 1. punktu

Those parts of the county of Cheshire (ADNS code 00140) contained within a circle of a radius of three kilometres, centred on WGS84 dec. coordinates N53.25 and W2.81

27.11.2020.

Those parts of the county of Herefordshire (ADNS code 00051) contained within a circle of a radius of three kilometres, centred on WGS84 dec. coordinates N52.17 and W2.81

8.12.2020.

B DAĻA

Lēmuma 1. pantā minētā uzraudzības zona:

Apvienotā Karaliste

Aptvertais apgabals

Datums, līdz kuram pasākums piemērojams saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 31. pantu

Those parts of the county of Cheshire (ADNS code 00140) extending beyond the area described in the protection zone and within the circle of a radius of ten kilometres, centred on WGS84 dec. coordinates N53.25 and W2.81

6.12.2020.

Those parts of the county of Cheshire (ADNS code 00140) contained within a circle of a radius of three kilometres, centred on WGS84 dec. coordinates N53.25 and W2.81

28.11.2020.–6.12.2020.

Those parts of the county of Herefordshire (ADNS code 00051) extending beyond the area described in the protection zone and within the circle of a radius of ten kilometres, centred on WGS84 dec. coordinates N52.17 and W2.81

17.12.2020.

Those parts of the county of Herefordshire (ADNS code 00051) contained within a circle of a radius of three kilometres, centred on WGS84 dec. coordinates N52.17 and W2.81

9.12.2020.–17.12.2020.

IETEIKUMI

23.11.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 392/63

KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2020/1743

(2020. gada 18. novembris)

par ātro antigēna testu izmantošanu, lai diagnosticētu SARS-CoV-2 infekciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (1) 168. panta 7. punktu veselības politikas noteikšana, kā arī veselības aizsardzības pasākumu organizēšana un sniegšana joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Tādējādi ES dalībvalstis ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Covid-19 testēšanas stratēģiju izstrādi un īstenošanu, arī ātro antigēna testu izmantošanu, ņemot vērā valstu epidemioloģisko un sociālo situāciju, kā arī testējamo mērķgrupu.

(2)

SARS-CoV-2 inficēto skaits turpina augt un noslogo veselības aprūpes darbiniekus, kuri ņem paraugus, un laboratorijas, kuras veic Covid-19 testus, līdz ar to starplaiks no testa pieprasīšanas līdz testa rezultātam palielinās. Tā kā arī Covid-19 testēšanas vietas un pakalpojumi ir labāk pieejami nekā 2020. gada sākumā, kad Eiropā bija pirmais pandēmijas vilnis, ir milzīgs pieprasījums pēc testiem – bieži vien lielāks nekā testēšanas iespējas.

(3)

Zinātne un tehnika nemitīgi attīstās, un tiek gūta arvien lielāka izpratne par šo vīrusu, tāpēc paveras jaunas iespējas Covid-19 diagnosticēšanā izmantot dažādas metodikas un pieejas. Patlaban zelta standarts Covid-19 diagnostikā ir RT-PĶR tests, ko gan Pasaules Veselības organizācija (PVO), gan Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) uzskata par visuzticamāko metodi, ar kādu testēt saslimušos un kontaktpersonas (2).

(4)

Eiropas tirgū parādās arvien vairāk jaunas paaudzes testu, kas ir ātrāki un lētāki, – tā saucamos ātros antigēna testus, kas nosaka vīrusa proteīnu (antigēnu) klātbūtni, var izmantot esošas infekcijas konstatēšanai. Eiropas Komisijas Covid-19 in vitro diagnostikas ierīču un testēšanas metožu datubāzē ir iekļauti 72 ātrie antigēna testi, kuriem ir CE zīme (3).

