18.8.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/1197

(2020. gada 30. jūlijs),

ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 5. punktu, 10. panta 6. punktu, 17. panta 6. punktu un 18. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) 2019/2152 tika izveidots Eiropas uzņēmējdarbības statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas vienots tiesiskais regulējums.

(2)	Eiropas uzņēmumu reģistru sistēma statistikas mērķiem ir šāda vienota regulējuma pamatelements, kas nodrošina iespēju organizēt un koordinēt statistikas apsekojumus, nodrošinot saskaņotu izlases rāmi.

(3)	Ir jāprecizē datu prasības uzņēmējdarbības statistikas sagatavošanai, lai sagatavotu starp dalībvalstīm salīdzināmus datus un panāktu saskaņotību visās uzņēmējdarbības statistikas jomās.

(4)

Attiecībā uz Eiropas uzņēmējdarbības statistiku būtu jāpiemēro ekonomisko īpašumtiesību princips, kas aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (2). Tas būtu jāīsteno, ciktāl iespējams, ņemot vērā pamatotas lietotāju vajadzības, datu pieejamību un ietekmi uz izmaksām un slogu, ja vien tas nav pretrunā šajā regulā noteiktās konkrētās uzņēmējdarbības statistikas principiem un mērķiem.

(5)	Lai precizētu datu prasības, ir jānosaka ražošanas pamatgrupējumi (RPG) un citi īpaši NACE kodu agregāti.

(6)	Ir jānosaka galvenie mainīgie lielumi un jēdzieni uzņēmējdarbības statistikai, lai sagatavotu starp dalībvalstīm salīdzināmus datus un panāktu saskaņotību starp visām uzņēmējdarbības statistikas jomām.

(7)	Lai mazinātu slogu uzņēmumiem, kā arī pamatojoties uz proporcionalitātes principu, datu prasības ir jāvienkāršo, ņemot vērā dalībvalstu uzņēmējdarbības ekonomikas lielumu un nozīmīgumu.

(8)	Jānosaka īpaši noteikumi, kas būs piemērojami datiem par tematu “starptautiskā preču tirdzniecība” un tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, kā arī jomai “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika”.

(9)

Pieaugošā ekonomikas globalizācija rada problēmas pašreizējās Eiropas uzņēmējdarbības statistikas sagatavošanā. Reģistrējot datus no daudznacionālām uzņēmumu grupām, Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēma veido pamatu lielas ar globalizāciju saistītas statistikas daļas uzlabošanai. Daļa šīs statistikas attiecas uz visu ekonomiku, tādēļ Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmai ir jāaptver visas ekonomikas nozares.

(10)

Lai noteiktu uzņēmumu grupas, pareizi noteiktu uzņēmumus, noteiktu lielas un sarežģītas vienības un pētītu tirgus koncentrāciju, ir vajadzīga informācija par kontroles saitēm starp juridiskām vienībām. Uzņēmumu grupu informācija uzlabo valstu statistikas uzņēmumu reģistru kvalitāti. Šo informāciju var izmantot, lai mazinātu konfidenciālu datu izpaušanas risku. Uzņēmumu grupu datus var izmantot apsekojumiem par grupu, un tie var samazināt informācijas sniegšanas slogu.

(11)	Ir jānosaka formāts, drošības un konfidencialitātes pasākumi un procedūra individuālu vienību datu nosūtīšanai Komisijai (Eurostat) un datu par starptautiskām uzņēmumu grupām atpakaļnosūtīšanai valsts statistikas iestādēm.

(12)

Konfidenciālu datu apmaiņai, ko veic statistikas mērķiem starp Komisiju un valstu centrālajām bankām, un starp Komisiju un Eiropas Centrālo banku, būtu jāpalīdz nodrošināt starptautisku uzņēmumu grupu informācijas kvalitāti Savienībā. Tāpēc jānosaka šādu konfidenciālu datu formāts, drošības un konfidencialitātes pasākumi, kā arī procedūra, lai tos nosūtītu valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai.

(13)

Ar Regulu (ES) 2019/2152 ir ieviesta konfidenciālu datu apmaiņa starp dalībvalstīm par Savienības iekšējo preču eksportu. Ir sīkāk jāprecizē statistikas datu elementi, ar kuriem jāveic apmaiņa, kā arī to statistikas datu elementu saraksts, ar kuriem jāapmainās attiecībā uz īpašām precēm vai pārvietojumiem. Dalībvalstis var vienkāršot sniedzamo informāciju, ja vien šādai vienkāršošanai nav negatīvas ietekmes uz statistikas datu kvalitāti. Jānosaka šādas vienkāršošanas nosacījumi.

(14)

Lai nodrošinātu datu apmaiņas saskaņotu īstenošanu, ir jāprecizē to vākšanas un apkopošanas kārtība, kā arī minimālā 95 % aptvēruma līmeņa piemērošanas kārtība. Lai importa valsts statistikas iestāde varētu izmantot apmaiņas rezultātā iegūto statistikas informāciju statistikas apkopošanai par Savienības iekšējo preču importu, ir jāveic apmaiņa arī ar metadatiem. Lai nodrošinātu saskaņotu īstenošanu visās dalībvalstīs, ir jāprecizē metadati, kas ir būtiski apmaiņas rezultātā iegūto datu par Savienības iekšējo preču eksportu izmantošanai statistikas apkopošanā, kā arī grafiks statistikas informācijas un attiecīgo metadatu nosūtīšanai. Ir jānosaka formāts, drošības un konfidencialitātes pasākumi un procedūra konfidenciālu datu apmaiņai.

(15)	Vienotu standartu piemērošana datu un metadatu apmaiņai un nosūtīšanai attiecībā uz statistiku, uz kuru attiecas Regula (ES) 2019/2152, ievērojami veicina uzņēmējdarbības procesu integrēšanu Eiropas uzņēmējdarbības statistikā.

(16)

Statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) starptautiskā iniciatīva attiecībā uz statistikas un tehniskajiem standartiem datu un metadatu apmaiņai un koplietošanai nosaka standartus oficiālās statistikas apmaiņai un izplatīšanai. Tāpēc attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto nepieciešamās datu struktūras definīcijas, kas izstrādātas saskaņā ar SDMX.

(17)	Komisijai (Eurostat) būtu jādara pieejama Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnē dokumentācija par datu struktūrām, tostarp SDMX datu struktūras definīcijas, un jāsniedz norādījumi par to īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz izmantojamo tehnisko formātu.

(18)	Dalībvalstīm būtu jāiesniedz standarta metadatu un kvalitātes ziņojumi par valstu statistikas uzņēmumu reģistriem un visu uzņēmējdarbības statistiku saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 16. pantu. Tāpēc ir jānosaka šādu ziņojumu sniegšanas kārtība un periodiskums.

(19)

Ar pasākumiem, kas noteikti šajā regulā, būtu jāaizstāj pasākumi, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 586/2001 (3), Komisijas Regulā (EK) Nr. 912/2004 (4), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1982/2004 (5), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1503/2006 (6), Komisijas Regulā (EK) Nr. 657/2007 (7), Komisijas Regulā (EK) Nr. 364/2008 (8), Komisijas Regulā (EK) Nr. 472/2008 (9), Komisijas Regulā (EK) Nr. 192/2009 (10), Komisijas Regulā (EK) Nr. 250/2009 (11), Komisijas Regulā (EK) Nr. 251/2009 (12), Komisijas Regulā (EK) Nr. 834/2009 (13), Komisijas Regulā (ES) Nr. 92/2010 (14), Komisijas Regulā (ES) Nr. 113/2010 (15), Komisijas Regulā (ES) Nr. 275/2010 (16), Komisijas Regulā (ES) Nr. 1097/2010 (17), Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 995/2012 (18) un Komisijas Regulā (ES) Nr. 1106/2012 (19). Minētās regulas būtu jāatceļ.

(20)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Datu prasības

Datu elementi detalizētajiem tematiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punktā, ir noteikti šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Ražošanas pamatgrupējumi un īpaši agregāti

Ražošanas pamatgrupējumi (RPG) un citi saimniecisko darbību klasifikācijas (NACE) un preču klasifikācijas pēc saimniecības nozarēm (CPA) īpaši agregāti, ko izmanto dalījumiem, kuri vajadzīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ir noteikti šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Vienkāršošana

Vienkāršošanas pasākumi, kas minēti Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punktā, ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.

4. pants

Tehniskās definīcijas

1. Mainīgo lielumu un citu datu kopu elementu, kas minēti Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punktā, tehniskās definīcijas ir sniegtas šīs regulas IV pielikumā.

2. Tehniskās definīcijas, kas saistītas ar Eiropas statistiku par starptautisko preču tirdzniecību, ir sniegtas šīs regulas V pielikumā.

3. Tehniskās definīcijas, kas saistītas ar Eiropas statistiku par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību, ir sniegtas šīs regulas VI pielikumā.

5. pants

Tehniskās specifikācijas Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību, tostarp preču tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā

Tehniskās specifikācijas Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību, tostarp preču tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, kā minēts Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta j) apakšpunktā, un saistītās definīcijas saskaņā ar minētās regulas 7. panta 1. punktu ir izklāstītas šīs regulas V pielikumā. Datu prasības, kas saistītas ar Eiropas statistiku par starptautisko preču tirdzniecību, ir izklāstītas šīs regulas I pielikuma B daļas 16. un 34.–37. tabulā.

6. pants

Definīcijas un dalījumi Eiropas statistikai par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu un pakalpojumu starptautiskās sniegšanas dalījumā

Mainīgo lielumu un dalījumu definīcijas Eiropas statistikai par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu un pakalpojumu starptautiskās sniegšanas dalījumā ir izklāstītas šīs regulas VI pielikumā. Datu prasības, kas saistītas ar Eiropas statistiku par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu un pakalpojumu starptautiskās sniegšanas dalījumā, ir izklāstītas šīs regulas I pielikuma B daļas 17. un 38. tabulā.

7. pants

Jomas “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika” svērums un bāzes gada maiņa

Jomas “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika” svērums un bāzes gada maiņa, kā minēts Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta i) apakšpunktā, ir izklāstīti šīs regulas VII pielikumā. Minētajā pielikumā ir izklāstīti arī pārejas noteikumi attiecībā uz datu prasībām šai jomai, kas precizētas šīs regulas I pielikuma B daļas 1.–9. tabulā.

8. pants

Mainīgie lielumi, kas saistīti ar detalizētajiem tematiem Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmai

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 9. panta 2. punktu mainīgie lielumi, kas saistīti ar reģistra detalizētajiem tematiem Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmai, ir izklāstīti šīs regulas VIII pielikumā.

9. pants

Tehniskās specifikācijas konfidenciālu datu apmaiņai Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas nolūkos

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 5. punktu minētās regulas IV pielikumā uzskaitīto mainīgo lielumu tehniskie dati ir izklāstīti šīs regulas VIII pielikumā. Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 6. punktu šīs regulas IX pielikumā ir noteikts formāts, drošības un konfidencialitātes pasākumi konfidenciālu datu apmaiņai Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas nolūkos.

10. pants

Procedūra un specifikācijas datu un metadatu nosūtīšanai

1. Ar datiem un metadatiem, ko nosūta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar šo regulu, apmainās elektroniskā formātā, un tos nosūta vai augšupielādē, izmantojot tās vienoto kontaktpunktu datiem un – attiecīgā gadījumā – metadatiem.

2. Dalībvalstis dara Komisijai (Eurostat) pieejamus saskaņā ar šo regulu prasītos datus un metadatus, izmantojot Komisijas (Eurostat) norādītos statistikas datu un metadatu apmaiņas standartus.

3. Konfidenciālus datus un metadatus nosūta ar Komisijas (Eurostat) izmantotu drošu tīklu starpniecību vai ar drošas attālās piekļuves starpniecību, izmantojot Komisijas (Eurostat) norādītos apmaiņas standartus.

4. Dalībvalstīm būtu jāīsteno apmaiņas standarti saskaņā ar Komisijas (Eurostat) sniegtajiem īstenošanas norādījumiem.

5. Dalībvalstis sniedz konfidenciālus datus saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem par to datu nosūtīšanu, uz kuriem attiecas statistikas konfidencialitāte.

Konfidenciālus datus nosūta ar faktisko vērtību un ar norādi, ka tie ir konfidenciāli.

Dalībvalstis iesniedz visus dalījumu agregēšanas līmeņus, kā noteikts I pielikuma B daļā, un nosūtītie dati attiecīgā gadījumā ietver visas primārās un sekundārās konfidencialitātes norādes saskaņā ar valsts līmeņa noteikumiem par konfidencialitāti.

6. Ja vien nav norādīts citādi, monetāros datus izsaka valsts valūtas vienībās (eurozonas dalībvalstīm tā ir euro). Dalībvalstis, kas pievienojas eurozonai, paziņo gada monetāros datus euro to pievienošanās gadā. Biežāk nekā reizi gadā sagatavotajos ziņojumos par monetārajiem datiem valstis, kas pievienojas eurozonai, izmanto valsts valūtu, kas piemērojama pārskata periodā.

7. Kad tiek pārskatīti Komisijai (Eurostat) jau nosūtītie dati, dalībvalstis pārskatītos datus nosūta, vēlākais, to izplatīšanas laikā valsts līmenī vai – ja tie netiek izplatīti valsts līmenī – ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad tie kļuvuši pieejami valsts statistikas iestādei.

11. pants

Kvalitātes un metadatu ziņojumi

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) gada kvalitātes un metadatu ziņojumus par statistikas uzņēmumu reģistriem, izmantojot ESS standartus metadatu un kvalitātes ziņojumiem.

2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) metadatu ziņojumus par uzņēmējdarbības statistiku, kas nosūtīta ar periodiskumu, kāds noteikts Regulas (ES) 2019/2152 17. panta 4. punktā, vēlākais, divus mēnešus pēc pēdējā datu nosūtīšanas termiņa, kas noteikts statistikai, uz kuru attiecas ziņojums.

3. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) papildu kvalitātes ziņojumus, kuros ietverta sīkāka kvalitātes informācija, kas nepieciešama, lai novērtētu tās uzņēmējdarbības statistikas kvalitāti, kas nosūtīta saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2152, termiņā, kas saskaņots starp dalībvalstīm un Komisiju (Eurostat).

4. Attiecībā uz tematu “IKT izmantojums un e-komercija” termiņus kvalitātes un metadatu ziņojumu iesniegšanai nosaka atsevišķā īstenošanas aktā.

5. Attiecībā uz kvalitātes un metadatu ziņojumu struktūru un saturu būtu jāizmanto jaunākie Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) standarti.

6. Papildus standarta kvalitātes un metadatu ziņojumiem dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos iesniedz Komisijai (Eurostat) pēc tās pieprasījuma metadatu un kvalitātes papildu informāciju, kas nepieciešama uzņēmējdarbības statistikas kvalitātes novērtēšanai, attiecīgā gadījumā ietverot arī pārskatītas iepriekš sniegtās informācijas versijas.

12. pants

Atcelšana

1. No 2021. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EK) Nr. 912/2004, (EK) Nr. 364/2008, (EK) Nr. 192/2009, (EK) Nr. 250/2009, (EK) Nr. 251/2009, (EK) Nr. 834/2009, (ES) Nr. 275/2010, (ES) Nr. 1097/2010 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 995/2012.

2. No 2022. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EK) Nr. 1982/2004, (ES) Nr. 92/2010, (ES) Nr. 113/2010 un (ES) Nr. 1106/2012.

3. No 2024. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EK) Nr. 586/2001, (EK) Nr. 1503/2006, (EK) Nr. 657/2007 un (EK) Nr. 472/2008.

4. Šā panta 1.–3. punkts neskar minētajās regulās izklāstītos pienākumus attiecībā uz datu un metadatu, tostarp kvalitātes ziņojumu, nosūtīšanu attiecībā uz tiem pārskata periodiem, kuri pilnībā vai daļēji sakrīt ar laiku pirms minētajos punktos noteiktajiem attiecīgajiem datumiem.

5. Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Tomēr I pielikuma 16. un 34.–37. tabulu un V pielikumu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 30. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 327, 17.12.2019., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 586/2001(2001. gada 26. marts), ar ko attiecībā uz ražošanas pamatgrupējumu definēšanu īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku (OV L 86, 27.3.2001., 11. lpp.).

(4) Komisijas Regula (EK) Nr. 912/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar kuru īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 3294/91 par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi (OV L 163, 30.4.2004., 71. lpp.).

(5) Komisijas Regula (EK) Nr. 1982/2004 (2004. gada 18. novembris), ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību un atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 1901/2000 un (EEK) Nr. 3590/92 (OV L 343, 19.11.2004., 3. lpp.).

(6) Komisijas Regula (EK) Nr. 1503/2006 (2006. gada 28. septembris), ar ko īsteno un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz mainīgo lielumu definīcijām, mainīgo lielumu sarakstu un datu apkopošanas biežumu (OV L 281, 12.10.2006., 15. lpp.).

(7) Komisijas Regula (EK) Nr. 657/2007 (2007. gada 14. jūnijs), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz Eiropas izlases shēmu izveidi (OV L 155, 15.6.2007., 7. lpp.).

(8) Komisijas Regula (EK) Nr. 364/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 716/2007 attiecībā uz statistikas par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem nosūtīšanas tehnisko formātu un dalībvalstīm piešķiramajām atkāpēm (OV L 112, 24.4.2008., 14. lpp.).

(9) Komisijas Regula (EK) Nr. 472/2008 (2008. gada 29. maijs), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz pirmo bāzes gadu, kas jāpiemēro laikrindām saskaņā ar NACE 2. red., un attiecībā uz detalizācijas pakāpi, formu, pirmo pārskata periodu un pārskata periodu, ko piemēro laikrindām līdz 2009. gadam, kuras jānosūta saskaņā ar NACE 2. red. (OV L 140, 30.5.2008., 5. lpp.).

(10) Komisijas Regula (EK) Nr. 192/2009 (2009. gada 11. marts), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 177/2008, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām attiecībā uz konfidenciālu datu apmaiņu starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm (OV L 67, 12.3.2009., 14. lpp.).

(11) Komisijas Regula (EK) Nr. 250/2009 (2009. gada 11. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz raksturlielumu definīcijām, datu nosūtīšanas tehnisko formātu, dubultās datu sniegšanas prasībām saskaņā ar NACE 1.1. red. un NACE 2. red. un atkāpēm, kas piešķiramas uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā (OV L 86, 31.3.2009., 1. lpp.).

(12) Komisijas Regula (EK) Nr. 251/2009 (2009. gada 11. marts), ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz datu sērijām, kas jāsniedz saistībā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, un pielāgojumiem, kas vajadzīgi pēc tam, kad tika pārskatīta preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA) (OV L 86, 31.3.2009., 170. lpp.).

(13) Komisijas Regula (EK) Nr. 834/2009 (2009. gada 11. septembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 716/2007 attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību (OV L 241, 12.9.2009., 3. lpp.).

(14) Komisijas Regula (ES) Nr. 92/2010 (2010. gada 2. februāris), ar ko attiecībā uz datu apmaiņu starp muitas iestādēm un valsts statistikas iestādēm, statistikas apkopošanu un kvalitātes novērtējumu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 31, 3.2.2010., 4. lpp.).

(15) Komisijas Regula (ES) Nr. 113/2010 (2010. gada 9. februāris), ar ko attiecībā uz tirdzniecības aptvērumu, datu definīciju, statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un faktūras valūtas dalījumā un īpašām precēm vai pārvietojumiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 37, 10.2.2010., 1. lpp.).

(16) Komisijas Regula (ES) Nr. 275/2010 (2010. gada 30. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 saistībā ar kritērijiem uzņēmējdarbības strukturālās statistikas kvalitātes novērtēšanai (OV L 86, 1.4.2010., 1. lpp.).

(17) Komisijas Regula (ES) Nr. 1097/2010 (2010. gada 26. novembris), ar kuru attiecībā uz konfidenciālu datu apmaiņu starp Komisiju (Eurostat) un centrālajām bankām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 177/2008, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām (OV L 312, 27.11.2010., 1. lpp.).

(18) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 995/2012 (2012. gada 26. oktobris), ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojams Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (OV L 299, 27.10.2012., 18. lpp.).

(19) Komisijas Regula (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).

I PIELIKUMS

Par detalizētajiem tematiem nosūtāmie datu elementi

A daļa. Mainīgie lielumi

1. joma. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika

Visa īstermiņa uzņēmējdarbības statistika, izņemot detalizētā temata “Importa cenas” (4. tabula) un temata “Nekustamais īpašums” (9. tabula) statistiku, attiecas uz statistikas rezidentvienību darbībām

Temati

Detalizētie temati

Mainīgie lielumi

Datu prasību elementi, kā definēts B daļas tabulās

1.1. temats

Uzņēmumu populācija

Uzņēmumu demogrāfijas notikumi (bankroti, reģistrācijas)

Reģistrācijas

1. tabula

Bankroti

1. tabula

1.2. temats

Darbaspēka izlietojums

Nodarbinātība

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

2. tabula

Nostrādātās stundas

Darbinieku nostrādātās stundas

3. tabula

Darbaspēka izmaksas

Darba samaksa un alga

3. tabula

1.3. temats

Cenas

Importa cenas

4. tabula

Importa cenas (eurozona)

4. tabula

Importa cenas (ārpus eurozonas)

4. tabula

Ražotāju cenas

5. tabula

Vietējās ražotāju cenas

5. tabula

Ārējās ražotāju cenas

5. tabula

Ārējās ražotāju cenas (eurozona)

5. tabula

Ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas)

5. tabula

1.4. temats

Rezultāti un sniegums

Ražošana

Ražošana (apjoms)

6. tabula

Pārdošanas apjoms

7. tabula

Neto apgrozījums

Neto apgrozījums (vērtība)

8. tabula

Vietējais neto apgrozījums (vērtība)

8. tabula

Ārējais neto apgrozījums (vērtība)

8. tabula

Ārējais neto apgrozījums (eurozona) (vērtība)

8. tabula

Ārējais neto apgrozījums (ārpus eurozonas) (vērtība)

8. tabula

1.5. temats

Nekustamais īpašums

Būvatļaujas – mājokļu skaits

9. tabula

Būvatļaujas – kvadrātmetri

9. tabula

2. joma. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika

Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika attiecas uz statistisko rezidentvienību darbību, izņemot valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistiku par uzņēmumiem, kas importē preces, un uzņēmumiem, kas eksportē preces (16. tabula). Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumiem, kas importē preces, un uzņēmumiem, kas eksportē preces (16. tabula), attiecas uz ziņojošās valsts statistikas teritoriju, kā minēts šīs regulas V pielikuma 4. iedaļā.

Temati

Detalizētie temati

Mainīgie lielumi

Datu prasību elementi, kā definēts B daļas tabulās

2.1. temats

Uzņēmumu populācija

Aktīvo uzņēmumu populācija

Aktīvo uzņēmumu skaits

10., 11. un 14. tabula.

To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

12. tabula

Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

13. tabula

Jaunizveidotu lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

13. tabula

Uzņēmumu demogrāfijas notikumi (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji)

Uzņēmumu dibināšana

12. tabula

Uzņēmumu likvidēšana

12. tabula

Uzņēmumu izdzīvošana

12. tabula

Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

12. tabula

Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

12. tabula

Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks

12. tabula

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu populācija

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits

14. tabula

Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu un iekšzemes saistīto uzņēmumu populācija

Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistīto uzņēmumu skaits

15. tabula

Starptautiskajā tirdzniecībā iesaistīto uzņēmumu populācija

Preces importējošo uzņēmumu skaits

16. tabula

Preces eksportējošo uzņēmumu skaits

16. tabula

2.2. temats

Darbaspēka izlietojums

Nodarbinātība

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

10., 11. un 14. tabula.

Darbinieku skaits

10. un 11. tabula.

Darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās

10. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

12. tabula

Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

12. tabula

Darbinieku skaits lielas izaugsmes uzņēmumos

13. tabula

Darbinieku skaits jaunizveidotos lielas izaugsmes uzņēmumos

13. tabula

Nostrādātās stundas

Darbinieku nostrādātās stundas

10. un 11. tabula.

Darbaspēka izmaksas

Darbinieku pabalstu izmaksas

10., 11. un 14. tabula.

Darba samaksa un alga

10. un 11. tabula.

Sociālā nodrošinājuma izmaksas

10. un 11. tabula.

Nodarbinātība, kas saistīta ar uzņēmumu demogrāfijas notikumiem (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji)

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

12. tabula

Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

12. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

12. tabula

Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

12. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos

12. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā

12. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

12. tabula

Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

12. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

12. tabula

Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

12. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

12. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā

12. tabula

Nodarbinātība ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

14. tabula

Nodarbinātība ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos un iekšzemes saistītos uzņēmumos

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītos uzņēmumos

15. tabula

Darbaspēka izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

Darbinieku pabalstu izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

14. tabula

2.3. temats

P&I ieguldījumi

P&I izdevumi

Iekšējie P&I izdevumi

14. un 18. tabula

P&I nodarbinātība

P&I personāls

14. un 19. tabula

Pētnieki

18. tabula

P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

Iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

14. tabula

P&I nodarbinātība ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

14. tabula

Publiski finansēta P&I

Valsts budžeta piešķīrumi pētniecībai un izstrādei (GBARD)

20. tabula

Valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētai P&I

20. tabula

2.4. temats

Iepirkumi

Preču un pakalpojumu iepirkumi

Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

10., 11. un 14. tabula.

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

14. un 21. tabula

Ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi

21. tabula

Ilgtermiņa nomas un operatīvā līzinga izdevumi

21. tabula

Enerģētikas produktu iepirkumi

21. tabula

Maksājumi apakšuzņēmējiem

21. tabula

Izmaiņas preču krājumos

22. tabula

Izmaiņas gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumos

22. tabula

Izmaiņas talākpārdošanai paredzētu preču krājumos

22. tabula

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

14. tabula

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

14. tabula

Imports iedalījumā pēc uzņēmumiem

Importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

16. un 17. tabula.

2.5. temats

Darbības rezultāti

Neto apgrozījums

10., 11. un 14. tabula.

Neto apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām

24. tabula

Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām

24. tabula

Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot būvniecību

24. tabula

Neto apgrozījums no būvniecības

24. tabula

Neto apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām

24. tabula

Neto apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām

24. tabula

Neto apgrozījums no būvniecības

24. tabula

Neto apgrozījums no inženiertehniskās būvniecības

24. tabula

Neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī

25. tabula

Neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem

25. tabula

Neto apgrozījums iedalījumā pēc klientu atrašanās vietas

23. tabula

Neto apgrozījums iedalījumā pēc produkta

23. tabula

Bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm

10. tabula

Izlaides vērtība

10., 11. un 14. tabula.

Pievienotā vērtība

10., 11. un 14. tabula.

Bruto pamatdarbības pārpalikums

10. un 11. tabula.

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu neto apgrozījums

14. tabula

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu izlaides vērtība

14. tabula

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu pievienotā vērtība

14. tabula

Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums

Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums

15. tabula

Rūpniecības produkcija

Pārdotā produkcija

26. tabula

Apakšuzņēmēju saražotā produkcija

26. tabula

Faktiskā produkcija

26. tabula

Eksports iedalījumā pēc uzņēmumiem

Eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

16. un 17. tabula.

2.6. temats

Ieguldījumi

Aktīvu uzņēmumu bruto ieguldījumi

Bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

10. un 14. tabula

Bruto ieguldījumi zemesgabalos

27. tabula

Bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē

27. tabula

Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā

27. tabula

Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās

27. tabula

Bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību

10. tabula

Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā

28. tabula

Materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi

10. tabula

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi

Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

14. tabula

3. joma. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika

Visa reģionālā uzņēmējdarbības statistika attiecas uz statistikas rezidentvienību darbībām.

Temati

Detalizētie temati

Mainīgie lielumi

Datu prasību elementi, kā definēts B daļas tabulās

3.1. temats

Uzņēmumu populācija

Populācija iedalījumā pēc reģioniem

Vietējo vienību skaits

29. tabula

Aktīvo uzņēmumu skaits

30. tabula

To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

30. tabula

Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

30. tabula

Uzņēmumu demogrāfijas notikumi iedalījumā pēc reģioniem (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji)

Uzņēmumu dibināšana

30. tabula

Uzņēmumu likvidēšana

30. tabula

Izdzīvojušie uzņēmumi (tikai izdzīvošana trīs kalendāros gadus)

30. tabula

Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

30. tabula

Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

30. tabula

Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

30. tabula

3.2. temats

Darbaspēka izlietojums

Nodarbinātība aktīvos uzņēmumos iedalījumā pēc reģioniem

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits vietējās vienībās

29. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

30. tabula

Darbinieku skaits

30. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

30. tabula

Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

30. tabula

Nodarbinātība, kas saistīta ar uzņēmumu demogrāfijas notikumiem (dibināšanas, likvidēšanas, izdzīvošanas rādītāji), iedalījumā pēc reģioniem

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

30. tabula

Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

30. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

30. tabula

Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

30. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

30. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

30. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

30. tabula

Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

30. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

30. tabula

Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

30. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

30. tabula

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

30. tabula

Darbaspēka izmaksas iedalījumā pēc reģioniem

Darba samaksa un algas vietējās vienībās

29. tabula

3.3. temats

P&I ieguldījumi

P&I izdevumi iedalījumā pēc reģioniem

Iekšējie P&I izdevumi

31. tabula

P&I nodarbinātība iedalījumā pēc reģioniem

P&I personāls

32. tabula

Pētnieki

32. tabula

4. joma. Statistika par starptautiskām darbībām

Tematu “Uzņēmumu populācija”, “Darbaspēka izlietojums”, “Ieguldījumi” un “Darbības rezultāti” (33. tabula) statistika šai jomai attiecas uz nerezidentu statistikas vienību darbībām.

Temata “Starptautiskā preču tirdzniecība” (34.–37. tabula) statistika attiecas tikai uz ziņojošās valsts statistikas teritoriju, kā minēts šīs regulas V pielikuma 4. iedaļā.

Temata “Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība” (38. tabula) statistika attiecas uz pakalpojumu tirdzniecību, ko veic rezidentvienības.

Temati

Detalizētie temati

Mainīgie lielumi

Datu prasību elementi, kā definēts B daļas tabulās

4.1. temats

Uzņēmumu populācija

Tādu uzņēmumu populācija ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

Tādu uzņēmumu skaits ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

33. tabula

4.2. temats

Darbaspēka izlietojums

Nodarbinātība tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

33. tabula

Darbaspēka izmaksas tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

Uzņēmumu ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības, darbinieku pabalstu izmaksas

33. tabula

4.3. temats

Ieguldījumi

Bruto ieguldījumi uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

Uzņēmumu ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības, bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

33. tabula

4.4. temats

Darbības rezultāti

Neto apgrozījums uzņēmumos ārvalstīs, kurus kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

Neto apgrozījums uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

33. tabula

4.5. temats

Starptautiskā preču tirdzniecība

Savienības iekšējā preču tirdzniecība

1.a

Savienības iekšējā preču eksporta statistiskā vērtība – detalizēti dati

34. tabula

Savienības iekšējā preču eksporta daudzums – detalizēti dati

34. tabula

2.a

Savienības iekšējā preču importa statistiskā vērtība – detalizēti dati

34. tabula

Savienības iekšējā preču importa daudzums – detalizēti dati

34. tabula

Preču eksporta statistiskā vērtība – agregēti dati

36. tabula

Preču importa statistiskā vērtība – agregēti dati

36. tabula

Savienības ārējā preču tirdzniecība

1.a

Savienības ārējā preču eksporta statistiskā vērtība – detalizēti dati

35. tabula

Savienības ārējā preču eksporta daudzums – detalizēti dati

35. tabula

2.a

Savienības ārējā preču importa statistiskā vērtība – detalizēti dati

35. tabula

Savienības ārējā preču importa daudzums – detalizēti dati

35. tabula

Savienības ārējā preču eksporta statistiskā vērtība faktūras valūtas dalījumā

37. tabula

Savienības ārējā preču importa statistiskā vērtība faktūras valūtas dalījumā

37. tabula

4.6. temats

Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība

Pakalpojumu imports

Pakalpojumu imports un iegāde

38. tabula

Pakalpojumu eksports

Pakalpojumu eksports un sniegšana

38. tabula

B daļa. Datu prasību elementi

1. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu populāciju

Mainīgie lielumi

110101. Reģistrācijas

110102. Bankroti

Mērvienība

Absolūtā vērtība: nekoriģēta

Statistiskā populācija

NACE B–N sadaļas un P–R sadaļas un S95. un S96. nodaļas tirgus darbības

Iedalījumi

Iedalījums pēc darbības

—

NACE sadaļu agregāti:

—	B+C+D+E, K+L+M+N, P+Q+R+S95+S96

—

NACE sadaļas:

—	F, G, H, I un J

—

Īpašs agregāts, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

Datu nosūtīšanas termiņš

T+40D

Pirmais pārskata periods

2021. gada pirmais ceturksnis

2. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par nodarbinātību

Mainīgie lielumi

120101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

Mērvienība

Indeksi: nekoriģēta

Statistiskā populācija

NACE B, C, D sadaļas, E36. nodaļas, F, G, H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas tirgus darbības

Iedalījumi

Iedalījums pēc darbības

Visām valstīm:

—	NACE B, C, D sadaļas un E36. nodaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā;

—

NACE sadaļu agregāti:

—	B+C+D+E36, H+I+J+L+M (izņemot M701, M72, M75)+N;

—

NACE sadaļas:

—	B, C, D, F, G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72, M75) un N;

—

NACE nodaļas:

—	E36, G45, G46, G47 un G47 (izņemot G473)

Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	papildus NACE B, C un D sadaļas nodaļas.

Lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	papildus NACE H, I un J sadaļas nodaļas.

Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu var noteikt kā aptuveno rādītāju, pamatojoties uz darbinieku skaitu. Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE G, H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļā, par pārskata periodiem pirms 2021. gada un no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim 2015. bāzes gadā darbības veida vienības (DVV) vietā var izmantot uzņēmumu (ENT).

Datu nosūtīšanas termiņš

T+2M ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles) datiem, izņemot:

—	prasības mazām un vidējām valstīm: T+2M+15 dienas.

Pārejas noteikumi attiecībā uz NACE L sadaļu, NACE N77. nodaļu un NACE N811. un N813. grupu, kas jāiekļauj to agregātos no 2021. gada pirmā ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles), kā definēts VII pielikumā (3. punkta a) apakšpunktā).

Pirmais pārskata periods

2000. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles), izņemot:

—	NACE L sadaļu, NACE N77. nodaļu un NACE N811. un N813. grupu, kas jāiekļauj to agregātos no 2021. gada pirmā ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles).

—	Spānijai: 2002. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE G–M sadaļai (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļai, izņemot G47. nodaļu, un G47. nodaļai (izņemot G473), un 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz J58, J59, J60, I55 un I56.

—	Somija: 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz NACE C32. un C33. nodaļu.

—	Austrijai: 2003. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE H–N sadaļai (izņemot K, L, M701, M72, M75, N77, N811, N813) un 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE B09. nodaļai

3. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par nostrādātajām stundām un darba samaksu un algām

Mainīgie lielumi

120201. Darbinieku nostrādātās stundas

120301. Darba samaksa un alga

Mērvienība

Indeksi: nekoriģēti un ar kalendārām korekcijām

Statistiskā populācija

NACE B, C, D sadaļas, E36. nodaļas, F, G, H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas tirgus darbības

Iedalījumi

Iedalījums pēc darbības

Visām valstīm:

—	NACE B, C, D sadaļas un E36. nodaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā;

—

NACE sadaļu agregāti:

—	B+C+D+E36, H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N;

—

NACE sadaļas:

—	B, C, D, F, G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

—

NACE nodaļas:

—	E36, G45, G46, G47 un G47 (izņemot G473).

Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	papildus NACE B, C un D sadaļas nodaļas.

Lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	papildus NACE H, I un J sadaļas nodaļas.

Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE G, H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļā, par pārskata periodiem pirms 2021. gada un no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim 2015. bāzes gadā DVV vietā var izmantot ENT.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+3M ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles) datiem, izņemot:

—	prasības mazām un vidējām valstīm: T+3M+15 dienas.

Pārejas noteikumi attiecībā uz NACE agregātu G47_X_G473, L sadaļu, NACE N77. nodaļu un NACE N811. un N813. grupu, kas jāiekļauj to agregātos no 2021. gada pirmā ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles), kā definēts VII pielikumā (3. punkta a) apakšpunktā).

Pirmais pārskata periods

2000. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE B–F sadaļai, izņemot:

—	Somijai: 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) C32. un C33. nodaļai;

—	Austrijai: 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE B09. nodaļai.

2010. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) NACE G–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļai, izņemot:

—	NACE agregātu G47_X_G473, L sadaļu, NACE N77. nodaļu un NACE N811. un N813. grupu, kas jāiekļauj to agregātos no 2021. gada pirmā ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles).

4. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par importa cenām

Mainīgie lielumi

130101. Importa cenas (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas un valstīm, kas piemēro Eiropas izlases shēmas)

130102. Importa cenas (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas un valstīm, kas piemēro Eiropas izlases shēmas)

130103. Importa cenas (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

Mērvienība

Indeksi: nekoriģēta

Statistiskā populācija

Produkti, kas klasificēti CPA B (izņemot B0721 un B09), C (izņemot C18, C2446, C254, C301, C303, C304 un C33) un D

Iedalījumi

Iedalījums pēc produkta

Visām valstīm:

—	CPA B (izņemot B0721 un B09), C (izņemot C18, C2446, C254, C301, C303, C304 un C33) un D sadaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā;

—	CPA B (izņemot B0721 un B09)+ C (izņemot C18, C2446, C254, C301, C303, C304 un C33)+D sadaļu agregāti;

—	CPA B (izņemot B0721 un B09), C (izņemot C18, C2446, C254, C301, C303, C304 un C33), D sadaļas.

Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	papildus CPA B (izņemot B0721 un B09), C (izņemot C18, C2446, C254, C301, C303, C304 un C33) un D sadaļas nodaļas.

Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Sniegto datu tvērumu ierobežo Eiropas izlases shēmas konkrētām valstīm, kā precizēts šīs regulas III pielikuma C punktā.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+1M+15 dienas

Pirmais pārskata periods

2006. gada janvāris, izņemot:

—	Austrijai: 2009. gada janvāris attiecībā uz NACE C161, C2811, C2892.

Eurozonas dalībvalstīm, kas pievienojās pēc 2006. gada janvāra, mainīgie lielumi 130101 (importa cenas), 130102 (importa cenas (eurozona)) un 130103 (importa cenas (ārpus eurozonas)) ir jānorāda no tā gada sākuma, kad pievienojas eurozonai.

5. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par ražotāju cenām

Mainīgie lielumi

130201. Ražotāju cenas

130202. Vietējās ražotāju cenas

130203. Ārējās ražotāju cenas

130204. Ārējās ražotāju cenas (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

130205. Ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

Mērvienība

Indeksi: nekoriģēta

Statistiskā populācija

Mainīgajam lielumam 130201 (ražotāju cenas):

—	NACE B (izņemot B0721), C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304), D sadaļas un E36. nodaļas, CPA 41.00.1 izņemot 41.00.14 (tikai jaunas ēkas), NACE H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N sadaļas tirgus darbības;

mainīgajiem lielumiem 130202 (vietējās ražotāju cenas), 130203 (ārējās ražotāju cenas), 130204 (ārējās ražotāju cenas (eurozona)) un 130205 (ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas)):

—	NACE B (izņemot B0721), C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304), D sadaļas un E36. nodaļas tirgus darbības

Iedalījumi

Iedalījums pēc darbības un produktiem

Visām valstīm:

—	NACE B (izņemot B0721), C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304) un D sadaļas un E36. nodaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma punktā;

—

NACE sadaļu agregāti:

—	B (izņemot B0721)+C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304)+D+E36, H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N;

—

NACE sadaļas:

—	B (izņemot B0721), C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304), D, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

—	E36. nodaļa un NACE H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N sadaļas nodaļas;

—	CPA 41.00.1, izņemot 41.00.14 (tikai jaunas ēkas).

Vidējām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	papildus NACE B (izņemot B0721), C (izņemot C2446, C254, C301, C303 un C304) un D sadaļas nodaļas.

Lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	tāpat kā vidējām valstīm un papildus NACE C sadaļas grupas un klases mainīgajiem lielumiem 130201 (ražotāju cenas), 130202 (vietējās ražotāju cenas) un 130203 (ārējās ražotāju cenas) (pārstāv vismaz 90 % no C sadaļas pievienotās vērtības).

Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm; papildu iedalījumi lielām valstīm nav obligāti vidējām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Sniegto datu tvērumu attiecībā uz iedalījumu “eurozona/ārpus eurozonas” ierobežo Eiropas izlases shēmas konkrētām valstīm, kā precizēts šīs regulas III pielikuma C punktā.

Kā aptuveno vērtību ražotāju cenām būvniecībā (CPA 41.00.1, izņemot 41.00.14) var izmantot kopējās būvniecības izmaksas (materiālu izmaksas un darbaspēka izmaksas). Ar būvniecību saistītās izmaksās ieskaita arī izmaksas par ražošanas telpām un iekārtām, transportu, enerģiju un citas izmaksas (izņemot arhitektu honorārus).

Vēlams norādīt indeksus, kas balstīti uz faktiskajām ražotāju cenām. Ja tie nav pieejami, attiecībā uz H49, H50, H52, I55, I56, J58, J59, J60, L68, M74, N77, N79, N81 un N82 var izmantot aptuvenās vērtības. Lai aptuveni noteiktu darbības (NACE), var izmantot produktus (CPA).

Attiecībā uz NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas darbībām par pārskata periodiem pirms 2021. gada un no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim 2015. bāzes gadā DVV vietā var izmantot ENT.

Biznesa pakalpojumu cenu indeksi (SPPI) ir “uzņēmumu darījumi ar visiem” (B2All). Ja darījumu ar privātiem patērētājiem (B2C) īpatsvars ir mazs, SPPI var noteikt kā aptuveno rādītāju, pamatojoties uz “uzņēmumu darījumu ar uzņēmumiem” (B2B) rādītājiem. Pārskata periodiem pirms 2021. gada SPPI var noteikt kā aptuveno rādītāju, pamatojoties uz B2B rādītājiem, tā vietā, lai izmantotu B2All rādītājus.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+1M mēneša datiem NACE B sadaļu–E36. nodaļai;

—	T+3M visiem citiem prasītajiem NACE un CPA 41.00.1 (izņemot 41.00.14) kopumiem, izņemot: mazām un vidējām valstīm attiecībā uz CPA 41.00.1 (izņemot 41.00.14) – ceturkšņa un mēneša (pēc izvēles) dati šādā termiņā: T+3M+15 dienas.

Pārejas noteikumi NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N sadaļu agregāta iekļaušanai; H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75), N sadaļa; NACE H49, H50, H52. nodaļa; I55, I56; J58, J59, J60; L68; M74; N77, N79, N81, N82, kā definēts VII pielikumā (3. punkta a) apakšpunktā).

Pirmais pārskata periods

2000. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz CPA 41.00.1, neieskaitot 41.00.14, izņemot:

—	Bulgārijai: 2003. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles);

2005. gada janvāris NACE B sadaļai–E36. nodaļai, izņemot:

—	Austrijai: 2008. gada janvāris (130201 (ražotāju cenas) un 130202 (vietējās ražotāju cenas)) un 2009. gada janvāris (130203 (ārējās ražotāju cenas), 130204 (ārējās ražotāju cenas (eurozona)) un 130205 (ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas)) attiecībā uz NACE B09. nodaļu.

2005. gada janvāris attiecībā uz 130204 (ārējās ražotāju cenas (eurozona)) un 130205 (ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas)) prasībām;

2010. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas prasībām, izņemot:

—	NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75) + N sadaļu agregāts; attiecībā uz NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļu un H49., H50., H52., I55., I56., J58., J59., J60., L68., M74., N77., N79., N81., N82. nodaļu, kas jāiekļauj no 2021. gada pirmā ceturkšņa vai mēneša (pēc izvēles).

Eurozonas dalībvalstīm, kas pievienojās pēc 2005. gada janvāra, mainīgie lielumi 130204 (ārējās ražotāju cenas (eurozona)) un 130205 (ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas)) ir jānorāda no tā gada sākuma, kad pievienojas eurozonai.

6. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par ražošanu (apjomu)

Mainīgie lielumi

140101. Ražošana (apjoms)

Mērvienība

Indeksi: nekoriģēti, ar kalendārām un sezonālām korekcijām

Statistiskā populācija

NACE B, C, D (izņemot D353), F, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N sadaļas tirgus darbības

Iedalījumi

Iedalījums pēc darbības

Visām valstīm:

—	NACE B, C un D sadaļas (izņemot D353. grupu) RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā (enerģētikas RPG, izņemot D353. grupu un E sadaļu);

—

NACE sadaļu agregāti:

—	B+C+D (izņemot D353), H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75) + N;

—

NACE sadaļas:

—	B, C, D (izņemot D353), F, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

—

šādu NACE sadaļu nodaļas:

—	H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N.

Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	papildus NACE B, C, D un F sadaļas nodaļas.

Lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	papildus NACE C sadaļas grupas un klases (kas pārstāv vismaz 90 % no C sadaļas pievienotās vērtības).

Pārejas noteikumi attiecībā uz NACE F sadaļu pārskata periodiem pirms 2024. gada janvāra, kā definēts VII pielikumā (3. punkta b) apakšpunktā).

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Datu nosūtīšanas termiņš

T+1M+10 dienas attiecībā uz NACE B, C, D sadaļu (izņemot D353)

Attiecībā uz NACE F sadaļu:

—	vidējām un lielām valstīm: T+1M+15 dienas;

—	mazām valstīm: T+2M;

T+2M attiecībā uz NACE H, I, J, L, M (izņemot M701, M72, M75) un N sadaļu.

Pārejas noteikumi NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75) + N sadaļu agregāta iekļaušanai; NACE sadaļas un NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas nodaļas; NACE F sadaļas nodaļas, kā definēts VII pielikumā (3. punkta a) apakšpunktā.

Pirmais pārskata periods

2000. gada janvāris NACE B–D sadaļai (izņemot D353), izņemot:

—	Spāniju (NACE grupas un klases): 2002. gada janvāris;

—	Austriju (NACE B09. nodaļa): 2005. gada janvāris;

2005. gada janvāris attiecībā uz NACE C33. nodaļu;

2000. gada pirmais ceturksnis (vai 2005. gada pirmais mēnesis) mazām valstīm attiecībā uz NACE F sadaļu un 2005. gada janvāris lielām un vidējām valstīm attiecībā uz NACE F sadaļas prasībām;

2021. gada janvāris

—	NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75) + N sadaļu agregātam; NACE sadaļām un H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas nodaļām; F sadaļas nodaļām.

7. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par pārdošanas apjomu

Mainīgie lielumi

140201. Pārdošanas apjoms

Mērvienība

Indeksi: nekoriģēti, ar kalendārām un sezonālām korekcijām

Statistiskā populācija

NACE G sadaļas tirgus darbības

Iedalījumi

Iedalījums pēc darbības

Visām valstīm:

—	NACE G sadaļa;

—	NACE G sadaļas nodaļas;

—	NACE G47. nodaļas grupu agregāts, izņemot G473. grupu;

—	NACE G4711. klases+ NACE G472. grupas agregāts;

—	NACE G4719. klases+ NACE grupu G474+G475+G476+G477+G478+G479 agregāts;

—	NACE G473. grupa

Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	papildus NACE G sadaļas, NACE G4711., G4719. un G4791. klases grupas.

Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE G sadaļā, par pārskata periodiem pirms 2021. gada un no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim 2015. bāzes gadā DVV vietā var izmantot ENT.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+2M mēneša datiem attiecībā uz:

NACE

—

G sadaļu;

—	G45. un G46. nodaļu;

—	G451., G452., G453., G454., G461., G462., G463., G464., G465., G466., G467., G469., G471., G472., G474., G475., G476., G477., G478. un G479. grupu;

—	G4711., G4719. un G4791. klasi.

T+1M mēneša datiem attiecībā uz: NACE

—	G47. nodaļu;

—	G47. nodaļas agregātu bez G473. grupas;

—	NACE G4711. klases+G472. grupas agregātu;

—	NACE G4719. klases+grupu G474+G475+G476+G477+G478+G479 agregātu;

—	G473. grupu.

Pirmais pārskata periods

2000. gada janvāris, izņemot:

—	NACE G sadaļu, nodaļas un NACE G45. un G46. nodaļu grupas, NACE G47. nodaļas grupas (izņemot G472 un G473), kas jāiesniedz no 2021. gada janvāra.

8. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par neto apgrozījumu (vērtību)

Mainīgie lielumi

140301. Neto apgrozījums (vērtība)

140302. Vietējais neto apgrozījums (vērtība)

140303. Ārējais neto apgrozījums (vērtība)

140304. Ārējais neto apgrozījums (vērtība) (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

140305. Ārējais neto apgrozījums (vērtība) (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

Mērvienība

Indeksi: nekoriģēti un ar kalendāām korekcijām attiecībā uz visām darbībām, kā arī ar sezonālām korekcijām attiecībā uz NACE G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N sadaļu

Statistiskā populācija

Mainīgajam lielumam 140301 (neto apgrozījums (vērtība)): NACE B, C, G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N sadaļa;

mainīgajiem lielumiem 140302 (vietējais neto apgrozījums (vērtība)), 140303 (ārējais neto apgrozījums (vērtība)), 140304 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)) un 140305 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)): NACE B un C sadaļa.

Iedalījumi

Iedalījums pēc darbības

Mainīgajam lielumam 140301 (neto apgrozījums (vērtība)):

Visām valstīm:

—	NACE B un C sadaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā (enerģētikas RPG, izņemot D un E sadaļu);

—

NACE sadaļu agregāti:

—	B+C, H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N;

—

NACE sadaļas:

—	B, C, G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

—

šādu NACE sadaļu nodaļas:

—	G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

—	NACE G47. nodaļa bez G473. grupas;

—	NACE G473. grupa;

—	NACE G4711. klases + G472. grupas agregāts; NACE G4719. klases + grupu G474+G475+G476+G477+G478+G479 agregāts.

Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—

papildus NACE B un C sadaļas nodaļas, NACE G sadaļas grupas, NACE G4711., G4719., G4791. klase.

Mainīgajiem lielumiem 140302 (vietējais neto apgrozījums (vērtība)), 140303 (ārējais neto apgrozījums (vērtība)), 140304 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (eurozona)) un 140305 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (ārpus eurozonas)):

Visām valstīm:

—	NACE B un C sadaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā (enerģētikas RPG, izņemot D un E sadaļu);

—	NACE B+C sadaļu agregāti;

—	NACE B un C sadaļa.

Vidējām un lielām valstīm , kā definēts šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā:

—	papildus NACE B un C sadaļas nodaļas.

Papildu iedalījumi, kas vajadzīgi vidējām un lielām valstīm, nav obligāti mazām valstīm (kā definētas šīs regulas III pielikuma A punkta 2. apakšpunktā).

