(1)

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā ir bīstamo vielu harmonizētās klasifikācijas un marķējuma saraksts, kura pamatā ir minētās regulas I pielikuma 2.–5. daļas kritēriji.

(2)

Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (turpmāk tekstā “Aģentūra”) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. pantu ir iesniegti priekšlikumi ieviest dažu vielu harmonizētu klasifikāciju un marķējumu un dažu citu vielu harmonizēto klasifikāciju un marķējumu atjaunināt vai svītrot. Pamatojoties uz minētās aģentūras Riska novērtēšanas komitejas (RAC) sagatavotajiem atzinumiem (2) par šiem priekšlikumiem, kā arī uz komentāriem, kas saņemti no attiecīgajām personām, noteiktu vielu harmonizēto klasifikāciju un marķējumu ir lietderīgi ieviest, atjaunināt vai svītrot. Šie RAC atzinumi ir šādi:

(3)

Attiecībā uz svinu (viela ar CAS Nr. 7439-92-1 un indeksa Nr. 082-013-00-1 (svina pulveris; [daļiņu diametrs < 1 mm]) un 082-014-00-7 (svins masīvā formā; [daļiņu diametrs ≥ 1 mm]) RAC savā 2018. gada 30. novembra atzinumā ierosināja svinam gan masīvā formā, gan pulvera formā piemērot vienu un to pašu vidisko klasifikāciju. Tomēr, ņemot vērā, ka svins masīvā formā lēnāk šķīst, ka svins pēc struktūras ir deformējams, ka pulveris tiek īpaši ar nolūku ražots un ka citiem metāliem VI pielikuma vidiskā klasifikācija atšķiras atkarībā no tā, vai tie ir masīvajā formā vai pulvera formā, RAC vēl jāizvērtē, vai svinam masīvajā formā piemērot to pašu vidisko klasifikāciju, ko svinam pulvera formā. Turklāt ir kļuvuši pieejami jauni zinātniskie dati, kas liecina, ka RAC atzinumā ieteiktā vidiskā klasifikācija svinam masīvajā formā varētu nebūt piemērota. Tāpēc vidiskā klasifikācija attiecībā uz masīvo formu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumā iekļauta netiks, kamēr RAC nebūs bijusi izdevība atzinumu pārskatīt.

(4)

Attiecībā uz 2-butoksietanolu, etilēnglikola monobutilēteri (viela ar CAS Nr. 111-76-2) ir kļuvuši pieejami jauni zinātniskie dati attiecībā uz bīstamības klasi “akūts toksiskums (ieelpojot)”, ka RAC atzinumā ieteiktā vidiskā klasifikācija attiecībā uz šo bīstamības klasi varētu nebūt piemērota, jo tās pamatā ir vecāki dati. Tāpēc attiecībā uz šo bīstamības klasi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumu grozīt nevajadzētu, kamēr RAC nav bijusi izdevība atzinumu pārskatīt, balstoties uz jauno informāciju, savukārt pārējās RAC atzinumā ietvertās bīstamības klases būtu jāiekļauj.

(5)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1272/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Atbilstība jaunajām vai atjauninātajām harmonizētajām klasifikācijām nebūtu jāprasa uzreiz, jo piegādātājiem ir vajadzīgs zināms laiks, lai vielu un maisījumu marķējumu un iepakojumu pielāgotu jaunajām vai pārskatītajām klasifikācijām un izpārdotu esošos krājumus, kam piemērotas līdzšinējās regulatīvās prasības. Šis laiks piegādātājiem vajadzīgs arī citiem pasākumiem, kas nodrošinās, ka pastāvīgi tiek ievērotas arī citas juridiskās prasības, kas izriet no šīs regulas ieviestajām izmaiņām. Šādas prasības var ietvert tās, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (3) 22. panta 1. punkta f) apakšpunkts, vai tās, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (4) 50. pants.

(7)

Tomēr piegādātājiem vajadzētu būt iespējai jaunos klasifikācijas, marķējuma un iepakojuma noteikumus brīvprātīgi piemērot jau pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Tas ir saskaņā ar pieeju, kas izmantota Regulas (EK) Nr. 1272/2008 61. panta 2. punktā,

(1)

Dānija 2009. gada 30. jūnijā ieguldīja 1,9 miljardus DKK kā 1. līmeņa hibrīdkapitālu FIH Erhvervsbank A/S, tostarp tās meitasuzņēmumos (turpmāk tekstā “FIH”), saskaņā ar Dānijas Likumu par valsts finansētiem kapitāla ieguldījumiem (2).

(2)

Dānija 2012. gada 6. martā paziņoja par pasākumu kopumu FIH atbalstam. Komisija ar 2012. gada 29. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā “lēmums par glābšanu un procedūras sākšanu”) (3) uz laiku apstiprināja šos pasākumus (4), atzīstot to atbilstību iekšējam tirgum.

(3)

Ar minēto lēmumu Komisija arī sāka procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā “Līgums”) 108. panta 2. punktā, jo tai radās šaubas par šo pasākumu piemērotību, par atbalsta ierobežošanu līdz nepieciešamajam minimumam un par bankas pašas līdzdalību, jo īpaši ņemot vērā potenciāli mazo atlīdzību, kas tiktu saņemta, īstenojot par labu FIH piešķirtos samazinātas vērtības aktīvu pasākumus.

(4)

FIH2012. gada 2. jūlijā atmaksāja kapitālu 1,9 miljardu DKK apmērā, ko tā bija saņēmusi 2009. gadā saskaņā ar Dānijas Likumu par valsts finansētiem kapitāla ieguldījumiem (5).

(5)

Saskaņā ar lēmumu par glābšanu un procedūras sākšanu Dānija 2013. gada 4. janvārī iesniedza pārstrukturēšanas plānu (6), ko pēc tam pārveidoja. Dānija 2013. gada 24. jūnijā iesniedza minētā plāna galīgo atjauninājumu (turpmāk tekstā “pārstrukturēšanas plāns”).

(6)

Dānija 2014. gada 3. februārī iesniedza laika grafiku, nosakot FIH pārstrukturēšanas termiņus, kurus Dānija apņēmās ievērot (turpmāk tekstā “saistības”).

(7)

Dānijas iestādes sniedza papildu informāciju laikposmā no 2012. gada 30. jūnija līdz 2014. gada 3. februārim.

(8)

Komisija 2014. gada 11. martā pieņēma lēmumu (7), kurā tā konstatēja, ka par labu FIH īstenotie pasākumi ir valsts atbalsts, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ņemot vērā pārstrukturēšanas plānu un saistības, ko Dānija uzņēmās (turpmāk tekstā “2014. gada lēmums”).

(9)

FIH un tās mātesuzņēmums FIH Holding A/S (turpmāk tekstā “FIH Holding”) 2014. gada 24. maijā iesniedza prasību atcelt 2014. gada lēmumu. Viņu rīcības rezultātā Vispārējā tiesa ar 2016. gada 15. septembra spriedumu (8) atcēla 2014. gada lēmumu. Apelācijas kārtībā Vispārējās tiesas spriedums tika atcelts ar Tiesas 2018. gada 6. marta spriedumu (9) un lieta tika nosūtīta atpakaļ Vispārējai tiesai. Vispārējā tiesa 2019. gada 19. septembrī pasludināja spriedumu (10), kurā konstatēja, ka Komisija, aprēķinot kapitāla atvieglojuma summu, kas iegūta, nododot aktīvus FSC, ir izmantojusi nepareizu rādītāju. Lai gan šo nepareizo rādītāju iepriekš bija izmantojušas FIH un Dānijas Finanšu uzraudzības iestāde, tas vēlāk tika izlabots no 375 miljoniem DKK uz 275 miljoniem DKK (11). Tāpēc Vispārējā tiesa atcēla 2014. gada lēmumu. Attiecīgi izmeklēšana, kas tika sākta ar lēmumu par glābšanu un procedūras sākšanu, bija jāatsāk, lai ņemtu vērā tiesas procedūras iznākumu saskaņā ar Līguma 266. pantu, un Komisijai bija jāpieņem jauns lēmums par izmeklēšanas izbeigšanu un iepriekš minētās neatbilstības novēršanu.

(10)

Atsāktās oficiālās izmeklēšanas ietvaros Dānijas iestādes 2020. gada 13. janvārī sniedza papildu informāciju. Šajā vēstulē Dānijas iestādes arī apstiprināja, ka, tā kā visas saistības, par kurām tā informēja 2014. gada 3. februārī (sk. 6. apsvērumu), bija vai nu izpildītas, vai kļuvušas nebūtiskas, Dānijas iestādes neatsauks īstenotās saistības. Pamatojoties uz Dānijas iestāžu iesniegto jauno informāciju, Komisija ar šo lēmumu var pabeigt oficiālo izmeklēšanu.

(11)

Steidzamības dēļ Dānija piekrita šā lēmuma pieņemšanai angļu valodā izņēmuma kārtā (12).

(12)

FIH ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras darbību laikā, kad tika pieņemts 2014. gada lēmums, regulēja Dānijas tiesību akti banku nozarē un uzraudzīja Dānijas Finanšu uzraudzības iestāde (turpmāk tekstā “FSA”). Tā tika dibināta 1958. gadā, un tās galvenā mītne atrodas Kopenhāgenā, Dānijā. Tā pilnībā pieder FIH Holding A/S (turpmāk tekstā “FIH Holding”).

(13)

FIH grupu veido FIH Holding un FIH Erhvervsbank, kopā ar FIH Erhvervsbank pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem. Kopš 2012. gada 31. decembra šie meitasuzņēmumi ir FIH Partners A/S (darbojas tādā uzņēmējdarbības segmentā kā korporatīvās finanses), FIH Kapital Bank A/S (13), FIH Realkredit A/S, kas ir hipotekārās kreditēšanas iestāde (14), un FIH Leasing and Finans A/S. FIH darbība sastāv no trim segmentiem: banku darbības (15), tirgiem (16) un korporatīvajām finansēm (17).

(14)

FIH Holding2012. gada 31. decembrī piederēja Dānijas Darba tirgus papildu pensiju fondam, kas turēja 48,8 % FIH Holding akciju, PF I A/S (18), kas turēja 48,8 % akciju, un šīs sabiedrības valdei un augstākajiem vadītājiem, kuri turēja 2,3 % akciju, bet pati FIH Holding turēja 0,1 % savu akciju.

(15)

FIH grupas bilancē 2011. gada beigās bija 84,16 miljardi DKK (11,28 miljardi EUR), un tās kopējais kapitāla rādītājs (19) bija 17,8 %, palielinoties līdz 21,2 % 2012. gada 31. decembrī. FIH bilancē 2012. gada 31. decembrī bija 60,76 miljardi DKK (8,1 miljards EUR) (20), un tās riska svērtie aktīvi (turpmāk tekstā “RWA”) bija 29,84 miljardi DKK (3,98 miljardi EUR).

(16)

FIH ir specializēta nišas banka, kas pievēršas vidēja termiņa finansēšanai, kā arī riska pārvaldības konsultācijām un korporatīviem finanšu pakalpojumiem, ko sniedz Dānijas uzņēmumiem, un tās bilance pārsniedz 10 miljonus DKK (1,34 miljonus EUR). Sākotnēji FIH banku darbība attiecās uz trim segmentiem – īpašuma finansēšanu, iegādes finansēšanu un korporatīvo banku darbību.

(17)

Laikā, kad tika pieņemts lēmums par glābšanu un procedūras sākšanu, FIH bija Dānijas sestā lielākā banka pēc darba kapitāla (21), grupas līmenī apkalpojot vairāk nekā 2 000 banku klientu. FIH tirgus daļa banku un hipotekārā kreditēšanā tolaik tika lēsta kā 1,7 %. Tās tirgus daļa MVU/korporatīvajā kreditēšanā bija 2,5 %. FIH tirgus daļa 2012. gada jūnijā bija 2,1 % no kopējā uzņēmumu (banku un hipotēku banku) kreditēšanas tirgus.

(18)

Dažus gadus pirms 2014. gada lēmuma pieņemšanas FIH grupas darbības rezultāti bija vāji. Tā 2009. gada 25. jūnijā pieteicās Dānijas Rekapitalizācijas shēmas (22) atbalstam un 2009. gada 30. jūnijā saņēma valsts finansētu 1. līmeņa hibrīdkapitāla ieguldījumu 1,9 miljardu DKK apmērā kā ilgtermiņa parādzīmi. Šīs parādzīmes kupona vērtība bija 11,46 % gadā. Attiecībā uz 2009. gadu kopumā FIH grupa ziņoja par zaudējumiem pirms nodokļiem 148 miljonu DKK (19,9 miljonu EUR) apmērā.

(19)

Kaut arī FIH grupai 2010. gadā izveidojās peļņa pirms nodokļiem 316 miljonu DKK (42,5 miljonu EUR) apmērā, šo peļņu lielākoties radīja vienreizējās pozitīvās tirgus vērtības korekcijas, tostarp nerealizētā peļņa no netiešās līdzdalības. FIH grupa 2011. gadā ziņoja par zaudējumiem pirms nodokļiem 1,27 miljardu DKK (170 miljonu EUR) apmērā, ko radīja kredītu vērtības samazinājuma izmaksas un negatīvās tirgus vērtības korekcijas. FIH grupas zaudējumi pirms nodokļiem 2012. gada 31. decembrī bija 47 miljoni DKK (6,4 miljoni EUR). 2013. gada beigās budžetā izveidojās peļņa pirms nodokļiem 95 miljonu DKK (12,8 miljonu EUR) apmērā. Trešā ceturkšņa neto peļņa no turpināmām darbībām pirms nodokļiem 2013. gadā bija 23,2 miljoni DKK (3,09 miljoni EUR). Attiecībā uz kopējo darbību pēc nodokļiem 2012. gadā FIH reģistrēja zaudējumus 20,1 miljona DKK (2,71 miljona EUR) apmērā.

(20)

Moody’s 2009. un 2010. gadā samazināja FIH reitingu no A2 uz Baa3. FIH īpašnieki (Islandes Finanšu uzraudzības iestāde un Islandes Centrālā banka) (23) 2010. gadā piekrita pārdot savas FIH akcijas pašreizējiem īpašniekiem. Tika gaidīts, ka īpašnieku maiņa radīs būtiskus uzlabojumus FIH kredītreitingā, jo iepriekšējais īpašnieks Kaupthing Bank hf bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Moody’s radās bažas par FIH. Tomēr galvenokārt saistībā ar apstākļiem, kas konkrēti attiecās uz FIH, piemēram, valdības garantēto obligāciju emisiju refinansēšanu, kredītu kvalitāti un īpašuma sektora ietekmi, 2011. gadā Moody’s atkārtoti pazemināja FIH reitingu līdz B1 ar negatīvu prognozi.

(21)

Reitinga pazemināšana 2011. gadā notika saskaņā ar valdības negarantēto FIH obligāciju tā laika tirgus cenām – FIH 2–4 gadu parāds tika novērtēts par 600–700 bāzes punktiem (turpmāk tekstā “bps”) augstāk nekā EURIBOR piesaistīts mijmaiņas darījums ar līdzvērtīgu termiņu.

(22)

FIH 2011. un 2012. gadā paredzēja grūtības saistībā ar parādu, kura atmaksas termiņam bija jāiestājas 2012. un 2013. gadā. No tā izrietošo finansēšanas problēmu lielākoties radīja FIH kredītreitinga pazemināšanās un izmaiņas kapitāla tirgus apstākļos (24). FIH 2009. gada jūlijā jau bija saņēmusi likviditātes palīdzību kā valdības garantiju par kopējo summu 50 miljardi DKK (6,31 miljards EUR), un tā tika pilnībā izmantota. Tā bija saņēmusi no valsts arī 1. līmeņa hibrīdkapitāla ieguldījumu 1,9 miljardu DKK (255 miljonu EUR) apmērā saskaņā ar Dānijas Garantiju shēmu. FIH2011. gada 31. decembrī turēja valdības garantētās obligācijas 41,7 miljardu DKK (5,56 miljardu EUR) apmērā, un tie bija 49,94 % no šīs bankas bilances.

(23)

Ar šīm valsts garantētajām obligācijām, kuru termiņš iestājās 2012. un 2013. gadā, FIH gatavojās risināt finansēšanas problēmu. FSA 2011. gada otrajā pusē aplēsa, ka pastāv salīdzinoši augsts risks, ka FIH turpmākajos 12–18 mēnešos nespēs izpildīt likviditātes prasības, jo bija gaidāms, ka tā nespēs iegūt finansējumu atklātos tirgos.