(5)

Ātro antigēna testu laišanu tirgū patlaban reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (4). Saskaņā ar minēto direktīvu SARS-CoV-2 ātro antigēna testu ražotājam jāsagatavo tehniskā dokumentācija, kurā ir skaidri parādīts, ka tests ir drošs un darbojas, kā to paredzējis ražotājs, un ir apliecināta atbilstība direktīvas I pielikumā noteiktajām prasībām. Pēc tam ražotājs savai ierīcei var izdot ES atbilstības deklarāciju un pievienot CE zīmi. No 2022. gada 26. maija direktīvu aizstās Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm (5). Saskaņā ar minēto regulu uz ātrajiem antigēna testiem attieksies stingrākas prasības par ierīces veiktspēju un pamatīgu novērtējumu, ko veic paziņota struktūra.

(6)

Ievērojot Komisijas pamatnostādnes par Covid-19 in vitro diagnostikas testiem (6), dalībvalstu kompetento iestāžu Medicīnisko ierīču koordinācijas grupa (MDCG) patlaban strādā, lai veicinātu to, ka tiek saskaņoti piemērots tiesiskais regulējums attiecībā uz testu laišanu tirgū, arī norādes ražotājiem atbilstīgi Direktīvai 98/79/EK. Turklāt Komisija ar MDCG sniegto pienesumu plāno Covid-19 testiem, t. sk. ātrajiem antigēna testiem, izstrādāt un pieņemt kopīgas specifikācijas atbilstīgi Regulai (ES) 2017/746 (7).

(7)

2020. gada 15. aprīlī Komisija pieņēma Pamatnostādnes par Covid-19 in vitro diagnostikas testiem un to veiktspēju (8), kurās sniegts Covid-19 testēšanas pārskats un apsvērumi par testu veiktspēju. Tā uzsver, ka atbilstīgi Direktīvai 98/79/EK ražotājam jānorāda paredzētais ierīces nolūks un ka ierīcei jābūt izstrādātai un izgatavotai tā, lai būtu piemērota šim paredzētajam nolūkam, arī paredzētajam lietotājam un klīniskajiem aspektiem, tādiem kā mērķa grupām. Ražotājam arī jānorāda ierīces analītiskās veiktspējas dati, un tiem jāatbilst paredzētajam nolūkam. Ierīcei klāt pievienotajā informācijā jāņem vērā potenciālo lietotāju apmācība un zināšanas.

(8)

PVO 2020. gada 11. septembrī publicēja pagaidu norādījumus par ātro antigēna testu izmantošanu Covid-19 noteikšanai (9). Tajos valstīm ir izskaidrots, kā šie testi var būt noderīgi un ka testi ir jāizvēlas apdomīgi. Kā uzsvērusi PVO, lai arī ātrie antigēna testi dažādos apstākļos un scenārijos SARS-CoV-2 infekcijas diagnosticēšanā var būt lietderīgi, to klīniskā veiktspēja vēl nav optimāla un jāievēro piesardzība.

(9)

No esošajiem modeļiem PVO iesaka izmantot tos ātros antigēna testus, kas atbilst minimālajām veiktspējas prasībām, t. i., jutība ≥ 80 % un specifiskums ≥ 97 %, un uzskata, ka šie testi būtu jāizmanto it sevišķi tad, ja RT-PĶR testu pieejamība ir uz laiku ierobežota vai ja sakarā ar ilgstošu starplaiku no testa pieprasīšanas līdz testa rezultātam zūd klīniskā lietderība. Ar ātrajiem antigēna testiem var ātri identificēt tos cilvēkus, kuriem ir lielāks risks izplatīt infekciju, it sevišķi apstākļos, kad notiek intensīva vīrusa pārnese sabiedrībā.

(10)

ECDC ir izdevis norādījumus par piemērotām SARS-CoV-2 testēšanas stratēģijām, ar kurām var sasniegt konkrētus sabiedrības veselības mērķus dažādās epidemioloģiskajās situācijās (10). Šie norādījumi nodrošina satvaru, kurā SARS-CoV-2 testēšanai ir būtiska nozīme uzticamu uzraudzības datu radīšanā, kontrolējot vīrusa pārnesi sabiedrības grupās, novēršot pārnesi augsta riska apstākļos un ierobežojot vīrusa atkārtotu ievazāšanu grupās, kurās ir panākta ilgstoša pārneses kontrole.