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Datu nosūtīšanas termiņš

T+2M attiecībā uz:

—	NACE B un C sadaļas RPG, kā definēts šīs regulas II pielikuma A punktā (enerģētikas RPG, izņemot D un E sadaļu);

—

NACE sadaļu agregāti:

—	B+C, H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N;

—

NACE sadaļas:

—	B, C, G, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

—

šādu NACE sadaļu nodaļas:

—	B, C, H, I, J, L, M (izņemot M701, M72 un M75) un N;

—	NACE G45. un G46. nodaļa;

—	NACE grupas G451, G452, G453, G454, G461, G462, G463, G464, G465, G466, G467, G469, G471, G472, - G474, G475, G476, G477, G478 un G479;

—	NACE G4711., G4719. un G4791. klase.

Pārejas noteikumi NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75) + N sadaļu agregāta iekļaušanai; NACE sadaļas un NACE H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļas nodaļas, kā definēts VII pielikumā (3. punkta a) apakšpunktā).

T+1M attiecībā uz:

—

NACE G47. nodaļu:

—	NACE G47. nodaļas agregātu bez G473. grupas;

—	NACE G4711. klases+G472. grupas agregātu;

—	NACE G4719. klases+grupu G474+G475+G476+G477+G478+G479 agregātu;

—	NACE G473. grupu.

Pirmais pārskata periods

2000. gada janvāris NACE agregātiem, sadaļām un NACE B un C sadaļu nodaļām, izņemot:

—	Spānijai: 2002. gada janvāris;

—	Austrijai: 2005. gada janvāris attiecībā uz NACE B09.

2000. gada janvāris attiecībā uz NACE G47. nodaļu, NACE G47. nodaļas agregātu bez G473. grupas; NACE G4711. klases + G472. grupas agregātu; NACE G4719. klases + grupu G474+G475+G476+G477+G478+G479 agregātu; NACE G472. un G473. grupu NACE G4711., G4719. un G4791. klasi.

2005. gada janvāris attiecībā uz mainīgo lielumu 140304 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (eurozona)) un 140305 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (ārpus eurozonas)) prasībām:

2021. gada janvāris attiecībā uz NACE H+I+J+L+M (izņemot M701, M72 un M75)+N sadaļas agregātu; NACE G, H to M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļu; NACE G45, G46. nodaļu un H–M (izņemot K, M701, M72 un M75) un N sadaļu nodaļām; NACE G45., G46. un G47. nodaļas (izņemot G472 un G473) grupām.

Eurozonas dalībvalstīm mainīgie lielumi 140304 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (eurozona)) un 140305 (ārējais neto apgrozījums (vērtība) (ārpus eurozonas)) ir jānorāda no tā gada sākuma, kad pievienojas eurozonai.

9. tabula. Īstermiņa uzņēmējdarbības statistika par nekustamo īpašumu

Mainīgie lielumi

150101. Būvatļaujas – mājokļu skaits

150102. Būvatļaujas – kvadrātmetri

Mērvienība

Absolūtās vērtības: nekoriģēti, ar kalendārām un sezonālām korekcijām

Statistiskā populācija

Mainīgajam lielumam 150101 (būvatļaujas – mājokļu skaits): CPA 41.00.1 (izņemot 41.00.14) – tikai jaunas dzīvojamās ēkas.

Mainīgajam lielumam 150102 (būvatļaujas – kvadrātmetri): CPA 41.00.1 un 41.00.2 – tikai jaunas dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas.

Iedalījumi

Iedalījums pēc produkta

Mainīgajam lielumam 150101 (būvatļaujas – mājokļu skaits): tikai jaunas dzīvojamās ēkas.

—	CPA 41.00.1 bez CPA 41.00.14

—	CPA 41.00.11

—	CPA 41.00.12+CPA 41.00.13

Mainīgajam lielumam 150102 (būvatļaujas – kvadrātmetri): tikai jaunas dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas.

—	CPA 41.00.1

—	CPA 41.00.1 bez CPA 41.00.14

—	CPA 41.00.11

—	CPA 41.00.12+CPA 41.00.13

—	CPA 41.00.14

—	CPA41.00.2

—	CPA 41.00.2 bez 41.00.23

—	CPA 41.00.23

Datu nosūtīšanas termiņš

T+3M

Pirmais pārskata periods

2000. gada pirmais ceturksnis, izņemot:

—	Grieķijai: 2001. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz 150102 (būvatļaujas – kvadrātmetri)

—	Slovākijai: 2003. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz 150101 (būvatļaujas – mājokļu skaits) un 150102 (būvatļaujas – kvadrātmetri)

—	Austrijai: 2005. gada pirmais ceturksnis vai mēnesis (pēc izvēles) attiecībā uz 150102 (būvatļaujas – kvadrātmetri)

10. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu darbībām

Mainīgie lielumi

210101. Aktīvo uzņēmumu skaits

220101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

220102. Darbinieku skaits

220103. Darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās

220201. Darbinieku nostrādātās stundas

220301. Darbinieku pabalstu izmaksas

220302. Darba samaksa un alga

220303. Sociālā nodrošinājuma izmaksas

240101. Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

250101. Neto apgrozījums

250201. Bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

250301. Izlaides vērtība

250401. Pievienotā vērtība

250501. Bruto pamatdarbības pārpalikums

260101. Bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

260106. Bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

260108. Materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

Mērvienība

Valsts valūta (tūkstošos), izņemot mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 220102 (darbinieku skaits), 220103 (darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalentos) un 220201 (darbinieku nostrādātās stundas): absolūtā vērtība

Statistiskā populācija

Mainīgajiem lielumiem, izņemot 250201 (bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm), 260106 (bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību) un 260108 (materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi): NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji;

mainīgajiem lielumiem 250201 (bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm) un 260108 (materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi): NACE B–G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

mainīgajam lielumam 260106 (bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību): NACE B–E sadaļā klasificētie tirgus ražotāji.

Iedalījumi

1.	Iedalījums pēc darbības (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

Visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot mainīgos lielumus 260106 (bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību) un 260108 (materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi); mainīgajam lielumam 250201 (bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm) tikai NACE B–G sadaļa:

—	NACE B–J, L–N un P–R sadaļai: sadaļas, nodaļas, grupas un klases;

—	NACE K sadaļai: sadaļas, nodaļas, grupas 64.1, 64.2, 64.3, 64.9, 65.1, 65.2 un 65.3, klases 64.11, 64.19, 64.20, 64.30, 65.11, 65.12, 65.20 un 65.30;

—	95. un 96. nodaļai: nodaļas, grupas un klases;

—

īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā, attiecībā uz:

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

—

IKT kopā,

—	IKT ražošana,

—	IKT pakalpojumi,

—	augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

—	augsto tehnoloģiju ražošana,

—	vidēji augsto tehnoloģiju ražošana,

—	zemo un vidēji zemo tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

—	vidēji zemo tehnoloģiju ražošana,

—	zemo tehnoloģiju ražošana,

—	informācijas sektors,

—	datorsaistītie pakalpojumi,

—	zināšanu ietilpīgi pakalpojumi kopā (pēc izvēles),

—	zināšanu ietilpīgi augsto tehnoloģiju pakalpojumi,

—	zināšanu ietilpīgi tirgus pakalpojumi,

—	zināšanu ietilpīgi finanšu pakalpojumi,

—	citi zināšanu ietilpīgi pakalpojumi (pēc izvēles),

—	zināšanu ietilpīgas darbības – uzņēmējdarbības nozares,

—	zināšanu ietilpīgas darbības (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares (kopā) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares (pārsvarā tūrisms) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares (daļēji tūrisms) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – transports (kopā) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – sauszemes transports (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – ūdens transports (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – izmitināšana (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – pārtika un dzērieni (kopā) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – automobiļu un cita noma (kopā) (pēc izvēles),

—	pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

Mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 220102 (darbinieku skaits), 220302 (darba samaksa un alga), 250101 (neto apgrozījums) un 250401 (pievienotā vērtība): papildus

(1)	īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā, attiecībā uz:

—	kultūras un radošās nozares – kopā,

—	Kultūras un radošās nozares – pakalpojumi.

Mainīgajiem lielumiem 260106 (bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību) un 260108 (materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi):

NACE sadaļas un nodaļas

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var norādīt nulles vērtības, izņemot attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits) un 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu). Ja mainīgais lielums 220102 (darbinieku skaits) nav 0, būtu jānorāda arī šī vērtība.

Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.

Datu nosūtīšanas termiņš

Provizoriski dati: T+10M attiecībā uz NACE sadaļām, nodaļām un grupām, kas attiecas uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) un 250101 (neto apgrozījums).

Galīgie un validētie dati: T+18M visiem mainīgajiem lielumiem

Pirmais pārskata periods

2021

11. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu darbībām, iedalot pēc lieluma klases vai juridiskās formas

Mainīgie lielumi

210101. Aktīvo uzņēmumu skaits

220101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

220102. Darbinieku skaits

220201. Darbinieku nostrādātās stundas

220301. Darbinieku pabalstu izmaksas

220302. Darba samaksa un alga

220303. Sociālā nodrošinājuma izmaksas

240101. Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

250101. Neto apgrozījums

250301. Izlaides vērtība

250401. Pievienotā vērtība

250501. Bruto pamatdarbības pārpalikums

Mērvienība

Valsts valūta (tūkstošos), izņemot mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 220102 (darbinieku skaits) un 220201 (darbinieku nostrādātās stundas): absolūtā vērtība

Statistiskā populācija

Iedalījumam pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 250101 (neto apgrozījums) un 250401 (pievienotā vērtība) un iedalījumam pēc darbības un juridiskās formas un iedalījumam pēc darbības un darbinieku skaita lieluma klases attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) un 220102 (darbinieku skaits): NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji;

iedalījumam pēc darbības un apgrozījuma lieluma klases attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 250101 (neto apgrozījums) un 250401 (pievienotā vērtība): NACE G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

iedalījumam pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases attiecībā uz citiem mainīgajiem lielumiem, izņemot 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 250101 (neto apgrozījums) un 250401 (pievienotā vērtība): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji

Iedalījumi

1.	Iedalījums pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc darbības:

—	NACE B–J, L–N un P–R sadaļai: sadaļas nodaļas un grupas;

—	NACE K sadaļai: sadaļas, nodaļas, 64.1., 64.2., 64.3., 64.9., 65.1., 65.2. un 65.3. grupa;

—	95. un 96. nodaļai: nodaļas un grupas.

—

Īpašs agregāts, kā definēts šīs regulas II pielikumā:

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klase:

—

NACE F–J, L–N un P–R sadaļai un S95. un S96. nodaļai tikai attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits) un 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits): kopā, 0–1 darbinieks un pašnodarbināta persona, 2–9 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 10–19 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 20–49 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 50–249 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 250 un vairāk darbinieku un pašnodarbinātu personu;

—

NACE F–J, L–N un P–R sadaļai un S95. un S96. nodaļai attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, izņemot 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits) un 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits): kopā, 0–9 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 10–19 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 20–49 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 50–249 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 250 un vairāk darbinieku un pašnodarbinātu personu;

—	NACE B–E un K sadaļai: kopā, 0–9 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 10–19 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 20–49 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 50–249 darbinieki un pašnodarbinātas personas, 250 un vairāk darbinieku un pašnodarbinātu personu.

2.	Iedalījums pēc darbības un darbinieku skaita lieluma klases (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

Tikai mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) un 220102 (darbinieku skaits)

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc darbības:

—	NACE sadaļas;

—	šādu NACE nodaļu agregāti:

—	C10+C11+C12, C13+C14, C17+C18, C24+C25, C29+C30, C31+C32;

—	NACE nodaļas:

—	C15, C16, C19, C20, C21, C22, C23, C26, C27, C28, C33, S95, S96 un NACE G, H, I, J, K, L, M, N, P, Q un R sadaļas visas nodaļas;

—	NACE G47. un J62. nodaļas grupas un NACE L, M un N sadaļas grupas;

—	NACE J62. nodaļas klases:

—

īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

—	pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

—

IKT kopā,

—	IKT ražošana,

—	IKT pakalpojumi.

Darbinieku skaita lieluma klases iedalījums:

kopā, 0 darbinieku, 1–4 darbinieki, 5–9 darbinieki, 10 un vairāk darbinieku.

3.	Iedalījums pēc darbības un juridiskās formas (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

Tikai mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) un 220102 (darbinieku skaits)

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc darbības:

tāds pats kā 2. iedalījumā

Iedalījums pēc juridiskās formas:

—

kopā,

—	privāti un bez personiskās atbildības ierobežojuma,

—	privāta vai publiska akciju sabiedrība ar akciju turētāju ierobežotu atbildību,

—	privāti piederošas ierobežotas un neierobežotas atbildības partnerības (tostarp arī citas juridiskas formas, piemēram, kooperatīvi, asociācijas u. c.).

4.	Iedalījums pēc darbības un apgrozījuma lieluma klases

Tikai NACE G sadaļai

(Var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā; var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc darbības: NACE sadaļas, nodaļas un grupas

Iedalījums pēc apgrozījuma lieluma klases: gada apgrozījums miljonos euro: kopā, 0 līdz mazāk nekā 1; 1 līdz mazāk nekā 2; 2 līdz mazāk nekā 5; 5 līdz mazāk nekā 10; 10 līdz mazāk nekā 20; 20 līdz mazāk nekā 50; 50 līdz mazāk nekā 200; 200 un vairāk

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Datu nosūtīšanas termiņš

Provizoriski dati: T+10M darbībai un iedalījumam pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases attiecībā uz mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) un 250101 (neto apgrozījums);

Galīgie un validētie dati: T+18M visiem mainīgajiem lielumiem

Pirmais pārskata periods

2021

12. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu demogrāfijas notikumiem

Mainīgie lielumi

210201. Uzņēmumu dibināšana

210202. Uzņēmumu likvidēšana

210203. Uzņēmumu izdzīvošana

210102. To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

210204. Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

210205. Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

210206. Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks

220401. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

220402. Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

220403. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

220404. Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

220405. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos

220406. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā

220104. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

220105. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

220407. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

220408. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

220409. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

220410. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

220411. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

220412. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā

Mērvienība

Absolūtā vērtība

Statistiskā populācija

NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji

Iedalījumi

1.	Iedalījums pēc darbības un darbinieku skaita lieluma klases (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

Visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot šādus mainīgos:

—	210203 (uzņēmumu izdzīvošana),

—	210206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks),

—	220405 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos),

—	220406 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā),

—	220411 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks),

—	220412 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā).

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc darbības:

—	NACE sadaļas;

—

šādu NACE nodaļu agregāti:

—	C10+C11+C12, C13+C14, C17+C18, C24+C25, C29+C30, C31+C32;

—

NACE nodaļas:

—	C15, C16, C19, C20, C21, C22, C23, C26, C27, C28, C33, S95, S96 un NACE G, H, I, J, K, L, M, N, P, Q un R sadaļas visas nodaļas;

—	NACE G47. un J62. nodaļas grupas un NACE L, M un N sadaļas grupas;

—	NACE J62. nodaļas klases:

—

īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

—	pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

—

IKT kopā,

—	IKT ražošana,

—	IKT pakalpojumi.

Darbinieku skaita lieluma klases iedalījums:

kopā, 0 darbinieku, 1–4 darbinieki, 5–9 darbinieki, 10 un vairāk darbinieku.

Lieluma klase “0 darbinieku” nav jāiesniedz par šādiem mainīgajiem lielumiem:

—	210102 (to uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks),

—	210204 (uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks),

—	210205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku),

—	220104 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks),

—	220105 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks),

—	220407 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks),

—	220408 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks),

—	220409 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku),

—	220410 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku).

2.	Iedalījums pēc darbības un juridiskās formas (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

Visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot šādus mainīgos:

—	210203 (uzņēmumu izdzīvošana),

—	210206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks),

—	220405 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos),

—	220406 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā),

—	220411 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks),

—	220412 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā).

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc darbības:

tāds pats kā 1. iedalījumā

Iedalījums pēc juridiskās formas:

—

kopā,

—	privāti un bez personiskās atbildības ierobežojuma,

—	privāta vai publiska akciju sabiedrība ar akciju turētāju ierobežotu atbildību,

—	privāti piederošas ierobežotas un neierobežotas atbildības partnerības (tostarp arī citas juridiskas formas, piemēram, kooperatīvi, asociācijas u. c.).

3.	Iedalījums pēc darbības, darbinieku skaita lieluma klases un kalendāro izdzīvošanas gadu skaita (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

Mainīgajiem lielumiem

—	210203 (uzņēmumu izdzīvošana),

—	210206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks),

—	220405 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos),

—	220406. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā,

—	224011 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks) un

—	224012 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā).

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc darbības: tāds pats kā 1. iedalījumā.

Iedalījums pēc darbinieku skaita lieluma klases:

kopā, 0, 1–4, 5–9, 10+

Lieluma klase “0” nav jāiesniedz par šādiem mainīgajiem lielumiem:

—	210206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks),

—	220411 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks),

—	220412 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā).

Iedalījums pēc kalendāro izdzīvošanas gadu skaita

1, 2, 3, 4, 5

Datu nosūtīšanas termiņš

Provizoriski dati:

—	T+18M mainīgajiem lielumiem 210202 (uzņēmumu likvidēšana), 220403 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos) un 220404 (darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos),

—	T+20M mainīgajiem lielumiem 210205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku), 220409 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku) un 220410 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku);

Galīgie un validētie dati:

—

T+18M mainīgajiem lielumiem 210201 (uzņēmumu dibināšana), 210203 (uzņēmumu izdzīvošana), 220401 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos), 220402 (darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos), 220405 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos) un 220406 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā),

—

T+20M mainīgajiem lielumiem 210102 (uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks), 210204 (uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks), 210206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks), 220104 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks), 220105 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks), 220407 (darbinieku un pašnodarbinātu personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks), 220408 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks), 220411 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks) un 220412 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā),

—	T+30M mainīgajiem lielumiem 210202 (uzņēmumu likvidēšana), 220403 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos) un 220404 (darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos),

—	T+32M mainīgajiem lielumiem 210205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku), 220409 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku) un 220410 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku).

Pirmais pārskata periods

2021

13. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par augstas izaugsmes uzņēmumiem

Mainīgie lielumi

210103. Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

210104. Jaunizveidotu lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

220106. Darbinieku skaits lielas izaugsmes uzņēmumos

220107. Darbinieku skaits jaunizveidotos lielas izaugsmes uzņēmumos

Mērvienība

Absolūtā vērtība

Statistiskā populācija

NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji

Iedalījumi

Iedalījums pēc darbības (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

—	NACE sadaļas (tikai NACE B–N un P–R sadaļai),

—	nodaļas un

—	grupas (izņemot NACE P–R sadaļu)

—

īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

—	pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

Datu nosūtīšanas termiņš

Provizoriski dati: T+12M mainīgajiem lielumiem 210103 (augstas izaugsmes uzņēmumu skaits) un 220106 (darbinieku skaits augstas izaugsmes uzņēmumos);

Galīgie un validētie dati: T+18M visiem mainīgajiem lielumiem

Pirmais pārskata periods

2021

14. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumiem iedalījumā pēc galīgās kontrolējošās valsts

Mainīgie lielumi

210101. Aktīvo uzņēmumu skaits

210301. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits

220101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

220301. Darbinieku pabalstu izmaksas

220501. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

220701. Darbinieku pabalstu izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

230101. Iekšējie P&I izdevumi (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–F sadaļu)

230201. P&I personāls (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–F sadaļu)

230301. Iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–F sadaļu)

230401. P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–F sadaļu)

240101. Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

240102. Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

240301. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

240302. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

250101. Neto apgrozījums

250301. Izlaides vērtība

250401. Pievienotā vērtība

250601. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu neto apgrozījums

250701. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu izlaides vērtība

250801. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu pievienotā vērtība

260101. Bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

260201. Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

Mērvienība

Absolūtā vērtība mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 210301 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 220501 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230201 (P&I personāls) un 230401 (P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos);

valsts valūta (tūkstošos) citiem mainīgajiem lielumiem.

Statistiskā populācija

Visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot mainīgos 230101 (iekšējie P&I izdevumi), 230301 (iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230201 (P&I personāls) un 230401 (P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos): NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji;

mainīgajiem lielumiem 230101 (iekšējie P&I izdevumi), 230301 (iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230201 (P&I personāls) un 230401 (P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji.

Iedalījumi

Dati tiks sniegti atbilstīgā detalizācijas pakāpē iedalījumā pēc galīgās kontroles valsts atbilstoši jēdzienam “galīgā kontrolējošā institucionālā vienība” un pēc uzņēmuma veida.

1.	Iedalījums pēc darbības un ģeogrāfiskais iedalījums

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc darbības:

—	NACE sadaļas;

—

šādu NACE nodaļu agregāti:

—	C10+C11+C12, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C22+C23, C24+C25, C29+C30, C31+C32, H52+H53, J59+J60, J62+J63, M69+M70+M71, M73+M74+M75, N78+N79+N80+N81+N82, Q87+Q88, S95+S96

—

NACE nodaļas:

—	C19, C20, C21, C26, C27, C28, C33, H49, H50, H51, J58, J61, N77, M72, Q86,

—

īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

—	pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

Iedalījums pēc darbības

—	NACE sadaļas;

—

šādu NACE nodaļu agregāti:

—	C10+C11+C12, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C22+C23, C24+C25, C29+C30, C31+C32,

—

NACE nodaļas:

—	C19, C20, C21, C26, C27, C28, C33

—

Īpašs agregāts, kā definēts šīs regulas II pielikumā:

—	rūpniecība un būvniecība

Ģeogrāfiskais iedalījums:

mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 220301 (darbinieku pabalstu izmaksas), 230101 (iekšējie P&I izdevumi) un 230201 (P&I personāls), 240101 (preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi), 240102 (preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai, 250101 (neto apgrozījums), 250301 (izlaides vērtība), 250401 (pievienotā vērtība) un 260101 (bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos) – ģeogrāfiskie agregāti “pasaulē kopā” un “vietējā līmenī kontrolēti”.

Citiem mainīgajiem lielumiem: 1. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

2.	Ģeogrāfiskais iedalījums

Mainīgajiem lielumiem 210301 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits), 220501 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolēts uzņēmumos), 220701 (darbinieku pabalstu izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230301 (iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 230401 (P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos), 240301 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi), 240302 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai), 250601 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu neto apgrozījums), 250701 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu izlaides vērtība), 250801 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu pievienotā vērtība) un 260201 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos) – 3. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Attiecībā uz K64. nodaļu aptuveno vērtību mainīgajiem lielumiem 250101 un 250601 (neto apgrozījums) var noteikt pēc izlaides vērtības, kā definēts šīs regulas IV pielikumā.

Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas iekļautas datos un ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var pieņemt nulles vērtības, izņemot mainīgajiem lielumiem 210101 (aktīvo uzņēmumu skaits), 220101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits), 210301 (ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits) un 220501 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolētos uzņēmumos).

Attiecībā uz NACE K sadaļas darbībām var pieņemt, ka mainīgo lielumu 240102 un 240302 (preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai) vērtība ir ekonomiski nenozīmīga, tāpēc par mainīgajiem lielumiem 240102 un 240302 var norādīt nulles vērtības.

Komisija (Eurostat) un dalībvalstis var vienoties par papildu aptuvenajām vērtībām attiecībā uz NACE K sadaļas darbībām, ņemot vērā valstu nosacījumus.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+20M

Pirmais pārskata periods

2021

15. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par ārvalstu kontrolējošiem uzņēmumiem un iekšzemes saistītiem uzņēmumiem, kas darbojas ziņojošajā valstī

Mainīgie lielumi

210401. Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistīto uzņēmumu skaits

220601. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītos uzņēmumos

250901. Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums

Mērvienība

Absolūtā vērtība mainīgajiem lielumiem 210401 (ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistīto uzņēmumu skaits) un 220601 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītos uzņēmumos),

valsts valūta (tūkstoši) mainīgajam lielumam 250901 (ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums)

Statistiskā populācija

NACE B–N un P–S sadaļā klasificētie tirgus ražotāji

Iedalījumi

Iedalījums pēc uzņēmuma darbības

—	NACE sadaļas;

—

šādu NACE nodaļu agregāti:

—	C10+C11+C12, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C22+C23, C24+C25, C29+C30, C31+C32, H52+H53, J59+J60, J62+J63, M69+M70+M71, M73+M74+M75, N78+N79+N80+N81+N82, Q87+Q88

—

NACE nodaļas:

—	C19, C20, C21, C26, C27, C28, C33, H49, H50, H51, J58, J61, N77, M72, Q86

—

Īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

—	pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Attiecībā uz K64. nodaļu aptuveno vērtību mainīgajam lielumam 250901 (neto apgrozījums) var noteikt pēc izlaides vērtības, kā definēts šīs regulas IV pielikumā.

Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas iekļautas datos un ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, attiecībā uz mainīgo lielumu 250901 (ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums) var pieņemt nulles vērtības.

Komisija (Eurostat) un dalībvalstis var vienoties par papildu aptuvenajām vērtībām attiecībā uz NACE K sadaļas darbībām, ņemot vērā valstu nosacījumus.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+20M

Pirmais pārskata periods

2021

16. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par preču tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem

Mainīgie lielumi

210501. Preces importējošo uzņēmumu skaits

210502. Preces eksportējošo uzņēmumu skaits

240401. Importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

251101. Eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

Mērvienība

Absolūtā vērtība mainīgajiem lielumiem 210501 (preces eksportējošo uzņēmumu skaits) un 210502 (preces importējošo uzņēmumu skaits);

valsts valūta (vienības) mainīgajiem lielumiem 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem)

Statistiskā populācija

Preču kopējais eksports vai imports;

NACE A–U sadaļa

Iedalījumi

Katrs no 1 līdz 11 iedalījumam jāapvieno ar turpmāk norādīto ģeogrāfisko iedalījumu

Ģeogrāfiskais iedalījums

—

Pasaule

—

Savienība

—	Ārpus Savienības

1.	Iedalījums pēc darbības

—

Kopā

—	NACE sadaļas

—	NACE nodaļas

—	NACE C, D, E un G sadaļas grupas

—	Nav zināms

2.	Iedalījums pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases:

Iedalījums pēc darbības:

—

Kopā

—	NACE sadaļas

—	NACE C un G sadaļas nodaļas

—

īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā:

—	rūpniecība,

—	cita, izņemot rūpniecību un tirdzniecību

—	Nav zināms

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases iedalījums:

—

Kopā

—	0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	10-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

—	Nav zināms

3.	Iedalījums pēc darbības un papildu ģeogrāfiskais iedalījums

Iedalījums pēc darbības:

—

Kopā

—	NACE G sadaļa

—

īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

—	rūpniecība,

—	cita, izņemot rūpniecību un tirdzniecību

—	Nav zināms

Papildu ģeogrāfiskais iedalījums:

—	Atsevišķas dalībvalstis

—	Vissvarīgākās partnervalstis un zonas ārpus Eiropas

4.	Iedalījums pēc darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases un papildu ģeogrāfiskais iedalījums

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases iedalījums:

—

Kopā

—	0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	10-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

—	Nav zināms

Papildu ģeogrāfiskais iedalījums:

—	Atsevišķas dalībvalstis

—	Vissvarīgākās partnervalstis un zonas ārpus Eiropas

5.	Iedalījums pēc darbības un partnervalstu skaita

Iedalījums pēc darbības:

Tāds pats kā 3. iedalījumā

Partnervalstu skaita iedalījums:

—

Kopā

—

3–5

—

6–9

—

10–14

—

15–19

—

20+

—	Nav zināms

6.	Iedalījums pēc darbības un tirdzniecības koncentrācijas (tikai mainīgajiem lielumiem 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem)

Iedalījums pēc darbības:

Tāds pats kā 3. iedalījumā

Tirdzniecības koncentrācijas iedalījums:

—

Kopā

—	galvenie 5

—

100

—

500

—	1 000 uzņēmumu

7.	Iedalījums pēc darbības un tirgotāju veida

Dati jāsniedz par importu, eksportu un kopējo tirdzniecību

Iedalījums pēc darbības:

Tāds pats kā 2. iedalījumā

Tirgotāju veida iedalījums:

—

Kopā

—	Vienvirziena tirgotāji

—	Divvirzienu tirgotāji

—	Visu veidu tirgotāji

8.	Iedalījums pēc darbības un eksporta intensitātes (eksporta īpatsvars apgrozījumā)

Iedalījums pēc darbības:

Tāds pats kā 2. iedalījumā

Eksporta intensitātes iedalījums:

—

Kopā

—	Nav eksporta (0)

—	No 0 līdz mazāk nekā 25

—	No 25 līdz mazāk nekā 50

—	No 50 līdz mazāk nekā 75

—	75 vai vairāk

—	Nav zināms

9.	Iedalījums pēc darbības un kontroles veida

Iedalījums pēc darbības:

Tāds pats kā 2. iedalījumā

Kontroles veida iedalījums:

—

Kopā

—

Vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi, papildu iedalījums, ja pieejams:

—	vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi, kam nav savu saistīto uzņēmumu ārvalstīs,

—	vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi, kam ir savi saistītie uzņēmumi ārvalstīs,

—	ārvalstu kontrolēti uzņēmumi

—	Nav zināms

10.	Iedalījums pēc darbības un precēm (tikai mainīgajiem lielumiem 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem))

Iedalījums pēc darbības:

Tāds pats kā 2. iedalījumā

Preču iedalījums:

—

Kopā

—	CPA nodaļu līmenis C sadaļas 10.–32. nodaļas produktiem

—	CPA sadaļu līmenis A, B, C, D un E sadaļas produktiem

—

Īpašs agregāts, kā definēts šīs regulas II pielikumā:

—	Citi CPA produkti

—	Nav zināms

11.	Tirdzniecības populācija

Dati jāsniedz par importu, eksportu un kopējo tirdzniecību

Tirdzniecības datu atbilsmes komercreģistram iedalījums pēc uzņēmumu skaita un tirgotāju skaita attiecībā uz konkrētām tirgotāju populācijām.

Tirdzniecības datu atbilsmes komercreģistram iedalījums pēc statistiskās vērtības attiecībā uz konkrētām tirgotāju populācijām.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+12 M

Pirmais pārskata periods

2022

17. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par pakalpojumu tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem (STEC) – ikgadējie dati

Mainīgie lielumi

240401. Importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

251101. Eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

Mērvienība

Valsts valūta (tūkstošos)

Statistiskā populācija

To pakalpojumu kopējais eksports vai imports, ar kuriem notiek tirdzniecība starp rezidentiem un nerezidentiem

NACE A–U sadaļa

Iedalījumi

Visi iedalījumi (1–3) jāapvieno ar turpmāk norādīto ģeogrāfisko iedalījumu

Ģeogrāfiskais iedalījums

—

Pasaule

—

Savienība

—	Ārpus Savienības

1.	Iedalījums pēc darbības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases:

Iedalījums pēc darbības:

—

Kopā

Attiecībā uz turpmāk norādītajiem iedalījumiem var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā:

—

šādu NACE sadaļu agregāti:

—	A+B, D+E, I+L+O+P+Q+R+S+T+U

—

NACE sadaļas:

—	C, F, G, H, J, K, M, N

—	Nav zināms

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases iedalījums:

—

Kopā

Attiecībā uz turpmāk norādītajiem iedalījumiem var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā:

—

0-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	Pēc izvēles: 0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	Pēc izvēles: 10-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu Nav zināms

2.	Iedalījums pēc darbības, produktu veida un papildu ģeogrāfiskais iedalījums

Iedalījums pēc darbības:

Tāds pats kā 1. iedalījumā

Produktu iedalījums:

—	Pakalpojumi kopā

Attiecībā uz turpmāk norādītajiem iedalījumiem var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā:

—	EBOPS 2010 pamatkomponenti, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

—	Nav zināms

—	Pēc izvēles: EBOPS 2010 detalizētie komponenti 10.1, 10.2 un 10.3, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

Pēc izvēles: Papildu ģeogrāfiskais iedalījums

Jānorāda tikai par kopējiem pakalpojumiem:

—	Atsevišķas ES dalībvalstis

—	Amerikas Savienotās Valstis

3.	Iedalījums pēc darbības un kontroles veida

Iedalījums pēc darbības:

tāds pats kā 1. iedalījumā.

Kontroles veida iedalījums:

—

Kopā

Attiecībā uz turpmāk norādītajiem iedalījumiem var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā:

—

Vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi

—

Pēc izvēles: papildu iedalījums, ja pieejams:

—	Vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi, kam nav savu saistīto uzņēmumu ārvalstīs

—	Vietējā līmenī kontrolēti uzņēmumi, kam ir savi saistītie uzņēmumi ārvalstīs

—	ārvalstu kontrolēti uzņēmumi

—	Nav zināms

Datu nosūtīšanas termiņš

T+18 M

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Būtu jāizmanto metodes un aplēses, kas ieteiktas Eurostat un EASO Rokasgrāmatā apkopotājiem par pakalpojumu tirdzniecības statistiku iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem (Eurostat-OECD Compilers Guide for Statistics on Services Trade by Enterprise Characteristics). Valstis var arī izmantot jebkuru citu līdzvērtīgu metodi vai aplēsi atbilstoši MSITS 2010 principiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2152 4. pantam.

Visos gadījumos izmantotajām metodēm vajadzētu būt skaidri aprakstītām metadatos.

Pirmais pārskata periods

2022

18. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par iekšējiem P&I izdevumiem

Mainīgie lielumi

230101. Iekšējie P&I izdevumi

Mērvienība

Valsts valūta (tūkstošos)

Statistiskā populācija

Visas P&I iesaistītās vienības, kas klasificētas NACE A–U sadaļā

Iedalījumi

1.	Iedalījums pēc darbības sektora

—

Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem sektoriem

—	Uzņēmējdarbības sektors

—	Augstākās izglītības sektors

—	Valsts sektors

—	Privātais bezpeļņas sektors

2.	Iedalījums pēc darbības sektora un līdzekļu avota

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

Līdzekļu avota iedalījums:

—

Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem līdzekļu avotiem

—	Uzņēmējdarbības sektors

—	Valsts sektors

—	Privātais bezpeļņas sektors

—	Augstākās izglītības sektors

—

Pārējā pasaule

—

Ārvalstu uzņēmumi

—	Ārvalstu uzņēmumi vienā un tajā pašā grupā (tikai uzņēmējdarbības sektoram)

—	Citi ārvalstu uzņēmumi (tikai uzņēmējdarbības sektoram)

—	Eiropas Komisija

—	Starptautiskas organizācijas

—	Citi avoti

3.	Iedalījums pēc darbības sektora un P&I veida (pēc izvēles attiecībā uz “Augstākās izglītības sektors” un “Kopā”)

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

P&I veida iedalījums

—	Fundamentālie pētījumi

—	Lietišķie pētījumi

—	Eksperimentālā izstrāde

4.	Iedalījums pēc darbības sektora un izmaksu veida

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

Izmaksu veida iedalījums:

—	kārtējās izmaksas (darbaspēka izmaksas un citas izmaksas),

—	kapitāla izdevumi

5.	Iedalījums pēc darbības (tikai uzņēmējdarbības sektoram)

—	Kopā par visām NACE sadaļām no A līdz U;

—	sadaļu D+E, G+H+I+J+K+L+M+N, O+P, S+T+U agregāti;

—	sadaļas A, B, C, E, F, G, H, I, J, K, M, N, Q, R, S, T

—	nodaļu C10+C11+C12, C10+C11, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C25+C26+C27+C28+C29+C30, D35+E36, E37+E38+E39, J58+J59+J60, M69+M70+M71, M73+M74+M75, Q87+Q88 agregāti;

—	nodaļas C12, C13, C14, C15, C16, C17, C18, C19, C20, C21, C22, C23, C24, C25, C26, C27, C28, C29, C30, C31, C32, C33, D35, J61, J62, J63, L68, M71, M72, O84, P85, Q86, U99

—	NACE grupas C254, C261, C262, C263, C264, C265, C266, C267, C268, C301, C302, C303, C304, C309, C325, G465, J582, J631, M721, M722, S951

—

Īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

—

IKT kopā,

—	IKT ražošana,

—	IKT pakalpojumi.

6.	Iedalījums pēc rūpniecības orientācijas (tikai uzņēmējdarbības sektoram) (pēc izvēles)

“Rūpniecības orientācijas” iedalījums:

tāds pats kā 5. iedalījums

7.	Iedalījums pēc darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases (tikai uzņēmējdarbības sektoram)

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klase:

—

Kopā par visām turpmāk uzskaitītajām lieluma klasēm, tostarp neobligāto lieluma klasi “0–9”

—	0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas (pēc izvēles)

—	10-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

8.	Iedalījums pēc līdzekļu avota un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases (tikai uzņēmējdarbības sektoram)

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Līdzekļu avota iedalījums:

—

Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem līdzekļu avotiem

—	Uzņēmējdarbības sektors

—	Valsts sektors

—	Privātais bezpeļņas sektors

—	Augstākās izglītības sektors

—	Pārējā pasaule

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klase:

—

Kopā par visām turpmāk uzskaitītajām lieluma klasēm, tostarp neobligāto lieluma klasi “0–9”

—	0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas (pēc izvēles)

—	10-49 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas

—	250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

9.	Iedalījums pēc galvenās pētniecības un izstrādes jomas (tikai attiecībā uz valsts sektoru un augstākās izglītības sektoru)

—	Dabas zinātnes,

—	inženiertehnoloģija,

—	medicīnas un veselības zinātnes,

—	lauksaimniecības un veterinārās zinātnes,

—	sociālās zinātnes,

—	humanitārās un mākslas zinātnes

10.	Iedalījums pēc sociāli ekonomiskā mērķa (tikai valsts sektoram) (pēc izvēles)

Nomenklatūras nodaļu līmenī attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS)

Datu nosūtīšanas termiņš

Visi iedalījumi (izņemot darbības nozares iedalījumu):

Katra nepāra gada galīgie un validētie dati T+18M

Darbības sektoru iedalījums:

Katru gadu

—	provizoriskie dati T+10M

—	galīgie un validētie dati T+18M

Pirmais pārskata periods

2021

19. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par nodarbinātību P&I

Mainīgie lielumi

230201. P&I personāls

230202. Pētnieki

Mērvienība

Absolūtā vērtība

Statistiskā populācija

Visas P&I iesaistītās vienības, kas klasificētas NACE A–U sadaļā

Iedalījumi

1.	Iedalījums pēc darbības sektora

Dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā un pilnslodzes ekvivalenta vienībās

—

Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem sektoriem

—	Uzņēmējdarbības sektors

—	Augstākās izglītības sektors

—	Valsts sektors

—	Privātais bezpeļņas sektors

2.	Iedalījums pēc darbības sektora un amata

Tikai mainīgajam lielumam 230201 (P&I personāls); dati jāiesniedz, izteikti pilnslodzes ekvivalenta vienībās

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

Iedalījums pēc amata:

—

Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem amatiem

—

Pētnieki,

—

cits P&I personāls (pēc izvēles),

—	tehniķi un līdzvērtīgi darbinieki (pēc izvēles),

—	cits atbalsta personāls (pēc izvēles)

3.	Iedalījums pēc darbības sektora un kvalifikācijas (pēc izvēles)

Dati jāiesniedz, izteikti pilnslodzes ekvivalenta vienībās

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

Kvalifikācijas iedalījums:

—

Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem kvalifikācijas līmeņiem

—	PhD ieguvēji (ISCED 2011, 8. līmenis),

—	citi universitātes grādi un citi terciārie diplomi (ISCED 2011, 5., 6. un 7. līmenis),

—	citas kvalifikācijas

4.	Iedalījums pēc darbības sektora, amata un dzimuma

Tikai mainīgajam lielumam 230201 (P&I personāls); dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

Iedalījums pēc amata:

tāds pats kā 2. iedalījums

Iedalījums pēc dzimuma:

—

kopā,

—

sievietes

5.	Iedalījums pēc darbības sektora, kvalifikācijas un dzimuma (pēc izvēles)

Dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

Kvalifikācijas iedalījums:

tāds pats kā 3. iedalījums

Iedalījums pēc dzimuma:

tāds pats kā 4. iedalījumā

6.	Iedalījums pēc darbības

Dati jāiesniedz tikai par uzņēmējdarbības sektoru; dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā un pilnslodzes ekvivalenta vienībās

—	Kopā par visām NACE sadaļām no A līdz U;

—	sadaļu D+E, G+H+I+J+K+L+M+N, O+P, S+T+U agregāti

—	sadaļas A, B, C, E, F, G, H, I, J, K, M, N, Q, R, S, T

—	nodaļu C10+C11+C12, C10+C11, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C25+C26+C27+C28+C29+C30, D35+E36, E37+E38+E39, J58+J59+J60, M69+M70+M71, M73+M74+M75, Q87+Q88 agregāti;

—	nodaļas C12, C13, C14, C15, C16, C17, C18, C19, C20, C21, C22, C23, C24, C25, C26, C27, C28, C29, C30, C31, C32, C33, D35, J61, J62, J63, L68, M71, M72, O84, P85, Q86, U99

—	NACE grupas C254, C261, C262, C263, C264, C265, C266, C267, C268, C301, C302, C303, C304, C309, C325, G465, J582, J631, M721, M722, S951

—

Īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

—

IKT kopā,

—	IKT ražošana,

—	IKT pakalpojumi.

7.	Iedalījums pēc galvenās pētniecības un izstrādes jomas un dzimuma

Dati jāiesniedz tikai par valsts sektoru un augstākās izglītības sektoru

—	Darbinieku skaits

—	Pilnslodzes ekvivalenta vienības (pēc izvēles)

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Galvenās pētniecības un izstrādes jomas iedalījums:

—	Dabas zinātnes,

—	inženiertehnoloģija,

—	medicīnas un veselības zinātnes,

—	lauksaimniecības un veterinārās zinātnes,

—	sociālās zinātnes,

—	humanitārās un mākslas zinātnes

Iedalījums pēc dzimuma:

tāds pats kā 4. iedalījumā

8.	Iedalījums pēc darbības un dzimuma

Dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā, un tikai par uzņēmējdarbības sektoru

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc darbības:

tāds pats kā 6. iedalījums

Iedalījums pēc dzimuma:

tāds pats kā 4. iedalījumā

9.	Iedalījums pēc darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases

Dati jāiesniedz, izteikti darbinieku pilnslodzes ekvivalenta vienībās, un tikai par uzņēmējdarbības sektoru

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaita lieluma klases iedalījums:

—	0–9 darbinieki un pašnodarbinātās personas (pēc izvēles),

—	10–49 darbinieki un pašnodarbinātās personas,

—	50-249 darbinieki un pašnodarbinātās personas,

—	250 un vairāk darbinieku un pašnodarbināto personu

Kopējais rādītājs par uzņēmējdarbības sektoru aptver visas iepriekš uzskaitītās lieluma klases, tostarp neobligāto lieluma klasi “0–9”.

10.	Iedalījums pēc darbības sektora un dzimuma

Tikai mainīgajam lielumam 230202 (pētnieki); dati jāsniedz, izteikti

—	darbinieku skaitā,

—	pilnslodzes ekvivalenta vienībās (pēc izvēles)

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

Iedalījums pēc dzimuma:

tāds pats kā 4. iedalījumā

11.	Iedalījums pēc darbības sektora, vecuma grupas un dzimuma (pēc izvēles)

Tikai mainīgajam lielumam 230202 (pētnieki); dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaita vienībās

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

Attiecībā uz uzņēmējdarbības sektoru un privāto bezpeļņas sektoru: pēc izvēles

Iedalījums pēc vecuma grupas:

—

Kopā par visām turpmāk uzskaitītajām vecuma grupām

—

< 25

—

25–34

—

35–44

—

45–54

—

55–64

—

> 65

Iedalījums pēc dzimuma:

tāds pats kā 4. iedalījumā

12.	Iedalījums pēc darbības sektora, pilsonības un dzimuma (pēc izvēles)

Tikai mainīgajam lielumam 230202 (pētnieki); dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaita vienībās

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

Iedalījums pēc pilsonības:

—

Kopā par visām pilsonībām un turpmāk norādītajām pilsonības klasēm

—	Valsts pilsonība

—	Citu ES dalībvalstu pilsonība

—	Citu Eiropas valstu pilsonība

—	Ziemeļamerikas pilsonība

—	Centrālamerikas un Dienvidamerikas pilsonība

—	Āzijas pilsonība

—	Āfrikas pilsonība

—	Cita pilsonība

Iedalījums pēc dzimuma:

tāds pats kā 4. iedalījumā

Datu nosūtīšanas termiņš

Visi iedalījumi (izņemot darbības nozares iedalījumu):

Katra nepāra gada galīgie un validētie dati T+18M

Iedalījums pēc darbības sektora attiecībā uz “pētniekiem” un “personālu kopā”, izteikts pilnslodzes ekvivalentos (FTE):

Katru gadu

—	provizoriskie dati T+10M

—	galīgie un validētie dati T+18M

Pirmais pārskata periods

2021

20. tabula. Valsts līmeņa statistika par valsts finansētu P&I

Mainīgie lielumi

230501. Valsts budžeta piešķīrumi pētniecībai un izstrādei (GBARD)

230502. Valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētai P&I

Mērvienība

Valsts valūta (tūkstošos)

Statistiskā populācija

Visas P&I iesaistītās vienības, kas klasificētas NACE A–U sadaļā

Iedalījumi

1.	Iedalījums pēc sociāli ekonomiskā mērķa attiecībā uz GBARD

Mainīgajam lielumam 230501 (Valsts budžeta piešķīrumi pētniecībai un izstrādei (GBARD))

—	Nomenklatūras kategorijas attiecībā uz zinātnes programmu un budžetu analīzi un salīdzinājumu (NABS)

—	NABS apakškategorijas (pēc izvēles)

2.	Iedalījums pēc finansējuma veida attiecībā uz GBARD galīgajā budžetā (pēc izvēles)

Mainīgajam lielumam 230501 (Valsts budžeta piešķīrumi pētniecībai un izstrādei (GBARD))

—	Projekta finansējums,

—	institucionālais finansējums

3.	Iedalījums pēc programmu veida/veicēja

Mainīgajam lielumam 230502 (valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētai P&I)

—	Valsts iemaksas transnacionāliem publiskiem P&I veicējiem,

—	Valsts iemaksas Eiropas mēroga transnacionālām publiskām P&I programmām

—	Valsts iemaksas divpusējām vai daudzpusējām publiskām P&I programmām, kas izveidotas starp dalībvalstu valdībām (un ar kandidātvalstīm un EBTA valstīm)

Datu nosūtīšanas termiņš

Visi iedalījumi (1. iedalījumam – galīgajā budžetā):

gada galīgie un validētie dati T+12M

1. iedalījums (budžeta projektā):

gada dati T+6M

Pirmais pārskata periods

2021

21. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu iepirkumiem

Mainīgie lielumi

240102. Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

240103. Ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi

240104. Ilgtermiņa nomas un operatīvā līzinga izdevumi (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

240105. Enerģētikas produktu iepirkumi (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī, attiecībā uz D, E un F sadaļu)

240106. Maksājumi apakšuzņēmējiem (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

Mērvienība

Valsts valūta (tūkstošos)

Statistiskā populācija

Mainīgajam lielumam 240102 (preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai): NACE B–J, L–N un P–R un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji

Mainīgajam lielumam 240103 (ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi): NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji

Mainīgajiem lielumiem 240104 (ilgtermiņa nomas un operatīvā līzinga izdevumi) un 240106 (maksājumi apakšuzņēmējiem): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji

Mainīgajam lielumam 240105 (enerģētikas produktu iepirkumi): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji

Iedalījumi

Iedalījums pēc darbības (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

Mainīgajiem lielumiem 240102 (preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai) un 240103 (ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi):

—	NACE B–J, L–N un P–R sadaļai: sadaļas, nodaļas, grupas un klases;

—	tikai mainīgajam lielumam 240103, NACE K sadaļai: sadaļas, nodaļas, grupas 64.1, 64.2, 64.3, 64.9, 65.1, 65.2, 65.3 un klases 64.11, 64.19, 65.11, 65.12, 65.20 un 65.30;

—	95. un 96. nodaļai: nodaļas, grupas un klases;

—

īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

—

rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību) (mainīgajam lielumam 240102 šis īpašais agregāts izslēgs K sadaļu),

—

IKT kopā,

—	IKT ražošana,

—	IKT pakalpojumi,

—	augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

—	augsto tehnoloģiju ražošana,

—	vidēji augsto tehnoloģiju ražošana,

—	zemo un vidēji zemo tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

—	vidēji zemo tehnoloģiju ražošana,

—	zemo tehnoloģiju ražošana,

—	informācijas sektors,

—	datorsaistītie pakalpojumi,

—	zināšanu ietilpīgi pakalpojumi kopā (pēc izvēles),

—	zināšanu ietilpīgi augsto tehnoloģiju pakalpojumi,

—	zināšanu ietilpīgi tirgus pakalpojumi,

—	zināšanu ietilpīgi finanšu pakalpojumi,

—	citi zināšanu ietilpīgi pakalpojumi (pēc izvēles),

—	zināšanu ietilpīgas darbības – uzņēmējdarbības nozares,

—	zināšanu ietilpīgas darbības (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares (kopā) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares (pārsvarā tūrisms) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares (daļēji tūrisms) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – transports (kopā) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – sauszemes transports (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – ūdens transports (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – izmitināšana (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – pārtika un dzērieni (kopā) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – automobiļu un cita noma (kopā) (pēc izvēles),

—	pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

Mainīgajiem lielumiem 240104 (ilgtermiņa nomas un operatīvā līzinga izdevumi) un 240106 (maksājumi apakšuzņēmējiem) (NACE B–F sadaļa):

NACE sadaļas un nodaļas

Mainīgajam lielumam 240105 (enerģētikas produktu iepirkumi):

—	NACE B, C un F sadaļai: sadaļas, nodaļas, grupas un klases

—	NACE D un E sadaļai: sadaļas un nodaļas

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var norādīt nulles vērtības.

