ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 206 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
63. gadagājums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/892 (2020. gada 29. jūnijs) par darbīgās vielas beta-ciflutrīna apstiprinājuma neatjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 ) |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
||
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
30.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 206/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/890
(2020. gada 23. jūnijs)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Mele del Trentino” (AĢIN))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Mele del Trentino”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Mele del Trentino” būtu jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Nosaukums “Mele del Trentino” (AĢIN) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 1.6. grupas “Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (3) XI pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 23. jūnijā
Komisijas
un tās priekšsēdētājas vārdā –
Komisijas loceklis
Janusz WOJCIECHOWSKI
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 72, 5.3.2020., 14. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).
30.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 206/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/891
(2020. gada 26. jūnijs),
ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 447/2014 groza attiecībā uz īpašajiem noteikumiem, lai saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) finansēto pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas noteikumus salāgotu ar īpašajiem pasākumiem, kuri ieviesti Covid-19 pandēmijas kontekstā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (1), un jo īpaši tās 12. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 447/2014 (2) 33. pantu ir piemērojami noteikumi, kuri Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) mērķim paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 1303/2013 (3) un (ES) Nr. 1299/2013 (4). |
(2) |
Pārrobežu sadarbības programmu īstenošanu gan saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), gan saskaņā ar ETS vēl nepieredzētā veidā ir ietekmējušas Covid-19 pandēmijas sekas. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem. Šiem pasākumiem būtu jādod iespēja pārrobežu sadarbības programmām IPA II ietvaros palīdzēt elastīgi un efektīvi reaģēt uz strauji augošajām vajadzībām visvairāk apdraudētajās nozarēs, tādās kā veselības aprūpe, uzņēmējdarbība, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus, un darba tirgus, un tādējādi uzlabot sociālekonomisko atveseļošanos programmu jomās. |
(3) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/460 (5) un (ES) 2020/558 (6) ieviestie īpašie pasākumi attiecas uz pārrobežu sadarbības programmām ETS ietvaros un pārrobežu sadarbības programmām IPA II ietvaros, ciktāl Īstenošanas regulas (ES) Nr. 447/2014 33.–48. pantā ir atsauce uz noteikumiem, kas grozīti ar Regulām (ES) 2020/460 un (ES) 2020/558. Tomēr ir lietderīgi grozīt arī dažus Īstenošanas regulas (ES) Nr. 447/2014 noteikumus, uz kuriem minētie īpašie pasākumi neattiecas. |
(4) |
Lai mazinātu slogu valstu budžetam, ko izmanto Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai, saskaņā ar budžeta apropriācijām un ņemot vērā pieejamo finansējumu būtu jādod iespēja vadošajām iestādēm izņēmuma kārtā pieprasīt līdzfinansējuma likmi 100 % apmērā, kas piemērojama 2020.–2021. grāmatvedības gadam. |
(5) |
Lai nodrošinātu lielāku elastību Covid-19 pandēmijas seku mazināšanā, būtu jānodrošina, ka dalībvalstīm ir lielāka elastība programmu īstenošanā, un attiecībā uz izmaiņām pārrobežu sadarbības programmās būtu jāparedz vienkāršota procedūra, kurai nav nepieciešams Komisijas lēmums. Būtu jāprecizē, kāda informācija par šādām izmaiņām ir jāiesniedz Komisijai. |
(6) |
Ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas steidzamību, ir lietderīgi ļaut nekavējoties piemērot pasākumus, kas paredzēti šajā regulā, kurai tādēļ būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
(7) |
Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 447/2014 būtu attiecīgi jāgroza. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulu (ES) Nr. 231/2014 izveidotā IPA II komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulu (ES) Nr. 447/2014 groza šādi:
1) |
regulas 28. pantam pievieno jaunu 2.A punktu: “2.A. Atkāpjoties no 2. punkta, pēc vadošās iestādes pieprasījuma izdevumiem, kas deklarēti maksājumu pieteikumos pārskata gadā, kurš sākas 2020. gada 1. jūlijā un beidzas 2021. gada 30. jūnijā, vienam vai vairākiem prioritārajiem virzieniem var piemērot 100 % līdzfinansējuma likmi. Pieprasījumus grozīt līdzfinansējuma likmi iesniedz saskaņā ar 31. panta 5.A punktā noteikto programmu grozījumu procedūru, un tiem pievieno pārskatīto programmu. 100 % līdzfinansējuma likmi piemēro tikai tad, ja Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo sadarbības programmas grozījumu pirms pēdējā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 135. panta 2. punktu. Grāmatvedības gada, kas sākas 2021. gada 1. jūlijā un beidzas 2022. gada 30. jūnijā, pirmajā dienā līdzfinansējuma likme automātiski atjaunojas tādā līmenī, kāds bija dienā, kad Komisijai tika iesniegts otrajā daļā minētais pieprasījums grozīt līdzfinansējuma likmi.”; |
2) |
regulas 31. pantam pievieno jaunu 5.A punktu: “5.A. Atkāpjoties no 5. punkta, pārrobežu sadarbības programmās atbilstoši 27. panta a) punktam vadošā iestāde plānošanas periodā var pārvietot summu, kas sasniedz 8 % no prioritātei 2020. gada 1. februārī atvēlētā piešķīruma, nepārsniedzot 4 % no programmas budžeta, uz citu tās pašas programmas prioritāti. Šādi pārvietojumi neskar iepriekšējos gadus. Tos uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām, un tos iepriekš apstiprina Apvienotā uzraudzības komiteja. Dalībvalsts paziņo Komisijai pārskatīto finanšu plānu. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro programmas grozījumiem saskaņā ar šo punktu.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 26. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 447/2014 (2014. gada 2. maijs), ar ko paredz īpašos noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), piemērošanu (OV L 132, 3.5.2014., 32. lpp.)
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1301/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.).
30.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 206/5 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/892
(2020. gada 29. jūnijs)
par darbīgās vielas beta-ciflutrīna apstiprinājuma neatjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu un 78. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Direktīvu 2003/31/EK (2) beta-ciflutrīns kā darbīgā viela tika iekļauts Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā. |
(2) |
Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, tiek uzskatītas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā. |
(3) |
Darbīgās vielas beta-ciflutrīna apstiprinājums, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā, zaudē spēku 2020. gada 31. oktobrī. |
(4) |
Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā laikposmā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegts pieteikums uz darbīgās vielas beta-ciflutrīna apstiprinājuma atjaunošanu. |
(5) |
Pieteikuma iesniedzēji iesniedza papildu dokumentāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantu. Ziņotāja dalībvalsts konstatēja, ka pieteikums ir pilnīgs. |
(6) |
Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojumu, ko 2017. gada 8. martā iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai. |
(7) |
Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējiem un dalībvalstīm komentāru sniegšanai un saņemtos komentārus nosūtīja Komisijai. Turklāt Iestāde papildu kopsavilkuma dokumentāciju darīja publiski pieejamu. |
(8) |
2018. gada 9. augustā Iestāde nosūtīja Komisijai secinājumu (6) par to, vai ir sagaidāms, ka beta-ciflutrīns atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. |
(9) |
Iestāde konstatēja problēmas. Konkrētāk, Iestāde konstatēja nepieņemamu risku darbiniekiem, kuri iekrauj un sēj ar beta-ciflutrīnu apstrādātās biešu sēklas. Turklāt attiecībā uz beta-ciflutrīna lietošanu uz kartupeļu un kviešu lauka Iestāde konstatēja augstu risku iedzīvotājiem, nemērķa posmkājiem un ūdens organismiem. Saistībā ar lietošanu uz tomātiem siltumnīcās (pastāvīgās un nepastāvīgās) Iestāde konstatēja nepieņemamu risku operatoriem un darbiniekiem un saistībā ar lietošanu uz tomātiem nepastāvīgās siltumnīcās – nemērķa posmkājiem. Bez tam, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, nebija iespējams pabeigt patērētāju riska novērtējumu. |
(10) |
Komisija aicināja pieteikuma iesniedzējus iesniegt komentārus par Iestādes izdarīto secinājumu. Turklāt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta 1. punkta trešo daļu Komisija aicināja pieteikuma iesniedzējus iesniegt komentārus par atjaunošanas ziņojumu. Pieteikuma iesniedzēji sniedza komentārus, un tie tika rūpīgi izskatīti. |
(11) |
Tomēr, neraugoties uz pieteikuma iesniedzēju argumentiem, ar darbīgo vielu saistītās bažas kliedēt nebija iespējams. |
(12) |
Līdz ar to par vismaz viena augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem reprezentatīvajiem lietojumiem nav konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti. Tāpēc ir lietderīgi darbīgās vielas beta-ciflutrīna apstiprinājumu saskaņā ar minētās regulas 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu neatjaunot. |
(13) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza. |
(14) |
Būtu jāatvēl pietiekams laiks, kāds dalībvalstīm nepieciešams beta-ciflutrīnu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanai. |
(15) |
Ja attiecībā uz beta-ciflutrīnu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem dalībvalstis piešķir pagarinājuma periodu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantam, minētajam periodam nevajadzētu pārsniegt 12 mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. |
(16) |
Lai atjaunošanas procesu varētu pabeigt pirms minētā apstiprinājuma perioda beigām, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1589 (7) beta-ciflutrīna apstiprinājuma periodu pagarināja līdz 2020. gada 31. oktobrim. Tomēr, ņemot vērā, ka lēmums par apstiprinājuma neatjaunošanu ir pieņemts pirms minētā pagarinātā apstiprinājuma termiņa beigām, šī regula būtu jāpiemēro pēc iespējas drīzāk. |
(17) |
Šī regula neliedz iespēju uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. panta pamata iesniegt citus pieteikumus uz beta-ciflutrīna apstiprināšanu. |
(18) |
Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Darbīgās vielas apstiprinājuma neatjaunošana
Darbīgās vielas beta-ciflutrīna apstiprinājumu neatjauno.
2. pants
Grozījums Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā 48. rindu par beta-ciflutrīnu svītro.
3. pants
Pārejas pasākumi
Dalībvalstis vēlākais līdz 2021. gada 20. janvārim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kas kā darbīgo vielu satur beta-ciflutrīnu.
4. pants
Pagarinājuma periods
Jebkurš pagarinājuma periods, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, beidzas ne vēlāk kā 2021. gada 20. jūlijā.
5. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 29. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) Komisijas Direktīva 2003/31/EK (2003. gada 11. aprīlis), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai iekļautu 2,4-DB, beta-ciflutrīnu, ciflutrīnu, iprodionu, linuronu, maleīnhidrazīdu un pendimetalīnu kā aktīvās vielas (OV L 101, 23.4.2003., 3. lpp.).
(3) Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).
(6) EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), 2018. gads. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance beta-cyfluthrin, EFSA Journal 2018;16(9):5405.
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1589 (2019. gada 26. septembris), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām amidosulfuronam, beta-ciflutrīnam, bifenoksam, hlortoluronam, klofentezīnam, klomazonam, cipermetrīnam, daminozīdam, deltametrīnam, dikambam, difenokonazolam, diflubenzuronam, diflufenikānam, fenoksapropam-P, fenpropidīnam, fludioksonilam, flufenacetam, fostiazātam, indoksakarbam, lenacilam, MCPA, MCPB, nikosulfuronam, piklorāmam, prosulfokarbam, piriproksifēnam, tiofanātmetilam, triflusulfuronam un tritosulfuronam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 248, 27.9.2019., 24. lpp.).
30.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 206/8 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/893
(2020. gada 29. jūnijs),
ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 8., 17., 50., 76., 132., 138., 143., 157., 161., 176., 193., 217., 232. un 268. pantu,
tā kā:
(1) |
Regulas (ES) Nr. 952/2013 (Kodekss) un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (2) praktiskās īstenošanas gaitā ir konstatēts, ka ir nepieciešams veikt konkrētus grozījumus šajā īstenošanas regulā, lai to labāk pielāgotu uzņēmēju un muitas administrāciju vajadzībām, kā arī lai ņemtu vērā norises likumdošanas jomā un norises saistībā ar Kodeksa vajadzībām izveidoto elektronisko sistēmu ieviešanu. |
(2) |
Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā C-661/15 (3) paziņoja, ka Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (4) 145. panta 3. punkts, kurā bija noteikts viena gada termiņš, kura laikā var ņemt vērā preču ar trūkumiem cenas korekcijas to muitas vērtības noteikšanas vajadzībām, nav spēkā. Saskaņā ar Tiesas skaidrojumu, pamatojoties uz Muitas kodeksu, kas bija piemērojams tajā laikā (5), parādnieks ievedmuitas nodokļu atmaksu, kas ir proporcionāla muitas vērtības samazinājumam, kurš izriet no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 145. panta 2. punkta, varētu saņemt līdz trīs gadu termiņa beigām no minēto nodokļu paziņošanas datuma parādniekam. Tomēr Regulas (EEK) Nr. 2454/93 145. panta 3. punktā šī iespēja ir ierobežota uz 12 mēnešiem, jo muitas vērtības korekciju, kas izriet no minētās regulas 145. panta 2. punkta piemērošanas, var ņemt vērā vienīgi tad, ja korekcija ir veikta 12 mēnešu laikā. Regulas (EEK) Nr. 2454/93 145. panta 3. punkts ir pretrunā Muitas kodeksa 29. pantam, ko lasa saistībā ar minētā kodeksa 78. pantu un 236. panta 2. punktu. Tādēļ tas nebija spēkā. Regulas (EEK) Nr. 2913/92 un (EEK) Nr. 2454/93 vairs nav spēkā, taču arī Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 132. panta c) punktā ir noteikts viena gada termiņš, lai veiktu preču ar trūkumiem cenas korekciju. Tādēļ tas ir jāsvītro, lai būtu skaidrs, ka Kodeksa 121. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais vispārīgais trīs gadu termiņš, kas paredzēts pārmaksātu nodokļu atmaksas vai atlaišanas pieprasīšanai, ir piemērojams arī precēm ar trūkumiem. Juridiskās noteiktības dēļ un lai precizētu to, ka viena gada ierobežojumam nekad nebija jābūt piemērojamam šādos gadījumos, Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 132. panta c) punkts būtu jāsvītro ar atpakaļejošu spēku no minētās regulas spēkā stāšanās brīža. |
(3) |
Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. pantā ir paredzēts, ka tādas informācijas iesniegšanai, apstrādei, glabāšanai un apmaiņai, kas ir saistīta ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām, un turpmākai attiecīgās informācijas apmaiņai ir jāizmanto elektroniskā informācijas un sakaru sistēma, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu. Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/2151 (6) Komisija ir lēmusi izveidot jaunu elektronisko sistēmu (IKS2), kas palīdzēs muitas pirmsierašanās drošības un drošuma riska analīzē un ar to saistītajās kontrolēs, proti, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņu apstrādē muitas riska analīzei un kontrolei, kā arī ar to saistītās informācijas apmaiņā. Tādēļ būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. pants, lai precizētu, kādām vajadzībām ir izmantojama IKS2 sistēma, kā arī lai nodrošinātu harmonizāciju Savienības muitas teritorijā, nosakot prasību uzņēmējiem, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu iesniegšanai muitas dienestiem un saistītās informācijas apmaiņai ir izmantojama tirgotāja vienota saskarne, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstis. |
(4) |
Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 183. pantā ir izklāstīti noteikumi par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu iesniegšanu, tostarp pienākums to iesniegšanu konkrētos gadījumos veikt dažādām personām saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu (datu reģistrēšana no dažādiem avotiem). IKS2 sistēmas īstenošana trīs laidienos (1. laidiens, 2. laidiens, 3. laidiens) pakāpeniski ļaus ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datus iesniegt dažādām personām no attiecīgajiem pārvadājumu nozares sektoriem vai darījumdarbības modeļiem. Tādēļ būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 183. pants, lai precizētu līdz IKS2 pilnīgai ieviešanai piemērojamos noteikumus. Sākumpunkts ir situācija pašlaik spēkā esošajā importa kontroles sistēmā. Šajā sistēmā pārvadātājiem visos transporta veidos (gaiss, jūra, iekšējie ūdensceļi, autoceļi un dzelzceļš), tostarp ekspress pārvadātājiem, ir vienā reizē jāiesniedz visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, kurām nav piemērojams atbrīvojums saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pantu (7). No jaunās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas brīža gaisa pārvadājumos ekspress pārvadātajiem turklāt būs prasība iesniegt minimuma datu kopu par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no to vērtības, un pasta operatoriem pirmo reizi būs prasība iesniegt minimuma datu kopu, bet tikai par precēm pasta sūtījumos, kuru beidzamais galamērķis ir Savienība. Atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. pantam līdz jaunās sistēmas 2. laidiena ieviešanai minētā minimuma datu kopa tiks uzskatīta par pilnu kopsavilkuma deklarāciju par precēm pasta sūtījumos un par precēm sūtījumos, kuru vērtība nepārsniedz EUR 22. No IKS2 2. laidiena ieviešanas laikposma pirmās dienas gaisa pārvadājumos būs iespējama datu reģistrēšana no dažādiem avotiem. Gaisa pārvadātājiem būs jābeidz izmantot esošā importa kontroles sistēma un pakāpeniski jāsavienojas ar jauno IKS2, kurā tie varēs iesniegt attiecīgo datu kopu ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām. No jaunās sistēmas 3. laidiena ieviešanas laikposma pirmās dienas datu reģistrēšana no vairākiem avotiem būs iespējama pārējos pārvadājumu veidos. Šajos pārējos pārvadājumu veidos pārvadātājiem pakāpeniski jāsavienojas ar jauno sistēmu. Dalībvalstis noteiks datumu, no kura uzņēmējiem būs obligāti jāsāk izmantot jaunās sistēmas dažādie laidieni saskaņā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikuma I daļas 6. punktu, ievērojot tur noteiktos ieviešanas laikposmus. Būtu jāgroza arī 183. pants, lai precizētu noteikumus, kas piemērojami, lai noteiktu pirmo ievešanas muitas iestādi, ja personai, kas iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, nav zināma transportlīdzekļa, kas pārvadā preces, pirmā ierašanās vieta Savienībā. |
(5) |
Jaunās sistēmas trīs laidienu ieviešanas laikā būtu jāpiemēro informācijas par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām sniegšanas pienākumi personām, kas nav pārvadātāji. Tādējādi vispārīgā atsauce uz importa kontroles sistēmas ieviešanu Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 184. pantā būtu jāaizstāj ar precīzākām atsaucēm uz IKS2 trim laidieniem. Pienākums informēt par precēm, ko pārvadā pa jūru, būtu jāpiemēro no tā brīža, kad pārvadātājam ir obligāti jāizmanto jaunās sistēmas 3. laidiens. Pienākums informēt par precēm, ko pārvadā pa gaisu vai ko pārvadā pasts, būtu jāpiemēro no tā brīža, kad pārvadātājam ir obligāti jāizmanto jaunās sistēmas 2. laidiens. |
(6) |
Pildot muitas dienestu pienākumu reģistrēt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu iesniegšanu un informēt par šo reģistrēšanu, būtu arī jāatspoguļo dažādie IKS2 laidieni. Tādējādi vispārīgā atsauce uz importa kontroles sistēmas ieviešanu Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 185. pantā būtu jāaizstāj ar precīzākām atsaucēm uz jaunās sistēmas trim laidieniem. Muitas dienestiem būtu jāreģistrē ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas un jāpaziņo par to reģistrāciju no IKS2 1. laidiena īstenošanas laikposma pirmās dienas. Pēc minētās jaunās sistēmas 2. laidiena ieviešanas konkrētās situācijās būs pieejama datu reģistrēšana no dažādiem avotiem, un tādēļ 185. pantā būtu jānosaka prasība muitas dienestiem no minētā datuma nekavējoties informēt pārvadātāju par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datu reģistrēšanu, ko veic citi uzņēmēji, ja pārvadātājs ir pieprasījis sniegt informāciju. |
(7) |
Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 186. pantā būtu jāprecizē riska analīzes, kas veicama, pamatojoties uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, termiņi un nepieciešamie pasākumi, kas jāveic saistībā ar riska analīzi. Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 186. pantā būtu jāparedz vispārīgais princips, ka pirmajai ievešanas muitas iestādei, kura ir laicīgi saņēmusi ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, ir jāpabeidz riska analīze pirms preču ierašanās Savienības muitas teritorijā. Tomēr precēm, ko pārvadā pa gaisu, jāparedz īsāks termiņš. Pirmajai ievešanas muitas iestādei būtu jānosaka prasība pabeigt riska analīzi minētajām precēm, cik ātri vien iespējams pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopas saņemšanas. Turklāt, lai nodrošinātu muitas kontroles vienotu piemērošanu, 186. pantā būtu arī jāveic grozījumi, lai definētu pasākumu secību, kas pirmajai ievešanas muitas iestādei jāveic, lai pabeigtu riska analīzi, pamatojoties uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām. Konkrēti, pamatojoties uz Kodeksa 46., 47. un 128. pantu, pirmajai ievešanas muitas iestādei ir jāveic informācijas apmaiņa ar dalībvalstīm, kas norādītas konkrētajās ziņās, un ar dalībvalstīm, kas ir reģistrējušas IKS2 informāciju par drošības un drošuma riskiem, kas atbilst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, pieprasot minētajiem citiem muitas dienestiem veikt riska analīzi un darīt pieejamus konkrētus minētās riska analīzes rezultātus. |
(8) |
Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 186. pantā būtu arī jāveic grozījumi, lai uzliktu par pienākumu pirmajai ievešanas muitas iestādei pēc riska analīzes pabeigšanas ieteikt vispiemērotāko vietu un pasākumus preču kontroles veikšanai. Muitas iestādei, kuras kompetencē ir vieta, kas tika ieteikta kā vispiemērotākā vieta kontroles veikšanai, būtu jādod izvēles iespēja pildīt vai nepildīt šo ieteikumu, taču jebkurā gadījumā tai būtu jānosaka prasība informēt ievešanas muitas iestādi par to, vai kontrole ir vai nav veikta, un, ja kontrole ir veikta, – par tās rezultātiem. Turklāt ir lietderīgi ieviest procedūras noteikumu, kas paredz pienākumu muitas dienestiem izmantot IKS2, lai informētu par riska novērtējumiem un kontroles rezultātiem Kodeksa 46. panta 5. punktā paredzētajos gadījumos, vai citai kontroles rezultātu apmaiņai saskaņā ar Kodeksa 47. panta 2. punktu. Turklāt pienākums veikt riska analīzi preču uzrādīšanas laikā būtu jāpaplašina, lai aptvertu arī citus gadījumus, kad saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 piemēro atbrīvojumu no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju. |
(9) |
Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 187. pantā būtu jāgroza nosaukums, lai atspoguļotu, ka panta noteikumiem ir pagaidu raksturs, jo tie ir piemērojami tikai līdz IKS2 ieviešanai. Līdz laikam, kad būs pieejama jaunā sistēma, muitas dienestiem būtu jānosaka prasība riska analīzi veikt, pamatojoties uz informāciju esošajā importa kontroles sistēmā. Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 187. pantā būtu jānosaka, ka esošā importa kontroles sistēma ir jāizmanto līdz konkrētajiem jaunās sistēmas ieviešanas datumiem. Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 187. panta 5. punktā būtu arī jāatjaunina atsauces uz Deleģēto regulu (ES) 2015/2446. Noteikumi par to, ka nav iespējams izlaist preces, kamēr nav veikta riska analīze, un par to, kā veicama riska analīze pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas labošanas, būtu jāpiemēro arī pārejas periodā, un tādēļ tie būtu jāpievieno Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 187. pantā. |
(10) |
Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 188. pantā izklāstītajos procedūras noteikumos par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas labošanu vai atzīšanu par nederīgu būtu jānošķir jaunā IKS2 un esošā importa kontroles sistēma. Lai iesniegtu pieprasījumus labot vai atzīt par nederīgu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, būtu jāizmanto jaunā sistēma. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut pieprasījumu iesniegšanu papīra formā, lai labotu vai atzītu par nederīgām deklarācijas, kas tika iesniegtas esošajā importa kontroles sistēmā. |
(11) |
Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 189. pants būtu jāgroza, lai nošķirtu gaisa kuģu un jūras kuģu maršruta maiņai piemērojamos noteikumus esošajā importa kontroles sistēmā un jaunajā elektroniskajā IKS2 sistēmā piemērojamos noteikumus. |
(12) |
Pēc ES veidlapas 302 ieviešanas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 51) punktā būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 207. pants, lai ļautu izmantot ES veidlapu 302 par Savienības preču muitas statusa apliecinājumu. |
(13) |
Pēc grozījumiem Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā attiecībā uz aktiem, ko uzskata par muitas deklarāciju, būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 218. pants, lai precizētu, kuros gadījumos konkrētas ievešanas vai izvešanas muitas formalitātes arī ir uzskatāmas par veiktām ar aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju. |
(14) |
Pēc Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. panta 3. punkta ieviešanas par pārejas noteikumu, kas ļauj līdz IKS2 1. laidiena ieviešanai deklarēt pasta sūtījumus, tos uzrādot muitai, tādējādi nodrošinot palīdzību muitas pirmsierašanās drošības un drošuma riska analīzē un ar to saistītajās kontrolēs, būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 220. pants, lai precizētu, ka konkrētie noteikumi par pasta sūtījumu pieņemšanu un izlaišanu arī ir pārejas noteikumi. |
(15) |
Būtu arī jāparedz procedūras noteikumi par abu veidlapu: NATO veidlapas 302 un ES veidlapas 302 izmantošanu muitas procedūrās, kas nav tranzīts. Tādēļ Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 būtu jāiekļauj jauns 220.a un 220.b pants. Lai nodrošinātu procedūras noteikumu raitu piemērošanu, minētās regulas 221. pantā būtu jānosaka prasība dalībvalstu muitas dienestiem norādīt muitas iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par muitas formalitātēm un kontroli attiecībā uz precēm, kas ir pārvietojamas vai izmantojamas, izmantojot vai nu NATO veidlapu 302, vai ES veidlapu 302. |
(16) |
Būtu jāgroza arī Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 221. pants, lai precizētu, ka muitas iestāde, kas atrodas tajā dalībvalstī, kur beidzas preču nosūtīšana vai pārvadāšana, ir kompetentā muitas iestāde, kurai jādeklarē importam konkrētas beznodokļa preces, ja minētās preces ir deklarētas PVN vajadzībām saskaņā ar režīmu, izņemot īpašo režīmu no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai, tā saucamo importa vienas pieturas aģentūru, kas paredzēta Padomes Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā (8). Mērķis ir nodrošināt, ka minētajām precēm piemēro galamērķa vai patēriņa dalībvalsts PVN likmi. |
(17) |
Būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 271. pants, lai sekmētu elektroniskās sistēmas standartizētai informācijas apmaiņai (INF) harmonizētu izmantošanu. Lai izveidotu vienotu procedūru, kā uzņēmēji ievada šajā sistēmā pieprasītos datu elementus, attiecīgajiem uzņēmējiem būtu jāizmanto vienotā tirgotāja saskarne. |
(18) |
Pēc Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 221. pantā paredzētā pienākuma noteikšanas dalībvalstīm norādīt muitas iestādi, kas ir atbildīga par visām muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar precēm, kas ir pārvietojamas vai izmantojamas, izmantojot vai nu NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302, minētās regulas 285. pants, kurā paredzēts tas pats pienākums tikai attiecībā uz tranzītu, ir lieks un būtu jāsvītro. Turklāt noteikumi par NATO veidlapu 302 nodrošināšanu, kā arī procedūras noteikumi, kas piemērojami šādu veidlapu izmantošanai, būtu jāattiecina arī uz pārvietošanu tranzītā, izmantojot ES veidlapu 302. Tādēļ būtu jāgroza Regulas (ES) 2015/2447 285., 286. un 287. pants un būtu jāiekļauj jauni noteikumi. |
(19) |
Būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 321. pants, lai precizētu Savienības tranzīta procedūras beigas precēm, kas nonāk Savienības muitas teritorijā caur stacionārām transporta iekārtām, kā arī lai precizētu šādu preču juridisko situāciju, kad ir beigusies Savienības tranzīta procedūra. |
(20) |
Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 būtu jāgroza, lai paredzētu iespēju īpašā veidā noslēgt pagaidu ievešanas procedūru precēm, kas ir patērētas vai iznīcinātas militāru darbību laikā. |
