(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25.d pantā ir noteikts, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (“EVTI”) no atzītiem trešo valstu centrālajiem darījumu partneriem (“CCP”) iekasē maksas, kas ir saistītas ar atzīšanas pieteikumiem saskaņā ar minētās regulas 25. pantu, un gada maksas, kas ir saistītas ar EVTI uzdevumiem saskaņā ar minēto regulu attiecībā uz atzītiem trešo valstu CCP. Regulas (ES) Nr. 648/2012 25.d panta 2. punktā ir noteikts, ka minētajām maksām ir jābūt samērīgām ar attiecīgā CCP apgrozījumu un pilnībā jāsedz EVTI izmaksas par atzīšanu un tās uzdevumu izpildi attiecībā uz trešo valstu CCP saskaņā ar minēto regulu.

(2)

Maksas saistībā ar atzīšanas pieteikumiem (“atzīšanas maksas”) no trešo valstu CCP būtu jāiekasē, lai segtu EVTI izmaksas par atzīšanas pieteikumu apstrādi, ieskaitot pieteikumu pilnīguma pārbaudīšanas, papildu informācijas pieprasīšanas un lēmumu sagatavošanas izmaksas un izmaksas saistībā ar trešo valstu CCP sistēmiskās nozīmes novērtēšanu (“iedalīšana līmeņos”). Attiecībā uz CCP, kuri ir sistēmiski nozīmīgi vai varētu kļūt par sistēmiski nozīmīgiem no Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātes viedokļa un kurus EVTI ir atzinusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.b punktu (“2. līmeņa CCP”), EVTI rodas papildu izmaksas. Šīs papildu izmaksas EVTI rodas, novērtējot to, vai ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.b punktā paredzētie nosacījumi, un to, vai var uzskatīt, ka CCP, kurš nodrošina atbilstību piemērojamajam trešās valsts tiesiskajam regulējumam, atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta un IV un V sadaļas prasībām (“salīdzināma atbilstība”). Tādējādi izmaksas saistībā ar 2. līmeņa CCP pieteikumiem būs augstākas nekā izmaksas saistībā ar pieteikumiem, kurus iesniedz trešo valstu CCP, kuri netiek uzskatīti par sistēmiski nozīmīgiem vai tādiem, kuri varētu kļūt par sistēmiski nozīmīgiem no Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātes viedokļa (“1. līmeņa CCP”).

(3)

Noteikta atzīšanas pamatmaksa būtu jāiekasē no visiem trešo valstu CCP, kuri piesakās uz atzīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, taču no 2. līmeņa CCP būtu jāiekasē papildmaksa, lai segtu papildu izmaksas, kas EVTI rodas pieteikumu apstrādes procesā. Atzīšanas papildmaksa būtu jāiekasē arī no jau atzītiem CCP pirmo reizi, kad EVTI pēc to sistēmiskās nozīmes pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 5. punktu vai 89. panta 3.c punktu nosaka, vai tie klasificējami kā 2. līmeņa CCP.

(4)

No atzītiem trešo valstu CCP būtu jāiekasē arī gada maksas, lai segtu EVTI izmaksas, kas tai rodas, attiecībā uz šiem CCP pildot Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētos uzdevumus. Gan attiecībā uz 1. līmeņa, gan 2. līmeņa CCP minētie uzdevumi ietver CCP sistēmiskās nozīmes periodisku pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 5. punktu, sadarbības mehānismu ar trešo valstu iestādēm īstenošanu un uzturēšanu un trešo valstu regulatīvo un uzraudzības norišu uzraudzību. Attiecībā uz 2. līmeņa CCP EVTI turklāt ir pastāvīgi jāuzrauga minēto CCP atbilstība Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta un IV un V sadaļas prasībām, tostarp uzraugot salīdzināmo atbilstību, ja tāda ir apstiprināta. Tāpēc ir lietderīgi 1. līmeņa CCP piemērot atšķirīgu gada maksu salīdzinājumā ar 2. līmeņa CCP.

(5)

Šajā regulā noteiktajām atzīšanas un gada maksām būtu jāsedz atzīšanas pieteikumu apstrādes radītās EVTI izmaksas, kuras tā paredzējusi, balstoties uz tās pieredzi uzdevumu izpildē attiecībā uz trešo valstu CCP un citām uzraugāmajām vienībām, kā arī balstoties uz paredzamajām izmaksām, kas norādītas EVTI gada budžetā pa darbības jomām.

(6)

Uzdevumi, kurus EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 veiks attiecībā uz atzītajiem 1. līmeņa CCP, visiem 1. līmeņa CCP būs lielā mērā vienādi neatkarīgi no to lieluma. Tāpēc izmaksas, kuras EVTI rodas saistībā ar atzītajiem 1. līmeņa CCP, ir lietderīgi segt, no katra atzītā 1. līmeņa CCP iekasējot vienāda apmēra gada maksu. Attiecībā uz atzītajiem 2. līmeņa CCP – nolūkā nodrošināt maksu taisnīgu piemērošanu, kas līdztekus atspoguļo EVTI faktisko administratīvo darbu tās uzdevumu izpildē attiecībā uz katru 2. līmeņa CCP, gada maksās būtu jāņem vērā arī 2. līmeņa CCP apgrozījums.

(7)

Gada maksas, kuras no trešo valstu CCP iekasē pirmajā gadā, kad tie tiek atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, būtu jānosaka proporcionāli tai gada daļai, kurā EVTI attiecībā uz minētajiem CCP pilda uzdevumus saskaņā ar minēto regulu. Tas pats princips būtu jāpiemēro attiecībā uz gadu, kurā CCP, kurš ir atzīts par 1. līmeņa CCP, pirmo reizi saskaņā ar minētās regulas 25. panta 5. punktu tiek klasificēts kā 2. līmeņa CCP.

(8)

Lai nodrošinātu, ka tiek laikus finansētas izmaksas, kuras EVTI rodas saistībā ar atzīšanas pieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, atzīšanas maksas būtu jāsamaksā EVTI, pirms tiek apstrādāti atzīšanas pieteikumi vai attiecīgi novērtēts, vai 2. līmeņa CCP atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.b punktā noteiktajām atzīšanas prasībām. Lai nodrošinātu, ka tiek laikus finansētas izmaksas, kuras EVTI rodas, pildot uzdevumus saistībā ar atzītajiem trešo valstu CCP, gada maksas būtu jāsamaksā tā kalendārā gada sākumā, uz kuru tās attiecas. Pirmajā atzīšanas gadā gada maksas būtu jāsamaksā drīz pēc atzīšanas lēmumu pieņemšanas.

(9)

Lai atturētu no atkārtotu vai nepamatotu pieteikumu iesniegšanas, atzīšanas maksas nebūtu jāatlīdzina, ja pieteikuma iesniedzējs atsauc savu pieteikumu. Tā kā administratīvais darbs attiecībā uz atzīšanas pieteikumu, kurš tiek noraidīts, ir tāds pats kā gadījumā, ja pieteikums tiek apstiprināts, atzīšanas pieteikuma noraidīšanas gadījumā atzīšanas maksa nebūtu jāatlīdzina.

(10)

Maksām būtu jāsedz visas izmaksas, kas EVTI kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2099 (2) stāšanās spēkā radušās attiecībā uz tiem trešo valstu CCP, kuri jau ir tikuši atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu līdz 2020. gada 22. septembrim. Tādējādi šiem trešo valstu CCP būtu jāprasa samaksāt provizorisko gada maksu par 2020. gadu un visiem turpmākajiem gadiem līdz to sistēmiskās nozīmes pārskatīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 3.c punktu.