(11)

Lielākā daļa no pašreiz pieejamajiem ātrajiem antigēna testiem uzrāda zemāku jutību nekā RT-PĶR testi. ECDC norādījumi (11) par ātro antigēna testu izmantošanu nosaka dažādu testēšanas stratēģiju piemērotību dažādās epidemioloģiskajās situācijās un apstākļos un paredzēto klīnisko veiktspēju, pamatojoties uz pašreiz pieejamajiem pierādījumiem. Līdz šim ātro antigēna testu klīniskās izvērtēšanas pētījumi rāda 29 %–93,9 % jutību un 80,2 %–100 % testa specifiskumu salīdzinājumā ar zelta standartu – RT-PĶR testu. Ātro antigēna testu jutība ir lielāka, ja tos izmanto piecu dienu laikā pēc pirmo simptomu parādīšanās un testē paraugus, kuros ir liela vīrusa slodze.

(12)

Tomēr ātrajiem antigēna testiem var būt liela priekšrocība salīdzinājumā ar RT-PĶR testiem (vienkāršs aprīkojums, mazāks skaits augsti kvalificētu operatoru, pieejamāka cena un savlaicīgāki rezultāti), jo nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus ar viegli izmantojamiem un ātriem rezultātiem, kas palīdzēs arī atslogot veselības aprūpes sistēmas. Piemēram, ja tos izmanto mērķtiecīgākās visu iedzīvotāju testēšanas pieejās, risku neatklāt visus gadījumus vai pseidonegatīvu rezultātu risku atsver rezultātu savlaicīgums un iespēja atkārtoti testēt personas, kam sākotnēji bijis negatīvs testa rezultāts. Pozitīva vai negatīva testa rezultāta prediktīvā vērtība ir atkarīga no testa veiktspējas un infekcijas izplatības testēto iedzīvotāju vidū. Tāpēc šie elementi būtu pienācīgi jāapsver ātro antigēna testu rezultātu interpretēšanā.

(13)

Attiecībā uz iespēju antigēna testus izmantot asimptomātiskām personām jāatzīmē, ka pagaidām par ātro antigēna testu veiktspēju pieejamie dati ir ļoti ierobežoti. Turklāt pašreiz pieejamo ātro antigēna testu ražotāju instrukcijās pie mērķa grupām asimptomātiskas personas nav minētas.

(14)

Ņemot vērā jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus un epidemioloģisko situāciju, kā nākamo varētu apsvērt iespēju ātros antigēna testus izmantot ceļotājiem. Piemēram, kā paziņots Komisijas 2020. gada 28. oktobra ieteikumā par Covid-19 testēšanas stratēģijām, ECDC un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) kopīgi izstrādā drošākas gaisa satiksmes protokolu, arī kopīgu testēšanas pieeju lidostās.

(15)

Svarīga struktūra Savienības nozīmes sabiedrības veselības krīžu koordinēšanā ir Veselības drošības komiteja. Tās funkcija ir pastiprināt koordināciju un dalīties paraugpraksē un informācijā par valstu gatavības un reaģēšanas plānošanu. Ātro antigēna testu izmantošana tika apspriesta kopš 2020. gada septembra sākuma. Vairākas dalībvalstis ir sākušas ātros antigēna testus izmantot praksē un to izmantošanu ir iekļāvušas valsts Covid-19 testēšanas stratēģijās. Turklāt lielākā daļa dalībvalstu pašlaik veic validācijas pētījumus vai eksperimentālos pētījumus, lai novērtētu ātro antigēna testu klīnisko veiktspēju konkrētos apstākļos un diagnosticētu SARS-CoV-2 infekciju noteiktās iedzīvotāju mērķgrupās.

