ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 203

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

63. gadagājums
2020. gada 26. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/877 (2020. gada 3. aprīlis), ar kuru groza un labo Deleģēto regulu (ES) 2015/2446, ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 952/2013, un groza Deleģēto regulu (ES) 2016/341, ar kuru papildina Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

1

 

*

Komisijas Regula (ES) 2020/878 (2020. gada 18. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), II pielikumu ( 1 )

28

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/879 (2020. gada 23. jūnijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 897/2014 groza attiecībā uz īpašiem noteikumiem, lai saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu finansēto pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas noteikumus saskaņotu ar īpašiem pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju

59

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES 2020/880 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

63

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/881 (2020. gada 25. jūnijs), ar ko pieņem jauna ražotāja eksportētāja režīma pieprasījumu attiecībā uz galīgajiem antidempinga pasākumiem, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam

65

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/882 (2020. gada 25. jūnijs), ar ko pieņem jauna ražotāja eksportētāja režīma pieprasījumu attiecībā uz galīgajiem antidempinga pasākumiem, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam

68

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/883 (2020. gada 25. jūnijs), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 4375)  ( 1 )

71

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi ( OV L 52, 27.2.2008. )

95

 

*

Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 553/2004 (2004. gada 22. marts) par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam ( OV L 86, 24.3.2004. ) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 11. nodaļa, 51. sējums, 18. lpp.)

96

 

*

Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību ( Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis L 227, 1994. gada 1. septembris ) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 3. nodaļa, 6. sējums, 390. lpp.)

97

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/877

(2020. gada 3. aprīlis),

ar kuru groza un labo Deleģēto regulu (ES) 2015/2446, ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 952/2013, un groza Deleģēto regulu (ES) 2016/341, ar kuru papildina Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 7., 10., 24., 88., 131., 156., 160., 168., 175., 183., 212., 216., 253. un 265. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 952/2013 (Kodekss) un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (2) praktiskā īstenošana liecina, ka ir nepieciešams veikt konkrētus grozījumus minētajā deleģētajā regulā, lai to labāk pielāgotu uzņēmēju un muitas administrāciju vajadzībām, kā arī lai ņemtu vērā leģislatīvas norises un norises saistībā ar IT sistēmu, kas izveidotas Kodeksa vajadzībām, ieviešanu.

(2)

Lai precizētu to, kura muitas iestāde ir atbildīga par pirmsievešanas riska analīzes veikšanu, pamatojoties uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, būtu jāgroza “pirmās ievešanas muitas iestādes” definīcija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 15. punktā, jo ir nepieciešams skaidri noteikt, ka, izmantojot šo terminu, atsaucas uz to iestādi, kura ir atbildīga par vietu, kur ir paredzēta transportlīdzekļa ierašanās, pat ja kaut kādu iemeslu dēļ transportlīdzeklis faktiski ierodas citā vietā, par kuru ir atbildīga cita iestāde.

(3)

Lai skaidri nošķirtu noteikumu par ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, kas attiecas uz precēm ekspress sūtījumos, un formalitāšu, kas piemērojamas šādu preču importam un eksportam, darbības jomu, būtu jādefinē termini “ekspress sūtījums” un “ekspress pārvadātājs”.

(4)

Lai nodrošinātu muitas noteikumu, kuru pamatā ir preču patiesā vērtība, vienotu piemērošanu, ir nepieciešama termina “patiesā vērtība” definīcija.

(5)

Atbilstoši Militārās mobilitātes rīcības plānam (3) ir nepieciešams racionalizēt un vienkāršot muitas formalitātes precēm, ko pārvieto vai izmanto militārām darbībām. Minētais mērķis būtu sasniedzams, nosakot šādu preču definīciju un ieviešot ES veidlapu 302 kā muitas dokumentu, kas jāizmanto ES dalībvalstīm, tostarp militārām darbībām, kas skar Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku.

(6)

Lai nodrošinātu to, ka atbilstoši Savienības tiesību aktiem, kas nav tiesību akti muitas jomā, identifikācijai tiek izmantots uzņēmēja reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI), būtu jānosaka pienākums personām, kas nav uzņēmēji, reģistrēties EORI sistēmā, ja šāda reģistrācija ir prasīta Savienības tiesību aktos un ne tikai tajā gadījumā, ja tā ir prasīta dalībvalsts tiesību aktos. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 6. pants.

(7)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 13. panta 4. punktā ir paredzēta iespēja pagarināt lēmuma, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, pieņemšanas termiņu, ja kompetentie muitas dienesti veic izmeklēšanu par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumu. Minētā iespēja būtu jāattiecina arī uz tādiem gadījumiem, kad kompetentie muitas dienesti un kompetentās nodokļu iestādes izmeklē nodokļu tiesību aktu pārkāpumu, jo dažas atļaujas var piešķirt vienīgi tad, ja nav nopietnu vai atkārtotu nodokļu tiesību aktu pārkāpumu. Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 17. panta 1. punktā ir noteikts pienākums muitas dienestiem atlikt lēmumu līdz laikam, kad ir noskaidrots, vai uzņēmējs ir izdarījis nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus. Minētajam pienākumam būtu jāaptver arī tādi gadījumi, kad konstatē smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību, bet nebūtu jāaptver pārkāpumi vai nodarījumi, ko veikušas par uzņēmuma muitas lietām atbildīgas personas, kas nav minētā uzņēmuma darbinieki, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 24. panta 1. punktu (4). Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 13. panta 4. punkts un 17. panta 1. punkts.

(8)

Kodeksa 86. panta 3. punktā ir noteikti īpaši noteikumi par muitas parāda aprēķināšanu gadījumos, kad muitas parāds ir radies par pārstrādes produktiem, kas radušies ievešanas pārstrādei procedūrā. Pēc deklarētāja lūguma minēto muitas parādu nosaka, pamatojoties uz tarifa klasifikāciju, muitas vērtību, daudzumu, veidu un izcelsmi, kas precēm, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, bija brīdī, kad tika pieņemta muitas deklarācija attiecībā uz minētajām precēm. Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 76. pantā ir izklāstīti nosacījumi, ar kuriem Kodeksa 86. panta 3. punkts ir piemērojams bez deklarētāja pieprasījuma. Lai novērstu to, ka tiek apieti tādi antidempinga maksājumi, kompensācijas maksājumi, aizsardzības pasākumi un papildu maksājumi, ko paredz koncesiju apturēšana, kuri būtu bijuši piemērojami precēm, kad tām pirmo reizi piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, pienākums piemērot Kodeksa 86. panta 3. punktu bez deklarētāja pieprasījuma būtu jāattiecina arī uz pārstrādes produktiem, kas iegūti no šādām precēm, kurām piemērota ievešana pārstrādei. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 76. pants. Lai ļautu uzņēmējiem pielāgoties jaunajiem noteikumiem, būtu jānosaka vienu gadu ilgs pārejas periods.

(9)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. panta 1. punktā ir izklāstīti izņēmumi no prasības iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju par precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā. Lai nekavētu pastāvīgajai transplantācijai, implantācijai vai transfūzijai paredzētu orgānu un citu cilvēka vai dzīvnieka audu vai cilvēka asiņu importu ārkārtas situācijās, izņēmumi būtu jāattiecina arī uz šādām precēm. Turklāt, lai vienkāršotu militāro mobilitāti, minētie izņēmumi būtu jāattiecina arī uz precēm, ko pārvieto vai izmanto, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302. Turklāt pēc Campione d’Italia pašvaldības un Itālijas teritoriālo Lugāno ezera ūdeņu iekļaušanas Savienības muitas teritorijā (5) izņēmums vairs nebūtu jāattiecina uz precēm, kas ievestas no minētajām teritorijām. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. panta 1. punkts.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/883 (6) nolūks ir aizsargāt jūras vidi no nelabvēlīgās ietekmes, ko rada atkritumi no kuģiem, kuri izmanto Savienības ostas, uzlabojot pienācīgu ostu atkritumu uzņemšanas iekārtu pieejamību un izmantošanu un atkritumu nogādāšanu uz šīm iekārtām. Lai netraucētu minētās direktīvas mērķa sasniegšanu, būtu jāracionalizē un jāvienkāršo muitas formalitātes attiecībā uz šādiem atkritumiem, atceļot pienākumu iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju un uzrādīšanu muitai uzskatot par muitas deklarāciju. laišanai brīvā apgrozībā. Minēto vienkāršojumu piemērošanai būtu jānosaka nosacījums – kompetentajiem dienestiem iepriekš jāiesniedz paziņojums par atkritumiem atbilstoši Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantam. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104., 138., 141. un 142. pants

(11)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pantā ir paredzēts atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju precēm pasta sūtījumos un precēm, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR, līdz Importa kontroles sistēmas jaunināšanas beigu datumam. Tomēr Komisija ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/2151 (darba programma) (7) ir izlēmusi izveidot jaunu elektronisko sistēmu (IKS2), kas palīdzēs muitas pirmsierašanās drošības un drošuma risku analīzē un ar to saistītajās kontrolēs. Jaunās sistēmas īstenošana ir jāveic trīs laidienos (1. laidiens, 2. laidiens un 3. laidiens). Tādēļ vispārējā atsauce uz Importa kontroles sistēmas jaunināšanu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pantā būtu jāaizstāj ar konkrētākām atsaucēm uz konkrētiem jaunās sistēmas laidieniem, kuriem pārvadātāji pakāpeniski pieslēgsies. Saskaņā ar darba programmu gaisa pārvadājumu jomā pasta operatori un ekspress pārvadātāji jaunajai sistēmai pieslēgsies no 1. laidiena, bet tiem būs pienākums vien iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu par precēm pasta sūtījumos ar galamērķi Savienībā un par precēm ekspress sūtījumos. Uz citiem uzņēmējiem vai pārvadājumiem gaisa pārvadājumu jomā jaunā sistēma attieksies no 2. laidiena. Dzelzceļa, autoceļu, jūras un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu gadījumā uzņēmējiem jāpieslēdzas no 3. laidiena. Tādējādi pēc 1. laidiena atbrīvojumam attiecībā uz precēm pasta sūtījumos nebūtu jāattiecas uz sūtījumiem pa gaisu ar galamērķi dalībvalstī. Turklāt pēc 2. laidiena atbrīvojumam nebūtu jāattiecas uz sūtījumiem pa gaisu ar galamērķi trešajā valstī un pēc 3. laidiena – nebūtu jāattiecas uz pasta sūtījumiem, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu. Tāpat arī pēc 1. laidiena vairs nebūtu jāpiemēro atbrīvojums precēm, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR, ekspress sūtījumos, ko pārvadā pa gaisu. Turklāt tas pēc 2. laidiena nebūtu jāpiemēro tādām precēm sūtījumos pa gaisu, kas nav ne pasta, ne ekspress sūtījumi. Precēm sūtījumos, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, atbrīvojums nebūtu jāpiemēro pēc 3. laidiena. Dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju ir jānosaka konkrēti datumi, kuros uzņēmējiem ir pienākums izmantot jaunās sistēmas dažādos laidienus saskaņā ar darba programmas pielikumu. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. pants.

(12)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. pantā ir noteikts termiņš ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai gaisa pārvadājumu gadījumā. Saistībā ar minētajiem termiņiem arī būtu jāatspoguļo lēmums izveidot elektronisko sistēmu (IKS2) trīs laidienos. Noteikumā būtu skaidri jānošķir vispārīgais noteikums par termiņu, līdz kuram ir iesniedzama ievešanas kopsavilkuma deklarācija, no termiņiem, līdz kuriem ir iesniedzama ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, un pārējo ziņu iesniegšanas termiņiem. Tas ir tādēļ, ka atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 183. pantam no jaunās sistēmas 2. laidiena pakāpeniski būs iespējama ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datu iesniegšana, ko veic dažādas personas (datu reģistrēšana no dažādiem avotiem). No jaunās sistēmas 1. laidiena pasta operatoriem un ekspress pārvadātājiem būtu jāpiemēro prasība iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā. Pienākums iesniegt minimuma datu kopu būtu jāpiemēro visiem gaisa pārvadātājiem un uzņēmējiem, kas iesaistīti gaisa pārvadājumu darbībās, no 2. laidiena. No jaunās sistēmas 2. laidiena gaisa pārvadātājiem būtu jāpiemēro prasība minimuma datu kopu papildināt ar pārējām ziņām, tādējādi vispārīgajos termiņos iesniedzot pilnu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju. Tomēr starplaikā starp 1. un 2. laidiena ieviešanas dienām, minimuma datu kopa, ko iesniedz pasta operatori un ekspress pārvadātāji, būtu jāuzskata par pilnu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju precēm pasta sūtījumos un precēm ekspress sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22. Iemesls ir tāds, ka minētā intervāla laikā gaisa pārvadātāji nebūs pieslēgušies jaunajai sistēmai un nevarēs papildināt minimuma datu kopu. Noteikums, kas paredz pienākumu gaisa pārvadātājiem un uzņēmējiem iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā, nodrošina, ka muitas dienestiem ir iespēja veikt riska analīzi un nodrošināt nepieciešamos pasākumus saistībā ar gaisa kravu drošību. Tā ir svarīga papildu darbība līdztekus spēkā esošajam ES tiesiskajam regulējumam aviācijas drošības jomā, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 300/2008 (8).

(13)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 112. un 113. pantā ir izklāstīti citu personu, kas nav pārvadātājs, pienākumi attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšanu, kas skar attiecīgi jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadājumus un gaisa pārvadājumus. Abos pantos ir ietverti pārejas noteikumi, kas atceļ pienākumus līdz Importa kontroles sistēmas jaunināšanai. Minētajos pārejas noteikumos būtu jāatspoguļo fakts, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu iesniegšana, ko veic dažādas personas, notiks tikai no jaunās sistēmas 2. laidiena gaisa pārvadājumu gadījumā un no 3. laidiena – jūras pārvadājumu vai iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu gadījumā. Tādējādi būtu jānošķir personu, kas nav pārvadātājs, pienākumi sniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas abos laidienos. Turklāt noteikums, kas paredz, ka ikviena persona ir atbildīga par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, ko tā ir iesniegusi, būtu jāsvītro no 112. un 113. panta, un tas būtu jāpārveido par jaunu vispārīgu noteikumu, kas ir piemērojams visiem pārvadājumu veidiem, ne tikai gaisa un jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadājumiem. Ņemot vērā to, ka atbrīvojums attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju pasta sūtījumiem un precēm, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR, pakāpeniski tiks likvidēts, minētajā noteikumā būtu jāietver arī jauns pienākums pasta operatoriem un ekspress pārvadātājiem sniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei, ja tie šīs ziņas nav snieguši pārvadātājiem, kuriem ir pienākums papildināt pasta operatoru vai ekspress pārvadātāju iesniegto minimuma datu kopu. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 112. un 113. pants, un būtu jāiekļauj jauns 113.a pants.

(14)

Lai sekmētu militāro mobilitāti, ES veidlapai 302 būtu jākalpo arī par Savienības preču muitas statusa apliecinājumu. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 127. pants.

(15)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128.d pantā ir izklāstīti nosacījumi atļaujas piešķiršanai, kas ļauj sagatavot kuģošanas sabiedrības manifestu pēc izbraukšanas. Minētie nosacījumi būtu jāpiemēro arī turpmāk, kamēr ir iespējams izsniegt atļauju, neatkarīgi no tā, vai ir ieviesta SMK muitas lēmumu sistēma. Tādēļ būtu jāsvītro atsauce uz SMK muitas lēmumu sistēmu. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128.d pants.

(16)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā ir uzskaitīti konkrēti akti, kas uzskatāmi par muitas deklarāciju precēm, kuras minētas minētās regulas 138. panta a) līdz d) punktā, 139. pantā un 140. panta 1. punktā. Pastāvīgajai transplantācijai, implantācijai vai transfūzijai paredzētu orgānu un citu cilvēka vai dzīvnieka audu vai cilvēka asiņu deklarēšanas formalitātes gan importam, gan eksportam ārkārtas situācijās būtu cik vien iespējams jāierobežo, lai neaizkavētu to izlaišanu ar apgrūtinošām muitas formalitātēm pie robežas un lai nodrošinātu to savlaicīgu izmantošanu. Tādēļ šādi orgāni, audi un asinis būtu jāļauj deklarēt ar jebkuru no aktiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138., 140. un 141. pants.

(17)

Lai vēl vairāk vienkāršotu tādu preču pārvietošanu, ko pārvieto vai izmanto militārām darbībām, NATO veidlapas 302 vai ES veidlapas 302 uzrādīšana būtu jāuzskata par muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa atpakaļnosūtītām precēm, pagaidu ievešanai, eksportam vai reeksportam un tranzītam. Kamēr nav elektroniskas sistēmas NATO veidlapas 302 vai ES veidlapas 302 iesniegšanai, ir lietderīgi arī atļaut minētās veidlapas iesniegt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138. līdz 142. pants.

(18)

Kad būs stājušies spēkā jaunie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi par tālpārdošanu, kas paredzēti Padomes Direktīvā (ES) 2017/2455 (9), PVN būs jāmaksā par visām precēm, kas tiek ievestas Savienībā, neatkarīgi no to vērtības. Lai nodrošinātu PVN iekasēšanu par minētajām precēm, būs nepieciešama elektroniska muitas deklarācija. Tādēļ ir nepieciešams izdarīt izmaiņas attiecībā uz pašlaik paredzēto iespēju deklarēt pasta sūtījumus ar jebkuru no aktiem, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā. Minētā iespēja būtu jāpiemēro tikai līdz IKS2 1. laidiena ieviešanas posma beigām, jo visiem pasta operatoriem līdz tam brīdim vajadzētu būtu pieejamiem elektroniskajiem datiem, kas nepieciešami ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai. Lai nodrošinātu PVN pareizu iekasēšanu, minētajai iespējai kā nosacījums būtu jāparedz saskaņojums ar muitas dienestiem, un tā būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad tiek iekasēts importa PVN, ievedot preces ar standarta procedūru. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138. un 141. pants.

(19)

Pieaugot e-komercijas apmēram, palielinās no Savienības eksportēto zemas vērtības sūtījumu skaits. Lielu daļu no šāda eksporta veic pasta operatori un ekspress pārvadātāji. Pasta sūtījumus var deklarēt eksportam, tos izvedot no Savienības muitas teritorijas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. panta 4. punktu, savukārt citas komerciālas preces, kuru vērtība nepārsniedz 1 000 EUR un kuru svars nepārsniedz 1 000 kg, ir jādeklarē eksportam mutiski saskaņā ar minētās regulas 137. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tā kā mutiskā deklarācija ir jāizdara tajā muitas iestādē, kuras kompetencē ir izvešanas vieta, vienkāršojums neatbilst ekspress pārvadātāju darījumdarbības modelim, kura pamatā ir vienota pārvadājuma līguma veida vienkāršojums. Ja tiek izmantots vienots pārvadājuma līgums, tad visas izvešanas formalitātes, tostarp formālu eksporta pārvietošanas slēgšanu, var nokārtot iekšzemes muitas iestādē, un tādējādi muitas iestāde, kuras kompetencē ir izvešanas vieta, var pieprasīt preces pārbaudei vien ad hoc veidā. Informācija par preču izvešanu ir pieejama ekspress pārvadātāja reģistros, un to muitas dienesti var pārbaudīt pēcaudita kontroles ietvaros. Lai nodrošinātu zemas vērtības sūtījumu, ko pārvadā ekspress pārvadātāji, raitu muitošanu eksportam un tādējādi izvairītos no sastrēgumiem robežas muitas iestādēs, minētie sūtījumi būtu jāļauj deklarēt ar jebkuru aktu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 140. un 141. pants.

(20)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pants arī būtu jāgroza, lai precizētu, ka transportlīdzekli, uz kuru attiecas pilnīgs atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, var deklarēt pagaidu ievešanai, precēm veicot Savienības muitas teritorijas šķērsošanas aktu jebkurā no situācijām, kas paredzēta minētā panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tas pats attiecas uz transportlīdzekli, kas ir laižams brīvā apgrozībā kā atpakaļnosūtītas preces saskaņā ar Kodeksa 203. pantu. Šāds precizējums ir nepieciešams juridiskās noteiktības dēļ.

(21)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 142. pantā ir uzskaitītas preces, ko nevar deklarēt mutiski vai saskaņā ar minētās regulas 141. pantu, piemēram, tādas preces, attiecībā uz kurām ir iesniegts pieteikums par nodokļa vai citu maksājumu atmaksāšanu. Kad būs stājušies spēkā jaunie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi par tālpārdošanu, kas paredzēti Padomes Direktīvā (ES) 2017/2455, PVN būs jāmaksā par visām precēm, kas tiek importētas Savienībā, neatkarīgi no to vērtības. Tādējādi, ja šādas preces tiek nosūtītas atpakaļ, deklarētājam ir jāpieprasa PVN, kas samaksāts, laižot preces brīvā apgrozībā, atmaksu. Šādos gadījumos deklarētājam ir jāiesniedz pierādījumi, ka preces ir faktiski izvestas no Savienības muitas teritorijas. Lai administratīvo slogu zemas vērtības sūtījumiem saglabātu samērīgā līmenī, šādu sūtījumu reeksports būtu jāatļauj veikt ar jebkuru citu aktu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantu, pat ja ir iesniegts pieteikums par PVN atmaksu. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 142. pants.

(22)

Lai precizētu, ka zemas vērtības sūtījumu laišanai brīvā apgrozībā neieciešamie dati var tikt iesniegti dažādos elektroniskajos formātos, būtu jāmaina 143.a panta formulējums. Turklāt, būtu jāparedz pārejas pasākums zemas vērtības sūtījumu deklarēšanai valstu importa sistēmās, kuras vēl nav atjauninātas saskaņā ar Kodeksu. Atbilstoši Kodeksa un darba programmas 278. panta 2. punktam dalībvalstis savas valstu importa sistēmas var atjaunināt līdz 2022. gada beigām. Savukārt jaunie PVN pasākumi Direktīvā (ES) 2017/2455 stāsies spēkā pirms minētā datuma. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt alternatīvu datu kopu elektroniskai zemas vērtības sūtījumu muitas deklarācijai neatjauninātajās elektroniskajās sistēmās, kas atbilst pārejas datu prasībām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāatļauj paredzēt iespēju līdz valstu importa sistēmu atjaunināšanai izmantot vienkāršotās deklarācijas vai standarta muitas deklarācijas datu kopu, kas paredzēta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/341 (10), nevis muitas deklarāciju konkrētiem zemas vērtības sūtījumiem, kas paredzēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 143.a panta 1. punktā.

(23)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 144. pantā ir izklāstīti noteikumi par muitas deklarāciju precēm pasta sūtījumos. Minētajiem noteikumiem būtu jāatspoguļo izmaiņas šādu preču deklarēšanā no brīža, kad stājas spēkā attiecīgie Direktīvas (ES) 2017/2455 noteikumi. Noteikums par to, kurš uzskatāms par parādnieku un deklarētāju, deklarējot pasta sūtījumus ar uzrādīšanas aktu, būtu jāsvītro, jo no 2021. gada 1. janvāra preces pasta sūtījumos, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR, ir jādeklarē ar elektronisku muitas deklarāciju. Minētajā deklarācijā ir skaidri jānorāda parādnieks un deklarētājs. Pārejas pasākumi būtu jāparedz tādu preču pasta sūtījumos deklarēšanai, kuru vērtība ir robežās starp 150 EUR un 1000 EUR, tajās dalībvalstīs, kuras vēl nav atjauninājušas savas valstu importa sistēmas saskaņā ar Kodeksu. Iespēja deklarēt minētās preces laišanai brīvā apgrozībā, tās uzrādot, un ar pievienotu deklarāciju CN22 un CN23 būtu jāsaglabā līdz valstu importa sistēmu atjaunināšanas laikposma beigām, t. i., līdz 2022. gada beigām, jo dalībvalstīm nav pienākuma ieviest dažādās elektronisko deklarāciju datu kopas pirms minētā laikposma beigām. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 144. pants.

(24)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 146. pantā ir noteikti termiņi papildu deklarācijas iesniegšanai, kas minēti Kodeksa 167. panta 1. punkta pirmajā daļā. Ar minētajiem noteikumiem vajadzētu skaidrāk sasaistīt muitas dienestiem noteiktos termiņus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas iegrāmatošanai saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punktu un deklarētājiem noteiktos termiņus dažādu veidu papildu deklarāciju iesniegšanai. Tādējādi būtu jāprecizē, ka papildu deklarācijas, kas attiecas uz vienu vienkāršoto deklarāciju un ir iegrāmatojamas ar vienu ierakstu saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta pirmo daļu, ir vispārīgas papildu deklarācijas. Vispārīgas papildu deklarācijas būtu jāiesniedz desmit dienu laikā no preču izlaišanas. Turklāt būtu jāprecizē, ka periodiskas vai apkopojošas papildu deklarācijas attiecas uz vienu vai vairākām tā paša deklarētāja vienkāršotajām deklarācijām konkrētā laikposmā un ir iegrāmatojamas ar vienu ierakstu par kopējo ievedmuitas nodokļa summu saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta otro daļu. Minētās deklarācijas būtu jāiesniedz desmit dienu laikā pēc laikposma, uz ko tās attiecas, beigām.

(25)

Lai spēkā esošos noteikumus labāk pielāgotu uzņēmēju vajadzībām, būtu jāatļauj muitas dienestiem pieļaut deklarētājiem garāku termiņu papildu deklarācijas iesniegšanai un attiecīgo pavaddokumentu iegūšanai, ja muitas deklarācijas iesniegšana nevar izraisīt muitas parāda rašanos. Vispārīgas papildu deklarācijas gadījumā pagarinātajam termiņam nebūtu jāpārsniedz 120 dienas no preču izlaišanas. Turklāt pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos termiņš var būt līdz diviem gadiem, ja iemesli garāka termiņa pieļaušanai saistīti ar preču muitas vērtību. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 146. pants un minētās regulas 147. pants, kurā ir noteikts termiņš, kad deklarētāja rīcībā jābūt pavaddokumentiem saistībā ar papildu deklarācijām.

(26)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. pantā ir noteikti gadījumi, kad muitas deklarācija ir uzskatāma par pieteikumu atļaujas saņemšanai, lai izmantotu īpašu procedūru, kas nav tranzīts. Noteikumā būtu jāietver arī sūtījumu, kuru vērtība ir 150 000 EUR vai mazāk, iznīcināšana, lai vienkāršotu uzņēmēju muitas formalitātes šādos gadījumos. Būtu jāparedz iespēja veikt sūtījumu iznīcināšanu, neizmantojot muitas lēmumu sistēmu, lai muitas dienesti varētu pieņemt lēmumu par pieteikumu tajā laikā, kad iznīcināmās preces tiek deklarētas muitas procedūrai. Turklāt Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-02. pielikumā uzskaitītās paaugstināta riska preces būtu jāizslēdz no iepriekš minētā vienkāršojuma darbības jomas, ja vien nav paredzēts tās iznīcināt un ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 150 000 EUR. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. pants.

(27)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. panta 2. punkta g) apakšpunktā ir noteikts, ka muitas deklarācija nav uzskatāma par pieteikumu atļaujas izmantot īpašu procedūru, kas nav tranzīts, saņemšanai, ja ir piemērojams minētās deleģētās regulas 167. panta 1. punkta f) apakšpunkts. Minētais noteikums attiecas uz paaugstināta riska preču pārstrādi, kuras jau tāpat ir izslēgtas no Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. panta 1. punkta c) apakšpunkta darbības jomas. Lai izvairītos no šī atkārtojuma, būtu jāsvītro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. panta 2. punkta g) apakšpunkts.

(28)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 166. panta 1. punktā ir paredzēts, ka nosacījums pārstrādes procedūras piešķiršanas atļaujai saskaņā ar Kodeksa 211. panta 4. panta b) apakšpunktu, proti, ka pārstrādes procedūras atļauja nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt Savienības ražotāju būtiskās intereses (ekonomiskie nosacījumi), nav piemērojams ievešanas pārstrādei atļaujām, izņemot konkrētos gadījumos, ietverot arī pieteikumus attiecībā uz precēm, uz ko attiecas tādi pasākumi kā antidempinga un kompensācijas maksājumi. Tomēr šādi pieteikumi būtu jāizslēdz no ekonomisko nosacījumu izvērtēšanas, jo minētie maksājumi ir paredzēti Savienības ražotāju būtisko interešu aizsardzībai. Turklāt ekonomisko nosacījumu izvērtēšana šādos gadījumos vairs nebūs nepieciešama, jo Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 76. pantā, kas grozīts ar šo regulu, ir paredzēts, ka precēm, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, noslēdzot minēto procedūru, automātiski tiek piemēroti antidempinga un kompensācijas maksājumi. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 166. panta 1. punkts.

(29)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 168. pants skar ievedmuitas nodokļa aprēķināšanu konkrētos ievešanas pārstrādei gadījumos. Tomēr minētās deleģētās regulas 76. un 166. panta grozījumu dēļ šis noteikums ir lieks. Saskaņā ar šiem grozījumiem gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 168. pantā, ievedmuitas nodokļa aprēķinu veic saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu. Turklāt, ja uz precēm ir attiecināmi lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākumi, tad ekonomisko nosacījumu izvērtēšana ir jāveic saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 166. pantu, kas grozīts ar šo regulu. Tādēļ būtu jāsvītro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 168. pants.

(30)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 177. pantā ir izklāstīti noteikumi par uzskaites nošķiršanu, ja Savienības preces tiek uzglabātas muitas noliktavā kopā ar ārpussavienības precēm. Lai izvairītos no šo noteikumu iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas, Savienības un ārpussavienības preču uzglabāšana vienā muitas noliktavā (uzglabāšana kopā) būtu pieļaujama tikai tad, ja precēm ir tas pats KN kods, komerciālā kvalitāte un tehniskie parametri. Preces, uz kurām attiecas tādi pasākumi kā antidempinga vai kompensācijas maksājumi, nevajadzētu atļaut uzglabāt kopā, ja vien tās pēc attiecīgo antidempinga vai kompensācijas maksājumu samaksas nav kļuvušas par Savienības precēm. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 177. pants.

(31)

Lai vienkāršotu pagaidu ievešanas procedūras izmantošanu starptautiskajā jūras satiksmē, pierobežas zonās un attiecībā uz konkrētiem mācību materiāliem un zinātnisko un tehnisko aprīkojumu, pieteikuma iesniedzējam un pagaidu ievešanas procedūras izmantotājam būtu izņēmuma kārtā jāļauj veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un nevis ārpus minētās teritorijas, kā ir pieprasīts Kodeksa 250. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 220., 224., 227., 229. un 230. pants.

(32)

Ja militārās preces deklarē pagaidu ievešanai, uz tām būtu jāattiecina pilnīgs atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa un būtu jānosaka noslēgšanas laikposma ilgums 24 mēneši, ar iespēju to pagarināt. Tādēļ Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446 būtu jāiekļauj jauns 235.a pants, un attiecīgi būtu jāgroza minētās regulas 237. pants.

(33)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 245. panta 1. punktā ir izklāstīti izņēmumi no prasības iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju par precēm, ko izved no konkrētām Savienības teritorijām, kas ir ārpus Savienības muitas teritorijas. Lai vienkāršotu militāro mobilitāti, minētais izņēmums būtu jāattiecina arī uz precēm, ko pārvieto vai izmanto, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302. Turklāt pēc Campione d’Italia pašvaldības un Itālijas teritoriālo Lugāno ezera ūdeņu iekļaušanas Savienības muitas teritorijā minētais izņēmums vairs nebūtu jāattiecina uz Campione d’Italia pašvaldību un Itālijas teritoriālajiem Lugāno ezera ūdeņiem. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 245. panta 1. punkta i) un p) apakšpunkts.

(34)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 248. pants būtu jāgroza, lai precizētu, ka eksporta muitas iestādei ir jāatzīst par nederīgu eksporta deklarācija un ir jāatzīst par nederīgu attiecīgais apliecinājums par preču izvešanu, ja izvešanas muitas iestāde tiek informēta, ka pārvadājumam, kura galamērķis bija paredzēts ārpus Savienības muitas teritorijas, galamērķis būs Savienības muitas teritorijā.

(35)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-03. pielikumā ir paredzēts saraksts ar parastajiem apstrādes veidiem pārstrādes procedūras piemērošanas precēm vajadzībām saskaņā ar Kodeksa 220. pantu. Lai izvairītos no parasto apstrādes veidu ļaunprātīgas izmantošanas ar nolūku gūt nepamatotas priekšrocības attiecībā uz nodokli, minētais pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(36)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-04. pielikuma 7. punktā ir izklāstīti nosacījumi līdzvērtīgo preču izmantošanai saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru attiecībā uz pienu un piena produktiem. Nosacījumi skar atsevišķo komponentu, proti, sausnas, tauku un proteīna svaru šādos produktos. Lai vienkāršotu šos nosacījumus tādā veidā, ka uz pienu un piena produktiem attiektos vispārīgie noteikumi par līdzvērtīgām precēm, kas paredzēti Kodeksa 223. panta 1. punkta trešajā daļā, būtu attiecīgi jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-04. pielikums.

(37)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-05. pielikumā ir uzskaitīti datu elementi, kas jādara pieejami standartizētajā informācijas apmaiņā starp muitas dienestiem saistībā ar pārstrādes procedūrām. Būtu jāprecizē, ka konkrētus datu elementus var izteikt mērvienībās, kas nav kilogrami, un valūtās, kas nav euro, jo pretstatā citiem noteikumiem par datu elementiem, kas jāsniedz uzņēmējiem, 176., 178. pantā un 71-05. pielikumā šī iespēja nav skaidri norādīta. Vēl būtu jānodrošina iespēja muitas deklarāciju uzskatīt par ievešanas pārstrādei vai izvešanas pārstrādei atļaujas pieteikumu, kas paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. pantā. Visbeidzot, B iedaļā būtu jāpievieno jauns datu elements, kas attiecas uz datumu, kad radies muitas parāds vai kurā ir piemērojami iespējami tirdzniecības politikas pasākumi, jo tas ir būtisks datu elements, kas jāietver muitas dienestu informācijas apmaiņā, izmantojot INF sistēmu. Attiecīgi būtu jāgroza Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-05. pielikums.

(38)

Arī Deleģētā regula (ES) 2016/341 būtu jāgroza, lai atspoguļotu konkrētas izmaiņas citos Savienības tiesību aktos. Pirmkārt, Kodeksa 278.a pantā ieviestā prasība, kas paredz pienākumu dalībvalstīm ziņot par progresu ar elektroniskajām sistēmām, ir stingrāka nekā ziņošanas pienākums Deleģētās regulas (ES) 2016/341 56. panta 2. punktā, un pēdējais minētais būtu jāsvītro. Otrkārt, Deleģētās regulas (ES) 2016/341 1. pielikumā, kurā ir izklāstītas kopējās datu prasības deklarācijām, paziņojumiem un Savienības statusa apliecinājumiem līdz Kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu ieviešanai, būtu jāatspoguļo Komisijas lēmums par atjaunināto darba programmu, kurā paredzēta IKS2 sistēmas ieviešana trīs laidienos. Minētajam pielikumam būtu jāatsaucas tikai un vienīgi uz minētās deleģētās regulas pielikumiem, kuros paredzētas datu prasības pārejas periodā, bet nebūtu jāatsaucas uz Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B pielikumu, jo tas pārejas periodā nav piemērojams. Visbeidzot, tā kā ekspress sūtījuma un ekspress pārvadātāja definīcija tiek ietverta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. pantā, tad ekspress sūtījuma definīcija Deleģētās regulas (ES) 2016/341 9. pielikumā būtu jāsvītro, lai neradītu sajukumu.