(21) |
Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 324. panta 1. punktu uzņēmēji var noslēgt ievešanas pārstrādei IM/EX procedūru vienkāršotā veidā, jo pārstrādes produkti ir uzskatāmi par reeksportētiem. Tomēr gadījumā, kad ārpussavienības precēm, kurām ir piemērota ievešanas pārstrādei IM/EX procedūra, būtu piemērojams cita starpā tirdzniecības politikas pasākums, ja tās tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, tad šāda vienkāršota noslēgšana nav atļauta. Daži tirdzniecības politikas pasākumi ir noteikti, lai veiktu iepriekšēju Savienības uzraudzību, ko piemēro tikai laišanas brīvā apgrozībā gadījumā. Konkrēti pasākumi, kas skar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 324. panta 1. punkta piemērošanu, ir noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/670 (9) attiecībā uz konkrētu dzelzs un tērauda ražojumu importu un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/640 (10) attiecībā uz konkrētu alumīnija ražojumu importu. Būtu jāļauj uzņēmējiem izmantot Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 324. panta 1. punktā noteikto vienkāršojumu ar atpakaļejošu spēku 3 gadus pirms šā grozījuma stāšanās spēkā, ar nosacījumu, ka tie iesniedz datu elementus, kuri prasīti attiecīgajos uzraudzības pasākumos. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 324. panta 2. punkts. |
(22) |
Lai nodrošinātu preču, ko pārvieto caur stacionārām iekārtām, eksporta procedūras pabeigšanu, Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 331. pantā būtu jāprecizē, kad minētās preces ir uzskatāmas par uzrādītām muitai. |
(23) |
Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 23-02. pielikumā ir ietverti KN kodi un apraksti konkrētiem ražojumiem, ko vairs neizmanto, jo ir veikti grozījumi kopējā muitas tarifā (11). Tādēļ ir nepieciešams atjaunināt 23-02. pielikumu, jo īpaši ņemot vērā, kas tas ir pirmais atjauninājums kopš 2016. gada 1. maija, kad sāka piemērot Savienības Muitas kodeksu, Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 un Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447. |
(24) |
Lai dotu lielāku rīcības brīvību tranzīta darbības nepārtrauktības procedūrā un samazinātu formalitātes un izmaksas, kas rodas muitas dienestiem, būtu jāpagarina vispārējā galvojuma apliecības un galvojuma atbrīvojuma apliecības papīra formā derīguma termiņš Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 72-04. pielikumā. |
(25) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447
Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 groza šādi:
1) |
regulas 132. panta c) punktu svītro; |
2) |
regulas 182. līdz 186. pantu aizstāj ar šādu: “182. pants Elektroniska sistēma saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām (Kodeksa 16. pants) 1. Elektronisko sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, izmanto šādiem nolūkiem:
Sistēmas pakāpeniskās ieviešanas izstrādes un laidienu datumi ir noteikti projektā SMK importa kontroles sistēma 2 (IKS 2) Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā (*1). 1.a Uzņēmēji izmanto ES vienoto tirgotāja saskarni, ko Komisija un dalībvalstis ir izstrādājušas, savstarpēji vienojoties, lai iesniegtu informāciju, labojumu pieprasījumus, atzīšanas par nederīgu pieprasījumus, lai apstrādātu un glabātu ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas un lai apmainītos ar muitas dienestiem ar saistīto informāciju. 2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz tajā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas datumiem, kas noteikti Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām saistītās informācijas iesniegšanai un apmaiņai izmanto Regulā (EEK) Nr. 2454/93 paredzēto elektronisko sistēmu saskaņā ar šīs regulas 185. panta 1. punktu, 187. pantu un 188. panta 3. punktu. 183. pants Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšana (Kodeksa 127. panta 4., 5. un 6. punkts) 1. Ja nav piemērojams neviens no Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pantā paredzētajiem atbrīvojumiem no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas par precēm, ko pārvadā pa gaisu, sniedz šādā veidā:
1.a Ja nav piemērojams neviens no Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pantā paredzētajiem atbrīvojumiem no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad par precēm, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas sniedz šādā veidā:
2. Ja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, iesniedzot vienu vai vairākas datu kopas vai iesniedzot minimuma datu kopu, kas paredzēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. panta 2. un 2.a punktā, tad persona nepilnīgu vai minimuma datu kopu iesniedz tajā muitas iestādē, kura pēc personas rīcībā esošās informācijas būtu pirmā ievešanas muitas iestāde. Ja minētajai personai nav zināma vieta Savienības muitas teritorijā, kur paredzēta transportlīdzekļa, kas pārvadā preces, ierašanās pirmo reizi, tad pirmo ievešanas muitas iestādi var noteikt, vadoties pēc vietas, uz kuru preces ir nosūtītas. 184. pants Citu personu, izņemot pārvadātāju, informācijas sniegšanas pienākumi saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšanu (Kodeksa 127. panta 6. punkts) 1. No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu, gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 112. panta 1. punktā, pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura ir ar tām noslēgusi pārvadājuma līgumu un nav tām iesniegusi ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas. Ja saņēmējs, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, nedara pieejamas vajadzīgās ziņas personai, kas izdod konosamentu, tad minētā persona ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda saņēmēja identitāti. 2. No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu, gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 112. panta 1. punktā, persona, kas izdod konosamentu, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētā konosamenta izdošanu. Ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod konosamentu, informē par minētā konosamenta izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās. 3. No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 113. panta 1. punktā, pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura ir ar tām ir noslēgusi pārvadājuma līgumu vai izdevusi gaisa kravas pavadzīmi par tām pašām precēm un nav tām darījusi pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas. 4. No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 113. panta 1. punktā, persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu. Ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās. 5. No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 113.a panta 2. un 3. punktā, pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda pasta operatora vai ekspress pārvadātāja, kurš tam nedara pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti. 185. pants Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas reģistrēšana (Kodeksa 127. panta 1. punkts) 1. Muitas dienesti reģistrē ievešanas kopsavilkuma deklarāciju pēc tās saņemšanas un nekavējoties informē deklarētāju vai tā pārstāvi par deklarācijas reģistrēšanu, un paziņo minētajai personai ievešanas kopsavilkuma deklarācijas MRN un reģistrēšanas datumu. 2. No datuma, kas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā ir norādīts kā šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas laikposma sākuma datums, ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas iesniedz vismaz ar minimuma datu kopu, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. panta 2. un 2.a punktā, vai iesniedz ar vairākām datu kopām, tad muitas dienesti:
3. Muitas dienesti nekavējoties informē pārvadātāju par reģistrēšanu, ar nosacījumu, ka pārvadātājs to ir pieprasījis un tam ir piekļuve elektroniskajām sistēmām, kas minētas šīs regulas 182. pantā, jebkurā no šādiem gadījumiem:
4. Pienākumu informēt pārvadātāju 3. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos piemēro no Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā norādītā šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas laikposma sākuma datuma, ar nosacījumu, ka pārvadātājam ir piekļuve minētajai sistēmai. 186. pants Riska analīze un kontrole saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām (Kodeksa 46. panta 3. un 5. punkts, 47. panta 2. punkts un 128. pants) 1. Riska analīzi pabeidz pirms preču ierašanās pirmajā ievešanas muitas iestādē, ar nosacījumu, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācija ir iesniegta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. līdz 109. pantā noteiktajos termiņos, izņemot gadījumus, kad ir konstatēts risks vai ir jāveic papildu riska analīze. Neskarot pirmo daļu, pirmo riska analīzi precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā pa gaisu, veic cik ātri vien iespējams pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopas, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. panta 2. un 2.a punktā, saņemšanas. 2. Pirmā ievešanas muitas iestāde vispirms pabeidz drošības un drošuma riska analīzi pēc tam, kad 182. panta 1. punktā minētajā sistēmā ir veikta šāda informācijas apmaiņa:
3. Ja pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa sīkāku informāciju par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, kas tai nepieciešamas, lai pabeigtu riska analīzi, tad riska analīze tiek pabeigta pēc minētās informācijas saņemšanas. Minētajām vajadzībām pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa minēto informāciju no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā – no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas. Ja minētā persona nav pārvadātājs, pirmā ievešanas muitas iestāde informē pārvadātāju, ar nosacījumu, ka pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un pārvadātajam ir piekļuve šīs regulas 182. pantā 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai. 4. Ja pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatotas aizdomas, ka preces, kas ievestas pa gaisu, varētu radīt nopietnu aviācijas drošības apdraudējumu, tā pieprasa sūtījumu pirms iekraušanas gaisa kuģī, kura galamērķis ir Savienības muitas teritorija, pārbaudīt kā augsta riska kravu un pastu (HRCM) saskaņā ar 6.7. punktu Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1998 (*2) pielikumā un 6.7.3. punktu pielikumā Komisijas 2015. gada 16. novembra Īstenošanas lēmumam C(2015)8005 final, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kurā ietverta Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta a) punktā minētā informācija. Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas, ar nosacījumu, ka tām ir piekļuve šīs regulas 182. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:
Pēc minētās informēšanas persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā, persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, iesniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei minētās pārbaudes rezultātus un visu citu saistīto būtisko informāciju. Riska analīzi pabeidz tikai pēc tam, kad ir iesniegta minētā informācija. 5. Ja pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces, kas ievestas pa gaisu, vai konteinerkravas, kas ievestas pa jūru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. panta a) punktā, varētu radīt tādu nopietnu drošības un drošuma apdraudējumu, kura dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, tā dod rīkojumu preces neiekraut attiecīgajā transportlīdzeklī. Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas, ar nosacījumu, ka tām ir piekļuve šīs regulas 182. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:
Minēto informāciju sniedz nekavējoties pēc konkrētā riska konstatēšanas un konteinerkravu gadījumā, kas ievestas pa jūru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. panta a) punktā, ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad pārvadātājs ir saņēmis ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai attiecīgā gadījumā ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas. Pirmā ievešanas muitas iestāde turklāt nekavējoties informē visu dalībvalstu muitas dienestus par šo paziņojumu un dara tiem pieejamas attiecīgās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas. 6. Ja konstatēts, ka sūtījums rada tādu apdraudējumu, ka nepieciešama tūlītēja rīcība pēc transportlīdzekļa ierašanās, pirmā ievešanas muitas iestāde veic minēto rīcību pēc preču ierašanās. 7. Pēc riska analīzes pabeigšanas pirmā ievešanas muitas iestāde, nosūtot informāciju 182. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā, var ieteikt vispiemērotāko vietu un vispiemērotākos pasākumus kontroles veikšanai. Muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kas tika ieteikta kā vispiemērotākā kontroles veikšanai, pieņem lēmumu par kontroli un 182. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā dara pieejamus minētā lēmuma rezultātus visām muitas iestādēm, kuras, iespējams, ir iesaistītas preču pārvietošanā, vēlākais preču uzrādīšanai brīdī pirmajā ievešanas muitas iestādē. 7.a Kodeksa 46. panta 5. punktā un 47. panta 2. punktā minētajos gadījumos muitas iestādes dara savas veiktās muitas kontroles rezultātus pieejamus pārējo dalībvalstu muitas dienestiem šīs regulas 182. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā un apmainās ar attiecīgo riska informāciju šīs regulas 36. pantā minētajā sistēmā. 8. Ja Savienības muitas teritorijā ieved preces, kurām saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. panta 1. punkta c) līdz k) apakšpunktu, m) un n) apakšpunktu un 104. panta 2. līdz 4. punktu ir piemērojams atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad riska analīzi veic pēc preču uzrādīšanas. 9. Muitai uzrādītās preces var izlaist muitas procedūrai vai reeksportēt, tiklīdz ir veikta riska analīze un šādu izlaišanu pieļauj riska analīzes rezultāti un vajadzības gadījumā – veiktie pasākumi. 10. Riska analīzi veic arī tad, ja tiek labotas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas saskaņā ar Kodeksa 129. pantu. Tādā gadījumā, neskarot šā panta 5. punkta trešajā daļā noteikto termiņu, konteinerkravām, ko ieved pa jūru, riska analīzi pabeidz nekavējoties pēc ziņu saņemšanas, ja vien netiek konstatēts risks un nav jāveic papildu riska analīze. (*1) Komisijas 2019. gada 13. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 325, 16.12.2019., 168. lpp.)." (*2) Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (OV L 299, 14.11.2015., 1. lpp.).”;" |
3) |
regulas 187. pantu groza šādi:
|
4) |
regulas 188. pantu un 189. pantu aizstāj ar šādiem: “188. pants Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas labošana un atzīšana par nederīgu (Kodeksa 129. panta 1. punkts) 1. Šīs regulas 182. panta 1. punktā minēto elektronisko sistēmu izmanto pieprasījuma iesniegšanai, lai labotu vai atzītu par nederīgu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai tajā norādītās ziņas. Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labojumu vai atzīšanu par nederīgu pieprasa dažādas personas, tad katrai no minētajām personām var atļaut pieprasīt labojumu vai atzīšanu par nederīgu tikai attiecībā uz tām ziņām, ko tā ir iesniegusi. 2. Muitas dienesti nekavējoties paziņo personai, kura iesniedza labošanas vai atzīšanas par nederīgu pieprasījumu, par savu lēmumu to reģistrēt vai noraidīt. Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labošanu vai atzīšanu par nederīgu iesniedz nevis pārvadātājs, bet cita persona, tad muitas dienesti informē arī pārvadātāju, ar nosacījumu, ka pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un tam ir piekļuve 182. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai. 3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis var ļaut ievešanas kopsavilkuma deklarācijas, kas iesniegta 182. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā, ziņu labošanas vai atzīšanas par nederīgām pieprasījumus veikt, izmantojot līdzekļus, kas nav Kodeksa 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes. 189. pants Savienības muitas teritorijā ienākoša jūras kuģa vai gaisa kuģa maršruta maiņa (Kodeksa 133. pants) 1. Ja pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas 182. panta 2. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā jūras kuģa vai gaisa kuģa maršruts tiek mainīts un paredzams, ka tas vispirms ieradīsies muitas iestādē, kas atrodas dalībvalstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad minētā transportlīdzekļa operators informē par minēto maršruta maiņu ievešanas kopsavilkuma deklarācijā norādīto pirmo ievešanas muitas iestādi un iesniedz faktiskajai pirmajai ievešanas muitas iestādei ierašanās paziņojumu. Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja Savienības muitas teritorijā ir ievestas preces, kam piemērota tranzīta procedūra saskaņā ar Kodeksa 141. pantu. 2. Ievešanas kopsavilkuma deklarācijā norādītā pirmā ievešanas muitas iestāde pēc tam, kad tā ir saņēmusi informāciju saskaņā ar 1. punktu, nekavējoties informē par maršruta maiņu muitas iestādi, kura saskaņā ar minēto informāciju ir mainītā maršruta pirmā ievešanas muitas iestāde. Tā nodrošina, ka pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas attiecīgās ziņas un riska analīzes rezultāti. 3. No datuma, kas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā ir norādīts kā šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas laikposma sākuma datums, ja gaisa kuģa maršruts ir mainīts un tas vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas dalībvalstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad faktiskā pirmā ievešanas muitas iestāde minētajā sistēmā izgūst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, riska analīzes rezultātus un ieteikumus par kontroli, ko iesniegusi plānotā pirmā ievešanas muitas iestāde. 4. No datuma, kas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā ir norādīts kā šīs regulas 182. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanas laikposma sākuma datums, ja jūras kuģa maršruts ir mainīts un tas vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas dalībvalstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad faktiskā pirmā ievešanas muitas iestāde minētajā sistēmā izgūst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, riska analīzes rezultātus un ieteikumus par kontroli, ko iesniegusi plānotā pirmā ievešanas muitas iestāde.”; |
5) |
regulas 207. pantu aizstāj ar šādu: “207. pants Savienības preču muitas statusa apliecinājums TIR vai ATA karnetēs vai veidlapās 302 (Kodeksa 6. panta 3. punkts un 153. panta 2. punkts) 1. Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 127. pantu Savienības preces identificē TIR vai ATA karnetēs vai NATO veidlapā 302, vai ES veidlapā 302 ar kodu “T2L” vai “T2LF”. Procedūras izmantotājs pirms dokumenta uzrādīšanas nosūtītājai muitas iestādei, lai apstiprinātu tā autentiskumu, var attiecīgi iekļaut vienu no minētajiem kodiem un pievienot savu parakstu attiecīgajā dokumentā vietā, kas paredzēta preču aprakstam. Atbilstošā koda “T2L” vai “T2LF” autentiskumu apstiprina ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu, ko papildina kompetentās amatpersonas paraksts. Elektroniskās NATO veidlapas 302 vai elektroniskās ES veidlapas 302 gadījumā procedūras izmantotājs var arī iekļaut vienu no šiem kodiem veidlapas 302 datos. Minētajā gadījumā nosūtītāja muitas iestāde autentiskumu apstiprina elektroniski. 2. Ja TIR karnete, ATA karnete, NATO veidlapa 302 vai ES veidlapa 302 attiecas gan uz Savienības, gan ārpussavienības precēm, tās norāda atsevišķi un attiecīgi kodu “T2L” vai “T2LF” ieraksta tā, ka tas skaidri attiecas tikai uz Savienības precēm.”; |
6) |
regulas 218. panta nosaukumu un ievadteikumu aizstāj ar šādu: “218. pants Muitas formalitātes, kuras uzskata par nokārtotām, izmantojot aktu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. panta 1., 2., 4., 4.a, 5. punktā un 6. līdz 8. punktā (Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 139. pants, 158. panta 2. punkts, 172. pants, 194. pants un 267. pants) Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138., 139. un 140. panta vajadzībām šādas muitas formalitātes attiecīgā gadījumā uzskata par nokārtotām, izmantojot aktu, kas norādīts minētās deleģētās regulas 141. panta 1., 2., 4., 4.a, 5. un 6. līdz 8. punktā:”; |
7) |
regulas 220. pantu aizstāj ar šādu: “220. pants Pārejas noteikumi par precēm pasta sūtījumos (Kodeksa 158. panta 2. punkts, 172. un 194. pants) 1. Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138. panta vajadzībām muitas deklarāciju par precēm, kas minētas minētās deleģētās regulas 141. panta 3. punktā, uzskata par pieņemtu un preces uzskata par izlaistām, kad preces ir piegādātas saņēmējam. 2. Ja nebija iespējams saņēmējam piegādāt preces, tad uzskata, ka muitas deklarācija nav iesniegta. Preces, kuras netika piegādātas saņēmējam, uzskata par precēm, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā, līdz tās tiek iznīcinātas, reeksportētas vai citādi atsavinātas saskaņā ar Kodeksa 198. pantu.”; |
8) |
regulā iekļauj šādu 220.a un 220.b pantu: “220.a pants Procedūras noteikumi par NATO veidlapas 302 izmantošanu muitas procedūrās, izņemot tranzītu (Kodeksa 6. panta 3. punkts un 158. panta 2. punkts) 1. Dalībvalsts, kurā sākas militārās darbības Savienības muitas teritorijā, norādītā muitas iestāde nodrošina NATO bruņotos spēkus, kas izvietoti tās teritorijā, ar NATO veidlapām 302:
2. Preču nosūtīšanas laikā NATO bruņotie spēki veic jebkuru no šādām darbībām:
3. Ja NATO bruņotie spēki rīkojas saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, tie NATO veidlapas 302 kopiju nekavējoties iesniedz norādītajai muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar NATO bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces. Pārējās NATO veidlapas 302 kopijas pavada sūtījumu līdz galamērķa NATO bruņotajiem spēkiem, kuri pēc preču ierašanās tās apzīmogo un paraksta. Preču ierašanās laikā divas veidlapas kopijas iesniedz norādītajā muitas iestādē, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar galamērķa NATO bruņotajiem spēkiem. Norādītā muitas iestāde patur vienu kopiju un atdod atpakaļ otro kopiju muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar NATO bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces. 220.b pants Procedūras noteikumi par ES veidlapas 302 izmantošanu muitas procedūrās, izņemot tranzītu (Kodeksa 6. panta 3. punkts un 158. panta 2. punkts) 1. Dalībvalsts, kurā sākas militārās darbības Savienības muitas teritorijā, norādītā muitas iestāde nodrošina dalībvalsts bruņotos spēkus, kas izvietoti tās teritorijā, ar ES veidlapām 302:
2. Preču nosūtīšanas laikā dalībvalstu bruņotie spēki veic jebkuru no šādām darbībām:
3. Ja dalībvalsts bruņotie spēki rīkojas saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, tie ES veidlapas 302 kopiju nekavējoties iesniedz norādītajai muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces. Pārējās ES veidlapas 302 kopijas pavada sūtījumu līdz galamērķa dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri pēc preču ierašanās tās apzīmogo un paraksta. Preču ierašanās laikā divas veidlapas kopijas iesniedz norādītajā muitas iestādē, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar galamērķa dalībvalsts bruņotajiem spēkiem. Norādītā muitas iestāde patur vienu kopiju un atdod atpakaļ otro kopiju muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.”; |
9) |
regulas 221. pantam pievieno šādu 4., 5. un 6. punktu: “4. Kompetentā muitas iestāde, kurā jādeklarē tādu preču laišana brīvā apgrozībā, kas atrodas sūtījumā, kuram piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 (*3) 23. panta 1. punktam vai 25. panta 1. punktam, saskaņā ar PVN režīmu, izņemot īpašo režīmu no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai, kas paredzēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā (*4), ir muitas iestāde, kura atrodas tajā dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai pārvadāšana. 5. Muitas dienests katrā dalībvalstī, kuras teritorijā ir izvietoti NATO bruņotie spēki, kas ir tiesīgi izmantot NATO veidlapu 302, norāda muitas iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par muitas formalitātēm un kontroli attiecībā uz precēm, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām. 6. Muitas dienests katrā dalībvalstī norāda muitas iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar precēm, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām, kuras veiktas, izmantojot ES veidlapu 302. (*3) Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 324, 10.12.2009., 23. lpp.)." (*4) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).”;" |
10) |
regulas 271. pantu groza šādi:
|
11) |
regulas VII sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļā 4. apakšiedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “ ” |
12) |
regulas 285. pantu svītro; |
13) |
regulas 286. pantu aizstāj ar šādu: “286. pants NATO veidlapu 302 nodrošināšana NATO bruņotajiem spēkiem (Kodeksa 226. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta e) apakšpunkts) Nosūtīšanas dalībvalsts norādītā muitas iestāde nodrošina NATO bruņotos spēkus, kuri izvietoti tās teritorijā, ar NATO veidlapām 302:
|
14) |
regulā iekļauj šādu 286.a pantu: “286.a pants ES veidlapu 302 nodrošināšana dalībvalstu bruņotajiem spēkiem (Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts) Nosūtīšanas dalībvalsts norādītā muitas iestāde nodrošina dalībvalsts bruņotos spēkus, kuri izvietoti tās teritorijā, ar ES veidlapām 302:
|
15) |
regulas 287. pantu aizstāj ar šādu: “287. pants NATO veidlapas 302 izmantošanā piemērojamie procedūras noteikumi (Kodeksa 226. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta e) apakšpunkts) 1. Preču nosūtīšanas laikā NATO bruņotie spēki veic jebkuru no šādām darbībām:
2. Ja NATO bruņotie spēki NATO veidlapu 302 iesniedz elektroniski saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, tad šīs regulas 294., 296., 304., 306. un 314. līdz 316. pantu piemēro mutatis mutandis. 3. Ja NATO bruņotie spēki rīkojas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, tie NATO veidlapas 302 kopiju nekavējoties iesniedz norādītajai muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar NATO bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces. Pārējās NATO veidlapas 302 kopijas pavada sūtījumu līdz galamērķa NATO bruņotajiem spēkiem, kuri pēc preču ierašanās tās apzīmogo un paraksta. Preču ierašanās laikā divas NATO veidlapas 302 kopijas iesniedz norādītajā muitas iestādē, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar galamērķa NATO bruņotajiem spēkiem. Norādītā muitas iestāde patur vienu NATO veidlapas 302 kopiju un atdod atpakaļ otro kopiju muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar NATO bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.”; |
16) |
regulā iekļauj šādu 287.a pantu: “287.a pants ES veidlapas 302 izmantošanā piemērojamie procedūras noteikumi (Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts) 1. Preču nosūtīšanas laikā dalībvalstu bruņotie spēki veic jebkuru no šādām darbībām:
2. Ja dalībvalsts bruņotie spēki elektroniski iesniedz ES veidlapu 302 saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, tad 294., 296., 304., 306. un 314. līdz 316. pantu piemēro mutatis mutandis. 3. Ja dalībvalsts bruņotie spēki rīkojas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, tie ES veidlapas 302 kopiju nekavējoties iesniedz norādītajai muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces. Pārējās ES veidlapas 302 kopijas pavada sūtījumu līdz galamērķa dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri pēc preču ierašanās tās apzīmogo un paraksta. Preču ierašanās laikā divas ES veidlapas 302 kopijas iesniedz norādītajā muitas iestādē, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar galamērķa dalībvalsts bruņotajiem spēkiem. Norādītā muitas iestāde patur vienu ES veidlapas 302 kopiju un atdod atpakaļ otro kopiju muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru uzdevumā tiek nosūtītas preces.”; |
17) |
regulas 321. pantu groza šādi:
|
18) |
regulā iekļauj šādu 323.a pantu: “323.a pants Īpaša procedūras noslēgšana precēm, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām (Kodeksa 215. pants) Pagaidu ievešanas procedūras noslēgšanas vajadzībām attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 235.a pantā minētajām precēm to patēriņš vai iznīcināšana ir uzskatāms par reeksportu, ar nosacījumu, ka patērētais vai iznīcinātais daudzums atbilst militāro darbību raksturam.”; |
19) |
regulas 324. panta 2. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu daļu: “Tomēr 1. punktu piemēro gadījumos, kad uz ārpussavienības precēm, kam piemērota ievešanas pārstrādei IM/EX procedūra, būtu attiecināma iepriekšēja Savienības uzraudzība, ja tās tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, ar nosacījumu, ka ievešanas pārstrādei IM/EX atļaujas turētājs norāda datu elementus saskaņā ar konkrēto uzraudzības pasākumu.”; |
20) |
regulas 331. pantam pievieno šādu 3. punktu: “3. Ja preces, kuras pārvieto ar stacionāru transporta iekārtu, izved no Savienības muitas teritorijas, izmantojot minēto iekārtu, tad uzskata, ka minētās preces ir uzrādītas muitai, kad tās ir ievietotas stacionārajā transporta iekārtā.”; |
21) |
regulas 23-02. pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu; |
22) |
regulas 72-04. pielikumu groza šādi:
|
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs regulas 1. panta 1. punktu piemēro no 2016. gada 1. maija.