(11)

Šai deleģētajai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, lai nodrošinātu EVTI laicīgu un pienācīgu finansēšanu, ņemot vērā, ka Regula (ES) 2019/2099 ir stājusies spēkā,

(1)

Novērtējot sistēmiskā riska pakāpi, ko trešās valsts CCP rada Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei, EVTI būtu jāņem vērā virkne objektīvu kvantitatīvu un kvalitatīvu apsvērumu, kas pamatotu tās lēmumu atzīt trešās valsts CCP par 1. līmeņa vai 2. līmeņa CCP. Tai būtu arī jāņem vērā visi nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisija varētu būt pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību. Jo īpaši, novērtējot trešās valsts CCP riska profilu, EVTI ir jāņem vērā objektīvi un pārredzami kvantitatīvi darbības rādītāji attiecībā uz darbībām, kas novērtējuma laikā veiktas attiecībā uz tīrvērtes procesa dalībniekiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai kas denominētas Savienības valūtās. Lai gan EVTI ir holistiski jāņem vērā CCP veiktās darbības, to novērtējumā būtu jāatspoguļo risks, ko konkrēts CCP varētu radīt Savienības finanšu stabilitātei.

(2)

Precizējot kritērijus, kas EVTI jāņem vērā, nosakot trešās valsts CCP līmeni, būtu jāpievērš uzmanība to darījumu veidam, kuriem CCP veic tīrvērti, tostarp to sarežģītībai, riska profilam un vidējam termiņam, kā arī attiecīgo tirgu pārredzamībai un likviditātei un pakāpei, kādā CCP tīrvērtes darbības ir denominētas euro vai citās Savienības valūtās. Šajā sakarā īpašas iezīmes attiecībā uz noteiktiem trešo valstu regulētos tirgos sarakstos iekļautiem un izpildītiem lauksaimniecības atvasināto instrumentu līgumiem, kas saistīti ar tirgiem, kuri lielākoties apkalpo iekšzemes nefinanšu darījumu partnerus minētajā trešā valstī, kas savus komercriskus pārvalda ar minēto līgumu starpniecību, var radīt nenozīmīgu risku tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām Savienībā, jo tām ir maza sistēmiska savstarpējā saistība ar pārējo finanšu sistēmu.

(3)

Valstis, kurās CCP darbojas, tā sniegto pakalpojumu apjoms, finanšu instrumentu, kuriem tas veic tīrvērti, īpašības, kā arī apjomi, kuriem veic tīrvērti, ir objektīvi CCP darījumdarbības sarežģītības rādītāji. Tāpēc, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.a punkta a) apakšpunktā noteikto kritēriju, EVTI būtu jāņem vērā CCP īpašumtiesības, darījumdarbība un korporatīvā struktūra, kā arī CCP piedāvāto tīrvērtes pakalpojumu klāsts, veids un sarežģītība un tas, cik lielā mērā šie pakalpojumi ir nozīmīgi tīrvērtes dalībniekiem un klientiem (“tīrvērtes procesa dalībnieki”), kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā. Lai gan CCP sistēmiskā nozīme būtu jānovērtē holistiskā veidā, EVTI būtu īpaši jāņem vērā tās CCP darījumdarbības īpatsvars, kas tiek veikta Savienības valūtās, kā arī tāsCCP darījumdarbības īpatsvars, ko veic tīrvērtes procesa dalībnieki, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā. Lai CCP, visticamāk, būtu sistēmiski nozīmīgs Savienībai, ir svarīgi, ka EVTI novērtē tās grupas struktūru un īpašumtiesības, kurai CCP varētu piederēt, lai noteiktu, vai Savienības intereses ir apdraudētas. Turklāt būtu jānovērtē arī šāda CCP apkalpoto tirgu dziļums, likviditāte un pārredzamība, lai EVTI varētu labāk izprast risku tīrvērtes dalībniekiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, rīkojot saistību neizpildes pārvaldības izsoli.

(4)

CCP kapitāls un tīrvērtes procesa dalībnieku piešķirtie finanšu resursi, kā arī to sniegtā nodrošinājuma veids un būtība ir nozīmīgi elementi, kas jāņem vērā, novērtējot CCP spēju izturēt jebkādu negatīvu attīstību. Tāpēc, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.a punkta b) apakšpunktā noteikto kritēriju, EVTI vajadzētu būt pārskatam par CCP pieejamajiem finanšu resursiem saistību neizpildes gadījumā vai tādā gadījumā, kas nav saistīts ar saistību neizpildi. EVTI būtu arī jāņem vērā, vai šie resursi ir nodrošināti, nenodrošināti, piešķirti, nepiešķirti, finansēti vai nefinansēti, kā arī līdzekļi, ko CCP izmanto, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un uzticēšanos attiecībā uz norēķiniem par maksājumiem, ko tas veic, un nodrošinājumu, ar kuru tam ir jārīkojas. Visbeidzot, EVTI būtu jāņem vērā atveseļošanas un noregulējuma režīma pastāvēšana, būtība un ietekme attiecībā uz CCPtajā jurisdikcijā, kurā CCP iesniedz atzīšanas pieteikumu. Šādi atveseļošanas un noregulējuma režīmi būtu jāizvērtē, ņemot vērā starptautiski pieņemtas norādes un galvenos raksturlielumus. Aplūkojot norēķinu un likviditātes risku, EVTI būtu jāpievērš īpaša uzmanība tiem CCP, kuri, iespējams, kļūs sistēmiski, izvērtējot, cik droši šie CCP piekļūst likviditātei, kā arī likviditātes spriedzi Savienības valūtās. Lai gan maksājumu un norēķinu drošību varētu pastiprināt, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai citas jaunākās tehnoloģijas, EVTI būtu jāpievērš uzmanība papildu riskam, ko tā var radīt CCP, jo īpaši kiberriskam.

(5)

CCP izvirzīto nosacījumu būtība, lai tīrvērtes procesa dalībnieki varētu piekļūt tā pakalpojumiem, un savstarpējā saikne starp šiem tīrvērtes procesa dalībniekiem ietekmē veidu, kādā nelabvēlīgs notikums var atstāt ietekmi uz CCP attiecībā uz šiem dalībniekiem. Tāpēc, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.a punkta c) apakšpunktā noteikto kritēriju, EVTI būtu pēc iespējas jānosaka CCP tīrvērtes procesa dalībnieku identitāte, jo īpaši, ja CCP sniedz pakalpojumus tīrvērtes procesa dalībniekiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā. EVTI būtu arī jānosaka tīrvērtes procesa dalībnieku vai CCP tīrvērtes procesa dalībnieku grupu attiecīgā tirgus daļa vai attiecīgā nozīme. Ciktāl tas nepieciešams, lai novērtētu ietekmi uz tīrvērtes dalībnieku struktūru, EVTI būtu jāizvērtē nosacījumi un iespējas, saskaņā ar kurām CCP nodrošina piekļuvi tā tīrvērtes pakalpojumiem. Attiecībā uz CCP, kam, iespējams, būs sistēmiska nozīme Savienībai, EVTI būtu jānovērtē, vai juridiskās un prudenciālās prasības, ko CCP izvirza saviem tīrvērtes dalībniekiem, ir pietiekami stingras.