(39)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128.a pants būtu jālabo, lai precizētu instrukcijas par zīmogu un parakstu konkrētiem Savienības statusa apliecinājumiem. Pirmkārt, dažas instrukcijas ir dubultas, tādēļ viens šādu instrukciju kopums būtu jāsvītro. Otrkārt, būtu jāsvītro atsauce uz īpašo zīmogu, kas aprakstīts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 72-04. pielikuma II daļas II nodaļā. Treškārt, atzītie izdevēji un atzītie nosūtītāji ir divas atšķirīgas atļaujas, un noteikumā ir nepareiza atsauce uz “atzītajiem nosūtītājiem” saistībā ar atļauju, kas attiecas uz apliecinājumu izdošanu. Tādēļ šim noteikumam visās valodās būtu jāattiecas uz “atzīto izdevēju”, nevis “atzīto nosūtītāju”.

(40)

Atsauce Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 150. pantā uz Padomes Direktīvas 2006/112/EK (11) 138. pantu nav pareiza, un tā būtu jāaizstāj ar atsauci uz minētās direktīvas 143. panta 1. punktu, jo minētajā pantā ir paredzēts piemērojamais atbrīvojums no PVN.

(41)

Iespēja ārkārtas situācijās deklarēt pastāvīgajai transplantācijai, implantācijai vai transfūzijai paredzētus orgānus un citus cilvēka vai dzīvnieka audus vai cilvēka asinis ar jebkuru citu aktu būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2020. gada 15. marta, lai vienkāršotu šādu preču importu koronavīrusa radītās krīzes laikā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446

Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

a)

panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15)

“pirmā ievešanas muitas iestāde” ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir muitas uzraudzība tajā vietā, kur transportlīdzeklis, kas pārvadā preces, ierodas vai, attiecīgā gadījumā, kur tam ir paredzēts ierasties Savienības muitas teritorijā no tādas teritorijas, kas ir ārpus minētās teritorijas;”;

b)

pantam pievieno šādus punktus:

“46)

“ekspress sūtījums” ir atsevišķs priekšmets, ko sūta “ekspress pārvadātājs” vai ko sūta tā atbildībā;

47)

“ekspress pārvadātājs” ir operators, kas nodrošina integrētus pakalpojumus, kuros ietverta paku savākšana, pārvadāšana, atmuitošana un piegāde paātrinātā režīmā/noteiktā laikā, vienlaikus sekojot līdzi to atrašanās vietai un saglabājot kontroli pār tiem visā pakalpojuma sniegšanas laikā;

48)

“patiesā vērtība” ir:

a)

attiecībā uz komerciālām precēm: pašu preču cena, kad tās pārdod eksportam uz Savienības muitas teritoriju, neietverot pārvadājuma un apdrošināšanas izmaksas, izņemot gadījumus, kad tās ietilpst cenā un nav atsevišķi norādītas rēķinā, un jebkurus citus nodokļus un maksājumus, ko muitas dienesti var noskaidrot no jebkāda(-iem) attiecīgā(-ajiem) dokumenta(-iem);

b)

attiecībā uz nekomerciālām precēm: cena, kas par šīm precēm tiktu maksāta, ja tās tiktu pārdotas eksportēšanai uz Savienības muitas teritoriju;

49)

“preces, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām” ir preces, kas pārvietojamas vai izmantojamas:

a)

darbībām, kuras organizē vai kontrolē vienas dalībvalsts, vairāku dalībvalstu vai trešās valsts, ar kuru viena dalībvalsts vai vairākas dalībvalstis ir noslēgušas nolīgumu veikt militārās darbības Savienības muitas teritorijā, attiecīgās militārās iestādes; vai

b)

jebkādām militārām darbībām, kas tiek veiktas:

saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku (KĀDP) vai

saskaņā ar 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā parakstīto Ziemeļatlantijas līgumu;

50)

“NATO veidlapa 302” ir dokuments muitas vajadzībām, kas paredzēts attiecīgajās procedūrās, ar ko īsteno 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstīto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumu par to bruņoto spēku statusu;

51)

“ES veidlapa 302” ir dokuments muitas vajadzībām, kas noteikts 52-01. pielikumā, ko izdevušas dalībvalsts kompetentās militārās iestādes vai kas izdots to uzdevumā par precēm, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām;

52)

“kuģu atkritumi” ir kuģu atkritumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/883 (*1) 2. panta 3. punkta nozīmē;

53)

“valsts jūras vienloga sistēma” ir valsts jūras vienloga sistēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1239 (*2) 2. panta 3. punkta nozīmē.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/883 par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp.).”;"

2)

regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

šāda reģistrācija ir paredzēta Savienības tiesību aktos vai dalībvalsts tiesību aktos;”;

3)

regulas 13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ja ir nopietni iemesli aizdomām par tiesību aktu muitas vai nodokļu jomā pārkāpumu un ja muitas dienesti vai nodokļu iestādes tādēļ veic izmeklēšanu, lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par laikposmu, kas nepieciešams minētās izmeklēšanas noslēgšanai. Šāds pagarinājums nepārsniedz deviņus mēnešus. Pieteikuma iesniedzēju informē par pagarinājumu, ja tas neapdraud izmeklēšanu.”;

4)

regulas 17. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tomēr, ja muitas dienests uzskata, ka lēmuma turētājs, iespējams, neatbilst kritērijiem, kas noteikti Kodeksa 39. panta a) punktā, lēmumu aptur, kamēr tiek noskaidrots, vai kāda no turpmāk minētajām personām ir izdarījusi nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus, tostarp smagu noziedzīgu nodarījumu:

a)

lēmuma turētājs;

b)

persona, kas atbild par uzņēmumu, kurš ir attiecīgā lēmuma turētājs, vai kura veic uzņēmuma vadības kontroli;

c)

par muitas lietām atbildīgais darbinieks uzņēmumā, kurš ir attiecīgā lēmuma turētājs.”;

5)

regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

“76. pants

Atkāpe attiecībā uz ievedmuitas nodokļa aprēķināšanu par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā

(Kodeksa 86. panta 3. punkts un 86. panta 4. punkts)

1.   Kodeksa 86. panta 3. punktu piemēro bez deklarētāja pieprasījuma, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

attiecīgais atļaujas turētājs pārstrādes produktus, kas iegūti ievešanas pārstrādei procedūrā, ieved tieši vai netieši viena gada laikā pēc to reeksporta;

b)

precēm brīdī, kad pieņem muitas deklarāciju par ievešanas pārstrādei procedūras piemērošanu precēm, būtu bijis piemērojams lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākums, pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, ko paredz koncesiju apturēšana, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā;

c)

ekonomisko nosacījumu izpēte saskaņā ar 166. pantu nebija nepieciešama.

2.   Kodeksa 86. panta 3. punktu piemēro bez deklarētāja pieprasījuma arī tad, ja pārstrādes produkti tika iegūti no tādām precēm, kam piemērota ievešana pārstrādei, kurām brīdī, kad tika pieņemta pirmā muitas deklarācija par ievešanas pārstrādei procedūras piemērošanu precēm, būtu bijis piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, ko paredz koncesiju apturēšana, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā un ja uz šo gadījumu neattiecas šīs regulas 167. panta 1. punkta l), h), i), m) vai p) apakšpunkts.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja precēm, kam piemērota ievešana pārstrādei, tajā brīdī, kad ir radies muitas parāds par pārstrādes produktiem, vairs nav piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, ko paredz koncesiju apturēšana.

4.   Šā panta 2. punktu nepiemēro precēm, kas deklarētas ievešanai pārstrādei ne vēlāk kā 2021. gada 16. jūlijā, ja uz minētajām precēm neattiecas atļauja, kas tika piešķirta pirms 2020. gada 16. jūlija.”;

6)

regulas 104. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta f), h) un m) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

“f)

precēm, kas minētas 138. panta b)–d) un h) apakšpunktā vai 139. panta 1. punktā, kuras uzskata par deklarētām saskaņā ar 141. pantu, ar nosacījumu, ka tās nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;”;

“h)

precēm, ko pārvieto vai izmanto militārām darbībām, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302;”;

“m)

precēm, kas Savienības muitas teritorijā ievestas no Seūtas un Meliļas, Gibraltāra, Helgolandes, Sanmarīno Republikas, Vatikāna Pilsētvalsts un Liviņo pašvaldības;”;

ii)

punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“q)

kuģu atkritumiem, ar nosacījumu, ka valsts jūras vienloga sistēmā vai, izmantojot citus kompetentajām iestādēm, tostarp muitai, pieņemamus paziņošanas kanālus, ir iesniegts iepriekšējs paziņojums par atkritumiem atbilstoši Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantam.”;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Atbrīvojumu no ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas piešķir precēm pasta sūtījumos šādā veidā:

a)

ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir dalībvalstī, – līdz datumam, kas paredzēts Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 (*3) pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;

b)

ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir trešajā valstī vai teritorijā, – līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;

c)

ja pasta sūtījumus pārvadā pa jūru, autoceļiem vai dzelzceļu, – līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 3. laidiena ieviešanu.

(*3)  Komisijas 2019. gada 13. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 325, 16.12.2019., 168. lpp.).”;"

c)

panta 3. punktu svītro;

d)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Šādā veidā piešķir atbrīvojumu no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju precēm tādā sūtījumā, kura patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22, ar nosacījumu, ka muitas dienesti ar uzņēmēja piekrišanu veic riska analīzi, izmantojot informāciju, kas ir ietverta uzņēmēja izmantotajā sistēmā vai saņemta no tās:

a)

ja preces ir ekspress sūtījumos, ko pārvadā pa gaisu, – līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;

b)

ja preces pārvadā pa gaisu un tās nav pasta vai ekspress sūtījumos, – līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;

c)

ja preces pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, – līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 3. laidiena ieviešanu.”;

7)

regulas 106. pantu aizstāj ar šādu:

“106. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai gaisa pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 3., 6. un 7. punkts)

1.   Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa gaisu, visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas pilnībā iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā šādos termiņos:

a)

lidojumiem, kuru ilgums ir mazāk nekā četras stundas, – vismaz līdz faktiskajam gaisa kuģa izlidošanas laikam;

b)

citiem lidojumiem – vismaz četras stundas pirms gaisa kuģa ierašanās pirmajā lidostā Savienības muitas teritorijā.

2.   No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 1. laidiena ieviešanu, pasta operatori un ekspress pārvadātāji saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 183. pantu vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā.

2.a   No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, uzņēmēji, kas nav pasta operatori un ekspress pārvadātāji, vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā.

3.   No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, ja šā panta 2. un 2.a punktā minētajos termiņos ir sniegta tikai ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, tad pārējās ziņas sniedz 1. punktā norādītajos termiņos.

4.   Līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, saskaņā ar 2. punktu iesniegto ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu par precēm pasta sūtījumos ar galamērķi dalībvalstī un par precēm ekspress sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22, uzskata par pilnu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju.”;

8)

regulas 112. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu svītro;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 3. laidiena ieviešanu.”;

9)

regulas 113. pantu groza šādi:

a)

panta 2. un 3. punktu svītro;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu.”;

10)

regulas IV sadaļas 1. nodaļai pievieno šādu 113.a pantu:

“113.a pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko veic citas personas

(Kodeksa 127. panta 6. punkts)

1.   Ikviena persona, kas iesniedz Kodeksa 127. panta 5. punktā minētās ziņas, ir atbildīga par ziņām, ko tā iesniegusi, saskaņā ar Kodeksa 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

2.   No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, ja pasta operators nedara pieejamas pasta sūtījumu ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, kuram ir pienākums iesniegt minētajā sistēmā pārējās deklarācijas ziņas, tad minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu iesniedz galamērķa pasta operators, ja preces tiek nosūtītas uz Savienību, vai pasta operators pirmajā ievešanas dalībvalstī, ja preces šķērso Savienību tranzītā.

3.   No datuma, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, ja ekspress pārvadātājs nedara pieejamas ekspress pasta sūtījumu, ko pārvadā pa gaisu, pārvadātājam ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, tad ekspress pārvadātājs minētās ziņas sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.”;

11)

regulas 127. pantu aizstāj ar šādu:

“127. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums TIR vai ATA karnetēs vai NATO veidlapās 302, vai ES veidlapās 302

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ja Savienības preces pārvadā saskaņā ar TIR konvenciju, ATA Konvenciju, Stambulas konvenciju vai pārvadā, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302, tad Savienības preču muitas statusa apliecinājumu var iesniegt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.”;

12)

regulas 128.d panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“1.   Regulas 128.c pantā minēto atļauju piešķir vienīgi starptautiskām kuģošanas sabiedrībām, kuras izpilda turpmāk minētos nosacījumus:”;

13)

regulas 138. pantu groza šādi:

a)

panta f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)

līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 1. laidiena ieviešanu, – tādas preces pasta sūtījumā, uz kurām attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. panta 1. punktu vai 25. panta 1. punktu.”;

b)

pantam pievieno šādus punktus:

“g)

līdz datumam, kas ir dienu pirms Direktīvas (ES) 2017/2455 4. panta 1. punkta ceturtajā daļā minētā datuma, – preces, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22;

h)

pastāvīgajai transplantācijai, implantācijai vai transfūzijai paredzēti orgāni un citi cilvēka vai dzīvnieka audi vai cilvēka asinis ārkārtas situācijās;”;

c)

pantam pievieno šādus punktus:

“i)

preces, kurām noformēta ES veidlapa 302 vai NATO veidlapa 302 un uz kurām attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa atpakaļnosūtītām precēm saskaņā ar Kodeksa 203. pantu;

j)

kuģu atkritumi, ar nosacījumu, ka valsts jūras vienloga sistēmā vai, izmantojot citus kompetentajām iestādēm, tostarp muitai, pieņemamus paziņošanas kanālus, ir iesniegts iepriekšējs paziņojums par atkritumiem atbilstoši Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantam.”;

d)

panta otro daļu svītro.

14)

regulas 139. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādu panta nosaukumu:

Preces, ko uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai, tranzītam vai reeksportam saskaņā ar 141. pantu

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)”;

b)

pantam pievieno šādus punktus:

“3.

Ja preces, kurām ir noformēta NATO veidlapa 302 vai ES veidlapa 302, nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai saskaņā ar 141. pantu.

4.

Ja preces, kurām ir noformēta NATO veidlapa 302 vai ES veidlapa 302, nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām reeksportam saskaņā ar 141. pantu.

5.

Ja preces, kurām ir noformēta ES veidlapa 302, nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām tranzītam saskaņā ar 141. pantu.”;

15)

regulas 140. panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“c)

korespondences priekšmeti;

d)

preces pasta vai ekspress sūtījumā, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1 000 un kam nav piemērojams izvedmuitas nodoklis;

e)

pastāvīgajai transplantācijai, implantācijai vai transfūzijai paredzēti orgāni un citi cilvēka vai dzīvnieka audi vai cilvēka asinis ārkārtas situācijās;

f)

preces, kurām noformēta NATO veidlapa 302 vai ES veidlapa 302.”;

16)

regulas 141. pantu groza šādi:

a)

panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

Akti, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)”;

b)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“1.   Attiecībā uz precēm, kas minētas 138. panta a) līdz d) un h) apakšpunktā, 139. pantā un 140. panta 1. punktā, par muitas deklarāciju uzskata jebkuru no šādām darbībām:”;

ii)

punkta d) apakšpunktam pievieno šādus punktus:

“iv)

transportlīdzekli, kas minēts 212. pantā, uzskata par deklarētu pagaidu ievešanai saskaņā ar šīs regulas 139. panta 1. punktu;

v)

ārpussavienības transportlīdzekļi, kas atbilst Kodeksa 203. panta nosacījumiem, nonāk Savienības muitas teritorijā saskaņā ar šīs regulas 138. panta c) apakšpunktu.”;

c)

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Līdz datumam, kas paredzēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 182. panta 1. punktā paredzētās sistēmas 1. laidiena ieviešanu, preces pasta sūtījumā var deklarēt laišanai brīvā apgrozībā, tās uzrādot muitai saskaņā ar Kodeksa 139. pantu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

muitas dienesti ir apstiprinājuši šāda akta un pasta operatora sniegto datu izmantošanu;

b)

PVN nav deklarēts saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā paredzēto īpašo režīmu no trešām valstīm un teritorijām importētu preču tālpārdošanai, nedz arī saskaņā ar minētās direktīvas XII sadaļas 7. nodaļā paredzēto īpašo režīmu importa PVN deklarēšanai un samaksai;

c)

uz precēm attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. panta 1. punktu vai 25. panta 1. punktu;

d)

sūtījumam ir pievienota CN22 deklarācija vai CN23 deklarācija.

4.   Tādas preces pasta sūtījumā, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1 000 un kurām nepiemēro izvedmuitas nodokli, uzskata par deklarētām eksportam, tās izvedot no Savienības muitas teritorijas.”;

d)

pantā starp 4. un 5. punktu iekļauj šādu punktu:

“4.a   Tādas preces ekspress sūtījumā, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1 000 un kurām nepiemēro izvedmuitas nodokli, uzskata par deklarētām eksportam, tās uzrādot izvešanas muitas iestādei, ar nosacījumu, ka muitas dienestiem ir pieejami dati pārvadājuma dokumentā un/vai rēķinā un tie pieņem minētos datus.”;

e)

pantam pievieno šādus punktus:

“6.   Preces, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām, izmantojot NATO veidlapu 302, uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā, pagaidu ievešanai, eksportam vai reeksportam, tās uzrādot muitai saskaņā ar attiecīgi Kodeksa 139. pantu vai 267. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka muitas dienestiem ir pieejami NATO veidlapas 302 dati un tie pieņem minētos datus.

Šo veidlapu var iesniegt, neizmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes.

7.   Preces, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām, izmantojot ES veidlapu 302, uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā, pagaidu ievešanai, tranzītam, eksportam vai reeksportam, tās uzrādot muitai saskaņā ar attiecīgi Kodeksa 139. pantu vai 267. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka muitas dienestiem ir pieejami 52-01. pielikumā norādītie dati un tie pieņem minētos datus.

Šo veidlapu var iesniegt, neizmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes.

8.   Kuģu atkritumus uzskata par deklarētiem laišanai brīvā apgrozībā, tos uzrādot muitai saskaņā ar Kodeksa 139. pantu, ar nosacījumu, ka valsts jūras vienloga sistēmā vai, izmantojot citus kompetentajām iestādēm, tostarp muitai, pieņemamus paziņošanas kanālus, ir iesniegts iepriekšējs paziņojums par atkritumiem atbilstoši Direktīvas (ES) 2019/883 6. pantam.”;

17)

regulas 142. panta b), c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)

preces, attiecībā uz kurām ir iesniegts pieteikums par nodokļa vai citu maksājumu atmaksāšanu, ja vien šāds pieteikums nav saistīts ar tādas muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā atzīšanu par nederīgu, kas noformēta par precēm, uz kurām attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. panta 1. punktu vai 25. panta 1. punktu;

c)

preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, izņemot:

i)

preces, ko pārvieto vai izmanto, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302;

ii)

kuģu atkritumi;

d)

preces, uz kurām attiecas jebkāda cita īpaša formalitāte, kas paredzēta Savienības tiesību aktos, kuri muitas dienestiem ir saistoši, izņemot preces, ko pārvieto vai izmanto, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302.”;

18)

regulas 143.a pantu groza šādi:

a)

panta nosaukumu un 1. punktu aizstāj ar šādu:

“143.a pants

Deklarācija par zemas vērtības sūtījumu laišanu brīvā apgrozībā

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

1.   Sākot no datuma, kas noteikts Direktīvas (ES) 2017/2455 4. panta 1. punkta ceturtajā daļā, persona var deklarēt preču laišanai brīvā apgrozībā sūtījumu, kuram piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. panta 1. punktu vai 25. panta 1. punktu, pamatojoties uz īpašu datu kopu, kura minēta B pielikumā, ar nosacījumu, ka precēm minētajā sūtījumā nepiemēro aizliegumus un ierobežojumus.”;

b)

pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Līdz valstu importa sistēmu, kas minētas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, jaunināšanas beigu datumiem, dalībvalstis var paredzēt, ka šā panta 1. punktā minētajai deklarācijai ir piemērojamas datu prasības, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2016/341 9. pielikumā.”;

19)

regulas 144. pantu aizstāj ar šādu:

“144. pants

Muitas deklarācija par precēm pasta sūtījumos

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

1.   Pasta operators par precēm pasta sūtījumā var iesniegt tādu muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, kurā ietverta B pielikuma H6 slejā minētā samazinātā datu kopa, ja preces atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

to vērtība nepārsniedz EUR 1 000;

b)

uz tām neattiecas aizliegumi un ierobežojumi.

2.   Līdz valstu importa sistēmu, kas minētas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, jaunināšanas beigu datumiem, dalībvalstis var paredzēt, ka šā panta 1. punktā minētā muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā par precēm pasta sūtījumos, kas nav šīs regulas 143.a pantā minētās preces, ir uzskatāma par iesniegtu un pieņemtu, tās uzrādot muitai, ar nosacījumu, ka precēm ir pievienota CN22 deklarācija vai CN23 deklarācija.”;

20)

regulas 146. pantu un 147. pantu aizstāj ar šādiem:

“146. pants

Papildu deklarācija

(Kodeksa 167. panta 1. punkts)

1.   Ja muitas dienestiem ir jāiegrāmato ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, kas maksājama saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta pirmo daļu, tad Kodeksa 167. panta 1. punkta pirmajā daļā minētais termiņš papildu deklarācijas iesniegšanai, ja konkrētā deklarācija ir vispārīga, ir 10 dienas no preču izlaišanas datuma.

2.   Ja saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta otro daļu tiek veikta iegrāmatošana vai ja nav radies muitas parāds un papildu deklarācija ir periodiska vai apkopojoša, papildu deklarācijas aptvertais laikposms nepārsniedz vienu kalendāro mēnesi.

3.   Termiņš periodiskas vai apkopojošas papildu deklarācijas iesniegšanai ir 10 dienas no dienas, kad beidzas papildu deklarācijā aptvertais laikposms.

3.a

Ja nav radies muitas parāds, tad termiņš papildu deklarācijas iesniegšanai nepārsniedz 30 dienas no preču izlaišanas dienas.

3.b

Muitas dienesti pienācīgi pamatotos gadījumos pieļauj garāku termiņu 1., 3. vai 3.a pantā minētās papildu deklarācijas iesniegšanai. Minētais termiņš nepārsniedz 120 dienas no preču izlaišanas dienas. Tomēr pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos, kas saistīti ar preču muitas vērtību, minēto termiņu var pagarināt vēl vairāk, tomēr tas nedrīkst pārsniegt divus gadus no preču izlaišanas dienas.

4.   Līdz attiecīgajiem AES sistēmas ieviešanas un attiecīgo valstu importa sistēmu, kas minētas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā, jaunināšanas beigu datumiem un neskarot Kodeksa 105. panta 1. punktu, muitas dienesti var atļaut piemērot citus termiņus, nevis tos, kas minēti šā panta 1. līdz 3.b punktā.

147. pants

Termiņš, kad deklarētāja rīcībā jābūt pavaddokumentiem saistībā ar papildu deklarācijām

(Kodeksa 167. panta 1. punkts)

Pavaddokumenti, kas trūkuši vienkāršotās deklarācijas iesniegšanas laikā, ir deklarētāja rīcībā termiņā, kas papildu deklarācijas iesniegšanai ir paredzēts saskaņā ar 146. panta 1., 3., 3.a, 3.b vai 4. punktu.”;

21)

regulas 163. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“g)

ja 71-02. pielikumā norādītajām precēm, kuru muitas vērtība nepārsniedz EUR 150 000, jau ir piemērota vai tiks piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un ja tās paredzēts iznīcināt muitas uzraudzībā pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos.”;

b)

panta 2. punktā svītro g) apakšpunktu;

22)

regulas 166. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ievedmuitas nodokļa summas aprēķins ir veikts saskaņā ar Kodeksa 85. pantu, un precēm, kam paredzēts piemērot ievešanas pārstrādei procedūru, būtu piemērojams lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākums tādā gadījumā, ja preces būtu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, un uz šo gadījumu neattiecas 167. panta 1. punkta l), h), i), m) vai p) apakšpunkts;”;

23)

regulas 167. panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“k)

pārstrāde produktos, kas iekļaujami vai izmantojami tādā gaisa kuģī, kuram ir izdots autorizēts izmantošanas sertifikāts (EASA 1. veidlapa) vai līdzvērtīgs sertifikāts, kā norādīts Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/581 (*4) 2. pantā;

(*4)  Padomes 2018. gada 16. aprīļa Regula (ES) 2018/581, ar ko uz laiku aptur kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus dažām tādām precēm, kuras iestrādājamas vai izmantojamas gaisa kuģos, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1147/2002 (OV L 98, 18.4.2018., 1. lpp.).”;"

24)

regulas 168. pantu svītro;

25)

regulas 177. pantu aizstāj ar šādu:

“177. pants

Savienības preču un ārpussavienības preču uzglabāšana kopā vienā uzglabāšanas vietā

(Kodeksa 211. panta 1. punkts)

1.   Ja vienā muitas noliktavā kopā uzglabā gan Savienības preces, gan ārpussavienības preces un ja konkrētu preču statusu jebkurā brīdī nav iespējams noteikt vai ja tas būtu iespējams vien ar nesamērīgām izmaksām (uzglabāšana kopā), tad Kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā atļaujā ietver nosacījumu, ka ikviens preču veids, muitas statuss un attiecīgā gadījumā ikviena preču izcelsme ir jānošķir preču uzskaitē.

2.   Savienības precēm, ko uzglabā kopā ar ārpussavienības precēm vienā uzglabāšanas vietā atbilstoši 1. punktam, ir vienāds astoņciparu KN kods, vienāda komerciālā kvalitāte un vienādi tehniskie parametri.

3.   Šā panta 2. punkta vajadzībām ārpussavienības preces, kurām laikā, kad tās uzglabā kopā ar Savienības precēm, būtu piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, ko paredz koncesiju apturēšana, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, neuzskata par tādas pašas komerciālās kvalitātes precēm kā Savienības preces.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro, ja ārpussavienības preces uzglabā kopā ar tādām Savienības precēm, kuras ir iepriekš kā ārpussavienības preces deklarētas laišanai brīvā apgrozībā un par kurām ir samaksāti 3. punktā minētie nodokļi.”;

26)

regulas 220. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

 

“Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.”;

27)

regulas 224. pantam pievieno šādu daļu:

“Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā b) punktā minēto preču gadījumā.”;

28)

regulas 227. pantam pievieno šādu daļu:

“Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.”;

29)

regulas 229. pantam pievieno šādu daļu:

“Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.”;

30)

regulas 230. pantam pievieno šādu daļu:

“Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.”;

31)

regulā iekļauj šādu 235.a pantu:

“235.a pants

Preces, kas pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām

(Kodeksa 250. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir precēm, kas ir pārvietojamas vai izmantojamas militārām darbībām, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302.

Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.”;

32)

regulas 237. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Attiecībā uz 235.a panta pirmajā daļā minētajām precēm noslēgšanas termiņš ir 24 mēneši no dienas, kad precēm ir piemērota pagaidu ievešanas procedūra, ja vien starptautiskos nolīgumos nav paredzēts garāks termiņš.”;

33)

regulas 245. panta 1. punkta i) un p) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“i)

preces, ko pārvieto vai izmanto militārām darbībām, izmantojot NATO veidlapu 302 vai ES veidlapu 302;”;

“p)

preces, kas nosūtītas no Savienības muitas teritorijas uz Seūtu un Meliļu, Gibraltāru, Helgolandi, Sanmarīno Republiku, Vatikāna Pilsētvalsti un Liviņo pašvaldību.”;

34)

regulas 248. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Ja eksporta muitas iestāde atbilstoši Regulas (ES) 2015/2447 340. pantam ir informēta par to, ka preces nav izvestas no Savienības muitas teritorijas, tā nekavējoties atzīst par nederīgu attiecīgo deklarāciju un attiecīgā gadījumā arī nekavējoties atzīst par nederīgu attiecīgo apliecinājumu par preču izvešanu, kas noformēts atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 334. panta 1. punktam.”;

35)

regulā iekļauj 52-01. pielikumu saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

36)

regulas 71-03. pielikumā pēc ievadfrāzes un pirms apstrādes veidu saraksta iekļauj šādas divas daļas:

“Turklāt, neviens no turpmāk minētajiem apstrādes veidiem nedod iemeslu piešķirt nepamatotas priekšrocības attiecībā uz ievedmuitas nodokli.

Iepriekšējās daļas vajadzībām jebkurš no turpmāk minētajiem parastajiem apstrādes veidiem, kas ir saistīts ar KN koda vai ārpussavienības preču izcelsmes maiņu, ir uzskatāms par nepamatotu priekšrocību piešķiršanu attiecībā uz ievedmuitas nodokli, ja precēm brīdī, kad sākas parastā veida apstrāde, būtu bijis piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, ko paredz koncesiju apturēšana, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.”;

37)

regulas 71-04. pielikuma II daļā “IEVEŠANA PĀRSTRĀDEI” svītro 7. punktu “Piens un piena produkti”;

38)

regulas 71-05. pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2016/341

Deleģēto regulu (ES) 2016/341 groza šādi:

1)

regulas 56. panta 2. punktu svītro;

2)

regulas 1. pielikumu groza, kā norādīts šīs regulas III pielikumā;

3)

regulas 9. pielikuma A papildinājumā ievadpiezīmēs par tabulām svītro 4.2. punktu.

3. pants

Labojumi Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446

Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 labo šādi:

1)

regulas 37. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8)

“reģionālā kumulācija” ir sistēma, kas ļauj tādus produktus, kuru izcelsme saskaņā ar šo iedaļu ir tādā valstī, kas ir reģionālās grupas dalībniece, uzskatīt par materiāliem ar izcelsmi citā tās pašas reģionālās grupas valstī (vai citas reģionālās grupas valstī, ja ir iespējama kumulācija starp grupām), ja tos tur tālākpārstrādā vai iekļauj saražotā produktā;”;

2)

regulas 128.a panta 2. punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e)

to, ka attiecīgo tirdzniecības dokumentu labo pusi vai “C” aili “Nosūtītāja iestāde” labajā pusē veidlapām, kuras izmanto “T2L” un “T2LF” dokumenta un attiecīgā gadījumā papildlapu sagatavošanas vajadzībām:

i)

iepriekš apzīmogo ar a) apakšpunktā minētās muitas iestādes zīmogu un pievieno minētās iestādes ierēdņa parakstu; vai

ii)

atzītais izdevējs apzīmogo ar īpašu zīmogu, kas atbilst paraugam, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 72-04. pielikuma II daļas II nodaļā. Zīmoga nospiedumu uz veidlapām var iespiest iepriekš, ja iespiešanu veic šim nolūkam apstiprināta tipogrāfija. Īpašā zīmoga 1. un 2. aili un 4. līdz 6. aili aizpilda, norādot šādu informāciju:

ģerbonis vai citas zīmes, vai burts, kas raksturo valsti,

kompetentā muitas iestāde,

datums,

atzītais izdevējs,

atļaujas numurs;

f)

ne vēlāk kā preču nosūtīšanas brīdī atzītais izdevējs aizpilda un paraksta veidlapu. Turklāt tas “T2L” vai “T2LF” dokumenta “D” ailē “Nosūtītājas iestādes kontrole” vai izmantotā tirdzniecības dokumenta skaidri redzamā vietā ieraksta kompetentās muitas iestādes nosaukumu, dokumenta aizpildīšanas datumu un vienu no šādām norādēm:

Одобрен издател

Emisor autorizado

Schválený vydavatel

Autoriseret udsteder

Zugelassener Aussteller

Volitatud väljastaja

Εγκεκριμένος εκδότης

Authorised issuer

Emetteur agréé

Ovlaštenog izdavatelja

Emittente autorizzato

Atzītais izdevējs

Įgaliotasis išdavėjas

Engedélyes kibocsátó

Emittent awtorizzat

Toegelaten afgever

Upoważnionego wystawcę

Emissor autorizado

Emitent autorizat

Schválený vystaviteľ

Pooblaščeni izdajatelj

Valtuutettu antaja

Godkänd utfärdare.”;

3)

regulas 150. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras ir atbrīvotas no PVN saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu un kuras attiecīgā gadījumā pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīma ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 17. pantu;

b)

tādu preču atpakaļievešanai ar laišanu brīvā apgrozībā, kuras ir atbrīvotas no PVN saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu un kuras attiecīgā gadījumā pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīma ietvaros saskaņā ar Direktīvas 2008/118/EK 17. pantu.”

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 13. punkta b) apakšpunktu un 1. panta 16. punkta b) apakšpunkta i) punktu piemēro no 2020. gada 15. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 3. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(3)  Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Militārās mobilitātes rīcības plānu JOIN(2018) 5 final, 2018. gada 28. marts.

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/474 (2019. gada 19. marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 1. panta 1. punkts (OV L 83, 25.3.2019., 38. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.)

(7)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151 (2019. gada 13. decembris), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 325, 16.12.2019., 168. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva (ES) 2017/2455 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (OV L 348, 29.12.2017., 7. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/341 (2015. gada 17. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz konkrētiem Savienības Muitas Kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 (OV L 69, 15.3.2016., 1. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446 iekļauj šādu 52-01. pielikumu:

“52-01. Pielikums

ES veidlapa 302

1.

ES veidlapai 302 ir jāatbilst pielikumā norādītajam paraugam.

2.

ES veidlapu 302 noformē angļu vai franču valodā.

3.

Ja aizpilda ar roku, ierakstiem jābūt skaidri salasāmiem.

4.

Uz katras ES veidlapas 302 ir iespiests vai citādi norādīts sērijas numurs, pēc kura veidlapu var identificēt.

EU FORM 302 / FORMULAIRE UE 302

Document for customs purposes for goods used for military activity only and not for commercial gain.

Document à usage douanier relatif à des marchandises utilisées exclusivement pour des activités militaires et sans intention commerciale

Copy n°:

Exemplaire n° :

Serial N°

Numéro

Mission/Exercise/Transport:

Mission/Exercice/Transport:

Mode of transport:

Mode de transport:

Temporary Admission (yes/no):

Admission temporaire (oui/non):

Name and address of transporter:

Nom et adresse du transporteur:

 

Name and address of consignor

Nom et adresse de l’expéditeur

Name and address of consignee

Nom et adresse du destinataire

Final destination / Destination finale:

Sealed/not sealed (*): when sealed: seal numbers, quantity and sealing authority will be show below.