(24)

Lai varētu novērst šīs gaidāmās likviditātes problēmas, FIH bija jāveic būtiska bilances samazināšana.

(25)

Lai risinātu tolaik gaidāmās FIH likviditātes problēmas, 2012. gada jūlijā Dānija piedāvāja veikt kompleksu samazinātas vērtības aktīvu pasākumu, kas ļautu nodot problemātiskos FIH īpašuma finansēšanas aktīvus jaunam FIH Holding meitasuzņēmumam (turpmāk tekstā “Newco”). Vienlaikus Dānija apņēmās nodrošināt Newco finansēšanu un rekapitalizāciju, tiklīdz tā būs nepieciešama.

(26)

“Pasākumus” (25) veidoja divu posmu akciju iegādes nolīgums (26) un vairāki blakus nolīgumi, saskaņā ar kuriem Newco tika nodoti FIH grupas aktīvi par summu aptuveni 17,1 miljarda DKK (2,3 miljardu EUR jeb 28 % no kopējiem FIH aktīviem šīs nodošanas laikā) apmērā. Tad Newco (27) iegādājās Dānijas Finanšu stabilitātes sabiedrība (turpmāk tekstā “FSC”) (28), un pēc tam tā bija jālikvidē parastajā kārtībā saskaņā ar apstiprināto Dānijas likvidācijas shēmu (29), ievērojot šīs shēmas principus (30). Paredzams, ka likvidācijas process turpināsies līdz 2016. gada 31. decembrim, taču to var pagarināt līdz 2019. gada 31. decembrim, lai pabeigtu. FSC spēja finansēt gandrīz visu kapitāla summu 2 miljardu DKK apmērā, kas bija nepieciešama Newco iegādei, pirms termiņa atpērkot 1,9 miljardus DKK vērto 1. līmeņa hibrīdkapitāla ilgtermiņa parādzīmi (31), ko valsts piešķīra FIH 2009. gadā. FSA apstiprināja to, ka FIH atmaksā valsts kapitāla ieguldījumu 2012. gada 2. jūlijā, pamatojoties uz maksātspējas un likviditātes analīzi, kas paredzēja arī aktīvu nodošanas pasākumu (32).

(27)

Pirmajā posmā notika FIH Erhvervsbank un FIH Kapital Bank aktīvu un pasīvu nodalīšana Newco, jaunajā meitasuzņēmumā, kas piederēja FIH Holding. Newco nodotie aktīvi bija nekustamā īpašuma kredīti un vērtspapīri 15,2 miljardu DKK (2,1 miljarda EUR) apmērā un atvasinātie līdzekļi 1,6 miljardu DKK (215 miljonu EUR) apmērā. Newco sākotnējās saistības veidoja divi aizdevumi (pirmais aizdevums un otrais aizdevums) ar atlikušo pašu kapitāla daļu 2 miljardu DKK apmērā.

(28)

Pirmais aizdevums bija zaudējumu segšanas kredīts, ko FIH izsniedza Newco 1,65 miljardu DKK (221 miljona EUR) apmērā. Šo aizdevumu Newco atmaksās FIH tikai tad, ja Newco nodoto aktīvu likvidācijas procesā radīsies ieņēmumi, kas pārsniegs FSC iegādes cenu 2 miljardu DKK (268 miljonu EUR) apmērā. Kā atlīdzība par pirmo aizdevumu Newco ir jāmaksā Dānijas valdības piecgadu obligāciju likme, kam pieskaita 1,15 % (33).

(29)

Otrais aizdevums bija FIH Erhvervsbank aizdevums Newco aptuveni 13,45 miljardu DKK (1,8 miljardu EUR) apmērā. Kā atlīdzība par otro aizdevumu Newco ir jāmaksā FIH CIBOR trīsmēnešu likme DKK, kam pieskaita 1,12 %. Otrā aizdevuma atmaksas termiņš atbilst to aizdevumu atmaksas termiņiem, kurus FIH iepriekš izsniedza, izmantojot valsts garantiju. Tādējādi otrā aizdevuma un šo atbilstīgo aizdevumu termiņi pilnībā iestājās 2013. gada vidū, un līgumā bija paredzēts, ka pēc tam, kad Newco būs atmaksājusi aizdevumus FIH, FIH atmaksās atlikušos aizdevumus, ko bija garantējusi valdība. Tā kā Newco bija atmaksājusi FIH otrā aizdevuma nosacīto summu, FSC izmaksāja finansējumu Newco tādās summās, kādas bija nepieciešamas Newco aktīvu refinansēšanai.

(30)

Otrajā posmā, kas tika īstenots tūlīt pēc pirmā posma pabeigšanas, FSC atpirka visas Newco akcijas no FIH Holding. Cena, ko FSC sākotnēji samaksāja (34) FIH Holding par Newco, bija pašu kapitāls (tā neto vērtība) 2012. gada 1. janvārī, un tās summa bija 2 miljardi DKK.

(31)

Tad FIH Holding varēja izmantot naudas ieņēmumus kā tūlītēju likviditāti, lai atmaksātu dažus valdības garantētos parādus. Vienlaikus aktīvu nodošana izraisīja nekustamā īpašuma kredītu aizstāšanu ar kredītiem valdības atbalstītai struktūrai, tādējādi samazinot FIH RWA aptuveni par 10 miljardiem DKK (35).

(32)

Papildus akciju pirkuma nolīgumam pasākumi ietvēra arī vairākus blakus nolīgumus starp FIH Holding un FSC:

(33)

Sadalot Newco, saskaņā ar līgumu FSC ir tiesības atgūt vismaz tās sākotnējo 2 miljardu DKK ieguldījumu, atskaitot izmaksas, kas darījuma gaitā radušās FIH un FSC. Ja likvidācijas procesā radušies ieņēmumi būs mazāki par pirkuma cenu 2 miljardu DKK apmērā, FIH segs starpību attiecīgi no pirmā aizdevuma, zaudējumu segšanas kredīta un garantijas. Ja likvidācijas procesā radušies ieņēmumi pārsniegtu 1,5 miljardus DKK, FSC tiktu izmaksāti papildu 25 % no jebkuras pārsnieguma summas papildus minimālajai summai 2 miljardu DKK apmērā, kas tai bija jāsaņem. Jebkura cita pārsnieguma summa tiktu izmaksāta FIH Holding. Faktiski, ja galīgie ieņēmumi būtu mazāki par 1,5 miljardiem DKK, FSC iegūtu 2 miljardus DKK. Ja, piemēram, galīgie ieņēmumi būtu 1,9 miljardi DKK, FSC saņemtu 2,1 miljardu DKK.

(34)

Lēmumā par glābšanu un procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai veiktie pasākumi bija samērīgi, vai tie tika ierobežoti līdz nepieciešamajam minimumam, vai FIH grupas pašu ieguldījums bija pietiekams un vai konkurences izkropļojumi tika pietiekami ierobežoti.

(35)

Šīs bažas radīja pasākumu lielā sarežģītība, jo tie šķita pārāk komplicēti, lai varētu noteikt FIH likviditātes problēmas nākotnē. Jo īpaši nebija skaidrs, kādā mērā dažādie blakus nolīgumi un to savstarpējā saistība atlīdzības formulā bija nepieciešama, piemērota un pareizi mērķorientēta 2008. gada Banku darbības paziņojuma nolūkiem (37).

(36)

Turklāt laikā, kad tika pieņemts lēmums par glābšanu un procedūras sākšanu, FIH plānoja agresīvi ienākt interneta mazumtirdzniecības noguldījumu tirgū, pildot “cenu noteicēja” funkciju. Šāda ienākšana interneta mazumtirdzniecības noguldījumu tirgū bija FIH stratēģijas pamatelements, risinot finansēšanas problēmas.

(37)

Turklāt šķita ļoti maz ticams, ka piedāvātā atlīdzība, kas izmaksājama FSC par nodotajiem aktīviem un pasīviem, būs atbilstoša atlīdzības līmenim, kas paredzēts paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem (38) 21. punktā, saskaņā ar kuru bankām būtu maksimālā apmērā jāsedz zaudējumi, ko rada samazinātas vērtības aktīvi. Minētajā 21. punktā ir paredzēta pareiza valsts atlīdzība par aktīvu glābšanas pasākumu neatkarīgi no tā veida, lai nodrošinātu vienādu akcionāra atbildību un izmaksu sloga sadalījumu neatkarīgi no izraudzītā konkrētā modeļa.

(38)

Dānija 2013. gada 24. jūnijā iesniedza galīgo atjaunināto FIH grupas pārstrukturēšanas plāna redakciju par laikposmu no 2012. līdz 2016. gadam. Plānā bija iekļauts labākais un sliktākais scenārijs (39), lai uzskatāmi parādītu FIH spēju atjaunot tās ilgtermiņa dzīvotspēju, nodrošināt pietiekamu sloga sadalījumu un veikt atbilstošus pasākumus, lai varētu novērst konkurences izkropļojumus.

(39)

Pārstrukturēšanas plāna pamatā bija pieņēmumi par izmaiņām iekšzemes kopprodukta izaugsmē, ko prognozējis Starptautiskais Valūtas fonds, un par īstermiņa un vidēja termiņa procentu likmju izmaiņām saskaņā ar Dānijas Uzņēmējdarbības un izaugsmes ministrijas aplēsēm par īstermiņa procentu likmju attīstību laikposmā līdz 2014. gadam. Plānā bija paredzēta iekšzemes kopprodukta pieauguma mērena atjaunošanās 2013. gadā un turpmāk.

(40)

Labākajā scenārijā (40) bija paredzēts, ka FIH pastāvīgi uzlabos savus rezultātus līdz 2016. gadam. Budžetā tika plānots, ka normalizēta pašu kapitāla (41) rentabilitāte pirms nodokļiem grupas līmenī 2013. gada 31. decembrī būs 10,3 % un 2016. gada 31. decembrī –11,2 % (42).

(41)

Sliktākā scenārija (43) pamatā bija mazāk labvēlīgi pieņēmumi par tirgus situāciju, tostarp tirgus situācijas pasliktināšanos attiecībā uz banku finansēšanu gan apjoma, gan cenu ziņā; mazāks pieprasījums pēc aizdevumiem un konsultāciju pakalpojumiem; nelabvēlīgas izmaiņas valūtas maiņas likmēs, procentu likmēs utt.; kā arī vērtības samazināšanās izmaksu saglabāšanās virs vēsturiskā līmeņa visā uzņēmējdarbības ciklā. Saskaņā ar FIH aplēsēm šīs izmaiņas grupas līmenī kopumā radītu normalizēta pašu kapitāla rentabilitāti pirms nodokļiem 0,9 % apmērā 2013. gada 31. decembrī un 2,0 % apmērā 2016. gada 31. decembrī.

(42)

Abos gadījumos bija salīdzinoši zems pašu kapitāla rentabilitātes līmenis, lielākoties tādēļ, ka bija aizliegtas dividendes un kuponu maksājumi, kā paredzēts Dānijas saistībās, kas tika pieņemtas izmeklēšanas par valsts atbalstu kontekstā. Šo saistību rezultātā FIH grupa paturētu peļņu līdz pārstrukturēšanas perioda beigām un kamēr tiktu veikti norēķini par pasākumiem.

(43)

Sākotnēji FIH banku darbība attiecās uz trim segmentiem – īpašuma finansēšanu, iegādes finansēšanu un korporatīvo banku darbību. Īpašuma finansēšanas uzņēmējdarbības segments tika izbeigts FIH pārstrukturēšanas ietvaros, jo kredīti īpašuma finansēšanai 2012. gadā tika pārdoti FSC. Turklāt tiktu pakāpeniski pārtraukta arī kredītu izsniegšana iegādes finansēšanas uzņēmējdarbības nodaļā. Tāpēc korporatīvā banku darbība būs vienīgā uzņēmējdarbības nodaļa, kas turpinās darbu. Pastāvīgo darbinieku skaits 2013. gada martā bija samazināts no 356 uz 214.

(44)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu bilancei līdz 2013. gada 31. decembrim bija jāsamazinās līdz 27,68 miljardiem DKK (3,74 miljardiem EUR). FIH prognozēja, ka 2016. gada 31. decembrī kopējā kapitāla attiecība būs 19,6 %.

(45)

Bija paredzams, ka likumā noteiktais likviditātes rādītājs (44), kas 2012. gada 31. decembrī bija 214 %, 2013. gada 31. decembrī būs 239,7 %.

(46)

Bija paredzams, ka pārstrukturēšanas periodā kopējā kapitāla attiecība būs 19,6 %, bet likumā noteiktais likviditātes rādītājs – 175 %, tādējādi būtiski pārsniedzot regulatīvās prasības.

(47)

Saskaņā ar labāko scenāriju (45) pārstrukturēšanas plānā tā sauktā normalizētā pašu kapitāla (46) rentabilitāte pirms nodokļiem tika ieplānota budžetā 9 % apmērā 2013. gada 31. decembrī un 10,1 % apmērā 2016. gada 31. decembrī. Sliktākajā scenārijā šie rādītāji bija attiecīgi 0,9 % un 4,7 % (47).

(48)

Bankas stāvoklis būtiski uzlabojās no 2011. gada vidus, kad FSA prognozēja, ka FIH radīsies nozīmīgas likviditātes vajadzības, ko tā nespēs apmierināt. FIH bija atmaksājusi atlikušās neapmaksātās valdības garantētās obligācijas, un tādējādi refinansēšanas problēma tika atrisināta līdz 2013. gada 13. jūnijam. Turklāt 2013. gada 2. jūlijāFIH atpirka valdības 1. līmeņa hibrīdkapitālu.

(49)

Laikā, kad tika pieņemts 2014. gada lēmums, FIH nebija problēmu izpildīt ne regulatīvās prasības attiecībā uz maksātspēju, ne likviditātes prasības.

(50)

Lai novērstu Komisijas paustās bažas saistībā ar lēmumu par glābšanu un procedūras sākšanu, Dānija un FIH grupa veica vairākus pasākumus.

(51)

FIH veica “vienreizēju” maksājumu FSC 310,25 miljonu DKK (39,12 miljonu EUR) apmērā ar valutēšanas datumu 2013. gada 4. decembrī (48).

(52)

FIH samaksāja Newco summu 61,7 miljonu DKK apmērā ar valutēšanas datumu 2013. gada 18. decembrī kā daļēju tās maksas atmaksājumu, kas tika saņemta saskaņā ar administrēšanas nolīgumu par 2012. gadu, un tā ar atpakaļejošu datumu samazināja pārvaldības maksu par administrēšanu un riska ierobežošanu 2013. gadā, kas tika iekasēta no Newco, līdz 0,05 % no nenokārtotā kredītportfeļa.

(53)

FIH samazināja savus kopējos aktīvus no 109,3 miljardiem DKK (14,67 miljardiem EUR) 2010. gada 31. decembrī uz 60,8 miljardiem DKK (8,16 miljardiem EUR) 2012. gada 31. decembrī, un tas bija samazinājums par 44 %.

(54)

FIH arī samazināja savu kredītrezervi no 58,0 miljardiem DKK (7,79 miljardiem EUR) 2010. gada 31. decembrī uz 16,2 miljardiem DKK (2,17 miljardiem EUR) 2012. gada 31. decembrī, proti, kopumā par 41,8 miljardiem DKK, un tas bija samazinājums par 72 %.

(55)

Turklāt FIH būtiski samazināja riska līnijas tirgu segmentā (49).

(56)

FIH samazināja savu pastāvīgo darbinieku skaitu no 356 darbiniekiem 2010. gada 31. decembrī uz 214 darbiniekiem 2013. gada 31. martā, un tas bija samazinājums par 41 %.

(57)

Turklāt FIH samazināja savu ģeogrāfisko klātbūtni, slēdzot divus no četriem reģionālajiem birojiem.

(58)

Ņemot vērā Komisijas paustās bažas lēmumā par glābšanu un procedūras sākšanu un lai nodrošinātu atbilstību paziņojumam par samazinātas vērtības aktīviem, jo īpaši attiecībā uz pareizu atlīdzību par aktīvu nodošanas pasākumiem, Dānija uzņēmās papildu saistības, kas izklāstītas 59.–65. apsvērumā. Dānija savā vēstulē, ko iesniedza 2020. gada 13. janvārī, apstiprināja, ka visas šīs saistības ir vai nu izpildītas, vai arī ir kļuvušas nebūtiskas. Turklāt Dānija apņēmās neatcelt izpildītās saistības.