(16)

Komisijas 2020. gada 28. oktobra Ieteikumā par Covid-19 testēšanas stratēģijām, tai skaitā ātro antigēna testu izmantošanu (12), ir izklāstīti norādījumi valstīm attiecībā uz galvenajiem elementiem, kas jāņem vērā valsts, reģionālajās vai vietējās testēšanas stratēģijās. Dokumentā sniegtajos ieteikumos galvenā uzmanība ir pievērsta Covid-19 testēšanas stratēģiju tvērumam, prioritārajām grupām un konkrētām situācijām, kas jāņem vērā, un ir izvērsti galvenie jautājumi, kas saistīti ar testēšanas spējām un resursiem.

(17)

Turklāt dalībvalstīm ir ieteikts vienoties par kritērijiem, kas jāizmanto, izvēloties ātros antigēna testus, jo īpaši par tiem kritērijiem, kas saistīti ar testu klīnisko veiktspēju, piemēram, jutību un specifiskumu, kā arī panākt vienošanos par scenārijiem un apstākļiem, kuros ātros antigēna testus ir lietderīgi izmantot, piemēram, apstākļos, kuros ir liela infekcijas pārnese sabiedrībā.

(18)

Turklāt ieteikumā Komisija ir apņēmusies sadarboties ar dalībvalstīm, lai izveidotu ātro testu izvērtēšanas, apstiprināšanas un savstarpējas atzīšanas, kā arī testu rezultātu savstarpējas atzīšanas satvaru, ko panākt ir šā ieteikuma mērķis.

(19)

Uzņēmējiem jāizpilda piemērojamajos ES tiesību aktos izvirzītās prasības. Izpildīdams šīs prasības un ražojumam pievienodams CE zīmi, ražotājs norāda, ka ražojums atbilst visām juridiskajām prasībām, kādas attiecas uz CE zīmi, un ka to var pārdot visā EEZ. Dalībvalstīm ir iespēja noteiktu ierīču pieejamību ierobežot, ja tās uzskata, ka tas ir veselības un drošības aizsardzības vai sabiedrības veselības interesēs (13). Testu izvēle valstu līmenī būs atkarīga no testu pieejamības un no ieviestajām valstu testēšanas stratēģijām, piemēram, kādiem nolūkiem un kādās kombinācijās testus paredzēts izmantot un kādi veiktspējas dati ir pieņemti, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts, reģiona, veselības iestādes vai pacientu grupas epidemioloģisko un klīnisko situāciju. Sadarbība ES līmenī, novērtējot pierādījumus, kas ievākti, izmantojot šos testus klīniskajā praksē, arī EUnetHTA vienotās rīcības īstenošanas laikā, var ievērojami atbalstīt valsts stratēģiju izstrādi.

(20)

Rezultatīvai testēšanai ir būtiska nozīme iekšējā tirgus netraucētā darbībā, jo tā ļauj veikt mērķtiecīgus izolācijas vai karantīnas pasākumus. Ātro antigēna testu savstarpēja atzīšana ļaus samazināt brīvas pārvietošanās ierobežojumus saskaņā ar Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 (14) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju.

(21)

Dalībvalstu veselības dienestiem būtu savstarpēji jāatzīst ātro antigēna testu rezultāti, ievērojot šajā ieteikumā izklāstītos norādījumus. Lai atbalstītu savstarpēju atzīšanu, starp dalībvalstīm būtu jāturpina kopīgas diskusijas par valsts testēšanas stratēģijām, jo īpaši Veselības drošības komitejā un ņemot vērā no ECDC saņemtās atsauksmes un citus attiecīgus sadarbības centienus, piemēram, EUnetHTA vienoto rīcību.

(22)

ES sadarbība veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas jomā ir izrādījusies noderīga šajā jomā kompetentajām valstu iestādēm, kuras tādējādi saņem norādījumus attiecībā uz SARS-CoV-2, to skaitā par antigēna testu izmantošanu. Komisija ir ierosinājusi šajā jomā vēl vairāk stiprināt sadarbību ES līmenī (15). ES veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas regulējuma īstenošana būs svarīgs instruments, ar ko kopīgi strādāt, apvienot resursus, dalīties pieredzē un sniegt pierādījumus, kas vajadzīgi pamatotu lēmumu pieņemšanai, to skaitā par antigēna testu izmantošanu.