Scellé/sans scellé (*) : si l’envoi a été scellé, indiquer ci-dessous l’espèce, le numéro et le nombre des scellés et l’autorité qui les a apposés.

Remarks: See attached shipping documents

Observations: Voir documents d’expédition en annexe

Seal numbers

Numéros des scellés

(Stamp / Cachet)

I (name in full) certify that the shipment described herein is transported under the authority of the military and contains only goods for their use without any commercial intent.

Je (nom et prénom) certifie que l’envoi décrit ci-dessus est transporté avec l’autorisation des forces militaires et contient uniquement des marchandises destinées à leur usage et sans intention commerciale.

Signature …

Rank and unit-address / Grade et adresse de l’unité:

Date:

Certificate of receipt / Certificat de réception

I (name in full) certify that the goods listed above have been received as described.

Je (nom et prénom) certifie que les marchandises indiquées ci-dessus ont été reçues et sont conformes.

Signature …

Rank and unit-address / Grade et adresse de l’unité:

Date:

 

This is an accountable document which constitutes both an official certificate of import/export autorisation and a customs declaration / Ce document est un document officiel engageant votre responsabilité, servant à la fois de licence d’importation et d’exportation ainsi que de déclaration en douane.

For instructions for use of this document see overleaf / Voir au verso les instructions pour l’utilisation de ce document.

Delete where inapplicable / Biffer la mention inutile.

EU FORM 302 / FORMULAIRE UE 302

I undertake

1.

to present this import/export notification to the appropriate customs authorities together with such goods as have not been accepted by the EU forces entity led to receive goods.

2.

not to hand such goods to any third party or parties without due observance of the current customs and other requisition of the land which delivery of the goods has been refused.

3.

to present my credentials to the customs authorities on demand.

4.

This form is not to be used for commercial intent (i.e. the buying or selling of products).

Je m’engage

1.

à présenter aux autorités douanières compétentes, cette déclaration d’importation/d’exportation, avec les marchandises qui ne seraient pas acceptées par l’unité des Forces UE.

2.

à ne céder ces marchandises à de tierces personnes, sans accomplir les formalités douanières et autres prévues par la réglementation en vigueur dans le pays où les marchandises ont été refusées.

3.

à présenter mes papiers d’identité sur demande aux autorités douanières.

4.

Ce formulaire ne peut pas être utilisé à des fins commerciales (par exemple, pour acheter ou vendre des marchandises).

Signature, name and address of person presenting the goods to customs

Signature, nom et adresse de la personne qui présente les marchandises à la douane

__________________________________________________________________________________

Goods presented to customs authorities (on/at place)

Marchandises présentées aux autorités douanières (date et lieu)

FOR CUSTOMS ONLY / PARTIE RESERVEE A LA DOUANE

 

Country

Pays

Customs Office

Bureau de douanes

Date of crossing

Date du passage

Signature of customs officer and remarks

Signature du douanier et obs

Official customs stamp

Cachet de la douane

Exit Sortie

 

 

 

 

 

Entry Entrée

 

 

 

 

 

Exit Sortie

 

 

 

 

 

Entry Entrée

 

 

 

 

 

INSTRUCTIONS FOR THE CONSIGNOR / INSTRUCTION POUR L’EXPEDITEUR

THE CONSIGNOR will present all copies of the shipment to the transporter. Tampering with the forms by means of erasures of addition there to by the consignor and/or the transporter of their employees will void this declaration.

L’EXPEDITEUR doit remettre tous les exemplaires au transporteur en même temps que l’envoi. L’altération des documents (suppressions ou additions) par l’expéditeur, le transporteur ou leurs employés entraîne automatiquement la nullité de cette déclaration.

DISTRIBUTION OF COPIES

Copy n° 1

Will be handed over to the consignee together with the shipment by the transporter after customs officials have processed and stamped this copy.

Copy n° 2

Should be returned by recipient to the despatching agency together with an acknowledgment of receipt.

Copy n° 3

Is intended for processing and retention by customs officials of origin.

Copy n° 4

Is intended for retention by customs officials of destination. For transit purposes further copies as necessary, to be marked 4a, 4b, etc. are intended for retention by customs officials of transit countries concerned.

Copy n° 5

Is intended for retention by the issuing organisation.

DESTINATION DES EXEMPLAIRES

Exemplaire n°1

Doit être remis au destinataire avec les marchandises, par le transporteur après avoir été complété et visé par les autorités douanières

Exemplaire n°2

Doit être renvoyé par le destinataire au service d’expédition avec un accusé de réception.

Exemplaire n° 3

Destiné au service des douanes du pays d’expédition qui le complète et le conserve dans ses archives.

Exemplaire n° 4

Destiné au service des douanes du pays destinataire pour le conserver dans ses archives. En cas de transit, seront établis des exemplaires supplémentaires numérotés 4a, 4b, etc. destinés aux services des douanes des pays de transit concernés pour y être conservés.

Exemplaire n°5

Destiné à l’unité militaire qui a établi ce document pour le conserver dans ses archives.


II PIELIKUMS

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 71-05. pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma A iedaļā pirmajā tabulā pirmo sleju “Kopējie datu elementi” groza šādi:

a)

slejas pirmo rindu “Atļaujas numurs (OBL)” aizstāj ar šādu:

“Atļaujas/deklarācijas numurs (OBL)”;

b)

pēc slejas otrās rindas “Pieprasījuma iesniedzēja persona (OBL)” iekļauj šādu rindu:

“Deklarētājs (NEOBL)”;

c)

slejas septīto rindu “KN kods, neto daudzums, preču vērtība (OBL)” aizstāj ar šādu:

“Preču KN kods, neto daudzums (tostarp neto svars un/vai attiecīgā gadījumā papildu mērvienības), vērtība (norādot attiecīgo valūtu) (OBL)”;

d)

slejas devīto rindu “Pārstrādes produktu KN kods, neto daudzums, vērtība (OBL)” aizstāj ar šādu:

“Pārstrādes produktu KN kods, neto daudzums (tostarp neto svars un/vai attiecīgā gadījumā papildu mērvienības), vērtība (norādot attiecīgo valūtu) (OBL)”;

2)

pielikuma A iedaļā pirmajā tabulā otro sleju “Piezīmes” groza šādi:

a)

slejā pēc otrās rindas “EORI numurs, ko izmanto identifikācijai” iekļauj šādu rindu:

“Tikai tad, ja šī persona nav atļaujas turētājs”;

b)

slejas septīto rindu aizstāj ar šādu:

“Šie datu elementi attiecas uz kopējo neto preču daudzumu, attiecībā uz ko ir pieprasīta INF. Pirms konkrētās(-o) muitas deklarācijas(-u) iesniegšanas preču tarifa klasifikācijai jāsaskan ar klasifikāciju, kas paredzēta atļaujā, ko piešķīruši kompetentie muitas dienesti. Pirms konkrētās muitas deklarācijas iesniegšanas vērtību var konstatēt, vadoties pēc atļaujas, ko piešķīruši kompetentie muitas dienesti.”;

c)

slejas devīto rindu aizstāj ar šādu:

“Šie datu elementi attiecas uz pārstrādes produktu kopējo neto daudzumu, attiecībā uz ko ir pieprasīta INF. Pirms konkrētās(-o) muitas deklarācijas(-u) iesniegšanas pārstrādes produktu tarifa klasifikācijai jāsaskan ar klasifikāciju, kas paredzēta atļaujā, ko piešķīruši kompetentie muitas dienesti. Pirms konkrētās muitas deklarācijas iesniegšanas vērtību var konstatēt, vadoties pēc atļaujas, ko piešķīruši kompetentie muitas dienesti.”;

3)

pielikuma A iedaļā otrajā tabulā pirmo sleju “Īpašie elementi IP” groza šādi:

a)

slejas ceturto rindu “Business case IP IM/EX” aizstāj ar šādu:

Business case IP IM/EX (kā minēts 1. panta 30. punktā)”;

b)

slejas astoto rindu “KN kods, neto daudzums, vērtība (OBL)” aizstāj ar šādu:

“KN kods, neto daudzums (tostarp neto svars un/vai attiecīgā gadījumā papildu mērvienības), vērtība (norādot attiecīgo valūtu) (OBL)”;

c)

slejas desmito rindu “KN kods, neto daudzums, vērtība (OBL)” aizstāj ar šādu:

“KN kods, neto daudzums (tostarp neto svars un/vai attiecīgā gadījumā papildu mērvienības), vērtība (norādot attiecīgo valūtu) (OBL)”;

d)

slejas divpadsmito rindu “Business case IP EX/IM” aizstāj ar šādu:

Business case IP EX/IM (kā minēts 1. panta 29. punktā”;

e)

slejas sešpadsmito rindu “KN kods, neto daudzums, vērtība (OBL)” aizstāj ar šādu:

“KN kods, neto daudzums (tostarp neto svars un/vai attiecīgā gadījumā papildu mērvienības), vērtība (norādot attiecīgo valūtu) (OBL)”;

f)

slejas deviņpadsmito rindu “KN kods, neto daudzums, vērtība (OBL)” aizstāj ar šādu:

“KN kods, neto daudzums (tostarp neto svars un/vai attiecīgā gadījumā papildu mērvienības), vērtība (norādot attiecīgo valūtu) (OBL)”;

4)

pielikuma A iedaļas trešajā tabulā pirmo sleju “Īpašie datu elementi OP” groza šādi:

a)

slejas pirmo rindu “Business case OP EX/IM” aizstāj ar šādu:

Business case OP EX/IM (kā minēts 1. panta 28. punktā”;

b)

slejas septīto rindu “KN kods, neto daudzums (OBL)” aizstāj ar šādu:

“KN kods, neto daudzums (tostarp neto svars un/vai attiecīgā gadījumā papildu mērvienības)(OBL)”;

c)

slejas divpadsmito rindu “KN kods, neto daudzums, vērtība (OBL)” aizstāj ar šādu:

“KN kods, neto daudzums (tostarp neto svars un/vai attiecīgā gadījumā papildu mērvienības), vērtība (norādot attiecīgo valūtu) (OBL)”;

d)

slejas trīspadsmito rindu “Business case OP IM/EX” aizstāj ar šādu: Business case OP IM/EX (kā minēts 1. panta 27. punktā);”

e)

slejas septiņpadsmito rindu “KN kods, neto daudzums, vērtība (OBL)”aizstāj ar šādu:

“KN kods, neto daudzums (tostarp neto svars un/vai attiecīgā gadījumā papildu mērvienības), vērtība (norādot attiecīgo valūtu) (OBL)”;

5)

pielikuma B iedaļā pirmās tabulas pirmajā slejā “Kopējie datu elementi” pēc astotās rindas “MRN (NEOBL)” pievieno šādu jaunu rindu:

“Diena, kurā radies muitas parāds vai no kuras piemēro CPM (OBL)”.


III PIELIKUMS

Deleģētās regulas (ES) 2016/341 1. pielikumā tabulas apzīmējumos F1a līdz G1 rindas aizstāj ar šādām rindām:

B pielikuma matricas slejas

Savienības preču muitas statusa deklarācijas/paziņojumi/apliecinājums

IT sistēmas, kā minēts Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā

Pārejas posma datu prasības, kas iekļautas šajā deleģētajā regulā

“F1a

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija – jūras un iekšzemes ūdensceļi – pilnīga datu kopa

IKS2 – 3. laidiens

9. pielikums – A papildinājums

F2a

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija – kravas gaisa pārvadājums (ģenerālkrava) – pilnīga datu kopa

IKS2 – 2. laidiens

9. pielikums – A papildinājums

F3a

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija – ekspress sūtījumi – pilnīga datu kopa

IKS2 – 2. laidiens

9. pielikums – A papildinājums

F5

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija – autoceļu un dzelzceļa pārvadājumi

IKS2 – 3. laidiens

9. pielikums – A papildinājums

G1

Paziņojums par maršruta maiņu

IKS2 – 3. laidiens

9. pielikums – A papildinājums”


26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/28


KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/878

(2020. gada 18. jūnijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), II pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (1), un jo īpaši tās 131. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumā noteiktas prasības drošības datu lapu sastādīšanai, ko izmanto, lai sniegtu informāciju par ķīmiskām vielām un maisījumiem Savienībā.

(2)

No 2020. gada 1. janvāra piemēro Komisijas Regulu (ES) 2018/1881 (2), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 I, III un VI līdz XII pielikumu. Ar Regulu (ES) 2018/1881 ir ieviestas specifiskas prasības vielu nanoformām. Tā kā ar šīm prasībām saistītā informācija ir jāiekļauj drošības datu lapās, attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikums.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrā izstrādātajā Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņotajā sistēmā (GHS) ir noteikti starptautiski saskaņoti kritēriji ķīmisko vielu klasificēšanai un marķēšanai un noteikumi par drošības datu lapām. Savienība ir apliecinājusi nodomu Savienības tiesību aktos iestrādāt GHS kritērijus.

(4)

GHS paredz, ka par vielu un maisījumu bīstamību paziņo, izmantojot marķējumu un drošības datu lapas. GHS noteikumi par drošības datu lapām ir iekļauti Regulā (EK) Nr. 1907/2006. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikuma prasības par drošības datu lapām būtu jāpielāgo GHS noteikumu par drošības datu lapām sestajai un septītajai versijai.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (3) VIII pielikums cita starpā paredz iespēju, ka attiecībā uz bīstamiem maisījumiem, ko piegādā izmantošanai rūpnieciskos objektos, individuālo maisījuma identifikatoru var norādīt tikai drošības datu lapā. Tāpat tā nosaka, ka neiepakotiem maisījumiem individuālais maisījuma identifikators ir jānorāda drošības datu lapā. Tāpēc saskanības labad Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumā vajadzētu atspoguļot šīs izmaiņas un norādīt, kurā vietā drošības datu lapā jānorāda individuālais maisījuma identifikators.

(6)

Komisijas 2018. gada 7. novembra paziņojumā “Pretī daudzpusīgam Eiropas Savienības regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem” (4) norādīts, ka Komisija pašlaik novērtē, kā uz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 pamata ar drošības datu lapām saistītā darba sakarā uzlabot saziņu par endokrīnajiem disruptoriem (vielas, kam ir endokrīno sistēmu noārdošas īpašības) piegādes ķēdē. Noskaidrotas vairākas specifiskas prasības drošības datu lapām, ciktāl tās skar vielas un maisījumus ar endokrīni disruptīvām īpašībām, un tāpēc būtu attiecīgi jāgroza šīs regulas II pielikums.

(7)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 noteiktās specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficienti un akūtās toksicitātes aprēķini ir relevanti vielu un maisījumu drošai lietošanai, tāpēc, ja tie ir pieejami, tie būtu jānorāda drošības datu lapās.

(8)

Ja ekonomikas dalībniekiem, kuri jau sastādījuši drošības datu lapas, prasītu tās nekavējoties atjaunināt saskaņā ar šo regulu, tas radītu nesamērīgu slogu. Tā vietā ekonomikas dalībniekiem vajadzētu atļaut noteiktu laiku turpināt izsniegt drošības datu lapas, kas ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kura grozīta ar Regulu (ES) 2015/830 (5). Tas neskar pienākumu atjaunināt drošības datu lapas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. panta 9. punktu, tostarp gadījumos, kad drošības datu lapas papildina ar individuālo maisījuma identifikatoru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VIII pielikuma A daļas 5. iedaļu.

(9)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Atkāpjoties no 3. panta, drošības datu lapas, kas neatbilst šīs regulas pielikumam, drīkst turpināt izsniegt līdz 2022. gada 31. decembrim.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) 2018/1881 (2018. gada 3. decembris), ar ko, lai būtu ņemtas vērā vielu nanoformas, attiecībā uz I, III, VI, VII, VIII, IX, X, XI un XII pielikumu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 308, 4.12.2018., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(4)  COM(2018)734.

(5)  Komisijas Regula (ES) 2015/830 (2015. gada 28. maijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 132, 29.5.2015., 8. lpp.).


PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

PRASĪBAS DROŠĪBAS DATU LAPU SASTĀDĪŠANAI

A DAĻA

0.1.   Ievads

0.1.1.

Šajā pielikumā iekļautas prasības, kuras piegādātājs izpilda, sastādot drošības datu lapu, kas saskaņā ar 31. pantu paredzēta vielai vai maisījumam.

0.1.2.

Drošības datu lapā sniegtā informācija par vielām atbilst pie reģistrācijas iesniegtajai un ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai. Ja ir sastādīts ķīmiskās drošības ziņojums, attiecīgo(-os) ekspozīcijas scenāriju(-us) ietver drošības datu lapas pielikumā.

0.1.3.

Katrā attiecīgajā drošības datu lapas iedaļā norāda, vai tā aptver atšķirīgas nanoformas un, ja jā, tad kādas, un attiecīgo drošības informāciju sasaista ar katru attiecīgo nanoformu. Kā norādīts VI pielikumā, jēdziens “nanoforma” nozīmē vai nu vienu nanoformu, vai līdzīgu nanoformu kopumu.

0.2.   Vispārīgas prasības drošības datu lapas sastādīšanai

0.2.1.

Drošības datu lapa ļauj lietotājiem veikt vajadzīgos darba ņēmēju drošības un cilvēka veselības aizsardzības pasākumus darba vietā, kā arī vides aizsardzības pasākumus. Drošības datu lapas sastādītājs ņem vērā, ka drošības datu lapā lasītājam jāsaņem informācija par vielas vai maisījuma bīstamību, kā arī ziņas par vielas vai maisījuma drošu uzglabāšanu, apiešanos ar to un tā iznīcināšanu.

0.2.2.

Informācija drošības datu lapā atbilst Direktīvā 98/24/EK noteiktajām prasībām. Konkrēti drošības datu lapas darba devējiem ļauj noteikt, vai darba vietā ir kādas bīstamas ķīmiskās vielas, un izvērtēt ikvienu risku darba ņēmēju veselībai un drošībai, ko rada tādu vielu lietošana.

0.2.3.

Informācija drošības datu lapā ir izklāstīta īsi un skaidri. Drošības datu lapas sastāda kompetenta persona, kas ņem vērā lietotāju specifiskās vajadzības un zināšanas, ciktāl tās ir zināmas. Vielu un maisījumu piegādātāji nodrošina šo kompetento personu pienācīgu sagatavošanu, tostarp sagatavošanu kvalifikācijas celšanas kursos.

0.2.4.

Drošības datu lapā lieto vienkāršu, skaidru un precīzu valodu bez žargona un saīsinājumiem. Neizmanto tādus apzīmējumus kā “var būt bīstams”, “neietekmē veselību”, “lielākoties izmantošanas apstākļos drošs” vai “nekaitīgs”, kā arī citus apzīmējumus, kas norāda, ka viela vai maisījums nav bīstami, vai arī citus ar konkrētās vielas vai maisījuma klasifikāciju nesaderīgus apzīmējumus.

0.2.5.

Drošības datu lapas pirmajā lappusē norāda sastādīšanas datumu. Labojot drošības datu lapu un nododot jauno – laboto – versiju, par grozījumiem saņēmējus informē drošības datu lapas 16. iedaļā, ja vien grozījumi nav norādīti citur. Pārskatītajās drošības datu lapās pirmajā lapā norāda sastādīšanas datumu (apzīmē kā “Labojums: (datums)”), kā arī vienu vai vairākas norādes par to, kura versija ir aizstāta, piemēram, versijas numurs, labojuma numurs vai aizstāšanas datumu.

0.3.   Drošības datu lapas formāts

0.3.1.

Drošības datu lapas garums nav ierobežots. Drošības datu lapas garums ir proporcionāls vielas vai maisījuma bīstamībai un pieejamajai informācijai.

0.3.2.

Visas drošības datu lapas (tostarp tās pielikumu) lappuses ir numurētas un uz tām norādīts drošības datu lapas garums (piemēram, “1. lpp. no 3”) vai norāde, ka seko vai neseko lappuse (piemēram, “turpinājums nākamajā lappusē” vai “drošības datu lapas beigas”).

0.4.   Drošības datu lapas saturs

Šajā pielikumā prasīto informāciju, vajadzības gadījumā un ja tā ir pieejama, iekļauj drošības datu lapā – attiecīgajā B daļā noteiktajā apakšiedaļā. Drošības datu lapā neatstāj neaizpildītas apakšiedaļas.

0.5.   Citas informācijas prasības

Ņemot vērā vielas vai maisījuma īpašību plašo diapazonu, atsevišķos gadījumos attiecīgajās apakšiedaļās var būt vajadzīga būtiska un pieejama papildu informācija.

Lai risinātu to jūrnieku un citu transporta nozares darba ņēmēju vajadzības, kas strādā bīstamu beramkravu pārvadājumu nozarē uz jūras vai iekšzemes ūdensceļu beramkravu kuģiem vai tankkuģiem saskaņā ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) vai valsts tiesību aktiem, ir vajadzīga papildu drošības un vides aizsardzības informācija. 14.7. apakšiedaļā ieteikts iekļaut pamata klasificēšanas informāciju, ja šādas kravas tiek pārvadātas bez taras saskaņā ar attiecīgajiem SJO instrumentiem. Turklāt kuģiem, kuri pārvadā naftu vai naftas degvielu, kā noteikts MARPOL Konvencijas (1) I pielikumā, bez taras vai flotes degvielu, pirms iekraušanas nepieciešams saņemt “materiālu drošības datu lapu” saskaņā ar SJO Kuģošanas drošības komitejas (MSC) rezolūciju “Ieteikumi par materiālu drošības datu lapu (MSDS) MARPOL konvencijas I pielikuma naftas kravām un degvielai” (MSC. 286 (86)). Tādēļ, lai nodrošinātu vienas saskaņotas drošības datu lapas izmantošanu jūrniecībā un ar jūrniecību nesaistītā jomā, drošības datu lapā vajadzības gadījumā attiecībā uz MARPOL Konvencijas I pielikuma naftas kravām un flotes degvielu jūras transportu var iekļaut Rezolūcijas MSC. 286 (86) papildu noteikumus.

0.6.   Vienības

Izmanto Padomes Direktīvā 80/181/EEK (2) noteiktās mērvienības.

0.7.   Īpaši gadījumi

Drošības datu lapas sastāda arī īpašajos gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.3. punktā, uz kuriem attiecas atkāpes no marķēšanas noteikumiem.

1.    IEDAĻA. Vielas/maisījuma un uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma identificēšana

Šajā drošības datu lapas iedaļā noteikts, kā identificēt vielu vai maisījumu un kā drošības datu lapā norādīt identificētos būtiskos lietošanas veidus, vielas vai maisījuma piegādātāja nosaukumu un vielas vai maisījuma piegādātāja kontaktinformāciju, tostarp kontaktinformāciju ārkārtas situācijā.

1.1.   Produkta identifikators

Ja produkts ir viela, produkta identifikatoru norāda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 2. punktu, bet, ja tas ir maisījums – saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un marķējumā to norāda tās (to) dalībvalsts(-u) oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kurā(-ās) viela vai maisījums ir laists tirgū, ja vien attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nav noteikusi(-ušas) citādi.

Vielām, kas jāreģistrē, produkta identifikators atbilst reģistrācijā izmantotajam un norāda arī reģistrācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 20. panta 3. punktu. Var norādīt arī papildu identifikatorus pat tad, ja tie reģistrācijā nav izmantoti.

Neskarot šīs regulas 39. pantā noteiktās pakārtoto lietotāju saistības, piegādātājs, kas ir izplatītājs vai pakārtotais lietotājs, var izlaist reģistrācijas numura daļu, kas attiecas uz individuālu reģistrētāju kopīgas iesniegšanas ietvaros, ja:

a)

minētais piegādātājs īstenošanas vajadzībām apņemas sniegt pilnu reģistrācijas numuru pēc pieprasījuma vai, ja tam nav pieejams pilns reģistrācijas numurs, pārsūtīt pieprasījumu savam piegādātājam atbilstoši b) apakšpunktam; un

b)

minētais piegādātājs sniedz pilnu reģistrācijas numuru par īstenošanu atbildīgajai dalībvalsts iestādei (turpmāk “īstenošanas iestāde”) septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma, kas vai nu saņemts tieši no īstenošanas iestādes, vai ko pārsūtījis saņēmējs, vai, ja viņam nav pieejams pilns reģistrācijas numurs, minētais piegādātājs septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas pārsūta šo pieprasījumu savam piegādātājam, vienlaikus par to informējot īstenošanas iestādi.

Par vairākām vielām vai maisījumiem var sniegt vienu drošības datu lapu, ja tajā sniegtā informācija par katru no šīm vielām vai maisījumiem atbilst šā pielikuma prasībām.

Ja viena drošības datu lapa aptver dažādas vielas formas, tajā iekļauj attiecīgo informāciju, skaidri norādot, uz kuru vielas formu kura informācija attiecas. Alternatīvā kārtā var sastādīt atsevišķu drošības datu lapu par katru formu vai formu grupu.

Ja drošības datu lapa attiecas uz vienu vai vairākām nanoformām vai vielām, kas satur nanoformas, to norāda ar vārdu “nanoforma”.

Citi identifikācijas līdzekļi

Var norādīt citus nosaukumus vai sinonīmus, kuri iekļauti vielas vai maisījuma marķējumā vai pēc kuriem tie plašāk zināmi.

Ja maisījumam ir individuāls maisījuma identifikators (UFI) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VIII pielikuma A daļas 5. iedaļu un ja šis UFI ir norādīts drošības datu lapā, tad UFI norāda šajā apakšiedaļā.

1.2.   Vielas vai maisījuma būtiskie identificētie lietošanas veidi un neieteicamie lietošanas veidi

Norāda vismaz īsu vielas vai maisījumā saņēmējam(-iem) būtisko identificēto lietošanas veidu aprakstu (piemēram, grīdu tīrīšana vai rūpnieciska lietošana polimēru ražošanā, vai profesionāla lietošana tīrīšanas līdzekļos).

Vajadzības gadījumā norāda lietošanas veidu, kuru piegādātājs neiesaka izmantot, un pamatojumu tam. Saraksts var būt nepilnīgs.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, šajā drošības datu lapas apakšiedaļā norādītā informācija atbilst identificētajiem lietošanas veidiem ķīmiskās drošības ziņojumā un ekspozīcijas scenārijiem ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

1.3.   Informācija par drošības datu lapas piegādātāju

Identificē drošības datu lapas piegādātāju neatkarīgi no tā, vai tas ir ražotājs, importētājs, vienīgais pārstāvis, pakārtotais lietotājs vai izplatītājs. Norāda piegādātāja pilnu adresi un tālruņa numuru, kā arī par drošības datu lapu atbildīgās kompetentās personas e-pasta adresi.

Ja piegādātājs neatrodas tajā dalībvalstī, kurā vielu vai maisījumu laiž tirgū, un viņš ir norādījis šajā dalībvalstī atbildīgo personu, papildus norāda minētās atbildīgās personas pilnu adresi un tālruņa numuru.

Ja iecelts vienīgais pārstāvis, var sniegt informāciju arī par ārpussavienības ražotāju vai sintezētāju.

Kas attiecas uz reģistrētājiem, informācija par drošības datu lapas piegādātāju un, ja tā ir sniegta, par vielas vai maisījuma piegādātāju atbilst reģistrācijā sniegtajai informācijai par ražotāja, importētāja vai vienīgā pārstāvja identitāti.

1.4.   Tālruņa numurs, kur zvanīt ārkārtas situācijās

Norāda ārkārtas situāciju informācijas dienestus. Ja dalībvalstī, kurā viela vai maisījums laists tirgū, pastāv oficiāla padomdevēja struktūra (kas var būt struktūra, kura atbild par Regulas (EK) Nr. 1272/2008 45. pantā minētās informācijas saņemšanu veselības jomā), norāda tālruņa numuru, un ar to pietiek. Skaidri norāda visus šādu pakalpojumu pieejamības ierobežojumus, piemēram, darba laiku vai to, ka specifiski sniegtās informācijas veidi ir ierobežoti.

2.    IEDAĻA. Bīstamības apzināšana

Šajā drošības datu lapas iedaļā norāda vielu vai maisījumu bīstamību un atbilstošu ar šādu bīstamību saistītu brīdinājuma informāciju.

2.1.   Vielas vai maisījuma klasifikācija

Norāda vielas vai maisījuma klasifikāciju, kuras pamatā ir Regulas (EK) Nr. 1272/2008 minēto klasifikācijas kritēriju piemērošana. Ja piegādātājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 40. pantu klasifikācijas un marķējuma sarakstā norādījis informāciju par vielu vai ir šo informāciju sniedzis reģistrācijas ietvaros saskaņā ar šo regulu, drošības datu lapā norādītā klasifikācija atbilst minētajā paziņojumā vai reģistrācijā norādītajai klasifikācijai.

Skaidri norāda, ja maisījums neatbilst klasifikācijas kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.

Informāciju par vielām maisījumā sniedz 3.2. apakšiedaļā.

Ja klasifikācija, tostarp bīstamības apzīmējumi, nav izrakstīta kā pilns teksts, atsaucas uz 16. iedaļu, kurā norāda katras klasifikācijas, tostarp katra bīstamības apzīmējuma, pilnu tekstu.

Atbilstoši drošības datu lapas 9. un 12. iedaļai norāda svarīgākās nelabvēlīgās fiziskās ietekmes, kā arī ietekmes uz cilvēka veselību un vidi, lai nespeciālistam būtu iespējams apzināt vielas vai maisījuma bīstamību.

2.2.   Marķējuma elementi

Pamatojoties uz klasifikāciju, norāda vismaz šādus elementus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 redzami marķējuma etiķetē: bīstamības piktogrammu(-as), signālvārdu(-us), bīstamības apzīmējumu(-us) un drošības prasību apzīmējumu(-us). Regulas (EK) Nr. 1272/2008 norādītās krāsainās piktogrammas vietā var attēlot visu bīstamības piktogrammu melnbaltā formātā vai tikai simbolu.

Norāda piemērojamos marķējuma elementus atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 25. panta 1. līdz 6. punktam un 32. panta 6. punktam.

2.3.   Citi apdraudējumi

Sniedz informāciju par to, vai viela atbilst noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas vielas kritērijiem saskaņā ar XIII pielikumu, vai viela ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā, jo tai piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, un vai viela ir identificēta kā tāda, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības saskaņā ar Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 (3) vai Komisijas Regulā (ES) 2018/605 (4) noteiktajiem kritērijiem. Ja runa ir par maisījumu, tad informāciju sniedz par katru šādu vielu, kuras koncentrācija maisījumā ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 % masas.

Norāda informāciju par citiem apdraudējumiem, kuri neatspoguļojas klasifikācijā, taču var palielināt kopējo vielas vai maisījuma bīstamību, piemēram, gaisa kontaminantu veidošanās sacietēšanas vai apstrādes laikā, putekļainība, sprādzienbīstamība, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1. iedaļas 2. daļas klasifikācijas kritērijiem, putekļu sprādzienbīstamība, krusteniska sensibilizācija, slāpšana, sasalšana, liels smakas vai garšas rašanās potenciāls vai ietekme uz vidi, piemēram, augsnē dzīvojošu organismu apdraudējums, ozona fotoķīmiskas veidošanās potenciāls. Attiecībā uz putekļu sprādzienbīstamību ir piemērots apzīmējums “Disperģējot var veidot sprādzienbīstamu putekļu un gaisa maisījumu”.

3.    IEDAĻA. Sastāvs/informācija par sastāvdaļām

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz informāciju par vielas vai maisījuma sastāvdaļas(-u) ķīmisko identitāti, tostarp par piemaisījumiem un stabilizējošām piedevām, kā norādīts tālāk tekstā. Norāda atbilstošo un pieejamo drošības informāciju par virsmas parādību ķīmiju.

3.1.   Vielas

Vielas galvenās sastāvdaļas ķīmisko identitāti norāda vismaz ar produkta identifikatoru vai kādu no 1.1. apakšiedaļā sniegtajiem citiem identificēšanas paņēmieniem.

Ķīmisko identitāti ikvienam piemaisījumam, stabilizējošai piedevai vai atsevišķai sastāvdaļai, kura nav galvenā sastāvdaļa, kas ir klasificēta un kas jāņem vērā, vielu klasificējot, norāda šādi:

a)

produkta identifikators saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 2. punktu;

b)

ja produkta identifikators nav pieejams, kāds no citiem nosaukumiem (parastais nosaukums, tirdzniecības nosaukums, saīsinājums) vai identifikācijas numurs.

Norāda to vielu specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficientu un aprēķināto akūto toksicitāti, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā vai aprēķināta saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, ja šādas ziņas ir pieejamas.

Ja viela ir reģistrēta un reģistrācija aptver nanoformu, norāda VI pielikumā aprakstītos daļiņu raksturlielumus, kas nanoformu raksturo.

Ja viela nav reģistrēta, bet drošības datu lapa aptver tādas nanoformas, kuru daļiņu raksturlielumi ietekmē vielas drošumu, šos raksturlielumus norāda.

Vielas piegādātāji var papildus norādīt visas sastāvdaļas, tostarp arī neklasificētās.

Šajā apakšiedaļā var norādīt arī ziņas par daudzkomponentu vielām.

3.2.   Maisījumi

Vismaz visām 3.2.1. un 3.2.2. punktā minētajām vielām norāda produkta identifikatoru, koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonus un klasifikācijas. Maisījumu piegādātājs var papildus norādīt visas maisījuma sastāvdaļas, tostarp vielas, kas neatbilst klasifikācijas kritērijiem. Sniegtā informācija saņēmējam ļauj viegli apzināt maisījuma vielu bīstamību. Paša maisījuma bīstamību norāda 2. iedaļā.

Vielu koncentrāciju maisījumā izsaka vienā no šādiem variantiem:

a)

precīzi procentuāli dilstošā kārtībā pēc masas vai tilpuma, ja tas tehniski iespējams;

b)

procentu diapazonos dilstošā kārtībā pēc masas vai tilpuma, ja tas tehniski iespējams.

Ja izmanto procentu diapazonu un ja nav zināma informācija par visa maisījuma ietekmi, tad katras sastāvdaļas augstākās koncentrācijas ietekmi raksturo apdraudējums veselībai un videi.

Ja pieejama informācija par visa maisījuma ietekmi, no šīs informācijas izrietošo klasifikāciju iekļauj 2. iedaļā.

Ja atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantam pieļaujams alternatīvā ķīmiskā nosaukuma lietojums, lieto šo nosaukumu.

3.2.1.