(6)

CCP darbības traucējumu gadījumā tīrvērtes procesa dalībniekiem var būt tieši vai netieši jāpaļaujas uz to, ka citi CCP sniegs līdzīgus vai identiskus pakalpojumus. Lai novērtētu tā CCP relatīvo nozīmi, kurš iesniedz atzīšanas pieteikumu, EVTI, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.a punkta d) apakšpunktā noteikto kritēriju, būtu jānosaka, vai tīrvērtes procesa dalībnieki var aizstāt dažus vai visus minētā CCP sniegtos tīrvērtes pakalpojumus ar citu CCP sniegtajiem pakalpojumiem, jo īpaši, ja minētie alternatīvie CCP ir saņēmuši atļauju vai ir atzīti Savienībā. Ja tīrvērtes dalībnieki un klienti, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, var veikt tikai tādu konkrētu produktu tīrvērti, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, vienā trešās valsts CCP, EVTI īpaša uzmanība būtu jāpievērš šā CCP sistēmiskajai nozīmei.

(7)

CCP var būt daudzējādā ziņā saistīti ar citām finanšu infrastruktūrām, piemēram, citiem CCP vai centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem. Šo saikņu pārtraukšana var negatīvi ietekmēt CCP raitu darbību. Tāpēc, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.a punkta e) apakšpunktā noteikto kritēriju, EVTI būtu jānovērtē, cik lielā mērā CCP ir saistīts ar citām finanšu tirgus infrastruktūrām vai finanšu iestādēm tādā veidā, kas varētu ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti. To darot, EVTI būtu jāpievērš īpaša uzmanība šīm saiknēm un savstarpējai atkarībai ar vienībām, kas atrodas Savienībā. Visbeidzot, EVTI būtu jānosaka un jānovērtē CCP ārpakalpojumu raksturs un risks, ko šādi mehānismi varētu radīt CCP gadījumā, ja tie jebkādā veidā tiktu pārtraukti vai traucēti.

(8)

Ja, kā noteikts, izmantojot objektīvus kvantitatīvus rādītājus, tīrvērtes dalībnieku un klientu, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, riska darījumi ar CCP ir nozīmīgi, EVTI būtu jānovērtē papildu elementi katram kritērijam. Jo vairāk CCP atbilst šiem rādītājiem, jo lielāka ir iespēja, ka EVTI secinās, ka CCP ir sistēmiski nozīmīgs Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei.

(9)

Šai deleģētajai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, lai nodrošinātu visātrāko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2099 (2) ieviešanu praksē,

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25.a pantu trešās valsts centrālais darījumu partneris (CCP), kas ir sistēmiski nozīmīgs vai, iespējams, kļūs sistēmiski nozīmīgs Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei (2. līmeņa CCP), var pieprasīt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) novērtēt, vai ir uzskatāms, ka šā 2. līmeņa CCP atbilstība piemērojamajam trešās valsts regulējumam nozīmē arī atbilstību Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. pantā un IV un V sadaļā noteiktajām prasībām (salīdzināma atbilstība), un attiecīgi pieņemt lēmumu.

(2)

Salīdzināmā atbilstība uztur Savienības finanšu stabilitāti un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp 2. līmeņa CCP un atļauju Savienībā saņēmušiem CCP, vienlaikus samazinot administratīvo un regulatīvo slogu minētajiem 2. līmeņa CCP. Tāpēc, novērtējot salīdzināmo atbilstību, būtu jāpārbauda, vai 2. līmeņa CCP atbilstība trešās valsts regulējumam faktiski nozīmē arī atbilstību kādai vai visām prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. pantā un IV un V sadaļā. Tādēļ šajā regulā būtu jānorāda elementi, kuri EVTI jāvērtē, novērtējot 2. līmeņa CCP pieprasījumus apstiprināt salīdzināmu atbilstību. Veicot minēto novērtējumu, EVTI būtu jāņem vērā arī attiecīgā CCP atbilstība jebkādām deleģēto vai īstenošanas aktu prasībām, kurās sīkāk konkretizēti novērtējamie elementi, tostarp tām, kuras ir saistītas ar maržu prasībām, likviditātes riska kontroli un nodrošinājuma prasībām.

(3)

Novērtējot, vai atbilstība piemērojamajam trešās valsts regulējumam nozīmē arī atbilstību Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. pantā un IV un V sadaļā noteiktajām prasībām, EVTI varētu ņemt vērā arī ieteikumus, ko izstrādājusi Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteja un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija.

(4)

EVTI būtu jāveic detalizēts novērtējums, lai noteiktu, vai apstiprināt 2. līmeņa CCP salīdzināmu atbilstību Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļai. Iespējamais atteikums apstiprināt salīdzināmu atbilstību attiecībā uz minēto IV sadaļu varētu ietekmēt līdzvērtības novērtējumu, ko Komisija veic saskaņā ar minētās regulas 25. panta 6. punktu. Tāpēc EVTI būtu jāinformē Komisija, ja tā plāno neapstiprināt salīdzināmu atbilstību attiecībā uz minēto sadaļu.

(5)

Ja 2. līmeņa CCP ir izveidots sadarbspējas mehānisms ar CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu, šis mehānisms rada tiešu saikni un tādējādi arī tiešu kanālu, pa kuru kaitīga ietekme var izplatīties uz CCP Savienībā. Attiecībā uz šādiem mehānismiem EVTI būtu jāveic detalizēts novērtējums, lai noteiktu, vai apstiprināt salīdzināmu atbilstību minētās regulas V sadaļai. Sadarbspējas mehānisms starp 2. līmeņa CCP un citu trešās valsts CCP neveido tiešu saikni ar CCP Savienībā, bet noteiktos apstākļos tas varētu darboties kā netiešs kaitīgas ietekmes izplatīšanās kanāls. Attiecībā uz šādiem mehānismiem EVTI būtu jāveic detalizēts novērtējums tikai tad, ja to attaisno attiecīgā mehānisma ietekme uz Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti.

(6)

Tā kā viens no salīdzināmās atbilstības mērķiem ir samazināt 2. līmeņa CCP administratīvo un regulatīvo slogu, salīdzināmu atbilstību nebūtu jāatsakās apstiprināt tikai tāpēc, ka 2. līmeņa CCP saskaņā ar piemērojamo trešās valsts regulējumu piemēro atbrīvojumus, kas ir salīdzināmi ar tiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. un 5. punktā. Novērtējot salīdzināmo atbilstību, būtu jāņem vērā arī tas, cik lielā mērā tās neapstiprināšana var izraisīt to, ka 2. līmeņa CCP nav iespējams vienlaikus izpildīt gan Savienības, gan trešās valsts prasības.

(7)

EVTI lēmumam par to, vai apstiprināt salīdzināmu atbilstību, būtu jābalstās uz novērtējumu, kas veikts minētā lēmuma pieņemšanas laikā. Lai EVTI varētu atkārtoti izvērtēt savu lēmumu ikreiz, kad notiek būtiskas izmaiņas situācijā, tostarp izmaiņas CCP iekšējos noteikumos un procedūrās, 2. līmeņa CCP būtu jāinformē EVTI par šādām izmaiņām.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2099 (2), ar kuru Regulā (ES) Nr. 648/2012 iekļāva 25.a pantu, sāka piemērot 2020. gada 1. janvārī. Lai nodrošinātu minētā panta pilnīgu darbību, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

(1)

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (2) (“Izstāšanās līgums”) 129. panta 1. punkts nosaka, ka Apvienotajai Karalistei pārejas periodā ir saistoši pienākumi, ko rada starptautiskie nolīgumi, kurus noslēgusi Savienība, dalībvalstis, kas rīkojas tās vārdā, vai Savienība un tās dalībvalstis, rīkodamās kopīgi.