(23)

Turklāt, lai sniegtu papildu atbalstu dalībvalstīm, kuras ievieš ātro antigēna testu izmantošanu, Komisija ir atvēlējusi 100 miljonus EUR no Eiropas atbalsta instrumenta (ESI) ātro antigēna testu iegādei un izplatīšanai dalībvalstīm. Turklāt Komisija ir uzsākusi ar dalībvalstīm kopīgu iepirkumu, lai veicinātu taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi ātrajiem antigēna testiem.

(24)

Šā ieteikuma pamatā ir jaunākie ECDC un PVO norādījumi. To var atjaunināt, ņemot vērā jaunus zinātniskos pierādījumus, jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus un epidemioloģiskās situācijas attīstību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.   IETEIKUMA MĒRĶIS

(1)

 Šajā ieteikumā ir izklāstīti norādījumi dalībvalstīm attiecībā uz ātro antigēna testu izmantošanu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai, pamatojoties uz 28. oktobra ieteikumu par Covid-19 testēšanas stratēģijām.

(2)

 Tajā dalībvalstīm ieteikts papildus RT-PĶR testiem veikt ātros antigēna testus tādos skaidri noteiktos apstākļos, kad antigēna testu izmantošana ir piemērota, un ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatīšanos, konstatēt SARS-CoV-2 infekcijas gadījumus un ierobežot izolācijas un karantīnas pasākumus.

(3)

 Šis ieteikums arī tiecas nodrošināt personu brīvu pārvietošanos un netraucētu iekšējā tirgus darbību laikā, kad testēšanas spējas ir ierobežotas.

(4)

 Jo īpaši šajā ieteikumā īpaša uzmanība pievērsta kritērijiem, kas jāpiemēro ātro antigēna testu atlasē, apstākļiem, kādos šādu testu izmantošana ir lietderīga, testēšanas operatoriem, kā arī ātro antigēna testu un to rezultātu validēšanai un savstarpējai atzīšanai.

2.   ĀTRO ANTIGĒNA TESTU ATLASES KRITĒRIJI

(5)

 Lai pēc iespējas lielākā mērā izvairītos no pseidonegatīviem un pseidopozitīviem testa rezultātiem, dalībvalstīm būtu jācenšas izmantot ātros antigēna testus ar pieņemamu testa veiktspēju, t. i., ≥ 80 % jutību un ≥ 97 % specifiskumu.

(6)

 Ātrie antigēna testi būtu jāveic īpaši apmācītam veselības aprūpes personālam vai, vajadzības gadījumā, apmācītiem operatoriem un saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Kritiski svarīgs aspekts, kas bieži vien netiek ņemts vērā, ir parauga ņemšana. Jābūt arī pieejamiem protokoliem attiecībā uz paraugu efektīvu ņemšanu un rīkošanos ar tiem.

(7)

 Ātrie antigēna testi jāveic piecu dienu laikā pēc simptomu parādīšanās vai septiņu dienu laikā pēc kontakta ar apstiprinātu Covid-19 gadījumu.

(8)

 Pirms ātrie antigēna testi tiek pieņemti lietošanai, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādi testi ir marķēti ar CE zīmi (16), un pirms to ieviešanas klīniskajā praksē jānodrošina, ka šie testi ir validēti, kā aprakstīts šajā ieteikumā, attiecībā pret standarta RT-PĶR testiem un iedzīvotāju mērķgrupā un lietošanai paredzētajos apstākļos.