Attiecībā uz NACE K sadaļas darbībām var pieņemt, ka mainīgā lieluma 240102 (preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai) vērtība ir ekonomiski nenozīmīga, tāpēc par mainīgo lielumu 240102 var norādīt nulles vērtības.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+18M

Pirmais pārskata periods

2023. gads mainīgajam lielumam 240106 (maksājumi apakšuzņēmējiem)

2021. gads visiem pārējiem mainīgajiem lielumiem

22. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu krājumu izmaiņām

Mainīgie lielumi	240201. Izmaiņas preču krājumos (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī) 240202. Izmaiņas gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumos 240203. Izmaiņas tālākpārdošanai paredzētu preču krājumos (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)
Mērvienība	Valsts valūta (tūkstošos)
Statistiskā populācija	Mainīgajam lielumam 240202 (izmaiņas gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumos): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji; Mainīgajiem lielumiem 240201 (izmaiņas preču krājumos) un 240203 (izmaiņas tālākpārdošanai paredzētu preču krājumos): NACE G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji
Iedalījumi	Iedalījums pēc darbības (Var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā): Mainīgajam lielumam 240202 (izmaiņas gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumos) (NACE B–F sadaļa): NACE sadaļas, nodaļas, grupas un klases Mainīgajiem lielumiem 240201 (izmaiņas preču krājumos) un 240203 (izmaiņas tālākpārdošanai paredzētu preču krājumos) (NACE G sadaļa): NACE sadaļas un nodaļas
Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības	Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti detalizēto tematu datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.
Datu nosūtīšanas termiņš	T+18M
Pirmais pārskata periods	2021

23. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu neto apgrozījuma iedalījumu pēc produkta un klienta atrašanās vietas

Mainīgie lielumi

250112. Neto apgrozījums iedalījumā pēc klienta atrašanās vietas (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī: attiecībā uz visām grupām un klasēm piemēro 1 % kritēriju atbilstošajā nodaļu līmenī)

250113. Neto apgrozījums iedalījumā pēc produkta (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī; attiecībā uz visām grupām un klasēm piemēro 1 % kritēriju atbilstošajā nodaļu līmenī)

Mērvienība

Valsts valūta (tūkstošos)

Statistiskā populācija

Darbības veidu aptvērums: tirgus ražotāji, kas klasificēti NACE 62., 78. nodaļā un 58.2., 63.1., 69.1., 69.2., 70.2., 71.1., 71.2., 73.1., 73.2. grupā

Lieluma klases aptvērums: tikai uzņēmumi ar vairāk nekā 20 darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām

Iedalījumi

Var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā

Mainīgajam lielumam 250113 (neto apgrozījums iedalījumā pēc produkta)

1.	Iedalījums pēc produkta

CPA NACE 62. nodaļai un 58.2. un 63.1 grupai (datorpakalpojumi): kopā, 58.21, 58.29, 58.29.1 + 58.29.2, 58.29.3 + 58.29.4, 58.29.5, 62.01, 62.02, 62.03, 62.09, 63.11, 63.12, 95.11, tālākpārdošana (būtu jāiekļauj visa tās programmatūras tālākpārdošana (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība), kuru neizstrādā uzņēmums, kā arī tās aparatūras tālākpārdošana, kuru neražo uzņēmums), pārējie citur neklasificēti produkti

CPA NACE 69.1. grupai (juridiskie pakalpojumi): kopā, 69.10.11, 69.10.12, 69.10.13, 69.10.14, 69.10.15, 69.10.16, 69.10.17, 69.10.18, 69.10.19, pārējie citur neklasificēti produkti

CPA NACE 69.2. grupai (uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos): kopā, 69.20.1, 69.20.2, 69.20.21 + 22 + 23, 69.20.24, 69.20.29, 69.20.3, 69.20.4, pārējie citur neklasificēti produkti

CPA NACE 70.2. grupai (vadības konsultāciju pakalpojumi): kopā, 70.21.1, 70.22.1, 70.22.11, 70.22.12, 70.22.13, 70.22.14, 70.22.15, 70.22.16, 70.22.17, 70.22.2, 70.22.3, pārējie citur neklasificēti produkti

CPA NACE 71.11. klasei (arhitektūras pakalpojumi): kopā, 71.11.1, 71.11.2, 71.11.21 + 22, 71.11.23, 71.11.24, 71.11.3, 71.11.4, pārējie citur neklasificēti produkti

CPA NACE 71.12. klasei (inženiertehniskie pakalpojumi un saistīti tehnisko konsultāciju pakalpojumi): kopā, 71.12.1, 71.12.11, 71.12.12, 71.12.13, 71.12.14, 71.12.15, 71.12.16, 71.12.17, 71.12.18, 71.12.19, 71.12.2, 71.12.3, pārējie citur neklasificēti produkti

CPA NACE 71.2. grupai (tehniskā pārbaude un analīze):

kopā, 71.20.1, 71.20.11, 71.20.12, 71.20.13, 71.20.14, 71.20.19, pārējie citur neklasificēti produkti

CPA NACE 73.1. grupai (reklāma): kopā, 73.11.1, 73.11.11, 73.11.12, 73.11.13, 73.11.19, 73.12.1, 73.12.11, 73.12.12, 73.12.13, 73.12.14, 73.12.19, pārējie citur neklasificēti produkti

CPA NACE 73.2. grupai (tirgus un sabiedriskās domas izpēte): kopā, 73.20.1, 73.20.11, 73.20.12, 73.20.13, 73.20.14 + 19, 73.20.2, pārējie citur neklasificēti produkti

CPA NACE 78. nodaļai (darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu): kopā, 78.10.1, 78.10.11, 78.10.12, 78.20.1, 78.20.11, 78.20.12, 78.20.13, 78.20.14, 78.20.15, 78.20.16, 78.20.19, 78.30.1, pārējie citur neklasificēti produkti

Mainīgajam lielumam 250112 (neto apgrozījums iedalījumā pēc klienta atrašanās vietas)

2.	Iedalījums pēc klienta atrašanās vietas

Kopā

—	Rezidenti (kā definēts EKS 2010 1.62. punktā),

—

nerezidenti,

—	ES teritorijā,

—

ārpus ES

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Datu nosūtīšanas termiņš

T+18M

Pirmais pārskata periods

2021. gads NACE 62. un 78. nodaļai un 58.2., 63.1., 71.1., 71.2., 73.1. 73.2. grupai

2022. gads NACE 69.1., 69.2. un 70.2. grupai

24. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu neto apgrozījuma iedalījumu pēc darbības plašas pārgrupēšanas

Mainīgie lielumi	250102. Neto apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām 250103. Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām 250104. Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot būvniecību 250105. Neto apgrozījums no būvniecības 250106. Neto apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām 250107. Neto apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām 250108. Neto apgrozījums no būvniecības 250109. Neto apgrozījums no inženiertehniskās būvniecības (visiem mainīgajiem lielumiem var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)
Mērvienība	Valsts valūta (tūkstošos)
Statistiskā populācija	Mainīgajam lielumam 250102 (neto apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām): NACE G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji; mainīgajiem lielumiem 250104 (neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot būvniecību), 250105 (neto apgrozījums no celtniecības), 250108 (neto apgrozījums no būvniecības) un 250109 (neto apgrozījums no inženiertehniskās būvniecības): NACE F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji; mainīgajam lielumam 250103 (neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām): NACE B–E sadaļā klasificētie tirgus ražotāji; mainīgajiem lielumiem 250106 (neto apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām) un 250107 (neto apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām): NACE B–G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;
Iedalījumi	Iedalījums pēc darbības Iedalījums pēc darbības: NACE sadaļas un nodaļas
Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības	Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.
Datu nosūtīšanas termiņš	T+18M
Pirmais pārskata periods	2022. gads attiecībā uz NACE 2. red. 47. nodaļu 2025. gads attiecībā uz NACE 2. red. 45. nodaļu 2023. gads attiecībā uz visām citām darbībām

25. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu apgrozījuma veida iedalījumu

Mainīgie lielumi	250110. Neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī 250111. Neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem (visiem mainīgajiem lielumiem var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)
Mērvienība	Valsts valūta (tūkstošos)
Statistiskā populācija	Mainīgajam lielumam 250110 (Neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī): NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji; mainīgajam lielumam 250111 (neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem): NACE F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji
Iedalījumi	Iedalījums pēc darbības Mainīgajam lielumam 250111 (neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem): NACE sadaļas un nodaļas Mainīgajam lielumam 250110 (Neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī): NACE grupa
Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības	Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.
Datu nosūtīšanas termiņš	T+18M
Pirmais pārskata periods	2021. gads mainīgajam lielumam 250110 (neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī); 2023. gads mainīgajam lielumam 250111 (neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem)

26. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par rūpniecības produkciju

Mainīgie lielumi	251001. Pārdotā produkcija 251002. Apakšuzņēmēju saražotā produkcija 251003. Faktiskā produkcija
Mērvienība	Mainīgajam lielumam 251001 (pārdotā produkcija): valsts valūta (tūkstošos) un (izņemot rūpnieciskajiem pakalpojumiem) daudzums, kā definēts PRODCOM sarakstā, kas ir spēkā pārskata perioda beigās; mainīgajam lielumam 251002 (apakšuzņēmēju saražotā produkcija): (izņemot rūpnieciskajiem pakalpojumiem) valsts valūta (tūkstošos) un daudzums, kā definēts PRODCOM sarakstā, kas ir spēkā pārskata perioda beigās; mainīgajam lielumam 251003 (faktiskā produkcija): daudzums, kā definēts PRODCOM sarakstā, kas ir spēkā pārskata perioda beigās
Statistiskā populācija	PRODCOM saraksta produkti, kas iekļauti CPA 05.–33. nodaļā (izņēmumi ir noteikti PRODCOM sarakstā). Mainīgajam lielumam 251001 (pārdotā produkcija) atsevišķs PRODCOM pozīcijas apakškopums attiecas uz rūpnieciskiem pakalpojumiem. Mainīgajiem lielumiem 251002 (apakšuzņēmēju saražotā produkcija) un 251003 (faktiskā produkcija) dati jāiesniedz par PRODCOM saraksta produktu apakškopumu (noteikts PRODCOM sarakstā). Var piemērot CETO atzīmi, kā definēts šīs regulas III pielikuma B punktā, un 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz produkciju CPA klašu līmenī.
Iedalījumi	Iedalījums pēc produkta PRODCOM saraksts, kas ir spēkā pārskata perioda beigās
Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības	Vajadzīga pietiekama reprezentativitātes pakāpe CPA klašu līmenī.
Datu nosūtīšanas termiņš	T+6M
Pirmais pārskata periods	2021

27. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumu ieguldījumiem ilgtermiņa materiālajos aktīvos

Mainīgie lielumi

260102. Bruto ieguldījumi zemesgabalos

260103. Bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē

260104. Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā

260105. Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās

(attiecībā uz visiem mainīgajiem lielumiem, izņemot mainīgo lielumu 260105 (bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās), var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)

Mērvienība

valsts valūta (tūkstošos)

Statistiskā populācija

mainīgajam lielumam 260105 (bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās): NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji;

mainīgajiem lielumiem 260102 (bruto ieguldījumi zemesgabalos), 260103 (bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē) un 260104 (bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā): NACE B–G sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;

Iedalījumi

Iedalījums pēc darbības:

(var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā)

Mainīgajam lielumam 260105 (bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās) (NACE B–N un P–R sadaļa un S95. un S96. nodaļa)

—	NACE B–J, L–N un P–R sadaļai: NACE sadaļas, nodaļas, grupas un klases;

—	NACE K sadaļai: NACE sadaļas, nodaļas, 64.1., 64.2., 64.3., 64.9., 65.1., 65.2., 65.3. grupa un 64.11., 64.19., 64.20., 64.30, 65.11., 65.12., 65.20., 65.30. klase;

—	S95. un S96. nodaļai: NACE nodaļas, grupas un klases;

—

īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā, attiecībā uz:

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

—

IKT kopā,

—	IKT ražošana,

—	IKT pakalpojumi,

—	augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

—	augsto tehnoloģiju ražošana,

—	vidēji augsto tehnoloģiju ražošana,

—	zemo un vidēji zemo tehnoloģiju ražošana (pēc izvēles),

—	vidēji zemo tehnoloģiju ražošana,

—	zemo tehnoloģiju ražošana,

—	informācijas sektors,

—	datorsaistītie pakalpojumi,

—	zināšanu ietilpīgi pakalpojumi kopā (pēc izvēles),

—	zināšanu ietilpīgi augsto tehnoloģiju pakalpojumi,

—	zināšanu ietilpīgi tirgus pakalpojumi,

—	zināšanu ietilpīgi finanšu pakalpojumi,

—	citi zināšanu ietilpīgi pakalpojumi (pēc izvēles),

—	zināšanu ietilpīgas darbības – uzņēmējdarbības nozares,

—	zināšanu ietilpīgas darbības (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares (kopā) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares (pārsvarā tūrisms) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares (daļēji tūrisms) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – transports (kopā) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – sauszemes transports (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – ūdens transports (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – izmitināšana (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – pārtika un dzērieni (kopā) (pēc izvēles),

—	tūrisma nozares – automobiļu un cita noma (kopā) (pēc izvēles),

Mainīgajiem lielumiem 260102 (bruto ieguldījumi zemesgabalos), 260103 (bruto ieguldījumi esošu ēku un konstrukciju iegādē) un 260104 (bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā) (tikai NACE B–G sadaļa): NACE sadaļas un nodaļas

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var norādīt nulles vērtības.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+18M

Pirmais pārskata periods

2021

28. tabula. Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika par ieguldījumiem ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos

Mainīgie lielumi	260107. Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” un “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu”NACE nodaļu līmenī)
Mērvienība	valsts valūta (tūkstošos)
Statistiskā populācija	NACE B–F sadaļā klasificētie tirgus ražotāji;
Iedalījumi	Iedalījums pēc darbības NACE sadaļas un nodaļas
Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības	Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.
Datu nosūtīšanas termiņš	T+18M
Pirmais pārskata periods	2021

29. tabula. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika par vietējām vienībām

Mainīgie lielumi	310101. Vietējo vienību skaits (pēc izvēles NACE K sadaļai) 320101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits vietējās vienībās 320301. Darba samaksa un algas vietējās vienībās
Mērvienība	valsts valūta mainīgajam lielumam 320301 (darba samaksa un algas vietējās vienībās); absolūtie skaitļi citiem mainīgajiem lielumiem
Statistiskā populācija	NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96, nodaļā klasificētās tirgus ražotāju vietējās vienības (pēc izvēles NACE K sadaļai attiecībā uz mainīgo lielumu 310101 (vietējo vienību skaits))
Iedalījumi	Iedalījums pēc reģiona un darbības Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums. Reģionālais iedalījums: NUTS 0.–2. līmenis (1) Iedalījums pēc darbības: NACE sadaļas un nodaļas
Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības	Gadījumos, kad par fiskālo gadu attiecībā uz dažām statistikas vienībām ir pieejami avotdati, kas izmantoti mainīgā lieluma datu apkopošanai, un šos datus nevar pārrēķināt, lai aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz fiskālā gada datiem par šīm statistiskajām vienībām.
Datu nosūtīšanas termiņš	T+18M
Pirmais pārskata periods	2021

30. tabula. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika par uzņēmumiem

Mainīgie lielumi

310102. Aktīvo uzņēmumu skaits

310201. Uzņēmumu dibināšana

310202. Uzņēmumu likvidēšana

310203. Izdzīvojušie uzņēmumi (tikai izdzīvošana trīs kalendāros gadus)

310104. Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

310103. To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

310204. Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

310205. Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

310206. Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

320102. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

320103. Darbinieku skaits

320201. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

320202. Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

320203. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

320204. Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

320205. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

320206. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

320104. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

320105. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

320207. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

320208. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

320209. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

320210. Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

320211. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

320212. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

Mērvienība

absolūtie skaitļi

Statistiskā populācija

NACE B–N un P–R sadaļā un S95. un S96. nodaļā klasificētie tirgus ražotāji

Iedalījumi

1.	Iedalījums pēc reģiona un darbības

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Reģionālais iedalījums: NUTS 0.–3. līmenis

Iedalījums pēc darbības:

—

NACE sadaļu agregāti:

—	B+C+D+E, K+L, M+N, P+Q, R+S95+S96

—

NACE sadaļas:

—	F, G, H, I, J

—

Īpašs agregāts, kā definēts šīs regulas II pielikumā:

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

2.	Iedalījums pēc reģiona un darbinieku skaita lieluma klases

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Reģionālais iedalījums: NUTS 0.–3. līmenis

Iedalījums pēc darbinieku skaita lieluma klases: kopā, 0 darbinieku, 1–9 darbinieki, 10 un vairāk darbinieku,

(lieluma klase “0” neattiecas uz mainīgajiem lielumiem 310103 (uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks), 310204 (uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks), 310205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku), 310206 (izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)), 320104 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks), 320105 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks), 320207 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks), 320208 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks), 320209 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku), 320210 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku), 320211 (darbinieku un pašnodarbinātu personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)) un 320212 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus))

Datu nosūtīšanas termiņš

Provizoriski dati: mainīgajiem lielumiem 310202 (uzņēmumu likvidēšana), 310205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku), 320203 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos), 320204 (darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos), 320209 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku) un 320210 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku): T+22M;

galīgie un validētie dati: T+22M, izņemot mainīgajiem lielumiem 310202 (uzņēmumu likvidēšana), 310205 (uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku), 320203 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos), 320204 (darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos), 320209 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku) un 320210 (darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku): T+34 M

Pirmais pārskata periods

2021

31. tabula. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika par P&I izdevumiem

Mainīgie lielumi

330101. Iekšējie P&I izdevumi

Mērvienība

Valsts valūta (tūkstošos)

Statistiskā populācija

Visas P&I iesaistītās vienības, kas klasificētas NACE A–U sadaļā

Iedalījumi

Iedalījums pēc reģiona un darbības sektora

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Reģionālais iedalījums:

NUTS 1. un 2. līmenis

Darbības sektoru iedalījums:

—

Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem sektoriem

—	Uzņēmējdarbības sektors

—	Augstākās izglītības sektors

—	Valsts sektors

—	Privātais bezpeļņas sektors

Datu nosūtīšanas termiņš

Visi iedalījumi:

katra nepāra gada galīgie un validētie dati T+18M

Pirmais pārskata periods

2021

32. tabula. Reģionālā uzņēmējdarbības statistika par nodarbinātību P&I

Mainīgie lielumi

330201. P&I personāls

330202. Pētnieki

Mērvienība

Absolūtie skaitļi

Statistiskā populācija

Visas P&I iesaistītās vienības, kas klasificētas NACE A–U sadaļā

Iedalījumi

1.	Iedalījums pēc reģiona un darbības sektora

Dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā un pilnslodzes ekvivalenta vienībās

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Reģionālais iedalījums:

NUTS 1. un 2. līmenis

Darbības sektoru iedalījums:

—

Kopā par visiem turpmāk uzskaitītajiem sektoriem

—	Uzņēmējdarbības sektors

—	Augstākās izglītības sektors

—	Valsts sektors

—	Privātais bezpeļņas sektors

2.	Iedalījums pēc reģiona, darbības sektora un dzimuma (pēc izvēles)

Par mainīgo lielumu 330201 (P&I personāls) dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaita vienībās. Par mainīgo lielumu 330202 (pētnieki) dati jāiesniedz, izteikti darbinieku skaitā un pilnslodzes ekvivalenta vienībās.

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Reģionālais iedalījums:

NUTS 1. un 2. līmenis

Darbības sektoru iedalījums:

tāds pats kā 1. iedalījums

Iedalījums pēc dzimuma:

—

kopā,

—

sievietes

Datu nosūtīšanas termiņš

Visi iedalījumi:

katra nepāra gada galīgie un validētie dati T+18M

Pirmais pārskata periods

2021

33. tabula. Statistika par starptautiskām darbībām – ziņojošās valsts institucionālo vienību kontrole pār uzņēmumiem ārvalstīs

Mainīgie lielumi

410101. Tādu uzņēmumu skaits ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

420101. Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

420201. Darbinieku pabalstu izmaksas uzņēmumos ārvalstīs, ko galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–N un P–S sadaļu)

430101. Uzņēmumu ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības, bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos (var piemērot 1 % kritēriju, kā definēts III pielikuma A punkta 1. apakšpunktā, pamatojoties uz “neto apgrozījumu” vai “darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” attiecīgajiem NACE A*38 līmeņa agregātiem attiecībā uz NACE B–N un P–S sadaļu)

440101. Neto apgrozījums uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

Mērvienība

Mainīgajiem lielumiem 410101 (tādu uzņēmumu skaits ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības) un 420101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības): absolūtā vērtība;

citiem mainīgajiem lielumiem: valsts valūta (tūkstošos)

Statistiskā populācija

Visiem mainīgajiem lielumiem: NACE B–N un P–S sadaļās klasificētie tirgus ražotāji ārvalstīs (būtu jāaptver visu ziņojošās valsts galīgi kontrolējošo institucionālo vienību saistītie ārvalstu uzņēmumi)

Iedalījumi

Dati tiks sniegti atbilstīgā detalizācijas pakāpē iedalījumā pēc atrašanās vietas valsts un ārvalstu uzņēmuma darbības.

1.	Iedalījums pēc darbības un ģeogrāfiskais iedalījums

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc darbības:

—	NACE sadaļas;

—

šādu NACE nodaļu agregāti:

—	C10+C11+C12, C13+C14+C15, C16+C17+C18, C22+C23, C24+C25, C29+C30, C31+C32, H52+H53, J59+J60, J62+J63, M69+M70+M71, M73+M74+M75, N78+N79+N80+N81+N82, Q87+Q88

—

NACE nodaļas:

—	C19, C20, C21, C26, C27, C28, C33, H49, H50, H51, J58, J61, N77, M72, Q86

—

Īpaši agregāti, kā definēts šīs regulas II pielikuma B punktā

—	rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību),

—	pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)

Ģeogrāfiskais iedalījums:

2. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

2.	Ģeogrāfiskais iedalījums

3.ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Attiecībā uz K64. nodaļu aptuveno vērtību mainīgajam lielumam 440101 (neto apgrozījums) var noteikt pēc izlaides vērtības, kā definēts šīs regulas IV pielikumā.

Attiecībā uz NACE 642, 643 un 653 darbībām, kas iekļautas datos un ir ekonomiski nenozīmīgas pievienotās vērtības un darbinieku un pašnodarbināto personu skaita ziņā, var pieņemt nulles vērtības, izņemot mainīgajiem lielumiem 410101 (tādu uzņēmumu skaits ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības) un 420101 (darbinieku un pašnodarbināto personu skaits tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības).

Komisija (Eurostat) un dalībvalstis var vienoties par papildu aptuvenajām vērtībām attiecībā uz NACE K sadaļas darbībām, ņemot vērā valstu nosacījumus.

Gadījumos, kad fiskālā gada datus nevar pārrēķināt, lai tie aptvertu kalendāro gadu, kalendārā gada datus var noteikt kā aptuvenos datus, pamatojoties uz datiem par fiskālo gadu.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+20M

Pirmais pārskata periods

2021

34. tabula. Statistika par starptautiskām darbībām – Savienības iekšējā preču tirdzniecība – detalizēti dati

Mainīgie lielumi

450101.a. Savienības iekšējā preču eksporta statistiskā vērtība – detalizēti dati

450101.b. Savienības iekšējā preču eksporta daudzums – detalizēti dati

450102.a. Savienības iekšējā preču importa statistiskā vērtība – detalizēti dati

450102.b. Savienības iekšējā preču importa daudzums – detalizēti dati

Mērvienība

Statistiskās vērtības: vērtības valsts valūtā (vienības)

Skaits:

—	Neto masa (kg)

—	Daudzums papildu mērvienībās: ja piemērojams saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, kas ir spēkā pārskata periodā (attiecīgā mērvienība).

Statistiskā populācija

Preču kopējais eksports vai imports

Iedalījumi

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums, papildus tie jāapvieno ar iedalījumu pēc transporta veida uz robežas (pēc izvēles)

Iedalījums pēc precēm

Iedalījums pēc kombinētās nomenklatūras astoņciparu līmeņa, izņemot

(1)

kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces, kā minēts V pielikuma 22. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, un atkrastes iekārtām piegādātās preces, kā minēts V pielikuma 23. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā, kuras var iedalīt pēc

a)	pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 1.–24. nodaļas precēm;

b)	pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas precēm;

c)	citur klasificētām precēm;

(2)	mehānisko transportlīdzekļu un gaisa kuģu, kā minēts V pielikuma 31. sadaļas 4. punktā, un rūpniecības kompleksu sastāvdaļas, kā minēts V pielikuma 31. sadaļas 5. punktā, kuras iedala pēc kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

Iedalījums pēc partnerdalībvalsts un izcelsmes valsts

Eksportam:

galamērķa dalībvalsts un izcelsmes valsts

Importam:

nosūtītāja dalībvalsts; izcelsmes valsts (pēc izvēles)

Datus par partnerdalībvalstīm un izcelsmes valsti kodē saskaņā ar valstu un teritoriju nomenklatūru Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību.

Iedalījums pēc darījuma veida

Datus par darījuma veidu iesniedz atbilstoši iedalījumam šā pielikuma C daļas 1. tabulā.

Dalībvalstis piemēro A slejas kodu vai A slejas kodu numuru un to B slejas apakšnodaļu apvienojumu.

Iedalījums pēc transporta veida uz robežas (pēc izvēles)

Ja iesniedz datus par transporta veidu uz robežas, tos iesniedz atbilstoši iedalījumam šā pielikuma C daļas 2. tabulā.

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Dalībvalstis par katru mēneša pārskata periodu apkopo statistiku, kas aptver to kopējo preču eksportu un importu Savienībā, pēc vajadzības izmantojot aplēses. Aplēses atzīmē un nosūta Eurostat, tās iedalot vismaz pēc partnerdalībvalsts un preču koda pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

2.	Neskarot šīs regulas 10. panta 5. punktu, dalībvalstis iesniedz par konfidenciāliem atzītus datus Komisijai (Eurostat) tā, lai tos var publicēt vismaz pēc preču iedalījuma kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī, ja ar to tiek nodrošināta konfidencialitāte.

3.	Ja informācija ir militāri slepena atbilstoši dalībvalstīs spēkā esošajām definīcijām, dalībvalstis var iesniegt mazāk detalizētu informāciju, nekā norādīts šajā tabulā. Tomēr Komisijai (Eurostat) iesniedz datus vismaz par kopējo mēneša eksporta un importa statistisko vērtību.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+70D

Ja ikmēneša rezultāti, kas jau iesniegti Komisijai (Eurostat), tiek pārskatīti, dalībvalstis nosūta pārskatītos rezultātus ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc pārskatīto datu pieejamības.

Pirmais pārskata periods

2022. gada janvāris

35. tabula. Statistika par starptautiskām darbībām – Savienības ārējais preču imports un eksports – detalizēti dati

Mainīgie lielumi

450201.a. Savienības ārējā preču eksporta statistiskā vērtība – detalizēti dati

450201.b. Savienības ārējā preču eksporta daudzums – detalizēti dati

450202.a. Savienības ārējā preču importa statistiskā vērtība – detalizēti dati

450202.b. Savienības ārējā preču importa daudzums – detalizēti dati

Mērvienība

Statistiskās vērtības: vērtības valsts valūtā (vienības)

Skaits:

—	Neto masa (kg)

—	Daudzums papildu mērvienībās: ja piemērojams saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, kas ir spēkā pārskata periodā (attiecīgā mērvienība).

Statistiskā populācija

Preču kopējais eksports vai imports

Iedalījumi

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums

Iedalījums pēc precēm

Eksportam: Iedalījums pēc kombinētās nomenklatūras astoņciparu līmeņa izņemot

(1)

a)	pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 1.–24. nodaļas precēm;

b)	pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas precēm;

c)	citur klasificētām precēm.

(2)	Rūpniecības kompleksu sastāvdaļas, kā minēts V pielikuma 31. sadaļas 5. punktā, kuras iedala pēc kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

Importam: iedalījums pēc Taric apakšnodaļas (10 ciparu līmenī), izņemot:

(1)	īpašas preces vai pārvietojumus, kā minēts V pielikuma III nodaļā. Izņemot preces, kas minētas 23. iedaļas 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un 23. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā, šīs īpašās preces vai pārvietojumus var iedalīt kombinētās nomenklatūras astoņciparu līmenī;

(2)

atkrastes iekārtām piegādātās preces, kā minēts V pielikuma 23. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā, kuras var iedalīt pēc

a)	pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 1.–24. nodaļas precēm;

b)	pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas precēm;

c)	citur klasificētām precēm.

Neskarot datu izplatīšanu valsts līmenī, Komisija (Eurostat) neizplata detalizētu statistiku iedalījumā pēc Taric apakšpozīcijām, ja tās izpaušana apdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz Savienības tirdzniecības un lauksaimniecības politiku.

Iedalījums pēc iespējamā galamērķa dalībvalsts un faktiskā eksporta dalībvalsts Dalībvalsts, kurā iesniegta muitas deklarācija

Eksportam:

—	Faktiskā eksporta dalībvalsts

—	Dalībvalsts, kurā iesniegta muitas deklarācija

Importam:

—	Iespējamā galamērķa dalībvalsts

—	Dalībvalsts, kurā iesniegta muitas deklarācija

Šis iedalījums neattiecas uz īpašām precēm un pārvietojumiem, kā minēts V pielikuma III nodaļā, ja izmanto datu avotu, kas nav muitas deklarācijas.

Datus par eksportētāju un importētāju dalībvalsti kodē saskaņā ar valstu un teritoriju nomenklatūru Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību.

Iedalījums pēc partnervalsts

Eksportam: pēdējā zināmā galamērķa valsts

Importam: nosūtīšanas valsts un izcelsmes valsts

Datus par partnervalsti kodē saskaņā ar valstu un teritoriju nomenklatūru Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību.

Iedalījums pēc darījuma veida

Datus par darījuma veidu iesniedz atbilstoši iedalījumam šā pielikuma C daļas 1. tabulā.

Dalībvalstis piemēro A slejas kodu vai A slejas kodu numuru un to B slejas apakšnodaļu apvienojumu.

Iedalījums pēc statistikas procedūras

—	Parastais eksports vai imports

—	Eksports vai imports, kam piemēro ievešanas pārstrādei muitas procedūru

—	Eksports vai imports, kam piemēro izvešanas pārstrādei muitas procedūru

—	Eksports vai imports, kas netiek reģistrēts no muitas deklarācijām

Iedalījums pēc preferenciālā režīma importam (tikai mainīgajiem lielumiem 450202.a/b)

Šis iedalījums neattiecas uz īpašām precēm un pārvietojumiem, kā minēts V pielikuma III nodaļā, ja izmanto datu avotus, kas nav muitas deklarācijas.

Tarifa režīms, kas norādīts ar preferenču kodu saskaņā ar klasifikāciju, kura norādīta Savienības Muitas kodeksā.

Neskarot datu izplatīšanu valsts līmenī, Komisija (Eurostat) neizplata detalizētu statistiku iedalījumā pēc preferenciāla režīma importam, ja tās izpaušana apdraudētu sabiedrības intereses attiecībā uz Kopienas tirdzniecības un lauksaimniecības politiku.

Iedalījums pēc transporta veida

—	Transporta veids uz robežas

—	Transporta veids valsts iekšienē

—	Konteinerkuģis

Šis iedalījums neattiecas uz īpašām precēm un pārvietojumiem, kā minēts V pielikuma III nodaļā, ja izmanto datu avotus, kas nav muitas deklarācijas.

Datus par transporta veidu iesniedz atbilstoši iedalījumam šā pielikuma C daļas 2. tabulā.

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Dalībvalstis par katru mēneša pārskata periodu apkopo statistiku, kas aptver to kopējo Savienības ārējo tirdzniecību, pēc vajadzības izmantojot aplēses. Aplēses atzīmē un nosūta Eurostat, tās iedalot vismaz pēc partnervalsts un preču koda pārskata periodā attiecībā uz Savienības ārējo tirdzniecību spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

2.	Neskarot šīs regulas 10. panta 5. punktu, dalībvalstis iesniedz par konfidenciāliem atzītus datus Komisijai (Eurostat) tā, lai tos var publicēt vismaz pēc preču iedalījuma kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī, ja ar to tiek nodrošināta konfidencialitāte.

3.	Ja informācija ir militāri slepena atbilstoši dalībvalstīs spēkā esošajām definīcijām, dalībvalstis var iesniegt mazāk detalizētu informāciju, nekā norādīts šajā tabulā. Tomēr Komisijai (Eurostat) iesniedz datus vismaz par kopējo mēneša eksporta un importa statistisko vērtību.

Datu nosūtīšanas termiņš

T+40D

Pirmais pārskata periods

2022. gada janvāris

36. tabula. Statistika par starptautiskām darbībām – Preču eksports un imports – agregēti dati

Mainīgie lielumi

450103. Preču eksporta statistiskā vērtība – agregēti dati

450104. Preču importa statistiskā vērtība – agregēti dati

Mērvienība

Vērtības valsts valūtā (vienības)

Statistiskā populācija

Preču kopējais eksports vai imports

Iedalījumi

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums

Ģeogrāfiskais iedalījums:

—

Visām dalībvalstīm:

—

Savienība

—	Ārpus Savienības

—

Turklāt attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm:

—

Eurozona

—	Ārpus eurozonas

Iedalījums pēc precēm:

—

Kopā

—	Papildus tam: pārskata periodā spēkā esošās Starptautiskās standartizētās tirdzniecības klasifikācijas (SITC) 0–9. iedaļa – obligāta tikai attiecībā uz partnerzonām ārpus Savienības un ārpus eurozonas

Datu nosūtīšanas termiņš

T+40D

Pirmais pārskata periods

2022. gada janvāris

37. tabula. Statistika par ārējām darbībām – Savienības ārējais preču eksports un imports faktūras valūtas dalījumā

Mainīgie lielumi

450203. Savienības ārējā preču eksporta statistiskā vērtība faktūras valūtas dalījumā

450204. Savienības ārējā preču importa statistiskā vērtība faktūras valūtas dalījumā

Mērvienība

Vērtības valsts valūtā (vienības)

Statistiskā populācija

Kopējais Savienības ārējais eksports vai imports

Iedalījumi

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums

Preču iedalījums:

Saskaņā ar pārskata periodā spēkā esošo Starptautisko standartizēto tirdzniecības klasifikāciju (SITC):

—

kopā,

—	0.–8. sadaļa,

—	33. nodaļa

Iedalījums pēc faktūras valūtas:

Ja izmanto datu avotus, kas nav muitas deklarācijas, faktūras valūtas iedalījums ir šāds:

—

Euro

—	Valsts valūta (tikai dalībvalstīm, kas nav eurozonā)

—	Citas pie eurozonas nepiederošu dalībvalstu valūtas (izņemot Lielbritānijas sterliņu mārciņu)

—	Lielbritānijas sterliņu mārciņa

—	ASV dolārs

—

Cits

Ja kā datu avotu izmanto muitas deklarācijas, faktūras valūtas iedalījums ir šāds:

—

Euro

—	Valsts valūta (tikai dalībvalstīm, kas nav eurozonā)

—	Citas pie eurozonas nepiederošu dalībvalstu valūtas (izņemot Lielbritānijas sterliņu mārciņu)

—	Lielbritānijas sterliņu mārciņa

—	ASV dolārs

—	Brazīlijas reāls

—	Kanādas dolārs

—	Šveices franks

—	Ķīnas juaņa renminbi

—	Indijas rūpija

—	Japānas jena

—	Dienvidkorejas vona

—	Meksikas peso

—	Norvēģijas krona

—	Krievijas rublis

—	Singapūras dolārs

—	Turcijas lira

—

Cits

Datu nosūtīšanas termiņš

T+3M

Pirmais pārskata periods

2022

38. tabula. Statistika par starptautiskām darbībām – pakalpojumu starptautiskā sniegšana iedalījumā pēc sniegšanas veida – gada dati

Mainīgie lielumi

460101. Pakalpojumu imports un iegāde

460201. Pakalpojumu eksports un sniegšana

Mērvienība

Valsts valūta (tūkstošos)

Statistiskā populācija

Kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana iedalījumā pēc visiem četriem sniegšanas veidiem

Iedalījumi

1.	Pakalpojumu starptautiskā sniegšana iedalījumā pēc sniegšanas veida un ģeogrāfiskajā iedalījumā

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc sniegšanas veida:

—

Kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana (kopā par 1., 2., 3. un 4. veidu)

—	1. veids (“pārrobežu darījumi”),

—	2. veids (“patēriņš ārvalstīs”)

—	3. veids (“komerciāla klātbūtne”) un

—	4. veids (“fizisku personu klātbūtne”),

kā noteikts VI pielikuma 2. iedaļā.

Produktu iedalījums:

—	Kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana

Ģeogrāfiskais iedalījums: (var piemērot CETO atzīmi, kā definēts III pielikuma B punktā):

5. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

2.	Pakalpojumu starptautiskā sniegšana iedalījumā pēc sniegšanas veida, produkta veida un ģeogrāfiskajā iedalījumā (var piemērot CETO atzīmi vai 1 % kritēriju kopējā tirdzniecības apjoma līmenī (pakalpojumu imports + eksports), kā definēts III pielikuma B punktā un A punkta 1. apakšpunktā)

Ja piemēro 1 % kritēriju, 2. iedalījumu neziņo (šādā gadījumā paziņo tikai 1. iedalījumu).

Dati jāiesniedz kā visu turpmāk uzskaitīto iedalījumu apvienojums.

Iedalījums pēc sniegšanas veidiem:

tāds pats sniegšanas veidu iedalījums kā 1. iedalījums.

Produktu iedalījums:

—

kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana

—	EBOPS 2010 pamatkomponenti, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

—	EBOPS 2010 papildu grupējums, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

Ģeogrāfiskais iedalījums:

5. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

Pakalpojumu starptautiskā sniegšana iedalījumā pēc sniegšanas veida, detalizētā produktu veida iedalījumā un ģeogrāfiskajā iedalījumā (var piemērot CETO atzīmi vai 1 % kritēriju kopējā tirdzniecības apjoma līmenī (pakalpojumu imports + eksports), kā definēts III pielikuma B punktā un A punkta 1. apakšpunktā)

Ja piemēro 1 % kritēriju, 3. iedalījumu neziņo (šādā gadījumā paziņo tikai 1. iedalījumu).

Iedalījums pēc sniegšanas veidiem:

tāds pats sniegšanas veidu iedalījums kā 1. iedalījums.

Produktu iedalījums:

—

kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana

—	EBOPS 2010 pamatkomponenti, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

—	EBOPS 2010 papildu grupējums, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

—	EBOPS 2010 detalizēti komponenti, kā definēts VI pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā

Ģeogrāfiskais iedalījums:

5. ģeogrāfiskais līmenis, kā definēts īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu

Datu nosūtīšanas termiņš

Iedalījumiem, kas ietver 1., 2. un 4. veidu: T+10M

Iedalījumiem, kas ietver 3. veidu un “Kopējā pakalpojumu starptautiskā sniegšana” (kopā par 1., 2., 3. un 4. veidu): T+22M

Tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības

Būtu jāizmanto metodes un aplēses, kas ieteiktas Sniegšanas veidu (MoS) apkopotāju rokasgrāmatas (Modes of Supply (MoS) Compilers Guide) pirmajā un otrajā izdevumā, kā aprakstīts VI pielikuma 1. iedaļā. Valstis var arī izmantot jebkuru citu līdzvērtīgu metodi vai aplēsi atbilstoši MSITS 2010 principiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2152 4. pantam.

Jebkurā laikā, ja ieteicamu metodi nevar izmantot, tās vietā var izmantot atbilstošo vispārīgās aplēses metodi.

Visos gadījumos izmantotajām metodēm vajadzētu būt skaidri aprakstītām metadatos.

Pirmais pārskata periods

1. iedalījumam: Y+2 gadi, kur Y ir VI pielikuma 1. iedaļā minētās MoS apkopotāju rokasgrāmatas pirmā izdevuma publicēšanas gads.

2. iedalījumam: Z+2 gadi, kur Z ir VI pielikuma 1. iedaļā minētās MoS apkopotāju rokasgrāmatas otrā izdevuma publicēšanas gads.

3. iedalījumam: Z+4 gadi, kur Z ir VI pielikuma 1. iedaļā minētās MoS apkopotāju rokasgrāmatas otrā izdevuma publicēšanas gads.

C daļa. Klasifikācijas

1. tabula. Darījumu veidu iedalījums

A		B
1.	Darījumi, kas ietver īpašumtiesību faktisku maiņu ar finansiālu kompensāciju	1.	Tiešā pārdošana/pirkšana, izņemot tiešo tirdzniecību ar privātiem patērētājiem/ko veic privāti patērētāji
1.		2.	Tiešā tirdzniecība ar privātiem patērētājiem/ko veic privāti patērētāji (iesk. tālpārdošanu)
2.	Preču nosūtīšana atpakaļ un aizstāšana bez maksas pēc tam, kad reģistrēts sākotnējais darījums	1.	Preču nosūtīšana atpakaļ
		2.	Atpakaļ nosūtīto preču aizstāšana
		3.	Atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšana (piemēram, saskaņā ar garantijas noteikumiem)
3.	Darījumi, kas ietver plānotu īpašumtiesību nodošanu vai īpašumtiesību maiņu bez finansiālas kompensācijas	1.	Pārvietošana uz noliktavu/no noliktavas (izņemot preču piegādi uz noliktavu un konsignācijas krājumus)
		2.	Piegādes preču pirkšanai pēc paraugu novērtēšanas vai izmēģināšanas (ieskaitot preču piegādi uz noliktavu un konsignācijas krājumus)
		3.	Finanšu noma
		4.	Darījumi, kas ietver īpašumtiesību nodošanu bez finansiālas kompensācijas
4.	Darījumi, kuros paredzēta pārstrāde saskaņā ar līgumu (neietver īpašumtiesību maiņu)	1.	Preces, ko paredzēts nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti/valsti
4.		2.	Preces, ko nav paredzēts nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti/valsti
5.	Darījumi pēc pārstrādes saskaņā ar līgumu (neietver īpašumtiesību maiņu)	1.	Preces, ko nosūta atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti/valsti
5.		2.	Preces, ko nenosūta atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti/valsti
6.	Īpaši darījumi, kas reģistrēti valsts nolūkiem
7.	Darījumi, kuros paredzēts veikt muitošanu/pēc muitošanas (neietver īpašumtiesību maiņu, saistīti ar kvazi importa vai kvazi eksporta precēm)	1.	Preču laišana brīvā apgrozībā dalībvalstī, tās vēlāk eksportējot uz citu dalībvalsti
7.		2.	Preču transportēšana no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, lai precēm piemērotu eksporta procedūru
8.	Darījumi, kas ietver būvmateriālu un tehniska aprīkojuma piegādi saskaņā ar vispārēju būvniecības vai inženiertehnisku līgumu, kuram nav vajadzīga atsevišķu rēķinu izrakstīšana par precēm un tiek sagatavots rēķins par visu līgumu
9.	Citi darījumi, ko nevar klasificēt ar citiem kodiem	1.	Noma, aizdevums un operatīvais līzings, kura termiņš ir ilgāks par 24 mēnešiem
9.	Citi darījumi, ko nevar klasificēt ar citiem kodiem	9.	Cits

2. tabula. Transporta veidu iedalījums

Transporta veids uz robežas; transporta veids valsts iekšienē

Jūras transports

Dzelzceļa transports

Autotransports

Gaisa transports

Pasta sūtījums

Stacionāras transporta iekārtas

Iekšējo ūdensceļu transports

Pašgājēji

Konteinerkuģis

Šķērsojot Eiropas Savienības statistikas teritoriju, preces netiek pārvadātas konteineros.

Šķērsojot Eiropas Savienības statistikas teritoriju, preces tiek pārvadātas konteineros.

3. tabula. Statistikas procedūras iedalījums

Statistikas procedūra

Parastais imports vai eksports

Imports vai eksports, kam piemēro ievešanas pārstrādei muitas procedūru

Imports vai eksports, kam piemēro izvešanas pārstrādei muitas procedūru

Imports vai eksports, kas netiek reģistrēts no muitas deklarācijām

(1) Reģionālie dati saskaņā ar NUTS klasifikāciju, kas piemērojama laikā, kad saskaņā ar šo regulu ir jāveic datu nosūtīšana; pārskatot datus par iepriekšējo pārskata gadu, būtu jāizmanto NUTS klasifikācija, kas piemērojama tiesību aktos paredzētā to nosūtīšanas termiņa laikā.

II PIELIKUMS

Ražošanas pamatgrupējumi (RPG) un īpaši agregāti

RPG un īpaši agregāti, kas iekļauti darbību iedalījumos šīs regulas I pielikuma B daļā iekļautajās tabulās, jāaprēķina, kā izklāstīts turpmāk.

A. Ražošanas pamatgrupējumi (RPG)

1. Ražošanas pamatgrupējumu definīcija

NACE grupu un nodaļu sadalījums ražošanas pamatgrupējumos (RPG) ir definēts tabulā turpmāk.

Mainīgajiem lielumiem 130101, 130102 un 130103 CPA grupu sadalījumu RPG tuvinājumos var atvasināt, pamatojoties uz NACE grupu sadalījumu.

NACE POZĪCIJU SADALĪŠANA AGREGĀTU KLASIFIKĀCIJAS KATEGORIJĀS

NACE apraksts	Agregāta klasifikācija
07 Metāla rūdu ieguve	Starppatēriņa preces
08 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	Starppatēriņa preces
09 Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības	Starppatēriņa preces
10.6 Graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana	Starppatēriņa preces
10.9 Dzīvnieku barības ražošana	Starppatēriņa preces
13.1 Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana	Starppatēriņa preces
13.2 Tekstilmateriālu aušana	Starppatēriņa preces
13.3 Tekstilmateriālu apstrāde	Starppatēriņa preces
16 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana	Starppatēriņa preces
17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana	Starppatēriņa preces
20.1 Ķīmisko pamatvielu, minerālmēslu un slāpekļa savienojumu, plastmasu un sintētiskā kaučuka ražošana pirmapstrādes formās	Starppatēriņa preces
20.2 Pesticīdu un citu agroķīmisko preparātu ražošana	Starppatēriņa preces
20.3 Krāsu, laku un līdzīgu pārklājumu, tipogrāfijas krāsu un mastikas ražošana	Starppatēriņa preces
20.5 Pārējo ķīmisko vielu ražošana	Starppatēriņa preces
20.6 Sintētisko šķiedru ražošana	Starppatēriņa preces
22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana	Starppatēriņa preces
23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana	Starppatēriņa preces
24 Metālu ražošana	Starppatēriņa preces
25.5 Metāla kalšana, presēšana, štancēšana un velmēšana; pulvermetalurģija	Starppatēriņa preces
25.6 Metāla virsmas apstrāde un pārklāšana; mehāniskā apstrāde	Starppatēriņa preces
25.7 Galda piederumu, darbarīku un metāla izstrādājumu ražošana	Starppatēriņa preces
25.9 Pārējo gatavo metālizstrādājumu ražošana	Starppatēriņa preces
26.1 Elektronisko komponentu un plašu ražošana	Starppatēriņa preces
26.8 Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana	Starppatēriņa preces
27.1 Elektromotoru, ģeneratoru, transformatoru un elektrības sadales un kontroles iekārtu ražošana	Starppatēriņa preces
27.2 Galvanisko elementu ražošana	Starppatēriņa preces
27.3 Vadu un instalāciju ierīču ražošana	Starppatēriņa preces
27.4 Apgaismes ierīču ražošana	Starppatēriņa preces
27.9 Citu elektroiekārtu ražošana	Starppatēriņa preces
05 Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve	Enerģija
06 Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve	Enerģija
19 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana	Enerģija
35 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana	Enerģija
36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde	Enerģija
25.1 Metāla konstrukciju ražošana	ražošanas līdzekļi
25.2 Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana	ražošanas līdzekļi
25.3 Tvaika ģeneratoru ražošana, izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus	ražošanas līdzekļi
25.4 Ieroču un munīcijas ražošana	ražošanas līdzekļi
26.2 Datoru un perifēro iekārtu ražošana	ražošanas līdzekļi
26.3 Sakaru iekārtu ražošana	ražošanas līdzekļi
26.5 Mērīšanas, pārbaudes, izmēģināšanas un navigācijas instrumentu un aparātu ražošana; pulksteņu ražošana	ražošanas līdzekļi
26.6 Apstarošanas, elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu ražošana	ražošanas līdzekļi
28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana	ražošanas līdzekļi
29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana	ražošanas līdzekļi
30.1 Kuģu un laivu būve	ražošanas līdzekļi
30.2 Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana	ražošanas līdzekļi
30.3 Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana	ražošanas līdzekļi
30.4 Militāro kaujas transportlīdzekļu ražošana	ražošanas līdzekļi
32.5 Medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošana	ražošanas līdzekļi
33 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana	ražošanas līdzekļi
26.4 Sadzīves elektronisko iekārtu ražošana	Ilglietošanas patēriņa preces
26,7 Optisko instrumentu un fotoaparatūras ražošana	Ilglietošanas patēriņa preces
27.5 Sadzīves aparatūras un iekārtu ražošana	Ilglietošanas patēriņa preces
30.9 Pārējo transportlīdzekļu ražošana	Ilglietošanas patēriņa preces
31 Mēbeļu ražošana	Ilglietošanas patēriņa preces
32.1 Juvelierizstrādājumu, bižutērijas un līdzīgu izstrādājumu ražošana	Ilglietošanas patēriņa preces
32.2 Mūzikas instrumentu ražošana	Ilglietošanas patēriņa preces
10.1 Gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana	Īslaicīga patēriņa preces
10.2 Zivju, vēžveidīgo un gliemju apstrāde un konservēšana	Īslaicīga patēriņa preces
10.3 Augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana	Īslaicīga patēriņa preces
10.4 Augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
10.5 Piena produktu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
10.7 Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
10.8 Citu pārtikas produktu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
11 Dzērienu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
12 Tabakas izstrādājumu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
13.9 Pārējo tekstilizstrādājumu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
14 Apģērbu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
15 Ādas un ādas izstrādājumu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana	Īslaicīga patēriņa preces
20.4 Ziepju, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu, smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
32.3 Sporta preču ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
32.4 Spēļu un rotaļlietu ražošana	Īslaicīga patēriņa preces
32.9 Citur neklasificēta ražošana	Īslaicīga patēriņa preces

2. Gadījumi, kad NACE grupu līmenī dati nav pieejami

Dalībvalstīm, kas statistikas datus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2152, neaprēķina tik sīki kā NACE grupu līmenī, ir ļauts attiecībā uz nodaļās ietvertām grupām aprēķināt valsts dalījumu, ko piemērot nodaļu līmenī iegūtu datu iedalīšanai grupās.

Dalībvalstis, kas uzņēmējdarbības veidus ražošanas pamatgrupējumos (RPG) iedala, pilnībā vai daļēji pamatojoties uz NACE nodaļu līmeni, informē Eurostat par dalījumiem, saskaņā ar kuriem iegūts iedalījums NACE grupu līmenī.