(2)

Izstāšanās līguma 129. panta 3. punkts paredz, ka saskaņā ar lojālas sadarbības principu Apvienotajai Karalistei pārejas periodā jāatturas no jebkuras rīcības vai iniciatīvas, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, jo īpaši saistībā ar starptautiskajām organizācijām, aģentūrām, konferencēm vai forumiem, kuros Apvienotā Karaliste ir dalībniece pati par sevi.

(3)

Saskaņā ar Izstāšanās līguma 129. panta 4. punktu Apvienotā Karaliste pārejas periodā drīkst risināt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem, kurus tā noslēdz savā vārdā Savienības ekskluzīvās kompetences jomās, un parakstīt un ratificēt tos, ar noteikumu, ka minētie nolīgumi nestājas spēkā vai tos nepiemēro pārejas perioda laikā, izņemot, ja Savienība to ir atļāvusi.

(4)

Lēmumā (ES) 2020/135 ir izklāstīti šādu atļauju došanas nosacījumi un procedūra.

(5)

Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 1. punktu Padome var atļaut Apvienotajai Karalistei savā vārdā paust piekrišanu uzņemties tāda starptautiska nolīguma saistības, kura spēkā stāšanās vai piemērošana paredzēta pārejas periodā, jomā, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

(6)

Apvienotā Karaliste 2020. gada 3. aprīlī paziņoja Komisijai par savu nodomu savā vārdā paust piekrišanu uzņemties tādu piecu starptautisku nolīgumu saistības, ar kuriem izveido piecas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kurus paredzēts piemērot pārejas periodā un kuri noslēgti zivsaimniecības jomā, kas ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē. Minētie nolīgumi ir: Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (3), ar kuru izveidota Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC); Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (4), ar kuru izveidota Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NAFO); Starptautiskā konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (5), ar kuru izveidota Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT); Nolīgums par Indijas okeāna tunzivju zvejas komisijas (IOTC) izveidi (6); un Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas konvencija (7), ar kuru izveidota Ziemeļatlantijas lašu saudzēšanas organizācija (NASCO).

(7)

Apvienotā Karaliste savu ieinteresētību pārejas periodā pievienoties minētajiem nolīgumiem pamato, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (8) (UNCLOS) 63. un 64. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīguma par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (9) (UNFSA) 7. un 8. pantu, jo īpaši Savienības un Apvienotās Karalistes pienākumu ar attiecīgo reģionālo organizāciju starpniecību sadarboties kopīgo krājumu saglabāšanā un pārvaldībā. Apvienotā Karaliste uzskata, ka nedz tā, nedz Savienība nevar pilnvērtīgi pildīt minētos pienākumus, ja Apvienotā Karaliste pārejas periodā nevar neatkarīgi sadarboties ar Savienību un citām attiecīgajām valstīm jautājumos, kas Apvienoto Karalisti kā neatkarīgu piekrastes valsti un zvejas valsti skar pēc pārejas perioda beigām. Tāpēc Apvienotā Karaliste vēlas pārejas periodā piedalīties diskusijās par zvejniecības pārvaldības lēmumiem, kas stāsies spēkā pēc pārejas perioda beigām.

(8)

Apvienotā Karaliste 2020. gada 3. aprīļa vēstulē ir apliecinājusi īpašu ieinteresētību tajā, ka attiecīgie starptautiskie nolīgumi tiek piemēroti jau pārejas periodā. Tādējādi Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījums ir izpildīts.

(9)

Visi pieci minētie starptautiskie nolīgumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām, kas Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā piemērojamas saskaņā ar Izstāšanās līguma 127. panta 1. punktu, un ar Izstāšanās līguma 129. panta 1. punktā minētajiem pienākumiem. Tādējādi Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījums ir izpildīts.

(10)

Apvienotā Karaliste arī apstiprināja, ka tās pievienošanās minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, ar kuriem izveido RZPO, nekaitēs Savienības interesēm. Apvienotā Karaliste plāno piedalīties tikai tajās sanāksmēs, kurās tiek apspriesti jautājumi par lēmumiem, kuri stājas spēkā pēc pārejas perioda beigām. Jo īpaši Apvienotās Karalistes dalība savā vārdā minētajos RZPO pārejas periodā neapdraud kāda Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu kopējās zivsaimniecības politikas jomā un citādi nekaitē Savienības interesēm. Tiek uzskatīts, ka Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījums ir izpildīts.

(11)

Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2020/135 3. panta 2. punktu šādas atļaujas došanai var izvirzīt nosacījumu. Atļauja būtu jādod ar noteikumu, ka Apvienotā Karaliste piedalās tikai to lēmumu apspriešanā, kas piemērojami vai stājas spēkā pēc pārejas perioda beigām.

(12)

Apvienotajai Karalistei ir saistoši pienākumi, kas izriet no UNCLOS un UNFSA, un tāpēc tai ir ilgtspējīgi jāpārvalda un jāsaglabā jūras dzīvie resursi. Minētie mērķi atbilst Savienības mērķim nodrošināt ilgtspēju un tādu atbildīgu zvejniecību pastāvēšanu, kas nodrošina jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

(13)

Tāpēc saskaņā ar Izstāšanās līguma 129. panta 4. punktu Apvienotā Karaliste drīkst pārejas periodā savā vārdā parakstīt un ratificēt piecus starptautiskos nolīgumus, ar ko izveidotas piecas RZPO, kurām tā vēlas pievienoties. Tas Apvienotajai Karalistei atvieglotu un ļautu pēc pārejas perioda beigām un no brīža, kad Savienības tiesību akti tai vairs nav piemērojami, pilnvērtīgi pildīt pienākumus, kas izriet no UNCLOS, jo īpaši tās 63. un 64. pantu.

(14)

Tādēļ būtu jāatļauj Apvienotajai Karalistei savā vārdā paust piekrišanu uzņemties minēto, pārejas periodā piemērojamo starptautisko nolīgumu saistības.

(15)

Lai nodrošinātu Savienības kopējās zivsaimniecības politikas pareizu darbību pārejas periodā, Apvienotajai Karalistei nebūtu jāpiedalās to lēmumu apspriešanā, kurus piemēro vai kuri stājas spēkā pārejas periodā. Turklāt, lai neskartu notiekošās sarunas par zivsaimniecību gaidāmā Savienības un Apvienotās Karalistes partnerattiecību nolīguma kontekstā, jo īpaši attiecībā uz zvejas iespējām, kur Savienības kvota patlaban ietver Apvienotās Karalistes daļu, Apvienotajai Karalistei pirms šādas kvotas apspriešanas būtu jāapspriežas ar Savienību,

(1)

Ar Bāzeles III regulējumu ieviesa vienkāršu, pārskatāmu un uz risku nebalstītu sviras rādītāju, kas kalpotu kā papildu pasākums uz risku balstītām kapitāla prasībām. 2017. gada decembrī Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BBUK) publicētais sviras rādītāja standarts (turpmāk – “BBUK sviras rādītāja standarts”) paredz, ka ārkārtas makroekonomiskos apstākļos jurisdikcija pēc saviem ieskatiem var uz laiku atbrīvot centrālās bankas rezerves no sviras rādītāja riska darījuma pasākuma, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu.

(2)

BBUK sviras rādītāja standarts Eiropas Savienības tiesību aktos pirmoreiz tika īstenots ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. pants paredz, ka iestādes sniedz konkrētu informāciju par savu sviras rādītāju un tā komponentiem, savukārt minētās regulas 451. pants paredz, ka iestādes atklāj konkrētu informāciju attiecībā uz savu sviras rādītāju un pārmērīgas sviras riska pārvaldību.