3.   IETEICAMIE APSTĀKĻI ANTIGĒNA TESTU IZMANTOŠANAI

(9)

 Ja RT-PĶR testu pieejamība uz laiku ir ierobežota, var apsvērt iespēju ātros antigēna testus izmantot, lai testētu personas ar Covid-19 līdzīgiem simptomiem vietās, kur pozitīvo testa rādījumu īpatsvars ir augsts vai ļoti augsts, piemēram, ≥ 10 %.

(10)

 Ātro antigēna testu veikšana var būt ieteicama personu pārbaudei neatkarīgi no simptomiem tad, ja tas notiek apstākļos, kuros gaidāms, ka pozitīvo testa rādījumu īpatsvars būs ≥ 10 %, piemēram, kontaktu izsekošanas un uzliesmojumu izmeklēšanas kontekstā.

(11)

 Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz veselības aprūpi un sociālo aprūpi, būtu jāapsver iespēja ātros antigēna testus veikt, uzņemot pacientus veselības aprūpes iestādēs, kā arī šķirojot pacientus vai iedzīvotājus ar simptomiem (līdz 5 dienām kopš simptomu parādīšanās), piemēram, lai pacientus norīkotu uz izolācijas telpām.

(12)

 Lai atklātu personas ar augstu pārneses potenciālu sabiedrībā un mazinātu slodzi veselības aprūpes iestādēm, ātro antigēna testu izmantošana būtu jāapsver arī mērķtiecīgākā visu iedzīvotāju testēšanas pieejā, piemēram, vietējās sabiedrības līmenī, kā arī citās augstas prevalences situācijās, un saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem. Šādās situācijās risku neatklāt visus gadījumus vai pseidonegatīvu rezultātu risku atsver rezultātu savlaicīgums un iespēja atkārtoti testēt personas ar sākotnēji negatīvu testa rezultātu. Apstiprinošais tests ļaus papildus pamatot diagnozi, kā norādīts šajā ieteikumā.

(13)

 Lai augstas prevalences situācijās un/vai ar ierobežotām RT-PĶR testēšanas spējām noteiktu personas ar augstu pārneses potenciālu, būtu jāapsver iespēja ātros antigēna testus izmantot (piem., ik pēc 2–3 dienām) veselības aprūpes, mājas un sociālās aprūpes, citu ilgtermiņa aprūpes iestāžu, slēgta tipa iestāžu (piem., cietumu vai administratīvās aizturēšanas centru, citas patvēruma meklētāju un migrantu uzņemšanas infrastruktūras), citu attiecīgo nozaru (gaļas pārstrādes uzņēmumu, kautuvju u. c.) attiecīgo priekšplāna darbinieku un citu līdzīgu struktūru personāla atkārtotā testēšanā.

(14)

 Zemas prevalences situācijās ātro antigēna testu izmantošana būtu jākoncentrē uz apstākļiem un situācijām, kur inficēto personu ātra identificēšana sekmē uzliesmojumu pārvaldību un (augsta) riska grupu, piemēram, medicīniskā personāla vai citu ilgtermiņa aprūpes iestāžu personāla, regulāru kontroli. Šādās situācijās jānovērtē risks, kas saistīts ar pozitīvu gadījumu nekonstatēšanu, un risks, kas saistīts ar izolācijas un karantīnas pasākumu īstenošanu kļūdaini identificētu pozitīvu gadījumu dēļ. To varētu risināt ar apstiprinošu testu.

(15)

 Ja ātro antigēna testu veic iedzīvotāju grupā ar augstu infekcijas prevalenci, negatīvi rezultāti jāapstiprina vai nu ar RT-PĶR, vai ar atkārtotu ātro antigēna testu. Ja ātro antigēna testu veic iedzīvotāju grupā ar zemu infekcijas prevalenci, pozitīvi rezultāti jāapstiprina vai nu ar RT-PĶR, vai ar atkārtotu ātro antigēna testu. Abos gadījumos apstiprinošā testa izmantošana un izvēle ir atkarīga no tā, vai risks, kas saistīts ar nekonstatētiem pozitīviem gadījumiem vai pseidopozitīvu gadījumu atklāšanu, ir pieļaujams.