Šīs regulas 1. panta 19. punktu piemēro no 2017. gada 12. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 29. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.
(2) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).
(3) Tiesas 2017. gada 12. oktobra spriedums X BV v Staatssecretaris van Financiën C-661/15, ECLI:EU:C:2017:753.
(4) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).
(5) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).
(6) Komisijas 2019. gada 13. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 325, 16.12.2019., 168. lpp.).
(7) Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).
(8) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
(9) Komisijas 2016. gada 28. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2016/670, ar ko ievieš iepriekšēju Savienības uzraudzību attiecībā uz dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs (OV L 115, 29.4.2016., 37. lpp.).
(10) Komisijas 2018. gada 25. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/640, ar ko ievieš iepriekšēju Savienības uzraudzību attiecībā uz tādu konkrētu alumīnija izstrādājumu importu, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs (OV L 106, 26.4.2018., 7. lpp.).
(11) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 (par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 23-02. pielikuma tabulu aizstāj ar šādu:
“REGULAS 142. PANTA 6. PUNKTĀ MINĒTĀS PRECES
Preču apraksts šajā tabulā ir tikai orientējošs un neskar kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus. Šā pielikuma vajadzībām 142. panta 6. punktā noteikto pasākumu tvērumu nosaka, vadoties pēc KN kodu tvēruma, kādi tie eksistē šīs regulas pieņemšanas laikā.
KN (Taric) kods |
Preču apraksts |
Derīguma termiņš |
0701 90 50 |
jaunie kartupeļi |
1.1. līdz 30.6. |
0703 10 19 |
sīpoli (izņemot komplektus) |
1.1. līdz 31.12. |
0703 20 00 |
ķiploki |
1.1. līdz 31.12. |
0708 20 00 |
pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.) |
1.1. līdz 31.12. |
0709200010 |
sparģeļi, zaļie |
1.1. līdz 31.12. |
0709200090 |
sparģeļi, citādi |
1.1. līdz 31.12. |
0709 60 10 |
dārzeņpipari (paprika) |
1.1. līdz 31.12. |
0714 20 10 |
batātes, svaigas, nesadalītas, paredzētas lietošanai pārtikā |
1.1. līdz 31.12. |
0804300090 |
ananasi, izņemot žāvētus |
1.1. līdz 31.12. |
0804400010 |
avokado, svaigi |
1.1. līdz 31.12. |
0805 10 22 0805 10 24 0805 10 28 |
saldie apelsīni, svaigi |
1.6. līdz 30.11. |
0805211010 0805219011 0805219091 |
mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), svaigi |
1.3. līdz 31.10. |
0805220011 |
Monreale šķirnes klementīni, svaigi |
1.3. līdz 31.10. |
0805220020 |
klementīni (kas nav Monreale šķirnes), svaigi |
1.3. līdz 31.10. |
0805290011 0805290021 0805290091 |
vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi, svaigi |
1.3. līdz 31.10. |
0805400011 0805400031 |
greipfrūti, ieskaitot pomelo, svaigi, balti |
1.1. līdz 31.12. |
0805400019 0805400039 |
greipfrūti, ieskaitot pomelo, svaigi, rozā |
1.1. līdz 31.12. |
0805509010 |
laimi (Citrus aurantifolia, Citrus latifolia), svaigi |
1.1. līdz 31.12. |
0806 10 10 |
galda vīnogas |
21.11. līdz 20.7. |
0807 11 00 |
arbūzi |
1.1. līdz 31.12. |
0807190050 |
melones: Amarillo, Cuper, Honey Dew (ieskaitot Cantalene), Onteniente, Piel de Sapo (ieskaitot Verde Liso), Rochet, Tendral, Futuro |
1.1. līdz 31.12. |
0807190090 |
citādas melones |
1.1. līdz 31.12. |
0808309010 |
bumbieri, Nashi šķirnes (Pyrus pyrifolia), Ya šķirnes (Pyrus bretscheideri) |
1.5. līdz 30.6. |
0808309090 |
bumbieri, citādi |
1.5. līdz 30.6. |
0809 10 00 |
aprikozes |
1.1. līdz 31.5. 1.8. līdz 31.12. |
0809 30 10 |
nektarīni |
1.1. līdz 10.6. 1.10. līdz 31.12. |
0809 30 90 |
persiki |
1.1. līdz 10.6. 1.10. līdz 31.12. |
0809 40 05 |
plūmes |
1.10. līdz 10.6. |
0810 10 00 |
zemenes |
1.1. līdz 31.12. |
0810 20 10 |
avenes |
1.1. līdz 31.12. |
0810 50 00 |
kivi |
1.1. līdz 31.12.” |
30.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 206/27 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/894
(2020. gada 29. jūnijs),
ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (1) un jo īpaši tās 16. un 20. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 13. un 16. pantu,
tā kā:
1. KONTEKSTS
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) 2019/159 (“galīgā regula”) (3) Komisija ir noteikusi aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (26 tērauda ražojumu kategorijām). Pasākumi ietver tarifa kvotas (TK) sistēmu katrai atsevišķai ražojumu kategorijai tādā līmenī, kas nodrošinātu, ka tiek maksimāli samazināti traucējumi importam un tiek saglabāts parastais importa apjoms no tirdzniecības partneriem. Importa apjomam, kas pārsniedz tarifa kvotas, tiek piemērots ārpuskvotas tarifs 25 % apmērā. |
(2) |
Ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1590 (“pirmā pārskatīšanas regula”) (4) Komisija pirmo reizi pārskatīja noteiktos pasākumus un ieviesa vairākus pielāgojumus, ņemot vērā apstākļu maiņu un Savienības intereses, lai pasākumi darbotos efektīvāk. |
(3) |
Ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/35 (“galapatēriņa regula”) (5) Komisija atcēla iepriekš veikto pielāgojumu 4. ražojumu kategorijas tarifa kvotas pārvaldībā, jo tas bija izrādījies nelietderīgs. |
2. OTRĀ PĀRSKATĪŠANAS PROCEDŪRA
(4) |
Saskaņā ar galīgās regulas 8. pantu Komisija pasākumu noteikšanas periodā var pārskatīt pasākumus apstākļu maiņas gadījumā. |
(5) |
2020. gada 14. februārī Komisija sāka aizsardzības pasākumu otro pārskatīšanu, publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu (6), kurā tā aicināja ieinteresētās personas paust savu viedokli un iesniegt pierādījumus attiecībā uz pieciem pārskatīšanas pamatojumiem (7). |
(6) |
Īstenojot divpakāpju rakstisko procedūru, tika ievērots pienācīgs process. Pirmajā posmā Komisija saņēma aptuveni 90 informācijas iesniegumu. Otrajā posmā ieinteresētajām personām tika dota iespēja arī atspēkot citu personu sākotnēji iesniegto informāciju. Komisija papildus saņēma vairāk nekā 30 informācijas iesniegumu. |
(7) |
Procedūras rakstiskā daļa beidzās 2020. gada 18. martā – laikā, kad gan Savienībā, gan citās valstīs tika noteikti stingri norobežošanās pasākumi un pārvietošanās ierobežojumi Covid-19 pandēmijas izplatības apturēšanai. |
(8) |
Lai pārskatīšanas ietvaros ņemtu vērā šīs negaidītās situācijas radītās ekonomiskās sekas, kuru rezultātā ir krasi mainījušies Savienības tērauda tirgus darbības apstākļi un esošie aizsardzības pasākumi, 2020. gada 30. aprīlī Komisija noteica papildu ārkārtas periodu, kura laikā ieinteresētās personas var iesniegt savu viedokli par Covid-19 pandēmijas radītajām ekonomiskajām sekām tērauda tirgū. |
3. IZMEKLĒŠANAS KONSTATĒJUMI
(9) |
Pēc visas iesniegtās informācijas padziļinātas analīzes Komisija izdarīja tālāk izklāstītos secinājumus. Tie ir sakārtoti sešās apakšiedaļās. Pirmajā ir aplūkotas Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas (3.1. iedaļa tālāk) un pārējās piecās (3.2.–3.6. iedaļa) ir attiecīgi aplūkots katrs no pieciem pārskatīšanas pamatojumiem, kas norādīti paziņojumā par otrās pārskatīšanas procedūras sākšanu: A) TK līmenis un piešķīrums; B) tradicionālo tirdzniecības plūsmu izstumšana; C) iespējamā kaitīgā ietekme uz integrācijas mērķiem, kurus cenšas sasniegt ar preferenciālās tirdzniecības partneriem; D) to PTO dalībvalstu (jaunattīstības valstu) saraksta atjaunināšana, uz kurām neattiecas pasākumu tvērums, ņemot vērā atjaunināto 2019. gada importa statistiku; E) citas apstākļu maiņas, kuru dēļ var būt nepieciešama piešķirtā tarifa kvotas līmeņa pielāgošana. |
3.1. Covid-19 pandēmijas ietekme uz Savienības tērauda tirgu un esošo aizsardzības pasākumu darbību
Ieinteresēto personu piezīmes
(10) |
Komisija saņēma aptuveni 200 informācijas iesniegumu attiecībā uz Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām sekām un tās ietekmi uz esošo aizsardzības pasākumu darbību. Lielākā daļa iesniegumu tika saņemti no eksportētājiem, importētājiem, lietotājiem un tirgotājiem. Piezīmes iesniedza arī vairākas eksportētājvalstis, kā arī Savienības tērauda ražotāju asociācijas (“Savienības ražošanas nozare”) un lejupējie tērauda lietotāji. |
(11) |
Lielākā daļa piezīmju bija stingri pret Savienības ražošanas nozares pausto lūgumu krasi samazināt TK apjomu. Piezīmēs tika norādīts, ka šāds TK samazinājums būtu ne vien de facto importa aizliegums, ar ko tādējādi tiktu pārkāpti PTO noteikumi, bet arī būtu pretrunā Savienības interesēm, jo netiktu ņemtas vērā lejupējo tirgu intereses, ļoti negatīvi ietekmējot tajos īstenoto tērauda ražošanu. Vairākas personas arī uzsvēra, ka papildu izmaiņas TK pārvaldībā būtu absolūti nepamatotas un uzskatīja, ka, atceļot mehānismu, kas ļauj neizmantotās kvotas pārnest no viena ceturkšņa uz nākamo, pasākumi būtu pārāk ierobežojoši, pārkāpjot PTO noteikumus. Daudzas personas uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijas sekas vēl nav skaidri nosakāmas un ir grūti prognozējamas, un tās atšķirsies atkarībā no tērauda nozares segmenta. Līdz ar to dažas personas piedāvāja atlikt pielāgojumu veikšanu, līdz ir lielāka skaidrība par radīto ietekmi, un brīdināja, ka TK līmeņa samazināšana apdraudētu jau noslēgtu piegādes līgumu izpildi. |
Komisijas nostāja
(12) |
Kad Komisija 2019. gada oktobrī pieņēma Savienības tērauda nozares aizsardzības pasākumu pielāgojumu pirmo paketi, tērauda nozarē tika prognozēta pieprasījuma samazināšanās, jo pakāpeniski palēninājās globālā ekonomiskā izaugsme. Līdzās prognozētajam izaugsmes palēninājumam pielāgotajam liberalizācijas tempam Komisija ieviesa arī vairākus citus pielāgojumus ar mērķi saglabāt tradicionālās tirdzniecības plūsmas un novērst to, ka, ekonomiskajiem apstākļiem pakāpeniski pasliktinoties, noteiktas eksporta izcelsmes valstis izstumtu citas valstis no atbilstīgi pasākumiem pieejamo TK izmantošanas. |
(13) |
Tobrīd nebija iespējams paredzēt, ka pēc vairākiem mēnešiem Covid-19 pandēmijas rezultātā pasaules ekonomikā iestāsies vissmagākā recesija kopš 2008. gada globālās finanšu krīzes. Kopš pandēmijas sākuma 2020. gada pirmajā ceturksnī iestāžu ieviestās stingrās pārbaudes visā pasaulē, lai novērstu vai apturētu slimības izplatīšanos, ir atstājušas smagas sekas. Norobežošanai un pārvietošanās ierobežojumiem bija tūlītējas un graujošas ekonomiskās sekas. Apjomīgais un pēkšņais ekonomikas satricinājums ir būtiski ietekmējis ražošanas izlaidi, ieguldījumus pamatlīdzekļos, darbinieku atlaišanu un pieprasījumu. |
(14) |
Oxford Economics prognozē, ka pasaules IKP “pirmajā pusgadā samazināsies par teju 7 % un līdz ar to gandrīz divas reizes vairāk nekā globālās finanšu krīzes laikā, kas skaidrojams ar plašām pārmaiņām lielākajās ekonomikās” (8). Šī ekonomikas recesija ir vērojama visās galvenajās rūpniecības nozarēs, un pasūtījumi ir pilnībā izsīkuši. 2020. gada martā J.P.Morgan Global Composite Output Index sasniedza 39,4, kas bija zemākais rādītājs pēdējo 133 mēnešu laikā, turklāt indeksa samazinājums mēneša griezumā (par 6,7 punktiem) bija otrais straujākais sērijas pastāvēšanas laikā (9). “Ietekmes smagumu uzsvēra sērijas rekordlielie samazinājumi mēneša griezumā izlaides (10,1 punkta samazinājums), jaunu pasūtījumu (9,4 punktu samazinājums), nepabeigto darījumu (7,3 punktu samazinājums), jauno eksporta pasūtījumu (10,4 punktu samazinājums) un turpmākās darbības (13,1 punkta samazinājums) indeksos.” (10) Maijā publicētais IHS Markit Global sector iepirkumu vadītāju indekss apstiprina šo ietekmi un norāda uz rekordlieliem izlaides kritumiem visās uzraudzītajos nozarēs, izņemot veselības aprūpes pakalpojumus (11). |
(15) |
Savienības tērauda ražotāji paredz pieprasījuma apsīkumu 2020. gada otrajā pusē ar vairāk nekā 60 % kritumu Dienvideiropā un aptuveni 50 % kritumu Ziemeļeiropā, ko galvenokārt veicinās dramatisks pieprasījuma kritums aptuveni 80 % apmērā autobūves segmentā sakarā ar to, ka strauji samazināsies pieprasījums pēc automašīnām un ražošanas apjoms. Tas atbilst arī Morgan Stanley nesen publicētajā ziņojumā par tērauda nozari (12) secinātajam, ka “tērauda galapatēriņa tirgi piedzīvo būtiskus traucējumus sakarā ar strauju automobiļu pieprasījuma (kas veido 18 % no Savienības tērauda pieprasījuma) samazināšanos, kas martā saruka par 40–85 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu (yoy), un arī būvniecības, naftas un gāzes un aerokosmiskās nozares piedzīvo lielas grūtības”. Iepriekšminētais ilgstošais tērauda pieprasījuma kritums šķiet ticams, un to arī apstiprina sezonāli koriģētais Global Steel Users PMI, kas ir salikts rādītājs precīzam darbības apstākļu atspoguļojumam ražotāju, kas identificēti kā būtiski tērauda patērētāji, līmenī. Šis rādītājs martā bija 49,3, savukārt aprīlī tas samazinājās līdz 43,7, kas ir zemākais līmenis pēdējo 133 mēnešu laikā. Šo samazinājumu veicināja pieprasījuma apsīkums gan iekšzemes, gan eksporta tirgos, pēdējam no tiem sarūkot visstraujākajā tempā kopš 2008. gada beigām (13). |
(16) |
Izrietošais smagais ekonomiskais kaitējums uzņēmumiem un valstīm tiks reģistrēts 2020. gada pirmajā pusē. Izmaiņas tendencēs ir gaidāmas tikai otrā ceturkšņa beigās, darbībai, iespējams, aktivizējoties tikai dažās valstīs, ja tā vispār aktivizēsies. Eiropas Komisijas 2020. gada pavasara ekonomikas prognoze paredz dziļu un nevienmērīgu recesiju, nenoteiktību saistībā ar atveseļošanos, bezdarba līmenim Savienībā palielinoties no 6,7 % 2019. gadā līdz 9 % 2020. gadā un tad samazinoties līdz aptuveni 8 % 2021. gadā (14). |
(17) |
Ekonomiskās prognozes atlikušajam aizsardzības mehānismu darbības periodam, kas beidzas 2021. gada 30. jūnijā, ir drūmas. Eiropas Komisijas 2020. gada pavasara ekonomikas prognoze arī paredz, ka Savienības ekonomika 2020. gadā samazināsies par 7,5 % un 2021. gadā pieaugs par aptuveni 6 %. Līdz ar to nav sagaidāms, ka līdz 2021. gada beigām ES ekonomika būs pilnībā atguvusies no šā gada krīzes izraisītajiem zaudējumiem. Ieguldījumi joprojām būs pieticīgi, un darba tirgus nebūs pilnībā atguvies (15). Komisijas publicētās Savienības un eurozonas izaugsmes prognozes ir koriģētas par aptuveni deviņiem procentpunktiem lejup salīdzinājumā ar 2019. gada rudens ekonomikas prognozi. |
(18) |
Covid-19 pandēmijas radīto smago ekonomisko seku nopietnību tomēr pagaidām ir grūti prognozēt. Oxford Economics norāda, ka “šobrīd galvenā neskaidrība nav vis krituma apjoms 2020. gada otrajā pusē, bet gan tam sekojošās atveseļošanās ātrums un laiks”. (16) Nesen veiktajā nenoteiktības analīzē IHS Markit norāda, ka nenoteiktība sasniedz vispārējas finanšu krīzes līmeni, un skaidro, ka “šobrīd uzņēmumi vairāk nekā jebkad satraucas par recesiju un lielākoties sagaida, ka lejupslīde turpināsies visu nākamo gadu”. (17) |
(19) |