Maisījumiem, kuri atbilst klasifikācijas kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, norāda šādas vielas (sk. arī 1.1. tabulu) un to koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonu maisījumā:

a)

veselībai un videi bīstamas vielas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 nozīmē, ja šādu vielu koncentrācija ir vienāda ar vai ir lielāka par mazāko no:

i)

vispārējām robežvērtībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.1. tabulā;

ii)

vispārējām robežkoncentrācijām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3. līdz 5. daļā, ņemot vērā koncentrāciju, kas norādīta konkrētu 3. daļas tabulu piezīmēs saistībā ar pienākumu pēc pieprasījuma darīt pieejamu maisījuma drošības datu lapu, un attiecībā uz aspiratīvo bīstamību (bīstamību ieelpojot) (Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.10. iedaļā) ≥ 1 %;

iii)

specifiskajām robežkoncentrācijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā;

iv)

ja Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā noteikts m koeficients, tad – minētās regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktajām vispārējām robežvērtībām, kas koriģētas ar minētās regulas I pielikuma 4.1. iedaļā noteikto aprēķinu;

v)

specifiskajām robežkoncentrācijām, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 izveidotajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā;

vi)

vienu specifiskās robežkoncentrācijas desmitdaļu attiecībā uz tādu vielu, kas klasificēta par ādas sensibilizatoru vai elpceļu sensibilizatoru ar specifisku robežkoncentrāciju;

vii)

robežkoncentrācijām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 II pielikumā;

viii)

ja ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 izveidotajam klasifikācijas un marķējuma sarakstam noteikts m koeficients, tad – minētās regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktajām vispārējām robežvērtībām, kas koriģētas ar minētās regulas I pielikuma 4.1. iedaļā noteikto aprēķinu;

b)

vielas, kurām konkretizētas Savienības arodekspozīcijas robežvērtības un kuras nav iekļautas a) apakšpunktā;

c)

vielas, kas atbilst jebkuram no tālāk norādītajiem kritērijiem, ja atsevišķas vielas koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,1 %:

viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

viela ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā tādu iemeslu dēļ, kas nav šīs apakšiedaļas a) punktā norādītie apdraudējumi (piemēram, endokrīni disruptīvās īpašības),

viela ir identificēta kā tāda, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības saskaņā ar Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 vai Komisijas Regulā (ES) 2018/605 noteiktajiem kritērijiem.

1.1. tabula

To bīstamības klašu, bīstamības kategoriju un robežkoncentrāciju saraksts, kā dēļ vielu kā maisījuma sastāvā esošu vielu norāda 3.2.1. apakšiedaļā

Bīstamības klase un kategorija

Robežkoncentrācija (%)

Akūta toksicitāte, 1., 2. un 3. kategorija

≥ 0,1

Akūta toksiscitāte, 4. kategorija

≥ 1

Ādas korozija/ādas kairinājums, 1. kategorija,1.A, 1.B, 1.C apakškategorija un 2. kategorija

≥ 1

Nopietni acu bojājumi/acu kairinājums, 1. un 2. kategorija

≥ 1

Elpceļu sensibilizators, 1. kategorija vai 1.B apakškategorija

≥ 0,1

Elpceļu sensibilizators, 1.A apakškategorija

≥ 0,01

Ādas sensibilizators, 1. kategorija vai 1.B apakškategorija

≥ 0,1

Ādas sensibilizators, 1.A apakškategorija

≥ 0,01

Mutagenitāte dīgļšūnām, 1.A un 1.B apakškategorija

≥ 0,1

Mutagenitāte dīgļšūnām, 2. kategorija

≥ 1

Kancerogenitāte, 1.A un 1.B apakškategorija un 2. kategorija

≥ 0,1

Reproduktīvā toksicitāte, 1.A un 1.B apakškategorija, 2. kategorija un ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību

≥ 0,1

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (STOT) (vienreizēja ekspozīcija), 1., 2. un 3. kategorija

≥ 1

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (STOT) (atkārtota ekspozīcija), 1. un 2. kategorija

≥ 1

Aspiratīva toksicitāte

≥ 1

Bīstamība ūdensvidei – akūta, 1. kategorija

≥ 0,1

Bīstamība ūdensvidei – hroniska, 1. kategorija

≥ 0,1

Bīstamība ūdensvidei – hroniska, 2., 3. un 4. kategorija

≥ 1

Bīstamība ozona slānim

≥ 0,1

3.2.2.

Maisījumiem, kuri neatbilst klasifikācijas kritērijiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, norāda vielas, kuru atsevišķā koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par šādu koncentrāciju, kā arī norāda to koncentrāciju vai koncentrācijas diapazonu maisījumā:

a)

1 % (masas) maisījumos, kas nav gāzveida maisījumi, un 0,2 % (tilpuma) gāzveida maisījumos attiecībā uz:

i)

veselībai un videi bīstamām vielām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 nozīmē; vai

ii)

vielām, kurām konkretizēta Savienības arodekspozīcijas robežvērtība;

b)

0,1 % (masas) vielām, kas atbilst jebkādam no šiem kritērijiem:

viela ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

viela ir ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva saskaņā ar XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

viela ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā tādu iemeslu dēļ, kas nav šīs apakšiedaļas a) punktā norādītie apdraudējumi (piemēram, endokrīni disruptīvās īpašības),

— viela ir identificēta kā tāda, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības saskaņā ar Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 vai Komisijas Regulā (ES) 2018/605 noteiktajiem kritērijiem;

c)

0,1 % vielas, kas klasificēta kā 1. vai 1.B kategorijas ādas sensibilizators, 1. vai 1.B kategorijas elpceļu sensibilizators vai 2. kategorijas kancerogēns;

d)

0,01 % vielas, kas klasificēta kā 1.A kategorijas ādas sensibilizators vai 1.A kategorijas elpceļu sensibilizators;

e)

vienu specifiskās robežkoncentrācijas desmitdaļu attiecībā uz tādu vielu, kas klasificēta par ādas sensibilizatoru vai elpceļu sensibilizatoru ar specifisku robežkoncentrāciju;

f)

0,1 % vielas, kas klasificēta to vielu 1.A, 1.B vai 2. kategorijā, kuras ir toksiskas reproduktīvajai sistēmai vai kurām ir ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību.

3.2.3.

Attiecībā uz 3.2. apakšiedaļā norādītajām vielām:

norāda vielas klasifikāciju atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1272/2008, tostarp minētās regulas VI pielikuma 1.1. tabulā norādīto bīstamības klasi(-es) un kategoriju kodu(-us), kā arī bīstamības apzīmējumus un papildu bīstamības apzīmējumus. Bīstamības apzīmējumus un papildu bīstamības apzīmējumus šajā apakšiedaļā var neizrakstīt kā pilnu tekstu; pietiek ar kodiem. Ja tie nav izrakstīti kā pilns teksts, atsaucas uz 16. iedaļu, kurā iekļauj katra bīstamības apzīmējuma pilnu tekstu. Ja viela neatbilst klasifikācijas kritērijiem, norāda iemeslu, kāpēc tā iekļauta 3.2. apakšiedaļā, piemēram, “neklasificēta vPvB viela” vai “viela, kam konkretizēta Savienības arodekspozīcijas robežvērtība”;

norāda to vielu specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficientu un aprēķināto akūto toksicitāti, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā vai aprēķināta saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, ja šādas ziņas ir pieejamas;

ja maisījumā viela tiek izmantota nanoformā un kā tāda ir reģistrēta vai aplūkota pakārtotajiem lietotājiem domātajā ķīmiskās drošības ziņojumā, norāda VI pielikumā aprakstītos nanoformu raksturojošos daļiņu raksturlielumus. Ja maisījumā viela tiek izmantota nanoformā, bet nav kā tāda reģistrēta vai aplūkota pakārtotajiem lietotājiem domātajā ķīmiskās drošības ziņojumā, norāda daļiņu raksturlielumus, kas ietekmē maisījuma drošumu.

3.2.4.

Attiecībā uz 3.2. apakšiedaļā norādītajām vielām norāda nosaukumu un, ja ir pieejams, reģistrācijas numuru, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 20. panta 3. punktu.

Neskarot šīs regulas 39. pantā noteiktos pakārtoto lietotāju pienākumus, maisījuma piegādātājs var izlaist reģistrācijas numura daļu, kas attiecas uz individuālu reģistrētāju kopīgas iesniegšanas ietvaros, ja:

a)

minētais piegādātājs īstenošanas vajadzībām apņemas sniegt pilnu reģistrācijas numuru pēc pieprasījuma vai, ja tam nav pieejams pilns reģistrācijas numurs, pārsūtīt pieprasījumu savam piegādātājam atbilstoši b) apakšpunktam; un

b)

minētais piegādātājs sniedz pilnu reģistrācijas numuru par īstenošanu atbildīgajai dalībvalsts iestādei (turpmāk “īstenošanas iestāde”) septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma, kas vai nu saņemts tieši no īstenošanas iestādes, vai ko pārsūtījis saņēmējs, vai, ja viņam nav pieejams pilns reģistrācijas numurs, minētais piegādātājs septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas pārsūta šo pieprasījumu savam piegādātājam, vienlaikus par to informējot īstenošanas iestādi.

Ja pieejams, norāda EK numuru atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1272/2008. Var norādīt arī CAS numuru un IUPAC nosaukumu (ja tādi ir pieejami).

Vielām, kuras šajā apakšiedaļā norādītas ar alternatīvo ķīmisko nosaukumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantam, reģistrācijas numuru, EK numuru un citus precīzus ķīmiskos identifikatorus var nenorādīt.

4.    IEDAĻA. Pirmās palīdzības pasākumi

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegta informācija par pirmo palīdzību tā, lai to var saprast un sniegt neapmācīts cilvēks, neizmantojot sarežģītu aprīkojumu un ar ierobežotu ārstniecības līdzekļu klāstu. Pamācībā norāda, vai un cik steidzami vajadzīga medicīniskā palīdzība.

4.1.   Pirmās palīdzības pasākumu apraksts

4.1.1.

Pirmās palīdzības instrukcijas sniedz atkarībā no attiecīgajiem ekspozīcijas ceļiem. Informāciju grupē pa apakšpozīcijām, norādot procedūras katram ekspozīcijas ceļam (piemēram, ieelpošana, saskare ar ādu, acīm vai norīšana).

4.1.2.

Norāda:

a)

vai nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība un vai pēc ekspozīcijas iespējama aizkavēta ietekme;

b)

vai cietušais jāpārvieto no notikuma vietas svaigā gaisā;

c)

vai jānovelk cietušā drēbes un apavi un kā ar tiem rīkoties; un

d)

vai pirmās palīdzības sniedzējam jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.

4.2.   Svarīgākie simptomi un ietekme – akūti un aizkavēti

Sniedz īsu informāciju par svarīgākajiem ekspozīcijas izraisītiem simptomiem un ietekmi – gan akūtiem, gan aizkavētiem.

4.3.   Norāde par nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību un īpašu aprūpi

Pēc vajadzības sniedz informāciju par aizkavētas ietekmes klīnisku testēšanu un medicīnisku uzraudzību, papildu informāciju par pretlīdzekļiem (ja tādi ir) un kontrindikācijām.

Attiecībā uz dažām vielām vai maisījumiem var būt svarīgi uzsvērt, ka darba vietā jābūt īpašiem līdzekļiem specifiskas un tūlītējas palīdzības sniegšanai.

5.    5. IEDAĻA. Ugunsdzēsības pasākumi

Šajā drošības datu lapas iedaļā aprakstītas prasības tādu ugunsgrēku dzēšanai, kuru cēlonis ir viela vai maisījums vai kuri izceļas to tiešā tuvumā.

5.1.   Ugunsdzēsības līdzekļi

Piemēroti ugunsdzēsības līdzekļi:

norāda informāciju par piemērotiem ugunsdzēsības līdzekļiem.

Nepiemēroti ugunsdzēsības līdzekļi:

norāda, vai kāds no ugunsdzēsības līdzekļiem nav piemērots konkrētā ar vielu vai maisījumu saistītā situācijā (piemēram, izvairīties no augstspiediena līdzekļiem, kas varētu veidot potenciāli sprādzienbīstamu putekļu un gaisa maisījumu).

5.2.   Īpaša vielas vai maisījuma izraisīta bīstamība

Sniedz informāciju par vielas vai maisījuma izraisītu bīstamību, piemēram, par bīstamiem sadegšanas produktiem, kas rodas, vielai vai maisījumam degot; tā varētu būt šāda: “degot var izdalīt toksiskus oglekļa monoksīda dūmus” vai “sadegot rada sēra un slāpekļa oksīdus”.

5.3.   Ieteikumi ugunsdzēsējiem

Sniedz ieteikumus par visiem ugunsdzēšanas laikā veicamajiem aizsargpasākumiem, piemēram, “dzesēt tvertnes, izsmidzinot ūdeni”, un par īpašiem ugunsdzēsēju aizsardzības līdzekļiem, piemēram, zābakiem, kombinezoniem, cimdiem, acu un sejas aizsargiem un elpošanas aparātiem.

6.    6. IEDAĻA. Pasākumi nejaušas noplūdes gadījumos

Šajā drošības datu lapas iedaļā ieteic, kā rīkoties situācijās, kad produkts izlijis, izbiris vai noplūdis, lai nepieļautu vai mazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēkiem, īpašumu un vidi. Situācijās, kad izlijušās/izbirušās vielas daudzums būtiski ietekmē bīstamības līmeni, jānorāda, kā jārīkojas, ja daudzums ir liels vai mazs. Ja lokalizācijas (ierobežošanas) un atgūšanas procedūrās norādīts, ka vajadzīgi dažādi paņēmieni, tos norāda drošības datu lapā.

6.1.   Individuālās drošības pasākumi, aizsardzības līdzekļi un procedūras ārkārtas situācijām

6.1.1.   Personas, kuras nav avārijas dienestu darbinieki

Sniedz ieteikumus par vielas vai maisījuma nejaušiem izlīšanas, izbiršanas vai noplūdes gadījumiem, piemēram:

a)

atbilstošu aizsardzības līdzekļu (tostarp drošības datu lapas 8. iedaļā minēto individuālo aizsardzības līdzekļu) lietošana, lai novērstu vielas vai maisījuma nokļūšanu uz ādas, acīs vai uz apģērba;

b)

uguns avotu aizvākšana, pietiekamas ventilācijas nodrošināšana, putekļu daudzuma kontrole; un

c)

ārkārtas procedūras, piemēram, nepieciešamība evakuēt bīstamās zonas vai konsultēties ar ekspertu.

6.1.2.   Avārijas dienestu darbinieki

Sniedz ieteikumus par to, kāds ir piemērots individuālā aizsargtērpa materiāls (piemēram, “piemērots: butilēns”; “nepiemērots: polivinilhlorīds (PVC)”).

6.2.   Vides drošības pasākumi

Sniedz ieteikumus par visiem vides drošības pasākumiem, kas jāveic saistībā ar netīšu vielas vai maisījuma izlīšanu, izbiršanu vai noplūdi, piemēram, jānodrošina, ka tā nenokļūst kanalizācijā, virszemes ūdenskrātuvēs un pazemes ūdeņos.

6.3.   Lokalizācijas (ierobežošanas) un savākšanas paņēmieni un materiāli

6.3.1.

Sniedz atbilstošus ieteikumus, kā lokalizēt izlijumu/izbirumu. Piemēroti lokalizācijas paņēmieni var būt:

a)

kanalizācijas apvaļņošana vai nosegšana;

b)

kaptāžas procesi.

6.3.2.

Sniedz atbilstošus ieteikumus, kā savākt izlijumu/izbirumu. Atbilstoši savākšanas paņēmieni var būt:

a)

neitralizēšanas paņēmieni;

b)

dekontaminācijas paņēmieni;

c)

adsorbējoši materiāli;

d)

tīrīšanas paņēmieni;

e)

uzsūkšanas paņēmieni;

f)

lokalizācijai/savākšanai vajadzīgais aprīkojums (tostarp vajadzības gadījumā nedzirksteļojošu instrumentu un aprīkojuma izmantošana).

6.3.3.

Norāda visu citu informāciju par vielu vai maisījumu izlijumiem, izbirumiem un noplūdēm, tostarp ieteikumus par to, kādi lokalizācijas vai savākšanas paņēmieni nav piemēroti, piemēram, tādas norādes kā “nekādā gadījumā nelietot …”.

6.4.   Atsauce uz citām iedaļām

Vajadzības gadījumā atsaucas uz 8. un 13. iedaļu.

7.    7. IEDAĻA. Apiešanās un glabāšana

Šajā drošības datu lapā sniedz ieteikumus par drošu apiešanos. Tajā uzsvaru liek uz piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, ņemot vērā 1.2. apakšiedaļā identificētos lietošanas veidus un vielas vai maisījuma unikālās īpašības.

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegtā informācija attiecas uz cilvēka veselības aizsardzību, drošību un vides aizsardzību. Tā palīdz darba devējam izstrādāt piemērotas darba procedūras un organizatoriskus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 5. pantu un Direktīvas 2004/37/EK 5. pantu.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, šajā drošības datu lapas iedaļā norādītā informācija saskan ar informāciju par identificētajiem lietošanas veidiem ķīmiskās drošības ziņojumā un ekspozīcijas scenārijiem (ieskaitot risku pārvaldību) ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

Cita būtiska informācija papildus šajā iedaļā sniegtajai pieejama 8. iedaļā.

7.1.   Droša apiešanās un tai vajadzīgie piesardzības pasākumi

7.1.1.

Sniedz ieteikumus, kā:

a)

droši apieties ar vielu vai maisījumu, piemēram, kā to lokalizēt (ierobežot) un ar kādiem pasākumiem novērst ugunsgrēkus, kā arī aerosolu un putekļu rašanos;

b)

novērst apiešanos ar nesaderīgām vielām vai maisījumiem;

c)

vērst uzmanību uz darbībām un apstākļiem, kas, izmainot vielas vai maisījuma unikālās īpašības, rada jaunus riskus, kā arī uz atbilstošiem pretpasākumiem; un

d)

samazināt vielas vai maisījuma nonākšanu vidē, piemēram, izvairīties izlijumiem/izbirumiem vai nenovadīt to kanalizācijā.

7.1.2.

Sniedz tādus vispārējās darba higiēnas ieteikumus kā:

a)

darba vietā neēst, nedzert un nesmēķēt;

b)

pēc lietošanas mazgāt rokas; un

c)

pirms ienākšanas ēšanai paredzētās zonās novilkt kontaminēto apģērbu un aizsardzības līdzekļus.

7.2.   Drošas glabāšanas apstākļi, tostarp visu veidu nesaderība

Sniegtie ieteikumi atbilst drošības datu lapas 9. iedaļā minētajām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Pēc vajadzības sniedz ieteikumus par īpašām glabāšanas prasībām, tostarp:

a)

kā pārvaldīt riskus, kas saistīti ar:

i)

sprādzienbīstamu atmosfēru;

ii)

koroziju veicinošiem apstākļiem;

iii)

uzliesmošanas bīstamību;

iv)

nesaderīgām vielām vai maisījumiem;

v)

iztvaikošanu veicinošiem apstākļiem; un

vi)

iespējamiem aizdegšanās avotiem (tostarp elektroiekārtām);

b)

kā pārvaldīt ietekmi, ko izraisījuši:

i)

laika apstākļi;

ii)

apkārtējais spiediens;

iii)

temperatūra;

iv)

saules gaisma;

v)

mitrums; un

vi)

vibrācija;

c)

kā saglabāt vielas vai maisījuma integritāti, izmantojot:

i)

stabilizētājus; un

ii)

antioksidantus;

d)

citi ieteikumi, tostarp:

i)

ventilācijas prasības;

ii)

īpaša noliktavas telpu vai tvertņu konstrukcija (tostarp izolācijas norobežojumi un ventilācija);

iii)

maksimāli pieļaujamais daudzums glabāšanas apstākļos (pēc vajadzības); un

iv)

iepakojumu saderība.

7.3.   Konkrēts(-i) galalietošanas veids(-i)

Attiecībā uz vielām un maisījumiem, kas paredzēti konkrētam(-iem) lietošanas veidam(-iem), ieteikumos norāda 1.2. apakšiedaļā minēto(-os) identificēto (-os) lietošanas veidu(-us), un ieteikumi ir sīki izstrādāti un viegli izpildāmi. Ja pievieno ekspozīcijas scenāriju, var uz to atsaukties, vai norādīt 7.1. un 7.2. apakšiedaļā prasīto informāciju. Ja piegādes ķēdes dalībnieks veicis maisījuma ķīmiskās drošības novērtējumu, pietiek, ka drošības datu lapa un ekspozīcijas scenāriji saskan ar maisījuma ķīmiskās drošības ziņojumu, nevis ar katras maisījuma sastāvā esošas vielas ķīmiskās drošības ziņojumu. Ja pieejamas nozarei vai sektoram specifiskas vadlīnijas, var uz tām detalizēti atsaukties (norādot avotu un izdošanas datumu).

8.    8. IEDAĻA. Ekspozīcijas kontrole/individuālā aizsardzība

Šajā drošības datu lapas iedaļā apraksta piemērojamās arodekspozīcijas robežvērtības un vajadzīgos riska pārvaldības pasākumus.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, šajā drošības datu lapas iedaļā norādītā informācija saskan ar informāciju par identificētajiem lietošanas veidiem ķīmiskās drošības ziņojumā un ekspozīcijas scenārijiem (ieskaitot risku pārvaldību) ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

8.1.   Kontroles parametri

8.1.1.

Ja ir pieejamas, katrai vielai vai maisījuma sastāvā esošajai vielai norāda turpmāk minētās nacionālās robežvērtības, tostarp to juridisko pamatu, kas patlaban piemērojamas dalībvalstī, kurā sastāda drošības datu lapu. Norādot arodekspozīcijas robežvērtības, lieto ķīmisko identitāti, kas norādīta 3. iedaļā.

8.1.1.1.

Nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības, kas atbilst Savienības arodekspozīcijas robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK, kā arī Komisijas Lēmuma 2014/113/ES (5) 2. panta 3. punktā minētās atzīmes.

8.1.1.2.

Nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības, kas atbilst Savienības robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 2004/37/EK, kā arī Lēmuma 2014/113/ES 2. panta 3. punktā minētās atzīmes.

8.1.1.3.

Visas citas nacionālās arodekspozīcijas robežvērtības.

8.1.1.4.

Nacionālās bioloģiskās robežvērtības, kas atbilst Savienības bioloģiskajām robežvērtībām saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK, kā arī Lēmuma 2014/113/ES 2. panta 3. punktā minētās atzīmes.

8.1.1.5.

Visas citas nacionālās bioloģiskās robežvērtības.

8.1.2.

Informē par jaunākajām ieteicamajām monitoringa procedūrām vismaz attiecībā uz pašām būtiskākajām vielām.

8.1.3.

Ja, lietojot vielu vai maisījumu paredzētajā lietošanas veidā, veidojas gaisa kontaminanti, norāda tiem piemērojamās arodekspozīcijas robežvērtības un/vai bioloģiskās robežvērtības.

8.1.4.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums vai ja pieejams I pielikuma 1.4. iedaļā minētais DNEL un I pielikuma 3.3. iedaļā minētais PNEC, drošības datu lapas pielikumā ķīmiskās drošības ziņojumā minētajiem ekspozīcijas scenārijiem vielai norāda attiecīgos DNEL un PNEC.

8.1.5.

Gadījumos, kad, lai izlemtu par riska pārvaldības pasākumiem attiecībā uz konkrētiem lietošanas veidiem, izmanto līmeņotu kontroli (control banding), norāda pietiekami detalizētu informāciju, lai risku varētu pārvaldīt efektīvi. Skaidri norāda līmeņotās kontroles ieteikuma kontekstu un ierobežojumus.

8.2.   Ekspozīcijas kontrole

Šajā apakšiedaļā prasīto informāciju norāda tad, ja šāda informācija jau nav norādīta drošības datu lapai pievienotajā ekspozīcijas scenārijā.

Gadījumos, kad piegādātājs neveic testēšanu saskaņā ar XI pielikuma 3. iedaļu, norāda īpašos lietošanas nosacījumus, uz kuriem viņš paļāvies, lai pamatotu netestēšanu.

Gadījumos, kad viela reģistrēta kā izolēts starpprodukts (ražotnē vai transportēts), piegādātājs norāda, ka šī drošības datu lapa saskan ar konkrētajiem nosacījumiem, ar ko pamatota reģistrācija atbilstoši 17. vai 18. pantam.

8.2.1.   Atbilstoša inženiertehniskā kontrole

Atbilstošu ekspozīcijas kontroles pasākumu apraksts ir saistīts ar 1.2. apakšiedaļā minēto vielas vai maisījuma identificēto(-ajiem) lietošanas veidu(-iem). Darba devējam pietiek ar šo informāciju, lai varētu novērtēt risku darba ņēmēju drošībai un veselībai, kuru izraisījusi vielas vai maisījuma klātbūtne, saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 4. līdz 6. pantu un Direktīvas 2004/37/EK 3. līdz 5. pantu.

Ar šo informāciju papildina 7. iedaļā jau sniegto informāciju.

8.2.2.   Individuālie aizsardzības pasākumi, piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi

8.2.2.1.

Informācija par individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu atbilst labai arodhigiēnai un ir saderīga ar citiem kontroles pasākumiem, tostarp inženiertehnisko kontroli, ventilāciju un izolāciju. Pēc vajadzības norāda, ka ieteikumi par īpašiem ugunsdrošības/ķīmiskajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem pieejami 5. iedaļā.

8.2.2.2.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/425 (6) un atsaucoties uz atbilstošajiem CEN standartiem, sniedz sīki izstrādātas norādes, kāds aprīkojums nodrošinās atbilstošu un piemērotu aizsardzību, tostarp šādas.

a)

Acu/sejas aizsardzība

Pamatojoties uz vielas vai maisījuma bīstamību un saskares iespējamību, norāda, kāds acu/sejas aizsardzības līdzeklis vajadzīgs, piemēram, aizsargbrilles, aizsargacenes, sejsargs.

b)

Ādas aizsardzība

i)

Roku aizsardzība

Pamatojoties uz vielas vai maisījuma bīstamību un ekspozīcijas iespējamību, kā arī ņemot vērā šādas saskares ar ādu apjomu un ilgumu, skaidri norāda, kādi cimdi jāvalkā, strādājot ar vielu vai maisījumu, tostarp:

materiāla veidu un biezumu,

cimdu materiāla tipisko vai minimālo izturības ilgumu.

Vajadzības gadījumā norāda roku papildu aizsardzības pasākumus.

ii)

Citi

Ja vajag aizsargāt citu ķermeņa daļu, nevis rokas, tad, pamatojoties uz ar vielu vai maisījumu saistīto bīstamību vai uz ekspozīcijas iespējamību, norāda aizsardzības līdzekļu veidu un kvalitāti, piemēram, cimdi ar atlokiem, zābaki, kombinezons.

Vajadzības gadījumā norāda papildu ādas aizsardzības pasākumus un īpašus higiēnas pasākumus.

c)

Elpceļu aizsardzība

To, kāds aizsardzības līdzeklis pret gāzēm, tvaikiem, miglu vai putekļiem jāizmanto, norāda, pamatojoties uz bīstamību un ekspozīcijas iespējamību, tostarp, vai jālieto gaisu attīroši respiratori un kāds ir pareizais attīrīšanas elements (patrona vai kārba), piemēroti daļiņu filtri un piemērotas maskas vai autonomi elpošanas aparāti.

d)

Termiska bīstamība

Norādot aizsardzības līdzekļus, kas lietojami, ja materiāli ir termiski bīstami, īpašu uzmanību pievērš individuālo aizsardzības līdzekļu uzbūvei.

8.2.3.   Vides eksponētības kontrole

Konkretizē informāciju, kas vajadzīga darba devējam, lai ievērotu Savienības tiesību aktu noteiktos pienākumus vides aizsardzības jomā.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, drošības datu lapas pielikumā izklāstītajos ekspozīcijas scenārijos sniedz kopsavilkumu par riska pārvaldības pasākumiem, ar kuriem pienācīgi kontrolē vides eksponētību vielai.

9.    9. IEDAĻA. Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Šajā drošības datu lapas iedaļā aprakstīti empīriskie dati par vielu vai maisījumu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 1272/2008 8. panta 2. punktu.

Par vielu vai maisījumu sniedz visu informāciju, kas ir būtiska, lai varētu veikt pienācīgus kontroles pasākumus. Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijai iesniegtajai un/vai ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai, kā arī vielas vai maisījuma klasifikācijai.

Runājot par maisījumiem, ja informācija neattiecas uz visu maisījumu kopumā, tad ierakstos skaidri norāda, uz kuru maisījuma sastāvā esošo vielu dati attiecas.

Paziņotās īpašības skaidri identificē un izsaka piemērotās mērvienībās. Norāda noteikšanas metodi, tostarp mērījumu un references apstākļus, ja tie ietekmē skaitliskās vērtības interpretāciju. Ja nav norādīts citādi, standarta temperatūras un spiediena apstākļi ir attiecīgi 20 °C un 101,3 kPa.

Īpašības, kas uzskaitītas 9.1. un 9.2. apakšiedaļā, var norādīt kā sarakstu. Vajadzības gadījumā īpašību uzskaitījuma secība apakšiedaļās var atšķirties.

9.1.   Informācija par fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām

Katrā drošības datu lapā iekļauj turpmāk minētās īpašības. Ja izteikts apgalvojums, ka uz vielu vai maisījumu konkrētā īpašība neattiecas, vai ja informācija par konkrēto īpašību nav pieejama, to skaidri norāda un, ja iespējams, min iemeslus.

a)

Agregātstāvoklis

Agregātstāvokli (gāze, šķidrums vai cieta viela) parasti norāda pie temperatūras un spiediena standartapstākļiem.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.0. iedaļā sniegtās jēdzienu “gāze”, “šķidrums” un “cieta viela” definīcijas.

b)

Krāsa

Norāda vielas vai maisījuma krāsu pie piegādes.

Gadījumos, kad drošības datu lapu izmanto, lai aptvertu dažādus maisījuma variantus, kas var būt dažādās krāsās, krāsu var aprakstīt ar apzīmējumu “dažāda”.

c)

Smarža

Smaržas kvalitatīvu aprakstu sniedz tad, ja tā ir labi zināma vai aprakstīta literatūrā.

Ja tas ir pieejams, norāda smaržas slieksni (kvalitatīvo vai kvantitatīvo).

d)

Kušanas punkts/sasalšanas punkts

Neattiecas uz gāzēm.

Kušanas punktu un sasalšanas punktu norāda pie standarta spiediena.

Ja kušanas punkts ir lielāks par metodes mērījumu diapazonu, norāda, līdz kādai temperatūrai kušanas punkts netika sasniegts.

Norāda, vai pirms kušanas vai tās laikā notiek sadalīšanās vai sublimācija.

Attiecībā uz vaskiem un pastām kušanas punkta un sasalšanas punkta vietā var norādīt mīksttapšanas punktu/diapazonu.

Norāda, ja tehniski nav iespējams noteikt maisījuma kušanas punktu/sasalšanas punktu.

e)

Viršanas punkts vai sākotnējais viršanas punkts un viršanas temperatūras diapazons

Šīs īpašības norāda pie standarta spiediena. Tomēr var norādīt viršanas punktu arī pie zemāka spiediena gadījumos, kad viršanas punkts ir ļoti augsts vai sadalīšanās notiek, pirms sasniegts viršanas punkts pie standarta spiediena.

Ja viršanas punkts ir lielāks par metodes mērījumu diapazonu, norāda, līdz kādai temperatūrai viršanas punkts netika sasniegts.

Norāda, vai pirms viršanas vai tās laikā notiek sadalīšanās.

Norāda, ja tehniski nav iespējams noteikt maisījuma viršanas punktu vai temperatūras diapazonu; tādā gadījumā norāda arī tās sastāvdaļas viršanas punktu, kuras viršanas punkts ir viszemākais.

f)

Uzliesmojamība

Attiecas uz gāzēm, šķidrumiem un cietām vielām.

Norāda, vai viela vai maisījums ir degošs, t. i., vai tas spēj aizdegties vai to var aizdedzināt, pat tad, ja tas nav klasificēts kā uzliesmojošs.

Var norādīt papildu informāciju, ja tāda ir pieejama un vajadzīga, piemēram, vai uzliesmošanas rezultātā notiek kāda cita reakcija, nevis normāla degšana (piem., sprādziens), un kāda ir uzliesmojamība nestandarta apstākļos.

Var norādīt specifiskāku informāciju par uzliesmojamību, balsoties uz attiecīgo bīstamības klasifikāciju. Šeit nenorāda 9.2.1. apakšiedaļā sniegto informāciju.

g)

Apakšējā un augšējā sprādzienbīstamības robeža (7)

Neattiecas uz cietām vielām.

Uzliesmojošiem šķidrumiem norāda vismaz zemāko sprādzienbīstamības robežu. Ja uzliesmošanas punkts ir aptuveni -25 °C vai augstāks, var nebūt iespējams noteikt augšējo sprādzienbīstamības robežu pie standarta temperatūras; tādā gadījumā ieteicams norādīt augšējo sprādzienbīstamības robežu pie augstākas temperatūras. Ja uzliesmošanas punkts ir augstāks par 20 °C, var nebūt iespējams noteikt apakšējo vai augšējo sprādzienbīstamības robežu pie standarta temperatūras; tādā gadījumā ieteicams norādīt gan apakšējo, gan augšējo sprādzienbīstamības robežu pie augstākas temperatūras.

h)

Uzliesmošanas punkts

Neattiecas uz gāzēm, aerosoliem un cietām vielām.

Attiecībā uz maisījumiem norāda maisījuma vērtību, ja tā ir pieejama. Pretējā gadījumā norāda tās (to) vielas (-u) uzliesmošanas punktu, kuru uzliesmošanas punkts ir viszemākais.

i)

Pašuzliesmošanas temperatūra

Attiecas tikai uz gāzēm un šķidrumiem.

Attiecībā uz maisījumiem norāda maisījuma pašuzliesmošanas temperatūru, ja tā ir pieejama. Ja maisījuma vērtība nav pieejama, norāda to sastāvdaļu pašuzliesmošanas temperatūru, kurām tā ir viszemākā.

j)

Sadalīšanās temperatūra

Attiecas tikai uz pašreaģējošām vielām un maisījumiem, organiskajiem peroksīdiem un citām vielām un maisījumiem, kas var sadalīties.

Norāda vai nu pašpaātrinošās sadalīšanās temperatūru (SADT) un to, uz kādu tilpumu konkrētā temperatūra attiecas, vai sadalīšanās sākuma temperatūru.

Norāda, vai norādītā temperatūra ir SADT vai sadalīšanās sākuma temperatūra.

Ja sadalīšanās nav novērota, norāda, līdz kādai temperatūrai sadalīšanās netika novērota, piem., “līdz x °C sadalīšanās nav novērota”.

k)

pH

Neattiecas uz gāzēm.

Norāda vielas vai maisījuma pH pie piegādes vai, ja produkts ir cieta viela, norāda ūdens šķīduma pH vai noteiktas koncentrācijas šķīduma pH.

Norāda testējamās vielas vai maisījuma koncentrāciju ūdenī.

l)

Kinemātiskā viskozitāte

Attiecas tikai uz šķidrumiem.