(3)

Regula (ES) Nr. 575/2013 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (3), lai cita starpā atspoguļotu BBUK sviras rādītāja standarta pārskatīšanu, ko veica nolūkā nodrošināt vienlīdzīgas konkurences apstākļus starptautiskā mērogā iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, bet darbojas ārpus Savienības, kā arī nodrošināt, ka sviras rādītājs arī turpmāk efektīvi papildina uz risku balstītās pašu kapitāla prasības. Ar Regulu (ES) 2019/876 ieviesa sviras rādītāja prasību, lai papildinātu esošo sistēmu sviras rādītāja informācijas sniegšanai un atklāšanai. Ar minēto regulu arī tika ieviesta iespēja ārkārtas apstākļos uz laiku izslēgt konkrētus riska darījumus ar centrālajām bankām no iestādes kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķina, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu. Šie grozījumi sviras rādītāja regulējumā, tostarp rīcības brīvība izslēgt konkrētus riska darījumus ar centrālajām bankām no kopējās riska darījumu vērtības mēra, stāsies spēkā 2021. gada 28. jūnijā.

(4)

Regula (ES) Nr. 575/2013 tika papildus grozīta arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/873 (4), lai cita starpā nodrošinātu iespēju uz laiku izslēgt konkrētus riska darījumus ar centrālajām bankām no iestādes kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķina līdz 2021. gada 28. jūnijam, proti, pirms sāk piemērot sviras rādītāja prasības grozījumus, kas ieviesti ar Regulu (ES) 2019/876. Konkrēti, ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 500.b pantu iestādei tiek ļauts izslēgt konkrētus riska darījumus ar iestādes centrālo banku no kopējās riska darījumu vērtības mēra, ja iestādes kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku ir noteikusi un publiski paziņojusi, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kas ir pamats izslēgšanai, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu. Regulas (ES) Nr. 575/2013 500.b pants tiek piemērots no 2020. gada 27. jūnija.

(5)

Lai gan finanšu tirgi kopš 2020. gada aprīļa ir stabilizējušies, obligāciju peļņas likmju kāpuma un kapitāla vērtspapīru cenu krituma dēļ finansēšanas nosacījumi euro zonā ir stingrāki nekā gada sākumā. Gan koronavīrusa izraisītās slimības (Covid-19) pandēmijas izraisītā situācija un no tās izrietošā un ilgstošā vajadzība pēc liela apjoma stimulējošās monetārās politikas pasākumiem, gan arī euro zonas tautsaimniecību trauslums un ievainojamība un monetārās politikas transmisija ar banku starpniecību pamato Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes viedokli, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 500.b panta vajadzībām pastāv ārkārtas apstākļi, kas ir pamats konkrētu riska darījumu ar Eurosistēmas centrālajām bankām izslēgšanai no iestāžu kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķina uz laiku līdz 2021. gada 27. jūnijam, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu.

(6)

Riska darījumi, kurus var izslēgt, ir monētas un banknotes, kas ir likumīga valūta centrālās bankas jurisdikcijā, un aktīvi, kas ir prasījumi pret centrālo banku, tostarp centrālajā bankā turētās rezerves, ciktāl minētie riska darījumi ir būtiski transmisijai un tādējādi arī monetārās politikas īstenošanai. Šādi riska darījumi ietver noguldījumu iespējā turētus noguldījumus un Eurosistēmas rezervju kontos turētus atlikumus, tostarp obligāto rezervju prasību izpildei turētus līdzekļus. Riska darījumus, kas ir prasījumi pret centrālo banku un kas nav saistīti ar monetārās politikas īstenošanu, nebūtu jāizslēdz no kopējās riska darījumu vērtības mēra.

(7)

Paredzams, ka konkrētu riska darījumu ar centrālajām bankām izslēgšana no kopējās riska darījumu vērtības mēra līdz 2021. gada 27. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 500.b pantu palīdzētu kredītiestādēm turpināt pildīt savu lomu reālās tautsaimniecības finansēšanā, vienlaikus saglabājot prudenciālās uzraudzības regulējuma galvenos elementus. Izslēgšana var mazināt iespējamos ierobežojumus saistībā ar ieviesto jauno prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas Eiropas Savienībā tika īstenota, ar Regulu (ES) 2019/876 grozot Regulu (ES) Nr. 575/2013, lai atspoguļotu kopējās zaudējumu absorbēšanas spējas standartu, un tiek piemērota no 2019. gada 28. jūnija. Lai gan sviras rādītāju nepiemēros līdz 2021. gada 28. jūnijam, konkrētu riska darījumu ar centrālajām bankām izslēgšana no kopējās riska darījumu vērtības mēra līdz minētajam datumam turklāt varētu būt lietderīga no skaidras finanšu informācijas sniegšanas viedokļa. Konkrēti, iestādes varētu atklāt savus sviras rādītājus, gan iekļaujot, gan arī neiekļaujot izslēgto riska darījumu ietekmi. Pēc sviras rādītāju piemērošanas no 2021. gada 28. jūnija šī informācija varētu būtu noderīga finanšu tirgus dalībniekiem, novērtējot iespējamos iestāžu sviras rādītājus nākotnē.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 500.b panta 2. punktu notika apspriešanās ar ECB, kas pilda savus monetārās politikas uzdevumus, par tādu ārkārtas apstākļu noteikšanu, kuri ir pamats izslēgšanai atbilstoši minētās regulas 500.b panta 1. punktam (5),

(1)

Covid-19 krīze ir parādījusi, ka savienojamība ir ļoti svarīga Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Elektronisko sakaru tīkliem, jo īpaši ļoti augstas veiktspējas tīkliem, bija izšķiroša nozīme, reaģējot uz krīzi, jo tie ļāva nodrošināt tāldarbu un tālmācības, veselības aprūpi, kā arī personīgo saziņu un izklaidi. Uz plaši izplatītu gigabitu savienojamību balstās joslas platuma intensīvas lietošanas piemēri veselības aprūpes, izglītības, transporta, loģistikas un plašsaziņas līdzekļu jomā, kam var būt svarīga nozīme Eiropas ekonomikas atveseļošanā. Vispārīgāk runājot, fiksētā un bezvadu savienojamība ievērojami veicina cenas ziņā pieejamu un piekļūstamu pakalpojumu sniegšanu un digitālās plaisas pārvarēšanu. Tas ir svarīgs līdzeklis, kas ļauj informēt sabiedrību, palīdz attiecīgajām valsts iestādēm ierobežot vīrusa izplatīšanos un dod veselības aprūpes organizācijām iespēju apmainīties ar datiem un sniegt tālpakalpojumus.

(2)

Pandēmija ir mainījusi ekonomikas perspektīvu turpmākajiem gadiem. Lai nodrošinātu konverģenci un līdzsvarotu, tālredzīgu un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu, vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas investīcijas un reformas. Investīcijas Savienības kopīgajās prioritātēs, jo īpaši zaļās, digitālās un sociālās politikas jomā, uzlabos tās noturību un palīdzēs radīt darbvietas un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus modernizējot dalībvalstu ekonomiku. Tāpēc dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto ierosinātā atveseļošanas un noturības mehānisma potenciāls, nodrošinot efektīvus publiskos izdevumus un radot privātām investīcijām vispiemērotākos apstākļus. Tālab šajā ieteikumā ir sniegtas norādes dalībvalstīm, kuras pašlaik izstrādā atveseļošanas un noturības plānu priekšlikumus. Tajā norādīts, kā dalībvalstis var ieviest vienkāršus un reālistiskus pasākumus, kas ļauj ar investīcijām labvēlīgiem nosacījumiem piešķirt radiofrekvenču spektru piektās paaudzes (5G) tīkliem, un kā tās var atvieglot ļoti augstas veiktspējas fiksēto un bezvadu tīklu izvēršanu, piemēram, likvidējot nevajadzīgus administratīvos šķēršļus un racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras.