B. Īpaši NACE kodu agregāti

Īpašais agregāts	NACE komponenti
Rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)	NACE B+C+D+E+F+G+H+I+J+K+L+M+N+P+Q+R+S
rūpniecība, būvniecība un pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)	NACE B+C+D+E+F+G+H+I+J+K+L+M+N+P+Q+R+95 + 96
Uzņēmējdarbības nozares	NACE B+C+D+E+F+G+H+I+J+K+L+M+N+95
Nefinanšu uzņēmējdarbības nozares	NACE B+C+D+E+F+G+H+I+J+L+M+N+95
rūpniecība un būvniecība	NACE B+C+D+E+F
Rūpniecība	NACE B+C+D+E
IKT kopā	NACE C261+C262+C263+C264+C268+G465+J582+J61+J62+J63.1+S951 = IKT ražošana + IKT pakalpojumi
IKT ražošana,	NACE C261+C262+C263+C264+C268
IKT pakalpojumi.	NACE G465+J582+J61+J62+J631+S951
Informācijas sektors	NACE J581+J591+J592+J60+J639
Datorsaistītie pakalpojumi	NACE J582+J62+J631
Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana	NACE C20+C21+C254+C26+C27+C28+C29+C30–C301+C325
Augsto tehnoloģiju ražošana	NACE C21+C26+C303
Vidēji augsto tehnoloģiju ražošana	NACE C20+C254+C27+C28+C29+C30–C301–C303+C325
Zemo un vidēji zemo tehnoloģiju ražošana	NACE C10+C11+C12+C13+C14+C15+C16+C17+C18+C19+C22+C23+C24+C25–C254+C301+C31+C32–C325+C33
Vidēji zemo tehnoloģiju ražošana	NACE C182+C19+C22+C23+C24+C25–C254+C301+C33
Zemo tehnoloģiju ražošana	NACE C10+C11+C12+C13+C14+C15+C16+C17+C18–C182+C31+C32–C325
Pakalpojumi	G+H+I+J+K+L+M+N+O+P+Q+R+S+T+U
pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)	G+H+I+J+K+L+M+N+P+Q+R+S
pakalpojumi (izņemot valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumus, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, mājsaimniecību kā darba devēju darbību un ekstrateritoriālo organizāciju un institūciju darbību)	G+H+I+J+K+L+M+N+P+Q+R+95 + 96
Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi kopā	NACE H50+H51+J58+J59+J60+J61+J62+J63+K64+K65+K66+M69+M70+M71+M72+M73+M74+M75+N78+N80+O84+P85+Q86+Q87+Q88+R90+R91+R92+R93
Zināšanu ietilpīgi augsto tehnoloģiju pakalpojumi	NACE J59+J60+J61+J62+J63+M72
Zināšanu ietilpīgi tirgus pakalpojumi	NACE H50+H51+M69+M70+M71+M73+M74+N78+N80
Zināšanu ietilpīgi finanšu pakalpojumi	NACE K64+K65+K66
Citi zināšanu ietilpīgi pakalpojumi	NACE J58+M75+O84+P85+Q86+Q87+Q88+R90+R91+R92+R93
Zināšanu ietilpīgas darbības – uzņēmējdarbības nozares	NACE B09+C19+C21+C26+H51+J58+J59+J60+J61+J62+J63+K64+K65+K66+M69+M70+M71+M72+M73+M74+M75+N78+N79+R90
Zināšanu ietilpīgas darbības	NACE B09+C19+C21+C26+H51+J58+J59+J60+J61+J62+J63+K64+K65+K66+M69+M70+M71+M72+M73+M74+M75+N78+N79+O84+P85+P86+R90+R91+S94+U99
Tūrisma nozares (kopā)	NACE H491+H4932+H4939+H501+H503+H511+I551+I552+I553+I561+I563+N771+N7721+N79
Tūrisma nozares (pārsvarā tūrisms)	NACE H511+I551+I552+I553+N791
Tūrisma nozares (daļēji tūrisms)	NACE H491+H4932+H4939+H501+H503+I561+I563+N771+N7721+N799
Tūrisma nozares – transports (kopā)	NACE H491+H4932+H4939+H501+H503+H511
Tūrisma nozares – sauszemes transports	NACE H491+H4932+H4939
Tūrisma nozares – ūdens transports	NACE H501+H503
Tūrisma nozares – izmitināšana (Regulas (ES) Nr. 692/2011 darbības joma)	NACE I551+I552+I553
Tūrisma nozares – pārtika un dzērieni (kopā)	NACE I561+I563
Tūrisma nozares – automobiļu un cita noma (kopā)	NACE N771+N7721
Kultūras un radošās nozares – kopā	NACE C18 + C3212 + C322 + G4761 + G4762 + G4763 + J5811 + J5813 + J5814 + J5821 + J59 + J60 + J6391 + M7111 + M741 + M742 + M743 + N7722 + P8552 + R90 + R91
Kultūras un radošās nozares – pakalpojumi	NACE J5811 + J5813 + J5814 + J5821 + J59 + J60 + J6391 + M7111 + M741 + M742 + M743 + N7722 + P8552 + R90 + R91
Darbības, izņemot rūpniecību un tirdzniecību	NACE A+F+H+I+J+K+L+M+N+O+P+Q+R+S+T+U

C. Īpaši CPA kodu agregāti

Īpašais agregāts	CPA kodi
Citi CPA produkti	CPA 41–99

III PIELIKUMS

Vienkāršošana

A. IZŅĒMUMI ATTIECĪBĀ UZ DATU SNIEGŠANU, PAMATOJOTIES UZ VALSTS EKONOMIKAS LIELUMU

1. 1 % kritērijs

1 % kritērijs attiecas uz konkrētiem mainīgajiem lielumiem, kas norādīti šīs regulas I pielikumā. Minētie mainīgie lielumi nav jāapkopo, ja dalībvalsts ieguldījums attiecībā uz saistītu rādītāju (piemēram, pievienotā vērtība, apgrozījums vai darbinieku un pašnodarbināto personu skaits) vai kopējais pakalpojumu apjoms (pakalpojumu imports plus eksports) konkrētā darbībā (NACE), EBOPS 2010 kategorijā vai produktu (CPA) iedalījumā ir mazāks nekā 1 % no ES kopējā. Saistītais rādītājs un darbības (NACE), EBOPS 2010 iedalījuma vai produktu (CPA) iedalījuma līmenis ir norādīts I pielikumā.

2. Noteikumi valstu sagrupēšanai mazās, vidējās un lielās valstīs

Ņemot vērā valsts lielumu, daļa statistikas par mainīgajiem lielumiem, kas norādīti šīs regulas I pielikumā, mazām un vidējām valstīm nav jānorāda vispār vai jānorāda retāk vai līdz vēlākam datu nosūtīšanas termiņam.

Mainīgais lielums, kas izmantojams dalībvalstu grupēšanai lieluma klasēs, ir pievienotā vērtība;

lai nošķirtu mazas, vidējas un lielas dalībvalstis, jāizmanto divas sliekšņa vērtības, kas noteiktas attiecīgi 1 % un 4 % apmērā;

dalībvalstu vispārējā grupēšana jāveic, pamatojoties uz to daļu ES pievienotajā vērtībā, kas klasificēta NACE B–N sadaļā (izņemot K sadaļu).

Drošības klauzula: Ja valsts daļa ES pievienotajā vērtībā vienā no turpmāk norādītajām NACE sadaļām vai noteiktajiem agregātiem atbilst zemākai lieluma kategorijai (zemāka nekā lieluma kategorija, kas izriet no vispārējā grupējuma), datu prasības attiecībā uz konkrēto valsti atbilst attiecīgās sadaļas (vai sadaļu) zemākās lieluma kategorijas prasībām. Tas var attiekties uz NACE C sadaļu (“Ražošana”), F sadaļu (“Būvniecība”), G sadaļu (“Tirdzniecība”) un uz H–N sadaļas (izņemot K sadaļu “Pakalpojumi”) agregātu.

Dalībvalstu grupēšanu veic, pamatojoties uz datiem par bāzes gadu, un pēc tam grupējumu piemēro piecus gadus pēc kārtas.

B. IESPĒJA IESNIEGT DATUS, KAS NETIKS PUBLICĒTI VALSTS LĪMENĪ UN KAS TIKS IZMANTOTI TIKAI EIROPAS KOPĒJO RĀDĪTĀJU APRĒĶINĀŠANAI – TIKAI IEGULDĪJUMS EIROPAS KOPĒJO RĀDĪTĀJU IEGŪŠANAI (CETO)

Lai samazinātu slogu uzņēmumiem un izdevumus valsts statistikas iestādēm, dalībvalstis attiecībā uz dažiem mainīgajiem lielumiem, kas norādīti šīs regulas I pielikumā, var apzīmēt tādus datus, kas izmantojami tikai kā ieguldījums Eiropas kopējo rādītāju iegūšanai (CETO). Eurostat šos datus nepublicē, un dalībvalstis ar CETO atzīmi neapzīmē dalībvalstīs publicētus datus. Statistikas apjoms, ko dalībvalsts var apzīmēt ar CETO atzīmi, atšķiras starp mazām, vidējām un lielām valstīm.

Mainīgais lielums, kas izmantojams dalībvalstu grupēšanai lieluma klasēs, ir pievienotā vērtība, izņemot:

—	mainīgos 251001 (pārdotā produkcija), 251002 (apakšuzņēmēju saražotā produkcija) un 251003 (faktiskā produkcija), kur grupēšanai izmantojamais mainīgais lielums ir pārdotā produkcija;

—

mainīgos 460101 (pakalpojumu imports un iegāde), 460201 (pakalpojumu eksports un sniegšana), 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem), 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem), kur izmantojamais mainīgais lielums ir kopējais pakalpojumu tirdzniecības apjoms – starp rezidentiem un nerezidentiem tirgoto pakalpojumu eksports plus imports –, kas izteikts kā mainīgo lielumu 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) summa.

Lai nošķirtu mazas, vidējas un lielas dalībvalstis, jāizmanto divas sliekšņa vērtības, kas noteiktas attiecīgi 1 % un 10 % apmērā, izņemot mainīgajiem lielumiem 251001 (pārdotā produkcija), 251002 (apakšuzņēmēju saražotā produkcija), 251003 (faktiskā produkcija), 460101 (pakalpojumu imports un iegāde), 460201 (pakalpojumu eksports un sniegšana), 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem), kur noteiktās sliekšņa vērtības ir attiecīgi 1 % un 4 %.

Dalībvalstu vispārējā grupēšana jāveic, pamatojoties uz to daļu ES pievienotajā vērtībā, kas klasificēta NACE B–R sadaļā un 95. un 96. nodaļā (izņemot O sadaļu), izņemot:

—	mainīgajiem lielumiem 251001 (pārdotā produkcija), 251002 (apakšuzņēmēju saražotā produkcija) un 251003 (faktiskā produkcija), kur grupēšana jāveic, pamatojoties uz to daļu ES pārdotajā produkcijā, kas klasificēta CPA nodaļās (05–33) atbilstoši PRODCOM saraksta darbības jomai;

—

mainīgajiem lielumiem 460101 (pakalpojumu imports un iegāde), 460201 (pakalpojumu eksports un sniegšana), 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem), kur grupēšana jāveic, pamatojoties uz to daļu ES kopējā pakalpojumu tirdzniecības apjomā (starp rezidentiem un nerezidentiem tirgoto pakalpojumu eksports plus imports, kas izteikts kā mainīgo lielumu 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) summa).

Statistikas apjoms, ko var apzīmēt ar CETO atzīmi mainīgajiem lielumiem, kuri noteikti šīs regulas I pielikumā.

a)	Mazām valstīm: visi dati NACE klašu līmenī un ne vairāk kā 25 % datu NACE grupu līmenī iedalījumam pēc darbības; visi dati NACE grupu līmenī, izņemot kopējo rādītāju par visām lielumam klasēm iedalījumiem pēc darbības un lieluma klases; ne vairāk kā 20 % datu individuālu PRODCOM pozīciju līmenī.

Vidējām valstīm: ne vairāk kā 25 % datu NACE klašu līmenī iedalījumam pēc darbības, ne vairāk kā 25 % datu NACE grupu līmenī, izņemot kopējo rādītāju par visām lieluma klasēm apvienotajiem iedalījumiem pēc darbības un lieluma klases iedalījumam pēc lieluma klases NACE grupu līmenī; ne vairāk kā 15 % datu individuālām PRODCOM pozīcijām. Turklāt, ja kādā no šīm dalībvalstīm NACE 2. red. klašu vai NACE 2. red. grupas lielumu klašu daļa dalībvalsts uzņēmējdarbības ekonomikā ir mazāka par 0,1 % vai mazāka par 0,1 % no kopējā rādītāja par visām individuālajām PRODCOM pozīcijām, attiecīgos datus arī var nosūtīt ar CETO atzīmi.

Lielām valstīm: ne vairāk kā 15 % datu NACE klašu līmenī iedalījumam pēc darbības, ne vairāk kā 15 % datu NACE grupu līmenī, izņemot kopējo rādītāju par visām lieluma klasēm apvienotajiem iedalījumiem pēc darbības un lieluma klases iedalījumam pēc lieluma klases NACE grupu līmenī; ne vairāk kā 10 % datu individuālu PRODCOM pozīciju līmenī vai individuālām PRODCOM pozīcijām.

Mainīgajiem lielumiem 460101 (pakalpojumu imports un iegāde), 460201 (pakalpojumu eksports un sniegšana), 240401 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem) un 251101 (importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem), – mazām valstīm: ne vairāk kā 40 % dalībvalstu datu var atzīmēt ar CETO atzīmi; vidējām valstīm: ne vairāk kā 15 %, un lielām valstīm: ne vairāk kā 10 %.

C. EIROPAS IZLASES SHĒMAS

Eiropas izlases shēmas var ierobežot to datu apjomu, kas jānosūta, apkopojot statistiku par mainīgajiem lielumiem, kuri norādīti šīs regulas I pielikumā, lai mazinātu izmaksas valstu statistikas sistēmām, tādējādi nodrošinot Eiropas datu prasību izpildi un sniedzot Komisijai (Eurostat) iespēju sagatavot ticamas Eiropas aplēses attiecīgajiem rādītājiem.

Dalībvalstis, kas piedalās minētajā Eiropas izlases shēmā, var nosūtīt datus Komisijai (Eurostat) vismaz par NACE darbībām un CPA produktiem, kas norādīti, saskaņā ar turpmāk izklāstīto procedūru.

1.	Katrai valstij jāziņo par tām darbībām vai produktiem, kuru svērums ir 0,05 % vai vairāk no rādītāja kopējā svēruma (kopējā rūpniecība eurozonā) iepriekšējā bāzes gadā.

2.	Ziņošanas prasības atjaunina regulāri tajā pašā laikā, kad atjaunina Eiropas svērumus par jauno bāzes gadu, pamatojoties uz svērumiem iepriekšējā bāzes gadā.

3.	Pirmais pārskata periods jaunajām pozīcijām sākas ne vēlāk kā no jaunā bāzes gada sākuma, sekām sākoties no bāzes gada ieviešanas trīs gadus vēlāk.

4.	Eiropas izlases shēmu atjaunināšanai pēc šīs kārtības nav vajadzīgs īpašs tiesību akts.

Izklāstītos Eiropas izlases shēmu noteikumus var pielāgot bāzes gada vai klasifikācijas sistēmas izmaiņām vai svarīgām strukturālām pārmaiņām eurozonā vai Eiropas Savienībā.

Katra jaunā eurozonas vai Eiropas Savienības dalībvalsts, pievienojoties eurozonai vai Eiropas Savienībai, var iestāties jebkurā no Eiropas izlases shēmām. Komisija, apspriedusies ar attiecīgo dalībvalsti, konkretizē NACE darbības un CPA produktus, par kuriem jānosūta dati saskaņā ar minēto procedūru, lai saistībā ar Eiropas izlases shēmām minētā dalībvalsts ievērotu Regulu (EK) Nr. 2019/2152.

D. IZŅĒMUMI ATTIECĪBĀ UZ DATU SNIEGŠANU, PAMATOJOTIES UZ DARBĪBAS EKONOMISKO LIELUMU VALSTS IEKŠIENĒ.

Katrai dalībvalstij jāziņo par tām darbībām vai produktiem, kuru svērums ir 0,05 % vai vairāk no rādītāja kopējā svēruma dalībvalstī kārtējā bāzes gadā (var piemērot iepriekšējo bāzes gadu, ja kārtējais bāzes gads nav pieejams), ja vien nepiemēro Eiropas izlases shēmu.

E. STS LAIKRINDU ILGUMS JAUNĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM

Katra Eiropas Savienības dalībvalsts iesniedz laikrindas vismaz no otrās jaunākās bāzes gada maiņas, aptverot laikposmu starp jaunāko un iepriekšējo bāzes gada maiņu, ja nav pieejamas pilnas laikrindas saskaņā ar datu tabulām.

IV PIELIKUMS

Jēdzienu un mainīgo lielumu definīcijas

I. JĒDZIENI

Statistikas rezidentvienības

Statistikas vienības, kas ir valsts rezidentvienības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 (1).

Ekonomiskā teritorija

Ekonomiskā teritorijā tiek ieskaitītas šādas teritorijas:

a)	teritorija (ģeogrāfiska teritorija), kurā pārvaldi un ekonomisko kontroli īsteno viena valdība;

b)	jebkura brīvā zona, ieskaitot muitas noliktavas un muitas kontrolētās rūpnīcas;

c)	nacionālā gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un starptautisko ūdeņu apskalots kontinentālais šelfs, uz kuru valstij ir ekskluzīvas tiesības;

d)	teritoriālie anklāvi, kas ir pārējā pasaulē izvietotas ģeogrāfiskās teritorijas, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem vai starpvalstu vienošanos izmanto vispārējās valdības institūcijas (piemēram, vēstniecības, konsulāti, militārās bāzes, zinātniskās bāzes u. tml.);

e)	naftas, dabasgāzes u. tml. iegulas starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, kuras izstrādā a)–d) apakšpunktā minētās teritorijas rezidentvienības.

Ekonomiskā teritorijā netiek ieskaitītas šādas teritorijas:

—	ekstrateritoriāli anklāvi (t. i., attiecīgās valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai starpvalstu nolīgumiem izmanto citu valstu pārvaldes iestādes, Eiropas Savienības iestādes un struktūras vai starptautiskas organizācijas).

Vietējais un ārējais tirgus

Atšķirība starp vietējo un ārējo tirgu īstermiņa uzņēmējdarbības statistikas vajadzībām interpretējama atbilstīgi dalībvalstu ekonomiskajām teritorijām.

II. MAINĪGIE LIELUMI

A. UZŅĒMUMU POPULĀCIJA

1) Mainīgais lielums 110101: Reģistrācijas

Reģistrācijas reģistrā reģistrētu juridisku vienību skaits jebkurā laikā pārskata ceturksnī q saskaņā ar attiecīgo administratīvo vai juridisko procedūru.

2) Mainīgais lielums 110102: Bankroti

To juridisku vienību skaits, kurām sākta bankrota atzīšanas procedūra, izdodot tiesas deklarāciju, jebkurā laikā pārskata ceturksnī q (kas bieži ir provizoriska un ne vienmēr nozīmē darbības izbeigšanu).

3) Mainīgais lielums 210101: Aktīvo uzņēmumu skaits

Aktīvo uzņēmumu skaits ir visu to statistikas vienību skaits, kuras jebkurā laikā pārskata periodā bija “uzņēmumi”, kā definēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 (2), un kuras arī aktīvi darbojās minētajā pārskata periodā.

Uzskata, ka statistikas vienība ir bijusi aktīva pārskata periodā, ja minētajā periodā tai bija pozitīvs neto apgrozījums, tā radīja izlaidi, tai bija darbinieki vai tā veica ieguldījumus.

4) Mainīgais lielums 210102: To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

To uzņēmumu skaits, kam ir bijis vismaz viens darbinieks pārskata perioda t jebkurā laikā.

5) Mainīgais lielums 210103: Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz 10 darbinieku laikposmā t-3 un kam trīs gadu laikposmā (t-3 līdz t) darbinieku skaits pieaudzis vidēji vairāk nekā par 10 % gadā. Minētais neietver uzņēmumus, kas definēti mainīgajā lielumā 210201 “uzņēmumu dibināšana”, laikposmā t-3.

6) Mainīgais lielums 210104: Jaunizveidotu lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

Jaunizveidotiem lielas izaugsmes uzņēmumiem (“gazeles”) kā augstas izaugsmes uzņēmumu apakškopai jāatbilst papildu nosacījumiem, proti, ir nepieciešams, lai tie būtu bijuši uzņēmumi, kā definēts mainīgajā lielumā 210201 “uzņēmumu dibināšana”, t-4 vai t-5 laikposmā.

7) Mainīgais lielums 210201: Uzņēmumu dibināšana

To jaundibināto uzņēmumu skaits, kas attiecīgajā populācijā reģistrēti komercreģistrā, pēc kļūdu izlabošanas. Uzņēmuma dibināšana ir ražošanas faktoru kombinācijas izveidošana, ievērojot to, ka šajā procesā nevar būt iesaistīti citi uzņēmumi. Jaundibināto uzņēmumu skaitā neiekļauj populācijas ierakstus, kas izdarīti uzņēmumu grupas apvienošanās, sašķelšanas, nodalīšanas vai pārstrukturēšanas dēļ. Neiekļauj tās apakšpopulācijas ierakstus, kuri izdarīti, uzņēmumam tikai mainot savu darbību.

8) Mainīgais lielums 210202: Uzņēmumu likvidēšana

To likvidēto uzņēmumu skaits, kas attiecīgajā populācijā reģistrēti komercreģistrā, pēc kļūdu izlabošanas. Uzņēmuma likvidēšana ir ražošanas faktoru kombinācijas izbeigšanās, ievērojot to, ka šajā procesā nevar būt iesaistīti citi uzņēmumi. Likvidēto uzņēmumu skaitā neiekļauj ierakstus, kas no populācijas ir svītroti uzņēmumu grupas apvienošanās, pārņemšanas, sašķelšanās vai pārstrukturēšanas dēļ. Neiekļauj apakšpopulācijas ierakstus, kas no tās dzēsti, uzņēmumam tikai mainot savu darbību.

9) Mainīgais lielums 210203: Uzņēmumu izdzīvošana

Uzņēmums izdzīvo, ja tas ir aktīvs tā dibināšanas gadā (t-1 līdz t-5) un nākamajā(-os) gadā(-os). Var nošķirt divus izdzīvošanas veidus.

Uzņēmums, kas dibināts gadā t-1, tiek uzskatīts par izdzīvojušu gadā t, ja tas ir aktīvs jebkurā gada t laikposmā (tā ir izdzīvošana bez izmaiņām).

Uzņēmumu uzskata par izdzīvojušu arī tad, ja saistītā(-ās) juridiskā(-ās) vienība(-as) ir pārstājusi(-šas) aktīvi darboties, bet to darbības ir pārņēmusi jauna juridiska vienība, kas izveidota tieši tāpēc, lai pārņemtu attiecīgā uzņēmuma ražošanas faktorus (tā ir izdzīvošana ar uzņēmumu pārņemšanas starpniecību).

10) Mainīgais lielums 210204: Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

To uzņēmumu skaits, kam ir bijis pirmais darbinieks pārskata perioda t jebkurā laikā. Tas var attiekties uz jaunizveidotajiem uzņēmumiem, kas definēti attiecībā uz mainīgo lielumu 210201, kā arī uz uzņēmumiem, kas definēti attiecībā uz mainīgo lielumu 210101, ja uzņēmumi jau bijuši aktīvi iepriekšējos pārskata periodos, taču tiem nav bijis neviena darbinieka divos iepriekšējos pārskata periodos.

11) Mainīgais lielums 210205: Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

To uzņēmumu skaits, kam vairs nav darbinieku no pārskata perioda t jebkura laika un kam ir bijis vismaz viens darbinieks pārskata perioda t agrākā laikā. Tas var attiekties uz likvidētajiem uzņēmumiem, kas definēti attiecībā uz mainīgo lielumu 210202 un kam ir vismaz viens darbinieks, kā arī uz uzņēmumiem, kas definēti attiecībā uz mainīgo lielumu 210102, ja uzņēmumi joprojām ir aktīvi, taču tiem vairs nav darbinieku no laikposma t jebkura laika un šajos divos sekojošajos pārskata periodos: t+1 un t+2. Tas pats ir piemērojams, ja pēdējā darbinieka nodarbinātības līgums beidzas 31. decembrī laikposmā t.

12) Mainīgais lielums 210206: Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks

To uzņēmumu skaits, kam ir bijis vismaz viens darbinieks jebkurā laikā katru gadu, sākot no gada, kad tiem ir bijis pirmais darbinieks (t-1 līdz t-5), līdz pārskata periodam t. To uzņēmumu populāciju, kam pirmais darbinieks ir laikposmā t, definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210204. Uzņēmumu uzskata par izdzīvojušu arī tad, ja saistītā(-ās) juridiskā(-ās) vienība(-as) ir pārstājusi(-šas) aktīvi darboties, bet to darbības ir pārņēmusi jauna juridiska vienība, kas izveidota tieši tāpēc, lai pārņemtu attiecīgā uzņēmuma ražošanas faktorus (tā ir izdzīvošana ar uzņēmumu pārņemšanas starpniecību).

13) Mainīgais lielums 210301: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaits

Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistikā “ārvalstu kontrolēts uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko kontrolē galīgā kontrolējošā institucionāla vienība, kura nav informāciju apkopojošās valsts rezidents. “Uzņēmumi” ir aktīvi uzņēmumi, kas definēti attiecībā uz mainīgo lielumu 210101 A punkta 3. apakšpunktā.

“Kontrole” ir spēja noteikt uzņēmuma vispārējo politiku, piemēram, nepieciešamības gadījumā izvēloties atbilstīgus direktorus. Šajā saistībā tiek uzskatīts, ka institucionālā vienība B kontrolē uzņēmumu A, ja B vai nu tieši, vai netieši kontrolē vairāk nekā pusi no akcionāru balsstiesībām vai citiem līdzekļiem nodrošina kontroli pār A.

“Ārvalstu kontrole” nozīmē, ka galīgā kontrolējošā institucionālā vienība atrodas citā valstī, nevis tajā, kurā rezidents ir tā institucionālā vienība, ko tā kontrolē.

“Filiāles” ir vietējās vienības, kas neveido atsevišķas juridiskas vienības. Pret tām attiecas kā pret kvazikapitālsabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 pielikuma nozīmē, un tās uzskata par uzņēmumiem ārvalstu saistīto uzņēmumu statistikas nolūkos.

“Galīgā saistīta uzņēmuma kontrolējošā institucionālā vienība” ir institucionāla vienība, kas ir viena no saistītu uzņēmumu kontrolējošajām vienībām, kuru nekontrolē cita institucionālā vienība.

“Ārvalstu saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko galīgi kontrolē institucionāla vienība, kura nav rezidents šajā valstī, kas apkopo informāciju, vai arī uzņēmums, kas nav rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko galīgi kontrolē institucionālā vienība, kura ir rezidents valstī, kas apkopo informāciju.

“Galīgās kontroles valsts” ir galīgās kontrolējošās institucionālās vienības vai saskaņoti darbojošos vienību grupas rezidentvalsts.

Jēdzieniem “institucionāla vienība” un “vietēja vienība” tāda pati nozīme kā Regulā (EEK) Nr. 696/93.

“Iekšējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” nozīmē statistiku, kas raksturo to ārvalstu saistītu uzņēmumu darbību, kuri ir rezidenti valstī, kas apkopo informāciju.

14) Mainīgais lielums 210401: Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistīto uzņēmumu skaits

“Ārvalstu kontrolējošs uzņēmums” ir galīgā kontrolējošā institucionālā rezidentvienība, kam ir vismaz viens ārvalstu saistīts uzņēmums un kas ir aktīvs uzņēmums, kas definēts attiecībā uz mainīgo lielumu 210101 A punkta 3. apakšpunktā. Jēdzieniem “kontrole” un “galīgā kontrolējošā institucionālā vienība”(UCI) ir tāda nozīmē, kā definēts attiecībā uz ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem.

“Iekšzemes saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir rezidents valstī, kura apkopo statistiku, un ko kontrolē UCI, kas ir rezidente tajā pašā valstī, kura apkopo statistiku. Jēdzieniem “uzņēmums” un “filiāle” ir tāda nozīme, kā definēts attiecībā uz ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem.

Valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistikā “ārējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” ir statistika, kas raksturo iekšzemes saistīto uzņēmumu darbību katrā galīgajā kontrolējošā institucionālajā rezidentvienībā, kam ir vismaz viens ārvalstu saistīts uzņēmums, un to ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu darbību, kas ir rezidenti valstī, kura apkopo statistiku.

15) Mainīgais lielums 310101: Vietējo vienību skaits

To vietējo vienību skaits atbilstoši Padomes Regulai Nr. 696/93, kas attiecīgajā populācijā reģistrēti komercreģistrā, pēc kļūdu, it īpaši apsekojuma sistēmas kļūdu, izlabošanas. Vietējās vienības jāiekļauj arī tad, ja tām nav algotu darbinieku. Šajā statistikā būtu jāietver visas vienības, kas bijušas aktīvas vismaz kādu daļu laika pārskata periodā.

16) Mainīgais lielums 310102: Aktīvo uzņēmumu skaits

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210101 A punkta 3. apakšpunktā.

17) Mainīgais lielums 310103: To uzņēmumu skaits, kam ir vismaz viens darbinieks

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210102 A punkta 4. apakšpunktā.

18) Mainīgais lielums 310104: Lielas izaugsmes uzņēmumu skaits

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210103 A punkta 5. apakšpunktā.

19) Mainīgais lielums 310201: Uzņēmumu dibināšana

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210201 A punkta 7. apakšpunktā.

20) Mainīgais lielums 310202: Uzņēmumu likvidēšana

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210202 A punkta 8. apakšpunktā.

21) Mainīgais lielums 310203: Izdzīvojušie uzņēmumi (tikai izdzīvošana trīs kalendāros gadus)

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210203 A punkta 9. apakšpunktā.

22) Mainīgais lielums 310204: Uzņēmumi, kam ir pirmais darbinieks

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210204 A punkta 10. apakšpunktā.

23) Mainīgais lielums 310205: Uzņēmumi, kam vairs nav darbinieku

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210205 A punkta 11. apakšpunktā.

24) Mainīgais lielums 310206: Izdzīvojušie uzņēmumi, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 210206 A punkta 12. apakšpunktā.

25) Mainīgais lielums 410101: Tādu uzņēmumu skaits ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

“Uzņēmums ārvalstīs, ko galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības” ir uzņēmums, kas nav rezidents valstī, kura apkopo statistiku, un ko galīgi kontrolē institucionāla vienība, kura ir rezidente valstī, kas apkopo statistiku. Jēdzieniem “kontrole”, “uzņēmums”, “filiāle” un “galīgā kontrolējošā institucionālā vienība”(UCI) ir tāda nozīmē, kā definēts attiecībā uz ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem.

Statistikā par ārējām darbībām “ārējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” ir statistika, kas raksturo to ārvalstu saistīto uzņēmumu darbību ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē institucionāla vienība, kas ir rezidente valstī, kura apkopo statistiku.

B. DARBASPĒKA IZLIETOJUMS

1) Mainīgais lielums 120101: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ir mainīgo lielumu “darbinieku skaits” un “pašnodarbināto personu skaits” summa. “Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā. Pašnodarbināto personu skaits ir to personu vidējais skaits, kuras jebkurā laikā pārskata periodā ir bijušas statistikas vienības, kurā viņi strādā, vienīgie īpašnieki vai kopīpašnieki. Tas attiecas arī uz ģimenē strādājošajiem un mājražotājiem, kuru ienākumi ir statistikas vienības izlaides vērtības funkcija.

2) Mainīgais lielums 120201: Darbinieku nostrādātās stundas

Darbinieku nostrādāto stundu kopējais skaits ir to stundu skaits, ko darbinieki faktiski nostrādājuši statistikas vienības izlaides veidošanai pārskata periodā.

Tas ietver laiku, kas veltīts blakusdarbam, netieši veicinot izlaidi (piemēram, plānošanai, sagatavošanai, administratīvām darbībām un tamlīdzīgi), kā arī laiku, kas pavadīts, neveicot faktisku darbu, bet ko statistikas vienība uzskata un atalgo kā tādu (piemēram, īsi pārtraukumi, īsi pārtraukumi ražošanas samazināšanas dēļ, apmācība un tamlīdzīgi).

Tas ietver arī laiku, kas veltīts darbam (arī ja tas ir blakusdarbs) bez faktiska atalgojuma (piemēram, neapmaksātas virsstundas).

Tas neietver atalgotu laiku, kas pavadīts, neveicot faktisku darbu, un ko statistikas vienība neuzskata par tādu (piemēram, ikgadējo atvaļinājumu, slimības atvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, svētku dienas, ilgākus pārtraukumus, pusdienu pārtraukumus, streikus, svārstmigrāciju un tamlīdzīgi).

Statistikā, ko apkopo biežāk nekā reizi gadā, var nebūt iespējams ņemt vērā visas šīs pozīcijas, piemēram, neapmaksātas virsstundas.

3) Mainīgais lielums 120301: Darba samaksa un alga

Mainīgais lielums “darba samaksa un alga” ietver visus izdevumus, kas rodas pārskata periodā saistībā ar visu statistikas vienības darbinieku kopējo bruto atalgojumu naudā vai natūrā. Darba samaksa un alga ir daļa no mainīgā lieluma 220301 “darbinieku pabalstu izmaksas”.

Kopējais bruto atalgojums naudā vai natūrā cita starpā ietver, piemēram, šādas pozīcijas: tiešais atalgojums, piemaksas, pabalsti, naudas balvas, dzeramnaudas, komisijas maksas, iemaksas darbinieku uzkrājumu shēmās, maksājumi par nenostrādātām dienām, darba samaksa un alga natūrā, uzņēmuma produkti, darbinieku izmitināšana, dienesta automobiļi, akciju iegādes iespējas un pirkuma shēmas, darba devēja ieturamās summas (darbinieku sociālā nodrošinājuma iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis u. c.). Statistikā, ko apkopo biežāk nekā reizi gadā, var nebūt iespējams ņemt vērā visas šīs pozīcijas.

Minētais neietver izdevumus, kas saistīti ar pakalpojumiem, kurus sniedz ar aģentūru darbinieku starpniecību, un citus tamlīdzīgus fiskālos pienākumus (kas tieši vai netieši saistīti ar darba samaksu un algu), ja tie rodas darba devējam.

4) Mainīgais lielums 220101: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā.

5) Mainīgais lielums 220102: Darbinieku skaits

“Darbinieku skaits” ir to personu vidējais skaits, kuras jebkurā laikā pārskata periodā ir bijušas statistikas vienības darbinieki.

Paskaidrojums

Lai gan darba attiecības, pēc kurām klasificē puses (kā darbinieku un darba devēju), definē konkrētā tiesību aktā vai līgumā, jēdziens “darbinieks” parasti nozīmē personu, kuru statistikas vienība nolīgst, lai viņa tai regulāri sniegtu pakalpojumus apmaiņā pret ieguvumiem, ja sniegtie pakalpojumi nav daļa no neatkarīgas uzņēmējdarbības. Skaidrības labad mācekļus uzskata par darbiniekiem, ja viņi tiek nolīgti ar šādiem nosacījumiem.

Vidējais skaits būtu jāaprēķina kā darbinieku skaita vidējais aritmētiskais visīsākajos vienādi ilgos laika periodos, kuri iekļaujas pārskata periodā un par kuriem ir praktiski iespējams veikt regulārus novērojumus (piemēram, katru dienu, nedēļu, mēnesi, ceturksni utt.).

6) Mainīgais lielums 220103: Darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās

Darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnslodzes ekvivalentos (FTE).

To personu skaitu, kuras strādā mazāku laiku nekā pastāvīgo pilnas slodzes darbinieku standarta darba laiks, būtu jāpārrēķina pilnslodzes ekvivalentos atbilstoši attiecīgā uzņēmuma pastāvīgo pilnas slodzes darbinieku darba laikam. To dara, izdalot kopējo nostrādāto stundu skaitu ar ikgadējo vidējo nostrādāto stundu skaitu pilnas slodzes darbā ekonomiskajā teritorijā. Tā kā pilnas slodzes darba ilgums ir mainījies laikā un atšķiras dažādās nozarēs, jāizmanto metodes, kas nosaka vidējo proporciju un vidējās stundas, kuras mazākas par pilnas slodzes darbiem katrā darba grupā. Vispirms katrā darba grupā jāaplēš normāla pilnas slodzes nedēļa. Ja iespējams, darba grupu var noteikt nozares ietvaros atbilstīgi cilvēku dzimumam un (vai) darba veidam. Līgumā noteiktās stundas attiecībā uz darbinieku darbiem veido atbilstošu kritēriju tādu skaitļu noteikšanai. Pilnslodzes ekvivalentu aprēķina atsevišķi katrā darba grupā, tad sasummē.

Šajā kategorijā iekļauj cilvēkus, kuri strādā mazāk nekā standarta darbdienu, mazāk darbdienu nekā standarta darbdienu skaits nedēļā vai mazāk nedēļu/mēnešu nekā standarta nedēļu/mēnešu skaits gadā. Pārrēķināšana jāveic, ņemot vērā nostrādāto stundu, dienu, nedēļu vai mēnešu skaitu.

7) Mainīgais lielums 220104: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “to uzņēmumu skaitu, kam ir vismaz viens darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210102 A punkta 4. apakšpunktā.

8) Mainīgais lielums 220105: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

“Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā, un “to uzņēmumu skaitu, kam ir vismaz viens darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210102 A punkta 4. apakšpunktā.

9) Mainīgais lielums 220106: Darbinieku skaits lielas izaugsmes uzņēmumos

“Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā. “Lielas izaugsmes uzņēmumu populāciju” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210103 A punkta 5. apakšpunktā.

10) Mainīgais lielums 220107: Darbinieku skaits jaunizveidotos lielas izaugsmes uzņēmumos

“Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā. “Jaunizveidotu lielas izaugsmes uzņēmumu populāciju” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210104 A punkta 6. apakšpunktā.

11) Mainīgais lielums 220201: Darbinieku nostrādātās stundas

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 120201 B punkta 2. apakšpunktā.

12) Mainīgais lielums 220301: Darbinieku pabalstu izmaksas

Šis mainīgais lielums ietver visus izdevumus, kas rodas saistībā ar darbinieku pabalstiem un ko statistikas vienība atzinusi pārskata periodā.

Darbinieku pabalsti ir visu veidu atlīdzība, ko statistikas vienība nodrošina apmaiņā pret darbinieku sniegtajiem pakalpojumiem vai par darba attiecību izbeigšanu.

13) Mainīgais lielums 220302: Darba samaksa un alga

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 120301 B punkta 3. apakšpunktā.

14) Mainīgais lielums 220303: Sociālā nodrošinājuma izmaksas

Darba devēju sociālās nodrošināšanas izmaksas atbilst summai, kas vienāda ar darba devēja sociālajiem maksājumiem, lai saviem darbiniekiem nodrošinātu tiesības uz sociālajiem pabalstiem.

Darba devēja sociālās nodrošināšanas izmaksas ietver darba devēja sociālās nodrošināšanas maksājumus attiecībā uz izdienas pensiju, slimības gadījumiem, maternitātes pabalstiem, darba nespēju, bezdarbu, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, ģimenes pabalstiem, kā arī maksājumus citām sociālās nodrošināšanas sistēmām.

Ieskaita izmaksas attiecībā uz visiem darbiniekiem, tostarp mājās strādājošajiem un stažieriem.

Šīs izmaksas iekļauj neatkarīgi no tā, vai tās ir noteiktas ar likumu, koplīgumā, līgumā vai ir brīvprātīgas. Algas, ko darba devējs turpina maksāt darbinieku slimības, nelaimes gadījuma darbā, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai īsākas darba dienas gadījumā, var reģistrēt pie sociālās nodrošināšanas izmaksām vai pie algām atkarībā no uzņēmuma grāmatvedības prakses.

15) Mainīgais lielums 220401: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “jaundibinātos uzņēmumus” (uzņēmumu dibināšanu) definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210201 A punkta 7. apakšpunktā.

16) Mainīgais lielums 220402: Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

“Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā, un “jaundibinātos uzņēmumus” (uzņēmumu dibināšanu) definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210201 A punkta 7. apakšpunktā.

17) Mainīgais lielums 220403: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumu likvidēšanu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210202 A punkta 8. apakšpunktā.

18) Mainīgais lielums 220404: Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

“Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā, un “uzņēmumu likvidēšanu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210202 A punkta 8. apakšpunktā.

19) Mainīgais lielums 220405: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos

20) Mainīgais lielums 220406: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumu izdzīvošanu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210203 A punkta 9. apakšpunktā. Šim mainīgajam lielumam “darbinieku un pašnodarbināto personu skaits” ir to skaits uzņēmuma jaundibināšanas gadā, kā definēts A punkta 7. apakšpunktā.

21) Mainīgais lielums 220407: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumus, kam ir pirmais darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210204 A punkta 10. apakšpunktā.

22) Mainīgais lielums 220408: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

“Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā, un “uzņēmumus, kam ir pirmais darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210204 A punkta 10. apakšpunktā.

23) Mainīgais lielums 220409: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumus, kam vairs nav darbinieku” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210205 A punkta 11. apakšpunktā.

24) Mainīgais lielums 220410: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

“Darbinieku skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā, un “uzņēmumus, kam vairs nav darbinieku” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210205 A punkta 11. apakšpunktā.

25) Mainīgais lielums 220411: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

26) Mainīgais lielums 220412: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “izdzīvojušus uzņēmumus, kam ir vismaz viens darbinieks” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210206 A punkta 12. apakšpunktā. Šim mainīgajam lielumam “darbinieku un pašnodarbināto personu skaits” ir to skaits uzņēmuma jaundibināšanas gadā, kas ir gads, kad uzņēmumam bija tā pirmais darbinieks, kā definēts attiecībā uz mainīgo lielumu 210204 A punkta 10. apakšpunktā.

27) Mainīgais lielums 220501: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

28) Mainīgais lielums 220601: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits ārvalstu kontrolējošos uzņēmumos (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītos uzņēmumos

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolējošus uzņēmumus (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītos uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210401 A punkta 14. apakšpunktā.

29) Mainīgais lielums 220701: Darbinieku pabalstu izmaksas ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

“Darbinieku pabalstu izmaksas” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220301 B punkta 12. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētu uzņēmumu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

30) Mainīgais lielums 320101: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits vietējās vienībās

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “vietējās vienības” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 310101 A punkta 15. apakšpunktā.

31) Mainīgais lielums 320102: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā.

32) Mainīgais lielums 320103: Darbinieku skaits

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220102 B punkta 5. apakšpunktā.

33) Mainīgais lielums 320301: Darba samaksa un algas vietējās vienībās

“Darba samaksu un algas” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120301 B punkta 3. apakšpunktā, un “vietējo vienību skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 310101 A punkta 17. apakšpunktā.

34) Mainīgais lielums 320104: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220104 B punkta 7. apakšpunktā.

35) Mainīgais lielums 320105: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220105 B punkta 8. apakšpunktā.

36) Mainīgais lielums 320201: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits jaundibinātos uzņēmumos

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220401 B punkta 15. apakšpunktā.

37) Mainīgais lielums 320202: Darbinieku skaits jaundibinātos uzņēmumos

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220402 B punkta 16. apakšpunktā.

38) Mainīgais lielums 320203: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits likvidētos uzņēmumos

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220403 B punkta 17. apakšpunktā.

39) Mainīgais lielums 320204: Darbinieku skaits likvidētos uzņēmumos

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220404 B punkta 18. apakšpunktā.

40) Mainīgais lielums 320205: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220405 B punkta 19. apakšpunktā.

41) Mainīgais lielums 320206: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220406 B punkta 20. apakšpunktā.

42) Mainīgais lielums 320207: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam pirmais darbinieks ir laikposmā t

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220407 B punkta 21. apakšpunktā.

43) Mainīgais lielums 320208: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam ir pirmais darbinieks

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220408 B punkta 22. apakšpunktā.

44) Mainīgais lielums 320209: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220409 B punkta 23. apakšpunktā.

45) Mainīgais lielums 320210: Darbinieku skaits uzņēmumos, kam vairs nav darbinieku

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 220410 B punkta 24. apakšpunktā.

46) Mainīgais lielums 320211: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 204011 B punkta 25. apakšpunktā.

47) Mainīgais lielums 320212: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits izdzīvojušos uzņēmumos, kam ir vismaz viens darbinieks, dibināšanas gadā (tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas izdzīvojuši trīs kalendāros gadus)

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 241012 B punkta 26. apakšpunktā.

48) Mainīgais lielums 420101: Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits tādos uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības

“Darbinieku un pašnodarbināto personu skaitu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 120101 B punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumus ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 410101 A punkta 25. apakšpunktā.

49) Mainīgais lielums 420201: Uzņēmumu ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības, darbinieku pabalstu izmaksas

“Darbinieku pabalstu izmaksas” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 220301 B punkta 12. apakšpunktā, un “uzņēmumus ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 410101 A punkta 25. apakšpunktā.

C. CENAS

1) Mainīgais lielums 130101: Importa cenas

Importa cenu indeksa mērķis ir mērīt to preču cenu ikmēneša darījumu pārmaiņas, kuras rezidenti iepirkuši no nerezidentiem. Visus saistītos pakalpojumus sākotnēji neieskaita, izņemot tos, uz kuriem attiecas CIF (cost, insurance, freight) tirdzniecības nolīgums. Cenu indeksiem jāatspoguļo salīdzināmu preču cenu pārmaiņas laika gaitā.

Ir svarīgi, lai tiktu ņemti vērā visi konkrētu ražojumu cenu ietekmējoši faktori, ieskaitot pārdoto vienību daudzumu, nodrošināto transportu, rabatus, apkalpošanas nosacījumus, garantiju nosacījumus, izcelsmes vietu un galamērķi. Aprakstam jābūt tādam, lai novērojamā vienība nākamajos pārskata periodos spētu viennozīmīgi noteikt ražojumu un sniegt atbilstošo vienības cenu.

Uz importa cenām attiecas šādi ierobežojumi:

—	mājsaimniecību, valdības struktūru un nevalstisku organizāciju importu neieskaita,

—	piemērojamā tirdzniecības sistēma ir īpašā tirdzniecības sistēma, tāpēc ir iekļauts parastais imports, kā arī imports ievešanai pārstrādei un izvešanai pārstrādei, kad ziņojošā vienība iegūst īpašumtiesības uz precēm. Imports remontam nav iekļauts,

—	ietver tikai CPA B, C un D sadaļas ražojumus. Saistītos pakalpojumus neietver.

Importa cenas definē saskaņā ar šādiem noteikumiem:

—	atbilstošā cena ir CIF (cost, insurance, freight) cena pie robežas, neieskaitot visas nodevas un nodokļus, kas ziņojošajai vienībai jāmaksā par precēm un pakalpojumiem.

—	Lai atspoguļotu cenu pārmaiņu patiesās tendences, ņem vērā darījuma faktisko cenu, nevis cenrāžu cenu, tāpēc no cenas ir jāatskaita atlaides.

—	Lai atspoguļotu tīrās cenu pārmaiņas, produkcijas izlaides cenu indeksā jāņem vērā ražojumu kvalitātes pārmaiņas.

—	Līdzīgi jāņem vērā arī citas ražojumu cenu ietekmējošas pazīmes.

—	Importu reģistrē, kad tiek nodotas preču īpašumtiesības (proti, kad personas reģistrē darījumu grāmatvedības dokumentos vai kontā).

—	Ja kuģu un gaisa kuģu, kā arī kosmosa kuģu īpašumtiesības nodod persona, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī, personai, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, uzskata, ka tas ir imports.

Principā indeksam būtu jāatspoguļo vidējā cena pārskata periodā. Praksē faktiski iegūtā informācija var attiekties uz konkrētu dienu pārskata perioda vidū, kura jānosaka par raksturojošu pārskata periodam. Ražojumiem, kuriem ir ievērojama ietekme uz valsts tautsaimniecību un par kuriem ir zināms, ka tie vismaz dažkārt ir pakļauti cenu svārstībām, svarīgi, lai indekss patiešām atspoguļotu vidējās cenas.

2) Mainīgais lielums 130102: Importa cenas (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

3) Mainīgais lielums 130103: Importa cenas (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

Importa cenu indeksiem nepieciešams atsevišķs aprēķins preču nosūtīšanas valstu dalījumā (eurozona un ārpus eurozonas). Nosūtīšanas valsti nosaka atbilstoši tiesību aktiem muitas jomā.

4) Mainīgais lielums 130201: Ražotāju cenas

Ražotāju cenu indeksa mērķis ir mērīt saimniecisko darījumu cenu pārmaiņas rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu jomā.

Ražotāju cenas definē saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

Ņem vērā visus konkrētu ražojumu cenu ietekmējošus faktorus, ieskaitot, piemēram, pārdoto vienību daudzumu, nodrošināto transportu, uzcenojumus, atlaides, rabatus, apkalpošanas nosacījumus, garantiju nosacījumus, galamērķi u. c.

Pēc ražotāju cenām mēra cenu pārmaiņas no ražotāja/pārdevēja viedokļa. Atbilstošā cena ir pamatcena, izņemot PVN un līdzīgus atskaitāmus nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu, kā arī visas nodevas un nodokļus par precēm un pakalpojumiem, par ko vienība izrakstījusi rēķinu, turklāt būtu jāpieskaita ražotāja saņemtās subsīdijas par ražojumiem, ja tādas ir.

Lai atspoguļotu cenu pārmaiņu patiesās tendences, ņem vērā darījuma faktisko cenu, nevis cenrāžu cenu.

Lai atspoguļotu tīrās cenu pārmaiņas, ražotāju cenu indeksa apkopošanā būtu jāņem vērā ražojumu kvalitātes pārmaiņas.

Aprakstam jābūt tādam, lai novērojamā vienība nākamajos pārskata periodos spētu viennozīmīgi noteikt ražojumu un sniegt atbilstošo vienības cenu.

Cenu datiem būtu jāatspoguļo cenas, kādas tās ir faktiskā darījuma brīdī, t. i., kad tiek radīti, pārveidoti vai dzēsti prasījumi un saistības.

Pakalpojumu cenas principā būtu jāreģistrē, kad tiek sniegts pakalpojums. Ja pakalpojuma sniegšana aptver vairākus laikposmus vai ja pakalpojumi tiek nopirkti pirms pakalpojumu sniegšanas, jāveic attiecīgas korekcijas.

Biznesa pakalpojumu cenu indekss attiecībā uz saimnieciskām darbībām mēra vidējās cenu pārmaiņas visiem pakalpojumiem jeb “uzņēmumu darījumiem ar visiem” (Business-to-All), kas sastāv no uzņēmumu darījumiem ar uzņēmumiem (B2B) un uzņēmumu darījumiem ar patērētājiem (B2C). B2B ir ietverta arī pārdošana publiskajam sektoram jeb uzņēmumu darījumi ar valdību (B2G).

5) Mainīgais lielums 130202: Vietējās ražotāju cenas

6) Mainīgais lielums 130203: Ārējās ražotāju cenas

7) Mainīgais lielums 130204: Ārējās ražotāju cenas (eurozona) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

8) Mainīgais lielums 130205: Ārējās ražotāju cenas (ārpus eurozonas) (pēc izvēles valstīm ārpus eurozonas)

Vietējo ražotāju cenu indekss attiecībā uz saimnieciskām darbībām mēra vidējās cenu pārmaiņas visām precēm un saistītiem pakalpojumiem, kas ir konkrētās saimnieciskās darbības rezultāts un ko pārdod vietējā tirgū. Ārējo cenu indekss atspoguļo vidējās cenu (konvertētas vietējā valūtā) pārmaiņas visām precēm un saistītiem pakalpojumiem, kas ir konkrētās saimnieciskās darbības rezultāts un ko pārdod ārpus vietējā tirgus.

Abi šie indeksi kopā atspoguļo vidējās cenu pārmaiņas visām precēm un pakalpojumiem, kas ir kādas saimnieciskas darbības rezultāts. Ārējā tirgus ražotāju cenas būtu jāaprēķina pie valstu robežām pēc FOB (free on board) principa.