Mērvienība ir mm2/s.

Neņūtona šķidrumiem norāda tiksotropiju vai reopeksiju.

m)

Šķīdība

Šķīdību parasti norāda pie standarta temperatūras.

Norāda šķīdību ūdenī.

Var norādīt arī šķīdību citos polāros un nepolāros šķīdinātājos.

Attiecībā uz maisījumiem norāda, vai maisījums ir pilnībā vai daļēji šķīstošs ūdenī vai citā šķīdinātājā vai sajaucams ar to.

Attiecībā uz nanoformām papildus šķīdībai ūdenī norāda arī šķīšanas ātrumu ūdenī vai citās šajā ziņā būtiskās bioloģiskās vai vides nesējvidēs.

n)

Sadalījuma koeficients (n-oktanols-ūdens) (log vērtība)

Neattiecas uz neorganiskiem un jonu šķidrumiem un parasti neattiecas uz maisījumiem.

Norāda, vai paziņotās vērtības pamatā ir testēšana vai aprēķini.

Attiecībā uz tādas vielas nanoformām, uz kuru n-oktanola-ūdens sadalījuma koeficients neattiecas, norāda dispersijas stabilitāti dažādās vidēs.

o)

Tvaika spiediens

Tvaika spiedienu parasti norāda pie standarta temperatūras.

Attiecībā uz gaistošiem fluīdiem norāda arī tvaika spiedienu pie 50 °C temperatūras.

Gadījumos, kad vienu drošības datu lapu izmanto, lai aptvertu šķidra maisījuma vai sašķidrinātās gāzes maisījuma variantus, norāda tvaika spiediena diapazonu.

Attiecībā uz šķidriem maisījumiem vai sašķidrinātas gāzes maisījumiem norāda tvaika spiediena diapazonu vai vismaz visgaistošākās(-o) sastāvdaļas(-u) tvaika spiedienu, ja maisījuma tvaika spiedienu galvenokārt nosaka šī (šīs) sastāvdaļa(-as).

Var norādīt arī piesātināta tvaika koncentrāciju.

p)

Blīvums un/vai relatīvais blīvums

Attiecas tikai uz šķidrumiem un cietām vielām.

Blīvumu un relatīvo blīvumu parasti norāda pie temperatūras un spiediena standartapstākļiem.

Norāda absolūto blīvumu un/vai relatīvo blīvumu, par referenci ņemot ūdeni 4 °C temperatūrā (to sauc arī par īpatnējo blīvumu).

Gadījumos, kad ir iespējamas blīvuma variācijas, piem., ražošana notiek periodiskā procesā, vai kad vienu drošības datu lapu izmanto, lai aptvertu dažādus vielas vai maisījuma variantus, var norādīt diapazonu.

Drošības datu lapā min, vai norādīts ir absolūtais blīvums (ar mērvienībām, piem., kā g/cm3 vai kg/m3 ) un/vai relatīvais blīvums (bezdimensionāls lielums).

q)

Relatīvais tvaika blīvums

Attiecas tikai uz gāzēm un šķidrumiem.

Attiecībā uz gāzēm norāda gāzes relatīvo blīvumu, par referenci ņemot gaisu 20 °C temperatūrā.

Attiecībā uz šķidrumiem norāda relatīvo tvaika blīvumu, par referenci ņemot gaisu 20 °C temperatūrā.

Attiecībā uz šķidrumiem var norādīt arī tvaika/gaisa maisījuma relatīvo blīvumu D m 20 °C temperatūrā.

r)

Daļiņu raksturlielumi

Attiecas tikai uz cietām vielām.

Norāda daļiņu izmēru (ekvivalento medianālo diametru, diametra aprēķināšanas metodi (pēc skaita, virsmas vai tilpuma) un šīs medianālās vērtības variāciju diapazonu). Var norādīt arī citas īpašības, piemēram, daļiņu sadalījumu pēc lieluma (piem., kā diapazonu), formu un izmēru attiecību, agregāciju un aglomerāciju, īpatnējo virsmas laukumu un putekļainību. Ja viela ir nanoformā vai ja piegādātais maisījums satur nanoformu, šos raksturlielumus šajā apakšiedaļā vai nu norāda, vai – ja tie drošības datu lapā jau norādīti citviet – piemin.

9.2.   Cita informācija

Papildus 9.1. apakšiedaļā minētajām īpašībām norāda vēl citus fizikālos un ķīmiskos parametrus, piemēram, 9.2.1. un 9.2.2. apakšiedaļā uzskaitītās īpašības, ja to norādīšana ir būtiska vielas vai maisījuma drošai lietošanai.

9.2.1.   Informācija par fizikālās bīstamības klasēm

Šajā apakšiedaļā uzskaita īpašības, drošības raksturlielumus un testu rezultātus, ko varētu būt lietderīgi iekļaut drošības datu lapā, ja viela vai maisījums ir klasificēts attiecīgajā fizikālās bīstamības klasē. Var būt lietderīgi norādīt arī datus, kas uzskatāmi par būtiskiem specifiskai fizikālajai bīstamībai, bet kas tomēr nav noveduši pie klasificēšanas (piem., testa rezultāti ir negatīvi, tomēr tuvi kritērijam).

Kopā ar datiem var norādīt tās bīstamības klases nosaukumu, uz kuru dati attiecas.

a)

Sprādzienbīstami materiāli

Šis punkts attiecas arī uz vielām un maisījumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1.3. iedaļas 2. piezīmē, un uz citām vielām un maisījumiem, kas, tos karsējot slēgtā vidē, uzrāda pozitīvu reakciju.

Var sniegt šādu informāciju:

i)

satricinājumjutība;

ii)

reakcija pie karsēšanas slēgtā vidē;

iii)

reakcija pie aizdedzināšanas slēgtā vidē;

iv)

triecienjutība;

v)

berzesjutība;

vi)

termiskā stabilitāte;

vii)

iepakojums (tips, lielums, vielas vai maisījuma neto masa), uz kā pamata viela vai maisījums iedalīts sprādzienbīstamu materiālu klases apakšklasē vai uz kā pamata viela vai maisījums ir atbrīvots no klasificēšanas par sprādzienbīstamu materiālu.

b)

Uzliesmojošas gāzes

Attiecībā uz tīru uzliesmojošu gāzi papildus 9.1. apakšiedaļas g) punktā norādītajiem datiem par sprādzienbīstamības robežām var norādīt arī šādu informāciju:

i)

T Ci (maksimālais uzliesmojošas gāzes saturs, pie kura, gāzi sajaucot ar slāpekli, tā nav uzliesmojoša gaisā, mol. %);

ii)

degšanas pamatātrums, ja gāze klasificēta 1.B kategorijā, pamatojoties uz degšanas pamatātrumu.

Attiecībā uz uzliesmojošu gāzu maisījumu papildus 9.1. apakšiedaļas g) punktā norādītajiem datiem par sprādzienbīstamības robežām var norādīt arī šādu informāciju:

i)

sprādzienbīstamības robežas, ja tās testētas, vai norāde, ja klasifikācijas un piešķirtās kategorijas pamatā ir aprēķins;

ii)

degšanas pamatātrums, ja gāzu maisījums klasificēts 1.B kategorijā, pamatojoties uz degšanas pamatātrumu.

c)

Aerosoli

Var norādīt uzliesmojošo komponentu kopējo procentuālo daudzumu (masas), izņemot gadījumus, kad aerosols ir klasificēts kā 1. kategorijas aerosols, jo satur vairāk nekā 1 % (masas) uzliesmojošu komponentu vai tā sadedzes siltums ir vismaz 20 kJ/g, un nav iesniegts uzliesmojamības klasificēšanas procedūrām (sk. piezīmi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.3.2.2. punktā).

d)

Oksidējošas gāzes

Attiecībā uz tīru gāzi var norādīt C i (skābekļa ekvivalences koeficients), kas noteikts atbilstīgi ISO 10156 “Gāzes un gāzu maisījumi. Potenciālās aizdegšanās un oksidēšanās spējas noteikšana gāzes balonu ventiļu izvēlei” vai ar citu līdzvērtīgu metodi.

Attiecībā uz gāzu maisījumu var norādīt vai nu frāzi “1. kategorijas oksidējoša gāze (testēts atbilstīgi ISO 10156 (vai ar līdzvērtīgu metodi))”, ja runa ir par testētiem maisījumiem, vai aprēķināto oksidēšanas spēju, kas noteikta atbilstīgi ISO 10156 vai ar līdzvērtīgu metodi.

e)

Gāzes zem spiediena

Attiecībā uz tīru gāzi var norādīt kritisko temperatūru.

Attiecībā uz gāzu maisījumu var norādīt pseidokritisko temperatūru.

f)

Uzliesmojoši šķidrumi

Ja viela vai maisījums ir klasificēts kā uzliesmojošs šķidrums, šajā punktā nav jāsniedz dati par viršanas punktu un uzliesmošanas punktu, jo tie ir jānorāda saskaņā ar 9.1. apakšiedaļu. Var sniegt informāciju par uzturēto (ilgstošo) degtspēju.

g)

Uzliesmojošas cietas vielas

Var sniegt šādu informāciju:

i)

degšanas ātrums vai – attiecībā uz metāla pulveriem – degšanas laiks;

ii)

norāde par to, vai samitrinātā zona ir apturējusi liesmas izplatīšanos.

h)

Pašreaģējošas vielas un maisījumi

Papildus 9.1. apakšiedaļas j) punktā minētajai norādei par SADT var sniegt šādu informāciju:

i)

sadalīšanās temperatūra,

ii)

detonācijas īpašības,

iii)

deflagrācijas īpašības,

iv)

reakcija pie karsēšanas slēgtā vidē,

v)

sprādziena spēks (attiecīgā gadījumā).

i)

Pirofori šķidrumi

Var sniegt informāciju par to, vai notiek pašaizdegšanās vai filtrpapīra pārogļošanās.

j)

Piroforas cietas vielas

Var sniegt šādu informāciju:

i)

ja cietā viela ir pulvera veidā – norāde, vai pašaizdegšanās notiek bēršanas brīdī vai piecu minūšu laikā pēc tam;

ii)

norāde, vai piroforās īpašības laika gaitā var mainīties.

k)

Pašsasilstošas vielas un maisījumi

Var sniegt šādu informāciju:

i)

norāde, vai notiek pašaizdegšanās un kāds ir maksimālais temperatūras kāpums;

ii)

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.11.4.2. iedaļā minēto skrīninga testu rezultāti, ja tie ir šajā ziņā būtiski un pieejami.

l)

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni rada uzliesmojošas gāzes

Var sniegt šādu informāciju:

i)

izdalītās gāzes identitāte, ja zināma;

ii)

norāde, vai izdalītā gāze pašaizdegas;

iii)

gāzes izdalīšanās ātrums.

m)

Oksidējoši šķidrumi

Var sniegt informāciju par to, vai notiek pašaizdegšanās, šķidrumam sajaucoties ar celulozi.

n)

Oksidējošas cietas vielas

Var sniegt informāciju par to, vai notiek pašaizdegšanās, vielai sajaucoties ar celulozi.

o)

Organiskie peroksīdi

Papildus 9.1. apakšiedaļas j) punktā minētajai norādei par SADT var sniegt šādu informāciju:

i)

sadalīšanās temperatūra,

ii)

detonācijas īpašības,

iii)

deflagrācijas īpašības,

iv)

reakcija pie karsēšanas slēgtā vidē,

v)

sprādziena spēks.

p)

Vielas un maisījumi, kas izraisa metālu koroziju

Var sniegt šādu informāciju:

i)

metāli, ko korodē viela vai maisījums;

ii)

korozijas ātrums un norāde, vai tas attiecas uz tēraudu vai alumīniju;

iii)

atsauce uz citām drošības datu lapas iedaļām attiecībā uz saderīgiem vai nesaderīgiem materiāliem.

q)

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli

Var sniegt šādu informāciju:

i)

izmantotais desensibilizētājs;

ii)

eksotermiskās sadalīšanās enerģija;

iii)

koriģētais degšanas ātrums (Ac);

iv)

desensibilizētā sprādzienbīstamā materiāla sprādzienbīstamība šādā stāvoklī.

9.2.2.   Citi drošības raksturlielumi

Šādas tālāk uzskaitītās īpašības, drošības raksturlielumus un testu rezultātus varētu būt lietderīgi norādīt attiecībā uz vielu vai maisījumu:

a)

mehāniskā jutība;

b)

pašpaātrinošās polimerizācijas temperatūra;

c)

sprādzienbīstamu putekļu/gaisa maisījumu veidošanās;

d)

skābju/sārmu rezerve;

e)

iztvaikošanas ātrums;

f)

sajaucamība;

g)

vadītspēja;

h)

korozivitāte;

i)

gāzu grupa;

j)

redokspotenciāls;

k)

radikāļu veidošanās potenciāls;

l)

fotokatalītiskās īpašības.

Citus fizikālos un ķīmiskos parametrus norāda tad, ja to norādīšana ir būtiska vielas vai maisījuma drošai lietošanai.

10.    10. IEDAĻA. Stabilitāte un reaģētspēja

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegta informācija par vielas vai maisījuma stabilitāti un bīstamu reakciju iespējamību dažos lietošanas apstākļos un ja viela vai maisījums noplūst vidē, vajadzības gadījumā norādot izmantotās testēšanas metodes. Ja izteikts apgalvojums, ka uz vielu vai maisījumu konkrētā īpašība neattiecas, vai ja informācija par konkrēto īpašību nav pieejama, min iemeslus.

10.1.   Reaģētspēja

10.1.1.

Apraksta vielas vai maisījuma reaģētspējas bīstamību. Ja tie ir pieejami, tad norāda specifiskus testu datus par vielu un maisījumu kopumā. Taču informāciju var pamatot arī ar vispārīgiem datiem par vielas vai maisījuma klasi vai ģinti, ja šādi dati pienācīgi raksturo vielas vai maisījuma paredzamo bīstamību.

10.1.2.

Ja nav pieejami dati par maisījumu, norāda datus par maisījuma sastāvā esošajām vielām. Nosakot nesaderību, ņem vērā vielas, tvertnes un kontaminantus, ar kuriem maisījuma sastāvā esošā viela varētu saskarties transportēšanas, glabāšanas un lietošanas laikā.

10.2.   Ķīmiskā stabilitāte

Norāda, vai viela vai maisījums ir vai nav stabils normālos un paredzamajos glabāšanas un apiešanās temperatūras un spiediena apstākļos. Apraksta visus stabilizētājus, kurus lieto vai kuri var būt jālieto vielas vai maisījuma ķīmiskās stabilitātes uzturēšanā. Norāda, cik nozīmīgas no drošības viedokļa ir visas vielas vai maisījuma fizikālā izskata izmaiņas. Attiecībā uz desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem sniedz informāciju par glabāšanas laiku un norāda, ka desensibilizētāja aizvākšana produktu padarīs sprādzienbīstamu.

10.3.   Bīstamu reakciju iespējamība

Ja nepieciešams, norāda, vai viela vai maisījums var reaģēt vai polimerizēties, atbrīvojot pārmērīgu spiedienu vai karstumu vai radot citus bīstamus apstākļus. Apraksta apstākļus, kādos var notikt bīstamas reakcijas.

10.4.   Nepieļaujami apstākļi

Uzskaita apstākļus (“nepieļaujami apstākļi”) (piemēram, temperatūra, spiediens, gaisma, trieciens, statiskās elektrības izlāde, vibrācijas vai citu fiziska noslodze), kuru ietekmē var rasties bīstama situācija, un vajadzības gadījumā īsi apraksta pasākumus, kā pārvaldīt ar šādu bīstamību saistītos riskus. Attiecībā uz desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem sniedz informāciju par to, kādi pasākumi jāveic, lai nepieļautu nejaušu desensibilizētāja aizvākšanu, un, ja viela vai maisījums nav pietiekami desensibilizēts, uzskaita apstākļus, ko nedrīkst pieļaut.

10.5.   Nesaderīgi materiāli

Norāda vielu un maisījumu saimes vai specifiskas vielas, piemēram, ūdeni, gaisu, skābes, sārmus, oksidētājus, ar kurām viela vai maisījums var reaģēt un tā izraisīt bīstamu situāciju (piemēram, sprādzienu, toksisku vai uzliesmojošu materiālu noplūdi vai pārmērīga karstuma atbrīvošanos), un vajadzības gadījumā īsi apraksta pasākumus, kā pārvaldīt ar šādu bīstamību saistītos riskus.

10.6.   Bīstami sadalīšanās produkti

Norāda zināmos un iespēju robežās paredzamos bīstamos sadalīšanās produktus, kas rodas lietošanā, glabāšanā, izlīšanas gadījumā un karsēšanā. Bīstamus sadegšanas produktus norāda drošības datu lapas 5. iedaļā.

11.    11. IEDAĻA. Toksikoloģiskā informācija

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniegtā informācija paredzēta lietošanai pirmām kārtām medicīnas speciālistiem, arodveselības un darba drošības speciālistiem un toksikologiem. Sniedz īsu, bet pilnīgu un saprotamu dažādu toksikoloģisko ietekmju (uz veselību) aprakstu un pieejamos datus, kuri izmantoti, lai minētās ietekmes identificētu, tostarp pēc vajadzības informāciju par toksikokinētiku, vielmaiņu un izkliedi organismā. Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijai iesniegtajai un/vai ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai, kā arī vielas vai maisījuma klasifikācijai.

11.1.   Informācija par Regulā (EK) Nr. 1272/2008 definētajām bīstamības klasēm

Norāda informāciju par šādām attiecīgām bīstamības klasēm:

a)

akūta toksicitāte [akūts toksiskums];

b)

ādas korozija/ādas kairinājums [kodīgs ādai/kairinošs ādai];

c)

nopietns acu bojājums/acu kairinājums;

d)

elpceļu vai ādas sensibilizācija [sensibilizācija, ieelpojot vai nonākot saskarē ar ādu];

e)

mutagenitāte dīgļšūnām [cilmes šūnu mutagenitāte];

f)

kancerogenitāte;

g)

reproduktīvā toksicitāte [toksisks reproduktīvai sistēma];

h)

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, vienreizēja ekspozīcija [toksiska ietekme uz mērķorgānu, vienreizēja iedarbība];

i)

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, atkārtota ekspozīcija [toksiska ietekme uz mērķorgānu, atkārtota iedarbība];

j)

aspiratīvā bīstamība [bīstams ieelpojot].

Šīs bīstamības vienmēr norāda drošības datu lapā.

Par vielām, kas jāreģistrē, sniedz īsus tās informācijas kopsavilkumus, kuras pamatā ir VII līdz XI pielikuma piemērošana, un vajadzības gadījumā norāda arī testēšanas metodes. Informācijā par vielām, kas jāreģistrē, iekļauj arī pieejamo datu salīdzinājumu ar Regulā (EK) Nr. 1272/2008 par CMR dotajiem kritērijiem – 1.A un 1.B kategorijā –, ievērojot šīs regulas I pielikuma 1.3.1. punktu.

11.1.1.   Norāda informāciju par katru bīstamības klasi vai diferenciāciju. Ja noteikts, ka viela vai maisījums nav klasificēts konkrētā bīstamības klasē vai diferenciācijā, drošības datu lapā skaidri norāda, vai iemesls ir datu trūkums, tehniska nespēja datus iegūt, nepārliecinoši dati vai pārliecinoši, taču klasificēšanai nepietiekami dati; pēdējā gadījumā drošības datu lapā norāda “pamatojoties uz pieejamajiem datiem, neatbilst klasificēšanas kritērijiem”.

11.1.2.   Šajā apakšiedaļā iekļautie dati attiecas uz tirgū laisto vielu vai maisījumu. Ja vien nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1272/2008 6. panta 3. punktu, attiecībā uz maisījumiem norādītie dati raksturo, kādas toksikoloģiskās īpašības piemīt visam maisījumam kopumā. Ja ir pieejama informācija, tad norāda maisījuma sastāvā esošo bīstamo vielu būtiskās toksikoloģiskās īpašības, piemēram, LD50, aprēķināto akūto toksicitāti vai LC50.

11.1.3.   Ja par vielu vai maisījumu pieejams pietiekams testēšanas datu daudzums, var būt vajadzīgs izmantoto kritisko pētījumu rezultātus apkopot, piemēram, pēc ekspozīcijas ceļa.

11.1.4.   Gadījumos, ja kritēriji klasificēšanai konkrētā bīstamības klasē nav izpildīti, sniedz šā secinājuma pamatojumu.

11.1.5.   Informācija par iespējamajiem ekspozīcijas ceļiem

Informē par iespējamajiem ekspozīcijas ceļiem un vielas vai maisījuma ietekmi atkarībā no katra iespējamā ekspozīcijas ceļa, t. i., vai tā ir apēšana (norijot), ieelpošana vai ādas/acu ekspozīcija. Ja ietekme uz veselību nav zināma, to norāda.

11.1.6.   Ar fizikālajām, ķīmiskajām un toksikoloģiskajām īpašībām saistītie simptomi

Norāda potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz veselību un simptomus, ko saista ar eksponētību vielai vai maisījumam, tā sastāvdaļām vai zināmiem blakusproduktiem. Norāda pieejamo informāciju par pēcekspozīcijas simptomiem, kas saistīti ar vielas vai maisījuma fizikālajiem, ķīmiskajiem un toksikoloģiskajiem raksturlielumiem. Aprakstu sāk ar pirmajiem simptomiem pie zemas eksponētības un turpina ar aizvien nopietnākas eksponētības sekām, piemēram, “var novērot galvassāpes un reiboņus, kam var sekot ģībonis vai bezsamaņa; lielas devas var izraisīt komu vai nāvi”.

11.1.7.   Aizkavēta un tūlītēja, kā arī hroniska ietekme, ko rada īslaicīga un ilgstoša eksponētība

Informē, vai pēc īslaicīgas vai ilgstošas eksponētības var novērot aizkavētu vai tūlītēju ietekmi. Norāda arī informāciju par akūtu un hronisku ietekmi uz veselību saistībā ar cilvēka eksponētību vielai vai maisījumam. Ja nav pieejami dati par cilvēkiem, sniedz kopsavilkuma informāciju par eksperimentālajiem datiem: vai nu datus par dzīvniekiem (skaidri norādot dzīvnieku sugas), vai datus par in vitro testiem (skaidri norādot šūnu tipus). Norāda, vai toksikoloģiskie dati balstīti uz datiem par cilvēkiem vai par dzīvniekiem, vai par in vitro testiem.

11.1.8.   Mijiedarbība

Ja informācija par mijiedarbību ir šajā ziņā būtiska un pieejama, to norāda.

11.1.9.   Specifisku datu trūkums

Ne vienmēr iespējams iegūt informāciju par vielas vai maisījuma bīstamību. Gadījumos, kad dati par specifisku vielu vai maisījumu nav pieejami, vajadzības gadījumā var izmantot datus par līdzīgām vielām un maisījumiem, ja ir identificēta šajā ziņā būtiska līdzīga viela vai maisījums. Gadījumos, kad specifiskus datus neizmanto vai kad tādu nav, to skaidri norāda.

11.1.10.   Maisījumi

Ja nav testēta visa maisījuma ietekme uz veselību, tad norāda būtisko informāciju par attiecīgajām 3. iedaļā minētajām vielām.

11.1.11.   Informācija par maisījumu un informācija par vielu

11.1.11.1.

Maisījuma sastāvā esošās vielas var ķermenī savstarpēji mijiedarboties, kā rezultātā iespējams atšķirīgs absorbcijas, metabolisma un ekskrēcijas ātrums. Iznākumā toksiskās iedarbības var mainīties un maisījuma vispārējā toksicitāte var atšķirties no tās, kas piemīt maisījuma sastāvā esošajām vielām. To ņem vērā, sniedzot toksikoloģisko informāciju šajā drošības datu lapas apakšiedaļā.

11.1.11.2.

Jāizvērtē, vai katras vielas koncentrācija ir pietiekama, lai palielinātu maisījuma vispārējo ietekmi uz veselību. Informāciju par toksisko ietekmi norāda katrai vielai, izņemot šādus gadījumus:

a)

ja informācija atkārtojas, to iekļauj tikai vienu reizi visam maisījumam, piemēram, kad no divām vielām abas izraisa vemšanu un caureju;

b)

ja pastāv ļoti maza iespējamība, kā esošās koncentrācijas varētu radīt šādu ietekmi, piemēram, kad mērenu kairinātāju atšķaida nekairinošā šķīdumā zem konkrētas koncentrācijas līmeņa;

c)

gadījumos, kad nav pieejama informācija par vielu mijiedarbību maisījumā, neizdara pieņēmumus, bet tā vietā atsevišķi norāda katras vielas ietekmi uz veselību.

11.2.   Informācija par citiem apdraudējumiem

11.2.1.   Endokrīni disruptīvās īpašības

Attiecībā uz vielām, kas 2.3. apakšiedaļā identificētas kā tādas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, norāda informāciju par endokrīni disruptīvo īpašību izraisīto nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, ja šāda informācija ir pieejama. Informācija sastāv no īsiem tās informācijas kopsavilkumiem, kuras pamatā ir attiecīgajās Regulās ((EK) Nr. 1907/2006, (ES) 2017/2100 un (ES) 2018/605) noteikto novērtēšanas kritēriju piemērošana un kura ir būtiska, lai novērtētu, kā endokrīni disruptīvās īpašības ietekmē cilvēka veselību.

11.2.2.   Cita informācija

Norāda arī citu būtisku informāciju par nevēlamu ietekmi uz veselību, pat ja tā nav prasīta klasificēšanas kritērijos.

12.    12. IEDAĻA. Ekoloģiskā informācija

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz informāciju, kas ļauj izvērtēt vielas vai maisījuma ietekmi uz vidi gadījumos, kad tā nonākusi vidē. Drošības datu lapas 12.1. līdz 12.7. apakšiedaļā sniegts īss datu kopsavilkums (tostarp, ja ir pieejami – attiecīgie testēšanas dati) un skaidri norādītas sugas, nesējvides, vienības, testēšanas ilgums un testēšanas nosacījumi. Šāda informācija var palīdzēt tikt galā ar vielu un maisījumu izlīšanu un izvērtēt atkritumu apstrādes paņēmienus, kontroli pār vielu un maisījumu nonākšanu vidē, pasākumus nejaušas noplūdes gadījumā un transportu. Ja izteikts apgalvojums, ka uz vielu vai maisījumu konkrētā īpašība neattiecas (jo pieejamie dati liecina, ka viela vai maisījums neatbilst klasifikācijas kritērijiem), vai ja informācija par konkrēto īpašību nav pieejama, min iemeslus. Turklāt, ja viela vai maisījums nav klasificēts citu iemeslu dēļ (piemēram, iemesls ir datu trūkums, tehniska nespēja datus iegūt vai nepārliecinoši dati), tas būtu skaidri jānorāda drošības datu lapā.

Dažas īpašības ir specifiskas konkrētām vielām, proti, bioakumulācija, noturība un noārdāmība, un šādu informāciju pēc iespējas norāda katrai attiecīgajai maisījuma sastāvā esošajai vielai (t. i., tās, ko prasa iekļaut drošības datu lapas 3. iedaļā un ir bīstamas videi, vai PBT vai vPvB vielas). Tāpat norāda informāciju par bīstamiem pārveidošanas produktiem, kas rodas, vielām un maisījumiem noārdoties.

Informācija šajā iedaļā atbilst reģistrācijai iesniegtajai un/vai ķīmiskās drošības ziņojumā (ja tāds vajadzīgs) ietvertajai informācijai, kā arī vielas vai maisījuma klasifikācijai.

Ja pieejami uzticami un šajā ziņā būtiski eksperimentālie dati, tos norāda un tie svarīgāki par informāciju, kas iegūta, izmantojot modeļus.

12.1.   Toksicitāte

Ja tā ir pieejama, tad norāda informāciju par toksicitāti, izmantojot ūdens un/vai sauszemes organismu testēšanā gūtus datus. Šajā punktā iekļauj attiecīgos pieejamos datus par akūto un hronisko toksicitāti ūdens vidē zivīm, vēžveidīgajiem, aļģēm un citiem ūdensaugiem. Turklāt sniedz pieejamos datus par toksicitāti augsnes mikroorganismiem un makroorganismiem, kā arī citiem videi svarīgiem organismiem, piemēram, putniem, bitēm un augiem. Ja viela vai maisījums inhibē mikroorganismu aktivitāti, min iespējamo ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas staciju darbību.

Ja eksperimentālie dati nav pieejami, piegādātājs apsver, vai iespējams sniegt uzticamu un būtisku informāciju, kas iegūta no modeļiem.

Par vielām, kas jāreģistrē, dod tās informācijas kopsavilkumu, kuras pamatā ir šīs regulas VII līdz XI pielikuma piemērošana.

12.2.   Noturība un noārdāmība

Noārdāmība ir vielas vai attiecīgo maisījuma sastāvā esošo vielu noārdīšanās potenciāls vidē – bionoārdīšanās procesos vai citādi, piemēram, oksidējoties vai hidrolizējoties. Noturība nozīmē, ka XIII pielikuma 1.1.1. un 1.2.1. iedaļā aprakstītajās situācijās nav novērojama noārdīšanās. Ja tie ir pieejami, tad norāda testēšanas rezultātus, kas ir būtiski noturības un noārdāmības novērtēšanai. Ja minēti pusnoārdīšanās periodi, jānorāda, vai šie pusnoārdīšanās periodi attiecas uz mineralizāciju vai primāro noārdīšanos. Norāda arī vielas vai kādu maisījuma sastāvā esošo vielu noārdīšanās potenciālu notekūdeņu attīrīšanas stacijās.

Ja eksperimentālie dati nav pieejami, piegādātājs apsver, vai iespējams sniegt uzticamu un būtisku informāciju, kas iegūta no modeļiem.

Ja šāda informācija ir pieejama un ja ir lietderīgi, to sniedz par katru šā maisījuma sastāvā esošo atsevišķo vielu, kas jāiekļauj drošības datu lapas 3. iedaļā.

12.3.   Bioakumulācijas potenciāls

Bioakumulācijas potenciāls ir vielas vai konkrētu maisījuma sastāvā esošu vielu potenciāls akumulēties dzīvos organismos un pēc tam virzīties nonākt pārtikas apritē. Norāda testēšanas rezultātus, kas ir būtiski bioakumulācijas potenciāla novērtēšanai. Tostarp norāda oktanola-ūdens sadalījuma koeficientu (Kow) un biokoncentrācijas faktoru (BCF) vai citus ar bioakumulāciju saistītus būtiskus parametrus, ja tie pieejami.

Ja eksperimentālie dati nav pieejami, apsver, vai iespējams sniegt modeļu prognozes.

Ja šāda informācija ir pieejama un ja ir lietderīgi, to sniedz par katru šā maisījuma sastāvā esošo atsevišķo vielu, kas jāiekļauj drošības datu lapas 3. iedaļā.

12.4.   Mobilitāte augsnē

Mobilitāte augsnē ir vielas vai maisījuma komponentu potenciāls noplūdes gadījumā dabas spēku ietekmē nokļūt pazemes ūdeņos vai tālu no noplūdes vietas. Ja ir pieejama informācija, tad norāda potenciālu attiecībā uz mobilitāti augsnē. Informāciju par mobilitāti augsnē nosaka pēc attiecīgajiem mobilitātes datiem, pie kuriem pieder, piemēram, adsorbcijas izpēte vai infiltrēšanās pētījumi, zināma vai iepriekš noteikta izplatība vides sektoros vai virsmas spraigums. Piemēram, pēc Kow var prognozēt augsnes adsorbcijas koeficienta (Koc) vērtības. Infiltrēšanos un mobilitāti var prognozēt pēc modeļiem.

Ja šāda informācija ir pieejama un ja ir lietderīgi, to sniedz par katru šā maisījuma sastāvā esošo atsevišķo vielu, kas jāiekļauj drošības datu lapas 3. iedaļā.

12.5.   PBT un vPvB ekspertīzes rezultāti

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums, sniedz PBT un vPvB ekspertīzes rezultātus, kā norādīts ķīmiskās drošības ziņojumā.

12.6.   Endokrīni disruptīvās īpašības

Attiecībā uz vielām, kas 2.3. apakšiedaļā identificētas kā tādas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, norāda informāciju par endokrīni disruptīvo īpašību izraisīto nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, ja šāda informācija ir pieejama. Informācija sastāv no īsiem tās informācijas kopsavilkumiem, kuras pamatā ir attiecīgajās Regulās ((EK) Nr. 1907/2006, (ES) 2017/2100 un (ES) 2018/605) noteikto novērtēšanas kritēriju piemērošana un kura ir būtiska, lai novērtētu, kā endokrīni disruptīvās īpašības ietekmē vidi.

12.7.   Citas nelabvēlīgas ietekmes

Ja tā pieejama, iekļauj informāciju par citām nelabvēlīgām ietekmēm uz vidi, piemēram, aprite vidē (ekspozīcija), ozona fotoķīmiskas veidošanās potenciāls, ozona noārdīšanas potenciāls vai globālās sasilšanas potenciāls.

13.    13. IEDAĻA. Apsaimniekošanas apsvērumi

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz informāciju par pienācīgu vielas vai maisījuma un/vai tā tvertnes atkritumu apsaimniekošanu, kas dalībvalstij, kurā drošības datu lapu iesniedz, palīdzētu noteikt drošas un videi labvēlīgākas atkritumu apsaimniekošanas iespējas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (8) prasībām. Informācija, kas būtiska to personu drošībai, kuras nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, papildina 8. iedaļā sniegto informāciju.

Ja vajadzīgs ķīmiskās drošības ziņojums un gadījumos, kad veikta atkritumu stadijas analīze, informācija par atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem atbilst ķīmiskās drošības ziņojumā identificētajiem lietošanas veidiem un ekspozīcijas scenārijiem ķīmiskās drošības ziņojumā, kas iekļauts drošības datu lapas pielikumā.

13.1.   Atkritumu apstrādes metodes

Šajā drošības datu lapas apakšiedaļā:

a)

norāda atkritumu apstrādes tvertnes un metodes, toskait gan vielām vai maisījumiem, gan kontaminētajam iepakojumam piemērotas atkritumu apstrādes metodes (piemēram, sadedzināšana, reciklēšana, apglabāšana poligonā);

b)

norāda fizikālās/ķīmiskās īpašības, kuras var ietekmēt atkritumu apstrādes iespējas;

c)

norāda, ka nav ieteicams vielu vai maisījumu novadīt kanalizācijā;

d)

vajadzības gadījumā norāda īpašus piesardzības pasākumus, kas jāievēro, izvēloties jebkuru ieteikto atkritumu apstrādes iespēju.

Atsaucas uz visiem atbilstošajiem Savienības noteikumiem par atkritumiem, vai, ja tādu nav, norāda visus attiecīgos valsts vai reģionālos spēkā esošos noteikumus.