4.   TESTĒŠANAS SPĒJAS UN RESURSI

(16)

 Papildus iepriekšminētajiem apsvērumiem konkrēta diagnostiskā testa izvēle ir atkarīga no esošajām testēšanas spējām. Ja RT-PĶR testu trūkst vai ja starplaiks no šā testa pieprasīšanas līdz rezultātam pārsniedz 24 stundas, ātrā antigēna testa izvēle var būt pamatota atkarībā no paredzētā lietojuma un ar tā veiktspējas ierobežojumiem saistītā riska pielaides.

(17)

 Lai veiktu paraugu ņemšanu, testēšanu, testu analīzi un ziņotu par testu rezultātiem klīniskajam personālam un sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, ir vajadzīgs apmācīts veselības aprūpes un laboratorijas personāls. Stingri jāievēro ražotāja norādījumi par paraugu ņemšanu, drošu apiešanos ar tiem, izmantošanu un iznīcināšanu, tostarp parauga tips un paredzētais lietojums. Ņemot paraugus, rīkojoties ar tiem un apstrādājot tos, jāveic attiecīgi biodrošības pasākumi. Dalībvalstīm jānodrošina, ka paraugu ņemšanai, testu veikšanai un ziņošanai ir pietiekamas spējas un resursi. Lai nodrošinātu šīs spējas, varētu būt nepieciešams apmācīt papildu testēšanas operatorus, kas nav veselības aprūpes personāls.

(18)

 Medicīniskās laboratorijas, jo īpaši laboratorijas, kas ir ES tīklā un ko akreditējušas dalībvalstu valsts struktūras, pamatojoties uz harmonizēto standartu EN ISO 15189 “Medicīniskās laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības” un, iespējams, papildu standartiem un prasībām, atbilst augstas kvalitātes prasībām un varētu uzņemties aktīvu lomu ātro antigēna testu veikšanā. Akreditācija arī nodrošina, ka šīs laboratorijas tiek regulāri kontrolētas un atbilst vajadzīgajām kvalitātes un kompetences prasībām.

(19)

 Attiecīgā gadījumā veicot ātros antigēna testus, ir jānodrošina spēja veikt apstiprinošos RT-PĶR testus.

5.   VALIDĒŠANA UN SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA

(20)

 Lai nodrošinātu rezultātu ticamību un salīdzināmību, veicot ātro antigēna testu neatkarīgu validēšanu, dalībvalstīm būtu jāizmanto ECDC (17) izstrādātie tehniskie norādījumi par ātro antigēna testu izmantošanu Covid-19 noteikšanai, jo īpaši attiecībā uz šo testu klīnisko validēšanu.

(21)

 Apsvērumos par ātro antigēna testu validāciju, kā aprakstīts ECDC tehniskajos norādījumos, ņem vērā aspektus, kas saistīti ar testu validēšanu paredzētajam testa lietojumam līdzīgos apstākļos, ražotāja norādījumu ievērošanu, salīdzinājumu ar pašreizējo zelta standartu (RT-PĶR testu), retrospektīvo pieeju elementus un paraugu iedalīšanu kategorijās.

(22)

 Dalībvalstīm būtu ECDC un Komisijai nekavējoties jādara zināmi validācijas rezultāti un paredzētajam lietojumam atbilstošas testēšanas stratēģijas, lai tās pēc iespējas saskaņotu ar citām dalībvalstīm; turklāt dalībvalstīm jāapmainās ar jebkuru citu informāciju par tādu validācijas pētījumu rezultātiem, kas ar ātrajiem antigēna testiem veikti neatkarīgi no testu izstrādātāju un ražotāju veiktajiem pētījumiem. Testēšanas stratēģijās pastāvīgi jāņem vērā jaunā informācija, kas iegūta šajos validācijas pētījumos, un vajadzības gadījumā tās attiecīgi jāpielāgo.