Vietējo un ārējo cenu indeksiem nepieciešami atsevišķi ražotāju cenu indeksi, kas jāapkopo atbilstoši ražojumu galamērķim. Galamērķi nosaka pēc tās trešās personas dzīvesvietas, kas pasūtījusi vai iegādājusies produktu.

Ražotāju cenas vai jaunu dzīvojamo ēku izmaksas

Ražotāju cenu indeksi attiecībā uz būvniecību mēra tikai jaunu dzīvojamo ēku būvniecības cenu pārmaiņas, neieskaitot komūnām būvētas ēkas, nedzīvojamās ēkas, zemes cenas, arhitektu u. tml. honorārus. Šajos indeksos atspoguļo cenas, ko klients maksā būvniecības uzņēmumam. Tādējādi šie indeksi atspoguļo ne tikai būvniecības izmaksu faktoru pārmaiņas, bet arī ražības un peļņas normas pārmaiņas. Turklāt pastāv laika atšķirība starp izlaides cenām un attiecīgajām ražošanas izmaksām. Jaunu dzīvojamo ēku kopējās būvniecības izmaksas var izmantot kā ražotāju cenu aptuveno vērtību.

Būvniecības izmaksu indeksa mērķis ir atspoguļot to izmaksu pārmaiņas, kas rodas darbuzņēmējam, veicot būvniecības darbus.

Izmaksas, kas veido jaunu dzīvojamo ēku kopējās būvniecības izmaksas, ir materiālu izmaksas, darbaspēka izmaksas, iekārtu un aprīkojuma, transporta, enerģijas un citas izmaksas. Izmaksas saistībā ar komūnām būvētām ēkām, nedzīvojamām ēkām, zemes cenas, arhitektu u. tml. honorāri nav būvniecības izmaksu daļa.

Materiālu izmaksas parasti aprēķina, izmantojot materiālu cenas. Par materiālu cenām pieņem faktiskās cenas, nevis cenrāžu cenas. Izmanto cenas, kas iegūtas, pamatojoties uz ražojumu un piegādātāju reprezentatīvu izlasi. Cenās neieskaita PVN.

Darbaspēka izmaksās būtu ieskaita visām nodarbinātām personām maksāto darba samaksu un algas, un sociālās nodrošināšanas maksājumus. Sociālās nodrošināšanas maksājumos tiek ieskaitīti šādi maksājumi: i) ar likumu noteiktas sociālās iemaksas, ko maksā darba devējs, ii) darba devēja segtas sociālās drošības iemaksas, par ko pastāv kopējas vienošanās, kas noteiktas līgumos vai kas ir brīvprātīgas, un iii) citas piemērojamas sociālās iemaksas (sociālie pabalsti, ko tieši sedz darba devējs).

Jauna dzīvojamā ēka ir jebkura ēka, kuru uzbūvē pastāvīgai vai īslaicīgai dzīvošanai, vai ēka, kuru no cita lietojuma veida pārveido par pastāvīgai vai īslaicīgai dzīvošanai piemērotu ēku un attiecībā uz kuru valsts tiesību aktos ir prasīta būvatļauja vai plānošanas atļauja.

D. P&I IEGULDĪJUMI

1) Mainīgais lielums 230101: Iekšējie P&I izdevumi

Pētniecība un izstrāde (P&I) ietver radošu un sistemātisku darbu, ko veic, lai vairotu zināšanas, tostarp zināšanas par cilvēci, kultūru un sabiedrību, un lai izstrādātu jaunu pielietojumu pieejamām zināšanām.

Iekšējie P&I izdevumi ir naudas summa, ko tērē P&I, kuru veic ziņojošajā vienībā.

Iekšējie P&I izdevumi ir visi kārtējie izdevumi, kam pieskaitīti bruto pamatkapitāla izdevumi par P&I, kuru veic statistikas vienībā konkrētā pārskata periodā, neatkarīgi no līdzekļu avota. Kārtējie P&I izdevumi ietver darbaspēka izmaksas par iekšējo P&I personālu un citas kārtējās izmaksas (izmaksas par ārējo P&I personālu, pakalpojumu pirkšanu). Bruto pamatkapitāla izdevumi par P&I ietver: zemes iegādi, ēku iegādi, informācijas un komunikācijas aprīkojuma iegādi, transporta aprīkojuma iegādi, citu iekārtu un aprīkojuma iegādi, kapitalizētas datorprogrammatūras iegādi, citu intelektuālā īpašuma produktu iegādi.

2) Mainīgais lielums 230201: P&I personāls

P&I personāls statistikas vienībā ietver visas personas, kuras ir tieši iesaistītas P&I, neatkarīgi no tā, vai viņas nodarbina statistikas vienība vai ārēji ieguldījuma sniedzēji, kuri ir pilnībā integrēti statistikas vienības P&I darbībās, kā arī personas, kuras sniedz tiešus pakalpojumus saistībā ar P&I darbībām (piemēram, P&I vadītāji, administratori, tehniķi un ierēdņi).

Nebūtu iekļaujamas personas, kuras sniedz netiešus atbalsta pakalpojumus un palīgpakalpojumus, piemēram, ēdnīcas, uzkopšanas, administratīvie un apsardzes darbinieki, lai gan viņu darba samaksu un algu iekļauj “citās kārtējās izmaksās”, kad mēra iekšējos P&I izdevumus saskaņā ar D punkta 1. apakšpunktā sniegto definīciju.

P&I personāls ietver divas personu pamatgrupas:

—	personas, kuras nodarbina statistikas vienība un kuras sniedz ieguldījumu vienības iekšējās P&I darbībās (iekšējais P&I personāls);

—	ārējie ieguldījuma sniedzēji, kas ir pilnībā integrēti vienības iekšējās P&I darbībās (ārējais P&I personāls) un kas var būt vai nu neatkarīgi (pašnodarbinātas personas), vai arī atkarīgi (saņem darba samaksu/algu, bet ne no statistikas vienības, kura veic P&I).

3) Mainīgais lielums 230202: Pētnieki

Pētnieki ir speciālisti, kuri iesaistās jaunu zināšanu koncepcijā vai radīšanā. Viņi veic pētniecību un uzlabo vai izstrādā koncepcijas, teorijas, paraugus, metodes, instrumentāciju, programmatūru vai darbības modeļus.

Arī vadītājus un administratorus, kuri iesaistīti pētnieka darba zinātnisko un tehnisko aspektu plānošanā un pārvaldībā, klasificē kā “pētniekus”.

4) Mainīgais lielums 230301: Iekšējie P&I izdevumi ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

“Iekšējos P&I izdevumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 230101 D punkta 1. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

5) Mainīgais lielums 230401: P&I personāls ārvalstu kontrolētos uzņēmumos

“P&I personālu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 230201 D punkta 2. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

6) Mainīgais lielums 230501: Valsts budžeta piešķīrumi pētniecībai un izstrādei (GBARD)

Valsts budžeta piešķīrumi P&I (GBARD) visi ir apropriācijas, ko piešķir P&I finansējumam (visiem sektoriem) valsts sektora budžetos. Valsts sektors ietver centrālo (federālo) valdību, reģionālo (valsts) valdību un vietējās valdības (pašvaldības) apakšsektorus (minēto apakšsektoru P&I finansējumu nevar iekļaut GBARD, ja to neuzskata par būtisku vai ja datus nevar apkopot). GBARD attiecas uz budžeta datiem, no budžeta prognozēm līdz faktiskajiem izdevumiem, taču datu apkopošanā parasti koncentrējas uz “sākotnējām budžeta apropriācijām” un “galīgajām budžeta apropriācijām”.

7) Mainīgais lielums 230502: Valsts publiskais finansējums transnacionāli koordinētai P&I

“Valsts publisko finansējumu transnacionāli koordinētai P&I” definē kā valsts sektora kopējo budžeta finansējumu, ko mēra pēc GBARD un kas ir paredzēts, lai atbalstītu transnacionālos publiskos P&I veicējus, Eiropas mēroga transnacionālās publiskās P&I programmas un divpusējās vai daudzpusējās publiskās P&I programmas, kas izveidotas starp ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm vai EBTA valstīm.

8) Mainīgais lielums 330101: Iekšējie P&I izdevumi

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 230101 D punkta 1. apakšpunktā.

9) Mainīgais lielums 330201: P&I personāls

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 230201 D punkta 2. apakšpunktā.

10) Mainīgais lielums 330202: Pētnieki

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 230202 D punkta 3. apakšpunktā.

E. IEPIRKUMI

1) Mainīgais lielums 240101: Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

Preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi ietver preču un pakalpojumu kopējo apjomu, ko iepērk statistikas vienība un ko grāmatvedībā atzīst vai nu kā apgrozāmos līdzekļus, vai arī kā izdevumus pārskata periodā.

Šajos preču iepirkumos iekļauj, piemēram (uzskaitījums nav izsmeļošs): izejmateriālus, palīgmateriālus un iepakojuma materiālus, plašpatēriņa preces, degvielu, rezerves detaļas, sēklas un rupjo lopbarību, dzīvniekus, mazas inventāra vienības un tālākpārdošanai iegādātas preces.

Pakalpojumu iepirkumos ietver, piemēram (uzskaitījums nav izsmeļošs), pakalpojumus saistībā ar elektroapgādi, apkuri, ūdeni, apkopi, remontdarbus, honorārus, nomu, apdrošināšanu, pētniecību (ja to veic trešās personas), starpniecības darbu, reklāmu, popularizēšanu, transportu, komunikāciju, banku pakalpojumus, juridiskos, grāmatvedības un jebkurus citus pakalpojumus, ko veic trešās personas un atzīst par izdevumiem pārskata periodā.

Neiekļauj gatavās un nepabeigtās produkcijas palielinājumu, kā arī jebkurus finanšu aktīvus un ilgtermiņa aktīvus. Izņēmuma kārtā ietver arī aktīvus no citām klasēm, kas pārklasificēti jebkurā no iepriekš uzskaitītajām pozīcijām kā iekļauti.

Šajā definīcijā minēto preču un pakalpojumu iepirkumu vērtību nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas šajā sakarā paredzēti grāmatvedības standartos, uz kuru pamata atzīti iepriekš minētie aktīvi un izdevumi.

2) Mainīgais lielums 240102: Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, ir preču iepirkumi to tālākpārdošanai trešām personām bez papildu apstrādes. Tie ietver arī pakalpojumu pirkumus no tiem pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem, kas par sniegtajiem pakalpojumiem rēķinus piesūta vēlāk, t. i., no uzņēmumiem, kuru apgrozījumu veido ne tikai starpniecības maksājumi, ko iekasē par pakalpojumu (kā tas ir attiecībā uz nekustamā īpašuma aģentiem), bet arī faktiskā summa, kas iekļauta pakalpojumā, piemēram, pārvadājumu pirkumi, ko veic ceļojumu aģenti.

Neieskaita to preču un pakalpojumu vērtību, ko pārdod trešām personām, iekasējot komisijas maksu, jo starpnieks, kas saņem komisijas maksu, šīs preces neiepērk un nepārdod.

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, ir daļa no preču un pakalpojumu kopējiem iepirkumiem, un tos izmanto citu agregātu un atlikumu aprēķināšanā.

3) Mainīgais lielums 240103: Ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi

Šis mainīgais lielums ietver visus izdevumus, kurus statistikas vienība atzinusi pārskata periodā un kuri attiecas uz pakalpojumiem, kas tai sniedz pagaidu nodarbinātības aģentūras un līdzīgas organizācijas, kuras nodrošina klientu uzņēmumiem strādniekus uz noteiktu laika periodu klienta darbaspēka pagaidu papildināšanai vai aizvietošanai un kuru nodrošinātais personāls ir pagaidu palīdzības dienesta struktūrvienības darbinieki. Ar aģentūru darbinieku starpniecību sniegto pakalpojumu izdevumi ir daļa no mainīgā lieluma “preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi”.

Tomēr šīs aģentūras un organizācijas nenodrošina šo darbinieku tiešu uzraudzību klienta darba vietās. Šajā mainīgajā lielumā iekļauj tikai izdevumus, kuri rodas par tādu nodrošināšanu ar personālu, kas nav saistīta ar konkrēta rūpnieciska vai cita, nerūpnieciska, pakalpojuma nodrošināšanu.

4) Mainīgais lielums 240104: Ilgtermiņa nomas un operatīvā līzinga izdevumi

Ilgtermiņa nomas izdevumi ietver visus izdevumus, ko statistikas vienība atzinusi pārskata periodā un kas saistīti ar ilgtermiņa aktīvu nomu. Šajā mainīgajā lielumā ir iekļauti maksājumi, ko veic saskaņā ar operatīvās nomas līgumu saistībā ar ilgtermiņa aktīviem.

Šim mainīgajam lielumam nomu klasificē kā operatīvo nomu, ja tā nenodod būtībā visus riskus un atlīdzības saistībā ar pamatā esoša aktīva īpašuma tiesībām.

5) Mainīgais lielums 240105: Enerģētikas produktu iepirkumi

Šajā mainīgajā lielumā būtu jāiekļauj visu enerģētikas produktu pirkumi pārskata periodā, bet tikai tādā gadījumā, ja tie ir iepirkti, lai tos izmantotu kā degvielu. Neieskaita enerģētikas produktus, kas iepirkti kā izejvielas vai tālākpārdošanai bez pārveidošanas. Šis lielums būtu jāizsaka tikai vērtības izteiksmē.

6) Mainīgais lielums 240106: Maksājumi apakšuzņēmējiem

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE B–E sadaļā, maksājumi apakšuzņēmējiem ir maksājumi, ko uzņēmums veic trešām personām apmaiņā pret rūpniecības precēm un pakalpojumiem, kuri piegādāti saskaņā ar apakšuzņēmuma līguma attiecībām, ko definē šādi:

divus uzņēmumus saista apakšuzņēmuma līguma attiecības, ja vienlaicīgi izpildās šādi divi nosacījumi A un B:

A.	pircēja uzņēmums, saukts arī par galveno darbuzņēmēju, piedalās produkta izstrādē, sniedzot piegādātājam uzņēmumam, sauktam arī par apakšuzņēmēju, tehniskos parametrus (visus vai daļu), un/vai piegādā tam pārstrādājamos materiālus;

B.	pircēja uzņēmums pārdod apakšuzņēmuma līgumā paredzēto produktu vai nu vienu pašu vai kā kompleksa produkta daļu un uzņemas produkta garantijas saistības.

Piezīme. Tikai produkta krāsas, izmēra vai kataloga numura norādīšana nav attiecināma uz tehniskajiem parametriem. Produktu ražošana pēc pasūtījuma pati par sevi nenozīmē apakšuzņēmuma līguma attiecības.

Attiecībā uz statistiku par darbībām, kas klasificētas NACE F sadaļā, maksājumi apakšuzņēmējiem ir maksājumi, ko uzņēmums veic trešām personām apmaiņā pret būvniecības darbiem, kas izpildīti saskaņā ar apakšuzņēmuma līguma attiecībām.

Divus uzņēmumus saista apakšuzņēmuma līguma attiecības, ja vienlaicīgi izpildās šādi nosacījumi A, B, C un D:

A.	pircēja uzņēmums noslēdz līgumu ar piegādātāju uzņēmumu, turpmāk sauktu par “apakšuzņēmēju”, par tādu darbu un pakalpojumu izpildi, kuri ir īpaši iekļauti būvniecības procesā;

B.	pircēja uzņēmums atbild par būvniecības procesa galaproduktu, šai atbildībai attiecoties arī uz apakšuzņēmēju izpildītajām darba daļām; apakšuzņēmējs dažos gadījumos var uzņemties zināmu daļu atbildības;

C.	pircēja uzņēmums dod apakšuzņēmējam norādījumus, piemēram, apakšuzņēmēja izpildītajam darbam vai pakalpojumam jābūt pielāgotam individuālām vajadzībām atbilstoši konkrētajam projektam, un tādējādi tas nevar būt standartveida vai katalogā iekļauts darbs vai pakalpojums;

D.	pretējā gadījumā abpusējs līgums nebalstās uz asociatīvu vienošanos, tādu kā tipiska atbilde uz aicinājumu piedalīties konkursā, konsorcijs vai kopuzņēmums u. c.

7) Mainīgais lielums 240201: Izmaiņas preču krājumos

Izmaiņas preču krājumos ir starpība starp statistikas vienības atzīto krājumu kopējo vērtību pārskata perioda beigās un sākumā. Minēto krājumu vērtība ir vērtība, ar kādu tie atzīti finanšu pārskatos.

8) Mainīgais lielums 240202: Izmaiņas gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumos

Šo mainīgo lielumu definē kā starpību starp uzņēmumā saražotās un vēl nepārdotās gatavās vai nepabeigtās produkcijas krājumu vērtību pārskata perioda pirmajā un pēdējā dienā. Tas ir daļa no mainīgā lieluma “izmaiņas preču krājumos”.

Šī produkcija ietver statistikas vienībai piederošo nepabeigto produkciju, pat ja attiecīgā produkcija ir trešo personu valdījumā. Tāpat neieskaita produkciju, kas ir statistikas vienības valdījumā, bet pieder trešām personām.

Krājumus novērtē atbilstoši ražošanas izmaksām un pirms vērtības korekcijām (piemēram, amortizācijas dēļ).

9) Mainīgais lielums 240203: Izmaiņas talākpārdošanai paredzētu preču krājumos

Izmaiņas tālākpārdošanai paredzētu preču krājumos ir starpība starp statistikas vienības atzīto krājumu kopējo vērtību pārskata perioda beigās un sākumā, jo priekšmeti ir paredzēti tālākpārdošanai trešām personām, neveicot to turpmāku pārstrādi. Minēto krājumu vērtība ir vērtība, ar kādu tie atzīti finanšu pārskatos. Izmaiņas tālākpārdošanai paredzētu preču krājumos ir daļa no mainīgā lieluma “izmaiņas preču krājumos”.

10) Mainīgais lielums 240301: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi

“Preču un pakalpojumu kopējos iepirkumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 240101 E punkta 1. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

11) Mainīgais lielums 240302: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai

“Preču un pakalpojumu iepirkumus tālākpārdošanai” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 240102 E punkta 2. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

F. DARBĪBAS REZULTĀTI

1) Mainīgais lielums 140101: Ražošana (apjoms)

Ražošana īstermiņa uzņēmējdarbības statistikā ir vajadzīga kā indekss. Ražošanas apjoma indekss ir atsauces rādītājs ekonomikas attīstībai, un to jo īpaši izmanto, lai agrīnā posmā identificētu pagrieziena punktus ekonomikas attīstībā. Tas būtu jāatspoguļo kā Laspeiresa tipa indekss, salīdzinot pašreizējo ražošanas apjomu ar atbilstošo ražošanas apjomu bāzes periodā.

Ražošanas apjoma indeksa teorētiskais mērķis:

—	ņemot vērā ekonomikas attīstības cikla statistiku, būtu jāmēra pašu izlaide. Jēdzieni “produkcija” vai “izlaide” ekonomikas attīstības cikla statistikas nozīmē neietver citu vienību ielaidi;

—	tāpēc ražošanas apjoma indeksa mērķis ir ar tuviem un regulāriem intervāliem izmērīt pievienotās vērtības apjoma izmaiņas.

—	Izmērītās pievienotās vērtības apjoma izmaiņām parasti būtu aptuveni jāatspoguļo pievienotā vērtība, kas izmērīta, izmantojot nacionālajos kontos lietotos pievienotās vērtības jēdzienus.

Ražošanas apjoma indeksa aprēķināšanas principi:

—	dati, kas nepieciešami šā indeksa apkopošanai, kā to nosaka teorētiskais mērķis, parasti nav pieejami katru mēnesi.

—	Tāpēc pievienoto vērtību pamatcenās aprēķina tikai bāzes periodam, it īpaši svērumu atjaunināšanai. Ja pievienotā vērtība pamatcenās nav pieejama, kā aizstājēju var izmantot bruto pievienoto vērtību, pamatojoties uz ražošanas faktoru izmaksām.

—	Pievienotās vērtības ikmēneša noteikšanu bāzes periodā nodrošina, piemērojot atbilstošas aizstājējvērtības.

Aizstājējvērtību noteikšana. Praksē indeksu noteikšanai izmanto šādas piemērotas aizstājējvērtības:

—	bruto produkcijas vērtība (indeksēta),

—	ražošanas apjomi,

—	apgrozījums (indeksēts),

—	ieguldītais darbs,

—	izmantotie izejmateriāli,

—	izmantotā enerģija.

Šo aptuveno vērtību korelācija ar pievienotās vērtības izmaiņām var atšķirties atkarīgā no tirgus darbības. Katrai tirgus darbībai būtu jāizvēlas aizstājējvērtība ar augstu korelāciju.

Saistība ar nacionālajiem kontiem:

—	jēdziena “ražošanas indekss” parastā izpratne kā “pievienotās vērtības izmaiņas” ir pretrunā “ražošanas” definīcijai valstu nacionālo kontu vai uzņēmumu strukturālās uzņēmējdarbības statistikas sistēmā;

—	nacionālajos kontos “ražošanas indekss” attiecas uz “pievienotās vērtības” attīstību nemainīgās cenās, savukārt pievienotā vērtība principā ir izlaide, no kuras atskaitīts starppatēriņš pamatcenās.

2) Mainīgais lielums 140201: Pārdošanas apjoms

Pārdošanas apjoms atspoguļo neto apgrozījuma vērtību salīdzināmajās cenās, un kā tāds tas ir kvantitatīvs indekss. To var aprēķināt kā neto apgrozījumu faktiskajās cenās, ko indeksē ar atbilstošu cenas rādītāju, vai kā kvantitatīvu indeksu, ko atvasina tieši no pārdoto preču daudzuma.

3) Mainīgais lielums 140301: Neto apgrozījums

Visām darbībām, izņemot NACE 64, 65 darbības un dažas NACE 66 darbības, neto apgrozījums ir visi ienākumi, kas gūti pārskata periodā statistikas vienības parasto darbību gaitā, un to norāda, atskaitot visus tās piešķirtos cenu samazinājumus, atlaides un rabatus.

Ienākumus definē kā saimniecisko labumu pieaugumu pārskata periodā, kas nozīmē aktīvu ieplūdi vai to vērtības palielināšanos, vai saistību samazināšanos, kā rezultātā palielinās pašu kapitāls, taču tas nenotiek saistībā ar iemaksām no pašu kapitāla dalībnieku ieguldījumiem.

Iepriekš minētā aktīvu ieplūde izriet no līgumiem ar klientiem un tiek realizēta, statistikas vienībai izpildot minētajos līgumos paredzētās izpildes saistības. Parasti izpildes saistības izpaužas kā preču pārdošana (nodošana) vai pakalpojumu sniegšana, tomēr bruto aktīvu ieplūdes var ietvert arī ieņēmumus, ko gūst kā ienesīgumu, citiem izmantojot statistikas vienības aktīvus.

Neto apgrozījumā neietver:

—	visus nodokļus, nodevas vai maksājumus, kas tieši saistīti ar ieņēmumiem;

—	summas, kas iekasētas jebkura principāla vārdā, ja statistikas vienība darbojas kā aģents tas attiecībās ar minēto principālu;

—

visus ieņēmumus, kas tiek gūti ārpus statistikas vienības parastās darbības. Parasti šos ieņēmumu veidus klasificē kā “citus (saimnieciskās darbības) ieņēmumus”, “finanšu ieņēmumus”, “ārkārtas ieņēmumus” vai tamlīdzīgā pozīcijā atkarībā no attiecīgā vispārpieņemto grāmatvedības standartu kopuma, kas izmantots finanšu pārskatu sagatavošanai.

Statistiskā, ko apkopo biežāk nekā reizi gadā, var nebūt iespējams ņemt vērā tādus aspektus kā ikgadējie cenu samazinājumi, subsīdijas, rabati un atlaides.

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6411, K6419 un K649, neto apgrozījumu definē kā izlaides vērtību, no kuras atskaitītas subsīdijas vai valdības dotācijas.

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K642 un K643, neto apgrozījumu var noteikt aptuveni pēc kopējām pamatdarbības izmaksām, ja neto apgrozījums nav pieejams finanšu pārskatos.

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6511, K6512 un K652, neto apgrozījumu definē kā “bruto nopelnītās prēmijas”.

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K653, neto apgrozījumu definē kā “kopējās pensiju iemaksas”.

Attiecībā uz darbībām, kuras klasificētas NACE K66 un par kurām neto apgrozījums nav pieejams finanšu pārskatos, neto apgrozījumu definē kā izlaides vērtību, no kuras atskaitītas subsīdijas vai valdības dotācijas. Attiecībā uz darbībām, kuras klasificētas NACE K66 un par kurām neto apgrozījums ir pieejams finanšu pārskatos, piemēro neto apgrozījuma standarta definīciju.

4) Mainīgais lielums 140302: Vietējais neto apgrozījums

5) Mainīgais lielums 140303: Ārējais neto apgrozījums

6) Mainīgais lielums 140304: Ārējais neto apgrozījums (eurozona)

7) Mainīgais lielums 140305: Ārējais neto apgrozījums (ārpus eurozonas)

Vietējā un ārējā neto apgrozījuma indeksos neto apgrozījumu iedala saskaņā ar ražojuma pirmo galamērķi, pamatojoties uz īpašumtiesību maiņu (neņemot vērā to, vai preces reāli pārved pāri robežai vai ne). Galamērķi nosaka pēc tās trešās personas dzīvesvietas, kas ir iegādājusies preces vai pakalpojumus.

8) Mainīgais lielums 250101: Neto apgrozījums

Tāda pati definīcija kā mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā.

9) Mainīgais lielums 250102: Neto apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām

Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE A–F sadaļā klasificētās darbības.

Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

10) Mainīgais lielums 250103: Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām

Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE B–F sadaļā klasificētās darbības.

Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

11) Mainīgais lielums 250104: Neto apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot būvniecību

Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE B–E sadaļā klasificētās darbības.

Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

12) Mainīgais lielums 250105: Neto apgrozījums no būvniecības

Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE F sadaļā klasificētās darbības.

Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

13) Mainīgais lielums 250106: Neto apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām

Ieņēmumi no visiem sniegtajiem pakalpojumiem (banku un apdrošināšanas pakalpojumiem, uzņēmējdarbības un personiskiem pakalpojumiem).

Šis mainīgais lielums ietver tādu pakalpojumu sniegšanas darbību neto apgrozījumu, kas saistītas ar galveno vai sekundāro darbību jomu; dažus pakalpojumus var sniegt rūpniecības uzņēmumi. Šīs darbības klasificē NACE H–N un P–S sadaļā un arī NACE G sadaļas apkopes un remonta grupās, t. i., 45.2. un 45.4. grupā.

14) Mainīgais lielums 250107: Neto apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām

Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, vienībai veicot pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbības un starpniecības darbības. Tā atbilst to preču realizācijas summai, kuras vienība iepirkusi uz sava vārda un uz sava rēķina un pārdevusi tālāk tādā pašā stāvoklī, kādā tās iepirktas, vai arī pēc tādu marķēšanas un iesaiņošanas darbību veikšanas, kādas parasti veic tirdzniecības uzņēmumos, kā arī visai komisijas naudai par trešo personu vārdā un uzdevumā veiktu pirkšanu un pārdošanu un ieņēmumiem no līdzīgām darbībām.

Tālākpārdošanu var iedalīt šādi:

—	tālākpārdošana citiem tirgotājiem, profesionāliem lietotājiem utt. (vairumtirdzniecība);

—	tālākpārdošana mājsaimniecībām vai mazajiem patērētājiem (mazumtirdzniecība).

Šīs darbības klasificē NACE G sadaļā (izņemot apkopes un remontdarbu grupas, t. i., 45.2. un 45.4. grupu).

15) Mainīgais lielums 250108: Neto apgrozījums no būvniecības

Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE F41. nodaļā klasificētās darbības.

Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

16) Mainīgais lielums 250109: Neto apgrozījums no inženiertehniskās būvniecības

Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta, veicot NACE F42. nodaļā klasificētās darbības.

Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

17) Mainīgais lielums 250110: Neto apgrozījums no pamatdarbības NACE trīsciparu līmenī

Neto apgrozījuma daļa, kas iegūta vienības galvenajā darbības jomā. Vienības galveno darbības jomu nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 696/93.

Ieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām.

Neieskaita neto apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī.

18) Mainīgais lielums 250111: Neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem

Attiecībā uz statistiku par darbībām, kas klasificētas NACE F sadaļā, neto apgrozījums no apakšuzņēmuma līgumiem ir apgrozījums no vienības pašas būvniecības darbiem, kas nodrošināti trešai personai saskaņā ar apakšuzņēmuma līguma attiecībām.

Divus uzņēmumus saista apakšuzņēmuma līguma attiecības, ja vienlaicīgi izpildās šādi nosacījumi A, B, C un D:

A.	pircēja uzņēmums noslēdz līgumu ar piegādātāju uzņēmumu, turpmāk sauktu par “apakšuzņēmēju”, par tādu darbu un pakalpojumu izpildi, kuri ir īpaši iekļauti būvniecības procesā;

B.	pircēja uzņēmums atbild par būvniecības procesa galaproduktu, šai atbildībai attiecoties arī uz apakšuzņēmēju izpildītajām darba daļām; apakšuzņēmējs dažos gadījumos var uzņemties zināmu daļu atbildības;

C.	pircēja uzņēmums dod apakšuzņēmējam norādījumus, piemēram, apakšuzņēmēja izpildītajam darbam vai pakalpojumam jābūt pielāgotam individuālām vajadzībām atbilstoši konkrētajam projektam, un tādējādi tas nevar būt standartveida vai katalogā iekļauts darbs vai pakalpojums;

D.	pretējā gadījumā abpusējs līgums nebalstās uz asociatīvu vienošanos, tādu kā tipiska atbilde uz aicinājumu piedalīties konkursā, konsorcijs vai kopuzņēmums u. c.

19) Mainīgais lielums 250112: Neto apgrozījums iedalījumā pēc klientu atrašanās vietas

“Neto apgrozījums” ir neto apgrozījums, kas definēts mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā. Jēdzienu “atrašanās vieta” interpretē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013.

20) Mainīgais lielums 250113: Neto apgrozījums iedalījumā pēc produkta

“Neto apgrozījums” ir neto apgrozījums, kas definēts mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā. Iedalījums pēc produkta ir balstīts uz CPA.

21) Mainīgais lielums 250201: Bruto peļņas norma tālākpārdošanai paredzētām precēm

Tā atbilst ienākumam, ko gūst, preces nopērkot un pārdodot tālāk bez turpmākas pārstrādes. To aprēķina no neto apgrozījuma, kas saistīts ar tirdzniecības darbībām, kuras ietver pirkšanu un tālākpārdošanu bez turpmākas apstrādes, kopējiem pirkumiem tālākpārdošanai un izmaiņām tālākpārdošanai iepirktu preču un pakalpojumu krājumos.

Bruto peļņas normā tālākpārdošanai paredzētām precēm ieskaita to preču un pakalpojumu pārdošanu, pirkšanu un krājumu izmaiņas, kas iepirkti tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī trešām personām.

To sauc arī par tirdzniecības peļņas bruto normu.

22) Mainīgais lielums 250301: Izlaides vērtība

Izlaides vērtība ir pārskata periodā saražotās statistikas vienības kopējās izlaides vērtība.

Attiecībā uz visām darbībām, izņemot darbības, kas klasificētas NACE 64, 65 un 66, tā ir šādu lielumu summa:

+ neto apgrozījums,

± gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas,

± izmaiņas talākpārdošanai paredzētu preču krājumos,

+ ienākumi no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu, un

+ kapitalizētā izlaide,

– preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai.

Ienākumi no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu, ir jebkuri ienākumi, kas izriet no valdības palīdzības, kuru sniedz statistikas vienībai un kuru statistikas vienība atzīst kā tādu pārskata periodā.

Kapitalizētā izlaide ir visu pašradīto ilgtermiņa aktīvu kopējais palielinājums, ko statistikas vienība atzīst kā tādu pārskata periodā.

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6411, izlaides vērtību definē kā citus administratīvos izdevumus, kas nav personāla izmaksas, pieskaitot nodevas un komisijas izdevumus, personāla izdevumus un materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu nolietojumu.

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6419 un K649, izlaides vērtību definē kā procentu ieņēmumus un tamlīdzīgus ieņēmumus, no kuriem atskaitīti procentu izdevumi un tamlīdzīgi maksājumi, pieskaitot komisijas naudas ieņēmumus, ieņēmumus no akcijām un citiem mainīga ienākuma vērtspapīriem, neto peļņu vai neto zaudējumus no finanšu operācijām un ienākumus no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu. Attiecībā uz dažām darbībām, kas klasificētas NACE K6499, izlaides vērtība ir neto apgrozījums, kam pieskaitītas subsīdijas vai valdības dotācijas, var arī to var noteikt aptuveni pēc kopējām pamatdarbības izmaksām, ja neto apgrozījums nav pieejams finanšu pārskatos.

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K642 un K643, izlaides vērtība ir neto apgrozījums, kam pieskaitītas subsīdijas vai valdības dotācijas, var arī to var noteikt aptuveni pēc kopējām pamatdarbības izmaksām, ja neto apgrozījums nav pieejams finanšu pārskatos.

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6511, izlaides vērtību definē kā bruto nopelnītās prēmijas, kam pieskaitīti

ienākumi no ieguldījumiem, atskaitot ienākumus no līdzdalības procentiem, atskaitot ieguldījumu atkārtotu pārvērtēšanu, pieskaitot pārapdrošinātāju ieguldījumu ienākums no viņu uzņēmuma bruto tehnisko uzkrājumu daļas, pieskaitot nerealizēto peļņu no ieguldījumiem, pieskaitot citus tehniskos ienākumus (neieskaitot pārapdrošināšanu), atskaitot izmaksātās atlīdzības, pieskaitot/atskaitot izmaiņas apdrošināšanas atlīdzību rezervē (jāatskaita palielināšanas vajadzības, jāpieskaita samazināšanas vajadzības), pieskaitot/atskaitot izmaiņas pārējās tehniskajās rezervēs (neieskaitot pārapdrošināšanu) (izmaksas jāatskaita, ienākumi jāpieskaita), pieskaitot/atskaitot (ja pieejams) izmaiņas citos tehniskajos uzkrājumos, pārapdrošinātāju daļu (izmaksas jāatskaita, ienākumi jāpieskaita), pieskaitot/atskaitot (ja pieejams) izmaiņas rezervē paredzamajām apropriācijām (izmaksas jāatskaita, ienākumi jāpieskaita), atskaitot gratifikācijas un atlaides (neieskaitot pārapdrošināšanu), atskaitot zaudējumus no ieguldījumu veikšanas, atskaitot nerealizētos zaudējumus no ieguldījumiem un pieskaitot citus ienākumus.

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K6512 un K652, izlaides vērtību definē kā bruto nopelnītās prēmijas, pieskaitot ienākumus no ieguldījumiem, atskaitot ienākumus no līdzdalības procentiem, atskaitot ieguldījumu atkārtotu pārvērtēšanu, pieskaitot pārapdrošinātāju ieguldījumu ienākumu no viņu uzņēmuma bruto tehnisko uzkrājumu daļas, pieskaitot citus tehniskos ienākumus (neieskaitot pārapdrošināšanu), pieskaitot citus ienākumus, atskaitot izmaksātās atlīdzības, pieskaitot/atskaitot izmaiņas apdrošināšanas atlīdzību rezervē (palielinājums jāatskaita, samazinājums jāpieskaita), atskaitot zaudējumus no ieguldījumu realizācijas, atskaitot gratifikācijas un atlaides (neieskaitot summu), pieskaitot/atskaitot izmaiņas izlīdzināšanas rezervē (izmaksas jāatskaita, ienākumi jāpieskaita), pieskaitot/atskaitot izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, kas neuzrādās citās pozīcijās (izmaksas jāatskaita, ienākumi jāpieskaita).

Attiecībā uz darbībām, kas klasificētas NACE K653, izlaides vērtību definē kā neto apgrozījumu, no tā atskaitot apdrošināšanas prēmiju maksājumus, pieskaitot ienākumus no ieguldījumiem, pieskaitot citus ienākumus, pieskaitot ieņēmumus no apdrošināšanas atlīdzībām, atskaitot kopējos pensiju izdevumus, atskaitot neto izmaiņas tehniskajās rezervēs (tehnisko rezervju palielinājums jāatskaita no izlaides vērtības, bet samazinājums jāpieskaita izlaides vērtībai). Alternatīvi izlaides vērtību var aprēķināt kā izmaksu summu.

Attiecībā uz darbībām, kuras klasificētas NACE K66 un par kurām neto apgrozījums nav pieejams finanšu pārskatos, izlaides vērtību definē kā procentu ieņēmumus un tamlīdzīgus ieņēmumus, no kuriem atskaitīti procentu izdevumi un tamlīdzīgi maksājumi, pieskaitot komisijas naudas ieņēmumus, pieskaitot ieņēmumus no akcijām un citiem mainīga ienākuma vērtspapīriem, pieskaitot neto peļņu vai neto zaudējumus no finanšu operācijām un pieskaitot ienākumus no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu.

Attiecībā uz darbībām, kuras klasificētas NACE K66 un par kurām neto apgrozījums ir pieejams finanšu pārskatos, izlaides vērtību definē kā neto apgrozījumu, tam pieskaitot kapitalizēto izlaidi un pieskaitot ienākumus no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu.

23) Mainīgais lielums 250401: Pievienotā vērtība

Pievienotā vērtība ir salikts neto saimnieciskās darbības ienākumu rādītājs, kas koriģēts, lai ņemtu vērā nolietojumu, amortizāciju un darbinieku pabalstus, un statistikas vienība visus šos komponentus atzīst kā tādus pārskata periodā. Šo vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

+ neto apgrozījums,

+ ienākumi no subsīdijām, kas saistītas ar produktiem vai apgrozījumu,

+ kapitalizētā izlaide,

± izmaiņas preču krājumos,

– preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi.

24) Mainīgais lielums 250501: Bruto pamatdarbības pārpalikums

Bruto darbības rezultāts ir saimnieciskās darbības radītais atlikums pēc iesaistītā darbaspēka faktora apmaksāšanas.

To var aprēķināt, no pievienotās vērtības atskaitot darbinieku pabalstu izmaksas. Tas ir uzņēmumam pieejamais atlikums, kas ļauj atlīdzināt pašu kapitāla nodrošinātāju ieguldījumu un atmaksāt parādus, nomaksāt nodokļus un galu galā finansēt visus ieguldījumus vai to daļu.

25) Mainīgais lielums 250601: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu neto apgrozījums

“Neto apgrozījumu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

26) Mainīgais lielums 250701: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu izlaides vērtība

“Izlaides vērtību” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 250301 F punkta 22. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

27) Mainīgais lielums 250801: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu pievienotā vērtība

“Pievienoto vērtību” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 250401 F punkta 23. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

28) Mainīgais lielums 250901: Ārvalstu kontrolējošo uzņēmumu (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītu uzņēmumu neto apgrozījums

“Neto apgrozījumu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolējošus uzņēmumus (UCI jēdziens) un iekšzemes saistītus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210401 A punkta 14. apakšpunktā.

29) Mainīgais lielums 440101: Neto apgrozījums uzņēmumos ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās rezidentvienības

“Neto apgrozījumu” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 140301 F punkta 3. apakšpunktā, un “uzņēmumus ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 410101 A punkta 25. apakšpunktā.

30) Mainīgais lielums 251001: Pārdotā produkcija

“Pārdoto produkciju” definē kā produkciju, kas saražota jebkurā laikā un katras valsts ekonomiskajā teritorijā un kas ir pārdota (par ko izrakstīts rēķins) pārskata periodā. Produkcija var tikt saražota uzņēmuma primāro vai sekundāro darbību ietvaros. Tā ietver produkciju, kas pārdota (par ko izrakstīts rēķins) starp dažādām pie viena uzņēmuma piederošām darbības veida vienībām.

31) Mainīgais lielums 251002: Apakšuzņēmēju saražotā produkcija

Produkcija, ko saražojis apakšuzņēmējs katras valsts ekonomiskajā teritorijā un kas pārdota (par ko izrakstīts rēķins) principālam pārskata periodā atbilstoši nosacījumiem attiecībā uz apakšuzņēmējiem uzticētām darbībām, kā paredzēts CPA pamatnostādnēs. Produkcija var tikt saražota uzņēmuma primāro vai sekundāro darbību ietvaros.

32) Mainīgais lielums 251003: Faktiskā produkcija

Faktiskā produkcija ietver jebkuru produkciju, kas saražota pārskata periodā un katras valsts ekonomiskajā teritorijā un ir iekļauta citu produktu ražošanā. Tā ietver produktus, kas vai nu pašā darbības veida vienībā, vai citā tam pašam uzņēmumam piederošā darbības veida vienībā:

—	ir paredzēti pārdošanai,

—	tiek pārstrādāti citā produktā,

—	tiek iestrādāti citā produktā vai

—	tiek pievienoti krājumiem.

G. IEGULDĪJUMI

1) Mainīgais lielums 260101: Bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

Bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos ietver visus ilgtermiņa materiālo aktīvu papildinājumus, ko par tādiem atzinusi statistikas vienība pārskata periodā, izņemot palielinājumus, ko gūst no iepriekš atzītu zaudējumu no vērtības samazināšanās pārvērtēšanas vai apvērses vai no citu ilgtermiņa materiālo aktīvu pārklasificēšanas (pārvešanas).

Papildinājumi cita starpā ietver iegādes, finanšu nomu, uzlabojumus, pārveidojumus, renovāciju, būvniecību, pašbūvniecību un jebkurus kapitalizētos izdevumus, kā to atļauj piemērojamie grāmatvedības standarti, kuros noteikti atzīšanas un vērtēšanas kritēriji.

2) Mainīgais lielums 260102: Bruto ieguldījumi zemesgabalos

Bruto ieguldījumi zemesgabalos ietver visus papildinājumus zemei, pazemes atradnēm, mežiem un iekšējiem ūdeņiem, materiālajiem izpētes un novērtēšanas aktīviem, ieguvei, naftas un gāzes aktīviem un tamlīdzīgi, ko par tādiem atzinusi statistikas vienība pārskata periodā. Bruto ieguldījumi zemesgabalos ir daļa no mainīgā lieluma “bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos”.

3) Mainīgais lielums 260103: Bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē

Bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē ietver visus papildinājumus ēkām un tamlīdzīgām struktūrām, ko jau izmanto (t. i., kas nav jaunas) iegādes brīdī un ko statistikas vienība atzinusi par tādām pārskata periodā, vai šādu ēku un struktūru iegādes.

Bruto ieguldījumi esošu ēku iegādē ir daļa no mainīgā lieluma “bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos”.

4) Mainīgais lielums 260104: Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā

Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā ietver:

—	visus papildinājumus savai lietošanai paredzētu (pašbūvētu) jaunu ēku būvniecībai,

—	visas jaunu ēku iegādes (kas parasti ir rezultāts būvniecības līgumam, kura beneficiārs ir ziņojošā statistikas vienība),

—	visus esošu ēku kapitalizētos papildinājumus, pārveidojumus, uzlabojumus un renovācijas (ja ar tiem saistītie ekonomiskie papildu ieguvumi, visticamāk, ieplūdīs statistikas vienībā), ko par tādām atzinusi statistikas vienība pārskata periodā.

Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un labiekārtošanā ir daļa no mainīgā lieluma “bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos”.

5) Mainīgais lielums 260105: Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās

Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās ietver visus papildinājumus mašīnām, transportlīdzekļiem, palīgierīcēm un armatūrai, biroja aprīkojumam, datoru, sakaru un tīkla aprīkojumam un tamlīdzīgi, ko par tādiem atzinusi statistikas vienība pārskata periodā.

Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās ir daļa no mainīgā lieluma “bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos”.

6) Mainīgais lielums 260106: Bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību

Bruto ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos aktīvos, izņemot nemateriālo vērtību, ietver visus ilgtermiņa nemateriālo aktīvu papildinājumus, ko par tādiem atzinusi statistikas vienība pārskata periodā, izņemot nemateriālo vērtību.

Šādi papildinājumi cita starpā ietver iegādes, finanšu nomu, uzlabojumus, papildinājumus, pārveidojumus, renovāciju, būvniecību, pašbūvniecību un jebkurus kapitalizētos izdevumus, kā to atļauj piemērojamie grāmatvedības standarti, kuros noteikti atzīšanas un vērtēšanas kritēriji un kuros ir arī definēts jēdziens “nemateriālā vērtība”.

7) Mainīgais lielums 260107: Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā

Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā tiek uzskatīti par nemateriālajiem aktīviem tad un vienīgi tad, ja ir iespējams, ka uz aktīvu attiecināmie nākotnes ekonomiskie ieguvumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja aktīva izmaksas var tikt ticami novērtētas. Ja programmatūras iepirkšana neatbilst šiem nosacījumiem, tā tiek uzskatīta par izmaksām, kad tās radušās un iekļautas mainīgajā lielumā “preču un pakalpojumu kopējie iepirkumi”.

Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā ietver tās iepirkuma cenu, tostarp jebkādus ievedmuitas nodokļus un neatmaksājamos pirkšanas nodokļus un jebkuras tieši attiecināmās izmaksas programmatūras sagatavošanai atbilstīgi tās paredzētajai lietošanai. Tieši attiecināmās izmaksas ietver, piemēram, samaksu par profesionāliem programmatūras uzstādīšanas pakalpojumiem. Lai noteiktu izmaksas, atskaita jebkuras tirdzniecības atlaides un rabatus.

8) Mainīgais lielums 260108: Materiālu ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi

Materiālo ieguldījumu pārdošanas ieņēmumi ietver to esošo materiālo ražošanas līdzekļu vērtību, kas pārdoti trešām personām. Materiālo ražošanas līdzekļu pārdošanas vērtību nosaka pēc faktiski saņemtās summas (atskaitot PVN), nevis pēc uzskaites vērtības, pēc tam, kad atskaitītas visas izmaksas, kas pārdevējam radušās saistībā ar īpašumtiesību nodošanu. Neieskaita vērtības korekcijas un citas nodošanas darbības, kas nav pārdošana.

9) Mainīgais lielums 260201: Ārvalstu kontrolētu uzņēmumu bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

“Bruto ieguldījumus ilgtermiņa materiālajos aktīvos” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 260101 G punkta 1. apakšpunktā, un “ārvalstu kontrolētus uzņēmumus” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 210301 A punkta 13. apakšpunktā.

10) Mainīgais lielums 430101: Uzņēmumu ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības, bruto ieguldījumi ilgtermiņa materiālajos aktīvos

“Bruto ieguldījumus ilgtermiņa materiālajos aktīvos” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 260101 G punkta 1. apakšpunktā, un “uzņēmumus ārvalstīs, kurus galīgi kontrolē ziņojošās valsts institucionālās vienības” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 410101 A punkta 25. apakšpunktā.

H. NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

1) Mainīgais lielums 150101: Būvatļaujas – mājokļu skaits

Ar būvatļauju saprot pilnvarojumu sākt būvniecības projekta īstenošanu. Tādējādi būvatļauja ir noslēdzošais posms stadijā, kurā pirms darbu sākšanas no valsts iestādēm jāsaņem plānošanas un būvniecības pilnvarojums. Lai papildinātu datu avotus par jauniem būvniecības projektiem, var izmantot citu informāciju, piemēram, detalizētu piešķirto plānošanas apstiprinājumu un būvniecības sākšanas atļaujas.

Šīm būvatļaujām būtu jāsniedz pienācīgs ieskats par būvniecības nozares noslogotību tuvākajā nākotnē, lai gan tas tā var nebūt gadījumos, kad liela daļa atļauju paliek neizmantotas vai kad darbi pēc atļaujas saņemšanas tiek sākti ar novēlošanos.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2152 jāiesniedz dati tikai par jaunām ēkām un nedzīvojamo ēku pārveidojumiem par dzīvojamām ēkām, pat ja būvatļaujas var būt piešķirtas par citu būvniecību un darbiem.

Ēkas iedala dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās.

Dzīvojamās ēkas ir būves, no kurām vismaz pusi izmanto dzīvošanai. Ja dzīvošanai izmanto mazāk nekā pusi no kopējās izmantojamās platības, ēku klasificē kā nedzīvojamo ēku atbilstoši tās konkrētajam projektējumam.

Mainīgā lieluma “būvatļaujas – mājokļu skaits” mērķis ir atspoguļot, kā turpmāk saistībā ar saražoto vienību skaitu attīstīsies būvniecības nozares darbība.

Šo mainīgo lielumu apkopo no mājokļu skaita jaunās dzīvojamās ēkās, par kurām piešķirtas būvatļaujas (aptverot viena mājokļa dzīvojamās ēkas un dzīvojamās ēkas ar diviem vai vairākiem mājokļiem). Ar mājokli saprot vienu vai vairākas istabas kopā ar palīgtelpām pastāvīgā ēkā vai tās strukturāli atdalītā daļā, kas pēc veida, kādā tā būvēta, pārbūvēta, konvertēta u. tml. ir paredzēta privātai apdzīvošanai. Mājoklim vajadzētu būt nodalītai izejai uz ielas (tiešai izejai vai caur dārzu vai pagalmu) vai uz ēkas koplietošanas telpām (uz kāpņu telpām, gaiteņiem u. tml.). Nodalītas istabas, par kurām skaidrs, ka tās izmantojamas kā mājokļa daļa, uzskatāmas par mājokļa daļu. Tātad mājokli var veidot atsevišķas ēkas vienā teritorijā ar nosacījumu, ka tās skaidri paredzētas, lai tās apdzīvotu tā pati privātā mājsaimniecība.

Tādu esošu dzīvojamo ēku paplašinājumus, kurām būvatļauja nav vajadzīga, neuzskata par mājokļiem šīs statistikas nolūkā.

2) Mainīgais lielums 150102: Būvatļaujas – (izmantojamās platības) kvadrātmetri (vai alternatīva mērvienība)

“Būvatļaujas” definē tāpat kā mainīgajam lielumam 150101 H punkta 1. apakšpunktā. Mainīgā lieluma “būvatļaujas – izmantojamās platības kvadrātmetri” mērķis ir atspoguļot, kā turpmāk apjoma ziņā attīstīsies būvniecības nozares darbība.

Šajā mainīgajā lielumā ieskaita izmantojamo platību kvadrātmetrus jaunās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās, kam piešķirtas būvatļaujas. Ēkas izmantojamo platību mēra starp ārējām sienām, izņemot:

—	būvniecības platības (piemēram, robežu atzīmes, balsti, kolonnas, pīlāri, šahtas, skursteņi),

—	funkcionālas palīgtelpas (piemēram, telpas, kurās izvietotas apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtas vai elektroģeneratori),

—	pārvietošanās telpas (piemēram, kāpnes, lifti, eskalatori).

Dzīvošanai izmantojamā platībā ieskaita dzīvojamo ēku virtuves, dzīvojamās istabas, guļamistabas un papildistabas, pagrabus un kopējas istabas.

Ja informācija par izmantojamo platību nav tieši pieejama no apkopotajiem datiem, to var aplēst, pamatojoties uz pieejamajiem avotiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(2) Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.).