14.    14. IEDAĻA. Informācija par transportēšanu

Šajā drošības datu lapas iedaļā norāda pamata klasificēšanas informāciju attiecībā uz 1. iedaļā minēto vielu vai maisījumu transportēšanu/sūtīšanu ar autotransportu, pa dzelzceļu, jūru, iekšējiem ūdensceļiem vai pa gaisu. Norāda arī, ja šāda informācija nav pieejama vai nav būtiska.

Vajadzības gadījumā šajā iedaļā sniedz informāciju par transporta klasifikāciju atbilstīgi katram no tālāk minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, ar kuriem tiek transponēti ANO paraugnoteikumi attiecībā uz konkrētiem transporta veidiem: Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID) un Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (ADN) (visi īstenoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK (9)), kā arī Starptautiskais jūras bīstamo kravu (IMDG) kodekss (10) attiecībā uz iepakotu kravu pārvadāšanu un attiecīgie SJO kodeksi par beztaras kravu pārvadāšanu pa jūru (11), un Tehniskās instrukcijas bīstamo kravu drošiem pārvadājumiem pa gaisu (ICAO TI(12).

14.1.   ANO numurs vai ID numurs

Norāda ANO numuru vai ID numuru (t. i., vielas, maisījuma vai priekšmeta četrciparu identifikācijas numuru, kura priekšā atrodas burti “UN” vai “ID”) no ANO paraugnoteikumiem, IMDG, ADR, RID, ADN vai ICAO TI.

14.2.   ANO oficiālais kravas nosaukums

Norāda oficiālo kravas nosaukumu, kāds tas norādīts ANO paraugnoteikumu 3.2. nodaļas (bīstamo preču saraksts) A tabulas 2. ailē, ADR, RID un ADN 3.2. nodaļas A un C tabulā; attiecīgā gadījumā norāda tehnisko nosaukumu iekavās, ja vien tas nav izmantots 1.1. apakšiedaļā kā produkta identifikators. Ja ANO numurs un ANO oficiālais kravas nosaukums nemainās atkarībā no izmantotā transporta veida, šī informācija nav jāatkārto. Attiecībā uz jūras transportu papildus ANO oficiālajam kravas nosaukumam vajadzības gadījumā norāda to pārvadājamo preču tehnisko nosaukumu, uz ko attiecas IMDG kodekss.

14.3.   Transportēšanas bīstamības klase(-es)

Norāda transportēšanas bīstamības klases (un papildriskus), kas vielām vai maisījumiem piešķirtas, pamatojoties uz to dominējošo bīstamību saskaņā ar ANO paraugnoteikumiem. Attiecībā uz iekšzemes transportu norāda transportēšanas bīstamības klases (un papildriskus), kas vielām vai maisījumiem piešķirtas, pamatojoties uz to dominējošo bīstamību saskaņā ar ADR, RID un ADN.

14.4.   Iepakojuma grupa

Attiecīgā gadījumā norāda iepakojuma grupas numuru no ANO paraugnoteikumiem, ADR, RID un ADN. Iepakojuma grupas numuru piešķir konkrētām vielām atbilstoši to bīstamības pakāpei.

14.5.   Vides apdraudējumi

Norāda, vai viela vai maisījums ir videi bīstams atbilstoši ANO paraugnoteikumu kritērijiem (kā atspoguļots ADR, RID un AND) un vai tas ir jūras piesārņotājs atbilstoši IMDG kodeksam un norādījumiem “Ārkārtas reaģēšanas procedūras uz kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas”. Ja atļauti vai paredzēti vielas vai maisījuma pārvadājumi pa iekšzemes ūdensceļiem tankkuģos, norāda, vai viela vai maisījums tankkuģos ir videi bīstama tikai saskaņā ar ADN.

14.6.   Īpaši piesardzības pasākumi lietotājiem

Attiecībā uz visiem transporta veidiem norāda jebkādus īpašus piesardzības pasākumus, kurus lietotājam vajadzētu veikt vai kuri noteikti jāveic, vai kuri jāzina attiecībā uz transportēšanu un pārvietošanu gan savās telpās (teritorijā), gan ārpus tām.

14.7.   Beztaras kravu jūras pārvadājumi saskaņā ar SJO instrumentiem

Šo apakšiedaļu piemēro tikai tad, kad paredzēts pārvadāt beztaras kravu atbilstoši šādiem SJO dokumentiem: SOLAS  (13) VI vai VII nodaļa, MARPOL II vai V pielikums, IBC kodekss (14), IMSBC kodekss (15), IGC kodekss (16) vai tā iepriekšējās versijas, proti, EGC kodekss (17) vai GC kodekss (18)).

Attiecībā uz lejamkravām produkta nosaukumu (ja tas atšķiras no 1.1. apakšiedaļā dotā nosaukuma) norāda, kā prasīts nosūtīšanas dokumentā un saskaņā ar IBC kodeksa 17. vai 18. nodaļā iekļautajiem produktu nosaukumu sarakstiem vai SJO Jūras vides komisijas (MEPC) 2/apkārtraksta jaunāko izdevumu (19). Norāda prasīto kuģa tipu un piesārņojuma kategoriju, kā arī SJO bīstamības klasi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/59/EK (20) I pielikuma 3. punkta B daļas a) punktu.

Attiecībām uz beramkravām norāda beramkravas oficiālo nosaukumu. Norāda, vai krava ir uzskatāma par kaitīgu jūras videi (HME) saskaņā ar MARPOL V pielikumu, vai tā sastāv no materiāliem, kas ir bīstami tikai bez taras (MHB(21) saskaņā ar IMSBC kodeksu, un pie kādas kravas grupas tā pieder saskaņā ar IMSBC kodeksu.

Attiecībā uz sašķidrinātas gāzes lejamkravām norāda produkta nosaukumu un kuģa tipu, kas prasīts IGC kodeksā vai tā iepriekšējās versijās, proti, EGC kodeksā vai GC kodeksā.

15.    15. IEDAĻA. Informācija par regulējumu

Šajā drošības datu lapas iedaļā sniedz pārējo informāciju par vielas vai maisījuma regulējumu, kas jau nav iekļauta drošības datu lapā (piemēram, vai uz vielu vai maisījumu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (22), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (23), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (EK) Nr. 649/2012 par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (24)).

15.1.   Drošības, veselības un vides jomas noteikumi/normatīvie akti, kas īpaši attiecas uz vielām un maisījumiem

Norāda attiecīgo informāciju par Savienības drošības, veselības un vides jomas noteikumiem (piemēram, Seveso kategoriju/Padomes Direktīvas 96/82/EK (25) I pielikumā minētās vielas) vai par vielas vai maisījuma (tostarp maisījuma sastāvā esošo vielu) regulatīvo statusu valstī, tostarp par to, kā saņēmējam jārīkojas saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Pēc iespējas min tās dalībvalsts tiesību aktus, kura šos noteikumus īsteno, un visus citus saistītos valstu pasākumus.

Ja uz vielu vai maisījumu, par ko izdota drošības datu lapa, attiecas īpaši Savienības noteikumi saistībā ar cilvēka veselības vai vides aizsardzību (piemēram, saskaņā ar VII sadaļu piešķirtas atļaujas vai saskaņā ar VIII sadaļu noteikti ierobežojumi), šādus noteikumus norāda. Ja saskaņā ar VII sadaļu piešķirtā atļauja vielas vai maisījuma pakārtotajiem lietotājiem uzliek nosacījumus vai monitoringa pienākumus, to norāda.

15.2.   Ķīmiskās drošības novērtējums

Šajā drošības datu lapas apakšiedaļā norāda, vai piegādātājs ir veicis vielas vai maisījuma ķīmiskās drošības novērtējumu.

16.    16. IEDAĻA. Cita informācija

Šajā drošības datu lapas iedaļā norāda citu informāciju, kas nav sniegta 1. līdz 15. iedaļā, ieskaitot informāciju par drošības datu lapas labošanu:

a)

gadījumā, ja drošības datu lapa ir labota, skaidri norāda, kur drošības datu lapas iepriekšējā variantā izdarītas izmaiņas, ja vien tas nav norādīts citur drošības datu lapā, un, ja iespējams, sniedz izmaiņu skaidrojumu. Vielas vai maisījuma piegādātājam jāspēj sniegt izmaiņu skaidrojums pēc pieprasījuma;

b)

drošības datu lapā izmantoto saīsinājumu un akronīmu atšifrējums vai paskaidrojums;

c)

būtiskākās bibliogrāfiskās atsauces un datu avoti;

d)

par maisījumiem norāda, kura no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 9. pantā minētajām informācijas novērtēšanas metodēm izmantota klasificēšanai;

e)

attiecīgo bīstamības apzīmējumu un/vai piesardzības paziņojumu saraksts. Izraksta visu to paziņojumu pilnu tekstu, kas nav izrakstīts pilnībā 2. līdz 15. iedaļā;

f)

ieteikumi par visām apmācībām, kas paredzētas darbiniekiem, lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību.

B DAĻA

Drošības datu lapā iekļauj šādas 16 pozīcijas saskaņā ar 31. panta 6. punktu un papildus arī apakšpozīcijas, izņemot 3. iedaļā minētās, iekļaujot pēc vajadzības tikai 3.1. vai 3.2. apakšiedaļu.

1. IEDAĻA: Vielas/maisījuma un uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma identificēšana

1.1.

Produkta identifikators

1.2.

Vielas vai maisījuma būtiskie identificētie lietošanas veidi un neieteicamie lietošanas veidi

1.3.

Informācija par drošības datu lapas piegādātāju

1.4.

Tālruņa numurs, kur zvanīt ārkārtas situācijās

2. IEDAĻA: Bīstamības apzināšana

2.1.

Vielas vai maisījuma klasifikācija

2.2.

Marķējuma elementi

2.3.

Citi apdraudējumi

3. IEDAĻA: Sastāvs/informācija par sastāvdaļām

3.1.

Vielas

3.2.

Maisījumi

4. IEDAĻA: Pirmās palīdzības pasākumi

4.1.

Pirmās palīdzības pasākumu apraksts

4.2.

Svarīgākie simptomi un ietekme – akūti un aizkavēti

4.3.

Norāde par nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību un īpašu aprūpi

5. IEDAĻA: Ugunsdzēsības pasākumi

5.1.

Ugunsdzēsības līdzekļi

5.2.

Īpaša vielas vai maisījuma izraisīta bīstamība

5.3.

Ieteikumi ugunsdzēsējiem

6. IEDAĻA: Pasākumi nejaušas noplūdes gadījumos

6.1.

Individuālās drošības pasākumi, aizsardzības līdzekļi un procedūras ārkārtas situācijām

6.2.

Vides drošības pasākumi

6.3.

Lokalizācijas (ierobežošanas) un savākšanas paņēmieni un materiāli

6.4.

Atsauce uz citām iedaļām

7. IEDAĻA: Apiešanās un glabāšana

7.1.

Droša apiešanās un tai vajadzīgie piesardzības pasākumi

7.2.

Drošas glabāšanas apstākļi, tostarp visu veidu nesaderība

7.3.

Konkrēts(-i) galalietošanas veids(-i)

8. IEDAĻA: Ekspozīcijas kontrole/individuālā aizsardzība

8.1.

Kontroles parametri

8.2.

Ekspozīcijas kontrole

9. IEDAĻA: Fizikālās un ķīmiskās īpašības

9.1.

Informācija par fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām

9.2.

Cita informācija

10. IEDAĻA: Stabilitāte un reaģētspēja

10.1.

Reaģētspēja

10.2.

Ķīmiskā stabilitāte

10.3.

Bīstamu reakciju iespējamība

10.4.

Nepieļaujami apstākļi

10.5.

Nesaderīgi materiāli

10.6.

Bīstami sadalīšanās produkti

11. IEDAĻA: Toksikoloģiskā informācija

11.1.

Informācija par Regulā (EK) Nr. 1272/2008 definētajām bīstamības klasēm

11.2.

Informācija par citiem apdraudējumiem

12. IEDAĻA: Ekoloģiskā informācija

12.1.

Toksicitāte

12.2.

Noturība un noārdāmība

12.3.

Bioakumulācijas potenciāls

12.4.

Mobilitāte augsnē

12.5.

PBT un vPvB ekspertīzes rezultāti

12.6.

Endokrīni disruptīvās īpašības

12.7.

Citas nelabvēlīgas ietekmes

13. IEDAĻA: Apsaimniekošanas apsvērumi

13.1.

Atkritumu apstrādes metodes

14. IEDAĻA: Informācija par transportēšanu

14.1.

ANO numurs vai ID numurs

14.2.

ANO oficiālais kravas nosaukums

14.3.

Transportēšanas bīstamības klase(-es)

14.4.

Iepakojuma grupa

14.5.

Vides apdraudējumi

14.6.

Īpaši piesardzības pasākumi lietotājiem

14.7.

Beztaras kravu jūras pārvadājumi saskaņā ar SJO instrumentiem

15. IEDAĻA: Informācija par regulējumu

15.1.

Drošības, veselības un vides jomas noteikumi/normatīvie akti, kas īpaši attiecas uz vielu un maisījumu

15.2.

Ķīmiskās drošības novērtējums

16. IEDAĻA: Cita informācija


(1)   MARPOL – Konsolidētais izdevums 2006., London, SJO 2007., ISBN 978-92-801-4216-7.

(2)  Padomes Direktīva 80/181/EEK (1979. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu (OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/2100 (2017. gada 4. septembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 nosaka zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 301, 17.11.2017., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Regula (ES) 2018/605 (2018. gada 19. aprīlis), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikumu, aprakstot zinātniskus kritērijus endokrīni disruptīvu īpašību noteikšanai (OV L 101, 20.4.2018., 33. lpp.).

(5)  Komisijas Lēmums 2014/113/ES (2014. gada 3. marts), ar ko izveido Zinātnisko komiteju jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā un atceļ Lēmumu 95/320/EK (OV L 62, 4.3.2014., 18. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).

(7)   Piezīme: termins “sprādzienbīstamības robeža” ir sinonīms terminam “uzliesmošanas robeža”, ko izmanto ārpus Savienības.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

(10)   IMDG kodeksa ievērošana ir obligāta, pa jūru pārvadājot iepakotas bīstamas kravas, kā to paredz SOLAS konvencijas VII nodaļas 3. noteikums un MARPOL konvencijas III pielikums par iepakotu kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru.

(11)  SJO ir izstrādājusi dažādus juridiskos instrumentus saistībā ar bīstamām un piesārņojošām kravām, kur pastāv nošķīrums pēc preču pārvadāšanas veida (iepakotas vai neiepakotas) un pēc kravas veida (cietas vielas, šķidrumi un sašķidrinātas gāzes). Noteikumus par bīstamu kravu pārvadājumiem un šādas kravas pārvadājošiem kuģiem paredz Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS, 1974, ar grozījumiem) un Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL, 73/78, ar grozījumiem). Šīs konvencijas papildina šādi kodeksi: IMDG, IMSBC, IBC un IGC.

(12)   IATA, 2007.–2008. gada izdevums.

(13)   “ SOLAS ” ir grozītā 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras.

(14)   “ IBC kodekss” ir grozītais SJO Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas.

(15)   “ IMSBC kodekss” ir grozītais Starptautiskais jūras beramkravu kodekss.

(16)   “ IGC kodekss” ir Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas, tostarp piemērojamie grozījumi, saskaņā ar kuriem kuģis ir sertificēts.

(17)   “ EGC ” kodekss ir Kodekss par esošiem kuģiem, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas.

(18)   “ GC kodekss” ir grozītais SJO Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas (Gāzu pārvadāšanas kodekss).

(19)   MEPC.2/apkārtraksts, Šķidru vielu pagaidu klasificēšana, 19. pārstrādātais izdevums, spēkā no 2013. gada 17. decembra.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(21)  Materiāli, kas ir bīstami tikai bez taras (MHB) ir materiāli, kuri var radīt ķīmisku bīstamību, ja tos pārvadā bez taras; pie tiem nepieder materiāli, kas klasificēti kā bīstama krava saskaņā ar IMDG kodeksu.

(22)   OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.

(23)   OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(24)   OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.

(25)   OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.


26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/59


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/879

(2020. gada 23. jūnijs),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 897/2014 groza attiecībā uz īpašiem noteikumiem, lai saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu finansēto pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas noteikumus saskaņotu ar īpašiem pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (2), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Pārrobežu sadarbības programmu īstenošanu atbilstīgi Eiropas kaimiņattiecību instrumentam un Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) mērķim saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 897/2014 (3) vēl nepieredzētā veidā ir ietekmējušas Covid-19 pandēmijas sekas. Šajā ārkārtas situācijā ir jāveic īpaši pasākumi, kuriem būtu jāļauj Eiropas kaimiņattiecību instrumenta satvarā īstenotām pārrobežu sadarbības programmām elastīgi un efektīvi palīdzēt reaģēt uz strauji augošajām vajadzībām visvairāk skartajās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē un uzņēmējdarbībā, tajā skaitā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī darba tirgū, un veicināt sociālekonomisko atveseļošanos programmu īstenošanas apgabalos.

(2)

Pārrobežu sadarbības programmām Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros būtu jāpiemēro pasākumi, kas ir salīdzināmi ar tiem, kuri ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/460 (4) un (ES) 2020/558 (5) un kuri pašlaik piemērojami pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar ETS mērķi.

(3)

Lai saistībā ar Covid-19 pandēmiju atvieglotu budžeta izdevumus, kas gulstas uz iesaistītajām valstīm vai ES palīdzības saņēmējiem, līdzfinansējuma noteikumu nepiemēro Savienības ieguldījumam attiecībā uz izdevumiem, kas radušies un samaksāti, kā norādīts programmas gada pārskatos par pārskata gadu, kurš sākas 2020. gada 1. jūlijā un beidzas 2021. gada 30. jūnijā.

(4)

Sakarā ar kavēšanos plānošanas perioda sākumā un projektu īstenošanas turpmāku palēnināšanos, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, termiņš visu līgumu parakstīšanai, izņemot jau noslēgtos lielos infrastruktūras projektus, būtu jāpagarina vēl par gadu no 2021. gada 31. decembra līdz 2022. gada 31. decembrim. To pašu iemeslu dēļ nav sagaidāms, ka no programmām finansētās projektu darbības beigsies 2022. gada 31. decembrī. Tādēļ minētais termiņš būtu jāpagarina vēl par gadu līdz 2023. gada 31. decembrim.

(5)

Tā kā iesaistītajās valstīs tiek īstenoti dažādi ierobežošanas pasākumi, revīzijas iestādēm var būt grūti vai pat neiespējami noteiktā laikposmā veikt revīzijas uz vietas un piemērot statistiskās atlases metodi. Tāpēc attiecībā uz grāmatvedības gadu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam būtu jāļauj revīzijas iestādēm izmantot nestatistiskās atlases metodi.

(6)

Izņēmuma gadījumos un pienācīgi pamatojot to saistībā ar Covid-19 pandēmiju, projektu atlasi drīkst veikt, izmantojot piešķīrumu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Procedūras posmi, kas jāveic Komisijai, būtu jāsaīsina, neprasot projekta novērtēšanai Komisijai iesniegt pilnu projekta pieteikumu.

(7)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 897/2014 termins “galīgie ziņojumi” ir lietots divos dažādos kontekstos. Tāpēc minētajā īstenošanas regulā būtu skaidri jānošķir galīgie ziņojumi, kas attiecas uz programmu, un galīgie ziņojumi, kas attiecas uz konkrēta projekta īstenošanu.

(8)

Izņēmuma kārtā no 2020. gada 1. februāra būtu jāatļauj to izdevumu attiecināmība, ar kuriem veicina spēju reaģēt uz krīzi saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

(9)

Atšķirībā no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (6) 65. panta 2. punkta, kurā noteikts, ka galīgais izdevumu attiecināmības termiņš attiecībā uz pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar ETS mērķi, ir 2023. gada 31. decembris, Īstenošanas regulā (ES) Nr. 897/2014 nav noteikts šāds datums, kas piesaistīts izdevumiem saistībā pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, bet ir noteikti termiņi, kas saistīti ar projekta ciklu un projekta darbībām. Lai nodrošinātu konsekvenci starp Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 noteikumiem, abu veidu pārrobežu sadarbības programmu īstenošana būtu pēc iespējas jāsaskaņo. Tomēr juridiskās noteiktības labad nevajadzētu saīsināt laikposmu, kurā drīkst veikt darbības, kas saistītas ar programmas un projektu slēgšanu, proti, no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. septembrim. Tāpēc ir lietderīgi turpināt atļaut šādu darbību un to attiecīgo izdevumu attiecināmību laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. septembrim. Attiecībā uz minētajiem laikposmiem ir lietderīgi pagarināt programmu izpildes periodu par vienu gadu, proti, līdz 2025. gada 31. decembrim.

(10)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību iesaistītajām valstīm, ir lietderīgi saskaņot īpašo kārtību un procedūras attiecībā uz pēdējo grāmatvedības gadu un programmas slēgšanu ar noteikumiem, ko piemēro pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar ETS mērķi. Turklāt būtu jāļauj pilnībā izmantot Savienības ieguldījumu pārrobežu sadarbības programmās Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros, lai gūtu labumu no papildu elastības, kas paredzēta galīgā atlikuma maksājuma aprēķināšanai plānošanas perioda beigās.

(11)

Ņemot vērā situācijas steidzamību saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir lietderīgi paredzēt šajā regulā paredzēto pasākumu tūlītēju piemērošanu, tāpēc tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(12)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulu (ES) Nr. 232/2014 izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 897/2014 groza šādi:

1)

regulas 12. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta un saskaņā ar 6. panta 1. punktu, Savienības ieguldījuma līdzfinansējums netiek pieprasīts attiecībā uz izdevumiem, kas radušies un samaksāti atbilstoši programmas gada pārskatiem par grāmatvedības gadu no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam.”;

2)

regulas 15. pantā tekstu “2024. gada 31. decembrī” aizstāj ar tekstu “2025. gada 31. decembrī”;

3)

regulas 18. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktā tekstu “2021. gada 31. decembrim” aizstāj ar tekstu “2022. gada 31. decembrim”;

b)

panta 3. punktā tekstu “2022. gada 31. decembrim” aizstāj ar tekstu “2023. gada 31. decembrim”;

4)

regulas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   No 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. septembrim drīkst veikt tikai darbības, kas saistītas ar projektu slēgšanu, ko atbalsta saņēmēji veic saskaņā ar 48. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, vai kas saistītas ar tehniskās palīdzības programmu slēgšanu.”;

5)

regulas 28. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Šā panta 1. punkta nolūkos Covid-19 pandēmija ir pienācīgi pamatots gadījums, ko revīzijas iestāde, pamatojoties uz savu profesionālo spriedumu, drīkst piemērot, lai izmantotu nestatistiskās atlases metodi grāmatvedības gadam no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam.”;

6)

regulas 41. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā iekļauj šādu c) apakšpunktu:

“c)

projektu īsteno, lai veicinātu spēju reaģēt uz krīzi saistībā ar Covid-19 pandēmiju.”;

b)

pantam pievieno šādu 4.a punktu:

“4.a   Atkāpjoties no 4. punktā noteiktās procedūras, projektus, kurus ierosināts atlasīt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, Komisija novērtē, pamatojoties uz projekta kopsavilkumu. Komisija savu novērtējumu paziņo vadošajai iestādei divu mēnešu laikā pēc dokumenta iesniegšanas dienas. Minēto termiņu nepieciešamības gadījumā drīkst pagarināt. Negatīva novērtējuma gadījumā Komisija paziņo vadošajai iestādei šāda novērtējuma iemeslus.”;

7)

regulas 48. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktu aizstāj ar šādiem:

“ii)

faktiskās izmaksas tiek segtas pirms galīgo projekta ziņojumu iesniegšanas. Tās var segt pēc ziņojumu iesniegšanas, ja tās galīgajā ziņojumā tiek iekļautas kopā ar prognozēto maksājuma veikšanas datumu;

iii)

izņēmums paredzēts izmaksām, kas saistītas ar galīgajiem projekta ziņojumiem, tai skaitā izdevumu pārbaudi, revīziju un projekta galīgo novērtējumu – šīs izmaksas var rasties pēc projekta īstenošanas posma;”;

b)

pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Neatkarīgi no 19. panta 1. punkta izdevumi nav attiecināmi Savienības ieguldījuma saņemšanai, ja tie samaksāti pēc 2023. gada 31. decembra.”;

c)

pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a   Atkāpjoties no 3. punkta, to projektu izmaksas, kas paredzēti, lai veicinātu spēju reaģēt uz krīzi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra.”;

8)

regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pants

Galīgā atlikuma maksājums

1.   Vadošā iestāde iesniedz maksājuma pieprasījumu galīgā atlikuma maksājumam, pievienojot 68. pantā un 77. panta 5. punktā minētos dokumentus.

2.   Galīgā atlikuma maksājumu veic ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pēdējā grāmatvedības gada grāmatojumu noskaidrošanas dienas vai vienu mēnesi pēc nobeiguma īstenošanas ziņojuma pieņemšanas dienas, atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir vēlāks.

3.   Programmas galīgā atlikuma maksājums pēdējā grāmatvedības gadā drīkst līdz 10 % pārsniegt Savienības ieguldījumu katram tematiskajam mērķim, kā noteikts Komisijas īstenošanas lēmumā, ar ko apstiprina programmu.

Savienības ieguldījums, izmaksājot atlikuma maksājumu pēdējā grāmatvedības gadā, nepārsniedz kopējo Savienības ieguldījumu katrā programmā, kā noteikts Komisijas īstenošanas lēmumā, ar ko apstiprina programmu.”;

9)

regulas 77. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punktā tekstu “2024. gada 30. septembrim” aizstāj ar tekstu “2025. gada 15. februārim”;

b)

pantam pievieno šādu 6. punktu:

“6.   Pēc attiecīgās vadošās iestādes paziņojuma Komisija drīkst 1. un 5. punktā noteiktos termiņus izņēmuma kārtā pagarināt līdz 1. martam.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.

(2)   OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014 (2014. gada 18. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus to pārrobežu sadarbības programmu īstenošanai, kuras finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 244, 19.8.2014., 12. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).


26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/63


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES 2020/880

(2020. gada 24. jūnijs),

ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama papildu ievedmuitas nodokļu sistēma, un ir noteiktas reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam ir jāgroza, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 ir attiecīgi jāgroza.

(4)

Ņemot vērā to, ka ir jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 24. jūnijā

Komisijas

un tās priekšsēdētājas vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

Ģenerāldirektors

Wolfgang BURTSCHER


(1)   OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)   OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.

(3)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (1995. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā

(EUR/100 kg)

Izcelsme  (1)

0207 12 90

Saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas liemeņi, t. s. “65 % cāļi”

136,1

0

AR

0207 14 10

Atkauloti, saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas gabali

251,1

189,6

249,6

240,9

15

35

15

18

AR

BR

CL

TH

1602 32 11

Termiski neapstrādāti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas izstrādājumi

199,7

26

BR


(1)  Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas Regulā (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).


26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/65


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/881

(2020. gada 25. jūnijs),

ar ko pieņem jauna ražotāja eksportētāja režīma pieprasījumu attiecībā uz galīgajiem antidempinga pasākumiem, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”),

ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 (2019. gada 12. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam (2) (“sākotnējā regula”), un jo īpaši tās 2. pantu,

tā kā:

A.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Padome 2013. gada 13. maijā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu (“attiecīgais ražojums”) importam Savienībā.

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura tika veikta, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija 2019. gada 12. jūlijā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 pagarināja pasākumu termiņu vēl uz pieciem gadiem.

(3)

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta, ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, Komisija 2019. gada 28. novembrī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2131 (4) grozīja Regulu (ES) 2019/1198.

(4)

Sākotnējā izmeklēšanā, lai izmeklētu ražotājus eksportētājus ĶTR, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 17. pantu tika izmantota Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase.

(5)

Attiecīga ražojuma importam, ko veic izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, Komisija noteica individuālas antidempinga likmes 13,1 %–23,4 %. Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, tika noteikta maksājuma likme 17,9 %. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2131 I pielikumā. Turklāt attiecīgajam ražojumam no uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri vai nu nepieteicās, vai nesadarbojās izmeklēšanā, tika noteikta valsts mēroga maksājuma likme 36,1 %.

(6)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 2. pantu Komisija var grozīt minētās regulas I pielikumu, piešķirot jaunam ražotājam eksportētājam maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē vai kuriem netika piešķirts individuāls režīms, proti, vidējo svērto maksājuma likmi 17,9 %, ja kāds jauns ražotājs eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā Komisijai sniedz pietiekamus pierādījumus, ka:

a)

tas izmeklēšanas periodā, uz kuru balstīti pasākumi, t. i., no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (“sākotnējās izmeklēšanas periods”), nav eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu;

b)

tas nav saistīts ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju ĶTR, uz kuru attiecas ar sākotnējo regulu noteiktie antidempinga pasākumi; un

c)

tas faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu.

B.   JAUNA RAŽOTĀJA EKSPORTĒTĀJA REŽĪMA PIEMĒROŠANAS PIEPRASĪJUMS

(7)

Saistītu uzņēmumu grupa – Huatai Ceramics Industry Limited, Hunan, China un Kerun Ceramics Manufactory Ltd. (“Huatai un Kerun” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) – iesniedza Komisijai pieprasījumu, lai tai piešķirtu jauna ražotāja eksportētāja režīmu (“JRER”) un tādējādi piemērotu maksājuma likmi, kas piemērojama ĶTR uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, proti, 17,9 %. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas atbilst visiem trim nosacījumiem, kas izklāstīti sākotnējās regulas 2. pantā.

(8)

Lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs atbilst sākotnējās regulas 2. pantā noteiktajiem JRER piešķiršanas nosacījumiem (“JRER nosacījumi”), Komisija vispirms nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam ar lūgumu sniegt pierādījumus, kas liecina, ka tas atbilst JRER nosacījumiem.

(9)

Izanalizējusi atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija lūdza papildu informāciju un pamatojošus pierādījumus, kurus pieprasījuma iesniedzējs sniedza.

(10)

Komisija centās pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs atbilst JRER kritērijiem. Tālab pieprasījuma iesniedzēja atbildēs uz anketas jautājumiem sniegto pierādījumu analīzē Komisija izmantoja dažādas tiešsaistes datubāzes, ieskaitot Orbis (5) un Qichacha (6), un salīdzināja uzņēmuma informāciju ar informāciju, kas iesniegta iepriekšējās lietās. Vienlaikus Komisija informēja arī Savienības ražošanas nozari par pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumu un aicināja vajadzības gadījumā sniegt piezīmes. Piezīmes no Savienības ražošanas nozares netika saņemtas.

C.   PIEPRASĪJUMA ANALĪZE

(11)

Attiecībā uz sākotnējas regulas 2. panta a) punktā izklāstīto nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs izmeklēšanas periodā, uz kuru balstīti pasākumi, t. i., no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (“sākotnējās izmeklēšanas periods”), nav eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu, Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs IP laikā tik tiešām nav eksportējis uz ES. Huatai ir dibināts 2010. gada septembrī kā keramikas pārdevējs iekšzemē. Tā statūti liecina, ka līdz 2012. gada martam tam nebija eksporta licences un līdz 2012. gada decembrim, t. i., pēc IP, tas nespēja ražot attiecīgo ražojumu. Kerun ir dibināts 2004. gada oktobrī. Līdz 2018. gada jūlijam tas nebija saņēmis licenci ražot attiecīgo ražojumu un līdz 2019. gada maijam nebija saņēmis eksporta licenci, abi šie datumi ir pēc IP. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam.

(12)

Attiecībā uz sākotnējās regulas 2. panta b) punktā izklāstītajiem nosacījumiem pieprasījuma iesniedzējs nav saistīts ar eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi, kas noteikti ar sākotnējo regulu, Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir saistīts ar vienu no tā galvenajiem klientiem, proti, Malaizijas tirdzniecības uzņēmumu Fluxline Trading SDN BHD. Tomēr šis uzņēmums neatrodas ĶTR un uz to neattiecas antidempinga pasākumi, kas noteikti ar sākotnējo regulu. Cita saistība, kā tā definēta Komisijas Īstenošanas regulā 2015/2447 (7), netika konstatēta. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam.

(13)

Attiecībā uz sākotnējās regulas 2. panta c) punktā minēto nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs ir faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu, Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir eksportējis uz Savienību 2019. gadā, tātad pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda. Pieprasījuma iesniedzējs ir iesniedzis rēķinus, iepakojumu sarakstu, konosamentu un maksājuma kvīti par pasūtījumu, ko 2019. gadā bija veicis Austrijas uzņēmums. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam.

(14)

Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem trim JRER piešķiršanas nosacījumiem, kas izklāstīti sākotnējās regulas 2. pantā, un tāpēc pieprasījums būtu jāpieņem. Tādējādi uz pieprasījuma iesniedzēju būtu jāattiecina antidempinga maksājums 17,9 %, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē.

D.   INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(15)

Pieprasījuma iesniedzējs un Savienības ražošanas nozare tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika uzskatīts par atbilstošu uzņēmumiem – Huatai Ceramics Industry Limited, Hunan, China un Kerun Ceramics Manufactory Ltd. (“Huatai un Kerun”) – piešķirt antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē.

(16)

Personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(17)

Regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Turpmāk minēto uzņēmumu pievieno to uzņēmumu sarakstam, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 (2019. gada 12. jūlijs) izlasē, konkrēti, Īstenošanas regulas 2019/1198 I pielikumā:

Uzņēmums

Taric

papildu kods

“Huatai Ceramics Industry Limited, Hunan, China un Kerun Ceramics Manufactory Ltd.

C551”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)   OV L 189, 15.7.2019., 8. lpp.

(3)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 412/2013 (2013. gada 13. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (OV L 131, 15.5.2013., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2131 (2019. gada 28. novembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam (OV L 321, 12.12.2019., 139. lpp.).

(5)   Orbis ir globāls korporatīvās informācijas datu sniedzējs, kas aptver vairāk nekā 220 miljonus uzņēmumu visā pasaulē. Galvenokārt tas sniedz standartizētu informāciju par privātiem uzņēmumiem un korporatīvām struktūrām.

(6)   Qichacha ir privāta, peļņu nesoša datubāze, kas pieder Ķīnai un patērētājiem/speciālistiem sniedz darījumdarbības datus, kredītinformāciju un analītiskos datus par Ķīnā reģistrētiem privātiem un publiskiem uzņēmumiem.

(7)  127. pantā Komisijas Īstenošanas regulā 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.), ir noteikts, ka uzskata, ka divas personas ir saistītas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu; h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Tādas darījumdarbībā saistītas personas, no kurām viena persona ir otras personas vienīgais pārstāvis, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs neatkarīgi no apzīmējuma, par saistītām uzskata tikai tad, ja tās atbilst iepriekšējā teikuma minētajiem kritērijiem.


26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/68


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2020/882

(2020. gada 25. jūnijs),

ar ko pieņem jauna ražotāja eksportētāja režīma pieprasījumu attiecībā uz galīgajiem antidempinga pasākumiem, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”),

ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 (2019. gada 12. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam (2) (“sākotnējā regula”), un jo īpaši tās 2. pantu,

tā kā:

A.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Padome 2013. gada 13. maijā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu (“attiecīgais ražojums”) importam.