(59)

FIH katru gadu veiktu maksājumu FSC 2,1 miljona DKK (0,3 miljonu EUR) apmērā, sākot no 2014. gada 30. septembra līdz darījuma galīgai apmaksai, veicot ACT/ACT (50) laikam proporcionālu maksājumu par iepriekšējo periodu samaksas datumā (tas varētu ilgt līdz pat 2019. gada 31. decembrim). Visas summas, ko FIH jau ir samaksājusi FSC, pārsniedzot šo summu saskaņā ar 2014. gada lēmumu un pārsniedzot visas summas, kuras FIH maksā saskaņā ar šo lēmumu, tiktu atmaksātas FIH bez procentiem.

(60)

FIH samazinātu pārvaldības maksu, ko tā izmaksā FSC, vai veiktu vienreizēju maksājumu FSC pēc tābrīža samazinājuma vērtības, vai maksājumu, kas līdzvērtīgs 143,2 miljoniem DKK (19,09 miljoniem EUR).

(61)

Lai sasniegtu šādu rezultātu, FIH samaksāja Newco summu 61,7 miljonu DKK apmērā kā daļēju tās maksas atmaksājumu, ko FIH saņēma no Newco saskaņā ar administrēšanas nolīgumu par 2012. gadu. FIH arī samazināja no Newco iekasējamo pārvaldības maksu par administrēšanu un riska ierobežošanu līdz 0,05 % no nesamaksātā kredītportfeļa par 2013. gadu.

(62)

Turklāt FIH samazinātu no Newco iekasējamo pārvaldības maksu par administrēšanu un riska ierobežošanu līdz 0,05 % gadā no nesamaksātā kredītportfeļa, sākot no 2014. gada 1. janvāra.

(63)

FIH maksās ikgadēju papildu maksu FSC 47,2 miljonu DKK (6,29 miljonu EUR) apmērā gadījumā, ja FSA mainīs savas regulatīvās nostādnes attiecībā uz kapitāla prasībām holdinga līmenī tā, lai FIH reglamentēto kreditēšanas spēju arī turpmāk neierobežotu FIH Holding kapitāla stāvoklis.

(64)

Šīs saistības arī paredzēja FIH atkāpšanos no noteiktām uzņēmējdarbības līnijām (īpašuma finansēšanas, privātā pašu kapitāla, privātā kapitāla pārvaldīšanas), kā arī vairākus uzvedības ierobežojumus, tostarp cenu noteikšanas aizliegumu noguldījumiem, komerciāli agresīvas prakses aizliegumu, iegādes aizliegumu un FIH Realkredit A/S likvidāciju – tā bija FIH grupas hipotēku banka. FIH Realkredit A/S tika likvidēta 2013. gadā.

(65)

Pilns šo saistību saraksts (51), ko Dānijas iestādes pēdējo reizi atjaunināja savā 2020. gada 13. janvāra vēstulē, ir iekļauts pielikumā.

(66)

Paziņojot pasākumus Komisijai, Dānijas sākotnējā nostāja (52) bija tāda, ka pašu kapitāla nodošana Newco ietver arī valsts atbalstu Newco, bet jebkuram šādam atbalstam ir jābūt saderīgam ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(67)

Tajā pašā iesniegumā Dānija apgalvoja, ka FIH grupa nav saņēmusi nekādu valsts atbalstu, jo FSC par Newco maksātu tirgus cenu. Kaut arī šis apgalvojums netika kvantitatīvi pamatots, ne atsaucoties uz attiecīgiem tirgus datiem, ne arī izskaidrojot to, kā veidojās darījuma izmaksas, Dānija uzsvēra, ka:

(68)

Dānija secināja, ka FIH nesaņemtu nekādas priekšrocības. Gadījumā, ja Komisijai būtu cits viedoklis par šo tematu, Dānija apgalvoja, ka jebkuru atbalstu FIH varēja atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo šis mehānisms paredzēja tikai FIH pārstrukturēšanu saskaņā ar paziņojumu par pārstrukturēšanu (53).

(69)

Dānija papildināja savu sākotnējo iesniegumu ar 2012. gada 20. marta prezentāciju (54), kurā norādīja, ka FIH netika pieprasījusi šos pasākumus un laikā, kad FIH pabeidza minētos pasākumus, tā bija samazinājusi alternatīvās saistības, un tas pamatoja apgalvojumu, ka šis darījums tika apspriests saskaņā ar tirgus prasībām. Dānija arī apgalvoja, ka sākotnējā aktīvu bilances vērtības norakstīšana 1,4 miljardu DKK apmērā un turpmākā riska korekcijas atlaide 1,3 miljardu DKK apmērā atbilda tirgus cenai. Turklāt jebkurus peļņas zaudējumus koriģētu akciju pirkuma nolīguma mainīgā formula, tādēļ faktiskais ex post korekcijas mehānisms nodrošinātu cenu noteikšanu atbilstoši tirgus situācijai. Dānija neprecizēja piedāvātās atlaides un riska korekcijas summu un iemeslus, kādēļ tā būtu uzskatāma par atbilstošu tirgus cenai.

(70)

Turpmākajā sarakstē ar Komisiju (55) Dānija apgalvoja, ka maksimālie zaudējumi, kas radās FSC, bija 1,05 miljardi DKK, proti, tā bija starpība starp zaudējumu segšanas kredītu 1,65 miljardu DKK apmērā, no vienas puses, un norakstītās bilances vērtības un FSC provizoriskās riska korekcijas summu, kas kopā veidoja 2,7 miljardus DKK, no otras puses. Dānija arī apgalvoja, ka valsts izmantoja būtisku riska samazinājumu saistībā ar FIH valsts garantētajiem kredītiem un FIH atmaksāto iepriekšējo kapitāla ieguldījumu 1,9 miljardu DKK apmērā.

(71)

Memorandā, kas tika iesniegts 2012. gada 23. aprīlī (56), Dānija informēja Komisiju, ka tā “pašlaik nesniegs Komisijai papildu argumentus attiecībā uz tirgus ekonomikas ieguldītāja principa piemērošanu”. Vienlaikus tā sniedza vairākus paskaidrojumus par valutēšanas metodikām, ko izmantoja FSC juridiskais konsultants.

(72)

Pēc tam, 2012. gada 16. maijā, Dānija apgalvoja, ka FIH Holding un FSC ir apsprieduši darījuma noteikumus, pamatojoties uz normāliem komerciāliem apsvērumiem attiecībā uz riska un peļņas dalīšanu, un apgalvoja, ka darījums noticis, balstoties uz tirgus nosacījumiem. Šo ziņojumu apstiprināja FSC grāmatvedības uzņēmums KPMG (57).

(73)

Dānija 2012. gada 7. jūnijā iesniedza KPMG ziņojumu, kurā novērtēti pasākumi, vienlaikus izskatot visus būtiskos elementus. KPMG nesaskatīja “nevienu iemeslu secināt, ka nolīguma noteikumi nebūtu atbilstoši FSC riskiem”, norādot uz augsto nodrošinājuma līmeni, iespēju izmantot segtās obligācijas, zaudējumu segšanas kredītu un FSC 25 % peļņu.

(74)

Atbildot uz procesa sākšanu, Dānija 2012. gada 11. septembrī tiešā veidā neapstrīdēja Komisijas viedokli, ka šie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, bet atsaucās uz 2012. gada 29. martā sniegtajiem argumentiem (58), apgalvojot, ka jebkuru akciju nodošanu, pārsniedzot tirgus vērtību, kompensētu zaudējumu segšanas kredīts un cenu korekcijas garantija, ko piešķīris FIH Holding. Turklāt Dānija minēja atjauninājumu rezerves palielināšanos un izpirkšanas rādītāju, kas bija augstāks nekā plānots, kā piemērus, kas pamato šādu viedokli, tomēr tā skaidri neuzsvēra, ka piemērotu tirgus ekonomikas dalībnieka principu (turpmāk tekstā “TEDP”) (59).

(75)

Tā vietā Dānija apgalvoja, ka šie pasākumi ir saderīgi, sniedzot argumentus, kas pierāda, ka tie bija piemēroti, atbalsts bija ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un konkurences izkropļojumi bija ierobežoti (60).

(76)

Dānijas iestādes arī atgādināja savu nostāju, kas pausta 2012. gada 23. aprīļa notā, proti, ka šie pasākumi izriet no sarunām starp FIH un FSC (61), un apgalvoja, ka vairāki norādījumi, kas iekļauti Banku darbības paziņojumā (62), ir likuši paaugstināt pasākumu sarežģītības pakāpi (63), apstrīdot, ka sarežģītība varētu apdraudēt to piemērotību.

(77)

Kad Komisija informēja Dāniju par ekspertu vērtējumu attiecībā uz šo pasākumu tirgus vērtību un reālo ekonomisko vērtību, Dānija apstrīdēja rezultātus un iesniedza vairākus jautājumus un paskaidrojumus laikposmā no 2013. gada 7. februāra līdz 11. septembrim.

(78)

Dānija piebilda, ka atbalsts bija ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam (64), jo tā pieņēma, ka nodošanas vērtībai nebūtu jāpārsniedz reālā ekonomiskā vērtība, tomēr tā atzina, ka šo faktu var apstiprināt tikai Komisijas veikta galīgā valutēšana.

(79)

Papildus valutēšanas aspektiem Dānija minēja akciju nodošanas pozitīvo ietekmi uz FIH regulatīvo pozīciju, kas atbilda pārstrukturēšanas plānā paredzētajam mērķim par ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(80)

Dānija arī apgalvoja, ka FIH noguldījumu iegādes stratēģija nav atkarīga no valsts atbalsta pasākuma un neliecina par nodomu kļūt par “cenu noteicēju”, bet ir šā uzņēmuma finansēšanas stratēģijas būtiska sastāvdaļa. Tomēr, lai kliedētu Komisijas bažas, Dānija iesniedza apņemšanos, ka FIH ievēros cenu noteikšanas aizliegumu.

(81)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu valsts atbalsts ir jebkurš atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai kas jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(82)

Komisija uzskata, ka 25.–33. apsvērumā minētie pasākumi FIH atbalstam ir jāvērtē visi kopā. Šie pasākumi ir viena darījuma sastāvdaļas un savstarpēji atkarīgi elementi (hronoloģiski un struktūras ziņā), un tie ir izstrādāti visi kopā, lai risinātu FIH finansēšanas problēmu.

(83)

Pasākumiem, kas izklāstīti 25.–33. apsvērumā, ir izmantoti valsts līdzekļi, jo tos tiešā veidā finansēja FSC, kas ir valstij piederošs uzņēmums (ar Dānijas Uzņēmējdarbības ministrijas starpniecību) un atbild par dažādu pasākumu nodrošināšanu Dānijas bankām saistībā ar finanšu krīzi (65). Pirmkārt, FSC nodrošināja 2 miljardus DKK skaidrā naudā Newco akciju pirkuma nolīgumam. Otrkārt, FSC apņēmās finansēt Newco aktīvus, kamēr FIH atmaksāja savus valsts garantētos aizdevumus. Šīs apņemšanās apmērs varēja pārsniegt 13 miljardus DKK. Treškārt, FSC pieņēma lēmumu atteikties no procentu summas, lai varētu apmaksāt garantiju, ko sniedza FIH Holding.

(84)

Ar pasākumiem, kas minēti 25.–33. apsvērumā, tika piešķirta priekšrocība, jo tie ļāva glābt aktīvus FIH labā, tādējādi uzlabojot grupas kapitāla rādītājus un vienlaikus dodot iespēju bankai efektīvāk risināt savas finansēšanas problēmas.

(85)

Dānijas iestādes apgalvoja, ka šie pasākumi atbilda TEDP un tādēļ nebija uzskatāmi par valsts atbalstu FIH grupai.

(86)

Tādēļ Komisija vērtēs, vai pasākumi FIH grupas atbalstam iztur TEDP pārbaudi. Šādā pārbaudē izvērtē, vai tirgus dalībnieks būtu piedalījies konkrētajā darbībā ar tādiem pašiem noteikumiem kā valsts ieguldītājs laikā, kad tika pieņemts lēmums par valsts līdzekļu piešķiršanu. Valsts atbalsta nav, ja valsts līdzekļi tiek piešķirti tādos apstākļos un ar tādiem noteikumiem, kas atbilst tirgus situācijai.

(87)

Tādēļ šajā konkrētajā FIH grupas gadījumā Komisija uzskata, ka ir būtiski izvērtēt, i) vai sākotnēji bija kāds privāts ieguldītājs, kas vēlējās finansēt šos pasākumus ar tādiem pašiem noteikumiem kā dalībvalsts, ii) ja bija, kādu ienākumu no ieguldījuma viņš prasīja, salīdzinot ar ienākumu, ko guva valsts, un iii) ja nebija privātas intereses, kāda būtu šo pasākumu paredzamā atdeve (66) un kāds būtu potenciālās peļņas sadalījums par labu valstij, salīdzinot ar to, ko varēja gaidīt tirgus ieguldītājs, ja būtu uzņēmies šos pasākumus parastā tirgus ekonomikas situācijā. Ja valsts piekrīt šiem vai labākiem nosacījumiem, pasākumi uzskatāmi par atbilstošiem tirgus prasībām. Jo īpaši svarīgi ir pārbaudīt, vai darījums kopumā rada pozitīvu naudas plūsmu, jo neviens privāts tirgus dalībnieks, kas tiecas maksimāli palielināt peļņu, neiesaistītos darbībā, kas rada zaudējumus.

(88)

Skaidrākais pierādījums tam, ka darījums atbilst TEDP, ir uzskatāmi parādīt, ka darījuma nosacījumi būtu ne tikai pieņemami hipotētiskam tirgus ekonomikas dalībniekam, bet ka patiesībā ir tāds dalībnieks, kurš piedalās tādā pašā ieguldījumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā valsts. Citu ieguldītāju dalību Komisija uzskata par kritēriju, vērtējot TEDP piemērojamību.

(89)

Laikā, kad Dānija veica pasākumus, neviens tirgus dalībnieks nebija gatavs piešķirt FIH līdzīgus pasākumus tiem, kurus piešķīra valsts kontrolētās struktūras. Jo īpaši neviens īpašnieku konsorcijs, ne arī kāda trešā persona neinformēja par nodomu ieguldīt FIH. Komisijai nav pamata secināt, ka šādos apstākļos tirgus ekonomikas dalībnieks vēlētos piedalīties minētajos pasākumos. Privātas intereses trūkums liecina par bankas finanšu grūtībām un vājo stāvokli.

(90)

Kad nav uzņēmēja, kas ieguldītu, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem kā valsts, pasākums tomēr var nebūt atbalsta pasākums, ja līdzīgos apstākļos privāts tirgus dalībnieks ieguldītu tādu pašu finansējumu, pieprasot atdevi, kas būtu vismaz tāda pati kā valsts saņemtā peļņa. Šāds novērtējums principā būtu jāpamato ar uzņēmējdarbības plānu, ņemot vērā pieejamo informāciju un gaidāmās izmaiņas laikā, kad tika piešķirts valsts finansējums, un to nedrīkst balstīt uz vēlākās situācijas analīzi.

(91)

Turklāt viena no situācijām, kurā ir visgrūtāk piemērot TEDP, ir situācija, kad uzņēmums jau saņem valsts atbalstu. Šajā gadījumā FIH jau bija saņēmusi rekapitalizāciju 2009. gada 30. jūnijā un atmaksāja to 2012. gada 2. jūlijā. Rekapitalizācijai izmantotie hibrīdinstrumenti tika atlīdzināti ar 11,45 %. FIH piedalījās arī Dānijas garantiju shēmā. Kaut arī minētie fakti paši par sevi neizslēdz TEDP piemērošanu šajā gadījumā, tie liecina par FIH grūtībām un ietekmētu privāto ieguldītāju vēlmi ieguldīt pasākumos. Iepriekšējais atbalsts jau kropļo ekonomikas apstākļus, radot priekšstatu par valsts atbalsta turpināšanos. Komisija savā vērtējumā ņēma vērā šādu priekšrocību aizstāšanu ar jaunām.

(92)

FSA uzskatīja, ka FIH stāvoklis nav stabils, jo bija liels risks, ka FIH nespēs izpildīt likumā paredzētās prasības attiecībā uz likviditāti, kad beigsies valdības garantētais parāds. Šāda situācija attiecīgi varētu likt anulēt FIH bankas licenci (67). Tādēļ FSA nostāja sakrīt ar Komisijas vērtējumu, ka, visticamāk, tirgus dalībnieks nebūtu ieguldījis FIH. Kaut arī var apgalvot, ka FSA ziņojums nebija publiski pieejams, tirgus dalībnieks varēja iepazīties ar FIH valdības garantētā parāda atmaksas profilu un tādējādi izdarīt tādu pašu secinājumu.