(23)

 Komisija paplašinās esošo Covid-19 diagnostisko testu datubāzi (“Covid-19 in vitro diagnostikas ierīču un testēšanas metožu datubāze”) ar informāciju par ātrajiem antigēna testiem un validācijas pētījumu rezultātiem un turpinās atjaunināt datubāzi ar jaunāko informāciju.

(24)

 Lai veicinātu tādu jaunu testu efektīvu ieviešanu praksē, kas atbilst vajadzīgajiem veiktspējas kritērijiem, un atslogotu testēšanas un veselības aprūpes sistēmas, ECDC sadarbībā ar Komisijas dienestiem un dalībvalstīm par prioritāti noteiks un koordinēs esošo un turpmāko ātrās noteikšanas testu veidu validāciju (piem., ar dažādām mērīšanas metodēm vai dažāda veida paraugiem, – siekalām u. c.).

(25)

 Komisija veicinās kopīgu darbu un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par valsts līmenī veiktiem veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumiem attiecībā uz ātrajiem antigēna testiem.

(26)

 Testu rezultātu savstarpēja atzīšana, kā paredzēts Padomes Ieteikuma (ES) 2020/1475 18. punktā, ir būtiski svarīga, lai atvieglotu pārrobežu pārvietošanos, pārrobežu kontaktu izsekošanu un slimo personu pārrobežu ārstēšanu. Citām dalībvalstīm būtu jāatzīst rezultāti, kas iegūti ar testiem, kurus valsts līmenī validējusi viena dalībvalsts un kuri atbilst šajā ieteikumā norādītajiem jutības un specifiskuma kritērijiem.

Briselē, 2020. gada 18. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES

(1)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=LV

(2)  https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/TestingStrategy_Objective-Sept-2020.pdf

(3)  Dati 12.11.2020., https://covid-19-diagnostics.jrc.ec.europa.eu/devices?marking=Yes&principle=ImmunoAssay-Antigen&format=Rapid+diagnostic+test&manufacturer=&text_name=#form_content

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.). Regula paredz pārejas periodu, kas sākas tās spēkā stāšanās dienā (2017. gada maijā), kura laikā in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces var novērtēt vai nu atbilstoši minētajai regulai, vai arī Direktīvai 98/79/EK.

(6)  Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par Covid-19 in vitro diagnostikas testiem un to veiktspēju” (2020/C 122 I/01) (OV C 122 I, 15.4.2020., 1. lpp.).

(7)  Līdz Regulas (ES) 2017/746 piemērošanas sākuma datumam, t. i., 2022. gada 26. maijam, šīs kopīgās specifikācijas var piemērot brīvprātīgi.

(8)  Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par Covid-19 in vitro diagnostikas testiem un to veiktspēju” (2020/C 122 I/01).(OV C 122 I, 15.4.2020., 1. lpp.).

(9)  https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/334253/WHO-2019-nCoV-Antigen_Detection-2020,1-eng.pdf?sequence=1&isAllowed=y

(10)  ECDC. COVID-19 testing strategies and objectives. Publicēts 17.9.2020. Pieejams šeit: https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/covid-19-testing-strategies-and-objectives

(11)  ECDC norādījumi par ātro antigēna testu kopīgu validēšanas protokolu, kuri tiks publicēti 2020. gada 18. novembrī.

(12)  C(2020) 7502.

(13)  Direktīvas 98/79/EK 8. un 13. pants.

(14)  Padomes Ieteikums (ES) 2020/1475 (2020. gada 13. oktobris) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.).

(15)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, kas attiecas uz veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu un ar ko groza Direktīvu 2011/24/ES (COM(2018) 51 final).

(16)  Izņemot Direktīvas 98/79/EK 1. panta 5. punktā minētās ierīces, visiem ātrajiem antigēna testiem, ko izmanto dalībvalstis, vajadzētu būt marķētiem ar CE zīmi.

(17)  ECDC tehniskie norādījumi. Iespējas izmantot ātros antigēna testus Covid-19 noteikšanai, publicēts 18.11.2020.