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura tika veikta, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija 2019. gada 12. jūlijā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 pagarināja pasākumu termiņu vēl uz pieciem gadiem.

(3)

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta, ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, Komisija 2019. gada 28. novembrī ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/2131 (4) grozīja Regulu (ES) 2019/1198.

(4)

Sākotnējā izmeklēšanā, lai izmeklētu ražotājus eksportētājus ĶTR, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika izmantota Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase.

(5)

Attiecīgā ražojuma importam, ko veic izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, Komisija noteica individuālas antidempinga likmes 13,1–23,4 %. Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, tika noteikta maksājuma likme 17,9 %. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir uzskaitīti Īstenošanas regulas (ES) 2019/2131 I pielikumā. Turklāt attiecīgajam ražojumam no uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā, kuri vai nu nepieteicās, vai nesadarbojās izmeklēšanā, tika noteikta valsts mēroga maksājuma likme 36,1 %.

(6)

Saskaņā ar sākotnējās regulas 2. pantu Komisija var grozīt minētās regulas I pielikumu, piešķirot jaunam ražotājam eksportētājam maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē vai kuriem netika piešķirts individuāls režīms, proti, vidējo svērto maksājuma likmi 17,9 %, ja kāds jauns ražotājs eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā Komisijai sniedz pietiekamus pierādījumus, ka:

a)

tas izmeklēšanas periodā, uz kuru balstīti pasākumi, t. i., no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (“sākotnējās izmeklēšanas periods”), nav eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu;

b)

tas nav saistīts ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju ĶTR, uz kuru attiecas ar sākotnējo regulu noteiktie antidempinga pasākumi; un

c)

tas faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu.

B.   JAUNA RAŽOTĀJA EKSPORTĒTĀJA REŽĪMA PIEMĒROŠANAS PIEPRASĪJUMS

(7)

Uzņēmums Hunan Huazhi Ceramic Co., Ltd. (“Huazhi” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”) iesniedza Komisijai pieprasījumu, lai tam piešķirtu jauna ražotāja eksportētāja režīmu (“JRER”) un tādējādi uz to attiecinātu maksājuma likmi, kas piemērojama ĶTR uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, proti, 17,9 %. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas atbilst visiem trim nosacījumiem, kas izklāstīti sākotnējās regulas 2. pantā.

(8)

Lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs atbilst sākotnējās regulas 2. pantā noteiktajiem JRER piešķiršanas nosacījumiem (“JRER nosacījumi”), Komisija vispirms nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam ar lūgumu sniegt pierādījumus, kas liecina, ka tas atbilst JRER nosacījumiem.

(9)

Izanalizējusi atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija lūdza papildu informāciju un pamatojošus pierādījumus, kurus pieprasījuma iesniedzējs sniedza.

(10)

Komisija centās pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs atbilst JRER nosacījumiem. Tālab pieprasījuma iesniedzēja atbildēs uz anketas jautājumiem sniegto pierādījumu analīzē Komisija izmantoja dažādas tiešsaistes datubāzes, ieskaitot Orbis (5) un Qichacha (6), un salīdzināja uzņēmuma informāciju ar informāciju, kas iesniegta iepriekšējās lietās. Vienlaikus Komisija informēja arī Savienības ražošanas nozari par pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumu un aicināja vajadzības gadījumā sniegt piezīmes. Piezīmes no Savienības ražošanas nozares netika saņemtas.

C.   PIEPRASĪJUMA ANALĪZE

(11)

Attiecībā uz sākotnējas regulas 2. panta a) punktā izklāstīto nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs izmeklēšanas periodā, uz kuru balstīti pasākumi, t. i., no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (“sākotnējās izmeklēšanas periods”), nav eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu, Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzēja kā uzņēmuma tolaik nebija. Huazhi statūti ir datēti ar 2013. gada oktobri, darījumdarbības licence – ar 2013. gada novembri. Tāpēc izmeklēšanas periodā pieprasījuma iesniedzējs nebūtu varējis eksportēt attiecīgo ražojumu uz Savienību, un tādējādi tas atbilst šim nosacījumam.

(12)

Attiecībā uz sākotnējās regulas 2. panta b) punktā izklāstītajiem nosacījumiem pieprasījuma iesniedzējs nav saistīts ar eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi, kas noteikti ar sākotnējo regulu, Komisija noteica, ka abiem Huazhi kapitāla daļu īpašniekiem nepiederēja kapitāla daļas citur. Lai gan viens no galvenajiem Huazhi klientiem bija attiecīgā ražojuma ražotājs Ķīnā, uz ko attiecināti antidempinga pasākumi, saistība, kā tā definēta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (7), abu uzņēmumu starpā netika konstatēta. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam.

(13)

Attiecībā uz sākotnējās regulas 2. panta c) punktā minēto nosacījumu, ka pieprasījuma iesniedzējs ir faktiski eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu, Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir eksportējis uz Savienību 2019. gadā, tātad pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda. Pieprasījuma iesniedzējs ir iesniedzis rēķinus, iepakojumu sarakstu, konosamentu un maksājuma kvīti par pasūtījumu, ko 2019. gadā bija veicis Francijas uzņēmums. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs atbilst šim nosacījumam.

(14)

Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem trim JRER piešķiršanas nosacījumiem, kas izklāstīti sākotnējās regulas 2. pantā, un tāpēc pieprasījums būtu jāpieņem. Tādējādi uz pieprasījuma iesniedzēju būtu jāattiecina antidempinga maksājums 17,9 %, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē.

D.   INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(15)

Pieprasījuma iesniedzējs un Savienības ražošanas nozare tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika uzskatīts par atbilstošu uzņēmumam Hunan Huazhi Ceramic Co., Ltd. (“Huazhi”) piešķirt antidempinga maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē.

(16)

Personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(17)

Regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Turpmāk minēto uzņēmumu pievieno to uzņēmumu sarakstam, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 izlasē, konkrēti, Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 I pielikumā:

Uzņēmums

Taric

papildu kods

Hunan Huazhi Ceramic Co., Ltd.

C550

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2020. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)   OV L 189, 15.7.2019., 8. lpp.

(3)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 412/2013 (2013. gada 13. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (OV L 131, 15.5.2013., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2131 (2019. gada 28. novembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam (OV L 321, 12.12.2019., 139. lpp.).

(5)   Orbis ir globāls korporatīvas informācijas datu sniedzējs, kas aptver vairāk nekā 220 miljonus uzņēmumu visā pasaulē. Galvenokārt tas sniedz standartizētu informāciju par privātiem uzņēmumiem un korporatīvām struktūrām.

(6)   Qichacha ir privāta, peļņu nesoša datubāze, kas pieder Ķīnai un patērētājiem/speciālistiem sniedz darījumdarbības datus, kredītinformāciju un analītiskos datus par Ķīnā reģistrētiem privātiem un publiskiem uzņēmumiem.

(7)  127. pantā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.), ir noteikts, ka uzskata, ka divas personas ir saistītas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu; h) tās ir vienas ģimenes locekļi. Tādas darījumdarbībā saistītas personas, no kurām viena persona ir otras personas vienīgais pārstāvis, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs neatkarīgi no apzīmējuma, par saistītām uzskata tikai tad, ja tās atbilst iepriekšējā teikumā minētajiem kritērijiem.


LĒMUMI

26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/71


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2020/883

(2020. gada 25. jūnijs),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 4375)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 89/662/EEK (1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi attiecībā uz Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, kurās apstiprināti minētās slimības gadījumi savvaļas cūku vai mājas cūku populācijā (attiecīgās dalībvalstis). Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I–IV daļā ir precizēti un norādīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no minētās slimības epidemioloģiskās situācijas ir diferencēti pēc riska līmeņa. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums ir vairākkārt grozīts, lai ņemtu vērā Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Savienībā, kuras jāatspoguļo minētajā pielikumā. Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums pēdējoreiz tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/860 (5) pēc tam, kad bija mainījusies minētās slimības epidemioloģiskā situācija Slovākijā un Polijā.

(2)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/860 pieņemšanas dienas ir bijis jauns Āfrikas cūku mēra gadījums kādai savvaļas cūkai Lietuvā, un ir bijuši arī jauni minētās slimības gadījumi mājas cūku populācijā Polijā.

(3)

2020. gada jūnijā Āfrikas cūku mēris tika konstatēts savvaļas cūkai Lietuvā Telšu apriņķī tādā apgabalā, kurš norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šis savvaļas cūkai konstatētais Āfrikas cūku mēra gadījums paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā patlaban norādītais Lietuvas apgabals, kuru skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra gadījums, tagad būtu jānorāda minētā pielikuma II daļā, nevis tā I daļā.

(4)

2020. gada jūnijā tika novērots viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā Polkovices apriņķī Polijā tādā apgabalā, kurš patlaban norādīts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļā. Šis Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā paaugstina riska līmeni, un tas būtu jāatspoguļo minētajā pielikumā. Tāpēc šis Polijas apgabals, kuru skāris šis nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums, tagad būtu jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma III daļā, nevis tā II daļā.

(5)

Pēc šiem nesenajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem savvaļas un mājas cūku populācijās Lietuvā un Polijā un ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju Savienībā, reģionalizācija šajās divās dalībvalstīs ir atkārtoti novērtēta un atjaunināta. Turklāt atkārtoti novērtēti un atjaunināti ir arī ieviestie riska pārvaldības pasākumi. Šīs pārmaiņas ir jāatspoguļo Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumā.

(6)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises attiecībā uz Āfrikas cūku mēra epidemioloģisko attīstību Savienībā un proaktīvi apkarotu ar šīs slimības izplatīšanos saistītos riskus, Lietuvā un Polijā būtu jānosaka jauni, pietiekami plaši augsta riska apgabali, un tie būtu pienācīgi jānorāda Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II un III daļā. Tāpēc minētā pielikuma I, II un III daļa būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas steidzamību Savienībā attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatīšanos, ir svarīgi, lai ar šo lēmumu izdarītie Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma grozījumi stātos spēkā pēc iespējas drīzāk.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2020. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES


(1)   OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)   OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)   OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/709/ES (2014. gada 9. oktobris) par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/860 (2020. gada 18. jūnijs), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 195, 19.6.2020., 94. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

dans la province de Luxembourg:

la zone est délimitée, dans le sens des aiguilles d’une montre, par:

Frontière avec la France,

Rue Mersinhat à Florenville,

La N818jusque son intersection avec la N83,

La N83 jusque son intersection avec la N884,

La N884 jusque son intersection avec la N824,

La N824 jusque son intersection avec Le Routeux,

Le Routeux,

Rue d’Orgéo,

Rue de la Vierre,

Rue du Bout-d’en-Bas,

Rue Sous l’Eglise,

Rue Notre-Dame,

Rue du Centre,

La N845 jusque son intersection avec la N85,

La N85 jusque son intersection avec la N40,

La N40 jusque son intersection avec la N802,

La N802 jusque son intersection avec la N825,

La N825 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411jusque son intersection avec la N40,

N40: Burnaimont, Rue de Luxembourg, Rue Ranci, Rue de la Chapelle,

Rue du Tombois,

Rue Du Pierroy,

Rue Saint-Orban,

Rue Saint-Aubain,

Rue des Cottages,

Rue de Relune,

Rue de Rulune,

Route de l’Ermitage,

N87: Route de Habay,

Chemin des Ecoliers,

Le Routy,

Rue Burgknapp,

Rue de la Halte,

Rue du Centre,

Rue de l’Eglise,

Rue du Marquisat,

Rue de la Carrière,

Rue de la Lorraine,

Rue du Beynert,

Millewée,

Rue du Tram,

Millewée,

N4: Route de Bastogne, Avenue de Longwy, Route de Luxembourg,

Frontière avec le Grand-Duché de Luxembourg,

Frontière avec la France, jusque son intersection avec la Rue Mersinhat à Florenville.

2.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Hiiu maakond.

3.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Békés megye 950950, 950960, 950970, 951950, 952050, 952750, 952850, 952950, 953050, 953150, 953650, 953660, 953750, 953850, 953960, 954250, 954260, 954350, 954450, 954550, 954650, 954750, 954850, 954860, 954950, 955050, 955150, 955250, 955260, 955270, 955350, 955450, 955510, 955650, 955750, 955760, 955850, 955950, 956050, 956060, 956150 és 956160 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Bács-Kiskun megye 600150, 600850, 601550, 601650, 601660, 601750, 601850, 601950, 602050, 603250, 603750 és 603850 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Budapest 1 kódszámú, vadgazdálkodási tevékenységre nem alkalmas területe,

Csongrád megye 800150, 800160, 800250, 802220, 802260, 802310 és 802450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Fejér megye 400150, 400250, 400351, 400352, 400450, 400550, 401150, 401250, 401350, 402050, 402350, 402360, 402850, 402950, 403050, 403250, 403350, 403450, 403550, 403650, 403750, 403950, 403960, 403970, 404570, 404650, 404750, 404850, 404950, 404960, 405050, 405750, 405850, 405950, 406050, 406150, 406550, 406650 és 406750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750150, 750160, 750260, 750350, 750450, 750460, 754450, 754550, 754560, 754570, 754650, 754750, 754950, 755050, 755150, 755250, 755350 és 755450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Komárom-Esztergom megye 250850, 250950, 251050, 251150, 251360, 251450, 251550, 251650, 251750, 251850, 251950, 252050, 252150, 252250, 252550, 252650 és 253550 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye 553250, 553260, 553350, 553750, 553850 és 553910 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 570150, 570250, 570350, 570450, 570550, 570650, 570750, 570850, 571050, 571150, 571250, 571350, 571550, 571610, 571750, 571760, 572150, 572250, 572350, 572550, 572650, 572750, 572850, 572950, 573150, 573250, 573260, 573350, 573360, 573450, 573850, 573950, 573960, 574050, 574150, 574350, 574360, 574550, 574650, 574750, 574850, 574860, 574950, 575050,575150, 575250, 575350, 575550, 575650, 575750, 575850, 575950, 576050, 576150, 576250, 576350, 576450, 576650, 576750, 576850, 576950, 577050, 577150, 577350, 577450, 577650, 577850, 577950, 578050, 578150, 578250, 578350, 578360, 578450, 578550, 578560, 578650, 578850, 578950, 579050, 579150, 579250, 579350, 579450, 579460, 579550, 579650, 579750, 580050, 580250 és 580450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe.

4.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Pāvilostas novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Ventspils novada Jūrkalnes pagasts,

Grobiņas novads,

Rucavas novada Dunikas pagasts.

5.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Klaipėdos rajono savivaldybės: Agluonėnų, Priekulės, Veiviržėnų, Judrėnų, Endriejavo ir Vėžaičių seniūnijos,

Kretingos rajono savivaldybės: Darbėnų, Kretingos ir Žalgirio seniūnijos,

Plungės rajono savivaldybės: Nausodžio sen. dalis nuo kelio 166 į pietryčius ir Kulių seniūnija,

Skuodo rajono savivaldybės: Lenkimų, Mosėdžio, Skuodo, Skuodo miesto seniūnijos.

6.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Wielbark i Rozogi w powiecie szczycieńskim,

gminy Janowiec Kościelny, Janowo i Kozłowo w powiecie nidzickim,

powiat działdowski,

gminy Dąbrówno, Grunwald i Ostróda z miastem Ostróda w powiecie ostródzkim,

gminy Kisielice, Susz, Iława z miastem Iława, Lubawa z miastem Lubawa, w powiecie iławskim,

w województwie podlaskim:

gminy Kulesze Kościelne, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

gminy Miastkowo, Nowogród, Śniadowo i Zbójna w powiecie łomżyńskim,

powiat zambrowski,

w województwie mazowieckim:

powiat ostrołęcki,

powiat miejski Ostrołęka,

gminy Bielsk, Brudzeń Duży, Drobin, Gąbin, Łąck, Nowy Duninów, Radzanowo, Słupno i Stara Biała w powiecie płockim,

powiat miejski Płock,

powiat sierpecki,

powiat żuromiński,

gminy Andrzejewo, Brok, Małkinia Górna, Stary Lubotyń, Szulborze Wielkie, Wąsewo, Zaręby Kościelne i Ostrów Mazowiecka z miastem Ostrów Mazowiecka w powiecie ostrowskim,

gminy Dzierzgowo, Lipowiec Kościelny, miasto Mława, Radzanów, Szreńsk, Szydłowo i Wieczfnia Kościelna, w powiecie mławskim,

powiat przasnyski,

powiat makowski,

gminy Gzy, Obryte, Zatory, Pułtusk i część gminy Winnica położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

gminy Brańszczyk, Długosiodło, Rząśnik, Wyszków, Zabrodzie i część gminy Somianka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Kowala, Wierzbica, część gminy Wolanów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie radomskim,

powiat miejski Radom,

powiat szydłowiecki,

powiat gostyniński,

w województwie podkarpackim:

gmina Wielkie Oczy w powiecie lubaczowskim,

gminy Laszki, Radymno z miastem Radymno, część gminy Wiązownica położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 867 i gmina wiejska Jarosław w powiecie jarosławskim,

gminy Przeworsk z miastem Przeworsk, Gać Jawornik Polski, Kańczuga, Tryńcza i Zarzecze w powiecie przeworskim,

powiat łańcucki,

gminy Trzebownisko, Głogów Małopolski i część gminy Sokołów Małopolski położona na południe od linii wyznaczonej przez droge nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gminy Dzikowiec, Kolbuszowa, Niwiska i Raniżów w powiecie kolbuszowskim,

gminy Borowa, Czermin, Gawłuszowice, Mielec z miastem Mielec, Padew Narodowa, Przecław, Tuszów Narodowy w powiecie mieleckim,

w województwie świętokrzyskim:

powiat opatowski,

powiat sandomierski,

gminy Bogoria, Łubnice, Oleśnica, Osiek, Połaniec, Rytwiany i Staszów w powiecie staszowskim,

gmina Skarżysko Kościelne w powiecie skarżyskim,

gmina Wąchock, część gminy Brody położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez drogi: nr 0618T biegącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie, drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy oraz na północ od drogi nr 42 i część gminy Mirzec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno – wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

powiat ostrowiecki,

gminy Gowarczów, Końskie i Stąporków w powiecie koneckim,

w województwie łódzkim:

gminy Łyszkowice, Kocierzew Południowy, Kiernozia, Chąśno, Nieborów, część gminy wiejskiej Łowicz położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 92 biegnącej od granicy miasta Łowicz do zachodniej granicy gminy oraz część gminy wiejskiej Łowicz położona na wschód od granicy miasta Łowicz i na północ od granicy gminy Nieborów w powiecie łowickim,

gminy Biała Rawska, Cielądz, Rawa Mazowiecka z miastem Rawa Mazowiecka i Regnów w powiecie rawskim,

powiat skierniewicki,

powiat miejski Skierniewice,

gminy Białaczów, Mniszków, Paradyż, Sławno i Żarnów w powiecie opoczyńskim,

gminy Czerniewice, Inowłódz, Lubochnia, Rzeczyca, Tomaszów Mazowiecki z miastem Tomaszów Mazowiecki i Żelechlinek w powiecie tomaszowskim,

w województwie pomorskim:

gminy Ostaszewo, miasto Krynica Morska oraz część gminy Nowy Dwór Gdański położona na południowy – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminygminy w powiecie nowodworskim,

gminy Lichnowy, Miłoradz, Nowy Staw, Malbork z miastem Malbork w powiecie malborskim,

gminy Mikołajki Pomorskie, Stary Targ i Sztum w powiecie sztumskim,

powiat gdański,

Miasto Gdańsk,

powiat tczewski,

powiat kwidzyński,

w województwie lubuskim:

gminy Maszewo i Gubin z miastem Gubin w powiecie krośnieńskim,

gminy Międzyrzecz, Pszczew, Trzciel w powiecie międzyrzeckim,

gmina Lubrza, Łagów, część gminy Zbąszynek położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od Zbąszynia do Świebodzina oraz część położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od miasta Zbąszynek w kierunku zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 1210F, a nastęnie przez drogę 1210F biegnącą od skrzyżowania z linia kolejową do zachodniej granicy gminy, część gminy Szczaniec położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Świebodzin położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie świebodzińskim,

gmina Cybinka w powiecie słubickim,

część gminy Torzym położona na południe od linii wyznaczonej przez autostradę A2 w powiecie sulęcińskim,

w województwie dolnośląskim:

gminy Bolesławiec z miastem Bolesławiec, Gromadka i Osiecznica w powiecie bolesławieckim,

gmina Węgliniec w powiecie zgorzeleckim,

gminy Chocianów, Polkowice, część gminy Przemków położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12, w powiecie polkowickim,

gmina Jemielno, Niechlów i Góra w powiecie górowskim,

gmina Rudna i Lubin z miastem Lubin w powiecie lubińskim,

w województwie wielkopolskim:

gminy Krzemieniewo, Rydzyna, część gminy Święciechowa położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 12w powiecie leszczyńskim,

powiat nowotomyski,

gminy Granowo, Grodzisk Wielkopolski i część gminy Kamieniec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

gminy Czempiń, miasto Kościan, część gminy wiejskiej Kościan położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 5 oraz na wschód od linii wyznaczonej przez kanał Obry, część gminy Krzywiń położona na wschód od linii wyznaczonej przez kanał Obry w powiecie kościańskim,

powiat miejski Poznań,

gminy Rokietnica, Suchy Las, Mosina, miasto Luboń, miasto Puszczykowo, część gminy Komorniki położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 5, część gminy Stęszew położona na południowy – wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 5 i 32 i część gminy Kórnik położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi: nr S11 biegnacą od północnej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 434 i drogę nr 434 biegnacą od tego skrzyżowania do południowej granicy gminy w powiecie poznańskim,

gminy Pniewy, Szamotuły, część gminy Duszniki położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 92 oraz na północ od linii wyznaczonej przez droge nr 92 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 306, część gminy Kaźmierz położona na północ i na zachód od linii wyznaczonych przez drogi: nr 92 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Witkowice – Gorszewice – Kaźmierz (wzdłuż ulic Czereśniowa, Dworcowa, Marii Konopnickiej) – Chlewiska, biegnącą do wschodniej granicy gminy w powiecie szamotulskim.

7.   Slovākija

Šādi Slovākijas apgabali:

the whole district of Vranov nad Topľou,

the whole district of Humenné,

the whole district of Snina,

the whole district of Sobrance,

in the district of Michalovce, the whole municipalities of Tušice, Moravany, Pozdišovce, Michalovce, Zalužice, Lúčky, Závadka, Hnojné, Poruba pod Vihorlatom, Jovsa, Kusín, Klokočov, Kaluža, Vinné, Trnava pri Laborci, Oreské, Staré, Zbudza, Petrovce nad Laborcom, Lesné, Suché, Rakovec nad Ondavou, Nacina Ves, Voľa, Pusté Čemerné and Strážske,

in the district of Košice – okolie, the whole municipalities not included in Part II,

in the district of Gelnica, the whole municipalities of Uhorná, Smolník, Smolnícka Huta, Mníšek nad Hnilcom, Prakovce, Helcmanovce, Gelnica, Kojšov, Veľký Folkmár, Jaklovce, Žakarovce and Margecany,

in the district of Prešov, the whole municipalities of Klenov, Miklušovce, Sedlice, Suchá dolina, Janov, Radatice, Ľubovec, Ličartovce, Drienovská Nová Ves, Kendice, Petrovany, Drienov, Lemešany, Janovík, Bretejovce, Seniakovce, Šarišské Bohdanovce, Varhaňovce, Brestov Mirkovce, Žehňa, Tuhrina, Lúčina and Červenica,

in the district of Rožňava, the whole municipalities of Ardovo, Bohúňovo, Bôrka, Bretka, Brzotín, Čoltovo, Dlhá Ves, Drnava, Gemerská Hôrka, Gemerská Panica, Hrhov, Hrušov, Jablonov nad Turňou, Jovice, Kečovo, Kováčová, Krásnohorská Dlhá Lúka, Krásnohorské Podhradie, Kružná, Kunová Teplica, Lipovník, Lúčka, Meliata, Pača, Pašková, Plešivec, Rakovnica, Rožňava, Rudná, Silica, Silická Brezová, Silická Jablonica, Slavec and Vidová,

in the district of Revúca, the whole municipalities of Gemer, Tornaľa and Žiar,

in the district of Rimavská Sobota, the whole municipalities of Figa, Hubovo, Lenka, Včelince, Neporadza, Kráľ, Riečka, Abovce, Štrkovec, Chanava, Kešovce, Rumince, Barca, Bátka, Dulovo, Žíp, Vieska nad Blhom, Radnovce, Cakov, Ivanice, Zádor, Rimavská Seč, Lenartovce, Vlkyňa, Číž, Sútor, Belín, Rimavské Janovce, Pavlovce, Janice, Chrámec, Drňa, Orávka, Martinová, Bottovo, Dubovec, Šimonovce, Širkovce, Jesenské, Gortva, Hodejovec, Hodejov, Blhovce, Hostice, Jestice, Petrovce, Gemerské Dechtáre, Gemerský Jablonec, Hajnáčka, Dubno, Stará Bašta, Nová Bašta, Studená, Večelkov, Tachty and Stránska,

in the district of Lučenec, the whole municipalities of Trenč, Veľká nad Ipľom, Jelšovec, Panické Dravce, Lučenec, Kalonda, Rapovce, Trebeľovce, Mučín, Lipovany, Pleš, Fiľakovské Kováče, Ratka, Fiľakovo, Biskupice, Belina, Radzovce, Čakanovce, Šiatorská Bukovinka, Čamovce, Šurice, Halič, Mašková, Ľuboreč, Šíd and Prša,

in the district of Veľký Krtíš, the whole municipalities of Ipeľské Predmostie, Veľká Ves nad Ipľom, Sečianky, Kleňany, Hrušov, Vinica, Balog nad Ipľom, Dolinka, Kosihy nad Ipľom, Ďurkovce, Širákov, Kamenné Kosihy, Seľany, Veľká Čalomija, Malá Čalomija, Koláre, Trebušovce, Chrastince, Lesenice, Slovenské Ďarmoty, Opatovská Nová Ves, Bátorová, Nenince, Záhorce, Želovce, Sklabiná, Nová Ves, Obeckov, Vrbovka, Kiarov, Kováčovce, Zombor, Olováry, Čeláre, Glabušovce, Veľké Straciny, Malé Straciny, Malý Krtíš, Veľký Krtíš, Pôtor, Veľké Zlievce, Malé Zlievce, Bušince, Muľa, Ľuboriečka, Dolná Strehová, Vieska, Slovenské Kľačany, Horná Strehová, Chrťany and Závada.

8.   Grieķija

Šādi Grieķijas apgabali:

in the regional unit of Drama:

the community departments of Sidironero and Skaloti and the municipal departments of Livadero and Ksiropotamo (in Drama municipality),

the municipal department of Paranesti (in Paranesti municipality),

the municipal departments of Kokkinogeia, Mikropoli, Panorama, Pyrgoi (in Prosotsani municipality),

the municipal departments of Kato Nevrokopi, Chrysokefalo, Achladea, Vathytopos, Volakas, Granitis, Dasotos, Eksohi, Katafyto, Lefkogeia, Mikrokleisoura, Mikromilea, Ochyro, Pagoneri, Perithorio, Kato Vrontou and Potamoi (in Kato Nevrokopi municipality),

in the regional unit of Xanthi:

the municipal departments of Kimmerion, Stavroupoli, Gerakas, Dafnonas, Komnina, Kariofyto and Neochori (in Xanthi municipality),

the community departments of Satres, Thermes, Kotyli, and the municipal departments of Myki, Echinos and Oraio and (in Myki municipality),

the community department of Selero and the municipal department of Sounio (in Avdira municipality),

in the regional unit of Rodopi:

the municipal departments of Komotini, Anthochorio, Gratini, Thrylorio, Kalhas, Karydia, Kikidio, Kosmio, Pandrosos, Aigeiros, Kallisti, Meleti, Neo Sidirochori and Mega Doukato (in Komotini municipality),

the municipal departments of Ipio, Arriana, Darmeni, Archontika, Fillyra, Ano Drosini, Aratos and the Community Departments Kehros and Organi (in Arriana municipality),

the municipal departments of Iasmos, Sostis, Asomatoi, Polyanthos and Amvrosia and the community department of Amaxades (in Iasmos municipality),

the municipal department of Amaranta (in Maroneia Sapon municipality),

in the regional unit of Evros:

the municipal departments of Kyriaki, Mandra, Mavrokklisi, Mikro Dereio, Protokklisi, Roussa, Goniko, Geriko, Sidirochori, Megalo Derio, Sidiro, Giannouli, Agriani and Petrolofos (in Soufli municipality),

the municipal departments of Dikaia, Arzos, Elaia, Therapio, Komara, Marasia, Ormenio, Pentalofos, Petrota, Plati, Ptelea, Kyprinos, Zoni, Fulakio, Spilaio, Nea Vyssa, Kavili, Kastanies, Rizia, Sterna, Ampelakia, Valtos, Megali Doxipara, Neochori and Chandras (in Orestiada municipality),

the municipal departments of Asvestades, Ellinochori, Karoti, Koufovouno, Kiani, Mani, Sitochori, Alepochori, Asproneri, Metaxades, Vrysika, Doksa, Elafoxori, Ladi, Paliouri and Poimeniko (in Didymoteixo municipality),

in the regional unit of Serres:

the municipal departments of Kerkini, Livadia, Makrynitsa, Neochori, Platanakia, Petritsi, Akritochori, Vyroneia, Gonimo, Mandraki, Megalochori, Rodopoli, Ano Poroia, Katw Poroia, Sidirokastro, Vamvakophyto, Promahonas, Kamaroto, Strymonochori, Charopo, Kastanousi and Chortero and the community departments of Achladochori, Agkistro and Kapnophyto (in Sintiki municipality),

the municipal departments of Serres, Elaionas and Oinoussa and the community departments of Orini and Ano Vrontou (in Serres municipality),

the municipal departments of Dasochoriou, Irakleia, Valtero, Karperi, Koimisi, Lithotopos, Limnochori, Podismeno and Chrysochorafa (in Irakleia municipality).

II DAĻA

1.   Beļģija

Šādi Beļģijas apgabali:

dans la province de Luxembourg:

la zone est délimitée, dans le sens des aiguilles d’une montre, par:

La Rue de la Station (N85) à Florenville jusque son intersection avec la N894,

La N894 jusque son intersection avec la rue Grande,

La rue Grande jusque son intersection avec la rue de Neufchâteau,

La rue de Neufchâteau jusque son intersection avec Hosseuse,

Hosseuse,

La Roquignole,

Les Chanvières,

La Fosse du Loup,

Le Sart,

La N801 jusque son intersection avec la rue de l’Accord,

La rue de l’Accord,

La rue du Fet,

La N40 jusque son intersection avec la E25-E411,

La E25-E411 jusque son intersection avec la N81 au niveau de Weyler,

La N81 jusque son intersection avec la N883 au niveau d’Aubange,

La N883 jusque son intersection avec la N88 au niveau d’Aubange,

La N88 jusque son intersection avec la N811,

La N811 jusque son intersection avec la rue Baillet Latour,

La rue Baillet Latour jusque son intersection avec la N88,

La N88 (rue Baillet Latour, rue Fontaine des Dames, rue Yvan Gils, rue de Virton, rue de Gérouville, Route de Meix) jusque son intersection avec la N981,

La N981 (rue de Virton) jusque son intersection avec la N83,

La N83 (rue du Faing, rue de Bouillon, rue Albert 1er, rue d’Arlon) jusque son intersection avec la N85 (Rue de la Station) à Florenville.

2.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

the whole region of Haskovo,

the whole region of Yambol,

the whole region of Stara Zagora,

the whole region of Pernik,

the whole region of Kyustendil,

the whole region of Plovdiv,

the whole region of Pazardzhik,

the whole region of Smolyan,

the whole region of Burgas excluding the areas in Part III.

3.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

Eesti Vabariik (välja arvatud Hiiu maakond).

4.   Ungārija

Šādi Ungārijas apgabali:

Békés megye 950150, 950250, 950350, 950450, 950550, 950650, 950660, 950750, 950850, 950860, 951050, 951150, 951250, 951260, 951350, 951450, 951460, 951550, 951650, 951750, 952150, 952250, 952350, 952450, 952550, 952650, 953250, 953260, 953270, 953350, 953450, 953550, 953560, 953950, 954050, 954060, 954150, 956250, 956350, 956450, 956550, 956650 és 956750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Borsod-Abaúj-Zemplén megye 650100, 650200, 650300, 650400, 650500, 650600, 650700, 650800, 650900, 651000, 651100, 651200, 651300, 651400, 651500, 651610, 651700, 651801, 651802, 651803, 651900, 652000, 652100, 652200, 652300, 652601, 652602, 652603, 652700, 652900, 653000, 653100,653200, 653300, 653401, 653403, 653500, 653600, 653700, 653800, 653900, 654000, 654201, 654202, 654301, 654302, 654400, 654501, 654502, 654600, 654700, 654800, 654900, 655000, 655100, 655200, 655300, 655400, 655500, 655600, 655700, 655800, 655901, 655902, 656000, 656100, 656200, 656300, 656400, 656600, 656701, 656702, 656800, 656900, 657010, 657100, 657300, 657400, 657500, 657600, 657700, 657800, 657900, 658000, 658100, 658201, 658202, 658310, 658401, 658402, 658403, 658404, 658500, 658600, 658700, 658801, 658802, 658901, 658902, 659000, 659100, 659210, 659220, 659300, 659400, 659500, 659601, 659602, 659701, 659800, 659901, 660000, 660100, 660200, 660400, 660501, 660502, 660600 és 660800, valamint 652400, 652500 és 652800 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Fejér megye 403150, 403160, 403260, 404250, 404550, 404560, 405450, 405550, 405650, 406450 és 407050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Hajdú-Bihar megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe,

Heves megye 700150, 700250, 700260, 700350, 700450, 700460, 700550, 700650, 700750, 700850, 700860, 700950, 701050, 701111, 701150, 701250, 701350, 701550, 701560, 701650, 701750, 701850, 701950, 702050, 702150, 702250, 702260, 702350, 702450, 702550, 702750, 702850, 702950, 703050, 703150, 703250, 703350, 703360, 703370, 703450, 703550, 703610, 703750, 703850, 703950, 704050, 704150, 704250, 704350, 704450, 704550, 704650, 704750, 704850, 704950, 705050, 705150,705250, 705350, 705450, 705510 és 705610 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Jász-Nagykun-Szolnok megye 750250, 750550, 750650, 750750, 750850, 750970, 750980, 751050, 751150, 751160, 751250, 751260, 751350, 751360, 751450, 751460, 751470, 751550, 751650, 751750, 7151850, 751950, 752150, 752250, 752350, 752450, 752460, 752550, 752560, 752650, 752750, 752850, 752950, 753060, 753070, 753150, 753250, 753310, 753450, 753550, 753650, 753660, 753750, 753850, 753950, 753960, 754050, 754150, 754250, 754360, 754370, 754850, 755550, 755650 és 755750 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Komárom-Esztergom megye: 252350, 252450, 252460, 252750, 252850, 252860, 252950, 252960, 253050, 253150, 253250, 253350 és 253450 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Nógrád megye 550110, 550120, 550130, 550210, 550310, 550320, 550450, 550460, 550510, 550610, 550710, 550810, 550950, 551010, 551150, 551160, 551250, 551350, 551360, 551450, 551460, 551550, 551650, 551710, 551810, 551821, 552010, 552150, 552250, 552350, 552360, 552450, 552460, 552520, 552550, 552610, 552620, 552710, 552850, 552860, 552950, 552960, 552970, 553050, 553110, 553650 és 554050 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Pest megye 570950, 571850, 571950, 572050, 573550, 573650, 574250, 577250 és 580150 kódszámú vadgazdálkodási egységeinek teljes területe,

Szabolcs-Szatmár-Bereg megye valamennyi vadgazdálkodási egységének teljes területe.