(3)

Šajā sociālekonomiskajā kontekstā jāizstrādā kopīga Savienības pieeja, proti, rīkkopa, kas pamatojas uz paraugpraksi. Tās mērķis ir stimulēt ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp optiskās šķiedras un nākamās paaudzes bezvadu tīklu, savlaicīgu izvēršanu. Šāda pieeja atbalstītu jaunos un turpmākos digitālos procesus un lietojumus un tieši veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, kas ir daļa no Savienības ekonomikas atveseļošanas.

(4)

Padomes 2020. gada 9. jūnija secinājumos par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu (1) ir uzsvērts, ka Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi vajadzību pēc ātras un visaptverošas savienojamības. Šajā situācijā dalībvalstis tiek aicinātas ciešā sadarbībā ar Komisiju izstrādāt paraugprakses kopumu, kura mērķis ir samazināt tīkla izvēršanas izmaksas un sekmēt ļoti augstas veiktspējas infrastruktūras, tostarp optiskās šķiedras un 5G, izvēršanu.

(5)

5G mobilo sakaru tīkli mobilo sakaru lietotājiem nodrošinās ļoti augstas veiktspējas savienojamību. Šiem tīkliem uzticēts ļoti svarīgs uzdevums – palīdzēt likt pamatu digitālajai un zaļajai pārveidei tādās jomās kā transports, enerģētika, ražošana, veselības aprūpe, lauksaimniecība un plašsaziņas līdzekļi. Lai varētu sekmīgi īstenot vairākus 5G lietošanas piemērus, ir vajadzīga pakalpojumu nepārtrauktība būtiski plašās teritorijās, tostarp pāri valstu robežām. Tādēļ ir svarīgi, ka dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt izvēršanu visā to teritorijā, tostarp lauku apvidos un attālos apgabalos, un savstarpēji sadarbojas, izvēršot 5G pārrobežu apgabalos.

(6)

Ar frekvenču spektru saistītās darbības, uz kurām attiecas šis ieteikums, var palīdzēt sagatavot gaidāmo Komisijas atjaunināto rīcības plānu Eiropai 5G un 6G jomā, kas ir pieteikts Komisijas paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (2). Lai nodrošinātu, ka 5G savienojamības potenciāls tiks pilnībā īstenots, palīdzot sasniegt ES ekonomikas digitālās pārveides ilgtermiņa mērķus, minētajā atjauninātajā plānā tiktu izvērtēti gūtie panākumi, aplūkoti pašreizējie trūkumi tīkla izvēršanā un nosprausti vēl vērienīgāki mērķi turpmākai 5G izvēršanai ES līmenī.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/61/ES (3) (“Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīva”) mērķis ir atvieglot un stimulēt ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanu. Ziņojumā par Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas īstenošanu (4) Komisija konstatēja vairākas problēmas, kas saistītas ar direktīvas efektivitāti, tostarp to, ka dalībvalstis nepilnīgi izmanto dažu brīvprātīgo pasākumu potenciālu. Atbildot uz šo konstatējumu, šajā ieteikumā būtu jāierosina pasākumi, kuru mērķis ir stimulēt ilgtspējīgu ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu, tostarp 5G tīklu, savlaicīgu izvēršanu.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (5), kura dalībvalstīm jātransponē un jāpiemēro no 2020. gada 21. decembra, veicina ļoti augstas veiktspējas tīklu savienojamību, pieejamību un lietošanas uzsākšanu visu Savienības iedzīvotāju un uzņēmumu vidū. Šā ieteikuma nolūks ir veicināt minētā mērķa sasniegšanu, un tāpēc tajā galvenā uzmanība veltīta ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai.

(9)

Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai steidzami izstrādātu rīkkopu, kas ietvertu Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas piemērošanas paraugpraksi un, pamatojoties uz tajā noteiktajām minimālajām prasībām, ļautu veikt šādus uzlabojumus: i) racionalizēt atļauju piešķiršanas procedūras saistībā ar plašākiem centieniem uzlabot valsts pārvaldes iestāžu efektivitāti un pārredzamību un palīdzēt uzņēmējdarbības atvieglošanā; ii) palielināt pārredzamību un stiprināt vienoto informācijas punktu; iii) paplašināt tiesības piekļūt esošajai fiziskajai infrastruktūrai, kuru kontrolē publiskā sektora struktūras, un iv) uzlabot strīdu izšķiršanas mehānismu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāapzina pasākumi, kas palīdzētu samazināt elektronisko sakaru tīklu ietekmi uz vidi un nodrošināt to ilgtspēju.

(10)

Saskaņā ar Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas 7. pantu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka kompetentās iestādes lēmumus par visām ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementu izvēršanai nepieciešamo inženiertehnisko darbu atļaujām pieņem četru mēnešu laikā un šo termiņu izņēmuma kārtā pagarina pienācīgi pamatotos gadījumos vai nolūkā ievērot citus termiņus vai izpildīt pienākumus, kas valsts tiesību aktos noteikti procedūras pareizai veikšanai. Lai Savienībā izvairītos no nekonsekventas prakses, dalībvalstīm būtu jācenšas sekmēt to, ka tiek ievērots visu nepieciešamo atļauju piešķiršanai vai atteikšanai noteiktais četru mēnešu termiņš, un būtu arī kopīgi jāapzina paraugprakse, kas ļauj vēl vairāk racionalizēt atļauju piešķiršanas procedūras, piemēram, apstiprinājums klusējot un vienkāršotas atļauju piešķiršanas procedūras.

(11)

Lai ievērojami samazinātu administratīvo slogu gan operatoriem, gan valsts pārvaldes iestādēm, dažas dalībvalstis ir ieviesušas vienkāršotas atļauju piešķiršanas procedūras dažu veidu tīklu izvēršanai. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izmantot vienkāršotas atļauju piešķiršanas procedūras vai atbrīvojumus no atļauju saņemšanas ārpus Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 57. panta, kā arī noteikt tīkla izvēršanas scenārijus, kam varētu piemērot šīs procedūras un atbrīvojumus (piemēram, provizoriska izvēršana, kas vajadzīga, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu nepārtrauktību, vai esošo tīklu vienkārša modernizācija, tostarp esošo mobilo bāzes staciju modernizācija pārejai uz 5G).

(12)

Lai samazinātu administratīvo slogu un racionalizētu atļauju piešķiršanas procedūras, būtu jāatvieglo elektronisko procedūru izmantošana un jāpaplašina vienotā informācijas punkta loma. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāapdomā, kā vienotais informācijas punkts varētu kļūt par efektīvu vienotu kontaktpunktu, kur iesniegt elektroniskus pieteikumus atļauju saņemšanai visos administratīvajos līmeņos.

(13)

Nākamais solis būtu integrēta pieeja atļauju izdošanai, par ko atbildētu vienotais informācijas punkts un kam būtu nozīmīga pievienotā vērtība. To varētu veikt, izmantojot pilnībā koordinētu procedūru gadījumos, kad iesaistītas vairākas kompetentās iestādes. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja uzticēt vienotajam informācijas punktam aktīvu lomu dažādu kompetento iestāžu īstenotu atļauju piešķiršanas procedūru koordinācijā un uzraudzībā un attiecīgās informācijas pienācīgas apmaiņas nodrošināšanā.