(93)

Tā kā faktiski nebija privāta ieguldītāja, lai varētu sīkāk pārbaudīt TEDP piemērojamību, Komisijai ir jānovērtē, vai kopējie FIH gūtie ieņēmumi no pasākumiem sasniedza vai pārsniedza gaidāmo peļņu, ko būtu prasījis hipotētisks privāts ieguldītājs par šāda ieguldījuma veikšanu. No pasākumiem gaidāmā peļņa ir atkarīga no turpmākiem ieņēmumiem, ko rada naudas plūsmas un kas ir jādiskontē pret šodienu, lai iegūtu neto pašreizējo vērtību, izmantojot piemērotu diskonta likmi.

(94)

Paļaujoties uz ekspertu slēdzieniem, Komisija aplēsa Newco aktīvu tirgus vērtību un modelēja gaidāmo FSC peļņu visam Newco pašu kapitāla likviditātes vērtību sadalījumam. Šajā jautājumā tā ņēma vērā visus akciju pirkuma nolīguma elementus, piemēram, neto likviditātes vērtību, FSC un FIH grupas ieņēmumus un izmaksas un pirkuma cenas korekciju, kas ietvēra zaudējumu segšanas kredītu. Ir jāizmanto sadalījuma modelis, lai varētu aprēķināt neto pašreizējo vērtību gan ieguvumiem, ko radītu 25 % kapitāla apvērstā dalība, gan negatīvajai ietekmei, ko radītu lielie aktīvu zaudējumi Newco un FIH Holding saistību neizpilde, ja īstenotos šāds scenārijs (68).

(95)

Attiecībā uz dažādām Newco aktīvu likvidācijas vērtībām (no 5,1 miljarda DKK līdz 28,3 miljardiem DKK) grafikā ir uzskatāmi parādīta akciju pirkuma nolīguma neto pašreizējā vērtība. Katra scenārija varbūtība ir norādīta ar punktlīniju attiecībā pret skalu labajā pusē (no 0,1 % līdz 7,5 %). Visticamākajos scenārijos atdeve ir nedaudz negatīva.

(96)

Turklāt, kā parādīts grafikā, akciju pirkuma nolīguma darbības kopējā vidējā neto pašreizējā vērtība, kas svērta attiecībā uz varbūtību, arī bija negatīva. Ekspertu aprēķini liecina, ka tā bija 726 miljoni DKK. Tādējādi akciju pirkuma nolīgums rada zaudējumus, nevis peļņu. Tirgus ekonomikas dalībnieks par līdzīgu 2 miljardu DKK ieguldījumu būtu pieprasījis atlīdzību par kapitālu vismaz 10 % (69) gadā, un tas būtu radījis aptuveni 1,33 miljardus DKK lielus ieņēmumus Newco septiņu gadu pastāvēšanas laikā. Tādēļ Komisija secina, ka neviens tirgus ekonomikas dalībnieks nebūtu vēlējies veikt ieguldījumu ar noteikumiem, kas līdzvērtīgi noteikumiem akciju pirkuma nolīgumā. Līdz ar to šie pasākumi neatbilst TEDP (70).

(97)

Jāpiebilst, ka aprēķinos, kas izklāstīti 94., 95. un 96. apsvērumā, Komisija ņēma vērā Dānijas 2013. gada 7. februāra un 11. marta vēstules, kā arī turpmāko saraksti (71), kurā Dānija sniedza iepriekš neizpaustu informāciju, piemēram, konkrētas interpretācijas par mainīgās pirkuma cenas komponentiem, atsauces datumu iesniegtajiem kredītriska darījumiem, kas bija iezīmēti nodošanai Newco no FIH, informāciju par kredītportfeļa kvalitātes izmaiņām laikposmā no 2011. gada decembra līdz 2012. gada septembrim un sīkāku analīzi par “neizmantotajām kredītlīnijām” šajā portfelī.

(98)

Turklāt kvantitatīvie dati, kas iekļauti Dānijas argumentos (72), neiztur pārbaudi. Pirmkārt, ex ante norakstītās summas un riska noteikumi netika pamatoti ar neatkarīgu valutēšanas ziņojumu (73). Tāpat, apsverot iespēju, ka FIH grupa nespēs laikus segt ex post garantijas, nav nekāda iemesla, kādēļ Newco zaudējumi nevarētu pārsniegt 2,7 miljardus DKK, jo tad saskaņā ar līgumu varētu prasīt, lai FSC (un tātad arī Dānijas valdība) rekapitalizētu Newco pirms tās galīgās likvidācijas. Komisija tādējādi secina, ka nav pamata prasībai, lai visi ieguldījumu zaudējumi nepārsniegtu 1,05 miljardus DKK.

(99)

Tas, ka pasākumu noteikumi tika apspriesti starp FSC un FIH Holding, obligāti nenozīmē, ka pasākumi tika īstenoti saskaņā ar tirgus noteikumiem. Ja Dānija vēlējās piešķirt būtisku papildu atbalsta summu bankai, kurai radās smagas likviditātes problēmas, šis fakts pats par sevi neizslēdza sarunas starp iestādēm un minēto banku par konkrētiem darījuma aspektiem. Tā kā sarunas bija divpusējas, tām nebija tādu pazīmju kā, piemēram, atklāta nediskriminējoša konkursa procedūra vai salīdzinājums ar citiem līdzīgiem tirgus darījumiem. Tādēļ no sarunu norises fakta automātiski neizriet pasākumu atbilstība tirgus apstākļiem.

(100)

Attiecībā uz KPMG2012. gada 7. jūnija ziņojumu Komisija piekrīt, ka pasākumu sarežģītības dēļ to noteikumi ir jāvērtē kopumā, jo nav tādu atsevišķu noteikumu, ko varētu piesaistīt atlīdzībai par katru atsevišķo elementu. Tomēr analīzē, kas iekļauta minētajā KPMG ziņojumā, tika izskatīta arī daudz galējāku lejupslīdes scenāriju iespēja, kad FIH Holding nespētu laikus izpildīt savas saistības. Turklāt šajā analīzē netika aplūkota atlīdzība par 2,0 miljardiem DKK ieguldītā kapitāla. Kā minēts 98. apsvērumā, atbilstība tirgus uzvedībai nav iespējama, ja netiek izmaksāta ikgadēja atlīdzība par kapitālu un jebkura augšupējā kapitāla dalība ir tikai 25 % visā septiņu gadu ieguldījumu periodā – gan atsevišķi ņemot, gan kā visa atlīdzības modeļa parametrs (74).

(101)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka iepriekšējā 1. līmeņa hibrīda rekapitalizācijā (75) FIH katru gadu bija jāapmaksā ikgadējais kupons 11,46 % apmērā. Turklāt 2012. gada marta sākumā FIH augstākā līmeņa parāds tika kotēts tirgū, tā ietvertajai peļņai pārsniedzot 10 %. Tādējādi Komisijas minētie iemesli, kādēļ atlīdzībai par kapitālu ir jābūt vismaz 10 %, ir pamatoti. Tirgus dalībnieks varbūt pieprasītu atlīdzību, kas pārsniedz šo līmeni, ņemot vērā īpašos riskus saistībā ar Newco nekustamā īpašuma portfeļa koncentrāciju un zemo kvalitāti (76), kā arī šāda kapitāla ieguldījuma kredītkategorijas zemo pakāpi. Tādējādi atlīdzība 6,5 % apmērā, ko noteica Dānija (77), acīmredzami ir nepietiekama. Jāpiebilst arī, ka šis darījums rada negatīvu gaidāmo atdevi.

(102)

Komisija secina, ka pasākumi FIH atbalstam neatbilst TEDP. Šis novērtējums un jo īpaši tas, ka Komisijai nav jāņem vērā finanšu riski, kuriem FSC bija pakļauts 2009. gada atbalsta pasākumu dēļ, tika apstiprināts Tiesas 2018. gada 6. marta spriedumā (78).

(103)

Pasākumu izmantošana attiecās tikai uz FIH grupu un Newco. Tāpēc pasākumi bija selektīvi.

(104)

Pasākumi palīdzēja FIH nostiprināt tās kapitāla un likviditātes pozīciju, salīdzinot ar konkurentu pozīcijām, kuri nevarēja saņemt šādu pasākumu atbalstu. Tādējādi šie pasākumi ļāva FIH uzlabot stāvokli tirgū. Tāpēc šie pasākumi varētu izkropļot konkurenci.

(105)

Ņemot vērā banku darbības tirgus integrāciju Eiropas līmenī, FIH saņemtās priekšrocības konkurenti izjuta gan Dānijā (kurā darbojas bankas no citām dalībvalstīm), gan citās dalībvalstīs. Tādējādi šie pasākumi ir jāuzskata par tādiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(106)

Pasākumu kopējais atbalsta apjoms (79) ir aprēķināts kā aptuveni 2,25 miljardi DKK (aptuveni 300 miljoni EUR). Kvantitatīvi nosakot atbalsta apjomu, Komisija ņēma vērā:

(107)

Par mīkstinošu apstākli Komisija atzina valdības garantiju savlaicīgo anulēšanu 0,28 miljardu DKK apmērā, kas ir jāatskaita no atbalsta kopsummas.

(108)

Kā minēts 82. un 100. apsvērumā, Komisija izmantoja visaptverošu pieeju, novērtējot visas procentu un citas naudas plūsmas, maksas un sniegtās garantijas, ņemot vērā:

(109)

Saskaņā ar paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem Komisija izmantoja ārēju ekspertu ieteikumus attiecībā uz valutēšanu (82).

(110)

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tā sniegšana “novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”. Ņemot vērā pašreizējo situāciju un arī situāciju finanšu tirgos laikā, kad tika pieņemts lēmums par glābšanu un procedūras sākšanu, Komisija uzskata, ka minētos pasākumus var novērtēt saskaņā ar šo noteikumu.

(111)

Komisija piekrīt, ka finanšu krīze ir radījusi ārkārtas apstākļus, kad vienas bankas bankrots var apdraudēt uzticību finanšu sistēmai kopumā gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Tas var attiekties pat uz nelielu banku, kas nav nonākusi tūlītējās grūtībās, bet atrodas finanšu regulatora pastiprinātā uzraudzībā, piemēram, FIH. Minētās bankas 2–4 gadu parāds tika novērtēts par 600–700 bāzes punktiem augstāk par EURIBOR laikā, kad tika pieņemts lēmums par glābšanu un procedūras sākšanu. Šāds cenas noteikšanas līmenis skaidri liecina par pastāvīgu spriedzi. Šādos gadījumos var būt nepieciešama savlaicīga iejaukšanās, lai novērstu attiecīgās iestādes iespējamo nestabilitāti, novēršot draudus finansiālajai stabilitātei. Jo īpaši tā var gadīties nelielā ekonomikā, kāda ir Dānijā, kur partneri var necensties nodalīt atsevišķas bankas, tādējādi attiecinot uzticības zaudējumu, ko izraisa vienas bankas maksātnespēja, uz visu nozari. Tādējādi juridiskais pamats, novērtējot visu šajā lēmumā minēto pasākumu saderību, ir Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

(112)

Attiecībā konkrēti uz aktīvu nodošanas FSC saderību Komisija vērtēs pasākumus, pamatojoties uz paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem.

(113)

Pēc tam Komisija vērtēs pārstrukturēšanas pasākumu saderību, pamatojoties uz paziņojumu par pārstrukturēšanu.

(114)

Paziņojumā par samazinātas vērtības aktīviem ir noteikti principi samazinātas vērtības aktīvu valutēšanai un nodošanai, kā arī pasākumu atbilstībai Līgumam. Ir jānovērtē, vai atbalsts ir ierobežots līdz minimumam un vai ir bijis pietiekams bankas un tās akcionāru pašu ieguldījums.

(115)

Saskaņā ar paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem 21. punktu bankām maksimālā mērā ir jāsedz zaudējumi, kas saistīti ar samazinātas vērtības aktīviem. Paziņojuma 21. punktā ir paredzēta pareiza valsts atlīdzība par aktīvu glābšanas pasākumu neatkarīgi no tā veida, lai nodrošinātu vienādu akcionāra atbildību un izmaksu sloga sadalījumu neatkarīgi no izraudzītā konkrētā modeļa.

(116)

Sākotnējā veidā pasākumu kontekstā bija paredzēta atlīdzība, kas bija vienāda ar Dānijas valdības finansēšanas izmaksām, kā arī tikai 100 bāzes punkti par likviditāti. Nebija paredzēta atlīdzība par kapitāla ieguldīšanu, izņemot daļēju (25 %) palielinājumu gadījumā, ja neto atrisinājums nodrošinās pārpalikumu ar cenu korekcijas mehānisma starpniecību. Turklāt negatīva scenārija gadījumā, ja Newco aktīvu portfelis būtiski pasliktinātos, kompensāciju FSC nodrošinātu FIH Holding, kas šādos apstākļos varbūt nemaz nespētu laikus izpildīt savus pienākumus. Tādēļ šķita maz ticams, kā minēts lēmuma par glābšanu un procedūras sākšanu 66.–73. apsvērumā, ka atlīdzība un pašu ieguldījums būtu pietiekams, lai atbalsts kļūtu saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar paziņojumā par samazinātas vērtības aktīviem sniegtajiem norādījumiem.

(117)

Tādējādi saskaņā ar paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem 39. punktu Komisijai rūpīgi izanalizēja pasākumu tirgus vērtību. Ar ārēja eksperta palīdzību tā aplēsa Newco aktīvu portfeļa rezultātu varbūtējo sadalījumu un aprēķināja ietekmi uz iespējamām galīgajām likvidācijas aktīvu vērtībām, pamatojoties uz akciju pirkuma nolīgumu.

(118)

Komisija savā vērtējumā konstatēja priekšrocības, ko radīja nesaņemtā atlīdzība par kapitālu, un iespējamos zaudējumus saistībā ar FIH Holding kredītu kvalitāti, pārmaksātus procentus par zaudējumu segšanas kredītu, pārmērīgus FIH tēriņus par Newco finansēšanu un pārāk augstu maksu par administrēšanu un atvasināto riska ierobežošanu. Komisija konstatēja arī mīkstinošus apstākļus, piemēram, laikus anulētās valdības garantijas. Kopumā pasākumi ietvēra valsts atbalsta elementu aptuveni 2,25 miljardu DKK apmērā.

(119)

Ņemot vērā paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem 40. un 41. punktu, starpība starp nodošanas vērtību un reālo ekonomikas vērtību tika vērtēta, izmantojot tādus pašus aprēķinus kā tirgus vērtības vērtējumā, bet ar diviem precizējumiem. Pirmkārt, rezultātu sadalījums tika balstīts uz aktīvu portfeļa faktiskajām ekonomikas vērtībām, nevis tirgus vērtībām. Otrkārt, pieprasītā atlīdzība par kapitālu tika balstīta uz pasākumu nodrošināto faktisko neto kapitāla atvieglojumu.

(120)

2014. gada lēmumā, pamatojoties uz FSA deklarāciju, Komisija novērtēja pasākumu bruto kapitāla atvieglojuma ietekmi 375 miljonu DKK apmērā (83). Šo summu varēja sadalīt šādi:

(121)

Ieņēmumu risks atbilda riskam, ka FIH būs jāpiesaista papildu kapitāls nākamajā gadā paredzēto zaudējumu segšanai. Tomēr šajā gadījumā FIH kļūdaini bija atsaukusies uz pozitīvu attīstību ienākumu riska aprēķinā, jo pieņēma, ka ir paredzami procentu ietaupījumi, tāpēc ka priekšlaicīgi tika atpirkti 1,9 miljardi DKK hibrīdkapitāla (84). Šādi uzkrājumi nevarēja radīt papildu kapitāla nepieciešamības risku, un tāpēc FIH ienākumu riska pozīcijā neradās kapitāla atvieglojumi. Šis nepareizais aprēķins tika atkārtots FSA paziņojumā, bet vēlāk tika labots turpmākajā sarakstē. Tomēr, tā kā Komisija 2014. gada lēmumā paļāvās uz sākotnējo aprēķinu, tā noteica kapitāla atvieglojuma ietekmi 375 miljonu DKK, nevis 275 miljonu DKK apmērā. Šā iemesla dēļ Vispārējā tiesa ar 2019. gada 19. septembra spriedumu atcēla 2014. gada lēmumu. No tā izriet, ka pareizā atbalsta pasākumu bruto kapitāla atvieglojuma summa būtu jānosaka 275 miljonu DKK apmērā. Šis kapitāla atvieglojums būtu pienācīgi jāatlīdzina, lai pasākums būtu saderīgs ar paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem. Komisija lēš, ka atlīdzībai, kas nepieciešama, lai kapitāla atvieglojums būtu saderīgs ar paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem, vajadzētu būt vismaz 10 % gadā (85).