V PIELIKUMS

Tehniskās specifikācijas Eiropas statistikai par starptautisko preču tirdzniecību, tostarp preču tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. sadaļa

Definīcijas

Eiropas statistikā par starptautisko preču tirdzniecību piemēro šādas definīcijas:

a)	“preces” ir jebkāds kustams īpašums, ieskaitot elektroenerģiju un dabasgāzi;

b)	“preču eksports” ir visi preču fiziskie pārvietojumi, kuru rezultātā samazinās dalībvalsts materiālo resursu krājumi, no dalībvalsts statistikas teritorijas uz galamērķi citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts statistikas teritorijā;

c)	“preču imports” ir visi preču fiziskie pārvietojumi, kuru rezultātā palielinās dalībvalsts materiālo resursu krājumi, uz dalībvalsts statistikas teritoriju no citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts statistikas teritorijas;

“īpašas preces vai pārvietojumi” ir preces vai preču pārvietojumi, kā minēts šā pielikuma III nodaļā, kuriem, ņemot vērā to būtību, nav piemērojams princips reģistrēt preču fiziskos pārvietojumus pāri dalībvalsts robežām vai attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši metodiski noteikumi, kas atšķiras no noteikumiem, kuri piemērojami visām citām precēm vai pārvietojumiem;

e)	“Savienības preces” ir “Savienības preces”, kas definētas Savienības muitas kodeksā;

f)	“ārpussavienības preces” ir “ārpussavienības preces”, kas definētas Savienības muitas kodeksā;

g)	“muitas deklarācija” ir “muitas deklarācija”, kas definēta Savienības Muitas kodeksā;

h)	“muitas lēmums” ir jebkurš muitas dienestu oficiāls lēmums, kas attiecas uz pieņemtajām muitas deklarācijām un kam ir juridisks spēks attiecībā uz vienu vai vairākām personām;

i)	“ārpussavienības valsts” ir jebkura valsts vai teritorija, kas nav Eiropas Savienības statistikas teritorijas daļa;

j)	“preces tranzītā starp dalībvalstīm” ir preces, kas ceļā uz galamērķa dalībvalsti šķērso starpniecības dalībvalsti vai tiek apturētas tikai ar preču transportēšanu saistītu iemeslu dēļ, ja šāda pārvietošana nav preču imports vai eksports attiecīgajā dalībvalstī;

k)	“ekonomiskās īpašumtiesības” ir tiesības pretendēt uz labumiem, kas saistīti ar aktīva izmantošanu, uzņemoties ar to saistītos riskus; aktīva ekonomiskais īpašnieks var nebūt tā juridiskais īpašnieks;

“preces kvazi eksportā” ir preces, kas tiek pārvietotas no citas dalībvalsts uz dalībvalsti, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai, lai minētās preces deklarētu eksportam, ar nosacījumu, ka eksportētājs nav nodibināts dalībvalstī, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai, un ka ievešana dalībvalstī, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai, nav preču iegāde Savienības iekšienē vai darījums, ko par tādu uzskata, kā minēts Padomes Direktīvā 2006/112/EK;

m)	“preces kvazi importā” ir preces, ko kādā dalībvalstī laiž brīvā apgrozībā, ja importētājs nav nodibināts attiecīgajā dalībvalstī, un ko vēlāk eksportē uz citu dalībvalsti;

n)	“pārstrāde” ir darbība vai darbības (ražošana, pārveidošana, būvniecība, komplektēšana, montāža, uzlabošana, atjaunošana utt.) ar mērķi radīt vai izgatavot jaunu vai būtiski uzlabotu preci;

o)	“būvniecības dalībvalsts vai ārpussavienības valsts” ir dalībvalsts vai ārpussavienības valsts, kur nepabeigtai precei veikta pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde.

2. sadaļa

Iekšējā un ārējā Savienības eksporta un importa dalībvalsts; ziņotāja dalībvalsts

Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem piemēro šādas definīcijas:

a)	“Savienības iekšējā eksporta dalībvalsts” ir dalībvalsts, no kuras statistikas teritorijas preces izved uz to galamērķi citā dalībvalstī;

b)	“Savienības iekšējā importa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras statistikas teritorijā preces ieved no citas dalībvalsts.

Savienības ārējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem piemēro šādas definīcijas:

“Savienības ārējā eksporta dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras statistikas teritorijā preces atrodas, kad tās izlaiž muitas procedūrai vai kad tās reeksportē.

Tomēr attiecībā uz precēm, kas ir kvazi eksportā, ja var noteikt “faktiskā eksporta dalībvalsti”, kas norādīta šā pielikuma 17. iedaļas 2. punkta otrajā daļā, “Savienības ārējā eksporta dalībvalsts” ir faktiskā eksporta dalībvalsts.

b)	“Savienības ārējā importa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras statistikas teritorijā preces atrodas, kad tās izlaiž muitas procedūrai.

Savienības iekšējā un ārējā eksporta un importa dalībvalsts definīciju var pielāgot īpašo preču vai pārvietojumu nolūkā.

Lai sniegtu starptautisko preču tirdzniecības statistiku Komisijai (Eurostat), ziņotāja dalībvalsts ir eksporta dalībvalsts eksporta gadījumā un importa dalībvalsts importa gadījumā.

3. sadaļa

Darbības joma

Eiropas statistika par preču starptautisko tirdzniecību ietver Savienības iekšējo un Savienības ārējo preču tirdzniecību.

Savienības iekšējā preču tirdzniecība ietver:

šādu preču Savienības iekšējo eksportu, kuras izved no eksporta dalībvalsts uz galamērķi citā dalībvalstī:

i)	Savienības preces, izņemot preces, kas ir tranzītā starp dalībvalstīm;

ii)	ārpussavienības preces, kam eksporta dalībvalstī piemēro ievešanas pārstrādei muitas procedūru;

šādu preču Savienības iekšējo importu, kuras ieved importa dalībvalstī un kuras sākotnēji eksportētas no citas dalībvalsts:

i)	Savienības preces, izņemot preces, kas ir tranzītā starp dalībvalstīm;

ii)	ārpussavienības preces, kam iepriekš eksporta dalībvalstī piemērota ievešanas pārstrādei muitas procedūra, ko patur ievešanas pārstrādei muitas procedūrā vai ko laiž brīvā apritē importa dalībvalstī.

Savienības ārējā preču tirdzniecība ietver:

Savienības ārējo to preču tirdzniecību, kuras izved no Savienības statistikas teritorijas:

saskaņā ar vienu no šādām muitas procedūrām, kas noteiktas Savienības Muitas kodeksā:

—

eksports;

—	izvešana pārstrādei,

ii)

piemērojot Savienības Muitas kodeksu:

—	ārpussavienības precēm, ko īslaicīgi reeksportē tālākai pārstrādei;

—	Savienības precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas pēc tam, kad uz tām ir attiecināta galapatēriņa procedūra;

—	reeksportētām ārpussavienības precēm, lai izpildītu ievešanas pārstrādei procedūru;

Savienības ārējo tādu preču importu, kuras ievestas Savienības statistikas teritorijā saskaņā ar vienu no šādām muitas procedūrām, kas noteiktas Savienības Muitas kodeksā:

i)	laišana brīvā apgrozībā, tostarp galapatēriņš;

ii)	ievešana pārstrādei.

Eiropas statistikas par preču starptautisko tirdzniecību tvērumu var pielāgot attiecībā uz īpašām precēm vai pārvietojumiem.

Metodikas apsvērumu dēļ Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību neiekļauj konkrētas preces vai pārvietojumus. Šīs preces un pārvietojumi ir uzskaitīti papildinājumā.

4. sadaļa

Statistikas teritorija

Savienības statistikas teritorija aptver dalībvalstu statistikas teritorijas. Dalībvalsts statistikas teritorija atbilst tās teritorijai, ko ņem vērā, nosakot Savienības muitas teritoriju Savienības Muitas kodeksā.

Atkāpjoties no 1. punkta, Vācijas Federatīvās Republikas statistikas teritorija ietver Helgolandes salu.

Dalībvalstu statistikas teritorijas definīciju var pielāgot īpašo preču vai pārvietojumu nolūkā.

5. sadaļa

Pārskata periods

Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem pārskata periods ir:

a)	kalendārais mēnesis, kurā notiek imports vai eksports;

kalendārais mēnesis, kura laikā notiek nodokļa iekasējamības gadījums attiecībā uz Savienības precēm, par kurām, tās piegādājot vai iegādājoties Kopienas iekšienē, kļūst iekasējams PVN, kā minēts Padomes Direktīvā 2006/112/EK.

Tomēr, ja laikposms starp preču importu vai eksportu un nodokļa iekasējamības gadījumu ir ilgāks par diviem kalendārajiem mēnešiem, pārskata periods ir mēnesis, kurā notiek imports vai eksports, vai

c)	kalendārais mēnesis, kura laikā muitas iestādes ir pieņēmušas deklarāciju, ja muitas deklarācija tiek izmantota kā datu avots.

Savienības ārējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem pārskata periods ir:

a)	kalendārais mēnesis, kurā notiek imports vai eksports;

b)	kalendārais mēnesis, kura laikā muitas iestādes ir pieņēmušas deklarāciju, ja muitas deklarācija tiek izmantota kā datu avots.

Pārskata periodu var pielāgot īpašu preču un pārvietojumu nolūkā.

6. sadaļa

Eksportētājs un importētājs

Eksportētājs ir ekonomikas dalībnieks, kas veic darbības, kuru rezultātā preces tiek eksportētas.

Eksportētājs šīs darbības veic, kad

a)	noslēdz līgumu (izņemot transporta līgumus), kura rezultātā preces tiek eksportētas no eksporta dalībvalsts, vai arī

b)	izved preces no eksporta dalībvalsts vai paredz preču izvešanu eksporta dalībvalstī, vai arī

c)	tur valdījumā preces, kas ir preču eksporta priekšmets eksporta dalībvalstī.

Importētājs ir ekonomikas dalībnieks, kas veic darbības, kuru rezultātā preces tiek importētas.

Importētājs šīs darbības veic, kad

a)	noslēdz līgumu (izņemot transporta līgumus), kura rezultātā preces tiek importētas importa dalībvalstī, vai arī

b)	ieved preces importa dalībvalstī vai paredz preču ievešanu importa dalībvalstī, vai arī

c)	tur valdījumā preces, kas ir preču importa priekšmets importa dalībvalstī.

Eksportētāja un importētāja definīciju var pielāgot attiecībā uz īpašām precēm vai pārvietojumiem.

7. sadaļa

Ziņojošā vienība attiecībā uz Savienībās iekšējās preču tirdzniecības statistiku

Ziņojošā vienība attiecībā uz Savienībās iekšējā preču eksporta statistiku ir nodokļa maksātājs, kas definēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) III sadaļā, vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja un ko identificē pēc individuāla identifikācijas numura, kurš šai personai piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu, eksporta dalībvalstī,

a)	kas deklarējis Savienībā piegādātas preces saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 251. panta a) punktu, vai arī

b)	eksportētājs, kurš definēts 6. sadaļā.

Ziņojošā vienība attiecībā uz statistiku par Savienības iekšējo preču importu ikreiz, kad kā datu avots tiek izmantots apsekojums, ir nodokļa maksātājs, kas definēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK III sadaļā, vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja un ko identificē pēc individuāla identifikācijas numura, kurš šai personai piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu, importa dalībvalstī,

a)	kas deklarējis Savienībā iegādātas preces saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 251. panta c) punktu, vai arī

b)	importētājs, kurš definēts 6. sadaļā.

Ziņojošās vienības definīciju var pielāgot attiecībā uz īpašām precēm vai pārvietojumiem.

8. sadaļa

To ziņojošo vienību pienākumi, kuras paziņo Eiropas statistiku par preču starptautisko tirdzniecību

Ziņojošajām vienībām, kas paziņo Eiropas statistiku par preču starptautisko tirdzniecību, ir pienākums pēc tās dalībvalsts valsts statistikas iestādes (VSI) pieprasījuma, kurā viņas sniegušas informāciju, pierādīt sniegtās statistikas informācijas pareizību.

Ja kāda par informācijas sniegšanu atbildīgā ziņojošā vienība neizpilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, attiecīgajai ziņojošajai vienībai var piemērot sankcijas, ko nosaka dalībvalstis.

Importētājam importa dalībvalstī ir pienākums palīdzēt VSI importa dalībvalstī noskaidrot datu kvalitātes jautājumus, kas saistīti ar statistikas informāciju, bet tikai lai nodrošinātu Savienības iekšējā importa datu kvalitāti.

II NODAĻA

STATISTIKAS DATU ELEMENTU SPECIFIKĀCIJA

9. sadaļa

Ar nodokli apliekamā summa un tās ekvivalents

Ar nodokli apliekamā summa ir vērtība, kas nosakāma nodokļu vajadzībām saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK. Produktiem, kas apliekami ar nodokļiem, šo nodokļu summa jāizslēdz no summas, ko apliek ar nodokli.

Kad ar nodokli apliekamā summa nav jādeklarē nodokļa uzlikšanas mērķiem, tās ekvivalents atbilst pavadzīmes vērtībai, neiekļaujot PVN, vai, trūkstot tai, atbilst summai, par kura tiktu izrakstīts rēķins jebkuras pārdošanas vai pirkuma gadījumā.

Pārstrādes gadījumā ar nodokli apliekamās summas ekvivalentu nosaka uz bruto bāzes šādi:

a)	preču vērtība pirms to pārstrādes ir kopējā summa, par kura būtu izrakstīts rēķins pārdošanas vai pirkšanas gadījumā;

b)	preču vērtība pēc to pārstrādes ir preču vērtība pirms to pārstrādes, kam pieskaitīta pārstrādes darbības pievienotā vērtība.

Ar nodokli apliekamo summu un tās ekvivalentu izsaka ziņotājas dalībvalsts valūtā.

Ja, lai ar nodokli apliekamo summu un tās ekvivalentu izteiktu ziņotājas dalībvalsts valūtā, ir nepieciešama valūtas konvertācija, izmanto valūtas maiņas kursu, kas minēts 10. sadaļas 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktā.

10. sadaļa

Statistiskā vērtība

Statistiskā vērtība ir preču vērtība, kāda tā ir laikā, kad, un vietā, kur tās šķērso eksporta dalībvalsts robežu, tās eksportējot, un importa dalībvalsts robežu, tās importējot.

Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkos statistisko vērtību aprēķina, pamatojoties uz summu, kas apliekama ar nodokli, un tās ekvivalentu, kā minēts 9. sadaļā, to pēc vajadzības koriģējot, lai ņemtu vērā papildu izdevumus saskaņā ar 4. punktu.

Savienības ārējās preču tirdzniecības statistikas nolūkos statistisko vērtību aprēķina, pamatojoties uz preču vērtību, kas minēta 2. un 3. punktā, to pēc vajadzības koriģējot, lai ņemtu vērā papildu izdevumus saskaņā ar 4. punktu.

Preču vērtība Savienības ārējam eksportam vai importam ir:

a)	pārdošanas vai pirkšanas gadījumā – cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par importētajām vai eksportētajām precēm, izņemot brīvi noteiktas vai fiktīvas vērtības;

b)	citos gadījumos – cena, kas tiktu maksāta pārdošanas vai pirkšanas gadījumā.

Muitas vērtību izmanto, ja tā saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu noteikta precēm laišanai brīvā apgrozībā, tostarp galapatēriņam.

Pārstrādes vai tādu citu darījumu gadījumā, par kuriem neizraksta rēķinu, preču vērtību Savienības ārējam eksportam vai importam nosaka uz bruto bāzes šādi:

a)	preču vērtība pirms to pārstrādes vai citu tādu darījumā, par kuriem neizraksta rēķinu, ir kopējā summa, par kura būtu izrakstīts rēķins pārdošanas vai pirkšanas gadījumā;

b)	preču vērtība pēc to pārstrādes ir preču vērtība pirms to pārstrādes, kam pieskaitīta pārstrādes darbības pievienotā vērtība.

Ar nodokli apliekamo summu un tās ekvivalentu, kas minēti 9. sadaļā attiecībā uz Savienības iekšējo tirdzniecību, un vērtību, kas minēta 2. un 3. punktā attiecībā uz Savienības ārējo tirdzniecību, pēc vajadzības koriģē tā, lai statistiskā vērtība ietvertu tikai un vienīgi papildu izdevumus, piemēram, transporta un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās, aizgādājot preces no to izvešanas vietas:

a)	līdz eksporta dalībvalsts robežai, tās eksportējot;

b)	līdz importa dalībvalsts robežai, tās importējot.

Preču statistisko vērtību izsaka ziņotājas dalībvalsts valūtā.

Ja preču statistiskās vērtības izteikšanai valsts valūtā ir vajadzīga valūtas konvertācija, izmanto šādu valūtas maiņas kursu:

a)	saskaņā ar Savienības muitas kodeksā paredzētajiem noteikumiem piemērojamais maiņas kurss muitas deklarācijas pieņemšanas laikā, vai arī

b)	kurss, ko piemēro, lai noteiktu ar nodokli apliekamo summu nodokļa uzlikšanas nolūkos, kad tas ir noteikts; vai arī

c)	piemērojamais references maiņas kurss, ko nosaka Eiropas Centrālā banka euro zonā ietilpstošajām dalībvalstīm, laikā, kad preces tiek importētas vai eksportētas, vai oficiālais maiņas kurss, ko nosaka dalībvalstis, kuras neietilpst eurozonā, ja dalībvalstis nav nolēmušas par īpašiem noteikumiem.

11. sadaļa

Preču daudzums

Preču daudzumu izsaka:

a)	kā neto masu, kas ir preču faktiskais svars bez visa iepakojuma;

b)	attiecīgā gadījumā – kā daudzumu papildu mērvienībās, kas nozīmē daudzumu, kurš nav neto masa, saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, kas ir spēkā pārskata periodā.

12. sadaļa

Partnerdalībvalstis un partnervalstis

“Nosūtītāja dalībvalsts” ir dalībvalsts, no kuras preces sākotnēji eksportētas uz importa dalībvalsti, ja starpniecības dalībvalstī nav noticis nedz komerciāls darījums (t. i., pārdošana vai pārstrāde), ne ar pārvadāšanu nesaistīta apstāšanās. Ja šāda apstāšanās vai komerciāls darījums ir noticis, nosūtītāja dalībvalsts ir pēdējā starpniecības dalībvalsts, kurā notikusi šāda apstāšanās vai darījums.

“Galamērķa dalībvalsts” ir nosūtīšanas brīdī pēdējā zināmā dalībvalsts, uz kuru jāeksportē preces.

“Izcelsmes valsts” ir dalībvalsts vai valsts, kurā ir preču izcelsme.

Precēm, kuras pilnībā iegūtas vai saražotas atsevišķā dalībvalstī vai valstī, vai teritorijā, izcelsme ir šādā dalībvalstī vai valstī, vai teritorijā.

Attiecībā uz precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts valsts, vai teritorija, uzskata, ka to izcelsme ir dalībvalstī vai valstī, vai teritorijā, kurā notikusi to pēdējā nozīmīgā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kura beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.

Ārpussavienības preču izcelsmi nosaka saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa noteikumiem par nepreferenciālu izcelsmi.

“Nosūtīšanas valsts” ir valsts, no kurienes preces tika sākotnēji eksportētas uz dalībvalsti, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai, ja starpniecības valstī nav noticis nedz komerciāls darījums (piemēram, pārdošana vai pārstrāde), nedz ar pārvadāšanu nesaistīta apstāšanās. Ja šāda apstāšanās vai komerciāls darījums ir noticis, nosūtīšanas valsts ir pēdējā starpniecības valsts, kurā notikusi šāda apstāšanās vai darījums.

Par “pēdējo zināmo galamērķa valsti” norāda pēdējo valsti, par kuru laikā, kad notiek izlaišana muitas procedūrai, vai reeksporta laikā ir zināms, ka uz to jānogādā preces.

13. sadaļa

Prece

“Prece” ir preces saskaņā ar pārskata periodā spēkā esošo kombinēto nomenklatūru.

14. sadaļa

Darījuma veids

“Darījuma veids” ir dažādas iezīmes (pirkšana/pārdošana, darbs saskaņā ar līgumu utt.), ko uzskata par noderīgām, lai atšķirtu vienu darījumu no cita, jo īpaši maksājumu bilances un nacionālo kontu vajadzībām.

Darījuma veida iedalījums ir norādīts šīs regulas I pielikuma C daļas 1. tabulā.

15. sadaļa

Transporta veids

“Transporta veids uz robežas” ir izmantojamais transporta veids, ar kuru preces paredzēts:

a)	izvest no eksporta dalībvalsts statistikas teritorijas Savienības iekšējā eksporta gadījumā vai 4. sadaļā norādītās Savienības statistikas teritorijas Savienības ārējā eksporta gadījumā, vai

b)	ievest importa dalībvalsts statistikas teritorijā Savienības iekšējā importa gadījumā vai 4. sadaļā norādītās Savienības statistikas teritorijas Savienības importa eksporta gadījumā.

“Iekšējais transporta veids” attiecīgā gadījumā ir izmantotais iekšzemes transportlīdzeklis, ar kuru preces izvestas no izvešanas vietas, tās eksportējot, vai ar kuru tās paredzēts nogādāt ierašanās vietā, tās importējot.

“Konteiners” nozīmē informāciju par to, vai, šķērsojot Savienības statistikas teritoriju, preces tiek pārvadātas konteineros.

Transporta veida iedalījums ir norādīts šīs regulas I pielikuma C daļas 2. tabulā.

16. sadaļa

Partneris–ekonomikas dalībnieks importa dalībvalstī

Partneris–ekonomikas dalībnieks importa dalībvalstī ir nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kas nav nodokļa maksātāja un ko identificē pēc individuāla identifikācijas numura, kurš šai personai piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu, importa dalībvalstī,

a)	kas deklarējis Savienībā iegādātas preces saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 251. panta c) punktu, vai arī

b)	importētājs, kurš definēts 6. sadaļā.

17. sadaļa

Iespējamā galamērķa dalībvalsts un faktiskā eksporta dalībvalsts

Ja preces laiž brīvā apgrozībā vai tām piemēro galapatēriņa procedūru, iespējamā galamērķa dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai.

Tomēr, ja muitas deklarācijas sagatavošanas laikā ir zināms, ka preces pēc to izlaišanas tiks nosūtītas uz citu dalībvalsti, šī dalībvalsts ir iespējamā galamērķa dalībvalsts.

Ja precēm piemēro ievešanas pārstrādei muitas procedūru, iespējamā galamērķa dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā tiek veikta pirmā pārstrādes darbība.

Faktiskā eksporta dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā preces atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai.

Tomēr attiecībā uz 1. sadaļas l) punktā definētajām kvazi eksporta precēm faktiskā eksporta dalībvalsts ir dalībvalsts, no kuras preces ievestas dalībvalstī, kurā tās atrodas laikā, kad tās izlaiž muitas procedūrai.

Ja preces eksportē pēc ievešanas pārstrādei muitas procedūras, faktiskā eksporta dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā veikta pēdējā pārstrādes darbība.

18. sadaļa

Statistikas procedūra

“Statistikas procedūra” ir dažādās raksturīgās pazīmes, ko izmanto, lai atšķirtu dažādus preču importa un eksporta veidus, jo īpaši atbilstīgi to laišanai muitas procedūrā, kā norādīts šīs regulas I pielikuma C daļas 3. tabulā.

19. sadaļa

Preferenciāls režīms importam

Dati par preferenciālu režīmu ir tarifa režīms, kas norādīts ar preferenču kodu saskaņā ar klasifikāciju, kas norādīta Savienības Muitas kodeksā.

Dati attiecas uz preferenciālo režīmu, ko piemēro vai piešķir muitas dienesti.

20. sadaļa

Piegādes noteikumi

“Piegādes noteikumi” ir pirkuma līguma noteikumi, kas attiecīgi nosaka pārdevēja un pircēja saistības saskaņā ar Starptautiskās Tirdzniecības palātas Incoterms noteikumiem.

III NODAĻA

ĪPAŠAS PRECES VAI PĀRVIETOJUMI

21. sadaļa

Kuģi un gaisa kuģi

Šajā sadaļā:

a)	“kuģis” ir pabeigti kuģi, ko uzskata par ejošiem jūrā saskaņā ar pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 89. nodaļu, velkoņi, karakuģi un peldošas iekārtas;

b)	“gaisa kuģi” ir pabeigtas lidmašīnas un citi gaisa kuģi, kuru pašsvars pārsniedz 2 000 kg; šie noteikumi neattiecas uz citām lidmašīnām un citiem gaisa kuģiem, helikopteriem, kosmosa kuģiem, suborbitālajām un kosmiskajām nesējraķetēm.

Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver tikai šādu kuģu un gaisa kuģu eksportu un importu:

kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana no juridiskas vai fiziskas personas, kas nodibināta citā dalībvalstī vai ārpussavienības valstī, juridiskai vai fiziskai personai, kas nodibināta ziņotājā dalībvalstī. Minētais ietver nodošanu, lai kuģi vai gaisa kuģi sadalītu daļās vai nodotu metāllūžņos. Šos darījumus uzskata par importu;

kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana no juridiskas vai fiziskas personas, kas nodibināta ziņotājā dalībvalstī, juridiskai vai fiziskai personai, kas nodibināta citā dalībvalstī vai ārpussavienības valstī. Minētais ietver nodošanu, lai kuģi vai gaisa kuģi sadalītu daļās vai nodotu metāllūžņos. Šos darījumus uzskata par eksportu;

c)	jauna kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana no būvniecības dalībvalsts vai ārpussavienības valsts, kas definēta 1. sadaļas o) punktā, pirmajam īpašniekam pēc tā uzbūvēšanas;

d)	kuģu vai gaisa kuģu eksports un imports pirms vai pēc to pārstrādes saskaņā ar līgumu, kā definēts 1. sadaļas n) punktā.

Attiecībā uz statistiku par kuģu un gaisa kuģu eksportu un importu piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

a)	Šīs sadaļas 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētais pārskata periods eksportam un importam ir mēnesis, kurā tiek nodotas ekonomiskās īpašumtiesības. Šīs sadaļas 2. punkta d) apakšpunktā minētais pārskata periods eksportam un importam ir kalendārais mēnesis, kurā notiek imports vai eksports.

Partnerdalībvalsts vai partnervalsts ir:

dalībvalsts vai ārpussavienības valsts, kurā ir nodibināta juridiskā vai fiziskā persona, kas nodod kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības (importam), vai juridiskā vai fiziskā persona, kurai tiek nodotas kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības (eksportam), attiecībā uz 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem darījumiem;

ii)	būvniecības dalībvalsts vai ārpussavienības valsts jaunu kuģu vai gaisa kuģu gadījumā (importam);

iii)

dalībvalsts vai ārpussavienības valsts, kurā ir nodibināta juridiskā vai fiziskā persona, kas īsteno ekonomiskās īpašumtiesības uz kuģi vai gaisa kuģi, attiecībā uz tādu kuģu vai gaisa kuģu importu, kurus paredzēts pārstrādāt saskaņā ar līgumu, un attiecībā uz tādu kuģu vai gaisa kuģu eksportu, kuri pārstrādāti saskaņā ar līgumu;

iv)	dalībvalsts vai ārpussavienības valsts, kurā veic pārstrādi, attiecībā uz kuģu vai gaisa kuģu eksportu, lai tos pārstrādātu saskaņā ar līgumu, un kuģu vai gaisa kuģu importu pēc apstrādes saskaņā ar līgumu.

c)	Statistiskā vērtība attiecībā uz eksportu un importu, kas minēts 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ir kopējā summa, par kuru tiktu izrakstīts rēķins – neiekļaujot transporta un apdrošināšanas izmaksas – visa kuģa vai gaisa kuģa pārdošanas vai pirkšanas gadījumā.

d)	Kuģiem daudzumu izsaka papildu mērvienībās, kas noteiktas pārskata periodā spēkā esošajā kombinētajā nomenklatūrā, un gaisa kuģiem – neto masā un papildu mērvienībās, kas noteiktas pārskata periodā spēkā esošajā kombinētajā nomenklatūrā.

Šajā sadaļā:

importētājs ir:

i)	juridiskā vai fiziskā persona, kam tiek nodotas kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības saistībā ar 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem darījumiem;

ii)	juridiskā vai fiziskā persona, kas īsteno ekonomiskās īpašumtiesības uz kuģi vai gaisa kuģi attiecībā uz kuģu vai gaisa kuģu importu pēc pārstrādes saskaņā ar līgumu;

iii)	juridiskā vai fiziskā persona, kas apņemas veikt pārstrādi, attiecībā uz tādu kuģu vai gaisa kuģu importu, kurus paredzēts pārstrādāt saskaņā ar līgumu.

Eksportētājs ir:

i)	juridiskā vai fiziskā persona, no kuras tiek nodotas kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības saistībā ar 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem darījumiem;

ii)	juridiskā vai fiziskā persona, kas īsteno ekonomiskās īpašumtiesības uz kuģi vai gaisa kuģi, attiecībā uz tādu kuģu vai gaisa kuģu eksportu, kurus paredzēts pārstrādāt saskaņā ar līgumu;

iii)	juridiskā vai fiziskā persona, kas veikusi pārstrādi, attiecībā uz kuģu vai gaisa kuģu eksportu pēc to pārstrādes saskaņā ar līgumu.

Pēc VSI pieprasījuma eksportētāji un importētāji, ko norīkojusi minētā iestāde, iesniedz statistikas informāciju saskaņā ar 3. punktu vai pierādījumu par šāda norīkojuma nepareizību.

Valsts statistikas iestādēm (VSI) ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kas tām var būt vajadzīgi, lai apkopotu 2. punktā minēto statistiku. Jo īpaši pēc VSI pieprasījuma iestādes, kas ir atbildīgas par kuģu un gaisa kuģu reģistru uzturēšanu, iesniedz visu pieejamo informāciju.

22. sadaļa

Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces

Šajā sadaļā:

a)	“preču piegāde kuģiem un gaisa kuģiem” ir preču piegāde apkalpei un pasažieriem patēriņam brauciena laikā un dzinēju, mašīnu, mehānismu un cita kuģu vai gaisa kuģu aprīkojuma darbībai;

kuģi vai gaisa kuģi uzskata par piederošu dalībvalstij vai ārpussavienības valstij, kurā nodibināta juridiskā vai fiziskā persona, kas īsteno ekonomiskās īpašumtiesības uz kuģi vai gaisa kuģi, kā definēts 1. sadaļas k) punktā. Šīs sadaļas kontekstā ekonomiskās īpašumtiesības var noteikt pēc kuģa vai gaisa kuģa reģistrācijas valsts.

Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver tikai to preču eksportu, kas no ziņotājas dalībvalsts statistikas teritorijas piegādātas kuģiem un gaisa kuģiem, kuri pieder citai dalībvalstij vai ārpussavienības valstij.

Attiecībā uz statistiku par precēm, ko piegādā kuģiem un gaisa kuģiem, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

a)	Pārskata periods ir mēnesis, kurā preces piegādā kuģim vai gaisa kuģim.

b)	Var izmantot vienkāršotu preču iedalījumu, kas norādīts šīs regulas I pielikuma B daļas 34. un 35. tabulā.

c)	Var izmantot vienkāršotus partnerdalībvalstu vai partnervalstu kodus.

d)	Neto masu apkopo tikai par precēm, kas pieder pie pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas.

23. sadaļa

Preces, kas piegādātas atkrastes iekārtām un no atkrastes iekārtām

Šajā sadaļā:

a)	“atkrastes iekārta” ir uzstādāmais vai uzstādītais aprīkojums un ierīces, un stacionārs jūrā ārpus jebkuras dalībvalsts statistiskās teritorijas;

b)	“atkrastes iekārtām piegādātās preces” ir preču piegāde apkalpei un dzinēju, mašīnu un cita atkrastes iekārtas aprīkojuma darbībai;

c)	“atkrastes iekārtas būvniecības izmantojamas preces” ir ilglietojuma preču piegāde jaunas atkrastes iekārtas būvniecībai vai esošas atkrastes iekārtas paplašināšanai;

“atkrastes iekārtās iegūtas vai saražotas preces” ir produkti, kas iegūti jūras gultnē vai gruntī vai ražoti atkrastes iekārtā, un preces, kas iegūtas, demontējot atkrastes iekārtu; uz dabasgāzi un elektroenerģiju, ko iegūst vai saražo atkrastes iekārtas, neattiecas šīs sadaļas noteikumi, bet attiecas attiecīgi 26. un 27. sadaļas noteikumi;

e)	atkrastes iekārtu uzskata par piederošu dalībvalstij vai ārpussavienības valstij, ja tā ierīkota apgabalā, kurā dalībvalstij vai ārpussavienības valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot jūras gultni vai grunti vai ir tiesības atļaut šādu izmantošanu.

Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver:

tādu preču importu, kuras piegādā no:

i)	citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts uz ziņotājas dalībvalsts atkrastes iekārtu;

ii)	citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts atkrastes iekārtas uz ziņotāju dalībvalsti;

iii)	citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts atkrastes iekārtas uz ziņotājas dalībvalsts atkrastes iekārtu;

tādu preču eksportu, kuras piegādā uz:

i)	citu dalībvalsti vai ārpussavienības valsti no ziņotājas dalībvalsts atkrastes iekārtas;

ii)	citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts atkrastes iekārtu no ziņotāju dalībvalsts;

iii)	citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts atkrastes iekārtu no ziņotājas dalībvalsts atkrastes iekārtas.

Attiecībā uz statistiku par to preču importu, kuras piegādā uz atkrastes iekārtām un no tām, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

a)	Pārskata periods ir mēnesis, kurā preces piegādā uz atkrastes iekārtu vai no atkrastes iekārtas.

Attiecībā uz precēm, ko piegādā uz atkrastes iekārtām, var izmantot vienkāršotu preču iedalījumu, kas norādīts šīs regulas I pielikuma B daļas 34. un 35. tabulā.

Attiecībā uz precēm, ko iegūst vai saražo atkrastes iekārtās, un precēm, kas izmantojamas atkrastes iekārtas būvniecībai, izmanto kombinētās nomenklatūras apakšpozīciju preču kodu.

c)	Attiecībā uz precēm, ko piegādā uz atkrastes iekārtām, var izmantot vienkāršotus partnerdalībvalstu vai partnervalstu kodus.

d)	Neto masu apkopo attiecībā uz precēm, ko piegādā uz atkrastes iekārtām, kuras pieder pie pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas, precēm, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtas būvniecībai, un precēm, ko iegūst vai saražo atkrastes iekārtās.

Par precēm, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtas būvniecībai, un precēm, ko iegūst vai saražo atkrastes iekārtās, attiecīgā gadījumā apkopo daudzumu papildu mērvienībās, kas noteiktas pārskata periodā spēkā esošajā kombinētajā nomenklatūrā.

24. sadaļa

Jūras produkti

Šajā sadaļā:

a)	“jūras produkti” ir zvejniecības produkti, minerāli, izglābtā krava un visi citi produkti – ja uz tiem neattiecas 23. sadaļas noteikumi – kurus jūras kuģi vēl nav izkrāvuši krastā;

b)	kuģi uzskata par piederošu dalībvalstij vai ārpussavienības valstij, kurā nodibināta juridiskā vai fiziskā persona, kas īsteno ekonomiskās īpašumtiesības uz kuģi, kā definēts 1. sadaļas k) punktā. Šīs sadaļas kontekstā ekonomiskās īpašumtiesības var noteikt pēc kuģa reģistrācijas valsts.

Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver šādu jūras produktu eksportu un importu:

a)	jūras produktu izkraušana ziņotājas dalībvalsts ostās vai to iegāde, ko veic kuģi, kuri pieder ziņotājai dalībvalstij, no kuģiem, kuri pieder citai dalībvalstij vai ārpussavienības valstij. Šos darījumus uzskata par importu;

b)	jūras produktu izkraušana citas dalībvalsts vai ārpussavienības valsts ostās no kuģa, kas pieder ziņotājai dalībvalstij, vai to iegāde, ko veic kuģi, kuri pieder citai dalībvalstij vai ārpussavienības valstij, no kuģiem, kas pieder ziņotājai dalībvalstij. Šos darījumus uzskata par eksportu.

Attiecībā uz statistiku par jūras produktu eksportu un importu pārskata periods ir mēnesis, kurā jūras produkti tiek izkrauti ostā, vai mēnesis, kurā notiek jūras produktu iegāde.

VSI ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kas tām var būt vajadzīgi, lai piemērotu šo sadaļu.

25. sadaļa

Kosmosa kuģi

Šajā sadaļā “kosmosa kuģi” ir satelīti un citas preces, kas var izceļot ārpus Zemes atmosfēras, un šādu preču daļas; šie noteikumi neattiecas uz kosmiskajām nesējraķetēm.

Šīs sadaļas noteikumi attiecas tikai uz šādu gaisa kuģu eksportu un importu:

tāda gaisa kuģa palaišana, attiecībā uz kuru ekonomiskās īpašumtiesības nodotas no juridiskas vai fiziskas personas, kas nodibināta ziņotājā dalībvalstī, juridiskai vai fiziskai personai, kas nodibināta citā dalībvalstī vai ārpussavienības valstī. Minētais ietver gaisa kuģu daļu palaišanu, lai tās samontētu ārpus Zemes atmosfēras. Šos darījumus uzskata par eksportu;

tāda gaisa kuģa palaišana, attiecībā uz kuru ekonomiskās īpašumtiesības nodotas no juridiskas vai fiziskas personas, kas nodibināta citā dalībvalstī vai ārpussavienības valstī, juridiskai vai fiziskai personai, kas nodibināta ziņotājā dalībvalstī. Minētais ietver gaisa kuģu daļu palaišanu, lai tās samontētu ārpus Zemes atmosfēras. Šos darījumus uzskata par importu.

Attiecībā uz statistiku par kosmosa kuģu eksportu un importu piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

a)	Pārskata periods ir mēnesis, kurā notiek ekonomisko īpašumtiesību nodošana.

b)	Attiecībā uz eksportu uz starptautiskām organizācijām vai kosmosa aģentūrām izmanto vienkāršotus partnervalstu kodus.

c)	Statistiskā vērtība ir kosmosa kuģa vērtība, neieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas.

VSI ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kas tām var būt vajadzīgi, lai piemērotu šo sadaļu.

26. sadaļa

Dabasgāze

Šajā sadaļā “dabasgāze” ir dabasgāze gāzveida stāvoklī, ko piegādā, izmantojot dabasgāzes sadales sistēmas.

Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver dabasgāzes eksportu un importu.

Attiecībā uz statistiku par dabasgāzes eksportu un importu piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

a)	Pārskata periods ir eksporta vai importa mēnesis.

b)	Statistiskā vērtība var būt balstīta uz aplēsēm.

c)	Partnerdalībvalsti vai partnervalsti var noteikt pēc aplēsēm.

VSI ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kas tām var būt vajadzīgi, lai apkopotu 2. punktā minēto statistiku. VSI var pieprasīt, lai statistikas informāciju par eksportu un importu, kas minēts 2. punktā, sniegtu tieši operatori, kas nodibināti ziņotājā dalībvalstī un kam pieder valsts dabasgāzes piegādes tīkli vai kas tos ekspluatē.

27. sadaļa

Elektroenerģija

Šajā sadaļā “elektroenerģija” ir elektroenerģija, ko pārvada pārrobežu elektroenerģijas tīklos.

Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību ietver elektroenerģijas eksportu un importu.

Attiecībā uz statistiku par elektroenerģijas eksportu un importu piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

a)	Pārskata periods ir eksporta vai importa mēnesis.

b)	Partnerdalībvalsts vai partnervalsts ir kaimiņos esošā dalībvalsts vai ārpussavienības valsts.

c)	Statistiskā vērtība var būt balstīta uz aplēsēm.

d)	Daudzumu apkopo tikai papildu mērvienībās, kas noteiktas pārskata periodā spēkā esošajā kombinētajā nomenklatūrā.

VSI ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kas tām var būt vajadzīgi, lai apkopotu 2. punktā minēto statistiku. VSI var pieprasīt, lai statistikas informāciju par importu un eksportu, kas minēts 2. punktā, sniegtu tieši operatori, kas nodibināti ziņotājā dalībvalstī un kam pieder valsts elektroenerģijas pārvades tīkls vai kas to ekspluatē.

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TĀDU KONFIDENCIĀLU DATU APMAIŅU, KAS ATTIECAS UZ SAVIENĪBAS IEKŠĒJO PREČU EKSPORTU

28. sadaļa

Apmaiņai paredzētās statistikas informācijas vākšana un apkopošana

Attiecībā uz statistikas informācijas vākšanu un apkopošanu par Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktā minēto un Regulas (ES) 2019/2152 12. pantā izklāstīto Savienības iekšējo preču eksportu piemēro šā pielikuma I nodaļas (Vispārīgi noteikumi) un III nodaļas (Īpašas preces vai pārvietojumi) noteikumus.

Attiecībā uz mērvienības specifikāciju, klasifikāciju un apmaiņai paredzētās statistikas informācijas par Savienības iekšējo preču eksportu iedalījumu piemēro šīs regulas I pielikuma B daļas 34. tabulas noteikumus.

Tomēr attiecībā uz iedalījumu pēc darījuma veida piemēro I pielikuma C daļas I tabulas A slejā sniegto koda numuru un B slejā sniegto apakšiedalījumu apvienojumu.

Ja informācija ir militāri slepena, atbilstoši dalībvalstīs spēkā esošajām definīcijām dalībvalstis var apmainīties ar informāciju, kas ir mazāk detalizēta nekā šīs regulas I pielikuma 34. tabulā norādītā informācija, vai tās var būt pilnībā atbrīvotas no pienākuma apmainīties ar militāri slepenu informāciju.

Statistikas informācijas apmaiņu var neattiecināt uz precēm, ko piegādā kuģiem un gaisa kuģiem, kā minēts šā pielikuma 22. sadaļā, precēm, ko piegādā uz atkrastes iekārtām, kā minēts šā pielikuma 23. sadaļas 1. punkta b) apakšpunktā, un kosmosa kuģu eksportu uz starptautiskām organizācijām vai kosmosa aģentūrām, kā minēts šā pielikuma 25. sadaļā, ja nav norādīta partnerdalībvalsts.

29. sadaļa

Aptvēruma likmes piemērošana

Dalībvalstis nodrošina, ka statistikas informācija, kas minēta Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktā un izklāstīta Regulas (ES) 2019/2152 12. panta 1. punktā, aptver vismaz 95 % kopējā Savienības iekšējā preču eksporta vērtības katrā dalībvalstī attiecībā pret visu pārējo dalībvalstu summu katrā pārskata gadā.

30. sadaļa

Statistikas datu elementi

Attiecībā uz Regulas (ES) 2019/2152 13. panta 1. punktā uzskaitīto statistikas datu elementu specifikāciju piemēro šā pielikuma II nodaļas (Statistikas datu elementu specifikācija) noteikumus.

Attiecībā uz statistikas datu elementu specifikāciju par īpašajām precēm vai pārvietojumiem šā pielikuma II nodaļas (Statistikas datu elementu specifikācija) noteikumus var pielāgot.

31. sadaļa

Vienkāršošanas pasākumi

Vācot statistikas informāciju, kas minēta Regulas (ES) 2019/2152 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā, no ziņotājām vienībām statistikai par Savienības iekšējo preču eksportu, kā minēts 7. sadaļas 1. punktā, dalībvalstis var paredzēt šajā sadaļā noteikto statistikas datu elementu vienkāršošanu.

Dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības no pienākuma sniegt informāciju par preču daudzumu. Šādā gadījumā dalībvalstis aplēš neto masu un – attiecīgā gadījumā – papildu mērvienību saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, kas ir spēkā pārskata periodā.

Šajā punktā “sūtījums” ir visi darījumi pārskata periodā, uz kuriem attiecas viens un tas pats rēķins.

Dalībvalstis var noteikt šādus vienkāršojumus maziem un vidējiem tirgotājiem vai attiecībā uz sūtījumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā 1 000 EUR:

a)	ziņojošās vienības var paziņot statistikas informāciju par precēm, to neiedalot;

b)	dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības no pienākuma iesniegt statistikas informāciju par preču daudzumu, izcelsmes valsti un darījuma veidu.

Šajā punktā:

—	“mehānisko transportlīdzekļu daļas” ir daļas, uz kurām attiecas pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 87. nodaļa;

—	“gaisa kuģu daļas” ir daļas, uz kurām attiecas pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras 88. nodaļa.

Attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un gaisa kuģu daļām:

a)	ziņojošās vienības var paziņot statistikas informāciju par preci pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī;

b)	dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības no pienākuma iesniegt statistikas informāciju par preču daudzumu. Šādā gadījumā dalībvalstis aplēš neto masu, kas nav apkopota no ziņojošajām vienībām.

Šajā punktā:

—	“rūpniecības iekārta” ir mašīnu, aparātu, ierīču, iekārtu, aprīkojuma, instrumentu un materiālu apvienojums, kas kopā veido liela mēroga stacionāras vienības, kas ražo preces vai nodrošina pakalpojumus;

—	“sastāvdaļa” ir piegāde rūpniecības iekārtai, kas veidota no precēm, kuras visas pieder pie vienas un tās pašas pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļas.

Ar nosacījumu, ka konkrētas rūpniecības iekārtas kopējā statistiskā vērtība pārsniedz 3 miljonus EUR, ja vien tās nav pabeigtas rūpniecības iekārtas otrreizējai izmantošanai:

a)	ziņojošās vienības var paziņot statistikas informāciju par preci pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī;

b)	dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības no pienākuma iesniegt statistikas informāciju par preču daudzumu. Šādā gadījumā dalībvalstis aplēš neto masu, kas nav apkopota no ziņojošajām vienībām.

To vienību eksporta vērtība, kuras paziņo statistiku par Savienības iekšējo preču eksportu, kam noteikti vienkāršojumi saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktu, nedrīkst pārsniegt 5 % no to preču Savienības iekšējās eksporta statistiskās vērtības, ar kurām apmainās saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 12. panta 2. punktu, katrā pārskata gadā.

Dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības, kas paziņo statistiku par Savienības iekšējo preču eksportu, no pienākuma sniegt informāciju par partnera–ekonomikas dalībnieka identifikācijas numuru importa dalībvalstī, tikai tad, ja:

a)	ziņojošā vienība, piemēram, saistībā ar trīspusēju tirdzniecību, nespēj sniegt informāciju par partnera–ekonomikas dalībnieka identifikācijas numuru importa dalībvalstī;

partnera–ekonomikas dalībnieka identifikācijas numuru importa dalībvalstī nevar noteikt. Šis vienkāršojums attiecas tikai uz:

—	pārdošanu nodokļa maksātājiem vai juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, tostarp privātpersonām, kas nav reģistrētas kā PVN maksātājas;

—	īpašām precēm vai pārvietojumiem, kā minēts šā pielikuma III nodaļā.

Dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības, kas paziņo statistiku par Savienības iekšējo preču eksportu, no pienākuma norādīt izcelsmes valsti, bet tikai tad, ja šī informācija ir pieejama vai to var izsecināt no citiem avotiem un tās noteikšanai nav vajadzīgas aplēses.

Ja ir minēta papildu mērvienība saskaņā ar 11. sadaļu, dalībvalstis var atbrīvot ziņojošās vienības no pienākuma norādīt neto masu.

Šādā gadījumā dalībvalstis aplēš neto masu, kas nav apkopota no ziņojošajām vienībām.

10.

VSI:

a)	var atteikt vai ierobežot vienkāršošanas pasākumu piemērošanu saskaņā ar šo sadaļu, ja tās uzskata, ka mērķis saglabāt apmierinošu statistikas informācijas kvalitāti ir svarīgāks par vēlamību samazināt ziņošanas slogu;

b)	var pieprasīt, lai ziņojošās vienības iepriekš prasa atļauju izmantot vienkāršošanu.

32. sadaļa

Metadati, kas ir būtiski apmainīto datu izmantošanai statistikas apkopošanā

Eksporta dalībvalsts VSI iesniedz importa dalībvalsts VSI šādus metadatus:

a)	“darbības metadatus”, kas ir būtiski, lai pārbaudītu datu datņu integritāti ar apmainīto statistikas informāciju;

b)	“procesa metadatus” ar informāciju par valsts statistikas apkopošanas metodēm un praksi, kas ir būtiski apmainītās statistikas informācijas izmantošanai.

Eksporta dalībvalsts VSI iesniedz importa dalībvalsts VSI un Komisijai (Eurostat) “uzraudzības metadatus” ar informāciju par kopējo iekšējo preču eksportu Savienībā, kas ir būtiski apmainītās statistikas informācijas kvalitātes uzraudzībai.

Uzraudzības metadati atspoguļo visu statistikas informāciju, kas minēta Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktā un izklāstīta Regulas (ES) 2019/2152 12. panta 1. punktā un kas attiecīgi ir iekļauta un nav iekļauta apmainītajā statistikas informācijā, kura nosūtīta par katru pārskata mēnesi saskaņā ar 33. sadaļu.

Informāciju par Savienības iekšējā preču eksporta vērtību, kas iekļauta nosūtītajā statistikas informācijā, iedala pēc partnerdalībvalsts un pēc precēm pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

Informāciju par Savienības iekšējā preču eksporta vērtību, kas iekļauta nosūtītajā statistikas informācijā, var balstīt uz aplēsēm, un to iedala pēc partnerdalībvalsts un vismaz pēc precēm pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī.

Ja partnerdalībvalsts nav norādīta saskaņā ar 28. sadaļas 3. un 4. punktu, informāciju par Savienības iekšējo preču eksportu iedala pēc precēm pārskata periodā spēkā esošās kombinētās nomenklatūras nodaļu līmenī. Tomēr, ja militāri slepena informācija ir pilnībā izslēgta no statistikas informācijas, kura nosūtīta saskaņā ar 28. sadaļas 3. punktu, uzraudzības metadatos iekļauj tikai Savienības iekšējā eksporta kopējo mēneša statistisko vērtību.

33. sadaļa

Statistikas informācijas un metadatu iesniegšanas termiņš

Eksporta dalībvalsts VSI iesniedz importa dalībvalsts VSI statistikas informāciju, kas minēta Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktā un izklāstīta Regulas (ES) 2019/2152 12. panta 1. punktā, vēlākais, 30 kalendārās dienas pēc pārskata mēneša beigām.

Ja pēc 1. punktā minētā termiņa eksporta dalībvalsts VSI kļūst pieejama papildu statistikas informācija, eksporta dalībvalsts VSI šādu papildu statistikas informāciju iesniedz importa dalībvalsts VSI, cik drīz vien iespējams un, vēlākais, 30 kalendārās dienas pēc tā mēneša beigām, kurā papildu statistikas informācija kļuva pieejama.

Ja statistikas informācija, ar ko jau veikta apmaiņa, tiek pārskatīta, eksporta dalībvalsts VSI iesniedz pārskatīto statistikas informāciju, cik drīz vien iespējams un, vēlākais, 30 kalendārās dienas pēc tā mēneša beigām, kurā pārskatītā statistikas informācija kļuva pieejama.