5.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

Ādažu novads,

Aizputes novads,

Aglonas novads,

Aizkraukles novads,

Aknīstes novads,

Alojas novads,

Alsungas novads,

Alūksnes novads,

Amatas novads,

Apes novads,

Auces novads,

Babītes novads,

Baldones novads,

Baltinavas novads,

Balvu novads,

Bauskas novads,

Beverīnas novads,

Brocēnu novads,

Burtnieku novads,

Carnikavas novads,

Cēsu novads,

Cesvaines novads,

Ciblas novads,

Dagdas novads,

Daugavpils novads,

Dobeles novads,

Dundagas novads,

Durbes novads,

Engures novads,

Ērgļu novads,

Garkalnes novads,

Gulbenes novads,

Iecavas novads,

Ikšķiles novads,

Ilūkstes novads,

Inčukalna novads,

Jaunjelgavas novads,

Jaunpiebalgas novads,

Jaunpils novads,

Jēkabpils novads,

Jelgavas novads,

Kandavas novads,

Kārsavas novads,

Ķeguma novads,

Ķekavas novads,

Kocēnu novads,

Kokneses novads,

Krāslavas novads,

Krimuldas novads,

Krustpils novads,

Kuldīgas novads,

Lielvārdes novads,

Līgatnes novads,

Limbažu novads,

Līvānu novads,

Lubānas novads,

Ludzas novads,

Madonas novads,

Mālpils novads,

Mārupes novads,

Mazsalacas novads,

Mērsraga novads,

Naukšēnu novads,

Neretas novads,

Ogres novads,

Olaines novads,

Ozolnieku novads,

Pārgaujas novads,

Pļaviņu novads,

Preiļu novads,

Priekules novads,

Priekuļu novads,

Raunas novads,

republikas pilsēta Daugavpils,

republikas pilsēta Jelgava,

republikas pilsēta Jēkabpils,

republikas pilsēta Jūrmala,

republikas pilsēta Rēzekne,

republikas pilsēta Valmiera,

Rēzeknes novads,

Riebiņu novads,

Rojas novads,

Ropažu novads,

Rugāju novads,

Rundāles novads,

Rūjienas novads,

Salacgrīvas novads,

Salas novads,

Salaspils novads,

Saldus novads,

Saulkrastu novads,

Sējas novads,

Siguldas novads,

Skrīveru novads,

Skrundas novads,

Smiltenes novads,

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

Strenču novads,

Talsu novads,

Tērvetes novads,

Tukuma novads,

Vaiņodes novads,

Valkas novads,

Varakļānu novads,

Vārkavas novads,

Vecpiebalgas novads,

Vecumnieku novads,

Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes, Puzes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts, Piltenes pilsēta,

Viesītes novads,

Viļakas novads,

Viļānu novads,

Zilupes novads.

6.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Alytaus miesto savivaldybė,

Alytaus rajono savivaldybė: Alytaus, Alovės, Butrimonių, Daugų, Nemunaičio, Pivašiūnų, Punios, Raitininkų seniūnijos,

Anykščių rajono savivaldybė,

Akmenės rajono savivaldybė,

Biržų miesto savivaldybė,

Biržų rajono savivaldybė,

Druskininkų savivaldybė,

Elektrėnų savivaldybė,

Ignalinos rajono savivaldybė,

Jonavos rajono savivaldybė,

Joniškio rajono savivaldybė,

Jurbarko rajono savivaldybė,

Kaišiadorių rajono savivaldybė,

Kalvarijos savivaldybė,

Kauno miesto savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė: Domeikavos, Garliavos, Garliavos apylinkių, Karmėlavos, Lapių, Linksmakalnio, Neveronių, Rokų, Samylų, Taurakiemio, Vandžiogalos ir Vilkijos seniūnijos, Babtų seniūnijos dalis į rytus nuo kelio A1, Užliedžių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio A1 ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio Nr. 1907,

Kazlų rūdos savivaldybė: Kazlų rūdos seniūnija į šiaurę nuo kelio Nr. 230, į rytus nuo kelio Kokė-Užbaliai-Čečetai iki kelio Nr. 2610 ir į pietus nuo kelio Nr. 2610,

Kelmės rajono savivaldybė,

Kėdainių rajono savivaldybė,

Kupiškio rajono savivaldybė,

Kretingos rajono savivaldybė: Imbarės, Kūlupėnų ir Kartenos seniūnijos,

Lazdijų rajono savivaldybė,

Marijampolės savivaldybė: Degučių, Marijampolės, Mokolų, Liudvinavo ir Narto seniūnijos,

Mažeikių rajono savivaldybė,

Molėtų rajono savivaldybė: Alantos seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio 119 ir į šiaurę nuo kelio Nr. 2828, Balninkų, Dubingių, Giedraičių, Joniškio ir Videniškių seniūnijos,

Pagėgių savivaldybė,

Pakruojo rajono savivaldybė,

Panevėžio rajono savivaldybė,

Panevėžio miesto savivaldybė,

Pasvalio rajono savivaldybė,

Radviliškio rajono savivaldybė,

Rietavo savivaldybė,

Prienų rajono savivaldybė: Stakliškių ir Veiverių seniūnijos,

Plungės rajono savivaldybė: Babrungo, Alsėdžių, Žlibinų, Stalgėnų, Paukštakių, Platelių ir Žemaičių Kalvarijos, Nausodžio sen. dalis nuo kelio Nr. 166 į šiaurės vakarus, Plungės miesto ir Šateikių seniūnijos,

Raseinių rajono savivaldybė,

Rokiškio rajono savivaldybė,

Skuodo rajono savivaldybės: Aleksandrijos, Barstyčių, Ylakių, Notėnų ir Šačių seniūnijos,

Šakių rajono savivaldybė,

Šalčininkų rajono savivaldybė,

Šiaulių miesto savivaldybė,

Šiaulių rajono savivaldybė,

Šilutės rajono savivaldybė,

Širvintų rajono savivaldybė,

Šilalės rajono savivaldybė,

Švenčionių rajono savivaldybė,

Tauragės rajono savivaldybė,

Telšių rajono savivaldybė,

Trakų rajono savivaldybė,

Ukmergės rajono savivaldybė,

Utenos rajono savivaldybė,

Varėnos rajono savivaldybė,

Vilniaus miesto savivaldybė,

Vilniaus rajono savivaldybė,

Vilkaviškio rajono savivaldybė: Bartninkų, Gražiškių, Keturvalakių, Kybartų, Klausučių, Pajevonio, Šeimenos, Vilkaviškio miesto, Virbalio, Vištyčio seniūnijos,

Visagino savivaldybė,

Zarasų rajono savivaldybė.

7.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Kalinowo, Prostki, Stare Juchy i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

gminy Elbląg, Gronowo Elbląskie, Milejewo, Młynary, Markusy, Rychliki i Tolkmicko w powiecie elbląskim,

powiat miejski Elbląg,

powiat gołdapski,

gmina Wieliczki w powiecie oleckim,

powiat piski,

gmina Górowo Iławeckie z miastem Górowo Iławeckie w powiecie bartoszyckim,

gminy Biskupiec, Gietrzwałd, Kolno, Jonkowo, Purda, Stawiguda, Świątki, Olsztynek i miasto Olsztyn oraz część gminy Barczewo położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie olsztyńskim,

gminy Łukta, Małdyty, Miłomłyn, Miłakowo, i część gminy Morąg położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od Olsztyna do Elbląga w powiecie ostródzkim,

część gminy Ryn położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową łączącą miejscowości Giżycko i Kętrzyn w powiecie giżyckim,

gminy Braniewo i miasto Braniewo, Frombork, Lelkowo, Pieniężno, Płoskinia oraz część gminy Wilczęta położona na pólnoc od linii wyznaczonej przez drogę nr 509 w powiecie braniewskim,

gmina Reszel, część gminy Kętrzyn położona na południe od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn biegnącej do granicy miasta Kętrzyn, na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 591 biegnącą od miasta Kętrzyn do północnej granicy gminy oraz na zachód i na południe od zachodniej i południowej granicy miasta Kętrzyn, miasto Kętrzyn i część gminy Korsze położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na wschód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na wschód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

gminy Lubomino i Orneta w powiecie lidzbarskim,

gmina Nidzica w powiecie nidzickim,

gminy Dźwierzuty, Jedwabno, Pasym, Szczytno i miasto Szczytno i Świętajno w powiecie szczycieńskim,

powiat mrągowski,

gmina Zalewo w powiecie iławskim,

w województwie podlaskim:

gminy Orla, Rudka, Brańsk z miastem Brańsk, Boćki w powiecie bielskim,

powiat grajewski,

powiat moniecki,

powiat sejneński,

gminy Łomża, Piątnica, Jedwabne, Przytuły i Wiznaw powiecie łomżyńskim,

powiat miejski Łomża,

gminy Dziadkowice, Grodzisk, Mielnik, Milejczyce, Nurzec-Stacja i Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim,

powiat hajnowski,

gminy Klukowo, Szepietowo, Kobylin-Borzymy, Nowe Piekuty i Sokoły w powiecie wysokomazowieckim,

powiat kolneński z miastem Kolno,

gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Michałowo, Supraśl, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady, Choroszcz i część gminy Poświętne położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 681 w powiecie białostockim,

powiat suwalski,

powiat miejski Suwałki,

powiat augustowski,

powiat sokólski,

powiat miejski Białystok,

w województwie mazowieckim:

powiat siedlecki,

powiat miejski Siedlce,

gminy Bielany, Ceranów, Kosów Lacki, Repki i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

powiat węgrowski,

powiat łosicki,

powiat ciechanowskip,

powiat sochaczewski,

powiat zwoleński,

gminy Garbatka – Letnisko, Gniewoszów i Sieciechów w powiecie kozienickim,

powiat lipski,

gminy Gózd, Iłża, Jastrzębia, Jedlnia Letnisko, Pionki z miastem Pionki, Skaryszew, Jedlińsk, Przytyk, Zakrzew, część gminy Wolanów położona na północ od drogi nr 12 i w powiecie radomskim,

gminy Bodzanów, Bulkowo, Staroźreby, Słubice, Wyszogród i Mała Wieś w powiecie płockim,

powiat nowodworski,

powiat płoński,

gminy Pokrzywnica, Świercze i część gminy Winnica położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Bielany, Winnica i Pokrzywnica w powiecie pułtuskim,

powiat wołomiński,

część gminy Somianka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 62 w powiecie wyszkowskim,

gminy Borowie, Garwolin z miastem Garwolin, Górzno, Miastków Kościelny, Parysów, Pilawa, Trojanów, Żelechów, część gminy Wilga położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia do rzeki Wisły w powiecie garwolińskim,

gmina Boguty — Pianki w powiecie ostrowskim,

gminy Stupsk, Wiśniewo i Strzegowo w powiecie mławskim,

gminy Dębe Wielkie, Dobre, Halinów, Latowicz, Stanisławów i miasto Sulejówek w powiecie mińskim,

powiat otwocki,

powiat warszawski zachodni,

powiat legionowski,

powiat piaseczyński,

powiat pruszkowski,

powiat grójecki,

powiat grodziski,

powiat żyrardowski,

gminy Białobrzegi, Promna, Radzanów, Stara Błotnica, Wyśmierzyce w powiecie białobrzeskim,

powiat przysuski,

powiat miejski Warszawa,

w województwie lubelskim:

powiat bialski,

powiat miejski Biała Podlaska,

gminy Aleksandrów, Biłgoraj z miastem Biłgoraj, Biszcza, Józefów, Księżpol, Łukowa, Obsza, Potok Górny, Tarnogród i Tereszpol, część gminy Frampol położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 74, część gminy Goraj położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835, część gminy Turobin położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835 w powiecie biłgorajskim,

powiat janowski,

powiat puławski,

powiat rycki,

gminy Adamów, Krzywda, Stoczek Łukowski z miastem Stoczek Łukowski, Wola Mysłowska, Trzebieszów, Stanin, gmina wiejska Łuków i miasto Łuków w powiecie łukowskim,

gminy Bychawa, Głusk, Jabłonna, Krzczonów, Garbów Strzyżewice, Wysokie, Bełżyce, Borzechów, Niedrzwica Duża, Konopnica, Wojciechów i Zakrzew w powiecie lubelskim,

gminy Abramów, Kamionka, Michów, Uścimów w powiecie lubartowskim,

gminy Mełgiew, Rybczewice, Piaski i miasto Świdnik w powiecie świdnickim,

gmina Fajsławice, część gminy Żółkiewka położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 i część gminy Łopiennik Górny położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17 w powiecie krasnostawskim,

powiat hrubieszowski,

gminy Krynice, Rachanie, Tarnawatka, Łaszczów, Telatyn, Tyszowce i Ulhówek w powiecie tomaszowskim,

gminy Białopole, Chełm, Dorohusk, Dubienka, Kamień, Leśniowice, Ruda – Huta, Sawin, Wojsławice, Żmudź w powiecie chełmskim,

powiat miejski Chełm,

gmina Adamów, Miączyn, Sitno, Komarów-Osada, Krasnobród, Łabunie, Zamość, Grabowiec, Zwierzyniec i część gminy Skierbieszów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 843 w powiecie zamojskim,

powiat miejski Zamość,

powiat kraśnicki,

powiat opolski,

gminy Dębowa Kłoda, Jabłoń, Podedwórze, Sosnowica w powiecie parczewskim,

gminy Stary Brus, Wola Uhruska, część gminy wiejskiej Włodawa położona na południe od południowej granicy miasta Włodawa i część gminy Hańsk położona na wschód od linii wyznaczonej od drogi nr 819 w powiecie włodawskim,

gmina Kąkolewnica, Komarówka Podlaska i Ulan Majorat w powiecie radzyńskim,

w województwie podkarpackim:

powiat stalowowolski,

gminy Horyniec-Zdrój, Cieszanów, Oleszyce, Stary Dzików i Lubaczów z miastem Lubaczów w powiecie lubaczowskim,

gminy Adamówka i Sieniawa w powiecie przeworskim,

część gminy Wiązownica położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 867 w powiecie jarosławskim,

gmina Kamień, część gminy Sokołów Małopolski położona na północ od linii wyznaczonej przez droge nr 875 w powiecie rzeszowskim,

gminy Cmolas i Majdan Królewski w powiecie kolbuszowskim,

powiat leżajski,

powiat niżański,

powiat tarnobrzeski,

w województwie pomorskim:

gminy Dzierzgoń i Stary Dzierzgoń w powiecie sztumskim,

gmina Stare Pole w powiecie malborskim,

gminy Stegny, Sztutowo i część gminy Nowy Dwór Gdański położona na północny – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 55 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 7, następnie przez przez drogę nr 7 i S7 biegnącą do zachodniej granicy gminyw powiecie nowodworskim,

w województwie świętokrzyskim:

gmina Tarłów i część gminy Ożarów polożona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74 w powiecie opatowskim,

część gminy Brody położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 9 oraz na północny – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 0618T biegącą od północnej granicy gminy do skrzyżowania w miejscowości Lipie oraz przez drogę biegnącą od miejscowości Lipie do wschodniej granicy gminy i część gminy Mirzec położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 744 biegnącą od południowej granicy gminy do miejscowości Tychów Stary a następnie przez drogę nr 0566T biegnącą od miejscowości Tychów Stary w kierunku północno — wschodnim do granicy gminy w powiecie starachowickim,

w województwie lubuskim:

powiat wschowski,

gminy Bobrowice, Bytnica, Dąbie i Krosno Odrzańskie w powiecie krośnieńskim,

gminy, Kolsko, część gminy Kożuchów położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 283 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 290 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 290 biegnącej od miasta Mirocin Dolny do zachodniej granicy gminy, część gminy Bytom Odrzański położona na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 293 i 326, część gminy Nowe Miasteczko położona na zachód od linii wyznaczonych przez drogi 293 i 328, część gminy Siedlisko położona na północny zachód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od rzeki Odry przy południowe granicy gminy do drogi nr 326 łączącej się z drogą nr 325 biegnącą w kierunku miejscowości Różanówka do skrzyżowania z drogą nr 321 biegnącą od tego skrzyżowania w kierunku miejscowości Bielawy, a następnie przedłużoną przez drogę przeciwpożarową biegnącą od drogi nr 321 w miejscowości Bielawy do granicy gminy w powieie nowosolskim,

gminy Babimost, Czerwieńsk, Kargowa, Nowogród Bobrzański, Sulechów, Świdnica, Trzebiechów oraz część gminy Bojadła położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 278 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 282 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 282 biegnącej od miasta Bojadła do zachodniej granicy gminy w powiecie zielonogórskim,

powiat żarski,

gminy Brzeźnica, Iłowa, Małomice, Szprotawa, Wymiarki, Żagań, miasto Żagań, miasto Gozdnica, część gminy Niegosławice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 328 w powiecie żagańskim,

gmina Skąpe, część gminy Zbąszynek położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od Zbąszynia do Świebodzina oraz część położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od miasta Zbąszynek w kierunku zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 1210F, a nastęnie przez drogę 1210F biegnącą od skrzyżowania z linia kolejową do zachodniej granicy gminy, część gminy Szczaniec położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową, część gminy Świebodzin położona na południe od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie świebodzińskim,

w województwie dolnośląskim:

gmina Pęcław, część gminy Kotla położona na północ od linii wyznaczonej przez rzekę Krzycki Rów, część gminy wiejskiej Głogów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 12, 319 oraz 329, część miasta Głogów położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie głogowskim,

gmina Grębocice w powiecie polkowickim,

w województwie wielkopolskim:

powiat wolsztyński,

gminy Rakoniewice, Wielichowo i część gminy Kamieniec położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 308 w powiecie grodziskim,

gminy Wijewo, część gminy Włoszakowice położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi 3903P biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Boguszyn, a następnie przez drogę łączącą miejscowość Boguszyn z miejscowością Krzycko aż do południowej granicy gminy i część gminy Święciechowa położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie leszczyńskim,

część gminy Śmigiel położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 3903P biegnącej od południowej granicy gminy przez miejscowości Bronikowo i Morowice aż do miejscowości Śmigiel do skrzyżowania z drogą 3820P i dalej drogą 3820P, która przechodzi w ul. Jagiellońską, następnie w Lipową i Glinkową, aż do skrzyżowania z drogą S5, następnie przez drogą nr S5 do północnej granicy gminy w powiecie kościańskim,

w województwie łódzkim:

gminy Drzewica, Opoczno i Poświętne w powiecie opoczyńskim,

gmina Sadkowice w powiecie rawskim.

8.   Slovākija

Šādi Slovākijas apgabali:

in the district of Košice – okolie, the whole municipalities of Belza, Bidovce, Blažice, Bohdanovce, Byster, Čaňa, Ďurďošík, Ďurkov, Geča, Gyňov, Haniska, Kalša, Kechnec, Kokšov- Bakša, Košická Polianka, Košický Klečenov, Milhosť, Nižná Hutka, Nižná Mysľa, Nižný Čaj, Nižný Olčvár, Nový Salaš, Olšovany, Rákoš, Ruskov, Seňa, Skároš, Sokoľany, Slančík, Slanec, Slanská Huta, Slanské Nové Mesto, Svinica, Trstené pri Hornáde, Valaliky, Vyšná Hutka, Vyšná Myšľa, Vyšný Čaj, Vyšný Olčvár, Zdoba, Ždaňa, Hrašovík, Beniakovce, Budimír, Družstevná pri Hornáde, Kostoľany nad Hornádom, Sokoľ, Trebejov, Obišovce, Kysak, Veľká Lodina, Košická Belá, Opátka, Vyšný Klátov, Nižný Klátov, Hýľov, Bukovec, Baška,Nováčany, Hodkovce, Šemša and Malá Ida,

the whole city of Košice,

the whole district of Trebišov,

in the district of Michalovce, the whole municipalities of the district not already included in Part I.

9.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Judeţul Bistrița-Năsăud,

Județul Suceava.

III DAĻA

1.   Bulgārija

Šādi Bulgārijas apgabali:

the whole region of Blagoevgrad,

the whole region of Dobrich,

the whole region of Gabrovo,

the whole region of Kardzhali,

the whole region of Lovech,

the whole region of Montana,

the whole region of Pleven,

the whole region of Razgrad,

the whole region of Ruse,

the whole region of Shumen,

the whole region of Silistra,

the whole region of Sliven,

the whole region of Sofia city,

the whole region of Sofia Province,

the whole region of Targovishte,

the whole region of Vidin,

the whole region of Varna,

the whole region of Veliko Tarnovo,

the whole region of Vratza,

in Burgas region:

the whole municipality of Burgas,

the whole municipality of Kameno,

the whole municipality of Malko Tarnovo,

the whole municipality of Primorsko,

the whole municipality of Sozopol,

the whole municipality of Sredets,

the whole municipality of Tsarevo,

the whole municipality of Sungurlare,

the whole municipality of Ruen,

the whole municipality of Aytos.

2.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

Alytaus rajono savivaldybė: Simno, Krokialaukio ir Miroslavo seniūnijos,

Birštono savivaldybė,

Kauno rajono savivaldybė: Akademijos, Alšėnų, Batniavos, Čekiškės, Ežerėlio, Kačerginės, Kulautuvos, Raudondvario, Ringaudų ir Zapyškio seniūnijos, Babtų seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio A1, Užliedžių seniūnijos dalis į vakarus nuo kelio A1 ir Vilkijos apylinkių seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 1907,

Kazlų Rūdos savivaldybė: Antanavo, Jankų, Kazlų rūdos seniūnijos dalis Kazlų Rūdos seniūnija į pietus nuo kelio Nr. 230, į vakarus nuo kelio Kokė-Užbaliai-Čečetai iki kelio Nr. 2610 ir į šiaurę nuo kelio Nr. 2610, Plutiškių seniūnijos,

Marijampolės savivaldybė: Gudelių, Igliaukos, Sasnavos ir Šunskų seniūnijos,

Molėtų rajono savivaldybė: Alantos seniūnijos dalis į rytus nuo kelio Nr. 119 ir į pietus nuo kelio Nr. 2828, Čiulėnų, Inturkės, Luokesos, Mindūnų ir Suginčių seniūnijos,

Prienų rajono savivaldybė: Ašmintos, Balbieriškio, Išlaužo, Jiezno, Naujosios Ūtos, Pakuonio, Prienų ir Šilavotos seniūnijos,

Vilkaviškio rajono savivaldybės: Gižų ir Pilviškių seniūnijos.

3.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

w województwie warmińsko-mazurskim:

gminy Bisztynek, Sępopol i Bartoszyce z miastem Bartoszyce w powiecie bartoszyckim,

gminy Kiwity i Lidzbark Warmiński z miastem Lidzbark Warmiński w powiecie lidzbarskim,

gminy Srokowo, Barciany, część gminy Kętrzyn położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn biegnącej do granicy miasta Kętrzyn oraz na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 591 biegnącą od miasta Kętrzyn do północnej granicy gminy i część gminy Korsze położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od wschodniej granicy łączącą miejscowości Krelikiejmy i Sątoczno i na zachód od linii wyznaczonej przez drogę łączącą miejscowości Sątoczno, Sajna Wielka biegnącą do skrzyżowania z drogą nr 590 w miejscowości Glitajny, a następnie na zachód od drogi nr 590 do skrzyżowania z drogą nr 592 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 592 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 590 w powiecie kętrzyńskim,

część gminy Wilczęta położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 509 w powiecie braniewskim,

część gminy Morąg położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową biegnącą od Olsztyna do Elbląga w powiecie ostródzkim,

gminy Godkowo i Pasłęk w powiecie elbląskim,

gminy Kowale Oleckie, Olecko i Świętajno w powiecie oleckim,

powiat węgorzewski,

gminy Kruklanki, Wydminy, Miłki, Giżycko z miastem Giżycko i część gminy Ryn położona na północ od linii kolejowej łączącej miejscowości Giżycko i Kętrzyn w powiecie giżyckim,

gminy Jeziorany, Dywity, Dobre Miasto i część gminy Barczewo położona na północ od linii wyznaczonej przez linię kolejową w powiecie olsztyńskim,

w województwie podlaskim:

gminy Wyszki, Bielsk Podlaski z miastem Bielsk Podlaski w powiecie bielskim,

gminy Łapy, Juchnowiec Kościelny, Suraż, Turośń Kościelna, część gminy Poświętne położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 681 w powiecie białostockim,

gminy Perlejewo i Drohiczyn w powiecie siemiatyckim,

gmina Ciechanowiec w powiecie wysokomazowieckim,

w województwie mazowieckim:

gminy Łaskarzew z miastem Łaskarzew, Maciejowice, Sobolew i część gminy Wilga położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Wilga biegnącą od wschodniej granicy gminy do ujścia dorzeki Wisły w powiecie garwolińskim,

gminy Cegłów, Jakubów, Kałuszyn, Mińsk Mazowiecki z miastem Mińsk Mazowiecki, Mrozy i Siennica w powiecie mińskim,

gminy Jabłonna Lacka, Sabnie i Sterdyń w powiecie sokołowskim,

gmina Nur w powiecie ostrowskim,

gminy Grabów nad Pilicą, Magnuszew, Głowaczów, Kozienice w powiecie kozienickim,

gmina Stromiec w powiecie białobrzeskim,

w województwie lubelskim:

gminy Bełżec, Jarczów, Lubycza Królewska, Susiec, Tomaszów Lubelski i miasto Tomaszów Lubelski w powiecie tomaszowskim,

gminy Wierzbica, Rejowiec, Rejowiec Fabryczny z miastem Rejowiec Fabryczny, Siedliszcze w powiecie chełmskim,

gminy Izbica, Gorzków, Rudnik, Kraśniczyn, Krasnystaw z miastem Krasnystaw, Siennica Różana i część gminy Łopiennik Górny położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 17, część gminy Żółkiewka położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 842 w powiecie krasnostawskim,

gmina Stary Zamość, Radecznica, Szczebrzeszyn, Sułów, Nielisz i część gminy Skierbieszów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 843 powiecie zamojskim,

część gminy Frampol położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 74, część gminy Goraj położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835, część gminy Turobin położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 835 w powiecie biłgorajskim,

gminy Hanna, Wyryki, Urszulin, część gminy Hańsk położona na zachód od linii wyznaczonej przez droge nr 819 i część gminy wiejskiej Włodawa położona na północ od linii wyznaczonej przez północną granicę miasta Włodawa i miasto Włodawa w powiecie włodawskim,

powiat łęczyński,

gmina Trawniki w powiecie świdnickim,

gminy Serokomla i Wojcieszków w powiecie łukowskim,

gminy Milanów, Parczew, Siemień w powiecie parczewskim,

gminy Borki, Czemierniki, Radzyń Podlaski z miastem Radzyń Podlaski, Wohyń w powiecie radzyńskim,

gminy Lubartów z miastem Lubartów, Firlej, Jeziorzany, Kock, Niedźwiada, Ostrów Lubelski, Ostrówek, Serniki w powiecie lubartowskim,

gminy Jastków, Niemce i Wólka w powiecie lubelskim,

powiat miejski Lublin,

w województwie podkarpackim:

gmina Narol w powiecie lubaczowskim,

w województwie lubuskim:

gminy Nowa Sól i miasto Nowa Sól, Otyń oraz część gminy Kożuchów położona na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 283 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 290 i na północ od linii wyznaczonej przez drogę nr 290 biegnącej od miasta Mirocin Dolny do zachodniej granicy gminy, część gminy Bytom Odrzański położona na południowy wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 293 i 326, część gminy Nowe Miasteczko położona na wschód od linii wyznaczonych przez drogi 293 i 328, część gminy Siedlisko położona na południowy wschód od linii wyznaczonej przez drogę biegnącą od rzeki Odry przy południowe granicy gminy do drogi nr 326 łączącej się z drogą nr 325 biegnącą w kierunku miejscowości Różanówka do skrzyżowania z drogą nr 321 biegnącą od tego skrzyżowania w kierunku miejscowości Bielawy, a następnie przedłużoną przez drogę przeciwpożarową biegnącą od drogi nr 321 w miejscowości Bielawy do granicy gminy w powiecie nowosolskim,

gminy Zabór oraz część gminy Bojadła położona na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 278 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 282 i na południe od linii wyznaczonej przez drogę nr 282 biegnącej od miasta Bojadła do zachodniej granicy gminy w powiecie zielonogórskim,

część gminy Niegosławice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 328 w powiecie żagańskim,

powiat miejski Zielona Góra.

w województwie wielkopolskim:

gminy Buk, Dopiewo, Tarnowo Podgórne, część gminy Komorniki położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 5, część gminy Stęszew położona na północny – zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 5 i 32 w powiecie poznańskim,

część gminy Duszniki położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 306 biegnącą od południowej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 92 oraz na południe od linii wyznaczonej przez droge nr 92 biegnącą od wschodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą nr 306, część gminy Kaźmierz położona na południe i na wschód od linii wyznaczonych przez drogi: nr 92 biegnącą od zachodniej granicy gminy do skrzyżowania z drogą łączącą miejscowości Witkowice – Gorszewice – Kaźmierz (wzdłuż ulic Czereśniowa, Dworcowa, Marii Konopnickiej) – Chlewiska, biegnącą do wschodniej granicy gminy w powiecie szamotulskim,

gminy Lipno, Osieczna, część gminy Włoszakowice położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi 3903P biegnącą od północnej granicy gminy do miejscowości Boguszyn, a następnie przez drogę łączącą miejscowość Boguszyn z miejscowością Krzycko aż do południowej granicy gminy w powiecie leszczyńskim,

powiat miejski Leszno,

część gminy Śmigiel położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogi nr 3903P biegnącej od południowej granicy gminy przez miejscowości Bronikowo i Morowice aż do miejscowości Śmigiel do skrzyżowania z drogą 3820P i dalej drogą 3820P, która przechodzi w ul. Jagiellońską, następnie w Lipową i Glinkową, aż do skrzyżowania z drogą S5, następnie przez drogą nr S5 do północnej granicy gminy, część gminy wiejskiej Kościan położona na południowy – wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 5 oraz na zachód od linii wyznaczonej przez kanał Obry, część gminy Krzywiń położona na zachód od linii wyznaczonej przez kanał Obry w powiecie kościańskim.

w województwie dolnośląskim:

gminy Jerzmanowa, Żukowice, część gminy Kotla położona na południe od linii wyznaczonej przez rzekę Krzycki Rów, część gminy wiejskiej Głogów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogi nr 12, 319 oraz 329, część miasta Głogów położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 12 w powiecie głogowskim,

gminy Gaworzyce, Radwanice i część gminy Przemków położona na północ od linii wyznaczonej prze drogę nr 12 w powiecie polkowickim.

4.   Rumānija

Šādi Rumānijas apgabali:

Zona orașului București,

Județul Constanța,

Județul Satu Mare,

Județul Tulcea,

Județul Bacău,

Județul Bihor,

Județul Brăila,

Județul Buzău,

Județul Călărași,

Județul Dâmbovița,

Județul Galați,

Județul Giurgiu,

Județul Ialomița,

Județul Ilfov,

Județul Prahova,

Județul Sălaj,

Județul Vaslui,

Județul Vrancea,

Județul Teleorman,

Judeţul Mehedinţi,

Județul Gorj,

Județul Argeș,

Judeţul Olt,

Judeţul Dolj,

Județul Arad,

Județul Timiș,

Județul Covasna,

Județul Brașov,

Județul Botoșani,

Județul Vâlcea,

Județul Iași,

Județul Hunedoara,

Județul Alba,

Județul Sibiu,

Județul Caraș-Severin,

Județul Neamț,

Județul Harghita,

Județul Mureș,

Județul Cluj,

Judeţului Maramureş.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

tutto il territorio della Sardegna.


Labojumi

26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/95


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 52, 2008. gada 27. februāris )

6. lappusē 27. apsvēruma trešajā teikumā:

tekstu:

“.. Šiem pakalpojumiem nav obligāti jāaptver visi vispārējo pakalpojumu elementi, piemēram, ikdienas piegāde vai pilnīgs valsts pārklājums; eksprespakalpojumi un kurjerpakalpojumi nav uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, ar kuriem var aizstāt vispārējo pakalpojumu, un nav uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, kas sniedz vispārējā pakalpojuma darbības jomā esošus pakalpojumus.”

lasīt šādi:

“.. Šiem pakalpojumiem nav obligāti jāaptver visi vispārējo pakalpojumu elementi, piemēram, ikdienas piegāde vai pilnīgs valsts pārklājums.”


26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/96


Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 553/2004 (2004. gada 22. marts) par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 86, 2004. gada 24. marts )

(Īpašais izdevums latviešu valodā, 11. nodaļa, 51. sējums, 18. lpp.)

Saturā un 18. lappusē, dokumenta nosaukumā:

tekstu:

“PADOMES REGULA (EK) Nr. 553/2004 (2004. gada 22. marts) par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam”

lasīt šādi:

“PADOMES REGULA (EK) Nr. 533/2004 (2004. gada 22. marts) par Eiropas partnerību izveidošanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas procesam”.


26.6.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/97


Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību

( “Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis” L 227, 1994. gada 1. septembris )

(Īpašais izdevums latviešu valodā, 3. nodaļa, 6. sējums, 390. lpp.)

398. lappusē 26. panta pirmajā teikumā:

tekstu:

“līdz 25. pantu piemēro pieteikumiem Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanai.”

lasīt šādi:

“22. līdz 25. pantu piemēro pieteikumiem Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanai.”

398. lappusē 28. pantā:

tekstu:

“līdz 27. pantu piemēro mutatis mutandis Kopienas augu šķirņu aizsardzības kopīpašuma gadījumā proporcionāli attiecīgi piederošajai daļai, ja šādas daļas ir noteiktas.”

lasīt šādi:

“22. līdz 27. pantu piemēro mutatis mutandis Kopienas augu šķirņu aizsardzības kopīpašuma gadījumā proporcionāli attiecīgi piederošajai daļai, ja šādas daļas ir noteiktas.”