(122)

Turklāt Komisija arī konstatēja, ka aktīvu nodošanas vērtība bija par 254 miljoniem DKK lielāka nekā to faktiskā ekonomiskā vērtība (86), par ko bija jāsaņem atlīdzība un kas bija jāatgūst.

(123)

Turklāt bija jāatmaksā pārmaksātā maksa 143,2 miljonu DKK apmērā.

(124)

Lai padarītu pasākumus atbilstīgus paziņojumam par samazinātas vērtības aktīviem:

(125)

Dānija nodrošināja, lai FIH samaksātu šīs summas (90), kā arī laikus izpildītu visus nolīgumus, kas paredzēti pasākumu slēgšanas dokumentos (91).

(126)

Dānija piekrita, ka FIH nemaksās dividendes līdz Newco kontu galīgai sakārtošanai saskaņā ar akciju pirkuma nolīgumu, lai mīkstinātu kredītrisku, kas radīsies FIH Holding attiecībā uz FSC.

(127)

Noslēgumā jāsecina, ka pasākumi kopumā bija proporcionāli, ierobežoti līdz minimumam un nodrošināja pietiekamu FIH pašu ieguldījumu. Turklāt saistībā ar maksājumu, kas tika veikts 2013. gada 4. decembrī (92) FSC, kā arī papildu saistībām attiecībā uz atlīdzību un maksu, pasākumi nodrošināja piemērotu atlīdzību saskaņā ar paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem.

(128)

Saskaņā ar paziņojumu par pārstrukturēšanu, lai finanšu iestādes pārstrukturēšana pašreizējās finanšu krīzes apstākļos būtu saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tai ir jāatjauno bankas dzīvotspēja vai jānodrošina tās pienācīga likvidācija, nodrošinot, ka atbalsts tiek ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un ietver pietiekamu saņēmēja pašu ieguldījumu (sloga dalīšana), un tajā ir ietverti pietiekami pasākumi, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus.

(129)

Saskaņā ar paziņojumu par pārstrukturēšanu dalībvalstij ir jāiesniedz visaptverošs pārstrukturēšanas plāns, kas apliecina, kā tiks atjaunota saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspēja bez valsts atbalsta pamatotā laika posmā un ne vēlāk kā piecos gados. Ilgtermiņa dzīvotspēja ir nodrošināta, kad banka spēj konkurēt tirgū par kapitālu pēc saviem ieskatiem saskaņā ar attiecīgām regulatīvām prasībām. Lai banka to varētu, tai ir jāspēj segt visus izdevumus un ir jānodrošina piemērota kapitāla atdeve, ņemot vērā šīs bankas riska profilu. Dzīvotspējas atjaunošana ir jāpanāk galvenokārt ar iekšējiem pasākumiem, pamatojoties uz ticamu pārstrukturēšanas plānu.

(130)

Pārstrukturēšanas plānā, ko Dānija iesniedza par FIH attiecībā uz laikposmu līdz 2016. gada 31. decembrim, bija paredzēta dzīvotspējas atjaunošana minētā pārstrukturēšanas perioda beigās. Tika paredzēts, ka banka saglabās peļņu un uzlabos savus gada rādītājus, jo īpaši 2013.–2016. gada periodā, nodrošinot pietiekamu kapitāla atdevi jaunizveidotajā uzņēmējdarbības jomā. Sliktākā scenārija gadījumā banka joprojām pelnītu, un tās neto peļņa uzlabotos no 51 miljona DKK (6,8 miljoniem EUR) 2013. gadā līdz 122 miljoniem DKK (16,27 miljoniem EUR) 2016. gadā.

(131)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu līdz 2016. gada 31. decembrimFIH kopējais kapitāla rādītājs sasniegtu 19,6 %, bet likumā noteiktais likviditātes rādītājs bija paredzēts 160 % apmērā. Visi šie rādītāji būtiski pārsniegtu tiesību aktos noteiktās minimālās prasības. Tādēļ grupa būtu pietiekami kapitalizēta un atrastos ērtā likviditātes stāvoklī.

(132)

Pēc pasākumu veikšanas, jo īpaši pēc kredītu nodošanas, FIH spēja ne vien noteiktajā termiņā atpirkt valdības garantētās parādzīmes 2013. gadā, bet arī 2013. gada 2. jūlijā atmaksāt no valdības saņemto hibrīdkapitālu.

(133)

Pasākumi uzlaboja FIH likviditātes profilu, un 2012. gada 31. decembrī tā spēja sasniegt likumā paredzēto likviditātes rādītāju 214 %, bet 2013. gada 31. decembrī bija paredzēts sasniegt 239,7 % (94), tādējādi būtiski pārsniedzot tiesību aktos noteiktās likviditātes prasības.

(134)

Jo īpaši tika novērstas finansēšanas nepilnības, kas iepriekš apdraudēja FIH, veicot aktīvu sadalīšanu un izmantojot finansēšanas mehānismu 13 miljardu DKK apmērā, ko FSC nodrošināja Newco. Turklāt FSC apņēmās vajadzības gadījumā rekapitalizēt Newco pasākumu darbības laikā (95). Tādējādi FIH tika novērstas jebkuras tūlītējās rekapitalizācijas problēmas.

(135)

Kopumā, tā kā ir nodrošināta rentabilitāte un likviditāte, kā arī pietiekama kapitāla bāze, šķiet, ka FIH bija labas izredzes saviem spēkiem nodrošināt ilgtermiņa dzīvotspēju.

(136)

Kaut arī sliktākā scenārija gadījumā normalizēta kapitāla atdeve pirms nodokļiem budžetā tika plānota tikai 0,9 % apmērā 2013. gada 31. decembrī un 2,0 % apmērā (96)2016. gada 31. decembrī, labākajā scenārijā tika prognozēta normalizēta kapitāla atdeve 10,3 % un 11,2 % apmērā attiecīgi 2013. un 2016. gadā.

(137)

Komisija parasti neizmanto jēdzienu “normalizēts kapitāls”, jo tas regulāri uzrāda lielāku kapitāla atdevi nekā tad, ja aprēķini tiktu veikti, pamatojoties uz faktisko kapitālu. Tomēr šajā gadījumā Dānija bija apņēmusies nodrošināt, ka FIH Holding un FIH saglabās augsta līmeņa uzkrāto peļņu, lai labāk garantētu atbilstošu maksājumu FSC. Jo īpaši gadījumā, ja Newco gūtu būtiski mazākus ieņēmumus nekā plānojusi FIH, FIH (izmantojot zaudējumu segšanas kredītu) un FIH Holding (izmantojot garantiju, kas sniegta FSC) segtu izmaksas, lai nodrošinātu tāda līmeņa FIH atlīdzību, kas atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Tomēr saglabātās peļņas uzkrājumi palielināja pašu kapitālu līdz salīdzinoši augstam līmenim (8,4 miljardiem DKK labākajā gadījumā un 7,3 miljardiem DKK sliktākajā gadījumā), tā samazinot kapitāla atdeves rādītāju. FIH nevarēja pretdarboties šim procesam, izņemot, ja rastos zaudējumi (un tie nav ne paredzēti, ne arī vēlami). Tādēļ šajā gadījumā ir vēlams izmantot jēdzienu “normalizēts kapitāls”, lai Komisija varētu pienācīgi novērtēt bankas rentabilitāti, neņemot vērā saglabātās peļņas uzkrāšanas rezultātus.

(138)

FIH arī pārtrauktu darbību salīdzinoši riskantajā iegādes finansēšanas uzņēmējdarbības jomā, tā samazinot savas uzņēmējdarbības riskus un nostādot savu uzņēmējdarbības modeli uz stingrāka pamata. Turklāt šķita, ka, tā kā FIH kopējais kapitāla rādītājs pārstrukturēšanas perioda beigās bija 20,8 % (97), tās kapitāls tika pārmērīgi palielināts (98) šim uzņēmējdarbības modelim un tādēļ to daudz mazāk ietekmēja tirgus riski, kas vairāk nekā agrāk spēja apdraudēt tās darbības turpināšanos.

(139)

Tāpēc Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns bija piemērots FIH ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai.

(140)

Dānija apņēmās nepieprasīt FIH pārstrukturēšanas posmā izmaksāt nekādas dividendes un atmaksāt iepriekšējo valsts rekapitalizāciju 1,9 miljardu DKK apmērā. FIH arī neveiktu kuponu maksājumus ieguldītājiem hibrīdinstrumentos vai jebkuros citos instrumentos, kuriem finanšu iestādes drīkst pēc saviem ieskatiem apmaksāt kuponus vai izsūtīt uzaicinājumus, – neatkarīgi no to regulatīvās klasifikācijas, tostarp subordinētajos parāda instrumentos, ja nav juridiska pienākuma veikt šādus maksājumus.

(141)

Turklāt, kā secināts 127. apsvērumā, atlīdzība par samazinātas vērtības aktīvu pasākumiem bija noteikta pienācīgā līmenī.

(142)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ar pārstrukturēšanas plānu tika pietiekamā mērā izpildīta sloga dalīšanas prasība.

(143)

Pārstrukturēšanas plānā bija paredzēts, ka FIH izstāsies no vairākām uzņēmējdarbības jomām (īpašuma finansēšanas, privātā pašu kapitāla un privātā kapitāla pārvaldības). Jo īpaši nodošanai Newco tika nodalīti 15,4 miljardi DKK kā īpašuma finansēšanas aktīvi (25 % no 2012. gada bilances).

(144)

Grozītajā terminu lapā bija paredzēts arī cenu noteikšanas aizliegums noguldījumu jomā, ja FIH tirgus daļa pārsniegtu 5 %. Šī apņemšanās ļāva FIH vēl vairāk uzlabot finansējuma stāvokli, piesaistot noguldījumus tirgū un vienlaikus nosakot robežu, lai novērstu pārmērīgu darbību šajā jomā. Turklāt tiktu aizliegta komerciāli agresīva prakse, lai pasargātu konkurentus no pārmērīgas aktivitātes tirgū. Jāpiebilst, ka neviens tirgus dalībnieks neiesniedza piezīmes par FIH politiku attiecībā uz cenu noteikšanu noguldījumiem, kad Komisija sāka procedūru šajā jomā.

(145)

FIH arī atbrīvotos no ieguldījumiem privātā kapitāla fondos un citos kapitāla ieguldījumos, un pēc 2014. gada 31. decembra tās uzņēmuma struktūrā vairs nebūtu hipotēku iestādes. Tādējādi šīs uzņēmējdarbības jomas arī tiktu atdotas konkurentiem un FIH klātbūtne tirgū attiecīgi samazinātos.

(146)

Turklāt FIH Realkredit (99) tika likvidēts 2013. gadā un tika pārtraukta visa uzņēmējdarbība iegādes finansēšanas jomā.

(147)

Turklāt FIH jau bija samazinājusi savus kopējos aktīvus no 109,3 miljardiem DKK (14,67 miljardiem EUR) 2010. gada 31. decembrī uz 60,8 miljardiem DKK (8,16 miljardiem EUR) 2012. gada 31. decembrī, un tas bija samazinājums par 44 %.

(148)

Kopumā šīs saistības pietiekami mīkstināja konkurences izkropļojumus, jo uzņēmējdarbības iespējas, kas potenciāli varēja būt ienesīgas FIH, tika atstātas un atdotas konkurentiem.

(149)

Lēmumā par glābšanu un procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai konkrētie pasākumi ir pareizi mērķorientēti, kā paredzēts 2008. gada Banku darbības paziņojumā (100). Jo īpaši tolaik nebija skaidrs, vai ieguldītāji atzītu, ka FIH ir pilnībā atbrīvota no sliktākajiem aktīviem, un vai viņi būtu gatavi nodrošināt finansējumu ar piemērotiem nosacījumiem. FIH pārstrukturēšanas plāns uzskatāmi parādīja, ka šai bankai bija pietiekama kapitāla rezerve pat spriedzes scenārija gadījumā un ka tā, visticamāk, saglabātu savu dzīvotspēju arī nelabvēlīgos makroekonomikas apstākļos.

(150)

Lēmumā par glābšanu un procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas arī par to, vai pasākumi bija ierobežoti līdz minimumam un vai tajos bija paredzēts pietiekams pašu ieguldījums (101), jo īpaši ņemot vērā šo pasākumu sarežģītību.

(151)

Pēc atsevišķu elementu un to saišu detalizētas novērtēšanas Komisija atzīst, ka atlīdzība, ko FIH maksātu par minētajiem pasākumiem, ir uzskatāma par pietiekamu pašu ieguldījumu un atbilst paziņojumam par samazinātas vērtības aktīviem. Komisija atzinīgi vērtē vienreizējo maksājumu FSC un saistības šajā jomā (102). Komisija arī norāda, ka pasākumi uzlaboja bankas likviditātes profilu un tā jebkura scenārija gadījumā saglabāja likviditāti un dzīvotspēju saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu.

(152)

Lēmumā par glābšanu un procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas arī par to, vai tika izpildīta prasība ierobežot konkurences izkropļojumus. Tomēr Dānija pēc tam apņēmās nodrošināt, ka FIH tiks piemērots kuponu aizliegums, dividenžu aizliegums, cenu noteikšanas aizliegums (tostarp noguldījumiem) un komerciāli agresīvas prakses aizliegums, kā arī atsavināšanas saistības.

(153)

Kopumā Komisija norāda, ka Dānijas iesniegtajā pārstrukturēšanas plānā pietiekami tika risinātas dzīvotspējas, sloga dalīšanas un konkurences izkropļojumu problēmas, tāpēc tas atbilda prasībām, kas iekļautas paziņojumā par pārstrukturēšanu un paziņojumā par samazinātas vērtības aktīviem.

(154)

Pamatojoties uz šādu vērtējumu, Komisija secina, ka pasākumi bija pareizi mērķorientēti, ierobežoti līdz minimumam un nodrošināja konkurences izkropļojumu ierobežošanu. Tādējādi Komisijas šaubas par pasākumu saderību, kas sākotnēji tika paustas lēmumā par glābšanu un procedūras sākšanu, ir izkliedētas.

(155)

Lai arī dalībvalstis transponēja Direktīvu 2014/59/ES savos tiesību aktos, Komisijai ir jānovērtē, vai ar minēto pasākumu netiek pārkāpti nesaraujami saistītie Direktīvas 2014/59/ES noteikumi.

(156)

Šis pienākums ir saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru, kurā konsekventi ir secināts (104), ka “tie atbalsta aspekti, kas ir pretrunā ar īpašiem Līguma noteikumiem, kas nav [Līguma 107. un 108. pants], var būt tik nesaraujami saistīti ar atbalsta mērķi, ka nav iespējams tos novērtēt atsevišķi, un tādēļ to ietekme uz atbalsta saderību vai nesaderību kopumā noteikti ir jāizvērtē atbilstoši [108. pantā] paredzētajai procedūrai” (105).

(157)

Lai novērtētu, vai Savienības tiesību aktu pārkāpums ir nesaraujami saistīts ar pasākumu, ir jānoskaidro, vai ar valsts atbalsta pasākumu tiešām ir pārkāpts kāds konkrēts Savienības tiesību akta noteikums, kas ir būtisks saderības analīzē saskaņā ar Līguma 107. panta 2. un 3. punktu.

(158)

Šis lēmums attiecas uz pasākumiem, ko Dānijas iestādes ieviesa pirms Direktīvas 2014/59/ES pieņemšanas. Direktīva 2014/59/ES patiešām tika pieņemta 2014. gada 15. maijā, un termiņš tās transponēšanai dalībvalstu tiesību aktos bija 2015. gada 1. janvāris (106), savukārt pasākumi, uz kuriem attiecas šī lieta, tika īstenoti 2012. gadā. Tāpēc Direktīva 2014/59/ES uz šo lietu neattiecas.