(14)

Lai izvairītos no nevēlamas kavēšanās, atļauju piešķiršanas procedūras un procedūras saistībā ar tiesībām piekļūt infrastruktūrai, tostarp gar satiksmes ceļiem (piemēram, autoceļiem, dzelzceļiem), ievērojot Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 43. pantu, būtu jāīsteno paralēli. Dalībvalstīm būtu jāizpēta iespēja tiesības piekļūt infrastruktūrai piešķirt pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četru mēnešu termiņā, kas noteikts atļauju piešķiršanai, tādējādi šo procedūru saskaņojot ar Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas 7. panta 3. punkta noteikumiem.

(15)

Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas atļauju kļūst aizvien vairāk un tās galvenokārt ir vietēja mēroga, tādējādi maksa par inženiertehnisko darbu atļaujām dažādās dalībvalstīs un to iekšienē var ievērojami atšķirties. Šī maksa var arī veidot nozīmīgu daļu no izvēršanas izmaksām, jo īpaši lauku apvidos un attālos apgabalos, kur izvēršanas izmaksas uz vienu lietotāju ir vislielākās. Tādēļ būtu ļoti lietderīgi dalībvalstīm apmainīties viedokļiem un vienoties par veidiem, kā atļauju piešķiršanas izmaksas saglabāt līmenī, kas nekavētu investīcijas, ņemot vērā to, ka bieži vien tiek prasītas daudz un dažādas atļaujas.

(16)

Visaptverošas, precīzas un atjauninātas informācijas pieejamība ir priekšnoteikums, kas ļauj nodrošināt esošās fiziskās infrastruktūras efektīvu izmantošanu un inženiertehnisko darbu pienācīgu koordināciju. Šajā ziņā vienotajam informācijas punktam ir izšķiroša nozīme. Esošās infrastruktūras un plānoto inženiertehnisko darbu pārredzamības uzlabošana ir svarīgs priekšdarbs, kas ļauj nodrošināt piekļuvi esošajai infrastruktūrai un plašāk koordinēt inženiertehniskos darbus, tādējādi savukārt dodot papildu ieguvumus videi un sabiedrībai. Tādēļ dalībvalstis būtu jāmudina apsvērt iespēju sniegt vienotajam informācijas punktam visu informāciju no dažādiem avotiem par attiecīgajā teritorijā pieejamo fizisko infrastruktūru un palīdzēt ģeogrāfiskās informācijas sniegšanā.

(17)

Dalībvalstis būtu jāmudina izpētīt veidus, kā uzlabot pārredzamību attiecībā uz esošo fizisko infrastruktūru, šādā nolūkā palielinot ar vienotā informācijas punkta starpniecību pieejamās informācijas kvantitāti un uzlabojot tās kvalitāti. Tas ietver informāciju, ko operatori saskaņā ar Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas 4. panta 2. un 4. punktu pēc pieprasījuma cits citam sniedz divpusēji vai kas attiecas uz fizisko infrastruktūru, kuru kontrolē publiskā sektora struktūras.

(18)

Papildus Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas prasībām par piekļuvi esošajai fiziskajai infrastruktūrai ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanu var vēl vairāk sekmēt, ļaujot operatoriem iegūt piekļuvi attiecīgajai fiziskajai infrastruktūrai, kuru kontrolē publiskā sektora struktūras, ar nosacījumiem, kas līdzīgi minētās direktīvas 3. pantā noteiktajiem nosacījumiem. Šāda fiziskā infrastruktūra ietvertu ēkas, jo īpaši jumtus, un ielu aprīkojumu, piemēram, ielu apgaismes stabus, ceļazīmes, luksoforus, informācijas stendus, autobusu un tramvaju pieturvietas un metro stacijas.

(19)

Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvā ir paredzēta strīdu izšķiršanas procedūru izmantošana gadījumā, ja sarunas par piekļuvi infrastruktūrai nav sekmīgas. Dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni kopīgi apzināt paraugpraksi, kas attiecas uz efektīviem un lietderīgiem strīdu izšķiršanas mehānismiem un strīdu izšķiršanas struktūru labu darbību visā Savienībā. Pārredzamības labad šai praksei būtu jāietver strīdu izšķiršanas struktūru lēmumu savlaicīga publicēšana.

(20)

Elektronisko sakaru nozares vides pēdas nospiedums aizvien palielinās, un ir ļoti svarīgi apsvērt visus iespējamos līdzekļus, kas ļauj pretoties šai tendencei. Stimuli izvērst, piemēram, tīklus ar samazinātu oglekļa dioksīda pēdu, var veicināt nozares ilgtspēju, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Dalībvalstis tiek aicinātas ciešā sadarbībā ar Komisiju apzināt un popularizēt šādus stimulus, kuri varētu ietvert paātrinātas atļauju piešķiršanas procedūras vai samazinātu maksu par atļaujām un piekļuvi tīkliem, kas atbilst konkrētiem vides kritērijiem.

(21)

Lai lieki neaizkavētu frekvenču spektra lietošanas un bezvadu sakaru tīklu ierīkošanas atļauju piešķiršanas procesus, dalībvalstīm būtu jāapmainās ar paraugpraksi par to, kā nepieciešamības gadījumā ņemt vērā vides novērtējuma rezultātus, jo īpaši tad, kad iestādes veido satvaru turpmākām projektu attīstīšanas atļaujām, vienlaikus pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (6) (“Stratēģiskā vides novērtējuma direktīva”), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (7) (“ Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva”) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (8) (“Dzīvotņu direktīva”). Vides novērtējums būtu jāveic tajā posmā, kad ir iespējams noteikt un novērtēt ietekmi uz vidi.

(22)

Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā ir noteikts vienots termiņš, proti, 2020. gada beigas, līdz kuram dalībvalstis dod atļauju 5G vajadzībām izmantot 3,4–3,8 GHz joslu un vismaz 1 GHz no 24,25–27,5 GHz sākotnējās frekvenču joslas. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2017/899 (9) ir noteikts vienots termiņš, proti, 2020. gada 30. jūnijs, līdz kuram dalībvalstis dod atļauju 5G vajadzībām izmantot 700 MHz sākotnējo frekvenču joslu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka frekvenču spektra pārvaldība veicina augstas kvalitātes savienojamību uzņēmumiem un sabiedrībai ar pārrobežu dimensiju, kā arī rūpniecības digitalizāciju, tādējādi ekonomikai un sabiedrībai kopumā dodot ieguvumus, kuri izpaužas tostarp piekļūstamības, vienlīdzīgu iespēju un iekļautības ziņā. Minētā mērķa sasniegšanu varētu sekmēt savlaicīga viedokļu un paraugprakses apmaiņa pirms Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā paredzētā salīdzinošas izvērtēšanas procesa un tā laikā.

(23)

Lai nodrošinātu 5G tīklu ātru un drošu izvēršanu un inovatīvu pakalpojumu ieviešanu no 2020. gada saskaņā ar 5G rīcības plānu (10) un ņemot vērā rīkkopu saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par 5G tīklu kiberdrošību (11), dalībvalstīm būtu jānovērš vai līdz minimumam jāsamazina iespēja, ka Covid-19 krīzes dēļ kavētos atļauju piešķiršana 5G sākotnējo frekvenču joslu izmantošanai.

(24)

Ņemot vērā drošas un noturīgas 5G infrastruktūras nozīmīgumu atveseļošanā un ekonomikas izaugsmē, frekvenču spektra atļauju piešķiršanas procedūrām attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta investīcijas infrastruktūrā, tālab saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem samazinot finansiālo slogu, kas gulstas uz radiofrekvenču spektra lietotājiem, jo īpaši operatoriem. Tas ir vēl jo svarīgāk Covid-19 krīzes apstākļos. Šajā nolūkā dalībvalstis būtu jāmudina apzināt frekvenču spektra atļauju piešķiršanas noteikumus, kuru mērķis ir piemērot investīcijām labvēlīgu frekvenču spektra cenu noteikšanas metodiku. Šāda prakse vajadzības gadījumā var ietvert stimulus nodrošināt augstas kvalitātes bezvadu pārklājumu, kas ļauj sniegt plaši pieejamus pakalpojumus, tostarp pārrobežu pakalpojumus.