Lai arī kopš 2020. gada maija vidus valstis ir sākušas pakāpeniski atcelt visstingrākos pandēmijas kontroles pasākumus, aizvien pastāv ļoti daudz nenoteiktības par atveseļošanos. Pirmkārt, šobrīd ir grūti skaidri novērtēt valstu ražošanas nozarēm un iekšzemes un starptautiskajām piegādes ķēdēm nodarītā kaitējuma apmērus. Otrkārt, līdz ar kontroles pakāpenisku mazināšanu nav izslēgti jauni vīrusa uzliesmojuma viļņi vēlāk šajā gadā; tie var izraisīt norobežošanas pasākumu un pārvietošanās ierobežojumu atjaunošanu, ietverot darbības īslaicīgus pārtraukumus, kas varētu iznīcināt atveseļošanās aizmetņus un radīt paliekošākas sekas. |
(20) |
Ņemot vērā iepriekšminēto analīzi, Komisija uzskata, ka Covid-19 pandēmijas izraisītais ekonomikas satricinājums ir uzskatāms par fundamentālu un ārkārtēju apstākļu maiņu, kas krasi ietekmē Savienības un starptautiskā tērauda tirgus darbību. Šā iemesla dēļ Komisija uzskata par nepieciešamu rūpīgi ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas, kad otrās pārskatīšanas ietvaros tiks veidoti aizsardzības pasākumi. |
(21) |
Kā iepriekš paskaidrots, Komisija pirmajā aizsardzības pasākumu pārskatīšanā, ņemot vērā to, ka jau bija novērojama tērauda tirgus lejupslīde, kas nebija prognozēta galīgo pasākumu pieņemšanas laikā, jau bija ieviesusi pielāgojumus, lai novērstu pirmajā pasākumu gadā novēroto izstumšanas efektu. Tomēr, neieviešot papildu pielāgojumus, šis efekts vēl vairāk pastiprināsies šā brīža ekonomiskajā situācijā. |
(22) |
Lai gan pandēmijas izraisītais ekonomikas satricinājums ir bijis salīdzinoši simetrisks tādā ziņā, ka pandēmija ir skārusi visas pasaules valstis, radot pēkšņu un ļoti būtisku izlaides un pieprasījuma kritumu, atgūšanās 2021. gadā, iespējams, notiks asimetriski. Tas būs atkarīgs ne vien no pandēmijas attīstības katrā valstī, bet arī no valstu ekonomikas struktūras un to spējas, uz to reaģēt ar atveseļošanās rīcībpolitikām. |
(23) |
Pašreizējā situācijā ar pieprasījuma kritumu un no tā izrietošo kraso pārdošanas apjomu samazinājumu praktiski visās tērauda ražojumu kategorijās apvienojumā ar ļoti neskaidru nākotni un, visticamāk, izteikti nevienmērīgām ģeogrāfiskajām atšķirībām attiecībā uz atveseļošanās ātrumu un laiku, pamatoti var gaidīt (18), ka daži tērauda eksportētāji uz Savienību sāks īstenot vēl agresīvāku komerciālo pieeju, lai “iztukšotu tirgu”, kas kaitēs citiem tirgus dalībniekiem tad, kad pēc pandēmijas atsāksies saimnieciskā darbība. |
(24) |
Konkrētāk, ir pamats pieņemt (19), ka daži eksportētāji, galvenokārt ģeogrāfiskajos reģionos, kuros darbība atsāksies salīdzinoši agrāk nekā citviet, Savienības tirgū tirgosies aktīvāk nekā iepriekš, lai vispirms pēc iespējas ātrāk izsmeltu konkrētām valstīm noteiktās kvotas un būtu gatavi nekavējoties izmantot atlikušās kvotas, tiklīdz tās kļūst pieejamas. |
(25) |
Šāda noteiktas izcelsmes valstu eksportētāju oportūnistiskā rīcība vairāk nekā jebkad rada risku pārvietot citus tirgus dalībniekus un nepelnīti pārņemt tirgus daļas, kas parastos apstākļos pienāktos citām tradicionālajām tirdzniecības plūsmas jomām vai iekšzemes ražošanai. Šis risks ir reāls tādēļ, ka eksportētāji izmisīgi centīsies iegūt lielāku daļu no mazāka tirgus, lai atgūtu samazinātā pieprasījuma dēļ ciestos absolūtos pārdošanas apjoma zaudējumus. |
(26) |
Minētā oportūnistiskā rīcība ne vien apdraud tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu izcelsmes ziņā, nepamatoti pārvietojot tradicionālās tirdzniecības plūsmas un iekšzemes ražošanu, bet var arī izraisīt ļoti būtisku nelīdzsvarotību Savienības tērauda tirgū, kas rezultātā varētu apdraudēt sākotnējo aizsardzības pasākumu koriģējošo ietekmi attiecībā uz aizsardzību pret jaunu pēkšņu importa pieplūdumu. |
(27) |
Lai šajos apstākļos visiem piegādātājiem – gan iekšzemes ražošanas nozarei, gan eksportētājiem – ļautu vienmērīgi atgriezties tirgū un ierobežotu nepamatotu oportūnistisku rīcību, Komisija uzskata par nepieciešamu ieviest divus vispārējus pielāgojumus TK pārvaldībā. Pirmais pielāgojums ir pāreja uz ceturkšņa, nevis gada pārvaldības periodu attiecībā uz konkrētām valstīm noteiktām kvotām. Šāds pielāgojums ļautu saglabāt kopējos apjomus katrā ražojumu kategorijā, taču vienlaikus nodrošinātu stabilāku importa plūsmu un līdz minimumam samazināt nepamatota importa pieplūduma risku atlikušajā pasākumu termiņā. Otrs papildu pielāgojums ir detalizēta režīma noteikšana piekļuvei atlikušajām kvotām tām valstīm, kam bija noteikta kvota. Šāds pielāgojums pēc vajadzības norobežos atlikušo kvotu izmantošanu attiecīgajām mazākajām eksportētājvalstīm, kuras ietilpst šajā vispārējā TK sadaļā, un līdz minimumam samazinās risku, ka eksportētāji, kuri izmanto konkrētām valstīm noteiktās kvotas, varētu tās izstumt. Minētie divi pielāgojumi plašāk tiks izklāstīti attiecīgi 3.2. un 3.3. iedaļā. |
3.2. Tarifa kvotas līmenis un piešķīrums
(28) |
Šajā iedaļā Komisija vērtēja, vai pašreizējais TK līmenis un piešķīrums, kā arī to pārvaldība, ir atbilstoša. Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, neskaitot ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un pierādījumus, Komisija savā izvērtējumā īpašu uzmanību pievērsa TK izmantošanas attīstībai otrajā pasākumu gadā (20), par kuru visās 26 ražojumu kategorijās tika veikta ikdienas uzraudzība. |
Ieinteresēto personu piezīmes
(29) |
Vairums ieinteresēto personu iesniedza piezīmes par šo pārskatīšanas elementu. Lielākā daļa, galvenokārt ražotāji eksportētāji, trešo valstu valdības, lietotāji un importētāji, aicināja vai nu palielināt TK līmeni, vai noteikt citādāku piešķiršanas sistēmu sev interesējošajās ražojumu kategorijās. Tika arī ierosināts mainīt TK aprēķināšanas atsauces periodu, lai varētu izmantot lielākas kvotas. Dažas ieinteresētās personas Komisiju aicināja mainīt konkrētām valstīm noteikto kvotu piešķiršanas pamatu, esošo 5 % slieksni vai nu palielinot, vai samazinot. |
(30) |
Savukārt Savienības ražošanas nozare iestājās par vairākiem pretējā virzienā vērstiem pielāgojumiem. Proti, Savienības ražošanas nozare pieprasīja, lai TK tiktu pārvaldītas pa ceturkšņiem un lai ceturksnī neizmantotais kvotas apjoms netiktu pārnests uz nākamo ceturksni. Rakstveida procedūras ārkārtējās atsākšanas ietvaros, lai saņemtu piezīmes par Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām sekām, Savienības ražošanas nozare nolūkā ņemt vērā pandēmijas katastrofālās ekonomiskās sekas aicināja samazināt tarifa kvotu līmeni līdz pat 75 %. Daudzas ieinteresētās personas iestājās stingri pret šo priekšlikumu, norādot, ka tas būtu pretrunā PTO noteikumiem un nepamatoti ietekmētu Savienības lejupējo nozari. |
Komisijas nostāja
(31) |
Komisija norāda, ka pat otrā pasākumu gada pēdējā ceturksnī (analizēti dati par periodu līdz 2020. gada 15. maijam) kopējais TK līmenis lielākoties bija neizmantots (21), kvotām aizvien esot pieejamām visās ražojumu kategorijās. Ņemot vērā novēroto TK izmantošanas tempu un tendences brīdī, kad pagājis vairāk nekā trīs ceturtdaļas perioda, un iepriekš 3.1. iedaļā aprakstītajā esošajā ekonomiskajā situācijā ar izaugsmes apstāšanos, Komisija uzskata par ļoti maz ticamu, ka pēdējā ceturkšņa atlikušajā periodā TK izmantošana varētu paātrināties. Tieši pretēji – jaunākās importa un pieprasījuma tendenču prognozes liecina, ka līdz perioda beigām, t. i., līdz 2020. gada 30. jūnijam, importa tempi varētu vēl vairāk samazināties. Turklāt, kā norādīts pirmās pārskatīšanas regulas 15. apsvērumā, pirmajā pasākumu gadā, kad tirgus situācija bija stabilāka un pieprasījums ilgtspējīgs salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, palika neizmantoti aptuveni 3,2 miljoni tonnu beznodokļu kvotu (22). |
(32) |
Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka noteiktie TK līmeņi nepamatoti neierobežoja tirdzniecības plūsmu otrajā pasākumu gadā, bet gan uzturēja Savienības tirgus vajadzībām samērīgu importa līmeni. |
(33) |
Atbildot uz pieprasījumu palielināt TK līmeņus, Komisija norāda, ka ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā netika pierādīts, ka pieprasījums Savienības tērauda tirgū varētu palielināties tā, ka esošās TK varētu radīt nepietiekamu piedāvājumu tirgū. Taču, kā plašāk izklāstīts 3.1. iedaļā, tendences liecina par virzību tieši pretējā virzienā. Visbeidzot, Komisija arī norāda, ka TK aprēķināšanai izmantotais atsauces periods ir viens no pasākumu sistēmas pīlāriem, ko ab initio nosaka galīgā regula, un šīs pārskatīšanas tvērumā neietilpst būtisku izmaiņu izdarīšana aizsardzības pasākumu pamatstruktūrā. Pārskatīšanas mērķis ir drīzāk izvērtēt to, vai ir konkrēti pielāgojama TK pārvaldība. Līdz ar to Komisija noraida šos pieprasījumus. |
(34) |
Neraugoties uz iepriekšminēto, Komisija uzskata par nepieciešamu ieviest vairākus pielāgojumus un precizējumus TK pārvaldībā, lai to pielāgotu tirgus attīstībai un labāk nodrošinātu aizsardzības pasākumu darbību. Šiem pielāgojumiem ir horizontāls raksturs, un tie ir attiecināmi uz konkrētām ražojumu kategorijām. |
3.2.1. Horizontālās korekcijas. Visu konkrētām valstīm noteikto kvotu pārvaldīšana pa ceturkšņiem
(35) |
Pārskatīšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka otrajā pasākumu gadā vairākas eksportētājvalstis turpināja ļoti agresīvu eksportu vairākās ražojumu kategorijās. Šīs valstis neparasti ātri izsmēla vairākas (vai lielāko daļu) savu gada kvotu, atsevišķos gadījumos to izdarot jau dažus mēnešus pēc perioda sākuma. Konkrētai valstij noteiktā gada kvota tika izsmelta otrā pasākumu gada pašā pirmajā dienā. |
(36) |
Šāda rīcība attiecīgajās ražojumu kategorijās radīja situāciju, ka diezgan agrā gada perioda stadijā notika neproporcionāli liels importa pieplūdums. Šis pieplūdums vēlāk palēninājās līdz perioda pēdējā ceturkšņa sākumam, kad atkārtojās jauns importa lēciens, kas sakrita ar brīdi, kad valstis, kurām bija noteikta kvota, drīkst bez nodokļiem izmantot pieejamās atlikušās TK. Komisija uzskata, ka šāda rīcība rada ievērojamu nelīdzsvarotību un traucē tirgus vienmērīgai darbībai. |
(37) |
3.1. iedaļā plašāk izklāstītajā situācijā, kad pastāv ārkārtēja nenoteiktība, samazinājies pieprasījums un no tā izrietošs krass pārdošanas apjoma samazinājums skar praktiski visas tērauda ražojumu kategorijas, Komisija uzskata par ļoti iespējamu, ka iepriekšminētā izslēdzošā eksportētāju rīcība var vēl vairāk saasināsies. Šajos izņēmuma apstākļos eksportētāji rīkosies ļoti agresīvi un oportūnistiski attiecībā pret citiem konkurentiem ar mērķi atgūt zaudētos pārdošanas apjomus. Šīs oportūnistiskās rīcības ietvaros ir pamatoti gaidāms, ka spēcīgāko eksportētājvalstu eksportētāji centīsies izvērst īpaši aktīvu tirdzniecību, lai “iztukšotu tirgu”. Šāda oportūnistiska tirdzniecības pieeja ir galvenais risks aizsardzības pasākumu adekvātai darbībai, jo tā radītu ļoti būtiskus traucējumus tirgū un, ja pret to netiek vērsti koriģējoši pasākumi, risku nepamatoti pārvietot tradicionālās tirdzniecības plūsmas un iekšzemes ražošanu, tādējādi likvidējot ieviesto aizsardzības pasākumu efektivitāti. |
(38) |
Kopš galīgo pasākumu noteikšanas konkrētām valstīm noteiktās kvotas tiek pārvaldītas pa gadiem, kas nozīmē, ka kopējie paredzētie apjomi eksportētājiem kļūst pieejami katra gada perioda sākumā bez laika ierobežojumiem attiecībā uz to izmantošanu noteiktā periodā, turpretī atlikušās kvotas tiek pārvaldītas pa ceturkšņiem. Tobrīd šķita, ka laika ierobežojumi būtu nevajadzīgs un apgrūtinošs administratīvais slogs, kas traucētu normālai tirgus darbībai. |
(39) |
Taču pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātā Komisija uzskata, ka esošā konkrētām valstīm noteikto kvotu pārvaldība pa gadiem nav efektīvs līdzeklis iepriekšminēto traucējumu novēršanai Savienības tērauda tirgū, ko vēl vairāk saasinātu sagaidāmi oportūnistiskā dažu eksportētāju rīcība. Šie traucējumi būtu ne vien pretrunā vairuma eksportētājvalstu interesēm, tiem arī būtu izteikti negatīva ietekme uz Savienības tērauda nozares ekonomisko stāvokli, tādējādi mazinot pasākumu efektivitāti. |
(40) |
Attiecīgi Komisija nolēma, ka konkrētām valstīm noteiktās kvotas arī ir pārvaldāmas pa ceturkšņiem. Šis pielāgojums nodrošinās stabilāku importa plūsmu un līdz minimumam samazinās pastāvošo ļoti augsto risku, ka eksportētāju oportūnistiskā rīcība konfliktē ar citu tirgus dalībnieku leģitīmajām interesēm visā nākamajā pasākumu periodā, t. i., no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam. |
(41) |
Tam būs pozitīvi stabilizējošs efekts tirgū, jo tādējādi tiks novērsta masīva krājumu veidošana perioda sākumā, kā tas jau tika novērots iepriekš vairākās ražojumu kategorijās. Pielāgojums ļaus gan Savienības, gan trešo valstu ražotājiem, kuru darbspējas tika būtiski ierobežotas Covid-19 pandēmijas laikā un kuriem pēc norobežošanas pasākumu atcelšanas atļauts atsākt saimniecisko darbību salīdzinoši vēlāk par citiem, līdz ar pieprasījuma atjaunošanos konkurēt vienlīdzīgākos apstākļos. |
(42) |
Visbeidzot būtu jānorāda, ka Komisija neredz iemeslu pārtraukt pa ceturkšņiem pārvaldīto kvotu neizmantoto apjomu pārnešanu uz nākamo ceturksni tajā pašā periodā. Pārnešanas mehānisma saglabāšana nodrošina, ka TK izmantošanu var pielāgot pieprasījuma attīstībai visa gada garumā, neradot nevajadzīgus traucējumus tirgū. |
3.2.2. Konkrētas korekcijas atsevišķās ražojumu kategorijās
a) 1. kategorija (karsti velmēti plakani velmējumi)
(43) |
Kā norādīts galīgās regulas 149. apsvērumā un no 17. apsvēruma līdz 19. apsvērumam pirmajā pārskatīšanas regulā, uz šo ražojumu kategoriju tika attiecināta tikai globāla TK. Tas bija izņēmums citādi preferenciālajai sistēmai, kas tiek piemērota gandrīz visām pārējām ražojumu kategorijām, kurā apvienotas konkrētām valstīm noteiktās kvotas – lielākajiem vēsturiskajiem piegādātajiem un atlikušās kvotas – pārējiem. |
Ieinteresēto personu piezīmes
(44) |
Attiecībā uz šo ražojumu kategoriju vairākas ieinteresētās personas aicināja samazināt 30 % ierobežojumu katrai izcelsmes valstij līdz 20 %, savukārt citas aicināja vispār atcelt šo ierobežojumu un atjaunot situāciju, kāda pastāvēja pirms pirmās pārskatīšanas. |
Komisijas nostāja
(45) |
Pārskatīšanas izmeklēšanā tika atklāti vairākas jaunas tendences, uz kuru pamata Komisija uzskata par nepieciešamu koriģēt KT pārvaldību šajā ražojumu kategorijā. Pirmkārt, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka TK izmantojums šajā kategorijā visā periodā konsekventi strauji samazinājās (sk. 1. diagrammu tālāk), otrā pasākumu gada otrajā un trešajā ceturksnī sasniedzot vidēji 54 % (23).
|
(46) |
Trešā ceturkšņa beigās kopējais neizmantotais kvotas apjoms kopš otrā pasākumu gada sākuma sasniedza vairāk nekā 1,5 miljonus tonnu (sk. 2. diagrammu tālāk). Turklāt dati, kas bija pieejami par periodu līdz 2020. gada maija vidum, liecina par stipri lielāku importa līmeņa samazinājumu šajā ražojumu kategorijā, kurā bija izmantoti tikai 16 % TK. Tas atbilst vairāk nekā 3 miljoniem tonnu neizmantotas TK tikai sešas nedēļas līdz ceturkšņa beigām. Līdz ar to importa attīstība šajā ražojumu kategorijā, kas veido aptuveni trešo daļu no vēsturiskajiem importa apjomiem 26 ražojumu kategorijās, uz kurām tiek attiecināti aizsardzības pasākumi, ir vadošs rādītājs, kas liecina par pašreizējo strauji lejupejošo pieprasījuma tendenci ES tērauda tirgū.