(159)

Pamatojoties uz Dānijas paziņojumu un ņemot vērā tās iesniegtās (un 2020. gada 13. janvārī iesniegtajā vēstulē apstiprinātās) saistības, tiek secināts, ka pasākumi, par kuriem tika paziņots, ir valsts atbalsts un ka tie ir saderīgi ar iekšējo tirgu. Šo pasākumu piemērotība un bankas dzīvotspēja, kā arī pašu ieguldījums un pasākumi konkurences izkropļojumu mīkstināšanai ir pietiekami. Līdz ar to šie pasākumi ir jāapstiprina saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un uzsāktā procedūra ir jāslēdz,

(1)

Ungārija 2019. gada 19. jūlijā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta 4. punktu, paziņoja Komisijai par nodomu atstāt spēkā valsts noteikumus par kadmija saturu fosfāta mēslošanas līdzekļos, atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1009 (1) prasībām.

(2)

LESD 114. panta 4. un 6. punktā ir noteikts šādi:

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (2) attiecas uz produktiem, kurus laiž tirgū kā mēslošanas līdzekļus, kas apzīmēti kā “EK mēslošanas līdzekļi”. Mēslošanas līdzekli, kas pieder pie kāda no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem un atbilst minētajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, var apzīmēt kā “EK mēslošanas līdzekli”, un tas var tikt brīvi apgrozīts iekšējā tirgū.

(4)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā ir sniegts pilns to mēslošanas līdzekļu tipu saraksts, uz kuriem attiecas saskaņošanas noteikumi. Katram mēslošanas līdzekļu tipam ir īpašas prasības, piemēram, attiecībā uz barības vielu saturu, barības vielu šķīdību vai pārstrādes metodēm.

(5)

Regula (EK) Nr. 2003/2003 galvenokārt attiecas uz neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem. Dažiem mēslošanas līdzekļu tipiem, uz ko attiecas šī regula, fosfora saturs ir 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta vai augstāks.

(6)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 5. pantā ir noteikts princips par EK mēslošanas līdzekļu brīvu apgrozību iekšējā tirgū un norādīts, ka dalībvalstis sastāva, identifikācijas, marķējuma vai iepakojuma dēļ un pamatojoties uz citiem minētās regulas noteikumiem, nedrīkst aizliegt, ierobežot vai traucēt mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū, ja tie atbilst minētās regulas noteikumiem.

(7)

Minētā regula nenosaka robežvērtības piemaisījumu saturam EK mēslošanas līdzekļos. Tādēļ ar dažiem izņēmumiem, kuru pamatā ir Komisijas lēmumi, ar ko piemēroti attiecīgie LESD noteikumi (3), EK mēslošanas līdzekļi ar fosfora saturu vismaz 5 % P2O5 iekšējā tirgū ir brīvā apgrozībā, neatkarīgi no kadmija satura tajos.

(8)

Tomēr Komisijas nodoms risināt jautājumu par nejaušu kadmija saturu minerālmēslos tika paziņots jau Regulas (EK) Nr. 2003/2003 15. apsvērumā. Tajā teikts: “Mēslošanas līdzekļiem var būt piemaisījumi, kas var potenciāli apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi. Pēc Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskās komitejas (SCTEE) atzinuma saņemšanas Komisija izskata jautājumu par nejaušu kadmija saturu minerālmēslos un gatavo priekšlikumu regulai, ko tā grib iesniegt Eiropas parlamentam un Padomei. Pēc vajadzības līdzīgu pārskatu gatavo par citiem piemaisījumiem.”

(9)

Regula (ES) 2019/1009 nosaka saskaņošanas noteikumus “ES mēslošanas līdzekļiem”. Tā atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 ar 2022. gada 16. jūliju.

(10)

ES mēslošanas līdzekļi ir mēslošanas līdzekļi, kuriem, darot tos pieejamus iekšējā tirgū, ir uzlikta CE zīme. ES mēslošanas līdzeklim jāatbilst prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/1009 attiecīgajai mēslošanas līdzekļu funkcionālajai kategorijai (“PFC”) un komponentmateriālu kategorijai vai kategorijām, un tam jābūt marķētam saskaņā ar minētajā regulā noteiktajām marķēšanas prasībām. ES mēslošanas līdzekļiem ir septiņas PFC, no kurām viena attiecas uz mēslojumu.

(11)

Regula (ES) 2019/1009 attiecas uz neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem vispārīgākā veidā nekā Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikums un paredz dažas vispārīgas prasības attiecībā uz to kvalitāti un drošību. Turklāt Regulu (ES) 2019/1009 piemēro organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un organominerālajiem mēslošanas līdzekļiem, kuri Regulas (EK) Nr. 2003/2003 materiālajā piemērošanas jomā neietilpst.

(12)

Ar Regulu (ES) 2019/1009 Savienības līmenī ievieš jēdzienu “fosfāta mēslošanas līdzekļi”, ko attiecina uz neorganiskiem makroelementu mēslošanas līdzekļiem vai organominerāliem mēslošanas līdzekļiem, kuros fosfora saturs ir vismaz 5 % P2O5.

(13)

Regula pirmo reizi Savienības līmenī nosaka robežvērtības piemaisījumu saturam ES mēslošanas līdzekļos. Saskaņā ar PFC 1(B) (“Organominerālais mēslošanas līdzeklis”) 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un PFC 1(C)(I) (“Neorganisks makroelementu mēslošanas līdzeklis”) 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu Regulas (ES) 2019/1009 I pielikumā kadmija saturs fosfāta mēslošanas līdzekļos nedrīkst pārsniegt robežvērtību 60 mg uz kg P2O5.

(14)

Brīvas aprites princips ir ietverts Regulas (ES) 2019/1009 3. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sastāvu, marķējumu vai citiem aspektiem, uz kuriem attiecas minētā regula, nekavē darīt pieejamus tirgū tādus ES mēslošanas līdzekļus, kas atbilst minētās regulas prasībām. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1009 3. panta 2. punktu tās dalībvalstis, kas 2019. gada 14. jūlijā izmanto atkāpi no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 attiecībā uz kadmija saturu mēslošanas līdzekļos, kura piešķirta saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu, var turpināt piemērot valsts robežvērtības kadmija saturam fosfāta mēslošanas līdzekļos līdz brīdim, kad Savienības līmenī tiek piemērotas saskaņotas robežvērtības kadmija saturam fosfāta mēslošanas līdzekļos, kas ir vienādas ar valsts robežvērtībām vai zemākas par tām.

(15)

Turklāt Komisijai ir uzdots līdz 2026. gada 16. jūlijam kadmija satura robežvērtības fosfāta mēslošanas līdzekļos pārskatīt, lai izvērtētu iespēju šīs robežvērtības samazināt līdz atbilstīgam zemākam līmenim. Komisijai jāņem vērā vides faktori, jo īpaši augsnes un klimatisko apstākļu kontekstā, veselības faktori, kā arī sociālekonomiskie faktori, tostarp apgādes drošības apsvērumi.

(16)

Mēslošanas līdzekļu tirgus ES ir tikai daļēji saskaņots.

(17)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 mērķis ir nodrošināt EK mēslošanas līdzekļu brīvu apgrozību iekšējā tirgū. Tomēr minētā regula neietekmē tā dēvētos “nacionālos mēslošanas līdzekļus”, kas laisti dalībvalstu tirgū saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ražotāji var izvēlēties, vai tirgot mēslošanas līdzekli kā “EK mēslošanas līdzekli” vai kā “nacionālo mēslošanas līdzekli”.

(18)

Regula (ES) 2019/1009 izvēles režīmu nemaina. Tādējādi tā nodrošina ES mēslošanas līdzekļu brīvu apriti iekšējā tirgū un arī turpmāk ļauj laist tirgū nacionālos mēslošanas līdzekļus. Izvēle jāizdara ražotājam.

(19)

Kā izriet no Regulu (EK) Nr. 2003/2003 un (ES) 2019/1009 prasībām, dalībvalstis nedrīkst traucēt prasībām atbilstošu EK mēslošanas līdzekļu un attiecīgi ES mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū tādu iemeslu dēļ, kas cita starpā saistīti ar kadmija saturu.

(20)

Tomēr dalībvalstis var saglabāt vai ieviest robežvērtības, kuras uzskata par lietderīgām attiecībā uz piemaisījumiem nacionālajos mēslošanas līdzekļos, uz kuriem neattiecas Regula (ES) 2019/1009. Jebkuru dalībvalsti lielākā vai mazākā mērā apdraud risks, ko kadmija uzkrāšanās rada augkopības ilgtermiņa ilgtspējai. Lielākā daļa dalībvalstu jau ir ieviesušas noteikumus, ar ko ierobežo kadmija saturu nacionālajos mēslošanas līdzekļos, lai samazinātu kadmija emisijas vidē un tādējādi arī cilvēku eksponētību kadmijam. Šis lēmums neattiecas uz minētajiem noteikumiem.

(21)

Tādējādi Savienības saskaņošanas noteikumi pastāv līdzās valstu noteikumiem, kas piemērojami mēslošanas līdzekļiem.

(22)

Valsts noteikumi, par kuriem paziņojusi Ungārija (“paziņotie valsts noteikumi”), ir ietverti Ungārijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministra 2006. gada 18. maija Dekrētā Nr. 36/2006 par atļauju piešķiršanu mēslošanas līdzekļiem, kā arī to glabāšanu, tirdzniecību un izmantošanu. Dekrētā Nr. 36/2006 ir ietverti konkrēti nosacījumi. Proti, dekrēta 3. pielikuma 1.2. punktā ir noteikta kadmija valsts robežvērtība 20 mg uz kg P2O5. Šī robežvērtība attiecas uz trīs nacionālo mēslošanas līdzekļu kategorijām – fosforu saturošiem mēslošanas līdzekļiem, NPK mēslošanas līdzekļiem un NPK + mikroelementu mēslošanas līdzekļiem – neatkarīgi no to P2O5 satura. Ungārija 2019. gada 27. septembra vēstulē apstiprināja, ka minētā robežvērtība neattiecas uz EK mēslošanas līdzekļiem.

(23)

Ungārija Komisijai iesniegtajā paziņojumā un papildu informācijā norādīja, ka tā plāno piemērot iepriekš minēto robežvērtību neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem un organominerālajiem mēslošanas līdzekļiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/1009 un kuri ir pieejami Ungārijas tirgū. Konkrētāk, apstiprināšanas gadījumā paziņotie valsts noteikumi tiks piemēroti tikai kā atkāpe no noteikumiem par fosfāta mēslošanas līdzekļiem Regulas (ES) 2019/1009 I pielikuma II daļas PFC 1(B) 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un PFC 1(C)(I) 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā. Šie noteikumi attiecas uz neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem un organominerālajiem mēslošanas līdzekļiem, kuru kopējais fosfora saturs ir vismaz 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta.

(24)

Attiecībā uz dažādiem nosacījumiem, kas ietverti Dekrētā Nr. 36/2006, izņemot kadmija robežvērtības, Ungārija ir apstiprinājusi, ka šie citi nosacījumi nav uzskatāmi par paziņotiem valsts noteikumiem, kuri atkāpjas no Regulas (ES) 2019/1009 un kuri jāapstiprina Komisijai, jo tā nav paredzējusi atkāpes no minētās regulas citos aspektos, izņemot kadmija robežvērtību.

(25)

Regulas (ES) 2019/1009 pieņemšanas laikā Ungārija, kā arī Slovākija un Čehijas Republika parakstīja politisku deklarāciju, paužot nožēlu par galīgā kompromisa nepietiekamo stingrību attiecībā uz kadmija robežvērtību fosfāta mēslošanas līdzekļos un jau paužot savu atbalstu valstu atkāpēm no tās, pamatojoties uz LESD 114. panta 4. punktu.

(26)

Ungārija ar 2019. gada 17. jūlija vēstuli, kas reģistrēta 2019. gada 19. jūlijā, paziņoja Komisijai par nodomu atstāt spēkā valsts noteikumus par kadmija saturu fosfāta mēslošanas līdzekļos, atkāpjoties no Regulas (ES) 2019/1009 prasībām. Saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu kopā ar LESD 36. pantu Ungārijas pamatojums ir balstīts uz būtiskiem iemesliem, kas saistīti ar augsnes ilgtermiņa aizsardzību, kā arī izrietošo cilvēka veselības un vides aizsardzību.

(27)

Komisija ar 2019. gada 26. jūlija vēstuli apstiprināja paziņojuma saņemšanu un informēja Ungārijas iestādes, ka sešu mēnešu termiņš izvērtēšanai saskaņā ar LESD 114. panta 6. punktu sākās 2019. gada 20. jūlijā.

(28)

Savu paziņojumu saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu Ungārijas iestādes pamatoja, nosūtot Komisijai papildu informāciju ar 2019. gada 27. septembra un 2019. gada 15. oktobra vēstuli. Šī informācija ietver paskaidrojumus par to valsts noteikumu materiālo piemērošanas jomu, kurus Ungārija vēlas atstāt spēkā, kā arī detalizētu informāciju par mēslošanas līdzekļu tirgu Ungārijā.

(29)

Pēc tam Komisija par šo paziņojumu publicēja informāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4), lai Ungārijas nodomu atstāt spēkā valsts noteikumus un pieprasījumam sniegto pamatojumu darītu zināmus pārējām ieinteresētajām personām. Ar 2019. gada 19. novembra vēstuli Komisija par paziņojumu informēja arī citas dalībvalstis un deva tām iespēju 30 dienu laikā par šo jautājumu iesniegt komentārus.

(30)

Šajā termiņā Komisija saņēma komentārus no divām dalībvalstīm: Latvijas un Čehijas Republikas. Latvija norādīja, ka tā neiebilst pret Ungārijas nodomu atstāt spēkā valsts noteikumus, kuri atkāpjas no Regulas (ES) 2019/1009 noteikumiem par kadmija robežvērtību fosfāta mēslošanas līdzekļos. Čehijas Republika norādīja, ka tai nav piezīmju par šo paziņojumu. Pēc šīs informācijas publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī komentāri netika saņemti.

(31)

Lēmumā, par kuru paziņots 2020. gada 17. janvārī (5), saskaņā ar LESD 114. panta 6. punkta trešo daļu un ņemot vērā jautājuma sarežģītību, kā arī to, ka pagarinājums pats par sevi nerada cilvēka veselības apdraudējumu, Komisija uzskatīja par pamatotu pagarināt periodu, kas minēts LESD 114. panta 6. punkta pirmajā daļā, vēl uz sešiem mēnešiem, proti, līdz 2020. gada 20. jūlijam. Tā kā jautājuma sarežģītība bija saistīta ar pieņemamības nosacījumiem, Komisija paredzēja lemt par paziņojuma pieņemamību šajā lēmumā.

(32)

Saskaņā ar LESD 114. panta 4. un 6. punktu pēc tam, kad pieņemts saskaņošanas pasākums, dalībvalsts LESD 36. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai vides vai darba vides aizsargāšanas labad drīkst atstāt spēkā savus stingrākos valsts noteikumus, ja vien tā šos noteikumus dara zināmus Komisijai un ja Komisija tos apstiprina.

(33)

Ungārija lūdz Komisiju piešķirt atkāpi, saskaņā ar kuru Ungārijas tirgū atļauts laist tikai tādus fosfāta mēslošanas līdzekļus ar fosfora pentoksīda (P2O5) saturu vismaz 5 % P2O5, kuri satur ne vairāk kā 20 mg kadmija uz kg P2O5. Ungārija 2019. gada 27. septembra vēstulē paskaidroja, ka tās nodoms ir atstāt spēkā atkāpi no robežvērtības, kas noteikta attiecībā uz kadmiju fosfāta mēslošanas līdzekļos (gan neorganiskos makroelementu mēslošanas līdzekļos, gan organominerālos mēslošanas līdzekļos).

(34)

Lai pārliecinātos par pieprasījuma pieņemamību, Komisijai jānovērtē, vai attiecīgie paziņotie valsts noteikumi ir iepriekš pastāvošs pasākums, kas atkāpjas no jaunieviestā saskaņošanas noteikuma, un vai tas ir stingrāks.

(35)

Šajā novērtējumā ir svarīgi ņemt vērā esošās situācijas īpašo sarežģītību.