(25)

Lai novērstu frekvenču spektra nepietiekamību, kuras dēļ palielinās piesolītās cenas frekvenču spektra izsolēs, paraugprakse var ietvert pasākumus, kuru mērķis ir, cik vien iespējams, nerezervēt spektru 5G sākotnējās frekvenču joslās sabiedriskās drošības un aizsardzības vajadzībām, vai pasākumus, kuru mērķis ir tikai pienācīgi pamatotos gadījumos ES harmonizēto radiofrekvenču spektru rezervēt elektronisko sakaru pakalpojumiem privātiem radiofrekvenču spektra lietotājiem gan attiecībā uz spektra apjomu, gan konkrētas frekvenču joslas izvēli.

(26)

5G tīkliem augstāko frekvenču joslās ir vajadzīgs ievērojami blīvāks šūnu izvietojums nekā iepriekšējo paaudžu tehnoloģijām. Pasīvās un aktīvās infrastruktūras koplietošana un kopīga bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt šādas izvēršanas izmaksas (tostarp papildizmaksas), jo īpaši, izmantojot 3,4–3,8 GHz un 24,25–27,5 GHz frekvenču joslas, un tādējādi paātrināt izvēršanas tempu, atbalstīt tīkla pārklājuma palielināšanu un ļaut efektīvāk un lietderīgāk izmantot radiofrekvenču spektru patērētāju interesēs. Tādēļ kompetentajām iestādēm pret to būtu jāattiecas pozitīvi, jo īpaši apgabalos, kur ekonomikas atdeve ir ierobežota.

(27)

Blīvu 5G bezvadu tīklu izvēršanai par labu nāktu arī elastīgi atļauju piešķiršanas režīmi, kas stimulē investīcijas bezvadu tīklos un nodrošina frekvenču spektra lietošanas efektivitāti. Augstfrekvences joslas virs 24 GHz (“mm viļņu frekvenču joslas”), piemēram, 24,25–27,5 GHz frekvenču josla, piedāvā lielu radiofrekvenču spektra apjomu ar ģeogrāfiski ierobežotām izplatīšanās īpašībām. Lai piešķirtu lietošanas tiesības frekvenču joslās, kurās vērojama nepietiekamība, dalībvalstīm parasti būtu jāizmanto atlases procedūras uz konkurences pamata, piemēram, izsoles, tomēr šādas procedūras dažos gadījumos var ierobežot iespējamās investīcijas blīvos 5G bezvadu tīklos, kā arī frekvenču spektra izmantošanas elastīgumu un no tā izrietošo efektivitāti. Par paraugpraksi varētu uzskatīt individuālu atļauju piešķiršanu harmonizētām mm viļņu frekvenču joslām, šādā nolūkā izmantojot paātrinātu administratīvo procedūru, kas ir atklāta, objektīva, samērīga, nediskriminējoša un ietver pārredzamus kritērijus un procedūras.

(28)

Lai izvairītos no atšķirīgiem risinājumiem, kad tiek piešķirtas tiesības lietot radiofrekvenču spektru pārrobežu bezvadu pakalpojumu sniegšanai, dalībvalstīm būtu labāk jākoordinē radiofrekvenču spektra piešķiršanas laiks, tādējādi veicinot bezvadu savienojamību, kas, pamatojoties uz 5G infrastruktūras elastīgajām daudzpakalpojumu spējām, atbalstīs Savienības industriālo pārveidi un digitālo suverenitāti. Koordinēta frekvenču spektra piešķiršana ir īpaši svarīga nolūkā izpildīt savienojamības prasības, kas attiecas uz jauniem lietošanas piemēriem, kuri veicina autotransporta un dzelzceļa mobilitātes un transporta un rūpnieciskās ražošanas darbību digitalizāciju. Šie nosacījumi jo īpaši attiecas uz pakalpojumu kvalitāti, ko izsaka kā jaudu, caurlaidspēju, latentumu, uzticamību un tīkla drošību un noturību.

(29)

Šajā nolūkā dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Komisiju un ar Radiofrekvenču spektra politikas grupas atbalstu būtu jādod ieguldījums paraugprakses kopumā un jāvienojas par to attiecībā uz galvenajiem inovatīvajiem piemēriem nozarēs ar pārrobežu dimensiju, piemēram, autotransportā vai dzelzceļa transportā (tostarp pārrobežu koridoros sadarbīgai, satīklotai un automatizētai mobilitātei) un viedajās rūpnīcās. Šāda prakse varētu izmantot ES finansēto izmēģinājuma projektu un izmēģinājumu rezultātus vertikālajās nozarēs, tostarp 5G pārrobežu koridoros. Šādai praksei būtu jānosaka attiecīgie kopīgie frekvenču diapazoni, atļauju piešķiršanas režīmi un nosacījumi operatoriem specializētu (nozaru) bezvadu pakalpojumu sniegšanai. Vienoti atļauju piešķiršanas režīmi varētu attiekties uz individuālām atļaujām operatoriem un nozares ieinteresētajām personām, ietverot frekvenču spektra koplietošanu. Vienoti atļauju piešķiršanas nosacījumi varētu attiekties uz izvēršanu, pakalpojumu kvalitāti, frekvenču spektra koplietošanu, bezvadu sistēmu līdzāspastāvēšanu, frekvenču spektra uzkrāšanu, kiberdrošību un nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās starp mobilo sakaru operatoriem un nozares ieinteresētajām personām, kā arī uz pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt gaisa transportam būtiskus sakarus. Šajā ziņā Radiofrekvenču spektra politikas grupai būtu jāpalīdz Komisijai noteikt, vai ir nepieciešams piešķirt Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei pilnvarojumu izstrādāt harmonizētus frekvenču spektra izmantošanas tehniskos nosacījumus.

(30)

Īstenojot paraugprakses kopumu, ko dalībvalstis izstrādājušas sadarbībā ar Komisiju, dalībvalstīm būtu jākoordinē frekvenču spektra atļauju piešķiršanas process un jo īpaši jāizmanto vienots atļauju piešķiršanas process saskaņā ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 37. pantu. Šāds process var ietvert kopīga īpaša frekvenču diapazona piešķiršanu saskaņā ar vienotiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem.

(31)

Rīkkopas īstenošanai par labu nāktu skaidrs process, pienācīga uzraudzība, lielāka pārredzamība un dialogs valstu un Savienības līmenī.

(32)

Lai izstrādātu rīkkopu, dalībvalstīm būtu jāstrādā kopā un ciešā sadarbībā ar Komisiju. Attiecīgā gadījumā būtu cieši jāiesaista Radiofrekvenču spektra politikas grupa, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde un valstu regulatīvās iestādes, Platjoslas kompetences biroju tīkls, strīdu izšķiršanas struktūras un kompetentās iestādes, kas atbild par vienotā informācijas punkta funkciju izpildi.

(33)

Šis ieteikums neskar konkurences tiesību aktu un valsts atbalsta noteikumu piemērošanu,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

Jo īpaši dalībvalstīm būtu jāziņo par visiem attiecīgajiem pasākumiem, kuru mērķi ir:

21.

22.

23.

24.