Eksporta dalībvalsts VSI iesniedz importa dalībvalsts VSI:

a)	darbības metadatus, kas minēti 32. sadaļas 1. punkta a) apakšpunktā, vienlaicīgi ar statistikas informāciju, uz kuru attiecas metadati;

procesa metadatus, kas minēti 32. sadaļas 1. punkta b) apakšpunktā, tiklīdz iespējams un, vēlākais, kad tiek nosūtīta statistikas informācija par tā gada pirmo pārskata mēnesi, uz kuru attiecas procesa metadati.

Būtisku metodisku vai citu tādu izmaiņu gadījumā, kas ietekmē sniegtās statistikas informācijas kvalitāti, iesniedz atjauninātus procesa metadatus, cik drīz vien iespējams un, vēlākais, kad tiek nosūtīta statistikas informācija par tā gada pirmo pārskata mēnesi, uz kuru attiecas procesa metadati;

uzraudzības metadatus, kas minēti 32. sadaļas 2. punktā, vēlākais, 35 kalendārās dienas pēc pārskata mēneša beigām.

Ja kļūst pieejama papildu statistikas informācija par konkrētu pārskata mēnesi vai ja statistikas informācija, ar kuru jau veikta apmaiņa, tiek pārskatīta, pārskatītus uzraudzības metadatus iesniedz, vēlākais, 35 kalendārās dienas pēc tā mēneša beigām, kurā kļuva pieejama papildu vai pārskatītā statistikas informācija.

34. sadaļa

Konfidencialitātes pasākumi

Statistikas informācija, ko iesniegusi eksporta dalībvalsts VSI saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktu, ir pieejama tikai tām dalībvalsts VSI, uz kurām tā attiecas.

Tikai tās VSI, kam ir vajadzīga statistikas informācija, kura sniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 11. panta 2. punktu, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas statistiku to attiecīgajā kompetences jomā, var saņemt šo statistikas informāciju.

35. sadaļa

Drošības pasākumi

Saskaņā ar Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/443 (2) 10. panta 2. punktu, lai varētu pretendēt uz tiesībām saņemt statistikas informāciju un metadatus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 11. pantu, NSA, kas saņem vai apstrādā šādu statistikas informāciju un metadatus importa dalībvalstī, ir jānodrošina, ka to IT sistēmas ir aizsargātas tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs Komisijas komunikācijas un informācijas sistēmu drošības politikai, kā izklāstīts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2017/46 (3), tā īstenošanas noteikumos un atbilstošajos drošības standartos.

36. sadaļa

Datu aizsardzība

Attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar šo pielikumu VSI to uzdevumus šā pielikuma nolūkos veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 (4).

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Komisija (Eurostat) saistībā ar šo pielikumu, tā ievēro Regulu (ES) 2018/1725 (5).

37. sadaļa

Apmainīto konfidenciālo datu formāts un apmaiņas procedūra

Apmaiņu ar statistikas informāciju un metadatiem šīs nodaļas kontekstā veic elektroniskā formātā, un šādu informāciju un metadatus nosūta vai augšupielādē, izmantojot Komisijas (Eurostat) vienoto kontaktpunktu attiecībā uz datiem un – attiecīgā gadījumā – metadatiem.

Dalībvalstīm būtu jāīsteno apmaiņas standarti saskaņā ar Komisijas (Eurostat) sniegtajiem īstenošanas norādījumiem.

(1) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(2) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(3) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2017/46 (2017. gada 10. janvāris) par komunikācijas un informācijas sistēmu drošību Eiropas Komisijā (OV L 6, 11.1.2017., 40. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

Papildinājums

To preču un pārvietojumu saraksts, kurus neiekļauj Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību

a)	Monetārais zelts;

b)	likumīgie maksāšanas līdzekļi un vērtspapīri, tostarp maksāšanas līdzekļi par pakalpojumiem, piemēram, pasta izdevumi, nodokļi, lietošanas maksa;

preces pagaidu lietošanai vai pēc pagaidu lietošanas (piemēram, noma, aizdevums, operatīvais līzings) ar noteikumu, ka izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

—	pārstrāde nav vai nebija plānota vai veikta,

—	paredzamais preču pagaidu lietošanas ilgums bija vai ir paredzēts ne vairāk kā 24 mēneši,

—	Savienības iekšējais eksports/imports nav jādeklarē PVN nolūkā kā Savienības iekšējā piegāde/iegāde, vai nav notikusi vai nav paredzēta īpašumtiesību maiņa attiecībā uz Savienības ārējo eksportu/importu;

preces, ko pārvieto starp:

—	dalībvalsti un tās teritoriālajiem anklāviem citās dalībvalstīs vai ārpussavienības valstīs un

—	uzņēmējdalībvalsti un citu dalībvalstu, ārpussavienības valstu vai starptautisku organizāciju teritoriālajiem anklāviem.

Teritoriālie anklāvi ir vēstniecības, konsulāti, militārās bāzes un zinātniskās bāzes ārpus valsts teritorijas;

e)	preces, ko izmanto kā personalizētas informācijas nesējus, tostarp programmatūra;

f)	interneta lejupielādēti dati un programmatūra;

preces, ko piegādā bez maksas un kas nav komerciāla darījuma priekšmets, ar nosacījumu, ka pārvietošanai ir viens vienīgs nolūks, proti, sagatavot vai atbalstīt sekojošu tirdzniecības darījumu, demonstrējot preču vai pakalpojumu īpašības, piemēram:

—	reklāmas materiāli,

—	tirdzniecības paraugi;

h)	preces remontam vai apkopei un pēc remonta vai apkopes un remontā vai apkopē aizstāšanai izmantotās daļas un aizstātās bojātās daļas;

i)	transportlīdzekļi ekspluatācijas laikā, tostarp kosmosa kuģa starta iekārtas ekspluatācijas laikā;

j)	muitas dienestiem mutiski deklarētas preces, kuras ir komerciāla rakstura un ar vērtību, kas nepārsniedz Savienības ārējās tirdzniecības statistisko robežvērtību 1 000 EUR vai 1 000 kg kā neto masu, vai nekomerciāla rakstura;

k)	preces, kas laistas brīvā apgrozībā pēc tam, kad uz tām attiecinātas ievešanas pārstrādei muitas procedūras, neiekļauj Savienības ārējā preču tirdzniecībā;

l)	periodiskie izdevumi, ko abonē;

to fizisko personu personiskā manta, kuras maina pastāvīgo dzīvesvietu; pūrs un mājsaimniecības priekšmeti, kas pieder personai, kura maina pastāvīgo dzīvesvietu sakarā ar šīs personas laulību; personiskais īpašums, kas iegūts mantojumā; skolas apģērbs, mācību materiāli un ar tiem saistīti sadzīves priekšmeti; zārki ar mirušo ķermeņiem, apbedīšanas urnas ar mirušu personu pelniem un dekoratīvi bēru priekšmeti, ko transportē kopā ar zārkiem un urnām; preces labdarības vai filantropiskām organizācijām un preces, ko importē nelaimē cietušo vajadzībām.

VI PIELIKUMS

Tehniskās specifikācijas Eiropas statistikai par starptautisko pakalpojumu tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem un pakalpojumu starptautisko sniegšanu

1. sadaļa

Vispārīgi noteikumi

Komisija publicē apkopotāju rokasgrāmatu attiecībā uz Eiropas statistiku par pakalpojumu starptautisko sniegšanu iedalījumā pēc to sniegšanas veida (MoS). MoS apkopotāju rokasgrāmata papildina 2010. gada Rokasgrāmatu par pakalpojumu starptautiskās tirdzniecības statistiku (MSITS 2010) un MSITS 2010 apkopotāju rokasgrāmatu.

MoS apkopotāju rokasgrāmatas pirmais izdevums tiks publicēts līdz 2021. gada beigām. Pārskatīts otrais izdevums tiks publicēts līdz 2023. gada beigām.

MoS apkopotāju rokasgrāmatas pirmajā izdevumā tiks aprakstītas vispārīgās aplēšu metodes, ko var izmantot, lai aplēstu sniegšanas veidus, tostarp metodes preču vērtības un izplatīšanas pasākumu aplēšanai. MSITS 2010 vienkāršotā pieeja ir sākumpunkts šādām metodēm. Vispārīgās aplēšu metodes ir balstītas uz statistiskajām modelēšanas un aplēšu metodēm, citu uzņēmējdarbības statistiku un administratīviem datu avotiem. Kopumā šīs pieejas nepaļaujas uz pieņēmumiem un/vai pierādījumiem par konkrētām valstīm, un tās var izmantot neatkarīgi no valsts.

Pārskatītajā Apkopotāju rokasgrāmatas otrajā izdevumā būs ietvertas ieteicamās metodes, ko var izmantot, lai aplēstu sniegšanas veidus, preču vērtību un izplatīšanas pakalpojumus, izmantojot visus pieejamos avotus, kā arī modelēšanas metodes. Ieteicamās metodes ir pieejas, ko var izmantot, lai pilnveidotu vispārīgās aplēšu metodes, ņemot vērā konkrēto administratīvo un ekonomisko situāciju valstī. Tiks nodrošinātas vairākas pieejas, lai aptvertu visas tipiskās vides.

Pēc četriem īstenošanas gadiem Komisija (Eurostat), apspriežoties ar dalībvalstu VSI, izlems, vai ir jāpārskata Eurostat/ESAO Apkopotāju rokasgrāmata attiecībā uz statistiku par pakalpojumu tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem (STEC).

2. sadaļa

Mainīgo lielumu un iedalījumu definīcijas

Attiecībā uz Eiropas statistiku par pakalpojumu starptautisko tirdzniecību iedalījumā pēc uzņēmumu raksturlielumiem un par pakalpojumu starptautisko sniegšanu iedalījumā pēc to sniegšanas veidiem piemēro turpmāk norādītās mainīgo lielumu un iedalījumu metodes.

Pakalpojumi ir tādas ražošanas darbības rezultāts, kas maina patērētāju vienību darbības apstākļus vai veicina preču vai finanšu aktīvu maiņu. Pakalpojumi parasti nav patstāvīgi objekti, kam var noteikt īpašumtiesības, un tos parasti nevar nošķirt no to sniegšanas darbības.

Pakalpojumu starptautiskā sniegšana ietver:

—	pakalpojumu tirdzniecību starp rezidentiem un nerezidentiem (atbilst 1., 2. un 4. veidam, kas definēti 2. sadaļas II punktā) un

—	pakalpojumu sniegšanu ar saistītu ārvalstu uzņēmumu starpniecību (atbilst 3. veidam, kas definēts 2. sadaļas II punktā).

I. Mainīgie lielumi

1) Mainīgais lielums 460101: pakalpojumu imports un iegāde

Pakalpojumu imports un iegāde sastāv no visu to pakalpojumu vērtības, kurus nerezidenti sniedz rezidentiem, un to pakalpojumu vērtības, kurus starptautiski sniedz rezidentiem ar ziņotājā valstī nodibinātu saistītu ārvalstu uzņēmumu starpniecību. Pakalpojumi, ko nerezidenti sniedz rezidentiem, ietver 1., 2. un 4. veidu, un pakalpojumi, ko rezidentiem sniedz ar ziņotājā valstī nodibinātu saistītu ārvalstu uzņēmumu starpniecību, atbilst 3. veidam, kā definēts II punkta 1. apakšpunktā.

2) Mainīgais lielums 460201: pakalpojumu eksports un sniegšana

Pakalpojumu eksports un sniegšana sastāv no visu to pakalpojumu vērtības, kurus rezidenti sniedz nerezidentiem, un to pakalpojumu vērtības, kurus starptautiski sniedz citas valsts rezidentiem, nodibinot saistītu ārvalstu uzņēmumu (ko kontrolē rezidentvienība) šajā valstī. Pakalpojumi, ko rezidenti sniedz nerezidentiem, ietver 1., 2. un 4. veidu, un pakalpojumi, ko sniedz ar saistīta ārvalstu uzņēmuma starpniecību, atbilst 3. veidam, kā definēts II punkta 1. apakšpunktā.

3) Mainīgais lielums 240401. Importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

“Statistisko vērtību” attiecībā uz pakalpojumiem definē kā to pakalpojumu vērtību, ar kuriem notiek tirdzniecība starp rezidentiem un nerezidentiem par tirgus cenām. Tirgus cenas attiecas uz pašreizējo apmaiņas vērtību, tas ir, vērtībām, par kādām notiek pakalpojumu apmaiņa vai varētu notikt to apmaiņa pret naudu, ņemot vērā visus rabatus, atlīdzības vai citas korekcijas.

Tādējādi importa statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem ir kopējo pakalpojumu, kurus nerezidenti sniedz rezidentiem, vērtība tirgus cenās.

4) Mainīgais lielums 251101. Eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem

Tādējādi eksporta statistiskā vērtība iedalījumā pēc uzņēmumiem ir kopējo pakalpojumu, kurus rezidenti sniedz nerezidentiem, vērtība tirgus cenās.

II. Iedalījumi

1. Iedalījums pēc sniegšanas veidiem:

Starptautiski sniegtus pakalpojumus var iedalīt četros to sniegšanas veidos.

1. veids – pārrobežu sniegšana. Tā notiek, kad pakalpojumu sniedz “no vienas valsts teritorijas uz jebkuras citas valsts teritoriju”. Tas notiek līdzīgi kā preču tirdzniecība, kur produkts tiek nodrošināts pāri robežām, bet patērētājs un piegādātājs paliek savās attiecīgajās teritorijās.

2. veids – patēriņš ārvalstīs. Tas notiek, kad pakalpojums tiek sniegts “vienas valsts teritorijā pakalpojuma patērētājam jebkurā citā valstī”, kas nozīmē, ka vai nu patērētājs, vai viņa īpašums atrodas ārvalstīs. Tipiski piemēri ir tūrisma pasākumi, piemēram, muzeju un teātru apmeklējumi, un ceļošana uz ārvalstīm, lai saņemtu medicīnisku ārstēšanu vai apgūtu valodas kursus. Tas attiecas arī uz tādiem pakalpojumiem kā kuģu remonts ārvalstīs, kad tikai patērētāja īpašums tiek pārvietots uz ārvalsti vai tajā atrodas.

3. veids – komerciāla klātbūtne. Tā izpaužas kā pakalpojuma sniegšana, ko veic “pakalpojumu sniedzējs vienā valstī, nodibinot komerciālu klātbūtni jebkuras citas valsts teritorijā”. Pakalpojumu sniedzējiem bieži ir nepieciešams nodibināt komerciālu klātbūtni ārvalstīs, lai nodrošinātu ciešāku saskarsmi ar patērētāju dažādajos ražošanas, izplatīšanas, tirgvedības, pārdošanas un piegādes posmos, arī pēcpārdošanas pakalpojumu kontekstā. Komerciāla klātbūtne ārvalstu tirgū attiecas ne tikai uz juridiskām personām šā jēdziena tiešā juridiskā nozīmē, bet arī uz juridiskām personām, kurām ir piemīt dažas vienādas iezīmes, piemēram, pārstāvniecības birojiem un filiālēm. Šajā kontekstā var minēt, piemēram, finanšu pakalpojumus, ko sniedz ārvalstu bankas filiāle vai meitasuzņēmums, medicīniskus pakalpojumus, ko sniedz ārvalstij piederoša slimnīca, un kursus, ko piedāvā ārvalstij piederoša skola.

4. veids – fizisku personu klātbūtne. Tā notiek, kad kāds indivīds īslaicīgi atrodas tādas valsts teritorijā, kas nav viņa valsts, lai sniegtu komerciālu pakalpojumu. Šo 4. veidu definē kā pakalpojuma sniegšanu, ko veic “vienas valsts pakalpojumu sniedzējs ar fizisku personu klātbūtni jebkuras citas valsts teritorijā”. Šo 4. veidu parasti saprot kā tādu, kas attiecas uz:

—	līgumiskiem pakalpojumu piegādātājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir ārvalstu pakalpojumu sniedzēja darbinieki vai pašnodarbinātie;

—	uzņēmuma iekšienē pārceltām personām un ārvalstu darbiniekiem, kurus tieši nolīguši ārvalstīs nodibināti uzņēmumi;

—	pakalpojumu pārdevējiem, kuri ieceļo uzņēmējvalstī, lai nodibinātu līgumiskas attiecības saistībā ar pakalpojumu līgumu, vai personām, kuras ir atbildīgas par komerciālas klātbūtnes nodibināšanu.

2. Produktu iedalījums pēc EBOPS 2010 komponentiem, papildu grupējumiem un detalizētiem komponentiem

Prasītie EBOPS komponenti, papildu grupējumi un detalizēti komponenti atbilst EBOPS 2010 un MSITS 2010 un ir definēti turpmāk.

1. Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot fiziskus resursus, kas pieder citiem

Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot fiziskus resursus, kas pieder citiem, ietver tādas darbības kā apstrādi, montāžu, marķēšanu un saiņošanu, ko veic uzņēmumi, kuram attiecīgās preces nepieder. Kā piemērus var minēt naftas rafinēšanu, dabasgāzes sašķidrināšanu un apģērbu un elektronikas montāžu. Neiekļauj iepriekš izgatavotu būvniecības objektu montāžu (iekļauta būvniecībā) un marķēšanu un saiņošanu, kas saistīta ar preču transportu (iekļautas transporta pakalpojumos).

ražošanu veic vienība, kurai nepieder konkrētās preces un kurai īpašnieks maksā samaksu. Preču īpašnieks nemainās, tāpēc netiek reģistrēts vispārējās nozīmes preču darījums starp apstrādes veicēju un īpašnieku. Šajā postenī ir iekļauta tikai maksa, ko iekasē apstrādātājs, lai gan šāda maksa var ietvert apstrādātāja iegādāto materiālu izmaksas.

Starptautiskās tirdzniecības elements pastāv tad, ja šo darbu dara vienas valsts rezidents preču īpašniekam, kas ir citas valsts rezidents. Tas, kādu režīmu piemēro šiem pakalpojumiem, nav atkarīgs no tā, vai preces iepriekš ir bijušas vai sekojoši ir īpašnieka fiziskajā valdījumā.

2. Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi

Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi ietver rezidentu veiktos apkopes un remonta darbus attiecībā uz precēm, kas pieder nerezidentiem (un otrādi). Remontu var veikt remonta veicēja telpās vai citā vietā. Šajā pozīcijā iekļauj apkopi un remontu, ko veic uz kuģiem, lidmašīnām un citiem transportlīdzekļiem. Transporta aprīkojuma tīrīšana ir iekļauta transporta pakalpojumos. Būvniecības remontdarbi un apkope ir iekļauti būvniecībā. Datoru apkope un remonts ir iekļauti datorpakalpojumos.

Vērtība, ko reģistrē attiecībā uz apkopi un remontu, ir veikto remontdarbu vērtība, nevis preču bruto vērtība pirms un pēc remontdarbiem. Apkopes un remonta darbu vērtība ietver jebkuras detaļas vai materiālus, ko piegādājis remontdarbu veicējs un kas iekļauti cenā (detaļas un materiāli, par kuriem iekasē atsevišķu maksu, nav iekļauti pakalpojumos, bet ir iekļauti kā vispārējās nozīmes preces). Ir iekļauti gan nelieli remontdarbi priekšmeta uzturēšanai darba kārtībā, gan apjomīgi remontdarbi, ko veic, lai palielinātu preces efektivitāti vai jaudu vai paildzinātu tās kalpošanas laiku. Nenošķir remontdarbus, ko klients iekļāvis starppatēriņā, un remontdarbus, kas iekļauti kapitāla veidošanā.

3. Transports

Transports ietver procesu, kurā cilvēkus un priekšmetus nogādā no vienas vietas uz citu vietu, kā arī saistītos atbalsta pakalpojumus un palīgpakalpojumus un pārvadātāju kopā ar apkalpi nomu (fraktēšanu). Ietverti ir arī pasta un kurjeru pakalpojumi. Transportu var klasificēt pēc transporta veida un pēc tā, kas tiek pārvadāts (pasažieri vai krava).

Transporta pakalpojumu sniedzējs var piesaistīt apakšuzņēmēju, lai varētu izmantot citu pārvadātāju pakalpojumus, nodrošinot daļu no galīgā transporta pakalpojuma. Šādi pakalpojumi būtu jāreģistrē uz bruto pamata. Piemēram, kurjera pakalpojumu sniedzējs var kā apakšuzņēmējus atsevišķi piesaistīt vairākus pārvadātājus. Komisijas maksas, kas transporta pakalpojumu sniedzējiem jāmaksā aģentam, būtu jāreģistrē atsevišķi.

3.1. Jūras transports

Jūras transports ietver visus starptautiskos kravas un pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, ko sniedz, izmantojot jūras kuģus, bet neietver transportu pa zemūdens cauruļvadiem (iekļauts cauruļvadu transportā) un kruīza braucienu maksu (iekļauta ceļojumos).

3.2. Gaisa transports

Gaisa transports ietver visus starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, ko sniedz, izmantojot gaisa kuģus.

3.3. Citi transporta veidi

Ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kas nav tie, kurus sniedz ar jūras vai gaisa transportu. Tas ietver turpmāk uzskaitītos transporta veidus.

Kosmosa transports ietver satelītu palaišanu, ko veic komercuzņēmumi pēc satelītu īpašnieku pasūtījuma (piemēram, telekomunikāciju uzņēmumi), un citas darbības, ko veic kosmosa iekārtu operatori, piemēram, preču un cilvēku pārvadājumi zinātnisko eksperimentu nolūkos. Šajā kategorijā ietilpst arī kosmosa pasažieru pārvadājumi un valsts veikti maksājumi, lai tās rezidenti tiktu iekļauti citas valsts kosmosa transportlīdzekļu komandā.

Dzelzceļa transports attiecas uz starptautisko transportu pa dzelzceļu.

Autotransports attiecas uz starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, izmantojot kravas automobiļus, un starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem un tālsatiksmes autobusiem.

Iekšējo ūdensceļu transports ietver starptautiskos pārvadājumus par upēm, kanāliem un ezeriem. Šajā kategorijā ietilpst arī ūdensceļi, kas atrodas vienā valstī, un ūdensceļi, kurus savā starpā dala divas vai vairāk valstis.

Cauruļvadu transports aptver preču transportēšanu pa cauruļvadiem, piemēram, naftas un saistīto produktu, ūdens un gāzes transportēšanu. Tajā neietilpst izplatīšanas pakalpojumi, parasti no apakšstacijām patērētājam, attiecībā uz ūdeni, gāzi un citiem naftas produktiem (iekļauti citur neiekļautos citos saimnieciskās darbības pakalpojumos) un transportēto produktu vērtību (iekļauti vispārējās nozīmes precēs).

Elektroenerģijas pārvade ietver elektroenerģijas pārvietošanu jeb pārvadi pie augsta sprieguma, izmantojot starpsavienotās elektrolīniju grupas un saistīto aprīkojumu starp piegādes punktiem un punktiem, kuros notiek transformēšana zemā spriegumā, lai nodrošinātu patērētāju apgādi vai citu elektroenerģijas sistēmu apgādi. Uzskata, ka pārvade ir beigusies, kad elektroenerģija ienāk tās elektrosistēmas sadales iekārtās, kura piegādā elektroenerģiju galalietotājiem patēriņam. Pati elektroenerģija nav iekļauta (tā ir iekļauta vispārējās nozīmes precēs) tāpat kā elektroenerģijas sadale, kas ir elektroenerģijas piegāde no apakšstacijas patērētājam (iekļauta citur neiekļautos citos saimnieciskās darbības pakalpojumos).

Citi transporta atbalsta pakalpojumi un palīgpakalpojumi ietver visus citus transporta pakalpojumus, ko nevar klasificēt kādā no iepriekš aprakstītajām transporta pakalpojumu kategorijām.

3.4. Pasta un kurjeru pakalpojumi

Pasta un kurjeru pakalpojumi ietver vēstuļu, laikrakstu, periodisko izdevumu, brošūru, cita drukāta materiāla, sīkpaku un paku savākšanu, transportēšanu un piegādi. Tie ietver arī pasta nodaļu pakalpojumus, piemēram, pastmarku pārdošanu, sūtījumu glabāšanu līdz to izsniegšanai adresātam jeb poste restante pakalpojumus un telegrammu pakalpojumus, kā arī pastkastīšu nomas pakalpojumus.

Pēc izvēles: kravu pārvadājumu pakalpojumu vērtēšana uz individuālu darījumu pamata

Ir vajadzīga papildu informācija par to kravu pārvadājumu pakalpojumu vērtību, kurus rezidenti sniedz nerezidentiem un otrādi, lai papildinātu kravu pārvadājumu datus, kas apkopoti saskaņā ar FOB/FOB vērtēšanas principiem attiecībā uz precēm. Šī informācija ir būtiska, jo tā atspoguļo faktiskos tirgus darījumus tādus, kādi tie ir, bez korekcijām, pielāgojumiem vai aplēsēm.

Šādā gadījumā transporta pakalpojumu reģistrē tikai un vienīgi tad, ja transporta pakalpojumu darījums notiek starp rezidentu un nerezidentu. Atsevišķa transporta pakalpojuma reģistrēšana ir atkarīga no piegādes nosacījumiem, kas precizēti preču pārdošanas un pirkšanas līgumā un īstenoti tirgus darījumā.

Kad pārvadājumu līgums tiek noslēgts starp diviem rezidentiem par transporta pakalpojumu sniegšanu saistībā ar eksportētu preci, šādu transporta pakalpojumu neiekļauj, pamatojoties uz šo mērījumu metodi, tomēr daļa no tā būtu iekļauta, ja tiktu piemēroti maksājumu bilances principi. Tā notiek, piemēram, kad preces pārdevuma vai pirkuma līgumā paredzētie piegādes nosacījumi ir franco domicile (“pārvadāšana apmaksāta”) un kad eksportētājs ir nolīdzis eksportētājas valsts rezidentu pārvadājumu pakalpojuma sniegšanai. Uz darījumu balstītā mērījumu metode būtu piemērojama gadījumā, ja:

—	līgums par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu tiek noslēgts starp rezidentu un nerezidentu, un kā piegādes nosacījums ir norādīts ex-works. Reģistrē visu pārvadājumu pakalpojumu, tostarp to pārvadājumu pakalpojuma daļu, kas sniegta līdz eksportētājas valsts robežai;

—	pārvadājumu pakalpojumi tiek sniegti starp rezidentiem un nerezidentiem saistībā ar trešo valstu pārvadājumiem un piekrastes navigāciju vai kabotāžu.

4. Ceļošana

Šis EBOPS 2010 komponents atšķiras no lielākās starptautiski tirgotu pakalpojumu daļas tādā ziņā, ka tas ir balstīts uz darījumu. Atšķirībā no lielākās citu EBOPS pakalpojumu daļas ceļošana nav atsevišķs produkts; tā drīzāk ietver virkni preču un pakalpojumu, ko patērē nerezidenti tajā valstī, kuru viņi apmeklē. Ceļošanu definē kā tādu, kas ietver preces un pakalpojumus personīgai lietošanai vai kā dāvanas, kuras nerezidenti iegādājas kādā valstī, kad tie apmeklē šo valsti. Tā ietver jebkura ilguma uzturēšanos, ar nosacījumu, ka netiek mainīta dzīvesvieta.

Preces un pakalpojumi, ko visbiežāk reģistrē postenī “ceļošana”, ir izmitināšana, pārtika, dzērieni un transporta pakalpojumi, ko iegādājas apmeklētajā valstī (un kurus visus patērē to sniedzējā valstī). Iekļautas ir arī dāvanas, suvenīri un citi izstrādājumi, ko iegādājas personīgai lietošanai un ko var izvest no apmeklētajām valstīm.

Saskaņā ar uzkrājumu principu preces un pakalpojumus, kurus iegādājas apmeklējuma laikā, bet par kuriem samaksāts agrāk vai vēlāk, iekļauj postenī “ceļošana”. Preces un pakalpojumus var iegādāties, par tiem maksājot pašai personai, kura dodas uz ārvalstīm, maksājot šīs personas vārdā, vai arī tos var sniegt bez atlīdzības jeb quid pro quo (piemēram, saņemot bezmaksas uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumus; šādā gadījumā ir arī atbilstošs pārskaitījums), vai arī tos var radīt pats (kā tas ir dažos nekustamā īpašuma tiesību un izmitināšanas ar daļlaika lietojuma tiesībām gadījumos).

5. Būvniecība

Būvniecība ietver pamatlīdzekļu radīšanu, pārvaldību, renovāciju, remontu vai paplašināšanu ēku, inženiertehnisku teritorijas uzlabojumu un citu konstrukciju, piemēram, ceļu, tiltu un aizsprostu, veidā. Tā ietver arī saistīto uzstādīšanas un montāžas darbu, vietas sagatavošanu un vispārējo būvniecību, kā arī specializētus pakalpojumus, piemēram, krāsošanu, santehnikas darbus un nojaukšanu.

Būvniecības vērtību nosaka uz bruto pamata, tas ir, iekļaujot visas preces un pakalpojumus, ko izmanto kā darba resursus, citas ražošanas izmaksas un pamatdarbības pārpalikumu, kas uzkrājas būvniecības uzņēmuma īpašniekiem. Šis vērtēšanas princips ir tāds pats kā tas, kuru piemēro, vērtējot visu (preču un pakalpojumu) ražošanu, un kurš aprakstīts 2008. gada Nacionālo kontu sistēmā (NKS).

Ja būvniecības uzņēmums sniedz savus pakalpojumus ārvalstīs ar fizisku klātbūtni ilgā laika periodā (ilgākā par 12 mēnešiem), bet nenodibinot juridisku personu klienta valstī, un ja darbības ir pietiekami būtiskas, apkopotājam var būt nepieciešams ņemt vērā, ka no statistikas viedokļa ir jāņem vērā nosacīta institucionāla vienība. Šādā gadījumā atbilstošos starptautiskos darījumus neuzskatīs par pakalpojumu tirdzniecību (šādi darījumi tiks reģistrēti kā ārvalstu tiešo ieguldījumu finanšu plūsmas, ienākumi un pozīcija, un darbībām atbilstošie dati būtu jāuzskata par FATS). Ja iepriekš minētie nosacījumi nebūs izpildīti, starptautiskos darījumus uzskatīs par pakalpojumu tirdzniecību starp rezidentiem un nerezidentiem.

6. Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi

Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi ietver dažādu veidu apdrošināšanas pakalpojumus ko nerezidentiem sniedz apdrošināšanas rezidentuzņēmumi, un otrādi.

Apdrošināšana nodrošina individuālām vienībām (valdībām, uzņēmumiem un mājsaimniecībām), kas pakļautas noteiktiem riskiem, finansiālu aizsardzību pret konkrētu notikumu sekām. Turklāt apdrošinātāji bieži darbojas kā finanšu starpnieki, kas no šīm vienībām iekasētos līdzekļus iegulda finanšu vai citos aktīvos, lai apmierinātu turpmākus prasījumus.

Lai nodrošinātu pensijas vai invaliditātes pabalstus konkrētām darbinieku grupām, izveido pensiju fondus. Tie ir līdzīgi apdrošināšanai tādā ziņā, ka tie darbojas kā starpnieki attiecībā uz līdzekļu ieguldīšanu to saņēmējiem un pārdala dažus riskus.

Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi ietver šādus apakškomponentus: tiešā apdrošināšana; pārapdrošināšana; palīgapdrošināšana; pensiju pakalpojumi un standartizēti garantiju pakalpojumi.

7. Finanšu pakalpojumi

Finanšu pakalpojumi attiecas uz finanšu starpniecības pakalpojumiem un palīgpakalpojumiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrību un pensiju shēmu pakalpojumus. Šie pakalpojumi ietver pakalpojumus, ko parasti sniedz bankas un citi finanšu starpnieki un palīgsabiedrības. Iekļauti ir pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar darījumiem, kuri ietver finanšu instrumentus, kā arī citi pakalpojumi, kas saistīti ar finanšu darbību, cita starpā ietverot noguldījumus un aizdevumus, kredītvēstules, kredītkaršu pakalpojumus, komisijas maksas un maksas saistībā ar finanšu nomu, faktoringu, parakstīšanu un maksājumu ieskaitu. Iekļauti ir arī finanšu konsultāciju pakalpojumi, finanšu aktīvu vai zelta stieņu glabāšana, finanšu aktīvu pārvaldīšana, uzraudzības pakalpojumi, izdevīguma pakalpojumi, likviditātes nodrošināšanas pakalpojumi, riska uzņemšanās pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu), apvienošanās un pārņemšanas pakalpojumi, kredītreitinga pakalpojumi, biržas pakalpojumi un trasta pakalpojumi.

Maksu par finanšu pakalpojumiem var iekasēt kā: tiešu maksu; peļņas normu par pirkšanas un pārdošanas darījumiem; aktīvu pārvaldības izmaksas, ko atskaita no saņemamā īpašuma ienākuma, aktīvu turējuma vienību gadījumā, vai starpību starp procentu likmi un atsauces likmi aizdevumiem un noguldījumiem (tos dēvē par netieši novērtētajiem finanšu starpniecības pakalpojumiem (FISIM)).

Attiecībā uz finanšu starpniekiem starpība starp tiešajām un netiešajām maksām var atšķirties laika gaitā un katrā iestādē; tādējādi, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par to pakalpojumu sniegšanu, ir vajadzīgi dati par abu veidu maksām.

8. Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu

Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu ietver:

—	maksu par īpašumtiesību izmantošanu (piemēram, patenti, prečzīmes, autortiesības, ražošanas procesi un dizaini, kas ietver tirdzniecības noslēpumus un franšīzes). Šīs tiesības var rasties pētniecības un izstrādes rezultātā, kā arī tirgdarbības rezultātā, un

—

maksu par licencēm reproducēt vai izplatīt intelektuālo īpašumu, kas ietverts izstrādātajos oriģinālos vai prototipos (piemēram, autortiesības uz grāmatām vai manuskriptiem, programmatūru, kinematogrāfiskajiem darbiem un skaņu ierakstiem), un saistītās tiesības (piemēram, attiecībā uz uzstāšanos nepastarpināti un televīzijas, kabeļtelevīzijas un satelīta pārraidēm).

9. Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi

Telekomunikāciju pakalpojumus un datorpakalpojumus definē, izmantojot pakalpojumu veidus, nevis sniegšanas metodes. Telekomunikācijas, datorpakalpojumus un informācijas pakalpojumus dezagregē trīs apakškomponentos – telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

9.1. Telekomunikāciju pakalpojumi

Telekomunikāciju pakalpojumi ietver skaņas, attēlu, datu vai citas informācijas apraidi vai pārraidi, izmantojot telefonu, teleksu, telegrāfu, radio un televīzijas kabeļu apraidi, radio un televīzijas satelītapraidi, elektronisko pastu, faksimila u. c. pakalpojumus, un ietver komerciālo tīklu pakalpojumus, telekonferenču organizēšanas un atbalsta pakalpojumus. Šajā kategorijā netiek ietverta pārraidītās informācijas vērtība. Iekļauti ir arī mobilie telekomunikāciju pakalpojumi, interneta infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumi un tiešsaistes piekļuves pakalpojumi, tostarp interneta piekļuves nodrošināšanas pakalpojumi. Netiek ietverti telefona tīkla aprīkojuma ierīkošanas pakalpojumi (tie ir iekļauti kā būvniecība), un datubāzu pakalpojumi (iekļauti kā informācijas pakalpojumi).

9.2. Datorpakalpojumi

Datorpakalpojumi ietver ar aparatūru un programmnodrošinājumu saistītus pakalpojumus un datu apstrādes pakalpojumus.

9.3. Informācijas pakalpojumi

Informācijas pakalpojumus iedala ziņu aģentūru pakalpojumos un citos informācijas pakalpojumos.

—	Ziņu aģentūru pakalpojumi ietver ziņu, fotogrāfiju un pamatrakstu sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem.

—

Citi informācijas pakalpojumi ietver datubāzu pakalpojumus, piemēram, datubāzu izveidi, datu glabāšanu un datu un datubāzu (tostarp direktoriju un adresātu sarakstu), izplatīšanu gan tiešsaistē, gan izmantojot magnētiskos, optiskos vai drukātos medijus, kā arī tīmekļa meklēšanas portālus (ietverot meklētājprogrammu pakalpojumus, kas atrod interneta adreses klientiem, kuri ievada atslēgvārdus). Ietver arī: laikrakstu un periodisku izdevumu nelielu daudzumu tiešu abonēšanu gan ar e-pasta, gan elektroniskās informācijas pārraides vai citu līdzekļu starpniecību; citus tiešsaistes satura izplatīšanas nodrošināšanas pakalpojumus un bibliotēku un arhīvu pakalpojumus. (Avīzes un periodiskie izdevumi vairumā tiek iekļauti kā vispārējās nozīmes preces)

Lejupielādēts saturs, kas nav programmatūra vai audiovizuāls vai saistīts produkts, tiek iekļauts kā informācijas pakalpojumi.

10. Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

Šī kategorija ietver: pētniecības un izstrādes pakalpojumus, profesionālos un vadībzinību pakalpojumus, tehniskos, ar tirdzniecību saistītos un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus.

10.1. Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas saistīti ar fundamentālajiem pētījumiem, lietišķajiem pētījumiem un jaunu produktu un procesu eksperimentālu izstrādi, un ietver darbības eksakto dabaszinātņu, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā.

10.2. Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi

Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi ietver: 10.2.A. juridiskos pakalpojumus, grāmatvedības, vadzinību, vadības pakalpojumus un sabiedrisko attiecību pakalpojumus, un 10.2.B. reklāmas, tirgus izpētes un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumus.

10.2.1. (pozīcija pēc izvēles) Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinību, un sabiedrisko attiecību pakalpojumi

Juridiskajos, grāmatvedības, vadībzinību un sabiedrisko attiecību pakalpojumos bieži iekļauj pakalpojumus filiāles, meitasuzņēmuma vai saistītā uzņēmuma vispārējai pārvaldībai, kurus sniedz mātesuzņēmums vai cits saistīts uzņēmums.

10.2.2. (pozīcija pēc izvēles) Reklāmas, tirgus izpētes un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumi

Reklāmas, tirgus izpētes un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumi, ar kuriem notiek apmaiņa starp rezidentiem un nerezidentiem, ietver reklāmu izstrādes, dizaina un tirgvedības pakalpojumus, ko sniedz reklāmas aģentūras; reklāmas ievietošanu plašsaziņas līdzekļos, tostarp reklāmas vietas pirkšanu un pārdošanu; gadatirgu sniegtos izstāžu pakalpojumus; produkcijas popularizēšanu ārvalstīs; tirgus izpēti; pārdošanu pa telefonu un sabiedriskās domas izpēti par dažādiem jautājumiem.

10.3. Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

Šie pakalpojumi ir: arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi; atkritumu pārstrādes un attīrīšanas, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi; operatīvās nomas pakalpojumi; ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi un citur neiekļauti citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

10.3.1. (pozīcija pēc izvēles) Arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi

10.3.2. (pozīcija pēc izvēles) Atkritumu pārstrāde un attīrīšana, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi

Atkritumu pārstrādes un attīrīšanas, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumus iedala trīs daļās: atkritumu pārstrādes un attīrīšanas pakalpojumi; ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un medniecību saistīti pakalpojumi un ar izrakteņu, naftas un gāzes ieguvi saistītus pakalpojumus.

10.3.3. (pozīcija pēc izvēles) Operatīvās nomas pakalpojumi

Operatīvās nomas pakalpojumi ietver darbību, kas ir saistīta ar radīta aktīva iznomāšanu saskaņā ar vienošanos, kas paredz aktīva izmantošanas nodrošināšanu nomniekam, bet neietver risku un īpašumtiesību atlīdzības nodošanu nomniekam. Šie pakalpojumi ietver rezidenta/nerezidenta veiktu kuģu, gaisa kuģu un transporta iekārtu, piemēram, dzelzceļa vagonu, konteineru un takelāžas, nomu (īri) un fraktēšanu bez apkalpes. Iekļauti ir arī operatīvās nomas maksājumi, kas saistīti ar citiem iekārtu veidiem, un tos var atšķirt pēc šādām iezīmēm:

—	iznomātāja turējumā parasti ir aktīvu krājums, ko lietotāji var nomāt vai īrēt pēc pieprasījuma vai par to informējot neilgu laiku iepriekš;

—	aktīvus var iznomāt uz dažādiem laika periodiem, un nomnieks var atjaunot nomu, kad laika periods beidzas;

—	iznomātājs bieži ir atbildīgs par aktīva uzturēšanu un remontu nomniekam sniegtā pakalpojuma ietvaros.

10.3.4. (pozīcija pēc izvēles) Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi

Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi ietver tādas komisijas par preču un pakalpojumu darījumiem, kas maksājamas tirdzniecības starpniekiem, preču brokeriem, dīleriem, ūtrupniekiem un komisijas aģentiem. Šie pakalpojumi ietver, piemēram, izsolītāja nodevu vai aģenta komisiju par kuģu, gaisa kuģu un citu preču pārdošanu. Ja tirgotājam pieder pārdodamās preces, tirgotāja peļņas norma parasti tiek neatšķirami iekļauta preču vērtībā.

Visas peļņas normas, kas nav iekļautas preču FOB cenā, iekļauj ar tirdzniecību saistītajos pakalpojumos. Ar tirdzniecību saistītajos pakalpojumos neiekļauj franšīzes nodevas (tās ir iekļautas kā citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu); starpniecības maksu par finanšu instrumentiem (iekļauta kā finanšu pakalpojumi) un ar transportu saistītus maksājumus, piemēram, starpniecības komisijas (iekļautas kā transports).

10.3.5. (pozīcija pēc izvēles) Citur neiekļauti citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

Citur neiekļauti citi saimnieciskās darbības pakalpojumi ietver ūdens, tvaika, gāzes un naftas produktu izplatīšanas pakalpojumus, kā arī elektroenerģijas izplatīšanas pakalpojumus, ja tie ir identificējami atsevišķi no pārvades pakalpojumiem (šo produktu pārvadi reģistrē kā transportu); gaisa kondicionēšanu; personāla izvietošanu (pakalpojumus, ko sniedz šāds personāls, reģistrē kā attiecīgās pakalpojumu pozīcijas); apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumus; rakstisko un mutisko tulkošanu; fotopakalpojumus; ēku tīrīšanu; ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus uzņēmumiem un jebkurus citus saimnieciskās darbības pakalpojumus, ko nevar klasificēt kā iepriekš uzskaitītos saimnieciskās darbības pakalpojumus.

11. Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

Tie ietver audiovizuālos un ar tiem saistītos pakalpojumus un citus individuālos, kultūras un atpūtas pakalpojumus.

11.1. Audiovizuālie un ar tiem saistīti pakalpojumi

Audiovizuālie un ar tiem saistīti pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas saistīti ar audiovizuālām darbībām (filmas, mūzika, radio un televīzija), kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar izpildītājmākslu.

11.2. Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

Šī kategorija ietver: izglītības pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, ar mantojumu saistītus un atpūtas pakalpojumus un citus individuālus pakalpojumus.

12. Citur neiekļautas valdības preces un pakalpojumi

Citur neiekļautas valdības preces un pakalpojumi ietver:

—	preces un pakalpojumus, ko sniedz anklāvi, piemēram, vēstniecības un militārās bāzes, un ko sniedz tiem;

—	preces un pakalpojumus, ko no uzņēmējvalsts iegādājas diplomāti, konsulārie darbinieki un militārais personāls, kurš atrodas ārvalstīs, un viņu apgādājamie;

—	pakalpojumus, ko sniedz valdības un valdībām un kas nav iekļauti citās pakalpojumu kategorijās.

EBOPS 2010 papildu grupējums

Kopējie ar tirdzniecību saistītie darījumi ietver visus darījumus, kas saistīti ar preču un pakalpojumu izplatīšanu. Šī kategorija ietver tādas komisijas par preču un pakalpojumu darījumiem, kas maksājamas tirdzniecības starpniekiem, preču brokeriem, dīleriem utt., kuriem nepieder preces, ko tie pērk un pārdod (tās ir iekļautas pie pakalpojumiem, kas saistīti ar tirdzniecību), kā arī tirgotāju peļņas normas. Vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņas normas parasti ir neatšķirami iekļautas pārdoto produktu vērtībā (arī attiecībā uz vispārējas nozīmes precēm) un netiek atspoguļotas atsevišķi maksājumu bilances statistikā.

Kopējie ar tirdzniecību saistītie darījumi ietver:

a)	ar tirdzniecību saistītus pakalpojumus;

b)	aplēstos izplatīšanas pakalpojumus, kas ietverti pārdoto produktu vērtībā (ieskaitot vispārējas nozīmes preces).

Izplatīšanas pakalpojumi ietver vairumtirgotāju un mazumtirgotāju uzcenojumu.

2008. gada NKS vairumtirgotāji un mazumtirgotāji ir definēti kā vienības, kas pērk un pārdod tālāk preces bez pārstrādes vai tikai ar minimālu pārstrādi (piemēram, tīrīšanu un iepakošanu). Tie sniedz pakalpojumu preču ražotājiem un patērētājiem, uzglabājot, izvietojot un piegādājot preču izlasi ērti pieejamās vietās, lai tās būtu viegli iegādājamas. To izlaidi novērtē pēc kopējā uzcenojuma, ko gūst par produktiem, kurus viņi iepērk tālākpārdošanai. Uzcenojumus, kas atspoguļo minētos izplatīšanas pakalpojumus, vai nu iekļauj to preču FOB vērtībā, uz kurām tie attiecas, vai arī tos norāda importētājs.

1. tabula. Produktu iedalījums pēc EBOPS 2010 pamatkomponentiem un detalizētajiem komponentiem un papildu grupējumi

EBOPS 2010 pamatkomponenti

EBOPS 2010 detalizētie komponenti

1.	Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot fiziskus resursus, kas pieder citiem

2.	Citur neiekļauti uzturēšanas un remontdarbu pakalpojumi

Pēc izvēles: 2.a, tostarp: preces

3.	Transports Pēc izvēles: kravu pārvadājumu pakalpojumu vērtēšana uz individuālu darījumu pamata

3.1.	Jūras transports

3.2.	Gaisa transports

3.3.	Citi transporta veidi

3.4.	Pasta un kurjeru pakalpojumi

Ceļošana

4.a	Tostarp: preces

5.	Būvniecība

5.a	Tostarp: preces

6.	Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi

7.	Finanšu pakalpojumi

8.	Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu

9.	Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi

9.1.	Telekomunikāciju pakalpojumi

9.2.	Datorpakalpojumi

9.3.	Informācijas pakalpojumi

10.	Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

10.1.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

10.2.

Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi

Pozīcijas pēc izvēles:

10.2.1.

juridiskie, grāmatvedības, vadībzinību un sabiedrisko attiecību pakalpojumi;

10.2.2.

reklāmas pakalpojumi, tirgus un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumi

10.3.

Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

Pozīcijas pēc izvēles:

10.3.1.

arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi;

10.3.2.

atkritumu pārstrādes un attīrīšanas, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi;

10.3.3.

operatīvās nomas pakalpojumi;

10.3.4.

ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi;

10.3.5.

citur neiekļauti citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

11.	Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

11.1.

Audiovizuālie un ar tiem saistīti pakalpojumi

11.2.

Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

12.	Citur neiekļautas valdības preces un pakalpojumi

12.a.

tostarp preces

EBOPS 2010 papildu grupējums

C.	Kopējie ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi (pozīcija pēc izvēles)

C.a	Ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi (pozīcija 10.3.4 – pozīcija pēc izvēles)

C.b	Izplatīšanas pakalpojumi

2. tabula. Produktu iedalījums atbilstīgi CPA klasifikācijai (brīvprātīga datu nosūtīšana)

Turpmākajā iedalījumā ir raksturots ieteicamais detalizācijas līmenis brīvprātīgai datu nosūtīšanai atbilstīgi CPA klasifikācijai.

CPA ir Eiropas produktu (preču un pakalpojumu) klasifikācija pēc darbības. Saskaņā ar CPA katrs produkts ir iedalāms vienā atsevišķā darbību klasifikācijas pozīcijā. Tāpēc to iedala tajā saimnieciskā darbībā, kuras rezultātā tas radīts. Tādējādi CPA ir tāda pati struktūra kā saimniecisko darbību klasifikācijai (NACE), un to izmanto nacionālajos kontos.

A–U	PAKALPOJUMI KOPĀ
A	LAUKSAIMNIECĪBAS, MEŽSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS PRODUKTI
B	DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE
C	GATAVIE IZSTRĀDĀJUMI (ražošanas pakalpojumi)
D	ELEKTROENERĢIJA, GĀZE, ŪDENS TVAIKS UN GAISA KONDICIONĒŠANA
E	ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ATTĪRĪŠANAS PAKALPOJUMI
F	BŪVES UN BŪVDARBI
G	VAIRUMTIRDZNIECĪBAS UN MAZUMTIRDZNIECĪBAS PAKALPOJUMI; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTA PAKALPOJUMI
45	Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi un remonta pakalpojumi
46	Vairumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot mehānisko transportlīdzekļu un motociklu vairumtirdzniecību
47	Mazumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot automobiļu un motociklu mazumtirdzniecību
H	TRANSPORTA UN UZGLABĀŠANAS PAKALPOJUMI
49	Sauszemes transporta un cauruļvadu transporta pakalpojumi
50	Ūdenstransporta pakalpojumi
51	Gaisa pārvadājumu pakalpojumi
52	Uzglabāšanas pakalpojumi un transporta palīgpakalpojumi
53	Pasta un kurjeru pakalpojumi
I	IZMITINĀŠANAS UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI
55	Izmitināšanas pakalpojumi
56	Ēdināšanas pakalpojumi
J	INFORMĀCIJAS UN SAKARU PAKALPOJUMI
58	Izdevējdarbības pakalpojumi
59	Kinofilmu, videofilmu un televīzijas programmu producēšanas pakalpojumi, skaņas ierakstīšana un mūzikas ierakstu izdošana
60	Apraides un programmu izstrādes pakalpojumi
61	Telekomunikāciju pakalpojumi
62	Datorprogrammēšanas, konsultēšanas un saistītie pakalpojumi
63	Informācijas pakalpojumi
K	FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMI
64	Finanšu pakalpojumi, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu
65	Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo nodrošināšanu
66	Finanšu un apdrošināšanas papildpakalpojumi
L	AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU SAISTĪTIE PAKALPOJUMI
M	PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI
69	Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi
70	Centrālo biroju pakalpojumi; vadības konsultāciju pakalpojumi
71	Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi
72	Zinātniskās izpētes un attīstības pakalpojumi
73	Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi
74	Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
75	Veterinārie pakalpojumi
N	ADMINISTRATĪVIE UN PALĪGPAKALPOJUMI
77	Iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumi
78	Nodarbinātības dienestu pakalpojumi
79	Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un rezervēšanas pakalpojumi un citi ar tiem saistītie pakalpojumi
80	Apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumi
81	Ēku un ainavu uzturēšanas pakalpojumi
82	Biroju administrēšanas, biroju atbalsta un citi profesionālie palīgpakalpojumi
O	VALSTS PĀRVALDES UN AIZSARDZĪBAS PAKALPOJUMI; OBLIGĀTĀS SOCIĀLĀS NODROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMI
P	IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI
Q	CILVĒKU VESELĪBAS APRŪPES UN SOCIĀLĀS APRŪPES PAKALPOJUMI
R	MĀKSLAS, IZKLAIDES UN ATPŪTAS PAKALPOJUMI
S	CITI PAKALPOJUMI
T	MĀJSAIMNIECĪBU KĀ DARBA DEVĒJU PAKALPOJUMI; DAŽĀDAS MĀJSAIMNIECĪBU PAŠU PATĒRIŅAM RAŽOTAS PRECES UN PAKALPOJUMI
U	EKSTRATERITORIĀLO ORGANIZĀCIJU UN IESTĀŽU SNIEGTIE PAKALPOJUMI

VII PIELIKUMS

Svērumu un bāzes gada maiņa un pārejas noteikumi jomai “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika”

Dalībvalstis vajadzības gadījumā koriģē salikto rādītāju svēruma sistēmu vismaz reizi piecos gados. Koriģētajās svēruma sistēmās izmantotos svērumu lielumus nosūta Komisijai trijos gados pēc jaunā bāzes gada beigām. Katram rādītājam ir vajadzīgi savi īpaši svērumi. Turpmākajā tabulā attiecībā uz katru individuālo mainīgo lielumu un jomas “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika” iedalījumu ir norādīts, kuru svēruma mainīgo lielumu izmantot.