(36)

Pirmkārt, šauri definētu EK mēslošanas līdzekļu tipu izsmeļošais saraksts, kas iekļauts Regulā (EK) Nr. 2003/2003, tiks aizstāts ar pilnīgi citu regulatīvo režīmu. Ar Regulu (ES) 2019/1009 šie mēslošanas līdzekļu tipi tiks aizstāti ar daudz vispārīgākām mēslošanas līdzekļu kategorijām un saskaņošanas joma tiks paplašināta, iekļaujot tajā citu kategoriju līdzekļus, ne tikai mēslošanas līdzekļus. Citiem vārdiem, Regula (ES) 2019/1009 attieksies uz visiem līdzekļiem, kas iepriekš saskaņoti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2003/2003, tomēr tā būs pirmais ES saskaņošanas pasākums noteiktām mēslošanas līdzekļu kategorijām, uz kurām attieksies tās paplašinātā saskaņošanas joma.

(37)

Otrkārt, lai gan ar Regulu (EK) Nr. 2003/2003 tiek saskaņotas prasības par EK mēslošanas līdzekļiem, tajā nav paredzēta saskaņota robežvērtība kadmijam. Citiem vārdiem, dažiem mēslošanas līdzekļiem, uz kuriem attiecas paziņotie valsts noteikumi, jau ir piemēroti saskaņošanas pasākumi, tomēr šie saskaņošanas pasākumi līdz šim nav attiekušies uz risku, ko mēģina novērst paziņotie valsts noteikumi.

(38)

Treškārt, Ungārija neiesniedza pieteikumu par atkāpi no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 un pašlaik nepiemēro kadmija robežvērtību attiecībā uz EK mēslošanas līdzekļiem.

(39)

Šādi sarežģīti aspekti rada jautājumu, vai paziņotos valsts noteikumus var uzskatīt par atstātiem spēkā un paziņojamiem Komisijai saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu attiecībā uz Regulu (ES) 2019/1009, vienlaikus ņemot vērā ar Regulu (EK) Nr. 2003/2003 īstenoto saskaņošanu.

(40)

No vienas puses, Regulas (ES) 2019/1009 3. panta 2. punkts attiecina iepriekšējās atkāpes no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 5. panta uz Regulas (ES) 2019/1009 3. panta 1. punktu, tādējādi ļaujot spēkā esošos valstu pasākumus, ko, pamatojoties uz saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu sniegtiem paziņojumiem un saskaņā ar LESD 114. panta 6. punktu pieņemtiem Komisijas lēmumiem, likumīgi piemēro mēslošanas līdzekļiem, uz kuriem attiecas Regulā (EK) Nr. 2003/2003 paredzētā saskaņošanas joma, piemērot arī ES mēslošanas līdzekļiem, uz kuriem paplašinātā saskaņošanas joma attieksies pirmo reizi saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1009. Tas arī apliecina, ka Regula (ES) 2019/1009 turpina saskaņošanu, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 2003/2003.

(41)

No otras puses, Regulas (ES) 2019/1009 11. apsvērums apstiprina, ka likumdevējs, pārfrāzējot LESD 114. panta 4. punktu, uzskata – veicot novērtējumu saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu, jāņem vērā Regula (ES) 2019/1009:

“Vairākās dalībvalstīs pastāv valsts noteikumi, ar kuriem ar cilvēka veselības un vides aizsardzību saistītu iemeslu dēļ ierobežo kadmija saturu fosfāta mēslošanas līdzekļos. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka šādi valsts noteikumi ir jāatstāj spēkā pēc saskaņotu robežvērtību pieņemšanas ar šo regulu, un līdz brīdim, kamēr minētās saskaņotās robežvērtības ir vienādas ar valstī jau pastāvošajām robežvērtībām vai zemākas par tām, tai būtu tie jādara zināmi Komisijai saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu. Turklāt saskaņā ar LESD 114. panta 5. punktu, ja kāda dalībvalsts uzskata, ka tai jāievieš jauni valsts noteikumi – piemēram, noteikumi, ar kuriem ierobežo kadmija saturu fosfāta mēslošanas līdzekļos –, kas pamatojas uz jauniem zinātnes datiem vides vai darba vides aizsardzības jomā un ir saistīti ar īpašu problēmu, kas šai dalībvalstij radusies pēc šīs regulas pieņemšanas, tai būtu jādara Komisijai zināmi plānotie noteikumi, kā arī pamatojums to ieviešanai. (..)”

(42)

Šo interpretāciju apliecina arī atšķirības Regulas (EK) Nr. 2003/2003 un Regulas (ES) 2019/1009 materiālajā piemērošanas jomā – Regula (ES) 2019/1009 aizstāj Regulu (EK) Nr. 2003/2003 ne tikai ar paplašinātu saskaņošanas jomu, bet arī pilnīgi citu regulatīvo režīmu.

(43)

Var arī atzīmēt, ka iepriekšējos gadījumos, kad jauns saskaņošanas pasākums aizstājis esošo, Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk “Tiesa”) ir norādījusi tikai uz jaunpieņemto saskaņošanas pasākumu kā tādu, kas jāņem vērā, veicot novērtējumus saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu (6).

(44)

Visbeidzot, tā kā saskaņošanas pasākums, kas jāņem vērā saistībā ar valsts noteikumiem, par kuriem paziņots saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu, ir Regula (ES) 2019/1009, Komisijai jāpārbauda, vai paziņotie valsts noteikumi bija iepriekš pastāvoši pirms minētās regulas saskaņā ar LESD 114. panta 4. punkta nosacījumu.

(45)

Ceturtkārt, gan Regulā (ES) 2019/1009, gan Regulā (EK) Nr. 2003/2003 ir noteikts iepriekš aprakstītais izvēles režīms, kas paredz, ka valsts noteikumi var pastāvēt līdztekus ES saskaņošanas noteikumiem tās pašas materiālās piemērošanas jomas ietvaros kā saskaņošanas noteikumi, taču tikai attiecībā uz līdzekļiem, kuri nav laisti tirgū, pamatojoties uz saskaņošanas noteikumiem. Paziņotie valsts noteikumi līdz šim tikuši piemēroti tikai mēslošanas līdzekļiem, kuri 17. apsvērumā ir nodēvēti par “nacionālajiem mēslošanas līdzekļiem”. Tādēļ pašreizējā paziņoto valsts noteikumu piemērošana attiecībā uz nacionālajiem mēslošanas līdzekļiem ir likumīga, jo personām, kuras laiž mēslošanas līdzekļus tirgū, saskaņošanas noteikumi nav obligāti. Tomēr Ungārija tagad ir paredzējusi piemērot tos pašus paziņotos valsts noteikumus kā atkāpi no Regulas (ES) 2019/1009, lai gan tie netiek piemēroti kā atkāpe no Regulas (EK) Nr. 2003/2003.

(46)

Šis sarežģītais apstāklis rada jautājumu, vai Ungārijas sniegto paziņojumu var uzskatīt par valsts noteikumu atstāšanu spēkā LESD 114. panta 4. punkta nozīmē, nevis valsts noteikumu ieviešanu pēc saskaņošanas pasākuma pieņemšanas saskaņā ar LESD 114. panta 5. punktu.

(47)

Pirmkārt, var atzīmēt, ka paziņotie valsts noteikumi pašreizējā redakcijā ir spēkā no 2006. gada. Tātad tie bija spēkā laikā, kad tika izstrādāta Regula (ES) 2019/1009, un līdz ar to tie uzskatāmi par pastāvošiem pirms minētās regulas. Līdz ar to Ungārija nepieprasa ieviest valsts noteikumus pēc saskaņošanas pasākuma pieņemšanas, kā tas būtu paziņojuma gadījumā saskaņā ar LESD 114. panta 5. punktu.

(48)

Taču rodas jautājums, vai paziņotie valsts noteikumi tiks atstāti spēkā LESD 114. panta 4. punkta nozīmē, jo paziņotie valsts noteikumi pašreizējā redakcijā neattiecas uz EK mēslošanas līdzekļiem. Tomēr Ungārijas nodoms ir piemērot paziņotos valsts noteikumus arī ES mēslošanas līdzekļiem. Lai to varētu īstenot, ir nepieciešams grozīt Ungārijas tiesību aktus.

(49)

Lai noteiktu, vai paziņotie valsts noteikumi ir iepriekš pastāvoši LESD 114. panta 4. punkta nozīmē (lai gan tie būs nedaudz jāpielāgo, lai ietvertu ES mēslošanas līdzekļus, savukārt EK mēslošanas līdzekļi arī turpmāk nebūs ietverti), ir svarīgi ņemt vērā mērķi, kādēļ tiek nodalīts LESD 114. panta 4. un 5. punkts.

(50)

Šī atšķirība ir izskatīta Tiesas judikatūrā. Lietā C-3/00 Dānija/Komisija Tiesa attiecībā uz EK līguma 95. pantu, kas atbilst LESD 114. pantam, secināja:

“Atšķirība starp abiem EK līguma 95. pantā paredzētajiem gadījumiem izpaužas tādējādi, ka pirmajā gadījumā runa ir par valsts tiesību normām, kas ir spēkā jau pirms saskaņošanas pasākuma. Tie Kopienas likumdevējam ir zināmi, bet tas nav varējis vai nav paredzējis tos ņemt vērā, veicot saskaņošanu. Tādējādi par pieņemamu atzīts tas, ka dalībvalsts var lūgt, lai attiecīgās tās normas tiek atstātas spēkā. Šajā nolūkā EK līgums paredz, ka šādiem pasākumiem jābūt pamatotiem ar būtiskām prasībām, kas paredzētas EK līguma 30. pantā vai kas attiecas uz darba vides vai vides aizsardzību. Turpretī otrajā gadījumā jaunu valsts tiesību aktu pieņemšana var vairāk apdraudēt saskaņošanas procesu. Kopienas iestādes principā nevar ņemt vērā valsts tiesību aktu, izstrādājot saskaņošanas pasākumu. Šajā gadījumā EK līguma 30. pantā paredzētās prasības netiek ņemtas vērā un pieļaujams ir tikai tāds pamatojums, kas attiecas uz vides vai darba vides aizsardzību, ar nosacījumu, ka dalībvalsts iesniedz jaunus zinātniskus datus un ka nepieciešamība ieviest jaunas valsts tiesību normas ir saistīta ar īpašu problēmu attiecīgajā dalībvalstī, kas radusies pēc saskaņošanas pasākuma pieņemšanas.” (7)

(51)

Ņemot vērā citēto judikatūru, jāatzīst, ka mērķis, kādēļ tiek nodalīts LESD 114. panta 4. un 5. punkts, ir izvirzīt augstākas pamatojuma prasības gadījumos, kad saskaņošana ir vairāk apdraudēta, jo attiecīgais valsts noteikums nav bijis zināms likumdevējam saskaņotā pasākuma pieņemšanas laikā un tādēļ nav ticis ņemts vērā, izstrādājot saskaņošanas pasākumu.

(52)

Kā jau tika konstatēts, paziņotie valsts noteikumi pašreizējā redakcijā ir spēkā no 2006. gada. Tātad tie bija spēkā laikā, kad tika izstrādāta Regula (ES) 2019/1009, un līdz ar to tie arī uzskatāmi par pastāvošiem pirms minētās regulas.

(53)

Turklāt, kā izriet no ietekmes novērtējuma, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ar CE zīmi marķētus mēslošanas līdzekļus (8), laikā, kad tika izstrādāta Regula (ES) 2019/1009, paziņotie valsts noteikumi Savienības likumdevējam bija zināmi. Līdz ar to paziņotie valsts noteikumi ir uzskatāmi par iepriekš pastāvošiem, ņemot vērā LESD 114. panta 4. punktu.

(54)

Kā minēts iepriekš, Regula (ES) 2019/1009 uzskatāma par atbilstīgo saskaņošanas pasākumu šim konkrētajam novērtējumam. Tādēļ paziņotie valsts noteikumi jānovērtē minētās regulas kontekstā. Ir jāizvērtē, vai paziņotie valsts noteikumi ir atkāpe no Regulas (ES) 2019/1009 un ir stingrāki par minēto regulu.

(55)

Fosfāta mēslošanas līdzekļiem piemērojamā kadmija robežvērtība, kas noteikta Regulas (ES) 2019/1009 I pielikuma II daļas PFC 1(B) 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un PFC 1(C)(I) 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, no kura paredzēta atkāpe paziņotajos valsts noteikumos, ir 60 mg uz kg P2O5, savukārt paziņotajos valsts noteikumos paredzētā kadmija robežvērtība ir 20 mg uz kg P2O5. Tādēļ ir skaidrs, ka paziņotajos valsts noteikumos ir paredzēta atkāpe no Regulas (ES) 2019/1009 un tie ir stingrāki par minētās regulas noteikumiem.

(56)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var izdarīt šādus secinājumus: 1) paziņotie valsts noteikumi bija spēkā pirms saskaņošanas pasākuma, un likumdevējam par tiem bija zināms saskaņošanas pasākuma, proti, Regulas (ES) 2019/1009, izstrādes laikā. Tādēļ tie ir jāuzskata par iepriekš pastāvošu pasākumu saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu; 2) paziņotie valsts noteikumi, kuros paredzēta atkāpe no Regulas (ES) 2019/1009 I pielikuma II daļas PFC 1(B) 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un PFC 1(C)(I) 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta, ir stingrāki par Regulas (ES) 2019/1009 prasībām.

(57)

Tādējādi Komisija uzskata, ka Ungārijas iesniegtais paziņojums ir pilnā mērā pieņemams saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu.

(58)

Saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu un 6. punkta pirmo daļu Komisijai ir jāpārliecinās, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas dod iespēju dalībvalstij atstāt spēkā savus noteikumus, kuri atkāpjas no minētajā pantā paredzētā Savienības saskaņošanas pasākuma.

(59)

Konkrētāk, Komisijai jānovērtē, vai paziņotie valsts noteikumi ir pamatojami ar LESD 36. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem, vai tiem ir sakars ar vides vai darba vides aizsardzību un vai tie paredz tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi likumīgā mērķa sasniegšanai. Turklāt, ja Komisija uzskata, ka valsts noteikumi atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, saskaņā ar LESD 114. panta 6. punktu tai jāpārbauda, vai valsts noteikumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un vai tie nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(60)

Saskaņā ar LESD 114. panta 6. punktā noteiktajiem termiņiem Komisija, pārbaudot, vai saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu paziņotie valsts pasākumi ir pamatoti, balstās uz tiem pamatojumiem, kurus dalībvalsts norāda savā paziņojumā. Pierādīšanas pienākums piekrīt dalībvalstij, kura iesniegusi lūgumu saglabāt valsts pasākumus.

(61)

Tomēr, ja Komisijai ir informācija, kuras dēļ varētu rasties vajadzība pārskatīt Savienības saskaņošanas pasākumu, no kura atkāpjas paziņotie valsts noteikumi, tā var šo informāciju ņemt vērā paziņoto valsts noteikumu vērtēšanā.

(62)

Ungārijas nostāja attiecībā uz kadmija saturu fosfāta mēslošanas līdzekļos, kuros ir vismaz 5 % P2O5, balstās uz augsnes ilgtermiņa aizsardzību, kā arī izrietošo cilvēka veselības un vides aizsardzību.

(63)

Ungārija paziņojumā Komisijai analizēja Regulā (ES) 2019/1009 noteiktās robežvērtības 60 mg uz kg P2O5 paredzamo ietekmi valsts teritorijā. Šāda robežvērtība radīja nopietnas bažas par cilvēka veselības un vides aizsardzību. Kadmijs tiek uzskatīts par kancerogēnu vielu, kas pieskaitāma vistoksiskākajiem elementiem. Augi viegli absorbē kadmiju, un tādējādi kadmijs nonāk barības ķēdē. Ungārija ir pirmajā vietā Savienībā un pasaulē plaušu vēža izraisītu nāves gadījumu ziņā. Tādēļ Ungārija uzsver nepieciešamību samazināt turpmāku eksponētību kadmijam, kas rodas, kadmijam nonākot organismā ar pārtiku.

(64)

Ņemot vērā, ka plašākas sabiedrības eksponētība kadmijam statistiski ir saistīta ar paaugstinātu vēža risku cita starpā arī plaušās, Ungārija vēlas samazināt tās iedzīvotāju turpmāku eksponētību kadmijam, nosakot zemāku robežvērtību fosfāta mēslošanas līdzekļiem.

(65)

Papildus bažām par cilvēka veselību Ungārija arī iesniedza pamatojumu saistībā ar vides aizsardzību un augšņu ilgtermiņa aizsardzību. Augsnes Ungārijā galvenokārt ir skābas vai ļoti skābas, līdz ar to tajās vieglāk uzkrājas kadmijs, tādēļ tām nepieciešama labāka aizsardzība.