|
(47) |
Komisija arī norāda, ka šis būtiskais TK izmantošanas samazinājums notika periodā pirms Covid-19 pandēmijas izraisītā satricinājuma. Tāpēc tas nepārprotami liecina par ļoti mazu iespējamību, ka, Savienības pieprasījumam nākotnē atgūstoties trešā pasākumu gada laikā, tas varētu sasniegt tādu apmēru, lai TK šajā ražojumu kategorijā galu galā tiktu izmantota pilnībā vai ļoti lielā mērā. |
(48) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka iespējamā piedāvājuma deficīta risks, ko tā centās novērst, atbilstīgi galīgajiem pasākumiem nosakot vispārīgo TK, pašreizējos apstākļos vairs nepastāv. Attiecīgi Komisija nolēma pārtraukt izņēmuma kārtas vispārējo TK pārvaldību šajā ražojumu kategorijā un piemērot standarta sistēmu, kurā apvienotas konkrētām valstīm noteiktās kvotas un atlikušās kvotas un kāda tiek piemērota gandrīz visām pārējām ražojumu kategorijām. |
(49) |
Līdz ar to no 2020. gada 1. jūlija 1. ražojumu kategorijas TK veidos tādām konkrētām valstīm noteiktās kvotas, kuru importa līmenis šajā kategorijā sasniedzis vismaz 5 % attiecīgajā atsauces periodā 2015.–2017. gadā (24), un atlikušās vispārējās kvotas pārējām valstīm. Šīs TK tiks pārvaldītas pa ceturkšņiem, kā paskaidrots 3.2.1. iedaļā. Tomēr joprojām tiks piemērots 30 % ierobežojums katrai eksportētājvalstij attiecībā uz atlikušās kvotas izmantošanu ceturtajā ceturksnī, lai novērstu izstumšanas efekta veidošanos (25). |
(50) |
Komisija aizvien uzskata, ka TK standarta sistēma, kurā apvienotas konkrētām valstīm noteiktās un atlikušās kvotas, ir vispiemērotākā sistēma tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanai gan apjoma, gan izcelsmes ziņā (26). Līdz ar to Savienības vispārējās interesēs ir to piemērot šai ražojumu kategorijai, tiklīdz būs radušies atbilstoši apstākļi. |
b) 8. kategorija (nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas)
(51) |
Kopš pēdējās pārskatīšanas Komisija saistībā ar šo ražojumu kategoriju ir konstatējusi vairākas nozīmīgas izmaiņas. Pirmkārt, 2020. gada 8. aprīlī Komisija noteica pagaidu antidempinga pasākumus šīs ražojumu kategorijas importam no Ķīnas Tautas Republikas, Indonēzijas un Taivānas (27). Otrkārt, Komisija ir pārliecinājusies par pastāvīgi zemu Amerikas Savienotajām Valstīm konkrēti noteiktās TK izmantojumu (28). Rezultātā četrām no piecām šīs kategorijas lielākajām eksportētājvalstīm patlaban tiek piemēroti atšķirīgi tirdzniecības pasākumi. Tāpēc sagaidāms, ka šīs valstis neturpinās eksportēt uz Savienību savā vēsturiskajā līmenī. |
Ieinteresēto personu piezīmes
(52) |
Dažas ieinteresētās personas aicināja Komisiju ieviest ierobežojumu atlikušajai kvotai šajā kategorijā. Citas ieinteresētās personas lūdza Komisiju pārnest uz atlikušo kvotu tos konkrētām valstīm noteiktos kvotu apjomus, kuriem ir ļoti zems izmantojuma līmenis. |
Komisijas nostāja
(53) |
(51)). apsvērumā izklāstītās apstākļu maiņas dēļ, kas draud Savienības tirgū radīt piedāvājuma deficītu šajā ražojumu kategorijā, un atbilstoši pieejai, kas izmantota citās ražojumu kategorijās kopš galīgo pasākumu pieņemšanas, Komisija uzskata, ka Savienības interesēs ir visām tām valstīm, kurām tiek piemēroti citi tirdzniecības aizsardzības pasākumi (29), noteikto kvotu apjomus pārnest uz atlikušo TK. Šis pielāgojums nodrošinās to, ka pašreizējie pasākumi neskar tradicionālos tirdzniecības apjomus un Savienības lietotājiem ir pietiekama elastība, lai nepieciešamības gadījumā varētu pārslēgties starp piegādes avotiem. |
(54) |
Līdz ar to 8. ražojumu kategorijas TK no 2020. gada 1. jūlija kļūs par vispārēju TK, ko pārvalda pa ceturkšņiem. |
c) 25. kategorija (lielas metinātas caurules)
(55) |
Komisija atgādina šīs vispārējās TK noteikšanas pamatojumu un atsaucas uz pirmās pārskatīšanas regulas 54. līdz 59. apsvērumā dotajiem skaidrojumiem. |
Ieinteresēto personu piezīmes
(56) |
Atsevišķas ieinteresētās personas aicināja veikt izmaiņas šajā kategorijā. Konkrētāk, personas aicināja atgriezties pie sistēmas, kurā apvienotas konkrētām valstīm noteiktās un atlikušās kvotas. Turklāt dažas personas arī aicināja sadalīt šo TK divās apakškategorijās, lai labāk ņemtu vēra šajā kategorijā ietverto ražojumu īpatnības. |
Komisijas nostāja
(57) |
Šīs otrās pārskatīšanas ietvaros veiktajā analīzē Komisija, balstoties uz datu kopumu, kas nebija pieejams pirmās pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, šajā vienotajā kategorijā konstatēja diezgan neatbilstīgas importa plūsmas (30), kas būtiski atšķiras no tradicionālajām tirdzniecības plūsmām apjomu un izcelsmes ziņā un rada nelīdzsvarotības risku Savienības tirgū. |
(58) |
Komisija norāda, ka vairāk nekā 70 % kopējā TK apjoma šajā kategorijā atbilst vēsturiskajām tirdzniecības plūsmām, ko rada galvenokārt lielos inženiertehniskajos projektos izmantoti vairāki ražojumu veidi. Savukārt faktiskais TK izmantojums šajā ražojumu kategorijā liecina, ka noteiktas valstis to izmanto, lai uz citu tirgus dalībnieku – gan vietējo, gan eksportētājvalstu – rēķina eksportētu lielos inženiertehniskajos projektos neizmantotu ražojumu veidus, aizvien vairāk pārsniedzot to tradicionālās tirdzniecības plūsmas apjomus (dažkārt pat desmitkārtīgi). Līdz ar to Komisija uzskata, ka pašreizējā TK pārvaldības sistēma ir radījusi nepamatotu izstumšanas situāciju. |
(59) |
Ja trešā pasākumu gada laikā lielam inženiertehniskajam projektam būtu nepieciešamas konkrētas caurules, pastāvētu risks, ka, neieviešot pielāgojumus, nebūtu iespējams iegūt visus TK apjomus, kas atbilst šīm konkrētajām caurulēm, jo citi importi būs tās izstūmuši. |
(60) |
Attiecīgi Komisija uzskata par nepieciešamu pielāgot pašreizējo kvotas struktūru, lai novērstu iepriekšminētās nevēlamās nelīdzsvarotības rašanos. Visefektīvākais iepriekš aprakstītās situācijas risinājums ir sadalīt kategoriju divās daļās: pirmā tarifa apakškvota (25.A kategorija) tādējādi ietvertu ražojumus ar KN kodiem, kas parasti tiek izmantoti lielos inženiertehniskajos projektos (31), un otra tarifa apakškvota (25.B kategorija) ietvertu pārējos KN kodus, kas netiek izmantoti šādos projektos (32). Sadalījums ir vienkāršs, un nešķiet, ka radītu nesamērīgu slogu muitas dienestiem. |
(61) |
Attiecībā uz šo apakškategoriju pārvaldību 25.A ražojumu kategorijai būs vienota vispārēja TK, lai nodrošinātu vienādas iespējas visiem potenciālajiem pretendentiem liela mēroga projektos, kā tas aprakstīts pirmajā pārskatīšanas regulā (33). 25.B ražojumu kategorijā būs tādām konkrētām valstīm noteiktas kvotas, kuru vidējā importa daļa sasniedz vismaz 5 % 2015.–2017. gada atsauces periodā, un atlikusī kvota visām pārējām valstīm. |
(62) |
Komisija uzskata, ka šīs ražojumu kategorijas TK sadalīšana precīzāk atspoguļotu vēsturisko importa plūsmu abās cauruļu apakškategorijās un tādējādi nodrošinātu taisnīgāku kvotas darbību. Kategorijas sadalīšana garantēs nepieciešamo apjomu pieejamību Savienības liela mēroga inženiertehniskajiem projektiem atlikušajā aizsardzības pasākumu piemērošanas periodā, ko citādi būtu izstūmuši citi ražojumu veidi. Šāda nelīdzsvarotība ir pretrunā Savienības interesēm un mērķim ar aizsardzības pasākumiem maksimāli saglabāt tradicionālās tirdzniecības plūsmas apjomu un izcelsmes ziņā. |
d) 4.B kategorija (ar metālu pārklātas loksnes, ko izmanto galvenokārt autobūves nozarē)
(63) |
Galapatēriņa regulas 8. apsvērumā Komisija norādīja, ka “[tā] joprojām uzskata, ka Savienības interesēs 4.B kategorijas automobiļu tērauda ražojumu importa norobežošanai vēlāk varētu būt nepieciešams īpašs mehānisms – galapatēriņa procedūra (kad būs atrisinātas ieviešanas problēmas) vai alternatīva sistēma neatkarīgi no tās struktūras. Attiecīgi šie jautājumi tiks vēlreiz izskatīti kādā no nākamajām pārskatīšanas izmeklēšanām, balstoties uz ieinteresēto personu piezīmēm un priekšlikumiem, kā arī citām norisēm, kas ietekmē šo ražojumu kategoriju.” |
(64) |
Attiecīgi Komisija ir rūpīgi izvērtējusi saņemtās piezīmes attiecībā uz priekšlikumiem īpaša mehānisma ieviešanai šajā ražojumu kategorijā. |
Ieinteresēto personu piezīmes
(65) |
Ieinteresētās personas, kas iesniedza piezīmes par šo kategoriju, kopumā bija vienisprātis, ka ir svarīgi saglabāt autobūves nozarei nepieciešamos tērauda importa apjomus. Šajā nolūkā tās iesniedza vairākus lūgumus. Dažas ieinteresētās personas aicināja ražojumus, kas importēti izmantošanai autobūves nozarē, identificēt pašdeklarēšanas procedūrā vai atļaut laist ražojumus brīvā apgrozībā tikai tad, ja uzrādīts “ievešanas dokuments”, ko izdevusi dalībvalsts norīkota kompetentā iestāde uz Savienības importētāja iesnieguma pamata. Ieinteresētās personas arī aicināja neizmantotos TK apjomus pārdalīt no 4.A kategorijas uz 4.B kategoriju un noteikt 30 % ierobežojumu perioda pēdējā ceturksnī, lai novērstu to, ka autoražošanā neizmantojamais tērauds turpina izsmelt daļu TK, tādējādi pārvietojot autoražošanā izmantojamo tēraudu. Visbeidzot, dažas ieinteresētās personas aicināja Komisiju izstrādāt alternatīvu sistēmu galapatēriņam, taču tādam pašam mērķim, un pat atjaunot galapatēriņa mehānismu, savukārt citas stingri iestājās pret galapatēriņa mehānisma atjaunošanu. |
Komisijas veiktā analīze
(66) |
Pirmkārt, Komisija joprojām uzskata, ka būtu vēlams izpētīt alternatīvas, lai, ja iespējams, vēl vairāk norobežotu autoražošanā izmantojamā tērauda importu 4.B kategorijas ietvaros. Šajā kontekstā Komisija rūpīgi izvērtēja saņemtos priekšlikumus un izdarīja tālāk izklāstītos secinājumus. |
(67) |
Galapatēriņa mehānisms nedarbojās kā iecerēts, kā tas detalizēti izklāstīts galapatēriņa regulā. Komisija neredzēja nekādus pierādījumus tam, ka apstākļi, kas noveda pie mehānisma atcelšanas, būtu mainījušies, tāpēc šāda mehānisma atjaunošana varētu būtu efektīvs risinājums. Tāpēc Komisija uzskata, ka galapatēriņa mehānisma atjaunošana nav lietderīga. |
(68) |
Komisija arī norāda, ka, neraugoties uz iespēju paust savu viedokli par citu ieinteresēto personu iesniegtajām piezīmēm, neviens priekšlikums dalībvalstīs nesaņēma minimālu ieinteresēto personu atbalstu. Balstoties galapatēriņa mehānisma īstenošanas pieredzē, Komisija atgādina, ka efektīva alternatīva mehānisma īstenošanai šajā ražojumu kategorijā ir būtiski, lai visi autobūves nozares kompleksās piegādes ķēdes dalībnieki vienprātīgi apņemtos sadarboties visās dalībvalstīs. Līdz ar to Komisija secina, ka nevienam no piedāvātajiem alternatīvajiem norobežošanas mehānismiem nav veiksmes potenciāla, jo neviens no tiem nav ieguvis dalībnieku vairākuma atbalstu. |
(69) |
Attiecīgi Komisija nolēma neīstenot jaunu īpašu mehānismu šajā ražojumu kategorijā un izvairīties no izteikti negatīvajām sekām, ko atkal radītu nepietiekama tā ievērošana. |
(70) |
Komisija ar atzinību atzīmē, ka iegūt galapatēriņa atļauju ir iespējams tad, ja visas attiecīgās ieinteresētās personas efektīvi savstarpēji sadarbojas. Komisija atsaucas uz konkrētu gadījumu, kad kāda ieinteresētā persona 2020. gada aprīļa beigās no kādas ES dalībvalsts iestādēm ir saņēmusi galapatēriņa atļauju. Diemžēl Komisija nevar efektīvi īstenot specifisku TK pārvaldību, kas būtu attiecināma tikai uz vienu uzņēmumu. |
(71) |
Otrkārt, vērtējot 4.B kategorijas TK izmantošanu, Komisija konstatēja milzīgu importa pieplūdumu Savienības tirgū pēc atlikušās kvotas atvēršanas ceturtajā ceturksnī 2020. gada 1. aprīlī, kurš ātri vien izsmēla sākotnēji pieejamo atlikušās kvotas apjomu. Šī situācija ir līdzīga tai, kas tika novērota 2019. gada 1. jūlijā, kad tika atvērtas otrajā pasākumu gadā kvotas un konkrētai valstij noteikta gada kvota tika izsmelta vienas dienas laikā. Šajā sakarā vairākas ieinteresētās personas turpināja brīdināt Komisiju, ka lielākā daļa šo apjomu netiks izmantoti Savienības autobūves nozarei. Attiecībā uz šiem apgalvojumiem Komisija norāda, ka šajā sakarā iesniegto informāciju neviena cita ieinteresētā persona neatspēkoja. Komisija turklāt atgādina, ka tā, balstoties uz pietiekamiem pierādījumiem, kas apliecina apgalvojumu patiesumu, ka 4.B kategorijas ietvaros veiktie importi, iespējams, neatbilst šai ražojumu kategorijai, veic pasākumu pretapiešanas izmeklēšanu attiecībā uz šīs ražojumu kategorijas ražojumu importu no ĶTR. |
(72) |
Attiecīgi Komisija uzskata par nepieciešamu veikt pielāgojumu, lai novērstu to, ka neparasti lieli autoražošanā neizmantojamu 4. kategorijas ražojumu veidu apjomi turpina nepamatoti pārvietot tradicionālās piegādes plūsmas ES autobūves nozarei. Šis pielāgojums ir plašāk izvērsts 3.2.3. iedaļā. |
3.2.3. Tradicionālo tirdzniecības plūsmu “izstumšana”
(73) |
Galīgās regulas 150. apsvērumā Komisija ir noteikusi, ka valstis, kuras ir izsmēlušas savu noteikto kvotu, varētu piekļūt atlikušajai kvotai perioda pēdējā ceturksnī. Šāda mehānisma mērķis ir novērst to, ka atlikušo kvotu apjomi varētu palikt neizmantoti. Pirmās pārskatīšanas regulas 85.–98. apsvērumā Komisija izvērtēja šīs iezīmes darbību, identificējot zināmu izstumšanas ietekmi, un attiecīgi koriģēja šīs pasākumu iezīmes darbību divās ražojumu kategorijās (34). |
Ieinteresēto personu piezīmes
(74) |
Šīs pārskatīšanas ietvaros daudzas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes un priekšlikumus par to, kā novērst apgalvoto izstumšanas efektu, par kuru tiek apgalvots, ka tas varētu veidoties vairākās ražojumu kategorijās. Dažas personas aicināja ieviest ierobežojumus noteiktām ražojumu kategorijām tām valstīm, kas pēdējā ceturksnī izmanto atlikušās kvotas. Dažas ieinteresētās personas arī aicināja samazināt esošos ierobežojumu līmeņus divās ražojumu kategorijās un vispār atcelt iespēju valstīm piekļūt atlikušajai kvotai perioda pēdējā ceturksnī. Tādā pašā garā citas personas ierosināja noteikt ierobežojumu vienas valsts iespējai izmantot kvotu (konkrētām valstīm noteikto vai atlikušo) un atļaut izmantot atlikušo kvotu tikai attiecībā uz neizmantotajiem apjomiem, kas pārnesti no iepriekšējā ceturkšņa. |
(75) |
No otras puses, citas personas lūdza atcelt ierobežojumus un dot neierobežotu piekļuvi pēdējā ceturksnī vai vismaz saglabāt status quo. Turklāt dažas personas pieprasīja, lai valstīm, kam bija noteiktas kvotas, tiktu dota piekļuve atlikušajām kvotām nekavējoties, tiklīdz tām noteiktās kvotas ir izsmeltas, negaidot perioda pēdējo ceturksni. |
Komisijas nostāja
(76) |
Salīdzinājumā ar pirmo pārskatīšanas izmeklēšanu otrās pārskatīšanas ietvaros Komisija, lai analizētu situāciju, var izvērtēt ievērojami ilgāku galīgo pasākumu piemērošanas periodu: dati ir pieejami par pieciem ceturkšņiem (35). Līdz ar to Komisija šoreiz ir varējusi precīzāk un ticamāk izvērtēt faktiskās importa tendences apjomu un izcelsmes ziņā atlikušo kvotu izmantošanā pa kategorijām. |
(77) |
Pirmkārt, Komisija ir varējusi novērtēt to, kāds ir tipiskais atlikušās kvotas izmantojums pa ceturkšņiem un pa valstīm, kas ir šīs TK sadaļas attiecīgās ieguvējas. Šajā sakarā Komisija ir, no vienas puses, aprēķinājusi vidējo atlikušās kvotas izmantojumu (kopumā un pēc izcelsmes valsts) katrā no četriem ceturkšņiem, kuros valstis, kam bija noteiktas kvotas, vēl nevarēja piekļūt atlikušajai kvotai. No otras puses, Komisija ir salīdzinājusi šo tipisko izmantojumu pret faktisko (kopumā un pēc izcelsmes valsts) ceturtajā ceturksnī, kad lielākās eksportētājvalstis varēja izmantot TK atlikušo daļu (36). |
(78) |
Pamatojoties uz iepriekšminēto datu salīdzināšanu, Komisija ir secinājusi, ka piekļuves došana atlikušajai kvotai ceturtajā ceturksnī nevar tikt turpināta kā standarta režīms, jo tādējādi nepamatoti tiek radīts dažādu apmēru izstumšanas efekts vairākās ražojumu kategorijās. Tā vietā piekļuve atlikušajai kvotai perioda pēdējā ceturksnī būtu vai nu jāatļauj, vai jāliedz, balstoties uz faktisko no atlikušās kvotas attiecīgās ieguvējas tipisko izmantojumu, kā tas aprakstīts iepriekšējā apsvērumā. |
(79) |
Lai izveidotu efektīvu un proporcionālu piekļuves režīmu atlikušajai kvotai perioda ceturtajā ceturksnī, Komisija uzskata, ka pielāgojums būtu attiecināms tikai uz tām ražojumu kategorijām, kurās ir konstatēts negatīvs izstumšanas efekts. Līdz ar to Komisija ir izstrādājusi trīs atšķirīgus režīmus, kas atbilst trim dažādiem režīmiem piekļuvei atlikušajai kvotai visās ražojumu kategorijās. Šie trīs režīmi ir atkarīgi no novērotā izstumšanas efekta apmēra, izņemot 1., 4.B, 8. un 25.A kategorijā, kurām ir noteikti specifiski TK pārvaldības režīmi (sk. attiecīgi 3.2.2.a iedaļu un 3.2.3.d iedaļu, 3.2.2.d iedaļu un 3.2.3.d iedaļu, 3.2.2.c iedaļu un 3.2.3.d iedaļu). |
1. režīms: bez papildu piekļuves
(80) |
Analizētajos ceturkšņos vairākās kategorijās ir konstatēts, ka mazākās piegādātājvalstis pašas spēj pilnībā vai lielā mērā izmantot atlikušās kvotas apjomus. Vienlaikus konstatēts, ka lielāko eksportētājvalstu rīcība ceturtajā ceturksnī ir acīmredzami radījusi mazāko piegādātājvalstu pilnīgi visu vēsturisko apjomu vai to daļas nepamatotu pārvietošanu. Šajā gadījumā, lai efektīvi saglabātu izcelsmes ziņā tradicionālās tirdzniecības plūsmas, Komisija uzskata par nepieciešamu valstīm, kam ir noteiktas kvotas, trešā pasākumu gada ceturtajā ceturksnī liegt papildus izmantot atlikušo kvotu. Papildu piekļuve netiks piemērota šādām kategorijām: 5., 16., 20. un 27. kategorija (37). Līdzšinējie dati attiecībā uz atlikušās kvotas vidējo izmantojumu pa ceturkšņiem šajās kategorijās skaidri norāda uz ļoti zemu risku, ka daļa kvotas apjoma varētu palikt neizmantota. |
2. režīms: ierobežota piekļuve
(81) |
Vairākās citās kategorijās vidējais kvotas izmantojums liecina, ka, lai arī piegādātājvalstis, kurām ir priekšroka atlikušās kvotas izmantošanā, to izmanto zināmā apmērā, tās vienas pašas nespēj pieejamos apjomus izmantot pilnībā vai lielā mērā. Līdz ar to piekļuves došana lielajām eksportētājvalstīm ceturtajā ceturksnī joprojām ir uzskatāma par pamatotu. Tomēr detalizēta atlikušās kvotas izmantojuma analīze šajos gadījumos liecina, ka neierobežota piekļuve beigās rada netaisnīgu sadalījumu izcelsmes ziņā. Konkrētāk, bieži tika novērots, ka attiecīgo mazāko piegādātājvalstu importa daļa ceturtajā ceturksnī vienmēr bija būtiski zemāka par to vidējo daļu iepriekšējos ceturkšņos. Šī nelīdzsvarotība tieši izrietēja no savas konkrētās kvotas izsmēlušo lielo eksportētājvalstu izslēdzošās klātbūtnes, kā rezultātā nepamatoti tika radīts izstumšanas efekts, kas ir pretrunā Savienības interesēm pēc iespējas vairāk saglabāt tirdzniecības plūsmas izcelsmes ziņā (38). |
(82) |
Līdz ar to nolūkā nodrošināt to, ka šādos gadījumos nepieciešamā piekļuves došana nepamatoti nepārvieto attiecīgo mazāko piegādātājvalstu tradicionālās tirdzniecības plūsmas, Komisija uzskata par lietderīgu valstīm, kuras ir izsmēlušas tām noteiktās kvotas, ierobežot piekļuvi atlikušajām kvotām. Piekļūt būs iespējams tikai tiem apjomiem, kas pārsniedz mazāko piegādātājvalstu vidējo kvotas izmantojumu četros ceturkšņos (39). Šis pielāgojums tiks piemērots šādām ražojumu kategorijām: 10., 12., 13., 14., 15., 21., 22., un 28. kategorijai (40). |
3. režīms: status quo saglabāšana
(83) |
Attiecībā uz atlikušajām kategorijām Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz novērotajām tendencēm, kas neliecina par nepamatotu pārvietošanu izcelsmes ziņā, Savienības interesēs ir turpināt uzturēt status quo, tas ir, dot neierobežotu piekļuvi kvotai ceturtajā ceturksnī tām valstīm, kuras ir izsmēlušas savu noteikto kvotu. Tomēr, lai nodrošinātu tirdzniecības plūsmas saglabāšanu no attiecīgajām valstīm, kurām noteikta atlikusī kvota, tām tiks norobežotas neizsmeltās pārnestās kvotas. Neierobežota piekļuve tad tiks piemērota šādām kategorijām: 2., 3.A, 3.B, 4.A, 6., 7., 9., 17., 18., 19., 24., 25.B un 26. kategorijai (41). |
Īpaši gadījumi: 1., 4.B, 8. un 25.A ražojumu kategorija
(84) |
Iepriekš aprakstītā pieeja dažādu iemeslu dēļ nav piemērojama 1., 4.B, 8. un 25.A ražojumu kategorijai. |
(85) |
Kopš galīgo pasākumu noteikšanas un līdz šīs pārskatīšanas ietvaros noteikto jauno pielāgojumu izpildei 1. ražojumu kategorijai tika piemērota vispārējo TK sistēma. Tādējādi nav iespējams veikt tādu izstumšanas analīzi, kāda veikta par a) līdz c) punktos norādītajām ražojumu kategorijām. |
(86) |
Tomēr pirmās pārskatīšanas regulas ietvaros Komisija nolēma, ka 30 % ierobežojums ceturksnī ļauj pēc iespējas labāk saglabāt tradicionālās tirdzniecības plūsmas gan apjoma, gan izcelsmes ziņā. Šī paša iemesla dēļ Komisija uzskata, ka 30 % ierobežojuma saglabāšana attiecībā uz sākotnēji pieejamo atlikušās kvotas apjomu ceturtā ceturkšņa sākumā joprojām ir labākais risinājums, kā novērst to, ka valstis, kurām, šīs pārskatīšanas rezultātā ieviešot individuālus pielāgojumus, tiks noteiktas kvotas šajā kategorijā, izstumj tās attiecīgās valstis, uz kurām attiecas jaunizveidotā atlikusī kvota. |
(87) |
Attiecībā uz 4.B kategoriju galapatēriņa mehānisms tika piemērots divos ceturkšņos – 2019. gada oktobrī–decembrī un daļēji 2020. gada janvārī–martā. Kopš šī mehānisma ieviešanas eksportētājvalstis saskārās ar nopietniem šķēršļiem eksportā uz Savienību. Līdz ar to importa līmenis bija neparasti zems. Šā iemesla dēļ Komisijas rīcībā nav atbilstoša apjoma datu kopas, lai iepriekš no a) punkta līdz c) punktam minētajām ražojumu kategorijām veiktu izstumšanas izvērtējumu. |
(88) |
Tomēr par 2019. gada ceturto ceturksni un 2020. gadu pieejamie dati nepārprotami liecina, ka zināms izstumšanas efekts ir novērojams. Patiesībā abu ceturkšņu sākumā praktiski visu atlikušās kvotas apjomu izmantoja tikai viena eksportētājvalsts, kurai bija noteikta kvota. Līdz ar to nolūkā novērst nepamatotu izstumšanas efektu un saglabāt vēsturiskās tirdzniecības plūsmas izcelsmes ziņā Komisija uzskata, ka šajā kategorijā valstīm, kas ir izsmēlušas tām noteiktās kvotas, ir jānosaka ierobežojums 30 % apmērā no ceturtā ceturkšņa sākumā sākotnēji pieejamā apjoma. |
(89) |
Visbeidzot, tā kā 8. un 25.A kategorijai no 2020. gada 1. jūlija ir noteikta tikai vispārējā TK, šī sistēma uz tām neattiecas. |
3.2.4. Iespējamā kaitīgā ietekme uz integrācijas mērķiem, kurus cenšas sasniegt ar preferenciālās tirdzniecības partneriem
(90) |
Galīgajā regulā Komisija apņēmās izvērtēt, vai tērauda nozares aizsardzības pasākumu darbība ir radījusi būtisku risku konkrētu preferenciālās tirdzniecības partneru stabilizācijai vai ekonomiskajai attīstībai tādā mērā, ka tas kaitē šo partneru nolīgumos ar Savienību izklāstītajiem integrācijas mērķiem. Pirmajā pārskatīšanas regulā Komisija secināja, ka aizsardzības pasākumi nav radījuši kaitīgu ietekmi uz integrācijas mērķu sasniegšanu. Tās pašas regulas 106. apsvērumā tika norādīts, ka “pasākumi nepamatoti neierobežoja minēto valstu spēju eksportēt uz ES”. |
Ieinteresēto personu piezīmes
(91) |