Mainīgais lielums un iedalījumi	Svērums
Reģistrācijas, bankroti	Aktīvo uzņēmumu skaits
Ražošana (apjoms)	Pievienotā vērtība
Neto apgrozījums, ražotāju cenas, pārdošanas apjoms, būvatļaujas	Neto apgrozījums
Vietējais neto apgrozījums, ražotāju cenas	Vietējais neto apgrozījums
Ārējais neto apgrozījums, ražotāju cenas	Ārējais neto apgrozījums
Ārējais eurozonas/ārpus eurozonas neto apgrozījums, ražotāju cenas (*1)	Ārējā neto apgrozījuma sadalījums
Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits	Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits
Darbinieku nostrādātās stundas	Darbinieku nostrādātās stundas
Darba samaksa un alga	Darba samaksa un alga
Importa cenas	Importa vērtība
Eurozonas/ārpus eurozonas importa cenas (*2)	Importa vērtības sadalījums

Svērumiem vajadzētu būt balstītiem uz statistisko darbības veida vienību (DVV), izņemot attiecībā uz reģistrācijām un bankrotiem, kuru svērumiem vajadzētu būt balstītiem uz statistikas vienību “uzņēmums” (ENT). Tikai tad, ja DVV nav pieejama, var izmantot statistikas vienību, kas paredzēta īstermiņa statistikas mērķim. Visām dalībvalstīm (mazām, vidējām un lielām) jānosūta Eurostat svērumu iedalījumi atbilstīgi lielo valstu iedalījumiem, kā noteikts šīs regulas I pielikuma datu prasībās.

Pirmais bāzes gads ir 2015., otrais bāzes gads ir 2021., un trešais bāzes gads ir 2025. gads. Sākot no tā, reizi piecos gados dalībvalstis pārskata rādītāju bāzi, kā bāzes gadus izmantojot gadus, kas beidzas ar 0 vai 5. Visiem rādītājiem jābūt pārceltiem uz jauno bāzes gadu trijos gados pēc šā jaunā bāzes gada beigām.

Pārejas noteikumi:

ja ir nepieciešami valsts ražošanas sistēmas būtiski pielāgojumi, datus par pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada janvārī/1. ceturksnī un beidzas 2023. gada decembrī/4. ceturksnī, var nosūtīt pēc datu nosūtīšanas termiņiem, kas norādīti 2., 3., 5., 6. un 8. tabulā, bet ne vēlāk par nosūtīšanas termiņiem, kas noteikti 2., 3., 5., 6. un 8. tabulā pārskata periodiem, kuri sākas 2024. gada janvārī/1. ceturksnī.

b)	Pārskata periodiem pirms 2024. gada janvāra mainīgo lielumu 140101 “Ražošana (apjoms)” I pielikuma B daļas 6. tabulā attiecībā uz NACE F sadaļu var iedalīt pēc B-115 (B-115 var noteikt aptuveni kā F41. un F43. nodaļas summu) un B-116 (B-116 var noteikt aptuveni pēc F42. iedaļas).

(*1) Neto apgrozījumam svērumi iedalījumā atbilstīgi eurozonai/ārpus eurozonas ir jānosūta tikai eurozonas valstīm.

(*2) Importa vērtības svērumi iedalījumā atbilstīgi eurozonai/ārpus eurozonas ir jānosūta tikai eurozonas valstīm.

VIII PIELIKUMS

Mainīgie lielumi, kas saistīti ar detalizētajiem tematiem Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmai

Valstu statistiskie uzņēmumu reģistri un EuroGroups reģistrs un attiecīgās vienības, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/2152 2. panta 3. un 4. punktā, ietver šādus mainīgos katram no detalizētajiem tematiem par katru vienību. Ja informāciju var gūt no citas(-ām) vienības(-ām), tā nav jāglabā atsevišķi par katru vienību.

Pozīcijās bez piezīmes informācija jāiekļauj obligāti, pozīcijās ar piezīmi “ar nosacījumu” – jāiekļauj obligāti, ja informācija dalībvalstī ir pieejama, pozīcijās ar piezīmi “ar daļēju nosacījumu” – jāiekļauj obligāti, izņemot pozīcijas daļas, kas ir skaidri norādītas kā nosacītas, un pozīcijās ar piezīmi “pēc izvēles” informāciju ir ieteicams iekļaut.

1.	JURIDISKA VIENĪBA

Detalizētais temats

Mainīgie lielumi

IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Identifikācijas numurs(-i)

(iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

1.2.

Nosaukums

1.3.

Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

1.4.

Pēc izvēles

Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

1.5.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

1.6.

Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

1.7.

Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

1.8.

Juridiskā forma

1.9.

Juridiskās darbības statuss

1.10.

Ar nosacījumu

Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

1.11.

Pēc izvēles

Atzīme attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2. nodaļas 2.17.–2.20. punkta nozīmē

SAITES AR UZŅĒMUMU

1.12.

Ar nosacījumu

Tā (to) uzņēmuma(-u) identifikācijas numurs (3.1. punkts), kam pieder vienība

1.13.

Ar nosacījumu

Datums, kad tā pievienojās uzņēmumam(-iem)

1.14.

Ar nosacījumu

Datums, kad tā atdalījās no uzņēmuma(-iem)

SAITES AR CITIEM REĢISTRIEM

Norāde uz saistītiem reģistriem, kuros reģistrēta juridiskā vienība un kuros ir informācija, kas var būt noderīga statistikas mērķiem

1.15.

Ar nosacījumu

Atsauce uz ES iekšējā tirgus dalībnieku reģistru un uz muitas datiem vai ES ārējo tirgus dalībnieku reģistru

1.16.

Ar nosacījumu

Atsauce uz administratīviem vispārējiem identifikatoriem un uz bilances datiem (vienībām, kam jāpublicē pārskati), atsauce uz maksājumu bilances reģistru vai ārzemju tiešo ieguldījumu reģistru un atsauce uz saimniecību reģistru

SAITE AR UZŅĒMUMU GRUPU

1.17.

Tās uzņēmumu grupas (2.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kuras vienība pieder

1.18.

Datums, kad tā pievienojās uzņēmumu grupai

1.19.

Datums, kad tā atdalījās no uzņēmumu grupas

VIENĪBU KONTROLE

Kontroles saiknes var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.20.a, 1.21.a, 1.22.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.20.b, 1.21.b, 1.22.b punkts). Katrai vienībai reģistrē tikai pirmo – tiešo vai netiešo – kontroles līmeni (informāciju par visu kontroles ķēdi var iegūt, tos apvienojot)

1.20.a

Identifikācijas numurs(-i) juridiskajai(-ām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

1.20b

Identifikācijas numurs juridiskajai rezidentvienībai, kas kontrolē juridisko vienību

1.21.a

Ar daļēju nosacījumu

Reģistrācijas valsts(-is) un identifikācijas numurs(-i) vai vārds(-i), uzvārds/nosaukums un adrese(-es) juridiskajai(-ajām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība. Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru(-iem)

1.21b

Ar daļēju nosacījumu

Reģistrācijas valsts un identifikācijas numurs(-i) vai nosaukums un adrese nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību. Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru.

1.22.a

Ar nosacījumu

PVN maksātāja reģistrācijas numurs(-i) nerezidentei (-ēm) juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

1.22b

Ar nosacījumu

PVN maksātāja reģistrācijas numurs nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību

ĪPAŠUMTIESĪBAS UZ VIENĪBĀM

Īpašumtiesības var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.23.a, 1.24.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.23b., 1.24.b punkts). Slieksnis ir 10 % vai vairāk no tiešajām īpašumtiesībām.

1.23.a

Ar nosacījumu

a)	Identifikācijas numurs(-i) un

b)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības (-ām), kas pieder juridiskajai vienībai

1.23b

Ar nosacījumu

a)	Identifikācijas numurs(-i) un

b)	daļa no (%) juridiskās(-ajām) rezidentvienības (-ām), kam pieder juridiskā vienība

1.24.a

Ar nosacījumu

a)	Reģistrācijas valsts(-is) un

b)	EGR identifikācijas numurs(-i), un

c)	nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

d)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības (-ām), kas pieder juridiskajai vienībai, un

e)	daļu sākuma un beigu datums.

1.24b

Ar nosacījumu

a)	Reģistrācijas valsts(-is) un

b)	EGR identifikācijas numurs, un

c)	nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

d)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības (-ām), kam pieder juridiskā vienība, un

e)	daļu sākuma un beigu datums.

2.	UZŅĒMUMU GRUPA

Detalizētais temats

Mainīgie lielumi

IDENTIFIKĀCIJA

2.1.

Ar daļēju nosacījumu

Identifikācijas numurs(-i).

Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru, ja uzņēmumu grupa ir daudznacionāla.

2.2.

Pēc izvēles

Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu grupu

2.3.

Uzņēmumu grupas nosaukums, daudznacionālām grupām – EGR nosaukums

2.4.

Pēc izvēles

Uzņēmumu grupas īss apraksts

2.5.

Pēc izvēles

Uzņēmumu grupas tīmekļa vietnes adrese

2.6.

Juridiskās vienības, kas ir centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, identifikācijas numurs. Ja centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, ir nerezidents, – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.

2.7.

Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, reģistrācijas valsts; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

2.8.

Pēc izvēles

Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, pasta un e-pasta adrese

2.9.

Juridiskās vienības, kas ir globālās grupas vadītāja, identifikācijas numurs. Ja globālās grupas vadītājs ir nerezidents – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.

2.10.

Pēc izvēles

Globālās grupas vadītāja reģistrācijas valsts, pasta un e-pasta adrese; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

2.10.a

Ar nosacījumu

Galīgi kontrolējošās institucionālās vienības (UCI) dzīvesvietas valsts, ja kontrolējošā vienība ir fiziska persona, kura nav ekonomikas dalībnieks

2.11.

Uzņēmumu grupas veids:

1.	Grupa, kurā ir vienīgi rezidenti;

2.	vietējā līmenī kontrolēta daudznacionāla grupa;

3.	ārvalstu līmenī kontrolēta daudznacionāla grupa.

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

2.12.

Uzņēmumu grupas sākuma datums

2.13.

Uzņēmuma grupas pastāvēšanas beigu datums

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

2.14.

Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR pamatdarbības kods

2.15.

Pēc izvēles

Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR sekundārās darbības kods

2.16.

Ar nosacījumu

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumu grupā; ja daudznacionāla grupa – darbinieku un pašnodarbināto personu EGR numurs

2.17.

Ar nosacījumu

Uzņēmumu grupas neto apgrozījums (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR neto apgrozījums (un valūta)

2.18.

Ar nosacījumu

Uzņēmumu grupas kopējie aktīvi (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR kopējie aktīvi (un valūta)

2.19.

Pēc izvēles

Valstis, kurās atrodas nerezidenti uzņēmumi vai vietējās vienības; daudznacionālai grupai – EGR reģistrācijas valstis

UZŅĒMUMS

Detalizētais temats

Mainīgie lielumi

IDENTIFIKĀCIJA

3.1.

Ar daļēju nosacījumu

Identifikācijas numurs(-i)

Ar nosacījumu attiecībā EGR identifikācijas numuru, ja tas ir reģistrēts EGR

3.2.

Pēc izvēles

Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu

3.3.

Nosaukums

3.4.

Pēc izvēles

Pasta adrese, e-pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese

SAITE AR CITĀM VIENĪBĀM

3.5.

Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

3.6.

Tās uzņēmumu grupas identifikācijas numurs, pie kuras uzņēmums pieder

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

3.7.

Datums, kad sākta darbība

3.8.

Datums, kad galīgi izbeigta darbība

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

3.9.

Pamatdarbības kods NACE četrciparu līmenī

3.10.

Ar nosacījumu

Sekundāro darbību, ja tādas ir, kods NACE četrciparu līmenī

3.11.

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

3.12.

Darbinieku skaits

3.13.

Pēc izvēles

Darbinieku skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos

3.14.

Neto apgrozījums, izņemot 3.15. punktā paredzēto

3.15.

Pēc izvēles

Neto apgrozījums attiecībā uz lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, valsts pārvaldi, aizsardzību, obligāto sociālo apdrošināšanu, privātām mājsaimniecībām ar algotām personām un ekstrateritoriālām organizācijām.

3.16.

Institucionālais sektors un apakšsektors Regulas (ES) Nr. 549/2013 nozīmē

3.17.

Pēc izvēles, ja izmanto 5.1.– 5.9. punktu

Uzņēmumam pamatdarbības un katras tās sekundārās darbības lielums (piemēram, apgrozījums, nodarbinātība), kurām, ņemot vērā to lielumu, ir būtiska ietekme un kuru darbības veida vienībām (DVV) ir būtiska ietekme uz apkopotiem valsts datiem.

4.	VIETĒJĀ VIENĪBA

Detalizētais temats

Mainīgie lielumi

IDENTIFIKĀCIJA

4.1.

Identifikācijas numurs

4.2.

Nosaukums

4.3.

Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

4.4.

Pēc izvēles

Tālruņa numurs, e-pasta adrese un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

4.5.

Datums, kad sākta darbība

4.6.

Datums, kad galīgi izbeigta darbība

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

4.7.

Pamatdarbības kods NACE četrciparu līmenī

4.8.

Ar nosacījumu

Sekundāro darbību, ja tādas ir, kods NACE četrciparu līmenī; šis punkts attiecas vienīgi uz vietējām vienībām, uz kurām attiecas apsekojumi

4.9.

Pēc izvēles

Darbība, ko veic vietējā vienība un kas ir palīgdarbība uzņēmumam, pie kura tā pieder (jā/nē)

4.10.

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

4.11.

Darbinieku skaits

4.12.

Pēc izvēles

Darbinieku skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos

4.13.

Ģeogrāfiskās atrašanās vietas kods

SAITES AR CITĀM VIENĪBĀM UN REĢISTRIEM

4.14.

Tā (to) uzņēmuma(-u) (3.1. punkts) identifikācijas numurs, kam pieder vietējā vienība

4.15.

Ar nosacījumu

Atsauce uz saistītajiem reģistriem, kuros parādās vietējā vienība un kuri ietver informāciju, ko var izmantot statistikas mērķiem

5.	DARBĪBAS VEIDA VIENĪBA Darbības veida vienība ir prasīta par tiem uzņēmumiem, kuriem, ņemot vērā to lielumu (piemēram, apgrozījumu, nodarbinātību), ir būtiska ietekme un kuru darbības veida vienībām ir būtiska ietekme uz agregētiem (valsts līmeņa) datiem NACE darbību līmenī.

Detalizētais temats

Mainīgie lielumi

IDENTIFIKĀCIJA

5.1.

Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

Identifikācijas numurs

5.2

Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par darbības veida vienību

5.3

Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

Nosaukums

5.4

Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

Adrese, lai varētu veikt datu vākšanu

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

5.5

Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

Datums, kad sākta darbība

5.6.

Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

Datums, kad galīgi izbeigta darbība

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

5.7.

Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

Darbības kods NACE četrciparu līmenī

5.8.

Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

DVV lielums (piemēram, apgrozījums, nodarbinātība)

SAITES AR CITĀM VIENĪBĀM UN REĢISTRIEM

5.9.

Pēc izvēles, ja izmanto 3.17. punktu.

Tā uzņēmuma identifikācijas numurs. kura daļa ir DVV

IX PIELIKUMS

Noteikumi par konfidenciālu datu apmaiņu Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmas nolūkiem

1. Sadaļa

Konfidencialitātes pasākumi

Datus, ko Komisijai (Eurostat) nosūtījušas valsts statistikas iestādes (VSI), vai datus, ko Komisija (Eurostat) saņēmusi no citiem avotiem, glabā EuroGroups starptautisku uzņēmumu grupu un tās veidojošo vienību reģistrā, kā definēts Regulas (ES) 2019/2152 2. panta 4. punktā.

Nosūtot datus Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 2. un 3. punktu, VSI atzīmē datus, kas ir konfidenciāli saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Lai nodrošinātu datu konsekvenci, Komisija (Eurostat) vienīgi statistikas mērķiem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 2. un 3. punktu nosūta to dalībvalstu VSI, kas nav ziņojošā valsts, 3. sadaļas B, C un D daļā norādītās datu kopas, tostarp konfidencialitātes atzīmes, par starptautiskām uzņēmumu grupām un tās veidojošām vienībām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 2. punktu C daļā norādītās datu kopas attiecina tikai uz tām starptautiskām uzņēmumu grupām, attiecībā uz kurām vismaz viena vienība no šīs grupas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Mainīgo lielumu datu kopas, kas norādītas 3. sadaļas C daļā, tostarp konfidencialitātes atzīmes, Komisija (Eurostat) saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 4. punktu vienīgi statistikas mērķiem var nosūtīt valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai, ja attiecīgā valsts iestāde viennozīmīgi ir atļāvusi tos nosūtīt un ja gadījumā, kad dati nosūtīti valsts centrālajai bankai, vismaz viena starptautiskās uzņēmumu grupas vienība atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir minētā centrālā banka.

2. Sadaļa

Drošības pasākumi

Komisija (Eurostat) un VSI datus, ko VSI atzīmējušas kā konfidenciālus saskaņā ar 1. sadaļu, glabā drošā vietā ar ierobežotu un kontrolētu piekļuvi. VSI pēc pieprasījuma sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par attiecīgajā dalībvalstī piemērotajiem drošības pasākumiem. Komisija (Eurostat) šo informāciju nodod pārējām dalībvalstīm. Komisija (Eurostat) pieprasījuma par sniedz informāciju VSI par saviem drošības pasākumiem.

Jebkura konfidenciālu datu nosūtīšana ECBS dalībniekiem saskaņā ar šo regulu notiek tikai pēc tam, kad ECBS dalībnieki savas attiecīgās kompetences jomās un uz savu atbildību ir pieņēmuši nepieciešamos pasākumus atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2533/98 (1) 8.a un 8.b pantam, lai nodrošinātu:

—	šo datu aizsardzību, jo īpaši datu, kas atzīmēti kā konfidenciāli, glabāšanu drošā vietā ar ierobežotu un kontrolētu piekļuvi,

—	datu izmantošanu vienīgi statistikas mērķiem,

—	ka informācija par pasākumiem ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 2533/98 8.b pantā minētajā ikgadējā konfidencialitātes ziņojumā vai ka valsts centrālās bankas vai Eiropas Centrālā banka, izmantojot citus līdzekļus, par pasākumiem ir informējusi Komisiju (Eurostat) un VSI.

Datus nosūta šifrētā veidā.

3. Sadaļa

Datu un metadatu formāts

Datiem, ko nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2152 10. panta 2. un 3. punktu un kas sīkāk precizēti šīs regulas IV pielikumā, izmanto šīs sadaļas A daļā noteikto formātu.

Datus un metadatus, kas paredzēti EuroGroups reģistram, nosūta, izmantojot ESS datu un metadatu standartus, ko norādījusi Komisija (Eurostat).

Datu ierakstu struktūru standartizācija ir ļoti svarīga, lai datus varētu efektīvi apstrādāt. Tas nepieciešams, lai sniegtu datus, kas atbilst Komisijas (Eurostat) noteiktajiem apmaiņas standartiem.

Datus nosūta kā ierakstu kopu (datu kopu).

Saskaņā ar šīs regulas 9. panta 5. punktu konfidenciāli dati jānosūta, faktisko vērtību ierakstot vērtības ailē un ar atzīmi norādot, ka minētie dati ir konfidenciāli.

Ja nav norādīts citādi, monetārie dati jāizsaka tūkstošos valsts valūtas vienību (tūkstošos euro, ja valsts ir eurozonā). Valstīm, kas pievienojas eurozonai, attiecībā uz pirmo gadu ziņošanai euro ir piemērojami šīs regulas 10. panta 6. punkta noteikumi.

1. Datu kopas identificētājs

Visas datu kopas, ko nosūta Komisija (Eurostat) un VSI, identificē, ievērojot tos noteikumus par nosaukumiem, kas norādīti sīki izstrādātajā Komisijā (Eurostat) pieejamajā dokumentācijā un pamatnostādnēs par apmaiņas standartiem.

2. Datu kopas un lauku definīcija

Šīs sadaļas A, B, C un D daļā ir atspoguļots to datu kopu saturs, ko nosūta Komisija (Eurostat) un VSI. Izmantojamie datu kopas tehniskie nosaukumi, struktūras, lauki, kodi un apzīmētāji ir iekļauti Komisijas (Eurostat) norādīto pamatnostādņu par Eiropas statistikas uzņēmumu reģistru sistēmu jaunākajā versijā.

Pozīcijās bez piezīmes, kas uzskaitītas šīs sadaļas A, B, C un D daļā, informācija jāiekļauj obligāti, pozīcijās ar piezīmi “ar nosacījumu” – jāiekļauj obligāti, ja informācija dalībvalstī ir pieejama, un pozīcijās ar piezīmi “pēc izvēles” – ieteicams iekļaut. Pozīcijas ar atzīmi “ar daļēju nosacījumu” ir obligātas, izņemot tās pozīcijas daļas, kas skaidri atzīmētas kā “ar nosacījumu”.

EuroGroups reģistra datu apstrāde ir ciklisks process, ko Komisija (Eurostat) sāk centrāli. Katra cikla beigās dalībvalstu statistikas apkopotājiem ir pieejams populācijas ietvars.

Katra cikla sākumā Komisija (Eurostat) nosūta datu kopas ar attiecīgajiem metadatiem VSI, lai nodrošinātu, ka visās valstīs ir pieejami un tiek izmantoti vieni un tie paši metadati.

A DAĻA

Mainīgo lielumu datu kopas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/2152 IV pielikuma 1. punktā un 3.1. un 3.2. apakšpunktā un kas VSI jānosūta Komisijai (Eurostat)

2.1. Identifikācijas nolūkos veikta datu apmaiņa par juridiskajām rezidentvienībām

Identifikācijas nolūkā VSI nosūta Komisijai (Eurostat) informāciju par to reģistrētajām juridiskajām rezidentvienībām EGR identifikācijas pakalpojumam. VSI nosūta turpmāk norādīto datu kopu ar reģistrēto juridisko rezidentvienību identifikācijas informāciju, tostarp konfidencialitātes atzīmēm. Šai datu kopai 1.6. mainīgais lielums var būt tikai reģistrācijas datums juridiskām personām.

Datu kopa ar informāciju par juridiskajām rezidentvienībām EGR identifikācijas pakalpojumam
IDENTIFIKĀCIJA	1.1.		Identifikācijas numurs(-i) (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)
	1.2.		Nosaukums
	1.3.		Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)
	1.4.	Pēc izvēles	Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu
	1.5.		Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs
DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI	1.6.		Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām
DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI	1.7.		Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību
STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI	1.8.		Juridiskā forma
	1.9.		Juridiskās darbības statuss
	1.10.	Ar nosacījumu	Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

2.2. Identifikācijas nolūkos veikta datu apmaiņa par ārvalstu juridiskajām vienībām

Identifikācijas nolūkā VSI var nosūtīt Komisijai (Eurostat) informāciju par reģistrētām ārvalstu juridiskajām vienībām jebkurā laikā EuroGroups reģistra procesā. VSI nosūta turpmāk norādīto datu kopu par reģistrētām ārvalstu juridiskajām vienībām. Šai datu kopai 1.6. mainīgais lielums var būt tikai reģistrācijas datums juridiskām personām.

Datu kopa ar informāciju par ārvalstu juridiskajām vienībām EGR identifikācijas pakalpojumam
IDENTIFIKĀCIJA	1.1.	Pēc izvēles	Identifikācijas numurs(-i) (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)
	1.2.		Nosaukums
	1.3.		Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)
	1.4.	Pēc izvēles	Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu
	1.5.	Pēc izvēles	Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs
DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI	1.6.	Pēc izvēles	Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām
DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI	1.7.	Pēc izvēles	Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību
STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI	1.8.	Pēc izvēles	Juridiskā forma
	1.9.		Juridiskās darbības statuss
	1.10.	Ar nosacījumu	Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

2.3. Datu apmaiņa par juridiskām vienībām un saiknēm, kas pieder pie starptautiskām uzņēmumu grupām

Cits datu apstrādes posms ir informācijas nosūtīšana no VSI Komisijai (Eurostat) par juridiskajām vienībām un norādīto juridisko vienību saiknēm. EuroGroups reģistram nosūta divas datu kopas – vienu datu kopu par juridiskajām vienībām un vienu datu kopu par saiknēm. VSI nosūta turpmāk norādītās datu kopas, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes par juridiskajām vienībām un saiknēm.

Datu kopa ar informāciju par juridiskajām vienībām

IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Identifikācijas numurs(-i)

(iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

1.2.

Nosaukums

1.3.

Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

1.4.

Pēc izvēles

Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

1.5.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

1.6.

Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

1.7.

Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

1.8.

Juridiskā forma

1.9.

Juridiskās darbības statuss

1.10.

Ar nosacījumu

Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

1.11.

Pēc izvēles

Atzīme attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2. nodaļas 2.17.–2.20. punkta nozīmē

Datu kopa ar informāciju par īpašumtiesību un kontroles saiknēm

VIENĪBU KONTROLE

1.20.a

Identifikācijas numurs(-i) juridiskajai(-ām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

1.20b

Identifikācijas numurs juridiskajai rezidentvienībai, kas kontrolē juridisko vienību

1.21.a

Ar daļēju nosacījumu

1.21b

Ar daļēju nosacījumu

1.22.a

Ar nosacījumu

PVN maksātāja reģistrācijas numurs(-i) nerezidentei(-ēm) juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

1.22b

Ar nosacījumu

PVN maksātāja reģistrācijas numurs nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību

ĪPAŠUMTIESĪBAS UZ VIENĪBĀM

Īpašumtiesības var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.23.a, 1.24.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.23b., 1.24.b punkts). Slieksnis ir 10 % vai vairāk no tiešajām īpašumtiesībām.

1.23.a

Ar nosacījumu

a)	Identifikācijas numurs(-i) un

b)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai

1.23b

Ar nosacījumu

a)	Identifikācijas numurs(-i) un

b)	daļa no (%) juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība

1.24.a

Ar nosacījumu

a)	Reģistrācijas valsts(-is) un

b)	EGR identifikācijas numurs(-i), un

c)	nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

d)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai, un

e)	daļu sākuma un beigu datums.

1.24b

Ar nosacījumu

a)	Reģistrācijas valsts(-is) un

b)	EGR identifikācijas numurs, un

c)	nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

d)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība, un

e)	daļu sākuma un beigu datums.

2.4. Datu apmaiņa par rezidentuzņēmumiem, kas pieder pie starptautiskām uzņēmumu grupām

Viens no datu apstrādes posmiem ir informācijas nosūtīšana no VSI Komisijai (Eurostat) par uzņēmumiem, pie kuriem pieder norādītās juridiskās vienības. EuroGroups reģistram nosūta kopumā divas datu kopas – vienu datu kopu par uzņēmumiem un vienu datu kopu par saiknēm starp uzņēmumiem un juridiskajām vienībām.

Datu kopa ar informāciju par uzņēmumiem
IDENTIFIKĀCIJA	3.1.	Ar daļēju nosacījumu	Identifikācijas numurs(-i) Ar nosacījumu attiecībā EGR identifikācijas numuru, ja tas ir reģistrēts EGR
	3.2.	Pēc izvēles	Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu
	3.3.		Nosaukums
	3.4.	Pēc izvēles	Pasta adrese, e-pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese
SAITE AR CITĀM VIENĪBĀM	3.5.		Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu
SAITE AR CITĀM VIENĪBĀM	3.6.		Tās uzņēmumu grupas identifikācijas numurs, pie kuras uzņēmums pieder
DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI	3.7.		Datums, kad sākta darbība
DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI	3.8.		Datums, kad galīgi izbeigta darbība
STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI	3.9.		Pamatdarbības kods NACE četrciparu līmenī
	3.11.		Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits
	3.12.		Darbinieku skaits
	3.14.		Neto apgrozījums, izņemot 3.15. punktā paredzēto
	3.15.	Pēc izvēles	Neto apgrozījums attiecībā uz lauksaimniecību, medniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, valsts pārvaldi, aizsardzību, obligāto sociālo apdrošināšanu, privātām mājsaimniecībām ar algotām personām un ekstrateritoriālām organizācijām.
	3.16.		Institucionālais sektors un apakšsektors Regulas (ES) Nr. 549/2013 nozīmē
Datu kopa ar informāciju par saiknēm starp uzņēmumiem un juridiskajām vienībām
SAITES AR UZŅĒMUMU	1.12.	Ar nosacījumu	Tā (to) uzņēmuma(-u) (3.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kura(-iem) pieder vietējā vienība
SAITES AR UZŅĒMUMU	3,5		Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

2.5. Datu integrācija no dažādiem avotiem un uzņēmumu grupu apkopojums

Vēl viens datu apstrādes posms ir dažādu dalībvalstu un citu datu nodrošinātāju sūtītās informācijas centrāla integrēšana Komisijā (Eurostat). Šī informācija attiecas uz juridisko vienību kontroli un īpašumtiesībām un statistikas vienību “uzņēmums”.

Nākamais apstrādes posms ir uzņēmumu grupu apkopošana, ko veic Komisija (Eurostat). Šīs apkopošanas rezultātus Komisija (Eurostat) nosūtīs dalībvalstu VSI datu kopās, kas definētas šīs sadaļas C un D daļā.

2.6. Datu apmaiņa par grupu struktūru korekciju un mainīgajiem lielumiem, kas attiecas uz starptautiskām uzņēmumu grupām

Attiecībā uz uzņēmumu grupu struktūru korekcijām VSI nosūta datu kopas ar informāciju par trūkstošām vai nederīgām saiknēm, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes. Formāts atbilst formātam, kāda ir datu kopai ar informāciju par saiknēm, kā definēts šīs sadaļas 2.3. punktā.

VSI nosūta Komisijai (Eurostat) turpmāk norādīto datu kopu ar starptautisku uzņēmumu grupu identifikācijas informāciju, ja grupas centrs, kas pieņem pasaules mēroga lēmumus, atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Datu kopa ar informāciju par uzņēmumu grupām EuroGroups reģistram
IDENTIFIKĀCIJA	2.1.	Ar daļēju nosacījumu	Identifikācijas numurs(-i). Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru, ja uzņēmumu grupa ir daudznacionāla.
	2.3.		Uzņēmumu grupas nosaukums, daudznacionālām grupām – EGR nosaukums
	2.4.	Pēc izvēles	Uzņēmumu grupas īss apraksts
	2.5.	Pēc izvēles	Uzņēmumu grupas tīmekļa vietnes adrese
	2.6.		Juridiskās vienības, kas ir centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, identifikācijas numurs. Ja centrs, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, ir nerezidents, – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.
	2.7.		Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, reģistrācijas valsts; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts
	2.9.		Juridiskās vienības, kas ir globālās grupas vadītāja, identifikācijas numurs. Ja globālās grupas vadītājs ir nerezidents – EGR identifikācijas numurs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nav ekonomikas dalībnieki, dzīvesvietas valsts jāreģistrē 2.10.a punktā.
	2.10.	Pēc izvēles	Globālās grupas vadītāja reģistrācijas valsts, pasta un e-pasta adrese; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts
	2.10.a	Ar nosacījumu	Galīgi kontrolējošās institucionālās vienības (UCI) dzīvesvietas valsts, ja kontrolējošā vienība ir fiziska persona, kura nav ekonomikas dalībnieks
STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI	2.14.		Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR pamatdarbības kods
	2.15.	Pēc izvēles	Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR sekundārās darbības kods
	2.16.	Ar nosacījumu	Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumu grupā; ja daudznacionāla grupa – darbinieku un pašnodarbināto personu EGR numurs
	2.17.	Ar nosacījumu	Uzņēmumu grupas neto apgrozījums (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR neto apgrozījums (un valūta)
	2.18.	Ar nosacījumu	Uzņēmumu grupas kopējie aktīvi (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR kopējie aktīvi (un valūta)
	2.19.	Pēc izvēles	Valstis, kurās atrodas nerezidenti uzņēmumi vai vietējās vienības; daudznacionālai grupai – EGR reģistrācijas valstis

2.7. Datu apmaiņa par nederīgām un tvērumā neietilpstošām juridiskajām rezidentvienībām

VSI var nosūtīt Komisijai (Eurostat) informāciju par nederīgām vai tvērumā neietilpstošām juridiskajām rezidentvienībām jebkurā laikā EuroGroups reģistra procesā. VSI nosūta turpmāk norādītās datu kopas ar identifikācijas informāciju par šādām juridiskajām vienībām.

Datu kopa ar informāciju par nederīgām juridiskajām vienībām EuroGroups reģistram
IDENTIFIKĀCIJA	1.1.	Identifikācijas numurs(-i) (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)
Datu kopa ar informāciju par tvērumā neietilpstošām juridiskajām vienībām EuroGroups reģistram
IDENTIFIKĀCIJA	1.1.	Identifikācijas numurs(-i) (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

2.8. Datu integrācija no dažādiem avotiem un daudznacionālu uzņēmumu grupu galīgais apkopojums

Nākamais datu apstrādes posms ir dažādu dalībvalstu sūtītās saikņu un uzņēmumu grupu informācijas centrāla integrēšana Komisijā (Eurostat). Pēdējais apstrādes posms ir uzņēmumu grupu galīgā apkopošana, ko veic Komisija (Eurostat).

Cikla noslēgumā Komisija (Eurostat) nosūta VSI galīgās apkopošanas rezultātus par uzņēmumu grupām. Komisija (Eurostat) nosūta datus VSI datu kopās, kas definētas šīs sadaļas C un D daļā.

B DAĻA

Mainīgo lielumu datu kopas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/2152 IV pielikuma 3.3. apakšpunktā un kas Komisijai (Eurostat) jānosūta VSI juridisko vienību identifikācijas nolūkā

Pēc VSI pieprasījuma Komisija (Eurostat) nosūta identifikācijas rezultātus no EGR identifikācijas pakalpojuma kompetentajiem darbiniekiem, kuri piedalās EGR sagatavošanā, turpmāk norādītajā datu kopā, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes.

Datu kopa, kuru nosūta VSI, ar informāciju par juridiskajām vienībām no EGR identifikācijas pakalpojuma
IDENTIFIKĀCIJA	1.1.		Identifikācijas numurs(-i) (iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)
	1.2.		Nosaukums
	1.3.		Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)
	1.4.	Pēc izvēles	Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu
	1.5.		Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs
DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI	1.6.		Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām
DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI	1.7.		Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību
STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI	1.8.		Juridiskā forma

C DAĻA

Mainīgo lielumu datu kopas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/2152 IV pielikuma 2. punktā un kas Komisijai (Eurostat) jānosūta VSI un centrālajām bankām EuroGroups reģistra izmantošanas nolūkos, kā minēts Regulas (ES) 2019/2152 8. panta 4. punktā

Komisija (Eurostat) vienīgi statistikas mērķiem nosūta dalībvalstu VSI šādus mainīgos, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes, par starptautiskām uzņēmumu grupām un tās veidojošajām vienībām, ja vismaz viena grupas juridiskā vienība atrodas konkrētās dalībvalsts teritorijā.

Komisija (Eurostat) var nosūtīt valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai vienīgi statistikas mērķiem šādus mainīgos, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes, par starptautiskām uzņēmumu grupām un tās veidojošajām vienībām, ar nosacījumu, ka nosūtīšanu ir skaidri atļāvusi VSI un ka gadījumā, ja dati tiek nosūtīti valsts centrālajai bankai, vismaz viena starptautiskas uzņēmumu grupas juridiskā vienība atrodas konkrētās centrālās bankas dalībvalsts teritorijā.

1.	JURIDISKĀS VIENĪBAS

IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Identifikācijas numurs(-i)

(iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

1.2.

Nosaukums

1.3.

Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

1.4.

Pēc izvēles

Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

1.5.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

1.6.

Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

1.7.

Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

1.8.

Juridiskā forma

1.9.

Juridiskās darbības statuss

1.10.

Ar nosacījumu

Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

1.11.

Pēc izvēles

Atzīme attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2. nodaļas 2.17.–2.20. punkta nozīmē

SAITES AR UZŅĒMUMU

1.12.

Ar nosacījumu

Tā (to) uzņēmuma(-u) (3.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kura(-iem) pieder vietējā vienība

1.13.

Ar nosacījumu

Datums, kad tā pievienojās uzņēmumam(-iem)

1.14.

Ar nosacījumu

Datums, kad tā atdalījās no uzņēmuma(-iem)

SAITES AR CITIEM REĢISTRIEM

Norāde uz saistītiem reģistriem, kuros juridiskā vienība ir reģistrēta un kuros ir ietverta informācija, kas var būt noderīga statistikas mērķiem.

1.15.

Ar nosacījumu

Atsauce uz ES iekšējā tirgus dalībnieku reģistru un uz muitas datiem vai ES ārējo tirgus dalībnieku reģistru

1.16.

Ar nosacījumu

SAITE AR UZŅĒMUMU GRUPU

1.17.

Tās uzņēmumu grupas (2.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kuras vienība pieder

1.18.

Datums, kad tā pievienojās uzņēmumu grupai

1.19.

Datums, kad tā atdalījās no uzņēmumu grupas

VIENĪBU KONTROLE

1.20.a

Identifikācijas numurs(-i) juridiskajai(-ām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

1.20b

Identifikācijas numurs juridiskajai rezidentvienībai, kas kontrolē juridisko vienību

1.21.a

Ar daļēju nosacījumu

1.21b

Ar daļēju nosacījumu

1.22.a

Ar nosacījumu

PVN maksātāja reģistrācijas numurs(-i) nerezidentei(-ēm) juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

1.22b

Ar nosacījumu

PVN maksātāja reģistrācijas numurs nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību

ĪPAŠUMTIESĪBAS UZ VIENĪBĀM

Īpašumtiesības var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.23.a, 1.24.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.23b., 1.24.b punkts). Slieksnis ir 10 % vai vairāk no tiešajām īpašumtiesībām.

1.23.a

Ar nosacījumu

a)	Identifikācijas numurs(-i) un

b)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai

1.23b

Ar nosacījumu

a)	Identifikācijas numurs(-i) un

b)	daļa no (%) juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība

1.24.a

Ar nosacījumu

a)	Reģistrācijas valsts(-is) un

b)	EGR identifikācijas numurs(-i), un

c)	nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

d)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai, un

e)	daļu sākuma un beigu datums

1.24b

Ar nosacījumu

a)	Reģistrācijas valsts(-is) un

b)	EGR identifikācijas numurs, un

c)	nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

d)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība, un

e)	daļu sākuma un beigu datums.

2.	UZŅĒMUMU GRUPA

IDENTIFIKĀCIJA

2.1.

Ar daļēju nosacījumu

Identifikācijas numurs(-i)

Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru, ja uzņēmumu grupa ir daudznacionāla.

2.2.

Pēc izvēles

Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu grupu

2.3.

Uzņēmumu grupas nosaukums, daudznacionālām grupām – EGR nosaukums

2.4.

Pēc izvēles

Uzņēmumu grupas īss apraksts

2.5.

Pēc izvēles

Uzņēmumu grupas tīmekļa vietnes adrese

2.6.

2.7.

Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, reģistrācijas valsts; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

2.8.

Pēc izvēles

Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, pasta un e-pasta adrese

2.9.

2.10.

Pēc izvēles

Globālās grupas vadītāja reģistrācijas valsts, pasta un e-pasta adrese; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

2.10.a

Ar nosacījumu

Galīgi kontrolējošās institucionālās vienības (UCI) dzīvesvietas valsts, ja kontrolējošā vienība ir fiziska persona, kura nav ekonomikas dalībnieks

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

2.12.

Uzņēmumu grupas sākuma datums

2.13.

Uzņēmuma grupas pastāvēšanas beigu datums

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

2.14.

Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR pamatdarbības kods

2.15.

Pēc izvēles

Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR sekundārās darbības kods

2.16.

Ar nosacījumu

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumu grupā; ja daudznacionāla grupa – darbinieku un pašnodarbināto personu EGR numurs

2.17.

Ar nosacījumu

Uzņēmumu grupas neto apgrozījums (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR neto apgrozījums (un valūta)

2.18.

Ar nosacījumu

Uzņēmumu grupas kopējie aktīvi (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR kopējie aktīvi (un valūta)

2.19.

Pēc izvēles

Valstis, kurās atrodas nerezidenti uzņēmumi vai vietējās vienības; daudznacionālai grupai – EGR reģistrācijas valstis

UZŅĒMUMS

IDENTIFIKĀCIJA

3.1.

Ar daļēju nosacījumu

Identifikācijas numurs

Ar nosacījumu attiecībā EGR identifikācijas numuru, ja tas ir reģistrēts EGR

3.2.

Pēc izvēles

Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu

3.3.

Nosaukums

3.4.

Pēc izvēles

Pasta adrese, e-pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese

SAITE AR CITĀM VIENĪBĀM

3.5.

Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

3.6.

Tās uzņēmumu grupas identifikācijas numurs, pie kuras uzņēmums pieder

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

3.7.

Datums, kad sākta darbība

3.8.

Datums, kad galīgi izbeigta darbība

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

3.9.

Pamatdarbības kods NACE četrciparu līmenī

3.10.

Ar nosacījumu

Sekundāro darbību, ja tādas ir, kods NACE četrciparu līmenī.

3.11.

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

3.12.

Darbinieku skaits

3.13.

Pēc izvēles

Darbinieku skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos

3.14.

Neto apgrozījums, izņemot 3.15. punktā paredzēto

3.15.

Pēc izvēles

3.16.

Institucionālais sektors un apakšsektors Regulas (ES) Nr. 549/2013 nozīmē

D DAĻA

Mainīgo lielumu datu kopas, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/2152 IV pielikuma 2. punktā un kas Komisijai (Eurostat) jānosūta VSI EuroGroups reģistra sagatavošanas nolūkā

Lai nodrošinātu EuroGroups reģistra sagatavošanas efektivitāti un augstu kvalitāti, Komisija (Eurostat) nosūta VSI kompetentajiem darbiniekiem, kuri piedalās EuroGroups reģistra sagatavošanā, šādus mainīgos, iekļaujot konfidencialitātes atzīmes, par starptautiskām uzņēmumu grupām, tostarp tās veidojošajām vienībām.

1.	JURIDISKĀS VIENĪBAS

IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Identifikācijas numurs(-i)

(iekļaujot EGR identifikācijas numuru, ja piemērojams attiecībā uz EGR)

1.2.

Nosaukums

1.3.

Adrese (visdetalizētākajā līmenī, norādot arī pasta indeksu)

1.4.

Pēc izvēles

Tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt elektronisku datu vākšanu

1.5.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numurs vai, ja tāda nav, cits administratīvs identifikācijas numurs

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

1.6.

Reģistrācijas datums juridiskām personām vai datums, kad notikusi oficiāla atzīšana par tirgus dalībnieku, fiziskām personām

1.7.

Datums, no kura juridiskā vienība beigusi darbību

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI

1.8.

Juridiskā forma

1.9.

Juridiskās darbības statuss

1.10.

Ar nosacījumu

Atzīme attiecībā uz filiālēm Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 18. nodaļas 18.12. punkta nozīmē

1.11.

Pēc izvēles

Atzīme attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2. nodaļas 2.17.–2.20. punkta nozīmē

SAITES AR UZŅĒMUMU

1.12.

Ar nosacījumu

Tā (to) uzņēmuma(-u) (3.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kura(-iem) pieder vietējā vienība

1.13.

Ar nosacījumu

Datums, kad tā pievienojās uzņēmumam(-iem)

1.14.

Ar nosacījumu

Datums, kad tā atdalījās no uzņēmuma(-iem)

SAITES AR CITIEM REĢISTRIEM

Norāde uz saistītiem reģistriem, kuros juridiskā ir vienība un kuros ir ietverta informācija, kas var būt noderīga statistikas mērķiem:

1.15.

Ar nosacījumu

Atsauce uz ES iekšējā tirgus dalībnieku reģistru un uz muitas datiem vai ES ārējo tirgus dalībnieku reģistru

1.16.

Ar nosacījumu

SAITE AR UZŅĒMUMU GRUPU

1.17.

Tās uzņēmumu grupas (2.1. punkts) identifikācijas numurs, pie kuras vienība pieder

1.18.

Datums, kad tā pievienojās uzņēmumu grupai

1.19.

Datums, kad tā atdalījās no uzņēmumu grupas

VIENĪBU KONTROLE

1.20.a

Identifikācijas numurs(-i) juridiskajai(-ām) rezidentvienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

1.20b

Identifikācijas numurs juridiskajai rezidentvienībai, kas kontrolē juridisko vienību

1.21.a

Ar daļēju nosacījumu

1.21b

Ar daļēju nosacījumu

1.22.a

Ar nosacījumu

PVN maksātāja reģistrācijas numurs(-i) nerezidentei(-ēm) juridiskajai(-ajām) vienībai(-ām), ko kontrolē juridiskā vienība

1.22b

Ar nosacījumu

PVN maksātāja reģistrācijas numurs nerezidentei juridiskajai vienībai, kas kontrolē juridisko vienību

ĪPAŠUMTIESĪBAS UZ VIENĪBĀM

Īpašumtiesības var reģistrēt vai nu no augšas uz leju (1.23.a, 1.24.a punkts), vai no lejas uz augšu (1.23b., 1.24.b punkts). Slieksnis ir 10 % vai vairāk no tiešajām īpašumtiesībām.

1.23.a

Ar nosacījumu

a)	Identifikācijas numurs(-i) un

b)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai

1.23b

Ar nosacījumu

a)	Identifikācijas numurs(-i) un

b)	daļa no (%) juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība

1.24.a

Ar nosacījumu

a)	Reģistrācijas valsts(-is) un

b)	EGR identifikācijas numurs(-i), un

c)	nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

d)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kas pieder juridiskajai vienībai, un

e)	daļu sākuma un beigu datums

1.24b

Ar nosacījumu

a)	Reģistrācijas valsts(-is) un

b)	EGR identifikācijas numurs, un

c)	nosaukums(-i), adrese(-es), PVN reģistrācijas numurs(-i), un

d)	daļa (%) no juridiskās(-ajām) rezidentvienības(-ām), kam pieder juridiskā vienība, un

e)	daļu sākuma un beigu datums

2.	UZŅĒMUMU GRUPA

IDENTIFIKĀCIJA

2.1.

Ar daļēju nosacījumu

Identifikācijas numurs(-i)

Ar nosacījumu attiecībā uz EGR identifikācijas numuru, ja uzņēmumu grupa ir daudznacionāla

2.2.

Pēc izvēles

Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu grupu

2.3.

Uzņēmumu grupas nosaukums, daudznacionālām grupām – EGR nosaukums

2.4.

Pēc izvēles

Uzņēmumu grupas īss apraksts

2.5.

Pēc izvēles

Uzņēmumu grupas tīmekļa vietnes adrese

2.6.

2.7.

Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, reģistrācijas valsts; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

2.8.

Pēc izvēles

Centra, kur pieņem pasaules mēroga lēmumus, pasta un e-pasta un tīmekļa vietnes adrese

2.9.

2.10.

Pēc izvēles

Globālās grupas vadītāja reģistrācijas valsts, pasta un e-pasta adrese; ja tas ir nerezidents – EGR reģistrācijas valsts

2.10.a

Ar nosacījumu

Galīgi kontrolējošās institucionālās vienības (UCI) dzīvesvietas valsts, ja kontrolējošā vienība ir fiziska persona, kura nav ekonomikas dalībnieks

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

2.12.

Uzņēmumu grupas sākuma datums

2.13.

Uzņēmuma grupas pastāvēšanas beigu datums

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

2.14.

Uzņēmumu grupas pamatdarbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR pamatdarbības kods

2.15.

Pēc izvēles

Uzņēmumu grupas sekundārās darbības kods NACE divciparu līmenī; ja daudznacionāla grupa – EGR sekundārās darbības kods

2.16.

Ar nosacījumu

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits uzņēmumu grupā; ja daudznacionāla grupa – darbinieku un pašnodarbināto personu EGR numurs

2.17.

Ar nosacījumu

Uzņēmumu grupas neto apgrozījums (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR neto apgrozījums (un valūta)

2.18.

Ar nosacījumu

Uzņēmumu grupas kopējie aktīvi (un valūta); ja daudznacionāla grupa – EGR kopējie aktīvi (un valūta)

2.19.

Pēc izvēles

Valstis, kurās atrodas nerezidenti uzņēmumi vai vietējās vienības; daudznacionālai grupai – EGR reģistrācijas valstis

UZŅĒMUMS

IDENTIFIKĀCIJA

3.1.

Ar daļēju nosacījumu

Identifikācijas numurs(-i)

Ar nosacījumu attiecībā EGR identifikācijas numuru, ja tas ir reģistrēts EGR

3.2.

Pēc izvēles

Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) var paziņot datus par uzņēmumu

3.3.

Nosaukums

3.4.

Pēc izvēles

Pasta adrese, e-pasta adrese un tīmekļa vietnes adrese

SAITE AR CITĀM VIENĪBĀM

3.5.

Tās (to) juridiskās(-o) vienības(-u) identifikācijas numurs, kura(-as) veido uzņēmumu

3.6.

Tās uzņēmumu grupas identifikācijas numurs, pie kuras uzņēmums pieder

DEMOGRĀFIJAS NOTIKUMI

3.7.

Datums, kad sākta darbība

3.8.

Datums, kad galīgi izbeigta darbība

STRATIFIKĀCIJAS PARAMETRI UN EKONOMIKAS MAINĪGIE LIELUMI

3.9.

Pamatdarbības kods NACE četrciparu līmenī

3.10.

Ar nosacījumu

Sekundāro darbību, ja tādas ir, kods NACE četrciparu līmenī

3.11.

Darbinieku un pašnodarbināto personu skaits

3.12.

Darbinieku skaits

3.13.

Pēc izvēles

Darbinieku skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos

3.14.

Neto apgrozījums, izņemot 3.15. punktā paredzēto

3.15.

Pēc izvēles

3.16.

Institucionālais sektors un apakšsektors Regulas (ES) Nr. 549/2013 nozīmē

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 271

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	63. gadagājums 2020. gada 18. augusts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1197 (2020. gada 30. jūlijs), ar kuru nosaka tehniskās specifikācijas un kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2152 par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā ( 1 )	1


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