(66)

Savā pamatojumā Ungārija izmanto pētījumus, kuros kadmija uzkrāšanās cilvēka organismā ir saistīta ar vairākām veselības problēmām, no kurām visnopietnākā ir plaušu vēzis, bet kuru vidū ir arī hroniska nieru mazspēja un osteoporoze (9). Ungārija paziņojumā arī izmanto dažādus avotus saistībā ar kadmija uzkrāšanos augsnē (10). Ungārija norāda, ka pastāv tieša saikne starp kadmija uzkrāšanos augsnē, tā neizbēgamo nonākšanu pārtikā un barībā un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

(67)

Lielākā daļa fosfāta mēslošanas līdzekļu Ungārijas tirgū ir EK mēslošanas līdzekļi. Tomēr vairumam EK mēslošanas līdzekļu Ungārijas tirgū kadmija saturs ir mazāks par 20 mg uz kg P2O5. Tā kā 95 % importēto mēslošanas līdzekļu jau atbilst turpmāk paredzētajai robežvērtībai 60 mg uz kg P2O5, kas noteikta Regulā (ES) 2019/1009, Ungārija ar bažām norāda, ka nākotnē varētu mainīties importēšanas tendences un būtiski pieaugt tādu līdzekļu tirdzniecība, kuros kadmija līmenis pārsniedz 20 mg uz kg P2O5, tādējādi izraisot papildu kadmija uzkrāšanos augsnē un nonākšanu barības ķēdē.

(68)

Paziņoto valsts noteikumu mērķis ir nodrošināt augstāku cilvēka veselības un dzīvības un vides aizsardzības līmeni nekā paredzēts Regulā (ES) 2019/1009 attiecībā uz eksponētību kadmijam, nepieļaujot turpmāku kadmija uzkrāšanos augsnē. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāsaglabā zemāka maksimālā kadmija satura robežvērtība tādos fosfāta mēslošanas līdzekļos, kuros ir vismaz 5 masas % P2O5, salīdzinājumā ar Regulā (ES) 2019/1009 paredzēto saskaņoto robežvērtību.

(69)

Attiecībā uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību jāatzīmē, ka kadmijs ir nebūtisks un toksisks elements cilvēkiem, turklāt tas nav lietderīgs arī augiem vai dzīvniekiem. Konkrēti, kadmija oksīds ir klasificēts kā 2. kategorijas kancerogēna viela saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (11).

(70)

Kadmija klātbūtne augos un kadmija uzņemšana ar pārtikas produktiem ilgākā laika posmā var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību. Pēc tam, kad kadmijs ir absorbēts cilvēka ķermenī, tas lielā mērā saglabājas un uzkrājas ķermenī visas dzīves laikā (12).

(71)

Kadmijs var bojāt nieres, izraisot pārmērīgu beta-2-mikroglobulīna veidošanos – tā ir olbaltumviela, kas tiek izdalīta urīnā un kas ir nieru darbības bioloģiskais indikators. Kadmija ekspozīcijas ilgums un līmenis nosaka šīs ietekmes smagumu. Skeleta bojājumi ir vēl viena kritiskā ietekme, ko rada hroniska kadmija ekspozīcija, ja tā līmenis ir nedaudz augstāks par līmeni, kurā olbaltumvielas beta-2-mikroglobulīna saturs urīnā būtu agrīns indikators. Kadmijs galvenokārt uzkrājas aknās un nierēs, tā izdalīšanās notiek lēni, un cilvēka ķermenī tas var saglabāties gadu desmitiem ilgi.

(72)

Plašāka sabiedrība kadmijam ir eksponēta vairākos veidos, tostarp tas tiek uzņemts smēķējot. Nesmēķētājiem nozīmīgākais kadmija uzņemšanas avots ir pārtika. Kadmijs galvenokārt ir toksisks nierēm, bet var izraisīt arī kaulu demineralizāciju, un statistiski tas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku plaušās, endometrijā, urīnpūslī un krūtīs (13). Turklāt nevar izslēgt veselības risku pieaugušiem smēķētājiem un cilvēkiem ar izsīkušiem dzelzs krājumiem, un/vai tiem, kuri dzīvo rūpniecisko avotu tuvumā (14).

(73)

Ņemot vērā lielo plaušu vēža izraisītas nāves gadījumu skaitu Ungārijā, tās ieinteresētība novērst papildu eksponētību kadmijam ir pamatota.

(74)

Turklāt papildus ietekmei uz cilvēka veselību papildu kadmija uzkrāšanās augsnē var negatīvi ietekmēt augsnes bioloģisko daudzveidību un tādējādi arī augsnes funkcijas (piemēram, organisko vielu noārdīšanos), kā arī gruntsūdeņu kvalitāti, kadmijam izskalojoties augsnē. Augsnes īpašības ietekmē gan kadmija toksicitāti, gan biopieejamību. Kadmija mobilitāte un biopieejamība ir lielākas skābākās augsnēs un mazākas kaļķainās augsnēs. Aptuveni puse no Ungārijas augsnēm ir skābas vai ļoti skābas, tādēļ šajā dalībvalstī pastāv īpaši apstākļi – tā ir īpaši pakļauta kadmija uzkrāšanās augsnē riskam.

(75)

Bažas par kadmija radīto risku cilvēka veselībai un videi Padome pauda jau 1988. gada 25. janvāra rezolūcijā (15). Padome uzsvēra, ka ir svarīgi samazināt kadmija ieplūdi augsnē no visiem avotiem, tostarp no difūzajiem avotiem (piemēram, atmosfēras pārneses, fosfāta mēslošanas līdzekļiem, notekūdeņu dūņām utt.), cita starpā veicot “atbilstošus pasākumus kadmija satura kontrolei fosfāta mēslošanas līdzekļos, izmantojot piemērotu tehnoloģiju, kas nerada pārmērīgas izmaksas un ņem vērā vides apstākļus dažādos Kopienas reģionos”.

(76)

Nodomu risināt jautājumu par nejaušu kadmija saturu minerālmēslos Komisija tika izziņojusi jau Regulas (EK) Nr. 2003/2003 15. apsvērumā.

(77)

2002. gadā Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja secināja, ka robežvērtība 40 mg uz kg P2O5 vai vairāk izraisītu kadmija uzkrāšanos lielākajā daļā Eiropas Savienības augšņu. Turpretī nebija gaidāms, ka robežvērtība 20 mg uz kg P2O5 vai mazāk radīs ilglaicīgu uzkrāšanos augsnē 100 gadu laikā, neņemot vērā citas kadmija ieplūdes.

(78)

Priekšlikumā Regulai (ES) 2019/1009 (16), pamatojoties uz zinātniskajiem datiem, kas bija pieejami, novērtējot ietekmi, Komisija secināja, ka kadmijs metāla veidā un kadmija oksīds kopumā var radīt nopietnus riskus veselībai. Komisija ierosināja fosfāta mēslošanas līdzekļiem noteikt robežvērtību 60 mg uz kg P2O5 un 12 gadu laikā pēc jaunās regulas piemērošanas pakāpeniski samazināt šo robežvērtību līdz 20 mg uz kg P2O5.

(79)

Pastāv arī vispārēja vienprātība, ka mēslošanas līdzekļos esošais kadmijs ir galvenais kadmija avots, no kurienes tas nokļūst augsnē un barības ķēdē (17). Regula (ES) 2019/1009 nosaka robežvērtību 60 mg uz kg P2O5, ko piemēro no 2022. gada 16. jūlija. Lielākā daļa Eiropas tirgū pieejamo mēslošanas līdzekļu jau atbilst šai robežvērtībai. Kaut arī šīs robežvērtības ieviešana ir solis pareizajā virzienā, balstoties uz pieejamajiem zinātniskajiem datiem, maz ticams, ka tas ilgtermiņā būtiski samazinās kadmija uzkrāšanos augsnē.

(80)

Atzīstot, ka nākotnē ir vajadzīgas stingrākas saskaņotās kadmija satura robežvērtības fosfāta mēslošanas līdzekļos, Regula (ES) 2019/1009 uzliek Komisijai pienākumu no jauna novērtēt šīs robežvērtības ar mērķi tās samazināt, ja iespējams.

(81)

Balstoties uz iepriekš minēto, jāatzīst, ka paziņotajos valsts noteikumos noteiktā maksimālā robežvērtība ir pamatota ar vajadzību aizsargāt cilvēka veselību un dzīvību un vidi.

(82)

LESD 114. panta 6. punktā ir noteikts, ka Komisijai jāpārbauda, vai paziņoto pasākumu atstāšana spēkā nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis. Saskaņā ar Tiesas judikatūru (18), lai izvairītos no diskriminēšanas, līdzīgās situācijās nedrīkst būt atšķirīga attieksme un atšķirīgās situācijās nedrīkst būt vienāda attieksme, ja vien nav objektīva pamatojuma. Diskriminācijas neesība nozīmē to, ka valsts ierobežojumus tirdzniecībā nevar izmantot tā, lai diskriminētu citu dalībvalstu izcelsmes preces.

(83)

Paziņotie valsts noteikumi attiecas gan uz vietējiem produktiem, gan uz produktiem, kas ražoti citās dalībvalstīs. Kamēr nav pierādīts pretējais, var secināt, ka šie paziņotie valsts noteikumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis.

(84)

Valsts pasākumi, kuri paredz stingrākus nosacījumus produktu laišanai tirgū nekā Savienības regula, parasti būtu šķērslis tirdzniecībai. Tas tā ir tādēļ, ka dažus produktus, kas likumīgi laisti tirgū pārējā Savienībā, saskaņā ar valsts noteikumiem nav paredzēts laist tirgū attiecīgajā dalībvalstī. LESD 114. panta 6. punkta priekšnosacījumu mērķis ir novērst, ka ar minētā panta 4. un 5. punkta kritērijiem pamatotus ierobežojumus piemēro neatbilstīgu iemeslu dēļ un ka faktiski tie kļūst par ekonomiskiem pasākumiem, kas kavē produktu importēšanu no citām dalībvalstīm, proti, par līdzekļiem, kas netieši aizsargā valsts vietējos ražojumus (19).

(85)

Ņemot vērā to, ka paziņotie valsts noteikumi nosaka stingrāku robežvērtību attiecībā uz kadmija saturu fosfāta mēslošanas līdzekļos arī citu dalībvalstu uzņēmumiem citādi saskaņotā jomā, tie varētu nozīmēt slēptu tirdzniecības ierobežošanu vai šķērsli iekšējā tirgus darbībai.

(86)

Tā kā nav pierādījumu tam, ka valsts noteikumi faktiski būtu paredzēti valsts vietējo ražojumu aizsardzībai, var secināt, ka tie nav slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm. Tādējādi Komisijai atliek izvērtēt, vai paziņotie valsts noteikumi rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(87)

LESD 114. panta 6. punkts uzliek Komisijai pienākumu pārbaudīt, vai paziņoto pasākumu atstāšana spēkā nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. Šo nosacījumu nevar interpretēt tādā veidā, ka tas neļauj apstiprināt nevienu valsts pasākumu, kurš varētu ietekmēt iekšējā tirgus darbību. Ikviens valsts pasākums, kas atkāpjas no saskaņošanas pasākuma, kura mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība, būtībā ir pasākums, kurš varētu ietekmēt iekšējo tirgu. Tādēļ, lai saglabātu LESD 114. pantā noteiktās procedūras lietderīgumu, jēdziens “šķērslis iekšējā tirgus darbībai” LESD 114. panta 6. punkta kontekstā ir jāsaprot kā nesamērīga ietekme uz izvirzīto mērķi (20).

(88)

Vērtējot, vai paziņotie valsts noteikumi ir piemēroti un nepieciešami mērķa sasniegšanai, jāņem vērā vairāki apstākļi. Komisijai jāizvērtē, vai aizsardzības līmenis, kas izriet no Ungārijas tiesību aktos noteiktās kadmija robežvērtības, ļauj efektīvi aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību, no vienas puses, un vidi, no otras puses.

(89)

Paziņoto valsts noteikumu mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un vidi, nepieļaujot kadmija uzkrāšanos augsnē. Ungārija paziņojumā Komisijai pamato atkāpes nepieciešamību, minot īpašos apstākļus saistībā ar Ungārijas iedzīvotāju īpašo neaizsargātību, ņemot vērā lielo plaušu vēža izraisītas nāves gadījumu skaitu un augsnes skābumu.

(90)

Ungārija ir pirmajā vietā Savienībā un pasaulē plaušu vēža izraisītu nāves gadījumu ziņā. Tādēļ Ungārija uzsver nepieciešamību samazināt turpmāku eksponētību kadmijam, kas rodas, kadmijam nonākot organismā ar pārtiku. Turklāt aptuveni puse no Ungārijas augsnēm ir skābas vai ļoti skābas, šajā dalībvalstī pastāv īpaši apstākļi – tā ir īpaši pakļauta kadmija uzkrāšanās augsnē riskam.

(91)

Ir arī atzīts, ka mēslošanas līdzekļiem piemērojamā kadmija koncentrācijas maksimālā robežvērtība 20 mg uz kg P2O5 vai mazāk ir efektīva nolūkā nepieļaut kadmija ilgtermiņa uzkrāšanos augsnē 100 gadu laikā.

(92)

Ņemot vērā arī aspektus, kas saistīti ar Ungārijas īpašajiem apstākļiem, paziņotie valsts noteikumi ir uzskatāmi par nepieciešamiem, lai sasniegtu to mērķus.

(93)

Turklāt Ungārija apgalvo, ka lielākajā daļā tirgū pieejamo mēslošanas līdzekļu kadmija saturs jau ir mazāks par robežvērtību 20 mg uz kg P2O5, lai gan šāda prasība pašlaik uz EK mēslošanas līdzekļiem neattiecas. Tādēļ, nosakot robežvērtību 20 mg uz kg P2O5, netiks būtiski traucēta tirgus darbība.

(94)

Citu pasākumu, piemēram, izmantošanas ierobežojumu, ieviešana praksē būtu ļoti grūti kontrolējama un nesasniegtu izvirzīto mērķi. Komisija uzskata, ka paziņoto valsts noteikumu atstāšana spēkā nav nesamērīga un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai LESD 114. panta 6. punkta nozīmē.

(95)

Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija uzskata, ka nosacījums par šķēršļu neradīšanu iekšējā tirgus darbībai ir izpildīts.

(96)

Lai nodrošinātu, ka valsts pasākums un potenciālais šķērslis iekšējā tirgus darbībai tiek ierobežots līdz tam, kas ir absolūti nepieciešams Ungārijas izvirzīto mērķu sasniegšanai, valstij piešķirtā atkāpe ir jāierobežo laikā. Atkāpe vairs nebūs nepieciešama, ja nākotnē saskaņoto robežvērtību noteiks Ungārijas robežvērtības līmenī vai zemāk.

(97)

Saskaņoto robežvērtību var noteikt Ungārijas robežvērtības līmenī vai zemāk par to tikai ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, piemēram, saistībā ar pārskatīšanu, kas minēta Regulas (ES) 2019/1009 49. panta b) punktā. Tādēļ laikposms, uz kuru piešķir atkāpi, nav jāierobežo līdz noteiktam datumam ar šo lēmumu, bet jāsaskaņo ar likumdevēja lēmumu, ko tas nākotnē varētu pieņemt šajā jomā.

(98)

Tas atbilst Regulas (ES) 2019/1009 3. panta 2. punktam, kurā paredzēts, ka attiecībā uz kadmija saturu var turpināt piemērot atkāpes no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu līdz brīdim, kad Savienības līmenī sāk piemērot tādas saskaņotas robežvērtības kadmija saturam fosfāta mēslošanas līdzekļos, kas ir vienādas ar valsts robežvērtībām vai zemākas par tām.

(99)

Tādējādi paziņoto valsts noteikumu apstiprinājums jāpiemēro līdz brīdim, kad Savienības līmenī sāk piemērot pārskatītu saskaņoto robežvērtību, kas vienāda ar Ungārijas robežvērtību vai zemāka par to.

(100)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, jāsecina, ka Ungārijas paziņojums par nodomu atstāt spēkā valsts noteikumus, ar kuriem atkāpjas no Regulas (ES) 2019/1009, kas iesniegts 2019. gada 19. jūlijā, ir pieņemams.

(101)

Papildus Komisija uzskata, ka paziņotie valsts noteikumi:

(102)

Tādēļ Komisija uzskata, ka paziņotie valsts noteikumi būtu jāapstiprina,

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās apstiprināti minētās slimības gadījumi savvaļas cūku vai mājas cūku populācijā (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I–IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1150 (5) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Lietuvā, Polijā un Slovākijā.