Vairākas ieinteresētās personas, konkrētāk – trešo valstu valdības, iesniedza piezīmes par šo procedūras sākšanas paziņojuma iedaļu. Atsevišķas valstis lūdza, lai uz tām netiktu attiecināti pasākumi vai lai tām piemērotu preferenciālu režīmu. Šajā sakarā tika iesniegti aicinājumi aizsardzības pasākumus neattiecināt uz Rietumbalkāniem, jo tie varētu ietekmēt Rietumbalkānu tērauda nozares attīstību, tādējādi būtiski negatīvi ietekmējot to iekšzemes ekonomikas un apdraudot ar Savienību parakstītajos stabilizācijas un asociācijas nolīgumos (SAN) iekļautos mērķus. Turklāt ieinteresētās personas apgalvoja, ka aizsardzības pasākumi samazinātu to eksportu uz Savienību salīdzinājumā ar periodu pirms pasākumu noteikšanas. Līdz ar to eksportētājiem būtu jāapsver noteiktu rūpnīcu īslaicīga slēgšana un liela darbinieku skaita nosūtīšana neapmaksātā atvaļinājumā. Dažas valstis atsaucās uz faktu, ka tās efektīvi ievēro Savienības valsts atbalsta noteikumus tērauda nozarē, un uz šāda pamata tām būtu piešķirama neierobežota beznodokļu piekļuve Savienības tirgum. Citi pieprasījumi piešķirt atbrīvojumu vai piemērot preferenciālu režīmu, kas attiecas uz vairākām trešajām valstīm, bija balstīti uz dažādiem noteikumiem attiecīgajos divpusējos nolīgumos ar Savienību. |
Komisijas nostāja
(92) |
Pirmkārt, Komisija atgādina pirmajā pārskatīšanas regulā izvērsto pamatojumu, ka visi divpusējie nolīgumi, uz kuriem šīs iedaļas ietvaros atsaucās ieinteresētās personas, pieļauj tādu aizsardzības pasākumu noteikšanu, kādi šobrīd ir spēkā. Līdz ar to Komisijai nav juridiska pienākuma tās atbrīvot no pasākumiem. Otrkārt, saskaņā ar PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 2. pantu aizsardzības pasākumus izmeklēšanā iesaistītajam importētajam ražojumam piemēro neatkarīgi no avota. Kā jau norādīts pirmajā pārskatīšanas regulā, “vienīgie izņēmumi attiecībā uz šiem noteikumiem ir saistīti ar konkrētu dalībvalstu (jaunattīstības valstu) īpašo situāciju vai – atkarībā no konkrētā gadījuma – pienākumiem, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem”. Līdz ar to Komisija saglabā savu nostāju, ka nav juridiska pamata kādu no šīm valstīm atbrīvot no aizsardzības pasākumiem. |
(93) |
Kā norādīts pirmās pārskatīšanas regulas 99. apsvērumā, apņemšanās pārskatīt ar (90). apsvērumā aprakstītajiem specifiskajiem aspektiem saistītos pasākumus attiecās tieši uz valstīm, ar kurām Komisija ir noslēgusi SAN. |
(94) |
Attiecībā uz šīm valstīm Komisija ir vispirms veikusi uz pagātni vērstu izvērtējumu par to eksporta sniegumu otrajā pasākumu gadā, t. i., kopš 2019. gada 1. jūlija. Šī analīze liecina, ka ražojumu kategorijās, kurās šīm valstīm bija noteikta kvota, perioda pēdējā ceturksnī tām parasti joprojām bija pieejami neizmantoti kvotā paredzēti apjomi. Turklāt ražojumu kategorijās, kurās šīs valstis vēlāk, iespējams, izsmēla savu noteikto kvotu, vairumā gadījumu, ieskaitot kategorijas, ko dažas no šīm valstīm identificēja kā savām nozarēm kritiskas, atlikušās kvotas ietvaros joprojām bija pieejami ievērojami apjomi. Tas nozīmē, ka šīm valstīm kopumā bija iespēja turpināt eksportu, pārsniedzot savus vēsturiskos līmeņus sev svarīgākajās ražojumu kategorijās. Turpretī par tām ražojumu kategorijām, kurās šīm valstīm tika piemērota atlikusī kvota, datu analīze neuzrādīja, ka TK sistēma kopumā ierobežotu to spēju eksportēt. Patiesībā atsevišķos gadījumos pasākumu ietvaros valstīm de facto nebija vispār nekādu ierobežojumu, kas liegtu tām pārsniegt vēsturisko eksporta līmeni. |
(95) |
Līdz ar to Komisija secina, ka TK līmenis ir atbilstīgs un samērīgs, lai saglabātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas, un ka nav pierādījumu par būtisku pieprasījuma palielināšanos Savienībā vai jebkādām izmaiņām apstākļos, kas pamatotu šī līmeņa maiņu, neietekmējot pašreizējo aizsardzības pasākumu efektivitāti. |
(96) |
Komisija arī ir veikusi uz nākotni vērstu analīzi un ir izvērtējusi to, kā šajā regulā iekļautie pielāgojumi varētu ietekmēt Rietumbalkānu stabilizāciju vai ekonomisko attīstību. Minētā izvērtējuma ietvaros Komisija ir ņēmusi vērā pašreizējo tirgus situāciju un tuvākās nākotnes prognozes, kā iepriekš izklāstīts 3.1. iedaļā. |
(97) |
Šajā sakarā Komisija atgādina, pirmkārt, ka, neraugoties uz Savienības ražošanas nozares aicinājumu, tāpat kā pirmās pārskatīšanas laikā Komisija arī šīs otrās pārskatīšanas ietvaros nav samazinājusi TK līmeni, un, otrkārt, ka šīs TK tiks vēlreiz vēl vairāk liberalizētas, pēc šīs otrās pārskatīšanas rezultātā izdarīto pielāgojumu stāšanās spēkā nosakot jaunu palielinājumu 3 % apmērā (42). Tas nozīmē, ka Rietumbalkāniem tiks noteiktas lielākas kvotas un tiem joprojām būs vispārēja piekļuve lielākām atlikušajām kvotām pēdējā ceturksnī, kā rezultātā tiem būs iespēja turpināt eksportēt, pārsniedzot savus vēsturiskos līmeņus, kā tas ir bijis kopš galīgo pasākumu noteikšanas. Komisija papildus norāda, ka jaunie horizontālie pielāgojumi attiecībā uz 3.2.3. iedaļā aprakstīto izstumšanu un 3.2.5. iedaļā aprakstīto jaunattīstības valstu izņēmumiem papildus radīs vispārēji pozitīvu ietekmi dažās Rietumbalkānus interesējošajās ražojumu kategorijās. |
(98) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka aizsardzības pasākumi nav radījuši un pēc pielāgojumu veikšanas arī nevarētu radīt būtisku risku Rietumbalkānu stabilizācijai vai ekonomiskajai attīstībai. |
(99) |
Visbeidzot Komisija norāda, ka šo ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā apgalvotais nesniedza pierādījumus vai vērā ņemamas liecības par šāda riska pastāvēšanu. |
(100) |
Attiecīgi, balstoties uz iepriekšminēto izvērtējumu un nepastāvot nekādiem pierādījumiem par pretējo, Komisija var tikai noraidīt šīs iedaļas ietvaros izdarītos apgalvojumus. |
3.2.5. To PTO dalībvalstu (jaunattīstības valstu) saraksta atjaunināšana, uz kurām neattiecas pasākumu tvērums, ņemot vērā atjaunināto importa statistiku
(101) |
Pēc galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanas ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 Komisija apņēmās regulāri pārskatīt to jaunattīstības valstu sarakstu, uz kurām varētu neattiecināt pasākumu tvērumu, ņemot vērā atjaunināto importa statistiku. |
Ieinteresēto personu piezīmes
(102) |
Iesniegtajā informācijā, kas tika saņemta, dažas ieinteresētās personas lūdz atbrīvojumu no aizsardzības pasākumu piemērošanas, jo noteikta valsts vairs nepārsniedz 3 % slieksni konkrētā ražojumu kategorijā. Citas personas lūdza aizsardzības pasākumus piemērot konkrētai valstij, jo tā noteiktā ražojumu kategorijā esot pārsniegusi 3 % slieksni. Atsevišķas ieinteresētās personas lūdza atbrīvojumu noteiktā ražojumu kategorijā, jo valsts atsevišķi nesasniegtu 3 % slieksni, pat ja valstis kopumā šādā situācijā pārsniegtu 9 % importa daļu. Visbeidzot, citas ieinteresētās personas uzskatīja, ka atbilstīgāk būtu aprēķinu balstīt uz visām 26 ražojumu kategorijām kopā. |
Komisijas nostāja
(103) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 18. pantu un Savienības starptautiskajām saistībām, proti, PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 9.1. pantu, “aizsardzības pasākumi nebūtu jāpiemēro ražojumiem, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībniece, ja tās daļa no attiecīgā ražojuma importa Savienībā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībnieces un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā importē līdz 9 % no visa Savienībā importētā attiecīgā ražojuma”. Turklāt Savienības interesēs ir pielāgot to jaunattīstības valstu sarakstu, uz kurām neattiecas pasākumu tvērums, lai novērstu to, ka konkrētas jaunattīstības valstis nepamatoti gūst labumu no sākotnējās izslēgšanas. |
(104) |
Līdz ar to, balstoties uz datiem par pilnu 2019. gadu (43), Komisija pārrēķināja katras eksportētājvalsts importa daļu katrā ražojumu kategorijā (44). |
(105) |
Pamatojoties uz datiem par pilnu 2019. gadu, imports no turpmāk norādītajām valstīm, uz kurām neattiecināja pasākumu tvērumu, dažās ražojumu kategorijās pārsniedza 3 % slieksni. Tādējādi, pamatojoties uz šo pārskatīšanu, uz tām pasākumi tagad būtu jāattiecina:
|
(106) |
Pēc tam Komisija novērtēja, vai iepriekšminētajās ražojumu kategorijās attiecīgās jaunattīstības valstis varētu pretendēt uz tām konkrēti noteiktu kvotu. Šajā nolūkā Komisija novērtēja, vai 2015.–2017. gada periodā šo kategoriju imports attiecīgajās valstīs sasniedza vismaz 5 % no kopējā importa minētajā periodā jebkurā kategorijā. Rezultāti apliecināja, ka neviena no minētajām valstīm nevar pretendēt uz tām konkrēti noteiktu kvotu. Tāpēc visām šīm valstīm piemēros atlikušo kvotu attiecīgajās ražojumu kategorijās. |
(107) |
Attiecībā uz aizsardzības pasākumu tvēruma neattiecināšanu šīs pārskatīšanas rezultāts ir šāds:
|
(108) |
Konkrētām valstīm noteiktās kvotas, kas atbilst tām jaunattīstības valstīm, kuras ir PTO dalībnieces un uz kurām pēc pārskatīšanas pasākumi netiks attiecināti (Brazīlija 6. kategorijā un Ķīna 3.A kategorijā), no trešā pasākumu gada pirmā ceturkšņa, t. i., no 2020. gada 1. jūlija, tiks iekļautas katras attiecīgās ražojumu kategorijas atlikušajā kvotā (45). |
(109) |
Pēc šā pārrēķina Komisija atjaunināja izņēmumu sarakstu, pamatojoties uz atjauninātajiem importa rādītājiem par katru no 26 ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas pasākumi (pilns atjauninātais saraksts ir iekļauts I pielikumā). |
3.2.6. Citas apstākļu maiņas, kuru dēļ var būt nepieciešama piešķirtā TK līmeņa pielāgošana
Ieinteresēto personu piezīmes par liberalizāciju
(110) |
Saistībā ar šo pārskatīšanu Komisija saņēma ļoti dažādu pieprasījumu klāstu. Galvenais pieprasījumu temats bija liberalizācijas līmenis. Ņemot vērā pieprasījuma samazinājumu, Savienības ražošanas nozare aicināja samazināt pašreiz noteiktos 3 % vai tos pat pilnībā atcelt. No otras puses, citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pirmajā pārskatīšanas regulā noteiktais liberalizācijas līmenis būtu vai nu jāsaglabā, vai pat jāpalielina vai nu visām ražojumu kategorijām, vai konkrētām ražojumu kategorijām un/vai konkrētām izcelsmes valstīm. |
Komisijas nostāja
(111) |
PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 7. panta 4. punkts paredz, ka “lai nodrošinātu pielāgošanos situācijā, ja iecerētais iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ilgums, kā paziņots atbilstoši 12. panta 1. punktam, ir ilgāks par vienu gadu, dalībvalsts, kura piemēro pasākumu, pakāpeniski to liberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā”. |
(112) |
Šajā sakarā pirmajā pārskatīšanas regulā Komisija noteica 3 % liberalizācijas līmeni otrajam pasākumu gadam. Minētajā regulā Komisija arī noteica, ka trešajā pasākumu gadā, t. i., no 2020. gada 1. jūlija, būtu jāattiecina tāds pats liberalizācijas līmenis. Komisija analizēja, vai būtu pamats mainīt pašreizējo līmeni, to palielinot. |
(113) |
Kā detalizēti skaidrots 3.1. iedaļā, praktiski visi avoti norāda uz nepārprotamu saimnieciskās darbības samazinājumu 2020.–2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šajā sakarā Komisija norāda, ka tērauda pieprasījums lielā mērā ir saistīts ar makroekonomiskajām tendencēm, t. i., IKP pieaugumu, noteiktā valstī vai ekonomiskajā reģionā. Turklāt Komisija arī atgādina, ka pirmajā pasākumu gadā ievērojami TK apjomi palika neizmantoti un otrā pasākumu gada beigās, visticamāk, atkal būs palikuši neizmantoti vēl lielāki apjomi. Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas perspektīvu 2020.–2021. gadam, pastāvīgi ievērojamos pieejamos TK apjomus visās ražojumu kategorijās un tādu nepārprotamu pierādījumu lietas materiālos, kas liecinātu par nepieciešamību palielināt TK, neesamību, Komisija tādējādi var tikai noraidīt visus apgalvojumus, kuros pieprasīts paātrināt liberalizācijas tempu. |
(114) |
No otras puses, Komisija pēc tam izskatīja aicinājumus samazināt vai atcelt pašreizējo liberalizācijas līmeni. Komisija uzskata, ka PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 7. panta 4. punkta formulējums izmeklēšanas iestādei uzliek nepārprotamu pienākumu vismaz saglabāt noteikto liberalizācijas līmeni, kad tas jau efektīvi ir piemērots otrajā pasākumu gadā. Attiecīgi Komisija uzskata, ka trešajā pasākumu gadā, kas sākas 2020. gada 1. jūlijā, liberalizācijas līmenis nevar tikt pazemināts par to līmeni, kas efektīvi bija spēkā otrā gada beigās, t. i., 3 %. Līdz ar to Komisija noraida pieprasījumus samazināt liberalizācijas līmeni. |
(115) |
Ņemot vērā iepriekš aprakstītos konstatējumus, katrai ražojumu kategorijai tādējādi tiek saglabāts 3 % liberalizācijas līmenis. |
Citas piezīmes
(116) |
Vairākas ieinteresētās personas Komisiju informēja par it kā īstenotu praksi ar mērķi izvairīties no 25 % ārpuskvotas nodokļa maksāšanas. Šī iespējamā apiešanas jeb nepatiesas deklarēšanas prakse tiekot īstenota dažādās formās un attiecībā uz vairākām ražojumu kategorijām. |
(117) |
Komisija ir ņēmusi vērā šos apgalvojumus un apņemas tos turpmāk izvērtēt, lai tad, ja šādas iespējamas prakses izmantošana tiktu apstiprināta, veiktu nepieciešamos korektīvos pasākumus. Jebkurā gadījumā Komisija atgādina, ka minēto apgalvojumu izskatīšanai joprojām pilnībā ir piemērojami tiesību akti muitas jomā. |
(118) |
Dažas ieinteresētās personas lūdza sadalīt noteiktas ražojumu kategorijas. Lai minētos apgalvojumus pamatotu, dažas personas apgalvoja, ka dažos gadījumos vienas TK ietvaros savstarpēji konkurē standarta un augsta līmeņa ražojumu veidi un ka Komisijai būtu jānodrošina šo atšķirīgo ražojumu veidu pareiza līdzsvara saglabāšana, novēršot izstumšanas efekta veidošanos. |
(119) |
Šajā sakarā Komisija uzsver, ka pēc minētajiem pieprasījumiem tā šīs otrās pārskatīšanas ietvaros ir veikusi padziļinātu analīzi par potenciālu izstumšanas efektu un tā novēršanai ir ieviesusi 3.2.3. iedaļā aprakstītos detalizētus pielāgojumus. Komisija norāda, ka šādi pielāgojumi ļaus ņemt vērā daudzus no minētajiem pieprasījumiem, jo tie nodrošinās, ka valstīm, kuras piegādā nelielus augsta līmeņa ražojumu veidu apjomus, uz kuriem parasti tiek attiecināta atlikusī kvota, būs lielāka drošība par iespēju piekļūt pieejamajiem apjomiem. Vienlaikus Komisija atgādina, ka pasākumu sistēmai ir jānodrošina sarežģīti sasniedzams līdzsvars starp tradicionālo tirdzniecības plūsmu maksimālu saglabāšanu apjoma un izcelsmes ziņā un tāda pasākumu kopuma uzturēšanu, ko Savienības dalībvalstu muitas dienesti spēj efektīvi īstenot. Komisija uzskata, ka, sadalot ražojumus pārmērīgi daudzās apakškategorijās, pasākumu īstenošana varētu kļūt pārāk apgrūtinoša un mazinātu TK pārvaldības efektivitāti. |
(120) |
Daži pieprasījumi sadalīt kategorijas konkrēti atsaucās uz faktu, ka noteikti ražojumu veidi tiek izmantoti autobūves nozarē un tādēļ tiem būtu jāpiemēro līdzīgs režīms kā 4.B kategorijas ražojumiem. Tomēr Komisija šajā sakarā norāda, ka procedūras rakstiskajā daļā pati autobūves nozare šādas prasības lielākoties ignorēja, tādējādi radot pamatotas šaubas par Savienības interesēm pieņemt šādu pielāgojumu. |
(121) |
Līdz ar to Komisija secina, ka šajā sakarā iesniegtajā informācijā, izņemot to, kas iesniegta attiecībā uz 55.–62. apsvērumā minēto 25. ražojumu kategoriju, nebija nedz pietiekamu pierādījumu to pamatošanai, nedz pierādījumu, ka šādu pielāgojumu īstenošana muitas dienestiem neradītu nepamatoti lielu slogu, un arī neparāda, kā šāda pielāgošana būtu Savienības vispārējās interesēs. |
(122) |
Dažas ieinteresētās personas aicināja Komisiju pasākumu tvērumā iekļaut noteiktas ražojumu kategorijas, savukārt citas personas apgalvoja, ka noteiktas kategorijas no tvēruma būtu jāizslēdz. |
(123) |
Komisija atsaucas uz konstatējumu pirmās pārskatīšanas regulas 163. apsvērumā, kurā tā noteica, ka pārskatīšanas tvēruma grozīšana neattiecas uz ražojumu tvēruma grozīšanu. Līdz ar to šīs prasības tiek noraidītas. |
(124) |
Dažas personas arī uzstāja, ka spēkā esošie pasākumi neatbilst PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem standartiem un tāpēc būtu jābeidz. |
(125) |
Komisija atsaucas uz pirmās pārskatīšanas regulas 165. apsvērumu un tajā minētajām atsaucēm un līdz ar to noraida šos apgalvojumus. |
(126) |
Citas ieinteresētās personas ierosināja TK pārvaldībā izmantot licencēšanas sistēmu. |
(127) |
Šajā sakarā Komisija atkārtoti norāda, ka jebkurai TK pārvaldības sistēmai ir jānodrošina, lai tās īstenošana neradītu pārmērīgu slogu muitas dienestiem tādā mērā, ka tiktu mazināta tās efektīva īstenošana. Komisija joprojām uzskata, ka ar galīgo regulu ieviestā TK pārvaldības sistēma ir vispiemērotākais risinājums līdzsvara nodrošināšanai. |
(128) |
Visbeidzot, vairākas personas interesējās par ietekmi un iespējamiem pielāgojumiem, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības (Brexit). |
(129) |
Komisija norāda, ka pielāgojumu pieņemšanas brīdī joprojām ir spēkā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības pārejas periods, kamēr turpinās sarunas par turpmāku līgumu starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti. Vajadzības gadījumā Komisija nekavējoties atkārtoti izvērtēs situāciju, ņemot vērā ikvienu norisi šajā saistībā. |
(130) |
Visbeidzot, Komisija norādīja, ka pašreizējā pārskatīšana, kurā groza spēkā esošos aizsardzības pasākumus, atbilst arī pienākumiem, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, kas parakstīti ar dažām trešajām valstīm. |
Pārskatīšanas klauzula
(131) |
Visbeidzot, Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Savienības intereses, tai var būt jāpielāgo tarifa kvotas līmenis vai piešķīrums periodam, kas sākas 2020. gada 1. jūlijā, kā noteikts II pielikumā, ja pasākumu noteikšanas periodā mainās apstākļi. Apstākļu maiņa varētu būt, piemēram, tāda, ka Savienībā kopumā palielinās vai samazinās pieprasījums pēc dažām ražojumu kategorijām, kas prasītu pārvērtēt tarifa kvotas līmeni, tiek noteikti antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumi, kuri var būtiski ietekmēt turpmāko importa attīstību, vai jebkādi notikumi saistībā ar ASV pasākumiem atbilstīgi 232. iedaļai, kam varētu būt tieša ietekme uz šīs izmeklēšanas secinājumiem, proti, attiecībā uz tirdzniecības plūsmu novirzīšanu. Komisija var arī pārbaudīt, vai pasākumu darbība varētu negatīvi ietekmēt to integrācijas mērķu sasniegšanu, kurus cenšas sasniegt ar preferenciāliem tirdzniecības partneriem, piemēram, būtiski apdraudot to stabilizāciju vai ekonomikas attīstību. |
(132) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 groza šādi:
1) |
regulas 1. pantu groza šādi:
|
2) |
pielikumus groza šādi:
|
2. pants
Laikposmā, kas noteikts II pielikumā, Komisija attiecībā uz periodu, kas sākas 2020. gada 1. jūlijā, var pārskatīt pasākumus apstākļu maiņas gadījumā.
3. pants
Šī regula stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2020. gada 29. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.
(2) OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1590 (2019. gada 26. septembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 248, 27.9.2019., 28. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/35 (2020. gada 15. janvāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 12, 16.1.2020., 13. lpp.).
(6) OV C 51, 14.2.2020., 21. lpp.
(7) Sk. 9. apsvērumu.
(8) Research Briefing (Global) of 14 April 2020.
(9) J.P.Morgan Global Composite PMI of 3 April 2020.
(10) Turpat.
(11) IHS Markit Global Sector PMI of 8 May 2020.
(12) Report “Bracing for impact”of 7 April 2020.
(13) IHS Markit Global Steel Users PMI of 8 May 2020.
(14) 2020. gada pavasara ekonomikas prognoze – dziļa un nevienmērīga recesija, nenoteiktība saistībā ar atveseļošanos, 2020. gada 6. maijs.
(15) IHS Markit Global Steel Users PMI of 8 May 2020.
(16) Research Briefing (Global) of 14 April 2020.
(17) IHS Markit PMI Research & Analysis of 14 May 2020.
(18) Sk. 36. un 37. apsvērumu, kuros izklāstīta konkrētu eksportētājvalstu novērotā uzvedība pasākumu īstenošanas ietvaros.
(19) Turpat.
(20) Analizēti dati par periodu līdz 2020. gada 15. maijam.
(21) 9 miljoni tonnu – 29 % no kopējām tarifa kvotām, kas pieejamas otrajā pasākumu gadā.
(22) Līdz ar to netika izmantoti aptuveni 12 % kopējo tarifa kvotu.
(23) Avots: https://ec.europa.eu/taxation_customs/dds2/taric/quota_consultation.jsp
(24) Neraugoties uz vismaz 5 % importa līmeni attiecīgajā periodā, Irānai nav noteikta konkrēta kvota. Tam par iemeslu ir esošie antidempinga pasākumi, kuru dēļ tā praktiski ir pārtraukusi eksportu uz Savienību (tās importa daļa 2019. gadā samazinājās līdz 0,05 %), tādēļ pastāv liela iespējamība, ka tai konkrēti noteikta TK lielākoties netiktu izmantota. No otras puses, Krievijai tiek saglabāta konkrētai valstij noteikta TK, jo, neraugoties uz noteiktajiem antidempinga pasākumiem, tā ir pastāvīgi turpinājusi eksportēt ievērojamus apjomus.
(25) Sk. 3.2.3.d iedaļu.
(26) Sk. galīgās regulas 146. apsvērumu un pirmās pārskatīšanas regulas 17. apsvērumu.
(27) OV L 110, 8.4.2020., 3. lpp.
(28) Komisija norāda, ka šajā ražojumu kategorijā ASV tiek piemērots 25 % maksājums līdzsvara atjaunošanas pasākumu ietvaros: https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/may/tradoc_156909.pdf.
(29) Indonēzijai tiek piemēroti pagaidu antidempinga pasākumi, taču tai nav konkrētai valstij noteiktas TK. Pārnestie konkrētām valstīm noteikto kvotu apjomi attiecas uz – citādi – konkrētai valstij noteiktajām tarifa kvotām: Ķīnai, Taivānai un ASV.
(30) Piemēram, KN kods 7305 19 00, kam tika novērots teju 300 % pieaugums 2019. gadā salīdzinājumā ar vidējo importa apjomu 2015.–2017. gada periodā.
(31) KN kodi: 7305 11 00 un 7305 12 00.
(32) KN kodi: 7305 19 00, 7305 20 00, 7305 31 00, 7305 39 00 un 7305 90 00.
(33) Sk. pirmās pārskatīšanas regulas 54.–59. apsvērumu
(34) Pielāgojot 13. un 16. ražojumu kategoriju, tika noteikts 30 % ierobežojums sākotnējiem apjomiem ceturtajā ceturksnī valstīm, kurām citādi būtu noteikta konkrētā TK. Plašāku informāciju skatīt pirmās pārskatīšanas regulas 88.–96. apsvērumā.
(35) 2019. gada februāris–marts, 2019. gada aprīlis–jūnijs, 2019. gada jūlijs–septembris, 2019. gada oktobris–decembris, 2020. gada janvāris–marts.
(36) Šīs analīzes vajadzībām Komisija galvenokārt paļāvās uz datiem par pilnu ceturksni no 2019. gada aprīļa līdz jūnijam un, ja to ļāva šīs regulas izstrādes laikā pieejamie dati, tā arī izdarīja dažus secinājumus par TK izmantojumu ceturksnī no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam.
(37) Vidējais attiecīgo valstu TK izmantojums bija robežās no 96 % līdz 100 %.
(38) Konkrētos attiecīgajās ražojumu kategorijās atļautos apjomus skatīt III pielikumā.
(39) Ja attiecīgo valstu vidējais atlikušās TK izmantojums konkrētā kategorijā izvērtētajos četros ceturkšņos ir bijis, piemēram, 70 %, tad tas nozīmē, ka valstis, kam ceturtajā ceturksnī ir dota piekļuve atlikušajai TK, varētu kopumā eksportēt ne vairāk kā 30 % no ceturtajā ceturksnī sākotnēji pieejamā atlikušās TK apjoma.
(40) Vidējais atlikušās TK izmantojums šajās kategorijās attiecīgajos ceturkšņos bija šāds: 70 % (10. kat.), 40 % (12. kat.), 73 % (13. kat.), 44 % (14. kat.), 25 % (15. kat.), 79 % (21. kat.), 19 % (22. kat.) un 29 % (28. kat.).
(41) Konkrētos attiecīgajās ražojumu kategorijās atļautos apjomus skatīt III pielikumā.
(42) Sk. šīs regulas 3.2.6. iedaļu.
(43) Avots: Eurostat
(44) Aprēķinā imports no valstīm, kurām nepiemēro pasākumus atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 6. pantam, netika ņemts vērā.
(45) Šie pārnestie apjomi jau ir iekļauti II pielikumā norādītajos apjomos.
I PIELIKUMS
“III.2. PIELIKUMS
III.2. Ražojumu kategoriju saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kam piemēro galīgos pasākumus
Valsts / ražojumu grupa |
1 |
2 |
3.A |
3.B |
4.A |
4.B |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
21 |
22 |
24 |
25 |
26 |
27 |
28 |
Brazīlija |
|
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
Ķīna |
|
|
|
X |
|
X |
|
X |
|
X |
|
X |
X |
|
|
X |
|
|
X |
X |
|
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
Indija |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
|
|
|
|
X |
|
X |
X |
|
X |
|
|
Indonēzija |
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
Malaizija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
Meksika |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
Moldova |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
Ziemeļmaķedonija |
|
|
|
|
|
|
X |
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
|
|
|
|
Taizeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
Tunisija |
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
Turcija |
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
|
X |
X |
X |
|
X |
X |
X |
X |
X |
Ukraina |
|
X |
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
X |
|
|
X |
X |
X |
X |
|
|
X |
X |
Apvienotie Arābu Emirāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
X |
|
X |
X |
|
X |
|
X |
|
|
Vjetnama |
|
X |
|
|
|
|
X |
|
|
|
X |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
Visas citas jaunattīstības valstis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
X |
|
|
|
|
II PIELIKUMS
“IV PIELIKUMS
IV.1. Tarifa kvotu apjomi
Ražojuma numurs |
Ražojumu kategorija |
KN kodi |
Sadalījums pa valstīm (ja piemēro) |
No 2.2.2019. līdz 30.6.2019. |
No 1.7.2019. līdz 30.6.2020. |
No 1.7.2020. līdz 30.9.2020. |
No 1.10.2020. līdz 31.12.2020. |
No 1.1.2021. līdz 31.3.2021. |
No 1.4.2021. līdz 30.6.2021. |
Papildu maksājuma likme |
Kārtas numuri |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
Tarifa kvotas apjoms (t neto) |
|||||||||
1. |
Neleģēta un cita leģēta tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 10 , 7208 52 99 , 7208 53 10 , 7208 53 90 , 7208 54 00 7211 13 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99 |
Trešās valstis |
3 359 532,08 |
8 476 618,01 |
|
25 % |
|
|||
Krievija |
421 690,19 |
421 690,19 |
412 523,02 |
417 106,60 |
25 % |
09.8966 |
|||||
Turcija |
344 890,78 |
344 890,78 |
337 393,15 |
341 141,97 |
25 % |
09.8967 |
|||||
Indija |
168 367,79 |
168 367,79 |
164 707,62 |
166 537,71 |
25 % |
09.8968 |
|||||
Korejas Republika |
135 958,47 |
135 958,47 |
133 002,85 |
134 480,66 |
25 % |
09.8969 |
|||||
Serbija |
116 149,87 |
116 149,87 |
113 624,87 |
114 887,37 |
25 % |
09.8970 |
|||||
Citas valstis |
1 013 612,28 |
1 013 612,28 |
991 577,22 |
1 002 594,76 |
25 % |
||||||
2. |
Neleģēta un cita leģēta tērauda loksnes, auksti velmētas |
7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7226 20 00 , 7226 92 00 |
Indija |
234 714,39 |
592 220,64 |
153 750,21 |
153 750,21 |
150 407,82 |
152 079,02 |
25 % |
09.8801 |
Korejas Republika |
144 402,99 |
364 351,04 |
94 591,52 |
94 591,52 |
92 535,18 |
93 563,35 |
25 % |
09.8802 |
|||
Ukraina |
102 325,83 |
258 183,86 |
67 028,78 |
67 028,78 |
65 571,63 |
66 300,20 |
25 % |
09.8803 |
|||
Brazīlija |
65 398,61 |
165 010,80 |
42 839,52 |
42 839,52 |
41 908,22 |
42 373,87 |
25 % |
09.8804 |
|||
Serbija |
56 480,21 |
142 508,28 |
36 997,49 |
36 997,49 |
36 193,20 |
36 595,35 |
25 % |
09.8805 |
|||
Citas valstis |
430 048,96 |
1 085 079,91 |
281 704,58 |
281 704,58 |
275 580,57 |
278 642,58 |
25 % |
||||
3.A |
Elektrotehniskā tērauda loksnes (izņemot GOES) |
7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10 |
Korejas Republika |
1 923,96 |
4 854,46 |
1 260,30 |
1 260,30 |
1 232,90 |
1 246,60 |
25 % |
09.8806 |
Ķīna |
822,98 |
2 076,52 |
|
|
|
|
25 % |
09.8807 |
|||
Krievija |
519,69 |
1 311,25 |
340,42 |
340,42 |
333,02 |
336,72 |
25 % |
09.8808 |
|||
Irānas Islāma Republika |
227,52 |
574,06 |
149,04 |
149,04 |
145,80 |
147,42 |
25 % |
09.8809 |
|||
Citas valstis |
306,34 |
772,95 |
739,77 |
739,77 |
723,69 |
731,73 |
25 % |
||||
3.B |
7225 19 90 , 7226 19 80 |
Krievija |
51 426,29 |
129 756,46 |
33 686,91 |
33 686,91 |
32 954,59 |
33 320,75 |
25 % |
09.8811 |
|
Korejas Republika |
31 380,40 |
79 177,59 |
20 555,80 |
20 555,80 |
20 108,94 |
20 332,37 |
25 % |
09.8812 |
|||
Ķīna |
24 187,01 |
61 027,57 |
15 843,76 |
15 843,76 |
15 499,33 |
15 671,54 |
25 % |
09.8813 |
|||
Taivāna |
18 144,97 |
45 782,56 |
11 885,91 |
11 885,91 |
11 627,52 |
11 756,71 |
25 % |
09.8814 |
|||
Citas valstis |
8 395,39 |
21 182,87 |
5 499,42 |
5 499,42 |
5 379,87 |
5 439,65 |
25 % |
||||
4.A (5) |
Ar metālu pārklātas loksnes |
TARIC kodi: 7210410020 , 7210490020 , 7210610020 , 7210690020 , 7212300020 , 7212506120 , 7212506920 , 7225920020 , 7225990011 , 7225990022 , 7225990045 , 7225990091 , 7225990092 , 7226993010 , 7226997011 , 7226997091 , 7226997094 , |
Korejas Republika |
69 571,10 |
328 792,63 |
45 572,71 |
45 572,71 |
44 582,00 |
45 077,36 |
25 % |
|
09.8816 |
|||||||||||
Indija |
83 060,42 |
209 574,26 |
54 408,92 |
54 408,92 |
53 226,12 |
53 817,52 |
25 % |
09.8817 |
|||
Citas valstis |
761 518,93 |
1 921 429,81 |
498 834,77 |
498 834,77 |
487 990,53 |
493 412,65 |
25 % |
||||
4.B (7) |
KN kodi: 7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7226 99 10 TARIC kodi: 7210410030 , 7210410080 , 7210490030 , 7210490080 , 7210610030 , 7210610080 , 7210690030 , 7210690080 , 7212300080 , 7212506130 , 7212506180 , 7212506930 , 7212506980 , 7225920080 , 7225990023 , 7225990041 , 7225990093 , 7225990095 , 7226993090 , 7226997019 , 7226997096 , 7225990041 |
Ķīna |
204 951,07 |
517 123,19 |
134 253,68 |
134 253,68 |
131 335,12 |
132 794,40 |
25 % |
09.8821 |
|
Korejas Republika |
249 533,26 |
476 356,93 |
163 457,35 |
163 457,35 |
159 903,93 |
161 680,64 |
25 % |
09.8822 |
|||
Indija |
118 594,25 |
299 231,59 |
77 685,44 |
77 685,44 |
75 996,63 |
76 841,03 |
25 % |
09.8823 |
|||
Taivāna |
49 248,78 |
124 262,26 |
32 260,53 |
32 260,53 |
31 559,21 |
31 909,87 |
25 % |
09.8824 |
|||
Citas valstis |
125 598,05 |
316 903,26 |
82 273,30 |
82 273,30 |
80 484,75 |
81 379,02 |
25 % |
||||
5. |
Loksnes ar organisku pārklājumu |
7210 70 80 , 7212 40 80 |
Indija |
108 042,36 |
272 607,54 |
70 773,40 |
70 773,40 |
69 234,85 |
70 004,12 |
25 % |
09.8826 |
Korejas Republika |
103 354,11 |
260 778,38 |
67 702,35 |
67 702,35 |
66 230,56 |
66 966,46 |
25 % |
09.8827 |
|||
Taivāna |
31 975,79 |
80 679,86 |
20 945,82 |
20 945,82 |
20 490,48 |
20 718,15 |
25 % |
09.8828 |
|||
Turcija |
21 834,45 |
55 091,68 |
14 302,71 |
14 302,71 |
13 991,78 |
14 147,24 |
25 % |
09.8829 |
|||
Ziemeļmaķedonija |
16 331,15 |
41 206,02 |
10 697,76 |
10 697,76 |
10 465,20 |
10 581,48 |
25 % |
09.8830 |
|||
Citas valstis |
43 114,71 |
108 785,06 |
28 242,39 |
28 242,39 |
27 628,42 |
27 935,41 |
25 % |
||||
6. |
Skārda velmētavu ražojumi |
7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20 |
Ķīna |
158 139,17 |
399 009,55 |
103 589,44 |
103 589,44 |
101 337,49 |
102 463,47 |
25 % |
09.8831 |
Serbija |
30 545,88 |
77 071,98 |
20 009,15 |
20 009,15 |
19 574,17 |
19 791,66 |
25 % |
09.8832 |
|||
Korejas Republika |
23 885,70 |
60 267,31 |
15 646,38 |
15 646,38 |
15 306,25 |
15 476,31 |
25 % |
09.8833 |
|||
Taivāna |
21 167,00 |
53 407,61 |
13 865,49 |
13 865,49 |
13 564,07 |
13 714,78 |
25 % |
09.8834 |
|||
Brazīlija |
19 730,03 |
49 781,91 |
|
|
|
|
25 % |
09.8835 |
|||
Citas valstis |
33 167,30 |
83 686,22 |
34 650,52 |
34 650,52 |
33 897,25 |
34 273,88 |
25 % |
||||
7. |
Neleģēta un cita leģēta tērauda quarto loksnes |
7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60 |
Ukraina |
339 678,24 |
857 060,63 |
222 507,03 |
222 507,03 |
217 669,92 |
220 088,47 |
25 % |
09.8836 |
Korejas Republika |
140 011,38 |
353 270,32 |
91 714,78 |
91 714,78 |
89 720,98 |
90 717,88 |
25 % |
09.8837 |
|||
Krievija |
115 485,12 |
291 386,78 |
75 648,80 |
75 648,80 |
74 004,26 |
74 826,53 |
25 % |
09.8838 |
|||
Indija |
74 811,09 |
188 759,93 |
49 005,18 |
49 005,18 |
47 939,85 |
48 472,51 |
25 % |
09.8839 |
|||
Citas valstis |
466 980,80 |
1 178 264,65 |
305 896,87 |
305 896,87 |
299 246,94 |
302 571,91 |
25 % |
||||
8. |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas |
7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00 |
Trešās valstis |
|
|
91 870,53 |
91 870,53 |
89 873,34 |
90 871,93 |
25 % |
|
Ķīna |
87 328,82 |
220 344,09 |
|
25 % |
|||||||
Korejas Republika |
18 082,33 |
45 624,52 |
25 % |
|
|||||||
Taivāna |
12 831,07 |
32 374,77 |
25 % |
|
|||||||
Amerikas Savienotās Valstis |
11 810,30 |
29 799,22 |
25 % |
|
|||||||
Citas valstis |
10 196,61 |
25 727,62 |
25 % |
||||||||
9. |
Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas |
7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80 |
Korejas Republika |
70 813,18 |
178 672,60 |
46 386,34 |
46 386,34 |
45 377,94 |
45 882,14 |
25 % |
09.8846 |
Taivāna |
65 579,14 |
165 466,29 |
42 957,77 |
42 957,77 |
42 023,90 |
42 490,84 |
25 % |
09.8847 |
|||
Indija |
42 720,54 |
107 790,51 |
27 984,19 |
27 984,19 |
27 375,84 |
27 680,01 |
25 % |
09.8848 |
|||
Amerikas Savienotās Valstis |
35 609,52 |
89 848,32 |
23 326,10 |
23 326,10 |
22 819,01 |
23 072,56 |
25 % |
09.8849 |
|||
Turcija |
29 310,69 |
73 955,39 |
19 200,03 |
19 200,03 |
18 782,64 |
18 991,34 |
25 % |
09.8850 |
|||
Malaizija |
19 799,24 |
49 956,54 |
12 969,54 |
12 969,54 |
12 687,59 |
12 828,57 |
25 % |
09.8851 |
|||
Vjetnama |
16 832,28 |
42 470,43 |
11 026,02 |
11 026,02 |
10 786,33 |
10 906,17 |
25 % |
09.8852 |
|||
Citas valstis |
50 746,86 |
128 042,17 |
33 241,85 |
33 241,85 |
32 519,20 |
32 880,53 |
25 % |
||||
10. |
Nerūsējošā tērauda quarto loksnes, karsti velmētas |
7219 21 10 , 7219 21 90 |
Ķīna |
6 765,50 |
17 070,40 |
4 431,76 |
4 431,76 |
4 335,41 |
4 383,58 |
25 % |
09.8856 |
Indija |
2 860,33 |
7 217,07 |
1 873,67 |
1 873,67 |
1 832,94 |
1 853,30 |
25 % |
09.8857 |
|||
Taivāna |
1 119,34 |
2 824,27 |
733,23 |
733,23 |
717,29 |
725,26 |
25 % |
09.8858 |
|||
Citas valstis |
1 440,07 |
3 633,52 |
943,32 |
943,32 |
922,81 |
933,07 |
25 % |
||||
12. |
Neleģēti un citi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili |
7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00 |
Ķīna |
166 217,87 |
419 393,33 |
108 881,40 |
108 881,40 |
106 514,42 |
107 697,91 |
25 % |
09.8861 |
Turcija |
114 807,87 |
289 677,97 |
75 205,16 |
75 205,16 |
73 570,27 |
74 387,72 |
25 % |
09.8862 |
|||
Krievija |
94 792,44 |
239 175,96 |
62 094,01 |
62 094,01 |
60 744,14 |
61 419,08 |
25 % |
09.8863 |
|||
Šveice |
73 380,52 |
185 150,38 |
48 068,08 |
48 068,08 |
47 023,13 |
47 545,60 |
25 % |
09.8864 |
|||
Baltkrievija |
57 907,73 |
146 110,15 |
37 932,60 |
37 932,60 |
37 107,97 |
37 520,28 |
25 % |
09.8865 |
|||
Citas valstis |
76 245,19 |
192 378,37 |
49 944,59 |
49 944,59 |
48 858,84 |
49 401,71 |
25 % |
||||
13. |
Stiegras |
7214 20 00 , 7214 99 10 |
Turcija |
117 231,80 |
295 793,93 |
76 792,97 |
76 792,97 |
75 123,55 |
75 958,26 |
25 % |
09.8866 |
Krievija |
94 084,20 |
237 388,96 |
61 630,08 |
61 630,08 |
60 290,29 |
60 960,18 |
25 % |
09.8867 |
|||
Ukraina |
62 534,65 |
157 784,58 |
40 963,47 |
40 963,47 |
40 072,96 |
40 518,21 |
25 % |
09.8868 |
|||
Bosnija un Hercegovina |
39 356,10 |
99 301,53 |
25 780,31 |
25 780,31 |
25 219,87 |
25 500,09 |
25 % |
09.8869 |
|||
Moldova |
28 284,59 |
71 366,38 |
18 527,89 |
18 527,89 |
18 125,11 |
18 326,50 |
25 % |
09.8870 |
|||
Citas valstis |
217 775,50 |
549 481,20 |
142 654,35 |
142 654,35 |
139 553,17 |
141 103,76 |
|
||||
14. |
Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili |
7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90 |
Indija |
44 433,00 |
112 111,32 |
29 105,94 |
29 105,94 |
28 473,20 |
28 789,57 |
25 % |
09.8871 |
Šveice |
6 502,75 |
16 407,44 |
4 259,64 |
4 259,64 |
4 167,04 |
4 213,34 |
25 % |
09.8872 |
|||
Ukraina |
5 733,50 |
14 466,50 |
3 755,74 |
3 755,74 |
3 674,10 |
3 714,92 |
25 % |
09.8873 |
|||
Citas valstis |
8 533,24 |
21 530,68 |
5 589,72 |
5 589,72 |
5 468,20 |
5 528,96 |
25 % |
||||
15. |
Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi |
7221 00 10 , 7221 00 90 |
Indija |
10 135,23 |
25 572,75 |
6 639,11 |
6 639,11 |
6 494,78 |
6 566,94 |
25 % |
09.8876 |
Taivāna |
6 619,68 |
16 702,47 |
4 336,24 |
4 336,24 |
4 241,97 |
4 289,10 |
25 % |
09.8877 |
|||
Korejas Republika |
3 300,07 |
8 326,58 |
2 161,72 |
2 161,72 |
2 114,72 |
2 138,22 |
25 % |
09.8878 |
|||
Ķīna |
2 216,86 |
5 593,48 |
1 452,16 |
1 452,16 |
1 420,59 |
1 436,38 |
25 % |
09.8879 |
|||
Japāna |
2 190,40 |
5 526,72 |
1 434,83 |
1 434,83 |
1 403,63 |
1 419,23 |
25 % |
09.8880 |
|||
Citas valstis |
1 144,43 |
2 887,57 |
749,66 |
749,66 |
733,36 |
741,51 |
25 % |
||||
16. |
Neleģēta un cita leģēta tērauda stiepļu stieņi |
7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95 |
Ukraina |
149 009,10 |
375 972,95 |
97 608,76 |
97 608,76 |
95 486,83 |
96 547,79 |
25 % |
09.8881 |
Šveice |
141 995,22 |
358 275,86 |
93 014,30 |
93 014,30 |
90 992,25 |
92 003,28 |
25 % |
09.8882 |
|||
Krievija |
122 883,63 |
310 054,37 |
80 495,21 |
80 495,21 |
78 745,32 |
79 620,26 |
25 % |
09.8883 |
|||
Turcija |
121 331,08 |
306 137,03 |
79 478,21 |
79 478,21 |
77 750,42 |
78 614,31 |
25 % |
09.8884 |
|||
Baltkrievija |
97 436,46 |
245 847,23 |
63 825,98 |
63 825,98 |
62 438,46 |
63 132,22 |
25 % |
09.8885 |
|||
Moldova |
73 031,65 |
184 270,12 |
47 839,55 |
47 839,55 |
46 799,56 |
47 319,56 |
25 % |
09.8886 |
|||
Citas valstis |
122 013,20 |
307 858,13 |
79 925,03 |
79 925,03 |
78 187,53 |
79 056,28 |
25 % |
||||
17. |
Dzelzs un neleģēta tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili |
7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90 |
Ukraina |
42 915,19 |
108 281,65 |
28 111,70 |
28 111,70 |
27 500,57 |
27 806,14 |
25 % |
09.8891 |
Turcija |
38 465,03 |
97 053,20 |
25 196,61 |
25 196,61 |
24 648,85 |
24 922,73 |
25 % |
09.8892 |
|||
Korejas Republika |
10 366,76 |
26 156,94 |
6 790,77 |
6 790,77 |
6 643,15 |
6 716,96 |
25 % |
09.8893 |
|||
Krievija |
9 424,08 |
23 778,40 |
6 173,26 |
6 173,26 |
6 039,06 |
6 106,16 |
25 % |
09.8894 |
|||
Brazīlija |
8 577,95 |
|
|
|
|
|
25 % |
09.8895 |
|||
Šveice |
6 648,01 |
16 773,96 |
4 354,79 |
4 354,79 |
4 260,13 |
4 307,46 |
25 % |
09.8896 |
|||
Citas valstis |
14 759,92 |
58 885,04 |
15 287,53 |
15 287,53 |
14 955,19 |
15 121,36 |
25 % |
||||
18. |
Rievkonstrukcijas |
7301 10 00 |
Ķīna |
12 198,24 |
30 778,05 |
7 990,49 |
7 990,49 |
7 816,78 |
7 903,63 |
25 % |
09.8901 |
Apvienotie Arābu Emirāti |
6 650,41 |
16 780,01 |
4 356,37 |
4 356,37 |
4 261,66 |
4 309,02 |
25 % |
09.8902 |
|||
Citas valstis |
480,04 |
1 211,21 |
314,45 |
314,45 |
307,61 |
311,03 |
25 % |
||||
19. |
Dzelzceļa materiāli |
7302 10 22 , 7302 10 28 , 7302 10 40 , 7302 10 50 , 7302 40 00 |
Krievija |
2 147,19 |
5 417,70 |
1 433,84 |
1 433,84 |
1 402,67 |
1 418,25 |
25 % |
09.8906 |
Ķīna |
2 145,07 |
5 412,33 |
1 432,42 |
1 432,42 |
1 401,28 |
1 416,85 |
25 % |
09.8907 |
|||
Turcija |
1 744,68 |
4 402,10 |
1 165,05 |
1 165,05 |
1 139,72 |
1 152,39 |
25 % |
09.8908 |
|||
Ukraina |
657,6 |
1 659,24 |
|
|
|
|
25 % |
09.8909 |
|||
Citas valstis |
1 010,85 |
2 550,54 |
1 092,93 |
1 092,93 |
1 069,17 |
1 081,05 |
25 % |
||||
20. |
Gāzes caurules |
7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77 |
Turcija |
88 914,68 |
224 345,46 |
58 243,77 |
58 243,77 |
56 977,60 |
57 610,68 |
25 % |
09.8911 |
Indija |
32 317,40 |
81 541,78 |
21 169,59 |
21 169,59 |
20 709,38 |
20 939,48 |
25 % |
09.8912 |
|||
Ziemeļmaķedonija |
9 637,48 |
24 316,84 |
6 313,05 |
6 313,05 |
6 175,81 |
6 244,43 |
25 % |
09.8913 |
|||
Citas valstis |
22 028,87 |
55 582,25 |
14 430,07 |
14 430,07 |
14 116,37 |
14 273,22 |
25 % |
||||
21. |
Dobi profili |
7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99 |
Turcija |
154 436,15 |
389 666,25 |
101 163,76 |
101 163,76 |
98 964,55 |
100 064,16 |
25 % |
09.8916 |
Krievija |
35 406,28 |
89 335,51 |
23 192,97 |
23 192,97 |
22 688,77 |
22 940,87 |
25 % |
09.8917 |
|||
Ziemeļmaķedonija |
34 028,95 |
85 860,29 |
22 290,74 |
22 290,74 |
21 806,16 |
22 048,45 |
25 % |
09.8918 |
|||
Ukraina |
25 240,74 |
63 686,29 |
16 534,01 |
16 534,01 |
16 174,57 |
16 354,29 |
25 % |
09.8919 |
|||
Šveice |
25 265,29 |
56 276,65 |
14 610,34 |
14 610,34 |
14 292,73 |
14 451,53 |
25 % |
09.8920 |
|||
Baltkrievija |
20 898,79 |
52 730,88 |
13 689,80 |
13 689,80 |
13 392,20 |
13 541,00 |
25 % |
09.8921 |
|||
Citas valstis |
25 265,29 |
63 748,22 |
16 550,09 |
16 550,09 |
16 190,30 |
16 370,19 |
25 % |
||||
22. |
Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes |
7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 10 , 7304 49 93 , 7304 49 95 , 7304 49 99 |
Indija |
8 315,90 |
20 982,29 |
5 447,35 |
5 447,35 |
5 328,93 |
5 388,14 |
25 % |
09.8926 |
Ukraina |
5 224,94 |
13 183,34 |
3 422,61 |
3 422,61 |
3 348,21 |
3 385,41 |
25 % |
09.8927 |
|||
Korejas Republika |
1 649,31 |
4 161,47 |
1 080,39 |
1 080,39 |
1 056,90 |
1 068,64 |
25 % |
09.8928 |
|||
Japāna |
1 590,45 |
4 012,94 |
1 041,83 |
1 041,83 |
1 019,18 |
1 030,50 |
25 % |
09.8929 |
|||
Amerikas Savienotās Valstis |
1 393,26 |
3 515,42 |
912,66 |
912,66 |
892,82 |
902,74 |
25 % |
09.8930 |
|||
Ķīna |
1 299,98 |
3 280,05 |
|
|
|
|
25 % |
09.8931 |
|||
Citas valstis |
2 838,17 |
7 161,15 |
2 710,71 |
2 710,71 |
2 651,78 |
2 681,24 |
25 % |
||||
24. |
Citādas bezšuvju caurules |
7304 19 10 , 7304 19 30 , 7304 19 90 , 7304 23 00 , 7304 29 10 , 7304 29 30 , 7304 29 90 , 7304 31 20 , 7304 31 80 , 7304 39 10 , 7304 39 52 , 7304 39 58 , 7304 39 92 , 7304 39 93 , 7304 39 98 , 7304 51 81 , 7304 51 89 , 7304 59 10 , 7304 59 92 , 7304 59 93 , 7304 59 99 , 7304 90 00 |
Ķīna |
49 483,75 |
124 855,14 |
32 414,45 |
32 414,45 |
31 709,78 |
32 062,12 |
25 % |
09.8936 |
Ukraina |
36 779,89 |
92 801,35 |
24 092,76 |
24 092,76 |
23 569,00 |
23 830,88 |
25 % |
09.8937 |
|||
Baltkrievija |
19 655,31 |
49 593,37 |
12 875,25 |
12 875,25 |
12 595,36 |
12 735,31 |
25 % |
09.8938 |
|||
Japāna |
13 766,04 |
34 733,85 |
9 017,48 |
9 017,48 |
8 821,45 |
8 919,46 |
25 % |
09.8939 |
|||
Amerikas Savienotās Valstis |
12 109,53 |
30 554,21 |
7 932,38 |
7 932,38 |
7 759,93 |
7 846,15 |
25 % |
09.8940 |
|||
Citas valstis |
55 345,57 |
139 645,41 |
36 254,24 |
36 254,24 |
35 466,11 |
35 860,18 |
25 % |
||||
25. |
Lielas metinātas caurules |
7305 11 00 , 7305 12 00 , 7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00 |
Krievija |
140 602,32 |
354 761,34 |
|
25 % |
|
|||
Turcija |
17 543,40 |
44 264,71 |
25 % |
|
|||||||
Ķīna |
14 213,63 |
35 863,19 |
25 % |
|
|||||||
Citas valstis |
34 011,86 |
85 817,17 |
25 % |
|
|||||||
25.A |
Lielas metinātas caurules |
7305 11 00 , 7305 12 00 |
Trešās valstis |
|
|
97 268,30 |
97 268,30 |
95 153,77 |
96 211,03 |
25 % |
|
25.B |
Lielas metinātas caurules |
7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00 |
Turcija |
11 245,20 |
11 245,20 |
11 000,73 |
11 122,97 |
25 % |
09.8971 |
||
Ķīna |
6 775,70 |
6 775,70 |
6 628,41 |
6 702,06 |
25 % |
09.8972 |
|||||
Krievijas Federācija |
6 680,59 |
6 680,59 |
6 535,36 |
6 607,97 |
25 % |
09.8973 |
|||||
Korejas Republika |
4 877,57 |
4 877,57 |
4 771,54 |
4 824,55 |
25 % |
09.8974 |
|||||
Japāna |
2 588,59 |
2 588,59 |
2 532,31 |
2 560,45 |
25 % |
09.8975 |
|||||
Citas valstis |
5 748,00 |
5 748,00 |
5 623,04 |
5 685,52 |
25 % |
||||||
26. |
Citādas metinātas caurulītes |
7306 11 10 , 7306 11 90 , 7306 19 10 , 7306 19 90 , 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 11 , 7306 30 19 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 20 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00 |
Šveice |
64 797,98 |
163 495,29 |
42 446,07 |
42 446,07 |
41 523,33 |
41 984,70 |
25 % |
09.8946 |
Turcija |
60 693,64 |
153 139,43 |
39 757,51 |
39 757,51 |
38 893,22 |
39 325,37 |
25 % |
09.8947 |
|||
Apvienotie Arābu Emirāti |
18 676,40 |
47 123,44 |
12 234,02 |
12 234,02 |
11 968,06 |
12 101,04 |
25 % |
09.8948 |
|||
Ķīna |
18 010,22 |
45 442,58 |
11 797,64 |
11 797,64 |
11 541,17 |
11 669,40 |
25 % |
09.8949 |
|||
Taivāna |
14 374,20 |
36 268,32 |
9 415,85 |
9 415,85 |
9 211,16 |
9 313,51 |
25 % |
09.8950 |
|||
Indija |
11 358,87 |
28 660,18 |
7 440,65 |
7 440,65 |
7 278,90 |
7 359,78 |
25 % |
09.8951 |
|||
Citas valstis |
36 898,57 |
93 100,78 |
24 170,49 |
24 170,49 |
23 645,05 |
23 907,77 |
25 % |
||||
27. |
Neleģēta un citu leģēto tēraudu aukstās apdares stieņi |
7215 10 00 , 7215 50 11 , 7215 50 19 , 7215 50 80 , 7228 10 90 , 7228 20 99 , 7228 50 20 , 7228 50 40 , 7228 50 61 , 7228 50 69 , 7228 50 80 |
Krievija |
117 519,41 |
296 519,61 |
76 981,37 |
76 981,37 |
75 307,86 |
76 144,61 |
25 % |
09.8956 |
Šveice |
27 173,22 |
68 562,23 |
17 799,88 |
17 799,88 |
17 412,93 |
17 606,41 |
25 % |
09.8957 |
|||
Ķīna |
20 273,26 |
51 152,57 |
13 280,05 |
13 280,05 |
12 991,35 |
13 135,70 |
25 % |
09.8958 |
|||
Ukraina |
15 969,02 |
40 292,29 |
10 460,54 |
10 460,54 |
10 233,14 |
10 346,84 |
25 % |
09.8959 |
|||
Citas valstis |
17 540,47 |
44 257,32 |
11 489,93 |
11 489,93 |
11 240,15 |
11 365,04 |
25 % |
||||
28. |
Neleģēta tērauda stieples |
7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90 |
Baltkrievija |
88 294,51 |
222 780,67 |
57 837,52 |
57 837,52 |
56 580,19 |
57 208,86 |
25 % |
09.8961 |
Ķīna |
66 719,82 |
168 344,42 |
43 704,98 |
43 704,98 |
42 754,87 |
43 229,92 |
25 % |
09.8962 |
|||
Krievija |
41 609,21 |
104 986,47 |
27 256,21 |
27 256,21 |
26 663,69 |
26 959,95 |
25 % |
09.8963 |
|||
Turcija |
40 302,46 |
101 689,34 |
26 400,22 |
26 400,22 |
25 826,31 |
26 113,26 |
25 % |
09.8964 |
|||
Ukraina |
26 755,09 |
67 507,23 |
17 525,99 |
17 525,99 |
17 144,99 |
17 335,49 |
25 % |
09.8965 |
|||
Citas valstis |
39 770,29 |
100 346,58 |
26 051,62 |
26 051,62 |
25 485,28 |
25 768,45 |
25 % |
IV.2. Globālo tarifa kvotu apjoms vienā trimestrī
|
1. GADS |
2. GADS |
3. GADS |
||||||||
Ražojuma numurs |
|
No 2.2.2019. līdz 31.3.2019. |
No 1.4.2019. līdz 30.6.2019. |
No 1.7.2019. līdz 30.9.2019. |
No 1.10.2019. līdz 31.12.2019. |
No 1.1.2020. līdz 31.3.2020. |
No 1.4.2020. līdz 30.6.2020. |
No 1.7.2020. līdz 30.9.2020. |
No 1.10.2020. līdz 31.12.2020. |
No 1.1.2021. līdz 31.3.2021. |
No 1.4.2021. līdz 30.6.2021. |
1. |
Citas valstis |
1 307 737,32 |
2 051 794,76 |
2 172 108,07 |
2 116 842,75 |
2 093 833,59 |
2 093 833,59 |
1 013 612,28 |
1 013 612,28 |
991 577,22 |
1 002 594,76 |
2. |
Citas valstis |
167 401,61 |
262 647,35 |
278 048,49 |
270 974,05 |
268 028,68 |
268 028,68 |
281 704,58 |
281 704,58 |
275 580,57 |
278 642,58 |
3.A |
Citas valstis |
119,25 |
187,09 |
198,07 |
193,03 |
190,93 |
190,93 |
739,77 |
739,77 |
723,69 |
731,73 |
3.B |
Citas valstis |
3 268,01 |
5 127,39 |
5 428,05 |
5 289,94 |
5 232,44 |
5 232,44 |
5 499,42 |
5 499,42 |
5 379,87 |
5 439,65 |
4.A |
Citas valstis |
296 430,19 |
465 088,74 |
492 360,66 |
479 833,44 |
474 617,86 |
474 617,86 |
498 834,77 |
498 834,77 |
487 990,53 |
493 412,65 |
4.B |
Citas valstis |
48 890,51 |
76 707,53 |
81 205,51 |
79 139,39 |
78 279,18 |
78 279,18 |
82 273,30 |
82 273,30 |
80 484,75 |
81 379,02 |
5. |
Citas valstis |
16 782,91 |
26 331,80 |
27 875,85 |
27 166,60 |
26 871,31 |
26 871,31 |
28 242,39 |
28 242,39 |
27 628,42 |
27 935,41 |
6. |
Citas valstis |
12 910,76 |
20 256,54 |
21 444,34 |
20 898,73 |
20 671,57 |
20 671,57 |
34 650,52 |
34 650,52 |
33 897,25 |
34 273,88 |
7. |
Citas valstis |
181 777,76 |
285 203,04 |
301 926,80 |
294 244,83 |
291 046,51 |
291 046,51 |
305 896,87 |
305 896,87 |
299 246,94 |
302 571,91 |
8. |
Citas valstis |
3 969,15 |
6 227,46 |
6 592,63 |
6 424,89 |
6 355,05 |
6 355,05 |
91 870,53 |
91 870,53 |
89 873,34 |
90 871,93 |
9. |
Citas valstis |
19 753,81 |
30 993,05 |
32 810,42 |
31 975,62 |
31 628,06 |
31 628,06 |
33 241,85 |
33 241,85 |
32 519,20 |
32 880,53 |
10. |
Citas valstis |
560,56 |
879,51 |
931,08 |
907,39 |
897,53 |
897,53 |
943,32 |
943,32 |
922,81 |
933,07 |
12. |
Citas valstis |
29 679,33 |
46 565,85 |
49 296,38 |
48 042,13 |
47 519,93 |
47 519,93 |
49 944,59 |
49 944,59 |
48 858,84 |
49 401,71 |
13. |
Citas valstis |
84 771,67 |
133 003,83 |
140 802,92 |
137 220,44 |
135 728,92 |
135 728,92 |
142 654,35 |
142 654,35 |
139 553,17 |
141 103,76 |
14. |
Citas valstis |
3 321,66 |
5 211,58 |
5 517,17 |
5 376,80 |
5 318,36 |
5 318,36 |
5 589,72 |
5 589,72 |
5 468,20 |
5 528,96 |
15. |
Citas valstis |
445,48 |
698,95 |
739,93 |
721,11 |
713,27 |
713,27 |
749,66 |
749,66 |
733,36 |
741,51 |
16. |
Citas valstis |
47 495,07 |
74 518,13 |
78 887,73 |
76 880,57 |
76 044,91 |
76 044,91 |
79 925,03 |
79 925,03 |
78 187,53 |
79 056,28 |
17. |
Citas valstis |
5 745,47 |
9 014,45 |
9 543,04 |
16 567,39 |
16 387,31 |
16 387,31 |
15 287,52 |
15 287,52 |
14 955,19 |
15 121,36 |
18. |
Citas valstis |
186,86 |
293,18 |
310,37 |
302,47 |
299,18 |
299,18 |
314,45 |
314,45 |
307,61 |
311,03 |
19. |
Citas valstis |
393,49 |
617,37 |
653,57 |
636,94 (32) |
630,02 |
630,02 |
1 092,93 |
1 092,93 |
1 069,17 |
1 081,05 |
20. |
Citas valstis |
8 575,00 |
13 453,88 |
14 242,79 |
13 880,40 |
13 729,53 |
13 729,53 |
14 430,07 |
14 430,07 |
14 116,37 |
14 273,22 |
21. |
Citas valstis |
9 834,81 |
15 430,48 |
16 335,29 |
15 919,67 |
15 746,63 |
15 746,63 |
16 550,09 |
16 550,09 |
16 190,30 |
16 370,19 |
22. |
Citas valstis |
1 104,79 |
1 733,38 |
1 835,02 |
1 788,34 (33) |
1 768,90 |
1 768,90 |
2 710,71 |
2 710,71 |
2 651,78 |
2 681,24 |
24. |
Citas valstis |
21 543,91 |
33 801,65 |
35 783,72 |
34 873,27 |
34 494,21 |
34 494,21 |
36 254,24 |
36 254,24 |
35 466,11 |
35 860,18 |
25. |
Citas valstis |
13 239,52 |
20 772,34 |
21 990,39 |
21 430,89 (34) |
21 197,95 |
21 197,95 |
|
|
|
|
25.A |
Citas valstis |
|
|
|
|
|
|
97 268,30 |
97 268,30 |
95 153,77 |
96 211,03 |
25.B |
Citas valstis |
|
|
|
|
|
|
5 748,00 |
5 748,00 |
5 623,04 |
5 685,52 |
26. |
Citas valstis |
14 363,20 |
22 535,37 |
23 856,80 |
23 249,80 |
22 997,09 |
22 997,09 |
24 170,49 |
24 170,49 |
23 645,05 |
23 907,77 |
27. |
Citas valstis |
6 827,84 |
10 712,64 |
11 340,81 |
11 052,26 |
10 932,13 |
10 932,13 |
11 489,93 |
11 489,93 |
11 240,15 |
11 365,04 |
28. |
Citas valstis |
15 481,05 |
24 289,24 |
25 713,51 |
25 059,28 |
24 786,90 |
24 786,90 |
26 051,62 |
26 051,62 |
25 485,28 |
25 768,45 |
(1) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8601. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8602
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Russia*: 09.8571, per la Turchia*: 09.8572, per l'India*: 09.8573, per la Corea (Repubblica di)*: 09.8574, per la Serbia*: 09.8575.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(2) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8603. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8604.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per l'India*, la Corea (Repubblica di)*, l'Ucraina*, il Brasile* e la Serbia*: 09.8567.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(3) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8605. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8606.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Corea (Repubblica di)*, la Russia* e l'Iran (Repubblica islamica dell')*: 09.8568.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(4) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8607. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8608.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Russia*, la Corea (Repubblica di)*, la Cina* e Taiwan*: 09.8569.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(5) Prodotti soggetti a dazi antidumping.
(6) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8609. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8610.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per l'India* e la Corea (Repubblica di)*: 09.8570.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(7) Prodotti non soggetti a dazi antidumping (compresa l'industria automobilistica).
(8) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8611 Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8612.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Cina*: 09.8581, per la Corea (Repubblica di)*: 09.8582, per l'India*: 09.8583, per Taiwan*: 09.8584.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(9) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8613. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8614.
(10) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8615. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8616.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Cina*, la Corea (Repubblica di)*, Taiwan* e la Serbia*: 09.8576.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(11) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8617. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8618.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per l'Ucraina*, la Corea (Repubblica di)*, la Russia* e l'India*: 09.8577.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(12) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8619. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8620
(13) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8621. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8622.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Corea (Repubblica di)*, Taiwan*, l'India*, gli Stati Uniti d'America*, la Turchia*, la Malaysia* e il Vietnam*: 09.8578.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(14) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8623. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8624.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Cina*, l'India* e Taiwan*: 09.8591.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(15) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8625. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8626.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Cina*, la Turchia*, la Russia*, la Svizzera* e la Bielorussia*: 09.8592.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(16) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8627.
Dall'1.4.2019 al 30.6.2019 09.8628.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Turchia*, la Russia*, l'Ucraina*, la Bosnia-Erzegovina* e la Moldova*: 09.8593.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(17) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8629. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8630.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per l'India*, la Svizzera* e l'Ucraina*: 09.8594.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(18) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8631. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8632.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per l'India*, Taiwan*, la Corea (Repubblica di)*, la Cina* e il Giappone*: 09.8595.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(19) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8633.
Dall'1.4.2019 al 30.6.2019 09.8634.
Dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8634. * In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(20) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8635. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8636.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per l'Ucraina*, la Turchia*, la Corea (Repubblica di)*, la Russia* e la Svizzera*: 09.8579.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(21) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8637. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8638.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Cina* e gli Emirati arabi uniti*: 09.8580.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(22) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8639. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8640.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Russia*, la Cina* e la Turchia*: 09.8585.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(23) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8641. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8642.
(24) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8643. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8644.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Turchia*, la Russia*, l'Ucraina*, la Macedonia del Nord*, la Svizzera* e la Bielorussia*: 09.8596.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(25) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8645. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8646.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per l'India*, l'Ucraina*, la Corea (Repubblica di)*, il Giappone* e gli Stati Uniti d'America*: 09.8597.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(26) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8647. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8648.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Cina*, l'Ucraina*, la Bielorussia*, il Giappone* e gli Stati Uniti d'America*: 09.8586.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(27) Dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8657.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8658.
(28) Dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8659.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8660.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Turchia*, la Cina*, la Federazione russa*, la Corea (Repubblica di)* e il Giappone*: 09.8587.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(29) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8651. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8652.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Svizzera*, la Turchia*, gli Emirati arabi uniti, la Cina*, Taiwan* e l'India*: 09.8588.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(30) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8653. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8654.
(31) Dal 2.2.2019 al 31.3.2019, dall'1.7.2019 al 31.3.2020 e dall'1.7.2020 al 31.3.2021: 09.8655. Dall'1.4.2019 al 30.6.2019, dall'1.4.2020 al 30.6.2020 e dall'1.4.2021 al 30.6.2021: 09.8656.
Dall'1.4.2021 al 30.6.2021: per la Turchia*, la Russia*, l'Ucraina*, la Cina* e la Bielorussia*: 09.8598.
* In caso di esaurimento dei rispettivi contingenti specifici a norma dell'articolo 1, paragrafo 5.
(32) Questo quantitativo sarà modificato dopo il trasferimento dei volumi inutilizzati del contingente specifico per paese con numero d'ordine 09.8909 a norma dell'articolo 2 del presente regolamento.
(33) Questo quantitativo sarà modificato dopo il trasferimento dei volumi inutilizzati del contingente specifico per paese con numero d'ordine 09.8931 a norma dell'articolo 2 del presente regolamento.
(34) Questo quantitativo sarà modificato dopo il trasferimento dei volumi non utilizzati dei contingenti specifici per paese con i numeri d'ordine 09.8941, 09.8942 e 09.8943, conformemente all'articolo 2 del presente regolamento.
III PIELIKUMS
Maksimālais atlikušās kvotas apjoms, kas no 1.4.2021. līdz 30.6.2021. pieejams valstīm ar konkrētām valstīm noteiktu kvotu
Ražojumu kategorija |
Jaunā piešķirtā kvota no 1.4.2021. līdz 30.6.2021. tonnās |
1. |
Īpašais režīms |
2. |
278 642,58 |
3.A |
731,73 |
3.B |
5 439,65 |
4.A |
493 412,65 |
4.B |
Īpašais režīms |
5. |
Nav piekļuves atlikušajai kvotai 4. ceturksnī |
6. |
34 273,88 |
7. |
302 571,91 |
8. |
Nepiemēro |
9. |
32 880,53 |
10. |
276,19. |
12. |
29 542,22 . |
13. |
37 251,39 |
14. |
3 068,57 |
15. |
552,42 |
16. |
Nav piekļuves atlikušajai kvotai 4. ceturksnī |
17. |
15 121,36 |
18. |
311,03 |
19. |
1 081,05 |
20. |
Nav piekļuves atlikušajai kvotai 4. ceturksnī |
21. |
3 421,37 |
22. |
2 174,49 |
24. |
35 860,18 |
25.A |
Nepiemēro |
25.B |
5 685,52 |
26. |
23 907,77 |
27. |
Nav piekļuves atlikušajai kvotai 4. ceturksnī |
28. |
18 295,60 |
LĒMUMI
30.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 206/63 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS (KĀDP) 2020/895
(2020. gada 25. jūnijs),
ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (Atalanta) un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2020/401 (ATALANTA/2/2020)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. pantu,
ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP (2008. gada 10. novembris) par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Ievērojot Vienotās rīcības 2008/851/KĀDP 6. panta 1. punktu, Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt attiecīgus lēmumus par ES spēku komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (“ES spēku komandieris”). |
(2) |
PDK 2020. gada 12. martā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/401 (2), ar ko par ES spēku komandieri iecēla kontradmirāli Ignacio VILLANUEVA SERRANO. |
(3) |
ES operācijas komandieris ir ieteicis par jauno ES spēku komandieri no 2020. gada 26. augusta iecelt kontradmirāli Riccardo MARCHIO'. |
(4) |
ES Militārā komiteja 2020. gada 20. maijā atbalstīja minēto ieteikumu. |
(5) |
Tādēļ Lēmums (KĀDP) 2020/401 būtu jāatceļ. |
(6) |
Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Kontradmirālis Riccardo MARCHIO' ar šo no 2020. gada 26. augusta tiek iecelts par ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (Atalanta).
2. pants
Lēmumu (KĀDP) 2020/401 atceļ.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā 2020. gada 26. augustā.
Briselē, 2020. gada 25. jūnijā
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētāja
S. FROM-EMMESBERGER
(1) OV L 301, 12.11.2008., 33. lpp.
(2) Politikas un drošības komitejas Lēmums (KĀDP) 2020/401 (2020. gada 12. marts), ar ko ieceļ ES spēku komandieri Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (Atalanta) un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2019/1988 (ATALANTA/1/2020) (OV L 79, 16.3.2020., 2. lpp.).
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
30.6.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 206/65 |
KOPIENAS UN ŠVEICES IEKŠZEMES TRANSPORTA KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2020
(2020. gada 19. jūnijs)
par Lēmuma Nr. 2/2019 pielāgošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 un (ES) 2016/798 transponēšanas datumiem, kuri Covid-19 pandēmijas dēļ pārcelti uz vēlāku laiku [2020/896]
KOMITEJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par preču un pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu un autoceļiem (1) (turpmāk “nolīgums”) un jo īpaši tā 52. panta 4. punktu,
tā kā:
Apvienotās komitejas 2019. gada 13. decembra Lēmuma Nr. 2/2019 (2) mērķis ir nodrošināt raitu dzelzceļa satiksmi starp Šveici un Eiropas Savienību saskaņā ar prasībām, kas ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 (4). Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītos ārkārtējus apstākļus, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot Direktīvu (ES) 2020/700 (5), Direktīvu (ES) 2016/797 un (ES) 2016/798 transponēšanas datumus atlika uz vēlāku laiku. Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 2/2019 būtu jāsaskaņo ar transponēšanas datumiem, kas grozīti ar minēto direktīvu,
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Kopienas un Šveices Iekšzemes transporta komitejas 2019. gada 13. decembra Lēmuma Nr. 2/2019 7. pantā iekļauj šādu jaunu 2.a punktu:
“2.a. |
Apvienotās komitejas Lēmuma Nr. 1/2013 2. panta 1. punktu un/vai 3. panta 1. punktu turpina piemērot līdz 2020. gada 31. oktobrim attiecībā uz dalībvalstīm, kuras aģentūrai un Komisijai ir nosūtījušas attiecīgo paziņojumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 57. panta 2.a punktu vai Direktīvas (ES) 2016/798 33. panta 2.a punktu. “ |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Bernē, 2020. gada 19. jūnijā
Šveices Konfederācijas vārdā –
priekšsēdētājs
Peter FÜGLISTALER
Eiropas Savienības vārdā –
Eiropas Savienības delegācijas vadītāja
Elisabeth WERNER
(1) OV L 114, 30.4.2002., 91. lpp.
(2) OV L 13, 17.1.2020., 43. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (OV L 138, 26.5.2016., 44. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/798 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/700 (2020. gada 25. maijs), ar ko Direktīvas (ES) 2016/797 un (ES) 2016/798 groza attiecībā uz to transponēšanas laikposmu pagarināšanu (OV L 165, 27.5.2020., 27. lpp.).